Pašlaik slimnīcās ārstējas 1187 koronavīrusa pacienti. Un palielinās to pacientu īpatsvars, kuriem slimības gaita ir smaga. Patlaban tādi ir 72, un rodas bažas par intensīvās terapijas gultu nepietiekamību.

Video

“Liepas satumst, lapās apklust vēji,

Savāds gurdums zāli lejup māc.”

Tieši šai Aleksandra Čaka dzejai mūziku 50. gadu sākumā sakomponēja Leopolds Ozoliņš.

Dziļās skumjās paziņojam, ka 2021. gada 11. janvāra vakarā P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā pēc ilgas un grūtas slimības mūžībā aizgāja ārsts, zinātnieks, politiķis, Latvijas patriots un mākslinieks Leopolds Ozoliņš (26.06.1937-11.01.2021).

Leopolds Ozoliņš mācījies Leona Paegles 1. vidusskolā (tagad – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), no 1954. līdz 1960. gadam studēja Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte). Lielāko dzīves daļu strādāja Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā (tagad – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca), kur viņš veica sarežģītas un novatoriskas operācijas. Ar sanitāro aviāciju lidoja uz Latvijas novadu slimnīcām, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem ar smagiem apdegumiem un traumām.

1991. gadā līdz ar atjaunoto Latvijas valsti dibina uzņēmumu “Dr. Leopolds” (tas darbojas joprojām), kur uzsāka paša izgudroto ārstniecības līdzekļu ražošanu “Comsi” un “Amicos”. Dr. Leopolds Ozoliņš ir saņēmis septiņas LPSR zinātniskās autorapliecības un vairākas racionalizācijas priekšlikumu apliecības. Apdegumu un inficētu brūču ārstējošais putu aerosols “Olazols” joprojām tiek ražots Krievijā un Ukrainā.

Dr. Leopolds Ozoliņš 1988. gada devās palīgā Armēnijas zemestrīcē cietušajiem, vedot līdzi paša izgudrotās zāles, kā arī 1989. gadā piedalījies glābšanas darbos pēc Ufas dzelzceļa katastrofas. 1991. gada janvārī piedalījās barikādēs un tās aizstāvjus apgādāja ar paša izgudrotajiem medikamentiem pirmajai palīdzībai.

L. Ozoliņa aktīvā politiskā darbība aizsākās ar vides objektu aizsardzības projektiem. 1989. gadā pirmajās brīvajās vēlēšanās Padomju Savienībā kā neatkarīgais kandidāts tika ievēlēts par PSRS Tautas deputātu no Latvijas.

Interesants fakts notika 1989. gada 14. decembrī, kad fotogrāfija ar Leopoldu Ozoliņu no PSRS Tautas deputātu sēdes tika publicēta lielākajos pasaules medijos, kā “International Herald Tribune”, “Chicago Tribune”, “The Times Today`Word”, “Комсомольская правда” un citos izdevumos uz pirmā vāka. Fotogrāfija brīvajā presē tika parakstīta, ka latvieši jau jūtas brīvi PSRS.

Bija ievēlēts kā deputāts 6. Saeimā (“Tēvzemei un Brīvībai”, vēlāk – Tautas kopas “Brīvība” frakcijā), 8. un 9. Saeimā (pārstāvēja ZZS) un Jūrmalas domē. 

2010. gadā par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā periodā “Tautas deputāti no 1989. gada līdz 1991. gadam” Leopolds Ozoliņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Atvadīšanās no Leopolda Ozoliņa notiks šo sestdien, 16. janvārī, no pulksten 13 Jūrmalā, Jaundubultu kapsētā. Vairāk informācijas, kā arī iespēja dalīties savās atmiņās ir šajā interneta vietnē: https://ej.uz/Leopolds 

Leopolda Ozoliņa dzīvesbiedre Ieva, dēli Pauls un Māris

Otrdien Latvijā pret Covid-19 vakcinētas 1592 personas, kas ir par 247 vairāk nekā pirmdien, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1345 cilvēki, lai gan sākotnēji tika ziņots par 1312 vakcinētajiem.

Kopš vakcinēšanas kampaņas sākuma Latvijā pret Covid-19 sapotētas 9899 personas. Līdz šim kopumā vakcinētas 7629 ārstniecības personas un 2270 ārstniecības iestāžu darbinieki.

Otrdien vakcinācija pret Covid-19 notika 33 slimnīcās. Visvairāk mediķu, kā jau ierasts, tika vakcinēti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur poti saņēma 307 cilvēki, līdz ar to kopš vakcinēšanās kampaņas sākuma šajā iestādē sapotēti 2867 cilvēki.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā otrdien vakcinēti 236 cilvēki, līdz ar to šajā iestādē kopumā pret Covid-19 sapotēti 1116 cilvēki.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā otrdien vakcinēti 196 mediķi, bet kopumā tur pret Covid-19 sapotēti 2413 cilvēki.

Vismazāk cilvēku otrdien vakcinēti Ogres rajona slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Pēc pašreizējās informācijas, otrdien poti pret Covid-19 katrā no minētajām slimnīcām saņēmuši tikai pieci cilvēki.

Jau ziņots, ka Latvija līdz šim ir saņēmusi 30 255 farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” devas un 1200 kompānijas “Moderna” ražotās vakcīnas devas. Tās paredzētas kopumā 15 727 cilvēkiem, jo vienas personas vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. 

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) izdevis rīkojumu, kas nosaka, ka no 11.janvāra tiek vakcinēti visi ārstniecības iestādēs strādājošie, kuri to vēlas. No 28.decembra kā pirmos vakcinēja lielo slimnīcu darbiniekus, 9.decembrī sāka vakcinēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem – ārstiem, ārstu palīgiem, māsām, zobārstiem, vecmātēm un citiem.

Valdība otrdien lēmusi negrozīt iepriekš pieņemto lēmumu par obligātu masku lietošanu 1.- 4.klases skolēniem, uzsverot, ka Covid-19 izplatība Latvijā ir augsta un masku valkāšana skolās ir nepieciešamība, lai vīruss nevarētu izplatīties, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.

Sejas aizsargmasku lietošana 1.-4.klašu skolēniem ir droša un nerada apdraudējumu veselībai, tā secinājuši veselības nozares eksperti, atkārtoti izvērtējot masku lietošanas nepieciešamību izglītības iestādēs.

25.janvārī, daļai skolēnu atsākoties mācību procesam klātienē, gan pedagogiem, gan bērniem no 1.klases mācību stundu laikā un ārpus tām būs jālieto sejas maskas.

Izglītības iestādēs mācību stundu laikā bērni un pedagogi atrodas slēgtā telpā vismaz 40 minūtes. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka šādā situācijā ir augsts inficēšanās risks. Tas nozīmē, ka ar distancēšanās pasākumiem skolās nepietiek, lai ierobežotu vīrusa izplatību, skaidro eksperti.

Veselības nozares eksperti uzsver, ka sejas masku nēsāšana nerada negatīvas sekas bērnu veselībai, pilnīgi pretēji – tā pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību ierosinātājiem un alergēniem. Tādēļ pašlaik, kad vīrusa izplatība ir būtiski palielinājusies, sejas masku nēsāšanai bērniem ir būtiska nozīme tālākai Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Papildus ir jāņem vērā, ka skolā lietojot sejas maskas, ir mazāka iespējamība, ka bērnu kolektīvā kāds saslims un būs nepieciešams organizēt mācības attālināti vai kavēt mācības izolācijas vai mājas karantīnas dēļ, norāda VM.

Situācijās, kad maska varētu traucēt izglītības procesam, jo bērni neredz pedagoga mīmiku, piemēram, svešvalodu apguves vai logopēda nodarbību laikā, ir pieejami alternatīvi risinājumi – video materiāli, norāda ministrija.

Līdzīgi nosacījumi lietot sejas maskas skolās bērniem no sešu gadu vecuma ir ieviesti arī, piemēram, Luksemburgā, Ungārijā, Čehijā, Bulgārijā, bet Maltā un Grieķijā ir pienākums lietot sejas maskas no četru gadu vecuma. 

Novērojumi liecina, ka valstīs, kur masku valkāšana skolās ir brīvprātīga, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā saslimstība turpina palielināties, bet valstīs, kur maskas skolās ir obligāta, piemēram, Ungārijā, Austrijā, Rumānijā, Itālijā, Francijā, saslimstības rādītāji pazeminās, akcentēja VM.

Kā vēstīts, pērn 21.decembrī Saeima atgrieza valdībai atkārtoti skatīt jautājumu par obligātu sejas aizsargmasku lietošanu sākumskolu audzēkņirm, jo pret to kategoriski iebilda vecāki un vairāki deputāti. Šāds lēmums pieņemts, izskatot vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu atcelt valdības iepriekš pieņemto lēmumu.

VM galvenais infektologs Uga Dumpis uzsvēra, ka skolēniem kvalitatīvas sejas aizsargmaskas un to pareiza lietošana ir ļoti svarīga. “Līdz šim nav neviena starptautiska zinātniska pētījuma, kurā būtu apstiprinātas bažas, ka sejas aizsargmasku lietošana bērniem varētu izraisīt skābekļa badu, kas atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz bērna attīstību,” sacīja Dumpis.

Viņš apliecināja, ka bērniem var iemācīt pareizi lietot sejas aizsargmaskas.

