Klepošana un šķaudīšana ir normāla organisma reakcija. Tomēr tieši šobrīd ir īpaši svarīgi klepot vai šķaudīt tā, lai no mūsu organisma nākošie pilieni nenonāk līdz līdzcilvēkiem. Kā pareizi šķaudīt vai klepot pandēmijas laikā? Kā ir pareizāk? Klepot sejas aizsargmaskā vai tomēr dūrē?
Video
2019. gadā Kailija Dženere, kura, starp citu, ir Kimas Kardašjanas jaunākā pusmāsa, tika atzīta par pasaulē jaunāko miljardieri, kas bagātību nopelnījusi pati.
Vēlāk “Forbes” atklāja, ka 2019. gadā Kailija vēl ne tuvu nav bijusi miljardiere, tas viss esot bijis viens liels teātris, bet pērn viņa pārdeva pusi no savas kosmētikas firmas “Kylie Cosmetics” un darījuma cena bijusi 1,2 miljardi ASV dolāru. Jāsaka viens, viņa pacēla latiņu savai firmai un panāca, ka to iegādājas skaistumkopšanas gigants “Coty”. Tagad gan var droši apgalvot, ka Kailija ir kļuvusi par miljardieri!
Noskaties video, kurā Kailija parāda, kādus Helovīna kostīmus viņa vilkusi gadu laikā, video redzamas fotogrāfijas no viņas bērnības un tīņa laikiem.
Atgādinām, ka Helovīni tiek svinēti 31.oktobrī!
Video
Iedvesmojies, Kailija ar meitu Stromiju cep Helovīna cepumus
Amerikas Savienotās Valstis joprojām pasaules kartē ir vieta, kuras Covid-19 vīruss ir skāris vissmagāk. Inficēto skaits tuvojas deviņiem miljoniem, miruši – vairāk nekā 200 tūkstoši. Pēdējās dienās tiek pārspēti kārtējie inficēšanās rekordi. Maskas, roku dezinficēšana un distance jau daudzus mēnešus ir amerikāņu ikdiena, un teju katram ir zināms kāds, kurš ir cietis no vīrusa vai miris.
Video
Latvijas sabiedrībai ir nepieciešams mobilizēties, lai kopīgiem spēkiem spētu apturēt Covid-19 straujo izplatību valstī, svētdien vēstījumā sabiedrībai uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Pēdējo dienu laikā Latvijā ir vērojama strauja saslimšanas ar Covid-19 izplatīšanās – pēdējās dienās regulāri ir tikuši fiksēti jauni negatīvi saslimušo skaita rekordi, inficēto skaitam katru dienu sniedzoties vairākos simtos, no slimības mirušo skaits ir audzis līdz 56 personām, turklāt strauji aizpildās vietas slimnīcās.
Video
Šādos apstākļos Levits ir nācis klajā ar aicinājumu Latvijas sabiedrībai, lai cilvēki apzinīgāk ievērotu Covid-19 kontrolei noteiktos ierobežojumus, tādējādi valsts spētu apturēt Covid-19 epidēmijas izplatību.
“Ik diena nāk ar jauniem satraucošiem skaitļiem par pandēmijas izplatību. Tā nav tikai statistika – aiz tās stāv mūsu līdzcilvēki,” sacīja prezidents, “šodien mēs nedrīkstam klausīties populistos. Viņu viltus ziņas apdraud līdzcilvēkus un visu sabiedrību.”
Politiķis atzīmēja, ka vairākas Eiropas valstis ir atzinušas, ka pandēmijas izplatība ir izgājusi ārpus kontroles, tādēļ Latvijā “nav vietas nedz haotiskai rīcībai, nedz liekai pašpārliecinātībai”.
“Mūsu rīcībai ir jābūt racionālai. Mūsu mērķis ir pārtraukt pandēmijas spirāli. Mums jābūt izšķirīgi izlēmīgiem. Ja situācija to prasīs, mums visiem uz laiku ir jābūt gataviem rīkoties vēl stingrāk. Piemēram, ja tas būs nepieciešams, attiecībā uz attālinātām mācībām skolās, uz mūsu profesionālo ikdienu vai pulcēšanos,” sacīja Levits.
Levits uzsvēra, ka ierobežojumi nav jāievieš un jāpilda “valdības dēļ” vai kāda cita dēļ. “Tas ir jādara mūsu pašu dzīvības un veselības dēļ. Mums nav vajadzīgas slimnīcas stadionos. Atcerēsimies – patiesi sāp tad, kad zaudējam tuvu cilvēku,” sacīja politiķis.
Prezidents uzsvēra, ka veselības drošības pasākumus, kas balstās ekspertu ieteikumos, valdība pastāvīgi pielāgojot aktuālajai situācijai, kas esot “racionāli un pareizi”.
“No valdības es tagad sagaidītu divas lietas. Pirmkārt, ekspertu ieteikumos balstītu plānu ne vien par to, ko darīt šodien, bet arī kādi būs gaidāmie drošības pasākumi, ja pandēmija attīstīsies vienā vai otrā virzienā. Šo plānu var vienmēr papildināt un koriģēt, bet tas mums dos lielāku skaidrību. Otrkārt, es sagaidu precīzu sarunu ar sabiedrību. Mums jāzina ne tikai tas, ko mēs varam un ko nevaram darīt, bet arī kādēļ konkrētie pasākumi ir nepieciešami un samērīgi un kādēļ citi, kas šķiet loģiski, nav nepieciešami. Drošības pasākumi jāskaidro nepārprotami, lai nebūtu neziņa un dažādu interpretāciju,” pie valdības vērsās prezidents.
“Brīvība ir apzināties nepieciešamo. Mums visiem kopā ir jāmobilizējas, lai noslāpētu šo pandēmijas vilni. Mēs to spējām pavasarī, mēs to spēsim arī tagad,” sabiedrībai sacīja prezidents, “lai izturība, možs gars un laba veselība mums visiem!”
No nākamā gada – kad spēkā stāsies brexit – par paciņu saņemšanu no Lielbritānijas būs jāmaksā nodokļi. Turklāt dārgāk izmaksās ne tikai iepirkšanās britu interneta veikalos, bet arī dāvanu sūtīšana. Līdz ar “Brexit” pārejas perioda beigām, par pirkumiem britu interneta veikalos ar vērtību virs 22 eiro būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, savukārt no 1. jūlija nodoklis būs jāmaksā par pilnīgi visiem pirkumiem.
Video
Mēs aplūkojām, cik ļoti atšķiras vairākas pasaules slavenības, kad tās ir bez kosmētikas. Vai kāda no šīm slavenībām izskatās vēl labāk, kad ir bez kosmētikas? Noskaties video!
Video
Dokumentālā filma par pasaulē mazākajiem cilvēkiem. Denijs, Hanna, Bredlijs un Bri ir četri mazākie cilvēki pasaulē! Viņu sindroms ir retākais no visiem 200 pundurisma veidiem, un to raksturo niecīgs augums, augsta un čīkstoša balss, kā arī ierobežots dzīves ilgums. Sindromu izraisa recesīvs gēns, un visi pirmatnējie punduri ir dzimuši vidēja lieluma vecākiem. Gēns ir tik rets, ka tas vēl nav identificēts. Tiek lēsts, ka pasaulē dzīvo aptuveni 100 pirmatnējo rūķīšu jeb punduru, no kuriem 40 dzīvo ASV.
Video
Pirms aptuveni nedēļas Covid-19 izplatības kontrolēšanai ieviestie ierobežojumi nav devuši gaidīto efektu, un slimība turpina izplatīties.
Vakar – 250 Covid-19 gadījumi, turklāt nu jau 4,4 procenti no veiktajiem 5726 testiem ir bijuši pozitīvi, un tā Eiropā tiek uzskatīta par strauju un nekontrolētu slimības izplatības tendenci. Tāpēc valdība šo pēcpusdien vienojusies par jauniem ierobežojumiem. Daļa no tiem stāsies spēkā jau rīt. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atkārtoti aicināja ievērot ierobežojumus un slimiem nedoties uz darbu un ārpus mājas
Video
Vai esi domājusi cik ļoti tavu laulības dzīvi var noteikt horoskopa zīme? Protams, ka viss nav jāņem pie sirds, bet nelielai jautrībai piedāvājam tavu horoskopa zīmes aprakstu!
AUNS
Sievas, kas dzimušas Auna zīmē, ir godkārīgas un entuziasma pilnas. Viņas lepojas ar saviem vīriem un bauda visu, kas viņas atšķir no “parastiem cilvēkiem”. Iedvesmo vīrus uz jauniem sasniegumiem.
Šīs sievas vārdu krājumā nav vārda „zaudēt”. Viņa var mesties trakos piedzīvojumos un sniegt arī vērtīgus padomus. Viņa prot risināt sarežģītas situācijas, taču izvairās iedziļināties detaļās.
Auna zīmē dzimušās sievas ir pārāk nepacietīgas – viņām jāpaskaidro, ka svarīgus dzīves jautājumus reizēm nevar atrisināt vienā mirklī.
VĒRSIS
Vērša zīmē dzimušas sievas dievina naudu un skaistas lietas.
Viņas mudina vīru uz panākumiem, liek vīriem metodiski virzīties uz mērķa sasniegšanu, ir praktiskas, necieš zaudējumus. Ne velti Vērsi dēvē par baņķieru zīmi. Daudzi vīri priecājas, ka viņiem talkā nāk sievas-Vērša veselais saprāts un ķēriens biznesā.
Vērša sievietes parasti var lepoties ar labu gaumi, viņām patīk pirkt vīriem skaistu apģērbu. Izvēlas bagātus un ietekmīgus draugus. Dievina lepnu dzīvi un panākumus un līdzīgā garā iekārto arī ģimenes mājokli.
Vērši bieži ir spītīgi. Otra problēma – sievietēm Vēršiem problēmas sagādā pārmērīgā pieķeršanās materiālām vērtībām.
DVĪŅI
Dvīņu zīmē dzimušās sievas vēlas būt saviem vīriem (un arī pārējiem ģimenes locekļiem) pilnīgi neaizvietojamas.
Viņas ir daudzveidīgas, mīl izaicināt. Īpaši piemērotas sievas tiem vīriešiem, kam darbs saistīts ar biežiem ceļojumiem un braucieniem.
Sievietes-Dvīņi ir labas, jautras, apburošas saimnieces, draudzīgas un viesmīlīgas namamātes. “Nezāģē” vīru un nepukst uz viņu par senām kļūdām un pāridarījumiem. Saprot, kas ir patiesās vērtības.
Dvīņiem bieži vien pietrūkst pacietības, viņas nesaprot, ka panākumi nav gūstami ātri un dzīvē jāpārvar ne mazums grūtību.
Jauna sieviete bija satriekta, atklājot, ka viņas pastāvīgās sāpes iegurnī bija saistītas ar to, ka viņai ir divas makstis. Niksija Triefenbaha uzzināja, ka viņas maksts dobums ir sadalīts divās daļās – viņai ir divas dzemdes, divi dzemdes kakli un divi maksts kanāli.
Reti sastopamais stāvoklis, saukts par dzemdes “didelphus”, skar tikai vienu procentu sieviešu, Niksija ir piedzīvojusi 3 spontānos abortus, viņai ir ļoti grūti iznēsāt bērniņu. Niksija apgalvo, ka bieži jūtās depresīva, pirms kāda laika viņa pieņēmusi lēmumu, ka veselības labad nepieciešama operācija. Šīs operācijas dēļ Niksijai vairs nevar būt savi bioloģiskie bērni, bet biežās asiņošanas dēļ, viņai tāpat nebūtu iespēja dzemdēt mazulīti, viņa uzsver, ka sievietes, kurām ir šī kaite, nav “cirka klauni” un jebkurš ir pelnījis sapratni. Tagad Niksijai ir 35 gadi un viņas dzīvē ir vīrietis, kurš viņu ļoti mīl.
Video
Turpmāk valsts apmaksātus Covid-19 testus varēs veikt tikai ar ārsta norīkojumu, informē Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne. Jaunā kārtība stāsies spēkā no pirmdienas, 26.oktobra, bet jau no piektdienas plkst.13 ir atceltas iespējas brīvprātīgi pierakstīties uz Covid-19 testiem, jo “bez simptomiem esošo testēties gribētāju apmērs rada slogu testēšanas kapacitātei”.
VM skaidro, ka ministrijas mērķis ir panākt, ka Covid-19 testēšana ir mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki ar saslimšanas simptomiem.
Ministrijas vērojumi liecinot, ka šobrīd ir sacelta nepamatota ažiotāža un cilvēki pastiprināti piesakās Covid-19 testiem, tā radot neadekvātu slogu testēšanas kapacitātei, kas līdz ar to nevar pildīt savu primāro mērķi – savlaicīgi testēt cilvēkus ar saslimšanas simptomiem, lai mazinātu tālāku nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā.
Šādi mākslīgi tiek pagarināta rinda un ir apgrūtinātas iespējas uz testēšanu tikt cilvēkiem ar saslimšanas simptomiem, uzskata VM. Līdz ar to pieņemts lēmums no šodienas apturēt brīvprātīgu pierakstīšanos uz Covid-19 testiem.
Speciālisti uzsver un atgādina – ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņam ir nekavējoties jāpaliek mājās un pēc tam jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs Covid-19 testa nepieciešamību.
Video
Ministrijā norāda, ka Latvijā šobrīd veiktais testēšanas apjoms ir optimāls un, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Vāciju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, ir pat lielāks. Vadoties pēc ministrijas datiem par testēšanas apjomiem nedēļā no 5. līdz 11.oktobrim, Latvijā tika veikti 1421,8 uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Vācijā – 1320, Lietuvā – 1367, Igaunijā – 1076, bet Somijā – 1382.
Ministrijas mērķis ir šādu testēšanas apjomu pēc iespējas saglabāt, vienlaikus nodrošinot, ka primāri valsts apmaksāti testi ir cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Šāda kārtība, ka uz valsts apmaksātiem testiem var pieteikties ar ārsta nosūtījumu jau no oktobra sākuma darbojas arī Igaunijā.
Jaunā kārtība paredz – ja cilvēkam būs aizdomas par Covid-19 saslimšanu, vispirms viņam būs jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi. Ja ārstniecības persona, uzklausot pacientu par viņam esošajiem slimības simptomiem, lems, ka tests ir nepieciešams, tiks izrakstīts e-nosūtījums.
Pēc tam, pašam cilvēkam zvanot uz tālruni 8303, viņš tiks pierakstīts rindā uz testa veikšanu pēc iespējas drīzāk. Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir izveidojušās garas gaidīšanas rindas, kopā ar laboratorijām tiek meklēti risinājumi, kas ļautu pierakstīt cilvēkus ar ārsta nosūtījumu prioritāri.
