Šogad Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”.
Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē. Zelenskis pauda pārliecību, ka arī Ukrainas uzvara cīņā ar ienaidnieku nav tālu.
Dziesma “Stefania” ir ukraiņu valodā, un tā ir veltīta grupas dalībnieka Oleha mammai Stefānijai. Tā sarakstīta vēl pirms kara, bet tagad dziesmas vārdi “Es vienmēr atradīšu ceļu uz mājām, pat, ja ceļi būs iznīcināti” ieguvuši pavisam jaunu, daudz dziļāku nozīmi.
Video
Olehs izmantoja iespēju uzrunāt plašo Eirovīzijas auditoriju un angļu valodā aicināja palīdzēt Ukrainai, Mariupolei un “Azovstaļ”.
Viņš arī pateicās visiem, kuri šajā konkursā balsoja par Ukrainu.
“Uzvara Ukrainai ir ļoti svarīga, sevišķi šogad. Paldies no visas sirds. Slava Ukrainai!” žurnālistiem pēc uzvaras Eirovīzijā sacīja Olehs.
Ukraina balsojumā ieguva 631 punktu. Tai ar 466 punktiem sekoja Lielbritānija, kas bija līderos pēc žūriju balsojuma, Spānija – 459, Zviedrija – 438, un Serbija – 312 punkti.
Ukraina Eirovīzijā piedalās kopš 2003.gada, un šī ir tās trešā uzvara.
Igaunijas pārstāvji konkursa finālā ieguva 13.vietu, bet Lietuvas – 14.vietu.
Latvijas pārstāvji “Citi zēni” Eirovīzijas finālā neiekļuva. Tagad zināms, ka grupa no Latvijas kopā ar dāņiem savās pusfinālā dalījuši 13.vietu 17 dalībnieku konkurencē. “Citi zēni” ieguvuši 55 punktus. Salīdzinoši Islande, kas kā pēdējā – desmitā – no šī pusfināla iekļuva finālā, savāca 103 punktus.
Žūrija piešķīrusi “Citiem zēniem” 39 punktus (12 punkti no Portugāles, pa 4 – no Moldovas, Islandes un Grieķijas, pa 3 – no Slovēnijas un Bulgārijas, pa 2 – no Armēnijas, Šveices un Lietuvas, bet 1 punkts no Austrijas), bet skatītāju balsojumos saņemti 16 punkti (10 punkti no Lietuvas, 5 – no Ukrainas un 1 no Nīderlandes).
Ukrainu ar uzvaru Eirovīzijā apsveikušas vairākas augsta ranga amatpersonas, tai skaitā Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš “Kalush Orchestra” triumfu nodēvēja ne tikai par ukraiņu talanta atspoguļojumu, bet nelokāmu atbalstu ukraiņu cīņai par brīvību.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteica cerību, ka nākamgad Eirovīziju varēs rīkot Kijivā brīvā un vienotā Ukrainā.
Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apsveica Ukrainu ar uzvaru Eirovīzijā, tāpat kā NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirče Dževans, kurš norādīja, ka šī uzvara parāda milzīgo sabiedrības atbalstu Ukrainai tās cīņā ar Krieviju.
Lai stiprinātu NATO Eiropas austrumu flangu, Kanāda nosūtīs arī ģenerāli un sešus štāba virsniekus, kuri atbalstīs jau esošos militāros spēkus Latvijā. Tā pēc tikšanās ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu Kanādā norādīja viņa kolēģis Džastins Trudo. Savukārt Kariņš uzsvēra, ka šis ir kārtējais signāls Krievijai, ka tā nedrīkst pat domāt par jebkādu iespējamu uzbrukumu Baltijai.
Daudzi uzskata, ka laulības ir saistītas ar uzticību. Tomēr ir zināms, ka laulātie var melot viens otram dažādu iemeslu dēļ. Lai gan daži no tiem, piemēram, neuzticība ir draudīgi, piemēram, baltie meli, var būt nekaitīgi.
Vērsis
Vērši ir lepni un viņiem nepatīk aizņemties naudu no draugiem. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc viņi uzkrāj skaidru naudu, kad vien var, un ietaupa kārtīgu summu, kas tiek noslēpta. Viņi nedalītu visu savu naudu ar savu dzīvesbiedru pat, ja viņi viņu mīl, jo finansiālā drošība šai zemes zīmei ir ļoti svarīga.
Svari
Svari ietaupa slepeni, jo neuzticas partnera spējai pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus… Neatkarīgi no tā, cik veiksmīgs vai apdomīgs ir viņu dzīvesbiedrs, Svari vienmēr visvairāk uzticas sev un strādās, lai izveidotu iekrājumus vecumdienām. Šāda attieksme nav nosodāma, jo viņi ietaupa vispārējais ģimenes labklājībai.
Vēzis
Kaut arī Vēži ir emocionāli un empātiski, viņi var būt arī skopi un noslēpumaini, kad runa ir par fiskāliem jautājumiem. Viņi lepojas ar savu spēju ietaupīt. Vēzis šķirsies no savas naudas, lai steigtos palīgā mīļotajam tikai tad, ja mīļotais cilvēks citādi nespēs izkļūt no problēmām. Vēzim “sava nauda” ir ļoti būtiska īpaši, ja viņi pelna mazāk par otro pusīti.
Ūdensvīrs
Finansiālā brīvība Ūdensvīram ir ļoti svarīga. Viņiem riebjas atkarība no kāda cita finansiālās labklājības. Ūdensvīrs mīl veidot iekrājumus visa mūža garumā, viņi slēpj savu finansiālo situāciju no otrās pusītes. Ūdensvīri nejutīsies labi, ja viņiem nebūs atlikti iekrājumi vismaz divu algu apjomā.
Kortnija Kardašjana nesen atzinusies, ka viņa nejauši uzkāpusi savam saderināšanās gredzenam, ko viņai sarūpējis līgavainis Treviss Bārkers.
“Šī iespējams, viena no briesmīgākajām lietām, ko esmu izdarījusi savā dzīvē,” tā uzkāpšanu miljonu ASV dolāru (958 940 eiro) vērtajam gredzenam komentē Kortnija…
“Es sēdēju uz zemes un locīju tīrās drēbes, tad noņēmu gredzenu no pirksta un noliku to blakus uz zemes. Man bija jāpaņem kaut kas no skapja augšas un kad kāpu zemē, tad uzkāpu gredzenam! Es savā skapī stundām ilgi raudāju, tad es piezvanīju Trevisam,” skaidroja Kortnija.
Video
Treviss visu uztvēris mierīgi un gredzens tika nogādāts pie juveliera. Gredzens bijis īpašs, jo pie tā dizaina strādājis pats Treviss.
Pāris saderinājās pagājušā gada oktobrī. Bildinājums tika izteikts pludmalē, starp sarkanām rozēm un svecēm, jaunākajās “Keeping Up With The Kardashians” sērijās redzams pāra bildinājums. Slavenais pāris ir iggadēji draugi, taču romantiskas attiecības abi sāka 2021. gada sākumā.
Realitātes šovu zvaigznei ir trīs bērni no attiecībām ar Skotu Disiku – abi bija kopā vairāk nekā 10 gadus, taču neapprecējās. Treviss ir tēvs diviem bērniem no iepriekšējās laulības ar skandalozo modeli Šannu Moakleri.
Nākamnedēļ, 20.maijā, aktīvisti Rīgā dosies miermīlīgā gājienā, pieprasot nekavējošu Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu, mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņojis mūziķis Ralfs Eilands.
Gājiena sākums būs plkst.18, lai kopā dotos no Brīvības pieminekļa līdz piemineklim Pārdaugavā.
Rīgas domē aģentūrai LETA pauda, ka par publiski izziņoto gājienu 20.maijā no Brīvības pieminekļa līdz Uzvaras parkam pagaidām vēl pieteikums nav saņemts.
LETA jau vēstīja, ka ar pēdējo dienu notikumiem Rīgā, Uzvaras parkā, publiski neapmierinātību pauduši un aicinājumus uz protestiem izplatījuši gan tradicionālie 9.maija svinētāji, gan arī cilvēki, kuri nosoda Krievijas agresīvo rīcību un padomju armijas slavināšanai Latvijā grib pielikt punktu.
Video
9.maijā Rīgā, Uzvaras laukumā, pie pieminekļa tradicionāli bija pulcējies liels skaits cilvēku, kuri, pēc pašu vārdiem, atzīmēja padomju armijas uzvaru 2.pasaules karā. Pasākums, kā ierasts, izraisīja neizpratni daudziem patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem, kuri uzsver, ka 9.maijā Krievijā svinētā uzvara nozīmēja Latvijas okupāciju.
Nākamajā rītā internetā parādījās video, kā ar traktoru tiek sašķūrēti un izmesti pieminekļa pakājē saliktie ziedi. 9.maija svinētāji šādu rīcību uztvēra kā aizvainojošu un devās pie pieminekļa vēlreiz, no jauna noliekot tur ziedus un turpinot svinēt “uzvaras dienu”.
Šādos apstākļos pie pieminekļa jau raisījās atšķirīgus viedokļus pārstāvošu cilvēku mutiski strīdi, taču policija tajos neiejaucās, vēlāk saņemot publiskus pārmetumus par bezdarbību un iespējamu pārkāpumu nenovēršanu.
96 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II pirmo reizi atkal parādījās publikas priekšā. Viņa apmeklēja vienu no lielākajiem gada pasākumiem zirgu jāšanas sportā. Karalienei šis sporta veids ir ļoti tuvs, viņas aizraušanās ar zirgiem sākusies jau bērnībā.
Kāda skatītāja, kas nofilmēja karalienes ierašanos pasākumā, žurnālistiem sacīja: “Te viņa ir! Ak, Dievs, svētī viņu! Viņa izskatās satriecoši, vai ne?”.
Publikā karaliene pēdējo reizi bija manīta martā, kad viņa apmeklēja sava vīrs prinča Filipa piemiņas pasākumu.
Video
Pirms dažām dienām karaliene pirmo reizi 59 gadu laikā neapmeklēja Lielbritānijas parlamenta sasaukumu. Bekingemas pils nāca klajā ar ziņojumu, ka veselības problēmu dēļ nevarēs ierasties. Pasākumu apmeklēja viņas vecākais dēls, 72 gadus vecais princis Čārlzs kopa ar kundzi Kamillu un vecāko dēlu princi Viljamu.
Portāls “Ziedot.lv” otru dienu pēc kārtas piedzīvo kiberuzbrukumus, liecina “Ziedot.lv” sniegtā informācija. Piektdienas rītā “Ziedot.lv” ziņo, ka interneta vietnei noticis kiberuzbrukums.
“Agresija un provokācijas pret mūsu valsti turpinās. Šoreiz kibertelpā. Pašlaik risinām problēmu,” skaidro vietnes pārstāvji.
Problēmas “Ziedot.lv” darbībā bijušas arī ceturtdien, un tās publiskajā telpā saistītas ar lielu ziedotāju aktivitāti iniciatīvā “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai vai kiberuzbrukumu. “Ziedot.lv” apstiprināja, ka noticis īslaicīgs kiberuzbrukums.
Jau ziņots, ka dienas laikā kopš iniciatīvas sākšanas vairāk nekā 10 000 personu “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai saziedojuši ap 157 000 eiro.
Ziedotāju skaits ceturtdienas vakarā pārsniedza 10 220, bet savāktā naudas summa ir virs 157 000 eiro.
“Ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne norāda, ka aizvadīto dienu notikumi Rīgā, Uzvaras laukumā ir parādījuši, ka Latvijas sabiedrība nepieļauj agresiju, provokācijas un naida kurināšanu. Latvijas tautai rūp brīva un demokrātiska valsts, tādēļ “Okupācijas piemineklim” nav vietas Latvijā. Tas ir simbols okupācijai, pie kura pulcējas kara un vardarbības sludinātāji, un viņu okupāciju slavinošie saukļi un simboli aptraipa mūsu tautas vēsturi, cieņu un vērtības.
“Ziedot.lv” pauž pateicību “4.maija deklarācijas klubam” par atbalstu šai iniciatīvai. Katrs ziedotājs, atbalstot šo iniciatīvu, dod balsi par brīvību un neatkarību. Īsā laika periodā par pieminekļa nojaukšanu savu vārdu ir izteikuši vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju.
Ošāne atzīmē, ka pieminekļa nojaukšana ir iespēja vienot sabiedrību. Arī krievvalodīgai sabiedrībai tā ir iespēja nostāties plecu pie pleca un atzīt, ka atbalsta neatkarīgu Latviju, izprot, ka “atbrīvotāji” Latviju atbrīvoja no neatkarības un okupēja. Tā ir iespēja visai sabiedrībai nostāties pret Krievijas iebrukumu brīvā un neatkarīgā Ukrainā.
Ziedot “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai iespējams portālā “Ziedot.lv”, sekojot saitei “ziedot.lv/tautasgriba”.
“Maz ticams”, ka Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) būs nekaitīga, piektdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kritizējot Kijivas plānus tuvināties Briselei.
Lai gan Lavrovs atzinis, ka Ukrainas iestāšanās ES pamatā ir Kijivas un Briseles divpusējais jautājums, viņš tomēr apsūdzējis ES par to, ka tā “no konstruktīvas ekonomikas platformas” ir pārvērtusies par “agresīvu militāru spēlētāju”, kura ambīcijas stiepjas ārpus Eiropas.
Ukrainas valdība ir centusies miera sarunās ar Krieviju iekļaut punktu par iestāšanos ES, pretī piedāvājot Maskavai piekāpšanos citos jautājumos.
Tomēr Krievijas delegācijas ANO vadītāja vietnieks Dmitrijs Poljanskis ceturtdien intervijā norādīja, ka Krievija “nesaskata atšķirību” starp ES un NATO.
Jau ziņots, ka aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ES delegācijas Ukrainā vadītājam iesniedza aizpildītu ES anketas pirmo daļu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām. Šo anketu, kuras aizpildīšana ir nepieciešams solis, lai Ukrainai tiktu piešķirts ES kandidātvalsts statuss, Zelenskim 8.aprīlī Kijivā svinīgi pasniedza Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Lēmumu par kandidātvalsts statusa piešķiršanu pieņems ES dalībvalstis, balstoties uz ES rekomendāciju, un EK pārraudzīs sarežģīto un potenciāli ilgstošo procesu.
Lai Ukraina varētu tikt uzņemta ES, tai būs jāievēro stingri standarti attiecībā uz valsts pārvaldi, likumu varu un jāparāda progress cīņā ar korupciju.
