vai tas ir jāuztver kā joks, ja tev 1. aprīlī uzdāvina žurku? un kur lai viņu liek? ja tas tiešām joks, tad kā joku var žurku ar manu kaķi sapazīstināt, un klusībā cerēt, ka kaķis būs kā īsts kaķis! tad varētu saukt – April april, jo no žurkas vairs nebūtu ne vēsts!

Šodienu pasludinu par čīkstētāju rūgumpodu dienu, kurā atļaujos papīkstēt par stulbākajām savas dzīves lietām. Pirmkārt, no manis šuvēja ne pa kam nesanāks. Jā, es ļoti labi izprotu savu svārku traģēdiju, kad manis iešūtās vīles neizturēja trako kāju tirināšanu Fonteina mūzikas pavadījumā, bet, ej tu sanatorijā, arī manas bikses sāk irt pa vīlēm.! Es iešuvu ar tādu rūpību un uzmanību, kā Mārtiņš Luters tulkoja Bībeli. Trakākais, ka varbūt pie vainas nemaz nav manas unikālās šūšanas prasmes, bet tīri elementāri – es pieņemos svarā, kā rezultātā drīz līdzināšos staigājošai bifšteku kapsētai. Tas gan nav tik skumji, kā uzvilkt rokās kurpes un žēli noraudzīties uz vaļējām šņorēm, kuras nav iespējams sašņorēt, bet man tik un tā ir neliela aizdoma, ka pieņemšanās svarā tik dziļi satriekusi manu šķīsto dvēseli, ka es turpmāko nedēļu ieturēšu kaut kādu diētu. Otrkārt, es taisīšu tetovējumu. Mani gan ļoti traumē apziņa, ka patiesībā es esmu neizlēmīga kā Latvijas valdība, kas nespēj izlemt, palielināt to degvielas akcīzes nodokli vai nē. Es nevaru izdomāt – labāk izkropļot kāju vai kaklu. Visus iespējamos mēslus saistībā ar kakla tetovēšanu esmu pilnīgi un galīgi apdomājusi[pie vakarkleitas, kuru uzvelku reizi 18 gados, tetovēts kakls neizskatīsies glīti], bet virs potītes nevarēs redzēt zem garajām biksēm, lai arī uz kājas izskatās daudz piemīlīgāk. Un visbeidzot, šodien dzīve liekas skumja, jo ir desmit lietas, kas man tuvāko 4 gadu laikā jāizdara, pretējā gadījumā es jutīšos nepilnvērtīga. Un šīs desmit lietas nemaz nav tik trakas, lai tās nepaveiktu – Labi nolikt eksāmenus, aizbraukt uz Japānu, nodot asinis, nomest trīs kilogramus, aizsūtīt Postsecretu, iemīlēties, dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, atvainoties labākajai draudzenei, izspēlēt smieklīgu pirmā aprīļa joku un ķerties pie olu mizošanas ar nazi, pēc tam iekliedzoties: ”Tikko asināju nazi, atkal negriež!”. Kas tajā visā skumjš.? Tas, ka es neesmu pietiekami kreatīva, lai uzstādītu sev neizpildāmus mērķus. Vienkārši drausmīgi. Lai visām šodien iedvesma un Tolstoja Anna Kareņina.

es nevaru sagaidīt, kad beidzot būs bērzu sulu laiks! (l) (l) (l) vienkārši dievinu šāda veida domu sakārtošanu un ķermeņa attīrīšanu! to, meitenes, vajag izvērst par rituālu! katru pavasari! lai mēs tīras un svaigas!

