21.7 C
Rīga
svētdien, 27 jūlijs, 2025
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 35

Kuldīgas restorānu nedēļa atgriežas ar astoto gardēžu sezonu!

Kuldīgas restorānu nedēļa šogad norisināsies astoto sezonu pēc kārtas un jau kļuvusi par gardēžu ikgadēju tradīciju ne tikai kuldīdzniekiem, bet arī pilsētas viesiem. Šogad Kuldīgas restorāna nedēļa notiks no 5. līdz 11. decembrim, kuras laikā četrpadsmit Kuldīgas un tās apkārtnes restorānos un kafejnīcās varēs baudīt svētku laikam sagatavotos piedāvājumus par draudzīgu cenu – divu ēdienu maltīte par 12 eiro un trīs ēdienu maltīte par 17 eiro.

Kuldīga viennozīmīgi ir vērā ņemams Latvijas gastronomijas galamērķis ārpus Rīgas, ar labu un daudzveidīgu piedāvājumu – pilsētā un tās apkārtnē ir vairāk nekā 30 ēdināšanas uzņēmumi. “Gastronomija ir Kuldīgas neatņemama sastāvdaļa, un restorānu vai kafejnīcu apmeklējums nav tikai stāsts par ēšanu, bet ļauj ne tikai pilsētas viesiem, bet arī pašiem kuldīdzniekiem atklāt Kuldīgas vietējo kultūru caur garšu pieredzi”, stāsta “Bangert`s” īpašnieks Artis Rozītis, kurš Kuldīgas restorāna nedēļā piedalās jau kopš pirmsākumiem.

Kuldīgas restorānu nedēļa aizsākās 2017. gada pavasarī kā eksperimentāls pasākums ar 11 dalībniekiem – no kuriem šī gada restorānu nedēļā piedalīsies četri, bet pārējie ir Kuldīgas restorānu nedēļas jaunpienācēji. “Kuldīgas restorānu nedēļa pirms pieciem gadiem bija kā aizraujošs ceļojums nezināmajā. Šobrīd tā ir pieredze un izaicinājums vienlaikus. Katra no restorānu nedēļām ir citāda, tādēļ, jo interesantāk ir tajā piedalīties un nemainīgi gūt jaunus iespaidus,” stāsta Santa Cine, restorāna “Goldingen Room” īpašniece. 

Šogad 14 restorānu nedēļas dalībnieki vienojošies kopīgā mērķī – vienu nedēļu īpašu uzmanību veltīt savai Kuldīgas garšai – kādam iedvesma radusies no bērnības atmiņām un  tiks gatavots pēc vecmāmiņas receptes, kura reiz arī bijusi pavāre, citam Kuldīgas garša meklējam latviskās virtuves tradīcijās, bet vēl kāds iedvesmojas garšu pasaulē no dabas un Latvijas gadalaikiem. “Bērnības atmiņās ir viegli atgriezties caur smaržu un garšu pasauli. Un šīs siltās sajūtas, kas rodas, atceroties bērnību, Kuldīgas restorānu nedēļā piedāvāsim sajust caur citādākiem ēdieniem, nekā ierasti gatavoja vecāki vai vecvecāki, bet noteikti ar tām pašām sajūtām kā bērnībā!”, skaidro Žanis-Raivo Behmanis, restorāna “Strauss un Kaza” šefpavārs. 

Restorānu nedēļa ir lieliska iespēja, lai pie viena galda satiktos ģimenes, darba kolektīvi, draugi vai sen nesatiktas paziņas un ne tikai – tas ir kopējais prieks un svētku sajūta arī pašiem restorāniem! “2017.gadā bijām nofinišējuši savu pirmo eksperimentālo sezonu, guvuši pārliecību par savām spējām un vēlējāmies jaunus izaicinājumus. Pirmā restorānu nedēļa “Pilskrogs” bija ārkārtīgi veiksmīga, tāpēc ar prieku piedalījāmies visās nākamajās. Šogad piedalīsimies atkal, jo restorānu nedēļa mums tāpat kā apmeklētājiem, ir svētki. Pēc restorānu nedēļas maratona vienmēr esam pozitīvi uzlādēti, lai gan noguruši, bet vienmēr guvuši prieku no labām emocijām un foršās kņadas”, sajūtās dalās “Pilskrogs” īpašniece Agnese Grundmane. 

Vairāk par Kuldīgas restorānu nedēļu un tās piedāvājumiem: https://tastekuldiga.lv/, Facebook: https://www.facebook.com/TasteKuldiga, Instagram: https://www.instagram.com/tastekuldiga/  

Cik daudz D vitamīna organismam nepieciešams?

Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam regulāri nepieciešams uzņemt noteiktu daudzumu vitamīnu. Ikkatrs no tiem pilda atšķirīgas funkcijas un ir vitāli svarīgs, lai palīdzētu saglabāt stipru veselību, labu pašsajūtu un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti. Viens no būtiskākajiem vitamīniem cilvēka veselībai ir D vitamīns jeb tā dēvētais saules vitamīns, ko liela daļa pasaules iedzīvotāju joprojām neuzņem pietiekamā daudzumā. Saskaņā ar šī gada “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”* pētījuma rezultātiem pēdējā gada laikā D vitamīna trūkums organismā konstatēts teju katram piektajam Latvijas iedzīvotājam. Kāda ir D vitamīna nozīme, kas liecina par tā deficītu un kā vislabāk nodrošināt organismu ar vajadzīgo D vitamīna devu, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

D vitamīns pieder pie taukos šķīstošo vitamīnu grupas, un ir iespējams izdalīt divus atšķirīgus D vitamīna veidus – augu valsts izcelsmes D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu, ko iespējams uzņemt tikai ar pārtikas produktu palīdzību, kā arī dzīvnieku izcelsmes D3 vitamīnu jeb holekalciferolu, kas sintezējas organismā un var tikt uzņemts arī ar pārtiku. 

„D vitamīns organismā veic virkni svarīgu funkciju. Tas regulē kalcija un fosfāta daudzumu organismā, tādējādi rūpējoties par kaulu, zobu un muskuļu veselību, kā arī uzlabo kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos. Pietiekams D vitamīna līmenis stiprina imūno sistēmu un mazina iespēju saslimt ar tādām slimībā kā osteoporoze un vēzis. D vitamīnam tāpat varētu būt ietekme arī uz depresijas simptomu mazināšanu un emocionālā līdzsvara saglabāšanu – lai gan joprojām norisinās pētījumi, pacientiem lietojot D vitamīnu, ir novēroti pozitīvi rezultāti,” stāsta Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

Lai uzņemtu pietiekamu daudzumu D vitamīna, ar sauli nepietiek

D vitamīna aktīvā forma ir kalcitriols, kas organismā veidojas no holekalciferola jeb D3 vitamīna. Ultravioletā starojuma (UVB) ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, tomēr valstīs, kur saule lutina vien dažus mēnešus gadā – tai skaitā Latvijā –, to uzkrāt pietiekamā daudzumā nav iespējams. To apliecina arī šogad veiktā “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījuma rezultāti, proti, 18% respondentu atzinuši, ka pēdējā gada laikā viņiem konstatēts nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Vienlaikus jāņem vērā, ka ultravioleto staru intensitāte vasaras mēnešos ir pārmērīgi augsta, kā rezultātā palielinās vēža saslimšanas risks. Lai gan uzturoties saulē un sekojot līdzi tam, lai tur pavadītais laiks nebūtu pārlieku ilgs, organismam ir iespēja gūt D vitamīnu, daudz efektīvāk būs to uzņemt ar pārtikas vai uztura bagātinātāju palīdzību.

D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot treknas zivis, piemēram, 100 grami laša satur vidēji 550 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna. Baltijas jūrā nozvejota laša D vitamīna saturs ir 550–924 SV 100 gramos, siļķēs un sardīnēs – 100–200 SV 100 gramos. D vitamīns ir arī citu trekno zivju, piemēram, paltusa un skumbrijas sastāvā. Vērtīgs D vitamīna avots būs arī sēnes, ja vien tās augušas saules staros. Līdzīgi kā cilvēka organismā, arī sēnēs D vitamīns sintezējas saules staru ietekmē. Viena glāze šampinjonu var saturēt līdz pat 1100 SV D vitamīna. D vitamīnu tāpat satur arī govs piens, sojas piens, auzu pārslas un olu dzeltenumi.

„Vajadzīgo D vitamīna devu iespējams nodrošināt arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekā pieejami dažādi D vitamīna veidi – kapsulas, tabletes, D vitamīns pulverveida, šķidrā un spreja veidā. Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būs īpaši piemēroti pašiem mazākajiem. Jāņem vērā, ka uz farmaceitiskajiem produktiem D vitamīna devas visbiežāk apzīmētas divos veidos – IU (international units), ka nozīmē to pašu, ko SV jeb starptautiskā vienība, un mcg jeb mikrogrami. 1 mcg D vitamīna atbilst 40 SV. D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos organismā, tāpēc tos ieteicams lietot kopā,” uzsver Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

Cik daudz D vitamīna organismam nepieciešams?

Ieteicamā D vitamīna diennakts deva atkarīga ne vien no cilvēka vecuma, bet arī no tā, kāds ir D vitamīna līmenis organismā, proti, vai D vitamīna lietošana būs profilaktiska, vai terapeitiska. Tāpat jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, organisma vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa svars un ikdienas ieradumi. Izvērtējot analīžu rezultātus, ieteicamo D vitamīna devu noteiks ārsts.

Profilaktiskā dienas deva:

  • Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 400–600 SV
  • Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 600–1000 SV
  • Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 800–2000 SV
  • Pieaugušajiem – 2000–4000 SV

Terapeitiskā dienas deva:

  • Jaundzimušajiem vecumā līdz vienam gadam – 1000 SV
  • Bērniem vecumā no 1 līdz 10 gadiem – 300–6000 SV
  • Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 18 gadiem – 6000 SV
  • Pieaugušajiem – 6000–10000 SV

Simptomi, kas var liecināt par D vitamīna deficītu

Par D vitamīna nepietiekamību var liecināt pastiprināts nogurums, stipras muskuļu sāpes, vispārējs vājums un kaulu lūzumi. D vitamīna deficīts var izraisīt kaulu deformācijas, piemēram, rahītu bērniem un kaulu sāpes pieaugušajiem. Bieži vien D vitamīna nepietiekamība sākotnēji noris bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi regulāri veikt nepieciešamās analīzes, lai to diagnosticētu laikus. Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem, kam ir paaugstināts D vitamīna deficīta risks – pacientiem, kuri lieto atsevišķus medikamentus, piemēram, pretkrampju līdzekļus, barbiturātus, glikokortikoīdus, preparātus, kas satur rifampicīnu, kā arī cilvēkiem ar nieru un aknu bojājumiem vai aptaukošanos.

„D vitamīna līmeni organismā iespējams noteikt, veicot asins analīzes laboratorijā. To ieteicams darīt reizi gadā un nepieciešamības gadījumā D vitamīns jāuzņem papildus, tādējādi rūpējoties par savu veselību un imunitāti,” piekodina Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.

* “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.

Ārste: Covid laika veselības piesardzības pasākumus nevajadzētu aizmirst 

Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma “Lindstrom” apkopotā informācija liecina, ka, sākoties rudens un ziemas sezonai,  sabiedriskās vietās ienesto netīrumu daudzums pieaug aptuveni par 70 – 90%, tiem kļūstot par labu augsni dažādām saslimšanām. Ģimenes ārste, sabiedrības veselības konsultante Dana Misiņa atgādina, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu infekcijas, kas izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas. “Ja Covid-19 laiks mūs piespieda domāt par preventīviem veselības aizsardzības pasākumiem, šobrīd ne vienmēr to atceramies, tā paši sekmējot nekontrolētu saslimšanu izplatību, kas var rezultēties ilgstošā darbinieku prombūtnē,” piebilst D. Misiņa.  

Elpceļu vīrusu infekciju izplatība ir sezonāla – jo vēsāks laiks, jo ātrāk un vieglāk tie izplatās. Lielu iespaidu un ātro izplatības tempu atstāj fakts, ka liela daļa sabiedrības uzturas telpās, nevis ārpus tām, palielinot vīrusu izplatības risku. 

Turpina D. Misiņa: “Vīrusiem patīk mitrs un vēss laiks, jo tādā tie var izplatīties aktīvāk un ātrāk. Tāpat vīrusu izplatību tieši ietekmē cilvēka uzvedība – rudens un ziemas sezonā cilvēki vairāk laika pavada slēgtās telpās, piemēram, skolās, autobusos, bērnudārzos, birojos, kur nonāk ciešākā kontaktā cits ar citu. Ja viens ir saslimis, tad palielinās iespēja, ka arī pārējie aplips ar konkrēto infekciju. Atšķirībā no aizvadītajiem diviem gadiem, kad pandēmijas dēļ tika domāts par dažādiem risinājumiem, kā maksimāli ierobežot vīrusa izplatību, tagad maskas vairs nav obligātas un bieži cilvēki aizmirst arī par roku dezinficēšanu. Tas viss palielina risku saslimt, kļūt par vīrusa nēsātāju un izplatīt to tālāk citiem.”

Eksperti norāda, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu un bakteriālās infekcijas, kad mikroorganismi izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas. “Vīrusa saimnieks gaisa pilienu ceļā nodod slimību citiem, ar kuriem atrodas vienā telpā. Viņa aizdegunē un mutes dobumā ir savairojušās baktērijas un vīrusa daļiņas, kas, viņam elpojot, runājot, šķaudot vai klepojot, izplatās gaisā kopā ar sekrētiem. Rezultātā viegli ir aplipināt pārējos, jo vīrusa daļiņas nosēžas visapkārt un apdraudējums veselībai pieaug,” skaidro D.Misiņa.

Arī “Lindstrom” eksperti norāda, ka aukstākā laikā lielākais apdraudējums ir vīrusinfekcijas, bakterioloģiskas, alerģiskas saslimšanas, kas var veicināt plašu darbinieku darba nespēju, samazinot uzņēmuma ienesīgumu un produktivitāti. 

“Rudens un ziemas sezonā katru gadu vērojam saslimšanu pieaugumu uzņēmumos, kur vienā telpā darba dienu aizvada desmitiem cilvēku. Bakteriālas infekcijas mīl netīrumus, tāpēc, sākoties slapjākam laikam, telpās ienesto netīrumu skaits palielinās un līdz ar to palielinās arī baciļu vairošanās iespēja. Kā mūsu eksperti atklāj, netīrumu daudzums iekštelpās pieaug aptuveni par 70 – 90%. Viens veids, kā uzņēmēji var pārdomāti un proaktīvi ierobežot baciļu izplatību, ir maināmo paklāju izvietošana telpās – ekspertīze rāda, ka tie spēj samazināt ienesto netīrumu daudzumu līdz pat 100%,” norāda “Lindstrom” vadītājs Ivars Šmits. 

Kā sevi pasargāt? 

Speciālisti norāda, ka telpās kontrolēt vīrusu izplatību ir teju neiespējami, tomēr ir veidi, kā samazināt izplatības risku. “Efektīva aizsardzība pret infekciju radītajiem riskiem ir dažādu fitoncīdu lietošana, piemēram, priežu eļļas un ķiploki. Aizvadītais pandēmijas gads ir pierādījis, ka masku nēsāšana ir ļoti iedarbīga, aizsargājot pret pilienveida mikroorganismu izplatīšanos.  Enerģijas krīzes radītās sekas, mājokļiem esot vēsākiem  nekā parasti, palielina vīrusu aktivitāti. Pretēji daudzu pieņēmumiem, telpas vēdināšana ar ilgstoši atvērtu logu vēl vairāk paātrina mikroorganismu baktēriju izplatību. Tā vietā telpās ir jārada caurvējš un plaši un strauji jāizvēdina sastāvējies gaiss. Atkārtota telpu dezinfekcija arī ierobežos slimību izplatību, lai gan varam novērot, ka pēc Covid-19 ir ieviesies zināms atslābums, lai gan gripa un citi vīrusi arī ir bīstami cilvēka veselībai. Svarīgi rūpēties par telpu tīrību un tādā veidā pasargāt gan sevi, gan tos, kas atrodas apkārt,” akcentē ārste D. Misiņa. 

Analizējot ievāktos datus, “Lindstrom Latvija” atklājuši, ka paklāji palīdz samazināt iekštelpās ienesto baktēriju apdraudējumu, jo lielā daļa vīrusu un baktēriju nokļūst uz zemes. Ja vasaras periodā paklāji vidēji tiek mainīti divas reizes mēnesī, tad ziemā paklāju maiņas biežums var sasniegt pat trīs reizes nedēļā. 

I. Šmits norāda: “Nereti uzņēmējiem trūkst zināšanas par netīrumu un saslimšanu mijiedarbību, un par risinājumiem vīrusa infekciju izplatības ierobežošanai tiek domāts novēloti. Atceroties pandēmijas laiku, īpaši svarīga uzņēmuma darba organizācijai un nepārtrauktības ievērošanai ir telpu tīrība, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var nodrošināt darbinieku drošību, higiēnas prasību ievērošanu un, līdz ar to, arī darba procesu sekmīgu norisi.”

6 veidi, kā rūpēties par savu veselību un izturību katru dienu

Rudens rit pilnā sparā, un sociālie kalendāri piepildās, taču nedrīkst aizmirst, ka reizēm ir jāapstājas un jānovērtē, cik labi esam par sevi parūpējušies. Skola ir atsākusies, atvaļinājumu laiks aiz muguras, kā arī pēc mēnešiem ilga darba no mājām, daudzi darbi atgriežas klātienē – tas ir ļoti daudz ikvienam, un ir viegli aizmirst apstāties, lai novērtētu savu veselību.

Par laimi, ja jums ir Garmin fitnesa pulkstenis, jums ir pieejams visaptverošs ieskats par to, kā jums iet jebkurā brīdī, tikai paskatoties uz plaukstas locītavu. Šeit ir tikai daži no mūsu iecienītākajiem veidiem, kā praktizēt sevis mīlēšanu ar Garmin.

1. Neaizmirsti par ūdeni!

Jūs to dzirdat visu laiku, un mēs to pateiksim atkal: dzeriet savu ūdeni. Nē tiešām. Dzeriet. Savu. Ūdeni. Jūsu ķermenim ir nepieciešams šķidrums daudzu iemeslu dēļ, tostarp normālas temperatūras uzturēšanai, gremošanas veicināšanai, audu un locītavu aizsardzībai un garastāvokļa regulēšanai. Tāpēc dzeriet ūdeni.

Lai palīdzētu noturēties uz pareizā ceļa, lejupielādējiet Garmin ūdens izsekošanas logrīku savā saderīgajā viedpulkstenī. Tas reģistrēts ikdienas ūdens patēriņu un sūtīs atgādinājumus, lai nodrošinātu, ka līdz dienas beigām esat sasniedzis uzstādīto mērķi.

2. Vērojiet savu stresa līmeni.

Vairāki Garmin pulksteņi ļauj reāllaikā skatīt pašreizējo stresa līmeni skalā no 1 līdz 100. Saderīgās Garmin ierīces izmanto sirdsdarbības datus, lai izmērītu intervālu starp katru jūsu sirdspukstu. Šo laika ilgumu regulē jūsu veģetatīvā nervu sistēma. Mazāka sirdspukstu mainība norāda uz augstāku stresa līmeni, un lielāka mainība norāda uz zemāku stresa līmeni. Forši, vai ne? Stresa rādītājs 0–25 norāda, ka jūsu ķermenis atrodas atpūtas stāvoklī (attēlots zilā krāsā); 26-50 norāda uz zemu stresu (gaiši oranža); 51-75 norāda uz vidēju stresu (tumšāka oranža); un 76-100 ir augsts stress (sarkans).

3. Veltiet laiku elpošanai.

Ja jūsu stresa līmenis tuvojas sarkanajai krāsai, tas varētu norādīt uz vispiemērotāko laiku, lai iepauzētu un atvilktu elpu. Atsevišķos Garmin viedpulksteņos ir iebūvēta elpošanas aktivitāte, kas palīdzēs jums veikt apzinātus un nomierinošus elpošanas vingrinājumus, kad jums būs nepieciešama neliela palīdzība. Elpošanas laikā pulkstenis izsekos jūsu stresa un elpošanas līmeni, lai palīdzētu jums nomierināties un labāk saprast, cik labi darbojas jūsu elpošanas metodes. Ja jūsu stresa līmenis ir augsts, pulkstenis var nosūtīt jums atgādinājumu par atpūtu, kas liks jums paņemt taimautu un pabeigt elpošanas aktivitāti.

4. Atpūtieties!

Mēs visi esam tur bijuši — nepietiekami izgulēšanās nākamajā dienā var pārvērst jūs par zombiju, un tas noteikti nenāk par labu jūsu fiziskajai vai garīgajai veselībai. Pietiekams miegs ne tikai palīdz jums palikt modram, bet arī ir ļoti svarīgi jūsu imūnsistēmai. Un tomēr, daudzi pieaugušie pastāvīgi nesaņem vajadzīgo miega daudzumu.

Ievadiet Garmin miega rādītāju. Garmin miega izsekošana novērš minējumus, analizējot jūsu ķermeņa miega modeļus. Saderīgi pulksteņi ar uzlabotu miega izsekošanu var noteikt, kad jūs aizmiegat, kad pamostaties, un kad jūsu ķermenis pāriet dažādos miega posmos. No rīta jūs saņemsiet miega rādītāju skalā no 0 līdz 100, kas apkopo jūsu gulēšanas laiku, miega kvalitāti un to, cik labi jūsu ķermenis spēja atgūties no iepriekšējās dienas. Jūs pat iegūsit personalizētu ieskatu, kas ļaus jums uzzināt, ko esat paveicis labi vai ko varat darīt visas dienas garumā, lai uzlabotu izredzes uz labāku miega rezultātu nākamajā naktī.

5. Atrodiet kādu laiku vingrošanai.

Lai gan Rīsas Viterspūnas uzstāšanās tiesas zālē filmā Legally Blonde varētu būt nedaudz dramatiskāka, nekā tas ir jūsu ikdienas dzīvē, būtība ir tāda pati. Vingrojumi dod jums endorfīnus, bet endorfīni padara jūs laimīgu.

Vingrinājumi ir svarīgi arī muskuļu spēkam, sirds un plaušu veselībai, enerģijas līmenim un citiem. Garmin pulksteņos ir gandrīz bezgalīgas aktivitāšu iespējas, sākot no pastaigas līdz pilatēm, tāpēc atrodiet sev piemērotāko un tieciet pie saviem endorfīniem.

6. Ja jums ir menstruālais cikls, sekojiet tam līdzi.

Menstruālā cikla ietekme uz ķermeni ir nedaudz sarežģītāka nekā asiņošana vien. Četras menstruālā cikla fāzes — menstruācijas, folikulu, ovulācijas un luteālās fāzes – visas ir hormonu vadītas, un, zinot, kurā fāzē atrodaties, var daudz izskaidrot par to, kas notiek jūsu ķermenī konkrētajā brīdī. Konsekventi izmantojot Garmin menstruālā cikla izsekošanu, izmantojot saderīgā viedpulksteņa logrīku un/vai lietotni Garmin Connect™, jūs iegūsit labāku priekšstatu par ķermeņa vispārējo veselību un to, kas tam varētu būt nepieciešams attiecībā uz sevi. Ja esat stāvoklī vai plānojat grūtniecību, Garmin grūtniecības izsekošana var palīdzēt paveikt to pašu.

Kopumā mēs uzskatām, ka lietas darbojas labāk, ja prāts un ķermenis ir savienoti, un dažreiz pietiek ar nelielu mīlestību pret sevi, lai ievērojami uzlabotu savu ikdienu.

 

Vairāk informācijas:

Ulrika Jefremova

Sabiedrisko attiecību speciāliste “One Communications”Garmin

Liekais svars iedzīvotāju priekšstatos ir galvenais cukura diabēta rašanās iemesls 

Latvijas iedzīvotāju vairuma priekšstatos cukura diabēta rašanās galvenie iemesli ir liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, kā arī saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana – tā izriet no „Mēness aptiekas” un  pētījumu aģentūras „Norstat” veiktās aptaujas datiem. 

No aptaujas dalībniekiem 65% ir pārliecināti, ka liekais svars izraisa cukura diabētu, pat līdz 72% šāds uzskats valda 18-49 gadu vecuma grupās, bet vecākajās grupās tā domā 59%. Pierīgas iedzīvotāju vidū 70% uzskata, ka tieši liekais svars izraisa cukura diabētu – reģionālā griezumā šāds priekšstats ir izplatīts vēl plašāk.

Par to, ka mazkustīgs dzīvesveids vainojams cukura diabēta izraisīšanā, ir pārliecināti 50% aptaujāto, un arī šeit mazāk par šādu cēloni minētajai slimībai sliecas domāt gados vecākie respondenti vecumā no 40 gadiem, kā arī Kurzemē un Latgalē dzīvojošie. 

Saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana ir trešais populārākais iemesls, kas aptaujāto redzējumā varētu būt iemesls saslimšanai ar cukura diabētu. 18-29 gadus vecie respondenti ir visvairāk par to pārliecināti – šādu atbildi minējuši 60% no šīs grupas aptaujātajiem. Tā uzskata arī vairāk nekā puse no Rīgas, Pierīgas un Vidzemes respondentiem, bet vismazāk Latgalē – 41%. 

32% aptaujāto iedzīvotāju ir priekšstats, ka paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis var būt vainojams cukura diabēta izraisīšanā, un vismazāk šo atbildi apstiprinājuši 60-74 gadus sasniegušie iedzīvotāji – tikai 25%. 

Indra Štelmane, endokrinoloģe, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Diabēta federācijas prezidente: „Palielināts risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu ir cilvēkiem ar lieku svaru,   mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu un smēķētājiem. Šos dēvē par ietekmējamiem jeb maināmajiem riska faktoriem, jo katram tos ir iespējams mazināt vai novērst, izmainot savus ēšanas, fiziskās aktivitātes un citus ieradumus. No paša cilvēka neatkarīgs riska faktors ir iedzimtība – ja ir pirmās pakāpes radinieks ar 2. tipa cukura diabētu, tad risks saslimt ir būtiski palielināts, jo īpaši, – ja ir vēl kāds riska faktors. Ņemot vērā cukura diabēta saslimstības straujo pieaugumu, ikvienam ir svarīgi apzināt savu risku, pieņemt lēmumu un savlaicīgi rīkoties, lai izvairītos no  saslimšanas ar cukura diabētu.” 

Indra Štelmane vērš uzmanību uz aptaujā secināto – sabiedrībā palielinājusies informētība par dažiem  diabēta saslimšanas riska faktoriem gados jaunāku respondentu vidū, tomēr joprojām nepietiekama izpratne par saslimšanas risku ir tieši gados vecākiem respondentiem. „Būtu vajadzīgas valsts mēroga programmas plašākai sabiedrības izglītošanai par cukura diabēta riska faktoriem, to novēršanas iespējām un ieguvumiem tad, ja cilvēki mazāk ar šo slimību saslimtu. Tā būtu iespējams mazināt aizvien  pieaugošo saslimstību un saglabāt veselīgu sabiedrību.”

“Liela problēma cukura diabēta gadījumā ir ne vien pati slimība, cik tas, kādas veselības problēmas rezultātā var attīstīties ilgtermiņā,” ārstu atzīto atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. „Cilvēkiem gados tā mēdz nebūt vienīgā diagnoze, bet gan kombinēties, piemēram, ar kādu sirds un asinsvadu slimību. Informācijai par ietekmējamajiem faktoriem ir būtiska nozīme, farmaceitiskajā aprūpē ar to dalāmies arī savā ikdienā. Savukārt, ja cilvēkam jau ir cukura diabēts, tad tieši informētībai un regulārai sadarbībai ar ārstu un farmaceitu ir liela nozīme.”      

Ja 2. tipa cukura diabēts ir kādam radiniekam, tad arī tas var būt iemesls, lai saslimtu ar cukura diabētu, par to pārliecināts katrs ceturtais no aptaujas dalībniekiem jeb 25% un sievietes vairāk nekā vīrieši, jaunie cilvēki vecumā no 18-29 vairāk (31%) nekā gados vecāko grupu respondenti.  

