Saskaņā ar mājdzīvnieku barības zīmolu „Whiskas” un „Pedigree” un pētījumu aģentūras “Norstat” veikto aptauju, 75% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kaķi un suņi uzlabo emocionālo pašsajūtu un rada dzīvesprieku. Tāpat cilvēki ir norādījuši, ka mājdzīvnieki palīdz iemācīties uzņemties atbildību un rūpes par citiem, palīdz izveidot un uzturēt aktīva dzīvesveida paradumus, kā arī ievērot noteiktu disciplīnu.

Šobrīd Latvijā notiek draudzīgas balsošanas sacensības “Suns vai kaķis?”, kuru mērķis ir ne tikai mudināt sabiedrību iestāties par dzīvnieku labturību un aizsardzību, bet arī noteikt, vai mēs esam suņu vai kaķu cilvēku valsts. Latvijas iedzīvotāji ir aicināti balsot īpašā tiešsaistes platformā www.sunsvaikakis.lv. Šobrīd aktuālie balsošanas sacensību “Suns vai kaķis?” rezultāti rāda, ka mūsu sabiedrībā ir vairāk kaķumīļu. Proti, 49,7% savu balsi ir atdevuši par suņiem, savukārt 50,3% – par kaķiem.

Neatkarīgi no tā, vai esam kaķu vai suņu mīļotāji, mājdzīvnieki ievieš mūsu dzīvēs dažādas priekšrocības. Lai tās noskaidrotu, balsošanas sacensību ietvaros ir veikta aptauja. Saskaņā ar aptaujas datiem, 75% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kaķi un suņi uzlabo emocionālo pašsajūtu un rada dzīvesprieku, piemēram, mazinot vientulības sajūtu vai  palīdzot izjust beznosacījuma mīlestību u.tml. Interesanti, ka šie aspekti galvenokārt ir bijuši nozīmīgi tieši jaunāko respondentu (83%) vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Unda Ģēģere, LLU VMF Mazo dzīvnieku patversmes Jelgavā vadītāja norāda, ka, balstoties uz daudzu gadu pieredzi, cilvēki patversmēs ierodas dažādu iemeslu vadīti, bet lielākoties – viņi vēlas atrast kompanjonu: “Iemesli, kādēļ cilvēki adoptē dzīvniekus, atšķiras – kāds vēlas adoptēt mājdzīvnieku, lai būtu ar ko sarunāties, citi savā ikdienā grib ieviest jaunu rutīnu un meklē pavadoni garākām pastaigām u.tml. Es uzskatu, ka, ja pastāv saikne starp mājdzīvnieku un cilvēku, uzvarētāji ir abi! Mūsu darbs patversmē ir nodrošināt, lai īstais mājdzīvnieks satiktu savu īsto saimnieku.”

Aptaujā tika arī atklāts, ka, pēc 63% Latvijas iedzīvotāju domām, mājdzīvnieki palīdz iemācīties uzņemties atbildību un rūpēties par citiem, savukārt 52% ir pārliecināti, ka mājdzīvnieki palīdz izveidot un uzturēt aktīva dzīvesveida paradumus kā, piemēram, doties regulārās pastaigās, skriet, doties kopīgos izbraucienos vai vairāk laika pavadīt svaigā gaisā. Tajā pašā laikā katrs otrais aptaujas dalībnieks norāda, ka mājdzīvnieki palīdz disciplinēt cilvēkus, piemēram, mudinot laicīgi būt mājās un ieplānot mājdzīvnieku aprūpi, pašam saimniekam dodoties ilgākā ceļojumā.

Irina Zaiceva, biedrības “Pukainis.lv” pārstāve apstiprina, ka kaķi un suņi var ietekmēt cilvēku dzīves daudzos veidos: “Suņi var uzlabot cilvēku veselību, piemēram, suņu īpašnieki vairāk laika pavada pastaigās svaigā gaisā. Ģimenēs ar bērniem mājdzīvnieki iemāca bērniem uzņemties atbildību. Turklāt, suņa vai kaķa sabiedrībā cilvēks nekad nejutīsies vientuļš. Jāpiebilst gan, ka, adoptējot mājdzīvnieku, persona uzņemas lielu atbildību par jaunā ģimenes locekļa likteni. Mājdzīvnieki, kuri ir pavadījuši laiku bez saimniekiem un ir pavadījuši noteiktu dzīves posmu patversmē, visbiežāk izrādīs pateicību saviem jaunajiem īpašniekiem par krietni mierpilnāku un drošāku dzīvi. Pēc adaptēšanās perioda, mājdzīvnieks visbiežāk ātri vien izrādīs pieķeršanos, mīlestību un uzticību. Tas savukārt pozitīvi ietekmē cilvēka dzīvi.”

Balsošanas sacensības “Suns vai kaķis?” notiek līdz pat 4. oktobrim, kad visā pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena. Balsošanas izskaņā mājdzīvnieku barības zīmoli „Whiskas” un „Pedigree” ziedos 7 tonnas mājdzīvnieku barības dzīvnieku patversmēm visā Latvijā, proti, dzīvnieku patversmēm “Ulubele”, “Labās Mājas”, “Slokas dzīvnieku patversme”, “Jelgavas dzīvnieku patversme”, “Pūkainis.lv”, “Liberta” un  “Ar sirdi delnā”.

*Aptauju 2020. gada jūlijā/augustā veica “Mars” zīmoli “Whiskas” un “Pedigree”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Šajā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu no visas Latvijas.

Turpinot Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” sižetu sēriju “Mūžīgie bērni”, pievēršamies iekļaujošajai izglītībai. Ne vienmēr bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vispārizglītojošās skolas ir pieejamas. Ir ģimenes, kas šādu iespēju izcīna tiesā, vēl citas pie iespējas mācīties vispārizglītojošā iestādē tā arī netiek.

