4 C
Rīga
ceturtdien, 5 marts, 2026
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 136

Mūžībā aizgājusi Valmieras teātra aktrise Ruta Birgere

Naktī uz sestdienu 95 gadu vecumā mūžībā aizgājusi Latvijas teātra Zelta fondā uzņemtā Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktrise, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere Ruta Birgere.

Saskaņā ar informāciju VDT mājaslapā, Birgere dzimusi 1924.gada 7.maijā Rīgā, beigusi pilsētas 2.ģimnāziju, bet par aktrisi VDT sākusi strādāt 1950.gadā. Pirms tam Birgere gadu nostrādājusi toreizējā Drāmas jeb tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Pirmā loma VDT Birgerei bijusi 1950.gada uzvedumā “Dienvidos no 38.paralēles”. Vēlāk viņa spēlējusi tādās izrādēs kā “Precības” (1951, 1970), “Mežs” (1953), “Mīla stiprāka par nāvi” (1954), “Seši mazi bundzenieki” (1955), “Maija un Paija” (1960), “Saules bērni” (1961),

 “Zaļā zeme” (1965), “Tēvocis Vaņa” (1983), “Ugunī” (1987), “Kraujēnu mantinieki” (1989), “Meldermeitiņa” (1991), “Leļļu nams” (1994), “Zelta aunāda” (1994), “Edith Piaf” (1995), “Filumena Marturano” (1995), “Anna Kareņina” (1996), “Mērnieku laiki” (1998), “Minhauzena precības”(1998), “Dzīvais mironis” (1999), “Vasaras ļaudis” (2000), “Aizbirušais avots” (2004), “Idiots” (2006), “Ķiršu dārzs” (2009), “Karalis Līrs nabagmājā” (2009), “No saldenās pudeles” (2010), “Šveiks” (2012), “Raudupiete” (2013), “Pārpratums” (2017) un citās.

Birgere filmējusies arī dažās kino lentēs, tai skaitā viņa iejutusies vecmammas lomā Renāra Vimbas filmā “Es esmu šeit”, kura 2016.gada festivālā “Lielais Kristaps” tika atzīta par gada labāko spēlfilmu. Savukārt 2016.gada 9.maijā pirmizrādi piedzīvoja par Birgeri uzņemtā Lienes Laviņas-Kalnaellas dokumentālā filma “Tev, Rūķi!”.

Par Rūķi Birgeri sauca kolēģi VDT, jo viņa vienmēr bija “klātesoša, uzmanīga, visu zinoša un saprotoša, un mazliet mistiska būtne”, atceras teātra kolektīvs. Pēc kolēģu paustā, Birgere iemiesoja “Latvijas laika” izpratni par lietu kārtību un tādiem jēdzieniem kā darbs, uzticība, gods, viņa bija nerimtīga darbā un “mainīja temperatūru un atmosfēru, parādoties uz skatuves”.

VDT mājaslapā Birgere raksturota kā “smalka, sievišķīga māksliniece, kas saviem jaunības laika tēliem piešķīra lirisku smeldzi un apvaldītu temperamentu, bet pēdējo gadu lomās burtiski kūsā no enerģijas, asprātības un viegluma, kāds raksturīgs tiem, kas zina ko vairāk gan dzīvē, gan mākslā”.

2001.gadā Birgerei pasniegta VDT balva par mūža ieguldījumu, 2009.gadā aktrisei piešķirts Triju zvaigžņu ordenis, bet 2013.gadā viņa uzņemta Latvijas teātra Zelta fondā.

Video

Foto

View this post on Instagram

Rūķim aizmiegot ???? “Kad viņa parādās, telpā mainās enerģija,” teica režisors Elmārs Seņkovs. Teātrī gandrīz katram ir iesauka: nevis palama, bet “ īstais vārds”, kas palaikam izsaka cilvēka būtību. Ruta Birgere Valmieras teātrī bija Rūķis. Vienmēr klātesoša, uzmanīga, visu zinoša un saprotoša, un mazliet mistiska būtne. Tāpat kā Oļģerts Kroders, tāpat kā Džemma Skulme Rutiņa iemiesoja “Latvijas laika” izpratni par lietu kārtību un tādiem jēdzieniem kā darbs, uzticība, gods. Nerimtīga darbā, viņa tiešām mainīja temperatūru un atmosfēru, parādoties uz skatuves. Savam teātrim uzticīga līdz nāvei, viņa prata redzēt jauno un nebaidījās no tā. Pazīt viņu bija prieks, būt viņas uzmanības un mīlestības lokā – gods un laime. Agrā sestdienas rītā Rūķis aizmiga. Saldu dusu, Rūķīt! Varbūt Tavs gars tepat vien Valmieras teātrī paliks. Informācija par atvadīšanos no mūsu mīļās Rutiņas sekos.

A post shared by Valmieras drāmas teātris (@valmieras_teatris) on

Autors: nozare.lv

Kas jāņem vērā, ja pārvadā suni sabiedriskajā transportā?

Suņa pārvadāšana sabiedriskajā transportā nav retums. Reizēm arī īss brauciens ar sabiedrisko transportu var pārvērsties īstā pārdzīvojumā gan saimniekam, gan sunim, kluba Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane stāsta par svarīgāko, lai nokļūšana galamērķī sagādātu prieku, nevis raizes.

“Ja suns ir vesels, audzināts, zina pamata komandas – “blakus”, “sēdi” vai “guli”, ir pieradis pie pilsētas burzmas un intensīvas satiksmes, šāda suņa pārvadāšana sabiedriskajā transportā, visticamāk, nesagādās problēmas nedz saimniekam, nedz citiem pasažieriem. Taču pirmais brauciens sabiedriskajā transporta radīs stresu ikvienam sunim”, stāsta Ļena Valdmane, piebilstot, ka suns savlaicīgi un pakāpeniski jāpieradina. “Atceries, ka sunim būs vajadzīgs laiks, lai pierastu pie regulāras pārvietošanās sabiedriskajā transportā. Parūpējies par suni un nodrošini tam komfortablu braucienu – ērtu kakla siksnu vai iemauktiņus, pavadu, atbilstoša izmēra uzpurni vai somu maza izmēra sunim, rekomendē kinoloģe Ļena Vladmane. 

Kā pieradināt?

Kā stāsta Rimi Mājdzīvniekiem eksperte, kucēnu var sākt pieradināt pie braukšanas sabiedriskajā transportā no 4 mēnešu vecuma, veidojot pozitīvas asociācijas ar braukšanu transportā. Līdzīgs princips attiecināms arī uz pieaugušu suni. Ir atšķirība, vai suns ar sabiedrisko transportu brauc tikai pie vetārsta, vai arī līdz suņu pastaigu laukumam, kur suns var izskrieties un izbaudīt rotaļas ar sugas brāļiem. Sabiedriskais transports – pozitīva pieredze!

“Pirms izbaudīt pirmo braucienu, kucēnam/sunim jābūt pieradinātam pie pavadas un uzpurņa vai somas (konteinera), ja tas ir maza izmēra suns. Sākumā jāpieradina mierīgi uzturēties sabiedriskā transporta tuvumā un pieturvietās. Pat ja kucēns vai suns ir apguvis komandu “blakus”, “guli” vai “sēdi”, atceries, ka stresa situācijā tas var apjukt un šo komandu neizpildīt’’, par gatavošanos pirmajam braucienam sabiedriskajā transportā stāsta kinoloģe, piebilstot, ka jābūt pacietīgam, jāņem līdzi kāds kārums un jāpaslavē suns par labu uzvedību.  

Pirmajam braucienam izvēlies īsāko maršrutu (1–2 pieturas), kā arī laiku, kad transportā ir mazāk pasažieru. Sunim jāpierod pie sabiedriskā transporta durvīm, trokšņa, kustības, bremzēšanas, paziņojumiem. Ja suns jūtas drošāk un mierīgāk vai ir paredzēts garāks brauciens,  var paņemt līdzi sedziņu, kur sunim atgulties. “Jāatceras, ka suņa vestibulārais aparāts stabilizēsies līdz 1–1,5 gadu vecumam; līdz tam laikam sunim var būt slikta dūša un pastiprināta siekalošanās braukšanas laikā. Ja esi pamanījis, ka kucēnam ir nosliece uz siekalošanos, neaizmirsti paņemt dvielīti vai salvetes. Padomā arī par laikapstākļiem. Iespējams, svelme nav labākais laiks pirmajiem ceļojumiem ar suni sabiedriskajā transportā, bet to var darīt tieši tagad – vēlā rudenī un zemas periodā”, iesaka kinoloģe Ļena Valdmane. 

Parūpējies par suņa komfortu un netraucē citiem pasažieriem!

“Ja suns ceļo somā vai speciāli paredzētajā konteinerī, novieto to klēpī vai pie krēsla. Ja suns ir liela vai vidēja izmēra, turi to īsā pavadā sev blakus. Suns nedrīkst sēdēt uz pasažieriem paredzētā krēsla, kā arī nav ieteicams vidēja izmēra suni turēt klēpī, jo, transportam strauji bremzējot, gan suns, gan saimnieks var gūt savainojumus”, stāsta kinoloģe un atgādina – pat ja suns ir draudzīgs un tu esi 100% pārliecināts par sava suņa uzvedību, neaizmirsti par uzpurni.

Sunim sabiedriskajā transportā jāuzvedas mierīgi, neitrāli pret citiem pasažieriem. 

Ļena Valdmane stāsta, ka saimniekam ir jārūpējas par to, lai suns sabiedriskajā transportā būtu maksimāli pasargāts no traumām – lai citi pasažieri neuzkāpj tam uz astes vai ķepas, lai neglauda bez atļaujas vai, vēl labāk, neglauda vispār – suņa uzvedība būs neitrāla un mierīga. Ne vienmēr saimnieks spēj nolasīt suņa stresa signālus, svešu cilvēku pieskārieni var radīt sunim papildu stresu, savukārt izteikti draudzīgu suni tie uzbudinās, un suns arī citos braucienos tieksies pēc cilvēku uzmanības un glāstiem. Taču mūsu mērķis ir mierīgs suns, kas atrodas blakus saimniekam. “Var iemācīt sunim komandu “mājiņa”, kad, saimniekam stāvot kājās, suns ieņem pozīciju starp saimnieka kājām”, stāsta kinoloģe, tādējādi sunim būs daudz ērtāk pārvietoties sabiedriskajā transportā (saimnieka kājas kalpos kā papildu balsts un pasargās suni no citu pasažieru drūzmēšanās).

Kluba Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane atgādina, ka sunim nepieciešama laba pastaiga gan pirms, gan pēc brauciena sabiedriskajā transportā. “Ieplānojot braucienu jaunā maršrutā, piemēram, starppilsētu autobusā, jāpārliecinās, vai ar suni šajā transporta veidā ir atļauts braukt un kādi ir dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi attiecīgajā maršrutā. Suns sabiedriskajā transportā vienmēr piesaistīs citu pasažieru uzmanību. Tādēļ būs labāk, ja saimnieks ir atbildīgs un suns – labi audzināts. Ar audzinātu un socializētu suni ceļošana ir daudz patīkamāka”, norāda kinoloģe. 

Ikvienam suņa saimniekam jāatceras, ka:

  • sabiedriskajā transportā atļauts pārvadāt suni, turot to īsā pavadā, un sunim jābūt ar uzpurni;
  • par dzīvnieka pārvadāšanu jāiegādājas vienreizēja dzīvnieka pārvadāšanas jeb bagāžas biļete (piemēram, Rīgas Satiksmes transportā bagāžas biļetes cena ir 1,50 EUR);
  • bez maksas un bez uzpurņa drīkst pārvadāt maza izmēra dzīvniekus, ja tos pārvadā piemērotā somā vai konteinerī kā rokas bagāžu;
  • suni-pavadoni drīkst pārvadāt bez maksas (personai uzrādot statusu apliecinošu dokumentu);
  • pārvadājot suni sabiedriskajā transportā, līdzi jābūt mājas (istabas) dzīvnieka pasei ar derīgu vakcināciju pret trakumsērgu. Nevakcinētus un ar infekcijas slimībām slimus dzīvniekus pārvadāt aizliegts.

Autors: Rimi

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju lepojas ar savu valsti

Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienas priekšvakarā vairākums Latvijas iedzīvotāju – 69% – norāda, ka lepojas ar savu valsti, liecina Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja un Norstat veiktā aptauja*. Visbiežāk lepnumu par Latviju pauduši zemgalieši (83%) un vidzemnieki (79%), taču arī pārējos novados un Rīgā vairāk nekā 60% respondentu norādījuši, ka jūtas lepni par Latviju.

Visbiežāk minētais iemesls lepnumam ir Latvijas daba. 86% aptaujāto to izcēluši kā galveno vērtību, kam seko tradīcijas un ar tām saistītie notikumi – Dziesmu un deju svētki, Līgo svinēšana, kā arī citas tautas tradīcijas (60%), kultūras sasniegumi – māksla, mūzika, literatūra, kino (50%) un sportistu panākumi (39%). Dažādas tradīcijas sievietes biežāk minējušas kā lepnuma iemeslu, savukārt vīriešiem svarīgāki ir Latvijas sasniegumi sportā (44% vīriešu pretstatā 35% sieviešu).

Iedzīvotāji kā Latvijas atšķirīgās pozitīvās iezīmes norāda arī vietējos ēdienus, apkārtējos cilvēkus un sabiedrību kopumā, kā arī Latvijā radītās tehnoloģijas un inovācijas. Raksturīgi, ka visvairāk ar Latviju lepojas vecāka gadagājuma iedzīvotāji – 80% aptaujāto vecumā virs 60 gadiem atzinuši, ka kopumā jūtas lepni.

Vairāk nekā puse jeb 57% iedzīvotāju plāno svinēt Latvijas valsts dzimšanas dienu 18. novembrī. Visčaklākie svinētāji ir vidzemnieki – tur svētkiem gatavojas 71% iedzīvotāju. Savukārt Kurzemē valsts svētkus svinēs nepilna puse jeb 48% iedzīvotāju. Desmitā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēl nav izlēmuši, vai svinēs Latvijas valsts 101. dzimšanas dienu.

*Aptauju veica datu ieguves un apstrādes kompānija Norstat 2019. gada oktobrī, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Autors: Latvijas valsts simtgades birojs

16.11.2019.