Iestājoties siltākam laikam, pieaug dažādu gūto traumu gadījumu skaits. Kam gan negadās sadzīviska rakstura brūces, sasitumi vai pat kaulu lūzumi?! Par tipiskākajām kļūdām, ko nevajadzētu pieļaut, lai trauma ātrāk sadzītu, brūce neatstātu rētas un pēc iespējas ātrāk atkal varētu atgriezties normālā ikdienas ritmā, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
1. kļūda: Nepareizi lietota ūdeņraža pārskābe brūces kopšanai
No tā, cik pareizi brūce tiek kopta, būs atkarīgs, cik veiksmīgi un ātri tā sadzīs. Pareiza brūču kopšana samazina arī rētu veidošanās risku. Jāatceras, ka ūdeņraža pārskābe domāta tikai dezinfekcijai pie pirmreizējas brūces apstrādes, kad svarīgi to attīrīt no dažādiem mikroorganismiem, smilšu graudiem, sīkiem akmentiņiem vai citiem svešķermeņiem, kas varētu izraisīt infekciju. Taču vēlāk, turpinot traumēto vietu apkopt un mainīt pārsējus, ūdeņraža pārskābe vairs nav nepieciešama. “Ja to turpina lietot katrreiz, kad maina pārsēju, brūces maliņas nemitīgi tiek apdedzinātas un sadzīšanas process norit daudz lēnāk, jaunās šūnas nespēj tik labi un ātri veidoties. Tāpēc arī ādas bojājums nesadzīst tik ātri kā gribētos,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane, uzsverot, ka brūces turpmākai kopšanai jāizmanto nevis ūdeņraža pārskābe, bet speciāls brūču skalošanas līdzeklis, šķīdums, ar kuru droši drīkst tīrīt traumēto vietu, lai atkal uzliktu sterilu pārsēju. Noderēs arī 0.9 % fizioloģiskais šķīdums (nātrija hlorīds), kas ir saudzējošs audiem, kā arī ziede, kas satur dekspantenolu un veicina sadzīšanu. Ja ziedes sastāvā ir gan dekspantenols, gan hlorheksidīns, tā darbosies kā papildu dezinficējošs līdzeklis, nodrošinot arī pretiekaisuma efektu. Savukārt, ja brūce ir inficēta, labi var noderēt arī furagīna pulveris, ko izšķīdina ūdenī un ar šo šķīdumu brūci tīra katrreiz, kad tiek mainīts pārsējs.
Jāļauj brūcei “paelpot”!
Tiek uzskatīts, ka nobrāzumi un brūces sadzīst ātrāk, ja pāri traumētajai vietai nelīmē plāksterus vai pārsējus, bet ļauj, lai gaiss tiek klāt, lai āda “elpo”. “Tā ir taisnība, bet ne vienmēr un ne visās situācijās var iztikt bez pārsēja. Viss atkarīgs no vietas, kur brūce radusies. Ja brūcei nemitīgi ir saskarsme ar kādu virsmu un pastāv lielāks inficēšanās risks, pārsējs tomēr būtu vajadzīgs. Tomēr katrreiz, kad tas tiek mainīts, uz kādu laiku var ļaut ādai baudīt gaisa peldes, brūcei “paelpot” un pēc laika atkal uzlikt jaunu sterilu pārsēju,” iesaka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.
2. kļūda: Ārstējot lūzumus, netiek uzņemts kalcijs
Organismam ļoti nepieciešami vitamīni un mikroelementi, lai kaulu šūnas spētu atjaunoties. Tātad – jāuzņem kalcijs kopā ar D3 vitamīnu – tas veicinās kalcija uzsūkšanos. “Kalcijs, ko uzņemam ar pārtikas produktiem dabīgā veidā, organismā spēj uzsūkties labāk, nekā lietojot kalciju tabletēs kā uztura bagātinātāju. Līdz pat 1000 mg kalcija satur glāze piena vai siera šķēle, 500 mg kalcija ir svaigi spiestas apelsīnu sulas glāzē, bet pie 200 mg kalcija var tikt, brokastīm izvēloties nelielu bļodiņu ar auzu pārslu putru. Apzinoties, ka ikdienas uzturs nav ideāls un, iespējams, organismam kalcija pietrūkst vai arī gadījies kaulu lūzums, kad jādomā, kā palīdzēt traumai ātrāk sadzīt, var jautāt farmaceitam, lai iesaka kādu no aptiekā nopērkamiem kalcija preparātiem,” norāda Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane. Kaulu sadzīšanas procesu veicina arī uzturēšanās svaigā gaisā, saulē, bet ja šo procesu aizkavē iekaisums vai pārmērīgi liels asinsizplūdums, palīgā noteikti jāņem fizioterapija. Fizioterapija lieliski palīdz atjaunot arī muskuļu un locītavu funkcijas pēc imobilizējošo pārsēju, ģipša noņemšanas.
Vislabākā profilakse ir drošība
Tikai savlaicīgi parūpējoties par drošību, var izvairīties no liekiem uztraukumiem un tēriņiem nākotnē, kas rodas tad, ja trauma ir notikusi un nākas to ārstēt. Tādēļ jāpieskata, lai bērni, baudot aktivitātes svaigā gaisā – riteņbraukšanu, skrituļošanu, braucienus ar skrejriteņiem – vienmēr lieto aizsargķiveres, ceļu un elkoņu sargus. Jārāda piemērs arī pašiem pieaugušajiem!
3. kļūda: Vienkārši paļaujas, ka laiks visu sadziedēs pats
Protams, laiks patiešām visas brūces dziedē, bet arī cilvēks pats var daudz ko darīt, lai šo procesu veicinātu. “Pirmkārt, jāuzņem kolagēns, olbaltumvielas, antioksidanti (E un C vitamīns), kas kopumā veicina audu atjaunošanās procesu. Arī uzturs jāplāno tā, lai tajā netrūkst ne olbaltumvielu, ne ogļhidrātu, nedz nepieciešamo vitamīnu. Visas uzturvielas, ko uzņemam ar pārtiku, daudz labāk uzsūcas organismā, tāpēc arī atlabšanas periodā sniegs vairāk labuma. Savukārt, ja uzturs nav pilnvērtīgs, palīgā jāņem uztura bagātinātāji,” saka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.
Katram gadījumam jeb kam jābūt mājas aptieciņā, lai parūpētos par pareizu brūču kopšanu:
Ūdeņraža pārskābe
Dekspantenolu saturoša ziede
Furagīna pulveris
Brūču skalošanas šķīdums
Dažāda izmēra saites, vēlams trīs dažādu izmēru: vienu lielāku, vienu mazāku, vienu vidēju
Sterilas marles salvetītes, ko var uzlikt uzreiz uz brūces un pāri pārsaitēt ar saiti
Dažāda izmēra plāksteri – gan lielāki, gan mazāki. Noderēs, ja brūce būs radusies vietā, kur nav iespējams uzlikt apsēju.
“Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai mazāk nekā diennakts laikā saziedoti 100 000 eiro. Ziedotāju skaits ceturtdienas vakarā pārsniedz 10100.
“Ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne norāda, ka aizvadīto dienu notikumi Rīgā, Uzvaras laukumā ir parādījuši, ka Latvijas sabiedrība nepieļauj agresiju, provokācijas un naida kurināšanu. Latvijas tautai rūp brīva un demokrātiska valsts, tādēļ “Okupācijas piemineklim” nav vietas Latvijā. Tas ir simbols okupācijai, pie kura pulcējas kara un vardarbības sludinātāji, un viņu okupāciju slavinošie saukļi un simboli aptraipa mūsu tautas vēsturi, cieņu un vērtības.
“Ziedot.lv” pauž pateicību “4.maija deklarācijas klubam” par atbalstu šai iniciatīvai. Katrs ziedotājs, atbalstot šo iniciatīvu, dod balsi par brīvību un neatkarību. Īsā laika periodā par pieminekļa nojaukšanu savu vārdu ir izteikuši vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju.
Video
Ošāne atzīmē, ka pieminekļa nojaukšana ir iespēja vienot sabiedrību. Arī krievvalodīgai sabiedrībai tā ir iespēja nostāties plecu pie pleca un atzīt, ka atbalsta neatkarīgu Latviju, izprot, ka “atbrīvotāji” Latviju atbrīvoja no neatkarības un okupēja. Tā ir iespēja visai sabiedrībai nostāties pret Krievijas iebrukumu brīvā un neatkarīgā Ukrainā.
Šīs horoskopa zīmes ļoti tic saviem labākajiem biedriem un vienmēr uzticēsies viņu padomiem, nevis mīļotā vārdiem:
Vērsis
Nevar noliegt faktu, ka draudzībai ir īpaša vieta Vērša sirdī, jo nekas tā neiepriecina Vērsi kā laiks, kas pavadīts kopā ar draugiem. Tomēr viņu laulātais var justies nodots, kad saprot, ka Vērsis piešķir prioritāti saviem labākajiem draugiem un otrās pusītes viedokli atstāj otrajā plānā…
Lauva
Lauvas ļoti uzklausa savus labākos draugus un cilvēkus, kurus uzskata par iedvesmojošiem. Otrās pusītes viedoklim ir nozīme, bet, ja vairākums draugu ko ieteiks, tad visticamāk, ka mīļotā cilvēka viedoklim nebūs tik liela nozīme.
Auns
Aunam patīk visu laiku būt fokusā un uzmanības centrā. Viņiem ir svarīgi būt novērtētiem un slavētiem par palīdzību draugiem un kolēģiem. Tātad, kad Auna dzīvē ienāk otrā pusīte, tad jaunajai simpātijai jāpacīnās par to, lai Auns neveltītu vairāk uzmanības saviem draugiem.
Dvīņi
Vienkāršākais veids, kā aprakstīt Dvīņus, ir tos nosaukt par sabiedriskiem tauriņiem. Tā kā viņi novērtē darba attiecības un draudzību tikpat augstu kā romantiskas attiecības. Viņiem patīk būt pazīstamiem kā uzticamiem draugiem, kas ir ballītes dvēseles. Viņi bieži uzticas saviem draugiem daudz vairāk nekā kādam, ar kuru tikai satiekas.
Pārdošanā nonācis aktrises iekostais kruasāns, ko viņa pasūtījusi kādā Ļvivas kafenīcā savas viesošanās laikā Ukrainā.
Andželīnas neapēsto kruasānu tirgo kafejnīcas apkopējs. Vīrietis kafejnīcā strādā jau divus gadus un iekosto kruasānu tirgo internetā.
Aktrise pasūtījusi kruasānu ar lasi un mocarellas sieru. Sākotnējā kruasāna cena ir 2,75 eiro, bet iekostā kruasāna pārdošanas cena ir 1 miljons Ukrainas grivnas, kas ir aptuveni 31,2 tūkstoši eiro! Nezināmu iemeslu dēļ sludinājums ticis dzēsts.
Video
Aprīļa izskaņā aktrise ieradās Ļvivā, kur apmeklēja medicīnas iestādi, kurā ārstējas bērni, kas guvuši ievainojumus no Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijai. Andželīna arī apmeklējusi internātskolu un dzelzceļa staciju, kur tikusies ar psihologiem. Šie psihologi sniedz palīdzību evakuētajiem iedzīvotājiem.
Viens no Mariupoles aizstāvju komandieriem uzrunājis pasaules bagātāko cilvēku Īlonu Masku un lūdzis palīdzēt Krievijas karaspēka ielenktajiem pilsētas aizstāvjiem.
Trīs mēnešus ilgušajā Krievijas karā pret Ukrainu stratēģiskā ostas pilsēta ir sagrauta, bet ukraiņi joprojām turpina pretoties metalurģijas uzņēmuma “Azovstaļ” teritorijā.
Ukrainas 36.atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volina paziņojis, ka izveidojis kontu vietnē “Twitter”, lai caur to uzrunātu Masku.
“Cilvēki saka, ka esat no citas planētas, lai iemācītu cilvēkus ticēt neiespējamajam,” Volina uzrunājis miljardieri, kurš gatavojas iegādāties vietni.
“Mūsu planētas ir līdzās viena otrai, jo es dzīvoju tur, kur ir gandrīz neiespējam izdzīvot. Palīdziet mums izkļūt no “Azovstaļ” uz kādu vidutāju valsti. Ja ne jūs, tad kurš?” retoriski vaicājis ukraiņu virsnieks.
Video
Viņš aicinājis ikvienu pasaules iedzīvotāju palīdzēt šim vēstījumam sasniegt Masku.
Šonedēļ Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka “Azovstaļ” teritorijā joprojām atrodas vairāk nekā 1000 karavīru, no kuriem daudzi ir ievainoti.
Ar ANO un Sarkanā Krusta palīdzību humānajā misijā no padomju laika rūpnīcas teritorijas bunkuriem un tuneļiem maija sākumā tika evakuētas sievietes, bērni un seniori.
“Twitter” ir paziņojis, ka vietnes lietotāju aktivitāte ir pieaugusi, jo daudzi tur meklē ziņas un pauž atbalstu Ukrainai.
Masks, kuram tviterī ir vairāk nekā 92 miljoni sekotāju, iepriekš izaicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz dueli par Ukrainu.
If I die under mysterious circumstances, it’s been nice knowin ya
Aprīlī izveidotajam Volinas kontam ir vairāk nekā 8600 sekotāju un tā vienīgais ieraksts ir aicinājums Maskam. Ierakstu ar patīk atzīmējuši nekā 23 700 “Twitter” lietotāju un 12 300 cilvēki ar to dalījušies.
Pagājušajā mēnesī Dienvidāfrikā dzimušais elektromobiļu kompānijas “Tesla” dibinātājs atsaucās ukraiņu aicinājumam nodrošināt interneta pieejamību kara postītajā valstī. Masks Ukrainā aktivizējis satelīta platjoslas interneta “Starlink” pakalpojumu un nosūtījis valstij nepieciešamo aprīkojumu interneta sakaru nodrošināšanai.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko tiek atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.
Grozījumi pieņemti likumā “Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem”.
Likumā noteikts, ka tiek apturēta “Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” 13.panta darbību. 13.pants līdz šim noteica, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.
