Aizvadītajā diennaktī, Otrajos Ziemassvētkos, Latvijā reģistrēti 44 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāves gadījumi, kas ir jauns negatīvais rekords, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC skaidro, ka 27.decembrī saņemtie ziņojumi par 44 mirušiem Covid-19 pacientiem neietver datus tikai par iepriekšējo diennakti. “Šie dati ir par vairākos datumos mirušajiem, par kuriem šodien SPKC saņēmis ziņojumus no stacionāriem un ģimenes ārstiem,” skaidrots iestādes “Twitter” kontā.
Iepriekš Latvijā lielākais vienā diennaktī reģistrēto Covid-19 pacientu nāves gadījumu skaits – 25 – tika fiksēts 15.decembrī, bet pirms tam tāds pats mirušo pacientu skaits tika fiksēts arī 12.decembrī.
Kā liecina SPKC sniegtie dati, no pagājušajā diennaktī reģistrētajiem mirušajiem viens cilvēks bija vecumā no 35 līdz 40 gadiem, trīs vecumā no 50 līdz 60 gadiem, seši vecumā no 60 līdz 70 gadiem, desmit vecumā no 70 līdz 80 gadiem, 20 vecumā no 80 līdz 90 gadiem, trīs vecumā no 90 līdz 95 gadiem, bet viens vecumā no 100-105 gadiem.
Līdz ar to kopumā līdz šim Latvijā miruši 559 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 5054 Covid-19 testi un atklāti 511 jauni Covid-19 gadījumi, bet pozitīvo testu īpatsvars bijis 10,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 36 330 cilvēki.
Pirms 11 gadiem mūžībā aizgājušajam par popmūzikas karali dēvētajam Maiklam Džeksonam piederējušais rančo “Neverland” (Nekadzeme”) Kalifornijā par 22 miljoniem dolāru pārdots amerikāņu miljardierim Maiklam Bērklam.
1100 hektāru plašo īpašumu, kurš pēc Džeksona nāves 2009.gadā pārdēvēts par “Sycamore Valley Ranch”, Bērkls, kurš savulaik konsultējis Džeksonu finanšu jautājumos, iegādājies nolūkā to pārdot vēlāk par augstāku cenu, ziņu aģentūrai AFP teicis Bērkla pārstāvis.
Pagājušā gada astoņdesmitajos gados Džeksons šo īpašumu iegādājās par 29,5 miljoniem dolāru.
Gadu pirms dziedātāja nāves “Neverland” no finanšu problēmās nonākušā Džeksona nopirka pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāja Tomasa Baraka investīciju kompānija “Colony Capital”.
Savā īpašumā Džeksons bija izveidojis atrakciju parku, taču tas jau sen nojaukts.
Džeksons nomira 2009.gadā pēc tam, kad ārsts bija injicējis viņam pārāk spēcīgu devu nomierinošu medikamentu, kurus popmūziķis lietoja, lai cīnītos pret bezmiegu.
Panāktā vienošanās starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju par tirdzniecības attiecībām Latvijai ir izdevīga, tomēr līgums vēl kārtīgi jāizpēta, norāda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Nākamnedēļ vienošanos vērtēs Latvijas valdība. Galvenais ieguvums ir tas, ka Eiropas Savienības izcelsmes produkti Lielbritānijā netiks aplikti ar tarifiem. Plašāk stāsta Māris Klūga.
Kopš pagājušās sestdienas Covid-19 testu cilvēki ar slimības simptomiem var veikt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Tajā pašā dienā zvanu centrā pieteikumu skaits dubultojās. Tā kā svētku dienās laboratoriju darba laiks ir īsāks, aicina neveikt testus tiem, kuriem nav nekādu saslimšanas pazīmju.
Šī ir trešā video sērija, kurā dalamies ar padomiem – Ko darīt Covid-19 laikā. Šajā video Dieviete.lv redaktore iesaka savas ģimenes iecienītākās galda spēles, kā arī dažas filmas un seriālus. Rūpēsimies par savu veselību un laiku pavadīsim mājās!
Jau senie latvieši Ziemassvētkus sagaidīja ar bagātīgi klātu galdu, un, lai arī svētki šogad tiks svinēti šaurākā lokā, šī tradīcija neizpaliks. Svētki gremošanas sistēmai ir papildu slodze, jo visbiežāk tiek apēsts vairāk nekā ierasts, turklāt tiek uzņemti produkti, kurus ikdienā lietojam retāk. Kas jāņem vērā, lai pēc svētku maltītes vēders nebūtu uzpūties un pašsajūta būtu laba, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Līga Cīrule.
“Vēdera pūšanās ir gāzu uzkrāšanās zarnu traktā, un tā ir izplatītākā problēma, ar kuru cilvēki saskaras svētku laikā. Tas saistāms ar to, ka svētku maltīte sastāv no vairākiem ēdieniem, kuros mēdz būt arī produkti, kuri ikdienā tiek lietoti reti vai nemaz. Gāzes uzkrājas divos veidos – gan norijot par daudz gaisa, piemēram, ēdot ātri, dzerot gāzētus dzērienus, smēķējot vai košļājot košļājamo gumiju, gan gremošanas procesa laikā, kur iesaistīti fermenti un baktērijas. Tās var izdalīties caur muti – atraugājoties – vai caur taisno zarnu. Kaut arī gāzu veidošanās ir normāla parādība, to pastiprināta veidošanās var traucēt,” stāsta farmaceite Līga Cīrule.
#1 Izbaudīt nesteidzoties
Svētku maltīti nepieciešams izbaudīt nesteidzoties – sakošļāt to lēni un kārtīgi, lai izvairītos no pārāk daudz gaisa norīšanas, kas izraisa vēdera uzpūšanos. Turklāt, ēdot lēnāk, samazinās arī kopējais pārtikas patēriņš.
#2 Negulšņāt pēc maltītes
Pēc svētku vakariņām noteikti nav ieteicams uz atlikušo vakara daļu iesēsties dīvānā. Protams, nedrīkst arī veikt pārmērīgas fiziskās aktivitātes, taču pat mērenas kustības var palīdzēt justies labāk, piemēram, svētku galda novākšana un sakārtošana vai došanās pastaigā svaigā gaisā.
#3 Arī svētku maltītei jābūt sabalansētai
Produkti, kas satur vienkāršos ogļhidrātus – fruktoze, laktoze, rafinoze, sorbitols –, var radīt pārmērīgu gāzu uzkrāšanos zarnās. Tie atrodami sīpolos, artišokos, pākšaugos (pupās, zirņos), kāpostos, brokoļos, rozīnēs, lēcās, žāvētās plūmēs, vīnogās, Briseles kāpostos, sparģeļos, pienā un piena produktos, persikos, ābolos un citos produktos. Tas gan nenozīmē, ka no šiem produktiem jāatsakās, taču jāseko līdzi, lai maltīte būtu sabalansēta un tajā būtu arī pietiekami daudz olbaltumvielu un citu augļu un dārzeņu.
#4 Neaizmirst par ūdeni
Papildus dažādiem saldinātiem vai stiprinātiem dzērieniem obligāti jādzer arī ūdens. Ūdenim būtu jābūt siltam vai remdenam, tam var pievienot arī citronu un medu labākai garšai.
#5 Fermentēti produkti svētku galdā
Zarnu mikrofloras līdzsvara atjaunošanai ieteicamas arī labās baktērijas jeb probiotikas, jo tās sašķeļ un palīdz labāk sagremot pārtikas vielas. Probiotikas atrodamas fermentētos produktos, tāpēc svētku galdam piestāvēs tradicionālie latviešu skābētie kāposti un gurķi, kā arī mazliet netradicionālāki ēdieni un dzērieni kā kimči un kombuča.
#6 Var palīdzēt absorbenti
Ja ikdienā ierasta ir viegla maltīte, nelielas porcijas, šaurāks produktu klāsts, tad svētkos, pat ja netiek apēsts par daudz, bet tiek iekļauti taukaināki un smagāki ēdieni, vēders var uzpūsties. Cilvēki, kuri zina, ka viņiem rodas pastiprināta gāzu veidošanās, pirms svētkiem var sagatavoties un sarūpēt absorbentus, piemēram, aktivēto ogli, kas nepieciešamības gadījumā uzsūks toksīnus zarnu traktā. Noderēs arī medikamenti ar aktīvo vielu simetikonu, kas izšķīdina gāzu burbulīšus un neuzsūcoties izvadās. Tāpat vēdera uzpūšanās gadījumā var palīdzēt ķimenes, ingvers, koriandrs, fenheļa augļi, anīsa augļi, salvijas lapas, piparmētras lapas un kumelīšu ziedi.
“Iemesli pārmērīgam gāzu veidošanās procesam zarnās var būt saistīti ne tikai ar ātru ēšanu vai konkrētu produktu lietošanu uzturā, tās var pastiprināti veidoties arī pirms menstruācijām un menstruāciju laikā, grūtniecības laikā hormonu dēļ un arī dažādu slimību dēļ – laktozes vai glikozes nepanesamības, kairināto zarnu sindroma, gasroenterīta, Krona slimības, čūlainā kolīta, izjaukta zarnu mikrofloras līdzsvara vai pankreatīta dēļ. Tāpēc, ja gāzes veidojas pastiprināti un tas traucē dzīves kvalitātei vai bez gāzu uzkrāšanās ir arī asas sāpes vēderā, asiņaina caureja, vemšana, slikta dūša, svara zudums – noteikti nepieciešams konsultēties ar ārstu,” skaidro farmaceite Līga Cīrule.
WASHINGTON, DC - OCTOBER 05: U.S. President Donald Trump removes his mask upon return to the White House from Walter Reed National Military Medical Center on October 05, 2020 in Washington, DC. Trump spent three days hospitalized for coronavirus. (Photo by Win McNamee/Getty Images)
Covid-19 pandēmija ļoti strauji izmainījusi sociālo klimatu un ekonomisko situāciju visā pasaulē, to skaitā arī cilvēku intīmo dzīvi. Esam pieraduši runāt par to, ka pandēmija ir veicinājusi fiziskas un ekonomiskas barjeras, vienlaikus neiedomājoties, kādu ietekmi tā rada dažādām mūsu dzīvei būtiskām jomām – seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, ģimenes plānošanai un ar Covid-19 nesaistītu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.
Guttmacher Institute* veicis pētījumu par Covid-19 ietekmi uz reproduktīvo veselību ASV, aptaujājot 2009 sievietes vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Pētījuma dati ievākti t. s. pirmā Covid-19 viļņa laikā 2020. gada martā un aprīlī. Lai saprastu Covid-19 ietekmes spēku, pētījuma dati ir salīdzināti ar izaicinājumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā pēc 2008. gada lielās ekonomiskās krīzes.
Pētījumā ir apskatīti 5 būtiskākie sievietes seksuālās un reproduktīvās veselības aspekti: plānota grūtniecību, kontracepcijas lietošana, pieejamība (kontracepcijai, konsultācijām), e-vizītes kontracepcijas jautājumos, vardarbība no partnera puses.
Plānota grūtniecību
Vairāk nekā 40% ASV aptaujāto sieviešu Covid-19 pandēmijas dēļ mainījušas ģimenes pieauguma plānus, proti, kad un cik bērnus vēlas. Viena trešdaļa (34%) sieviešu nolēmušas atlikt plānotu grūtniecību vai kopumā šobrīd vēlas mazāku bērnu skaitu nekā pirms Covid-19 izraisītās krīzes. Šāda plānu maiņa skar 37% sieviešu ar zemiem ienākumiem un 32% sieviešu ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Tikai 17% sieviešu pandēmijas radītās situācijas dēļ vēlas vairāk bērnu un grūtniecību ātrāk nekā iepriekš plānots.
Attieksme pret kontracepciju
34% sieviešu atbildēja apstiprinoši uz apgalvojumu: “Covid-19 pandēmijas dēļ esmu daudz uzmanīgāka nekā iepriekš, lietojot kontracepciju katru reizi, kad man ir seksuālas attiecības”. Pastiprināta uzmanība konsekventai kontracepcijas lietošanai bija raksturīgāka sievietēm, kuras atzīmēja, ka vēlas atlikt grūtniecību jeb vēlas mazāk bērnu pandēmijas dēļ.
Pieejamība
Vienai trešdaļai ASV aptaujāto sieviešu (33%) pandēmijas ierobežojumu dēļ bija jāatliek jeb jāatceļ vizīte pie speciālista, kurš darbojas seksuālās un reproduktīvās veselības jomā (ginekologs, vecmāte u.c.), vai bija problēmas saņemt ierasto kontracepciju. Daudzas sievietes pauda bažas par savu spēju atļauties kontracepciju (27%), ka arī apmaksāt vizītes un pārbaudes pie speciālista (28%).
E-vizītes
Vizītes online vidē jeb e-vizītes, pielāgojoties pandēmijas radītiem apstākļiem, ļauj daļai sieviešu saņemt neieciešamās konsultācijas. Tā piemēram, 24% sieviešu, kuras lieto kontracepcijas tabletes, izmantojušas e-vizīti, lai konsultētos ar savu ginekologu un saņemtu kontracepcijas iegādei nepieciešamo recepti.
Vardarbība
Īpaši situācijās, kad ir zaudēts darbs, būtiski pieaug vardarbības risks attiecībās, jo finansiālās krīzes un stress ir vardarbību veicinošie faktori. 16% sieviešu, kuras piedalījās pētījumā, atzina, ka jau Covid-19 pandēmijas sākumā ir piedzīvojušas vardarbību no partnera puses (emocionāls pazemojums, piespiedu seksuālas attiecības, fiziska ietekmēšana, biedēšana). 33% no šīm sievietēm atzīmēja, ka viņām nav bijusi iespēja meklēt palīdzību šajā situācijā.
Finansiālā situācija
Šī gada martā praktiski visa pasaule negaidīti nokļuva “paliec mājās” ierobežojošajā vidē, kas veicināja Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo sociālo distancēšanos, taču vienlaikus pastiprināja ekonomisko un sociālo nedrošību. Guttmacher Institute pētījums apliecina sabiedrībā redzamo – pandēmijas radīto slogu dažādas sabiedrības grupas piedzīvo atšķirīgi. Tā piemēram, ASV sievietes biežāk nekā vīrieši ir zaudējušas darbu. Attiecīgi viņām tiek pārtraukta darbavietas nodrošinātā veselības apdrošināšana un samazinās piekļuve veselības pakalpojumiem.
Vairāk nekā puse (52%) sieviešu apstiprināja, ka viņa pati vai kāds no mājsaimniecības pandēmijas dēļ ir zaudējis darbu vai var strādāt tikai samazinātu darba laiku. Viena trešdaļa sieviešu finansiālo stāvokli 2020. gada aprīlī vērtē kā sliktāku nekā 2019. gada aprīlī.
41% sieviešu, kurām ir bērni, piekrita apgalvojumam: “Covid-19 pandēmijas dēļ esmu satraukusies, vai spēšu parūpēties par saviem bērniem”. Šo apgalvojumu apstiprināja ne tikai 55% sieviešu ar zemiem ienākumiem, bet arī 35% sieviešu ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kas norāda uz vispārējo nedrošību par situāciju, kādā šobrīd dzīvojam.
Salīdzinājums ar 2008. gada krīzi
Vien pāris mēnešos, Covid-19 pandēmija ir radījusi līdzīgu situāciju kā 2008. gada krīze. Salīdzinot seksuālās un reproduktīvās veselības pētījumus, redzamas kopīgas iezīmes gan sieviešu vēlmē atlikt grūtniecību (36% šobrīd pret 31% 2008. gadā) un plānot mazāk bērnu ģimenē (27% pret 28%), gan bažās par spēju atļauties kontracepciju un ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus veselības pakalpojumus (25% pret 23%). Vienlaikus pandēmija vairāk ietekmējusi sieviešu vēlmi rūpīgāk lietot kontracepciju (39% pret 29%), kā arī 39% sieviešu šobrīd saskaras ar kontracepcijas un konsultāciju pieejamības problēmām, savukārt, 2008. gada krīzes laikā ar to saskārās vien 24% sieviešu.
Pētījums tikai ieskicē apzināto pandēmijas izraisīto ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību, taču pilnu situācijas kopainu būs iespējams novērtēt tikai pēc laika. “Paliec mājās” pieredze, augošā ekonomiskā nestabilitāte un traucējumi veselības aprūpes sistēmā Covid-19 pandēmijas laiku padarījusi par nebijušu pieredzi cilvēkiem gan ASV, gan Eiropā un citviet pasaulē. To, kāda būs pandēmijas ietekme uz Latvijas demogrāfisko situāciju un ģimenes plānošanas izvēlnēm, attiecībām ģimenē un kontracepcijas lietošanas paradumiem, speciālistu un veselības pakalpojumu pieejamību, rādīs laiks un arī Latvijā veiktie pētījumi par situāciju seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.
Nav nekas patīkams pat visparastākās iesnas, taču daudz nepatīkamākas ir komplikācijas, kad infekcija ieperinās deguna blakusdobumos, izraisot akūtu rinosinusītu jeb, kā to joprojām dēvē tautā, – haimorītu. Tomēr arī šādā situācijā nav pamata lielam uztraukumam. Par iemesliem, kāpēc tā, stāsta Veselības centru apvienības un Rēzeknes slimnīcas otorinolaringologs (LOR), ķirurgs RIHARDS URTĀNS.
Jaunākās atziņas
Mūsdienu pētījumi parāda – lai akūts rinīts jeb iesnas kļūtu par akūtu rinosinusītu jeb deguna blakusdobumu iekaisumu, liela nozīme ir cilvēka deguna gļotādas ģenētiskām īpatnībām mijiedarbībā ar attiecīgu vidi. Tas nozīmē, ka no vairākiem cilvēkiem, kuri ir saaukstējušies un kuri atrodas vienādos nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, strādā caurvējā, viens iedzīvosies blakusdobumu iekaisumā, bet otram tikai nāksies sadzīvot ar nepatīkamo deguna tecēšanu piecu septiņu dienu garumā. Jo – abiem piemīt ģenētiskās atšķirības. Tad nav arī būtiski, vai iepriekš līdz galam izārstētas akūtās iesnas vai ne, vai lietoti pareizie vai tomēr nepareizie medikamenti, kā to parasti mēdzam domāt, meklējot vainīgo savā saslimšanā.
Visbiežāk akūtu rinosinusītu, ko joprojām sarunvalodā mēdzam dēvēt par haimorītu (patiesībā haimorīts apzīmē tikai augšžokļa dobumu iekaisumu, taču iekaisums var būt arī citos deguna blakusdobumos), izraisa vīrusi – rinovīrusi, arī gripas vīrusi, adenovīrusi. Nav pamata uztraukumam, ja pieaugušais 2–5 reizes gadā saaukstējas vai slimo ar iesnām.
Kā liecina pētījumi, tikai 1,5–2% gadījumu iesnas beidzas ar tādu akūtu rinosinusītu, kas ir bakteriālas dabas un kas būtu jāārstē ar antibiotikām. Klīniskie pētījumi arī parāda, ka 40% gadījumu akūti bakteriāli iekaisumi pašlimitējas, tas ir, saslimšana pāriet bez antibakteriālas terapijas.
Protams, lēmumu – izrakstīt pacientam antibiotikas vai ne – ārsts pieņems, ņemot vērā saslimšanas ilgumu un smagumu. Lielākoties ārstēšana darbojas divos virzienos – lai samazinātu simptomus un lai no tiem ātrāk atbrīvotos.