Dieviete.lv Atziņa 810

Vai Luis Vuitton soma ir tā vērta? (+VIDEO)

Luis Vuitton klasiskā ceļošanas soma tiek tirgota par aptuveni 2000 ASV dolāru. Luis Vuitton laika gaitā ir iemantojis cilvēku cieņu kā statusa simbols, ko valkāt vēlas ikviens.

Taču vai soma, kas maksā tik daudz, ir tā vērta? Vai tā vispār ir piemērota ceļošanai? Nosakties šo video, kur speciālists pastāsta, no kā patiesībā ir gatavota visiem tik labi zināmā zīmola Luis Vuitton ceļojumu soma!

Video

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 809

Ar kādiem izaicinājumiem saskarās diabēta slimnieki?

Mūsdienās visā pasaulē ar diabētu ik dienas sadzīvo vairāk nekā 387 miljoni cilvēku, starp tiem aptuveni 90 000 Latvijas iedzīvotāju. Diabēts nozīmē īpašu uzturu, regulārus cukura līmeņa mērījumus un pastāvīgu medikamentu lietošanu visas dzīves garumā. No 10. novembra līdz mēneša beigām “Euroaptieka” sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju aicina diabēta pacientus anonīmi aizpildīt anketu, lai noskaidrotu dzīves apstākļus, paradumus un grūtības, ar ko ikdienā nākas saskarties diabēta pacientiem, un uzlabotu sabiedrības zināšanas par to, kā iespējams palīdzēt līdzcilvēkiem ar diabētu.

“Euroaptieka” sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju aicina ikvienu diabēta slimnieku aizpildīt anketu https://ej.uz/diabetsmanaikdiena, atbildot uz jautājumiem par pareizu insulīna lietošanu un lietošanas paradumiem, lielākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar diabētu, fizisko aktivitāšu daudzumu ikdienā, kā arī citām aktualitātēm. Iegūtā informācija palīdzēs noskaidrot, kas diabēta slimniekiem sagādā vislielākās grūtības ikdienā un kur npeieciešams lielākais sabiedrības atbalsts.

“Latvijā diabēta pacientu skaits 10 gadu laikā ir palielinājies par 57% un turpina augt. Mēs paši varam diabēta pacientu skaitu samazināt. Tāpēc “Euroaptiekas” sociālā projekta ietvaros pievēršam pastiprinātu uzmanību saslimšanai ar I un II tipa diabētu, sniedzot padomus dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ne mazāk svarīgi ir uzlabot arī pārējās sabiedrības zināšanas par diabēta simptomiem un rīcību kritiskās situācijās, kas var glābt diabēta slimnieka dzīvību,” stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Svetlana Savinova.

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras galvenā pazīme ir paaugstināts cukura jeb glikozes daudzums asinīs. I tipa diabēts ir iedzimts, un ar to slimo 10–15% diabēta pacientu. Taču II tipa diabēts tiek iegūts dzīves laikā, un ar to saskaras 85–90% no visiem pacientiem. Šī slimība var skart ikvienu, sevišķi cilvēkus virs 40 gadu vecuma, smēķētājus, cilvēkus ar lieko svaru un neveselīga dzīvesveida piekritējus. 

“Par diabētu var teikt, ka tā nav slimība, bet drīzāk dzīvesveids, kurš pieprasa veselīgu uzturu un fiziskas aktivitātes. Vislabāko motivāciju cilvēkam ar diabētu var sniegt viņa tuvinieki, kuri ir informēti par nepieciešamo atbalstu ikdienā. Tomēr arī pašam cilvēkam jābūt atbildīgam un regulāri jāpārbauda cukura līmenis asinīs, it īpaši cilvēkiem ar cukura diabēta riska faktoriem. Tādējādi iespējams konstatēt diabētu tā agrīnajā stadijā un aizkavēt komplikāciju attīstību,” atgādina Latvijas Diabēta federācijas prezidente Dr. Med. Indra Štelmane.

Novembris pasaulē un arī Latvijā tiek atzīmēts kā diabēta mēnesis, tāpēc “Euroaptieka” cukura diabēta pacientiem sarūpējusi īpašus piedāvājumus, turklāt lielākajās “Euroaptiekās” Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē ir iespēja bez maksas noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs. Lai pieteiktos bezmaksas mērījumiem, ikviens interesents tiek aicināts sazināties ar aptieku, iepriekš piezvanot un piesakot vizīti. Vairāk informācijas meklējiet Euroaptiekas mājaslapā. 

Autors: Euroaptieka

Ziedo asinis, lai glābtu dzīvības!

Tikai 45% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi mūžā ir ziedojuši asinis kā donori – secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos. Tāpat atklāts, ka asinis biežāk ziedo tieši vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī tie, kuri zina savu asinsgrupu. Ar vērtīgiem ieteikumiem pirms un pēc asins ziedošanas dalās ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. 

Kāpēc ziedot asinis?

Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 63 un no 64 līdz 75 gadiem ziedo asinis biežāk nekā pārējo vecuma grupu pārstāvji. Z. Zitmane pētījuma rezultātus skaidro ar to, ka kļūšana par asins donoru pozitīvi ietekmē cilvēka veselību. Regulāra asins nodošana organismā stimulē asins sastāva atjaunošanos, mazina akūto un hronisko saslimšanu riskus, kā arī stiprina imunitāti un sniedz gandarījumu par iespēju grūtā brīdī palīdzēt citiem. BENU Aptiekas farmaceite Z. Ozoliņa izceļ arī vairākas praktiskas priekšrocības, piemēram, asins donoriem pienākas valsts apmaksāta brīvdiena, kā arī asins ziedošanas punktos ir iespēja uzzināt pulsu, asinsspiedienu un hemoglobīna līmeni. 

Vai par asins donoru var kļūt jebkurš?

Komentējot faktu, ka 55% Latvijas iedzīvotāju ne reizi nav ziedojuši asinis, ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka asins donoru veselībai jāatbilst noteiktiem kritērijiem, jo pretējā gadījumā tas var kaitēt pašiem asins ziedotājiem. 

Kritēriji, kas jāievēro, lai varētu ziedot asinis:

  • vecums no 18 līdz 65 gadiem;
  • ķermeņa svars ir virs 50 kilogramiem;
  • pirms asins nodošanas sievietēm hemoglobīna līmenim jābūt virs 125 g/l, bet vīriešiem virs 135 g/l;
  • asinis var ziedot cilvēki, kuriem nav diagnosticētas medikamentozas vai cita veida alerģiskas reakcijas un kuriem pēdējā pusgada laikā nav bijušas operācijas, fibrogastroskopija, tetovēšana, pīrsings, adatu terapija, ausu caurduršana vai ērces piesūkšanās;
  • pēdējo sešu mēnešu laikā nav apmeklētas endēmiskas valstis jeb vietas, kurām raksturīga pastāvīga noteiktas saslimšanas iespējamība (piemēram, atsevišķas Āfrikas valstis, Ķīna un citas).

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka pirms asins ziedošanas ieteicams labi izgulēties, dzert daudz šķidruma un uzņemt pilnvērtīgu uzturu. Abas speciālistes norāda, ka diennakti pirms asins nodošanas jāatturas no alkohola un trekniem ēdieniem. Esošajiem donoriem Z. Zitmane atgādina par asins nodošanas biežumu – sievietēm gada laikā ieteicams ziedot asinis ne biežāk kā 4 reizes ar 9 nedēļu intervālu, savukārt vīriešiem ne vairāk kā 6 reizes. 

Asins atjaunošanās pamatā atpūta un pilnvērtīgs uzturs

BENU Aptiekas farmaceite Z. Ozoliņa norāda, ka, lai stimulētu asins tilpuma un eritrocītu atjaunošanos, pēc asins nodošanas ieteicams pilnvērtīgi atpūsties un uzturā lietot B9 vitamīnu saturošus pārtikas produktus, piemēram, sparģeļus, zaļos salātus un apelsīnu sulu. Speciāliste uzsver arī riboflavīna jeb B2 vitamīna nozīmi sarkano asinsķermenīšu veidošanās procesā. To iespējams uzņemt ar piena produktiem. Svarīgs ir arī vitamīns B6, kas pārtikā sastopams kartupeļos un banānos. Papildus pilnvērtīgam uzturam un atpūtai, Z. Ozoliņa iesaka lietot arī kādu no aptiekās pieejamajiem B grupas vitamīnu kompleksiem.

Kļūšana par asins donoru ir atbildīga un nesavtīga rīcība, jo var glābt nelaimē nonākušo dzīvības, kā arī uzlabot gan savas, gan citu cilvēku dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc šodien, 15. novembrī, uzņēmumu BENU Aptieka un TAMRO Latvia darbinieki specializētā Valsts asinsdonoru centra izbraukuma autobusā ziedo asinis un aicina uz šādu atbildīgu soli ikvienu, kam ir iespēja un atbilstošs veselības stāvoklis.

Autors: Benu Aptieka

15.11.2019.

Aicina uz satikšanos priekšlaikus dzimušus bērnus ar vecākiem

Atzīmējot Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu, 17. novembrī Rīgas Lutera draudzes centrā (Torņakalna ielā 5) no pl. 15.00 – līdz 18.00 norisināsies “Satikšanās svētki”. Uz pasākumu aicināta ikviena ģimene, kurā aug priekšlaikus dzimis bērniņš. Tā ir iespēja ne vien satikt citus bērnus un vecākus ar līdzīgu pieredzi, bet arī aprunāties ar speciālistiem. Pasākumu organizē priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrība “Esmu klāt”. Dalība ir bez maksas. 

Pasākuma viesus uzrunās Priekšlaikus dzimušo bērnu aprūpes programmas “Drošais apmetnis” patronese Iveta Vējone. Vecākus sveiks Latvijas Neonatologu biedrības vadītāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Dr. Amanda Smildzere un Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. 

“Tā ir ne vien skaista satikšanās ģimenēm, bet arī ārstiem un māsiņām, kuri ir liels atbalsts no bērna piedzimšanas brīža līdz braukšanai mājās. Šī kopā sanākšana ir apliecinājums, ka arī paši mazākie aug lieli, gudri un talantīgi, taču nepieciešamības gadījumā šī tikšanās ir iespēja arī aprunāties ar speciālistu un noskaidrot atsevišķus jautājumus,” stāsta A. Smildzere.

Svētku programmā paredzēts labdarības koncerts, kurā piedalīsies Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošā studija, māksliniece Inga Karpiča, kā arī vijolnieks Alvis Sebastians Kokins. Īpaši šim pasākumam ir izveidota krāsojamā grāmata, kuras zīmējumu autori ir priekšlaikus dzimuši bērni. Pasākuma laikā vecākiem būs iespēja dalīties atmiņās un pieredzē, kamēr bērni varēs piedalīties muzikālā nodarbībā un radošās aktivitātēs ar krāsainajām smiltīm. 

Par godu priekšlaikus dzimušo bērnu mēnesim priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrība “Esmu klāt” ir izveidojusi video, kurā atspoguļota priekšlaikus dzimušu bērnu aprūpe un mediķu atbildīgais darbs. Video var noskatīties šeit: http://ejuz.lv/priekslaikusdzimis. 

Par biedrību “Esam klāt”:

Biedrība “Esmu Klāt” oficiāli tika nodibināta 2017. gada 30. maijā kā kopīga platforma priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem. Tās primārais mērķis ir veicināt vecāku pieredzes apmaiņu un atbalstu. Ikdienā biedrība rīko tikšanās ar tām ģimenēm, kas jau devušies mājup no slimnīcas. Tiek rīkotas diskusijas, pieaicināti speciālisti, kā arī viens no galvenajiem uzdevumiem ir apmeklēt mammas nodaļā – kas ir viens no svarīgākajiem momentiem emocionālā atbalsta nodrošināšanā. 

Autors: Esam klāt

15.11.2019.

Dieviete.lv Atziņa 808

Sākusies balsošana par “Mola gada auto 2020”

Tirdzniecības centrā “Mols” jau sesto gadu konkursa “Latvijas Gada auto” ietvaros ikvienam interesantam ir iespēja apskatīt lielformāta fotoizstādi un piedalīties balsošanā par sev tīkamāko automašīnu titulam “Mola Gada auto 2020”. Balsošana notiek līdz 30. novembrim, savukārt, titula ieguvējs tiks paziņots 6. decembrī.

Šī gada 12. oktobrī t/c “Mols” autostāvvietā norisinājās konkursa “Latvijas Gada auto testa diena”, kurā ikviens apmeklētājs varēja doties testa braucienos ar automašīnām, kas pretendē uz “Latvijas Gada auto 2020” titulu, noskaidrot visus sev interesējošos jautājumus par un ap jaunajiem auto, kā arī piedalīties veiklības braucienā un bezmaksas semināros par drošu braukšanu.

“Jau sesto gadu ikviens t/c “Mols” apmeklētājs varēs nobalsot par konkursa “Mols Gada auto” titula ieguvēju. Esam priecīgi un gandarīti, ka šī tradīcija turpinās un konkurss gūst arvien lielāku popularitāti un interesi gan no apmeklētāju, gan auto dīleru puses. Šogad ir rekordliels dalībnieku skaits, kas nozīmē arī to, ka t/c “Mols” balsojumā būs sīva cīņa. Par katru pirkumu, kas veikts kādā no t/c “Mols” veikaliem, ikviens saņems balsošanas kuponu, kuru varēs iemest balsošanas kastēs pie auto, kuru apmeklētājs uzskata par cienīgu saukties par “Latvijas Gada auto 2020” Balsošana notiek t/c “Mols” skatuves zonā, kurā ir izstādītas visu dalībnieku – automobiļu lielformāta fotogrāfijas.” stāsta tirdzniecības centra “Mols” menedžere Una Tukiša.

 “Mola simpātija” tiek pieskaitīta pie Vislatvijas vērtējuma, noskaidrojot “Latvijas gada auto 2020 Tautas simpātiju.” Latvijas Gada auto organizators Māris Ozoliņš aicina visus auto entuziastus piedalīties Tautas balsojumā un balsot par savu “Latvijas Gada auto 2020” simpātiju. “Tirdzniecības centrā “Mols” mēs veidojam speciālu lielformāta fotogrāfiju izstādi, kurā ir redzami Pasaules jaunākie automobiļi Latvijas apstākļos. Balsot var gan t/c “Mols”, gan interneta portālā iAuto.lv. Iepriekšējā gadā Tautas balsojumā uzvarēja varenauto Lamborghini Urus, taču jāuzzina, kurš būs šogad,” stāsta M.Ozoliņš. 