13.panta darbība tiks apturēta no 2022.gada 16.maija līdz brīdim, kad Krievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Video
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) iepriekš akcentēja, ka pēc šī lēmuma pieņemšanu “okupācijas stabu varēs gāzt”. Reizē TV3 Kols pauda viedokli, ka paralēli nacionālā līmenī vajadzētu pieņemt likumu, kas paredzētu padomju piemiņas objektu aizvākšanu, nosakot termiņus un nepieciešamības gadījumā paredzot arī valsts finansējuma pieejamību novākšanai.
Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādījis, ka Saeimā vēl vajadzēs pieņemt īpašu likumu, lai šo pieminekli varētu nojaukt pēc iespējas ātrāk. Politiķis arī apliecinājis, ka Rīgas domē būs nepieciešamais atbalsts Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai.
Kā ziņots, koalīcija vienojusies par atbalstu likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts atcelt juridiskos šķēršļus Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nojaukšanai.
To iepriekš pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents, “Jaunās Vienotības” politiķis Krišjānis Kariņš, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce un satiksmes ministrs, “Konservatīvo” politiķis Tālis Linkaits.
“Minētais risinājums ir juridiski korekts. Tas gan nodrošina Latviju, lai tā turpinātu rīkoties atbilstoši tiesiskai valstij un mūsu kā tiesiskas valsts un starptautisko tiesību subjekta saistībām, vienlaikus tas arī atbilst Latvijas šī brīža politiskajai situācijai un mūsu politiskajam pienākumam atbalstīt Ukrainu, un mūsu sabiedrības vienotai reakcijai pret Krievijas īstenoto agresiju,” pauda Pūce.
Dzintars norādīja, ka šī līguma spēku var atcelt tikai parlaments, ņemot vērā, ka tas iepriekš līgumu ratificējis. “Tas nozīmē ļoti būtiskas iespējas tālāk rīkoties pašvaldībām, tai skaitā Rīgas domei attiecībā uz to objektu, kuru ļoti pamatoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju šodien sauc par okupācijas simbolu, par okupācijas pieminekli un par kauna traipu attiecībā pret politiski represētiem cilvēkiem, kas no šī padomju okupācijas režīma savulaik ir cietuši,” sacīja NA līderis.
Linkaits pozitīvi novērtēja, ka cits dokuments – “Konservatīvo” iesniegtais lēmumprojekts par šo pašu jautājumu – ir devis paātrinājumu, lai Saeima lemtu par okupācijas pieminekļa, gan citu līdzīgu objektu novākšanu no publiskās telpas. Svarīgi, ka arī pašvaldību līmenī ir izpratne par to, kā ātri un juridiski precīzi to paveikt, uzsvēra politiķis.
Kariņš atgādināja, ka jau iepriekš norādījis, ka nospiedošs sabiedrības vairākums ir pret šādu okupāciju slavinošo pieminekļu pastāvēšanu. “Nav jautājums “Vai?”, ir tikai jautājums, “Kad un kā?”,” akcentēja valdības vadītājs.
LETA jau rakstīja, ka pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aktualizējies jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošo pieminekli un iespējām to demontēt.
Teju ikviens no mums ir kādreiz pieķēris sevi uzdodam jautājumus – vai es aizslēdzu durvis? Vai es izslēdzu gludekli? Vai es aiztaisīju logu? Ja vēl neesi tālu no mājas, tad visticamāk atgriezīsies, lai apstiprinātu vai noliegtu savas šaubas, bet ja tomēr jau esi darbavietā vai brīvdienu izbraukumā – šie jautājumi nodarbinās prātu visas dienas garumā. Gjensidige Latvija sadarbībā ar RigaBrain skaidro, kas vainojams pie “melnajiem caurumiem” atmiņā un ar kādu mehānismu palīdzību varam tos izskaust.
Speciālisti norāda, ka veicot ikdienas rutīnas darbības, to paveikšanai mūsu prātam vairs nav jāpiepūlas un darbības veicam tikpat kā “automātiski”. Savukārt, ja darām vairākas lietas vienlaicīgi, mūsu smadzenes pilnībā spēj pievērsties tikai vienai lietai, kas pieprasa pastiprinātu uzmanību. Proti, ja kavējam darbu, slēdzam ciet mājas durvis, bet ar otru roku meklējam autobusu sarakstu un uztraucamies, vai paspēsim uz autobusu, smadzenes jau vairākkārt veikto darbību, šajā gadījumā – durvju aizslēgšanu – tik pat kā “izdzēš” no atmiņas, jo galvenokārt uzmanība tobrīd bija vērsta citā virzienā. Tomēr vēl bīstamākas ir situācijas, kad neuzmanības dēļ apdraudam sava mājokļa drošību.
Smadzeņu treniņu centra RigaBrain ergoterapeits Pēteris Urtāns skaidro, kā ar pašu neuzmanību varam apdraudēt savu mājokli un kādēļ mums ir tieksme vainot kādu citu vai paranormālus spēkus pie pašu nevērībām.
“Ikvienas rīcības pamatā ir nodoms, tomēr nereti mūsu prāts spēj nodomu interpretēt, kā jau paveiktu darbību. Proti, ja mēs nodomājam, ka tagad mēs aizvērsim logus, bet faktiski šo darbību neveicam, mūsu prātā šis nodoms spēj iesakņoties, kā jau paveikta darbība. It īpaši, ja pēc nodoma ir bijis kāds cits kairinātājs, piemēram, kāds mūs pasauc vai atbildam uz telefona zvanu. Tā rezultātā, atstājot māju, esam pārliecināti, ka logus esam aizvēruši, bet atgriežoties mājās un ieraugot atvērtu logu mēs drīzāk sliecamies vainot tuviniekus, garnadžus un pat paranormālus spēkus, “ tā Pēteris Urtāns.
Visu atcerēties liedz arī neskaitāmās lietas un situācijas, kas vienlaicīgi notiek mūsu mājoklī. “Līdz ar pandēmijas sākumu “multitāskings“ ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Kopš strādājam no mājām, arvien vairāk mēģinām apvienot darba pienākumus ar sadzīvisku ikdienas darbību veikšanu, tomēr tā nereti iekļūstam bīstamās situācijās. Mums pieejamie dati rāda, ka vairums negadījumu mājās notiek tieši cilvēku neuzmanības dēļ, cenšoties darīt vairākas lietas vienlaicīgi, īpaši tad, ja strādājam kamēr paralēli gatavojam ēst, pieskatām bērnus vai pošamies nākamajai tiešsaistes sapulcei, ” skaidro Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.
Četri atmiņas mehānismi, kas palīdzēs pasargāt savu mājokli no bīstamām situācijām
Nedari vairākas lietas vienlaicīgi! RigaBrain ergoterapeits atgādina, ka darot vairākas lietas vienlaicīgi mēs palielinām neuzmanības risku. Kad beidz ieveidot matus, izrauj taisnotāju un tikai tad pacel zvanošo telefonu vai skrien skatīt, ko kaķis apgāzis blakus istabā.
Pasaki skaļi to, ko nupat paveici!Skaļa darbību verbalizācija ir lielisks veids, kā sev atgādināt, ka esi ko paveicis. Tādēļ katru reizi skaļi sev pasaki – es aizslēdzu durvis, es aizvēru logu, es izrāvu gludekli. Ja rutīnas darbība no prāta būs “izdzisusi”, tad skaļā uzslava par paveikto darbu parūpēsies par tavu sirdsmieru visas dienas garumā.
Izveido secīgu darbību sarakstu! Speciālisti iesaka izveidot darbību sarakstu, kas ir jāveic atstājot māju. Piemēram, viens saraksts kalpos gadījumiem, kad prom dodies uz īsu laika brīdi, savukārt otrais – kad plāno atgriezties vien pēc vairākām dienām. Sarakstu var iegaumēt un noskaitīt kā pantiņu. Tāpat, to var ievadīt kādā no mobilajām aplikācijām vai izdrukāt un ielaminēt, lai ar flomāsteri vari izsvītrot izdarīto darbību. Šis ieteikums ir īpaši noderīgs, kad ir samazinātas koncentrēšanās spējas. Piemēram, no rīta ir grūtāk pieslēgties dienas darbiem vai vakarā esi pārāk saguris, lai koncentrētos.
Nosvini paveikto ar “deju soli”! Lai gan kaimiņiem varētu šķist savādi 3 palēcieni pēc durvju aizslēgšanas, kad dodies uz darbu, tomēr, iespējams, tieši šie 3 palēcieni, pietupiens vai paša izdomātais īpašais deju solis ļaus izvairīties no nepatīkamā jautājuma, kas joņos caur galvu visas dienas garumā: “Vai es…?”. Ja neatcerēsies, vai tiešām aizslēdzi durvis, tad noteikti atcerēsies kaimiņa izbrīnīto skatienu, kad veici savu uzvaras deju.
Lai vērstu cilvēku uzmanību aktuālajiem drošības riskiem mājās, Gjensidige Latvija ik gadu pavasarī veido sociālo kampaņu “Mājokļa Drošības Mēnesis”. Šogad kampaņa ar saukli “Pieslēdz galvu, kad esi mājās” aktualizē problēmu – cilvēku neuzmanības dēļ notikušiem nelaimes gadījumiem, vainu noveļot uz paranormālām aktivitātēm. Patiesībā šķietami paranormālajam ir vienkāršs, cilvēcisks, izskaidrojums. Kampaņas laikā iedzīvotāji dažādos kanālos tiks informēti par potenciālajiem drošības riskiem un risinājumiem, kā tos mazināt.
10. maijā britu karaliskajā ģimenē noticis vēl kas nebijis – 96 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II pirmo reizi 59 gadu laikā neapmeklēja jauno parlamenta sasaukumu. Elizabetes II vietā ieradies viņas vecākais dēls, princis Čārlzs.
96 gadus vecā karaliene esot pieņēmusi emocionāli smagu lēmumu neapmeklēt šī gada parlamenta sasaukumu. Viņai esot grūtības pārvietoties un staigāt. Karalienes neierašanās radījusi šaubas par viņas veselības stāvokli.
10. maijā dziedātāja Patriša par godu savam jaunajam singlam viesojās “Star FM” raidījumā “Zoopasta”, dziedātāja raidījuma izskaņā izplūda asarās.
Raidījuma sākumā Patriša bija priecīga par sava jaunā singla prezentēšanu radio.
Dziedātāja darīja zināmu, ka viņas radinieki atrodas gan Krievijā, gan Baltkrievijā, gan arī Ukrainā, bet par Putina sākto karu Ukrainā, viņa konkrētu pozīciju nenorādīja. Patriša apgalvoja, ka ir par mieru un negribot būt neviena pusē.
Patrišas viedoklis pamatīgi samulsināja radījuma vadītājus Jāni Romanovski un Baibu Sipenieci-Gavari, gan radio klausītājus.
Vairāki cilvēki sociālajos tīklos pauda neizpratni par jaunietes teikto:
“Es neesmu nevienā pusē. Nezinot, kurš īsti vainīgs, es esmu pret karu” ir šī laika jēlākā atbilde.
Miss Patrisha arī bija (ir) "es jau neesmu pret vakcīnām, bet es nevakcinēšos, es esmu par brīvu izvēli, uzspiest nedrīkst utt" viedokļa paudēja. Tā kā īsti neesmu pārsteigta par šorīt dzirdēto. Aizdomīgi bieži šīs lietas sakrīt. Bet visu cieņu Baibai un Jānim. 🇺🇦
Man šķiet, ka tā ir arī idiotu, tukšpauru atbilde. Viņi reāli vispār nezina, kas tur notiek, neko nav lasījuši, redzējuši, 0 info. Vispār tāds krievijas iebrukums viņu pasaulē nav. Līdz ar to nav ko atbildēt, bet nevar atzīt, ka neko nezin. Mani novērojumi.
Patriša, reaģējot uz sabiedrības spiedienu, sociālajos tīklos publiskojusi savu versiju par notikušo.
“Lai uzreiz būtu skaidrs un visiem saprotams – jau dienu pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā es, dziedot dziesmu ukrainiski, uzstājos koncertā Ukrainas atbalstam. Jā, ukrainiski. Jo manā ģimenē ir arī ukraiņi. Un es domāju, ka jau tas vien skaidri apliecina manu nostāju par Putina režīma uzsākot karu Ukrainā. Es, tāpat kā citi mūziķi, kas uzstājās koncertā Rīgā, pie Kongresu nama, joprojām esam tikpat vienoti savā atbalstā Ukrainai un ukraiņu cīņai pret okupantu armiju. (..)
Taču, ja man intervijā uzdod jautājumu, kura konteksts ir ārkārtīgi vienkāršs – “sak, tev, Patriša, ir ģimenes sarežģītais stāsts, radinieki dzīvo gan Ukrainā, gan Krievijā, gan Baltkrievijā, tad, lūk, Patriša, pasaki, ko tu par to domā…” Tieši uz šādu jautājumu es arī atbildēju – es esmu pret karu, es esmu pret Putina režīmu, es esmu par mieru.
Un šeit ir lieki jautāt par “pusēm”. Mani radinieki gan Krievijā, gan Baltkrievijā arī ir pret Putinu, pret viņa uzsākto karu. Vai tas nozīmē, ka man būtu jābūt arī pret viņiem – cilvēkiem, maniem radiniekiem Krievijā un Baltkrievija, kuri, tāpat kā es, ir pret šo karu, pret vardarbību, pret cilvēku nogalināšanu Ukrainā? (..)
Es neesmu nevienā no “pusēm” attiecībā pret savas ģimenes locekļiem, jo patiesībā mēs visi – mana ģimene – esam vienā pusē: pret karu.
Lūk, ko es atbildēju uz radio ēterā uzdoto jautājumu. Tieši to un neko citu. Jo jautājums bija par manu ģimeni,” teikts Patrišas ierakstā sociālajos tīklos.
Lielākajos Kremļa propagandas televīzijas kanālos šorīt pievērsta plaša uzmanība 10.maijā pie pieminekļa Pārdaugavā, Rīgā, notikušajām nekārtībām.
Latvijā pieeja Kremļa propagandas medijiem ir bloķēta.
Aģentūras LETA informācijas monitoringa un apstrādes sistēmu apkopotā informācija liecina, ka 11.maija rītā visos lielākajos Krievijas propagandas medijos tika pārraidīti sižeti par notikumiem Rīgā aizvadītajā diennaktī, kad vairāki simti cilvēku atkārtoti devās nolikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā.
Valsts policijas vadība jau iepriekš brīdināja, ka tie, kas būs sanākuši pie pieminekļa Pārdaugavā, kļūs par Kremļa propagandas sižetu aktieriem.