Kur jums ir izdurts pīrsings? Cik ilgi ? Kā kopjat? :p vai esat nožēlojuši ka izdūrāt? vai arī apmierināti. ?! 🙂 dalamies iizjūtās. 😎

(l) (l) (l) (l) (l) (l) (l) (l) (l) (l) (l) 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎 😎

ir jāieklausās, ja intuīcija saka BET. varbūt tas neliecina par pārmaiņām, bet vienkārī par pauzi.

nu bija briidis, kad nu viss un visi kaitinaaja (e) ,bet tad klikšķis 😉 , un-draugi tach vinmeer ir ar mani. Un tad, sajuuta, ka tevii tach jr speeks 🙂 , es varu un daru…Jaa, draugi tomeer ir kas taads, ko nevar nopirkt par nekaadu naudu.Katram noveelu taadus draugus…pavasaris tachu, driiz jau vasara, saule un balleeshanaas… 😛 😛 😀

Piektdienas vakars. Guļu gultā, klēpī portatīvais dators, rakstu dzeju, un man gandrīz kā mērkaķim zooloģiskajā dārzā – atliek tik iespiest asti starp kājām un sūkāt aiz garlaicības. Nevienu nevaru aicināt ballēties, jo es to daru katru nedēļu. Manas domu vibrācijas uztver Sintija un sāk terorizēt manu telefonu ar īsziņām un zvaniem. Karoče, laižam uz tusēt Fontaine Palace. Pie kājas, ka budžets mīnusos! Kultūrai naudu vienmēr var atrast, apcērpjot izglītības ministrijas budžetu [Atā, skolas pusdienu nauda!] Kaut kādā mistiskā, cilvēcei neizprotamā veidā, pirms centrā satiku Sintiju, iepazinos ar čali vārdā Edgars, kurš esot Sintijas draugs un nākšot ar mums uz Fonteinu. Kad beidzot trijatā neatlaidīgi devāmies pretī savam mērķim, Edgaram uz ielas sāka uzmākties geji. No viņiem gan mēs ātri atkratījāmies ar savām nerimstošajām smieklu lēkmēm, un, izglābjot Edgaru, turpinājām savu uzvaras gājienu pretī slavenajai Vaterlo kaujas vietai… ā, nē… pretī Fonteinam. Nonācām savā galamērķī, kur pēc 20 minūtēm ieradās arī Misters Elviss Preslijs… tfu.! Nē.! Vienkārši Elviss ar diviem „s”. Man tiešām žēl šī nelaimīgā cilvēka, kuram veselas 5 minūtes nācās paciest Sintijas uzbāzīgos grūtnieču izgājienus. Nu, Saulīte bija mazliet apmaldījusies savās fantāzijās par zivīm. Ak, nabaga Elviss, kurš tikai vēlējās būt kā viena no Gora Vaidala mīļākajām personām un runāt par interneta nākotni, gēnu inženieriju, globalizāciju, Marksisma nāvi un, protams, ekonomisko krīzi Latvijā. Mūsu nenobriedušie, tikko pilngadību sasniegušie prāti noveda Elvisu līdz depresijai un nāvīgākajai Latvijas „lielās paaudzes” domai – „Ak, šī mūsdienu jaunatne.!” Pēc Elvisa iedzīšanas depresijā, divas skuķenes vārdā Ilva un Sintija turpināja dramatiski izpausties Edgara, Oskara un Naura sabiedrībā, bet ar laiku nokļuva Mistera Foršie Mati [Kristera] sabiedrībā uz krutākā dīvāniņa Fonteina pirmajā stāvā. Ja neskaita sarunas par lielveikalu Čakijiem, intīmpreču veikaliņa pārdevēju un krāsainajiem prezervatīviem, es atceros tikai to, ka līdz brīdim, kad nolēmām pārcelt savas pēcpuses uz otro stāvu, biju līdz degradācijai pārsmējusies. Jautājums – Kurā cementa rūpnīcā rodas šitie cilvēki.? Un kur viņi līdz šim slēpās.? Pēdējā laikā es iepazīstos ar cilvēkiem, kas tiešām prot piesmiet pasauli. Fonteina piesmiešanas turpinājumā, mēs izbaudījām Latvijas stilīgāko rēcīgo grupu Oranžās Brīvdienas un vienu no šizīgākajām Latvijas "dance music" grupām – Resnie Putni. Tik smieklīgs, traks un skaļš vakars man nebija bijis, kopš 2007. gada Sutas Balss Alūksnē. Un nākamā rīta jutīgais sprands un mazliet velkošie kāju muskuļi nav nekas, salīdzinājumā ar foršajām emocijām, kas vēl tagad caurstrāvo manus iekšējos orgānus. Vēl jau varētu pastāstīt par alus pludošanu pa bāra leti, Sintijas un security apsarga attiecībām, mūsu ielidošanu Fonteina grīdā, Nauri, kurš mani mēģināja vienas dejas laikā divreiz nogalināt un citiem vakara notikumiem, bet . . . kuru gan tas viss interesē.? Labāk piebeigsim šo ierakstu ar draudzīgu buču :* Lai Jums Igo jaunais Singls.!

