Gandrīz puse no Latvijas pusaudžiem vēlētos būt profesionāli sportisti
Daudzi jaunie Latvieši vēlās būt profesionāli sportisti, liecina sporta apģērbu veikala 4F veiktā aptauja. 40% no aptaujātajiem vecuma kategorijā līdz 18 gadiem vēlētos profesionāli nodarboties ar sportu, un no šiem 70% jau ir kādi sporta panākumi. Galvenais iemesls, kāpēc pusaudži vēlas kļūt par atlētiem, ir iespēja apskatīt pasauli (40%), bet prestižs (20%), unikalitāte (20%) un lieli ienākumi (20%) daudz retāk tiek norādīti kā galvenie iemesli. Latvijas iedzīvotājiem tiks dota iespēja 17. novembrī jautāt slavenajam Latvijas slēpotājam Kristapam Zvejniekam un snovbordistam Ināram Bīrmanim par to, kā ir būt profesionālam sportistam.
Ziemas sporta veidiem veltītais pasākums notiks modes un izklaides centrā Rīga Plaza, kur viesiem būs iespēja apspriesties ar profesionālajiem sportistiem ne tikai par slēpošanu un snovošanu, bet arī par to, kā pareizi izvēlēties piemērotu apģērbu gan šiem sporta veidiem, gan jebkuram ziemas sportam. Papildus no plkst. 18.00 līdz 19.00 notiks slēpošanas konkurss virtuālajā realitātē. Balvās būs 4F ziemas apģērbs, tajā skaitā ziemas jaka.
Aptaujātie vecuma kategorijās no 19 līdz 30 un no 31 līdz 40 gadiem izrādīja daudz mazāku interesi kļūt par profesionāliem sportistiem – tikai 19% katrā vecuma grupā. Taču arī šiem cilvēkiem galvenais iemesls kļūt par atlētu būtu iespēja apskatīt pasauli (38%). Profesijas prestižs būtu iemesls 23% aptaujāto, savukārt 14% – oriģinalitāte un unikalitāte. Viena piektā daļa no aptaujātajiem norādīja citus iemeslus, piemēram, mīlestība pret sportu, vēlme būt par labu piemēru, un tikai 5% iemesls būtu augstais atalgojums. Atšķirībā no pusaudžiem, pieaugušie četras reizes mazāk norādīja ienākumus, kā galveno iemeslu kļūt par profesionālu atlētu.
Interesanti, ka no aptaujātajiem cilvēkiem vecuma grupā no 41 līdz 50 nodarboties ar sportu profesionāli vēlētos 21%, savukārt vecumā grupā no 50 un uz augšu – 29%.
No tiem aptaujas dalībniekiem, kuriem nav intereses nodarboties ar sportu profesionāli, 49% norādīja, ka galvenais iemesls tam, ir tas, ka uzskata citas profesijas par prestižākām. 12% attur bažas par sekām uz veselību, ko var atstāt profesionāla nodarbošanās ar sportu, savukārt 12% nevēlētos nepārtraukti ceļot. Vēl 5% uzskata, ka šāds dzīves veids atturētu viņus no ģimenes veidošanas, bet 12% ir citi iemesli.
Ja apskatām iemeslus, kas atturētu dažādas vecuma grupas kļūt par atlētiem, tad pusaudži līdz 18 gadu vecumam norādīja, ka viņus piesaista prestižākas profesijas (80%), 13% uzskata, ka tas būtu bīstami viņu veselībai, bet 7% nevēlētos visu laiku braukt komandējumos. Neviens no pusaudžiem nenorādīja grūtības izveidot ģimeni kā vienu no iemesliem, bet cilvēki vecuma grupā no 19 līdz 30 norādīja to kā iemelsu 8% gadījumu, un vecuma grupā 31 – 40 tas tika norādīts 17% gadījumu. Piektdaļu aptaujāto (20%) vecumā no 19 līdz 30 gadiem biedē draudi uz veselību no nodarbošanās ar sportu profesionālā kapacitātē, savukārt vecuma grupā 31 – 40 – vairāk par ceturtdaļu (27%). Cilvēki vecumā no 31 līdz 40 gadiem gandrīz pusotru reizi mazāk norādīja, ka ir citas prestižākas profesijas.
Autors: 4F
16.11.2018.
18. novembrī Likteņdārzs aicina uz saulrieta sagaidīšanu un sveču konkursa noslēguma pasākumu
18. novembrī Likteņdārza amfiteātrī tradicionāli tiek sagaidīts saulriets, kas debesis un mūsu likteņupi Daugavu iekrāso brīnišķīgās krāsās. Šogad par godu Latvijas Republikas simtgades svinībām Likteņdārzs organizēja skolēnu sveču konkursu, kas noslēdzās ar necerēti lielu atsaucību – 150 klases no 74 Latvijas skolām savāca 1704,18 kilogramus sveču materiāla, kas ar SIA „Baltic Candles” palīdzību tika izliets 826 jaunās lielās svecēs. Aicinām visus konkursa dalībniekus un Likteņdārza draugus 18. novembrīplkst. 15.00 uz pasākumu, kurā tiks apbalvoti konkursa uzvarētāji, godināti visi dalībnieki un aizdegtas no jauna izlietās sveces īpaši izveidotā piecu Latvijas reģionu sveču kompozīcijā.
Gatavojoties Latvijas Republikas simtgades svinībām, no 1. oktobra līdz 5. novembrim Likteņdārzs aicināja Latvijas skolu skolēnus veidot klasi pārstāvošās komandas, kopīgi vākt parafīnu un vecās sveces, lai piedalītos konkursā par lielāko reģiona sveci. Konkurss noslēdzās ar necerēti lielu atsaucību – tajā piedalījās 150 klases no 74 Latvijas skolām, kopā savācot 1704,18 kilogramus sveču materiāla.Vislielākā atsaucība bija no Zemgales reģiona skolēniem – 60 klases no 22 skolām kopā savāca 685,31 kg sveču materiāla, viņiem seko 51 klase no 20 Rīgas reģiona skolām un 554,15 kg, Latgales reģiona 14 klases no 13 skolām ar 186,40 kg, Vidzemes reģiona 10 klases no 9 skolām ar 160,37 kg un Kurzemes reģiona 15 skolas no 10 klasēm ar 117,95 kg sveču materiāla. Pirmo vietu un īpašo balvu no Likteņdārza draugiem – hokeja kluba “Dinamo Rīga”- iespēju apmeklēt hokeja spēli un tikties ar hokejistiemsaņem Ādažu vidusskolas 4.a klase, kuras skolēni bija savākuši 121.39 kg sveču materiāla. Otrajā vietā ierindojās Bauskas sākumskolas 6.b klase ar savāktiem 110.75 kg sveču materiāla, bet trešajā vietā – Tērvetes novada Augstkalnes vidusskolas 5.klase ar 58.35 kilogramiem.
“Esam ļoti priecīgi un aizkustināti par skolēnu lielo atsaucību. Domāt “zaļi”, darboties komandā un nest gaismu Latvijai tik nozīmīgajā jubilejā – tāds bija mūsu aicinājums, kuram atsaucās ne tikai skolēni, bet arī viņu ģimenes, kas tika iesaistītas sveču vākšanā. Kāda vecmāmiņa sveces atveda ar autobusu, citi sūtīja pa pastu. Dažas klases bija padomājušas arī par sūtījuma noformēšanu, bet īpašs prieks par pavisam mazākajiem konkursa dalībniekiem – bērnudārzniekiem”, uzsver Likteņdārza administratīvā direktore Linda Galino. “Konkursa ideja – kopīgi darboties vienota mērķa sasniegšanā – cieši sasaucas ar Likteņdārza veidošanas ideju, kas ir Latvijas tautas kopīgi veidota piemiņas vieta. 18.novembrī redzot Likteņdārza amfiteātrī izvietotās reģionu sveču kompozīcijas, ikviens konkursa dalībnieks varēs justies patiesi lepns, ka ir devis savu artavu šajā Latvijas simtgades sveču projektā!”
Sveču kompozīcijas dizainu veido Likteņdārza idejas autora Viļa Vītola meita arhitekte Kristīne Klišāne un mazdēls, arhitekts KristiansĪvansHrgetičsVītols, kurš šobrīd apgūst arhitekta profesiju Zagrebas universitātē, Horvātijā. Viņš par kompozīcijas ideju saka: “Es vēlējos radīt instalāciju, kas būtu dinamiska un mijiedarbotos ar cilvēkiem, pat ja sveces nebūtu aizdegtas. Instalācija, kas sastāvēs no piecām dažādām formām, simbolizēs piecus Latvijas reģionus. Katrai formai būs atšķirīgs diametrs un augstums proporcionāli sveču daudzumam, kuru skolēni savāca. Tādējādi tiks radītas piecas unikālas formas, ko būs iespējams apskatīt ne tikai no tālienes, bet arī izstaigāt klātienē un redzēt, kā mainās perspektīvas, radot jaunas formas.”
Šo svētdien, 18.novembrī, plkst. 15.00 Likteņdārza amfiteātrī pie Daugavas tradicionāli tiks svinēta Latvijas neatkarības proklamēšanas diena, visiem kopīgi dziedot Latvijas himnu, klausoties “Kokneses fonds” padomes priekšsēdētāja Viļa Vītola uzrunu, skatoties Jūrmalas tautas deju kolektīvu “Zālīte” priekšnesumus, apbalvojot sveču konkursa uzvarētājus un dalībniekus, liekot svecītes Latvijas kontūras formā un sagaidot saulrietu ar simbolisko astoņpadsmit ugunskuru iedegšanu.
Pateicamies visām Latvijas skolām, kas iesaistījās sveču konkursā. Īpašs paldies atbalstītājiem -SIA “Baltic Candles”, hokeja komandai „Dinamo Rīga” un Valsts izglītības satura centram, krodziņam “Rūdolfs” Koknesēun SIA “Aizkraukles saldumi”.
Likteņdārzs ir unikāla, par Latvijas tautas ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs jau desmit gadus top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu. Te apvienojas izcila vides arhitektūra, ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu, veidojot draugu aleju, ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, digitālo ekspozīciju “Liktens gāte”, Lielo kalnu un skatu terasi. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi. Kopš 2005. gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu Likteņdārza izveidē ir ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 – 100 000 apmeklētāju, no kuriem aptuveni 30% viesu ir bērni un jaunieši, un tas rosina un nostiprina latviskās kopības un nacionālās piederības sajūtu.
Autors: Mārtiņš Pučka
15.11.2018.
11 toksiskas pazīmes, kuras pāri attiecībās ignorē
Nevienas attiecības nav perfektas, ja pat šķiet, ka kādam pārim tādas ir, tad tas ir tikai tapēc, ka šis pāris pie tām strādā. Attiecību pamatā ir otra pieņemšana, kompromiss un, galvenokārt, cieņa. Bet ne tikai cieņa pret savu partneri, bet arī pret sevi!
Šeit ir 11 pazīmes, kuras norāda, ka ir pienācis laiks no attiecībās mainīt vai uzlabot:
1. Tu no sevis dod daudz vairāk, nekā saņem pretī.
2. Tu esmocionāli jūties iztukšota un pat nedaudz depresīva.
3. Pavadot laiku ar savu otro pusīti, tu sāc sevi vairāk nosodīt un vairs nejūties tik pārliecināta par sevi.
4. Tu zaudē savu identitāti, nepilnveido savas ieceres un vairs neaizraujies ar nevienu hobiju.
5. Pēdējā laikā ir pārāk daudz strīdu, attiecībās praktiski nav kompromisa.
6. Tu tiec noniecināta, visas tavas ieceres, viedoklis tiek nolikts pie vietas.
7. Tu jūti negatīvas vibrācijas, uztraukumu.
8. Tu vairs neiesaisties argumentos un sava viedokļa paušanā, jo taisnība vienmēr būs tavai otrajai pusītei.
9. Jums nav skaidras nākotnes, tu nejūti to, ka jūs esat partneri ar tālāku nākotni, vai arī tu par to bieži šaubies.
10. Viens no jums attiecībās vēlas būt vadoņa lomā. Šī ir patiesi liela problēma, kura ir jānovērš pēc iespējas ātrāk, citādi tas pamatīgi sagraus zemāk stāvoša partnera emocionālo stāvokli attiecībās.
11. Tu neesi droša, ka vari uzticēties savam partnerim vai arī nemaz negribi viņam uzticēties, labāk taču aprunāties ar mammu vai draudzenēm..
Ja savās attiecībās redzi kādu no šīm pazīmēm, tad beidzot ir pienācis īstais laiks, lai jūs ar savu otro pusīti aci pret aci izrunātu šīs problēmas. Varbūt arī tavs partneris jūsu attiecībās redz kādas problēmas pie, kurām jāpiestrādā tev.
Autors: Dieviete.lv
Uztura padomi barojošām māmiņām
Brīdis, kad sievietei piedzimst bērns un viņa to pirmo reizi pieliek pie krūts, ir ļoti īpašs notikums gan mātei, gan bērnam. Mātes piens pēc savas bioloģiskās vērtības ir unikāls, jo tā sastāvs spēj pielāgoties mazuļa vecumam un zīdīšanas stadijai. Tomēr mātes piena sastāvu spēj ietekmēt arī uzturs, tāpēc jaunajai māmiņai jāpievērš uzmanību tam, vai ēdienreizēs tiek uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas.
Pateicoties labdarības kampaņas Dod spēku vismazākajam!laikā saziedotajiem līdzekļiem Rimiveikalu ziedojumu kastītēs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā uzstādīts pirmais mātes piena analizators. Ar tā palīdzību jaunajām māmiņām ir iespēja noskaidrot, cik pilnvērtīgu pienu mazulis saņem. Balstoties uz piena analīzes rezultātiem, speciālisti nepieciešamības gadījumā izstrādā bērniņam vai māmiņai atbilstošu uztura plānu.
Rimi veselīgas ēšanas eksperte, uztura speciāliste Olga Ļubina izstrādājusi ieteikumus, kas būtu jāņem vērā jaunajām māmiņām, kuras rūpējas par savu un mazuļu uzturu: “Galvenokārt nepieciešams raudzīties, lai ēdienkartē būtu produkti, kuru sastāvā ir taukskābes, selēns, jods un B grupas vitamīni. Neskatoties uz to, ka visas šīs vielas ir atrodamas mātes pienā arī gadījumā, ja uzturs ir nepiemērots, to koncentrācija tomēr būs zemāka, un bērna organisms saņems mazāk labo uzturvielu.”
Vērtīgās taukskābes
Augstāka taukskābju koncentrācija mātes pienā vairos labāku tauku vielmaiņu bērna organismā. Tas uzlabos bērna imunitāti, palīdzēs nervu sistēmas formēšanai un vairogdziedzera funkcionēšanai. Bagātināt mātes pienu ar labām taukskābēm palīdzēs zivju iekļaušana ēdienkartē. Priekšroku ieteicams dot tādām zivīm kā zandarts un varavīksnes forele.
Antioksidants selēns
Selēns ir mikroelements, kura koncentrācija mātes pienā ir tiešā veidā atkarīga no jaunās māmiņas uztura. Tas darbojas kā antioksidants un piedalās vairogdziedzera funkcionēšanā, jo ietilpst vairogdziedzera hormonu sastāvā. Produkti, kas bagātināti ar selēnu, ir jūras veltes, olas, pilngraudu produkti, pākšaugi un rieksti. Īpaši vērtīgi ir pilngraudu produkti, jo satur B grupas vitamīnus un šķiedrvielas. Olas dzeltenums satur ne tikai selēnu, bet arī A, K un E vitamīnus.
Piena produkti – atļauts uzņemt ar uzmanību
Lai gan par piena produktu lietošanu ir pretrunīgi viedokļi, barojošas māmiņas uzturā piena produktus drīkst iekļaut. Tomēr jāatceras, ka labāk dot priekšroku liesiem skābpiena produktiem – tādiem kā kefīrs, bezpiedevu jogurti un biezpiens.
Pietiekams ūdens daudzums
Lai jaunās māmiņas izvairītos no dehidratācijas, nedrīkst aizmirst par ūdens dzeršanu pietiekamā daudzumā. Ieteicamā dienas deva, kas būtu jāizdzer barojošai mammai, ir aptuveni 2–3 litri dienā. Bet jāņem vērā, ka arī pārmērīga ūdens dzeršana – vairāk par 3 litriem dienā – nav vēlama. Tas var izjaukt elektrolītu (nātrija, kālija, kalcija, hlorīdu, fosfora, magnija utt.) daudzuma līdzsvaru organismā.
Lai gan māmiņām nebūtu vēlams pārāk aizrauties ar saldumiem, reizi pa reizei kāds našķis ir pieļaujams. Rimi GardēdeLiene Zemīte ir radījusi kūkas recepti, kas ir piemērota arī jaunajām māmiņām – grieķu jogurta kūka ar āboliem un brūklenēm būs gan veselīga, gan aplaimos garšas kārpiņas.
Nepieciešams:
Kviešu milti – 4 ēd.k.
Olas – 4 gab.
Cukurs – 4 ēd.k.
Kanēlis – šķipsna
Āboli– 2 gab. (lieli)
Brūnais cukurs (ābolu pārkaisīšanai)
Grieķu jogurts – 600 g
Saldais krējums – 150 g
Mascarpone siers – 150 g
Cukurs – 150 g
Želatīns – 12 g
Brūklenes – 300 g
Dekorēšanai – kaltēti āboli, brūklenes, pistācijas
Pagatavošana:
Nomizo ābolus un sagriež plānās šķēlītēs.
Gatavo biskvītu: atdala olu dzeltenumus no baltumiem. Pie baltumiem liek cukuru un to puto stingrās putās. Dzeltenumus saputo vieglās putās. Masas savieno, pievieno izsijātus miltus un visu viegli iecilā, kamēr veidojas viendabīga masa.
Iepriekš sagatavotās divās kūku formās (ieklāts pergaments un forma ietaukota) iekaisa brūno cukuru, uz tā liek sagrieztos ābolus. Pārkaisa kanēli un tad pāri uzlej biskvītu.
Cep iepriekš sakarsētā krāsnī 170 grādos aptuveni 20 min. Gatavību pārbauda ar koka irbulīti. Ja, iedurot biskvītā, pie tā nekas nelīp, tad ir gatavs.
Kad biskvīts gatavs, to atdzesē un apmet uz otru pusi, lai āboli būtu augšdaļā.
Gatavo jogurta krēmu: saldo krējumu, cukuru un mascarpone sieru puto stingrās putās, pievieno jogurtu, visu saputo. Ūdens peldē izkausē uzbriedinātu želatīnu un pievieno masai. Visu samaisa un lej uz ābola biskvīta, uz kura iepriekš pārkaisītas brūklenes. Izlīdzina un liek aukstumā, lai sastingst. Dekorē.
Vērienīgo labdarības kampaņu Latvijā pirmās mātes piena bankas izveidei Dod spēku vismazākajam! pērn rīkoja Latvijas Neonatologu biedrība sadarbībā ar uzņēmumiem Nutricia un Rimi, Bērnu slimnīcas fondu un priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrību Esmu klāt! Izmantojot dažādus ziedošanas kanālus – zvanot uz Bērnu slimnīcas fonda ziedojumu tālruni, iegādājoties Aptamil 2, 3 vai 4 piena maisījumus, ziedojot Rimiun Supernettoziedojumu kastītēs vai mājaslapā mansrimi.lv, – kopā tika saziedoti 35 427,17 eiro. Kampaņas organizatori pauž vissirsnīgāko pateicību visiem ziedojumu akcijas atbalstītājiem.
Dod spēku vismazākajam! ir labdarības kampaņa ar mērķi izveidot Latvijā pirmo piena banku. Kampaņas rīkotājs Latvijas Neonatologu biedrībasadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu, Rimi Latvia, Nutriciaun priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrību Esmu klāt!, izmantojot dažādus ziedošanas kanālus, savāca 35 427,17 eiro. No tiem teju 20 tūkstoši eiro savākti projekta atbalstītāju, veikalu tīkla Rimiun Supernettoziedojumu kastītēs un Mans Riminaudas uzkrājumos.
Autors: Rimi
15.11.2018.
Dziedātāja MARTA (Marta Grigale) ar ģimeni labprāt atpūšas Latvijā (+FOTO)
Sabiedrībā pazīstamā Marta Grigale ikdienā lielu daļu laika velta jaunu dziesmu radīšanai un darbam radio Pieci.lv ēterā, tomēr starp saspringto grafiku cenšas atrast laiku arī atpūtai. Kā atzīst pati Marta, nav jābrauc nekur tālu, lai pavadītu kvalitatīvu laiku kopā ar ģimeni, viņas ģimene iecienījusi atpūtu dažādās Latvijas pilsētās. Viena no veiksmīgām izvēlēm, viņasprāt, ir Jūrmala, kurā var gan izklaidēties ar ģimeni, gan romantiski atpūsties divatā.
Marta uzskata, ka svarīga ir atpūtas kvalitāte. Tas nozīmē, ka ne vienmēr vajadzīgi tāli ceļojumi – dažkārt pietiek izrauties no Rīgas uz pāris kilometriem attālām vietām. “Manuprāt, pats galvenais ir pavadīt kvalitatīvu laiku kopā ar ģimeni, liekot uzsvaru uz vārdu “kvalitatīvi”. Kur un kā – tas jau paliek paša ziņā. Man ļoti patīk gan pavadīt laiku ar saviem mīļajiem mājās, gan doties piedzīvojumos – uzskatu, ka vislabāk, ja ir līdzsvars starp abiem,” stāsta Marta.
Galerija
Pēdējā Grigaļu ģimenes atpūta bijusi tepat Jūrmalā, kur mazā meitiņa Grēta pirmo reizi apmeklējusi kinoteātri un pārsteigusi abus vecākus ar nenogurdināmo interesi par ekrānā redzēto. “Jūrmala ir izcila izvēle atpūtai ar bērniem – tā ir tuvu Rīgai un piedāvā gana daudz izklaides un atpūtas iespēju, turklāt svaigais gaiss un jūras miers palīdz atgūt harmoniju un mieru – mums patiesībā ir ļoti paveicies, ka dzīvojam tik tuvu jūrai. Savukārt daudzās viesnīcas un restorāni mudina uz izklaidēm iekštelpās arī tad, kad pludmales sezona jau beigusies,” pieredzē dalās Marta un Kaspars.
Grigaļu pāris sevi uzskata par patriotiem un valsts svētkus svin ar godu. Pēc bagātīgās atpūtas viesnīcā un zinātniskā centra “Zili brīnumi” apmeklēšanas, 11. novembrī devušies Jūrmalas lāpu gājienā. Kā atklāj Marta, protams, ka atpūta ar bērniem nav tas pats, kas romantiska atpūta divatā, tomēr vislabāk no sevis un īpaši jau no bērniem nepieprasīt, lai tas tā būtu.
“Izraušanās no ierastās vides un rutīnas vien jau palīdz atslēgt prātu un atpūsties no ikdienas. Arī bez lielu līdzekļu ieguldīšanas un tāliem lidojumiem ir iespējams forši atpūsties – kaut vai izbraucot no mājām uz pāris dienām.Man tiešām ir gandarījums par kvalitatīvi kopā pavadīto laiku arī tepat Latvijā,” par ģimenisko atpūtu stāsta Marta.
15.11.2018.
Noderīgi – vissātīgākie ēdieni!
Ja esi kādreiz skaitījusi kalorijas, tad zini, cik noderīgi ir zināt ēdienus, kas tavā vēderā pēc iespējas ilgāk noturēs sāta sajūtu, lai tu nesāktu našķēties! Lūk top 5 zinātniski atzīti sātīgākie ēdieni, kurus iekļaut ēdienkartē, ja gribi pievērst uzmanību savam svaram, un uzskatīti arī top 5 ēdieni, kuri rada vismazāko sāta sajūtu un pēc kuru apēšanas jau drīz gribas ēst atkal.
