Salīdzinoši neliels skaits bēgļu izmitināti Daugavpilī, bet tas tik un tā izraisījis dažu pilsētnieku naidu pret ukraiņiem. Tiek izplatītas viltus ziņas, piemēram, par agresīviem jauniem vīriešiem, kuri meklē strīdu ar vietējiem. No visiem bēgļiem tikai daži ir vīrieši un visi sirmā vecumā. Absolūti lielākais vairākums ir izmisušas mammas ar bērniem.
Video
Aktieris Džonijs Deps var zaudēt milzīgu naudas summu tiesā, jo viņa bijusī sieva, Ambera Hērda vēlas cīnīties pret neslavas celšanu.
Džonijs iesūdzējis tiesā Amberu pēc tam, kad viņa izdevumam “Washington Post” pastāstīja par bijušā vīra agresivitāti. Aktrise uzskatīja, ka ir vardarbības upuris. Džonijs paziņoja, ka arī Amberas uzvedība attiecību laikā nav bijusi perfekta un viņš pavisam noteikti nav bijis agresīvas dabas. Aktieris lūdza kompensāciju par neslavas celšanu 50 miljonu ASV dolāru (45,635,000 eiro) apmērā, tomēr viņa cerības iegūt atlīdzību var izrādīties veltīgas, jo viņš pats var zaudēt 100 miljonus ASV dolāru (91,275,000 eiro).
Video
Džonija juristu komanda uzsvēra, ka bijušās sievas komentārs “Washington Post” rakstā ir attiecināms uz viņu privāto dzīvi. Spriedums tika pārsūdzēts, jo konkrēti Džonija vārds intervijā nebija pieminēts. Pēc nepilna mēneša gaidāma cita tiesas prāva, kurā bijušie laulātie turpinās strīdu par neslavas celšanu. Ambera panākusi, ka Džonijs Deps zaudējis vairākas lomas un plānotos projektus…
Talantu šova “American Idol” jaunākajā epizodē redzams, ka dziedātājai Keitijai Perijai atrodoties uz skatuves saplīst bikses. Keitija izpildīja populāro dziesmu “Teenage Dream”. Šī situācija zvaigzni nesamulsināja, viņa palūdza, lai viņas bikses tiktu salīmētas ar līmlenti.
Drīz vien viņai devās palīgā filmēšanas grupa un bikšu plīsuma vieta tika aizlīmēta ar dzeltenu lenti. Pēc šī “oriģinālā” risinājuma Keitija publikai demonstrēja jauniegūto bikšu dizainu. Keitija turpināja savu uzstāšanos, bet priekšnesuma noslēgumu viņa pavadīja, sēžot krēslā.
Video
Šis notikums tika iemūžināts un amizantā situācija uzjautrina ne tikai viņas skatītājus klātienē, bet arī internetā!
Mēneša horoskops:
Auns (no 21. marta līdz 19. aprīlim)
Tu sapratīsi savu draugu un ģimenes nozīmi, un tāpēc mēnesi pavadīsi ar saviem tuvajiem. Šis ir garlaicīgs mēnesis mīlestības frontē. Var nākties tikt galā ar partnera slikto garastāvokli, taču drīz viss var būt normāli. Iespējams, tu būsi aizņemta ar gatavošanos liela biznesa uzsākšanai. Tavs smagais darbs un godīgie centieni, visticamāk, nesīs panākumus profesionālajā jomā. Ikdienas treniņi un regulāras pastaigas palīdzēs atbrīvoties no noguruma. Pareiza atpūta, labs ēdiens un jautrs garastāvoklis, iespējams, palīdzēs uzturēt labu fizisko un garīgo veselību.
Vērsis (no 20. aprīļa līdz 20. maijam)
Tu vari uzticēties savam spriedumam un pieturēties pie sava lēmuma, jo tas var mainīt tavu dzīvi. Tavs pozitīvisms, visticamāk, atspoguļosies darbā. Finansiāli tu, visticamāk, gūsi pozitīvus rezultātus, pateicoties savam smagajam darbam. Tev un tavam partnerim šis būs lielisks mēnesis. Jūs abi sapratīsit viens otru un lieliski pavadīsit laiku kopā. Šomēnes, iespējams, tev pavērsies jaunas durvis. Šomēnes vairāk jākoncentrējas uz mācībām un mazāk ārpusskolas aktivitātēm. Izmēģini ikdienas treniņus, lai saglabātu labu veselību arī šajā mēnesī.
Dvīņi (no 21. maija līdz 20. jūnijam)
Šomēnes vari pārrunāt jebkuru jautājumu ar savu partneri, un, visticamāk, viņš spēs tevi saprast. Ja tev nesen ir bijis konflikts ar savu partneri, nepalaid garām iespēju uzlabot attiecības. Profesionālajā jomā vari justies neapmierināta, taču tas ir īslaicīgs posms. Drīz viss uzlabosies. Šomēnes tev patiks mācīties; noteikti koncentrējieties uz tēmām, kas tev arī ļoti nepatīk. Tev būs vairāk jākoncentrējas uz savu veselību. Tavs ķermenis šomēnes var atkārtoti uzrādīt brīdinājuma zīmes, no kurām esi izvairījusies, tādēļ sāc ieklausīties un rūpējies par sevi!
Vēzis (no 21. jūnija līdz 22. jūlijam)
Šomēnes lieliski pavadīsi laiku ar ģimeni. Iespējams, tev būs smagi jāstrādā, lai šomēnes sasniegtu savu finansiālo mērķi. Tu un tavs partneris šomēnes var iesaistīties strīdos saistībā ar darbu. Labi rezultāti būs gaidāmi tikai tad, ja strādāsi ar aizrautību un atdevi. Tava veselība šomēnes būs laba. Lai izvēdinātu galvu un uzlabotu fizisko formu, tu varētu uzsākt kādas sportiskas aktivitātes vai kursus. Ieteicams pāriet uz veselīgu uzturu!
Lauva (no 23. jūlija līdz 22. augustam)
Šomēnes vari plānot ceļojumu kopā ar ģimeni uz kādu skaistu galamērķi. Tavas finanses šomēnes uzlabosies, kas tev dos brīvību, lai kārtīgi iepirktos. Šomēnes tev var rasties strīdi ar savu biznesa partneri par maksājuma kavējumu… Centieties būt mierīga un visu izrunāt. Jūsu karjera šomēnes strauji uzlabosies, ja koncentrēsities uz savu interešu jomu. Ieteicams pavērot savu veselību un pievērsties sportiskām aktivitātēm.
Jaunava (no 23. augusta līdz 22. septembrim)
Šomēnes saņemsi kādas labas ziņas no savas ģimenes. Tev jākontrolē savi izdevumi; pretējā gadījumā tie var traucēt tavu ikmēneša budžetu. Ja tev nav stabilu attiecību, tad šomēnes varētu satikt kādu īpašu cilvēku caur tuviem draugiem vai radiem. Iespējams, šomēnes tevi novērtēs tavs biznesa partneris. Tu būsi ļoti priecīga par šajā mēnesī paveikto darbu. Centied ievērot pareizu uzturu, kurā ir daudz vitamīnu un olbaltumvielu.
Svari (no 23. septembra līdz 22. oktobrim)
Tu būsi cerības un enerģijas pilna. Ģimenes jomā var notikt dažas aizraujošas lietas. Viss tavs smagais darbs šajā mēnesī būs ļoti auglīgs, un tu saņemsi gaidītās finanses. Šomēnes tu tiksi ļoti novērtēta, mīlēta un par tevi rūpēsies. Tava mīlas dzīve šomēnes ir ne mazāk kā perfekta. Ļoti svarīgi izvairīties no stresa, jo tas var negatīvi ietekmēt veselību. Tu jutīsi vajadzību pēc fiziskām aktivitātēm, noteikti nododies tai.
Skorpions (no 23. oktobra līdz 21. novembrim)
Tavs finansiālais stāvoklis šomēnes var vilināt tērēt luksusa precēm. Šomēnes tev vajadzētu cienīt sava partnera jūtas un izrādīt mīlestību un rūpes. Šomēnes ir ārkārtīgi liela iespēja, ka jaunas investīcijas kļūs ienesīgas. Centies izprast jēdzienus un koncentrēties uz mācīšanos, nevis uz sasniegumiem. Tava veselība šomēnes netraucēs darbam un nesagādās problēmas.
Strēlnieks (no 22. novembra līdz 21. decembrim)
Tavs finansiālais stāvoklis šomēnes būs labs, iespējams, redzēsi ieguvumus biznesa jomā. Tu vari iegādāties jaunu automašīnu. Šomēnes tu no jauna iemīlēsi savu partneri, pateicoties viņa laipnajiem un mīlestības pilnajiem žestiem. Tev būs jāpieņem liels lēmums saistībā ar savu biznesu. Šomēnes cītīgi mācies un izvairieties no traucēkļiem. Rūpējies par savu veselību!
Mežāzis (no 22. decembra līdz 19. janvārim)
Tu iepriecini visus apkārtējos. Tu saņemsi milzīgu peļņu un jaunu investīciju iespēja šomēnes ir ārkārtīgi liela. Centies būt labāks partneris, mēģini praktizēt empātiju. Daudzas jaunas iespējas neradīsies, taču būtiski uzlabosies tava darba kvalitāte, jo esi ieguldījusi daudz laika jaunu iemaņu apguvē. Nevilcinies un nebaidies saņemt palīdzību, ja jūti, ka noteiktas tēmas tev ir grūti saprotamas. Tava veselība šomēnes būs diezgan laba, šis ir laiks, kad vari pievērsties savai veselībai un pieņemt jaunus lēmumus.
Ūdensvīrs (no 20. janvāra līdz 18. februārim)
Tev ir jāizbauda katrs savas dzīves mirklis, šomēnes neuztraucies par neko un nevienu. Šomēnes tava mīlas dzīve var piedzīvot pamatīgas problēmas, šaubas tev var likt neuzticēties savam partnerim. Tavs prāts būs vislabākajā radošajā darbībā un tādēļ tu būsi gatava realizēt kādas senas idejas. Šomēnes tev būs ārkārtīgi smagi jāstrādā, lai iegūtu atzinību priekšniecības acīs, bet tev tas nesagādās problēmas.
Zivis (no 19. februāra līdz 20. martam)
Šomēnes tev jāuzlabo savas finanses, pieņemot labākus lēmumus par investīcijām. Tava mīlas dzīve mēneša sākumā būs nedaudz saspringusi. Mēneša gaitā piedzīvosi daudz pozitīvu pārmaiņu savā partnerī. Darbā tevi var sagaidīt algas paaugstinājums. Šomēnes tu vēlēsies apgūt ko jaunu vai pievērsties senam hobijam. Ieteicams vairāk uzmanības pievērst savai veselībai un ikdienas uzturam.
Holivudas aktieris Vils Smits piektdien atteicās no dalības ASV Kinoakadēmijā piecas dienas pēc tam, kad “Oskaru” pasniegšanas ceremonijā tiešraidē bija iesitis pa seju vakara vadītājam komiķim Krisam Rokam.
Smits šokēja auditoriju, kārtīgi iesitot pa seju Rokam, jo viņš pajokoja par Smita sievas īsi apcirptajiem matiem. Smita sieva Džeida Pinketa Smita sirgst ar alopēciju jeb matu izkrišanu.
Smits piektdien atzina, ka viņa rīcība bijusi “šokējoša, sāpinoša un neattaisnojama”.
“Manis sāpināto cilvēku skaits ir garš un tajā ir Kriss, viņa ģimene, daudzi no maniem draugiem un mīļajiem, visi klātesošie, un globālā auditorija mājās,” sacīja Smits.
Video
“Es nodevu akadēmijas uzticēšanos. Es atņēmu citiem nominantiem un laureātiem iespēju svinēt un tikt apsveiktiem par viņu īpašo darbu. Mana sirds ir salauzta.”
Smits pēc iesišanas pa seju Rokam atgriezās savā sēdvietā un viņu izlamāja. Roks tomēr saglabāja aukstasinību un turpināja pasākuma vadīšanu.
Pusstundu pēc šokējošā incidenta Smits saņēma “Oskaru” kategorijā “labākais aktieris” par tenisistu Venusas un Serēnas Viljamsu tēva atveidojumu filmā “King Richard”.
Pēdējās dienās ir izskanējušas pretrunīgas ziņas par to, vai Smits tika lūgts atstāt ceremoniju pēc šī incidenta. Kinoakadēmija paziņoja, ka viņš esot atteicies doties prom.
Kinoakadēmija šonedēļ paziņoja, ka ir uzsākusi disciplināru lietu pret Smitu, un brīdināja, ka viņam var draudēt izslēgšana no akadēmijas locekļu skaita. Smits piektdien nolēma aiziet pats.
3.aprīlī, Daugavpilī notiks gājiens – sapulce “Latvija atbalsta Ukrainu”. Gājiena sākums būs plkst. 15.30. Gājiena maršruts ir paredzēts no dzelzceļa stacijas pa Rīgas ielu līdz Vienības laukumam, kur visus dalībniekus uzrunās Latgalē pazīstami Latvijas patrioti.
Karš Ukrainā ir licis aizdomāties mums visiem par svarīgām vērtībām – sirdsgudrību, sapratni, cieņu un līdzdalību. Ar Ata Kronvalda sacīto, ka “ar savienotiem spēkiem iespēj arī tie maziņie brīnum daudz”, gājiena organizatori aicina ikvienu interesentu pievienoties lielākajām pasaules pilsētām, kuras jau paudušas atbalstu Ukrainai pret Putina kontrolēto okupantu karaspēku.