Dažādas smaguma pakāpes un izpausmes
Izšķir trīs akūta rinosinusīta veidus: akūts virāls (vīrusu izraisīts) rinosinusīts, akūts postvirāls rinosinusīts un bakteriāls rinosinusīts.
1. Akūts virāls rinosinusīts faktiski ir rinovīrusu, adenovīrusu un C gripas vīrusu vai citu izraisīta infekcija, ko vienkārši dēvējam par saukstēšanos un iesnām. Bieži vien robežšķirtne starp vienkāršu akūtu rinītu un akūtu virālu rinosinusītu nav vienkārši nosakāma, jo deguna blakusdobumu iekaisumam var būt dažādas smaguma pakāpes. Šai saslimšanai būtu jāpāriet pašai apmēram 5–10 dienu laikā.
2. Akūta postvirāla rinosinusīta ilgums jau var būt pat līdz 12 dienām, bet dažreiz tas izstiepjas pat līdz trim mēnešiem. Tomēr arī šim iekaisuma veidam pašam vajadzētu pāriet.
3. Bakteriāls rinosinusīts biežāk ir vienpusējs process (piemēram, iekaisums attīstās kreisās puses augšžokļa dobumā); raksturīgi bāli, zaļgani, smakojoši strutaini izdalījumi. Pacienti sūdzas par aizliktu degunu un izdalījumiem, vienlaikus spiediena sajūtu sejas apvidū (pieres un vaigu rajonā), galvassāpēm un nereti samazinātu ožu. Taču ārsts savā praksē pieredzējis arī situācijas, kad pacientam ir sūdzības tikai par strutainiem izdalījumiem, bet sāpju nav.
Lai noteiktu diagnozi “akūts rinosinusīts”, jābūt vismaz diviem no šiem simptomiem: deguna aizlikums vai izdalījumi no deguna, ožas zudums, spiedoša sajūta sejas apvidū un gļotu krāšanās rīklē. Nereti pacienti sūdzas par sāpēm pakauša (nevis pieres) daļā vai sāpēm acu ābolos, un tas nozīmē, ka iekaisums okupējis nevis haimora, bet citus deguna blakusdobumus. Diagnozes apstiprināšanai vēlama deguna endoskopija, komplicētos gadījumos arī rentgena vai datortomogrāfijas izmeklējums.
Jāteic, ka pacientiem ne vienmēr ir jākavē savs laiks un jātērē savi līdzekļi izmeklējumiem, jo ļoti bieži ārsts jau pēc raksturīgajām sūdzībām un pacienta apskates var saprast, kas tieši viņam par vainu. Taču, piemēram, rentgena izmeklējums palīdz ārstam pieņemt lēmumu, vai pacientam nozīmējamas arī antibiotikas. Un tikai smagākās situācijās ir nepieciešama arī datortomogrāfija.
Kā cilvēkam pašam būtiski atvieglot savu stāvokli
Ja sanācis iedzīvoties rinosinusītā, cilvēks uzreiz var sev ļoti labi palīdzēt mājās.
Pirmkārt, lietojot kādu no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibumetīnu, vai pretsāpju, drudzi mazinošu līdzekli paracetamolu; tie nopērkami bez receptes.
Otrkārt, simptomu atvieglošanai (pietūkusi deguna gļotāda traucē dobumiem dabīgi attīrīties) ieteicami deguna asinsvadus sašaurinoši līdzekļi ar ksilometazolīnu. Šos pilienus nedrīkst lietot ilgāk par 3–5 dienām. Darot to ilgāk – nedēļām un mēnešiem ilgi – izveidosies medikamentozās iesnas, deguna gļotāda pietūks un sabiezēs vēl vairāk, deguns būs pastāvīgi aizlikts, tāpēc būs nepieciešama papildus ārstēšana.
Lai atvieglotu elpošanu caur degunu, samazinātu nepatīkamo spiediena sajūtu sejas apvidū, var lietot medikamentus, kuru sastāvā ir pseidoefedrīns, hidrohlirīds, kas arī irbezrecepšu medikamenti sīrupa un tablešu formā.
Treškārt, skalot degunu ar sāls šķīdumu.Klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka deguna skalošana ar sālsūdeni, kur ūdens un sāls ir pareizās proporcijās, dod labu ārstniecisku efektu. Tiesa, šis efekts ir atkarīgs no tilpuma, ar kādu tiek skalots deguns, un strūklas. Tāpēc, piemēram, līdzīgas koncentrācijas degunā pūšamais fizioloģiskais šķīdums nebūs tik efektīvs, jo tam nebūs vajadzīgā tilpuma un strūklas. Svarīgi, lai sāls šķīdums nebūtu ne par stipru, ne par vāju; sāls optimālā koncentrācija vēlama tāda pati, kāda tā ir mūsu asins plazmā, – 0,9 procenti. Pagatavošanai uz 250 mililitriem silta vārīta ūdens ņem pustējkaroti vārāmā sāls, tādējādi tiks iegūts apmēram 1% sāls šķīdums, ko var droši lietot deguna skalošanai mājās. Tas minimāli kairinās deguna gļotādu, toties labi attīrīs no dažādām atkritumvielām, kas ir sakrājušās degunā, kā arī veicinās tā gļotādas skropstiņepitēlija darbības atjaunošanos. Skalošana ieteicama 1–2 reizes dienā, bet tilpumam, kas jāizlaiž caur katru nāsi, jābūt līdz pat 100 militriem. Deguna skalošanai var izmantot aptiekā nopērkamu šļirci, klizmas balonu vai arī ārzemēs (amazon.de) pasūtāmu tam domātu ierīci – Sinus rinse. Procedūru var veikt tik ilgi, cik nepieciešams. Starp citu, deguna skalošana ar sālsūdeni minēta arī Eiropas vadlīnijās par akūta deguna blakusdobumu iekaisuma ārstēšanu.
Ārstēšanā cita, daudz mūsdienīga pieeja
Vecākās paaudzes cilvēki noteikti labi atceras, ka savulaik iekaisuma gadījumā plaši izmantoja dobumu atvēršanu (duršanu, kā to dēvē tautā) uz deguna dobuma apakšējām ejām, lai izskalotu augšžokļa (Haimora) dobumu. Mūsdienās šāda manipulācija ne tuvu nav tik aktuāla, kā tas bija pirms gadiem trīsdesmit. Tā tiešām ir nepieciešama daudz retāk, nekā to ir iedomājušies cilvēki.
Tagad rinosinusītu ārstēšanā galvenokārt izmanto topiskos intranazālos kortikosteroīdus (tie satur pretiekaisuma hormonus), kas sniedz ļoti labus rezultātus, īpaši postvirāla iekaisuma jeb, vienkāršoti sakot, ieilgušu iesnu gadījumā. Tie ir degunā pūšami līdzekļi ar vietēju iedarbību, tāpēc nav jābaidās, ka organismā varētu nonākt liela deva nevajadzīgu hormonu. Lietošanas ilgums parasti ir 2–4 nedēļas, bet atsevišķos gadījumos, piemēram, ja ir hroniska deguna blakusdobumu iekaisuma paasinājums, – ilgāk. Tikmēr, kamēr deguna un blakusdobumu gļotāda nomierinās, tūska samazinās, uzlabojas deguna blakusdobumu ventilācija un arī iekaisums samazinās. Jāteic, ka no pacienta puses tik ilga ārstēšanās prasa līdzestību un pacietību.
Gadījumos, kad tas ir nepieciešams, ārsts papildus izrakstīs antibiotikas, kas parasti jālieto septiņas dienas, bet dažreiz arī ilgāk.
Ja deguna blakusdobumu iekaisumi ik pa laikam atkārtojas, vajadzētu pārbaudīt, vai nav kāds to veicinātājs, piemēram, šķība deguna starpsiena (tad ķirurģiski veic tās iztaisnošanu – septoplastiku), bet varbūt problēmas ir deguna gliemežnīcā un blakusdobumos, kam arī var veikt operāciju.
Publicēt vai nepublicēt sava mazuļa foto – tas ir katra vecāka un ģimenes privāts lēmums, ko vada konkrēti argumenti. Bet kā rīkoties vecākiem, kuri nolēmuši savu mazuli neizrādīt interneta plašumos, taču pamana, ka to dara kāds cits ģimenes loceklis, tuvs draugs vai pat svešinieks? Un ko par savu fotogrāfiju publicēšanu jau pieaugot teiks paši bērni, kuri saviem vecākiem nav devuši atļauju izrādīt sevi sociālajos tīklos? Nākotnes riskus skaidro Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
“Izvērtējot, publicēt vai nepublicēt sava bērna fotogrāfijas internetā, vecākiem ir jāapzinās, ka vēlāk apzinātā vecumā bērns varētu nevēlēties, ka viņa/-s fotogrāfijas vai citi personas dati ir pieejami sociālajos tīklos. Bērna fotogrāfiju publicēšana nākotnē var izraisīt problēmas personiskajā un profesionālajā dzīvē. Tā kā lēmums par bērna fotogrāfiju publicēšanu internetā ir bērna vecāku pārziņā, tas jārespektē arī pārējiem pieaugušajiem bērna kontaktpersonu lokā,” norāda Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. Viņa atklāj, ka Datu valsts inspekcijā līdz šim vēl nav saņemts iesniegums, kur bērns lūgtu palīdzēt atbrīvoties no publikācijām, ko, iespējams, veikuši viņa ģimenes locekļi. Taču jau pavisam drīz pieaugs paaudze, kas ir plaši “atrādīta” sociālajos tīklos, un paredzams, ka parādīsies jauna tendence, bērniem prasot dzēst savus attēlus.
Par personas datu apstrādi sociālās tīklošanas vietnē atbild arī vietnes administrācija, un pareizi būtu, ja katras šādas vietnes privātuma vai datu apstrādes politikā būtu aprakstīts, kā personai rīkoties gadījumos, kad personas dati, iespējams, apstrādāti nelikumīgi. Taču daži galvenie principi palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un nepatīkamām situācijām.
Bērna piekrišana nav pamatojums attēlu publicēšanai
Arī bērnu datus, tāpat kā jebkuras fiziskas personas datus, var apstrādāt komerciālos nolūkos vai nodrošinot citas personas leģitīmās intereses. Šādos gadījumos datu apstrādei ir jāatbilst visām noteiktajām prasībām, un šādu datu apstrādi var veikt skola vai komersants. Kā tad ar visiem pārējiem? Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu bērniem pienākas īpaša personas datu aizsardzība, jo sevišķi, lai veidotu personu vai lietotāju profilus sociālajos tīklos.
“Personas piekrišana ir viens no pamatojumiem, lai fotogrāfiju vai videoierakstu publicēšana sociālās tīklošanas vietnēs būtu atļauta. Taču jāņem vērā, ka nepilngadīgu bērnu piekrišanu nevar uzskatīt par likumisku pamatojumu, jo saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērna likumiskie pārstāvji ir vecāki, un viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Tātad vecāki arī pārstāv savus nepilngadīgos bērnus datu aizsardzības jomā, un bērna personas dati atrodas vecāku “kontrolē”,” skaidro Jekaterina Macuka. Vienkāršoti runājot, ja pajautāsi radu vai draugu bērnam, vai drīksti publicēt viņa attēlu, ar to nepietiks pat pozitīvas atbildes gadījumā. Bez bērna vecāku atļaujas to nedrīkst darīt.
Kāpēc drīkst dalīties ar bērna bildēm ģimenes grupā, bet ne Facebook?
Bērna vecāki vai citi ģimenes locekļi var dalīties ar bērna attēliem savas sociālās grupas ietvaros, piemēram, WhatsApp slēgtajā ģimenes grupā. Taču attēlu publiskošana sociālajos tīklos var novest pie nepatīkamām sekām. Šī gada maijā Nīderlandē tiesa izšķīrusi civilstrīdu starp kādu vecmāmiņu un viņas nepilngadīgo mazbērnu māti, jo vecmāmiņa bez bērnu vecāku piekrišanas sociālajos tīklos bija publicējusi vairākas mazbērnu fotogrāfijas. Vecmāmiņa atteicās tās dzēst no sociālajiem tīkliem arī pēc bērnu mātes vairākkārt izteikta pieprasījuma. Tiesa lēma, ka mazbērnu fotogrāfiju publicēšana bez vecāku piekrišanas ir nelikumīga, un uzdeva vecmāmiņai dzēst no sociālās tīklošanas vietnēm tur ievietotās mazbērnu fotogrāfijas.
Kādēļ arī vecākiem divreiz jāpadomā, pirms publicēt bērna fotogrāfiju?
Gan vecākiem, gan sociālās tīklošanas vietņu lietotājiem būtu jāņem vērā, ka internetā publicētās fotogrāfijas veido personas digitālo vēsturi. Bērna intereses var tikt potenciāli aizskartas situācijā, kad, bērnam pieaugot, atsevišķas internetā ievietotās un publiski pieejamās fotogrāfijas var šķist pārāk personīgas un nepiemērotas izplatīšanai: piemēram, kails bērns, bērns jocīgā tērpā, bērns ar grimasē savilktu seju. Digitālajai vēsturei savukārt ir aizvien pieaugoša loma dažādos dzīves aspektos, piemēram, darba meklējumos.
Tāpat, publicējot bērna fotogrāfijas ar atzīmētu vārdu un ģeogrāfisko atrašanās vietu, iespējams, negribot apdraudi bērna fizisko un ģimenes ekonomisko drošību, jo šādi tu sniedz noziedzniekiem informāciju par bērna un ģimenes paradumiem, uzturēšanās vietām, mājokli un tā drošību utt. Bērnu fotoattēli, kas publiski pieejami sociālās tīklošanas vietnēs, var tikt izmantoti arī dzimumnoziedznieku seksuālajiem mērķiem.
Noteikumi attiecas arī uz bērniem
Atsevišķs jautājums – kā rīkoties, kad bērna attēlu publisko viņa vienaudži bērna paziņu lokā.
Protams, bērniem augot, saskarsme ar vienaudžiem ir aktuāla, arī digitālajā vidē. Aizliegt bērnam iesaistīties sarunās ar draugiem vai dalīties ar attēliem sociālo tīklu grupās nav risinājums, taču svarīgi iemācīt, ka jebkurš attēls paliks internetā uz visiem laikiem. Tāpēc bērnam jāiemācās nedalīties ar attēliem, kurus viņš negribētu publiskot visiem, kā arī nedarīt otram to, ko nevēlas, lai nodarītu pašam. Ja ļoti gribas padalīties ar labāko draugu, labāk attēlu parādīt savā telefonā, nevis pārsūtīt.
Ja nākas saskarties ar situāciju, kad kāds cits publicējis neglaimojošu bērna fotogrāfiju, viņam ir tiesības vērsties pie attēla publicētāja un lūgt attēlu dzēst, taču, ja tas nelīdz, jāvēršas pie sociālo tīklu administrācijas. Sociālo tīklu vietnes piedāvā iespēju pie katra publicētā raksta, attēla un citas informācijas, kas satur personas datus, izvēlēties “Report” jeb “Ziņot”, lai sociālā tīkla administrācijai nodotu ziņu, ka šim attēlam šeit nevajadzētu atrasties. Datu valsts inspekcija aicina bērnus ielūkoties https://drossinternets.lv/ , kur atrodami vērtīgi padomi drošākai interneta lietošanai.
Otrdien Latvijā atklāti 1145 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits, bet 20 ar jauno koronavīrusu sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Mirušo personu skaits aizvadītajā diennaktī bijis otrs lielākais, kāds līdz šim reģistrēts vienā diennaktī. No pagājušajā diennaktī mirušajiem viens cilvēks bija vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – no 60 līdz 70 gadiem, divi – no 70 līdz 80 gadiem, desmit – no 80 līdz 90 gadiem, trīs – vecumā no 90 līdz 100 gadiem, bet viens vecumā no 100 līdz 105 gadiem.
Kopumā līdz šim Latvijā miruši 479 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 12 155 Covid-19 testi, kas ir augstākais veikto testu skaits vienā diennaktī. No tiem pozitīvi bijuši 7,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 33 484 cilvēki, savukārt pēdējās 14 dienās kopā inficējušies 10 668, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 555,6 gadījumi.
Katrs mākslinieks, tēlnieks un arhitekts darbu darina ar savu ideju, kamēr mēs, vērotāji un baudītāji, meistara darbu redzam savā interpretācijā. Tā arī mēs cenšamies atklāt to mākslas darbu – skulptūru, statuju, figūru, megalītu un citu konstrukciju – nozīmi, kuru autori dzīvojuši krietni pirms mums.
Salas un kontinenti glabā vērtības, kas jau paaudžu paaudzēs ir bijis aizraujošs izaicinājums pētniekiem, vēsturniekiem un arheologiem, jo daudzas vietas un mākslas darbi ir tik seni un neizprotami, ka vēljoprojām nav skaidrs, kādiem mērķiem tās ir būvētas.
Tādēļ “National Geographic” ir apkopojis interesantākos faktus par pasaules noslēpumainākajām skulptūrām un celtnēm.
Neizskaidrojamais – Egejas jūras vidienē atvestas un atstātas senas figūriņas
Kiklādu salas ir Grieķijas salu arhipelāgs Egejas jūras dienvidu daļā. Grupā ir vairāk nekā 200 salu, tajā skaitā arī Kerosa. Tā ir pavisam neliela, taču kas to padara par neparastu? Tās ir simtiem mazos gabalos sasistās statuetes, kas vēsta par Eiropas civilizācijas pirmsākumiem un kas ir atvestas un izkaisītas pa visu salu, neatstājot nekādas pēdas vai izskaidrojumus par to, kur tās radušās.
3000 gadus pirms mūsu ēras tapušās marmora figūriņas lielākoties atveido abstraktu, kaila cilvēka ķermeni. Tās iedalās trīs galvenajos veidos: kails sievietes ķermenis, kails vīrieša ķermenis un mūziķu figūriņas. Visbiežāk uz salas ir atrodamas tieši sieviešu figūras. Salas pētnieku grūtākais uzdevums ir atrast gabalus, kas atbilstu vienai figūrai, un atklāt, kādēļ statuetes vispār atrodas uz šīs salas.
Tāpēc vēstures cienītājiem un piedzīvojumu meklētājiem tiek piedāvāta jauna filma “Kerosas apraktie noslēpumi”, kurā zinātnieku un ekspertu komanda kopā ar arheologu dodas unikālā ekspedīcijā pa Grieķijas salu Kerosu, lai atrisinātu mistērijas un meklētu šīs statuetes. Filmas pirmizrāde būs skatāma kanālā “National Geographic” jau 28. decembrī plkst. 22.00.
Latvieša rokām būvētā Koraļļu pils Floridā
1951. gadā netālu Maiami neparastais latviešu izcelsmes tēlnieks, akmeņkalis Edvards Liedskalniņš pabeidza Koraļļu pils būvniecību. Tas ir inženierijas brīnums, kas pielīdzināms Ēģiptes piramīdām un Stounheindžai un kura noslēpumu nav izdevies atklāt. Koraļļu pili Liedskalniņš esot būvējis par godu nelaimīgajai jaunības dienu mīlestībai Agnesei. Sākotnēji pils atradusies netālu no Floridsitijas (Florida City), taču 1936.gadā viņš pārcēlies un ņēmis pili sev līdz. Pārvākšanās ilga trīs gadus.
