Svētki ir laiks, kad daudz ēdam, dzeram un priecājamies. Taču pārspīlējumi brīvdienu laikā var izraisīt stāvokli, kas pazīstams kā svētku sirds sindroms. Kas tas ir un ko darīt, lai no tā izvairītos?

„Gada nogale, kas allaž pārpilna svinībām un ballēm, arī aptiekā ir spraigs laiks – klienti vēlas iegādāties vitamīnus, lai spētu tikt galā ar gaidāmo slodzi, preparātus ādas un matu stāvokļa uzlabošanai, medikamentus uz šķiedrvielu bāzes, kas ir palīdzīgi ķermeņa masas kontrolei un, visbeidzot, arī zāles gremošanas traucējumu novēršanai. Šis top pirkumu klāsts labi uzrāda, kas mūs interesē gadumijas svētku un brīvdienu laikā,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva un nekavējoties uzsver, ka līdztekus vajadzētu padomāt arī par sirdi, kam pasākumu pārsātinātībā nāksies uzņemties vislielāko slodzi. 

„Lai gan ir pilnīgi normāli nedaudz sevi palutināt, esiet piesardzīgi, lai neaizietu pārāk tālu un nenonāktu līdz svētku sirds sindromam. Medicīniski šo stāvokli apzīmē kā akūtu toksisku miokardītu, kas var piemeklēt pārmērīga alkohola un nesātīga ēdiena uzņemšanas gadījumā,” skaidro Inga Orleāne, „Veselības centru apvienības” vispārējās prakses ārste un EKG metodes speciāliste. 

Kas ir svētku sirds sindroms

Viena no būtiskākajām pazīmēm akūta toksiska miokardīta gadījumā ir priekškambaru fibrilācija jeb neregulāra sirdsdarbība, kas saistīta ar pārmērīgu uztura un alkohola patēriņu koncentrētā laika nogrieznī. Lai gan tas var notikt jebkurā laikā, visizplatītākais posms ir gada nogales brīvdienās, kad svētki ir vispiesātinātākie un savās izvēlēs par to, ko “gāžam” vēderā, kļūstam neizvēlīgi.

Svētku sirds sindroms var piemeklēt ikvienu, taču lielāks risks ir tad, ja jau ir kādas sirds problēmas. Laika gaitā tās var izraisīt nopietnākas komplikācijas, piemēram, sirds mazspēju un insultu.

Kā izpaužas svētku sirds sindroms

Tā simptomi ir tādi paši kā priekškambaru fibrilācijas gadījumā.

Var just:

•           enerģijas trūkumu jeb nogurumu, kas ir izteiktāks nekā parasti brīvdienās;

•           diskomfortu krūšu rajonā – tas var izpausties kā sāpes vai spiediens krūtīs;

•           reiboni un sajūtu, ka var zaudēt samaņu;

•           sirdsklauves – šķiet, ka var dzirdēt, kā sirds dauzās krūtīs;

•           apgrūtinātu elpošanu – ikdienas gaitās ir grūtāk elpot, iespējama apgrūtināta elpošana arī miera stāvoklī.

Kā sindromu ārstē

Tas ir atkarīgs no vispārējā veselības stāvokļa – atbilstoši tam tiks noteikta terapija, taču vispirms ārsts ieteiks pilnībā atteikties no alkohola. Pētījumi liecina, ka izdzerot mazāk nekā 80 miligramus alkohola dienā, var samazināt “svētku sirds sindroma” risku.

Vai no  svētku sirds sindroma ir iespējams izvairīties 

Jā! Un tas nebūt nenozīmē, ka jāsēž ar glāzi ūdens, kamēr visi pārējie izklaidējas. 

Lūk, daži padomi veselīgai atpūtai!

Ēdiet un dzeriet ar mēru. Ja vakarā dodaties uz ballīti, brokastīs un pusdienās ēdiet mazāk. Vai arī paēdiet pilnvērtīgu, veselīgu maltīti tieši pirms pasākuma, lai būtu mazāk kārdinājuma pārspīlēt. Tā vietā, lai nogrieztu milzīgu šķēli no namamātes slavenās kūkas, paņemiet mazāku gabaliņu, ēdiet lēnāk un izgaršojiet katru kumosu. Malkojiet vienu kokteili visu vakaru, nevis tveriet pēc otra, trešā, piektā.

Nepārtrauciet fiziskās aktivitātes. Ievērojiet savu regulāro treniņu rutīnu – svētku dienas nav iemesls pārtraukt aktivitātes. Ja rūpēsities par veselību arī garās brīvdienās, būs mazāka iespēja iegūt paliekošās sirds problēmas.  

Centieties saglabāt mieru. Brīvdienu laikā dažkārt nākas izjust papildu stresu. Tas ir normāli, taču neļaujiet tam kļūt nekontrolētam. Dodiet laiku atslodzei no kņadas un vienkāršām, ierastām nodarbēm. Tas var palīdzēt uzlabot sirds veselību.

Esiet uzmanīgi ar medikamentiem. Pēc nakts uzdzīves ar alkohola lietošanu nereti gribas ķerties pie nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, lai atvieglotu paģiru jeb toksikozes simptomus. Taču šīs zāles var radīt vēl lielāku stresu sirdij – paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt sirdsdarbības traucējumu risku.

Ar Drossinternets.lv ziņojumu līnijas starpniecību katru gadu mūsu redzeslokā nonāk 5-10 vajāšanas gadījumi, kad varmāka ilgstoši izseko vai novēro savu upuri un tādējādi iedveš bailes. Ne katrs zina, ka vajāšana ir krimināli sodāma. Viens no Latvijā plašāk zināmākajiem gadījumiem ir žurnālistes Ingas Sprinģes vajāšana. Divus gadus no viņas neatkāpās varmāka, labi apzinoties, ka žurnāliste nevēlas ar viņu komunicēt, izteica draudus, ieradās darbavietā ar bēru pušķi. Tiesa vajātājam piesprieda 2 mēnešu cietumsodu.

Kāda uzvedība būtu uzskatāma par vajāšanu? 

Vajāšana ir atkārtota draudīga izturēšanās, kas biedē upuri. Vajāšanas izpausmes ierobežo tikai varmākas fantāzija – tā var būt gan fiziska izsekošana ikdienas gaitās, gan arī sekošana sava upura darbībām interneta vidē, piemēram, sociālo mediju platformās. Vajātāja arsenālā bieži vien ir regulāra, uzmācīga un biedējoša kontaktēšanās ar upuri ar telefona, īsziņu, e-pasta starpniecību, pārspīlēti uzmanības apliecinājumi interneta komentāros, tieši vai netieši draudi.

Vajātāja motīvi mēdz būt atšķirīgi. Bieži vien tā ir šantāža un naudas izspiešana, kad vajātājs iepazīstas ar savu upuri internetā un, izmantojot uzticēšanos, izvilina personiska rakstura informāciju, intīma rakstura foto vai video, kas vēlāk lieti noder noziedzīgo nodomu īstenošanai. Ir bijuši gadījumi, kad varmāka nosūta saiti, kuru upuris atver un, pašam nezinot, dod piekļuvi savam datoram un visai informācijai, kas tajā atrodas. Visbiežāk tas izpaužas kā draudzīgs aicinājums ar solījumu, ka dators tiks savests kārtībā un, piemēram, tam tiks uzlikta jaunākā pretvīrusa programma. 

