Pēdējās 3 dienas pagāja tādā skrējienā apciemojot radus un draugus 🙂 Kravāju mantiņas un rītdien ar draudznei laižam uz Liepāju pie radiem un tad jau 5dien un 6dien BBP un mēģināsim 7dien paspēt ielēkt rumbā. Šodien ejot kārtojot bankas lietas, tiku pie inčīgiem 3 auskaru pāriem un jauniem peldkostīmiem. Jāiet pļaut zāli un dzert dzērveņu tēju 🙂

nupat man viss iet uz urrā!!!!! vakar izstrādāju baigo triku-aizgāju no mājām…. bišk piebesīja…. tagad varu pārdomāt savu mazo dzīvi…vienīgā nelaime, ka vakarā tā pagarlaicīgāk 🙁 nu, nevarēs uz mani neviens lamāties…..kaut kas laikam ir noticis manam puikam, palicis tāds nervozs….bet es no tā netaisos ciest, paceļu cepuri un aizeju….. toties jūtos nelāgi, līdzi tikai drēbju maiss un maize, smarža un zobu birste… tā ka varat pieteikties ciemos, esmu viens pats mājās 😀 😀

Ir pagājusi pirmā nedēļa. Uz doto brīdi – 3,4kg. 🙂

Kas ir nepieciešams jebkuram vīrietim seksuālai labsajūtai? Lieli pupi , kurus var paņemt rokās un sajust, ka tajās kaut kas ir. Lieli pupi – tas nav vienkārši apmierinājums, bet gan seksuālu fantāziju pasaule, kuras īstenošanā piedalās meitene kurai ir lieli pupi. Jā, un izvērtējot meiteņu porno foto, jebkurš vīrietis atstās savu izvēli pie tās, kurai krūtis būs ne mazākas par trešo izmēru – pilnvērtīgu izmēru. Meitene,kura ir tādu bagātību īpašniece – ir ideāls jebkuram pilnvērtīgam vīrietim,tā kā viņa ir seksuālāka un ir iespējams saņemt daudz vairāk iespēju no seksa. Porno fotogrāfijas ar simpātiskām meitenēm, kurām vēl ir arī lieli pupi , – tas ir pastāvīgas vēlmes un uzbudinājuma avots, uz kuru var skatīties nepārtraukti. Mēs sagatavojām labākās porno fotogrāfijas ar meitenēm kurām ir lielas, skaistas krūtis tam, lai Jūs saņemtu maksimālu labsajūtu no to vērošanu. Paši lielākie pupi tikai Jums!

Piedodiet, bet šis nebūs nekas jauks un pozitīvs… Sēžu ar kompi klēpī sevi žēlojot. Par ko? Par to, ka nekas nav tā, kā tam IR jābūt. Emocijas šodien sit augstu vilni. Diemžēl, ne pozitīvās. Kur tās palikušas? Varbūt Positivus festivālā uz kuru nebiju, jo šodien ir pirmā diena, kad man nav temperatūra 😀 Un es taču vasarā neslimoju – yeah, right! Nē, nu protams, priecājos, ka maniem draugiem ir superīgi gājis, bet manis tur nebija… Vienmēr P. ir bijis viens no maniem vasaras TOP pasākumiem… Man bija tik žēl atdot biļeti, jo tas nozīmēja, ka manis tur nebūs. Labi tas tā – pārdzīvošu. Šodiena ir pirmā diena pēdējo piecu dienu laikā, kad beidzot jūtos normāli un varētu iziet ārā, jo šis sienas mani vienkārši spiež kopā, bet mani ‘draugi’ ir nozuduši. Man nevajag skype čatus, man vajag sabiedrību! HELP! Un vēl, vēl ‘tā pa īstam’ nesākušās attiecības jau ir izbeigušās… Varu uzņemties daļu vainas, bet man tik tiešām likās, ka šoreiz viss pa ilgiem laikiem varēja būt savādāk. Tagad, kad cerības ir zudušas ir vēl sāpīgāk apzināties, ka esmu VIENA. Saodīts, tagad man liekas, ka izklauos kā tāda pusaudze, kurai dzīve dara pāri 😀 Bet es tiešām pašlaik jūtos briesmīgi, un man nepalīdz apziņa, ka citiem ir grūtāk. Jā, varbūt es nemāku (vai negribu?) novērtēt to, kas man ir, jo es ilgojos pēc tā kas man nav… Don’t take it too seriously – man tikai vajadzēja nedaudz nomierināties. Iešu uztaisīt kakao. Jauku Jums vakaru – ceru, ka tas būs labāks nekā man 😀 Radiohead – Creep

Šī ir tā diena, kuru es izbaudu, sajūtu. Man tas jau ir daudz. Diena ir pelēka un drūma. Līst lietus. Bet mani šī diena priecē. Sen es nebiju redzējusi lietu un kur nu vēl sasmaržojusi to. Pastaiga pavasara pirmajā lietū ļauj man aizmirst par laiku un mūžīgo steigu. Es apsēžos uz izmirkuša soliņa autobusa pieturā. Nedomāju par slapjām drēbēm un sabojāto grimmu, es domāju vispārīgāk… Domāju par cilvēkiem, kuri aizsteidzas man garām, par pasauli man apkārt un par kārtību vai haosu tajā. Protams, domāju par jūtām, un ir tik grūti domāt par tām. Tās ir tik sarežģītas, gluži kā algebras uzdevumi. Es domāju arī par savu dzīvi un lomām. Tās ir dažādas, dzīve kā filmā,ik rītu es uzlieku masku. Dažreiz man patīk izlikties skumjai, tad citi mani žēlo, citreiz esmu ar jauku smaidu un it kā gaišām domām – pozitīvs cilvēks. Mana dzīve ir kā audekls, aizpildīts ar dažādām krāsām un formām, bet pagaidām uz tā ir daudz tukšu laukumu, un es vēlos tos aizpildīt. Vienā no brīvajām audekla vietām es uzzīmēju smaidu, jo vēlos vairāk mirkļu, kad gribētos smaidīt. Gribu atkal priecāties par vienkāršām lietām kā bērnībā. Vēlos padzīt ziemu no vēsām cilvēku sejām, draudzīgi uzsmaidot. Tad es ņemu nedaudz tumši zaļās krāsas un piejaucu tai dzelteno, radot maigas toņu pārejas. Šī krāsu harmonija man saistās ar dabu un dzīvību. Es vēlos būt nenogurdināms taurenis un bezrūpīgi baudīt zaļo enerģiju. Vēl es vēlos būt tāda kā daba- noslēpumaina, izturīga- un priecēt pasauli ar savu skaistumu. Labajā stūrī es uzvelku melnu siluetu, bet uz krūtīm tam uzrakstu vārdu “Es” ar baltiem burtiem. Kāpēc labajā stūrī? Tāpēc, ka tā var labāk vērot, noraudzīties it visā no malas. Nu tāda es esmu, tāda balti-melna, ar saviem plusiem un mīnusiem. Baltais ir mana laipnība, draudzība, mīlestība un sapņi, bet melnais ir skaudība, slinkums un ātri pazaudēta apņēmība. Gribu melno nokrāsot baltu, pavisam baltu. Bet es nekad negribētu būt pelēka, tad jau labāk melni- balta. Tajā pašā laikā es vēlos nezaudēt sevi, ļaut izpausties manam patiesajam “Es”, būt tā, kas es esmu, nevis tā, par ko mani pataisa citi. Cituviet es uzzīmēju pulksteni, kas pārsvītrots ar sarkanu krustu. Vēlos iemācīties nesteigties, apmānīt savu iekšējo pulksteni, kurš rit pēc 21.gadsimta laika, apturēt to un aizmirst mūsdienu steigu un trauksmaino haosu. Bet beigās pāri visam es uzgleznošu lielu, sarkanu sirdi. Mīlestība- tas vārds, ko skandina TV un ik dienu to redzam internetā vai presē lieliem un izceltiem burtiem. Vai tāda pastāv? Un kas tā ir? Varbūt vienkārši šobrīd šī tēma ir modē? Bet man patīk šī tēma… Vienu mazu, mazītiņu daļiņu no tās pazīstu arī es. Es mīlu savu ģimeni, draugus un suni. Un pazīstu sāpes, kas sirdi gandrīz vai pušu plēš. Pazīstu arī prieku un laimes sajūtu, esot ar saviem mīļajiem. Tās sāpes un laime, tās ceļo no sirds uz sirdi, padarot mūs tik tuvus kā vienu veselumu. Esot ar viņiem, mana sirds izkūst kā ledus gabaliņš siltā plaukstā. Bet es nezinu, kā ir mīlēt puisi, tomēr zinu, ka vēlos to sajust. Vēlos neprātīgi iemīlēties, vēlos tauriņus vēderā, vēlos rozā brilles. Gribu iejukt sajūtu virpulī, kas paceltu mani spārnos un darītu laimīgu. Reizēm, kad ieraugu divus sirmgalvjus ejam līdzās roku rokā, tad pasmaidu un zinu, ka tādu mīlestību vēlētos arī es. Mīlestību, kas ir kopta un audzēta kā krāšņākais zieds, mīlestību, kuru var apbrīnot mūžīgi, mīlestību, kas nekad neapnīk. Tāda ir mana dzīves glezna. Es ielieku to koka rāmī un piekaru pie sienas, atguļos gultā un aplūkoju to. Un tagad es saprotu- es vēlos elpot, redzēt, dzirdēt un just ar sirdi. Vēlos dzīvot tā, lai nav ko nožēlot. Es gribu dzīvot tā, lai nav ko nožēlot, Pavadīt ik dienu, to izbaudot. Vēlos laiku pazaudēt Un nejauku dienu ignorēt. Gribu tādu mīlestību- varbūt nedaudz neprātīgu-, kas reibina kā vīns un nekad neapnīk. Es vēlos nepārstāt vēlēties Tā varu sapnim tuvoties.

