Karsto dienas vidu sāka nomainīt patīkamā vakara saule, viegli uzpūšu smaržas un esmu gatava lielajam pasākumam. Šodien es apmeklēšu jaunā "Diluar" restorāna atvēršanu Vecrīgā. Šī bija viena no tām atklāšanām, kuras es gaidīju ar patiesu prieku, jo "Diluar" pasniegs manis radītos kokteiļus, kas vēl ir sastopami tikai manā bārā "Samts". Tādēļ mana oficiāli pavedinošā kleitiņa ar Pradas kurpēm ir tieši radītas šim vakaram. Es pārbraucu ar ķemmi pār iztaisnotajiem matiem un piezvanu taksim. Pie restorāna sāk pulcēties cilvēku grupas, tā skaitā arī mana Kristīne, kas savā zaļā kokteiļkleitā flirtē ar kādu jaunu, iedegušu vīrieti krēmkrāsas uzvalkā. Kā noķēru viņas skatienu, Kristīne atvainojās vīrietim un ar lielu smaidu nāca pie manis klāt. "Ak, Samant, ja tu zinātu ar ko man ir sarunāta tikšanās, tu vienkārši paģībtu!" Kristīne vēl starojošāka grib stāstīt, līdz mūs pārtrauc restorāna īpašnieks Kaspars: "Labvakar dāmas, Samanta, vai drīkstētu es jūs uz brīdi palūk?" Kaspars pievērsa savu skatienu man. Es jau redzēju, kā Kristīnes sejā pazūd smaids un viņa lēnām virzās pie citas cilvēku grupas. "Labprāt! Es ar nepacietību gribu redzēt jūsu restorāna interjeru!" ar pieklājīgu smaidu atbildu un dodamies pie attālākas vīriešu grupas. "Es vēlējos jūs iepazīstināt ar izcilo bārmeni un karstasinīgā bāra īpašnieci Samantu" Kaspars lepni saka, ievelkot mani vīriešu bariņā. Es ar lielu draudzīgu smaidu pārlaižu skatienu pāri visiem līdz…stop! Atduras mans skatiens pret Rihardu! Apmulsumu pārtraukdams, Kaspars turpina, paveroties pret vienu no vīriešiem: "Samant, Artūrs ir restorāna šefpavārs, Kristaps ir parūpējies par moderno interjeru, bet šo ēku ir radījis mans senais draugs un arhitekts Rihards." Es paspiedu rokas ar Artūru un Kristapu, un sasveicinoties ar Rihardu viņš smaidīdams teica: "Prieks iepazīties ar neatvairāmo kokteiļu radītāju!". Sarunas laikā es tikai iesmējos kopā ar pārējiem un paspēju izdzert jau divas šampanieša glāzes, kad kādas pauzes laikā Rihards ilgāku laiku skatījās uz mani un teica: "Atvainojiet kungi, bet es vēlētos uzzināt sīkāk par īpašo restorāna kokteiļa recepti" viņš viegli bīdīja mani prom no sarunas biedriem. Pēc dažiem soļiem es pagriezos pret viņu un gribēju teikt, ko atkal viņš vēlas, bet Rihards pirmais ierunājās: "Piedod! Par maniem vakardienas vārdiem…es tiešām tajā vakarā gāju meklēt meiteni vienas nakts sakariem, bet jūsu vārdi mani apstulbināja, jo neviena man agrāk nebija teikusi, ka grib tikai seksu, tādēļ gribēju kaut ko dzēlīgu pateikt pretī." Es pasmaidu: "Es piedodu un man prieks, ka saprotat, ka neesmu no vieglajām!" Rihards priecīgi pasmaida: "Labi, vai es varu ar jums lietišķi kopā pavadīt šo vakaru?" Es uzspēlētā balsī atbildu: "Jā, jūs varat, un vai jūs lūdzu varētu atnest savai lietišķajai meitenei šampanieša glāzi?" runājot es sāku smieties. Es jūtos tik brīva un jūtu, ka man pazūd lietišķā noskaņa, bet tas mani neuztrauc, es gribu pavadīt šo vakaru, cik vien labi varu! Visu svinīgo daļu mēs ar Rihardu novērtējām elites personas, un tagad, kad visi izklīst pa ēkas telpām, mēs abi pieceļamies un mazliet noreibstam, jo oficiālā daļa bija neveiksmīgi gara un garlaicīga, vienīgais glābiņš bija