Rīgas zoodārza Ķenguru mājas kopējus šorīt sagaidīja ne vien baltas sniega kupenas, bet arī možs ķengurēns, kurš pametis drošo patvērumu – mammas somu un pirmo reizi mēģinājis nostāties uz kājām. Mazulis pašlaik varētu būt septiņus līdz astoņus mēnešus vecs, un gada vecumā tas mammas somu pametīs pavisam.

Video

Pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai katru dienu ir nepieciešams uzņemt aptuveni 2 litrus ūdens, jo tas regulē virkni veselībai un dzīvībai nozīmīgu procesu. Vienlaikus BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju dienā izdzer vidēji 1 litru ūdens vai pat mazāk, un tikai katrs trešais jeb 35% respondentu dienā izdzer aptuveni 2 litrus ūdens. Aptaujā secināts, ka 5% aptaujāto dienā vidēji izdzer 3 litrus ūdens vai pat vairāk, savukārt 3% snieguši atbildi, ka ūdeni ikdienā faktiski nelieto.

Pētījumā atklāts, ka mazāk ūdeni uzņem sievietes. Vīriešu vidū dienā vidēji 2 litrus ūdens izdzer 40% aptaujāto, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 31%. Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, ūdeni kopumā vairāk ikdienā uzņem gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem vidēji 2 litrus dienā izdzer 45% aptaujāto, vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem – ir 37%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem – 41%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 33%, vecumā no 55 līdz 63 gadiem – 28% un vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 32%. 

Ūdens neatsveramā nozīme

Cilvēka organisms sastāv aptuveni no 60% ūdens. Tādēļ regulāra un pietiekama ūdens uzņemšana ir nepieciešama, lai organismā nodrošinātu homeostāzi jeb iekšējās vides nemainīgumu. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka pietiekama ūdens uzņemšana palīdz regulēt organisma temperatūru, izvadīt vielmaiņas gala produktus caur svīšanu, urināciju, defekāciju, uzlabot fizisko stāvokli un gremošanas procesus, kā arī vitamīnu, minerālvielu un citu nozīmīgu barības vielu uzsūkšanos. Tāpat pietiekama ūdens uzņemšana uzlabo metabolismu, palīdz zaudēt svaru, uzlabo kognitīvās spējas un vispārējo garastāvokli, aizsargā audu un locītavu veselības stāvokli, uzlabo šķidruma cirkulāciju organismā, kā arī samazina dažādu saslimšanu attīstību, piemēram, nierakmeņu veidošanos, aizcietējumu rašanos, hipertensiju un urīnceļu infekciju attīstību. Samazināts ūdens patēriņš var radīt dehidratāciju. Vieglos gadījumos parādās slāpes, sausa mute, samazināts urīna daudzums un tumša urīna krāsa, kā arī samazinās darbaspējas un apetīte, var būt galvassāpes, nogurums, pasliktinās ādas, audu un locītavu stāvoklis. Smagākos gadījumos tiek traucēta termoregulācija, paātrinās elpošana, sirdsdarbība, kam var pievienoties apjukums, šoks, krampji, akūta nieru mazspēja un pat nāve, norāda speciāliste.

Vēlamais ūdens daudzums

Vidēji dienā pieaugušam cilvēkam ieteicams izdzert 8 līdz 13 glāzes ūdens, kas atbilst aptuveni 2 litriem ūdens dienā. Vienlaikus Z. Zitmane uzsver, ka ūdens uzņemšanas daudzumu ietekmē vairāki faktori:

• klimata josla, vides temperatūra  – ūdens patēriņš pieaugs karstās, mitrās vai sausās, kā arī kalnainās vietās;
• diēta – lietojot uzturā kofeīnu saturošus dzērienus, asus, sāļus vai saldus ēdienus, nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu;
• aktivitātes līmenis – fizisko aktivitāšu laikā ūdens ir jāuzņem pastiprināti; 
• veselības stāvoklis – paaugstinātas temperatūras, vemšanas, šķidras vēdera izejas gadījumā nepieciešams papildu šķidrums;
• grūtniecības un krūts barošanas periodā nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu, ar krūti barojošas sievietes šķidrumu var uzņemt līdz pat 4 litriem dienā;
• uzmanīgiem jābūt ar kafiju, saldinātiem dzērieniem, alkoholu – lietojot šos dzērienus, būtu vēlams uzņemt papildu šķidrumu.

Attiecībā uz pārmērīgu ūdens uzņemšanu Z. Zitmane norāda: ja ūdens tiek uzņemts vairāk, nekā organisms spēj to izvadīt, var attīstīties elektrolītu disbalanss, samazinās nātrija jonu daudzums, kā rezultātā var parādīties galvassāpes, slikta dūša, vemšana un apjukums. Smagākos gadījumos arī krampji, muskuļu vājums, bezsamaņa un koma. Par uzņemtā šķidruma daudzumu organismā var liecināt urīna krāsa – koncentrēts urīns jeb tumša urīna nokrāsa liecina par nepietiekamu šķidruma uzņemšanu, bet hiperhidratācijas gadījumā urīns ir caurspīdīgs. Ja hidratācija ir pietiekamā līmenī, urīns ir viegli dzeltens. 

Kā ar kafiju?

Kopumā 79% Latvijas iedzīvotāju ikdienā dzer kafiju. No aptaujātajiem 24% dienā vidēji izdzer vienu kafijas tasīti, 28% – 2, 15% – 3, 8% – 4, 4% – 5 un vairāk tasītes, kamēr 18% kafiju ikdienā nelieto, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, atklāj BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti. Z. Zitmane skaidro, ka dienā atļautā kofeīna deva ir līdz 400 mg, kas atbilst aptuveni 4 kafijas krūzēm. Pārmērīgi lietojot kafiju vai kofeīnu saturošus dzērienus, var rasties miega traucējumi, nervozitāte, aizkaitināmība, nogurums, paātrināta sirdsdarbība, muskuļu trīce un galvassāpes. Kafija un kofeīnu saturoši dzērieni var pastiprināt arī atsevišķu medikamentu efektu. Eksperte atgādina, ka kafiju nav ieteicams lietot vakarpusē, jo tā var izraisīt un pastiprināt miega traucējumus, izjaucot miega ciklus. Tā rezultātā naktī var nenākt miegs, bet nākamajā dienā var būt nogurums un miegainība.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Rīga, 12.janv., LETA. Mirušo skaits 2020.gada decembrī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo mēnesi Latvijā pieaudzis par 26,9%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

2020.gada decembrī Latvijā reģistrēti kopumā 3178 mirušie, kas salīdzinājumā ar 2019.gada decembri, kad tika reģistrēti 2505 mirušie, ir par 673 vairāk.

CSP rīcībā nav informācijas par šo personu nāves iemesliem.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) decembrī reģistrēja 434 Covid-19 pacientu nāves gadījumus. Iespējams gan, ka SPKC un CSP izmanto atšķirīgas metodoloģijas nāves gadījumu uzskaitē.

Statistikas pārvaldē norādīja – tā kā miršanas fakta reģistrācija jāveic sešu dienu laikā, bet brīvdienās un svētku dienās reģistrācija nenotiek, apkopojot datus pēc faktiskā miršanas datuma, 2020.gada decembrī mirušo skaits sagaidāms lielāks.

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka 2020.gada pēdējos mēnešos mirušo skaits Latvijā ir strauji pieaudzis, tostarp oktobrī salīdzinājumā ar septembri – par 6,4%, novembrī salīdzinājumā ar oktobri – par 9%, bet decembrī salīdzinājumā ar novembri – par 26,1%.

Pēc provizoriskajiem datiem, 2020.gadā Latvijā mirušo skaits pieaudzis par 937 jeb 3,4% salīdzinājumā ar 2019.gadu, sasniedzot 28 656.

Pēc SPKC datiem, 2020.gadā tika reģistrēti 644 Covid-19 pacientu nāves gadījumi, kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no CSP fiksētā mirušo skaita pieauguma pagājušajā gadā.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 878 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 18 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 50 777, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 882, kas ir 1,74% no visiem inficētajiem.

Pirmdien Latvijā veikti 12 516 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 7%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā svētdien. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 18 mirušajiem četri cilvēki bijuši vecumā no 55 līdz 65 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 70 gadiem, desmit – vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet viens – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējusies 13 101 persona. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir sasniegusi 686,8 gadījumus.

Vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai veidos īpašu biroju, otrdien preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka epidemioloģiskā situācija valstī joprojām ir nopietna un kritiska. “Mēs vēl nevaram atļauties atslābt,” uzsvēra Kariņš.

Premjers informēja, ka otrdien valdības un Krīzes vadības padomes sēdē tika uzklausīts veselības ministrs Daniela Pavļuta (AP) redzējums par to, kādā veidā organizēt masveida vakcinēšanu pret Covid-19.

“Redzējums ir skaidrs – būs īpašs birojs, kura vienīgais uzdevums būs ikdienā organizēt un vadīt vakcinēšanas procesu,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka biroja darbā tiks pieņemti cilvēki, kuru tiešais uzdevums būs veikt šos pienākumus.

Video

Jau ilgus gadus par tradīciju kļuvis fakts, ka savā dzimšanas dienā Raimonds Pauls ir uz skatuves un, pieņemot apsveikumus, sniedz arī lielisku muzikālo dāvanu sava talanta cienītājiem. Un par tradīciju kļuvis arī tas, ka Maestro dzimšanas dienā viņu intervē mūsu kolēģis Andrejs Volmārs. “Panorāmas” arhīvi liecina, ka tik daudz kā Andrejs Raimondu Paulu nav intervējis neviens cits! Viņu attiecības ir īpašas, un to apliecina arī neskaitāmie sižeti – lūk, neliels vēsturisks ieskats tajos!