Sātīgākie ēdieni:
1.Vārīti kartupeļi (protams, nevajag ēst aumaļām)
2.Baltās zivis (ļoti veselīgas, īpaši treknās)
3.Pilngraudu auzu pārslu putra (labas brokastis)
4.Apelsīni
5.Āboli
Vismazāk sātīgie ēdieni:
1.Bulciņas
2.Šokolāde (it īpaši viegli apēdas visas saldās šokolādes, ko īsti nevarētu nemaz saukt par šokolādēm)
3.Sālīti riekstiņi (turklāt sāls raisa atkarību un gribas vēl un vēl)
4.Čipši
5.Frī kartupeļi (šis produkts ir tālu no vārīta kartupeļa. Tas ir zaudējis visu savu ūdeni, vitamīnus un izpeldināts eļļā)
Autors: Dieviete.lv
4 iemesli, kādēļ lietoti bērnu apģērbi ir izdevīgākais risinājums, bērniem augot
Bērnība ir viens no skaistākajiem posmiem ikviena cilvēka dzīvē. Taču, mazajam augot, pieaug arī viņa vajadzības. Aizvien vairāk vecāku visā pasaulē izvēlas savas atvases tērpt stilīgos un kvalitatīvos lietotos apģērbos. Tiešsaistes tirgošanās platforma Andelemandele ir apkopojusi 4 iemeslus, kādēļ otrreiz izmantotie bērnu apģērbi var būt izdevīgs risinājums arī Tavā mājsaimniecībā!
Foto: Shutterstock.com
1. Atkārtoti izmantojami bērnu apģērbi palīdz ietaupīt naudu
Audzinot mazuli, laiks skrien nemanot – šķiet, tikai pamirkšķināji acis un Tava bērna jaciņa jau kļuvusi par šauru, zābaciņš spiež un jauno bikšu staras izskatās krietni par īsām.
Iegādājoties preces bērniem, ir skaidrs, ka tās tiks izmantotas īsu laika periodu. Iespējams, tikai vienu sezonu, pirms mazais jau atkal būs paaudzies. Kamēr veikalā nolūkots bērnu kombinezons var maksāt teju 100 EUR, saudzīgi lietots ziemas tērps, interneta tirgošanās platformā izmaksās tikai 30 EUR.
Kādēļ gan tērēt vairāk, ja tiešsaistē pāris klikšķu attālumā allaž ir pieejami kvalitatīvi un saudzīgi valkāti bērnu apģērbi?
2. Starp lietotiem apģērbiem iespējams atrast ekskluzīvas lietas
Dārgu zīmolu ražojumi parasti lepojas ar lielisku kvalitāti, taču to cenu zīme ne vienmēr ir draudzīga maciņam, īpaši, ja apzinies, ka manta tiks lietota neilgu laiku.
Iegādājoties lietotus iecienītu zīmolu apģērbus, apavus un aksesuārus, gan pieaugušajiem, gan bērniem, Tu varēsi ietaupīt ievērojamu summu, ko izmantot citām vajadzībām. Varbūt par ietaupīto naudu noorganizēt jautru ģimenes izbraucienu uz ūdens atrakciju parku vai romantiskas vakariņas divatā?
Foto: Shutterstock.com
3. Nepērkot jaunu apģērbu, Tu rūpējies par dabu
Jau reiz valkāti bērnu apģērbi ir daudz draudzīgāki apkārtējai videi. Lietotu apģērbu atkārtota pārdošana un pirkšana nerada pieprasījumu pēc jaunu mantu ražošanas, tādējādi palīdzot:
-
samazināt dabas piesārņojumu – pastāv uzskats, ka apģērbu industrija piesārņojuma radīšanas ziņā ierindojas otrā vietā aiz naftas industrijas. Drēbju krāsošanā izmantotās ķīmiskās vielas nonāk ūdenstilpnēs, apdraudot tur dzīvojošo radību, kā arī apkārtējo cilvēku veselību un dzīvību;
-
regulēt lētā darbaspēka neētisko izmantošanu valstīs ar zemāku ekonomisko attīstību – lielu daļu pasaulei pieejamo apģērbu šuj nabadzīgās valstīs dzīvojošas sievietes, kuras par savu smago darbu ne vienmēr saņem pienācīgu atalgojumu. Daudzos gadījumos šūšanā tiek nodarbināti arī bērni, kas šo laiku citādi varētu pavadīt mācoties vai rotaļājoties;
-
ietaupīt dabas resursus – piemēram, milzīgo ūdens daudzumu, kas nepieciešams, lai audzētu kokvilnu un izražotu kaut vienu džinsu pāri vai T-kreklu.
Lietotu apģērbu iegāde ir lielisks veids, samazināt planētai nodarīto kaitējumu, vienlaikus mācot bērniem rūpes par apkārtējo vidi!
Foto: Shutterstock.com
4. Lietotu drēbju „medības” var būt patiesi aizraujošas
Iepērkoties gudri un maciņam draudzīgi, Tu nejutīsi sirdsapziņas pārmetumus! Gluži pretēji – jaunu bērnu apģērbu iegāde kļūs par interesantām pērļu medībām!
Vai pazīsti to priecīgo sajūtu, kad beidzot izdevies atrast kāroto? Patiešām oriģinālu, lieliskas kvalitātes apģērba gabalu, kas pieejams tikai vienā eksemplārā un izskatās brīnišķīgi uzvilkts mugurā Tavai atvasei? Vai Tu zini, kur atrast šādus apģērba gabalus?
Jauni un lietoti bērnu apģērbi pie Andelemandele
Ērtākais veids kā uzmeklēt piemērotākās bērnu drēbes, ir apģērbu iegāde tiešsaistē. Ja Tu vēlies iepirkties bez sirdsapziņas pārmetumiem un iegādāties savam mazajam kvalitatīvas un stilīgas drēbītes daudzkārt lētāk nekā parastajos veikalos, Tev noderēs tiešsaistes tirgošanās platforma Andelemandele.
Platforma ir veidota kā tikšanās vieta pirkt un pārdot gribētājiem. Pateicoties detalizētajai meklēšanas sistēmai, kas iekļauj apģērbu atlasi, vadoties pēc izmēra, krāsas, zīmola, nolietotības pakāpes u.c. kritērijiem, vēlamo Tu atradīsi patiešām vienkārši! Turklāt, iepērkoties tiešsaistē, ietaupīsi arī laiku, kas citkārt tiktu pavadīts ārpus mājas stundām ilgi „ķemmējot veikalus”.
Ko iegādāties Andelemandele bērnu sadaļā?
Ielūkojoties bērniem veltītajā kategorijā, Tu redzēsi neskaitāmus sludinājumus, kas piedāvā nopirkt gan jaunus, gan mazlietotus vai pat no sendienām sataupītus bērnu apģērbus un aksesuārus.
Andelēšanās noris par krietni zemākām cenām nekā, iepērkoties, piemēram, lielveikalos, kur bērnu apģērbi ir pieejami daudzos eksemplāros un vairākkārtīgi uzcenoti.
Andelemandele Tevi gaida oriģinālas, labas kvalitātes drēbes gan mazuļiem, gan vecākiem bērniem. Piemēram:
-
siltas jakas un džemperi;
-
praktiskas un modernas bikses, legingi un svārciņi;
-
krāsaini T-krekli;
-
glītas kleitas un uzvalciņi svētkiem;
-
allaž nepieciešamie apaviņi un aksesuāri (cepures, šalles u.c..);
-
kvalitatīvas virsjakas, mēteļi un kombinezoni aukstam laikam;
-
mīksti bodiji un pidžamas omulīgam naktsmieram utt.
Foto: Shutterstock.com
Turklāt ar šīs tiešsaistes platformas palīdzību Tev būs iespēja arī pārdot sava bērna apnikušo vai par mazu palikušo apģērbu, kā arī citus mazuļu aksesuārus un piederumus (piemēram, rotaļlietas, bērnu ratiņus, barošas krēsliņus utt.) domubiedriem, kuriem šīs lietas ir nepieciešamas.
Lietoti bērnu apģērbi ir lieliska alternatīva, ja vēlies ietaupīt naudu, vienlaikus iegādājoties oriģinālas un skaistas lietas. Ieskaties Andelemandele.lv bagātīgajā pūra lādē un iepērcies bez sirdsapziņas pārmetumiem jau šodien!
AS “Augstsprieguma tīkls” festivālā “Staro Rīga” rādīs enerģiju kustībā
Sagaidot Latvijas simtgadi un ieskandinot uzņēmuma 80. jubilejas gadu, no 16. līdz 19. novembrim AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pirmo reizi startēs festivālā “Staro Rīga”, kura laikā aicina sabiedrību iztēloties enerģijas lādiņus kustībā.
Festivāla laikā uz augstsprieguma līniju balsta pie uzņēmuma galvenās ēkas Dārzciema ielā 86 tiks atainota enerģija kustībā jeb vienmēr kustībā esošie enerģijas lādiņi, kas kā gaismas stari šausies debesīs. AST gaismas objekts “Enerģija kustībā” ir iekļauti “Staro Rīga” programmā ar kārtas numuru Nr.41 – http://staroriga.lv/lv/energija-kustiba/.
AST veidoto gaismas priekšnesumu varēs vērot festivāla “Staro Rīga” ietvaros 16.-19. novembrī laikā no plkst. 17 līdz 23 Rīgā, netālu no Dārzciema un Rēzeknes ielu krustojuma. Projekta idejas autors, realizētājs un finansētājs ir AS “Augstsprieguma tīkls”.
Gaismas objekta atrašanās vieta tika rūpīgi izmeklēta, jo tieši šajā vēsturiskajā Rīgas daļā, tagadējā Dārzciema un Šķirotavas apkaimē 1939. gadā izveidota Rīgas galvenā apakšstacija “Jāņciems”. Tās nosaukums cēlies no kādreiz tuvumā esošās Jāņa pusmuižas.
Jau vienpadsmito gadu gaismas festivāls “Staro Rīga” izgaismo galvaspilsētu, sveicot Latviju dzimšanas dienā. “Staro Rīga” laikā pilsētvidē aplūkojami unikāli gaismas mākslas objekti. Uz namu fasādēm, pilsētas laukumos un skvēros var apskatīt dažādās tehnikās veidotus mākslas darbus un gaismu izrādes, rosinot ieraudzīt pazīstamas Rīgas pilsētas vietas jaunā gaismā. Šogad gaismas festivāls “Staro Rīga” notiek no 16. līdz 19. novembrim un tā tēma ir “Augšām cēlās gaismas pils”. Festivālu atbalsta Kultūras ministrija un Rīgas dome, to organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta
15.11.2018.
Iedzīvotāji tiek aicināti ziedot tēju trūkumā nonākušo ģimeņu atbalstam
Latvijā ir aptuveni 23 tūkstoši personu, kuri ir nelabvēlīgā finansiālā situācijā un nevar atļauties pilnvērtīgu maltīti ik dienu. Ziemas periods ir visgrūtākais, jo palielinās izdevumi par komunālajiem maksājumiem, tamdēļ vēl jo grūtāk ir pagatavot siltu ēdienu vai tēju, kas palīdzētu sasildīties drēgnajos vakaros un pārvarēt ziemas saaukstēšanos. Lai šoziem atbalstītu šīs ģimenes, Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” kopā ar “Lipton” aicina ikvienu iedzīvotāju veselu mēnesi – no 12. novembra līdz 10. decembrim – veikalos “Mego” ziedot tēju. Kampaņā “Dāvā tasi siltuma Latvijas ģimenēm” saziedotās tējas tiks pievienotas pārtikas pakām, kas tiks izdalītas ģimenēm ar bērniem, senioriem un personām ar īpašām vajadzībām.
“Lipton” dati liecina, ka gandrīz 85% iedzīvotāju ikdienas uzturā lieto tēju. Karstais dzēriens tiek cienīts visās vecuma grupās – gan bērnu un jauniešu, gan pieaugušo un pensionāru vidū un tējas patēriņš īpaši pieaug, aukstajai sezonai sākoties. Neraugoties uz tējas nozīmi cilvēku ikdienā, tā šobrīd nav iekļauta standarta pārtikas pakās, ko “Paēdušai Latvijai” dala iedzīvotājiem.
“Mēs ikdienā saskaramies ar cilvēkiem no dažādām sociālām vidēm, taču viņus visus vieno kas kopīgs – tiem ir nepieciešams atbalsts. Ziema ir grūts periods visiem, jo īpaši ģimenēm un personām ar zemiem ienākumiem un trūcīgiem dzīves apstākļiem. Viņiem līdzcilvēku palīdzība ir nepieciešama visvairāk. Tik ikdienišķa lieta kā tēja, var sniegt būtisku palīdzību aukstajā gada laikā, sniedzot siltumu un pozitīvas emocijas,” stāsta“Paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle.
Tējai piemīt daudz dažādu, ķermenim nepieciešamo vielu un labvēlīgo īpašību, tādēļ tās regulāra lietošana rudens un ziemas mēnešos ir īpaši vēlama, jo tad palielinās risks saaukstēties un saslimt ar vīrusu slimībām. “Paēdušai Latvijai” pieejamie dati liecina, ka šobrīd cilvēki, kas saņem pārtikas pakas, tēju cenšas iegādāties veikalā, taču ziemas periodā, kad pieaug dažādas citas sadzīviskas izmaksas, to izdarīt kļūst aizvien grūtāk, īpaši ģimenēm ar bērniem.
Lai palīdzētu trūkumā nonākušajām ģimenēm un dāvātu tām iespēju pavadīt garos ziemas vakarus kopā pie tējas tases, “Paēdušai Latvijai” kopā ar “Lipton” aicina iegādāties jebkuru tējuun ziedot to īpašās ziedojumu kastēs “Mego” veikalos visā Latvijā. “Lipton” ziedotās tējas nogādās “Paēdušai Latvijai”,kur tās tiks pievienotas Iedzīvotāju saziedotajām pārtikas pakām. Par katru ziedoto “Lipton” tējas paciņu, “Lipton” pievienos vēl vienu paciņu papildus, lai tādējādi nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk pārtikas pakās tiktu pievienota tēja.
Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” ik gadu sniedz palīdzību aptuveni 23 000 trūkumā nonākušu personu. “Paēdušai Latvijai” pārtikas pakas tiek komplektētas no ražotāju, pārstrādātāju, tirgotāju un iedzīvotāju ziedotajiem pārtikas produktiem. Tās tiek dalītas iedzīvotājiem visā Latvijā sadarbībā ar vietējām labdarības organizācijām un pašvaldību sociālajiem dienestiem. Līdz šim brīdim tēja nav tikusi iekļauta izsniedzamo produktu sarakstā, taču ziemas periodā šo produktu cilvēki novērtē vairāk nekā jebkurā citā gadalaikā. Lai aktualizētu silto dzērienu nozīmi gada aukstajā sezonā un tā labvēlīgo ietekmi uz cilvēku pašsajūtu, “Lipton” sadarbībā ar “Paēdušai Latvijai” un “Mego” aicina iedzīvotājus piedalīties kampaņā “Dāvā tasi siltuma Latvijas ģimenēm”. Tās laikā iedzīvotāji ir aicināti iegādāties jebkuru tēju un atstāt to ziedojumu kastēs veikalos “Mego” visā Latvijā. “Lipton” saziedoto tēju no veikaliem nogādās “Paēdušai Latvijai” reģionālajos izdales punktos visā Latvijā. Par katru ziedoto “Lipton” tējas paciņu, “Lipton” pievienos vēl vienu paciņu papildus.
Kampaņa norisinās no 12. novembra līdz 10. decembrim veikalos “Mego” visā Latvijā. Papildu informācija: www.paedusailatvijai.lvun www.lipton.lv. Kampaņas iniciators ir “Lipton”, galvenais partneris “Paēdušai Latvijai” un “Mego”.
Par Latvijas Samariešu apvienību
Biedrība Latvijas Samariešu apvienība (LSA) ir brīvprātīga, neatkarīga, kompetenta, inovatīva, dinamiska un uz praktisku rīcību orientēta sabiedriskā labuma organizācija, kuras devīze ir Palīdzēt dzīvot. Latvijā Samariešu apvienība ir viena no lielākajām nevalstiskajām organizācijām. Samariešu apvienība ir sertificēta kā daudzu sociālo pakalpojumu sniedzējs, ārstniecības un izglītības iestāde. LSA piedāvā daudzus sociālus, medicīniskus un apmācības pakalpojumus, kas klientiem ir pieejami gan ar pašvaldību vai darba devēju līdzdalību, gan individuāli.
Autors: Latvijas Samariešu apvienība
15.11.2018.
Pasaules diabēta diena: saslimstība pieaug, diabētam Latvijas ģimenēs kļūstot gana izplatītam
Saslimstība ar diabētu Latvijā strauji pieaug – teju divdesmit gadu laikā reģistrēto pacientu skaits ir trīskāršojies. Slimību profilakses un kontroles centra dati vēsta, ka 2001. gadā Latvijā ar cukura diabētu slimoja 29 492 cilvēki, toties 2017. gada laikā slimība konstatēta jau 91 571 iedzīvotājam. Katru gadu 14. novembrī, Pasaules diabēta dienā, pastiprināti tiek aktualizēti jautājumi par šo slimību un tās laicīgu diagnostiku. Šogad novembris pasaulē tiek aizvadīts ar lozungu “Diabēts var skart ikvienu ģimeni! Pasargā savējo!”, kas aktualizē kā pieaugušo, tā arī pusaudžu un bērnu zināšanas par diabētu, tā riskiem un izaicinājumiem.
“Diabēts, kas nereti tiek saukts arī par cukurslimību, rodas, kad organismā ir pazemināts insulīna daudzums un traucējumi vielmaiņā. Cukura diabētam raksturīga hroniska gaita un visu organisma vielmaiņas veidu pakāpeniski traucējumi. Kopējā statistika liecina, ka diabēts daudz biežāk tiek diagnosticēts arī gados jauniem cilvēkiem, jo īpaši pusaudžiem, līdz ar ko uzskats, ka šī ir gados vecu cilvēku kaite, ir maldīgs. Pasaules veselības organizācijas prognozes ir gana satraucošas – 2030. gadā cukura diabēts būs septītais galvenais slimību izraisītais nāves cēlonis pasaulē,”stāsta “Euroaptiekas” aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga.
Ārsti izšķir divus cukura diabēta veidus. 1. tipa diabēts rodas pazemināta insulīna, aizkuņģa dziedzera hormona, daudzuma dēļ. Ar 1. tipa diabētu slimo aptuveni 10—20% no visiem cukura diabēta pacientiem. Pie 2. tipa diabēta, kas tiek iegūts dzīves laikā, insulīna daudzums var būt normāls vai pat paaugstināts, bet ir traucēta insulīna izmantošana šūnās. Tāpat ir arī gestācijas diabēts, kas sievietēm grūtniecības laikā izpaužas kā paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
Dzīves laikā iegūtais jeb 2. tipa diabēts ir visizplatītākais –tas sastopams 80% gadījumu no kopējā diabēta pacientu skaita.Kā stāsta Zane Melberga: “Daudzus 2. tipa diabēta gadījumus var novērst, regulāri piekopjot veselīgu dzīvesveidu. Riska samazināšana sākas mājās – ģimenē! Veselīgs uzturs, regulāras fiziskas aktivitātes un rūpes par savu veselību – tie ir veselīga dzīvesveida pamatelementi, kas jāievēro ikvienam – gan individuāli, gan, atbalstot ģimenes locekļus, jo 2. tipa cukura diabēts var skart ikvienu. Mūsu veselība ir mūsu pašu rokās, un, tikai to patiesi apzinoties un nolemjot rīkoties, ir iespējams saglabāt šo pašu dārgāko, kas mums ir.”
Lai pievērstu Latvijas sabiedrības uzmanību diabēta saslimšanas riskiem un tā ārstēšanai, “Euroaptieka” jau ceturto gadu īsteno sociālu projektu “Diabēta skola”, kura ietvaros tiek runāts par šo slimību, kopā ar ārstiem un pacientiem meklēti piemērotākie risinājumi tās ārstēšanai un metodēm, lai ikdienā atvieglotu slimības norisi. “Diabēta skolas” laikā visu novembri ikviens iedzīvotājs 10 “Euroaptiekās” visā Latvijā varēs veikt bezmaksas asinsspiediena, cukura un holesterīna līmeņa mērījumus, kā arī saņemt farmaceitu konsultācijas, kā atvieglot slimības norisi ikdienā.
“Atšķirībā no daudzām citām saslimšanām diabēta esamību sākotnēji nevar pamanīt. Lai konstatētu, ka diabēta risks pastāv, cukura līmenis asinīs ir regulāri jāpārbauda un mērījumi jāapspriež ar savu ārstu. Mērījumus var veikt ne tikai laboratorijā, bet īstenot arī paškontroles mērījumus aptiekās vai mājās. Visiem 40 gadu vecumu sasniegušajiem regulāri būtu jānosaka cukura līmenis,” atgādina “Euroaptiekas” aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga.
Lai laicīgi atklātu iespējamo saslimšanu ar diabētu, būtiski pievērst uzmanību tā simptomiem. Spēcīgas slāpes, slikta dūša, svara zudums, urīnceļu infekcijas un bieža urinācija, nepārtraukts nogurums un miegainība, arī apgrūtināta elpošana un pēkšņi redzes traucējumi jau ir nopietni vēstneši, ka jādodas pie ārsta un jāpārbauda veselības stāvoklis. Cukura līmeņa svārstības organismā var izraisīt arī stress, emocionāla un fiziska pārslodze un gaisa temperatūra.
Zane Melberga un “Diabēta skola” iesaka:
- Veselīgs dzīvesveids ir ļoti nozīmīgs ne tikai 1. tipa diabēta pacientu veselības un pašsajūtas saglabāšanā, bet arī 2. tipa cukura diabēta novēršanā; svara samazināšana un regulāras fiziskās aktivitātes ir kritiski nepieciešami pasākumi.
- Veidojot savu ikdienas ēdienkarti, svarīgi ņemt vērā principu, ka:
- 1/2 šķīvja sastāv no dārzeņiem,
- 1/4 – no olbaltumvielu saturošiem produktiem,
- 1/4 no graudaugu valsts produktiem.
- Ieteicams katru dienu rast laiku trijām pamata ēdienreizēm, kā arī parūpēties, lai uzturā būtu B grupas vitamīni, A un C vitamīns, kā arī cinks un hroms.
Autors: Euroaptieka
15.11.2018.
6 kļūdas, kuru dēļ mati ātri kļūst netīri!
Dažiem cilvēkiem matus nākas mazgāt katru dienu. Pie tam, nevis tāpēc, ka mati vienkārši tādi ir, bet tāpēc, ka tie ātri kļūst netīri. Taču problēma bieži vien atrisinās nevis ar mazgāšanu, bet ar dažu darbību pārtraukšanu. Kādas kļūdas tu pieļauj?
Bieža mazgāšana. Jā, tu vēlies atbrīvot tos no netīrumiem, bet tas nez kāpēc nepalīdz. Ikdienas mazgāšana var noārdīt dabisko galvas ādas tauku slāni, tāpēc tam nākas strādāt dubultā, lai to atjaunotu. Pamēģini matus mazgāt vismaz katru otro dienu.
Tu pārāk bieži tos aiztiec. Tas ir tāpat kā ar seju – lieki pieskārieni matiem pārnēsā uz tiem taukvielas, kas atrodas uz taviem pirkstiem. Arī partnerim saki, lai neglauda tavus matus visu vakaru, kad skatāties televizoru.