Video

Jūrmalas dome plāno dibināt jaunu pamatskolu, ieguldot telpu pārbūvē teju 10 miljonus eiro, kaut gan tajā mācās vien 137 bērni un arī apkaimē nav pietiekami bērnu, kas nākotnē apmeklēs šo skolu. Lai pamatotu steigā virzīto būvniecības ieceri, neinformējot vecākus, sākta Jūrmalas Alternatīvās skolas reorganizācija, kas vecākos raisa bažas par domes ieceri skolu likvidēt.

Jūrmalas dome ceturtdien, 24.septembrī plāno izskatīt lēmumprojektu, kas paredz reorganizēt Jūrmalas Alternatīvo skolu un Lielupes pamatskolu, to vietā dibinot jaunu izglītības iestādi – Jūrmalas Aspazijas pamatskolu.

Šis lēmumprojekts ir sagatavots sasteigti dažu nedēļu laikā, bez detalizēti izstrādāta reorganizācijas plāna. Ar ieceri nav iepazīstināti izglītojamo bērnu vecāki. Iepazīstoties ar fragmentāro informāciju par reorganizācijas plāniem, var secināt, ka faktiski Jūrmalas dome ir iecerējusi likvidēt Jūrmalas Alternatīvo skolu (JAS) – bērniem draudzīgu mācību iestādi ar augstu izglītības kvalitāti, īpašu metodoloģisko pieeju un tradīcijām.

Pret minēto Jūrmalas domes lēmumu sākta parakstu vākšana arī platformā manabalss.lv – https://manabalss.lv/par-jurmalas-alternativas-skolas-sasteigtas-reorganizacijas-partrauksanu/show

Vienlaikus ir zināms, ka Jūrmalas pilsētas dome gatavojas slēgt gandrīz 10 miljonus eiro vērtu līgumu par būvdarbiem topošās Jūrmalas Aspazijas pamatskolas mājvietā – Lielupes pamatskolā. Tās apkaimē nav pietiekams deklarēto obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu skaits. Vairākus gadus pēc kārtas šajā skolā ir samazinājies izglītojamo bērnu skaits – 2017.gadā palika vien 200 bērnu, lai gan ir vieta 400 audzēkņiem, tādejādi skola sasniedza zemāko rādītāju Jūrmalā pēc skolēnu skaita uz paredzētajām vietām. Šajā mācību gadā Lielupes pamatskolā palikuši tikai 137 izglītojamie.

Minētā statistika liek domāt, ka Jūrmalas domes lēmums par JAS un Lielupes pamatskolas reorganizāciju nav saistīts ar izglītības procesu loģisku plānošanu un vēlmi uzlabot izglītības kvalitāti Jūrmalā, bet gan ar vēlmi īstenot dārgu būvniecības projektu. Proti, reorganizācija jaunajai skolai nodrošinātu 400 skolēnu skaitu “uz papīra”, kas ļautu pamatot domes plānoto daudzmiljonu būvniecības ieceri Lielupes pamatskolā.

Ar šādu pieeju Jūrmalas dome grauj valstī nule aizsākto kompetenču izglītības pieeju, jo tieši JAS jau daudzu gadu garumā bijusi to reto skolu vidū, kas veiksmīgi īsteno jauno pieeju praksē, nodrošinot augstus mācību rezultātus. Skolu apvienošanas rezultātā šis darbs tiks iznīcināts, jo aizies ilggadējie JAS pedagogi, kas šīs metodes īsteno.

Dome nav sniegusi skaidrojumu, kā jaunveidojamajā skolā tiks īstenotas JAS izglītības programmas, kā mācību procesā tiks piemērotas JAS metodiskās iestrādes, kā tiks nodrošināta JAS tradīciju turpināšana, kas veido skolas īpašo vidi un nodrošina augstu pieprasījumu pēc JAS sniegtās izglītības.

Protestējot pret domes lēmumu, ko ceturtdien, 24.septembrī plkst. 11:00 plānots izskatīt Jūrmalas domes sēdē, vecāki aicina domes priekšsēdētāju Gati Truksni atlikt lēmuma pieņemšanu un sākt dialogu ar vecākiem, lai saglabātu JAS un tajā īstenoto izglītības pieeju. Vēstule ar vecāku parakstiem tiks nosūtīta arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

Arī pati Jūrmalas dome lēmumprojektā par skolu reorganizāciju neslēpj, ka skolu reorganizācijas lēmums tiek virzīts, “lai nodrošinātu, ka 2021./2022.mācību gadā atjaunotajā skolas ēkā izglītību iegūtu apmēram 400 1.- 9. klašu izglītojamie, kas nodrošinātu pārbūvētās ēkas telpu racionālu izmantošanu”.

Diemžēl šajā mācību gadā Jūrmalas domes neskaidrā nostāja jautājumā par JAS nākotni veicinājusi to, ka no aptuveni 160 JAS skolēniem (2019./2020. m.g.) 32 šogad turpina mācības citās skolās.

Jāuzsver, ka JAS pastāvēšanas laikā vienmēr spējusi piesaistīt skolēnus. Daudzi bērni uz JAS brauc no Rīgas, kas apliecina šīs skolas konkurētspēju citu skolu vidū. Diemžēl paredzams, ka JAS reorganizācijas gadījumā liela daļa JAS audzēkņu izvēlēsies citu izglītības iestādi. Tātad JAS un Lielupes pamatskolu apvienošanas rezultātā izvirzītais Jūrmalas domes mērķis “nodrošinātu pārbūvētās ēkas telpu racionālu izmantošanu” netiks panākts vai arī tiks sasniegts īslaicīgi, nesaimnieciski izmantojot nodokļu maksātāju naudu par iecerētajiem būvdarbiem jaunajā skolas ēkā.

