Ģimene, kurā aug bērns invalīds, saskārusies ar namīpašnieka nekaunību, kas jau robežojas ar apdraudējumu dzīvībai. Tā kā mēģinājums lauzt īres līgumu pirms laika neizdevās, namīpašnieks ģimenes dzīvoklim atslēdza elektrību. Bet zēna dzīvība slimības dēļ ir atkarīga no elpināmā aparāta, pie kura viņš pavada visu nakti.
Video
Pašlaik vakcinācija pret Covid-19 no valstī noteiktajiem ierobežojumiem neatbrīvo. Arī tiem iedzīvotājiem, kas saņēmuši abas vakcīnas devas, vēl aizvien jāievēro visas epidemioloģiskās drošības prasības, sākot no masku valkāšanas, beidzot ar liegumu ciemoties un uzņemt viesus.
Video
Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”) piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.
Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt.
Tāpat tiesa daļā apsūdzību Lembergu attaisnoja.
Spriedumu iesaistījām pusēm būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.
Jau vēstīts, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Aivaram Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Anrijam Lembergam prokuratūra lūgusi piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.
Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā ir apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Prokuratūrā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Ventspils mēram tiek uzturēta apsūdzība par SIA “Puses” 20% kapitāldaļu izspiešanu cietušajam Valentīnam Kokalim 20 275 eiro vērtībā un 26 kompānijas “Multinord AG” akciju izspiešanu cietušajam Aināram Gulbim 14 797 eiro vērtībā.
Tāpat Ventspils mērs apsūdzēts par 12 “Multinords AG” akciju izspiešanu Gulbim 7359 eiro vērtībā, kā arī 30 kompānijas “Ventk Company Limited” akciju izspiešanu Gulbim 17 672 eiro vērtībā.
Lembergs arī apsūdzēts par SIA “Lat Transnafta” 2130 kapitāla daļu izspiešanā
no tās dalībniekiem – SIA “Man – Tess”, kompānijas “SWH Riga Zürich AG”, AS “Naftas Parks – 100”, AS “Banka Baltija” un Vladimira Krastiņa.
Ventspils mērs apsūdzēts par to, ka 1996.gadā viltoja dokumentu, kā arī 1996.gada otrā pusē kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs noformēja nepatiesu dokumentu.
Tāpat apsūdzība liecina, ka Aivars Lembergs personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī organizētā grupā ar Anriju Lembergu un Sormuli legalizēja noziedzīgi iegūtu mantu, tostarp finanšu līdzekļus – 6 996 118 eiro laikā no 1999.gada beigām līdz 2006.gada jūlijam.
Apsūdzība arī liecina, ka laikā no 1999.gada decembra līdz 2000.gada aprīlim Ventspils mērs, ar dēla Anrija un Sormuļa atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai kompānijai “Netherfin Financial Services B.V.” ienākumu peļņas procentu veidā no Ventspils brīvostas pārvaldes, kurā Ventspils mērs tajā laikā bija valdes priekšsēdētājs. Šādā veidā gūts mantisks labums – ne mazāk kā 802 413 eiro.
Tāpat laikā no 2003.gada janvāra līdz 2003.gada martam Ventspils mērs, ar citas iesaistītas personas atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai “Netherfin Financial Services B.V.” peļņas procentu no minētās Ventspils brīvostas pārvaldes. Peļņas procentu veidā Ventspils mērs ieguva ne mazāk kā 180 312 eiro.
Prokuratūras apsūdzība liecina, ka laikā no 1999.gada decembra līdz 2000.gada aprīlim Aivars Lembergs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.
Laika periodā no 2003.gada janvāra mēneša līdz 2003.gada martam Ventspils mērs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.
Apsūdzība liecina, ka Lembergs kā Ventspils pilsētas domes deputāts un Ventspils brīvostas valdes loceklis realizēja savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, piedaloties kopumā 330 lēmumu pieņemšanā Ventspils pilsētas domēs un Ventspils brīvostas valdes sēdēs.
Tāpat Lembergam inkriminēta nepatiesu ziņu norādīšana amatpersonas deklarācijā deviņus gadus pēc kārtas, nenorādot par kapitāldaļu un akciju piederību 29 ārvalstīs reģistrētās kompānijās.
Video
Izjust nemieru, īpaši pandēmijas apstākļos, ir gluži normāli, un satraukums pats par sevi nav nekas slikts – tas liek apzināties iespējamās briesmas, riskus un motivē rīcībai. Tomēr, kad nemiers kļūst par ikdienu un ietekmē dzīves kvalitāti, ir jāpiedomā pie veidiem, kā to mazināt. Lai arī pats svarīgākais ir izmaiņas dzīvesveidā, ikdienā palīdzēt var arī nomierinoši dabas līdzekļi. Vairāk par augiem nemiera mazināšanai un labākam miegam stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
“Šī brīža apstākļos cilvēki ir trauksmaināki, nemierīgāki, daudzi saskaras ar grūtībām iemigt. Svarīgākais ir pārskatīt savu dzīvesveidu, jo tas cieši saistīts ar emocionālo labsajūtu – iespējams, ir lielāka slodze darbā, ir pārstrādāšanās, pārāk maz fizisku aktivitāšu. Atvieglot situāciju var dabas līdzekļi, turklāt tie neizraisa pieradumu. Jebkuru no augu valsts līdzekļiem ieteicams lietot mēnesi, ilgākais – pusotru – un tad mainīt uz citu. Pie sākotnējā preparāta var atgriezties pēc kāda laika, lai būtu droši, ka tas iedarbojas tikai pozitīvi,” stāsta farmaceite.
#1 Baldriāns – iespējams, vislabāk zināmais dabas līdzeklis pret bezmiegu un trauksmi, jo šādam nolūkam to lieto jau vairāk nekā 2000 gadu. Nosaukums “baldriāns” ir atvasināts no latīņu darbības vārda valere, kas nozīmē “būt stipram” vai “būt veselīgam”. Baldriāns var palīdzēt mazināt trauksmi, kas saistīta ar akūtu stresu, atvieglo iemigšanu, kā arī uzlabo miega kvalitāti. Svarīgi gan atcerēties, ka to nedrīkst lietot kopā ar alkoholu vai miega zālēm, jo tas var pastiprināt blakusparādību izpausmes. Tāpat baldriānu nedrīkst lietot ilgāk par 4 līdz 6 nedēļām, jo tad tas var izraisīt pretēju efektu. Lai pagatavotu novārījumu, 2 tējkarotes baldriāna sakņu aplej ar puslitru verdoša ūdens un nostādina 10 minūtes. Lieto ¼ glāzi no rīta un vakarā, pēc ēšanas.
#2 Vīgrieze – lietojot dienas laikā, tā nomierinās, bet vakarā – rosinās miegu. Svarīgi tēju lietot vāju, nekoncentrētu, kad tā ir gaiši dzeltena. Ja tēja būs par stipru, tā radīs tieši pretējo efektu. Lai pagatavotu tēju, 1 tējkaroti kaltētu vīgriežu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, nosedz, ļauj ievilkties 10–15 minūtes. Lieto glāzi no rīta un glāzi vakarā.
#3 Piparmētra – tā labi palīdz mazināt stresu,atbrīvo no trauksmes un tonizē. Piparmētrā esošais mentols ir dabisks muskuļu relaksants, tāpēc lieliski der brīžos, kad ir liels satraukums un jūtams saspringums un aizkaitināmība. Tāpat piparmētras tējas dzeršana palīdz relaksēties un lieliski noder pirms miega. Jālieto 3 reizes dienā, pēc ēšanas. Lai pagatavotu tēju, svaigas vai žāvētas lapiņas aplej ar karstu ūdeni un ļauj ievilkties 10–15 minūtes.
#4 Lavanda – tiek izmantota ļoti plaši un dažādiem nolūkiem. Lavandas ēteriskā eļļa iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, tāpēc to izmanto, lai atslābinātos, piemēram, pievienojot vakara vannai. Taču arī lavandas ziedu uzlējums palīdz pret emocionāliem traucējumiem, nomierina un mazina bezmiegu. Lai pagatavotu uzlējumu, 1 ēdamkaroti lavandas ziedu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens. Ļauj ievilkties 20 minūtes un tad nokāš. Uzlējumu dzer pa malciņam vairākas reizes dienā.
#5 Timiāns – tiek izmantots kā trauksmi mazinošs augs jau tūkstošiem gadu. Viduslaikos cilvēki to nolika zem spilvena, lai veicinātu mierīgu nakts miegu un novērstu sliktos sapņus. Timiāns ir garastāvokļa stabilizētājs un var palīdzēt pret bezmiegu, īpaši tad, ja tas radies fiziskās vai garīgās pārslodzes dēļ. Lai pagatavotu tēju, aplej 1 ēdamkaroti timiāna ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties stundu. Lieto pa 1–2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā, pēc ēšanas.
Piektdien Latvijā atklāti 1069 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir lielākais vienā diennaktī reģistrētais sasirgušo skaits kopš 2.februāra, kad valstī tika apstiprināts 1231 jauns Covid-19 gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) mikroblogošanas vietnē “Twitter” skaidro, ka aizvadītajā diennaktī reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits ir salīdzinoši lielāks tāpēc, ka “teju 200 gadījumi no šiem attiecas uz iepriekšējām divām dienām”.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā arī saņemti ziņojumi par pieciem mirušiem Covid-19 pacientiem. Viens no tiem bijis 45-50 gadus vecs, viens 65-70 gadus vecs, bet trīs 70-80 gadus veci.
Piektdien Latvijā veikti 11 165 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem sasniedzis 9,6% atzīmi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim sasniedzis 81 109, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – 1538.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 9789 personas.
Ņemot vērā, ka vakcīnas pret Covid-19 ģimenes ārstus nesasniegs vēl pašā nedēļas sākumā, vairums ģimenes ārstu vakcināciju savās praksēs varētu sākt nākamās nedēļas trešdienā vai ceturtdienā, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Viņa tostarp pavēstīja, ka patlaban jaunais rīks vakcinācijas uzskaitei tiek solīts pēc astoņām nedēļām, tāpēc ģimenes ārsti pagaidām vakcinācijas epizožu uzskaiti veiks e-veselības platformā. Ņemot vērā iepriekš pieredzētās e-veselības funkcionalitātes problēmas, ģimenes ārstiem nopietnu traucējumu gadījumā tikšot sūtīta “Excel” tabula, kurā viņi manuāli ievadīs datus par vakcināciju.
Skaidrojot ģimenes ārstu atlasi, Veide atzīmēja, ka gatavības apzināšanai tika veikta aptauja, kurā ģimenes ārsti, izvērtējot savus resursus un noslodzi, varēja pieteikties vakcinēšanai. Saskaņā ar Vakcinācijas projekta biroja pausto, patlaban vakcinēšanai pieteikušies 504 ģimenes ārsti, savukārt Veide skaidro, ka šis skaitlis konstanti mainās, jo ir ģimenes ārsti, kuri šobrīd izlēmuši, ka vakcināciju tomēr veiks, un ir arī tādi, kas izlēmuši to tomēr nedarīt. Pēc ģimenes ārstes paustā, tas noticis tāpēc, ka atsevišķos gadījumos ģimenes ārsti sapratuši, ka nespēs nodrošināt izvirzītās prasības vakcinācijas veikšanai.
Tomēr kopumā Veide paredz, ka kopējais ģimenes ārstu skaits, kuri vakcinēs, drīzāk augs nekā saruks, jo nereti kolēģi, komunicējot savā starpā, gūst pārliecību vakcinēt. Šo pārliecību asociācijas prezidentes ieskatā vairo arī pieaugošais pieejamās informācijas apjoms par vakcinācijas procesu.
Lai gan kopumā sadarbību ar Vakcinācijas projekta biroju pēdējo trīs dienu laikā ģimenes ārste vērtē labi, norādot uz faktu, ka intensīva darba rezultātā rastas atbildes uz daudziem jautājumiem, viņai joprojām ir atsevišķas neskaidrības par vakcinējamo sarakstu organizāciju un to savienojamību starp dažādām platformām.
Patlaban ģimenes ārsti ir noslēguši līgumus ar Nacionālo veselības dienestu un izveidojuši sarakstus ar vakcinējamiem pacientiem, tādējādi nonākot pie jau precīzākiem skaitļiem par savās praksēs vakcinējamiem pacientiem.
Tāpat Veide atklāja, ka sākotnējais plāns bijis vakcināciju ģimenes ārstu praksēs sākt 1.martā, bet Vakcinācijas projekta birojs pirmdienas sēdē aicinājis vakcināciju sākt jau 22.februārī. Šādu aicinājumu ģimenes ārsti apstiprinājuši. “Ja vakcīnas ir, jāsāk vakcinēt pēc iespējas ātrāk,” piebilda Veide.
Jau ziņots, ka valdības atbalstītais VM vakcinācijas pret Covid-19 plāns paredz līdz vasaras beigām panākt 70% pieaugušo iedzīvotāju vakcināciju.
Lai sasniegtu mērķi, no februāra būtu pakāpeniski jākāpina vakcinācijas pakalpojumu kapacitāte, lai no marta varētu nodrošināt ne mazāk kā 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā, skaidro VM. Šis apjoms atbilst prognozētajam vakcīnu piegāžu ātrumam, operatīvi izmantojot visas piegādātās vakcīnas, akcentē VM.
Plānots, ka vakcināciju nodrošinās ģimenes ārsti, privātās un pašvaldību ārstniecības iestādes, universitāšu slimnīcas, nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksi, kā arī tiks rīkotas izbraukuma vakcinācijas.
Socālais tīkls “Facebook” trešdien paziņoja, ka vairs neļaus Austrālijā apskatīt ziņu rakstus vai dalīties ar tiem, ņemot vērā šajā valstī iecerēto jauno mediju likumu.
ASV tehnoloģiju milzis paziņoja, ka Austrālijas izdevējiem tagad ir “liegta dalīšanās ar saturu vai tā ievietošana”, savukārt starptautisko mediju saturs vairs nav pieejams austrāliešiem, lai to apskatītu vai dalītos ar to.
“Facebook” lietotāji Austrālijā nevarēs apskatīt vai dalīties ar Austrālijas vai starptautisko ziņu saturu.
Jaunā mediju likuma projekts, kas decembrī tika iesniegts parlamentā, ir ar mērķi piespiest “Google” un “Facebook” maksāt Austrālijas mediju organizācijām par to ziņu satura rādīšanu, vai maksāt soda naudas miljoniem dolāru apmērā. Šis ir viens no pasaulē agresīvākajiem mēģinājumiem iegrožot abu ASV digitālo milžu varu.
Pēc šī likuma abiem ASV uzņēmumiem būs jāmaksā kompensācijas dažādiem Austrālijas medjiem plašā diapazonā – no Ruperta Mērdoka uzņēmuma “News Corp.” līdz valsts raidsabiedrībām ABC un SBS.
Valdība ir nolēmusi neattiecināt šos noteikumus uz citām populārām interneta platformām, tostarp “YouTube” un “Instagram”.
“Ierosinātais likums fundamentāli pārprot attiecības starp mūsu platformu un izdevējiem, kuri to izmanto, lai dalītos ar ziņu saturu,” paziņoja “Facebook”.
“Tas mūs ir nolicis skarbas izvēles priekšā: mēģināt ievērot likumu, kurš ignorē šo attiecību realitāti, vai izbeigt ziņu satura atļaušanu mūsu pakalpojumos Austrālijā. Ar smagu sirdi mēs izvēlamies otro.”
“Facebook” arī uzsvēra, ka Austrālijas izdevēji gūst labumu no dalīšanās ar savām publikācijām.
“Vērtības apmaiņa starp “Facebook” un izdevējiem ir par labu izdevējiem,” rakstīja “Facebook”, pavēstot, ka tā plaforma radījusi 5,1 miljardu atsauču uz Austrālijas izdevējiem, un apgalvojot, ka šīs atsauces bija 407 miljonu Austrālijas dolāru (262 miljonu eiro) vērtībā.
“Facebook” pērn augustā pirmoreiz draudēja padarīt ziņas nepieejamas Austrālijas lietotājiem un janvārī atkārtoja šo ultimātu.
Uzņēmums arī bloķēja satīras lapas un dažas valdības iestāžu lapas, tostarp valsts veselības dienesta lapas, kurās tiek sniegta jaunākā informācija par Covid-19 pandēmiju, un Meteoroloģijas biroja lapu, kurā tiek sniegta informācija par dabas katastrofām. Tika bloķētas arī dažas policijas lapas.
Uzņēmums “Google” janvārī draudēja padarīt savu interneta meklētājprogrammu “Google Search” nepieejamu lietotājiem Austrālijā, ja valdība nemainīs ierosināto likumu, kura mērķis ir piespiest šo interneta milzi maksāt mediju organizācijām par to ziņu satura rādīšanu interneta meklējumos.
Starp “Google” pieprasītajiem likumprojekta labojumiem ir atteikšanās no ierosināta obligātas arbitrāžas procesa kompensāciju noteikšanai, kuru ASV valdība iepriekš raksturoja kā “fundamentāli nelīdzsvarotu”.
Arī “Facebook” uzskata, ka likumprojekts pašreizējā formā ir “nelietojams” un liktu šai sociālo mediju platformai izbeigt Austrālijas ziņu publicēšanu.
Austrālija sākumā ierosināja brīvprātīgu rīcības kodeksu šāda likuma vietā, bet pastiprināja savu nostāju, kad bija izlēmusi, ka “nevienlīdzīga pozīcija” starp tradicionālajiem mediju uzņēmumiem un digitālajiem milžiem neļautu noslēgt godīgas vienošanās.
Austrālijas nostāja mainījās pēc šajā valstī veikta pētījuma, kurā konstatēts, ka no katriem 100 dolāriem, kas tiek iztērēti par interneta reklāmām, “Google” iegūst 53 dolārus, bet “Facebook” – 28 dolārus.
Kamēr nav publicēti grozījumi valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, skolu direktori nevar izdod rīkojumus par 1.-4.klašu skolēnu mācībām klātienē, aģentūrai LETA apstiprināja vairāku skolu direktori.
Ata Kronvalda Durbes pamatskolas direktore Kristīne Bruzule uz jautājumu par to, cik skola ir gatava sākt klātienes mācības jaunāko klašu skolēniem, ieturēja ilgu pauzi, pēc kuras atzina, ka nezina, ar ko lai sāk stāstīt.
“Es gaidu, kad būs publicēta aktualizētā redakcija rīkojumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, jo bez tā man nav tiesiska pamata izdod nevienu rīkojumu, lai skolēni varētu sākt mācības klātienē. Nav informācijas par to, kad normatīvais akts tiks publicēts,” sacīja direktore.
Klātienes mācībām skola esot visu jau laikus sagatavojusi. Pieciem 1.-4.klašu skolēnu komplektiem ir sagatavotas mācību telpas katrai klasei ar savu gaiteni. Skolēni skolā ierastos kājām, ar personīgo auto vai skolas autobusu, kurā katrs varētu sēdēt, izlaižot vienu solu rindu, sacīja Bruzule.
Liepājā esot sarunāti arī testēšanas materiāli, kurus šodien atvedīs, lai pirmdien varētu testēt skolas pedagogus un tehniskos darbiniekus. Tāpat arī apzinātas ģimenes kaimiņu novados, kuru bērni mācās Durbes pamatskolā, ņemot vērā to, ka tajos ir augsta saslimstība.
“Visus praktiskos darbus esam izdarījuši, taču vajadzīgs regulējums, uz kā pamata nākamnedēļ varam strādāt,” skaidroja direktore.
Arī Burtnieku novada Matīšu pamatskolas direktore Veneranda Logina atzina, ka pašlaik viņai nav oficiāla dokumenta, uz kura pamata viņa varētu izdot rīkojumus par klātienes mācībām.
“No ziņām medijos zinu, ka sākumā bija runa par 20 novadiem, tad 19, bet nu jau ir 25 novadi, tajā skaitā vakar parādījās arī Burtnieku novads. Patlaban ir daudz nezināmo, notiek tāda raustīšana. Manuprāt, pašlaik ir ļoti augsts risks atsāk klātienes mācības, lai arī visi pēc tām esam ļoti noilgojušies, jo īpaši 1.klases bērni, kuriem iet vissarežģītāk,” stāstīja Logina.
Viņai arī divas skolotājas esot paziņojušas, ka viņas personīgās veselības dēļ neatsāks darbu klātienē. Turklāt neesot saprotams, kā pareizi rīkoties ar bērniem, kuri dzīvo kaimiņu novados, kuros pašlaik saslimstības rādītāji ir augsti. Tāpat neskaidrs esot jautājums par skolas darbinieku testēšanu, piebilda direktore.