Video
Visi Kremļa propagandas TV kanālu sižeti saturiski ir ļoti līdzīgi, to pamata vēstījums: atmiņas par to, ko Krievijā dēvē par Lielo Tēvijas karu, dzīvos un nevienam, arī varai, neizdosies tās dzēst.
Ziedu licēji un dziesmu dziedātāji sižetos tiek vispārināti par “Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem”, īpaši uzsverot, ka sanākušo vidū ir jaunieši. Šo apstākli propagandisti mēģina pasniegt kā gados jaunāku cilvēku izpratni par to, ka skolās mācot “nepareizas” vēstures interpretācijas par totalitārismu pagātnē un tagadnē.
Latvijā bloķētais propagandas TV kanāls “Первый канал Европа” (1TV) notikušajam veltījis pat vairāk nekā 15 minūtes garu reportāžu, uzsverot, ka notikušais Rīgā esot pats būtiskākais pēdējo dienu kontekstā. Kadrus ar traktora novāktajiem ziediem raidījuma vadītāji dēvēja par “absolūtu cūcību”. Reportāžā ļoti bagātīgi lietoti sociālajos medijos atrodami video no notikumiem pie pieminekļa 10.maijā – jo īpaši nakts stundās, kad sanākušie dziedāja kara dziesmas. Propagandas raidījuma vadītāji pauda pārliecību, ka pie pieminekļa sanākušie ir “patiesi drosminieki un īsta pretestība”, savukārt ziedu atgriešanās ir “mūsu uzvara, specoperācijas uzvara, mūsu vērtību uzvara”.
“Tie ir cilvēki, kas šajā valstī, iztikšu bez epitetiem, atrada sevī spēku un drošsirdību atnākt un izdarīt to. Tāpat jāņem vērā, cik daudz tur ir jauniešu, kas dzied “Katjušu”,” raidījumā teica tā vadītājs.
Vairāku TV kanālu sižetos tika pausts lepnum par to, ka akcijas dalībnieki neizklīda līdz vēlai naktij un dziedāja kara dziesmas. Tas tiek pamatots ar vienu un to pašu sociālajos medijos pieejamo video no aizvadītās dienas notikumiem.
“Первый канал Европа” (1TV) raidījuma vadītāji šorīt pieslēdzās arī tiešsaistes sarunai ar Uzvaras parkā esošo Krievijas propagandas mediju biežu viesi Andreju Tatarčuku, kurš apgalvoja, ka Latvijā divas dienas svinēta tieši Uzvaras diena, nevis pieminēta okupācija vai Ukrainā kritušie. Lai gan ieraksti sociālajos tīklos un notikuma vietā filmētie video liecina, ka 10.maija aktivitātes bija organizētas, Tatarčuks apgalvoja, ka neviens sanākušos neesot organizējis un tā bijusi šo cilvēku pašu griba. Sociālajos medijos pieejamie video gan liecina, ka 10.maijā ziedi atnākušajiem tika dalīti no kāda mikroautobusa netālu pie pieminekļa.
“Tiek izdomāti mākslīgi naratīvi, ka tas ir saistīts ar okupāciju, Ukrainu. Patiesībā tas ir saistīts ar atmiņu par to, ka uzvarēts nacisms,” šorīt, stāvot Uzvaras parkā, sacīja Tatarčuks, vienlaikus kritizējot to, ka Latvijā uzvara pār nacismu tiek dēvēta par jaunas okupācijas sākumu.
Īpašu vērību Kremļa propaganda pievērsa arī iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) intervijai Latvijas Televīzijā, kur viņa sacīja, ka piemineklis, to darot juridiski korekti, būtu jādemontē. TV kanālā “Ren TV International” tika vēstīts, ka Latvijas vara sākusi “absurdu cīņu ar visu, kas atgādina par Uzvaras dienu”. Golubevas teiktais tiek saukts arī par “skandalozu paziņojumu”. Sižetos tiek klāstīts, ka Latvijā šogad liegtas 9.maija svinības, bet 10.maijā sanākušie iedzīvotāji “atteikušies atstāt teritoriju pat tad, kad ieradās policija”.
Savukārt citā kanālā, pārrunājot Golubevas pausto, akcentēts, ka viņai ir “krievisks vārds, krievisks uzvārds”, taču viņas pozīcija ir jocīga. Šo pozīciju gan ministre, kā uzskata raidījuma vadītāji, paužot “ar nolaistām acīm”.
Kremļa mediji mēģina radīt pārliecību, ka pieminekļa nojaukšana radīs ļoti nopietnu pilsonisku konfliktu, īpaši atgādinot pirms 15 gadiem Tallinā notikušo “Bronzas nakti”, kad no Tallinas vecpilsētas tika aizvākts piemineklis padomju karavīriem – tā dēvētais bronzas Aļoša. Toreiz gāja bojā viens no nemieru cēlājiem – Krievijas pilsonis, kuru sadūra kāds cits vandalis. Tikmēr Kremļa mediji melīgi apgalvo, ka nemieros esot gājuši bojā vairāki cilvēki.
Sižetos tika lietotas arī frāzes par Latvijā maršējošiem “”Waffen SS” sekotājiem” un citi tradicionālie Kremļa propagandas izdomājumi.
Kā vēstīts, Valsts policijas vadītājs Armands Ruks šorīt TV3 atzina, ka situācijas attīstību 10.maijā policija nebija paredzējusi un tā bija negaidīta, jo sociālajos tīklos netika manīts, ka kāds organizētu masveida pulcēšanos “atkārtotā 9.maijā”, attiecīgi policija nebija plānojusi pulcēt Pārdaugavā lielākus spēkus.
Ruks atzīmēja, ka tiks sāktas arī lietas pret atsevišķiem sabiedrības līderiem, kas mudināja pulcēties pie pieminekļa.
Viņaprāt, situācijas eskalāciju vakar izraisīja ziedu novākšana pie pieminekļa no rīta, bet tālāk jau policija cīnījusies ar sekām. Valsts policijas vadītājs noliedza, ka policija būtu bijusi tā, kas aicināja novākt ziedus – tas bijis pašvaldības atbildības jautājums.
Policijā ir uzsākta iekšējā dienesta pārbaude, lai izvērtētu policijas amatpersonu rīcību un lēmumus konkrētajā situācijā un ko varēja darīt labāk.
Latvijas izglītības iestāžu mācībspēkiem netiek apmierinātas pamatvajadzības, pedagogi ir izdeguši un uz kritiskas robežas, iepazīstinot ar pētījuma “Skolotāju balss” rezultātiem, uzsvēra izglītības speciāliste, uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča.
Pēc izglītības jomas uzņēmuma “Lielvārds” pasūtījuma veiktais pētījums “Skolotāju balss” atklājis būtiskus izaicinājumus, ar kuriem saskaras izglītības nozare Latvijā. Kā vienu no lielākajām problēmām “Lielvārda” vadītājs Andris Gribusts izcēla skolotāju pārstrādāšanos – puse jeb 46% pedagogu vidēji strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, kas ietekmē darba un privātās dzīves kvalitāti.
60% skolotāju aptaujā vērtējuši, ka viņiem pietrūkst laika, lai paveiktu savus darba pienākumus vēlamajā kvalitātē.
“Lielvārda” Kompetences centra vadītāja Dana Narvaiša izcēla arī psiholoģiskos faktorus, kas ietekmē skolotāju darbu un izglītības kvalitāti kopumā – trešdaļa skolotāju jūtas demotivēti, un divas trešdaļas jeb 68% pedagogu uzskata, ka skolotāja statusa vērtējums pēdējo piecu gadu laikā nav audzis.
Narvaišas skatījumā, šie dati liecina, ka skolotāji nejūtas novērtēti, kas savukārt nenāk par labu profesijas prestižam un ir viens no iemesliem pedagogu trūkumam. Arī Tuča piebilda, ka valstiskā līmenī ir jādomā par skolotāju profesijas prestižu.
Diskusijā izglītības eksperti sprieda par nepieciešamajiem nodrošinājumiem, kas būtiski uzlabotu mācībspēku darba vidi. Tuča norādīja, ka trūkst ilgtermiņa plāna valstiskā līmenī, ar kuru varētu risinātu praktiskas un strukturālas problēmas – skolotāju pārslodzi, zemo jaunu skolotāju piesaisti un citas.
Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere pauda viedokli, ka ir nepieciešams skolu infrastruktūras labiekārtojums un tehnoloģiju nodrošinājums, ko vajadzētu veicināt ar pašvaldību atbalstu. Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns piebilda, ka būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgus resursus visiem skolotājiem, lai nerastos neveselīga konkurence un lai būtu iespējams veicināt skolotāju sadarbību, tādējādi mazinot pedagogu laika trūkuma problēmu.
Pētījuma “Skolotāju balss” dati liecinot, ka tehnoloģiju nodrošinājums būtiski efektivizē skolotāju darba procesu, ļaujot ietaupīt laiku, piemēram, materiālu sagatavošanas procesā. Kā apgalvoja Gribusts, esot novērojama pozitīva tendence skolotājiem mācību procesā uzticēt tehnoloģiju lietošanu arī pašiem skolēniem – 76% pedagogu ir atzinuši, ka jūtas ērti, ļaujot skolēniem izmantot tehnoloģijas.
Ja Krievija neizmaksās pensijas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, tiem būs jāparedz sociālā palīdzība, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā sacīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Ierēdne uzsvēra, ka pašlaik nav nekādu indikāciju, ka Krievija varētu pārtraukt pensiju izmaksāšanu Krievijas pilsoņiem Latvijā, bet, ja šāda situācija radīsies, tad, pirmkārt, LM izvērtēs, vai tā nav vienkārša naudas pārskaitīšanas aizkavēšanās, bet, ja tomēr nauda netiks pārskaitīta, tad valsts nodrošinās šo iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
“Valstij ir jānodrošina, lai cilvēks varētu nopirkt preces pamatvajadzībām,” uzsvēra Jakaite, papildinot, ka Krievijas pensiju saņēmēji Latvijā ir gan Krievijas pilsoņi, gan nepilsoņi. Apmēram 80% no pensiju saņēmējiem ir sievietes. Krievijas likumdošana sievietēm savulaik deva iespēju pensionēties daudz jaunākā vecumā nekā Latvijā.
Saskaņā ar Krievijas ziņu aģentūras “RIA Novosti” informāciju, Krievija domā ārzemēs dzīvojošajiem krieviem pensijas, kuru izmaksa nav iespējama sankciju dēļ, ieskaitīt Krievijā atvērtos kontos rubļos.
Latvijas grupai “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad” otrdienas vakarā neizdevās iekļūt 66.starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā.
“Citi zēni” Itālijas pilsētā Turīnā uz skatuves kāpa pirmajā pusfinālā ar otro kārtas numuru.
Pēdējais Latvijas pārstāvis, kurš iekļuva Eirovīzijas finālā, bija Justs Sirmais 2016.gadā. Viņš ar Aminatas Savadogo sarakstīto dziesmu “Heartbeat” ierindojās 15.vietā.
Šogad no pirmā pusfināla Latviju apsteidza un finālam kvalificējās Šveice, Moldova, Ukraina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Armēnija, Islande un Grieķija.
Video
Grupa “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad” tiesības pārstāvēt Latviju šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva, uzvarot Latvijas Televīzijas rīkotajā dziesmu konkursā “Supernova 2022”.
Muzikālo apvienību veido vokālists Jānis Pētersons, vokālists un saksofonists Dagnis Roziņš, taustiņinstrumentālists Reinis Višķeris, ģitārists Krišjānis Ozols. Grupā bungas spēlē Toms Kagainis, bet basu – Roberts Memmēns.
Eirovīzijas otrais pusfināls notiks ceturtdien, 12.maijā, bet fināls – sestdien, 14.maijā.
Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).
1964.gadā tapušais portrets “Shot Sage Blue Marilyn” kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.
Video
Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā “Christie’s”.
Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna “Salvator Mundi” (“Pasaules glābējs”), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.
“Shot Sage Blue Marilyn” jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.
10. maijā, pēc ilgas slimības mūžībā devies Dailes teātra aktieris Pēteris Liepiņš.
“Dziļās sērās ziņojam, ka pēc ilgas slimības šodien mūžības ceļos devies mūsu Pēteris Liepiņš. Esam zaudējuši sirsnīgu, atsaucīgu, ar lielisku humora izjūtu apveltītu kolēģi, kurš mīlēja teātri un kuru mīlēja teātrī. Esam zaudējuši izcilu aktieri, kura mums ļoti ļoti pietrūks,” vēstīts Dailes teātra sociālajos tīklos.
Liepiņš mācījies Meņģeles pamatskolā, pēc tam – Ērglu vidusskolā. Pēc skolas beigšanas un dienesta Padomju armijā iestājies Dailes teātra ceturtajā studijā, kuru beidzis 1971.gadā.
Vienlaikus viņš ieguva Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes augstāko izglītību specialitātē “Profesionālā teātra un kino aktieris”. Liepiņš bija Dailes teātra aktieris kopš 1966.gada
1973.gadā Liepiņš kļuvis par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, 1986.gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu.
Savukārt 2002.gadā viņš saņēma balvu, kas nosaukta viņa vecākā brāļa Edgara Liepiņa vārdā. 2002.gadā aktieri apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
No 15.maija sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas aizsargmaskas, paredz šodien Ministru kabinets atbalstītie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka atcelti visi epidemioloģiskās drošības pasākumi, samazinoties Covid-19 izplatības riskam līdz zemam līmenim, kas varētu tikt sasniegts maijā.
Jau ziņots, ka vairums Covid-19 ierobežojumu Latvijā tika atcelti no 1.aprīļa. Faktiski vienīgā prasība, kas palika spēkā uz plašāku sabiedrību, ir masku nēsāšana sabiedriskajā transportā, ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
Sabiedriskajā transportā gan jau pašlaik redzams, ka liela daļa pasažieru sejas maskas nelieto vai arī tās uzliek tikai uz brīdi, kamēr iekāpj transportā.
Lietuvas parlaments otrdien vienbalsīgi nobalsoja par rezolūciju, ar kuru Kremļa karš Ukrainā tiek atzīts par ukraiņu tautas genocīdu un Krievija – par terorismu atbalstošu un īstenojošu valsti.
Rezolūcija tika pieņemta ar 128 Seima deputātu atbalstu, neviens no klātesošajiem deputātiem nebalsoja pret un neatturējās.
