-2.8 C
Rīga
sestdien, 13 decembris, 2025
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 81

Uzzini vairāk: Kā Keita Midltone un princis Viljams audzina savus bērnus? (+VIDEO)

Kembridžas hercogiene Keita Midltone ir iemantojusi britu mīlestību, vairums sieviešu vēlas viņai līdzināties un nav brīnums, ka cilvēki vēlas uzzināt vairāk arī par Keitas un prinča Viljama bērnu audzināšanas metodēm. Karaliskā pāra bērnu auklīte ir Marija Borallo, Keita ļoti rūpīgi ieklausās auklītes viedoklī.

Marija ir beigusi prestižu koledžu un ieguvusi speciālu aukles sertifikātu, šis sertifikāts apliecina, ka viņas zināšanas ir tik nevainojamas, ka viņa drīkst audzināt un strādāt britu karaliskajā ģimenē ar bērniem! Karaliskās ģimenes biogrāfe Luīza Herēna savā grāmatā rakstījusi, ka šīs koledžas studentiem ir aizliegts vārds – “bērns”. Šī vārda vietā ir jālieto bērna īstais vārds.

Video

Vārdam “bērns” esot pārāk nekonkrēta un arī nievājoša nozīme, jo tas apspiež mazuļa individualitāti jau agrā bērnībā. Prestižā koledža “Norland” tika dibināta 1982.gadā un kopš tā laika to ir beiguši jau vairāk kā 10 000 studentu. Absolventi strādā ne tikai britu karaliskajā ģimenē, bet arī arābu šeihu ģimenēs, kā arī slavenu cilvēku ģimenēs Holivudā.

Keitas Midltones un prinča Viljama trim bērniem ir jāievēro stingrs ikdienas grafiks. Karaliskās atvases dodas gulēt jau 19:30 vakarā un ieplānotās pastaigās ir katru dienu, pat sliktos laika apstākļos.

“Bērniem tiek mācīti dārza darbi, jo pati Keita ar to ļoti aizraujas. Bērnu ikdienas grafiks gandrīz nekad netiek pārkāpts un tajā nav nekādas izmaiņas, nekad. Par to atbildīga ir auklīte Marija, viņa Kembridžas hercogu ģimenē strādā jau kopš prinča Džordža dzimšanas 2013.gadā” – tā izdevumam “The Sun” pastāstījusi karaliskās ģimenes biogrāfe Luīza Herēna. Interesanti, ka princesei Šarlotei ne vienmēr izdodas ievērot noteikto grafiku, viņai patīk pievērst sev uzmanību, jaunā dāma pat ir mēdijusies fotogrāfiem.

“Auklei Keitas un Viljama ģimenē ir ārkārtīgi nozīmīga loma. Viņai vienmēr ir jābūt drošai par to, ka viss notiks pēc iepriekš saskaņota grafika. Marijai ir jāpārliecinās, ka bērni ir sapratuši un zina, ka izkāpjot no lidmašīnas bērniem ir jāturas mammai pie rokas, jāsmaida un vajadzības gadījumā jāpamāj. Un tā, lai nebūtu nekādu niķu un raudāšanas,” – stāsta biogrāfe.

Foto

TOP 10 neticamas savvaļas dzīvnieku sastapšanās ar cilvēku (+VIDEO)

Savvaļas dzīvnieki vienmēr meklē ēdienu un ūdeni, kas nozīmē, ka viņi dažkārt nonāk cilvēku teritorijā! Šajā video kolekcijā jūs redzēsiet, kā cilvēku mājās iebrūk lāči, brieži, jenoti, krokodili, čūskas un citi dažādi savvaļas dzīvnieki. Neticami!

Video

Aptauja: Iedzīvotāju satraukums par Covid-19 atkal pieaug

Latvijā turpina pieaugt iedzīvotāju satraukums saistībā ar Covid-19 izplatību un valstī noteiktajiem ierobežojumiem. Jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka 10 baļļu skalā savu satraukumu ar 9 un 10 novērtējuši 20% aptaujāto iedzīvotāju, kas pārsniedz gan 2020. gada martā, gan oktobrī iegūtos datus, kad ļoti augsts satraukuma līmenis bija attiecīgi 18% un 11% iedzīvotāju. Tāpat jaunākie dati liecina, ka vidēji augsts satraukuma līmenis (7 un 8) saglabājas 27% respondentu, vidējs (5 un 6) – 25%, savukārt zems satraukuma līmenis ir 29% Latvijas iedzīvotāju.  

Ilgstošās krīzes sekas

Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka šobrīd joprojām saglabājas augsti Covid-19 saslimšanas rādītāji, krīze ir ieilgusi, ierobežojumi kopumā nemazina saslimstību, kā arī vakcinēšanas ātrums pagaidām nerada cerības par ātru izeju no krīzes. Eksperts norāda, ka šobrīd Latvija atpaliek vakcinēšanas skaitļos, kā arī aizvien spēcīgāk parādās, ka veselības aizsardzības sistēma Latvijā ilgstoši ir bijusi nepietiekami finansēta. Šobrīd visā pasaulē vērojama mentālās veselības pasliktināšanās, Latvijā šī situācija varētu būt īpaši smaga, jo mentālās veselības aprūpe nekad nav bijusi prioritāte. 

Dr. A. Veselovskis norāda, ka šai krīzei būs smagas sekas, jo atšķirībā no 2008. gada finanšu krīzes šoreiz mijiedarbojas trīs negatīvie faktori:

  • bioloģiskais – jauns un bīstams vīruss;
  • sociāli psiholoģiskais – panika, kas joprojām turpinās, izraisot mentālus traucējumus un neefektīvu lēmumu pieņemšanu;
  • ekonomiskais – grūtības izdzīvot un neskaidrība par nākotni.

Visvairāk cieš trūcīgie un ekonomiski neaizsargātie, kā arī cilvēki ar paaugstinātu trauksmes un depresivitātes līmeni. Situācijai neuzlabojoties, mentālās veselības traucējumu skaits turpinās pieaugt, tāpat arī neārstētu hronisku somatisku slimību daudzums, savukārt ģimenēs, kurās cietīs vecāki, automātiski cietīs arī bērni.

Kuras grupas uztraucas vairāk?

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šoreiz dati parāda, ka par Covid-19 vairāk uztraucas sievietes. Starp vīriešiem savu satraukumu par Covid-19 kā ļoti augstu vērtē 14% aptaujāto, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 26%. Kopumā iedzīvotājos vislielāko satraukumu rada bailes par tuvinieku veselību (59,3%), risks pašiem saslimt ar Covid-19 un iespējamās komplikācijas (42%), kā arī atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildība pret valstī noteikto ierobežojumu ievērošanu (39,1%). Tāpat būtiski satraukumu rada arī neziņa par valsts ekonomisko darbību (29,1%), situācija darbā (24,3%), medicīnisko preču un pakalpojumu pieejamība (13,3%), kā arī masku valkāšana un citi ierobežojumi (11,8%). Gan sievietes, gan vīrieši visvairāk uztraucas par tuvinieku veselību (attiecīgi 67,8% un 50,5%), sievietes vairāk satraucas par risku pašām saslimt ar Covid-19 (49,9% un 33,9%), savukārt vīriešus vairāk uztrauc situācija darbā un potenciālā darba zaudēšana (sievietes – 22,6%, vīrieši – 26%).

Dr. A. Veselovskis skaidro, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad ir ilgstošs satraukums un neziņa par turpmāko dzīvi.

Lai mazinātu stresu un satraukumu, kas radies Covid-19 izplatības dēļ, Dr. A. Veselovskis iesaka rīkoties pragmatiski un racionāli, piekopt aktīvu dzīvesveidu, labu miegu un izmēģināt jaunas nodarbes, saglabāt pozitīvu domāšanu, nepakļauties bailēm un negatīviem scenārijiem, kā arī pakāpeniski mācīties sadzīvot ar nezināmo.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 20. līdz 23. janvārim aptaujājot 1713 respondentus.

Padomi: Kādam termometram uzticēties, ja ir jāizmēra ķermeņa temperatūra?

Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās ir rādītājs tam, ka visticamāk organismā iekļuvusi infekcija, ar ko tas uzsācis cīņu. Kādēļ svarīgi to zināt? Kādu termometru turēt mājās? Un vai tiešām normālai ķermeņa temperatūrai ir tendence pazemināties? Atbildes apkopojis Mēness aptiekas farmaceits Vadims Brižaņs.

“Cilvēka ķermeņa temperatūra var atšķirties atkarībā no vecuma un svārstīties diennakts laikā aptuveni viena grāda robežās, tātad – no 35.5 grādiem pēc Celsija skalas līdz 36.6 grādiem. Ja ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 37 grādiem, iespējams, organismā iekļuvusi infekcija,” skaidro Mēness aptiekas farmaceits Vadims Brižaņs.

Normālā ķermeņa temperatūra kļūst zemāka

Tā ir tiesa – ilgākā laika periodā novērots, ka cilvēka normālā temperatūra nedaudz pazeminājusies. “Kad 1851. gadā vācu ārsts Karls Reinholds Augusts Vunderliks izmērīja temperatūru 25 000 pacientu, viņš izrēķināja, ka cilvēka ķermeņa vidējā temperatūra ir 37 grādi pēc Celsija. Laika gaitā zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka šis skaitlis ir zemāks – starp 36,6 un 36,8 grādiem –, lielākoties saistot to ar precīzākām metodēm. Tomēr jauns pētījums liek domāt, ka cilvēku ķermeņa vidējā temperatūra lēni krītas,” stāsta farmaceits. Stenforda Universitātes pētnieki apskatīja datus no ASV Pilsoņu kara laika un vairākiem mūsdienu pētījumiem un secināja, ka ķermeņa vidējā temperatūra vīriešiem ir pazeminājusies vairāk nekā par pusi grāda, Pētījuma autori rosina domāt, ka ķermeņa temperatūras samazinājuma iemesls varētu būt dažādu faktoru kombinācija – siltākas drēbes, telpu temperatūras kontrole un mazaktīvs dzīvesveids. Tomēr vissvarīgākais faktors, iespējams, ir infekcijas slimību bīstamības mazināšanās medicīnas attīstības dēļ. Pateicoties vakcīnām, antibiotikām un labākai veselības aprūpei, ne tikai daudzas smagas slimības ir pilnībā vai vairākumā izskaustas, bet arī atveseļošanās saslimšanas gadījumā ir veiksmīgāka. Cilvēka imūnsistēma ir mazāk aktīva, un audi – mazāk pakļauti iekaisuma procesiem.

Ar ko visprecīzāk izmērīt ķermeņa temperatūru?

Kādam mājās varbūt joprojām ir saglabājies gluži lietojams stikla termometrs ar dzīvsudraba stabiņu. Tomēr jāņem vēra, ka šāds termometrs ir savu laiku nokalpojis un tā pildījums mūsdienās atzīts par bīstamu. Farmaceits atgādina, ka atbilstoši Eiropas Savienības regulai dzīvsudraba termometru tirdzniecība ir aizliegta: “Ja mājās joprojām 

ir dzīvsudraba termometrs, turklāt tas ir bojāts, noteikti nevajadzētu to glabāt vai izmest atkritumu urnā, bet gan aiznest uz aptieku, kurā utilizācijai pieņem gan nederīgas zāles, gan termometrus. Un tad jautāt farmaceitam pēc jauna – droša un precīza termometra. Izvēle ir gana plaša, jo aptieku piedāvājumā ir gan klasiskie stikla termometri, gan digitālie un pat infrasarkano staru termometri.”

Iecienītā klasika – stikla termometrs

Stikla termometru, ko pārdod Latvijas aptiekās, mērījumu skala vairs nav pildīta ar dzīvsudrabu. Stabiņā ir vai nu kāds cits metāla sakausējums, vai spirts. “Ieliekot termometru padusē, līdz rezultāta nolasīšanai jānogaida piecas līdz desmit minūtes. Ar šo termometru temperatūru var mērīt arī perorāli vai rektāli. Termometrs ir diezgan precīzs un atkārtota mērīšana parasti nav nepieciešama. Tomēr, ja tas ir turēts mazāk par noteikto laiku, tad gan rādījums nebūs pareizs,” teic „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. 

Tomēr stikla termometriem, kas pildīti ar spirtu, ir kāds neliels trūkums – kad pēc izmērīšanas termometrs jānokrata, tas ir diezgan grūti izdarāms. Tiesa, nu jau šādi termometri ir aprīkoti ar speciālu plastmasas uzgali, aiz kā turot un kratot, termometra stabiņu ir viegli atgriezt izejas pozīcijā. Termometram gan ir vēl kāda neērtība – mērījumu skala ir smalka, tās spirta pildījums – gaišs un cilvēkam ar vājāku redzi ne tik labi saskatāms, kā savulaik dzīvsudraba stabiņš. 

Digitālais termometrs – nopīkst un rezultāts ir!

Digitālajiem termometriem ir plastmasas korpuss un neliels digitāls ekrāns, kurā parādās mērījuma rezultāts. Termometra gals var būt stingrs vai lokans. Lokanais veidots ar domu, ka tā tas ir piemērotāks temperatūras mērīšanai bērnam. Mērījumu var veikt gan, ieliekot termometra galu padusē, gan arī mērot perorāli vai rektāli. 

“Par rezultāta nolasīšanu pavēsta īss signāls. Tomēr, lai gan instrukcijās rakstīts, ka mērīt nepieciešams tikai vienu minūti, ar to nebūs diezgan. Lai iegūtu precīzu rezultātu, digitālais termometrs jāpatur padusē aptuveni piecas minūtes, neskatoties uz to, ka signāls jau ir atskanējis,” iesaka farmaceits un piebilst, ka šādu termometru darba kārtība uztur baterijas. “Problēmu var sagādāt tas, ka ir grūti saprast, kad tieši bateriju jauda samazinās – tas notiek pamazām. Ja tā, tad gan mērījums var būt neprecīzs. Digitālais termometrs ir arī ļoti jutīgs. Mērījumu var ietekmēt, piemēram, stress, ko izjūt cilvēka organisms, ka arī ikviena, pat neliela kustība temperatūras mērīšanas laikā.” 

Infrasarkano staru termometrs – trīs vienā 

Tas ir visjaunākās paaudzes termometrs – ērtākais, precīzākais, un arī mērījuma rezultātu var iegūt visātrāk – vienas minūtes laikā ķermeņa temperatūru var nomērīt pat trīs reizes. Turklāt šis ir bezkontakta termometrs. Farmaceits skaidro: “Mērījumu veic, turot termometru viena divu centimetru attālumā no pieres. Jāraugās, lai starp termometru un ķermeni nav matu, jo tie ietekmē mērījuma rezultātu. Tāpat rezultātu var ietekmēt arī apkārtējās vides temperatūra. Infrasarkano staru termometrs ir piemērotāks mērījumiem telpā, istabas temperatūrā, nevis, piemēram, āra, vējā vai citos apstākļos.” 

Parasti ar šādu termometru var izmērīt gan ķermeņa, gan telpas, gan arī ūdens temperatūru. Īpaši ērti tas varētu būt ģimenēm ar maziem bērniem. 

Kurš termometrs izdevīgāks?

Protams, jaunās paaudzes termometri ir salīdzinoši dārgāki – ja stikla un digitālo termometru cenu diapazons svārstās no aptuveni pieciem līdz piecpadsmit eiro, tad infrasarkanie maksā no aptuveni trīsdesmit līdz pat septiņdesmit eiro. 

