17.8 C
Rīga
ceturtdien, 24 jūlijs, 2025
Home Blog Page 127

Par vietu konkursa “Supernova 2020” finālā sacentīsies 26 dziesmas (+VIDEO)

Par vietu Latvijas Televīzijas (LTV) autoru un izpildītāju konkursa “Supernova” finālā sacentīsies 26 dziesmas, informēja projekta “Supernova 2020″ komunikācijas vadītāja Līga Andžāne.

Sākot no šodienas, “Supernova” kontā sociālajā tīklā “YouTube” var noklausīties tās konkursam pieteiktās dziesmas un izpildītājus, kurus atlases žūrija decembrī aicināja uz noklausīšanos klātienē.

Šogad konkursam “Supernova” būs tikai viena tiešraide 8.februārī, kad varēs noskaidrot, kurš no pretendentiem dosies uz 65.starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu, kas šogad maijā notiks Nīderlandes pilsētā Roterdamā.

Mainoties televīzijas raidījumu skaitam, mainījusies arī dziesmu atlases kārtība. Kā norādīja konkursa “Supernova2020″ producente Ilze Jansone, televīzijas skatītāji dziesmu vērtēšanā varēs iesaistīties tikai fināla tiešraidē. “Astoņas fināla dziesmas izvēlēsies žūrija, ņemot vērā arī to, kā dziesmas platformā “YouTube” būs vērtējuši klausītāji,” skaidroja Jansone. Astoņas fināla dziesmas tiks izziņotas 16.janvārī.

Par vietu konkursa “Supernova 2020″ finālā sacentīsies Elizabete Gaile, Līva, Annemarija Moiseja, Seleste, Rūta Ķergalve, grupa “Laika Upe”, grupa “Audiokvartāls”, Toms Kalderauskis, Markus Riva, Katrīna Bindere, “Shanti”, Madara, Samanta Tīna, Sabīne Blūma-Blūmane, “Maia”, Edgars Kreilis, Katrīna Dimanta, Antra Stafecka un Atis Ieviņš, Aivo Oskis, grupa “Bad Habits, “Anna”, Alise Haijama, Driksna, Miks Dukurs, Alekss Silvers, Signe un Jānis.

Kā ziņots, 20.novembrī plkst.23.59 noslēdzās dziesmu pieteikšana LTV autoru un izpildītāju konkursa “Supernova” sestajai sezonai.

Konkursā varēja piedalīties autori, izpildītāji un producenti, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu. Viens no konkursa “Supernova” mērķiem ir palīdzēt augt un attīstīties nozarei kopumā, tādēļ dziesmu tapšanā drīkst piedalīties arī ārvalstu producenti. Nolikums paredz, ka ārvalstu pilsoņi var būt arī izpildītāji grupas sastāvā, tomēr viņi nedrīkst būt solisti.

Video

Autors: nozare.lv

09.01.2020.

Džastins Bībers pavēsta, ka ir saslimis ar Laimas slimību (+VIDEO)

Kanādiešu popmūzikas zvaigzne Džastins Bībers trešdien paziņoja, ka ir saslimis ar Laimas slimību.

Bibers savā paziņojumā “Instagram” pavēstīja, ka viņš dokumentālā filmā video koplietošanas vietnē “YouTube” pastāstīs par savu cīņu ar šo slimību, ar kuru var saslimt pēc ērces kodiena.

“Ir bijuši vairāki smagi gadi, bet, pareizi ārstējoties (..) es būšu atpakaļ un jutīšos labāk nekā jebkad,” 25 gadus vecais Bībers rakstīja savā paziņojumā.

Viņš pieminēja kritiķus, kas esot netaisni komentējuši viņa izskatu, sakot, ka viņš izskatās pēc metamfetamīna lietotāja.

“Viņi neaptvēra, ka man nesen tika diagnosticēta Laimas slimība; man bija ne vien tas, bet arī nopietns hroniskas mononukleozes gadījums, kas ietekmēja manu ādu, smadzeņu darbību, enerģiju, un veselību vispār.”

Bībera “Instagram” paziņojuma foto sadaļā ir parādīts slavenību ziņu vietnes TMZ raksts, kurā teikts, ka minēto “YouTube” dokumentālo filmu paredzēts publicēt 27.janvārī. 

TMZ vēstīja, ka Bībers lielu daļu pagājušā gada pavadījis ciešanās, līdz ārsti diagnosticēja viņam Laima slimību. Fotogrāfijās no pagājušā gada septembra Bībers bija redzams pievienots intravenozās infūzijas sistēmai.

Video

Autors: nozare.lv/Dieviete.lv

Apskati filmas “Dvēseļu putenis” kauju norises vietas!

Režisora Dzintara Dreiberga filma “Dvēseļu putenis”, kas ved 100 gadus senā pagātnē, ļaujot izzināt Latvijas kā brīvas valsts veidošanās stāstu, šobrīd Latvijas kinoteātros skatīta jau 232 282 reizes. Tuvojoties Ziemassvētku kauju 103. gadadienai šā gada 11. janvārī, ikviens aicināts apmeklēt atceres pasākumus un pieminēt šo vēsturiski nozīmīgo kauju dalībniekus, kā arī izzināt kauju norises vietas klātienē.

Ziemassvētku kauju 103. gadadiena īpaši tiks atzīmēta Ziemassvētku kauju muzejā “Mangaļi” Jelgavas novadā, kur apmeklētājiem būs iespēja ne vien iepazīties ar filmas “Dvēseļu putenis” tapšanas aizkulisēm, bet arī apskatīt filmēšanas norises vietas. Kā ziņots iepriekš, tieši Ziemassvētku kauju muzejā 2017. gadā, piedaloties arī daudziem Jelgavas novada iedzīvotājiem, norisinājās filmas nozīmīgo kauju skatu uzņemšana. 

“Kopš filmas “Dvēseļu putenis” nonākšanas uz Latvijas kino ekrāniem esam novērojuši, ka Ziemassvētku kauju muzeja apmeklētāji izrāda daudz personiskāku interesi par vēstures notikumiem un to izzināšanu. Daudziem filmas radīto pārdzīvojumu rezultātā ir radusies interese un jautājumi gan par vēstures notikumiem, gan arī vietām, kur filma tikusi uzņemta. Plānotais atceres pasākums, kurā visi laipni aicināti piedalīties, ir lieliska iespēja gan apskatīt muzeja piedāvājumu, gan iegūt atbildes uz aktuāliem jautājumiem no filmas aktieriem un vēsturniekiem,” norāda Latvijas Kara muzeja nodaļas “Ziemassvētku kauju muzejs” vadītājs Dagnis Dedumietis.

10.02.2018. Filmas “Dveselu Putenis” Ziemassvetku kauju skatu filmešana Ziemassvetku kauju muzeja.

Pasākums Ziemassvētku kauju muzejā tiks atklāts plkst. 14.00 ar filmas “Dvēseļu putenis” galvenā varoņa Artūra Vanaga lomas atveidotāja Oto Brantevica, filmas militārā konsultanta Ziedoņa Ločmeļa un vīru kopas “Vilki” piedalīšanos. Tāpat tā ietvaros būs iespēja gan apmeklēt Pirmā pasaules kara karavīru sadzīves vēstures liecību izstādi, gan apskatīt pārapbedīto karavīru apbalvojumus, kas ļāva identificēt karavīru mirstīgās atliekas. Plkst. 15.00 norisināsies Zemessardzes Studentu bataljona kaujas paraugdemonstrējumi, savukārt plkst. 15.30 – Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu kandidātu zvēresta un jaunsargu svinīgā solījuma nodošana. Pasākuma turpinājumā plkst. 16.00 ikviens aicināts piedalīties arī svinīgajā lāpu gājienā no muzeja uz Ložmetējkalnu, kas noslēgsies ar “atmiņu” ugunskuriem un tējas malkošanu. 

Filmu “Dvēseļu putenis” veidojuši kino profesionāļi no Latvijas un citām valstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, producente Inga Praņevska, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste, prestižās “Emmy” balvas laureāte Lolita Ritmanis, “Casting Bridge” aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija “Kultfilma” un citi.

09.01.2020.

Sāpes mugurā un locītavās – kas par tām jāzina?

Ko darīt, kad sāp kauli, locītavas, muskuļi vai saites? Iedzert pretsāpju tableti, doties pie ārsta vai varbūt samierināties ar sāpēm? Mediķi un farmaceiti ir vienisprātis – vispirms jānoskaidro – kur sāp, kā sāp, cik bieži sāp un cik stipri sāp, jo no tā atkarīga ārstēšanas taktika. Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz vadošie Latvijas neirologi, algologi, kā arī farmaceits. Raksts tapis aptieku tīkla Latvijas aptieka akcijas “Ciet sāpes! Izstāsti farmaceitam!” ietvaros. 

RSU profesore, neiroloģe un algoloģe Ināra Logina:

Kas izraisa sāpes?

Vairumā gadījumu muguras un locītavu sāpes ir nespecifiskas jeb mehāniskas dabas. Tās rodas, jo mums ir nepareiza stāja, pārāk liela vai nevienmērīga slodze uz muguru, locītavām un muskuļiem. Sāpju iemesls var būt liekais svars, mazkustīgums, pārpūle un vairumā gadījumu ar novecošanos saistītas deģeneratīvas izmaiņas. Tomēr sāpes var būt arī specifiskas jeb nesaistītas ar muskuloskeletālo sistēmu , un tās var izraisīt dažādas slimības.

Simptomi, kam jāpievērš uzmanība

Visām slimībām ir „sarkanie karogi” jeb brīdinošie simptomi, ko nevar atstāt bez ievērības. Muskuloskeletālajām sāpēm tās ir izteiktas nakts sāpes, sāpes miera stāvoklī vai ļoti intensīvas sāpes pie visniecīgākās kustības, sāpes kopā ar paaugstinātu temperatūru, kurai nav cita medicīniska izskaidrojuma, sāpes, kas ilgst vairāk kā 6 nedēļas vai progresē. Atkarībā no sāpju lokācijas ir vēl vairāki brīdinošie simptomi, tāpēc nevajadzētu uzsākt pašārstēšanos, bet vispirms pakonsultēties ar ārstu, lai izslēgtu kādu nopietnu saslimšanu.

Pie kādiem speciālistiem doties?

Vispirms jādodas pie ģimenes ārsta. Ja ārsts konstatēs, ka sāpes ir mehāniskas dabas, viņš ieteiks piemērotāko ārstēšanu un vajadzības gadījumā nosūtīs jūs pie rehabitologa. Savukārt, ja ģimenes ārstam radīsies aizdomas, ka sāpes ir specifiskas un tām ir kāds cits cēlonis, piemēram, nervu sistēmas bojājumi, infekcija, trauma vai urīnceļu problēmas, viņam būtu jānozīmē analīzes un jānosūta jūs pie attiecīgās jomas speciālista. Dažkārt ģimenes ārsts var ieteikt aiziet arī pie psihoterapeita, jo īpaši muguras sāpes var būt saistītas arī ar psihosociāliem faktoriem.

Kādus izmeklējumus veikt?

Ja nav brīdinošo simptomu, pietiek ar rehabitologa konsultāciju. Papildus izmeklējumi vajadzīgi tikai tad, ja ir kādi brīdinoši specifiski simptomi vai jālemj jautājums par operāciju, vai arī pacienta simptomi ģimenes ārstam nedod mieru. 

Sūtīt visus pacientus ar muskuloskeletālajām muguras sāpēm uz magnētisko rezonansi ir nevajadzīga naudas izšķiešana. Ja jāizmeklē pacienta kaulu, skrimšļu un locītavu stāvoklis, tad rentgenogrāfija, kompjūtertomogrāfija un mīksto audu ultrasonogrāfija ir pietiekoši informatīvas. Savukārt, ja ir aizdomas par iekaisumu, jāveic asins analīzes. 

Sāpes vecumā – deģeneratīvo izmaiņu rezultāts

Muguras un locītavu sāpes var piemeklēt arī gados jaunus cilvēkus, kam ir sēdošs dzīvesveids, nepareiza stāja vai kāda specifiska saslimšana, tomēr visbiežāk no muskuloskeletālajām slimībām cieš vecāka gadu gājuma cilvēki. Kauli un skrimļi gluži tāpat viss pārējais mūsu ķermenī ar gadiem noveco. Atkarībā no mūsu dzīvesveida un ķermeņa īpatnībām kādu tas skar ātrāk, citu vēlāk, taču kādā brīdī visi saskaras ar deformāciju. Ar gadiem saites paliek kā veca, neelastīga gumija, audi sarūk un pieaug osteoporozes risks. Tās ir izmaiņas, kuras jāpieņem. Medikamenti nevar apturēt novecošanās procesu, tie var tikai atvieglot pašsajūtu. 