Cukura diabēta rašanās riska faktors varētu būt sasniegtais 45 gadu vecums, to aptaujā apstiprinājuši vēl mazāk – 17% respondentu, un no 60-74 gadus sasniegušo iedzīvotāju atbildēm apstiprinošas šādam apgalvojam bija – tikai 12%. Populārāk tā ir domāt Rīgā – apstiprinoši atbildējis 21%, bet vismazāk cilvēku šādi uzskata Kurzemē (9%) un Latgalē (12%). Salīdzinoši maz – tikai 9% ir grūti pateikt, kādi riska faktori varētu būt par pamatu, lai rastos cukura diabēts. 

Ik gadu pirmreizēji Latvijā tiek reģistrēti vidēji 6-7 tūkstoši pacientu ar cukura diabētu*.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2022. gada septembrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus.

*Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.

Piecas spocīgākās pilsētas pasaulē!

Dažas no šīm vietām ir apvītas ar noslēpumiem un leģendām, kas nodotas no paaudzes paaudzei, citas ir daudz jaunākas. Taču katra no tām ir ar savu kolorīto pagātni un neatkarīgi no tā, vai šīs vietas ir no 12. vai 20. gadsimta, katra no tām spēj uzdzīt īstus šermuļus ikvienam.

Pilsētas statusu var iegūt vieta, kuras iedzīvotāju skaits nav mazāks par 50 000 un vidējais iedzīvotāju blīvums ir ne mazāk kā 1500 cilvēku uz kvadrātkilometru. Pēc 2022. gada marta datiem visā pasaulē ir vairāk nekā desmit tūkstoši šādu pilsētu, un puse parādījās pēdējās četrās desmitgadēs.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 31. oktobri noteica par Pasaules pilsētu dienu, kas tiek svinēta kopš 2014. gada. Šīs dienas mērķis ir veicināt urbanizācijas panākumus vai risināt specifiskas urbanizācijas radītas problēmas.

Pasaules pilsētu dienas vispārējais mērķis ir “Labāka pilsēta, labāka dzīve”, savukārt katru gadu tiek izvēlēta cita tēma. Šogad tā ir “Act Local to Go Global” (tulk. “Rīkojieties lokāli, lai kļūtu globāli”).

Par godu Pasaules pilsētu dienai un arī Halovīnam, “National Geographic” piedāvā uzzināt interesantus faktus par pasaules spocīgākajām pilsētām un citām vietām. 

Pamestā pilsēta Arktikā 

Aktīvajā kalnrūpniecības laikā 1980. gados šajā pamestajā pilsētā Svalbāras arhipelāgā dzīvoja vairāk nekā 1000 cilvēku. Savu nosaukumu Piramidena  ieguvusi no netālu esoša piramīdas formas kalna. 20. gadsimta sākumā tika pārtraukta dzelzceļa kustība, kas noveda pie kalnrūpniecības apsīkuma un 1998. gadā raktuvju darbība tika pilnībā izbeigta. Drīzvien pilsētu pameta visi tās iedzīvotāji. 

Mūsdienās to galvenokārt apdzīvo jūras putni, arktiskās lapsas un arī lāči. Agrāk šeit bija degvielas uzpildes stacija, bibliotēka, skola, bērnudārzs, viesnīca, restorāns, teātris un pat koncertzāle ar vienīgo flīģeli aiz polāra loka. 

Pateicoties arktiskajam klimatam, daudzas ēkas ir saglabājušās savā pirmatnējā stāvoklī. Uz galdiem joprojām ir palikušas kādreizējo iemītnieku krūzes un citi trauki, avīžu izgriezumi uz sienām, bet gaiteņos redzams pamests slēpošanas inventārs.

Šobrīd Piramidena ir populāra tūristu apskates vieta, kā dēļ 2013. gadā atjaunoja vienīgo pilsētas viesnīcu. 

Pilsēta, kurā atrodas Kaulu baznīca 

Kutna Hora ir pilsēta Čehijā, kas atrodas uz austrumiem no galvaspilsētas Prāgas. Tā ir pazīstama ar gotisko SvētāsBarbaras baznīcu ar viduslaiku freskām un Sedleces kapelu, ko rotā aptuveni 40 000 līdz 70 000 cilvēku skeleti. 

Viņu kauli ir mākslinieciski sakārtoti greznos rotājumos un mēbelēs. Tas ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem Čehijā, un to katru gadu apmeklē 200 000 cilvēku.

Kaulu baznīcas griestos iekārta īpaši iespaidīga lustra, kas veidota no visiem cilvēka skeleta kauliem.

Venēcijas spoku sala 

Venēcija ir pazīstama ne tikai ar krāšņo karnevālu un gondolām, bet arī ar Poveglijas salu, ko mēdz saukt par spocīgāko vietu pasaulē. Pamestā sala, uz kuru tika izsūtīti mēra upuri, ir populārs spoku mednieku galamērķis. 

Pēc Melnās nāves epidēmijas 1576. gadā Venēcijā bija tik daudz līķu, ka smaka kļuva neizturama un tos aizveda uz Poveglijas salu, sameta bedrēs un vēlāk sadedzināja. Tomēr mēris vēl nebija uzvarēts un visus, kam bija jebkādi simptomi, ieskaitot bērnus, piespiedu kārtā aizveda un pameta uz salas kopā ar līķiem. Vēsturnieki apgalvo, ka Poveglijas salā nomiruši aptuveni 160 tūkstoši cilvēku. 

1922. gadā šeit uzcēla slimnīcu garīgi slimajiem, kuri apgalvoja, ka redz mēra upuru rēgus. Iestādi vadīja ārsts, kurš piekopa tā laika brutālās ārstēšanas metodes. Leģenda vēsta, ka viņš izdarīja pašnāvību, nolecot no zvanu torņa un ka viņa rēgs joprojām tur mitinās. Pamestā slimnīca ir populārs tūristu galamērķis salā, ko tautā dēvē arī par Nāves salu. 

Pilsēta, kas deg jau 60 gadus 

Centrālija ir gandrīz spoku pilsēta ASV, Pensilvānijas kalnrūpniecības apgabalā. Pilsēta tika evakuēta 1962. gadā bīstamu pazemes ugunsgrēku dēļ.

Raktuvju ugunsgrēks aizsākās 1962. gada 27. maijā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, to neizdevās pilnībā nodzēst, un tas turpina plosīties arī 60 gadus vēlāk. 

Pēc aplēsēm ugunsgrēks raktuvēs zem Centrālijas turpināsies vēl vismaz 250 gadu. Taču, neskatoties uz veselībai kaitīgajiem izgarojumiem, ir cilvēki, kas joprojām šeit dzīvo. Iedzīvotāju skaits gan sāk sarukt – ja 1980. gadā šeit dzīvoja tūkstotis iemītnieku, tad 2020. gadā – vien pieci tūkstoši. 

Liela daļa pamesto ēku ir nojauktas, neskartas saglabājušas vien dažas mājas. Pilsētas četras kapsētas tiek uzturētas labā stāvoklī. Viena no tām pat atrodas tā kalna galā, no kura joprojām nāk dūmi.

Interesanti, ka Centrālijas dievnams, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca, joprojām tiek izmantota un piesaista ticīgos no apkārtējām pilsētām, tostarp cilvēkus, kas kādreiz bijuši pilsētas iedzīvotāji. Ģeoloģiskā izpētē atklājās, ka zem baznīcas atrodas ciets iezis, nevis ogles, tāpēc pazemes uguns to neapdraud.

Meksikas šaušalīgā Leļļu sala 

Viens no pasaulē spocīgākajiem tūristu apskates objektiem ir Leļļu sala Meksikas galvaspilsētas Mehiko dienvidos. Jāatzīmē, ka Leļļu sala jeb “Isla de las Munecas”, nekad nebija plānota kā tūrisma objekts.

Leģenda vēsta, ka salas uzraugs vārdā Hulians Santana Barera 20. gadsimta 40. gados atradis noslīkušu meiteni un mēģinājis viņu atdzīvināt, taču, diemžēl, viņam tas nav izdevies. Neilgi pēc traģiskā notikuma viņš ieraudzīja ūdenī peldošu lelli, kas, visticamāk, piederēja noslīkušajai meitenītei. 

Viņš izvilka to no ūdens un iekāra kokā, tā godinot meitenes garu. Taču tas sācis viņu vajāt. Turpmākos 50 savas dzīves gadus viņš turpināja kārt kokos citas lelles, kuras iemainīja pret paša audzētiem dārzeņiem. Jāpiebilst, ka Hulianu 2001. gadā atrada nolīkušu tieši tajā vietā, kur viņš savulaik atrada meiteni. 

Vienīgie salas “iedzīvotāji” ir spocīgās lelles, kuru skaits aizvien pieaug, jo pēc Bareras nāves sala kļuvusi par populāru apskates objektu, uz kuru tūristi ved arvien jaunas rotaļlietas. Uz šīs salas tumsā noteikti nebūtu omulīgi. 

Kanāls “National Geographic” sveic gan Pasaules pilsētu dienā, gan Halovīna svētkos un aicina aizdomāties par neparastākajām pilsētām, varbūt kādu no tām vērts iekļaut savā nākamā ceļojuma maršrutā!

Horoskops: 3 horoskopa zīmes, kuras ir gatavas tikai nopietnām attiecībām

Nenopietns flirts un īsi romāni nav piemēroti šīm zodiaka zīmēm:

Vēzis

Vēzis ir ļoti intuitīvs un sentimentāls. Viņam patīk veidot dziļu un apzinātu abpusējo saikni ar cilvēkiem. Saikni, kura būs droša, uzticama un ilgspējīga. Ja Vēzis izrāda par tevi interesi, gatavojies ilgstošam procesam. Viņš vēlas zināt par tevi visu, pirms pāriet nākamajā attiecību stadijā.

Skorpions

Skorpions dod priekšroku ilgstošām attiecībām. Nav svarīgi, vai tās ir romantiskas vai vienkārši draudzīgas, taču iegūto informāciju par cilvēku viņš rūpīgi izanalizēs. Tas Skorpionam ir svarīgi. Tāpat viņš var būt ļoti greizsirdīgs un privātīpašniecisks partneris, uzskatot, ka izredzētais pieder tikai viņam.

Ūdensvīrs

Ūdensvīrs – tas ir domātājs, kuram nereti patīk pabūt vienatnē. Šīs zīmes pārstāvis sēdēs un ilgi analizēs attiecību plusus un mīnusus, pirms viņš vispār dosies uz pirmo randiņu. Ūdensvīram nav nekas pret attiecībām, taču viņš vēlas, lai tās ir ilgas, spēcīgas un kvalitatīvas.

Klimata aktīvisti Nīderlandes muzejā uzbrūk Vermēra “Meitenei ar pērļu auskaru” (+VIDEO)

Nīderlandes policija pēc klimata aktīvistu uzbrukuma Jana Vermēra gleznai “Meitene ar pērļu auskaru” Mauricheisas muzejā Hāgā aizturējusi trīs cilvēkus, pavēstīja policija un muzejs.

Divi cilvēki pielīmēja sevi pie gleznas, bet trešais uz gleznas uzšķiedis pagaidām vēl neidentificētu vielu.

Video

Mākslas darbs bija aiz stikla, un kaitējums tam nav nodarīts, paziņojumā apliecināja muzejs.

Aktīvisti bija T-kreklos ar uzrakstu “Just Stop Oil”, redzams sociālajos medijos publicētajos attēlos.

Katru piekto ugunsgrēku izraisa īssavienojums

Īssavienojumi, kas rodas novecojušu elektroinstalāciju vai neatbilstošas elektroiekārtu izmantošanas dēļ, ik gadu ir viens no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem Latvijā. Apdrošināšanas sabiedrībā ERGO pieteikto atlīdzību statistika liecina, ka pērn gandrīz piekto daļu no ugunsnelaimēm privātajos un komercīpašumos izraisījuši tieši elektroinstalāciju bojājumi.

“Ja analizējam atsevišķi komercīpašuma sektoru, tur situācija ir vēl nopietnāka. No 25 komercīpašuma ugunsgrēkiem, par kuriem 2021. gadā izmaksātas ERGO apdrošināšanas atlīdzības, katrā trešajā iemesls bijis bojājums elektroinstalācijās vai elektroinstalāciju vadības bloka aizdegšanās, turklāt izmaksāto un rezervēto atlīdzību summa par šiem ugunsgrēkiem ir ievērojama – 5 707 018 eiro. Savukārt 2020. gadā par sešiem komercīpašuma ugunsgrēkiem, kuri izcēlušies elektroinstalāciju bojājumu dēļ, ERGO atlīdzībās izmaksāja 7 605 704 eiro,” stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

“Privātīpašuma segmentā pēdējo divu gadu vidējā atlīdzība par ugunsgrēkiem, kuru iemesls meklējams elektroinstalācijas, ir 9144 eiro. Saskaramies arī ar gadījumiem, kad īpašums pēc ugunsnelaimes pilnībā jāatjauno, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties īpašuma vērtībai atbilstošu apdrošinājuma summu un strauji pieaugošo būvniecības izmaksu dēļ to regulāri pārskatīt, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus. Arī privātīpašumos elektroinstalāciju drošībai jāpievērš liela uzmanība – katram dzīvokļa un mājas saimniekam būtu jāpārliecinās, vai elektroinstalācijas nav novecojušas, bojātas un vai elektroierīču lietošana ikdienā nepārslogo elektrotīklu, lai maksimāli pasargātu mājokli no ugunsnelaimes riska,” uzsver R. Čaklis.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glabāšanas dienesta pārstāve Sandra Vējiņa apstiprina: “Trīs biežākie iespējamie ugunsgrēku iemesli nemainās jau daudzus gadus: neuzmanīga apiešanās ar uguni, bojājumi elektroierīcēs un nepareiza elektroiekārtu ekspluatācija, kā arī viss, kas saistīts ar apkures jautājumiem. 2021. gadā 20,5% ugunsgrēku iespējamais iemesls bija saistīts ar elektroierīcēm un iekārtām.”

Kā pasargāt sevi un mājokli no īssavienojuma

Pārbaudīt elektroinstalācijas, veicot elektropretestības mērījumu, ko dara tikai sertificēts elektriķis. Mājokļu īpašnieki tam nepievērš vajadzīgo uzmanību, bet jāņem vērā, ka šī prasība ir noteikta Latvijas likumdošanā un mērījums jāveic reizi 10 gados.

Nepārslogot elektrotīklu un izmantot tehniskajiem parametriem atbilstošas ierīces. Šis aspekts īpaši aktuāls mājās, kas būvētas pirms 30 gadiem un senāk. Jāatzīmē, ka padomju laika dzīvojamo ēku elektroinstalācijas nav piemērotas slodzei, kādu rada mūsdienu elektroierīces. Elektroinstalācijai jābūt labā stāvoklī, jo mājsaimniecības tehnika – veļas mašīna, cepeškrāsns, trauku mazgājamā mašīna u.c. – rada palielinātu slodzi.

Izveidot sazemējumu. Padomju laikā dzīvokļi bija bez sazemējuma. Tas noteikti jāizveido, šo darbu uzticot elektriķim.

Ievērot pagarinātāju lietošanas instrukciju un maksimāli pieļaujamo slodzi. Jau minētajās padomju laika daudzdzīvokļu mājās bieži vien nav pietiekams rozešu skaits, tādēļ tiek izmantoti pagarinātāji, kam pieslēgtas vairākas elektroierīces ar lielu jaudu. Pagarinātāju izmantošana nav paredzēta lielas jaudas elektroierīcēm! Jāatceras, ka pagarināju nedrīkst izmantot, ja tas nav pilnībā atritināts.

Neizmantot bojātas un savu laiku nokalpojušas ierīces. Ne tikai elektrības vadiem (it sevišķi veciem alumīnija vadiem), bet arī sadzīves elektroprecēm ir noteikts kalpošanas laiks. Piemēram, elektriskajā tējkannā, kas regulāri tiek pārvietota pa virtuves virsmu, ieslēgta rozetē, rodas mikro plaisas pamatnē, kontaktos un pieslēguma vadā. Bojājumu vietās veidojas lielāka pretestība, kas savukārt rada siltumu un iespēju rasties īssavienojumam. Uzmanība jāpievērš arī bojātiem vadiem, rozetēm, kas nedarbojas, dzirksteļo vai nav pietiekami nostiprinātas – arī tās ir potenciāls ugunsgrēka avots. Veicot mājokļa remontu, nedrīkst izmantot bojātus un nokalpojušus elektroinstrumentus.

Aizsargāt rozetes no maziem bērniem. Bērni ir ziņkārīgi, un neaizsargāta rozete ir viena no potenciāli bīstamākajām vietām mājoklī, kas var apdraudēt bērna dzīvību. Neļaujiet bērnam spēlēties ar rozeti, ievietot tajā priekšmetus (piemēram, adatas, zīmuļus), jo jāatceras – tiklīdz abos rozetes caurumos ir ievietots priekšmets, notiek elektrības padeve, kas var izraisīt nāvi.

Jāatceras – lai rastos ugunsgrēks, ir nepieciešams pavisam maz: degtspējīgs materiāls, uguns avots (elektroinstalācija) un skābeklis (gaiss).

Ko darīt, ja elektroierīce aizdegusies:

  • atvienot no elektriskās strāvas;
  • apklāt ar biezu audumu (nedrīkst lietot sintētiskus materiālus);
  • ja iespējams, izmest degošo vai gruzdošo elektroierīci no mājas vai dzīvokļa, iepriekš pārliecinoties, ka netiek apdraudēti cilvēki.

Elektroinstalāciju drošība uzņēmumos

Komercīpašumos elektroinstalāciju drošības prasības ir līdzīgas, bet vienlaikus – ievērojami stingrākas. Jāatceras par regulāru elektroinstalāciju pārbaudes mērījumu veikšanu, kā arī jānodrošina kontaktsavienojumu kvalitātes pārbaude ar termogrāfu – tās laikā tiek noteikta kontaktsavienojuma drošība un kvalitāte, kā arī tas, vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst) un vai ir pareizi izbūvēts.

Uzņēmumiem elektropretestības mērījumi jāveic reizi 10 gados, sprādzienbīstamā vidē – reizi divos gados, bet agresīvā vidē – reizi gadā (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238).

Dzemdes kakla vēzi var novērst

Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus.

Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs iespējas izmantot, domājot gan par katras sievietes dzīvi un veselību individuālā aspektā, gan arī novērtējot ieguvumu, ko dzemdes kakla vēža profilakses iespējas sniedz sabiedrībai kopumā, intervijā pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa.

Vai tiešām tā ir – ja visas sievietes atbilstoši pārbaudītos un jaunieši vakcinētos, tad dzemdes kakla vēzi varētu izskaust pilnībā?

– Jā, tieši tā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir uzstādījusi mērķi – izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu. Lai to sasniegtu, ir jāpanāk, ka vismaz 70% sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšana – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti, ļoti reti, un  sievietēm no tā nebūtu jāmirst.

Kas ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Cik bieži tas ir jāveic?

– Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Tieši tādēļ, ka dzemdes kakla vēža attīstība ir ļoti lēna, mēs varam savlaicīgi atklāt vēža draudus jeb priekšvēža slimības, pirms vēl vēzis ir attīstījies. Tātad – kā rodas dzemdes kakla vēzis? Vispirms sieviete inficējas ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, visbiežāk,  dzimumkontakta ceļā, tas var iekļūt dzemdes kakla šūnās, ilgstoši tur uzturoties, spēj vairoties, kā rezultātā šūnā rodas izmaiņas, kuras dēvē par priekšvēža saslimšanām jeb displāzijām, un tikai pēc tam daļai sieviešu var attīstīties vēzis. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, bet tie, visbiežāk, ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā visbiežāk sievietei arī nav nekādu sūdzību. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību.

Pēdējo pāris gadu laikā skrīninga izmeklējumos ir notikušas izmaiņas, kādas tās ir?

– Tas, cik efektīvi mēs varam no veselo sieviešu vidus atrast tās sievietes, kurām vēža risks ir paaugstināts, ir tieši atkarīgs no metodēm, kuras lietojam dzemdes kaklu izmeklējot. Pēdējos gados notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem skrīninga veikšanai, jo pēdējo divu gadu laikā valsts apmaksāto izmeklējumu klāstā ir iekļauti mūsdienīgi, efektīvi testi, ar kuru palīdzību priekšvēža saslimšanas varam noteikt daudz precīzāk nekā izmantojot agrākās metodes. Kopš pagājušā gada jūnija dzemdes kakla vēža skrīningam sākām izmantot šķidruma citoloģiju, kas ļauj, paņemot analīzi no dzemdes kakla gļotādas, ievietot paņemto materiālu speciālā šķīdumā, kas uzglabā visas paņemtās šūnas izmeklēšanai, līdz ar ko tiek izmeklēts viss paņemtais materiāls. Savukārt no šī gada jūlija sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kuras ir iekļautas valsts organizētā skrīninga programmā, testējam cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni. Tieši augsta riska cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu. Ja nav cilvēka papilomas vīrusa, tad vēža attīstības risks nākošo piecu gadu laikā ir tuvu nullei, un uz nākamo skrīninga testu sieviete varēs ierasties arī pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja tiek atklāts, ka sieviete inficēta ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, tad mēs zinām, ka šī sieviete ir riska grupā un jāpieskata rūpīgāk, visbiežāk tādā situācijā dzemdes kakls tiek izmeklēts papildus pie kolposkopijas speciālista un tiek veidots individuāls tālākais izmeklējumu un rīcības plāns.

Un tad gadās praktiska nejēdzība… Ko darīt gadījumos, ja ir pazudusi uzaicinājuma vēstule?

– Patlaban kārtība ir sekojoša – ja sievietei nav šī vēstule pienākusi vai varbūt nozudusi, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, ģimenes ārstam ir piekļuve datu bāzei, kurā skrīninga uzaicinājuma numuru var redzēt. Ja šis numurs zināms, ārsts varēs veikt izmeklējumu skrīninga ietvaros. Otrs veids – ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, arī ir iespējams skrīninga numuru redzēt. Trešā iespēja – vērsties Nacionālajā veselības dienestā personīgi .

Un ja sieviete dzīvo citur, nevis deklarētajā dzīvesvietā, tad pašai jāinteresējas?

– Jā. Patlaban skrīnings jāveic reizi trijos gados, sākot no 25 gadu vecuma, tātad 25, 28, 31 utt., līdz pat 67 gadiem. Un attiecīgajā vecumā  būtu jāinteresējas par iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu. Būtu, protams, labi, ja tai brīdī, kad sieviete nokļūst pie ģimenes ārsta arī kāda cita iemesla dēļ, ģimenes ārsts pajautātu, vai ir veikta dzemdes kakla pārbaude, vai viņa ir saņēmusi skrīninga vēstuli un nepieciešamības gadījumā skrīninga nosūtījumu atjaunotu. Ir ļoti daudz ģimenes ārstu, kuri šo iespēju izmanto, un liels paldies viņiem par to. Tāpat arī ginekologam ir pienākums neatkarīgi no vizītes iemesla noskaidrot, vai sieviete veikusi dzemdes kakla vēža skrīninga testu un rast iespēju to veikt, ja tas nav izdarīts. Tā būtu laba prakse, kuru ir iespējams izveidot.

Par ko vispār maksā valsts un kādi ir iespējamie papildu maksājumi?

– Nacionālais Veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstuli, sieviete to saņem, un, ja sieviete vēršas pie ginekologa, kurš arī ir līgumattiecībās ar valsti jeb ir tā saucamais “valsts apmaksātais ginekologs”, tad sievietei praktiski nav nekādu citu izmaksu – gan vizīte, kurā paņem analīzi, gan pati analīze ir valsts apmaksāta. Savukārt, mums Latvijā ir nereti ir prakse, kad sievietei ir savs ginekologs, kuru ierasts apmeklēt. Ja sievietei viņas ārsts ir maksas ārsts, tad par vizīti būs jāmaksā, bet pati analīze ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli arī būs valsts apmaksāta.

Un kāda ir gaidīšanas rinda pie valsts apmaksātajiem ārstiem?

– Ārstu ginekologu, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, diemžēl kļūst aizvien mazāk, tādēļ, iespējams, atšķirīgās Latvijas vietās speciālistu  pieejamība ir atsķirīga, taču noteikti der atcerēties, ka labāk dzemdes kakla vēža skrīninga testu ir veikt nedaudz vēlāk pie speciālista nekā neveikt vispār. Pat, ja līdz izmeklējumam ir jāgaida, tad noteikti ir vērts to izdarīt.

Kāda ir skrīninga jēga kopumā?

– Skrīnings pēc būtības ir “sijājošā diagnostika”, tātad no veselu sieviešu vidus tiek “atsijātas” tās sievietes, kurām ir augsts risks, ka var attīstīties dzemdes kakla vēzis, un šīs sievietes tiek papildus izmeklētas un nepieciešamības gadījumā ārstētas, lai dzemdes kakla vēzis neattīstītos. Manuprāt, ikvienam ir vēlme nesaslimt ar vēzi. Lūk, veicot skrīningu, var nesaslimt ar vēzi.

Vēlos uzsvērt, ka dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – teju 50% tas attīstās līdz 50 gadu vecumam. Tas ir laiks, kad sieviete visbiežāk ir sociāli aktīva, sevi realizē profesionāli, ir svarīga savai ģimenei un draugiem. Ir skumji redzēt, kā dzemdes kakla vēzis aptur dzīves un tās neatgriezeniski maina, zinot ka tā varēja arī nenotikt, jo dzemdes kakla vēzi var novērst. Dzemdes kakla vēža ārstēšana vēlīnās stadijās ir smaga un bieži vien pat neiespējama. Ja sieviete izdzīvo, iespējas radīt bērnus vairs nav, un dzīves kvalitāte, atgriešanās ierastajā dzīvē ir būtiski ierobežota. No skrīninga un tā rezultātiem baidīties. Tieši otrādi – ir jāinteresējas kā to veikt, jo tā ir iespēja pārbaudīt veselību un darīt visu, lai ļaunākais nenotiktu. Diemžēl Latvijā skrīninga atsaucība ir ļoti zema, vien ap 40 % sieviešu gadā izmanto iespēju veikt dzemdes kakla pārbaudi. Tāpēc par to ir jārunā. Šis būtu labs jautājums, ko paprasīt savām sievām, mammām, meitām, draudzenēm, krustmātēm un kolēģēm – vai Tev ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings?

Cik ātri ir testa atbilde un kurš saņem atbildi?

– Parasti skrīninga testa atbilde pienāk tam ārstam, kurš šo testu ir veicis. Citoloģijas izmeklējumi, kurus veic sievietēm, jaunākām par 30 gadiem, tiek analizēti mazliet ilgāk, un atbilde varētu būt pēc dažām nedēļām. Sākot no šī gada, pēc 30 gadu vecuma, testē cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni, šis tests ir automatizēts, un rezultāts ir zināms teju nedēļas laikā.  

*Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās:

https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis, https://www.ginasoc.lv/

Kā arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā – www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv

Seriāla “Draugi” zvaigzne Metjū Perijs ir iztērējis gandrīz 10 miljonus, lai būtu skaidrā! (+VIDEO)

Seriāla “Draugi” zvaigzne Metjū Perijs savā jaunākajā intervijā “The New York Times” atklājis par savu cīņu ar atkarībām.

Lai uzveiktu alkohola un narkotiku atkarību, aktieris iztērējis gandrīz 10 miljonus ASV dolāru, kas ir aptuveni 10 miljoni eiro. Intervijā “The New York Times” Metjū atklāja, ka 18 mēnešus nelieto nekādas apreibinošas vielas.

“Visticamāk, es esmu iztērējis 9 miljonus ar kaut ko, lai būtu skaidrā,” atklāja aktieris.

Video

53 gadus vecais aktieris detalizēti aprakstīja savu gadiem ilgo vēsturi ar atkarībām. Šo vielu lietošana sākās jau 14 gadu vecumā, pirmo reizi pamēģinot alkoholu. Vēlāk Metjū kļuva atkarīgs no opioīdiem, kas beidzās teju letāli 2019. gadā… 

“Ārsti manai ģimenei teica, ka man ir tikai 2% izredzes izdzīvot!” sacīja Metjū. 

“Man veica ekstrakorporālo dzīvības uzturēšanu, ko neviens neizdzīvo…”  Iemīļotais seriāla aktieris divas nedēļas atradās komā, un viņam gadu bija jānēsā stomas maisiņš.