Fantastiskā būve ir veidota no vairāku tonnu smagiem iežiem jeb kaļķakmens bluķiem, kas izkalti dažādās formās, – stabos, sienās, krēslos, galdos, dilstošā Mēnesī, Saules pulkstenī un strūklakā. Koraļļu pils vienmēr tika celta naktī, izmantojot pašdarinātas vinčas un sviras, kā arī būvniecības laikā Liedskalniņš vienatnē esot spējis pārvietot akmeņus, kas kopumā svēra vairāk nekā 1100 tonnu.
Par brīnumaināko vietu pilī uzskata tās lielos akmens vārtus, kuri, neraugoties uz svaru, bija viegli atverami – ar vienu pirksta kustību. Līdz pat 1986.gadam, kad vārti salūza, nebija skaidrs, kā šis mehānisms darbojas. Noņemot vārtus, izrādījās, ka tie rotēja ar metāla ass un kravas auto gultņu palīdzību. Vēlāk tajā pašā gadā vārtus atjaunoja.
Lai arī to, kā viens cilvēks smagos akmens bluķus izkalis un pārvietojis pats, bez īpašas tehnikas, ieskauj daudz teoriju un mīklu, visticamāk Liedskalniņš izmantojis sviras principu un smagu darbu. Viņš pats teicis, ka esot atklājis piramīdu noslēpumu, kā senie ēģiptieši, būvnieki Peru, Jukatanā un Āzijā ar vienkāršiem instrumentiem varējuši pacelt vairākas tonnas smagus akmeņus.
Mistiskās akmens lodes no Kostarikas
20. gadsimta 30. gados Kostarikas džungļos tika atrastas 300 gandrīz pilnīgi apaļas dažādu izmēru akmens lodes. Akmeņu forma bija perfekta un to diametri atšķīrās, sākot no desmit centimetriem līdz pat 2,4 metriem.
Perfekti apaļo akmeņu izcelsme vēljoprojām ir neizskaidrojama. Lielākā daļa akmeņu, kuri tikuši izmantoti sfēru izveidē, ņemti no kalnu pakājes, tālu no vietas, kur tie atrasti. Pētnieki uzskata, ka ieža formas pārveidošana uzsākta turpat nogāzē, bet vēlāk tie pārvietoti. Tomēr nav skaidrs, kā notikusi pārvietošana, jo, spriežot pēc ložu vecuma, tās radītas pirms ticis izgudrots rats. Turklāt, dažas akmens lodes atrastas uz Isla del Cano (Isla del Caño) salas, kura atrodas 17 kilometru attālumā no to izcelsmes vietas.
Par to kā, akmens lodes tapušas izskanējušas vairākas teorijas. Daži arheologi uzskata, ka virsējais slānis berzts ar dzīvnieku ādām un smiltīm, līdz izveidojusies apaļa forma. Citiem šķiet, ka vispirms ieža virskārta kalta ar akmens instrumentiem, tad akmens karsēts, lai to vieglāk būtu slīpēt un iegūt lodes formu. Lielākās lodes tika arī pulētas.
Laika gaitā cilvēki ir iznīcinājuši daudzus neparastos atradumus, tomēr Kostarikas Nacionālajā muzejā ir saglabāti pavisam 130 akmeņi, kurus nav nepieciešams restaurēt. Tomēr daudzi no viņiem vēl atrodas dziļi džungļos un zem zemes.
“Lodes mēdza simbolizēt sociālo un politisko statusu. Tās tika demonstrētas, ja ciemā ieradās kāda svarīga persona,” teikts Kostarikas muzeja izstādē. “Jo lielāka un akurātāk nostrādāta ir lode, jo lielāks ir ciemata un tā iedzīvotāju prestižs, protams, jo vairāk lodes, jo svarīgāks ciemats,” skaidro muzeja darbinieki.
Moai skulptūru mīkla
Lieldienu salas jeb Rapanujas vēsture ir neticami bagātīga un ļoti pretrunīga, un tās noslēpumainību vēl papildina arī teju 900 neparastās Moai skulptūras. Šīs unikālās statujas neliek mieru vairākām ceļotāju un pētnieku paaudzēm, jo ir pilnīgi neizprotami, kā tās radušās salā ar tik maz iedzīvotājiem un nabadzīgu augu valsti.
Statuju izskats ir ārkārtīgi savāds – lielas galvas ar smagnēju, uz priekšu izbīdītu zodu, ironisku sejas izteiksmi un garām ausīm. Kā arī šīm statujām ir ķermenis, kas ierakts vismaz 25 metrus zem zemes. Pēc arheologu domām, sākotnēji statujas nemaz nebija ieraktas, tās iegrima palēnām, klimatisko izmaiņu dēļ.
Moai statujas tika celtas, lai godinātu vadoni vai citus svarīgus cilvēkus, kuri devušies aizsaulē. Skulptūras novietotas uz taisnstūrveida akmens platformām, dēvētas par Ahu. Moai skulptūras tika kaltas ar dažādām grimasēm, jo bija paredzēts, ka tās saglabā apglabātās personas vaibstus.
Lielākā daļa no akmens statujām guļ nepabeigtas akmeņlauztuvēs vai gar senajiem ceļiem. Dažas no tām ir sastingušas Rano-Raraku vulkāna krātera dziļumā, bet dažas ir “iznākušas” uz vulkāna kores un, liekas, ka virzās uz okeānu.
Cropped shot of a mature woman applying moisturizer to her face
Lai arī šogad lielās svētku balles izpaliek, tas nenozīmē, ka svētkos negribēsim labi izskatīties. Turklāt tieši tas, ka svētku dienās izskatīsimies un jutīsimies labi, var palīdzēt rast svētku noskaņu, mieru un mazināt stresu. Kā parūpēties par skaistu ādu gan svētkos, gan ikdienā, iesaka BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Samaziniet uzņemto saldumu daudzumu
Saldumi nav skaistas ādas sabiedrotais, uzsver Z. Prikule-Rūsiņa. Produkti ar augstu glikēmisko indeksu, piemēram, konfektes, cepumi, dažādi mīklas izstrādājumi, ātri ķermenī pārvēršas par glikozi un izraisa strauju insulīna līmeņa pacelšanos un tikpat strauju kritumu, tāpēc pēc īsa brīža atkal rodas ēstgriba. Ēdot šādus produktus, ādā rodas iekaisums, kas var saasināt esošās ādas problēmas. Pastiprināti tiek stimulēta tauku jeb sebuma sintēze, kas nosprosto poras un veido komedonus, kurus redzam kā melnus punktiņus uz ādas, kā arī pinnes.
Ja uztrauc grumbu rašanās, tad būtu jāizvairās no saldu produktu lietošanas ikdienā, jo tas paātrina grumbu rašanos. Cukura molekulas piestiprinās pie kolagēna šķiedrām, tās kļūst stīvas un bojājas. Saldummīļiem ātrāk var novērot pirmās novecošanās pazīmes, kā arī ādas elasticitātes zudumu, tāpēc būtu svarīgi izvēlēties veselīgus našķus.
Ierobežojiet alkohola patēriņu
Alkohols dehidrē ādu, uzsver speciāliste. Tāpēc, lai izvairītos no sausas, pelēcīgas ādas, būtu jāierobežo alkohola patēriņš. Ja svētku reizē tiek lietots kāds alkoholisks dzēriens, papildus jādzer daudz ūdens, kā arī ir ieteicama liela glāze ūdens tieši pirms došanās gulēt. Dzirkstošie dzērieni, tāpat kā saldi kokteiļi, nav ādas draugi. Savukārt aknes un rozācijas pacientiem būtu jāizvairās no vīna, it īpaši sarkanvīna, lietošanas, jo tas ir viens no uzliesmojuma izraisītājiem, kas stimulē iekaisuma procesu ādā.
Pilnvērtīgi atpūties
Gada beigas ir ļoti intensīvs periods, kad daudzi steidz izdarīt pēdējos nepabeigtos darbus. Spriedzes situācijās izdalās stresa hormons jeb kortizols, kas, iedarbojoties uz ādu, var izraisīt dažādu slimību, tai skaitā psoriāzes, atopiskā dermatīta un aknes, pasliktinājumu. Kortizols paātrina tauku dziedzeru darbību, rada iekaisumu, novājina ādas imunitāti, kā arī izraisa ādas sausumu. Tādēļ centieties atrast personīgo līdzsvaru un mazināt ikdienas stresu.
Ieviesiet sejas ādas kopšanas rituālu
Pat, ja epidemioloģisko ierobežojumu dēļ lielāko dienas daļu pavadām, neizejot no mājām, ir svarīga pareiza ādas kopšana, uzsver Z. Prikule-Rūsiņa. Tās pamatā ir ādas tipam atbilstošu līdzekļu izmantošana, kas satur vienu vai vairākas aktīvās vielas, kuras uzlabos konkrētā tipa ādu. Kad pareizie līdzekļi izvēlēti, jāatceras par dažiem pamatsoļiem – ādas attīrīšanu, eksfoliāciju jeb atmirušo ādas šūnu aizvākšanu un mitrināšanu.
Ādas attīrīšanas līdzekļi aizvāc putekļus un lieko sebumu, bet eksfolianti noņem vecās ādas šūnas un ļauj uzklātajiem produktiem iesūkties dziļāk.
Sejas āda obligāti jāattīra gan no rīta, gan vakarā, jo kosmētika, putekļi un sebums var nosprostot poras un ar laiku radīt nelīdzenu virsmu un pinnes.
Eksfoliācijas biežums atkarīgs no ādas tipa un izmantotā līdzekļa, bet noteikti ne katru dienu.
Eksfoliācijai jāizvēlas kāda no skābēm (alfa- jeb AHA vai beta-hidroksiskābes jeb BHA), kuras sastopamas dažādās formās – attīrošs līdzeklis, toniks, serums, maska un citi.
Sejai labāk neizmantot skrubi, bet gan iepriekš minētās skābes, jo skrubis var būt pārāk abrazīvs un bojāt ādas virsmu, atstājot mikroplaisas tajā.
Lai ādu palutinātu, kopšanas rituālam var pievienot kādu antioksidantu serumu, piemēram, vitamīnu C, kas uzlabos sejas krāsu un piešķirs tai mirdzumu.
Serums ir jāuzklāj pirms mitrinošā krēma un jālieto kursa veidā.
Nereti mājās tiek pagatavotas dažādas it kā mitrinošas sejas maskas no pārtikas produktiem, lai uzlabotu ādas stāvokli. No tā gan vajadzētu izvairīties, jo tas var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas un pinnes. Labāk izvēlēties sejai atbilstošus dermakosmētikas līdzekļus, kuri ir pārbaudīti un droši.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa atgādina – skaistai ādai ir nepieciešama gan ārēja, gan iekšēja kopšana, ar to saprotot veselīgu uzturu un pietiekamu ūdens patēriņu. Dienā būtu ieteicams izdzert 1,5 – 2 litrus ūdens. Var dzert arī zāļu tējas, piemēram, trejdaivu sunīša lakstu tēja un kliņģerīšu ziedu tēja var palīdzēt mazināt alerģiskās izpausmes un ādas karinājumu. Tīruma kosas laksti veicina organisma attīrīšanos, nostiprinot ādas elastību. Upeņu lapas satur daudz vitamīnu, mikroelementu un flavonoīdu, kas nostiprina kapilārus un uzlabo ādas apasiņošanu. Savukārt ceļtekas lapas labvēlīgi ietekmē ādas iekaisumu ātrāku sadzīšanu.
Ir būtiski uzņemt vitamīnus un mikroelementus, kas rūpējas par visu ādai nepieciešamo. D vitamīns ir viens no labākajiem vitamīniem jūsu ādai, kā arī C, E, A, K un B grupas vitamīni – B1, B2, B3, B5, B6, B7, B9 un B12. Neaizmirstam par nozīmīgiem mikroelementiem, kā, piemēram, cinku un selēnu. Aptiekās ir pieejami īpaši izstrādāti vitamīnu kompleksi ādai, matiem un nagiem. Lai sasniegtu efektu, tie būtu jālieto kursa veidā līdz trim mēnešiem.
Ļoti noderīgas ādai ir Omega taukskābes, tādēļ ieteicams lietot zivju eļļu, kas uzlabo ādas līdzsvaru, mitrina to un samazina novecošanās pazīmes. Var papildināt Omega-3 arī ar Omega-6 un Omega-9, kas samazina grumbu un pūtīšu veidošanos.
Atcerieties, ka gan ādas, gan vispārējai veselībai un emocionālai labsajūtai ļoti būtisks ir pilnvērtīgs miegs. Rūpes par skaistu ādu, īpaši ap acīm, nav iedomājamas bez veselīga miega!
Lielā Talka aicina vēl šogad paveikt savu labo darbu Latvijai un izvēlēties Ziemassvētku eglīti podiņā, tādā veidā nodrošinot iespēju kociņam turpināt augt arī pēc svētku beigšanās. Tā vietā, lai eglīti pēc svētkiem izmestu tuvējā miskastē, cilvēki ir aicināti to iestādīt, padarot Latviju zaļāku un pieliekot roku Latvijas ieguldījumam pasaules ekosistēmas līdzsvara atjaunošanā.
Lielās Talkas mērķis jau trīspadsmit ir bijis aicināt Latvijas iedzīvotājus līdzdarboties vides sakopšanā, labiekārtošanā un atveseļošanā. Ne tikai domāt par to kā novērst piesārņojuma radītās sekas, bet arī raudzīties nākotnē un dalīties ar inovatīvām idejām. Par dabas saglabāšanu nepieciešams domāt ik dienu, un ar šķietami maziem ikdienas darbiem, pievienoties zaļākas un tīrākas Latvijas un pasaules veidošanā.
“Kāpēc lai jūsu Ziemassvētku eglīte nevarētu izaugt par nākotnes dižkoku? Šie mūžzaļie koki ir neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa, un, lai tie turpinātu mūs priecēt arī pēc svētkiem, dodiet iespēju eglēm augt. Iegādājoties eglīti podiņā, būs iespēja to pēc svētkiem pārstādīt sev tuvējā apkārtnē, kur tas ir atļauts. Tādā veidā jums būs iespēja par eglīti atcerēties un to apciemot arī vasarā vai rudenī, un sekot līdz tās augšanai. Ja nav iespējas to pārstādīt, kociņu varam uzdāvināt kādam talkotājam pavasara vai rudens talkā. Savukārt, pēc egles nociršanas, tās mūžs ir beidzies, līdz ar ko, arī tās sniegtais prieks būs relatīvi īss. Aicinu domāt ilgtermiņā gan par mūsu planētu, gan par prieku, ko var radīt Ziemassvētku eglīte arī pēc svētkiem” uz iniciatīvu aicina Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme.
Lielā Talka šī gada rudenī jau trešo gadu pēc kārtas īstenoja koku sēšanas un stādīšanas akciju “Laimes koki”, kuras mērķis ir veidot bērnos un jauniešos atbildības sajūtu par dabas saglabāšanu, radot plašāku izpratni par dabas saglabāšanu, uzņemoties rūpes par kāda konkrēta koka izaudzēšanu, kā arī stiprināt Latvijas kā zaļas, ilgtspējīgas un vides jomā atbildīgas valsts starptautisko tēlu, un stiprināt sabiedrības iesaisti vides jautājumu risināšanā vietējā un globālā mērogā. Savukārt, pavasara “Lielā Talka” 2021. gadā norisināsies kā ierasts, aprīļa pēdējā sestdienā – 24. datumā.
Izvēlies egli podiņā un vēl šogad izdari labu darbu Latvijai!
Ziemassvētku laiks un gada nogale tradicionāli ir kopā būšanas laiks. Taču šogad svētku gaisotne krasi atšķiras, jo tie tiks aizvadīti šaurā lokā vai pat vienatnē. Tas neapšaubāmi ietekmē cilvēku garīgo veselību un saasina emocionālo stāvokli. Gjensidige Latvija skaidro, ar kādām psiholoģiskajām problēmām cilvēki sastopas svētku laikā pašizolācijas apstākļos un kā palīdzēt sev un citiem tos mierīgi pavadīt.
Statistika liecina, ka pie uzticības tālruņiem arvien biežāk vēršas cilvēki ar mentālām problēmām, kas radušās izolācijas apstākļos. Svētkiem tuvojoties, arvien biežāk vientulības nomākti cilvēki uztraucas par savu un līdzcilvēku garīgo veselību. Negatīvās emocijas, ar kurām šodien sastopas liela daļa cilvēku, var izraisīt dažādas psiholoģiskās sekas, sākot ar paaugstinātu trauksmi, bezmiegu un emocionālo nestabilitāti, līdz pat post traumatiskā stresa traucējumiem un depresijai. Šie simptomi saasinās svētku periodā, kuru lielākai daļai cilvēku ir ierasts pavadīt savu tuvāko – ģimenes un radu lokā, taču šogad tiks aizvadīti vienatnē.
“Pašizolācijas izraisītam emocionālā stāvokļa pasliktināšanās riskam visvairāk ir pakļauti pilnībā izolēti un vientuļi vecāka gadagājuma cilvēki, jo īpaši vīrieši, kā arī tie cilvēki, kuriem ikdienā ir raksturīgas sekojošas pazīmes – trauksme, depresija, vientulība un nomāktība. Šiem cilvēkiem ir īpaši vajadzīgs līdzcilvēku atbalsts,” skaidro Krīzes un konsultāciju centra “Skalbe” Krīzes tālruņa koordinatore Sanita Pilsuma.
Ietekme uz organismu
Bieži vien šāds emocionālais stāvoklis atstāj negatīvas sekas uz cilvēka veselību, jo stress ir pamats dažādu slimību attīstībai, piemēram, hipertonijai, gastrītam, hormonālam disbalansam, vielmaiņas traucējumiem, onkoloģiskām saslimstībām, kā arī tas palielina uzņēmību pret infekciju slimībām. Speciālisti uzsver, ka šajā laikā īpaši svarīgs ir labs miegs un pilnvērtīgs uzturs, jo tas stiprina organismu un imūnsistēmu, tādējādi mazina varbūtību, ka no emocionālā stāvokļa cietīs cilvēka ķermenis.
“Ir svarīgi plānot laiku un pievērst uzmanību savam dzīvesveidam. Pastiprināta uzmanība ir jāpievērš kaitīgiem paradumiem, kas var raisīt vēl lielāku emocionālā stāvokļa nestabilitāti – mazkustīgums, nepilnvērtīgs uzturs, alkohola lietošana un citi, jo tie ne tikai kaitē mentālajai, bet arī fiziskajai veselībai. Lai uzlabotu labsajūtu ir ieteicams doties pastaigās, vingrot, lasīt grāmatas, pašizglītoties, atgriezties pie saviem hobijiem (piemēram, rokdarbi, mūzikas instrumentu spēlēšana) vai kā citādi novērst uzmanību no nomācošām domām,” stāsta Gjensidige Latvija veselības, ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.
Ietekme uz emocionālo stāvokli
Lai pārvarētu trauksmi un bailes, ir nepieciešams dalīties ar savām sajūtām, nevis turēt tās sevī. Cilvēku iekšējam mieram un labsajūtai ir nepieciešama saskarsme, un šī vajadzība pastiprinās izolācijas apstākļos, kad tā ir īpaši ierobežota. Tādēļ ir svarīgi sazināties ar saviem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem, lai uzturētu ierasto saikni un apmierinātu savas cilvēciskās vajadzības svētku periodā.