Nereti ar vajāšanu var noslēgties arī pāra attiecības, kad ar šķiršanos neapmierināts partneris sāk izsekot savu bijušo un cenšas būt klātesošs vēl ilgi pēc tam, kad partnerattiecības ir pārtrauktas. Ir bijuši pat gadījumi, kad bijušais partneris izmanto izsekošanas tehnoloģijas, piemēram, programmas partnera viedtālrunī vai datorā. Visbiežāk šādā veidā tiek mēģināts piespiest bijušo  pārdomāt un atgriezties attiecībās. Ja tas neizdodas, varmāka vajājot cenšas atriebties par, viņaprāt, pieļauto netaisnību. Mēdz gadīties, ka savu darba devēju vai citus kolēģus uzsāk vajāt kāds no bijušiem darbiniekiem, lai atriebtos par, viņaprāt, netaisnīgu atlaišanu.

Pastāv arī iespēja izprovocēt vajātāju, sociālo mediju platformās neapdomīgi publicējot pārāk daudz personiska rakstura informācijas, līdz uzrodas kāds pārlieku uzmācīgs sekotājs, kurš rūpīgi seko līdzi publicētajam saturam un pēc tam izsaka komentārus vai sūta privātas ziņas, pēc kurām cilvēks vairs nejūtas īsti droši. Nereti ar šādām situācijām nākas saskarties sabiedrībā pazīstamām personām. 

Kā sevi pasargāt? 

Pirmkārt, aicinu katru rūpīgi pārdomāt, kādu informāciju publicējat sociālajos tīklos  –  vai tā nav pārāk privāta un tās nonākšana svešās rokās nevar jums kaitēt? Publiski pieejami sociālo mediju konti, ikdienas gaitu dokumentēšana, pārāk atkailinātu fotogrāfiju ievietošana, atrašanās vietas iespējošana ir informācija, kas padara izsekošanu par viegli paveicamu uzdevumu.

Otrkārt, ļoti ieteicams parūpēties par stingriem privātuma ierobežojumiem bērnu kontiem sociālo tīklu platformās, panākot, ka viņu ierakstus redz tikai draugi. Noteikti jāpārrunā ar bērniem riski, ja tiek apstiprināta draudzība ar cilvēkiem, kurus bērns dzīvē nepazīst. 

Treškārt, saprotot, ka tiekat vajāts vai jūsu tuvinieku lokā ir vajāšanas upuris, noteikti ir jāmeklē palīdzība.  Lai konsultētos par pareizāko rīcību, aicinām sazināties ar mums, ziņojot drossinternets.lv mājaslapā vai sūtot e-pastu zinojumi@drossinternets.lv. Tāpat vēlams gādāt par pierādījumu (ziņu, ekrānšāviņu u. c.) apkopošanu un vērsties Valsts policijā. 

Nobeigumā jāpiemin, ka Krimināllikums paredz sodu par vajāšanu, kas tiek traktēta kā vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai tuvinieku drošību. Sods par šādu rīcību ir īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai arī naudas sods.

Ko piedāvāt – tēju, kafiju? Šķiet, ka šie ir biežāk sacītie vārdi pēc sasveicināšanās, jo īpaši drēgnajos mēnešos. Patiešām, abi dzērieni ir ne tikai gardi un sildoši (kas nav mazsvarīgi ziemā!), bet arī satur daudzas veselību uzturošas vielas.

Kafijas vai tējas tases piedāvājums demonstrē mūsu viesmīlību un savā ziņā ir arī labas veselības vēlējums. “Farmakoloģijā un farmācijā par ietekmi uz veselību runājam, apskatot, kādas aktīvās vielas saturu konkrētā produktā un tās īpašības,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva, skaidrojot par šo populāro dzērienu spēju dot labumu veselībai. 

Kafija un tēja, tāpat kā ūdens, ieņem vienu no pirmajām vietām iecienītāko dzērienu vidū visā pasaulē. Gan kafijā, gan tējā ir sastāvdaļas, kas var uzlabot veselību, bet kā viena no pievienotajām vērtībām minama socializēšanās – tējas vai kafijas tasīte ar draugiem vienmēr ir labs iemesls satikties. 

Vai zinājāt?

Kafijas pupiņas ienākas kokos, kas atrodami vairāk nekā 50 valstīs visā pasaulē. Pupiņas tiek grauzdētas un samaltas, pēc tam vārītas, tvaicētas vai vienkārši aplietas ar vārošu ūdeni, lai pagatavotu kafiju atkarībā no tā, kādas konkrētajā vietā ir kafijas pagatavošanas tradīcijas un kāda kafija vislabāk garšo tās baudītājiem.

Tēju dzer vairāk nekā divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju. Parasti tā pagatavota no Camellia sinensis krūma lapām. Tējai ir daudz dažādu nosaukumu – zaļā, melnā, olong, mača, puerh u.c. Kāda ir atšķirība? Tējas lapas izžāvē un sasmalcina, lai izdalītos eļļas, un pēc tam tās fermentē dažādās gatavības pakāpēs, atkarībā no tējas veida. Fermentācija ir ķīmiska reakcija, kas notiek gaisa ietekmē, un tā nosaka dzēriena garšu un aromātu. Jo ilgāk fermentēta, jo vairāk tajā kofeīna. Zaļajai tējai izmanto lapas, kas nav raudzētas, tāpēc tajā kofeīna gandrīz nav. Olung tējai izmanto nedaudz raudzētas lapas, savukārt melnās tējas lapas tiek raudzētas visilgāk.

Mazā “aptieka” tējas un kafijas tasē

Kafija un tēja kā populāri, ikdiena lietoti dzērieni rosina arī zinātnieku interesi un tiek pētītas to īpašības. Tiesa, dažkārt, atklājot kaut ko jaunu, iepriekšējās atziņas nākas kritiski pārskatīt, tomēr šiem dzērieniem, pateicoties to sastāvam, piemīt īpašības, ko grūti apšaubīt. Lūk, kāda var būt tējas un kafijas lietošanas saistība ar veselību!

Brīvie radikāļi 

Tās ir ķīmiskās vielas, kas var kaitēt cilvēka šūnām un izraisīt dažādas slimības. Tēja un kafija palīdz organismam ar tiem cīnīties, pateicoties dzērienos esošajām ķīmiskajām vielām, ko sauc par antioksidantiem.

Cukura diabēts

Gan tējas, gan kafijas dzeršanai ir saistība ar 2. tipa cukura diabēta riska samazināšanu. Kafijā ir daudz antioksidantu, kas palīdz regulēt cukura (glikozi) līmeni asinīs, kas šīs slimības gadījuma ir izšķirosi svarīgi. Savukārt tējā atrodamie antioksidanti palīdz organismam pārstrādāt asinīs nonākušo glikozi.

Parkinsona slimība

Kafija un tēja, iespējams, var labvēlīgi darboties šīs smagās slimības, kas bojā cilvēka smadzeņu nervu šūnas, rada runas un kustību traucējumus, attīstības profilaksē.  Daži pētījumi liecina, ka kofeīns var atvieglot agrīnus Parkinsona slimības simptomus, savukārt citi liecina, ka kafijas un tējas dzeršana var palīdzēt aizkavēt slimības nodarīto postu smadzenēm.