šampanieša puika, kas stāvēja blakus. "Es paņemšu vēl divus no šampanieša puikas un bēgam prom!" Rihards man iečukst ausī un es paklausot eju uz izejas pusi. Par laimi neviens neuzsāk sarunu ar mani un arī Rihards drīz piesteidzas man blakus. Kad esmu tikuši jau kādu gabalu no restorāna, mēs dodamies un kanāla pusi. "Samant, es varu jums uzdot kādu jautājumu?" Rihards, mēģinādams nopietnā balsī, man jautā. Es ieskatos viņa acīs un ar apslēptu smaidu atbildu: "Protams cienījamais." Rihards apsēžas uz kanāla soliņa: "Vai arī jums Kaspara kunga kurpes atgādināja gondolu laivas?" Es, nespēdama saglabāt nopietno attieksmi, sāku smieties. Kamēr neviena no policista kungiem nav atvērām šampanieša pudeli, un Rihards sāka dziedāt "Dancing queen, young and sweet… Samant! Rādi savu dziedāšanas mākslu!" Es smejoties atbildu: "Tu tiešām nevēlēsies dzirdēt!" Rihards sataisa nopietno seju un saka: "Diemžēl jūs nevarat atteikt, vai arī es jūs iemetīšu kanālā ar visu kleitu!" un tuvojas man. Es sāku smieties: "Nē, labi, labi! Dancing queen young and sweet, only sewenteen", abi sēžam malkojam šampi un dziedam ar pārlielu izteiksmi" Dancing queen, feel the beat from the tambourine, oh yeah!" Rihards sāk smieties ar tik "garšīgiem" smiekliem:" Piedod, bet tu tiešām esi nekam nederīga dziedātāja!" Es nopūšos un izdzeru pēdējo malku no pudeles: "Es zinu, bet zinu arī to, kā likt, lai citiem neliekas nemaz tik traki." Rihards skatās uz kanālā peldošajām pīlēm:" Kā tad?". "Es viņiem uztaisu pareizo kokteili, un viņiem šķiet, ka es dziedu, kā profesionāle!" Abi atkal sasmejamies un es pamanu, ka jau esmu atspiedusies pret viņa plecu. Mēs pieceļamies un soļojam uz Brīvības ielas pusi. "Kādēļ tu izvēlējies šo profesiju?" Rihards jau nopietnā balsī man vaicā. "Man patīk radīt jaunas sajūtas un patīk iepriecināt citus. Es apmeklēju ne tikai bārmeņa kursus, bet esmu mācījos pārtikas tehnologos. Paralēli mācībām es strādāju ekspresso bārā, un pēc mācībām es strādāju Rīgas restorānos un mācījos uzņēmējdarbību. Kā rezultātā es apvienoju savu hobiju ar savu darbu" es viņam cik vien sīki spēju izskaidroju. "Bet, kādēļ tu izvēlējies arhitektūru?" Rihards pasmaidīja: "Man patika celt bērnībā klucīšus! Īstenībā mans tēvocis vēlējās kļūt par arhitektu, bet naudas līdzekļu dēļ nespēja piepildīt savu sapni, tādēļ es izlēmu tiekties pēc viņa sapņa." Pārejam pāri luksoforam un nemanot esam jau apskāvušies, varbūt es nevarēju ar kurpēm paiet un vēlējos atbalstīties, bet, lai nu paliek.. Viņš mani pavada līdz dzīvokļa durvīm, es atspiežos pret sienu un vēroju viņu. Rihards ar savu skatienu skatās uz manām lūpām un tad lēnām pāriet pie acīm. Es jūtu trīsas sevi pārņemam, jo viņa smaids, pavedinošās acis un uzvalks mani padara gandrīz vai traku! Bet viņš tik stāv un skatās uz mani un es varu redzēt, ka arī viņš vēlas mani. Tad viņš novēršas un, ātri sniedzot roku, saka: "Tad uzredzēšanos Samant!" Es, sajuzdamies kā bērns, kurš pamostas no sapņa, paspiežu roku. Tad es ieeju dzīvoklī, aizveru durvis un "Ding Dong" atskan durvju zvans. Es lēnām atveru. Rihards stāv ar smaidu: "Jūs aizmirsāt kaut ko". Es nesaprašanā: "Ko tad?" Rihards apskauj mani aiz vidukļa un klusi atbild: "Skūpstu".