Megana Mārkla un princis Harijs turpina savu cīņu par taisnību, pašlaik viņa un Harijs tiesājoties ar britu medijiem. Pavisam nesen Megana pārtraukusi sadarbību ar savu advokātu Deividu Šerbornu, kurš bija arī prinča Harija mammas, princeses Diānas, juridiskais pārstāvis!

Deivids juridiski pārstāv tādas slavenības kā aktieri Džoniju Depu, ASV prezidentu Donaldu Trampu, dziedātāju Eltonu Džonu, futbolistu Deividu Bekhemu, mūziķi Miku Džegeru, modeli Keitu Mosu, aktrisi Keitu Vinsletu, aktieri Džūda Lovu un daudzus citus ietekmīgus cilvēkus.

Megana pārtraukusi sadarbību ar Deividu pēc tam, kad šī gada maijā viņas intereses tiesā piedzīvoja zaudējumu pret izdevumu “Mail on Sunday”. Šis zaudējums Meganai un Harijam izmaksāja aptuveni 69 000 eiro. Meganas jaunais advokāts ir Džastins Rašbruks, kurš kā izrādās ir Deivida Šerborna lielākais konkurents!

Džastins paspējis piedalīties kādā tiesas sēdē kā Meganas advokāts. Sēdē par galveno tēmu tika izvirzīts jautājums par nesen iznākušo grāmatu “Finding Freedom: Harry and Meghan and the Making of a Modern Royal Family”, grāmata stāsta par prinča Harija un Meganas Mārklas dzīvi. Izdevuma “Mail on Sunday” juristi centušies pierādīt, ka Megana ir sadarbojusies ar grāmatas autoriem – Omīdu Skobiju un Karolīnu Djurānu, un pati personīgi izpaudusi visu informāciju par sevi. Džastins pastāvēja uz to, ka ne Megana, ne viņas vīrs nav autoriem snieguši nekādas intervijas vai nodevuši privātās fotogrāfijas, kuras ir izmantotas grāmatas lappusēs. Nākošā tiesas sēde norisināsies vien 2021.gada 11.janvārī.

Šīs nedēļas nogalē Latvijā gaidāms septembra beigām neraksturīgi silts laiks, taču pastiprināsies dienvidaustrumu vējš, prognozē sinoptiķi.

Ceturtdien un piektdien vietām īslaicīgi līs un dārdēs pērkons, nokrišņi vairāk skars valsts rietumu pusi. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidaustrumu vējš un gaisa temperatūra īpaši nemainīsies.

Sestdien un svētdien, iespējams, būs sauss un saulains laiks. Austrumu, dienvidaustrumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 10-15 metriem sekundē. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +8..+16 grādiem, maksimālā temperatūra būs +19..+25 grādi.

Līdz 27.septembrim turpinās krist siltuma rekordi. No pirmdienas kļūs vēsāks, bet nokrišņu, visticamāk, joprojām būs maz.

Jau ziņots, ka augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta septembra beigās, ir +25,5 grādi 1975.gada 26.septembrī un 1942.gada 30.septembrī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

ASV televīzijas godalgu “Emmy” ceremonijas reitingi šogad sasnieguši rekordzemu līmeni, liecina uzņēmuma “Nielsen” dati. Ceremoniju šogad skatījušies vien 6,1 miljons skatītāju.

Trīs stundu garā ceremonijā, ko telekanālā ABC vadīja Džimijs Kimels, pārspējusi pērno antirekordu, kad ceremoniju telekanālā “Fox” skatījās 6,9 miljoni.

Video

Lielo izklaides industrijas ceremoniju vidū “Emmy” sarīkojums bija pirmais, kas notika virtuālā formātā.

Covid-19 krīzes piesardzības pasākumu dēļ Kimels ceremoniju vadīja tukšā arēnā.

“Emmy” ceremonijai par auditoriju nācās konkurēt ar svētdienas vakara futbola maču kanālā NBC un Nacionālās Basketbola līgas Rietumu konferences finālu kanālā TNT.

Kaut arī konkurence bija spēcīga un apstākļi ceremonijas norisei neparasti, reitingu kritums ir tendence, kas vērojama vairāku gadu garumā. Vēl 2013.gadā ceremoniju skatījās 17,7 miljoni skatītāju.

Ceremonijā svētdien Losandželosā triumfēja seriāli “Succession” un “Schitt’s Creek”.

Pagājušajā diennaktī, veicot 2690 Covid-19 testus, Latvijā reģistrēti 34 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir lielākais vienā dienā reģistrētais pacientu skaits kopš 3.aprīļa, kad tika konstatēti 35 inficētie.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 24 saslimušie ir kontaktpersonas, no kuriem 19 ir viena uzņēmuma darbinieki. Astoņi saslimušie ir atgriezušies no ārvalstīm, tostarp Krievijas, Turcijas un ASV. Vēl divām personām tiek precizēti inficēšanās apstākļi. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 299 085 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1560 personas un 1248 izveseļojušās, bet 36 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas desmit pacienti, no kuriem visi ir ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 216 pacienti, starp kuriem ir gan veselie, gan mirušie.

Ir pienācis laiks jaunai Elenas šova sezonai. Vasarā paklīda runas, ka Elenas darbinieki saņem visai daudz Elenas kritikas, viņa esot toksiska un ļauna persona. Netrūka slavenības, kuras apstiprināja šīs runas. Viss aizgāja tik tālu, ka maz trūka, lai šovs nemaz nepiedzīvotu savu jauno sezonu!

Elena ilgi izvairījās no komentāru sniegšanas, bet uzsākot jaunu sezonu, viņa pauž cerību, ka Covid-19 laikā viņai un viņas komandai izdosies vismaz vienu stundu dienā priecēt cilvēkus ar šova jauno sezonu. Elena atvainojās visiem, kurus jebkad ir sāpinājusi, viņa sola, ka šovs piedzīvos pozitīvas pārmaiņas.