Atkarībā no zīmola, digitālajiem un infrasarkano staru termometriem ražotāji dod divu līdz piecu gadu garantiju. Ja šajā laika posmā termometrs sabojājas, jāsameklē instrukcija, kas bija pievienota, termometru iegādājoties. Tajā atrodama informācija par garantijas servisu. 

“Jā, pērkot šādu ierīci ir svarīgi saglabāt gan pievienoto instrukciju, gan pirkuma čeku. Ja, piemēram, ir saglabājies tikai čeks, var doties uz aptieku, kur iegādāts termometrs, un farmaceits palīdzēs noskaidrot servisa informāciju. Ja aiziet nav iespēju, visu var noskaidrot, sazinoties ar tiešsaistes farmaceitiem.”

3 farmaceita ieteikumi, ja temperatūra ir paaugstināta 

  • Ja ķermeņa temperatūra paaugstinājusies virs 37 grādiem, jāpaliek mājās. Pat tad, ja pašsajūta ir gana laba, lai dotos uz darbu, cilvēks var būt infekcijas avots un apdraudēt citus.
  • Tas ir labi, ja uz infekcijas iekļūšanu organisms reaģē ar temperatūras paaugstināšanos līdz 37-38 grādiem. Paaugstināta temperatūra liecina par organisma cīņu ar iebrucēju un šādu temperatūru tūlīt nevajadzētu mazināt, bet gan ļaut organismam tikt galā. 
  • Maza bērna temperatūras paaugstināšanās nebūt ne vienmēr liecina par saslimšanu. Tā mazuļa organisms mēdz reaģēt, piemēram, uz vides maiņu, ja tas ir sastapies ar sev nezināmiem parazītiem. Tad temperatūra paaugstinās un to nevajadzētu mazināt ar medikamentiem. Taču, ja temperatūras paaugstināšanās negatīvi ietekmē bērna apetīti un miegu, jāņem palīgā zāles, lai to nedaudz pazeminātu.

Latvijā katrs trešais Covid-19 situācijas dēļ domājis par dzīvesvietas maiņu! (+VIDEO)

Saruna ar V. Mironovu atklāj, ka dzīvesvietas maiņa ir kļuvusi par visai populāru lēmumu, kurš tiek pieņemts dēļ esošās Covid-19 situācijas.

Video

Šonedēļ Latvijā atklāti vēl 2 Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi (+VIDEO)

Arī šonedēļ, analizējot 96 vīrusa paraugus, ir atrasti divi Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi, aģentūru LETA informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.

Līdz šim kopā Latvijā ir atrasti deviņi Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi.

Jau ziņots, ka līdz šim Latvijā bija konstatēti septiņi Lielbritānijas paveida Covid-19 infekcijas gadījumi.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš uzsvēra, ka jaunais Covid-19 variants, kas ir konstatēts Lielbritānijā, pēc slimības smaguma norises neatšķiras no esošā, bet tā atšķirība ir augstāks lipīgums, proti, jaunais Covid-19 paveids nav bīstamāks par esošo.

Video

SPKC iepriekš vēstīja, ka atsevišķi gadījumi saistībā ar Covid-19 mutāciju atklāti arī Dānijā, Nīderlandē, Islandē un Austrālijā.

Ir pierādīts, ka jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 variants izveidojies dažādu mutāciju rezultātā, iepriekš norādīja SPKC pārstāve Ilze Arāja. Vairāku pētījumu rezultāti liecinot, ka šim koronavīrusa variantam ir raksturīga straujāka izplatīšanās spēja – līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem.

Jau ziņots, ka 4.februārī valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz, ka laika posmā no 11.februāra līdz 25.februārim Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ.

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam.

Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laikā posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.

Var kavēties pakalpojumu sniegšana un pasta sūtījumu piegādes! (+VIDEO)

Tavi sūtījumi var kavēties!

Video

Sieviete, kura uzvarēja vēzi, bet par to maksājot visai dārgu cenu – savu degunu (+VIDEO)

Pēc tam, kad 43 gadus vecajai Tīnai no Teksasas tika diagnosticēts deguna vēzis, viņa pieņēma grūtu lēmumu veikt pilnu deguna amputāciju. Sākumā Tīna raizējās par savu jauno izskatu, bet tagad viņa ir iedvesma daudziem cilvēkiem, kuriem arī bijis šis vēža paveids. 3 gadus Tīna valkāja protēzi, neskatoties uz to, ka viņai ar to bija neērti elpot. Ar mīlošā vīra un bērnu atbalstu un neticamu apņēmību viņa pieņēma savu jauno veidolu.

Video

Bils Geitss jau 2015. gadā paredzēja, ka pasauli varētu skart globālā pandēmija jeb trešais pasaules karš! (+VIDEO)

Bils Geitss jau pirms 5 gadiem sarunu šovā TED talks klausītājus rosināja ieklausīties viedoklī, ka pasaule nav gatava nākamajai epidēmijai. Jau tolaik viņš uzskatīja, ka trešais pasaules karš nenotiks, bet drīzāk sāksies globāla epidēmija.

Geitss uzsvēra, ka pasaule nav pietiekami investējusi epidēmijas novēršanā. Dažas dienas atpakaļ intervijā Geitss atzinās, ka nožēlo, ka tolaik nav bijis pietiekami pārliecinošs un uzstājīgs. Tad, iespējams, mēs būtu gatavāki cīnīties ar Covid vīrusa izplatību. Intervijas gaitā Geitsam tiek vaicāts arī kas sekos pēc pandēmijas un, kā Bils tiek galā ar konspirāciju teorijām. Noskaties!

Video

Kā no Covid-19 pasargāt citus slimnīcu pacientus? (+VIDEO)

Būdams pacients slimnīcā dabūja Covid-19! Mums zināmi vairāki šādi stāsti, un kā aktuālu problēmu to apliecina arī epidemioloģiskie dati. Ārstniecības iestādes spiestas atzīt, ka ik nedēļu arī ne-covid nodaļu palātās pacientiem, kuri iepriekš testēti un jau bijuši tā saucamajās tranzīt nodaļās, vēlāk tomēr atklāj Covid infekciju un ar lielu iespējamību – turpat arī dabūtu. Tikmēr skaidras un vienotas kārtības, kā mazināt slimības iekšējo izplatību slimnīcās, nemaz īsti nav – tā ir katras slimnīcas ziņā.

Video

Pastiprinātas drošības prasības iepērkoties un plašāks preču klāsts klātienē

No pirmdienas pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē, paredz pagājušajā nedēļā valdībā lemtais.

Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no pirmdienas tiek sākta pakāpeniska pāreja uz to, nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli, vienlaikus paplašinot preču pieejamību klātienē.

Papildu drošības prasības, tajā skaitā samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetri un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

EM aicina iedzīvotājus rūpīgi sekot norādēm pie ieejām tirdzniecības vietās, kā arī iepērkoties vadīties pēc tirgotāju norādījumiem.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem. Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības. Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros. Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās. Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.

Vienlaikus no pirmdienas tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varēs nodrošināt arī pārtikas veikali, proti, veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta; higiēnas preču veikali, proti, veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas.

Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiks aptiekās, tajā skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās; pārējās tirdzniecības vietās klātienē tirgojamo preču klāsts ir ierobežots nolūkā mazināt cilvēku pulcēšanos un uzturēšanos veikalos, tirgos.

Tāpat valdība lēma paplašināt klātienē nopērkamo preču klāstu tirdzniecības vietās. No pirmdienas klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.

EM atgādināja, ka patlaban klātienē var iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Preču tirdzniecības ierobežojumi attiecas arī uz ielu tirdzniecību, kā arī tirdzniecību slēgtā un atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana jeb ielu tirdzniecības organizēšana.

EM norādīja, ka arī turpmāk netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties preces distances tirdzniecībā, proti, internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu. Preces varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas. Tāpat netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai, utt. Tāpat pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces, piemēram, autoservisā automobiļu detaļu nodrošināšana.

Vēlmi vakcinēties pret Covid-19 elektroniski izteikuši vairāk nekā 53 000 iedzīvotāju! (+VIDEO)

Nepilnu trīs dienu laikā platformā “manavakcina.lv” vēlmi vakcinēties pret Covid-19 izteikuši vairāk nekā 53 000  iedzīvotāju, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.

Patlaban Latvijā norit ārstniecības iestāžu personāla vakcinācija pret Covid-19. Līdz svētdienas rītam pirmo poti bija saņēmuši 17 788 cilvēki, no kuriem 79% jeb 14 027 vakcināciju noslēguši, jo ievadīta arī otrā pote.

Savukārt piektdien ikvienam iedzīvotājam tapa pieejama agrīnā pieteikšanās vakcinācijai platformā “manavakcina.lv”. Līdz piektdienas plkst.19 tika ziņots par vismaz 21 000 pieteikumu, uz sestdienas plkst.18 bija saņemti jau vairāk nekā 43 000 pieteikumi, bet svētdien plkst.18 vakcinācijai bija reģistrējušies vairāk nekā 53 000 cilvēki.

Video

Ministrija aicina visus Latvijas iedzīvotājus, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, turpināt pieteikties. Vietne “manavakcina.lv” ir pirmā no četrām plānotajām pieteikšanās iespējām. Pavisam drīz darbu sāks arī tālruņa līnija pieteikumu reģistrēšanai.

VM uzsver, ka vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga, un kā pirmie vakcīnas saņems iedzīvotāji, kas atrodas prioritārajās grupās, jo viņu dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta. Prioritārās grupas iedzīvotāji redz, aizpildot savu pieteikumu vietnē “manavakcina.lv”. Norādot savu atbilstību kādai no prioritārajām grupām, ministrija aicina būt godprātīgiem, jo dati pēc tam tiks pārbaudīti ar veselības jomas reģistriem.

Ministrija arī skaidro, ka agrīnā pieteikšanās ir svarīga divu būtisku iemeslu dēļ, tostarp, piesakoties iedzīvotājs sniedz nepārprotamu piekrišanu vēlmei vakcinēties, kā arī tiek nodrošināti vakcinācijas procesam nepieciešamie iedzīvotāju aktuālie kontakti, lai nosūtītu uzaicinājumu ar vietu un laiku savas vakcīnas saņemšanai.

Jau ziņots, ka piektdienas rītā, iedzīvotājiem sākot pieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19, portāla “manavakcina.lv” darbība bija palēnināta jau neilgi pēc reģistrācijas atvēršanas, tāpēc mājaslapas darbības nodrošināšanai tika izveidota virtuālā gaidīšanas rinda.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka dienas pirmajā pusē bija “zināmas grūtības” ar autentifikācijas bloku “Latvija.lv”, taču aicināja paciesties, jo neesot pamata uztraukties, ka kaut kas tiek nokavēts. Politiķis aicināja izmantot iespēju pieteikties vēlāk februārī un “nedrūzmēties”.

Viņš arī atgādināja, ka pieteikumi tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa, viena kalendārā mēneša robežās. Pirmie vakcīnas saņems prioritārajās grupās esošie iedzīvotāji – mediķi, sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, cilvēki vecumā virs 60 gadiem, hroniskie slimnieki un virkne citu cilvēku.

Ko par tevi stāsta nedēļas diena, kurā piedzimi?

Cilvēki, kuri dzimuši pirmdienā: pretrunīgums un uzticība

Cilvēkus, kuri ir dzimuši pirmdienā, pārvalda Mēness. Šaubas un apjukums – tās ir šo cilvēku galvenās rakstura iezīmes. Daudzi no viņiem nespēj tikt pāri savas dvēseles pretrunām, tāpēc dzīvē nesasniedz tik daudz, cik varētu.

Emocionālajā un atklātības jomā viņiem nav līdzīgu. Šie cilvēki ir ļoti komunikabli. Viņiem ir izteikta fantāzija, kuru viņi ne vienmēr atklāj pārējiem.

Šie cilvēki viegli pielāgojas apkārtējai videi un situācijām. Sev blakus vēlas spēcīgu personību, tāpēc dažreiz cieš no vientulības, jo ne visi cilvēki vēlas uzņemties atbildību par otra cilvēka dzīvi. Attiecībās novērtē siltumu un komfortu, kā arī ir ļoti uzticīgi partnerim.

Mūžībā devies “Mūzikas skaņu” aktieris Kristofers Plamers (+VIDEO)

ASV 91 gada vecumā miris kanādiešu aktieris Kristofers Plamers, kurš savas vairākas desmitgades ilgās karjeras laikā savulaik tēlojis ļoti populārajā filmā “Mūzikas skaņas”.

Plamers tēloja kapteini fon Trapu 1965.gada filmā “Mūzikas skaņas”, kas viņu kopā ar partneri Džūliju Endrjūsu padarīja par zvaigznēm.

2012.gadā Plamers ieguva “Oskaru” otrā plāna aktiera kategorijā par veikumu kinolentē “Beginners”, 82 gadu vecumā kļūstot par vecāko šīs balvas ieguvēju aktieru kategorijās.

Plamers miris savās mājās Kontektikutā.

Video

Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits aizvadītajā diennaktī pārsniedz tūkstoti

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 1044 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 18 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Tas ir otrais lielākais šonedēļ atklāto jauno Covid-19 gadījumu skaits. Pirmdien tika atklāti 775 saslimšanas gadījumi, otrdien – 1231 gadījumi, trešdien – 742, bet ceturtdien – 876 saslimšanas gadījumi.

Video (Internetā sākusies pieteikšanās vakcinācijai pret Covid-19)

Starp mirušajiem viens cilvēks ir 40 līdz 45 gadu vecumā, divi ir vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem, četri miruši 60 līdz 70 gadu vecumā, trīs 70 līdz 80 gadu vecumā. Tāpat seši mirušie bija vecuma grupā no 80 līdz 90 gadiem, savukārt divi 90 līdz 95 gadu vecumā.

Piektdien Latvijā veikti 11 439 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī ir pieaudzis no 7,6% līdz 9,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 71 320, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1327, kas ir 1,86% no visiem inficētajiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 10 824 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 567,4 gadījumi.

Covid-19 analīzes bez ārsta nosūtījuma varēs nodot līdz 6.aprīlim!

Iedzīvotāji ar simptomiem Covid-19 analīzes bez ārsta nosūtījuma varēs nodot līdz 6.aprīlim, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Ministrijā skaidroja, ka, saglabājot iespēju iedzīvotājiem, kuriem ir saslimšanas simptomi, laikus veikt Covid-19 analīzes, VM lēmusi līdz 6.aprīlim pagarināt termiņu, līdz kuram uz testu var pieteikties bez ārsta nosūtījuma.

Ja cilvēkam ir parādījušies slimības simptomi, tādi kā akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums, Covid-19 testu var veikt arī bez ārsta nosūtījuma, iepriekš piesakoties, norāda VM. Savukārt cilvēki, kuri atgriezušies Latvijā no Apvienotās Karalistes vai Dienvidāfrikas republikas, testu var veikt arī tad, ja nav saslimšanas simptomu.

Ministrijā skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā jaunā SARS-CoV-2 celma straujo izplatību minētajās valstīs.

Vienlaikus nosūtījumu uz Covid-19 analīzēm pacientam izsniedz arī ģimenes vai ārstējošais ārsts. Situācijās, ja tests jāveic steidzami, ārsts to norāda nosūtījumā, informē VM.

VM atgādina, ka testa veikšana pirms plānota ārzemju brauciena ir maksas pakalpojums. Līdztekus lielākā daļa testēšanas pakalpojumu sniedzēju nodrošina arī testēšanas rezultātu tulkošanu, taču par nepieciešamību nodrošināt tulkošanu, laboratorija jāinformē pirms testa nodošanas.

Covid-19 testu var veikt tikai ar iepriekšēju pierakstu, uzsvēra ministrijā.