Tu pārcenties ar kondicionieri. Ar papildus līdzekļiem matiem ir jāuzmanās. Pirmkārt, ir viegli kļūdīties ar kondicioniera izvēli (tas var padarīt matus smagnējus), otrkārt, noskalot to var nepietiekami labi, un mati atkal izskatīsies netīri. Atceries – kondicionieri uzklāj tikai līdz pus matiem.Uz saknēm, nē!
Pastāvīga ķemmēšana. Tas stimulē tauku dziedzeru darbību galvas ādā. Pie tam, ja ķemme ir cieta, tā var bojāt matu galiņus.
Tu izvēlies nepareizos matu kopšanas produktus. Maskas, kondicionieri, skrubji – tiem visiem ir jābūt viegliem produktiem, kuri nerada nevajadzīgu mirdzumu un smagumu. Tāpat, ja tu bieži izmanto sauso šampūnu, ir svarīgi neaizmirst lietot attīrošo šampūnu pāris reizes mēnesī, lai attīrītu galvas ādu un matus no sausā šampūna paliekām.
Netīras ķemmes izmantošana. Ķemme ir lieliska vieta, kur uzkrāties netīrumiem, matu lakas paliekām un putekļiem. Pēc tam tu to visu pārnes uz saviem matiem. Atceries – ķemmi arī ir jāmazgā!
Autors: Dieviete.lv
Valsts dzimšanas dienā baudi “Nakts koncertus Vecrīgā”
2018. gada 18. novembrī pēc Latvijas simtgades svētku uguņošanas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā izbaudīt stundu neikdienišķa miera izcilu mūziķu programmā Nakts koncerti Vecrīgā”. Plkst. 22.00 deviņi kamermūzikas koncerti sāksies vēstures elpas iezīmētās vietās Vecrīgā – majestātisko Rīgas Domu ar pasaulslavenajām ērģelēm, stalto, noslēpumaino Pēterbaznīcu, skaisto Jāņa baznīcu un daudzas citas nozīmīgas Rīgas kultūras vietas. Ieeja koncertos bez maksas.
Koncertu sākums plkst. 22.00. Ieeja bez maksas. Bezmaksas ieejas kartes koncertu norises vietās varēs saņemt jau no plkst. 20.00 līdz pat koncerta noslēgumam. Koncertu garums – aptuveni viena stunda.
Koncertprogrammās dominē Latvijas labāko komponistu skaņdarbi, kas radīti no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Koncertos tiks atskaņoti Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda u. c. mūsu ievērojamu komponistu darbi. Tiem līdzās dzirdēsim tādu pasaules mēroga ģēniju kā Johannesa Brāmsa, Antonīna Dvoržāka, Arvo Perta un Riharda Štrausa opusus.MuzicēsLatvijas labākie solisti, no kuriem vairāki ir zināmi un pieprasīti arī aiz Latvijas robežām. Koncertsajūtu papildinās mākslinieku Ievas Jurjānes un Mārtiņa Feldmaņa krāsu un gaismu scenogrāfija.
Rīgas Domā dziedās soprāns Gunta Gelgote, spēlēs trompetists Jānis Porietis, ērģelniece Ligita Sneibe un “DD orķestris” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Skanēs Marģera Zariņa Concerto innocente, kur baroka stilizācijā ērģeles saspēlējas ar nelielu orķestri un elektrisko ģitāru; būs Krievijas apcerīgā meistara Vladimira Martinova “Svētības” – ļoti skaista meditācija – un Maijas Einfeldes Gloriajeb slavinājums ar žilbu trompetes partiju; spilgta, gaismpilna Hokana Sundina mūzika ērģelēm solo; kinematogrāfiska Indras Rišes “Rudens meditācija” u. c.
Sv. Pētera baznīcā uzstāsies sitaminstrumentālistu ansamblis Perpetuum ritmico. Sitaminstrumentu ansamblis Pēterbaznīcas varenajā akustikā – gan vizuāli efektīgs piedzīvojums, gan spēcīgs skanisks pārdzīvojums. Reiha darbs ir kā mūžīgais pulss. Amerikā dzīvojošais Latvijas ģēnijs Krists Auznieks ir modernās mūzikas brīnumdaris. Ar interesi gaidām jaundarbu, ko uzrakstījusi viena no daudzsološākajām jaunajām komponistēm Madara Pētersone. Un – kā gan var atteikties no iespējas dzirdēt latviešu mūzikas superhitu Emīla Dārziņa Melanholisko valsivai igauņu ģēnija Arvo Perta pārpasaulīgi skaistās meditācijas pārlikumā sitaminstrumentiem.
Sv. Jāņa baznīcā muzicēs vijolnieks Raimonds Ozols, ērģelniece Liene Andreta Kalnciema un vokālais ansamblis Anima solla(vadītāja Mārīte Puriņa). Romantiskās mūzikas programmā skanēs brīnumskaistā meditācija no Masnē operas “Taīda”, Argentīnas tango ugunīgā meistara Astora Pjacollas Ave Maria, melodija no Zigmara Liepiņa mūzikla “Vadonis”, Riharda Dubras motetes u. c.
Reformātu baznīcā programmas centrā ir populāras latviešu autoru solodziesmas, ko dziedās Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Millers. Agnese Egliņa ir programmas mugurkauls un dzīvības avots. Piedalās arī LNSO pirmā klarnete Mārtiņš Circenis, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouworķestrī (viens no pasaules labākajiem orķestriem) spēlējošā altiste Santa Vižine un jaunais kontrabasa spēles supertalants Matīss Eisaks ar ļoti efektīgu Pētera Vaska darbu vienam pašam kontrabasam.
Anglikāņu baznīcā uzstāsies vijolniece Ilze Kirsanova, dziedātāja Irma Pavāre un ērģelnieks Jānis Karpovičs. Vijoles solo mirdzēs 20. gadsimta sākumā dzimušo vienaudžu Garūtas, Ādolfa Skultes un Ivanova mūzikā, kā arī Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša” versijā vijolei un ērģelēm. Irmas Pavāres balsī skanēs Emīla Dārziņa skaniski mīlestības mirkļi un Jāņa Mediņa skaistākās muzikālās apceres.
Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā muzicēs dziedātāja Evija Martinsone, flautiste Ilze Urbāne, altiste Jevgenija Gorbunova un ērģelniece Jolanta Barinska. Programmā Latvijas komponistu mūzika cauri laikiem – no Jurjānu Andreja un Jāzepa Vītola sengadu šedevriem līdz mūslaiku populārāko klasiskās mūzikas autoru Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda meistardarbiem.
Lielās ģildes Minsteres zālē satiksim klasisku kameransambli – LNSO stīgu kvartetu, kura programmā nākošā gada lieljubilāra Tālivalda Ķeniņa “Maza svīta” un Antonīna Dvoržāka skaistais Otrais klavierkvintets, kur kvartetam pievienosies pianiste Veronika Rinkule.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē spēlēs spožs draugu ansamblis – klavierkvartets RIX un spožā flautiste Dita Krenberga. Programmā – vācu romantiķi Johanness Brāmss un Rihards Štrauss, latviešu autori Andris Balodis, Jānis Mediņš un Pēteris Vasks. Tāpat svinētājus iepriecinās grieķu kino un teātra mūzikas autora Mariosa Strofalisa it franciskais valsis “Izabella”.
Zirgu ielas koncertzālē piecu daudzkrāsainu meditāciju programmu sniegs trio NYX. Klusumam – Imanta Zemzara “Mēnessgaisma”, dabas klātbūtnei – Pētera Vaska Flautas sonāte, dzimtaskokam – Arvo Perta Fratres, pilsētas nervam – Marinas Vidmontes “Strūklaka”, pašizpausmei – Jēkaba Nīmaņa “Divertisments un tango”.
Koncertprogrammu atbalsta LV100.
Koncerti veltīti Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai, norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, atbalsta Kultūras ministrija.
Novembrī ar plašu programmu Rīgā, visā Latvijā un pasaulē tiek svinēta Latvijas valsts simtgade. Informācija par 2018. gada 18. novembra notikumiem www.LV100.lv/18novembrisun www.riga.lv
Autors: LNSO
14.11.2018.
Cik drīz pirmais cilvēks spers kāju uz Marsa?
Sarkanajai planētai Marsam piemīt ārkārtīgi liels potenciāls. Iespējams, reiz te tiks iegūti derīgie izrakteņi un tālā pasaule būs apdzīvojama. Marss ir līdzīgs Zemei planētas procesu ziņā, tādēļ zinātnieki, pētot vienu kosmosa ķermeni, izdara secinājumus arī par otru, meklējot atbildi uz jautājumu: kas vēl jāizdara, lai uz Marsa spertu kāju pirmais cilvēks?
Marss cilvēkiem ir sasniedzams arī ar šā brīža kosmosa tehnoloģijām: ceļojums prasīs vien deviņus mēnešus, ja starts tiek dots brīdī, kad abas planētas atrodas vistuvāk viena otrai.Taču Sarkanā planēta ir salta un neviesmīlīga, tādēļ pat pirmajai misijai ir nepieciešami roboti, kas uz vietas spēj izgatavot jebkuru izejmateriālu; nanotehnoloģijas, kas ļautu radīt vieglus, ārkārtīgi izturīgus celtniecības materiālus pilsētu kupolu būvei; ģenētiski modificēti kultūraugi, kuri spēj izdzīvot skarbajā klimatā, un vēl daudz kas cits.
“National Geographic” satriecošā dokumentālā drāma “Marss” ne tikai modelē iespējamo ekspedīciju uz Sarkano planētu, bet arī apskata priekšnosacījumus, kas jāīsteno, lai tā kļūtu par realitāti. Pavisam drīz būs skatāmas “Marsa” 2.sezonas sērijas, bet no pirmdienas, 12.novembra skatītājiem ir ekskluzīva iespēja redzēt visu 1.sezonas atkārtojumu.
Pirms tās “National Geographic” ir apkopojis informāciju par to, cik tālu cilvēce ir tikusi sava sapņa – Marsa kolonizācijas – īstenošanā.
Marsu novembrī sasniegs jaunākā NASA pētnieciskā misija
Dažādi roboti un visurgājēji Marsu pēta jau vairāk nekā 40 gadus, šobrīd ap un uz planētas atrodas vesela aparātu flote, kas ļauj to pētīt aizvien pamatīgāk. Jaunākā NASA izpētes misija Sarkano planētu sasniegs tagad, novembra otrajā pusē. Turklāt tā ir sarežģītāka nekā iepriekšējās – uz Marsu ir devusies ne vien jauna zonde “InSight”, bet arī divi miniatūru izmēra kosmiskie lidaparāti, tā dēvētie “CubeSats”. Viena no 36,6×24,3×11,8 cm lielajām ierīcēm 3.oktobrī jau pamanījās atsūtīt Marsa attēlu, pirmo, kas no 12,8 miljonu kilometru attāluma uzņemts ar tik mazu un lētu kosmosa ierīci. Viens no “mazulīšu” uzdevumiem ir monitorēt “InSight” nolaišanos uz Marsa, kas plānota aptuveni 26.novembrī. Šī zonde pētīs planētas tektoniskās aktivitātes un meteorītu ietekmi.
Ilgtermiņā NASA strādā pie tā, lai līdz 2025.gadam nosūtītu cilvēkus uz asteroīdu un līdz 2030.gadam – uz Marsu. Tiesa, ja iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama 2016.gadāMarsu bija pasludinājis par NASA lielo mērķi, tad Donaldam Trampam svarīgāka šķiet Mēness iekarošana. 2020.gadā uz Marsu dosies jauns visurgājējs, kura misija būs meklēt senās dzīvības pēdas un nogādāt uz Zemi iežus ar senām fosilijām.
Silīcija ielejas miljardieri iegulda līdzekļus kosmosā: izpētē un tūrismā
Miljardiem eiro vērtajai kosmosa izpētei tagad ir pienākuši īsti zelta laiki, jo vairāki ļoti veiksmīgi Silīcija ielejas (un ne tikai) uzņēmēji, šķiet, piepilda savus bērnības sapņus un veido paši savus kosmiskos projektus. Brits Ričards Brensons ar “Virgin Galactic” plāno izveidot pasaulē pirmo komerciālo kosmisko reisu, “Amazon” dibinātājs Džefs Bezozs attīsta “Blue Orgin” un “vēlas redzēt cilvēces ilgstošu klātbūtni kosmosā”, bet “Tesla” līdzdibinātājs Īlons Masks sapņo par Marsa iekarošanu.
Tāpat nevar aizmirst arī Eiropas uzņēmēju plānus par bāzes “MarsOne” izveidi, kuras dalībnieki tika meklēti visā pasaulē un kurai bija plānots piesaistīt pūļa finansējumu. Plānots, ka pirmā četru astronautu apkalpe Sarkano planētu varētu apmeklēt jau 2025.gadā.
Īlons Masks būvē milzu kuģi un sapņo par pilsētu uz Marsa
Liels, atkārtoti izmantojams un uzpildāms starpplanētu kuģis ir svarīgākais, lai cilvēce spētu doties kur tālāk par Zemei tuvajām orbītām. Privātā uzņēmuma “SpaceX” attīstītā “sapņu kuģa” “Falcon Heavy” pirmais izmēģinājums notika jau šā gada februārī. Ar to kosmosā devās arī Maska ķiršsarkanais sporta auto “Tesla Roadster”. Šis nav pirmais Maska kompānijas ražojums – jau tagad dažādas misijas tiek nogādātas kosmosā ar atkārtoti izmantojamu nesējraķeti “SpaceX Falcon 9”. Savukārt lielais mērķis ir izveidot starpplanētu transporta sistēmu, kas regulāri spētu pārvadāt uz Marsu 100 – 200 cilvēku.
Saskaņā ar ekstravagantā uzņēmēja plāniem, jau 2062.gadā uz Marsa varētu darboties daudzmiljonu pilsēta. Ja vien pirmā kravas misija Sarkano planētu dotos ceļā jau 2022.gada nogalē. Šis projekts ļautu cilvēkiem kļūt par patiesi starpplanētu sugu un būt gataviem iespējamai nāvējošai katastrofai, kas varētu pārsteigt Zemi..
NASA uz Zemes pēta iespējamos dzīvošanas apstākļus
Marsa vide ir cilvēkiem ļoti nelabvēlīga, tādēļ ir svarīgi izprast, vai un kā cilvēki emocionāli spēs izturēt ilgstošo izolāciju, monotono vidi un citas psiholoģiskās problēmas.
Havaju salās netālu no Mauna Loa vulkāna, 2500 metrus augstu virs jūras līmeņa ir izvietots kosmiskās vides simulators “Mars HI-SEAS”. Tas ir Havaju universitātes un NASA kopprojekts, kurā ir izveidoti reālajiem tuvi apstākļi. Proti, noslēgtā telpā zinātnieki un pētnieki trenējas iespējamām misijām uz Sarkano planētu, viņi velk skafandrus, ejot ārā, savukārt komunikācija ar ārpasauli notiek ar 20 minūšu aizkavēšanos. Kopš 2013.gada simulatorā dzīvojušas jau sešas misijas, kas noslēgtībā pavadījušas no četriem mēnešiem līdz pat vienam gadam. Netālu no šā simulatora jaunu pētniecības bāzi attīsta arī uzņēmējs Henks Rodžers, kam pieder tiesības uz pasaulē populārāko videospēli “Tetris”.
Zinātnieki iebilst – Zemes mikrobi var izjaukt Marsa biosfēru
Starp citu, vairāku astrobiologu sašutumu izraisīja Maska ķiršsarkanās “Teslas” “uzšaušana” kosmosā, jo tā nebija sterilizēta un izplatījumā nokļuva miljoniem Zemes mikrobu un baktēriju. Pastāv risks, ka daži varētu sasniegt Marsu un neatgriezeniski ietekmēt tā vidi. Tādā gadījumā tie varētu sajaukties ar Sarkanās planētas mikrobiem, tā liedzot cilvēkiem darīt svarīgāko – meklēt vietējās dzīvības formas.
Tas nenozīmē, ka Marss nebūtu jāpēta. Būtu, taču vienmēr ir jāatceras princips par nekaitēšanu apkārtējai videi, kas ietverts arī pirms piecdesmit gadiem parakstītā starpvalstu līgumā. Tādēļ, iespējams, Sarkanās planētas izpētei labāk izmantot robotus. Starp citu, arī viena no nākamajām Marsa misijām, kuru plānots uzsākt 2026.gadā, NASA sola pievērst vēl lielāku uzmanību karantīnas nosacījumiem. Savukārt, ja mūsu planētu skars kāda globāla kataklizma, tad, iespējams, uz Zemes tās tomēr varētu būt vieglāk risināmas.
Dienas kārtībā parādās jautājums par starpplanētu politiku
Nekur nav teikts, ka problēmas, ar kurām saskaramies uz Zemes, netiks pārnestas uz Marsu. Šāda situācija ir atveidota arī dokumentālās drāmas “Marss” jaunajā sezonā, kad uz Sarkanās planētas asi saduras pētnieku un korporāciju intereses.
Kaut arī līdz reālai Sarkanās planētas kolonizācijai vēl ir gana daudz laika, tomēr ir cilvēki, piemēram, stratēģiskās spēles “Galaktiskā civilizācija” ražotājkompānijas “Stardock” vadītājs Breds Vardels, kas uzdod jautājumus par to, kā varētu veidosies Zemes un Marsa attiecības politiskā līmenī? Piemēram: ja “zemieši” kolonizētu Sarkano planētu, tad tur dzīvotu Marsa pilsoņi vai joprojām Zemes nacionālo valstu pilsoņi? Un kas notiks gadījumā, ja Marsa kolonija vēlēsies iegūt neatkarību no Zemes?
Dokumentālās drāmas “Marss” 1.sezonas sērijas skatāmas “National Geographic” katru dienu no pirmdienas, 12.novembra plkst. 20:00, bet jaunās – 2.sezonas sērijas, svētdienās, no 18.novembra plkst. 22:00!
Autors: Public ID Group
14.11.2018.
Britu youtubere norāda 9 iemeslus, kādēļ būtu vērts iemācīties latviešu valodu! (+VIDEO)
Vai esi kādreiz domājusi, kādēļ cilvēkiem, kuri nerunā latviski būtu jāiemācās mūsu valoda? Kā viņus pārliecināt? Šeit ir 9 neapgāžami fakti, kādēļ iemācīties latviešu valodu un arī lepoties, ka runā šajā valodā. Būs interesanti, noskaties!
Autors: Dieviete.lv
Latvijas simtgades svētki ģimenēm ar bērniem
Šogad mūsu valsts svin apaļu jubileju – 100 gadus, tādēļ arī svinības katrā mājā plāno īpašas. Ierasts, ka lielu svētku svinēšana sākas ar gatavošanos, kad sakopjam savu māju un pagalmu, izraugām atbilstošāko tērpu un izcilu maltīti, ko celt svinīgo vakariņu galdā. Ja Tev vēl nav ideju, kā dekorēt māju un ko kopā ar bērniem darīt Lāčplēša dienā vai 18. novembrī – ieskaties Rimi Bērniemeksperta Klāva Smildziņa padomos!
Dekorācijas, ko gatavot kopā ar bērnu
Svētku noskaņu vislabāk rada dekorāciju veidošana un skaisti izdekorēta māja. Pavisam vienkāršs veids, kā radīt svētku noskaņu mājās, ir svečtura izgatavošana – stikla traukā ieliec karmīnsarkanā krāsā krāsotus akmentiņus, pa vidu liec baltu, apaļu sveci, un svētku dekors būs gatavs! Video pamācību šī un citu latvisku dekorāciju – puzuri, pomponi ar tautiskām lentēm – pagatavošanai, skaties šeit: https://ej.uz/LV100_dekori
Simtgades pasākumi Rīgā
Valsts simtgades svinību ietvaros notiek neskaitāmi pasākumi, piedāvājums tik liels, ka var būt grūti izvēlēties. Lielākā daļa pasākumu koncentrējas Rīgā, taču arī Latvijas reģionos svinības solās būt grandiozas. Rimi Bērniembērnu lietu eksperts Klāvs iesaka pasākumus, kurus noteikti ir vērts apmeklēt, sagaidot Latvijas simto dzimšanas dienu.
Nodarbība bērniem Mana Latvija
Norises vieta:Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Norises laiks:11. un 18. novembris plkst. 12.00, 14.00, 16.00.
Lai ieinteresētu un iepazīstinātu bērnu ar Latvijas vēsturi, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā izglītojošu nodarbību, kas izstrādāta īpaši ģimenēm ar bērniem. Tās laikā apmeklētāji dzirdēs stāstījumu par Latvijas valsts pasludināšanu 1918. gada 18. novembrī, neatkarības cīņām, uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī, par valsts simboliem – karogu, ģerboni, himnu. Atbilstošā laikmeta noskaņas palīdzēs izprast vēsturiskās fotogrāfijas un notikumu aculiecinieku atmiņu pieraksti. Interesenti varēs apskatīt augstākos Latvijas valsts apbalvojumus no muzeja krājuma – Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. Savukārt aizpildot dažādas uzdevumu lapas, nodarbības apmeklētāji varēs pārbaudīt jauniegūtās zināšanas.
Staro Rīgaun skrējiens
Norises vieta:Rīga.
Norises laiks:16.–19. novembris no plkst. 17.00.
Vairākas dienas Rīgas ainava tiks izgaismota ar dažādiem gaismas objektiem un video tehnoloģijām festivāla “Staro Rīga” ietvaros. Ar spožajiem un interesantajiem gaismas objektiem varēs iepazīties gan pastaigas laikā, gan piedaloties “Staro Rīga” skrējienā, kas notiks 16. novembrī. Ģimenēm ar bērniem būs piemērota 1,5 kilometrus garā distance. Bērni, kas jaunāki par desmit gadiem, skrējienā var piedalīties, skrienot kopā ar vecākiem. Skrējiena sākums – Kronvalda parkā. Katrs skrējiena dalībnieks saņems piemiņas medaļu. Ar sacensību nolikumu un reģistrācijas noteikumiem, kā arī dalības maksu var iepazīties mājaslapā: http://starorigaskrejiens.lv/. Savukārt “Staro Rīga” gaismas objektu karti var apskatīt šeit: http://www.staroriga.lv/013/lv/category/objekti-2018/.
Muzikāls stāsts par Brīvības pieminekli
Norises vieta:laukums pie Brīvības pieminekļa.
Norises laiks:18. novembris plkst. 18.45.
Ir vērts iepazīstināt bērnus un arī mums, pieaugušajiem, atsvaidzināt zināšanas par mūsu Latvijas simbolu – Brīvības pieminekli – un tā nozīmi. 18. novembra vakarā pie Brīvības pieminekļa notiks multimediāla izrāde par brīvību, kur galvenais stāstnieks būs pats Brīvības piemineklis. Katrā skulptūru grupā ietverto ideju paudīs pazīstami Latvijas cilvēki, skanēs dziesmas un dzeja, ko papildinās īpaši veidots videomateriāls un gaismas instalācijas. Piedalīsies pūtēju orķestris Auseklītis, kori Vēja balss, Balsisun Kamēr…, Vivere,Rīga, Juventus, Aura, Pa sauleiun Valsts Akadēmiskais koris Latvija.
Valsts svētku pasākumi citviet Latvijā
Latvijas rīta ieskandināšana
Norises vieta:visā Latvijā.
Norises laiks:18. novembris plkst. 8.11–8.45.
Ja jūsu ģimene ir agrie rīta putniņi, tad 18. novembra rītā dodieties pastaigā uz jums tuvāko vietu (Brīvības laukums un Dzegužkalns Rīgā, arī Turaidā, Gaiziņkalnā, Mežotnes pilskalnā, pie Rāznas ezera, Kolkā, Alsungā un citviet), kur norisināsies visas Latvijas kopīgs pasākums – Latvijas rīta ieskandināšana. Tas ir aicinājums visiem kopā iesākt Latvijas valsts dzimšanas dienu un novēlēt Latvijai saules mūžu: pacelt Latvijas valsts karogu, nodziedāt Latvijas valsts himnu un kopīgi muzicēt. Brīvības laukumā Latviju ar dziesmām modinās vokālais ansamblis Dzeguzīte, postfolka grupa Dārdi, grupa ImantaDimanta, folkloras kopa Grodi, bet Dzegužkalnā Latvijas modināšana notiks kopā ar dziedošo Krūmiņu ģimeni. Savukārt citās Latvijas vietās – ar dažādām folkloras kopām un koriem.