Video

Latvijā pieaug mācību iestādēs atklāto Covid-19 gadījumu skaits un patlaban inficētie reģistrēti piecās skolās, kā arī vienā augstskolā un bērnudārzā, otrdien žurnālistiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Arī no pirmdien atklātajiem 34 gadījumiem viens ir saistīts ar skolu, atklāja epidemiologs. SPKC dati rāda, ka kopumā vakar Covid-19 konstatēts pieciem cilvēkiem, kas ir skolas vecumā.

Pēc eksperta sniegtās informācijas, teju visos gadījumos atklāts tikai viens saslimšanas gadījums visā mācību iestādē, un inficēšanās nav notikusi pašā izglītības iestādē, tomēr inficēti bērni tajās ir pabijuši.

Vienā gadījumā gan esot notikusi iekšējā infekcijas izplatīšanās, atzīmēja Perevoščikovs. Viņš skaidroja, ka runa ir par klasi, kurai iepriekš tika noteikta mājas karantīna pēc Covid-19 gadījuma atklāšanas. Šis inficēšanās gadījums nācis gaismā epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā aģentūrai LETA apliecināja, ka pēdējās dienās saslimšana ar Covid-19 konstatēta Rīnūžu vidusskolā un pirmsskolas izglītības iestādē “Blāzmiņa”, kas abas atrodas Vecmīlgrāvī.

SPKC aģentūrai LETA apstiprināja, ka visi mācību iestādēs konstatētie Covid-19 saslimšanas gadījumi joprojām ir aktīvi, proti, saslimušie vēl nav izveseļojušies.

Jau ziņots, ka Rīgas Austrumu vidusskola bija pirmā mācību iestāde, kurā šoruden tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Vēlāk atklājās, ka Covid-19 slimnieks konstatēts arī Daugavpils 16.vidusskolā.

Inficēšanās ar Covid-19 aizvadītajā nedēļā atklāta arī kādam vispārējās izglītības iestādes pedagogam un kādam augstskolas studentam, aģentūrai LETA pastāstīja SPKC pārstāve Ilze Arāja.

Viņa teica, ka no piektdien jaunatklātajiem 17 Covid-19 inficēšanās gadījumiem viens ir saslimšanas gadījums pedagogam vispārizglītojošā skolā Rīgā. Šajā gadījumā noteiktas inficētā kontaktpersonas, kas ir vienas klases ietvaros.

Savukārt cits inficēšanās gadījums konstatēts kādam augstskolas studentam. Arī šajā gadījumā noteiktas kontaktpersonas, kuru vidū ir gan citi studenti, ar kuriem inficētajam kopā bija lekcijas, gan arī pasniedzēji. Visām kontaktpersonām noteikta karantīna, kas, iespējams, varētu nozīmē arī attālinātas mācības šiem studentiem.

Keita Midltone un princis Viljams paguvuši izpelnīties citu vecāku nosodījumu, kuru bērni mācās vienā skolā ar  princi Džordžu un princesi Šarloti. Citu skolēnu vecākus neapmierina tas, ka karaliskajai ģimenei atļauts mazliet vairāk nekā viņiem…

Vairums Lielbritānijas skolnieku septembra sākumā uzsāka skolas gaitas. Kembridžas hercogu bērni arī nebija izņēmums. Sākotnēji Keita un Viljams domāja, ka bērnu mācības turpinās mājās, bet tomē situācija mainījās, princis Džordžs un princese Šarlote atgriezās St. Thomas’s Preparatory School Londonā.

Video (video no pirmās skolas dienas)

Esošās pandēmijas dēļ skolā veiktas vairākas izmaiņas. Saistībā ar Covid-19, vecākiem ir aizliegts ieiet skolas teritorijā. Izrādās, ka šādi noteikumi neattiecas uz princi Viljamu un Keitu Midltoni. Viņiem aizvien ir atļauts ieiet skolas teritorijā! Vecāki bērnus pavada uz skolu un dodas tiem pakaļ pēc skolas, citiem bērni jāgaida pie skolas vārtiņiem. “Princis Džordzš un princese Šarlote ir apmierināti, ka var atkal satikt savus skolas draugus. Lai gan pārējo bērnu vecāki sagaida pēc mācībām savas atvases pie skolas vārtiem.” – kāda aculiecinieka vārdus citē izdevums “The Irish Sun”.

Šāda situācija ir raisījusi ne pārāk labvēlīgu atmosfēru skolā – pārējo bērnu vecāki mācību iestādes vadībai izteikuši savu neapmierinātību, kāpēc “viņiem tiek atņemti bērni pie ieejas skolā”, kamēr “dažiem” ir atļauts iet iekšā. Vecāki, kuri par savu bērnu mācībām šajā privātskolā maksā tieši tādu pašu samaksu kā Keita Midltone un princis Viljams, akcentējuši, ka neizprot šo “privilēģiju” pamatotību!

ASV varasiestādes aizturējušas sievieti, kas prezidentam Donaldam Trampam nosūtījusi aploksni ar nāvējošo indi rīcinu, paziņojušas Savienoto Valstu amatpersonas.

Sieviete, kurai bijis šaujamierocis, aizturēta svētdien robežas šķērsošanas laikā Ņujorkas štata Bufalo pilsētā, ierodoties no Kanādas.

ASV mediji ziņo, ka pagājušajā nedēļā atklāta no Kanādas nosūtīta aploksne ar rīcinu, kas bijusi adresēta Trampam. Tomēr vēstule Balto namu nav sasniegusi, jo visi pasta sūtījumi pirms nogādāšanas Baltajā namā tiek pārbaudīti.

Sīkākas ziņas par aizturēto sievieti un to, kāpēc viņa nosūtījusi Trampam rīcinu,  publiski nav pieejamas.