“Latvijas Gada auto 2020” titula ieguvējs tiks paziņots svinīgā apbalvošanas ceremonijā 6. decembrī plkst. 20.00. viesnīcā “Avalon hotel & Conferences”.

Konkursam “Latvijas Gada auto 2020” varēja pieteikt tikai pašus jaunākos automobiļus, kuru reģistrācija Latvijā ir pēc 2018. gada 1. oktobra. Kopumā šogad par titulu “Latvijas Gada auto 2020” cīnīsies 35 automobiļi, tai skaitā – Mitsubishi ASX, BMW X5, Toyota Rav4, Suzuki Jimny, Mercedes-Benz GLE, Porsche Macan S, Toyota Supra, Hyundai Santa Fe, Kia Xceed, Seat Tarraco, Audi E-tron, Volkswagen T-Cross un daudzi citi.

Konkursa “Latvijas Gada auto” mērķis ir ar kompetentas žūrijas, autoražotāju un mediju atbalstu pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību jaunākajiem autoražotāju sasniegumiem, kas ir pieejami Latvijas tirgū. Šogad galvenais titula ieguvējs tiks paziņots apbalvošanas ceremonijā 6. decembrī, bet līdz tam ikviens var nobalsot par tīkamāko automašīnas modeli. Tituls “Latvijas Gada auto” tiek pasniegts kopš 1998. gada.

Vairāk informācijas par pasākuma norisi: www.mols.lv,  www.gadaauto.lv www.iauto.lv

Autors: Latvijas Gada auto

14.11.2019.

Dieviete.lv Atziņa 807

Vai Meganas un Harija ģimenē ir gaidāms pieaugums?

Princis Harijs un Megana Mārkla apciemojuši tās ģimenes, kuru tēti un vīri atrodas armijas iesaukumā. Megana un Harijs apciemoja viņu sievas ar bērniem un kāda divu bērnu māmiņa Sjūzija Stringellova padalijās ar iespaidiem pēc šīs tikšanās.

Princis Harijs ļoti iztaujājis Sjūziju, viņš vēlējies zināt kā tas ir audzināt diva atvases. Sjūzija dalījusies ar dažādiem padomiem un Harijs atzinis, ka viņš sapņo par brālīti mazajam Ārčijam, taču viņš nedaudz baidoties no tik lielas atbildības. Arī vairākas citas māmiņas piebalsoja, ka bija patiešām jūtams, ka princis Harijs un Megana gatavojas savam otrajam bērniņam. Interesanti, ka agrāk princis Harijs atzinies, ka viņi ar Meganu plāno maksimums divus bērnus, jo tādejādi viņi varēs sabalansēt savu darbu ar ģimenes dzīvi. Megana esot padalījusies ar informāciju, ka mazulītis Ārčijs ir sācis rāpot un ka viņam jau ir divi zobi. 

Britu bukmeikeri prāto, ka Meganas un Harija ģimenē piedzims otrais mazulis un ļoti iespējams jau 2020.gadā. Pirms dažām dienām rakstijām, ka Megana un Harijs apmeklēja kādu Piemiņas pasākumu, kurā Meganas izvēlētā kleita daudziem šķita visai aizdomīga un raisīja runas par hercogienes iespējamo grūtniecību.

Foto

View this post on Instagram

‪This evening The Duke and Duchess of Sussex accompanied Her Majesty The Queen and members of @TheRoyalFamily to the annual @RoyalBritishLegion Festival of Remembrance. This special event, which has taken place every year since 1923 at the @RoyalAlbertHall, commemorates all those who have lost their lives in conflicts.‬ • ‪This year’s Festival marked the 75th anniversary of a number of crucial battles of 1944, with a particular emphasis on the collaboration and friendship of the British, Commonwealth and Allied armies who fought them. A unique tribute was given to acknowledge those involved both past and present, culminating in a special parade of some of the last surviving veterans who fought and served in 1944.‬ • ‪Their Royal Highnesses, who last year attended their first Festival of Remembrance together, were honoured to once again pay tribute to all casualties of war and remember those that have made the ultimate sacrifice for their country.‬ ‪#FestivalOfRemembrance ‪#WeWillRememberThem‬ Photo © PA / Royal British Legion

A post shared by The Duke and Duchess of Sussex (@sussexroyal) on

Autors: Dieviete.lv

Samazina bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku un apmēru

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”, no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu. Par šie grozījumiem nobalsoja 55 deputāti, savukārt 32 parlamentārieši balsoja pret. Pret šo ieceri asi iebildusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Līdz ar grozījumiem samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un veiktas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Kā apgalvo Labklājības ministrijā (LM), izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.

LM uzsvēra, – ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā “Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021.gadam” noteiktos pasākumus.

Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.

Pret minēto priekšlikumu iestājās opozīcijas deputāti, uzsverot, ka šāds risinājums nav pareizs. Opozīcijas partiju frakcijas rosināja atteikties no pirmajā lasījumā atbalstītajām normām, taču komisijas vairākums šādus priekšlikumus noraidīja. Vienīgais atbalstītais priekšlikums, kura autors ir LM, paredz, ka grozījumi saistībā ar bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu attiecināmi arī uz personām, kuras bezdarbnieka statusu pirmreizēji ieguvušas līdz 2019.gada 31.decembrim.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) brīdinājusi, ka bezdarbnieku pabalstu samazināšana darbiniekam nozīmēs arī mazāku pensiju nākotnē. Vērtējot šo priekšlikumu, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns paudis, ka “tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari”.

Baldzēns uzskata, ka darbinieki, kuri šobrīd apzinīgi maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiek nostādīti ķīlnieku situācijā, tostarp tiek dots signāls – nemaksājiet, jo valstij nevar ticēt.

Autors: nozare.lv
14.11.2019.

Dieviete.lv Atziņa 806

Izsludināts papildkoncerts Ineses Galantes fonda rīkotajai “Ziemassvētku prelūdijai” (+FOTO)

14.decembrī plkst. 15:00 Doma baznīcā notiks Ineses Galantes fonda “Ziemassvētku prelūdijas” papildkoncerts. “Mēs esam laimīgi, ka mūsu ikgadējais Ziemassvētku koncerts ir raisījis tik lielu klausītāju interesi – biļetes ir pārdotas pusotru mēnesi pirms pasākuma. Visi mākslinieki ar prieku atbalstīja ideju par otru, dienas koncertu tiem, kuri nepaspēja nopirkt biļetes uz vakara pasākumu. Tāpat ar gandarījumu varu pateikt, ka mūsu mīļajiem klausītājiem būs iespēja noklausīties vairākus nozīmīgus pirmatskaņojumus,” stāsta Inese Galante.  

Leģendārais latviešu ērģelnieks Aivars Kalējs, ar kuru kopā Inese Galante veido koncerta programmu, ir zināms kā retu, zaudētu muzikālo kompozīciju meklēšanas entuziasts. Pirms daudziem gadiem Parīzē Kalējs atklāja aizmirstus dižā franču komponista, XIX gs. romantiķa Šarla Fransuā Guno skaņdarbus. Tie gaidīja īsto brīdi: koncertā “Ziemassvētku prelūdija” šos skaņdarbus Latvijas klausītāji dzirdēs operas dīvas Ineses Galantes izpildījumā. 

Galerija

“Šoreiz mūsu koncerta viesi būs daudzu muzikālu atklājumu liecinieki. Pirms astoņpadsmit gadiem Francijas Nacionālajā bibliotēkā atklāju īstas pasaules klasikas “pērles”, un mēs tās izpildīsim Doma baznīcā. Man pašam viens no neparastākajiem atradumiem bija Guno sakrālais skaņdarbs “Ave Verum”. Šo kompozīciju jauktajam korim un klavierēm mēs izpildīsim tajā retajā variantā, kurš bija publicēts vēl deviņpadsmitā gadsimta nogalē. Tāpat ļoti interesants būs duets Inese Galante un Sergejs Jēgers, kas skatītājiem dziedās brīnišķīgo Guno “Santa Maria”. Daudzi no franču ģēnija skaņdarbiem, kurus mēs iekļāvām programmā, uz lielās skatuves tiks atskaņoti pirmo reizi ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,” pastāstīja Kalējs.

Pateicoties pirmatskaņojumu skaitam, 2019.gada “Ziemassvētku prelūdijas” programma būs patiešām unikāla, taču netiks aizmirstas arī klausītāju iemīļotās tradicionālās svētku melodijas. Bet uz skatuves kopā ar neatkārtojamo operas dīvu Inesi Galanti būs viņas draugi un populāri mūziķi: kontrtenors Sergejs Jēgers, pianists Andrejs Osokins, komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs, kā arī Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā, kā arī konkursa Ineses Galantes talanti visspilgtākie jaunie izpildītāji, tostarp skatītājus šoreiz priecēs Līga Griķe (kokle) un Reinis Tomiņš (marimba/vibrofons). 

Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes tīklā.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Ineses Galantes fonds

14.11.2019.

Vistas frikadeļu zupa

Nepieciešams

2.5 l ūdens

Pipari (pēc sajūtām)

Sāls (ja nepieciešams)

1 -2 burkāni

3 kartupeļi

Garšvielu maisījums zupām

Skābais krējums

Vistas frikadelēm

450 g maltas vistas gaļas

1 ola

Nedaudz rīvmaizes

Sāls un pipari (pēc sajūtām)

Pagatavošana 

Pie maltās gaļas klāt piejauc sakultu olu, rīvmaizi , sāli un piparus (pēc sajūtām). Ar ūdenī samitrinātām rokām veido bumbiņveida frikadeles (atceries, ka frikadeles lielums ir gaumes jautājums).

Ūdenī no sākuma liek vārīties kubiņās sagrieztus burkānus (jo tie ilgāk vārās). Tad sagriež kubiņos kartupeļus un liek klāt, pieliek garšvielas.

Kad burkāni un kartupeļi ir mīksti, tad pievieno frikadeles un tās vāra vēl  20 minūtes. Kad pasniedz zupu, tad vari tajai pievienot arī skābo krējumu. 

 

Lai labi garšo!

Autors: Dieviete.lv

Bermudu Divstūris sveic Latviju ar patriotisku dziesmu! (+VIDEO)

Būdami Latvijas patrioti un mīlēdami savu dzimteni, esam sarakstījuši varenu skaņdarbu, stiprai tautai – #SARKANBALTSARKANAIS.

Ballīte ir vieta, kur mēs savedam kopā tautu – tā ir vienota, skaļa un balsīga, tieši tādu arī rakstījām šo dziesmu. 

Mūsu krāsa ir sarkanbaltsarkanā – novēlam šai krāsai mūžību un sveicam Latviju dzimšanas dienā.

Video

14.11.2019.

Dieviete.lv Atziņa 805

Kur doties un ko apskatīt, svinot Latvijas dzimšanas dienu

Kaujas vietas, bunkuri, karavīru kapi un muzeji – atzīmējot valsts svētkus, Rimi Bērniem eksperti, skolēni Klāvs un Lība Smildziņi iesaka tuvākus un tālākus tematiskos ekskursiju galamērķus ģimenes ceļojumam pa Latviju novembrī. 

Tā kā Lāčplēša diena ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena un Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī bija iespējama, pateicoties mūsu karotājiem, novembris ir īstais laiks, kad apmeklēt kaujas un karavīru piemiņas vietas, tematiskus muzejus un citos veidos uzzināt vairāk par Latvijas valsts veidošanos. 

Latvijas Kara muzejs atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20. “Ja vēl neesat tur bijuši, ir īstais laiks to apmeklēt, kopā ar ģimeni pārrunāt un uzzināt ko vairāk par Latvijai nozīmīgākajām kaujām. Jāatzīmē – muzeja ēka izskatās iespaidīga un apmeklējums ir bez maksas!” iesaka Klāvs Smildziņš. Vairāk uzzini Karamuzejs.lv.

Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta „Airītes” atrodas Saldus novada Zirņu pagasta „Airītēs”. “Ikvienam latvietim vajadzētu zināt, kas ir Oskars Kalpaks – latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris. Ja nav iespēju apmeklēt pulkvedim veltīto muzeju, ģimenes lokā ir vērts pārrunāt šī pulkveža devumu Latvijas neatkarībai,” domā Klāvs. Arī šī muzeja apmeklējums ir bez maksas.

Ziemassvētku kauju muzejs atrodas Jelgavas novada Valgundes pagasta „Mangaļos”. “Par Ziemassvētku kaujām esmu dzirdējusi, bet gribētu uzzinātu vairāk. Tētis stāstīja, ka latviešu karaspēks esot izdarījis neiespējamo – pārrāvis vācu veidoto aizsardzības līniju, un par šo notikumu esot rakstījuši gandrīz visi pasaules laikraksti,” Lība stāsta, kāpēc arī viņa šajos svētkos gribētu apmeklēt Ziemassvētku kauju muzeju. Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija notika Pirmā pasaules kara laikā – Krievijas impērijas mērķis bija ieņemt Jelgavu. Muzeja apmeklējums ir bez maksas. Dodoties uz muzeju, ir vērts savlaicīgi rezervēt gidu.

Tīreļpurvā norisinājās Ziemassvētku kaujas, tāpēc, dodoties uz Ziemassvētku kauju muzeju, paņemiet līdzi siltāku apģērbu, lai varētu doties ekskursijā arī pa Tīreļpurvu un apskatīt kaujas nozīmīgākās norises vietas. “Bērniem patiks uzkāpt 27 metrus augstajā Ložmetējkalna skatu tornī. Tāpat šajā ekskursijā var ņemt līdzi ko ēdamu un sarīkot rudenīgu pikniku kādā no speciāli ierīkotajām atpūtas vietām,” iesaka Lība.

Otrā pasaules kara Mores kaujas piemiņas vietas atrodas Siguldas novada Mores pagasta “Kalna kaķēnos”. “Mūsu lauki atrodas Mores pagastā, tāpēc zinām, ka šeit notikušas Latvijai nozīmīgas kaujas,” stāsta Klāvs. Morē ir Mores kauju piemiņas parks, kurā apskatāmi ierakumi, bunkuri, kaujas lauks, kritušo latviešu leģiona karavīru kapi. Apskatei izstādīts arī Padomju armijas tanks T-34, militārā tehnika brīvdabas ekspozīcijā un citas piemiņas vietas un lietas, kā arī šeit apmeklējams Mores kauju muzejs, kurā izstādīti Otrā pasaules kara ieroči, apbalvojumi, karavīru formas tērpi u. c. liecības. Laikā no novembra līdz aprīlim muzeja apmeklējumam jāpiesakās iepriekš. Muzeja apmeklējums ir par maksu. Vairāk uzzini Moresmuzejs.lv.