Brexit sarežģījis muitas procedūras un preču saņemšanu (+VIDEO)

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības radušās problēmas tiem, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar preču importu un eksportu. Uzņēmēji ir neapmierināti, ka valdības līmenī problēmas tiek risinātas visai gausi.

Video

TOP 5 organismam svarīgākie vitamīni un padomi, kā tos uzņemt ar pārtiku

Ikviens zina, cik svarīgi ir uzņemt vitamīnus un minerālvielas, jo tie pilda dažādas būtiskas organisma funkcijas. Taču, kā zināt, ka organisms nesaņem sev vajadzīgo pietiekamā daudzumā? Aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece skaidro, kuri vitamīni un minerālvielas ir svarīgas ikvienam, kas var liecināt par to trūkumu un kādi produkti ikdienas ēdienkartē jāiekļauj, lai tos uzņemtu pietiekami.

“Lai organisms spētu pildīt savas funkcijas, tam nepieciešamas “izejvielas” – vairāki desmiti dažādu vitamīnu, minerālvielu un uzturvielu, ko organisms ne vienmēr var saražot pats. Brīžos, kad organisms kādu no sev nepieciešamajām uzturvielām nesaņem, tas par to signalizē. Svarīgi ir šos signālus atpazīt, lai varētu pārskatīt savu ēdienkarti un pārliecināties, vai tā ir pietiekami sabalansēta un iekļauj produktus, kuri nodrošina organismu ar tam nepieciešamo. Īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem, kuriem dažādu alerģiju un nepanesību dēļ, nav iespējams uzņemt kādus no vitamīniem vai minerālvielām. Tādos gadījumos risinājums varētu būt ēdienkartes papildināšana ar atbilstošiem uztura bagātinātājiem,” skaidro farmaceite.

#1 Omega-3: vismaz divas porcijas treknas zivis vai viena porcija pākšaugu nedēļā

Omega-3 taukskābes ir nozīmīgas un neaizvietojamas polinepiesātinātās taukskābes, kuras organisms neražo pats, tāpēc tās jāuzņem ar uztura palīdzību. Tās labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, organisma augšanu un attīstību, imūnsistēmas darbību, kā arī kognitīvās funkcijas.

Omega-3 vērtīgākie avoti ir treknas zivis, čia sēklas, kaņepju sēklas, valrieksti, linsēklu eļļa un olas. Lai uzņemtu pietiekamu Omega-3 daudzumu, ēdienkartē jāiekļauj vismaz divas porcijas treknu zivju nedēļā vai vismaz viena porcija pākšaugu. Arī pievienojot salātiem dažādas eļļas, piemēram, linsēklu un valriekstu eļļu, iespējams uzņemt Omega-3. Tāpat ievērojamu daudzumu Omega-3 satur sauja valriekstu, lazdu vai makadamijas riekstu.

Par Omega-3 deficītu var liecināt sausa āda, trausli mati un nagi. Tā kā Omega-3 piemīt arī pretiekaisuma īpašības, to trūkums saistāms ar locītavu sāpēm un muskuļu krampjiem, kā arī kardiovaskulārām slimībām.

#2 Dzelzs: porcija gaļas vai granātābols

Dzelzs ir svarīgākā hemoglobīna uzbūves sastāvdaļa. Tā ir daudzu cilvēka organisma proteīnu un fermentu sastāvā, ir iesaistīta skābekļa transportēšanā, kā arī šūnu augšanas un dalīšanās procesos. 

Dzelzs cilvēka organismā tiek uzņemta galvenokārt ar pārtiku. Dzelzi saturošus produktus vēlams iekļaut uzturā katru dienu – tā var būt porcija gaļas, porcija pākšaugu vai granātābols. Hēma dzelzs jeb divvērtīgā dzelzs uzsūcas labāk nekā nehēma (trīsvērtīgā) dzelzs, taču uzsūkšanos var uzlabot, arī iekļaujot ēdienkartē produktus ar C, B12 vitamīniem vai folskābi. Hēma dzelzs avoti ir liellopa gaļa, sardīnes, austeres, aknas, savukārt nehēma dzelzs avoti – spināti, nātres, granātābols, kvinoja, ķirbju sēklas, šampinjoni, pupiņas, lēcas, bietes, kāļi, brokoļi, mandeles, ciedru rieksti un dateles. 

Dzelzs trūkuma galvenās pazīmes ir izteikts nogurums, bāla āda, galvas reiboņi, matu izkrišana, trausli nagi, zems asinsspiediens, kā arī nemierīgo kāju sindroms, kas izpaužas kā nekontrolējama vēlēšanās kustināt kājas.

#3 Magnijs: divas glāzes auzu pārslu

Magnijs ir minerālviela, kas nodrošina normālu nervu un muskuļu darbību, piedalās dažādos šūnu veidošanās procesos, kā arī sirds ritma uzturēšanā.

Dienā jāuzņem 300 līdz 400 miligramu magnija, kas līdzvērtīgs aptuveni 200 gramiem pupiņu, divām glāzēm auzu pārslu vai kilogramam banānu. Magniju satur arī spināti, dažādi lapu salāti, pākšaugi, rieksti, graudaugi, jūras veltes, banāni un kivi.

Magnija deficīta galvenās pazīmes ir muskuļu krampji, nogurums, nervozitāte, apetītes trūkums un depresija.

#4 C vitamīns: viena paprika vai glāze zemeņu

C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas piedalās žultsskābes un kolagēna veidošanās procesos, uzrāda antioksidanta īpašības, kā arī uzlabo dzelzs uzsūkšanos.

Cilvēkam dienā būtu jāuzņem no 10–150 mg C vitamīna – tas atkarīgs no dzīvesveida. Vairāk C vitamīna jāuzņem grūtniecēm, smaga fiziskā un garīgā darba darītājiem, kā arī atrodoties ilgstošā stresa ietekmē. Pietiekamu C vitamīna devu var uzņemt, piemēram, ar sauju svaigu upeņu, vienu papriku vai glāzi zemeņu. Jāatceras, ka C vitamīns nav izturīgs pret augstu temperatūru, tāpēc termiski apstrādātos produktos tā daudzums ievērojami samazinās. C vitamīna avoti ir arī brokoļi, kale kāposti, apelsīni, smiltsērkšķi, kāposti un tomāti.

Pirmās C vitamīna deficīta pazīmes ir asiņojošas smaganas, lēna brūču dzīšana un sāpīgas locītavas. 

#5 D vitamīns: treknas zivis un olas

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas piedalās kalcija un fosfora vielmaiņā, nodrošinot kaulu un zobu veselību. Tāpat tam ir būtiska nozīme normālā imūnsistēmas darbībā. Populārākās D vitamīna formas ir ergokalciferols (D2) un holekalciferols D3. D vitamīns ir arī viens no visgrūtāk uzņemamajiem vitamīniem, kuru ir teju neiespējami uzņemt pietiekamā daudzumā ar pārtiku. Taču, lai palielinātu D vitamīna koncentrāciju, ieteicams uzturā iekļaut treknās zivis, mencu aknu eļļu, tunci un olas.

D vitamīna deficīta pazīmes ir trausli kauli, zobi, nogurums un apātija. D vitamīna deficīts ir saistāms arī ar tādām slimībām kā osteoporoze, autoimūnās saslimšanas, depresija, hipertensija.

1.-2. klašu skolēni mācības klātienē vēl neatsāks

Nostājas maiņa attiecībā uz mācībām klātienē 1.-2.klasē ir saistīta ar epidemioloģiskās situācijas izmaiņām, piektdien žurnālistiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), vienlaikus atvainojoties par radušos situāciju.

Pēc viņa paustā, valdība ļoti labi saprot, ka šāda valdības nostājas maiņa ar divu dienu starpību ir sarežģīta situācija, tā mulsina un izraisa dažādus viedokļus sabiedrībā.

“Mēs ļoti labi saprotam, ka tas ir nepatīkami. Tai pašā laikā mums kā valdībai, kopīgi lemjot par atbildīgu krīzes vadības politiku, ir jāņem vērā tā informācija, kas nonāk mūsu rīcībā. Un patiešām pēdējās pāris nedēļas pirms šīs nedēļas bija vērojama lēna, bet stabila tendence saslimstībai mazināties. Diemžēl tas ir mainījies,” sacīja politiķis.

Ceturtdien, diskutējot valdībā, epidemiologi pārliecinoši esot skaidrojuši, ka saslimstības tendence ir pagriezusies pretējā virzienā, uz pieaugumu. “Tāpat arī mums bija informācija no iedzīvotāju pārvietošanās aktivitātes pētniekiem, ka janvāra trešajā un ceturtajā nedēļā ir bijis būtisks iedzīvotāju pārvietošanās, ekonomiskās un saziņas aktivitātes pieaugums,” stāstīja ministrs.

Pēc viņa paustā, šādās situācijās valdībai ir pienākums rīkoties atbildīgi, nav tiesību palielināt epidemioloģiskos riskus tai brīdī, kad situācija jau tā pasliktinās. Tāpat valdības rīcībā esot nonākuši dati, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu saslimstības rādītāji ar Covid-19 ir ļoti augsti, teju salīdzināmi ar datiem mediķu vidū.

“Tas raisa jautājumus par to, kad šos pedagogus varētu vakcinēt. Par to mēs diskutēsim, bez šaubām. Mums valdībā paredzēts nākamnedēļ spriest par vakcinācijas rindas sarakstu,” apliecināja Pavļuvs.

Savukārt no citām valstīm, piemēram, Izraēlas ir signāli, ka pastiprināti slimo bērni. Tāpēc situācijā, kad saslimstības līknes raujas augšup, būtu pārāk liels risks skolēniem un pedagogiem būt kopā slēgtās telpās, viņš teica.

“Tā ka lūdzu piedot un nevainot arī izglītības ministri vienu pašu par šo situācijas maiņu. Veselības ministrijas nostāja arī šonedēļ ir mainījusies. Mums ir jāreaģē uz situācijas izmaiņām un jārīkojas atbildīgi,” sacīja Pavļuts.

Komentējot šonedēļ valdības paustos pretrunīgos vēstījumus par iespējamu 1.-2.klases skolēnu mācību atsākšanu klātienē, arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja uz dinamisko un nestabilo epidemioloģisko situāciju.

Pēc premjera skaidrotā, ministri diskutējuši par iespēju atļaut 1.-2.klases skolēniem atsākt mācības klātienē brīdī, kad situācija ar Covid-19 saslimstību uzlabojās, tomēr situācija mainījās, tāpēc valdība lēma vēl neļaut mazākajām klasēm atsākt mācības klātienē.

“Mēs nevaram ignorēt faktus, ka saslimstība nemazinās. Bet eksperti turpinās darbu, lai definētu, kā virzīties šajā virzienā [uz klātienes mācībām],” piebilda Ministru prezidents.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga pauda sašutumu, norādot, ka “novilkt lēmumu līdz pēdējai sekundes simtdaļai” ir ļoti nekorekti pret skolotājiem, skolu administrācijām, vecākiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Viņa skaidroja, ka Covid-19 rādītāji bija zināmi un saslimšanas paaugstinājumi neskāra visu Latvijas teritoriju vienādi.

“Ņemot vērā, ka izplatība teritoriāli ir ļoti atšķirīga, mēs un vēl piecas vecāku organizācijas nācām ar priekšlikumu ļaut lēmumu [par klātienes mācību atsākšanu] pieņemt lokāli pašvaldībā,” teica Vanaga, piebilstot, ka pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldībā būtu jāapzina katras izglītības iestādes padomes viedoklis. Tas nodrošinātu, ka tas ir kopīgs un saistošs lēmums.

Vanaga klāstīja, ka šodienas lēmumu vieglāk būtu bijis saprast, ja [valdība] laicīgāk pateiktu, ka mācības klātienē tomēr nenotiks, nevis iedotu “cerības staru”, vēl sniedzot detalizētu informāciju par to, kā viss notiks. LIZDA vadītāja teica, ka pedagogi apzināja vecāku viedokli, lai noskaidrotu, kā organizēt darbu. Pedagogi bija gatavi arī strādāt gan ar daļu skolēnu klātienē, gan daļu attālināti, ja kāda bērna vecāki lemtu atvasi uz skolu tomēr nelaist.

Kā vēstīts, šodien valdībai bija jālemj par 1. un 2.klašu skolēnu mācību atsākšanu klātienē. Kariņš norādīja, ka balstoties uz VM ekspertu ieteikumiem, pieņemts lēmums vēl nesteigties un šo jautājumu atlikt, kamēr uzlabosies epidemioloģiskā situācija.

Vienlaikus valdība paredzējusi, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādās reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai, preses konferencē žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre ilga Šuplinska (JKP).

Ministre norādīja, ka valdībā uz 9.februāri plānots iesniegt reģionālās pieejas principu klātienes mācību atsākšanai. Sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) IZM izstrādās reģionālo pieeju un otrdien valdībai piedāvās savu skatījumu uz klātienes mācību atjaunošanu tajos novados, kuros epidemioloģiskā situācija būs gana droša.

“Ņemot vērā, ka jau augustā izstrādātas rekomendācijas, kā rīkoties katrā skolā, ļoti ceram uz šo reģionālo pieeju,” uzsvēra Šuplinska.

Tāpat jaunnedēļ plānots valdībā iesniegt lūgumu piešķirt papildfinansējumu skolotājiem konsultāciju nodrošināšanai, kurām valdība šodien ļāva no 8.februāra notikt klātienē visos skolas vecumposmos tiem skolēniem, kuriem ir grūtības mācīties, kam ir tehnoloģiskas grūtības, kam nepieciešams psihoemocionāls atbalsts, kā arī skolu, profesionālo skolu un augstskolu beidzējiem, vēstīja ministre.

Covid-19 risku dēļ ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 6. aprīlim! (+VIDEO)

Ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 6.aprīlim, bet par komandantstundas turpināšanu valdība vēl diskutēs, piektdien lēmusi valdība.

Kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Piektdien valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.

Vienlaikus Ministru kabinets vēl nelēma par komandantstundas turpināšanu, diskusijas par šo tematu atliekot uz nākamo nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc valdības sēdes preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka komandantstunda turpināsies šajā nedēļas nogalē, bet par turpmāko plānots lemt nākamnedēļ. “Valdībai jādiskutē kā optimāli izmantot policijas un citus resursus kontroles pasākumos, būtiski palielināt arī pašizolācijas un karantīnas ievērošanas kontroli, kā arī ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās,” norādīja Pavļuts.

Video

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem norādīja, ka piektdien valdība lēma par tiem jautājumiem, kas jau ilgstoši tikuši apspriesti, savukārt nākamnedēļ ministri spriedīs par mājsēdi un “kādā veidā pārkārtot vienu otru ierobežojumu”.

Kariņš skaidroja, ka situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā joprojām ir smaga, pieaug saslimstības skaitļi, kā arī slimnīcās ir vērojama krīze. Ņemot to vērā, valdība lēma ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 6.aprīlim.

Skaidrojot piektdien valdībā lemto, Kariņš norādīja uz jaunā, daudz lipīgākā Covid-19 paveida izplatību pasaulē, kā rezultātā ministri vienojās palēnināt šī vīrusa paveida nonākšanu Latvijā, uzliekot ierobežojumus ceļojumiem uz un no atsevišķām valstīm, kā arī stingrāk kontrolējot ārējo robežu.

Premjers arī informēja, ka turpmāk personai, kas vēlēsies ceļot, būs jāinformē par ceļojuma nepieciešamību. Pēc Kariņa teiktā, šāda prasība tiks ieviesta, lai apturētu “vieglprātīgu ceļošanu”, jo patlaban ceļot nav droši.