Šodien tāda krākulīga diena pavadīta vairāk nekā 2h mēģi ar pīppauzēm,kameņu slaktiņu un beigās ar lapseņu atbrīvošanu,jo nez kāpēc visi vīrieši ar instrumentiem izmuka ārā un es šo radījumu vienkārši ar papīra gabaliņu raidīju pareizā virzienā brīvajā dabas lidojumā 😀 Eh bez tā visa uzzināju,ka icilvēks ar kuru domāju nu stabila LV klints, domā atvadīties un krāmēt mantas aicinājumā brīvprātīgi strādāt vairāk nekā gadu ārpus manas valsts robežām un pamest mšu kādu laiku. Labie pieredzes darbi,nē,nu es arī par to brīvprātīgo darbu domāju tikai Āfrikas pusē,kur reģionos valda nabadzība,bads un pārtikas un dzeramā ūdens apgāde. Pēdējā laikā vienkārši girbas palīdzēt tiem,kuriem iet sliktāk nekā man. Saiņoju drēbītes un apavus,kuras vairs nedomāju valkāt sarkanā krusta iestādei,lai varētu tās dot tiem,kuriem ir mazāk drēbju nekā man. Un atkal skan man un man. Vispārējais nogurums,ar darudzeni sē’de’jām uz soliņa un ēdām pastu un domājām, šī ir vasara pirms lielajiem eksāmeniem un domas jau par izlaidumu un kleitu un pēc tam. Ko domāt darīt pēc tam meklēt iespējas citur vai tepat kā laukakmeniem augt lv grādos? Daudz jautājumu pašai sev radās un šaubas zuda. Komon,lai gan ir vasara jābeidz slinkot un jāsapurinās 🙂

šeit vēl neesmu rakstījusi, sajūta ir vairāk tāda, kā rakstīt privātu dienasgrāmatu tādā Bridžitas Džounsas vai Sekss un Lielpilsēta meiteņu stilā, kur ar manu privāto un ne tik privāto dzīvi varēs iepazīties aktīvas, modernas un interesantas 21.gs sievietes, jo pieļauju domu, ka šeit blogo galvenokārt tieši šādas auditorijas pārstāves. 🙂 Sākšu jau ar to, ka man pilnīgi oficiali ir iestājusies vasara un galvā viens gadalaiks pirms tam – pavasaris. Pašreiz man vēl būtu jānododas kursa darbam, jāsaliek visi punkti uz "i" (nu labi jāpiestrādā krietni vien vairāk, jo man pietrūkst vēl vienas nodaļas par par sievietes stāvokli ģimenē), jo darba gala variantu jānodod jau otrdien, bet nu tā negribas ņemties gar tiem romiešu civiltiesību pamatiem. Akademiskās lietas gribot negribot nobīdās kaut kādā attālākā plānā, jo primārā lieta man tomēr ir tā privātā dzīve, kura pašreiz sasniegusi kulmināciju. Man jau nu liekas, ka siltais laiks vīriešiem ir absolūti sajaucis galvu, pagājušajā nedēļā man bija trīs uzaicinājumi uz trima dažādiem randiņiem. Nevarētu teikt, ka iepriekš būtu izcēlusies ar tādu randiņu aktivitāti, ņemot vērā, ka ziemā vispār bija "patukšais" periods. Lūk, ko dara īsi svārki un skaistas kājas. 😀 Vardu sakot, nu jau laikam varu sākt uzskatīt, ka man ir attiecības, jo randiņš ar Edgaru bija vairāk nekā labs, lai gan viņam nekādu dižo plānu vakram nebija, mēs tik un tā kopā pavadījām 7h (man tas ir daudz), pusnaktī kājām no centra devāmies pie manis (nekas, ka kājām soļojām cauri visai Rīgai – skupsti pie katras sarkanās gaismas luksaforā man lika vienkārši starot). Muļķīgi ir uzskatīt, ka skūpsīšanās pirmajā (manā gadījumā gan tas bija pirmais "oficiālais" randiņš ar Edgaru, jo pirms tam jau bija vairāki kontakti) ir kaut kas slikts, uzskatu, ka tas ir tikai normāli, savā ziņā pat nepieciešams. 