Nacionālo partizānu bunkurs Īles mežos atrodas Dobeles novada Zebrenes pagastā. Šo bunkuru, kas tiek uzskatīts par lielāko Baltijas valstīs, izbūvēja apvienotās latviešu/lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. Bunkurs ir atjaunots, tā iekārtojums saglabāts tāds kā tālajā 1948. gada ziemā. “Interesanti, ka Īles nacionālo partizānu bunkurs pieejams apskatei jebkurā diennakts laikā – tā apmeklējums tumšajā diennakts laikā varētu būt īpašs!” domā Klāvs. Viņš atgādina, ka Latvijā apskatei šobrīd pieejami vairāki partizānu būvētie bunkuri, ģimenes var izvēlēties ģeogrāfiski tuvāko. 

Padomju slepenais bunkurs ar segvārdu “Pansionāts” atrodas Rehabilitācijas centra “Līgatne” teritorijā, precīzi 9 metrus zem rehabilitācijas centra. “Savu ģimeni brīvdienās aicināšu doties uz kādu bunkuru! Piemēram, uz Līgatnes bunkuru, kas tika uzbūvēts, lai paslēptos atomkara gadījumā,” skaidro Lība. Viņa zina, ka šim bunkuram nav saistības ne ar Pirmo, ne Otro pasaules karu, tomēr tā ir vēsturiska liecība par Padomju Latviju. 2000 kvadrātmetru plašais, labiekārtotais bunkurs izbūvēts pagājušā gadsimta 80. gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām – lai vadītu valsti atomkara gadījumā. Šobrīd bunkurs ir atvērts ekskursijām un tajā pat tiek piedāvāta realitātes spēle “Objekts X”. Apmeklējums ir par maksu, vairāk informācijas – Bunkurs.lv. 

Ciemošanās pie vecvecākiem kā izziņas avots. Vēsturiskas liecības mīt katras ģimenes vecvecāku un vecvecvecāku stāstos, tāpēc Klāvs un Lība aicina apciemot vecākos ģimenes locekļus, lai izzinātu viņu atmiņu stāstus, kas saistās ar karu vai pēckara laiku. “Mūsu vecvecmāmiņai ir 95 gadi, un viņa ir pārdzīvojusi karu un smago pēckara periodu, lielu nabadzību un skolu trūkumu,” stāsta Klāvs un Lība, rosinot savu senču stāstījumus pierakstīt, lai saglabātu nākamajām paaudzēm. 

Uz kino skatīties spēlfilmu “Dvēseļu putenis”. Brālis ar māsu novembrī ģimenes lokā iesaka noskatīties jauno režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kuras pamatā ir Aleksandra Grīna romāns ar tādu pašu nosaukumu. “Filma ir stāsts par latviešu strēlniekiem, darbība norisinās Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā. Karā tika sūtīti pat mana vecuma un jaunāki zēni!” stāsta Klāvs, atklājot, ka spēlfilmā jaunāko karotāju balsis ierunājis arī viņš. 

Autors: Rimi

13.11.2019.

Dieviete.lv Atziņa 804

Ko darīt, lai izvairītos no miega traucējumiem un bezmiega?

Miega traucējumi Latvijā ir ļoti izplatīta problēma. Daudziem tos izraisa trauksme, depresija, izdegšana, dzenoties pēc panākumiem. Miega traucējumi gandrīz vienmēr ir šo problēmu pavadonis. Kā uzlabot sava miega kvalitāti un izvairīties no bezmiega un miega traucējumiem? Ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. 

Cilvēks miegā pavada apmēram trešo daļu savas dzīves. Jo labāk cilvēks izgulēsies, jo labāk jutīsies nomodā un – jo veselāks būs. Šī likumsakarība darbojas arī pretējā virzienā, proti, jo veselāks un apmierinātāks cilvēks ir nomoda dzīvē, jo labāks un veselīgāks ir miegs.
Miega laikā cilvēks atpūšas un “uzlādē baterijas” – gan fiziskās, gan emocionālās. Miega laikā tiek pārstrādāti iepriekšējās dienas stresi, tiek risināti uzdevumi, apstrādāta informācija. Nomodā mēs stipri cenzējam savas domas, apmānām sevi, tikmēr sapņu saturs ļoti precīzi raksturo cilvēka prātā notiekošo.

Visbiežākie bezmiega un miega traucējumu iemesli
Miega traucējumiem var būt organiski vai psihoemocionāli iemesli, skaidro A.Veselovskis. Biežāk miegs ir traucēts psihoemocionālu iemeslu dēļ. Visbiežāk miegs pasliktinās trauksmes, depresijas, izdegšanas un pārmērīga stresa gadījumā. Ja cilvēks nedēļām, mēnešiem slikti guļ, to nedrīkst atstāt bez ievērības. Šādos gadījumos ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai noskaidrotu miega traucējumu iemeslu un varētu to risināt.

Kā sev palīdzēt?
Vispirms būtu jāsaprot miega traucējumu iemesli. Ja miega traucējumus izraisa kāda fiziska slimība, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, jāsaved kārtībā asinsspiediens. Tātad vispirms jāārstē organiskās slimības.
Savukārt, ja miega traucējumus izraisa psihoemocionālie faktori, jāmeklē veids, kā sakārtot savu iekšējo pasauli. Depresijas gadījumā palīdzēs psihoterapija, medikamenti, dzīvesveida maiņa. Ja cilvēks ir izdedzis darbā – jāatpūšas, jāmācās tikt galā ar spriedzi. Ja cilvēks slikti guļ konfliktu dēļ, jāmācās risināt konflikti… Ir tūkstošiem problēmu un iemeslu, kas var radīt miega traucējumus. Šo problēmu (nevis to seku) novēršana palīdzēs atjaunot miega kvalitāti.

Pie kāda speciālista vērsties?
Ja miega traucējumi ir bieži, rada sliktu pašsajūtu dienas laikā, būtu jānovērš cēloņi. Ja cilvēks pats ar tiem netiek galā, noteikti jāvēršas pie speciālista. Pirmais solis ir vēršanās pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārstam būtu jāizvērtē situācija, jāveic izmeklējumi, jādod rekomendācijas vai jānosūta pacients pie citiem speciālistiem uz izmeklēšanu vai ārstēšanu. Pacientu pēc galvas traumas būtu jāaizsūta pie neirologa, savukārt pacientu ar smagu depresiju vislabāk ārstēs psihiatrs, bet pacientam ar vieglu depresiju palīdzēs psihoterapeits. Hormonu darbības traucējumus palīdzēs saregulēt endokrinologs.

Ieteikumi veselīgam miegam

  • Mācīties justies labi katrā brīdī, te un tagad. Nedzīvot pagātnē. Nesteigties uz nākotni. Cilvēks vislabāk jūtas, dzīvojot šajā brīdi. 
  • Izvairīties no pārmērībām – nepārstrādāties, nepārmācīties, nepārēsties, nesapriecāties par daudz – pārmērīga aktivitāte pārspriego smadzenes un tās nespēj apstāties. Mērenība visās jomās ir veselīga.
  • Saprātīgi plānot laiku: savs laiks darbam, savs laiks attiecībām, savs laiks hobijiem, savs laiks atpūtai, savs laiks miegam.
  • Laicīgi risināt emocionālas problēmas – neciesties mēnešiem ilgi. Jo ieilgušākas būs šīs emocionālas problēmas, jo ilgāk un grūtāk būs tos ārstēt.
  • Laicīgi iet gulēt, katru dienu apmēram vienā laikā. 
  • Pirms gulētiešanas kādu laiciņu relaksēties, atpūsties. Nedarīt neko pārmērīgi aktīvu un satraucošu.
  • Miegam jābūt pietiekami ilgam.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa veselīgākam miegam iesaka sākt ar miega režīma sakārtošanu, censties doties gulēt vienā un tajā pašā laikā. Strīdu situācijas un konfliktus mēģināt atrisināt līdz nakts mieram, lai nav ar sāpošu sirdi un sakāpinātām emocijām jādodas gulēt. Ja bezmiegs un grūtības ar iemigšanu ir parādījušās citu iemeslu dēļ, piemēram, no fiziskas vai garīgas pārpūles, talkā var nākt dabiskie nomierinošie līdzekļi, piemēram, melisas, piparmētras tēja vai apiņu rogu un pasifloras ziedu saturoši uztura bagātinātāji.

Vecākiem cilvēkiem  miega traucējumi var būt saistīti ar melatonīna trūkumu organismā, tad iemigšanas kvalitātes uzlabošanai var lietot melatonīna saturošus uztura bagātinātājus. Ja tomēr tie nesniedz vēlamo efektu, ieteicams vērsties pie speciālista.    

Taču gadījumos, kad miega traucējumi ieilgst vairākas nedēļas vai mēnesi, noteikti jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai noskaidrotu to rašanās iemeslu un to risinātu.

Rūpējieties par savu miegu, jo tam ir liela ietekme uz mūsu dzīves kvalitāti un veselību!

Autors: Benu Aptieka

Dieviete.lv Atziņa 803

Kam šogad ziedos Dod Pieci? (+VIDEO)

Tuvojoties labdarības maratonam #Dodpieci, “Cita domnīca” ciemos aicināja trīs labdarības maratona dīdžejus – Tomu Grēviņu, Martu Grigali un Magnusu Eriņu, lai iedvesmojošā sarunā vienotos par #Dodpieci, par šī gada tematu un labdarību ikdienā.

Video

Autors: Latvijas Radio 5

13.11.2019.

Megana Mārkla lidojusi uz Ameriku, lai atbalstītu tuvu draudzeni (+VIDEO)

Pasaulslavenā tenisiste Serēna Viljamsa, kura ir ļoti tuva Meganas Mārklas draudzene, atklājusi, ka septembrī viņu apciemojusi Saseksas hercogiene. Interesanti, ka Meganai nemitīgi tiek pārmests, ka viņa izmantojot privātās lidmašīnas, bet uz šo spēli hercogiene no Lielbritānijas uz ASV devās ar ekonomisko avioreisu!

Meganai patīk apmeklēt Serēnas spēles.  Serēna Viljamsa tikās finālspēlē ar tenisisti Bjanku Andresku Atklātajā ASV čempionātā.

Toreiz pils pārstāvji ziņoja, ka šī Meganas Mārklas vizīte uz Ameriku nav oficiāla un izrādās, ka šajā braucienā Megana bija devusies kopā ar mazo Ārčiju, kuram tolaik bija vien 4 mēneši! Princis Harijs nedevās šajā ceļojumā, bet rūpējoties par Meganas drošību, viņai šajā braucienā līdzi devies miesassargs.

“Ir brīnumaini, ka tev ir tādi draugi, kuri dara apbrīnojamas lietas, nemaz neskatoties uz to, ka viņus zem lupas vēro teju visa pasaule! Šis ceļojums bija tikai viena no tām lietām, ko Megana ir darījusi manā labā! Es esmu pārliecināta, ka es pati šādu spiedienu neizturētu un nevarētu tā dzīvot. Megana ir ļoti stipra, viņa ir lielisks cilvēks,” – paziņoja Serēna Viljamsa.

Tenisiste Meganu nosaukusi par ļoti stipru sievieti, kurai šajā stresainajā ikdienā ir izdevies saglabāt mīļumu un maigumu. Serēna uzskata, ka Megana nav mainījusies, kad kļuva par prinča Harija sievu. Serēna piebilda, ka starp viņām ir tuva draudzība, abas dāmas regulāri sazvanās un atbalsta viena otru. 

Foto

View this post on Instagram

Having attended the 10th Annual One Young World opening ceremony on Tuesday, The Duchess of Sussex was joined today by The Duke of Sussex for a round table discussion on gender equity with OYW and Queen’s Commonwealth Trust young leaders. Over the last few days, these young leaders became @OneYoungWorld ambassadors with the intention to return to their communities and further existing initiatives to help change the world for the better. This year OYW partnered with the @Queens_Commonwealth_Trust, of which The Duke and Duchess are President and Vice-President respectively, to provide scholarships to young leaders driving positive social impact in the Commonwealth. This was the most exciting collaboration between two groups The Duchess is passionate about and has been working with for some time. For more information and highlights from the week and how you can support these incredible leaders and their initiatives, visit @OneYoungWorld Photo © SussexRoyal / PA

A post shared by The Duke and Duchess of Sussex (@sussexroyal) on

View this post on Instagram

@serenawilliamsjewelry is LIVE.

A post shared by Serena Williams (@serenawilliams) on

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 802

Neticami liesa kūka

Pamatnei (10 kūkas gabaliņiem)

2 olas

50 g miltu

1 tējk. cepamā pulvera, cukura aizvietotājs pēc garšas.

Pildījums

200 ml sulas (bez cukura)

Cukura aizvietotājs (pēc garšas)

10 g želatīna

Želeja

400 ml ogu

250 ml sulas

10 g želatīna

Pamatnes pagatvošana

Sakul olas, pievieno miltus un cepamo pulveri, tad visu samaisa. Ieklāj formiņā (21 cm diametrā) cepamo papīru un ielej mīklu. 

Cepeškrāsnī 200 grādu temperatūrā cep apmēram 15 minūtes. Izņem no krāsns un atdzesē.

Pildījumam

Samaisa saldinātāju ar sulu un uzkarsē, tad pievieno iepriekš uzbriedinātu želatīnu. Samaisa, atdzesē līdz istabas temperatūrai un sakuļ ar mikseri.

Pildījumu uzlej uz pamatnes kārtas un liek ledusskapī atdzesēties.

Želejas pagatavošana

Vienmērīgi izliek ogas un pildījuma kārtas. Uzkarsē sulu un pievieno uzbiedrinātu želatīnu. Kad sula sāk recēt, lēnām pārlej ogām. Ievieto kūku ledusskapī. Viens gabalīņš šīs kūkas ir tikai 50 kaloriju vērts!

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 801

Nevēlies slimot? Neapspied emocijas!

Ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons, kurš specializējies psihosomatikas jomā, ir pārliecināts, ka daudzu simptomu un slimību cēlonis meklējams nevis tikai orgānos, kas ir skarti – āda, sirds, plaušas, nieres, kuņģis utt., bet arī emocijās, ko veido mūsu smadzeņu limbiskā sistēma. Mēs būtu fiziski daudz veselāki, ja mācītos atpazīt savas emocijas, veselīgi tās izpaust un kopumā vairāk uzmanības pievērstu emocionālajai labsajūtai. 

Lai sakārtotu ķermeni, jāsakārto galva

Mūsu organisms ir vienots veselums, kurā prāts, emocijas un ķermenis nepārtraukti mijiedarbojas.  Psihosomatika  ņem vērā to, ka starp smadzenēm un citām orgānu sistēmām pastāv bioloģiska saite un pēta, kā emociju ietekmē mainās mūsu fiziskā veselība. Ir pierādīts, ka ilgstoši apspiestām emocijām ir tendence somatizēties jeb izpausties caur kādu ķermeņa simptomu, piemēram, galvas, vēdera vai muguras sāpēm, tāpēc nepietiek ārstēt tikai ķermeni. Ir jāsakārto arī galva un jāatrod cēlonis mūsu sliktajai pašsajūtai.

Emocijas ietekmē visas ķermeņa sistēmas 

Ir teiciens, ka visas slimības sākas galvā. Sava taisnība tajā ir, jo mūsu nervu sistēma ir cieši saistīta ar endokrīno sistēmu un imūno sistēmu, kas mūs aizsargā un palīdz saglabāt labu veselību.  Emocijas ir bioķīmisks process. Brīdī, kad jūtamies priecīgi, dusmīgi  vai nobijušies, mūsu ķermenī izdalās dažādas vielas, kas atstāj ietekmi uz visu ķermeni. Ir zināms, ka hronisks nemiers, dusmas un bailes palielina sirds un asinsvadu slimību risku, jo pastiprināti izdalās stresa hormoni (adrenalīns, noradrenalīns un kortizols), kas sašaurina asinsvadus, paaugstina spiedienu un rada artēriju sieniņu “nolietošanos”.  Piemēram, bērni, kas uzsāk bērnudārza gaitas, sāk slimot ne jau tāpēc, ka viņi pēkšņi būtu pakļauti vīrusiem. Ja vien bērns nedzīvo četrās sienās un apmeklē spēļu laukumus un lielveikalus, viņš visu laiku ir saskarē ar vīrusiem. Patiesais slimošanas iemesls ir emocionālie pārdzīvojumi – jauna vide, šķiršanās no mammas un tēta, kas rada papildus stresu organismam un tas vairs nespēj pretoties vīrusiem.

Nejūtība ir bīstama

Cilvēki izvairās no sastapšanās ar emocijām, jo nezina kā ar tām apieties. Viņi dara visu, lai neko nejustu, taču tas jebkuru emocionālu problēmu tikai vēl vairāk padziļina, nevis atrisina. Mums būtu jāpieņem, ka kaut ko just ir normāli. Veselības problēmas rodas nevis tāpēc, ka piedzīvojam negatīvas emocijas, bet tāpēc, ka tās neatpazīstam, ignorējam vai cenšamies apspiest. Mums no mazām dienām būtu jāmāca bērnus just un prast diferencēt dažādas emocijas.  Nevajag kļūt pašdestruktīvam vai destruktīvam pret citiem, bet vajag saprast, kas radījis konkrēto emociju. Kad ieraugām cēloni, mēs varam uzņemties atbildību un kaut ko darīt, lai situāciju mainītu. Piemēram, ja pieaudzis cilvēks apzinās, ka viņu sadusmo tas, ka vecāki māca dzīvot, viņš var mainīt attieksmi, tikties retāk, ignorēt vecākus vai meklēt citu risinājumu.

Atbrīvoties no stereotipiem

Dažkārt pie mūsu emocionālās nejūtības vainīga ir audzināšana, kas radījusi dažādus greizus pieņēmumus, piemēram, ka vīrieši neraud vai ka labas meitenes nedusmojas. Vecāki mudina bērnus nebaidīties vai neskumt, kā rezultātā bērns iemācās bloķēt emocionālos impulsus, un tie ar laiku somatizējas. Lai atkal sāktu just, mums ir jāatbrīvojas no šiem stereotipiem un jāatļauj sev izjust visu emociju gammu. Pozitīva tendence vērojama attiecībā uz jaunajiem vecākiem. Viņi daudz vairāk kā iepriekšējās paaudzes interesējas ar savu bērnu emocionālo veselību. Problēma ir vienīgi tajā, ka dažkārt jaunie vecāki aiziet otrā galējībā un satraucas par daudz, uzpūšot no mušas ziloni. Tai pat laikā vecākā paaudze turpina ārstēt simptomus, nevis strādā ar cēloņiem.

Medikamenti – jā vai nē?

Ne visas slimības var izārstēt tikai ar attieksmes maiņu. Ja slimība ir smagā formā, piemēram, smaga depresija, lai uzsāktu izmaiņas procesu, medikamenti ir vajadzīgi, jo pacientam nav resursu sākt kaut ko darīt. Pie vieglas trauksmes medikamenti ir kā spieķītis, kas uz brīdi ļauj justies labāk, taču cēlonis paliek neatklāts un dziļākā problēma – nerisināta. Brīdī, kad sastopamies ar kādu slimību, piemēram, hroniskām sāpēm vai sirds problēmām, ir vērts veikt visus medicīniskos izmeklējumus, lai izslēgtu nopietnas saslimšanas. Ja pašā orgānā cēlonis netiek atrasts vai kāda cita slimība netiek diagnosticēta, ir jādomā, ka simptoms, iespējams, saistīts ar mūsu psihoemocionālo stāvokli. 

Jāstrādā ar sevi

Regulārs darbs ar sevi ir labākā slimību profilakse. Mēs varam to darīt paši, piemēram, lasot grāmatas vai apmeklējot seminārus, taču dažkārt mums var būt nepieciešama palīdzība no malas. Piemēram, ja cilvēks grib kaut ko mainīt, bet ir iestrēdzis, nav jācieš, bet  jāmeklē psihoterapeita palīdzība. Fakts, ka terapeiti taču ir “dārgi”, mēdz būt tikai aizbildināšanās. Ir cilvēki, kuri cigaretēs un alkoholā iztērē daudz vairāk, nekā samaksātu par terapiju. Ja cilvēks patiešām ir motivēts kaut ko mainīt savā dzīvē, laiks, nauda un iespējas atrodas. 

“Garīgās veselības nedēļas”, kas norisināsies no 14. līdz 17. novembrim koncertzālē “Lielais dzintars”, pasākumu ietvaros ārsta – psihoterapeita Artūra Miksona lekcija “Ilgstoši apspiestu emociju ietekme uz ķermeni” – 16. novembrī no pulksten 18.00 līdz 19.30 Kamerzālē, 2. stāvā.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Divi gani

12.11.2019.

Filmu “Dvēseļu putenis” nedēļas nogalē noskatījušies 25 305 skatītāji (+VIDEO)

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāmu “Dvēseļu putenis” tās pirmajā demonstrēšanas nedēļas nogalē no 8.novembra līdz 10.novembrim ir noskatījušies 25 305 skatītāji.

16 160 cilvēki apmeklējuši filmas seansus Rīgā, savukārt ārpus galvaspilsētas “Dvēseļu puteni” paguvuši noskatīties jau 9145 skatītāji, norādīja filmas veidotāji un tās izplatītājs Latvijā “Uz kino”.

Video

Filmas režisors skaidroja, ka, veidojot filmu, cerēja, ka tā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ļaus izprast, sajust laiku, kurā dzīvoja un cīnījās strēlnieki.Tāpat filmas pārstāvji atzīmēja, ka Dreiberga veikumu atzinīgi novērtējuši ne tikai skatītāji, bet arī leģendārais latviešu kinorežisors Jānis Streičs.

Uz Aleksandra Grīna romāna motīviem balstīto filmu “Dvēseļu putenis” visu novembri un decembri demonstrēs ne tikai kinoteātros lielākajās Latvijas pilsētās, bet arī novadu kultūras un tautas namos Latgalē, Sēlijā, Kurzemē, un Vidzemē.

Tāpat turpmākajās divās valsts svētku nedēļās kinoteātros visā Latvijā norisinās filmas īpašie seansi, kuru laikā skatītāji klātienē varēs satikt arī filmas veidotājus. Pirms filmas seansa uz tikšanos ar skatītājiem dosies gan režisors, producente Inga Praņevska un operators Valdis Celmiņš, gan aktieri Vilis Daudziņš, Gatis Gāga, Jēkabs Reinis, Raimonds Celms, Ieva Florence-Vīksne, Grēta Trušiņa un citi.

Filmas īpašie seansi ar radošās komandas dalību norisināsies vairākos kinoteātros Rīgā, kā arī Kuldīgā, Ogrē, Siguldā, Cēsīs, Valkā, Salaspilī, Kadagā, Jūrmalā, Jelgavā, Carnikavā, Valmierā, Madonā un Liepājā.

Autors: nozare.lv

12.11.2019.

Pianista Georgija Osokina un LNSO koncertu diriģēs izcilais Lio Kuokmans

15. novembrī pl. 19.00 uz Lielās ģildes skatuves skanēs pianista Georgija Osokina un LNSO koncerts, kuru diriģēs izcilais Honkongas diriģents Lio Kuokmans – prestižā Svetlanova konkursa laureāts, Filadelfijas orķestra asistentdiriģents un Honkongas Jaunās mūzikas ansambļa mākslinieciskais vadītājs. Koncerta apmeklētāji varēs izbaudīt Šūmaņa Trešo jeb “Reinas” simfoniju un Šopēna Klavierkoncertu faminorā. 

Georgijs Osokins ir izcils Šopēna mūzikas interprets. Pēc panākumiem Šopēna konkursā Varšavā 2015. gadā Georgijs Osokins kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus “izcils, neparedzams un revolucionārs”. 2019. gada maijā Gidons Krēmers paziņoja, ka Georgijs kļuvis par orķestra Kremerata Baltica pastāvīgo rezidējošo viesmākslinieku. Līdz ar franču zvaigzni Likā Debargu Georgijs ir pirmais, kam orķestris piešķīra šo titulu savā 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. 2019. gadā Georgijs aktīvi koncertē, sniedzot nozīmīgas debijas Berlīnes Konzerthaus, Elbas filharmonijā, Rūras klavierfestivālā un Bernes International Piano Series. Kopš 2018. gada viņš regulāri uzstājās ar Gidonu Krēmeru, un pēc kopīgajiem koncertiem Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Krievijā un Francijā gaidāmas arī tūres Āzijā un ASV.

Diriģents Lio Kuokmans tiek uzskatīts par aizrautīgu un prasmīgu jaunekli ar spožu karjeru operpasaulē un simfoniskajā arēnā. Viņš ir prestižā Svetlanova konkursa laureāts, Filadelfijas orķestra asistentdiriģents, Honkongas New Music Ensemble mākslinieciskais vadītājs. Lio Kuokmans ir Makao kamermūzikas biedrības dibinātājs un prezidents. Par ieguldījumu mākslā un kultūrā viņš apbalvots ar Honkongas un Makao valdību Kultūras nopelnu medaļu un goda rakstu.

Koncerta pirmajā daļā apmeklētāji varēs baudīt Friderika Šopēna Otro koncertu klavierēm un orķestrim faminorā. Darbs tapis, komponistam aizvadot pēdējos mēnešus dzimtajā Polijā – 1830. gadā Šopēns aizbrauc prom un nekad neatgriežas. 19. gadsimta pirmajās dekādēs Varšava bija kultūras un ideju metropole. Šopēns auga garīgi smalkā sabiedrībā, viņa vecāku mājās viesojās paši labākie mākslinieki, dzejnieki, mūziķi un zinātnieki. Šopēna pilsoniskā stāja sakņojās patriotiskā augsnē, un viņa naids pret Krievijas cara režīmu bija patiess un kvēls. Klavierkoncerta otrā daļa ir 19 gadus veca jaunekļa mīlas veltījums 18 gadu vecai poļu dziedātājai Konstancjai Gladkovskai. Solists – Georgijs Osokins.

Koncerta otrajā daļā dzirdamā Roberta Šūmaņa Trešā jeb “Reinas” simfonija tapusi Diseldorfā, kur Šūmanis sākotnēji pavadīja vienu no savas dzīves beigu daļas laimīgākajiem posmiem. Neilgi pēc ierašanās Diseldorfā komponistam radās iespēja pirmoreiz dzīvē aplūkot Ķelnes katedrāli. Ir uzskats, ka  slavenā dievnama apveidi iedvesmojuši šī simfoniskā darba tapšanu. Iespējams, Ķelnes arhibīskapa iecelšana kardināla kārtā rosinājusi Šūmani iekļaut Trešajā simfonijā papildu daļu, kuras rakstura apzīmējums ir “svinīgas procesijas garā”. 1854. gada sākumā Šūmanim sākas redzes un dzirdes halucinācijas. Baidoties, ka sevišķi uzmācīgā dzirdes halucināciju lēkmē nodarīs pāri sievai, komponists lūdz, lai viņu ievieto patversmē garīgi slimajiem, kur viņš pavada atlikušo savas dzīves daļu.

Pirms koncerta tradicionālajās “Pirmskoncerta sarunās” plkst. 18.18 Minsteres zālē mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis sarunāsies ar diriģentu Lio Kuokmanu par Robertu Šūmani, Reinu un namu Bonnā.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: LNSO koncerti

12.11.2019.

Pasniegtas prestižās “People’s Choice” balvas (+VIDEO)

Pagājušajā nedēļas nogalē Losandželosā norisinājās ikgadējā “People’s Choice” balvu pasniegšanas ceremonija, kurā pulcējās ne mazums slavenību. Gvena Stefani saņēma stila ikonas balvu, pie balvām tika arī tādas slavenības, kā Dženifera Anistone un Pinka.

Konkursā uzvaru nosaka fanu balsojums. Interesanti, ka “People’s Choice” ir vienīgā lielā Holivudas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā uzvarētājus izvēlas ar fanu balsojuma palīdzību. Izvirzot šīs nominācijas, tiek ņemti vērā dažādi reitingi, kā filmu kases ieņēmumi, ierakstu pārdošanas apjoms, aktivitāte sociālajos tīklos un izšķirošais interneta balsojums.