Plašāk: https://lv100.lv/programma/kalendars/latvijas-rita-ieskandinasana/
Saulrieta sagaidīšana Likteņdārzā
Norises vieta:Likteņdārzs.
Norises laiks:18. novembris no plkst. 15.00.
Tiem, kas vēlas Latvijas svētkus pavadīt ārpus pilsētas un baudīt Latvijas skaistos dabas skatus, viens no maršrutiem, kurp var doties, ir Likteņdārzs Kokneses pusē. Pulksten 15.00 šeit sāksies lāpu gājiens un sadziedāšanās kopā ar jaukto kori Alaineun sieviešu kori Anime. Vakarā būs vērojama skaistākā dabas izrāde – Latvijas dzimšanas dienas saulriets virs Daugavas.
Gaismas ceļš un svētku uguņošana Jūrmalā
Norises vieta:Jūrmala.
Norises laiks:18. novembris plkst. 15.30 un 20.25
Tie, kas dzīvo tuvāk Jūrmalas pusei, var pievienoties Gaismas ceļa radīšanā. 20 kilometru garumā no Lielupes tilta Bulduros līdz Ķemeriem gar Jūrmalas pilsētas galvenās maģistrāles malu degs vairāk nekā 8500 sveču. Gaismas ceļu Jūrmalā organizē jau 16 gadus, Latvijas valsts svētkos un gada tumšākajā laikā akcentējot virzību uz gaismu un attīstību. Ikviens aicināts piedalīties šī ceļa veidošanā, noliekot savu svecīti. Savukārt vakarā pēc pulksten 20.25 būs skatāma svētku uguņošana, un pēc tam notiks svētku tortes dalīšana pasākuma apmeklētājiem.
Animācijas filma Saule brauca debesīs
Norises vieta:Latvijas kultūras nami.
Norises laiks:no 15. novembra.
15. novembrī pirmizrādi piedzīvos viena no Latvijas simtgadei veltītajām filmām Saule brauca debesīs. Rozes Stiebras veidotā animācijas filma ir par Latviju kā Saules meitu, kura piedzimst tumsā, tiek nozagta, bet vēlāk atbrīvota, lai uzplauktu kā skaists zieds mūžībā. 70 minūšu garā filma būs skatāma Rīgā, kinoteātrī Splendid Palace, un no 16. novembra – Latvijas pilsētu kultūras namos.
Citus padomus par bērnu audzināšanu, uzturu, bērnu un ģimenes veselību, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniemplatformā www.rimiberniem.lv. Šeit pieredzē par uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi Rimi Bērniemeksperti – psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformā ir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.
Autors: Rimi
14.11.2018.
Deju lielkoncertā “Saules spēks” būs skatāmi iemīļoti deju raksti
“Aiz ezera augsti kalni”, “Audēju deja”, “Sasala jūrīna”… šīs un citas iemīļotas vecmeistaru un mūsdienu autoru horeogrāfijas būs skatāmas 22. decembrī Ķīpsalas hallē deju lielkoncertā “Saules spēks”, kurā piedalīsies vairāk nekā 700 dejotāju no Rīgas, Mārupes un Jelgavas.
“Šis gads mums ir īpašs, jo Latvija svin savu simtgadi, ir izskanējuši Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. Nozīmīgas jubilejas šogad svin arī deju dižgari un viņu darba turpinātāji – svētku horeogrāfi, pedagogi un virsvadītāji. Ziemas saulgriežos lielkoncertā “Saules spēks” atskatīsimies uz bagātīgo 2018. gadu un smelsimies spēku, enerģiju krāšņos deju rakstos,” aicina koncerta mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis.
Lielkoncertā būs skatāmas šī gada gaviļnieku Ulda Žagatas, Viļa Ozola, Alfrēda Spuras, Harija Sūnas, Zigurda Miezīša, Skaidrītes Darius, Johannas Rinkas, Alfrēda Rūjas,Artas Melnalksnes, Ritas Spalvas, Guntas Skujas un Agra Daņiļeviča dejas, kā arī Jāņa Ērgļa un Jāņa Purviņa deju raksti.
Latviešu tautas deja, kas sakņojas sadzīves dančos un rituālos,veidojusies gadsimtiem ilgi, taču latviešu skatuviskā tautas deja savu attīstību aizsāka vien 20. gadsimtā. Tādēļ koncertu ievadīs latviešu tautas deju apzinātājas un pirmās etnogrāfiskās deju kopas izveidotājas Johannas Rinkas (šogad – 125) pierakstītais “Sešdancis”.
Līdzās tam – dejas, kas vieniem ļaus gremdēties skaistās atmiņās, bet citiem – vienkārši baudīt šo deju skaistumu un dejotāju meistarību. Tostarp būs arī vairākkārt Dziesmu un Deju svētkos izpildītās dejas – Harija Sūnas “Audēju deja”, Ulda Žagatas “Jautrās dzirnavas”, Viļa Ozola “Klabdancis”, Alfrēda Spuras “Diždancis”, kā arī mūsdienu deju raksti – Jāņa Ērgļa “Krustami dejami, krustami lecami”, Jāņa Purviņa “Nerejati ciema suņi”u. c.
Koncertā “Saules spēks” piedalās deju kolektīvi, kuri vēsturiski saistīti ar jubilāriem: Tautas deju ansambļi “Ačkups”, “Austris”, “Dancis”, “Diždancis”, “Gatve”, “Kalve”, “Lielupe”, “Līgo”, “Teiksma”, “Vektors” un vidējās paaudzes deju kolektīvi “Dancis”, “Lielupe”, “Līgo”, “Mārupieši”, “Teiksma”, “Vektors”, kā arī bērnu deju kolektīvi “Teiksmiņa” un “Līgo”.
Lielkoncerta “Saules spēks” mākslinieciskie vadītāji – Rolands Juraševskis un Jānis Ērglis. Režisors, scenogrāfs – Reinis Suhanovs.
Koncerts “Saules spēks” notiks 22. decembrī plkst. 17.00 Ķīpsalas hallē.
Autors: BT 1
14.11.2018.
10 pierādīti veidi, kā izskatīties vēl gudrākai
10 pierādīti veidi, kā izskatīties vēl gudrākai:
- Kad izsaki savu viedokli, tad nebūt to nedari agresīvi vai pārlieku dedzīgi, esi mierīga un izsakies īsi un pārlicinoši!
- Runā zemākā balsī, jo spalgāka balss, jo grūtāk ir noturēt citu cilvēku uzmanību.
- Velkā brilles. 43% Amerikas iedzīvotāju domā, ka brilles cilvēka vizuālo tēlu nepārprotami rada gudrāku.
- Cilvēki, kuri prot jokus šķiet daudz pievilcīgāki un inteliģentāki, kā tie, kuri stāsta kādus jaunus faktus vai izceļas ar savām zināšanām.
- Jo mazāk meikapa, jo labāk! Izēlies dabisku meikapu, ja vēlies izcelt acis, tad noteikti nekrāso spilgtas lūpas un otrādi.
- Tici sev! Cilvēki, kuri izstaro pašpārliecinātību, ir īstie dzīves uzvarētāji. Šādi cilvēki var nokļūt panākumu aukšgalā arī, tad, ja nemaz nav tik zinoši, kā citi domā, bet to, ko viņi patiesi zina, lūk to pasniedz, kā īstu šedevru! Attīsti sevī aktrises dotības.
- Esi akurāta un jauka. Neizcelies ar savu pārākumu, necenties nemitīgi pierādīt savu gudrību, esi patīkāma persona pie, kuras cilvēki labprāt vēlas griezties.
- Izmanto sava otrā vārda iniciāli. Tā tavs vārds izklausīsies inteliģntāk.
- Neesi pārlieku lēna vai pārlieku ātra. Bostonas universitātes pētījumi liecina, ka mēs par gudrākiem neapzināti novērtējam to cilvēkus, kuri uzdevumus pabeidz vienlaikus ar citiem.
- Cilvēki izskatās mazāk viedi, ja viņiem rokās ir dzēriens vai viņi dzer. Izrādās, ka mēs to zemapziņā saistam ar alkohola lietošanu.
Autors: Dieviete.lv
Rīt sākas balsošana par “Mola gada auto 2019”
Jau piekto gadu no 14. novembra līdz 5. decembrim tirdzniecības centrā “Mols” konkursa “Latvijas Gada auto 2019” ietvaros ikvienam interesantam būs iespēja apskatīt lielformāta fotoizstādi un piedalīties balsošanā par sev tīkamāko automašīnu titulam “Mola Gada auto 2019”.
Šī gada 13. oktobrī, pie t/c “Mols” stāvvietā, norisinājās konkursa “Latvijas Gada auto testa diena”, kurā ikvienam interesentam bija iespēja izbraukt testa braucienu ar automašīnām, kas pretendē uz “Latvijas Gada auto 2019” titulu. Pēc testa brauciena apmeklētāji varēja piedalīties bezmaksas semināros par drošu braukšanu.
Galerija
“Mola simpātija” tiek pieskaitīta pie Vislatvijas vērtējuma, noskaidrojot “Latvijas gada auto 2019 Tautas simpātiju.” Aizvadītajā gadā par “Latvijas Gada auto tautas simpātiju 2018” tika saņemtas 11 335 balsis, kā rezultātā titulu “Latvijas Gada auto Tautas simpātija 2018” ieguva Volvo XC60, par kuru nobalsoja 2 760 cilvēki.
Jau no 14. novembra ikviens varēs piedalīties “Latvijas Gada auto 2019” tautas simpātiju balsojumā. To varēs izdarīt gan interneta vietnē gadaauto.iauto.lv, gan klātienē t/c Mols. Aicinām apmeklēt t/c Mols un piedalīties tautas balsojumā. Par katru pirkumu, kas veikts kādā no t/c Mols veikaliem, jūs saņemsiet balsošanas kuponu, kuru varēsiet iemest balsošanas kastēs pie auto, kas jūs uzrunājis visvairāk. Balsošana notiks T/c Mols centrālajā zālē, kurā būs izstādītas visu automobiļu lielformāta fotogrāfijas.
“Latvijas Gada auto 2019” titula ieguvējs tiks paziņots svinīgā apbalvošanas ceremonijā 7. decembrī plkst. 20.00.
“Jau piekto gadu tirdzniecības centra “Mols” apmeklētājiem būs lieliska iespēja nobalsot par konkursa “Mols Gada auto 2019” titula ieguvēju. Tirdzniecības centra “Mols” apmeklētāji ar interesi līdzdarbojās šajā konkursā, tāpēc prognozējam aktivitāti arī šajā gadā. Aicinām ikvienu tirdzniecības centra “Mols” apmeklētāju no 14. novembra līdz 5.decembrim balsot par sev tīkamāko automašīnas modeli” par konkursa aktivitātēm stāsta t/c “Mols” menedžere Liene Karpova.
Konkursa “Latvijas Gada auto 2019”, kurš šogad norisināsies 20 reizi, varēja pieteikt tikai pašus jaunākos automobiļus, kuru reģistrācija Latvijā ir pēc 1. Oktobra 2017. gadā. Kopumā šogad par titulu “Latvijas Gada auto 2019” cīnīsies ap 30 automobiļi, tai skaitā – BMW X3, Škoda Fabia, Subaru XV, Citroen C3 Aircross, Audi A6, Audi A7 Sportback, Audi Q8, Ford Focus, Honda CR-V, Suzuki Swwift, Lamborghini Urus, KIA Sportage, KIA Ceed, Peugeot Rifer, Peugeot 508 un daudzi citi.
Konkursa “Latvijas Gada auto” mērķis ir ar kompetentas žūrijas, autoražotāju un mediju atbalstu pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību jaunākajiem autoražotāju sasniegumiem, kas ir pieejami Latvijas tirgū. Šogad galvenais titula ieguvējs tiks paziņots apbalvošanas ceremonijā 7. decembrī, bet līdz tam ikviens var nobalsot par tīkamāko automašīnas modeli. Tituls “Latvijas Gada auto” tiek pasniegts kopš 1998. gada.
Vairāk informācijas par pasākuma norisi: www.mols.lv;www.gadaauto.lv
Par t/c „Mols”
Tirdzniecības centrs „Mols” 1998. gadā tika atklāts kā viens no pirmajiem tirdzniecības centriem Latvijā, tāpēc šobrīd „Mols” uzskatāms par pieredzes un tradīcijām bagātāko tirdzniecības centru, kas izceļas ar augstu apkalpošanas kvalitāti un patīkamu atmosfēru, kā arī tādiem veikaliem, kas nav atrodami citos tirdzniecības centros Latvijā. “Mols” ir kļuvis ne tikai par ērtu un mūsdienīgu iepirkšanās centru, kas piedāvā plašu preču klāstu un dažādus pakalpojumus, bet arī par vietu, kas regulāri saviem klientiem bez maksas sniedz dažādus aizraujošus pasākumus. “Mols” izceļas ar to, ka ir ērti pieejams tieši autobraucējiem, tādēļ tā attīstībā arvien vairāk tiek domāts par autobraucēju ērtībām, kā arī viņus interesējošu preču, pakalpojumu un pasākumu klāstu.
Autors: t/c “Mols”
13.11.2018.
Klepus, kuru paša spēkiem neizārstēt: bīstamā pneimonija jeb plaušu karsonis
Plaušu karsonis ir akūta slimība, kam raksturīgs straujš sākums – cilvēks sūdzas par paaugstinātu temperatūru, klepu, elpas trūkumu, nespēku, turklāt, ārstējoties mājas apstākļos, šie simptomi vairāku dienu laikā nepāriet. Vienkārši runājot, tas ir plaušu iekaisums, kas, nepietiekami ārstēts, var novest pie letāla iznākuma. Kāpēc pret ieilgušu klepu jāizturas sevišķi atbildīgi un kā izvairīties no plaušu karsoņa, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
“Klepus, drebuļi, augsta temperatūra pat līdz 40 grādiem, galvassāpes un sāpes krūtīs, kas pastiprinās dziļākas ieelpas laikā – šie simptomi, kuri nepāriet dažu dienu laikā, var liecināt par to, ka šķietamā saaukstēšanās patiesībā ir plaušu karsonis un ar parastajiem klepus sīrupiem vien nepietiks. Plaušu karsoņa gadījumā obligāti jāvēršas pie ārsta, jo vienīgais veids, kā šo slimību izārstēt, ir antibiotikas. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēkam ar stipru imunitāti simptomi var nebūt izteikti, slimība norit vieglāk un organisms tiek galā pats, taču uz to paļauties nedrīkst,” brīdina Ieva Zvagule, piebilstot – ja pret šo slimību neizturas atbildīgi, tās sekas var būt arī letālas, sevišķi maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām.
Jāsaudzē ne tikai plaušas!
Rudenī, kad ir vēss un mitrs laiks, aktivizējas dažādi vīrusi, biežāk nekā citos gadalaikos izraisot augšējo elpceļu un plaušu slimības. Plaušu karsonis bieži vien ir saaukstēšanās, bronhīta vai citas slimības komplikācija, ko lielākoties izraisa pneimokoki – baktērijas, kas pastāvīgi atrodas uz elpceļu gļotādas. Kaut arī vairumam cilvēku saaukstēšanās pāriet bez komplikācijām, pret to nedrīkst izturēties vieglprātīgi.
Pneimonija ir viena no izplatītākajām slimībām, ar kuru slimo cilvēki visās vecuma grupās. Plaušu karsoņa izraisītājs mīt arī vesela cilvēka mikroflorā, taču labvēlīgos apstākļos strauji vairojas un rada plaušu iekaisumu. “Ar katru ieelpu cilvēka organismā nonāk liels daudzums mikroorganismu. Iekaisums rodas tad, ja kāds no elpceļu aizsargmehānismiem nefunkcionē, kā nākas, vai arī šis mikroorganismu, šajā gadījumā baktēriju, skaits ir pārāk liels, bet imūnsistēma – pārāk novājināta, lai spētu ar tiem cīnīties,” skaidro “Euroaptiekas” farmaceite. Šādi mikroorganismu perēkļi ir arī laikus neārstēti zobi, mandeles, deguna blakusdobumi un citi iekaisuma avoti. Īpašā riska grupā ir smēķētāji, kuru plaušas jau tā ir spiestas izturēt milzīgu slodzi. Tāpēc farmaceite atgādina: par savu veselību ir jārūpējas visu laiku. Klepus sīrups nepalīdzēs izārstēt strutojošas mandeles, kas savukārt var radīt tālākus iekaisuma procesus organismā.
Ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar plaušu karsoni
Visraksturīgākais plaušu karsoņa simptoms ir klepus, tomēr ne vienmēr tas ir izteikts. Tāpat plaušu karsoņa gadījumā, visticamāk, būs paaugstināta ķermeņa temperatūra no 37,5 līdz 40 un pat vairāk grādiem. Ja tas ir parasts vīruss, temperatūra pāriet vai vismaz mazinās četru līdz piecu dienu laikā. Ja tā nenotiek, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. Ārsts nozīmēs rentgenu, kā arī asinsanalīzes, lai noteiktu C reaktīvo olbaltumu, kas parasti liecina par bakteriālu iekaisumu, un piemēros antibiotiku terapiju.
Taču ir lietas, kuras iespējams veikt arī mājas apstākļos, lai ātrāk tiktu uz kājām. Pneimonija ir slimība, kas jāizguļ, bet ne obligāti slimnīcā. Ja cilvēks jūtas normāli un temperatūra nav sevišķi augsta, var palikt arī mājās. Jebkurā gadījumā ir vēlams laiku pa laikam pastaigāt pa māju, jo guļus stāvoklī plaušas sliktāk ventilējas. Plaušas var ventilēt, piemēram, pūšot balonus, tas palīdz izdalīties krēpām un neļauj veidoties saaugumiem, vienīgi to labāk darīt, kad cilvēks jau mazliet atlabis. Var veikt arī elpošanas vingrinājumus, vairākas reizes pēc kārtas dziļi ieelpojot un izelpojot. Noteikti arī jālieto daudz šķidruma, lai pēc iespējas ātrāk izvadītu no organisma visu lieko – derēs gan parasts ūdens, gan zāļu tējas, dzērveņu morss un citas dabīgas vielas, ko ierasti lietojam, kad esam saaukstējušies.
Toties tas, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, ir iekaisušo vietu sildīšana. Plaušu karsoņa gadījumā jāaizmirst par sinepju plāksteriem, jo sildīšana var veicināt strutu veidošanos.
Labāk nesaslimt
Lai nesaslimtu, ir ļoti svarīgi laikus stiprināt imunitāti, lietojot pilnvērtīgu un vitamīniem bagātu uzturu un dabīgos imunitātes stiprinātājus – dzērvenes, ķiplokus un citas vērtīgas dabas veltes. Nepieciešamības gadījumā iespējams bagātināt uzturu ar vitamīnu kompleksu, dažādus vitamīnus un imunitātes stiprinošus uztura bagātinātājus var iegādāties aptiekās. Noteikti jāuzņem pietiekami daudz šķidruma – tas ir svarīgi ne tikai vasaras karstumā, kā arī jāietur regulāras ēdienreizes, jāveic regulāras fiziskās aktivitātes un gana daudz jāuzturas svaigā gaisā. Ieva Zvagule atgādina: “Ir vērts paturēt prātā vecās, labās patiesības – vīrusu laikā nav ieteicams uzturēties publiskās vietās un apmeklēt masu pasākumus, toties ir vēlams regulāri vēdināt telpas, ģērbties piemēroti laika apstākļiem un mazgāt rokas. Ja tomēr gadījies saslimt, kārtīga telpu vēdināšana ir obligāta! Tomēr vislabāk ir nesaslimt nemaz, bet, ja gadījies saaukstēties, labāk pāris dienas palikt mājās un atgūt veselību, nekā tēlot varoni un klepojot un šķaudot braukt uz skolu vai darbu, iedzīvoties komplikācijās un aplipinot citus. Lai mums ir veselīgs un spēkpilns rudens!”
Autors: Euroaptieka
Pazīmes, kuras liecina, ka piedzīvo pārāk daudz stresa!
Pazīmes, ka piedzīvo pārāk daudz stresa!
- Tu zini, ka izjūti stresu, bet nesaproti kapēc – šādā situācijā ir divi varianti, vai nu kāds nepārstraukti tevi nervozē vai arī kādam tev tuvam cilvēkam ir kādas problēmas, raizes, kurām jūtot līdzi, tu izlādējies. Varbūt šis otrais pieņēmums šķiet teju vai neloģisks, bet patiešām daudzi cilvēki izjūt stresu un nogurumu tieši apkārtējo problēmu dēļ!
- Tu nespēj paveikt savus ierastos ikdienas pienākumus – iespējams, ka uzlikto pienākumu slogs jau sākotnēji ir bijis tev par grūtu un nu beidzot par to signalizē nespēja visu paveikt. Aprunājies ar savu ģimeni vai darba kolēģiem, varbūt izdodas kādus pienākumus dalīt vai samazināt, samainīt.
- Tu esi daudz pesimistiskāka, nekā agrāk – šādi tas ir apkārtējās vides un uzņemtās informācijas dēļ! Pamaini vidi sev apkārt, satiec kādu sen nesatiktu draudzeni, paziņu un noteikti noskaties kādu tavuprāt aizraujošu filmu. Gluži vienkārši iepriecini sevi, tas var būt jebkas!
- Tavas idejas vairs ne tuvu nav oriģinālas – stress tavām smadzenēm atņem iespēju domāt. Ja jūti, ka tevī ir zudusi dzirksts, tad tev patiesi ir nepieciešams vairāk miera, varbūt izdodas ieplānot kādu papildus stundu miegam?
- Stress mājās – viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir atbrīvoties no stresa mājās (tavas mājas ir vide, kurā tev jājūtas mierīgi, ja mājās ir pārāk daudz stresa, tad aprunājies ar mājiniekiem, iespējams kopā atradīsiet kādu risinājumu!
- Tu jūties vairāk nogurusi kā parasti –
- Tev ir stresa simptomi, bet tu nejūti stresu!
Stresa galvenie simpotmi – sāpes vēderā, grūtības aizmigt, motivācijas trūkums, galvassāpes, muskuļu sāpes, koncetrēšanās trūkums, nogurums, aizkaitinātība, trauksmes sajūta.
Stress ķermenim nodara lielu kaitējumu un bojā produktivitāti, pozitīvo domāšanu. Pamani šos simpotmus, pirms stress ir tevi pārņēmis un atrodi veidu, kā sevi nomierināt.
Autors: Dieviete.lv
Tautas deju kolektīvi – vieta, kur ne tikai dejo, bet kur sadejojas un veidojas ģimenes
“Nebūs melots, ja teikšu, ka dejošanai kā darbībai, esot deju kolektīvā, reizēm ir pakārtota nozīme… Te sadejojas pāri un veidojas ģimenes, un tad dzimst bērni un tad viss turpinās dejojošos bērnos un mazbērnos…” vaicāta par tautas deju mūsdienās, stāsta 18. novembra centrālā kultūras pasākuma – deju lielizrādes “Abas Malas” horeogrāfe Dace Adviljone.
Viņa, saka, ka tikpat nozīmīga kā dejošana, ir svarīga ir kolektīva sadzīve, “dzīve” un kolektīvs. “Kopīgi koncerti, kopīgi braucieni, kopīgas grūtību pārvarēšanas, gatavojoties nozīmīgiem pasākumiem, kopīgi piedzīvojumi un jaunības trakulības!” saka Dace.