Pēc premjera stāstītā, valdība arī vienojusies ierobežot ierašanos Latvijā tiem, kuriem ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), izņemot gadījumus, kad TUA turētājs vēlēsies ierasties Latvijā darba vajadzībās.

Tāpat, ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija ieilgs, valdība lēma ieviest “drošas tirdzniecības” koncepciju, kā rezultātā augs drošības prasības tirdzniecības vietās, vienlaikus samazinoties pircēju daudzumam veikalos. Kariņš piebilda, ka turpmāk policijai būs tiesības pieņemt lēmumu slēgt veikalu līdz septiņām dienām gadījumā, ja veikalā tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi.

Ministru prezidents arī informēja, ka no pirmdienas, 8.februāra, pārtikas un higiēnas preču veikalos, kā arī grāmatnīcās tiks atcelti līdz šim spēkā esošie ārkārtējās situācijas laikā iegādājamie preču saraksti. “Turpmāk veikalos ar mazāku pircēju skaitu varēs nopirkt visu, kas veikalā tiek piedāvāts,” piebilda premjers.

Kariņš arī norādīja, ka, pēc ekspertu ieteikuma, patlaban ir pāragri atļaut mazākajām klasēm atsākt mācības klātienē.

Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne citu ierobežojumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos, pakalpojumu un tirdzniecības jomām, arī izglītību.

Cilvēki arvien vairāk vēlas adoptēt dzīvniekus: Dzīvnieku patversmes pandēmijas laikā (+VIDEO)

Pēdējā gada laikā cilvēki arvien vairāk izvēlējušies adoptēt jaunu ģimenes mīluli. Patversmē “Ulubele” adoptēto dzīvniekus skaits palielinājies par 200!

Video

Vairākiem vakcinētiem mediķiem atklāts Covid-19 (+VIDEO)

Vairāki Latvijas mediķi, kuri saņēmuši abas divas Covid-19 vakcīnas devas, paši kļuvuši par koronavīrusa nēsātājiem. Visiem inficēšanās atklāta nejauši, jo nebija slimības pazīmju. Komentējot notikušo, infektologi atgādināja, ka vakcinācija nepasargā no inficēšanās. Toties slimība rit viegli un nav letāla iznākuma.

Video

Turpmāk Covid-19 ierobežojumus pārskatīs pēc “luksofora principa”

Valdība ceturtdien atbalstījusi Veselības ministrijas (VM) informatīvo ziņojumu, kas paredz turpmāk Covid-19 ierobežojumus pārskatīt pēc “luksofora principa”.

VM rosinājusi ieviest jaunu Covid-19 izplatības vadības risku stratēģiju, aizvietojot līdzšinējo pieeju ierobežojumu pārskatīšanā ar “luksofora principu”, proti, nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi.

Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 560,4 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

No VM priekšlikuma izriet, ka ārkārtējā situācija valstī būtu saglabājama tik ilgi, kamēr Latvija atrodas tumši sarkanajā kategorijā, bet ārkārtējā situācija būtu atceļama tiklīdz Latvija nonāktu otrajā jeb sarkanajā kategorijā, vienlaikus nedaudz mīkstinot atsevišķu ierobežojumus.

Otrā jeb sarkanā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība būtu robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā varētu nedaudz mīkstināt pulcēšanās ierobežojumus, varētu nedaudz atvieglot tirdzniecību, atļaut individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunot klātienes mācības, atļaut apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas.

Trešā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī ir vidēja Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu vēl vairāk mīkstināt ierobežojumus, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, sporta nodarbības iekštelpās.

Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.

Ziņojumā VM norādīja, ka ir jāturpina esošie piesardzības un drošības pasākumi, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības ar Covid-19 rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tāpat jāveic situācijas novērtējums reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto piesardzības un drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu.

Vadoties pēc VM paustā, paredzēta arī rīcība, ja situācija krasi pasliktināsies. To noteiks pēc vismaz viena no trīs kritērijiem. Proti, ja 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniegs 700 saslimšanas gadījumus vai ja šis rādītājs būs virs 200 gadījumiem un vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais rādītājs nedēļas laikā pieaugs par 20%.

Beidzamais kritērijs paredz rīcību, ja nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu atklātu jaunos vīrusa variantus un būtu aizdomas par vietējo transmisiju.

Izpildoties kādam no šiem kritērijiem, varētu lemt par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu. Piemēram, kā norāda ministrijā, varētu noteikt personu pārvietošanās ierobežojumus vai bērnudārzos strādātu tikai dežūrgrupas.

VM vērtējumā skaidrs apliecinājums joprojām kritiskajai situācijai ir stacionēto pacientu skaits. Katru dienu slimnīcās nonāk vidēji 101 cilvēks. Vienlaikus kopš janvāra sākuma par 57% pieaudzis pacientu skaits, kuru veselības stāvoklis ir smags.

Jau ziņots, ka līdzīga “luksofora” sistēma tika radīta jau pērn rudenī, tomēr beigās tā netika ieviesta.

“Luksofora princips” sastāv no četrām riska pakāpēm:

  1. “tumši sarkanā gaisma” – ļoti augsta riska situācija, kurā esam šobrīd, jo 14 dienās reģistrēti vairāk nekā 200 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju;
  2. “sarkanā gaisma” – augsta riska situācija, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 200 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tikai tad varēsim pakāpeniski drošības pasākumus sākt mazināt;
  3. “dzeltenā gaisma” – vidēja riska situācija, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 100 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju;
  4. “zaļā gaisma” – zema riska situācija, kurā 14 dienās reģistrē 20 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tas ļaus atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.

Sāksies agrīnā pieteikšanās vakcinācijai pret Covid-19 (+VIDEO)

Saskaņā ar Latvijā apstiprināto vakcinācijas pret Covid-19 plānu ir izveidota agrīnās pieteikšanās vakcīnai pret Covid-19 vietne “www.manavakcina.lv”, kura tiks atvērta iedzīvotājiem piektdien, 5.februārī, plkst.10, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā.

Agrīnās pieteikšanās mērķis ir efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes un jaudas. Iedzīvotāji tiek aicināti nesteigties reģistrēt savus pieteikumus pirmajās vietnes darbības dienās. Pirmie vakcīnas saņems tie iedzīvotāji, kas iekļauti prioritārajās grupās. Visi pārējie viena kalendārā mēneša laikā saņemtie iedzīvotāju pieteikumi tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa.

Video

Jau tuvākajā laikā tiks atvērta arī vakcinācijas tālruņa līnija, kas būtiska daudziem mūsu iedzīvotājiem, tostarp arī daļai senioru. Iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma ir arī viena no pirmajā prioritārajām grupām, kas tiks aicināta vakcinēties – gan tie, kas paši būs pieteikušies, gan arī tie, kurus ģimenes ārsti būs uzrunājuši.

Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga. Vietne palīdzēs iegūt informāciju par iedzīvotāju nodomu vakcinēties, kā arī efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes.

Vietne “www.manavakcina.lv” ir pirmais no plānotajiem veidiem, kā iedzīvotāji Latvijā varēs pieteikties vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Šobrīd turpinās darbs pie pārējo reģistrēšanās veidu ieviešanas. Par katra reģistrācijas veida darbības uzsākšanu Veselības ministrija nodrošinās detalizētu informāciju.

Drīzumā vietne “www.manavakcina.lv” būs pieejama arī krievu valodā.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji varēs reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos – vietnē “www.manavakcina.lv”, zvanot pa bezmaksas tālruni (tālruņa līnija sāks darbu februāra laikā), darba devēji varēs iesniegt savu darbinieku sarakstus (primāri iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties individuāli, negaidot darba devēja rīcību), kā arī ar ģimenes ārstu palīdzību.

Vakcinācijas kārtība tiks plānota pēc prioritāro grupu principa, kur priekšroka vispirms tiek dota cilvēkiem, kuru dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta. Iedzīvotāju prioritārās grupas ir šādas: veselības aprūpes darbinieki, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un to klienti, personas virs 60 gadu vecuma, personas ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kam ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, personas, kas mājās aprūpē smagi slimas personas, izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, nozaru identificētie kritiskie darbinieki, uzņēmumu darbinieki, kas saskaras ar lielu skaitu cilvēku un kur nevar ievērot divu metru distanci un tad visa sabiedrība. Iedzīvotāji tiek aicināti godprātīgi norādīt piederību kādai no šīm grupām, jo šie dati tiks salīdzināti ar veselības vai citos reģistros esošo informāciju.

Nevienam no pieteikšanās kanāliem nav paredzēta priekšrocība vakcinācijas secības plānošanā. Neatkarīgi no tā, vai pieteikums viena mēneša laikā tiks saņemts vietnē “www.manavakcina.lv” vai arī pa tālruni (vēlāk – arī citos veidos), brīdī, kad vakcīnas būs pieejamas, šie dati tiks izmantoti vakcinācijas procesa plānošanai un organizēšanai.

Visi saņemtie pieteikumi vakcīnai viena kalendārā mēneša laikā tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa. Tas nozīmē, ka februārī saņemtie pieteikumi tiks apstrādāti vienlaicīgi un šie iedzīvotāji saņems aicinājumu vakcinēties uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi un tālruņa numuru, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas un vakcinācijas punkts pieejams.

Lai nodrošinātu maksimāli ātru vakcinācijas procesu, ieplānots darbs pie vienotas vakcinācijas procesa IT sistēmas, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu loģistiku brīdī, kad Latvijā ienāks lielākas kravas ar vakcīnām.

Vietnes “www.manavakcina.lv” datu pārzinis un datu apstrādātājs ir Veselības ministrija. Vietni uztur un tā atrodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) tehniskajiem resursiem. Vietni izstrādāja SIA “ZZ Dats”. Ņemot vērā agrīnās pieteikšanās sākšanu, ir veikti papildinājumi arī biežāk uzdotajos jautājumos par vakcinācijas procesu, kas atrodami portālā “www.spkc.gov.lv/lv/manavakcinalv”.

Pēc valstī apstiprinātā vakcinācijas plāna februārī turpināsies mediķu vakcinācija, kā arī tiks uzsākta ilgstošas sociālās aprūpes darbinieku un klientu vakcinācija, kā arī daļa senioru.

Nekad neignorē šīs pazīmes savās attiecībās

Katrās attiecībās mēdz būt kāpumi un kritumi, bet, ja jums ir vairāk kritumu (it īpaši zemāk aprakstītie), iespējams, ka attiecības nav vērts turpināt.

Jūs daudz strīdaties

Nav ideālu attiecību. Taču, ja jūs strīdaties katru dienu vai vismaz pāris reizes nedēļā, būtu vērts sākt uzmanīties. Padomā, kāpēc jūs strīdaties. Ja tas ir kaut kas tāds, kur jūs nevarat rast kompromisu vai vienkārši aizmirst, iespējams, ka labāk būtu šķirties. Pastāvīgi strīdi nogurdina, atklāj sliktāko tevis pusi un pārvērš par cilvēku, kuru tu vairs nespēsi atpazīt.

Viņš ķircina tevi, un tev tas nepatīk

Dažreiz cilvēks var paķircināt tā, ka arī tev ir smieklīgi, taču, ja tas aizskar tavas jūtas, tas nozīmē, ka viņš pārkāpj robežas. Ja tavi aizrādījumi neatstāj uz viņu nekādu iespaidu un viņš trurpina visu darīt pa vecam, tas noteikti iedragās jūsu attiecības. Tu esi pelnījusi sev līdzās kādu, kurš uztver tavas jūtas nopietni.

Jūs nespējat pieņemt kopīgu lēmumu nopietnos dzīves jautājumos

Nepiekrist ir normāli, bet svarīgos dzīves jautājumos viedoklim ir jāsakrīt. Ja jūs nespējat izlemt, kur dzīvot, pirkt suni vai, nē, kurš strādās, bet kurš sēdēs mājās ar bērniem, kā pavadīt brīvo laiku, tad laulības dzīvē var būt ļoti grūti. Viena lieta ir strīdēties par to, kādā krāsā nokrāsot guļamistabu, bet cita – kur dzīvot: pilsētā vai laukos. Līdzīgus jautājumus labāk apspriest pēc iespējas laicīgāk, jo mīlestība visus jautājumus neatrisinās.

Jums ir atšķirīgas intereses

Jo, kas paliks tad, kad pirmā kaisle un rozā brilles būs garām? Ko jūs darīsiet? Lielākā daļa pāru dara to, kas abiem patīk – iet uz kino, nodarbojas ar sportu, ceļo utt.

Viņš tevi nesaista

Šķiet, ka viņš tev ir lieliski piemērots: jums ir kopīgas intereses un mērķi, tev patīk pavadīt laiku ar viņu kopā, jūs labi satiekat… Bet, ja viņš tevi nesaista kā vīrietis, tu tur neko nevari mainīt. Romantiskās attiecībās ir nepieciešama tā īpašā dzirkstelīte. Tieši tas atšķir romantiskas attiecības no draudzības.

Aptauja: Pandēmijas laikā daļa Latvijas iedzīvotāju veselīgam uzturam pievērš vairāk uzmanības

Covid-19 infekcijas uzliesmojums būtiski mainījis iedzīvotāju ikdienu un līdz ar to arī ēšanas paradumus – tā atzinis katrs sestais jeb 17% Latvijas iedzīvotāju, liecina “Mēness aptieka” un tirgus pētījumu aģentūras “NielsenIQ” veiktā aptauja. 

Aptaujas dati liecina, ka 9% jeb teju katrs desmitais atklājis, ka savā ēdienkartē iekļāvis vairāk veselīgas pārtikas. Savukārt 7% respondentu mainījuši ēšanas paradumus, šajā laikā vairāk sekojot produktu uzturvērtībai, tikmēr 2% atklāj, ka izvēlas tikai un vienīgi vitamīniem un uzturvielām bagātu pārtiku. Visvairāk ēšanas paradumus mainījuši gados jauni cilvēki vecumā no 16 līdz 24 gadiem (50%), taču pozitīvas izmaiņas ikdienas uzturā veikuši arī cilvēki vecumā no 45 līdz 64 gadiem (35%).

Tajā pašā laikā 72% no aptaujas dalībniekiem nav mainījuši savus ēšanas paradumus un 10% par to nav pat aizdomājušies. Visbiežāk ēšanas paradumus nav mainījuši iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Iespējams, tā kā  vairumam iedzīvotāju jāapvieno attālinātais darbs ar rūpēm par ģimeni un bērniem, maltīšu plānošanai un veselīgas diētas plāna izstrādei laika nepietiek. 

“Veselīgs miegs un pareizs uzturs būtiski ietekmē mūsu darba spējas un stresa toleranci. Tas ir it īpaši svarīgi dzīvojot šajā stresa pilnajā pandēmijas laikā. Uzņemot visas organismam nepieciešamās uzturvielas un nodarbojoties ar sportu svaigā gaisā mēs stiprinām savu imunitāti un organisma uzņēmību pret vīrusiem. Tāpat īpaši būtu jāpievērš uzmanība skolēnu ēdienkartes sagatavošanai – lai tā būtu pilnvērtīga un augošam organismam piemērota,” stāsta “Mēness aptieka” eksperte uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane. 

Nacionāli reprezentatīvu Omnibusa aptauju veica tirgus pētījumu aģentūra “NielsenIQ”un tajā piedalījās 1600 respondenti no visas Latvijas, vecumā no 16 līdz 64 gadiem.