Savukārt Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane teica, ka pašvaldība no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ir saņēmusi oficiālu dokumentu, ka skolās drīkst atsākt klātienes mācības 1.-4.klašu skolēni, taču pašvaldība gaida valdības rīkojuma aktuālās redakcijas publicēšanu.
Auces novadā, lai lemtu par mācību atsākšanu, šodien sasaukta ārkārtas domes sēde. Novada domes priekšsēdētāja Vija Keršus (LZS) stāstīja, ka pašvaldība un skolas ir gatavas atsākt mācības, un iespējamie riski, tostarp ar pedagogiem, kas ir paaugstināta riska grupā, ir pārrunāti.
Novada skolēni neizmantojot sabiedrisko transportu, un nogādāšanu uz skolu nodrošina pašvaldība. Pēc domes vadītājas teiktā, atsākoties mācībām tikai jaunākajās klasēs, kādā autobusā būs vien daži skolēni, citā – vairāk. Maltītes audzēkņiem gatavos skolu pavāri.
Arī Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls (Vidzemes partija) aģentūrai LETA atzina, ka iestādes ir gatavas atsākt mācības jaunākajās klasēs.
LETA jau vēstīja, ka Ministru kabineta apstiprinātās izmaiņas rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nosaka, ka atskaites punkts klātienes mācību uzsākšanai ir 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas izglītības iestāde.
Turpmāk Slimību profilakses un kontroles centrs trešdienās apkopos datus un publicēs to pašvaldību sarakstu, kas atbilst “drošas skolas” kritērijiem. Ja kārtējās kalendārās nedēļas trešdienā kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir līdz 200, mācības klātienē var sākt 1.-4.klases skolēni.
Atbilstoši šim principam, no 22.februāra klātienes mācības varēs uzsākt 25 novados, proti, Alsungas, Auces, Burtnieku, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Krustpils, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrīveru, Skrundas, Tērvetes, Vecumnieku un Vecpiebalgas novadu skolas.
Skolām, kurās tiek atsāktas klātienes mācības, ir jāievēro noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības. Visiem skolēniem obligāti ir jālieto maskas, skolas darbiniekiem jānodrošina regulāra telpu vēdināšana, divu metru distancēšanās mācību procesā, klašu nepārklāšanos starpbrīžos, tiek veikti dezinfekcijas pasākumi, kā arī pēc Veselības inspekcijas izstrādāta algoritma izglītības iestādes klātienē nodarbinātajiem obligāti jāveic Covid-19 testēšana.
Pedagogi, kas ir paaugstināta riska grupā – ar hroniskām saslimšanām un seniori no 60 gadu vecuma – vienojoties ar izglītības iestādes vadītāju, var strādāt attālināti līdz brīdim, kamēr tiek uzsākta vakcinēšanās pret Covid-19.
No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.
Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.
Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.
EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē – atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.
Video
Priekšlikumu atļaut strādāt sertificētiem speciālistiem sēdes laikā ierosināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV), tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) rosināja neveikt izmaiņas sākotnējā EM priekšlikumā un aicināja lemt tikai par tiem variantiem, kādus ministrija sākotnēji piedāvāja.
Sākot diskusijas par EM iesniegto priekšlikumu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka jautājums par skaistumkopšanas nozari ir emocionāls, tomēr tam ir jārod praktisks risinājums.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) uzsvēra, ka EM nepiedāvā “vērt vaļā vai atvieglot” skaistumkopšanas nozares darbību, bet gan tiek piedāvāts legalizēt skaistumkopšanas nozares darbību. “Reti kurš ir tā noaudzis kā ekonomikas ministrs. Ir dzirdēts, ka cilvēki friziera pakalpojumu saņem virtuvēs un viesistabās. Beigsim mānīt sevi un sakārtojam šo jautājumu,” aicināja Vitenbergs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pozitīvi vērtēja EM priekšlikumu, piebilstot, ka Covid-19 pandēmijai nemazinoties, cilvēkiem ir pieaugoša nepieciešamība pēc šāda veida pakalpojumiem, lai “viņi varētu ilglaicīgi funkcionēt”.
Pabriks norādīja uz problēmu, ka skaistumkopšanas pakalpojumi patlaban tiek sniegti nelegāli, tāpēc valdībai būtu jāatbalsta tādi ierobežojumi, kurus sabiedrība pieņemtu. Pēc Pabrika domām, EM piedāvā gana veiksmīgu scenāriju skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniegšanai klātienē.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norādīja uz līdzšinējo problēmu, kad skaistumkopšanas nozare darbojas nelegāli, turklāt neievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī veicinot ēnu ekonomiku. Ģirģena ieskatā, visiem sertificētiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj strādāt klātienē jau no nākamās pirmdienas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aicināja ministrus saprast, kuri ir tie skaistumkopšanas pakalpojumi, kas apmierinātu cilvēka pamata vajadzības, kuras nevar ilgi atlikt. Tāpēc ministrs norādīja, ka VM atbalsta priekšlikumu no 1.marta ļaut atsākt darbību klātienē friziera, manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzējiem, stingri ievērojot EM ziņojumā ietvertās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt par citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu klātienē valdība varētu lemt vēlāk.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atzina, ka EM ir sagatavojusi “ļoti labu dokumentu”, vienlaikus viņš uzsvēra, ka labs priekšlikums vēl nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums būs epidemioloģiski drošs. “Jāatceras, ka runa ir par gaisa pilienu infekciju, bet EM plānā ir maz tādu pasākumu, kas ļautu izvairīties no saslimšanas, jo šie pakalpojumi tiek sniegti cieši kontaktējoties,” skaidroja Perevoščikovs.
Epidemiologs uzsvēra, ka svarīgi jebkuru pakalpojumu sniedzējam ievērot visas drošības prasības, tomēr viņa pieredze liecinot, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi netiek ievēroti un par tiem pat pasmejas.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atgādināja par iepriekš valdībā panākto vienošanos, ka, lemjot par Covid-19 pandēmijas jautājumiem, tiek ievēroti pieci pamatprincipi – priekšlikumiem ir jābūt samērojamiem, atbilstošiem, pamatotiem, paredzamiem un lēmumi tiek pieņemti, sadarbojoties. Linkaita ieskatā, skaistumkopšanas nozare un EM ar izstrādāto priekšlikumu ir “izdarījušas savu mājasdarbu”, turklāt šo priekšlikumu pozitīvi novērtējusi arī VM.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) atbalstīja priekšlikumu atļaut skaistumkopšanas nozarei sniegt pakalpojumus klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos.
Formulējot valdības lēmumu, Ministru prezidents norādīja, ka tauta ir nogurusi no ierobežojumiem, turklāt Covid-19 tik drīz nepazudīs, tāpēc Kariņš rosināja mācīties sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem un attiecīgi lemt par VM priekšlikumu, kas paredz atļaut klātienē darboties atsevišķiem skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniedzējiem.
“Tas, ko piedāvā VM, ir atvērt skaistumkopšanas nozari nedaudz lēnāk. Tas nozīmē, ka no aptuveni 8000 nozarē strādājošajiem darbu varētu atsākt aptuveni 6500 cilvēki jeb lielākā daļa,” norādīja Kariņš.
Valdība ceturtdien atbalstīja EM priekšlikumu, bet, lai tas stātos spēkā, ministrijai ir jāizstrādā grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājošie pakalpojumus klātienē varēs sniegt, ievērojot virkni epidemioloģiskās drošības prasību, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība – 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.
Pēdējās nedēļas laikā tika reģistrēta vakcīnas pret Covid-19 blakne, kā rezultātā tās saņēmējs tika hospitalizēts, valdības sēdē pavēstīja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.
Pēc viņa sacītā, patlaban eksperti izvērtē situāciju kopā ar ārstiem un Imunizācijas valsts padomi.
Kopumā par vakcīnu blaknēm esot ziņots relatīvi reti – 2% gadījumu. Kopumā, pēc Henkuzena paustā, “situācija norit atbilstoši plānam”. “Mums vidēji ienāk ap 20 ziņojumiem dienā, kas ir apmēram 2% no visām veiktajām vakcīnām,” skaidroja ZVA direktors. Tomēr vakcīnu blakusparādības kopumā atbilst tam, kā to paredz vakcīnu profils.
Vienlaikus patlaban arī Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) gatavo dokumentu, kas paskaidros, kā vakcīnas tiks atjaunotas, lai tās pārveidotu atbilstoši jaunajam Covid-19 paveidam.
Paralēli, divi vakcīnu ražotāji – “Pfizer”/”BioNTech” un “AstraZeneca” – ir sākuši pētījumus, lai noskaidrotu vakcīnu efektivitāti bērnu vidū.
Vadoties pēc ZVA informācijas, tāpat kā pēc visu vakcīnu un jebkuru zāļu saņemšanas arī pēc Covid-19 vakcīnu ievadīšanas var tikt novērotas blaknes. Visbiežāk saņemtajos ziņojumos par blaknēm norādītās sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, kā arī vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu temperatūru, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm un miegainību.
Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju minētās blaknes izzuda dažu dienu laikā. Līdzīgas šādas vakcīnizraisītas reakcijas novērojamas arī citu vakcīnu lietošanas gadījumā.
Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas Eiropas Savienībā (ES), tostarp vakcīnas pret Covid-19, tāpat kā visas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem drošuma, kvalitātes un efektivitātes standartiem. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām vakcīnu izpētei un apstiprināšanai netika veiktas.
ZVA uzsver, ka vakcīnas pret Covid-19 ES tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja EZA saņem uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, ka vakcīnu sniegtie guvumi daudzkārt pārsniedz riskus.
Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, apstiprināšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.
Pētnieki jau vairāk nekā desmit gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie iepriekšējie pētījumi kalpo par pamatu ātrākai vakcīnu izstrādei Covid-19 pandēmijā.
Pēc visu zāļu, arī vakcīnu, nonākšanas tirgū visu ES dalībvalstu atbildīgās iestādes, Latvijā – ZVA, pastāvīgi apkopo un vērtē jaunāko informāciju par zālēm. ZVA tostarp rūpīgi analizē saņemtos ziņojumus par blaknēm un nepieciešamības gadījumā veic reglamentējošas darbības, piemēram, ar jaunu drošuma informāciju tiek papildināta lietošanas instrukcija un zāļu apraksts.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī pirmo poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 630 cilvēki, bet otro – 154, tādējādi kopumā pirmdien tikušas vakcinētas 784 personas, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Arī pirmdien pamatā tikuši vakcinēti mediķi un medicīnas iestāžu darbinieki, kamēr nākamajā prioritārajā grupā – sociālās aprūpes centros – vakcinēšanas aktivitāte bijusi nedaudz zemāka.
Ar pirmo poti pret Covid-19 vakar vakcinēti 377 medicīnas iestāžu darbinieki un ārstniecības personas, 207 sociālās aprūpes iestāžu klienti un divi darbinieki, bet 44 sapotētās personas klasificētas kā “Cita paaugstinātā riska grupa”. Pa vienai personai vakcinēta “pēc paša vēlēšanās” un “persona vecumā virs 60 gadiem”. Šie cilvēki pamatā saņēmuši “AstraZeneca” vakcīnas.
No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.
Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalstīja priekšlikumu par “drošas skolas” principa ieviešanu, un šī principa iedzīvināšanā liela nozīmē būtu reģionālai pieejai dažādu ierobežojumu izmaiņu ieviešanā.
Video
Premjers aicināja ievērot tā dēvēto “luksofora principu”, kas nosaka četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi. Kariņš norādīja, ka kamēr 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir virs 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Eiropas skatījumā Latvijā situācija ar Covid-19 izplatību tiek vērtēta kā bīstama.
Vienlaikus premjers aicināja ņemt vērā Lielbritānijā konstatētā Covid-19 daudz lipīgākā paveida gaidāmo izplatību Latvijā. “Tagad Covid-19 saslimstība mazinās, bet mēs zinām, ka tas ir laika jautājums, kad prevalēs britu variants,” piebilda Kariņš.
Pēc diskusijām Kariņš vēlreiz rosināja arī turpmāk ņemt vērā “luksofora principu” un aicināja Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai līdz ceturtdienai vienoties par to, kādos apstākļos bērni varētu atgriezties skolā.
Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitātei, ne vairāk kā 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 jaunu gadījumu dienā var uzskatīt par tādu saslimstības rādītāju, kur visus gadījumus var izsekot un rūpīgi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu.
IZM ieskatā, ņemot vērā saslimstības rādītājus, vienlaikus nosakot, ka ik nedēļu ir jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto testēšana, kā arī efektīvi ievērojot epidemioloģisko drošības pasākumu, var lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, var lemt arī par klātienes mācības atjaunošanu noteiktām klašu grupām skolēniem un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti priekšlaicīgam mācību pārtraukšanas riskam, un izglītojamiem, kas šajā semestrī noslēdz izglītības ieguvi pamata un vidējā pakāpē vispārējā vai profesionālā izglītībā.
Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā. Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām vai izglītības iestādes autobusu.
Pēc aktuālākajiem SPKC datiem, 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 ir 20 pašvaldībās – Alsungas, Cesvaines, Dundagas, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Ķeguma, Kuldīgas, Lielvārdes, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Rucavas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Skrundas, Vecpiebalgas novados.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pēc valdības sēdes apliecināja, ka visas minētās 20 pašvaldības, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir līdz 200, ir gatavas nākamnedēļ sākt klātienes mācību procesu. Vienlaikus valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē ministre piebilda, ka izglītības iestāžu medmāsas arī ir gatavas sākt iknedēļas testēšanu.
Ministre atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sazināsies ar katru pašvaldības skolu, kas patlaban kopskaitā ir 50, lai vēlreiz pārliecinātos, ka visas skolas var nodrošināt visu epidemioloģisko drošības pasākumu komplektu. Proti, divu metru distanci, telpu vēdināšanu, dezinfekciju un nogādāšana uz skolu.
LETA jau ziņoja, ka IZM pagājušajā nedēļā valdībā piedāvāja klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju.
IZM aģentūrai LETA atklāja, ka 1.-6.klase, kā arī 12.klase klātienē mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs būs zem 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt saslimstības gadījumā līdz 400 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju klātienē mācības varētu sākt tikai 1.-3.klase.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iepriekš pauda pārliecību, ka reģionu princips skolu atvēršanai strādās vien tad, ja būs skaidrs testēšanas algoritms, par kuru atbildīga ir Veselības ministrija.
Vienlaikus Šuplinska apgalvoja, ka pašvaldībām 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju vērtēšanai primāri būs jāizmanto SPKC jau radītais instruments, kas gan nākotnē tikšot “paspilgtināts” ar testēšanu.
Par cilvēku un viņa raksturu var daudz ko pastāstīt, izpētot viņa vārdu vai dzimšanas datumu. Arī mīļākais skaitlis var šo un to atklāt.
Ja tavs mīļākais skaitlis ir lielāks par 9, tad vienkārši saliec kopā tos ciparus. Piemēram, tev patīk 18: 1+8=9.
Viens. Tavs dzīves ceļš var būt nosēts sīkām grūtībām, bet tu proti tikt tām pāri. Izvairies pārāk bieži nosodīt apkārtējos cilvēkus. Tev labāk justies liek ceļojumi un laiks vienatnē. To arī izmanto.
Divi. Šis skaitlis ir mīļākais tiem cilvēkiem, kas bieži vien no kaut kā vai no kāda ir atkarīgi. Tev ir daudz kaitīgu ieradumu. Daži no tiem parādās jau bērnībā, un līdz dzīves beigām tā arī neizzūd. Tava laime ir mīlestība. Tavs ienaidnieks – mērķu neesamība.
Trīs. Šis ir egoistisku cilvēku mīļākais skaitlis. Viņiem var būt nepatika pret bīstamo sportu un azartspēlēm, taču tev tajās lietās varētu veikties. Centies izvairīties no nepārdomātiem lēmumiem, rupjas izturēšanās un biežāk domā par citiem cilvēkiem.
Četri. Šo skaitli ir iecienījuši pedantiski cilvēki; perfekcionisti un cilvēki ar matemātisku domāšanu. Tev patīk miers un stabilitāte, tāpēc tev nepatīk pārmaiņas. Lielākais tavas dzīves murgs – nekārtība mājās un dzīvē.
Pieci. Visticamāk tu esi radoša personība, kurai bieži rodas problēmas ar iedvesmas atrašanu. Ja nu tu neesi radošais cilvēks, tad tevi noteikti interesē sports. Dzīvē tev ir jābūt uzmanīgam, pievērs uzmanību sīkumiem un tam, kas notiek ap tevi.
Seši. Skaitlis „seši” ir liekulības simbols. Tas gan nenozīmē, ka tev patīk izlikties par kādu, kas tu neesi. Vienkārši tu esi noslēgts cilvēks. Tavā dzīvē notiek visādi interesanti pavērsieni – gan labi, gan ne visai.
Septiņi. Šis skaitlis norāda uz to, ka tu esi labs cilvēks. Taču daudzi cilvēki izmanto tavu labo sirdi, bet tu to nemaz nemani. Uzmanies no tā. Esi uzmanīga ar cilvēkiem, kas atrodas tev vistuvāk.
Astoņi. Šo skaitli ir iecienījuši cilvēki, kas ir gatavi uz visu savas laimes dēļ. Citiem cilvēkiem tu vari šķist rupja, jo tev nepatīk zaudēt. Parasti šādi cilvēki dzīvē gūst panākumus. Pie tam, diezgan agrā vecumā.
Deviņi. Šo cilvēku dzīve ir diezgan haotiska. Lielākajā daļā gadījumu tas ir patīkams haoss – nekārtība mājās, neliela aizmāršība, kaislīga mīlestība utt. Nezaudē savu „Es”, ja vēlies nodzīvot raibu dzīvi.
Skaisti sniegotā ziema kombinācijā ar pandēmijas ierobežojumiem liek iedzīvotājiem daudz vairāk laika pavadīt ārā. Līdzīgi kā vasarā āda var apdegt, arī bargs aukstums var atstāt nopietnas sekas ne vien ādai, bet visam organismam, brīdina dermatologs Raimonds Karls.
Aukstā laikā ķermenis daudz intensīvāk atdod siltumu, no atklātām ķermeņa daļām siltuma izstarošana notiek ar mitruma palīdzību – no ādas virsmas izgaro mitrums, kas atrodas ādas šūnās. Tāpēc, pirmais, ko visbiežāk novērojam, aukstā laikā – āda kļūst sausāka.
Aukstuma iedarbības sekas var būt atgriezeniskas un arī neatgriezeniskas, piem., bērnībā apsaldēti vaidziņi saglabā specifisko sārtumu visa mūža garumā.
“Bargai ziemai, kāda ir šogad var būt vairākas iedarbības: pirmkārt, atklātās ķermeņa daļas var atdzist, otra, jau bīstamāka, ir apsaldējuma veidošanās. Treškārt, līdzīgi kā vasarā ķermenis var pārkarst, aukstā laikā var iestāties hipotermija, kad organisms atdod tik daudz siltuma, ka samazinās tā temperatūra. Šis ir smags stāvoklis un bieži vien jau nepieciešama intensīvās terapijas palīdzība,” uzsver dermatologs Raimonds Karls, “Derma Clinic Riga” vadītājs.
Visātrāk aukstums iedarbojas uz roku un kāju pirkstiem, ausīm, zodam, vaigiem. Šīs ķermeņa daļas visbiežāk arī tiek apsaldētas. Aukstuma iedarbībai pakļautās ķermeņa vietas sākumā kļūst bālas, jo notiek asinsvadu spazma t.i. organisms cenšas šajās vietās ‘noslēgt apkuri’, lai taupītu siltumu. Parādoties bālumam, parādās arī izmaiņas jušanā – āda kļūst durstoša, kniebjoša, bet ar laiku, turpinoties aukstuma iedarbībai, šie nervu impulsi vairāk nenonāk un āda kļūst nejūtīga.
Ja aukstuma iedarbība turpinās, āda kļūst cieta, nejūtīga un, dažkārt, vaskveidīga (iespiežot ādā, iespiedums saglabājas, līdzīgi vaskam). Tas nozīmē, ka šajās vietās veidosies īsts apsaldējums, kuram pēc laika parādīsies bāli zila nokrāsa, jo ir ievērojami traucēta asinsrite. Šī vieta būs ilgstoši nejūtīga un 24 līdz 48 stundu laikā var vedoties tulznas, kuras pēc tam nomainīsies ar atmirušiem audiem – veidosies nekroze. Ja šis ādas laukums ir neliels, tas atdalīsies un uz ādas var palikt rētas, bet sliktākajā gadījumā, ja tās ir ekstremitātes (visbiežāk apakšējās), var attīstīties gangrēna, kas rezultējas ar kāju pirkstu vai pēdas amputāciju.