Sirds slimības

Ārsti kādreiz uzskatīja, ka cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām vajadzētu samazināt tējas un kafijas patēriņu dzērienos esošā kofeīna dēļ. Taču nu noskaidrots, ka šiem dzērieniem ir pozitīva iedarbība. Kādā pētījumā atklājās, ka tiem kuri izdzēra 3 līdz 5 kafijas tasītes dienā, bija mazāka kalcijs uzkrāšanās iespējamība asinsvados, kas piegādā asinis sirds muskulim. Tas varētu nozīmēt mazāku sirds slimību risku.

Aknas

Šīs ir vēl viens orgāns, kas, iespējams, gūst labumu. Izdzerot divas, trīs kafijas tasītes dienā, samazinās risks saslimt ar hroniskām aknu slimībām, cirozi, aknu vēzi un, iespējams, tā varētu būt arī alternatīva papildu terapija cilvēkiem, kuriem jau ir šīs problēmas. Kafijā ir vairāk nekā 100 dažādu ķīmisko savienojumu, un zinātnieki vēl cenšas noskaidrot, kā tie iedarbojas uz aknu veselību.

Insults

Insults ir asinsrites traucējumi smadzeņu asinsvados. Tase kafijas vai tējas dienā varētu samazināt tā risku. Tas izskaidrojams ar to, ka kafija var mazināt iekaisumu un palīdzēt kontrolēt cukura līmeni asinīs. 

Alcheimera slimība 

Smagā slimība bojā smadzeņu nervu šūnas (neironus), izraisot atmiņas zudumu, izmaiņas domāšanā un uzvedībā. Kafijā ir antioksidanti, kas var palīdzēt aizsargāt neironus. Arī zaļajā tējā ir vielas, kas var palīdzēt izvadīt no organisma proteīnus, kas, domājams, ir pie vainas šai slimībai.

Žultsakmeņi

Tie ir sīki sacietējušā holesterīna un citu vielu gabaliņi, kas veidojas žultspūslī — nelielā bumbierveida orgānā pie vēdera dobuma. Ja žultsakmeņi netiek ārstēti, tie var izraisīt stipras sāpes un veselības problēmas. Kafija var samazināt risku iedzīvoties žultsakmeņos, jo tā palīdz cirkulēt šķidrumiem caur žultspūsli un samazina holesterīna kristalizāciju.

Svara samazināšana

Dzerot nevis saldinātus šķidrumus, bet gan mazkaloriju dzērienus, piemēram, tēju un kafiju, zaudēt svaru būs vieglāk. Pēdējie var sniegt īslaicīgu sāta sajūtu bez liekām kalorijām. Protams, tikai tādā gadījumā, ja papildus nepievieno cukuru un krējumu.

Nepārcentieties!

“Neskatoties uz kafijas un tējas ieguvumiem veselībai, pārāk daudz kofeīna var radīt uzbudināmību, nemieru un apgrūtināt iemigšanu. Dzērieni arī pastiprināti no organisma izskalo kalciju, kas ilgtermiņā var padarīt kaulus trauslākus, pakļaujot tos lūzuma riskam,” norāda  farmaceite. “Konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu, ja jums ir jautājumi par to, cik tasītes dienā šo dzērienu pieļaujams izdzert, lai nekaitētu kauliem, sirdij, veselīgam miegam, bet gan gūtu no tiem labumu pašsajūtai un veselībai.”

Tas taču ir labi – visu pirms svētkiem paspēt, turklāt izdarīt ideāli, lai pašam, kolēģiem un tuvajiem cilvēkiem prieks! Tomēr perfekcionisms visur un vienmēr nav iespējams, turklāt pārlieka koncentrēšanās uz absolūti ideālu rezultātu var izrādīties milzīga slodze psihei un ar laiku kaitēt arī fiziskajai veselībai. Protams, noteiktās profesijās un dzīves situācijās perfekta precizitāte ir neaizstājama.

„Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atzīst, ka farmaceita profesija ir viena no tām, kas prasa būt vienmēr precīzai, uzmanīgai un organizētai, tātad – savā ziņā perfektai, jo darbs stingri reglamentētā profesijā nepieļauj atkāpes no priekšrakstiem. “Taču ārpus darba gan šo profesionālo perfekcionismu vajadzētu iegrožot, attīstot spēju ieraudzīt prioritātes un ļaujot vaļu arī radošumam un spontanitātei,” saka Ērika un atzīst, ka pašai nācies atrast līdzsvaru starp “perfekti” un “labi diezgan”, lai nepārvērstu savu ikdienas dzīvi par mūžīgu tiekšanos pēc ideāliem rezultātiem visās jomās, jā, arī gada nogalē, kad paveicamo uzdevumu gūzma šķiet bezgalīga.

Kur slēpjas lamatas?

Vienmēr laikā, vienmēr, ievērojot termiņus, vienmēr nevainojami, vienmēr bez kļūdīšanās. Lieliski? Jā, taču tā tas šķiet tikai pirmajā brīdī. Iedziļinoties top skaidrs, ka tiekšanās uz ideālu rezultātu prasa milzīgu piepūli – gan garīgu, gan fizisku. Turklāt paša izvirzītie augstie kritēriji ir kā sargsuns, kas vērīgi pieskata, neļaujot novirzīties.  

“Kaut kādi iedomāti augsti standarti un vēlme tiem atbilst it visā un visur var radīt stresu, kas ar laiku pāraug pastāvīgā trauksmes izjūtā un nereti vainagojas ar somatiskiem traucējumiem – nepatīkamiem fiziskiem simptomiem vai slimību. Piemēram, var rasties sasprindzinājums sprandā, galvassāpes vai gremošanas sistēmas darbības traucējumi. Ar laiku iespējami arī miega traucējumi, izdegšanas sindroms vai kāda cita psihiskās veselības problēma. Arī pēdējo gadu notikumi pasaulē ir radījuši papildu spriedzi. Lai gan, iespējams, cilvēks sakumā tos uztvert tikai kā fonu, izjūtas un domas par tiem tomēr summējas, uzkrājas un maina gan prioritātes, gan spēju visu izdarīt ideāli,” teic Ērika Pētersone.

Kas ir atskaites punkts?

Lūk, ko ir svarīgi saprast! Īsteni perfekcionisti bieži vien ir tādi tikai tādēļ, lai kā izcilākus darbiniekus vai teicamus partnerus viņus uzlūkotu citi. “Pieļaut domu, ka tā varētu nebūt, perfekcionistam var šķist nepieņemami un neizturami. Var būt bail, ka citi neuzslavēs, paveikto neuzskatīs par vērtību vai, vēl šausmīgāk, kritizēs. Nav brīnums, ka pārmērīgā centība un tieksme pēc ideāla var dot negaidītu blakusefektu – kavēt attīstību, un tā noteikti nav pozitīva un perspektīva tendence,” atzīmē farmaceite un piebilst, ka perfekcionisms arī ar viņu savulaik ir izspēlējis kādu “ļaunu” joku – studiju gados, izstrādājot studiju darbus, allaž šķitis, ka var taču vēl labāk, ka vajag vēl iedziļināties, atrast papildu avotus, ka vajag atkal un atkal pārlasīt, labot un pilnveidot, un šis process varētu turpināties bezgalīgi, ja vien nepastāvētu noteikti iesniegšanas termiņi.

“Svarīgi, kādu atskaites punktu izvēlamies. Jo vairāk kādam gribas sacensties ar citiem un viņus pārspēt, jo grūtāk sasniegt ideālu, tādēļ vispirms perfekcionistam ieteiktu veikt korekcijas savā koordinātu sistēmā. Jāpatur arī prātā – jo augstākus standartus sev piemēro, jo lielāka iespēja, ka bargi sevi kritizēsi un noniecināsi, ja neizdosies visu izdarīt ideāli. Tas grauj pašapziņu,” saka farmaceite.  