Jebkurā vecumā svarīgi kustēties

Brīdī, kad cilvēks jūt sāpes un stīvumu, viņš mazāk kustas. Taču tas ir apburtais loks – jo mazāk kustamies, jo vairāk sāp un, jo vairāk sāp, jo mazāk kustamies. Ja atslēgu ilgstoši nekustina, tā ierūsē. Līdzīgi ir ar mūsu ķermeni, tāpēc audi ir regulāri jākustina jeb „jāieeļļo”. Dažkārt cilvēki aizbildinās, ka viņiem ir slima sirds un citas blakus saslimšanas, cilvēki mēdz nobīties ikreiz, kad kaut kas nokrakšķ, taču no kustībām nav jābaidās. Fizioterapeits vai rehabitologs, zinot cilvēka slimību vēsturi, var ieteikt piemērotākās aktivitātes ikvienam. 

Esiet uzmanīgi ar medikamentiem

Medikamentam ir blakusparādības –  daži pasliktina nieru darbību, citi kuņģa darbību. Ja cilvēks dzer daudz citu medikamentu, piemēram, sirds zāles, asins šķīdinošās zāles un vēl pretsāpju zāles, noteikti par to jāinformē ārsts vai farmaceits. Piemēram, pretsāpju zāles, kam ir pretiekaisuma efekts, ietekmē asins recēšanu. 

Kādas ir pacientu biežākās kļūdas medikamentu izvēlē?

Alīna Kriviņa, Latvijas aptieka farmaceite:

  • Pacienti ļoti ietekmējas no reklāmām, kā arī viens no otra pieredzes, nepievēršot uzmanību tam, vai medikaments derēs tieši šim konkrētajam cilvēkam ar viņa individuālajām slimībām un sāpju tipu.
  • Pacienti maz stāsta farmaceitam par kopējo veselības stāvokli. Tas var būtiski ietekmēt medikamenta izvēli. Piemēram, ja pacientam ir kuņģa čūla vai citas blakus slimības,  ne visi pretsāpju līdzekļi būs droši.
  • Pacienti, mēģinot remdēt stipras sāpes un vēloties ātrāku efektu mēdz pārdozēt medikamentus. Bet jāatceras, ka atšķirībā no vēnā ielaistajām zālēm, medikamenti, kas lietojami caur muti, nekad neiedarbosies pēc 1 minūtes. Parasti efekts iestājas vidēji 30 min-1h laikā.

RSU emirētā profesora, farmakaloga Antona Skuteļa ieteikumi medikamentu lietošanā:

  • Nekombinējiet medikamentus uz savu roku! Nezinot medikamentu sastāvu, Jūs varat pārdozēt aktīvo vielu vai vienlaicīgi lietot medikamentus, kuri savā starpā „nedraudzējas”.
  • Ne visas zāles drīkst sasmalcināt. Ir kapsulas, kuras jānorij veselas, lai tās lēnām uzsūktos organismā vai nekairinātu kuņģi. Ja nespējat norīt kapsulas, jautājiet farmaceitam, vai pieejama cita zāļu forma.
  • Pievērsiet uzmanību, kurā laikā jālieto zāles – tukšā dūšā, pirms ēšanas, ēšanas laikā vai pēc ēšanas.
  • Zālēm vienmēr uzdzeriet vismaz 1/3 glāzi ūdens, nevis citus šķidrumus.

Linda Zvaune, neiroloģe un algoloģe:

Ne vienmēr un ne visas sāpes var pilnībā likvidēt, taču lielākajā daļā gadījumu tās iespējams atvieglot. Savā praksē es saskaros ar ļoti sarežģītiem pacientiem, kas bijuši pie dažādiem speciālistiem un nav atraduši risinājumu savām sāpēm. Es neticu, ka nav risinājuma. Mēs varam vismaz nedaudz samazināt sāpju intensitāti un biežumu. Taču svarīgi ārstēt ne tikai sāpes, bet cilvēku kopumā, pievēršot uzmanību arī dzīvesveida izmaiņām. 

Autors: Akcija “Ciet sāpes! Izstāsti farmaceitam!”

Kas Tev jāzina par A, D, E un K vitamīniem?

Ziemas laikā visbiežāk dzirdam ieteikumus par C vitamīna lietošanu, taču tas nebūt nav vienīgais svarīgais vitamīns organisma imunitātes stiprināšanai un vispārējai veselībai. Tāpat teju ikviens būs dzirdējis par D vitamīna nozīmi, taču kā ir ar pārējiem taukos šķīstošajiem vitamīniem – A, E un K? Kādu funkciju tie veic mūsu organismā un kā tos uzņemt? Ieteikumos par taukos šķīstošajiem vitamīniem dalās BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.

A vitamīns

A vitamīns ir svarīgs normālas redzes uzturēšanai. Tas veicina normālu imūnsistēmas darbību, kā arī palīdz uzturēt gļotādas un ādas veselību. Tāpat tas palīdz organismā nodrošināt normālu dzelzs vielmaiņu.

Ar kādiem pārtikas produktiem varam uzņemt A vitamīnu? Tas atrodams zivju aknās un eļļā, aknās, olās, siļķē, tāpat arī piena produktos – sviestā, sierā un krējumā.  To var uzņemt arī ar beta karotīnu, kas organismā tiek pārveidots par A vitamīnu. To satur krāsainie augļi un dārzeņi – burkāni, tomāti, paprika, ķirbji, salāti, spināti, brokoļi. 

Pazīmes, kas liecina par A vitamīna trūkumu organismā. Šī vitamīna trūkums izraisa redzes traucējumus, var būt traucēta spēja redzēt krēslā – vakaros un naktī. Tāpat pieaug uzņēmība pret infekcijas slimībām, āda kļūst sausa.

D vitamīns

Par D vitamīna nozīmi organismā pēdējā laikā tiek runāts aizvien vairāk. Šis vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību. Tas ir nepieciešams normālai kaulu augšanai un attīstībai bērniem, kā arī normālai muskuļu darbībai. Tas veicina normālu imūnsistēmas darbību. D vitamīns ir vajadzīgs arī nervu un hormonālajām sistēmām, kā arī normālam asinsspiedienam. Tas ir pieskaitāms pie hormoniem.

D jeb, precīzāk, D3, vitamīns ultravioleto staru ietekmē tiek sintezēts ādā un tad, no sākuma aknās un pēc tam nieru audos, tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. Ar uzturu D vitamīnu var uzņemt ar zivju aknām, olas dzeltenumu, sviestu, sieru, treknām zivīm un aknas.

Pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu organismā. Nepietiekams D vitamīna līmenis ir lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ ieteicams noteikt tā līmeni, nododot asinsanalīzes.  Daļai cilvēku var nebūt sūdzību vai arī var rasties grūtības tās atpazīt. Galvenās D vitamīna trūkuma pazīmes ir nogurums un nespēks, muskuļu un kaulu sāpes, bieža slimošana. Būtiski, ka bērniem D vitamīna trūkums var izsaukt augšanas traucējumus. Tāpat jāpatur prātā, ka cilvēkiem ar lieko svaru nepieciešamas lielākas D vitamīna devas.

E vitamīns

E vitamīns ir antioksidants. Tas veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu, piedalās vielmaiņas procesos, kā arī ir nepieciešams reproduktīvo orgānu normālai darbībai.

Ar uzturu to var uzņemt, lietojot augu eļļas, diedzētos graudus, salātus, olas dzeltenumu, riekstus, avokado un papriku.

E vitamīna trūkums organismā var izraisīt neauglību, ādas izmaiņas, muskuļu vājumu.

K vitamīns

Par K vitamīnu tiek runāts daudz mazāk. Tas veicina normālu asinsreci un palīdz uzturēt kaulu veselību. Ar pārtiku to uzņemam, ēdot spinātus, salātus, nātres, pētersīļus, kāpostus, brokoļus, avokado, kivi, aknas un gaļu. Šo vitamīnu pietiekamā daudzumā sintezē veselīga zarnu mikroflora, tādēļ tā nepietiekamība ir reti sastopama. Deficīta gadījumos ir raksturīga pastiprināta asiņošana, deguna asiņošana, asinsizplūdumi.

Svarīgi atcerēties!

Taukos šķīstošie vitamīni ir jālieto uzmanīgi! Vitamīnu trūkuma simptomi var būt grūti identificējami, tādēļ pirms šo vitamīnu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Speciālisti ieteiks arī nepieciešamo vitamīnu devu, jo, lietojot nesamērīgi, tiem (pārsvarā A un D) ir iespējama arī pārdozēšana.

Autors: Benu Aptieka

Austrālijas ugunsgrēku dūmi sasnieguši Brazīliju! (+VIDEO)

Austrālijas meža ugunsgrēku dūmi otrdien sasnieguši Brazīliju, tviterī pavēstīja Brazīlijas Nacionālais Kosmosa izpētes institūts.

Dūmi sasnieguši Riugradni di Sulas štatu, kas atrodas vistālāk dienvidos, vēsta institūts, atsaucoties uz satelītattēliem. Dūmi mākonis sasniedzis arī štata galvaspilsētu Portualegri, vēsta privātais meteodienests “MetSul”.

“Neraugoties uz satelītattēliem, kas uzrāda dūmu atrašanos atmosfērā virs Portualegri aglomerācijas, Austrālijasdūmu klātbūtne gaisā ir teju nemanāma,” norādīja “MetSul”. Čīles meteodienests pirmdien vēstīja, ka ugunsgrēku dūmi ir redzami Čīlē un Argentīnā.

Tas nozīmē, ka dūmi, kas atrodas 6000 metru augstumā, pārvietojušies 12 000 kilometru, līdz sasnieguši Dienvidameriku. Netiek prognozēts, ka dūmi varētu negatīvi ietekmēt veselību vai kontinenta iemītniekus, norādīja Čīles dienests.

Austrālijā ugunsgrēkos kopš septembra dzīvību zaudējuši 24 cilvēki un izpostītas 8 000 000 hektāru lielas platības.

Video

Autors: nozare.lv

08.01.2020.

Pieredzes stāsts par nopirkto drēbju atgriešanu Latvijas veikalos (PAPILDINĀTS)

Daudzas no mums bijušas situācijā, kurā veikalā nopirktais apģērbs izrādījies brāķis vai izmērs tomēr izrādījies par mazu. Varbūt tu vienkārši atnāc mājās un saproti, ka pirkums tevi neapmierina, bet kas notiek tālāk?

Saņēmām vēstuli no kādas mūsu lasītājas, kura sūdzās par apģērba atgriešanu Latvijas veikalos.

“Labdien, iepērkoties, piemēram, Anglijā vai Spānijā, esmu pieradusi, ka preces atgriešana nesagādā galvassāpes un neviens liekus jautājumus neuzdod, tomēr pie mums Latvijā situācija ir daudz, daudz citādāka. Nesen iepirkos veikalā “Sinsay”, veikalā iegādājos pidžammu, nopirku S izmēru, bet sapratu, ka vajadzēja izvēlēties M izmēru! Gāju atpakaļ uz veikalu, lai preci samainītu, veikalā man paziņoja, ka uz vietas attiecīgā izmēra pidžammas nav, bet tā esot pieejama citā lielveikalā, kurā arī atrodas šis pats veikals. Iekāpju mašīnā un dodos turp samainīt preci, bet man pie kases paziņo, ka tas nav iespējams, jo preci varu samainīt tikai un vienīgi “SINSAY” VEIKALĀ, KURĀ PRECE IEGĀDĀTA. Es biju sašutusi un mani argumenti, ka mani šeit sūtīja pirmā “Sinsay” veikala pārevēja, nedarbojās…
Neko darīt… Tad nu braucu atpakaļ uz pirmo veikalu, bet šajā veikalā manis meklētais izmērs vispār nav…  Es esošo preci varot iemainīt tikai pret citu preci, bet naudu atpakaļ saņemt gan nav iespējams! Man tika paziņots, ka pēc nedēļas veikalā būs pievedums un varbūt tad, man kāda no jaunajām precēm patikšot, lai varētu samainīt ar manu pidžammu. Beigas šim stāstam ir laimīgas, bet nervi un laiks pazaudēti uz visiem 100%. Tā vien liekas, ka veikalā šis jautājums nemaz nav atrunāts. Interesanti ir arī tas, ka jau pērkot pidžammu pajautāju, vai būs iespēja samainīt, ja nu S izmērs izrādās par mazu. Man atbildēja, ka tas “ir iespējams” un pat uzrakstīja uz čeka, ka preci drīkst mainīt. Realitāte bija tāda, ka pirmā kasiere, pie kuras ar šo čeku piegāju, bija pārsteigta un paziņoja, ka šoreiz nāks pretī, bet vispār ar šādām lietām nenodarbojas. Tad kā šī paša veikala ģērbtuvēs var būt norāde, ka preci ir iespējams atgriezt?

Esam arī sazinājušies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, lai uzzinātu, kādas tad ir patērētāja tiesības šādās situācijās. Vai tiešam preci iespējams atgriezt tikai tad, ja tai ir kāda vaina?

