Gandrīz puse jeb aptuveni 40% Covid-19 inficēšanās gadījumu notiek mājsaimniecībās – no citiem ģimenes locekļiem. Bieži vien tādēļ, ka ģimenē ir kāds inficētais, kuram nav vietas, kur izolēties. Lai kaut daļēji risinātu jautājumu, valdība šodien deva zaļo gaismu īpašai programmai, kas ļaus inficētajiem un kontaktpersonām pašizolācijas laiku pavadīt viesnīcās par valsts budžeta līdzekļiem.
Video
Sākotnēji ar Covid-19 vakcīnu plānots sapotēt 4875 ārstniecības personas, preses konferencē atzina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.
Pirmajā fāzē plānots saņemt 9750 vakcīnas, un pēc piesardzības principa, sākotnēji nevakcinēs 9750 personas, bet gan 4875, lai nodrošinātu abas cilvēkam nepieciešamās vakcīnas devas.
Henkuzens stāstīja, ka pusi devu pieturēs lieltirgotavās 21 dienu, lai būtu droši, ka vakcīnas pietiek abām devām. “Kad sistēma strādās gludi, paļausimies uz nākamajām piegādēm,” piebilda ZVA direktors, uzsverot, ka nākamās vakcīnu piegādes plānotas jau nākamo nedēļu laikā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa piebilda, ka pirmajā fāzē prioritārā vakcinēšanas grupa ir ārstniecības iestāžu darbinieki, īpaši tie, kuri iesaistīti Covid-19 pacientu aprūpē. Attiecīgi ārstniecības iestādēm būs rūpīgi jāplāno, kurus darbiniekus vakcinēs, viņus noteiktā secībā ieliekot vakcinēšanas sarakstā.
Video
Balstoties uz cilvēku sarakstu, kuri vēlas vakcinēties, slimnīcas veiks pasūtījumu SPKC, konkrēti pasakot, cik cilvēkus plānots vakcinēt nākamajā nedēļā. SPKC attiecīgi savlaicīgi ieplānos, ka arī pēc 21 dienas šie paši cilvēki saņems otro vakcīnas devu.
LETA jau ziņoja, ka pirmie, kas saņems “Pfizer” un “BioNTech” izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu, būs veselības aprūpes sistēmas darbinieki.
Saskaņā ar ZVA publiskoto informāciju, no medicīnas darbiniekiem pirmie vakcīnas varētu saņemt ap 3000 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku. Pēc tam tiktu vakcinēti Covid-19 pacientus ārstējošo slimnīcu darbinieki, bet pēc tiem – pārējie veselības aprūpes sistēmas darbinieki, priekšroku dodot gados vecākajiem.
Provizoriski gada pirmajos mēnešos, bet ne vēlāk kā martā pie vakcīnām pret Covid-19 varētu tikt ilgstošās sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, kuru kopskaits ir ap 19 600. Martā varētu sākt vakcinēt arī personas, kas ir sasniegušas 60 gadu vecumu. Prioritāri tiktu vakcinēti gados vecākie cilvēki. ZVA paredzējusi, ka tiktu vakcinēti aptuveni 12 000 cilvēku vecumā no 90 gadiem, 86 700 cilvēku vecumā 80-89 gadi, 89 000 cilvēku vecumā 70-79 gadi un 300 000 cilvēku vecumā 60-69 gadi.
Laika periodā no maija līdz jūnijam vakcīnas pret Covid-19 varētu saņemt arī 332 000 cilvēku, kuri ir jaunāki par 65 gadiem un sirgst ar hroniskām slimībām. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, personas ar sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām nieru, plaušu, dziļāko elpceļu slimībām, kā arī cukura diabētu slimnieki, personas ar demenci, tuberkulozi, HIV/AIDS un hronisku C hepatītu.
Vakcinēšanās pret jauno koronavīrusu Eiropas Savienībā sāksies 27.decembrī, iepriekš paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. “Tas ir Eiropas brīdis. 27., 28. un 29.decembrī vakcinācija sāksies visā ES,” tviterī rakstīja Leiena. Konkrēts datums, kad vakcinēšanos varētu sākt Latvijā, vēl nav publiski nosaukts, taču veselības ministre solījusi, ka tas notiks uzreiz, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas.
Veselības ministrijas speciālisti izveidojuši padomu ceļvedi cilvēkiem, kas slimo ar Covid-19 un ārstējas mājās. Viegli uztveramā veidā tajā izskaidrota slimības gaita un simptomi, kuriem rūpīgi jāseko līdzi – temperatūras paaugstināšanās, sāpes, elpas trūkums.
Zināšanas par tiem ļaus labāk rūpēties par savu atveseļošanos un atpazīt, kuros brīžos papildus konsultēties ar ģimenes ārstu, bet kuros – saukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
Ceļvedī iekļauti arī praktiski padomi rūpēm par savu mentālo veselību, jo bieži pacienti izjūt pastiprinātas bailes un trauksmi par slimības norisi, kas var apgrūtināt veseļošanos.
Video
Veselības ministrija ģimenes ārstiem rekomendējusi šo ceļvedi izplatīt saviem pacientiem, ja viņi tam piekrituši, kā arī tas publicēts Nacionālā veselības dienesta un Slimību kontroles un profilakses centra mājas lapā.
Vienlaikus ministrija aicina ar to iepazīties katram Latvijas iedzīvotājam, lai sagatavotos situācijai, kad ar slimību jāsaskaras pašam vai līdzcilvēkiem.
Ik dienu Latvijā ar Covid-19 saslimst vidēji 752 cilvēku (pēdējo 7 dienu dati), lielākajai daļai ārstēšanās nozīmēta mājās karantīnā, taču vidēji katrs piektais līdz desmitais diemžēl nokļūst slimnīcā ar vidēju vai smagu slimības gaitu. Šobrīd ar Covid-19 pacientu skaits slimnīcās tuvojas tūkstotim un veselības nozarē izsludināt ārkārtas stāvoklis.
Ar izveidoto ceļvedi Covid-19 pacientiem vari iepazīties te: www.spkc.gov.lv
2020. gada 20. decembrī noslēdzās “Laimas” labdarības namiņa projekts, kurā kopumā ar sabiedrības atbalstu piepildīti vairāk nekā 1 200 bērnu sapņi, sarūpējot viņiem tik ļoti kārotās dāvanas svētkos. Tuvāko dienu laikā visas dāvanas aizceļos pie bērniem 11 Latvijas reģionos un pilsētās. “Laimas” labdarības namiņš no 20. novembra līdz 20. decembrim tika apmeklēts vairāk nekā 24 000 reižu. Starp “Laimas” labdarības namiņa viesiem šogad bija vairāk nekā 1 500 labdaru, tostarp Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti, Sanda Dejus, Anna Rozīte un citas sabiedrībā pazīstamas personas.
Līdz ar šogad paveikto “Laimas” labdarības namiņā kopš 2012. gada Ziemassvētkos piepildīti 9 521 bērnu sapnis no visiem Latvijas novadiem un pilsētām, kuri gadu laikā ir atsaukušiem aicinājumam piedalīties projektā.
“Lai arī šogad “Laimas” labdarības namiņš viesus šogad uzņēma tikai virtuāli, patiesi priecājamies, ka esam spējuši kopīgiem spēkiem šajos svētkos piepildīt vairāk nekā 1 200 bērnu sapņus par svētku brīnumu no 11 Latvijas pilsētām un novadiem. Šogad varam arī lepoties ar īpaši lielo labdaru skaitu, jo dāvanas gādāja ne tikai cilvēki individuāli, bet arī ģimenes, darba kolektīvi, komandas un skolotāji ar saviem audzēkņiem. Esam īstenojuši bērnu kvēlākās vēlmes, kas turpmāk palīdzēs viņiem attīstīt talantus un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Mēs vēlamies no sirds pateikties ikvienam, kurš šajā laikā atbalstīja mūsu nodomu un palīdzēja ienest svētku brīnumu un gaišumu tajās ģimenēs, kurām bija nepieciešams mūsu atbalsts,” stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.
Turpinot šo sirsnīgo tradīciju, arī šogad Valsts prezidents Egils Levits kopā ar kundzi Andru Leviti iepriecināja kādu no daudzbērnu ģimenēm:“Ziemassvētku laiks ir īpašs. Tas ir laiks, kad mēs vairāk domājam par mūsu tuvajiem un mīļajiem. Mazākie ģimenes locekļi tic brīnumam un gaida, kad viņu sapņi piepildīsies. Tas ir bērna dabā – ticēt labajam un sirds siltumam. “Laimas” labdarības namiņa iniciatīva ir cēla, tā dod iespēju piepildīt sapņus tiem, kuriem citādi tas nebūtu iespējams. Novēlam, lai šī ideja virmo gaisā ne tikai svētku laikā, bet arī ikdienā!”
Kā jau ziņots iepriekš, arī šogad bērnu zīmētajās kartītēs minētās vēlmes bija ļoti daudzveidīgas – apģērbs, rotaļlietas, segas un spilveni, skolai nepieciešamas lietas, mūzikas instrumenti un daudz kas cits kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai un talantu attīstīšanai. Papildus tam bērni šogad vairāk kā citus gadus lūdza arī datorus, kas nepieciešami attālināto mācību apguvei.
Projekts šogad tika īstenots devīto gadu pēc kārtas ciešā sadarbībā ar Latvijas reģionu sociālajiem dienestiem un tajā piedalījās bērni no ģimenēm ar dažādiem sociālajiem statusiem – gan no daudzbērnu, audžu, maznodrošinātām ģimenēm, gan arī bērni ar invaliditāti.
Vieni no labākajiem Latvijas jaunās paaudzes mūziķiem – dziedātāja Aleksandra Špicberga un sitaminstrumentālisti Mikus Bāliņš un Elvijs Endelis – Ziemassvētku priekšvakarā aicina gūt sirdsmieru un kopības sajūtu koncertā “Laiks. Tu. Lūgšana. Ziemassvētkos.”. Koncerts bez maksas būs skatāms LMT Straumē, LMT Viedtelevīzijā un sociālajos tīklos trešdien, 23. decembrī, plkst. 19.00.
Koncerta programmā iekļauti dažādu gadsimtu un baznīcas tradīciju dziedājumi latīņu, grieķu, baznīcslāvu un latviešu valodā – no “Kyrie Eleison” līdz “Klusa nakts, svēta nakts”, kā arī instrumentālas skaņu gleznas Elvija Endeļa un Mikus Bāliņa sniegumā. Koncertā piedalīsies īpaši šim projektam veidots vīru oktets diriģentu Aleksandras Špicbergas un Matīsa Tuča vadībā.
“LMT vienmēr ir atbalstījis kultūru, un arī šogad bieži nodrošinājis iespēju Latvijas auditorijai baudīt dažādus kultūras notikumus. Kvalitatīvi kultūras notikumi ir ļoti gaidīti un daudziem palīdz pārdzīvot sarežģīto laiku. Vienos no gada skaistākajiem svētkiem – Ziemassvētkos – mums ir īpašs prieks piedāvāt šo dziedājumu programmu, simboliski noslēdzot gadu un dāvājot skatītājiem iespēju gūt noskaņas, ko citkārt Ziemassvētkos meklējam baznīcā un sakrālās mūzikas koncertos,” pauž Juris Binde, LMT prezidents.
Aleksandra Špicberga ir viena no daudzpusīgākajām jaunās paaudzes dziedātājām Latvijā, kurai vienlīdz tuva ir gan akadēmiskā, gan tautas un baznīcas mūzika. Savukārt Elvijs Endelis un Mikus Bāliņš ir sitaminstrumentu virtuozi, starptautisku konkursu laureāti, kuri skatītāju atzinību guvuši Latvijas Televīzijas konkursā “Radīti mūzikai”. Muzicē profesionālajā sitaminstrumentu ansamblī “Perpetuum Ritmico”, kura sastāvā tikuši nominēti Latvijas Lielajai mūzikas balvai.
“Lai arī nevaram būt baznīcā Ziemassvētku vakarā, mums ir dāvāta iespēja uz brīdi baznīcu ievest katrā mājā un, pateicoties tehnoloģiju iespējām, dāvināt skatītājiem daļu programmas, ko bijām iecerējuši atskaņot Ziemassvētku koncertos”, stāsta soliste un vīru okteta vadītāja Aleksandra Špicberga.
Koncerta tapšanā piedalījušies gaismu mākslinieks Ivars Vācers, skaņu režisors Andris Ūze, videoieraksta komanda Kārļa Zemīša vadībā un producente Māra Špicberga.
Koncerts būs skatāms bez maksas: http://straume.lmt.lv/lv/kultura/koncerti/laiks-tu-lugsana-ziemassvetkos/1063033, kā arī lietotnē LMT Straume un LMT Viedtelevīzijā.
Savā Instagram profilā amerikāņu dziedātāja Ariana Grande paziņojusi par saderināšanos.
20. decembrī vietnē “Instagram” Ariana dalījusies ar vairākiem foto, kuros redzama kopā ar līgavaini, nekustamo īpašumu aģentu Daltonu Gomezu. Kadros iemūžināts arī viņas saderināšanās gredzens.
“Mūžīgi, un tad vēl nedaudz,” nodomu pavadīt visu atlikušo mūžu kopā ar Gomezu apliecina Grande.
Kā zināms, šī nav pirmā reize, kad Ariana sabiedrībai paziņo šādus jaunumus – 2018. gada vasarā viņa saderinājās ar aktieri, komiķi un šova “Saturday Night Live” zvaigzni Pītu Deividsonu, taču vēlāk šo saderināšanos atcēla.
Video
Vēl viena ‘psiholoģiskā robeža’. Ja pagājušajā nedēļā vienas dienas jaunu inficēšanās gadījumu skaits ar Covid-19 Latvijā pārsniedza tūkstoti, tad nedēļas nogalē slimnīcās ievietoto pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 900.
Jau decembra sākumā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā atvēra trešo karantīnas nodaļu, un jau tolaik slimnīcā trūka ārstu – daudz pienākumu uzņēmušies rezidenti un studenti.. Kā ir pašlaik – un kā (no ārstu skatupunkta) mainās sabiedrības izpratne par to, ka sociālo kontaktu ierobežošana kādam var glābt dzīvību?
Video
Jūs neticēsiet šai apbrīnojamajai mazajai mājai! Šī māja atrodas Jaunzēlandē, nelielo māju priekšrocība ir tā, ka māja atrodas tur, kur jūs to novietojat, un šī mazā māja patiešām ir atradusi apbrīnojamu vietu. Paula un Liams smagi strādāja, lai piepildītu savu sapni – mazas mājas iegādi. Šis pāris ir dzīvs pierādījums tam, ka ar lielu gribasspēku un smagu darbu sapņi patiešām piepildās.
Lieki piebilst, ka šī māja novietota sapņaini skaistā vietā, šis zemes gabals pieder Liama vecākiem. Pateicoties tam, ka jaunajai ģimenei ir savs īpašums, Paula varējusi atvērt savu kafejnīcu, lūk šis ir iedvesmojoši!
Video
Laura Lee publicējusi vairākus video, kuros viņa atpako iegādātās drēbes no Kardašjanu ģimenes drēbju skapjiem! Tagad ikvienam ir iespēja iegādāties slavenās ģimenes lietoto apģērbu un kvēlākie ģimenes fani visai aktīvi izmanto šo iespēju!
Video
Līdz ar jaunajiem valdībā pieņemtajiem papildus ierobežojumiem ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību no šodienas līdz 11.janvārim tiks pārtrauktas arī autoskolu braukšanas nodarbības un autoskolu eksāmeni, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Baiba Gulbe.
Tas saistīts ar vispārējām pieņemtajām prasībām, ka visa veida interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve turpmāk jānodrošina attālināti.
Gulbe atzīmēja, ka risku inficēties ar Covid-19 braukšanas nodarbību laikā palielina fakts, ka nodarbības ierasti ilgst vismaz stundu, un klients un pakalpojuma sniedzējs viens otram atrodas ļoti tuvu.
Tāpat autoskolām aizliegts klātienē īstenot arī pirmās palīdzības kursus.
Jau ziņots, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) turpinās sniegt klientiem visus pakalpojumus, arī stājoties spēkā jaunajiem Covid-19 pandēmijas mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien, 17.decembrī, lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas – līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību. Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Pulcēšanās iespējamības mazināšanai no šodienas līdz 11.janvārim pastiprināti drošības pasākumi izglītības, sporta, kultūras un pakalpojumu jomās.
No 19.decembra jau ir spēkā ierobežojumi tirdzniecības jomā.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nosakot virkni ierobežojumu.
Ierobežojumi neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Izglītības jomā valdība lēma, ka klātienē (arī ne individuāli) nenotiks nekāda veida praktiskās nodarbības. Profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums būs klīniskā prakse rezidentūrā.
Tāpat interešu izglītība un dažādi mēģinājumi drīkstēs notikt tikai attālināti. Tika arī lemts par vienu nedēļu līdz 8.janvārim 1.-6.klašu skolēniem pagarināt ziemas brīvlaiku.
Sporta jomā valdība lēma, ka amatieru sporta treniņi drīkstēs notikt tikai ārpus telpām – līdz desmit cilvēkiem un neizmantojot ģērbtuves. Tas nozīmē, ka sporta klubi neuzņems klientus iekštelpās – nestrādās trenažieru zāles un nevarēs doties uz klubu trenēties individuāli.
Kultūras jomā nestrādās bibliotēkas, izstāžu vietas un citas kultūrvietas, kā arī nedrīkstēs organizēt gadatirgus, tostarp Ziemassvētku tirdziņus.
Turpmākās trīs nedēļas apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, bet turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirziena kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz divu metru distancēšanās. Ar šādiem nosacījumiem darboties varēs arī dabas takas.
Pakalpojumu jomā nestrādās visa skaistumkopšanas nozare, tajā skaitā arī frizieri.
Nenotiks arī dzinējmedības.
Sporta inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai ārpus telpām.
Nenotiks arī fotosesijas un netiks sniegti citi foto pakalpojumi, izņemot foto dokumentiem.
Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka šie pakalpojumi ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus, porti, vai pakalpojumu sniedz ilgāk par 15 minūtēm, vai ir tiešs cilvēku kontakts pakalpojumu sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas masku un lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez šī pakalpojuma cilvēks var iztikt trīs nedēļas. “Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam,” uzsvēra Veselības ministrijā.
Ar grozījumiem rīkojumā īpaši uzsvērts, ka ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara, turklāt darba devēja pienākums ir to nodrošināt. Šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem.
Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.
Precizēta arī norma attiecībā uz ēdināšanu – tikai ražošanas uzņēmumus, kur nav iespējams nodrošināt drošas ēšanas pauzes, drīkstēs ēdināšanu nodrošināt uz vietas, ja vienlaikus ēd tikai tie cilvēki, kuri ikdienā ir kopā, pie galdiņa sēž tikai viens cilvēks un tiek ievērota divu metru distance.