Video

Lai arī Veselības ministrija ir paziņojusi, ka šobrīd notiek slimnīcu darbības izvērtējums un konkrēti lēmumi nav pieņemti, ziņas par Kuldīgas un Dobeles Dzemdību nodaļu slēgšanu satraukušas ne vienu vien iedzīvotāju, īpaši Kuldīgas pusē. Daudz jautājumu un neskaidrības ir arī mediķiem. Portālā Manabalss.lv parakstu vākšana sākta pirms nepilna mēneša. Šobrīd to jau ir vairāk nekā seši tūkstoši.

Balsot vari šeit – https://manabalss.lv/nelikvidesim-slimnicas/show

Video

Ikgadējā “Emmy” balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā, kurā tika godināti labākie seriāli, triumfēja “Succession” un “Schitt’s Creek”.

HBO seriāls “Succession” ieguva visprestižāko balvu “Labākais dramatiskais seriāls”,  bet Džeremijs Strongs par tēlojumu šajā seriālā tika godināts kā labākais aktieris dramatiskajā seriālā.  “Succession” režisors Andrijs Parehs ieguva balvu kategorijā “labākais dramatiskā seriāla režisors”, bet par labākā dramatiskā seriāla scenārija autoru tika atzīts seriāla scenārists Džesijs Ārmstrongs.

Video

Kanādas seriāls “Schitt’s Creek” ieguva pavisam deviņas balvas, tostarp tika atzīts par labāko komēdijseriālu. Galveno lomu tēlotāji Jūdžins Levijs un Ketrīna O’Hara tika apbalvoti kā labākais komēdijseriāla aktieris un labākā komēdijseriāla aktrise, savukārt šajā seriālā tēlojošie Daniels Levijs un Ennija Mērfija tika godalgoti kā labākais komēdijseriāla otrā plāna aktieris un labākā komēdijseriāla otrā plāna aktrise. Dens Levijs ieguva balvu par labāko komēdijseriāla scenāriju, bet kopā ar Endrjū Sividino – arī par labāko komēdijseriāla režiju.

24 gadus vecā Zendaja tika atzīta par labāko dramatiskā seriāla aktrisi par lomu HBO seriālā “Euphoria”.  Līdz ar to viņa kļuvusi ar jaunāko aktrisi, kas ieguvusi šo balvu.

Kā labākais otrā plāna aktieris dramatiskajā seriālā tika apbalvots Bilijs Krūdaps par lomu “Apple TV+” seriālā “The Morning Show”. Savukārt kā labākā otrā plāna aktrise dramatiskajā seriālā tika godalgota Džūlija Gārnere par tēlojumu “Netflix” seriālā “Ozark”.

Lai gan ceremonijas norises vieta bija Losandželosas arēna “Staples Center””,  koronavīrusa pandēmijas dēļ tā notika virtuāli – zālē nebija skatītāju, bet pasākuma dalībnieki teica runas videokonferences režīmā.  Uz “Staples Center” skatuves gan bija pasākuma vadītājs, televīzijas sarunu šova zvaigzne Džimijs Kimels.

Ceremonija “Primetime Emmy Awards”, kuru rīko Amerikas Televīzijas akadēmija, šogad notika jau 72.reizi.

Lai arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iepriekš uzsvēra, ka likumā solītais mediķu algas pieaugums nākamgad tiks nodrošināts, patiesībā ar tam rezervētajiem 183 miljoniem eiro nepietiek solījuma izpildei pilnā apmērā. Turklāt tas nav viss. Veselības ministrija, saprotot, ka vairāk naudas visdrīzāk arī nedabūt, aicina mediķus ar šo rezervēto, tā jau nepietiekamo naudu vēl padalīties citiem mērķiem, jo algu palielināšana nav vienīgās vajadzības. Kā izveidojusies šāda situācija un ko sagaidīt?

Video

Turpmāk pašizolācija būs jāievēro arī pēc atgriešanās Latvijā no Lietuvas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Līdz ar to, sākot ar 19.septembri, pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ierodoties no visām Latvijas kaimiņvalstīm.

Iepriekš, atgriežoties Latvijā no Covid-19 smagāk skartajām valstīm, bija jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija, taču kopš 17.septembra šis obligātās pašizolācijas ilgums ir samazināts līdz desmit dienām. Tomēr vienlaikus 14 dienu pašizolācijas prasība joprojām attiecas uz tām personām, kuras ir kontaktējušās ar Covid-19 inficēto.

Tāpat 14 dienu pašizolācijas prasība vispārējā gadījumā arī turpmāk attieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.

Vienlaikus arī šajā gadījumā tiek pieļauts izņēmums – šie cilvēki astotajā dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas varēs veikt Covid-19 testu. Ja tests būs negatīvs, tad personas 11.dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas varēs atgriezties darbā klātienē. Ja persona nevēlēsies testu veikt, tad pašizolācijas ilgums joprojām būs 14 dienas.

Ņemot vērā Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, tiek aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi arī uz Čehiju. Šis aizliegums stāsies spēkā pirmdien, 21.septembrī.

Latvijā patlaban ir otrā zemākā saslimstība ar Covid-19 no visām Eiropas valstīm, kurās ir reģistrēti Covid-19 gadījumi. Patlaban šis rādītājs Latvijas gadījumā ir 4,4 pacienti uz 100 000 iedzīvotājiem. Tikmēr kaimiņvalstī Lietuvā tas ir 18,8 gadījumi, bet Igaunijā – 25,4.

Visaugstākā saslimstība ar Covid-19 Eiropas reģionā ir Andorā, Spānijā un Francijā. Šajās valstīs un tostarp Čehijā, Monako, Luksemburgā un Maltā šis rādītājs pārsniedzis 100 gadījumu robežu.