saule spīd un vēro kā snieg sniegs. pavasara solījums.

tas kaut kā dīvaini sanāk,ka šobrīd,kad viss manā dzīvē ir tik nepareizi,mainās tik neparedzamā virzienā un nekas nav stabils,es esmu tik mierīga,līdzsvarota un pārliecināta par to,ka viss būs kārtībā.. kur šī pašpārliecinātība un drošība bija tad,kad it kā tai vajadzēja būt? jūtos kaut kā iekšēji labi.harmoniski,mierīgi un pat..laimīgi.ir tāds iekšējs siltums,miers.gribas smaidīt tādu rāmu,mierīgu smaidu un visiem teikt,ka viss būs kārtībā.un tā jau apmēram divas nedēļas. mamma prasīja,vai neesmu stāvoklī,jo esmu mainījusies tā pēkšņi,it kā izstaroju mieru,nopietnību vai kaut ko tamlīdzīgu.ka parasti tā notiekot ar grūtniecēm.. 😀 bet nē,neesmu stāvoklī. 🙂

pirmo reizi man ir dziesma ko tik bieži dzirdu pa radio un kas NAV apnikusi un izskatās ka neapniks arī!! 🙂 (l) `Cause nobody wants to be the last one there. ‘Cause everyone wants to feel like someone cares. Someone to love with my life in their hands. There`s gotta be somebody for me like that. `Cause nobody wants to do it on their own And everyone wants to know they´re not alone. There’s somebody else that feels the same somewhere. There`s gotta be somebody for me out there. mmmmmmmmm..debešķīgi!!!… (l) (l) (l)

(l) 😛 (l)

jau sen nācu pie secinājuma, cik ļoti svarīgi ir nepazaudēt šo sajūtu, ka mīļotā smaids un pieskāriens izraisa tādas patīkamas trīsas pār visu ķermeni… ir jau mirkļi, ko sauc par ikdienu, kad nav laika pie tā piedomāt, bet ir tik forši, ka pēc 4 gadu kopā būšanas, vēl aizvien ir tā kņudinošā sajūta vēderā, kas bij pirmajā randiņā pirmo skūpstu gaidot (l) (l) (l) ieslidinot plaukstu viņa plaukstā pa ielu ejot un sajūtot tauriņus vēderā.. vai tiešām 4 gadi jau pagājuši? nespēju noticēt…

Brīžiem dienas gaitā mani aizskara domas par to ,kā man neveicās…kapec man dziivee ir tieshi taa un ne savaadaak,kapec nesmu laimiiga…uttt bet es tik reti aizdomājos,ka citiem iet vēl grūtāk par mani! es te sēžu un raudu par kaut kadam matrealam lietam…aii nabadzite nedabuju jaunos zabacinjus ko skatloga redzeju! Bet ir cilveki kuri ar zabacinjiem staiga 3 gadu un vinji maksā krietni lētāk par tiem kas ir skatlogā…… Un es domāju ka es nesmu taada vieniigaa…mēs piešķiram savaa dziivee lielaako noziimi matreaalaam lietaaam……. domaju ka šobrid ir reti kur tada sieviete kura ar virieti precetos pat ja vinjam nebutu jumta virs galvas…….. TAS KO GRIBEJU PATEIKT IR TAS,KA NE JĀ IR BRIZZI KAD MUMS IET SLIKTI,BET JAATCERAS KA VNM IR KAADS KURAM IET VEEL SLIKTAAAK,KA MUUSU BEEDA AR VINJA BEEDU NAV SALIIDZINAAMA……. JAAIEMAACAAS BUUT CILVEECISKAAKIEM….