🙂 Pašreiz mani gan nomāc tikai viena lieta – esmu pārlieku patstāvīga un man vairāk nekā patīk brīvas meitenes statuss, tomēr šo vīrieti es negrasos izlaist no saviem nagiem, jo domājams, ka aiz manis jau stāv sieviešu rinda, kas gaida, kad viņš atbrīvosies un būs kaut nedaudz pieejamāks, nezinu kā lai viedo pareizu tēlu ar vīrieti pie rokas. Vismuļķīgākais tagad būtu, ja es tiktu uzskatīta par kāda draudzeni (tikai), jo mans ego to nepārciestu, laikam esmu pārāk spēcīga personība. :-/ Vsara man atnes jaunas vēsmas visādā ziņā, jo nu jau grasos arī mainīt dzīvesvietu. Esmu sapratusi, ka dzīve LU kojās ir vairāk nekā nepieņemama, kur nu vēl ar šādām istabas biedrenēm, kuras mani mēģina izkvēpināt no istabas ar baltu sveču dūmiem kā tādu nelabo vai arī mēģina izēst mani no istabas vairāk nekā skaļi un publiski apspriežot ne vien manu privāto, bet arī seksuālo dzīvi. Bāc, un es viņām kādreiz uzticējos… Lai nu kā, tagag jau es dzīvošu otrā Rīgas galā un cerams ar viņām man nāksies saskrieties pa retam vienīgi universitātes gaiteņos (cerams, ka tas būs tiešām reti). Jaunā vieta būs daudz izdevīgāka visādā ziņā, jo par gandrīz to pašu īres maksu saņemšu daaaaaaaaaauuuuuuuuudz labākus dzīves apstākļus, pie tam tas būs balkus labākās draudzenes dzīves vietai un arī jaunais mīļotais būs tikai 15min attālumā. Skan jauki, tikai tagad jāizdomā kā lai nogādā visas savas mantas uz jauno dzīokli, būs nepieciešams bez maz vai furgons. 😛 šai reizei pietiks, laikam tomēr jāpievēršas tām Romas civiltiesībām, nedrīkst taču aizmirst, ka nākamajā nedēļā sākas sesija (kā es ienīstu šo vārdu). Jauku dienu visām vēlot – Mendija

Vakar uzraku sasodīti interesantu antīko lietu,faktiski apģērbu un pārējos aksesuārus,lapu,kur tos tirgū, sajūsma mazliet noplaka,cik gan tajā laikā no 20. gs sākuma sievietes bija mazas,trausalas tieviņas,neieskicējot 1. un 2. Pasaules karu. Jau no mazotnes esmu cienījusi antīkas lietas,vispārēji citi šausminātos,kā var virlkt kau ko, kas kādam piederējis pirms 60 vai 80 gadiem,bet tam ir tā vēstures pieskaņa un protams tā laikmeta aura un garša. (Atkal manas metaforas):) Jā,patiesi,laikam būs jābeidz laiski slinkot ar SATC sērijām,bet skatoties nu gluži milzīgi tajā nefunktierējot,es sapratu,ka es pārāk daudz čīkstu draugu lokā un tas varētu but apnicīgi,taču mums nav 4driends sarunu,mazliet satursikākas un interesantākas. Ikreizi,kad sieviete maina matu sakaŗtojumu un krāsu,viņa tiecas pēc pārmaiņām. Sasodīti es arī ieguvu bŗunus matus un atvad;ijos no rudās draiskules 😀

Nekad tā īsti neesmu ticējusi un piedalījusies akcijās un loterijās,šoreiz palaimējās,tiku pie liekiem 20 latiņiem 🙂 Bet tiem čipsiem jāpazūd,neesmu liela cienītāja,iegāju azartā,un dabūju naudiņu 😀