3 pārbaudīti paņēmieni, kā “ārstēt” perfekcionismu 

1. 1. Neļauj stresam gūt virsroku

“Stress, cenšoties izdarīt ideāli, ilgākā laika posmā var radīt pastāvīgu trauksmi, kas, savukārt, var izpausties ar dažādiem simptomiem – “savilktu” sprandu un plecu zonu, svīšanu, sirdsklauvēm, asinsspiediena paaugstināšanos, baiļu izjūtu, panikas lēkmēm. Ja parādās šādi simptomi, laiks apstāties un apdomāt, kādi tieši faktori to varētu būt izraisījusi un kas darāms, lai stresu mazinātu,” norāda farmaceite un iesaka pamēģināt fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, dziļās elpošanas vingrinājumus, ķermeņa masāžas. Dažkārt ir nepieciešama ārsta konsultācija un, iespējams, arī kāds medikaments emocionālā stāvokļa stabilizēšanai, līdz ar ko var mazināties arī fiziskie simptomi.

1. 2. Parunā ar sevi par mērķiem 

Tiekšanās izdarīt ideāli, atšķirībā no citiem, kuri to nespēj, un par apbrīnu tiem, kuru novērtējums ir svarīgs, diez vai var būt veselīgākais mērķis savai darbībai. “Vajadzētu tikt skaidrībā, kāpēc nevainojams rezultāts tev ir tik nepieciešams. Te noderētu dialogs ar sevi, atbildot uz vienkāršiem jautājumiem: kāpēc es tiecos pēc ideāla; kas notiks, ja to nesasniegšu; kā tieši tas mani ietekmēs? Visbeidzot – vai es varētu būt apmierināts arī ar labi nevis ideāli paveiktu darbu? 

Ja atbildes būs godīgas, iespējams, izrādīsies, ka šis mūžīgais skrējiens pēc ideāla nebūt nav nepieciešams un arī ne tik perfektu rezultātu var uzskatīt par lielisku, kā sasniegšana aiztaupījusi citkārt izjusto trauksmi un bailes no izgāšanās.”

1. 3. Atgriezies sākuma punktā

Arī tas ir noderīgi. Varbūt tieksmē pēc ideāla ir pazudis mērķis – kāpēc? 

Perfekcionisms nepieļauj kļūdas un nepilnības, taču – vai perfekts rezultāts patiešām paaugstina padarītā vērtību? Vai tās nepilnības un procesā pieļautā kļūdīšanās, ko savā darbā zina un redz perfekcionists, ir pamanāmas arī pārējiem un vai tās kaut kā maina attieksmi pret rezultātu, ko citi uzskata par labu esam? Visticamāk – nē. 

“Vajadzētu koncentrēties nevis uz citiem mazsvarīgām nepilnībām, bet gan uz konkrēta darba sākotnējo mērķi un labo rezultātu, ko izdevies sasniegt. Tu esi pelnījis uzslavu vispirms jau no sevis paša – paslavē sevi un apbalvo par ieguldītajām pūlēm. Tavi paveiktie darbi var būt noderīgi un labi arī tad, ja tie nav gluži perfekti. Un svētku laikā viss sarūpētais būs prieka avots tuvajiem cilvēkiem arī tad, ja nebūs tieši tas, ko iepriekš esam savā iztēlē novērtējuši kā obligāti nepieciešamo,” iedrošina Ērika Pētersone.  

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Ziemassvētki ir sena tradīcija, kas ir cieši saistīta ar kaut kā jauna sākumu. Neatkarīgi no tā, vai svētkus svinam kristietības vai senlatviešu tradīciju garā, velkam dedzināt bluķi vai lūkojamies pēc Betlēmes zvaigznes, Ziemassvētki ievada jaunu periodu un liek atvadīties no tā, kas ir bijis un pagājis. Šajā laikā daudzi cilvēki kļūst krietni jūtīgāki un piedzīvo spēcīgas emocijas, jo rūpīgāk novērtē pagājušo periodu. Sajūtas vēl vairāk pastiprina pasaulē notiekošais. Svētku laiks nāk ar gaidām un cerībām, taču, kur gaidas un cerības, tur nereti iespējamas arī vilšanās. Kā izbēgt no Ziemassvētku skumjām un vientulības sajūtas? 

Kā mazināt vilšanās sajūtu?

Ziemassvētku brīnumus gaidīt ir jauki, tomēr ar to jāuzmanās – ja brīnums nenāk un nenāk, vilšanās sajūta ir neizbēgama. “Cilvēks var justies neapmierināts, ka viņam nav īsti labi veicies aizejošajā gadā, nav piepildījušās iepriekšējo svētku vēlēšanās un apņemšanās, un rodas nomācoša sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Protams, tas ir atkarīgs no katra cilvēka rakstura un personības, bet jebkuri izvirzīti, tomēr nesasniegti mērķi var raisīt sajūtu – man nekas nesanāk, es netieku galā, esmu neveiksminieks,” saka AS “Olainfarm” pārstāvju darba efektivitātes vadītājs, sistēmiskais ģimenes psihoterapeits Aldis Miglinieks.

Īpaši spēcīgi šādas sajūtas var pārņemt, ja kaut kas buksē attiecībās ar tuviniekiem, draugiem, dzīvē svarīgiem cilvēkiem. “Svētku kontekstā emocijas var būt ļoti atkailinātas un spēcīgas, esam ievainojami un saasināti uztveram apkārt notiekošo. Vienlaikus svētku laiks ir laba iespēja kaut ko būtiski mainīt, lai turpmāk klātos labāk. Ja attiecībās visu gadu bijušas problēmas, Ziemassvētku brīnums diez vai notiks, bet svarīgākais ir apzināties, kā tad mums iet, cik apmierināti ar to esam un kādas izmaiņas nepieciešamas, lai nākotnē justos labāk,” saka A. Miglinieks. Viņš piebilst – ir svarīgi ticēt izmaiņu iespējamībai, Ziemassvētku laikā – brīnuma iespējamībai, bet svarīgākais ir izprast, kur ir katra paša resursi un kas jāpaveic, lai šis brīnums notiktu.

Ar ko sākt, lai nejustos vientuļi?

Svarīgi apzināties, ka dzīvošana vienam automātiski nenozīmē, ka ir jājūtas vientuļam. Vientulību var izjust arī ģimenes lokā, trokšņainā draugu pulkā un pat kopā ar mīļoto cilvēku, ja mūsu gaidas attiecībās nav piepildījušās. Aldis Miglinieks uzsver – ļoti būtiski ir pieņemt sevi, censties atrast sajūtu, ka ar sevi kopā nekad neesam vientuļi, ka esam atbildīgi par savu pašpietiekamību. Savukārt domājot par attiecībām ar tuviniekiem, ir noderīgi izvērtēt, vai tās nebalstās uz kādu no tik populārajām, taču neauglīgajām izdzīvošanas stratēģijām – cīņu vai bēgšanu. 