Veselības ministrijā uzsvēra, ka patlaban ir būtiski mazināt cilvēku došanos uz vietām, kur ir iespējams satikt citus cilvēkus.
“Jebkura šāda tikšanās ar sev pazīstamu vai svešo cilvēku ir lielāks risks saslimt pašam vai inficēt citus cilvēkus neatkarīgi no tā, vai tas ir veikals, sabiedriskais transports, darba vieta, skaistumkopšanas salons vai kāda cita sabiedriska vieta, jo īpaši telpās. Epidemioloģiskā analīze un prognozes liecina – ja Covid-19 izplatība turpināsies ar esošo intensitāti, tuvāko divu nedēļu laikā slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000 pacientus. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai mazinātu iespējas cilvēkiem saslimt,” uzsvēra ministrijā.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Pasažieru skaits sabiedriskajā transportā nedrīkst pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.
Slavenā zīmola “Tommy Hilfiger” īpašniekam pieder visai daudz lepnu īpašumu, viens no tiem ir šī māja, kura atrodas bagātajā Griničas pilsētā Konektikutas štatā. Māja atrodas Džona ielā 30, redzot, kā mājas tiek aktīvi iekļautas pārdošanā, mums nav iebildumu dalīties ar adresi, jo Hilfigera kungs, visticamāk, tur aktīvi nedzīvo. Bet mēs tomēr lūdzam, lai jūs neapmeklētu māju nevienā brīdī, ja vien jūs neesat turīgs miljonārs un meklējat savas nākamās mājas.
Savrupmāja 47,5 miljonu dolāru vērtībā (sākotnēji iegādāta par 33,5 miljoniem dolāru) atrodas uz 23 hektāru zemes. Māja tika uzcelta pirms Otrā pasaules kara 1939. gadā, un tajā ir lieliski angļu dārzi, ko projektējis ainavu meistars Miranda Brooks. Mājā ir baseins, privāts tenisa korts un parks. Pirms domājat par gandrīz 50 miljonu dolāru pirkumu, apskatīsim papildus izmaksas! Par laimi jaunajam mājokļa pircējam nodokļa aprēķinātā vērtība ir tikai aptuveni 19 miljoni ASV dolāru, tāpēc ikgadējie īpašuma nodokļi jums izmaksātu tikai 219 817 dolāru gadā, un papildu 200 000 dolāru gadā par mājas apdrošināšanu. Kas, ja jūs varat atļauties māju 47,5 miljonu dolāru vērtībā ir tīrais sīkums.
Video
Vieta, kas daudzus gadus nebija redzama nevienā kartē un, par ko nedrīkstēja pat nojaust. Centrs, no kurienes PSRS izspiegoja Rietumus. Tas viss – tepat, Baltijas jūras krastā – Irbenē. Kāda bija dzīve militārajā pilsētiņā “Zvagznīte” un, kas ar to notiek tagad, kā tiek izmantotas spiegošanas antenas – raidījumā “Aculiecinieks” stāstā par Irbenes slepeno militāro objektu.
Video
Ziņa par jaunu Covid-19 paveidu Lielbritānijā, kas esot īpaši lipīgs, uztraukusi daudzus speciālistus un likusi daudzām valstīm, to vidū arī Latvijai, slēgt satiksmi ar Apvienoto karalisti.
ĪSUMĀ:
Jau iepriekš bija informācija no ASV un Eiropas valstīm par atšķirīga Covid-19 izraisoša vīrusa parādīšanos, bet pētījumos tas netika apstiprināts. Turpretim šoreiz ir daudz gan virusoloģisku, gan epidemioloģisku pētījumu, kas apliecina atšķirīgas pašreizējā vīrusa īpašības.
Covid-19 uzliesmojums Lielbritānijas dienvidaustrumos ir saistīts ar vīrusa SARS-CoV-2 jauno paveidu.
Mutācijas izskaidro, ka vīruss var veiksmīgāk apiet cilvēka imunitāti, paskaidroja Perevoščikovs. Epidemiologs uzsvēra, ka ir pierādījumi jaunā vīrusa lielākam izplatīšanās potenciālam, bet nav neviens pētījums, kas apliecinātu variējušā vīrusa lielāku bīstamību citos aspektos.
Vīrusa jaunā paveida sporādiski gadījumi ir konstatēti vairākās atsevišķās valstīs un jārēķinās, ka, cilvēkiem ceļojot, tas var nonākt jebkur, sacīja Perevoščikovs. “Iespējamība saslimt [ar jaunā paveida vīrusu] noteikti ir ikvienā valstī,” viņš paskaidroja.
Perevoščikovs atgādināja, ka ir svarīgi pēc ceļojuma 10 dienas pavadīt pašizolācijā un nekontaktēties ar apkārtējiem, bet, parādoties simptomiem, konsultēties ar ārstu un veikt analīzes.
Jaunais koronavīrusa variants ir izveidojies dažādu mutāciju rezultātā. Vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka šim koronavīrusa variantam ir raksturīga straujāka izplatīšanās spēja – līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem, vēstīja SPKC.
Pirmais jaunā koronavīrusa varianta izraisītais slimības gadījums konstatēts 20. septembrī, tomēr vīrusa plašāka izplatīšanās konstatēta pēdējo nedēļu laikā. Atsevišķi gadījumi reģistrēti Dānijā, Nīderlandē, Belģijā, Islandē un Austrālijā.
KONTEKSTS:
Pēc jauna koronavīrusa paveida izplatīšanās Lielbritānijā daudzas valstis pārtrauca satiksmi ar Apvienoto Karalisti. Lielbritānijā ieviesti stingrāki karantīnas pasākumi un atcelti atvieglinājumi, kas iepriekš tika plānoti Ziemassvētku laikā. Satiksmi ar Lielbritāniju no 21.decembra līdz 1.janvārim pārtrauc arī Latvija.
Pasaules Veselības organizācija ir aicinājusi valstis visā Eiropā dubultot pārbaudes un pārskatīt slimības novēršanas pieeju. Visām valstīm, kur tiek konstatēts jaunais SARS-CoV-2 variants, nekavējoties par to jāziņo Eiropas slimību profilakses un kontroles centram un citām Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm.
Video
Reaģējot uz informāciju par jauna, lipīgāka koronavīrusa paveida izplatīšanos Lielbritānijā, vairākas valstis svētdien paziņojušas, ka ierobežo satiksmi ar Apvienoto Karalisti.
Nīderlande vismaz līdz 1. janvārim aizliegusi lidojumus no Lielbritānijas, bet Beļģija no svētdienas pusnakts vismaz uz 24 stundām slēgs robežas ar šo valsti, apturot lidmašīnu un vilcienu satiksmi, tai skaitā starptautisko ātrvilcienu “Eurostar” reisus, un šai laikā norisināsies intensīvas zinātnieku konsultācijas par situāciju.
Vācijas Satiksmes ministrija devusi rīkojumu no pusnakts apturēt gandrīz visus avioreisus no Apvienotās Karalistes, izņemot dažus kravas lidmašīnu lidojumus, tikmēr Iekšlietu ministrija likusi federālajai policijai sistemātiski pārbaudīt pasažierus gan no Lielbritānijas, gan Dienvidāfrikas Republikas, kur arī atklāts minētais vīrusa paveids.
Par lidojumu apturēšanu paziņojušas arī Austrija, Itālija, Īrija un Kuveita.
Tikmēr Čehija pavēstījusi par stingrākiem karantīnas noteikumiem cilvēkiem, kas pēdējo divu nedēļu laikā vismaz diennakti uzturējušies Lielbritānijā.
Latvijas Satiksmes, Veselības un Ārlietu ministrijas patlaban gatavo dokumentus pasažieru satiksmes pārtraukšanai ar Lielbritāniju, sociālajā vietnē “Twitter” atklājis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka šovakar plānots tos pieņemt valdības sēdē aptaujas kārtībā.
Lietuvas jaunās valdības iekšlietu ministre Agne Bilotaite sasaukusi Ārkārtējo situāciju komisijas sēdi, lai apspriestu pasažieru satiksmi ar Lielbritāniju, un satiksmes ministrs Marjus Skuodis paziņojis, ka valdība attiecīgus lēmumus pieņems jau tuvākajā laikā.
Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka uztur ciešus kontaktus ar Lielbritānijas amatpersonām attiecībā uz jauno vīrusa variantu, un solījusi informēt pasaules valstu valdības un sabiedrību par to, kas šai jautājumā zināms.
PVO Eiropas birojs aicinājis Eiropas valstis veikt stingrākus pasākumus, lai neļautu izplatīties koronavīrusa jaunajam paveidam, kas jau licis Lielbritānijai ieviest jaunu karantīnas režīmu Londonā un daļā dienvidu un austrumu Anglijas.
Saskaņā ar PVO rīcībā esošo informāciju ārpus Lielbritānijas inficēšanās ar šā paveida vīrusu atklāta deviņiem cilvēkiem Dānijā, vienam – Nīderlandē un vienam – Austrālijā.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sestdien pavēstīja, ka tiek ieviests jauns karantīnas režīms Londonā un daļā dienvidu un austrumu Anglijas, un miljoniem britu nāksies mainīt savus plānus un Ziemassvētkos palikt mājās, jo jaunais vīrusa paveids izplatās daudz straujāk nekā līdz šim zināmie. Tiek uzskatīts, ka tas varētu būt par 70% lipīgāks, tomēr nav datu, kas liecinātu, ka jaunā vīrusa variācija, kas nosaukta par “VUI 202012/01”, būtu letālāka vai mazāk jutīga pret izstrādātajām vakcīnām.
Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks svētdien atzinis, ka jaunatklātā vīrusa paveida izplatību pašlaik neizdodas kontrolēt un tās iegrožošanai noteiktais stingrākais karantīnas režīms var palikt spēkā vēl mēnešiem ilgi.
Ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvijas valdība šovakar, līdzīgi citām Eiropas valstīm, aizliedza pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no pirmdienas, 21.decembra līdz 1.janvārim, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova.
Svētdien Ministru kabinets, balstoties uz Satiksmes ministrijas priekšlikumu, ir pieņēmis lēmumu uz laiku aizliegt starptautiskos pasažieru pārvadājumus uz un no Apvienotās Karalistes, tādējādi cenšoties pasargāt sabiedrību no jaunā koronavīrusa paveida izplatības Latvijā.
Kā vēstīts, Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks svētdien atzinis, ka koronavīrusa jaunatklātā lipīgākā paveida izplatību pašlaik neizdodas kontrolēt un tās iegrožošanai noteiktais stingrākais karantīnas režīms var palikt spēkā vēl mēnešiem ilgi.
Rezultātā jau vairākas valstis ir īslaicīgi pārtraukušas pasažieru pārvadājumus ar Lielbritāniju.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas birojs aicinājis Eiropas valstis veikt stingrākus pasākumus, lai neļautu izplatīties koronavīrusa jaunajam, lipīgākajam paveidam.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons sestdien paziņoja, ka miljoniem britu nāksies mainīt savus plānus un Ziemassvētkos palikt mājās, jo jaunais vīrusa paveids izplatās daudz straujāk nekā līdz šim zināmie – tiek uzskatīts, ka tas varētu būt par 70% lipīgāks, tomēr nav datu, kas liecinātu, ka jaunā vīrusa variācija, kas nosaukta par “VUI 202012/01”, būtu letālāka vai mazāk jutīga pret izstrādātajām vakcīnām.
Noskaidrots, ka zinātnieki minēto vīrusa paveidu pacientam pirmo reizi atklājuši septembrī.
Kā telekanālam “Sky News” sacījusi Anglijas Sabiedrības veselības pārvaldes pārstāve Sjūzena Hopkinsa, informācija par jaunā vīrusa paveida nopietnību valdībai sniegta piektdien, kad modelēšanas ceļā apstiprināta šā paveida bīstamība. Viņa apliecinājusi, ka vīruss var būt par 70% lipīgāks, bet piebildusi, ka tās ir tikai sākotnējās aplēses.
Šodien mūžībā devies rokgrupas “Linga” dibinātājs un līderis, kā arī daudzu dziesmu autors Gvido Linga, atsaucoties uz mūziķa ģimeni, ziņo Latvijas Radio.
Linga aizsaulē devies 51 gada vecumā.
Linga pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados dziedāja grupās “Ārprāc” un “Zig Zag”, bet 1988.gadā nodibināja grupu “Linga”.
Grupa ātri kļuva par vienu no populārākajām Latvijas rokgrupām ar tādiem hitiem kā “Nāc dejot”, “Šeit šeit”, “Krodziņš” un “Signe melo”.
Linga bijis arī Latvijas Radio 2 dīdžejs.
Gvido iepriekš nebija nekādu slimību, līdz pirms piecām dienām viņam pēkšņi sākās ļoti nopietnas problēmas ar sirdi, pastāstīja mūziķa vecākais brālis Igors Linga. Gvido sirds apstājās ātrās palīdzības mašīnā, bet mediķu pūles viņu atgrieza šajā saulē. Piecas dienas Gvido turējās, līdz devās aizsaules gaitās.
“Esam totālā šokā, kāpēc viņš [Gvido] aizgāja. Viņš vispār nesūdzējās, katru dienu smējāmies, dzinām jokus,” teica Igors Linga. “Ja citreiz zini, ka cilvēks aizies, šoreiz pat neiedomājāmies par tādu jēdzienu.”
Igors Linga no sirds pateicās mediķiem par viņu ieguldīto enerģiju un pašatdevi cīņā par brāļa dzīvību.
Pagājušajā diennaktī slimnīcās ievietoti 90 ar Covid-19 sasirguši cilvēki, bet kopējais stacionēto Covid-19 pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 900, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Tagad slimnīcās ārstējas 903 pacienti, no kuriem 850 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 53 – ar smagu slimības gaitu. Jau otro diennakti slimnīcās ir vairāk nekā 50 pacientu ar smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīts 21 pacients, savukārt kopumā līdz šim stacionārus pametuši 2532 pacienti.
Jau ziņots, ka sestdien Latvijā atklāti 643 Covid-19 gadījumi, bet 12 Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bijuši vecumā no 50 līdz 55 gadiem, trīs – no 70 līdz 80 gadiem, četri – no 80 līdz 90 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 90 līdz 95 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 439 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 5545 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 11,6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 30 940 cilvēki, savukārt kopumā veikti 786 528 Covid-19 testi.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā inficējušos personu kopskaits ir 9627, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 501,41 gadījums.
Mīlas attiecības ar partneri, kura horoskopa zīme ir tāda pati kā jums, var būt diezgan sarežģītas, jo “zodiakālais brālis” atspoguļos gan jūsu labās, gan sliktās īpašības. Aplūkosim kādas tad ir šīs attiecības katrai zodiaka zīmei!
Auns
Šis ir karstasinīgs pāris. Jūs abi esat ugunīgi un impulsīvi, cenšaties uzspiest savu taisnību un tiecaties vainot viens otru, kad rodas sarežģījumi. No otras puses, jūs abpusēji “barojiet” savu kaislīgo dabu un protat lieliski kopā priecāties. Jūsu attiecības ir pastāvīga cīņa, bet dažkārt tās izvēršas par īstām titānu kaujām.
Vērsis
Vērši ir velnišķīgi spītīgi, viņus raksturo neelastīga un šaura virziena domāšana. Ja jūs virzāties pa vienu trasi, tas ir lieliski. Ja nē, tad abiem no jums ir jāpaplašina sava komforta zona, bet tas ir grūts uzdevums katram no jums. Jums abi esat nelokāmi savā viedoklī, tāpēc, ja viens no Vēršiem ir liberālis, bet otrs – konservatīvs, nedienas ir neizbēgamas. Vienīgā lieta, kurā jūs esat līdzīgi, ir mīlestība pret jutekliskām baudām.
Dvīņi
Dvīņiem vienam ar otru nekad nav garlaicīgi, un šajā savienībā ir diezgan daudz neprognozējamības. Vienam no jums ir jābūt stabilākam, lai attiecībām būtu nākotne, ņemot vērā, ka Dvīņu zīmē dzimušajiem ir nosliece uz nepastāvību un vieglprātību, kā arī viņi nav tendēti uz dziļu pieķeršanos. Tomēr jūs spējat izrunāt visas savas problēmas, lai tās atrisinātu, turklāt jūs abi dievināt spilgtu saviesīgo dzīvi.
Vēzis
Viena no labākajām savienībām starp diviem vienas un tās pašas zīmes pārstāvjiem. Vēži ir cilvēki, kas orientēti uz ģimeni un omulību, viņi ir mājās sēdētāji un intraverti. Lielākais trūkums – kad jūs iemācīsieties paciest sava partnera drūmo noskaņojumu un kaprīzes (un neuztvert tās personiski!), starp jums var izzust seksuālā dzirksts.
Lauva
Dzīvīga, jautra un īslaicīga savienība. Jums abiem vajag daudz mīlestības un komplimentu, un parasti Lauvas lielā mērā cieš, ja tos nesaņem. Bet vēl abi vēlas būt vienīgais uzmanības centrs. Attiecības starp diviem Lauvām ir ļoti kaislīgas, kas nāk par labu seksuālajai dzīvei, taču sadzīvē esat piesardzīgi vārdos un rīcībā, jo tieši tie var visu sagraut. Galvenais nosacījums attiecībās – abpusēja cieņa.
Jaunava
Ja jūs abi kalpojat vieniem un tiem pašiem augstākajiem mērķiem, tad tā ir debesīs slēgta savienība. Tikai nemēģiniet “uzlabot” savu partneri, analizēt vai kritizēt viņa uzvedību – tas momentāni nogalina jebkādu kaisli. Labāk kopā stādiet kokus vai nodarbojaties ar jogu, lai atklātu viens otrā tikai pašu labāko.
Svari
Šī var būt brīnišķīga savienība, jo jūs abi esat noskaņoti uz to, lai padarītu laimīgu savu partneri un vienmēr iestājaties par līdzsvaru un taisnīgumu. Briesmas tomēr slēpjas apstāklī, ka ārēji jūs izrādāt mīlestību un pieķeršanos, bet iekšēji slēpjat aizvainojumus. Periodiski sašūpojiet laivu, lai abi divi nodarbotos ar līdzsvara atjaunošanu.
Skorpions
Kaisle, briesmas, intriga – tāds ir Skorpionu pāris! Iespējams, pat par daudz kaisles un intrigu. Uzticība ir galvenā sastāvdaļa, kas cementē šo savienību. Ja vienam vai abiem partneriem ir nosliece uz greizsirdību un aizdomīgumu, tad attiecības pārvērtīsies par īstu elli. Dalieties savās jūtās un emocijās, lai nekrātu aizvainojumus, kamēr tie sasniedz kritisko masu.