Pasākuma iniciators Ģirts Kalniņš: “Kad visa Latvijas uzmanība ir pievērsta karam Ukrainā, mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos. Tāpat mums sev ir jāatgādina, ka nācijas vienotība, atbalsta plecs savējiem tepat Latvijā ir ne mazāk svarīgs uzdevums. Rīgā jau paudām savu nostāju, un šobrīd ir pienācis laiks būt Latvijas otrajā lielākajā pilsētā, tāpēc tiekamies svētdien Daugavpilī. Mēs esam gatavi atbalsta pasākumus turpināt organizēt kopā arī ar citām Latvijas pilsētām.” Aicinām visus Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un Latgales iedzīvotājus svētdien, 3.aprīlī doties uz Daugavpili, lai nostātos plecu pie pleca līdzās citiem Latvijas iedzīvotājiem un parādītu mūsu valsts kopā būšanas spēku, lai atbalstītu ukraiņus, kuri dzīvo vai ieradušies Latvijā, lai izrādītu cieņu tiem, kuri šobrīd ir gatavi atdot savu dzīvību, aizsargājot Ukrainu no Kremļa armijas iebrukuma. Mēs Latvijā esam skaitliski maza, bet spēcīga valsts. Tāpēc mūsu kopīgais atbalsts ir būtisks Ukrainai.
Gājiena dalībnieki aicināti pie dzelzceļa stacijas pulcēties vidēji 10 minūtes pirms gājiena sākuma.
Pasākumu organizē domubiedri no Rīgas un Daugavpils.
17:00 Daugavpils Kultūras pilī pulcēsies vairāki Latvijā zināmi mākslinieki, lai labdarības koncerta ietvaros paustu savu atbalstu Ukrainai. Koncertu būs iespējams vērot arī tiešraidē uz ekrāna Daugavpilī, Vienības laukumā.
Koncertā piedalīsies tādi mūziķi un izpildītāji kā Aija Andrejeva, Anmary, ansis, Antra Stafecka, Atis Ieviņš, Bez PVN, Dabasu durovys, DAGAMBA, ELPA, Intars Busulis, KATŌ, Kautkaili, Laika Suns, Patrisha, rolands če, Sudden Lights, Tautumeitas, THE SOUND POETS, projekts “LATVIA FOR UKRAINE” (Katrīna Gupalo, Loreta Reide, Gunārs Gaumigs, Miks Dukurs, Ilze Rijniece, Elizabete Vētra, Audiokvartāls, June River, Roberto Meloni, Edgars Vilcāns, Sub Scriptum, Anita Intaite), kā arī folkloras kopa “Svātra”, kamerorķestris “Daugavpils Sinfonietta”, orķestris “Daugava” un koris “Daugava”.
Koncerta tiešraide bēs skatāma uz lielā ekrāna Vienības laukumā, kā arī Daugavpils pilsētas Facebook.com un YouTube lapās.
Sadarbībā ar labdarības organizāciju Ziedot.lv, pasākuma laikā tiks vākti ziedojumi Ukrainas atbalstam – būs iespēja veikt skaidras naudas ziedojumus Ziedot.lv kastītēs, kā arī cilvēki tiks aicināti zvanīt uz ziedojumu numuru 9000 6086 (maksa par zvanu 1.42 eiro).
Pirms koncerta tiek rīkots Solidaritātes gājiens cauri pilsētai. Gājiena sākums būs plkst. 15.30.
Kuru zodiaka zīmju pārstāves tās ir?
Strēlnieks
Tas, ka šajā sarakstā ir Strēlnieks, nemaz nepārsteidz. Tā ir zīme, pār kuru valda uguns stihija. Šīs sievietes ir impulcīvas un kaislīgas. Tādas sievietes nemētājas no viena partnera pie cita. Viņas ir gatavas atdoties vienām, nopietnām attiecībām. Tas, ka visi citi viņas apbrīno, viņai patīk, taču ne tik ļoti, lai tā dēļ riskētu ar savām attiecībām.
Jaunava
Sievietes, kas dzimušas šajā zodiaka zīmē, ir gatavas pieņemt jebkuru izaicinājumu, viņas savu dzīvi velta mīlestībai un attiecībām ar īsto un vienīgo. Nav nekāds pārsteigums, ka tie vīrieši, kas par savām partnerēm izvēlas Jaunavas, novērtē viņas inteliģenci un prāta spējas.
Skorpions
Sievietes, kas dzimušas šajā horoskopa zīmē ir gatavas pārmaiņām un eksperimentiem. Tieši tas arī padara viņas par vēlamām mīļākajām, ar kurām nekad nav garlaicīgi. Viņas ir gatavas pārsteigt un tapt pārsteigtas, tāpēc arī pārkāpj robežas un aizliegumus. Temperamentīgumu viņām tālu nav jāmeklē – tas ir redzams katrā viņu kustībā un skatienā.
No aprīļa tiek atcelta lielākā daļa Covid-19 ierobežojumu, spēkā paliekot tikai atsevišķām epidemioloģiskās drošības prasībām.
Valdības lēmumi paredz atcelt prasības par Covid-19 sertifikātu nepieciešamību darbam lielākajā daļā nozaru, par masku nēsāšanu publiskās vietās, kā arī par sertifikātu nepieciešamību pakalpojumu saņemšanai. Covid-19 drošības sertifikāti turpmāk nepieciešami tikai darbam medicīnā, izglītības iestādēs un ieslodzījuma vietās, savukārt maskas jāvalkā veselības un sociālās aprūpes iestādēs un sabiedriskajā transportā, bet citviet to lietošana saglabāta rekomendāciju līmenī.
No šodienas pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizatoram tiek noteiktas tiesības noteikt konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības savai pakalpojuma sniegšanas vietai vai pasākuma norises vietai, piemēram, sejas masku lietošanu, distances un plūsmu ievērošanu, tāpat arī var tikt noteikts, ka pakalpojums tiek sniegts vai pasākums tiek organizēts epidemioloģiski drošā vidē. Tomēr šie epidemioloģiskie ierobežojumi vairs nav īstenojami obligātā kārtībā.
Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums sejas masku lietošanai sabiedriskajā transportā, izņemot taksometrus un citus komercpārvadājumus ar vieglo automašīnu, kur vienlaikus transporta līdzeklī atrodas nelies cilvēku skaits. Masku lietošana netiek attiecināta uz starptautiskajiem aviopārvadājumiem, jo katra valsts aviokompānijām piemēro savus nosacījumus.
Tāpat, ņemot vērā ļoti augstos Covid-19 izplatības riskus, masku lietošana tiek saglabāta ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, šo iestāžu apmeklētājiem, darbiniekiem veicot pacientu vai klientu aprūpi un darbiniekiem un klientiem, kontaktējoties ar apmeklētājiem. Ņemot vērā to, ka ilgstošas sociālās aprūpes centra klienti ir pakļauti īpaši augstam Covid-19 radītam riskam veselībai, kā arī šajās iestādēs ir augsts risks Covid-19 plašai izplatībai, kas var nodarīt būtisku kaitējumu šajos centros dzīvojošajiem cilvēkiem, tiek paredzētas īpašas drošības prasības šo centru klientiem, apmeklējot sabiedriskas vietas.
Pēc Veselības ministrijas (VM) paustā, no šodienas tikai ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs nodarbinātajiem tiks saglabāta vajadzība Covid-19 slimnieku kontaktpersonām ievērot mājas karantīnu vai veikt Covid-19 testus pirms darba pienākumu sākšanas. Pārējiem šīs drošības pasākuma nebūs, bet darbā nedēļu būs jālieto FFP2 respiratori bez vārsta.
Savukārt Covid-19 atklāšanai no šodienas tiks izmantoti valsts apmaksāti profesionālie antigēnu testi. Tas nozīmē, ka personai tiks izsniegts testa sertifikāts un pozitīva profesionālā antigēna testa rezultātā arī Covid-19 pārslimošanas sertifikāts.
Valsts apmaksātie polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testi tiks veikti tikai pēc ārsta norīkojuma gadījumos, kad ir paaugstināts risks vai testa rezultāts ietekmē ārstēšanas gaitu. Tas attiecas uz senioriem, veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī pirms operācijām vai hospitalizācijas.
Vienlaikus iedzīvotājiem tiek saglabāta iespēja veikt pašu apmaksātus PĶR testus, bet skrīninga testu veikšana, lai laikus novērstu lielus saslimstības uzliesmojumus, saglabāsies ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījumu vietās un speciālās izglītības iestādēs.
Tāpat no šodienas tiek atcelta prasība, ieceļojot Latvijā no ārvalstīm, uzrādīt vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.
Joprojām tiek saglabāta prasība ārstniecības un izglītības iestādēs un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem būt vakcinētiem. Tāpat pēc noteiktiem kritērijiem darba devējs var noteikt šādu nosacījumu arī citās jomās. Reizē arī noteikts, ka līdz 1.septembrim ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem būs nepieciešams veikt balstvakcināciju pret Covid-19.
Sejas masku lietošana
Sejas maskas jāturpina lietot sabiedriskajā transportā.
Sejas maskas jāturpina lietot ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs. Tur strādājošajiem arī jāievēro mājas karantīna pēc nonākšanas ciešā kontaktā ar inficēto cilvēku, ja nav lietoti individuālie aizsardzības līdzekļi.
Pakalpojumu sniedzēji un pasākumu rīkotāji paši var noteikt konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības savai pakalpojuma sniegšanas vietai vai pasākuma norises vietai, tostarp sejas masku lietošanu, distances ievērošanu.
Darba kolektīva vadītājs var noteikt testēšanu darba vietā, kā arī masku vai respiratoru lietošanu kontaktpersonām.
Covid-19 sertifikāti
Covid-19 sertifikāts joprojām nepieciešams darbam klātienē izglītības jomā.
Covid-19 sertifkāts nepieciešams ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem. Līdz 1.septembrim tur nodarbinātajiem būs nepieciešams veikt balstvakcināciju pret Covid-19.
Darba devējs var noteikt, ka darbinieki klātienē var strādāt tikai ar Covid-19 sertifikātu, ja darbs var radīt risku citu cilvēku veselībai u.c.
Ceļošana
No aprīļa atcelta prasība, ieceļojot Latvijā, uzrādīt Covid-19 sertifikātu
Aktrise un sarunu šova “Red Table Talk” vadītāja Džeida Pinketa Smita savos sociālajos tīklos publiskojusi pirmo ierakstu pēc skandalozās “Oskara” balvas ceremonijas.
Viņa “Instagram” dalījusies ar citātu: “Šī ir dziedināšanas sezona, un es esmu šeit, lai to darītu.”
Amerikāņu aktieris un komiķis Kriss Roks “Oskara” ceremonijas laikā uz skatuves izteica joku par Džeidas skūto galvu.
Piesakot balvu kategorijā “Labākā dokumentālā filma”, komiķis pajokoja: “Džeida, es mīlu tevi, “Kareive Džeina 2″, (G.I. Jane), nevaru sagaidīt!” Roks atsaucās uz 1997. gada filmu ar Demiju Mūru galvenajā lomā, kur viņai redzama skūta galva.
Video
Džeida nobolīja acis, sēžot blakus savam vīram. “Tas bija labs,” komiķis sacīja, reaģējot uz to, ka zāle par viņa joku nesmējās. Vila Smita sieva ir atklāti runājusi par cīņu ar alopēciju – autoimūnu slimību, kura izraisa matu izkrišanu.
Roks tad sacīja: “Ak nē” un sāka smieties, redzot, ka viņam uz skatuves tuvojas Smits, kurš iesita Rokam pa seju.
“Neizrunā manas sievas vārdu ar savu nolādēto muti!” Smits pēc tam sauca no savas vietas, uz ko Roks vien noteica: “Oho!”
Pēc incidenta zālē iestājās klusums un Roks sacīja: “Šī bija lieliskākā nakts televīzijas vēsturē!”
Neilgi pēc incidenta Vils Smits saņēma Oskaru kategorijā “Labākais aktieris” par tenisistu Venusas un Serēnas Viljamsu tēva atveidojumu filmā “King Richard”.
Uzkāpis uz skatuves, Vils atvainojās visiem nominantiem par notikušo incidentu. Nākamajā dienā aktieris vietnē “Instagram” publiskoja atvainošanos pašam Rokam.
Lai novērstu sabiedrības apdraudējumu, piektdien Gulbenes novadā iemidzinot likvidēts ceļa malā regulāri manītais brūnais lācis (Ursus arctos), aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Lācis nonāvēts saskaņā ar starpresoru ekspertu operatīvās grupas apstiprināto rīcības plānu.
Šajā pavasarī pirmo reizi konkrētais lācis tika manīts ceļmalā Gulbenes novada Lejasciema pagasta apkaimē, vēlāk tas pārvietojās uz Smiltenes-Gulbenes ceļmalu, kur īsā laikā kļuva par garāmbraucējiem nozīmīgu apskates objektu, “samaksā” saņemot dažādus pārtikas produktus.
Kā norāda Ezeriņa, gan ausī ievietotā krotālija, gan DNS paraugi liecināja, ka šis ir viens no diviem lāčiem, kas pērnā gada rudenī tika izšķirti un pārvietoti uz nomaļākiem mežu masīviem, lai atradinātu no lācim neadekvātas uzvedības, proti, pārlieku lielas tuvošanās viensētām un barības meklēšanas cilvēka tuvumā. Šādu neadekvātu uzvedību speciālisti skaidroja ar iespējamu lāču patvaļīgu uzaudzināšanu kādā viensētā un vēlāku palaišanu savvaļā.