„Mēness aptiekas” ekspertes VCA uztura speciālistes Anitas Baumanes padomi, kā nodrošināt organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem un uzturvielām, gatavojot veselīgas maltītes laikā, kad svaigu sezonālo augļu un dārzeņu uzņemšana mūsu platuma grādos ir ierobežota.

D vitamīns 

Imunitātes normālas funkcionēšanas nodrošināšanā ir nepieciešami vitamīni, kā arī minerālvielas, ko pietiekamā daudzumā var uzņemt ar sabalansētu uzturu. Izņēmums ir D vitamīns, kuru vēlams lietot bagātinātāja vai medikamenta veidā, konsultējoties ar speciālistu. D vitamīna avots uzturā ir treknās jūras zivis, olas dzeltenums un produkti, kas ir mākslīgi bagātināti ar D vitamīnu, tomēr šādi uzņemta D vitamīna deva nepietiekama. 

Omega-3 

Būtu vērts pieminēt arī omega-3, īpaši EPA un DHA, ko var uzņemt ar dzīvnieku valsts produktiem, piemēram, lasi, sardīnēm un citām treknām jūras zivīm. Ja zivis uzturā nelieto, vismaz divas reizes nedēļā, papildus ieteicams uzņemt omega-3 kā uztura bagātinātāju, tā kā omega-3 ir vajadzīgas šūnu membrānai. Jo kvalitatīvāka būs šūnu membrāna, jo stiprāka imūnsistēma, kā arī labākas atmiņas spējas, stabilāka nervu sistēma.

C vitamīns 

Tas ir allaž uzskatīts par vienu no galvenajiem vitamīniem, kas stiprina imunitāti. Lai gan ierasts domāt, ka visbagātākais ar C vitamīnu ir citrons, taču upenes vai smiltsērkšķi noteikti satur vairāk C vitamīna. Tiesa, sasaldējot ogas, C vitamīns samazinās par apmēram 30 %, taču tas ir atkarīgs no tā, cik ātri pēc novākšanas ogas tiek sasaldētas. Pietiekami daudz C vitamīnu satur arī paprika, ko var iegādāties veikalā  cauru gadu. Katrā gatavošanas reizē vajadzētu censties pievienot dažādus dārzeņus, kas nebūt nav sarežģīti. Piemēram, omletei var pievienot papriku vai citus dārzeņus. Izcils C vitamīna avots ir cepeškrāsnī ar mizu cepti kartupeļi. 

Dzelzs 

Tas pašlaik tiek izcelts kā viena no svarīgām minerālvielām Covid-19 profilaksē. Pastāv uzskats, ka vislabāk organismā dzelzs uzsūcas no sarkanās gaļas, tomēr zinātnieki konstatējuši, ka gaļēdāju asinīs nav augstāks dzelzs līmenis nekā tiem, kas gaļu ēd reti. Liesa gaļa ir labs dzelzs avots. Lai sekmētu dzelzs uzsūkšanos, nepieciešams C vitamīns, tādēļ liesu gaļu vislabāk pasniegt kopā ar dārzeņiem. Dzelzi satur arī augu valsts produkti – lēcas, turku zirņi, mandeles, linsēklas un čia sēklas. Gatavojot zupu vai dārzeņu sautējumu, būtu vērtīgi pievienot lēcas, savukārt, gatavojot svaigus salātus, vienu ēdamkaroti linsēklu vai sauju sasmalcinātu mandeles. Ir vērts atcerēties, ka dzelzs uzsūkšanos labāk veicina C vitamīns, tādēļ gan gaļu un augu valsts produktus ieteicams ēst kopā ar salātiem, augļiem, dārzeņiem un garšaugiem. Dzelzi satur, piemēram, kaltēts baziliks, kas izcili papildinās ēdiena garšu. 

B12 vitamīns 

B12 vitamīns ir svarīgs imunitātes normālai funkcionēšanai. Tiesa, šo  vitamīnu satur vienīgi dzīvnieku izcelsmes produkti, tostarp gaļa, zivis, piena produkti, olas. Izcils produkts ir biezpiens, ko var pasniegt brokastīs ar rudzu maizes šķēli. Bērniem noteikti garšos biezpiena plācenīši. Maizes šķēlei var uzlikt sagrieztu vārītu liesu gaļu. Lielisks olbaltumvielu produkts ir olas. Olbaltumvielas nepieciešamas kā sportistiem un pieaugušajiem, tā arī bērniem, kam olbaltumvielas svarīgas augšanas un attīstības procesos, jo tās veido, atjauno un aizsargā organisma audus. 

Jāņem vērā, ka cīsiņi, sardeles un citi gaļas izstrādājumi nebūs labs olbaltumvielu avots un, jo īpaši, ar baltmaizi. Baltmaizi ieteicams izvelēties pēc iespējas retāk, jo tajā ir nepietiekams tik ļoti noderīgo šķiedrvielu daudzums. 

Augu valsts produkti satur B12 vitamīnu vienīgi tad, ja produkts ir speciāli bagātināts ar B12 vitamīnu. Vegāniem būtu rūpīgi jāseko līdzi B12 vitamīnam līmenim organismā. 

Našķi 

Šis ir laiks, kad var mēģināt eksperimentēt ar nekaitīgu našķu pagatavošanu, aicinot talkā arī bērnus. Piemēram, pagatavot konfektes vai batoniņus no žāvētiem augļiem, auzu pārslām un riekstiem. Tos var sasaldēt un katru dienu apēst ierobežotu daudzumu. Šāds našķis noteikti satur mazāk cukura, vairāk vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu nekā tie, kas nopērkamie veikalā. 

Kustības

Valstī noteikto ierobežojumu dēļ lielāko daļu laika nākas pavadīt mājās, tādēļ svarīgi samērojiet ēdienkarti ar fizisko aktivitāti, izvērtējot arī porciju lielumu, lai saglabātu ķermeņa svaru normāla svara robežās. Šī ziema ir dāsna – sniega un iespēju to izbaudiet netrūkst, tādēļ tās noteikti ir jāizmanto, dodoties uz kalnu vai mežu. Ja ne, tad var  izmantojiet arī treneru piedāvātos online treniņus. Iespēju ir tik daudz, ka meklēt attaisnojumus slinkošanai nudien nav pamata. 

Emocionālā ēšana 

Protams, ir iestājies nogurums un Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi izraisa negatīvas emocijas un stresu, kas, iespējams, mudina kompensēt sliktās izjūtas ar ēdienu pat tad, ja ēst vairs negribas. Apzinoties, ka tas notiek, būtu jāatbild sev uz jautājumu: kāda vajadzību šobrīd ierobežoju un aizvietoju ar ēšanu? Un pēc tam vajadzētu meklēt nodarbes konkrētas vajadzības aizvietošanai, piemēram, ar fiziskām aktivitātēm vai pastaigām svaigā gaisā. 

Lieko kilogramu uzņemšana piepūli neprasa, taču to zaudēšana gan prasīs lielu darbu un, sliktākā gadījumā, nopietni cietīs arī veselība. Pašlaik arī bērnu ikdiena ir citāda un tā var ietekmēt gan ķermeņa svaru, gan veselību, ja lielākā dienas daļa būs pavadīta pie datora, turklāt ik pa laikam uzēdot saldumus, čipsus un dzerot saldinātus dzērienus.  Ilgstoši piekopjot šādus ikdienas paradumiem, kādā brīdī pie durvīm var klauvēt 2. tipa cukura diabēts. 

Saudzējiet sevi un savus tuvos! Ēdiet veselīgi, ar mēru un daudz kustieties!

Psihoterapeite: Kā mūzika ietekmē mūsu emocijas un attiecības ar citiem?

Neatkarīgi no tā, vai Valentīndienas plānos ietilpst romantiskas vakariņas, pastaiga ar mīļoto cilvēku vai nodošanās kādam jaunam piedzīvojumam, mūzika noteikti spēlēs nozīmīgu lomu un palīdzēs radīt pareizo noskaņojumu. Tādēļ, lai atvērtu sirdi un ļautos savam mīlas stāstam šajā Valentīndienā, psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere dalās pārdomās par to, cik lielā mērā mūzika ietekmē mūs pašus un attiecības ar citiem. 

Cilvēki izmanto mūziku dažādiem mērķiem, piemēram, lai aktivizētu enerģiju, saglabātu fokusu, mazinātu garlaicību un pat regulētu savas emocijas. Taču mūzikas loma mīlestībā un cilvēku savstarpējās attiecībās paliek nemainīga – skaņdarbi, kas aizkustina un dziesmu teksti, kas sasaucas ar klausītāja personīgo pieredzi, var dot balsi jūtām vai pieredzei, ko cilvēks, iespējams, nespēj izpaust vārdos. 

“Mūzika noteikti ir viens no senākajiem mūsu komunikācijas veidiem, ar kura palīdzību mēs esam mācījušies uztvert pasauli vēl pirms valodas. Tātad, pirms mēs skaņas savirknējām vārdos, dažādas skaņas un arī mūzika ļāva orientēties pasaulē. Tieši tādēļ mūzikas nozīme ir daudz svarīgāka un neapzinātāka, jo mūzika ir ļoti spēcīgs komunikācijas veids, kas iedarbojas uz mūsu dziļākajiem uztveres, jūtu un emociju slāņiem,” stāsta psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere. 

Mūzika kā terapija

Zinātnieki ir izpētījuši, ka dažādas skaņas, tai skaitā mūzika un troksnis, būtiski ietekmē mūsu garastāvokli un emocijas, jo tās regulē dopamīna veidošanos smadzenēs, kas savukārt piedalās emocionālas uzvedības un garstāvokļa regulēšanā. Tādēļ pat, ja šķiet, ka dzirdam tikai fona mūziku, arī tā netiešā veidā ietekmēs mūsu noskaņojumu un mūzikas klausīšanās var kalpot kā vienkāršs veids, lai uzlabotu garstāvokli un mazinātu stresu vai citus nevēlamus emocionālus stāvokļus. Tieši tādēļ, meditācija kļuvusi ne tikai par interesantu aizraušanos, bet nu jau arī par populāru praksi, lai sadzīvotu ar nepārtraukto ikdienas neziņu un trauksmainību, un tieši šīs prakses pamatā nereti ir mūzikas ritmi, kas palīdz nomierināt un atbrīvot prātu. 

“Pat ja izskatāmies mierīgi, bieži vien dzīvojam nepārtrauktā trauksmē to pat neapzinoties, tādēļ meditācijas pirmais uzdevums ir atbrīvot prātu, un tā ir rituāls, kuru veicot, cilvēks nonāk citā apziņas stāvoklī. Mūsdienās ir pieejams ļoti plašs meditācijas mūzikas klāsts, taču katrs var veidot arī savu, personalizētu, dziesmu sarakstu, kas palīdzēs atslābināt ne tikai prātu, bet arī ķermeni. Šāda veida prakse ļaus koncentrēties uz konkrēto mirkli un aizmirst par pārējo.” Taču speciāliste piebilst: “Tomēr, ja šķiet, ka izvēlētā mūzika rada pretēju efektu –  uzvelk un rada vēl vairāk nepatīkamas sajūtas, tad, iespējams, īstā mūzika vēl nav atrasta un nepieciešams veltīt laiku, lai atrastu tieši sev piemērotāko, pie kuras tiešām izdodas sasniegt relaksācijas lidojumu.”

“Mūsdienu tehnoloģijas un ierīces ir izgatavotas liekot galveno uzsvaru uz lietotāja pieredzi, jo tās bieži vien nemanot kļūst par daļu no lietotāja ikdienas,” komentē Aleksandrs Jekimovs, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā. “Piemēram, savienojot bezvadu austiņas ar viedtālruni vai datoru, iespējams klausīties mūziku brīvi kustoties un veicot dažādus darbus vienlaicīgi vai arī tieši otrādi – nodoties pilnīgai relaksācijai. Huawei Freebuds Pro bezvadu austiņas piedāvā arī aktīvu apkārtējo trokšņu slāpēšanas funkciju, lai netraucēti klausītos tieši savu iecienītāko skaņdarbu.” 

Iemīlēties mūzikas pavadījumā 

“Papildus tam, mūzika neietekmē mūs tikai individuālā līmenī, bet arī to, kā uztveram citus cilvēkus. Mīlestība ir jūtas, kas rada dziļu saviļņojumu un ilgi atstāj savu nospiedumu, tieši tādēļ īpaši svarīga loma mūzikai ir tieši pāru attiecībās un mīlestībā. Mūziku veido dažādas skaņas un vibrācijas, kuras bieži vien spēj radīt patīkamu un nomiernošu efektu un izsauc spēcīgu labsajūtu. Tādēļ, piemēram, ja divi cilvēki satikušies koncertā, nav brīnums, ka sev patīkamu mūziku klausoties tie viens ar otru saplūst un iemīlas. Protams nav garantijas, ka šī būs ilgstoša mīlestība, taču noteikti ir pierādīts, ka šādas jūtas var rasties tieši mūzikas ietekmē,” skaidro speciāliste. 

Zinātnieki ir pierādījuši, ka smarža, ko izdala otrs cilvēks mūs uzrunā zemapziņas līmenī, taču viedojot draudzību vai romantiskas attiecības arī mūzika ir viens no svarīgiem fona elementiem. Iemīloties ļoti spēcīgi nostrādā dažādi individuālie faktori, taču arī muzikālās gaumes ietekme ir ļoti nozīmīga, jo klausoties savu mīļāko mūziku veidosies spēcīgākas jūtas un tieši tādēļ ir svarīgi spēt dalīties muzikālajā gaumē ar mīļoto cilvēku. Speciāliste piebilst: “Līdzīgi kā ar kino, teātri, grāmatām un citām kopīgām interesēm, ja jūs kopīgi reaģējat uz mūziku, tad tā var kalpot par ļoti spēcīgu impulsu tuvībai.”

Speciāliste arī mierina, ka nav jāuztraucas, ja partnerim ir cita mūzikas gaume. Mūzika nebūt nav noteicošais pāra saderības faktors un, ja mūzikas gaumes atšķiras, tad tā drīzāk var kalpot par jaunu veidu pasaules izzināšanai: “Paskatoties uz pasauli mīļotā cilvēka acīm, iespējams iepazīt un pat iemīlēt citu mūziku vai vismaz saskatīt kaut ko interesantu vai jaunu un paplašināt savu redzesloku. Galu galā “par gaumi nestrīdas” un, ievērojot pavisam elementāru iecietību, iespējams kopīgos brīžos vienoties par tādas mūzikas atskaņošanu, kas patīk abiem vai arī izmantot austiņas.”

Mēs dzīvojam laikmetā, kad jebkurā brīdī ir iespējams kā pateicību, sveicienu vai impulsīvu, bet skaistu žestu, nosūtīt otram dziesmu vai pat mīlestības pilnu un pašu veidotu dziesmu apkopojumu jeb “pleilisti”. Mūzika visnotaļ ir mīlestības valoda, kas kalpo kā burvīgs romantisku jūtu apliecinājums brīžos, kad ar vārdiem vien nepietiek. 

“Zelta globusa” nominācijās šogad dominē “Netflix” filma “Mank” (+VIDEO)

“Zelta globusa” nominācijās šogad dominē filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas “Netflix” melnbaltā drāma “Mank”, kas izvirzīta sešām balvām, tostarp kategorijā “labākā drāma”.

Savukārt “Netflix” filma “The Trial of the Chicago 7” nominēta piecām “Zelta globusa” balvām.

Nominācijas attālinātā ceremonijā paziņoja seriāla “Sekss un lielpilsēta” (“Sex and the City”) zvaigzne Sāra Džesika Pārkere un aktrise Taradži Penda Hensone.