Ja līdzcilvēku atbalsts nav iespējams, cilvēki ir aicināti zvanīt uz krīzes centru uzticības tālruņiem. Tajos ir iespējams dalīties savos pārdzīvojumos, domās un problēmās ar īpaši apmācītiem krīzes speciālistiem, kuri ir kompetenti uzklausīt, pārfrāzēt un atspoguļot jūtas un emocijas, lai palīdzētu risināt emocionālas problēmas. Cilvēki ir aicināti uzdrošināties lūgt palīdzību draugiem, tuviniekiem, paziņām, piezvanīt biežāk nekā ierasts, nenoslēgties, bet būt atklātiem, lai varētu saņemt nepieciešamo palīdzību.
Krīzes centrs “Skalbes” ir vienīgais diennakts krīzes tālrunis Latvijā, kas sniedz emocionālo un konsultatīvo atbalstu. Saņemt bezmaksas konsultāciju ar speciālistu ir iespējams zvanot pa tālruni 67222922 vai 27722292.
“Pirmssvētku nomāktības un vientulības sajūta ir normāla reakcija uz notiekošo, taču svarīgi tai adaptēties, spēt rast mierinājumu un prieku. Pašizolācija ir laiks, ko iesakām veltīt sev un atcerēties – esošā situācija nav mūžīga. Arī šajā laikā, kad svētku periodā jāpaliek mājās, ir jo īpaši nepieciešams radīt svētku sajūtu sev – izrotāt māju, iedegt gaismiņu virtenes, pagatavot svētku mielastu, noskatīties iemīļoto svētku raidījumu vai filmu un censties ievērot ierastās tradīcijas, tikai šoreiz – individuāli,” atgādina Z. Johansone.
Gandrīz puse jeb aptuveni 40% Covid-19 inficēšanās gadījumu notiek mājsaimniecībās – no citiem ģimenes locekļiem. Bieži vien tādēļ, ka ģimenē ir kāds inficētais, kuram nav vietas, kur izolēties. Lai kaut daļēji risinātu jautājumu, valdība šodien deva zaļo gaismu īpašai programmai, kas ļaus inficētajiem un kontaktpersonām pašizolācijas laiku pavadīt viesnīcās par valsts budžeta līdzekļiem.
Sākotnēji ar Covid-19 vakcīnu plānots sapotēt 4875 ārstniecības personas, preses konferencē atzina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.
Pirmajā fāzē plānots saņemt 9750 vakcīnas, un pēc piesardzības principa, sākotnēji nevakcinēs 9750 personas, bet gan 4875, lai nodrošinātu abas cilvēkam nepieciešamās vakcīnas devas.
Henkuzens stāstīja, ka pusi devu pieturēs lieltirgotavās 21 dienu, lai būtu droši, ka vakcīnas pietiek abām devām. “Kad sistēma strādās gludi, paļausimies uz nākamajām piegādēm,” piebilda ZVA direktors, uzsverot, ka nākamās vakcīnu piegādes plānotas jau nākamo nedēļu laikā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa piebilda, ka pirmajā fāzē prioritārā vakcinēšanas grupa ir ārstniecības iestāžu darbinieki, īpaši tie, kuri iesaistīti Covid-19 pacientu aprūpē. Attiecīgi ārstniecības iestādēm būs rūpīgi jāplāno, kurus darbiniekus vakcinēs, viņus noteiktā secībā ieliekot vakcinēšanas sarakstā.
Video
Balstoties uz cilvēku sarakstu, kuri vēlas vakcinēties, slimnīcas veiks pasūtījumu SPKC, konkrēti pasakot, cik cilvēkus plānots vakcinēt nākamajā nedēļā. SPKC attiecīgi savlaicīgi ieplānos, ka arī pēc 21 dienas šie paši cilvēki saņems otro vakcīnas devu.
LETA jau ziņoja, ka pirmie, kas saņems “Pfizer” un “BioNTech” izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu, būs veselības aprūpes sistēmas darbinieki.
Saskaņā ar ZVA publiskoto informāciju, no medicīnas darbiniekiem pirmie vakcīnas varētu saņemt ap 3000 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku. Pēc tam tiktu vakcinēti Covid-19 pacientus ārstējošo slimnīcu darbinieki, bet pēc tiem – pārējie veselības aprūpes sistēmas darbinieki, priekšroku dodot gados vecākajiem.
Provizoriski gada pirmajos mēnešos, bet ne vēlāk kā martā pie vakcīnām pret Covid-19 varētu tikt ilgstošās sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, kuru kopskaits ir ap 19 600. Martā varētu sākt vakcinēt arī personas, kas ir sasniegušas 60 gadu vecumu. Prioritāri tiktu vakcinēti gados vecākie cilvēki. ZVA paredzējusi, ka tiktu vakcinēti aptuveni 12 000 cilvēku vecumā no 90 gadiem, 86 700 cilvēku vecumā 80-89 gadi, 89 000 cilvēku vecumā 70-79 gadi un 300 000 cilvēku vecumā 60-69 gadi.
Laika periodā no maija līdz jūnijam vakcīnas pret Covid-19 varētu saņemt arī 332 000 cilvēku, kuri ir jaunāki par 65 gadiem un sirgst ar hroniskām slimībām. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, personas ar sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām nieru, plaušu, dziļāko elpceļu slimībām, kā arī cukura diabētu slimnieki, personas ar demenci, tuberkulozi, HIV/AIDS un hronisku C hepatītu.
Vakcinēšanās pret jauno koronavīrusu Eiropas Savienībā sāksies 27.decembrī, iepriekš paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. “Tas ir Eiropas brīdis. 27., 28. un 29.decembrī vakcinācija sāksies visā ES,” tviterī rakstīja Leiena. Konkrēts datums, kad vakcinēšanos varētu sākt Latvijā, vēl nav publiski nosaukts, taču veselības ministre solījusi, ka tas notiks uzreiz, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas.
Veselības ministrijas speciālisti izveidojuši padomu ceļvedi cilvēkiem, kas slimo ar Covid-19 un ārstējas mājās. Viegli uztveramā veidā tajā izskaidrota slimības gaita un simptomi, kuriem rūpīgi jāseko līdzi – temperatūras paaugstināšanās, sāpes, elpas trūkums.
Zināšanas par tiem ļaus labāk rūpēties par savu atveseļošanos un atpazīt, kuros brīžos papildus konsultēties ar ģimenes ārstu, bet kuros – saukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
Ceļvedī iekļauti arī praktiski padomi rūpēm par savu mentālo veselību, jo bieži pacienti izjūt pastiprinātas bailes un trauksmi par slimības norisi, kas var apgrūtināt veseļošanos.
Video
Veselības ministrija ģimenes ārstiem rekomendējusi šo ceļvedi izplatīt saviem pacientiem, ja viņi tam piekrituši, kā arī tas publicēts Nacionālā veselības dienesta un Slimību kontroles un profilakses centra mājas lapā.
Vienlaikus ministrija aicina ar to iepazīties katram Latvijas iedzīvotājam, lai sagatavotos situācijai, kad ar slimību jāsaskaras pašam vai līdzcilvēkiem.
Ik dienu Latvijā ar Covid-19 saslimst vidēji 752 cilvēku (pēdējo 7 dienu dati), lielākajai daļai ārstēšanās nozīmēta mājās karantīnā, taču vidēji katrs piektais līdz desmitais diemžēl nokļūst slimnīcā ar vidēju vai smagu slimības gaitu. Šobrīd ar Covid-19 pacientu skaits slimnīcās tuvojas tūkstotim un veselības nozarē izsludināt ārkārtas stāvoklis.
Ar izveidoto ceļvedi Covid-19 pacientiem vari iepazīties te:www.spkc.gov.lv
20201216 Rīga. Valsts prezidents Egils Levits un prezidenta kundze Andra Levite. Foto / Ilmārs Znotiņš / VPK
Valsts prezidents Egils Levits un prezidenta kundze Andra Levite. Foto / Ilmārs Znotiņš / VPK
2020. gada 20. decembrī noslēdzās “Laimas” labdarības namiņa projekts, kurā kopumā ar sabiedrības atbalstu piepildīti vairāk nekā 1 200 bērnu sapņi, sarūpējot viņiem tik ļoti kārotās dāvanas svētkos. Tuvāko dienu laikā visas dāvanas aizceļos pie bērniem 11 Latvijas reģionos un pilsētās. “Laimas” labdarības namiņš no 20. novembra līdz 20. decembrim tika apmeklēts vairāk nekā 24 000 reižu. Starp “Laimas” labdarības namiņa viesiem šogad bija vairāk nekā 1 500 labdaru, tostarp Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti, Sanda Dejus, Anna Rozīte un citas sabiedrībā pazīstamas personas.
Līdz ar šogad paveikto “Laimas” labdarības namiņā kopš 2012. gada Ziemassvētkos piepildīti 9 521 bērnu sapnis no visiem Latvijas novadiem un pilsētām, kuri gadu laikā ir atsaukušiem aicinājumam piedalīties projektā.
“Lai arī šogad “Laimas” labdarības namiņš viesus šogad uzņēma tikai virtuāli, patiesi priecājamies, ka esam spējuši kopīgiem spēkiem šajos svētkos piepildīt vairāk nekā 1 200 bērnu sapņus par svētku brīnumu no 11 Latvijas pilsētām un novadiem. Šogad varam arī lepoties ar īpaši lielo labdaru skaitu, jo dāvanas gādāja ne tikai cilvēki individuāli, bet arī ģimenes, darba kolektīvi, komandas un skolotāji ar saviem audzēkņiem. Esam īstenojuši bērnu kvēlākās vēlmes, kas turpmāk palīdzēs viņiem attīstīt talantus un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Mēs vēlamies no sirds pateikties ikvienam, kurš šajā laikā atbalstīja mūsu nodomu un palīdzēja ienest svētku brīnumu un gaišumu tajās ģimenēs, kurām bija nepieciešams mūsu atbalsts,” stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.
Turpinot šo sirsnīgo tradīciju, arī šogad Valsts prezidents Egils Levits kopā ar kundzi Andru Leviti iepriecināja kādu no daudzbērnu ģimenēm:“Ziemassvētku laiks ir īpašs. Tas ir laiks, kad mēs vairāk domājam par mūsu tuvajiem un mīļajiem. Mazākie ģimenes locekļi tic brīnumam un gaida, kad viņu sapņi piepildīsies. Tas ir bērna dabā – ticēt labajam un sirds siltumam. “Laimas” labdarības namiņa iniciatīva ir cēla, tā dod iespēju piepildīt sapņus tiem, kuriem citādi tas nebūtu iespējams. Novēlam, lai šī ideja virmo gaisā ne tikai svētku laikā, bet arī ikdienā!”
Kā jau ziņots iepriekš, arī šogad bērnu zīmētajās kartītēs minētās vēlmes bija ļoti daudzveidīgas – apģērbs, rotaļlietas, segas un spilveni, skolai nepieciešamas lietas, mūzikas instrumenti un daudz kas cits kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai un talantu attīstīšanai. Papildus tam bērni šogad vairāk kā citus gadus lūdza arī datorus, kas nepieciešami attālināto mācību apguvei.
Projekts šogad tika īstenots devīto gadu pēc kārtas ciešā sadarbībā ar Latvijas reģionu sociālajiem dienestiem un tajā piedalījās bērni no ģimenēm ar dažādiem sociālajiem statusiem – gan no daudzbērnu, audžu, maznodrošinātām ģimenēm, gan arī bērni ar invaliditāti.
Vieni no labākajiem Latvijas jaunās paaudzes mūziķiem – dziedātāja Aleksandra Špicberga un sitaminstrumentālisti Mikus Bāliņš un Elvijs Endelis – Ziemassvētku priekšvakarā aicina gūt sirdsmieru un kopības sajūtu koncertā “Laiks. Tu. Lūgšana. Ziemassvētkos.”. Koncerts bez maksas būs skatāms LMT Straumē, LMT Viedtelevīzijā un sociālajos tīklos trešdien, 23. decembrī, plkst. 19.00.
Koncerta programmā iekļauti dažādu gadsimtu un baznīcas tradīciju dziedājumi latīņu, grieķu, baznīcslāvu un latviešu valodā – no “Kyrie Eleison” līdz “Klusa nakts, svēta nakts”, kā arī instrumentālas skaņu gleznas Elvija Endeļa un Mikus Bāliņa sniegumā. Koncertā piedalīsies īpaši šim projektam veidots vīru oktets diriģentu Aleksandras Špicbergas un Matīsa Tuča vadībā.
“LMT vienmēr ir atbalstījis kultūru, un arī šogad bieži nodrošinājis iespēju Latvijas auditorijai baudīt dažādus kultūras notikumus. Kvalitatīvi kultūras notikumi ir ļoti gaidīti un daudziem palīdz pārdzīvot sarežģīto laiku. Vienos no gada skaistākajiem svētkiem – Ziemassvētkos – mums ir īpašs prieks piedāvāt šo dziedājumu programmu, simboliski noslēdzot gadu un dāvājot skatītājiem iespēju gūt noskaņas, ko citkārt Ziemassvētkos meklējam baznīcā un sakrālās mūzikas koncertos,” pauž Juris Binde, LMT prezidents.
Aleksandra Špicberga ir viena no daudzpusīgākajām jaunās paaudzes dziedātājām Latvijā, kurai vienlīdz tuva ir gan akadēmiskā, gan tautas un baznīcas mūzika. Savukārt Elvijs Endelis un Mikus Bāliņš ir sitaminstrumentu virtuozi, starptautisku konkursu laureāti, kuri skatītāju atzinību guvuši Latvijas Televīzijas konkursā “Radīti mūzikai”. Muzicē profesionālajā sitaminstrumentu ansamblī “Perpetuum Ritmico”, kura sastāvā tikuši nominēti Latvijas Lielajai mūzikas balvai.
“Lai arī nevaram būt baznīcā Ziemassvētku vakarā, mums ir dāvāta iespēja uz brīdi baznīcu ievest katrā mājā un, pateicoties tehnoloģiju iespējām, dāvināt skatītājiem daļu programmas, ko bijām iecerējuši atskaņot Ziemassvētku koncertos”, stāsta soliste un vīru okteta vadītāja Aleksandra Špicberga.
Koncerta tapšanā piedalījušies gaismu mākslinieks Ivars Vācers, skaņu režisors Andris Ūze, videoieraksta komanda Kārļa Zemīša vadībā un producente Māra Špicberga.
Savā Instagram profilā amerikāņu dziedātāja Ariana Grande paziņojusi par saderināšanos.
20. decembrī vietnē “Instagram” Ariana dalījusies ar vairākiem foto, kuros redzama kopā ar līgavaini, nekustamo īpašumu aģentu Daltonu Gomezu. Kadros iemūžināts arī viņas saderināšanās gredzens.
“Mūžīgi, un tad vēl nedaudz,” nodomu pavadīt visu atlikušo mūžu kopā ar Gomezu apliecina Grande.
Kā zināms, šī nav pirmā reize, kad Ariana sabiedrībai paziņo šādus jaunumus – 2018. gada vasarā viņa saderinājās ar aktieri, komiķi un šova “Saturday Night Live” zvaigzni Pītu Deividsonu, taču vēlāk šo saderināšanos atcēla.
Vēl viena ‘psiholoģiskā robeža’. Ja pagājušajā nedēļā vienas dienas jaunu inficēšanās gadījumu skaits ar Covid-19 Latvijā pārsniedza tūkstoti, tad nedēļas nogalē slimnīcās ievietoto pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 900.
Jau decembra sākumā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā atvēra trešo karantīnas nodaļu, un jau tolaik slimnīcā trūka ārstu – daudz pienākumu uzņēmušies rezidenti un studenti.. Kā ir pašlaik – un kā (no ārstu skatupunkta) mainās sabiedrības izpratne par to, ka sociālo kontaktu ierobežošana kādam var glābt dzīvību?
Jūs neticēsiet šai apbrīnojamajai mazajai mājai! Šī māja atrodas Jaunzēlandē, nelielo māju priekšrocība ir tā, ka māja atrodas tur, kur jūs to novietojat, un šī mazā māja patiešām ir atradusi apbrīnojamu vietu. Paula un Liams smagi strādāja, lai piepildītu savu sapni – mazas mājas iegādi. Šis pāris ir dzīvs pierādījums tam, ka ar lielu gribasspēku un smagu darbu sapņi patiešām piepildās.
Lieki piebilst, ka šī māja novietota sapņaini skaistā vietā, šis zemes gabals pieder Liama vecākiem. Pateicoties tam, ka jaunajai ģimenei ir savs īpašums, Paula varējusi atvērt savu kafejnīcu, lūk šis ir iedvesmojoši!
Laura Lee publicējusi vairākus video, kuros viņa atpako iegādātās drēbes no Kardašjanu ģimenes drēbju skapjiem! Tagad ikvienam ir iespēja iegādāties slavenās ģimenes lietoto apģērbu un kvēlākie ģimenes fani visai aktīvi izmanto šo iespēju!
Līdz ar jaunajiem valdībā pieņemtajiem papildus ierobežojumiem ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību no šodienas līdz 11.janvārim tiks pārtrauktas arī autoskolu braukšanas nodarbības un autoskolu eksāmeni, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Baiba Gulbe.
Tas saistīts ar vispārējām pieņemtajām prasībām, ka visa veida interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve turpmāk jānodrošina attālināti.
Gulbe atzīmēja, ka risku inficēties ar Covid-19 braukšanas nodarbību laikā palielina fakts, ka nodarbības ierasti ilgst vismaz stundu, un klients un pakalpojuma sniedzējs viens otram atrodas ļoti tuvu.
Tāpat autoskolām aizliegts klātienē īstenot arī pirmās palīdzības kursus.
Jau ziņots, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) turpinās sniegt klientiem visus pakalpojumus, arī stājoties spēkā jaunajiem Covid-19 pandēmijas mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien, 17.decembrī, lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas – līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību. Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Pulcēšanās iespējamības mazināšanai no šodienas līdz 11.janvārim pastiprināti drošības pasākumi izglītības, sporta, kultūras un pakalpojumu jomās.
No 19.decembra jau ir spēkā ierobežojumi tirdzniecības jomā.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nosakot virkni ierobežojumu.
Ierobežojumi neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Izglītības jomā valdība lēma, ka klātienē (arī ne individuāli) nenotiks nekāda veida praktiskās nodarbības. Profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums būs klīniskā prakse rezidentūrā.
Tāpat interešu izglītība un dažādi mēģinājumi drīkstēs notikt tikai attālināti. Tika arī lemts par vienu nedēļu līdz 8.janvārim 1.-6.klašu skolēniem pagarināt ziemas brīvlaiku.
Sporta jomā valdība lēma, ka amatieru sporta treniņi drīkstēs notikt tikai ārpus telpām – līdz desmit cilvēkiem un neizmantojot ģērbtuves. Tas nozīmē, ka sporta klubi neuzņems klientus iekštelpās – nestrādās trenažieru zāles un nevarēs doties uz klubu trenēties individuāli.
Kultūras jomā nestrādās bibliotēkas, izstāžu vietas un citas kultūrvietas, kā arī nedrīkstēs organizēt gadatirgus, tostarp Ziemassvētku tirdziņus.