“Mans terapeits sacīja: “Nākamreiz, kad tu domā par oksikodonu, iedomājies, ka tev visu atlikušo mūžu būs jānēsā maisiņš pie ķermeņa. Un tas man lika pamatīgi aizdomāties,” iepriekš intervijā “People” sacīja seriāla “Draugi” zvaigzne.

Reperis Kanje Vests vairs nav miljardieris pēc partnerības ar “Adidas” zaudēšanas (+VIDEO)

ASV repa zvaigzne Kanje Vests ir zaudējis miljardiera statusu, jo Vācijas sporta preču ražotājs “Adidas” ir pārtraucis partnerattiesības ar viņu repera antisemītisko izteikumu dēļ, otrdien ziņoja žurnāls “Forbes”.

“Forbes” lēsa, ka 45 gadus vecā Vesta darījums ar “Adidas” bija 1,5 miljardus ASV dolāru vērts, un bez šī darījuma viņa bagātība ir sarukusi līdz 400 miljoniem dolāru.

“Adidas” otrdien paziņoja par savu lēmumu saraut attiecības ar Vestu, kurš pazīstams arī ar vārdu Ye, “nekavējoties” apturot ražošanu viņa apavu un apģērbu līnijā “Yeezy”. 

Video

“”Adidas” necieš antisemītismu un jebkādu citu naida runas veidu. Ye nesenie izteikumi un darbības ir bijuši nepieņemami, naidpilni un bīstami, un tie pārkāpj kompānijas vērtības – dažādību un iekļaušanu, abpusēju cieņu un godīgumu,” paziņoja “Adidas”.

Neilgi pirms tam talantu aģentūra CAA atteicās no Vesta kā klienta, savukārt kinostudija MRC nolēma neizlaist pabeigtu dokumentālo filmu par viņu.

Šomēnes Vesta “Instagram” kontam tika noteikti ierobežojumi un viņa “Twitter” konts tika bloķēts tajos publicētu antisemītisku paziņojumu dēļ.

Vests izraisīja sašutumu arī ar citiem skandaloziem izteikumiem, tostarp telekanālā “Revolt TV” apgalvojot, ka Džordžs Floids nomiris no fentanila.

Šonakt pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu atpakaļ

Naktī uz svētdienu Latvijā beigsies vasaras laiks, tāpēc plkst.4 pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā (ES) vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. 

Līdz ar to arī nākamgad, 2023.gada 26.martā, atkal notiks pāreja uz vasaras laiku, kas būs spēkā līdz 29.oktobrim.

ES pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

8 paņēmieni, lai piesaistītu vīrieša uzmanību!

Šie ir 8 paņēmieni, lai prasmīgi piesaistītu vēlamā vīrieša uzmanību:

1. Pieskārieni


Pirms pieskarties viņam, pieskaries pašas ķermenim, piemēram, savam atslēgas kaulam. Ja tev ir aplikta kaklarota, tas būs vēl efektīvāk. Pamēģini arī ar pirkstiem pieskarties savām lūpām. Šīs liegās ķermeņa valodas kustības parāda, ka esi atklāta un jutekliska, un tu pozicionē sevi kā iekārojamu būtni. Viņam tas būtu jāpamana!

2. Tēls


Centies savu veidolu padarīt seksīgāku. Tas nenozīmē, ka tūliņ jāvelk mežģīņu zeķes ar zeķturiem, tomēr apģērbs ar izteiksmīgāku kakla izgriezumu, atkailināti pleci, augumu izceļoši džinsi vai pat gaišs lūpu spīdums tev liks justies iekārojamākai. Tas viss noderēs, kad viņš būs blakus!

3. Skatiens


Acis izsaka ļoti daudz – izmanto tās! Ātrs un tiešs acu skatiens, tad novērs skatienu sāņus, it kā kādu meklētu. Tas raisīs viņa interesi. Tāpat nebaidies atrasties viņam pretim un demonstrēt savu interesi, lūkojoties viņa acīs. Turklāt, šķelmīgs acu skatiens ar mazliet augšup paceltu uzaci ir ļoti iedarbīgs.  

4. Negaidi brīdi, kurā tevi ievēros, bet rīkojies!


Dažreiz manevrs “gaidīt līdz viņš tevi pamana” var ieilgt, un tas ne vienmēr atmaksājas. Iespējams, ka tev patlaban jau ir attiecības, tāpēc izmanto šo faktu savā labā. Tu esi pašpārliecināta, pamanāma, izstaro seksualitāti, un viņš to noteikti ievēro! Tomēr ir arī zemūdens akmeņi: nekādā gadījumā nedibini attiecības un neiesaisties “vairāk nekā draugi” sakaros ar sava vīrieša draugiem. Ja nu viņiem pastāv brālības kodekss, kurā ir atrunāta sešu mēnešu vai pat ilgāks nogaidīšanas laika posms, līdz viņš drīkst tevi kaut kur uzaicināt? Uzmanies!

Iedvesmojies: Meganas Mārklas stila idejas! (+VIDEO)

Dieviete.lv ļoti iecienīti ir raksti par Saseksas hercogieni Meganu Mārklu, mēs Youtube ievērojām kādu iedvesmojošu video, kurā tiek aplūkots Meganas stils. Šajā video tiek eksperimentēts ar 4 līdzīgiem tērpiem, kuri ļoti atgādina hercogienes stilu.

Megana iemantojusi sabiedrības uzmanību dažādu iemeslu dēļ, bet viens no tiem pavisam noteikti ir viņas ģērbšanās stils. Briti ir ļoti iecienījuši karaliskās ģimenes stilu un labprāt medī līdzīgus vai tieši tādus pašus apģērbus. Noskaties video, kurā redzams, ka ievērojot tikai dažas nianses ir iespējams līdzināties Saseksas hercogienei.

Video

Stilistes padomi: Rudens – ziemas tendences apģērbā un aksesuāros

Veiksmīgs individuālais stils, tas ir ne tikai virtuoza trendīgo lietu valkāšana, bet arī tas, kā apģērbs saskan ar tavu iekšējo pasauli un dzīvesstilu. Modes tendences nevajadzētu uztvert burtiski. Stiliste Agija Vismane iesaka veidot savu ekskluzīvo stilu, filtrējot to caur personīgo gaumes izjūtu un spēju apspēlēt modes jaunumus, izmantojot jau esošo bāzes garderobi. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai vienmēr izskatītos stilīgi. 

Tehnoloģiju un modes sinerģija atspoguļojas ne tikai inovatīvos un ilgtspējīgos materiālos, krāsās, bet arī dažādās viedierīcēs un aksesuāros, kas lieliski papildina kopējo tēlu. Pasākumu organizatore un viena no ģimenes restorāna Mr. Bunny Kitchen radītājām Ieva Koha-Zeltiņa, ļāvās stilistes pārvērtībām, kas pieskaņoja gan apģērbu, gan aksesuārus – Samsung Galaxy Flip4 viedtālruni, Galaxy Watch5 viedpulksteni un Galaxy Buds2 Pro bezvadu austiņas jaunajam rudens modes iznācienam. 

Krāsas

Šoziem modē būs aktuāli šokolādes toņi, kā arī zaļā, oranžā, gaiši zilā, rozā krāsa un, protams, Pantone krāsu institūta pasludinātā 2022. gada krāsa – Very Peri (violeta krāsa ar zilu nokrāsu un violeti sarkanu apakštoni). Trendīgajiem krāsu toņiem seko ne tikai modes industrija, bet arī tehnoloģiju giganti. Arī Samsung rudens sezonā pieskaņojis savas viedierīces jaunakajām tendencēm, piedāvājot viedtālruņus, viedpulksteņus un bezvadu austiņas Bora violetā krāsā.

Visas šīs krāsas ļaus izcelties un aukstajā sezonā apģērbā noteikti vērts izmantot arī balto krāsu, kas papildinās un uzturēs iekšējo harmoniju. Šie toņi izskatīsies aktuāli, veidojot kopējo tēlu gan maigajās tonalitātēs, gan spilgtajās versijās.

Siltums

Modes trends – adījumi. Ērti, silti, stilīgi! Tendence, kas aizsākās jau dažus gadus atpakaļ, un šobrīd uzņem straujus apgriezienus. Adīts var būt pilnīgi viss: svārki, kleita, džemperis, kostīms, sarafāns, balaklava vai šalle. Uzdrīksties un droši izmanto visdažādākās adīšanas tehnikas un rakstus vai ornamentus.

Garums

Maxi – apģērba garums, kuru vari valkāt kopā ar jebkuriem apaviem šajā aukstajā sezonā. Gari svārki, kleitas, platas bikses līdz zemei un mēteļi – tik aktuāls šis garums nav bijis sen! Tas ir gan stilīgi, gan praktiski, jo būsi siltumā šajā aukstajā sezonā. 

Kārtu kārtām

Apģērbu slāņošana īpaši aktuāla kļūst tieši ziemas sezonā. Tāpēc izmanto ne tikai klasisko paņēmienu, velkot vairākus apģērbus vienu virs otra, bet pievieno arī detaļas interesantākam koptēlam – šalles un lakatus ap kaklu vai vairākas jostas uz svārkiem vai biksēm. 

Akcenti 

Akcenti piešķir koptēlam noslēdzošo pieskārienu. Neatkarīgi no tā, vai tās ir smalkas rotaslietas, somiņa vai tādi aksesuāri kā viedtālrunis, visu iespējams pieskaņot kopējam tēlam. Pat tāds neliels sīkums kā viedtālruņa vāciņš vai siksniņa var kļūt par spilgtu aksesuāru, kas papildinās kopējo tēlu.

Šosezon līdzi ikdienas gaitās varēsi ņemt līdzi visu – tendences paredz, ka somiņai jābūt tādai, lai tajā ietilptu ikdienai nepieciešamās un vērtīgās lietas. Tāpēc pavisam miniatūrās somiņas nomaina vidēja vai liela izmēra somu modeļi, kuri būs cienīgi tavas garderobes sabiedrotie aktīvām dienām. Tajās būs vieta gan tehnoloģijām, gan nepieciešamajām lietām darbam un varbūt pat grāmatai vai jogas tērpam. Galvenais, lai tām ir elegants dizains un plecu siksna vai īsi rokturi. Taču, kā jau minēts iepriekš, modes tendences nevajag uztvert burtiski, tāpēc arī mazās somiņas joprojām ir klātesošas.

Fotogrāfijās ar Ievu Kohu-Zeltiņu izmantoti apģērbi no veikala iBlues (violetais tēls) un veikala Marella (gaišais tēls).

Bezgalīgā cīņa starp pašu nelabo un cilvēku. LNSO un Jānis Skutelis ielūdz uz kamermūzikas koncertu “Stāsts par zaldātu”

Trešdien, 2. novembrī plkst. 19.00 Lielajā ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķi aicina iegrimt vienā no ietekmīgākajiem 20. gadsimta sākuma kamermūzikas opusiem – Igora Stravinska darbā “Stāsts par zaldātu”. Šajā vakarā stāstnieka lomā iejutīsies pazīstamais komiķis, Jaunā Rīgas teātra aktieris Jānis Skutelis. Kopā ar viņu un diriģentu Raimondu Gulbi uz skatuves kāps LNSO mūziķi – klarnetists Mārtiņš Circenis, fagotists Jānis Semjonovs, trompetists Jenss Emīls Holms, trombonists Artūrs Hrustaļovs, vijolniece Ilze Gulbe un kontrabasists Oskars Bokanovs, pie sitaminstrumentiem redzēsim Ernestu Mediņu.

Stravinska opusa pamatā ir faustiska tautas pasaka par zaldātu, kurš noslēdz vienošanos ar pašu nelabo. Velns piedāvā zaldātam iemainīt vijoli pret grāmatu, kurā ir apslēpta “neizmērojama bagātība” – aprakstīti nākotnes notikumi. Lai arī minstinoties, zaldāts piekrīt trīs dienas Velnam mācīt vijoli, kā arī apgūt neparastās grāmatas saturu. Atgriežoties dzimtajā ciematā, zaldāts saprot, ka pagājušas nevis trīs dienas, bet veseli trīs gadi. Stāsta otrajā pusē galvenais varonis skatītājus ved pie guļošās princeses, kuras roku karalis piedāvā ikvienam, kas viņu spēs modināt. Karavīram izdodas salauzt gan pār sevi gulstošo velna varu, gan, spēlējot vijoli, pamodināt princesi. Lai arī tās šķiet kā laimīgas beigas, tomēr Velns brīdina zaldātu – ja viņš pametīs pili, viņa dvēsele atkal tiks atņemta.

“Stāsts par zaldātu” pirmatskaņojumu piedzīvoja 1918. gadā Lozannā, Pirmā pasaules kara izskaņā. Tā ir viena no partitūrām, kas iezīmē spilgtu 20. gadsimta mūzikas tendenci radīt darbus oriģināliem, neparastiem kamersastāviem un ir nozīmīga arī šodienas akadēmiskās mūzikas ainā. Mūzikā saklausāmas Stravinska iemīļotās ritma spēles, pietuvošanās dažādiem deju žanriem – regtaimam, tango un valsim. Militārās pasaules klātbūtni spilgti pauž marša žanrs. Gan sižetā, gan partitūrā atrodama satīra, traģikomisks humors un Stravinskim raksturīgā teatralitāte, kas klausītāja uzmanību notur no pirmās līdz pēdējai skaņdarba taktij. 

Darbā stāstnieka lomā šoreiz iejutīsies Jānis Skutelis – Karaliskā improvizācijas teātra dibinātājs, kā arī izklaidējošā raidījuma “Pusnakts šovs septiņos” vadītājs, šobrīd – Jaunā Rīgas teātra aktieris.

Raimonds Gulbis kā diriģents, kormeistars un vokālais pedagogs darbojies ar koriem “Atbalss”, “Viesturzeme”, Emīla Dārziņa jaukto kori, šobrīd strādā ar koriem “Silvicola”, “Daudzeva” un “Noskaņa”. Kopš 2011. gada ir LNSO fagotu grupas mūziķis.

Biļetes uz koncertu “LNSO kamermūzika. Stāsts par zaldātu” iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs un internetveikalā – www.bilesuparadize.lv

Tapusi dokumentālā filma par nežēlīgāko slepkavu Amerikā – Džefriju Dāmeru

Džefrijs Dāmers (Jeffrey Dahmer) bija viens no nežēlīgākajiem un ļaunākajiem slepkavām Amerikā. Izmantojot audioierakstu fragmentus no neskaitāmām policijas intervijām ar Dāmeru, discovery+ piedāvā jaunu dokumentālo filmu, “Džefrijs Dāmers: Briesmoņa prāts”, kurā pats noziedznieks stāsta par šausminošajām slepkavībām, ko pastrādājis. Dāmera, saukta arī par Milvoki kanibālu, teiktais atklās jaunas detaļas par to, kādēļ viņš no 1978. līdz 1991. gadam izvaroja, nogalināja un pēcāk apgānija 17 vīriešus. Sirdi plosošā ekskluzīvā intervijā viņa tēvs Laionels Dāmers (Lionel Dahmer) sīkāk apraksta mēģinājumus meklēt dēlam nepieciešamo palīdzību un, izmantojot izmeklētāju, psihiatru, kā arī Džefrija Dāmera bijušo klasesbiedru un slepkavības liecinieka zināšanas un teikto, dokumentālā filma sniegs atbildes uz jautājumiem par bēdīgi slaveno sērijveida slepkavu.

Video kadros no Dāmera bērnības viņš ir parasts, dzīvespriecīgs bērns, kurš vairāk par visu mīl savu ģimeni. Kadri piedāvā intīmu ieskatu viņa bērnībā, attiecībās ar vecākiem un skolas dzīvē. Dāmers savas ikdienišķās bērnības dēļ tiek uzskatīts par vienu no netipiskākajiem sērijveida slepkavām, jo acīmredzamais vardarbības vai traģisku notikumu iztrūkums vairo neizpratni par to, kāpēc viņš pastrādāja tik brutālas slepkavības. Laionels Dāmers stāsta par atmiņām un sniedz skatītājiem līdz šim nebijušu iespēju iepazīt vienu no Amerikas visslavenākajiem sērijveida slepkavām, stāstot gan par dēla audzināšanu, gan hobijiem, kas raisa šermuļus. Dziļi personīgā intervijā kameru priekšā viņš atminas faktus par dēlu, kas līdz šim tikuši noklusēti, stāsta par dzīvi, kuru, viņaprāt, vadīja Džefrijs, un dalās pieredzētajā šokā, policijai paziņojot par Džefrija pastrādātajiem noziegumiem.  

Dokumentālā filma piedāvā visaptverošu informāciju par notikumiem, kas notika pirms un pēc  neskaitāmām slepkavībām, pašam Dāmeram stāstot par pastrādātajām nežēlībām šausminošās un specifiskās detaļās. Viņaprāt, cilvēki nebija nekas vairāk kā priekšmeti; Dāmeru aizrāva cilvēku pavedināšana, kamēr slepkavošana bija viņa veids, kā sasniegt mērķi – iegūstot cilvēku īpašumā uz mūžu. Sabiedrību joprojām visvairāk šokē un neskaidrības rada fakts, ka Dāmers līdz pat sava mūža beigām nenožēloja pastrādātos noziegumus un šķita apmierināts ar aizvadīto dzīvi, nogalinot un apgānot kopš 18 gadu vecuma.

Filmas laikā skatītājiem uzskatāmi tiek parādīts, kā cilvēks pārvērtās no mīloša bērna līdz vardarbīgam un cietsirdīgam slepkavam. “Džefrijs Dāmers: Briesmoņa prāts” skatāma ekskluzīva intervija ar Ronaldu Floversu (Ronald Flowers), vienu no Dāmera upuriem, kurš brīnumainā veidā izbēga no slepkavas nagiem un tagad pirmo reizi stāsta par piedzīvotajām šausmām. Intervijā piedalās arī Dr. Parks Deics (Dr. Park Deitz), tiesu psihiatrs, kurš kopā ar Dāmeru aizvadīja neskaitāmas stundas, kā arī Nikola Čildresa (Nicole Childress), sieviete, kura veltīgi mēģināja glābt jaunāko no Dāmera upuriem – 14 gadus jaunu puisi. Dāmera kaimiņi filmā sniedz ieskatu piedzīvotajā, atrodoties dzīvokļu kompleksā ar vienu no ļaunākajiem sērijveida slepkavām Amerikas vēsturē. 

Filmā “Džefrijs Dāmers: Briesmoņa prāts” tiek meklētas atbildes uz joprojām neatbildētiem jautājumiem, tai skaitā par to, kā Dāmers spēja pastrādāt daudzās slepkavības, atbrīvoties no upuru ķermeņa daļām un dažas no tām pat turēt savās mājās tik nemanāmi, ka policistiem un izmeklētājiem nebija ne jausmas, kādas nežēlības tiek pastrādātas, viņiem esot tur pat netālu. Vai Dāmera veiksmes atslēga ir meklējama faktā, ka viņš slepkavoja pārsvarā melnādainus cilvēkus vai arī izvairīšanās no aresta notika nekompetentas policijas dēļ? Kas notika pēc Dāmera notveršana? Kā viņa tuvākie centās sadzīvot ar notikušo un kādas pārmaiņas piedzīvoja atbildīgā policijas nodaļa?

“Džefrijs Dāmers: Briesmoņa prāts” skatāma straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.

Keitija Perija pamatīgi samulsina fanus! (+VIDEO)

Dziedātāja Keitija Perija sava koncerta laikā Lasvegasā pamatīgi samulsinājusi fanus. Jāatzīst, ka šāda uzvedība patiešām raisa lielu izbrīnu un daudz jautājumu. 

Koncerta laikā dziedātāja vairs nevarēja atvērt vienu aci, un fani ir satraukti par viņas uzvedību. Kad Keitijas plakstiņš pavērās, tas atkal aiztaisījās ciet… Dziedātāja piespieda pirkstu pie deniņiem, lai neļautu plakstiņam noslīdēt.

Video

Pēc neilga brīža Keitijai izdevās atvērt abas acis un turpināt savu uzstāšanos. Šis moments ir nofilmēts un uzspridzinājis internetu.

Sliktas elpas iespējamie cēloņi

Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. Kādas pazīmes liecina par nopietnākām veselības problēmām, kad nepieciešams vērsties pie speciālista un kā cīnīties ar sliktu elpu, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Laila Zālīte. 

Normālos apstākļos un pie labas veselības elpa ir ar viegli saldenu aromātu, ko cilvēks pats un apkārtējie nekādi nesajūt. Reizēm ne tikai uztura paradumi, bet arī mutes higiēnas iemaņu trūkums mēdz izraisīt halitozi. “Lai nojaustu, kas ir halitozes iemesls, jācenšas saprast, kādu aromātu atgādina sliktā elpa. Ja tā atgādina siera smaržu, sliktas elpas cēlonis visticamāk meklējams ar deguna dobumu saistītās problēmās. Kad organismā strauji kāpj cukura līmenis, pastāv cukura diabēta risks, elpā būs sajūtams augļu aromāts. Ja elpai ir zivju aromāts vai tā atgādina amonjaka smārdu, ieteicams pārbaudīt nieru veselību, bet skābena izelpa mēdz būt arī astmas un ģenētiskās slimības cistiskās fibrozes pazīme. Savukārt, fekāliju aromātam līdzīga izelpa norāda uz zarnu darbības traucējumiem. Ja izelpā būs jūtams salds vai sasmakuša pelējuma aromāts, šī pazīme var būt aknu cirozes priekšvēstnese,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte. 

Sāc ar vizīti pie zobārsta

Tomēr 80-90 % gadījumu sliktas elpas cēlonis meklējams mutes dobumā. Tieši nepareiza mutes higiēna noved pie tā, ka uz zobiem ilgstoši krājas aplikums un pieaug risks veidoties smaganu iekaisumam jeb tā saucamajam aplikuma izraisītam gingivītam. Neārstēts gingivīts ar laiku pāriet vēl smagākā formā un sākas periodontīts, kas rada risku zobu zaudēt. Kā gingivīta, tā periodontīta gadījumā halitoze mēdz būt viena no tipiskām pazīmēm. Zobārsti gan reizēm atzīst, ka slikta elpa mēdz rasties arī kā organisma reakcija uz vecākās paaudzes plombējamo materiālu akrilātu. Arī aiz lielajām sudraba plombēm mēdz aizķerties aplikums, tas krājas un izraisa sliktu elpu. 

Iespējamie cēloņi

Viens no sliktas elpas iemesliem var būt bieži sastopamā gastroenteroloģiskā problēma – atviļņa slimība. Retāk halitozi izraisa tā dēvētie divertikuli – kabatiņas, kas mēdz izveidoties barības vada augšējā trešdaļā un kurās krājas ēdiena paliekas un bojājas, izraisot pastāvīgi sliktu elpu. 

Tomēr daudz biežāk pēc tam, kad zobārsts, izvērtējot pacienta mutes veselības stāvokli, ir atzinis, ka ar to viss ir kārtībā un sliktas elpas cēlonis jāmeklē citviet, tālāk pacients nonāk LOR jeb otolaringologa kabinetā, jo ļoti bieži halitozi izraisa deguna blakusdobumu iekaisums, tonsilīti, sinusīti vai mandeļu korķi. 

Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte gan uzsver, ka cilvēks, kuram ir sūdzības par halitozi, var būt arī citas specialitātes ārsta pacients: “Piemēram, diabēta pacienti bieži sūdzas par sliktu elpu, kas radusies vielmaiņas traucējumu rezultātā, jo paaugstināta cukura līmeņa dēļ mainās arī gļotādu stāvoklis. Arī pie noteiktām vairogdziedzera saslimšanām viens no simptomiem mēdz būt slikta elpa tieši tāpat kā smagu aknu slimību gadījumos, kad jau ir attīstījusies aknu mazspēja un orgāns vairs neveic atindēšanas funkciju. Gan aknu, gan nieru mazspējas slimnieku elpai mēdz būt īpatnējs, salkans aromāts.”

Padomi cīņai ar sliktu elpu

Lai cīnītos ar sliktu elpu, Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte sniedz piecus padomus: 

  1. Praktiski. Nepatīkamās elpas novēršanai aptiekā var iegādāties speciālus mutes skalojamos un atsvaidzinošos līdzekļus vai sprejus. Mutes skalojamo līdzekli svarīgi lietot pareizi – vislabāk pēc ēdienreizēm dienas laikā. Pieejami arī līdzekļi, kas bagātināti ar skābekli un fluorīdiem – tie ne tikai atsvaidzina elpu, bet skābeklis uzlabo dzīšanas procesus, sadziedē arī smaganas. 
  2. Profilaktiski. Jārūpējas par mutes dobuma higiēnu un regulāri jāapmeklē zobārsts! Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā ar fluoru saturošu zobu pastu, neaizmirstot arī par mēles tīrīšanu. Zobu suku vēlams mainīt ik pēc diviem līdz trīs mēnešiem, kā arī uzreiz pēc slimošanas, bet zobu starpas reizi dienā jāiztīra ar zobu diegu vai aptiekās pieejamo starpzaru tīrīšanas birstīti. Ja lieto zobu protēzes, jāatceras tās uz nakti izņemt, bet pirms ievietošanas atpakaļ mutē, rūpīgi iztīrīt ar tam paredzētu līdzekli. 
  3. Stratēģiski. Ieteicams atmest kaitīgos ieradumus, nesmēķēt, atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas.
  4. Ikdienišķi. Jāpievērš uzmanība savai ēdienkartei. Arī kāda konkrēta pārtikas produkta vai produktu grupas nepanesība var būt cēlonis nepatīkamajam aromātam mutē. Vēl jāatceras, ka mutes dobuma gļotāda regulāri jāmitrina, lai gļotādas neizžūtu un nerastos slikta elpa. Tāpēc pieaugušam cilvēkam dienā jāizdzer vismaz 1,5 l ūdens. 
  5. Garšīgi. Ātrs risinājums sliktas elpas mazināšanai būs košļājamā gumija bez cukura vai sūkājamās konfektes ar ksilitolu. Sliktu elpu palīdz novērst arī vairākas garšvielas ar antiseptiskām īpašībām, piemēram, selerijas, krustnagliņas, koriandrs, piparmētra, kardamons, kanēlis, ingvers, guavi un anīss, arī tasīte zaļās tējas.

Eksperti iesaka: Kas jāzina par veselīgu eļļu izvēli?

Eļļa var būt līdzeklis ēdiena pagatavošanai un dažādu garšas nianšu piešķiršanai, kā arī vienlaikus vērtīgu vielu avots. Pieejamais eļļu klāsts ir tik plašs, ka ir viegli tajā apjukt. Turklāt eļļas plaši izmanto ne vien pārtikā, bet arī profilaksē un skaistumkopšanā. Kā izvēlēties veselīgu eļļu ikdienas uzturam, kā to pareizi uzglabāt un kādas ir dažādu eļļu vērtīgās īpašības? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ikdienā ir jādomā par eļļas kvalitāti, jo mūsu organismam dzīves laikā ir nepieciešamas labas kvalitātes taukvielas, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Eļļa ir produkts, ko liekam pie salātiem, izmantojam cepšanai, pievienojam mazuļu pirmajam piebarojumam, proti, mēs to lietojam visos vecumos visas dzīves laikā. Lai rūpētos par veselīgu uzturu, ir jāizvēlas laba eļļa.

Iegādājoties eļļu, vispirms ir jāskatās, vai eļļa ir rafinēta vai nē. Veselīga eļļa ikdienas lietošanai būs nerafinēta, auksta spieduma eļļa, kas var būt gan filtrēta, gan nefiltrēta. Ja ir bažas par eļļas izejvielu audzēšanu, izvēlieties bioloģisku eļļu. Rafinēta eļļa ir karsēta, filtrēta, tai tiek pievienotas skābes, lai eļļu attīrītu un padarītu caurspīdīgu. Ja rūpējaties par savu veselību un sirds un asinsvadu slimību profilaksi, kā arī vēlaties, lai ēdiens organismam sagādātu patiesu labumu – izvairieties no caurspīdīgu, rafinētu eļļu lietošanas uzturā, iesaka uztura speciāliste.

Slavenā olīveļļa

Kā skaidro L. Sondore, olīveļļai piemīt pretiekaisuma īpašības, jo tā satur daudz polifenolus, antioksidantus, kā arī ideālā attiecībā Omega-3 un Omega-6 taukskābes. Polifenols oleokantāls ir ar pretiekaisuma īpašībām. Olīveļļa satur mononepiesātinātās taukskābes, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu slimību un iekaisīgo slimību profilaksi, kā arī profilaktiski iedarbojas pret dažādu lokācijas vēžu profilaksi.