Tā kā abi lāči bija nepilnus divus gadus veci, Latvijas vadošie speciālisti, konsultējoties ar citu valstu ekspertiem, pieļāva iespēju, ka pēc ziemas guļas tiem var samazināties bravūra un rasties lielāka bijība no cilvēka. Tādējādi pastāvēja iespēja, ka lāči varētu apgūt patstāvīgas izdzīvošanas prasmes, rodot barību mežā, nevis cilvēku sētās.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode informēja, ka diemžēl šī lāča likteni izlēma tā sabiedrības daļa, kas, ignorējot speciālistu brīdinājumus un ieteikumus, kā arī apdraudot savu un citu līdzcilvēku veselību un drošību, veda lācim burkānus, ābolus, pat čipsus un konfektes. Lācis bija situācijas ķīlnieks.
“Esmu nepatīkami pārsteigta, ka bija pat tādi cilvēki, kas tīši provocēja lāci agresīvai rīcībai. Un vienlaikus man ir ļoti skumji, jo zinu, cik daudz darba ieguldīja gan kolēģi, gan nevalstiskas organizācijas, gan citas iestādes un institūcijas, lai dodu dzīvniekam iespēju pielāgoties dzīvei savvaļā. Diemžēl daļai Latvijas sabiedrības īstermiņa domāšana liek izvēlēties lētu popularitāti sociālajos tīklos, aizmirstot faktu, ka jāuzņemas atbildība par tiem, ko pieradinām. Piebarots lācis ir pieradināts lācis. Taču neviens no barotājiem uzņemties atbildību nedz vēlas, nedz arī ir spējīgs,” skarbi situāciju komentē Strode.
Cilvēku neapdomīgi uzsāktās piebarošanas rezultātā lācis bija zaudējis jebkādas savvaļas dzīvnieka izdzīvošanas prasmes, tas nebaidījās no cilvēka un tā radītiem trokšņiem vai automašīnām. Tādējādi pastāvēja tieši draudi sabiedrības drošībai, proti, dzīvnieks varēja radīt ceļu satiksmes negadījumu vai, cilvēku rīcības izprovocēts, doties barības meklējumos ne tikai uz lauku viensētām, bet arī blīvi apdzīvotām vietām, kurās satikšanās ar mazāk aizsargāto sabiedrības daļu – bērniem un veciem cilvēkiem – nebūtu novēršama, skaidro speciālisti.
DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns norāda, ka līdz šim savā ikdienas darbā DAP saskaras ar dažādu citu sugu īpatņiem – stirnām, lapsām, stārķiem, staltbriežiem -, ko cilvēki patvaļīgi ir izaudzinājuši un pēcāk, kad dzīvnieks jau paaudzies kļūst par apgrūtinājumu, palaiduši savvaļā. Šādi tiek radīti bīstami ieroči – dzīvnieks savu dabisko instinktu, patstāvības trūkuma un neizprastās identitātes juceklī beigu beigās vēršas pret savu auklētāju vai kādu citu cilvēku, sākotnējos situācijas cēloņus komentē Svilāns, piebilstot, ka “savvaļas dzīvnieki nevar kļūt par mājdzīvniekiem”.
Valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati rāda, ka pēdējos gados lāču skaits pieaug visā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un daļa no tiem paliek te uz dzīvi. Senāk galvenais iemesls lāčuskaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nav atļautas un Igaunijas pierobežā medības ir ierobežotas, lāču populācija atjaunojas. Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem, Latvijā savvaļā sastopami apmēram 60 lāči.
LETA jau vēstīja, ka martā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki divreiz sastapās ar lāčiem. Žīguru meža masīvā lācis uzbruka LVM darbiniekam. Cenšoties izvairīties no iespējamā uzbrukuma, darbinieks mēģinājis bēgt, taču paslīdējis un nokritis. Lācis uzbrucis vīrietim, sakožot viņu kājā.
Savukārt Austrumvidzemes reģiona vecākais plānotājs Lejasciema iecirknī lāci novēroja mežmalā pie Silmalu ceļa. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” lāču eksperts Jānis Ozoliņš skaidroja, ka, iespējams, Lejasciemā sastaptais lācis bija viens no pagājušā gada Valkas lācēniem, kuri siroja viensētās.
Video
Uzlabojoties Covid-19 epidemioloģiskajai situācijai, no aprīļa Latvijā tiek atcelta ārkārtas medicīniskā situācija, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas komunikācijas speciālists Oskars Šneiders.
Kā skaidroja Šneiders, epidemioloģiskie dati liecina, ka šobrīd turpinās saslimstības ar Covid-19 samazināšanās visās iedzīvotāju vecuma grupās un saslimstības līmenis Latvijā ir nedaudz zemāks par Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni.
Tāpat turpinās pakāpenisks Covid-19 slimnieku skaita samazinājums slimnīcās, un vairs nav novērojami stacionāro ārstniecības pakalpojumu ierobežojumi.
“Ņemot vērā, ka nav prognozējamu draudu un aktuālu pazīmju, kas liecinātu, ka šobrīd būtu resursu trūkums medicīniskās palīdzības sniegšanai”, Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) locekļi ir nolēmuši atcelt ārkārtas medicīnisko situāciju un pāriet uz “gatavības režīmu”.
Ārkārtas medicīniskā situācija Latvijā bija spēkā aptuveni pusgadu – no pagājušā gada 7.oktobra.
Jau ziņots, ka no 1.aprīļa tiks atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem tiks saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks.
VOMK ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt veselības nozares institūciju saskaņotu darbību ārkārtas medicīniskajā situācijā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā. VOMK veido pārstāvji no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Zāļu valsts aģentūras, Veselības inspekcijas, Valsts asinsdonoru centra un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra.
Ir daži cilvēki, kuri ir aktīvi un darbaholiķi, viņi nekad nevar nosēdēt uz vietas ilgu laiku un vienmēr ir aizņemti. Ne visi ir tik mērķtiecīgi, dažiem cilvēkiem vienkārši patīk slinkot, šīs ir 3 horoskopa zīmes, kurām patīk laiskoties.
Vērsis
Vēršiem patīk visu uztvert viegli. Viņi vēlas dzīvot vienkāršu un nesarežģītu dzīvi, kurā viņi var baudīt greznību bez smaga darba vai papildu pūlēm. Viņi ir izlutināti nekauņas, kuri nevēlas neko citu kā tikai labāko, un viņiem nav jāpiepūlas, lai to sasniegtu!
Dvīņi
Dvīņi ir īpaši slinki, ja runa ir par profesionālu darbu vai vienkāršiem ikdienas uzdevumiem. Runājot par socializēšanos, viņi ir pirmie, kas rīko ballītes, bet, ja runa ir par uzdevuma veikšanu, ko viņi nevēlas darīt, viņi nekad nepacels pat pirkstiņu…
Zivis
Zivju zīmē dzimuši cilvēki dzīvo savā fantāziju pasaulē. Viņi nav īpaši centīgi un nav tie, kuri pieliks papildu pūles, lai ko sasniegtu. Zivis nav sajūsmā, kad ir spiestas veikt vienmuļus uzdevumus, piemēram, sava mājokļa uzkopšanu.
Leģendārais Holivudas aktieris Brūss Viliss beidzis vairāk nekā 40 gadus ilgušo karjeru, jo viņam atklāta kognitīvās spējas ietekmējoša slimība, paziņoja 67 gadus vecā aktiera ģimene.
Filmu “Cietais rieksts” un “Lubene” aktiera meitas Rūmeras Vilisas vietnē “Instagram” publicētajā ģimenes paziņojumā lasāms, ka Vilisam atklāta afāzija, kas ietekmē cilvēka spēju uztvert runu vai izteikties citiem saprotami.
Video
“Tā rezultātā un pēc ilgas prātošanas Brūss aiziet no karjeras, kas viņam nozīmēja tik daudz,” piebilsts paziņojumā, kuru parakstījusi Vilisa sieva Emma, viņa bijusī sieva Demija Mūra un meitas Rūmera, Skauta, Talula, Meibela un Evelīna.
Pēdējās nedēļās valdījušas spekulācijas par Vilisa īstermiņa atmiņu, un viņš nepiedalījās svētdien ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonijā, kurā tika godināta Kventina Tarantīno 1994.gada filma “Lubene” (“Pulp Fiction”). CItas filmas zvaigznes Semjuels Džeksons, Uma Tūrmane un Džons Travolta kāpa uz “Dolby” teātra skatuves.
Karjeras, kas sākās pagājušā gadsimta 80.gados, laikā Viliss saņēmis “Zelta globusu” un divas “Emmy” balvas.
ASV Nacionālās Afāzijas asociācijas informācija liecina, ka slimība ir iegūti komunikācijas traucējumi, kas kavē cilvēka spējas uztvert valodu, tomēr neietekmē viņa intelektuālās spējas. Slimība ietekmē spēju runāt un saprast citus. Ierasti afāzijas cēlonis ir insults vai galvas trauma.
Krievijas uzbrukumā Kijivas piepilsētai Irpiņai, kura šonedēļ atbrīvota no krievu okupantiem, nogalināti līdz 300 civiliedzīvotāju.
Precīzu datu gan nav, jo kauju laikā cilvēkus apglabāja pagalmos un parkos. Tā paziņojis pilsētas mērs Oleksandrs Markušins. Krituši arī ap 50 Ukrainas armijas karavīru, bet vēl 100 ievainoti. Starp ievainotajiem ir arī ukraiņu karavīrs, kurš savu biedru vidū pazīstams ar segvārdu “latiš”- latvietis.
Video
Latvijas starptautiskās saistības liedz vienpusēji demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli, šāds pamatsecinājums šodien iezīmējās Saeimas Ārlietu komisijas sēdē pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvju uzklausīšanas.
Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā, tika norādīts sēdē.
Tomēr deputāte Ieva Akuratere (K) pauda, ka nepiekrīt secinājumam par to, ka starptautiskās saistības liegtu rīkoties. Politiķe uzskata, ka brīvā Latvijā nākotnē nevar palikt šāds monuments, un aicināja veidot darba grupu, kurā tiktu meklēti risinājumi attiecībā uz pieminekli.
Parlamentārietis Kaspars Ģirģens (R) vaicāja, vai pieminekļa pārvietošana uz padomju karavīru tuvāko kapsētu būtu starptautisko saistību pārkāpums vai nē. Politiķa ieskatā tas būtu viens no risinājuma variantiem.
Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks Atis Lots norādīja, ka, uzreiz nezinot, vai tas ir iespējams, ir grūti komentēt, kā Ģirģena priekšlikuma īstenošana ietekmētu Latvijas saistības. Jebkurā gadījumā šāds solis nepaliktu bez reakcijas no Krievijas puses, ņemot vērā pieminekļa pārvietošanas Igaunijā piemēru pirms apmēram 15 gadiem, atzīmēja ĀM pārstāvis.
Video
Deputāte Krista Baumane (AP) pauda, ka jautājums par Latvijas tiesiskajām iespējām ir diezgan skaidrs, tāpēc pašlaik komisijā lemt par pieminekļa demontāžu būtu bezatbildīgi.
Savukārt parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) uzskata, ka Saeimā ir politiskā griba ilgtermiņā panākt, lai Latvijā šāds objekts neatrastos. Jāmeklē juridiskais risinājums, lai to paveiktu, atzīmēja deputāts.
Dombrava un Ģirģens norādīja, ka ar pieminekli tomēr kaut kas būtu jādara, lai attiecībā uz to nesāktos pašdarbība no kādu iedzīvotāju puses.
Parlamentārietis Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka runa ir par okupācijas simbolu, pie kura uzturas “Putina fašisti”. Politiķis uzsvēra, ka viņam riebjas gan piemineklis, gan arī pasākumi, kas tur notiek. Krauze pauda nožēlu, ka pērkoņkrustieši iepriekš nepareizi aprēķinājuši sprāgstvielu daudzumu, cenšoties pieminekli likvidēt. To viņš pauda kontekstā ar komisijas sēdē vairākas reizes pieminēto 1997.gadā notikušo pieminekļa spridzināšanas mēģinājumu.
Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) pauda, ka šis piemineklis ir vērtējams kā okupācijas stabs, kas kā apendicīts Latvijas valstij būtu jāizgriež. Politiķis gan reizē atzina, ka, ņemot vērā ĀM plaši izklāstītos argumentus un Juridiskā biroja pausto, secināms, ka starptautiskās saistības liedz Latvijai vienpusēji demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli.
Tajā pašā laikā komisija pēc Kola ierosinājuma vienojās, ka Rīgas dome tiks aicināta pieminekļa tuvumā uzlikt informatīvās plāksnes par tā vēsturisko kontekstu, pārliecināties par to, ka monumenta tehniskais stāvoklis neapdraud cilvēkus un mainīt pieminekļa padomju laika nosaukumu.
Tāpat komisija vērsīsies Tieslietu ministrijā (TM), ņemot vērā, ka no tās puses jautājums ir aktualizēts, lai uzzinātu tās juridisko piedāvājumu. Līdz aprīļa vidum no TM tiks gaidīts valdībā saskaņots redzējums, lai neveidotos situācija, ka cita ministrija vēlāk iebilst pret TM pozīciju, atzīmēja Kols.
Komisijas deputāti pauda neizpratni, kāpēc uz sēdi nav ieradies tieslietu ministra pārstāvis, lai gan no ministrijas puses tika aktualizēts šis jautājums.
Ņemot vērā, ka iedzīvotāju iniciatīva šajā jautājumā iepriekš tikusi nodota skatīšanai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tad paredzēts rīkot abu komisiju kopsēdi.
Pēc Akurateres paustā, ka viņa nesecina, ka starptautiskās saistības liegtu vienpusēji demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli, uz brīdi radās jautājums, vai par to lemt balsojumā. Tomēr balsojums nesekoja un Kols norādīja, ka juristu secinājumus nevar mainīt ar politisku lēmumu.
Ārlietu komisija jautājumu par pieminekli apsprieda, šodien atsākot skatīt iedzīvotāju iniciatīvu, kurā aicināts demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Komisijas sēdes diskusijās izskanēja, ka aizliegums attiektos arī uz pasākumu rīkošanu blakus Uzvaras parkā esošajam piemineklim.