Sveikas 😛 Pastāstīšu par saviem rezultātiem, kuri ir bijuši sākot no 21.05.2010 datuma. Esmu diezgan daudz arī sagrēkojusi, jo ir sanācis pieēsties un ēst saldumus kā arī izlaist sportiskās aktivitātes. Nesanāca arī regulāri veikt medus masāžas. Veicu tās ik pa trīs dienām nevis divām. Ko esmu darījusi? Ir veiktas piecas medus masāžas. Pilnīgi esmu atteikusies no baltmaizes, tā vietā ēdu rudzu maizi. Ļoti maz esmu ēdusi kartupeļus tā vietā ēdu rīsus. Cenšos ēst regulāri. Ēdu daudz vairāk dārzeņus un augļus. Vingroju un mazliet skrienu. Visā visumā neesmu neko daudz sasniegusi, tākā jācenšās no sākuma. Arī pašsajūta ir slikta, jo visu laiku domāju par to, ka varētu pierīties šokolādes, medus kūkas un citus gardumus, no kuriem grūti atteikties. :-/ Secinājums.. Rezultātu nav 😀 Šeit mans iepriekšējais raksts http://cosmo.lv/blogi/paradisen/velos_beidzot_sakt_veseligi_dzivot_

Noskaņojums: ļoti sentimentāls Klausos: LR2 😀 Mīlu: šopingu Dienas gaišākā doma: Pieredze ir apzīmējums, ko katrs piešķir savām kļūdām. /O. Vailds/ _____________________________________________________________________ Šogad, pati nesaprotu kāpēc, vienkārši slimīgi gaidu Jāņus. Jau kopš maija. 😀 Īsti normāli tas laikam nav… (t) Varbūt tas saistīts ar to, ka pagājušie Jāņi man bija ļoti jautri. 🙂 Meitenes, nekad nepiedzerieties tā, lai 4(!) puišiem jūs vilkšus jāvelk mājās. Nē, nē, 😀 tā nebiju es, kurai tā gadījās, tā bija viena cita nelaimīgā… 😛 Tā jau ir… Savi puiši savs karogs, nevar panest- velk pa zemi! 😀 Un vispār iet kājām 5km: miegainai, 5os no rīta, pamatīgos odos… Diezgan mokoši, bet sasodīti jautri. 😉 Manējais sāka čīkstēt, ka sāp kājas, es gan biju izturīgāka. 😛 Un sievietes vēl esot vājais dzimums! 😀

Vakar mocījos ar referāta izstrādi Administratīvajās tiesībās. Ilgi mocījos. Bet tā ir, ja visu atliek uz pēdējo brīdi. Nespēdama noturēt vaļā acis, un vēl jo vairāk – izprast lasītā jēgu, uzliku modinātāju uz 5 rītā, cerībā, ka pamodīšos, pabeigšu un vēl uztaisīšu prezentāciju, lai varētu šodien aizstāvēt savu darbu. Protams – nepamodos. Ne piecos, ne sešos, ne septiņos, ne astoņos… Es, protams, būtu gājusi uz augstskolu kā balta lapa. Bez referāta, bez prezentācijas un negatavojusies pārbaudes darbam. Bet diena iekrāsojās daudz gaišākos toņos, kad vēl guļot gultā iezvanījās telefons. Kursabiedrs. Ar gluži tādu pašu problēmu. "Brauc uz centru, iesim iedzersim tēju, pastaigāsim pa Vecrīgu." Mums kopā nav garlaicīgi. Lekcijas, kas norit vienam bez otra, ir galīgi nebaudāmas. Pārseidzoši, ka 15 minūšu laikā biju paspējusi noskaloties vēsā dušā, atradusi, ko uzvilkt un iztaisnojusi matus. Un pa durvīm ārā. Mikriņā nespēju novērst acis no ļoti skaistas un gaumīgi ģērbtas tumšmates. Ja lasi Tu, Tempation, viņai nebija augstpapēžu kurpes. Bet viņa bija satriecoša. Tas gan nepiešķir manam stāstam nekādu nozīmi. Man pašai nedaudz. Tādi cilvēki mani iedvesmo. Satikāmies pie Forum Cinemas. "Ejam uz filmu?" – "Jā." Tā kā visas manis interesējošās filmas jau biju redzējusi, gājām uz Šausmām Gobu ielā. Tikai tāds sīkums, ka līdz fimai 2h. Tā mēs metām līkumus pa cenru, līdz iešāvās ideja izbraukt pa kanālu ar katamarānu. Pajokojām ar čali, kurš viņus tur iznomā un sēdāmies iekšā. Papauzējām, pasauļojāmies, papļāpājām, pasmējāmies… līdz