Video

Maestro Raimondu Paulu viņa otrajās mājās, Latvijas Radio, 85 gadu jubilejā sveic Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne un Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode.

Latvijai būtu jāvirzās uz vismaz 100 000 cilvēku vakcināciju pret Covid-19 ik nedēļu sākot ar martu, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa paustā, “lielākais izaicinājums būs tajā brīdi, kad Latvijā nonāks lielas vakcīnu kravas”.

“Tā ir tā jauda, kas mums ir jāuzbūvē, lai mēs varētu iespējami ātrāk izpotēt lielās vakcīnu kravas, kurām vajadzētu Latviju sasniegt februāra beigās un martā,” sacīja ministrs, skaidrojot, ka patlaban ir aptuveni mēnesis, lai izvērstu esošo kapacitāti. “Šim nolūkam mēs izmantosim visas iespējās metodes, visus cilvēkus un mēs apsvērsim visas iespējamās sadarbības, kas ļautu šo jaudu sasniegt,” atzīmēja politiķis.

Tas, kuras vakcīnas tiks visvairāk izmantotas, pēc Pavļuta sacītā, būs atkarīgs no praktiskās piegādes un par vakcīnu reģistrāciju atbildīgās iestādes – Eiropas Zāļu aģentūras. “Mums ir jārēķinās, ka februārī ļoti būtiski pieaugs šis vakcīnu apjoms. Uz šo brīdi, mums būtu jābūt gataviem ar pilnīgi cita mērog vakcinācijas jaudu, lai varētu raiti ķerties klāt pārējo grupu vakcinēšanai,” norādīja ministrs.

Vaicāts par vakcinācijas patlaban vakcinējamo grupu paplašināšanu, ministrs norādīja, ka pārējo iedzīvotāju grupu vakcinācija sāksies tad, kad Latvijā būs lielāks vakcīnu daudzums. Patlaban janvārī piegādāto vakcīnu daudzums kopskaitā būs 35 000 vakcīnu devu, kas paredzētas 17 500 cilvēkiem. Pašreizējās vakcīnas, tostarp arī gaidāmās “Moderna” vakcīnas, tiks izmantotas mediķiem, un tikai ar nākamo kravu saņemšanu paredzēts pāriet pie sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem.

“Pie tā vakcīnu daudzuma, kas Latvijai [patlaban] ir fiziski pieejams, šī vakcinācijas kapacitāte ir pietiekama,” piebilda Pavļuts. Turklāt pagājušajā nedēļā netika izmantota pieejamā vakcinācijas jauda, līdz ar to ministrs atkārtoti aicināja mediķus izmantot šo iespēju.

Jau ziņots, ka Valsts asinsdonoru centrs šorīt saņēmis trešo piegādes daļu ar “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnām pret Covid-19, liecina centra paziņojums mikroblogošanas vietnē “Twitter”.

Trešajā piegādes daļā ir 6825 vakcīnas “Comirnaty” devas. Katra cilvēka pilnīgai vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.

Līdz ar to Latvija līdz šim saņēmusi 30 255 “Comirnaty” vakcīnas devu, ar kurām pietiek 15 127 cilvēku vakcinācijai.

LETA jau ziņoja, ka pirmo “BioNTech-Pfizer” vakcīnas “Comirnaty” piegādes daļu Latvija saņēma pērnā gada 26.decembrī, bet otro – šā gada 4.janvārī.

Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits kopš sestdienas pieaudzis par 53 sasirgušajiem, kā rezultātā kopējais stacionēto pacientu skaits sasniedzis 1200, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Aizvadītajā diennaktī slimnīcās ievietoti 109 sasirgušie, tostarp divi pārvesti uz citu stacionāru, savukārt no stacionāra izrakstīti 29 pacienti, kuru vidū ir arī divi iepriekš minētie pārvestie pacienti.

No visiem stacionētajiem 1127 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 73 – ar smagu slimības gaitu, kas ir par pieciem pacientiem vairāk nekā ziņots sestdien.

Līdz šim stacionārus pametuši kopumā 4294 Covid-19 pacienti.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāts 331 saslimšanas ar Covid-19 gadījums un saņemta informācija par 15 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Svētdien Latvijā veikti 4179 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 7,9%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā ziņots par 864 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši 1,73% no reģistrētajiem inficētajiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējusies 13 061 persona. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir sasniegusi 684,7 gadījumus.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 49 899 cilvēki.

Ziņu kanālā “BBC” paziņots, ka 94 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II un viņas vīrs, 99 gadus vecais princis Filips esot saņēmuši vakcīnas pret koronavīrusu. Šo informāciju paziņojuši Bekingemas pils oficiālie pārstāvji.

Ziņots, ka sestdien, 9.janvārī pilī ieradies medicīnas personāls, kas vakcinējis gan karalieni, gan viņas vīru.

“BBC” kanāls ziņo, ka karaliene Elizabete II oficiāli pati vēlējusies paziņot, ka viņa un viņas vīrs ir saņēmuši Covid-19 vakcīnas, lai šādi pārtrauktu pasaulē valdošo dezinformāciju par vakcīnu kaitīgumu veselībai.

Lielbritānijā iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 80 gadiem, sarakstā uz Covid-19 vakcīnām ir prioritārajā rindā un saņem vakcīnu vieni no pirmajiem! Karaliskais pāris pēc vakcīnas saņemšanas nav komentējis savu pašsajūtu.

Pagājusī nakts bija jau sestā, kad Covid-19 ierobežošanas nolūkā jāievēro komandantstunda. Tomēr, kā pārliecinājās “Panorāmas” filmēšanas grupa, naksnīgajās Rīgas ielās joprojām bija sastopami cilvēki, kas uzskatīja, ka komandantstundas prasības uz viņiem neattiecas.

Video

Mirušo skaits ar apstiprinātu Covid infekciju mūsu valstī šonedēļ sasniedza 849 nāves un jau visdrīzāk nākamajā nedēļā pārsniegs tūkstoti. Neraugoties uz to joprojām netrūkst to, kas apšauba Covid kā mirstību iemeslu un ietekmi uz kopējo mirstību. Jāatzīst, ne visiem, kuri ikdienas statistikā parādās kā miruši ar Covid infekciju, to vēlāk tiešām apstiprina arī kā nāves pamatcēloni. Taču tā ir ievērojami mazākā daļa.

Video

SPKC nespēj operatīvi apzināt visus saslimušos

Latvijā konstatēts jaunā Covid-19 paveida gadījums, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš raidījumam apliecināja, ka jaunais, Lielbritānijā iepriekš atklātais Covid-19 paveids Latvijā konstatēts vienam cilvēkam.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

Ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, bija aizliegusi pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no 21.decembra līdz 1.janvārim. Tagad nolūkā mazināt jauno koronavīrusu celmu izplatīšanās risku visiem, kas atgriežas no Apvienotās Karalistes un Dienvidāfrikas Republikas (DĀR), ir stingri jāievēro desmit dienu pašizolācijas prasības un jāveic Covid-19 tests pēc ierašanās Latvijā un pašizolācijas perioda beigās, proti, devītajā dienā.

SPKC iepriekš vēstīja, ka atsevišķi gadījumi saistībā ar Covid-19 mutāciju atklāti arī Dānijā, Nīderlandē, Islandē un Austrālijā.

Ir pierādīts, ka jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 variants izveidojies dažādu mutāciju rezultātā, iepriekš norādīja SPKC pārstāve Ilze Arāja. Vairāku pētījumu rezultāti liecinot, ka šim koronavīrusa variantam ir raksturīga straujāka izplatīšanās spēja – līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem.

Video

Iespējams, ikdienā to nemanām, bet “melnā” tirdzniecība ir mums visapkārt – nelegālais cigarešu un alkohola imports, narkotikas, naudas viltošana un aizsargātu vai bīstamu dzīvnieku neatļauta turēšanu privātīpašumā un tā joprojām.

Kanāls “National Geographic” ir apkopojis informāciju par piecām no pasaulē izplatītākajām kontrabandas precēm.

Tikmēr jaunajā “National Geographic” raidījumā portugāļu izcelsmes pētnieciskā žurnāliste Mariana van Zellere kopā ar TV kanāla komandu dodas pētīt pasaulē lielākos melnos tirgus. Astoņās sērijās viņa atklās, kā strādā krāpnieku plāni, kā atrod nelikumīgo produktu kurjerus un kāda patiesībā ir kontrabandas pasaule. Mariana tiekas ar visām iesaistītajām pusēm un tik tuvu nelegālajai pasaulei mēs vēl nebūsim bijuši.

Naudas viltošana

Vēl 2020.gada vasarā Itālijā tika atklāta lielākā eiro banknošu viltošanas ražotne Eiropā. Arestēja 44 personas, konfiscēja privātīpašumu un naudu astoņu miljonu eiro vērtībā. Šī ražotne strādājusi kopš 2017.gada un viltojusi aptuveni 223 miljonus eiro, kas nonākuši apgrozībā. 

Tomēr ASV dolāri ir visbiežāk viltotā nauda, un krāpnieki naudu darina ļoti augstā līmenī. Frenku Borasu (Frank Bourassa) dēvē par naudas viltošanas karali. Blēdis izvēlējies noziedzības taciņu agrā jaunībā – zaga dārgus produktus un pārdeva tos par cenu, kas bija zemāka kā tirgū esošā. 