Strēlnieks
Pats jautrākais pārītis, kas aizraujas ar aktīvu dzīvesveidu. Lai nebūtu garlaicīgi, abi Strēlnieki piedalās motociklu sacīkstēs vai brauc ar kajakiem. Abu divu principialitāte un pārliecība var izraisīt sīvas diskusijas, taču Strēlnieku gadījumā tieši strīdos arī dzimst patiesība. Problēma Strēlniekiem rodas tad, kad viens no viņiem vēlas saistības, bet otrs grib palikt brīvs kā vējš. Abus galvenokārt vieno tikai augsti garīgi mērķi un kopēji sapņi.
Mežāzis
Romantiskas attiecības jums neizdosies, jo jūs abi esat tīrākie no tīrākajiem reālistiem. Tomēr jūsu praktiskais raksturs ļauj jums bez ilūzijām novērtēt savu partneri. Šajās attiecībās jūs varat būt jūs pats. Tikai neļaujiet savām ambīcijām, snobismam vai centieniem pēc statusa gūt virsroku pār jūsu pozitīvajām cilvēciskajām īpašībām.
Ūdensvīrs
Ūdensvīri ir ļoti atvērti un spēj iecietīgi attiekties pret sava partnera izlēcieniem. Un tāpēc abi partneri Ūdensvīri drīzāk ir labākie draugi, nevis mīļākie. Emocionālā sfēra nav viņu stiprā puse, bet maigu jūtu izrādīšana Ūdensvīram ir līdzvērtīga iziešanai no komforta zonas. Patiesa kaislība starp viņiem diez vai ir iespējama.
Zivis
Jūs abi esat sapņotāji – tas darbojas gan jūsu labā, gan pret jums. Divas Zivis var bezgalīgi peldēt savās fantāzijās, nekad neiznirstot skarbajā realitātē. Zivīm ir tendence nēsāt rozā brilles. Tas nozīmē, ka jūs pilnībā uzticaties partnerim un viņu attaisnojiet pat tad, ja viņš to nav pelnījis. Jūsu vājā puse – kopējs budžets un neprasme pārvaldīt finanses.
Saskaņā ar “timeanddate.com” datiem ziemas saulgriežu brīdis būs pirmdien plkst.12.02. Rīgā saule lēks deviņos un rietēs plkst.15.44, līdz ar to dienas garums būs vien sešas stundas un nepilnas 44 minūtes.
Salīdzinājumam – gada garākajā dienā, 21.jūnijā, saules spīdēšanas ilgums galvaspilsētā bija 17 stundas un 52 minūtes.
Gada īsākās dienas ilgums citviet valstī būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā.
Visagrāk – plkst.8.38 – saule lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, – plkst.9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Viļakas novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet Rucavas novada dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts – īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par minūti vēlāks, un dienas garums pieaugs vēlāka saulrieta dēļ.
Astronomiskais pavasaris sāksies 20.martā, bet jau 18.martā diena kļūs garāka par nakti.
Jau ziņots, ka solārā ziema jeb gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sākās 6.novembrī un noslēgsies 4.februārī.
Savukārt meteoroloģiskā ziema, diennakts vidējai gaisa temperatūrai piecas dienas pēc kārtas noslīdot zem nulles, sākās novembra beigās valsts austrumos un 7.decembrī Latvijas lielākajā daļā.
Problēma, kura skārusi vairākus skolniekus…
Video
Iepriekšējā diennaktī reģistrēts 61 pārkāpums, kad nav ievērotas Covid-19 apkarošanas dēļ noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, aģentūra LETA uzzināja Valsts policijā (VP).
Visvairāk pārkāpumu reģistrēti par “covidpass.lv” anketas neaizpildīšanu, par ko ierosināta 31 lieta. Tāpat 14 pārkāpumi reģistrēti par pulcēšanās aizlieguma neievērošanu.
VP informēja, ka desmit lietvedības uzsāktas par sejas aizsega nelietošanu, bet trīs – par pašizolācijas neievērošanu.
Policija aicina sabiedrību ievērot noteiktās epidemioloģiskās prasības, lietot sejas aizsegu, kā arī nepulcēties piketos un masu pasākumos.
Jau vēstīts, ka sods par epidemioloģisko drošības prasību neievērošanu fiziskām personām ir līdz 2000 eiro, bet juridiskām – līdz 5000 eiro. Tāpat par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var tikt noteikta arī kriminālatbildība.
Video
“Ferratum Group” starptautiskā pētījuma rezultāti liecina, ka 27% Latvijas iedzīvotāju COVID-19 radīto seku dēļ ir satraukti par iespēju zaudēt darbu, bet 23% respondentu pandēmijas dēļ ir samazinājušies ienākumi. Vienlaikus pētījumā secināts, ka 64% iedzīvotāju ikmēneša ienākumi nav samazinājušies, bet 51% nesatraucas par iespēju zaudēt darbu.
Esošā situācija ietekmējusi iedzīvotāju finanšu paradumus, proti, 46% respondentu norādījuši, ka ir centušies samazināt savus izdevumus, kamēr 27% to nav darījuši. Arī attiecībā uz uzkrājumiem situācija ir diversificēta – ja 68% respondentu COVID-19 laikā nav izveidojuši uzkrājumus, tad 14% aptaujāto norādījuši, ka tas ir izdevies.
“Aptaujas rezultāti liecina, ka no vienas puses, salīdzinoši maz cilvēku satraucas par iespēju zaudēt darbu un ceturtajai daļai respondentu COVID-19 dēļ ir samazinājušies ienākumi. No otras puses, iedzīvotāji ir kļuvuši nedrošāki, ko atspoguļo patērētāju uzvedība un plāni tuvojošos svētku kontekstā – proti, gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju prognozē, ka, salīdzinājumā ar pagājušā gada Ziemassvētkiem, tērēs mazāk. Prognozēšana šajā laikā ir ļoti nepateicīgs uzdevums pat labākajiem ekonomistiem, tādēļ nav pārsteidzoši, ka sabiedrība arī zināmā mērā “taustās” attiecībā uz turpmākajām norisēm un reaģē atbilstoši aktuālajiem apstākļiem,” stāsta “Ferratum Group” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš.
COVID-19 pandēmija ir atstājusi arī citas ne mazāk būtiskas implikācijas uz sabiedrības ikdienas paradumiem. Bez tam, ne tikai negatīvas. 65% iedzīvotāju šogad ir atcēluši visus savus ceļojumu plānus. Atcelto ceļojumu uz ārzemēm vietā iedzīvotāji izmanto izdevību apceļot dzimto Latviju, un nereti atklāj jaunas vietas un aizraujošus dabas skatus. Vienlaikus gandrīz 50% sākuši baudīt un novērtēt ikdienišķās lietas, piemēram, vakariņas ģimenes lokā vai savu hobiju pilnveidošana, bet vairāk nekā trešdaļa (34%) aptaujāto daudz vairāk nekā iepriekš novērtē sarunas ar draugiem un ģimeni tiešsaistē vai pa tālruni, kas palīdz pārdzīvot izolāciju daudz vieglāk.
“Šis laiks atstās būtiskas pēdas ilgtermiņā uz to, kā funkcionē mūsu sabiedrība. Nedrošība un neziņa no vienas puses; jaunu paradumu ieviešana un atklāšana – no otras. Tomēr “gaisma tuneļa galā” kļūst arvien redzamāka un ceru, ka no šī laika sabiedrība turpmākajam paņems līdzi labākās lietas un paradumus – spēju pielāgoties jauniem apstākļiem, lēnprātību un savstarpēju cieņu, tādā veidā kļūstot par labāku sabiedrību,” uzsver A.Bērziņš.
Sīkāk ar “Ferratum Group” Ziemassvētku Barometra aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties www.ferratumbarometer.com/lv/.
Aptauju veica “Ferratum Grupa”, aptaujājot savus aktīvos klientus 12 valstīs, izmantojot interneta aptaujas metodi. Aptaujā piedalījās 20 000 mājsaimniecību, respondentu vecums no 18 līdz 61 gadam. Aptaujā iekļauto mājsaimniecību vidusmēra izmērs bija 2,7 cilvēki.
Latvijā turpina pieaugt slimnīcās ievietoto smagi slimo Covid-19 pacientu skaits, un pagājušajā diennaktī tas pirmo reizi pārsniedzis 50, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 870 Covid-19 gadījumi, bet 18 Covid-19 pacienti miruši, kas ir trešais augstākais līdz šim vienā dienā mirušo cilvēku skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem viens bijis vecumā no 40 līdz 45 gadiem, divi – no 55 līdz 60 gadiem, viens – no 60 līdz 65 gadiem, viens – vecumā no 65 līdz 70 gadiem, pieci bija vecuma grupā no 70 līdz 75 gadiem, divi – no 75 līdz 80 gadiem, pieci bija vecumā no 80 līdz 85, bet viens bijis vecuma grupā no 85 līdz 90 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 427 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 10 057 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 8,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā inficējušos personu kopskaits ir 9510, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 495,3 gadījumi.
Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionāros ievietoti 103 jauni Covid-19 pacienti, tajā skaitā trīs pacienti tika pārvesti. Pašlaik stacionāros ārstējas 848 pacienti. No tiem 52 ir ar smagu slimības gaitu, bet 796 – ar vidēji smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 114 pacienti. Kopumā no stacionāra tikuši izrakstīti 2511 Covid-19 pacienti.
Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 30 297 cilvēki, savukārt kopumā veikti 780 983 Covid-19 testi.
Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.
Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt “BioNTech un Pfizer” izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.
Visi minētie datumi var mainīties, jo oficiāli ne EZA, ne EK šos datumus no savas puses nav apstiprinājuši.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsver, ka vakcinācijas uzsākšana nav sacensība uz ātrumu. “Mūsu prioritāte ir pārliecība, ka visas iesaistītās puses ir zinošas un gatavas darbam. Atgādinu, ka ir daļa informācijas, ko ES valstis saņems tikai brīdī, kad EZA vakcīnu ieteiks reģistrēt,” norāda ministre.
Viņa tostarp skaidro, ka Latvija ir izdarījusi visu, lai būtu gatava vakcīnu saņemt, organizēt tās izplatīšanu un piedāvātu to saņemt pirmajai sabiedrības grupai, kas šobrīd ir visneaizsargātākā – mediķi, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, un NMPD darbinieki.
Vakcinēšanās pret Covid-19 būs brīvprātīga, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko ienākšanu tirgū, sākumā tiks vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas darbu, kā arī samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu.
Plānots, ka pēc citu vakcīnu izvērtēšanas EZA un pēc to reģistrēšanas ES, nākamā gada janvārī Latvijai tiks piegādātas arī citu ražotāju vakcīnas, piemēram, “Moderna” un “AstraZeneca” izstrādātās vakcīnas.
Kā vēstīts, pirmie Latvijā vakcīnas saņems veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un NMPD. Pēc tam secīgi vakcinēties varēs pārējie veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, cilvēki ar hroniskām slimībām un cilvēki no 60 gadu vecuma, kā arī operatīvo dienestu darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ieslodzījuma vietās un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji.
Plānots, ka visi pārējie Latvijas iedzīvotāji varēs vakcinēties, sākot ar 2021.gada otro ceturksni.
Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas, tostarp vakcīnas pret Covid-19, ES tāpat kā jebkuras citas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem.
Atšķirīgais Covid-19 vakcīnu gadījumā ir tas, ka to izstrādes un potenciālās apstiprināšanas ātrums ir daudz lielāks, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pēc vakcīnas sabiedrības veselības aizsardzībai ārkārtas apstākļos. Tāpēc gan uzraugošās institūcijas, gan izstrādātāji ir ieguldījuši un apvienojuši vēsturiski nebijušu apjomu zinātnes, cilvēku un finanšu resursus, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.
Šogad saistībā ar pandēmijas ieviestajiem ierobežojumiem daudziem svētkos nesanāks klātienē satikt draugus, ģimeni, vecvecākus un vecākus. Kā nesaskumt par nošķirtību un rast svētku noskaņu? Ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kā skaidro psihoterapeits A. Veselovskis, šobrīd daudzi cilvēki skumst par to, ka nevar svinēt svētkus, kā ierasts. Taču nevajadzētu fokusēties uz to, kas nav pieejams, un dramatizēt situāciju, iesaka speciālists. Tā vietā varam meklēt pozitīvās iespējas, ko varam izmantot, piemēram, “tikties” ar draugiem un radiem tiešsaistē.
Vienlaikus šis ir laiks, ko varam izmantot, lai atpūstos. Var palasīt grāmatas, var izmantot laiku, lai atskatītos uz aizgājušo gadu. Uz notiekošo būtu jācenšas skatīties kā uz izaicinošu piedzīvojumu un jaunu pieredzi, nevis sodu. Jāpasaka sev: “Varam pielāgoties. Varam pierast pie jaunajiem apstākļiem. Tiksim galā!”
“Attālinātie svētki” jeb tiešsaistes svinības
Jau pavasarī strauji pieauga dažādu tiešsaistes risinājumu lietošanas popularitāte. Arī tagad, svinot svētkus “attālināti”, tie varētu būt labs risinājums. Psihoterapeits iesaka skatīties uz attālināto komunikāciju kā uz labu iespēju, ko izmantot savā labā. Katrai ģimenei ieteicams meklēt savus variantus, kas būtu ērtāki un pieejamāki.
Attālinātā komunikācija ir atšķirīga no klātienes komunikācijas, un tas, kā to uztveram, katram var būt atšķirīgi. Taču pārsvarā cilvēki pierod pie attālinātās komunikācijas un izmanto to kā labu iespēju un ērtu risinājumu. Ir arī cilvēki, kam ļoti pietrūkst fiziskas klātbūtnes un fiziska kontakta. Viņiem būtu jāmeklē fizisks kontakts ar tuvajiem ģimenes locekļiem – apķerties, pieskarties, samīļoties. It īpaši tas attiecas uz bērniem, ja viņi vairs netiekas ar saviem spēļu biedriem. Ja neviena nav fiziski blakus, risinājums būtu vairāk komunicēt attālināti – runāties, dalīties ar savām emocijām. Varbūt var piezvanīt kādam vecam draugam vai kādam sen neredzētam tuviniekam.
Kā atbalstīt seniorus un iepriecināt bērnus?
Arvien aktuālāks kļūst jautājums: kā šajā laikā varam atbalstīt vecvecākus, seniorus, kas izjūt skumjas par to, ka svētki, iespējams, jāpavada vienatnē? Speciālists iesaka – biežāk viņiem piezvaniet! Parunājieties, aizsūtiet īsziņu vai fotogrāfijas. Ja vecvecāki lieto viedtālruņus, veidojiet Whatsapp grupas ģimenei, kurās var ikdienā padalīties ar labām ziņām. Tāpat ieteicama ir šāda aktivitāte: lai seniori katru dienu fiksē 10 labas lietas un pieraksta dienasgrāmatā. Tas trenēs pozitīvo skatījumu uz ikdienu. Var likt uzsvaru arī uz kustību un piemērotām aktivitātēm – piemēram, katru dienu nostaigāt noteiktu attālumu un piefiksēt rezultātus.
Savukārt, lai rūpētos par bērnu labsajūtu šajā laikā, pavadiet vairāk laika kopā ar viņiem. Meklējiet jaunas aktivitātes – pārgājieni, spēles, kopīga grāmatu lasīšana. Ja vecāki tiks galā ar sevi, bērni arī tiks galā.
Neļaujieties sakāpinātam satraukumam!
Lai stress par esošo situāciju nepāraugtu pārāk lielā satraukumā, speciālists iesaka fokusēties uz parastām ikdienas lietām un norisēm un priecāties par saviem tuvajiem. Censties nedomāt satraucošas, negatīvas domas – tas nekādi nepalīdzēs! Biežāk atgādiniet sev: “Tiksim galā! Tā ir neparasta pieredze. Es pierodu pie nenoteiktības, neskaidrības – arī tā var dzīvot. Es spēju adaptēties un saglabāt veselīgu pašapziņu dažādos apstākļos.”
Lai arī šis emocionāli saspringtais laiks var raisīt vairāk strīdu tuvinieku starpā, no strīdiem nav jābaidās. Taču strīdam būtu jābūt uz risinājumu vērstam. Katrs pēc iespējas mierīgi izsaka savu viedokli, arī neapmierinātību. Taču nevajadzētu traumēt un pazemot tuvos cilvēkus. Prasme strīdēties ir liela māksla, uzsver psihoterapeits.
Praktiski padomi svētku priekam
Šajā laikā bērni un mazbērni var iepriecināt savus vecākus un vecvecākus vai citus ģimenes locekļus un draugus ar vienkāršiem, jaukiem apsveikumiem:
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka saglabāt optimismu un katrā lietā vai darbībā atrast prieku un iedvesmu. Šobrīd ir grūts laiks ikvienam, bet lieks stress iekšēji, ar negatīvām domām, nespēj samazināt ikdienā notiekošo. Ja tomēr ir grūti iemigt, ieteicams pirms miega veikt tējas rituālu. Ir pieejami speciāli tēju maisījumi vakaram, arī piparmētru lapu tēja vai kumelīte spēs nomierināt un atslābināt satrauktu prātu. Savukārt ikdienas gaitās neaizmirstiet stresu mazināt ar magnija preparātiem un nervu sistēmu stiprināt ar B grupas vitamīniem.
Mēs varam katru dienu izbaudīt un pakārtot sev, piemēram, iesākt to ar iedvesmojošu rīta pastaigu un noslēgt, vakarpusē nūjojot tuvākajā mežā vai parkā. Monotonas kustības rada domu skaidrību un jaunas idejas iedvesmai. Pie fiziskām kustībām piederas veselīgs uzturs, un šobrīd, iespējams, dažiem ir brīvāks laiks, lai izstudētu uztura speciālista ieteiktos padomus un sasniegtu jau gadiem sen atliktos mērķus.
Rūpējieties par savu un savas ģimenes emocionālo labsajūtu, saglabājot mieru un optimismu. Iedvesmu un spēku rodiet veselīgās aktivitātēs svaigā gaisā, atbalstiet ģimenes seniorus, neaizmirstot ar viņiem regulāri sazināties, un svētku svinēšanai ar draugiem izmantojiet drošus tiešsaistes risinājumus. Lai ģimeniski, droši un veselīgi svētki!
Eglīte. Rotāšana. Dāvanas. Saiņošana. Svētku mielasts. Kad lai to visu paspēj? Steiga un stress Ziemassvētkos ir jau ikgadējs standarts, taču gan jau ir efektīvāks veids, kā plānot vismaz daļu no uzdevumiem. Svētku mielasts noteikti ir vislaikietilpīgākais un piņķerīgākais process.
Gan Ziemassvētku vakarā, gan iepriekšējā dienā cenšamies pagatavot visgardāko, bagātāko un skaistāko mielastu saviem mīļajiem. Dažiem palīgā nāk ģimenes, citi cīnās paši, taču katrs no mums vēlētos skaisto svētku dienu izbaudīt mierīgi.
Kanāla “FOX Life” rūķīši apkopojuši septiņus Džeimija Olivera padomus, kā ērtāk un efektīvāk izplānot Ziemassvētku mielasta gatavošanas procesu.