Vienlaikus cilvēkiem, kas līdz šim ir pierakstījušies paši uz Covid-19 analīzēm un gaida rindā, testēšana tiks veikta pēc iepriekšējās kārtības un nav jāuztraucas, ka valsts apmaksātu testu vairs nesaņems.
Uz Covid-19 testiem tāpat kā līdz šim varēs nosūtīt arī ārstējošais ārsts, piemēram, ja tests nepieciešams pirms operācijas veikšanas. Plašu testēšanu turpinās veikt arī slimnīcās pie aizdomām par Covid-19 – ir simptomi vai epidemioloģiskie riski.
Jaunajai sistēmai uzsākot strādāt, VM sola kopā ar ģimenes ārstiem analizēt sistēmu, lai saprastu, cik efektīvi tā strādā un vai ir nepieciešami uzlabojumi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību.
“Vienlaikus rēķināmies, ka atsevišķās dienās varētu samazināties veikto Covid-19 testu skaits, kā arī pieaugt pozitīvo testu skaits, jo testētas tiks precīzākas mērķagrupas,” piebilda Strapcāne. Viņa skaidroja, ka mērķis nav mākslīgi samazināt testēšanas apjomu, bet nodrošināt, ka cilvēki, kuriem tests ir pamatoti nepieciešams, varētu to saņemt pēc iespējas drīzāk.
Ja cilvēkam nebūs saslimšanas simptomu un cita pamatota iemesla testa veikšanai, viņam būs iespēja individuāli pieteikties testam, gaidot rindā ilgāku laiku un pašam sedzot testēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka valsts neapmaksās testus cilvēkiem, kuri, piemēram, testu vēlētos veikt, lai dotos ceļojumā uz Igauniju.
Tāpat arī turpmāk tiks nodrošināts valsts apmaksāts plašs skrīnings ar siekalu testiem. Šo testēšanu organizēs Slimību profilakses un kontroles centrs konkrētās pašvaldībās, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un citās vietās, kur būs aizdomas par Covid-19 izplatību. Tāpat epidemiologi varēs nozīmēt parasto testēšanu lielākām cilvēku grupām, lai nenoslogotu ģimenes ārstus. Pilns testēšanas algoritms pieejams SPKC mājas lapā. Rezultātā valsts nodrošinās plašu, savlaicīgu un mērķtiecīgu testēšanu.
Tuvākajās diennaktīs gaisa temperatūra Latvijā mazliet pazemināsies, taču saglabāsies vairākus grādus virs normas, liecina sinoptiķu prognozes.
Sestdien un naktī uz svētdienu daudzviet īslaicīgi līs, svētdien un pirmdien nav gaidāmi būtiski nokrišņi. Debesis brīžiem skaidrosies. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu un dienvidu vējš, pirmdien tas pāries dienvidaustrumu vējā. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +4..+10 grādiem, maksimālā temperatūra dienas laikā būs +9..+14 grādi.
Oktobra pēdējās piecās dienās dažbrīd gaidāms lietus, vējš galvenokārt lēni līdz mēreni pūtīs no dienvidiem, dienvidrietumiem. Gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies virs +5 grādiem, siltākajos brīžos sasniedzot +11..+15 grādus.
Sagaidāms, ka ne tikai oktobra beigās, bet arī novembra sākumā gaisa temperatūra dažkārt būs tuvu siltuma rekordiem.
Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklātais inficēto skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Tāpat pagājušajā diennaktī mirusi ar Covid-19 inficēta persona vecumā no 55 līdz 60 gadiem.
Aizvadītajā diennaktī kopumā veikti veikti 5726 Covid-19 testi, līdz ar to diennakts laikā atklāto pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testēto skaitu sasniedzis līdz šim augstāko punktu – 4,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti 17 Covid-19 pacienti, savukārt kopumā stacionāros ārstējas 113 saslimušie, no kuriem 103 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet desmit ar smagu slimības gaitu. Aizvadītajā diennaktī stacionāru pametuši astoņi sasirgušie, kamēr kopš Covid-19 parādīšanās no slimnīcām izrakstīti kopumā 312 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Kopš pavasara Latvijā veikti 413 905 Covid-19 izmeklējumi, inficēšanās laboratoriski apstiprināta 4208 personām, bet 1357 personām apstiprināta izveseļošanās.
Kopumā 72% Latvijas iedzīvotāju ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi gadā (40% – vairākas reizes gadā, 32% – reizi gadā), 9% pie ģimenes ārsta dodas reizi divos gados, 12% – retāk, bet vēl 2% snieguši atbildi, ka ģimenes ārstu neapmeklē vispār. Tāpat iedzīvotājiem tika vaicāts, vai pēdējā gada laikā ir veikta pilnās asins ainas noteikšana. Aptauja parāda: 67% pēdējā gada laikā ir veikuši analīzes pilnās asins ainas noteikšanai, kamēr 31% to darījis nav, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Aptaujas rezultāti atklāj arī to, ka cītīgāk ģimenes ārstu apmeklē sievietes, krievvalodīgie iedzīvotāji, kā arī seniori. Starp sievietēm ģimenes ārstu vismaz reizi gadā apmeklē 76%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 68%. Pēc sarunvalodas ģimenē savu ģimenes ārstu vismaz reizi gadā apmeklē 72% latviešu un 73% krievu. Attiecībā uz analīžu veikšanu BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka pilnas asins ainas noteikšanai lielākās atšķirības veidojas pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa. Pamatizglītību ieguvušo iedzīvotāju vidū pilnās asins ainas analīzes ir veikuši 53%, iedzīvotājiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 64%, bet no aptaujātajiem augstāko izglītību ieguvušajiem iedzīvotājiem 69% pēdējā gada laikā ir veikuši analīzes pilnas asins ainas noteikšanai.
Neatliec pamata veselības pārbaudes!
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka profilakses nolūkos ģimenes ārstu būtu vēlams apmeklēt vismaz reizi gadā, savukārt īpaši svarīgi regulāri apmeklēt ģimenes ārstu ir bērniem līdz 18 gadu vecumam (sevišķi tas attiecas uz zīdaiņiem, lai novērtētu bērnu fizisko un garīgo attīstību), kā arī pacientiem ar hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimību pacientiem, lai novērtētu nozīmēto terapiju efektivitāti un slimību dinamiku. Tāpat ārste norāda, ka arī pilno asins ainu profilaktiski būtu ieteicams veikt reizi gadā. Turklāt šo analīžu veikšanai noteikti nevajadzētu gaidīt pirmos slimības simptomus, jo izmaiņas asins ainā var būt pirms simptomu parādīšanās.
Ko par veselību atklāj pilnā asins aina?
Pilna asins aina sniedz informāciju par eritrocītu, hemoglobīna, trombocītu, leikocītu un to formu koncentrāciju asinīs. Šo asins šūnu izmaiņas var liecināt par dažādam saslimšanām. Samazināts eritrocītu skaits var būt pie akūta vai hroniska asins zuduma, samazinātas eritrocītu veidošanās dēļ, kas ir pie dzelzs, B12, folskābes anēmijas, kā arī pie hroniskām nieru slimībām, ļaundabīgu audzēju, hronisku iekaisumu, infekciju un hormonālu traucējumu gadījumos. Eritrocītu daudzums var samazināties arī pastiprinātas noārdīšanās dēļ, kas vērojams iedzimtu slimību gadījumos, kā arī pie smagām infekcijām, apdegumiem un saindēšanās, kā arī, ja pacientam ir sirds mākslīgie vārstuļi. Paaugstinātu eritrocītu daudzumu vēro gadījumos, kad asinīs ir samazināts skābekļa daudzums, piemēram, atrodoties augstu kalnos, hronisku plaušu, nieru, sirds slimību gadījumos, ļaundabīgu audzēju gadījumos, kā arī hormonpreparātu lietošanas dēļ, piemēram, lietojot vīrišķos hormonus, eritropoetīnu.
Ārste Z. Zitmane norāda, ka hemoglobīna daudzuma samazināšanās un paaugstināšanās iemesli ir līdzīgi kā eritrocītiem. Savukārt palielināts leikocītu skaits ir novērojams infekciju, iekaisumu, ļaundabīgu audzēju hronisku iekaisumu slimību, kā arī smagu vielmaiņu problēmu gadījumos, pēc stipras asiņošanas, operācijas un pēc smaga fiziska un garīga darba. Attiecībā uz leikocītu samazināšanos speciāliste stāsta, ka tā var rasties virālu, bakteriālu infekciju gadījumos, konkrētu medikamentu lietošanas dēļ, kā arī folijskābes, B12 anēmiju, hronisku aknu iekaisumu gadījumos.
Trombocītu skaits palielinās smagu akūtu un hronisku iekaisumu un infekciju gadījumos, pēc smagiem ievainojumiem, operācijām, asiņošanām, smagas fiziskas slodzes, kā arī asins šūnu bojājumu gadījumos. Trombocītu skaits samazinās vīrusu infekciju, iekaisumu, ļaundabīgu saslimšanu, aknu cirozes vai mākslīgo sirds vārstuļu gadījumos. Z. Zitmane uzsver, ka asins analīžu rezultāti noteikti ir jāpārrunā ar ārstu, jo ne vienmēr izmaiņas asins analīzē liecina par patoloģiju.
Speciāliste atgādina, ka regulārs ģimenes ārsta apmeklējums un pilnas asins ainas analīžu veikšana ir būtiski profilakses pasākumi, kas palīdz savlaicīgi atklāt kādas slimības esamību un sākt ārstēšanu.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 25. oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.
Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2021. gada 28. martā.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ.
Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Papildu informācija par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē: https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/ieksejais_tirgus/vasaras_laiks/.
Kā zināms, 2018. gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. 2018. gada 12. septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES teritorijā. Tomēr, tā kā dalībvalstīm bija nepieciešams papildu laiks nacionālajām konsultācijām un savu iedzīvotāju vēlmju apzināšanai, ES līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts. Latvijas valdība lēmusi, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas.
Kad 22 gadus vecā Alisija Rouza aplikācijā Tinder ieraudzīja 57 gadus veco Riku, viņu pārsteidza nevis vecuma starpība, bet tieši tas, ka Riks ir priekšnieks uzņēmumā, kurā viņa tikko sāka strādāt.
Riks uzaicināja Alisiju uz randiņu, jo aplikācijā Tinder, viņš nenojauta, ka šī jaunā dāma ir viņa darbiniece. Alisija bija pilnīgi PRET šīm attiecībām, bet piekrita ar Riku doties vakariņās. Kad abi satikās, tas diezgan ātri dzima “dzirkstelīte” un jau pēc sešām nedēļām Riks pameta savu darbu, lai būtu kopā ar Alisiju. Interesanti, ka pārim ir 36 gadu starpība, bet Alisija smej, ka jūtās krietni vecāka un nevar vien sagaidīt Rika bildinājumu.
Video
Iedomājies, vasarīgs izbrauciens, piemēram uz Turciju un tur tu sastopi vietējo, kurš ir par tevi krietni jaunāks, bet apgalvo, ka ir tevī neprātīgi iemīlējies. Nē, tā nenotiek tikai filmās.
Raidījums piedāvā virkni patiesu mīlas stāstu ar dažādām emocijām un atšķirīgiem, dažkārt pārsteidzošiem rezultātiem. Dažas no šīm laulībām ilgst līdz šai dienai. Citas dažādu iemeslu dēļ neizturēja, bet neviena no sievietēm to nenožēlo.
Video
21. oktobrī uzņēmēja, juriste un realitātes šovu zvaigzne Kima Kardašjana jeb Kimberlija svinēja savu 40 gadu jubileju.
Kimas tēvs, tēvs Roberts, kurš nomira 2003. gadā, savulaik bijis ietekmīgs advokāts. Kardašjanas māmiņa Krisa ir ģimenes menedžere, kura savulaik strādājusi lidostā un tā iepazinusies ar Kimas tēvu Robertu. Kimas popularitāte aizsākās 2007. gadā, kad internetā nonāca viņas un repera Ray J seksa video. Līdz tam Kima bija pazīstama vien kā turīga Parisas Hiltones draudzene un personīgā asistente.
Publicētais seksa video Kimas Kardašjanas dzīvi padarīja pilnīgi citādu!
Drīz vien viņas lielajai ģimenei tika piedāvāts savs realitātes šovs, kurā filmētos Kima, viņas mamma, patēvs, brālis un 4 māsas! Kimas māte Krisa būdama ģimenes menedžere, darīja visu iespējamo, lai pasaule neaizmirstu viņas ģimenes vārdu un tas atmaksājās!
Iemīļotais realitātes šovs “Keeping Up With The Kardashians” piedzīvojis vairākas sezonas no 2007.gada un nesen tapa zināms, ka tas tiks filmēts līdz 2021.gadam.
Video
Viena no spēcīgākajām balss īpašniecēm Latvijā – Aminata – izdod dziesmu “Šis ir mans laiks” un uzsāk sadarbību ar mūzikas izdevniecību Universal Music.
Video
Hospitalizētiem Covid-19 pacientiem ir piecreiz lielāks risks nomirt, kā arī lielāks 17 komplikāciju risks, nekā gripas slimniekiem, konstatēts ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) publicētā pētījumā.
Pētījumā izmantoti dati par ASV Veterānu veselības pārvaldes slimnīcu 3948 pacientiem, kas no šī gada 1.marta līdz 31.maijam tikai hospitalizēti pēc saslimšanas ar Covid-19, un 5453 pacientiem, kas no 2018.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 1.februārim tika hospitalizēti pēc saslimšanas ar gripu. Pētījumā iekļautie Covid-19 pacienti bija vidēji 70 gadus veci, bet gripas pacienti – vidēji 69 gadus veci.
No šiem Covid-19 pacientiem slimnīcā nomira 21,0%, bet no gripas pacientiem nomira 3,8%. Covid-19 pacientiem slimnīcā pavadītais laiks bija gandrīz trīs reizes ilgāks nekā gripas pacientiem.
Pētījumā salīdzinot ar Covid-19 hospitalizētos afroamerikāņus, latīņamerikāņus un citu rasu minoritāšu pārstāvjus ar baltajiem pacientiem, tika konstatēts, ka pirmajai grupai bija lielāks deviņu komplikāciju risks nekā otrajai grupai. Kā šādas komplikācijas tika minētas respiratorās, neiroloģiskās un nieru slimības un sepse.
Tika konstatēts, ka Covid-19 pacientiem bija gandrīz 19 reizes lielāks risks saslimt ar akūtu respiratoro distresa sindromu (ARDS) nekā gripas pacientiem, divas reizes lielāks pneimonijas risks, 1,7 reizes lielāks elpas trūkuma risks, 3,5 reizes lielāks pneimotoraksa risks, kā arī vairāk nekā divas reizes lielāks miokardīta, dziļās vēnu trombozes, plaušu embolijas, galvaskausa asiņošanas, akūta hepatīta vai aknu mazspējas, bakterēmijas, un izgulējumu risks.