Labākā aktiera balvu ieguva aktieris Roberts Daunijs jaunākais, bet sieviešu kategorijā to saņēma – Zendaja. Labākā televīzijas seriāla nosaukumu ieguva “Stranger Things”. Par labāko realitātes šovu tika atzīts “Keeping Up with the Kardashians”.

Video

Autors: Dieviete.lv

Vai Megana Mārkla ir otrā bērniņa gaidībās? (+VIDEO)

Saseksas hercogiene Megana Mārkla kopā ar princi Hariju, apmeklēja Piemiņas festivālu, kas katru gadu norisinās Lielbritānijā. Megana žilbināja ir ļoti elegantas kleitas izvēli no zīmola “Erdem” ar platu jostu un auskarus ar rubīniem, kuru vērtība ir aptuveni 28 000 eiro, savu apģērbu viņa papildināja ar zīmola “Aquazzura” kurpēm tumši zilā krāsā.

Šis bija pirmais pasākums uz kuru Megana Mārkla devusies pēc viņas un prinča Harija dokumentālās filmas iznākšanas. Filma nepatīkami pārsteidza karalisko ģimeni un satrauca britu karaliskās ģimenes fanus, jo filmā Megana un Harijs ļoti atklāti pauda savas emocijas par preses spiedienu un savu “stresaino” dzīvi. Briti ļoti iemīļojuši prinča Viljama sievu Keitu Midltoni, jo viņa  atšķirībā no Meganas, kuras auskaru vērtība līdzinās labas automašīnas vērtībai, bija izvēlējusies krietni pieticīgus auskarus no veikala “Zara”.

Pēc svinīgā pasākuma medijos parādījās gan foto, gan video un daudzi pauž pārliecību, ka ar Saseksas hercogienes kleita viņai liek izskatīties apaļīgai, iespējams, ka šis ir tikai neveiksmīgs kleitas modelis, bet varbūt Saseksas hercogiene ir otrā bērniņa gaidībās? Daudzi ievērojuši,ka Meganas roku pozīcija arī daudzās fotogrāfijās ir “nodevīga” – viņa tās tur virs vēdera, tas varētu būt diezgan dabisks žests no sievietes grūtniecības sākuma periodā. Jāpiemin, ka šobrīd oficiāla informācija neliecina par Meganas un Harija ģimenes pieaugumu.

Foto

View this post on Instagram

‪This evening The Duke and Duchess of Sussex accompanied Her Majesty The Queen and members of @TheRoyalFamily to the annual @RoyalBritishLegion Festival of Remembrance. This special event, which has taken place every year since 1923 at the @RoyalAlbertHall, commemorates all those who have lost their lives in conflicts.‬ • ‪This year’s Festival marked the 75th anniversary of a number of crucial battles of 1944, with a particular emphasis on the collaboration and friendship of the British, Commonwealth and Allied armies who fought them. A unique tribute was given to acknowledge those involved both past and present, culminating in a special parade of some of the last surviving veterans who fought and served in 1944.‬ • ‪Their Royal Highnesses, who last year attended their first Festival of Remembrance together, were honoured to once again pay tribute to all casualties of war and remember those that have made the ultimate sacrifice for their country.‬ ‪#FestivalOfRemembrance ‪#WeWillRememberThem‬ Photo © PA / Royal British Legion

A post shared by The Duke and Duchess of Sussex (@sussexroyal) on

View this post on Instagram

The Duke and Duchess of Sussex joined hundreds of veterans and their families at the 91st Field of Remembrance at Westminster Abbey, to honour and remember those who lost their lives in service of their country. Their Royal Highnesses each planted a Cross of Remembrance, paying respect to those who have served in our Armed Forces. They were then honoured to spend time meeting with veterans and family members from all areas of the Armed forces – from those who have served in past campaigns to more recent conflicts. This is the seventh time The Duke has attended the Field of Remembrance – having previously accompanied The Duke of Edinburgh for several years. The Duchess of Sussex was grateful to be able to join her husband on this important day and to personally recognise those who have served. #remembrance #lestweforget

A post shared by The Duke and Duchess of Sussex (@sussexroyal) on

 

Video

https://www.instagram.com/p/B4r3ahXoTm9/

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 800

Aktieriem Skrastiņam un Daudziņam pasniegs Katlapa balvu teātrā un kino mākslā!

Nacionālā teātra aktiera, režisora un pedagoga Žaņa Katlapa balva par nacionālo vērtību apliecinājumu Latvijas teātra un kino mākslā šodien tiks pasniegta Dailes teātra aktierim Artūram Skrastiņam un Jaunā Rīgas teātra aktierim Vilim Daudziņam, informēja balvas pasniegšanas organizatori.

Katlapa balvu, kuru Tukuma novada Tumes pagastā pasniegs jau septīto reizi, piešķir no 2013.gada par nacionālo vērtību apliecinājumu Latvijas teātra un kino vidē. Līdz šim balvu saņēmusi dzejniece Māra Zālīte, režisore un aktrise Ināra Slucka, režisors Alvis Hermanis, dramaturgs Harijs Gulbis, režisore Māra Ķimele, rakstniece Inga Ābele, režisors Viesturs Kairišs, aktrise Guna Zariņa, aktieris Kaspars Znotiņš, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, aktieris Uldis Dumpis un aktieris Andris Keišs.

Foto

 

Sākotnēji balvas ideja bija atgādināt par Katlapa nozīmīgo lomu Latvijas skatuves mākslas vēsturē, kā arī izcelt tās personības un projektus, kuri ar savu radošo darbību stiprina nacionālo pašapziņu. 

Balvas laureāti saņem naudas prēmiju, kā arī īpašu Tumes pagasta mākslinieka – kalēja Ginta Haņecka metālā veidotu balvu – dzirnaviņas, kas attēlo simbolisko saikni starp Katlapa dzimto “Katlapu” māju vējdzirnaviņām, kas jau 20.gadsimta trīsdesmitajos gados ražoja elektrību un radošā vēja ķeršanu, radot mākslas darbus, kas būtiski ietekmē nācijas un valsts pašapziņu.

Svinīgajā balvas pasniegšanā Tumes kultūras namā piedalīsies arī viesmākslinieki – komponists un pianists Jēkabs Jančevskis, “Sinfonietta Rīga” stīgu kvintets un Tumes jauktais koris diriģenta Rūdolfa Bacāna vadībā.

Autors: nozare.lv1

11.11.2019.

Leģendāri mūziķi un unikāli mūzikas projekti vienkopus uzstāsies “Bilžu” Veterānu koncertā (+FOTO)

Sestdien, 16. novembrī plkst.19.00, VEF Kultūras pilī notiks  Mūzikas un mākslas festivāla “Bildes” Veterānu koncerts, uz vienas skatuves kopā pulcējot mūziķus, kuri festivālā piedalās kopš tā pirmsākumiem, kā arī mūziķus, kas īpaši šim koncertam izveidojuši kopprojektus. Festivāla mudināti, kopā sanākusi 80. gados populārā grupa “Vaidava”. Koncerta laikā VEF Kultūras pilī būs apskatāma arī mūziķu un mākslinieku veidota izstāde “Pastkastītes”.

Festivāls “Bildes” pirmo reizi notika 1985. gadā Rīgas Politehniskā institūta studentu klubā Anglikāņu baznīcā. Šajos gados “Bildēs” klausītājus priecējušas vairāk nekā 1500 grupas un projekti, kuros piedalījušies teju 4500 mūziķu.

Galerija

“Faktiski “Bildes” ir vienīgais regulārais festivāls Latvijā, kas ir noticis katru gadu –  nu jau 34 gadus pēc kārtas,” saka ģitārists Aivars Hermanis, kurš “Bildēs” arī piedalās jau kopš pirmsākumiem uzstājies neskaitāmos sastāvos. Šoreiz koncertā Hermanis uzstāsies kopā ar Ēriku Upenieku projektā “Bague Duo”. Šoreiz viņiem pievienosies jaunā dziedātāja Māra Kalniņa, kopā izpildot Hermaņa populāro dziesmu ar Igo tekstu “Vēstules un atklātnes”, kas programmā iekļauta, iedvesmojoties no šī gada izstādes tēmas “Pastkastītes”.

“Bilžu” Veterānu koncertā dzirdēsim arī grupu “Lādezers”. Līdz ar jauno dziesmu “Kā man laiku apvaldīt”, kas šajā vasarā ieguvusi savu vietu radio programmās, Inga Ulmaņa un Aigara Voitišķa vadītais “Lādezers” atkal uzsācis darbību. Drīzumā tiks publiskots jaunais singls – “Gadalaiki”. Grupā tagad darbojas arī dziedātāja Anete Kozlovska. Jautāts par festivāla atmiņām, Ingus Ulmanis spilgti atceras “Bilžu” pirmsākumu koncertus un tajos valdošo revolucionāro garu. Festivālā viņš debitēja 1986. gadā grupas “Jumprava” sastāvā. “Šis koncerts “Bildēs” bija viens no mūsu pirmajiem koncertiem. Atceros, kādam no skatītājiem uzdāvinājām savu ierakstu lentē, un tas tik jaunai grupai toreiz bija liels žests!” saka Ulmanis.

Savukārt 80. gados populārā grupa “Vaidava” tikai šogad debitēs “Bildēs”! Līdz šim grupas līderis-basģitārists Pēteris Siliņš festivālu ir vērojis, pats esot starp skatītājiem. “Pēdējo reizi “Vaidava” koncertā uzstājās tieši pirms 10 gadiem. Tagad atkal savācāmies kopā, lai uzspēlētu savus 80. gadu hītus “Bilžu”  koncertā! Nākamais koncerts droši vien atkal būs pēc 10 gadiem,” nosmej Siliņš. Plānots, ka koncertā izskanēs dziesmas “Pusnakts stundā” un “Tu būsi vēl”, un, ļoti iespējams, arī “Kafijpupiņas”, kas savā laikā bijusi asprātīga protesta dziesma. “Dziesma “Kafijpupiņas” tika sacerēta un izpildīta saistībā ar kafijas desmitkārtīgu uzcenojumu, kas toreiz, Padomju laikos, bija desmitkārtīgs. Mēs šo notikumu kariķējām caur dziesmu un ikkatrs koncertā esošais saprata, par ko ir runa,” atceras Siliņš.

“Festivāls “Bildes” sev līdzi vienmēr nesis improvizācijas un jaunrades garu, ” saka Varis Vētra, kurš ir bijis ilggadējs “Bilžu” Veterānu koncerta vadītājs, bet šo pienākumu nu ir atdevis Ērikam Lokam, turpinot uzstāties kā mūziķis. Vētra ļoti novērtē festivāla radošajās nometnēs valdošo atmosfēru, iespēju apgūt jaunas radošās prasmes, kā arī kopā ar citiem dalībniekiem sarakstīt dziesmu vai pat izveidot jaunu muzikālo projektu, kas vēlāk arī izskan “Bilžu” Veterānu koncertā. Tā, piemēram, nometnē kopā sanākuši projekti “Stiprās sievas” un “Denktie vīri”.  

“Radošajā nometnē pārspriedām savas sajūtas par festivālu. Ļoti daudzi cilvēki sacīja, ka viņi gaida “Bildes”!  Tie mūziķi, kas ļoti daudz koncertē, varbūt festivālu uztver vienkāršāk. Tiem, kas koncertē mazāk, “Bildes” ir gada notikums, ” pārdomās dalās Vērta. 

“Bilžu” Veterānu koncertā uzstāsies – “COLT”, “Stiprās sievas” un “Ogas”, “Dzidriņas megasistēma”, “Lādezers”, “ARMANDSOUND”, JĀNIS BUKUMS, Māra Kalniņa un “Bague Duo”, Varis Vētra, Ineta Rudzīte, “The Cucumbers”, Juris Pavītols, “Denktie vīri”, “Vaidava”, Horens Stalbe un “Riga Reggae”, “Exiled in Brussels”, “Pērkons” un citi. Koncertu vada – Ēriks Loks.  

Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā bilesuparadize.lv.

Jau ziņots, ka 16. novembra pusdienlaikā, plkst.12.00, turpat VEF Kultūras pilī notiks arī “Bilžu” koncerts bērniem, kurā uzstāsies – “Dzeguzīte”, “Knīpas un knauķi”, “Kolibri”, “Poppy”, “Momo”, “Tev un man”, “Vējā”, “Podziņas”, Nila Īles mazo perkusionistu grupa “SAFARA”, Križeviču ģimene, “Notiņas”, “Momo”, dejos “Dzirnas”, Māris Pūris un Ādažu Mākslas un mūzikas skolas deju programmas audzēkņi.

Starpbrīdī – visiem apmeklētājiem garšīgs pārsteigums no “Druvas saldējuma”.

Autors: Bilžu birojs

11.11.2019.

Dieviete.lv Atziņa 799

Šodien Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena

Šodien Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena un Bermontiādes 100.gadadiena, godinot Brīvības cīņās un citos militāros konfliktos kritušos karavīrus un valsts aizstāvjus.

Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra – datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis – lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. 

Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir “Par Latviju”, piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.

Savukārt Bermontiādes cīņas, kurās Latvijas armija ar sabiedrotajiem cīnījās pret Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, norisinājās no 1919.gada oktobra līdz decembrim. Cīņas ir ievērojamas ar to, ka sākotnēji nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēta latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Padomju okupācijas gados Lāčplēša dienas svinības bija aizliegtas. Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts sarkanbaltsarkanais Latvijas valsts karogs. Kopš 1990.gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin Latvijas Brīvības cīņās kritušos.

Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus. Tāpat, simboliski pieminot izšķirošo uzvaru pār Bermonta karaspēku, ļaudis novembrī pie apģērba mēdz piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes, kas nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu “V”.

Liela nozīme Bermontiādes laikā bija arī ziņu aģentūrai LETA jeb tajā laikā tā dēvētā “Latopress” biroja darbam, jo laikā, kad vairākus mēnešus ilga uzbrukumi Rīgai, “Latopress” darbinieki ne tikai sniedza informāciju vietējai presei, bet arī paši aktīvi iesaistījās pilsētas aizstāvēšanas kaujās.