Turpmākās trīs nedēļas apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, bet turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirziena kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz divu metru distancēšanās. Ar šādiem nosacījumiem darboties varēs arī dabas takas.
Pakalpojumu jomā nestrādās visa skaistumkopšanas nozare, tajā skaitā arī frizieri.
Nenotiks arī dzinējmedības.
Sporta inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai ārpus telpām.
Nenotiks arī fotosesijas un netiks sniegti citi foto pakalpojumi, izņemot foto dokumentiem.
Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka šie pakalpojumi ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus, porti, vai pakalpojumu sniedz ilgāk par 15 minūtēm, vai ir tiešs cilvēku kontakts pakalpojumu sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas masku un lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez šī pakalpojuma cilvēks var iztikt trīs nedēļas. “Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam,” uzsvēra Veselības ministrijā.
Ar grozījumiem rīkojumā īpaši uzsvērts, ka ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara, turklāt darba devēja pienākums ir to nodrošināt. Šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem.
Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.
Precizēta arī norma attiecībā uz ēdināšanu – tikai ražošanas uzņēmumus, kur nav iespējams nodrošināt drošas ēšanas pauzes, drīkstēs ēdināšanu nodrošināt uz vietas, ja vienlaikus ēd tikai tie cilvēki, kuri ikdienā ir kopā, pie galdiņa sēž tikai viens cilvēks un tiek ievērota divu metru distance.
Veselības ministrijā uzsvēra, ka patlaban ir būtiski mazināt cilvēku došanos uz vietām, kur ir iespējams satikt citus cilvēkus.
“Jebkura šāda tikšanās ar sev pazīstamu vai svešo cilvēku ir lielāks risks saslimt pašam vai inficēt citus cilvēkus neatkarīgi no tā, vai tas ir veikals, sabiedriskais transports, darba vieta, skaistumkopšanas salons vai kāda cita sabiedriska vieta, jo īpaši telpās. Epidemioloģiskā analīze un prognozes liecina – ja Covid-19 izplatība turpināsies ar esošo intensitāti, tuvāko divu nedēļu laikā slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000 pacientus. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai mazinātu iespējas cilvēkiem saslimt,” uzsvēra ministrijā.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Pasažieru skaits sabiedriskajā transportā nedrīkst pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.
Slavenā zīmola “Tommy Hilfiger” īpašniekam pieder visai daudz lepnu īpašumu, viens no tiem ir šī māja, kura atrodas bagātajā Griničas pilsētā Konektikutas štatā. Māja atrodas Džona ielā 30, redzot, kā mājas tiek aktīvi iekļautas pārdošanā, mums nav iebildumu dalīties ar adresi, jo Hilfigera kungs, visticamāk, tur aktīvi nedzīvo. Bet mēs tomēr lūdzam, lai jūs neapmeklētu māju nevienā brīdī, ja vien jūs neesat turīgs miljonārs un meklējat savas nākamās mājas.
Savrupmāja 47,5 miljonu dolāru vērtībā (sākotnēji iegādāta par 33,5 miljoniem dolāru) atrodas uz 23 hektāru zemes. Māja tika uzcelta pirms Otrā pasaules kara 1939. gadā, un tajā ir lieliski angļu dārzi, ko projektējis ainavu meistars Miranda Brooks. Mājā ir baseins, privāts tenisa korts un parks. Pirms domājat par gandrīz 50 miljonu dolāru pirkumu, apskatīsim papildus izmaksas! Par laimi jaunajam mājokļa pircējam nodokļa aprēķinātā vērtība ir tikai aptuveni 19 miljoni ASV dolāru, tāpēc ikgadējie īpašuma nodokļi jums izmaksātu tikai 219 817 dolāru gadā, un papildu 200 000 dolāru gadā par mājas apdrošināšanu. Kas, ja jūs varat atļauties māju 47,5 miljonu dolāru vērtībā ir tīrais sīkums.
Vieta, kas daudzus gadus nebija redzama nevienā kartē un, par ko nedrīkstēja pat nojaust. Centrs, no kurienes PSRS izspiegoja Rietumus. Tas viss – tepat, Baltijas jūras krastā – Irbenē. Kāda bija dzīve militārajā pilsētiņā “Zvagznīte” un, kas ar to notiek tagad, kā tiek izmantotas spiegošanas antenas – raidījumā “Aculiecinieks” stāstā par Irbenes slepeno militāro objektu.
Coronavirus pneumonia. Conceptual computer illustration showing coronavirus in human lungs. Different strains of coronavirus are responsible for diseases such as the common cold, gastroenteritis and SARS (severe acute respiratory syndrome). A new coronavirus (SARS-CoV-2) emerged in Wuhan, China, in December 2019. The virus causes a mild respiratory illness (Covid-19) that can develop into pneumonia and be fatal in some cases. The coronaviruses take their name from their crown (corona) of surface proteins, which are used to attach and penetrate their host cells. Once inside the cells, the particles use the cells' machinery to make more copies of the virus.
Ziņa par jaunu Covid-19 paveidu Lielbritānijā, kas esot īpaši lipīgs, uztraukusi daudzus speciālistus un likusi daudzām valstīm, to vidū arī Latvijai, slēgt satiksmi ar Apvienoto karalisti.
ĪSUMĀ:
Pētījumos Lielbritānijā ir pierādīts jaunā paveida SARS-CoV-2 vīrusa lielāks lipīgums
Pētījumos nav datu, ka jaunais vīrusa paveids būtu citādi bīstamāks
Atsevišķi jaunā paveida vīrusa gadījumi ir fiksēti arī vairākās valstīs kontinentālajā Eiropā
Pret jaunā paveida vīrusu jāievēro tie paši drošības līdzekļi
Jau iepriekš bija informācija no ASV un Eiropas valstīm par atšķirīga Covid-19 izraisoša vīrusa parādīšanos, bet pētījumos tas netika apstiprināts. Turpretim šoreiz ir daudz gan virusoloģisku, gan epidemioloģisku pētījumu, kas apliecina atšķirīgas pašreizējā vīrusa īpašības.
Covid-19 uzliesmojums Lielbritānijas dienvidaustrumos ir saistīts ar vīrusa SARS-CoV-2 jauno paveidu.
Mutācijas izskaidro, ka vīruss var veiksmīgāk apiet cilvēka imunitāti, paskaidroja Perevoščikovs. Epidemiologs uzsvēra, ka ir pierādījumi jaunā vīrusa lielākam izplatīšanās potenciālam, bet nav neviens pētījums, kas apliecinātu variējušā vīrusa lielāku bīstamību citos aspektos.
Vīrusa jaunā paveida sporādiski gadījumi ir konstatēti vairākās atsevišķās valstīs un jārēķinās, ka, cilvēkiem ceļojot, tas var nonākt jebkur, sacīja Perevoščikovs. “Iespējamība saslimt [ar jaunā paveida vīrusu] noteikti ir ikvienā valstī,” viņš paskaidroja.
Perevoščikovs atgādināja, ka ir svarīgi pēc ceļojuma 10 dienas pavadīt pašizolācijā un nekontaktēties ar apkārtējiem, bet, parādoties simptomiem, konsultēties ar ārstu un veikt analīzes.
Jaunais koronavīrusa variants ir izveidojies dažādu mutāciju rezultātā. Vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka šim koronavīrusa variantam ir raksturīga straujāka izplatīšanās spēja – līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem, vēstīja SPKC.
Pirmais jaunā koronavīrusa varianta izraisītais slimības gadījums konstatēts 20. septembrī, tomēr vīrusa plašāka izplatīšanās konstatēta pēdējo nedēļu laikā. Atsevišķi gadījumi reģistrēti Dānijā, Nīderlandē, Belģijā, Islandē un Austrālijā.
KONTEKSTS:
Pēc jauna koronavīrusa paveida izplatīšanās Lielbritānijā daudzas valstis pārtrauca satiksmi ar Apvienoto Karalisti. Lielbritānijā ieviesti stingrāki karantīnas pasākumi un atcelti atvieglinājumi, kas iepriekš tika plānoti Ziemassvētku laikā. Satiksmi ar Lielbritāniju no 21.decembra līdz 1.janvārim pārtrauc arī Latvija.
Pasaules Veselības organizācija ir aicinājusi valstis visā Eiropā dubultot pārbaudes un pārskatīt slimības novēršanas pieeju. Visām valstīm, kur tiek konstatēts jaunais SARS-CoV-2 variants, nekavējoties par to jāziņo Eiropas slimību profilakses un kontroles centram un citām Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm.
Reaģējot uz informāciju par jauna, lipīgāka koronavīrusa paveida izplatīšanos Lielbritānijā, vairākas valstis svētdien paziņojušas, ka ierobežo satiksmi ar Apvienoto Karalisti.
Nīderlande vismaz līdz 1. janvārim aizliegusi lidojumus no Lielbritānijas, bet Beļģija no svētdienas pusnakts vismaz uz 24 stundām slēgs robežas ar šo valsti, apturot lidmašīnu un vilcienu satiksmi, tai skaitā starptautisko ātrvilcienu “Eurostar” reisus, un šai laikā norisināsies intensīvas zinātnieku konsultācijas par situāciju.
Vācijas Satiksmes ministrija devusi rīkojumu no pusnakts apturēt gandrīz visus avioreisus no Apvienotās Karalistes, izņemot dažus kravas lidmašīnu lidojumus, tikmēr Iekšlietu ministrija likusi federālajai policijai sistemātiski pārbaudīt pasažierus gan no Lielbritānijas, gan Dienvidāfrikas Republikas, kur arī atklāts minētais vīrusa paveids.
Par lidojumu apturēšanu paziņojušas arī Austrija, Itālija, Īrija un Kuveita.
Tikmēr Čehija pavēstījusi par stingrākiem karantīnas noteikumiem cilvēkiem, kas pēdējo divu nedēļu laikā vismaz diennakti uzturējušies Lielbritānijā.
Latvijas Satiksmes, Veselības un Ārlietu ministrijas patlaban gatavo dokumentus pasažieru satiksmes pārtraukšanai ar Lielbritāniju, sociālajā vietnē “Twitter” atklājis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka šovakar plānots tos pieņemt valdības sēdē aptaujas kārtībā.
Lietuvas jaunās valdības iekšlietu ministre Agne Bilotaite sasaukusi Ārkārtējo situāciju komisijas sēdi, lai apspriestu pasažieru satiksmi ar Lielbritāniju, un satiksmes ministrs Marjus Skuodis paziņojis, ka valdība attiecīgus lēmumus pieņems jau tuvākajā laikā.
Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka uztur ciešus kontaktus ar Lielbritānijas amatpersonām attiecībā uz jauno vīrusa variantu, un solījusi informēt pasaules valstu valdības un sabiedrību par to, kas šai jautājumā zināms.
PVO Eiropas birojs aicinājis Eiropas valstis veikt stingrākus pasākumus, lai neļautu izplatīties koronavīrusa jaunajam paveidam, kas jau licis Lielbritānijai ieviest jaunu karantīnas režīmu Londonā un daļā dienvidu un austrumu Anglijas.
Saskaņā ar PVO rīcībā esošo informāciju ārpus Lielbritānijas inficēšanās ar šā paveida vīrusu atklāta deviņiem cilvēkiem Dānijā, vienam – Nīderlandē un vienam – Austrālijā.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sestdien pavēstīja, ka tiek ieviests jauns karantīnas režīms Londonā un daļā dienvidu un austrumu Anglijas, un miljoniem britu nāksies mainīt savus plānus un Ziemassvētkos palikt mājās, jo jaunais vīrusa paveids izplatās daudz straujāk nekā līdz šim zināmie. Tiek uzskatīts, ka tas varētu būt par 70% lipīgāks, tomēr nav datu, kas liecinātu, ka jaunā vīrusa variācija, kas nosaukta par “VUI 202012/01”, būtu letālāka vai mazāk jutīga pret izstrādātajām vakcīnām.
Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks svētdien atzinis, ka jaunatklātā vīrusa paveida izplatību pašlaik neizdodas kontrolēt un tās iegrožošanai noteiktais stingrākais karantīnas režīms var palikt spēkā vēl mēnešiem ilgi.
Ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvijas valdība šovakar, līdzīgi citām Eiropas valstīm, aizliedza pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no pirmdienas, 21.decembra līdz 1.janvārim, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova.
Svētdien Ministru kabinets, balstoties uz Satiksmes ministrijas priekšlikumu, ir pieņēmis lēmumu uz laiku aizliegt starptautiskos pasažieru pārvadājumus uz un no Apvienotās Karalistes, tādējādi cenšoties pasargāt sabiedrību no jaunā koronavīrusa paveida izplatības Latvijā.
Kā vēstīts, Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks svētdien atzinis, ka koronavīrusa jaunatklātā lipīgākā paveida izplatību pašlaik neizdodas kontrolēt un tās iegrožošanai noteiktais stingrākais karantīnas režīms var palikt spēkā vēl mēnešiem ilgi.
Rezultātā jau vairākas valstis ir īslaicīgi pārtraukušas pasažieru pārvadājumus ar Lielbritāniju.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas birojs aicinājis Eiropas valstis veikt stingrākus pasākumus, lai neļautu izplatīties koronavīrusa jaunajam, lipīgākajam paveidam.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sestdien paziņoja, ka miljoniem britu nāksies mainīt savus plānus un Ziemassvētkos palikt mājās, jo jaunais vīrusa paveids izplatās daudz straujāk nekā līdz šim zināmie – tiek uzskatīts, ka tas varētu būt par 70% lipīgāks, tomēr nav datu, kas liecinātu, ka jaunā vīrusa variācija, kas nosaukta par “VUI 202012/01”, būtu letālāka vai mazāk jutīga pret izstrādātajām vakcīnām.
Noskaidrots, ka zinātnieki minēto vīrusa paveidu pacientam pirmo reizi atklājuši septembrī.
Kā telekanālam “Sky News” sacījusi Anglijas Sabiedrības veselības pārvaldes pārstāve Sjūzena Hopkinsa, informācija par jaunā vīrusa paveida nopietnību valdībai sniegta piektdien, kad modelēšanas ceļā apstiprināta šā paveida bīstamība. Viņa apliecinājusi, ka vīruss var būt par 70% lipīgāks, bet piebildusi, ka tās ir tikai sākotnējās aplēses.
Šodien mūžībā devies rokgrupas “Linga” dibinātājs un līderis, kā arī daudzu dziesmu autors Gvido Linga, atsaucoties uz mūziķa ģimeni, ziņo Latvijas Radio.
Linga aizsaulē devies 51 gada vecumā.
Linga pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados dziedāja grupās “Ārprāc” un “Zig Zag”, bet 1988.gadā nodibināja grupu “Linga”.
Grupa ātri kļuva par vienu no populārākajām Latvijas rokgrupām ar tādiem hitiem kā “Nāc dejot”, “Šeit šeit”, “Krodziņš” un “Signe melo”.
Linga bijis arī Latvijas Radio 2 dīdžejs.
Gvido iepriekš nebija nekādu slimību, līdz pirms piecām dienām viņam pēkšņi sākās ļoti nopietnas problēmas ar sirdi, pastāstīja mūziķa vecākais brālis Igors Linga. Gvido sirds apstājās ātrās palīdzības mašīnā, bet mediķu pūles viņu atgrieza šajā saulē. Piecas dienas Gvido turējās, līdz devās aizsaules gaitās.
“Esam totālā šokā, kāpēc viņš [Gvido] aizgāja. Viņš vispār nesūdzējās, katru dienu smējāmies, dzinām jokus,” teica Igors Linga. “Ja citreiz zini, ka cilvēks aizies, šoreiz pat neiedomājāmies par tādu jēdzienu.”
Igors Linga no sirds pateicās mediķiem par viņu ieguldīto enerģiju un pašatdevi cīņā par brāļa dzīvību.
DOCTORS AND NURSES OF THE INTENSIVE CARE HOSPITAL, FIGHTING COVID-19 EMERGENCY IN PESARO - ITALY. THEY ARE PORTRAITED AT THE END OF THEIR LONG WORKSHIFT. 12 HOURS WITH NO DRINK AND NO TOILETBREAK, DUE TO THE PROTECTIVE SUIT THEY WEAR. THE SIGNS ON THEIR FACE ARE CAUSED BY THE MASKS THEY HAVE TO WEAR TO PROTECT THEMSELFES FROM COVID VIRUS. IN THE PICTURE: Annalisa Silvestri, Doctor anaesthetist
FOTO: Attēlam ir ilustratīva nozīme
Pagājušajā diennaktī slimnīcās ievietoti 90 ar Covid-19 sasirguši cilvēki, bet kopējais stacionēto Covid-19 pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 900, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Tagad slimnīcās ārstējas 903 pacienti, no kuriem 850 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 53 – ar smagu slimības gaitu. Jau otro diennakti slimnīcās ir vairāk nekā 50 pacientu ar smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīts 21 pacients, savukārt kopumā līdz šim stacionārus pametuši 2532 pacienti.
Jau ziņots, ka sestdien Latvijā atklāti 643 Covid-19 gadījumi, bet 12 Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bijuši vecumā no 50 līdz 55 gadiem, trīs – no 70 līdz 80 gadiem, četri – no 80 līdz 90 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 90 līdz 95 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 439 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 5545 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 11,6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 30 940 cilvēki, savukārt kopumā veikti 786 528 Covid-19 testi.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā inficējušos personu kopskaits ir 9627, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 501,41 gadījums.
Mīlas attiecības ar partneri, kura horoskopa zīme ir tāda pati kā jums, var būt diezgan sarežģītas, jo “zodiakālais brālis” atspoguļos gan jūsu labās, gan sliktās īpašības. Aplūkosim kādas tad ir šīs attiecības katrai zodiaka zīmei!
Auns
Šis ir karstasinīgs pāris. Jūs abi esat ugunīgi un impulsīvi, cenšaties uzspiest savu taisnību un tiecaties vainot viens otru, kad rodas sarežģījumi. No otras puses, jūs abpusēji “barojiet” savu kaislīgo dabu un protat lieliski kopā priecāties. Jūsu attiecības ir pastāvīga cīņa, bet dažkārt tās izvēršas par īstām titānu kaujām.
Vērsis
Vērši ir velnišķīgi spītīgi, viņus raksturo neelastīga un šaura virziena domāšana. Ja jūs virzāties pa vienu trasi, tas ir lieliski. Ja nē, tad abiem no jums ir jāpaplašina sava komforta zona, bet tas ir grūts uzdevums katram no jums. Jums abi esat nelokāmi savā viedoklī, tāpēc, ja viens no Vēršiem ir liberālis, bet otrs – konservatīvs, nedienas ir neizbēgamas. Vienīgā lieta, kurā jūs esat līdzīgi, ir mīlestība pret jutekliskām baudām.
Dvīņi
Dvīņiem vienam ar otru nekad nav garlaicīgi, un šajā savienībā ir diezgan daudz neprognozējamības. Vienam no jums ir jābūt stabilākam, lai attiecībām būtu nākotne, ņemot vērā, ka Dvīņu zīmē dzimušajiem ir nosliece uz nepastāvību un vieglprātību, kā arī viņi nav tendēti uz dziļu pieķeršanos. Tomēr jūs spējat izrunāt visas savas problēmas, lai tās atrisinātu, turklāt jūs abi dievināt spilgtu saviesīgo dzīvi.