shodien pati saveidoju pavasari>:):) nopirku pukjainus svaarkus un vaazee ko ielikt 5 narcises…:):) man istabaa pavasaris-jo laukaa tas vnk nemanaas…:):)

atceros, kā kādreiz pirmajās klasītēs vajadzēja dziedāt tādu dziesmiņu.. visus vārdus neatceros, bet tur bij – labu rītu labu rītu saka saule!! PIE MANIS sPĪD SAULĪTE!!!! (l) (l) (l) Kā ir pie Jums? ceru, ka arī! sirdī uzreiz pavasars!! kaut gan ārā -4 grādi, auksts.. brrr

Visiem cilvēkiem dzīve, kā dzīve, tik man tāda tizla… 😎 Laikam būs jāsāk pierast… Kas ar Jums tizls ir noticis pēdējā laikā dāmas? 🙂

Reizēm vienkārši dzīvi vajag skatīt citā šķērsgriezumā! (l)

kur gan mazi bērni rod to enerģiju, ka var dauzīties stundām, nemaz nepiekūstot…

… un tā durvis aizvērās. skaņa bija tik ļoti dīvaina – tā itkā lika manīt,ka tā vairs nebūs nekad. Jo viņš neatnāks. Un arī es vairs nebūšu šeit. Mēs būsim aizņemtās dzīvēs un laicīgās krīzēs,bet ne īstā mīlestībā – mēs būsim tur pat,kur bijām – tikai saldās ilūzijās.

vienkārši dievīgs pāris!!!! mīlu šo seriālu! (l) (l) (l)

Ja nav iespējas mainīt situāciju, kurā atrodaties, tad vismaz ir iespēja mainīt attieksmi pret to.

šorīt aizdomājos – nu ka tad tā! – kāpēc es šogad tā gaidu pavasari??? ziema ir mans mīļākais gadalaiks.. bet vispār jau katrā gadalaikā ir savs skaistums, savi plusi, un vienmēr dzīvoju mirklim. Kā mana sirds gavilē par sniegu! jo vairāk jo labāk. un šodien būtu man jāpriecājas! pagājušo gadu arī šajā laikā sasniga sniegs, un dienasgrāmatā izsaukuma zīmes vien!! bet tagad vienīgais ieraksts pāri visai lapai – KĀ ES GAIDU PAVASARI!!!! nesaprotu.. :-/

šorīt uzzināju par valsts lēmumu šo to nemaksāt vecākiem pabalstos.. bet es domāju, bērni dzims tik un tā! ja kāds pāris tagad atteiksies no domas par bērnu tikai tāpēc, ka valsts pirmajā gadā nemaksās tos 8 Ls, tad sakiet, ko gribat – tas izklausās vienkārši smieklīgi!

esmu pašmācības ceļā sākusi mācīties franču valodu,un tas viss tikai dēļ viena vīrieša (l)

kaa mamma teica shodien laix kaa peec sunja….:):):)

Vai ir iespējams saglabāt attiecības, ja otrs cilvēks dodas prom un būs ~ 1500km attālumā no manis? Kā pārdzīvot to dienu, kad jāatvadās? Kā lai pierod pie domas, ka Tu drīz vairs neaizmigsi ar viņu kopā un vairs nepamodīsies, ieraugot viņu sev blakus!? ;(

.