“Ja cilvēks reiz ir iemācījies šādi reaģēt uz grūtībām, viņš tā arī turpina funkcionēt – vai nu cīnās ar otru cilvēku jeb nemitīgi strīdas, vai arī bēg no attiecībām. Šajā komplektā labi iederas arī izvairīšanās – ja mājās rodas grūtības, nav nekā vienkāršāka, kā ieiet savā istabā, aizvērt aiz sevis durvis, norobežoties un izlikties, ka mani ģimenes locekļu konflikts neskar. Taču šīs izdzīvošanas stratēģijas nav palīdzošas. Daudz palīdzošāka ir sadarbības stratēģija, uz kuru aicinu ikvienu lasītāju. Reālās dzīves situācijās  var nebūt vienota redzējuma par to, kā vislabāk nosvinēt Ziemassvētkus, bet ir svarīgi dažādas idejas un domas pārrunāt, lai vienotos, kā organizēt savu svētkus tā, lai priecīgi būtu visi iesaistītie,” saka eksperts. 

Lai nejustos vientuļi, ir jāapzinās savas emocijas, jāanalizē grūtību cēloņi, jāpieņem pašam sevi. Ja tomēr  pašam neizdodas tikt galā, nevajadzētu kautrēties meklēt palīdzību un atbalstu. Ja cilvēks dzīvo viens, ir vērts būt pietiekami drosmīgam, lai piebiedrotos draugiem un svinētu svētkus kopā. Ja dzīvojam ģimenē – necīnīties, nestrīdēties, nebēgt, bet darīt visu iespējamo, lai savstarpējā saruna veidotos uz sadarbības un draudzības pamatiem.

Kur meklēt prieku?

Nav nekā vienkāršāka, kā uzsmaidīt kāpnēs sastaptam kaimiņam vai pasveicināt pārdevēju, ko katru dienu satiekam piemājas veikalā. Tomēr tieši šādas mazas laipnības un mazi prieki nereti veido lielāku un noturīgāku laimes sajūtu. 

Aldis Miglinieks min piemēru: “Vaira Vīķe-Freiberga nesen kādā intervijā stāstīja, kā rast prieku, dzīvojot tālu prom no sabiedriskās dzīves epicentra. Viņa atgādināja, ka katram ir svarīgi apzināties, kas viņu patiešām iepriecina, un tam nav jābūt kaut kam grandiozam un lielam. Kā piemērs tika minēta tīri izmazgāta grīda vannasistabā un tās spodrība, kas ļauj no sirds priecāties. Tas ir vienkāršs, bet ļoti vērtīgs piemērs. No sirds un labi izdarītas lietas iepriecina – laipns vārds, smaids, izpalīdzība, labs darbs. Tāpat kā pieticīgā svecīte adventes vainagā – varbūt kādam tieši šī mazā gaismiņa ir nozīmīga prieka avots.”

Kā vairot svētku sajūtu?

Tā kā svētku vakarā pie skaisti klāta galda gribēsies apsēsties visiem, nevajadzētu uzkraut visus svētku sagatavošanas darbus uz viena cilvēka pleciem. Kopīga gatavošanās svētkiem piepildīs ar gaišumu un mīlestību visu adventes laiku – un tas ir gana ilgs, četras nedēļas.

“Uzvelkot skaistas drēbes, mēs uzģērbjam arī labu garastāvokli, taču ar to vien nepietiks. Ja mamma ir pagatavojusi svētku vakariņas, uzkopusi māju, saklājusi skaistu galdu, bet pārējie ģimenes locekļi ierodas kā viesi, skaidrs, ka mamma būs pārgurusi un svētku vakars nenoritēs tā, kā gaidīts. Svarīgi ir iesaistīties un uzburt svētkus visiem kopā – vienalga, vai svinam mājās, vai ejam uz baznīcu, dodamies kaut kur dabā, uz restorānu vai uz koncertu. Tas atkal ir stāsts par spēju sadarboties, lai visi būtu priecīgi, izbaudot kopā būšanu,” iesaka Aldis Miglinieks. Viņš aicina plānot pienākumus, kaut vai kopā izcept piparkūkas vai izvēlēties eglīti. Tas nekas, ka citus gadus eglītes sagāde ir bijis tēta pienākums – šoreiz tas var kļūt par lielisku ģimenes piedzīvojumu! 

Vai esmu mazāk vērtīgs, ja nesaņemu kāroto dāvanu?

Laikā pirms Ziemassvētkiem bērni raksta vēstules Ziemassvētku vecītim, un, ko tur liegties, – arī pieaugušie sapņo par kādu īpašu dāvanu. Bet kā mazināt vilšanās sajūtu gan dāvanas saņēmējam, gan pašam dāvinātājam, ja Ziemassvētku vecīša saraksts krietni pārsniedz reālās iespējas?

“Tas ir līdzīgi kā ar attiecībām,” skaidro Aldis Miglinieks, “ja varam dabūt to, ko sagaidām, viss ir lieliski, bet vispār jau ne visu, ko no dzīves gaidām, tā mums var sniegt. Un tad cilvēks piedzīvo vilšanos. Līdzīgi ir ar dāvanām – gaidas, sevišķi bērniem, var būt nepamatoti lielas. Bērnus var labi saprast, viņiem ir svarīgi just vecāku beznosacījuma mīlestību, turklāt bērni vēl īsti neapzinās lietu vērtību. Ja bērns gaida dāvanas, ko vecāki nevar atļauties, pieaugušo uzdevums ir to izskaidrot, sakot – es tevi sadzirdēju, saprotu, esmu pamanījis, un man ir ļoti svarīgi, lai tu būtu priecīgs, taču dzīvē ir savi ierobežojumi – pat ja kāds klasesbiedrs vienmēr dabū visas kārotās mantas. Te droši var izmantot pasakas un stāstus, kuri palīdz bērniem saprast, ka sapņot un ilgoties var un vajag, bet ne visas gaidas ir iespējams piepildīt – vismaz ne uzreiz. Taču apliecināt savu mīlestību ar dāvanu ir ļoti svarīgi, iespēju robežās piemeklējot to, kas visvairāk iepriecina.”

Vecāki dzīvo šķirti. Vai svinēt kopā bērnam par prieku?

“Šis ir sarežģīts jautājums,” atzīst Aldis Miglinieks. “Te ļoti daudz kas atkarīgs no situācijas un vecāku sadarbības prasmēm. Ja vecāki izveidojuši jaunas attiecības, jāņem vērā arī tas, ko domā un kā jūtas jaunie partneri, tomēr svarīgi izvērtēt, kā būtu labāk bērnam. Ja vecāki nespēj būt draudzīgi, pat tikai pāris stundas uzturoties vienā telpā, diez vai kopīga svinēšana sagādās prieku, un šādā situācijā varbūt ir labāk, ja svētki netiek svinēti kopā. Ja ir iespējams vienoties, ir tiešām jauki, ja bērns var izbaudīt atmosfēru pozitīvā gaisotnē gan vienā, gan otrā ģimenē – pie mammas un pie tēta, un varbūt pat svinēt visiem kopā. Šī ir situācija, kad pieaugušajiem iespēju robežās vajadzētu pakārtot savas darbības bērna interesēm, un tas atkal ir stāsts par sadarbošanās prasmēm – par ko mamma un tētis šajos svētkos var vienoties, lai gan paši, gan bērns justos labi.”

Tikai mūsu pašu spēkos ir izvēlēties, kā svinēsim savus Ziemassvētkus: vīlušies par nebūšanām pagātnē vai priecīgi šodienā un ar cerīgu skatu nākotnē. 