Frenks nodarbojās arī ar narkotiku tirdzniecību līdz 2006.gadam, kad viņu apcietināja. 2008. gadā, iznācis brīvībā, Frenks saprata, ka gala mērķis visās viņa darbībās ir nauda un kāpēc gan neķerties pie naudas drukāšanas?  Līdz brīdim, kad viņu apcietināja 2012.gadaa  Borasa bija viltojis naudu 250 miljonus ASV dolāru vērtībā. Un tomēr viņa sods par šādu noziedzīgu darbību bija vien sešas nedēļas cietumā.  

Banknošu viltojuma kvalitāte bijusi tik augstā līmenī, ka likuma sargi uzskatīja, ka tas ir lielas noziedznieku bandas darbs. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc Borasa cietumsods ilga tikai sešas nedēļas. Drošības nauda bija niecīga – 1,7 tūkstoši dolāru.

Savukārt jaunajā raidījumā Mariana atklāj jaunus naudas viltotāju perēkļus. Viņa tiekas ar prasmīgākajiem “meistariem” un uzzina, ka šobrīd naudu visprecīzāk vilto noziedzīgas ģimenes Limā, kuras, neraugoties uz ASV Slepenā dienesta un Peru Valsts policijas centieniem, gūst peļņu. Marinai veicas un viņai ir iespēja aplūkot, kā šis process notiek.

Pretsāpju medikamenti

1960.gadā beļģu farmakologs un farmaceitiskais ķīmiķis Pauls Jansens (Paul Janssen) radīja fentanilu. Tas bija revolucionārs sasniegums, jo šī viela bija daudz spēcīgāks nekā morfīns un drošāks nekā citi farmaceitiskie sintētiskie opioīdi. Jensens radīja arī citas fentanilus – analgētiķus. Šīs vielas veiksmīgi lieto medicīnā vairāk nekā piecdesmit gadus, ļaujot veikt īpaši sarežģītas operācijas, kā arī mazināt hroniskas sāpes miljoniem pacientu visā pasaulē. 

Lai arī fentanils ir iekļauts Pasaules veselības organizācijas svarīgāko medikamentu sarakstā, problēmas sākas tajā brīdī, kad to sāk iegūt nelegāli un izmanto kā narkotikas, bieži arī jaucot kopā ar heorīnu. Apreibināšanās rezultāts esot ātrs un ilgstot līdz divām stundām. Diemžēl viela, kuras mērķis bija glābt dzīvības un atvieglot pacientu sāpēs,  nu kļuva par nāves cēloni daudziem.

2015.gadā veselības aprūpē globāli tika izmantoti 1600 kilogrami šīs pretsāpju vielas, 2017.gadā – fentanils bija pasaulē visplašāk lietotais sintētiskais opioīds medicīnā, bet 2018.gadā – fentanils un tā analogi bija biežākais nāves cēlonis ASV, jo lietotāji to pārdozēja.

Vēl 2016.gadā tika reģistrētas vairāk nekā 20 tūkstoši nāves gadījumu, kas ir puse no visiem ar opioīdu pārdozēšanu saistītajiem nāves gadījumiem. Galvenokārt šie pārdozēšanas gadījumi ir saistīti ar nelegāli iegūtu fentanilu.

Nav īsti saprotams, kā fentanils tik ātri pārņēma melno tirgu, tāpēc Mariana dodas meklēt jaunos narkobaronus, jaunos ceļus un amerikāņu kopienas, kas maksā par nākamo nelikumīgo fentanila piegādi.

Aizsargātās sugas: tīģeri un citi lielie kaķi

Nelegāla tīģeru tirdzniecība ir īpaši ienesīgs bizness – tīģera mazuļa cena ir aptuveni astoņi tūkstoši dolāru, skaisto ocelotu cena ir 15 tūkstoši par dzīvnieciņu. Melnajā tirgū miruša tīģera vērtība svārstās no 50 līdz 60 tūkstošiem dolāru. Lielā kaķa acs vērtība vien ir ap 200 dolāriem. Tās iegādājas cilvēki, kas, ticot tradicionālajai ķīniešu medicīnai, uzskata, ka acu lietošana uzturā ārstē epilepsiju. Pēdējos 100 gados malumedniecība ir izraisījusi 97% tīģeru savvaļas populācijas samazināšanos.

Vēl pirms gada Rīgā kādā dzīvoklī tika atrasts rets melnais leopards, kurš, pēc speciālistu novērojumiem, bijis pārbarots. Tam amputētas arī ķepu pirkstu pirmās falangas, kas faktiski nozīmē, ka dzīvnieks ticis atstāts bez nagiem. Pastāv aizdomas, ka leopards Latvijā, iespējams, ievests no kādas Beniluksa valsts, kur tā cena ir aptuveni 15 tūkstoši ASV dolāru. Vēlāk, tautā saukto “melno panteru”, nogādāja Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Kontrabandistu aprindās pa lielo kaķu tirgu skaļi nerunā. Mariana pētniecības nolūkos atšķir baisāko industrijas nodaļu. Tīģeru un tīģeru daļu melnais tirgus ir gaužām slepens un ārkārtīgi bīstams. Tikai daži ir mēģinājuši atklāt tās neglītos noslēpumus. 

“Noziedznieki man uzticas, jo esmu sieviete un  uzskata, ka vīrietis spētu nodarīt vairāk ļauna nekā sieviete, ” spriež Zellere.

Mākslīgais “skaistums”: steroīdi

Visvairāk izplatītā dopinga forma ir androgēnie anabolie steroīdi, kas ir vīrišķā hormona testosterona sintētiskās variācijas. Steroīdi ir stimulējošās ķīmiskās vielas, ar ko iejaucas ķermeņa funkcionēšanā, iedarbojas šūnu līmenī – rada šūnaudu pieaugumu, kas liek organismam augt, uzņemt vairāk barības vielu.  Medicīnā tos izmanto, lai cīnītos ar dažādām slimībām, sportā – lai uzlabotu garīgās un fiziskās spējas, krietni pārdozējot medicīnā noteiktās devas.

Steroīdu izmantošana  profesionālajā sportā nav nekas jauns, taču tā noteikti nav atļauta procedūra. Visbiežākie skandāli steroīdu lietošanas dēļ uzplaiksnī beisbola aprindās. Arī Latvijā daži sportisti pieķerti steroīdu lietošanā. Pēdējo gadu populārākais gadījums ir olimpiskā vieglatlēte Ineta Radēviča, kurai tika atņemts tituls par ceturto vietu tallēkšanā 2012.gada Olimpiskajās spēlēs Londonā. Pārkāpuma sekas atspoguļojās ne vien sportā, bet arī citur profesionālajā dzīvē. Vēlāk Radēvičai nācās pamest Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentes amatu un atdot valsts izsniegto prēmiju, kuru viņa vēl nav atgriezusi.

Mariana meklē gan ražotājus, gan lietotājus, mēģinot izprast naivumu, alkatību un slinkumu, kas vada šo bīstami nereglamentēto, miljardiem dolāru vērto tirgu, veicinot nepareizu ķermeņa un prāta attīstību.

Baltā nāve: kokaīns

Plaši lietojamā narkotika – kokaīns – šņaucama, rijama, injicējama un pat elpojama. Populāra izklaides un mākslas industrijā, šī viela liek smadzenēm nemitīgi darboties, radot enerģijas pieplūduma sajūtu. Organismā nonācis kokaīns neļauj smadzeņu neironiem pārtraukt sūtīt dopamīna signālus, tādējādi smadzeņu baudas centri paliek nemitīgi aktīvi. Ir izpētīts, ka kokaīns liek dopamīna līmenim smadzenēs paaugstināties trīs reizes virs normas. 

Pagājušajā gadā Beļģijā, Antverpenes ostā konfiscētas 65,6 tonnas kokaīna. Šī osta ir galvenie psihotropās vielas vārti uz Eiropu. Beļģijas finanšu ministrija paziņojusi, ka pērn sasniegts rekords, jo tas ir lielākais daudzums, kāds konfiscēts šajā gadsimtā. Kuģi, kuri ierodas Antverpenē no Latīņamerikas – Kolumbijas, Brazīlijā, Ekvadorā un Peru – tik pārbaudīti visrūpīgāk, jo šīs ir lielākās kokaīna izcelsmes vietas.

Žurnāliste Zellere dodas izlūkots tieši uz vienu no pasaules bēdīgi slavenākajiem kontrabandas ceļiem – sākot no Peru džungļiem, gar Kolumbijas Karību jūras piekrasti līdz pat Maiami. Jau 40 gadus likumpārkāpēji riskē ar savu dzīvību, vedot narkotikas pāri ASV robežai. Tik daudz kokaīna Mariana nebija redzējusi kopš Pablo Eskobara laikiem.

Katru pirmdienu, no 11.janvāra ieslēdz “National Geographic” kanālu un plkst. 22.00 skaties raidījumu “Noziedzīgā tirdzniecība ar Marianu van Zelleri”.

Āgenskalna sprādzienā cietušās ēkas iedzīvotāji šodien varēja atgūt mantas, kas, 30. decembra naktī, glābjoties no ugunsgrēka, bija palikušās mājā. Pašas ēkas liktenis tiks izlemts tuvākajās dienās, bet arvien ticamāka kļūst iespēja, ka to nāksies nojaukt pilnībā.

Video

Teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, liecina aptieku tīkla “Apotheka” un tirgus pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja.