Atbilde, kuru saņēmām no Patērētāju tiesību aizsardzības centra

Labdien! 14 dienu atteikuma tiesības pārdevējam ir pienākums nodrošināt tikai, ka preci piedāvā iegādāties distancē (pa telefonu vai internetveikalā). Veikalā uz vietas patērētājam ir iespēja preci apskatīt un piemērīt pirms iegādes, tāpēc nodrošināt atteikuma tiesības veikaliem nav pienākuma. Ja kāds veikals to izvēlās darīt, tā ir tikai veikala paša izvēle un pretimnākšana patērētājiem.

 

Komentāros dalies ar savu pieredzi!

Autors: Dieviete.lv

Viktorija Bekhema sevi neuzskatot par skaistu sievieti (+FOTO)

Bijusī populārās meiteņu grupas “Spice Girls” dalībniece un modes dizainere, futbolista Deivida Bekhema sieva Viktorija Bekhema sniegusi interviju britu izdevumam “Harper’s Bazaar UK” un kļuvusi pa žurnāla februāra numura seju. Žurnāla fotogrāfijās Viktorija bija ģērbta pati sava zīmola apģērbā un intervijā pastāstījusi, ka neuzskata sevi par skaistu sievieti!

Žurnāla Instagram kontā ir publicētas vairākas fotosesijas bildes, tajās Viktorija redzama sava zīmola “Victoria Beckham Beauty” apģērbā. Intervijā “Harper’s Bazaar UK” Viktorija padalījusies savās pārdomās par skaistumu un savu darbu.

“Vai es uzskatu sevi par skaistu? Nē, absolūti nē. Taču es izmantoju labāko no tā, kas man ir. Es zinu visus savus trūkumus un smaidu: es esmu tāda, kāda esmu, un netaisos kaut ko sevī mainīt. Man vajadzēja daudz laika, lai es beidzot varētu atzīt, ka 45 gadus vecumā ar mani patiesībā viss ir kārtībā,” – tā Viktorija intervijā.

Viktorija atzinusies, ka ir ļoti laimīga darot savu darbu. “Man ir ļoti paveicies, ka es varu darīt tādu darbu, kas ir “līdzīgs” man pašai. Šis darbs ir mana kaislība. Tāpēc, jā, es dievinu savu darbu,” – teikusi Viktorija.

Video

https://www.instagram.com/p/B61QPnyA40d/

Foto

https://www.instagram.com/p/B61IwQghfQl/

https://www.instagram.com/p/B62YbCYBgGm/

https://www.instagram.com/p/B623LC0ByDI/

https://www.instagram.com/p/B65H2DABL79/

https://www.instagram.com/p/B67-Tzdh17M/

Autors: Dieviete.lv

Kādēļ Megana Mārkla aizmuka no saviem miesassargiem? (+VIDEO)

Megana Mārkla ir izdarījusi ko pavisam negaidītu! Aktīvi tiek komentēta viņas nesenā rīcība, proti hercogiene pārkāpusi karalisko protokolu.

Saseksas hercogu pāra atvaļinājums ir noslēdzies, Ziemassvētkus ģimene sagaidīja kanādā. Tuvākajās dienās pāris atgriezīsies Londonā.

Britu attieksme pret Meganu ir uzlabojusies, tagad  Twitter publicēts video, kurā hercogiene izrāda savu laipnību mazai meitenītei. Video redzams, kā Megana, ģērbusies bēšas krāsas mētelī ar lietussargu, lietainā dienā negaidīti aizskrējusi no saviem miesassargiem, pieskrējusi pie nožogojuma un draudzīgi parunājusies ar kādu mazu meiteni. Pēc tam hercogiene draudzīgi paspiedusi meitenītei roku.

Šis video ir pārsteidzis daudzus, jo daudzus britus. “Megana ir brīnišķīga. Viņa pieskrēja tik augstu papēžu kurpēs, lai pasveicinātu mazu meiteni”, “Viņa aizskrēja no saviem miesassargiem, lai satiktu pēc iespējas vairāk cilvēkus. Viņa ir lieliska” – šādus vārdus var lasīt interneta komentāros.

Ceturtdien, 9.janvārī, Keitai Midltonei gaidāma dzimšanas diena. Prinča Viljama sievai paliks 38 gadi. Šajā dienā Megana Mārkla un princis Harijs būs atpakaļ Londonā.

Video

Autors: Dieviete.lv

Tiks paziņoti “Lielās mūzikas balvas 2019” nominanti!

Šodien plkst.10 Kultūras ministrijas konferenču zālē notiks preses konference, kurā paziņos “Lielās mūzikas balvas 2019” nominantus.

Preses konferencē piedalīsies kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), “Latvijas Koncertu” valdes loceklis Guntars Ķirsis un Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode.

Balvas žūrijā darbojas tās priekšsēdētājs, diriģents, komponists un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas asociētais profesors Andris Vecumnieks, diriģents un mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits, muzikoloģe, Latvijas Mūzikas informācijas centra vadītāja Ināra Jakubone, muzikoloģe un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja Ieva Rozenbaha, muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, muzikoloģe un izdevniecības “Musica Baltica” direktore Solvita Sējāne, muzikologs, žurnālists un publicists Armands Znotiņš.

“Lielās mūzikas balvas 2019” pasniegšanas ceremonija notiks 25.februārī plkst.19 Latvijas Nacionālajā operā.

“Lielā mūzikas balva” ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993.gadā Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu.

Janvāra sākumā žūrija izvirza “Lielās mūzikas balvas” iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo preses konferencē, un tikai pirms paša balvas pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

Autors: nozare.lv

06.01.2020.

“Zelta globusu” kā labākā dramatiskā filma saņem “1917” (+VIDEO)

77.ikgadējā “Zelta globusu” pasniegšanas ceremonijā galveno balvu svētdien saņēmusi kinolente par Pirmo pasaules karu “1917”, kas atzīta par labāko dramatisko filmu.

“1917” režisors Sems Mendess saņēma “Zelta Globusu” kategorijā “labākais režisors”.

Režisora Kventina Tarantīno filma “Once Upon a Time in Hollywood” (“Reiz Holivudā”), kas bija nominēta piecām godalgām, saņēma trīs “Zelta globusus” kategorijās “labākā komēdija/mūzikls”, “labākais kinoscenārijs” un “labākais otrā plāna aktieris”, kur balvu ieguva Breds Pits.

Balvu kategorijā “labākais aktieris dramatiskā filmā” saņēma Hoakins Fīnikss par lomu kinolentē “Joker” (“Džokers”).

Savukārt balvu kategorijā “labākā aktrise dramatiskā filmā” saņēma Renē Zelvēgere par amerikāņu aktrises un dziedātājas Džūdijas Gārlendas attēlojumu filmā “Judy”.

Kategorijā “labākā aktrise otrā plāna lomā” balvu ieguva Lora Derna par lomu studijas “Netflix” filmā “Marriage Story” (“Laulības stāsts”).

“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.

“Zelta globusu” ieguvēji galvenajās kategorijās:

FILMAS

Labākā dramatiskā filma – “1917”;

Labākā aktrise dramatiskā filmā – Renē Zelvēgere, “Judy”;

Labākais aktieris dramatiskā filmā – Hoakins Fīnikss, “Joker”;

Labākā komēdija vai mūzikls – “Once Upon a Time… in Hollywood”;

Labākais aktieris komēdijā vai mūziklā – Tarons Edžertons, “Rocketman”;

Labākā aktrise komēdijā vai mūziklā – “Awkwafina”, “The Farewell”;

Labākā aktrise otrā plāna lomā – Lora Derna; “Marriage Story”;

Labākais aktieris otrā plāna lomā – Breds Pits, “Once Upon a Time in Hollywood”;

Labākā citvalodu filma – “Parasite”;

Labākais režisors – Sems Mendess, “1917”;

Labākais kinoscenārijs – Kventins Tarantīno, “Once Upon a Time in Hollywood”;

Labākā animācijas filma – “Missing Link”.

TELEVĪZIJAS SERIĀLI

Labākais dramatiskais seriāls – “Succession” (HBO);

Labākā aktrise dramatiskā seriālā – Olīvija Kolmena, “The Crown” (“Netflix”);

Labākais aktieris dramatiskā seriālā – Braiens Koks, “Succession” (HBO);

Labākais komēdijseriāls vai mūzikls – “Fleabag” (BBC);

Labākā aktrise komēdijseriālā vai mūziklā –   Fēbe Volere-Bridža, “Fleabag” (BBC);

Labākais aktieris komēdijseriālā vai mūziklā – Rami Jusifs, “Ramy” (“Hulu”);

Labākais miniseriāls vai televīzijas filma –  “Chernobyl” (HBO).

Video

Autors: nozare.lv/Dieviete.lv

07.01.2020.

Uzzini, kuras ir veselīgākās Latvijas ogas

Uztura speciālisti, blogeri un sabiedrībā populāri cilvēki mēdz labrāt dalīties atziņās par veselīgu uzturu, nereti minot tādus superveselīgus produktus kā čia sēklas un godži ogas. Taču ne mazāk jaudīgas ir vietējās linsēklas un dzērvenes. Protams, šo produktu uzturvērtība nav identiska, taču galvenā veselīga uztura ideja ir tāda, ka jācenšas lietot pēc iespējas vairāk pašu zemes produktu, norāda Rimi veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina. 

“Šoreiz vēlos pastāstīt par dažām Latvijas superogām, kuras mēdz būt nepelnīti piemirstas vai nepietiekami novērtētas un paliek svešzemju eksotisko brīnumu ēnā. Taču nevajag novērtēt par zemu mūsu pašu dārzos un mežos augušos gardumus – daba ir gudra un nodrošina katrai klimatiskajai joslai un tās iedzīvotājiem visvairāk nepieciešamos dabiskos vitamīnus,” stāsta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Cidonija

“Šī vērtīgā oga ir kolosāls antioksidantu avots! Tā satur ļoti daudz C vitamīna, kas mums ir īpaši vajadzīgs aukstajā laikā, A un B grupas vitamīnu, kalcija, kālija, dzelzs un selēna. Selēns ir minerālviela, kas nodrošina normālu, pilnvērtīgu vairogdziedzera darbību, uzlabojot tā darbību,” atgādina Olga Ļubina. Viņa tomēr iesaka cidonijas lietot uzturā nelielos daudzumos, lai nekairinātu kuņģa gļotādu, jo šajās ogā ir ļoti augsta organisko skābju koncentrācija. Tāpat nebūtu ieteicams pārāk aizrauties ar cidoniju sukādēm – līdzīgi kā citas ogu un augļu sukādes, arī cidoniju našķi satur daudz pievienotā cukura. 

Dzērvene

Vēl viens Latvijas superprodukts, par kuru nevajadzētu aizmirst, ir dzērvenes. “Arī šī superoga ir bagātīgs C vitamīna avots, turklāt tā satur benzoskābi, kas darbojas kā dabisks konservants, kavējot iekaisuma procesus un kancerogēnu iedarbību. Bet fitoncīdi iznīcina mikroorganismus un nomāc patogēno baktēriju, sēņu un vienšūņu augšanu,” stāsta Rimi veselīgas ēšanas eskperte. Viņa iesaka dzērvenes pievienot skābētiem kāpostiem, pagatavot no tām siltos dzērienus un, protams, ēst žāvētas. 

Smiltsērkšķis

Vēl viens produkts, ko noteikti var dēvēt par superproduktu, ir smiltsērkšķis. Tajā ir daudz bioloģiski aktīvu vielu, kam piemīt vairākas veselību uzlabojošas īpašības. Smiltsērkšķos augstā koncentrācijā ir ne tikai C, bet arī E vitamīns. Īpaši daudz E vitamīna satur smiltsērkšķu eļļa, kas kopā ar A vitamīnu darbojas imūnstimulējoši, pasargājot cilvēka organismu no dažādām infekcijām. 

“Dažādojiet savu ikdienas uzturu ar Latvijā audzētiem un ražotiem produktiem! Atbalstiet vietējos zemniekus un ražotājus un izvēlieties produktus, kas palīdzēs stiprināt imunitāti un tumšajā, aukstajā laikā sargās gan fizisko, gan garīgo veselību. Acis vienmēr priecē spilgtās krāsas – dzeltenā, oranžā un sarkanā, tāpēc pat visdrēgnākajā dienā koša oga iepriecinās un uzmundrinās,” atgādina Rimi “Labākai dzīvei” eksperte Olga Ļubina. 

Autors: Rimi

Aktrise Kamerona Diaza kļuvusi par māmiņu! (+VIDEO)

Plaši pazīstamā aktrise Kamerona Diaza šo gadu ir sākusi ar lieliskiem jaunumiem. Kamerona ar “Instagram” starpniecību paziņojusi, ka viņas un vīra Bendžija Madena ģimenē sagaidīts pieaugums – meitiņa!

Kamerona Diaza ar grupas ”Good Charlotte” mūziķi Madenu apprecējās jau 2015. gada janvārī. Diazai ir jau 47, bet viņas vīrs ir par viņu 7 gadus jaunāks. Pāris ļoti rūpējas par to, lai viņu privātā dzīve būtu maksimāli privāta, viņi nekad nav aizrāvušies ar attiecību izrādīšanu presei. 