Vai zināji,lai cilvēks atlikušo dienu būtu laimīgs ir jāsaņem 12 apskāvieni (hug) 🙂 ———————————-* Šodien vakarā būs jāaizugo līdz smilsū festivālam un jāaped saldējums.

Jau labu laiku par to esmu aizdomājusies… sen, sen atpakaļ arī vēlā nakts diskusijā esmu par šo runājusi(tiesa nevaru to sarunu atrast 🙁 )… Bet nu tad tā… Kas ir pirmā īstā mīlestība? To patiešām, manuprāt, ir izjutis ikviens, vismaz tā, kā viņš to saprot… Bet manu prātu nodarbina cita doma… Kurā mirklī pirmā mīlestība ir "pirmā" un kurā "mīlestība"… Bērnudārzā – kopīgās rotaļas, kad sākam apjaust, ka bērni dalās – meitenēs un puišos, kaut vai vienkāršāka un dabiska iemesla dēļ lelles un auto… 😀 Un jau tajā vecumā mazie atrod sev draudziņus un draudzenītes par kurām vecākiem ierunājoties sejās iezogās maza bērna muļķīgais smaidiņš… Nāk sākumskola, kur simpātijas izrāda raustot meitenes aiz bizēm, grūstoties, knaiboties… It kā nepatīk, ka parauj aiz bizes, bet pēc mirkļa jau ķiķina apkārt par šo pašu… Pamatskolā jau sākās pirmie nevainīgie randiņi, klases vakari, kurus pārsvarā nodejo ar vienu klasesbiedru un klasē gandrīz viennozīmīgi ir izveidojušies vairāki pārīši 😀 Vidusskolā jau sāk izveidoties nopietnākas attiecības, pirmā reize (protams manā laikā tas bija vairāk vai mazāk vidusskolas laikā, mūsdienās tas notiek daudz, daudz ātrāk 😀 ), ilgākas attiecības utt… Nāk vēlākie gadi, augstskola, darbs un jau pavisam nopietnas attiecības…Citam ilgākas, citam īsākas, citam uz mūžu… 🙂 Bet pa vidu šim visam vijās viena doma… Kura no tām visām bija tā "pirmā mīlestība"… Vai tie pirmie muļķīgie bērna smaidi bērnudārzā? Bet, ja nu tā nebija mīlestība? Vai tā ķircināšana sākumskolā? Kas zin? Vai viss bija tikai pēc tam? Kur ir tā mēraukla, kad varam teikt – mana pirmā mīlestība bija … vai … vai … Bet vai pirmā mīlestība ir tad, kad domājot par otru iezogās smaids sejā, redzot tirpst ceļi, vai vēderā tauriņi uzsāk deju… Un, jā, ja es uz sitienu varu pateikt – "viņš" bija mana pirmā mīlestība, jo ar "viņu" jutos, kā ne ar vienu, tad kur ir teikts, ka tā nebija tikai aizraušanās un, ka pirmā īstā mīlestība vēl tikai priekšā? Jo kas zin, sajūtas citā reizē ir DAUDZ spēcīgākas? … 🙂 Eh… Tādas nu manas pārdomas… 🙂 tas gandrīz vai nav kā jautājums, bet vienkārši kaut kas no tā par ko šad tad aizdomājos… 🙂 Tiesa man jau šķiet, ka es savas sajūtas gan esmu pieredzējusi… (l) Bildē sekas pirmajai mīlestībai, kas ne vienmēr ir īstā…

