Kā ir slimot ar Covid-19, vislabāk pastāstīt var paši pacienti. 44 gadus vecais Kristaps par slimību publiski raksta vietnē Twitter, un viņa ikdienai Latvijas Infektoloģijas centra palātā seko vairāki tūkstoši cilvēku. Publicitāte nesusi arī augļus – sazinoties caur Twitter, Kristapam speciāli izgatavota pēc viņa skices veidota atslēga skābekļa balona atvienošanai.
Video
Ja Krīzes vadības padome šodien lemtu gatavoties ārkārtējās situācijas ieviešanai, tā varētu stāties spēkā ap nedēļas beigām, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV).
Kariņa paustais par nepieciešamību apsvērt ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl nenozīmē, ka attiecīgais lēmums tiktu pieņemts šodien, skaidroja Siliņa. Ja Krīzes vadības padome lems, ka ārkārtēja situācija ir jāizsludina, tad tiks dots laiks, lai tai sagatavotos, norādīja premjera pārstāve.
Jau ziņots, ka šodien valdība pulcēsies ārkārtas sēdē kopā ar Krīzes vadības padomi, lai vērtētu Covid-19 epidemioloģisko situāciju Latvijā un, iespējams, lemtu par ārkārtas situācijas atjaunošanu valstī.
Ministru kabineta ārkārtas sēde attālinātā režīmā sāksies plkst.13.
Kariņš pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tam gan nesteidza piekrist atsevišķas citas koalīcijas partijas.
Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.
“Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,” teica premjers.
Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) eksperts Jurijs Perevoščikovs iesaka stiprināt ierobežojošos pasākumus valstī.
Starptautiskā laboratorijā Polijā secināts, ka pavasarī Latvijas iestādēm iepirktie aptuveni miljons respiratoru nav atbilstoši noteiktajām prasībām, informē Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.
Šos Jelgavā reģistrētā uzņēmuma “Titled” respiratorus aizsardzības resors saņēma pavasarī. “Firmas.lv” informācija liecina, ka “Titled” īpašnieks ir Nauris Grosu. Pērn uzņēmums apgrozīja 624 760 eiro un strādāja ar 34 393 eiro peļņu.
Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ticis skatīts AM informatīvais ziņojums par centralizēti iepirkto individuālo aizsardzības līdzekļu kvalitātes testēšanas rezultātiem.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) 9.aprīlī noslēdza divus līgumus ar SIA “Titled” par respiratoru (KN95) iegādi. Respiratori KN95 ir pielīdzināmi FFP2 respiratoru aizsardzības pakāpei.
Ņemot vērā aprīlī pastāvošo individuālo aizsardzības līdzekļu deficītu un problēmas ar to testēšanu, respiratoru testi tika veikti Igaunijā neakreditētā laboratorijā.
Vienlaikus ministrija informēja Ministru kabinetu par problēmām ar respiratoru kravas pieņemšanu, jo nebija iespējas veikt kvalitātes pārbaudi akreditētās laboratorijās Eiropā to pārslodzes dēļ.
Tomēr, reaģējot uz tajā brīdī pastāvošo individuālās aizsardzības līdzekļu trūkumu valstī, Ministru kabinets nolēma atļaut AM pieņemt kravu, pamatojoties uz vietējiem un Igaunijas laboratorijas testiem. Papildus tam valdība deleģēja AM nosūtīt respiratoru paraugus sertificētai laboratorijai.
VAMOIC nosūtīja abu līgumu ietvaros saņemto respiratoru paraugus testēšanai uz akreditētu laboratoriju “Central Institute for Labour Protection – National Research Institute”, kas atrodas Polijā. Ņemot vērā laboratoriju noslodzi visā Eiropā, pārbaužu rezultāti tika saņemti 28.oktobrī.
Testos secināts, ka pirmās kravas respiratori atbilst lielākajai daļai kvalitātes prasību FFP2 aizsardzības pakāpei, izņemot divos no desmit paraugiem konstatēta nedaudz pārsniegta gaisa noplūde. Minētā neatbilstība ir ar zemu risku, tādēļ respiratori ir izmantojami.
Savukārt otrajā kravā piegādātie respiratori nav atbilstoši noteiktajām prasībām. Ministrijā patlaban nekomentēja kādām prasībām respiratori nav atbilstoši.
Pirmā līguma ietvaros par 145 000 eiro tika piegādāti 50 000 respiratoru, bet otrajā kravā par 2 898 666 eiro tika saņemti aptuveni 999 500 respiratoru.
Ņemot vērā šos rezultātus, VAMOIC veic inventarizāciju, lai noskaidrotu, cik daudz respiratoru no otrās “Titled” kravas ir palikuši noliktavās. Tāpat tiek veikta juridiskā analīze, lai uzņēmumam piemērotu soda sankcijas par piegādes līgumā noteikto kvalitātes kritēriju neizpildīšanu, kā arī pieprasītu minēto respiratoru aizstāšanu ar atbilstošas kvalitātes preci.
AM norāda, ka pašlaik ir izveidota individuālo aizsardzības līdzekļu rezerve. Līdz ar to nav tādas situācijas kā pavasarī, kad nebija laika gaidīt testu rezultātus un aizsarglīdzekļi bija jāizdala lietotājiem.
Lai līdzīgas situācijas neatkārtotos nākotnē, ministrija jautājuma risināšanu par akreditētas laboratorijas izveidošanu Latvijā aktualizēs valdībā.
“Titled” īpašnieks aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums vēl nav saņēmis oficiālu vēstuli par respiratoru neatbilstību, tāpēc neko daudz nevarēšot komentēt.
Tāpat Grosu nevarēja pateikt, kā uzņēmums rīkosies, ja tiks piemērotas soda sankcijas, vai arī pieprasīts piegādātos respiratorus aizstāt ar atbilstošiem.
Savukārt vaicāts, vai pavasarī, piegādājot respiratorus, bija pārliecība par to atbilstību prasībām, Grosu atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka ārkārtējās situācijas laikā nācās paļauties uz piegādātāja iesniegtajiem dokumentiem, kā arī laboratorijas slēdzienu.
“Papildus filtrācijas pārbaudei vēl nosūtījām respiratorus uz laboratoriju Igaunijā, jo Latvijā šādas pārbaudes nav iespējamas. Saņēmām apliecinājumu, ka viss atbilst prasībām. Tagad jāsaprot, kāda būs AM un VAMOIC nostāja, tad arī lemsim, kā rīkoties. Pagaidām ir pārāk maz informācijas,” sacīja Grosu.
Jau ziņots, ka, saskaņā ar Ministru kabineta 12.marta rīkojumu VAMOIC sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārņēma individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts rezervju pārvaldīšanu un nepieciešamo centralizēto valsts iepirkumu organizēšanu.
Covid-19 pasaules mēroga pandēmija dažu mēnešu laikā burtiski “pārkarsēja” individuālās aizsardzības līdzekļu tirgu. Augstā pieprasījuma dēļ apgrūtināta kļuva ne tikai to ražošana, bet arī piegādes.
Kaut arī AM, pārņemot iepirkumus, akūtāko aizsargmateriālu trūkumu izdevies mazināt, sejas masku un respiratoru piegādes aizvien nav uzskatāmas par simtprocentīgi drošām.
Lielbritānijas princis Viljams aprīlī inficējies ar jauno koronavīrusu, bet viņš to nav paziņojis sabiedrībai, bažījoties, ka tas varētu lieki satraukt cilvēkus.
Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ Viljamam bijušas grūtības elpot, raksta “The Sun”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.
Viljams ir saslimis aptuveni tajā pašā laikā, kad ar koronavīrusu inficējies viņa tēvs princis Čārlzs un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons. 38 gadus vecais princis nav vēlējies satraukt sabiedrību ar savu diagnozi. Princi ir ārstējuši pils ārsti un viņš pašizolējies. Pašlaik Anglijā vien reģistrēts vairāk nekā viens miljons koronavīrusa gadījumu un tur no ceturtdienas otro reizi tiks ieviesta karantīna, lai apturētu pandēmijas otro vilni.
Video
Mūsdienu sabiedrības zināšanas par Latvijas sarežģīto vēsturi ir visai paviršas, veidojot dažādus mītus un neļaujot izprast Latvijas vēstures patieso kopainu. Pat vēstures interesentiem nav laika un zināšanu iedziļināties akadēmiskos izdevumos, tāpēc izdevniecība “Aminori” ir uzsākusi izdot populārzinātnisku grāmatu sēriju “Latvijas vēstures mīti un versijas”, kas tapusi kā žurnālista Māra Zandera polemiskas sarunas ar profesionāliem vēsturniekiem par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām.
Jau novembrī kā pirmās grāmatu sērijā iznāks vēstures zinātņu doktora, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētnieka Jāņa Šiliņa darbs “Ķēpīga tēma. Latvieši – boļševiku balsts?” un vēstures zinātņu doktora, diplomāta Ginta Apala grāmata “Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna”.
“Projekta „Latvijas vēstures mīti un versijas” mērķis ir papildināt vienkāršoto Latvijas vēstures diskursu, atgādinot par tā dalībniekiem, par kuriem mūsdienās runā maz, un tiem aspektiem, kas kādam pamatnācijas pārstāvim varbūt nav glaimojoši,” stāsta grāmatu sērijas radošais redaktors Māris Zanders.
Jānis Šiliņa grāmata “Ķēpīga tēma. Latvieši – boļševiku balsts?” galvenokārt veltīta 20. gadsimta pirmajai pusei, un tajā atrodamas atbildes uz gana neērtiem jautājumiem: kāpēc latvieši bija tik kreisi, kāpēc lielinieku spicē Padomju Krievijā bija tik daudz latviešu, kāpēc Padomju Krievijā izveidojās latviešu kliķe čekā, kāpēc latviešu strēlnieki kļuva “sarkani”, vai strēlnieki tiešām bija Ļeņina gvarde un citiem. Autors uzskata, ka vēsturē vispār nevajadzētu būt “neērtām tēmām”, kas tikai rada nevajadzīgas bailes vai kompleksus. “Vēsturnieku misija ir skaidrot neviennozīmīgi vērtētus pagātnes jautājumus plašākai sabiedrībai, ” apgalvo Šiliņš.
Grāmatas “Latvieši, Vācbaltiešu un Krievija” autors Gints Apals raksta: “Ja cilvēki dzīvo mītos, viņi ir viegli manipulējami. Bez kritiska skata uz vācbaltiešu jautājumu nav iespējams dekonstruēt Latvijas vēstures mītus. Ļoti gribētos, lai beidzas vecu mītu instrumentalizēšana politiskos nolūkos, kas joprojām plaši izplatīta.” Apala grāmatā rodamas atbildes uz jautājumiem: kāpēc vācbaltieši ir izslēgti no latviešu vēsturiskās atmiņas un tiek asociēti ar ļaunajiem baroniem, kāpēc Latvijas Republikas vara nenovērtēja vācbaltiešu nopelnus cīņā pret boļševikiem, kāpēc latvieši līdz pat 1940. gadam par galveno eksistenciālo draudu uzskatīja Vāciju, vāciešus un vācbaltiešus, nevis Krieviju un citi.
“Latvijas vēsture gadsimtu gaitā ir bijusi ļoti komplicēta, un mūsdienu sabiedrības zināšanas par to ir visai paviršas. Turklāt sociālajā atmiņā ir izveidojušies dažādi mīti un konstrukcijas, kas joprojām ietekmē sabiedrības viedokli un neļauj izprast Latvijas vēstures patieso kopainu. Pat tai sabiedrības daļai, kas interesējas par vēsturi, nav laika un zināšanu iedziļināties akadēmiskos izdevumos. Lai nodrošinātu iespējamu plašu ieinteresēto auditoriju, grāmatu sērija gan saturiski, gan vizuāli tiek veidota populārzinātniskā stilā, izmantojot bagātīgu vizuālo materiālu un nodrošinot arī plašu atsauču sistēmu un ieteicamās literatūras sarakstu,” skaidro projekta vadītāja Inita Saulīte-Zandere.
Projekta īstenotājs ir izdevniecība“Aminori”, kas dibināta 2017. gadā. Tā izdevusi grāmatas par vizuālo mākslu, teātri un dzeju, Latvijas un Rīgas vēsturi un kultūru, tai skaitā M. Rozenbergas “Sarunas ar Juri Jurjānu”, autoru kolektīva izzinošo krājumu krustvārdu mīklās un attēlos par Latvijas vēsturi un kultūru “Atmini Latviju”, 18 mākslinieku stāstus par Rīgu “Rīga no mākslinieka lidojuma”, Ditas Lūriņas izvēlētu dzejas izlasi ar viņas komentāriem “Ar vieglu skrāpējumu ādā”, L.V. Vītiņas “Dzejnieks un smarža”, V. Freiberga“Kinomāna slimības vēsture” un citas.
Melanomas pacientu atbalsta biedrība “Soli priekšā melanomai” šovasar īstenoja projektu, lai par melanomu izglītotu dažādu profesiju pārstāvjus, kas ikdienā saskaras ar cilvēku ķermeņiem. Kā šo profesionāļu zināšanas var palīdzēt laikus atklāt melanomu, kā arī kādas ir melanomas diagnostikas iespējas Covid-19 pandēmijas apstākļos, sarunā ar “Derma Clinic Riga” vadītāju dermatologu Raimondu Karlu.
Jūs šogad piedalījāties Melanomas pacientu atbalsta biedrības “Soli priekšā melanomai” projektā, kur par melanomu izglītojāt podologus, frizierus, manikīra speciālistus un citu profesiju pārstāvjus, kas ikdienā strādā ar cilvēku ķermeņiem. Kāda ir nozīme šo speciālistu zināšanām par melanomu? Vai Jūs redzat, ka šie speciālisti varētu palīdzēt ārstiem aptvert lielāku potenciālo pacientu loku?
Latvijā ir izveidojusies ļoti stipra pacientu biedrība “Soli priekšā melanomai”, kura darbojas ne tikai sabiedrības informēšanas jomā, bet ir arī kā ļoti labs stimuls ārstu sabiedrībai, lai uzlabotu dzīves kvalitāti melanomas pacientiem. Biedrības iniciētais projekts ir pamatots – frizieriem, masieriem un citu ar cilvēka ķermeni saistīto profesiju un specialitāšu pārstāvjiem ir ļoti liela nozīme gan audzēja agrīnā atpazīšanā, gan tālāk arī klienta vai pacienta motivēšanā doties pie speciālistiem. Tas nav no pirksta izzīsts, bet gan patiešām uz pierādījumiem balstīts fakts, un medicīnā uz pierādījumiem balstītiem faktiem ir ļoti liela nozīme. Es domāju, ka tad, ja šo projektu ir iespējams turpināt, ka tas ir jādara, jo tas ir vērtīgs ieguldījums nākotnē.
Cik, Jūsuprāt, Latvijas iedzīvotāji kopumā ir zinoši par melanomu?
Pārsvarā cilvēki ir dzirdējuši par melanomu, bet par izglītotības līmeni mēs vēl varam diskutēt. Gan dermatologu, gan pēdējā laikā arī melanomas pacientu atbalsta biedrības aktivitātes, ir vērstas uz to, lai cilvēkiem nestu informāciju gan par agrīnām slimības pazīmēm, gan par ārstēšanas iespējām. Pirms kādiem 15-20 gadiem es savā kabinetā ļoti bieži skaidroju pacientiem, ka solārijs un saule ir galvenie melanomas iemesli un ka no tiem būtu jābīstas un jāizvairās. Bet šodien, kad es par to runāju, pacients māj ar galvu un saka, ka to jau zina vai ir dzirdējis. Bet tajā pašā laikā, vērojot, kas notiek karstās un saulainās dienās Latvijas pludmalēs, varu teikt, ka daudz kas vēl ir darāms.
Kas varētu palīdzēt mainīt iedzīvotāju paradumus pārmērīgi sauļoties?
Es domāju, ka tas ir laiks un izglītojošais darbs, un agri vai vēlu zināšanu līmenis celsies. Ir pierādīts, ka paradumu maiņai ir nepieciešams, lai nomainās paaudze. Tātad, ir jāaudzina tāda paaudze, kas zinās, ka ultravioletais starojums nenozīmē tikai patīkamu iedegumu, bet arī nes ļoti lielu risku. Diemžēl skolas un arī pirmsskolas izglītības programmās vēl ir vieta, kur, runājot par šo tēmu, augt, tāpēc tas ir viens no virzieniem, kas būtu jāņem vērā.
Kādi ir melanomas simptomi? Vai pacientam pašam ar savām zināšanām var rasties aizdomas par slimību?
Pēdējā laikā mēs mainām attieksmi pret pazīmēm. Ja mēs atvērsim internetu un ierakstīsim “melanomas pazīmes”, tad visur nāks pretī klasiskās pazīmes ABCDE, kas kopš 1985. gada tiek mācītas gan ārstiem, gan medmāsām. Agrāk mediji to reproducēja, un stāstīja šīs pazīmes arī sabiedrībai. Šobrīd šīs pazīmes un melanomas diagnostikas iespējas algoritmu ir padarījušas vienkāršāku: ja redzi jaunu veidojumu, vai kāds veidojums uz tavas ādas ir mainījies, tam ir jāpievērš uzmanība.
Pie manis uz vizīti šodien bija kāda sabiedrībā zināma dāma. Viņa bija uz savas rokas pamanījusi jaunu veidojumu, kas pilnīgi neatbilst klasiskajām ABCDE pazīmēm, taču viņa bija dzirdējusi, ka ir jāiet pārbaudīties, kad ir parādījies kaut kas jauns. Protams, šai kundzei ir mīlestības pilnas attiecības ar sauli, viņa to nenoliedz un viņa savu uzvedību un attieksmi nevar izmainīt, taču veidojumam uzmanību pievērš. Tas nebija velti darīts, jo no šī veidojuma būs jāšķiras, un tas jāved pārbaudīt uz laboratoriju šūnu līmenī. Kas attiecas uz to, kas ir dermatologa rokās – mēs varam diagnosticēt tiešām ļoti agrus aizdomīgus veidojumus, bet tam ir vajadzīgs, lai pacienti mājās pievērš sev uzmanību, aizdomājas par to, un atnāk līdz mūsu kabinetam.
Kāpēc ir svarīgi melanomu atklāt agrīnā stadijā? Cik ātri notiek slimības attīstība?
Pat neliela vilcināšanās un audzēja biezums virs 1 mm ievērojami pasliktina prognozi. Tas nozīmē ne vien ilgu un smagu ārstēšanu, bet arī palielina iespēju, ka veidojas metastāzes, un ārstēšana var neveidoties nemaz tik veiksmīga. Tāpēc agrīnai diagnosticēšanai ir ļoti svarīga loma. Melanomai ir dažādas sejas, un ir dažādas melanomas klīniskās formas. Dažas no tām ir ļoti ātri augošas un strauji attīstās, kas var progresēt līdz pat 1 mm mēneša laikā. Faktiski pāris mēnešu laikā šis audzējs kļūst par nopietnu problēmu. Šīs melanomas formas ne velti sauc par melanomām- slepkavām, kas pāris mēnešu laikā var novest cilvēku līdz pilnīgam izsīkumam.
Vai ir kādas tendences melanomas atklāto gadījumu skaitā atkarībā no sezonas? Vai labāk vizīti pie dermatologa ieplānot pēc vasaras, kad āda ir bijusi pakļauta saules ietekmei?
Sezonalitāte ir novērojama. Pavasarī šim jautājumam jau daudzus gadus tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, tāpēc mēs pirms vasaras savos kabinetos redzam vairāk cilvēku, kuri nāk un pārbaudās. Visērtākais laiks pacientam pārbaudīties, protams, ir vasara, jo tad cilvēki vairs nav satuntulējušies siltajos apģērbos. Bet mums, dermatologiem, vislabākais laiks ir pavasarī, kad cilvēks vēl nav pabijis saulītē, vai arī tad, kad vienu mēnesi jau ir pavadījis bez saules. Jo tad dabīgais iedegums mazinās, un pazūd arī fizioloģiskās izmaiņas dzimumzīmēs, kas saistās ar ultravioletā starojuma ietekmi uz tām. Tāpēc mēs aicinām cilvēkus nākt vai nu agrā pavasarī pirms sezonas sākuma vai rudenī, kad iedegums ir jau “aizmirsies” un āda izskatās atkal dabīga. Gluži tas pats attiecas uz solārijiem. Mēs nekad nesakām nākt pārbaudīt veidojumus tad, kad esat nesen bijuši solārijā. Solārijs, tāpat kā saule, var atstāt pēdas veidojumos, un tās bieži vien ir mulsinošas.
Kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi cilvēku paradumus veikt profilaktiskas vizītes pie dermatologa? Kā ir mainījusies ir atklāto melanomas gadījumu dinamika?
Protams, jebkādi ierobežojumi, īpaši tādi, kas bija pavasarī, kad ambulatorie pakalpojumi bija vienkārši aizliegti, liedza jebkādu iespēju tikt pie ārsta. Arī pašreiz cilvēki gados un tie, kas vairāk raizējas par iespējamo inficēšanos, vairās lieki apmeklēt medicīnas iestādes. Tāpēc viņi atliek vizīti uz vēlāku laiku. Jaunākajos zinātniskās literatūras datos un publikācijās, kas nāk no dažādām valstīm, kuras ir smagāk skārusi Covid-19 krīze, protams, ir dati par to, ka sakarā ar stingriem ierobežojumiem pacienti nevarēja apmeklēt ārstu, un ir zināms daudzums pacientu, kam šis audzējs tika diagnosticēts vēlāk, nekā tas varēja būt. Latvijā ir zināmas problēmas ar reģistriem, un runāt pārliecinoši par Latvijas datiem mēs nevaram. Vienīgi varu atsaukties uz asoc. prof. Jāņa Eglīša, Latvijas Onkologu asociācijas vadītāja, teikto, ka ne vien melanoma, bet arī citas vēža formas pacientiem ir novērojamas vēlīnāk diagnosticētas nekā, iespējams, tas būtu bijis ārpus Covid-19 laika. Covid-19 ir liela problēma. Saslimstība ar melanomu šobrīd Latvijā nav tik plaša, kāda tā ir ar Covid-19, bet, ja tā viss turpināsies un melanoma tiks atklāta vēlās stadijās, no tās gada laikā nomirs tikpat daudz cilvēku kā no Covid-19.
Ar ko jārēķinās pacientam, apmeklējot dermatologu pandēmijas laikā? Kādi drošības pasākumi ir jāievēro?
Ir jārēķinās ar to, ka pacientam, nākot uz pārbaudi, ir jābūt bez jebkādām respiratorās sistēmas saslimšanas pazīmēm, jo tās var liecināt gan par vienkāršu saaukstēšanos, gan par gripu, gan par Covid-19. Pacientiem ir jābūt ar sejas maskām, ar pastāvīgiem klientiem tiks ievērota distancētas sasveicināšanās etiķete, taču citādi ārsta kabinetā viss notiks tāpat kā līdz šim. Telpas pēc katra pacienta tiks papildus izvēdinātas, tiks apstrādātas un dezinficētas virsmas un iekārtas, ar kurām veikti izmeklējumi. Pagaidām absolūti viss spektrs ar izmeklējumiem pie dermatologa un visām analīzēm ir pilnībā pieejams.
Intervija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par intervijas saturu atbild biedrība “Soli priekšā melanomai”.