Aptaujā tostarp secināts, ka 22% respondentu pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no līdzcilvēkiem, bet 24% atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts.

Visvairāk sabiedrības agresiju izjutušas sievietes, kuras šādu nostāju paudušas 51% gadījumu, bet vīrieši to izjutuši retāk, proti, kopumā 43% aptaujāto pauduši šādu nostāju.

Ar sabiedrības agresiju visvairāk saskārušies jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas sniedza šādu atbildi 60% gadījumu. Vecuma grupā no 30 līdz 59 gadiem to izjutuši 48% iedzīvotāju, bet vecumā no 60 līdz 74 gadiem – 38% iedzīvotāju.

Arī līdzcilvēku agresiju nedaudz biežāk izjutušas sievietes. Attiecīgi 24% aptaujāto sieviešu pauduši šādu nostāju, kamēr vīriešu vidū – 21%. Visvairāk ar to sastapušies jaunāki cilvēki – teju katrs trešais jeb 28% aptaujāto vecumā no 18 līdz 39 gadiem, 24% – vecumā no 40 līdz 49 gadiem, 20% – vecumā no 50 līdz 59 gadiem un 13% – vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Katra ceturtā respondente norāda, ka biežāk nekā parasti jutušās agresīvi, kamēr vīrieši vidū šādu nostāju pauž 22%. Agresīvs noskaņojums visvairāk (36%) novērots no 18 līdz 29 gadu vecumā, bet vismazāk – 50 līdz 74 gadu vecumā, kur šādu atbildi snieguši 16% aptaujāto.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Norstat” laika posmā no 8. līdz 15.decembrim, aptaujājot 1010 respondentus.

Piektdien nav samazinājies tādu ārstniecības iestādēs ievietoto Covid-19 slimnieku skaits, kuriem ir smaga slimības gaita, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Jau otro dienu pēc kārtas slimnīcās ārstējas 74 pacienti ar smagu slimības gaitu, un tas ir līdz šim augstākais šādu pacientu skaits.

Pagājušajā diennaktī Latvijā slimnīcās ievietoti 148 ar Covid-19 sasirgušie, no kuriem 11 ir pārvesti.

Kopā stacionāros ārstējas 1125 pacienti no kuriem 1051 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 74 ar smagu slimības gaitu.

Tikmēr pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 162 pacienti, tostarp 11 pārvesti. Līdz šim kopumā no stacionāriem izrakstīti 4235 ar Covid-19 sasirgušie.

Kā vēstīts, pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 1170 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, bet 17 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Piektdien Latvijā veikti 11 338 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 10,3%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 17 mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 40-45 gadiem, divi – vecumā no 55 līdz 60 gadiem, vēl trīs – vecumā no 65 līdz 70 gadiem, trīs – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, seši – vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet divi – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 818 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši 1,7% no reģistrētajiem inficētajiem.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 48 952 cilvēki.

Pēdējo 14 dienu laikā inficējušies 13 133 cilvēki, 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 688,4 gadījumi.

Jau otro dienu pēc kārtas slimnīcās ārstējas 74 pacienti ar smagu slimības gaitu, un tas ir līdz šim augstākais šādu pacientu skaits.

Pagājušajā diennaktī Latvijā slimnīcās ievietoti 148 ar Covid-19 sasirgušie, no kuriem 11 ir pārvesti.

Kopā stacionāros ārstējas 1125 pacienti no kuriem 1051 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 74 ar smagu slimības gaitu.

Tikmēr pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 162 pacienti, tostarp 11 pārvesti. Līdz šim kopumā no stacionāriem izrakstīti 4235 ar Covid-19 sasirgušie.

Kā vēstīts, pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 1170 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, bet 17 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Piektdien Latvijā veikti 11 338 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 10,3%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 17 mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 40-45 gadiem, divi – vecumā no 55 līdz 60 gadiem, vēl trīs – vecumā no 65 līdz 70 gadiem, trīs – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, seši – vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet divi – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 818 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši 1,7% no reģistrētajiem inficētajiem.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 48 952 cilvēki.

Pēdējo 14 dienu laikā inficējušies 13 133 cilvēki, 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 688,4 gadījumi.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) izdevis rīkojumu, kas nosaka, ka no 11.janvāra tiks vakcinēti visi mediķi, aģentūru LETA informēja veselības ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Vakcinācijas process būs jāorganizē arī brīvdienās un svētku dienās, paredz ministra rīkojums.

Pavļuts norāda, ka līdz šim vakcinēja lielo slimnīcu darbiniekus, šodien sāk vakcinēt ģimenes ārstus, bet no pirmdienas šī iespēja būs visiem mediķiem – ārstiem, ārstu palīgiem, māsām, zobārstiem, vecmātēm un citiem.

“Potēsim visus, kas ir ārstniecības personu reģistrā, gan valsts, gan privātajās medicīnas iestādēs,” piebilda Pavļuts.

“Ārsts, kas neizmanto iespēju vakcinēties, to liedz kādam citam, kas nepacietīgi gaida savu vakcinācijas kārtu. Nevaram atļauties nepotēt tos, kas ir gatavi,” saka Pavļuts.

Viņš atzīst, ka Latvijas sabiedrības viedoklis par vakcinēšanos ir nogaidošs, un ļoti nepieciešams ārstu labais piemērs.

Ārstniecības iestādēm būs savās mājaslapās jāpublicē mediķiem viegli pieejama informācija par vakcinācijas kārtību un pieteikšanās iespējām. Vakcinācijas kabinetu adreses un kontaktinformāciju varēs atrast Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā.

Video

Vakcinācijas kabinetos būs jāveido elastīgas gaidīšanas rindas gadījumam, ja kāda no vakcinējamo personu pierakstā iekļautajām personām dažādu apstākļu dēļ nevarēs ierasties uz vakcināciju noteiktajā laikā.

Lai vakcinēties gribētājiem būtu vienkāršāk pieteikties, nākamajā nedēļā plānots rast risinājumu vienotai pieteikšanās sistēmai un meklēt risinājumus elastīgai rindu vadības sistēmai.

Visaptveroša vakcinācija bez ērtu un savstarpēji saistītu informācijas tehnoloģiju (IT) rīku izmantošanas nav iedomājama, tādēļ kāpināt vakcinācijas tempus veselības ministrs iecerējis, izmantojot arī digitālus rīkus. Jau tuvākajā laikā ministrs par šo jautājumu konsultēties ar IT nozares speciālistiem.

Rīkojumu ministrs izdevis saskaņā ar 1.decembrī valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par Covid-19 vakcīnu ieviešanas stratēģiju”. Rīkojums stāsies spēkā pirmdien, 11.janvārī.

Kā vēstīts, kopumā līdz šim vakcinētas 6076 personas, tajā skaitā 4602 ārstniecības personas un 1474 ārstniecības iestādes darbinieki.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 51,9% šo cilvēku, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Kā ziņots, lai paātrinātu vakcinācijas pret Covid-19 tempu, Veselības ministrija (VM) kopā ar lielo slimnīcu vadību piektdien pieņēma lēmumu sākt brīvprātīgu visu ārstniecības personu vakcināciju, piektdien preses konferencē paziņoja Pavļuts.

Sestdien Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca uzsākušas ģimenes ārstu vakcināciju pret Covid-19.

Tikmēr Latvijas Televīzija ziņo, ka viens no pirmajiem jau piektdienas vakarā Covid-19 vakcīnu saņēma lauku ģimenes ārsts Ainis Dzalbs un viss Staļģenes doktorāta kolektīvs. Saņēmuši uzaicinājumu veikt vakcināciju sestdien vai svētdien, staļģenieši sazvanīja Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un jau piektdienas vakarā tika pie vakcīnas.

Kā ziņots, pirmās farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” Latvijā tika nogādātas 26.decembra rītā. Pirmajā piegādē Latvija saņēma 9750 vakcīnu devas. Savukārt pēc nedēļas Valsts asinsdonoru centrā nogādāta arī otrā piegādes krava ar 13 650 “Pfizer” un “BioNTech” ražotajām vakcīnu “Comirnaty” devām.

Piektdien, 8.janvārī, valdība vienojās, ka Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas pret Covid-19 devu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas pret Covid-19 devu.

No šodienas režisora Dzintara Dreiberga spēlfilma “Dvēseļu putenis” jeb “Bilzzard of Souls” tiek demonstrēta vairāk nekā 15 virtuālajos kinoteātros ASV un Kanādā, aģentūru LETA informēja filmas veidotāju pārstāve Aleksa Fridrihsone.

Viņa atzīmēja, ka filma turpina dalību arī ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” sacensībā kategorijā “Labākā ārzemju filma”. Fridrihsone pavēstīja, ka līdz šim stāstu par filmu aprakstījušo un atzinīgi novērtējuši ārvalstu kino kritiķi, tostarp tādu izdevumu, kā, piemēram, “Variety”, “The Hollywood Reporter”, “New York Times”, “Los Angeles Times”, “The Guardian” kino recenzenti.

Izdevumā “Variety” rakstīts, ka Dreiberga filma varētu patikt Pirmā pasaules kara filmu cienītājiem, tostarp arī režisora Sema Mendensa kinolentes “1917” faniem. Tāpat atzīmēts, ka filmas tehniskais izpildījums pārliecinoši stāv blakus Holivudas ražojumiem.