Covid-19 pacientiem salīdzinājumā ar gripas pacientiem tomēr bija mazāks astmas un hroniskas obstruktīvās plaušu slimības saasinājumu risks.
Pētījumā netika iekļauti pacienti, kuriem gripa diagnosticēta pēc šī gada 1.februāra, lai izvairītos no tādu pacientu iekļaušanas, kuri varētu būt inficējušies arī ar Covid-19.
Lai gan suns un kaķis svētkos dāvanu negaida un daudz vairāk novērtēs kopā pavadītu laiku un ikdienas rūpes, tas nemazina dāvināšanas prieku pašam saimniekam. Nav labākas dāvanas par veselību, tādēļ primāri labākās dāvanas ir tās, kas saistītas ar mīluļa veselību un labklājību. Rimi Mājdzīvniekiem ekspertes – suņu dzīves eksperte, kinoloģe Ļena Valdmane un sertificēta veterinārārste Anete Kalniņa – piedāvā dažādas radošas un noderīgas idejas dāvanām.
Dāvana izvēlīgajiem kaķiem – attīstīt instinktus
Kaķa veselības uzturēšanai ir ļoti būtiski saglabāt kustīgumu un kaķa dabai atbilstošus paradumus – veicināt medību instinktus un aktīvas kustības visa mūža garumā, un vides dažādošana ir lieliska dāvana. Tiesa, jāņem vērā, ka kaķis, kas pieradis gulēt dīvānā, var neizrādīt interesi par savu jauno kaķa māju, taču ir vērts papūlēties, piesaistot uzmanību un liekot kaķim izkustēties, stāsta Anete Kalniņa.
Anete Kalniņa uzsver, ka, ņemot vērā kaķa attīstītos mednieka instinktus, laba dāvana būs dažādi ēdināšanas piederumi, jo kaķim būtisks ir gan ēdiena iegūšanas veids, gan pats ēšanas process un tā dažādošana. Te noderēs plašs dažādu mantiņu klāsts: tajās var ievietot gan sauso barību, gan gaļu, un kaķim ir jāpieliek piepūle, lai pie kumosa tiktu, mantiņu dzenājot un kustinot. Nedrīkst piemirst, ka mantiņai jābūt tādai, ko dzīvnieks nevar saplēst un norīt, lai rotaļas neizraisītu veselības problēmas.
Labākā dāvana suņiem – izklaides
“Ja kaķi ir izvēlīgi pēc dabas, suņu saimniekiem ir daudz vieglāk, jo dāvanu klāsts ir neierobežots – sākot ar siltas guļvietas iekārtošanu vai nomaiņu, beidzot ar dažādām procedūrām suņiem. Suņu lielākā laime ir iespēja aktīvi būt kopā ar saimnieku, tāpēc dāvanu klāstā laba izvēle noteikti ir dažādas mantas, ar kurām suns var spēlēties kopā ar savu saimnieku. Tās var būt bumbiņas un lidojošie šķīvīši (jeb frīsbija diski) aktīviem, azartiskiem suņiem, kuriem patīk ķert un atnest priekšmetus. Iesaku padomāt arī par aprīkojumu – auduma tuneļi būs laba dāvana kucēnam vai neliela izmēra sunim aktivitātēm gan iekštelpās, gan pagalmā. Savukārt plastmasas vai poliestera (vinila) baseinus var piepildīt ar ūdeni peldēm, smiltīm rakšanai vai lielāka diametra baseinu (ap 7–8cm) ar bumbiņām suņa izklaidei pagalmā,” par dāvanu idejām aktīvākiem suņiem stāsta Ļena Valdmane.
Domājot par garākām pastaigām ar suni, kuram īsa spalva, aukstākā laikā Ļena Valdmane iesaka padomāt par kādu funkcionālu un praktisku apģērba gabalu. “Lietus mētelis vai siltināts kombinezons būs piemērota dāvana ikvienam mīlulim, bet īpaši – suņiem ar īsu vilnu. Kvalitatīvs suņu apģērbs ir veidots no ūdensnecaurlaidīga materiāla, tas palīdz saglabāt ķermeņa siltumu un būs noderīgs ne vien mīluļa komfortam pastaigu laikā, bet arī palīgs saimniekam suņa vilnas kopšanā nelabvēlīgos laikapstākļos. Ja mīlulim dzimšanas diena ir vasarā, siltinošā apģērba vietā var uzdāvināt atvēsinošo vesti vai peldvesti,” iesaka Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.
Skaistumlietas – arī mājdzīvniekiem
Dāvana sunim un kaķim var būt arī kažoka kopšanas komplekts, ko īpaši novērtēs garspalvaino suņu un kaķu īpašnieki vai dekoratīvo suņu šķirņu piekritēji, iesaka Rimi Mājdzīvniekiem ekspertes Anete Kalniņa un Ļena Valdmane. “Komplektā var iekļaut dažādas ķemmes un sukas suņa un kaķa vilnas kopšanai, vilnas fēnu, profesionālo mājdzīvnieku kosmētiku – šampūnus un kondicionierus, kā arī nagu šķērītes, zobu birstīti un gēlu mutes dobuma kopšanai. Iespējams, četrkājainais jubilārs pret dažām procedūrām izturēsies ar bijību vai nepatiku, tādēļ kopšanas komplekts noteikti jāpapildina ar veselīgiem un gardiem kārumiem omas uzlabošanai,” stāsta Ļena Valdmane. Var pat noorganizēt skaistuma dienu! Došanās pie suņu friziera jeb grūmera, iespējams, nav izplatītākā ideja dāvanai, taču vilnas kopšana ir nepieciešama ikvienam sunim, jo tā nodrošina komfortu un labsajūtu (masāža, uzlabo asinsriti, palīdz atbrīvoties no netīrumiem, atmirušiem matiem), kā arī palīdz izvairīties vai laikus atklāt veselības problēmas. Neatkarīgi no tā, vai esi suņu frizētavas pastāvīgais klients, vai dosies turp pirmo reizi, ekspertes iesaka parūpēties, lai mīlulim šī pieredze būtu patīkama un pozitīva, paņemot līdzi kādu gardumu vai mīļāko rotaļlietu.
“Mazāku mājdzīvnieku saimnieki bieži iepriecina mīluli ar personalizētu kakla siksnu, ko rotā suņa vai kaķa vārds un īpašnieka kontakti. Tā ir dāvana ar pievienoto vērtību, jo neparedzētā situācijā var palīdzēt mīlulim atgriezties mājās. Vēlams norādīt tālruņa numuru ar valsts kodu (+371) un adresi, kā arī jāparūpējas, lai mīlulis ir mikročipēts un reģistrēts Lauksaimniecības datu centra reģistrā”, par drošību atgādina Anete Kalniņa.
Ļena Valdmane atgādina, ka ļoti populāras dāvanas ir arī našķi, gardumi un kārumi. Ja tavs mīlulis ir svaigēdājs, vari dienas ēdiena porciju noformēt kā kūku. Galvenais izmantot pārbaudītus produktus un nepārcensties ar kūkas izmēriem! Palutini mīluli ar dabiskiem un kvalitatīviem gardumiem – kaltētiem subproduktiem, briežu ragiem – vai pagatavo kārumus pats.
Lai arī kādu dāvanu tu izvēlētos, atceries, ka labākā dāvana ir mīlestība, glāsti un rūpes, ko dāvājam saviem mīluļiem. Ne vienmēr jāgaida mīluļa dzimšanas diena, lai sagādātu tam pārsteigumu – arī šodiena var būt īpaša diena, un ķepainis to noteikti novērtēs, atgādina Rimi Mājdzīvniekiem ekspertes.
Krūts vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm. Ja Jūsu paziņu lokā ir krūts vēža pacientes, iespējams, esat dzirdējuši stāstus par to, cik dažādi šis vēzis tiek ārstēts. Par to, kāpēc atšķiras ārstēšanas taktika un kāpēc daži krūts vēži ir agresīvāki par citiem, pieredzē dalās PSKUS Onkoloģijas klīnikas vadītāja, onkoloģe – ķīmijterapeite, dr.med. Gunta Purkalne.
Dažādi krūts vēža tipi savā starpā atšķiras pēc vairākām pazīmēm:
Hormonu receptoru nozīme
Ja audzēja šūnas lielā skaitā satur hormonu receptorus (estrogēna receptorus (ER) un/vai progesterona receptorus (PgR)), šādus audzējus sauc par hormonreceptoru pozitīviem. Piesaistot organismā esošo progesteronu vai estrogēnu, vēža šūnas aug lielākas. Aptuveni 65% pacienšu ir hormonreceptoru pozitīvas. Šo vēzi var veiksmīgi ārstēt, izmantojot hormonterapiju, kuras darbības būtība ir organismā producēto hormonu darbības bloķēšana, tādējādi nomācot vēža šūnu augšanu.
HER2 nozīme
HER2 (no angļu valodas – human epidermal growth factor receptor 2) ir ir gēns, kas producē proteīnu, un tas, savukārt, ietekmē šūnu augšanu. Ja vēža šūnas lielā daudzumā satur HER2 receptorus, to sauc par HER2 pozitīvu vēzi. Audzēji, uz kuru šūnu virsmas ir ļoti daudz šo īpašo receptoru, aug straujāk un ir agresīvāki. HER2 receptoru pārprodukciju novēro 15-20% pacienšu.
Audzēji tiek iedalīti 4 tipos. Atkarībā no audzēja specifikas, atšķiras ne vien ārstēšanas taktika, bet arī ārstēšanas prognoze. Lumināls A – vislabākā prognoze. Trīskārši negatīvs – vissliktākā prognoze.
Kāda ir dažādu krūts vēža tipu izplatība?
Latvijā nav apkopota precīza informācija par to, cik izplatīts ir katrs no krūts vēža tipiem, bet kopumā aina ir līdzīga kā citviet pasaulē.
Dažādu krūts vēža tipu ārstēšanas iespējas Latvijā
Agrīns vēzis Latvijā var tikt veiksmīgi ārstēts neatkarīgi no vēža tipa, un pēc operācijas lielākā daļa pacientu atkal ir veselo grupā. Attiecībā uz agrīni atklāta krūts vēža ārstēšanu mēs neatpaliekam no citām ES valstīm, un mums ir pieejama nepieciešamā terapija.
Grūtības rodas tad, kad audzēji progresē jeb rodas metastāzes. Vissliktākajā situācijā šobrīd ir pacientes ar trīskārši negatīvo vēzi, kurš ir progresējis, jo pasaulē šādos gadījumos izmanto imūnterapiju, kas Latvijā netiek kompensēta.
Kā tiek noteikta terapijas izvēle?
Pēc izmeklējumu veikšanas un diagnozes noteikšanas tiek sasaukts ārstu konsīlijs, kas, izvērtējot pacienta vēža tipu un citus veselības rādītājus, nosaka individuāli piemērotāko terapiju.
Ja pacientei, kurai konstatēts krūts vēzis, ir informācija par to, ka arī kādai no viņas dzimtas sievietēm bijusi šī saslimšana, viņai tiek apmaksātas ģenētiskās analīzes, lai noskaidrotu, vai gadījumā vēzis nav saistīts ar izmaiņām BRCA gēnos.
BRCA gēna mutācijas tiek noteiktas arī pacientēm ar trīskārši negatīvu krūts vēzi, jo pētījumos ir pierādīts, ka šī vēža tipa pacientēm daudz biežāk kā pacientēm ar citiem tipiem ir konstatētas mutācijas šajā gēnā.
Mutācijas ir svarīgi noteikt, jo to gadījumā ir nepieciešama nedaudz atšķirīga ārstēšanas taktika. Pacientēm ar BRAC mutāciju ķīmijterapijā tiek lietoti platīngrupas medikamenti, kas citiem krūts audzējiem tiek lietoti reti.
Šobrīd vairākas ģenētiskās analīzes, kas nosaka vēža šūnu mutācijas, var veikt tikai par maksu, taču ir cerība, ka nākotnē molekulārā diagnostika varētu kļūt pieejamāka.
Kas ir BRCA gēns?
Gēna nosaukums cēlies no angļu valodas un apzīmē krūts vēzi (BReast CAncer). Tie ir gēni, kas ir saistīti ar krūts un olnīcu vēža veidošanās risku. Latvijā tika veikts pētījums, kurā noskaidrojās, ka mūsu iedzīvotājiem 80 procenti no visiem pārmantotā krūts un olnīcu vēža gadījumiem saistīti ar divām noteiktām mutācijām gēnā BRCA1.
Jābūt līdzvērtīgai attieksmei pret visām vēža pacientēm
Neviena sieviete nav pasargāta no tā, ka viņai ir kāda no agresīvajām vēža formām. Sieviete var būt regulāri apmeklējusi profilaktiskās pārbaudes, un viņai, iespējams, vēzis ir ticis atklāts agrīni un veiksmīgi ticis ārstēts, taču nekad nav garantijas, ka pēc dažiem gadiem tas neatgriezīsies.
Ir svarīgi veicināt profilaksi, aicināt sievietes ieklausīties savā ķermeni un regulāri apmeklēt ārstus, taču tikpat svarīgi ir neaizmirst par tām pacientēm, kuras nonākušas ļoti smagā stāvoklī, un no medikamentu pieejamības ir atkarīga viņu dzīvība. Šīs sievietes ne pie kā nav vainīgas, viņām vienkārši nav paveicies. Arī viņas ir pelnījušas iespēju saņemt nepieciešamo ārstēšanu, jo ir vajadzīgas savām ģimenēm un valstij.
Līdz novembra vidum modes un tirdzniecības centra Rīga Plaza 1. stāva centrālajā laukumā ir skatāma informatīvās kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” desmitgadei veltītā izstāde. Tajā attēloti desmit kampaņas īstenošanas gados uzstādītie mērķi un īpašie notikumi.
Informatīvais raksts tapis projekta“Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!”ietvaros. Kampaņas mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.
Ikvienai sievietei ir iespēja anonīmi uzdot speciālistam jautājumus un neskaidrības, kas skar krūts veselības tēmu, portālā www.parbaudikrutis.lv
Kembridžas hercogi – princis Viljams, Keita Mildtoneun viņu trīs bērni, ir viena no visapspriestākajām ģimenēm pasaulē Lielbritānijā un arī visā pasaulē. Keita ļoti bieži iedvesmo ar savu stilu, viņai cenšas līdzināties daudzas sievietes un arī šī reize nav nekāds izņēmums!