Kā atklājusi aktrise, meitiņa esot fantastiska, tomēr viņu ģimene nebūs no tām, kas pārpludinās sociālos tīklus ar mazuļa bildēm.

Video

Foto

https://www.instagram.com/p/B63glM7BQAw/

Autors: Dieviete.lv

Pasaules diktātu latviešu valodā teicami izpildījuši mazāk nekā 1%

Piekto pasaules diktātu latviešu valodā teicami nokārtojuši 20 no 2042 cilvēkiem, jeb 0,98%,  informē diktāta pārstāve Olga Sukonnikova.

Pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās pērnā gada 9.novembrī, tiešsaistē vietnē “raksti.org” un klātienē kopā piedalījās 2042 interesenti, kas ir par 24% vairāk nekā 2018.gadā, kad Latvijā un ārzemēs diktātu rakstīja 1648 cilvēki.

Pēc Sukonnikovas paustā, pārbaudei pieņemto darbu vidū bija seši diktāti bez kļūdām un 14 – ar vienu kļūdu.

Visi 20 labākie darbi šogad tika rakstīti Latvijā – desmit tiešsaistē, no kuriem astoņi rakstīti Rīgā, pa vienam Kuldīgā un Kārķos un desmit klātienē – četri Liepājā, trīs Ventspilī, pa vienam Rīgā, Jelgavā un Valmierā. Diktāta pārstāve atzīmēja, ka vienus no labākajiem darbiem uzrakstījis septiņpadsmitgadīgs vidusskolēns un 73 gadus veca kundze.

Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā ir 18 – astoņas no tām ortogrāfijas, bet desmit interpunkcijas. Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 239, savukārt 34 diktāti netika pieņemti pārbaudei, jo tie bija uzrakstīti tikai daļēji vai tajos trūka diakritisko zīmju.

Sukonnikova uzsvēra, ka arī šoreiz sievietes bija čaklākas rakstītājas nekā vīrieši. Visu dalībnieku vidū 1688 jeb 84% bija sievietes, bet 320 jeb 16% – vīrieši. Tāpat zināms, ka jaunākajai dalībniecei, kura diktātu rakstīja klātienē Cēsīs, ir tikai astoņi gadi, savukārt vecākajam dalībniekam, kurš diktātu rakstīja klātienē Rīgā, – 74 gadi.

Vairākums jeb 94,5% dalībnieku norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir latviešu, 91 cilvēks jeb 4,5% – krievu, pārējie 18 jeb 1% – angļu, poļu, lietuviešu, igauņu, latgaliešu valodu.

Tāpat diktāta rakstītājiem tika lūgts norādīt izglītības līmeni, tomēr ne visi to vēlējās norādīt. No tiem, kuri savu izglītības līmeni norādīja, 677 cilvēki bija ar iegūtu maģistra grādu, 561 ar iegūtu bakalaura grādu un 29 doktora grāda ieguvēji. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem diktātu rakstījis arī 261 pamatskolas audzēknis un 345 vidusskolēni.

Kopumā tika saņemti darbi no 26 valstīm. Vairākums jeb 1858 dalībnieki to rakstīja Latvijā, 28 darbi bija no Lielbritānijas, 27 – Vācijas, 18 – Spānijas, desmit – no Beļģijas, pa astoņiem darbiem no Norvēģijas un Nīderlandes, septiņi no Zviedrijas, seši no Īrijas, pa četriem no Somijas, Luksemburgas, Lietuvas, Itālijas un ASV, trīs no Polijas, pa diviem no Igaunijas, Horvātijas, Čehijas, Austrālijas, un pa vienam no Taivānas, Portugāles, Izraēlas, Islandes, Francijas, Dānijas, Baltkrievijas.

Komentējot diktāta rezultātus, diktāta līdzautore un latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Ruža uzsvēra, ka Noras Ikstenas īpaši šim nolūkam radītais teksts rakstītājiem izrādījies gana grūts, tomēr absolūtais vairākums esot veiksmīgi ticis ar to galā.

Ap 300 vārdu garo diktātu ar virsrakstu “Sēņu diktāts”, kas ir veiksmīgs sēņošanas, interpunkcijas un ortogrāfijas apvienojums, īpaši šim notikumam radīja rakstniece Ikstena. Tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas to lasīja Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Vilis Daudziņš. Teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latviešu valodas aģentūra.

Sukonnikova norādīja, ka labāko rezultātu ieguvēji arī šogad tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no “Jāņa Rozes” grāmatnīcas, savukārt JRT labākajiem rakstītājiem no Rīgas dāvinās biļetes uz teātra izrādēm.

Autors: nozare.lv

06.01.2020.

Patversmju dzīvnieku atbalstam “Pērc, ziedo, pabaro” Rimi pircēji saziedojuši gandrīz 15 tonnu dzīvnieku barības!

Lai atbalstītu patversmēs mītošos dzīvniekus, jau piekto reizi Rimi Latvia sadarbībā ar Mars Inc. gada nogalē rīkoja akciju “Pērc, ziedo, pabaro”. Tās laikā Rimi pircēji saziedojuši 14,8 tonnu dzīvnieku barības. Saziedotā dzīvnieku pārtika palīdzēs 712 kaķiem un 522 suņiem, kas šobrīd mitinās 11 dzīvnieku patversmēs Rīgā, Jelgavā, Tukumā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Alūksnē, Saldū, Liepājā, Ogrē un Ventspilī.

Papildus Rimi pircēju atsaucībai arī Rimi Latvia un  akcijas sadarbības partneris, dzīvnieku barības produktu ražotājs Mars Inc., katrs dzīvnieku vajadzībām ziedojis vēl 5 tonnas dzīvnieku pārtikas. 

“Esam gandarīti par to, ka atsaucīgi cilvēki ir visā Latvijā – kā parasti, mūsu pircēji ir bijuši atsaucīgi un izrādījuši savas rūpes četrkājainajiem draugiem, ko dzīve šobrīd nelutina. Tā kā ikdienā dzīvnieku labklājības jautājumiem veltām daudz uzmanības ar Rimi Mājdzīvnieku klubu, mums šī tēma ir tuva un svarīga, tāpēc arī prieks par kopā paveikto – divtik liels! Esam no sirds pateicīgi visiem Rimi klientiem, kuri nepalika vienaldzīgi un palīdzēja sagādāt tik nepieciešamās preces dzīvnieku labklājībai, un mūsu sadarbības partnerim – Mars Inc. par atbalstu šai iniciatīvai,” saka SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Labdarības akcijas “Pērc, ziedo, pabaro” laikā pircēji bija aicināti papildināt ikdienas pirkumus ar dzīvniekiem noderīgām precēm – barību, smiltīm, rotaļlietām. Šīs preces iedzīvotāji varēja ziedot kādā no Rimi veikaliem visā Latvijā, novietojot ziedojumus speciālās akcijas kastēs, tādējādi atbalstot četrkājainos patversmju iemītniekus. 

“Latvijā dzīvnieku patversmēs mitinās vairāki simti suņu un kaķu. Lai viena patversme spētu pabarot visus iemītniekus, katru dienu ir nepieciešami 25–50 kg barības. Tāpēc katra ziedotā pārtikas paka ir milzīgs atbalsts tiem, kuri diendienā cenšas nodrošināt četrkājainajiem likteņa pabērniem dzīvas būtnes cienīgu dzīvi. Esam ļoti pateicīgi par sagādātajiem ziedojumiem, jo dzīvnieku barības izmaksas ir lielas un, piemēram, tādu kārumu kā konservus daudzas patversmes nemaz nevar atļauties,” stāsta Sandra Brasliņa, Dzīvnieku aizsardzības biedrības “DzīvniekuSOS” vadītāja. 

Autors: DzīvniekuSOS

Par 2020.gada kukaiņiem izvēlētas ziedmušas! (+VIDEO)

Par 2020.gada kukaiņiem izvēlētas ziedmušas, informē Latvijas Entomoloģijas biedrībā (LEB).

LEB par Gada simbolu izvēlējusies ziedmušu dzimtu “Syrphidae”. Parasti par Gada kukaini tiek izraudzīta viena konkrēta suga, tomēr šī ir otrā reize vēsturē, kad Gada simbola gods ir ticis uzreiz veselai kukaiņu dzimtai.

Video

Biedrībā skaidroja, ka ziedmušas ir plašākā sabiedrībā mazāk zināmi apputeksnētāji kukaiņi. Izvirzot ziedmušas par Gada simbolu, LEB vēlas akcentēt pašlaik aktuālo apputeksnētāju kukaiņu daudzveidības saglabāšanas jautājumu, ko 2019.gada nogalē ir aktualizējis arī Eiropas Parlaments. Tāpat 2020.gads ir pasludināts par Starptautisko augu veselības gadu, un arī šajā kontekstā ziedmušām ir būtiska nozīme, jo daudzas no tām ir nozīmīgi augu kaitēkļu dabiskie ienaidnieki, savukārt atsevišķas citas ziedmušu sugas pašas ir uzskatāmas par augu kaitēkļiem.

LEB cer pievērst plašāku dabas vērotāju un fotogrāfu uzmanību šiem interesantajiem kukaiņiem, ikvienam dodot iespēju ar saviem ziedmušu novērojumiem sniegt ieguldījumu Latvijas ziedmušu izpētē.

Pašlaik Latvijā ir zināma 301 ziedmušu suga. Tās ir vidēji lielas un lielas (6-15 milimetri) mušas, kas parasti krāsotas spilgtās krāsās. LEB skaidroja, ka daudzas sugas ir izcils mīmikrijas piemērs, ar savu krāsojumu un uzvedību perfekti atdarinot lapsenes, bites un kamenes. Atšķirībā no šiem dzēlējplēvspārņiem, ziedmušām vēdera galā nav dzeloņa un tās ir cilvēkam pilnībā nekaitīgi kukaiņi.

Galvenā pazīmē ziedmušu atšķiršanai no tām izskata ziņā līdzīgajiem plēvspārņiem ir spārnu skaits – ziedmušām ir viens spārnu pāris, bet plēvspārņiem – divi pāri.

Ziedmušām ir raksturīgs daudzveidīgs dzīvesveids. Daļai sugu kāpuri ir plēsīgi un pārtiek no sīkiem kukaiņiem, piemēram, laputīm. Citām sugām kāpuri dzīvo organiskām vielām bagātos ūdeņos un veicina šo ūdeņu bioloģisko attīrīšanos. Vēl citas ziedmušu sugas kāpuru attīstības stadijā ir saistītas ar atmirušo koksni un apdzīvo vecus dobumainus vai sulojošus koku stumbrus. Tāpat atsevišķām ziedmušu sugām kāpuri ir augēdāji, piemēram, sīpolu ziedmušas kāpuri barojas sīpolos. Dažu ziedmušu sugu kāpuri dzīvo no evolucionārā viedokļa pavisam ekstrēmos apstākļos, piemēram, skudru pūžņos vai sabiedrisko plēvspārņu ligzdās.

Pieaugušās ziedmušas barojas ar ziedputekšņiem un nektāru, apmeklē ziedus un kopā ar medusbiti, dažādām savvaļas bitēm, dienas un naktstauriņiem, vabolēm un citiem kukaiņiem veic ziedu apputeksnēšanu.

Autors: nozare.lv

06.01.2020.

TV3 sāks raidīt jauno ziņu un informatīvo raidījumu programmu

No šodienas mediju grupas “TV3 Group” kanāls TV3 piedāvās daudz plašāku ziņu un informatīvo raidījumu programmu, turklāt raidījums “TV3 ziņas” tiks rādītas citā laikā.

Programmā ietilps gan rīta raidījums “900 sekundes”, gan raidījums “Bez tabu”, gan arī vakara ziņas, ietverot sporta un laika ziņas, kā arī informatīvais raidījums “Degpunktā”. Kanāla saturā būs arī jaunums – “TV3 Ziņas īsumā”, kurās skatītājus vēl pirms detalizētākām ziņām, kas gaidāmas vakarā, īsi informēs par dienas svarīgākajiem notikumiem. Jaunā ziņu un informatīvo raidījumu komanda ir izveidota, apvienojot TV3 un LNT ziņu dienestu profesionāļus.

Darbdienās plkst.6 kanālā TV3 būs skatāms rīta raidījums “900 sekundes”. Tajā skatītājus ik darbdienas rītu uzrunās raidījuma moderatori Kristīne Garklāva, Arta Skuja un Tālis Eipurs, savukārt gan moderatoru, gan žurnālistu pienākumus pildīs Ivo Jurkāns un Ģirts Krastiņš. Par aktualitātēm sportā rīta stundā pastāstīs Toms Prāmnieks un Kaspars Dvinskis, bet par gaidāmo laiku informēs moderatori Māris Grigalis un Mārtiņš Spuris. Rīta raidījumu “900 sekundes” producēs līdzšinējā raidījuma producente Diāna Vīlipa-Folka un bijusī LNT ziņu producente Ilze Aginta.