Pārliecinies par saviem krājumiem
Viss vienkāršais ir ģeniāls, ne tā? Virtuvē darbojāmies visa gada garumā un pēkšņi attopamies bez cepamā papīra, pārtikas plēves, kādas īpašas garšvielas un ar tukšu sāls trauku? Visvienkāršākais, kā mēs varam izvairīties no pēdējā brīža skrējiena uz pārpildīto veikalu, ir izskatīt krājumus ar lietām, kuras bieži vien beidzas neīstajā laikā – folija, atkritumu maisi, garšvielu maisījumi, cepamie maisi, skaidiņas piparkūku rotāšanai, augstākā labuma milti un citas lietas, kuras ikdienā lietojam samērā reti.
Gatavo ar mīlestību
Iespējams, izklausās amizanti, varbūt citam tas ir pašsaprotami, bet tik tiešām ēdiens ir gardāks, ja to gatavojam domājot labas domas un darām to ar prieku. “Ziemassvētku dienā steidzīgi cenzdamies visu izdarīt, mēs zaudējam galveno vērtību – mīlestību. Šo “garšvielu” nevajag aizmirst, jo tā ir pati, pati galvenā,” uzsver šefpavārs Olivers.
Pasūti jau iepriekš tiešsaistē
Mēs ļoti labi zinām, ka Ziemassvētku iepirkumu groziņš vienmēr ir krietni smagāks. Šobrīd mums ir pieejama lieliska iespēja pasūtīt pārtiku internetā un saņemt to pie mūsu durvīm. “Sapērciet smagākos produktus un citas gatavošanai nepieciešamās preces internetā, un pirms svētkiem apmeklējiet veikalu tikai, lai iegādātos svaigus dārzeņus un gaļu,” iesaka Olivers.
Perfektie krāsnī ceptie kartupeļi
Garšīgākie kartupeļi izdosies tad, ja pirms cepšanas tos nedaudz pavārīsim. Šādi sagatavoti kartupeļi izcepsies ar mīkstu vidiņu, kraukšķīgu garoziņu un nebūs pilnībā sausi. Vāriet tikai 15 minūtes. Taču, lai samazinātu pienākumu skaitu svētku dienā, Olivers iesaka kartupeļus izvārīt iepriekšējā vakarā. “Ja ledusskapī vairs nav vietas, tad atceries par savu vēso lodžiju, garāžu vai koridoru – arī šīs vietas būs pietiekami labas, lai uzglabātu kartupeļus,” atgādina Džeimijs. Pirms cepšanas pavārs iesaka apslacīt kartupeļus ar eļļu, pievienot šķipsniņu sāls un, ja vēlamies būt pa visam ekstrēmi, – tad arī pievienojam ķimenes.
Smeķīgais cepetis
Galvenais dekors un gardums mūsu galdā – cepetis. Skaista, smaržīga, garda cūkgaļas kakla karbonāde, pīle vai zoss – kā to panākt? Iepriekšējā vakarā izvēlies sev tīkamāko garšvielu buķeti – arī klasiskā “sāls un pipari” derēs. Nomizojiet vairākas ķiploku daiviņas. Gaļā izdariet dziļus, bet īsus griezienus – tā, lai tajos varētu ielikt ķiploka daiviņas. Tad cepetī iemasējiet eļļu un garšvielas, blakus gaļai pielieciet pāris kadiķogas un aptiniet ar pārtikas plēvi. Ļaujiet gaļai marinēties vismaz 24 stundas.
Šis jums atvieglos darbus tieši pirms svētku vakariņām, jo atliks vien ielikt gaļu cepamajā maisā, izdarīt tajā četrus iegriezumus, lai tas neuzpūšas krāsnī, un sākt cept gaļu divas stundas pirms pasniegšanas.
Baudījums acīm
Mēs allaž piedomājam, lai vakariņu galds būtu gana bagātīgs, visi būtu paēduši un ar laimīgiem vēderiem. Taču atcerēsimies, ka sākumā cilvēks bauda lielisko smaržu, pēc tam ar acīm ierauga savu maltīti un tikai beigās ar garšas kārpiņām ķeras visam klāt.
Vienkāršākais veids, kā noformēt galdu, noteikti ir sveces, salvetes un eksotikai – kāds zaļumiņš. “Servjetes aptiniet ar lentīti, pielieciet klāt koriandra kātiņu un čili piparu, lai dekors būtu Ziemassvētku toņos. Uzlieciet uz galda pāris sveces un pievienojiet vārdu kartītes. Kartīšu izveidošana ir arī lielisks veids, kā nodarbināt bērnus,” iesmej Olivers.
Svētki jau no paša rīta
Svētki virmo gaisā jau mēnesi un emociju uzplūdums sit augstu vilni – tā diena ir klāt, taču lielākie brīnumi tikai vakarā. Tematiskas brokastis Ziemassvētku rītā noteikti vēl vairāk iepriecinās jūsu ģimeni. Sagatavojiet savu mīļāko pankūku mīklu, izņemiet no pieliekamā bērnu iecienītāko ievārījumu, sev un partnerim uzvāriet gardu kafiju un sāciet rītu nesteidzīgā gaisotnē, pie pankūku smaržojoša galda.
Televīzijas kanāls “FOX Life” piedāvā vienkāršu recepti no Džeimija Olivera krājumiem, kuru varēsiet pagatavot skatoties raidījumu “Džeimija Olivera Ziemassvētki” ceturtās adventes rītā, 20.decembrī plkst. 08.00.
Ziedkāposta cepetis
Sastāvdaļas
4 ķiploka daiviņas
1 tēj.k. kaltēta paprikas pulvera
½ buntīte svaiga timiāna
Olīveļļa
1 citrons
1 liels ziedkāposts (bez lapām aptuveni 1 kg)
4 ēd.k. sausa sarkanvīna
400 g konservētu tomātu
40 g mandeļu skaidiņas
½ buntīte svaiga pētersīļa
Pagatavošana
Cepeškrāsni uzsildiet līdz 180ºC grādiem. Piestā lieciet nomizotas ķiploka daiviņas, kaltētas paprikas pulveri un timiāna lapiņas (pusi no visas buntītes). Visu kārtīgi saspiediet, pēc tam pievienojiet olīveļļu un garšvielas pēc savām vēlmēm. Atsevišķā traukā ierīvējiet pusi citrona mizas. Ziedkāpostam noplūciet lapas, nedaudz izgrieziet pamatni ar kātu, lai dārzenis stabili stāvētu un negāztos. Nepieciešams arī iegrieziet krustu tā pamatnē. Piestā izveidoto paprikas masu uzklājiet uz ziedkāposta un lieciet to karstumizturīgā traukā ar augstām malām. Apslakiet ar sarkanvīnu un izspiediet pusi citrona sulas. Visu pārklājiet ar foliju un lieciet cepties uz stundu, pēc tam cepiet vēl 20 minūtes, bet bez folija cepurītes.
Pēc tam izņemiet trauku no krāsns, apkārt ziedkāpostam lieciet sagrieztus tomātus, pāri pārberiet sarīvēto citrona mizu un atlikušās timiāna lapiņas. Tad ziedkāpostu nepieciešams cept vēl desmit minūtes, līdz gardums kļuvis zeltaini brūns. Pa šo laiku uz pannas grauzdējiet mandeļu skaidiņas un, kad jau teju tās ir pabeigtas, tad pievienojiet sīki sakapātas pētersīļa lapiņas. Visu maisiet kopā, lai pētersīlis saplok. Pasniedzot ziedkāpostu, riekstu masu lietojiet kā garšīgu dekoru, un “zaļo cepeti” baudiet ar sviesta pupiņām, rīsiem vai gardiem kartupeļiem.
Nav nekā maģiskāka par aromātu, kas piepilda māju, apvienojot smaržīgo piparu, krustnagliņu, kanēļa, ingvera, piparu un ar cukuru sajaukta sviesta notis. Piparkūku cepšana ir burvīga Ziemassvētku sajūtas radīšanas aktivitāte, tādēļ, radot svētkus kopā, vēlamies jums piedāvāt trīs gardas piparkūku receptes, ko pagatavot kopā ar tuvajiem, vai relaksējoties vienatnē ar kādu skaistu svētku dziesmu fonā.
“Piparkūku recepšu ir daudz – no tumšām un cieti kraukšķīgām līdz sulīgām un biezām vai trauslām un kraukšķīgām kā cukurs. Mums, latviešiem, laikam vismīļākās ir tās, kurās ir visas pikantās garšvielas. Tās ir nedaudz tumšākas, skaisti karamelizētas un kraukšķīgas, ar medu, sviestu, tumīgu muscavado cukuru un pašu gatavotas olbaltuma vai gatavās cukura masas rotājumiem,” savas mīļākās piparkūku garšas atklāj Signe Meirāne.
“Aizvietojot vien pāris sastāvdaļas, arī vegāni var pilnvērtīgi baudīt Ziemassvētku tradicionālos ēdienus. Ieteiktu nepārspīlēt ar ēdienu daudzveidību, dažreiz ir labāk pagatavot mazāk, nekā uz dullo sataisīt 30 ēdienu, kas pēc tam paliks pāri. Protams, svētki nav iedomājami bez piparkūkām, tāpēc, gatavojot piparkūku mīklu, sviestu aizvietojam ar kokosa taukiem. Liekot lietā iztēli, fantāziju un nelielas zināšanas, varam ne tikai garšīgi paēst, bet arī pārsteigt mūsu ģimenes ar gardiem, daudzveidīgiem ēdieniem,” ko jaunu iesaka pamēģināt vegāno ēdienu pavārs un Rimi Gardēdis Edgars Sanders.
Trīs gardas svētku piparkūku mīklas receptes iesaka Rimi Gardēži Signe Meirāne un Edgars Sanders.
Ingvera vegānās piparkūkas (3 stundas, 4 personām)
Sastāvdaļas
100 g cukura;
120 g zeltainā sīrupa;
50 g sojas piena;
65 g rafinētu kokosa tauku;
250 g miltu;
1 tējk. cepamā pulvera;
1 tējk. malta ingvera;
šķipsna malta kanēļa;
šķipsna maltu krustnagliņu;
šķipsna malta muskatrieksta;
šķipsna sāls;
šķipsna svaigi maltu melno piparu
Pagatavošana
Katliņā liec cukuru, sīrupu, pienu un kokosa taukus. Uzsildi uz mazas uguns un maisi, līdz cukurs izšķīdis. Ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Bļodā liec miltus, garšvielas, cepamo pulveri un pievieno cukura-kokosa tauku masu. Visu kārtīgi samaisi, līdz izveidojas mīkla. To liec ledusskapī uz 2 stundām. Pēc tam izrullē mīklu aptuveni 4 mm biezumā, izspied vēlamās formiņas un liec cepties 200 grādos uz 5–6 minūtēm.
Medainās piparkūkas (30 minūtes, 800–900 g)
Sastāvdaļas
300 g sīrupa;
300 g medus;
350 g gaiši brūnā cukura (vai baltā);
220 g sviesta, izkausēta;
3 vidēja lieluma olas, sakultas ar dakšiņu;
1 tējk. cepamā pulvera;
1 kg kviešu miltu;
šķipsniņa sāls
Garšvielas:
1 tējk. kanēļa;
10 krustnagliņas;
1/4 tējk. kardamona;
1 tējk. ingvera pulvera;
1/4 tējk. svaigi rīvēta muskatrieksta;
10 smaržīgie pipari;
5 melnie pipari
Pagatavošana
Liec visas garšvielas kafijas dzirnaviņās vai blenderī un samal vienmērīgā pulverī.
Gatavo mīklu. Uzvāri katlā sīrupu kopā ar medu un 150 g cukura, lai sāk burbuļot. Noņem katlu no liesmas un atdzesē remdenu. Sajauc 900 g miltu ar garšvielām, sāli un cepamo pulveri. Olas saputo ar mikseri ar atlikušo cukuru, lai veidojas gaisīga masa.
Sīrupam pievieno miltus, olas un sviestu, visu mīcot, lai veidojas vienmērīga un spīdīga, bet ne ķepīga mīkla. Kādā brīdī būs jāpievieno vēl atlikušie 100 g (un dažreiz pat vairāk) miltu. Ietin un ieliec uz dažām stundām ledusskapī un pēc tam cep. Var cept arī pēc vairākām dienām vai pat nedēļām, tikai mīkla 2 stundas pirms tam jāizņem no ledusskapja.
20. gs. sākuma piparkūkas (30 minūtes, 800 g)
Sastāvdaļas
400 g tumšā cukura sīrupa;
200 g gaiši brūnā cukura (vai baltā);
170 g sviesta, izkausēta;
2 vidēja lieluma olas, sakultas ar dakšiņu;
1 g sodas;
600–700 g kviešu miltu;
šķipsniņa sāls
Garšvielas:
1 tējk. kanēļa;
10 krustnagliņas;
1/4 tējk. kardamona;
1 tējk. ingvera pulvera;
1/4 tējk. svaigi rīvēta muskatrieksta;
10 smaržīgie pipari;
5 melnie pipari
Pagatavošana
Liec visas garšvielas kafijas dzirnaviņās vai blenderī un samal vienmērīgā pulverī. Gatavo mīklu. Uzvāri katlā sīrupu, cukuru un sviestu, lai sāk burbuļot. Noņem katlu no liesmas. Sajauc pusi miltu ar garšvielām un sāli un iemaisi sīrupā, lai veidojas vienmērīga mīkla un atlec no katla malām. Otru daļu miltu samaisi ar sodu. Pievieno mīklai kopā ar olām un samaisi. Kad kļūst grūti maisīt, liec uz galda un samīci mīklu, lai ir gluda un spīdīga. Var gadīties, ka jāpievieno vairāk miltu (tas atkarīgs no miltiem). Ja tā notiek, liec klāt miltus pa daļām, katru reizi iemīcot, bet ar maksimāli mazāku mīcīšanu. Jo vairāk mīcām, jo cietākas piparkūkas. Mīklai jābūt spīdīgai, vijīgai, bet ne ķepīgai. Ietin un ieliec uz dažām stundām ledusskapī, un tā būs gatava cepšanai.
Ziemassvētkos radiniekus apcienot nedrīkst, un svētkus ļauts svinēt tikai savā mājsaimniecībā, piektdien preses konferencē sacīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Saistībā ar Covid-19 izplatību patlaban ir aizliegts rīkot arī privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ievaros. Savukārt, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros. Tāpat izņēmums attiecināms uz bērēm ārtelpās un kristību ceremonijām neatliekamos gadījumos, kad atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.
Līviņa teica, ka ceturtdien valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus, saprotot, ka Latvijā līdz šim nav izdevies stabilizēt situāciju ar Covid-19 infekcijas izplatību, un, lai veselības aprūpes sistēma tiktu ar to galā.
Līviņa uzsvēra, ka šis ir Ziemassvētku laiks, tāpēc ministrijā aicina sabiedrību šos svētkus svinēt, bet darīt to droši. Viņa norādīja, ka Ziemassvētkus drīkst svinēt mājās, savā ģimenes lokā – vienā mājsaimniecībā. Proti, cilvēki kuri ikdienā dzīvo kopā drīkst kopā svinēt svētkus.
Tāpat VM eksperte norādīja, ka ārā kopā drīkst pastaigāties divi cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, bet ārtelpās nav atļauts rīkot privātus pasākumus.
Vienlaikus viņa aicināja atcerēties par visiem tuviniekiem, tomēr izvairīties viņus apciemot klātienē. Tāpat viņa norādīja, ka nevar aizmirst gados vecākus cilvēkus, kam šis ir tiešām grūts laiks, jo viņiem visvairāk jāpiesargājas.
“Ja rados ir gados vecāki tuvinieki, izvairīsimies viņus satikt klātienē, bet varam piezvanīt un aizsūtīt dāvanas,” pauda Līviņa.
Vienlaikus, runājot par iepirkšanos, arī to VM aicina darīt attālināti. Taču, ja tas nav iespējams, tad ministrijā aicina plānot savus pirkumus, lai uz veikalu nebūtu jādodas katru dienu, bet pēc iespējas retāk. “Infekcijas izplatība ir nekontrolēta. Mazāk nekā 50% saslimušo var pateikt, kur ir inficējušies,” atzīmēja Līviņa, piebilstot, ka Covid-19 infekciju iespējams “satikt” jebkurā vietā, tāpēc, jo mazāk cilvēki ies ārpus mājām, jo lielāka iespēja pasargāt tuviniekus un nesaslimt.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas līdz 11.janvārim, un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību. Vienlaikus noteikts, ka 1.-6. klašu skolēniem par vienu nedēļu tiks pagarināts brīvlaiks.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Saistībā ar Covid-19 izplatību ir aizliegts rīkot arī privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ievaros. Savukārt, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros. Tāpat izņēmums attiecināms uz bērēm ārtelpās un kristību ceremonijām neatliekamos gadījumos, kad atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.
Tikai 36% Latvijas iedzīvotāju zina, kādi simptomi liecina par aknu veselības problēmām, 46% aptaujāto aknu slimību pazīmes neatpazīst, kamēr 18% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Zinošāki aknu veselības jautājumos ir gados vecākie iedzīvotāji. Jauniešu vidū (no 18 līdz 24 gadiem) tikai 28% zina par aknu slimību simptomiem, kamēr starp vecāka gadagājuma cilvēkiem (64 līdz 75 gadi) šis rādītājs ir 49%
Aknu funkcijas
Lai arī svētki šogad noritēs šaurā ģimenes lokā un mierīgākā gaisotnē nekā citus gadus, paredzams, ka ēdienu un dzērienu patēriņš svētku brīvdienās pieaugs, kas palielina arī aknu noslodzi. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka aknu galvenās funkcijas ir žults produkcija un izdalīšana, bilirubīna, hormonu, holesterīna veidošana un izdalīšana, asiņu attīrīšana no toksiskām vielām, piemēram, alkohola, medikamentiem un hormoniem. Tāpat aknās tiek uzkrāts glikogēns, kā arī mikroelementi – cinks, dzelzs, varš, magnijs un vitamīni – A, D, E, K un B12. Aknās tiek sintezētas olbaltumvielas, piemēram, albumīns, kā arī asins recēšanas faktori un globulīni.
Izplatītākās slimības
Visbiežāk sastopamās aknu slimības ir vīrusu izraisīti hepatīti – A, B un C hepatīts. Tāpat aknu slimību lokā iekļaujama taukainā hepatoze, autoimūns hepatīts, hepatocelulāra karcinoma, dažādi labdabīgi aknu veidojumu, alkohola izraisīts aknu bojājums un aknu ciroze. Aknu slimības var būt lēni progresējošas un sākotnēji neizraisīt sūdzības, bet, regulāri kontrolējot aknu rādītājus asins analīzēs, ir iespējams šīs slimības atklāt agrīni.