Eļļai ir jābūt skaisti zeltaini zaļā krāsā, ar jūtamu garšu. Garšas nianses katrai eļļai būs nedaudz citādas, bet tieši polifenoli būs tie, kas kņudinās kaklā. Ieteicams lietot tikai extra virgine olīveļļu, kas nav termiski apstrādāta, turklāt to var lietot arī cepšanai, jo tā sāk dūmot tikai pie 210-214  C grādiem. Karstumā šī eļļa nedaudz izplešas, tāpēc to nevajag tik daudz kā citas eļļas, ko izmanto cepšanai.

Veikalos ir nopērkamas arī olīveļļas, uz kuru pudelēm rakstīt pomace olive oil un olive oil. Tās ir zemas kvalitātes eļļas, kas ir termiski apstrādātas un ķīmiski attīrītas, proti, rafinētas. Tā ir vienkārši eļļa, labumu veselībai no tās negaidīsim, saka uztura speciāliste.

Lai gūtu labumu no eļļas, tā ir jālieto regulāri, kampaņas te nelīdzēs. Tieši tas ir Vidusjūras diētas pamatā – laba, kvalitatīva eļļa visas dzīves garumā.

Pieejamā dažādība

Dažādas sēklu eļļas – linsēklu, kaņepju, ķimeņu, ķirbju, riekstu, sezama un citas ir labs papildinājums ikdienas uztura dažādošanai, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Jāatceras, ka šīs eļļas ātri oksidējas, tādēļ tās jāpērk kvalitatīvas, nelielos tilpumos un tumšās stikla pudelītēs. Ja eļļa ir nepatīkami rūgta – tā ir veca un ir jāmet ārā. Eļļas pudelītes jātur tālāk no plīts, jo, regulāri sasilstot un atdziestot, tās ātrāk zaudē savas labās īpašības. 

Pie salātiem labi noderēs kaņepju un linsēklu eļļa. Šīs eļļas labā attiecībā satur Omega-3 un Omega-6 taukskābes, kā arī daudz E vitamīna, minerālvielas (magniju, fosforu, cinku, kāliju, kalciju, dzelzs un citas) un B grupas vitamīnus. Pārējās sēklu eļļas pēc izvēles ik pa reizei piešķir bagātīgu garšas buķeti ēdienam. Pētījumi par sirds veselību iesaka dienā lietot divas līdz četras ēdamkarotes eļļas, gatavojot ēdienu.

Padoms – nepērciet šādās eļļas emociju vadīti! Nopērciet vienu, izlietojiet un tad pērciet nākamo. Tā izvairīsieties no liekiem tēriņiem un eļļas izmešanas.

Termiskā apstrāde

Termiski izturīga cepšanai ir Extra Virgine olīveļļa. 2018. gadā Austrālijā veiktā pētījumā[1] tika pētītas vairākas eļļas un to, kā eļļās karsēšanas laikā veidojas vai neveidojas transtaukskābes – mehāniski auksti spiesta olīveļļa ir visstabilākā karsēšanā, tā nesāk dūmot pie 210 C grādiem un transtaukskābes neveidojas. Iespējams, karsēšanas laikā zūd kādi antioksidanti, bet gatavošanas laikā eļļas labās taukskābes, polifenoli iesūcas ēdienā un tas ir veselīgāks. 
Pētījumā līdzvērtīga bija kokosa eļļa, kuru karsējot nerodas transtaukskābes, bet tie ir piesātinātie tauki un nav vēlami uzturā. Arī avokado eļļa, kas ir dārga un ikdienas ēdiena gatavošanai netiek bieži lietota, pētījumā pierādīja stabilitāti karsējot. Populārā vīnogu kauliņu eļļa sāka izdalīt transtaukskābes jau karsēšanas sākumā, tas pats notika ar rapšu eļļu. 
Cepšanai noteikti nedrīkst izmantot sēklu eļļas – linsēklu, kaņepju un citas! Tās paredzētas lietošanai nekarsētas, uzsver uztura speciāliste.

Eļļu uzglabāšana

Eļļas galvenais garšas un kvalitātes “bojātājs” ir gaisma, tāpēc eļļām ir jābūt tumša stikla traukos vai metāla kanniņās, ja tā ir paredzējis ražotājs. Neturiet eļļas atvērtas – vienmēr pēc izmantošanas aizvākojiet pudeli vai kanniņu, lai eļļai brīvi nepiekļūtu skābeklis, un neturiet eļļu blakus plītij. Lai cik tas būtu neparocīgi, eļļas pudelei ir jābūt patālu no plīts un noteikti ne ledusskapī, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. Noteikti nelietojiet uzturā eļļu, ja tā ļoti nepatīkami “kož” kaklā, nepatīkamā garša pārņem visu muti, līdzīgi kā apēdot vecu riekstu.

Farmaceita padoms

Eļļas ir ne vien neatņemama ikdienas uztura sastāvdaļa, bet arī izplatīts vērtīgo vielu avots, ko plaši izmanto farmācijā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Aptiekas plauktos vispopulārākā ir zivju eļļa, kuru pazīstam kopš bērnu dienām, jo tās lietošana ir aktuāla visas dzīves garumā. Zivju eļļa satur Omega-3 polinepiesātinātās taukskābes – EPA (eikozapentaēnskābe) un DHA (dokozaheksaēnskābe). Organisms pats tās nesintezē, tādēļ tās ir jāuzņem, lietojot uzturā treknās jūras zivis. Tāpēc veselīga uztura ieteikumi ietver zivju lietošanu vismaz divas reizes nedēļā. Ja ar uzturu neuzņemat pietiekami Omega-3 taukskābes, tad visu gadu ieteicama zivju eļļas lietošana.

Omega-3 taukskābes nepieciešamas daudzu organisma funkciju nodrošināšanai – gan palīdz uzturēt normālu redzi un smadzeņu darbību, gan labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, locītavas, ādu un matus. Zivju eļļa pieejama dažādos veidos – gan šķidrā (ne tikai ar dabīgo, bet arī ir pieejama ar uzlabotu garšu, piemēram, citronu, augļu vai ābolu garšu), gan kapsulās, bērniem piemērotāka lietošanā būs šķidrā zivju eļļa vai košļājamo kapsulu vai želejpastilu veidā.

Ir vēl daudzas citas eļļas, kas tiek plaši izmantotas farmācijā, dažādu saslimšanu un vispārējā profilaksē:

Naktssveces eļļu izmanto sievietes veselībai, jo tā palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru, kā arī rūpējas par ādu un vielmaiņu. To izmanto arī ārīgi.

Ķirbju sēklu eļļa labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu, aknu, redzes, prostatas un urīnpūšļa veselību. To izmanto arī ādas un matu kopšanai.

Linsēklu eļļu pazīst ar labvēlīgo ietekmi uz imūnsistēmu, vielmaiņu, gremošanas sistēmu,  locītavām, sirds un asinsvadu sistēmu. To plaši lieto kā profilaktisku līdzekli, arī diabēta, artrīta, ādas un citu saslimšanu gadījumā, kā arī sievietes veselībai, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas pirms un menstruāciju laikā. Tā noder arī menopauzes laikā.

Smiltsērkšķu eļļu izmanto imūnsistēmai un sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī lai mitrinātu ādu un gļotādu. Tā sekmē dzīšanas procesus un tai piemīt pretsāpju, pretiekaisuma un antiseptiska iedarbība, tāpēc šo eļļu izmanto pie kuņģa un zarnu trakta saslimšanām. To izmanto arī ārīgi ādas un mutes gļotādas bojājumu aprūpei, ginekoloģijā un proktoloģijā.

Upeņu sēklu eļļu izmanto sirds un asinsvadu sistēmas, ādas un matu veselībai, kā arī sievietes veselībai. Izmanto arī kosmētiskajos līdzekļos. 

Melno ķimeņu eļļa ir ar plašu pielietojumu. To izmanto imūnsistēmas, kuņģa un zarnu trakta, sirds un asinsvadu sistēmas, locītavu un sievietes veselībai.

Mārdadža sēklu eļļa pazīstama kā aknu veselībai lietojams līdzeklis.

Kviešu asnu eļļa ir bagāta ar E vitamīnu. 

Saulespuķu, olīvu, sezama, rapšu, kaņepju eļļas izmanto gan uztura bagātinātājos, gan kosmētiskajos līdzekļos.

Rudens periodā aktuālas kļūst saaukstēšanās un citas vīrusu saslimšanas. Dažādas eļļas plaši izmanto deguna un kakla saslimšanu gadījumā. Eļļu maisījumus, kuriem sastāvā izmanto smiltsērkšķu eļļu kopā ar kliņģerīšu eļļu, arī ar kanēļa, tējaskoka, asinszāles lakstu un piparmētru eļļu izmanto mutes dobuma un rīkles gala gļotādas kairinājuma gadījumā, jo tas veido aizsargslāni, mitrina gļotādu, mazina sāpes, skrāpēšanās sajūtu un diskomfortu kaklā. Deguna pilienos, ziedēs un gelos izmanto dižegles, eikaliptu, piparmētru, tējaskoka, priežu ēteriskās eļļas, lai atvieglotu elpošanu caur degunu. Šiem produktiem sastāvā izmanto arī smiltsērkšķu, sezama un olīvu eļļu, kas mitrina un kopj deguna gļotādu.

Arī kosmētiskiem mērķiem izmanto dažādas eļļas, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Vīnogu sēkliņu eļļa ir mitrinoša bāzes eļļa, ko var izmanot kosmētikas noņemšanai. Saldo mandeļu un persiku kauliņu eļļas izmanto masāžām un sausai ādai. Avokado eļļa noder ādas un nagu kopšanai kā mitrinošs līdzeklis, arī kā bāzes eļļa, der arī sausai ādai. Tējas koka ēteriskā eļļa pazīstama ar antiseptisku darbību, ko izmanto ādas aprūpei pie aknes, insektu kodumiem, kā arī šampūnos, ziepēs, dušas želejās un krēmos. Savukārt rīcineļļu izmanto gan iekšķīgi pret aizcietējumiem, gan ārīgi – sausai ādai, arī galvas ādas kopšanai un matu augšanas veicināšanai.

Svarīgi ņemt vērā! Eļļas neizmanto, ja tās izraisa alerģiju! Arī pirms uztura bagātinātāju lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, īpaši bērniem, grūtniecēm un senioriem, hronisku saslimšanu un alerģiju gadījumā, lietojot medikamentus, kā arī pirms un pēc operācijām. Lai nekaitētu savai veselībai, jāņem vērā, ka 100% ēteriskās eļļas nelieto uz ādas, tās nav kosmētisks līdzeklis! Ēteriskās eļļas jāizmanto saskaņā ar lietošanas norādījumiem par atšķaidīšanu.

[1] De Alzaa F, Guillaume C and Ravetti L. 2018. Evaluation of Chemical and Physical Changes in Different Commercial Oils during Heating. Modern Olives Laboratory Services, Australia. 

Apdegumi un applaucējumi bērniem: Kā no tiem izvairīties un kā rīkoties, ja trauma notikusi?

Sadzīvē bērnu gūtie apdegumi un applaucējumi, ko mēdz dēvēt par termiskiem apdegumiem, ir nejaušības, ko var novērst. Bērnam pieaugot, termisko apdegumu risks mazinās.

Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste Alla Silova, kura piedalās traumatisma profilakses kampaņā “Pārvērt pārdrošību par drošību!” stāsta: “Ar nožēlu jāatzīst, ka termisko apdegumu bēdīgās tendences nemainās gadiem – joprojām klīnikā ierodas mazie pacienti ar šīm traumām, lai arī par problēmu tiek runāts daudz un bieži,” saka ārste. Vidēji gadā ap 400 bērnu līdz trīs gadu vecumam gūst traumas mājās applaucējoties vai apdedzinoties, un ik gadu Bērnu slimnīcā apdegumus ārstē vairāk nekā 200 bērnu.

“Ikviens apdegums sagādā nepatīkamas emocijas un sāpes. Ja apdegums ir virspusējs, tas sadzīs un bērna turpmāko dzīvi neietekmēs. Ja ir dziļāki, smagi un plaši apdegumi, atveseļošanās ir sāpīga, un sadzīstot veidojas rētas. Un tas nav tikai kosmētisks defekts, bet var ietekmēt cilvēka turpmākās dzīves kvalitāti. Ja rētas ir uz rokas vai kājas pirkstiem, locītavām, var būt arī funkcionāli traucējumi. Bērns nevarēs kārtīgi saliekt pirkstus, nevarēs sevi tik labi aprūpēt, paņemt rokās pildspalvu un pilnvērtīgi rakstīt, par mūzikas instrumentu spēlēšanu nemaz nerunājot,” saka A. Silova. 

Riska grupa – bērni līdz trim gadiem


Audu bojājumus, kas rodas, iedarbojoties augstai temperatūrai, bērni gūst sadzīviskā ceļā, applaucējoties ar karstu šķidrumu, vai arī apdedzinās, esot saskarē ar karstām virsmām (kontaktapdegumi). Visbiežāk termiskos apdegumus bērni gūst līdz 3 gadu vecumam, un tie notiek tuvinieku klātbūtnē. “Es teiktu, ka lielākā daļa šo traumu rodas vecāku neuzmanības dēļ, jo bērni dzīves pirmajos gados ir ļoti zinātkāri, aktīvi iepazīst pasauli, bet pieaugušajiem viņi jāpieskata, jāgādā par viņu drošību,” stāsta A. Silova. 

Sadzīvē termiskos apdegumus bērni mēdz gūt arī virtuvē (karstas plītis, pannas, katli), ar elektroierīcēm (gludeklis, lokšķēres, sildītāji u.c.), bet rudenī, kad sākas apkures sezona – arī krāsns durtiņas vai iekurts kamīns var būt bīstams bērnam, ja ir brīvi pieejams un netiek uzraudzīts. Tiesa, mūsdienās virtuves plītis tiek ražotas, lai tās ir bērniem drošas: cepeškrāsns durtiņas nesakarst un bērni nevar tās virināt, bērni paši nevar ieslēgt virsmas karstumu utt.


Kontaktapdegumi var būt dziļi un ar smagām sekām

Kontaktapdegumi, kad bērns pieskaras karstai virsmai, mēdz būt dziļi, jo tieši temperatūra un kontakta ilgums ar karsto virsmu nosaka apdeguma dziļumu. Pie 100 °C temperatūras pietiek tikai ar sekundi, bet pie 60 °C temperatūras – 5-10 sekundēm, lai gūtu apdegumus. Tomēr no visiem apdegumiem vissmagākās sekas – dziļus un plašus apdegumus – var gūt no saskares ar atklātu liesmu. Šādi gadījumi biežāk notiek vasarā, kad ir aktīva grila vai ugunskuru kurināšanas sezona, un bērni netiek pienācīgi uzraudzīti: rotaļājas karstuma avotu tuvumā, skrien, aizķeras, iekrīt ugunskurā vai uzkrīt uz grila.  

Pirmsskolas vecuma bērni un pusaudži biežāk apdedzinās, mācoties gatavot maltīti, piemēram, neuzmanīgi rīkojoties ar karstu eļļu (cepot vai fritējot), pieskaroties karstai virsmai, vai arī vasarā pie grila un ugunskura. Bērniem jāatgādina: atklātā liesmā nedrīkst liet degšķidrumu, kas var pēkšņi uzliesmot ar lielu liesmu. Tāpat vecākiem jāuzrauga bērni pie ugunskura – ne tikai tāpēc, ka var iekrist liesmās, bet arī ilgu laiku pēc tam, kad ugunskurs izdzisis: bērnus vilina ugunskura pelni, viņi mēdz tajos iekāpt un var gūt smagus kāju apdegumus. Nākamajā dienā ugunskura centrā zem pelniem var būt pat 400 °C augsta temperatūra, un, lai apdedzinātos, pietiek pat ar 40 °C temperatūru. 

Kā novērst traumu gūšanu


Lai bērni negūtu termiskus apdegumus sadzīviskā ceļā, vispirms jāuzrauga viņu aktivitātes un jāskaidro apdegumu bīstamība. “Novērst biežāko apdedzināšanos – ar karstu tēju un kafiju var, ja mamma mierīgi izdzer tasīti, bet bērns tajā laikā ir, piemēram, gultiņā. Pat ja bērniņš paraudās, kamēr dzerat tēju, tas būs daudz drošāk un mazāk traumējoši, nekā ņemt bērnu rokās. Krūzei ar karstu šķidrumu jābūt tālāk no galda malas. Vēl arī ļoti bieža situācija: mamma tur bērnu klēpī vai vienā rokā, otrā – karstu tēju vai kafiju, gatavo maltīti. Bērniņš nevar mierīgi nosēdēt un grozoties, kustoties uzšļaksta šķidrumu sev virsū. Tā rodas tipiskie apdegumi, kad bērnam tiek applaucēta viena puse – galva, kakls, plecs, rociņa, kājiņa,” skaidro mediķe. Komentējot ideju, ka izvairīties no šādiem apdegumiem var, izmantojot termokrūzes, ārste saka: šādas krūzes nav 100 % drošas – tām ir atskrūvējams vāciņš un atverams “snīpītis” dzeršanai, un arī caur to bērns var apdedzināties. 

Mazie izzinātāji mēdz pārvietoties zibenīgi, un tikpat zibenīgi rodas idejas: bērns var pēkšņi izdomāt paraut elektroierīces vadu un tā, piemēram, sev uzraut virsū karstu gludekli. Savukārt pirmsskolas un skolas vecuma bērni ir prātīgāki un visbiežāk zina, kādas briesmas slēpj karstums un liesma. Alla Silova sniedz vēl dažus ieteikumus, kā rūpēties, lai traumas nenotiktu:

  • apkures sezonā nodrošinieties, lai mazais ķipars nevar piekļūt krāsns durtiņām, pie kamīna vai elektriskajām sildierīcēm (var izveidot norobežojumus);
  • sadzīves ķīmiju uzglabājiet bērniem nepieejamās vietās, jo, to norijot, var iegūt iekšējo orgānu apdegumus;
  • ja sildāt bērnu pārtiku (piena pudelītes, biezenīšus u.c. ēdienus), piemēram, mikroviļņu krāsnī, pirms to dot bērnam, pārbaudiet, vai trauks un pārtika nav karsta. Piena temperatūru var pārbaudīt, uz rokas uzpilinot pilīti piena. Pārtikai vai dzērienam ir jābūt remdenam: ja mums, pieaugušajiem, tas šķiet karsts, bērnam tas noteikti būs par karstu;
  • pirms bērna vannošanas pārbaudiet ūdens temperatūru. Nelaidiet vannā karstu, verdošu ūdeni ar domu to vēlāk sajaukt ar aukstu, jo, kamēr ūdens tek vannā, rosoties varat nepamanīt, ka bērns izdomājis tajā jau iekāpt. Pārbaudīt vannas ūdens temperatūru var ar termometru (laba temperatūra ir mūsu ķermeņa temperatūra – ap 36 °C). Ja nav termometra, ūdeni vannā var pārbaudīt arī ar elkoni (tam ir jutīga ādas virsma): iemērciet to ūdenī un pārliecinieties, vai ūdens temperatūra ir komfortabla;
  • skaidrojiet bērnam, ka virtuve nav rotaļu istaba, lai brīdī, kad vecākiem rokās ir trauki ar karstu šķidrumu, bērns uzturas drošā attālumā.

Kad meklēt mediķu palīdzību

Mums, pieaugušajiem, pieskarties karstai virsmai vai iemērkt pirkstu karstā šķidrumā var būt vien nepatīkami un sāpīgi, savukārt bērnam šāda kontakta, kas rada termisko ievainojumu, sekas ir daudz smagākas. Daktere skaidro: “Tam ir anatomiski un fizioloģiski iemesli: bērna āda ir plānāka nekā pieaugušajiem, tāpēc karstuma ietekme ir dziļāka un pat pie stipri zemākas temperatūras tā apdeg dziļāk un ātrāk.  Runājot par apdegumiem, ārsti norāda, ka apdegums skaitās nopietns tad, ja tas ir lielāks par bērna plaukstas lielumu – aptuveni 10% no kopējā ādas laukuma. Tādā gadījumā obligāti jāizsauc neatliekamā palīdzība. Mazuļiem palīdzība var būt nepieciešama arī pie mazāka apjoma brūces, piemēram, ja gūts apdegums locītavās vai uz sejas.

Pat salīdzinoši nelielam apdegumam var būt nopietnas sekas, un ārstēšanās ilgums un rezultāti būs atkarīgi no pirmās palīdzības. Tiklīdz ir gūts apdegums, pats galvenais ir pārtraukt karstuma ietekmi uz bērna ādas un dziļākajiem audiem. Tāpēc šī vieta uzreiz ir ilgstoši jāatdzesē zem vēsa, tekoša ūdens – vismaz 10 minūtes. Nedz ledainu ūdeni, nedz pašu ledu nevajag lietot, jo tas var vēl vairāk traumēt jau tā skartos audus (apsaldējot). 

Ja ir šķietami neliels apdegums, pēc atvēsināšanas brūcītei var uzklāt pantenolu saturošu izsmidzināmo līdzekli vai putas: tie noder kā pirmā palīdzība pie nelieliem apdegumiem, kuri arī būtu jāparāda ārstam, kas ieteiks turpmāko ārstēšanu, iesaka mediķe. Lai mazinātu sāpes, bērnam var iedot paracetamolu vai ibuprofēnu saturošas zāles, bet noteikti jāskatās, lai deva atbilstu bērna vecumam un svaram.

Ja gadījies apdedzināties vai applaucēties ar drēbēm mugurā, piedegušo apģērbu nedrīkst raut – kopā ar apģērbu var noplēst arī bojāto virsmu. Uz apģērba ir jālej vēss ūdens (ja iespējams – starp apģērbu un ādu) un tikai tad, kad ir mazināta karstuma ietekme, lēnām jāņem nost apģērbs.  Ja gadās applaucēties ar taukainu karstu šķidrumu, piemēram, zupu, skarto ādu ātri jānoskalo, lai neveidojas taukaina kārtiņa. 

“Jo mazāks bērniņš, jo tam ātrāk jāsniedz palīdzība,” piekodina A. Silova, “īpaši, ja ir gūts sejas apdegums, jāizsauc neatliekamā palīdzība, vai arī jāvēršas Bērnu slimnīcas vai citas tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā.” Sejas apdegumu gadījumā cietušais ļoti bieži gūst arī elpceļu apdegumus, bet to varēs izvērtēt tikai ārsts un tas jākonstatē pēc iespējas ātrāk, jo elpceļos veidojas tūska: audi pietūkst, iekaist un tiek apgrūtināta elpošana – tas ir pat dzīvībai bīstams stāvoklis. 

Ārste piekodina: uz apdeguma/applaucējuma vietas kategoriski aizliegts smērēt dažādus eļļainas, taukainas konsistences produktus: krēmus, sviestu, eļļu, krējumu u.c., jo tie ne tikai plānā kārtiņā pārklāj bojāto vietu un nekādi nesekmē dzīšanu, bet var radīt pat vēl dziļākus audu bojājumus. Gaidot mediķus, uz brūces nevajag neko likt un nevajag mēģināt to pārsiet pašu spēkiem. 

Daktere Silova aicina vecākus būt atbildīgiem, pieskatīt bērnus un mācīt drošības noteikumus. Ir iespējams sadzīvot ar karstumu un uguns liesmu, kas, prasmīgi lietota, ienes mūsu dzīvē tikai prieku un komfortu.

Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda finansētās kampaņas “Pārvērt pārdrošību par drošību!” ietvaros. Tās mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Visi kampaņas informatīvie materiāli pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv un Bērnu slimnīcas tīmekļvietnē www.bkus.lv. Kampaņas aktualitātes tiek atspoguļotas arī sociālajos tīklos.

Kampaņa tapusi pēc Veselības ministrijas, Bērnu slimnīcas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.

Neatbilstošu briļļu lietošana var radīt redzes pasliktināšanos!

Pēdējo gadu laikā sabiedrība kļūst ar vien izglītotāka par redzes veselības jautājumiem un briļļu iegādes un lietošanas paradumiem. Tomēr, kā liecina “OC VISION” veiktais pētījums, vairāk nekā 10% optisko briļļu lietotāju tās iegādājas nevis optikas veikalos, bet gan internetveikalā, tirgū, aptiekā un pat pārtikas veikalos. Tāpēc jāatzīmē, ka neatbilstošu briļļu lietošana var radīt redzes diskomfortu, acu saspringumu un pat galvassāpes, kā arī redzes pasliktināšanos. Plašāk par to, kāpēc nedrīkst iegādāties brilles bez atbilstošas receptes, stāsta Vision Express optometriste Jeļena Stūriška.

Šobrīd plašs optisko briļļu klāsts ir pieejams ne tikai optiku veikalos, bet arī sadzīves preču veikalos, kas piedāvā iespēju iegādāties dažāda stipruma un formas brilles. Lielākoties gatavās brilles nebūs atbilstošas, jo tām ir vienāds “+” un “-“ stiprums abām acīm, taču realitātē tā notiek reti. Vairumā gadījumu acs stiprums abām acīm ir atšķirīgs vai pareizai korekcijai ir nepieciešamas brilles ar astigmātismu jeb cilindriem. Tāpat atbilstošu briļļu lēcu izrakstīšanai nozīmīga loma ir arī starpzīlīšu attālumam, īpaši cilvēkiem, kam ir nepieciešams lielāks optiskais stiprums, katrs milimetrs ir svarīgs. Tā kā lielākajai daļai cilvēku kaut nedaudz redze abās acīs atšķiras, lietojot brilles ar vienādu stiprumu tiek izjaukts līdzsvars redzes sistēmā, kā rezultātā viena acs tiek nosloga vairāk par otru.

Lai gan pēdējo gadu laikā retāk nākas saskaries ar to, ka pacienti lieto gatavās brilles, šādi gadījumi joprojām ir un parasti cilvēki apzinās, ka darījuši nepareizi. Sasniedzot aptuveni 45 gadu vecumu, acis sāk dabiski novecot un nākas saskarties ar presbiopiju jeb vecuma tālredzību, kas nozīmē, ka rodas grūtības saskatīt tekstu tuvumā. Visbiežāk tieši cilvēki vecumā 50+ izvēlas tuvuma brilles iegādāties ārpus optikas, jo brilles ir pieejamas un tās pielaikojot šķiet, ka tekstu ar tām var redzēt labāk.

Savā ziņā neatbilstošu briļļu lietošana var atstāt sliktāku iespaidu uz redzes veselību nekā briļļu nelietošana vispār. Sajūta, ka mēs redzam labāk, izmantojot brilles, kuras nav izgatavotas īpaši mūsu vajadzībām, rada maldīgu un virspusēju sajūtu, ka tomēr redzam labāk. Tajā pašā laikā, redze tiek papildu noslogota, ko uzreiz, briļļu pielaikošanas un iegādes laikā, neizjūtam. Savukārt briļļu nelietotāji bieži vien tieši tāpēc, ka neredz, ilgāk izvairās no ilgstošas slodzes tuvumā un ātrāk nolemj doties veikt redzes pārbaudi, lai saņemtu atbilstošu un pareizu briļļu recepti.

Vēlētos atgādināt, ka tieši tāpat kā nav ieteicams iegādāties brilles bez atbilstošas briļļu receptes, nevajadzētu lietot ģimenes locekļu brilles, kuras ir iegādātas optikā. Arī radinieku, kaimiņu, kolēģu brillēm var būt atšķirīgi ne tikai katrai acij nepieciešamie stiprumu, bet arī starpzīlīšu attālums un ietvara izmērs. Tā var tikt deformētas brilles, kuras pēc tam var nederēt īstajam īpašniekiem. Lai pasargātu savas brilles un līdzcilvēku redzi, savas brilles citiem nevajadzētu dot.

Bieži vien cilvēki brilles iegādājas ārpus optikām cenas dēļ. Taču jāsaprot, ka nēsājot nepiemērotas brilles, redze var pasliktināties, var rasties arī neizprotamas galvassāpes, pārmērīgs redzes saspringums un tad, tas līdzekļu ietaupījums noteikti nav tā vērts. Jāatceras, ka acis mums ir dotas vienas uz visu mūžu, tāpēc par tām jārūpējas, lai nesaskartos ar nepatīkamām sekām. Rūpējoties par redzes veselību, profilaktisku redzes pārbaudi ieteicams veikt reizi 1 – 2 gadu laikā, arī tad, ja problēmas nav novērotas. Uz redzes pārbaudi iespējams pieteikties arī Vision Express mājaslapā: https://www.visionexpress.lv/pakalpojumi/redzes-parbaude.