Savukārt “Los Angeles Times” recenzijā norādīts, ka Dreiberga un operatora Valda Celmiņa radītās cīņas ainas liek izjust visas kara ārprāta šausmas pirmajā personā un vienlaikus atspoguļo dusmu pilnas un nogurdinošas ikdienas kaujas, kas vērstas ne tikai pret ienaidnieku, bet arī aukstu un izpostītu dzimtās zemes reljefu.

“Varbūt šo filmu nav viegli skatīties laikā, kad mūsu pašu valsts cīnās ar patriotisma toksisko formu, bet Latvijas cīņa ir iedvesmojusi šīs filmas iekļūšanu stingri reālistisku kara filmu kanonā,” pausts “Los Angeles Times” recenzijā.

Arī “New York Times” recenzents izcēlis filmas kvalitāti un novērtējis filmas veidotāju darbu, uzsverot, ka filma “Dvēseļu putenis” ir nofilmēta un samontēta gandrīz nevainojami, “[..] filma uzsver to, kas, šķiet, ir galvenā tās sūtība: nerimstošu atgādinājumu – “Uz priekšu, Latvija!”.”

Filmas režisors Dreibergs atzina, ka patīkami apzināties, ka lielākie kino izdevumi pasaulē raksta par filmu, turklāt mediju pārstāvji pēc tās noskatīšanās ir pastiprināti meklējuši informāciju par Latviju.

“Priecē, ka filmas stāsts viņus ir patiesi aizkustinājis un licis aizdomāties par mūsu tautas likteni. Man kā režisoram, protams, tagad gribētos būt Losandželosā un klātienē sajust, kā notiek “Oskara” atlase. Tā vietā šobrīd aizvadu naktis “otrajā maiņā” pie datora. Bet mēs esam gatavi paveikt maksimālo, lai tik daudzu cilvēku veidoto filmu piedāvātu visplašākajai auditorijai,” pauda Dreibergs.

Filmas mārketinga un publisko attiecību kampaņu “Oskara” sacensībā atbalsta Nacionālais kino centrs. Fridrihsone pavēstīja, ka filmas “Dvēseļu putenis” komanda patlaban aktīvi meklē papildu atbalstu gan no privātā, gan publiskā sektora, lai filmu pamanītu starp simts citiem kandidātiem un noskatītos balsojošie ASV Kinoakadēmijas biedri, lai stāstu par Latvijas valsts rašanos un strēlniekiem uzzinātu miljoniem kino mīļotāju visā pasaulē un tas ilgtermiņā paplašinātu iespējas piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas.

Jaunais veselības ministrs apņēmies kāpināt vakcinācijas tempu. Kā to plānots darīt? Un cik reāli ir sasniegt vakcinācijas plānā izvirzīto mērķi – dienā vakcinēt pat vairākus desmitus tūkstošus cilvēku?

Video

Šīs nedēļas izskaņā laiks Latvijā kļūs aukstāks, bet nākamā nedēļa atnesīs krietni vairāk nokrišņu un dziļāku sniegu, liecina sinoptiķu prognozes. 

Svētdienas rīts, iespējams, būs aukstākais kopš 2019.gada pirmā ceturkšņa – vietām, izklīstot mākoņiem un iestājoties bezvējam, gaisa temperatūra noslīdēs līdz -11..-16 grādiem. Svētdienas vakarā Kurzemes rietumkrastā, vējam atnesot siltumu no jūras, gaiss iesils līdz +3 grādiem.

Brīvdienās vietām nedaudz snigs, lielāka snigšana turpināsies naktī uz sestdienu. No pirmdienas pastiprināsies ciklonu ietekme, tādēļ nākamnedēļ būs vairāk nokrišņu, gaidāms arī sniegputenis un lietus.

Daudzviet snigs stipri, un nākamās nedēļas beigās sniega segas biezums vietām – ne tikai valsts austrumos – var pārsniegt 30 centimetrus. Gaisa temperatūra nedēļas sākumā paaugstināsies līdz -3..+3 grādiem, pēc tam kļūs vēsāks, tomēr nav gaidāma temperatūras noslīdēšana zem -20 grādiem.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 1237 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, bet 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 55 līdz 60 gadiem, vēl trīs – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, trīs – vecumā no 80 līdz 90 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 801 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši nepilni 1,68% no reģistrētajiem inficētajiem.

Vakar Latvijā veikti 12 799 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 9,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 47 782 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējušās 12 362 personas.

Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir sasniegusi 648 gadījumus.

Saeima ceturtdien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, trīs balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli – valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

“Pavļuts ir ļoti labs kandidāts. Viņš ir visādos veidos gatavs sākt šo darbu. Viņš nesāktu no nulles, bet ar lielu pieredzi. Tiem, kas jautātu, vai šādā amatā jāvirza kāds, kas nav veselības nozares speciālists, jāatceras, ka ministrs ir politiska figūra, kas vada nozari politiskā līmenī. Veselības ministrijā ir daudz kvalificētu speciālistu, bet ministra uzdevums ir virzīt šos speciālistus kādā virzienā,” teica Kariņš.

Video

Pavļuts atzina, ka patlaban viņam ir līdzīga sajūta, it kā viņš gatavotos aiziet karā. “Valstī ir šausmīga situācija, mirst cilvēki, esam pandēmijas sliktākajā punktā līdz šim,” situāciju vērtēja politiķis. Pavļuts uzsvēra, ka mediķi ir Covid-19 pandēmijas epicentrā, pasakoties visiem mediķiem, kuri “uz spēku izsīkšanas robežas cīnās par ikvienu no mums”. Viņš solīja atbalstu mediķiem, uzsverot, ka tiksies ar mediķu organizācijām, lai apstiprinātu nemainīgu kursu veselības jomā. Pavļuts akcentēja, ka dialogs ar nozari būs viņa ikdiena, kuras sastāvdaļa būs arī komunikācija ar sabiedrību, solot, ka tā būs atklāta par to, ko zinām un to, ko nezinām.

Pavļuts uzskata, ka Latvijai jāvirzās uz visiem cilvēkiem pieejamu veselības aprūpi, jo šī sistēma nedrīkst būt atkarīga no cilvēku ienākumiem un atrašanās vietas. Viņš atzina, ka pandēmija ir padziļinājusi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā.

“No rītdienas mana galvenā prioritāte būs vakcinācijas tempa kāpināšana. Vakcinācija ir mūsu gaisma tuneļa galā. Liels paldies Ilzei Viņķelei, kura, manuprāt, bija izcila ministre. Turpināšu Ilzes darbu, un viņas kurss nemainīsies,” uzsvēra Pavļuts.

Viņš norādīja, ka valstī šis ir grūts un izšķirošs brīdis, tāpēc visiem ir jābūt atbildīgiem, lai izietu no pandēmijas situācijas. “Es gribu strādāt kopā – ar Krišjāni Kariņu, valdību, koalīciju un opozīciju. Mēs visi kopā tiksim galā,” sacīja Pavļuts.

Pavļuts, sevi dēvējot kā Covid-19 laika ministru un menedžeri, solīja strādāt arī pie citiem nozarei svarīgiem jautājumiem, piemēram, mediķu algām un slimnīcu reformas. Jau šovakar viņš plāno doties uz Veselība ministru, lai iepazītos ar ministrijas Valsts sekretāres sniegto informāciju.

Partijas “Saskaņa” politiķis Valērijs Agešins uzsvēra, ka, ja sabiedrības atbalst nav saņemts vēlēšanās, tad ļoti naivi to sagaidīt pēc tam, tāpēc viņš nebrīnās, ka premjers izteica neuzticību Viņķelei un aicināja AP virzīt jaunu kandidātu.

“Tomēr premjera rīcība liecina par atbildības novēršanu. Viņķele ir kārtējais kauls, kas pamests sabiedrībai uzmanības novēršanai. Kariņš pats ne visai koordinēti vada valdības darbu. Krīzes situācijas risināšanā joprojām trūkst kompleksas pieejas. Kariņš neizskatījās īpaši pārliecinoši, paziņojot par demisijas pieprasījumu,” vērtēja Agešins.

Viņš akcentēja, ka uz veselības ministra amatu “par spīti zināšanu trūkumam” tiek virzīts Pavļuts, šādu rīcību vērtējot kā AP izmisuma soli, kas savukārt liecinot par speciālistu trūkumu šajā spēkā.

“Pareizi būtu atbalstīt profesionālu cilvēku, kam ir sajēga, kas ir medicīna, bet 13.Saeimā tā nenotiek. Brīdis, kad vajadzēja atmest politisku ielikteņu principu, netika izmantots. Ko Pavļuts sasniedzis veselības nozarē, lai viņu varētu atbalstīt šajā amatā?” vaicāja Agešins.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) uzsvēra, ka runa nav par Pavļutu kā ministru, bet gan par to, kā valsts izies no šīs krīzes.

Viņa ieskatā ir jābūt skaidram plānam, kā notiks vakcinācija, kad tiks savakcinēti visi riska grupu cilvēki, ir jābūt skaidriem datumiem, jābūt skaidram, kurš to darīs, un, ja nav, kas veic vakcināciju, ir jābūt skaidrībai, kā piesaistīs vakcinēšanas speciālistus.

Tavars uzsvēra, ka nevaram būt pārliecināti, ka pandēmijas kulminācija vēl nav piedzīvota un mēs to vēl piedzīvosim. Politiķis norādīja, ka nolēmis nepiedalīties farsā jeb balsojumā par Pavļuta apstiprināšanu ministra amatā.