“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.

Video

Eirovīzija varētu notikt bez skatītājiem! (+VIDEO)

2021.gada Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss Roterdamā maijā, visticamāk, notiks bez skatītājiem, trešdien paziņojuši pasākuma organizatori.

Pasākuma laikā plānoti stingri ierobežojumi, lai samazinātu risku inficēties ar jauno koronavīrusu.

Vai konkurss notiks ar skatītājiem vai bez, pasākuma organizatori izlems aprīļa vidū.

2020.gadā jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ Eirovīzijas dziesmu konkurss tika atcelts. Cilvēkiem, kuri jau bija nopirkuši biļetes uz konkursu, nauda tika atmaksāta.

Šogad Eirovīzijas pusfināli plānoti Roterdamā 18.maijā un 20.maijā, bet fināls – 22.maijā.

Organizatori atklāja, ka sagatavojuši trīs variantus, kā pasākums varētu norisināties, ļaujot konkursa dalībniekiem klātienē sapulcēties Roterdamā, ievērojot sociālo distancēšanos.

Roterdamas pilsētas domes loceklis Saids Kasmi sacīja, ka Eirovīzija ir gaismas stars, ko visiem kopā gaidīt, un norādīja, ka Roterdama ir optimistiska, satraukta un reālistiski noskaņota.

Video

Latvijā mirstība no Covid-19 par 32% lielāka nekā vidēji Eiropā!

Latvijas 14 dienu Covid-19 nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju patlaban ir par 32% augstāks nekā vidēji Eiropā, norādīts uz valdības sēdi sagatavotā Veselības ministrijas noteikumu grozījumu anotācija.

Šobrīd Latvijā Covid-19 kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir 136,4, kamēr Eiropā vidējais Covid-19 kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir 103,1.

Saskaņā ar trešdien ziņotajiem Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā līdz šim reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 68 658, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1250, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem. Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā, vadoties pēc oficiālajiem datiem, kopš pandēmijas sākuma atklāti kopumā 46 334 Covid-19 gadījumi, savukārt nāves gadījumu skaits ir 433, kas ir 0,93% no visiem inficētajiem jeb par 0,89 procentpunktiem mazāk nekā Latvijā.

Lietuvas oficiālie dati par Covid-19 liecina, ka kopš Covid-19 parādīšanās valstī ir atklāti kopumā 184 948 Covid-19 gadījumi, bet 2885 personas mirušas, kas ir 1,56% no visiem inficētajiem jeb par 0,26 procentpunktiem mazāk nekā Latvijā.

Kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt mirstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu nāves gadījumu skaitu.

Jau ziņots, ka otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un pētījuma vadītāja Anda Ķīvīte-Urtāne atklāja, ka Covid-19 patlaban ir trešais biežākais nāves cēlonis Latvijā, apsteidzot tādus ārējos nāves cēloņus kā satiksmes negadījumi, traumas un pašnāvības.

Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mirušo skaits gada pirmajās divās nedēļās Latvijā pieaudzis par 42,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

2021.gada pirmajā divās nedēļās, proti, laika periodā no 4. līdz 17.janvārim, Latvijā reģistrēts kopumā 1651 mirušais, kamēr 2020.gada pirmajā divās nedēļās, Latvijā tika reģistrēti 1156 mirušie.

Pirmā un otrā klase atsāks mācības klātienē (+VIDEO)

Divu metru distances ievērošana no klasesbiedriem, sejas maskas valkāšana un roku regulāra mazgāšana. Tās ir prasmes, kuras pirmo un otro klašu audzēkņu vecākiem pēdējais brīdis saviem mazajiem iemācīt, ja tas vēl līdz šim nav pagūts. Plānots, ka no pirmdienas šīs prasības mazākajiem skolasbērniem būs obligāti jāievēro, atkal plecos liekot skolas somu un atsākot mācības klātienē.

Video

6 padomi, kas ļaus tavai personībai augt!

Lai tava personība varētu kļūt labāka un augt, ir nepieciešams ievērot šos noteikumus:

Uzstādi reālistiskus mērķus. Mērķa nospraušana ir kā darba izpildes termiņa nospraušana savā prātā. Tev ir savam prātam jāiestāsta, ka tavi sapņi ir reāli un izpildāmi, un jāsāk dzīvot tā, lai tie piepildītos.

Centies uzticēties cilvēkiem. Un, lai arī pasaulē ir daudz cilvēku, kuri tavu uzticēšanos vēlētos izmantot savā labā, tomēr mēģini ar visiem uzturēt laipnas attiecības. Zini savu mērķi: tev ir nepieciešams cilvēku loks, uz kuru tu vari paļauties jebkurā situācijā. Paies laiks, līdz tu to atradīsi.

Pavadi laiku ar cilvēkiem, kuriem vēlies līdzināties. Ar tiem, kas ir sasnieguši to, līdz kam tu vēl neesi tikusi. Ja tu vēlies būt labākā, tev ir jākomunicē ar cilvēkiem, kas jau ir labāki par tevi. Tikai tad tu sapratīsi, ka no viņiem vēl atpaliec, un tas kļūs par tavu stimulu censties vairāk. Pietiks tērēt savu laiku cilvēkiem, kuri „inficē” tevi ar negatīvismu un pesimismu.

Vienmēr par sevi domā labu. Panākumi, tā ir prasme „pārdot sevi” darba tirgū. Ja tu sevi vērtēsi augstu, tad arī citu acīs tu izskatīsies par sevi pārliecināta. Tu noskaņo sevi kaut kam labākam, tu apzinies savu vērtību un potenciālu.

Ekonomē. Vienmēr izvēlies to, kas tev ir vajadzīgs, nevis to, ko vēlies. Lieka naudas šķērdēšana var uz visiem laikiem iznīcināt tavu finansiālo stāvokli (ja tu neiemācīsies to kontrolēt). Sāc krāt, tad investēt, un tad redzēsi, kā nauda sāk „strādāt” tavā labā.

Esi iedvesmas avots. Palīdzi kādam attīstīties. Neej garām tam, kuram mazāk veicas. Labāk palīdzi un pamāci. Laipnība ir svarīga īpašība, un, ja tu vēlies gūt panākumus, tā ļoti palīdzēs. Mīli to, ko dari, un dari to, ko mīli.

Aptauja: Vēlme vakcinēties pret Covid-19 pieaug

Ja plaša vakcinācija pret Covid-19 sāktos šobrīd, to būtu gatavi saņemt 54% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (31% – jā, 23% – drīzāk jā), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1700 Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar oktobra beigās iegūtajiem datiem, šobrīd iedzīvotāju gatavība vakcinēties ir augstāka, jo rudenī pret Covid-19 bija gatavi vakcinēties 47% respondentu (20% – jā, 27% – drīzāk jā). Tāpat janvāra beigās iegūtie dati atklāj, ka vakcinēties neplāno 31% (14% – drīzāk nē, 17% – nē), savukārt 15% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. 

Atšķirības starp grupām

Augstāku gatavību vakcinēties pret Covid-19 uzrāda sievietes. Vīriešu vidū vakcinēties pret Covid-19 plāno 52% aptaujāto, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 57%. Starp vecumu grupām visbiežāk pret Covid-19 plāno vakcinēties iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem, kamēr visretāk – jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Vecumā no 55 līdz 74 gadiem būtu gatavi vakcinēties 61% aptaujāto, bet jauniešu vidū tikai 44%. Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas latviešu valodā runājošie ir biežāk norādījuši, ka vakcinēsies pret Covid-19. Latviešu vidū pret Covid-19 vakcinēties plāno 57% aptaujāto, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 38%. Interesanti, ka kopš oktobra beigām ir ievērojami palielinājušās atšķirības tieši pēc ģimenē lietotās sarunvalodas. Oktobrī pret Covid-19 bija gatavi vakcinēties 47% aptaujāto latviešu (20% – jā, 27% – drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% – jā, 18% – drīzāk jā). Redzams, ka krievvalodīgo gatavība vakcinēties trīs mēnešu laikā ir nedaudz samazinājusies, kamēr latviešu vidū tā ir pieaugusi. 

Kā darbojas vakcīna?

Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle skaidro, ka organismā ar vakcīnu ievada m-RNS daļiņu, kas dod impulsu cilvēka organismam sintezēt SARS-CoV-2 vīrusa pīķa olbaltumu un organisma imūnā sistēma veido pretvielas jeb antivielas pret vīrusu. Ja vakcinēts cilvēks, kura organismā ir šīs antivielas, sauktas arī par imūnglobulīniem, ieelpo SARS-CoV-2 vīrusu, tad antivielas vīrusu neitralizē un slimība neattīstās. Cilvēks, kura asinīs ir antivielas pret konkrēto infekcijas aģentu, ir imūns pret šo aģentu un nevar saslimt. Ar vakcīnu palīdzību cilvēka organismā izstrādājas specifiska imunitāte. Eksperte uzsver, ka Eiropā pret Covid-19 infekciju izstrādātās vakcīnas ir piereģistrētas pēc trešās klīnisko pētījumu fāzes ar paātrinātas reģistrācijas nosacījumiem. Galvenās prasības – vakcīnām jābūt drošām un efektīvām, ko klīniskie pētījumi ir pierādījuši. Kolektīvās jeb t. s. “pūļa” imunitātes iegūšanai jāvakcinē ne mazāk kā 70% no pieaugušajiem iedzīvotājiem. Eiropas Savienības izvirzītais mērķis ir panākt šādu vakcinācijas aptveri  līdz 2021. gada augustam.

Blaknes

Vakcīnu iespējamās blakusparādības (lieto arī apzīmējumu “nevēlami notikumi pēc vakcinācijas”) ir aprakstīti vakcīnu reģistrācijas dokumentācijā. Tās ir lokālas reakcijas vakcīnas ievadīšanas vietā, tādas kā apsārtums, pietūkums vai sāpes injekcijas vietā. Prof. B. Rozentāle skaidro, ka retāk ir arī vispārēja organisma reakcija pēc vakcīnas ievadīšanas: paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, vājums, muskuļu sāpes un locītavu sāpes. Minētās parādības izzūd 24-48 stundu laikā pēc vakcinācijas.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laika posmā no 20. līdz 23. janvārim, aptaujājot 1713 respondentus.

Dānija plāno izstrādāt digitālas vakcīnas pases!

Cīņā ar pandēmiju Dānija plāno izstrādāt digitālas vakcīnas pases, lai atvieglotu ceļošanu uz ārvalstīm un un atkal atvērtu sabiedrību.

Pasēs tiktu dokumentēts fakts, ka personas ir vakcinētas pret jauno koronavīrusu biznesa un cita veida braucieniem uz ārvalstīm, paziņoja Finanšu ministrija.

Idejas izstrādē iesaistīti pārstāvji no Dānijas Rūpniecības konfederācijas, Dānijas Tirdzniecības palātas un kultūras nozares.

Saskaņā ar plānu cilvēki no februāra beigām varēs reģistrēties tīmekļa vietnē un pārbaudīt savu Covid-19 imunizācijas statusu.

Digitālās pases un lietotnes izstrāde, domājams, prasīs vēl trīs līdz četrus mēnešus.

Dānijā cilvēki jau vairākus mēnešus var izdrukāt dokumentu, kurā teikts, ka viņiem nesen veikts Covid-19 tests ir negatīvs.

Dānijas finanšu ministra vietas izpildītājs Mortens Bodskovs uzsvēra, ka ir būtiski atkal atvērt Dānijas sabiedrību un ļaut uzņēmumiem atgriezties normālā darba režīmā.

“Daudzi Dānijas uzņēmumi ir globālas kompānijas,” viņš piebilda.

“Ļoti daudziem uzņēmumiem šī ir gaisma tuneļa galā,” sacīja Dānijas Tirdzniecības palātas vadītājs.

Iespējams, cilvēki varēs izmantot digitālās vakcinācijas pases, lai varētu apmeklēt restorānus, konferences, mūzikas festivālus un sporta pasākumus.

Daudzas Dānijas sabiedrības jomas paliks slēgtas līdz 28.februārim, lai gan aptiekas, pārtikas veikali un lielveikali joprojām ir atvērti.

Bāri, kafejnīcas un restorāni visā valstī drīkst piedāvāt ēdienus tikai līdz ņemšanai.

29.janvārī Dānijā Covid-19 vakcīnas pirmo devu bija saņēmuši aptuveni 184 000 no 5,8 miljoniem valsts iedzīvotāju.

Vakar atklāts 1231 Covid-19 gadījums, miris 31 cilvēks

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāts 1231 jauns saslimšanas ar Covid-19 gadījums un saņemta informācija par 31 ar koronavīrusu sasirguša cilvēka nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem četri cilvēki bijuši vecumā no 50 līdz 60 gadiem, septiņi – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, astoņi – vecumā no 70 līdz 80 gadiem un vēl divpadsmit – vecumā no 80 līdz 95 gadiem.

Pirmdien Latvijā veikti 12 317 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī pieaudzis no 6% līdz 10%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 68 658, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1250, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 10 850 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 568,76 gadījumi.

Pētījumā pierādīts, ka suņa klātbūtne cilvēkam nodrošina labāku miegu

Ja tu domā, ka tava mīluļa klātbūtne guļamistabā ir traucējoša, kamēr tu guli, tu kļūdies! Jauns pētījums ir atklājis to, ka gulēšana kopā ar suni miegu padara labāku.

Pētnieki no „Centre for Sleep Medicine” uzskata, ka gulēšana kopā ar saviem mājdzīvniekiem ļauj cilvēkam sajusties mierīgākam un drošākam, kas noved līdz kvalitatīvākam miegam.

Pētījumā piedalījās 40 veselīgi cilvēki, kuri katru nakti, piecu mēnešu garumā, gulēja kopā ar savu suni. Suņa šķirne pētījuma rezultātus nekādi neietekmēja, jo mīlulis ir mīlulis jebkādā formā. Vienīgais, no kā būtu jāizvairās – neļauj sunim gulēt zem segas.

Attiecības starp cilvēku un viņa mājdzīvnieku laika gaitā ir mainījušās. Arvien vairāk cilvēku ļauj sunim gulēt gultā. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka saimnieki visu dienu ir projām, tāpēc mājās pavadīto laiku vēlas veltīt mājdzīvniekiem. Arī naktī.

Tagad tu zini, ka tavs mīļais suņuks tavu miegu padara nevis tramīgāku, bet gan labāku! Pastāsti par to arī saviem draugiem!

Slēpošanas trasēs samazinās apmeklētāju skaitu! (+VIDEO)

Vairākās slēpošanas trasēs samazināta iespējamo apmeklētāju kapacitāte līdz 30%. Tā lēmusi Slēpošanas trašu asociācija, lai valstī nodrošinātu noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Trasēs arī jāpalielina darbinieku skaits.

Video

Viena no pasaulē mazākajām apdzīvotajām salām (+VIDEO)

Divu stundu attālumā no Kolumbijas krastiem ir neliela sala, kurā dzīvo vairāk nekā 1200 cilvēku. Tā kā sala “Santa Cruz del Islote” kopumā aptver tikai divu futbola laukumu apmērus, iedzīvotāji dzīvo tuvu, padarot salu četras reizes blīvāku nekā Manhetenas rajonu. 

Neskatoties uz apstākļiem, kopiena maksimāli izmanto ierobežoto platību. Uz salas atrodas skolā, divi veikali un viens restorāns. Tikai pirms 150 gadiem sala nebija apdzīvota, bet šodien ģimeņu paaudzes lepojas, ka “Santakrusa del Islote” var saukt par savām mājām. Interesanti, ka šī sala agrāk tika izmantota zvejotāju vajadzībām, piemēram, lai ieturētu maltīti un izgulētos, bet tagad šo salu apdzīvo zvejnieku ģimenes, kuras ar laiku pārcēlās uz dzīvi šajā salā.