Heidija Kluma ar meitu pozē apakšveļā un saņem kritiskus viedokļus par šādu rīcību! (+VIDEO)

Supermodele Heidija Kluma, kuras izcelsme ir meklējama Vācijā, nesne piedalījās apakšveļas fotosesijas reklāmas kampaņā kopā ar savu 18 gadus veco meitu Leniju. Pēc šīs pikantās fotosesijas modele tika kritizēta par meitas seksualizāciju.

Heidija un viņas meita piedalījās apakšveļas zīmola “Intimissimi” rekāmas kampaņas fotosesijā. “Katras sievietes sirdī ir īpaša vieta savai mīļākajai apakšveļai,” Intimissimi komentēja foto.

Soctīklu lietotāji izteikuši ļoti dažādus viedokļus par šo fotosesiju. Citi uzskata, ka seksualizēt savu meitu, kad viņa kļūst pilngadīga, ir dīvaini. Tomēr netrūka arī šīs fotosesijas atbalstītāju, kuri uzskata, ka šī fotosesija parāda sieviešu spēku un ir burvīga mātes un meitas reklāma.

Video

Psihiatrs: Stresa traumētam cilvēkam pateikt “saņemies” ir tāpat kā ieteikt paciesties cilvēkam ar caureju

Ar stresu saistītu traucējumu izplatība pasaulē un Latvijā pieaug: to ietekmē gan ekonomiskā krīze, gan ieilgusī Covid-19 pandēmija, un karš Ukrainā, kā arī dažādas lielākas un mazākas personiskas krīzes. Par stresu ir runāts daudz, taču tagad ikdienā biežāk nekā agrāk ienāk arī tādas galējas stresa izpausmes kā adaptācijas traucējumi un posttraumatiskā stresa (PTSS) sindroms, ko Latvijā atpazīst vien retais. Šeit patvērumu meklē daudzi, kas pārdzīvojuši kara šausmas Ukrainā, tāpēc ignorēt to nevar – kara bēgļiem ir augsts PTSS risks. Kā atpazīt galējas stresa izpausmes un ko ar tām iesākt, stāsta psihiatrs, RPNC AC “Pārdaugava” vadītājs Dr. Elmārs Tērauds, kurš par šo tēmu runāja arī AS “Olainfarm” 50 gadu jubilejai veltītajā mediķu konferencē.

Stress – ikdienas pavadonis, kas pēdējā laikā kļuvis skarbāks

“Ar stresu diendienā dzīvojam mēs visi. Ne vienmēr tas ir kaut kas slikts. Reizēm stress var būt labvēlīgs, un tad to dēvē par eistresu: tas visbiežāk ilgst īsu brīdi, sniedz papildu enerģiju, veicina motivāciju darboties un fokusēties, uzlabo veiktspēju un produktivitāti. Otrs stresa paveids – distress – ir pārlieku intensīvs, traucē cilvēkam funkcionēt un izraisa psihosomatiskas reakcijas. Tas var būt īstermiņa vai ilgtermiņa, izraisa trauksmi, izdegšanu, mazina enerģiju un produktivitāti, var izraisīt psihiskas un psihosomatiskas veselības problēmas, un arī ierastās stresa pārvarēšanas stratēģijas te daudz nepalīdz,” stāsta Dr. Elmārs Tērauds.

Pēdējo gadu laikā iemeslu distresam bijis ne mazums: Covid-19, kas daudziem iedragājis ekonomisko situāciju, personiskās attiecības un veselību; karš tepat netālu, Ukrainā; ar joni virsū nāk vēl viens distresa vilnis – jaunie apkures tarifi. Kā norāda psihiatrs, gandrīz visi, kas pārdzīvojuši ārkārtas situācijas, piedzīvo distresu. Jāņem vērā, ka dažādās kultūrās var būt atšķirīgi veidi, kā tas tiek aprakstīts un izpausts, piemēram, tādu kultūru pārstāvji, kur svarīgs kolektīvs un kopiena, var koncentrēties uz ģimeni un kopienas attiecībām, nevis personisku reakciju uz traumām, bet dažās kultūrās traumatiskus notikumus skaidro ar garīgiem vai pārdabiskiem cēloņiem – karmu, likteni, ļaunu aci, burvestībām vai atriebību. Ņemot vērā Latvijā nepieredzēti intensīvo bēgļu migrāciju, šis aspekts nav mazsvarīgs. Migrantu populācijās ir augstāks stresa līmenis, jo jāņem vērā traumas ietekme apvienojumā ar sociālo faktoru ietekmi – sākot ar nabadzības risku, iespējamo diskrimināciju no uzņemošās kopienas puses, atšķirtību no ģimenes u. c. Un nav jābūt kara bēglim – augstākam stresam ir pakļauti arī tie, kuri šeit ieradušies darba vai labākas dzīves meklējumos. 

Lai gan kopumā lielākajai daļai cilvēku distresa izpausmes ir līdzīgas un laika gaitā mazinās, 22% traumatiskus notikumus pārdzīvojušu cilvēku pat 10 gadu laikā pēc ārkārtējās situācijas attīstās depresija, trauksme, posttraumatiskā stresa sindroms vai pat šizofrēnija.Tāpēc ir svarīgi laikus atpazīt stresu un vērsties pēc palīdzības.

Sadzīvisku problēmu sekas – adaptācijas traucējumi

Vienas no biežāk izplatītajām stresa sekām ir adaptācijas traucējumi. Tādi dzīves laikā rodas katram, tomēr ne visiem jāiet pie psihiatra – vien nepilniem 10% cilvēku ar adaptācijas traucējumiem to cēlonis ir meklējams psihiskajā veselībā, norāda Dr. Elmārs Tērauds. 

Adaptācijas traucējumus visbiežāk izraisa sadzīviski notikumi – atlaišana no darba, konflikti ģimenē, šķiršanās, problēmas ar likumu, materiāls zaudējums, uzņēmuma bankrots utt. Stresors jeb stresa izraisītājs var būt nespēja iedzīvoties jaunā vidē – skolā, dienestā, darbā. Bieži stresors ir nokļūšana slimnīcā vai fiziska slimība. Adaptācijas traucējumu variants ir arī izdegšanas sindroms, kas saistīts ar pārslodzi darbā. Tam raksturīgs nepārtraukts emocionāls vai fizisks nogurums, motivācijas trūkums darbā un sadzīvē, lejupslīde darba sniegumā, vienaldzība pret rezultātu, neapmierinātība, cinisms, saskarsmes problēmas – konflikti vai norobežošanās, uztveres problēmas, fokusēšanās uz negatīvo, nevajadzīguma sajūta u. c.

“Jāteic, divus gadus pēc pēdējās darba dienas žēloties par izdegšanu un gaidīt pabalstus un slimības lapas šķiet pārspīlēti, bet dažus mēnešus tas gan var prasīt,” uzsver ārsts. “Parasti adaptācijas traucējumi nav ilgāki par sešiem mēnešiem, tomēr ieilgusi depresīva reakcija ir iespējama pat līdz diviem gadiem. Te liela nozīme ir cilvēka personībai. Kopumā cilvēki ar adaptācijas traucējumiem arī mazāk rūpējas par sevi, savu veselību un miega higiēnu, mēdz aizrauties ar alkohola un miega līdzekļu lietošanu, var iedzīvoties reālās fiziskās veselības problēmās. Taču jāatceras, ka adaptācijas traucējumu cēloņi ir sadzīviski, tās ir risināmas situācijas, tāpēc nevajadzētu nolaist rokas un justies kā upurim.” 

Liela nozīme ir tam, vai cilvēks sporto, iet svaigā gaisā, tiekas ar draugiem, spēj kādam uzticēties, atturas no alkohola un psihoaktīvu vielu lietošanas – tas viss ietekmē pašsajūtu un atlabšanu no pārdzīvojumiem. Ja paša spēkiem tomēr neizdodas tikt galā, būtu svarīgi vērsties pēc palīdzības un problēmu neielaist: derēs atbalsta psihoterapija, krīzes intervence, apkārtējo atbalsts un empātija, jūtu ventilēšana, grupu psihoterapija utt. Savukārt medikamentu nozīmēšana atkarīga no traucējumu simptomātikas, intensitātes un ilguma – par to lems ārsts.

Posttraumatiskā stresa sindroms – kad cilvēks patiešām ir upuris

PTSS miera laikos piedzīvo 2–5% cilvēku, bet kara laikā no tā var ciest 30%, 40% un pat 60% populācijas. “Atšķirībā no adaptācijas traucējumiem PTSS izraisa katastrofiski notikumi jeb lietas, ko mēs nevaram ietekmēt vai mainīt. Katastrofiski notikumi ir tādi, kas izraisa plašus cilvēku, ekonomiskos un vides zaudējumus un pārsniedz sabiedrības spēju atrisināt radušos situāciju. Tās nav tikai dabas katastrofas – cikloni, zemestrīces, cunami un tropiskie cikloni; tās ir arī cilvēka izraisītas katastrofas, tostarp vardarbība, militāri konflikti, terorisms, politiskie nemieri un rūpnieciskas avārijas. Katastrofas ir neprognozējamas, tās vienmēr ir saistītas ar ekonomiskiem un sociālās funkcionēšanas traucējumiem un paaugstinātu psihisku traucējumu risku cietušajiem,” skaidro Dr. Elmārs Tērauds.

Kāda ārkārtēja stresora – piekaušanas, izvarošanas un cita veida vardarbības, ceļu satiksmes negadījuma, dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas rezultātā – vispirms rodas akūta stresa reakcija. Simptomi var sākties uzreiz (minūtes, stundas) pēc notikuma un izpausties kā fiziski un psihiski trauksmes simptomi, bezmērķīga vai neadekvāta hiperaktivitāte, nekontrolētas un pārmērīgas bēdu izpausmes (tās izvērtējot, gan jārēķinas ar kulturālām īpatnībām), norobežošanās no sociālajiem kontaktiem, izmisums un bezcerīgums, dusmas, agresivitāte, depersonalizācija, dezorientācija, apjukums, apziņas traucējumi, amnēzija utt. Ja stresors ir novērsts, reakcijai būtu jāmazinās pēc 8–72 h, tomēr vēlāk var attīstīties PTSS.

Tā var būt atbildes reakcija, ja cilvēks tieši piedzīvojis dabas katastrofu, karadarbību, smagu negadījumu, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību, terorismu, uzbrukumu, akūtu dzīvībai bīstamu slimību (piemēram, miokarda infarktu), redzējis cita cilvēka apdraudējumu, ievainojumu vai pēkšņu, negaidītu vai vardarbīgu nāvi, saņēmis ziņu par mīļotā cilvēka pēkšņu, negaidītu vai vardarbīgu nāvi. Cilvēkiem ar PTSS raksturīgas uzmācīgas atmiņas par pārciesto situāciju (uzmācīgas domas, murgaini sapņi, pagātnes uzplaiksnījumi), izvairīšanās no situācijām, cilvēkiem, sarunām, vietām, kas atgādina par notikušo; kairināmības simptomi – nespēja iemigt un gulēt, dusmas vai naidīgums, aizdomīgums, piesardzīgums, koncentrēšanās grūtības, pārspīlēta reakcija izbīļa gadījumā; disociatīvie simptomi – atmiņas traucējumi, depersonalizācija u. c. PTSS var rasties jebkurā dzīves brīdī pēc traumatiskā notikuma, bet lielākoties simptomi parādās trīs mēnešu laikā pēc notikušā. 

Gandrīz pusei PTSS pacientu novēro pilnīgu atveseļošanos trīs mēnešu laikā pēc simptomu parādīšanās. Dažiem cilvēkiem, kuriem diagnosticēts PTSS, var rasties pastāvīgi simptomi, kas bez pārtraukuma ilgst mēnešiem vai pat gadiem. PTSS simptomi var arī atkārtoties dzīves laikā, ja cilvēks sastopas ar līdzīgu traumatisku notikumu vai apstākļiem, kas par to atgādina. Te līdzēt var psihoterapija – uz traumu fokusēta kognitīvi biheiviorālā terapija, EMDR (Eye Movement Desensitization and Reprocessing) –desensibilizācija un traumu pārstrāde ar acu kustībām, krīzes intervence/psihoterapija, grupu psihoterapija (tā gan nav piemērota cilvēkiem, kas pabijuši karadarbībā), atsevišķos gadījumos arī ģimenes psihoterapija vai īstermiņa psihodinamiskā psihoterapija.

“Ja cilvēks ir saskāries ar jebkuru ārkārtas situāciju, nevajag baidīties lūgt palīdzību – kaut vai pastāstīt par savām izjūtām ģimenes ārstam. Bet, iespējams, vēl lielāka nozīme ir līdzcilvēkiem, kuri pamana, ka ar tuvinieku vai draugu kaut kas nav īsti labi un nepaliek vienaldzīgi, nesaka – saņemies taču, bet gan meklē konstruktīvus risinājumus un sniedz atbalstu. Pateikt cilvēkam ar traumatiskām stresa reakcijām “saņemies” ir tāpat kā ieteikt paciesties cilvēkam ar caureju. Cilvēks ne vienmēr spēs pieņemt palīdzību, tāpēc tieši ģimenes un draugu neatlaidība un atbalsts var palīdzēt pārvarēt krīzi,” rezumē Dr. Elmārs Tērauds.

Mīti un patiesība par glābēju seriāliem!

Filmās un seriālos attēlotā ugunsdzēsēju, mediķu un citu glābšanas dienestu darbinieku ikdiena ir varonīgu notikumu un drāmu pilna, taču ekrānos redzamais ne vienmēr atbilst reālajai dzīvei, kaut arī emocijas, kuras skatītāji gūst, ir pavisam īstas. 

Ugunsdzēšanas glābēju seriāla “Čikāga liesmās” (“Chickago Fire”) veidotāji cenšas, lai viss izskatītos pēc iespējas reālistiskāk, tāpēc filmēšana notiek reālā ugunsdzēsēju depo, bet fonā aktieriem bieži redzami arī īsti ugunsdzēsēji. Jāpiebilst, ka šis depo kļuvis par vienu no iecienītākajām tūristu apskates vietām Čikāgā. 

Ar šo seriālu ir saistīts arī cits interesants fakts, proti, 2012. gada novembrī vietējais televīzijas ziņu kanāls skatītājiem ziņoja par baisu aviokatastrofu Čikāgā, rādot tiešraides kadrus no notikuma vietas. Kā vēlāk izrādījās, patiesībā tas bija tobrīd jaunās seriāla “Čikāga liesmās” sērijas filmēšanas laukums. 

Seriāla “Čikāga liesmās”, ko var skatīt kanālā “Fox Life” darbdienu vakaros plkst. 21.55, pirmizrāde notika neilgi pirms šā incidenta, 2012. gada 10. oktobrī. Tas ar panākumiem tiek rādīts vairāk nekā desmit gadus. Pavisam nesen, 2022. gada 22. septembrī, tas piedzīvoja jaunās, 11. sezonas, pirmizrādi. 

Vēl viens seriāls, kurš ataino glābēju ikdienu, ir “9-1-1”, kas tiek filmēts kopš 2018. gada un nupat, 2022. gada 19. septembrī, piedzīvoja 6. sezonas pirmizrādi. Tas stāsta par Losandželosas policistiem, feldšeriem, ugunsdzēsējiem un dispečeriem, kas pirmie dodas palīdzēt nelaimē nokļuvušajiem. Seriāls skatāms katru darba dienas vakaru kanālā “Fox”, plkst. 21.00. 

Seriāla veidotāji bieži iedvesmojas no reāliem notikumiem un izsaukumu zvaniem, ko saņem ASV glābšanas dienesta “911” darbinieki. 

Glābēju seriālu katras sērijas sižets mēģina attēlot ugunsdzēsēju ikdienu, taču īstajā dzīvē ugunsdzēsējiem, par laimi, nav katru dienu jāriskē ar savu dzīvību vai jāglābj nelaimē nonākušie. Viņi dzēš arī aizdegušos matračus, glābj kaķus, kas uzkāpuši augstu kokos un sniedz cita veida palīdzību. Kādi vēl mīti un patiesības par ugunsdzēsēju un citu glābēju darbu eksistē? 

Mīts. Ēka ir liesmās, bet dūmu tikpat kā nav

Patiesībā, pat ja ugunsgrēks izcēlies nelielā telpā, tas rada pietiekami daudz dūmu, lai redzamība būtu tuvu nullei. Īsta ugunsgrēka aina būtu telpa, pilna ar pelēku, zaļu vai melnu dūmu mākoni.

Gandrīz vienmēr personāži piedūmotājā telpā redzami, stāvot kājās. Reālajā dzīvē ugunsdzēsējiem bieži nākas rāpot pa grīdu, kur ir labāka redzamība un gaiss, ko ieelpot.

Turklāt daži personāži šajā piesmakušajā telpā vēl pamanās risināt personīgās drāmas un citus jautājumus, kas realitātē, protams, nav iespējams. 

Ugunsgrēku dzēšanas ainās tiek izmantoti rūpīgi novietoti propāna gāzes degļi, kas rada liesmu efektu. Šos degļus uzpilda attālināti. Jāatzīmē, ka filmēšanas laukumā ir daudz cilvēku ar ugunsdzēšamajiem aparātiem. Dūmu, protams, nav, jo skatītājiem ir jāredz aktieri. 

Kino un televīzijas dēļ, kur redzami drošsirdīgi ugunsdzēsēji, kas, ilgi nedomājot, metas degošās ēkās, cilvēkiem ir radies priekšstats, ka arī reālajā dzīvē tā notiek. Taču pirmais ugunsdzēsēja likums ir izvērtēt savu drošību un tikai tad doties glābšanas misijā.

Mīts. Jaunie ugunsdzēsēji dodas dzēst ugunsgrēku jau pirmajā darba dienā 

Ja citās darba vietās mēdz būt tā saucamās ‘‘ugunskristības’’ jau pirmajā darba dienā, tad ugunsdzēsēju darbā tas nav pieļaujams. Pat labi apmācītus, jaunos darbiniekus pirmajos izsaukumos parasti pavada kolēģi, kuriem ir vismaz piecus līdz 15 gadu pieredze, un viņi ir labi sagatavoti izaicinājumiem, kas viņus sagaida.

Protams, visi, kuru darba aprakstā ir ugunsgrēku dzēšana un dzīvību glābšana, aktīvi trenējas, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, taču ugunsdzēsēju depo neatlasa darbiniekus pēc izskata. Darba pienākumos nav arī  ugunsgrēku dzēšana un cilvēku glābšana bez krekla, kā tas redzams dažās seriāla sērijās.

Mīts. Ugunsgrēka dzēšanas laikā ir daudz kliegšanas

Kritiskās, dzīvībai bīstamās situācijās cilvēki mēdz paaugstināt balsi, lai viņus var sadzirdēt apkārtējā haosā. Taču viena no pirmajām lietām, kas jāiemācās ugunsdzēsējam, ir saglabāt mieru jebkuros apstākļos.

Radio sakari īstajā dzīvē arī nav tik perfekti, kā to rāda seriālos – to dzirdamība var pasliktināties vai pat pilnībā pazust, atstājot glābējus bez iekšējiem sakariem. Tāpēc apmācībās tiek uzsvērts, ka būtiskākā informācija jānodod sarunas sākumā, lai sakaru pārtrūkšanas gadījumā glābējiem būtu visa nepieciešamā informācija palīdzības sniegšanai.

Mīts. Ugunsdzēsēji bieži sadeg liesmās 

Patiesībā ugunsdzēsēji iet bojā ne tikai veicot darba pienākumus. Viņus piemeklē tādas pašas veselības likstas kā citu profesiju pārstāvjus – sirds slimības, vēzis un citas. 

Runājot par ASV, kur risinās seriālu “Čikāga liesmās” un “9-1-1” notikumi, jāpiemin, ka šajā valstī ir ap 365 000 profesionālo un 676 900 amatieru ugunsdzēsēju. Statistika liecina, ka 2021. gadā veicot darba pienākumus gāja boja 70 glābēji. Vislielākais bojāgājušo ugunsdzēsēju skaits ASV bija 2001. gadā, kad notika 11. septembra terorakti. Tajā gadā dzīvību zaudēja 441 ugunsdzēsējs.

Tikšanās ar drošsirdīgiem seriāla “Čikāga liesmās” varoņiem katru darba dienas vakaru kanāla “Fox Life”! Savukārt, glābējseriālu cienītājiem vēl viena glābšanas dienesta saspringta ikdiena skatāma seriālā “9-1-1” kanālā “Fox” darbdienu vakaros! 

Aicina ziedot asinis bērniem ar hematoonkoloģiskām saslimšanām

Valsts asinsdonoru centrs sadarbībā ar mājokļu attīstītāju “Bonava Latvija” un “Luminor” banku 26. oktobrī aicina ikvienu pievienoties asins ziedošanas kampaņai, sniedzot palīdzību Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļas pacientiem – bērniem ar dažādām labdabīgām asins saslimšanām un ļaundabīgām vēža formām. 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā ārstējas bērni gan ar labdabīgām, gan ļaundabīgām asinsrades un citām onkoloģiskām saslimšanām. Gadā tie ir 50–60 bērnu, kuriem tiek diagnosticēta kāda no šīm slimībām. Pašlaik nodaļā ārstējas vairāk nekā 20 bērnu, to skaitā ir gan četrus mēnešus veci zīdaiņi, gan jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Šo bērnu ārstēšanās var ilgt pat divus gadus. Slimība un arī specifiskā ārstēšana pacientiem nereti izraisa kaulu smadzeņu nomākumu, kas savukārt izraisa anēmiju un trombocitopēniju (zems asins šūnu skaits). Tā rezultātā saslimušajiem var rasties veselības problēmas, kuru ārstēšana tiek veikta ar asins komponentu pārliešanu. Tā ir droša procedūra, kuras laikā bērns saņem veselas personas asins šūnas. 

“Bērni ar onkoloģiskām saslimšanām izveseļojas vairāk nekā 70% gadījumu, taču ārstēšana ir garš un sarežģīts process, kas prasa ievērojamus resursus un atbalstu. Asins komponentu pieejamība mūsdienu ārstniecības procesā, iespējams, var šķist pašsaprotama, bet tās pieejamībai ir izšķiroši svarīga loma ārstēšanas procesa veiksmīgā norisē, un tā nav iespējama bez sabiedrības iesaistīšanās. Diagnoze vēzis rada ļoti daudz risināmu jautājumu, ciešanu un rūpju mūsu pacientiem un viņu vecākiem, tāpēc nepārtraukta asins komponentu pieejamība palīdz mazināt satraukumu pacientiem un viņu ģimenēm, veltot visus spēkus atlabšanai,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas hemotoonkoloģijas virsārste Santa Kursīte.

Reaģējot uz kritisko situāciju ar asins krājuma rezervēm, Valsts asinsdonoru centrs, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” un “Luminor” banka 26. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 14.00 aicina ikvienu pievienoties asins ziedošanas kampaņai, kas notiks “Bonava Latvija” birojā Brīvības gatvē 275, Rīgā. 

“Asins vēža gadījumā vienam pacientam visā ārstēšanās laikā nepieciešamas līdz pat 250 donoru asins devām. Salīdzinājumam – vēdera dobuma operācijas laikā nepieciešamas aptuveni četras asins devas, līdz ar to pacienti ar hematoonkoloģiskām saslimšanām diemžēl ir pilnībā atkarīgi no donoru palīdzības. Tāpēc man ir patiess prieks, ka uzņēmumi un sabiedrība gatavi apvienot spēkus asins ziedošanas kampaņā, sniedzot būtisku atbalstu cilvēkiem, šajā gadījumā ar asins vēzi slimiem bērniem, kuriem šāda tipa palīdzība ir vitāli svarīga un nepieciešama tālākai ārstēšanās kursa nodrošināšanai,” norāda Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole.

Asins vēzis ir ļaundabīga asins sistēmas saslimšana, kas sākas kaulu smadzenēs. Lielākoties slimības iemesli nav zināmi. Lai izvairītos no ielaistiem asins vēža gadījumiem, eksperti iesaka katram cilvēkam reizi gadā veikt asins analīzes un pilnu asins ainu, kas ļautu savlaicīgi pamanīt asins vēzi, kā arī atklāt citas saslimšanas. Par asins vēža un citu smagi slimu pacientu atbalstīšanas iespējām, ziedojot asinis, vairāk var uzzināt VADC mājaslapā “donors.lv”.

Horoskops: 3 horoskopa zīmes, kuras ir uzstājīgas un lieliski motivē citus

Citu motivēšana nav pa spēkam katram!  Dažas zodiaka zīmes ir dzimušas ar šīm prasmēm. Uzzini, kuru horoskopa zīmju pārstāvji lieliski prot citus iedvesmot.

Strēlnieks

Strēlnieka zīmē dzimušos cilvēkus sauc par brīvajiem putniem. Strēlnieki ļoti spēj iedvesmot, pat ja viņu dzīvē viss nenorit gludi. Šīs horoskopa zīmes optimisms aizrauj jebkuru. Lieki piebilst, ka šajā zīmē dzimušajiem cilvēkiem ļoti patīk citus uzmundrināt un iedvesmot.

Jaunava

Jaunavas ir piepildītas ar motivējošām vēsmām, un neatkarīgi no tā, ko viņi dara, viņi to dara ar lielu apņēmību. Šīs būtnes ir ļoti nobriedušas un cenšas uzmundrināt apkārtējos cilvēkus, kad viņiem ir slikta pašsajūta. Jaunavas zīmē dzimuši cilvēki ir ļoti līdzjūtīgi. Viņi spēj iedziļināties citu problēmās un dot labus padomus.

Lauva

Lauvas zīmē dzimušie tiek uzskatīti par dzimušiem vadītājiem. Lauvas ir strādīgi cilvēki, kuri sevi ļoti iegulda pašizaugsmē, kas patiesi spēj motivēt un iedvesmot arī citus.

Madonnai veiktas vairākas izskata uzlabošanas operācijas (+VIDEO)

Leģendāro popmūzikas karalieni pat faniem ir grūti atpazīt! Savos 64 gados dziedātāj izskatās 30 gadus jaunāka! Madonna pēdējā laikā ir veikusi virkni plastisko operāciju.

Māksliniece ir pamatīgi šokējusi savus fanus ar neparasti jauneklīgu seju, bet viņas vaibsti šķiet pilnībā mainījušies. Tā vien šķiet, ka Madonna ir sajūsmā par savu jauno izskatu, jo savā “Instagram” profilā publicējusi vairākus video, kuros acīmredzami ir apmierināta ar jauno tēlu. Daudzi Madonnas fani uzskata, ka viņa ir gājusi par tālu, pūloties atgūt savu jaunību!

Video

Slavenību plastikas ķirurgs dakteris Ramtins Kasirs uzskata, ka šo svešādo izskatu rada pārspīlētā V veida forma sejai. Ārsts, Ehsans Ali, komentē, ka popmūzikas karaliene ir veikusi vismaz deviņas plastiskās operācijas, lai panāktu tik krasas sejas izmaiņas.

“Viņai bijusi sejas korekcija, āda ir atvilkta un savilkta, tā nekur nav vaļīga, nav nevienas grumbas. Sejas korekcija mainījusi arī acu formu. Degunam veikta rinoplastika,” Madonnas pārmaiņas komentē ārsts Ehsans Ali. Šī ārsta klientes ir tādas slavenības kā – Kima Kardašjana, Kailija Dženere, Ariana Grande un Gvena Stefani. Interesanti, ka arī Madonna viņa klīnikās veikusi botulīna toksīnu injekcijas.

Madonna likvidējusi visas iespējamās horizontālās un vertikālās grumbiņas pierē un ap acīm, savukārt visvairāk viņas seju mainījuši jaunie vaigi. Madonna arī atbīdījusi savu matu līniju, tādējādi paceļot uz augšu uzacis. Ķirurģiski koriģēts arī uzacu loks! Visnopietnākā operācija veikta Madonnas žokļa līnijai, kas nu ir plakana un gara, veidojot izteiktu V formu.