Žanri ir dažādi, bet pamatiem ir jābūt
Runājot par to, kāda ir tautas deja mūsdienās, Dace pauž: “Manuprāt, ļoti spilgti iezīmējas vairāki tautas dejas attīstības atzari. Ir kolektīvi un horeogrāfi, kas meklē jaunas izteiksmes veidus, meklējot folkloras un tautas materiālos, ir tādi, kas ļoti turas pie skatuviskās dejas un stila. Tāpat ir horeogrāfi, kas tautas deju miksē ar moderno deju, un to varētu saukt arī par folkbaletu. Katram no šiem žanriem ir savi piekritēji un noliedzēji.”
“Man vairāk ir bažas par tautas deju un tās pamatiem nākotnē, jo šobrīd arī bērnu dejā arvien vairāk ienāk mūsdienu dejas elementi. Ja šajā vecumā neiemācīsim tautas dejas pamatus un elementus, tautas dejas nebūs. Visi dejosim latviski – mūsdienīgi, taču, nezinot ne polkas, ne dažādos satvērienus, aptvērienus. Ar to, manuprāt, piedāvājot un izvēloties dejas bērnu kolektīviem šobrīd nedaudz grēkojam,” uzskata horeogrāfe.
Kopā ar tautas deju – vēl pirms savas dzimšanas
Vaicāta, kad un kā sākās Daces mīlestība uz tautas deju, horeogrāfe atbild – “visticamāk, manā gadījumā jārunā par pēctecību un paaudzēm tautas mākslā. Esmu kopā ar tautas deju vēl pirms savas dzimšanas, jo mana māma ir zināmā Tautas deju ansambļa „Zelta Sietiņš” mākslinieciskā vadītāja,” stāsta Dace.
Viņa atzīst – bērnība pagāja VEF kultūras pilī, “redzot, kā dzīvo un strādā mana mamma un Zelta Sietiņš un Pionieru pilī (tagadējā Prezidenta pils) dejojot TDA „Uguntiņa” rindās, tad pie izcilās horeogrāfes Aijas Baumanes TDA „Rotaļa””. Dace atzīst – hoeogrāfam dzīve no dejas nav atdalāma – – jā, kolektīva vadītāja darbs jau nebeidzas, aizverot treniņzāles durvis.
“Patiesi, kopš savas dzimšanas esmu dzīvojusi iekš tautas mākslas un to izdzīvojusi – pieredzējusi tautas dejas attīstību gan Padomju laikos ar pionieru dejām, gan Atmodu ar folkloras atdzimšanu, gan tautas dejas attīstību tagad! Un esmu bijusi klāt lielai daļai no “Zelta Sietiņa” deju un programmu dzimšanā…, un arī “Rotaļā” es dejoju laikā, kad radās lielākā daļa no Baumanes dejām. Man laimējies būt starp izcilām un radošām personībām!” stāsta Dace, atzīstot, ka tad jau tālākā attīstības gaita bijusi ļoti loģiska – Dace dejoja tautas deju pati, tad sāks strādāt pie savas mammas Zelta Sietiņā, pēc tam mācījās J.Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā, kur ieguva Maģistra grādu, un kopš 2011. gada viņa ir kopā ar vidējās paaudzes deju kolektīvu „Mana Rotaļa” un veido dejas abiem kolektīviem
“Tautas deja irmans izteiksmes žanrs tādēļ, ka līdz matu galiņiem esmu tautas dejā…” saka Dace.
“Abas Malas” – radošs projekts, kas audzis līdzīgi kā bērns
Deju lielizrādē “Abas Malas”, kas notiks “Arēnā Rīga”, 17., 18. un 19. novembrī, uz vienas skatuves būs redzami vairāki žanri – ne tikai tautas deja, bet arī laikmetīgā deja un balets. “Dejotāji pārkāpj savas deju pieredzes robežas, dejojot sev svešus deju žanrus, jo esam visi vienā kopīgā projektā, jo sadarbojamies un meklējam labāko risinājumu izrādes labā,” saka Dace.
Atskatoties uz gatavošanās periodu, tautas deju horeogrāfe smaidot atzīst – “tas bija bezgala aizraujoši – būt klāt mūsu kopīgā projekta dzimšanā un attīstībā, kas reizēm kā bērns, kas aug, dažkārt dzīvo savu dzīvi, runā pretī un dara no mums neatkarīgas lietas…”
Mums nav tiesību ar savu nevarību nodot cilvēkus, kas veidoja Latviju
Horeogrāfe atzīst, ka laika posms, gatavojoties “Abām Malām”, ir bijis arī izziņas laiks Latvijas vēsturē, gan lasot, gan skatoties, mēģinot izprast valsts rašanos un gājumu.
“Ai, cik tā trausla bijusi sākumposmā, bet cik spēcīga ir bijusi cilvēku vēlme un pārliecība – Latvija būs! Un mums nav tiesību viņus ar savu nevarību un žēlošanos viņus nodot! Cik spēcīgs ir bijis latviešu latvietības saglabāšanas instinkts visos laikos. Gan 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad ekspedīcijas vāca gan tautas gara mantas – dejas, dziesmas, pasakas, gan sadzīves priekšmetus, tautas tērpus. Tāpat arī šis latvietības saglabāšanās instinkts Padomju laikā, – kad atdeva nodevas dižajai Padomijai, bet tad dejojām un dziedājām tā, kā gribējām (nu labi – gandrīz, kā gribējām). Tieši tad radušies darbi, ko tagad saucam par Zelta fondu,” pauž Dace.
Tamdēļ jāsaka – augt var tikai tas, kam ir dziļas un stipras saknes pagātnē – un mūsu izrāde “Abas Malas” ir tieši par to!
Te man iederīgs šķiet citāts Kārļa Skalbes “Runām un rakstiem” – šie vārdi vislabāk raksturo, kā es jūtos: „Kā man gribētos pavadīt šo dienu klusībā, bez lieka trokšņa un bravūras! Kas gan bija Latvija savā sākumā? Klusas domas, kas tagad piepildās uzvaras troksnī, sapnis, kas nāca pār mums kādā laimīgā stundā. Lepna un bagāta Latvija kļūs tikai tad, ja mūs uz priekšu neatlaidīgi turēs savā varā klusa un vienkārša darba un pienākuma apziņa.”
“Tiešām novērtēju ikkatru mirkli, ko varēju būt kopā ar bezgala radošiem cilvēkiem, kuri piedalījās šī uzveduma tapšanā! Vai varēs atkārtot? Tādos mērogos, kur satiekas ne tikai dažādu žanru deja un mūzika, bet arī kinematogrāfisks stāsts un tas viss salikts vienotā veselumā, domāju, ne tik drīz. Tomēr pamati ir ielikti, kas zina…”
Autors: Dace Adviljone
Drosmes fenomens: Politologs, vēsturnieks, VUGD un NBS pārstāvji aicina uz forumu “12 versijas par drosmi”
Filmas “Tēvs Nakts” stāsts par ebreju glābēju Žani Lipki sabiedrībā raisījis virkni diskusiju par drosmīgu rīcību. Vai mēs būtu pietiekami drosmīgi stāties pretim politiskās ideoloģijas uzliktajiem noteikumiem par spīti bailēm par savu un līdzcilvēku drošību? Skaidrojot Žaņa Lipkes varonības fenomenu, trešdien, 14. novembrī, plkst. 19.00 kino Splendid Palace norisināsies forums “12 versijas par drosmi”. Tajā savās pārdomās par drosmi dalīsies cilvēki, kas ikdienā ar to saistīti visciešāk – ārsti, VUGD, NBS un citu profesiju pārstāvji.
Par to, kā situācijās, kas prasa drosmi, sabiedrība rīkojas mūsdienās un kas ir drosmes atslēga, forumā “12 versijas par drosmi” dalīsies dzejnieks Uldis Bērziņš, augstākā līmeņa starptautiskā privātā biznesa vadītāja Baiba Rubess, politologs Ivars Ījabs, dramaturģe un “Sieviešu Stendaps” dalībniece Aiva Birbele, “Re:Baltica” vadītāja Sanita Jemberga, vēsturnieks Kaspars Zellis, politiķe Ilze Vinķele, žurnāliste Judīte Čunka, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas anesteziologs – reanimatologs Agris Ančupāns, Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone, Latvijas armijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji.
“Lipkes personība ir ievērojama, jo viņš ir cilvēks, kurš bijis gatavs uz radikālu lēmumu kritiskā brīdī – bieži vien kāds cits šādu lēmumu nepieņemtu. Mēs dzīvojam laikā, kad ir ļoti viegli aiziet morāles neceļos, tādēļ cilvēki, kuri pieņem humānus lēmumus un kuri ir gatavi parādīt cilvēcību augstākajā formā, pietrūkst. Lipke kalpo par piemēru, un, protams, tas ir arī vēsturiskās situācijas atgādinājums. Vēsture iegrozījās tā, ka holokausts jeb šī totālā traģēdija liek uzdot jautājumu – ja notiktu kaut kas līdzīgs mūsdienās, vai mēs būtu gatavi rīkoties? Tāpat Lipkes personībā ir kas ļoti interesants – stāsts nav tikai par to, kurš cilvēks būtu vai nebūtu gatavs uz šādu lēmumu, Lipke glābšanu īstenoja, nedomājot par to, kā viņu redz citi. Mūsdienu pasaulē nereti cilvēki kaut ko dara, domājot par to, kā viņus uztvers un novērtēs citi, kā viņi izskatās no malas. Skaidrs, ka Žanis Lipke nekādas sociālas lomas nespēlēja, viņš ir varonis, kurš pats neapzinājās, ka tas, ko viņš dara, var tikt vērtēts kā varonība. Viņš vienkārši rīkojās, jo Lipkem tas bija dabisks instinkts – cilvēciska lēmuma turpinājums,” stāsta filmas “Tēvs Nakts” režisors Dāvis Sīmanis.
Pēc foruma “12 versijas par drosmi”, kuru rīko filmas “Tēvs Nakts” veidotāji sadarbībā ar Konrad-Adenauer-Stiftung Riga un Žaņa Lipkes memoriālu, notiks filmas seanss.
Filma “Tēvs Nakts” ir patiess stāsts par latvieti Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā savā mājā no nāves izglāba vairāk nekā 50 cilvēku. Filma pēta Žaņa Lipkes drosmes noslēpumu, meklējot atbildes uz jautājumu, vai tās pamatā ir azarts, pārgalvība, spīts, vai pienākums pret savu tuvāko.
Informācija par visiem filmas seansiem pieejama mājaslapā www.tevsnakts.lv, sadaļā “seansi”.
Filma tapusi programmā „Latvijas filmas Latvijas simtgadei”.
13.11.2018.
Latvijā izveidota blogeru un influenceru asociācija
Piektajā novembrī tika nodibināta Latvijā pirmā un vienīgā Blogeru un influenceru asociācija, kas apvienos nozares profesionāļus, kā arī iesācējus emuāristus, kuru darbība atbilst augstiem kvalitātes standartiem un profesionālās ētikas normām. „Influenceru un blogeru tirgus ir jāsakārto,” saka asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. „Pēc tā ir pieprasījums ne tikai no reklāmdevēju, bet arī no pašu ietekmētāju puses. Pirmais darbseminārs ietekmētājiem, kas notika 1. novembrī un bija veltīts emuarēšanas juridiskajiem aspektiem, parādīja, cik daudz visdažādāko jautājumu rodas emuāristiem, un uz tiem ir jādod kompetentas atbildes.”
Blogeru un influenceru asociācijas dibinātāja ir Maija Armaņeva — profesionāla pilna laika emuāriste, daudzu starptautisku zīmolu vēstnese ar vairāk nekā triju gadu profesionālo pieredzi emuarēšanā. Viņa apgalvo, ka emuāristi bieži konsultējas ar vairāk pieredzējušiem kolēģiem, kā popularizēt savu profilu, kā sākt strādāt ar zīmoliem, kas ir un kas nav pieļaujams no ētikas viedokļa, kā veidot cenas un kad var sākt prasīt honorārus par saviem pakalpojumiem. „Vissarežģītākie ir juridiskie jautājumi,” stāsta Maija. „Iesācēji emuāristi, protams, nezina, kā pareizi izrakstīt rēķinus un veikt grāmatvedības uzskaiti, šaubās, kādai darbības formai dot priekšroku — patentmaksai, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību vai saimnieciskajai darbībai, vai arī vispār nereģistrēties un strādāt, pamatojoties uz autoratlīdzības līgumiem, tāpat daudz jautājumu ir saistīts ar to, kādus izdevumus drīkst norakstīt. Piemēram, vai par attaisnotiem izdevumiem tiek uzskatīti tēriņi par apģērbu, transportu, fotosesiju rekvizītiem vai korektoru, kurš pārbauda sagatavoto publikāciju stilistiku un pareizrakstību?” paskaidro Maija un piebilst, ka plāno uzturēt kontaktus ar Valsts ieņēmumu dienestu un izskaidrot emuāristu darbības nianses, lai turpmāk visiem būtu vienkāršāk sadarboties.
Maija norāda, ka asociācijas mērķis ir apvienot un informēt emuāristus un sabiedriskās domas veidotājus par aktuālām tendencēm, konsultēt juridiskos jautājumos, uzraudzīt kvalitātes standartu un ētikas normu ievērošanu, kā arī palīdzēt reklāmdevēju meklējumos. Turklāt asociācijas dalībnieki regulāri tiksies diskusijās, lai kopīgi apspriestu problēmjautājumus, piemēram, cenu politikas veidošanu, lai nebūtu ne pārmērīgi paaugstinātu cenu, ne atklāta dempinga.
Reklāmdevēji uzskata, ka asociācijas dibināšana ir ļoti svarīgs Latvijas ietekmētāju tirgus sakārtošanas pasākums. „Emuarēšanas joma Latvijā vēl ir ļoti jauna un nesakārtota, tāpēc šāda asociācija, kas mācītu ietekmētājiem amata smalkumus un informētu par aktuālajām tendencēm, ir pilnīgi nepieciešama,” komentē komunikācijas aģentūras A. W. Olsen & Partners projektu vadītāja Baltijas valstīs Marija Vorkule. „Darbā ar jaunajiem emuāristiem bieži rodas jautājumi par viņu profesionalitāti: reizēm publikācijās klibo fotogrāfiju un tekstu kvalitāte, tiek pieļautas faktu kļūdas, tiek aizmirsti tēmturi un tagi. Daudziem neienāk prātā, ka publikācijas ir jāsaskaņo, turklāt, vēlams, darba laikā, nevis sestdienas vakarā, jo parasti tekstu apstiprina ne tikai aģentūras pārstāvis, bet arī pats klients. Nav ētiski reklamēt konkurējošus zīmolus vienlaikus vai ar minimālu intervālu. Kad nonāk līdz juridiskām niansēm, bieži pēdējā brīdī izrādās, ka persona nevar izrakstīt rēķinu un ir jāslēdz autoratlīdzības līgums, kas dažkārt ir nāvējoši budžetam. Ir bijuši gadījumi, kad rēķinus izrakstījis emuārists, kas nekā nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā. Būtībā tas ir rēķins, ko skolēns uzrakstījis uz salvetes. Bieži rēķins ir izrakstīts par summu X, bet zem šīs summas ir pierakstīts „+ PVN 15 %”, bet tas ir pilnīgi nepareizi. Tādu piemēru ir daudz, tāpēc noteikti ir nepieciešama asociācija, kas uzņemsies uzdevumu mācīt jaunajiem ietekmētājiem darba fineses.”
Blogeru un influenceru asociācijas dibinātāja informē, ka jau pirmajā asociācijas darba dienā parādījās pirmie interesenti, kas vēlas pievienoties organizācijai.
Necerēti liela skolēnu atsaucība Likteņdārza sveču konkursā
Gatavojoties Latvijas Republikas simtgades svinībām no 1.oktobra līdz 5. novembrim Likteņdārzs aicināja Latvijas skolu skolēnus veidot klasi pārstāvošās komandas, kopīgi vākt parafīnu un vecās sveces, lai piedalītos konkursā par lielāko novada sveci. Konkurss ir noslēdzies ar necerēti lielu atsaucību – tajā piedalījās 150 klases no 74 Latvijas skolām, kopā savācot 1704,18 kilogramus sveču materiāla.
Vislielākā atsaucība bija no Zemgales reģiona skolēniem – 60 klases no 22 skolām kopā savāca 685,31 kg sveču materiāla, viņiem seko Rīgas reģiona 51 klase no 20 skolām ar 554,15 kg, Latgales reģiona 14 klases no 13 skolām ar 186,40 kg, Vidzemes reģiona 10 klases no 9 skolām ar 160,37 kg un Kurzemes reģiona 15 skolas no 10 klasēm ar 117,95 kg sveču materiāla. Savukārt no klasēm pirmo vietu un īpašo balvu no Likteņdārza draugiem – hokeja kluba “Dinamo Rīga” saņem Ādažu vidusskolas 4.a klase, kuras skolēni bija savākuši 121.39 kg sveču materiāla. Otrajā vietā ierindojās Bauskas sākumskolas 6.b klase ar savāktiem 110.75 kg sveču materiāla, bet trešajā vietā – Tērvetes novada Augstkalnes vidusskolas 5.klase ar 58.35 kilogramiem.
Galerija
“Esam ļoti priecīgi un aizkustināti par skolēnu lielo atsaucību. Domāt “zaļi”, darboties komandā un nest gaismu Latvijai tik nozīmīgajā jubilejā – tāds bija mūsu aicinājums, kuram atsaucās ne tikai skolēni, bet arī viņu ģimenes, kas tika iesaistītas sveču vākšanā. Kāda vecmāmiņa sveces atveda ar autobusu, citi sūtīja pa pastu. Dažas klases bija padomājušas arī par sūtījuma noformēšanu, bet īpašs prieks par pavisam mazākajiem konkursa dalībniekiem – bērnudārzniekiem”, uzsver Likteņdārza administratīvā direktore Linda Galino. “Konkursa ideja – kopīgi darboties vienota mērķa sasniegšanā – cieši sasaucas ar Likteņdārza veidošanas modeli, kas ir Latvijas tautas kopīgi veidota piemiņas vieta. 18.novembrī redzot Likteņdārza amfiteātrī izvietotās novadu lielsveces, ikviens konkursa dalībnieks varēs justies patiesi lepns, ka ir devis savu artavu šajā Latvijas simtgades sveču projektā!”
Pagājušajā nedēļā necerēti lielo sveču materiālu Likteņdārza darbinieki nogādāja SIA “Baltic Candles” ražotnē Dobelē, kur tas tiks pārkausēts jaunās svecēs, lai 18. novembrī Likteņdārzā no tām veidotu sveču kompozīciju atbilstoši katra reģiona skolēnu savāktā materiāla apjomam.
18. novembrī Likteņdārza amfiteātrī tradicionāli tiek sagaidīts saulriets, kas šajā vietā debesis un mūsu likteņupi Daugavu iekrāso brīnišķīgās krāsās. Šogad pasākumu sāksim ar lāpu gājienu no ieejas Likteņdārzā līdz amfiteātrim. Tam sekos sadziedāšanās, kurā piedalīsies jauktais koris „Alaine” un sieviešu koris „Anima”, kā arī Jūrmalas Kultūras centra jauniešu tautas deju kolektīva “Zālīte” priekšnesumi. Pasākumā tiks apbalvoti sveču konkursa uzvarētāji un godināti visi dalībnieki, pateicoties kuru savāktajam materiālam tapušas sveces, kuras veltītas Latvijas 100-gadei. No sirds pateicamies visām Latvijas skolām, kas iesaistījās sveču konkursā un aicinām visus apmeklēt konkursa noslēguma pasākumu 18. novembrī Likteņdārzā, lai klātienē skatītu un kopīgi iedegtu novadu sveču kompozīciju, kas Latvijas simtgades svinībās sasildīs mūsu sirdis.
Īpašs paldies konkursa atbalstītājiem -SIA “Baltic Candles”, hokeja komandai „Dinamo Rīga” un Valsts izglītības satura centram!
Sveču konkurss norisinājās no 1. oktobra līdz 5. novembrim un tajā varēja piedalīties ikviena Latvijas skolas klase no 1. līdz 12. klasei, katrai klasei veidojot vienu komandu. Klases uzdevums bija savākt pēc iespējas vairāk parafīna, lietotas vai vecas sveces un līdz 5. novembrim tās nogādāt Likteņdārzā, Koknesē vai “Kokneses fonda” birojā Rīgā. Konkursa uzvarētāji ir Ādažu vidusskolas 4.a klase, kura savākusi visvairāk – 121.39 kg sveču materiāla. Viņi saņems īpašu balvu no Likteņdārza draugiem – hokeja kluba “Dinamo Rīga” – iespēju apmeklēt hokeja spēli un tikties ar hokejistiem. Detalizētāka informācija par konkursa dalībniekiem un viņu savākto sveču daudzumu atrodama Likteņdārza mājas lapā www.liktendarzs.lv.
Likteņdārzs ir unikāla, par Latvijas tautas ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs jau desmit gadus top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu. Te apvienojas izcila vides arhitektūra, ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu, veidojot draugu aleju, ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, digitālo ekspozīciju “Liktens gāte”, Lielo kalnu un skatu terasi. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi. Kopš 2005. gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu Likteņdārza izveidē ir ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 – 100 000 apmeklētāju, no kuriem aptuveni 30% viesu ir bērni un jaunieši, un tas rosina un nostiprina latviskās kopības un nacionālās piederības sajūtu.
Autors: Mārtiņš Pučka
Pārtikas produkti, kuri veicina vēdera pūšanos (+ tie, kuri to novērš)
Pazīsti šo nepatīkamo sajūtu? Tā notiek, kad kuņģī vai zarnās sakrājas gāzes, kas radušās konkrētu pārtikas produktu pārstrādes rezultātā. Pārēšanās, protams, ir vaininieks nr.1, taču ir arī ēdieni, kuri vienkārši slikti uzsūcas. Pūšanās notiek arī tad, kad organismā ir pārāk daudz šķidruma (gāzētu dzērienu). Pievērs uzmanību šim sarakstam un turpmāk izvairies no vēdera pūšanās!
Alus. Tas ir vēl kaitīgāk, nekā gāzēti dzērieni. Pie tam, alkohols var novest pie baktēriju vairošanās tievajā zarnā, tāpēc rodas spēcīga vēdera uzpūšanās.
Saldēti pusfabrikāti. Kad tu iegādājies saldētus pusfabrikātus, izlasi, kas rakstīts uz etiķetes, lai uzzinātu, cik tajos ir nātrija. Pusfabrikātos, it īpaši zupās, ir daudz sāls. To pievieno, lai uzlabotu garšu un pagarinātu produkta glabāšanas termiņu, taču rezultātā sāls aiztur organism ūdeni, kas arī noved pie vēdera pūšanās.
Brokoļi. Dārzeņos ir daudz šķiedrvielu, taču organisms to grūti pārstrādā, kā rezultātā arī rada vēdera pūšanos. Ja šāds stāvoklis tev ir ierasta parādība, pirms brokoļu (un kāpostu) lietošanas izvāri tos. Tā tu vismaz daļēji sašķelsi šķiedrvielas.
Piena produkti. Kad zarnu baktērijas pārstrādā piena produktus, izdalās gāze, kas arī kļūst par iemeslu vēdera pūšanās procesiem.
Gāzēti dzērieni. Šādos dzērienos ir ne tikai gāzes burbulīši, bet arī mākslīgie saldinātāji, kurus organisms nespēj pārstrādāt. Saldinātāji ne tikai izjauc kuņģa un zarnu rakta mikrofloru, bet arī veicina vēdera pūšanos.