Atbilde ir pavisam vienkārša, taču ārkārtīgi orģināla – aizbraukt uz Nidu (LT), ieiet muzejā un paēst! Ceļojums sākās pie pašas Liepājas robežas, kad saulīte jau diezgan augstu uzlēkusi un sāk karsēt dedzinošiem stariem. Es un mana draudzene Kristīne paceļam labo roku un mēģinam apstādināt pirmo mašīnu, kas brauc Klaipēdas virzienā. Apbrīnojami, taču jau pēc 3 minūtēm, absolūti niecīgas mašīnu plūsmā, apstājas auto, kuru vada pensionārs. Blakussēdētāja – viņa sieva, ļoti līdzīga Burkas (atvainojos) Burkā kundzei 😀 Viņi aived mūs līdz Nīcai. Pēc tam mūs aizvina līdz Rucavas pagriezienam 3 krievu tautības puiši. Ļoti maz saprot latviski un visur mašīnā izkarināta Krievijas simbolika – karogs, ģērbonis, Ļeņina nozīmītes, arī dažas ikonas. Lieki piebilst, ka ap lūku karājās kkādas sarkanas skariņas, kas mēdza būt ļoti kaitinošas. Tomēr ceļš nebija garš un bijām jau pavisam tuvu Lietuvas robežai. Trešā mašīna bija ļoti eleganta, jauna, ar ādas sēdēkļiem un patīkamu kondicionieri. Autovadītājs – lietuvietis, kas izdod autobiogrāfiskas grāmatas, runīgs, ļoti labi māk angliski. Tā nu mēs šķērsojām robežu un tikām līdz pat Palangai. Tur automašīnu straume palielinājās un jau pēc 2 minūšu stāvēšanas mūs paņēma lietuviešu puisis, kas aizveda mūs līdz pirmajam galamērķim – LCC International University. Pēc pāris dokumentu nokārtošanas augstskolā mēs turpinājām mūsu vienas dienas ceļojumu. Aizgājām līdz centram, paņēmām karti un izlēmām, ka jādodas uz Pils muzeju, kur agrāk nebijām bijušas. Pēc īsas izpētes un atelpas vēsajos mūros, gājām uz prāmi, kas pārceļ uz salu. Brauciens ar prāmi bija ātrāks nekā mēs domājām. Mūsu nākošais punkts bija Nidas bāka, ko uzstādījām kā galamērķi. sākām stopēt, taču cerības jau no sākuma bija niecīgas. Uz salu brauc atpūsties pārsvarā ģimenes, līdz ar to mašīnas, protams, ir pilnas. Bet mums patiešām paveicās. Pēc neilga laika mūs paņēma 3 lietuvieši, kas pirmo reizi ceļoja uz Nidu. Galapunktā mēs atradām bāku, uzkāpām kalnā un apbrīnojām to, cik skaista ir nelielā Nidas pilsētiņa. Tā nu pulkstens bija jau gandrīz 16:00 un laika vairs nebija nekam citam, mēs uzsākām ceļu mājās. ļoti ātri apstājās kāda mašīna, lietuviešu pāris, kas aizveda mūs līdz pašam prāmim. Pārbraucām uz Klaipēdu un pēc tik garas dienas, sameklējām tuvāko iki un nopirkām pusdienas (jogurtus, biezpiena sieriņus, bulciņas, salātus, čipšus un vēl dažus niekus) Paēdušas, pārkarsušas un visādā ziņā laimīgas mēs, dziesmām skanot, stopējām mājās. ātri vien mūs paņēma neliela, taču ļoti omolīga mašīnīte. Pie stūres mamma, blakus meita, kas ar mums parunājās ļoti skaidrā un izteiktā angļu valodā. viņas izlaida mūs Palangā un atlika veikt pēdējo etapu – ceļs uz Liepāju. Mājās atbraucām ar taksi! 😀 Mūs paņēma airbaltic taksis, ātra, jauna mašīna ar īstu šoferi pilnā uniformā. Tā nu mūsu ceļojums bija beidzies. Secinājumos * Ceļa laiks: 10:30 – 22:00 * Garums: apmēram 300km * Izdevumi: 3lt (muzejs), 2.90lt (prāmis), 6.36 (pārtika). Latviešu naudā kopā 2.49 īss, ekonomisks, tomēr neaizmirstams ceļojums un atmiņā paliekoši iespaidi! 🙂

mmmm…. Kaa man patiik kafijas smarza no riitiem,ipashi sestdienas ritaa,kad milotais atnes kafiju gultaa. Jaatdzist- tulit pat pec kafijas atneshanas vinsh mani ”pameta” jeb devaas uz zaali. Vinsh man kautkaa pastiprinati pirms brauciena uz lv saacis treneties 😀 laikam gribas atstaat labu iespidu 😀 Tad nu taa- taa kaa man patiik buut diezgan organizetaijau jau vakar sakartoju muusu koferi, un uzmini nu ? manejais sodien izdomaja ka vinjam vajag kreklu no turienes tapec viss ir atkal savandiits 😀 manas dreebes lidojumam ar jau ir smuki noliktas malinjaa ( bet tas tikai taapec,ka es vakar iegaju jane normen veikalaa a tur 70% atlade vnk nevareju nenopirkt jaunas lupatas :D) . hmm ko vel es jums varetu pastatit- vakar saveejaa deel neredzeju jauno Twilight filmu :@ jo tas kjeems bija darbaa atslegas aizmirsis taa nu man vinsh bija jagaida maajaas . grrrr. nu bet par to vinsh man shodien vakarinjas taisiis- steiku. mmm. ev kuras no jums uz BBP ies ( zinu zinu jaiet uz positivus ,bet es tad lv neesu)? tad nu – kuras ies lai zinu kurus purninjus mekleet. gribetos kadu cosmo meichu beidzot satikt. aaaa vel maz sikums- ja ir veeleshanas varat nobalsot par mums ”cosmo paarii”. jaaa un mani nesauc maije. protams vajadzeja but maija un russells,bet ko tu blondinei padarisi? 😀 japiemin ari Ketrinas2o paaris – agnese un maaris ( ja nemaldos) jo vinja ir tik forsha un ari mani piemineja sava diskusijaa 🙂 ko es tagad darishu ? vakshu maaju – wo-hoooo. jautriba sitis augsu vilni hahaha. mans ieraksts tads diezgan nekaads,bet taa ir ka smadzenees tik daudz domas vielaikus 😀

Sākums(13.07.2010) Svars:72.1kg. (kauns,kauns,kauns (s) ) Augums: 172 vai 173 cm Pašsajūta: ir ok,nekas nekait. 😎 Šodien (17.07.2010) Svars : 69,2 kg. (l) Augums : joprojām tas pats. 😀 Pašsajūta: viss čikiniekā. Ūdens gan iet litriem dienā. 😀 Aktivitātes: peldēšana,volejbols,riteņbraukšana un garas pastaigas. + mazais,zaļais Hell glumiķis. – jebkādi saldumi. (Saldējums neskaitās 😀 ) Cīņa jāturpina! 😎 Pie 62-65kg apstājos,mazāk nevajag. 😉 P.S Hell es tevi mīlu. (l) 😀

te nu ir tas pats mats 1000x palielināts, tā kā lai ko reklāmā teiktu, ka mati ir bojāti, izskatās kā egle vai salimi un tt 😀 😀 😀 neticiet 🙂 es lietoju tikai šampūnu (dārgu gan) un atšķaidītu etiķi skalojamā līdzekļa vietā un nu re 🙂 viss pa smuko

Sveikas dāmas, sēžu darbā, gaidu kad vīrs mani savāks, viss jau padarīts, tā kā sēžu blakus mikroskopam izdomāju apskatīsies savu matu 🙂 te nu viņš ir 400x palielināts, tulīt izlikšu vēl vienu bildi, kur viņš ir palielināts 1000x 🙂