Pēdējo 7 mēnešu laikā, kad pasauli ir pārņēmis Covid-19, Kembridžas hercogu apģērbā dominē viena krāsa, nav svarīgi vai šīs vizītes ir klātienē vai online vidē, bet krāsa paliek nemainīģa. Dominējošā krāsa – zila.
Britu karaliskās ģimenes eksperti nesen atklājuši, ka patiesībā tam ir konkrēts iemesls. Gan Keita Midltone, gan princis Viljams ar viņu trīs bērniem – princi Džordžu, princesi Šarloti un princi Luisu, bez skaļiem vārdiem šādi ir izrādījuši atbalstu mediķiem šajā nebūt ne vieglajā laikā. Jāatzīst, ka sī ir visai oriģināla un gaumīga ideja, no tās noteikti ir vērts iedvesmoties!
Stefānija un Dons ir kopā jau 4 gadus un viņu attiecībās ir dzimis dēliņš. Pārim ir visai ievērojama gadu starpība – 45 gadi! Dona dēlam šobrīd ir tik pat gadu, cik viņa jaunajai sievai un interesantākais ir tas, ka Dona dēls ar Stefāniju ir mācijies vienā skolā.
Stefānija uzsver, ka cilvēki mēdz domāt, ka viņa salaulājusies ar Donu, jo viņš ir turīgs, bet tā nebūs nav! Dona ienākumi ir pietiekami, bet tie noteikti nav tik augsti, lai šādām domām būtu kāds pamatojums. Kad Stefānijai tika vaicāts, kas ir tas, kas attiecībās ar Donu viņai patīk vislabāk, viņa ilgi nedomājot uzsver, ka abu attiecībās ir lielisks sekss!
Video
Nespējot nokontrolēt Covid-19 izplatību, varētu ierobežot alkohola tirdzniecību un likt nēsāt maskas arī darba vietās, liecina Krīzes vadības padomē (KVP) prezentētā Veselības ministrijas sagatavotā informācija par plānoto rīcību Covid-19 izplatības pārvaldībai dažādos Covid-19 izplatības scenārijos.
Veselības ministrija šodien KVP sēdes pārstāvjus iepazīstināja ar plānoto rīcību Covid-19 izplatības pārvaldībā, prezentējot arī konkrētus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Ministrija norāda, ka izstrādātie kritēriji ļaus speciālistiem novērtēt esošo ierobežojumu efektivitāti, kā arī pēc divu nedēļu perioda noteikt papildu nepieciešamos soļus, ja tādi būs nepieciešami.
Ministrijā uzsvēra, ka vispirms uzdevums ir stabilizēt situāciju, pakāpeniski ejot uz konsekventu saslimstības samazināšanu.
Lai secinātu, ka Covid-19 situācija ir stabilizēta, 14 dienu kumulatīvajam Covid-19 gadījumu skaitam uz 100 000 iedzīvotājiem jāatbilst vidējam rādītājam kaimiņvalstīs, kā arī saslimstības rādītāja pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nevar pārsniegt 20%. Tāpat stacionēto pacientu skaitam jābūt mazākam par no stacionāra izrakstīto pacientu skaitu, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nevar pārsniegt 30%, pozitīvo testu īpatsvars nevar pārsniegt 4%, bet vidējam dienā testēto personu skaitam jābūt ne mazākam kā 4000.
Savukārt, lai secinātu, ka situācija uzlabojas, sasniedzot vidēja riska līmeni, kumulatīvajam rādītājam jābūt zemākam par 50 uz 100 000 iedzīvotāju, saslimstības rādītāja pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nevar pārsniegt 20%, no stacionāra izrakstīto pacientu skaitam jābūt mazākam par stacionēto skaitu, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nevar pārsniegt 20%, pozitīvo testu īpatsvars nevar pārsniegt 3%, bet vidējam dienā testēto personu skaitam jābūt ne mazākam kā 3000.
Tikmēr situāciju varēs uzskatīt par uzlabojušos, sasniedzot zema riska līmeni, ja kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem būs zemāks par 25 uz 100 000 iedzīvotājiem, saslimstības rādītāja pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nepārsniegs 20%, būs vērojama stacionēto pacientu skaita samazinājuma tendence, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nepārsniegs 20%, pozitīvo testu īpatsvars nepārsniegs 2%, netiks reģistrēti grupveida saslimšanas gadījumi ar lielu inficēto skaitu, kā arī vidējais dienā testēto personu skaits būs ne mazāks kā 2500.
Ja tiks sasniegti plānotie rezultāti, tad izglītības iestādes turpinās darbu klātienē, tiks mazināti ierobežojumi interešu izglītībai, kā arī amatieru kolektīviem un sporta nodarbībām (ja tiek novērsti riski, kas saistīti ar šīm jomām). Tāpat būtu mazināti ierobežojumi sabiedriskajai ēdināšanai un pasākumu organizēšanai. Līdztekus tam, lokāli, mērķtiecīgi ierobežojumi tiktu noteikti pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs pārsniegtu 100 uz 100 000 iedzīvotājiem.
Tomēr, ja situāciju stabilizēt neizdosies un plānotie rezultāti netiks sasniegti, izstrādāta virkne iespējamo rīcības virzienu, kas būtu speciālistu diskusiju lokā. Saskaņā ar KVP prezentēto, izglītības iestādes varētu turpināt darbu, attālināto izglītības procesu nosakot pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs trīskārtīgi pārsniedz vidējo rādītāju valstī. Tāpat varētu tikt saglabāti jau noteiktie ierobežojumi interešu izglītībai, amatieru kolektīvu darbībai un sporta nodarbību organizēšanai, kā arī varētu tikt ieviesti ierobežojumi izklaides vietu (tai skaitā batutu parku, bērnu ballīšu vietu) darbībai.
Varētu tikt noteikta obligāta mutes un deguna aizsegu lietošana organizētos pasākumos, darba vietās, kā arī ierobežots alkohola tirdzniecības laiks sabiedriskās ēdināšanas un izklaides vietās.
Iespējamo rīcību lokā ir arī pulcēšanās ierobežojumi, privātos pasākumos ļaujot pulcēties līdz desmit cilvēkiem, bet publiskos pasākumos telpās līdz 100 vai 50 un brīvā dabā – līdz 500 cilvēkiem. Līdzīgi kā pavasarī varētu tikt apsvērti ierobežojumi tirdzniecības centru darba laikam.
Ministrijā skaidroja, ka nav plānots vienlaikus ieviest vai mīkstināt visus iezīmētos ierobežojumus pie viena vai otra scenārija – speciālisti izvērtēs to efektivitāti un pamatotību.
Vienlaikus Veselības ministrija turpina darbu, lai pilnveidotu ilgtermiņa stratēģiju Covid-19 ierobežošanai Latvijā.
Jau ziņots, ka uz noteiktu laiku ir pastiprināti piesardzības pasākumi visā valstī, no kuru ievērošanas lielā mērā būs atkarīga turpmākā rīcība. Par rezultātiem epidemiologi varēs spriest aptuveni divu nedēļu laikā.
Svarīgākais:
Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 188 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, kas ir atkārtots vienas dienas laikā reģistrēto saslimušo skaita rekords, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
188 saslimšanas gadījumi ar Covid-19 tika fiksēti arī 16.oktobrī.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 5312 Covid-19 izmeklējumi, kas ir otrs lielākais veikto testu skaits vienā dienā. 16.oktobrī tika veikti 5332 testi.
SPKC skaidro, ka iespaidīgais rādītājs sasniegts, turpinoties mērķtiecīgai izmeklēšanai jau zināmos uzliesmojumos Daugavpilī, Vecpiebalgā un Rīgā. Detalizētāka informācija par jaunajiem saslimšanas gadījumiem tiks publicēta vēlāk.
Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pagājušajā diennaktī bijis 3,5%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā kopumā saslimšana ar Covid-19 apstiprināta 3797 personām, no kurām 1341 ir izveseļojusies.
Latvijas slimnīcās aizvadītajā diennaktī ievietoti septiņi jauni pacienti ar Covid-19, bet desmit sasirgušie no tām izrakstīti, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Līdz ar to pašlaik stacionāros ārstējas 79 pacienti, no tiem 73 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, savukārt sešiem ir smaga slimības gaita.
Kopš aizvadītās diennakts slimnīcas pametušas kopumā desmit personas, līdz ar to kopumā no stacionāriem izrakstīti 300 pacienti, starp kuriem ir gan mirušie, gan atlabušie.
Ne velti mūsu vecmāmiņas auzu pārslu putru sauca par spēka putru. Auzas tiek uzskatītas par vienu no veselīgākajiem graudiem pasaulē. Šis bezglutēna pilngraudu produkts ir lielisks vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un antioksidantu avots, kam piemīt labvēlīga ietekme gan uz veselību, gan mūsu izskatu.
Nav noslēpums, ka pēc veselīgas un pilnvērtīgas maltītes, jūtamies enerģiskāki un pat priecīgāki. Bieži arī auzu pārslu putra brokastīs var izraisīt šādas emocijas. Kopā ar dietologu Ati Tupiņu “Herkuless” skaidro, kā auzu pārslu iekļaušana uzturā var pozitīvi ietekmēt mūsu labsajūtu.
“Lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, auzas pārtikā plaši sāka izmantot vien pagājušajā gadsimta 80.gados, kad novērtēja to labvēlīgo ietekmi un uzturvērtību. “Herkuless” izmanto tikai Latvijā un Eiropā augušās auzas, tāpēc pilnīgi droši varam teikt, ka šis produkts ir pilnīgi dabīgs – gan audzējot, gan pārstrādājot,” skaidroja “Herkuless” jauno produktu speciāliste Natālija Lagzdiņa.
Superšķiedra Beta-glikāns
Visvērtīgākā šķiedrviela, ko atradīsim auzu bioloģiskajā sastāvā ir beta-glikāns. To uzskata par šķiedrvielu supervaroni. Beta-glikāns daļēji šķīst ūdenī, tā veidojot biezu želejas veida masu gremošanas sistēmā. Šī īpašība ir tā, kas veicina labo zarnu baktēriju veidošanos, samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina insulīna reakciju. Beta–glikāns atbild par sāta sajūtas uzturēšanu, tādēļ pēc kārtīgas putras bļodas vēl ilgi nemāc izsalkums.
Augsta uzturvērtība
Auzām piemīt augsti sabalansēta uzturvērtība. Starp citiem graudiem tās izceļas ar ievērojamo labo ogļhidrātu, šķiedrvielu, proteīnu un tauku koncentrāciju. Šis mazais grauds sevī glabā ļoti daudz vērtīgu vitamīnu, minerālu un antioksidantu, piemēram, magniju, mangānu, fosforu, dzelzi, cinku un vitamīnus B1 un B2.
“Ja runājam par antioksidantiem, tad tagad tie ir īpaši svarīgi, jo stiprina mūsu imūnsistēmu! Visvērtīgākā ir antioksidantu grupa, ko dēvē par avenentramīdiem, un tie ir satopami gandrīz tikai auzās. Aventeramīdiem piemīt vairākas labas īpašības, piemēram, tie var mazināt niezi, cīnīties ar iekaisumiem un pazemināt augstu asinsspiedienu,” skaidro Tupiņš.
Zemāks holesterīna līmenis
Pasaulē visizplatītākās ir sirds un asinsvadu saslimšanas, kas nereti beidzas letāli. Viens no būtiskākajiem riska faktoriem minēto saslimšanu gadījumā ir paaugstināts holesterīna līmenis.
Regulāra beta-glikāna lietošana uzturā var būtiski samazināt holesterīna rādītājus. Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka šī auzās sastopamā šķiedrviela spēj efektīvi samazināt zema blīvuma holesterīnu jeb “slikto holesterīnu”. Beta-glikāns spēj saistīties ar zarnās satopamām holesterīnu saturošām žultsskābēm un transportēt tās caur gremošanas traktu, galu galā izvadot tās no ķermeņa.
Samazina cukura līmeni asinīs
Vairāk nekā 400 miljoni cilvēku pasaulē dzīvo ar diagnozi – cukura diabēts, turklāt 90% no tiem ir otrā tipa cukura diabēts, kas nozīmē slimība iegūta dzīves laikā. Cukura diabētam ir raksturīgs paaugstināts cukura līmenis asinīs. Mūsu organisma šūnām nepieciešams cukurs, lai ražotu enerģiju. Tikmēr aizkunģa dziedzera izstrādātais hormons – insulīns – palīdz gremošanas sistēmā uzņemtajam cukuram nonākt šūnās. Ja organisms insulīnu neražo vai nereaģē uz to, tad asinīs esošais cukurs nespēj uzsūkties šūnās un tur arī paliek.
Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēkiem ar liekā svara problēmām un otrā tipa cukura diabēta slimniekiem auzu iekļaušana ikdienas ēdienkartē var samazināt glikozes līmeni asinīs un pat uzlabot organisma spēju reaģēt uz aizkuņģa dziedzera ražoto hormonu – insulīnu.
“Šeit atkal jāmin jau iepriekš piesauktais beta-glikāns, jo tā spēja veidot biezo želeju padara lēnāku kuņģa tukšošanos un glikozes uzsūkšanos asinīs,” piebilst Tupiņš.
Palīdz svara zaudēšanā un nesatur glutēnu
Auzu pārslu putra ir ne vien lielisks un gards brokastu ēdiens, bet tas ir arī ļoti barojošas. Auzas apgādā organismu ar enerģiju ilgākam laikam un beta-glikāna veidotā biezā želeja ilgāk notur sāta sajūtu, kas mazina vēlmi sniegties pēc kāda našķa.
Beta-glikāns var arī veicināt gremošanas fermenta peptīda izdalīšanos, kas atbild par ēdiena gremošanu kuņģī, tā samazinot uzņemto kaloriju daudzumu un aptaukošanās risku.
Dažas diētas un uztura plāni iesaka izvairīties no glutēna un kviešu miltiem uzturā. Auzas nesatur glutēnu, tāpēc auzu milti lieliski var aizstāt kviešu miltus. Tāpat tā ir laba alternatīva cilvēkiem, kuriem ir glutēna nepanesamība.
Uzlabo ādas stāvokli
Auzas atradīsiet arī daudzos skaistumkopšanas produktos. Šo graudaugu kosmetoloģiskās īpašības lielākoties nosaka to sastāvā esošie antioksidanti –aventeramīdi un ferulskābe.
Aventeramīdus izmanto vairāku ādas saslimšanu gadījumos, lai mazinātu niezi un kairinājumu, piemēram, no auzām gatavotie produkti var atvieglot ekzēmas nepatīkamos simptomus. Turpretim ferulskābei piemīt aizsargājošs efekts, tādēļ to izmanto kosmētikas produktos, kas pasargā pret UV staru kaitīgo ietekmi, un līdzekļos, kas kavē ādas novecošanos. Tiesa gan, ādas stāvokļa uzlabošanās novērojama tikai tad, ja auzas tiek lietotas ārīgi, nevis lietojot tās uzturā.