Svētkos bieži vien gribam iepriecināt sevi un savus mīļos ar kaut ko gardu, kādiem īpašiem ēdieniem un desertiem. Taču pārēšanās un dažādu sātīgu uzkodu ēšana var likt svētkos justies ne tik labi, kā gribētos. Kā plānot veselīgus svētkus bez pārēšanās? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ziemas skaistākie svētki atnāk ar piparkūku smaržu, prieku sirdī un mīļajiem cilvēkiem apkārt, saka uztura speciāliste L. Sondore. Svinot svētkus, ir ieteicams padomāt par to, kā veidot svētku galdu veselīgu, lai pēc tam nebūtu smaguma un pārēšanās sajūtas!

Daži padomi svētku galda plānošanai

Ja svētkus svinēsiet savās mājās un uzņemsiet viesus, L. Sondore iesaka pievērst īpašu uzmanību šādiem aspektiem:

• Plānojiet ēdienkarti atbilstoši reālajam viesu skaitam. Nereti namamāte pārcenšas ar ēdienu daudzumu. Viesi uz svētkiem atnes cienastu, kā rezultātā sagatavotais ēdiens paliek pāri. 
• Lai svētku mielasts ir pārdomāts! Rūpējieties par ēdiena kvalitatīvu pagatavošanu un bezatlikumu saimniekošanu, saplānojiet noteiktus ēdienus un tieši tiem nepieciešamās sastāvdaļas, lai izvairītos no pārspīlēšanas. 
• Nepērciet lieku pārtiku emociju iespaidā, pēc principa – ir ar atlaidēm, gan jau noderēs!
• Svētki nav pārēšanās festivāls! Lai arī svētkos tradicionāli ir jābūt divpadsmit ēdieniem, tiem nav jābūt kā nastai! Baudiet svētkus ar vieglākām, veselīgākām uzkodām, kas servētas mazākos apjomos.

Padomi pamatēdienam

Pamatēdienam svētkos parasti tiek celtas galdā ceptas zivis un kāds gaļas ēdiens. Sadaliet gaļu porcijās, paredzot vienam ēdājam vidēji 100 gramus pagatavotas gaļas, bet zivis – 150 gramus. Pirmajā brīdī tas šķiet pārāk maz, bet atcerēsimies, ka gaļa netiek ēsta viena, uzsver uztura speciāliste L. Sondore.  

Gatavojiet kādu veģetāru ēdienu, izmantojot saknes, garšsaknes un pākšaugus! Mērcēm izmantojiet citrusaugļus un olīveļļu. Kā arī svētku galdā pasniedziet svaigu dārzeņu salātus ar kāpostiem, burkāniem, āboliem, selerijām u. c. Svaigie salāti būs laba piedeva pamatēdienam, sniegs svaiguma un sāta sajūtu un šķiedrvielas.

Ziemassvētku galda tradīcijas

Latviešu tradicionālajā svētku galdā liela loma ir zirņu un pupu ēdieniem, stāsta L. Sonodre. Vietējo zemnieku tirdziņos var iegādāties izcilas kvalitātes pākšaugus – gatavojiet tos pamatēdienā, sātīgā zupā, pastētēs un zirņu pikās! Svētku dienā pēc āra aktivitātēm labi sasildīs pelēko zirņu vai pupiņu zupa. Zirņu un pupiņu ēdienus pasniedziet ar zaļumiem, ceptiem sīpoliem vai ar atsevišķi saceptu gaļu – tā katrs ēdājs var veidot savu garšas kombinācijas.

Ja gatavojat zirņu pikas – veidojiet tās maza izmēra jeb kumosa vai divu kumosu lielumā. Nereti viesi jau ir paēduši no sātīgajām uzkodām vien! Pagatavojiet no pupiņām un pelēkajiem zirņiem gardas trifelītes – samaliet zirņus vai pupas, pievienojiet kakao, žāvētus augļus, medu, nedaudz ūdens, samīciet un veidojiet nelielas bumbiņas, ko beigās apviļā kakao pulverī. Šādus pupiņu un zirņu našķus var sasaldēt un pasniegt pēc nepieciešamības.

Svētku dzērieni un deserts

Vieglas zāļu tējas, tīrs ūdens ar  saldētām rudens ogām – pīlādžiem, upenēm, dzērvenēm uz galda skaistās karafēs atgādinās par nepieciešamību padzerties, iesaka uztura speciāliste. Pagatavojiet  ogu  limonādes – uzvāriet nelielā ūdens daudzumā ogas, sablendējiet tās un izkāsiet caur sietu. Pievienojiet ūdeni pēc nepieciešamības, kanēli, kardamonu, kādu ingvera, apelsīna šķēli, uzkarsējiet! Pēc garšas pievienojiet medu, atdzesējiet un pasniedziet kā vieglu ogu limonādi!

Ziemassvētkiem ļoti piestāv cepumi un piparkūkas. Cepiet tās mājās paši! Jau laikus varat brīvdienās cept cepumus svētku galdam – smilšu mīklas, auzu cepumus ar riekstiem, ievārījumu. Cepiet un dekorējiet piparkūkas, un jūsu mājās valdīs svētku smarža!

Turklāt šobrīd ir citrusaugļu sezona! Pasniedziet tos sagrieztus šķēlītēs un pievienojiet tos salātiem!

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver, ka svētku laiks nav attaisnojums neveselīgai un negausīgai ēšanai – arī svētku galdu var plānot veselīgi un pārdomāti, tā, lai pēc tam nejustos slikti. Tomēr, ja saskaraties ar gremošanas sistēmas problēmām svētkos vai ikdienā, talkā var nākt ārstnieciskie augi, kas noderēs dažādu problēmu risināšanai.

Tā, piemēram, gremošanas veicināšanai noderēs piparmētras lapas, vērmeles, asinszāles, raudenes, pelašķa un augstiņa laksti, ķimenes augļi, pienenes saknes. Savukārt pret gāzu veidošanos palīdzēs ķimeņu, fenheļa, anīsa augļi, piparmētras un melisas lapas, kumelītes ziedi un raudenes laksti.

Žults sekrēcijas veicināšanai lieto mārdadža augļus, pienenes saknes, dzeltenās kaķpēdiņas ziedus un vērmeles lakstus. Tikmēr smaguma sajūtu kuņģī palīdzēs mazināt ārstniecības augi, kas veicina gremošanu: pienenes saknes, ķimeņu augļi, piparmētras un citi. Šeit gan var noderēt arī gremošanu veicinoši līdzekļi – fermentu preparāti tablešu un kapsulu veidā, kas palīdzēs sašķelt pārtiku, tādējādi atvieglojot smaguma sajūtu kuņģī.

Šo ārstniecības augu preparāti aptiekās ir pieejami atsevišķā vai kombinētā veidā – kā zāļu tējas, gan atsevišķu drogu, gan kompleksu zāļu tēju veidā. Pieejamas arī tinktūras, šķidrumi, tabletes – var izvēlēties sev ērtāko un tīkamāko, par jums piemērotāko izvēli konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.

Farmaceite skaidro, ka ļoti vērtīgi kā ikdienas, tā svētku maltīšu pagatavošanai ir izmantot gan garšaugus, gan garšvielas, kas ne tikai uzlabos ēdiena garšu, smaržu un izskatu, bet būs noderīgi arī gremošanas sistēmas veselībai. No garšaugiem gremošanas sistēmas veselībai ieteicami ir piparmētras, anīss, salvija, raudene, cigoriņš, baziliks, dilles, majorāns, fenhelis, ķimenes, koriandrs un timiāns, bet no garšvielām – kurkuma, kanēlis, kardamons, krustnagliņas.