Vēzis
Viena no labākajām savienībām starp diviem vienas un tās pašas zīmes pārstāvjiem. Vēži ir cilvēki, kas orientēti uz ģimeni un omulību, viņi ir mājās sēdētāji un intraverti. Lielākais trūkums – kad jūs iemācīsieties paciest sava partnera drūmo noskaņojumu un kaprīzes (un neuztvert tās personiski!), starp jums var izzust seksuālā dzirksts.
Lauva
Dzīvīga, jautra un īslaicīga savienība. Jums abiem vajag daudz mīlestības un komplimentu, un parasti Lauvas lielā mērā cieš, ja tos nesaņem. Bet vēl abi vēlas būt vienīgais uzmanības centrs. Attiecības starp diviem Lauvām ir ļoti kaislīgas, kas nāk par labu seksuālajai dzīvei, taču sadzīvē esat piesardzīgi vārdos un rīcībā, jo tieši tie var visu sagraut. Galvenais nosacījums attiecībās – abpusēja cieņa.
Jaunava
Ja jūs abi kalpojat vieniem un tiem pašiem augstākajiem mērķiem, tad tā ir debesīs slēgta savienība. Tikai nemēģiniet “uzlabot” savu partneri, analizēt vai kritizēt viņa uzvedību – tas momentāni nogalina jebkādu kaisli. Labāk kopā stādiet kokus vai nodarbojaties ar jogu, lai atklātu viens otrā tikai pašu labāko.
Svari
Šī var būt brīnišķīga savienība, jo jūs abi esat noskaņoti uz to, lai padarītu laimīgu savu partneri un vienmēr iestājaties par līdzsvaru un taisnīgumu. Briesmas tomēr slēpjas apstāklī, ka ārēji jūs izrādāt mīlestību un pieķeršanos, bet iekšēji slēpjat aizvainojumus. Periodiski sašūpojiet laivu, lai abi divi nodarbotos ar līdzsvara atjaunošanu.
Skorpions
Kaisle, briesmas, intriga – tāds ir Skorpionu pāris! Iespējams, pat par daudz kaisles un intrigu. Uzticība ir galvenā sastāvdaļa, kas cementē šo savienību. Ja vienam vai abiem partneriem ir nosliece uz greizsirdību un aizdomīgumu, tad attiecības pārvērtīsies par īstu elli. Dalieties savās jūtās un emocijās, lai nekrātu aizvainojumus, kamēr tie sasniedz kritisko masu.
Strēlnieks
Pats jautrākais pārītis, kas aizraujas ar aktīvu dzīvesveidu. Lai nebūtu garlaicīgi, abi Strēlnieki piedalās motociklu sacīkstēs vai brauc ar kajakiem. Abu divu principialitāte un pārliecība var izraisīt sīvas diskusijas, taču Strēlnieku gadījumā tieši strīdos arī dzimst patiesība. Problēma Strēlniekiem rodas tad, kad viens no viņiem vēlas saistības, bet otrs grib palikt brīvs kā vējš. Abus galvenokārt vieno tikai augsti garīgi mērķi un kopēji sapņi.
Mežāzis
Romantiskas attiecības jums neizdosies, jo jūs abi esat tīrākie no tīrākajiem reālistiem. Tomēr jūsu praktiskais raksturs ļauj jums bez ilūzijām novērtēt savu partneri. Šajās attiecībās jūs varat būt jūs pats. Tikai neļaujiet savām ambīcijām, snobismam vai centieniem pēc statusa gūt virsroku pār jūsu pozitīvajām cilvēciskajām īpašībām.
Ūdensvīrs
Ūdensvīri ir ļoti atvērti un spēj iecietīgi attiekties pret sava partnera izlēcieniem. Un tāpēc abi partneri Ūdensvīri drīzāk ir labākie draugi, nevis mīļākie. Emocionālā sfēra nav viņu stiprā puse, bet maigu jūtu izrādīšana Ūdensvīram ir līdzvērtīga iziešanai no komforta zonas. Patiesa kaislība starp viņiem diez vai ir iespējama.
Zivis
Jūs abi esat sapņotāji – tas darbojas gan jūsu labā, gan pret jums. Divas Zivis var bezgalīgi peldēt savās fantāzijās, nekad neiznirstot skarbajā realitātē. Zivīm ir tendence nēsāt rozā brilles. Tas nozīmē, ka jūs pilnībā uzticaties partnerim un viņu attaisnojiet pat tad, ja viņš to nav pelnījis. Jūsu vājā puse – kopējs budžets un neprasme pārvaldīt finanses.
Saskaņā ar “timeanddate.com” datiem ziemas saulgriežu brīdis būs pirmdien plkst.12.02. Rīgā saule lēks deviņos un rietēs plkst.15.44, līdz ar to dienas garums būs vien sešas stundas un nepilnas 44 minūtes.
Salīdzinājumam – gada garākajā dienā, 21.jūnijā, saules spīdēšanas ilgums galvaspilsētā bija 17 stundas un 52 minūtes.
Gada īsākās dienas ilgums citviet valstī būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā.
Visagrāk – plkst.8.38 – saule lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, – plkst.9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Viļakas novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet Rucavas novada dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts – īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par minūti vēlāks, un dienas garums pieaugs vēlāka saulrieta dēļ.
Astronomiskais pavasaris sāksies 20.martā, bet jau 18.martā diena kļūs garāka par nakti.
Jau ziņots, ka solārā ziema jeb gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sākās 6.novembrī un noslēgsies 4.februārī.
Savukārt meteoroloģiskā ziema, diennakts vidējai gaisa temperatūrai piecas dienas pēc kārtas noslīdot zem nulles, sākās novembra beigās valsts austrumos un 7.decembrī Latvijas lielākajā daļā.
High school students wearing N95 face masks sitting at desks in the classroom during maths lesson. In the background female teacher writing on the blackboard.
Iepriekšējā diennaktī reģistrēts 61 pārkāpums, kad nav ievērotas Covid-19 apkarošanas dēļ noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, aģentūra LETA uzzināja Valsts policijā (VP).
Visvairāk pārkāpumu reģistrēti par “covidpass.lv” anketas neaizpildīšanu, par ko ierosināta 31 lieta. Tāpat 14 pārkāpumi reģistrēti par pulcēšanās aizlieguma neievērošanu.
VP informēja, ka desmit lietvedības uzsāktas par sejas aizsega nelietošanu, bet trīs – par pašizolācijas neievērošanu.
Policija aicina sabiedrību ievērot noteiktās epidemioloģiskās prasības, lietot sejas aizsegu, kā arī nepulcēties piketos un masu pasākumos.
Jau vēstīts, ka sods par epidemioloģisko drošības prasību neievērošanu fiziskām personām ir līdz 2000 eiro, bet juridiskām – līdz 5000 eiro. Tāpat par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var tikt noteikta arī kriminālatbildība.
“Ferratum Group” starptautiskā pētījuma rezultāti liecina, ka 27% Latvijas iedzīvotāju COVID-19 radīto seku dēļ ir satraukti par iespēju zaudēt darbu, bet 23% respondentu pandēmijas dēļ ir samazinājušies ienākumi. Vienlaikus pētījumā secināts, ka 64% iedzīvotāju ikmēneša ienākumi nav samazinājušies, bet 51% nesatraucas par iespēju zaudēt darbu.
Esošā situācija ietekmējusi iedzīvotāju finanšu paradumus, proti, 46% respondentu norādījuši, ka ir centušies samazināt savus izdevumus, kamēr 27% to nav darījuši. Arī attiecībā uz uzkrājumiem situācija ir diversificēta – ja 68% respondentu COVID-19 laikā nav izveidojuši uzkrājumus, tad 14% aptaujāto norādījuši, ka tas ir izdevies.
“Aptaujas rezultāti liecina, ka no vienas puses, salīdzinoši maz cilvēku satraucas par iespēju zaudēt darbu un ceturtajai daļai respondentu COVID-19 dēļ ir samazinājušies ienākumi. No otras puses, iedzīvotāji ir kļuvuši nedrošāki, ko atspoguļo patērētāju uzvedība un plāni tuvojošos svētku kontekstā – proti, gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju prognozē, ka, salīdzinājumā ar pagājušā gada Ziemassvētkiem, tērēs mazāk. Prognozēšana šajā laikā ir ļoti nepateicīgs uzdevums pat labākajiem ekonomistiem, tādēļ nav pārsteidzoši, ka sabiedrība arī zināmā mērā “taustās” attiecībā uz turpmākajām norisēm un reaģē atbilstoši aktuālajiem apstākļiem,” stāsta “Ferratum Group” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš.
COVID-19 pandēmija ir atstājusi arī citas ne mazāk būtiskas implikācijas uz sabiedrības ikdienas paradumiem. Bez tam, ne tikai negatīvas. 65% iedzīvotāju šogad ir atcēluši visus savus ceļojumu plānus. Atcelto ceļojumu uz ārzemēm vietā iedzīvotāji izmanto izdevību apceļot dzimto Latviju, un nereti atklāj jaunas vietas un aizraujošus dabas skatus. Vienlaikus gandrīz 50% sākuši baudīt un novērtēt ikdienišķās lietas, piemēram, vakariņas ģimenes lokā vai savu hobiju pilnveidošana, bet vairāk nekā trešdaļa (34%) aptaujāto daudz vairāk nekā iepriekš novērtē sarunas ar draugiem un ģimeni tiešsaistē vai pa tālruni, kas palīdz pārdzīvot izolāciju daudz vieglāk.
“Šis laiks atstās būtiskas pēdas ilgtermiņā uz to, kā funkcionē mūsu sabiedrība. Nedrošība un neziņa no vienas puses; jaunu paradumu ieviešana un atklāšana – no otras. Tomēr “gaisma tuneļa galā” kļūst arvien redzamāka un ceru, ka no šī laika sabiedrība turpmākajam paņems līdzi labākās lietas un paradumus – spēju pielāgoties jauniem apstākļiem, lēnprātību un savstarpēju cieņu, tādā veidā kļūstot par labāku sabiedrību,” uzsver A.Bērziņš.
Sīkāk ar “Ferratum Group” Ziemassvētku Barometra aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties www.ferratumbarometer.com/lv/.
Aptauju veica “Ferratum Grupa”, aptaujājot savus aktīvos klientus 12 valstīs, izmantojot interneta aptaujas metodi. Aptaujā piedalījās 20 000 mājsaimniecību, respondentu vecums no 18 līdz 61 gadam. Aptaujā iekļauto mājsaimniecību vidusmēra izmērs bija 2,7 cilvēki.
Latvijā turpina pieaugt slimnīcās ievietoto smagi slimo Covid-19 pacientu skaits, un pagājušajā diennaktī tas pirmo reizi pārsniedzis 50, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 870 Covid-19 gadījumi, bet 18 Covid-19 pacienti miruši, kas ir trešais augstākais līdz šim vienā dienā mirušo cilvēku skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem viens bijis vecumā no 40 līdz 45 gadiem, divi – no 55 līdz 60 gadiem, viens – no 60 līdz 65 gadiem, viens – vecumā no 65 līdz 70 gadiem, pieci bija vecuma grupā no 70 līdz 75 gadiem, divi – no 75 līdz 80 gadiem, pieci bija vecumā no 80 līdz 85, bet viens bijis vecuma grupā no 85 līdz 90 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 427 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 10 057 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 8,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā inficējušos personu kopskaits ir 9510, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 495,3 gadījumi.
Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionāros ievietoti 103 jauni Covid-19 pacienti, tajā skaitā trīs pacienti tika pārvesti. Pašlaik stacionāros ārstējas 848 pacienti. No tiem 52 ir ar smagu slimības gaitu, bet 796 – ar vidēji smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 114 pacienti. Kopumā no stacionāra tikuši izrakstīti 2511 Covid-19 pacienti.
Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 30 297 cilvēki, savukārt kopumā veikti 780 983 Covid-19 testi.
Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.
Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt “BioNTech un Pfizer” izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.
Visi minētie datumi var mainīties, jo oficiāli ne EZA, ne EK šos datumus no savas puses nav apstiprinājuši.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsver, ka vakcinācijas uzsākšana nav sacensība uz ātrumu. “Mūsu prioritāte ir pārliecība, ka visas iesaistītās puses ir zinošas un gatavas darbam. Atgādinu, ka ir daļa informācijas, ko ES valstis saņems tikai brīdī, kad EZA vakcīnu ieteiks reģistrēt,” norāda ministre.
Viņa tostarp skaidro, ka Latvija ir izdarījusi visu, lai būtu gatava vakcīnu saņemt, organizēt tās izplatīšanu un piedāvātu to saņemt pirmajai sabiedrības grupai, kas šobrīd ir visneaizsargātākā – mediķi, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, un NMPD darbinieki.
Vakcinēšanās pret Covid-19 būs brīvprātīga, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko ienākšanu tirgū, sākumā tiks vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas darbu, kā arī samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu.
Plānots, ka pēc citu vakcīnu izvērtēšanas EZA un pēc to reģistrēšanas ES, nākamā gada janvārī Latvijai tiks piegādātas arī citu ražotāju vakcīnas, piemēram, “Moderna” un “AstraZeneca” izstrādātās vakcīnas.
Kā vēstīts, pirmie Latvijā vakcīnas saņems veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un NMPD. Pēc tam secīgi vakcinēties varēs pārējie veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, cilvēki ar hroniskām slimībām un cilvēki no 60 gadu vecuma, kā arī operatīvo dienestu darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ieslodzījuma vietās un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji.
Plānots, ka visi pārējie Latvijas iedzīvotāji varēs vakcinēties, sākot ar 2021.gada otro ceturksni.
Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas, tostarp vakcīnas pret Covid-19, ES tāpat kā jebkuras citas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem.
Atšķirīgais Covid-19 vakcīnu gadījumā ir tas, ka to izstrādes un potenciālās apstiprināšanas ātrums ir daudz lielāks, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pēc vakcīnas sabiedrības veselības aizsardzībai ārkārtas apstākļos. Tāpēc gan uzraugošās institūcijas, gan izstrādātāji ir ieguldījuši un apvienojuši vēsturiski nebijušu apjomu zinātnes, cilvēku un finanšu resursus, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.
Šogad saistībā ar pandēmijas ieviestajiem ierobežojumiem daudziem svētkos nesanāks klātienē satikt draugus, ģimeni, vecvecākus un vecākus. Kā nesaskumt par nošķirtību un rast svētku noskaņu? Ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kā skaidro psihoterapeits A. Veselovskis, šobrīd daudzi cilvēki skumst par to, ka nevar svinēt svētkus, kā ierasts. Taču nevajadzētu fokusēties uz to, kas nav pieejams, un dramatizēt situāciju, iesaka speciālists. Tā vietā varam meklēt pozitīvās iespējas, ko varam izmantot, piemēram, “tikties” ar draugiem un radiem tiešsaistē.
Vienlaikus šis ir laiks, ko varam izmantot, lai atpūstos. Var palasīt grāmatas, var izmantot laiku, lai atskatītos uz aizgājušo gadu. Uz notiekošo būtu jācenšas skatīties kā uz izaicinošu piedzīvojumu un jaunu pieredzi, nevis sodu. Jāpasaka sev: “Varam pielāgoties. Varam pierast pie jaunajiem apstākļiem. Tiksim galā!”
“Attālinātie svētki” jeb tiešsaistes svinības
Jau pavasarī strauji pieauga dažādu tiešsaistes risinājumu lietošanas popularitāte. Arī tagad, svinot svētkus “attālināti”, tie varētu būt labs risinājums. Psihoterapeits iesaka skatīties uz attālināto komunikāciju kā uz labu iespēju, ko izmantot savā labā. Katrai ģimenei ieteicams meklēt savus variantus, kas būtu ērtāki un pieejamāki.
Attālinātā komunikācija ir atšķirīga no klātienes komunikācijas, un tas, kā to uztveram, katram var būt atšķirīgi. Taču pārsvarā cilvēki pierod pie attālinātās komunikācijas un izmanto to kā labu iespēju un ērtu risinājumu. Ir arī cilvēki, kam ļoti pietrūkst fiziskas klātbūtnes un fiziska kontakta. Viņiem būtu jāmeklē fizisks kontakts ar tuvajiem ģimenes locekļiem – apķerties, pieskarties, samīļoties. It īpaši tas attiecas uz bērniem, ja viņi vairs netiekas ar saviem spēļu biedriem. Ja neviena nav fiziski blakus, risinājums būtu vairāk komunicēt attālināti – runāties, dalīties ar savām emocijām. Varbūt var piezvanīt kādam vecam draugam vai kādam sen neredzētam tuviniekam.
Kā atbalstīt seniorus un iepriecināt bērnus?
Arvien aktuālāks kļūst jautājums: kā šajā laikā varam atbalstīt vecvecākus, seniorus, kas izjūt skumjas par to, ka svētki, iespējams, jāpavada vienatnē? Speciālists iesaka – biežāk viņiem piezvaniet! Parunājieties, aizsūtiet īsziņu vai fotogrāfijas. Ja vecvecāki lieto viedtālruņus, veidojiet Whatsapp grupas ģimenei, kurās var ikdienā padalīties ar labām ziņām. Tāpat ieteicama ir šāda aktivitāte: lai seniori katru dienu fiksē 10 labas lietas un pieraksta dienasgrāmatā. Tas trenēs pozitīvo skatījumu uz ikdienu. Var likt uzsvaru arī uz kustību un piemērotām aktivitātēm – piemēram, katru dienu nostaigāt noteiktu attālumu un piefiksēt rezultātus.
Savukārt, lai rūpētos par bērnu labsajūtu šajā laikā, pavadiet vairāk laika kopā ar viņiem. Meklējiet jaunas aktivitātes – pārgājieni, spēles, kopīga grāmatu lasīšana. Ja vecāki tiks galā ar sevi, bērni arī tiks galā.
Neļaujieties sakāpinātam satraukumam!
Lai stress par esošo situāciju nepāraugtu pārāk lielā satraukumā, speciālists iesaka fokusēties uz parastām ikdienas lietām un norisēm un priecāties par saviem tuvajiem. Censties nedomāt satraucošas, negatīvas domas – tas nekādi nepalīdzēs! Biežāk atgādiniet sev: “Tiksim galā! Tā ir neparasta pieredze. Es pierodu pie nenoteiktības, neskaidrības – arī tā var dzīvot. Es spēju adaptēties un saglabāt veselīgu pašapziņu dažādos apstākļos.”
Lai arī šis emocionāli saspringtais laiks var raisīt vairāk strīdu tuvinieku starpā, no strīdiem nav jābaidās. Taču strīdam būtu jābūt uz risinājumu vērstam. Katrs pēc iespējas mierīgi izsaka savu viedokli, arī neapmierinātību. Taču nevajadzētu traumēt un pazemot tuvos cilvēkus. Prasme strīdēties ir liela māksla, uzsver psihoterapeits.