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko emocionālā runā norādīja, ka Pavļutam un viņa pārstāvētajai partijai nav tiesību savās runās piesaukt mirušos.

“Cilvēku nāves nedrīkst būt viens no jūsu PR pasākumiem, jūs nedrīkstat tirgot šīs nāves, jūs nedrīkstat izmantot cilvēku nāvju statistiku, lai pateiktu skaistu runu,” teica politiķe.

Viņa uzsvēra, ka šo cilvēku nāves ir traģēdijas ģimenēm un valstij un politiķiem nav tiesību piesaukt šīs nāves, lai pārliecinātu kādu, kurš nav uzvilcis masku. Viņa uzskata, ka tās ir sekas iepriekš sastrādātajam, nekvalitatīvo aizsarglīdzekļu iepirkumiem. Stepaņenko norādīja, ka Pavļutam būtu vajadzējis atvainoties par savas priekšgājējas iepriekš sastrādāto.

Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis piekrita, ka, protams, ikviens varētu vēlēties ministra amatā redzēt “supermenu”, taču, viņaprāt, AP pašlaik rīkojas “pārsteidzoši atbildīgi”.

“Kas varētu būt vieglāk no AP puses kā vilkt visu garumā, jo katrs nākamais Covid-19 mirušais būtu Kariņa atbildība, tādējādi viegli pieveicot politisko konkurentu. Jāatzīst, ka viņi neizvēlējās iet politiskās atriebības ceļu, bet rekordātri aizstāt iepriekšējo ministru. Partija izvirzīja savu vadītāju. Ir skaidrs, ka, ja Pavļuts izgāzīsies, tad ne tikai viņa politiskā karjera, bet arī viņa partijas karjera būs beigta. Ja Pavļutam neizdosies, tad šīs Saeimas opozīcija saplosīs gan viņu, gan viņa partiju, gan visu šo valdību. Bet šodien es aicinu novērtēt atbildību un drosmi,” aicināja deputāts.

Saeimas deputāts, Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) uzsvēra, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) darīja savu darbu pēc godaprāta un arī viņš pats darījis savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un godaprāta.

Viņš aicināja deputātus pārslēgties no destruktīvās moralizēšanas un kritikas un paskatīties uz to, ko ir iespējams izdarīt, un kas ir obligāti jāizdara, lai uzveiktu šo krīzi.

Atbildot uz pārmetumiem par gauso vakcinēšanas tempu, Dūrītis pauda pārliecību, ka tad, kad vakcīnu būs pietiekamā skaitā, vakcinēšanas kapacitāte būs daudzkārt lielāka, jo neesot tā, ka valstī nav vispār sistēmas, kā šo uzdevumu paveikt.

Kā ziņots, Kariņš ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata. AP Saeimas frakcija ceturtdien pieņēma lēmumu par tās priekšsēdētāja Pavļuta virzīšanu veselības ministra amatam.

Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā – 2011.gadā viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet 2013.gadā kļuvis arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera amata.

2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk – par tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā bijis viens no politiskās partijas “Kustība “Par”” dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidējis 13.Saeimas vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta un tika ievēlēts parlamentā.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz 2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet 2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.

Lai veicinātu epidemioloģiski drošāku pārvietošanos un samazinātu Covid-19 infekcijas ievešanu valstī, valdībā nolemts no 15.janvāra pastiprināt ieceļošanas pasākumus Latvijā – ieceļojot valstī būs jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, ceturtdien mikroblogošanas vietnē “Twitter” vēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Turklāt testam jābūt veiktam ne vēlāk kā pirms 72 stundām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Satiksmes ministrijā (SM), noteikumi stāsies spēkā vienlaikus ar līdzīga regulējuma ieviešanu Lietuvā un Igaunijā.

Papildu drošības pasākumu mērķis ir pasargāt no vīrusa infekcijas ievešanas un mudināt iedzīvotājus pārvietoties tikai būtisku iemeslu, ģimenes apstākļu vai darba dēļ.

Apliecinājums par negatīvu testu, proti, testa rezultāts, ārsta izziņa, izziņa par antivielu esamību vai cits medicīnisks dokuments, kas apliecina, ka persona nav infekcioza, ir jāuzrāda pārvadātājam, piemēram, lidsabiedrībai, pretējā gadījumā personai tiks atteikta iekāpšana.

Ieceļojot Latvijā ar privāto automašīnu, atzīmei par negatīvu testa rezultātu ir jābūt aizpildītajā “Covidpass.lv” anketā. Šīs prasības izpildi izlases kārtībā pārbaudīs Valsts robežsardze vai Valsts policija.

Noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad tests pirms ieceļošanas Latvijā nav jāveic, – bērniem līdz 11 gadu vecumam, personām, kas ir vakcinētas pret Covid-19, pārvadātāju darbiniekiem un apkalpes locekļiem, jūrniekiem, kas dodas uz vai no savas darbavietas, tranzīta pasažieriem, kuri nepamet lidlauka kontrolējamo zonu, diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

Tāpat tests netiks prasīts pierobežas iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso robežu darba, izglītības un līdzīgu vajadzību dēļ un var uzrādīt apliecinājumu par nodarbinātību vai izglītību.

Nemainīgs paliek nosacījums, ka pēc ieceļošanas no ārvalstīm ar augstu inficēšanās risku ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, kā arī citas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās drošības norādes.

SM joprojām aicina atbildīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un rūpīgi iepazīties ar to valstu epidemioloģiskās drošības prasībām, caur vai uz kurām ceļotājam jādodas.

Ministru kabinets ceturtdien lēma pagarināt tirdzniecības ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus no 12.janvāra paplašinot klātienē nopērkamo saimniecības preču klāstu, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

No 12.janvāra klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.

Tāpat darbosies tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot atsevišķas produktu grupas – pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Preču tirdzniecības ierobežojumi šajā laika periodā attiecas arī uz ielu tirdzniecību, kā arī tirdzniecību slēgtā un atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana.

Vienlaikus EM atgādināja, ka maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās noteikts ne mazāks kā 15 kvadrātmentri no publiski pieejamās telpu platības uz vienu apmeklētāju. Ja saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, tad tajā vienlaikus var atrasties viens apmeklētājs.

Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas veikalā labi redzamā vietā ir jānorāda informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā tirdzniecības vietā, kā arī par to, ka plūsmas kontrolei ieeja atļauta tikai ar groziņu vai ratiņiem vai tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkuma somu.

Bez groziņa, ratiņiem vai somas apmeklētāju atrašanās tirdzniecības vietā ir aizliegta. Tāpat tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam jānodrošina, ka apmeklētāji tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot ar bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās, ielu tirdzniecībā un tirgos – mutes un deguna aizsegu lietošana apmeklētājiem un darbiniekiem, divu metru distances ievērošana, apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām, pastiprinātas higiēnas ievērošana un darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.

EM arī atgādina, ka šajā periodā joprojām netiks ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties preces internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu, tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas. 

Tāpat netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai. Tāpat pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces, piemēram, autoservisā automobiļu detaļu nodrošināšana.

Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un komandantstunda nedēļas nogalēs būs spēkā līdz 25.janvārim, ceturtdien lēma Ministru kabinets.

Uz divām nedēļām tiks pagarināti jau spēkā esoši ierobežojumi pakalpojumu un tirdzniecības jomās, kā arī izglītībā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Sadursmēs ASV Kapitolijā trešdien zaudējuši dzīvību četri cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Jau vēstīts, ka Kapitolijā notikušajās sadursmēs starp prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem un policiju tika sašauta sieviete, kas vēlāk nomira slimnīcā. Mediji ziņo, ka tā bijusi pārliecināta Trampa atbalstītāja Ešlija Babita, kas 14 gadus dienējusi ASV gaisa spēkos.

Nekārtību laikā Kapitolijā miruši arī  divi vīrieši un sieviete, kuriem radušās nopietnas veselības problēmas.

Sadursmēs ievainoti vismaz 14 policisti, no kuriem divi ievietoti slimnīcā. Viens policists guva smagus ievainojumus, kad tika ierauts protestētāju pūlī.

Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā no trešdienas plkst.18 līdz ceturtdienas plkst.6 izsludināta komandantstunda.

Policija ziņoja, ka līdz plkst.21.20 pēc vietējā laika aizturēti 52 cilvēki: četri par šaujamieroču nēsāšanu bez atļaujas, viens par aizliegta ieroča nēsāšanu, 47 par komandantstundas pārkāpšanu un ielaušanos.

Protestētāji iebruka Kapitolijā, kad tur bija sapulcējies Kongress, lai oficiāli apstiprinātu Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.

Tikmēr trīs ASV telekanāli vēsta, ka ASV valdības locekļi trešdien apsprieduši iespēju atcelt Donaldu Trampu no prezidenta amata.

Valdības locekļi apsprieduši ASV konstitūcijas 25.labojumu, kas ļauj viceprezidentam un valdībai atcelt prezidentu no amata, ja viņš tiek novērtēts kā nespējīgs pildīt sava amata uzliktos pienākumus.

ASV viceprezidentam Maikam Pensam tādā gadījumā būtu jāsasauc valdības locekļi uz balsojumu par Trampa atcelšanu.

Vairāki republikāņu līderi izteikušies, ka Trampa uzvedība izgājusi ārpus kontroles, un apstiprinājuši, ka apspriests konstitūcijas 25.labojums, vēstīja telekanāls CNN.