Čau… Jau iepriekš saku paldies visiem,kas izlasīs visu un līdz galam un palīdzēs ar ieteikumiem,ko lai daru.. Nezinu pat ar ko lai sāk.. Sakšu par visu pamazām, varbūt būs mazliet haotiski, bet sakāmā man ir daudz.. Dzīvoju ar draugu kopā apmēram gadu.. Esmu pieķērusi,ka skatās visādas porno lapas, labi, to es saprotu, bet tajā skaitā ir arī iepazīšanās saiti – seksam.lv, intim.lv utt.. Skatijos pēc History kompī parādas,ka skatīti sludinājumi – arī tādi kā Vīrietis meklē vīrieti.. utt.. Vienreiz redzēju,ka bija skatīta lapa gejiem.lv.. Neko par to neesmu viņam prasījusi, jo ar viņu ir bezcerīgi runāt- sēž kā ūdeni mutē ieņēmīs.. dažreiz pēc kāda laiciņa sak raudāt.. Runājot par attiecībām : vispār jau saka,ka mīl mani, arī pēc viņa paša redzu,ka neesmu vienaldzīga.. bet tik daudzas lietas pierāda to,ka viņš īsti nenovērtē mani.. Kad es raudu, tad mīļo mani, prasa vai negribu ēst, padzerties, atnes kautko, utt.. bet,kad viss ir labi- skatās Tv, un bieži vien,ja es iztraucēju, dusmojas,ka es uzdodu jautājumus, vai pieeju priekšā utt. Vakar arī atnācu mājās no darba, ieraudzīju kompī šokējošas lietas.. atkal bija visādas porno lapas utml. bet papildus tam viņš bija meklējis darbu… ss.lv tas tā.. bet google.lv ieraksts : algota slepkava, slepkava pret atlīdzību, darbs morgā.. Es jau iepriekš esmu saskārusies no viņa puses ar tādām lietām,ka uzzināju,ka man neko nepasakot gribēja braukt uz ārzemēm par naudu apprecēties ar kautkadu sievieti.. man viņš teica,ka jābrauc pie vecākiem, ,ka vecāki dabūs mantojumu.. es jau brīnijos,kā var būt,ka tik daudz naudas būs,ka domāja par tiesību likšanu, par mašīnas pirkšanu utt.. , iespēju īrēt citu dzīvokli.. Uzzināju, pateicu- ja brauks, tad mūsu attiecības būs beigušās.. Protams, nekur neaizbrauca.. Paris mēnešus dzīvoja uz mana rēķina, palīdzēju kā vien varēju, pat savas zeķes tiku devusi, jostu, jo pat no apģerba nebija viņam nekā daudz.. Tā kā man nauda nemaz nav svarīga- tieši tādā ziņā, ka ja vīrietim nav naudas, viņš nav nekas.. tāpēc domāju,ka nāks laiks, varbūt mainīsies. Bet nekā laikam.. Uzzināju pēctam,ka viņš pat no manis pašas ir zadzis naudu, pa mazam, bet tomēr- tā ir mana. Nesis bez manas ziņas bija manu auskaru uz lombardu, kad viņa draugs teica,ka labāk nevajag- ko teikšu es,kad uzzināšu, viņš pat nereaģēja… kad es viņam pašam šo visu prasiju paskaidrot- vinš teica,ka mājās nebija,ko ēst, tāpēc tā darija…Bija gadijums,ka gribeja pardot savu nieri.. Mekleja ari informaciju par dveseles pardosanu..Pirms mēs sakām draudzēties viņš arī zaga- bija pat tiesa par dzīvokļa zādzību.. Pašam viņam daudz kredīti paņemti, negatīva kredītvēsture…nu mēslos līdz pat matu galiņiem.. Bet bija arī gadījums,kad viņš strādāja vienā citā pilsētā un tur no darba devējiem bija nozadzis telefonu , ielicis lombardā, par to naudu man uztaisīja mazu dzimšanas dienas galdu.. to es ,protams, tikai pēc kāda laika uzzināju..Piedevu. Protams. Pēc tās reizes arī zadzis nav.. cik es zinu. Toreiz par to telefonu bija teicis man,ka tētis atdevis… Nu kautkā neticējās,ka tā bija, nojauta jau bija,ka kautkas nav tīrs. Pirms kādiem 2 mēnešiem mani draugiem.lv saka skatīties kautkāds profils.. prasiju draugam, kas tā par meiteni ir.. jo bija viņa draugos kā viena no pēdējiem draugiem. Viņš vēsā mierā neko neteica, teica,ka no skolas laikiem meitene.. nu ok,ja tā tad tā. Likos mierā.. Tad atkal katru dienu gandrīz vai viņa mani skatījās.. prasīju draugam otreiz,kas viņa ir,kāpēc mani skatās- viņš pasmīnēja un teica,ko viņš zinot,kāpēc viņa skatās,lai es bloķējot,ja negribu,lai skatās mani.. Protams, nebloķēju.. ko tas līdzēs? Uzrakstīju vēstuli – kāds bija apmeklējuma mērķis, ko vēlējās.. Un pieminēju,ka mums ir viens "kopīgs" draugs – uzrakstīju vārdu uzvārdu (mana drauga).. Šī man atbildēja,ka draugu nekad nav par daudz..neko nevēlējās,ka skatijās..Un re,kas notika tālāk! Viņa nobloķēja mani un manu brāli!! Kādā sakarā manu brāli??? Tas jau lika man aizdomāties… Jo tā meitene uzradās tieši tad,kad draugs stradāja tajā pilsētā,kura tai meitenei bija rakstīta profilā.. un mans brālis arī tur bija uz vienu vai 2 dienām bijis pastrādāt.. un stāstija,ka esot tur viena kaimiņiene bijusi meitene kautkada.. Draugs pēctam aizbrauca uz saviem laukiem uz kādu nedēļu.. ar mani kontaktējās diezgan maz- teica,ka esot jāstrādā , tad gulēja , utt… Bet kā vēlāk uzzināju, viņš tajā laikā bija izdzēsies no esošajiem draugiem, uztaisījis jaunus, tur sarakstijies ar viņu, sazvanījās, pa pussstundai bija runājis.. To,ka uztaisījis jaunu profilu draugiem.lv nejauši uzķēru, atverot jaunu Mozilla lapu, tur piedāvāja restore old session….kautkā tā.. nu es uzspiedu, bet tur jau parādijās- drauga profils draugos.. seksa lapas.. skatījos,ka ielicis bija sludinājumus 2 lapās- vienā,ka meklē meiteni, ka dzīvo ar vecākiem.. otrs sludinājums, meklē darbu, jebkādā jomā.. bet abas lapas,kur bij ielicis bija seksa lapas.. Es biju šokā, noraudaāju visu vakaru… gandrīz izsķīrāmies.. bet es viņam paprasīju ,lai iedod paroli, lai varu paskatīties vēstules draugos..negribēja no saakuma dot, jo teica,ja jau es viņu pasūtīšu, tad nav jau jēga dot.. bet tomēr iedeva.. izlasīju vēstules,ko bija sarakstījies ar to meiteni.. itkā nekas ar krāpšanu saistīts nebija… bet runa gāja par mani nedaudz- viņa bija prasījusi, ko manam draugam teikšu es, kad uzzināšu,ka viņš ir uztaisījis profilu.. Viņš bija atbildējis,ka viņam tas ir vienalga.. Un no sakuma viņam profils kā izrādijās bija uztaisīts ar nepareizu vārdu un uzvārdu.. pēctam bija nomainījis.. un tai meitenei to skaidroja ar to,ka viņam jameklē kontakti, tapēc uzrakstīja pareizu.. Savu profilu bija uztaisījis no mana brāļa profila , viņam pašam nezinot.. Brālis to uzzināja, bija dusmīgs., bet arī neko pagaidām par to nav teicis.. Tai meitenei mans draugs bija prasijis- ka patik vina jauna bildite, kuru bildejusi biju es.. Ar mani vins draugos gandriz nesarakstas, to skaidro ar to,ka vins mani redzot katru dienu, kapec vel sutit sms, kapec sarakstities draugos.. Krāpis mani nav itkā, nu klāt jau neesmu bijusi, un neviens nav teicis..itka vins puisis ir teicis,ka viena disene esot bijis, un krapis mani ar vienu meiteni..Draugs teica,ka vini tikai akstijusies, nekas nopietns nebijis.. ka tur bija, nezinu. bet ar meitenēm tusiņos gan ir bijis, Vienreiz piedzēries atnāca mājās, ka pat parunāt nevarēja.. jau toreiz gribēju paartraukt visu.. bet mamma teica,ka visādi var gadīties, jāpiedod pirmo reiz.. vairāk tā nav darījis.. Jau sen esmu gribējusi vienkārši visu to izbeigt. Bet viņš man ir parādā naudu. Tāpēc zinu,ka naudu pēctam nedabūšu.. Bet vai ir vērts kautko turpināt..? Kā lai vedu viņu pie prāta, lai viņš tiešām paardomā, kas viņam ir svarīgs,,kas nav.. laikam jau vienīgi širšanās liks saprast, vai ne? Ko viņš zin,ka es viņam esmu piedevusi.. gan jau piedošu atkal.. Man vairs nav spēka… Tas lielos vilcienos viss. 🙁