Praktiski padomi svētku priekam
Šajā laikā bērni un mazbērni var iepriecināt savus vecākus un vecvecākus vai citus ģimenes locekļus un draugus ar vienkāršiem, jaukiem apsveikumiem:
pašiem izgatavot un nosūtīt pa pastu apsveikuma kartīti;
iedziedāt Ziemassvētku dziesmiņu un nosūtīt to kā apsveikumu;
nofilmēt kādu video sveicienu, ko nosūtīt vecvecākiem, vecākiem, radiniekiem;
mazie bērni var piezvanīt un noskaitīt dzejolīti;
vienkārši biežāk piezvanīt un aprunāties par ikdienas gaitām;
pievienot vecākus, radus Whatsapp grupā un dalīties ar jaunumiem, lai vecvecāki un vecāki jūtas piederīgi.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka saglabāt optimismu un katrā lietā vai darbībā atrast prieku un iedvesmu. Šobrīd ir grūts laiks ikvienam, bet lieks stress iekšēji, ar negatīvām domām, nespēj samazināt ikdienā notiekošo. Ja tomēr ir grūti iemigt, ieteicams pirms miega veikt tējas rituālu. Ir pieejami speciāli tēju maisījumi vakaram, arī piparmētru lapu tēja vai kumelīte spēs nomierināt un atslābināt satrauktu prātu. Savukārt ikdienas gaitās neaizmirstiet stresu mazināt ar magnija preparātiem un nervu sistēmu stiprināt ar B grupas vitamīniem.
Mēs varam katru dienu izbaudīt un pakārtot sev, piemēram, iesākt to ar iedvesmojošu rīta pastaigu un noslēgt, vakarpusē nūjojot tuvākajā mežā vai parkā. Monotonas kustības rada domu skaidrību un jaunas idejas iedvesmai. Pie fiziskām kustībām piederas veselīgs uzturs, un šobrīd, iespējams, dažiem ir brīvāks laiks, lai izstudētu uztura speciālista ieteiktos padomus un sasniegtu jau gadiem sen atliktos mērķus.
Rūpējieties par savu un savas ģimenes emocionālo labsajūtu, saglabājot mieru un optimismu. Iedvesmu un spēku rodiet veselīgās aktivitātēs svaigā gaisā, atbalstiet ģimenes seniorus, neaizmirstot ar viņiem regulāri sazināties, un svētku svinēšanai ar draugiem izmantojiet drošus tiešsaistes risinājumus. Lai ģimeniski, droši un veselīgi svētki!
Eglīte. Rotāšana. Dāvanas. Saiņošana. Svētku mielasts. Kad lai to visu paspēj? Steiga un stress Ziemassvētkos ir jau ikgadējs standarts, taču gan jau ir efektīvāks veids, kā plānot vismaz daļu no uzdevumiem. Svētku mielasts noteikti ir vislaikietilpīgākais un piņķerīgākais process.
Gan Ziemassvētku vakarā, gan iepriekšējā dienā cenšamies pagatavot visgardāko, bagātāko un skaistāko mielastu saviem mīļajiem. Dažiem palīgā nāk ģimenes, citi cīnās paši, taču katrs no mums vēlētos skaisto svētku dienu izbaudīt mierīgi.
Kanāla “FOX Life” rūķīši apkopojuši septiņus Džeimija Olivera padomus, kā ērtāk un efektīvāk izplānot Ziemassvētku mielasta gatavošanas procesu.
Pārliecinies par saviem krājumiem
Viss vienkāršais ir ģeniāls, ne tā? Virtuvē darbojāmies visa gada garumā un pēkšņi attopamies bez cepamā papīra, pārtikas plēves, kādas īpašas garšvielas un ar tukšu sāls trauku? Visvienkāršākais, kā mēs varam izvairīties no pēdējā brīža skrējiena uz pārpildīto veikalu, ir izskatīt krājumus ar lietām, kuras bieži vien beidzas neīstajā laikā – folija, atkritumu maisi, garšvielu maisījumi, cepamie maisi, skaidiņas piparkūku rotāšanai, augstākā labuma milti un citas lietas, kuras ikdienā lietojam samērā reti.
Gatavo ar mīlestību
Iespējams, izklausās amizanti, varbūt citam tas ir pašsaprotami, bet tik tiešām ēdiens ir gardāks, ja to gatavojam domājot labas domas un darām to ar prieku. “Ziemassvētku dienā steidzīgi cenzdamies visu izdarīt, mēs zaudējam galveno vērtību – mīlestību. Šo “garšvielu” nevajag aizmirst, jo tā ir pati, pati galvenā,” uzsver šefpavārs Olivers.
Pasūti jau iepriekš tiešsaistē
Mēs ļoti labi zinām, ka Ziemassvētku iepirkumu groziņš vienmēr ir krietni smagāks. Šobrīd mums ir pieejama lieliska iespēja pasūtīt pārtiku internetā un saņemt to pie mūsu durvīm. “Sapērciet smagākos produktus un citas gatavošanai nepieciešamās preces internetā, un pirms svētkiem apmeklējiet veikalu tikai, lai iegādātos svaigus dārzeņus un gaļu,” iesaka Olivers.
Perfektie krāsnī ceptie kartupeļi
Garšīgākie kartupeļi izdosies tad, ja pirms cepšanas tos nedaudz pavārīsim. Šādi sagatavoti kartupeļi izcepsies ar mīkstu vidiņu, kraukšķīgu garoziņu un nebūs pilnībā sausi. Vāriet tikai 15 minūtes. Taču, lai samazinātu pienākumu skaitu svētku dienā, Olivers iesaka kartupeļus izvārīt iepriekšējā vakarā. “Ja ledusskapī vairs nav vietas, tad atceries par savu vēso lodžiju, garāžu vai koridoru – arī šīs vietas būs pietiekami labas, lai uzglabātu kartupeļus,” atgādina Džeimijs. Pirms cepšanas pavārs iesaka apslacīt kartupeļus ar eļļu, pievienot šķipsniņu sāls un, ja vēlamies būt pa visam ekstrēmi, – tad arī pievienojam ķimenes.
Smeķīgais cepetis
Galvenais dekors un gardums mūsu galdā – cepetis. Skaista, smaržīga, garda cūkgaļas kakla karbonāde, pīle vai zoss – kā to panākt? Iepriekšējā vakarā izvēlies sev tīkamāko garšvielu buķeti – arī klasiskā “sāls un pipari” derēs. Nomizojiet vairākas ķiploku daiviņas. Gaļā izdariet dziļus, bet īsus griezienus – tā, lai tajos varētu ielikt ķiploka daiviņas. Tad cepetī iemasējiet eļļu un garšvielas, blakus gaļai pielieciet pāris kadiķogas un aptiniet ar pārtikas plēvi. Ļaujiet gaļai marinēties vismaz 24 stundas.
Šis jums atvieglos darbus tieši pirms svētku vakariņām, jo atliks vien ielikt gaļu cepamajā maisā, izdarīt tajā četrus iegriezumus, lai tas neuzpūšas krāsnī, un sākt cept gaļu divas stundas pirms pasniegšanas.
Baudījums acīm
Mēs allaž piedomājam, lai vakariņu galds būtu gana bagātīgs, visi būtu paēduši un ar laimīgiem vēderiem. Taču atcerēsimies, ka sākumā cilvēks bauda lielisko smaržu, pēc tam ar acīm ierauga savu maltīti un tikai beigās ar garšas kārpiņām ķeras visam klāt.
Vienkāršākais veids, kā noformēt galdu, noteikti ir sveces, salvetes un eksotikai – kāds zaļumiņš. “Servjetes aptiniet ar lentīti, pielieciet klāt koriandra kātiņu un čili piparu, lai dekors būtu Ziemassvētku toņos. Uzlieciet uz galda pāris sveces un pievienojiet vārdu kartītes. Kartīšu izveidošana ir arī lielisks veids, kā nodarbināt bērnus,” iesmej Olivers.
Svētki jau no paša rīta
Svētki virmo gaisā jau mēnesi un emociju uzplūdums sit augstu vilni – tā diena ir klāt, taču lielākie brīnumi tikai vakarā. Tematiskas brokastis Ziemassvētku rītā noteikti vēl vairāk iepriecinās jūsu ģimeni. Sagatavojiet savu mīļāko pankūku mīklu, izņemiet no pieliekamā bērnu iecienītāko ievārījumu, sev un partnerim uzvāriet gardu kafiju un sāciet rītu nesteidzīgā gaisotnē, pie pankūku smaržojoša galda.
Televīzijas kanāls “FOX Life” piedāvā vienkāršu recepti no Džeimija Olivera krājumiem, kuru varēsiet pagatavot skatoties raidījumu “Džeimija Olivera Ziemassvētki” ceturtās adventes rītā, 20.decembrī plkst. 08.00.
Ziedkāposta cepetis
Sastāvdaļas
4 ķiploka daiviņas
1 tēj.k. kaltēta paprikas pulvera
½ buntīte svaiga timiāna
Olīveļļa
1 citrons
1 liels ziedkāposts (bez lapām aptuveni 1 kg)
4 ēd.k. sausa sarkanvīna
400 g konservētu tomātu
40 g mandeļu skaidiņas
½ buntīte svaiga pētersīļa
Pagatavošana
Cepeškrāsni uzsildiet līdz 180ºC grādiem. Piestā lieciet nomizotas ķiploka daiviņas, kaltētas paprikas pulveri un timiāna lapiņas (pusi no visas buntītes). Visu kārtīgi saspiediet, pēc tam pievienojiet olīveļļu un garšvielas pēc savām vēlmēm. Atsevišķā traukā ierīvējiet pusi citrona mizas. Ziedkāpostam noplūciet lapas, nedaudz izgrieziet pamatni ar kātu, lai dārzenis stabili stāvētu un negāztos. Nepieciešams arī iegrieziet krustu tā pamatnē. Piestā izveidoto paprikas masu uzklājiet uz ziedkāposta un lieciet to karstumizturīgā traukā ar augstām malām. Apslakiet ar sarkanvīnu un izspiediet pusi citrona sulas. Visu pārklājiet ar foliju un lieciet cepties uz stundu, pēc tam cepiet vēl 20 minūtes, bet bez folija cepurītes.
Pēc tam izņemiet trauku no krāsns, apkārt ziedkāpostam lieciet sagrieztus tomātus, pāri pārberiet sarīvēto citrona mizu un atlikušās timiāna lapiņas. Tad ziedkāpostu nepieciešams cept vēl desmit minūtes, līdz gardums kļuvis zeltaini brūns. Pa šo laiku uz pannas grauzdējiet mandeļu skaidiņas un, kad jau teju tās ir pabeigtas, tad pievienojiet sīki sakapātas pētersīļa lapiņas. Visu maisiet kopā, lai pētersīlis saplok. Pasniedzot ziedkāpostu, riekstu masu lietojiet kā garšīgu dekoru, un “zaļo cepeti” baudiet ar sviesta pupiņām, rīsiem vai gardiem kartupeļiem.
Nav nekā maģiskāka par aromātu, kas piepilda māju, apvienojot smaržīgo piparu, krustnagliņu, kanēļa, ingvera, piparu un ar cukuru sajaukta sviesta notis. Piparkūku cepšana ir burvīga Ziemassvētku sajūtas radīšanas aktivitāte, tādēļ, radot svētkus kopā, vēlamies jums piedāvāt trīs gardas piparkūku receptes, ko pagatavot kopā ar tuvajiem, vai relaksējoties vienatnē ar kādu skaistu svētku dziesmu fonā.
“Piparkūku recepšu ir daudz – no tumšām un cieti kraukšķīgām līdz sulīgām un biezām vai trauslām un kraukšķīgām kā cukurs. Mums, latviešiem, laikam vismīļākās ir tās, kurās ir visas pikantās garšvielas. Tās ir nedaudz tumšākas, skaisti karamelizētas un kraukšķīgas, ar medu, sviestu, tumīgu muscavado cukuru un pašu gatavotas olbaltuma vai gatavās cukura masas rotājumiem,” savas mīļākās piparkūku garšas atklāj Signe Meirāne.
“Aizvietojot vien pāris sastāvdaļas, arī vegāni var pilnvērtīgi baudīt Ziemassvētku tradicionālos ēdienus. Ieteiktu nepārspīlēt ar ēdienu daudzveidību, dažreiz ir labāk pagatavot mazāk, nekā uz dullo sataisīt 30 ēdienu, kas pēc tam paliks pāri. Protams, svētki nav iedomājami bez piparkūkām, tāpēc, gatavojot piparkūku mīklu, sviestu aizvietojam ar kokosa taukiem. Liekot lietā iztēli, fantāziju un nelielas zināšanas, varam ne tikai garšīgi paēst, bet arī pārsteigt mūsu ģimenes ar gardiem, daudzveidīgiem ēdieniem,” ko jaunu iesaka pamēģināt vegāno ēdienu pavārs un Rimi Gardēdis Edgars Sanders.
Trīs gardas svētku piparkūku mīklas receptes iesaka Rimi Gardēži Signe Meirāne un Edgars Sanders.
Katliņā liec cukuru, sīrupu, pienu un kokosa taukus. Uzsildi uz mazas uguns un maisi, līdz cukurs izšķīdis. Ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Bļodā liec miltus, garšvielas, cepamo pulveri un pievieno cukura-kokosa tauku masu. Visu kārtīgi samaisi, līdz izveidojas mīkla. To liec ledusskapī uz 2 stundām. Pēc tam izrullē mīklu aptuveni 4 mm biezumā, izspied vēlamās formiņas un liec cepties 200 grādos uz 5–6 minūtēm.
Medainās piparkūkas (30 minūtes, 800–900 g)
Sastāvdaļas
300 g sīrupa;
300 g medus;
350 g gaiši brūnā cukura (vai baltā);
220 g sviesta, izkausēta;
3 vidēja lieluma olas, sakultas ar dakšiņu;
1 tējk. cepamā pulvera;
1 kg kviešu miltu;
šķipsniņa sāls
Garšvielas:
1 tējk. kanēļa;
10 krustnagliņas;
1/4 tējk. kardamona;
1 tējk. ingvera pulvera;
1/4 tējk. svaigi rīvēta muskatrieksta;
10 smaržīgie pipari;
5 melnie pipari
Pagatavošana
Liec visas garšvielas kafijas dzirnaviņās vai blenderī un samal vienmērīgā pulverī.
Gatavo mīklu. Uzvāri katlā sīrupu kopā ar medu un 150 g cukura, lai sāk burbuļot. Noņem katlu no liesmas un atdzesē remdenu. Sajauc 900 g miltu ar garšvielām, sāli un cepamo pulveri. Olas saputo ar mikseri ar atlikušo cukuru, lai veidojas gaisīga masa.
Sīrupam pievieno miltus, olas un sviestu, visu mīcot, lai veidojas vienmērīga un spīdīga, bet ne ķepīga mīkla. Kādā brīdī būs jāpievieno vēl atlikušie 100 g (un dažreiz pat vairāk) miltu. Ietin un ieliec uz dažām stundām ledusskapī un pēc tam cep. Var cept arī pēc vairākām dienām vai pat nedēļām, tikai mīkla 2 stundas pirms tam jāizņem no ledusskapja.
20. gs. sākuma piparkūkas (30 minūtes, 800 g)
Sastāvdaļas
400 g tumšā cukura sīrupa;
200 g gaiši brūnā cukura (vai baltā);
170 g sviesta, izkausēta;
2 vidēja lieluma olas, sakultas ar dakšiņu;
1 g sodas;
600–700 g kviešu miltu;
šķipsniņa sāls
Garšvielas:
1 tējk. kanēļa;
10 krustnagliņas;
1/4 tējk. kardamona;
1 tējk. ingvera pulvera;
1/4 tējk. svaigi rīvēta muskatrieksta;
10 smaržīgie pipari;
5 melnie pipari
Pagatavošana
Liec visas garšvielas kafijas dzirnaviņās vai blenderī un samal vienmērīgā pulverī. Gatavo mīklu. Uzvāri katlā sīrupu, cukuru un sviestu, lai sāk burbuļot. Noņem katlu no liesmas. Sajauc pusi miltu ar garšvielām un sāli un iemaisi sīrupā, lai veidojas vienmērīga mīkla un atlec no katla malām. Otru daļu miltu samaisi ar sodu. Pievieno mīklai kopā ar olām un samaisi. Kad kļūst grūti maisīt, liec uz galda un samīci mīklu, lai ir gluda un spīdīga. Var gadīties, ka jāpievieno vairāk miltu (tas atkarīgs no miltiem). Ja tā notiek, liec klāt miltus pa daļām, katru reizi iemīcot, bet ar maksimāli mazāku mīcīšanu. Jo vairāk mīcām, jo cietākas piparkūkas. Mīklai jābūt spīdīgai, vijīgai, bet ne ķepīgai. Ietin un ieliec uz dažām stundām ledusskapī, un tā būs gatava cepšanai.
Ziemassvētkos radiniekus apcienot nedrīkst, un svētkus ļauts svinēt tikai savā mājsaimniecībā, piektdien preses konferencē sacīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Saistībā ar Covid-19 izplatību patlaban ir aizliegts rīkot arī privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ievaros. Savukārt, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros. Tāpat izņēmums attiecināms uz bērēm ārtelpās un kristību ceremonijām neatliekamos gadījumos, kad atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.
Līviņa teica, ka ceturtdien valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus, saprotot, ka Latvijā līdz šim nav izdevies stabilizēt situāciju ar Covid-19 infekcijas izplatību, un, lai veselības aprūpes sistēma tiktu ar to galā.
Līviņa uzsvēra, ka šis ir Ziemassvētku laiks, tāpēc ministrijā aicina sabiedrību šos svētkus svinēt, bet darīt to droši. Viņa norādīja, ka Ziemassvētkus drīkst svinēt mājās, savā ģimenes lokā – vienā mājsaimniecībā. Proti, cilvēki kuri ikdienā dzīvo kopā drīkst kopā svinēt svētkus.
Tāpat VM eksperte norādīja, ka ārā kopā drīkst pastaigāties divi cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, bet ārtelpās nav atļauts rīkot privātus pasākumus.
Vienlaikus viņa aicināja atcerēties par visiem tuviniekiem, tomēr izvairīties viņus apciemot klātienē. Tāpat viņa norādīja, ka nevar aizmirst gados vecākus cilvēkus, kam šis ir tiešām grūts laiks, jo viņiem visvairāk jāpiesargājas.
“Ja rados ir gados vecāki tuvinieki, izvairīsimies viņus satikt klātienē, bet varam piezvanīt un aizsūtīt dāvanas,” pauda Līviņa.
Vienlaikus, runājot par iepirkšanos, arī to VM aicina darīt attālināti. Taču, ja tas nav iespējams, tad ministrijā aicina plānot savus pirkumus, lai uz veikalu nebūtu jādodas katru dienu, bet pēc iespējas retāk. “Infekcijas izplatība ir nekontrolēta. Mazāk nekā 50% saslimušo var pateikt, kur ir inficējušies,” atzīmēja Līviņa, piebilstot, ka Covid-19 infekciju iespējams “satikt” jebkurā vietā, tāpēc, jo mazāk cilvēki ies ārpus mājām, jo lielāka iespēja pasargāt tuviniekus un nesaslimt.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas līdz 11.janvārim, un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību. Vienlaikus noteikts, ka 1.-6. klašu skolēniem par vienu nedēļu tiks pagarināts brīvlaiks.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Saistībā ar Covid-19 izplatību ir aizliegts rīkot arī privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ievaros. Savukārt, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros. Tāpat izņēmums attiecināms uz bērēm ārtelpās un kristību ceremonijām neatliekamos gadījumos, kad atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.