Seima pieņemtajā rezolūcijā teikts. ka Krievijas bruņotie spēki un algotņi Ukrainas teritorijā ir pastrādājuši masveidīgus kara noziegumus, jo īpaši Bučā, Irpiņā, Mariupolē, Borodjankā un Hostomeļā.
Kā pausts dokumentā, nogalinot veselas ģimenes, arī bērnus, nolaupot un izvarojot cilvēkus, ņirgājoties par cilvēkiem un noslepkavoto un kritušo līķiem, nodoms ir pilnībā vai daļēji iznīcināt ukraiņu tautu un salauzt tās garu.
“Seims Krievijas Federācijas bruņoto spēku un tās politiskās un militārās vadības pilna mēroga agresiju – karu – pret Ukrainu atzīst [..] par genocīdu pret ukraiņu tautu,” lasāms rezolūcijā.
Tajā arī uzsvērts, ka visi noziedznieki ir jāsauc pie atbildības un starptautiskajai sabiedrībai ir jāizveido Īpašais starptautiskais kara noziegumu tribunāls, lai izmeklētu un izvērtētu Krievijas agresijas pret suverēno Ukrainu noziegumu.
Lietuvas parlaments aicina tribunālam piešķirt pilnvaras izdot starptautiskus aizturēšanas orderus un nenoteikt imunitāti valstij vai valsts vadītājiem, valdībai un citām amatpersonām.
“Krievijas Federācija, kuras bruņotie spēki apzināti un sistemātiski bombardē civilus mērķus, ir valsts, kas atbalsta un pastrādā terorismu,” secināts Lietuvas Seima pieņemtajā rezolūcijā.
Kopš Krievija 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, dzīvību zaudējuši tūkstošiem ukraiņu un iznīcinātas daudzas civilās ēkas, kā arī tiek ziņots par Ukrainas sieviešu un bērnu izvarošanu, kā arī cilvēku nolaupīšanu un citiem noziegumiem.
Līdzīgas rezolūcijas jau pieņēmuši arī Latvijas un Igaunijas parlamenti.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis vēl četrus Krievijas pilsoņus.
Ministrs mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka nevēlamo personu sarakstā iekļauts dziedātājs Filips Kirkorovs, mākslinieks un humorists Vladimirs Vinokurs.
Tāpat valstij nevēlamo personu sarakstā iekļauts komiķis Jevgēnijs Petrosjans un mākslas vingrošanas trenere Irina Viner-Usmanova.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauta jau virkne Krievijas pilsoņu.
Laiks mieram un atpūtai dzīvē ir tikpat svarīgs kā plaukstoša karjera. Darba un privātās dzīves līdzsvaru ir grūti ievērot. Ir cilvēki, kuri izvēlējušies sev nepiemērotu profesiju vai tādi, kuriem došanās uz darbu sagādā daudz stresa. Šīm zodiaka zīmēm ir vajadzīgas brīvdienas un regulāri atvaļinājumi!
Zivis
Mēs visi priecājamies par brīvdienām, bet Zivis uzskata, ka atvaļinājumi ir sviests un darbs ir viņu ikdienas maize. Viņi smagi strādā līdz pat izdegšanai un ir jāglābj ar eksotiskām brīvdienām. Zivīm atvaļinājums ir kā terapija, jo šīs horoskopa zīmes pārstāvji visu savu laiku un enerģiju velta darbam, kad arī rada problēmas attiecībās ar otro pusīti.
Auns
Auni pavada garas brīvdienas, lai satiktos ar draugiem un regulāri ballētos. Auniem ļoti patīk tērēties un atvaļinājums ir tas laiks, kurā šī tērēšanās var rezultēties ar parādiem. Auns ir kaislīgas dabas cilvēks un finanses nav šīs horoskopa zīmes stiprā puse.
Vēzis
Šī ir vienīgā zīme, kura neplāno nākamo atvaļinājumu, pirms esošā atvaļinājuma beigām. Vēzis ir ļoti jutīgs cilvēks un atvaļinājumu vēlēsies pavadīt pēc iespējas mierīgāk, ja vēlies doties neskaitāmās ekskursijās, tad vēzis nebūs tavs sabiedrotais.
Ūdensvīrs
Ūdensvīri gandrīz vienmēr izvēlas spēcīgu karjeru, un viņi parūpējas, ka arī viņu tuvie draugi un partneri ir tikpat ambiciozi. Lai gan tas var šķist motivējoši, tas nodrošina, ka viņi jūt spiedienu gūt panākumus. Ūdensvīriem patīk paņemt brīvdienas, lai atbrīvotos no stresa.
Britnija Spīrsa jau kārtējo reizi pārsteigusi savus “Instagram” sekotājus. Viņa dalījusies ar fotogrāfijām, kurās redzama kaila. Savas intīmās vietas viņa aizsegusi, turot rokās suni.
Nieka 14 stundās šīs fotogrāfijas saņēmušas 1 miljonu “patīk”. Vairums cilvēku atbalsta dziedātājas pārdrošās publikācijas, bet ir daļa fanu, kuriem šī rīcība šķiet neadekvāta. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā Britnija aizrāvusies ar savu kailfoto uzņemšanu.
Video (jau pirms 4 mēnešiem dziedātāja savā “Instagram” ievietoja citus kailfoto)
Britnija Spīrsa šā gada aprīlī paziņoja, ka viņas un līgavaiņa Sema Asgarija ģimenē gaidāms mazulis. Par saderināšanos pāris paziņoja pagājušā gada septembrī. Dziedātājai ir divi pusaudžu vecuma dēli no iepriekšējās laulības ar horeogrāfu Kevinu Federlainu.
2021. gada novembrī Losandželosas tiesnese Brenda Penija izbeidza aizbildniecību, kurā popmūzikas zvaigzne Britnija Spīrsa bija atradusies 13 gadus!
ASV pirmā lēdija Džila Baidena svētdien ieradusies Ukrainā, kur Užhorodā tikās ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kundzi Olenu.
Džila Baidena ieradās Ukrainā no Slovākijas, kur apmeklēja pierobežas apgabalus un tikās ar ukraiņu bēgļiem. Viņas vizīte Ukrainā iepriekš tika turēta noslēpumā.
Džila Baidena tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju Aizkarpatu apgabala pilsētā Užhorodā pie skolas, kur izmitināti bēgļi no citām Ukrainas vietām.
Video
Satiekoties Olena Zelenska saņēma no Džilas apskāvienu un ziedus.
“Es vēlējos ierasties Mātes dienā. Man šķita, ka ir svarīgi parādīt ukraiņu tautai, ka šis karš ir jāaptur, un šis karš ir bijis nežēlīgs un ka ASV iedzīvotāji atbalsta Ukrainas tautu,” sacīja ASV pirmā lēdija.
Zelenska pateicās Baidenai un nodēvēja viņas vizīti par ļoti drosmīgu rīcību.
ASV pirmā lēdija pavadīja Ukrainā aptuveni divas stundas.
Piektdien un sestdien Džila Baidena viesojās Rumānijā.
Neraugoties uz aicinājumu šodien nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, šodien Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, dodas cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus, novēroja aģentūra LETA.
Šogad ļaudis pie pieminekļa ierodas daudz mazākā skaitā nekā citus gadus un arī mazāk pompozi, ņemot vērā noteikto aizliegumu lietot padomju režīmu slavinošu simboliku. Atnākušajiem līdz piemineklim nav iespējams nokļūt, jo tā pakājē novietoti galdi, uz kuriem var atstāt ziedus, kurus savukārt tuvāk pieminekļa neiežogotajai daļai aiznes speciāli šim nolūkam nolīgti cilvēki.
Rīta pusē nolikt ziedus bija ieradušies Krievijas vēstniecības pārstāvji, tostarp vēstnieks Mihails Vaņins. Vēstniecības pārstāvjiem tika ļauts pašiem nolikt ziedus tuvāk piemineklim. Vēstniecības pārstāvji pie pieminekļa ilgi neizturējās un ātri vien klusējot devās prom.
Starp ziedu nolicējiem vērojami arī Latvijas Krievu savienības un partijas “Saskaņa” pārstāvji, piemēram, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (LKS) un Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S).
Video
Tāpat pie pieminekļa ieradās kādreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.
Pēc policijas aplēsēm, šodien līdz plkst.11 padomju pieminekli Pārdaugavā bija apmeklējuši apmēram 300 cilvēku. Policija konstatējusi atsevišķus gadījumus, kad personas, kuras devušās Uzvaras parka virzienā, piespraudušas Georga lentas vai nozīmītes. Kādai persona arī mēģinājusi skaļrunī atskaņot Krievijas himnu. Konstatēts viens gadījums, kad persona mugurā uzvilkta žakete ar piespraustām medaļām. Pēc pārrunām ar policiju iepriekšminētās darbības nekavējoties tika pārtrauktas, bet aizliegtie simboli – noņemti.
Savukārt Ķengaragā likumsargi pamanījuši un apturējuši kādu automašīnu, uz kuras “V” formā bijusi pielipināta Georga lenta. Lenta noņemta, bet par notikušo sākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas un kara noziegumu slavinošu simboliku izmantošanu.
Policijas iecirknī šobrīd nogādātas divas personas. Viena sieviete aizturēta par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolikas – Georga lentes lietošanu un nevēlēšanos novērst pārkāpumu, savukārt vēl viena persona – par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā un sīko huligānismu.
Valsts policija atgādina, ka šodien īpašu uzmanību pievērsīs, lai netiek izmantoti, piemēram, stilizēti formastērpi, Georga lenta, simboli “Z” un “V”, apkrāsoti transportlīdzekļi vai citi simboli, kas slavina vai attaisno karu. Arī Krievijas karoga izmantošana tiks vērtēta kā karu atbalstoša simbolika. Šādi pārkāpumi šodien netiks pieļauti un iedzīvotājiem ir jārēķinās ar atbildību – sākot ar administratīvo un beidzot ar kriminālatbildību.
Šorīt Liepājā īsi pirms plkst.7 konstatēts bojāts piemineklis un uz tā uzkrāsots uzraksts “Okupanti”. Par šo notikumu ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, tiek skaidroti notikušā apstākļi.
“Ir saprotamas iedzīvotāju emocijas un vēlme paust savu nostāju pret Krieviju, tomēr aicinām iedzīvotājus neiesaistīties huligāniskās un provokatīvās darbībās, tai skaitā īpašumu bojāšanā,” uzsver Valsts policija.
Valsts policija kopā ar citiem dienestiem turpina uzraudzīt sabiedrisko kārtību un drošību atbilstoši iepriekš sagatavotam plānam.
Arī Daugavpilī cilvēki pie piemiņas memoriāla nepulcējas masveidā, taču nepārtraukti ierodas nolikt ziedus. Vainagu nolikuši arī Baltkrievijas konsulāta pārstāvji un citas organizācijas.
Tāpat, izejot ierasto gājiena ceļu, kas šogad nav atļauts, no Slavas skvēra līdz mūžīgajai ugunij kopā ar ģimeni ziedus ieradies nolikt Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (LKS), novēroja aģentūra LETA.
Savukārt pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S) jau pirmdienas rītā publiskojis fotoattēlu no Dubrovina parka. Pēc viņa paustā, “šodien atnākt un manas ģimenes vārdā nolikt ziedus – tas ir veltījums manas dzimtas vēsturei”.
Parkā notiekošo uzmana policijas darbinieki. Aģentūra LETA novēroja, ka ziedu nolikšana notiek klusi un bez konfliktiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien uzrunā Sarkanajā laukumā atsaucies uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, aicinot karaspēku gūt uzvaru karā Ukrainā.
Maskavā notikušas svinības un militārā parāde par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju.
Uzrunājot militārpersonas Sarkanajā laukumā, Putins nosodīja “ārējos draudus”, kuru mērķis esot novājināt un sašķelt Krieviju, kā arī kārtējo reizi apgalvoja, ka NATO radot draudus tieši pie Krievijas robežām.
Putins savā uzrunā vērsās pie karavīriem, kas pašreiz karo Ukrainas Donbasa reģionā, ko Krievija solījusi “atbrīvot” no “ukraiņu okupācijas”.
Krievija 24. februārī sāka neizprovocētu iebrukumu Ukrainā un Krievijas karaspēks Ukrainas teritorijā jau pastrādājis šausminošus kara noziegumus, tai skaitā civiliedzīvotāju masu slepkavības.
“Dzimtenes aizstāvēšana, kad tiek izlemts tās liktenis, vienmēr ir bijusi svēta. Šodien jūs cīnāties par mūsu tautu Donbasā, par Krievijas drošību, mūsu dzimteni,” tajā pašā laikā paziņoja Putins.
Savā 11 minūtes ilgajā runā Kremļa saimnieks neprognozēja, cik ilgi karš varētu turpināties, kā arī nesniedza pārskatu par gūtajiem panākumiem, kas patiesībā ļoti pieticīgi un nesuši iebrucējiem vienīgi milzu zaudējumus.
Putins ir bieži salīdzinājis iebrukumu Ukrainā, kas esot atbrīvojama no “nacistiem”, ar Padomju Savienības cīņu ar nacistisko Vāciju.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trāpīgi norādījis, ka tieši Krievija agresija pret Ukrainu atgādina nacistu zvērības.
Aizsardzība no nevēlamas grūtniecības, labāka pasšajūta un augstāka dzīves kvalitāte – pareizi izvēlēta kontracepcijas metode sievietei var sniegt virkni ieguvumu. Kā atrast dzīvesveidam piemērotāko kontracepciju, kādu daļu šīs izvēles veic sieviete pati un kas paliek ārsta pārziņā, stāsta ginekoloģe, dzemdību speciāliste Dr. Dace Matule.
Labākā formula – sievietes vēlmes apvienojumā ar ārsta zināšanām
Pareizajai kontracepcijas metodei ir milzīga nozīme, jo tas ir ilgtermiņa pasākums: kontracepcija ir vajadzīga no dzimumdzīves sākšanās, ko daudzi jaunieši mūsdienās piedzīvo jau 14–16 gadu vecumā, līdz pat menopauzei. Pats galvenais priekšnoteikums, lai sieviete izvēlētos piemērotāko kontracepcijas metodi, ir spēja veidot atklātu sarunu ar ārstu. Ginekologa apmeklējums ir intīma procedūra, un tās veiksmīgai norisei ir ļoti svarīga savstarpēja uzticēšanās: šīs konsultācijas laikā sievietei būtu jāsaņem atbildes uz visiem svarīgajiem jautājumiem gan par savu veselību, gan kontracepciju.