Latvijas valdība ir nolēmusi atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro pašizolācija. Atbilstoši Eiropas SPKC publiskotajiem datiem, vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ES patlaban ir 76, tādējādi robežkritērijs pārvadājumu aizliegumam no pirmdienas būs 152 uz 100 000 iedzīvotāju. Atbilstoši SPCK datiem Čehijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju piektdien bija 166,2.

Patlaban pasažieru pārvadājumu aizliegums tiek attiecināts arī uz Spāniju, Franciju un Andoru.

Turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 28 ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru un Sanmarīno jeb kopumā 31 valsti.

Minēto 28 ES vai EEZ valstu vidū ir Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Itālija, Slovākija, Luksemburga, Vācija, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Dānija, Lielbritānija, Īrija, Grieķija, kā arī Norvēģija un Ungārija.

Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ vai Apvienotajās Karalistes, pašizolācija turpmāk būs jāievēro, ceļojot no Tunisijas, Kanādas un Gruzijas. Tikmēr šo valstu vidū pašizolācijas prasība vairs netiek attiecināta uz Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi, Ruandu, Dienvidkoreju, Taizemi un Urugvaju.

Valdība iepriekš lēma, ka personas, kuras dzīvo Latvijas pierobežā (izņemot Valku) un ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Lietuvā vai Igaunijā, varēs turpināt to darīt. Vienlaikus šīm personām esot Latvijā, piemēram, atgriežoties pēc darba, būtu jāievēro pašizolācijas principi.

Tas nozīmē, ka ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju un Lietuvu, kā arī atpakaļ uz Latviju gadījumos, kad tas nepieciešams darba pienākumu pildīšanai Lietuvā vai Igaunijā. Šādās situācijās personai būs jāspēj uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu.

Tāpat izņēmums attiecas uz gadījumiem, kad nepieciešams saņemt bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus, ja persona var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu.

Izņēmums tiek pieļauts arī, lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību vai lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Personas varēs šķērsot arī valsts robežu, ja nepieciešams organizēt vai apmeklēt bēres.

Savukārt, atgriežoties Latvijā, piemēram, vakarā pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvā vai Igaunijā, šīm personām būtu jāizvairās pakļaut citas personas inficēšanās riskam, kas nozīmē neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas tikšanās, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku.

Tāpat šīm personām, veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu, ir jāievēro noteiktie piesardzības pasākumi, kā arī, uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs. Vienlaikus, parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, personai uzreiz jānodrošina pašizolācija un jāsazinās ar ārstu.

Valdības lēmums arī paredz, ka pašizolācija nebūs jāievēro personām, kuras Latviju šķērsos tranzītā. Tas nozīmē, ka tranzītā ceļojošām personām Latvijas teritorija būs jāšķērso ilgākais 12 stundu laikā, neparedzot nakšņošanu Latvijas teritorijā.

Īpašs regulējums attiecināts arī uz robežpilsētu Valkas un Valgas iedzīvotājiem. Lai netiktu ievērojami traucēta Valkas un Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, saņemot ikdienas pakalpojumus, kā arī netiktu ierobežota uzņēmējdarbība šo pilsētu teritorijā, Ministru kabinets noteicis, ka Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs neievērot pašizolāciju, ja tie ikdienā šķērsos Latvijas sauszemes robežu ar Igauniju.

Tas attiecināms uz personām, kuras ir deklarētas šajā teritorijā. Savukārt, ja personas Valkā ieradīsies no cita Igaunijas reģiona, piemēram Tallinas, pašizolācija būs jāievēro.

Latviešu basketbolists Jānis Timma salaulājies ar savu mīļoto sievieti, Krievijas popzvaigzni Annu Sedokovu. Par šo svarīgo dzīves notikumu liecina abu slavenību ieraksti vietnē “Instagram”.

Pāris gredzenus mijis jau 6. septembrī, tomēr tas ticis turēts noslēpumā. Svinīgā ceremonija norisinājusies Barvikhā (pilsētiņā netālu no Maskavas).

Video

Foto

Mums ar savu stāstu padalījās Oļegs, kura sirds ir pilna, jo viņa mīlulis esot atdots citiem cilvēkiem!

Oļegs savulaik kaķi izglābis no Rīgā, Matīsa ielā sadegušas mājas, tad kaķītis vēl bijis maziņš. Tā jaunais ģimenes iemītnieks, kuram tika dots vārds Kevins pie Oļega nodzīvoja pusgadu, līdz kādu dienu pazuda. Kaķītis esot laists arī āra gaitās, Oļegs dzīvo Jūrmalā un kaķis bieži pastaigājies gar kāpām, bet vienmēr atradis savu ceļu mājup. Tad vienu dienu viņš tā arī nav pārnācis. Ģimene pamatīgi uztraukusies, izmeklējusies kaķi, bet nodomāja, ka, iespējams, to saplosījis kāds meža zvērs. Tad pēc aptuveni jau 3 nedēļām Oļega sieva ar meitu satika kādu sievieti, kura it kā glābjot kaķus, un sieviete paziņoja, ka nesen ir izglābusi melnu, jaunu runcīti. Viņa esot kaķi pieradinājusi un vēlāk notvērusi. Bija skaidrs, ka runa ir par pazudušo Kevinu. Šī kaķu glābēja iedeva sievietes telefona numuru, kura Jūrmalā aktīvi glābjot pamestos kaķus. Sieviete vārdā Irīna esot dzīvnieku aizstāve, kura uzskata, ka viņas draudzene ir izglābusi Kevinu, Kevins ir ticis kastrēts un jau atdots jauniem saimniekiem. Oļegs pajautājis Irīnai jauno saimnieku telefona numuru, jo viņš ļoti vēlas atgūt mīluli un paskaidrot “jaunajiem saimniekiem” situāciju, bet Irīna, kurai ļoti rūp dzīvnieku labklājība izlēmusi, ka Kevinam jāpaliek pie jaunajiem saimniekiem un atasakās dot telefona numuru.