Riska faktori
Z. Zitmane skaidro, ka aknu veselības riska faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, mazkustība, 2. tipa cukura diabēts, tetovējumu un pīrsinga veikšana. Tāpat paaugstināts saslimšanas risks ir intravenozo narkotiku lietotājiem, kas izmanto vienu injekciju adatu, kā arī iedzimtība un neaizsargāts dzimumakts. Iedzīvotāju vērtējumā kā trīs aknu veselībai kaitīgākie faktori tika norādīti alkohols (91%), uzturs – taukaini, asi un sāļi ēdieni (71%) un nepamatota medikamentu lietošana (57%).
Diagnostika un ārstēšana
Aknu saslimšanas var diagnosticēt, veicot asins bioķīmiju, nosakot bilirubīnu, aknu transamināzes, sārmaino fosfatāzi un gamma glutamiltranspeptidāzi, kā arī nosakot antivielas uz vīrushepatītiem. No instrumentālām izmeklēšanas metodēm visbiežāk pielieto vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un datortomogrāfiju. Sākotnēji pacients var vērsties pie ģimenes ārsta, kas tālāk izraksta nosūtījumu pie aknu speciālista – hepatologa. Attiecībā uz aknu slimību ārstēšanu Z. Zitmane norāda, ka pret A un B hepatītu ir pieejamas vakcīnas. Tāpat B un C hepatīta, kā arī autoimūna hepatīta gadījumos ir pieejami medikamenti, ar kuriem ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, samazinot nepieciešamību aknu transplantācijai. Aknu audzēju gadījumos ārstēšana un tās efektivitāte ir atkarīga no slimības stadijas, katra situācija jāizvērtē individuāli.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, Z. Zitmane aicina ievērot mērenību gan ēdienu, gan dzērienu lietošanā. Jāatceras, ka labāk ēst biežāk un mazākām porcijām, kā arī noteikti atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Ja tu gribi vīrietim parādīt to, ka mīli viņu, bet negribi tik bieži to teikt skaļi, ir citi veidi, kā to var izdarīt. Pats elegantākais un patīkamākais veids – izrādīt rūpes un maigumu, lai viņš vienmēr atcerētos to, ka tu viņu saproti un pieņem. Lūk, dažas idejas!
Gan jau tev ir zināma tā situācija – jūs atnākat mājās no darba, apskaujaties, pajautājat kā pagāja darba diena, bet viņš nav spējīgs atbildēt. Viņš it kā ir mājās, bet it kā arī nav. Tevi tas kaitina, un ir saprotams, kādēļ. Taču daudziem vīriešiem ir nepieciešams laiks, lai pārslēgtos no darba uz mājām. Viņam vajag nedaudz laika, lai pārslēgtu nopietno darba personību uz maigo mājas personību.
Aprunājies ar viņu par šo tēmu (bet ne uzreiz pēc darba). Noskaidro, cik daudz laika viņam vajag, lai pārslēgtu domas un, kā tu viņam vari palīdzēt. Gan jau viņš novērtēs tavu vēlmi palīdzēt.
Kad viņš nākamreiz palūgs nedalītu tavu uzmanību, kad stāstīs kaut ko par politiku, sportu, jauno kafijas automātu darbā vai mašīnu, apstājies un paklausies. Ja jūsu sarunā visu laiku iejauksies kliedzoši bērni vai naža trokšņi, kad tu griez dārzeņus, vīrietis nodomās, ka tu viņā it nemaz neklausies.
Protams, atlikt visus darbus un apsēsties parunāt ir dārgs prieks, jo tieši tāpēc, ka tu spēj darīt vairākas lietas reizē, viņam vakarā uz galda parādās siltas vakariņas. Var pamēģināt parunāt pa telefonu, kad ej pa ielu vai arī daļu darbu uzticēt bērniem un atbrīvot pāris minūtes sarunai aci pret aci.
Ja jūs esat ļoti tuvi, tas ir lieliski, taču ik pa laikam katram cilvēkam ir jārod iespēja pavadīt laiku arī ar kādu citu. Visbiežāk tie ir draugi, jo sarunās un kopīgās aktivitātēs daudzi gūst jaunu enerģijas devu.
Protams, viņam nav ar draugiem jātiekas katru vakaru, kamēr tu sēdi mājās un pārliecinies par to, ka viss ir tīrs un maltītes gatava. Viena, divas reizes mēnesī ir pilnībā pietiekami, it īpaši tāpēc, ka vēl ir arī ģimenes locekļi, kuri ik pa laikam jāapciemo un darba, kuru katru dienu jāapmeklē. Šāds noteikums attiecas arī uz tevi.
Mazas mīlestības izpausmes sniedz attiecībām vairāk labuma, nekā varētu šķist. No rīta piecelies agrāk un uztaisi viņam brokastis, ja tu parasti vēl guli. Ja viņš pēc darba ir ļoti noguris, aizej viņa vietā uz veikalu. Tas viss parāda to, ka viņš tev ir svarīgs. Un tici, tu tiksi apbalvota ar līdzīgu uzvedību no viņa puses.
Tie vīriešiem patīk un viņi prot tos novērtēt. It īpaši, ja darba diena nav bijusi visai veiksmīga un mājās viņu gaida mīloša un atbalstu raisoša sieviete.
Ja viņš tev pastāstīs, ka vēlas doties apceļot pasauli, nesteidzies izteikt frāzes „par kādu naudu?” un „kur mēs liksim bērnus?”. Mums visiem patīk pasapņot. Tieši tāpēc pacenties reaģēt pozitīvi. Pat, ja tas ir grūti.
Mēdz būt tā, ka jūs abi esat pārāk noguruši, lai gatavotu vakariņas. Taču kādu reizi noteikti apkopo savus spēkus un dodies iekarot virtuvi. Ja tu nemāki gatavot vai pavisam nav tam laika, atceries, ka pat vienkāršākās sviestmaizes var pasniegt tā, ka vīrietis izjutīs visu tavu mīlestību.
Svētku sezonas laikā, cilvēku pārvietošanās brīvību neierobežos un sabiedriskais transports turpinās kursēt.
Video
Ja desmit dienu laikā nemainīsies epidemioloģiskā situācija, būs jāievieš plaši pārvietošanās ierobežojumi, ceturtdien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Esam apkopojuši jaunākos ieviestos ierobežojumus:
Attālināti no mājām ir jāstrādā ikvienam, kuram darba specifika to atļauj!
Ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara, turklāt darba devēja ir pienākums nodrošināt šādu iespēju, otrdien lēma valdība.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem.
Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
No 21.decembra uz trim nedēļām noteikti vēl papildu drošības pasākumi, kas būs vērsti uz to, lai ikviens iedzīvotājs satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības.
Šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu sevi un citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19.
Veselības ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu, bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā varētu mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.
No pirmdienas būs aizliegti visi skaistumkopšanas pakalpojumi un dzinējmedības
No pirmdienas, 21.decembra, līdz 11.janvārim Latvijā būs aizliegti visi skaistumkopšanas pakalpojumi un dzinējmedības, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
No valdības lēmuma izriet, ka turpmākās trīs nedēļas skaistumkopšanas nozare nedrīkstēs strādāt, tostarp nevarēs sniegt frizieru pakalpojumus.
Šajā periodā nedrīkstēs veikt arī fotosesijas un sniegt citus foto pakalpojumus, izņemot foto dokumentiem.
Vienlaikus sporta inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai ārpus telpām.
Nenotiks arī dzinējmedības.
Veselības ministrijā skaidroja, ka šie pakalpojumi ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus, piemēram, vai pakalpojumu sniedz ilgāk par 15 minūtēm (kopā ar laiku uzgaidāmajā telpā), vai ir tiešs cilvēku kontakts pakalpojumu sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas masku (piemēram, pie kosmetologa un fotosesijās tās nelieto), lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez šī pakalpojuma cilvēks var iztikt trīs nedēļas.
“Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam,” piebilda ministrijā.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas – līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību. Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību.
Vienlaikus noteikts, ka 1.-6. klašu skolēniem par vienu nedēļu tiks pagarināts brīvlaiks.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Ārkārtējās situācijas laikā ierobežos tirdzniecību, bet paplašina iegādājamās preču grupas
Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim tirdzniecībā katru dienu tiks piemērots regulējums, kas līdz šim attiecās uz brīvdienām un svētku dienām, vienlaikus tiks paplašinātas iegādājamās preču grupas, ko šajā laikā drīkstēs tirgot, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Varēs darboties tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, kā arī ziedus un Ziemassvētku eglītes.
Tāpat drīkst tirgot vairumtirdzniecībā būvniecības preces (būviztrādājumus).
Turpmākajās trīs nedēļās varēs darboties arī aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas.
Detalizētāku regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus, sagatavos Ekonomikas ministrija.
Tāpat kā līdz šim tirdzniecība internetā netiks ierobežota.
Vienlaikus tirdzniecības vietām pastiprinātas arī prasības – vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības, apmeklētāju veikalā nedrīkstēs būt vairāk kā pieejamo ratiņu vai groziņu, savukārt uz veikalu drīkstēs doties tikai pa vienam – līdzi drīkst nākt bērni līdz 12 gadu vecumam vai nepieciešamības gadījumā asistents.
Ar grozījumiem rīkojumā īpaši uzsvērts, ka ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara. Darba devēja pienākums ir to nodrošināt. Šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka klātienē strādās, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.
Precizēta arī norma attiecībā uz ēdināšanu – tikai ražošanas uzņēmumus, kur nav iespējams nodrošināt drošas ēšanas pauzes, drīkstēs ēdināšanu nodrošināt uz vietas, ja vienlaikus ēd tikai tie cilvēki, kuri ikdienā ir kopā, pie galdiņa sēž tikai viens cilvēks un tiek ievērota divu metru distance.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra.
Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Ierobežojumi attieksies uz pulcēšanos un tirdzniecību.
Vienlaikus noteikts, ka 1.-6. klašu skolēniem par vienu nedēļu tiks pagarināts brīvlaiks.
Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Pasažieru skaits sabiedriskajā transportā nedrīkst pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.
Līdz 11.janvārim pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, apmeklētājiem joprojām būs pieejami muzeji. Bibliotēkas drīkst klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai.
No 21.decembra nestrādās bibliotēkas un apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas
Pastiprinot Covid-19 ierobežošanas pasākumus, no 21.decembra līdz 11.janvārim nestrādās bibliotēkas un apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, šodien lēma valdība.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne, grozījumos par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredzēts, ka noteiktajā laikā nestrādās arī izstāžu vietas un citas kultūrvietas. Tāpat nedrīkstēs organizēt gadatirgus, ieskatot arī Ziemassvētku tirdziņus.
Lai gan apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirziena kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz divu metru distancēšanās. Ar šādiem nosacījumiem darboties varēs arī dabas takas, norādīja Strapcāne.
LETA jau rakstīja, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu no 6.novembra līdz 11.janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Ārkārtējās situācijas laikā noteikts pienākums nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, tostarp sabiedriskajā transportā, izņemot mājās.
Tāpat Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība ceturtdien lēma par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra. Ierobežojumi būs spēkā trīs nedēļas līdz 11.janvārim un tie neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību
Amatieru sporta treniņi varēs notikt tikai ārpus telpām
Amatieru sporta treniņi no 21.decembra drīkstēs notikt tikai ārpus telpām, tajos pulcējot līdz desmit cilvēkiem un neizmantojot ģērbtuves, paredz ceturtdien pieņemtais valdības lēmums.
Tas nozīmē, ka sporta klubi neuzņems klientus iekštelpās – nestrādās trenažieru zāles un nevarēs doties uz klubu trenēties individuāli, skaidroja valdībā.
Kā vēstīts, no 21.decembra uz trim nedēļām noteiktie drošības pasākumi būs vērsti uz to, lai ikviens iedzīvotājs satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības. Ierobežojumi neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.
Šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu sevi un citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19.
Veselības ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu, bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā varētu mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.
1.-6.klašu skolēniem ziemas brīvlaiks pagarināts līdz 8.janvārim
Latvijas izglītības iestādēs 1.-6.klašu skolēniem ziemas brīvlaiks tiek pagarināts par vienu nedēļu, proti, līdz 8.janvārim, ceturtdien lēmusi valdība.
Klātienē, pat ne individuāli, nenotiks nekāda veida praktiskās nodarbības. Arī profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums ir klīniskā prakse rezidentūrā.
Interešu izglītība un dažādi mēģinājumi arī drīkstēs notikt tikai attālināti, liecina valdības lēmums.
Kā vēstīts, no 21.decembra uz trim nedēļām noteiktie drošības pasākumi būs vērsti uz to, lai ikviens iedzīvotājs satiktu pēc iespējas mazāk citu cilvēku ārpus savas mājsaimniecības.
Šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu sevi un citus no iespējamās inficēšanas ar Covid-19.
Veselības ministrija izprot, ka tas radīs grūtības un sarežģīs ikdienu, bet vienlaikus lūdz ikvienu iedzīvotāju sadarboties, lai kopā varētu mazināt infekcijas izplatību un nepārslogotu slimnīcu iespējas palīdzēt pacientiem neatliekamās situācijās.
Sīkākai informācijai seko mājaslapā – https://covid19.gov.lv
ASV pirmā lēdija Melānija Trampa apmeklēja bērnu slimnīcu Vašingtonā, lai lasītu pasaku grāmatu mazajiem pacientiem.
Melānija apsēdusies pie lielas Ziemassvētku egles un lasījusi vienu no triloģijas stāstiem par ģimenes Ziemassvētku rotājumu kolekciju, kas naktī maģiski atdzīvojas. Šī bijusi pēdējā reize, kad Melānija apmeklēja slimnīcu, būdama pirmās lēdijas statusā!
Presei paziņojumā teikts, ka ASV pirmās lēdijas lasījumu klausījās divi bērni – sešus un astoņus gadus vecas meitenītes, kuras abas sēdēja uz paklāja Melānijas priekšā.
Video
Slimnīcā Melānija ieradās sejas maskā, bet, lasot grāmatu to noņēmusi. Šo rīcību sociālajos tīklos pamatīgi kritizēja cilvēki, norādot, ka tā tiek pārkāpti slimnīcas noteikumi laikā, kad visā pasaulē ir tik kritiska situācija ar Covid-19.
Slimnīcas noteikumos minēts, ka visiem apmeklētājiem jālieto sejas maskas.
Foto
melāniju metās aizstāvēt slimnīcas pārstāvji, norādot, ka maska nav nepieciešama cilvēkam, sakot runu auditorijai.
Slimnīcas personāls uzstāja, ka Donalda Trampa sieva atradās vairāk nekā 12 pēdu (3,6 metru) attālumā no pārējiem cilvēkiem, kuri esot bijuši maskās.
Šajā tumšajā laikā, kad spēkā ir dažādi Covid-19 ierobežojumi, jāatrod veidi, kā citam citu iepriecināt. Viens no veidiem ir izrotāt mājas un dārzus ar gaismiņām. Vismaz tā domā vairāki Šauļu iedzīvotāji.
Video
Dziedātāja Ieva Akuratere un ģitārists Aivars Hermanis izdevuši dziesmu “Ziemas dārzs”. Tā iekļauta mūziķu jaunajā koncertprogrammā ar tādu pašu nosaukumu.
“Manam brīnumam notic tas, kurš pats ir pieredzējis brīnuma iespējamību. Citiem mēs varam izstāstīt ceļu uz turieni. Kad ir atrasts savējais noslēpums, tad izrādās, ka mūs visus vieno šī laimes pastāvēšana, tikai mēs katrs to mīlam mazliet savādāk. Skaisti ir mīlēt tā, kā es jūtu ,nevis, kā mani pamāca! Skaisti ir meklēt!…Jo slepenajā Ziemas dārzā rotaļājas Ziemassvētku Gars, kuru mēs jūs aicinām saklausīt un ieraudzīt caur mūzikas skaņu plūdumu…” par dziesmu saka Ieva Akuratere.
Video
Dziesmas “Ziemas dārzs” vārdu autore ir Ieva Akuratere, mūzikas autors – Aivars Hermanis. Dziesmas ierakstā piedalās taustiņinstrumentālists Raimonds Macats.
Dziesma iekļauta Ievas Akurateres un Aivara Hermaņa ziemas noskaņu koncertprogrammā “Ziemas dārzs”, kuras pirmatskaņojums gan šogad izpaliks, bet, cerams, nākamajā gadā tā izskanēs daudzās Latvijas pilsētās un laukos.
Mūziķi novēl visiem gaišus un mierpilnus Ziemassvētkus!
Pagājušajā diennaktī atklāti 1040 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais inficēto skaits diennaktī, kamēr 12 Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Līdz ar to otro diennakti pēc kārtas Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bijuši vecumā no 50 līdz 60 gadiem, pieci – no 60 līdz 70 gadiem, četri – no 70 līdz 80 gadiem, bet vēl viens – vecumā no 80 līdz 90 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 394 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 10 344 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 10%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 28 535 cilvēki, savukārt kopumā veikti 761 178 Covid-19 testi.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā inficējušos personu kopskaits ir 9228, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir 480,6 gadījumi.
Ņemot vērā dienestu rekomendācijas, Rīgas dome nav saskaņojusi pasākuma rīkošanu pret Covid-19 ierobežojumiem, kas bija paredzēts svētdien, mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņoja pilsētas mērs Mārtiņš Staķis (APP).
Viņš skaidroja, ka Rīgas pašvaldības izpilddirektores pienākumu izpildītājas Elīnas Trautmanes lēmums par sapulces aizliegšanu ir tapis saskaņā ar dienestu rekomendācijām.
“Mēs necīnāmies pret piketiem, mēs cīnāmies pret vīrusu. Vakar dzīvību zaudēja 25 cilvēki, 1000 jauni saslimušie. Tie ir mūsu cilvēki,” norādīja politiķis.
Viņš uzskata, ka pašvaldība nedrīkst pieļaut cilvēku apdraudēšanu.
Ceturtdien Trautmane bija sasaukusi speciālu sanāksmi, lai, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, spriestu par svētdien nodibinājuma “Tautas varas fronte” pieteikto protesta akciju.
Video
Sapulcē 11. novembra krastmalā bija pulcējušies vairāki simti cilvēku, bet pie Brīvības pieminekļa bija sanākuši vairāk nekā simt protestētāju.
Iepriekš Staķis pauda, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai būtu jāaizliedz protesta akcijas. Politiķis uzsvēra, ka vārda brīvība ir būtiska, taču, vērtējot sestdien, 12.decembrī, notikušos protesta pasākumus, kļuvis skaidrs, ka pasākumu rīkotāji ne tikai nevarēja, bet arī negribēja ievērot ierobežojumus.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc otrdien notikušās valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes sacīja, ka netiekot plānots aizliegt ārkārtējās situācijas laikā rīkot protesta akcijas. Paužot personisko viedokli, Viņķele sacīja, ka izteikšanās brīvība ir nostiprināta Satversmē, tāpēc cilvēkiem būtu jāparedz šāda iespēja.