Pavisam drīz, 25.oktobrī noslēgsies Rīgas restorānu nedēļa, šoreiz viesojāmies restorānā Beef Room Riga. Komplimentu šoreiz nesaņēmām, bet bijām patīkami pārsteigti par tītara steiku, tā dēļ šeit ir vērts iegriezties!
Baudījām 3 ēdienu maltīti:
Uzkoda – Burkāns. Dažādos veidos pagatavoti burkāni, pasniegti ar karamelizētu sīpolu krēmsieru diļļu eļļu un zaļajiem zirnīšiem.
MŪSU VĒRTĒJUMS 5 NO 10
Pamatēdiens – Latvijā audzēta strausa gaļas steiks. Pasniegts ar krāsnī ceptu pastinaku, jaunajiem kartupeļiem ar rozmarīnu, ķiploku biezeni un upeņu mērci.
MŪSU VĒRTĒJUMS 8 N0 10
Interesanti, ka neprasa, kādā kondīcijā, bet ja uzjautā, tad saka, ka vidējā – medium. Varētu teikt, ka drīzāk atnes jēlu, kas ir ļoti labā un gardā kondīcijā, bet ne visi tam ir gatavi un visticamāk kautrēsies paprasīt uzsildīt. Ja jūs ziniet, ka neesat jēlas gaļas cienītāji, tad prasiet uzreiz, lai vairāk piecepj, tikai neejiet uz well done, jo tad tas nav steiks. Mums ļoti garšoja.
Deserts – Ābolu un bumbieru drumstalkūka. Pasniegta ar vaniļas saldējumu un karamelizētiem lazdu riekstiem.
MŪSU VĒRTĒJUMS 5 NO 10
Drumstalkūka neitrāla, noteikti nebūs par saldu. Tā būtu 6, tomēr saldējums varēja būt garšīgāks, tādēļ arī tāda atzīme.
Šo 3 ēdienu cena restorāna nedēļas ietvaros ir 20 eiro
Vai jau esi baudījusi maltīti kādā no šiem restorāniem? Kurš ir tavs favorīts?
Lasi portālā Dieviete.lv vēl par šo tēmu:
Amanda saskarās ar īpašu slimību, kura viņai izraisa 50 orgasmu dienā! 24 gadus jaunā sieviete nesen uzsākusi attiecības, kuru sākumā viņai bijis ļoti grūti pastāstīt par savu reto slimību. Amanda dienā spēj sasniegt pat 50 orgasmum, savā ikdienā viņā ir pastāvīgā uzbudinājuma stāvoklī un ar šo slimību sirgst jau 10 gadus. Pēc ārstu pavēles Amandai un viņas draugam Stjuartam (22) ir jāatturas no dzimumkontaktiem, ārstēšanās process ir visai ilgs un pāris savu intīmo dzīvi varēs atsākt vien pēc vairākiem mēnešiem.
Video
Rīgas centrā manītais alnis šodien uz īsu laiku kavēja vilciena darbību, jo brangais meža dzīvnieks Daugavu izvēlējās šķērsot, izmantojot Dzelzceļa tiltu. Savukārt, pašā rīta agrumā alnis manīts kādā būvniecības preču veikala teritorijā.
Video
Trīs gadus vecai meitenei ir reti sastopams slimība, viņa var izdzīvot ar vienu miega stundu naktī. Novārgušajiem vecākiem ir paveicies, ja naktī var gulēt četras līdz sešas stundas.
Evera dienā guļ maksimums pusotru stundu ar zināmu intervālu, kas ir 20 minūtes. Kāds ir iemesls neregulāriem miega paradumiem? Angelmana sindroms: ģenētiski un neiroloģiski traucējumi, kas rodas apmēram 12-20 tūkstošiem cilvēku.
Video
Rīta panorāmā turpina sižetu sēriju, kas veltīta padomiem Covid-19 pandēmijas laikā. Kam jāpievērš uzmanība iegādājoties sejas maskas? Ar ko atšķiras respiratori no medicīnas un auduma maskām. To tūliņ redzēsiet.
Video
Pagājušajā diennaktī atklāti 115 jauni inficēšanās ar Covi-19 gadījumi, kamēr trīs personas ar apstiprinātu Covid-19 saslimšanu mirušas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Mirušās personas bija vecuma grupā no 65 līdz 85 gadiem.
Aizvadītajā diennaktī veikts 4171 Covid-19 izmeklējums, kamēr līdz šim Latvijā veikti kopumā 397 357 Covid-19 testi.
Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pagājušajā diennaktī bijis 2,8%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Detalizētāku informāciju par jaunajiem saslimšanas gadījumiem SPKC sola publicēt vēlāk.
Latvijā kopumā saslimšana ar Covid-19 apstiprināta 3609 personām, no kurām 1341 ir izveseļojusies.
Īrija kļūs par pirmo Eiropas Savienības (ES) valsti, kas atjaunojusi Covid-19 dēļ noteikto karantīnu, pirmdien paziņoja premjerministrs Mihals Mārtins.
Rīkojums par “palikšanu mājās” valsts mērogā ir noteikts uz sešām nedēļām un stāsies spēkā pusnaktī uz ceturtdienu.
Visi nebūtiskie mazumtirdzniecības uzņēmumi tiks slēgti, bet bāri un restorāni drīkstēs pārdot ēdienus un dzērienus tikai promnešanai.
“Katrs šajā valstī tiek lūgts palikt mājās,” Mārtins paziņoja televīzijas pārraidītā uzrunā valsts iedzīvotājiem.
“Atļauts ceļot uz darbu” būs tikai būtisku darbu veicējiem.
Pilsoņi nodarboties ar sportu drīkstēs tikai piecu kilometru rādiusā ap savu dzīvesvietu. Valdība savā paziņojumā brīdināja, ka “būs sods” par piecu kilometru ierobežojuma pārkāpšanu.
Video
Mārtins sacīja, ka skolas un bērnu aprūpes iestādes paliks atvērtas, “jo mēs nevaram ļaut un neļausim mūsu bērnu un jauniešu nākotnei būt par vēl vienu šīs slimības upuri”.
Tiks arī pagarināts apmeklējumu aizliegums starp dažādām mājsaimniecībām un iekštelpu pasākumu aizliegums, tomēr elitāra un profesionālā līmeņa sporta pasākumi tiks atļauti aiz slēgtām durvīm.
Mārtins sacīja, ka jaunie ierobežojumi ir, “iespējams, Eiropā stingrākais režīms”, bet “tagad ir vajadzīga tālāka rīcība”.
“Ja mēs saņemsimies nākamās sešas nedēļas, tad mums būs iespēja svinēt Ziemassvētkus jēdzīgā veidā,” teica premjers.
Ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits Īrijā ir pieaudzis līdz 1852, liecina jaunākie oficiālie dati.
Valstī tomēr pieaug apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits, un pirmdien tika reģistrēts 1031 jauns gadījums.
Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas paredz, ka policija par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās iedzīvotājiem piemēro brīdinājumu vai līdz 50 eiro lielu naudas sodu, aģentūrai LETA pastāstīja TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu redakcija ir saskaņota Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadītajā Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.
Minētās sankcijas paredzētas tajos gadījumos, kur saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem mutes un deguna aizsegi jālieto obligāti, norādīja Medina.
Patlaban Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no 7.oktobra līdz 6.novembrim sabiedriskajā transportlīdzeklī transportlīdzekļa vadītāji, kuri nav atdalīti ar fizisku barjeru no pasažieriem, kā arī pasažieri, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam, lieto mutes un deguna aizsegus.
Tāpat no 14.oktobra līdz 6.novembrim iedzīvotāji, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam, darbinieki, kuri no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru, lieto mutes un deguna aizsegus kultūrvietās un izstāžu norises vietās, tirdzniecības vietās un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas vietās. Tāpat mutes un sejas aizsegi jālieto reliģiskās darbības veikšanas vietās, ja tur netiek rīkots pasākums.
Patlaban nav zināms, vai grozījumus iekļaus jau otrdienas valdības darba kārtībā. Tāpat grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai. Medina skaidroja, ka grozījumiem nav paredzēts konkrēts spēkā stāšanās laiks, jo tas tiek atstāts tālākām diskusijām Saeimā.
LETA jau rakstīja, ka patlaban Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums paredz atbildību par izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas, kā arī pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu. Par to piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 10 līdz līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.
Savukārt par personai noteiktā pienākuma iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā jeb anketas “covidpass.lv” nepildīšanu piemēro naudas sodu no desmit līdz 2000 eiro.
Viņš pats nezin – kad un kurš iedeva viņam klāt – Maestro. Jau teju 60 gadus katru rītu viņam sieva prasa – vai kafiju dzersi?
Viņš ir iemācījies nevis atbildēt, bet paklusēt. Mazmeita esot piekodinājusi, lai opis nerāda cilvēkiem savu telefonu. Savukārt viņš nesaprot – kā var pazaudēt teju visu dzīvi tajā. Tikai reiz dzīvē viņam ir bijis uztraukums – kad spēlējis kāda cita latvieša dižgara priekšā. Spēlējis viņš dzīvē ir visu – tikai ne kārtis. Dzēris arī. Bet tikai raksturs viņu padarīja par to, kas viņš ir Latvijas tautai. Šlāgeru meistars – varat saukt viņu arī tā. Viņš neapvainojas. Arī uz tiem, kas viņu izmantojuši politikā un skauduši. Viņam ir Padomju ordeņi un mūsu trīs zvaigžņu – abi bezpersoniski un izdāļāti teju visiem. Un sāp viņam par Dziesmu svētkiem, jo nauda stāv pāri tautai. Taksists reiz jau viņu veda uz krematoriju, jo kavējis. Tad, kad tas notiks viņš negrib, lai pilsētās apstājas kustība. Nē – dziediet un jokojiet tāpat kā viņš, jo latviešiem pietrūkstot humora. Dižgars. Gluži vienkārši – otra tāda Latvijai nav bijis.
Video
20. oktobrī tiek atzīmētā Pasaules osteoporozes diena. Osteoporoze ir liela problēma senioriem, taču mūsu kaulu stiprumu ietekmē tas, kādā stāvoklī tie bija bērnībā un jaunībā. Turklāt neatsverami ir profilaktiskie pasākumi visa mūža garumā. Kā veidojas osteoporoze un ko varam darīt tās profilaksei, skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, endokrinoloģe un interniste, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas valdes locekle Maija Gureviča un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Ne mazums ir dzirdēti stāsti par to, ka vecmāmiņa, ejot pa līdzenu virsmu, pakritusi un salauzusi gūžu – bijis augšstilba kaula kakliņa lūzums, ilgu laiku pavadījusi slimnīcā, jo bija nepieciešama ārkārtas operācija un knapi izķepurojusies. Bet tā diemžēl vairs nav spriganā vecmāmiņa, kas līdz šim, viņa vairs nespēj par sevi parūpēties vai arī palikusi uz gultas… Ļoti liels bieds ir ziema un slidenās ietves, kad cilvēki stipri gados krīt un lauž plaukstas pamatnes. “Jo visizplatītākā kaulu slimība senioru vecumā joprojām ir un paliek osteoporoze – lēni noritoša, hroniska un visu skeletu aptveroša slimība, kad laika gaitā samazinās kaulu masa jeb minerālais blīvums un izmainās to struktūra, kauli kļūst trausli un viegli lūstoši. Sievietes šī slimība pārsvarā skar pēc 55–60 gadu vecuma, kad iestājusies menopauze un kopš tā brīža pagājuši pieci, septiņi gadi, savukārt vīriešus – pēc 70 gadu vecuma,” skaidro M. Gureviča.
Biežāk osteoporozes izraisītie lūzumi rodas pat bez jebkāda redzama iemesla, pēkšņi. Piemēram, kad, klājot gultu, cilvēks saliecas, un pēkšņi notiek mugurkaulāja skriemeļu kompresijas lūzums jeb vienas malas saplacināšanās. Smagas osteoporozes gadījumā skriemeļu kompresijas lūzums var notikt, pat tikai nošķaudoties. Tiesa, skriemeļu lūzumi reti izraisa paralīzi vai citus smagus neiroloģiskus traucējumus, vairumam cilvēku šie skriemeļu lūzumi dažu mēnešu laikā paši no sevis atsāpinās, tāpēc daudzi pat nenojauš, ka tādi bijuši. Gadās, ka par skriemeļu lūzumu pacients uzzina no datortomogrāfijas datiem, ko veicis kāda cita iemesla dēļ. Tomēr – skriemeļu lūzumi maina cilvēka stāju, viņš saliecas uz priekšu. Saspiestā krūškurvja dēļ elpošana ir ierobežota, asinsrite – apgrūtināta, tiek traucēta gremošanas orgānu darbība, un tas slikti ietekmē cilvēka veselību. Bet pats svarīgākais – šie lūzumi parāda, ka osteoporoze attīstās un var notikt arī citu kaulu osteoporotiski lūzumi. Visbiežāk no tiem cieš tās skeleta vietas, kur ir daudz porainā jeb šūnainā kaula, bet mazāk kompaktā kaula. Tātad – gūžas kaula kakliņš, mugurkaula skriemeļi, spieķa kauls delnas locītavas rajonā un arī pleca kauls. Spieķa kaula un pleca kaula lūzumu gadījumā atveseļošanās ir iespējama, ievērojot traumatologa un fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsta rekomendācijas, skriemeļu lūzumi var radīt hroniskas dažādas intensitātes sāpes visas dzīves garumā, savukārt augšstilba kaula kakliņa lūzumi var draudēt ar invaliditāti un mazkustīgumu. Osteoporoze ir patiešām globāla gan veselības, gan sociāla problēma. Mūsdienās ir iespējas izvairīties no šiem kaulu lūzumiem – pieejama savlaicīga diagnostika un ārstēšana, tikai tas jādara savlaicīgi, uzsver ārste.
Kā izvairīties?
