Galvassāpes var būt pavadošs simptoms pie dažādām saslimšanām, tomēr arī bezmiegs, stress, nepilnvērtīgs uzturs un pārmērīga ekrānierīču lietošana var būt cēlonis tam, ka bērns bieži sūdzas par galvassāpēm. Lai uzzinātu vairāk par bērnu galvassāpju cēloņiem un ārstēšanu, aptieku tīkls Latvijas aptieka akcijas “Ciet sāpes? Izstāsti farmaceitam!” ietvaros uz sarunu aicināja veselības centra “Vivendi” bērnu neiroloģi Signi Šetleri un Latvijas aptieka farmaceiti Sanitu Trautmani.
Kas ir izplatītākie bērnu galvassāpju iemesli?
“Vivendi” bērnu neiroloģe Signe Šetlere:
Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem izšķir primāras un sekundāras galvassāpes. Sekundārām galvassāpēm par iemeslu ir kāda cita saslimšana, piemēram, infekcija, trauma, asinsvadu saslimšana, audzējs, sistēmiska saslimšana, medikamentu pārmērīga lietošana u.c. Pie primārajām galvassāpēm pieder tenzijas jeb saspringuma tipa galvassāpes, migrēna un trigeminālas autonomas galvassāpes. Šīs trīs sastāda 98% no visām primārām galvassāpēm.
Kādi apkārtējās vides faktori var pastiprināt galvassāpes?
Signe Šetlere:
Daudzi dzīvesveida faktori, kā piemēram, slodze, ekrānlaiks, konkrēts diennakts laiks, mēnešreizes, smaržas, laika maiņa u.c.var provocēt sāpes, tāpēc dzīvesveida modifikācija var būt pirmais solis galvassāpju ārstēšanā. Samazinot kofeīna daudzumu, ieviešot veselīga miega un uztura paradumus un palielinot uzņemtā ūdens daudzumu dažkārt izdodas ievērojami mazināt galvassāpju biežumu.
Arī ekrānierīču kontrolēta lietošana var būt nozīmīgs solis sekmīgai galvassāpju ārstēšanai, it īpaši, ja to lietošana ir identificēta kā provocējošais faktors. Savā praksē rekomendēju lietot ekrānierīces līdz 1,5-2 stundām diennaktī, taču svarīgi, lai vecāki ne tikai kategoriski ierobežo to lietošanu, bet arī piedāvā alternatīvu laika pavadīšanas veidu.
Vai ikdienā, strādājot aptiekā, Jums bieži nākas saskarties ar situācijām, kad vecāki sūdzas par bērna galvassāpēm?
Latvijas aptieka farmaceite Sanita Trautmane:
Uzklausot bērnu vecākus un jauniešus par galvassāpju biežumu, ilgumu un situācijām, kad tā sāp, esmu ievērojusi kādu kopīgu tendenci – skolēniem un studentiem galvassāpes bieži izraisa ar mācībām vai savstarpejām attiecībām saistīts stress. Galvassāpēm var būt saistība arī ar uzturu. Ja bērns galvenokārt pārtiek no ātrās ēdināšanas produktiem, kam ir zema uzturvērtība un daudz neveselīgo piedevu, galvassāpes var norādīt uz to, ka organismā kaut kā trūkst. Mūsdienās arī skolēnu vidū arvien populārāks kļūst veģetārais un vegāniskais uzturs. Lai vecākiem būtu mierīga sirds, ka bērns saņem visas nepieciešamās uzturvielas, būtu vēlams laiku pa laikam uztaisīt asinsanalīzes un pārbaudīt dzelzs un D vitamīna līmeni.
Mūsdienās ir pieejami dažādi uztura bagātinātāji, kas paredzēti tieši pusaudžiem, tāpēc man ir prieks, ka bērnu vecāki un jaunieši pēc analīžu saņemšanas arvien biežāk konsultējas ar farmaceitu, lai piemeklētu piemērotākos D vitamīna un dzelzs preprātus.
Vai ir kāds vecumposms, kurā bērni visbiežāk sūdzas par galvassāpēm?
Signe Šetlere:
Veselības paradumu pētījums bērniem Latvijā (veikts 2013./2014. mācību gadā) konstatēja, ka 1/3 bērnu vecumā no 11 līdz 13 gadiem sūdzējušies par galvassāpēm, kas atkārtojas vismaz reizi nedēļā.
Pēc pasaules datiem 50% bērnu līdz 7 gadu vecumam un 80% bērnu līdz 15 gadu vecumam ir bijusi vismaz viena galvassāpju epizode, un vienam no trīsdesmit bērniem ir kāda no galvassāpju saslimšanām. Līdz puberitātes vecumam galvassāpes biežāk sastop zēniem, vēlāk – meitenēm.
Sanita Trautmane:
Diemžēl daļai pusaudžu, kas cieš no primārām galvassāpēm, tās saglabājas arī pieaugot. Pērnā gada nogalē aptieku tīkls Latvijas aptieka hronisko pacientu atbalsta programmas ietvaros veica aptauju par iedzīvotāju sāpju mazināšanas paradumiem „Kā tu rīkojies sāpju gadījumā”, kurā tika secināts, ka apmēram 20% no aptaujātajiem visbiežāk sāp tieši galva.