Tikmēr koalīcijas diskusijā par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotni viedokļi atšķīrušies, paudis “Konservatīvo” līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Bordāns reizē norādījis, ka koalīcijā atbalstīts viņa priekšlikums Ārlietu komisijā atsākt 2019.gadā iesākto darbu, lai sagatavotu risinājuma variantus saistībā ar šo pieminekli.
Atbalstot kara bēgļus no Ukrainas un turpinot sākto labo darbu maratonu, sestdien, 2.aprīlī, no plkst.11 Siguldā, Ausekļa ielā 7b, novada iedzīvotājiem un viesiem būs iespēja cienāties ar ukraiņu boršču, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.
Iniciatīva tiek īstenota, apvienojoties vietējām kopienām – kafejnīcai “Mr. Biskvīts”, biedrībai Siguldas novada attīstībai “Concordia” un Mālpils brīvprātīgo kustībai “Mālpils iedvesmo”.
Kafejnīcas “Mr. Biskvīts” līdzīpašniece un biedrības “Concordia” pārstāve Kristīne Gorodecka stāsta, ka vēlas turpināt jau pagājušajā nedēļā Mālpils brīvprātīgo un kustības “Mālpils iedvesmo” iesākto tradīciju, tāpēc šonedēļ ukraiņu sievietes, kuras Mālpilī patvērušās no aktīvās kara zonas Ukrainā, vārīs un cienās pret ziedojumiem visus siguldiešus ar ukraiņu boršču. Viņa rosina šo tradīciju pārņemt arī citu pašvaldību cilvēkiem.
Kustības “Mālpils iedvesmo” aktīviste Kristīne Jonīte-Jurkēviča uzskata, ka šāds bēgļu no Ukrainas atbalsta veids ir dabisks. Ukraiņu sievietes viņai atzinušas, ka, piedāvājot vietējiem Latvijas iedzīvotājiem ko autentisku un īstu, viņām ir iespēja gan ieguldīt savas sirdis un pateicību, gan vienlaikus nejusties lūdzēju lomā.
Pasākumu atbalsta Siguldas kafejnīca “Mr.Biskvīts”, biedrība Siguldas novada attīstībai “Concordia”, Mālpils brīvprātīgo kustība “Mālpils iedvesmo” un Siguldas novada pašvaldība.
Iniciatīva tika sākta 27.martā Mālpilī, tā pulcējot vietējos iedzīvotājus un pagasta viesus nobaudīt autentisku ukraiņu boršču un ziedojot vietējiem ukraiņu bēgļiem.
Aktieris un komiķis Džims Kerijs reaģējis uz Vila Smita sitienu Krisam Rokam “Oskaru” ceremonijas laikā.
Džims intervijā raidījumam “CBS News” atzina, ka Krisa Roka vietā būtu iesniedzis prasību tiesā pret Vilu Smitu.
”Es šorīt būtu paziņojis, ka iesūdzu Vilu par 200 miljoniem ASV dolāru,” sacīja 60 gadus vecais Džims Kerijs.
Aktieri nepatīkami pārsteigusi zāles reakcija.
“Man bija pretīgi. Man šķita pretīgas šīs stāvovācijas. Man bija sajūta, ka Holivuda ir tāda bezmugurkaulnieku masa. Šis bija skaidrs indikators, ka mēs vairs neesam “foršais klubiņš”,” sacīja aktieris.
“Tas video paliks mūžīgi. Tas būs visuresošs. Šis apvainojums paliks uz ilgiem laikiem.”
Video
Džims domā, ka iemesls, kāpēc Kris Roks līdz šim ir izvēlējies neizvirzīt apsūdzības pret Smitu, varētu būt tāpēc, ka viņš nevēlas apgrūtinājumu.
Džims uzskata, ka Vils Smits varēja atrast citu veidu, kā izrādīt nosodījumu pret komiķa joku. “Ja tu vēlies kliegt no auditorijas un nepiekrist vai pateikt kaut ko “Twitter” vai jebko citu, uz priekšu, bet Tev nav tiesību kāpt uz skatuves un sist kādam pa seju.”
Džims uzskata, ka Vilu kaut kas nomāc iekšēji: “Es viņam novēlu visu labāko, patiešām. Man nav nekas pret Vilu Smitu. Viņš ir paveicis lieliskas lietas, bet tas nebija pareizi.”
Aktieris arī piebilda, ka šī rīcība bijusi savtīga no Vila puses, jo tā aizēnojusi citu aktieru uzrunas un izcīnītās uzvaras.
Vils Smits nākamajā dienā pēc ceremonijas atvainojās par notikušo incidentu “Oskara” balvas ceremonijā:
Lāči ir modušies, un pirmās ziņas par to Latvijā parādījās jau marta vidū, kad Balvu novadā lācis uzbruka uzņēmuma “Latvijas valsts meži” darbiniekam.
Pirms nedēļas lācis Valmieras novada Skaņkalnes pagastā meties virsū cilvēkam. To izdevies aizbiedēt ar saucieniem un metot baļķi. Speciālistus satrauc tas, ka daļa cilvēku tik un tā rīkojas pārdroši un vienu lāci Gulbenes novadā pat piebaro.
Video
Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks pēc sākotnējās zibenskara ieceres izgāšanās pārgājis pie plāna “B”, otrdien ANO Drošības padomes sēdē sacīja Ukrainas vēstnieks Serhijs Kislica.
“Pēc sava sākotnējā zibenskara plāna izgāšanās Krievijas karaspēks pārgājis pie plāna “B”. Šis plāns paredz izprovocēt humāno katastrofu visā Ukrainā un iznīcināt manas valsts lauksaimniecības potenciālu, lai iebiedētu Ukrainas politisko vadību un tautu un nosliektu to uz kapitulāciju,” sacīja diplomāts.
“Instrumentu klāsts ir plašs un ārkārtīgi cietsirdīgs. Tas ietver tīšu dzīvojamo rajonu un kritiskās infrastruktūras izpostīšanu, raķešu apšaudes visā valstī, pilsētu aplenkšanu, vienošanos par humānajiem koridoriem laušanu, teroru pret mierīgajiem iedzīvotājiem okupētajās teritorijās, arī nolaupīšanas un slepkavības. Šobrīd okupanti nolaupījuši aptuveni 30 vietējos līderus, aktīvistus un žurnālistus,” norādīja Kislica.
“Mariupole paliek kā asiņojoša brūce Eiropas sirdī. Atbilstoši vietējo varasiestāžu ziņām dzīvību zaudējuši vismaz 5000 cilvēku. Aplenkumā palikuši gandrīz 150 000 iedzīvotāju, kam liegti jebkādi dzīves pamatnosacījumi. Viņi ir jāevakuē, bet ne jau uz agresora teritoriju. Krievijas centieni to izdarīt ir ne tikai ciniska liekulība, bet arī rupjš kara likumu un paražu, starptautisko humanitāro tiesību normu pārkāpums. (..) Aptuveni 40 000 ukraiņu piespiedu kārtā izvesti uz Krieviju un Baltkrieviju,” sacīja diplomāts.
Turklāt Krievijas karaspēks apšauda evakuācijas kolonnas, kas no Mariupoles cenšas nokļūt neokupētajā Ukrainas teritorijā, viņš piebilda.
“Steidzami ir nepieciešamas humānas darbības. Vienlaikus ir jāatceras, ka humānā katastrofa ir Krievijas militārās stratēģijas elements,” uzsvēra Ukrainas vēstnieks ANO.
Lielbritānijas karaliene Elizabete II Vestminsteras abatijā bija redzama īpaši emocionāla, kas ir neierasti britu karaliskās ģimenes pārstāvjiem. Karaliene nespēja valdīt asaras prinča Filipa piemiņas dievkalpojumā.
95 gadus vecajai karalienei Elizabetei II ir grūti staigāt, bet dievkalpojuma laikā viņa piecēlās, lai aizlūgtu un kopā ar visiem dziedātu himnu. Vestminsteras abatija bija pārpildīta, lai godinātu prinča Filipa 99 gadu garo mūžu.
Video
Karaliene, tāpat kā Kornvolas hercogiene un princese Anna, bija ģērbušās tumši zaļā apģērbā, tādējādi izrādot cieņu Edinburgas hercogam Filipam. Edinburgas oficiālā krāsa ir sūnu zaļa.
Kopā ar Ukrainas bēgļiem Latvijā ieceļojuši jau gandrīz 300 mājdzīvnieku. Lielākā daļa no viņiem nav saņēmuši poti pret trakumsērgu. Tas satrauc mūsu Pārtikas un veterināro dienestu.
Latvijā trakumsērga ir izskausta, bet Ukrainā tā joprojām ir sastopama. Latvijā iebraucošie Ukrainas iedzīvotāji ir gatavi pildīt visas prasības, lai varētu dzīvot pie mums kopā ar saviem mīluļiem.
Video
“HBO Max” pavisam nesen paziņoja, ka seriāls “And Just Like That…” (nosaukums latviskots kā “Un tā tas laiks paiet…”), kurā galvenās lomas atveido Sāra Džesika Pārkere, Sintija Niksone un Kristīna Deivisa, atgriezīsies ar otro sezonu.
“Es vēlos pastāstīt vairāk par šiem dinamiskajiem, drosmīgajiem filmas tēliem, ko atveido šīs spēcīgās, apbrīnojamās aktrises. Fakts ir tāds, ka mēs visi esam sajūsmā,” tā teikts izpildproducenta Maikla Patrika Kinga paziņojumā.
Pirmā sezona, kura noslēdzās februārī, iepriecināja “HBO Max” ar lieliskiem auditorijas rādītājiem un tādēļ seriāls pavisam noteikti piedzīvos arī otro sezonu.
Video
“Mūs iepriecināja seriāla varoņu stāsti, kas norisinās pasaulē, kuru skatītāji jau ļoti labi pazīst un mīl,” teikts “HBO Max” oriģinālā satura vadītāja Sāras Obrijas paziņojumā.
“Lepojamies ar Maikla Patrika Kinga un mūsu brīnišķīgo rakstnieku, producentu, aktieru un komandas darbu, lai parādītu šos stāstus ekrānā. Mēs nevaram sagaidīt, kad fani redzēs, kas gaidāms otrajā sezonā!”
Otrās sezonas filmēšanas sākuma datums vēl nav paziņots. Jaunajā seriālā nefilmējās viena no “Seksa un lielpilsētas” slavenās četrotnes dalībniecēm Kima Ketrela, viņai esot sarežģītas attiecības ar franšīzes galveno zvaigzni Sāru Džesiku Pārkeri.
Pirms pieciem gadiem Ketrela kategoriski noraidīja iespēju filmēties seriāla “Sekss un lielpilsēta” turpinājumā un attiecībā uz S. Dž. Pārkeri sacīja: “Es domāju, ka viņa varētu būt jaukāka”.
Kritiķi šo seriālu vērtē ar 5,5 ballēm no 10, skatītāji seriālu vērtē ar 5,6 ballēm… Par spīti šiem rādītājiem ir viens no populārākajiem “HBO Max” straumēšanas vietnes seriāliem.
Aktieris Vils Smits savā “Instagram” profilā publicējis ierakstu, kurā atvainojas par savu izgājienu “Oskaru” balvas pasniegšanas ceremonijā.
ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” pasniegšanas ceremonijas laikā Vils Smits spēcīgi iesita vakara vadītājam Krisam Rokam. Komiķis pajokoja par Vila Smita sievas skūto galvu.
“Jebkādas izpausmes vardarbība ir indīga un destruktīva. Mana uzvedība pagājušās nakts Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā bija nepieņemama un nepiedodama. Joki par mani ir daļa no mana darba, tomēr joks par Džadas veselības stāvokli man izrādījās pārāk smags un es reaģēju emocionāli. Vēlos tev publiski atvainoties, Kris.
Video
Es pārkāpu robežas, kļūdījos. Izjūtu kaunu un mana rīcība neliecina par vīrišķību. Vardarbībai nav vietas laipnā un mīlošā pasaulē. Es arī vēlos atvainoties Kinoakadēmijai, šova producentiem, visiem apmeklētājiem un visiem, kas skatījās apbalvošanu visā pasaulē. Es vēlos atvainoties Viljamsu ģimenei un manai karaļa Ričarda ģimenei. Es ļoti nožēloju, ka mana uzvedība ir aptraipījusi mūsu visu brīnišķīgo ceļojumu. Dziļi nožēloju savu rīcību. Es esmu procesā uz attīstību. Patiesā cieņā – Vils,” tā savā “Instagram” vaļsirdīgi atvainojās aktieris.
Džadai Pinketai Smitai ir diagnosticēta alopēcija (autoimūna slimība). Šī slimība izraisa matu izkrišanu!
Vien dažas minūtes vēlāk Vils Smits ieguva “Oskara” balvu kā labākais aktieris par tenisistu Venusas un Serēnas Viljamsu tēva atveidojumu filmā “King Richard”.
Ukrainietei Agnesei ir divas dzimtās pilsētas. Rīga un Kijiva. Rīgā viņa ir dzimusi un pavadījusi bērnību, bet Kijivā studējusi un audzina bērnus.
Laikā, kad bija jāpieņem lēmums, kur rast patvērumu no kara šausmām, viņa nešaubīgi izvēlējās Rīgu. Un cilvēku dāsnums viņu tik ļoti aizkustina, ka bez asarām acīs par to runāt nespēj. Sveši cilvēki sagādājuši gan mācību materiālus bērniem, gan pasniedz tikko ceptas maizes kukuli.
Video
Kovida izplatība Latvijā aizvien samazinās. Un, lai gan epidemioloģiskā situācija kļūst drošāka, speciālisti aicina saņemt balstvakcīnu tos, kuri to vēl nav izdarījuši.