Medicīna attīstās, cilvēka organisms tiek arvien vairāk izpētīts un atrastas kopsakarības. Viena no tām: par savu kaulu veselību cilvēkam ikdienā jārūpējas tāpat kā par savu sirdi un asinsspiedienu. Kauli ir dzīvi, tāpēc ķermenī nemitīgi notiek kaulveides un kaulu noārdes procesi – kauls visu laiku pakāpeniski noārdās un atjaunojas, noārdās un atjaunojas, skaidro endokrinoloģe. Bērnībā un jaunībā abi šie procesi notiek līdzsvarā, vienlaicīgi, ja vien ir pietiekams kalcija un D vitamīna daudzums organismā – tie ir ķieģelīši kaulveides procesā. Ja gados jaunam cilvēkam nav uzsūkšanās traucējumu (piemēram, tievo zarnu slimības celiakijas) un ir optimāls D vitamīna daudzums organismā, notiks pilnvērtīga un aktīva kalcija uzsūkšanās tievajās zarnās, un kauli būs stipri. Zināms, ka kaulu minerālais blīvums savu maksimumu sasniedz 18 – 25 gadu vecumā. Pēc tam tas kādu brīdi paliek nemainīgs, bet no 35 – 45 gadu vecuma kaula noārdīšanās procesi pamazām kļūst aktīvāki – kauls atjaunojas, bet ne vairs iepriekšējā līmenī. Ar īpašu sparu kaula noārdes procesa pārsvars pār kaula veidošanās procesu sāk izpausties sievietēm pēc menopauzes iestāšanās un vīriešiem pēc 70 gadu vecuma, un attīstās osteoporoze. Tāpēc svarīgs ir sākuma stāvoklis, pirms kauli sāk aktīvāk noārdīties, – bērnībā un jaunībā jāpieliek maksimāli daudz pūļu, lai kauli lielākā vecumā būtu tikpat stipri. Svarīgi kauliem dot pietiekamu kalcija, D vitamīna daudzumu, kā arī būt fiziski aktīviem – jebkura fiziska slodze iekustinās kaulveides šūnas un tās veidos kaulu vielu.
Sekundārā osteoporoze
Ja primārā osteoporoze attīstās fizioloģiski vecuma dēļ, tad sekundārai osteoporozei ir kāds cits iemesls. Proti, dažādas slimības un to ārstēšanā ilgstoši lietotie medikamenti. „Visbiežāk pie vainas ir glikokortikoīdi, ko parasti izmanto bronhiālās astmas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, arī dažādu ādas, reimatoloģisku un neiroloģisku slimību ārstēšanā, un imūnsupresijas preparāti, ko lieto pēc orgānu transplantācijas, lai organisms neatgrūstu svešo orgānu. Kaulu noārdīšanās straujāk notiek arī pacientiem ar pastiprinātu vairogdziedzera darbību neatkarīgi no pielietotajiem medikamentiem. Viņiem osteoporoze attīstās daudz ātrāk un ātrums, kādā samazinās kaulu blīvums, ir straujāks nekā cilvēkam, kuram šo riska faktoru nav. Arī tiem, kas slimo ar mielomas slimību, nieru un aknu mazspēju, cukura diabētu, virsnieru nepietiekamību, iekaisīgām zarnu slimībām, celiakiju, pret savu kaulu veselību jāizturas daudz vērīgāk un regulāri jāveic osteodensitometrija,” uzsver M. Gureviča.
Kā pārbaudīt?
Zelta standarts, pēc kā tiek noteikta osteoporozes diagnoze un pieņemts lēmums par specifiskās ārstēšanas uzsākšanu vai neuzsākšanu, ir centrālā osteodensitometrija jeb duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometrija, kad kaulu minerālo blīvumu pārbauda skriemeļos, gūžas kaulā un abu augšstilbu kaulu kakliņos. Latvijā tagad ir divdesmit trīs vietas visos reģionos, kur pieejama šī aparatūra. Metode ir nesāpīga, apstarojuma deva – niecīga. Bet osteodensitometrija jāveic ļoti precīzi un aparātam jābūt kalibrētam. Katra mazākā novirze var radīt maldīgu priekšstatu par kaulu blīvumu, skaidro ārste.
Kam būtu lietderīgi veikt šo kaulu minerālā blīvuma izmeklējumu? Jebkurai sievietei pēc 65 gadu vecuma un jebkuram vīrietim pēc 70 gadu vecuma šis izmeklējums ir jāveic. Ja neatkarīgi no dzimuma pastāv kaulu minerālā zuduma riska faktori, šis izmeklējums veicams arī agrīnākā vecuma. Piemēram, sievietēm pēc olnīcu izņemšanas operācijas, vīriešiem ar priekšdziedzera vēzi un hormonus nomācošu ārstēšanu, ja kādam no pirmās pakāpes radiniekiem bijis gūžas lūzums. Kaula lūzums maznozīmīgas traumas rezultātā vai pat bez traumas viennozīmīgi ir indikācija, lai veiktu kaulu blīvuma izmeklējumu. Citi osteoporozes riska faktori un līdz ar to indikācija veikt šo izmeklējum
u ir pārmērīga kofeīna un kofeīnu saturošo dzērienu lietošana, pārmērīga alkohola lietošana, mazkustīgums, slimības un operācijas, kuru dēļ ir pasliktināta kalcija un D vitamīna uzsūkšanās.
Ja cilvēks sāk ārstēties un nepieciešams pārliecināties, vai un kāds ir rezultāts, tad pareizi būtu atkārtotu osteodensitometriju veikt pēc 18–24 mēnešiem, ne ātrāk. Turklāt ar to pašu aparātu, ar kuru kaulu blīvums pārbaudīts iepriekšējā reizē. Jo ļoti svarīgi ir izmeklējuma rezultātus salīdzināt dinamikā, piebilst ārste.
Vispirms – profilakse
Vairumā gadījumu, veicot osteodensitometriju, tiek atklāta osteopēnija, kas vēl nav osteoporoze, bet tikai solis tās virzienā. Un labi, ka tā! Jo patiesībā tas ir laiks, kad slimības gaitu var apturēt. Pirmkārt, osteoporozes profilakse ir regulāra fiziskā slodze. Kaulos atrodas kalcija jutīgie receptori, kas, tēlaini izsakoties, sagrābj kalciju, kas tiem peld garām, un ieliek to kaulos. Fiziskās aktivitātes šos receptorus iekustina, aktivizē. Efektīvākie vingrojumi, kas palīdz atjaunot kaulu struktūru un palielināt to blīvumu, ir vertikālā stāvoklī, kad kauli balsta ķermeņa svaru. Piemēram, lēna skriešana, ātra soļošana, nūjošana. Noderīgi ir arī muskuļu stiprināšanas vingrinājumi, kas nodarbina lielās muskuļu grupas, piemēram, trenažieru izmantošana, svaru cilāšana, ķermeņa atspiešanās. Ārste arī uzsver, ka cilvēkam, kuram sākušās problēmas ar kauliem, būtu jāvēršas pie fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārstā vai funkcionālā speciālista, lai noskaidrotu, kā būtu pareizi vingrot.
Nākamais osteoporozes profilakses solis ir uzturs. Jālieto pārtikas produkti, kuros ir daudz kalcija, – biezpiens, siers un citi piena produkti. Ja ar uzturu nav iespējams uzņemt nepieciešamo kalcija daudzumu, tad papildus jālieto kalcija preparāti. Latvijas aptiekas piedāvā dažādus uztura bagātinātājus tablešu un pulveru veidā. Jāpievērš uzmanība, kāds ir uztura bagātinātāju ķīmiskais sastāvs. Kalcijs diezgan slikti uzsūcas tievajās zarnās. Labāka uzsūkšanās ir kalcija citrātam (visbiežāk sastop aptiekās) un kalcija karbonātam. Tādām kalcija formām kā laktāts vai glukonāts uzsūkšanās ir ļoti vāja. Turklāt nav jēgas lietot kalcija preparātus, ja organismā nav pietiekamā daudzumā D vitamīna, jo tieši tas ir atbildīgs par kalcija pārnesi no kuņģa un tievajām zarnām asinsritē un līdz ar to – uz kauliem. Pateicoties tam, ka mēs dzīvojam tur, kur dzīvojam, un ar sauli netiekam dāsni lutināti, vairumam cilvēku Latvijā D vitamīna trūkst gan ziemā, gan vasarā un tas būtu jāuzņem papildus. Pamatā tie ir eļļas pilieni vai kapsulas ar eļļas šķīdumu, kurus var nopirkt aptiekā ar vai bez receptes. Šobrīd Latvijā vairāk pierasti D vitamīna preparāti, kuri jālieto katru dienu, bet ir arī tādi, kurus var ieņemt reizi nedēļā vai ne retāk kā reizi divās nedēļās. Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs, tas jāuzņem ēšanas laikā vai uzreiz pēc maltītes un noteikti jāapēd kaut kas no taukvielām, piemēram, augu eļļa. D vitamīna līmenim asinīs vajadzētu būt virs 40 nanogramiem mililitrā. Ja sasniedz D vitamīna līmeni 30 nanogrami mililitrā un tādu arī uztur, tad var sevi pasargāt no osteoporozes un lūzumiem. Savukārt, sasniedzot optimālu līmeni, cilvēks iegūst arī pārējos D vitamīna pozitīvos efektus – viņam aktīvāk darbojas imūnsistēma, vieglāk noris hroniskas slimības, palielinās organisma aizsardzība pret vīrusu un baktēriju infekcijām, arī pret Covid-19, vai tiek atvieglota slimību norise. Optimālais D vitamīna līmenis organismā gados vecākiem cilvēkiem uzlabos muskuļu spēku un samazinās kritienu risku. Bet, lai zinātu, kādu D vitamīna devu lietot, vispirms būtu svarīgi veikt analīzes.
Specifiskā ārstēšana
Ir daudz pētījumu ar ļoti lielu ticamību¸ ka, ārstējot osteoporozi, osteoporotiskos lūzumus iespējams aizkavēt vai arī novērst. Tātad, ja ir jau atklāta osteoporoze, cilvēkam tāpat ir jāvingro, jālieto kalcijs, D vitamīns un vēl specifiskas zāles tablešu vai injekciju veidā. Osteoporozes ārstēšanā pielietojamie medikamenti lielākoties samazina kaulu noārdīšanās procesu un netieši tādā veidā uzlabo arī kaulu veidošanos. Smagas osteoporozes ārstēšanā ar jau daudziem notikušiem lūzumiem pieejami medikamenti, kas pastiprināti ietekmē tieši kaulu veidošanās procesus. Biežāk lietotā medikamentu grupa osteoporozes ārstēšanā ir bisfosfonāti. Osteoporozes zāļu cenu valsts kompensē par 50% neatkarīgi no dzimuma un osteoporozes smaguma. Ārstēšanās ilgst gadiem, dažiem pacientiem – pat visu mūžu.
Vīrietis un osteoporoze
Tā ir īpaša tēma, jo vīrieši savai kaulu veselībai pievērš ļoti mazu uzmanības. Varbūt tāpēc, ka līdz 65–70 gadu vecumam vīriešiem osteoporoze ir krietni retāk sastopama nekā sievietēm. Taču pēc tam situācija mainās – kad vīriešiem pakāpeniski samazinājies dzimumhormona testosterona līmenis asinīs, kaulu noārdīšana notiek daudz straujāk un osteoporoze attīstās tikpat bieži kā sievietēm pēc menopauzes. Viens no svarīgākajiem osteoporozes cēloņiem, kas raksturīgs tikai vīriešiem, ir dzimumhormonus androgēnus nomācošā terapija, ko lieto, ja ir atklāts priekšdziedzera jeb prostatas vēzis. Savu ietekmi atstāj arī pastiprināta alkohola lietošana, kad tiek traucēta kalcija pilnvērtīga uzsūkšanās asinsritē un iekļūšana kaulos. Smēķēšana neļauj aknās aktivēties estrogēniem, kuri ir arī vīriešiem un aizsargā kaulu no kalcija zuduma.
Ārste norāda uz izteikto neinformētību: ja par sieviešu osteoporozi tiek runāts daudz un to arī aktīvi meklē, tad vīriešu osteoporozei sabiedrībā pievērš mazāk vērības. Tas ir ļoti nepareizi. Jo apmēram katrs trešais gūžas lūzums vīriešiem ir saistīts ar osteoporozi, turklāt viņi no augšstilba kaula kakliņa lūzuma mirst daudz biežāk nekā sievietes, jo vīriešiem šajā vecumā asinsvadi ir slimāki un var veidoties trombi, kas kļūst par nāves iemeslu. Tāpēc ārste aicina arī vīriešus doties pie ģimenes ārsta, lai viņi caurskata osteoporozes riska faktorus un it sevišķi tad, ja augums ap sešdesmit gadu vecumu ir samazinājies par 3 – 4 centimetriem, būtu jāveic osteodensitometrijas izmeklējums, lai noteiktu kaulu blīvumu un, iespējams, uzsāktu profilaktisku ārstēšanu.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka cilvēkiem ar lieko svaru nepieciešamas lielākas D vitamīna devas. D vitamīnu vislabāk lietot no rīta ēšanas laikā vai uzreiz pēc tās. D vitamīna izvēle aptiekā ir plaša, katram vecumam ērti lietojamā formā – pilienos, aerosolos, kapsulās, košļājamas pastilās. Katrs var izvēlēties sev piemērotāko un ērtāk lietojamo.
No kalcija preparātiem priekšroka dodama tādiem, kuru sastāvā ir kalcija citrāts vai kalcija karbonāts. Kalcija karbonātu iesaka lietot kopā ar ēdienu, kalcija dienas devu dalot vairākās lietošanas reizēs – no rīta un vakarā, tādējādi vienā lietošanas reizē uzņemot 500 mg kalcija, lai nodrošinātu labāku uzsūkšanos. Savukārt kalcija citrātu var lietot gan pirms, gan pēc ēšanas.
Ņemot vērā, ka saulaino dienu kļūst arvien mazāk, klientiem tagad aktuāla ir D vitamīna lietošana. Aptiekās viņi jautā par D vitamīna līdzekļu klāstu, kā arī ar ārsta receptēm iegādājas D vitamīnu – piemēram, kaulu un zobu veselībai, taču vislielākā interese ir par imūnsistēmas stiprināšanai domātajiem līdzekļiem.
Savukārt, ja ārsts osteoporozes gadījumā nozīmējis bisfosfonātus, svarīgi ievērot pareizus to lietošanas nosacījumus. Jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par pareizu zāļu lietošanu un mijiedarbībām.
Covid-19 pandēmijas dēļ strādājot paaugstinātā intensitātē jau vairāk nekā pusgadu, mediķijūtas noguruši un gaida no sabiedrības lielāku morālo atbalstu, intervijā Latvijas Radio sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.
Viņa atzina, ka pavasarī, kad Latvijā sākās pirmais Covid-19 uzliesmojums, veselības aprūpē strādājošie izjuta lielu sabiedrības atbalstu – lai atvieglotu mediķu darbu un uzmundrinātu tos, cilvēki aicināja viens otru palikt mājās un rīkoja dažādas atbalsta akcijas. “Pašreiz mēs novērojam pretēju attieksmi un situāciju, lai gan pašiem mediķiem šis jau kļūst daudz grūtāk pārvarams laiks,” norādīja Cipule.