Neko neredzoši un nedzirdoši zombiji uz ceļa apdraud gan sevi, gan pārējos satiksmes dalībniekus. Tieši tā raksturojami autovadītāji, kuri pie stūres lieto mobilās ierīces, nemanot uz ceļa notiekošo. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) turpina pērn uzsākto kampaņu “Stūrē? Izkāp no telefona!”. Akcijas rīkotāji – CSDD, apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) un Valsts policija – šā gada kampaņā aicina autobraucējus vienoties kopīgam mērķim: stingri iestāties pret mobilā telefona lietošanu pie stūres un “izkāpt” no telefona, kā arī parakstīt sadarbības memorandu pret tālruņu zombijiem.
Satiksmes drošības eksperti Latvijā un pasaulē ir apkopojuši datus, ka aptuveni 20–30% no visiem satiksmes negadījumiem saistīti ar mobilā telefona lietošanu automašīnas vadīšanas laikā. Tāpat pētījuma* rezultāti liecina, ka tendence lietot mobilo telefonu gadu no gada turpina pieaugt. Divas trešdaļas aptaujāto autobraucēju atzinuši, ka braukšanas laikā runā pa telefonu bez brīvroku sistēmas. Lielākā daļa autovadītāju norāda, ka telefona lietošana pie stūres ir problēma, taču tā ir kļuvusi par ieradumu, no kura grūti atturēties. Tāpēc kampaņas rīkotāji rosina parakstīt sadarbības memorandu, aicinot Latvijas autobraucējus apņemties paust rūpes ne tikai par sevi, bet arī par apkārtējiem, jo Latvijas ceļiem ir jākļūst brīviem no zombijiem!
“Lai izrādītu atbalstu iniciatīvai un atturētos no mobilā telefona lietošanas automašīnas vadīšanas laikā, aicinām visus braucējus Latvijā ar savu parakstu apliecināt labo gribu mainīt bīstamo paradumu. Pirms pastiept roku pēc tālruņa, padomā, vai risks attaisnojas,” pauž CSDD pārstāve Ieva Bērziņa. “Aicinām ar šo informāciju dalīties un mudināt parakstīties arī apkārtējos – draugus, radus un kolēģus.”
“Autovadītājiem ir jāatceras, ka viedierīču lietošana braukšanas laikā nav tikai laika kavēklis, šāda darbība var rezultēties ar kontroles zaudēšanu pār spēkrata stūri vai uzmanības novēršanu no apkārtējās ceļu satiksmes, kas rada lielu bīstamību uz ceļa. Policijas pieejamie statistikas dati liecina, ka šī problēma aizvien ir aktuāla – šogad deviņos mēnešos ir pieķerti vairāk nekā 3000 autobraucēji, kuri lietojuši viedierīces braukšanas laikā, tādējādi klaji ignorējot ceļu satiksmes noteikumus un kopējo drošību uz ceļa. Tāpat laikā no 2019. gada 21. oktobra līdz šī gada 30. jūnijam ar policijas 360 grādu kameru sistēmu ir fiksēti 108 šādi pārkāpumi,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Juris Jančevskis.
Kā liecina pētījumā izmantotās aptaujas rezultāti, teju puse autovadītāju braucot lasa ziņas telefonā, bet 25% apmeklē sociālos tīklus un citas interneta platformas. Tie, kuri runā pa telefonu bez brīvroku sistēmas, atzīst, ka šis ieradums rosina arī uz citu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, visbiežāk – steigas, nevērības un izkliedētas uzmanības dēļ. Kopumā 75% autovadītāju Latvijā piekrīt, ka mobilā telefona lietošana novērš uzmanību no ceļu satiksmes.
“Psihoterapeiti uzsver, ka multitāskings ir ilūzija – bez problēmām apvienot telefona lietošanu ar automašīnas vadīšanu nav iespējams. Mēs nespējam darīt vairāk lietas vienlaikus, bet tā vietā mēdzam ātri pārslēgties no vienas darbības veikšanas uz citu – ja koncentrējamies uz mobilā telefona sarunu braukšanas laikā, auto vadīšana paliek vien fona režīmā. Tādēļ memorandā aicinām Latvijas autobraucējus ar savu parakstu apliecināt apņemšanos telefonu pie stūres nelietot un gadījumā, ja satiksmes negadījums noticis tāpēc, ka esat lietojis telefonu auto vadīšanas laikā, šo faktu neslēpt no policijas un sava apdrošinātāja,” aicina BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. “Šī atzīšanās nenozīmē juridisku atbildību vai lielāku sodu, taču var kļūt par vērtīgu mācību neatkārtot vecās kļūdas un turpmāk apzinīgāk rūpēties par savu un pārējo satiksmes dalībnieku drošību.”
Ja atbalsti iniciatīvu un piekrīti savu rīcību uz ceļa kontrolēt pats, atsakoties no mobilā telefona lietošanas pie stūres neatkarīgi no tā, vai par to tiksi sodīts vai nē, paraksti šo sadarbības memorandu www.izkapnotelefona.lv! Aicini to darīt arī apkārtējos! Iekāpjot automašīnā, “izkāp” no telefona! Neesi zombijs!
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) eksperts Jurijs Perevoščikovs iesaka stiprināt ierobežojošos pasākumus.
Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.
“Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,” teica premjers.
Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.
“Tas nebūs vienpersonisks lēmums, bet mans viedoklis ir, ka mums nav vairs laika – ik dienu palielinās stacionēto pacientu skaits. Lai mēs nenonāktu situācijā, kur pandēmija pilnīgi nekontrolēti pārņem visu, mums savlaicīgi jāpieņem šāds lēmums – iet straujākus soļus, lai situāciju pārvaldītu,” uzsvēra valdības vadītājs.
Premjers skaidroja, ka, ja valdība virzītos uz ārkārtējo situāciju un stingrākiem drošības pasākumiem, tad būtu jādomā par atbalsta sistēmas izstrādi.
“Ja ejam to soli, tad tam noteikti jāiet ar piedāvājumu par risinājumiem ekonomikas jomā, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus,” teica Kariņš.
Tikmēr SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iesaka stiprināt ierobežojošos pasākumus, jo situācija ap Covid-19 neliecina, ka būtu redzama infekcijas izplatības stabilizācija.
Pirmdien preses konferencē vaicāts, vai rekomendētu valdībai ieviest jaunus ierobežojumus, eksperts sākotnēji norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums, atgādinot, ka jau vairākkārt uzsvērta drošības pasākumu nepieciešamība.
Tāpat Perevoščikovs skaidroja, ka vairākkārtīgi sabiedrība aicināta ievērot distanci, higiēnas prasības un neiet slimiem uz darbu, tomēr eksperti neredz, ka saslimušie cilvēki paliktu mājās.
Viņš norādīja, ka uzliesmojumi izplatās darba kolektīvos, un tos intensīvi skar Covid-19. Tāpat daļa cilvēku ar Covid-19 inficējas sabiedriskās vietās no nezināma kontakta.
SPKC eksperts minēja, ka viņš nav optimistiski noskaņots par to, ka esošie pasākumi sasniegtu efektu. Viņaprāt, tas ir tāpēc, ka nav novērojama liela iedzīvotāju tiekšanās ievērot jau esošos drošības pasākumus.
Perevoščikovs uzsvēra, ka nebūtu pieļaujama turpmāka slimības izplatīšanās, ko var novērot kaimiņvalstīs, un, viņaprāt, pašreizējā situācija neliecina par situācijas stabilizāciju.
Tāpat viņš norādīja, ka nav iespējams noteikt, vai pasākumi ir pietiekami, ja cilvēki tos ne vienmēr ievēro. Pēc viņa domām, ja pasākumi tiktu ievēroti tāpat kā pavasarī – slimībai nebūtu izredzes izplatīties tik strauji, ka to nevar kontrolēt.
“Pasākumu neievērošana, kas notiek pašreiz, neliecina, ka noteiktie pasākumi nav efektīvi. Tie prasa noteikt kaut kādus papildu ierobežojumus, lai slimība neizplatītos tik strauji, kur kā vairākās valstīs Eiropas Savienībā situācija paliek nekontrolējama,” teica Perevoščikovs. Pēc viņa paustā, lokdauni un karantīnas pasākumi ārzemēs notiek tāpēc, ka cilvēki neievēro noteiktos drošības pasākumus.
ASV kino zvaigzne Džonijs Deps zaudējies lietā par apmelošanu, ko bija ierosinājis pret laikraksta “The Sun” izdevēju par 2018.gada rakstu, kurā viņš nodēvēts par sievas sitēju.
Depa ierosinātā lieta pret uzņēmumu “News Group Newspapers” (NGN) un “The Sun” galveno redaktoru Denu Vutonu piesaistīja starptautisku uzmanību. Laikraksts apgalvoja, ka Deps uzbrucis savai bijušajai sievai Amberai Hērdai laikā, kad viņi bijuši attiecībās.
Londonas Augstākā tiesa šodien noraidīja Depa prasību, norādot, ka NGN ir pierādījis, ka rakstā izteiktie apgalvojumi ir patiesi, vēsta mediji.
Tiesas prāvā, kas ilga 16 dienas jūlijā, izskanēja apgalvojumi par brutālu vardarbību un sensacionāli atklājumi par Depa un Hērdas vētrainajām attiecībām.
Abi aktieri satikās filmas “The Rum Diary” (“Ruma dienasgrāmata”) filmēšanas laukumā. 2015.gadā viņi aprecējās.
2016.gada maijā Hērda pieprasīja šķirt viņas laulību ar Depu viņa emocionālās un fiziskās vardarbības dēļ. Noslēdzot šķiršanās vienošanos 2016.gada augustā, Deps piekrita samaksāt septiņus miljonus ASV dolāru divām Hērdas izvēlētām labdarības organizācijām, bet viņa savukārt atsauca apsūdzības vardarbībā.
2019.gadā Deps iesūdzēja tiesā Hērdu par apmelošanu saistībā ar presē rakstīto par sadzīves vardarbību viņu ģimenē. Šī lieta vēl tiek izskatīta.
Atzīmējot Starptautisko vegānisma dienu, 1. novembrī tika aizsākts vegānisma mēnesis, kurā ikviens aicināts izmēģināt zaļā dzīvesveida sniegtās iespējas. Pievēršanās augu valsts produktu patēriņam patlaban kļuvusi par aktualitāti, un vegānu produkti plaši pieejami ne tikai pārtikas veikalu plauktos, bet arī restorānu ēdienkartēs.
Pasaules vegānu diena ir ikgadējs pasākums, kuru visā pasaulē atzīmē 1. novembrī. Līdztekus Lielbritānijas Vegānu biedrības dibināšanas 50. gadadienai tā pirmo reizi norisinājās 1994. gada 1. novembrī. Mūsdienu sabiedrībā novembri atzīmē kā mēnesi, kurā ikviens aicināts dažādot savu uzturu un iepazīt augu valsts produktu alternatīvas.
Vegāns uzturs pasaulē ir zināms jau gadu tūkstošiem un ar lielu popularitāti atdzimis mūsdienās. Tas ir veids, kā cilvēkiem veidot savu uzturu dabai un dzīvniekiem draudzīgāk, veselīgāk, kā arī ekoloģiskāk. Vegānu ideoloģija ietver izvairīšanos no jebkāda veida dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas uzturā, piemēram, gaļas, zivīm, olām, piena produktiem un pat medus. “Ik dienas zaļā kustība pulcē jaunus domubiedrus un jaunākie statistikas dati par situāciju Eiropā* liecina, ka jau 4,6% respondentu sevi uzskata par vegāniem. Četri no desmit aptaujātajiem ir gatavi mainīt ēšanas paradumus, izvēloties vairāk augu izcelsmes produktus. Turklāt vairāk nekā 40% apgalvo, ka jau pārtraukuši vai samazinājuši sarkanās gaļas lietošanu uzturā,” komentē “CBRE Baltics” aktīvu pārvaldes direktore Iveta Priedīte.
Sertificēta uztura speciāliste Lizete Puga skaidro: “Cilvēkiem vienmēr ir bijusi vēlme izmēģināt ko neikdienišķu un atklāt jaunas garšas. Turklāt arvien biežāk novērojams, ka jauniešu vidū zaļā ēšana kļuvusi par tendenci, kas sniedz iespēju “izkāpt” no ierastajiem rāmjiem. Vairumā gadījumu cilvēki ir pārsteigti, ka vegānu produktu garša īpaši neatšķiras no mums visiem pazīstamajiem pārtikas produktiem.”
L. Puga papildina: “Augu valsts produktu patēriņš ietver dažādas priekšrocības, pirmkārt, tam ir augsts šķiedrvielu saturs. Otrkārt, samazināts piesātināto taukskābju apjoms, kas parasti tiek uzņemts ar gaļu un piena produktiem. Treškārt, patērētājiem ir mazākas iespējas izvēlēties neveselīgas alternatīvas, jo ēdiens ir uz augu bāzes vai gatavots no svaigiem produktiem. Un, ceturtkārt, patlaban pieejama liela produktu daudzveidība, iepazīstot dažādus pākšaugus, riekstus, pupiņas, piena produktu aizstājējus, kā arī citus ar olbaltumvielām bagātinātus produktus. Turklāt šis dzīvesveids kļūst arvien pieejamāks, jo vegāni piedāvājumi plaši izvietoti ne tikai veikalu plauktos, bet iekļauti arī restorānu ēdienkartēs.”
“Modes un izklaides centrā “Rīga Plaza” ir ļoti daudzveidīgs piedāvājums, ko nodrošina gan jaunās ēdināšanas zonas “Food Plaza” ēdinātāji, gan tirdzniecības centrā esošie restorāni un nomnieki. Piemēram, mūsu partnera – lielveikalu tīkla “Maxima” vegānu specializētās produkcijas pieaugums šī gada pirmajos 9 mēnešos ir bijis 26%, salīdzinot ar identisku periodu pērn. Sekojam līdzi arī pasaules tendencēm, kas norāda uz cilvēku vēlmi ēdienreizēs ārpus mājas arvien biežāk izvēlēties vegānus produktus. Interese par zaļo dzīvesveidu ir vegānisko restorānu iespēja apmeklētājus iepazīstināt ar maksimāli plašām un personalizētām izvēles iespējām katrai gaumei. Novērojam, ka tirdzniecības centrā esošie ēdinātāji pieaugošās intereses rezultātā ne tikai ēdienkartēs iekļauj vegāniskas opcijas, bet piedāvā arī specializētus dienas piedāvājumus. Novembris jeb vegānu mēnesis ir piemērots, lai gūtu jaunu pieredzi, tādēļ iedrošinu ikvienu izmēģināt piedāvātās iespējas,” aicina I. Priedīte.
Ēdināšanas zonas “Food Plaza” apmeklētajiem daudzveidīgu ēdienu klāstu piedāvā deviņi atšķirīgi ēdinātāji: veģetāros ēdienus “Lassi”, Āzijas virtuvi “Asia Express”, mājas virtuvi bistro “Pipars”, austrumnieciskos kebabus “Kebabs Fix”, ātrās uzkodas “Chicks & Chips”, “street food” ēdienus “Street Food Points”, uzbeku tradicionālo virtuvi “My Plov”, zupas un kokteiļus “Tikai Karotes”, bet augstākās kvalitātes saldējumus “Baskin Robbins”.
Valodu zināšanas ir liela bagātība, kas palīdz gan veiksmīgas karjeras veidošanā, gan paplašina personīgos apvāršņus ceļojot un satiekot jaunus cilvēkus. Svešvalodas apguve prasa gan lielu pacietību, gan pašdisciplīnu un laika resursus. Taču pat tad progress nereti ir lēns. Bailes kļūdīties, pārlieka koncentrēšanās uz gramatiku vai latviešiem tik raksturīgā izvairīšanās valodu likt lietā – lūk sešas izplatītas kļūdas, ko cilvēki pieļauj, apgūstot jaunu valodu, un daži noderīgi padomi, kā tās pārvarēt.
Pašanalīzes trūkums
Mūsu prāts ne vienmēr darbojas visiem vienādi – vienam atmiņā paliek jauni spilgti izteicieni no filmas, citam – izlasītais, vēl kādam vārdu krājuma paplašināšanā palīdz asociāciju veidošana vai apgūstamo vārdu uzrakstīšana ar roku uz baltas lapas. “Ja mācies jaunu valodu, vienmēr aizdomājies – kurā situācijā un kādā veidā apgūtie vārdi palikuši prātā vislabāk? Tas palīdzēs saprast to, kā darbojas tavs prāts un atmiņa, un kā to izmantot savā labā,” iesaka valodu centra “Berlitz” pārstāve Sandra Gnevosa.
Izrunas un valodai raksturīgo skaņu apguve
Lasīšanas, rakstīšanas un klausīšanās uzdevumi neapšaubāmi ir lieliska lieta, taču jebkuras svešvalodas apguves sākumposmā svarīgi vispirms trenēt savu izrunu. Izmanto interneta resursus, lai klausītos, kā runā tie, kuriem šī valoda ir dzimtā. Klausies, nopauzē un skaļi atkārto – tas palīdzēs nostiprināt izrunu un dos lielāku drosmi valodu ātrāk likt lietā. Tāpat skaļa dažādu pamatfrāžu izrunāšana, var palīdzēt prātā nostiprināt nereti atšķirīgās teikumu konstrukcijas un vārdu savienojumus.
“Es labāk paklusēšu, lai runā citi”
Apgūstot svešvalodu, jāizmanto katra iespēja runāt un izmantot jau apgūto vārdu krājumu. Tomēr latviešiem bieži vien raksturīgais kautrīgums nereti liedz runāt un skaļi izteikties pat grupu nodarbību laikā, stāsta S.Gnevosa: “Es nezinu, kā to īsti pareizi pateikt, mans vārdu krājums nav pietiekams – tie ir biežākie iemesli, kāpēc cilvēki izvairās runāt un valodu likt lietā. Tas ir nekas cits kā bailes kļūdīties un izklausīties muļķīgi. Taču cilvēki velti par to uztraucas: kļūdīšanās ir daļa no mācību procesa, un bieži vien tieši nepareizi pateikta un pēc tam izlabot frāze vislabāk paliek atmiņā un veicina progresu jebkuras valodas apguvē.”
Koncentrēšanās uz nepareizu vārdu krājumu
Pat ja tavs vārdu krājums nav liels, svarīgākais – lai tas ir noderīgs. Ja esi iesācējs, vispirms koncentrējis uz ikdienā visbiežāk lietojamo vārdu krājuma apguvi. “Skaitļi, krāsas, ģimene, darbs, hobiji un ēdiens ir labas tēmas, ar kurām sākt. Galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk sākt runāt, un to palīdz īstenot tieši vienkārša, praktiska vārdu krājuma nostiprināšana,” skaidro Sandra Gnevosa.
Pārlieks fokuss uz gramatiku
Ja esi sācis mācīties jaunu valodu, neuztraucies tik daudz par gramatiku! Sākumposmā svarīgākais ir vārdu krājuma nostiprināšana un paplašināšana, savukārt gramatiku var nostiprināt vēlāk. Tāpat neizvairies no runāšanas tikai tāpēc, ka nejūties droši par to, vai lietoji pareizo locījumu vai pagātni. “Cilvēkiem bieži nez kāpēc šķiet, ka pateiktajam teikumam noteikti jābūt perfektam un ar sarežģītiem vārdiem. Šī iemesla dēļ daudzi sākumposmā pārlieku koncentrējas uz gramatiku. Tomēr pieredze rāda, ka visātrāk valodu apguvē progresē tieši tie, kas visvairāk runā un tādējādi apgūst jaunus vārdiņus un frāzes,” stāsta Sandra Gnevosa.
Netikšana pāri motivācijas zudumam
Jebkuras valodas apguvē pienāk brīdis, kad motivācija mazinās: progress nav tik raits un mācības sāk šķist grūtas un laikietilpīgas. Šādos brīžos svarīgi aizdomāties par iemesliem un mērķiem, kas lika mācības uzsākt. Ja jaunu vārdiņu un gramatikas apguve nedaudz apnikusi, padomā: kuras tēmas vai notikumi tev šobrīd šķiet īpaši interesanti? Varbūt tā ir ceļošana, varbūt kultūra vai jaunās tehnoloģijas – atrodi sevi interesējošu tēmu apgūstamajā svešvalodā un apvieno valodas apguvi ar interesējošās tēmas izzināšanu, iesaka “Berlitz” pārstāve.
Vai krākšana ir dabīga un veselīga parādība? Vai arī tā norāda uz kādām veselības problēmām? Kādi ir krākšanas iemesli, riski un iespējamie risinājumi, stāstā BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, anesteziologs-reanimatologs, RSU Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Doc. Juris Svaža un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kā skaidro Miega laboratorijas vadītājs J. Svaža, īsti normāla parādība krākšana tomēr nav. Taču, par to runājot, ir svarīgi nodalīt vairākas lietas. Pirmkārt, krākšana var būt vairāk sociāla problēma – cilvēks reizēm vai bieži “uzkrāc”, un šī krākšana ir traucējoša apkārtējiem un noris bez elpošanas apstāšanās jeb pauzēm. Taču otrs variants ir stipra krākšana, kas notiek intensīvi un ik nakti. Aiz tās var slēpties nopietna medicīniska problēma, obstruktīva miega apnoja (apnoja – sengrieķu valodas termins ar nozīmi “bez elpas”). Tas nozīmē, ka cilvēkam ir neelpošanas epizode miegā un tās cēlonis ir elpceļu nosprostošanās. Ja šo epizožu miegā ir daudz un tas turpinās ilgāku laiku, tas pārvēršas par nopietnu medicīnisku problēmu.
Kāpēc cilvēki krāc?
Krākšanu mēs nosacīti varam saukt par elpošanas traucējumiem miegā. Tā rodas gadījumos, kad elpceļi jau dienas laikā ir nedaudz sašaurināti, jo naktī mums visiem elpceļi sašaurinās muskuļu tonusa pazemināšanās dēļ. Galvenie faktori, kas sašaurina elpceļus dienas laikā, ir skeleta īpatnības, liekais svars un palielinātas mandeles. Noteiktās situācijās arī cilvēkam ar normālu elpceļu izmēru var būt krākšana, piemēra, ja ir akūtas iesnas, angīna, lielas mandeles (kas pie angīnas vēl palielinās), gulēšana uz muguras, alkohols. Šādos gadījumos neliela krākšana var būt jebkuram. Taču, ja cilvēkam ir šaurāki elpceļi jau dienas laikā, naktī tam klāt nāk miega faktori – pazemināts muskulatūras tonuss, kas kļūst arvien zemāks dziļākās miega fāzēs. Tādējādi, ieelpojot caur šauriem elpceļiem, tie tiek aizrauti ciet ar apkārt esošajiem mīkstajiem audiem, neļaujot veikt ieelpu un izraisot elpošanas pauzes jeb obstruktīvo miega apnoju.
Kāpēc tas ir bīstami?
Ir trīs orgānu sistēmas, kas visvairāk un visbiežāk cieš no miega apnojas, skaidro ārsts. Pirmkārt, tā ir sirds un asinsvadu sistēma. Šajā gadījumā sekas smakšanai naktī ar laiku būs paaugstināts asinsspiediens un ar to saistītas problēmas, var būt sirds ritma traucējumi un vēlāk pat infarkts un insults. No miega apnojas cieš arī vielmaiņas sistēma, kā rezultātā rodas vielmaiņas traucējumi – visbiežāk kā otrā tipa diabēts un liekais svars.