Oļega ģimene ir ļoti satriekta un ilgojas pēc sava mīluļa. Oļegs lūdza mūsu palīdzību, jo nav skaidrs ko darīt šādā situācijā, tomēr mēs ļoti ceram, ka ģimene atgūs savu mīluli. Protams, ka jaunie saimnieki noteikti vēlējušies labu, bet Kevinu ļoti gaida mājās.

Situācija no Irīnas skatu punkta

Es saņēmu ziņu, ka Jūrmalā, precīzāk Majoros klaiņo kaķis. Kaķītis regulāri staigājot gar jūru un gar kāpām, dzīvojoties pie miskastēm un atrodas teritorijā, kurā to var saplosīt meža zvēri, piemēram, lapsas. Sieviete, kura novērojusi šo situāciju, apgalvoja, ka šādi tas norisinās jau kādu laiku, viņa esot apstaigājusi tuvākās mājas un nevienam par kaķi nav bijusi nekāda informācija. Kaķītim biju gatava sniegt palīdzību, esam atvēruši biedrību, kura rūpējas par pamestiem kaķiem un mēs tiem meklējam pienācīgus saimniekus. Strādāju un savā brīvajā laikā palīdzu patversmēm, ielas kaķiem. Un visiem šiem kaķiem mēs sniedzam veterināru palīdzību, sterilizējam, vakcinējam un meklējam mājas. Ja mūsu iedzīvotāji būtu atbildīgi par saviem dzīvniekiem, tāda problēma,ka klajņojoši dzīvnieki Latvijā, sen jau būtu atrisināta. Kā tas ir citās Eiropas Valstīs.

Kas tieši mums lika domāt, ka kaķis ir klaidonis?

Atbilde ir pavisam vienkārša. Kaķim nebija siksniņas, tas nebija čipots, nebija kastrēts, kaķi bija nepieciešams arī attārpot un atblusot. Šāds kaķa stāvoklis neliecināja par to, ka kāds par viņu būtu uzņēmies rūpes. Pēc kāda laika ar mani sazinājās Oļegs, kuram jautāju kādēļ kaķis netika meklēts ātrāk. Uz šo jautājumu saņēmu atbildi, ka saimnieki kaķi nav meklējuši, jo domāja, ka viņu notvēris kāds meža zvērs. Oļegs nebija internetā licis kādu paziņojumu par pazudušu kaķi, nekur nebija izliktas arī kādas lapiņas, ka kaķis ir pazudis. Es sazinājos ar jauno ģimeni, kura visai ātri adoptēja kaķi, un viņi uzzinot par situāciju un apdomājoties, atteicās kaķi atdot. Kaķītis esot saradis ar citiem viņu dzīvniekiem, arī ar suni nav nekādu problēmu, viņiem pat mājās esot kaķiem speciāli paradzēts kaķu voljers. Es visu šo paskaidroju Oļegam, pateicu to, ka neko nevaru darīt, jo ar jauno ģimeni ir noslēgti apdopcijas dokumenti, ja viņi kaķi nevēlas atdot, tad man nav nekādas varas pār to. Mana ikdiena paiet glābjot kaķus, es speciāli nevienam kaķi nezagtu, un tās arī ir izmaksas, kuras mums pašiem jāsedz. Citās valstīs šādu problēmu nav, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā. Pie mums, savukārt, ir tikai likums, kuru daudzi neievēro.

SVARĪGI! Ja kaķi nevēlaties čipot, tad tam noteikti nepieciešama siksniņa. Siksniņai vērtīgi pievienot medaljonu ar kaķa adresi, vārdu. Ja uztraucaties, ka kaķis var aizķerties aiz siksniņas, tad tagad iespējams iegādāties siksnas, kuras šādā situācijā atveras, tādejādi neapdraudot mīluļa dzīvību.

Ministru kabineta noteikumi Nr.266

Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts.

Kaķim nodrošina:

1. Vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni.

2. Pilnvērtīgu barību.

Diskusija par šo situāciju mūsu forumā – https://lilit.dieviete.lv/forums/topic/219510-pazud-kakis-bet-izradas-ka-tam-atrasts-jauns-saimnieks/

Šodien Eiropas čempionāts pludmales volejbolā pametīs Jūrmalu, lai nedēļas nogalē Majoru pludmalē atgrieztos un noskaidrotu Eiropas čempionus.

Pēc nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ceturtdien Jūrmalā piektdien sportisti bez līdzjutēju klātbūtnes cīnīsies četros “Ruukki” Pludmales centra Mārupē laukumoms, lai sestdien un svētdien atsāktu cīņas Jūrmalā.

Video

Nedaudz ir mainījies sacensību grafiks. Vīrieši piektdien aizvadīs otrās grupu turnīra spēles, kā arī izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, bet sievietes noskaidros uzvarētājas pirmajās divās “play-off” kārtās.

Par pirmo vietu grupā pirmajā laukumā cīnīsies Eiropas eksčempioni Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs (izlikti turnīrā ar 16.numuru) un Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs (4.).

Šmēdiņa/Samoilova pretinieki plkst.8.30 būs turnīra galvenie favorīti norvēģi Annešs Mūls un Kristians Sērums, bet Pļaviņam un Točam plkst.9.20 pretī stāsies austriešu veterāni Aleksandrs Horsts un Klemenss Doplers (20.).

Četri latviešu pāri cīnīsies par trešo vietu grupā un tiesībām turpināt sacensības izslēgšanas mačos.

Galerija

Plkst.10.10 Arnis Reliņš/Ardis Bedrītis (31.) pirmajā laukumā tiksies ar Francijas duetu Kinsijs E un Arno Gotjē-Ra (18.), plkst.11 turpat Mihails Samoilovs un Aleksandrs Solovejs (30.) stāsies pretī Polijas duetam Mihals Brils/Mikolajs Miščuks (19.).