Arī kanāls ABC, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēstīja, ka šis labojums apspriests, bet kanāla CBS žurnāliste Margarēta Brenana ziņoja, ka nekāds oficiāls lūgums Pensam nav iesniegts.

Trampa pamudinājumi protestētājiem, nepamatotie apgalvojumi, ka 3.novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās viņš zaudējis tikai tāpēc, ka vēlēšanu procesā notikusi plaša krāpšanās, un citas Trampa dīvainības raisījušas jautājumus par viņa spējām vadīt valsti.

Lai gan līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonijai palikušas tikai divas nedēļās, pēc Trampa atbalstītāju ielaušanās Kapitolija ēkā, demokrātu likumdevēji aicinājuši izmantot konstitūcijas 25.labojumu.

Pārstāvju palātas Tieslietu komitejā pārstāvētie demokrāti nosūtījuši vēstuli Pensam, aicinot viņu rīkoties, lai atceltu Trampu no amata.

Vēstulē norādīts, ka Tramps kūdījis uz sacelšanos un mēģinājis graut demokrātiju.

Tramps ar savu uzrunu trešdien parādījis, ka “nav garīgi vesels un joprojām nespēj aptvert un pieņemt 2020.gada vēlēšanu rezultātus”, teikts vēstulē.

Arī ietekmīgais laikraksts “Washington Post” aicināja atcelt Trampu no amata, norādot, ka viņa palikšana prezidenta amatā rada nopietnus draudus ASV demokrātijai.

“Prezidents nav piemērots, lai paliktu amatā nākamās 14 dienas. Katra sekunde, kurā viņš saglabā plašās prezidenta pilnvaras, ir drauds sabiedriskajai kārtībai un nacionālajai drošībai,” vēstīja “Washington Post”.

Video

Naktī uz 31. decembri sprādziens un tam sekojošais ugunsgrēks izpostīja 12 dzīvokļu ēku Melnsila ielā, atstājot bez pajumtes vairāk nekā 20 cilvēkus. Viņu vidū arī Inga Rozefelde, kuras dzīvoklis atradās ēkas trešajā stāvā, tieši blakus sprādziena epicentram.

Video

Pandēmijas dēļ Kannu kinofestivāls no maija varētu tikt pārcelts uz vasaru, trešdien paziņojuši organizatori.

Festivāls, kas plānots no 11.maija līdz 22.maijam, “noteikti notiks 2021.gadā”, bet var tikt pārcelts uz vasaru kaut kad starp jūnija beigām un jūlija beigām, ziņu aģentūrai AFP norādīja festivāla organizatoru preses pārstāve.

Pandēmijas dēļ pagājušajā gadā Kannu kinofestivāls tika atcelts, kamēr filmu festivāli Berlīnē un Venēcijā notika, ievērojot stingrus piesardzības pasākumus.

Organizatoriem vēl nepieciešams laiks, lai novērtētu situāciju gada sākumā pirms lēmuma pieņemšanas, pavēstīja preses pārstāve.

Berlīnes kinofestivāls, kas parasti notiek februārī, šogad pandēmijas dēļ norisināsies divos posmos. No 1.marta līdz 5.martam notiks digitāls pasākums nozares profesionāļiem un jūnijā tiks izrādītas filmas.

2019.gadā Kannu kinofestivāla galveno balvu – “Zelta palmas zaru” – saņēma Dienvidkorejas režisora Bona Džūnho melnā komēdija “Parasite” (“Parazīts”), kas pēc tam saņēma “Oskaru” kategorijā “labākā filma”.

Filmas valoda ir korejiešu, un tā bija pirmā reize, kad labākās filmas “Oskaru” saņēma darbs, kas nav angļu, bet kādā citā valodā.

Kannu kinofestivālu ik gadu apmeklē aptuveni 45 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 4500 ir žurnālisti.

Video

Mājaslapā manabalss.lv tiek vākti paraksti, lai Jūrmalas domei varētu iesniegt iniciatīvu par kāpu krasta aizsarglīnijas saglabāšanu.

Inicatīvas teksts:

Vēlos panākt, ka Jūrmalas pašvaldības jaunajā teritorijas plānojumā tiek saglabāta kāpu krasta aizsarglīnija. Šī līnija ir iezīmēta gar visu piekrasti, aiz kuras līdz šim nedrīkstēja notikt nekāda būvniecība, tā papildus aizsargājot krasta kāpu zonu. Citiem vārdiem sakot – lai katram oligarham nebūtu iespēja uzcelt villu pie pašas jūras.

Teritoriālais plānojums šobrīd ir nodots sabiedrības apspriešanai. Tas nozīmē, ka šo būtisko jautājumu vēl var mainīt. Ir ļoti svarīgi saglabāt pašvaldības īpašo aizsardzību kāpu apbūvei.

Aizsargjosla tika izveidota, lai mazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu saglabāšanu, aizsardzību un to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ja mēs to saglabāsim, tad sabiedrībai nebūs jāuztraucas, ka varētu tikt aizvien vairāk apbūvētas kāpas un zaudētas pastaigu vietas.

Balsot var šeit – https://manabalss.lv/jurmalas-pasvaldibas-teritorijas-planojuma-saglabat-kapu-krasta-aizsargliniju/show

Kāds ir tavs viedoklis? Vai šī iniciatīva ir nepieciešama?

Trešdien Latvijā atklāti 1374 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir otrs lielākais līdz šim vienas dienas laikā reģistrētais saslimušo skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Savukārt saņemta informācija par 36 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Arī šis ir otrs augstākais diennaktī reģistrēto Covi-19 pacientu nāvju skaits. Iepriekš šis rādītājs bijis augstāks 27.decembrī, kad tika reģistrēti 44 ar Covid-19 sasirgušo nāves gadījumi.

Starp mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 45 līdz 50 gadiem, divi – vecumā no 55 līdz 60 gadiem, četri – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, deviņi – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, piecpadsmit vecumā no 80 līdz 90 gadiem un vēl pieci vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 790 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši nepilni 1,7% no reģistrētajiem inficētajiem.

Vakar Latvijā veikti 13 525 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 10,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimis 46 545 cilvēks.

Jaunais gads pārsteidzis ar jaunu Kardašjanu ģimenes drāmu. Ārzemju mediju karstākais sarunu temats ir krīze Kimas Kardašjanas un Kanje Vesta laulībā. Vai Holivudas sapņu pāris šķiras?

Kā 6. janvāra rītā ziņo populārais tabloīds “People”, Kima Kardašjana un reperis Kanje Vests drīzumā būs oficiāli šķirti!

Atsaucoties uz anonīmiem avotiem, “People” ziņo, ka pāris jau labu laiku apmeklē terapeitu, bet abu attiecības turās mata galā.

”Viņš zina, ka no viņas puses viss ir beidzies. Viņai pietiek, viņa viņam paziņojusi, ka viņai vajag savu telpu, lai izlemtu, kāda būs viņas nākotne,” izdevumam pastāstījis kāds avots. Kanje Vests ar notiekošo jau esot samierinājies…

Vairāki no avotiem uzsvēruši arī to, ka nekas vēl nav beidzies un pāris visiem spēkiem mēģina glābt laulību, pāra laulībā dzimuši 4 bērni un abu attiecības uzplauka tālajā 2014. gadā. Slavenā Kardašjanu ģimene paziņojusi, ka atbalstīs Kimu, lai kāds arī būtu viņas lēmums. Pašas Kardašjanas un Vesta oficiālie pārstāvji pagaidām atturas komentēt šo situāciju.

Kima Kardašjana vēlas kļūt par juristi jeb iet viņas tēva Roberta Kardašjana pēdās, kurš bijis izcils jurists. Kima ir nogurusi no Kanje izgājieniem, piemēram, bravurīgo runāšanu, ka viņš būs Amerikas prezidents vai to, ka viņu pirmā atvase nebija plānota un viņš Kimai licis veikt abortu, kam viņa nav piekritusi.

Video

Foto

View this post on Instagram

A post shared by Kim Kardashian West (@kimkardashian)

View this post on Instagram

A post shared by Kim Kardashian West (@kimkardashian)

View this post on Instagram

A post shared by Kim Kardashian West (@kimkardashian)

Ja eksāmenu sesijas laikā būs noteikta ārkārtējā situācija vai eksāmenus nevarēs kārtot klātienē, 12.klašu skolēniem izliks gada vērtējumu, trešdien preses konferencē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre norādīja, ka gadījumā, ja 12.klašu absolventi mācību gadu beigs ar vidējo vērtējumu gadā, augstskolām būs jāveido savus iestājpārbaudījumus un jākoriģē uzņemšanas noteikumi.

Patlaban paredzēts, ka 12.klašu skolēni kārtos trīs eksāmenus – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Eksāmens svešvalodā no pavasara brīvlaika ir pārcelts uz 11.-14.maiju. Ja skolēnam, lai iestātos augstskolā, nepieciešams vērtējums, piemēram, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, vēsturē, viņš pēc izvēles tajā var kārtot eksāmenu.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka eksāmeni vēlākais var notikt jūnijā, papildtermiņos – jūlijā.

Kā vēstīts, 7.-12.klašu skolēni attālināti mācās kopš pagājušā gada 26.oktobra.

Valdība otrdien konceptuāli vienojusies līdz 25.janvārim pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus, bet konkrēti lēmumi tiks pieņemti valdības sēdē ceturtdien, 7.janvārī.

Valsts izglītības satura centrs sertifikātus absolventiem plāno izsniegt 30.jūnijā.