Video

Kas gaidām seriāla “Sekss un lielpilsēta” turpinājumā? (+VIDEO)

Sex and the City: The Movie (2008) L to R: Kristin Davis, Sarah Jessica Parker and Cynthia Nixon

Iemīļotā Amerikāņu aktrise Sāra Džesika Pārkere pastāstījusi vairāk par seriāla “Sekss un lielpilsēta” (“Sex and the City”) turpinājumu, kurā viņa spēlēs galveno lomu. Interesanti, ka arī kulta seriālā tiks parādīts laiks, kurā norisinās Covid-19 pandēmija. Tā vien liekas, ka arī 2021. gadā bez Covid nekur…

Jau 10. janvārī tapa zināms, ka platforma HBO Max, kuras saturs pieejams “LMT Viedtelevīzijā”, uzņems deviņdesmito gadu populārā seriāla “Sekss un lielpilsēta” turpinājumu.

Video

Jaunākajā žurnāla “Vanity Fair” intervijā aktrise Sāra Džesika Pārkere (Kerijas Bredšovas lomas atveidotāja) pavēstija, ka ar nepacietību gaida galīgo scenāriju, pie kura strādā Maikla Patrika Kinga vadītā komanda. Sāra paziņoja, ka viņa kopā ar Kristīnu Deivisu (Šarlotes lomas atveidotāja) un Sintiju Niksoni (Mirandas lomas atveidotāja) ir ļoti satrauktas un priecīgas atgriezties pie savām piecdesmitgadīgajām varonēm. Miranda un Šarlote seriāla turpinājumā ir pusaudžu mātes! Bēdīgi, bet viena no satraucošākajām varonēm nebūs redzama seriāla turpinājumā, tā ir neviena cita kā – Samanta (aktrise Kima Ketrela).

“Nez, kas viņas tagad ir šajā pasaulē? Vai esam pielāgojušās mūsdienu apstākļiem? Vai viņas izmanto sociālos medijus?” aktrise apcer intervijā.


Par savu varoni Keriju aktrise intervijā turpina uzdot jautājumus, neviļus arī dodot mājienus par seriāla turpinājumā notiekošo: “Kāda ir Kerijas, kurai aizvien nav ģimenes, dzīve? Kur viņa atrodas profesionāli? Kā visas šīs politiskās izmaiņas ietekmēja viņas darbu? Vai viņa joprojām raksta? Vai viņa ir uzrakstījusi vēl kādas grāmatas? Vai arī viņai ir podkāsts? Ko viņai tagad nozīmē mode? Kā ir mainījusies draudzeņu draudzība?”

Jaunā sezona sastāvēs no desmit pusstundu garām epizodēm.

Kulta seriāls “Sekss un lielpilsēta” ir amerikāņu seriāls, kuru telekanāls HBO raidīja no 1998. līdz 2004. gadam. Seriālam ir arī divas filmas, kuras iznāca 2008. gadā, bet otrā daļa 2010. gadā.

No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīca

No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija par otrdien valdībā lemto.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) mikroblogošanas vietnē “twitter” pavēstīja, ka valdība otrdien konceptuāli atbalstījusi drošas tirdzniecības konceptu, kas ietver vēl stingrāku drošības prasību ieviešanu. 

“Pārejas periodā – no 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varēs nodrošināt veikali, kur pārsvarā tirgo pārtiku un higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas,” informēja Vitenbergs.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdība konceptuāli piekritusi Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumam atļaut atsevišķos veikalos tirgot visas preces, bet stingri ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

Valdībā lemtais neparedz, ka darbu pilnībā nevarēs atsākt visas tirdzniecības vietas. Izmaiņas attieksies uz tām tirdzniecības vietām, kuras varēs izpildīt prasību, ka lielākā daļa tirdzniecībā esošo produktu ir pārtika vai higiēnas preces.

Detalizētāku informāciju par ierobežojumu mīkstināšanu sniegs Ekonomikas ministrija.

Tāpat valdība nav pilnībā atteikusies no prasības par ārkārtējās situācijas laikā tirgojamo preču sarakstu, vienlaikus nolemts to papildināt ar tādā precēm kā sēklas un stādi.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanu valstī līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā ir ieviesta virkne ierobežojumu.

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz aprīlim

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Veselības ministrija (VM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē piedāvāja risinājumu, ka ārkārtējo situāciju varētu izbeigt, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos trīs reizes.

Sēdes laikā tika pieņemts zināšanai VM sagatavotais informatīvais ziņojums par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu. Tiesa, ministrijai tika uzdots to pilnveidot.

Ziņojumā VM rosinājusi ieviest jaunu Covid-19 izplatības vadības risku stratēģiju, aizvietojot līdzšinējo pieeju ierobežojumu pārskatīšanā ar “luksofora principu”, proti, nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi.

Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 561,26 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

No VM priekšlikuma izriet, ka ārkārtējā situācija valstī būtu saglabājama tik ilgi, kamēr Latvija atrodas tumši sarkanajā kategorijā, bet ārkārtējā situācija būtu atceļama tiklīdz Latvija nonāktu otrajā jeb sarkanajā kategorijā, vienlaikus nedaudz mīkstinot atsevišķu ierobežojumus.

Otrā jeb sarkanā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība būtu robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā varētu nedaudz mīkstināt pulcēšanās ierobežojumus, varētu nedaudz atvieglot tirdzniecību, atļaut individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunot klātienes mācības, atļaut apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas.

Trešā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī ir vidēja Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu vēl vairāk mīkstināt ierobežojumus, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, sporta nodarbības iekštelpās.

Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.

Ziņojumā VM norādīja, ka ir jāturpina esošie piesardzības un drošības pasākumi, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības ar Covid-19 rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tāpat jāveic situācijas novērtējums reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto piesardzības un drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu.

Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu, VM rosina ņemt vērā, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas iespējas ir saistītas ar to, cik lielā mērā izdodas novērst Covid-19 ievešanas riskus no ārvalstīm.

Tāpat, lemjot par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, prioritāri ieteikts veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu pieejamību bērniem.

VM ziņojumā norāda, ka arī turpmāk ir jāstiprina pasākumi pret Covid-19 ievešanu no ārvalstīm un izplatību valsts teritorijā, aizliedzot maznozīmīgus ceļojumus un ieviešot pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma mērķi. Tāpat rosināts pārskatīt un samazināt personu grupas, kam ir noteikti izņēmumi Covid-19 testa veikšanai un pašizolācijai, ieceļojot Latvijā.

Attiecībā uz ceļošanu VM arī iesaka pastiprināt atbildību un kontroli par “Covidpass” aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji ievēro noteiktās pašizolācijas prasības.

VM arī iesaka nekavējoties pastiprināt atbildību un kontroli par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu. Ministrija aicina īpašu uzmanību pievērst izolācijas un mājas karantīnas prasību neievērošanai, piesaistot valsts un pašvaldības policiju, kā arī paredzot iespējas inficēto personu piespiedu izolācijai, ja tiek pārkāptas izolācijas prasības.

Tāpat rosināts pastiprinātu uzmanību pievērst piesardzības un drošības pasākumu neievērošanai sabiedriskās vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās.

Vienlaikus VM norāda, ka gadījumā, ja tiks stiprinātas prasības ceļošanai un epidemioloģiskās drošības uzraudzība, tad arī varētu lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Respektīvi, ja, nesamazinoties veikto Covid-19 testu skaitam, būs novērojama saslimstības samazināšanās vismaz par 10% un nepieaugs stacionēto pacientu skaits.

Šādā gadījumā varētu atjaunot klātienes mācības, sākot ar 1.-2.klases skolēniem, un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam. Savukārt turpmākajā periodā, ja epidemioloģiskā situācija nepasliktinās un to pieļauj, varētu lemt par klātienes mācību paplašināšanu skolas vecuma bērniem, ņemot vērā izglītības prioritātes un piesardzības pasākumu nodrošināšanas iespējas.

Tāpat, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai, varētu pārskatīt ierobežojumus tirdzniecības nozarē, ieviešot drošas tirdzniecības konceptu, proti, atceļot klātienes tirdzniecībai atļauto preču sarakstu, nosakot konkrētus pienākumus tirdzniecības vietām, lai tiktu kontrolēts cilvēku skaits tirdzniecības vietā, kā arī nosakot konkrētu pienākumu tirdzniecības vietām kontrolēt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.

Tāpat būtu nosakāms aizliegums reklamēt klātienē iegādājamās preces, kā arī noteikt atbildību, kontroles un soda mehānismus tirdzniecības vietām par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu.

56% iedzīvotāju Covid-19 pandēmijas laikā sākuši biežāk gatavot mājās

Gatavošana mājās ikdienā ir jaunā realitāte daudzās Latvijas ģimenēs – 56% iedzīvotāju norādījuši, ka gatavo mājās biežāk nekā laikā pirms Covid-19 pandēmijas, un tikai katrs piektais plāno atgriezties pie agrākajiem paradumiem, liecina 2020. gadā veiktais NielsenIQ pētījums. Pieaugusi arī veselīgu maltīšu nozīme ikdienā.Pielāgojoties patērētāju paradumu maiņai, Rimi paplašinājis Rimi Gardēžu komandu līdz 10 garšas un ēdiena ekspertiem, kuri arī turpmāk izglītos par daudzveidīgu uzturu, iepazīstinās ar jaunām garšām un palīdzēs ikvienam attīstīt pavārmākslas prasmes. 

Kā liecina NielsenIQ aptauja, veselīgs dzīvesveids Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgs arī pandēmijas laikā: puse no pircējiem pēdējā gada laikā mērķtiecīgi izdarījuši izvēles par labu veselīgu produktu iegādei. To apliecina arī fakts, ka pērnā gada pēdējā ceturksnī Rimi veikalos par 10% pārdotajās vienībās pieaudzis pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem, bet pieprasījums pēc vietējiem āboliem – teju par 25% pārdotajās vienībās. Tāpat aizvien pieprasītāks kļūst ekoloģisko augļu un dārzeņu sortiments Rimi veikalos, piemēram, āboli, banāni, kukurūza, kartupeļi, bietes, burkāni, sīpoli, selerijas un kāposti. Kā liecina NielsenIQ pētījuma dati, puse pircēju norāda, ka dod priekšroku pašmāju ražotāju produkcijai, un katrs trešais pārliecinās, vai viņa iegādātie produkti ir draudzīgi videi. 

“Pircēju paradumu izmaiņas parāda, ka mājsēdes apstākļi mudina cilvēkus pievērst lielāku uzmanību savam uzturam. Tāpēc pircēju vēlmes iet roku rokā ar vietējo un veselīgo produktu sortimenta paplašināšanu Rimi veikalos, ko veicina arvien pieaugošā interese par šādiem produktiem. Teju par 10% ir audzis pieprasījums pēc produktiem, kas iekļauti Rimi Labākai dzīvei programmā, tāpēc pērn šo sortimentu esam paplašinājuši par 16% – pieejami jau 622 dažādi produkti ar pazeminātu sāls, cukura daudzumu un bez ĢMO, bet ar paaugstinātu uzturvērtību. Gardēžu programmas attīstība jaunā kapacitātē un kvalitātē ir loģisks turpinājums, kā varam iedvesmot cilvēkus dažādot ēdienkarti un apgūt jaunas prasmes un zināšanas par veselīgu uzturu, lai ikdienā varētu labāk rūpēties par savu labsajūtu, neraugoties uz vairākiem izaicinājumiem, ar ko sastopamies,” atklāj Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms. 

Mājās gatavota maltīte ir svarīgāka nekā agrāk, sevišķi brokastis, ko mājās gatavo trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, un vakariņas, ko ārpus mājas ēd vien 4%, liecina NielsenIQ pētījuma dati. Tāpēc Rimi Gardēžu programmas mērķis ir iedvesmot Latvijas iedzīvotājus daudzveidīgu ēdienu pagatavošanai mājās, palīdzot arī iepazīt Latvijas ražotājus un to produktus gan receptēs, gan īpašos projektos. Piecu gadu laikā Rimi Gardēžu programmas ietvaros radītas vairāk nekā 600 receptes, bet ēdiena gatavošanas un veselīga uztura iemaņas apguvuši gan pieaugušie, gan gandrīz 20 000 skolēnu visā Latvijā. 

Šobrīd Rimi Gardēžu komandā darbojas desmit ēdienu gatavošanas eksperti un garšas entuziasti. Pasaules garšas turpinās atklāt pavārs Mārtiņš Sirmais, bet Ilze Jurkāne nodosies latvisko garšu meklējumiem. Vīnzinis Mārcis Mitrevics skaidros vīna garšu saderību, savukārt bārmenis Ilmārs Munkevics būs ceļabiedrs pārējo dzērienu garšu pasaulē. Signe Meirāne ļausies izsmalcinātām modernās virtuves garšām, bet kopā ar Lieni Zemīti ikviens varēs uzburt īsto svētku garšu. Uztura speciāliste Olga Ļubina iepazīstinās ar veselīgas ēšanas pamatprincipiem, kamēr pavārs Normunds Baranovskis iedvesmos gatavot mājās, piešķirot ierastajām receptēm jaunas garšu notis. Gardēžu komandu papildina arī kafijas garšu pazinējs Raimonds Zadvornovs  un vegānu dzīvesveida speciālists Edgars Sanders.

Gardēži foto un video formātā piedāvās iepazīt jaunas receptes un padomus ēst gatavošanai mājās, kā arī kopā meklēt jaunas un atklāt labi aizmirstas vai Latvijas virtuvē nekad nebijušas garšas. 

Kas jāņem vērā, iegādājoties uztura bagātinātājus tuviniekiem?

Šobrīd, kad sabiedrībā tiek pievērsta īpaša uzmanība veselības stiprināšanai, iedzīvotāji bieži vien vēršas aptiekā, lai iegādātos nepieciešamo ne tikai sev, bet arī tuviniekiem – gan ikdienas vajadzībām, gan dāvanai svētkos. Kā izvēlēties piemērotākos un veselības stāvoklim atbilstošākos uztura bagātinātājus tuviniekiem, skaidro Apotheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.

Vitamīni var mijiedarboties ar medikamentiem 

Pirmkārt, lai iegādātos kādam citam uztura bagātinātājus vai vitamīnus, jāzina, vai cilvēks šobrīd jau lieto konkrētus medikamentus un vitamīnus, jo tie savā starpā var mijiedarboties – pasliktināt vai tieši pretēji, pastiprināt viens otra iedarbību. Tieši šis ir galvenais iemesls, kādēļ ikvienam pirms uztura bagātinātāju lietošanas tik svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Tāpat jāzina arī par cilvēka pamatsaslimšanām, piemēram, cukura diabētu, paaugstinātu vai pazeminātu asinsspiedienu. 

Būtiski arī zināt par alerģijām un cilvēka ēšanas paradumiem. Pirms izvēlēties uztura bagātinātājus kopā ar farmaceitu jāiepazīstas ar to sastāvu, lai pārliecinātos, ka uztura bagātinātāju sastāvā nav vielas, kas varētu izraisīt alerģiju. Tāpat  jāņem vērā, ka ne visi vitamīni un uztura bagātinātāji būs piemēroti vegāniem un veģetāriešiem, jo bieži vien tajos tiek izmantoti dzīvnieku valsts produkti. Kad jau zināmas šīs pamatlietas, farmaceits, ņemot vērā cilvēka dzimumu un vecumu, varēs ieteikt piemērotākos produktus.