Tāpat atcerieties par sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu, pietiekamu ūdens lietošanu un fiziskajām aktivitātēm ikdienā!

Recepte izmēģināšanai

Uztura speciāliste Liene Sondore iesaka svētku laikā izmēģināt ne vien piparkūku, bet arī citu šīm svētkiem piestāvošu cepumu receptes! Viena no tām ir šāda:

Nepieciešamās sastāvdaļas:

• 120 g sviesta istabas temperatūrā,
• 1 ola,
• 80-100 g cukura+ cukurs apkaisīšanai,
• rīvēta apelsīna un citrona miziņa,
• naža gals piparkūku garšvielas,
• 200 g miltu,
• puse tējkarotes cepamā pulvera,
• tējkarote vaniļas cukura.

Pagatavošanas gaita: Sviestu sakuļ ar cukuru, olu, garšvielām un rīvētām augļu miziņām. Pievieno miltus un cepamo pulveri. Samīca viendabīgā mīklu un liek uz stundu aukstumā. Pēc tam mīklu sarullē garenā “desiņā”, sagriež plānās ripiņās un uz cepamās plāts kārto cepumus. Pārkaisa ar cukuru. Cep 12 minūtes 180 °C. 

Lai labi garšo un mājas pildās ar gardu svētku cepumu aromātu!

Ziemassvētki un Jaungada vakars cilvēkiem sagādā daudz prieka – tiek klāti grezni svētku galdi, pulcējas plašs cilvēku loks, lai svinētu svētkus kopā. Lai arī jūsu mājdzīvniekam svētki aizritētu mierīgi un priekpilni, iesakām ievērot dažus vienkāršus padomus.

“Vesels mājdzīvnieks ir laimīgs mājdzīvnieks, tāpēc saimniekiem ir jānodrošina saviem četrkājainajiem draugiem kvalitatīvs uzturs, kā arī aktivitāšu un socializēšanās iespējas. Svētku laikā dažkārt mēdz aizmirsties svarīgi drošības noteikumi. Piemēram, no svētku galda pasniegtais ēdiens, kas no cilvēka viedokļa šķiet jauks žests, var radīt negatīvas sekas mājdzīvniekam,” saka Anita Lebana (Anita Leban), Nestle Purina Petcare Baltics mārketinga vadītāja.

Tādi bieži sastopami pārtikas produkti kā vīnogas, rozīnes, šokolāde, sīpoli un ķiploki satur toksīnus, kas ir pilnīgi nekaitīgi cilvēkiem, taču ir bīstami dzīvniekiem. Piemēram, tumšajā šokolādē ir īpaši augsta teobromīna koncentrācija – tas ir alkaloīds, kam nav nekādas negatīvas ietekmes uz cilvēku, taču pat neliela deva var nodarīt nopietnu kaitējumu suņiem. Arī alkohols jebkurā formā un tilpumā ir tikpat kaitīgs mājdzīvniekiem. Šos produktus nedrīkst iekļaut neviena mājdzīvnieka ēdienkartē. Svarīga nozīme ir arī mājas mīluļa pārtikas nepanesībai un alerģijām, par ko nedrīkst aizmirst arī svētkos.

Anita Lebana iesaka mājdzīvniekam nepiemērotu pārtiku novietot tam nesasniedzamā vietā, lai izvairītos no saindēšanās. Piemēram, ļoti bieži ir gadījumi, kad zem eglītes tiek atstātas konfekšu kastes un citi saldumi, ko suns vai kaķis apēd. Ja mājdzīvnieks ir apēdis pusi tāfelītes vai lielāku daudzumu šokolādes, novērojiet viņu un sazinieties ar veterinārārstu, ja parādās saindēšanās simptomi.

Ēdiena pārpalikumi var būt nepiemēroti mājdzīvniekam

Labākais risinājums no jūsu mājas mīluļa veselības viedokļa ir turpināt viņa ierasto uztura rutīnu arī svētku laikā un nebarot viņu ar ēdiena pārpalikumiem no svinību galda. “Mēs – Nestle grupa – cīnāmies pret pārtikas izšķērdēšanu, tāpēc atzinīgi vērtējam spēju rast veidu, kā izmantot visus pagatavotos ēdienus, taču mūsu četrkājaino draugu labā ir drošāk atrast citu pielietojumu ēdiena pārpalikumiem,” brīdina Anita Lebana.

Tas pats princips attiecas uz barošanu no galda. Svinību viesu lokā vienmēr ir kāds, kurš vēlas palutināt mājdzīvnieku, piedāvājot tam kaut ko garšīgu no sava šķīvja. Šādos gadījumos vajadzētu izvairīties no ēdieniem, kas satur ķiplokus, sīpolus un citas četrkājainajiem draugiem nepiemērotas lietas. Vislabākais risinājums šādā situācijā ir mājdzīvnieka īpašniekam iepriekš vienoties ar viesiem, ka viņa dzīvniekam no galda neko dot nedrīkst.

Galvenais veterinārārsts Jirgens Mīts (Jürgen Mitt) norāda, ka ir pieejami probiotiskās baktērijas saturoši uztura bagātinātāji mājdzīvniekiem, kas mazina gremošanas traucējumus un stiprina mājdzīvnieku zarnas: “Ziemassvētku laikā mūsu veterinārajā klīnikā bieži vien nonāk mājdzīvnieki ar gremošanas traucējumiem. Lai to novērstu, būtu prātīgi īpaši svētku sezonai nodrošināties ar probiotikām. Viens no viegli lietojamiem probiotiķiem, ko varu ieteikt kaķiem un suņiem, ir, piemēram, Purina Pro Plan FortiFlora.”

Iekārtojot mājokli, domājiet par mājdzīvnieku

Ar pārtiku nesaistīti faktori, kas var radīt problēmas gan mājdzīvniekam, gan viņa saimniekam, ir, piemēram, dažādi dekoratīvie elementi. Visiem rotājumiem un piekaramajiem dekoriem ir jābūt pienācīgi nostiprinātiem, lai gadījumā, ja mājdzīvnieks vēlas tos izpētīt, rotājumi nenokristu un neradītu kaitējumu. Mājdzīvnieka labsajūtai, atstājot to bez uzraudzības, nopūtiet visas sveces un atvienojiet elektriskos rotājumus no elektrības.

“Ziemassvētku eglīte ir liels piedzīvojums – kaķi cenšas tajā uzrāpties un to pakošļāt, taču suņi var nolemt padzerties ūdeni no eglītes bļodas – šādu darbību rezultātā eglīte var apgāzties un savainot mājdzīvnieku. Lai mājdzīvnieki un svētku rotājumi būtu drošībā, mēģiniet sākotnēji četrkājaino draugu iepazīstināt ar jauno objektu, vērojot viņa uzvedību no neliela attāluma. Ir vērts novērtēt arī eglītes stabilitāti – tai jābūt nostiprinātai tā, lai mājdzīvnieks rotaļu laikā vai garāmejot nevarētu to apgāzt,” piebilst Anita Lebana.

Lai arī uguņošana ar katru gadu kļūst aizvien mazāk populāra, tā joprojām rada lielas bažas par mājdzīvnieku emocionālo labsajūtu, jo īpaši lielajās pilsētās. Tādēļ šajā laikā ir ieteicams saimniekam palikt mājās vismaz līdz brīdim, kad lielākie trokšņi ir norimuši un mājdzīvnieks ir kļuvis mierīgāks. Jaungada naktī noteikti nav ieteicams ņemt suni līdzi uz plašākām publiskām pulcēšanās vietām.