Bermontiāde preses birojā sākās ar 1919.gada 9.oktobra rītā saņemto valdības rīkojumu gatavoties darba turpināšanai ārpus Rīgas un pārcelties uz Cēsīm, uz kurieni tika aizsūtīta lielākā daļa darbinieku. Rīgā palika darboties Edmunds Freivalds un Rihards Bērziņš, jo viņu uzdevums bija saņemt ziņas no Latvijas armijas galvenā štāba un telefoniski nodot tās tālāk uz Cēsīm, lai ziņas caur Tallinu varētu izplatīt tālāk. Bermontiādes laikā Rīgā “Latopress” piecu līdz sešu cilvēku sastāvā nodrošināja visas ziņu aģentūras funkcijas, informējot vietējo presi par vietējiem un ārzemju notikumiem un ārzemes – par situāciju Latvijā.

Telefonsakari bija traucēti, tāpēc preses birojs ziņas sniedza vietējiem medijiem, kuri savās slejās nepārtraukti atgādināja: “Latvijas preses birojs turpina darboties un informē!” Biroja atrašanās vieta līdz Bermontiādei bija Vaļņu ielā 20 (uz Kaļķu un Vaļņu ielas stūra), pēc tam – “Brīvās Zemes” redakcijā Elizabetes ielā 14, vēlāk apšaudēm mazāk pakļauta vieta izrādījās 8.pamatskolas telpas. Tomēr no apšaudēm nebija pasargāti visi “Latopress” darbinieki, jo kritušo vidū bija arī angļu valodas referente Elza Žiglēvica, kura tika nāvīgi ievainota 1919.gada 10.oktobrī, kad karavīriem piegādāja ēdienu.

Autors: nozare.lv

Prinča Čārlza sieva Kamilla vēlas palīdzēt Meganai Mārklai

Prinča Čārlza sieva Kamilla, Kornvolas hercogiene, nesen ir izrādījusi vēlmi atbalstīt Meganu Mārklu, jo redz, cik lielu postu Meganas un prinča Harija ģimenei nodara britu prese.

Pirms neilga laika tapa filma “Harijs un Megana: Āfrikas ceļojums” šī filma kļuva par visai lielu pārsteigumu daudziem karaliskās ģimenes faniem un britu karaliskās ģimenes locekļiem. Šajā dokumentālajā filmā Megana Mārkla sūdzējusies, ka jūtas “iztukšota” dzīvodama šajā ģimenē.

Megana pastāstīja, ka jūtoties briesmīgi preses regulāro pārmetumu un spiediena dēļ. Prinča Čārlza sieva Kamilla ļoti labi saprot jauno hercogieni un vēlas viņai palīdzēt. Viņa bija tā, pār kuru gāzās negatīvas emocijas un pamatīga kritika pēc tam, kad princis Čārlzs izšķīrās no lēdijas Diānas. Pēc Diānas bojāejas viss kļuva daudz ļaunāks, viņa saņēma vēl pamatīgākus preses uzbrukumus, Kamilla tolaik maksimāli ignorējusi presi, bet atzīst, ka tas nebija viegli.

“Kamilla, tāpat kā citi karaliskās ģimenes locekļi līdz filmas pirmizrādei nenojauta, ka Harijs un Megana jūtas tik nospiesti. Kamilla vēlas, lai visi dzīvotu kopā un būtu laimīgi. Viņas devīze – turpināt dzīvot un smaidīt. Viņa nevēlas redzēt, kā ģimenē kāds  cieš. Kamilla iemīļojusi Meganu, un vēlas viņu atbalstīt” – izdevumam “Daily Mail” sacījis kāds karaliskās ģimenes draugs.

Karaliskās ģimenes biogrāfe Sallija Bedella Smita uzskata, ka Kamilla atrodas “unikālā stāvoklī un varot palīdzēt Meganai”. Kamillai ir pietiekoši daudz pieredzes un sirsnības. “Es uzskatu, ka Kamillai Meganu atbalstīt būs viegli, jo viņa saprot, kā viņa jūtas. ” – izdevumam sacīja Sallija. Karaliskās ģimenes biogrāfe arī apgalvo, ka Megana varētu daudz ko mācīties no Kamillas, jo  viņas abas dažādos dzīves periodos ir bijušas preses uzmanības centrā. Sallija arī novērojusi, ka Kamilla ir laipna pret žurnālistiem un neatsaka fotogrāfēties, viņas stratēģija ir sirsnīga attieksme pret britu presi, varbūt arī Megana varētu apdomāties par šādu pieeju.

Foto

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 798

Simpātijas vienu dienu tiek saslēgtas roku dzelžos, kas notika? (+VIDEO)

Noskaties video, kurā simpātijas uz 24 stundām tiek saslēgtas kopā ar roku dzelžiem! Vai tas palīdzēs vai tieši kaitēs viņu attiecībām? Vai tu vēlētos tikt saķēdēta kopā ar sev simpatizējošu cilvēku?

Video

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 797

Festivāls “Bildes” koncertā pulcē bērnu vokālos un deju kolektīvus (+FOTO)

Mūzikas un mākslas festivāls “Bildes” aicina uz koncertu bērniem, kas 16. novembrī plkst. 12 notiks VEF Kultūras pilī. Koncerts bērniem “Bilžu” programmā iekļauts kopš 1992. gada, un ir kļuvis par festivāla neatņemamu sastāvdaļu.  Jau tradicionāli koncertu vadīs  mūziķe un pedagoģe Igeta Ozoliņa. 

Festivāla “Bildes”  koncertā bērniem piedalās Latvijā zināmas bērnu vokālās un deju studijas.  

Bērnu koncertu caurvij vēstuļu rakstīšanas tēma, sasaucoties ar festivāla izstādi, kurā skatāmas apgleznotas pastkastītes.  “Vai mūsdienās bērni zina, kas ir īsta vēstule? Agrāk tās rakstīja ar tinti un spalvaskātu, tika sūtītas ar pasta baložiem, zirgu pajūgiem un pat ziedu veidā. Vēstuli tās saņēmējam dažkārt bija jāgaida mēnešiem ilgi, “ spriež koncerta vadītāja Igeta Ozoliņa. 

Galerija

“Festivāls “Bildes”- tā ir iespēja sajust festivāla gaisotni, uzstāties uz profesionāli aprīkotas skatuves un sajust satikšanās prieku ar saviem vienaudžiem un klausītājiem. Ir tāds laiks, ka situācijas un notikumi ātri mainās, bet “Bildes” ir notikums ar ilgstošu vēsturi un stabilām tradīcijām, līdz ar to tam ir pievienotā vērtība. Ir dalībnieki, kuru vecāki ir apmeklējuši “Bildes”  vai paši bijuši festivāla dalībnieki daudzu gadu garumā, un veidojas veselas “Bilžu” paaudzes. Tas tiešām ir notikums -piedalīties tik tradīcijām bagātā festivālā!” saka Igeta Ozoliņa, kura Koncertu bērniem vadīs kopā ar savu audzēkni Loretu Mētru no vokālās studijas “Tev un Man”. Studija  “Bildēs” piedalās 15 gadus, bet pati Igeta dažādos sastāvos festivālā piedalās jau kopš 1989. gada. 

Ilggadēji festivālā “Bildes” piedalās Lapmežciema vokālā  grupa “Vējā”. Tā dibināta 1994. gadā, un grupas vadītāja Benita Egle muzikāli izlolojusi jau vairākas paaudzes.  Benita stāsta: “Mūsu studijas bērni dzied, dejo un spēlē stabules un metalafonus. Šogad grupu pārstāvēs dažāda vecuma dziedātāji – sešgadnieki ar dziesmu “Ziņkārīgais deguntiņš”, lielākie dziedās par dažādiem pasaku tēliem.” Vadītāja piebilst, ka mazie dziedātāji ir īpaši priecīgi brīdī, kad visi kopā uz skatuves dzied  “Bilžu” himnu “Tikai Tā!”.  

Koncertā bērniem uzstāsies arī Nila Īles mazo perkusionistu grupa “SAFARA”. Nils stāsta: “Daži “Safara” dalībnieki perkusijas spēlē jau astoņus gadus, citi piecus, vēl kāds trīs gadus. Izpildīsim programmu, kam pamatā ir Gambijas un Senegālas ritmi, kas ir aranžēti ar latvisku piesitienu. Šos ritmus pats spēlēju ar pieaugušo grupām, bet bērni tos koncertā izpildīs pirmo reizi un priekšnesumā iesaistīs klausītājus.”  Jautāts, kas viņu iepriecina darbā ar bērnu mūziķu grupu, Īle smaidot atbild: “Man atliek iedot mazu kniksīti iedvesmas un zināšanu, no kurām viņi izaudzē paši savas foršās idejas, kuras es palīdzu realizēt, un viņi paši daudz izdara. Mirklī, kad bērni tiek uz skatuves, notiek brīnums!”

Ar pieredzes bagātās vokālās studijas “Knīpas un Knauķi” dziedātāju grupām iepazīstina vadītāja Edīte Putniņa: “”Cīrulīši” studijā šobrīd ir paši vecākie – viņi pie mums darbojas kopš trīs gadu vecuma. “Strazdiņi” ir paaudzi jaunāki. Interesanti, ka “Cīrulīši” pirmo reizi “Bildēs”uzstājās 2012. gadā, esot septiņus gadus veci. Ļoti jauki, ka tagad, esot pusaudžu vecumā, viņi atkal var dziedāt “Bildēs”, lai ar citām acīm paskatītos uz šo festivālu!”  Koncertam studija sagatavojusi priekšnesumus no izrādes “Vilkam tāda dvēselīt’”. Tas ir studijas vokālās skolotājas Sanitas Sējānes izlolots projekts, kura sākums meklējams 2018. gada Dziesmu svētkos, un nu jau projekts ir apceļojis visu Latviju, bet nākamajā gadā tiks izrādīts arī diasporas latviešiem.”

Koncertā uzstāsies – “Dzeguzīte”, “Knīpas un knauķi”, “Kolibri”, “Poppy”, “Momo”, “Tev un man”, “Vējā”, “Podziņas”, Nila Īles mazo perkusionistu grupa “SAFARA”, Križeviču ģimene, “Notiņas”, “Momo”, dejos “Dzirnas”, Māris Pūris un Ādažu Mākslas un mūzikas skolas deju programmas audzēkņi.

Starpbrīdī – visiem apmeklētājiem garšīgs pārsteigums no “Druvas saldējuma”.
Ieeja no 3 gadu vecuma. Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā bilesuparadize.lv.

Biļetes jāiegādājas visiem apmeklētājiem, neatkarīgi no vecuma.

Vēl šogad festivāla “BILDES 2019” ietvaros tās pašas dienas vakarā,  16. novembrī plkst. 19.00 klausītāji aicināti uz “Bilžu” veterānu koncertu. Koncertā uzstāsies – “COLT”, “Stiprās sievas” un “Ogas”, “Dzidriņas megasistēma”, “Lādezers”, “ARMANDSOUND”, JĀNIS BUKUMS, Māra Kalniņa un “Bague Duo”, Varis Vētra, Ineta Rudzīte, “The Cucumbers”, Juris Pavītols, “Denktie vīri”, “Vaidava”, Horens Stalbe un “Riga Reggae”, “Exiled in Brussels”, “Pērkons” u.c. Koncertu vada – Ēriks Loks.  Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā bilesuparadize.lv.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Bilžu birojs

Dieviete.lv Atziņa 796

Mūžībā devusies gleznotāja Džemma Skulme (+VIDEO)

Šorīt 94 gadu vecumā mūžībā devusies gleznotāja Džemma Skulme, apstiprināja viņas mazdēls Jānis Skulme.

Informāciju par atvadīšanos no māksliniece publiskos vēlāk. “Ceram, ka Dievs viņu pieņems pie sevis,” pauda gleznotājas mazdēls.

Skulme dzimusi 1925.gada 20.septembrī gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. 1949.gadā viņa absolvējusi Latvijas valsts Mākslas akadēmijas (tagad Latvijas Mākslas akadēmija) Monumentālās glezniecības nodaļu. Tāpat 1949.gadā viņa sākusi piedalīties izstādēs, strādājusi monumentālās glezniecības, plakātu mākslas, grāmatu mākslas jomā.

Skulme tiek uzskatīta par nozīmīgu padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotāju. Māksliniece līdzdarbojās Atmodas kustībā, 1988.gadā viņa bija Latvijas Tautas frontes (LTF) veidotāju skaitā un 1989.gadā tika ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā.

Skulme bijusi arī LPSR Augstākās Padomes deputāte. Skulme 1998.gadā parakstījusi Tautas partijas manifestu.

Gleznotāja ir vairāku prēmiju un apbalvojumu laureāte, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmusi arī Ministru kabineta balvu par izcilu devumu Latvijas mākslas un sabiedriskajā dzīvē.

Skulme bijusi precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru un gleznotāju Ojāru Ābolu, ir divi bērni – mākslinieki Juris Dimiters un Marta Skulme, kā arī vairāki mazbērni.

Video

Autors: nozare.lv

09.11.2019.

Dieviete.lv Atziņa 795

Kā pasargāt sevi un bērnus no rota vīrusa?

Viena no nepatīkamākajām zarnu infekcijas slimībām ir rota vīruss, kas sevišķi bīstams maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Rota vīrusam raksturīga ne tikai vemšana, slikta dūša un spēcīgas sāpes vēderā, bet arī ātrs uzplaiksnījums un strauja izplatība. Par to, kā rīkoties saslimšanas gadījumā un kādus profilaktiskos pasākums vēlams ievērot, stāsta BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece. 

Kas ir rota vīruss?

Rota vīruss ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kas pamatā saistīta ar spēcīgiem gremošanas un zarnu trakta darbības apgrūtinājumiem. BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece skaidro, ka izplatītākie rota vīrusa simptomi ir vemšana, slikta dūša, sāpes vēdera un bieža ūdeņaina vēdera izeja, tomēr saslimšanas laikā bieži novērojams arī izteikts vājums, slikta apetīte, galvassāpes un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ja parādās kāds no minētajiem simptomiem, vēlams pēc iespējas ātrāk sazināties ar ārstu, lai vienotos par tālāko ārstēšanas taktiku.

Kā notiek inficēšanās un slimības izplatība?