Mūsdienās, tas ir ļoti stilīgi būt mazai un stulbai, rakstīt savu vārdu ar lielajiem burtiem, lai kļūtu pamanāmāka , klausīties grafomanu un 6x dienā skatīt viņa profilu, lai pārleicinātos ka viņam tiešām ir astoņkubik prese, pie reizes nosiekalojot monitoru un uzrakstot viņam slepenu mīlestības vēstuli, kuru tā arī nenosūtīt, jo tu taču esi maza un stulba, bet viņš repo par lielām beibēm kuras tusē klubā. Yo! Vēl stilīgāk ir iedegt solārijā, ietušēt actiņas, novaksēt tikko izdīgušās spalviņas, pieaudzēt matiņus, nadziņus, pacelt krūtis, un iepazīties ar kādu čali kurš srādā klubā, lai kļūtu par pilntiesīgu zaķenīti, tas jau ir forši ka tevi apgramsta neskaitāmi puiši, vīrieši, onkuļi un vel pa kādai lezbenei, tas vien pierāda- tu esi iekārojama. Kāda gan nozīme tavam vecumam, senos laikos 14 gadīgas meitenes bija daudzbērnu ģiemenes mātes, kāds teiks-senos laikos arī sekss brālim ar māsu bija norma, jo vajadzēja takš kādu troņmantinieku karaļiem, bet tagat ir mūsdienas, jā… Tonālais tak nav cigaretes ko tirgo no 18, značit ja esi maza un gribi būt liela, zini kuri plaukti veikalā tev jāiekaro. Personīgi man ieraugot meiteni kura no galvas līdz kājām noklājusies ar eļļiņām, tonālajiem, pūderiem, vaigu krēmiem, lūpukrāsām utt. momentāli galvā ieslēdzās signāls- viņa ir mazgadīga/klauns/ veca/ vieglas uzvedības, un visu šo signālu apkopojums liek saviebties sejai un neatbildēt uz jebko kas nācis no šīs būtnes mutes. Manu pašapziņu nepaceļ ja kāda sīkā karās kaklā un stāsta ka pieprot fantastisku minetu, 10 gadijumos no 10 es viņu atāķēšu no sevis un neatskatīdamies aiziešu… Vīrieši jau no senajiem laikiem ir bijuši mednieki, tas nozīmē, ka mēs paši gribam atrast savu mūža mīlu, ar kuru sēdēt uz purvčiku daudzstāveņu jumtiem un priecāties par baložiem, kuri tūlīt mūs apķēzīs… Varbūt arī kādreiz gadās satikt meiteni kura uzsāks sarunu jautājot cik pulkstens, vai kur te tuvākais dārzeņu veikals, un viņa liksies jauka forša mīļa un par atsaucību piedāvās vakarā aiziet uz kino, bet pārsvarā tomēr gadās pa kādai mazgadīgajai pie rimuka kura apnicīgi lūdzas lai nopērk viņai sidru vai cigaretes, sorry, bet neesmu nekāds palīdzības dienests, gaudo cik gribi, kad būs 18 varēsi tur stāvēt un apkalpot visas sīkās, man tādām lietām laika neatliek… skatoties portālā draugiem.lv meiteņu bildes, un lasot attiecīgus komentārus rodas viens jautājums- kāda ir sajūta drā*ties ar meiteni kura smird pēc grillētas vistas??? Vai tiešām 100 % samākslotība sader kopā ar vārdu- seksīgi? Un cik vispār mūsdienās ir tādas meitenes kuras neko nepieaudzē, labāk paravē omei laukos bietes, nekā skrien visu gadu uz solāriju, ir apmierinātas ar savu ārieni un nenoliek citas savu kompleksu vadītas? Ok, katram sava dzīve, un kā viņš to vēlas viņš arī to nodzīvos, bet vai tiešām meitenes kuras vēl nav pat sasniegušas 16 gadus vēlas būt izjātas visos caurumos, un laimīgas stāsta savām draudzenēm par kārtējo džeku, kurš pēc pāris dienām viņu pametīs? Kuram vajag tādu mazu meiteni, ar kuru var spēlēties kā ar plastalīnu…? :-/

Gan jau ka daļa zin,kas es esmu,bet tās kas nezin pašas vainīgas. 😀 Tad nu šodien no rīta uzrāpos uz svariem,kas pat nesalūza un skaidri un gaiši uzrādīja nemainīgus 72,1 kg. (Ja salīdzina ka nesen vēl bija 82kg ir ok. 😀 ) Pašlaik manā kuņģī atrodas auzu pārslu putra,viens saldējums,gurķu maizīte un viens mazs zaļš brīnumiņš no Hell,kurš ir "nobeidzis" manu apetīti,kā arī daudz šķidruma,jo ir karsti. 😀 Vēlāk sava kuņģa saturu vēl mazliet papildināšu. Sākums(13.07.2010) Svars:72.1kg. (kauns,kauns,kauns 😀 ) Augums: 172 vai 173 cm Pašsajūta: ir ok,nekas nekait. 😎 Gaidam rezultātus! (l)

Sveikas manas miilas sen ”neredzetaas” daamas. Tad nu staastu kur es biju pazudusi- biju slima. jup jup. Tikai es maaku shitaa nolikties vasaras laikaa,taa ka pakustet chetras dienas nevareju. Pagajusho piektdienu aizgaju uz darbu jutos neparak labi,sapeja kreisais saans taa nu es ik pa divam h ieriju pa 2viem paracetamoliem un meginaju izvilkt lidz dienas beigam. atnakot majas jutu ka nebus labi- izmeriju temperaturu bija 38.5. aizgaju gulet un vnk visu nakti nomocijos pa gultu,nepaguleju pat 10min, jutu ka temperatura celaas,no rita ap seshiem izmeriju velvienreizi bija jau 39.9. zinaju ka manejam jau vajadzetu but augshaa tapec uzraxtiju shim,pec pus h vinsh jau bija klaat ar zalu tejam,augliem un paracetamoliem. uzvarija man teejas,ietina segaas,nolika blakus auglus un devas uz darbu. naakamaas 4 dienas temperatura taa ari turejaas 39.9 . pakusteeties vnk nebija iespejams,nezinaju kur likties,tris visas shis dienas neko nevareju ieiest. neko nedariju. vnk guleju gulta un blenzu sienaa. Labi,ka maneejais bija man liidzaas. negaja pat spelet futbolu lai varetu palikt pie manis,un vnk seedeet blakus,pabuzinat matus,atnest udeni,samilot… brrr… pat negribu iedomaties,kaa butu jutusies ja vins man nebutu bijis blakus. ko teica aarsts?temperatura bija no iekaisuma. laikam jau man bija pamatiigs iekaisums un tapec ari sapeja niere. booo. tagad esu uz loti stipram antibiotikam un vel stiprakam pretsaapeneem. esu ritiigs narkash 😀 tagad jau ir daudz labaak,temperaura nokritusies lidz 37.1 un nu jau esu panjemusi rokaa pc un ieieedu kko taa kaa bushu dzivotaja 😀 kaa Jums daamas? kas jauns? driz tiekamies? mees jau nakamnedel uz lv . wo-hoooo