Par nepieciešamību pēc ceturtās vakcīnas devas pašreizējā nostāja paredz, ka tā vismaz tuvākajā laikā nebūs vajadzīga. Iespējams, situācija var mainīties, tuvojoties rudenim.
Video
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Komisijas sēdes diskusijās izskanēja, ka aizliegums attiektos arī uz pasākumu rīkošanu blakus Uzvaras parkā esošajam piemineklim.
Sākotnējo versiju likuma grozījumiem iesniedza Zaļo un zemniekus savienība (ZZS). Grozījumu viens no mērķiem ir aizliegt militāro agresiju slavinošu simbolu izmantošanu publiskos pasākumos, tajā skaitā burta “Z” izmantošanu šādam nolūkam.
Tāpēc likumā atbalstīts priekšlikums, kas aizliedz izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt.
Tāpat šodien tika atbalstīts Kaimiņa un Mednes priekšlikums, kas publiskos pasākumos aizliedz popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas.
Šai normai kā izņēmumi būs gadījumi, kad šo pasākumu mērķis nebūs saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai arī šie pasākumi tiks izmantoti izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Tiks arī palielināti sodi par publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu. Turpmāk par to varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 400 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 3200 eiro.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja parlamenta Preses dienestā, komisijas priekšsēdētājs Kaimiņš uzsver, ka, nosodot Krievijas īstenoto kara darbību Ukrainā, jāpauž stingra nostāja, ka tādiem Krievijas militāro agresiju slavinošiem simboliem kā burtiem “Z”, “V” vai citiem simboliem, kas izmantoti ar šādu mērķi, “nav vietas publiskos pasākumos”.
Kā ziņots, Juridiskā komisija iepriekš atbalstīja citus likuma grozījumus, kuri paredz noteikt administratīvo sodu par Krievijas bruņoto spēku simbolu karā pret Ukrainu publisku izmantošanu.
Sākotnējo piedāvājumu citā likumā iesniedza ZZS deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Edgars Tavars, Didzis Šmits, Armands Krauze, Janīna Jalinska, Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Māris Kučinskis un Raimonds Bergmanis.
Valainis iepriekš skaidroja, ka runa būtu par aizliegumu tādiem Krievijas bruņoto spēku karā pret Ukrainu izmantotajiem simboliem kā “Z” un “V”. Politiķis uzsvēra, ka šādi grozījumi būs skaidrs signāls, ka to izmantošana ir nepieļaujama.
Piedaloties starptautiskā labdarības koncertā “Save Ukraine – #StopWar”, Prāta Vētras “Mana dziesma” pirmo reizi izskanējusi ukraiņu valodā!
“Atbalstot un stiprinot ukraiņu tautu cīņā par brīvību, starptautiskā labdarības koncertmaratonā “Save Ukraine – #StopWar” Prāta Vētras “Mana dziesma” (“Моя пісня”) pirmo reizi izskan ukraiņu valodā. Tā ierakstīta piedaloties “Riga Gospel Choir” un Stīgu kvartetam “JUNO”.
Video
Prāta Vētras komanda izsaka vislielāko pateicību ukraiņu dzejniekam Sergii Sedrik Lokshyn par “Моя пісня” vārdiem ukraiņu valodā. Ar “Rīgas Gospelkora” un Lolitas Krūmiņas atbalstu “Моя пісня” vārdi un notis tagad ir pieejami ikvienam.
Dziesmas notis – http://pratavetra.lv/mana-dziesma-моя-пісня/
Īpašs paldies videoklipa režisoram Papa Chi ar komandu! Lai dziesma mūs vieno!” vēstīts Prāta vētras jeb Brainstorm “Facebook” lapā.
Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notiekošajā “Oskara” balvu pasniegšanas ceremonijā tika ievērots klusuma brīdis, lai atbalstītu Ukrainas tautu cīņā pret Krievijas agresiju.
Ceremonijā tika demonstrēts video ar atbalsta vārdiem Ukrainai, bet tajā ne ar vārdu nebija pieminēta Krievijas loma šajā karā.
“Mēs lūdzam jūs uz klusuma brīdi, solidarizējoties ar Ukrainas tautu, kas saskaras ar iebrukumu, konfliktiem un netaisnību savā teritorijā,” aicināja pasākuma organizatori.
Video
“Filmas mums ir svarīgs veids, kā paust savu cilvēcību konflikta laikā, bet realitāte ir tāda, ka miljoniem ģimeņu Ukrainā vajadzīga pārtika, medicīniskā aprūpe, tīrs ūdens un ārkārtējo situāciju dienestu palīdzība,” vēstīja uz ekrāna projicētie uzraksti.
“Resursu ir maz un mēs – kolektīvi kā globālā kopiena – varam darīt vairāk. Mēs lūdzam jūs atbalstīt Ukrainu, kā vien spējat. Esiet kopā ar Ukrainu,” bija lasāms uz ekrāna.
“Kad redzat, kāds spēks un pašcieņa ir tiem, kas sastopas ar tādiem postījumiem, viņu enerģija nevar neaizkustināt,” uzrunājot klātesošos, sacīja Ukrainā dzimusī amerikāņu aktrise Mila Kunisa.
Mālpilī bija iespēja nogaršot īstu ukraiņu boršču. To pret ziedojumiem mālpiliešiem un pilsētas viesiem dalīja no kara aizbēgušās ukrainietes, kas patvērumu atradušas Mālpilī.
Iniciatīva radās vietējiem Mālpils aktīvistiem, kas šādā veidā cer iesaistīt ukraiņu bēgļus vietējā sabiedrībā. Pēc divām nedēļām šī akcija turpināsies, jo tad Mālpilī būs iespēja nogaršot ukraiņu plovu.
Video
Aktieris Vils Smits ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” pasniegšanas ceremonijas laikā spēcīgi iesita vakara vadītājam Krisam Rokam, jo komiķis pajokojis. par Smita sievas skūto galvu!
Vakara vadītājs teica: “Džada, es tevi mīlu. G.I. Jane 2 nevar sagaidīt, lai to redzētu, vai ne?” Pieņemts, ka komiķis atsaucās uz sievietes kailo galvu…
Sākumā Vils pasmējās par komiķa joku, bet tad ievēroja, ka viņa sieva ir sarūgtināta. Vils uzkāpa uz “Oskaru” ceremonijas skatuves un iesita Krisam Rokam pa seju.
Video
“Oho! Vils Smits tikko man iesita,” reaģēja komiķis.
“Paturi manas sievas vārdu prom no savas mutes,” komentēja Vils Smits.
Džadai Pinketai Smitai ir diagnosticēta alopēcija, autoimūna slimība, kas izraisa matu izkrišanu. Viņa pirmo reizi to publiski paziņoja 2018. gadā un 2021. gadā noskuva savu galvu.
Jau dažas minūtes vēlāk Vils Smits ieguva “Oskara” balvu kā labākais aktieris par tenisistu Venusas un Serēnas Viljamsu tēva atveidojumu filmā “King Richard”.
Savu slavas brīdi izpelnījās arī kinozvaigzne Nikola Kidmena, kuras reakcija uz notikušo kļuva par interneta memi:
Ukraiņiem dodoties bēgļu gaitās, viena no problēmām ir ienākumu zaudēšana un, esot Latvijā, iekrājumi zūd ātri. Natālija, kura ir mūzikas skolotāja stāsta, ka, strādājot divas slodzes, Ukrainā pelnīja ap 200 eiro mēnesi. Tagad Latvijā steigšus meklē darbu.
Video
Kima Kardašjana vēlas izmantot savu juridisko izglītību, lai palīdzētu pēc iespējas vairāk cilvēkiem. 41 gadu vecā “SKIMS” uzņēmēja laikrakstam “Vogue Hong Kong” sacīja, ka viņa cer kādu dienu izveidot veiksmīgu advokātu biroju. Kimas nākotnes nodomi tiek atklāti pēc gadiem ilgas studēšanas. Viņa veiksmīgi nokārtojusi pirmos eksāmenus.
“Šī pieredze man iemācīja tik daudz, un es nekad savā dzīvē neesmu pie kaut kā tik smagi strādājusi,” viņa sacīja par gatavošanos eksāmenam. “Man bija jābūt ļoti uzcītīgai mācībās un tām jāvelta katra brīvā minūte. Es ļoti aizraujos ar Krimināltiesību reformu un vēlos aizstāvēt tos, kuri, manuprāt, ir nepareizi notiesāti.” Kima atzīst, ka šai profesijai viņu iedvesmojis viņas tēvs, kurš arī bijis advokāts. Pirms vairākiem gadiem viņas tēvs Robs Kardašjans mira no vēža, bet Kima ir pilnībā pārliecināta, ka tēvs ar viņu ļoti lepotos.
Video
“Laika pavadīšana kopā ar tēvu viņa birojā mani noteikti ietekmēja. Šī darba veikšana ir bijusi manā dvēselē gadiem ilgi, un es esmu tik lepna, ka tagad daru šo darbu.” Pēc trim mēģinājumiem Kima nokārtoja pirmā kursa eksāmenus.
Tikmēr, šķiroties no Kanjes Vesta, uzņēmēja pati risināja savas juridiskās problēmas. Viņa iesniedza šķiršanās pieteikumu 2021. gada februārī, un šī mēneša sākumā viņa juridiski tika atzīta par neprecētu. Kima pagājušā gada rudenī sāka satikties ar “Saturday Night Live” komiķi Pītu Deividsonu, kurš nesen viņai par godu uztaisīja tetovējumu: “Mana meitene ir juriste”.
Šo horoskopa zīmju pārstāvji ir superīgi tēti:
Jaunava
Jaunavas ir ideāli tēvi, kuri būs bērna labākie draugi un mentori. Šīs horoskopa zīmes vīrieši ir tēvi ar kuriem var runāt par dažādām tēmām. Jaunava pavisam noteikti iemācīs naudas nozīmi, lai bērni būtu finansiāli atbildīgi.
Svari
Svari ir sava bērna lielākie fani, kuri aktīvi iesaistīsies bērna izaugsmē. Viņi mēdz aizstāvēt savus bērnus tādā veidā, kas patiešām ceļ viņu pašcieņu un audzina pārliecinātus jaunus cilvēkus ar spēcīgu morāli.
Zivis
Zivis nav stingri tēvi, bet bērniem nav nekāda iemesla viņus necienīt vai neklausīt. Zivis bērna dzīves laikā sniedz daudz vērtīgu padomu un nekad nenosoda savus bērnus, bet ļauj viņiem mācīties no kļūdām.
Lauva
Lauvas saviem bērniem vienmēr iedod vairāk kabatas naudas, nekā viņi prasa, un slepus palīdz viņiem izkļūt no mājas, lai pavadītu laiku ar draugiem un dotos uz ballītēm. Īsāk sakot, lauva ir foršais tētis. Ja bērni neliek par sevi vilties, tad Lauvas šo “foršā tēta” tēlu saglabā visa mūža garumā.
Brūnie lāči ir uzmanīgi un bez iemesla cilvēkiem neuzbrūk, atgādina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Pavasarī no ziemas miega mostas vieni no iespaidīgākajiem savvaļas sugu pārstāvjiem – brūnie lāči, kas visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Lai gan pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušās ziņas mudina domāt, ka lāču skaita pieauguma dēļ cilvēkam mežā doties ir bīstami, tā nav tiesa, jo lāči, tāpat kā citi savvaļas dzīvnieki, izvairās no tikšanās ar savu lielāko apdraudējumu – cilvēku, uzstāj DAP.
DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns uzskata, ka incidents ar lāča uzbrukumu cilvēkam patlaban publiskajā informācijas apritē draud izvērsties par visu brūno lāču nomelnošanas kampaņu.
Lācis vēsturiski ir bijis un joprojām ir Latvijas dabas sastāvdaļa. Bīstams tas kļūst tikai cilvēku izprovocēts – ja tam cilvēks tuvosies mazuļu laikā, iztraucēs pie migas vai barošanās laikā, ja neapdomīgi piebaros vai pieradinās pie cilvēka klātbūtnes, norāda DAP.
Svilāns brīdina, ka šāda “pārprastā labvēlība” var radīt nopietnu apdraudējumu gan pašam labvēlim, gan citiem līdzcilvēkiem. DAP aicina ar izpratni attiekties pret lāča atgriešanos dabā un neuzķerties uz tendenciozām nepamatotām ziņām. Svilāns uzsver, ka pārskatāmā nākotnē nav pamata domāt par lāču medību atklāšanu Latvijas teritorijā.
Pagājušā gada rudenī informējot sabiedrību par diviem brūnajiem lāčiem Vidzemē, DAP vairākkārt uzsvēra, ka konkrētajiem īpatņiem bija savvaļas lāčiem netipiska jeb neadekvāta uzvedība. Proti, ja lācis tiek patvaļīgi uzaudzināts kādā viensētā un pēcāk palaists savvaļā, tam vairs nepiemīt sugai raksturīgā uzvedība – uzmanība un izvairīšanās no cilvēka.
Cilvēka izauklēti lāči cilvēka māju pagalmus un pašus cilvēkus uztvers kā barotājus, tāpēc apzināti tuvosies gan cilvēkiem, gan viensētām, neapzināti apdraudot cilvēku, kurš šādai tikšanās reizei nav gatavs. Savukārt normāli savvaļā auguši lāči bīstas cilvēka un cilvēka sētā retumis ieklīst vien nakts aizsegā.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka lāču uzvedība pagājušajā rudenī un šomēnes ir bijuši vienīgie gadījumi, kad DAP konstatējusi lāčus ar sugai netipisku uzvedību. DAP skatījumā, ir absolūti nepareizi šo divu izņēmumu dēļ visai sugai piedēvēt tai neraksturīgu uzvedību. Arī Žīguros konstatētais lāča uzbrukums, pēc ekspertu vērtējuma, esot bijis paša mežziņa izprovocēts, pārlieku tuvu pietuvojoties lācenes migai. Šādā situācijā ikviena savvaļas dzīvnieku māte rīkotos līdzīgi, jo instinkts liek aizsargāt savus pēcnācējus. Strode piebilst, ka šādos gadījumos lācenes mērķis nav uzbrukt, bet aizbiedēt.