Tāpat cieš kognitīvā sistēma, smadzenes. Tas izpaužas kā miegainība un nogurums dienā, kas ir sevišķi bīstams monotonā darba darītājiem (piemēram, šoferiem). Šī miegainība parādās pakāpeniski, cilvēks bieži vien saka “es tik labi guļu, ātri aizmiegu, bez problēmām aizmiegu arī pa dienu”, bet īstenībā tā jau ir pārmērīga miegainība, kas ir sekas tam, ka naktī cilvēks smok un neizguļas. Ļoti smagos gadījumos šī miegainība ir tik izteikta, ka cilvēks vairs īsti nevar strādāt, vadīt mašīnu, kas ir ļoti bīstami.
Veselības problēmu iemesls ir tas, ka apnojas epizodei seko skābekļa līmeņa pazemināšanās asinīs, kas ir saistīta ar stresa līmeņa paaugstināšanos organismā, kura notiek dziļajā miegā. Organisms jūt, ka ieelpa nenotiek, pieaug stress, un tas atgriež cilvēku seklāka miega fāzē. Tad pieaug muskuļu tonuss, un cilvēks atkal ieelpo – ar skaļu krācienu, biežu grozīšanos. Tad cilvēks atkal iemieg dziļākā miegā, ķermenis atslābst, tonuss kļūst zems un atkal ir šī mikro pamošanās epizode, un viss sākas no gala. Šiem cilvēkiem parādās miega fragmentācija, kas izjauc normālo miega ciklu. Normāli cilvēkam 4-6 reizes naktī mainās miega dziļuma fāzes no dziļākas uz seklāku utt. Cilvēkam nepieciešamākais ir dziļais miegs! Savukārt miega apnojas pacienti, nonākot dziļā miegā, smok. Šī smakšana un paaugstinātais stresa līmenis ir sirds un asinsvadu slimību un vielmaiņas traucējumu iemesls. Savukārt miega fragmentācija – saraustīts miegs, dziļā miega trūkums – ir iemesls kognitīviem traucējumiem.
Pazīmes jeb “tipiskais apnojas pacients”
Tipisks miega apnojas pacients ir pusmūža cilvēks ar lieko svaru, visbiežāk vīrietis pāri pusmūžam. Parasti viņam ir paaugstināts asinsspiediens, ir sirds un asinsvadu slimības, iespējams, bijis infarkts vai insults. Ļoti iespējams paaugstināts cukura līmenis vai 2. tipa diabēts un miegainība dienā. Svarīgi ir pie šī simptomu kopuma pajautāt, vai cilvēks krāc? Vai kāds ir pamanījis pauzes elpošanā? Šo simptomu un pazīmju kopums norāda uz paaugstinātu miega apnojas risku.
Protams, var būt arī netipiski apnojas pacienti, piemēram, jauni vīrieši (ap 30-40 gadiem) ar ļoti smagu apnoju. Var būt arī bērni – parasti pirmsskolas vecumā palielinātu mandeļu dēļ. Arī sievietes, kurām krākšana biežāk parādās, iestājoties menopauzei. Gados jaunākiem pacientiem sākotnēji apnoja bieži vien ir asimptomātiska, tik vien kā aculiecinieku teiktais.
Kā diagnosticēt?
Lai objektīvi noteiktu apnoju, ir nepieciešams miega izmeklējums – respiratorā poligrāfija. Šis izmeklējums 95% gadījumu tiek veikts pacienta mājās, jo datu iegūšanai nepieciešams dabiskais miegs visā tā garumā, pēc iespējas tādos pašos apstākļos, kā tas notiek ikdienā. Pacients saņem iekārtu, kas ir saprogrammēta atbilstoši parastajam gulētiešanas laikam. Pacientam ir parādīts, kā tā ir jālieto, un mājās pašam tā pirms gulētiešanas ir jāuzliek. Iekārta reģistrē krūškurvja elpošanas kustības, vēdera elpošanas kustības, skābekļa koncentrāciju asinīs, pulsa frekvenci, elpošanu, pozīciju miegā, krākšanas troksni un citus rādītājus. Visus šos parametrus saliekot kopā, mēs iegūstam kopainu, pilnvērtīgu informāciju par elpošanu miegā, skaidro J. Svaža.
Ārsts stāsta, ka bieži vien apnojas pacienti paši nemaz nenojauš to, ka viņu organisms miegā piedzīvo elpošanas pauzes, turklāt ne vienu vien. Savukārt diagnostikas dati skaidri parāda, kāda ir reālā situācija. Reizēm pacienti ir ļoti izbrīnīti un nespēj noticēt, ka nakts laikā elpošana ir apstājusies 400, 500 vai pat 600 reižu. Tas ir tādēļ, ka šādas pauzes var notikt tikai dziļā miega fāzē, ko cilvēks neatceras.
Ko darīt?
J. Svaža skaidro, ka ir trīs apnojas novēršanas veidi un katra pamatā ir mērķis – padarīt elpceļus platākus:
Pirmās divas metodes ir piemērotas galvenokārt vieglākām apnojas formām. Savukārt smagajām formām visā pasaulē izmanto pozitīvā gaisa spiediena aparātu. Tas ir neliels aparāts, kas ar gaisa spiediena palīdzību padara elpceļus platākus. Diemžēl cilvēkiem ar lielu lieko svaru elpceļi ir šauri, apkārt esošos taukus nevar izoperēt, arī kape šādos gadījumos vairs nelīdz. Savukārt ar gaisa spiedienu mēs varam atvērt gandrīz jebkuru elpceļu, uzsver ārsts. Šajā gadījumā vajadzīgais gaisa spiediens ir ļoti neliels. Aparāts tiek novietots blakus gultai, tas ir, savienots ar deguna masku, kas pacientam ir jāuzliek pirms miega. Diemžēl reizēm cilvēki, dzirdot par šo risinājumu, sākumā sabīstas un nevar sevi uzreiz iedomāties lietojam deguna masku miegā. Taču pacientiem, īpaši ar smagāku apnojas formu, kam ir 500 elpošanas pauzes naktī, šāds aparāts ir īsts glābiņš. Ja pacientam, kas konstanti ir noguris, miegains, pa nakti bieži ir jāiet uz tualeti (tas arī mēdz būt apnojas simptoms), kam jau parādījušās nopietnākas veselības problēmas, piemēram, asinsspiediens, bijis insults, varbūt ielikts stents vai bijis infarkts, spiedienu slikti izdodas kontrolēt. Ja šādam pacientam iedod aparātu, viņš uzreiz izjūt pārmaiņas, labi guļ, labi jūtas pa dienu, ir možāks, vairāk kustas, sāk zaudēt svaru – šāds efekts ir diezgan bieži. Tiek noņemts nakts lielais stress, kas stipri mazina slodzi uz sirdi un vielmaiņu. Iespējams veiksmīgāk kontrolēt asinsspiedienu, aritmiju, cukura līmeni asinīs. Svarīgs arguments – ar šīs terapijas palīdzību kognitīvos traucējumus noņem uzreiz un cilvēks uzreiz jūtas ievērojami možāks. Kopumā iespējams ievērojami paaugstināt šo pacientu dzīves kvalitāti – uzlabot gan pašsajūtu, gan darba spējas un veselību.
Vai iespējama profilakse?
J. Svaža uzsver – biežākais apnojas cēlonis ir liekais svars. Tas ir faktors, kas dzīves laikā mainās un ko paši varam censties novērst. Vairums cilvēku dzīves laikā pieņemas svarā, tādējādi palielinās arī krākšanas un apnojas parādīšanās iespēja un riski. Tādēļ ir jārūpējas par veselīgu ķermeņa svaru no jaunības, jo lielākā vecumā var būt daudz grūtāk lieko svaru nomest. Savukārt, ja stipra krākšana jau ir parādījusies un varbūt pat manītas elpošanas pauzes, noteikti savlaicīgi jādodas pie speciālista, lai novērstu nopietnas medicīniskas un sociālas problēmas.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka veselīgam un pilnvērtīgam miegam ir neatsverama nozīme organisma veselības un labsajūtas nodrošināšanā. Miega samazināšanās vien par divām vai trim stundām naktī var radīt nopietnas veselības problēmas, kā, piemēram, aptaukošanos, lielāku risku saslimt ar otrā tipa diabētu, sirds un asinsvadu saslimšanas, iespējama arī hipertensija. Tāpat būtiski, ka miegs un imunitāte mijiedarbojas savā starpā, līdz ar to miega trūkums rada lielāku iespēju saslimt, piemēram, ar saaukstēšanos.
Farmaceite novērojusi, ka cilvēki aptiekā ar jautājumiem par miega kvalitāti un krākšanu vēršas reti, vairāk cenšoties tikt galā paši, piemēram, mainot spilvenu, gulēšanas pozu, un pēc konsultācijas dodas vien tad, kad problēma jau ir kļuvusi ļoti traucējoša. Krākšanas gadījumā aptiekā kā pirmo palīdzību varam piedāvāt deguna plāksnītes pret krākšanu un dabīgos eļļas saturošus aerosolus, kas mitrinās sausas balss saites un deguna gļotādu, norāda farmaceite. Taču nopietnākas krākšanas gadījumā ir jādodas pie speciālista.
Pēdējo mēnešu laikā Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ no mājām ilgāku vai īsāku laiku strādājuši 41% Latvijas iedzīvotāju, liecina “Narvesen” veiktā aptauja*. Darbs no mājām maina arī ēšanas paradumus, jo strikti noteikta pusdienlaika un ierobežota darbavietas kafejnīcas piedāvājuma vietā stājas brīvi pieejams ledusskapis. Lai gan vairums mājās strādājošo gatavo paši, 40% aptaujāto atzinuši, ka maltītes pagatavošanu labprāt uztic kādam citam. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs gatavo ēdienu iegādājas dažādās tirdzniecības vietās vai izmanto ēdienu piegādes pakalpojumus, un tikpat daudzi gaida, kamēr maltīti pagatavos kāds ģimenes loceklis.
“Strādājot mājās, ir viegli krist dažādu našķu un pārāk lielu porciju kārdinājumā. Vairumam strādājošo pēdējā pusgada laikā nācies apgūt jaunu darba režīmu, ierasto biroju nomainot pret darbu no mājām. Tas būtiski maina ne tikai vidi mums apkārt, bet mudina ieviest arī jaunus ēšanas paradumus un pašdisciplīnu. Strādājot mājās, ir vērts izkopt vērtīgus paradumus, lai ēstu veselīgi un nepieņemtos svarā,” iesaka Edīte Vimba, SIA “Narvesen Baltija” Produktu grupas vadītāja.
Neaizmirstiet par brokastīm. Ne viens vien izbauda priekšrocību, ko sniedz mājas birojs, – gulēt krietni ilgāk nekā parastā darbadienā, kad jādodas uz biroju.Taču nereti režīmā “gulta–dators” aizmirstas par brokastīm. Īsti pareizi tas nav – brokastis ir svarīga dienas daļa, kas dod enerģiju visai dienai. Svaigi spiesta apelsīnu sula vai veselīgs graudu batoniņš ir laba alternatīva tiem, kuri nevēlas ieturēt prāvāku maltīti no rīta.
Nestrādājiet virtuvē. Ja vien tas iespējams, centieties iekārtot savu darba vietu zonā, kas neatrodas virtuvē. Ja ledusskapis pastāvīgi atrodas jūsu redzeslaukā, kārdinājums ik pa brīdim pārbaudīt tā saturu var izrādīties nepārvarams. Uz virtuvi būtu jādodas tikai tad, kad plānojat ieturēt kādu no dienas galvenajām ēdienreizēm vai pienācis laiks veselīgai uzkodai. Turklāt, lai nesagrēkotu ar ledusskapī noglabātajiem našķiem, veselīgas uzkodas ieteicams sagatavot jau iepriekš – šim nolūkam lieliski noderēs gabaliņos sagriezti augļi vai dārzeņi, rieksti un žāvēti augļi.
Plānojiet ēdienreizes un uzkodas. Ēdienreizes ir tieši tāda pati dienaskārtības daļa kā celšanās no rīta noteiktā laikā, došanās uz darbu vai mācībām, treniņa vai interešu izglītības apmeklējums utt. Tāpēc nolemiet, cikos ēdīsiet brokastis, pusdienas un vakariņas un kad ieturēsiet veselīgu uzkodu, un turieties pie šī plāna. Atrodoties darbavietā, jūs taču arī ievērojat noteiktu pusdienlaiku – tādu pašu principu ievērojiet mājās.
Ēdiet, kad gribas ēst, nevis jāpaņem pauze. Pauze darbā ir vajadzīga, lai izkustētos, atpūtinātu acis, ieelpotu svaigu gaisu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka ir jāēd. Labāk izstaipieties un iedzeriet ūdeni vai izejiet nelielā pastaigā. Ja esat starp tiem 40%, kas paši nemīl gatavot, iespējams pauzi var apvienot ar īsu gājienu pēc jau gatavas maltītes.
Atpazīstiet izsalkumu. Lai nepārēstos milzīgā bada lēkmē, ir laikus jāatpazīst izsalkuma simptomi. Par izsalkumu var signalizēt nogurums, aizkaitināmība, koncentrēšanās zudums – iespējams, nevis diena ir slikta, bet jums vienkārši gribas ēst. Ja izsalkumu nejūtat, plānojiet maltītes savā kalendārā un uzlieciet atgādinājumu, lai neaizmirstu paēst un neiedzīvotos bada sajūtā.
Neēdiet pie darba galda. Strādājot no mājām, ir viegli krist kārdinājumā un apvienot maltīti ar e-pastu lasīšanu vai kāda steidzama uzdevuma veikšanu. Pirmkārt, šādi var nemanot pārēsties, jo vairāku lietu darīšana vienlaikus novērš uzmanību un neļauj smadzenēm laikus reaģēt uz apēstā ēdiena daudzumu. Otrkārt, cietīs arī darba produktivitāte – ja ne tajā brīdī, tad vēlāk gan, ja nebūsiet pienācīgi atpūtušies. Arī mājas birojā ir jāievēro darbalaiks, kurā ietilpst pusdienu pārtraukums. Turklāt, jo vairāk izbaudīsiet ēdiena garšu, jo lielāka iespēja, ka laikus gūsiet sāta sajūtu un nenāksies doties uz virtuvi pēc papildporcijas (kas atkal veicinātu pārēšanos) vai uzkodām.
Ēdiet veselīgu ēdienu. Lai gan uzkodas palīdz sagaidīt galveno maltīti, tas nav pilnvērtīgs ēdiens, un pat ar veselīgām uzkodām nebūs gana, lai nodrošinātu enerģiju visai dienai. Tāpēc galvenajās ēdienreizēs jāiekļauj sabalansēts, uzturvielām bagāts ēdiens, kas satur olbaltumvielas, labos taukus, šķiedrvielas un dažādus vitamīnus. Neaizmirstiet par augļiem un dārzeņiem un veselīgiem salātiem!
“Atsaucoties uz pieprasījumu, kas vērojams pēdējos mēnešos, lielai daļai pilsētnieku pārceļoties uz tā sauktajiem “mājas birojiem”, sortimentā esam ieviesuši arī pamatīgākas maltītes – tradicionālo austrumu ēdienu wok, sātīgas zupas un vairākos veikalos Rīgā – arī burgerus,” stāsta E. Vimba, kas ikdienas darbā seko līdzi pilsētnieku dzīvesstila paradumu maiņai un izstrādā gatavo ēdienu receptes gan steidzīgajiem, gan tiem, kuri maltītes bauda ieplānotā un nesteidzīgā pusdienu pauzē. Tāpat kopš pavasara dažādas maltītes no “Narvesen” iespējams pasūtīt arī uz mājām, izmantojot “Bolt Food”. Pēc veiktajām piegādēm redzams, ka īpaši iecienīti produkti klientu vidū ir salāti un svaigi spiestās sulas.
*Aptauja veikt sadarbībā ar Norstat 2020. gada oktobrī, aptaujājot 724 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.
90 gadu vecumā miris skotu kinoaktieris sers Šons Konerijs, raidsabiedrībai BBC sestdien paziņojusi viņa ģimene.
Pirmais slepenā aģenta Džeimsa Bonda lomas atveidotājs, kas tiek uzskatīts par vienu no pazīstamākajiem savas paaudzes kinoaktieriem, dzīves laikā godalgots ar Amerikas Kinoakadēmijas balvu par lomu filmā “Neaizskaramie” (“The Untouchables”) 1988.gadā, trim “Zelta Globusiem”, Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmijas (BAFTA) balvu un Eiropas Kino balvu par mūža ieguldījumu.
Tomass Šons Konerijs dzimis 1930.gada 25.augustā trūcīgā Edinburgas ģimenē, dienējis Lielbritānijas Karaliskajā flotē, strādājis dažādos darbos, bet filmēties sācis 1954. gadā.
Video
Miljoniem skatītāju visā pasaulē viņš paliks atmiņā kā Džeimss Bonds – varonis, kuru aktieris 1962.gadā padarīja nemirstīgu pirmajā filmā par britu superaģentu (“Dr No”). Īana Fleminga radīto varoni Konerijs atveidojis kopumā septiņās filmās.
2000.gadā aktieris iecelts bruņinieka kārtā.
Konerijs bija pazīstams arī kā aktīvs Skotijas neatkarības idejas atbalstītājs.
Pēdējais viņa kinodarbs bija loma filmā “Lielisko džentlmeņu līga” (“The League of Extraordinary Gentlemen”) 2003.gadā. Divus gadus vēlāk aktieris paziņoja, ka vairs nefilmēsies.
Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama Covid-19 vakcīna, pret šo slimību vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (20% – jā, 27% – drīzāk jā), 40% pret Covid-19 drīzāk nevakcinētos (21% – nē, 19% – drīzāk nē), bet 13% aptaujāto konkrētu atbildi uz šo jautājumu sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra jaunākajos rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 Latvijas iedzīvotāju.
Tāpat aptaujas dati parāda, ka, atrodoties sabiedriskās vietās, 75% respondentu norādījuši, kas maskas valkā vienmēr, 15% to dara dažreiz, reti – 3%, 6% tās nevalkā vispār, 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Aptaujas rezultātus komentē Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle un sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Klāvs Sedlenieks.
Gaidot Covid-19 vakcīnu
Šobrīd virknē pasaules valstu aktīvi notiek Covid-19 vakcīnas izstrāde, un pašlaik kopumā ir minētas vairāk nekā 100 kandidātvakcīnas, kuras atrodas pētījumu pirmajā, otrajā vai trešajā fāzē. Regulāri parādās informācija, ka vakcīna pret Covid-19 jau tuvākajā laikā būs pieejama, tomēr profesore B. Rozentāle atgādina, ka vakcīnai, tāpat kā jebkuram medikamentam, ir stingri noteikts izpētes protokols, kas aizņem laiku, lai vakcīna būtu droša un efektīva. Jaunākā informācija no Eiropas Komisijas (EK) ir par farmaceitiskās kompānijas AstraZeneca Covid-19 vakcīnu, ko EK plāno iepirkt 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja vakcīna tiks atzīta par drošu un efektīvu.
Kolektīvā imunitāte un riska grupas
Pašlaik Pasaules Veselības organizācija rekomendē vakcinēt 20% iedzīvotāju, t.i., riska grupas pacientus, kas, ievērojot viņu pamatslimības, var potenciāli saslimt ar Covid-19 smagā formā. Šobrīd pasaules pieredze rāda, ka riska grupā ietilpst pacienti ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, cukura diabētu, kā arī pacienti ar lieko ķermeņa masu. Vienlaikus profesore B. Rozentāle atgādina, ka jebkura infekcijas slimība var noritēt smagi arī jauniem un veseliem cilvēkiem, jo infekcijas slimība ir cilvēka organisma un mikroorganisma mijiedarbība – cīņa, kuras rezultāts ne vienmēr ir prognozējams. Attiecībā uz kolektīvo imunitāti speciāliste norāda, ka tā veidojas, kad vairāk nekā 80% vai pat 90% cilvēku ir specifiskas antivielas pret konkrēto infekcijas slimības ierosinātāju. Pateicoties bērnu vakcinācijas aptverei, Latvijā ir izskausts poliomielīts, nav masalu un citu bērnu infekcijas slimību uzliesmojumu, savukārt Covid-19 gadījumā par antivielu veidošanos un to saglabāšanās ilgumu joprojām ir daudz nezināmā. Tāpēc atbildes, cik lielā aptverē būtu veicama vakcinācija, vēl ir sagaidāmas tikai nākotnē, pēc pētījumu rezultātiem.
Vieglprātīgāk pret Covid-19 izturas jaunieši
BENU Aptiekas veiktās aptaujas rezultāti atklāj, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir tā sabiedrības daļa, kas pašlaik vismazāk būtu gatava vakcinēties pret Covid-19. Tāpat piebilstams, ka jaunieši sabiedriskās vietās visretāk izmanto sejas maskas. Sabiedriskās vietās maskas vienmēr valkā 61% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kamēr vecāka gadagājuma cilvēku (55 līdz 74 gadi) vidū šis rādītājs ir 78%. Attiecībā uz gatavību vakcinēties pret Covid-19 tikai 29% jauniešu norādījuši, ka būtu gatavi to darīt, kamēr visaugstāko gatavību Covid-19 vakcīnas saņemšanai izrāda iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem – starp aptaujātajiem 51% būtu gatavi vakcinēties pret Covid-19. Sociālantropologs K. Sedlenieks skaidro, ka iegūtie aptaujas rezultāti nav pārsteidzoši, jo jaunieši Covid-19 saslimšanas riskus neuztver tik nopietni kā seniori un citas riska grupas. Līdz ar to arī sejas masku valkāšana un gatavība vakcinēties pret Covid-19 jauniešu vidū ir zemākā līmenī nekā citās sabiedrības grupās.
Sejas maskas biežāk valkā sievietes
Analizējot aptaujas rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka sejas maskas sabiedriskās vietās biežāk nēsā sievietes. Ja vīriešu vidū maskas vienmēr izmanto 67% aptaujāto, tad sievietēm šis rādītājs ir 84%. Vienlaikus interesanti, ka augstāku gatavību vakcinēties pret Covid-19 kopumā izrāda tieši vīrieši. Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama vakcīna, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 54% aptaujāto vīriešu un 39% sieviešu.
Raugoties pēc ģimenē izmantotās sarunvalodas, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto latviešu (20% – jā, 27% – drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% – jā, 18% – drīzāk jā). Maskas sabiedriskās vietās vienmēr valkā 75% latviešu, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir vēl augstāks – 77%. Sociālantropologs K. Sedlenieks secina, ka gan latvieši, gan krievvalodīgie vienlīdz labi seko valsts noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas lielā mērā apgāž ik pa laikam izskanējušo apgalvojumu, ka krievvalodīgie atrodas citā informatīvajā telpā un sliktāk seko valsts norādījumiem. Eksperts gan norāda uz interesantu tendenci, ka attiecībā uz vakcinēšanos pret Covid-19 krievvalodīgo sniegtās atbildes ir polarizētākas, respektīvi, viņi ir biežāk izteikuši stingru pārliecību, ka vakcinēsies vai arī tieši pretēji – nevakcinēsies pret Covid-19. Piemēram, latviešu vidū izteikti gatavi vakcinēties pret Covid-19 ir 20%, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 25%, savukārt izteikti noliedzošu atbildi Covid-19 vakcīnas sakarā sniedza 20% latviešu, bet krievvalodīgo vidū tie bija 29%.