laiks jau bija paskrējis. Filmu es skatījos ar aizvērtām acīm. Bailes radīja vien draudīgās skaņas. Arī fakts, ka zālē bez mums bija vēl tikai pāris cilvēki. Viņam tāpat. Smējāmies viens par otru, pārrunājām plānus Līgo svētkiem, dzērām kokteilīšus. Un filma vairs nelikās tik biedējoša. Kad filma beidzās, radās kārtējā ideja. Uz vēl vienu. Šreku. Tikai pie kasēm atklājās, ka to rāda tikai no rītdienas. Žēl. Tā vēl izgājām cauri Vecrīgai, satikām kursabiedreni, kura nāca no lekcijām. Pēc viņas teiktā sapratu, ka neko garām neesam palaiduši. Un pa mājām. "Paldies par jauko dienu!" Es pat īsti neredzu iemeslu tam, kādēļ dalos šīsdienas notikumos te. Laikam vienkārši priecē, ka dienas pirmo pusi esmu pavadījusi vairāk vai mazāk saturīgi. Un esmu to darījusi krietni attālinoties no šīsdienas mērķiem. Uzdevumiem, patiesībā, nevis mērķiem. Biežāk tā! Gaidu atgriežamies savu mīļoto. (l) Šī diena, šķiet, noslēgsies tikpat labi, cik sākusies. (l)

Biju izdomājusi, ka nozagšu savu draugu internetam, viņa draugiem un mūsu dzīvoklim, lai aizvestu kkur, kur būtu es, viņš, daudz seksa, svaiga gaisa, putniņu čivināšanas un silta laika…un jau 2 dienas no mana 2 nedēļu ilgā atvaļinājuma aiz loga nepatīkams slapjdranķis, bet blakus viens slims bumbainais īpatnis ar asiem rugājiem….fui…ne man sekss, ne siltais laiks… Lai ikdienu mājās un mana bumbainīša ārstēšanu nepadarītu par savas dzīves centru, esmu ķērusies klāt kkam tādam, ko agrāk neesmu darījusi. atradu netā sarakstu "1001 Movies You Must See Before You Die" un tagad apzinīgi pa nakts stundām pildu šo sarakstu…tāpat miegs nenāk un bumbainim slimošanas dēļ ir tāda krākšana, ka aizmigt varu tikai pēc pāris glāzēm, mēbeļu pārgrūstīšanas (ā, jā – to arī pa šīm 2 dienām esmu kādas 6 reizes izdarījusi….) vai tikai tad, kad viņš ir pamodies… …ok, nu gan pietiek runāt, netraucējiet man skatīties filmu…

Noskaņojums: Nedaudz apcerīgs (t) Klausos: Nickelback (Dievinu Čada Krogera balsi) (l) Mīlu: Visus veselīgos, zaļos salātus Dienas gaišākā doma: Kas notiek vienreiz, nekad nevar notikt otrreiz. Bet, kas notiek divreiz, nešaubīgi notiks trešoreiz. /P. Koelju/ _________________________________________________________________ Tas bija stulbi, neapdomīgi, nelietīgi, nevajadzīgi… Vai es to darītu atkal? Pie pirmās izdevības! 😛 Man principā vajadzētu justies kā pēdējai nelietei, bet es nožēloju tikai to, ka tapu pieķerta. (e) Un pieķēra mani arī nevis dēļ manas neuzmanības, bet gan tādēļ, ka kāds nevarēja noturēt mēli aiz zobiem. (e) Nesen izlasīju diezgan muļķīgu teicienu: Ja nevari noturēt mēli aiz zobiem, varbūt zobi nemaz nav vajadzīgi. Šoreiz tas laikam atbilst manai nostājai… :-/ Ir tāds maziņš vārdiņš "apsolu", un, ja esi to pateicis, tas nozīmē, ka esi devis solījumu… Tas, kā tu rīkojies pēc tam tikai parāda, cik uzticams esi. Jā, lauzt solījumu ir viegli… 😐 Mēs visi esam cilvēki un sāp jau visiem, ne tikai tev… :%27-( C’mon visi vīrieši taču NAV vienādi, vai ne?! 😛