Viņa skaidroja, ka mediķiem morāli grūtu šo laiku padara galvenokārt neziņa, cik ilga būs Covid-19 pandēmija un ko tā atnesīs. Tiem, kuri strādā NMPD, stacionāros, uzņemšanas nodaļās un laboratorijās, ir ļoti sarežģīti darba apstākļi, tai skaitā pastiprināti jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, stāstīja Cipule.
“Nenoliedzami, mums pašreiz ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums, lai mēs varētu labi turpināt. Man ir bijušas situācijas, kad ir grūtāk motivēt mediķus darbam. Izdegšana patiešām ir realitāte,” atzīmēja NMPD vadītāja.
Viņa skaidroja, ka iedzīvotāji mediķiem visvairāk varētu palīdzēt, vienkārši neapšaubot ieviesto ierobežojumu efektivitāti un bez ierunām ievērojot tos, tādējādi parādot, ka cilvēkiem ir svarīgi, lai saslimstība sabiedrībā kopumā kristos, un ka katrs jūtas par to personīgi atbildīgs.
Kā ziņots, Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā katram ceturtajam mediķim konstatēti depresijas simptomi, oktobra sākumā tiešsaistes diskusijā par medicīnas personāla psihisko veselību un to ietekmējošiem faktoriem pavēstīja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste-rezidente psihoterapijā Laura Valaine.
Viņa pavēstīja, ka Covid-19 ir radījis situāciju, kurā intensīva emocionālā slodze ir uzlikusi papildus grūtības mediķiem.
Pirmdienas rītā daudzviet Latvijā ir īslaicīgs lietus, sniegs un krusa, vietām Vidzemē snieg stipri un izveidojusies sniega sega – pirmo reizi šoruden Latvijā, liecina meteoroloģiskā informācija.
Agrā rītā stiprākā snigšana novērota Smiltenes pusē, kur ceļi vietām kļuvuši sniegoti un slideni.
Lielā daļā Vidzemes debesis ir mākoņainas, pārējā valstī mākoņi tikai brīžiem aizklāj debesis.
Gaisa temperatūra 0..+3 grādi, daudzviet Vidzemes piekrastē un Kurzemes rietumos +4..+8 grādi.
Pūš lēns līdz stiprs rietumu, dienvidrietumu vējš. Lielākās vēja brāzmas saistītas ar nokrišņu mākoņiem piekrastē. Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē kopš svētdienas vakara vēja ātrums brāzmās sasniedzis 20-21 metru sekundē (m/s), Ventspils ostā – pat 25 m/s.
Rīgā mainīgs mākoņu daudzums, iespējami īslaicīgi nokrišņi. Gaisa temperatūra +1..+3 grādi, pilsētas ziemeļos līdz +5 grādiem. Pūš dienvidrietumu vējš 5 m/s, Daugavgrīvā reģistrētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.
Maksimālā gaisa temperatūra svētdien Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā bija no +4,4 grādiem Alūksnē līdz +10,4 grādiem Liepājas ostā.
Augstākā gaisa temperatūra Eiropā 18.oktobrī bija +29 grādi Spānijas un Krievijas dienvidos, +30 grādi Krētā un +33 grādi Kiprā. Zemākā gaisa temperatūra naktī uz pirmdienu -11 grādi Skandināvijas ziemeļu daļā.
COVID-19 pandēmijas vidū 3 bailīgas ģimenes apvieno neliels cerību stars.
Kāpēc filmas autori uzņēma šo īsfilmu:
Papildus vīrusu pandēmijai mēs saskaramies arī ar citiem draudiem – baiļu epidēmiju. Šķiet, ka vairāk cilvēku nekā jebkad šobrīd ir vieni, nobijušies, noraizējušies un bailēs. Mums vajag cerību. Mums ir vajadzīga cerība, kas cilvēkiem atgādinās, ka pat tumšākajā stundā mēs varam un tiksim tam cauri kopā. Ir cerība. Ir mīlestība. Un pat ja mēs atrodamies attālumā, mēs esam viens otram.
Šī kinofilma izveidota un filmēta īsā laika posmā, tā tapa 2020. gada martā. Filmēšana notika, pilnībā ievērojot Tenesī štata, ASV federālās valdības drošības noteikumus.
Video
Pēdējo trīs gadu laikā ar ādas problēmām nav saskārušies tikai 34% Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākajai daļai jeb 60% respondentu ādas problēmas ir bijušas, savukārt 6% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Izplatītākās ādas problēmas ir izsitumi vai alerģiskas reakcijas (23%), plaisājoša āda vai strijas – 15%, ādas sēnīte – 13%, kārpas – 12%, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Par ādas saslimšanām, profilaksi un ārstēšanu stāsta dermatoloģe un veneroloģe Lana Kasparane.
Izplatītākās ādas problēmas
Plaisājoša āda
Atkarībā no lokalizācijas, apkārt esošajām ādas izmaiņām, sūdzību biežuma un provocējošajiem faktoriem plaisājošas ādas iemesli var būt vairāki, piemēram:
Strijas
Tām izšķir trīs galvenos veidošanās mehānismus: ādas mehāniska stiepšana, piemēram, straujas augšanas rezultātā, hormonālās izmaiņas, piemēram, virsnieru garozas hiperaktivitāte, kā arī iedzimti ādas strukturāli traucējumi. Striju veidošanās riska faktori ir paaugstināts ķermeņa masas indekss jeb liekais svars, aptaukošanās bērnībā, atopiskais dermatīts un ilgstoša iekšķīga kortikosteroīdu lietošana.
Izsitumi
Atkarībā no izsitumu veida, lokalizācijas, izplatības, savstarpējā novietojuma un citu sūdzību esamības iespējamie cēloņi var būt ļoti dažādi, piemēram, alerģiska reakcija uz noteiktiem pārtikas produktiem vai medikamentiem, vīrusu izcelsmes izsitumi kā masalas, vējbakas un herpes, kašķis, insektu kodumi u. c. iemesli.
Ādas sēnīte
Inficēšanās notiek tieša kontakta ceļā no cilvēka vai dzīvnieka uz cilvēku vai caur inficētiem priekšmetiem (cepures, matu ķemmes, dvieļi), kā arī netiešā veidā, ar rokām vai apģērbu pārnesot pēdu vai nagu sēnītes. Riska faktori – izmaiņas ādas aizsargbarjerā, pastiprināta svīšana, higiēnas normu neievērošana, kā arī bieža sabiedrisko vietu apmeklēšana, kur ir paaugstināts gaisa mitrums un augsta temperatūra, piemēram, peldbaseini, pirtis, saunas.
Kārpas
Inficēšanās notiek tieša kontakta ceļā, saskaroties ādai ar ādu. Pret kārpām uzņēmīgāki ir cilvēki ar novājinātu ādas barjeru – pastāvīga macerācija (ilgstoša atrašanās mitrumā), ādas traumatizācija, atopiskais dermatīts un novājināta imunitāte. Ja viens kārpas elements jau ir, tas var būt potenciālais avots jauniem elementiem, kā arī no vienas ķermeņa zonas netiešā veidā tās var pārnesties citviet.
Akne
Tā ir hroniska, recidivējoša, iekaisīga ādas slimība, kas skar tauku dziedzerus un ar tiem saistītos matu folikulus. Veidošanās mehānisms ir multifaktoriāls, ietverot sevī izmaiņas ādas nolobīšanās procesā, paaugstinātu sebuma jeb tauku dziedzeru satura produkciju, izmaiņas sebuma sastāvā, dzimumhormonu disbalansu, Cutibacterium acnes (iepriekš Propionibacterium acnes) klātbūtni un aktivitāti, kā arī iekaisuma un imūnās sistēmas reakcijas. Šie faktori ietver gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas sebuma izmaiņas pubertātes laikā, ko sauc par disseboreju, kuru izraisa gan endogēni faktori, piemēram, hormonālie vai ģenētiskie faktori, gan eksogēni faktori, piemēram, komedogēna kosmētika, agresīvi attīrīšanas līdzekļi vai medikamenti, ogļhidrātiem bagāti pārtikas produkti, augsts kaloriju patēriņš u. c., kas var stimulēt aknes patoģenētiskos mehānismus.
Augoņi
Iemesls,kādēļ atsevišķiem indivīdiem periodiski veidojas augoņi jeb dziļš matu maisiņa un apkārt esošo audu iekaisums, līdz galam īsti nav zināms. Katram cilvēkam uz ādas ir noteikts mikroorganismu skaits, starp kuriem atrodas arī baktērijas – Staphylococcus aureus –, kas lielākā koncentrācijā atrodas nāsīs un ķermeņa krokās, no kurienes ar pirkstu palīdzību mēs tās varam pārnest uz citām ķermeņa daļām. Pie izteiktākas ādas berzes, ilgstošas macerācijas un pastiprinātas svīšanas šie mikroorganismi var tikt iekaisīti matu folikulā, kas ādas imūnas aizsardzības ziņā ir samērā vāja vieta, tādēļ, baktērijām “iedzīvojoties”un savairojoties, var attīstīties iekaisums. Biežu augoņuveidošanās gadījumā to iemesls varētu būt saistīts ar imūndeficītu, anēmiju, diabētu, smēķēšanu vai dzelzs deficītu.
Rozācija
Šīs saslimšanas cēlonis vēl joprojām līdz galam nav zināms. Ir aprakstīti vairāki atšķirīgi, bet savstarpēji saistīti mehānismi. Divas no galvenajām novirzēm: ģenētiska predispozīcija (izmaiņas ādas iedzimtajā imūnajā sistēmā, patoloģisku asinsvadu veidošanās un izmaiņas neiromediatoru izdalē), kā rezultātā ir pastiprināta ādas un asinsvadu reakcija uz ārējiem vides faktoriem. Tāpat nozīme ir ādas mikrobiomas līdzsvara trūkumam un ādas aizsargbarjeras disfunkcijai, ko var veicināt neatbilstoša ādas kopšana un dzīvesveids.
Bazālo šūnu kalcioma
Šis ir izplatītākais ļaundabīgais ādas veidojums. Atkarībā no apakštipa uz ādas ir redzams lēni augošs, labi norobežots, blīvs neliels ādas pacēlums vai mezgliņš, miesas krāsas, caurspīdīgu, pērļainu izskatu ar virspusēji saskatāmiem asinsvadiem vai asiņojošs, sauss, sārts pleķītis, kas periodiski sadzīst un atjaunojas. Biežāk skartās grupas: pārsvarā gaišādaini cilvēki, it īpaši saulainā klimatā dzīvojošie, biežāk pēc 60 gadu vecuma, biežāk vīrieši nekā sievietes.
Kā notiek ārstēšana?
Dermatoloģe L. Kasparane skaidro, ka, pirmkārt, ārstējošo līdzekļu izvēle ir atkarīga no pamata iemesla, piemēram, ja tā ir alerģija, tad pamatā tā ir izvairīšanās no potenciālā alergēna, ja tas ir vīruss – pretvīrusu līdzekļi, sēnītes gadījumā – pretsēnīšu līdzekļi utt. Kā arī līdzekļu formas izvēle atkarīga no skartā ādas laukuma – plašu bojājumu gadījumā tiek pielietoti iekšķīgi lietojami līdzekļi, atsevišķu bojājumu gadījumā – lokāli vai kombinācijā ar iekšķīgiem. Otrkārt, neatkarīgi no iemesla ļoti būtiska ir atbilstoša ādas kopšana. Veselas ādas mazgāšanai ierobežojumu mazgāšanās līdzekļa izvēlē nav, bet, ja āda ir sausa un jutīga, tad labāk izvēlēties biezākas tekstūras produktus, piemēram, dušas eļļas vai krēmus, savukārt jutīgas un alerģiskas ādas gadījumā labāk izvēlēties hipoalerģiskus produktus bez smaržvielām. Lai stiprinātu ādas barjeru, vismaz divas reizes dienā, kā arī pēc katras mazgāšanās jālieto mitrinoši ķermeņa krēmi. Treškārt, ārstēšanā var tikt pielietotas arī aparātmetodes vai fizikālās procedūras, piemēram, rozācijas gadījumā intensīvi pulsējošas gaismas terapija apsārtuma mazināšanai, psoriāzei – fototerapija, kārpām – piesaldēšana jeb kirodestrukcija utt.
Dermatologa nozīme
Tas, cik bieži nepieciešams dermatologa apmeklējums, izriet no konkrētajām ādas problēmām. Ja anamnēzē ir kāds ļaundabīgs ādas veidojums, tad vizītes biežums var būt viena reize trijos līdz divpadsmit mēnešos, savukārt hroniskas un iekaisīgas pamata problēmas gadījumā dermatologa apmeklējums ādas stāvokļa kontrolei var variēt no vienas reizes mēnesī līdz reizei trijos mēnešos. L. Kasparane uzsver, ka ir svarīgi katram atrast “savu dermatologu” līdzīgi kā ar ginekologu un urologu, jo ārstēšanās var būt sarežģīta un ārsta un pacienta vidū ir jābūt savstarpējai uzticībai un labai komunikācijai, lai varētu pārrunāt jebkuru jautājumu. Tāpat jāmin, ka reizēm dermatologa vizītes laikā ir nepieciešams izģērbties, tādēļ ir svarīgi, ka cilvēks jūtas droši un brīvi.
Ieteikumi veselīgas ādas saglabāšanā
Dermatoloģe L. Kasparane uzsver, ka ādas veselību lielā mērā ietekmē dzīvesveida paradumi un attieksme pret apkārt notiekošo. Speciāliste aicina dzīvot harmonijā ar sevi – nodarboties ar kādu hobiju, kas uzlādē ar pozitīvām emocijām un enerģiju, piemēram, fiziskas aktivitātes vai nodarbes brīvā dabā, pirts rituāli, gleznošana. Ne mazāk būtiski ir saglabāt darba un atpūtas režīmu, kā arī uzturā lietot produktus, kas ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, antioksidantiem un vērtīgām taukskābēm, jo tie nodrošina aizsardzību pret nevēlamu ārējās vides ietekmi. Nevajadzētu aizmirst arī par atbilstoša ūdens daudzuma uzņemšanu – dienā ir jāuzņem aptuveni 30 ml uz vienu kilogramu ķermeņa svara. Tāpat svarīgs ādas veselības faktors ir pareiza un regulāra ādas kopšana – attīrīšana, mitrināšana un saules aizsardzība.
Šogad rudens brīvlaiks skolēniem ir no 19. līdz 25. oktobrim. Nereti ne tikai vecākiem, bet arī pašiem skolēniem rodas jautājums, kā brīvlaiku pavadīt. Rimi Bērniem eksperti dalās ieteikumos, kā brīvlaiku padarīt aizraujošu un reizē iegūt arī jaunu pieredzi vai zināšanas.