“Pēc aukstuma iedarbības bieži mēdz parādīties t.s. atlieku parādības, it īpaši uz rokām var būt nagu izmaiņas, ap nagiem var veidoties iekaisīgs process – paranihijs, smagākos gadījumos, ja pirkstu gali ir apsaldēti, nagi var noiet vispār nost,” stāsta speciālists.
Īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuriem ir dažādas citas saslimšanas, tostarp, cilvēkiem ar noslieci uz pastiprinātu svīšanu – hiperhidrozi, cukura diabēta pacientiem, kuriem jau no diabēta var būt izmanītas jušanas sajūtas un līdz ar to aukstuma iedarbība nav tik labi sajūtama, cilvēkiem ar asinsrites traucējumiem – venozo mazspēju vai artēriju nepietiekamību, cilvēkiem, kas zaudējuši daudz šķidruma vai neuzņem pietiekami šķidrumu. Alkohola lietošana samazina ‘brīdinājuma signālu’ saņemšanu. Alkohola iedarbībā paplašinās asinsvadi, bet no otras – tas rada viltus sildošu sajūtu, kas var būt bīstami ilgstoši uzturoties salā.
Kad jārīkojas nekavējoties
Stāvokļi, kad nekavējoties jāvēršas ārstniecības iestādē vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība: ja kādā ķermeņa daļā pēc sasildīšanas ir sāpes, veidojas pietūkums, ļoti košs apsārtums (bālums nomainījies uz apsārtumu), ja šajās virsmās parādās mitrošana, ja minētos simptomus papildina drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Vēl dzīvībai bīstamāka ir visa ķermeņa atdzišana – hipotermiju, par ko liecina koordinācijas traucējumi, apjukums, drebuļi.
“Ja cilvēkam jau ir kāda ādas saslimšana – atopiskais dermatīts, psoriāze, sejas ādas rozācija, aukstuma iedarbība var pasliktināt pamatslimības gaitu, bet tajā pašā laikā, lai arī cik tas nebūtu paradoksāli, šīm pašām slimībām, ja nav apsaldējuma, bet ir iestājies auksts, sauss laiks, tad stāvoklis pat uzlabojas,” stāsta Karls.
Kā rīkoties, lai izvairītos no apsaldēšanās
Pamatpostulāts ir silts un viegls apģērbs atbilstoši aktivitātēm – sports vai lēna pastaiga. Tas nedrīkst būt apspiests (cimdi, apavi), lai neveicinātu asinsrites traucējumus. Apģērbam jābūt pieguļošam un no vairākiem slāņiem: apakšējais slānis – mūsdienīgs sintētiskais audums, kas savāc ķermeņa mitrumu, otrs slānis – vilnas apģērbs, kas palīdz saturēt siltumu, bet ārējais slānis – vēja necaurlaidīgs. Obligāti jānovērš slapjš apģērbs! Sejas pasargāšanai bargā salā – šalle vai kāds cits vairogs, ja nav ādas saslimšanas, var izmantot taukainākus krēmus.
“Esam pieraduši pie mērenām ziemām un bieži aizmirstam par galvas segas nozīmi. Matainajai daļai un ausīm aukstā laikā jābūt aizsegtiem. Tāpat kā vasarā saules iedarbībā, arī salā mati var kļūt trausli, var saasināties seborejiskais dermatīts jeb ādas iekaisums, galvas matainās daļas psoriāze, un, sliktākajā gadījumā, galvas atdzišana var rezultēties ar reaktīvu meningītu vai meningoencefalītu, kas nozīmē invaliditāti uz mūžu,” brīdina speciālists.
Biežākās pieļautās kļūdas un ieteikumi rīcībai
Nekādā gadījumā nedrīkst berzēt aukstuma skarto vietu ar sniegtu! Sniega kristāli, it īpaši bargā salā, ir asi un rada papildus traumatizāciju, kas var ilgtermiņā bojātajā ādā radīt sekundāru infekciju. Ieteikums – šalle, cimdi vai jebkāds apģērbs un pēc iespējas ātrāk nokļūt siltumā – auto vai jebkura telpa.
Vēl viena kļūda, kuru bieži pieļauj – atgriežoties siltumā, nedrīkst nosalušo ekstremitāti ievietot tekošā karstā ūdenī! Ūdens temperatūrai ir jābūt istabas temperatūrai un ļoti lēni var šo temperatūru kāpināt. Ja runājam par vispārēju ķermeņa temperatūras atdzišanu, tad pretēji – silta vanna vai duša ir labs risinājums.
Ceturtdien, 18. februārī, plkst. 19.00 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), diriģents Guntis Kuzma un stāstnieks Goran Gora aicina klausītājus tiešraidē no Lielās Ģildes vērot multimediālu koncertu “Simfoniskais hits ar Goran Gora. Bēthovena Sestā”. Līdzīgi kā popmūzikā vai rokmūzikā, arī klasiskajā mūzikā ir hiti un ievērojamākie komponisti. Šoreiz klausītāji tiks iepazīstināti ar Ludviga van Bēthovena Sesto simfoniju, tās rašanās vēsturi, kā arī izcilā komponista dzīves gājumu, stāstus par viņa dzīvi ietērpjot animācijās.
“Simfoniskais hits ar Goran Gora” ir multimediāls koncertcikls ar pievienoto izglītojošo vērtību, kuru LNSO klausītājiem piedāvā jau kopš 2014. gada. Tas, pirmkārt, domāts jauniešiem, taču dod iespēju arī jebkura cita vecuma interesantiem bez pieredzes klasiskās mūzikas baudīšanā aizraujošā veidā iepazīt šo mūzikas žanru. Koncertā ar asprātīgiem, viegli uztveramiem stāstiem (tos radījis rakstnieks Jānis Joņevs, “Jelgava-94” autors un JRT daudzsēriju mākslas filmas “Aģentūra” līdzautors), dziesminieks Goran Gora klausītājiem atklās skaņdarba rašanās laikmeta kontekstu, zīmīgākās vēsturiskās detaļas, komponista dzīvesstāstu, kā arī interesantas muzikālas nianses, kurām jāpievērš uzmanība klausīšanās laikā. Šajā sezonā koncerta radošā komanda ir rakstnieks Jānis Joņevs, mākslinieks Krišs Salmanis, režisors un video mākslinieks Roberts Rubīns, kā arī LNSO redaktors Orests Silabriedis.
18. februāra koncertā gaida tikšanās ar klasiskās mūzikas dižgaru – Ludvigu van Bēthovenu, kura 250. dzimšanas dienu visā pasaulē atzīmēja pagājušajā gadā. Šoreiz uzmanības lokā būs komponista Sestā simfonija, kuras pilnais nosaukums – “Pastorālā simfonija jeb atmiņas par lauku dzīvi”. Komponists, kurš bieži vien devās garās pastaigās pa gleznainajām Austrijas takām, simfonijā atklājis savu mīlestību pret dabu, tās varenumu un pārcilvēcisko spēku. Koncerta gaitā klausītājiem būs iespēja iepazīt pavisam citu Bēthovenu – to, kas ierasti slēpjas aiz dramatiskās un grandiozās mūzikas, tajā pat laikā atklājot, kā iespējams radīt tik ģeniālu mūziku, neskatoties un nopietniem dzirdes traucējumiem, kas komponistu piemeklēja.
Koncerta tiešraidi ceturtdien, 18. februārī no plkst. 19.00 – 20.00 bez maksas būs iespēja skatīties LNSO mājaslapā, “Facebook” lapā – https://www.facebook.com/LNSO.lv, “YouTube” kontā – https://www.youtube.com/user/LNSO1926, kā arī portālos Delfi.lv un LSM.lv.
Aktuālajiem LNSO notikumiem aicinām sekot līdz LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/ – kā arī orķestra Facebook lapā.
Lai arī vakcinācijas pret Covid-19 plāns paredzēja iedzīvotāju vakcinēšanos sākt no marta, pie ģimenes ārstiem vakcināciju varēs sākt no nākamās nedēļas, otrdien valdības sēdē informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Vienlaikus viņa norādīja, ka pirms vakcinācijas ir daudz neskaidru jautājumu, piemēram, sarakstu veidošana.
Kā stāstīja asociācijas vadītāja, vēl nav skaidrs, vai vakcinēšanās saraksts tiks veidots portālā “manavakcina.lv”, vai tā būs ģimenes ārstu veidota un pēc tam tiks integrēta sistēmā. Patlaban notiek sarunas ar Vakcinācijas biroju un Veselības ministriju (VM), lai rastu kopēju risinājumu.
“Mēs ļoti gribētu šo atrisināt šonedēļ, jo nākamajā nedēļā mums piedāvā veikt vakcināciju,” atklāja Veide, piebilstot, ka vakcinācija bija plānota marta sākumā, kā to paredzēja vakcinācijas plāns, bet novērtē iespēju sākt ātrāk.
Vienlaikus ģimenes ārste pauda bažas par e-veselības kapacitāti vakcinācijai. Viņa norādīja, ka e-veselība regulāri saskaras ar tehniskām problēmām, bet vakcinācijai paredzētais portāls būs vien pēc astoņām nedēļām.
Jau ziņots, ka valdības atbalstītais VM vakcinācijas pret Covid-19 plāns paredz līdz vasaras beigām panākt 70% pieaugušo iedzīvotāju vakcināciju.
Lai sasniegtu mērķi, no februāra būtu pakāpeniski jākāpina vakcinācijas pakalpojumu kapacitāti, lai no marta varētu nodrošināt ne mazāk kā 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā, skaidro VM. Šis apjoms atbilst prognozētajam vakcīnu piegāžu ātrumam, operatīvi izmantojot visas piegādātās vakcīnas, akcentē VM.
Plānots, ka vakcināciju nodrošinās ģimenes ārsti, privātās un pašvaldību ārstniecības iestādes, universitāšu slimnīcas, nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksi, kā arī tiks rīkotas izbraukuma vakcinācijas.
Pagājušā gada jūlijā Megana Mārkla nāca klajā ar paziņojumu, ka ir piedzīvojusi spontāno abortu, notikušais bija atstājis smagas sekas attiecībā uz Mārklas emocionālo stāvokli. Pāris atzina, ka pēc notikušā bija pārdzīvojuši daudzus skumjus brīžus – tā viņi abi pastāstīja laikrakstam “New York Times” pagājušā gada novembrī.
Tagad ziņu aģentūra AP ir apstiprinājusi, ka Saseksas hercogiene atkal gaida bērniņu! Harijs un Megana ļāvuši sociālajās vietnēs dalīties ar melnbaltu un ļoti aizkustinošu fotogrāfiju, tajā abi redzami smaidot un skatoties viens otram acīs. Šīs fotogrāfijas autors ir sens hercogu draugs, fotogrāfs Missans Harimans, viņš ar šo attēlu dalījies savā “Twitter” profilā.
Pie ģimenes attēlā fotogrāfs pierakstījis: “Meg, es biju tavās kāzās, lai redzētu, kā šis mīlasstāsts sākās. man ir prieks iemūžināt, kā tas aug. Apsveicu Saseksas hercogu un hercogieni ar šo priecīgo ziņu!”
Pagājušā gada martā princis Harijs un Megana Mārkla oficiāli atteicās no pienākumu pildīšanas kā britu karaliskās ģimenes locekļi un pārcēlās uz dzīvi Amerikā. Megana un Harijs audzina savu dēliņu Ārčiju Harisonu Mauntbatenu-Vindzoru, viņš piedzima 2019.gada 6.maijā Lielbritānijā.
Video
Foto
Meg, I was there at your wedding to witness this love story begin, and my friend, I am honoured to capture it grow. Congratulations to The Duke and Duchess of Sussex on this joyous news!#remoteshoot #shotonipad #shotbymisan pic.twitter.com/3iSYjydVj9
— Misan Harriman (@misanharriman) February 14, 2021
Migrēnas var ievērojami ietekmēt pacientu ikdienas dzīvi. Sāpju gadījumā mēdzam meklēt ātru glābiņu, lietojot zāles, taču ir svarīgi, lai tās būtu piemeklētas pareizi un būtu izvēlēts atbilstošs lietošanas režīms. Kā veiksmīgāk sadzīvot ar migrēnu un neiekļūt medikamentu atkarīgu galvassāpju slazdā, konsultē BENU Aptiekas piesaistīta eksperte, Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja un Latvijas Sāpju izpētes biedrības valdes locekle, neiroloģe-algoloģe Aija Freimane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.
Migrēnas lēkmes vai hroniskas migrēna?
Migrēna, no kuras vispārējā populācijā cieš vidēji 15% cilvēku, ir periodiskas galvassāpju lēkmes, kas ilgst 4-72 stundas, skaidro A. Freimane. Parasti migrēna izpaužas ar vidēji stiprām vai stiprām vienpusējām pulsējošam galvassāpēm, kas pastiprinās ikdienas fizisku aktivitāšu laikā un ir ar kādu no pavadošiem simptomiem – sliktu dūšu ar vai bez vemšanas, vai arī nepatiku pret gaismu, skaņām, smaržām. Galvassāpes ietekmē ikdienas funkcionēšanu, migrēnas dēļ cilvēks nespēj aiziet uz darbu („absentisms”) vai darbs kļūst neproduktīvs („presentisms”), cieš ģimene, izjūk plānotie pasākumi. Par hroniskām galvassāpēm uzskata tādas, kas ir 15 vai vairāk dienu mēnesī vismaz 3 mēnešus vai ilgāk. Tātad “hronisks” ir biežuma, nevis ilguma kritērijs. Ap 2% cilvēku vispārējā populācijā migrēna ir hroniska, tas nozīmē, ka galvassāpes ir 15 vai vairāk dienu mēnesī 3 mēnešus vai ilgāk un vismaz 8 dienas mēnesī tām ir migrēnas pazīmes. Migrēnas lēkmēm kļūstot biežākām, raksturīgās pazīmes var kļūt mazāk izteiktas, var pievienoties cita veida galvassāpes, piemēram, saspringuma galvassāpes. Galvenais iemesls, kāpēc epizodiska migrēna transformējas hroniskā migrēnā, ir pastiprināta pretsāpju medikamentu lietošana, ko veicina psiholoģiskas problēmas ar depresiju un trauksmi. Kā riska faktori ir nepareizi lietoti medikamenti lēkmes laikā, stress, liekais svars, kā arī bieža kafijas (kofeīna) lietošana.
Kā varam ārstēt?
Retu migrēnas lēkmju gadījumā palīdz pretsāpju medikamenti atbilstošā devā vai speciālās migrēnas zāles triptāni, stāsta ārste. Lai noteiktu hroniskas migrēnas diagnozi, vispirms ir jānovērtē, vai netiek pārmērīgi lietoti pretsāpju medikamenti, kas rada jaunu nopietnu problēmu – medikamentu atkarīgas galvassāpes. Tas ir svarīgi, jo atšķiras ārstēšanas stratēģijas. Hroniskas migrēnas gadījumā palīdzēs migrēnas profilaktiskā terapija, kas nozīmē noteiktu medikamentu lietošanu katru dienu, lai samazinātu smadzeņu jutīgumu, gatavību galvassāpēm – sāpes padarītu vieglākas un retākas. Taču, ja migrēna pārveidojusies medikamentu atkarīgās galvassāpēs, tas ir zināms strupceļš, jo vienīgais veids, kā to ārstēt, ir ārsta uzraudzībā mazināt analģētiķu lietošanu. Labā ziņa migrēnas pacientiem – arī Latvijā pieejami jaunie speciāli migrēnas ārstēšanai radītie anti-CGRP (calcitonin gene related peptide – ar kalcitonīna gēnu saistītais peptīds), medikamenti, kas viegli injicējami vienu reizi mēnesī smagu epizodisku lēkmju vai hroniskas migrēnas profilaktiskai terapijai. Diemžēl to lietošanu ierobežo augstā cena, jo medikamenti (ne triptāni, ne jaunie specifiskie profilaktiskie) netiek kompensēti, neskatoties uz 2019. gadā BMC Public Health publicēto pētījumu par migrēnas ekonomisko slogu Latvijā un Lietuvā, kur aprēķinātas migrēnas tiešās un netiešas izmaksas, kas veido 0,42% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Kā izvairīties no zāļu pieraduma?
Gan hroniska migrēna, gan medikamentu atkarīgās galvassāpes nav bezcerīgas, var panākt to atpakaļpārveidi par kontrolējamu epizodisku migrēnu, uzsver A. Freimane. Tiesa, ģenētiskos aspektus nevarēsim izmainīt, līdz ar to solīt pilnīgu izārstēšanos būtu populisms. Vienīgais veids, kā izvairīties no pastiprinātas pretsāpju tablešu lietošanas, kas migrēnu padara par hronisku, ir veikt šo zāļu uzskaiti Galvassāpju dienasgrāmatā un apspriest to ar ārstu. Jāņem vērā, ka jebkuri medikamenti, kas tiek lietoti galvassāpju simptomu mazināšanai, var izraisīt medikamentu atkarīgas galvassāpes, arī bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, ibuprofēns, aspirīns, paracetamols, ja tos lieto 15 un vairāk dienu mēnesī ilgāk par trim mēnešiem. Savukārt kombinētie pretsāpju līdzekļi, kuru sastāvā ir vairākas aktīvās vielas (īpaši kofeīnu un kodeīnu saturoši preparāti), opioīdi un arī triptāni pieradumu rada daudz ātrāk, lietojot tos 10 dienas mēnesī ilgāk par trim mēnešiem.
Vai migrēnu var ārstēt arī bez medikamentiem?
Pēdējo gadu zinātniskie pētījumi norāda, ka migrēna ir neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās un ārējās vides izmaiņām. Galvassāpju dienasgrāmatas analīze ir palīglīdzeklis individuālo sāpju lēkmju palaidējmehānismu jeb trigeru izpētei, kas atvieglo ārstēšanu. Migrēnas pacientam jāievēro režīms, lēkmi var izsaukt izlaista ēdienreize, nepietiekams miegs vai pārlieku ilga gulēšana brīvdienās, diskotēkas apmeklējums vai citu mirgojošu redzes stimulu ekspozīcija, sarkanvīns vai noteikti pārtikas produkti. Šos trigerus iespējams ietekmēt, bet tas ir stingri individuāli, tādēļ ir svarīga šī Galvassāpju dienasgrāmata, jo, piemēram, speciālas migrēnas diētas nav. Ikdienas stresu varam mazināt daļēji ar fiziskām aktivitātēm un relaksācijas metodēm. Ar neietekmējamiem trigeriem kā laika apstākļu maiņu vai menstruācijām jāsamierinās, savukārt zinot prognozējamās menstruāciju dienas, ar ārstu var pārrunāt miniprofilakses pasākumus, kas lēkmes efektīvi novērstu.
Arī bezrecepšu pretsāpju līdzekļi ir piemēroti migrēnas galvassāpju mazināšanai. Tie jālieto pietiekamā devā uzreiz, nevis pa “pustabletītei” ik stundu, uzsver ārste. Jo ātrāk to ieņem, jo labāks būs rezultāts. Noderīgākās ir ātri šķīstošās pulveru, granulu formas vai pretsāpju tabletes ar ātru iedarbību.
Migrēna un veselības riski
Migrēna ir periodiskas galvassāpju lēkmes, kas ietekmē dzīves kvalitāti un var radīt nespēju pat trīs dienas pēc kārtas. Pacienti sāpju stiprumu ciparu skalā no 1-10 tās nereti raksturo kā neizturamas sāpes, kas pat pārsniedz 10 balles. Ja nav atrasts pareizais veids, kā lēkmi pārtraukt, izvērsta lēkme var atgādināt nopietnu smadzeņu katastrofu, kas rada smagu stresu pacientam un nevajadzīgu finansiālu slogu, atkārtoti veicot dārgus izmeklējumus. Neārstēta migrēna var kļūt hroniska, savukārt pašārstēšanās noved pie medikamentu atkarīgām galvassāpēm, kad zāles sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu, prasa arvien vairāk un vairāk pretsāpju līdzekļu un veidojas apburtais loks. Nopietna, bet reta komplikācija ir migrēnas izraisīts smadzeņu infarkts. Triptānu galvenā problēma izriet no to efektivitātes lēkmju ārstēšanā – pārāk bieža to lietošana noved pie jau minētajām medikamentu atkarīgām galvassāpēm. Cilvēkiem ar asinsvadu riska faktoriem lielākā vecumā triptānus iesaka lietot ārsta kontrolē. Tiesa, zināms, ka migrēna ar gadiem kļūst vieglāka vai izzūd pavisam. Jā trīs lēkmēs nepalīdz viens triptānu medikaments, efektīvs var būt cits no septiņiem pieejamajiem triptāniem, to vajadzētu pārrunāt ar ārstu.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča stāsta – galvassāpju gadījumos cilvēki bieži vēršas aptiekā, arī klienti ar migrēnu nav retums, turklāt reizēm ir klienti ar nediagnosticētu migrēnu. Šādā gadījumā farmaceits var palīdzēt atšķirt migrēnu no cita veida galvassāpēm, ieteikt bezrecepšu pretsāpju medikamentu, ņemot vērā klienta sūdzības, citu slimību un medikamentu esamību, sniegt rekomendācijas par zāļu lietošanu, informēt par dzīvesveida ietekmi uz galvassāpju rašanos un par profilaktiskiem pasākumiem, mudināt cilvēku vērsties pie ārsta, kurš veiks diagnostiku un individuāli piemeklēs nepieciešamo ārstēšanas stratēģiju.