Kosmētisko injekciju speciāliste Veinbergere domā ka žokļa līnijā pildīts botokss. Speciāliste uzskata, ka Madonna savā sejā sašpricējusi daudz vairāk botulīna nekā būtu normāli…

Ielūkojies budžeta mājoklī, kurā dzīvo ģimene no Austrālijas! (+VIDEO)

Ielūkojies šajā burvīgajā mājoklī, kura atrašanās vieta ir Austrālija! Šai ģimenei pieder vairāku hektāru plaša zeme uz kuras ir uzcelta visai maza, bet mājīga un ekonomiska mājvieta.

Šī mazā māja, kas ir skaisti uzbūvēta, domājot par visu ģimenei nepieciešamo! Šī modernā lauku māja apmierina pilnīgi visas ģimenes vajadzības. Papildus savai mazajai mājai Toms un Mīke ir uzbūvējuši arī papildu būvi, lai palīdzētu paplašināt māju, tostarp atsevišķu rotaļu istabu, āra pirti, veļas mazgātavu un daudz ko citu. Ielūkojies!

Video

Billija Eiliša uzsākusi romantiskas attiecības ar savu elku! (+VIDEO)

Amerikāņu dziedātāja Billija Eiliša ir uzsākusi attiecības ar desmit gadus vecāko grupas “The Neighbourhood” mūziķi Džesiju Raterfordu.

Dziedātāja un viņas elks ir iemūžināti skūpstoties randiņa laikā pie kāda restorāna. Zināms, ka Billija un Džesijs ir pazīstami gadiem, bet romantiskās attiecības ir uzplaukušas oktobra vidū.

Video

Jau iepriekš Billija atzinusi, ka “The Neighbourhood” bijis pirmais koncerts, ko viņa apmeklējusi. 

“Tas pilnībā izmainīja manu dzīvi. Es cenšos, lai katra mana uzstāšanās būtu tāda kā viņiem. Tā sajūta krūtīs, ko izjutu koncerta sākumā. Es pat nevaru izskaidrot. Mans mērķis ir likt visiem sajust “to” sajūtu,” kādā no savām intervijām sacīja dziedātāja.

Bērni un vardarbība skolā: Kā mainīt situāciju? (+VIDEO)

Kamēr Saeimā šomēnes diskutēja par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredzēja atkārtoti vardarbīgus skolēnus uz laiku nosūtīt mājmācībā, vairākas nevalstiskās organizācijas pret to iebilda – norādot, ka tas faktiski liegs izglītības iespēju šiem skolēniem, bet nerisinās pašu mobinga problēmu.

Šie likuma grozījumi netika iekļauti, tomēr vardarbībā cietušo bērnu vecāki pamatoti norādīja, ka ir nekorekti jautājumu atstāt bez konkrētiem un praktiskiem risinājumiem, kas uzlabotu skolas vidi un palīdzētu bērniem nekļūt par vardarbības upuriem.

Video

Turpinās Covid-19 izplatības samazināšanās Latvijā

Nedēļas nogalē jeb pēdējās trīs diennaktīs Latvijā kopumā reģistrēti 1072 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par divu inficētu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Kopumā trīs dienu laikā laboratoriski veikti 6147 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 17,4% bija pozitīvi.

Saskaņā ar “data.gov.lv” informāciju, 22.oktobrī izziņoto ar Covid-19 saslimušo skaits sasniedza 576, 23.10 – 366, bet 24.oktobrī – 130.

Divu nedēļu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā samazinājies no 553,3 līdz 504,6 uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt septiņu dienu kumulatīvais rādītājs ir samazinājies no 243,8 līdz 229,7 uz 100 000 iedzīvotāju.

Trīs dienās saņemtas ziņas par divu ar Covid-19 inficētu pacientu nāvi, no kuriem viens cilvēks bija 20 līdz 29 gadu vecumā, bet otrs 70 līdz 79 gadus vecs.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 6041 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

SPKC iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka var būt vērojamas nesakritības mirstības datos – tiem varot būt mēneša vai pusotra nobīde. Informācija par mirušajiem pacientiem tiek apkopota arī no Nāves cēloņu reģistra, kur apkopotas ziņas par pilnīgi visiem nāves gadījumiem, tostarp arī no Covid-19, par kuriem, piemēram, iepriekš nav bijušas ziņas. Savukārt SPKC dati pamatā ir no slimnīcām un pansionātiem, kas ziņo par nāves gadījumiem. Turklāt ir vēl būtisks skaits cilvēku, kuriem reģistrēts, ka Covid-19 ir bijis nāves iestāšanās veicinošs faktors.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 948 611 gadījumā.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, pēdējās septiņās dienās ar Covid-19 inficējušies 4309 cilvēki.

Kā piemeklēt muguras un locītavu sāpēm piemērotu ārstēšanu?

Pēdējie rudens darbi dārzā, lapu grābšana, pārāk liela slodze treniņā vai pārgājienā nereti beidzas ar sāpošu muguru un locītavām. Sāpes jūtami apgrūtina kustību iespējas, tāpēc gribas tām rast ātru un efektīvu risinājumu. Par to, kā sāpju problēmu risināt, stāsta neirologs, Neiroloģijas dienesta vadītājs „Veselības centru apvienībā” Jānis Mednieks un „Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica. 

Mugura var sāpēt gandrīz katram

Muguras sāpes dzīves laikā izjūt aptuveni 80% cilvēku, tomēr tikai trešā daļa meklē palīdzību pie ārsta, lai izprastu sāpju iemeslu un no tām atbrīvotos. Zināms, ka neārstētas sāpes 25% gadījumu kļūst par hroniskām, ar ko jau ir krietni sarežģītāk tikt galā.

Muguras sāpju iemesli var būt dažādi: pārslodze, traumas, sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids vai kāda slimība. Sāpes var būt nespecifiskas vai specifiskas. 

Nespecifiskas sāpes ir biežāk sastopamais sāpju veids. Tās ir saistītas ar muskuļu nelīdzsvarotību, sasprindzinājumu, rodas mugurā vai jostas apvidū, mēdz būt kakla daļā. Parasti šādas sāpes neizstaro kājās vai rokās.

“Ja nav citu nopietnu slimību, var mēģināt tikt galā ar fizikālās terapijas un ārstnieciskās vingrošanas palīdzību, nelietojot zāles,” saka neirologs Jānis Mednieks un piebilst, ka pilnībā pārtraukt fiziskās aktivitātes šādos gadījumos nav ieteicams, taču tām jābūt mērenām un jāizpilda piesardzīgi. 

Specifiskas muguras sāpes ir saistītas ar mugurkaula struktūru, piemēram, tās var izraisīt diska trūce, kairinot nervu saknes, vai iekaisums starpskriemeļu locītavās. “Šīs sāpes parasti ir dedzinošas un atstaro arī uz rokām un kājām. Specifiskām muguras sāpēm nepieciešama kombinēta ārstēšana – gan fizioterapija, gan ārsta izrakstīti medikamenti,” skaidro neirologs. 

Bezrecepšu pretsāpju tabletes un ziedes

Vairums cilvēku muguras sāpju gadījumā nesteidz doties pie ārsta, bet gan ķeras pie bezrecepšu pretsāpju medikamentiem. Sāpju simptomu tie, iespējams, mazinās, taču var nodarīt arī kaitējumu veselībai.

“Ja bezrecepšu medikamentus – nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus – lieto regulāri vai ilgstoši, var rasties nopietna blakusparādība – kuņģa gļotādas bojājums,” skaidro farmaceite Gunita Petrovica un papildina, ka arī ārīgi lietojami pretsāpju līdzekļi var izraisīt līdzīgas blaknes, tāpēc iesaka līdzteku šādiem preparātiem un ziedēm lietot zāles, kas aizsargā kuņģa gļotādu. “Noteikti jāpatur prātā, ka nesteroīdo pretsāpju līdzekļu lietošana lielos daudzumos nepalielina zāļu efektivitāti, tā kā katram medikamentam ir noteikta maksimālā koncentrācija, kas dod terapeitisku efektu, lietošanas ilgums un pieļaujamās devas. Ja šie nosacījumi tiek pārkāpti, pastāv reāls blakusefektu risks.”

Jānis Mednieks novērojis: “Akūtu muguras sāpju gadījumā cilvēki bieži vispirms mēģina tās mazināt, lietojot, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Jā, tie var mazināt sāpju simptomu, taču jāatceras, ka tos nevajadzētu lietot ilgāk par septiņām, desmit dienām. Ja pēc nedēļas joprojām nav jūtama uzlabošanās, ir skaidrs, ka šāda terapija nav piemērota.”

Farmaceite Gunita Petrovica akūtu sāpju gadījumā ieteic izvēlēties paracetamolu: “Jaunākajās vadlīnijās minēts, ka pirmā izvēle pret sāpēm ir paracetamols, jo tas nebojā kuņģa gļotādu. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka paracetamols nereti ir arī, piemēram, medikamentu pret saaukstēšanos sastāvā, tādēļ, lietojot vairākus medikamentus vienlaikus, vajadzētu izpētīt to sastāvu un pārliecināties, ka netiek pārsniegta paracetamola pieļaujamā dienas deva.”

Kādu – sildošu vai vēsinošu ziedi?

Lokālie līdzekļi – ziedes un geli – mēdz būt ar sildošu vai atvēsinošu efektu, tādēļ jo svarīgāk ir izvelēties atbilstošo. 

“Lokāls sāpju mazināšanas un pretiekaisuma līdzeklis noder, piemēram, ja mugurai bijusi pārāk liela slodze, veicot kādus darbus dārzā vai saimniecībā. Siltajā sezonā šeit noteikti būtu jābrīdina uzmanīties, ja lietotā gela vai ziedes aktīvā viela ir diklofenaka nātrija sāls – apvidus, kur to saturošs līdzeklis ir uzklāts, jāslēpj no saules stariem, lai izvairītos no iespējamā ādas apdeguma. Ziede ar sildošu efektu uzlabo asinsriti, to var uzsmērēt, piemēram, pēc ilgstoša darba pie datora, ja jūtamas sāpes plecos, spranda daļā.  

Savukārt, ja gūta trauma, noderēs līdzeklis ar atvēsinošu efektu – tas neļaus attīstīties iekaisumam, mazinās tūskas un zemādas asins izplūdumu risku.

Aptiekā ir pieejami arī pretsāpju plāksteri, kas satur nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli un ārstniecības augus – arnikas, baltā vītola ekstraktu. Atslābināt saspringtos muskuļus un mazināt sāpes var palīdzēt arī magnija preparāti,” norāda „Mēness aptiekas” farmaceite.

Neirologs Jānis Mednieks mudina: „Svarīgi izvērtēt, vai paša izvēlēta pretsāpju terapija patiešām palīdz. Ja tomēr nepalīdz un jau sāk ierobežot darbspējas, ja turklāt naktī sāpes pastiprinās, steidzami jādodas pie ģimenes ārsta vai neirologa. Tas noteikti jādara arī tādā gadījumā, ja spēcīgas muguras sāpes pirmo reizi parādās pēc piecdesmit gadu vecuma. 

Vaicājiet padomu speciālistiem, konsultējieties, neielaidiet ne muguras, ne muskuļu, ne locītavu un ceļgalu sāpes!” 

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Horoskops: 3 horoskopa zīmes, kurām ir grūti izveidot stabilas attiecības!

Kuras zodiaka zīmes ir šajā sarakstā?

Jaunava

Jaunava ir pašpietiekama zodiaka zīme, kura pati mēģina rast savām attiecībām pareizo virzienu. Randiņā ar Jaunavu vīrietis var sajusties tā, it kā viņš ir pieņemts darbā uz pārbaudes laiku. Pie tam, Jaunava ir ļoti ziņkārīga, kas nozīmē, ka viņa ievāks kārtīgu biogrāfiju par savu izredzēto. Vēl viņai ir nosliece uz subjektivitāti un atturīgumu. Jaunava nereti cenšas turēt vīrieti rokas stiepiena attālumā, cenšas viņam pārāk neatklāties, bet visādos veidos kontrolēt gan.

SĶIR UZ PRIEKŠU:

Megana Mārkla izsakās par karalienes Elizabetes II nāvi (+VIDEO)

Prinča Harija sieva Megana Mārkla pirmo reizi izteikusies par karalienes Elizabetes II nāvi. Megana intervijā “Variety” vaicāja par ģimenes pārdzīvojumiem saistībā ar karalienes nāvi.

Intervijā Megana pateicās par saņemto atbalstu un novērtēja to, ka varēja būt līdzās savam vīram princim Harijam.

“Ir tik skaisti redzēt to mantojumu, ko viņa vecmāmiņa atstājusi tik daudzās frontēs,” sacīja Megana.

“Protams, runājot par sieviešu līderību, viņa ir visspilgtākais piemērs tam, kā tas izskatās.

Video

Es jūtu dziļu pateicību, ka varēju pavadīt laiku kopā ar viņu.”

“Šis ir bijis sarežģīts laiks, bet mans vīrs, mūžīgais optimists, sacīja – viņa beidzot atkal ir kopā ar savu vīru,” situāciju komentēja Megana, pieminot 2021. gada aprīlī mūžībā aizgājušo princi Filipu. 

Megana intervijā atminējās abu pirmo satikšanos 2018. gadā. “Es esmu pārdomājusi mūsu pirmo tikšanos ar viņu, cik īpaša tā bija. Es varu būt laimīga,” viņa sacīja intervijā. “Un es turpinu būt lepna, ka man bija tik siltas attiecības ar karalieni.”

Kā kontrolēt taukainu ādu?

Starojoša sejas āda ir ikvienas sievietes sapnis, tāpēc nereti pie pirmā liekā spīduma un taukainuma tiek pielietotas abrazīvas un ādu sausinošas metodes. Biežāk tās pielieto taukainas un kombinētas sejas ādas īpašnieces. Izmantojot šādu pieeju, īslaicīgi tiek panākts matētas ādas izskats, un organisms, saprotot, ka tiek zaudēts ādai nepieciešamais mitrums, saražo papildu sebumu ādas aizsardzībai. Tātad, ar ātru ādas spīdīguma mazināšanu tiek veicināta organisma pretreakcija. Kā saglabāt līdzsvaru un kontrolēt taukainību sejas ādā, vienlaikus nodrošinot starojošas sejas ādas izskatu, skaidro Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.

“Ar pilnvērtīgu un veselīgu uzturu, regulārām fiziskajām aktivitātēm un pareizu sejas ādas kopšanu var nepietikt, lai āda būtu vesela un starojoša, jo ikdienā saskaramies ar ārējiem faktoriem, kas ietekmē ādas stāvokli – laikapstākļi, vīrusi un baktērijas, piesārņojums, nepiemēroti kosmētikas produkti u.c. faktori. Ārējo faktoru ietekmē āda ātri zaudē mitrumu un sāk plaisāt. Savukārt, plaisās, pat mikroskopiskās, uzkrājas putekļi un sviedri, kā arī baktērijas, tādējādi tiek aizsprostotas poras, var attīstīties alerģiska reakcija un pat veidoties iekaisumi. Uz ādas virsējā slāņa visiem ādas tipiem tauku dziedzeri organiski veido plānu un skābu sebuma kārtu, kura galvenā funkcija ir mitrināt un aizsargāt ādas virskārtu. Lai saglabātu un neizjauktu līdzsvaru dabiskajai sebuma izstrādei, pamata soļi sejas ādas kopšanai paliek nemainīgi: ādas attīrīšana rītos un vakaros, un mitrināšana ar ādas tipam piemērotiem līdzekļiem. Taukainai un kombinētai ādai ieteicama maiga un rūpīga ādas attīrīšana divas reizes dienā ar kvalitatīvu attīrošu gēlu vai putām, ādas tonizēšana ar toniku un mitrināšana ar serumu un krēmu. Maldīgs ir uzskats, ka sebums un tā veidotais spīdīgums sejas ādā nozīmē, ka āda ir pilnvērtīgi mitrināta. Arī taukainai un kombinētai ādai ir nepieciešama mitrināšana,“ uzsver Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.

Taukainas ādas kontrolei piemērotie ādas kopšanas elementi kosmētikas produktos

  1. Hialuronskābe – būtiska komponente ādas mitrināšanai un elastībai 

Tā dabiski izstrādājas organismā jau no dzimšanas brīža un ir sastopama visos ķermeņa orgānos lielā apjomā, bet primāri ādā, acīs un locītavās. Sasniedzot brieduma vecumu, hialuronskābes līmenis organismā samazinās, tādēļ tvirtas un mitrinātas ādas saglabāšanai hialuronskābi ieteicams lietot papildus – iekšķīgi uztura bagātinātāju formā vai ārīgi ar kosmētikas līdzekļu palīdzību. Hialuronskābe piesaista ūdens molekulas un notur tās ādā. Viens grams hialuronskābes vien spēj saistīt līdz pat 1000 miligramiem ūdens. Tāpat tā piedalās brūču dzīšanas procesā, tādējādi efektīvi mazina apsārtumu sejas ādā.

Lietošana: uzklāj hialuronskābi saturošu serumu vai krēmu pēc ādas attīrīšanas uz mitras vai slapjas ādas, tādējādi ūdens kombinācijā ar produktu saglabās papildu mitrumu ādā. Hialuronskābi saturošus produktus var lietot patstāvīgi vai kombinācijā ar citām vielām/produktiem. 

  • Kosmētiskie baltie māli – eļļas absorbēšanai un ādas matēšanai

Kosmētisko balto mālu konsistence ir smalkāka maluma nekā citiem mālu veidiem, tādēļ, izmantojot tos kā attīrošu masku, tie viegli piekļūs ādas problemātiskajām zonām un uzsūks sevī sviedrus, dabīgās eļļas, atbrīvos no uzkrātajiem netīrumiem, kā arī tonizēs ādu, savelkot poras. 

Lietošana: baltos mālus sajauc ar ūdeni un uzklāj uz attīrītas ādas. Mālus notur uz ādas līdz 15 minūtēm, neļaujot tiem pilnībā izžūt. Pēc maskas noskalošanas ar siltu ūdeni, āda būs samtaina un matēta, kā arī sausināta, tādēļ pēc maskas noskalošanas ir jāuzklāj mitrinošs vai barojošs krēms. 

  • Glikolskābe – attīra ādu no liekā sebuma un ādas atmirušajām daļiņām, kā arī veicina šūnu atjaunošanos

“Glikolskābei ir daudz pozitīvu īpašību, bet jo īpaši spēcīgu iedarbību tā sniegs taukainas ādas kontrolei. Tā veicina ādas sabiezējumu jeb pārragojušos šūnu nolobīšananos, atjauno un nogludina ādas virsējo slāni, normalizē tauku dziedzeru darbību, kā arī savilkšanas procesā samazina poras. Papildus minētajam, tā vienlaikus mitrina ādu, jo, līdzīgi kā hialuronskābe, tā piesaista šūnām ūdeni,” stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga. 

Lietošana: Ādas virsējā slāņa līdzsvara atjaunošanai noderēs maigs pīlings ar glikolskābi (ne biežāk kā divas reizes dienā), atsvaidzināšanai – toniks, bet ikdienas mitrināšanai – krēms. 

  • Niacinamīds – stiprina ādas aizsargbarjeru un samazina sebuma izstrādi organismā 

Niacinamīdu pielieto kosmētikas līdzekļos, lai mazinātu sebuma izstrādi, stiprinātu ādas aizsargbarjeru un uzlabotu tās stāvokli, paātrinot ādas virsmas atjaunošanos. Niacinamīdam piemīt relaksējošas un dziedējošas īpašības, un to iekļauj produktu sastāvā Aknes, ekzēmas, rozācijas un citu ādas saslimšanu ārstēšanai. 

Lietošana: Visefektīvāk niacinamīdu iespējams uzņemt organismā iekšēji ar pilnvērtīgu uzturu vai papildus ar uztura bagātinātāju palīdzību. Tas atrodams zivīs, olās, pākšaugos, gaļā, graudaugos un citur. Kosmētikas līdzekļu klāstā niacinamīds tiek izmantots sejas un ķermeņa attīrīšanas un mitrināšanas līdzekļos, kā arī matu kopšanas produktos. 

  • Salicilskābe – dziļi attīra poras un samazina izsitumus ādā

Salicilskābe nokļūst dziļi tauku folikulās jeb aizsprostotās porās, kas ir īpaši izteiktas taukaina un kombinēta tipa ādai. Tā, iekļūstot porās, izvelk eļļas, netīrumus un baktērijas. Procesā poras sašaurinās un āda kļūst gludāka. 

Lietošana: Salicilskābi saturošus produktus ieteicams uzklāt uz taukainām un aknes skartām, bet ne bojātas ādas zonām. To nedrīkst lietot tuvu acu un mutes zonai vai deguna dobumā, jo var rasties kairinājums. Pēc salicilskābi saturošu produktu lietošanas rūpīgi jānomazgā rokas, lai ar rokām produktu nepārnestu uz acīm, muti vai deguna dobumu.

Ieteikumi, kā kontrolēt taukainu sejas ādu:

  • Maigi attīrīt sejas ādu divas reizes dienā, rītos un vakaros, ar sejas ādas tipam piemērotiem attīrošajiem līdzekļiem, kuru PH līmenis ir zemāks par 7. Sejas ādas attīrīšanai nedrīkst izmantot rokas ziepes vai dušas želeju, tās sārmainais sastāvs izjauks sejas ādas dabīgo PH līdzsvaru. Veselīga PH līmeņa vērtība ir robežās starp 4 un 7. 
  • Rītos lietot mitrinošu, bet vakaros – barojošu krēmu! Šie produkti nepalielinās taukainību uz ādas virsmas, bet saglabās nepieciešamo mitrumu ādā. Ja taukainai un kombinētai ādai nakts krēmu biezā konsistence ir “par smagu”, tad var izvēlēties augstākas koncentrācijas līdzekļus seruma vai gēla formā. 
  • Izmantot minerālu un fiksējošus pūderus, kuru sastāvā ir silīcijs vai talks. Tas palīdzēs absorbēt liekās eļļas uz ādas virsējā slāņa.
  • Lietošanai uzturā izvēlēties produktus ar zemāku glikozes līmeni. Pārtikas produkti un dzērieni ar augstu glikozes līmeni var ietekmēt sebuma pastiprinātu veidošanos organismā, tādēļ taukainas vai kombinētas ādas tipam sebuma līmeņa kontroles ietvaros jo īpaši jāpievērš uzmanība uzņemtajam glikozes līmenim dienas laikā. Ieteicams uzturā lietot pākšaugus, svaigos augļus (plūmes, skābie ķirši) un dārzeņus (burkāni, ķirbji, bietes),  pilngraudu produktus (auzu pārslas, rīsu putra, rudzu maize, veseli graudi), liesus piena produktus (kefīrs, biezpiens, siers bez piedevām), riekstus un sēklas. 
  • Hormona kortizola līmeņa mazināšana.  Stresa ietekmē kortizola līmenis kāpj, un tiek negatīvi ietekmēta gan fiziskā, gan garīgā veselība. Izrietošās sekas var būt miega traucējumi, svara svārstības, imunitātes samazināšanās, gremošanas trakta traucējumi, kā arī sebuma pārprodukcija organismā. Kortizola mazināšanai ieteicams ēst pilnvērtīgu uzturu, lietot probiotikas un prebiotikas gremošanas sistēmas uzlabošanai, iekļaut regulāras fiziskās aktivitātes ikdienā un parūpēties par imunitātes stiprināšanu ar uztura bagātinātāju palīdzību (C vitamīns, magnijs, cinks).

Radoši uzdevumi ar rudens dabas materiāliem bērna sīkās motorikas trenēšanai (+FOTO)

Tādi rudens vēstneši kā kastaņi, zīles, čiekuri un krāsainās rudens lapas ir lieliski piemēroti rotaļām ar bērnu un kopēju radošu darbu veidošanai. Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa un viņas meita Sāra dalās idejās, savukārt fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča skaidro, kā šie darbi veicina bērna attīstību. 

Rudens dabas materiālu lasīšana veicina bērna attīstību un nomierina

“Rudens materiālu lasīšana ir kopā pavadīts laiks dabā, tāpēc vērtīgs pat tad, ja radoši darbi pēc tam netop,” saka Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Kad meklējam rudens materiālus, redzu bērnā un sajūtu sevī to lielo prieku, kas rodas, piemēram, atrodot kastaņus. Vai, lasot krāsainās koku lapas, – ņem rokās un apbrīno, cik katra no tām ir skaista!”

Rimi Bērniem kustības un stājas eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča apstiprina, ka lasīšanas process pats par sevi ir vērtīgs, turklāt ne vien mazajiem, bet arī lielajiem: “Viss, kas saistīts ar dabas velšu – zīļu, kastaņu, lapu, sēņu, ogu – lasīšanu, nomierina un līdzsvaro.” Tāpat materiālu vākšana veicina acu, roku un pirkstu koordināciju, kā arī bērnam trenē spēju izvēlēties – ko es gribu salasīt, cik es gribu salasīt. 

“Lasot rudens dabas materiālus, bērns trenē arī sensorās izjūtas – čiekurs nelīdzens, zīles gludas. Sajūt un mācās formas – apaļas, ovālas, sfēriskas. Rudens lapas māca atšķirt materiālu – ciets, mīksts, trausls. Lasot priekšmetus, bērnu var rosināt tos skaitīt. Tiek trenēta loģiskā un abstraktā domāšana – bērns, jau vācot materiālus, var domāt, ko no tiem izveidos,” skaidro fizioterapeite. 

Svarīgi arī tas, ka, gan vācot materiālus, gan veidojot radošos darbus, notiek sīkās motorikas treniņš. “Sīkā motorika atbild par smadzenēm, atmiņu, koordināciju, spēju koordinēt acu un roku kustības, attīsta runu, lasītprasmi, domāšanu,” skaidro Jekaterina Bovtramoviča. Viss, kas saistīts ar roku un pirkstu kustībām, labi trenē smadzenes, bet smadzeņu darbība nepieciešama mācību procesā, tāpēc uzdevumi sīkās motorikas attīstībai ir svarīgi ne vien mazulim un bērnudārzniekam, bet arī pirmo klašu skolēniem.

Lapu zvēriņi

Darba uzdevums: uz papīra lapas izveidot koka lapu kolāžu un “atdzīvināt” lapas, uzzīmējot tām sejas. 

Nepieciešams: krāsainas dažādu koku lapas, papīra lapa, līmes zīmulis, baltais un melnais marķieris. 

Ieteikums darba gaitai. “Kura lapa varētu pārtapt par kaķīti? Kura – par putnu, kura – par zivi? Un kura – vienkārši par mīlīgu rudens ķēmu? Šis ir prieka pilns uzdevums, kurā savu radošo garu labprāt izmēģina arī ģimenes lielākie bērni un pat vecāki,” stāsta Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa. 

Fizioterapeites komentārs. “Lielisks uzdevums abstraktās domāšanas trenēšanai! Bērnam būs interesanti domāt un izlemt, kā uz lapas izkārtot un sagrupēt koka lapas,” saka fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča. “Redzams, ka, veidojot šo darbu, bērns ir izlēmis – divas dzeltenas lapas vienā malā, divas sarkanas otrā, zaļās – citviet. Varbūt domāja: ezīti likšu, lai rāpo pa zemi, saulīti augšā. Šāds uzdevums ļoti liek domāt, trenē plānošanas prasmi. Tāpat tiek trenēta sīkā motorika, sfēriskais tvēriens; zīmējot sejas, trenējas pincetes tvēriens. Uzdevums palīdz apgūt krāsas, saskatīt dažādas formas.”

Rudens materiālu glezna

Darba uzdevums: izdomāt un izveidot konkrētu priekšmetu no dabas materiāliem. 

Nepieciešams: daudzveidīgi dabas materiāli (zīles, zīļu cepurītes, čiekuri, kastaņi, kastaņu čaulas, ogas, zari u. c.), papīra lapa un karstā līme. Ja darbu neveido paliekošu, līme un lapa nav nepieciešama.

Ieteikums darba gaitai. “Novērots, ka dažkārt pieaugušajiem ar saviem padomiem gribas iejaukties bērna darbā, tāpēc vislabāk, ja vecāks veido pats savu darbu, izpaužoties pēc sirds patikas un ļaujot bērnam darboties savā ritmā un noskaņā,” iesaka Inga. “Šīs rudens gleznas var neveidot paliekošas – uz līdzenas virsmas uztaisa vienu objektu, piemēram, krāšņu koku, tad nojauc un veido nākamo, piemēram, ezi.” 