Tikai 36% Latvijas iedzīvotāju zina, kādi simptomi liecina par aknu veselības problēmām, 46% aptaujāto aknu slimību pazīmes neatpazīst, kamēr 18% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENUAptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Zinošāki aknu veselības jautājumos ir gados vecākie iedzīvotāji. Jauniešu vidū (no 18 līdz 24 gadiem) tikai 28% zina par aknu slimību simptomiem, kamēr starp vecāka gadagājuma cilvēkiem (64 līdz 75 gadi) šis rādītājs ir 49%
Aknu funkcijas
Lai arī svētki šogad noritēs šaurā ģimenes lokā un mierīgākā gaisotnē nekā citus gadus, paredzams, ka ēdienu un dzērienu patēriņš svētku brīvdienās pieaugs, kas palielina arī aknu noslodzi. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka aknu galvenās funkcijas ir žults produkcija un izdalīšana, bilirubīna, hormonu, holesterīna veidošana un izdalīšana, asiņu attīrīšana no toksiskām vielām, piemēram, alkohola, medikamentiem un hormoniem. Tāpat aknās tiek uzkrāts glikogēns, kā arī mikroelementi – cinks, dzelzs, varš, magnijs un vitamīni – A, D, E, K un B12. Aknās tiek sintezētas olbaltumvielas, piemēram, albumīns, kā arī asins recēšanas faktori un globulīni.
Izplatītākās slimības
Visbiežāk sastopamās aknu slimības ir vīrusu izraisīti hepatīti – A, B un C hepatīts. Tāpat aknu slimību lokā iekļaujama taukainā hepatoze, autoimūns hepatīts, hepatocelulāra karcinoma, dažādi labdabīgi aknu veidojumu, alkohola izraisīts aknu bojājums un aknu ciroze. Aknu slimības var būt lēni progresējošas un sākotnēji neizraisīt sūdzības, bet, regulāri kontrolējot aknu rādītājus asins analīzēs, ir iespējams šīs slimības atklāt agrīni.
A hepatīta gadījumā var būt pazemināta ēstgriba, nespēks, slikta dūša, paaugstināta ķermeņa temperatūra, kā arī biežāka vēdera izeja. Saslimstot ar A hepatītu, pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns. Z. Zitmane norāda, ka A hepatīts nekļūst hronisks un parasti neatstāj sekas uz aknu veselību, tomēr ir arī izņēmumi.
Akūts B hepatīts ir reti. Bieži vien pacienti nezina, ka ir inficējušies ar B hepatītu, jo slimība pārsvarā norit bez simptomiem līdz brīdim, kad veidojas dekompensēta aknu ciroze. Slimības prodroma periodā var būt nespecifiskas sūdzības – nespēks, slikta dūša, drudzis, diskomforta sajūta labajā paribē un sāpes locītavās.
C hepatīts izpaužas ar akūtu un hronisku hepatītu. Bieži akūts C hepatīts var noritēt bez simptomiem, bet var būt arī nespecifiskas sūdzības – nogurums, slikta dūša, sāpes vai diskomforts labajā paribē, kā arī dzelte. Hroniska C hepatīta gadījumā sūdzības arī ir nespecifiskas – nespēks, slikta dūša, sāpes muskuļos, locītavās, masas zudums, sāpes labajā paribē.
Autoimūnu hepatītu norise var būt dažāda – no asimptomātiskas līdz pat akūtai aknu šūnu mazspējai. Sūdzības bieži vien var būt arī nespecifiskas – nespēks, slikta dūša, vēdersāpes, ādas nieze, sāpes mazajās locītavās.
Alkohola izraisītu bojājumu gadījumā klīnika arī var būt no bezsimptomu līdz pat akūtai aknu mazspējai. Var būt iepriekš minētie nespecifiskie simptomi, pieaugoša dzelte, asiņošana, paaugstināta temperatūra, ascīts, kā arī var būt traucēta pacienta apziņa un mentālā funkcija. Līdzīgi aknu bojājumi ir arī taukainajai hepatozei.
Aknu cirozes gadījumā ir nespēks, masas zudums, samazināta apetīte, objektīvi atrodama palielināta akna, liesa, šķidrums vēdera dobumā, paplašinātas vēdera priekšējās sienas vēnas, dzelte, asiņošana no barības vada vēnām, sirds disfunkcija, kā arī var iestāties aknu koma un to encefalopātija.
Riska faktori
Z. Zitmane skaidro, ka aknu veselības riska faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, mazkustība, 2. tipa cukura diabēts, tetovējumu un pīrsinga veikšana. Tāpat paaugstināts saslimšanas risks ir intravenozo narkotiku lietotājiem, kas izmanto vienu injekciju adatu, kā arī iedzimtība un neaizsargāts dzimumakts. Iedzīvotāju vērtējumā kā trīs aknu veselībai kaitīgākie faktori tika norādīti alkohols (91%), uzturs – taukaini, asi un sāļi ēdieni (71%) un nepamatota medikamentu lietošana (57%).
Diagnostika un ārstēšana
Aknu saslimšanas var diagnosticēt, veicot asins bioķīmiju, nosakot bilirubīnu, aknu transamināzes, sārmaino fosfatāzi un gamma glutamiltranspeptidāzi, kā arī nosakot antivielas uz vīrushepatītiem. No instrumentālām izmeklēšanas metodēm visbiežāk pielieto vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un datortomogrāfiju. Sākotnēji pacients var vērsties pie ģimenes ārsta, kas tālāk izraksta nosūtījumu pie aknu speciālista – hepatologa. Attiecībā uz aknu slimību ārstēšanu Z. Zitmane norāda, ka pret A un B hepatītu ir pieejamas vakcīnas. Tāpat B un C hepatīta, kā arī autoimūna hepatīta gadījumos ir pieejami medikamenti, ar kuriem ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, samazinot nepieciešamību aknu transplantācijai. Aknu audzēju gadījumos ārstēšana un tās efektivitāte ir atkarīga no slimības stadijas, katra situācija jāizvērtē individuāli.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, Z. Zitmane aicina ievērot mērenību gan ēdienu, gan dzērienu lietošanā. Jāatceras, ka labāk ēst biežāk un mazākām porcijām, kā arī noteikti atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Ja tu gribi vīrietim parādīt to, ka mīli viņu, bet negribi tik bieži to teikt skaļi, ir citi veidi, kā to var izdarīt. Pats elegantākais un patīkamākais veids – izrādīt rūpes un maigumu, lai viņš vienmēr atcerētos to, ka tu viņu saproti un pieņem. Lūk, dažas idejas!
Palīdzi viņam pārprogrammēt domas
Gan jau tev ir zināma tā situācija – jūs atnākat mājās no darba, apskaujaties, pajautājat kā pagāja darba diena, bet viņš nav spējīgs atbildēt. Viņš it kā ir mājās, bet it kā arī nav. Tevi tas kaitina, un ir saprotams, kādēļ. Taču daudziem vīriešiem ir nepieciešams laiks, lai pārslēgtos no darba uz mājām. Viņam vajag nedaudz laika, lai pārslēgtu nopietno darba personību uz maigo mājas personību.
Aprunājies ar viņu par šo tēmu (bet ne uzreiz pēc darba). Noskaidro, cik daudz laika viņam vajag, lai pārslēgtu domas un, kā tu viņam vari palīdzēt. Gan jau viņš novērtēs tavu vēlmi palīdzēt.
Ieklausies viņā
Kad viņš nākamreiz palūgs nedalītu tavu uzmanību, kad stāstīs kaut ko par politiku, sportu, jauno kafijas automātu darbā vai mašīnu, apstājies un paklausies. Ja jūsu sarunā visu laiku iejauksies kliedzoši bērni vai naža trokšņi, kad tu griez dārzeņus, vīrietis nodomās, ka tu viņā it nemaz neklausies.
Protams, atlikt visus darbus un apsēsties parunāt ir dārgs prieks, jo tieši tāpēc, ka tu spēj darīt vairākas lietas reizē, viņam vakarā uz galda parādās siltas vakariņas. Var pamēģināt parunāt pa telefonu, kad ej pa ielu vai arī daļu darbu uzticēt bērniem un atbrīvot pāris minūtes sarunai aci pret aci.
Ļauj viņam satikties ar draugiem
Ja jūs esat ļoti tuvi, tas ir lieliski, taču ik pa laikam katram cilvēkam ir jārod iespēja pavadīt laiku arī ar kādu citu. Visbiežāk tie ir draugi, jo sarunās un kopīgās aktivitātēs daudzi gūst jaunu enerģijas devu.
Protams, viņam nav ar draugiem jātiekas katru vakaru, kamēr tu sēdi mājās un pārliecinies par to, ka viss ir tīrs un maltītes gatava. Viena, divas reizes mēnesī ir pilnībā pietiekami, it īpaši tāpēc, ka vēl ir arī ģimenes locekļi, kuri ik pa laikam jāapciemo un darba, kuru katru dienu jāapmeklē. Šāds noteikums attiecas arī uz tevi.
Dod to, ko viņš vēlas
Mazas mīlestības izpausmes sniedz attiecībām vairāk labuma, nekā varētu šķist. No rīta piecelies agrāk un uztaisi viņam brokastis, ja tu parasti vēl guli. Ja viņš pēc darba ir ļoti noguris, aizej viņa vietā uz veikalu. Tas viss parāda to, ka viņš tev ir svarīgs. Un tici, tu tiksi apbalvota ar līdzīgu uzvedību no viņa puses.
Izsaki viņam komplimentus
Tie vīriešiem patīk un viņi prot tos novērtēt. It īpaši, ja darba diena nav bijusi visai veiksmīga un mājās viņu gaida mīloša un atbalstu raisoša sieviete.
Ļauj viņam sapņot
Ja viņš tev pastāstīs, ka vēlas doties apceļot pasauli, nesteidzies izteikt frāzes „par kādu naudu?” un „kur mēs liksim bērnus?”. Mums visiem patīk pasapņot. Tieši tāpēc pacenties reaģēt pozitīvi. Pat, ja tas ir grūti.
Pārsteidz viņu ar gardu maltīti
Mēdz būt tā, ka jūs abi esat pārāk noguruši, lai gatavotu vakariņas. Taču kādu reizi noteikti apkopo savus spēkus un dodies iekarot virtuvi. Ja tu nemāki gatavot vai pavisam nav tam laika, atceries, ka pat vienkāršākās sviestmaizes var pasniegt tā, ka vīrietis izjutīs visu tavu mīlestību.
Ja desmit dienu laikā nemainīsies epidemioloģiskā situācija, būs jāievieš plaši pārvietošanās ierobežojumi, ceturtdien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Esam apkopojuši jaunākos ieviestos ierobežojumus:
Attālināti no mājām ir jāstrādā ikvienam, kuram darba specifika to atļauj!
Ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara, turklāt darba devēja ir pienākums nodrošināt šādu iespēju, otrdien lēma valdība.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem.
Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
No 21.decembra uz trim nedēļām noteikti vēl papildu drošības pasākumi, kas būs vērsti uz to, lai ikviens iedzīvotājs satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības.
Šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu sevi un citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19.
Veselības ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu, bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā varētu mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.
No pirmdienas būs aizliegti visi skaistumkopšanas pakalpojumi un dzinējmedības
No pirmdienas, 21.decembra, līdz 11.janvārim Latvijā būs aizliegti visi skaistumkopšanas pakalpojumi un dzinējmedības, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
No valdības lēmuma izriet, ka turpmākās trīs nedēļas skaistumkopšanas nozare nedrīkstēs strādāt, tostarp nevarēs sniegt frizieru pakalpojumus.
Šajā periodā nedrīkstēs veikt arī fotosesijas un sniegt citus foto pakalpojumus, izņemot foto dokumentiem.
Vienlaikus sporta inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai ārpus telpām.
Nenotiks arī dzinējmedības.
Veselības ministrijā skaidroja, ka šie pakalpojumi ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus, piemēram, vai pakalpojumu sniedz ilgāk par 15 minūtēm (kopā ar laiku uzgaidāmajā telpā), vai ir tiešs cilvēku kontakts pakalpojumu sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas masku (piemēram, pie kosmetologa un fotosesijās tās nelieto), lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez šī pakalpojuma cilvēks var iztikt trīs nedēļas.
“Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam,” piebilda ministrijā.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas – līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību. Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību.
Vienlaikus noteikts, ka 1.-6. klašu skolēniem par vienu nedēļu tiks pagarināts brīvlaiks.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Ārkārtējās situācijas laikā ierobežos tirdzniecību, bet paplašina iegādājamās preču grupas
Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim tirdzniecībā katru dienu tiks piemērots regulējums, kas līdz šim attiecās uz brīvdienām un svētku dienām, vienlaikus tiks paplašinātas iegādājamās preču grupas, ko šajā laikā drīkstēs tirgot, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Varēs darboties tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, kā arī ziedus un Ziemassvētku eglītes.
Tāpat drīkst tirgot vairumtirdzniecībā būvniecības preces (būviztrādājumus).
Turpmākajās trīs nedēļās varēs darboties arī aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas.
Detalizētāku regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus, sagatavos Ekonomikas ministrija.
Tāpat kā līdz šim tirdzniecība internetā netiks ierobežota.
Vienlaikus tirdzniecības vietām pastiprinātas arī prasības – vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības, apmeklētāju veikalā nedrīkstēs būt vairāk kā pieejamo ratiņu vai groziņu, savukārt uz veikalu drīkstēs doties tikai pa vienam – līdzi drīkst nākt bērni līdz 12 gadu vecumam vai nepieciešamības gadījumā asistents.
Ar grozījumiem rīkojumā īpaši uzsvērts, ka ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara. Darba devēja pienākums ir to nodrošināt. Šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.
Precizēta arī norma attiecībā uz ēdināšanu – tikai ražošanas uzņēmumus, kur nav iespējams nodrošināt drošas ēšanas pauzes, drīkstēs ēdināšanu nodrošināt uz vietas, ja vienlaikus ēd tikai tie cilvēki, kuri ikdienā ir kopā, pie galdiņa sēž tikai viens cilvēks un tiek ievērota divu metru distance.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra.
Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību.
Vienlaikus noteikts, ka 1.-6. klašu skolēniem par vienu nedēļu tiks pagarināts brīvlaiks.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Pasažieru skaits sabiedriskajā transportā nedrīkst pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.
Līdz 11.janvārim pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, apmeklētājiem joprojām būs pieejami muzeji. Bibliotēkas drīkst klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai.
No 21.decembra nestrādās bibliotēkas un apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas
Pastiprinot Covid-19 ierobežošanas pasākumus, no 21.decembra līdz 11.janvārim nestrādās bibliotēkas un apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, šodien lēma valdība.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne, grozījumos par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredzēts, ka noteiktajā laikā nestrādās arī izstāžu vietas un citas kultūrvietas. Tāpat nedrīkstēs organizēt gadatirgus, ieskatot arī Ziemassvētku tirdziņus.
Lai gan apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirziena kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz divu metru distancēšanās. Ar šādiem nosacījumiem darboties varēs arī dabas takas, norādīja Strapcāne.
LETA jau rakstīja, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Tāpat Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību
Amatieru sporta treniņi varēs notikt tikai ārpus telpām
Amatieru sporta treniņi no 21.decembra drīkstēs notikt tikai ārpus telpām, tajos pulcējot līdz desmit cilvēkiem un neizmantojot ģērbtuves, paredz ceturtdien pieņemtais valdības lēmums.
Tas nozīmē, ka sporta klubi neuzņems klientus iekštelpās – nestrādās trenažieru zāles un nevarēs doties uz klubu trenēties individuāli, skaidroja valdībā.
Kā vēstīts, no 21.decembra uz trim nedēļām noteiktie drošības pasākumi būs vērsti uz to, lai ikviens iedzīvotājs satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības. Ierobežojumi neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu sevi un citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19.
Veselības ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu, bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā varētu mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.
1.-6.klašu skolēniem ziemas brīvlaiks pagarināts līdz 8.janvārim
Latvijas izglītības iestādēs 1.-6.klašu skolēniem ziemas brīvlaiks tiek pagarināts par vienu nedēļu, proti, līdz 8.janvārim, ceturtdien lēmusi valdība.
Klātienē, pat ne individuāli, nenotiks nekāda veida praktiskās nodarbības. Arī profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums ir klīniskā prakse rezidentūrā.
Interešu izglītība un dažādi mēģinājumi arī drīkstēs notikt tikai attālināti, liecina valdības lēmums.
Kā vēstīts, no 21.decembra uz trim nedēļām noteiktie drošības pasākumi būs vērsti uz to, lai ikviens iedzīvotājs satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības.
Šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu sevi un citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19.
Veselības ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu, bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā varētu mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.
ASV pirmā lēdija Melānija Trampa apmeklēja bērnu slimnīcu Vašingtonā, lai lasītu pasaku grāmatu mazajiem pacientiem.
Melānija apsēdusies pie lielas Ziemassvētku egles un lasījusi vienu no triloģijas stāstiem par ģimenes Ziemassvētku rotājumu kolekciju, kas naktī maģiski atdzīvojas. Šī bijusi pēdējā reize, kad Melānija apmeklēja slimnīcu, būdama pirmās lēdijas statusā!
Presei paziņojumā teikts, ka ASV pirmās lēdijas lasījumu klausījās divi bērni – sešus un astoņus gadus vecas meitenītes, kuras abas sēdēja uz paklāja Melānijas priekšā.
Slimnīcā Melānija ieradās sejas maskā, bet, lasot grāmatu to noņēmusi. Šo rīcību sociālajos tīklos pamatīgi kritizēja cilvēki, norādot, ka tā tiek pārkāpti slimnīcas noteikumi laikā, kad visā pasaulē ir tik kritiska situācija ar Covid-19.
Slimnīcas noteikumos minēts, ka visiem apmeklētājiem jālieto sejas maskas.
Šajā tumšajā laikā, kad spēkā ir dažādi Covid-19 ierobežojumi, jāatrod veidi, kā citam citu iepriecināt. Viens no veidiem ir izrotāt mājas un dārzus ar gaismiņām. Vismaz tā domā vairāki Šauļu iedzīvotāji.
Dziedātāja Ieva Akuratere un ģitārists Aivars Hermanis izdevuši dziesmu “Ziemas dārzs”. Tā iekļauta mūziķu jaunajā koncertprogrammā ar tādu pašu nosaukumu.
“Manam brīnumam notic tas, kurš pats ir pieredzējis brīnuma iespējamību. Citiem mēs varam izstāstīt ceļu uz turieni. Kad ir atrasts savējais noslēpums, tad izrādās, ka mūs visus vieno šī laimes pastāvēšana, tikai mēs katrs to mīlam mazliet savādāk. Skaisti ir mīlēt tā, kā es jūtu ,nevis, kā mani pamāca! Skaisti ir meklēt!…Jo slepenajā Ziemas dārzā rotaļājas Ziemassvētku Gars, kuru mēs jūs aicinām saklausīt un ieraudzīt caur mūzikas skaņu plūdumu…” par dziesmu saka Ieva Akuratere.
Video
Dziesmas “Ziemas dārzs” vārdu autore ir Ieva Akuratere, mūzikas autors – Aivars Hermanis. Dziesmas ierakstā piedalās taustiņinstrumentālists Raimonds Macats.
Dziesma iekļauta Ievas Akurateres un Aivara Hermaņa ziemas noskaņu koncertprogrammā “Ziemas dārzs”, kuras pirmatskaņojums gan šogad izpaliks, bet, cerams, nākamajā gadā tā izskanēs daudzās Latvijas pilsētās un laukos.
Mūziķi novēl visiem gaišus un mierpilnus Ziemassvētkus!