Triptāni ir viena no visplašāk izplatītam pretmigrēnas preparātu grupām, ko pacientam izrakstīs ārsts. Taču ir jāievēro pareizs ārstēšanas režīms – stingri jāievēro ārsta rekomendācijas attiecībā uz pieļaujamo medikamenta daudzumu un ieņemšanas laiku. Tos nedrīkst lietot vienlaikus ar asinszāles preparātiem un greipfrūta sulu. Jāņem vērā, ka triptāniem var būt mijiedarbība ar citām medikamentu grupām, piemēram, antidepresantiem, iekšķīgiem pretsēnīšu līdzekļiem, dažām antibiotiku grupām un citiem preparātiem.
Farmaceite skaidro, ka migrēnas gadījumā profilaktiskie pasākumi ir cieši saistīti ar sāpju trigeriem. Tātad ir jāizvairās no šīs sāpes provocējošiem faktoriem – spilgtas, mirgojošas gaismas, trokšņiem, kafijas, sarkanvīna, siera, šokolādes, asu ēdienu lietošanas, miega nepietiekamības vai pārmērības. No nefarmakoloģiskām profilaktiskām metodēm ir ieteicama masāža, akupunktūra, relaksējošās procedūras un psihoterapija.
Ir dati, ka migrēnu var atvieglot tūsklape, piparmētra, ingvers, lavanda, rozmarīns, pelašķis, apinis, kaut gan zinātniski pierādīta efektivitāte ir tikai tūsklapes sakņu ekstraktam, pārējos augus izmanto tautas medicīnā, stāsta farmaceite. Savukārt no uztura bagātinātājiem migrēnas profilaksei noderēs magnijs, B2 vitamīns un koenzīms Q10.
Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu, noskaidroja aģentūra LETA.
Panāktā vienošanās paredz, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā.
Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars mikroblogošanas vietnē “Twitter” pauda pateicību visiem, kas atbalstīja un palīdzēja tam notikt. “Mazas, bet svarīgas uzvaras sajūta!” atzīmēja politiķis.
Viņš aģentūrai LETA arī pauda, ka atbalsta izmaksa būtu jāveic iespējami ātri.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienreizēja pabalsta izmaksas 500 eiro apmērā par katru bērnu budžetam izmaksās 179 miljonus eiro. Šim aprēķinam par pamatu ņemti statistikas dati, kas liecina, ka patlaban valstī ir aptuveni 358 000 nepilngadīgu personu. Precīzākus aprēķinus vēl sniegs Labklājības ministrija (LM).
LM ir uzdots izstrādāt konkrētu priekšlikumu, ko iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Pēc tam, kad priekšlikums gūs valdības atbalstu, pabalstu izmaksu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pabalsts 500 eiro varētu tikt izmaksāts martā reizē ar ģimenes valsts pabalstu.
Jaunās konservatīvās partijas politiķis Gatis Eglītis aģentūrai LETA sacīja, ka ir paredzēts viens maksājums atbalsta sniegšanai.
LETA jau vēstīja, ka koalīcija pirmdien, 8.februārī, vēl nespēja nonākt pie kopsaucēja par NA priekšlikumu Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu seku mazināšanai piešķirt vienreizēju pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par bērnu.
“Mūsuprāt, šī atbalsta sniegšana būtu pareiza sociālā taisnīguma dēļ,” teica NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, piebilstot, ka īpaši šobrīd tas ir aktuāli, kad mācības notiek attālināti un vecāks ir vienlaikus arī skolotājs. “Tās ir izmaksas – jo vairāk bērnu, jo lielākas vajadzības un papildu slodze,” norādīja politiķis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka šāds atbalsts nodrošinātu ekonomikas sildīšanu – ģimenēm ar bērniem ir lielāki izdevumi, līdz ar to, ieguldot tajās līdzekļus, ir lielāka iespējamība, ka līdzekļi atgriezīsies ekonomikā, un tā tiks sildīta.
Sēdē politiķi vienojās, ka Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija strādās pie šī priekšlikuma un ierobežojumu precizējuma turpmākās divas nedēļas, ņemot vērā sociālo dimensiju.
Sākotnēji pret šo priekšlikumu iebilda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš vēlāk rosināja piešķirt mērķētu ikmēneša atbalstu par katru bērnu līdz Covid-19 ierobežojumu beigām grūtībām visvairāk pakļautajām ģimenēm un iedzīvotāju grupām.
Paziņojumā medijiem Reirs norādīja, ka ģimenes ar bērniem un to labklājība mūsu valstij ir ļoti svarīga.
“Mans viedoklis par koalīcijas Sadarbības sanāksmē diskutēto priekšlikumu par vienreizējo atbalstu izsauca karstas diskusijas sabiedrībā, tādēļ vēlos paskaidrot savu viedokli. Uzskatu, ka efektīvāks un mērķtiecīgāks ir priekšlikums ieviest pastāvīgu ikmēneša atbalstu ģimenēm par katru bērnu, mērķējot to uz konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām krīzē mazinājušies ienākumi vai nav darba, kamēr ir ārkārtējā situācija un dažādi ierobežojumi,” norādīja Reirs.
Viņš uzsvēra, ka krīze ir grūti panesama visiem, bet ir iedzīvotāju grupas, kuras tā skārusi īpaši smagi, piemēram, viena vecāka ģimenes, daudzbērnu ģimenes, vecākus, kuri saņem dīkstāves pabalstu. Reira ieskatā, Covid-19 krīze ir padziļinājusi sociālo nevienlīdzību, un iezīmējas ļoti liela atšķirība starp iedzīvotāju ienākumiem.
Svētdien Latvijā stacionēti 52 Covid-19 pacienti, tostarp trīs pārvesti, līdz ar to patlaban kopumā stacionāros ārstējas 939 pacienti, kas ir par 16 vairāk nekā dienu iepriekš, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.
No stacionāra pagājušajā diennaktī izrakstīti 22 pacienti, tostarp trīs pārvesti.
Līdz ar to kopumā pašlaik slimnīcās ārstējas 939 Covid-19 pacienti, tajā skaitā 851 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, kas ir par 20 šāda veida pacientiem vairāk nekā sestdien, un 88 – ar smagu slimības gaitu. Salīdzinoši visvairāk Covid-19 pacientu slimnīcās bija janvāra vidū, kad bija stacionēti ap 1200 inficētie.
Kopš Covid-19 izplatības sākuma Latvijā no stacionāriem kopā izrakstīti 7336 cilvēki.
Aizvadītājā diennaktī Latvijā atklāti 278 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 17 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Starp mirušajiem trīs ir bijuši vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem, divi no 60 līdz 70 gadiem, četri no 70 līdz 80 gadiem, septiņi sasirgušie no 80 līdz 90 gadu vecumam, bet viens pacients no 100 līdz 105 gadu vecs.
Svētdien Latvijā veikti 3186 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī palielinājies no 8,6% uz 8,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 76 984, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – 1468 jeb 1,9% no reģistrētajiem inficētajiem.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 541,6 gadījumi. Pēc mērenas lejupslīdes janvāra otrajā pusē aptuveni šajā līmenī šie rādītāji Latvijā “stagnē” kopš februāra sākuma, lai arī pēdējās dienās ir neliels kritums.
Valdība aiz slēgtām durvīm izkārtojusi sev iespēju vakcinēties pret Covid-19 prioritārā kārtā. Arī ministrijām lūgts sagatavot sarakstus ar darbiniekiem, kurus vajadzētu vakcinēt ātrāk kā daudzus citus. Faktisko rindu veidošanu un cilvēku pieteikšanos uzņēmies organizēt Vakcinācijas birojs, kas pagaidām sabiedrību uzrunā tikai latviešu valodā. Pagaidām šī sistēma neparedz pieteikšanos caur ģimenes ārstiem. Neraugoties uz to, ir ārsti, kas savus pacientus uzrunā jau tagad, turklāt – gan latviešu, gan krievu valodās, uzsverot, ka tieši krieviski runājošajiem visvairāk trūkst informācijas.
Video
Ir grūti iedomāties, cik daudz mamma ir gatava dot par mierīgu un veselīgu bērna miegu. Un tas ir dabiski – pat ikdienā vecāki, bērni daudz laika pavada gultiņā. Protams, kad viņi nakts vidū neskrien pie vecākiem vai aizmiguši uz mammas vai tēta rokām.
Viss, kas attiecas uz bērniem, mūs visvairāk aizrauj. Gādīgās mātes daudz laika pavada internetā, forumos un informatīvajā sabiedrībā, meklējot nepieciešamo informāciju. Cerams, ka šis raksts palīdzēs jums izvēlēties labāko gultas veļu savam mazajam. Kā izvēlēties bērnu un bērnu gultas veļu
Kvalitatīvie un veselīgie audumi
No auduma vajadzētu izdalīties vieglam tekstilizstrādājumu aromātam, citas smaržas norāda uz zemu produktu kvalitāti.
Lūdzu, ņemiet vērā pievienoto kvalitātes informāciju un aprūpes ieteikumus. Ja uz gultas komplekta iepakojuma nav ražotāja informācijas, tad jums vajadzētu padomāt par šī produkta kvalitāti un drošību.
Pārliecinieties, ka nav elektrostatiskā efekta.
Izvēlieties dabīgus matračus, kas sastāv no dabīgiem materiāliem – organiska kokvilna, vilna, kaņepes, zīds.
Pievērsiet uzmanību matračiem, kas izgatavoti no dabīgām šķiedrām, piemēram, kokosriekstu sēnalām, mohēras un jēra vilnas. Vilna ir dabiski izturīga pret miltrasu un putekļu ērcītēm, kā arī ir dabiska ugunsdroša viela.
Kaņepes gultas veļa ir dabiski izturīga pret pelējumu.
Organiskā kokvilna vismazāk izraisa alerģiju, salīdzinot ar citiem materiāliem.
Ir svarīgi izvēlēties arī gultas veļas audumus, kas izgatavoti no ilgtspējīgi audzētām un minimāli apstrādātām šķiedrām, kurās nav toksisku krāsu, balinātāju un apdares.
Lai kāds būtu jūsu izvēlētais audums, neaizmirstiet par priekšmazgāšanu – tā jūs noņemsiet ķīmisko vielu lielāko daļu.
Zīds ir lieliska iespēja lielākiem bērniem, jo viņiem patīk gulēt mazliet grezni.
Mājas tekstila e-veikals palīdzēs jums atrast kvalitatīvo gultas veļas komplektu jūsu bērniņam. Ieprieciniet mazo ar jaukām apdrukām un krāsām, bet sevi ar unikāli lielo izvēli, kvalitāti un patīkamām cenām.
Pārliecinieties, ka gultas veļa ir ērta!
Bērna āda ir īpaši jutīga, tāpēc padomājiet par audumu. Elpojoša kokvilna ir lieliska izvēle. Pārbaudiet arī jebkura bērna gultas veļas komplektu šķiedras saturu, lai pārliecinātos, ka mazajam nav alerģijas, piemēram, uz vilnas vai sintētiskās šķiedrām.
Izvēlieties gludas tekstūras gultas veļas komplektus. Jebkurš lietojums un ieliktnis uz segas pārvalka vai spilvendrānas virsmas var radīt bērnam neērtības. Jūsu bērna āda ir maiga un jutīga.
Audumu nevienmērīga tekstūra var izraisīt izsitumus un sasitumus uz jūsu bērna jutīgās ādas. Noteikti izvēlieties materiālus, kas ir droši un mīksti jūsu bērnam.
Izvēlieties pareizā izmēra palagus un pārliecinieties, ka tie labi iederas gultā.
Zīdaiņiem ir grūtāk regulēt temperatūru naktī, bērnu gultiņā drošības pēc virs gultiņas matrača nedrīkst būt nekas cits kā palags.
Ja loksnes ir pārāk mazas, tās noslīdēs no stūriem un, ja tās būs pārāk lielas, tās saliks.
Padomājiet par to, cik viegli vai grūti būs notīrīt.
Gultas veļa var sasmērēties ļoti ātri. Neatkarīgi no tā, vai tas ir mazuļa negadījums vai kāds no bērniem ir kaut ko izlējis uz viņa vai viņas gultas, viegli tīrāmie gultas veļa atvieglos dzīvi.
Ļaujiet savam mazajam izteikt savas vēlmes.
Gultas veļa ir pieejama tik daudzās pievilcīgās krāsās un dizainos.
Jums vajadzētu padomāt par gultas veļu ar iecienītākajiem pasaku varoņiem, supervaroņiem un citiem jūsu bērna iecienītiem dizainiem.
Patiešām ir prieks redzēt bērnus, kuri vēlas agri gulēt, un pēc iespējas ātrāk apskaut savus iemīļotos varoņus.
Sašauriniet izvēli līdz dažām iespējām, kuras jūs iepriekš izvēlējāties un pēc tam ļaujiet viņam izlemt. Tas palīdzēs viņam justies vairāk saistītam ar jauno gultu. Un noteikti bērns novērtēs piedalīšanās grūtajā ģimenes jautājumā. Uzticaties bērna radošam ieguldījumam.
Sezonai ir nozīme.
Gultas veļa ir jāizmanto sezonā. Ziemā labāk piemēroti flaneļa vai frotē komplekti, bet vasarā izstrādājumi no satīna, kalikona vai bambusa.
Sestdien slimnīcās Latvijā ievesti 44 Covid-19 pacienti, kas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada 29.novembra, kad stacionāros nonāca tāds pats sasirgušo skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.
Kopumā slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits sestdien tomēr ir nedaudz pieaudzis, jo no slimnīcām vakar izrakstīti tikai 11 pacienti, tostarp trīs no tiem pārvesti.
Līdz ar to kopumā pašlaik slimnīcās ārstējas 923 Covid-19 pacienti, tajā skaitā 831 ir ar vidēji smagu slimības gaitu un 92 – ar smagu slimības gaitu. Salīdzinoši visvairāk Covid-19 pacientu slimnīcās bija janvāra vidū, kad bija stacionēti ap 1200 inficētie.
Kopš Covid-19 izplatības sākuma Latvijā no stacionāriem kopā izrakstīti 7314 cilvēki.
Aizvadītājā diennaktī Latvijā atklāti 424 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par astoņu ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Starp mirušajiem divi cilvēki divi bijuši vecumā no 50 līdz 60 gadiem, viens – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, divi – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, bet trīs – vecumā no 80 līdz 90 gadiem.
Piektdien Latvijā veikti 4955 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī palielinājies no 7,6% uz 8,6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 76 706, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – 1451 jeb 1,9% no reģistrētajiem inficētajiem.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 10 465 personas. 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 548,6 gadījumi. Pēc mērenas lejupslīdes janvāra otrajā pusē aptuveni šajā līmenī šie rādītāji Latvijā “stagnē” kopš februāra sākuma, lai arī pēdējās dienās ir neliels kritums.
Šīs ir vairākas klasiskas stila idejas, kuras aizgūtas no vairākām pasaulē populārām sievietēm. Šīs dāmas ir kļuvušas par stila ikonām un viņu stila “knifiņus” ir vērts aizņemties.
Princese Diāna bieži vilka blūzes un džemperus ar platām, balona veida rokām, tad kādā intervijā viņai tika vaicāts kādēļ viņa tik bieži izvēlas šāda tipa apģērbu un atbilde bija vienkārša – šādi akcents tiek likts uz rokām un pārējais ķermenis vizuāli šķiet tievāks. Ģeniāli! Vēl viņa dievināja kaklarotas, bet to izmantošanas pieeja bija visai “oriģināla”, lai neteiktu vairāk… Viņa kaklarotas izmantoja kā matu aksesuārus. Uzvelkot apģērbu ar atkailinātu muguru princese Diāna kaklarotas mīlēja nēsāt otrādi, proti, uz mugurpusi! Noskaties šo video, lai uzzinātu vēl vairāk interesantu stila ideju. Kura tev patika vislabāk?
Video
Maestro Raimonds Pauls no Veselības ministrijas (VM) saņēmis uzaicinājumu vakcinēties pret Covid-19, un viņš šo iespēju izmantos, dodoties saņemt pirmo poti februāra beigās, aģentūrai LETA pastāstīja komponists.
Vaicāts par savu attieksmi pret vakcinēšanos, viņš pauda tai atbalstu, piebilstot, ka patlaban saskaras ar lielu daudzumu informācijas par pašām vakcīnām. “Man katru dienu stāsta, kas ir to sastāvā, bet tas nav tik būtiski. Dodiet cilvēkiem zāles, ja tādas ir!” aicināja Pauls.
Vērtējot vakcinācijas procesu kopumā, viņš pauda viedokli, ka lielo informācijas daudzumu labprāt redzētu pasniegtu daudz konkrētāk un kodolīgāk, izceļot svarīgāko, kas cilvēkiem jāzina par vakcīnām un to efektivitāti.
Publiskajā telpā jau ilgstoši tiek apspriesta iespēja agrīni vakcinēt sabiedrībā populāras un īpaši cienītas personas. Arī VM piedāvātajā vakcinācijas plānā tiek runāts par sabiedrības grupu viedokļu līderu, vakcinācijas “vēstnešu” potēšanu, tādējādi sniedzot iespēju vakcīnu pret Covid-19 agrīni saņemt personām, kurām ir īpaši nopelni sabiedrības labā, dažādu nevalstisko organizāciju līderiem un personām, kuru viedoklī konkrētas sabiedrības grupas ieklausās un kurām uzticas. Iecerēts, ka šie cilvēki ar savu rīcību vakcinējoties sniegs pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinās šaubīgos sabiedrības pārstāvjus vakcinēties.
Vakcinācijas projekta birojā aģentūrai LETA gan līdz šim nav izdevies noskaidrot, kurām personām tiks piedāvāts saņemt poti kā vakcinācijas vēstnešiem, viedokļu līderiem. Tikmēr vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu šonedēļ saņēmuši eksprezidenti un vairākas valsts augstākās amatpersonas, to skaitā Valsts prezidents, premjers un vairāki ministri.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piektdien, komentējot izvēli, kura amatpersona saņems vakcīnu, skaidroja, ka šo plānu pirmo reizi valdība skatīja otrdien, turpināja ceturtdien, bet tā arī nepabeidza, jo bija iebildes. Viņš teica, ka valdība lēma sākt brīvprātīgu to valsts augstāko amatpersonu vakcināciju, kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu.
Tāpat valdības izskatītajā dokumentā ietilpst “vakcinācijas vēstneša” jēdziens, kas esot iemesls tam, kāpēc rādīt piemēru sabiedrībai aicināti arī bijušie valsts prezidenti. Vienlaikus Pavļuts informēja, ka vēl plānots aicināt vakcinēties grupu augsti godājamu cilvēku.
Foto
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA), neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā, nolēmušas vērsties Satversmes tiesā, teikts abu organizāciju izplatītajā paziņojumā.
Šobrīd kopā ar juristiem jau sākta nepieciešamo dokumentu gatavošana. Vienlaikus asociācijas vērsīsies Konkurences padomē, norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu, jo nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs, teikts paziņojumā ko izplatījusi LSSA prezidente Sabīne Ulberte un LKKA prezidente Renāte Reinsone.
Paziņojumā teikts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumu valstī no 2020.gada 9.novembra tika izsludināta ārkārtējā situācija, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē. Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta līdz 2021.gada 6.aprīlim, līdz ar to aizliegums ir spēkā jau 3 mēnešus.
Skaistumkopšanas speciālisti cieta no krīzes arī pirms valdības rīkojuma pieņemšanas, kopš pandēmijas sākuma 2020.gada martā. Tātad – viņu darbība vai nu tikusi vispār apstādināta, vai arī ir nācies strādāt stingru ierobežojumu apstākļos jau 11 mēnešus, kas radījis nevienlīdzīgu un netaisnīgu attieksmi.