Lai gan pašlaik visa uzmanība pievērsta lāčiem, tomēr mežā mīt arī citi savvaļas dzīvnieki. Īpaši agresīvas savu bērnu aizstāvēšanā ir mežacūku mātītes, kas gatavas iesaistīties cīņā ar jebkuru, kas, viņuprāt, apdraud mazuļus. Pat putnu pasaulē ir agresīvas mātes, zināms ne viens vien gadījums par vārnveidīgo putnu uzbrukumiem cilvēkiem, kas pietuvojušies ligzdas kokam. Turklāt mazāk sagatavotiem cilvēkiem bailes var iedvest daudzi meža dzīvnieki tikai ar savu klātbūtni vien, piemēram, staltbrieži, aļņi, lapsas, rubeņi, atgādina DAP pārstāvji.
Pēdējos gados lāču skaita pieaugums notiek visā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un daļa no tiem paliek te uz dzīvi. Senāk galvenais iemesls lāču skaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nav atļautas un Igaunijas pierobežā medības ir ierobežotas, lāču populācija atjaunojas. Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem, Latvijā savvaļā sastopami apmēram 60 lāči, lēš DAP speciālisti.
Analizējot vēsturiskos datus un latviešu folkloru, redzams, ka lācis laiku laikos ir bijusi Latvijas dabas sastāvdaļa. Pret lāci izjuta bijību un cieņu. Tam nav piedēvētas vilka un lapsas negatīvās īpašības, liecinot, ka vēsturiski sabiedrība ir pratusi sadzīvot ar šī dzīvnieka klātbūtni. Ņemot vērā lāču atgriešanos Latvijas mežos, arī mūsdienu sabiedrībai būs jāiemācās ar to sadzīvot, iespējams pārņemot pieredzi no Igaunijas, kurā lāču populācija ir stabila un desmitkārt lielāka par Latvijas populāciju, sasniedzot 700 īpatņu skaitu, prognozē DAP eksperti.
Lai novērstu iespējamību par lāča viesošanos savā sētā, eksperti iesaka rūpīgi pārdomāt komposta veidošanas vietas un atkritumu apsaimniekošanu. Atkritumi jātur slēgtās tvertnēs, neradot situācijas, ka paši cilvēki provocē savvaļas dzīvnieku nākšanu sētās. Mežā atstāti ēdienu pārpalikumi vai lauku saimniecībās meža tuvumā regulāri kaudzēs izbērti viegli pieejami augļi un dārzeņi, var raisīt ne tikai lācim, bet arī citiem savvaļas dzīvniekiem pieradumu uztvert cilvēka sētas kā barības ieguves vietas.
Ja tomēr gadās satikt lāci, jāievēro daži padomi. Lielākoties lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt, taču, ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, ka tam jāķer bēgošs medījums.
Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci, pastaigas laikā jāturas uz meža takām un ceļiem. Ar savu uzvedību nedrīkst traucēt citus dabas baudītājus un meža iemītniekus, bet laiku pa laikam jāuzkāpj kādam zaram, jāierunājas vai jāiedziedas.
Eksperti iesaka cilvēkiem rūpīgi vērot dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt. Ja mežā šķērso nepārredzamu vietu, tad pastiprināti jāliek manīt par savu klātbūtni.
Ja tomēr lācis ir pamanīts, tam nevajag tuvoties, nemēģināt to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus. Iespējami ātri, bet neskrienot, jādodas projām no tikšanās vietas.
LETA jau vēstīja, ka šomēnes AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki divreiz sastapās ar lāčiem. Žīguru meža masīvā lācis uzbruka AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbiniekam. Cenšoties izvairīties no iespējamā uzbrukuma, darbinieks mēģinājis bēgt, taču ir paslīdējis un nokritis. Lācis uzbrucis vīrietim, sakožot viņu kājā.
Savukārt Austrumvidzemes reģiona vecākais plānotājs Lejasciema iecirknī mežmalā pie Silmalu ceļa novēroja lāci. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” lāču eksperts Jānis Ozoliņš skaidroja, ka, iespējams, Lejasciemā sastaptais lācis bija viens no pagājušā gada Valkas lācēniem, kuri siroja viensētās. Precīzi to varētu noteikt, pārbaudot DNS vai krotālijas datus.
Šonakt plkst.3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.
Laika maiņa notiek, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts. Šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība.
Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
EM atzīmē, ka 2018.gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama.
EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES teritorijā. Tomēr dalībvalstīm bija nepieciešams papildu laiks nacionālajām konsultācijām un iedzīvotāju vēlmju apzināšanai, tādēļ ES līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts.
Katrs vīrietis un sieviete meklē līdzvērtīgu partneri, kuru viņi varētu mīlēt un lolot visu mūžību. Ikviens novērtē partneri, kurš nomazgā traukus, ja jūs gatavojat ēst, bet ir 4 horoskopa zīmes, kurām šo uzdevumu ir visai grūti veikt.
Vērsis
Vērši ir ļoti lojāli vīrieši un sola daudz. Pēc kāda laika jūs pamanīsit, ka darbi sakrājas, un viņu mīlošie vārdi un lūdzošais skatiens jūs nekur nenovedīs… Ja jūs Vērsim sniegtu darbu sarakstu, viņš droši vien teiktu, ka ar to tiks galā vēlāk.
Jaunava
Varētu domāt, ka Jaunavas ir perfekcionisti, kuriem ļoti rūp katrs elements mājās, kā arī darbā. Lai gan tā ir taisnība, pienāk brīdis, kad viņi jūtas tik ļoti ieguldījušies darbā, ka ar mājām saistītie jautājumi paliek otrajā plānā. Šo horoskopa zīmi ir grūti pierunāt uz ikdienas darbiem, jo mājās Jaunavas grib atpūsties.
Dvīņi
Dvīņu vīriešus bieži vien ļoti lutina viņu mammas. Varbūt tāpēc viņi nav pieraduši veikt mājas darbus… Apprecēšanās ar viņiem var šķist grūts darbs, jo iesaisti ikdienas darbos būs ļoti grūti sarunāt.
Skorpions
Skorpioni izrāda ļoti lielu apņēmību palīdzēt ar mājas uzdevumiem, bet realitātē šī palīdzība ir ļoti minimāla. Skorpions izdarīs vien dažus no mājas uzdevumiem, bet lielāko pienākumu daļu atstās kādam citam…
Slavenais modes nams “Louis Vuitton” pavisam nesen prezentējis savu jaunāko juvelierizstrādājumu līniju “LV Volt”, pēc šīs prezentācijas modes zīmols saņēmis milzīgu kritiku.
“Louis Vuitton” sociālajos tīklos rotas tika prezentētas otrdien, 22. martā. Rotās apvienoti burti “L” un “V”, kopā tiem izskatoties pēc burta “Z”, simbola kuru Krievijas varas iestādes izmanto kā atbalsta zīmi savai nežēlīgajai rīcībai Ukrainā.
Sociālo tīklu lietotāji sākuši diskutēt, ka zīmols iesaistījies Krievijas agresijas atbalstīšanā, lūdzot atlaist modes nama sociālo tīklu pārvaldītājus. Modes nams norāda, ka ikoniskie iniciāļi L un V “savijas kopā un atdalās daudzās kombinācijās, tādējādi kļūstot par metaforu kustībai un enerģijai”.
Video
“Louis Vuitton” bija viena no pirmajām kompānijām, kas paziņoja par aiziešanu no Krievijas tirgus. Krievijā kopumā bija 120 šī zīmola veikali. Svarīgs fakts, kuru vēstīja Ukrainas ziņu aģentūra “Unian” ir, ka “Louis Vuitton” jaunā rotu kolekcija pirmoreiz demonstrēta jau šā gada 5. februārī, kas ir 21 dienu pirms kara! Slavenais zīmols ziedojis vienu miljonu eiro Apvienoto Nāciju organizācijai UNICEF, lai palīdzētu ukraiņu bērniem.
Krievijas iebrukums Ukrainā rada satraukumu iedzīvotājos par iespējamu radiācijas noplūdi no atomelektrostacijām. Lai gan satraukumam šobrīd nav pamata, valstij un iedzīvotājiem vienmēr ir jābūt gataviem šādām situācijām.
Video
Latvijas universitātes zinātnieki izstrādājuši jauna veida pretindi, kas spētu cilvēkus pasargāt no radioaktīvā starojuma. Jaunā pretinde ir salīdzinoši lēta ražošanā un veidota no salīdzinoši vienkāršām un viegli pieejamām izejvielām.
Pirmie tablešu prototipi jau ir gatavi
Ukrainiete Marina ir viena no kara bēgļiem, kas patvērumu radusi Rīgā. Un viņai ir ļoti laimējies, jo sieviete atradusi darbu savā arodā.
Marina ir kafijas bārmene jeb barista. Un tagad kafijas namiņā pie Vērmanes dārza Rīgā ne vien gatavo kapučīno un espreso kafijas mīļotājiem, bet arī ir kļuvusi par tādu kā nesen iebraukušo ukraiņu atbalsta personu.
Video
Lai pilnībā spētu ataugt bojāts nags, būs nepieciešama pacietība: bērniem nagi spēj pilnībā ataugt 1 – 2 mēnešu laikā, bet pieaugušajiem vidēji sešos mēnešos. Vasarā nagi aug nedaudz ātrāk, pat līdz 1,2 mm nedēļā, bet ziemā augšanas ātrums ir tikai 0,7 mm nedēļā. Aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Amanda Ozoliņa aicina parūpēties par nagu veselību jau profilaktiski, pievēršot uzmanību vairākām ārējām pazīmēm un izmaiņām nagu struktūrā, kas var vēstīt par nagu palīgā saucienu un vēlmes saņemt vairāk vitamīnu, sagaidīt pārmaiņas ēdienkartē vai pārbaudīt veselību kopumā.
Iemesls Nr.1 – Vitamīnu un minerālvielu trūkums
Par to, ka organismam sāk pietrūkt noteiktu grupu vitamīnu un minerālvielu, liecina arī dažādas izmaiņas nagu struktūrā. “Tie sāk šķelties, ja ar uzturu vairs netiek uzņemts pietiekams olbaltumvielu, A un B12 vitamīnu un silīcija daudzums, kas sastopams gurķos, brūnajos rīsos, saknēs, riekstos, olās. Ja nagi slāņojas, visticamāk iemesls ir C un B5 vitamīna trūkums. Iespējams pie vainas arī smēķēšana, jo nikotīns C vitamīnu ātri noārda, bet šis ir vitamīns, kas tik ļoti nepieciešams nagu augšanai un to elastībai. Pamanot, ka nagi veidojas apaļi, “karotes” formā ar bedrīti pa vidu, ļoti iespējams šī būs dzelzs deficīta pazīme,” skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa.
Jāpievērš uzmanība arī citām nevēlamām pārmaiņām nagu izskatā, lai saprastu, kas tiem trūkst:
Iemesls Nr.2 – Ķīmiskas vielas + pārāk bieža roku mazgāšana
Tāpat kā ādai, arī nagiem svarīgi saglabāt normālu mitruma līmeni, lai tie būtu gana stipri un veselīgi. Tiklīdz rokas pārāk bieži tiek mazgātas, mērcētas ūdenī, arī āda kļūst sausa un zonā ap nagiem tā sāk plaisāt. Tomēr dāmām jāatceras, ka dažādi šķīdinātāji, skābes, spirts un citas ķīmiskas vielas, ko satur kosmētika, kuru izmanto arī manikīra speciālisti nagu virsmas attīrīšanai pirms gēllakas vai gēla uzklāšanas, ļoti sausina naga plātni un izšķīdina naga fosfolipīdu jeb tauku slānīti. Tādēļ manikīra cienītājām rūpīgāk jādomā ne tikai par vizuālo izskatu, bet arī par to, kā nagus papildus stiprināt, lietojot A, E un C vitamīnus, biotīnu un keratīnu saturošus uztura bagātinātājus, kā arī ādu ap nagiem mitrināt ar speciālām eļļām.
Iemesls Nr.3 – Veselības problēmas
Līdzīgi kā matiem un ādai, arī naga pamatsastāvdaļa ir olbaltumviela keratīns. Veselīgi nagi ir rozā tonī, bet naga mēnestiņš plātnītes lejasdaļā – bāli rozīgā krāsā. Izmaiņas nagu krāsā var norādīt uz veselības sarežģījumiem. “Ja nagi kļūst zilgani, iespējams organisms neuzņem pietiekami daudz skābekļa, kas raksturīgi plaušu vai sirds slimību gadījumos. Savukārt, pārāk blāvi nagi mēdz rasties pēc drastiskām diētām, kad nav uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas. Kad nagi kļuvuši dzeltenīgi, jāaizdomājas par iespējamu sēnīšu infekcijas izpausmi, bet nagu šķelšanās un plaisāšana nereti norāda uz vairogdziedzera saslimšanām,” stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa. Par trausliem un lūstošiem nagiem bieži sūdzas ne tikai cilvēki, kuriem ir cukura diabēts, podagra, osteoporoze, psoriāze vai atopiskais dermatīts, bet arī sievietes gaidību laikā un laktācijas periodā.