32,5 pēc celsija Esmu laimīga,jo piecēlos diezgan vēlu ap 12.3o. Ieguvu sen kāroto foto statīvu, būs jāsāk meistarot augšā kaut kas.:)

Nolēmu arī pablogot! Tēma par ko runāt atnāca pati, proti: "Ja Tu pret cilvēkiem sāc izturēties tā pat kā viņi pret Tevi, tad šie cilvēki ņem un apvainojas…?!" Tātad, pēc ilgākām pārdomām un pabūšanas ar sevi, manī izkristalizējās daudzas lietas – tie, kuriem Tu patiešām esi svarīgs, piezvanīs Tev, painteresēsies par tevi, atbrauks ciemos vienkārši tāpat. Bet tik pat daudz ir cilvēku, ar kuriem tiecies, tev ar viņiem ir jautri, jums ir daudz kopīgu pārrunājamu lietu, bet vienā brīdī nākas atskārt – šie cilvēki tev nekad nezvana, nekad pie tevis nebrauc, nekad par tevi neinteresējas… Viņi piezvana tikai tad, kad viņiem kaut ko vajag. Bet vienkārši tāpat – viņi neinteresējas. Un kad nu tu ilgaku laiku viņiem nezvani, neinteresējies, nebrauc ciemos – tad viņi apvainojas, dusmojas, kur esi pazudis… Un tad rodas pretjautājums – a, kur tu biji pazudis? Kāpēc nepiezvanīji, lai padzertu kafiju, vai vienkārši papļāpātu?

Te ir pilnīgs pretstats manam iepriekšējam ierakstam. Man ir smagi, pat iekšēji smagi…varētu jau norakstīt to uz 4. Prognozi ( kuras es jūtu), bet tas ir kas cits… Dažas gan jau atceras manas pagājšnedēļas pārdomas par lauku braukšanu…..biju tur-izdzīvoju, bet sapratu, ka tas pilnīgi nav priekša manis, man tur riebjas…..riebjas, riebjas!!!!!!! Un kā lai ar to sadzīvo??? Man mamma pateica, lai šķiramies, ja es tā ciešu, nez laikam tā arī būs jādara…. Nu, nevar laikam būt kopā, ja mums ir atšķirīga uztvere un darītgribēšana. Turklāt no viņa mammas sapratu, ka esmu tur vajadzīga tikai strādāšanai. Katram teikumam, kurš sākas ar: ”vai cik labi, ka atbraucāt”, seko „vismaz pastrādājāt” utt. Mani tas TAAAAAAA nomāc, pastāvīgi domājot par to man ir smagi…….

Nedaudz dīvaini lasīt draugu portālā dažu profila parakstos tādus vārdus kā " nopērciet man o karti" , "pasūtiet man statistiku". Kaut kā pēc tādas kā ubagošanas gluži nē, bet kaut kā līdzīga izklausās. vai arī nē? Varbūt man arī jākļūst mūsdienīgākai un jāieraksta, piemēram, – "pārskaitiet manam trešajam pensiju līmenim"."papildiniet man kontu bankā" u.tml. 😛

/pārdomas pēc lasītā kādā forumā/ Ja cilvēkam būtu iespēja piepildīt vienu vēlēšanos, vai viņš, teiksim, pēc minūtes dotā pārdomu laika spētu ko jēdzīgu pateikt? vai atbilde mainītos, ja varētu domāt stundu, divas, dienu? ja tās būtu trīs vēlēšanās? Pirmā – mūžīgu jaunību? Otrā, mmm, nu, lai nebūtu kara vai kaut kā tā…. Trešā…. P.S. Kā sačakarēt 3 vēlēšanās Sēž tēvs ar dēlu ezera krastā un zvejo. Te pēkšņi dēlam cope. Sencis palīdz izvilkt lomu, a tur galā zelta zivtiņa. Zivtiņa: Atlaidiet, izpildīšu jūsu trīs vēlēšanās.. Sencis jau ver muti vaļā… bet dēls paspēj pirmais.. Dēls: Kāmīti gribu!!! Tēvs: Di*sā kāmīti… ārā, ārā kāmīti!!! 😀

Tuntuļoju pa pilsētu, šalle, kas mutei priekšā, apsarmojusi balta, pie loga termometrs rādīja mīnus 17 grādus. Un pēkšni, autobusu pieturā pamanu – OĀZE pašā ziemas viducī!!!! Stāv meitene, gaišiem matiņiem, bez cepures, īsā praķītī (ja teiktu, ka bezmaz pliku vēderu, izklausītos vēl labāk, bet nu to tomēr nevaru apgalvot), lēnā garā velk cigareti. Atskatoties, no aukstuma asarojošām acīm ja saskatīju pareizi, arī cimdiņu nebija. Bet priekš kam gan oāzē būtu vajadzīgi cimdi?

Pieturā redzēju mazu sunīti, kurš izmisīgi skatījās apkārt, skrēja pie pieturā stāvētājiem un lūkojās viņiem acīs. Metās te uz vienu pusi, te otru. Viņš neievēroja pa ceļu traucošās mašīnas, steidzīgos gājējus. Viņš meklēja ko pazaudētu – kādu skatienu, kas uzlūkos ne tā, kā pārējie garāmgājēji; kādu roku, kas pastiepsies glāstā; kādu balsi, kas mīļi uzrunās un aicinās līdzi. Kādu, ar ko pasaule atkal būs tā pati, bet tomēr – cita, īpaša un droša. Izskatījās, ka viņam tas jau ir bijis un tagad negaidot pazaudēts. Jo vai tad savādāk viņš to meklētu tik izmisīgi. Varēja just, cik trausls ir šis brīdis – viens neuzmanīgs solis uz ceļa un garāmbraucošā mašīna pat gribēdama droši vien neizvairītos no sadursmes.

Lasīju, ka pētījumā par vidējo statistisko amerikāni noskaidrots, ka mūžā sievietei vidēji esot 9 vīrieši, bet vīrietim – 13 sievietes. Nezinu, ko domāt – tas ir daudz vai maz. Ja skatās no tā viedokļa, cik vispār ir uz pasaules cilvēku, laikam jau maz, jo nav teikts, ka no šiem vidējiem statistiskajiem trāpīsies arī tava īstā otrā pusīte, dvēseles radinieks… nu, kaut kas no tām augstajām sfairām. (l)