Vitamīnu kompleksi dažādām vajadzībām

Ja uztura bagātinātājs paredzēts kā dāvana, universālākie ir dažādi vitamīnu kompleksi. Dāmas visbiežāk interesē vitamīnu kompleksi skaistumam – ādai, matiem, nagiem. Sportistiem piemērots būs vitamīnu un minerālvielu komplekss aktīviem cilvēkiem, savukārt cilvēkiem ar lielu psihoemocionālo slodzi ikdienā ieteicami vitamīni garīgā līdzsvara un atmiņas veicināšanai. Senioriem noderēs ne tikai multivitamīnu komplekss, bet arī vitamīni acu vai sirds veselībai. 

“Aptiekās pieejams arī ļoti plašs ārstniecisko tēju klāsts, kas palīdz ne tikai sasildīties drēgnajos vakaros, bet var uzlabot arī pašsajūtu. Piemēram, baldriāna tēja var mazināt nemieru un satraukumu, bet ugunspuķes tēja palīdz zarnu traktam,” stāsta farmaceite Mārīte Šukele.

D vitamīns un Omega-3 noderēs ikvienam

Viens no pieprasītākajiem produktiem ir D vitamīns, jo tas nepieciešams teju katram Latvijas iedzīvotājam,  īpaši ziemā. Tam ir svarīga loma dažādu organisma funkciju nodrošināšanai – stipriem kauliem, spēcīgai imunitātei, enerģijai, taču ar uzturu to pietiekamā daudzumā uzņemt ir sarežģīti. Arī zivju eļļa noderēs ikvienam, jo tajā esošās Omega-3 nepiesātinātās taukskābes labvēlīgi ietekmē ādas, matu, sirds un asinsvadu veselību, kā arī palīdz uzturēt možu prātu.

Tikai reģistrētus uztura bagātinātājus!

“Šobrīd, kad vairāk iepērkamies internetā, jābūt īpaši vērīgiem, lai nenopirktu nereģistrētus uztura bagātinātājus, kuru kvalitāte un drošums Latvijā nav pārbaudīti. Lai arī nereģistrētus uztura bagātinātājus Latvijā pārdot ir aizliegts, ikdienā mēdzam saskarties ar situācijām, kad cilvēki ārpus aptiekām ir tādus iegādājušies. Lai no šādām situācijām izvairītos, jāpārliecinās, ka apmeklētā interneta vietne drīkst pārdot  uztura bagātinātājus un tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Uztura bagātinātāju reģistrā, kas ir publiski pieejams ikvienam iedzīvotājam,” brīdina farmaceite Mārīte Šukele.

Latvijā norisinājusies unikāla operācija, kura glābj vēža pacientes dzīvību! (+VIDEO)

Latvijas Onkoloģijas centra ārstu komandai pirmo reizi izdevies veikt unikālu un sarežģītu žultspūšļa audzēja operāciju. 73 gadus vecai sievietei izņemts audzējs un atjaunots žultsvads. Smago operāciju neiztur katrs trešais pacients. Tādēļ tik sarežģītas ķirurģiskas manipulācijas veic vadošās klīnikas ASV, Japānā un Itālijā.

Video

Latvijā Covid-19 saslimstība ir sliktāka nekā patlaban vidēji Eiropā (+VIDEO)

Nav iepriecinoša – tā situāciju ar Covid-19 saslimstību žurnālistiem pēc sadarbības padomes raksturoja veselības ministrs Daniels Pavļuts. Latvija ir tālu no rādītāja, kas būtu jāsasniedz, proti 200 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem. Turklāt Latvijā situācija šajā ziņā ir pat sliktāka nekā patlaban vidēji Eiropā, sacīja veselības ministrs.

Video

Video pirmizrāde: 25.01.1991. Barikāžu upuru bēres (+VIDEO)

Piedāvājam noskatīties unikālus video materiālus no Barikādēm. Šajā video redzams 1991.gada 21.janvāris

Ja video redzi sevi vai kādu sev pazīstamu personu, tad, lūdzu, komentārā uzraksti video redzamās personas vārdu uzvārdu un laiku video, kad minētā persona ir redzama! Šie video vēl nekur iepriekš nav publicēti.

Vēl video atradīsi zem raksta – Barikāžu pirmā diena 13.01.1991. Pulcēšanās krastmalā un Doma laukumā, Barikāžu nakts no 13.01.1991. uz 14.01.1991. un Barikādes no 15.01.1991. uz 16.01.1991. Doma laukums, Saeima, Televīzija, TV tornis.

Video

1991. gada janvāra Barikādes bija process, kad desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju laika posmā no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim Rīgā un citviet cēla un sargāja improvizētas barikādes, lai nepieļautu Latvijas neatkarības atjaunošanas pretinieku – padomju karaspēka, Rīgas OMON īpašo uzdevumu vienības u.c. spēku – mēģinājumu ar vardarbību atjaunot padomju varu Latvijā, ieņemot valsts pārvaldes institūciju ēkas Rīgā. Daži vēsturnieki par barikāžu laiku sauc visu periodu no janvāra līdz pat augustam, kad tika atjaunota pilna Latvijas neatkarība, jo tikai tad uzceltās barikādes sāka jaukt nost.

Barikāžu celtniecības nepieciešamību pašā Rīgas sirdī izraisīja neilgi pirms tam 1991. gada 13. janvāra agrā rītā notikušais padomju karaspēka uzbrukums televīzijas tornim Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kuru aizstāvēja tūkstošiem neapbruņotu cilvēku. Padomju karaspēks, kura uzdevums bija ar varu sagraut atjaunotās Lietuvas Republikas neatkarību, mēģināja triecienā ieņemt televīzijas torni, kā rezultātā karavīri atklāja uguni uz pūli, savukārt tanki sabrauca vairākus torņa aizstāvjus, kopumā nogalinot 14 un ievainojot vairāk nekā 100 cilvēkus.[1] Šis noziegums ļāva noprast, kā Maskava plāno sagraut neatkarības kustību arī Latvijā, kā rezultātā 13. janvāra dienā Rīgā Krastmalā Latvijas Tautas Fronte (LTF) rīkoja Vislatvijas protesta akciju, kurā piedalījās vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku. Akcijas laikā Latvijas Republikas Augstākās padomes (LR AP) priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns teica radio uzrunu, kurā aicināja tautu aizstāvēt stratēģiskos Latvijas Republikas objektus Rīgā, pēc kā sākās barikāžu celtniecība Vecrīgā un citviet pilsētā.[2]

Barikāžu laikā Rīgas OMON speciālo uzdevumu vienība un citi bruņoti propadomiski formējumi veica vairākas provokācijas un uzbrukumus barikāžu aizstāvjiem un valsts institūcijām, līdz 1991. gada 20. janvāra naktī omonieši, kopā ar kādu citu Maskavas sūtītu spēku, no Bastejkalna puses uzbruka LR Iekšlietu ministrijai Raiņa bulvārī 6, kuru aizstāvēja Bauskas miliči (toreizējais apzīmējums policistiem). Haotiskajā uzbrukumā gāja bojā un tika ievainoti ne tikai ministrijas aizstāvji, bet omoniešu un nezināmā spēka lodes ķēra arī civiliedzīvotājus, kas atradās Bastejkalnā. Uzbrukumā gāja bojā miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs, skolnieks Edijs Riekstiņš un slavenais kinooperators Andris Slapiņš, kas tobrīd filmēja notiekošo, savukārt februārī no smagiem ievainojumiem mira operators Gvido Zvaigzne.[3]

Pēc uzbrukuma un omoniešu negaidītās aizbraukšanas ievainotie tika aizvesti uz Paula Stradiņa un Rīgas 1. klīnisko slimnīcu[4], prom aizvedot arī kritušos. LR Augstākās Padomes kritušo un ievainoto ziņojumu saturs rāda, ka sākumā nevienam nav bijis skaidrs, kas ir bijuši nogalinātie, vienīgo atpazīstot Andri Slapiņu, kura vārds parādās jau pirmajos sarakstos. Tomēr, pat nezinot visu ievainoto un bojāgājušo vārdus, LR Augstākā Padome izrādīja upuriem godu, 21. janvāra sēdes sākumā ievērojot klusuma brīdi.

Pārskats 

00:00​ Saeima 21. janvāris.

Kad no Latvijas rajoniem ieradās ar ieročiem bruņota milicija, nācu pie slēdziena, ka no ieroču pielietošanas mums neizvairīties. Nolēmu, ka Augstākās Padomes pagalmā jāierīko no smilšu maisiem ugunspunkti ar šaujamlūkām. Abu parlamenta ēku pirmajos stāvos logi jānodrošina ar smilšu maisiem. Man piekrita O. Kostanda. Pēc viņa iniciatīvas tika atvesti lietoti miltu maisi un vairākas mašīnas ar smiltīm. Vienu ugunspunktu ierīkojām pie Augstākās Padomes komisijas ēkas pēdējā loga tā, lai vajadzības gadījumā varētu šaut gar parlamenta nama labām sienām un arī pa logu atiet ēkā. Otrs ugunspunkts tika ierīkots pie parlamenta ēkas stūra, trešais pie Sv. Jēkaba katedrāles aizmugures durvīm, lai šāvēji varētu atiet caur baznīcu uz tās galveno ieeju

25.janvāris 1991.gads

1:33​ Atvadīšanās LU Aulā

Plkst.10.00 no LU ēkas izvadīti tika trīs 20.janvāra omon nošautie upuri – 41 gadus vecais režisors un operators Andris Slapiņš, 27 gadus vecais LR Iekšlietu ministrijas (IeM) milicijas leitnants Sergejs Konoņenko un 18 gadus vecais Rīgas 65. vidusskolas skolnieks Edijs Riekstiņš. Ceturto – 31 gadu veco LR IeM Rīgas Proletāriešu rajona (tagad Vidzemes priekšpilsētas) milici Vladimiru Gomanoviču – pēc ģimenes lūguma aizveda apbedīšanai uz dzimtas kapiem Baltkrievijā.

Pulksten 13.00 sākās zārku nešana uz Brīvības pieminekli

6:42​ Pie Brīvības pieminekļa, LU

13.30 sākās piemiņas mītiņš pie Brīvības pieminekļa

9:20​ Kronvalda parks

10:17​ Bēru gājiens Pēc uzrunām zārki tika ievietoti transporta mašīnās/katafalkos un vesti uz Otrajiem Meža kapiem.

13:28​ Kapsētā

17:51​ Pie Brīvības pieminekļa

5.februāris 1991.gads

18:56​ Atvadīšanās baznīcā Gvido Zvaigzne

24:09​ Bēru gājiens

Vēl par šo tēmu:

Video pirmizrāde: Barikāžu pirmā diena 13.01.1991. Pulcēšanās krastmalā un Doma laukumā (+VIDEO)
Video pirmizrāde: Barikāžu nakts no 13.01.1991. uz 14.01.1991. (+VIDEO)
Video pirmizrāde: Barikādes no 15.01.1991. uz 16.01.1991. Doma laukums, Saeima, Televīzija, TV tornis (+VIDEO)

Savāc 10 000 parakstu iniciatīvai, lai Latvijā varētu legalizēt eitanāziju (+VIDEO)

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par iniciatīvu Latvijā legalizēt eitanāziju jeb ar nolūku izraisītu otra cilvēka nāvi ar mērķi atvieglot nenovēršamas un neatgriezeniskas viņa sāpes un ciešanas. Parakstu vākšana tika sākta 2017. gada martā, un bija vajadzīgi nepilni četri gadi, lai savāktu vajadzīgo daudzumu un iniciatīvu nodotu izskatīšanai Saeimā.

Video

Nepierādītās efektivitātes dēļ rosina sejas vairogus turpmāk ļaut lietot tikai kopā ar sejas masku!

Veselības ministrija rosina sejas vairogus vairs neklasificēt kā mutes un deguna aizsegus, tos ļaujot lietot tikai kombinācijā ar medicīnisko vai nemedicīnisko sejas masku, liecina valdības dienas kārtībā iekļautais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts.

Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” paredz, ka sabiedriskās vietās iekštelpās jāvalkā mutes un deguna aizsegs – medicīniskā sejas maska, nemedicīniskā (higiēniskā vai auduma) sejas maska vai sejas vairogs.

VM skaidro, ka šobrīd ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest Covid-19 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta.

Ministrijā uzsver, ka mutes un deguna aizsega lietošanas mērķis sabiedriskās vietās primāri ir novērst SARS-CoV-2 piesārņoto elpošanas ceļu pilienu nokļūšanu apkārtējā vidē, tādēļ mutes un deguna aizsegam cieši ir jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē.

Attiecīgi, lai novērstu to, ka plaši tiek izplatīti un lietoti nepiemēroti mutes un deguna aizsegi, VM rosina noteikt, ka kā mutes un deguna aizsegu var lietot tikai medicīnisko sejas masku vai daudzreizlietojamo nemedicīnisko jeb higiēnisko sejas masku.

Savukārt sejas vairogi var tikt lietoti, lai pasargātu acu gļotādu vai seju no pieskaršanās ar piesārņotām rokām, bet ne elpošanas ceļu pilienu uztveršanai, tādēļ sejas vairogu var lietot tikai kombinācijā ar sejas masku, rosina noteikt ministrija.

Paredzēts, ka par minēto jautājumu šodien lems valdībā.

Mazāka māja lielākai dzīve un finansiālai brīvībai! (+VIDEO)

Mazāk ir vairāk! Šī ģimene izvēlējās pārdot savu lielo māju pilsētā, pārcelties uz citu valsti un uzcelt mazu māju. Tādejādi tika samazināti izdevumi un iegūta lielāka finasiālā brīvība, paaugstinot viņu dzīves kvalitāti! Jaunais mājoklis ļāvis šim pārim izkļūt no parādiem. Debai un Pēterim šis lēmums bija saistīts ar iespēju būt blakus savai ģimenei un koncentrēties uz patiesi svarīgām lietām. 

Video

Svētdien Latvijā atklāts brīvdienām liels Covid-19 gadījumu skaits

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 411 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem šogad svētdienās, kad tradicionāli būtiski sarūk veikto testu skaits.

Svētdien saņemta informācija par septiņu ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 66 652, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1202, kas ir 1,8% no visiem inficētajiem.

Starp septiņiem mirušajiem divi cilvēki bijuši vecumā no 35 līdz 45 gadiem, viens – vecumā no 55 līdz 60 gadiem, divi – vecumā no 70 līdz 75 gadiem, vēl divi – vecumā no 80 līdz 85 gadiem.

Svētdien Latvijā veikti 3944 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī pieaudzis līdz 10,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 10 744 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 563,2 gadījumi.

Aizvadītajā diennaktī slimnīcās nogādāti 70 Covid-19 pacienti, kamēr no tām izrakstīti 17 pacienti, līdz ar to slimnīcās esošo Covid-19 pacientu kopskaits pieaudzis līdz 1097, kas ir par 36 pacientiem vairāk nekā diennakti iepriekš, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

No visiem stacionāros esošajiem pacientiem 988 Covid-19 slimnieki ir ar vidēji smagu slimības gaitu, kas ir par 40 sasirgušo vairāk nekā dienu iepriekš. Tikmēr smagā stāvoklī esošo Covid-19 pacientu skaits ir samazinājies par četriem – līdz 109 pacientiem.

Kopš Covid-19 parādīšanās Latvijā kopumā 6173 sasirgušie pametuši stacionārus.

1...808182...456Lapa 81 no 456

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2025 Dieviete