Iemesls Nr.4 – Pārāk trūcīga diēta
Vienveidīgs uzturs vai nepārdomāta veģetāra diēta organismā var radīt dzelzs un cinka deficītu. Ja šo mikroelementu trūkst, arī nagu saknītes vairs netiek apgādātas ar pietiekamu skābekļa daudzumu. Šādā gadījumā nagi būs pateicīgi, ja ēdienkartē tiks iekļauti olu dzeltenumi, pākšaugi, raugs, graudaugi, brokoļi, zivis, sīpoli, arī jūras produkti, rieksti, jo tie visi satur uzturvielas, kas palīdz atjaunot sausus, sašķēlušos nagus, ražot keratīnu, kas ļauj nagiem atkal augt spēcīgākiem. Dažu pārtikas produktu patēriņš nagu veselības labā gan būtu jāierobežo. Piemēram, nevajadzētu aizrauties ar okeāna zivju pārmērīgu baudīšanu, it īpaši tunci, ko bieži izmanto suši gatavošanā – okeāna zivis var saturēt dzīvsudrabu, kas nagus padara trauslus. Arī cukuram un produktiem ar augstu glikēmisko indeksu (baltmaize, saldumi, kartupeļi) nav dodama priekšroka ēdienkartē, ja gribam atgūt veselīgus nagus.
Iemesls Nr.5 – Bīstams paradums – nagu graušana
Ja cilvēks ticis pie nelāga ieraduma grauzt vai knibināt nagus, nav divu domu – šis noteikti ir iemesls, kādēļ naga virsma kļuvusi tik nelīdzena, uz tās redzami balti plankumi vai svītras. Pieaugušajiem lielākoties nagu graušana ir nelāgs paradums, no kura var atbrīvoties ar pašdisciplīnu, reizēm nepieciešama psihoterapeita palīdzība. “Savukārt bērni bieži vien nagus grauž stresa situācijās, cenšoties sevi nomierināt,” saka aptieku tīkla Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa.Nekādā gadījumā par to bērnu nedrīkst rāt, kaunināt vai klāt uz nagiem negaršīgas vielas. “Jācenšas izprast, par ko mazais tā satraucas vai jāvēršas pie neirologa, psihologa. Radot emocionāli drošu vidi, arī paradums grauzt nagus izzudīs. Taču, ja stresa situāciju īslaicīgi izraisījušas tādas pārmaiņas dzīvē kā bērnudārza vai skolas gaitu uzsākšana, var palīdzēt ar kādu nomierinošu preparātu, kas satur magniju, B grupas vitamīnus.”
Lai rūpētos par nagu veselību ikdienā, Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa iesaka:
Kopš 24. februāra mums ik uz soļa parādās vārds “karš” – mājās, darbā, draugu lokā un internetā, savukārt bailes, bezcerība, līdzcietība un neziņa ir tikai daļa no pēdējās nedēļās piedzīvotās emociju gammas. Satraucošo ziņu un biedējošo video gūzmā bieži izskan jautājumi: “Kā ar to tikt galā?”, “Kā turpināt ikdienas gaitas?” “Vai un kā šobrīd priecāties par labajām lietām?” Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem BENU Aptiekas podkāstā palīdzēs meklēt psihiatre-psihoterapeite Sandra Pūce un psihoterapeits Andris Veselovskis.
Mentālā veselība – starp krīzes dzirnakmeņiem
Pēc diviem pandēmijas gadiem bija radusies pārliecība, ka ikdiena pamazām sāk normalizēties un cilvēki kopumā ir spējuši pielāgoties Covid-19 apstākļiem, tomēr 24. februāra vakars cilvēkus ne vien Latvijā, bet visā pasaulē iemeta jaunā krīzē – Krievijas iebrukums Ukrainā radīja spēcīgu pamatu jauniem pārdzīvojumiem – dusmām, panikai, trauksmei un citām sakāpinātām emocijām.
S. Pūce norāda, ka jau pandēmijas laiks ir atstājis būtisku ietekmi uz cilvēku mentālo veselību un emocionālo labsajūtu. Lai arī speciālistes vērtējumā cilvēkiem divu pandēmijas gadu laikā kopumā izdevies pielāgoties, tomēr daudzās jomās cilvēki ir izdeguši, jo ilgstoši dzīvojuši neierastos apstākļos. Īpaši eksperte izceļ jauniešus, kuri pandēmijas laikā cietuši sociāli, emocionāli, kā arī attālinātās mācības ir ievērojami apgrūtinājušas zināšanu apguvi, kas daļai šobrīd rada papildu slodzi eksāmenu kārtošanas dēļ. Tāpat pandēmijas laikā jaunieši izteikti vairāk laika pavadīja sociālajos tīklos, kur valdīja agresija, daudz galēji noskaņotu viedokļu un pārmetumu, kas nenāca par labu jauniešu emocionālajai labsajūtai.
Tikmēr A. Veselovskis norāda, ka mentālās veselības un emociju treniņš ir tikpat būtisks kā regulāra fiziskā slodze. Runājot līdzībās, speciālists uzsver, ka, ja cilvēks sevi regulāri uztur formā, tad arī ikdienas treniņos neierastas slodzes būs vieglāk izturēt, savukārt bez regulāriem treniņiem intensīvu slodzi izturēt ir ļoti sarežģīti. Tas pats attiecas arī uz mentālo veselību – cilvēki, kuri jau pirms pandēmijas prata tikt galā ar emocionāliem pārbaudījumiem un krīzēm, labāk spēja pielāgoties Covid-19 apstākļiem un kļuva stiprāki nākamajām krīzēm. Savukārt tiem, kuriem trūka iemaņu un “treniņa” pirms pandēmijas, emocionāli cieta un nespēja tikt galā ar krīzi, kas noveda pie vēl nopietnākām problēmām, piemēram, alkohola lietošanas, šķiršanās, trauksmes un depresijas. Vienlaikus psihoterapeits piebilst, ka šai krīzei cilvēki kopumā ir gatavāki nekā pandēmijai – šobrīd ir novērojama attieksme “mēs cīnīsimies, apturēsim agresoru un uzvarēsim!”.
Atbalstot Ukrainu, palīdzam arī sev
Viena no grūtākajām šī brīža sajūtām ir bezpalīdzība. A. Veselovskis skaidro, ka, jo ilgāk skatāmies uz briesmīgajiem kadriem Ukrainā, jo kļūstam vājāki – mūs “sagrauž” bezpalīdzība un bailes. Tāpēc vēlams katram meklēt veidus, kā iesaistīties un atbalstīt Ukrainu – ziedot, pieteikties brīvprātīgo darbam, sazināties ar kādu ukraiņu ģimeni Latvijā un tml., bet pēc tam turpināt labi darīt ikdienas lietas. Eksperts uzsver, ka šajā laikā ir jāturas pie labām, vienkāršām ikdienas lietām, saudzējot enerģiju, nepārdegot un nekur neskrienot. S. Pūce piebilst, ka katra cilvēka raksturs ir individuāls, katram ir citādāka ģimenes atmosfēra un tradīcijas, tomēr visveselīgāk šobrīd ir atrast vidusceļu, lai cilvēks būtu informēts par notiekošo, bet tajā pašā laikā primāri varētu labi izdarīt lietas, kas ikdienā veicamas.
Svarīgi izlikt emocijas un dozēt informāciju
Cilvēkiem, kuriem šajā laikā pastiprināti krājas trauksme, dusmas, neziņa un citas emocijas, ir jāatrod veids, kā šīs emocijas izlikt. S. Pūce uzsver, ka vislabāk to izdarīt ar fizisku aktivitāšu palīdzību – doties garākā pastaigā uz mežu, skriet, braukt ar velosipēdu, atsākt pavasara darbus ārā un tml. Speciāliste atsaucas uz pandēmijas pieredzi, kad viņa pusaudžu vecuma puišiem nereti ieteica durvju ailēs iekārt boksa maisu un izlādēties, bet meitenēm – ieslēgt mūziku un izlēkāties. Labāk emocijas izlikt šādā veidā nekā iet ārā un klupt kādam agresīvi virsū.
Attiecībā uz patērētās informācijas apjomu A. Veselovskis norāda, ka tas ir atkarīgs no cilvēka emocionalitātes pakāpes, piemēram, bailīgākiem cilvēkiem ziņu apjoms ir jāsamazina, kā arī jāmeklē kāds uzticams atbalsta cilvēks, ar kuru var aprunāties. Šis pats princips darbojas arī sociālo mediju lietošanā – ja cilvēkam rada trauksmes sajūtu tas, ka virtuālo draugu lokā kāds regulāri publicē absurdas lietas, tad no šīs personas var atsekoties vai bloķēt. S. Pūce piebilst, ka šajā laikā ir ieteicams uzturēties kopā ar cilvēkiem, kurus tiešām vēlamies redzēt sev blakus.
Kā ar bērniem?
S. Pūce skaidro, ka attiecībā uz maziem bērniem galvenais, kam šobrīd jāpievērš uzmanība, ir, lai agrā vecumā viņiem neparādītos naids, tomēr vecākiem sevišķi liels uzsvars pašlaik būtu jāliek uz komunikāciju ar pusaudžiem. Šajā vecumā jaunieši biežāk noslēdzas un vairāk ir pakļauti depresijas riskiem, kā arī viņiem vēl trūkst pieredzes, lai pārvarētu nopietnas krīzes. Tādēļ šeit īpaši svarīgs ir vecāku jautājums “kā tu jūties?”.
Eksperte piebilst, ka šobrīd nebūtu ieteicams pusaudzim mēģināt uzspiest savu viedokli, bet noskaidrot viņa sajūtas un sarunu ceļā dalīties ar argumentiem un pārdomām. A. Veselovskis tikmēr norāda, ka vecāki savus bērnus pazīst vislabāk un pirmie spēj atklāt kādas izmaiņas, tomēr ir svarīgi bērnus vērot – viņu darbības, mīmiku un uztveri. Bērniem vislabāk palīdz tas, ka pieaugušie ir mierīgi un spēj tikt galā ar krīzi, velta bērniem laiku un komunicē ar viņiem. Tāpat nevajadzētu baidīties, ka “bērni televīzijā vai datorā ieraudzīs kaut ko sliktu”, svarīgākais ir – pārliecinoši runāt ar viņiem, ka dzīvē notiek krīzes, bet ar to var tikt galā, piebilst psihoterapeits.
Vai drīkstam priecāties par labo?
Abi eksperti ir vienisprātis, ka prieks un gaišās dienas ir brīži, kad uzņemam enerģiju, lai tās pietiktu ne tik saulainām dienām. Prieka brīži ir iespēja pārslēgties un mazināt izdegšanas riskus, uzsver S. Pūce. Tikmēr A. Veselovskis piebilst, ka nereti pastāv maldīgs priekšstats “ja neesmu priecīgs, tad esmu līdzjūtīgs, bet, ja esmu priecīgs, tad neesmu līdzjūtīgs”, lai gan cilvēkam var būt abas emocijas vienlaikus. Tāpat psihoterapeits norāda, ka katram ir jāstrādā ar savu vainas sajūtu, jo pastāv vēl viens maldīgs priekšstats, ka, “ja kādam iet sliktāk, tad mēs nedrīkstam izbaudīt lietas un priecāties par labo, kas notiek mūsu dzīvē”. Vienlaikus, domājot tikai bēdīgas domas un dzīvojot ar vainas sajūtu, cilvēkam drīz beigsies emocionālie resursi un zaudētāji būs visi, jo šādu emociju nomocīts cilvēks nevarēs pilnvērtīgi palīdzēt sev un citiem.
Pilns podkāsta ieraksts pieejams ŠEIT
Džeimijs Olivers ir viens no visaugstāk novērtētajiem britu šefpavāriem un vairāku pavārgrāmatu autors. Pateicoties savai īpašajai un vienkāršajai kulinārijas pieejai, viņš ir spējis iemīļot tūkstošiem ēdiena mīļu sirdis jau daudzu gadu garumā.
Noteikti ne vienu vien reizi brīvdienu rītos televīzijas ekrānos esat izdzirdējuši Džeimija balsi. Ātri, vienkārši un veselīgi – šis noteikti varētu būt viens no pavāra moto. Tieši šī pieeja ir uzrunājusi skatītājus visā pasaulē.
Pavisam drīz kanālā “FOX life” pie skatītājiem nonāks jauns raidījums “Džeimijs Olivers: ģimene, draugi un ēdiens”, kurā pavārs soli pa solim vedīs cauri pamācībām, kā pagatavot gardus ēdienus, ar kuriem savest kopā visu ģimeni.
Gaidot gatavošanas raidījuma pirmizrādi jau šo sestdien, 26. martā, plkst. 10.20, ieskatīsimies, kā šefpavāram ir izdevies iekarot tik daudzu skatītāju sirdis.
Ēst gatavošana aizrāvusi jau kopš bērnības
Džeimija vecāki bija kāda kroga īpašnieki Klaveringā, Eseksā. Ik dienu viņš palīdzēja saviem vecākiem darbā, vēroja un apguva dažādas virtuves aizkulišu nianses, kā arī paralēli sāka praktizēt visprastākās ēdiena pagatavošanas metodes.
16 gadu vecumā Džeimijam radās padziļināta interese par kulināriju, tādēļ viņš iestājās Vestminsteras sabiedriskās ēdināšanas koledžā (Westminster Catering College) un pēc absolvēšanas devās uz Franciju, lai iegūtu papildu zināšanas un pieredzi izsmalcināto ēdienu kultūrā.
Savu pirmo patstāvīgo darbu topošais pavārs ieguva kādā Londonas restorānā, strādājot par konditoru. Neilgi pēc tā viņš saņēma piedāvājumu pievienoties “River Café” kafejnīcai, pildot nu jau galvenā šefpavāra palīga pienākumus.