“Lai arī kāda nesena pieredze mums būtu, šis būtu saglabājams. Bet, ja ir bažas, ka potenciālie protestu dalībnieki negrasās ievērot noteikumus, tad tas ir norišu atļaujas izsniegšanas un kontroles mehānisma jautājums,” sacīja ministre.
Kā ziņots, 12.decembrī Rīgā notika divi protesta pasākumi, kuru laikā tika pārkāpti vairāki Covid-19 ierobežošanas pasākumu noteikumi, tostarp pasākumos piedalījās vairāk nekā 25 cilvēki un viņi neievēroja distancēšanos.
Likumsargi centās iedzīvotājus izklīdināt ar skaļruņos atskaņotiem aicinājumiem nepulcēties un nekavējoties izklīst, pretējā gadījumā solot saukt pie likumā paredzētās atbildības.
Doma laukumā izbūvētā stikla studijā šodien plkst.12 atklās labdarības maratonu “Dod pieci!”, kas šogad aicina ziedot no vardarbības ģimenē cietušajiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Radio (LR) pārstāve Daiga Konošonoka.
Stikla studijā darbosies “LR 5 – Pieci.lv” dīdžeji – Toms Grēviņš, Magnuss Eriņš un Elīna Baltskara, lai sešu diennakšu garumā tiešraidē atskaņotu tikai par ziedojumiem izvēlētas dziesmas. Pēc Konošonokas paustā, ar sabiedrības ziedojumu atbalstu tiks izveidots ātrās reaģēšanas jeb krīzes fonds, kas sniegs tiešu palīdzību vardarbības upuriem neatliekamu situāciju risināšanai.
Labdarības maratonu “Dod pieci!” atklās “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta. Pirmais viesis būs Valsts prezidents Egils Levits, kurš veiks ziedojumu no stikla studijas. Skanēs arī maratona himna “Es zinu, tu esi” un nākamo 152 stundu garumā tiks atskaņotas tikai par ziedojumiem izvēlētas dziesmas. Katru dienu studijā viesosies dažādi eksperti, sabiedrībā zināmi cilvēki un populāri mūziķi.
LR pārstāve pavēstīja, ka “Ziedot.lv”, sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām (NVO) Latvijā, nodrošinās atbalstu, lai par ziedotajiem līdzekļiem cietušie saņemtu steidzami nepieciešamu palīdzību īslaicīgai pajumtei, medicīniskai palīdzībai, ekspertīžu apmaksai, ēdienam, transportam, mentoram un citām vajadzībām. Labdarības maratona “Dod pieci!” partneri būs ikviena biedrība, organizācija, sociālais dienests vai policija, kas palīdz vardarbības upuriem. Palīdzības saņemšanas pieteikuma anketu jau patlaban var aizpildīt mājaslapā “dodpieci.lv”.
Video
Dod Pieci 2020 himna – Es zinu, Tu esi
Konošonoka pauda aicinājumu ikvienam ziedot “Dod pieci!” apmaiņā pret iecienītākās dziesmas atskaņošanu “LR 5 – Pieci.lv” ēterā. Ziedojumus, sākot no 5 eiro, var veikt tīmekļvietnē “dodpieci.lv”. Savukārt līdz 27.decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumus var veikt “Circle K” degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā, bet līdz 10.janvārim “Dod pieci!” ziedojumus varēs veikt “Ziedot.lv” mājaslapā.
No 17.decembra līdz 23.decembrim skaidras naudas ziedojumus varēs veikt arī pie labdarības maratona stikla studijas Vecrīgā, Doma laukumā. LR pārstāve uzsvēra, ka, ziedojot klātienē, maratona organizētāji lūdz ievērot drošības ierobežojumus un divu metru distanci. Ja ziedotājs vēlas ziedot ar dziesmu, naudas ziedojuma kastē jāievieto arī iepriekš sagatavota lapiņa ar skaidri salasāmu dziesmas nosaukumu un izpildītāja vārdu.
Konošonoka atzīmēja, ka līdz 23.decembrim notiek arī “Dod pieci!” labdarības izsoles tīmekļvietnē “dodpieci.lv”, kur vairāksolīšanā var tikt pie ekskluzīvām lietām, kas maratona laikā arvien tiek papildinātas. Jau norit izsole par Imanta Ziedoņa muzejam no Indijas atsūtīto mākslinieces Fatimas Ahmedas gleznu. Savukārt sporta līdzjutēji varēs iegūt īpašumā boksera Maira Brieža, hokejista Laura Dārziņa, hokeja kluba “Dinamo Rīga”, Latvijas Futbola izlases un citu lietas.
Tāpat, pēc LR paustā, mūzikas cienītāji var ziedot par iespēju dzirdēt savā mājvietā grupu “Čipsis un dullais” un kopā ar grupu “Singapūras Satīns” uzspēlēt peintbola maču. Mājokļu attīstītāja “Bonava” projektā “Krasta kvartāls” iespējams izsolīt atpūtu un ēdināšanu paraugdzīvoklī. Dalība izsolē ir vienreizējs ziedojums 5 eiro vērtībā, kas automātiski nonāk “Ziedot.lv” rīcībā un tiek pieskaitīts “Dod pieci!” maratona ziedojumiem. Izsoles likme ar minimālo augšupejošo soli ir 1 eiro. Brīdī, kad piedāvātā likme tiek pārsolīta, tās iesniedzējs saņem e-pastu.
Labdarības maratona gaitai būs iespējams sekot līdzi 24 stundas diennaktī “LR 5 – pieci.lv” ēterā, video tiešraidē tīmekļvietnē “dodpieci.lv”. Par dienas aktualitātēm informēs portāls “lsm.lv” un Latvijas Televīzijas 1.kanāla reportāžās. Visas nakts garumā labdarības maratona notikumiem varēs sekot līdz “LTV1” un “LR1”. Labdarības maratons noslēgsies 23.decembrī, plkst.20.00.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, labdarības maratona organizatori aicina iespēju robežās izvēlēties bezskaidras naudas ziedojuma veikšanu attālināti.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība šodien lems par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra.
Ministru kabinets otrdien vienojās par stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem no 21.decembra, tomēr gala lēmums tiks pieņemts šodien.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem stāstīja, ka ceturtdien valdība lems par jauniem ierobežojumiem, kas stāsies spēkā 21.decembrī un būs spēkā trīs nedēļas.
Pēc Kariņa teiktā, ierobežojumi neskars pārvietošanās brīvību.
Vienlaikus valdība lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu. Tāpat tiks sagatavoti īpaši ieteikumi, kā ģimenēm Ziemassvētkus pavadīt pēc iespējas drošāk.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdien informēja, ka Veselības ministrija (VM) Covid-19 ierobežošanai piedāvā padarīt bargākus ierobežojumus tirdzniecībā, kā arī aizliegt norises iekštelpās.
Patlaban VM izstrādātajā grozījumu projektā piedāvāts padarīt stingrākus tirdzniecības ierobežojumus, taču tie neskartu ne pārtikas, ne pirmās nepieciešamības preces.
Tāpat plānots pagarināt skolēnu ziemas brīvlaiku, kā arī aizliegt visa veida aktivitātes, kuras “var vispārējas veselības vārdā izlaist pāris nedēļas”, piemēram, iekštelpu treniņi, mēģinājumi un citas nodarbes.
Pulcēšanās ierobežojumus VM piedāvājums neparedz, turklāt netiekot plānots arī aizliegt ārkārtējās situācijas laikā rīkot protesta akcijas. Paužot personisko viedokli, Viņķele sacīja, ka izteikšanās brīvība ir nostiprināta Satversmē, tāpēc cilvēkiem būtu jāparedz šāda iespēja.
Trešdien Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents uzsvēra, ka trešdien publicētie Covid-19 saslimstības dati liecina par vēl stingrāku ierobežojumu nepieciešamību.
Jau ziņots, ka trešdien Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – 1023 sasirgušie, bet 25 Covid-19 pacienti miruši, kas ir atkārtots augstākais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Iepriekš SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka pašreizējie Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā liek prognozēt, ka līdz gada beigām slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000.
Pastāv cerība, ka 2021.gads tomēr varētu būt labāks par 2020.gadu. Kurš gan neatceras leģendārās multfilmas par Tomu un Džeriju?
Jaunā kinofilma uz lielajiem ekrāniem tiek solīta jau 2021.gada 5.martā.
Video
Tuvojas gada visgaidītākais brīdis, kad jo īpaši vēlamies būt kopā ar saviem tuvajiem un mīļajiem. Ziemassvētkus var uzskatīt arī par svētkiem, kuros ir visvairāk pārsteigumu, brīnumu, jautrības, dāvanu, taču tas ir arī laiks, kad tiek izšķērdēts vislielākais pārtikas apjoms. AS “Putnu fabrika Ķekava” eksperti ir apkopojuši dažus padomus, lai palīdzētu jums samazināt pārtikas izšķērdēšanu šajā brīvdienu sezonā.
Pārtikas izšķērdēšana – tā ir pārtikas izmešana, ja tā joprojām ir pat ēdama. Izšķērdēšana notiek, ja ledusskapī kaut kas sabojājas tāpēc, ka tas nav laikus apēsts, vai arī, ja uz šķīvja ir pārāk daudz ēdiena, kura atlikumi tiek izmesti, nevis atstāti apēšanai vēlāk.
Iemesli, kāpēc pārtika tiek izšķērdēta
Galvenie iemesli, kāpēc tiek izšķērdēta pārtika ir tas, ka bieži vien cilvēki iepērkas izsalkuši, iegādājas ēdienu vairāk nekā tas ir nepieciešams, kā arī sarūpēto nepareizi uzglābājam. Tāpat arī svētku laikā sagatavojam ēdienu ievērojami vairāk nekā to spējam apēst. Nereti mēs izmetam pārtikas pārpalikumus, lai gan tos iespējams atbilstoši saglabāt vai, termiski apstrādājot, izmantot citas maltītes pagatavošanā. Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs varam būt apzinīgāki sociālās un vides aizsardzības kontekstā.
Pārtikas izšķērdēšanas ierobežošana
Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, mēs arī samazinām pārtikas izdevumus un ietekmi uz vidi. Neatkarīgi no tā, vai atrodaties mājās, skolā vai darbā, ļoti viegli var samazināt pārtikas izšķērdēšanu. “Putnu fabrikas Ķekava” eksperti iesaka šādus vienkāršus soļus:
Uzglabājiet pārpalikumus pareizi!
Atkarībā no pārtikas veida, tā būs jāglabā ledusskapī, saldētavā, skapīšos vai uz plauktiem. Pareiza saglabāšana ir būtiska, lai produkts ilgāk būtu derīgs. Ēdiena pārpalikumiem jāļauj atdzist līdz istabas temperatūrai pirms tie nonāk ledusskapī. Izvairieties no skārda bundžām, jo ledusskapī tās var dot skārda garšu to saturam. Ēdiena pārpalikumi var tikt izmantoti citās maltītēs, ja vien sekosiet šiem vienkāršajiem ieteikumiem:
Šie vienkārši ieteikumi ikvienam palīdzēs ietaupīt laiku, naudu un vēl būtiskāk – samazinot pārtikas izšķērdēšanu, sniegt savu ieguldījumu apkārtējās vides saudzēšanā un dabas resursu aizsardzībā.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – 1023 sasirgušie, bet 25 Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem viens bija vecumā no 50 līdz 55 gadiem, seši – no 65 līdz 75 gadiem, desmit – no 75 līdz 85 gadiem, septiņi – vecumā no 85 līdz 95 gadiem, bet vēl viens – vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 382 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9887 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 10,3%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā līdz šim saslimuši 27 495 cilvēki.
Savukārt līdz šim kopumā veikti 750 834 Covid-19 testi.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem no 21.decembra, tomēr gala lēmums tiks pieņemts ceturtdien, 17.decembrī.
Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika diskutēts par vēl lielāku ierobežojumu ieviešanu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem stāstīja, ka ceturtdien valdība lems par jauniem ierobežojumiem, kas stāsies spēkā 21.decembrī un būs spēkā trīs nedēļas.
Pēc Kariņa teiktā, ierobežojumi neskars pārvietošanās brīvību.
Vienlaikus valdība ceturtdien lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu.
Tāpat tiks sagatavoti īpaši ieteikumi, kā ģimenēm Ziemassvētkus pavadīt pēc iespējas drošāk.
Premjers stāstīja, ka pēc medicīnas ekspertu skaidrotā, situācija veselības aprūpes sistēmā ir raksturojama kā “kara medicīna”, jo pieaugošā Covid-19 pacientu skaita dēļ slimnīcas ir spiestas samazināt savu pakalpojumu klāstu.
“Cīņā ar Covid-19 dienā zaudējam desmit cilvēku dzīvības, kas nav pieņemami,” uzsvēra Kariņš.
Ministru prezidents aicināja sabiedrību izmantot gaidāmo svētku klusuma periodu, lai būtiski panāktu saslimstības samazināšanos.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 587 jauni Covid-19 gadījumi, bet pieci sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem divi bija vecumā no 50 līdz 65 gadiem, divi – no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viens – no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 357 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9400 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 6,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 841.
Iepriekš SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka pašreizējie Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā liek prognozēt, ka līdz gada beigām slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000.
Sporta zāļu slēgšana un biežāka uzturēšanās mājās ir sekmējusi to, ka Covid-19 laikā 20% Latvijas iedzīvotāju ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas mazāk nekā pirms krīzes, kamēr 62% fizisko aktivitāšu daudzums šajā laikā nav mainījies. Vienlaikus 15% aptaujāto atzinuši, ka Covid-19 laikā kustas vairāk nekā pirms tam (6% – ievērojami vairāk, 9% – nedaudz vairāk), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 iedzīvotājus. Lai arī kopumā fizisko aktivitāšu daudzums ir mazinājies, 32% respondentu atzinuši, ka Covid-19 laikā savai imunitātei pievērš lielāku uzmanību nekā pirms tam, piemēram, papildus uzņem vitamīnus un cenšas saglabāt mierīgu ikdienas ritmu.
Tāpat aptaujā atklāts, ka 63% aptaujāto par savu imunitāti rūpējas tikpat daudz kā pirms krīzes, 1% par imunitāti rūpējas mazāk, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Spēja pielāgoties
Viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris Kaspars Zlidnis skaidro, ka cilvēkiem ir sarežģīti mainīt ikdienas kārtību un īsā laikā pakārtot to mainīgajiem Covid-19 ierobežojumiem. Lai cilvēki pierastu un pielāgotos jaunajiem apstākļiem, ir vajadzīgs laiks. Tas attiecas arī uz sporta nodarbībām, kas šobrīd nav atļautas tādā apjomā un intensitātē kā iepriekš. Jau bez ierobežojumiem cilvēkam ir grūti atrast motivāciju sportot, bet šobrīd darīt to vienam pašam mājas apstākļos bez trenera klātbūtnes, atbilstoša inventāra un gaisotnes ir vēl sarežģītāk.
Vingrošana mājās
Eksperts uzsver, ka vingrošana nav rakešu zinātne, drīzāk tā ir psiholoģiska spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem un rast motivāciju vismaz 40 minūtes izkustēties mājās vai ārā. Profesionālajā sportā šie ierobežojumi ir daudz kritiskāki, tomēr minimālais ikdienas kustību apjoms neko pārāk specifisku nenozīmē – pietiek ar locītavu izapļošanu, pāris spēka vingrinājumiem lielākajām muskuļu grupām, dažiem stiepšanās vingrinājumiem un intensīvāku pastaigu vai lēnu skrējienu pie mājām. K. Zlidnis norāda, ka, vingrojot bez papildu smaguma, traumu iespējamība ir neliela. Turklāt ierobežojumi ir tikai uz noteiktu laiku, tādēļ baidīties no tālejošām sekām nav vērts. Veselīgs dzīvesveids nav īstermiņa nodarbe, tas ir veselību veicinošu aktivitāšu kopums visas dzīves garumā, tādēļ jāpielāgojas apstākļiem un jāturpina darīt visu iespējamo sava organisma stiprināšanā. Treneru konsultācijas un privāti treniņi iespējami ir arī tiešsaistes režīmā, tādēļ jāizmanto tās iespējas, kuras šobrīd ir pieejamas, lai mazinātu mazkustības riskus.
Kustības un emocionālā labsajūta
Fiziskās aktivitātes ir viens no veidiem, kā novērst domas un mazināt satraukumu par krīzi. Cilvēka emocionālo līdzsvaru lielā mērā nosaka tas, kam ikdienā tiek pievērsta lielāka uzmanība. Patērējot negācijas un bailes, cilvēkus pašus pārņem baiļu un nedrošības sajūta, kas atņem ievērojamus enerģijas resursus un pasliktina emocionālo labsajūtu. Tā vietā, lai veltītu vairāk laika ģimenei un rūpētos par mentālo un fizisko veselību, liela uzmanība tiek pievērsta apkārt esošajām negācijām. K. Zlidnis aicina vairāk uzturēties dabā. Tas palīdzēs attīrīt prātu, turklāt ir labs un visiem pieejams izkustēšanās veids. Attiecībā uz imunitātes stiprināšanu jāatceras, ka to veido ļoti daudzi aspekti, tostarp veselīgs un pilnvērtīgs uzturs, kvalitatīvs miegs un stresa kontrole. Tuvojoties Ziemassvētkiem, speciālists atgādina par regulāru kustību nozīmi un mērenības ievērošanu ēdienu un dzērienu patēriņā.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2779 respondentus.
Drebuļi ir ātra un ritmiska muskuļu raustīšanās, kas – tāpat kā žagas vai šķaudīšana – nav kontrolējama. Visbiežāk drebuļi rodas brīžos, kad ķermenim ir auksti, taču tiem var būt arī citi iemesli, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības. Vairāk par to, kas var likt ķermenim drebēt un kā to novērst, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece.
“Drebuļi rodas, muskuļiem ritmiski saspringstot un atslābstot – tādā veidā ķermenis sevi pasargā no siltuma zuduma. Papildus var parādīties arī zosāda un pacelties ķermeņa matiņi. Taču jāņem vērā, ka muskuļu drebēšana ir veids, kā organisms reaģē uz dažādiem faktoriem – ne tikai uz temperatūras izmaiņām, bet arī, piemēram, uz iekšējām izjūtām. Tāpat drebuļus izsauc arī dažādas saslimšanas – gan baktēriju, gan vīrusu izraisītas, piemēram, pneimonija, gripa, malārija, urīnceļu infekcijas un gastroenterīts,” stāsta farmaceite Anna Kivleniece.
#1 Izmaiņas temperatūrā
Kad ķermeņa temperatūra nokrītas zemāk par komforta temperatūru, var sākties drebuļi – tādā veidā ķermenis uz īsu brīdi palielina siltuma radīšanu. Taču šī komforta temperatūra, kurā ķermenis jūtas labi, katram ir atšķirīga. Tā, piemēram, bērni, kuriem ir mazāks daudzums ķermeņa tauku, izteiktāk izjūt pazeminātu temperatūru nekā pieaugušie. Jutīgums pret aukstumu var mainīties arī laika gaitā, kā arī veselības stāvokļa dēļ. Arī ūdens un vējš liek izteiktāk izjust aukstumu, tāpēc tik bieži drebuļi rodas pēc peldes.