Izveido animācijas filmu
Brīvlaiku var izmantot dažādu radošu nodarbju īstenošanai, piemēram, veidot foto, zīmēt neparastā tehnikā, radīt komiksu vai īstenot animācijas stāstu. Rimi Bērniem bērnu lietu eksperts Klāvs Smildziņš piedāvā izmantot bezmaksas lietotni “Stop Motion Studio”, kur ikviens var izveidot filmiņu ar paša izdomātu scenāriju un tēliem. Kā galvenos varoņus var izmantot lego cilvēciņus, pašdarinātas rotaļlietas vai paša gatavotus zīļu vīriņus.
Iemāci ko interesantu māsai vai brālim
Vecākie bērni parasti priecājas mazākajiem iemācīt ko tādu, ko paši jau ir labi apguvuši. Rimi Bērniem eksperte Lība Smildziņa savai mazajai māsai Sārai māca vecās, labās kāršu spēles, kas veicina gan matemātisko, gan loģisko domāšanu. “Mēs vakaros pēc skolas kopā spēlējam gan “Ēzeļus”, gan “Melno Pēteri”. Nereti ir tā, ka iesaistās visa ģimene un spēli spēlē kopā,” stāsta Lība.
Atceries par fiziskajām aktivitātēm
Savukārt fiziskās sagatavotības treneris Kārlis Birmanis rosina domāt par veselīgu fizisko slodzi: “Rītu noteikti vajag iesākt ar kārtīgu izstaipīšanos. 15 minūšu rīta rosme palīdzēs uzsākt dienu mundri, kā arī ķermenis būs enerģijas pilns.” Tāpat Rimi Bērniem eksperts aicina izmantot loģisko domāšanu, lietojot fiziskās slodzes lietotnes, kas paredzētas vingrojumu apgūšanai vai mērķu uzstādīšanai, jo tās nav pietiekami individualizētas un var maldināt ar virspusēju informāciju. “Neviena lietotne nav redzējusi cilvēku dzīvē, un tikai svara un auguma garuma parametru ievadīšana neļauj izprast cilvēka fiziskās spējas un patiesās vajadzības,” noslēdz eksperts. Rīta rosmes video vari skatīt šeit.
Izlasi jaunu grāmatu vai uzspēlē galda spēli
Kaut arī vecākiem mēdz šķist, ka grāmatu lasīšana nav populāra bērnu un jauniešu vidū, tomēr praksē redzams, ja piedāvātā literatūra ir pietiekami interesanta, skolēns to izlasa ļoti labprāt.
Šobrīd īpaši populāra grāmata jauniešu vidū ir Deiva Pilkija grāmatas “Supervaronis Kapteinis Apakšbiksis”, kā arī “Dogmens”. Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas eksperte Iveta Aunīte aicina atcerēties gan par tradicionālajām un visiem zināmajām galda spēlēm, gan nesen iznākušām: “Šī brīža situācijai atbilstīga un interesanta stratēģijas spēle ir “Pandemic”, kas ļautu bērniem caur spēles elementu izskaidrot, kāpēc šobrīd ir tik daudz ierobežojumu. Arī planētu būvēšanas spēle ar magnētiem “Planet” nodrošinās aizraujošu vakaru visiem kopā.”
Izmēģini skaistumkopšanas procedūras savās mājās
“Es brīvlaikā gribētu un arī iesaku izmēģināt vienkāršas skaistumkopšanas procedūras – ieveidot matus, veikt manikīru un pedikīru, kā arī izgatavot roku masku, kura pamatā ir sablendētas auzu pārslas, olīveļļa un medus,” idejās dalās Rimi Bērniem eksperte Lība Smildziņa. Dažādu matu sakārtojumu idejas vari skatīt šeit.
Video
Organizē filmu vakaru ar gardām uzkodām
Klāvs Smildziņš stāsta, ka filmu vakars kopā ar ģimeni vienmēr ir laba lieta: “Mana mazā māsa Sāra regulāri mūs visus aicina skatīties kādu filmu vai seriālu. Tas ir lielisks veids, kā pavadīt vakaru. Iepriekš var sagatavot gardas uzkodas, piemēram, pašu gatavotus dārzeņu čipsus: sagriez dārzeņus plānās šķēlēs, sajauc ar garšvielām, nedaudz eļļas un izkārto uz pannas. Cep cepeškrāsnī 200 grādos aptuveni 15 minūtes.”
Pasniedz veselīgas vakariņas visai ģimenei
Rimi Bērniem šefpavārs Normunds Baranovskis aicina kādu dienu iejusties pavāra ādā un izmēģināt savus spēkus virtuvē, pārsteidzot vecākus ar gardām, bet vienkārši pagatavojamām vakariņām. Lūdz, lai vecāki sagādā nepieciešamos produktus, un ķeries klāt!
Vistas nūdeļu zupa (4 pers., 30 min)
Nepieciešams:
3 vistas šķiņķi (atkauloti, bez ādas);
1 vārīta kukurūzas vālīte;
1 burkāns;
10 sēnes (šitaki vai šampinjoni);
150 g olu nūdeļu;
sauja zaļo zirnīšu (saldētu vai svaigu);
buntīte loku;
1 vistas buljona kubiņš;
3 litri ūdens
Pagatavošana:
Katlā lej ūdeni, pievieno buljona kubiņu un veselus vistas šķiņķus. Vāri 10 minūtes. Kamēr buljons vārās, sagriez burkānus, lokus, sēnes un no kukurūzas vālītes noņem kukurūzas graudiņus. No gatavā buljona izņem vistas šķiņķus un sagriez tos mazākos gabaliņos. Liec atpakaļ katlā gaļu un sagrieztos dārzeņus, pievieno zaļos zirnīšus un vāri 15 minūtes. Zupu noņem no uguns, pievieno nūdeles, uzliec vāku un ļaut visam ievilkties vēl 5 minūtes. Zupa ir gatava pasniegšanai!
Senta no Norvēģijas ir atradusi veidu, kā atjaunot saikni ar saviem senčiem, kļūstot par mūsdienu vikingu. Viņa pēdējos 10 gadus pavadījusi ģērbjoties kā “Vikingu karaliene”.
Jaunā sieviete uzskata, ka pieaugot bijusi “dīvains, radošs bērns” un vienmēr bijusi “apsēsta” ar vecajiem skandināvu stāstiem un seno vēsturi. Tagad 31 gadu vecumā Senta sevi dēvē par “mūsdienu vikingu”, kuras dzīvi ietekmē tradicionālā estētika un kultūra.
Video
Foto
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Rihard Lokmanis. Viņš skaidroja, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis.
“Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē. Jāsaprot, ka atgūt šādu iespēju ir tieši tikpat svarīgi, cik izārstēties no krūts vēža,” uzskata idejas autors, piebilstot, ka šāda operācija ir neatņemama izveseļošanās sastāvdaļa, kas daudzu valstu medicīnas aprūpē ir kā krūts vēža ārstēšanas pēdējais posms.
Tāpēc, viņaprāt, nepieciešams noteikt valsts finansējumu krūšu rekonstrukcijas operācijām vēžu pacientēm.
Parakstīties vari šeit – https://manabalss.lv/par-valsts-finansetu-krusu-rekonstrukcijas-operacijam-vezu-slimniecem/show
Džerija Veikfīlda kā maza meitene vienmēr vēlējās īpašu atpūtas namiņu. Kad viņa kļuva par vecmāmiņu, viņa nolēma dāvāt savām mazbērniem atmiņas, kuras viņa vienmēr ir gribējusi.
Šī neticamā koku māja ir stāsts par mīlestību, ģimeni un mājas atrašanu lietām, kuras citi cilvēki vairs nenovērtē. Arhitekts Džeimss Kurvans dalās ar dažiem noslēpumiem, kā viņš uzcēla šo apbrīnojamo koku māju. Noskaties!
Video
Parasti zivju restorānam Dome ir vislabākais restorānu nedēļas piedāvājums, arī šoreiz devāmies to novērtēt un mums patika, šis restorāns noteikti neliek vilties!
Mūsu vērtējums par ēdieniem. Jāpiebilst, ka no restorāna pavāra saņēmām arī kompilmentu, tas bija patiesi burvīgs pārsteigums.
Ēdieni kurus nogaršojām:
Kūpināta sama fileja, marinēts fenhelis, fermentēts ķiploks, diļļu emulsija, kūpinātas paniņas
(MŪSU VĒRTĒJUMS 10 NO 10)
Stores fileja, ceptu ābolu biezenis, topinambūra buljons, vītinātas vīnogas, lazdu rieksti
(MŪSU VĒRTĒJUMS 8 NO 10)
Rabarberu ievārijums, piparmētras
(MŪSU VĒRTĒJUMS 7 NO 10)
Rudens Rīgas restorānu nedēļas laikā labākie Rīgas restorāni ver durvis visiem gardēžiem, kuri ir gatavi ļauties…
Geplaatst door Dome Fish Restaurant op Woensdag 7 oktober 2020
Vai jau esi baudījusi maltīti kādā no šiem restorāniem? Kurš ir tavs favorīts?
Atgādinām, ka rudens Rīgas restorānu nedēļa norisinās no 12.oktobra līdz 25.oktobrim.
Lasi portālā Dieviete.lv vēl par šo tēmu:
Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojies, kā kādā atsevišķā uzliesmojumā no viena Covid-19 pacienta inficējušies kopumā 109 cilvēki, savukārt divi pacienti miruši, piektdienas preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Viņš skaidroja, ka vienā izglītības iestādē izveidojās sākotnējais perēklis ar 16 gadījumiem, kamēr inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta arī pedagogiem. No šī sākotnējā perēkļa Covid-19 izplatījās tālāk vismaz piecos virzienos – korī, sporta klubā, ģimenēs un divās baznīcas draudzēs.
Pirmā infekcijas ķēde bija, kad Covid-19 izplatījās līdz kādam kora dalībniekam, kā rezultātā saslima vēl divi cilvēki. Tālāk šī ķēde izplatījās līdz citai izglītības iestādei, inficējot vēl vienu personu.
Otrajā gadījumā infekcija izplatījās līdz sporta klubam, kur papildu pirmajam pacientam ar Covid-19 saslima vēl seši cilvēki. No šīs ķēdes tālākā slimības izplatība noveda pie vēl trīs ģimenes locekļu inficēšanās.
Trešajā gadījumā no sākotnējā perēkļa izglītības iestādē caur ģimenes locekļiem tika inficētas divas personas. No šīm divām personām inficējās viens ģimenes draugs, savukārt vēl vienā gadījumā viens no ģimenes locekļiem inficēja uzņēmuma kolēģus – kopumā 34 cilvēkiem tika atklātā saslimšana ar Covid-19. Tomēr tika veikti epidemioloģiskie pasākumi, kā rezultātā tikai divi ģimenes locekļi saslima no minētajiem uzņēmuma darbiniekiem.
Ceturtajā infekcijas ķēdē viens no izglītības iestādē sasirgušajiem inficēja arī divas baznīcu draudzes, kur tika inficēti kopumā desmit cilvēki, no kuriem tālāk inficējās 15 personas pirmsskolas izglītības iestādē, deviņi ģimenes locekļi, kā arī trīs personas ārstniecības iestādē un vēl trīs personas kādā citas pārvaldības iestādē.
Perevoščikovs skaidroja, ka infekcija no viena cilvēka, pie noteiktiem apstākļiem un sociālās distancēšanās neievērošanas rezultātā, beigu beigās novedusi pie 109 cilvēku inficēšanās. Viņš tostarp piebilda, ka lielākajai daļai bija klīniski simptomi, savukārt diviem pacientiem iznākums bija letāls.
Jau ziņots, ka ceturtdien Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 148 inficētie, liecina SPKC apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī arī mirusi ar Covid-19 inficēta persona vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem.
Pēdējās diennakts laikā veikti 4759 Covid-19 izmeklējumi, kas ir viens no augstākajiem diennaktī veikto testu skaitiem. Tikmēr līdz šim Latvijā kopumā veikti 382 949 izmeklējumi, saslimušas 3204 personas, bet 1329 – izveseļojušās.
Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pagājušajā diennaktī bijis – 3,1%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pagājušajā diennaktī stacionēti kopumā seši Covid-19 pacienti. Kopumā stacionāros ārstējas 63 pacienti, no kuriem 54 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet deviņi ir ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus aizvadītajā diennaktī no stacionāriem izrakstīti 12 pacienti, līdz ar to kopumā no stacionāra izrakstīti 277 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesībām uz agrāku pensionēšanos.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Valentīna Strautmane. Viņa skaidroja, ka daudzbērnu ģimenēm, kurās ir trīs bērni, pensionēšanas vecums abiem vecākiem būtu jāsamazina līdz 62 gadiem. Tas gan būtu darāms ar nosacījumu, ja vecākiem ir 25 gadu darba stāžs.
Gadījumā, ja ģimenē ir četri bērni, tad pensionēšanas vecumu vajadzētu samazināt līdz 61 gadam, bet, ja ir pieci bērni, tad līdz 60 gadiem.
Strautmanes ieskatā šādas pārmaiņas dotu motivāciju un atbalstu no valsts puses ģimenēm, kurās ir divi bērni, apsvērt lielāku bērnu skaitu ģimenē.
Parakstīties vari šeit – https://manabalss.lv/daudzbernu-gimenu-vecaku-tiesibas-uz-priekslaicigu-pensionesanos/show
Pagājušajā diennaktī otro dienu pēc kārtas reģistrēts līdz šim lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 188 inficētie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī arī mirusi ar Covid-19 inficēta persona vecuma grupā no 60 līdz 65 gadiem.
Pēdējās diennakts laikā veikti 5332 Covid-19 izmeklējumi, kas ir augstākais diennaktī veikto testu skaits līdz šim. Tikmēr līdz šim Latvijā kopumā veikts 388 281 izmeklējums, saslimušas 3392 personas, bet 1329 – izveseļojušās.
Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pagājušajā diennaktī bijis – 3,5%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Turpinot uzliesmojuma izmeklēšanu, vismaz 50 gadījumi ir atklāti Vecpiebalgas novadā, vairāki saslimušie ir pieskaitāmi jau pie iepriekš konstatētajiem saslimšanas gadījumiem un uzliesmojumiem, 13 inficētie atgriezušies no Baltkrievijas.
Vadoties pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pagājušajā diennaktī stacionēti kopumā 11 Covid-19 pacienti. Kopumā stacionāros ārstējas 69 pacienti, no kuriem 63 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet seši ir ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus aizvadītajā diennaktī no stacionāra izrakstīti 12 pacienti, līdz ar to kopumā no stacionāra izrakstīts 281 pacients, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.