No šodienas raidlaiku mainīs raidījums “Bez tabu”. Ja patlaban tas skatītājiem ir pieejams darbdienās plkst.19.35, tad no 6.janvāra raidījuma vadītāji – Agnese Drunka, Evelīna Strazdiņa, Egons Reiters un Juris Šteinbergs – skatītājus uzrunās plkst.19.10.

Ik vakaru kanāls TV3 skatītājiem piedāvās jaunās komandas veidotās “TV3 ziņas”, kurās par dienas svarīgākajiem notikumiem un aktualitātēm turpinās informēt moderatori Arnis Krauze, Kristīne Anže un Edijs Bošs. No 6.janvāra “TV3 ziņām” tiks mainīts raidlaiks – no pirmdienas līdz sestdienai tās būs skatāmas plkst.20, bet svētdienās plkst.19. Ziņas producēs līdzšinējais “TV3 ziņu” producents Alvils Vīksne un bijušais LNT ziņu producents Valdis Francis.

Tāpat no šodienas TV3 piedāvās jaunumu – raidījumu “TV3 ziņas īsumā”. Tas būs skatāms ik darbdienu plkst.18. Raidījumā moderatori īsi iezīmēs būtiskākos dienas notikumus, par kuriem plašāk informēs ziņās plkst.20.

Darbdienās un sestdienās īsi pēc plkst.20.30 TV3 ēterā būs skatāmas arī sporta ziņas, kurām sekos laika ziņas. Kādiem laikapstākļiem sagatavoties, darba dienās skatītājiem pastāstīs Raitis Zapackis un Kristaps Tālbergs, bet sestdienās par gaidāmo laiku informēs Ilona Skorobogatova.

Vēl darbdienu vakaros plkst.20.40 TV3 būs vērojams arī informatīvais raidījums “Degpunktā”. Tajā par notikumiem informēs moderatori Diāna Eisaka un Kristaps Rūķītis. Raidījumu producēs līdzšinējais producents Agris Blumfelds.

Kanāls LNT, kā arī “Kanāls 2” turpinās darbību saskaņā ar spēkā esošajām licencēm, līdz brīdim, kad tiks izsniegtas jaunās licences. Jau no 2020.gada 1.janvāra kanāls LNT, kas pēc jaunās licences saņemšanas mainīs zīmola nosaukumu uz “TV3 Life”, piedāvās gan jaunu vizuālo identitāti, gan plašu programmu izklaidei, iedvesmai un atpūtai – pasaulē atzītus seriālus, raidījums, realitātes šovus un filmas.

Jau ziņoja, ka no decembra sākuma kanālā LNT tiek pārraidīti TV3 veidoti ziņu un informatīvie raidījumi, daļēji spēkā stājoties uzņēmumā sāktajai televīzijas kanālu reformai.

Mediju grupa “All Media Baltics” no decembra Baltijā strādā ar TV3 zīmolu, savukārt kanāls LNT vairs neturpina darbu esošajā formā. Kompānijā tiks paplašināts kanāla TV3 piedāvāto ziņu apmērs, pārnesot lielāko daļu no LNT ziņu dienesta radītā satura. Mediju grupa veido arī vienotu ziņu dienestu.

Jau ziņots, ka 2017.gada 18.oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums “Providence Equity Partners” iegādājās Zviedrijas mediju grupas “MTG” biznesu Baltijā. 

Autors: nozare.lv

06.01.2020.

Kurā Latvijas pilsētā bija dārgākais Jaungada salūts?

Starp deviņām lielākajām Latvijas pilsētām visvairāk līdzekļu Jaungada salūtam tērējusi Ventspils, bet vismazāk – Rēzekne.

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, dārgākā uguņošana bijusi Ventspilī, kur tā izmaksāja 22 919 eiro. Tur salūtu nodrošināja SIA “International Fireworks Design”.

Rēzeknē uguņošanu gadu mijā nodrošināja SIA “MarkKli” un līguma summa bija 3000 eiro. Pašvaldības pārstāvis Kārlis Pozņakovs pauda, ka šogad pilsētā plānots atteikties no salūta pilsētas svētkos, taču paredzēts salūts 18.novembrī un 31.decembrī.

Galvaspilsētas gadu mijas salūts šogad izmaksāja 17 600 eiro un to nodrošināja SIA “International Fireworks Design”. 

Kopumā Jaungada svinību pasākums 11.novembra krastmalā Rīgas domei izmaksāja 126 465 eiro un šajā summā ietvertas tādas izmaksas kā mākslinieku atlīdzība, autoratlīdzība par mūzikas publisko izpildījumu, tehniskais nodrošinājums, drošības dienestu darba nodrošinājums, satiksmes organizācija un ceļa zīmju izvietošana, kā arī citi izdevumi.

Daļa no aptaujātajām vietvarām atzina, ka nākotnē varētu izvērtēt iespēju no salūtiem atteikties vispār. Piemēram, Valmieras pilsētas domes pārstāve Liene Pinne pastāstīja, ka šogad svētku salūtu pilsētas centrā izmaksāja 8000 eiro.

Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju interesi, pašvaldība 2020.gadā vērtēs iespējas atteikties no svētku salūtiem gan pilsētas svētkos, gan Jaunajā gadā.

“Tiks rosināta diskusija pašvaldības domē, kā arī ikgadējā iedzīvotāju aptaujā tiks ietverti attiecīgi jautājumi visaptveroša viedokļa izzināšanai. Iedzīvotāju aptauju pašvaldība plāno izsludināt 2020.gada sākumā, to publicējot pašvaldības informatīvajā izdevumā “Valmiera”, kā arī pašvaldības mājaslapā “www.valmiera.lv”,” sacīja Pinne, norādot, ka jau vairākus gadus pašvaldība ir atteikusies no svētku salūta valsts svētkos novembrī.

Tikmēr Jēkabpilī Jaungada uguņošanu nodrošināja SIA “Piroteks Balt”, un pašvaldībai tā izmaksāja 3599 eiro.

Domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (GKML) aģentūrai LETA sacīja, ka iedzīvotāju viedokļi par salūtu svētkos ir ļoti dažādi, taču pašvaldība viennozīmīgi esot atvērta diskusijai par to, vai ir nepieciešams salūts. Viņš uzsvēra, ka diskusijā jāiesaista un jājautā iedzīvotāju viedoklis.

Savukārt gadu mijas pasākums, kas notika Kauguros, Jūrmalā, kopumā pašvaldībai izmaksāja 15 592 eiro, no kuriem uguņošanas izmaksas bija 5993 eiro. Jūrmalā salūtu nodrošināja SIA “Faville”.

Tikmēr Liepājas kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns pastāstīja, jautājums par atteikšanos no uguņošanas Liepājas pašvaldības darba kārtībā šobrīd nav. “Ja mēs no tās atteiktos lielos pasākumos, kuros vēlamies sniegt liepājniekiem svētku sajūtu, adekvātas alternatīvas uguņošanai nozīmētu ļoti lielu izmaksu pieaugumu,” sprieda Lazdāns.

Pēc viņa teiktā, balsojumā par iespējamo atteikšanos no svētku uguņošanas piedalījās vairāk nekā 10 000 liepājnieku, taču iedzīvotāju viedoklis nebija viennozīmīgs un dalījās aptuveni uz pusēm.

“No diskusijām bija noprotams, ka cilvēks nobalso pret, domājot, ka salūta vietā varētu būt lāzeršovs. Aptaujas rezultāti varētu atšķirties, ja cilvēki tobrīd saprastu, ka lāzeršovs no pilsētas budžeta izmaksātu piecreiz vairāk un spēcīga vēja gadījumā tāpat var nenotikt,” sacīja Lazdāns, norādot, ka gadumijas uguņošanas budžets Liepājā ir aptuveni 12 000 eiro, bet lāzeršovs maksātu vismaz 50 000 līdz 60 000 eiro.

“Ja kāds uzņēmējs varētu piedāvāt ļoti labu alternatīvu, kas ir absolūti zaļa un videi pilnībā draudzīga, mēs esam atvērti piedāvājumiem un variantiem. Neesam iestājušies pozā, ka uguņosim, lai vai kas. Taču šobrīd nav īsti racionāla pamatojuma atteikties,” pauda pašvaldībā.

Jelgavā salūtu organizēja SIA “Cope priekam” par 4235 eiro, bet Daugavpilī – SIA “International Fireworks Design” par 9999 eiro.

Daugavpilī iespēja nākotnē atteikties no uguņošanas gadu mijā uz doto pagaidām nav detalizēti izskatīta un apspriesta. 

Autors: nozare.lv

05.01.2020.

Kima Kardašjana paziņojusi, ka vēlas piekto bērniņu!

Realitātes šovu zvaigzne un Instagram dīva Kima Kardašjana paziņojusi, ka viņa ir un viņas mīļotais Kanje Vests vēlas vēl lielāku ģimeni.

Pāris ir izlēmis izmantot surogātmātes pakalpojumus jau trešo reizi, jo pēc otrās Kimas grūtniecības atklājās, ka viņas dzīvībai dzemdības ir bīstamas.

“Kanje ļoti vēloties vēl vienu bērnu un bieži par to runā. Viņš vēlas nekavējoties uzsākt nepieciešamo bērniņa ieņemšanas procedūru,” – teicis kāds tuvs pāra draugs.

Divus bērnus Kima pasaulē laida pati, bet vēl divi mazuļi piedzima ar surogātmātes palīdzību.

Kima agrāk šaubijās, ka vēlas izmantot surogātmātes palīdzību, jo baidijās, ka atvases, kuras dzemdējusi pati, viņa mīlēs vairāk. Tagad Kima ir sapratusi, ka viņas mātes mīlestība nemainās, ja bērniņu iznēsā surogātmāte.

Nesen sabiedrību pāršalca jauna šokējoša ziņa, ka reperis Kanje Vests esot cietis no seksuālās atkarības, ar ko cīnās vēl aizvien…

Foto

https://www.instagram.com/p/B6inA8GAJHa/

https://www.instagram.com/p/B6wP74rAb6T/

https://www.instagram.com/p/B6nxnRXATPX/

Autors: Dieviete.lv

Jauns gads, jauns es? (+VIDEO)

Par to, ko jaunieši apņemas Jaunajā gadā, motivāciju, panākumiem, neveiksmēm, kļūdām un atpūtu diskutējam kopā ar fitnesa treneri Paulu Freimani, politiķi Beātu Jonīti un jauno kino režisoru Emīlu Alpu.

Paula Freimane: “Tā ir taisnība, janvārī sporta zāles ir pilnas, bet februārī atkal ir tukšums. Esmu novērojusi to, ka cilvēkiem zūd motivācija tāpēc, ka visi grib redzēt rezultātu jau vakar, taču to tik ātri nav iespējams ieraudzīt.”

Beāta Jonīte: “Mēs dzīvojam vietā, kur mums ir iespēja būt lielai zivij mazā dīķī, tieši tāpēc Latvija ir brīnišķīga valsts, kurā attīstīties.”

Emīls Alps: “Ir jāmāk kļūdīties un arī, lai cik tas klišejisi neizklausītos, tikai no savām kļūdām var tā pa īstam mācīties.”

Video

Autors: Latvijas Radio 5/Dieviete.lv

Par 2020.gada putnu izraudzīts zivju dzenītis (+VIDEO)

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2020.gada putnu izvēlējusies zivju dzenīti, informēja organizācijas pārstāve Kitija Balcare.

Zivju dzenītis izraudzīts šim titulam, jo līdz šim par to un citām upēs mītošajām putnu sugām ir pārāk maz informācijas. Ikviens ir aicināts pētīt upes, portālā “Dabasdati.lv” reģistrējot gan zivju dzenīša, gan citu putnu novērojumus, norāda biedrībā.

LOB pārstāve pavēstīja, ka šogad tiek sākts arī darbs pie jauna Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta. 

“Mūsu rīcībā esošās ziņas par šo sugu ir trūcīgas, jo to specifiskā dzīvesveida (saistības ar upēm) dēļ neietver esošās uzskaišu programmas. Tas attiecas arī uz citām upju putnu sugām,” skaidro Balcere.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka 2020.gadā savu 30.jubileju atzīmēs Latvijas Dabas fonds, kura simbols ir zivju dzenītis.

Zivju dzenītis pārtiek no nelielām zivtiņām, kuras noķer pikējot ūdenī. Savu ligzdu tas veido krastu atsegumos izraktās alās. Par alas piederību zivju dzenītim var droši pateikt ar ožas palīdzību – tai ir izteikta zivju smaka, pavēstīja Balcere.

LOB pārstāve informēja, ka Latvijā zivju dzenītis ir sastopams visu gadu. Krastu atsegumos alās ligzdo vēl divas putnu sugas – kolonijās ligzdojošā krastu čurkste un retais bišu dzenis. Atšķirībā no zivju dzenīša, abas šīs sugas pārtiek no kukaiņiem un savas ligzdu alas var veidot arī nesaistīti ar ūdeņiem.