Diviem Latvijas pāriem paredzētas cīņas ceturtajā laukumā. Plkst.10.10 Mārcis Jirgensons un Rinalds Aišpurs (27.) tiksies ar vāciešiem Filipu Bergmanu un Lukasu Pfrecšneru (22.), bet plkst.11 paredzēta Matīsa Gabdulļina un Artūra Rinkeviča  (24.) debijas cīņā čempionātā ar “King of the Court” balvas ieguvējiem iepriekšējā nedēļā Nīderlandes pilsētā Utrehtā šveiciešiem Marko Kratigeru un Florianu Brēeru (25.).

Gabdulļins nepaspēja laicīgi veikt Covid-19 testu. Tāpēc trešdien duets netika pielaists pirmajai grupas spēlei, kurā latviešiem ‘pret Eiropas eksčempioniem spāņiem Pablo Ereru un Adrianu Gaviru (9.) pienācās zaudējums ar 0-2 (0:21, 0:21).

Plkst.12 izslēgšanas mačus paredzēts sākt sievietēm.

No četriem Latvijas duetiem ierindā palicis vairs tikai viens – Eiropas čempiones Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka (5.), kuras kā grupas uzvarētājas cīņu sāks izslēgšanas spēļu otrajā kārtā, savu cīņu uz pirmā laukuma aizvadot plkst17.10.

Viņu pretinieces noskaidrosies spēlē, kurā tiksies itālietes Marta Menegati un Viktorija Orsi Tota (11.) ar Krievijas sportistēm Mariju Bočarovu un Mariju Voroņinu (19.).

Šogad grupu turnīrā katra komanda aizvada tikai divas spēles. Pirmās spēles uzvarētāji noskaidro uzvarētāju grupā, kas uzreiz iekļūst izslēgšanas spēļu otrajā kārtā, bet zaudētāji – “lieko” komandu sacensību turpinājumā.

Eiropas čempionāts pludmales volejbolā Jūrmalā notiek no 15. līdz 20.septembrim. Turnīrs pa 32 pāriem vīriešu un sieviešu konkurencē pulcē labākos Eiropas pludmales volejbola vīriešu duetus no 15 valstīm un sieviešu pārus no 13 valstīm.

Turnīrs Covid-19 pandēmijas dēļ pretendē uz viena no sezonas spēcīgākajiem turnīriem dalībnieku ziņā statusu pasaulē.

Sieviešu turnīrā par galvenajām titula pretendentēm tiek uzskatītas šveicietes – Tanja Hīberli/Nina Bečarta un Joana Heidriha/Anuka Veržē-Deprē, olimpiskā čempione vāciete Laura Ludviga, kas spēlē pārī ar Margaretu Kozuhu, un nīderlandietes Sanne Kaizere un Madeleina Mepelinka un čehietes Marketa Slukova/Barbora Hermanova. Pašreizējās čempiones ir Graudiņa ar Kravčenoku.

Vīriešu konkurencē titulu aizstāv Maskavā uzvarējušie pasaules ranga līderi no Norvēģijas Annešs Mūls un Kristians Sērums. Uzvarēt grib pasaules čempioni no Krievijas Vjačeslavs Krasiļņikovs un Oļegs Stojanovskis, pasaules vicečempioni no Vācijas Jūliuss Tole un Klemenss Viklers, pasaules eksčempioni – nīderlandiešu duets Aleksandrs Brouvers/Roberts Mēvsens, olimpiskie vicečempioni no Itālijas Daniele Lupo/Paolo Nikolai un spāņu veterāni Eiropas eksčempioni Pablo Erera/Adrians Gavira, kā arī citi spēcīgi ārvalstu dueti.

Kaut gan olimpiskais rangs saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika iesaldēts šī gada 16.martā, tradicionāli Eiropas čempionāts ir viens no turnīriem, kurā komandas cīnās par olimpiskā ranga punktiem.

Volejbolisti cīnās arī par kopējo balvu fondu 200 000 eiro apmērā.

Lēmums par sacensību organizēšanu Latvijā tika pieņemts Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) 2020.gada 7.jūlija valdes sēdē.

Iepriekšējā Eiropas čempionātā Jūrmalā 2017.gadā par vicečempioniem kļuva Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs. 2017.gada augustā Šmēdiņš ar Samoilovu tika līdz finālam, kur piekāpās itāļiem Danielem Lupo un Paolo Nikolai, bet toreiz pārsteidzoši augsto piekto vietu izcīnīja Graudiņa un Kravčenoka, kā arī Mārtiņš Pļaviņš ar Haraldu Regžu.

Šogad Jūrmalā vajadzēja norisināties arī Pasaules tūres posma sacensībām, taču šis turnīrs koronavīrusa pandēmijas dēļ tika pārcelts uz nākamo gadu.

Nākamnedēļ Latvijā gaidāms silts laiks un bieži spīdēs saule, vēsta pašreizējā “Global Forecast System” prognoze.

Šīs nedēļas nogalē gaisa temperatūra nepārsniegs +14..+19 grādus, bet nākamās nedēļas saulainākajās un siltākajās pēcpusdienās gaisa temperatūra, visticamāk, būs +19..+24 grādi.

Nav gaidāmas lielas salnas. Dažkārt, norimstot vējam, veidosies migla.

Nokrišņu būs maz – reizēm vietām īslaicīgi līs. Nākamās nedēļas otrajā pusē, iespējams, būs vairāk nokrišņu.

Jau ziņots, ka atbilstoši ilgtermiņa prognozēm gan septembris, gan rudens un ziema kopumā būs nedaudz siltāka par normu. Līdz ar to 2020.-2021.gada ziema gaidāma jūtami vēsāka nekā iepriekšējā, kas kļuva par siltāko ziemu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.