Fizioterapeites komentārs. “Šis ir uzdevums, kas trenē bērna spēju plānot, saredzēt darba secību, trenē prasmi grupēt materiālus. Konkrētajā gadījumā bērnam jāizdomā, kā likt materiālus, lai tie aizpildītu apli. Tiek trenēta loģiskā un arī abstraktā domāšana,” skaidro Jekaterina Bovtramoviča. Viņa norāda, ka arī šeit tiek trenēta sīkā motorika un koordinācija, jo materiāli mērķtiecīgi jāpaņem ar pirkstiem. “Veiksmīgs uzdevums rakstītprasmes trenēšanai, kā arī runas un lasītprasmes veicināšanai,” rezumē fizioterapeite. 

Kociņu ģimene

Darba uzdevums: no koku zariņiem izveidot savu ģimeni. 

Nepieciešams: koku zari, kam vienā galā veidojas “kājas”, dzija, karstā līme, dažādi materiāli, ko iespējams izmantot matu un acu veidošanai. 

Ieteikums darba gaitai. “Ļoti uzjautrinošs uzdevums, kas ļauj raisīties iztēlei – kā saģērbt mammu? Kā – tēti? Un kā pašam saģērbt sevi? Iesaku šo darbu vecākiem veikt kopā ar bērnu – ne tikai tāpēc, ka vecāku palīdzība noderēs, nostiprinot koka cilvēciņu rokas, bet arī tāpēc, ka bērniem ļoti patīk darboties kopā ar mammu un tēti,” teic Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Iesaku arī ļaut fantāzijai vaļu, piemēram, mēs izlēmām, ka matus visai ģimenei varam veidot no kukurūzas “matiem” – izskatās kā īsti!” 

Galerija

Fizioterapeites komentārs. “Pievērsiet bildei uzmanību – mazā meitene smaida, izskatās laimīga! Gandrīz visiem bērniem patīk zīmēt un veidot mammu, tēti, brāli, māsu; ģimeniskums viņiem ir ļoti svarīgs,” norāda fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča. Viņa teic, ka uzdevums veidot ģimeni bērnam var radīt papildu motivāciju iesaistīties darba tapšanā, jo tas veido pozitīvas, gaišas emocijas: “Veidojot kociņu ģimeni, bērns var projicēt savu iekšējo pasauli – sapratni par to, kas ir ģimene. Ja vecāki darbojas kopā ar bērnu, tas rada vēl lielāku prieku.”

Kociņu ģimenes veidošana ir sarežģītāks darbs, saka fizioterapeite: “Pirmkārt, jānodarbina divas rokas. Ja kastaņu koku varēja veidot ar vienu roku, tad šeit vajadzīga vienlaicīga abu roku iesaiste. Tas nozīmē, ka tiek aktivizētas abas smadzeņu puslodes. Lai veidotu dzijas apģērbu, bērnam ilgstoši jātur noteikta kustību poza, kas šajā gadījumā trenē roku muskuļus. Kad kaut ko turam, tas prasa lielāku slodzi. Tas ir spēka treniņš plaukstu pamatnes un pirkstu muskuļiem.” 

Kopumā šajā uzdevumā labi trenējas visi tvērieni – pincetes tvēriens, satverot sīkos priekšmetus, sfēriskais tvēriens, paņemot dzijas kamoliņu, atslēgas tvēriens – turot kociņu. Tāpat notiek acu un pirkstu koordinācija, trenētas sensorās izjūtas. 

Kādas pazīmes var liecināt, ka bērnam trūkst vitamīnu?

Lai gan to, cik bieži bērns slimo, lielā mērā nosaka iedzimtā imunitāte, tomēr pietiekams vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu daudzums, sportiskās aktivitātes, svaigs gaiss, miegs un pozitīvs mikroklimats mājās var ievērojami uzlabot bērna imunitāti un palīdzēt izvairīties no saslimšanām. Kādi ir iemesli vitamīnu trūkumam, kādas pazīmes par to liecina, kādus vitamīnus bērniem ieteicams uzņemt rudenī un vai ar pārtiku iespējams nodrošināt vajadzīgo vitamīnu daudzumu, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Kāds ir iemesls vitamīnu deficītam?

Biežākie klupšanas akmeņi ir vecumam, augšanas ātrumam, dienas ritmam un fizisko aktivitāšu daudzumam neatbilstoša ēdienkarte. Lai pārliecinātos, ka bērna organisms saņem visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus, ieteicams izanalizēt bērna ēdienkarti un pārliecināties, vai tajā ir ne tikai pietiekams augļu, ogu un dārzeņu daudzums, bet arī graudaugi, piena produkti, olas, gaļa, zivis un vērtīgās taukvielas. Diemžēl nereti bērna reālā ēdienkarte neatbilst vēlamajai ēdienkartei gan ēšanas paradumu, gan alerģiju un dažādu pārtikas produktu nepanesamības dēļ. Tādā gadījumā jāizvērtē iespējas uzlabot ēdienkarti un, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, papildus uzņemt trūkstošos vitamīnus. “Tāpat nepietiekams uzturvielu daudzums mēdz aktualizēties līdz ar bērnudārza gaitu uzsākšanu, jo īpaši, ja izteikts “izvēlīgā ēdāja” periods. Ja tas ieilgst, nepieciešamo uzturvielu daudzumu iespējams uzņemt ar vitamīnu kompleksu attiecīgā vecuma bērniem. Sabalansēti vitamīni ar minerālvielām, kā arī papildus pievienoti augu ekstrakti, stimulēs imunitāti un nodrošinās normālu attīstību,” stāsta Apotheka farmaceite Laila Zālīte. 

Kuri vitamīni visbiežāk trūkst bērniem?

Visbiežāk novērots, ka  bērniem trūkst D vitamīns, C vitamīns un dzelzs. D vitamīna trūkumu veicina mūsdienu tendence arvien vairāk laika pavadīt iekštelpās pie dažādu ierīču ekrāniem, nevis ārā, kur organisms saules staros (saules stari nonāk līdz zemei arī mākoņainā laikā) sintezē D vitamīnu. Tāpat D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot zivis, kas diemžēl parasti bērnu ēdienkartē sastopamas reti, olu dzeltenumus un aknas. Tomēr jāatzīmē, ka ir pierādīts, ka D vitamīns no pārtikas uzsūcas ļoti nepilnvērtīgi, lai neteiktu, ka slikti (uzsūcas tikai aptuveni 10%). Savukārt dzelzs deficīts varētu būt skaidrojams ar nepietiekamu vai nekvalitatīvu dzīvnieku izcelsmes produktu uzņemšanu, bet C vitamīna nepietiekamību izraisa pārāk mazs augļu un dārzeņu patēriņš. 

Kādas pazīmes var liecināt, ka bērnam trūkst vitamīnu?

Situācijās, kad novērojamas izmaiņas bērna ķermenī un uzvedībā, īpaša vērība jāpievērš ikdienā uzņemtajam vitamīnu daudzumam – ļoti iespējams, ka iemesls ir vitamīnu trūkums.

  • Neizskaidrojams nogurums – var liecināt par D vitamīna trūkumu.
  • Bālums, nogurums un reiboņi – dzelzs trūkums organismā.
  • Izteikta zobu bojāšanās – kalcija, fluora trūkums.
  • Grūti sakoncentrēties – B vitamīnu trūkums.
  • Problemātiski iemigt, krampji, nervozitāte – magnija trūkums.
  • Sausa āda, nieze – A vitamīna, cinka trūkums.

Vai bērniem rudenī nepieciešams lietot papildu vitamīnus?

Rudens ir gada bagātākais laiks, kad dāsni pieejamas garšīgas un veselīgas dabas veltes. Līdz ar mācību atsākšanos skolā, bērnu fiziskā un emocionālā slodze parasti pieaug, tāpēc jo īpaši svarīgs ir sabalansēts un vitamīniem bagāts uzturs. Iekļaujot ēdienkartē pietiekami daudz vietējo augļu, ogu un dārzeņu, organisms saņems tam nepieciešamās uzturvielas. Taču, kad saule silda mazāk vai saulainu dienu teju pavisam vairs nav un dienas kļūst īsākas, vajadzētu sākt domāt par zivju eļļas lietošanu. Labās taukskābes palīdzēs organismam ražot D vitamīnu. Tas uzlabos imunitāti, atvairīs vīrusus un saaukstēšanos, kā arī uzlabos skolas gaitās tik nepieciešamo atmiņu un koncentrēšanās spējas. “Pēdējos gados vēl vairāk ir pierādīta D vitamīna lietošanas nozīme – neskaitāmi pētījumi apliecina tā pozitīvos efektus, gan lietojot to profilaktiski, gan arī kā papildu terapiju. D vitamīnu obligāti iesaka dot bērniem jau kopš dzimšanas, lai organisms spētu pilnvērtīgi izmantot kalciju un fosforu, kas kritiski nepieciešams straujajā kaulu un zobu augšanas periodā. Turklāt jāņem vērā, ka D vitamīna trūkums var ietekmēt visu orgānu sistēmu darbību,” saka Apotheka farmaceite Laila Zālīte. 

Kādus augļus, ogas un dārzeņus lietot rudenī?

Rudens ir labākais laiks, lai stiprinātu organismu un uzturā lietotu sezonālos, veselībai tik ļoti vērtīgos vietējos augļus, ogas un dārzeņus. Tie nodrošinās organismu ar nepieciešamo vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu daudzumu, uzlabos pašsajūtu un stiprinās imunitāti. Sezonālie produkti, ko noteikti lietot uzturā: 

  • Āboli – smadzeņu darbībai.
  • Brūklenes –  imunitātei.
  • Dzērvenes – aizsardzībai no dažādām infekcijām.
  • Burkāni –  acīm.
  • Rutki – pret infekcijām un gremošanas sistēmai. 
  • Bietes – dzelzs avots.
  • Smiltsērkšķi – īsts vitamīnu eliksīrs, spēcīgs antioksidants.
  • Ķirbji – vielmaiņas uzlabošanai.
  • Kāposti – C vitamīna avots. 

Negaidīts pavērsiens: Džastina Bībera sieva pozē kopīgās fotogrāfijās ar viņa bijušo draudzeni (+VIDEO)

Gadiem ilgi ticis baumots, ka dziedātāja Džastina Bībera sieva Heilija Bībere ir naidīgās attiecībās ar viņa bijušo draudzeni Selēnu Gomesu.

Selēna Gomesa un Heilija Bībere pagātni atstājušas sev aiz muguras un pozējušas vairākās kopīgās fotogrāfijās. Gadiem ilgi fani ir kritizējuši Džastina sievu un uzskata, ka tieši viņa ir izjaukusi Selēnas un Džastina attiecības. Džastins Bībers un Selēna Gomesa bija attiecībās no 2010. gada līdz 2017. gadam.

Video

Heilija kopš 2018. gada ir precējusies ar Džastinu Bīberu, daļa fanu uzskata, ka Heilija nav piemērota Džastinam.

Heilija jau gadiem cīnās ar naidīgiem interneta komentāriem un draudiem, kurus saņem ne tikai no Selēnas fanu bāzes, bet arī no Džastina faniem. Pavisam nesen Heilija un Selēna pozējušas fotogrāfiem “Academy Museum Gala” svinīgajā pasākumā Losandželosā.

Heilija darījusi zināmu, ka ir personīgi runājusi ar Selēnu un apliecināja, ka viņām abām nav naidīgu attiecību. Selēna uzrunāja fanus arī no sava puses, lūdzot saviem faniem pārtraukt uzbrukumus Džastina sievai sociālajos tīklos, kas it kā darīti viņas vārdā.

Dokumentālā filma atklāj ekskluzīvus faktus par karalienes Elizabetes II dzīvi, valdīšanu un atstāto mantojumu 

Karaliene Elizabete II bija mūsdienu Lielbritānijas stūrakmens un valdošais monarhs septiņas desmitgades. Viņas ilgo kalpošanas laiku vislabāk raksturo Elizabetes nelaužamā apņemšanās pildīt pienākumu un kalpot tronim, tomēr Elizabetes nākšana pie varas bija negaidīta un neplānota. Tagad discovery+ dokumentālā filma, “Elizabete II. Negaidītā karaliene”, atklāj iepriekš nezināmus faktus un unikālas atziņas par karalienes valdīšanu, kā arī piedāvā unikālu ieskatu Lielbritānijas karaļnama vēsturē.

Elizabete piedzima laikā, kad Lielbritānija bija lielu politisko izaicinājumu priekšā, taču neskatoties uz to, viņas bērnība bija laimīga un visa pasaule svinēja jaunas karaļnama atvases piedzimšanu. Tomēr Elizabete nekad netika uzskatīta par potenciālu troņmantinieci – tronim bija jānonāk pie Velsas prinča, kurš vēlāk kļuva par Vindzoras hercogu. Viņš no troņa atteicās, atstājot Elizabeti bez izvēles. Šis notikums kļuvis par nozīmīgu pārmaiņu punktu Lielbritānijas vēsturē.

“Elizabete II. Negaidītā karaliene” pēta Viņas Majestātes valdīšanas laiku, tostarp traģiskākos brīžus tajā – princeses Diānas, karalienes Elizabetes II mātes un mīļotās māsas nāvi.

Dokumentālā filma stāsta arī par mīlestību starp princi Filipu un karalieni, viņu pirmo tikšanos un kopā pavadīto mūžu. Filipa nestabilā finansiālā situācija, miglainā ģimenes vēsture un fakts, ka viņš ir dzimis ārzemēs, radīja lielas problēmas augstākajās aprindās, kur paražām bija izšķiroša nozīme, tomēr par spīti visam, pasaule kļuva par liecinieku vienam no iespaidīgākajiem un sirsnīgākajiem mīlas stāstiem mūsdienu vēsturē.

Nosvērta, uzcītīga un apzinīga – tā karalieni Elizabeti II raksturo vēstures eksperti. Viņai pienākums bija svarīgāks par visu pārējo – gan ģimeni, gan personīgo dzīvi, gan pašas bērniem. Neraugoties uz to, ka viņa nebija gatava kļūt par karalieni, viņa tiek uzskatīta par vienu no mīlētākajām līderēm. Viņas spēja nolikt pienākumu pret troni un sabiedrību pirmajā vietā, atsakoties no saviem personīgajiem uzskatiem un vērtības kā mātei un sievietei, tiek apbrīnota visā pasaulē. 

No viņas lielās intereses par modes tendencēm līdz mīlestībai pret visām dzīvajām būtnēm, dokumentālā filma “Elizabete II. Negaidītā karaliene”  sniedz ekskluzīvu ieskatu Elizabetes nākšanā pie varas, valdīšanas laika problēmās, laulībā un viņas nelaužamajā ticībā valstij un tronim.

“Elizabete II. Negaidītā karaliene” skatāma straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.

Praktisko padomu sērija: Ja kājas īkšķis ir ar punu

Operācija īkšķa kauliņa korekcijai ir efektīvs, bet ne ātrs un arī ne pirmais un vienīgais risinājums – skaidro traumatologs ortopēds un vertebrologs „Veselības centru apvienībā” Dmitrijs Kirejevs. Gaidot vizīti pie traumatologa ortopēda, nāksies sadzīvot ar sāpēm pēdā. Par to, kas uzreiz ir pieejams sāpju simptomu atvieglošanai, stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

“Hallux Valgus ir kājas īkšķa kauliņa pataloģiskas izmaiņas, kas veidojas uz pirksta locītavas pamatnes. Lielais pirksts saliecas pret savu kaimiņu, izspiežot kaulu ārpus pēdas. Šāds izaugums attīstās laika gaitā traumējošu (patoloģisku) kustību un spiediena uz pirksta locītavu dēļ,” skaidro traumatologs ortopēds un vertebrologs „Veselības centru apvienībā” Dmitrijs Kirejevs. “Apsvērt domu par operāciju vajag, ja kājas īkšķa kauliņš sāp katru dienu un ir grūtības atrast ērtus apavus, taču pirms operācijas noteikti jāizskata visas konservatīvās pieejas. Operācija, kuras laikā šis kauliņš tiek koriģēts, nav pārāk sarežģīta, tomēr atveseļošanās ilgs dažas nedēļas,” norāda ārsts.  

Ai, kā sāp!

Ne visas deformācijas rada problēmas, taču tās spēj radīt arī lielas sāpes, kas sāk traucēt ikdienas aktivitātēm, turklāt sāpes var būt gan periodiskas, gan pastāvīgas. Hallux Valgus parasti izveidojas uz kāju lielajiem pirkstiem, tomēr tas var skart arī kājas mazos pirkstiņus. Sāpes parādās virs kaula izvirzījuma. Kāju pirksta pamatnes locītava var būt pietūkusi, un apkārtējie audi var sabiezēt. 

Pie vainas – apavi? Ne tikai!

Šo izaugumu vaininieki parasti ir slikti pieguļoši apavi. Negantākās, protams, ir augstpapēžu kurpes vai apavi ar šauriem, smailiem purngaliem. Pat tad, ja šāda veida apavi pieguļ pareizi un nav pārāk cieši, to dizains katrā solī liek saliekt pirkstus uz iekšu, izraisot berzi un pirkstu locītavu patoloģiskas kustības.

Tomēr ne vienmēr deformācija ir saistīta ar nepiemērotu apavu nēsāšanu. To var izraisīt iedzimts pēdas struktūras defekts, arī artrīts var veicināt izauguma veidošanos.

Ārstēšana

Diagnosticēt šo deformāciju ārsts var tikai, apskatot pēdu. Pēc fiziskās pārbaudes labāko ārstēšanas veidu var palīdzēt noteikt pēdas rentgens.

Konservatīvas metodes

Lielākajai daļai cilvēku pietiks ar profilaktiskiem pasākumiem, kā arī izmantojot konservatīvas pieejas, lai izvairītos no nopietnākas deformācijas. 

Apavi

Apaviem jābūt ar platu un pietiekami dziļu vietu pirkstiem, lai izvairītos no berzēšanas un spiediena uz kauliņu. Ja garumā apavi der, bet ir sajūta, ka tie ir nedaudz par šauru, kurpnieks, iespējams, varēs izstiept apavus, lai samazinātu spiedienu sāpīgā kauliņa rajonā.

Polsterējums

Gēla spilventiņu uzklāšana vai amortizācija ap kauliņu spēj mazināt diskomfortu. Taču būtu jāizvairās no pārmērīga polsterējuma, jo tas var panākt gluži pretējo – palielināt spiedienu.

Apavu ieliktņi

Polsterēti apavu ieliktņi ierobežo patoloģiskas pēdu kustības un vienmērīgi sadala spiedienu, tā mazinot simptomus. Ieliktņus iespējams iegādāties specializētajos veikalos bez receptes, gan arī lūgt, lai ārsts izraksta individuāli piemērotas ortozes.

Medikamenti

Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi (acetaminofēns vai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, ibuprofēns vai naproksēns) vai kortizona injekcijas mazina sāpes, taču tas nekāda gadījumā nav ilgtermiņa risinājums un nav pielietojams regulāri.

Atvēsinošas aplikācijas

Auksta komprese uz sāpīgā kauliņa, ja tas ir iekaisis vai ir ilgi stāvēts kājās, mazina sāpes un pietūkumu. Tomēr jāņem vērā: ja ir parādījušies jušanas traucējumi vai asinsrites problēmas kājās, pirms ledus komprešu lietošanas būtu svarīgi konsultēties ar savu ārstu.

Ķirurģiskas metodes

Ja iepriekšminētie ieteikumi pret sāpēm nepalīdz, iespējams, ir laiks sarunai ar ķirurgu. 

Ir dažādi operāciju veidi, kas var palīdzēt risināt deformētu kauliņu problēmas.

  • Pietūkušo audu noņemšana no lielā pirksta locītavas.
  • Kājas īkšķa iztaisnošana, noņemot daļu kaula.
  • Viena vai vairāku pēdas priekšgala kaulu izlīdzināšana normālākā stāvoklī, lai koriģētu neparasto leņķi lielā pirksta locītavā.
  • Veidot mākslīgo saaugšanu.
  • Ievietot mākslīgo locītavu.

Iespējams, ka varēs staigāt uzreiz pēc procedūras, tomēr pilnīga atveseļošanās var ilgt no vairākām nedēļām līdz mēnešiem. Par to pastāstīs un atveseļošanos uzraudzīs  ārsts.

Lai neapjuktu, ir svarīgi konsultēties ar pieredzējušu ķirurgu ortopēdu vai podologu, kurš specializējies pēdas ķirurģijā. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas var palūgt vēl viena speciālista viedokli.

Jāņem vērā, ka pēc atveseļošanās būs jāvalkā atbilstoši apavi, lai novērstu recidīvu. Lielākajai daļai cilvēku pēc operācijas ir grūtības valkāt šaurus apavus, kurpju un zābaku izvēle kļūst ierobežota, tāpēc tikai kosmētisku iemeslu dēļ operācija noteikti nebūs piemērotākais līdzeklis.

Gatavojoties vizītei

Lai maksimāli izmantotu vizītes laiku, pirms ārsta apmeklējuma ieteicams sagatavot jautājumu sarakstu un arī īsi pierakstīt atbildes. Lūk, “špikeris” sarunai ar speciālistu! 

  • Kas izraisa manu pēdu problēmas?
  • Vai šis stāvoklis var būt īslaicīgs vai ir pastāvīgs?
  • Kādu ārstēšanas metodi jūs ieteiktu?
  • Vai es esmu kandidāts uz operāciju? Kāpēc “jā” vai kāpēc “nē”?
  • Vai un kādi ir alternatīvie pasākumi, kas varētu palīdzēt?

Ko noskaidros ārsts

Uz ārsta jautājums vēlams atbildēt iespējami precīzi. 

  • Kad sākās problēmas ar pēdu?
  • Cik stipras ir sāpes ?
  • Kur tieši ir sāpes?
  • Kas, ja kaut kas tāds ir, mazina simptomus?
  • Kas, ja kaut kas tāds ir, pastiprina simptomus?
  • Kāda veida apavus lielākoties valkājat?

Ko jautāt farmaceitam?

Gaidot vizīti pie traumatologa ortopēda, kas, iespējams, nebūs pieejama tūlīt, nāksies sadzīvot ar sāpēm pēdā. Tikmēr var iegriezties aptiekā. “Gaidot pierakstu pie traumatologa ortopēda, sāpju mazināšanai noder ziede, piemēram, uz diklofenaka vai aceklofenaka bāzes, kas mazina sāpes un ārstē iekaisumu. Jāpatur prāta, ka nekad iekaisuma gadījumā nedrīkst lietot sildošu ziedi. Der tikai atvēsinošās vai pretsāpju un pretiekaisuma ziedes. Ja sāpes ir patiešām stipras, dažas – trīs līdz piecas – dienas, bet ne ilgstoši, iekšķīgi var lietot ibuprofēnu vai deksketoprofēnu saturošu medikamentu. Stipru sāpju gadījumā vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta pieņemšanas akūtajā stundā – iespējams, ārsts ieteiks individuālu risinājumu sāpju mazināšanai. Noteikti jādomā par maksimāli ērtiem ortopēdiskajiem apaviem, var ievietot apavos arī speciālas ortopēdiskās zolītes, lai pēdai būtu papildu atbalsts,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.

Lielākajās aptiekās var jautāt silikona starplikas, ko liek starp īkšķi un nākamo pirkstu, tādā veidā cenšoties kaut nedaudz aizkavēt deformāciju. Pieejamas arī nakts ortozes, kas fiksē un taisno īkšķa kauliņu. Ir novērots, ka dažkārt cilvēki ar to palīdzību cenšas labot situāciju, lai novērstu sākušos īkšķa kauliņa deformāciju un ārsts nebūtu jāapmeklē. „Tomēr vēlos uzsvērt, ka pareizāko risinājumu gadījumā, ja īkšķa kauliņš ir sācis deformēties, var piedāvāt tikai ārsts speciālists,” atgādina farmaceite. 

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

“Zvaigžņu karu” aktiera atbalstītā kampaņa Ukrainai sarūpējusi 500 dronu (+VIDEO)

Ar Lūka Skaivokera lomu “Zvaigžņu karu” kinosāgā pazīstamais Holivudas aktieris Marks Hamils kļuvis par Ukrainas “Dronu armijas” projekta vēstnieku, un viņa atbalstītā kampaņa Ukrainai jau sarūpējusi vairāk nekā 500 dronu.

“Ļoti vienkārši – Ukrainai ir nepieciešami droni. Tie nosaka kara rezultātus, tie aizsargā viņu zemi, viņu cilvēkus, tie monitorē robežu, tie ir acis debesīs,” intervijā radio “Bloomberg” sacīja aktieris. “Es biju tiešām šokēts, jo viņi man sniedz jaunāko informāciju vismaz divas trīs reizes nedēļā par to, kas notiek, un viņi saka, ka ir saņēmuši vairāk nekā 500 dronu, kopš es sāku piedalīties.”

Video

Pēc videozvana ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Hamils sāka strādāt ar Ukrainas valdības oficiālo līdzekļu vākšanas organizāciju “United24”, lai sekmēt Ukrainas armijas nodrošināšanu ar droniem.

Tādas amerikāņu slavenības kā Līevs Šraibers un Bārbra Straisenda arī atbalstījušas “United24”, palīdzot vākt līdzekļus projektiem, kas fokusēti uz medicīnisko palīdzību.

Šomēnes Hamils tviterī publicēja attēlu, kurā Skaivokera “Zvaigžņu karu” iznīcinātājs “X-Wing” Ukrainas karoga krāsās nostājies pret ļaunās impērijas kosmosa kuģu “Star Destroyer” floti.

Olīvija Vailda žilbina drosmīgā kleitā (+VIDEO)

Aktrise un režisore Olīvija Vailda 38 gadu vecumā izrāda savu augumu “The Academy Museum Gala 2022”  teju pilnīgi caurspīdīgā Aleksandra Votjē darinātā kleitā. Vakarkleitu izcēla ne tikai tās piegriezums un caurspīdīgums, bet arī rozā spalvu apakšmala.

Kā tev patīk šāda kleita?

Video

Regulāri aukstas rokas un kājas: Vai tiešām normāli? 

Daudzi cilvēki ir pieraduši pie regulāri aukstām rokām vai kājām, sakot, ka tā viņiem ir ierasta parādība un tas ir normāli. Taču tā ne vienmēr ir, jo tas var būt saistīts ne tikai, ar aukstākiem laikapstākļiem, bet arī nopietnākām veselības problēmām, piemēram, ar sirds un asinsvadu veselību. Kāpēc rokas un kājas ilgstoši var būt aukstas un kā rīkoties, skaidro “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Jevgeņija Nikolajeva un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

“Šobrīd piedzīvojam krietni vēsāku rudeni nekā citus gadus, turklāt vēl daudziem iedzīvotājiem nav pieslēgta centrālā apkure vai arī tiek taupīts uz tās rēķina. Šādos apstākļos cilvēkiem var būt sūdzības par izmaiņām ķermeņa termoregulācijā, kas var izpausties kā aukstas rokas vai kājas. Ja konkrētās ķermeņa daļas regulāri ir aukstas, vai arī problemātika novērojama gada siltākajā laikā, tam ir jāpievērš uzmanība un jāvēršas pie ārsta, jo tas var norādīt uz veselības problēmām, kas saistītas ar perifēro asinsriti un nervu sistēmu,” skaidro “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Jevgeņija Nikolajeva.

Kāpēc rokas un kājas ir aukstas?

Kad cilvēkam ir sūdzības par aukstām rokām un kājām, tas var būt saistīts ar perifēro asinsriti. Tā nodrošina apasiņošanu ķermeņa daļām, kas atrodas tālāk no cilvēka sirds – rokām un kājām. Ja mazie asinsvadi sašaurinās, siltās asinis var nepieplūst pietiekamā daudzumā, līdz ar to rokas un kājas var kļūt vēsākas. Izmaiņas asinsvados var rasties aukstu laikapstākļu dēļ, kas ir saistīts ar ķermeņa termoregulācijas īpatnībām. Šādos gadījumos cilvēkiem var būt optimāla ķermeņa temperatūra, taču rokas un kājas būt vēsas. Tāpat aukstas rokas un kājas var būt saistītas ar paaugstinātu stresu, sēdošu dzīvesveidu, noteiktu medikamentu lietošanu, kā arī smēķēšanu. Šie simptomi arī liecina par to, ka mazos asinsvadus iespējams skārušas aterosklerotiskās izmaiņas – kad vairāku iemeslu dēļ asinsvadu līmenis sašaurinās vai pat nosprostojas ar nogulsnēm. Ja cilvēkam ir anēmija, kuras cēlonis ir dzelzs trūkums organismā, tad sarkanie asins ķermenīši (eritrocīti) vairs nespēj piegādāt skābekli pietiekamā daudzumā audiem, kas arī ietekmē roku un kāju temperatūru un tās var salt.