Kad sāk izpausties migrēna, un vai izpausmes bērnam ir tādas pašas kā pieaugušajam?
Signe Šetlere:
Migrēna var izpausties jebkurā vecumā. Tieši migrēna bez auras ir pati biežākā no primārajām galvassāpēm bērna vecumā. Atšķirībā no pieaugušajiem, bērnu vecumā migrēna bez auras ilgst īsāku laika periodu un parasti skar abas galvas puses (sāpes ir lokalizētas pa visu galvu). Atsevišķos gadījumos pirms sāpēm var novērot “auru” (brīdinošus simptomus), piemēram, redzes miglošanos, jocīgu garšu vai smaržu, nestabilitāti utt.
Runājot par migrēnu bērniem, jāpiemin, ka ir iespējami tādi migrēnas veidi, kas izpaužas ne tikai ar galvassāpēm, bet arī ar vēdera sāpēm. Aptuveni 15% bērnu ar hroniskām vēdersāpēm to iemesls var būt abdomināla jeb vēdera migrēna – stipras, epizodiskas sāpes vēderā, kas var kombinēties ar sliktu dūšu, vemšanu un ilgt no stundas līdz pat trim dienām. Ir tendence, ka šiem bērniem, augot lielākiem, parādās arī migrēnas galvassāpes. Taču jāatceras, ka abdomināla migrēna ir izslēgšanas diagnoze – primāri jāizslēdz citi vēdera sāpju iemesli.
Kuros gadījumos vecākiem būtu jāved bērns pie ārsta un jāveic padziļināta izmeklēšana?
Signe Šetlere:
Pie ģimenes ārsta būtu noteikti jādodas tad, ja parādās „sarkano karogu” simoptomi. Ārsts izvērtēs simptomus un nepieciešamības gadījumā ieteiks veikt padziļinātu izmeklēšanu ar attēldiagnostikas metodēm (kompjūtertomogrāfiju, magnētisko rezonansi), asins analīzēm, elektroencefalogrammu u.c. Taču pie rutīnveida galvassāpēm, ja nav „sarkano karogu”, padziļināti izmeklējumi nav jāveic.
“Sarkanie karogi” jeb brīdinošie simtomi:
• Sāpes mazāk kā 6 mēnešus
• Apjukums pie sāpēm
• Neiroloģiska fokāla simptomātika (piemēram, vājums ekstremitātēs, nejūtīgums, dubultošanās u.c.)
• Sāpes bez auras
• Vemšana
• Ar miegu asociētas galvassāpes
• Ģimenē nav migrēnas anamnēzes
• Sāpes ir progresējoša rakstura
• Akūts, stiprs sāpju sākums
• Mainās galvassāpju simptomi laikā
• Izteiktākas galvassāpes no rīta
• Fiziska slodze provocē galvassāpes
• Pozīcijas galvassāpes
• Krampji
• Sistēmiskas saslimšanas simptomi (piemēram, izsitumi, sāpes locītavās, temperatūra u.c.)
Kā palīdzēt bērnam akūtu galvassāpju gadījumā?
Signe Šetlere:
Ja sāpes ilgst līdz 30 minūtēm, tad rekomendē pretsāpju medikamentus nelietot, taču sāpju mazināšanai izmantot citas metodes – miegu, pastaigu, svaigu gaisu, mieru u.c. metodes, kas palīdz. No medikamentiem tiek pielietoti nesteroīdie pretsāpju līdzekļi, triptāni (specifiski migrēnas lēkmes mazinoši medikamenti) paracetamols, antiemētiķi (medikamenti, kas novērš nelabumu un vemšanu). Jāizvairās no barbiturātu, kofeīna un narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošanas. Jāpievērš uzmanība tam, lai medikamenti netiktu pārdozēti (ne vairāk kā 10 dienas mēnesī), jo to nekontrolēta lietošana epizodiskas galvassāpes ātri vien var pārvērst hroniskās galvassāpēs.
Sanita Trautmane:
Ja bērnam sāp galva, no bezrecepšu medikamentiem pirmā izvēle parasti ir vai nu paracetamols vai kāds no ibuprofēnu saturošiem līdzekļiem. Pirms konkrēta medikamenta piedāvāšanas mūsu farmaceiti vienmēr iztaujā vecākus par simptomiem, kā arī noskaidro bērna vecumu un svaru, lai noteiktu piemērotāko devu. Ja farmaceitam sarunā ar vecākiem rodas aizdomas, ka galvassāpes ir izraisījusi kāda nopietna saslimšana, viņš rekomndē vecākiem doties pie ārsta.
Dažkārt, lai nebūtu jādzer zāles, jaunieši galvassāpes cenšas mazināt lietojot saldinātus un kofeīnu saturošus dzērienus, taču šis, manuprāt, nav labs risinājums ilgtermiņā. Atspirdzinošie dzērieni uz mirkli var sniegt enerģiju, taču, ja vēlme pēc tiem ir katru nedēļu, būtu jāpārskata dzīvesveids, īpašu uzmanību pievēršot tieši miega režīmam.
Autors: Divi gani