Masku valkāšana – drošība un sabiedrības solidaritāte
Profesore B. Rozentāle atgādina, ka masku valkāšanas mērķis ir mazināt Covid-19 izplatību. Katram cilvēkam mutes dobumā, rīkles galā, augšējos elpceļos, t.sk. degunā, ir mikroflora – galvenokārt dažādas baktērijas. Bet šajā Covid-19 pandēmijas vai, piemēram, lielas gripas epidēmijas laikā cilvēkiem augšējos elpceļos var būt arī vīrusi. Elpojot cilvēks ar sīkām sekrēta daļiņām apkārtējā vidē izdala šos vīrusus. Ja cilvēks uzliek masku, tad tā ir kā fizisks šķērslis, kas samazina vīrusu tālāku izplatību. Maskas jālieto vietās, kur nevar ievērot divu metru fizisko distanci starp cilvēkiem, un tas nozīmē, ka praktiski visur, kur cilvēki satiekas – veikalā, pastā, sabiedriskajā transportā, muzejā, teātrī vai darba kabinetā, respektīvi, visās publiskajās iekštelpās. Vienlaikus eksperte atgādina, ka svarīga ir pareiza masku valkāšana – tai ir jānosedz gan mute, gan deguns. Līdztekus masku valkāšanai svarīgi ievērot arī fizisko distanci, regulāri mazgāt rokas, dezinficēt un vēdināt telpas, kā arī ieteicams uzturēties svaigā gaisā. Speciālistes skatījumā masku valkāšana ir gan sabiedrības drošības, gan solidaritātes izpausme.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.
Kima Kardašjana ieguva pārsteiguma dzimšanas dienas vizīti, kuru viņa vienmēr atcerēsies. Viņas vīrs Kanje Vests bija sarūpētjis neparastu dāvanu – viņas nelaiķa tēva Roberta Kardašjana hologrammu, kas Kimai sniedza tēva lepnuma vēstījumu par Kimu. Realitātes šova zvaigzne izrādīja sajūsmu pār vīra radošo un sirsnīgo žestu, sakot saviem Instagram sekotājiem, ka viņa nav vienīgā, kas mūžīgi glabās iespēju vēlreiz redzēt Robertu. Slavenais advokāts nomira no barības vada vēža 2003. gadā, būdams tikai 59 gadus vecs.
Video
Pagājušajā diennaktī stacionēts 31 Covid-19 pacients, kopējam slimnīcās ievietoto sasirgušo skaitam sasniedzot 200, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
No visiem patlaban stacionētajiem pacientiem 187 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 13 – ar smagu.
Aizvadītajā diennaktī no stacionāra izrakstīti 24, kamēr līdz šim kopumā no slimnīcām izrakstīti 427 Covid-19 pacienti.
Kā ziņots, pagājušajā diennaktī atklāti kopumā 215 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati. Mirušie pacienti bijuši vecuma grupās no 70 līdz 75 gadiem un no 90 līdz 95 gadiem.
Aizvadītajā diennaktī veikti 5844 Covid-19 testi, savukārt pozitīvo gadījumu īpatsvars bijis 3,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Līdz šim saslimšana ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 5894 personām, kamēr 1406 personas ir izveseļojušās, liecina centra dati.
Jau pagājuši vairaki gadi kopš Harija Potera filmu sērijas beigām, bet kvēlākie fani ir izveidojuši vairākas jaunas filmas par Harija Potera burvju pasauli. Filmu kvalitāte ir pārsteidzoša, tā nebūt neliecina par amatieru darbu! Šīs filmas ir par burvju pasauli pirms Harija dzimšanas, tajās var uzzināt vairāk par Voldemorta pagātni, Harija vecākiem un Drako Malfoja ģimeni.
Atgādinām, ka 12. novembrī 2021. gadā mūs sagaida jaunākā “Fantastisko Būtņu” filma, kura ir īsts saldais ēdiens visiem Harija Potera faniem, šīs filmu sērijas stāsta par senākiem burvju pasaules laikiem. Dž. K. Roulinga šo stāstu radījusi par godu visiem Harija Potera faniem, jo lai gan lielākā daļa, Potera fanu ir jau savā disvedsmitgadē, viņi ir tik pat aizrautīgi burvju pasaules fanāti, kā bērnībā.
Interesantākais ir tas, ka Harija Potera filmas joprojām skatās ne mazums bērnu un pusaudžu, kas liecina, ka nekas daudz nav mainījies, šī filma gluži tāpat kā Ziemassvētku komēdija “Viens pats mājās” nezaudē savu aktualitāti pat pēc vairākiem gadiem. Grāmatu autore turpina savu darbu pie šiem fantastikas stāstiem. Viņa tos prasmīgi sapin vienā neatdalāmā stāstā, spēlējoties ar maģiskās pasaules pagātni un nākotni. Nesen savu slavas spozmi piedzīvoja rakstnieces sarakstīta luga “Harijs Poters un nolādētais bērns”. Tā tika demostrēta Lielbritānija un pat Amerikā! Šis stāsts nav ekranizēts, bet tas parāda Harija ģimenes dzīvi un to, kādas ir viņa bērnu gaitas slavenajā burvju skolā Cūkkārpā. Lugā redzami arī Drako Malfoja, Rona un Hermiones bērni. Tā vien šķiet, ka šis stāsts nekad nebeigsies.
Video
Pirms Kristīne Dekere no Viskonsinas 2015. gadā pasludināja sevi par transpersonu, viņa cieta no pastāvīga dzimumorgānu uzmundrināšanas sindroma (PGAS), kas viņai deva ap 100 orgasmu dienā. Tomēr kopš hormonu lietošanas, lai kļūtu par sievieti, stāvoklis ir ievērojami mazinājies. Video redzama Kristīne Dekere, kad viņa vēl dzīvoja kā vīrietis – Deils.
Video
Vēsturisko kara drāmu “Dvēseļu putenis” jeb “Blizzard of Souls” demonstrēs ASV televīzijas kanāls “HBO” un no 1.janvāra visā Centrāleiropā būs skatāma filmas nacionālā 123 minūšu versija, aģentūru LETA informēja filmas pārstāve Silva Aleksa Fridrihsone.
Filmas starptautiskās pārdošanas aģents Maikls Verners no Zviedrijas kompānijas “Eyewell’s” uzsvēris, ka filma uzrunā un rezonē ne tikai ar visu Latvijas iedzīvotāju sirdīm, bet arī veiksmīgi konkurē pasaules tirgū. Viņa ieskatā skatītāji meklē šāda veida filmas ar lielu drāmu, spriedzi, tempu, darbību, mīlestību un emocijām.
Video
Fridrihsone pavēstīja, ka līdz šim vienošanās par filmas demonstrēšanu ir noslēgta arī ar izplatītājiem Korejā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Šveicē, ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Īrijā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Savukārt Lielbritānijā filmas starptautiskā 104 minūšu garā versija uz lielajiem ekrāniem iznāca ar nosaukumu “Strēlnieks” jeb “The Rifleman”, un tās angļu valodā dublētā versija tiks izplatīta arī citās angliski runājošajās teritorijās.
Lai veicinātu tālāku sadarbību, filmas starptautiskās pārdošanas aģents Maikls Verners prezentēs filmu Amerikas filmu tirgū jeb “The American Film Market”, kas šogad norisināsies tiešsaistē. Amerikas filmu tirgū satiekas kino profesionāļi no vairāk nekā 70 valstīm, un dalībnieku kopējais skaits pārsniedz 7000, to skaitā filmu izplatītāji, pārdošanas aģenti, festivālu direktori, finansētāji, producenti un pasaules preses pārstāvji, pavēstīja Fridrihsone.
Kopš filmas nonākšanas uz lielajiem ekrāniem 2019.gada 8.novembrī to paguvuši noskatīties jau vairāk nekā 250 000 skatītāju. “Dvēseļu putenis” ir kļuvusi par visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros atjaunotās Latvijas kino vēsturē, pārspējot tādus populārākos ārzemju kino kases grāvējus kā “Titāniks” un “Avatars”.
Fridrihsone norādīja, ka vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis” pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem ved 100 gadus senā pagātnē. Sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.
Filmu veidojuši kino profesionāļi no Latvijas un citām valstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, galvenais operators, Starptautiskajai Kinooperatoru federācijas balvai “IMAGO” nominētais Valdis Celmiņš, komponiste, “Emmy” balvas laureāte Lolita Ritmanis, producente Inga Praņevska, aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija “Kultfilma” un citi.
Lielāko daļu filmas “Dvēseļu putenis” izmaksu segusi valsts, savukārt pārējo finansējumu nodrošināja filmas ģenerālsponsors – veikals-noliktava “Depo”, kā arī sponsors “Latvijas Mobilais Telefons”.
Holivudas aktrise Skārleta Johansone ir apprecējusies trešo reizi, “intīmā ceremonijā” mijot gredzenus ar komiķi Kolinu Džostu.
Kāzas notika nedēļas nogalē, bet Johansone par tām paziņoja ceturtdien ar pārtikas labdarības organizācijas “Meals on Wheels” (“Maltītes uz riteņiem”) starpniecību.
Pāris salaulājās tikai tuvāko ģimenes locekļu un draugu klātbūtnē, ievērojot Covid-19 drošības apsvērumus, labdarības organizācija pavēstīja sociālajā tīklā “Instagram”.
“Viņu laulības vēlme ir palīdzēt mazaizsargātiem gados veciem cilvēkiem šajā grūtajā laikā, atbalstot @mealsonwheelsamerica,” teikts paziņojumā, aicinot ziedot šai organizācijai.
35 gadus vecā Johansone saderinājās ar 38 gadus veco Džostu 2019.gada maijā pēc divus gadus ilgas draudzēšanās.
Ņujorkā dzimusī Johansone iepriekš bija precējusies ar kanādiešu aktieri Raienu Reinoldsu un franču žurnālistu Romēnu Doriaku.
Video
Fitnesa eksperte Melissa Wood-Tepperberg demonstrē piecas kustības, kas piemērotas, lai trenētos jebkurā laikā un vietā, izmantojot savu ķermeņa svaru. Vingrinājumi trenē galvenokārt vēdera muskuļu korsetes daļu. Spēcīgi korsetes muskuļi palīdzēs tev labāk noturēt pareizu stāju un vēders kļūs plakanāks un stingrāks. Tāpat vingrinājumi trenē arī muguras augšdaļu, kas palīdz noturēt galvu sēdus pozā, to nesagāžot uz priekšu.
Video
Agija Ēlerte savas profesionālās burāšanas gaitas ir aizsākusi skautu un gaidu ostā Jūrmalā. Šobrīd viņa ir Latvijas izlasē, kvalificējas vasaras Olimpiskajām spēlēm Tokijā 2020, kā arī vairākkārtēja burāšanas čempione Baltijā. Neskatoties uz spraigajiem treniņiem un aizņemtību, Agija brīvprātīgi vada nodarbības mazajiem burātajiem Lielupē un Ķīšezerā. Viņa caur skautiem un gaidām sapratusi – ja katrs Latvijas iedzīvotājs veltītu divas stundas nedēļā brīvprātīgajam darbam, Latvija kļūtu saliedētāka.
Svinot savas darbības atjaunošanas trīsdesmitgadi, biedrība “Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija” ir izveidojusi 30 video stāstus, lai iedvesmotu ikvienu Latvijas iedzīvotāju veltīt vismaz divas stundas nedēļā brīvprātīgajam darbam. Biedrība katru dienu ( no 27.10.2020.- 24.11.2020.) sociālajos tīklos publicēs vienu īsstāstu.
Dokumentālajos video skauti un gaidas stāsta par savu pieredzi, veicot darbus, kas palīdz kopienai, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju vismaz divas stundas nedēļā veltīt brīvprātīgajam darbam. Brīvprātīgā darbs ir visā pasaulē atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē un pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti.
Projekta radošā komanda:Idejas autore: Eva JohansoneOperators un montāžas režisors: Jānis KešānsProducēšana: Agnija Jansone
Video
Amerikāņu realitātes šova “Keeping Up With the Kardashians” jaunākajā epizodē apstiprināts, ka viena no Kardašjanu ģimenes māsām ir saslimusi ar Covid-19.
Hlojai Kardašjanai atklāts pozitīvs Covid-19 tests, šova epizodes ir filmētas pirms vairākiem mēnešiem, bet tajā ir iemūžinātas epizodes, kurās Hloja dalās ar savu slimību un pārdzīvojumiem tās laikā.
“Es tikko uzzināju, ka man ir koronavīruss. Es tagad atrodos savā istabā. Viss būs kārtībā, bet man bija ļoti slikti dažas dienas,” epizodes reklāmas rullītī atklāj Hloja.
Viņa aizsmakušā balsī stāsta, ka saskārusies ar tādiem Covid-19 simptomiem kā vemšana, klepus, dedzināšana krūtīs, drudzis, drebuļi un galvassāpes. Zināms, ka Hloja regulāri sirgst ar migrēnu, bet viņa apgalvo, ka šīs galvassāpes ir briesmīgākās, kādas viņai jebkad ir bijušas.
Hloja iedrošina cilvēkus strikti ievērot noteiktos ierobežojumus, jo šis vīruss ir īsts!
Video
Stāsts par to, ka dzīve nav tikai melna vai balta, katras grūtības mums spēj dot lielus ieguvumus.
Meita atnāca pie tēva un teica:
-Tēvs, es esmu nogurusi. Man ir tik grūta dzīve, es pārdzīvoju tādas grūtības un problēmas. Es gluži peldu pret straumi. Man vairs nav spēka. Ko man darīt?
Atbildes vietā tēvs uzlika vārīties trīs vienādus katlus ar ūdeni. Vienā iemeta burkānu, otrā – olu. Trešajā iebēra maltu kafiju. Pēc neilga brīža viņš izņēma no ūdens burkānu un olu un ielēja krūzē kafiju.
-Kas izmainījās? – viņš jautāja savai meitai.
-Burkāns ar olu izvārījās, bet kafija ūdenī izšķīda, – teica viņa.
-Nē, dārgā meit, tas ir tikai vispusīgs skatījums uz lietām, tēvs skaidroja.
– Paskaties! Cietais burkāns, pabijis verdošā ūdeni, kļuva mīksts un piekāpīgs. Trauslā ola kļuva cieta. Tie tikai mainīja savu struktūru, iedarbojoties vienādi ārējiem, nelabvēlīgiem apstākļiem. Tā ir arī ar cilvēkiem – ārēji stipri var padoties un kļūt vāji, kur ārēji trausli un maigi kļūst stipri.
-Bet kas ir ar kafiju? – viņa jautāja.
-O, tas ir pats interesantākais! Kafija izšķīda jaunajā, draudošajā vidē un mainīja to – pārvēršot ūdeni par burvīgu un aromātisku dzērienu. Ir Īpaši cilvēki, kas neizmainās apstākļu ietekmē – viņi maina pašus apstākļus un pārvērš tos pavisam jaunās, lieliskās iespējās, no kā iegūt labumu un zināšanas.
Pagājušajā diennaktī, tāpat kā otrdien, Latvijā atklāts 251 saslimšanas ar Covid-19 gadījums, tomēr trešdien viens sasirgušais miris, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Mirušais pacients bijis vecuma grupā no 80 līdz 90 gadiem. Līdz šim mirušas 64 personas, kam bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Aizvadītajā diennaktī valstī veikti kopumā 5105 Covid-19 testi, savukārt pozitīvo testu īpatsvars bijis 4,9%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Šis ir viens no augstākajiem pozitīvo testu īpatsvariem rudens periodā. Iepriekš 25.oktobrī 4,7% veikto testu bijuši pozitīvi, savukārt kopš Covid-19 parādīšanās visaugstākais šis rādītājs bijis 8.martā, kad tika veikti 22 Covid-19 testi, no kuriem divi bija pozitīvi, līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars bija 9,1%.
Vadoties pēc centra datiem, līdz šim saslimšana ar Covid-19 atklāta kopumā 5395 gadījumos, savukārt pagājušajā diennaktī izveseļojušies vēl 24 Covid-19 pacienti, līdz ar to kopskaitā atveseļojušies ir 1406 sasirgušie.
Rudens nozīmē apkures sezonas sākumu, kas, protams, priecē, jo telpās ir patīkami silti uzturēties, salīdzinot ar mitro un drēgno laiku ārā. Taču skrāpējoša sajūta kaklā, aizlikts deguns un sausa āda ar pastiprinātu lobīšanos – tie ir daži no simptomiem, kas var liecināt, ka uzturaties pārlieku sausā gaisā, pakļaujot savu organismu mazāk aizsargātu pret ārējās vides iedarbību, kam šobrīd, Covid-19 pieaugošas pandēmijas un citu vīrusu laikā, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Kā apkures sezonas sausais gaiss var ietekmēt cilvēka veselību un pašsajūtu un kā par sevi papildu parūpēties, vienlaikus baudot patīkamo siltumu iekštelpās, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Ieteikumi gaisa mitrināšanai
Apkures sezonas laikā nepieciešams uzturēt telpās optimālu mitruma līmeni, tāpēc tās nepieciešams regulāri vēdināt – tā atjauno mitruma līmeni un piepilda telpu ar svaigu gaisu, kas ir ne mazāk svarīgi vīrusu laikā. Papildu tam iespējams izmantot gaisa mitrinātāju iekārtas, kas nodrošinās telpās optimālu mikroklimatu. Tāpat gaisu var mitrināt arī ar pavisam vienkāršām metodēm, piemēram, radiatora tuvumā novietot trauciņu ar ūdeni vai uzlikt uz radiatoriem mitru frotē dvieli. Savukārt, ja māc šaubas par to, vai mitruma līmenis telpās atbilst normai, iespējams iegādāties speciālus istabas termometrus, kas ne tikai mēra mitruma līmeni telpā, bet arī norāda, vai tas ir atbilstošs normai. Biežāk sastopamās veselības problēmas, kuras var parādīties apkures sezonas laikā, ir sauss klepus, aizlikts deguns un sausa āda.
Sauss klepus
Sauss gaiss veicina elpceļu gļotādu izšūšanu, līdz ar to pazeminās aizsargbarjera pret bakteriālām infekcijām un organisms ir uzņēmīgāks pret vīrusiem. Pastāv arī atsevišķi vīrusu veidi, kas sausā gaisā ir vairāk spējīgi izdzīvot nekā mitrā gaisā, tāpēc ir lielāka iespējamība saslimt ar elpceļu infekcijām. Sausais gaiss ļoti ietekmē tieši mazu bērnu veselību, jo deguns gļotādu sausuma dēļ viņi sāk elpot caur muti, kas savukārt nepasargā no vīrusiem.
Ko darīt? Farmaceite iesaka dienā uzņemt pietiekami daudz šķidruma – vismaz 2 litrus dienā, kā arī dzert siltas zāļu tējas. Iespējams lietot arī eļļas inhalatorus, lai mitrinātu deguna un kakla gļotādu. Savukārt, ja mājoklī dzīvo mazi bērni, kuri ik dienu pavada spēlējoties uz grīdas, apkures sezonas laikā jo īpaši ieteicams sekot līdzi tam, lai uz grīdas neatrastos putekļu, jo tie bērna kaklu var pastiprināti sausināt un pat veicināt alerģisku reakciju veidošanos.
Aizlikts deguns
Sauss gaiss var veicināt deguna gļotādas izžūšanu, kas visbiežāk ir jūtama no rītiem, kad pēc pamošanās deguns ir sauss un aizlikts. Ja deguna gļotāda ir sausa, tad tā var būt uzņēmīgāka pret saaukstēšanās slimībām, jo deguna bārkstiņas vairs nespēj aizsargāt no infekciju uzņemšanas. Savukārt pēc tam, kad ir saķertas iesnas, cilvēks vairs neelpo caur degunu, bet gan caur muti, kas veselības stāvokli var tikai pasliktināt. Tas pats var notikt arī ar bērniem, taču viņu gadījumā ir lielāka iespēja, ka no sausas deguna gļotādas var plīst deguna asinsvadi un sākt asiņot.
Ko darīt? Ja sausa gaisa dēļ apkuras sezonā radušās problēmas ar deguna gļotādu, tad situāciju var uzlabot, lietojot jūras ūdeni saturošus aerosolus. Farmaceite iesaka lietot arī deguna gļotādu mitrinošos gēlus – to sastāvā galvenokārt ir jūras sāls un dažādi mitrinoši komponenti. Savukārt, ja sausās gļotādas dēļ degunā parādījušās krevelītes, ieteicams izvēlēties deguna pilienus uz eļļas bāzes. Profilaktiskai lietošanai aptiekās iespējams iegādāties speciālus gēlus, kas ikdienā nodrošina aizsardzību pret deguna vīrusu un gripas vīrusu pieaugušajiem un bērniem no 3 gadu vecuma.
Sausas acis
Acu sausumu veicina sauss gaiss, regulārs darbs pie datora, kontaktlēcu nēsāšana. Sākoties aukstajam un apkures sezonas laikam, sausu acu sajūta skar pat tos, kuriem pārējā gada laikā nav problēmu ar redzi, radot acu apsārtums, dedzināšanu, samazinoties redzes skaidrībai, kā arī veicinot acu asarošanu.
Ko darīt?
Farmaceite norāda, ka mitrinoši pilieni apkures sezonā ir tikpat nepieciešami acīm kā atjaunojošs krēms rokām. Lai mazinātu acu sausumu, ieteicams izmantot mitrinošus acu pilienus jeb mākslīgās asaras, kas palīdzēs atjaunot asaru plēvi uz acs. Pilieni ir ērti un viegli lietojami – daži pilieni dienas laikā un acis nejutīs diskomfortu. Pilienus var lietot ne tikai apkures sezonas, bet arī visa gada laikā, taču pirms to iegādes ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Sausa āda
Sākoties apkures sezonai uz ādas var parādīties sīkas plaisiņas, āda var kļūt jutīgāka, sākt lobīties, zvīņoties. Šajā laikā īpaši piesardzīgiem jābūt tiem cilvēkiem, kuri cieš no ekzēmas, atopiskā dermatīta vai aknes, jo sauss gaiss var šīs problēmas saasināt.
Ko darīt? Farmaceite atgādina, ka, ja āda netiks ikdienā pietiekami daudz mitrināta un aizsargāta, tā ne tikai sāks lobīties un kļūs sausāka, bet arī ātrāk novecos. Lai no tā izvairītos, rudens un ziemas sezonā svarīgi īpaši parūpēties par ādas mitrināšanas pasākumiem. Sausas ādas uzlabošanai īpaši jāseko līdzi dienā izdzertā ūdens daudzumam, kā arī iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, jāapsver papildu D vitamīna un naktssveces eļļas lietošana, kuras sastāvā ir omega-6 taukskābes, kas veicina ādas dabīgo mitrināšanu un dziļāku slāņu barošanu, kā arī uzlabo elastību. Savukārt, lai ādas stāvokli uzlabotu no ārpuses, dušas želejas vietā ieteicams izvēlēties mitrinošas dušas eļļas, kā arī mitrinošus ķermeņa krēmus ieteicams aizstāt ar barojošiem.
Šis laiks ir izaicinājums arī mūsu roku ādai, kad Covid-19 un citu vīrusu laikā pastiprināti mazgājam un dezinficējam rokas, tās padarot raupjas un sausas. “Euroaptieka” aptiekās pieejami dažādu iedarbību roku krēmi (mitrinoši, barojoši un aizsargājoši), kuru sastāvā ir vielas, kas aizsargā roku ādu, padarot to maigu un elastīgu.