Video
Tāpat tas radījis ilgstošu palikšanu bez pietiekošiem iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta nozarē strādājošajām sievietēm, tai skaitā – vientuļām mātēm, jo 2020.gada novembrī un decembrī vidējais vienam saņēmējam izmaksātais pabalsts skaistumkopšanas nozarē nebija lielāks par 300 eiro, kas minētās personas pakļauj nabadzības riskam.
Par ārkārtējā stāvokļa negatīvo ietekmi – krasu situācijas pasliktināšanos – skaistumkopšanas nozarē, LSSA un LKKA atkārtoti vērš uzmanību, ka skaistumkopšanas speciālistu darbības pilnīga aizliegšana kopš 2020.gada 9.novembra ir notikusi, neskatoties uz asociāciju piedāvātajiem papildus drošības pasākumiem šo pakalpojumu sniegšanas laikā, kas nodrošinātu Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Lēmums aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu ticis pieņemts bez sarunām un konsultēšanās ar nozares pārstāvjiem, bez situācijas izvērtēšanas, bez ārkārtējās situācijas laikā pagājušā gada pavasarī gūtās pieredzes izvērtēšanas, bez iespējas nozares pārstāvjiem aizstāvēt savu viedokli un priekšlikumus, kā organizēt skaistumkopšanas nozares darbu ārkārtējās situācijas laikā.
Šāda radikāla nozari visaptveroša lēmuma pieņemšana ir radījusi nopietnu kaitējumu visai skaistumkopšanasnozarei un katram tajā nodarbinātajam speciālistam, liedzot iespēja gūt cilvēka cienīgus ienākumus. Lielākai daļai nozarē strādājošo skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana ir vienīgais ienākumu gūšanas veids.
“Šīs sabiedrības daļas izdzīvošana konkrētajā situācijā ir īpaši problemātiska. Tā kā lielākā daļa skaistumkopšanasspeciālistu kā nodokļu maksāšanas veidu ir izvēlējušies patentmaksu vai ir saimnieciskās darbības veicēji, nav bijis iespējams izmantot apmaksātus atvaļinājumus un darbsnespējas lapas, kā arī iegūt citus atvieglojumus, kas būtu iespējami ārkārtējā stāvokļa laikā. Gaidīt un cerēt, ka mūsu valdība sapratīs un aizstāvēs skaistumkopšanas nozares speciālistus un viņu tiesības uz cieņpilnu dzīvi, acīmredzami ir bijis naivi, un arī turpmāk gaidīt un cerēt vairs nav pamata,” teikts paziņojumā.
LETA jau ziņoja, ka pēc tam, kad tika nolemts Ekonomikas ministrijai uzticēt izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, ministrija ir sākusi izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.
“Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, apzināmies, ka šobrīd sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas, tāpēc mērķis ir radīt ilgtermiņā drošus apstākļus skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai Covid-19 apstākļos,” skaidroja ministrijā.
EM atzina, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis.
Šonedēļ ministrija sagatavotos priekšlikumus vēlējās pārrunāt ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem, bet nākamnedēļ iepazīstināt valdību ar sagatavotajiem priekšlikumiem skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 pandēmijas apstākļos. Savukārt pēc Ministru kabineta konceptuālā lēmumu pieņemšanas ministrija gatavos attiecīgus grozījumus normatīvos.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka asociācija nepiekrīt Veselības ministrijas (VM) minētajam, ka skaistumkopšanas nozarē pakalpojumus varētu atsākt sniegt tikai friziera un manikīra pakalpojumu sniedzēji.
Asociācijas pārstāve norādīja, ka patlaban Latvijā skaistumkopšanas nozarē ir nodarbināti tādi skaistumkopšanasspeciālisti kā manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, grimētāji, vizuālā tēla stilisti, SPA speciālisti, kā arī darbojas sertificētas ārstniecības personas kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti, masieri un podologi.
“Skaistumkopšanā nav iespējams izdalīt prioritāras un mazāk svarīgas manipulācijas. Kurš būs tas, kurš to uzraudzīs un ar kādām metodēm? Ir svarīgi, lai visi var strādāt pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, vienlīdzīgiem kritērijiem. Ierobežojumiem ir jābūt loģiskiem un pārdomātiem. Kārtējo reizi dalot un sadrumstalojot pakalpojumu klāstu var panākt sabiedrības pretreakciju – pakalpojumu sniegšanu pagrīdē,” atzina Reinsone.
Asociācijas ieskatā, lai skaistumkopšanas nozare varētu atsākt apturēto darbību, ir jānosaka ierobežojumi, kurus ievērojot, jebkurš speciālists varētu atsākt darbību. Asociācija uzskata, ka kontroles mehānismam ir jābūt Veselības inspekcijas ārstniecības personu reģistram.
Aizvien vairāk Latvijas jauno ārstu, kuri saņēmuši jau otru vakcīnas devu pret Covid-19, pieteikušies strādāt Covid nodaļās. Viņi atzīst, ka līdz ar baltajiem aizsargtērpiem potes dod papildu aizsardzības sajūtu. Taču daudzu cilvēku joprojām rīkotās ballītes un nespēja uzlikt sejas aizsegu viņos izraisa dusmas un bezspēcību, jo tādēļ saslimstības līkne nemazinās un nāve joprojām ir nodaļas ikdiena.
Video
Dažiem profesiju pārstāvjiem vakcinēšana pret Covid-19 varētu būt obligāta, lai gan minētais jautājums prasa arī dziļāku izpēti, aģentūrai LETA komentējot obligāto vakcinēšanos Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) sacīja tiesību eksperts Edgars Pastars.
Pēc viņa domām NBS darbinieku obligātā vakcinēšana varētu būt saprotama un pamatota, bet šis jautājums prasa detalizētāku izpēti. “Es nevēlos strīdēties, bet es negribētu teikt, ka tas nav pieļaujami, bet pirms tam ir jāpēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieredze,” teica Pastars.
Pastars uzsvēra, ka teorētiski ikviens piespiedu vakcinēšanas gadījums var novest pie cilvēktiesību pārkāpuma, tāpēc pie šī jautājuma ir jāpieiet ļoti nopietni.
LETA jau vēstīja, ka Tiesībsarga birojs saņēmis informāciju no dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp, mediķiem, ka, nevakcinējoties pret Covid-19, tiem draud atlaišana no darba, iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Lai arī publiski paziņots, ka vakcinēšanās ir brīvprātīga un valsts apmaksāta, patlaban ir dzirdēts par atsevišķām sabiedrības mērķgrupām, piemēram, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kur vakcinēšanās pret Covid-19 noteikta par obligātu.
“Ja likumdevējs ir noteicis atsevišķu profesiju grupas, kurām noteikta obligāta vakcinācija, tad ir svarīgi, lai no valsts šī informācija izskan,” uzsvēra Piļāne.
Tiesībsarga birojs saņēmis telefona zvanus un e-pastus no dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp, mediķiem, par to, ka pastāv atsevišķi signāli – ja nevakcinēsies, tad atbrīvos no darba. “It kā šādas situācijas jau ir bijušas, taču mums vēl viņas nav pārbaudītas,” piebilda Piļāne.
Latvijas armijā vakcinēšanās pret Covid-19 tiek plānota kā obligāta, savukārt zemessardzē tā būs brīvprātīga, iepriekš TV3 pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Saeimas komisijas sēdē skaidroja, ka saskaņā ar tiesību ekspertu slēdzienu atsevišķās sabiedrības grupās vakcinēšanās kā obligāta ir pieļaujama.
Profesionālā dienesta karavīri ir specifiska grupa, turklāt Aizsardzības ministrija neredz, kā varētu nodrošināt armijas funkcionēšanu, ja karavīri savus pienākumus pildīs “attālināti un distancējoties”.
“Armijā arī līdz šim bijusi prakse, ka visas potes karavīriem ir obligātas. Tajā brīdī, kad slimību ielaiž vienībā, tad sākas epidēmija,” uzsvēra Garisons.
Patlaban arī saņemti signāli, ka starptautiskajās operācijās dienošajiem ir jābūt vakcinētiem pret Covid-19. Latvija patlaban piedalās vairākas starptautiskajās operācijās.
Ar laiku cilvēka organismā notiek pārmaiņas – samazinās muskuļu masa un spēks, parādās locītavu problēmas, kļūst grūtāk būt fiziski aktīviem, kas rezultātā var ievērojami ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti. Ko darīt, lai saglabātu kustību prieku arī senioru vecumā? Praktiskos padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Normālai novecošanai raksturīgs kaulu blīvuma un muskuļu masas samazinājums un taukaudu palielināšanās. Muskuļu masas un spēka samazināšanās rada lūzumu, vājuma, dzīves kvalitātes pazemināšanās un neatkarības zaudēšanas risku. Skeleta muskuļu spēka samazināšanos ietekmē arī iedzimtība, uzturs, vides un dzīvesveida faktori. Tie apgrūtina pārvietošanos un ierobežo ikdienas aktivitāšu veikšanu.
Traumatisma risks
Vislielākais traumatisma risks ir cilvēkiem pēc 80 gadu vecuma. Jo vairāk ir riska faktoru, jo lielākas izredzes pakrist. Izpratne par šiem riska faktoriem ir pirmais solis, lai samazinātu kritienus. Šos riska faktorus var iedalīt bioloģiskajos (iekšējos) un apkārtējās vides (ārējos).
Bioloģiskie riska faktori ir muskuļu vājums, samazināts kustību apjoms locītavās vai līdzsvara problēmas, arī zāļu blakusparādības un/vai mijiedarbība; zāļu lietošana (piemēram, trankvilizatori, sedatīvie līdzekļi vai antidepresanti un pat dažas ārēji lietojamās zāles var ietekmēt līdzsvaru). Pie šiem riska faktoriem pieder arī hroniskas slimības (piemēram, kaulu un locītavu, neiroloģiskas, sirds un asinsvadu slimības), redzes un dzirdes pasliktināšanās, jušanas traucējumi kājās, sāpes pēdās, psiholoģiskie traucējumi, alkohola lietošana un mazkustība.
Savukārt pie vides riska faktoriem pieskaitāms vājš apgaismojums, kāpņu margu trūkums, salauzti vai nelīdzeni pakāpieni, nenotīrītas un slidenas ietves, neatbilstoši iekārtotas sabiedriskās telpas un problemātiska iekļūšana tajās, neērti sliekšņi, paklāji, rokturu trūkums vannasistabā, slidena grīda un līdzīgi.
Kritieni var izraisīt kaulu lūzumus, piemēram, plaukstas locītavu, roku, potītes un gūžas kaula lūzumus, arī galvas traumas. Tie var būt ļoti nopietni, īpaši, ja persona lieto noteiktas zāles (piemēram, asins šķidrinātājus). Vecākai personai, kura ir kritusi un sasitusi galvu, vajadzētu uzreiz doties pie ārsta, lai pārliecinātos, vai nav smadzeņu traumas. Par kritienu pastāstiet savam ārstam, pat ja nebijāt savainots. Kritiens var brīdināt ārstu par jaunu medicīnisku problēmu vai problēmas ar lietotajiem medikamentiem, vai redzes problēmām, ko var labot. Jūsu ārsts var ieteikt konsultāciju pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, kurš konsultē, izraksta staigāšanas palīgierīci vai tehniskos palīglīdzekļus drošākai mājas vides iekārtošanai, vai nozīmē citus pasākumus, lai palīdzētu novērst turpmākus kritienus.
Daudziem senioriem pēc kritiena parādās bailes atkārtoti krist, pat ja viņi nav savainojušies. Bailes no atkārtota kritiena samazina vēlmi veikt ikdienas aktivitātes, taču, ja seniori ir mazāk aktīvi, viņi kļūst vājāki un izredzes krist palielinās.
Kustību nozīme senioru ikdienā
Fiziskā aktivitāte ir svarīga veselīgas novecošanās daļa, uzsver I. Tambora. Tās ieguvumi senioriem ir svarīgi vispārējas veselības saglabāšanā:
Senioriem jābūt fiziski aktīviem katru dienu. Cilvēkiem, kas vecāki par 64 gadiem, ieteicamas vidējas intensitātes aerobas fiziskas aktivitātes vismaz 150 minūtes nedēļā vai arī 75 minūtes augstas intensitātes aerobas fiziskas aktivitātes, kuras var aizstāt ar kombinētām mērenas un augstas intensitātes aerobām fiziskajām aktivitātēm. Piemēram, vidējas intensitātes aktivitātes 30 minūtes 5 reizes nedēļā. Ieteicams, ka vienā reizē aerobās fiziskās aktivitātes ilgst ne mazāk kā 15 minūtes.
Tāpat cilvēkiem vecumā virs 64 gadiem ieteicamas muskuļus stiprinošas fiziskās aktivitātes visām muskuļu grupām vismaz divas reizes nedēļā. Ieteicams vismaz trīs reizes nedēļā veikt fiziskās aktivitātes, kas uzlabo līdzsvaru un koordināciju, tādā veidā samazinot kritienu rezultātā gūto traumu iespējamību.
Svarīgi ņemt vērā, ka arī tādos gadījumos, kad cilvēkam veselības stāvokļa dēļ nav iespējams veikt ieteicamo fizisko aktivitāšu daudzumu, vēlams darīt tik daudz, cik ļauj veselības stāvoklis un iespējas.
Locītavu un muskuļu stiprināšana senioriem
Locītavu un muskuļu nostiprināšanai senioriem vēlams veikt fiziskus vingrinājumus un fiziskas aktivitātes, uzsver I. Tambora. Ieteicams apmeklēt fizioterapeitu, lai sastādītu individuālu ikdienas vingrojumu programmu. Vingrojumu mērķis ir uzlabot locītavu kustību apjomu, muskuļu spēku, elastību, līdzsvaru un gaitu. Fiziski vingrinājumi uzlabo organisma fizisko sagatavotību – spēju veikt fizisku, garīgu un emocionālu darbu un saglabāt labu veselību.
Fiziskās aktivitātes iedalāmas četros fizisko īpašību attīstību veidos —spēks, izturība, līdzsvars un lokanība. Lielākā daļa cilvēku mēdz koncentrēties uz vienu darbību vai veidu un domā, ka ar to pietiek. Taču katrs veids ir atšķirīgs, tādēļ šo visu veidu apvienošana sniedz vairāk priekšrocību. Turklāt mainīt un kombinēt vingrinājumus ir interesantāk, un tas palīdz novērst garlaicību un samazināt traumu risku.
Izturības vingrinājumi. Izturības treniņš vai aerobika ir slodze, kuras laikā paātrinās elpošana un sirdsdarbība. Tās nostiprina sirdi un plaušas, uztur veselīgu asinsrites sistēmu, kā arī uzlabo vispārējo sagatavotību. Trenējot izturību, ir vieglāk veikt daudzas ikdienas aktivitātes. Šai kategorijai noderēs aktīvas pastaigas vai skriešana, nūjošana, braukšana ar velosipēdu, distanču slēpošana, peldēšana, arī pagalma darbi (pļaušana, rakšana) un dejas.
Spēka, pretestības vingrinājumi. Tie padara muskuļus stiprākus un var palīdzēt senioriem kļūt neatkarīgiem un veikt ikdienas darbības, piemēram, kāpšanu pa trepēm un iepirkuma somu nešanu. Spēka un izturības vingrināšanai jums noderēs tādi vingrinājumi kā svaru cilāšana (nelielas hanteles 0,5-1 kg), vingrinājumi ar pretestības elastīgo gumiju vai izmantojot savu ķermeņa svaru.
Līdzsvara vingrinājumi. Tie ir nepieciešami, lai palīdzētu jums veikt daudzas ikdienas darbības un novērstu kritienus, kas ir izplatīta problēma senioriem. Daudzi apakšējo ķermeņa daļu spēka vingrinājumi arī uzlabo līdzsvaru. Ieteicamie vingrinājumi līdzsvaram:
Lokanības uzlabošana. Stiepjoši vingrinājumi palīdz uzlabot un uzturēt muskuļus elastīgus un ķermeņi lokanu. Regulāra stiepšanās palīdz brīvāk veikt citus vingrinājumus un uzlabo ikdienas aktivitātes. Muskuļu stiepšanu vajadzētu veikt pēc iesildošiem vingrinājumiem, ērtā pozā, stiept maigi, līdz sāpju robežai 10-30 sekundes, atkārtojot 3-5 reizes. Stiepjoši vingrinājumi jāveic gan roku, gan kāju muskuļiem. Palīdzībai var izmantot dvieli, jostu vai nūju. Piemēram:
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver kalcija nozīmi, kas ir svarīgs ne vien muskuļu veselībai un nepieciešams stipru kaulu un zobu veselībai, bet ir svarīgs arī muskuļu kontrakciju un enerģijas metabolisma procesos. Biotīns piedalās reakcijā, kur tauki un olbaltumvielas tiek pārvērsti enerģijā. Nozīmīga ir arī dzelzs – tā transportē skābekli no plaušām uz muskuļiem. Savukārt C vitamīns kā antioksidants pasargā muskuļus no oksidatīvā stresa. Neaizmirstiet arī par tik svarīgo D vitamīnu! Tas palīdz organismā uzsūkties fosforam un kalcijam. Tikmēr B12 vitamīns piedalās asins šūnu veidošanas, kā arī organisma fizioloģiskos procesos, kas piedalās muskuļu augšanā. Tāpat muskuļiem svarīgā minerālviela ir magnijs, kam ir svarīga loma muskuļu kontrakciju reakcijās, un cinks, kas ir nepieciešams, lai organismā veidotos testosterons, kurš ir svarīgs muskuļu augšanas procesos. No augu valsts talkā nāks kurkuma – tai piemīt pretsāpju, pretiekaisuma un locītavu stīvumu mazinošas īpašības, tāpēc tā ir ieteicama arī artrīta gadījumā. Arī ingveram ir sāpju mazinošas īpašības. Arniku var lietot gan preventīvi, gan tad, kad ir sākušies muskuļu iekaisuma procesi. Savukārt bosvēlija palīdz saglabāt veselas locītavas.
Valda priekšstats, ka ķermeņa svars ir tieši saistīts ar uzņemtajām kalorijām un gribasspēku, taču patiesībā liela loma tajā ir arī hormonu darbībai. Tieši hormoni nodrošina, ka tiek patērēts tāds pārtikas daudzums, lai ķermenis spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Kuri hormoni atbildīgi par ēstgribu un kas ietekmē to darbību, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Līga Cīrule.
“Ēšanas paradumi un ēdiena izvēle ne vienmēr ir apzināta un kontrolēta, jo to ietekmē arī hormoni. Hormoni ir atbildīgi par signālu nodošanu smadzenēm, kad ir pienācis laiks ēst un arī kad ēšana jāpārtrauc. Ja šie signāli darbojas pareizi, cilvēks uzņem tik, cik tam konkrētajā brīdī nepieciešams, bet, kad tie nedarbojas – var uzņemt pārlieku daudz pārtikas, ir lielāks aptaukošanās risks, kā arī ir grūtības svaru zaudēt. Jāņem vērā, ka tieši drastiskas diētas, kas izraisa lielas svara svārstības, ietekmē hormonus, tāpēc pats svarīgākais ir sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs, kā arī pietiekamas fiziskās aktivitātes,” stāsta farmaceite Līga Cīrule.
#1 Bada hormons grelīns
Grelīns ir hormons, kas pārvietojas caur asinsriti un sūta smadzenēm signālus, lai cilvēks justu izsalkumu. Tam ir svarīga loma kaloriju uzņemšanā un ķermeņa tauku līmeņa regulēšanā. Grelīna līmenis palielinās pirms ēdienreizes, kad kuņģis ir tukšs, un samazinās neilgi pēc tās. Arī dažādu diētu laikā grelīna līmenis var paaugstināties, palielinot izsalkumu un tādējādi arī apgrūtinot svara zaudēšanas procesu. Savukārt pārtraucot diētu, svars atgriežas, jo grelīna līmenis ir izteikti paaugstinājies diētas laikā un sūta smadzenēm signālu, ka jāmeklē ēdiens.
Grelīna līmeni nav iespējams kontrolēt ar medikamentiem vai diētām, taču, lai saglabātu tā normālu līmeni, nepieciešams ievērot pāris lietas. Pirmkārt, jāizvairās no galējībām un jāuztur normāls ķermeņa svars, jo krasas svara izmaiņas izjauc visu galveno hormonu darbību, tai skaitā grelīna. Ikdienā ieteicams porcijas izmērus saglabāt nelielus, bet ēst ik pēc trim līdz piecām stundām. Tāpat jāvelta pietiekams laiks miegam, jo arī tā trūkums saistīts ar palielinātu izsalkumu.