“Nedomāju, ka pastāv universāli ieteikumi, kā rast veiksmīgu, komfortablu un abpusēji pieņemamu saskarsmi. Ārstu darbības stili mēdz atšķirties: kādai ārsts sniegs tieši to saskarsmi, kādu viņa ir gaidījusi, taču citai pacientei saikne ar šo pašu ārstu neizveidosies, tāpēc viņa meklēs citu speciālistu. Galvenais, lai paciente būtu apmierināta ar vizīti un spētu sadzirdēt ārsta ieteikumus. Tā kā vizītē pie ginekologa saruna notiek par pacientes seksualitāti un dzimumdzīvi, ārstam ir jāspēj sniegt drošības sajūtu, un sievietei ir jāatrod ārsts, kurš viņai tādu sniedz,” uzsver Dr. Dace Matule.
Jebkura lēmuma pamatā ir sievietes vēlēšanās vai nevēlēšanās lietot kādu noteiktu kontracepcijas metodi, savukārt ārsts ar savām zināšanām palīdz izvērtēt, vai šāda metode sievietei būtu piemērota. “To, kādu kontracepciju izvēlēties, ietekmē ļoti daudzi faktori. Kontracepcijas efektivitāte un iespējamās blaknes ir saistītas ar pacientes slimības vēsturi, pašreizējo vispārējās veselības un reproduktīvo orgānu stāvokli, vecumu un ķermeņa masas indeksu, dzemdību un grūtniecību skaitu, mēnešreižu ciklu un norisi, to, vai sieviete smēķē un lieto medikamentus, vai ir problēmas ar sirds-asinsvadu sistēmas darbību, vai gadās migrēnas lēkmes. Tāpēc tikai tad, kad iegūta visaptveroša informācija, paciente un ārsts kopā var pieņemt izsvērtu lēmumu,” stāsta Dr. Dace Matule.
Tomēr, izvērtējot jebkuru kontracepcijas metodi, jāpatur prātā divi būtiski aspekti. Pirmkārt, tas, cik efektīva ir katra metode – ja sieviete izvēlas nedrošu metodi, viņai jāapzinās, ka var iestāties grūtniecība. Otrkārt, jāsaprot, vai sieviete izvēlēto metodi varēs lietot pareizi, lai tā būtu efektīva. Piemēram, izvēloties hormonālās kontracepcijas tabletes, tās jālieto regulāri katru dienu, kontracepcijas plāksteri jāatceras nomainīt reizi nedēļā u. tml.
Kontracepcijas tabletes – ne tikai kontraceptīvos nolūkos
Dr. Dace Matule savā praksē sastop daudz nedzemdējušu sieviešu, kuras ļoti bieži izvēlas hormonālās kontracepcijas tabletes galvenokārt sāpīgu mēnešreižu atvieglošanai un asiņošanas samazināšanai. Tomēr savi nekontraceptīvie ieguvumi ir jebkurā vecuma grupā, lietojot dažādas metodes – gan hormonālās kontracepcijas tabletes, gan intrauterīno spirāli, maksts riņķi vai hormonālo plāksteri. Regulārs cikls, mazāk sāpīgas mēnešreizes, mazāks diskomforts, kas saistīts ar spontānu menstruālo ciklu – tie ir būtiski ieguvumi sievietes pašsajūtai un dzīves kvalitātei jebkurā vecumā. Turklāt mazāks asins zudums palīdz izvairīties no dzelzs deficīta un līdz ar to skābekļa deficīta svarīgos orgānos.
Daudz nekontraceptīvo ieguvumu ir arī perimenopauzē pirms klimaksa iestāšanās – regulārs menstruālais cikls, prognozējamas asiņošanas, samazināts asins zudums un karstuma viļņi, aizsardzība pret osteoporozi. Hormonālo kontracepciju var lietot perimenopauzē līdz 54–55 gadu vecumam un tad, vadoties pēc pašsajūtas, pāriet uz hormonus aizvietojošu terapiju.
Būtiska ir arī pēcdzemdību kontracepcija sievietēm, kuras ilgstoši baro bērniņu ar krūti un kurām atjaunojas menstruālais cikls, bet nākamo grūtniecību sieviete vēl neplāno.
Kontracepcija nav līgums uz mūžu, bet konkrēta dzīves perioda “apdrošināšana”
“Visām sievietēm un visiem pāriem nav obligāti jālieto hormonālā kontracepcija. Ļoti svarīgs ir partnera faktors. Ja partneris nav pastāvīgs, ir tikai viens noteikums: nav prezervatīva – nav seksa, un hormonālo kontracepciju var pievienot vien papildu drošībai. Ja ir regulārs partneris, tāpat jāņem vērā partnera vecums un veselības stāvoklis, pāra plāni attiecībā uz grūtniecības plānošanu. Katras sievietes gadījums ir individuāls. Jā, vairāk nepamatotu bažu sievietēm saistās tieši ar hormonālo kontracepciju – šķiet, ka noteikti pieaugs svars, noteikti būs depresija, noteikti jāveic hormonu analīze, lai piemeklētu labākās tabletes. Bet tas nebūt nav obligāti, daudz svarīgāks ir sievietes kopējais veselības stāvoklis un reproduktīvo orgānu stāvoklis,” stāsta Dr. Dace Matule.
Tāpat kā daudzas citas medicīnas un zinātnes jomas, arī hormonālā kontracepcija piedzīvo nozīmīgu evolūciju. Mūsdienās pieejamie preparāti nav salīdzināmi ar tiem, kādus lietoja iepriekšējā paaudze un kas lielā mērā ir radījuši virkni dažādu aizspriedumu pret hormonālo kontracepciju kopumā. Nu arī Latvijā ir pieejamas kontracepcijas tabletes ar jaunu estrogēnu – estetrolu. Tas ir dabisks estrogēns, kas salīdzinājumā ar līdz šim pieejamajiem darbojas citādi – tam ir neitrāla iedarbība uz aknām, līdz ar to minimāla ietekme uz, piemēram, krūts audu šūnām un pierādīts augstāks drošības profils. Ja sieviete bažījas par hormonālās kontracepcijas ietekmi uz savu organismu, tomēr viņai šķiet, ka hormonālā kontracepcija būtu ērts risinājums, šis ir viens no ceļiem, kuru var izvēlēties.Dr. Matule uzsver – izvēloties kontracpecijas metodi, paciente un ārsts ir nonākuši tikai pusceļā. Sarunai noteikti ir jāturpinās, sevišķi uzsākot lietot hormonālo kontracepciju – pēc trim mēnešiem būs skaidrs, kā paciente ar konkrēto līdzekli sadzīvo: “Ja paciente ar izvēlēto līdzekli nejūtas labi, ir iespēja nomainīt hormonālās kontracepcijas tabletes uz citām un izvēlēties tādas, kas sniedz ieguvumus veselībai un pašsajūtai. Pirmā neveiksme nebūt nenozīmē, ka hormonālajai kontracepcijai jāatmet ar roku.”
Lai jebkura kontracepcija darbotos efektīvi, tā ir pareizi jālieto, tas attiecas ne tikai uz hormonālās kontracepcijas tabletēm. “Neviena kontracepcijas metode nav neatgriezeniska vai nepārejoša, izņemot vazektomiju vīriešiem vai olvadu nosiešanu sievietēm. Kontracepcija nav līgums uz mūžu, ir ļoti daudz iespēju, taču svarīga ir pacientes līdzestība un dzīves prioritāšu apzināšanās, kas nosaka, uz cik ilgu laiku viņa vēlas izsargāties no grūtniecības, un lielā mērā palīdz izvēlēties īsto metodi,” rezumē Dr. Dace Matule.
ANO labas gribas vēstniece Andželīna Džolija dalās ar iespaidiem, kurus guvusi, viesojoties Ukrainā.
Savā “Instagram” viņa publicējusi fotogrāfijas, kurās redzama apciemojot bērnus vienā no Ļvivas slimnīcām. Andželīna publicējusi fotogrāfiju ar akmeni, kuru viņai parādījusi kāda maza meitenīte.
“Kad pirms dažām dienām biju Ļvivā, man parādīja “īpašo akmeni”, ko bija atradusi maza meitene. Mazā meitene nesaprata, ka akmens, ar kuru viņa spēlējās, patiesībā ir spridzekļa gabals. Turot to plaukstā, var just, ka tas ir robains un smagāks, nekā varētu iedomāties, bet tā spožums un neparastā āriene noteikti piesaistīja bērna uzmanību.
Video
Kad sprāgst bumba, tad trieciena punkta tuvumā esošo cilvēku ķermeņos ieduras asas smagā metāla lauskas. Daudziem bērniem, kuri bija klāt Kramatorskas dzelzceļa stacijas spridzināšanā, nesen no ķermeņa tika izņemti šrapneļa gabali – tas bijis grūts un ārkārtīgi sāpīgs process. Spridzekļu fragmenti, kas atrodas tuvu dzīvībai svarīgiem orgāniem, bija pārāk bīstamās ķermeņa vietās, lai tos izņemtu, un tie palika dažu bērnu ķermeņos,” tā savā “Instagram” rakstīja Andželīna Džolija.
Bekingemas pils darījis zināmu, ka 95 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II tradicionālos Karaliskos dārza svētkus šogad neapmeklēs. Pēdējo reizi karaliene Elizabete II dārza svētkus apmeklēja 2019.gadā.
Dārza svētki norisināsies 12. maijā sadarbībā ar labdarības organizāciju “Not Forgotten”. Preses paziņojumā teikts, ka karaliene, visticamāk, klātienē nepiedalīsies arī citos maija un jūnija pasākumos. Tuvākajā laikā karalienei vajadzētu ierasties uz četriem saviesīgiem pasākumiem, kuros viņai stundu jāstāv kājās un jāsveicina apmeklētāji.
Paziņojumā teikts: “Viņas Augstību karalieni šī gada dārza svētkos pārstāvēs citi karaliskās ģimenes locekļi. Sīkāka informācija sekos vēlāk.”
Video
Lielbritānijas iedzīvotāji soctīklos nobažījušies, vai 95 gadus vecajai karalienei ir problēmas ar veselību?
Miermīlīgajā Meru pilsētā sacelta pamatīga trauksme pēc tam, kad kāds ciema iedzīvotājs pamanīja dzīvžogā slēpjamies lauvu!
Šīs ziņas satrauca daudzus ciema iedzīvotājus un tādēļ tie sazinājās ar Kenijas savvaļas dzīvnieku dienestu, dienests secināja, ka tā bijusi viltus trauksme.
Trīs bruņoti darbinieki piesardzīgi tuvojās vietai, kurā manīta lauva. Atklājās, ka dzīvžogā ir nevis īsts lauva, bet iepirkuma maiss ar lauvas galvas apdruku.
Video (cilvēki savos “Twitter” kontos dalās ar komentāriem par šo notikumu)
BBC vēsta, ka “bīstamās lauvas” maisu dzīvžogā bija ielicis mājas saimnieks. Viņš maisā bija ievietojis dažus avokado koka stādus, lai novērstu to izžūšanu. Kāds vietējais iedzīvotājs apgalvoja, ka pēdējā laikā nav saņemti ziņojumi par klaiņojošām lauvām, bet daži mājlopi gan ir pazuduši!
Kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā grupa Kalušas orķestris ir kļuvusi par “Eirovīzijas 2022” favorītu. Ukrainas grupai tiek prognozēta uzvara konkursā.
Nedēļu pirms 2022. gada “Eirovīzijas” sākuma bukmeikeri mainīja savas prognozes, Ukrainas pārstāvjiem dodot visaugstāko procentu koeficientu – 42 procentus. Tas ir lielākais procentu skaits dziesmu konkursa vēsturē!
Video
Otrajā vietā ierindojās Itālija (15 procenti), kura ilgu laiku atradās tabulas pirmajā vietā, trešajā bija Zviedrija (11 procenti). Ceturtā vieta prognozēta Lielbritānijas pārstāvie (7 procenti), bet piektā vieta prognozēta dalībniecei no Spānijas (4 procenti).
9.maijā pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, norāda Valsts drošības dienests (VDD), uzsverot, ka provokāciju mazināšanai likumsargi veikuši preventīvas pārrunas ar vairākiem desmitiem prokremliski noskaņotu personu.
Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku nežēlīgos kara noziegumus Ukrainā, VDD 9.maijā aicina iedzīvotājus neapmeklēt tā dēvēto “uzvaras” pieminekli un citus Latvijas okupāciju slavinošus monumentus, aģentūru LETA informēja VDD.
9.maijs šogad Latvijā ir pasludināts par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, un publiski pasākumi, kuros tiek glorificēta PSRS īstenotā Latvijas okupācija vai pausts atbalsts Krievijai, nav savienojami ar 9.maijam piešķirto sēru dienas statusu.
Video
Pulcēšanās un ceremoniāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem dienesta vērtējumā uzskatāma par klaju necieņas izrādīšanu tiem miljoniem cilvēku, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā vai smagi cietuši PSRS komunistiskā režīma dēļ.
Par klaju necieņu uzskatāma arī individuāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem, kā arī jebkura cita publiska darbība Krievijas atbalstam. Vienlaikus minētās darbības ir arī pašreizējo Krievijas noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu netieša attaisnošana.
“Šogad Krievija kārtējo reizi ir apliecinājusi sevi kā agresorvalsti, kura savu imperiālisko ambīciju vārdā gatava klaji ignorēt citas neatkarīgas valsts pašnoteikšanās tiesības, bez žēlastības nogalināt tās iedzīvotājus, iznīcināt slimnīcas, skolas un citus svarīgus objektus, kas Krievijai nerada ne mazāko apdraudējumu,” saka VDD priekšnieks Normunds Mežviets.
VDD šogad pievērš pastiprinātu uzmanību ar 9.maiju saistītajām norisēm Latvijā un informatīvajā telpā, lai identificētu iespējamus apdraudējumus Latvijas nacionālās drošības interesēm. Savā darbā VDD cieši sadarbojas ar Valsts policiju (VP). Arī 9.maijā VDD strādās intensīvā režīmā.
VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka 9.maijā pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, sevišķi – ierastajās 9.maija pasākumu norises vietās. Līdz šim, identificējot ieceres vai gatavošanos provokatīvām darbībām, VDD ir veicis preventīvas pārrunas ar vairākiem desmitiem prokremliski noskaņotu personu, brīdinot par iespējamo atbildību par šādām aktivitātēm. Vienlaikus provokācijas 9.maijā nav pilnībā izslēdzamas.