Īpaša vērtība gan zivju dzenīšu novērojumu reģistrēšanā, gan Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta veidošanā būs ekspedīciju organizēšana pa upēm, kuras pieteikt ir aicināts ikviens interesents. Biedrībā akcentē, ka šī ir “lieliska iespēja” laivošanas entuziastiem apvienošanas kārtā iegūt vērtīgus datus par upju putniem. 

Ornitologi vērš uzmanību, ka upēs samērā bieži sastopami arī lielā gaura, gaigala, meža pīle, upes tilbīte un citi putni. Par saviem novērojumiem gan šādās ekspedīcijās, gan ārpus tām, ikviens aicināts ziņot portālā “Dabasdati.lv” vai ierakstot putnu balsis, ziņot uz e-pastu “putni@lob.lv”.

Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 25.reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018) un mežirbe (2019).

Video

Autors: nozare.lv

Turpinās labdarības projekts “Palīdzi bērniem uzvarēt!” (+FOTO)

Sporta nodarbības uzlabo pašsajūtu, veselību, ir labākais veids, kā atrast draugus un pašapliecināties – tas noteikti attiecināms arī uz bērniem ar īpašām vajadzībām. Lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju informētības līmenis par parasporta nodarbību pieejamību bērniem, t/c Domina Shopping veica aptauju,* kurā atklājās, ka 70% iedzīvotāju ir informēti, ka bērniem ar īpašām vajadzībām ir pieejamas parasporta nodarbības, tomēr lielākajai daļai (51%) šīs zināšanas ir ļoti virspusējas. Kamēr ģimenēs, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, vien 8% norādījuši, ka bērns šīs nodarbības tiešām arī apmeklē.

30% aptaujāto norāda, ka zina kādu bērnu ar īpašām vajadzībām. No tiem – 9% gadījumu bērns ar īpašām vajadzībām ir pašu ģimenē, bet 21% – paziņu lokā. Ģimenēs, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, 58% respondentu ir padziļināta informācija par parasporta nodarbību pieejamību, bet vēl 23% ir dzirdējuši par šādu nodarbību esamību, tādējādi kopējā informētība par parasporta nodarbību pieejamību sasniedz 81%. 

Galerija

Neraugoties uz tik augstu parasporta nodarbību atpazīstamību, tikai 8% vecāku, kuru ģimenēs aug bērni un jaunieši ar īpašam vajadzībām, norādījuši, ka viņu bērns apmeklē parasporta nodarbības. Vēl 17% respondentu ir informēti, ka parasporta nodarbības apmeklē viņu paziņu bērni. 

Kā galvenie iemesli parasporta nodarbību neapmeklēšanai no vecāku puses 26% gadījumu minēta nespēja izvadāt bērnu uz nodarbībām. Savukārt 17% respondentu norāda uz detalizētas informācijas trūkumu par konkrētām nodarbībām. Vecāki, kuru bērni jau apmeklē parasporta nodarbības, atzīst, ka tās ir ļoti vērtīgas un progress ir ievērojams. Viņi uzsver, ka galvenais ir bērnu uz nodarbībām aizvest – laika gaitā bērns pats izvēlēsies piemērotāko un tīkamāko parasporta veidu. 

Parasporta nodarbības ne tikai dod iespēju iepazīst kustību prieku un sajust saldo uzvaras garšu, bet arī iegūt jaunus draugus un apzināties, ka sportot un izklaidēties var visi. Diāna, kuru pirms diviem gadiem uz ratiņtenisa nodarbībām pamudināja doties mamma, ir gandarīta par saviem sasniegumiem un uzskata, ka ikvienam jāizmēģina dažādi parasporta veidi. Viņa ir pārliecināta, ka kāds no parasporta veidiem aizraus un kļūs par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Savukārt Ailīna, kura nodarbojas ar karatē, atzīst, ka tas veicina patstāvību, disciplīnu un personīgos sasniegumus. 

Pērn t/c Domina Shopping uzsāka unikālu ilgtermiņa sadarbību ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienību “Palīdzi bērniem uzvarēt!”, aicinot Klienta kartē uzkrātos punktus ziedot parasporta nodarbību nodrošināšanai. Pirmajā labdarības projekta posmā t/c Domina Shopping lojālie klienti saziedoja gandrīz 1500 eiro. Ar šī ziedojuma palīdzību bērniem tika nodrošinātas parasporta nodarbības Olimpiskajā centrā vesela gada garumā! Turpinot iesākto projektu, visu janvāra mēnesī Klienta kartē uzkrātos lojalitātes punktus var ziedot t/c Domina Shopping informācijas centrā vai mājaslapā. 

 “Esam gandarīti par sadarbību ar Latvijas Paralimpisko komiteju un Bērnu un jauniešu parasporta apvienību, jo labdarība vienmēr ir bijis svarīgs t/c Domina Shopping aktivitāšu virziens. Attīstot šo labdarības projektu, analizējam aktuālāko ziedojuma mērķi un, domājams, ziedojums šoreiz būs pietiekami apjomīgs, lai bērniem nodrošinātu gan telpas, gan piekļuvi parasporta nodarbībām. Dominas Klientu karte ieguvusi stabilu pievienoto vērtību, dodot iespēju ikvienam mūsu klientam darīt labus darbus un uzkrātos punktus ziedot bērnu un jauniešu parasporta nodarbību nodrošināšanai,” uzsver Dina Bunce, t/c Domina Shopping direktore. 

“Nonākot paralimpiešu vidē, sapratu, cik daudz var izdarīt cilvēki ar kustību traucējumiem. To arī vēlos parādīt bērniem un attīstīt viņos kustību un dzīves prieku caur parasporta nodarbībām. Sadarbība ar t/c Domina Shopping paver iespēju uzrunāt plašāku auditoriju, lai arvien vairāk bērnu, jauniešu ar īpašām vajadzībām un viņu vecāku uzzinātu par iespēju apmeklēt parasporta nodarbības, iegūt jaunus draugus un sasniegt izvirzītos mērķus sportojot. Novērtējam ziedojumus un atbalstu, lai šīs nodarbības varētu notikt. Bērni ir priecīgi par iespēju sportot un draudzēties,” uzsver Bērnu un jauniešu parasporta apvienības prezidente Natālija Novikova.

T/c Domina Shopping sadarbībā ar Bērnu un jauniešu parasporta apvienību aicina ziedot Klienta kartē uzkrātos punktus šo nodarbību nodrošināšanai.

Kā palīdzēt?

Labdarības kampaņā var piedalīties ikviens t/c Domina Shopping Klienta kartes īpašnieks, ziedojot uzkrātos punktus bērnu parasporta atbalstam. Ikreiz iepērkoties kādā no 170 Dominas veikaliem un uzrādot Klienta karti, var saņemt atlaides, kā arī veidot Klienta kartē uzkrājumu 1% no katra pirkuma summas. Divas reizes gadā – janvārī un jūlijā – ir iespēja uzkrātos punktus iemainīt pret Dominas dāvanu kartēm vai ziedot uzkrātos punktus labdarībai. Ziedojot katrs punkts pārvēršas naudā: 1 punkts = 1 EUR. Ikvienam klientam ir izvēle – Klienta kartē uzkrātos punktus mainīt pret t/c Domina Shopping dāvanu karti vai ziedot tos labdarībai.

T/c “Domina Shopping” 2019. gada decembrī veiktajā Snapshot iedzīvotāju aptaujā piedalījās 725 respondenti  – Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.  

Autors: T/c “Domina Shopping”

03.01.2020.

Megana Mārkla ar jauku video pārsteigusi karaliskās ģimenes fanus (+VIDEO)

Megana Mārkla un princis Harijs jauno gadu pavadījuši Kanādā (Vankūverā) kopā ar savu mazo dēliņu Ārčiju un Meganas mammu Doriju.

Lai arī ne Megana, ne Harijs gada nogales nebija kopā a britu karalisko ģimeni, Megana nolēma iepriecināt fanus ar aizkustinošu Instagram video.

Video redzami dažādi momenti no 2019. gada, piemēram, pirmajā fotogrāfijā iemūžināts princis Harijs ar dēliņu Ārčiju uz rokām, šīs fotogrāfijas autore ir Megana pati. Daži fani ir pamanījuši interesantu faktu – video rullītī ir arī kadrs, kurā Megana redzama kopā ar Kembridžas hercogieni Keitu Midltoni. Tas varētu liecināt, ka Meganas un Keitas strīdi ir tikai “vecas baumas”, šajā video redzamas arī fotogrāfijas ar Anglijas karalieni Elizabeti II

“Šis ir 2019.gada apskats. Vēlam visiem laimīgu Jauno gadu un pateicamies par jūsu atbalstu!” – tā teikts pie video rullīša.

Video

https://www.instagram.com/p/B6v_KOtJinF/

Foto

https://www.instagram.com/p/B6wIHDznGse/

Autors: Dieviete.lv

Lelde un Aivis Ceriņi kļuvuši par vecākiem!

TV žurnālisti Aivis Ceriņš un Lelde Ceriņa pavisam nesen sagaidījuši savu pirmo bērniņu! Ar ģimenes foto savā Instagram dalījies Aivis Ceriņš.

Vecgada vakarā, 31.decembrī Aivis un Lelde publicēja savu jauno ģimenes fotogrāfiju, kurā redzami kopā ar jaundzimušo meitiņu. Ģimene savu meitiņu nosaukuši Adeli, Adele nākusi pasaulē 29.decembrī.

Aivis Ceriņš pie fotogrāfijas pierakstījis: “Mīļo meitiņ, mēs dodamies mājās! Mūsu skaistākais Visums un ciešākais acuraugs – Adele Ceriņa!”.

Apsveicam ar jauko notikumu!

Foto

https://www.instagram.com/p/B6vk2PlJBor/

https://www.instagram.com/p/B6doebrJ6Hz/

Autors: Dieviete.lv

Valsts prezidents iedzīvotājus mudina sapņot, bet darīt to gudri (+VIDEO)

Latvijas iedzīvotājiem nevajag bīties sapņot, bet to vajag darīt gudri, lai būtu iespējams virzīties uz sapņu piepildījumu un tas dotu labumu visai sabiedrībai, Jaungada uzrunā iedzīvotājiem mudināja Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidenta skatījumā, sapņi, kuros “ieceram savu un mūsu Latvijas nākotni”, dzīvo cerībās. Sapņi spēj saredzēt to, kā vēl nav, un iezīmēt jābūtību, kurp tiekties.

Levits aicināja sapņot gudri, lai varētu atbildēt uz 21.gadsimta lielajiem jautājumiem, piemēram, piedāvājot jaunu ekonomikas modeli, kur “pietiekamība būtu kā vērtība, nevis dzīšanās pēc patēriņa”. “Tas nozīmē jaunu uzvedību patēriņā, citu attieksmi sociālā laukā, jaunus ikdienas paradumus gan katram no mums personīgi, gan valstīm un citiem globālajiem spēlētājiem. To pieprasa solidaritāte ar veselo saprātu, ar mūsu veselību, ar paaudzēm, kas nāks pēc mums, un ar visu dzīvo dabu,” sacīja prezidents.

Prezidents atzīmēja, ka “mēs priecājamies par tehnoloģiju attīstību”, tomēr ir jāvēršas arī pret šīs attīstības blakusefektiem un manipulācijām, “kas apdraud cilvēka privātumu un brīvo gribu”. “Mēs, latvieši, attīstītas un stabilas valsts pārstāvji, esam vienlīdz atbildīgi meklēt, un esam arī vienlīdz spējīgi atrast nepieciešamos risinājumus,” sacīja Levits, “sapņiem vienmēr ir jābūt lielākiem, nekā viens cilvēks tos spētu īstenot. Tāpēc būsim draudzīgi pret līdzcilvēku sapņiem, jo kāds no tiem var ļoti noderēt nākotnē.”

Levits vēlēja Latvijas iedzīvotājiem ticību saviem spēkiem, spējai sasniegt mērķus un īstenot savus sapņus. “Es vēlu mums visiem kopā vairāk pašapziņas, domājot par savu valsti. Ne lepnību, bet to nepieciešamo pašapziņu, ar kuru droši ieiet nākamajā desmitgadē,” teica Valsts prezidents.

Politiķis aicināja novērtēt to, ko trijās desmitgadēs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izdevies sasniegt, uzsverot, ka Latvija ir pasaules attīstīto valstu pulkā. “Mūsu zinātnieki un mākslinieki pašsaprotami un augstvērtīgi darbojas pasaules līmenī, mūsu uzņēmēji nebaidās no starptautiskas konkurences. Ticība saviem spēkiem ir nepieciešama, turpinot uzlabot savu valsti,” sacīja prezidents.

Prezidents novēlēja iedzīvotājiem pārliecību, kas nozīmē arī rīcību, lai vienu pēc otras risinātu problēmas, nevis nolaistu rokas to priekšā. Levits norādīja, ka katrs var kļūdīties, – to vajagot vienkārši atzīt un doties tālāk.