Šorīt tā pēc plkst. 4 mūsu daudzzīvokļu mājas pagalmā izvēlās jauniešu kompānija un skaļā balsī sāka apspriest savas „dzimumdzīves” (kā viņi to sauca) problēmas, kā arī to, kāpēc gan pēc apprecēšanās nevarot turpināt dr…… ar visām, ko sagribas. Meitene sāka stāstīt, ka tas esot baušļos paredzēts, bet puisis iebilda, ka vai tad tur esot kas teikts arī par onanēšanu, par to, ka saceļas, skatoties uz meitenēm utt. Tad vēl runāja, ka puisis esot ļoti labs, ka visiem gribot palīdzēt, uz ko meitene iebilda -Nu labi, tu tagad palīdzi vecākiem, bet kad tad tu taisies dzīvot sev? 40 gados vai?- (tas izklausījās kā vecuma raksturojuma kalngals). sad Kāpēc es tik pacietīgi klausījos, kāpēc nebļāvu, ka nav arī tāda baušļa „Tev nebūs savus kaimiņus modināt agrās rīta stundās”, tomēr parasti tā nedara… Nezinu. Laikam biju mēma no brīnuma, ka kāds to pats nesaprot. :-/

Kā es svinēju savu jubilēju 2 dienu garumā 😀 Vakar tik tiešām bija fantastiska diena, izbraukumi ar mopēdām un kvadracikliem, tik nākamreiz būs mazliet benzīna jāpaņem līdzi. Kā mēs ar meitenēm mēģinājām pešķilt lauka vidū ugunskutu,kas beigu beigās izdevās, jo kāda bija paķērusi cirvīti, nu īstas 21. gadsimta amazones, labi tomeŗ es vairāk priekšroku dodu jūrai nevis upes mīkstajai smiltij 😛 PS. Būs liakam nākamreiz 1kg desiņu jāpaķer līdzi. Zvēresta nodošana par 5dienām un Valda Lūkasa īpašā zilā dāvana… 😀 Labi tagad eju mazliet paguēt un camille tea nāk palīgā…

Eh… Skatos, ka te vairums no Jums blogo, tad nu pienākusi kārta arī manam pirmajam… blogam 🙂 Tikko izlīdu no dušas, palutināju ķermeni ar viegli aromatizētu ķermeņa krēmu, izžāvēju matus un esmu ieritinājusies savā mīļajā un mīkstajā laškrāsas halātiņā… Ā, un, lai arī ir jau diezgan pavēls, bet man blakus stāv krūzīte ar kafiju… Mani tā kā drusku ir pārņēmusi grūtsirdība… :-/ Tas laikam dēļ tā, ka ikdiena man ir palikusi par pilnīgu IKDIENU… Katru dienu viens un tas pats – celies, ej uz darbu, nāc mājās, taisi ēst, sakop mājā, kas kopjams, nomazgājies un ej gulēt… tā 5 dienas paskrien mērkaķa ātrumā un klāt it kā divas brīvdienas… Bet… pēdējā laikā arī tās brīvdienas ir kļuvušas vienmuļas… Ar manu vīrieti pēdējā laikā attiecības ar ir tādas kādas ir, tas ir – nekādas… Tā vien brīžiem šķiet,ka eksistējam viens otram blakus un viss… Bet tas domājams, ka pāries, jo mums tā nav ne pirmo,ne pēdējo reiz… Pie tā ar laikam vainīga drusciņ ir ikdiena… Darbs, pēc kura mēs esam izsmelti, viens ar otru knapi runājam, jo esam ne tikai noguruši, bet arī "sagruzīti"… Darbā jau jūtama tās slavenās krīzes ietekme, visi staigā "uzvilkti", naudas uzņēmumiem nav, un dzīvesprieks, par darba prieku nemaz nerunājot, jau sen kā pazudis… Draugi man saka – mīļā, pasmaidi! Es pasmaidu, bet laikam jau tas smaids nav patiess… Eh… viss laikam jānoveļ uz tā, kas slēpjās zem vārda "NOGURUMS"… 😀 Es patiešām jūtos ne tikai nogurusi, bet pārgurusi… Tādēļ arī tā grūtsirdība… Vismaz man tā šķiet… Ne???

Redzot, kā zīds liegi skar sievietes samtaino ādu, kā tas maigi, kā eņģeļa spārni, plūst pār viņas augumu, es sapratu, kā sieviete vēlas tikt glāstīta……..

TĀLĀK NELASI …………. . Ja tev ir problēmas, ja esi seksuāli nomākta vai nevari saprasties ar vīriešiem :)) Es – veiksmīgs, ar dzīvi apmierināts un neatkarīgs vīrietis, neatteiktos no jaukas sarunas ar asprātīgu un pievilcīgu meiteni. Man patīk pludmale, ceļojumi un piedzīvojumi. Man patīk romanika un iekāre… Man patīk īpašas sievietes !

padomāsim loģiski— gadā ir 12 mēneši… 9 no tiem man nepatīk … 3 mēneši rullē. tad nu lūdzu bez nosodījuma,bet saprotat arī mani! svinu šo skaisto vasaru jau 16 dienas,un man pofig uz visu!!!! takš trakajiem pieder pasaule 😀 😀 😛 😛 😛

Jā,tas ir pienācis dzimsānas diena, diemžēl Zemgales pusē ar ne saulainu laiku,bet lietu un vēju, eh bet kas par to 😀 Lai jums arī visām pārējām šī diena ir bezgala interesanta… 🙂

Jo vairāk es izklaidējos, jo vairāk viņš man patīk!!! Jā jā es tik padauzīšos :D:D:D Tagad kad esmu pārbraukusi mājās… man viņa pietrūkst!! ilgojos! un pat besos.. jo atceros tikai to foršo – izteikta idealizaacija… bet reāli apzinos, ka ar šo vīrieti man kopīgas nākotnes nav un nebūs! ne tapēc ka tas nebūtu iespējams, bet tāpēc ka nemaz to nevēlos… es nevēlos mainīt savu dzīvi uz tādu pusi, kurā nejutīšos laimīga!!! Biju sasapņojusies.. vot atbraukšu uz LV un tad jau tas būs EASY… haa haaa :D:D:D

Sodien gari smagas darba dienas nogalee, kad praats tapa priecigaaks, jo tuvojas brivdienas, koleejge uz mani sadusmojaas. Sadusmojaas tiesam dusmigi! Par pilniigu siikumu! Bet tas ir pozitivi, jo ja vina speeja dusmoties par taadu siikumu, vinai laikam trukst lielaku un sapigaku lietu par ko uztraukties un dusmoties. Man prieks par to. Es ari griibetu dusmoties tikai par taadu sikumu.

Sveikas! 🙂 Vakar vakarā abi ar draugu izvedām ārā pastaigāties sunīti, pie reizes iznesām atkritumu maisu un batonu, kurš nedaudz bija jau iepelējis. Izmetām miskasti un turpat netālu pļavā skraidījām ar suņuku. Garām gāja večuks ar savu atkritumu maisu. Mēs ar draugu vērojām, viņš izmeta savu maisu, un ….. paņēma mūsu batonu, kuru nolikām uz miskastes malas (varbūt bomži paņems). Viņa sejā bija redzams prieks, kā viņš priecājās par batonu. Un man palika tā jocīgi ap sirdi …. cik tiešām cilvēkam vajag nedaudz, lai būtu priecīgs. Tas man lika aizdomāties, kādas kuram ir tās vērtības…

Pazīstu tikai vienu cilvēku,kas nemitīgi gaudo un sociālajās vietnēs žēlojas par LV, cik te slikti un kā jūs man tur aizokeānijā pietrūkstat. Viekārši posto un gaudies savā intimate blogā un viss,kur tavai ģimenei un draugiem nav jātrin domas par to,cik tad jāsajūtas pašam slikti,ja tu cilvēkam nemaz nepietrūksti. Tas mani mazliet kretinizē pēdējā laikā ārā. Uh, nolaidu nikno tvaiku un kļuva labāk. 🙂 Man arī pietrūkst tā Eiropas daļa,kurā uzturējos,taču jāaprod ar apstākļiem. Eh,laikam ieslēdzās patriotiskais režīms, kur negribās muļķu laimi meklēt. Pin up