#2 Sāta hormons leptīns
Leptīns ir hormons, kuru ražo ķermeņa tauku šūnas, un tā galvenā funkcija ir ilgtermiņa enerģijas regulēšana, ieskaitot apēsto un iztērēto kaloriju proporciju, kā arī to, cik daudz tauku tiek uzkrāts ķermenī. Leptīns, nonākot smadzeņu hipotalāmā, informē organismu, ka enerģijas krājumi ir pietiekami un nav nepieciešams turpināt ēst. Leptīna sistēma vēsturiski ir attīstījusies, lai pasargātu cilvēkus no bada vai pārēšanās, kas var mazināt iespēju izdzīvot dabā.
Tā kā tauku šūnas ražo leptīnu proporcionāli to lielumam, cilvēkiem, kuriem ir aptaukošanās, ir arī ļoti augsts leptīna līmenis. Savukārt, kad leptīna līmenis ir paaugstināts, rodas risks, ka ķermenis var kļūt pret to rezistents – smadzenes vairs nereaģē uz leptīna sūtītajiem signāliem, tās kļūdaini domā, ka ķermenis ir badā, kaut arī tajā ir uzkrāts vairāk nekā pietiekami daudz enerģijas. Iespējamie leptīna rezistences cēloņi var būt arī iekaisums un paaugstināts brīvo taukskābju līmenis. Leptīna rezistenci iespējams samazināt, uzturā iekļaujot šķiedrvielām un olbaltumvielām bagātus produktus un ierobežojot pusfabrikātu lietošanu. Tāpat svarīgas arī fiziskās aktivitātes un pilnvērtīgs miegs.
#3 Insulīns
Insulīns ir hormons, kuru ražo aizkuņģa dziedzeris. Biežāk par to runā diabēta ietvaros, jo tas regulē glikozes līmeni asinīs, taču insulīns piedalās arī citos procesos, piemēram, tauku veidošanā un uzkrāšanā. Insulīns nelielā daudzumā izdalās visas dienas garumā, bet lielākos daudzumos tas tiek izstrādāts ēdienreižu laikā. Cukura diabēta gadījumā aizkuņģa dziedzeris neražo insulīnu pietiekamā daudzumā vai organisms nespēj to efektīvi izmantot, tādejādi glikoze nespēj nokļūt šūnās un rodas hiperglikēmija jeb paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Paaugstināts glikozes līmenis var izraisīt dažādas veselības problēmas, tai skaitā aptaukošanos un metabolisko sindromu – simptomu kopumu, kas palielina saslimšanas risku ar sirds un asinsvadu slimībām un diabētu.
Ja organisms nespēj izmantot insulīnu, tas saistīts ar insulīna rezistenci. Galvenie tās cēloņi var būt pārēšanās, nepareizs uzturs – par daudz tauku un vienkāršo ogļhidrātu, par maz salikto ogļhidrātu, kā arī palielināts ķermeņa svars, maz fizisko aktivitāšu un arī ģenētika.
#4 Kortizols
Kortizolu ražo virsnieru dziedzeri, un tas labāk pazīstams kā “stresa hormons”, jo lielākā daudzumā izdalās situācijās, kad ķermenis izjūt satraukumu. Tāpat kā citi hormoni tas ir vitāli svarīgs, taču hroniski paaugstināts kortizola līmenis var palielināt pārtikas patēriņu un veicināt svara pieaugumu. Tas izpaužas kā “stresa apēšana”, un cilvēkiem, kuriem ir šāda tendence, palielinās ķermeņa svars – visbiežāk tauki uzkrājas ap vidukli. Tādos gadījumos pats svarīgākais ir apzināt stresa izraisītāju un meklēt veidus, kā iemācīties ēst apzināti.
Jūrmala ziemā ir viena no romantiskākajām pilsētām Latvijā – izsmalcināta koka arhitektūra, aizsalis jūras krasts, balti Lielupes līkumi un piesniguši priežu meži. Jūrmalas Tūrisma informācijas centrs piedāvā piecas idejas gada romantiskākās dienas pavadīšanai svaigā gaisā.
Romantisks foto jūras krastā
Šogad 14. februāris ir svētdienā, un saule rietēs plkst. 17.25. Klusu vietiņu ar drošu distanci saulrieta vērošanai 24 kilometrus garajā Jūrmalas pludmalē atradīs ikviens. Izcila vieta romantiskam foto ir jauns sirds formas fotostends Dzintaru pludmalē uz jūras fona.
Foto orientēšanās pastaiga “Kūrorta romantika Bulduros”
Valentīndienas pastaigu var apvienot ar romantisku detaļu atrašanu Jūrmalas ielās. Jūrmalas Tūrisma informācijas centrs izveidojis foto orientēšanās spēli “Kūrorta romantika Bulduros” ar 23 kontrolpunktiem. Foto maršrutā iekļauti ēku fasādes dekori, mīlestības zīmes, veiksmes simboli. Maršruta karte ar fotogrāfijām pieejama vietnē www.visitjurmala.lv.
Aktīvā atpūta diviem
Jūrmala ir garākā pilsēta Latvijā, un liedags visā tā garumā ir iekļauts divos Jūrtakas posmos. Aktīvās atpūtas cienītāji var doties pārgājienos visas dienas garumā. Jūrtakas maršruts “Ragaciems–Dubulti” ir 22 kilometrus garš un sākas ārpus pilsētas – zvejniekciemos. Tālāk tas turpinās jau Jūrmalā no Jaunķemeriem līdz pat Dubultiem, kur var iet vai nūjot pa Rīgas jūras līča platāko smilšu pludmali. Otrs Jūrtakas posms “Dubulti–Lielupe–Bulduri” ir 15 kilometrus garš. Valentīndienā var nodoties arī slēpošanai. Pludmales kāpās no Lielupes ietekas jūrā līdz pat Jaunķemeriem ir izveidota 22 kilometrus gara trase klasiskajai distanču slēpošanai, tāpat distanču slēpošanas trase pieejama Dzintaru mežaparkā.
Pikniks Baltajā kāpā
Vairāk nekā pusi Jūrmalas teritorijas klāj meži. Ikviens var izplānot Valentīndienas pikniku Jūrmalas dabā, piemēram, pludmalē pie jūras vai priežu ielokā. Viena no skaistākajām vietām piknikam noteikti ir Baltā kāpa, kas slejas Lielupes labajā krastā starp Priedaini un Vārnukrogu. Pikniku upmalā var sarīkot arī labiekārtotās vietās, piemēram, Ezeru ielas galā.
Pastaiga pa mazāk zināmām Jūrmalas vietām
Romantisku pastaigu var apvienot ar kūrortpilsētas vēstures iepazīšanu. Jūrmalas Tūrisma informācijas centrs izveidojis piecus pastaigu maršrutus no Lielupes līdz Dubultiem. Tajos var iepazīst kūrortpilsētas vēsturi, Jūrmalai raksturīgākās koka arhitektūras pērlēs un izcilu personību dzīves stāstus. Ar Jūrmalas maršrutiem var iepazīties www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/marsruti/
Mazs dūriens plecā un liela paļāvība, ka tas ir vienīgais pareizais ceļš, lai dzīve atgrieztos ierastajā ritmā. Tā vakar pēc vakcīnas pret Covid-19 saņemšanas uzsvēra valsts augstākās amatpersonas.
Video
Aizvadītā gada konkursa “Supernova” uzvarētāja dziedātāja Samanta Tīna gatavojas tam, lai šogad maijā pārstāvētu Latviju Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Lai atrastu dziesmu, izveidotu dziesmai piemērotu šovu, sagatavotu skatuves tērpu un paveiktu vēl simtiem mazu un lielu lietu pirms uzstāšanās vairāku desmitu miljonu auditorijai, Latvijas Televīzija kopā ar Samantu Tīnu veido raidījumu ciklu “Kā uzvarēt Eirovīzijā? Samantas Tīnas ceļš uz Roterdamu”
Video
Ministru kabinets ceturtdien lēma ārkārtējās situācijas laikā neturpināt komandantstundu, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš skaidroja, ka turpmāk komandantstundas vietā policija daudz stingrāk uzraudzīs pulcēšanās pārkāpumus, kā arī stingrāk kontrolēs robežšķērsošanu un karantīnas ievērošanas prasības.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) žurnālistiem skaidroja, ka valdība, pieņemot lēmumu par komandantstundas neturpināšanu, ir rīkojusies atbildīgi. Tā vietā policijas resursi Covid-19 ierobežojumu kontrolē tiks izmantoti mērķtiecīgāk tajās jomās, kur ir lielākie riski.
Ministrs solīja, ka likumsargu patruļas turpināsies visu diennakti. Policija turpinās kontrolēt, vai personas atrodas pašizolācijā, tāpat turpināsies pārbaudes sabiedriskās vietās. Policija arī uzraudzīs vai ierobežojumi tiek ievēroti sabiedriskajā transportā un privāto transportu vienuviet neizmanto vairāku mājsaimniecību pārstāvji.
Video
“Nevajag tagad ar ilūziju uztvert, ka pasākumi tiek mīkstināti,” uzsvēra ministrs.
Ģirģens arī atgādināja, ka saskaņā ar valdībā šodien lemto personām, kuras šķērsos Latviju tranzītā, tas būs jāizdara 12 stundu laikā pēc reģistrēšanās sistēmā “covidpass.lv”. Līdz šim likumsargi bija konstatējuši, ka ieceļotāji ļaunprātīgi izmantojuši “covidpass.lv”, proti, norādījuši, ka Latviju šķērsojušas tranzītā, taču patiesībā tā nedarīja.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks žurnālistiem norādīja, ka arī pēc komandantstundas neturpināšanas policija ir gatava atbilstoši reaģēt un resursu tai ir pietiekami.
Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.
Izbeigt komandantstundu rosināja Iekšlietu ministrija (IeM), kas atzina, ka galvenie tā dēvētās mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām.
IeM arī informēja, ka, ka, atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei – transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.
Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.
LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 6.aprīlim, bet lemšanu par komandantstundas turpināšanu atlika līdz šai nedēļai.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) iepriekš norādīja, ka mājsēdes atcelšana nekādā gadījumā nenozīmē epidemioloģisko ierobežojumu atvieglošanu, bet iespēju mērķtiecīgi novirzīt nepieciešamos resursus tur, kur tie visvairāk nepieciešami.
Jau ziņots, ka komandantstunda tika ieviesta Jaunā gada brīvdienās un pēcāk turpināta nedēļas nogalēs.
Valentīna diena tuvojas, un, lai gan tie nav Latvijā radušies svētki, daudzi no mums tos atzīmē: viens sūta mīlestības vēstules, cits skatās jau ierasto visu mīlētāju dienas kases grāvēju, filmu “Titāniks”, un vēl kāds pagatavo ko gardu. Atgādinot, cik svarīgi ir mīlēt un būt mīlētam, Rimi Bērniem eksperte Lība Smildziņa dalās ar trim iedvesmojošām un viegli pagatavojamām brokastu idejām, ko pagatavot saviem mīļajiem, padarot šo dienu – 14. februāri – īpašu.
Japāņu pankūkas (20 min, 3 pankūkas)
Nepieciešams:
6 ēd. k. miltu;
1/2 ēd. k. sviesta;
1 tējk. cepamā pulvera;
2 olu dzeltenumi;
2 olu baltumi;
2,5 ēd. k. 0,5% piena;
3 ēd. k. pūdercukura;
ar eļļu samitrināta formiņa;
mazliet ūdens tvaikam
Dekoram:
putukrējums, dažas zemenes, kļavu sīrups, sirsniņu dekorācijas
Pagatavošana
Izsijā miltus, tiem pievieno sviestu, cepamo pulveri, olu dzeltenumus, pienu un samaisi. Stingrās putās saputo olu baltumus ar pūdercukuru, ko pēc tam iecilā pankūku masā un lēnām izmaisi. Ar eļļu samitrini cepamo formiņu, novieto to uz pannas un tajā liec mīklu – 2/3 no formiņas tilpuma. Pannā pielej nedaudz ūdens tvaikam. Pannai uzliec vāku un cep 2–3 minūtes no abām pusēm. Dekorē ar putukrējumu, zemenēm, kļavu sīrupu un sirsniņām.
Brokastu paplāte (10 min, 2 porcijas)
Nepieciešams:
2 avokado;
kūpināta bekona šķēlītes;
ķirštomāti;
šķipsna sāls;
eļļa;
2 olas;
garšvielas
Pagatavošana
Avokado sagriez šķēlēs un aptin ar kūpinātu bekonu. Kārto cepampannā uz restes. Atsevišķā cepamtraukā iepilini nedaudz eļļas un iesit divas olas, vēl citā traukā izvieto tomātus. Tomātiem un olām pievieno nedaudz garšvielu. Cep cepeškrāsnī 180 grādos aptuveni 5 minūtes.
Franču tostermaizes (10 min, 1 porcija)
Nepieciešams:
sviests pannas ietaukošanai;
2 tostermaizes;
Ricotta siers;
avenes;
mellenes;
kļavu sīrups
Pagatavošana
Uzkarsētā pannā liec sviesta gabaliņu un kārto tostermaizes šķēles. Tās apcep no abām pusēm, pievienojot vēl sviestu. Maizi pārgriez pa diagonāli uz pusēm, apsmērē ar Ricotta sieru, pievieno ogas un pārlej ar kļavu sīrupu vai medu.
Video
Jāatceras, ka labāk no kapsētas arī neko nevest mājās un, ja cilvēks tur ir atradis kaut ko vērtīgu un vēlas to paturēt, tad labāk šādu lietu iesvētīt.
Daudzus māņticīgus cilvēkus interesē, kāpēc pēc kapsētas apciemošanas jāmazgā kurpes, ko tas īsti nozīmē. Visi cilvēki ir mirstīgi, un tāpēc bēres ir kļuvušas par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, un mums ar to ir jāsadzīvo. Visus interesē jautājums, kas viņu gaida pēc nāves, un kāda tad ir pēcnāves dzīve? Neskatoties uz to, viss, ko cilvēki var darīt, ir sagatavot mirušo pēdējam ceļojumam.
Bet visi zina, ka katrai dzīvai radībai ir nemirstīga dvēsele, un tāpēc tā pēc nāves turpinās dzīvot tikai citā formā. Lai mirušā dvēsele varētu viegli atstāt šo pasauli, šim nolūkam ir pareizi jāievēro visi rituāli un zīmes.
Kāpēc jāmazgā apavi pēc kapsētas apmeklējuma?
Kapsētā parasti valda ļoti skumja atmosfēra, un tāpēc tur uzkrājas daudz negatīvās enerģijas. Lai to neievestu mājā, pēc kapsētas apmeklējuma ir vērts nomazgāt apavus, kā arī pārģērbties jaunās drēbēs, un visas lietas, kurās cilvēks atradās kapsētā, vajadzētu mazgāt vai apslaucīt.
Zīmes vēsta, ka, ja pēc kapsētas nemazgājat apavus un nepārģērbjaties, tad cilvēki paši var ciest no atnestās negatīvās enerģijas. Gaidāmas asaras, būsiet nomākti un sliktā garastāvoklī, un veselība var pasliktināties. Tāpēc, lai no tā izvairītos, labāk neignorēt zīmes, kas izturējušas laika pārbaudi.
Populārākās zīmes, kas saistītas ar bērēm
Ar bērēm ir saistītas daudzas zīmes un uzskati – gan labi, gan slikti. Piemēram, zīmi par lietainu laiku bērēs interpretēja divējādi. Pirmajā gadījumā, kad apbedīšanas laikā līst lietus, tas nozīmē, ka cilvēkam bija netīra dvēsele un viņš Debesīs nav laipni gaidīts, un tādējādi radot šķēršļus, Augstākie spēki to parāda. Un otrajā gadījumā tiek teikts, ka Debesis sēro par mirušajiem.
Ir vēl viena svarīga zīme, saskaņā ar kuru visiem mirušā tuvajiem radiniekiem ir jābūt klāt mirušā bērēs, pretējā gadījumā mirušā dvēsele nepalīdzēs tiem, kuri šajā momentā nebūs blakus.
Kāda sena zīme saka, ka, jo vairāk cilvēku pulcēsies, lai atvadītos no mirušā, jo vieglāk viņa dvēselei būs rast mieru Debesīs, jo daudzi lūgs par viņu un tādējādi palīdzēs nemirstīgajam garam. Kad cilvēks ir labs, tad daudzi gribēs no viņa atvadīties, lai gan vēsture zina pretējus gadījumus, kad grēcinieks tika apglabāts ar lielu godu.
Bērēs par aizgājēju ir jārunā tikai labas lietas
Ir vēl viena zīme: kad piemiņas dienā par cilvēku tiek teikts daudz laba, tad Debesīs viņu sagaida daudz laba un dvēsele spēs ātri vien rast gaidīto mieru. Ļoti liela nozīme ir labajiem vārdiem. Radiniekiem ir jāgodā aizgājējs.
Ir svarīgi atcerēties, ka bēru laikā, gan arī kapsētā ikdienā nedrīkst lamāties vai klaigāt. Tā jūs sev piesaistīsiet nelaiķu dusmas un nelaimes. Ņemiet vērā šīs zīmes.
Avots: vesiskitim.ru
Dieviete.lv redakcija pārbaudīja, kā tas ir – iepirkties tik populārajā britu mājaslapā everything5pounds.com. Vai ir vērts iegādāties apģērbu, apavus vai aksesuārus par tik mazu naudas summu? Kāda ir šo apģērbu kvalitāte? Un pats galvenais – no kurienes šī mājaslapa saņem savus izdevīgos produktus?
Video
Tuvojoties mīlestības svētkiem, daudz tiek runāts par mīlestību un attiecībām, taču, vai zinām, kas ir iemīlēšanās procesu pamatā? Kas notiek mūsu organismā, kad iemīlamies, kā rodas tā saucamie “tauriņi vēderā”, kā uzturēt mīlestības sajūtu ilgtermiņā? Un kā tikt cauri “salauztās sirds” posmam? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, psiholoģe (dr.psych.) Diāna Zande un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kas notiek organismā, kad mēs iemīlamies?
Psiholoģe Diāna Zande skaidro – iemīlēšanas sajūtas nosaka fizioloģiskie procesi. Kad ieraugām kādu cilvēku, kurš mūs ļoti piesaista un patīk, mēdzam teikt: “Man galvā notika klikšķis!” Un tas nav tālu no patiesības – var teikt, ka tiešām klikšķis notiek galvā, jo smadzenēs sāk izdalīties dažādas vielas (neiromediātori un hormoni) un cilvēks sajūt ārkārtēju enerģijas pieplūdumu. Mūsu smadzenes uzvedas tā, it kā mēs būtu smagā eksāmenu sesijā – mums pēkšņi ir laiks samācīties visu, ko nebijām iemācījušies semestra laikā, mēs spējam ļoti samobilizēties. Ļoti līdzīgu organisma mobilizēšanos spēj radīt arī iemīlēšanās sajūta – taču šajā gadījumā nevis uz eksāmena jautājumiem, bet gan uz to vienu izvēlēto cilvēku. Mūsu skatiens ir koncentrēts uz šo cilvēku, pārējā pasaule vairs nav svarīga. Pat tad, kad neesam kopā, mūsu domas ir piepildītas ar šo cilvēku – esam pilnīgi pārņemti. Šo stāvokli labi raksturo teiciens: “Mīlestība ir akla”. Tas ir ļoti precīzs cilvēka dabas novērojums – brīdī, kad esam iemīlējušies, smadzenēs notiekošie procesi nedaudz liedz mums domāt skaidri. Tieši tādēļ mums ir ļoti grūti ieraudzīt to, ka, piemēram, mūsu mīlestības objekts varbūt nav tik precīzs un kārtīgs, vai ka tam piemīt vēl kādi netikumi. Šajā periodā mums ir grūti ieraudzīt šo cilvēku reālistiskā gaismā, mēs skatāmies uz viņu tā, ka ikvienu iezīmi skaidrojam viņam par labu. To izdara daba, lai mēs varētu iemīlēties, jo, ja mēs redzētu šo cilvēku reālistiski, tad neviens nebūtu gana labs. Tāpēc var teikt, ka smadzenes palīdz mums redzēt mīlestības objektā brīnišķīgo, bet pārējo – drusciņ atlikt malā. Tas notiek, lai mēs varētu intensīvi nodoties attiecībām, jo iemīlēšanās fāzē mums ir jāizveido attiecību tuvība – jāuzbūvē plosts, uz kura pēc tam varēsim doties cauri dzīvei arī tajos brīžos, kad varbūt iemīlēšanās būs beigusies.