Gatavošanas raidījumu virpulī pavārs nonāca nejauši
Savu talantu uzstāties kameras priekšā Džeimijs atklāja brīdī, kad uz “River Café” atnāca filmēšanas grupa, lai veidotu dokumentālo filmu par restorāna darbību. Tā kā viņš bija viens no virtuves darba koordinatoriem, pavāram filmā bija jāpastāsta gan par restorāna darbību, gan jādemonstrē ēdiena pagatavošanas tehnikas. Tā nu viņš atklāja pavisam jaunas savu spēju robežas.
Arī televīzijas pārstāvji pamanīja pavāra apbrīnojamās spējas kameras priekšā, tāpēc piedāvāja vadīt pašam savu kulinārijas raidījumu “Kailais šefpavārs” (“The Naked Chef”), kurā viņš demonstrēja, kā gatavot mājas apstākļos, izmantojot vienkāršas sastāvdaļas un vieglas pagatavošanas metodes. Pateicoties tieši šim raidījumam, Džeimijs kļuva par vienu no pieprasītākajiem britu šefpavāriem.
Ņemot vērā pirmā raidījuma panākumus, pavārs tupināja dalīties ar savām zināšanām raidījumā “Džeimija Olivera pārtikas revolūcija” (“Jamie Oliver’s Food Revolution”), kura galvenā iecere bija padarīt smalku un veselīgu ēdienu receptes pagatavojamas arī mājās, tādā veidā laužot stereotipus, ka izsmalcinātus ēdienus ir iespējams baudīt tikai dārgos restorānos.
Aizkadra panākumi
Iemīļotais šefpavārs ir sniedzis nozīmīgu artavu arī sabiedriskajā dzīvē. Īstenojot kampaņu, viņš uzlaboja Lielbritānijas skolās pasniegto maltīšu kvalitāti. Ņemot vērā pārliecinošos argumentus par pilnvērtīga ēdiena ietekmi un nozīmi bērnu dzīvē, Lielbritānijas valdība piekrita palielināt budžetu, kas piešķirts skolu pusdienu nodrošināšanai.
Uzzini, kādi ir jaunākie šefpavāra virtuves knifi raidījumā “Džeimijs Olivers: ģimene, draugi un ēdiens” jau šo sestdien, 26. martā, plkst. 10.20 kanālā “FOX Life”!
23. martā dziedātāja Mailija Sairusa devusies uz Paragvaju, lai koncertētu festivālā. Ceļā viņas lidmašīnai trāpīja zibens un tika veikta ārkārtas nosēšanās.
Savā “Instagram” Mailija dalījās ar ziņu: “Maniem faniem un visiem, kuri uztraucās par manu drošību lidojumā uz Asunsjonu, – mūsu lidmašīna negaidīti iekļuva lielā vētrā un tai trāpīja zibens. Pēc ārkārtas nosēšanās mana komanda, grupa, draugi, ģimene un visi pārējie ir drošībā. Diemžēl mēs nevarējām ielidot Paragvajā. Es jūs mīlu.”
Aviācijas eksperti vēstī, ka komerciālās lidmašīnās zibens trāpa aptuveni vienu vai pat divas reizes gadā. Lidmašīnas ir būvētas tā, lai izturēt šādu triecienu, bet privātajās lidmašīnās šādas aizsardzības var arī nebūt!
Video
Mailijas fani ir sarūgtināti par atcelto koncertu, bet pauda prieku par dziedātājas nonākšanu drošībā. “Mailij, mēs tevi mīlam un priecājamies, ka tu esi drošībā,” tā komentēja kāds no dziedātājas faniem.
Pēc tumšās, drēgnās ziemas atnākot pirmajiem pavasara spožajiem saules stariem, arvien vairāk vēlamies uzturēties ārā, taču ir jāpatur prātā, ka arī šajā laikā ir jāpasargā āda no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes. Kāpēc aizsardzība no saules stariem ir nepieciešama arī agrā pavasarī un mākoņainās dienās, kā izvēlēties sev piemērotāko aizsarglīdzekli un kā to pareizi lietot? Konsultē BENU Aptiekas skaistuma konsultante Amanda Dārziņa.
Lai arī visintensīvākie saules stari ir vasarā, tie mūs sasniedz un ietekmē visos gadalaikos. Jāņem vērā, ka ultravioletie (UV) stari zemi sasniedz arī drūmā un mākoņainā laikā, ne vien saulainajās dienās. Turklāt saule pavasarī var būt īpaši viltīga un radīt kaitējumu mūsu ādai. Siltākā laikā, kad ādu sedz mazāk apģērba un vairāk uzturamies ārā, saule mēdz iedarboties uz ādu pat vairākas stundas no vietas. Visvairāk visa gada garumā ar saules stariem saskaras mūsu sejas āda. Tāpēc visvairāk ir jādomā par sejas ādas aizsardzību, lai pasargātu to no UV staru negatīvās ietekmes, kas var veicināt ādas novecošanos, pigmentācijas veidošanos, sausu ādu, izsitumus, kā arī paaugstināt ādas saslimšanu risku.
Kā izvēlēties piemērotāko?
Izvēloties saules aizsargkosmētiku, tā jāpiemeklē atbilstoši savam ādas tipam, stāsta A. Dārziņa. Jāpievērš uzmanība, lai līdzeklis ādu pasargātu gan no UVA, gan UVB staru ietekmes. Piemēram, ja āda ir jutīga, ir jāizvēlas aizsargkrēms ar aizsardzības faktoru SPF 50+, lai nodrošinātu visaugstāko aizsardzību, kā arī samazinātu ādas vēža risku. Arī bērniem ir jānodrošina optimālā aizsardzība, kas ir piemērota viņu maigajai un jutīgajai ādai. Optimālais saules aizsargfaktors bērnu ādai ir SPF 50.
Saules aizsarglīdzekļi ir jālieto visu gadu. Tā, piemēram, ziemā var lietot tādus aizsarglīdzekļus ar SPF 10-20, savukārt siltajos mēnešos ir jālieto saules aizsarglīdzekļi ar SPF 30-50. Tāpat, jo gaišāka ir jūsu āda, jo lielāks SPF aizsardzības faktors ir jāizvēlas.
Kad ir atrasts piemērotākais SPF, ir jāsaprot, kāda produkta konsistence ir piemērotākā jūsu ādas tipam:
Pievērsiet uzmanību aizsarglīdzekļa derīguma termiņam – cik ilgi tas saglabā savas aizsargspējas pēc atvēršanas. Varbūt līdzeklis pēc ilgākas uzglabāšanas atvērtā veidā vairs nav derīgs un ir jāsarūpē jauns! Turklāt saules aizsargkrēms nav vienīgais produkts, par kuru jāatceras. Laikam kļūstot arvien saulainākam, jāatceras par papildu ādas mitrināšanu un nomierināšanu, neļaujot tai saules ietekmē novecot.
Atcerieties, ka bez saules aizsargkrēma saulē drīkst uzturēties apmēram 10-15 minūtes, taču arī tas ir atkarīgs no mūsu ādas fototipa. Neaizmirstiet arī par saulessargiem un cepurēm!
Pareiza lietošana
Lai saules aizsarglīdzekļu iedarbība būtu pilnvērtīga, tie ir jālieto pareizi. Saules aizsarglīdzeklis ir jāuzklāj 15 minūtes pēc ikdienas krēma uzsūkšanās. Ja vēlaties izmantot arī dekoratīvo kosmētiku, būtu vēlams nogaidīt vēl 15 minūtes. Tādā veidā netiks izjauktas ne dienas krēma, ne saules aizsargkrēma funkcijas. Ja dienas krēms jau satur saules aizsargfaktoru, tas nenozīmē, ka jums nebūtu jālieto saules aizsarglīdzekļi. Savukārt, lai atjaunotu ādas aizsardzību dienas laikā, virs dekoratīvās kosmētikas var lietot arī speciālus aerosolus. Atcerieties – saules aizsardzība ir jāatjauno ik pēc divām-trim stundām!
“Ir ļoti grūti saņemties pirmajam zvanam,” – tā saka tie brīvprātīgie, kuri iesaistījušies kampaņā “Piezvani Krievijai!”.
Šādu plašu sabiedrisku iniciatīvu ierosināja grupa lietuviešu 8. martā. Tās mērķis – zvanīt cilvēkiem uz Krieviju un cilvēcīgi pastāstīt par patiesajiem notikumiem Ukrainā. Organizētāji saka – sākumā sazvanītie cilvēki daudz biežāk bijuši noskaņoti agresīvi, bet tagad izdodas sarunāties arī mierīgi. Šo nedēļu laikā kampaņa ir kļuvusi par vienu no pasaulē ievērojamākajām pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām, kurā iesaistījušās 116 valstis, arī Latvija.
Video
Un šajā laikā visas pasaules uzmanības centrā ir Ukrainas ostas pilsēta Mariupole, kurā Krievijas uzbrukuma dēļ ir ļoti smagi un necilvēcīgi apstākļi. Krievijas armijas aplenktajā un bombardētajā pilsētā vēl aizvien ir iesprostoti aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Daļai dažādos – pat neiedomājamos veidos izdevies no pilsētas izkļūt.
Video
Šēra dalījusies pārdomās par nepieciešamību palīdzēt ukraiņiem. Dziedātāja uzskata, ka vajadzīga aktīvāka iesaiste, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem.
Dziedātāja savā “Twitter” dalījās ar ierakstu: “Vēlos savās mājās sniegt atbalstu ukraiņu ģimenēm. Viņi būtu drošībā un aprūpēti. Daudziem cilvēkiem, kuri ir manā statusā, būtu jāsaņemas. Ja es būtu viena vai kopā ar bērniem un mēs būtu piedzīvojuši šo traumatisko notikumu, es cerētu, ka kāds par mums parūpēsies.”
“Mums ir jāatrod taustāmāki veidi, kā palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem! Ko vārds “atbalsts” patiesībā nozīmē pasaulei?”
Savos ierakstos dziedātāja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu salīdzina ar Hitleru. “Ja Putins izmanto ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, mums nevajadzētu tikai runāt par to, ka ir pārkāptas robežas. Mums ir jārīkojas. Putins Sīrijā izmantoja ķīmiskos ieročus uz sievietēm un bērniem. Mēs redzējām masu slepkavības, bet neko nedarījām,” savās pārdomās dalās dziedātāja.
Šēras ieraksti “Twitter”:
Krievijas tiesa otrdien opozicionāru Alekseju Navaļniju notiesājusi ar vēl deviņiem gadiem cietumā, atzīstot viņu par vainīgu apsūdzībās par krāpšanos un tiesneša apvainošanu.
Tiesa notika Vladimiras apgabala Pokrovas pilsētas tiesā, kur Navaļnijs izcieš sodu citā lietā. Tā bija Maskavas Ļefortovas tiesas izbraukuma sēde.
Prokuratūra pagājušajā nedēļā Navaļnijam par krāpšanos un tiesneša apvainošanu prasīja piespriest 13 gadus cietumā un 1,2 miljonus rubļu (orientējoši 9800 eiro) lielu sodanaudu.
Šobrīd Navaļnijs atrodas vispārējā režīma kolonijā. Prokuratūras pārstāve precizēja, ka jaunajā lietā pieprasa brīvības atņemšanu stingrā režīma kolonijā.
Apsūdzības puse par krāpšanos uzskata ziedojumu vākšanu Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda (FBK) kontā un Navaļnija līdzgaitnieku privātajos kontos.
“Līdzekļi tika vākti apzināti neizpildāmam mērķim – Navaļnija izvirzīšanai uz Krievijas prezidenta amatu,” tiesā būtību apsūdzībām krāpšanā skaidroja prokurors.
No desmitiem tūkstošu cilvēku, kas ziedojuši Navaļnijam un FBK, kā cietušie figurē tikai četri, un viņi visi procesa gaitā atbalstīja apsūdzības pusi.
Navaļnijs savu vainu neatzīst un apsūdzības uzskata par politiskām.
Dienās, kad notika sēdes Navaļnija lietā, tiesnese Margarita Kortova sazvanījusies ar Krievijas prezidenta administrācijas darbinieku Jevgēņiju Vladimirovu, apgalvo Navaļnija līdzgaitnieks Ivans Ždanovs. Viņa rīcībā nonākuši dati par tiesneses telefonzvaniem.
Pērnā gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā pēc noindēšanas mēģinājuma ar ķīmisko ieroci “Novičok”.
Foto:
Krievijas karaspēka sagrautajā Mariupolē iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku, kuriem jācieš bads, slāpes un nebeidzama bombardēšana, paziņojis Ukrainas prezidents Volidimirs Zelenskis.
Prezidents video uzrunā otrdien paziņoja, ka 24 stundu laikā no Mariupoles izdevies izbēgt vairāk nekā 7000 cilvēku, bet daudzi citi nespēj pamest pilsētu, ko bēgļi raksturojuši kā sasalušu elli, kas pilna līķiem un ēku drupām.
“Pilsētā pašreiz ir gandrīz 100 000 cilvēku nehumānos apstākļos. Tas ir pilnīgs aplenkums. Bez pārtikas, ūdens, medikamentiem, ar pastāvīgām apšaudēm un bombardēšanu,” sacīja Zelenskis, kārtējo reizi aicinot Krievijai atļaut drošu humāno koridoru izveidošanu civiliedzīvotāju evakuācijai.
ASV Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks tagad apšauda Mariupoli ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas spēki ziņoja, ka notiek arī smagas cīņas ar Krievijas kājiniekiem, kas mēģina ieņemt pilsētu.
ANO aģentūras aplēsušas, ka karadarbībā Mariupolē cietuši aptuveni 20 000 cilvēku un aptuveni 3000 varētu būt miruši, taču precīzs skaits nav zināms.
Mariupole ir aplenkta jau gandrīz mēnesi.
Ukraina pirmdien noraidīja Krievijas ultimātu, kurā tā pieprasīja atdot Mariupoli.