Apkures laikā īpašu uzmanību nepieciešams veltīt arī sejas ādai un lūpām. Farmaceite gada vēsajā un vienlaikus iekštelpās izteikti sausajā laikā iesaka izvēlēties savam ādas tipam atbilstošu barojošu sejas krēmu un masku, kas bagātīgi satur taukvielas, dažādas eļļas un vitamīnus. Arī ādas attīrošie līdzekļi būtu jānomaina uz līdzekļiem ar biezāku un krēmīgāku konsistenci vai pat eļļām. Turklāt jāpatur prātā, ka krēmu ieteicams uzklāt vismaz 30 minūtes pirms došanās ārpus mājas, lai tas paspētu absorbēties ādā un izveidotu tai aizsargslāni. Īpašu vērību nepieciešams pievērst arī lūpām, lietojot lūpu produktus, kuru sastāvā ir vasks, šī sviests un eļļa, kas aizsargā, kopj un baro lūpu ādu un aizsargās tās pret ārējās vides kaitīgo ietekmi.
Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Pakalpojuma saņemšanai ir jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā, kas paredz ieviest sodu par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās, kur to lietošanu prasa normatīvie akti.
Valdībā iepriekš atbalstītos grozījumus sagatavojusi Tieslietu ministrija (TM) un tie paredzēs, ka par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu 10 līdz 50 eiro apmērā.
Likumprojektam tika noteikta arī steidzamība. Deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja neatbalstīt noteikt steidzamību likumprojektam, jo šis piedāvājums ir kārtīgi jāizdiskutē, piesaistot atbildīgās institūcijas. Tāpat likumprojektā nav paredzēts, kā nodrošināt šīs maskas trūcīgajiem iedzīvotajiem, ko ir akcentējis tiesībsarga pārstāvis.
Savukārt deputāts Juris Rancāns (JKP) pauda atbalstu steidzamībai norādot, ka saslimstība ar Covid-19 pieaug. Epidemiologi pauž, cik svarīgi ir samazināt vīrusa izdalīšanos no cilvēka, tāpēc situācijā, kad ir tīši masku nelietotāji, šāds likums ir nepieciešams, norādīja politiķis. Rancāns skaidroja, ka līdz tam, kad likumprojekts stāsies spēkā, varētu būt atrisināts jautājums par masku pieejamību.
Video
Arī deputāts Vjačeslavs Dombrovskis cita starpā norādīja, ka maskas ir jānodrošina visiem, kuri nevar tās atļauties. Tāpat deputāte Evija Papule aicināja atbildīgajai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai izstrādāt priekšlikumu likumprojektā par masku piešķiršanu dažādām sociālajām grupām.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) norādīja, ka ir jāparedz iespēja šīs maskas saņemt mazāk aizsargātajām grupām. Deputāts pateicās komersantiem, kuri piedāvā veikala apmeklētājiem maskas saņemt bez maksas. Reizē politiķis norādīja, ka pašlaik teju katru dienu Polija, Lietuva, Ukraina uzrādot saslimšanas antirekordus un ka Latvijas iedzīvotāji migrē starp šīm un citām tuvējām valstīm. Viņš akcentēja, ka šie “migrācijas vārti” būtu jāierobežo, jo pretējā gadījumā varam nepanākt Covid-19 izplatības mazināšanos.
Deputāts Aldis Gobzems savā uzstāšanās reizē pārgrieza masku, sniedzot nelielu ieskatu tās sastāvā un savu sīkāku redzējumu attiecībā uz maskām. Politiķis akcentēja, ka uz problēmu ir jāraugās no tā, ka slimnīcas ir aizpildītas jau 170 gultas ar pacientiem un slimnīcu aizpildījums tiek publiski saistīts ar kolapsu. Gobzems arī kritizēja, ka pavasarī esot veikts nekvalitatīvu masku iepirkums mediķiem.
Parlamentārietis Andris Skride (AP) kā ārsts minēja piemēru, ka pacientiem pēc plaušu transplantācijas vēl gadu jānēsā maska, lai sevi pasargātu. Maskas nekaitē šiem pacientiem, tāpēc tas, ka maska var kaitēt, ir mīts, akcentēja politiķis. Attiecībā uz Covid-19 ir jāņem vērā, ka sākotnēji pēc inficēšanās cilvēkam simptomu var nebūt, tāpēc ir svarīgi izmantot masku, uzsvēra politiķis. Deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) akcentēja, ka ar masku lietošanu nepietiek, bet arī ir jāievēro distancēšanās.
Naudas soda apmērs tiks noteikts, ievērojot individuāla pārkāpuma bīstamību un nepieciešamību noteikt samērīgu sodu, salīdzinot ar atbildību par izolācijas, karantīnas un pašizolācijas ierobežojumu pārkāpšanu. Soda apmēru noteiks pašvaldības policija vai Valsts policija (VP).
Ministrija uzsver, ka likumprojekts izstrādāts straujās Covid-19 infekcijas izplatības dēļ, kā rezultātā epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ir nepieciešams pieņemt arvien stingrākus ierobežojumus, lai mazinātu sabiedrības inficēšanās riskus.
Pašlaik MK ir noteicis prasību lietot mutes un deguna aizsegus pasažieriem sabiedriskajā transportlīdzeklī, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam, noteiktās pasākuma norises vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniegšanas vietās, kā arī atsevišķu administratīvo teritoriju publiskajās telpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distanci.
Tāpat iecerēts papildināts Covid-19 likuma 12.1.pantu, kas noteiks, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzīto lietas tiesās primāri izskatīs videokonferences režīmā, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu.
Ministrijā uzskata, ka paaugstināta Covid-19 inficēšanās riska situācijā ieslodzīto konvojēšana uz tiesu ievērojami palielina risku Covid-19 infekcijas nonākšanai ieslodzījuma vietās. Atbilstoši Covid-19 likuma pārejas noteikumu 10.punktam Covid-19 likums būs spēkā tik ilgi, kamēr pastāvēs epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.
Iepriekš valdībā raisījās diskusija, vai nepieciešams paredzēt atbildību arī komersantiem, kuri pieļāvuši savās telpās apkalpot personas bez maskām. Tāpat radās diskusija par komersantu tiesībām neapkalpot šādas personas.
Iepriekš pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjiem pavēstīja, ka valdība priekšlikumam par sodu uzlikšanu arī komersantiem neteica “ne jā, ne nē”, bet šāda iespējamība tiks vērtēta.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norādīja, ka pēc viņa rīcībā esošās informāciju Saeimas deputāti jau gatavojot grozījumus regulējumā, lai paredzētu atbildību arī komersantiem.
Ņemot vērā ministru diskusiju, TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina vērsa uzmanību, ka normatīvajā regulējumā tādā gadījuma būtu jānodefinē precīzi pienākumi juridiskajām personām, kā rīkoties ar epidemioloģiskās drošības prasību par masku lietošanu. “Ja būs nodefinēti precīzi pienākumi, tad var paredzēt atbildību par pienākumu neievērošanu,” piebilda Medina.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda gatavību meklēt risinājumus, lai esošo un šodien valdībā pieņemto regulējumu uzlabotu. Medina savukārt rosināja iesaistīties Ekonomikas ministrijas ekspertus, lai saprastu, kā šādu iespējamo regulējumu īstenot un kādu ietekmi tas atstātu uz uzņēmējdarbību.
Valsts policija (VP) rosina apsūdzēt kādu personu, kura nodarbojās ar “Calvin Klein” preču viltojumu ievešanu Latvijas teritorijā un izplatīšanu lielā apmērā apģērbu veikalā Rīgā, aģentūru LETA informēja VP.
Pagājušā gada nogalē Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki, pārbaudot informāciju, noskaidroja 1984.gadā dzimušu Rīgas iedzīvotāju, kas nodarbojās ar viltotu preču ievešanu un izplatīšanu Latvijas teritorijā.
Pārbaudes laikā kādā nelielā veikalā Rīgā tika konstatēta prece, uz kuras attēlota preču zīme “Calvin Klein”, kas bija viltota un izmantota nelikumīgi lielā apmērā, radot būtisku kaitējumu preču zīmes īpašniekiem.
Policija noskaidroja, ka preču zīmes īpašniekiem nodarīts kaitējums 21 768 eiro apmērā. Viltotās preces tika konfiscētas un nodotas Valsts ieņēmumu dienestam iznīcināšanai.
Personas vaina izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā pierādīta, un oktobrī krimināllietas materiāli nodoti prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
Policija norāda, ka personas, kuras izplata viltotu preci, ar savam darbībām maldina patērētājus, kā arī var nodarīt kaitējumu patērētāju veselībai vai pat dzīvībai. Viltotas preces tiek ražotas no nezināmas izcelsmes materiāliem un tās var būt bīstamas cilvēkam. Saskarē ar ādu no nekvalitatīvas izcelsmes materiāliem un to izgarojumiem patērētājam var rasties veselības problēmas.
Iegādājoties viltotas preces, tiek finansēti arī organizētās noziedzības grupējumi un teroristisko organizāciju darbība. Lielākie šādu organizāciju finansējuma avoti ir viltotu preču ražošana un izplatīšana. To ir pierādījušas tādas organizācijas kā Federālais izmeklēšanas birojs un Starptautiskā kriminālpoliciju organizācija “Interpol”.
Viltojumu izplatīšana ir saistīta ar lielu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Tas rada nepieciešamību pēc profesionālas naudas atmazgāšanas.
Pētījumi liecina, ka pasaulē 2,5% importa ir kontrafakta preces, bet Eiropā 5%, un tas ir ļoti daudz. Eiropas kontrafakta preču tirgus ir novērtēts 400 miljardu eiro vērtībā. No gūtās peļņas netiek nomaksāti nodokļi, jo pārsvarā šo preci nepiedāvā reģistrēti uzņēmējdarbības veicēji.
Ņemot vērā, ka tradicionāli, pirms Ziemassvētkiem un gadu mijas, kad iedzīvotāji meklē interneta resursos svētku dāvanas, krietni pieaug piedāvāto preču, tostarp arī viltojumu, sortiments. Tāpēc policija aicina iedzīvotājus elektroniski informēt Valsts policiju par interneta vietnēm vai profiliem, ar kuru starpniecību, iespējams, tiek piedāvāts iegādāties viltotas preces. Informāciju iespējams nosūtīt uz e-pastu: enap@vp.gov.lv.
Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa norāda, ka arī turpmāk veiks pastiprinātu Latvijas interneta segmenta monitoringu, lai identificētu fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar viltotu preču ievešanu un to izplatīšanu Latvijas teritorijā.
Pirmajā Covid-19 pandēmijas vilnī gūtā pieredze nenoliedzami ir palīdzējusi pilnveidot mācību procesa organizēšanu attālināti. Šīs prasmes tūlīt atkal noderēs praksē – nupat paziņots, ka, izmantojot digitālos rīkus un tehnoloģisko aprīkojumu, Latvijas augstskolas līdz šī gada beigām pāriet uz attālinātu studiju procesu, un klātienē notiks tikai praktiskās nodarbības medicīnas un inženierijas studentiem. Mācībspēki atzīst – klātbūtnes efekts ir neaizstājams, taču vienlaikus prognozē, ka visdrīzāk nākotnē mācības notiks kombinēti un pie iepriekšējā mācību modeļa pilnībā iespējams vairs neatgriezīsimies.
Covid-19 pandēmija likusi ikvienai nozarei straujāk uzsākt digitalizācijas procesus. Izglītība ir viena no jomām, kurā notikušas ievērojamākās izmaiņas. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu, vairs nepietiek tikai ar video ierakstiem un tiešsaistes zināšanu testiem – tehnoloģijām ir jāseko līdzi mainīgajam mācību procesam, lai pēc iespējas efektīvāk nodrošinātu klātbūtnes efektu un nezaudētu izglītības kvalitāti.
Jaunākās tehnoloģijas – attālinātu mācību stūrakmens
Lai pielāgotos pandēmijas izraisītajai situācijai, mācību iestādes investējušas būtiskus resursus tehnoloģiskos risinājumos, kas arī turpmāk varēs kalpot kā pamats efektīvām mācībām attālināti. “Vispārējās izglītības iestādes tehnoloģiskajam aprīkojumam un skolotāju digitālo prasmju uzlabošanai ir saņēmušusas atbalstu gan no ES fondiem, gan valsts, gan pašu skolu pašvaldībām. Jau pavasarī tika mobilizēti resursi un pašvaldībām piegādātas vairāk nekā 5000 viedierīces. Šobrīd ministrijā ir noslēdzies iepirkums, un skolas saņems vairāk nekā 6000 jaunu portatīvo datoru,” par investīciju apjomu tehnoloģiskajos risinājumos vispārējās izglītības sektorā komentē Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Tāpat arī augstākās izglītības iestādes ir iegādājušās papildu tehnoloģisko aprīkojumu un digitālos risinājumus, lai efektīvāk organizētu studiju procesu attālināti. “Pavasarī gūtā pieredze viennozīmīgi ir palīdzējusi pilnveidot attālināto mācību procesu. Tagad mēs spējam ātrāk reaģēt un pilnvērtīgāk izmantot dažādus digitālos un citus papildus rīkus, piemēram, MS Teams un Zoom, kā arī veikt ātros zināšanu testus, ko klātienē tik bieži nesanāca izmantot. Iegādājāmies arī papildu aprīkojumu, ar kura palīdzību varam radīt labāku auditorijas efektu vai apvienot abas mācīšanās pieejas – gan attālināto, gan klātienes,” stāsta profesors Dr. sc. ing. Jurģis Poriņš, RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns.
Izglītības sektorā tehnoloģiju un digitālo rīku atbilstībai mācību procesam ir īpaši liela nozīme, lai neciestu mācību rezultāti. Tā kā situācija izglītības nozarē strauji mainās, tehnoloģiju uzņēmumi strādā pie jauniem risinājumiem, kas balstīti uz mācībspēku un skolēnu vajadzībām. Huawei vadītājs Baltijas valstīs Rikijs Čens uzsver: “Izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, video konferenču aprīkojumu un interaktīvās tāfeles, pasniedzēji spēj radīt klātienes sajūtu mājās esošajiem studentiem vai skolēniem un nodrošina tūlītēju atgriezenisko saiti. Lai tas būtu realizējams, mēs, tehnoloģiju ražotāji, strādājam aizvien jaunu risinājumu izstrādes, kas palīdzētu spert soli tuvāk veiksmīgai mācību procesa digitalizācijai šajos sarežģītajos apstākļos.”
Nākotne pieder kombinētam mācību procesam
Resursi tiek investēti ne tikai tehnoloģiskajos risinājumos, bet arī mācībspēku digitālo kompetenču uzlabošanā. Tas liek domāt, ka attālināto mācību pieeja nebūs tikai pagaidu risinājums. Apgalvojumam, ka nākotne pieder kombinētam mācību procesam, piekrīt arī Guntars Catlaks: “Jau šobrīd redzams, ka daudzas attālināto mācību metodes saglabāsies arī nākotnē. Saredzu, ka, piemēram, skolēni konkrētu dienu skaitu mēnesī pavadīs mācoties paši, atbilstoši uzdotajam un mācību plānam. Digitālo tehnoloģiju izmantošana mācību procesā ir neizbēgama un nepieciešama mūsdienās. Līdz ar to ir skaidrs, ka izglītības digitalizācija turpināsies neatkarīgi no Covid-19 krīzes, un nākotnē ir jārēķinās ar dažādām attālināto mācību metodēm.”
Augstākajā izglītībā attālinātajam studiju procesam ir vairākas priekšrocības, piemēram, iespēja lekcijas ierakstīt, efektīvi plānot savu laiku un apvienot ar darbu. Tomēr Jurģis Poriņš atzīst, ka attālinātais mācību modelis nevar pilnībā aizstāt klātienes izglītību. “Protams, ir skaidrs, ka šī attālinātā izglītība neizbēgami ienākusi mūsu dzīvē un arī turpinās savu gājienu, jo arī rīki paliek viedāki un ar daudz plašākām iespējām. Taču, ja runa ir par inženierzinātnēm, praktisko iemaņu gūšanai ir nepieciešams būt arī klātienē,” savu nostāju skaidro J.Poriņš.
Tehnoloģiju uzņēmuma Huawei vadītājs Baltijas valstīs uzskata, ka tiešsaistes mācību modeļa kombinēšana ar klātienes nodarbībām ieliks būtisku pamatu digitalizācijas attīstībā ilgtermiņā ne tikai izglītības jomā, bet arī sabiedrībā kopumā. Rikijs Čens uzsver: “Atrodot efektīvāko balansu starp mācībām klātienē un tiešsaistē, ieguvēji būs visa sabiedrība. Mūsu kā tehnoloģiju ražotāju uzdevums ir sekot līdzi jaunākajām tendencēm un vajadzībām izglītības nozarē, lai mācību procesu padarītu ērtu un efektīvu ikvienam.”
Uz Meganas Mārklas un prinča Harija kāzām devās ne mazums slavenību, bet interesanti ir tas, ka pāris dažus no saviem viesiem nekad iepriekš nebija satikuši! Populārāko viesu vidū bija Džordžs Klūnijs un viņa sieva Amala Klūnija, Serēna Viljamsa, Viktorija Behema ar vīru Deividu Behemu un vēl ne mazums atpazīstamu personu.
Kāzās ieradās 600 viesu un pēc kāzām tika apspriests, ka Meganai ir visai daudz ietekmīgu Holivudas draugu. Tomēr izrādās, ka tā nebūt nav, jo daži viesi, kas bija ieradušies uz Saseksas hercogu kāzām, patiesībā ne reizi pirms tam nebija satikuši ne līgavu, ne līgavaini! Šis “savādais” fakts ir kļuvis zināms no prinča Harija krustmātes Kerolīnas Bartolomjū, kura pastāstījusi, ka gaidot laulību ceremonijas sākumu baznīcā, pagriezusies pret blakus stāvošo pāri – Džordžu Klūniju un viņa sievu Amalu un uzsākusi sarunu, viņa vaicājusi kā pāris iepazinies ar Hariju un Meganu. Viņa esot saņēmusi visai amizantu atbildi: “Mēs vispār neesam pazīstami…”
Pēc šī fakta uzzināšanas gribas uzdot vien jautājumu. Vai šie populārie viesi tika uzaicināti uz kāzām, lai tajās piedalītos pēc iespējas vairāk ietekmīgu un slavenu cilvēku?
Džordžs Klūnijs ar sievu Amalu apmeklējuši arī kāzu ballīti Frogmoras namā, uz kuru bija uzaicināti tikai 200 viesi. Vakara gaitā esot redzēts, ka aktieris izdancinājis Meganu Mārklu un, šķiet, pie reizes beidzot ar viņu iepazinies.
Video
Viena no galvenajām konteineru māju priekšrocībām ir tā, ka tās var uzbūvēt un transportēt uz attālākām vietām. Tas ir tieši tas, kas noticis ar šo iespaidīgo māju, kas ir uzcelta, izmantojot 40 pēdu konteineru.
Šī māja atrodas kalnos, no kuriem paveras skats uz okeānu un Jaunzēlandes Dienvidu salu.
Video
Ēdiens mēdz būt aktuāls temats daudzās ģimenēs – te bērni ēd par daudz, te pārāk neveselīgi. Bet ko darīt, ja bērns negrib ēst, ja bērnam nav izteiktas apetītes un vecākiem šķiet, ka dienas laikā mazais teju neko neapēd, skaidro Rimi Bērniem veselīgas ēšanas eksperte, uztura speciāliste Olga Ļubina.
Pirmais solis – uztura dienasgrāmatas ieviešana
“Lai saprastu, vai uzņemtā ēdiena apjoms tik tiešām ir problēma un vai bērns ēd par maz, pirmā lieta, ko ir vērts darīt, ir izveidot bērna uztura dienasgrāmatu, kurā tiek fiksēts tas, ko bērns dienas laikā apēd. Tas palīdzēs saprast, cik bieži, daudz un ko bērns ēd. Realitātē bieži gadās tā, ka vecākiem tikai šķiet, ka bērns ēd maz, taču patiesībā bērns paēd pietiekami. Uztura dienasgrāmata ir lielisks veids, kā datēt un fiksēt bērna ēšanas paradumus un vecākiem jau laikus gūt atbildes uz savām bažām par bērna ēšanu vai neēšanu,” iesaka uztura speciāliste.
Kāpēc daži bērni negrib ēst
Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina atgādina, ka gadās situācijas, kad bērns tiešām pamata ēdienreizēs ēd maz un, ierīkojot bērna uztura dienasgrāmatu, tas kļūs skaidrāk redzams. Tam, kāpēc daži bērni negrib ēst, var būt vairāki iemesli.
– Reizēm gadās, ka ēdienreizē bērns neko neapēd, taču pēc uztura dienasgrāmatas aizpildīšanas atklājas, ka bērns daudz apēd ēdienreižu starplaikos, un tas var būt iemesls, kāpēc bērns negrib ēst galveno ēdienreižu laikā. Tāpēc, vērtējot datus no uztura dienasgrāmatas, jāpievērš uzmanība tam, vai bērns lielāko daļu pārtikas neuzņem starp ēdienreizēm uzkodu, našķu vai saldināto dzērienu veidā.
– Ir bērni, kam apetīte parasti nav izteikta, un viņus ēdiens tik daudz neinteresē. Šie bērni parasti nejūtas izsalkuši, un var gadīties, ka savu laiku vienkārši negrib tērēt ēdienreizei, jo citas aktivitātes viņus interesē vairāk. Ēdiens šiem bērniem var būt nevis patīkama laika pavadīšana, bet drīzāk apgrūtinājums.
– Neēšana var kalpot arī kā aizsargmehānisms uz kādām emocionālām sajūtām. Piemēram, ja bērna vecāki ļoti pievērš uzmanību ēšanai un pārdzīvo, ka bērns neēd, vai ja bērns ir pārlieku aprūpēts un mazulim neļauj ēst pašam, var tikt nomākta vēlme baudīt ēdienu un rasties negatīva pieredze. Arī šādas situācijas var novest līdz tam, ka apēstais ēdiena daudzums mazinās.
Kad ir pamats bažām
Ja pieaugušie ir konstatējuši, ka bērns tiešām ēd maz, pirmais, kam iesaku pievērst uzmanību, ir bērna augšanas dinamika, vērojot svara un garuma pieaugumu. Balstoties uz to, var spriest par uzturvielu pietiekamību vai trūkumu bērna ēdienkartē. Ja svara un auguma dinamika ir laba un vecumam atbilstoša, ja bērns ikdienā jūtas labi, ja nav biežu sūdzību par nogurumu, ja bērna imunitāte ir laba un viņš bieži neslimo, visticamāk, pieaugušie var daudz neuztraukties un ļaut bērnam baudīt bērnību. “Bērniem pēc 2 gadu vecuma var noteikt arī ķermeņa masas indeksu, lai izvērtētu atbilstību noteiktajiem parametriem,” norāda uztura speciāliste.
Ja šie rādītāji ir zem normas, tas ir signāls, ka bērnam nepietiek uzturvielu. Tas var norādīt arī uz kādām uzturvielu uzsūkšanās problēmām. Šādā gadījumā būtu vajadzīga ģimenes ārsta konsultācija, lai noskaidrotu iemeslu, iesaka Olga Ļubina.
Principi, ko ievērot mazēdāju vecākiem
Ja ģimenē aug bērns, kurš maz ēd, visiem ģimenes locekļiem ir vērts izvairīties no uzkodām starp ēdienreizēm un ēst tikai galvenajās ēdienreizēs. Tāpat būtu vērts sekot līdzi tam, cik daudz bērns dzer, jo pārāk liels uzņemtā
šķidruma daudzums var mazināt apetīti un uzņemto ēdienu, līdz ar to uzturvielu daudzumu. Būtu vērts arī koriģēt ēdienreižu saturu, pielāgojot to konkrētajam bērnam – sabalansēt un piedāvāt bērnam to, kas ēdienkartē pietrūkst – olbaltumvielas, ogļhidrāti vai taukvielas. Kā piemēru Rimi Bērniem veselīgas ēšanas eksperte Olga Ļubina piedāvā situāciju, kad bērns izvēlas makaronus, kas ir galvenokārt ogļhidrātu avots, vēlams piedāvāt arī sieru, vistu vai kādu citu olbaltumvielas saturošu produktu. Ja vecāki paši nevar izvērtēt, kā trūkst bērna ēdienkartē, jāvēršas pēc palīdzības pie uztura speciālista vai dietologa, lai izvērtētu bērna ēšanas paradumus un izveidotu ēdienkarti.