Iemīlēšanās un veselība
Iemīlēšanās periodā bioloģiskie procesi nosaka to, ka mēs jūtamies ļoti enerģiski, varam negulēt, mums negribas ēst, maņas ir ļoti jutīgas. Var teikt, ka mūsu organisms ir ārkārtas stāvoklī. Taču organisms nevar visu mūžu dzīvot šādā totālas mobilizācijas stāvoklī un tāpēc iemīlēšanās ir mīlestības sākuma fāze, kas pāriet. Pēc šīs mobilizēšanās fāzes, iespējams, vajadzēs nedaudz atgūties – piemēram, būs iekrājies miega deficīts vai iekavēti darbi. Daudziem cilvēkiem iemīlēšanās fāzē mazinās sāpju sajūta, dažādi veselības jautājumi tiek atvirzītas otrā plānā, tos cilvēks vairs tik ļoti neizjūt. Nedaudz sarežģītāk varētu būt cilvēkiem ar hroniskām saslimšanas, kuriem jebkurš spēcīgs trieciens no ārpuses nav īpaši veselīgs. Īpaši, ja tā ir nelaimīga iemīlēšanās – tā nāk ar visām šīm sajūtām un klāt nāk vilšanās. Tad gan var teikt, ka iemīlēšanās nenāk par labu, jo tā var aktivizēt trauksmi un arī izraisīt depresiju.
Taču, ja domājam par mīlestību kopumā – ja pāris dzīvo veselīgā mīlestībā, kur ir gan emocionālā tuvība un intimitāte, gan savstarpējās saistības, ko pāris nepārkāpj, gan arī aktīva seksuālā dzīve (un tas attiecas ne tikai uz 20 gadīgiem, bet arī uz 70 gadīgiem), tad mīlestības attiecības patiešām sekmē veselīgumu. Tās sniedz gan emocionālo labklājību – ir kāds, ar ko dalīties, kas atbalsta, kāds, par ko rūpēties, – gan fizisko tuvību, kas arī neapšaubāmi ķermenim liek justies možākam, jaunākam un veselīgākam. Tādēļ, ja mīlestības attiecības ir veselīgas no abām pusēm, tad tās nāk par labu gan emocionālai labsajūtai, gan arī fiziskai veselībai. Un pretēji – ja pārim mīlestība ir beigusies vai nemaz nav bijusi, tad tas var radīt ļoti daudz sāpju un ciešanu, un arī pasliktināt veselības stāvokli, stāsta D. Zande.
Kā rodas “tauriņi vēderā”?
Sajūta, ko mēdzam saukt par “tauriņiem vēderā”, patiesībā mums var būt ne vien iemīloties, bet arī pie liela stresa. Bieži vien cilvēki saka: “Man vēders raujas čokurā!”, savukārt iemīlēšanās gadījumā sakām: “Tauriņi vēderā”. Tā kā iemīlēšanās savā ziņā ir pozitīvs stress, šie “tauriņi vēderā” ir viena no ķermeņa izjūtām, ko mēs varam sajust arī, piemēram, pirms eksāmena. Taču tad, kad mēs iemīlamies, mēs šai sajūtai piedēvējam pozitīvo nosaukumu, savukārt pirms eksāmena – negatīvo.
Turklāt šo pozitīvo sajūtu var uztrenēt. Pavasaris ir laiks, kad mēs to biežāk sajūtam, priecājoties par procesiem dabā. Tad, kad pieķeram sevi pie šīm pozitīvajām sajūtām, varam paši censties šo sajūtu asociēt ar savu partneri, pamazām iemācīt sev, domājot par partneri, just šo labo sūtu. Tieši tāpat kā, laikam ejot, mēs bieži vien iemācāmies, iedomājoties par partneri, just saīgumu vai vilšanos – tās ir iemācītas lietas, uzsver psiholoģe.
“Salauzta sirds”
Līdzīgi kā ar iemīlēšanos ir pozitīvs stress un mobilizēšanās, “salauztā sirds” un mīlestības mokas – tās patiešām ir ciešanas. Organisms ir stāvoklī, kas ļoti līdzinās sērām, saka D. Zande. Šīs sirdssāpes un to sekas var būt tieši tikpat lielas, kā tad, kad ir nomiris kāds tuvinieks. Var būt gan nomāktība un depresija, gan vēlme izolēties un nevienu neredzēt, gan sajūta, ka visa dzīve ir beigusies… To katrs kādreiz ir pārdzīvojis. Cilvēki, kam ir jutīgāka psihe un kas ir emocionāli trauslāki, šādu situāciju var pārdzīvot ārkārtīgi dziļi, uz iekšu vērsti un pat sajust ietekmi uz veselību. Taču arī stabilākiem un stiprākiem cilvēkiem šīs nav tās sajūtas, ko gribas piedzīvot.
“Salauztās sirds” posmā pilnīgi noteikti nevajag mesties citās attiecībās, lai arī draugi bieži vien to ļoti iesaka, uzsver D. Zande. Tas ir kā lauztai kājai uzlikt plāksteri un iet dejot – tāpat nesanāks! Šīs sāpes ir jāizsāp! Bieži vien tas ir gads, tāpat kā pie sērām, kamēr paiet visi cikli – pirmie atšķirtie Ziemassvētki, pirmie Jāņi, “mūsu tikšanās diena”, šķiršanās gadadiena… Šajā laikā ir svarīgi, pirmkārt, dot šīm sāpēm vietu, un, otrkārt, meklēt cilvēkus, ar ko var par to runāt. Tādēļ ir svarīgi, lai tuvumā ir draugi, kas saprot, ka nevajag šo procesu steidzināt – tas jācenšas apzināties arī pašam. Bez skumjām nevar pārvarēt zaudējumu, un bieži vien, kad mīlestības zaudējums ir pārvarēts, cilvēki spēj vairāk novērtēt to, kas attiecībās bijis, un varbūt nākamajās attiecībās ienāk jau gudrāki, viedāki un orientēti uz veselīgākām attiecībām. Šī pieredze ir sāpīga, bet var būt arī ļoti noderīga.
Īpaši izaicinošs periods šajā posmā ir svētki, piemēram, tuvojoties mīlestības dienai, – tiem, kas ir vientuļi vai kas ir zaudējuši savu mīlestību, vai tādu nav atraduši, šajā laikā var justies ļoti skumji. Tādēļ apkārtējiem jābūt ļoti saprotošiem. Varam pajautāt: “Kā Tu jūties?”, bet nepamācīt un neuzspiest savu viedokli.
Ja satraukums ir pārāk liels…
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa saka – kad noticis kāds lielāks attiecību strīds, ir izbeigušās attiecības un cilvēks ir ilgstošā vai akūtā stresā un nomāktībā, šādu satraukumu gadījumā nomierināties var palīdzēt ārstniecības augu tēja ar nomierinošu darbību – piparmētra, baldriāns, melisa vai apiņu drogas. Tāpat satraukumu un pārdzīvojumu periodā ieteicami uztura bagātinātāji uz augu bāzes un ar B grupas vitamīniem, kam piemīt nomierinoša un nervu sistēmu stiprinošas īpašības. Atcerieties – lai arī cik skumji var būtu prātam, fiziskās aktivitātes ļaus sakārtot domas un stiprināt imunitāti, kā arī uzlabos sirds un asinsvadu sistēmas darbību.
Labs miegs ārstē visu! Taču, ja satraukums ir laupījis pilnvērtīgu miegu, tad talkā nāks augu bāzes sīrupi, kas iedarbojas ātrāk nekā tabletes. Tomēr atcerieties – lai cik liels būtu satraukums, nepārsniedziet noteiktās devas! Savukārt, ja miega traucējumi ir ilgāki par divām nedēļām, ir jāvēršas pie speciālista.
Kā rūpēties par attiecībām ilgtermiņā?
Likt iemīlēšanās fāzei turpināties visu mūžu nevar, jo mūsu organisms vienkārši neizturētu tādu mobilizāciju, skaidro psiholoģe D. Zande. Dažreiz cilvēki uzskata, ka mīlestības sajūta vienmēr pastāvēs pati no sevi. Taču realitātē, lai šī sajūta saglabātos, ir jāveic apzinātas darbības. Viena no tām ir atgādināt sev paskatīties uz savu partneri kā uz to cilvēku, kuru reiz iepazināt un kurš tik ļoti patika, kā uz to cilvēku, kurā iemīlējāties, kuru jūs pieņēmāt lēmumu mīlēt, ar kuru gribat būt kopā un dzīvot labi, kā uz cilvēku, par kuru domājot, gribat, lai viņš jums patīk, jo galu galā tas ir izdevīgi jums pašiem. Katru dienu iedomājieties par otru cilvēku kaut ko patīkamu – kādu jauku atmiņu vai īpašu brīdi kopā, jebko, kas raisa labas sajūtas par otru cilvēku. Šādi mēs trenējam mīlestības sajūtu. Tas ir tāpat, kā iemācīties priecāties par jaukām, mazām lietām vai iemācīties īgņoties – mēs varam to apgūt un veidot refleksu attiecībā uz savu partneri, ka, domājot par viņu, būs šī pozitīvā sajūta. Mīlēt pēc vēlēšanās, mīlēt pēc lēmuma, mīlēt pēc apzinātas gribas.
Psiholoģe iesaka mīlestības attiecības neuztvert kā pašas par sevi saprotamas – par tām ir jārūpējas un tajās ir vērts ieguldīt. Te nevajag mērīt, kurš dara vairāk, kurš pareizāk – vienkārši dot, jo šī došana ir vispirms izdevīga attiecībām, otrkārt – ļoti izdevīga pašam, treškārt – ļoti izdevīga bērniem, ja tādi attiecībās ir, lai viņi iemācītos to, kā pieaugušā vecumā veidot mīlestības pilnas attiecības. Jo vairāk ir cilvēku, kas mīl, jo mēs esam laimīgāki kopumā!
Latvija ir saglabājusi piekto vietu starp Eiropas Savienības (ES) un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kurās ir visaugstākais saslimstības līmenis ar Covid-19, liecina jaunie Eiropas Slimību un profilakses centra (ECDC) apkopotie dati.
ECDC aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās no 25.janvāra līdz 7.februārim liecina, ka Latvijā kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 577,1 gadījums. Vēl augstāks saslimstības līmenis ES un EEZ valstīs bijis vien Portugālē, Čehijā, Spānijā un Slovēnijā.
Tāpat Latvijā ir augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 Baltijā, jo Lietuvā pēdējo divu nedēļu inficēšanās līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir 353,3 gadījumi, bet Igaunijā – 566 gadījumi, liecina ECDC dati.
Savukārt 14 dienu mirstības rādītājā ar diagnosticētu Covid-19 uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ir septītajā vietā starp ES un EEZ valstīm, jo iepriekšējās divās nedēļās tas bijis 122,9 gadījumi. Augstāka mirstība ar diagnosticētu Covid-19 uz vienu miljonu iedzīvotāju aizvadītajās divās nedēļās bijusi Portugālē, Čehijā, Spānijā, Slovākijā, Īrijā un Slovēnijā. Lietuvā attiecīgais rādītājs ir 104,1, bet Igaunijā – 67,9 gadījumi.
Latvija tāpat kā pirms nedēļas ir palikusi arī ECDC veidotās ceļojumu brīdinājuma kartes tumši sarkanajā zonā, kura liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 500 gadījumus.
Tāpat tumši sarkanajā zonā ir Igaunija, bet Lietuva, kurā vēl pirms nedēļas šajā zonā bija iekļauts Viļņas reģions, tagad pilnībā ir sarkanajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir starp 150 un 500 gadījumiem.
Tumši sarkanajā zonā ir iekļauta arī Portugāle, Čehija un Slovēnija. Gandrīz visa valsts teritorija tumši sarkanajā zonā ir Spānijai, bet atsevišķi reģioni tajā iekļauti arī Zviedrijā, Slovākijā, Francijā un Itālijā.
ECDC ceļošanas brīdinājuma kartē lielākā daļa Eiropas teritorija atrodas sarkanajā zonā.
Oranžajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir starp 25 un 150 gadījumiem, atrodas Dānija, kā arī liela daļa Grieķijas un Norvēģijas teritorijas.
Savukārt zaļajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāka par 25 gadījumiem, atrodas vien Islande un daži apgabali Norvēģijā un Grieķijā. ECDC norādījis, ka tā rīcībā nav datu par Somiju.
Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 842 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 21 ar koronavīrusu sasirguša cilvēka nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Starp mirušajiem divi cilvēki bijuši vecumā no 45 līdz 55 gadiem, trīs – vecumā no 55 līdz 65 gadiem, astoņi – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, četri – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, un vēl četri – vecumā no 85 līdz 95 gadiem.
Otrdien Latvijā veikti 12 340 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī nokrities no 8% līdz 6,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 74 701, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – 1416, kas ir 1,9% no visiem inficētajiem.
14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 561,4 gadījumi.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 10 709 personas.
No šodienas reģistrēties vakcinācijai pret Covid-19 var arī pa tālruni 8989. Šāda iespēja paredzēta tiem, kuri nevar piekļūt mājaslapai http://manavakcina.lv
Video
Kolektīvas sporta aktivitātes ne tikai palīdz saglabāt motivāciju, sasniegt jaunus mērķus, bet arī rada kopības sajūtu un uzlabo emocionālo veselību, īpaši ja to darām pārī ar mīļoto cilvēku. Lai gan sporta klubi savu darbību vēl nav atsākuši, tas nebūt nav iemesls, lai atteiktos no aktīva dzīvesveida un pārstātu sportot. Tādēļ psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere skaidro kā kopīgas fiziskas aktivitātes var ne tikai uzlabot veselību un labsajūtu, bet arī pozitīvi ietekmēt pāru romantiskās attiecības.
Nostipriniet emocionālo un fizisko saikni
Sportojot kopā, pāris, bieži vien pat pašiem neapzinoties, spēj sinhronizēt un koordinēt savas darbības. Tas lieliski atspoguļojas, piemēram, cilājot svarus vienā ritmā ar partneri, saskaņot savu staigāšanas vai skriešanas tempu vai arī mētājot pildbumbu. Šāda rīcība rada neverbālu atdarināšanu jeb mīmiku, kas, savukārt, palīdz cilvēkiem justies emocionāli saderīgiem vienam ar otru. Tādēļ, lai uzturētu dzirkstelīti attiecībās, ieteicams izmantot šo fizioloģisko parādību savā labā, aicinot savu romantisko interesi uz kopīgu treniņu. Tas ne tikai uzlabos pašsajūtu, bet iespējams arī palielinās savstarpējo pievilcību.
Psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere iesaka: “Lieliska ideja randiņam ir uzaicināt savu simpātiju vai otru pusi nodoties kopīgai sportiskai aktivitātei, kuras laikā ne tikai stāsieties pretī izaicinājumiem un iepazīsiet viens otra fiziskās spējas, bet skaidri iezīmēsies arī otras puses rakstura īpašības un varēsiet izvērtēt savu saderību.”
Uzlabojiet treniņu efektivitāti un sasniedziet fitnesa mērķus
Eksperte skaidro: “Sporta psiholoģijā novērots, ka treniņu partneru klātbūtne ietekmē katra individuālo spēju veikt uzdevumu. Pat, ja sportists jau jūtas kompetents, veicot konkrētu vingrinājumu, romantiskā partnera pievienošanās sportiskā aktivitātē var būt fantastisks veids, kā palielināt enerģijas daudzumu nodarbības laikā. Partnera klātbūtne uzlabos vingrinājumu veikšanas ātrumu un precizitāti to nemaz neapzinoties. Līdz ar to, precizāka un ātrāka vingrinājumu izpilde sekmēs nostādīto fitnesa mērķu sasniegšanu.”
Kopīgas ikdienas pastaigas un skriešana svaigā gaisā, kā arī ziemas prieki uz kalna un citas fiziskas aktivitātes var kalpot, lai izaicinātu sevi un savu partneri. Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā, Aleksandrs Jekimovs papildina: “Neatkarīgi no tā, kāda veida aktivitāti izvēlēsieties, lai uzturētu veselīgu sacensību un viens otru izaicinātu, talkā var nākt dažādas viedierīces kā, piemēram, Huawei Watch GT 2 un Huawei Watch Fit, kuri atpazīst vairāk nekā 100 dažādu treniņu veidus un personalizēs datus, lai sasniegtu jaunas fitnesa robežas. Šie viedpulksteņi ir aprīkoti ar ārkārtīgi noturīgu akumulatoru, tādēļ varat tos ilgstoši izmantot un neuztraukties par uzlādi, aizraujoties ar aktivitātēm.
Uzlabojiet garīgo un fizisko veselību svaigā gaisā
Ir pierādīts, ka pavadot vismaz 120 minūtes nedēļā pie dabas, piemēram, mežā vai pludmalē, palīdz relaksēties un ievērojami uzlabo pašsajūtu, taču papildus tam, ieteicams vismaz 20 minūtes dienā pavadīt svaigā gaisā, lai uzlabotu savu veselību. Šis ir īpaši svarīgi šobrīd, kad pavadām lielāko daļu sava laika iekštelpās, jo pat vienkārša atrašanās brīvā dabā var palīdzēt mazināt stresu un uzlabot smadzeņu darbību.
“Tādēļ, pāriem, kuri ir pieraduši pavadīt laiku sporta zālē, jākļūst radošiem un, lai turpinātu sevi uzturēt formā un arī uzlabotu savu fizisko sagatavotību, ieteicams pievērsties dažādām fiziski izaicinošām aktivitātēm svaigā gaisā, turklāt tas ir iedarbīgs veids kā stiprināt savu saikni un dalīties pozitīvu emociju lādiņos,” stāsta Solvita Vektere.
Kopumā jāatzīst, ka fiziskas aktivitātes var kalpot kā lieliska nodarbe, kurā dalīties ar savu partneri un atklāt, kā tas varētu arī romantiskām attiecībām piešķirt jaunu un interesantu dimensiju. Taču eksperte atgādina: “Svarīgi tomēr atcerēties, ka uzticot motivācijas veicināšanu kādam citam, tas var samazināt pašu centienus, tādēļ, lai sasniegtu savus fitnesa mērķus, noteikti katram individuāli ir jāiegulda ne tikai fiziskā, bet arī garīgā piepūle.”
Ar 80 pansionātā “Gaiļezers” mītošo un strādājošo vakcināciju vakar Rīgā sākās arī sociālās aprūpes centru iemītnieku vakcinācija pret Covid-19. Tā kā daļa sociālās aprūpes centra iemītnieku koronavīrusu jau ir izslimojuši un vismaz uz trim mēnešiem ir imūni, vispirms potēs tos, kuri nav slimojuši.
Video
Portālā Mana Balss tiek vāktas balsis par pilsoņu kopuma inicatīvu mērķfinansējumam jaunāko klašu vecākiem un/vai aizbildņiem mācību procesa nodrošināšanai.
Pēc inicatīvas autora teiktā jaunāko klašu bērni (1.-5. klase) nespēj apgūt mācību vielu patstāvīgi un bez palīdzības saprast uzdoto. Šo bērnu vecāki ir spiesti meklēt veidu, kā piesaistīt pieaugušo šādi organizētam mācību procesam. Vai nu viens no vecākiem, vai kāds vecvecāks, vai kāda privāti algota persona palīdz bērnam saprast uzdoto un dienas gaitā to izpildīt.
Pagaidām ir savāktas 233 balsis no vajadzīgajām 10 000 balsīm, lai šo inicatīvu varētu iesniegt saeimā!
Parakstīt inicatīvu vari šeit – https://manabalss.lv/pabalsts-jaunako-klasu-1-5-klase-bernu-vecakiem-kuru-berni-apgust-macibas-atalinataja-procesa/show
Advokāts Rods Pontons ekrānā parādījies kā kaķis. Advokāts ar šo misēkli padalījies arī “Twitter” platformā, sakot, ka, ja bērns izmanto jūsu datoru, pārbaudiet, vai nav uzstādīts filtrs. Šis kaķēns tikko sniedza paziņojumu tiesas sēdē.
Video
Tumšie loki zem acīm mūs satrauc, jo tie liek izskatīties nogurušiem, vecākiem un reizēm piešķir neveselīgu izskatu. Tie ir estētiski nepievilcīgi un sagādā diskomfortu, bet kā no tiem atbrīvoties? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kāpēc rodas tumši loki zem acīm?
Z. Prikule-Rūsiņa skaidro, ka tumšos lokus iedala trīs tipos – pigmentētie, vaskulārie un strukturālie.
Medicīniski „īstie” tumšie loki ir ādas patoloģija, kuru sauc par periorbitālu hiperpigmentāciju, kas nozīmē palielinātu pigmenta melanīna daudzumu ādā gan virs acs, gan zem tās, nereti ietverot arī vaigu zonu. Tā bieži ir iedzimta problēma, kuru novēro jau noagras jaunības un biežāk cilvēkiem ar tumšāku ādas krāsu. Vēl šādu pigmentāciju var radīt bieža uzturēšanās saulē, hormonālās pārmaiņas, kā arī dažādas ādas saslimšanas, kas noritējušas tieši acs rajonā, piemēram, hroniska alerģija.