Lai gan valstī ir noteikts aizliegums Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienā rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, VDD vērtējumā 9.maijā iespējami mēģinājumi apiet šo aizliegumu. Tāpat 9.maijā pastāv konfrontācijas riski starp prokremliski noskaņotām personām un sabiedrības pārstāvjiem, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
VDD aicina iedzīvotājus 9.maijā atturēties no reaģēšanas uz provokatīvām darbībām, kā arī neiesaistīties prettiesiskās aktivitātēs. Krievijas bruņoto spēku īstenoto kara noziegumu attaisnošana un slavināšana netiks tolerēta.
VDD atgādina, ka par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, kā arī par darbībām, kas vērstas uz nacionālā vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, paredzēta kriminālatbildība.
Tāpat VDD sadarbībā ar VP pievērsīs īpašu uzmanību personām, kas sēru dienā izmanto Krievijas agresiju simbolizējošus elementus, tajā skaitā “Z” un “V” burtu, Georga lenti un Krievijas karogu.
Iedzīvotāji, kuru rīcībā nonākusi informācija par 9.maijā plānotām provokācijām, aicināti par to informēt VDD pa tālruni 6 7 208 964, e-pastu dd@vdd.gov.lv jebkurā diennakts laikā. Savukārt par sabiedriskās kārtību un drošību apdraudošiem incidentiem 9.maijā jāinformē VP pa tālruni 110.
Lai arī atsevišķas personas paudušas kardinālāku viedokli par 9.maija atzīmēšanu un normatīvie akti neliedz individuāli nolikt ziedus pie pieminekļiem, VP priekšnieks Armands Ruks aicinājis sabiedrību saprast, ka šis gads nav kā iepriekšējie, jo dalība jebkāda veida aktivitātēs un 9.maija svinēšana var tikt izmantota Krievijas propagandā, lai attaisnotu karu Ukrainā.
Ruks šonedēļ aģentūrai LETA apliecināja, ka 9.maijā policija plāno dažādus sabiedriskās kārtības pasākumus, tostarp, pie pieminekļa Pārdaugavā atbilstoši saviem resursiem nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli, līdzīgi kā tas bija iepriekšējos pandēmijas gados, kad oficiāli pasākumi netika atļauti, bet ļaudis tomēr individuāli devās nolikt ziedus. Tāpat pieminekļa tuvumā plānoti satiksmes ierobežojumi un atbilstoši policijas spēki.
Ruks gan vērsa uzmanību, ka policijas klātbūtne būs ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur ļaudis varētu potenciāli atzīmēt vai nolikt ziedus padomju laikos izvietoto pieminekļu tuvumā. Viena no šīm vietām būs Daugavpils.
Saeima aprīļa sākumā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”, kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9.maiju.
Tāpat noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums 2022.gada 9.maijā un 10.maijā.
Šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīkos un arī pašvaldības neizsniegs atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pašvaldībām arī būs jāanulē atļauju publiska pasākuma rīkošanai šogad 9.maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.
Noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumus, ja sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst minētās piemiņas dienas raksturam.
Likums spēku zaudēs šogad, 11.maijā.
Nesen Rīgas dome paziņoja, ka pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu, tādēļ pašvaldība to daļēji norobežojusi.
Visā Eiropā, izņemot vietām ziemeļos, 2022.gada vasara gaidāma siltāka un sausāka par normu, liecina Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra informācija.
Maijs Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijā gaidāms vēsāks nekā ierasts, pārējā Eiropā mēneša vidējā gaisa temperatūra prognozēta virs normas.
Jūnijā, jūlijā un augustā tikai vietām Skandināvijā un Krievijā gaisa temperatūra prognozēta atbilstoša daudzu gadu vidējam rādītājam, pārējā Eiropā – virs normas, pat krietni virs normas.
Eiropas dienvidu un centrālajā daļā vasaru prognozē īpaši karstu un sausu.
Baltijas valstīs visi vasaras mēneši prognozēti siltāki un sausāki nekā ierasts, bet prognozētās novirzes no normas nav tik lielas kā Eiropas centrālajā un dienvidu daļā.
Jau nākamnedēļ daudzviet Rietumeiropā un Centrāleiropā gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30 grādiem.
Latvijā, sākot ar svētdienu, 8.maiju, uz brīdi atgriezīsies vēsāks laiks, bet nākamās nedēļas gaitā temperatūra paaugstināsies un dažbrīd var pakāpties nedaudz virs +20 grādiem. Gaidāma ciklonu ietekmes palielināšanās, tādēļ bieži pūtīs brāzmains vējš un brīžiem līs.
Naktī uz 9.maiju vēl daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pazemināsies līdz 0..-4 grādiem, arī naktī uz 10.maiju vietām gaidāma salna, pēc tam nākamajā nedēļā salnas vairs nav gaidāmas, bet nav iespējams apgalvot, ka šopavasar tās vairs neatgriezīsies.
Karstmaize ir vienkārša un sātīga maltīte, īsts “komforta ēdiens”, kas dāvā sāta sajūtu pēc enerģiskas darba dienas un spēcina, dodoties garākā ceļā. Karstmaizes, kādas tās pazīstam šodien, pateicoties uzkodu pa ceļam tirgotājiem un arī vienam otram restorānam, būtībā ir klasiski sendviči – divas kopā saliktas maizes šķēles ar pildījumu vidū, kas tiek uzceptas vai iepriekš sagatavotas un uzkarsētas. Tā ir visā pasaulē populāra uzkoda, kurā visbiežāk liek gaļu vai šķiņķi, sieru, olas, lasi vai tunci, kādu dārzeni svaigumam un kraukšķim un majonēzi vai sinepes sulīgumam. Taču arī karstmaize iet līdzi laikam un iegūst jaunas – 21. gadsimta garšas.
Kaut arī maize ar piedevu ir jau izsenis pazīstams ēdiens visā pasaulē, klasiskais sendvičs sev raksturīgo veidolu ieguva 18. gadsimtā. Par to varam pateikties angļu aristokrātam Džonam Montegjū, ceturtajam Sendvičas grāfam, kurš esot sulainim licis pasniegt gaļu, iespiestu starp divām maizes šķēlēm: tā viņam nevajadzēja atrauties no kāršu spēles, lai ķertos pie dakšiņas, un kārtis nekļuva taukainas, turot ēdamo rokā, jo maize pasargāja no tiešas saskares ar gaļas tauciņiem.
19. gadsimta sākumā sendviči pirmoreiz parādījās amerikāņu pavārgrāmatās, un vienīgais pildījums tajās vairs nebija gaļa, bet arī siers, augļi, vēžveidīgie, rieksti un sēnes. Sendviču patēriņš gadu gaitā strauji auga, savu nišu atrodot gan smalkā sabiedrībā, gan strādnieku šķiras krodziņos un dzelzceļa stacijās. 20. gadsimta 20. gados tika atrasts veids, kā rūpnieciski sagriezt maizi šķēlēs, un tas sendviču popularitāti tikai vairoja, jo aizņemtām mammām vai sievām nebija nekā vienkāršāka, kā salikt gardu sviestmaizi, ko iedot līdzi bērniem uz skolu vai vīriem uz darbu. Jaunu pavērsienu 1979. gadā radīja Lielbritānijas veikalu tīkls Marks & Spencer, kas uzsāka iepriekš pagatavotu un īpašās kārbās iesaiņotu sviestmaižu tirdzniecību. Jaunais iepakojums novērsa gadiem ilgušu problēmu – proti, sviestmaizes vairs neapkalta, gaidot savu pircēju, ilgāk saglabājās svaigas un kļuva krietni pievilcīgākas tiem, kas tīkoja pēc gardas uzkodas pa ceļam.
“Tāda klasika kā karstmaize ar vistu un sieru, šķiņķi un sieru vai omleti un šķiņķi ir jau tradicionālas garšu kombinācijas, ko iecienījuši cilvēki visā pasaulē, tā teikt, bāzes saturs. Arī “Narvesen” nodrošina šo garšu klāstu savā sortimentā. Taču gan pati maizīte, gan karstmaizes pildījums, tāpat kā jebkurš cits produkts, iet līdzi laikam, pielāgojas cilvēku paradumiem un iegūst jaunas garšas, ar kurām eksperimentēt un atklāt jaunus apvāršņus. Karstmaižu sortimentā parādās pilngraudu maize, pildījumu bagātina arvien jauni produkti, piemēram, ananāsi, grilēta paprika, spināti u.c.,” stāsta SIA “Narvesen” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.
Lūk, dažas idejas mūsdienīgas karstmaizes pagatavošanai!
Vistas vietā – tītars. Veselīgs dzīvesveids ir viena no galvenajām mūsdienīga cilvēka prioritātēm, kas caurstrāvo visas dzīves jomas no dienas režīma līdz uztura izvēlēm. Tītara gaļu uztura speciālisti iesaka kā īpaši diētisku, tāpēc pamēģini to kombinēt ar sieru, dārzeņiem vai eksotiskāko ananasu!
Karstie dārzeņi un sēnes. Arvien lielāku popularitāti sabiedrībā gūst veģetārs un vegānisks uzturs, taču tas nenozīmē, ka jāatsakās no iecienītajām uzkodām! Liec karstmaizē ceptus dārzeņus, sēnes vai karamelizētus sīpolus un baudi savu iecienīto maizi ar bagātīgu augu valsts pildījumu. Tas būs interesantāk par ierasto salātlapu vai tomāta šķēli.
Siers – parastais un vegāniskais. Tas ir vēl viens gards risinājums tiem, kas atsakās no gaļas vai vienkārši vēlas baudīt vieglu un vienlaikus sātīgu maltīti. Īpaši piemēroti cepšanai ir vairums svaigo sieru, izņemot mocarellu, kā arī halumi un panīra sieri, kas nekūst, bet sacepas zeltaini. Šobrīd plašā klāstā pieejamas arī dažādu sieru vegāniskās versijas – atliek vien eksperimentēt un atrast piemērotāko.
Vidusjūras garšas. Humoss, saulē kaltēti tomāti, gards pesto vai ķiploku mērcīte – liec majonēzi un sinepes plauktā un izmēģini karstmaizi ar kādu saules pielietu un varbūt paša gatavotu mērcīti! Tā dos īpašu raksturu gan jau tradicionālajai gaļai un šķiņķim, gan neparastākām sastāvdaļām.
Ja tomēr vēlies nobaudīt oriģinālo, klasisko sendviču, atceries formulu: karsts rostbifs, ass Čedaras siers un krēmīga mārrutku mērce uz siltas maizes. Kā mēdz teikt – mode nāk un iet, bet klasiskas vērtības nezūd. Šī recepte ir izturējusi teju 300 gadu laika pārbaudi.
Kāds vīrietis pārģērbies par priesteri un pavadījis nakti kazarmās, kurās atrodas karavīri, kuri aizsargā karalienes Elizabetes Vindzoras pils īpašumu.
Policijas pārstāvis izdevumam “Insider” apstiprinājis, ka 27. aprīļa rītā no Viktorijas kazarmām tika izvesta nepiederoša persona. Tieši pie Vindzoras pils atrodas Viktorijas kazarmas, un tajās uzturas karavīri, kuri aizsargā īpašumu. Vīrietis kurš tika ielaists kazarmās nebija uzrādijis personu apliecinošu dokumentu, jo apgalvoja, ka ir militārā kapelāna draugs. Šis iebrucējs pavadījis nakti, ēdot un dzerot kopā ar augstākajiem virsniekiem, bet karaliene Elizabete II šajā dienā Vindzoras pilī nav uzturējusies. Kad iebrucējs baudījis maltīti kopā ar virsniekiem, viņš stāstījis stāstus par dienestu Irākā.
“Tikai vēlāk, kad viņš sāka runāt par to, kā viņš ir strādājis par katapultas sēdekļa izmēģinājuma pilotu, apsargi kļuva aizdomīgi,” sacīja kāds anonīmais avots.
Policisti ieradās nākamajā rītā un izveda nepiederošo personu no pils telpām. “Trešdien, 27. aprīlī, plkst. 9:20 mēs saņēmām ziņojumu par nepiederošu personu Viktorijas kazarmās Vindzorā. Amatpersonas ieradās un izveda nepiederošo personu no kazarmām,” paziņoja policijas pārstāvis. Vīrietis gan netika aizturēts, jo nav izdarījis noziegumu.
16 gadu vecumā Kailija Pozija, kura plašākai sabiedrībai zināma no realitātes šova “Toddlers & Tiaras” izdarījusi pašnāvību.
Pozijas ģimene ir apstiprinājusi, ka Kailija atņēmusi sev dzīvību. “Lai arī viņa bija piepildīta pusaudze ar gaišu nākotni, diemžēl viņa pieņēma neapdomīgu lēmumu izbeigt savu dzīvi,” teikts ģimenes paziņojumā.
Jaunietes mirstīgās atliekas tika atrastas 2. maijā kādā Vašingtonas parkā netālu no viņas dzīvesvietas. Nāves cēlonis plašākai sabiedrībai netiek atklāts. Pozija plašāku atpazīstamību ieguva kā smaidošā meitenīte, kurai veltīts savs GIF, vēlāk meitene izveidojusi arī savu TikTok profilu.
Meitenes māte ir šokēta par Pozijas lēmumu atņemt sev dzīvību, zināms, ka meitene bijusi talantīga vingrotāja un karsējmeitene.
Tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, varēja notikt arī ar mums, ja mēs būtu mēģinājuši izpatikt austrumu kaimiņam. Tā intervijā saka exprezidente Vaira Vīķe Freiberga. Viņa teic – mums jābūt pateicīgiem par to, ka šobrīd esam jaunā dzelzs priekškara drošajā pusē un rosina katram Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā apņemties palīdzēt Ukrainai, kurai uzbrukusi Krievija.
Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas paredz no 15.maija atcelt obligātu sejas masku nēsāšanu sabiedriskajā transportā, liecina informācija Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka atcelti visi epidemioloģiskās drošības pasākumi, samazinoties Covid-19 izplatības riskam līdz zemam līmenim, kas varētu tikt sasniegts maijā.
Kā liecina Tiesību aktu projektu publiskajā portālā pieejamā Veselības ministrijas (VM) vēstule, par šiem grozījumiem VM iebildumu nav. “Par šo redakciju mums nav iebildumu,” teikts vēstulē.