Pākšaugi. Organisms ar lielām grūtībām pārstrādā cukuru un šķiedrvielas, ko satur pupiņas un zirņi. Kuņģī un zarnās veidojas gāzes, kas provocē vēdera pūšanos. No pākšaugu lietošanas uzturā atteikties gan nevajadzētu, jo tajos ir daudz dzelzs un olbaltumvielu.
Košļājamā gumija. Un arī konfektes-ledenes noved pie tā, ka izdalās vairāk siekalu, bet kopā ar to norīšanu tu norij arī gaisu, kurš nokļūst zarnu traktā. Košļājamās gumijas bez cukura ir vēl lielāks ļaunums, jo, tāpat kā gāzēto dzērienu gadījumā, arī tie satur mākslīgos saldinātājus.
Kas nomierina kuņģi un novērš tā pūšanos?
Banāni. Banānos esošais kālijs regulē nātrija līmeni organism, kas nozīmē, ka neitralizē pūšanos, ko rada sāls.
Arbūzs. Pūšanās rodas tādēļ, ka organismā notiek ūdens aizture. Lielisks veids, kā to izskalot, ir vairāk dzert. Un te palīgā nāk arbūzs. Pie tam, tas ir arī lielisks kālija avots.
Piparmētra. Palīdz cīņā ar spazmām un gāzēm, tāpēc pierodi uzturā lietot piparmētru tēju.
Gurķi. Nosauksim tos par tava kuņģa labākajiem draugiem.
Papaija. Arī šis eksotiskais auglis atvieglo vēdera pūšanos.
Ingvers. Tas cīnās ar organism novecošanos un, protams, ar tā pūšanos. Vēl tas nāk palīgā, kad cilvēks ir pārēdies. Noteikti iekļauj savā ikdienas uzturā ingvera tēju.
Autors: Dieviete.lv
Kaltētie tomāti ar baziliku
Sastāvdaļas
Svaigs baziliks
1/4 glāzes olīveļļas
Sāls un pipari, pēc garšas
Tomāti, 12-14 gab.
Sarkano piparu pulveris
Ķiploks, 1 galviņa
Pagatavošana
Tomāti ir ļoti ērts produkts. Tie organiski iekļaujas praktiski jebkādā ne saldajā ēdienā – no
salātiem un aukstām uzkodām līdz mērcēm un zupām. Cepti vai apžāvēti tomāti ar zaļumiem un
pikantām garšvielām ir jau gatavs pildījums pīrāgam vai picai. Lūk šāda oriģināla uzkoda no ceptajiem
tomātiem ir šodienas kārtībā. Galvenais, kam jāsagatavojas: tomāti atrodas cepeškrāsnī 10 stundas
pie zemas temperatūras. Pateicoties šai tehnoloģijai, sulas no tomātiem izgaro lēnām, pakāpeniski
sajaucoties ar ķiploka un olīveļļas aromātiem. Ne pati ātrākā recepte, bet, ticiet, neticami garšīga un
aromātiska!
Sagrieziet tomātus 4 daļās.
Aplejiet cepešpannu ar olīveļļu un izvietojiet tomātus.
Tomātus aplejiet ar olīveļļu, ir jāuzlej apmēram 2 ēdamkarotes.
Pēc tam pievienojiet tomātiem sāli, melnos piparus un sarkano piparu pulveri. Sadaliet ķiploka galviņu
pa daivām un salieciet tos pamīšus starp tomātu daiviņām.
Lieciet cepešpannu jau pirms tam līdz 80 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī uz 10 stundām.
Pēc 10 stundām tomāti izskatīsies červeļaini, bet, kā agrāk, apetilīgi, un jūsu mājas piepildīsies ar
lielisku aromātu.
Ņemiet litra burku un ielejiet viņā nedaudz olīveļļas(lai pārklāj burkas apakšu), lieciet nedaudz cepto
tomātu, tad – pāris bazilikas lapiņu un ķiploku, kuras cepās kopā ar tomātiem. No jauna aplejiet ar
olīveļļu. Tā turpiniet, kamēr burka tiek piepildīta.
Kad burka ir piepildīta ar tomātiem, baziliku un ķiplokiem, salejiet tajā eļļu, kura palika cepešpannā
pēc tomātu cepšanas. Viņa ir ļoti aromātiska un pikanta!
Ja burkā paliek nedaudz brīvas vietas, aizpildiet to ar olīveļļu. Burku aiztaisiet ar vāku un uzglabājiet
ledusskapī.
Autors: Dieviete.lv
Amerikāniete izmēģina Latvijas saldumus! (+VIDEO)
Kāda amerikāņu youtubere izmēģina latviešu saldumus un par vairumu viņa ir stāvā sajūsmā. Noskaidro, kurus saldumus meitene patiešām dievina!
Autors: Dieviete.lv
18. novembrī pie Brīvības pieminekļa gaidāms koncertuzvedums „18.11”
Svētku laikā pulcējot cilvēkus, valsts proklamēšanas gadadienai veltīto norišu programmā Brīvības piemineklim – Latvijas brīvības simbolam – tradicionāli ir liela un vēsturiska nozīme. Šogad, 18. novembrī pie Brīvības pieminekļa plkst. 18.45 norisināsies svinīgs muzikāls notikums „18.11”. Uzvedums būs multimediāls stāsts par brīvību, kurā galvenais “stāstnieks” ir Brīvības piemineklis, ko esam pieraduši redzēt acu priekšā, taču ikdienā nedomājam par tajā ietverto tēlnieka Kārļa Zāles vēstījumu – caur valsts pamatvērtībām un ideāliem uz brīvību un izcilību. Plkst. 20.00 pie Brīvības pieminekļa uzrunu teiks Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Uzvedumam varēs sekot līdzi LTV1 un Latvijas Radio 1 tiešraidēs, Replay.lv interneta platformā tas būs skatāms bez ģeoierobežojumiem, kā arī būs pieejams surdotulkojums. Tāpat uzveduma tiešraide uz lielajiem ekrāniem būs skatāma 11. novembra krastmalā, kur pēc uzveduma sāksies koncerts „Daugav’ abas malas”.
Koncertuzveduma „18.11” pamatā ir valsts vēsturē nozīmīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza par mums būtiskām lietām, ko paudīs dažādi cilvēki no visas Latvijas – gan sabiedriskie darbinieki un sportisti, gan mākslinieki un lauksaimnieki, gan jaunieši, kas mācās skolā, šādi uzsverot piemineklī pausto ideju par sabiedrības vienotību un paaudžu pārmantojamību. Paralēli koncertstāsta norisei ekrānos varēs vērot arī šī gada laikā veidotu videodarbu par mūsu dzīvi pieminekļa tuvumā gan svētku, gan darba dienās.
“Pieminekli dzīvu dara cilvēks, tāpēc šogad koncertstāsta dalībnieki izvietosies uz pieminekļa terases un kāpnēm, veidojot apaļu skatuvi ar skatu uz visām pusēm. Aicinām arī koncerta apmeklētājus stāties visapkārt piemineklim, jo redzamību vieglāku padarīs videoekrāni ar pasākuma norises translāciju,” akcentē pasākuma režisors Reinis Suhanovs.
Režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, videomāksliniece Katrīna Neiburga, scenārija autore Ieva Struka, producents Ojārs Rubenis. Muzikālajā notikumā piedalās pūtēju orķestris „Auseklītis”, diriģents Haralds Bārzdiņš; grupa Kristapa Krievkalna vadībā, folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači”, grupa “Pērkonvīri”, solisti Ance Krauze, Laura Štoma, Aisma Valtera, Daumants Kalniņš, Dons, Artūrs Skrastiņš, Renārs Kaupers, Olivers Veldre, Ansis Jansons, kori “Vēja balss”, diriģents Jurģis Cābulis; “Balsis”, diriģents Ints Teterovskis; “Kamēr”, diriģents Jānis Liepiņš; “Vivere”, diriģents Gints Ceplenieks; “Rīga”, diriģente Evita Taranda; “Juventus” diriģents Valdis Tomsons; “Aura”, diriģents Edgars Vītols; “Pa saulei”, diriģents Jānis Ozols; “Jasmīnas koris”, diriģente Agita Ikauniece-Rimšēvica un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Māris Sirmais.
Valsts proklamēšanas 100. gadadienā pie Brīvības pieminekļa visas dienas garumā norisināsies vairāki pasākumi. Plkst. 08.11, saullēkta laikā, Brīvības laukumā notiks Latvijas rīta ieskandināšana, uz kuru aicina bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”, postfolka grupa „Dārdi”, grupa “ImantaDimanta”, folkloras kopa “Grodi”, ielu skrituļslidotāju apvienība “Therolling” un lietuviešu mākslinieks Tadas Surkis.
No plkst. 10.00 līdz 12.00 pie Brīvības pieminekļa īpašā akcijā „Goda sardze. Brīvības sardzē” iesaistīsies jaunsargi. Simbolizējot jauniešu apņemšanos sargāt valsti, svētkos vairākās Latvijas pilsētās pie brīvības simboliem būs jaunsargu goda sardze. Savukārt plkst. 12.45 ikviens aicināts uz ziedu nolikšanas ceremoniju.
Uz ekrāniem Brīvības laukumā pēc Valsts prezidenta uzrunas tiks translēts 11. novembra krastmalā notiekošais koncerts, kopīgā himnas dziedāšana un gaismas uzvedums „Saules mūžs”.
18.novembrī ikviens aicināts doties uz svinīgajiem pasākumiem vai godināt valsti draugu lokā rakstainos cimdos. Svētku dienā velc rakstainus cimdus, sūti sveicienus draugiem, publicējot sociālajos tīklos lieto tēmturi #LV100. Informācija par 2018. gada 18. novembra notikumiem www.LV100.lv/18novembris.
12.11.2018.
Psihiatrs: garīga rakstura traucējumi teju katram trešajam iedzīvotājam dzīves laikā
Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ reizēm apgrūtina šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā. Nereti garīga rakstura traucējumi cilvēkiem tiek konstatēti piedzimstot vai agrā bērnībā, piemēram, autisms vai Dauna sindroms. Taču reizēm GRT rodas dzīves laikā, piemēram, smadzeņu bojājumu rezultātā, pēc pārciestām slimībām vai lielām emocionālām traumām. Kā labāk izprast šīs dažādās diagnozes un kā pareizi komunicēt ar cilvēkiem, kam ir GRT, skaidro Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube, piebilstot, kagarīga rakstura traucējumus dzīves laikā piedzīvo teju katrs trešais iedzīvotājs.
Cilvēki ar GRT ir ļoti dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes, gan psihiskās saslimšanas smagumi, gan diagnožu kopumi, un atšķiras arī pašu cilvēku raksturi. Neatkarīgi no GRT veida, viņu jūtas, vēlmes, emocijas un nepieciešamība pēc pašizpausmes ir tikpat svarīgas kā citiem cilvēkiem. Tādēļ psihiatrs prof. M. Taube norāda uz galvenajām pazīmēm, kas raksturo GRT izplatītākās diagnozes, un skaidro, kas jāatceras saskarsmē ar šiem cilvēkiem, lai viņus labāk izprastu un dotu tiem iespēju sniegt pienesumu sabiedrībai.
Veģetatīvā distonija
Veģetatīvā distonija ir psihiski traucējumi, kas izpaužas ietekmējot cilvēka veģetatīvās sistēmas pamatfunkcijas, un kam nav iespējams rast objektīvu un medicīniski izskaidrojamu iemeslu.
Cilvēki ar veģetatīvo distoniju pamatā izjūt trauksmi, ko papildina ķermeņa funkciju vai sajūtu traucējumus, ko nevar ietekmēt. Piemēram, pastiprināta svīšana, karstuma viļņi, elpas trūkums, sirdsklauves, sarkšana, sausums mutē, trīcēšana, klepus, bieža urinācija, paātrināta zarnu darbība, kas satraukuma brīžos liek steidzami apmeklēt tualeti u.tml. Cilvēkam ar fiziskām saslimšanām nereti ir līdzīgi simptomi, taču, izmeklējot klīniski, šiem cilvēkiem saslimšanas cēloni nav iespējams noteikt. Parasti veģetatīvo distoniju saista ar dažādas intensitātes stresu. Šī slimība pamatā tiek ārstēta ar psihoterapiju, taču reizēm papildus jālieto arī medikamenti.
Komunikācijā ar cilvēkiem, kam ir veģetatīvā distonija, nav nepieciešams ievērot kādas īpašas saskarsmes formas. Vēlams šos cilvēkus atbalstīt un motivēt regulāri sportot, praktizēt relaksācijas vingrojumus un ievērot sabalansētu dienas režīmu.
Depresija
Depresija ir psihiska slimība, kas var saasināties un izpausties viļņveidīgi. Šī slimība ir biežākais pašnāvību iemesls. Tā ietekmē cilvēka emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Tās biežākie simptomi ir nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Cilvēks nespēj priecāties, parādās nepamatota vainas sajūta, nākotnes redzējums kļūt drūms. Ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus. Nereti ir traucēts miegs, izmainīta apetīte, cilvēks kļūst lēnīgs, izjūt sasprindzinājumu un var parādīties domas par pašnāvību.
Depresija nepāriet pati no sevis. Līdzcilvēkiem redzot izmaiņas cilvēka uzvedībā – nomāktību, vienaldzību pret apkārt notiekošo, tā laikus ir jāspēj identificēt, lai palīdzētu noorganizēt vizīti pie speciālista. Depresiju ārstē ar medikamentiem un/ vai psihoterapiju, smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai slimnīcā.
Komunicējot ar cilvēkiem, kam ir depresija, vajadzētu izvairīties no klišejiskām frāzēm, nosodījuma, kritizēšanas un padomu došanas. Šādi izteikumi cilvēkiem, kuriem ir depresija, var radīt vēl mazāku ticību saviem spēkiem. Vispareizākā rīcība depresijas saasinājuma laikā, kas var izpausties viļņveidīgi, ir nenovēršanās, iejūtīga uzklausīšana un palīdzība sazināties ar speciālistu. Pārējā laikā pret cilvēkiem, kam ir depresija, nav nepieciešams izturēties kā īpaši. Tas ir līdzīgi kā ar jebkuru citu slimību, piemēram, mēs zinām, ka cilvēkam ir cukura diabēts, taču tādēļ pret viņu mūsu attieksme un ikdienas saskarsme nemainās.
Šizofrēnija
Šizofrēnija ir nopietna, hroniska psihiska slimība, kas skar apmēram 1% populācijas un izpaužas ar domāšanas, uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības izmaiņām. Tā var sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski. Šizofrēnija izpaužas ar īstenībai neatbilstošām idejām, piemēram, idejām par vajāšanu, ka kāds cilvēku izseko vai indē, halucinācijām, no kurām raksturīgākās ir dzirdes halucinācijas, domāšana var kļūt juceklīga un neloģiska. Cilvēkam var attīstīties emociju, gribas, motivācijas un interešu trūkums. Nereti viņiem vairs nerūp ikdienas higiēnas normu ievērošana, viņi kļūst nevīžīgi, norobežojas un izjūt bailes. Ļoti bieži šī slimība raksturīga cilvēkiem, kas dzīvo uz ielas – vienaldzība pret apkārtējo vidi un sevi un laicīgi nesniegta palīdzība noved cilvēkus pie tā, ka viņi zaudē darbu, mājas un kļūst par bezpajumtniekiem.
Šizofrēnijas ārstēšana ir ļoti komplicēta. Vienlīdz svarīgi ir ne tikai mazināt un pārtraukt simptomus ar medikamentu un psihoterapijas palīdzību, bet arī sniegt pareizu sociālo aprūpi. Šizofrēnijas slimniekiem būtiska ir viņu nodarbināšana, nepieļaujot “sēdēšanu četrās sienās”. Tādēļ rehabilitācijā svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts, palīdzība iekļauties sabiedrībā, strādāt, sasniegt savus dzīves mērķus. Smagākos gadījumos būtiska ir sociālo dienestu spēja sniegt atbalstu – dzīvesvietu, darba iespējas, piemēram, specializētās darbnīcās.
Komunikācijā ar cilvēkiem, kam ir šizofrēnija, jāatceras, ka vairumā gadījumu šie cilvēki nav agresīvi un ar viņiem var komunicēt kā ar ikvienu sabiedrības locekli. Taču reizēm, uznākot lēkmei, murgainu ideju vai halucināciju iespaidā šie cilvēki var izjust vēlmi aizstāvēties. Šādos gadījumos nepieciešams runāt mierīgi un skaidri, nekādā gadījumā nedrīkstētu apgalvot, ka halucinācijas patiesībā nepastāv, labāk ir nestrīdēties, izteikt sapratni un nomainīt sarunas tematu, vēršot šī cilvēka uzmanību uz ko citu – daudz interesantāku. Izteikti akūtās situācijās, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Dauna sindroms
Pasaulē vidēji viens no 700 bērniem piedzimst ar Dauna sindromu. Dauna sindroms ir visbiežākā hromosomālā patoloģija un viens no biežākajiem garīgās atpalicības cēloņiem. Šī sindroma pamatā ir viena lieka – 21. hromosoma. Dauna sindroms izpaužas ar intelektuālās attīstības traucējumiem un tā ārstēšanas iespējas ir ierobežotas.
Nereti cilvēki ar Dauna sindromu vizuāli atšķiras, taču visvairāk tos raksturo ļoti draudzīgā, pat vientiesīgā izturēšanās, kas var šķist nedaudz bērnišķīga. Neierasti draudzīgā un familiārā uzvedība apkārtējos var samulsināt, radot nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nereti nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas. Tādēļ izpauž savas emocijas šādi – ar vēlmi pieskarties, draudzēties.
Komunikācijā ar cilvēkiem, kam ir Dauna sindroms, nav nepieciešams ievērot kādas specifiskas saskarsmes prasmes. Šiem cilvēkiem komunikācija ir vienlīdz svarīga kā ikvienam, tādēļ no tās nav jāvairās, taču jāatceras, ka tā var būt neierasti draudzīga.
Autisms
Autisms ir psihiski traucējumi, kam var būt ļoti dažādas formas – tas var izpausties gan kā vieglas saskarsmes grūtības, ar kurām iespējams dzīvot patstāvīgu un pilnvērtīgu mūžu, gan smagāki psihiski traucējumi, kam raksturīgas ierobežotas spējas pilnvērtīgi komunicēt un sociāli mijiedarboties. Cilvēki ar autismu var būt ļoti intraverti un nekomunicēt vispār, tai pašā laikā var būt arī intelektuāli labi attīstīti, apdāvināti kādā noteiktā jomā. Autisms nav ārstējams, taču traucējumus iespējams mazināt.
Lielākoties cilvēki ar autismu vizuāli neatšķiras, taču atšķirībā no slimības smaguma pakāpes, tos raksturo vēlme norobežoties, noslēgties no apkārtējās sabiedrības. Šiem cilvēkiem nereti ir grūti saprasties ar vienaudžiem. Viņiem patīk sava lietu kārtība, ierastā vide un ierastie cilvēki, tādēļ viss jaunais un nepierastais viņos var radīt satraukumu.
Komunicējot ar cilvēkiem, kam ir autisms, nevajadzētu būt pārlieku uzstājīgiem vai uzbāzīgiem, bez vajadzības aiztikt viņu mantas vai kā savādāk ietekmēt viņu ierasto vidi.
PADOMI SASKARSMĒ AR CILVĒKIEM, KURIEM IR GRT
- Drošības sajūta
Cilvēkiem, kuri slimo ar kādu no psihiskām slimībām, drošības sajūta ir ļoti svarīga. Nereti cilvēki baidās ne tikai par savu fizisko drošību, bet arī par to, ka tiks kritizēti, nosodīti, izsmieti, atstumti un nepieņemti. Saskarsmē ar cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi, īpaši svarīgi ir radīt sajūtu, ka mēs nenodarīsim ne fizisku, ne emocionālu kaitējumu.
- Pieņemšana
Lielai daļai cilvēku, kuriem ir kādi psihiski traucējumi, neapzināti ir iekšēja sajūta, ka viņi nav pietiekami mīlami vai vērtīgi. Svarīgi, lai saskarsmē ar cilvēku, kam ir GRT, mēs parādām savu izpratni un līdzjūtību par situāciju – svarīga ir pieņemšana.
- Uzslavēšana
Liela daļa cilvēku, kas sirgst ar psihiskiem traucējumiem, iekšēji jūtas nevarīgi un bezspēcīgi. Nereti viņos mājo bezcerības sajūta. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir komunicējot dot cerību, iedrošināt un uzslavēt.
- Cieņa un novērtējums
Cilvēkiem ir vieglāk sarunāties un atvērties, ja viņi jūtas līdzvērtīgi sarunu partnerim, nevis pamācāmi un kontrolējami. Cilvēkam jājūtas uzklausītam, un jāapzinās, ka viņam ir tiesības izvēlēties. Piemēram, reizēm cieņu palīdz demonstrēt attieksme, ka mēs esam gatavi no otra cilvēka mācīties.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. M. Taubenorāda: “Psihiski traucējumi ir slimības, kurām ir bioloģiski, psiholoģiski un sociāli cēloņi. Šobrīd izpētīts, ka dažādu izpausmju un dažāda smaguma psihiskus traucējumus var piedzīvot katrs trešais Eiropas iedzīvotājs. Taču, pateicoties mūsdienu medicīnas attīstībai, lielāko daļu šo traucējumu iespējams sekmīgi ārstēt. Būtiski saprast, ka ārstēšanas procesā, gluži tāpat kā jebkuru citu slimību gadījumā, vislabākie rezultāti sasniedzami, ja palīdzība tiek saņemta iespējami ātrāk un ja saslimušais saņem apkārtējo atbalstu un sapratni.”
GRT ir ļoti atšķirīgi – psihiskas slimības atšķiras no garīgās attīstības traucējumiem, tāpat cilvēkiem ar vienu un to pašu diagnozi var būt dažādas traucējumu izpausmes. Cilvēku ar GRT dzīve sabiedrībā var atšķirties no tā, cik smagi ir cilvēka funkcionālie traucējumi. Taču cilvēki ar GRT, ja tiem tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts, var mācīties, un nereti veiksmīgi iekļauties arī darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi.
Plašāk informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Autors: Ieva Bērziņa, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Ja NĒ ir pamatots un pārdomāts, tas nav nekas ļauns
Īsti panākumi ir daudz vairāk nekā tikai veiksme. Tos kaldina neatlaidība, sevis pārvarēšana, darbs un drosme palikt pie sava tad, kad citi tev netic, drosme pieņemt nepopulārus lēmumus, un reizēm drosme teikt ne tikai “jā” un mesties piedzīvojumā, bet arī no kaut kā atteikties. Skolu programmas MOT vēstnesis, grupas The Sound Poetsvokālists Jānis Aišpurs atzīst, ka viens no svarīgākajiem lēmumiem ceļā uz sapņu piepildījumu viņam izrādījusies drosme pateikt “nē”.
Vieni un tie paši sapņi neder visai dzīvei
Jāņa pirmā grupa bija “Smaragda pilsētas burvji” jeb S.P.B. Grupas biedri – ne tikai cilvēki, ar kuriem kopā muzicēt, bet arī labi draugi, ar kuriem Jānis pavadīja kopā daudz laika. Viņi grupu izveidoja kopā, no sirds ar to aizrāvās, visiem dega acis un šķita, ka tā būs vienmēr. Taču kādā brīdī Jānis saprata, ka S.P.B. vairs nav komanda – lai gan satiekoties joprojām bija forši kopā muzicēt, ar laiku grupas dalībniekiem bija radušies katram savi mērķi. Šis sastāvs sevi bija radoši izsmēlis, un arī Jānis pats vairs nejuta, ka progresētu mūzikā.