Ar vakardienu sākās pēdēja šī gada sesija..Un tai es pilībā neesmu gatava, sēžot internetā laika pietiek visam kam,bet tikai ne mācībām..Kāpēc tā? Tas taču jau pēdējais moments, kad jāsarauj..Bet es nemāku..Mazs, pārbijies bērniņs.. :-/ :-/ :-/ :-/ :-/ P.S. Bet kaut kur, Japānā, jau drīz plauks sakuras un viss kļūs rožaini sārts.

nu kā tā var!! paskatoties pa logu – zeme ar debesīm kopā! snieg! bet ir taču jābūt pavasarim! gribu uzvilkt svārkus, un mēteli nobāzt dziļi dziļi skapī!!! ir taču marts! vai tad nesolīja martu baigi silto??

Ja Kārlis ir Kaža, kas tādā gadījumā ir Pēteris?

1. "Simttūkstos burunduciņu nav tik mīļi un pūkaini kā tu viens.” 2. Šī sms jāsūta vēlā vakarā : ”Ko? Tu vēl neguli? tad mēs nākam pie tevis! Tavi saldie, krāsainie sapnīši.” 3. Bet šāda no rīta : ” Patīkamu pamošanos pieteicāt?Parakstieties par saņemšanu. Piegādes dienests. ” 4. ”Uzmanību! Tevi ir ielenkusi mīlestība. Padodies!” 5. ”Reiz man bija sapnis. Un tad, kad mans sapnis satikās ar realitāti, manā dzīvē ienāci tu. ” 6. ” Ieslēdziet mani savā sirdī! Un atslēgu iemetiet jūrā…” 7. ”Manu mīļo eņģelīt! Kopš tā brīža, kad ieraudzīju tevi, mana sirds ir tavā gūstā.” 8. ”Šeit tīkla operators: ja nesūtīsiet SMS savai draudzenei/draugam, mēs Jūs atslēgsim!” 9. ”Es taču esmu labāks par suni, pastaigā ar mani!” 10. ”Pasmaidi, tavs smaids ir otra lieta, par ko es tik ļoti mīlu tavas lūpas! ” 11. ”Ja katru reizi, kad es domāju par tevi,man dotu santīmiņu, es nepārstātu to darīt…Es skumtu vēl stiprāk, lai kļūtu bagāts un varētu aibraukt pie tevis pat nakts vidū.” 12. ”No naida līdz mīlestībai ir viens solis. Mīlu, kad esam kopā. Un ienīstu tos brīžus, kad esma šķirti. ” 13. ” Es neesmu burvis, es tikai mācos. Un triks – es par tevi nedomāšu – man pagaidām nepadodas’. ” 14. ”Katra gada katra mēneša katras dienas katras stundas kartu minūtes katru sekundi es domāju par tevi! ” ’15. ” Tu tici mīlestībai no pirmā acu uzmetiena? Vai arī man vēlreiz parādīties? ” 16. ”Danger! Tavā telefonā ievietota bumba! ‘Tā uzsprāgs, ja 15 sekunžu laikā nepiezvanīsi man un nepateiksi, kur un kad mēs tiekamies!” 17. ”Uzmanību!!! Šis ir dīvains telefonu vīruss. Tas uzlauza manu katalogu, patvaļīgi izvēlējās pašu skaistāko, gudrāko un mīļāko cilvēku un aizsūtīja viņam šo SMS!” 18. ”Sveiks! Es esmu SMS, kam uzticēts tev nodot neierobežotu skaitu bučiņu!” 19. ”Tu ko, domā, ka esi labāka par citām? Ka es par tevi vien domāju? Ka baigi man patīc? Un pareizi domā!” 20. ”Sveika saulīt/zaķīt! Ārā auksti, līst lietus, pūš vējš, bet man nozaga telti. 🙁 Ielaidīsi pasildīties?” 21. ”Sveiki! Es esmu zaglis. Atnācu pakaļ tavai sirdij!”