Valsts pirmā amatpersona aicināja uzturēt atvērtu demokrātisku diskusiju, lai vienotos par visiem labāko risinājumu. “Ir nepieciešama pārliecība un gatavība rīkoties, lai augstā nevienlīdzība nedalītu cilvēkus veiksminiekos un atstumtajos. Lai mēs pieņemtu saprātīgus lēmumus un atbildētu par to sekām. Lai nedotu tukšus solījumus,” teica prezidents.

Prezidents novēlēja, lai pārliecība par savu gribu un spējām pavada Latvijas iedzīvotājus 21.gadsimta trešajā desmitgadē, uzlabojot valsti un “iekārtojot to tā, lai tā būtu mājīga mums visiem”.

“Es vēlu mums cerību, ticību, pārliecību un pāri visam – mīlestību. Lai tā apņem mūsu tuvos cilvēkus, mūs visus Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, mūsu mīļajā Latvijā. Lai tā apņem visus latviešus plašajā pasaulē,” sacīja prezidents, piebilstot, ka par spīti it visam “Latvija ir un būs sekmīga, Latvija ir un būs jaudīga, Latvija ir un būs valsts ar lieliskiem cilvēkiem”.

Video

 

Autors: nozare.lv/Dieviete.lv

Janvāra pirmajā pusē barga sala Latvijā joprojām nebūs!

Tuvākajās divās nedēļās sinoptiskā situācija Eiropā būtiski nemainīsies, Latvijā kopumā gaidāms nedaudz vēsāks laiks nekā decembrī, prognozē sinoptiķi.

Eiropas ziemeļos saglabāsies zems atmosfēras spiediens, cikloni nāks viens pēc otra, atnesot nokrišņus un stiprus vējus. Dienvideiropā un nereti arī plašākā teritorijā dominēs augsta spiediena apgabals, kas daudzviet nodrošinās sausu un saulainu laiku.

Šādos apstākļos Latvijā nav iespējams bargs sals. Tuvojoties kārtējam ciklonam, ar brāzmainu vēju ienāks siltāks gaiss, bet, tam aizejot, kļūs vēsāks un piesals. Brīžiem līs un snigs, sniega sega visvairāk iespējama valsts austrumu daļā.

Iespējami arī vairāku dienu periodi anticiklona ietekmē, šādā gadījumā vismaz valsts austrumu, dienvidaustrumu daļā gaidāms ilgāks un lielāks sals.

Gaisa temperatūra visbiežāk būs starp +5 un -5 grādiem. Pašreizējās prognozes neparedz, ka tā varētu pakāpties augstāk par +8 grādiem. Sala periodos, it īpaši, ja zemi klās sniegs, izklīdīs mākoņi un pierims vējš, gaisa temperatūra vietām noslīdēs zem -5 grādiem un, iespējams, īslaicīgi arī zem -10 grādiem.

Autors: nozare.lv

02.01.2020.

Sabdarības akcijā “Dāvini ziedojot!” saziedoti 7736 eiro audžuģimenēs dzīvojošo bērnu atbalstam

No 2019. gada 6.decembra līdz 24. decembrim, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai sadarbojoties ar tirdzniecības centru Alfa, labdarības akcijā audžuģimenēs augošo bērnu atbalstam saziedoti 7736.40 eiro. 

Ziedojumu akcija “Dāvini ziedojot!” norisinājās tirdzniecības centrā Alfa Ziemassvētku gaidīšanas laikā deviņpadsmit dienu garumā. Īpaši iekārtotā stendā Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas pārstāvji apmeklētājus iepazīstināja ar iespējām atbalstīt audžuģimenēs augošos bērnus, kā arī piedāvāja veikt ziedojumu, pretī iegūstot “Labo nodomu šokolādi”, ar ko svētkos iepriecināt savus tuviniekus. 

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja: “Esam ļoti pateicīgi ikvienam t/c Alfa apmeklētājam, kas akcijas “Dāvini ziedojot!” laikā izvēlējās saviem draugiem un tuviniekiem dāvanu ar īpašu vērību un ziedoja līdzekļus SOS ģimenēs un audžuģimenēs augošo bērnu atbalstam. Visi saziedotie līdzekļi nākamajā gadā tiks izmantoti, lai nodrošinātu bērniem profesionālu psiholoģisko atbalstu – psihologa konsultācijas un nepieciešamās terapijas. Ir jauki, ka tik daudz cilvēku izvēlējās iepriecināt savus tuviniekus ar šādu, īpašu dāvanu, vienlaikus nākot palīgā SOS bērnu ciematu atbalstītajās ģimenēs augošajiem bērniem.”

SOS bērnu ciematu atbalstītajās audžuģimenēs dzīvo vairāk nekā tūkstoš divsimt bērnu. Zinot to, cik ļoti viņiem nepieciešama sirds mīlestība un atbalsts ikdienā, tirdzniecības centrs Alfa jau otro gadu kopā ar Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju rīko ziedojumu akciju, ikvienam piedāvājot iespēju veicināt audžuģimenēs dzīvojošo bērniņu izaugsmi un labsajūtu.

 “Darot labu citiem, mēs iepriecinām savējos – tāda ir akcijas “Dāvini ziedojot!” būtība, un mēs pārliecinājāmies, ka līdzcilvēkus šāda dāvanas izvēle ir uzrunājusi arī šogad. Īpaši veidoto “Labo nodomu šokolādi” saņēma 376 labdari, savukārt akcijas laikā neizlietotās šokolādes mēs dāvināsim pašiem asociācijas pārraudzībā esošajiem bērniņiem. Sirsnīgs paldies visiem, kas pievienojās akcijā ar savu ziedojumu, jo kopā mēs varam daudz vairāk!”  atzīst t/c Alfa vadītāja Liene Apine.  

Labdarības akcijas tēmturis sociālajos tīklos: #dāviniziedojot

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Latvijas SOS Bērnu ciemats/Tirdzniecības centrs Alfa

31.12.2019.

Vecgada ballītē doma laukumā dīdžejos Toms Grēviņš

Otrdien 31. decembrī plkst. 20.00 Doma laukumā notiks Vecgada vakara pasākums. Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa apmeklētājus iesildīs grupa “Eddie Dove band”, taču plkst. 22.00 sāksies dīdžeja Toma Grēviņa vadītās Vecgada ballīte, kas notiks līdz pat 2.00 Jaungada naktī.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā par svinīgu atmosfēru rūpēsies arī amatnieki un tirgotāji – tur būs dejas, varēs piedalīties laimes liešanā, notiks nākotnes zīlēšana un citas tradicionālās Vecgada aktivitātes lieliem un maziem.

Dīdžejs Toms Grēviņš no 17. līdz 23. decembrim piedalījās Latvijas Radio 5 labdarības maratonā “Dod Pieci!”, kur īpašajā stikla studijā Doma laukumā noritēja 152,5 stundas tiešraides. Maratonā šogad izdevās saziedot 438 197 eiro, kuri nodrošinās pilnvērtīgu uzturu neārstējami slimajiem cilvēkiem, kuri vairs nevar paēst paši, kā arī citu paliatīvās aprūpes atbalsta terapiju.

“Eddie Dove band” raksturo enerģija, draudzīga un pozitīva attieksme, kā arī muzikāla daudzveidība. Mūziķi izpilda labākos Rock’n Roll skaņdarbus, pievienojot tiem ārzemju un latviešu estrādes mūzikas hitus.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš notiks vēl līdz 8. janvārim, seko līdzi jaunumiem http://www.vzt.lv

 

Vecrīgas Ziemassvetku tirdziņa darba laiks:

Darba dienās: 10.00–20.00

Piektdienās un sestdienās: 10.00–22.00

Svētdienās: 10.00–20.00

Jaungada naktī: 10.00–2.30

 

Autors: Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš

30.12.2019.

Krievijas dīvai Ļerai Kudrjavcevai pārplīsuši krūts implanti (+FOTO)

Krievijas televīzijas dīva Ļera Kudrjavceva decembra izskaņā saskārusies ar pārplīsušu krūšu implantu un tā radītajām sekām. Ļera savā Instagram profilā ir publicējusi izņemto implantu fotogrāfijas.

Ļera paziņojusi, ka viņai nav tiesību, kādu censties atrunāt no krūšu palielināšanas, bet viss ko viņa vēlas, lai jaunas sievietes neatkārto viņas pieļautās kļūdas. ”Neeksistē mūžu garantija ne jaunajiem, ne vecajiem implantiem! Implantus būs jāmaina jebkurā gadījumā un nevar arī aizmirst par krūšu implantu slimībām.

Pirms šī traģiskā notikuma viņai nekas nav sāpējis vai sapampis, Ļerai tikai mainījusies viena krūts forma. Ultrasonogrāfija ir parādījusi šķidruma uzkrāšanos, bet nav uzrādījusi plīsumu. Tā kā implantā nav ūdens, bet gan gela putra ārstiem to visu nācās tīrīt četras stundas.

Piecpadsmit gadus slavenības ķermenis, cīnījies ar šo svešķermeni, tāpēc viņa visu laiku, jutusi hronisku nogurumu… Ļera iesaka neaizmirst, ka krūšu palielināšana ir vien bizness, viņa aicina sievietes uzmanīgi sekot līdzi implantu stāvoklim un sargāt savu veselību.

Foto

View this post on Instagram

Зрелище конечно неприятное , но решила все же показать вам эту « чудесную» картинку , не для запугивания ради , а для понимания так сказать « катастрофы» . Хочу сказать всем огромное спасибо за поддержку и понимание ????????.Понемногу прихожу в себя и готова ответить девочкам на вопросы .Сразу скажу, что не имею права отговаривать вас от каких либо решений , просто не повторяйте моей ошибки и очень внимательно следите за состоянием своих имплантатов . Хочу ещё раз повторить : 1 – Не существует пожизненной гарантии ни на новые , ни на старые имплантаты . Менять придётся в любом случае . 2 Узи не информативно ???? , только МРТ с контрастом . 3. Существует болезнь « грудных имплантатов» более подробно вы можете почитать у @katia.txi и послушать истории девочек у @mammoplastika_sos ! И истории женщин всего мира @breast_implant_illness 4. Проходили исследования FDA – почитайте в интернете , будет полезно . 5. У меня ничего не болело , ничего не воспалялось , ничего не чувствовала , кроме как « поехала форма» одной груди ! Узи показывало только скопление жидкости , но не показывало разрыв . Поскольку в имплантате не вода , а каша из геля , вытекал он долго и пропитывал все ткани, которые мне и вычищали 4 часа :((( 15 лет мой иммунитет боролся с инородным телом в организме и поэтому я постоянно чувствовала « синдром хронической усталости « ;((( НО это моя история , у вас все будет отлично ????Просто будьте здоровы и проверяйтесь ! Пластическим хирургам советую не нести « пургу» , что все так безопасно , понимаю , что это бизнес , но многие молчат и у нас не принято говорить об этом ! Но сейчас думаю настало время говорить и говорить громко !!!!! ❌#explant

A post shared by KUDRYAVTSEVA LERA (@leratv) on

Autors: Dieviete.lv

Lai plāns sākt sportot neaizmirstas jau pirmajās Jaunā gada nedēļās! Speciālista padomi

“No Jaunā gada sākšu sportot un dzīvot veselīgāk!” – reti kurš no mums vismaz reizi dzīvē nav izvirzījis sev šādu apņemšanos. Taču bieži vien šie plāni tā arī paliek nerealizēti – reizēm trūkst laika, citreiz motivācijas vai rodas dažādi apstākļi, kas traucē šo ieceri vērst par realitāti. Kādēļ tā notiek? Ko ieplānojam nepareizi? Veiksmīgas sportošanas uzsākšanas padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. 

Mēs vienmēr visu plānojam uz priekšu, bet bieži vien šie plāni paliek par nepiepildītiem mērķiem un sapņiem. Kā uzsver K.Zlidnis – apņemšanās sākt sportot Jaunajā gadā nerealizējas, jo datumu nomaiņa kalendārā nav saistīta ar mūsu motivāciju uzsākt fizisko aktivitāšu treniņus. Vislabāk ir sākt tagad, nevis rīt, jo rīt atkal būs jauna rītdiena. Svarīgi ir izprast, kāpēc man ir vajadzīga kustība un ko tas manā dzīvē var mainīt. Viena no kļūdām ir jau sākumā pārlieku sarežģīt pieeju sportam un veselīgam uzturam, jo katrs treneris un uztura speciālists centīsies pievērst uzmanību tieši savai metodei, saucot to par labāko un piemērotāko. Vienmēr jāuzmanās no sarežģītām un nesaprotamām treniņu programmām un uztura plāniem, jo tie tikai sajauc galvu. Kustība ir mūsu dabiskā izpausmes forma, un tā nav jāpadara par raķešu zinātni.  

Kā sevi motivēt?  

Ir jāieklausās savā ķermenī, apzinoties, kā kustība var uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, miegu un pašsajūtu, nostiprina ķermeni un raksturu, nomierina nervu sistēmu un veicina arī darba spējas. Ir labi, ja mēs to saprotam laicīgi, jo bieži vien šī apjausma nāk vien tad, kad jau ir par vēlu. Organisms ātrāk noveco, ķermenim ir liekais svars, sākam slimot, un uzsākt sportot ir arvien grūtāk. Fizisko īpašību attīstīšana ir tieši saistīta ar mūsu personības rakstura iezīmēm, mācot mums disciplīnu, mērķtiecību un pārvarot savus kompleksus un šaubas par savām spējām, skaidro K.Zlidnis.