“Man kā neformāli formālam grupas līderim bija kaut kas jādara. Un es jau īstenībā ļoti labi sapratu, kas: vajadzēja vienkārši pateikt pārējiem, ka nav jēgas šādi turpināt. Bet man nepietika drosmes to pateikt. Man nebija drosmes pateikt draugiem – viss, pietiek, darām tālāk to, ko katrs gribam,” atceras Jānis.
Kāpēc ir vērts iemācīties teikt “nē”
Jānim vajadzēja divus gadus, lai sadūšotos un pateiktu draugiem “nē”. Bet tas, kas notika pēc tam, pielīdzināms teju vai brīnumam: “Es pateicu “nē”, var teikt, izjaucu grupu, bet man kā mūziķim sākās daudz straujāka augšupeja. Nodibināju jaunu grupu, sapulcēju jaunus domubiedrus, tā bija pilnīgi cita līmeņa izaugsme. Un tikai tāpēc, ka pēc divu gadu šaubām – pēc diviem gadiem! – es beidzot biju gana drosmīgs, lai pateiktu “nē” it kā tīkamai lietai, kas tomēr kavēja manu tālāko attīstību.”
Jaunā grupa The Sound Poetsradīja dziesmas “Kalniem pāri”, “Tavs stāsts”, “Emīlija”, “Augšup no sevis”, “Vairs nav bail” un citas. Grupu sāka aicināt uz festivāliem, piedāvāja iesildīt “Prāta vētras” tūri, “Kalniem pāri” kļuva populāra skolu izlaidumos. Jānis atzīst: “Liela daļa no mūsu panākumiem kļuva iespējami tikai pateicoties tam, ka es spēju rast sevī spēku, lai pateiktu, ka es negribu veģetēt, gribu attīstīties, darboties, nevis stāvēt uz vietas. Un tas savukārt tā varēja notikt tāpēc, ka es pats beidzot sapratu, ko īsti gribu no dzīves – muzicēt.”
Vissvarīgākais ir godīgums pašam pret sevi
“Teikt “nē” nav nekas slikts, ja “nē” ir pamatots, argumentēts, izsvērts un pārdomāts,” uzsver Jānis un piebilst – nav jābaidās par to, ko domās citi, jo īstie draugi un ģimene šo “nē” sapratīs. Savukārt tie, kuri dusmojas par to, ka esi uzdrīkstējies būt godīgs pret sevi un apkārtējiem, pateikt, ko domā, un pieņemt lēmumu – tādu cilvēku viedoklī nav jāklausās un par to nav jāuztraucas.
“Manuprāt, īsts draugs ir tas, kurš ieklausās otrā pat tad, ja sakāmais viņam nav patīkams. Katrā sarunā ir daļa patiesības. Mans “nē” bija mana patiesība, mans lēmums, lai mēs katrs varētu darīt to, kas mums sagādā vairāk prieka,” atzīst Jānis.
Lai stiprinātu Latvijas skolu jauniešu pašapziņu un mērķtiecību, kā arī motivētu viņus veikt patstāvīgas izvēles un vairotu drosmi rūpēties par citiem, 2016. gadā Latvijā sākta skolu programma 7.–9. klašu skolēniem – MOT. Izvēlies drosmi! Šogad programmu apgūst jau 2020 skolēni 28 Latvijas skolās. Lai gan šis ir tikai trešais gads, kopš pirmajās Latvijas skolās skolēniem ir iespēja piedalīties programmā, arvien vairāk skolu vēlas pievienoties. Tāpēc aicinām iesaistīties un ziedot Narvesen veikalu ziedojumu kastītēs, lai nākamajā mācību gadā vēl vairāk skolēniem būtu pieejamas interaktīvas un iedvesmojošas motivācijas nodarbības. MOT idejas guvušas atbalstu arī vairāku Latvijā pazīstamu cilvēku vidū, kuri ar savas pieredzes stāstu iedvesmo jauniešus un ir aktīvi MOT vēstneši – Toms Alsbergs, Agnese Pastare, Vestards Šimkus, Renārs Zeltiņš, Gacho, Jānis Aišpurs, Ramona Salmiņa, u.c.
Iekšējā miera saglabāšana un iedvesmas tveršana
Šie ir divi ļoti sarežģīti uzdevumi. Patiesībā jau tos nemaz citādi nevarētu saukt par uzdevumiem – tādeļ, ka gan miers, gan iedvesma prasa lielu darbu un piepūli. Nekas jau nenāk tāpat vien. Cilvēki bieži domā attaisnojumus, kādēļ nav iespējams kaut ko sasniegt, kādēļ dzīvē nav prieka un iedvesmas, nemaz nerunājot par mieru. Tomēr ir vairāki paņēmieni, kuri tev var palīdzēt.
Brīžos, kad domā, ka tev trūkst iedvesmas, uzdod sev šos jautājumus:
- Kas tev padodas vislabāk?
- Kādas negācijas, pārdzīvojumi tevi piemeklē visbiežāk?
- Vai tu savas problēmas spētu kaut nedaudz uzlabot, ja uz tām skatītos pozitīvi?
- Kāds ir tavs viedoklis par sevi, īpašības, kuras sevī augstu novērtē?
- Kad tu patiešām esi izgāzusies un jutusies muļķīģi?
- Kādu reakciju tu toreiz izvēlējies?
- Kā tu šādā situācijā reaģētu tagad?
Tikai fiksējot savas ikdienas bailes un rūpes tu spēsi beidzot izdomāt tām kādu risinājumu. Analizējot šos jautājumus, tu iespējams, sevi pozitīvi pārsteigsi, jo pēdējie divi jautājumi tev ļaus saprast to, cik ļoti tava rīcība būtu atšķīrusies tagad! Tas tā ir tikai divu iemeslu dēļ:
- Situācijā, kurā jūtam spriedzi, mēs nemēdzam rīkoties ar vēsu prātu, bet ļaujamies brīža emocijām.
- Tikai ar laiku un šo situāciju atkārtošanos mēs beidzot iemācamies reaģēt mierīgi, nosvērti, un tikai ar laiku šīs situācijas spēj neietekmēt mūsu garastāvokli vai domas par sevi.
Brīžos, kad domā, ka tev trūkst miers un līdzsvars, uzdod sev šos jautājumus:
- Cik bieži tu novērtē to labo, kas ar tevi noticis?
- Cik bieži tu novērtē atmiņas, kuras patiesi izjuti laimi?
- Cik ļoti domā par to, kas tev jau ir?
Katram no mums miera gūšanas metode atšķiras, nav vienas konkrētas formulas. Man mieru palīdz gūt laba lasāmviela, ieritināšanās zem segas un tējas krūze rokā, citreiz arī kāda filma, kuras atrašana man ir grūts uzdevums (šajā ziņā esmu ļoti izvēlīga). Esmu kino fane, mīlu filmas un seriālus, tomēr es uzskatu, ka cilvēkam ir jāapdomājas par to, kādu informāciju uzņemt. Ja es noskatos filmu, kurā notikumi mani ir pārmērīgi satraukuši, ja jūtu, ka ļoti pārdzīvoju par varoņiem vai tieši pretēji, redzu, ka filmā ir ļoti muļķīgi dialogi, tad es to neskatos. Sākumā man šķita dīvaini, kā cilvēks var iesākt filmu un nenoskatīties? Nekad taču nevar zināt tālāko notikumu gaitu… bet par spīti tam, galvenās ir emocijas, ja tās nav tās, kuras vēlos uzņemt, tad arī bez sirdapziņas pārmetumiem neuzņemu šo informāciju. Miers var būt arī nesteidzīga pastaiga vienai vai ar savu četrkājaino draugu, rūpes par mīļajiem (piemēram, kaut kā garda pagatvošana ģimenei). Ļaujies saviem hobijiem un vēl un vēl. Uzskatu, ka miers galvenokārt slēpjas pateicībā un iedvesmā.
Atziņa pie kuras es nonācu pavisam nesen – es aizmirstu sev atgādināt, ka man jau patiesībā ir diezgan daudz. Tas “daudz” nozīmē pajumti, atmiņas, cilvēkus, pieredzi, prasmes un arī veselību. Ir labi, ka no dzīves pieprasām vairāk un cīnāmies, tomēr šajā cīņā galvenais ir ceļš, jo tas ir ilgāks par jebkuru rezultātu. Un atceries, ka jebkuras sāpes un dusmas ir tikai ceļa maza daļa. Atceries arī to, ka pozitīvas domāšanas veids automātiski pievelk pozitīvo. Domā par saviem mērķiem, sapņiem, bet neļauj ikdienas problēmām sevi ietekmēt un brīžos, kad liekas, ka tev ir maz, pierādi sev pretējo. Nemitīgi atgādini sev par visu, par ko esi pateicīga, ar laiku tu jutīsi to, cik tas ļoti ietekmēs tavu attieksmi situācijās, kuras tevi sāpina, bet kuras tāpat nespēj ietekmēt!
Man tev ir ierosinājums! Drīz tuvojas 2019. gads un tev ir lieliska iespēja sev uzdāvināt bezgala iedvesmojošu dāvanu (tā arī ir pasakaina ideja, ja vēlies apdāvināt kādu tuvinieku). Uzraksti uz mazām lapiņām citātus, domu graudus, padomus, atgādinājumus un uzmudrinājumus sev, proti, ar ko tu lepojies, par ko esi pateicīga (…). Tad visas lapiņas rūpīgi saloki un ievieto kādā trauciņā vai burciņā, tā, lai katru dienu tev būtu pa lapiņai. Ja nevēlies sagatavot šādas lapiņas katrai dienai, tad vari tās sarūpēt nedaudz mazāk un, lai tās kalpo tieši tajos brīžos, kuros jūties nomākta.
“Laime tev jāizauklē sevī, tikai tad tā spēs izplest savus sildošos spārnus pār citiem.”
Autors: Krista Klentaka speciāli Dieviete.lv
Salma Salmikova: ar lietu esmu dziļā draudzībā
/Intervija domāta īpaši šai dienasgrāmatai/
Salma Salmikova dzīvo uz rietumiem no pazīstamās Aglonas, bet vairāk- mīl staigāt pa laukiem, mežmalām. Jo īpaši gaidot kādu, kā pati sakās esam, “īpaši lietainu dienu”. Šajās dienas, kas lietus ne visai līst, bet sniegs vēl pa īstam nav sacies, Salma ir studijā un labprāt atbild uz dažiem – lietainiem – jautājumiem. Saruna notika čatā, viss ir nedaidz literāri piegludināts.
– Lietus?
Salma: Jā! Lietum ir daudz un dažādi veidi. Zinu vismaz 30 dažādas lietus izrādes. Teiksim, vasaras sijājošais, negaisa lietusgāze, mērenais “sēņu”, rudens lēnais un tā tālāk.
– Kāds ir Jūsu lietus?
Salma: Manējais ir tāds, kas ilgi velkas. Vien manas mammas kartupeļu lauks aizlīst, tad gan man tas nepatīk. Es lietē nekad nenēsāju lietussargu…
– Ei ta nu…
Salma: Tas bija bērnībā. Laukos spēlējos pie nopļautas pļavas netālu no mājas. Pēkšņi dabūju dušu no lietusmākoņa. Pārējie bērni aizskrēja zem jumta, bet es aizkavējos- jo man patika šās izjūtas, kad pēc karstas dienas pievakarē sākās lietus. Daudz vēlāk sapratu, ka tas ir pirmais iespaids – kas man likās pozitīvs. Dažas reizes vēlāk es jau speciāli gaidīju lietu, lai tajā veiktu garu pastaigu.
– Ne jau visa mūža garumā…
Salma: Tas man visus iepriekšējos gadus bija epizodiski. Pēlēkā ikdiena spiež pie zemes reizēm, lietus lāses bija “otrajā plānā”. Tagad ar lietu mani saista dziļa draudzība. Un…
– … un?
Salma: Padzirdēju par sandalēm lietū, un tad atcerējos- ka man tas ielas čībiņas daudzreiz kļūst mitras, ejot pa lietus peļķēm. Tad tās mājās izžāvēju un dzīvoju tālāk. Ne visai mīlu augstos papēžus. Likās, ka lietainā laikā tādas ir “garām”. Bet nē – jaunās aktivitātes iespaidā pamēģināju arī 6cm papēdīsus lietū, viss liekas labi. Un tagad arī amizanti.
– Ienesīsiet kādu jaunu vēsmu arī “Lietus sandalēs”?
Salma: Viss izskatās pozitīvi amizanti. Tad jau redzēsim…
– Paldies par sarunu 🙂
Jautājumus uzdeva producents Komandors.
Sportisks stils un zvēru raksti: kas modē Baltijā
Puķainas kleitiņas un masīvi, kā no vecāku skapja izvilkti sporta apavi – kombinācijas, kas vēl pirms dažiem gadiem šķistu absurdas, šobrīd kļuvušas par ierastu ikdienas tēlu. Lielākā izpārdošanas kluba Baltijā “Membershop.lt” pārstāve Ugne Radikiene (Ugnė Radikienė) stāsta, ka lietuvieši, latvieši un igauņi uzmanīgi seko līdzi modes tendencēm un nevēlās no tām atpalikt.
Caurspīdīgi aksesuāri baltiešiem nepatīk
Sportisks stils šobrīd dominē kā ielās, tā modes skatēs uz mēles. Bet tie, kas šņorētos apavos un sportiskās jaciņās nejūtas ērti, viegli var atrast citu, sev tīkamāku tendenci, jo to klāsts šobrīd ir plašs un daudzveidīgs.
Iepriekš uzskatīts par bezgaumīgu, šobrīd popularitātes vilni piedzīvo mežonīgo rietumu tēls ar spilgtiem dzīvnieku rakstiem un bohēmiskiem akcentiem. Tāpat savu atgriešanos piedzīvo deviņdesmito gadu stils: caurspīdīgi lietusmēteļi un rokassomas, spoži audumi un kārtu kārtās savilktas drēbes. Kaut arī šīs tendences modes namu kolekcijās manāmas jau vairākus gadus, pieprasījums pēc šādiem apģērbiem ievērojami pieaudzis vien šogad. Tas redzams ne vien Parīzes un Milānas, bet arī Tallinas, Rīgas un Viļņas ielās.
Baltijas valstu pircēju izvēle atspoguļo gan noteiktu tendenču popularitāti, gan arī vēsta par reģiona iedzīvotāju gaumi un iepirkšanās paradumiem. “Kluba klienti ir iecienījuši dzīvnieku rakstus un spožus audumus, kā arī ādas izstrādājumus ne vien aksesuāros, bet arī apģērbos. Un tāpat kā modes mekās, arī šeit populāri ir šķietami “neglītie” sporta un brīvā laika apavi, kā arī lieli, uzkrītoši aksesuāri. Savukārt tādi ekscentriski akcenti kā bārkstis, raibi raksti un caurspīdīgie lietusmēteļi Baltijas valstu pircēju skapjos nokļūst reti,” stāsta “Membershop.lt” pārstāve Ugne Radikiene.
Neglītie sporta un brīvā laika apavi sāk iepatikties
Kaut sākotnēji uzlūkotas ar zināmu skepsi, arī pašmāju pircēji sāk iecienīt masīvas formas krosenes. Sauktas arī par “neglītajām” vai “tēta” botām, tiek pareģots, ka tās no modes tik drīz neizies, un būs manāmas vēl vairākās nākamo sezonu kolekcijās. Līdztekus, pircēji kļuvuši drosmīgāki un spožus apģērbus izvēlās vairāk – to pirkšanas rādītāji palielinājušies līdz piecpadsmit procentiem, norāda “Membershop.lt” pārstāve.
Tajā pašā laikā, kamēr visā pasaulē zibenīgu popularitāti guvušas vēdersomas jeb bumbags, Baltijā tās iekarojušas vien kaismīgāko modes gardēžu sirdis. Toties uzvaras gājienu pārliecinoši turpina puķainas kleitas. Sākot no koķeti īsām, beidzot ar bohēmiski garām, puķu rakstiem apdrukātas kleitas dažādās variācijās atrodamas katras Baltijas modes dāmas garderobē.
Baltieši izvēlās klasisku stilu
Kaut arī Baltijas valstu iedzīvotāji interesējas par globālajām modes aktualitātēm, priekšroku tie tomēr dod ilgtspējīgai modei – kvalitatīviem audumiem un klasiskiem garderobes elementiem. “Dabīgi materiāli, tādi kā āda, vilna, kašmirs un zīds, būs modē vienmēr, tādēļ neizbrīna fakts, ka to pircēju skaits katru gadu pieaug,” saka Ugne Radikiene. “Membershop” pirktāko preču topā nemitīgi atrodas kašmira džemperi, zili džinsi, smilškrāsas mēteļi un ādas stulmu zābaki, kā arī brīvā laika kleitas un sporta apavi.
Kā norāda eksperte, piemērots laiks, lai atsvaidzinātu garderobi, ir 11.novembris, kad visā pasaulē atzīmē Vientuļnieku dienu (Singles’ Day). Sākusies Ķīnā kā svinības tiem, kas ir laimīgi, esot vientuļnieku statusā, tā kļuvusi par vien no populārākajām izpārdošanas dienām visā pasaulē. Arī “Membershop” 11. novembrī piedāvās gan klasiskus, gan jaunākajām tendencēm atbilstošus tērpus par sevišķi pievilcīgām cenām.
“Membershop.lt” izpārdošanas klubs Baltijas valstīs darbojas jau astoņus gadus. To laikā uzņēmums ir sadarbojies ar vairāk kā tūkstoti pasaulē iecienītiem zīmoliem, un pircējiem piegādājis pāri par diviem miljoniem sūtījumu. “Membershop.lt” piedāvā iegādāties modes preces Baltijas valstīs, kā arī vēro reģiona pircēju ieradumus, iecienītākās tendences un piedalās to veidošanā.
Autors: Ugne Radikiene
Daugavpilī atklāta Latvijas slavenību veco mobilo tālruņu izstāde
Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus neuzglabāt mājās nolietotos mobilos tālruņus un neizmest tos sadzīves atkritumu konteineros, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu turpina kampaņu “Visu cieņu vecajam telefonam!”. Lielākos klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā apceļo īpaša izstāde, kurā apskatāmi vecie telefoni, ko pārstrādei nodevuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Izstāde piestājusi LMT Klientu centrā Daugavpilī, kur papildināta ar slavenu daugavpiliešu telefoniem.
Atsaucoties LMT aicinājumam, kopš akcijas sākuma Latvijas iedzīvotāji atkārtotai pārstrādei nodevuši 9281 nolietotos mobilos tālruņus. Vairāk nekā pusi jeb 56% tālruņu otrreizējai pārstrādei novēlējuši Latvijas reģionu iedzīvotāji. Daugavpilī pārstrādei nodoti 162 telefoni.
Mobilais tālrunis ikdienā ir uzticams līdzgaitnieks 98% Latvijas iedzīvotāju. Kā jebkura elektroierīce, tas ar laiku nolietojas. Saskaņā ar LMT veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem gandrīz piektā daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ko iesākt ar veco tālruni, taču daudzi tik un tā noglabā nederīgo ierīci skapī vai atvilktnē. Liela daļa – 43% – LMT aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka kopš iegādes brīža mobilā telefona aparātu lieto mazāk nekā gadu, un tikai 8% iedzīvotāju izmanto vienu ierīci vairāk nekā piecus gadus. Tikai 4% aptaujāto atzinuši, ka nodod veco telefonu pārstrādei, bet 3% godīgi atzīst, ka izmet telefonu sadzīves atkritumos.
Ceļojošā izstāde aicina sabiedrību aizdomāties, kāpēc tā rīkojamies, cik lielā mērā to nosaka emocionāla pieķeršanās vecajai ierīcei un cik – nepietiekama izpratne par kaitējumu, kādu neatbilstoša telefonu izmešana var nodarīt apkārtējai videi. Daļa izstādē apskatāmo telefonu mūsdienās ieguvuši teju vai vēsturisku statusu, turklāt tie papildināti ar personīgiem un asprātīgiem īpašnieku stāstiem.Andreja Ēķa, Jura Žagara, Oskara Melbārža, Samantas Tīnas un daudzu citu slavenību tālruņiem Daugavpilī pievienojušās ierīces, kas piederējušas daugavpiliešiem – mūziķim Atim Auzānam, daiļslidotājam Denisam Vasiļjevam un operdziedātājam Rihardam Mačanovskim.
“Tehnoloģijas pastāvīgi attīstās, tas, kas ir aktuāls šodien, rīt būs kļuvis par pagātni. Daudzveidīgais mobilo ierīču klāsts mudina cilvēkus aizvien biežāk iegādāties jaunas ierīces, un vecās tiek atzītas par aktualitāti zaudējušām. Esam gandarīti, ka mūsu uzsāktā akcija tik daudzus pamudinājusi nodot nolietotās iekārtas pārstrādei, rūpējoties par vides piesārņojuma mazināšanu un sniedzot savu ieguldījumu labdarībā,” pauž LMT prezidents Juris Binde.
“Esam gandarīti par akcijas rezultātiem: iedzīvotāju aktivitāte liecina, ka Latvijas sabiedrībai rūp apkārtējā vide, ka protam par savu dzīves telpu rūpēties ilgtermiņā. Nonākot otrreizējā pārstrādē, nolietotie mobilie telefoni ietaupa dabas resursus, ekonomē enerģijas patēriņu un var sākt jaunu dzīvi kā citu ierīču detaļas. Turklāt ikvienā telefonā ir arī baterijas, kas, ilgstoši glabātas, sāk izdalīt kaitīgas vielas. Tāpēc mēs priecājamies par sava partnera LMT entuziasmušo jautājumu risināšanā un izstādes kolekcijas papildināšanu. Tas ir jauks žests pret ierīci, kas daudzus gadus uzticami uzklausījusi sava īpašnieka sarunas, un brīnišķīga motivācija šīs pilsētas iedzīvotājiem,” uzsver “Latvijas Zaļais Punkts” direktors Kaspars Zakulis.
Izstāde līdz novembra beigām apskatāma LMT klientu centrā Tirdzniecības parkā “Solo”, Rīgas ielā 9.
Kampaņas “Visu cieņu vecajam telefonam” laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts nodot pārstrādei savā īpašumā esošos nolietotos mobilos tālruņus kādā no 60 LMT klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā. Jāpiebilst, ka nolietotā tālruņa īpašniekam, iepriekš lūdzot LMT darbiniekam novērtēt tālruni, ir iespēja atpirkuma summu ziedot Latvijas Bērnu dzirdes centram vai saņemt kā atlaidi vai dāvanu karti LMT pakalpojumu apmaksai, jaunu iekārtu un aksesuāru iegādei. Nododot pārstrādei vecos telefonus,Latvijas Bērnu Dzirdes centram saziedoti jau 12 570,37 eiro.
Autors: LMT
11.11.2018.
Ar sociālu eksperimentu sabiedrībā zināmas ētera personības uzsāks kampaņu “Stiprāks par diabētu”
Lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību diabēta izplatībai Latvijā un vairotu līdzcilvēku sapratni un iejūtību pret tiem, kuriem ikdienā “jāsadzīvo” ar šo slimību, biedrība “Latvijas Diabēta centrs” 14. novembrī – Pasaules Diabēta dienā – uzsāks sociālu kampaņu “Stiprāks par diabētu”. Tā veidota kā sociāls eksperiments, kurā trīs sabiedrībā zināmas ētera personības – Kristīne Garklāva, Magnuss Eriņš un Edgars Bāliņš – savās ikdienas gaitās mēģinās “sadzīvot un mēroties spēkiem” ar Diabētu, kura lomā iejutīsies mūziķis, improvizācijas teātra aktieris Nauris Brikmanis.