#2 Adrenalīna paaugstināšanās
Arī spēcīgas emocijas, piemēram, bailes un stress var izraisīt drebuļus – tas saistīts ar adrenalīna līmeņa paaugstināšanos asinīs. Adrenalīns ir hormons, kura izdalīšanos veicina dažādi nervu sistēmas kairinājumi. Adrenalīns atrodams arī anestezējošajos līdzekļos, kurus izmanto, piemēram, pirms zobu ārstēšanas, tāpēc dažiem cilvēkiem arī tie var izraisīt drebuļus.
#3 Hronisks stress
Cilvēkiem, kuri piedzīvo hronisku stresu, drebuļi ir biežāki, tāpēc tā var būt pazīme, ka jāpārdomā savs dzīvesveids. Ja drebuļiem pievienojas elpas trūkums, slikta dūša vai sirdsklauves, tas var liecināt par panikas lēkmi, kuru noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības.
#4 Bakteriāla infekcija
Drebuļi var būt arī viens no veidiem, kā organisms reaģē uz bakteriālu infekciju. Ja drebuļiem pievienojas arī citi simptomi, piemēram, drudzis vai citas gripai līdzīgas sūdzības, nepieciešams vērsties pie speciālista – jo ātrāk identificējat drebuļu cēloni, jo ātrāk var uzsākt ārstēšanu.
#5 Pazemināta glikozes koncentrācija asinīs
Tāpat drebuļi var liecināt arī par pazeminātu glikozes koncentrāciju asinīs vai pat hipoglikēmiju. Tas ir aktuāli cukura diabēta slimniekiem, kuri lieto cukura līmeni pazeminošās zāles vai insulīnu. Ja parādās drebuļi, tas nozīmē, ka pēc iespējas ātrāk jāuzņem kāds ātrais ogļhidrāts – tā var būt smalkmaizīte, saldums vai cita ātrā uzkoda. Ja drebuļi parādās ļoti bieži, jāsazinās ar ārstu un jāpārskata izvēlētā terapija, iespējams, zāles netiek lietotas pareizi. Drebuļi mēdz izpausties arī kā medikamentu blakusparādība, un tos var izraisīt gan ikdienā lietoti pretsāpju-pretiekaisuma līdzekļi, gan recepšu medikamenti.
Silts apģērbs un ūdens dzeršana
Drebuļus, kas radušies temperatūras izmaiņu dēļ, iespējams novērst, apģērbjoties siltāk. Cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret aukstumu, savā dzīvojamajā telpā jāseko līdzi, lai temperatūra būtu piemērota. Tāpat, dodoties ārpus mājas, vienmēr jāatceras paņemt līdzi siltāku jaku, ko nepieciešamības gadījumā varētu uzvilkt. Savukārt, ja drebuļi ir saaukstēšanās vai bakteriālas infekcijas simptoms, papildus noteiktajai ārstēšanai ieteicams apsegties ar vieglu segu. Tāpat nepieciešams dzert vairāk ūdens, vēlams, lai tas ir istabas temperatūrā, jo auksts ūdens var izsaukt papildu drebuļu epizodi. Retos gadījumos drebuļi var parādīties arī pēc pārāk daudz kofeīna uzņemšanas, un arī tādos gadījumos pats svarīgākais ir uzņemt daudz ūdens.
“Ja drebuļi parādās bez pārtraukuma un saglabājas ilgāk nekā 48 stundas, kā arī tiem pievienojas tādi simptomi kā vemšana vai sāpes vēderā, sāpīga urinēšana un citi, nepieciešams nekavējoties meklēt speciālistu palīdzību,” brīdina farmaceite Anna Kivleniece.
Ziemassvētki ir vieni no skaistākajiem un mīļākajiem svētkiem daudzās ģimenēs – arī britu karaliskajā ģimenē! Parasti šajā laikā monarhi sapulcējas pie kopīga pusdienu galda un šos svētkus atzīmē vairāku dienu garumā Sandringemas savrupnamā, kas pieder Lielbritānijas karalienei Elizabetei II. Interesanti, ka šī būs pirmā reize, kad 34 gadu laikā šī tradīcija tiks lauzta.
Elizabetei II katru gadu Ziemassvētku dāvanās iztērē aptuveni 30 000 eiro un šīs dāvanas ir domātas ne tikai ģimenes locekļiem, bet arī pilnīgi visiem karaliskās ģimenes darbiniekiem. Karaliskā ģimene vairākās intervijās izteikusies, ka viņi paši viens otram ģimenes lokā drīzāk dāvina simboliskas dāvanas un cenšas neizlutināt savus bērnus… Vairāk par vērtīgām un noderīgām dāvanām šajā laikā tiekot domāts tieši attiecībā pret pils darbiniekiem, jo šis pandēmijas laiks visiem ir bijis smags.
Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas arī britu karaliskās ģimenes tradīcijās. Lielbritānijā, līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs šobrīd, ir izsludināta ārkārtas situācija, kuras laikā ir aizliegts tikties pat ar savas ģimenes locekļiem, tas attiecas arī uz britu karalisko ģimeni. 94 gadus vecajai karalienei ir četri bērni un astoņi mazbērni, un sešiem no viņiem ir jau pašiem savas ģimenes – saprotams, ka drošības apsvērumu dēļ tāda kompānija nevarēs pulcēties kopā.
Elizabete II kopā ar savu vīru, princi Filipu Ziemassvētkus plāno aizvadīt Vindzoras pilī. Šajā rezidencē pāris atrodas jau 9 mēnešus un diemžēl lielāko daļu viņi nesatiek nevienu, izņemot savus darbiniekus.
Video
Piparkūkas ir viens no senākajiem un iecienītākajiem Ziemassvētku našķiem, kas savu popularitāti saglabā arī mūsdienās. Kāpēc tieši šāds pikants našķis ir kļuvis par svētku neatņemamu sastāvdaļu? Kā varam dažādot piparkūku mīklas sastāvu, lai tās būtu veselīgākas? Kādi citi veselīgi ziemas našķi iederēsies gan svētku laikā, gan ikdienā? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Piparkūku vēsture
Piparkūkas, medus rauši ir ēdiens ar ļoti senu vēsturi, pat ar 5000 gadus senu! Tās cepa gan Senajā Romā, Senajā Grieķijā, ziedoja dievībām un lietoja veselības stiprināšanā. Mūsu Eiropas pusē pirmoreiz rakstos piparkūku cepšana pieminēta Nirnbergā 1395. gadā. Piparkūkas galvenokārt ziemā cepa mūki, savukārt mūķenes cepa medus raušus un pārdeva tos aptiekās pie klosteriem. Mīklas sastāvs bija līdzīgs kā šodien – medus, pipari, ingvers, kanēlis, muskatrieksts un citas garšvielas, kam tika piedēvētas ārstnieciskas īpašības, īpaši medum. Tās bija ļoti dārgas, jo pašas izejvielas tolaik bija pieejamas vien retajam. Ir zināms, ka piparkūkas, līdzīgas, kā mēs tās cepam šodien, uz Latviju ir atceļojušas no Vācijas. 17. gadsimtā Vācijā bija piparkūku ģildes un piparkūku cepšana bija amats, stāsta L. Sondore.
Kāds ir piparkūku popularitātes noslēpums?
Piparkūku fenomens varētu būt smaržā, garšvielās, mīklas gatavošanā – tai ir jānobriest, „visām garšvielām jāsadraudzējas”, lai kāda īpaši nedominētu, uzsver uztura speciāliste. Kad smarža, tām cepoties, piepilda māju, tā rada svētku sajūtu. Savukārt dekorēšana un krāsainās glazūras tik ļoti patīk bērniem!
Veselīgākas variācijas
Mūsdienās ir tik daudz iespēju dažādot tradicionālo piparkūku recepti, lai gan tādas vienas, īstās receptes jau nemaz nav, saka uztura speciāliste. Medus un garšvielas, īpaši pipari, paliek nemainīgas. Pārējo – variējam, kā nu kuram tīk. Kviešu miltu vietā var izmantot rudzu, speltas vai citus miltus, kas ļauj dažādot cepumu struktūru – no cietiem, kraukšķīgiem līdz mīkstiem. Var variēt ar cukuru un tā daudzumu, bet neaizstājams mīklā ir medus. Jāatceras, ka piparkūkas ir tikai našķis ar savu sastāvu un arī formu.
Mīklas gatavošanai ir jāparedz laiks, vēlams garšvielas malt mājās, lai saglabātu to aromātu. Piparkūku krāsai var izmantot dažādus cukura sīrupus, melasi vai pievienot dedzināto cukuru. Mīklas gatavošanā ir jābūt izveicīgam, jo jādarbojas ar ļoti karstu masu. Senos laikos piparkūku mīklu gatavoja vasarā, arī mūsdienās piparkūku mīklu gatavo labu laiku pirms svētkiem.
Veselīgie siltie dzērieni svētku galdam un ikdienai
Kā ierasts, ziemai piestāv silti dzērieni, īpaši pēc garām pastaigām! Gatavojiet tos, par pamatu izmantojot augļu sulu vai mājās gatavotu sīrupu, pievienojiet kanēli, ingveru, krustnagliņas vai piparkūku garšvielas. Dzērienam var pievienot žāvētus ābolus, saldētas ogas – katra piedeva dzērienu bagātinās ar savu garšu un krāsu. Piemēram, cidoniju-ābolu sulas dzēriens ar garšvielām, smiltsērkšķu un pīlādžu ogām.
Pašgatavots kārums kā dāvana
Laikā, kad nevaram tikties ar mūsu mīļajiem, mēs varam sagatavot un aizvest vai nosūtīt viņiem pašgatavotas paciņas. Piemēram, laba ideja ir sagatavot burkā ierauga maizes sastāvdaļas un pievienot recepti vai uzdāvināt piparkūku mīklu, cepumu vai kēksu sastāvdaļas – visas saliktas traukā, ar pievienotu skaisti rotātu recepti un pagatavošanas gaitu. Var izcept kūku vai kūkas sagataves un aizsūtīt tās. Tad katrs mājās pagatavo pildījumu un kopīgi, bet attālināti ietur svētku maltīti. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, katram esot savā mājā un pie ekrāna, varam visi kopā baudīt šādu ēdienu.
Recepte: Ziemassvētku deserts burciņā
Nepieciešams: žāvēti augļi pēc izvēles, jogurts bez piedevām, brūkleņu ievārījums, saldētas ogas (izmanto neatlaidinātas), rudzu rīvmaize, kanēlis, rīvēta citrona miziņa. Pasniegšanai: neliela izmēra burciņa, trauciņš ar vāku.
Pagatavošana: žāvētus augļus (ābolus, plūmes vai citus) aplej ar karstu ūdeni, izmērcē, samaļ, atstājot nelielus gabaliņus. Pievieno jogurtu bez piedevām, rīvētu citrona miziņu, kanēli, samaisa. Tad rudzu rīvmaizei pievieno kanēli, apgrauzdē uz sausas pannas. Burciņā liek nedaudz rīvmaizes, uzliek nedaudz ievārījuma, uzber ogas un liek žāvēto augļu krēmu. Kārtas var atkārtot. Noslēdz ar krēma kārtu, ogām un dekorē ar saberztām piparkūkām.
Svētku galdam
Šogad, kad ir ierobežotas tikšanās un svētki noritēs šaurā ģimenes lokā, svētku galdam var kopīgi izlemt gatavot pamatēdienu un desertu vai uzkodas. Uzkodas var būt mazi, divkumosu sklandrauši – ar rudzu miltu pamatnīti, ko patiks veidot bērniem, ar pildījumu pēc izvēles – saldu, sāļu, veģetāru vai vegānu. Var kopā gatavot dārzeņu salmiņus un pasniegt tos ar krējuma vai bezpiedevu jogurta mērci. Uzcept mazas kotletītes vai mini karstmaizītes un pasniegt tās ar svaigiem salātiem. Laba izvēle būs pašu cepta maize ar mājās gatavotu pastēti, ar dažādām zirņu vai pupiņu pastām. Ievērojot latviešu tradīcijas, var pagatavot zirņu pikas – mazas kā „trifeļu konfektes”. Ja mājās ir mazi bērni – izvēlieties tādus ēdienus, ko varat kopīgi gatavot un tad kopā saklāt svētku galdu. Atcerieties – šis noteikti ir laiks, kad nav jāpārēdas!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniska farmaceite Ilze Priedniece uzskata – tieši bagātīgais garšvielu sastāvs, kas piparkūkām piešķir aromātu un garšu, rada svētku sajūtu un prieku. Turklāt visas tradicionālās piparkūku garšvielas satur ēteriskās eļļas, kam piemīt veselīgas īpašības.
Protams, gan ar pārlieku piparkūku ēšanu, gan ar garšvielu patēriņu nevajadzētu aizrauties! Atcerieties, ka piparkūkas tomēr ir salds našķis, bet garšvielas jālieto atbilstošos, saprātīgos apjomos. Lai garšām un aromātiem bagāti svētki! Neaizmirsīsim par garšaugu un garšvielu bagātīgo klāstu, ko varam izmantot! Lai izdodas izcept aromātiskas un ļoti gardas piparkūkas!
Priecīgus un mierpilnus svētkus un stipru veselību!
Mūsdienās arvien vairāk sieviešu izvēlas satikties ar jaunākiem vīriešiem. Tādas slavenības kā Keita Mosa, Prijanka Čopra un Heidija Kluma neuzskata vecumu par šķērsli mīlestības jautājumā, tad kāpēc mums vajadzētu? Agrāk satikšanās ar jaunākiem vīriešiem sabiedrībā bija mazāk pieņemama – taču mēs domājam, ka viss ir mainījies.
Kāpēc ir sievietes, kuras izvēlas jaunākus vīriešus?
Jaunāki vīrieši sievietēm pievilcīgāk smaržo.
Tas ir tāpēc, ka viņu ķermenis ir viņu veselības virsotnē. Pētījumi rāda, ka jo vecāki mēs kļūstam, jo spēcīgāk mēs smaržojam, mainoties ķermeņa smaržai. Jaunie vīrieši, visticamāk, arī lieto spēcīgas smaržas, lai saglabātu asumu! Ir vērts atzīmēt, ka smaržas ir milzīga pievilcības sastāvdaļa.
Jaunāki vīrieši pasauli piedzīvo atšķirīgi.
Tā kā viņi ir citas paaudzes pārstāvji, viņi var rīkoties pilnīgi savādāk. Tas var atvērt sievietes domas, jo viņi parāda, kā lietas tiek darītas šodien, iepazīstinot ar pilnīgi jaunu pasauli. Tas var būt jautri abiem, jo viņi var dalīties savās 2 pasaulēs kopā.
Jaunāki vīrieši ir stilīgāki.
Parasti ir zināms, ka jauneklīgi puiši pievērš lielāku uzmanību tam, kā viņi izskatās un ģērbjas. Piemēram, viņi var izvēlēties stilu, nevis komfortu un sekot līdzi jaunākajām tendencēm. Faktiski saskaņā ar vienu pētījumu, kā vīrieši ģērbjas, ir svarīga daļa no tā, kas sievietēm šķiet pievilcīgs, jo viņiem šķiet izšķiroša nozīme tam, kā cilvēks sevi prezentē.
Jaunāki vīrieši ir enerģijas pilni.
Tas ir neizbēgams faktors, jo šī enerģija var pievienot attiecībām jaunu pieredzi. Jaunāki vīrieši var vēlēties izmēģināt jaunas lietas un palikt kustībā, kas var nozīmēt kopīgas unikālas aktivitātes, kuras parasti nedarītu. Tas var palīdzēt saglabāt attiecības aizraujošas un piedzīvojumu pilnas.
Jaunāki vīrieši var būt glaimojošāki.
Diemžēl starp sievietēm pastāv liela konkurence, un, kad jauni puiši dodas pie vecākām sievietēm, to bieži var svinēt. Mūsdienu sabiedrībā sievietes, kuras ir vecākas par 30 gadiem, daudzi uzskata par vecām, it īpaši, ja viņas ir vientuļas. Tāpēc, kad jaunāks vīrietis satiekas ar vecāku sievieti, viņš ignorē šos aizspriedumus un izrāda viņai pelnīto atzinību.
Jaunāki vīrieši vēl (obligāti) nevēlas bērnus.
Kad pāri kļūst vecāki, viņi var sajust spiedienu. Tomēr puiši, kuriem pulkstenī ir mazāk numuru, iespējams, vēl ir tālu no tā, ka vēlas bērnus, kas var būt lieliski, ja sieviete nevēlas bērnus. Interesanti, ka vīrieši pēdējos gados vairāk kavē bērnu radīšanu, daudzi izvēlas veidot ģimeni trīsdesmit gadu vecumā un vēlāk.
Jaunākiem vīriešiem ir vairāk laika jums.
Laulības šķiršana, karjera un vilšanās – iepazīšanās ar kādu jaunāku cilvēku parasti nozīmē, ka jūs varat izlaist šo bagāžu. Visticamāk, ka jaunāki puiši nav aizņemti ar saviem iepriekšējās laulības bērniem vai biznesu. Tas nozīmē, ka viņš tik daudz nedala savu laiku starp sievieti un citiem galvenajiem pienākumiem viņa dzīvē, piemēram, bērniem.
Jaunāki vīrieši ir auglīgāki.
Tas var darboties labi, ja plānojat kopīgus bērnus, jo jaunāks ir vīrietis, jo viņš, iespējams, ir auglīgāks.
Ko jūs domājat par iepazīšanos ar jaunāku vīrieti?
Covid-19 pandēmija savā veidā ir skārusi katru no mums – ģimeni kā mikrokosmu, sabiedrību kopumā, valsti un pasauli. Tā ir iedragājusi ekonomiku, atstājot bez līdzekļiem miljoniem cilvēku pasaulē, radot bailes un neziņu par rītdienu. Šī ir neordināra situācija, kādu mēs vēl neesam piedzīvojuši, un tā ir atstājusi ietekmi arī uz medicīnas aprūpi. Infekcijas slimību ārstēšana, intensīvā terapija un neatliekamā medicīna pašlaik atrodas dramatiskā situācijā.