Neļauties manipulācijām un nespiest
Lai arī cik noraizējušies ir vecāki par sava bērna ēdienkarti, piespiest bērnu ēst noteikti nevajadzētu – tas tikai radīs lielāku pretestību un vairos negatīvas emocijas attiecībā uz ēšanu”, atgādina eksperte. Tāpat bērns var manipulēt ar ēšanu vai neēšanu, jo tā ir lieta, ko viņš pats spēj kontrolēt. Redzot, ka vecāki ir ļoti norūpējušies par to, ka viņš neēd, bērns neēšanu var vēl vairāk pastiprināt, lai dabūtu to, ko vēlas, vai vienkārši pievērstu sev uzmanību. Nākotnē tas var izraisīt ēšanas traucējumus vai izraisīt emocionālo ēšanu. Tāpat ēšanas uzspiešana traucē bērnam iepazīt savu izsalkuma sajūtu. Ja bērns objektīvi ēd par maz, jāmeklē risinājumi, kas ir labi bērnam un vecākiem. Var iesaistīt bērnus gatavošanas procesā, kā arī padomāt par ēdiena noformējumu. Tāpat vēlams izvairīties no jautājumiem: “Vai tu ēdīsi zupu?”, jo tas bērnam var radīt vēlmi teikt “Nē”, lai gaidītu citu piedāvājumu. Ja bērnam piedāvā izvēlēties, ko ēst, vislabāk ļaut izvēlēties no diviem ēdieniem.
Ik gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Vispasaules Insulta diena. Lai arī par insulta riskiem un seku nopietnību tiek runāts bieži, tomēr insulta skaits Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies un mazinājies. Kāpēc tā? Kas ir būtiskākie riska faktori, kas ir būtiskākais insulta pacientu ārstēšanā un kādas ir profilakses iespējas? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Laiks ir smadzenes
Mūsu galvas smadzenes ir unikāls orgāns! Tik mazas – tikai divi trīs procenti no ķermeņa kopējās masas, bet tās patērē piekto daļu no organisma uzņemtā skābekļa un ceturto daļu no uzņemtās glikozes daudzuma. Smadzenes nepārtraukti strādā – ar smadzeņu palīdzību mēs redzam, dzirdam, jūtam, runājam, kustamies, saožam, spējam domāt, atcerēties, radīt, smadzenes koordinē visus dzīvības procesus organismā, arī elpošanu, sirdsdarbību. Ja smadzeņu šūnas nesaņem skābekli un glikozi, tās iet bojā. Mirstot smadzeņu šūnām, izzūd vai ievērojami samazinās kāda no smadzeņu funkcijām. Tāpēc insults – akūts galvas smadzeņu asinsrites traucējums, kas rada smadzeņu šūnu bojāeju –, ir slimība, no kuras cilvēki baidās visvairāk. Gandrīz katrā ģimenē ir kāds, kurš to pārcietis un nu cīnās ar paliekošām sekām – jušanas, koordinācijas, runas, saprašanas traucējumiem, nespēju kustēties…
„Zināms, ka saslimstība ar insultu pieaug pēc 55 gadu vecuma, ar to būtu jārēķinās. Tātad pastāv riska faktors, no kura mēs nevaram izvairīties, – vecums. Arī ģenētika – ir īpašas insulta formas, kas pārmantojas no vecākiem,” saka I. Ķikule. „Bet ir riska faktori, kurus mēs noteikti varam koriģēt un vispirms jau ar dzīvesveidu, ievērojot veselīgas ēšanas pamatprincipus, regulāri nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, mazinot stresu, nesmēķējot, nelietojot pārmērīgi daudz alkoholu. Savukārt lielie riska faktori, kas noved līdz insultam, ir nekontrolēts augsts asinsspiediens jeb – kā mediķi saka – arteriālā hipertensija, sirds ritma traucējumi un ateroskleroze, kad asinsvada lūmens ir sašaurinājies vai daļēji aizsprostojies. Šie riska faktori ir cits citam pakārtoti, cieši saistīti. Augsts asinsspiediens izmaina asinsvadu sieniņas iekšējo slāni, tajā rodas mikroplaisas, samazinās asinsvadu elasticitāte. Ja ir augsts holesterīna līmenis asinīs, asinsvada sieniņas sabiezē, veidojas pangas. Ja panga vēl nav sacietējusi, tās mīkstais saturs var veidot trombu, nosprostot asinsvadu un – attīstās insults. Savukārt, ja ir sirds ritma traucējumi un cilvēks nelieto medikamentus, kas šķidrina asinis, tad, sirdij strādājot nevienmērīgi, tās artērijās veidojas trombi – emboli, kas pie paaugstināta asinsspiediena ar asins plūsmu tiek aiznesti tālāk uz galvas smadzenēm un tur nosprosto attiecīgā diametra asinsvadu. Insults ir kā komplikācija daudzām citām slimībām un nepareizam dzīvesveidam.
Aktuālā situācija
Pēdējos trīs gadus insultu skaits Latvijā būtiski nemainās – apmēram 7 tūkstoši pacientu ik gadu cieš no šīs katastrofas galvas smadzenēs. Tiesa, uzlabojoties profilakses un ārstniecības iespējām, mirstība no insulta nedaudz samazinās – pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2016. gadā insults kā nāves cēlonis bija 2200 cilvēkiem; 2017. gadā – 2115, bet 2018. gadā – 2045 Latvijas iedzīvotāju. Tomēr aptuveni trešdaļai insulta pacientu paliek būtiski kustību traucējumi, vēl daļa nespēj sevi aprūpēt un viņiem nepieciešama kopšana. Kāpēc situācija neuzlabojas, ja ārsti masu medijos tik daudz runā par insultu?
Kā skaidro neiroloģe, pirmkārt, insulta upuru skaitam visā pasaulē un arī Latvijā piemīt tendence palielināties iedzīvotāju novecošanās dēļ. Proti, vecāka gadagājuma cilvēkiem ir daudz citu blakus slimību, kas ir insulta riska faktori. Otrkārt, šodien galvenā problēma varētu būtu tā, ka cilvēki, kuriem nekad iepriekš nav bijusi saskare ar insultu, neatpazīst tā pirmos simptomus – it sevišķi, ja simptomi ir viegli – un adekvāti nenoreaģē. Viņi padomā, ka „gan jau dīvainās sajūtas pēc brīža pāries” un neizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi. Daudzi cilvēki arī baidās no nepamatota NMPD izsaukuma, lai par to pēc tam nebūtu jāmaksā. Citreiz pacients cenšas sazvanīt savu ģimenes ārstu, lai izstāstītu simptomus, ja viņš vēl spēj runāt. Taču tas paņem laiku, un bieži vien paliekošo insulta seku iemesls ir tieši nokavēts laiks, kurā jau varēja sniegt akūtu palīdzību – izmantot jaunākās specifiskās insulta ārstēšanas metodes.
Tipiskās un ne tik tipiskās pazīmes
Insulta simptomi visiem nav vienādi. Tie ir atkarīgi no tā, kurā asinsvadā pārtraukusies asins plūsma un cik liels smadzeņu rajons palicis bez skābekļa apgādes. Tas nosaka arī insulta smagumu un prognozi. Ir divu veidu insulti. Visbiežākie ir išēmiski insulti jeb smadzeņu infarkti, kas rodas, ja trombs nosprosto asinsvadu un tāpēc smadzenēm tiek pārtraukta asins piegāde un līdz ar to arī skābekļa piegāde. Otrs ir hemorāģiskais insults jeb asinsizplūdums galvas smadzeņu vielā vai starp smadzeņu apvalkiem, kuru izraisa plīsis asinsvads. Asinsvadu nosprostojums arī var rasties divējādi: vai nu veidojoties trombiem pašā asinsvadā – tas ir aterotrombotisks smadzeņu infarkts, vai trombiem nokļūstot smadzeņu asinsvados no citiem orgāniem, visbiežāk no sirds – tas ir trombembolisks smadzeņu infarkts. Visiem insulta veidiem ir viena kopēja pazīme – insults notiek pēkšņi. „Tas būtu jāuzraksta sarkaniem burtiem!” pārliecināta I. Ķikule. „Vakar biju vesels, un šodien man pēkšņi parādījušies simptomi. Pēkšņi ir vienas puses nespēks – ja tiek nosprostota, piemēram, vienas puses miega artērija, tad pretējā ķermeņa pusē attīstās notirpums, pēkšņa parēze (muskuļu vājums) vai paralīze (pilnīgs kustību spējas zudums), parādās vienas sejas puses asimetrija, runas traucējumi. Cilvēks neuztver vai nesaprot, ko runā, vai arī pats nevar parunāt, vai runā neskaidri. Apmēram 80 procentos gadījumu insults notiek tieši ar šīm pazīmēm. Vēl ir cits išēmiskā insulta paveids, kad aizsprostojas mugurkaula artērijas, kas tālāk savienojas pamata artērijā un tās zari savukārt apsaiņo smadzeņu stumbru, kurā atrodas dzīvībai svarīgie centri. Tad simptomi izpaužas nedaudz citādāk: ar pēkšņu, stipru galvas reiboni, koordinācijas un līdzsvara zaudēšanu, troksni ausīs, redzes traucējumiem – cilvēks visu laiku redzēja, un pēkšņi puse no redzes lauka pazūd –, ar sliktu dūšu, neskaidru runu, rīšanas grūtībām. Šis insulta paveids ir retāk sastopams, bet ir ļoti bīstams. Savukārt hemorāģisks insults visbiežāk izpaužas ar pēkšņām galvassāpēm, reiboni, vemšanu, mēdz būt bezsamaņa, kas var ilgt no dažām stundām līdz pat divām, trim dienām. Ir traucēta rīšana, elpošana, sirdsdarbība, var būt urīna aizture vai nesaturēšana. Cilvēkam ir paralīze un jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē, šķība seja. Ļoti smags stāvoklis rodas pēc asinsizplūduma smadzeņu stumbrā. Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka šādā situācijā, kad parādās pirmās insulta pazīmes, jāreaģē uzreiz – jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.”
Ārste aicina īpašu uzmanību pievērst vientuļiem cilvēkiem gados: „Kaimiņi tikai pēc laika ievēro, ka vecais cilvēks kādu brīdi nav manīts, un, kad policija atver dzīvokļa vai mājas durvis, viņš tiek atrasts nokritis uz grīdas un tādā veidā nogulējis jau vairākas dienas. Tad insulta ārstēšanas iznākums vairs nebūs labvēlīgs.”
Palīdzēt var, bet – ir nosacījumi
Neirologi visā pasaule, runājot par insultu, izmanto saukli Laiks ir smadzenes! Tas nozīmē, ka ne tikai medikamenti, tehnoloģijas un ārsti ir tie, kas nosaka ārstēšanas iznākumu. Ļoti būtisks ir laika faktors, lai varētu sniegt ātru un efektīvu palīdzību, uzsver neiroloģe. Katras piecpadsmit minūtes smadzeņu šūnām bez apasiņošanas nozīmē, ka funkcionālie traucējumi, par kuriem tās atbild, būs par četriem procentiem izteiktāki. Šūnas iet bojā, un tās vietas smadzenēs vairs neatjaunojas. Kādreiz notiek pat tā, ka cilvēks no rīta pamostas un – vairs nespēj parunāt vai netiek laukā no gultas, jo insults viņam noticis vēlu vakarā vai naktī, smadzenēs kāds apgabals jau ilgstoši bijis bez asinsrites, bet laika logs, kurā mēs cilvēkam varam palīdzēt smadzenēm atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai tuvu tam, ir ārkārtīgi ierobežots. Līdz četrām ar pusi stundām, lai veiktu trombolīzi – trombus šķīdināšanu ar zālēm, bet trombektomijai jeb tromba mehāniskai izvilkšanai no lielā asinsvada – līdz sešām, reizēm līdz deviņām stundām. Lai viss izdotos, svarīgs arī paša pacienta organisma stāvoklis – kādi ir viņa asinsvadi, blakus slimības. Proti, dažkārt trombu šķīdināšanas metodi nav iespējams pielietot, jo risks, ka pacients varētu sākt asiņot, ir ļoti liels. Jāsaprot, ka, ievadot speciālo medikamentu asinsritē, trombs tiek šķīdināts ne tikai konkrētajā aizsprostotajā asinsvadā, bet visā organismā. Tāpēc var attīstīties komplikācijas, cilvēkam var sākt asiņot, piemēram, kuņģa čūla, neveselās smaganas, un reizēm asiņošanas dēļ nākas pārtraukt uzsākto trombolīzi. Bet tas nav novērojams ļoti bieži.
Savukārt, ja ir hemoroģisks insults, ārstēšana ir pavisam cita: stabilizē visus pacienta vitālos radītājus, mazina asinsspiedienu un veic datortomogrāfiju, lai izmeklētu un pierādītu asinsvada plīsuma iemeslu. Ja tas ir ļoti augsts asinsspiediens, tad ārstēšana ir asinsspiediena korekcija un prettūskas terapija galvas smadzenēm. Ja atklājas, ka asinsizplūduma iemesls ir asinsvada patoloģija, piemēram, aneirisma, tad lēmumu pieņemšanā tiek pieaicināti neiroķirurgi un invazīvie radiologi.
Cītīga vingrošana un digitālā terapija
Pēc insulta diemžēl bieži vien saglabājas sekas. Piemēram, cilvēks vairs nevar pakustināt roku – tātad galvas smadzeņu reģions, kas atbild par rokas kustībām, gājis bojā. Taču, par laimi, mūsu smadzenēm piemīt brīnumaina spēja – neiroplasticitāte. Proti, blakus reģioni var uzņemties plašāku funkciju un daļēji vai pilnībā tikt galā ar insulta posta darbiem – kustību, līdzsvara, jušanas, rīšanas, runas traucējumiem, arī veicināt rokas kustības atjaunošanos. Tādā veidā notiek atlabšana, skaidro neiroloģe. Tāpēc rehabilitācija, vingrināšanās, jāsāk uzreiz pēc insulta, vēl atrodoties slimnīcā. Pētījumi liecina: ko atgūsi pirmā gada laikā, tas arī būs. Ja pēc insulta pagājis gads, tad mediķi sāk jau runāt par insulta seku parādībām. Gads ir nogrieznis, pēc kura var aptuveni spriest par ieguldītā rehabilitācijas darba iznākumu, ieguvumiem, par maksimālo sasniegumu. Vienīgā problēma, ka ne vienmēr valsts apmaksātā rehabilitācija uzreiz pēc ārstēšanās slimnīcā ir ieejama. Tāpēc sadarbībā ar Nacionālo rehabilitācijas centru Vaivari neiroķirurgs Jānis Šlēziņš un inovāciju eksperts Kristaps Krafte radījuši digitālu rehabilitācijas asistentu Vigo tiem insulta pacientiem, kuri ir saglabājuši kognitīvās iemaņas – spriestspēju un kuriem izdodas nospiest taustiņu uz ekrāna. Programma ir ērti lietojama planšetdatorā, un tā katram insulta pacientam, izvērtējot viņa funkcionālās spējas, izstrādā atbilstošu plānu rehabilitācijai mājas apstākļos. Kopā ar lietotni iespējams vingrot, novērtēt savu fizisko un emocionālo stāvokli, vērot progresu. Tas motivē vingrināties un koncentrēties uz insulta seku mazināšanu. Līdz šim pierādījies, ka Vigo patīk arī vecāka gadagājuma insulta pacientiem.
Mācība nākotnē
Domājot par savu veselību atbildīgi, gudri, zinoši, risks piedzīvot insultu kļūst arvien mazāks. Piemēram, neārstēts augsts asinsspiediens palielina iespēju saslimt ar insultu piecas-septiņas reizes. Tas nozīmē, ja cilvēks precīzi lieto ārsta izrakstītās zāles un asinsspiediens turas normāls, insulta iespējamība samazinās. Cilvēkam ar sirds aritmiju risks saslimt ar insultu samazinās divas-trīs reizes, ja viņš lieto antikoagulantus jeb asins šķidrinātājus un sasniedz asins recēšanas mērķa radītāju. Reizi gadā vai divos var veikt miega artērijas izmeklējumu dopleropgrāfiju, lai novērtētu asinsvada sieniņu biezumu. Dažkārt, ja miega artērija ir ļoti sašaurinājusies, tajā ievieto stentu vai aterosklerotisko plātnīti no asinsvada izoperē, lai neattīstītos insults.
Tiem, kam insulta nav bijis, ļoti svarīga ir primārā profilakse. Jāievēro veselīgs dzīvesveids un jānovērš insulta riski. Tātad – kontrolēt savu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, noskaidrot, vai nav sirds ritma traucējumu un vismaz reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu, lai nodotu analīzes – noteiktu cukura līmenis asinīs, holesterīnu, iekaisuma radītājus, vajadzētu veikt kardiogrammu, reizēm pataustīt savu pulsu. To visu var izdarīt, tikai jāparūpējas par sevi, jāmīl sevi, uzsver ārste.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa insulta profilaksei iesaka veikt regulāras asinsspiediena pārbaudes, kā arī cukura līmeņa asinīs un holesterīna mērījumus. Tos ikviens var ērti veikt uz vietas aptiekās. Tāpat būtisks ir veselīgs dzīvesveids – uzturs, fiziskās aktivitātes, garīgais līdzsvars. Mums ir jāmācās mazināt ikdienas stresu, rast veidu, kā ar to tikt galā. Tāpat ir jārūpējas par savu miega kvalitāti, ja nepieciešams, lietojot nomierinošas tējas vai uztura bagātinātājus uz augu bāzes. Arī Omega-3 taukskābju lietošana var mazināt insulta iespējamības riskus. Lietojiet uzturā bioflavonoīdus, un kā vienu no tiem – rutīnu. Tas stiprina asinsvadu sieniņas un uzlabo asins cirkulāciju.
Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, aģentūrai LETA skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
“Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju,” sacīja ministre.
Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, “cik daudz tas var uzlikt” attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.
Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.
“Pie tam tas, ko uzsver arī eksperti, ir, ka katrs rādītājs pats par sevi, ja tas tiek sasniegts, vēl nenozīmē, ka ir jāieslēdz ārkārtējā situācija, tas drīzāk tiktu vērtēts kombinācijā,” skaidroja ministre.
Kā vēstīts, ministri otrdien pieņēma Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tā paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd esam trešajā riska kategorijā, skaidroja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Plānā, kurā skaidrota ierobežojumu ieviešana pie konkrētiem saslimstības rādītājiem, ir izvirzīti jau iepriekšminētie trīs kritēriji, kas vainu atsevišķi vai arī kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās riska kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.
Plānots, ka, Latvijai nonākot augstākajā no četrām riska kategorijām, līdz ar citiem ierobežojumiem darbotos tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, slēgtu izklaides vietas un tiktu ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi.
Plānā gan skaidrots, ka katrai riska pakāpei rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski, vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.
Tiek norādīts, ka jebkura darbība jebkurā fāzē var tikt papildus ierobežota vai apturēta reģiona vai valsts mērogā, ja tiek konstatēta sakarība ar Covid-19 izplatības riskiem.
Tāpat tiek uzsvērts, ka plānā ir norādīti maksimālie risinājumi katrā riska fāzē, pirms šo risinājumu ieviešanas var tikt ieviesti starprisinājumi atbilstoši katras nozares plānotajiem pasākumiem.
Dievietes redakcija no kāda lasītāja saņēma jautājumu, kurš vēlājās uzzināt, vai LMT veikala darbinieki drīkstētu ierobežot fotogrāfēšanu un filmēsānu LMT veikalā?
Lasītājs arī norādīja, ka uz veikala durvīm ir norādīts, ka veikalā tiek veikts video un audio
ieraksts. Mūsu lasītāja vārdā vērsāmies pie LMT uzņēmuma, kā arī pie t/c Spice pārstāvjiem, uzdodot jautājumu, vai LMT veikala telpās patiešām aizliegts fotografēt un filmēt un lūdzām apstiprināt, vai veikalā veicat šos audio ierakstus?
No uzņēmuma LMT pārstāvjiem saņēmām atbildi:
“Darbinieki var lūgt pārtraukt fotoattēlu veikšanu mūsu klientu centros, jo mēs rūpējamies par mūsu darbinieku personas datu drošību un par citas mūsu komercdarbības ietvaros aizsargājamās informācijas drošību.
Audio un video ieraksti mūsu klientu centros tiek veikti ievērojot normatīvo aktu prasības, lai nodrošinātu infrastruktūras, pakalpojumu, informācijas, darbinieku, klientu un apmeklētāju drošību, novērstu prettiesiskus vai citādus apdraudējumus, lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, kā arī, lai veiktu sniegto pakalpojumu kvalitātes kontroli un pilnveidošanu. Par audio un videoierakstu veikšanu apmeklētāji tiek informēti ar attiecīgām brīdinājuma zīmēm, pirms ienākšanas klientu centrā.
Plašāka informācija pieejama LMT mājas lapas sadaļā “Privātuma politika.”
Dieviete.lv e-pastā sazinājās arī ar Tirdzniecības centru Spice un jautājām vai T/C Spice ir ierobežota fotogrāfēšana vai filmēšana, ja jā, tad uz kāda pamata? Atbildi nesaņēmām.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sākusi ētikas pārkāpuma lietu pret deputātu Aldi Gobzemu par aicinājumu nelietot sejas maskas. Gobzems komisijas sēdē apšaubīja masku jēgu. Taču citi deputāti norādīja, ka lieta ierosināta par aicinājumu pārkāpt likumu, nevis masku efektivitāti.
Video
Ik pa laikam britu karaliskā ģimene meklē jaunus darbiniekus, reizēm arī tos atlaiž vai tie aiziet no darba dažādu nesaskaņu dēļ, īpaši populāri tas bija laikā, kad Meganai Mārklai bija nepieciešama asistente, nemaz nerunājot par auklītēm mazajam dēlēnam Ārčijam.
Nav tā, ka piedāvātās vakances ir tikai izredzētajiem, bet prasības ir visai augtas, tādēļ daudzi gluži vienkārši tām neatbilst. Piemēram, Kembridžas hercogi izsludinājuši oficiālu konkursu vakancei – mājkalpotāja, kas palīdzēs ar darbiem princim Viljamam un Keitai Midltonei Kensingtonas pils rezidencē. Iespējams, ka šī vakance radusies tādēļ, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ bērniem jādzīvo mājās, tādēļ nepieciešama papildus palīdzība.
Darba sludinājumā teikts, ka kandidātam ir jābūt apveltītam ar spēju pielāgoties situācijām, jāizrāda maksimālu iniciatīvu uzņemties atbildīgu, jābūt labam kontaktam ar bērniem. Šim cilvēkam būs bieži jāceļo un jāpielāgojas elastīgam darba grafikam. Akcentēta arī kāda būtiska prasība pret topošo Kensingtonas pils darbinieku – jāsaglabā konfidencialitāte, nekādā gadījumā nav atļauts izpaltīt baumas vai noklausīties sarunas, augstākā prasība – lojalitāte!