Visbiežāk infekcijas avots ir tieši saslimusī persona. Rota vīrusu infekcijas izraisītājs izdalās no cilvēka organisma ar fekālijām, kā arī iespējama infekcijas pārnešana gaisa – pilienu ceļā (runājot, klepojot, šķaudot) vai saskaroties ar slimnieka vai vīrusu nēsātāja lietotajiem priekšmetiem, norāda farmaceite. Vīrusiem raksturīgi ilgstoši saglabāt dzīvotspēju (spēju izraisīt saslimšanu) apkārtējā vidē uz dažādiem priekšmetiem (no 10 dienām līdz 1 mēnesim). I. Priedniece atgādina, ka imunitāte pret rota vīrusu ir nenoturīga, kas nozīmē, ka iespējama atkārtota inficēšanās. 

Ko darīt saslimšanas gadījumā?

Speciāliste uzsver, ka, sākoties saslimšanai, pacientam noteikti jāpaliek mājās, jo ir svarīgi ar šo infekciju neaplipināt apkārtējos cilvēkus. Tāpēc īpaši jāuzmanās ir cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar bērniem, slēgtos kolektīvos un ar pārtikas jomu saistītās darba vietās. Atveseļošanās process parasti ilgst 7 līdz 14 dienas, tomēr to ietekmē cilvēka imunitāte, proti, novājinātas imunitātes gadījumā atveseļošanās var būt arī ilgāka. I. Priedniece atklāj, ka rota vīrusa ārstēšanas svarīgākais aspekts ir organisma zaudētā šķidruma atgūšana proporcionāli šķidruma zudumam, slimnieka veselības stāvoklim un vecumam. Tāpat slimības laikā ieteicams lietot adsorbentu un probiotiskos preparātus. Ja ģimenē kāds ir sasirdzis ar rota vīrusu, šos līdzekļus ieteicams dzert arī pārējiem tuviniekiem, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš higiēnai.

Profilakse

Primārā aizsardzība pret rota vīrusu ir regulāra roku mazgāšana ar ziepēm (pēc tualetes apmeklējuma, bērna autiņbiksīšu mainīšanas, pieskaršanās dzīvniekiem, uzkopšanas darbiem, pirms un pēc ēdiena gatavošanas utml.). Ikdienā ļoti svarīgi saņemt arī veselīgu un pilnvērtīgu uzturu. Ne tikai pēc atveseļošanās, bet arī ikdienā ieteicams uzturā lietot skābpiena produktus. Tie satur antioksidantus un organismam nepieciešamās olbaltumvielas, kā arī kalciju. Imūnsistēmas stiprināšanai palīdz dabīgie antioksidanti. Jāēd graudaugi, rieksti un jālieto uzturā augu eļļas, kuras satur E vitamīnu. Savukārt C vitamīns atrodams svaigajos kāpostos, saldajos piparos, dzērvenēs, kivi, citronos, apelsīnos, greipfrūtos un citos augļos. Maziem bērniem vecumā no 6 nedēļām līdz 6 mēnešiem ieteicamā profilakse ir vakcinācija pret rota vīrusa infekciju. 

Autors: Benu Aptieka

“Dvēseļu puteņa” pirmizrāde pulcē pašmāju prominences, slavenības un kino mīļotājus (+FOTO)

Pirmo reizi ar seansiem visās 14 k/t ”Kino Citadele” zālēs piektdienas, 8. novembra, vakarā pirmizrādi piedzīvoja režisora Dzintara Dreiberga vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis”, kas tapusi pēc latviešu strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem.

Līdzās filmas veidotājiem un aktieriem pirmizrādi, 3000 skatītāju vidū, pirmizrādi apmeklēja arī virkne prominenču un sabiedrībā zināmu cilvēku, tostarp Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi, bijušie Valsts prezidenti Raimonds Vējonis un Guntis Ulmanis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kā arī daudzi citi. Tāpat viesu vidū varēja sastapt tautā mīlētos latviešu kinorežisorus – Jāni Streiču, Rolandu Kalniņu un Rozi Stiebru, dzejnieci Māru Zālīti, mūziķus Māri Mihelsonu, Reini Sējānu un daudzus citus. Kino mīļotāji, uzņēmēji, politiķi, kultūras darbinieki, sportisti, mūziķi – sajūta, ka pirmizrādē bija visi!

Galerija

Pirmizrādes viesi atzinīgi novērtēja režisora Dzintara Dreiberga veikumu, pēc filmas noskatīšanās to apliecinot ar stāvovācijām. Vienlaikus ar filmas pirmizrādi Rīgā “Dvēseļu putenis” nokļuva pie skatītājiem arī citās Latvijas pilsētās – Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī, Madonā, Rēzeknē, Jelgavā un citur.

Kā norādīja leģendārais latviešu režisors Jānis Streičs, filma patiesi ir izdevusies un režisora Dzintara Dreiberga veikums ir lielisks. “Jaunais cilvēks nav izgāzies, kā daudzi gaidīja. Godam ir ticis galā ar sev uzlikto pienākumu. Esmu patīkami pārsteigts par gala rezultātu. Varu teikt, ka Latvijā ir parādījies daudzsološs, spēcīgs režisors. Šodien dzimšanas diena ir ne tikai filmai, bet arī talantīgam režisoram!”
Par Aleksandra Grīna romāna ekranizāciju atzinīgi izteicās arī mūziķis, grupas “Prāta Vētra” dalībnieks Māris Miķelsons un aktrise Zane Daudziņa.

Vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis”, kas veidota pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem, savu pirmizrādi piedzīvoja tieši 100 gadu pēc Latvijas brīvības cīņām, ievadot novembra valsts svētku un neatkarības nedēļu. Tā skatītāju aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.
Galveno varoni filmā atveido Oto Brantevics, kuram šī ir pirmā pieredze lielajā kino. Pārējo filmas aktieru ansambli veido Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Raimonds Celms, Gatis Gāga, Jēkabs Reinis, Vilis Daudziņš, Renārs Zeltiņš, Ieva Florence, Grēta Trušiņa un daudzi citi. Kopā ar aktieriem filmā piedalījušies vairāk nekā 1500 brīvprātīgie masu skatu aktieri.
Filmas “Dvēseļu putenis” veidotāju komandā ir kino profesionāļi gan no Latvijas, gan ārvalstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, producente Inga Praņevska, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste, prestižās Emmy balvas laureāte Lolita Ritmanis, Casting Bridge aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija KULTFILMA un citi.
Filma “Dvēseļu putenis” no 8. novembra būs skatāma lielākajos kinoteātros Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, Siguldā, Valmierā, Talsos, Madonā, Jūrmalā, Smiltenē, Cēsīs, Kuldīgā, Ogrē un Jelgavā. Pēc 18. novembra “Dvēseļu putenis” būs skatāms arī visos Latvijas novados. Biļetes var iegādāties kinoteātru biļešu kasēs un tiešsaistē.

09.11.2019.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2020” jauns dalībnieku skaita rekords – 35 auto (+VIDEO)

Šogad “Latvijas Gada auto 2020” pieteicies rekordliels dalībnieku skaits – 35 auto modeļi, un ar to ir pārspēts iepriekšējais “Latvijas Gada auto 2016” rekords, kas bija 34 automobiļi. Svarīgi ir atcerēties, ka konkursā drīkst pieteikt tikai jaunākos auto, kuru pirmreizējā reģistrācija Latvijā ir pēc 1.oktobra 2018.gada.

Ceturtdien, 7. novembrī viesnīcas “Port Hotel” filiālē “PortLand” pie Gaujas notika konkursa oficiālā foto un video sesija.

Video

 

Māris Ozoliņš, “Latvijas Gada auto” organizators: “Lai arī no pirmā acu uzmetiena uzvarētāja atlase starp 35 dažādiem auto liekas sarežģīts process, tomēr jāatzīmē, ka konkurss ir sadalīts papildus nominācijās. Nomināciju skaits katru gadu ir ap desmit, un tad jau paliek vieglāk izkristalizēt uzvarētāju katrā no tām. Visgrūtāk, ir noteikt Latvijas gada auto finālistu top 7. Šeit ir ļoti atšķirīgas prognozes, taču kā katru gadu, arī šogad būs tautas balsojums. Interesantākais ir tas, ka tautas balsojums par gada auto finālistu top 7 ļoti stipri atšķiras no žūrijas balsojuma. Redzēs, kā būs šogad, pagājušogad topā tautas un žūrijas balsojumā sakrita tikai 1 automašīnas modelis.”

Interesanti, ka arī par Eiropas Gada auto 2020 titulu un galveno balvu šogad pretendē tieši 35 auto modeļi.

Galerija

Šī gada pretendenti ir (pieteikšanas secībā):

  1. Mitsubishi ASX no 19 750 EUR (atsauksmes >>>)
  2. Mitsubishi L200 no 25 900 EUR (atsauksmes >>>)
  3. BMW X5 no 65 550 EUR (atsauksmes >>>)
  4. Mercedes–Benz GLE (atsauksmes >>>)
  5. Mercedes–Benz CLA (atsauksmes >>>)
  6. Seat Tarraco no 27 550 EUR(atsauksmes >>>)
  7. Cupra Ateca no 39 990 EUR (atsauksmes >>>)
  8. Jeep Wrangler no 45 990 EUR (atsauksmes >>>)
  9. Citroën C5 Aircross no 21 400 EUR (atsauksmes >>>)
  10. Kia Xceed (atsauksmes >>>)
  11. Kia ProCeed (atsauksmes >>>)
  12. Škoda Scala no 14 900 EUR (atsauksmes >>>)
  13. Škoda Kamiq no 15 700 EUR (atsauksmes >>>)
  14. Volkswagen T-Cross no 15 990 EUR (atsauksmes >>>)
  15. Volkswagen Passat (atsauksmes >>>)
  16. Porsche Macan S no 65 219 EUR (atsauksmes >>>)
  17. Hyundai i30 Fastback N no 26 990 EUR (atsauksmes >>>)
  18. Hyundai Santa Fe (atsauksmes >>>)
  19. Hyundai Kona Hybrid no 24 990 (atsauksmes >>>)
  20. Renault Clio (atsauksmes >>>)
  21. Renault Megane R.S. Trophy (atsauksmes >>>)
  22. Mazda CX-30 no 23 490 EUR (atsauksmes >>>)
  23. Range Rover Evoque (atsauksmes >>>)
  24. Ford Ranger Raptor no 53 820 EUR  (atsauksmes >>>)
  25. Ford Focus ST no 32 570 EUR (atsauksmes >>>)
  26. Ssangyong Korando no 17 790 EUR (atsauksmes >>>)
  27. Audi A1 Sportback no 39 992 EUR (atsauksmes >>>)
  28. Audi e-tron no 103 543 EUR (atsauksmes >>>)
  29. Audi Q3 Sportback no 69 852 EUR (atsauksmes >>>)
  30. Toyota Camry no 31 200 EUR (atsauksmes >>>)
  31. Toyota Rav4 no 24 000 EUR (atsauksmes >>>)
  32. Toyota Corolla TS no 17 590 EUR (atsauksmes >>>)
  33. Toyots Supra no 64 400 EUR (atsauksmes >>>)
  34. Peugeot 208 (atsauksmes >>>)
  35. Suzuki Jimny no 19 290 EUR (atsauksmes >>>)

Konkurss “Latvijas Gada auto” notiek jau no 1998. gada, un šogad uzvarētāji tiks noskaidroti jau 21. reizi.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Latvijas Gada auto

08.11.2019.

Kādēļ Keita Midltone sarūgtinājusi Anglijas iedzīvotājus?

Pavisam nesen tika paziņots, ka karaliene Elizabete II atsakās turpmāk savā garderobē valkāt dabīgās kažokādas izstrādājumus, tas sabiedrībā raisīja pozitīvas emocijas, iespējams tika sagaidīts arī tas, ka citas karaliskās personas ņem piemēru no karalienes, tomēr realitātē tā nav noticis. Tagad dzīvnieku tiesību aizstāvji pievēruši uzmanību citiem britu karaliskās ģimenes locekļiem ,piemēram, Meganai Mārklai un Keitai Midltonei. Interesanti, ka Megana Mārkla ievēro šo “jauno noteikumu”, bet Keitas Midltones uzskati atšķiras. 

2016. gadā Keita uzvilkusi dabīgās kažokādas šalli, tas izraisījis pamatīgu apkārtējo kritiku, tolaik Kensingtonas pils pārstāvji oficiālā ziņojumā izskaidroja, ka Keita un princis Viljams šīs šalles saņēma dāvanā, kad savas oficiālās tūres laikā apciemoja biedrību “First Nations Haida” Kanādā. Pēc šī notikuma Keita pamanīta cepurē, kas bija darināta no alpakas kažoka! Šādas cepures cena bijusi ap 250 eiro, Keita šajā cepurē parādījās pagājušajā gadā Norvēģijā. Izrādās, ka arī Zviedrijā hercogiene Keita pamanījusies paradīties melnā kažokādas cepurē… Pils pārstāvji atkal skaidrojuši situāciju, ka šīs kažokādas iegūtas no dzīvniekiem, kuri miruši dabīgā nāve un tam nav nekāda sakara ar dzīvniekiem, kas tiekot speciāli audzēti zvērādām.

Saseksas hercogiene Megana Mārkla vairākkārt ir paudusi savu attieksmi pret kažokādām, kā arī to, ka ir veģetāriete. Bijusī amerikāņu aktrise savā garderobē izvēlas mākslīgo kažokādu. Megana arī neslēpj, ka atbalsta  modes dizainerus, kas atsakās savās turpmākajās  apģērbu kolekcijās izmantot dabīgo kažokādu.

Foto

View this post on Instagram

Today The Duke and Duchess of Cambridge attended the launch of the @National_Emergencies_Trust_ — an independent charity which will provide an emergency response to disasters in the UK. The Trust will work collaboratively with charities and other bodies to direct public donations to their appeals, and to distribute funds fairly and efficiently at the time of a national emergency. Speaking at the launch, The Duke said: “Just now and on previous occasions, it has been humbling to speak to survivors of the London Bridge and Manchester attacks, the Cumbria floods, the Grenfell Tower fire and other disasters here in the UK. Their stories are as heart-breaking as they are inspiring. Their resilience and strength are deeply humbling. I am very pleased that the National Emergencies Trust now stands ready to provide a structured, organised response to help people right across the UK in the event of a domestic disaster.” ???? PA/Kensington Palace

A post shared by Duke and Duchess of Cambridge (@kensingtonroyal) on

 

Autors: Dieviete.lv

1...135136137...457Lapa 136 no 457

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2026 Dieviete