Latvija kopā ar vēl 32 valstīm vasarā veica pētījumu, lai noskaidrotu, kā pandēmija ietekmējusi seksuālo un reproduktīvo veselību un pāru attiecības. Pētījuma „I-SHARE” (International Sexual Health and Reproductive Health Survey in the time of COVID-19) rezultāti gada nogalē tiks prezentēti gala ziņojumā, un tiks publicētas rekomendācijas politikas veidotājiem un to īstenojošām institūcijām. RSU Sabiedrības veselības institūta direktore profesore Gunta Lazdāne atzīst, ka līdzās pandēmijas ietekmei uz ekonomiku tā ļoti būtiski ir skārusi attiecības ģimenē, seksuālo dzīvi, ģimenes plānošanu, kontracepcijas lietošanu un veicinājusi vardarbības pieaugumu. Tomēr izdarīt vienotus un vispārinātus secinājumus nevar, jo cilvēki mums līdzās ir dažādi un Covid-19 ietekme uz viņiem arī var būt citāda. Profesore G. Lazdāne ir gandarīta, ka šim jautājumam tiek pievērsta pienācīga uzmanība: „Man ir liels prieks veikt pētījumu valsts pētījumu programmas (VPP) ietvaros par sabiedrības veselības nopietnu komponentu – seksuālo un reproduktīvo veselību. Tas, ka šī joma ir iekļauta VPP, apliecina, ka politikas veidotāji saprot, ka seksuālā un reproduktīvā veselība mums ir svarīga. Jo bieži varam dzirdēt arī atrunu, ka mums taču ir Covid-19, mums ir „karš”, bet jūs te ar savu seksu.” Cilvēks ir seksuāla būtne, seksuālā dzīve ir ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. To nedrīkst atstāt novārtā.
Pašlaik daudzās valstīs notiek pētījumi, kas saistīti ar Covid-19 ietekmi uz visdažādākajiem procesiem. Tostarp arī ASV Guttmacher Institute pētījums par seksuālo un reproduktīvo veselību 2020. gadā, kurā apskatīti pieci galvenie kritēriji: grūtniecības plānošana, kontracepcijas lietošana, kontracepcijas un klātienes ginekoloģisko pakalpojumu pieejamība, attālināta iespēja saņemt kontracepciju, vardarbība no seksuālā partnera puses. Vairāki ASV pētījuma aspekti sakrīt ar Latvijā veiktā pētījuma jautājumiem, bet „I-SHARE” aptauja ir plašāka. Profesore G. Lazdāne uzteic ikvienu pētījumu, kas šobrīd notiek, jo iegūtie dati palīdz izstrādāt jaunus un efektīvus algoritmus, lai uzlabotu seksuālo un reproduktīvo veselību: „Jau februārī Ķīnā, kurā ir miljoniem iedzīvotāju un kur ir ļoti aktuāli jautājumi par kontracepciju, parādījās pirmās publikācijas par tēmu, kā tieši Covid-19 ietekmēs ģimenes. Tomēr ne tikai ģimenes, bet arī ekonomiku, jo Ķīnā ražo ļoti daudz medikamentu, tostarp arī kontracepcijas līdzekļus.”
Kāda ir seksuālā un reproduktīvā veselība pandēmijas laikā
Šobrīd reproduktīvās veselības jomā svarīgākais jautājums ir ģimenes plānošana, kontracepcijas līdzekļu pieejamība un lietošana. Tomēr tikpat nopietni jādomā par grūtniecības norisi un mātes mirstību pandēmijas laikā. „Neaizmirsīsim, ka grūtniecības plānošanā nopietna loma ir arī neauglības ārstēšanai, kā arī grūtniecības pārtraukšanai dažādu iemeslu dēļ. Kāda būs šo pakalpojumu pieejamība? Covid-19 sākoties, to varēja tikai modelēt,” uzsver G. Lazdāne. Pēc šādas modelēšanas 132 zema un vidēja ienākuma valstīs, pie kurām Latvija nepieder, secināts, ka par 10% samazinās ilgstoši lietojamo kontracepcijas medikamentu lietošana. Tā rezultātā būs vairāk nekā 15 miljoni neplānotu grūtniecību. Nebūs pieejama arī aprūpe grūtniecēm un jaundzimušajiem, un ir izskaitļoti aptuveni 28 000 mātes nāves gadījumu. Satraucoši ir arī prognozētie dati par abortu, jo varētu būt nepieejams aborts drošos apstākļos ar pārbaudītām mūsdienīgām metodēm, un tas var beigties ar vairāk nekā 3 miljoniem nedrošu abortu un vismaz 1000 sieviešu nāvi. Kā nākamo ļoti svarīgu aspektu profesore G. Lazdāne min seksuāli transmisīvo slimību un HIV diagnostiku un ārstēšanu. Vienlaikus pandēmija aktualizē jau tā sensitīvo jautājumu par vardarbību ģimenēs, lielākoties pret sievieti, bet vardarbība savstarpējās attiecībās skar arī vīriešus, jo tā ne vienmēr ir fiziska. Tā var būt arī emocionāla un ekonomiska vardarbība. Šie dati, lai arī tieši nav pielīdzināmi Latvijas situācijai, liek domāt, kā mēs no šīs situācijas varētu iziet labāk.
Tabu tēma un izglītības trūkums
Seksualitāte, reproduktīvā veselība un arī kontracepcija nav aktuālākās tēmas mūsu politikas veidošanā, kaut gan tās tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiskos rādītājus un nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus arī sabiedrībā par to runā salīdzinoši maz, jo tā joprojām ir tabu tēmu sarakstā. ASV Guttmacher Institute pētījuma aptaujā visā Amerikā piedalījās vairāk nekā 2000 respondentu, bet mūsu aptaujā Latvijā bija 1173 respondenti. „Kur Amerika, kur Latvija…” saka G. Lazdāne, precizējot, ka 88% no Latvijā aptaujātajiem respondentiem ir dāmas un tikai 12% – kungi. Tas pierāda to, ka sabiedrībā vēl valda uzskats, ka ģimenes plānošana un kontracepcija ir tikai sievietes atbildība. „Mums nav izglītības šajā jomā. Skolās šādu stundu nav, bet ģimenēs par to negrib vai neprot runāt,” secina G. Lazdāne. Joprojām ir dzirdami argumenti, ka „laikos, kad mēs augām, par to nestāstīja, kāpēc lai tagad būtu citādi”. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem saistās tieši ar seksuālo izglītību. Dzimumaudzināšanai ir ļoti liela nozīme ne tikai meiteņu veselības saglabāšanā un veicināšanā, bet arī zēnu attieksmes veidošanā pret šiem jautājumiem. Vēl jo vairāk šajā laikā, kad visapkārt ir tik daudz pretrunīgas informācijas, jāveido skaidra un saprotama komunikācija ar sabiedrību.
Kontracepcija ģimenes plānošanā pandēmijas laikā
Mūsu veiktās aptaujas dati liecina, ka, tāpat kā 2013. gada publikācijās par iedzīvotāju reproduktīvo veselību, respondenti atzīst, ka visbiežāk kā kontracepcijas metodi izvēlas prezervatīvu. Tos var nopirkt lielveikalā, degvielas uzpildes stacijā un pasūtīt e-vidē ar piegādi mājās. Profesore G. Lazdāne atzīst, ka būtu interesanti uzzināt, cik cilvēku šādu iespēju izmanto. No aptaujātajiem šajā pētījuma sadaļā hormonālās metodes lietoja 13,8%, hormonālo spirāli 6,9% un gandrīz 23% – pārtraukto dzimumaktu. Dabiskās kontracepcijas metodes lieto vairāk par 14% respondentu, bet to efektivitāte (aizsardzība pret neplānotu grūtniecību) ir zemāka nekā mūsdienīgām metodēm. G. Lazdāne cer, ka LR Veselības ministrijas atbalstītais “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem”, kas uzsākts šogad, bet uz laiku ir pārtraukts, sniegs vispusīgāku informāciju, reprezentatīvus datus, aptaujājot 4000 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Mēs ceram, ka attiecībā uz kontracepciju būs labāki rezultāti, jo pašlaik ir pieejamas visdažādākās mūsdienīgas kontracepcijas metodes.
Uz jautājumu, vai pandēmija ietekmējusi grūtniecības plānošanu, speciāliste atbild, ka pagaidām par to vēl ir grūti spriest, jo Covid-19 ekspozīcija nav bijusi ļoti ilga. Lielākoties cilvēki domā par bērniņu un plāno grūtniecību tad, kad jūtas salīdzinoši droši, tāpēc šis rādītājs var būt gan ar plus, gan mīnus zīmi. G. Lazdāne: „No praktizējošiem ginekologiem dzirdam ziņas, ka sievietes grūtniecības uzskaitē stājas vairāk nekā iepriekš. Tomēr par reāliem datiem varēsim spriest tikai nākamgad. Tāpēc negribētu šādu spekulāciju izteikt.” Vienlaikus aptauja liecina, ka 20% respondentu atzīst, ka seksuālā aktivitāte tomēr samazinās. Viena trešdaļa no pāriem, gan vīrieši, gan sievietes, atzīmē, ka ir vairāk spriedzes. Daļai sieviešu samazinās apmierinātība ar seksuālo dzīvi, kamēr vīriešiem šis faktors īpaši nemainās. Vienlaikus nesamazinās seksuālās partnerattiecības ārpus ģimenes tiem, kuriem tādas ir.
Attālinātās konsultācijas
Covid-19 pandēmijas laikā mēs ne tikai esam aicināti iespēju robežās strādāt un mācīties attālināti, bet arī medicīniskās konsultācijas saņemt attālināti. Profesore G. Lazdāne stāsta, ka aptaujā iegūtie dati liecina, ka 30% respondentu savas vizītes tiešām dažādu iemeslu dēļ bija atcēluši. Šajā kontekstā jāsaprot, cik lielā mērā, piemēram, ambulatorā vizīte uzskatāma par neatliekamu. Šeit pastāv riski, jo gadījumā, ja sievietei paredzēta kontracepcijas līdzekļa ievadīšana, ko klātienē veic medicīnas personāls, karantīnas gadījumā vizīte nav iespējama. Tādā gadījumā pāris varētu izmantot attālinātu konsultāciju un vienoties par citu kontracepcijas metodi, izvēloties e-vidē izrakstītos medikamentus. Profesore G. Lazdāne akcentē dažādu pieredzi citās valstīs šo problēmsituāciju risināšanā: „Attālinātās konsultācijas var sniegt ne tikai ginekologs, bet arī ģimenes ārsts un vecmāte, lai mazinātu stresu un neziņu.” Pašlaik arvien vairāk medicīnas aprūpes darbinieku ir spiesti atrasties pašizolācijā, jo ir kontaktpersonas statusā. Tomēr viņi labprāt sniegtu konsultācijas attālināti, ja vien šī sistēma tiktu sakārtota juridiski un finansiāli – tā liecina mūsu pētījumā veiktās mērķa grupu sarunas un intervijas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, uzsver G. Lazdāne.
Palīdzēt varētu arī nevalstiskās organizācijas, kurām jau ir pieredze seksuālajā un reproduktīvajā veselībā un kuras varētu sniegt atbalstu, piemēram, HIV pacientiem, kas arī ir viena no riska grupām. Cilvēki, kuriem diagnosticēts HIV, dzīvo lielā stresā, bailēs par inficēšanos ar vēl vienu slimību. Vienkārša telefona saruna ar atbalsta grupas personu varētu daudz ko atrisināt, mazināt spriedzi un sniegt padomu un palīdzību, īpaši cilvēkiem ar zemu ienākumu un izglītības līmeni.
Cilvēktiesības un sabiedrības veselības riski
Viens no jautājumiem, kas aktualizējies pandēmijas laikā, ir dzīvesbiedra klātbūtne ģimenes dzemdībās, kas ārkārtējās situācijas laikā daudzās dzemdību nodaļās objektīvu iemeslu dēļ bija liegta. Gunta Lazdāne: „Kopā ar Latvijas Universitātes asociēto profesori Solvitu Olsenu esam analizējuši radušos situāciju un juridiskās tiesības. Protams, ka riski vienmēr pastāv un ar tiem saskārušās visas valstis. Tomēr, ja pieņem kādu lēmumu, tam ir jābūt juridiski pamatotam un par to skaidri jāinformē sabiedrība.” Pētījuma laikā daudzi topošie tēvi atzinuši, ka galvenais, lai sievai un bērnam ir vislabākā aprūpe un viņi ir drošībā. Tomēr daudzi pāri pandēmijas laikā izvēlējušies dzemdēt tajās ārstniecības iestādēs, kur partnera klātbūtne dzemdībās nebija liegta. Analizējot datus, ir redzama tendence, ka Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā krīzes ierobežojumu laikā, sākot ar martu un līdz jūnijam, dzemdību skaits ir krities par 10–12%.
Dzemdēt vai vispār nedzemdēt
Lēmumu par kontracepciju nevajag atlikt uz rītdienu, jo rīt nekas nemainīsies, rezumē profesore G. Lazdāne. Viņa ieteic izmantot efektīvus ilgtermiņa kontracepcijas līdzekļus, lai gadījumā, ja grūtniecība nav plānota, neiedzīvotos vēl papildu problēmās, ko tāpat mums visiem radījusi Covid-19 pandēmija. It īpaši, ja sievietei ir neplānota grūtniecība un viņa vēlas to pārtraukt, ja viņa ir bijusi saskarsmē ar Covid-19 vai viņai jābūt pašizolācijā, tad tas var būt sarežģīti. G. Lazdāne: „Piemēram, sieviete nāk ar visiem dokumentiem pārtraukt grūtniecību, bet tests izrādās pozitīvs. Viņai saka: izārstēsiet Covid-19, un tad nāciet atkal.” Tādas situācijas ir arī citviet pasaulē. Daudzviet tas ļāvis attīstīties telemedicīnai ne tikai konsultāciju jomā, bet arī konsultējot sievieti medikamentozā aborta veikšanā attālināti. Ja pāris ir reproduktīvā vecumā, bet bērnus vairs nevēlas, profesore ieteic pašlaik tomēr izvēlēties atgriezeniskas kontracepcijas metodes, jo pēc ķirurģiskām manipulācijām reprodukcija dabiskā ceļā praktiski nav iespējama. „Bet ja nu pēc Covid pārdomāsiet?” jautā G. Lazdāne.
Savukārt tiem, kas vēlas laist pasaulē bērnus, nav citu rekomendāciju kā mīlestība, pozitīvas emocijas, veselīgas seksuālās attiecības, pilnvērtīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, D vitamīns un folskābe. Vienkāršas lietas, kuras palīdz gan grūtniecības plānošanā, gan cīņā pret Covid-19.
Ir gada tumšākais laiks, biežāk tiek novērota migla, palielinās arī nokrišņu daudzums un vējš. Šis ir laiks, kad suņu saimniekiem īpaši jārūpējas par savu un mīluļu drošību pastaigu laikā, ja došanās ārpus mājas notiek diennakts tumšajā laikā vai mijkrēslī. Rimi Mājdzīvniekiem eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane iepazīstina ar trīs veidiem, kā pastaigu laikā ievērot galveno noteikumu gan sunim, gan saimniekam – būt pamanāmam!
Atstarotāji un atstarojošie elementi
Ļena Valdmane norāda, ka izmantot atstarotājus ir lētākais un vienkāršākais veids, kā būt labāk pamanāmam diennakts tumšajā laikā. “Pirmkārt, suņa saimniekam jāparūpējas par to, lai viņš ir pamanāms, otrkārt, jāgādā, lai tumsā saredzams ir arī četrkājainais mīlulis. Daudzas šobrīd veikalos pieejamās suņu kakla siksnas un pavadas jau ir aprīkotas ar atstarojošiem elementiem, bet, ja tādu nav, var izmantot visparastākos piemērota izmēra atstarotājus, piestiprinot tos gan pie suņa kakla siksnas, gan pie pavadas. Ja pastaigām tiek izmantota parasta saite, tad atstarotājus ieteicams piestiprināt abos tās galos – gan tuvāk kakla siksnai, gan tuvāk otram pavadas galam, kurā bieži ir cilpa ērtākai turēšanai, kā arī pa 1‒2 atstarotājiem pavadas centrā. Ja suns tiek vests pastaigā ar regulējamu flexi tipa pavadu, tad atstarotāju var pielīmēt vai piestiprināt pie roktura, kā arī pie kakla siksnas. Iesaku ņemt vērā, ka maza izmēra sunīšiem šādi piekariņu tipa atstarotāji var traucēt, savukārt suņiem ar bagātīgu apmatojumu tie būs mazāk pamanāmi un savu funkciju nepildīs pilnvērtīgi, tādēļ ir vērts padomāt par papildu risinājumiem,” stāsta Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.
Atstarojošie iemauktiņi un vestes
“Atstarojošie iemaukti un vestes ir ļoti praktisks un ērts risinājums suņa drošībai. Iemauktiņi un vestes, kas izgatavotas no gaismu atstarojoša materiāla, pārklāj gan suņa plecus un sānus, gan daļēji muguru, līdz ar to ir labāk pamanāmas. Nedz suņa izmērs, nedz apmatojums nebūs noteicošais, ja suņa īpašnieks mājas mīluļa drošībai izvēlēsies tieši vesti. Šis ir ļoti labs risinājums pastaigām apdzīvotā vietā, satiksmes tuvumā, jo veste ļaus autovadītājiem savlaicīgi (jau aptuveni 140 m attālumā) pamanīt suni, bez atstarotāja tie ir vien 25‒40 m,” norāda Ļena Valdmane.
LED kakla siksnas un piekariņi
Kinoloģe stāsta, ka LED kakla siksnas un piekariņi ir mūsdienīgāks un nedaudz dārgāks risinājums, taču tas kļūst aizvien pieejamāks un populārāks. LED gaismas mirgojošais piekariņš, kas piestiprinās pie kakla siksnas, ir mazāk funkcionāls, jo to ir grūtāk pamanīt. “Šis būs labs risinājums pastaigām drošā, slēgtā teritorijā, piemēram, privātmājas pagalmā, lai varētu mājas mīluli pieskatīt. Savukārt LED kakla siksnas, kas ir pieejamas dažādās krāsās un kam parasti ir vismaz divi, bet biežāk trīs darbības režīmi – vienmērīga gaisma, lēni mirgojoša gaisma un ātri mirgojošā gaisma –, būs piemērots risinājums pastaigām gan pilsētā, gan mazāk apgaismotās vietās (mežā, nomaļās vietās, laukā). LED siksnas darbībai nepieciešamas baterijas (suņa īpašniekam jārūpējas par savlaicīgi bateriju nomaiņu, lai svarīgā brīdī suns pēkšņi nekļūtu neredzams), tās ir labi pamanāmas vidēji 400‒500 m rādiusā, ir mitruma un aukstuma izturīgas, “ skaidro Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.
“Svarīgi ne vien piestiprināt kādu atstarojošu elementu, bet pārliecināties, ka tas tiešām pilda savu funkciju – ka jūsu mīlulis ir labi pamanāms gājējiem un autobraucējiem gan apgaismotā ietves posmā, gan tumšākā pagalma nostūrī, gan stāvot, gan skrienot dažādos virzienos un skatoties no dažādām pusēm. Lai mums drošas, interesantas un spilgtas pastaigas arī gada tumšākajos mēnešos,” novēl kinoloģe Ļeņa Valdmane