Vaskulārā tipa gadījumā asinsvadi ir novietoti ļoti virspusēji, un tie spīd cauri plānajai ādai, piešķirot zilgani tumšu toni. Savukārt strukturālais tips ietver saišu, zemādas tauku variablu novietojumu, kā arī kaulu uzbūvi, kas kopumā veido mūsu sejas individuālo izskatu. Plāns vai zemāk nekā parasti novietots zemādas tauku slānis veido iekritumu asaru rievā jeb zonā starp apakšējo plakstiņu un vaigu. Tas savukārt var atsegt asinsvadus vai radīt ēnu. Arī dabiskās novecošanās procesi var likt zonai zem acs izskatīties tumšai, jo plakstiņu āda kļūst ļengana, tā nokarājas, zemādas tauku slānis noslīd uz leju un kopējais sejas mīksto audu daudzums samazinās.
Dažādi dzīvesveida faktori var pasliktināt jau esošo tumšo loku izskatu vai īslaicīgi tos radīt, bet ja ikdienas kaitīgie paradumi netiek mainīti, tad problēma kļūs hroniska. Āda ap acīm ir ļoti jutīga un pastiprināti reaģē, piemēram, uz alkoholu un smēķēšanu, tāpēc pirmās ādas bojājuma pazīmes nereti novēro tieši tur.
Vai no tumšajiem lokiem var atbrīvoties pavisam?
Acs rajona tumšo loku ārstēšanai jābūt vērstai uz faktoriem, kas tos rada, uzsver ārste. Jārēķinās, ka būs nepieciešama dažādu ārstēšanas metožu kombinācija, lai panāktu optimālu rezultātu, kā arī jāapbruņojas ar pacietību. Jāsaprot, ka reizēm tumšos lokus var tikai mazināt, nevis no tiem atbrīvoties pavisam.
Sākotnējie ieteikumi ir diezgan vienkārši un visiem zināmi. Nepieciešams gulēt 8 stundas, atpūsties, lietot pietiekami daudz ūdens, bet ne tieši pirms gulētiešanas, ēst sabalansēti, nesmēķēt, ierobežot alkohola patēriņu vai to nelietot vispār. Protams, kopējai veselībai tas nāks tikai par labu, bet lielā daļā gadījumu tumšos lokus tas tikai nedaudz mazinās, bet nelikvidēs pavisam.
Ja novēro hiperpigmentāciju, tad terapija ir vērsta uz pigmenta aizvākšanu un tā veidošanās novēršanu. Svarīgi ir aizsargāties no saules stariem, tātad jālieto krēmi ar SPF (vismaz SPF 30) un sejas kopšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir skābes, piemēram, azeleīnskābe un kojas skābe. Vēl efektīvi ir retinoīdus saturoši krēmi un ķīmiskie pīlingi.
Gan uz redzamajiem mazajiem asinsvadiem, gan uz pigmentu iespējams iedarboties ar lāzeru un intensīvi pulsējošās gaismas aparātiem, kas selektīvi iedarbojas uz konkrēto problēmu. Šīs metodes sniedz daudz ātrāku rezultātu un ir efektīvākas.
Lai koriģētu audu depresiju jeb tukšumu starp apakšējo acs plakstiņu un vaigu, izmanto hialuronskābes injekcijas, kas šo zonu aizpilda, mitrina un stimulē kolagēna sintēzi, padarot ādu stingrāku un elastīgāku. Savukārt nokareniem plakstiņiem var apsvērt to ķirurģisko likvidēšanu.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece skaidro – iemesli, kas varētu veicināt tumšos lokus zem acīm, tūsku acu zonā, var būt dažādi, piemēram, neizgulēšanās, pārāk mazs miegam atvēlētais laiks, stress, nogurums, smēķēšana, alkohola lietošana, novecošanās procesi, vairogdziedzera saslimšanas, aizcietējumi, anēmija, hiperpigmentācja, alerģijas un dermatīts, UV starojuma ietekmes rezultāts, pavadītas garas stundas pie datora vai telefona ekrāna. Tāpat par iemeslu tumšajiem lokiem un tūskai var būt arī nepietiekama ūdens uzņemšana, nesabalansēts uzturs ar lielu sāls daudzumu, arī nieru un sirds slimības. Nozīme ir arī iedzimtībai. Arī medikamentu lietošana – noteiktu acu pilienu glaukomas ārstēšanai blakusparādība ir tumšāka āda ap acīm.
Tumšo loku mazināšanai noderīgs ir C, A, E , K un D vitamīns un B grupas vitamīni, arī dzelzs. Ikdienas sabalansēts uzturs un pietiekama ūdens uzņemšana palīdzēs rūpēties par ādas veselību. Protams, ieteicama kaitīgo ieradumu, piemēram, smēķēšanas, atmešana, kā arī veselīgs darba, atpūtas un miega režīms. No mājās veicamajām procedūrām talkā nāks vēsas kompreses – gurķa šķēlītes vai tējas (melnā vai kumelīšu).
Līdzekļi ādas acu zonas kopšanai – serumi, geli, krēmi – aptiekās pieejami plašā klāstā no dažādām dermatoloģiskās kosmētikas līnijām, kuru sastāvā ir hialuronskābe, retinols, flavonoīdi, augu ekstrakti, C un E vitamīni. Lai mazinātu saules starojuma kaitīgo ietekmi uz acu zonas ādu, jālieto saules aizsargkrēmi, bet acu aizsardzībai – saulesbrilles. Ir pieejami ne tikai krēmi, kas pasargā ādu no UV starojuma, bet arī no kaitīgās zilās gaismas ietekmes.
Lai saprastu konkrētās problēmas iemeslu un efektīvi tiktu ar to galā, konsultējies ar savu ārstu!
Ziema ir laiks, kad no dienvidu zemēm uz Latviju atceļo plašs citrusaugļu klāsts – veikalos ir pieejami pavisam svaigi un sulīgi apelsīni, mandarīni, pomelo, citroni, kumkvati, laimi. Tie ir iekarojuši pastāvīgu vietu mūsu ēdienkartē. Daudziem tas ir veselīgs gardums un C vitamīna avots imunitātes stiprināšanai, taču nekontrolēts citrusaugļu patēriņš nav ieteicams un veselīgs. Kā citrusaugļi ietekmē veselību, cik daudz tos var ēst, bet kuriem cilvēkiem no šiem augļiem būtu jāatturas, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Citrusaugļu ietekme uz veselību un pašsajūtu
Citrusaugļiem ir ļoti daudz pozitīvu īpašību, jo tie ne vien satur daudz noderīgu vitamīnu, bet ir arī bagātīgs šķiedrvielu avots. Citrusaugļos esošais C vitamīns veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu, kā arī normālu kolagēna veidošanos. Tas savukārt nepieciešams normālai asinsvadu, kaulu, skrimšļu, smaganu, ādas darbībai, kā arī palīdz mazināt nogurumu un nespēku. Farmaceite skaidro, ka citrusaugļos izteiktā C vitamīna daudzums ne tikai palīdzēs izsargāties no dažādām infekcijām un stiprināt imunitāti, bet arī paātrinās atlabšanu saaukstēšanās gadījumā, kā arī veicinās uzņemt pārtikā esošo dzelzi un citas vērtīgas lietas.
Citrusaugļi arī palīdz nodrošināt stabilu cukura līmeni asinīs – pēc veselīgo našķu ēšanas cukurs izdalās lēni un vienmērīgi, sniedzot enerģiju ilgākam laikam. Citrusaugļos ir arī daudz kālija, kas ir nepieciešams muskuļiem, minerālvielu balansam un šķidrumu plūsmas regulēšanai organismā, kā arī tas palīdz labāk izskalot ķermenī esošos sāļus.
Ņemot vērā C vitamīna labvēlīgo ietekmi uz imūnsistēmu kopumā, dienā profilaktiski ieteicams lietot 1000 mg vitamīna, taču saaukstēšanās gadījumā devu ieteicams palielināt līdz 2000 mg, lai stimulētu imūnsistēmas darbību. Nepieciešamās devas uzņemšana ik dienu vien ar citrusaugļiem varētu radīt izaicinājumu, tādēļ farmaceite skaidro, ka aptiekās iespējams iegādāties uztura bagātinātājus tablešu, sīrupu, kapsulu, pilienu vai putojošu tablešu formā, tādējādi ievērojami atvieglojot nepieciešamā vitamīna uzņemšanu ikdienā. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar kuņģi, jāizvēlas ilgstošas iedarbības C vitamīns, kas nevis izšķīst uzreiz kuņģī, bet izdalās zarnu traktā, taču par tā labāko veidu un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
Citrusaugļi un to īpašības
Citrons jeb visu citrusaugļu karalis. No visiem vitamīniem un minerālvielām, citronā visvairāk ir C vitamīna, bet dienā apēst 100 gramus svaiga citrona varētu būt liels izaicinājums, tāpēc farmaceite uzturā iesaka iekļaut arī citus C vitamīna avotus vai arī to uzņemt ar uztura bagātinātājiem. Papildu C vitamīnam, citrons satur neliela daudzuma B grupas vitamīnus, kalciju, dzelzi, magniju, kāliju un fosforu.
Laims satur ne tikai daudz C vitamīna, bet arī B vitamīnu, kāliju, kalciju, dzelzi un citus vitamīnus. Pateicoties askorbīnskābei un kālijam, laims ir spējīgs nostiprināt asinsvadu sieniņas, tādēļ to rekomendē sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Laims pasargā zobus no kariesa un sliktām nogulsnēm, kā arī novērš smaganu asiņošanu. Laims satur pektīnu, kas veicina toksisko vielu izvadīšanu no mūsu organisma. Savukārt ēteriskās vielas, kuras satur šis zaļais auglis, uzlabo apetīti, palielina kuņģa sulas izstrādi, stimulē gremošanas traktu, tāpēc austrumu virtuve pie pusdienām vai vakariņām piedāvā mērces vietā laima daiviņu.
Apelsīni un mandarīni satur arī B grupas vitamīnus un minerālvielas, kā arī nelielos daudzumos kalciju, magniju, dzelzi, fosforu, kāliju, varu un mangānu. Šajos citrusaugļos esošās šķiedrvielas palēnina cukura uzsūkšanos, kalpo kā barība zarnu mikroflorai, nodrošina regulāru vēdera izeju, saista un izvada no organisma toksiskas vielas. Gan apelsīni, gan mandarīni ir labs C vitamīna avots, tomēr apelsīnos C vitamīna ir divreiz vairāk nekā mandarīnos. Apelsīnos arī ir divreiz vairāk B9 vitamīna, kas nepieciešama asinsradei, imunitātei, nervu, sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kas ir arī vitāli nepieciešams plānojot grūtniecību un grūtniecības laikā. Ar apelsīnu un mandarīnu ēšanu jābūt piesardzīgiem cilvēkiem, kuriem ar gremošanas trakta slimībām, īpaši ar kuņģa čūlu. Tāpat ir arī ar cilvēkiem, kas pakļauti alerģiskām reakcijām – apelsīni un mandarīni jālieto nelielās devās.
Kaumkvats jeb pundurapelsīni. Tie ir Ķīnas izcelsmes citrusaugļi, kas mūsdienās aug visās siltajās zemēs, kurās mēdz augt arī parastie apelsīni. Kumkvatiem ir aromātiska, saldena miziņa un skābens, gaiši oranžs mīkstums. Kā auglīši ir mazi, tos ēd nelobītus ar visu mizu. Kumkvati satur vairāk C vitamīna nekā parastie apelsīni, turklāt tie ir bagātīgi arī ar A vitamīnu.
Pomelo ir bagātīga kālija krātuve – viens auglis satur apmēram trešdaļu no kālija dienas normas. Kālijs pazemina asinsspiedienu, nodrošina labāku skābekļa piegādi smadzenēm un sirdij. Kālija pozitīvā ietekme izpaužas arī kā liekā ūdens izvadīšana no organisma, tādējādi mazinot tūskas. Dāmas šo augli var nodēvēt par īstu pretnovecošanas produktu, jo tajā atrodas viss, kas nepieciešams skaistai ādai, veseliem, stipriem zobiem, kā arī labai pašsajūtai. Ar pomelo ēšanu nevajadzētu aizrauties cilvēkiem, kuriem ir nieru un aknu problēmas. Piesardzīgiem jābūt arī tiem cilvēkiem, kuriem ir zems asinsspiediens, jo pomelo to varētu samazināt vēl vairāk.
Pamatprincips – dažādība, sabalansētība un mērenība
Farmaceite atgādina, ka arī citrusaugļu patēriņam jābūt ierobežotam un dienā nevajadzētu pārsniegt 200-300 gramu jeb 3-4 mandarīni vai 1 apelsīns. Jāatceras arī, ka priekšroka jādod veseliem augļiem, nevis to sulām. Lai gan sulā būs lielāks vitamīnu daudzums, tomēr tā saturēs arī vairāk cukura un mazāk šķiedrvielu. Ēdot citrusaugļus, vēlams tos kombinēt ar produktiem, kas palēninās glikozes paaugstināšanos asinīs, piemēram, papildinot augļu starpēdienreizi ar riekstiem vai sēklām. Piesardzīgiem ar citrusaugļu lietošanu ikdienā jābūt cilvēkiem ar kuņģa problēmām. Citrusaugļi ir skābi saturoši, tādēļ tie var radīt pastiprinātu vēdera kairinājumu.
Lai arī cik daudz labo īpašību piemītu citrusaugļiem, ik dienu nedrīkst aizmirst par sabalansētu uzturu, pietiekamā daudzumā uzņemot arī olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus un ūdeni. Ņemot vērā to, ka ziemas sezonā ar sabalansētu uzturu nav iespējams uzņemt visus organismam trūkstošos vitamīnus, papildus ieteicams lietot arī multivitamīnu un minerālu kompleksu. Šo kompleksu sastāvā ir C, A un D vitamīni, kas veicina normālu imūnsistēmas darbību. Savukārt B5 vitamīns palīdz samazināt nogurumu, nespēku un uzturēt garīgās darbaspējas. Kompleksā esošais cinks, selēns, C un E vitamīni veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina iedzīvotājus nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Rīgā dzīvojošiem tiek nodrošināta ekspress piegāde, ka pasūtījums tiek piegādāts tajā pašā dienā, kā arī norēķināšanās par pakalpojumu būs iespējama piegādes brīdi. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Latvijā savvaļas putniem konstatēta augsti patogēnā putnu gripa, aģentūrai LETA pavēstīja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
PVD informēja, ka dienests ir saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina augsti patogēno putnu gripu diviem Jūrmalā, Dzintaru pludmalē, atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem. Šis ir pirmais putnu gripas gadījums Latvijā.
Dienestā skaidroja, ka, ņemot vērā konstatēto, kā arī pieaugošos putnu gripas draudus mājputnu novietnēm, Zemkopības ministrija (ZM), balstoties uz PVD sniegto informāciju, plāno noteikt papildu biodrošības pasākumus mājputnu novietnēm visā valsts teritorijā, tostarp ierobežojot mājputnu turēšanu ārpus telpām, lai novērstu to tiešu vai netiešu kontaktu ar savvaļas putniem.
PVD aicina mājputnu turētājus jau tagad, pirms ierobežojumu noteikšanas, nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, īpaši – ūdens putniem (gulbjiem, pīlēm), kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturēties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.
Mājputnu īpašniekiem nekavējoties jāziņo PVD, ja putniem novēro slimības pazīmes – būtiski samazinās barības un ūdens uzņemšana, samazinās dējība vai novērojama putnu mirstība.
Dienestā skaidroja, ka augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Tā izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
PVD aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un ziņot par atrastiem beigtiem savvaļas ūdensputniem, zvanot uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD teritoriālo pārvaldi.
Janvāra sākumā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta arī Lietuvā. Savukārt pēdējos četros mēnešos augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi konstatēti gan savvaļas putniem, gan mājputnu novietnēs Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Horvātijā, Polijā, Beļģijā, Īrijā, Ukrainā un Ungārijā, bet Itālijā, Slovēnijā, Spānijā, Norvēģijā, Rumānijā un Slovākijā tikai savvaļas putniem.
Režisora Dzintara Dreiberga kinofilma “Dvēseļu putenis” ar komponistes Lolitas Ritmanis mūziku turpina dalību ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” sacensībā, pretendējot uz nomināciju kategorijā “Labākā oriģinālmūzika”.
ASV Kinoakadēmija nākusi klajā ar pirmo nomināciju pretendentu sarakstiem vairākās kategorijās, kas līdz 15.martam tiks saīsinātas līdz piecām nominācijām katrā kategorijā.
Kategorijā “Labākā oriģinālmūzika” filmai “Dvēseļu putenis” jeb “Blizzard of Souls” būs jāsacenšas ar tādām filmām kā “Ammonite”, “Da 5 Bloods”, “The Invisible Man”, “Jingle Jangle: A Christmas Journey”, “The Life Ahead (La Vita Davanti a Se)”, “The Little Things”, “Mank”, “The Midnight Sky”, “Minari”, “Mulan”, “News of the World”, “Soul”, “Tenet” un “The Trial of the Chicago 7”.
Kā norādīts ASV Kinoakadēmijas tīmekļvietnē, “Dvēseļu putenis” nav ieguvis nomināciju kategorijā “Labākā starptautiskā pilnmetrāžas filma”, kurai izvirzītas 15 kinolentes. Starp tām ir Bosnijas un Hercegovinas kinolente “Quo Vadis, Aida?”, Čīles filma “The Mole Agent”, Čehijas pilnmetrāžas filma “Charlatan” un Dānijas filma “Another Round”.
Tāpat kategorijā nominēta Francijas kinofilma “Two of Us”, Gvatemalas filma “La Llorona”, Honkongas kinolente “Better Days”, Irānas filma “Sun Children”, Kotdivuāras kinolente “Night of the Kings” un Meksikas filma “I’m No Longer Here”.
Par “Osakaru” sacentīsies arī Norvēģijas filma “Hope”, Rumānijas kinolente “Collective”, Krievijas kinolente “Dear Comrades!”, Taivānas filma “A Sun” un Tunisijas pinlmetrāžas filma “The Man Who Sold His Skin”.
LETA jau rakstīja, ka gada sākumā komponiste Ritmanis saņēma Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvu par labāko mūziku filmai svešvalodā, kas piešķirta par mūziku filmā “Dvēseļu putenis”.
Jau vēstīts, ka “Dvēseļu putenis”, kas pirmizrādi piedzīvoja 2019.gada gada 8.novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.
Video
Eiropas Kosmosa aģentūra drīzumā izsludinās 11 gadu laikā pirmo astronautu atlasi. Pērn Latvija kļuva par aģentūras asociēto dalībvalsti, un tas nozīmē, ka pirmo reizi vēsturē arī Latvijas pilsoņi varēs pieteikties Eiropas astronautu konkursā. Un kas zina – varbūt kādam paveiksies īstenot sapni un lidot izplatījumā.
Video
Īpašu molekulu konstruēšana, kas izraisa ļaundabīgo vēža šūnu bojāeju. Pie šādas unikālas metodes strādā zinātnieki Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Iespējams, nākotnē mūsu zinātnieku izstrādātā metode varēs glābt miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē. Šis ir viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē, Latvijas Zinātņu akadēmijas vērtējumā.
Video
Tā kā pašlaik mācību process skolās noris attālināti, tad skolas brīvpusdienu vietā skolēniem tiek nodrošinātas pārtikas pakas. Vienas pilsētas robežās par pārtikas paku komplektāciju ir atbildīga konkrētās pilsētas pašvaldība. Pārtikas paku saturs dažādu pašvaldības skolās ir krietni atšķirīgs. Bet arī dažās vienas pašvaldību skolās paku saturs ne vienmēr ir tāds pats.
Šāda, piemēram, paciņa ir Rīgas Valsts Vācu ģimnāzijā:
Savukārt, šāds ir paciņas saturs Jūrmalas Alternatīvajā skolā. Visā pilsētā esot tieši šāda komplektācija:
Turpretī, Jelgavas Valsts Ģimnāzijā ir šāds pakas saturs:
Un šeit foto ar paku saturu dažādās Jelgavas skolās:
Aicinām Jūs dalīties un sūtīt dieviete@dieviete.lv mums savu bērnu pārtikas paku fotogrāfijas! Cik bieži pārtikas pakas tiek izsniegtas Jūsu pilsētā?