“Ja jums šķiet, ka jūs atbilstat minētajām prasībām, sūtiet pieteikumus līdz 7.novembrim,” – teikts Kensingtonas pils sludinājumu vietnē.
Pēdējās dienās sociālajos tīklos manāms, ka ievērojama sabiedrības daļa žēlojas par ierobežojumiem, kas paradzēti Covid-19 izplatības mazināšanai. Šobrīd Ministru kabinets ir lēmis par labu nosacījumam pilnīgi visās publiskās vietās iekštelpās nēsāt sejas maskas. Tāpat vienā telpā kopā drīkst uzturēties tikai 10 cilvēki.
Tikmēr kāda Latviete vārdā Iveta savos sociālos tīklos dalās ar iespaidiem par dzīvi Spānijā, kur ierobežojumi ir krietni bargāki, nekā pie mums Latvijā. Ierobežojumi Spānijā ir terminēti līdz pat nākošā gada pavasarim. Spānijā ir jāievēro komandantstunda, kā arī pastāv aizliegums bez nopietna iemesla šķērsot Spānijas provinču robežas. Iveta aicina latviešus paskatīties uz dzīvi gaišāk, jo ierobežojumi šeit, salīdzinājumā ar Spāniju, ir tīrais nieks!
Ārlietu ministrija ir publicējusi ziņu, ka 25.oktobrī Spānijas valdība izsludināja ārkārtas situāciju, nosakot komandantstundu visā Spānijas teritorijā no 23.00 līdz 6.00. Spānijas autonomie apgabali var noteikt vietējos vai apgabala līmeņa ierobežojumus, tai skaitā ierobežojumu citu apgabalu iedzīvotājiem iebraukt un izbraukt attiecīgajā reģionā. Kanāriju salas pašlaik ir vienīgais reģions bez komandantstundas ierobežojumiem.
Arī Spānijā, tāpat kā Latvijā, obligāta prasība ir sejas un deguna aizsegu lietošana visur – sabiedriskajā transportā, visās slēgtajās telpās. Taču Spānijā tas jādara arī atrodoties uz ielas! Maskas tur ir obligātas no 6 gadu vecuma. Šo noteikumu neievērošanas gadījumā var tikt piemērots 100 EUR naudas sods. Salīdzinājumam Latvijā maksimālais soda apmērs par masku nenēsāšanu var sasniegt 50 EUR.
Ivetas ieraksti Facebook:
Mans izdzīvošanas šovs Spānijā turpinās ! Stājas spēkā virkne jauno noteikumu : komandantstunda ( tas vēl būtu paciešami…
Posted by Iveta Laicena on Monday, October 26, 2020
Vēl par Spāniju . Tā nu sagadījās, ka manus super- druper ierakstus izlasīja kāda žurnāliste un pierunāja uz interviju…
Posted by Iveta Laicena on Monday, October 26, 2020
Kamēr pasaulē turpina izplatīties Covid-19 un epidemiologi iesaka nepulcēties un nesportot grupās, ir vērts apdomāt, ar kādām aktivitātēm sevi uzturēt labā garīgajā un fiziskajā formā. Lai arī drēgnajos rudeņos sports iekštelpās šķiet īpaši vilinošs, mediķi šobrīd aicina doties dabā. Latvijas apceļošana, slēpņošana, putnu vērošana, rudenīga golfa spēle vai aktīva pastaiga pilsētā – tās ir piecas idejas drošām un aktīvām brīvdienām svaigā gaisā, kuras vēl aizraujošākas, ērtākas un veselībai draudzīgākas var padarīt jauns un mūsdienīgs sabiedrotais – viedpulkstenis.
Jauni piedzīvojumu maršruti
Kā zināms, ceļošana ārpus valsts šobrīd ir stipri ierobežota, bet tas tikai veicinājis aktīvāku dzimtās zemes iepazīšanu. Ne viens vien Latvijas apceļotājs šogad atzinis, ka mūsu zeme ir vēl plašāka un krāšņāka, nekā domāts. Tomēr, ja aptrūkušās idejas jauniem tūrisma maršrutiem, Latvijas oficiālais tūrisma portāls radījis virtuālu maršrutu plānotāju (latvia.travel/trip-planner), kas ļaus atklāt aizvien jaunus galamērķus. Skauti teiktu, ka jebkura pārgājiena neiztrūkstoša sastāvdaļa ir pikniks pie pašu sakurta ugunskura, 21. gadsimtā šo komplektu papildina arī viedpulkstenis. Huawei Watch GT 2 Pro jaunajā pulkstenī iestrādātais barometrs un altimetrs kopā ar laikapstākļu prognožu funkciju palīdzēs būt gatavam ikvienai situācijai dabā. Savukārt navigācijas funkcija palīdzēs justies droši, iepazīstot jebkuru ceļojumu galamērķi. Turklāt pat tad, ja tomēr gadīsies apmaldīties, pateicoties iebūvētajam GPS, viedpulkstenis tevi atvedīs atpakaļ uz pārgājiena sākumpunktu.
Putnu vērošana
Ornitologi saka, ka par putnu vērotāju nepiedzimst, par to kļūst. Meklējot jaunas nodarbes dabā, putnu vērošana var kļūt par interesantu aktivitāti ģimenes un draugu lokā vai pāraugt aizraujošā sacensībā, lai atklātu iespējami vairāk putnu. Latvijas teritorijā sastopamas 365 putnu sugas, no kurām apmēram 220 sugas Latvijā ligzdo, bet pārējās sastopamas ziemošanas vai migrācijas laikā vai kā iemaldījušies viesi. Putni ir vienmēr un visur, taču Latvijā ir vairākas vietas, kurās noteiktos gadalaikos sastopams krietni vairāk putnu nekā cituviet. Rudeņos ornitologi iesaka putnus vērot, piemēram, Kolkas raga, Liepājas jūrmalas un ezera tuvumā, Papē, Lubānas ezera mitrainē, Kaņiera un Engures ezera tuvumā u. c. Ja vēlies uzņemt skaistus fotokadrus, ieteicams dabā doties rīta agrumā, lai baudītu saullēktu vai kļūtu par liecinieku dabas atmodai. Lai fotografējot neaizbiedētu putnus, vērts izmēģināt viedpulksteni, no kura tālruņa kameru iespējams kontrolēt attālināti.
Golfs arī rudenī
Vēlies iemēģināt roku jaunā sporta veidā? Kā būtu ar golfu? Lai arī golfa karstākā sezona ir vasara, tas droši spēlējams arī rudeņos un ir īsti piemērots sporta veids, lai nebūtu jāuztraucas par distancēšanos. Golfa laukumi atrodami daudzviet Latvijā (Rīgā, Jūrmalā, Kandavā, Ventspilī, Tukumā, Valmierā, Gulbenē, Madonā u. c.), turklāt vairākos no tiem pieejami arī trenera pakalpojumi. Tomēr arī šeit palīgā var nākt jaunais Huawei viedpulkstenis, starp kura vairāk nekā 100 treniņu režīmiem tagad ir arī režīms golfam, kas analizē spēlētāja stāju, uzrauga sitiena kustību, nosaka vidējo un ātrāko sitiena kustību, kalorijas, vidējo sirdsdarbības ātrumu un citus parametrus. Ar šo pulksteni nebūs jāuztraucas arī par golfa stila etiķeti – tam ir premium klases dizains ar titāna korpusu un izturīgu safīra stiklu, kas būs perfekti iederīgs gan atpūtas un sporta gaitās, gan arī biznesa vīrieša garderobē.
Iepazīsti Latviju slēpņojot
Geokačings jeb slēpņošana ir pasaulē un nu jau arī Latvijā populāra GPS spēle visai ģimenei. Tās mērķis ir atrast citu spēlētāju apslēptus “dārgumus”, sekojot vietas koordinātām. Visā Latvijas teritorijā ir tūkstošiem šādu vietu, kur apslēpti “dārgumi” – viss kas tev būs nepieciešams, ir atklājēja azarts un viedtālrunis, lai atvērtu mājas lapu geocaching.com. Pavisam ērti, ja esi arī viedpulksteņa valkātājs: piemēram, Huawei Watch GT 2 Pro viedpulksteņa navigācijas funkcija palīdzēs tev vienkāršāk orientēties, jo slēpņi var atrasties visneierastākajās vietās.
Tūrists savā pilsētā
Ja nav vēlmes vai iespējas doties ārpus pilsētas, bet fiziski izkustēties vajag, brīvdienas ir īstais laiks, lai kļūtu par tūristu pats savā pilsētā. Austiņās uzliec mīļāko mūziku, uzvelc laikapstākļiem piemērotu apģērbu un dodies ielās. Tā var būt skaista, rudenīga pastaiga vai izbrauciens ar velosipēdu. Galvenais uzdevums – būt vērīgam un ar jaunu skatu novērtēt pilsētvides ainavas, arhitektūru, pieminekļus, kuriem ikdienas steigā ierasti paskrienam garām. Lai šāda pastaiga vai velo izbrauciens uzlabotu tavu garīgo stāvokli un enerģijas līmeni visas dienas garumā, vērts izmantot viedpulkstenī iestrādātās tehnoloģijas sirds ritma un citu svarīgāko veselības parametru uzraudzībai. Jāpiebilst, ka Watch GT 2 Pro pulksteņa veselības funkcijas tev lieti noderēs ne tikai brīvdienās – viedpulkstenis būs uzticams sabiedrotais ikvienā situācijā, jo bez uzlādes darbosies līdz pat divām nedēļām. Pat tad, ja līdzi nav lādētāja, to var uzlādēt no mobilā telefona ar bezvadu uzlādi.
Šonedēļ eksperti spriedīs, kādus plānveida pakalpojumus slimnīcās, iespējams, no nākamās nedēļas nepieciešams mazināt, pirmdien preses konferencē sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Preses konferencē Mūrmane-Umbraško iepazīstināja ar pirmdien Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē lemto un sacīja, ka no rīta pieņemts lēmums slimnīcām gatavoties Covid-19 pozitīvo pacientu pieaugumam. Eksperti esot nonākuši pie secinājuma, ka iepriekšējās nedēļas saslimstība parādīsies slimnīcās septiņu dienu laikā, uzsverot, ka jo vairāk pozitīvo gadījumu atklāts, jo lielāka iespēja, ka pieaugs slimnīcās stacionēto skaits.
Pēc viņas paustā, stacionēto Covid-19 pozitīvo personu skaits ir pieaudzis no 7% līdz 10%, un Slimību profilakses un kontroles centra eksperti prognozējot, ka tas varētu pieaugt līdz 12,5%. “Svarīgi, ka sākam gatavoties šim palielinājumam, kas ir iespējams, ja nenostabilizēsim situāciju kā tādu šonedēļ un nākamnedēļ,” teica Mūrmane-Umbraško.
Vienlaikus sēdē lemts, ka attiecībā uz slimnīcu darbu izsludināts oranžais gatavības režīms. Slimnīcas šonedēļ pastiprināti gatavosies iespējamam pacientu skaita pieaugumam šīs nedēļas beigās un jaunnedēļ.
Vienlaikus šonedēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) strādā ar reģionālajām slimnīcām, lai veidotu tā sauktās “tranzīta nodaļas”. Viņa skaidroja, ka tās ir nodaļas, kurās ieved pacientus ar aizdomām uz Covid-19, un tajās pacienti uzturas zināmu laiku – kamēr tiek veikta diagnoze un pieņemts lēmums par personas ārstēšanu.
“Tad lemjam, vai pacientam ārstē tikai Covid-19 vai bez tā nepieciešams ārstēt arī citas saslimšanas. Šādas nodaļas pasargā slimnīcas personālu, jo šajās tranzītnodaļās personāls strādā īpašas piesardzības režīmā,” uzsvēra VM valsts sekretāre.
Plānots, ka šīs nedēļas laikā tiks sagatavota informācija par terapijas gultām, lai saprastu, kur šīm gultām jābūt nosacīti brīvām, ja rodas nepieciešamība. Papildus plānots spriest par to, uz kurām slimnīcām pacienti varētu tikt pārvesti.
VM valsts sekretāre norādīja, ka līdz piektdienai VM strādās pie konkrēta plāna, kā mobilizēt savus darbus, tostarp, gultu apjomu, ko slimnīcas vienmēr patur rezervei Covid-19 pacientu stacionēšanai, kā arī runā par plānveida pakalpojumiem, ko no nākamās nedēļas varētu mazināt.
Viņa arī minēja, ka ministrijā runā ar slimnīcām par savādāku pacientu stacionēšanas kartību un to, kā pacienti tiek šķiroti slimnīcās, lai pēc iespējas vēl atbrīvotu vietas pacientu ārstēšanai. Tomēr tā saslimšana, kas ir patreiz, veselības aprūpes sistēmai ir paceļama, pauda Mūrmane-Umbraško, uzsverot, ka pagaidām pietiek vietas, kur izvietot pacientus.
Vaicāta, vai Covid-19 slimnieku pieplūdumam ir pietiekams reanimācijas gultu skaits, VM pārstāve uzsvēra, ka jā, bet tas esot viens no šīs nedēļas pamatuzdevumiem, noskaidrot, cik šādu gultu ir, kur tās varētu papildus atvērt un kā plānota pacientu kustība. Konkrētu plānu viņa solīja ceturtdien.
Tāpat NMPD ar divām ārstniecības iestādēm pārrunā iespējas tajās ārstēt specifiski Covid-19 pacientus. Norādīta uz izskanējušo informāciju, ka īpaši Covid-19 pacientiem varētu atvēlēt kādu slimnīcu, Mūrmane-Umbraško sacīja, ka ministrija idejiski ir iezīmējusi iespējamās slimnīcas, kas pašreiz neveic neatliekamu pacientu ārstēšanu. Pašlaik NMPD ar divām slimnīcām veicot pārrunas, un ceturtdien VM varēs paziņot, vai sarunas rezultējušās pozitīvi. Tomēr, ja tā nenotiks, tad plānots sākt sarunas ar citām ārstniecības iestādēm.
Pēc viņas paustā, šī plāna īstenošanai būtu nepieciešams arī personāls, un tuvāko dienu laikā esot aktīvi jārekrutē cilvēki, lai piesaistītu personālu šo slimnieku ārstēšanai. Viņa norādīja, ka jādomā arī par telpām, gultām un nepieciešamo aparatūru.
Kad ģimenē ir pieņemts lēmums iegādāties jaunu mājdzīvnieku, daudzi pat neapsver domu adoptēt dzīvnieku no patversmes, jo sabiedrībā valda dažādi mīti, kas no tā attur. Ko patiesībā nozīmē dzīvnieku adopcija, atklāj dzīvnieku patversmes Ulubele pieredzes stāsts.
Dzīvnieku patversmēs mīt simtiem suņu, kaķu un citu mājdzīvnieku, kas dažādu iemeslu dēļ ir zaudējuši savu saimnieku un joprojām ilgojas pēc jaunām mājām, taču daudzi cilvēki baidās spert soli par labu dzīvnieka adopcijai no patversmes. “Lai arī iemesli, kas kavē patversmes dzīvnieku adopciju, ir cilvēcīgi saprotami, katrs gadījums ir ļoti individuāls, turklāt sabiedrībā arvien nav pietiekami daudz zināšanu par to, kāda ir patversmes loma. Sociālās kampaņas Mājdzīvnieka mājas ir cilvēks ietvaros esam apkopojuši informāciju, kas var palīdzēt lauzt stereotipus un aicināt izvēlēties par saviem mīluļiem arī patversmē esošus dzīvniekus,” stāsta t/c Alfa vadītāja Liene Apine.
“Oktobri Ulubelē esam pasuldinājuši par adopcijas mēnesi. Mūsu vēlēšanās un izaicinājums: lai vismaz 100 mājdzīvnieki šomenēs atrastu jaunus saimniekus un kļūtu par pilnvērtīgiem savas ģimenes locekļiem. Ulubele ir no-kill patversme, te nonākušie dzīvnieki ir patvērumā un drošībā, taču mūsu visu lielākā vēlme ir, lai viņi būtu laimīgi. Īsti laimīgi viņi var būt tikai savās mājās, kopā ar Savu Cilvēku, ” atklāj dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone.
Lai arī bailes saistībā ar dzīvniekus adopciju ir dabiskas, visi sabiedrībā valdošie mīti un bažas nav jāuztver kā zīmogs katra dzīvnieka gadījumā. Vairāk skaidro dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone.
Lai iepazītos ar adopcijai pieejamajiem dzīvniekiem, sākumā informācija par tiem jāizpēta patversmes mājaslapā, pēc tam – uz vietas patversmē. Šim procesam jāvelta daudz laika. Mēs ļoti novērtējam to adoptētāju apņēmību, kuri ciemos pie sava nākamā ģimenes locekļa atbrauc vairākkārt – iziet pastaigās un pavada kopā laiku, lai sajustu cits citu, sadraudzētos un pamazām pierastu. Tādējādi var izvēlēties visatbilstošāko dzīvnieku, kas mājās pārbrauc jau kā draugs, un tad arī iedzīvošanās process notiek daudz ātrāk un vienkāršāk. Lai pasargātu no liekām domstarpībām ģimenē, svarīgi, lai visi jau iepriekš izrunātu un apzinātos, kādos apstākļos četrkājainais draugs dzīvos, kāda būs tā loma ģimenē, piemēram, sargs vai draugs, un kā tiks sadalīti pienākumi dzīvnieka aprūpei ikdienā.
Patversmes darbinieki ikdienā iepazīst tajā mītošo dzīvnieku raksturus un paradumus, tāpēc viņi var ieteikt jūsu dzīves apstākļiem un dzīvesveidam visatbilstošāko dzīvnieku. Kaut arī Ulubelē mīt apmēram 200 suņu un 300 kaķu, iespējams, ka tieši jūsu situācijai atbilst tikai nedaudzi. Dzīvnieku nedrīkst izvēlēties tikai tā izskata vai kādu priekšstatu dēļ. Ļoti svarīgi patversmes darbiniekam godprātīgi un iespējami detalizēti izstāstīt par savām vēlmēm un dzīves apstākļiem, par ģimenes sastāvu un tās dzīvesveidu, par citiem mājdzīvniekiem un pieredzi ar dzīvniekiem, kā arī to, ko sagaidāt no sava nākamā četrkājainā ģimenes locekļa. Mēs esam ieinteresēti, lai patversmes iemītnieki nonāktu visatbilstošākajās mājās un neatgrieztos patversmē tikai tāpēc, ka adoptētājs nav ņēmis vērā kādu svarīgu apstākli. Esiet atklāti un godīgi!
Patversmē var iepazīt ne tikai dzīvnieka raksturu, bet arī novērtēt viņa attieksmi pret citiem mājdzīvniekiem – kurš dzīvnieks ir draudzīgs un labprāt dzīvotu lielākā mājdzīvnieku kompānijā, bet kurš ir individuālists, vienpatis. Tāpat varam novērot dzīvniekus, kuriem piemīt mednieka instinkts un tos, kuri nenodarītu pāri pat mušai. Tomēr vienmēr iesakām: ja jums jau ir suns, bet esat gatavi adoptēt vēl vienu no patversmes, atbrauciet ar savu četrkājaino draugu un iepazīstiniet dzīvniekus savā starpā, dodoties kopīgā pastaigā! Tā jūs varēsiet pārliecināties, vai tie spēs sadzīvot.
Adoptētājam ir obligāti jāzina dzīvnieka veselības stāvoklis, un mūsu pienākums ir par to informēt. Ulubeles dzīvnieki jauno saimnieku rokās nonāk jau saņēmuši nepieciešamās vakcīnas, un tie ir attārpoti un sterilizēti atbilstoši vecumam un veselības stāvoklim. Adoptētāji vienmēr tiek informēti, ja dzīvniekam ir kāda veselības problēma vai saslimšana, jo jaunajam saimniekam jāapzinās savas spējas atbildīgi rūpēties par to turpmāk. Iespējams – jāizvēlas cits dzīvnieks.
Ja adopcijai izvēlas dzīvnieku ar ilgstošām veselības problēmām, patversme vienmēr informē adoptētāju par nozīmēto terapiju, veiktajām veselības pārbaudēm un manipulācijām, analīzēm un vetārstu ieteikumiem turpmākai mīluļa dzīves kvalitātes uzturēšanai.
Jāņem vērā, ka veselība nevienai dzīvai radībai nav garantēta, tāpēc jārēķinās, ka arī, iegādājoties vai adoptējot jaunu, veselu dzīvnieku, problēmas var rasties. Ar gadiem visi noveco, bet rūpes par mīluļa veselību ir saimnieka atbildība visa tā mūža garumā.
Jau trīs gadus Ulubelē darbojas “Senioru programma”, kas veicina dzīvnieku, vecāku par 8 gadiem, dzīves kvalitātes uzlabošanu patversmes apstākļos un atbalsta to adopciju, nodrošinot veterināro aprūpi līdz dzīvnieka mūža galam uz Ulubeles rēķina. Mēs ceram, ka tas ir iedrošinājums tiem adoptētājiem, kas labprāt piedāvātu mājas dzīvniekiem-senioriem, bet raizējas vai spēs nodrošināt visu vajadzīgo aprūpi. Tā ir Ulubeles piedāvātā draudzīgā palīdzības roka līdz konkrētā dzīvnieka mūža galam. Diemžēl patversmes seniorus – suņus un kaķus – adopcijai izvēlas daudz retāk nekā jaunos. Taču tieši seniori visvairāk ilgojas pēc savām mājām un cilvēka. Dzīvniekus-seniorus adopcijai mēs no visas sirds iesakām cilvēkiem, kuriem ir mierīgs dzīves ritms un vēlme pēc sirsnīga drauga un sarunu biedra, jo tie parasti novērtē viņiem uzdāvināto iespēju būt atkal mājās.
Ļoti bieži dzirdēts, ka nedrīkst adoptēt pieaugušu dzīvnieku, tā kā tas nepieradīšot pie jauniem apstākļiem, jauna saimnieka un jaunas kārtības, jo tādam dzīvniekam nav iespējams iemācīt paklausību. Protams, savs raksturs un temperaments ir ikvienam dzīvniekam, neskatoties uz viņa vecumu, taču, kamēr pieaudzis dzīvnieks to skaidri izpauž, no kucēna vai kaķēna uzvedības tā raksturu var tikai mēģināt nojaust.
Patversmes darbinieki, iepazinuši dzīvnieku uzvedību un paradumus, adoptētējam var ieteikt atbilstošāko. Kādam piemērotāks būs mierīgs un rāms mājdzīvnieks, citam nepieciešams aktīvāks kompanjons ikdienas treniņiem un pārgājieniem. Vēl cits saimnieks lūkojas pēc uzticama sarga, citi, savukārt, vēlas tādu dzīvnieku, kas būtu draugs un rotaļu biedrs bērniem. Ja adopcijai izvēlas sev piemērotu dzīvnieku, ar kuru intereses sakrīt, tad par tā pāraudzināšanu nemaz nav jādomā. Pats svarīgākais ir izturēties pret dzīvnieku ar mīlestību un sapratni, jo tad arī mājdzīvnieks ciena saimniekus un ātrāk iejūtas jaunajā vidē.
Izvēloties jaunos saimniekus patversmes iemītniekiem, Ulubelei principiāli svarīgi izvērtēt, vai jaunajā dzīvesvietā tiks nodrošināti atbilstoši apstākļi. Tiem jābūt līdzvērtīgiem vai labākiem, nekā spējam nodrošināt pie mums patversmē. Piemēram, lai arī Latvijā likumi vēl atļauj, Ulubele nedod adopcijā suņus turēšanai pie ķēdes, un arī paši patversmē to jau daudzus gadus nedarām. Mūsuprāt, suns ir cilvēka draugs un ģimenes loceklis, kuru 21.gadsimtā vairs nedrīkst siet pie ķēdes.