Jau ziņots, ka vairums Covid-19 ierobežojumu Latvijā tika atcelti no 1.aprīļa. Faktiski vienīgā prasība, kas palika spēkā uz plašāku sabiedrību, ir masku nēsāšana sabiedriskajā transportā, ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
No 2020. gada princis Harijs dzīvo ASV kopā ar sievu, aktrisi Meganu Mārklu. Saseksas hercogu pāris atteicies no karalisko pienākumu veikšanas. Prinča Čārlza biogrāfs Džonatans Dimblbijs uzskata, ka Megana manipulējusi ar princiHariju.
“The Times” intervijā Džonatans princi Hariju dēvē par “ne to spožāko cilvēku”, viņš skarbi izsakās par Hariju un uzskata, ka laulība ar Meganu ietekmējusi viņa lēmumus.
“Man ir pamatotas aizdomas, ka Megana Mārkla vazā aiz deguna Hariju. Viņi ir iekļuvuši tādā virpulī, kurā viņi kā pāris kļūst arvien mazāk nozīmīgi,” savās domās dalās biogrāfs. Viņš arī domā, ka nākotnē pāris saskaries ar vairākām problēmām, jo viņiem pietuvinātās slavenības kļūs vecākas un arī mazāk ietekmīgas.
Video
“Man ir žēl, jo kad es viņu satiku, viņš bija burvīgs puisis. Viņš nav tas spožākais, bet viņš ir ārkārtīgi dāsns.” Viņš uzskata, ka Meganas un Harija intervija ar Opru Vinfriju ir bijusi nepieņemama un pilnīgi lieka, īpaši izteikumi par Čārlza rasistiskajām domām. “Man šķita, ka šī intervija bija visbriesmīgākā ideja no viņu puses,” atzīst Džonatans.
2021. gada martā Megana Mārkla intervijā Oprai Vinfrijai atzina, ka pēc pievienošanās britu karaliskajai ģimenei domājusi par pašnāvību. Megana arī apsūdzēja karalisko ģimeni rasismā!
Vairāk nekā pusei pieaugušo Eiropas iedzīvotāju ir liekais svars, secināts Pasaules veselības organizācijas (PVO) pētījumā par korpulenci.
Aptuveni 59% pieaugušo PVO Eiropas reģionā ir liekais svars. Vairāk šī problēma skar vīriešus.
Liekais svars ir 63% vīriešu un 54% sieviešu, secināts pētījumā.
Liekais svars ir arī katram trešajam bērnam. 29% zēnu vecumā no septiņiem līdz deviņiem gadiem ir liekais svars un 27% meiteņu šajā pašā vecuma grupā.
Pusaudžu vidū liekais svars ir 25%.
Tikmēr bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, liekais svars ir tikai 8%.
Cilvēkus ar lieko svaru un aptaukošanos Covid-19 pandēmija skāra sevišķi smagi. Šādi cilvēki biežāk nonāca slimnīcās vai mira no Covid-19.
Sākotnējie dati arī liecina, ka pandēmijas laikā pieaugusi liekā svara problēma bērnu un pusaudžu vidū.
Liekais svars un aptaukošanās parasti ir vieni no galvenajiem cēloņiem invaliditātei un nāvei PVO Eiropas reģionā, un vairākās valstīs aptaukošanās varētu kļūt par galveno vēža riska faktoru turpmākajās desmitgadēs, aizstājot smēķēšanu.
Aptaukošanās var novest pie vēža, hroniskām elpceļu slimībām, piemēram, astmas, insulta un citām sirds un asinsvadu slimībām, aku un nieru problēmām, muguras sāpēm un garīgās veselības problēmām.
Aplēses liecina, ka liekais svars un aptaukošanās šobrīd ir ceturtais visizplatītākais neinfekcijas slimību riska faktors reģionā aiz augsta asinsspiediena, uztura riskiem un tabakas, brīdināts PVO ziņojumā.
PVO Eiropas reģionā ietilpst 53 valstis, arī Turcija, Krievija un Ukraina.
Šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.
1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas “de facto” atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Uzdevums ir nevis atjaunot Irpiņu, kāda tā bija, bet to padarīt vēl labāku. Tā intervijā mūsu filmēšanas grupai Irpiņā teica pilsētas mērs Oleksandrs Markušins. Tāpat kā daudzi citi, viņš bija spiests kļūt par kara laika mēru un pats aktīvi iesaistījās pilsētas aizsardzībā. Vismaz trīs reizes pret viņu tika vērsti uzbrukumi ar mērķi nogalināt.
2.maijā prinča Viljama un Keitas Midltones meita princese Šarlote nosvinēja savu septīto dzimšanas dienu. Šarlotes dzimšanas dienā tapušas jaunas fotogrāfijas, kurās princese izskatās jau ļoti pieaugusi. Keita aizsākusi jaunu tradīciju, ka viņas meitas fotogrāfijas top katrā dzimšanas dienā!
Princeses Šarlotes fotogrāfijas tikušas uzņemtas Viljama un Keitas piepilsētas īpašumā Norfolkā. Vienā no fotogrāfijām princese pozē kopā savas ģimenes mīluli – melnu angļu spanielu vārdā Orla, sunītes vārds tulkojumā no ķeltu valodas nozīmē “zelta princese”. 2020. gadā Orlu ģimenei uzdāvināja Keitas jaunākais brālis Džeims Mildtons, kurš ir kinologs un angļu spanielu audzētājs.
Video
Karaliskās ģimenes fani uzskata, ka Šarlote savam tētim līdzinās daudz vairāk, nekā viņas brāļi – prinči Džordžs un Luijs. Kad princese bija jaunāka, tad daudzi uzskatīja, ka viņa ir karalienes Elizabetes II kopija.
Ja nu reiz ir kāds vitamīns, par kura lietošanas nepieciešamību ārsti ir vienisprātis, tad tas ir D vitamīns. Pirms došanās uz aptieku ir vērts par to noskaidrot svarīgāko.
D vitamīna iedarbības laiks ir pētīts dažādos aspektos, gan plašos apskatos, gan šaurāk mērķētās jomās. Jau 2007. gadā ir publicēts pētījums, kurā minēts, ka cilvēkiem, kuri lietoja pašus vienkāršākos D vitamīna uztura bagātinātājus bija par 7% mazāka priekšlaicīgas nāves varbūtība nekā tiem, kuri tādus nelietoja. Gadu vēlāk plašā pētījumā uzrādījās korelācija – sievietēm ar zemu D vitamīna līmeni biežāk fiksēts krūts vēzis. Iepretim datiem, kas skaidri liecina, ka daudziem vīriešiem, sievietēm un arī bērniem šī svarīgā vitamīna līmenis asinīs ir nepietiekams, ka daudzi no mums šo trūkumu nefiksē un tātad arī neuzņem tik vajadzīgo D vitamīnu, kopējā situācija nešķiet iepriecinoša.
„Priecājos, ja cilvēki apzinās D vitamīna nepieciešamību! Ir klienti, kuri nāk uz aptieku jau ar ārsta recepti,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. „Taču tikpat bieži cilvēki aptiekā iegriežas bez receptes un nereti arī bez laboratorisko izmeklējumu rezultātiem. Tad farmaceita konsultācijai D vitamīna izvelē ir īpaša nozīme.”
Farmaceits uzskaita būtiskākos jautājumus un atbildes, aicinot būt zinošiem gan par savu veselību, gan svarīgākajiem medikamentiem un to nozīmi veselības uzturēšanā.
Kāpēc ir nepieciešams D vitamīns?
D vitamīns palīdz uzsūkties kalcijam, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos. Nepietiekams D vitamīna daudzums organismā ir iemesls „mīkstiem” kauliem bērniem (rahīts) un trausliem, deformētiem kauliem pieaugušajiem (osteomalācija).
D vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmu un neiromuskulāro sistēmu, kā arī tam ir liela nozīme cilvēka šūnu dzīves ciklā, turklāt šis vitamīns ir nepieciešams arī citām svarīgām ķermeņa funkcijām.
“Ir virkne pētījumu, kas uzrāda D vitamīna deficīta saistību ar krūts, resnās zarnas un prostatas vēzi, sirds slimībām, depresiju, svara pieaugumu un citām slimībām. Tomēr, lai gan cilvēkiem ar augstāku D vitamīna līmeni ir mazāks saslimšanas risks, nav nepārprotamu pierādījumu, ka D vitamīna trūkums izraisa slimības vai, ka D vitamīna uztura bagātinātāji var samazināt risku saslimt.”
Kā uzņemt pietiekami daudz D vitamīna?
Trīsdesmit minūšu ilga atrašanās saulē ar atklātu seju, kājām vai muguru (bez sauļošanās līdzekļa) vismaz divas reizes nedēļā nodrošina pietiekami daudz D vitamīna. Taču tik liela tieša saules staru iedarbība pakļauj potenciāli bīstamajam ādas vēzi izraisošajam UV starojumam. “Tā kā nedzīvojam ne dienvidos, ne dienvidrietumos, ziemā nesaņemam tik daudz saules gaismas, lai organisms spētu saražot pietiekami daudz D vitamīna. Tāpēc visefektīvāk ir uzņemt D vitamīnu ar pārtiku un uztura bagātinātājiem,” atzīst farmaceits.
Kā analīzes parāda, ka organismā trūkst D vitamīna?
Asins analīzes var parādīt D vitamīna līmeni organismā. Taču jāņem vērā, ka ir svarīga rezultātu interpretācija. Lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka ikvienam, kam D vitamīna līmenis ir mazāks par 15 ng/ml vai 37,5 nmol/L (atkarībā no laboratorijas noteiktajām robežvērtībām), ir nepieciešams papildus lietot D vitamīnu. Tiek uzskatīts, ka ideālais līmenis ir no 40 ng/ml līdz 70 ng/ml.
Kāds D vitamīns ir vislabākais?
Ieteicamākā D vitamīna forma ir D3 vitamīns jeb holekalciferols. Šī ir tāda D vitamīna forma, kādu cilvēka organisms ražo saules gaismas iedarbībā.
“D vitamīna recepšu medikamentos tiek izmantotas dažādas D vitamīna formas. Ja jums ir recepte kādam konkrētam D vitamīnam, nav vēlams lietot citu, nekonsultējoties ar savu ārstu,” skaidro Vadims Brižaņs.
Kādi pārtikas produkti satur D vitamīnu?
D vitamīnu satur salīdzinoši maz pārtikas produktu, ja vien tas papildus nav pievienots ražošanas procesā. Organisms D vitamīnu galvenokārt sintezē caur ādu (no saules gaismas), nevis ēdot. “Taču nav svarīgi, kādā veidā iegūt nepieciešamo D vitamīna devu, ja vien var novērst D vitamīna deficītu un tā līmenis organismā kļūst pietiekams. Jāņem vērā, ka lielākā daļa dzīves paiet telpās – saule mūs nesasniedz tā, kā būtu nepieciešams.”
Tomēr ir daži D vitamīna superprodukti, piemēram, lasis un skumbrija (īpaši, ja nozvejoti savvaļā). Citi D vitamīna pārtikas avoti ir:
mencu aknu eļļa (brīdinājums: mencu aknu eļļa ir bagāta ar A vitamīnu; pārāk daudz – var kaitēt veselībai);
tuncis (konservēts savā sulā);
sardīnes (konservētas eļļā);
ar D vitamīnu bagātināts piens vai jogurts, neatkarīgi no tā, vai tas ir pilnpiens, beztauku vai ar samazinātu tauku saturu;
liellopa vai teļa aknas;
olu dzeltenums;
siers.
Cik daudz D vitamīna nepieciešams?
Pieņemot, ka ar saules palīdzību cilvēks D vitamīnu saņem samērā maz, taču ar uzturu uzņem pietiekamu kalcija daudzumu, ir noteiktas ieteicamās D vitamīna normas, ko iegūt ar uzturu vai uztura bagātinātājiem (ņemot vērā, ka noteiktā maksimālā robeža nav ieteicamā, taču tāda, ko uzskata par augstāko drošo dienas devu):
zīdaiņi vecumā no 0 līdz 6 mēnešiem: 400 SV/dienā –1000 SV/dienā;
zīdaiņi vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem: 400 SV/dienā – 1500 SV/dienā;
vecums 1-3 gadi: 600 SV/dienā – 2500 SV/dienā;
vecums 4-8 gadi: 600 SV/dienā – 3000 SV/dienā;
vecums 9-70: 600 SV/dienā – 4000 SV/dienā;
vecums 71+ gadi: 800 SV/dienā – 4000 SV/dienā.
“Ir pierādījumi, ka cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa svaru ir nepieciešams vairāk D vitamīna nekā slaidiem cilvēkiem.Par noteiktajām dienas devām eksperti joprojām diskutē, tāpēc, ja apsverat lietot vairāk D vitamīna, vispirms noteikti jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu,” aicina Vadims Brižaņs.
Vai D vitamīnu var uzņemt pārāk daudz?
Kas par daudz tas par skādi – labi zināma patiesība, kas attiecināma arī uz D vitamīnu. Pārāk daudz D vitamīna var „uzkrāt” pārāk augstu kalcija līmeni asinīs, izraisot sliktu dūšu, aizcietējumus, apjukumu, sirds ritma traucējumus un pat nierakmeņus.
“Tomēr labā ziņa ir tāda, ka gandrīz neiespējami uzņemt pārāk daudz D vitamīna ar uzturu vai, uzturoties saulē (ja vien nelietojat pārmērīgā daudzumā mencu aknu eļļu). Tāpēc uzmanība un devas ir aktuālas vienīgi tad, ja lietojat medikamentus. Par šo tēmu noteikti arī vērts aprunāties ar savu farmaceitu, jo nav pārliecinošu pierādījumu, ka paaugstināts D vitamīna līmenis radītu lielāku labumu veselībai. Tātad – nav gluži tā, ka vairāk vienmēr ir labāk. Labi ir uzņemt vitamīnu pareizi, proti, ievērojot devas!”
Kā D vitamīns mijiedarbojas ar citām zālēm?
Farmaceits norāda: “D vitamīna uzsūkšanos var kavēt vairāki medikamenti, piemēram, daži steroīdi, ķermeņa masas kontroles līdzekļi, holesterīna līmeni pazeminoši medikamenti, medikamenti pret krampjiem, tuberkulozes ārstēšanā izmantotie preparāti.
Savukārt holesterīna līmeni pazeminošie statīnu medikamenti un tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi tieši paaugstina D vitamīna uzsūkšanos organismā. Tas noteikti jāņem vērā!”