Man ir liels prieks, ka lasot cosmo pamanīju, ka mājaslapā var izveidot savu profilu. Tas tiešām priecē. Patīk arī fakts, ka te ir dienasgrāmatu sadaļa, kur tu vari izpausites un izlikt sevi, jo šeit nav obligāti jānorāda ne uzvārds, ne dzimšanas dati un citas pazīmes, pēc kurām var atpazīt, kas patiesībā tu esi. Paldies par šo iespēju. Pavasaris liekas vairs nav jau aiz kalniem. Sāk parādīties jaunās zāles asniņi, šur tur starp kūstošo sniegu jau spraucas sniegpulkstenītes, un putni sāk dziedāt savas dziesmas. Arī saule parādās biežāk, un nesen man bija tas prieks, pēc neskaitāmajiem, drūmajiem ziemas mēnešiem, redzēt tirkīzzilas debesis ar baltiem mākoņiem, gluži kā baltas lidojošas vates pikas. Arī gaisā virmo pavisam cita smarža. Bet ja jau pavasaris tuvojas, tas nozīmē, ka jāsāk gatavoties vasarai. Katru rudeni nosolos, ka turpināšu apmeklēt fitnesa nodarbības, lai saglabātu savu formu, bet nekā, tas vienmēr izpaliek, jo mācības ir pārāk daudz. Nu tad atkal jāsasteidz viss šis process pavasarī. Lai cik tas smieklīgi nebūtu, katru pavasari meitenes skrien uz sporta klubiem kā negudras, lai tikai nomestu svaru. Ja godīgi, tas ir visai nožēlojams skats, un es spēju tikai nopūsties par to visu. Bet lai jau. Kārtējās brīvdienas paiet neko nedarot. Un arī šo pirmdienu es plānošu, kā jautri un interesanti es izklaidēšos piektdienas un sestdienas, bet pēc tam atkal čiks vien sanāks, jo nogurums ņems varu pār tavu ķermeni, un man nepietiks garīgā spēka, lai sevi piespiestu doties izklaidēties ar draugiem, pat apzinoties, ka tiklīdz es satikšos ar draugiem būs spēka pieplūdums. smieklīgi. PAR MĪLESTĪBU runājot. Man pašlaik prātā maisās dažādas domas par to, kas ir mīlestība, un kā tā izpaužas man. Vai es spētu aprakstīt to ar vārdiem? Diezin vai. Man liekas, ka pat izcilākie dzejnieki, kas rakstījuši dzeju par mīlestību, vai arī dzeja mīlestībai?, lai kā arī nebūtu, pat viņi nav spējuši izteikt visas sajūtas, tikai dažas. "Mīlestībai pieder tikai mirklis!" skaisti vārdi, kas skan man ausīs katru mīļu sekundi. Mīlestības kvēli mēs piedzīvojam tikai sekundi, un pārējais jau ir tikai detaļas- kas un kā. "Ja tevi nemīl, tu esi miris" or "Ja tu nemīli, tu esi miris" Miris no tā, ka tu nespēj sajust rūpes par tevi, vai arī nespēj sajust, kā tas ir kādu mīlēt. Par kādu rūpēties, un gribēt rūpēties, sniegt baudu, priecēt, likt smaidīt, gribēt dzīvot. Sajust maigu pieskārienu ar siltiem pirkstiem pār ķermeni, ka saskrien tirpiņas un uzmetas zosāda, un aizvērt acis un klusībā līksmot par sajūtām, kas liek reibt un reibt. Es nezinu, varbūt es cenšos izteikties savādāk, ne tik tieši, un izklausās pliekani, bet man patīk.

pateicoties saj saulainajai dienai uztaisiiju istabaa pavasara lielo tiiriisanu (l) tik jauka sajuuta 🙂

pēc vakardienas randiņa jūtos tik sasodīti jauki.jūtu ka lidoju (l) cerams, ka sekos arī nākamie randiņi un viss notiksies pēc manām iecerēm (l) 🙂