Cilvēkiem var būt ilgstoši nedaudz vēsākas rokas un kājas, taču tam nevajadzētu sagādāt papildu diskomfortu vai sāpes. Ja tomēr vēsas ir ne tikai kājas un rokas, bet ir arī tādi simptomi kā: 

  • slapjas un sasvīdušas pēdas vai plaukstas,
  • ilgstošas sāpes attiecīgajās ķermeņa daļās, 
  • konkrēto ķermeņu daļu krāsa atšķiras no pārējā ķermeņa, piemēram, izteikts bālums, kas raksturīgs Reino fenomenam,
  • drebuļi,
  • vispārējs vājums vai vājums konkrētā ekstremitātē,
  • tirpšana, 

tad nepieciešams vērsties pie ārsta, lai veiktu pārbaudes un konstatētu problēmas cēloni. 

Vai aktuāli visiem?

Visbiežāk ilgstoši aukstas kājas un rokas novērojamas cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem, kad izteiktāk novērojamas asinsrites problēmas – organismu sāk ietekmēt novecošanās procesi, kā arī asinsvadus ar vien vairāk ietekmē izgulsnējumi. Cilvēki, kuriem ir hroniskas saslimšanas kā cukura diabēts vai vēnu mazspēja, ir nopietnā riska grupā, kad var attīstīties perifērās nervu sistēmas bojājumi un līdz ar to rasties augstāk minētā simptomātika. Tikmēr arī gados jaunākiem cilvēkiem aukstas rokas un kājas var būt aktuālas, ja ikdienā nākas saskarties ar paaugstinātu stresu un lielu noslodzi. 

Kā “sasildīt” rokas un kājas? 

  1. Fiziskās aktivitātes katru dienu

Katru dienu vēlams atrast vismaz 30 minūtes līdz pat 1 stundai laika fiziskajām aktivitātēm. Tas ne tikai uzlabo pašsajūtu un veselību kopumā, bet arī tiešā veidā uztur asinsvadu tonusu un asins cirkulāciju. Tāpat regulāras fiziskās aktivitātes samazina stresa hormonu veidošanos, kas nelabvēlīgi ietekmē asinsriti. 

  • Regulāras pārbaudes

Svarīgas arī regulāras pārbaudes pie ārsta, lai veiktu holesterīna un asinsspiediena mērījumus. Normālam holesterīna līmenim jābūt līdz 5 mmol/l, bet asinsspiediena atzīmei – 120/80 mm Hg. Par nepieciešamo izmeklējumu veikšanu ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

  • Masāža un kontrastvanniņa

Asinsrites uzlabošanai gan rokām, gan kājām var palīdzēt masāža ar gumijas fizioterapijas bumbiņu, kurai ir mīkstas adatiņas. Tāpat labvēlīgu efektu arī rada kontrastvanna, kas aktivizē asins cirkulāciju. Divās atsevišķās bļodās jāiepilda ūdens – vienā karsts, bet otrā auksts. Ūdenim abās temperatūrās jābūt tādam, lai nejauši neapsaldētu vai neapdedzinātu ādu. Procedūras laikā rokas un plaukstas pamīšus jāmērcē te aukstā, te karstā ūdenī. Šāda veida procedūra palīdz veicināt asinsvadu reakciju un pielāgošanos dažādām temperatūrām. 

  • Sildošie līdzekļi

“Ikdienā var lietot arī speciālos līdzekļus, kuru sastāvā ir aktīvās vielas flavonoīdi, kas uzlabo asinsrites cirkulāciju, tai skaitā arī perifēro asinsriti. Aktīvās vielas parasti ir dažādu augu ekstraktu sastāvā, piemēram, čili vai paprikas ekstraktos, kas rada labvēlīgu kairinājumu un sildošo efektu. Tie aptiekās parasti pieejami dažādās sildošajās ziedēs. Tāpat asinsriti var uzlabot līdzekļi, kuru sastāvā ir ginkgo bilobas ekstrakts, kas mēdz būt arī dažādās kapsulās un tabletēs, kas uzlabo asinsrites darbību. Noderēt var arī kampareļļa, kas lokāli paplašina asinsvadus un rada siltuma sajūtu. Par piemērotāko līdzekļu izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

  • Apģērbs 

Ieteicams valkāt pietiekami siltu, brīvu un ērtu apģērbu, kura sastāvā ir pēc iespējas vairāk dabīgo materiālu, piemēram, vilna vai kokvilna, kas labāk notur siltumu. Aukstā laikā rokās vajadzētu vilkt cimdus vai uzročus, lai tās tiktu pasargātas no ārējās vides radītā aukstuma. 

  • Termofors

Lai sasildītu kājas, var izmantot uzsildītu termoforu vai pudeli, kas piepildīta ar karstu ūdeni. To var novietot zem pēdām vai blakus tām kā pa dienu, tā arī naktī. Tas var palīdzēt ne tikai sasildīt kājas, bet arī atvieglot muskuļus, kas saspringuši no fiziskās slodzes, piemēram, ilgstoša darba uz kājām vai sporta aktivitātēm.

Dīvainākie lidostu drošības dienestu atradumi!

Kaut gan šķiet, ka pieredzējušos lidostu drošības dienestu darbiniekus vairs nevar pārsteigt ne kontrabandisti, ne parastie pasažieri, dažkārt tomēr viņiem nākas saskarties ar patiesi dīvainiem atradumiem – no indīgām čūskām un tarantuliem rokas bagāžā līdz tualetes papīra turētājam ieroča formā un maisam ar aļņa izkārnījumiem.

Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem Amerikas Savienotājās valstīs lidostās visā pasaulē tika ieviesti daudz stingrāki drošības noteikumi, tos vēl vairāk pastiprināja pēc 2016. gada “Islāma valsts” kaujinieku uzbrukuma Briseles lidostā. 

Tomēr cilvēki joprojām mēģina lidmašīnās ienest gluži neiedomājamas un nelikumīgas lietas. Saskarsme ar šādiem pasažieriem ir lidostu drošības dienestu darbinieku ikdiena, no viņu profesionalitātes un uzmanības atkarīgs pat tas, vai narkotiskas vielas nokļūs līdz melnajam tirgum. 

“El Dorado” starptautiskā lidosta Kolumbijas galvaspilsētā Bogotā un Horhe Čavesa vārdā nosauktā lidosta Peru galvaspilsētā Limā ir divas no Latīņamerikas noslogotākajām lidostām. Viens no iemesliem – Kolumbija un Peru ir lielākās kokaīna ražotājvalstis, tāpēc lidostu drošības komandas strādā 24 stundas diennaktī, lai izjauktu noziedznieku plānus. 

Neskatoties uz to, narkomafijas dara visu iespējamo, lai viņu produkcija nonāktu tirgū. “National Geographic” piedāvā ieskatu Limas un Bogotas lidostu ikdienā raidījumā “Lidostas drošības dienests: augstākā klase” 19. oktobrī. Gaidot raidījumu, “National Geographic” piedāvā iepazīties ar neiedomājamiem dažādu lidostu drošības dienestu atradumiem! 

Čūskas un citi rāpuļi lidmašīnā – gluži kā šausmu filmā 

Diez vai visi pasažieri, kas mēģina savā rokas bagāžā uz lidmašīnas borta ienest rāpuļus, ir redzējuši šausmu filmu “Čūskas lidojumā”. Taču lidostu drošības darbiniekiem pietiekami bieži nākas saskarties ar tiem, kas mēģina īstenot līdzīgu scenāriju dzīvē. 

Piemēram, 2019. gadā Ņūarkas starptautiskā ASV lidostā drošībsargi kāda vīrieša bagāžā atrada 38 centimetru garu gredzenveidīgu čūsku. Tikmēr Argentīnā kāds vīrietis gāja uz visu banku, cenšoties ienest lidmašīnā 250 indīgas čūskas. Izrādījās, ka viņa mērķis bija pārdot tās Spānijas tirgū. Par laimi, viņu plāniem nebija lemts īstenoties, tāpat kā kādam pasažierim Maiami lidostā, kurš tika pieķerts, mēģinot aizlidot kopā ar septiņām indīgām čūskām. 

Amsterdamas Šipholas lidostas drošības darbinieki no kāda vācu pāra konfiscēja somu, kurā bija paslēpti 200 dzīvi tarantuli jeb putnu zirnekļi, kurus viņi mēģināja ievest Eiropā no Latīņamerikas. Jāpiebilst, ka šis pāris bija pieķerts līdzīgā situācijā Peru, toreiz zirnekļi bija ielikti kastītēs un paslēpti starp drēbēm viņu koferos. Visi kukaiņi, protams, tika konfiscēti, bet pārkāpējiem tika izvirzīta apsūdzība.

Jāpiemin, ka dažādās pasaules malās cilvēki tikuši pieķerti, mēģinot ievest citā valstī dzīvas eksotiskas zivis un putnus, zirnekļus, krokodilu mazuļus un citas radības. 

Šajā sarakstā ir pat parastais mājas kaķis, kuru reiz atrada, iepakotu kopā ar drēbēm. Pensilvānijas lidostas drošībsargi no pasažiera kofera izņēma sešus mēnešus vecu kaķeni vārdā Slima. Viņas saimniekiem, kas abi ir 21 gadu jauni, izvirzītas apsūdzības par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvnieku, bet Slima nonāca vietējā patversmē. 

Rekvizīts no šausmu filmas un smakojošā dāvana politiķiem

2016. gadā Atlantas lidostas drošības darbinieki un garāmejoši pasažieri pieredzēja ko pavisam neierastu. Kopā ar citu bagāžu, drošības pārbaudi izgāja šaušalīgs rekvizīts no kulta šausmu filmas “Motorzāģa slaktiņš Teksasā 2” – ļoti reālistiska izskata cilvēka līķis. 

Lai gan šā rekvizīta izskats nebija visai patīkams, pēc veiksmīgi izietas drošības pārbaudes līķis vārdā Nabins varēja turpināt ceļu.

Taču Nabins nebija vienīgais nepatīkamais ceļa biedrs. 2019. gadā kāds vīrietis tika pieķerts, kurš savā rokas bagāžā veda maisu ar aļņa izkārnījumiem. Izrādījās, ka šādu savdabīgu dāvanu viņš gribēja aizvest politiķiem, tā protestējot pret viņu politiskajām darbībām. Dīvainākais šajā stāstā ir tas, ka tādas lietas kā aļņu izkārnījumi nav aizliegts pārvadāt lidmašīnā un vīrietis drīkstēja turpināt ceļu ar savu smakojošo kravu, taču diez vai citiem pasažieriem lidojums bija patīkams. 

Rotaļu granāta ar marihuānu un lūpukrāsā paslēpts nazis 

Lidmašīnās, protams, ir aizliegts ienest ieročus, tas attiecas arī uz spēļu un cita veida priekšmetiem, kas līdzinās īstiem ieročiem. Piemēram, Ņūarkas lidostas drošības darbinieki konfiscēja tualetes papīra turētāju ieroča formā, ko kāds pasažieris bija ielicis savā rokas bagāžā. Arī pistoles formas vīna turētājs, kas bija līdzi pasažierim Sakramento starptautiskajā lidostā Kalifornijā, tika konfiscēts. 

Savukārt, kāda cita pasažiere mēģinājusi aizlidot ar lūpukrāsu, kurā bija paslēpts neliels nazis. Vēl viena sieviete 2021. gadā neizgāja drošības pārbaudi Atlantiksitijas lidostā, jo gribēja aizvest līdzi dezodoranta rullītī paslēptu munīciju – lodes. 

Arī rožu pušķis kāda pasažiera rokās Teksasas lidostā izrādījās nevis romantikas izpausme, bet gan mēģinājums ienest lidmašīnā paslēptu nazi. Starp citu, naži ir biežāk slēptie priekšmeti, kurus pasažieri mēģina ielikt visneiedomājamākajās lietās, piemēram, reliģiskajos krustos vai matu sukā. 

Jāatzīmē, ka ir arī tādi pasažieri, kas mēģina pārkāpt vairākus noteikumus vienlaikus. 2012. gadā pasažieris Denveras starptautiskajā lidostā ASV bija pieķerts ar viltus granātu, kas piedevām bija pildīta ar marihuānu. 

Lai gan tas bija tikai rekvizīts, visi priekšmeti, kas līdzinās granātai vai citai sprāgstvielai, tiek uzskatīti par īstiem, kamēr eksperti nav pierādījuši pretējo. Jāpiebilst, ka papildu pārbaudes bieži noved pie lidojumu vai bagāžas aizkavēšanās.  

Kolumbijas un Peru starptautisko lidostu drošībsargu saspringtā darba aizkadri jau pavisam drīz, kanālā “National Geographic” aizraujošajā raidījumā “Lidostas drošības dienests: augstākā klase”. Skaties 19. oktobrī kanālā “National Geographic”! 

Padomi vecākiem, ja bērns aizrāvies ar videospēļu tiešraidēm

Daudzi vecāki ir ievērojuši, ka viņu bērni labprāt skatās video, kuros tiek spēlēta kāda populāra spēle un spēlētājs vienlaicīgi aktīvi komentē katru veikto gājienu. Šādas interneta vidē populāras personas ir iesauktas par geimeriem jūtuberiem vai geimeriem influenceriem. Parasti viņi pulcē daudz sekotāju, tostarp, bērnus un jauniešus, kas interesējas par tiešsaistes spēlēm, un arī paši aizraujas ar spēļuspēlēšanu Minecraft, Twitch, Roblox, Fortnite un citās platformās.

Kāpēc vecākiem jābūt uzmanīgiem, ja bērns aizraujas ar šādu video skatīšanos, kas pirmajā brīdī ir  šķietami diezgan nevainīgi? Lielākā problēma ir nepilngadīgajiem nepiemērots saturs un reklāmas, jo geimeru video paredzēti pieaugušo auditorijai un var saturēt alkohola, cigarešu reklāmas un pakalpojumus pieaugušajiem. Necenzēta leksika vai naidīga valoda šādos video nav retums. Vecākiem sāpīgs trieciens var būt nauda, ko bērni iztērē, lai atbalstītu geimerus ar ziedojumiem un virtuālām emocijām. Vēl vairāk, saturs, kas tiek pārraidīts tiešsaistē, var radīt riskus un apdraudējumus bērnam, kurš var nesaprast, ka notiek tiešā pārraide un bērna aktīva iesaistīšanās var pārkāpt bērna privātumu. 

Jāmāca atšķirt godīgu rīcību no negodīgas

Pirmkārt, ir jāizskaidro bērniem, kā atšķirt godīgu un patiesu rīcību no negodīgas. Lai gūtu popularitāti, influenceri mēdz mānīties un radīt viltus saturu, izmantojot nepatiesus apgalvojumus, viltotus foto vai video. Diemžēl influenceri bieži neapzinās, ka ar savu rīcību var kaitēt bērnam, reklamējot lietas, kas ir neveselīgas, nepiemērotas bērnu auditorijai, veicinot dzīvesveidu, kas bērniem ir nesasniedzams un neatbilstošs.

Otrkārt, ir jāizvēlas bērnu auditorijai piemēroti video platformu iestatījumi un satura filtri, kas palīdzēs bloķēt un ierobežot bērniem kaitīgus vai nepiemērotus video, tai skaitā geimeru straumēšanas kanālus. Jāņem vērā, ka iestatījumu izvēle ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem,  tāpēc jāpārliecinās, ka jums ir pieeja bērna kontam (parole), lai varat iestatīt atbilstošus filtrus un uzraudzīt, ko viņš skatās un kāds saturs viņam būs pieejams turpmāk. 

Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja

Jānovērtē, kādiem kanāliem bērns seko

Treškārt, aprunājieties ar bērnu par to, kādiem geimeriem infuenceriem viņš seko un kādus kanālus skatās. Pie reizes pajautājiet par infuencera uzvedību, rakstura īpašībām, sadarbību ar saviem sekotājiem, kādas spēles viņš spēlē, kāpēc bērnam patīk tieši šis kanāls un ko vērtīgu, izzinošu bērns ir atklājis influencera saturā. Tas palīdzēs aktualizēt jēgpilna satura izmantošanu un privātuma jautājumus.

Ceturtkārt,  ja bērns ir aizrāvies ar konkrētu geimeri, vecākiem ir vērts viņu izpētīt pēc iespējas rūpīgāk – kāds ir kanāla saturs, kādus komentārus raksta cilvēki, kas seko šim kanālam. Ieteicams ievadīt meklētājprogrammā konkrētā geimera kanāla nosaukumu un apskatīt atsauksmes, lai pārliecinātos, ka infuenceris neizmanto bērnu auditoriju ar mērķi izplatīt saites, kurās var iegādāties alkoholu, spēļu abonementus, kā arī preces un pakalpojumus, kas nav piemēroti bērniem.

Piektkārt, ir jārīkojas aktīvi, tiklīdz radušās kaut mazākās aizdomas par geimera negodīgu rīcību vai nekrietnu uzvedību pret bērniem un sekotājiem. Ja jūs pamanāt, ka šī persona izmanto un aizvaino jūsu vai citus bērnus, pirmām kārtām bloķējiet pieeju viņa kanālam no sava bērna viedierīces vai  konta, brīdiniet citus sekotājus, ierakstot komentāru vai atsauksmi. Noteikti ir jāziņo attiecīgās platformas – Youtube, Twitch, Minecraft vai Roblox u. c.  –administrācijai, izmantojot to piedāvātos rīkus. Vairāk par ziņošanu dažādās platformās, kā arīcitiem noderīgiem padomiem par videospēlēm varat uzzināt Drossinternets.lv sagatavotajā padomu materiālā.

Nobeigumā, ir jāizsver, ka regulāra tiešsaistes spēļu spēlēšana vai sekošana citu spēlētāju spēlēm nav kaitīga, ja ikdienas dzīvē valda līdzsvars. Atklātas sarunas un skaidri noteikumi, kas, vēlams, ir pieņemti kopā ar bērnu, noteikti samazina problēmsituāciju rašanos. 

Karalienes Elizabetes II korgiji nokļuvuši drošās rokās! (+VIDEO)

Jorkas hercogiene Sāra Fergusone (63) savā dzimšanas dienā publicējusi fotogrāfiju, kurā redzami karalienes Elizabetes II korgiji – Muiku un Sendiju.

“Dāvanas, kuras turpina dot…” viņa komentējusi ievietoto fotogrāfiju. 

Karalienes Elizabetes II suņi pēc saimnieces nāves dzīvo kopā ar Jorkas hercogiem – Sāru un princi Endrū.

Video 

Ļoti interesanti, ka neskatoties uz to, ka Sāra 1996. gadā izšķīrās no prinča Endrū, viņa vienmēr ir turpinājusi uzturēt ciešas attiecības. Pēdējos gados pat atjaunojušās Sāras attiecības ar karalieni un Vindzorā abas kopā vedušas pastaigā karalienes suņus.

Abi suņi atradās karalienes istabā, kad viņa 96 gadu vecumā 8. septembrī devās mūžībā.

Mūžībā devies scenogrāfs Andris Freibergs (+VIDEO)

Otrdien, 18.oktobrī, mūžībā devies scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors Andris Freibergs, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.

Freibergs bija ilggadējs Latvijas Nacionālās operas darbinieks, goda scenogrāfs un konsultants, norādīts Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) tīmekļvietnē.

Viņš veidojis scenogrāfijas vairāk nekā 200 iestudējumiem ne vien LNOB, bet arī citos Latvijas teātros un ārzemēs – Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Armēnijā, Polijā, Vācijā, Venecuēlā, Itālijā un citviet.

Freibergs saņēmis virkni apbalvojumu, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeni, Prāgas Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles sudraba medaļu par scenogrāfiju baletam “Credo”, Lielo mūzikas balvu par operas “Alčīna” iestudējumu.

Tāpat viņš saņēmis Igaunijas labākā scenogrāfa balvu, septiņas “Spēlmaņu nakts” balvas par labāko scenogrāfiju un vienu par labākajiem kostīmiem, divas zelta medaļas par studentu ekspozīcijām Prāgas kvadriennālē, Itālijas augstāko teātra balvu “Il Premio Ubu”, Izcilības balvu kultūrā un citas.

Video

Freibergs organizējis savu darbu personālizstādes Rīgā, Krakovā un Maskavā.

Scenogrāfs dzimis 1938.gada 24.oktobrī Videnieku mājās, Skrundā. Viņš pabeidzis mācības Pumpura pamatskola Skrundā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Valsts Mākslas akadēmija.

No 1965. līdz 1973.gada Freibergs bija Andreja Upīša Akadēmiskā drāmas teātra mākslinieks inscenētājs, no 1973. līdz 1992.gadam – Valsts Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks, no 2002. līdz 2005.gadam – Dailes teātra galvenais mākslinieks, no 1992. līdz 2019.gadam – Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs.

Freibergs bija Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pedagogs kopš 1971.gada, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs kopš 1994.gada, LMA profesors kopš 1996.gada, LMA emeritētais profesors kopš 2010.gada.

Tāpat viņš ir bijis Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs kopš 1968.gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1969.gada, bet Krievijas Mākslas akadēmijas goda loceklis kopš 2015.gada.

Atzīmējot mākslinieka 75 gadu jubileju, 2013.gadā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Rīgā bija skatāma Freiberga izstāde “Andris Freibergs. Scenogrāfija”. Izstādē bija skatāmi maketi, videoieraksti, instalācija un fotogrāfijas no 49 iestudējumiem, kas tapuši sadarbībā ar režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Uldi Pūcīti, Oļģertu Kroderu, Fēliksu Deiču, Arnoldu Liniņu, Mihailu Gruzdovu, Romānu Kozaku, Alvi Hermani, Veru Elšlegeli, Elmo Nīganenu, Aleksandru Morfovu, Kristīnu Vuss, Andreju Žagaru, Gintaru Varnu, horeogrāfēm Maiju Murdmā un Allu Sigalovu, izraisot patiesu interesi un apbrīnu Latvijas kultūras nozarē un saņemot balvu “Kilograms kultūras 2013”. Šā gada martā izstāde tika atklāta arī A. A. Bahrušina Teātra muzejā Maskavā.

Būdams Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Freibergs izaudzinājis vairākas scenogrāfu paaudzes. Ieguldītais darbs vainagojies Prāgas scenogrāfijas kvadriennālē – lielākajā starptautiskajā scenogrāfijas izstādē. 2015.gadā pirmo reizi Prāgas kvadriennāles pastāvēšanas vēsturē tika piešķirta Scenogrāfijas skolotāja balva par darbu, kas iedvesmojis paaudzes – to saņēma Freibergs.

Savukārt akadēmijas scenogrāfijas nodaļas studentu izstāde “Sākums”, kuras kurators bija Freibergs, ieguva zelta medaļu par daudzsološāko scenogrāfijas studentu sniegumu, un visi izstādes darbu autori tika atzīti par daudzsološākajiem scenogrāfijas talantiem.

Kā rīkoties, parādoties pirmajām saaukstēšanās pazīmēm?

Šogad aukstais un slapjais laiks iestājies īpaši strauji, kas veicinājis dažādu vīrusu un saaukstēšanās izplatību. Vienlaikus arī ilgāka uzturēšanās telpās un ciešāka saskarsme ar citiem sekmē vīrusu risku. Ko darīt, ja sajūtat pirmās saaukstēšanās pazīmes? Ko darīt, ja gadījies saslimt, un kādi ir ieteicamie profilakses pasākumi? Konsultē BENU Aptiekas farmaceite Sintija Jureviča.

Šis ir laiks, kad arvien biežāk aptiekā cilvēki vēršas pēc padoma un līdzekļiem pret saaukstēšanās simptomiem un vīrusiem – kakla sāpju, klepus, iesnu un citu līdzīgu simptomu atvieglošanai, stāsta farmaceite S. Jurēviča. Ko darīt, ja parādās šie pirmie saaukstēšanās un vīrusu simptomi? Jāsāk ar pastiprinātu šķidruma uzņemšanu – tas var būt tīrs ūdens, sulas, kā arī siltas zāļu tējas, kas palīdzēs uzlabot pašsajūtu. Šajā periodā ieteicams lietot C vitamīnu palielinātā devā, ehinācijas preparātus vai tēju. Ja nav augstas temperatūras, bet ir pārējie saaukstēšanās simptomi, var izmantot arī kāju sildīšanu karstā vannā. Jāļauj organismam atpūsties un atgūt spēkus, svarīgs veselīgs miegs un mierīga režīma ievērošana. Atcerieties par biežu telpu vēdināšanu, ko vajadzētu veikt arī ikdienā, bet īpaši būtiski – vīrusu un saaukstēšanās laikā.

Ja jūtat pirmos saaukstēšanās simptomus, ieteicams būt atbildīgiem pret sevi un citiem un palikt mājās. Ja sajūtat pašsajūtas pasliktināšanos vai strauji paliek slikti un nekas nepalīdz, ir jāsazinās ar ārstu, uzsver farmaceite.

Kakla sāpes

Kakla sāpju atvieglošanai un ārstēšanai ir pieejami medikamenti ar plašu antibakteriālu un pretsēnīšu iedarbību, kā arī pretsāpju un pretiekaisuma īpašībām, stāsta farmaceite S. Jureviča. Ja ir ļoti spēcīgas kakla sāpes, ieteicams izvēlēties tādus preparātus, kas satur lidokaīnu, vai pretsāpju pretiekaisuma vielas sūkājamo tablešu, aerosola vai kakla skalojamā veidā.

Kakla skalošana var palīdzēt un atvieglot simptomus, ja ir sākusies angīna, kad mandeles klāj balts aplikums. Tādos gadījumos var palīdzēt skalošana ar kumelīšu vai kliņģerīšu tēju vai vājas koncentrācijas sālsūdeni (viena tējkarote sāls bez kaudzes uz glāzi silta, novārīta ūdens). Esiet uzmanīgi – stiprs sālsūdens kaklu var vēl vairāk kairināt vai pat apdedzināt kakla gļotādu! Ļoti labs līdzeklis kakla skalošanai ir furagīna, benzidamīna šķīdumus. Tāpat svarīgi kakla skalošanā ievērot mērenību – to var darīt ne biežāk kā divas reizes dienā.

Stipru kakla sāpju gadījumā jāizvairās no aukstu un karstu dzērienu dzeršanas, asu, cietu un kairinošu ēdienu uzņemšanu, kakla sildīšanas un pārāk biežas skalošanas. Ievērojiet mājas un miera režīmu!

Kā atvieglot iesnas?

Ja viens no simptomiem ir iesnas, var lietot ēteriskās eļļas saturošus deguna pilienus, ziedes vai aerosolus, ja vien no to sastāvdaļām nav alerģijas. Kā arī ir jārūpējas, lai deguna gļotāda ir mitrināta – jāveic gaisa mitrināšana, jāizmanto aerosoli ar dekspantenolu, hialuronskābi vai citām mitrinošām un gļotādu kopjošām sastāvdaļām. Deguna skalošanai var izmantot jūras ūdens preparātus. 

Ja iesnas ir spēcīgas, apgrūtina ikdienu un saaukstēšanās laikā, piemēram, traucē gulēt, par piemērotākā līdzekļa izvēli konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ja pēc speciālista ieteikuma lietojat dekongestantus (deguna gļotādas tūsku un aizlikumu mazinošos līdzekļus), ir ļoti svarīgi ņemt vērā, ka šie līdzekļi ir paredzēti tikai īslaicīgam akūtajam periodam un tos nedrīkst lietot ilgāk par trīs līdz piecām dienām, citādi var attīstīties medikamentozs rinīts, uzsver farmaceite S. Jureviča.

Pirmais solis – profilakse

Lai pēc iespējas izvairītos no vīrusu saslimšanām un saaukstēšanās, kā arī stiprinātu vispārējo organisma imunitāti, atcerieties par pamata profilakses pasākumiem: kvalitatīvu miegu, veselīgu uzturu, atbilstošām fiziskām aktivitātēm, uzturēšanos svaigā gaisā un vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu (C, D vitamīns, selēns un cinks). Šos ieteikumus vēlams ievērot visu gadu.

1...343536...453Lapa 35 no 453

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2025 Dieviete