Kā pareizi sākt sportot, lai nezaudētu motivāciju?  

Ļoti svarīgi ir izvēlēties sev atbilstošāko sporta veidu, piemēram, grupu, individuālos vai komandu sporta veidus. Ir ieteicams konsultēties ar kādu profesionālu treneri, kurš var palīdzēt atrast atbilstošāko treniņu veidu, laiku, vietu un pieeju, jo svarīgi ir tas, lai treniņu process būtu piemērots konkrētam cilvēka dzīvesveidam un ritmam. Piemēram, sporta zāle jāizvēlas tuvu mājām vai darbam, lai ceļā uz treniņu būtu jāpavada pēc iespējas mazāk laika un šis apstāklis nelaupītu motivāciju doties uz treniņu un sportot. 

Sporta veidi Jaunā gada sākumam

Ja šis ir laiks, kad esat nolēmuši sākt sportiskāku un aktīvāku dzīvesveidu, iesākumā piemērotākie būtu vispārējās fiziskās sagatavotības nostiprinoši treniņi, pielāgojot slodzi un intensitāti savām iespējām. Atkarībā no tā, cik ilgu laiku dzīve bijusi bez sporta, jāatrod atbilstoša slodze, regularitāte un treniņa ilgums. Vislabāk apvienot zemas vai vidējas intensitātes sirds izturības un ķermeņa lielāko muskuļu grupu nostiprinošus treniņus. Tā var būt skriešana, riteņbraukšana, airēšana vai slēpošana uz atbilstoša trenažiera. Iesākumā labākie būtu grīdas tipa treniņi, kas paredzēti muguras, krūšu, plecu, kāju un vidukļa muskuļu trenēšanai un locītavu nostiprināšanai, iesaka K.Zlidnis.

Sportošanas plāns

Pašam grūti izveidot sev treniņu plānu, jo ir vajadzīgas zināšanas anatomijā, fizioloģijā, sporta metodoloģijā un psiholoģijā. Vislabāk būtu trenēties profesionāla trenera pavadībā. Tie var būt grupu vai individuālie fitnesa treniņi. Ja nav vēlēšanās doties uz sporta klubu, trenēties var arī ārā. Šobrīd ir ļoti populāri dažādi āra grupu spēka un izturības treniņi. Ja tomēr ir vēlēšanās trenēties pašam, tad iesākumā pietiktu ar trīs treniņiem nedēļā, piemēram, pirmdienās, trešdienās un piektdienās vienas stundas garumā, apvienojot lēnu skrējienu un sava ķermeņa svara spēka vingrinājumus.  

Biežāk pieļautās kļūdas

Visbiežākās kļūdas ir saistītas ar to, ka visu laiku sevi salīdzinām ar citiem un kādā brīdī ir vilšanās par to, ka neizskatāmies kā mūsu fitnesa treneri. Treniņos ir jākoncentrējas tikai uz sevi un savām spējām. Ir jāsaprot, ka veselība un prasmes ir svarīgākas par ārējo izskatu. Ir jābauda process, nevis jātiecas pēc rezultāta, ko visbiežāk sasniedzam tikai pēc vairākiem gadiem, jo šis ir ilgtermiņa process un rezultāts nav sajūtams vai redzams uzreiz. Lai nepadotos jau pēc mēneša, ir jāpieņem, ka, uzsākot treniņus, tas ir uz mūžu. Ir jāiemīl un jābauda šis process ilgtermiņā. Ārējās ķermeņa aprišu izmaiņas būs tikai patīkams bonuss uzlabotai pašsajūtai un veselībai.

Ieteikumi, uzsākot sportot 

Fiziskās aktivitātes nav jāuztver kā kaut kāda pievienota vērtība dzīvei. Tā nav “ekstra”, bet gan neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas ir tikpat svarīga kā ēšana, mazgāšanās, gulēšana, darbs un jebkas cits, kam piešķiram īpašu nozīmi savā dzīvē. Cilvēkam ir jājūtas labi, jāizskatās pievilcīgam, jābūt pārliecinātam par sevi un apmierinātam ar savu dzīvi. Ja izpaliek fiziskā labsajūta, tad arī morāli un garīgi jūtamies slikti. Protams, ne vienmēr, bet vairumā gadījumu veselā miesā patiešām ir vesels gars. Mēs nespējam pa īstam mīlēt citus, ja nemīlam paši sevi. Parūpējoties vispirms par sevi, mēs esam spējīgi vairāk dot un būt par atbalstu un iedvesmu arī tuvajiem cilvēkiem un sabiedrībai kopumā. K.Zlidnis novēl – lai spēks, izturība un mīlestība Jaunajā gadā un vienmēr! 

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka – uzsākot sportošanu un aktīvāku dzīvesveidu, to darīt mierīgi un pakāpeniski, bez pārspīlējumiem. Daudz vieglāk sevi motivēt nākamajam treniņam vai aktivitātei būs tad, ja spēsiet šo procesu izbaudīt, tādēļ pārspīlēta nomocīšanās treniņu laikā nesniegs vēlamo rezultātu, bet gan tieši pretēji.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka sportojot labai pašsajūtai, kā arī pie dažādām citām slodzēm, talkā nāks minerālvielas, piemēram, magnijs, kālijs un kalcijs, kas sportojot tiek visvairāk patērētas. Tāpat aptiekās ir pieejami speciāli kompleksi, lai atjaunotu fizioloģiskos procesus pēc treniņiem.

Kļūstot aktīvākiem un sportiskākiem, bieži vien organisms pats pasaka priekšā, ka tam vajadzīgs veselīgs uzturs – vairāk minerālvielu, vitamīnu u.c. svarīgo uztura elementu. Tomēr reizēm apjūkam lielajā piedāvājumā un dažādu pieeju klāstā, tādēļ ieteicams vismaz sākumā vērsties pie speciālista, kas palīdzes izveidot uztura plānu, kas būs piemērots tieši jūsu slodzei un organisma vajadzībām. 

Sportojiet veselīgi un esiet veseli Jaunajā 2020. gadā!

Autors: Benu Aptieka

30.12.2019.

Jūtami sarucis iedzīvotāju optimisms par savu un valsts stāvokli

Gada nogalē 19% Latvijas iedzīvotāju 2019.gadu Latvijai vērtē kā labāku nekā iepriekšējo, 16% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 60% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais, liecina pētījumu centra SKDS decembrī veiktās aptaujas dati.

Kā informēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, šie vērtējumi ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 10 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju – 29% iedzīvotāju 2018.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet tikai 10% to vērtēja kā sliktāku, kas bija mazāk nekā šī gada nogalē iegūtie 19% negatīvo vērtējumu.

Kaktiņš uzsvēra, ka kopumā 2018.gada gada nogalē tika iegūti pēdējā desmitgadē pozitīvākie aizvadītā gada vērtējumi. Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku.

Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003.gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% uzskatīja, ka tas bijis sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu valsts attīstība saņēma 2006.gadā, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu, informēja Kaktiņš.

Arī iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt nākamais gads, liecina par jūtamu optimisma sarukumu, salīdzinot ar atbildēm, kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas pagājušā gada nogalē, liecina pētījuma dati.

Domājot par nākamo gadu, iedzīvotāji ir ne tik optimistiski kā 2018.gada nogalē. Pētījumā 39% respondentu paredz, ka viņiem personīgi, bet 25% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu. Prognozējot, vai Latvijai 2020.gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, tikai 14% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 49% domā, ka tas būs tāds pats kā 2019.gads.

Salīdzinoši pagājušā gada nogalē 30% iedzīvotāju prognozēja, ka 2019.gads Latvijai būs labāks, 8% domāja, ka sliktāks, bet 48% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais 2017.gads.

Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bijusi arī 2009.gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.

Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002.gada un 2004.gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks.

Pētījumā secināts, ka līdzīgi kā citos kopš 1999.gada veiktajos mērījumos, prognozējot savu personīgo nākotni, iedzīvotāji ir krietni optimistiskāki nekā domājot par valsti. Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2020.gads, liecina, ka 39% paredz, ka nākamais gads būs labāks, tikai 7% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 36% domā, ka tas būs tāds pats kā 2019.gads.

Kaktiņš atgādināja, ka tas ir mazāks optimisms nekā pagājušā gada nogalē, kad 42% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, 4% domāja – ka sliktāks, bet 36% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2018.gads.

“Apskatot aptauju datus retrospektīvā, ir vērojams, ka līdzīgi kā jautājuma par Latvijas nākotni arī jautājumā par personīgo nākotni optimisms sarūk jau otro gadu pēc kārtas,” pauda pētījuma centra vadītājs.

Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 22% iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks.

Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā nākotnē ir raudzījušies 2004.gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.

SKDS aptauja notika no 30.novembra līdz 11.decembrim, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.

Autors: Nozare.lv

30.12.2019.

Problēmu risināšanas horoskops visām zodiaka zīmēm!

Astroloģijas vēsture ir tikpat sena kā cilvēces lielākie izgudrojumi un dižākie domātāji. Varbūt mūsu senči nemaz nebija tik dumji?

Šajā rakstā, šķiet, katrs varēs ieraudzīt sevi, jo zodiaka zīmes norāda arī uz atšķirīgu temperamentu un tātad arī citādāku veidu, kā tikt galā ar grūtībām dažādās dzīves situācijās.

Auns

Ja Aunam gadījušās nepatikšanas, viņš šo problēmu atrisinās. Jebkuru. Un uzreiz. Pats, lepni, klusējot.

Vērsis

Vērsis problēmu atrisinās. Bet pēc tam visiem izstāstīs. Visiem. Lai būtu drošs, uzrakstīs arī avīzei. Lai patiesi visi uzzinātu, ka viņš taču ir malacis.

Dvīņi

Dvīņi visā padalīsies. Vispirms centīsies savas likstas uzkraut Aunam (sk. Auns un problēmas!), bet, ja Auns dīvainā kārtā nepiekritīs, atdos tās Strēlniekam.

Vēzis

Sāks vaimanāt jau laicīgi, un, lai viņš beidzot aizvērtos, kāds cits apņemsies atrisināt viņa problēmas kopā ar Vēža puņķiem un asarām. Ja neviens to neizdarīs, Vēzis lieliski tiks galā pats. Kāda velna pēc vajadzēja īdēt, nav saprotams.

Lauva

Lauva saaicinās tuvus un tālus radus un draugus, attālus paziņas un vienkārši visus, kas atsauksies. Gaidošās publikas ielenkumā atrisinās problēmas. Paklanīsies, paņems ziedus, uzrakstīs autogrāfus un aizies.

Jaunava

Jaunava satrauksies. Īpaši, ja viņa neko tādu nav gaidījusi. Jaunava padomās. Atradīs risinājumu. Atrisinās problēmu. Izdarīs secinājumus.

Svari

Svari apsvērs un izsvērs problēmu. Un izdarīs to vēlreiz. Nonāks pie secinājuma, ka kaut kāda iemesla dēļ tā ir pārāk smaga, un nedaudz padalīsies – vai nu ar Lauvu, vai ar Aunu. Mēģinājums atdot problēmu Jaunavai izgāzīes – Jaunava risina nepatikšanas tikai pēc saraksta.

Skorpions

Skorpions paskatīsies. Jautri izsauksies: “Tas nu gan ir traki!”, un vairs par to nedomās.

Strēlnieks

Strēlnieks satrauksies. Pēc tam kļūs jautrs. Pēc tam ilgi smiesies par nepatikšanām, atcerēsies, kādas vēl problēmas viņam dzīvē gadījušās, visiem izstāstīs un aizmirsīs. Ja ķibele tomēr pati neizgaisīs, visticamāk, uzticēs kādam atrisināt – piemēram, Lauvam.

Mežāzis

Mežāzis centīsies uzreiz un uz visiem laikiem atteikties no šīm nepatikšanām, paziņojot, ka viņam tās nepatīk un viņš tās risināt negrib. 90% gadījumu tas nez kāpēc nostrādā. Ja nu tomēr ne – Mežāzis visu atrisinās lieliski. Bet noteikti – uz cita rēķina.

Ūdensvīrs

Ūdensvīrs ņemsies dižķibeli sīki un smalki pētīt. Pēc tam uzrakstīs grāmatu. Ja viņam iepriekš tā jau gadījies – saskums un dosies meklēt Dvīņus. Nepatikšanas no tām nekur nepazudīs, jo Dvīņi uzreiz sapratīs, kas par lietu, bet jautrāk vienalga kļūs.

Zivis

Atšķirībā no Vēža Zivis raud klusiņām. Tāpēc nepatikšanas tām ir mūžīgas, risina tās Zivis pašas, neviens nepalīdz, bet Zivis arī negaida.

Autors: Dieviete.lv