Eksperimenta dalībniekiem būs iespēja izdzīvot un ar dažādu uzdevumu un pārbaudījumu palīdzību “uz savas ādas” izbaudīt diabēta pacientu ikdienu – situācijas, kad diabēts ir blakus nepārtraukti, liek par sevi manīt ik uz soļa, pārsteidz brīžos, kad tas tiek gaidīts vismazāk, ievērojami apgrūtinot jebkuru cilvēka darbību un rīcību un dažkārt pat radot ne vien neveiklus, bet arī veselībai un dzīvībai bīstamus momentus.
Diabēts, kas tautā pazīstams arī kā “cukurslimība”, rodas, kad organismā ir pazemināts insulīna daudzums. Reģistrēto diabēta slimnieku skaits Latvijā nepilnos divdesmit gados ir trīskāršojies – saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2001. gadā Latvijā ar diabētu slimoja 29 492 cilvēki, savukārt 2017. gadā diabēts konstatēts jau 91 571 iedzīvotājam. Diemžēl liela daļa sabiedrības neizprot šīs slimības simptomus un gaitu, kā arī to, cik liela nozīme diabēta slimnieka ikdienas dzīves kvalitātes nodrošināšanā ir līdzcilvēku atbalstam, iejūtībai un spējai pareizi rīkoties kritiskās situācijās.
11.11.2018.
Aktivitātes, kas visvairāk patērē mobilo internetu
Pēdējo divu gadu laikā Latvijā īpaši strauji pieaudzis mobilā interneta patēriņš, sasniedzot 6,7 GB uz vienu pieslēgumu. Tas ierindo Latviju ceturtajā vietā starp tehnoloģiski attīstītākajām valstīm pasaulē. Vadošais mobilo sakaru operators “Tele2” apkopojis aktivitātes, kas mobilo interneta tīklu noslogo visvairāk. Lielāko datu apjomu iespējams patērēt, skatoties video saturu, klausoties mūziku, kā arī tiešsaistē spēlējot spēles. Krietni mazāk interneta tiek izlietots, pārlūkojot sociālos tīklus, veicot balss zvanus internetā, izmantojot ģeolokācijas lietotnes, piemēram, Waze, un e-pastu pārlūkošana.
1. Filmu un labas kvalitātes video skatīšanās
Augstākās kvalitātes video straumēšanair viens no lielākajiem iespējamajiem datu patēriņa avotiem viedtālrunī. Iemīļota seriāla skatīšanās stundas garumā lietotnē TV Play Premiumvar iztērēt līdz pat 500 MB interneta. Turklāt video kvalitāte, kādā seriāls vai filma ir skatīta, būtiski ietekmē datu apjomu – jo labāka kvalitāte, jo vairāk mobilo datu tiks izlietoti. Piemēram, ja tālruņa uzstādījumos video atskaņošanas kvalitāte atzīmēta kā zema, tad, patērējot 1 GB mobilā interneta, varēs skatīties video līdz pat 4h, kamēr izcilā kvalitātē šāds datu apjoms tiks sasniegts jau pēc stundas.
2. Spēles tiešsaistē
Ja brīvo laiku lietotājs pavada spēlējot spēles savā viedierīcē, tad var rēķināties ar līdz pat 300MB/ h lielu datu patēriņu. Protams, šis datu patēriņš ir atkarīgs no spēles veida. Piemēram, ja, izmantojot 4G mobilo internetu, tiks spēlēta spēle Counter-Strike: Global Offensive, var atvadīties no 250 MB/h. Taču ir arī tiešsaistes spēles, kuru datu patēriņš ir zemāks pat par sociālā tīkla Facebookapmeklēšanu, piemēram, spēlējot World of Warcraft,tiks patērēti tikai 10MB/h, gadījumā, ja plašajā spēlē būsi viens lietotājs.
3. Mūzikas klausīšanāsviedtālrunī
Straumēšana vietnē Spotify ir kļuvusi par vienu no populārākajiem veidiem kā klausīties mūziku. Šogad Spotifyabonementu skaits ir audzis līdz 83 miljoniem lietotāju visā pasaulē, taču arī šai legālajai mūzikas straumēšanas vietnei ir liels mobilo datu patēriņš – pat 115MB/h, turklāt tas ir atkarīgs no audio kvalitātes, ko iespējams pamainīt savā viedtālrunī. Ja klausītājs izmanto Spotify Premium, tad, lejupielādējot dziesmas savā tālrunī, ir jārēķinās arī ar patērētiem papildu datiem.
4. Sociālo tīklu aplūkošana
Vai esi sevi vairākkārt pieķēris katru brīvu brīdi skatot laika joslu Facebookvai arī draugu un slavenību ievietoto saturu Instagram? Ja atbilde ir jā, tad šāda sociālo tīklu pārlūkošana var iztērēt līdz pat 100MB datu stundas laikā. Galvenais iemesls – aplikācijas iestatījumos ir uzstādīts, ka laika joslā video tiek atskaņoti automātiski.
5. Aktivitātes, kas patērē nedaudz interneta
Nav noslēpums, ka gandrīz katrs navigācijas lietotājs kādreiz ir aizdomājies, cik daudz mobilo datu tā patērē, un, iespējams, pat izvairījies no šo aplikāciju lietošanas. Patiesībā tas, ka navigācija patērē daudz datu, ir mīts. Piemēram, Wazestundas laikā patērē vien 10MB, kas ir 4x mazāk nekā 10 minūšu ilgs video zvans. Savukārt vismazāk datu patērē e-pasta pārlūkošana – vien 0,03MB.
Autors: Tele2
10.11.2018.
Kā ar kibermobingu cīnās Markus Riva, Toms Grēviņš un Lelde Ceriņa?
No kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā nav pasargāts neviens, arī sabiedrībā zināmas personības –naidīgi komentāri, pazemojošas ziņas, viltus sociālo mediju profili u.c. kibermobinga izpausmes ir viņu ikdiena. Mobilo sakaru operators BITE iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros ir apkopojis iniciatīvas vēstnešu jeb kibersargu – mūziķa Markusa Rivas, TV personības Leldes Ceriņas, radio ētera personības un dīdžeja Toma Grēviņa – pieredzes stāstus un padomus, kā neļauties kibermobinga ietekmei.
Attīstoties mobilajām ierīcēm un palielinoties interneta pieejamībai, kibermobings ir kļuvis par aktuālu problēmu, īpaši bērnu un pusaudžu vidū. Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu un mazinātu kibermobingu, BITE sadarbībā ar Valsts policiju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Latvijas Drošāka interneta centru, psihologiem un citu jomu ekspertiem ir uzsākusi iniciatīvu “Iekod pirkstā!”, kuras ietvaros tiek organizētas dažādas izglītojošas aktivitātes gan bērniem, gan arī viņu vecākiem un pedagogiem. Tajās aktīvi iesaistās arī sabiedrībā zināmas personas, daloties savā pieredzē un padomos, jo nav noslēpums, ka reāli piemēri prātā paliek vislabāk.
# Nelasi negatīvos komentārus!
Ja agrāk emocionālā vardarbība skolēnu vidū tika īstenota tikai klātienē, mūsdienās tā aizvien biežāk ir sastopama interneta vidē. Par to praksē pārliecinājusies arī L. Ceriņa. Proti, viņa skolas laikā daudz tika apcelta, jo bija pirmais bērns klasē, kurš sāka nēsāt brilles. Skolasbiedri pat mēdza uz ceļa, pa kuru L. Ceriņa parasti devās pēc skolas uz mājām, ar krītu uz asfalta rakstīt dažādas riebeklības, aizskarošus vārdus, piemēram, “briļļainā kobra”, “ačkariks” u.c. Tas viss gan sagādāja daudz sāpīgu brīžu, gan arī “norūdīja”, tāpēc šobrīd emocionālo vardarbību, ar kuru saskaras internetā viņa uztver daudz racionālāk.
“Pirmkārt, der atcerēties, ka cilvēkiem, kuri izvērš kibermobingu, visbiežāk ir ļoti daudz kompleksu – interneta vidē viņi jūtas varenāki, vairāk pārliecināti par sevi. Otrkārt, komentāru sadaļa ir jāuztver kā liela gružu kaste, un mēs taču ikdienā nerakājamies pa miskasti, vai ne?! Nevajag lasīt šos negatīvos komentārus un ļauties kibermobingam! Treškārt, ievēroju ikdienā principu – ja esi nolēmis kādam uzrakstīt kritisku komentāru, neaizmirsti sniegt viņam arī vērtīgu padomu. Ja to nevari, labāk klusē!” tā L. Ceriņa
# Neuzticies cilvēkiem internetā!
Arī mūziķis M. Riva savulaik tika pakļauts emocionālajai vardarbībai no skolasbiedru puses, jo citiem likās, ka viņš ir atšķirīgs sava tajā laikā liekā svara un nepareizā sakodiena dēļ. ”Tagad esmu uzaudzējis gana biezu “ādu”, lai stāvētu pāri visām negācijām gan reālajā, gan digitālajā vidē, jo, piemēram, ar kibermobingu ikdienā visbiežāk saskaros sociālajos tīklos.”
Tieši iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros M. Riva atklāja, ka kāds viņa vārdā ir izveidojis “jaunu” jeb viltus profilu sociālo tīklu platformā “Instagram”. Tajā tiek publicētas izķēmotas mūziķa fotogrāfijas.
“Šis it kā manā vārdā izveidotais profils parāda, cik neaizsargāti patiesībā esam. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā labāk rīkoties šādā un citās kibermobinga situācijās. Piemēram, šajā konkrētajā gadījumā noteikti ir jāsaglabā viltus profilā publicēto bilžu, gan arī negatīvo komentāru “skrīnšoti” un jāziņo par tiem sociālā tīkla administrācijai. Teikt komplimentus un jaukus vārdus, ir krietni patīkamāk, nekā sāpināt kādu, tāpēc aicinu nenolaisties līdz varmākas līmenim,” uzskata mūziķis.
Lai mazinātu kibermobingu, M. Riva ikdienā pats ievēro vairākus “baušļus” un iesaka to darīt arī citiem. Pirmais – neuzticies cilvēkiem internetā, jo nekad nevar zināt, kas ir tas cilvēks otrpus ekrānam un kādi ir viņa patiesie nolūki. Otrais – “iekod pirkstā”, pirms ko raksti internetā. Visbeidzot, trešais – nekautrējies meklēt palīdzību, ja tāda nepieciešama!
# Neļaujies provokācijām!
Arī T. Grēviņš ar kibermobinga situācijām visvairāk saskaras dažādu sociālo tīklu platformās. Viņaprāt, viens no efektīvākajiem veidiem, kā apturēt kibermobingu – bloķēt varmāku un ignorēt negatīvos komentārus. Turklāt, viņa pieredze liecina – ja arī ar laiku sociālajos tīklos izveidojas draudzīga komūna, vienmēr jātur acis vaļā un jāuzmanās no nepazīstamiem cilvēkiem internetā.
“Internets nav vieta visatļautībai – tajā ir jāuzvedas tāpat kā reālajā dzīvē! Reiz vaicāju Latvijā populāriem mūziķiem, kā viņi tiek galā ar visām negācijām, kas parādās internetā. Izrādās recepte ir pavisam vienkārša – nelasīt riebīgas ziņas un komentārus! To tagad daru arī pats un iesaku darīt citiem,” uzsver dīdžejs, piebilstot, ka vienmēr der atcerēties arī par to, ka agresīvos komentētājus var arī bloķēt, kā arī par viņiem var un vajag ziņot konkrētā sociālā tīkla administrācijai.
“Protams, katram no mums ir arī jāseko līdzi savām darbībām internetā. Piemēram, ir svarīgi vienmēr padomāt, pirms ko publicējam, jo tā varam neviļus izprovocēt agresorus. Tāpat ir vērts atcerēties vispārzināmo patiesību – nedari citam to, ko tu pats nevēlētos, lai nodara tev,” tā T. Grēviņš.
Autors: Bite
11.10.2018.
No “Lamborghini Urus” līdz “Dacia Duster”, aizvadīta pirmā “Latvijas Gada auto 2019” testa dienā
No 8. līdz 11. novembrim notiek konkursa “Latvijas Gada auto 2019” svarīgākais pasākums – Lielais testa brauciens, kura laikā žūrija, 28 auto nozares ekspertu komandā, vērtē 29 konkursam pieteiktos jaunākos auto modeļus un izvirzīs septiņus finālistus.
Pēc visu dalībnieku fotosesijas pie Nacionālās bibliotēkas žūrija piektdien, 9. novembrī, devās uz bāzes vietu – viesnīcu “Laguna House” pie Sunīšu ezera Garkalnes novadā.
Pēc izmēģinājuma braucieniem, kas ilga visu dienu, vakarā ar savu jaunāko modeļu prezentācijām bija ieradušies dažādu dīlercentru pārstāvji (arī no Igaunijas), atbildot uz žūrijas biedru jautājumiem par modeļa pozicionējumu tirgū un tehnoloģiskajām īpatnībām.
Galerija
Pauls Timrots, režisors:“Pēc šīs diena ir skaidrs, ka auto koplietošanas pakalpojums neaizies, jo vienkārši apniks, katrā automobilī regulēt sēdekli, stūri un radio stacijas”.
Jānis Rapa, “Lattelecom” administratīvā atbalsta nodaļas vadītājs:“Kārtējais kontrastu gads, kad vienā dienā var izbraukt un izbraucu ar “Lamborghini Urus un Suzuki Swift”. Taču īpašs prieks par abiem elektroautomobiļiem. Lai gan vēl sarežģītāka izvēle būs Tautas balsojumā, pēc tādas premium pārstāvniecības ir neprognozējami paredzēt uzvarētāju”.
Juris Zvirbulis, LAMB prezidents:“Priecē kuplais dalībnieku skaits, it sevišķi, premium segments, kurā ir necerēti daudz pretendentu”.
Uldis Rolis, autoservisa vadītājs:“Ir trīs automobiļi, kuri spolē un viens, kuram tas piestāv – abi elektroauto “Hyundai Kona Electric, Nissan Leaf” un “Lamborghini Urus”. Un nenorakstiet, nenorakstiet dīzeļdzinēju automobiļus”.
Konkursā “Latvijas Gada auto 2019” piedalās (pieteikšanās kārtībā): “BMW X3”, “ŠKODA Fabia”, “Hyundai Kona”, “Hyundai Kona Electric”, “SEAT Arona”, “Ssangyong Rexton”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, “Nissan Leaf”, “Mercedes-Benz A-klase”, “Mercedes-Benz CLS”, “Citroën C3 Aircross”, “Citroën C4 Cactus”, “Citroën Berlingo”, “Jaguar E-pace”, “Volkswagen T-Roc”, “Volkswagen Touareg”, “Dacia Duster”, “Peugeot 508”, “Peugeot Rifter”, “Subaru XV”, “KIA Ceed”, “KIA Sportage”, “Lamborghini Urus”, “Suzuki Swift”, “Honda CR-V”, “Audi A6”, “Audi A7 Sportback”, “Audi Q8” un “Ford Focus”.
Konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 7. decembrī viesnīcā “Avalon Hotel”, kad tiks apbalvots “Latvijas Gada auto 2019” titula ieguvējs un uzvarētāji papildus nominācijās, kā “Eko, Dizaina balva, Ģimenes, Sportiskākais, Mazais, Premium, 4×4 Apvidus auto, Pilsētas Apvidus auto 2019” un “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija”.
Nominācijā “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija” no 14. novembra līdz 5. decembrim varēs balsot ikviens gan internetā gadaauto.iauto.lv, gan klātienē tirdzniecības centrā “Mols”. Iepriekšējā gadā tika saņemtas 11 355 balsis
Informatīvi atbalsta: “Delfi”, “iAuto.lv”, “Latvijas Avīze”, “Tvnet”, “jauniauto.lv”, “Auto ziņas”, “garaza.lv”, “Dieviete.lv”, “dzivoklis.lv”. Atbalsta: t/c “Mols”, viesnīca “Laguna House”, LAMB, “V4 motors”.
Autors: iAuto.lv 10.11.2018.
Noslēdzas brīvdabas skriešanas sezona: cik aktīvi skrējēji šogad bijuši Latvijas iedzīvotāji?
Šogad daba lutina mūs ar siltu un sausu rudeni, kas ir pa prātam tiem, kuri iecienījuši rīta vai vakara skrējienu svaigā gaisā. Neraksturīgi garā sezona tomēr pamazām tuvojas noslēgumam. Kā sagatavoties, lai no sirds izbaudītu pēdējos rudens skrējienus, un ar kādiem rezultātiem šogad varam lepoties, stāsta aktīva skrējēja un “Euroaptieka” farmaceite Anna Ļapidevska.
“Svaigs gaiss, skriešana un laba kompānija ir lieliska kombinācija labam garastāvoklim un būtisks priekšnosacījums veselības uzturēšanai. Pareizi skrienot, tiek stiprināta sirds un asinsvadu sistēma, kontrolēts svars, izdalās laimes hormoni – endorfīni, uzlabojas miega kvalitāte. Tā nebūt nav tikai vasarai piemērota nodarbe – kamēr ir gana silts, skriešanu var turpināt, vienīgi rudenī un ziemā īpaši jāpadomā par apģērba izvēli. Daudzie šogad organizētie skrējieni un lielais dalībnieku skaits liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem šī nodarbe kļūst aizvien iecienītāka. Arī šoruden vēl varat paspēt piedalīties vairākos skrējienos, lai godam noslēgtu silto skriešanas sezonu,” iesaka Anna Ļapidevska.
Rekordi krīt
Lielāki un mazāki, tematiski vai nē, dažādi organizēti skrējieni tiek rīkoti gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Lielākajā rudens skrējienā –“Euroaptieka Skrien Rīga”, kas notika 22. septembrī, visaktīvākie izrādījušies bērnu un jauniešu distanču dalībnieki. Jauniešu nakts skrējienā We Flypiedalījušies 1300 skrējēji, 2 kilometru garajā Ģimenes distancē devās 819 dalībnieki, bet 804 bērni vecumā no 2 līdz 12 gadiem piedalījās Bērnu skrējienā. “Euroaptieka Skrien Rīga” pulcēja arī 355 skrējējus 21 kilometra distancē, 598 – 10 kilometru distancē un 271 – 5 kilometru distancē. Pavisam finišēja 2847 dalībnieki tradicionālajās distancēs un 1300 We Fly dalībnieki.
Savukārt “Euroaptieka Sieviešu skrējiens” jūnija sākumā pulcēja 5500 reģistrēto dalībnieku, un šajā skrējienā vispopulārākā izrādījās 5 kilometru distance, kurā devās 1748 dalībnieki. 682 izvēlējās skriet 10 kilometrus, 762 piedalījās 2 kilometru pāru skrējienā, bet 908 dalībnieki finišēja bērnu skrējienā.
Jau ierasti daudz dalībnieku pulcē arī lielie ikgadējie skrējieni – “Bigbank Skrien Latvija” ar 30 000 reģistrētajiem dalībniekiem, kā arī “Lattelecom” Rīgas maratons, kam šogad reģistrējās rekordliels dalībnieku skaits – 37 645 skrējēji no 78 valstīm. Nu jau ierasti ļoti populārs ir arī taku skrējienu seriāls “Stirnu buks” – 2018. gada sezonā tajā piedalījušies pavisam 24 828 dalībnieki, katrās sacensībās pulcējot vidēji 3500 dalībnieku.
Kur skriet vēl šoruden?
Latvijas valsts simtgades priekšvakarā jau ceturto gadu gaismas festivāls “Staro Rīga” aicina uz īpašu un neaizmirstamu nakts skrējienu, kas notiks 16. novembrī plkst. 17.30 Kronvalda Parkā. Tajā iespējams reģistrēties 5 kilometru skriešanas, iešanas un nūjošanas distancei, kā arī 1,5 kilometru ģimenes skrējienam, kā arī foto orientēšanās komandu sacensībām. Distancē pavadītais laiks gan netiks mērīts, toties šī skrējiena devīze “Skrien un staro” ir viena no rosinošākajām.
Savukārt 17. novembrī plkst. 12.00 Jelgavas novada Valgundes pagasta Ziemassvētku kauju muzeja “Mangaļi” teritorijā un tās apkārtnē jau piekto reizi notiks krosa skriešanas pasākums ar cēlu nosaukumu “Patriots 2018”. 8 un 23 kilometru distancēs būs iespējams doties gan skrējienā, gan ar nūjošanas nūjām.
Pareizi izvēlēts apģērbs
Anna Ļapidevska, aktīva skrējēja un “Euroaptieka” farmaceite, atgādina – ļoti svarīgs ir pareizi izvēlēts apģērbs, kas piemērots laikapstākļiem: “Rudens periodā skriešanas apģērbam būtu jābūt vairākās kārtās. Tomēr jāizvairās no pārāk liela apģērba daudzuma – jāpatur prātā, ka skriešanas laikā ķermeņa temperatūra paaugstinās, uzlabojas asinsrite, sirds strādā ātrāk un pastiprinās sviedru izdale, tādēļ jāizvairās no pārmērīgas sakaršanas.” Tāpat, sportojot ārā, ir būtiski, lai kājas vienmēr būtu sausas, turklāt apaviem jābūt lielai protektora rievai un labai amortizācijai. Lai nesaaukstētos un maksimāli pasargātu sevi no nelabvēlīgo faktoru ietekmes, piemēram, aukstuma, lietus un vēja, ir obligāti jāpadomā par “vājo” vietu aizsardzību. Lai galva, seja un muguras lejasdaļa būtu labi nosegtas, lieti var noderēt ausu sildītājs, šalle un cimdi.
Iesildīšanās
Tāpat kā vasarā, iesildīšanās ir obligāta treniņa sastāvdaļa arī rudenī, bez tās skriešanu nav vēlams sākt, it īpaši aukstā un lietainā laikā. “Pirms skrējiena veiciet vieglu iestiepšanos, virkni kāju vēzienu, dažus palēcienus un izklupienus. Tas palīdzēs ķermenim labāk pielāgoties skrējienam aukstumā. Skriešanas laikā neļaujiet sev atdzist – pēc treniņa beigām uzreiz pārģērbieties sausās drēbēs un tikai pēc tam veiciet atsildīšanos un izstiepšanos,” atgādina “Euroaptieka” farmaceite.
Pareizs uzturs un šķidrums
Un, visbeidzot, arī aukstā laikā nevajadzētu aizmirst par pareizu uzturu un pietiekamu daudzumu šķidruma. Ēdienreizē pirms skriešanas noteikti jāizvairās no taukvielas saturošiem produktiem, jo tauki var kavēt tūlītēju enerģijas pieplūdumu. Pirms paša skrējiena sākuma var apēst pavisam nelielu uzkodu – pusi banāna, dažas rozīnes vai marmelādes gabaliņu. Olbaltumvielas ir ieteicamas uzreiz pēc treniņa vai sacensībām – tās kopā ar saliktajiem ogļhidrātiem lieliski atjauno muskuļu tonusu. Savukārt kafijai un zaļajai tējai ir stimulējošs efekts, kas palīdz garo distanču skrējējiem ilgāk izturēt lielu slodzi, taču jāatceras, ka tie ir arī atūdeņošanos veicinoši dzērieni, tāpēc ja dzert, tad tikai nelielu tasīti. Būtiska nozīme ir šķidruma uzņemšanai: skriešanas laikā ieteicams sākt dzert ūdeni jau laikus, kamēr slāpju sajūta nav sākusies. Ja jūtat slāpes fiziskās slodzes laikā, tas norāda, ka ūdens organismā jau ir par maz.
“Lai skriešana sagādātu prieku un uzlabotu veselību, galvenais ir tai ļauties ar prieku. Ja skrienot jūtaties slikti, iespējams, esat izvēlējušies nepiemērotu slodzi, vai arī jūsu organismam labāk derētu citas aktivitātes. Galvenais ir kustību prieks un sacensību gars – tad arī rudens nešķitīs ne tumšs, ne auksts,” atgādina Anna Ļapidevska.
Autors: Euroaptieka
10.11.2018.