Vērot ugunsdzēsēju glābēju ikdienu seriālos ir skatītājiem visnotaļ aizraujoši, taču pašam piedzīvot ugunsnelaimi jau ir pavisam cits stāsts. Īpaši gaidot svētkus, būtiski atcerēties par ugunsdrošības noteikumiem.

Pat profesionāliem ugunsdzēsējiem gadās piedzīvot situācijas, kad nepieskatīts katliņš, dzirkstele no brīnumsvecītes var izraisīt ugunsbīstamu situāciju, tādēļ modriem jābūt visiem un vienmēr, tā stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka 2021. gadā bez uzraudzības atstātu degošu sveču, adventes vainagu vai egļu izraisītajos 37 ugunsgrēkos cietuši seši cilvēki. Visbiežākais ugunsnelaimju cēlonis pērn bija sveces izraisīta liesma – 26 gadījumos. Šogad, līdz 10. novembrim, reģistrēti jau 17 ar svētku atribūtiem saistīti ugunsgrēki, kuros cietuši četri cilvēki.

ASV, kur risinās kanāla “Fox life” populārā glābēju seriāla “Čikāga liesmās” notikumi, ik gadu vidēji notiek ap 160 ugunsgrēkiem, kuru cēlonis ir Ziemassvētku eglīte. Traģiskākais šāda veida ugunsgrēks notika 2021. gada janvārī Filadelfijas štatā, kad aizdegušās eglītes radīta ugunsgrēka dēļ gāja bojā 12 cilvēki, deviņi no tiem – bērni.

VUGD pārstāve stāsta, ka biežākais ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība, kā arī noteikumu neievērošana. 

“Cilvēkiem bieži šķiet, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, bet mēs redzam, ka tās nelaimes tomēr notiek. Izejam no istabas, svecītes paliek degot. Pat ja tas ir tikai uz mirkli – tas nav droši. Tā, diemžēl ir mūsu klasika – atklātas liesmas atstāšana bez uzraudzības, ugunsdrošības noteikumu neievērošana (lietojot bojātas virtenes, pārkurinot krāsnis, vai tuvumā pie krāsns glabājot degtspējīgus priekšmetus),” saka Vējiņa. 

Ziemassvētki, protams, nav iedomājami bez izrotātas meža skaistules, taču ar katru dienu, ko eglīte pavada istabā, tā kļūst arvien uguns nedrošāka. Arī adventes vainagam pietiek ar piecām dienām siltā istabā, lai tas kļūtu sauss un viegli uzliesmojošs. 

“Jo ilgāk adventes vainags vai eglīte atrodas dzīvoklī, jo sausāki un degtspējīgāki tie paliek,” saka Vējiņa.

Jāpārbauda arī lampiņas 

Runājot par ugunsgrēkiem svētku laikā, Sandra Vējiņa stāsta, ka par iemeslu tiem var kļūt arī bojātas elektroierīces, piemēram, lampiņas. 

“Parasti cilvēki, ja iepriekšējā gadā ar lampiņām viss bijis kārtībā, tad nākamajā gadā tās uzliek eglītei, nepārbaudot to stāvokli. Tomēr, arī gadu stāvot plauktā, tās var sabojāties un pēcāk radīt īssavienojumu. Tāpēc, pirms izmantot elektriskas ierīces, pārliecināmies, vai tās ir tehniskā kārtībā,” iesaka speciāliste. 

Arī Amerikā 34% gadījumu eglītes aizdegas tieši lampiņu īssavienojuma rezultātā.

Jāatceras, ka aizdegušās elektroierīces nedrīkst dzēst ar ūdeni. Vēlams izmantot ugunsdrošības pārvalku, un, ja tas ir iespējams, atvienot ierīci no kontaktligzdas vai atslēgt visas elektrības padevi mājā. 

Ugunsgrēku izcelšanās iemesls ne tikai svētku laikā, bet arī ikdienā bieži vien ir malkas atstāšana pie kamīna vai krāsns nākamajai kurināšanas reizei. Bieži vien tām blakus ir arī vecas avīzes vai citi papīra izstrādājumi iekuram. Pietiek ar vienu dzirksteli, lai izceltos liela nelaime, tādēļ iekuru vēlams glabāt pēc iespējas tālāk no karstuma avota.

Īpaši jāpieskata mazie bērni un dzīvnieki

VUGD pārstāve stāsta par nesenu atgadījumu, kad dienesta darbinieki saņēma izsaukumu uz kādu māju, kur kaķis bija skrējis garām svecei, kas bija trauciņā uz palodzes. Svece apgāzās, liesma pārmetās uz aizkariem un izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanā nu bija nepieciešama glābšanas dienesta palīdzība.

Viens no veidiem, kā mazināt ugunsgrēka iespējamību, ir dūmu detektoru uzstādīšana. Kopš 2020. gada 1. janvāra tā esamība ir obligāta jebkurā mājā vai dzīvoklī. Savukārt, privātmājas gadījumā, jābūt arī ugunsdzēšamajam aparātam. 

Ko darīt, ja ugunsnelaime tomēr notikusi?

Ja ugunsgrēks tomēr ir izcēlies, jāzvana uz glābšanas dienesta tālruni 112, un, ja mājās ir ugunsdzēšamais aparāts, pieaugušais cilvēks var mēģināt nodzēst uguni pirms VUGD ierašanās. Taču vēlams galēju situācijas novērtējumu atstāt pieredzējušu ugunsdzēsēju glābēju ziņā.

“Jāatceras, ka nedrīkst apdraudēt savu veselību un dzīvību, tāpēc labāk doties laukā, vienlaikus zvanot 112, un sagaidīt glābējus. Ugunsgrēka gadījumā katra sekunde un katra minūte ir ļoti svarīga, tāpēc, jo ātrāk mūs izsauks, jo ātrāk mēs varēsim doties palīgā,” atgādina VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore. 

Nākas glābt arī Ziemassvētku vecīti 

Ugunsdzēsējiem ikdienā nākas sastapties ar visdažādākiem izaicinājumiem, kas ne vienmēr saistīti ar uguni. Viņi sniedz palīdzību arī daudzās citās, cilvēkiem un arī dzīvniekiem bīstamās, situācijās.

Glābēji ekrānos dzēš ne tikai ugunsgrēkus. Seriāla “Čikāga liesmās” vienā no epizodēm ar nosaukumu “Ziemassvētki” (“Winterfest”), glābēji devās palīgā Ziemassvētku vecītim un vairākiem garāmgājējiem, kuriem virsū uzkrita vairākus desmitus metru gara svētku egle. 

Šajā pašā sērijā Čikāgas 51. ugunsdzēsēju depo darbinieki palīdzēja arī kādam vīrietim, kura mutē iestrēga svētku rotājums. 

Glābēju seriāli ir viens no pieprasītākajiem televīzijas žanriem, jo tie sniedz skatītājiem krietnu adrenalīna devu, taču jāatceras, ka realitātē ugunsgrēka dzēšana ir smags un bīstams darbs. Tāpēc cilvēkiem pašiem jādara viss iespējamais, lai pasargātu sevi, tuviniekus un īpašumu no potenciālas ugunsnelaimes. 

Kanāls “Fox life” novēl visiem priecīgus un drošus Ziemassvētkus, un aicina pie ekrāniem darbdienu vakaros plkst. 21.55, kad skatāms seriāls “Čikāga liesmās”!