Jēēj, šodien arī manā pusē beidzot nolija. Un nevis tā bišķi, bet tā kārtīgi nogāza. (l) Uzreiz varēja just, ka vieglāk paliek elpot. Un tā smarža- (l) . Nenormāla svaiguma sajūta visapkārt. Arī brālis pērkonis ducināja. Un, jā, man, kura pamatīgi baidās no negaisa, šodien mazliet, tikai mazdrusciņ, uz brītiņu patika tie dārdi. 🙂 jā, jā, ir cilvēki, kuri jūt lietu, un ir arī tādi, kuri tikai paliek slapji. http://www.youtube.com/watch?v=S4FuiZnQFfc

Te nu es esmu. Vietā, kuru pirmo reizi redzu. Vietā, kuras nosaukumu pat nezinu. Varbūt taisni tādēļ te viss ir skaistāks un maigāks kā citur. Jo visam skaistajam vārdi lieki. Vilcieni cits pēc cita slīdēja man garām. Bija bail šķērsot sliedes šajā bīstamajā vietā. Skrēju uz priekšu un izmisīgi meklēju savu vilcienu. Tūlīt, tūlīt tam bija jāatiet. Tālumā joņoja kāds vilciens. Es apstājos. Varbūt tas mans? Skriet pāri sliedēm tagad vai vēlāk? Aiz uztraukuma nepamanīju, ka man blakus stāv kāds puisis. Kad mūsu acis saskārās, laiks pazuda. Vairs neatceros, cik īsu brīdi mēs viens uz otru skatījāmies. Atminos vien mirkli, kad sajutu kādu svešu cilvēku tik tuvu savai dvēselei. It kā stāv blakus divi cilvēki, bet sajūta, ka esi viens. Ka blakus arī stāvi tu pats. Vilciens iegaudojās, palika divas minūtes līdz tas aties. Es paspēju uzzināt vien viņa vārdu. Par kuru tikai vēlāk sapratu, ka sastingumā sajaucu zilbes nepareizā secībā. Pazaudēju vienīgo viņa izdvesto vārdu. Vienīgo viņa liecību. Viņš sniedzās pēc rakstāmā. Bet bija par vēlu. Es jau sēdēju vilcienā. Tas dullums, kas manī vēl šobrīd sēž, ir neaprakstāms. Stāvēt blakus cilvēkam ar sajūtu, ka visus divdesmit dzīves gadus tā arī stāvēji viņam blakus. Lāsmainās debesis vēstīja par turpinājumu. Varbūt vēl kādreiz izdosies stāvēt viņam blakus. Tad noteikti pārjautāšu viņa vārdu. Satiku viņu. Sava ceļa līdzgājēju. Bet sapnī…

Šodien piecēlos, mazliet sūrst muguriņa no vakardienas jūrmalas brauciena. Ej un tu sazin kas tajos mežos par augiem, mazliet apdedzināju kāju,nebij,nebij latvānis. Izdomāju uzcept picu, māja katrā ziņā pildās ar apetlītīgu smaržu.Pirms 5 min uzzināju,ka tante ievesta slimnīcā, pagaidām bezsamaņas stāvokli, tiešām jauks cilvēks, kuram nav paveicies ar veselību,toteikti tuvākajās dienās apciemošu viņu… Em, vēl laikam nav jāsaplāno viss iepriekš sakarā ar izbraukumiem,pēdējā laikā plāni mainās un arī vietas izvēle. Mazliet uzrāva skumju,bet tiku pamazām pāri,katrs cilvēks jau izvēles,kā pavadīt vasaru,bet laikam tā īsti esmu sparatusi, kuri ir īstie draugi uz kuriem var paļauties dzīves situācijās. 🙂 Patīkamu dienu un nepārcepties par brown kukī. 😀

Beidzot arii man ir savs blogs (l) Vasara ie pilnaa sparaa,ta4u peedeejaas dienas seezhu maajaas….aukstumpumpas :%27-( ko nu padariit,par skaisto iedegumu jaamaksaa attieciigaa skaistuma cena :-/ Jau pagaaja nedeelja,kop6 peedeejaa tik6anaas reizes ar miiljumu,6ausmiigi skumstu 🙁 un kst,aatri mums jau pusgadinj6 (l) 🙂 pilniigi neticaas,preiks par to. Nekad nebiju domaajusi,ka Vinj6 ir tas cilveeks, kur6 spej mainiities (manis deelj uz labo pusi)…kljuudiijos. Ir patiikami apzinaaties, ka neesi viena, esi miileeta un miili pati <3 P.S. milzum-liels paldies Cosmo (jau sen gribeeju savu blogu)))

ceru ,ka jums bija izdevies weekends ,jo manejais pavisam noteikti tads bija. vispar es miilu ne tikai weekendus,bet vispar vasaru kaa taadu. ideali. kas var but labaks par BBQ kopaa ar draugiem?! tatad – vakar visu dienu pavadijam saulee,cepam galu, pipejam udenspipi,dzeram alu un vnk relaxejamies labu draugu kompanijaa. shorit pieceloties nez no kaa man bija dikti lielaa energija tapec es iztiriju visu dzivoli 😀 manejais pa to laiku aizgaja uz veikalu ,jo vakar mani bik apshmauca,tapec vinsh aizgaja paprasit atpakal naudu. pakaljas apshmauca mani pa 12 paundiem,bet nekas- dabuju atpakal 🙂 kad shis atnaca maajas uztaisija mums brokastis- un pasniedza man puski ar baltam rozeem. vnk taapat ,nenokaa.(isteniba gan jau ka bija priecish ka maaja nebus vinjam man japalidz vakt) 😀 tapec man shodien gariigais super labs. vel divas nedeles darbaa un es ar savejo braucu uz lv- wo- hooooo! 🙂 jauku jums sho vakaru

Nu tātad- noskatījos šodien filmu’ Love me if you dare’ (par kuras esamību izlasīju arī tepat iekš cosmo). Man patika. Patiesībā baigi ‘kruti’ izskatās tādas spēles ar dzīvēm. Dinamika, intrigas (par to taču mīlam ar Gossip Girl :D), spriedze, piedzīvojumi, pārdzīvojumi, naids, mīlestība, sāpes un spēle visam pa vidu. Bet lai kā arī būtu, jāatzīst, ka ‘kruti’ tas izskatās tikai uz ekrāna. Reālajā dzīvē uz savas ādas to izbaudīt noteikti nebūtu tik patīkami, kā noskatīties no malas. Sasodīti sāpīgi varētu būt. Protams, vairāk vai mazāk, arī reālo cilvēku dzīvēs parādās kādas spēles elementi, bet tas viss ir daudz piezemētāk kā love me if u dare. Un tās spēles dažādas- vieni spēlē dambreti, desas, citi nākamajā levelā šahu, bet vēl citi pamanās dzīvi pārvērst par hokeja laukumu. Bet vienalga- life’s a game that must me played. Yeh, bet jebkurā gadījumā, kas negrib spēlēties ar citiem- var jau arī stūrīti klusi ar savu terti tupēt. Tas vismaz ar Tevi nespēlēsies.. Are u game? Cap ou Pas cap? 😎 http://www.youtube.com/watch?v=MtzjUjVQe9Q