Cilvēki mēdz maldīgi iedomāties, ka adoptēto kucēnu vai kaķēnu dabiskā veidā izaudzinās par tādu, kā vēlas, aizmirstot, ka tas ir regulārs kontakts un darbs ar dzīvnieku, tas prasa pacietību un laiku abām pusēm. Vismaz pusgadu mājās nāksies sadzīvot ar pārsteigumiem, ko rada dzīvnieku mazuļa izdarības. Patversmes pieredze diemžēl rāda, ka, atstājot audzināšanu novārtā un dzīvniekam pieaugot, saimnieks saprot, ka gaidas nav attaisnojušās.
Ja esat nolēmuši adoptēt dzīvnieku, jāņem vērā, ka dzīvnieka izskats un vecums nav tik svarīgs kā raksturu saderība un pārliecība, ka spēsiet parūpēties par mājdzīvnieku. Ja vēlaties palīdzēt patversmes dzīvniekiem, taču nevarat atļauties adoptēt mājdzīvnieku, jūs vienmēr esat laipni gaidīti patversmē kā brīvprātīgie palīgi. Pieredzes stāsti, adopcijas noteikumi un papildu informācija: ulubele.org.
Tiek izsvērta iespēja ļaut vecākiem pašiem lemt, vai Covid-19 laikā bērnus sūtīt uz skolu, vienlaikus mājās palicējiem nodrošinot attālinātu mācību iespējas, pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem pauda tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.
Bordāns uzsvēra, ka patlaban patiešām būtisks jautājums ir pandēmijas neizplatīšanās un veselo cilvēku veselības saglabāšana, kā arī palīdzība tiem, kas Covid-19 laikā nonākuši lielākajās grūtībās.
“Gan sabiedrībā, gan valdībā jautājums par Covid-19 ir numur viens. Pārējie jautājumi par krasām pārmaiņām nedaudz nobīdās otrā plānā,” uzskata politiķis.
Bordāns akcentēja, ka būtu nepieciešams dot iespēju cilvēkiem samazināt kontaktus un tikšanās klātienē, vienlaikus nesamazinot tikšanās klātienē, kur tas akūti nepieciešams, piemēram, izglītības sfērā.
Viņš pastāstīja, ka no izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) saņēmis konceptuālu piekrišanu priekšlikumam dot vecākiem izvēlēties, vai sūtīt bērnus uz skolu, vai nē, un kā tad nodrošināt viņiem iespēju mācīties.
Video
“Kā praksē izrādījās, skola ir viena no tām vidēm, kur slimība ļoti izplatās,” pauda politiķis.
Viņš arī piebilda, ka azartspēļu nami šajā laikā ir “absolūti nevajadzīgas institūcijas”, tāpēc vajadzētu apsvērt to slēgšanu pavisam, lai “nebūtu vēl vietu, kur pārnēsāt vīrusu”.
Jau vēstīts, ka pēc skolēnu rudens brīvdienām no šodienas mācības klātienē tiek īstenotas tikai 1.-6.klašu skolēniem, kamēr 7.-12.klašu skolēni mācīsies attālināti, paredz 13.oktobrī valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Šāds lēmums pieņemts, lai samazinātu straujo epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un neveicinātu vēl straujāku slimības izplatīšanos izglītības iestādēs.
Samazinoties saules intensitātei, arvien plašāk tiek lietoti ādas kopšanas līdzekļi ar skābēm. Taču, vai šādi līdzekli ir piemēroti ikvienam? Kādiem nolūkiem tos lieto? Kā šos līdzekļus lietot pareizi un kādi īpaši piesardzības pasākumi jāievēro, izvēloties šādus produktus? Padomos dalās BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.
Kā skaidro skaistuma konsultante, skābes saturošus ādas kopšanas līdzekļus lieto ar mērķi atbrīvot ādu no melnajiem punktiņiem jeb komedoniem, attīrīt ādu no tās atmirušajām šūnām, padarīt to mīkstu, gludu un starojošu. Taču jāņem vērā, ka mūsu āda ir dažāda, tādēļ dažiem ādas tipiem skābes saturošie produkti sniegs labus rezultātus, savukārt citiem tie ir jālieto īpaši piesardzīgi, lai efektu nepārvērstu par defektu.
Ir pieejami dažādi produkti, kas satur skābes. Ikdienas lietošanai pieejami losjoni, ko var likt zem nakts krēma vai vienus pašus. Tāpat ir pieejami serumi un pīlinga maskas. Lai izvēlētos sev piemērotākos produktus, ir jāsaprot, kāds ir jūsu ādas tips un stāvoklis un kādu problēmu vēlaties atrisināt.
Kā skābes darbojas?
Populārākās kosmetoloģijā ir AHA jeb alfahidroksiskābes (glikolskābe, pienskābe un mandeļskābe) un BHA jeb betahidroksiskābes (salicilskābe), kā arī PHA jeb polihidroksiskābes (laktobionskābe). Atmirušās šūnas krājās uz mūsu ādas, epidermas slānis kļūst biezāks – veidojas hiperkeratoze. Ar skābju palīdzību varam attīrīt ādu no šīm atmirušajām šūnām, tādējādi padarot ādu gludāku un starojošāku.
Būtiska ir arī skābju koncentrācija līdzekļos. Tā, piemēram, AHA skābe zemā koncentrācijā (zem 4%) spēj noturēt mitrumu epidermā. Savukārt, ja koncentrācija ir lielāka par 4%, tad skābe ir eksfoliants jeb līdzeklis, kas attīra ādu no tās atmirušajām daļiņām. Skrubji un birstes sejas ādai sniedz īslaicīgu rezultātu, savukārt skābes to dziļi attīra, noņem atmirušās šūnas, kā arī palīdz kopjošai kosmētikai darboties efektīvāk, jo tā varēs labāk uzsūkties ādā.
Taukainas ādas glābiņš
Ja āda ir taukaina, tad atmirušās raga kārtas daļiņas aizsprosto poras un traucē sebuma izdalīšanos no tām, tādējādi veidojas slēgtie komedoni – iesprostota sebuma punkti uz ādās. Savukārt sebumam saskaroties ar gaisu, tas oksidējas, un veidojas atvērtie komedoni jeb melnie punkti. Šādas taukainai un kombinētai ādai raksturīgas problēmas gadījumā īpaši piemēroti ir produkti ar augļuskābēm, kas spēj sniegt redzamu efektu un palīdzēt šo problēmu risināšanā un novēršanā. Turklāt augļuskābes palīdzēs izlīdzināt un reģenerēt ādu.
Sausai ādai – īpaši piesardzīgi!
Sausai ādai komedoni un paplašinātas poras nav raksturīgas, taču arī sausas ādas īpašnieki mēdz sūdzēties par nevienmērīgu ādas krāsu, blāvumu un ādas nelīdzenu. Šādos gadījumos var palīdzēt skābes saturoši produkti, taču sausas un jutīgas ādas gadījumos tie ir jālieto īpaši piesardzīgi! Sausas un jutīgas ādas īpašnieki nedrīkst lietot produktus ar augstu skābju koncentrāciju, pat, ja to piedāvā kosmētiķis! Prognozēt ādas reakciju nespēj neviens, bet sekas izjutīs tikai jūsu āda. Šāds eksperiments beigsies ar izsitumiem, ādas lobīšanos, sūrstošām, dedzinošām sajūtām, savilktu sejas ādu. Sausas un jutīgas ādas gadījumā skābju procents produktā nedrīkst pārsniegt 15%, turklāt tas nav domāts ikdienas lietošanai! Šādu produktu var lietot divas reizes nedēļā.
Jāsaprot, ka mūsu ādai ir dabīgā hidrolipīdu kārta, kura pasargā mitrumu mūsu ādā. Ja āda ir ļoti sausa, īpaši uzmanīgi jālieto ne tikai eksfoliejošus, bet arī skābes saturošus produktus. Ļoti jutīgas, reaktīvas ādas gadījumā jābūt maksimāli piesardzīgiem, izvēloties šādus produktus.
Pareiza lietošana un piesardzība
Pēc skābes saturošu produktu lietošanas, atmirušās šūnas būs nolobītas, āda atgūs mirdzumu un veselīgu krāsu. Taču neaizmirstiet arī par dziļu mitrināšanu! Jo skābes saturošie produkti, vienkāršiem vārdiem sakot, ir kontrolēta ādas traumatizācija, kura veicina reģenerāciju un izlīdzina reljefu, kā arī sašaurina poras, regulē sebuma izdalīšanos, mazina postakne un fotonovecošanas radīto hiperpigmentāciju. Kad virsējā kārta ir nolobīta, mitrinošie serumi un krēmi strādās efektīvāk, skaidro N. Garviļčenko.
Tas, vai jums šādi produkti der vai neder, var saprast, tikai tos izmēģinot. Taču neaizmirstiet par piesardzību! Ja parādās diskomforts, izsitumi, sūrstošas, dedzinošas un velkošas sajūtas, apsārtums vai citas ādas kairinājuma pazīmes, tas nozīmē, ka esat aizrāvies un skābes saturs produktos bijis par augstu. Ja veicāt procedūru pie kosmētiķa, tad izvēlētajos līdzekļos skābes koncentrācija priekš jums bija par augstu. Šādā gadījumā skābes saturošu produktu lietošana ir noteikti jāpārtrauc un jālieto produkti, kas domāti jutīgai ādai. Ja simptomi nepazūd, sazināmies ar dermatologu.
Rūpējieties par savu ādu saudzīgi un atbildīgi, izvēloties tai piemērotus produktus!
Kimai Kardašjanai Vestai tikko apritēja 40 gadu, un viņas ģimene sarīkoja episku ballīti!
Daloties ar notikuma fragmentiem sociālajos medijos, Kima rakstīja: “Viss, ko es varu pateikt, ir WOW! Mana mamma un manas māsas man sarīkoja episkāko pārsteiguma ballīti, kas bija tik īpaša un vienmēr mājos manā sirdī.”
Video
Saseksas hercogu kaimiņi Santabarabarā, izdevumam “New Idea” ir izstāstījuši pāris detaļas par karaliskā pāra privāto dzīvi. Izrādās, ka princis Harijs lielāko daļa laika pavadot mājās viens pats bez sievas. Viņa kompānija diendienā ir mazais dēliņš Ārčijs un suņi. Interesanti, ka Megana Mārkla regulāri redzēta netālu esošajā viesnīcas kompleksa restorānā “Stonehouse”, kurā viņai esot savs birojs.
Kaimiņi pastāstījuši, ka Megana savā “birojā” ir redzama katru dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Esot bijušas arī reizes, kad hercogiene tur esot uzturējusies līdz vēlai nakts stundai un mājās atgriezusies pēc pusnakts, bet princis Harijs šajā restorānā vispār nekad nav bijis redzēts… Citi klienti, kuri bieži manījuši Meganu jau sākuši vaicāt vai viņa nav pārcēlusies dzīvot uz viesnīcu, kuras paspārnē ir smalkais restorāns. Šī pieczvaigžņu viesnīca ir kotedžu komplekss ar atsevišķām mājiņām, koptiem dārziem, šie dārzi rūpīgi paslēpj viesnīcas iemītniekus no ziņkārīgo skatieniem, piemēram, bezkaunīgiem fotogrāfiem
Pļāpīgie kaimiņi uzskata, ka attiecību krīzes pamatā ir Meganas Mārklas lielās ambīcijas. Megana plāno kļūt par veiksmīgu biznesmeni un būt prinča sievai un vienkārši mātei esot viņas otrajā plānā. Tagad Meganas prioritāte ir darbs un tikai pēc tam ģimene. 14 miljonu ASV dolāru vērtajā Santabarbaras savrupnamā Megana gan varētu sev modernu biroju, bet viņa nevēloties strādāt mājās, kurās ir mazs bērns, dzīvnieki un vīrs…
Video
Sējas Disku golfa parkam ir 18 trases un šis ir divdesmit pirmais Latvijā izveidotais Diku golfa parks. Šis ir lielisks atpūtas veids pie dabas, īpaši jauka izklaide šobrīd, laikā, kurā Covid-19 ierobežojumu dēļ daudzas izklaides iepējas ir visai ierobežotas.
Kas ir disku golfs?
Disku golfs ir ārpustelpu sporta spēle, kurā spēlētājam īpašs lidojošais disks jāiemet īpašā grozā. Kāpēc golfs? – tāpēc, ka uzdevums, līdzīgi kā tradicionālajā golfā, ir nonākt pie mērķa, šajā gadījumā groza, ar pēc iespējas mazāku metienu skaitu.
Disku golfu spēlē īpašos disku golfa laukumos, kuros parasti ir 18, retāk – 9 grozi. Ceļu uz katru grozu sāk no starta laukuma, bet laukumā esošie šķēršļi – koki, reljefs, ūdenstilpnes – spēli padara interesantāku. Nozīme ir ne tikai metiena spēkam un tehnikai, bet arī stratēģijai, pareizi pieņemtam lēmumam šķēršļa apiešanā vai metiena trajektorijas izvēlē.
Disku golfa stiprā puse ir pieejamība: to var spēlēt jebkurā vecumā, turklāt diski – tieši tādi paši, ar kādiem spēlē profesionāļi – nopērkami par 10-20 eiro. Disku golfa laukumos inventāru var arī iznomāt, taču spēles maģija ātri apbur un laiks līdz savai pirmajai spēles somai ar trim, pieciem, pat desmit dažādiem diskiem ir īss!
Sējas Disku golfa pars ir brīvi pieejams ikvienam. Pirms došanās uz trasi jāiegādājas savi diski un trase bez maksas būs jūsu rīcībā!
Galerija
Video
Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā apstiprināta 4757 personām, bet 1357 saslimušajiem ir apstiprināta izveseļošanās.
Pagājušajā diennaktī atklāti 79 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Video
Krūts audus var izmeklēt ar vairākām metodēm. Katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi, tāpēc vislabākais rezultāts sasniedzams, šīs metodes kombinējot. Par to, kādas ir jaunākās tendences krūšu profilaktiskajā un diagnostiskajā izmeklēšanā un kāda ir izmeklējumu pieejamība Latvijas pacientēm, stāsta RAKUS virsārste mamoloģijā dr. Ilze Eņģele.
Ar kādām metodēm tiek veikta krūšu izmeklēšana?
Mamogrāfija ir krūšu izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem. Šī ir primārā un visbiežāk izmantotā metode tieši profilaktiskajās pārbaudēs.
Ultrasonogrāfija irkrūšu izmeklēšana, izmantojotaugstfrekvences skaņu viļņus – ultraskaņu.
Ultrasonogrāfija parasti tiek izmantota kā papildu izmeklējuma metode gadījumos, ja krūšu dziedzeri ir ļoti blīvi, un mamogrāfijā nevar redzēt izmaiņas krūtīs. Šī metode biežāk tiek ieteikta gados jaunām sievietēm.
Magnētiskā rezonanse ir izmeklējums, kurā tiek izmantots magnētiskais lauks un radioviļņi. Šī metode tiek rekomendēta gadījumos, ja sievietei jau konstatēts krūts vēzis, un nepieciešama precīzāka informācija par audzēja izplatību.
Kāpēc profilaktiski krūtis tiek izmeklētas tieši ar mamogrāfiju?
Mamogrāfija kā primārā krūšu izmeklēšanas metode tiek izmantota profilaktiskas jeb skrīninga izmeklēšanas etapā, lai agrīni atklātu ļaundabīgas pārmaiņas krūtīs, tādejādi samazinot mirstību no krūts vēža. Pētījumos ir pierādīts, ka efektīvas skrīninga programmas samazina mirstību no krūts vēža līdz pat 60%. Mamogrāfijas jutību jeb sensitivitāti nosaka piena dziedzeru anatomiskās īpatnības jeb dziedzeraudu blīvums, ko radioloģiski pēc BI-RADS klasifikācijas sistēmas iedala iedala četrās kategorijās: A, B, C, D. Zema blīvuma dziedzeraudi (A un B kategorija) ir ar augstu mamogrāfijas izmeklējuma jutību, savukārt blīvi dziedzeraudi (C un D kategorija) ir ar zemāku jutību, tāpēc blīvu dziedzeraudu izvērtēšanai nereti iesaka papildus veikt arī ultrasonogrāfijas izmeklējumu.
Mamogrāfijā izmantotais rentgena starojums ir ļoti neliels, turklāt jauno iekārtu ražotāji strādā pie tā, lai vēl vairāk samazinātu šo starojumu, tāpēc noteikti nebūtu jāuztraucas par mamogrāfijas izmeklējuma kaitīgumu.
Kas ir diagnostiskā krūšu izmeklēšana?
Diagnostisku krūšu izmeklējumu veic sievietēm, kurām ir sūdzības, vai skrīninga mamogrāfijas izmeklējumā ir konstatētas pārmaiņas, kas prasa padziļinātu izmeklēšanu. Diagnostisku krūšu izmeklēšanu veicam arī sievietēm pēc krūts vēža ārstēšanas vienu reizi gadā.
Kāpēc krūtis nepieciešams izmeklēt ar dažādām metodēm?
Katra metode iedod noteiktu informāciju, taču neviena no tām nav pati pilnība. To, ko var redzēt mamogrāfijā, ne vienmēr var redzēt ultrasonogrāfijā un otrādi. Arī magnētiskā rezonanse, neskatoties uz to, ka ir vissensitīvākā metode, nevar parādīt to, ko var parādīt citas metodes.
Informācija kā puzles gabaliņi tiek salikta kopā no katra izmeklējuma, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ārsts, kurš veic kādu no izmeklējumiem, redz arī citu izmeklējumu attēlus. Kaut kas, protams, pārklājas, taču katra izmeklējumu metode sniedz arī unikālu informāciju.
Vai sievietēm Latvijā tiek veikta kombinēta diagnostiska krūšu izmeklēšana?
Sievietēm, kuras veic diagnostisko mamogrāfiju, piemēram, sievietēm pēc kombinētas terapijas, Latvijas Onkoloģijas centrā mēs lūdzam uzkavēties un sagaidīt rezultātus. Ja mamogrāfijas attēlā nav nekādu izmaiņu, papildu izmeklējumi netiek veikti. Taču, ja mamogrāfijā redzam ko aizdomīgu vai arī krūts audi ir ļoti blīvi un iespējamās izmaiņas nav pietiekami labi saskatāmas, mums ir iespēja tajā pašā dienā pārbaudīt sievieti ar citām izmeklēšanas metodēm – sonogrāfiju, tomosintēzi, kompresiju ar palielinājumu vai kādu citu papildus izmeklēšanu, tādējādi nodrošinot multimodālo pieeju, kurā tiek kombinētas vairākas izmeklējumu metodes.
Diemžēl ikdienā bieži sastopamies ar sieviešu neiecietību. Viņas mēdz ļoti asi uztvert lūgumu uzgaidīt. Jā, reizēm nākas gaidīt stundu vai divas, taču tā ir normāla prakse arī Eiropas klīnikās, tāpēc es gribu aicināt sievietes būt saprotošām un novērtēt viņām sniegto iespēju veikt papildu izmeklējumus tajā pašā dienā.
Ar ko krūšu izmeklēšana ar jauno diagnostisko mamogrāfijas iekārtu atšķiras no iepriekš veiktās?
Standarta mamogrāfija ir krūšu rentgenoloģiska izmeklēšana, kurā tiek iegūti divdimensiju attēli, kas ir pamata izmeklējums piena dziedzeriem gan skrīninga, gan diagnostiskās izmeklēšanas etapā. Mamogrāfija ar tomosintēzi, ir padziļināta krūšu dziedzeru izmeklēšana, kas ļauj iegūt trīsdimensiju attēlus un izmeklēt krūts audus ļoti plānos slāņos.
Vēl viens diagnostiskās mamogrāfijas izmeklējums ir mamogrāfija ar kontrastvielu. Tā ir pavisam jauna un moderna metode un pagaidām nekur citur Baltijā nav pieejama kā vien Latvijas Onkoloģijas centrā. Šis izmeklējums tiek veikts, ja pacientei jau ir noteikta onkoloģiska saslimšana un nepieciešams atklāt reālo audzēja izplatību.
Kāpēc profilaktiskajās pārbaudēs netiek veikta padziļināta krūšu izmeklēšana?
Katram izmeklējumam ir savas noteiktas indikācijas. Nav pilnīgi nekādas vajadzības profilaktiski veikt tomosintēzi vai mamogrāfiju ar kontrastvielu. Skrīninga etapā informācija, ko sniedz parastais mamogrāfs, ir pilnīgi pietiekama. Ja radīsies kādas aizdomas, sieviete tāpat nonāks līdz diagnostiskajai mamogrāfijai.
Kad jāsāk pārbaudīt krūtis?
Ja nav nekādu sūdzību:
Ja ir sūdzības vai esi riska grupā:
Cik izmaksā mamogrāfijas veikšana par saviem līdzekļiem?
Mamogrāfiju var veikt gan privātos veselības centros, gan valsts slimnīcās, tāpēc cenas ir ļoti dažādas. Ja esat jaunāka par 50 gadiem vai vecāka par 69 gadiem, un Jūsu ģimenes ārsts vai ginekologs uzskata, ka mamogrāfiju būtu lietderīgi veikt un iedod nosūtījumu, tā Jums izmaksās pāris eiro. Ja Jums nav nosūtījuma, šis izmeklējums izmaksā, sākot no 20- 30 eiro līdz pat 60 eiro.
Ārstniecības iestāžu saraksts, kurā ir iespējams veikt valsts apmaksātas mamofrāfijas pārbaudes: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/veza-savlaicigas-atklasanas-programma/arstniecibas-iestazu-saraksts
Reāla iespēja inficēties ar Covid-19 ir ne tikai no zināmiem avotiem, bet arī sabiedriskās un pakalpojumu sniegšanas vietās, ja nav izmantota maska kā abpusējs aizsardzības līdzeklis, preses konferencē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Patlaban, pēc Perevoščikova paustā, riski inficēties ir nopietni, līdz ar to ir pamats lietot individuālos aizsarglīdzekļus. Tāpat būtu jāsāk domāt par sociālo kontaktu mazināšanu – ja tas nav nepieciešams, nevajadzētu kontaktēties klātienē ar radiniekiem vai draugiem, jo labāk to ir darīt caur attālinātajām saziņas opcijām.
Vienlaikus, vadoties pēc eksperta skaidrojuma, Covid-19 izplatās, tāpēc, ka ne visi uztver šo situāciju gana nopietni. Viņaprāt, jaunu ierobežojumu ieviešana nav tik būtiska kā jau esošo ievērošana.
Epidemiologs arī atklāja, ka aizvien noderīga ir lietotne “Apturi Covid”. Ar tās palīdzību jau 120 gadījumus cilvēki uzzinājuši, ka bijuši kontaktā ar kādu inficēto.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī atklāti 79 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, bet mirušas četras personas ar apstiprinātu inficēšanos ar Covid-19.
Pagājušajā diennaktī veikti 2237 Covid-19 izmeklējumi, līdz ar to pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3,5%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā apstiprināta 4757 personām, bet 1357 saslimušajiem ir apstiprināta izveseļošanās.
Pagājušajā diennaktī slimnīcās ievietoti kopumā 23 Covid-19 pacienti. Tikmēr kopumā patlaban stacionāros ārstējas 165 pacienti, no kuriem 158 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet septiņi ir ar smagu slimības gaitu.