kkad vienai no dāmām apsoliju ielikt bildi kur vel esmu jauna un brūna 😀 tad nu te nu es esu- jauna,brūniem matiem un vel nesamaitāta 😀 hahaha pilnigi cits cilveeks

vakar kārtējo reizi sapratu, ka par savu padarīto darbu ne vienmēr vajag mantisku atlīdzību. vakar otro gadu pēc kārtas piedalījos Labestības dienā par brīvprātīgo! visas dienas garumā mēs kopā un katrs atsevišķi rūpējāmies par to, lai šī diena būtu izdevusies un visiem patīkama. ar lielu prieku palīdzēju mazajiem ķipariem darināt rotas. un tās visas pozitīvās emocijas ko viņi izstaroja,es savācu sevī. jā, tieši emocijas, ko es vakar ieguvu ir mana darba alga par padarīto darbu! katrs smaids un smiekli, ko izpauda rotu darināšanas procesā un gala rezultātā ir neaizmirstošs, katrs "paldies", ko izteica mazi un lieli manī vēl ilgi dzīvos un liks smaidīt. varbūt arī tavs darbs šajā visā pasākumā bija niecīgs, bet tomēr patīkami apzināties, ka tu ESI PALĪDZĒJIS. koncerta gaitā daudz aizdomājos par to, ka mani ir jābūt vislaimīgākajai pasaulē, jo mani tuvinieki ir veseli. un tās problēmas pa ko es uztraucos ir niecīgas, salīdzinot ar tām problēmām ko vakar dzirdēju. un man vairākas reizes bija jānorij asaru kamols visu to dzirdot. Tāpēc meitenes mums ir jābūt laimīgām par to, ka mēs un mūsu tuvinieki ir veseli. bieži par to mēs neaizdomājamies!

Tad nu stāsts sākas ar to,ka vakar manējais gāja ārā ar saviem draugiem. es nepiebiedrojos,jo iemesls kapec viņi gāja ārā bija -drauga dzimšanas diena,tad nu tas bija puišu pasākums. man pret to nekas nebija pretī,jo tas nozīmeja- es varu iet ārā ar meitenēm. Biju sartunājusi ,ka iešu ārā ar labu draudzeni,bet viņa beigās mani nedaudz piekāsa. nekas cits neatlika,kā palikt mājās ,jo pēdējā mirklī nevienu ar ko iet ielās neatrastu. tad nu uztaisiju tādu kā ”sevis palutināšanas” vakaru. ilga vanna,kafija,izdomaju ka tā kā mājās esu viena izmantošu izdevibu un iesmērēšos ar paštonējošo krēmu. tad nu iesmērējos,kad saņēmu zvanu no citas draudzenes ,ka jāiet ielās.tā kā pulkstens bija jau 11 man bija pavisam maz laika sataisities. 30 minutes un es jau biju ielās. steigā- es aizmirsu noskalot paštonējošo no rokām. tagad staigāju ar orandžām plaukstām. vismaz kkas košs 😀 ha ha bija jasatiek draudzene,pie kāda kluba ieejas,tā kā viņa nedaudz kavējās es apsēdos pieturā,lai viņu pagaiditu. sagadīšanās- garām gāja draugi kurus nebiju satikusi ilgu laiku. šodien no viena no šiem draugiem saņēmu meilu ar uzaicinājumu uz randiņu,protams es atteicu,jo man jau ir otrā pusīte,bet pašapziņu nedaudz pacēla hihi. tad nu kad nonācām ar draudzeni beidzot līdz pabam,es ieeju iekšā un ko es redzu???? savejo! pirmais kas man ienaca prātā,jāizlavās ārā kamēr mani nepamana-kāpēc? tāpec ,ka es negribēju iejaukties viņa puišu vakarā. zinu ka jubilārs par to nebutu bijis sajusmā,jo vakaram bija jābut par viņu un viņa draugiem. tā kā es tiešām gribēju tikai labu. bet bija jau par vēlu,manējais mani ieraudzija un bija jau klāt. kad es viņam mēģināju ieskaidrot ,lai iet atpakal pie draugiem,šis sapūcējās jo domāja ka es no viņa gribu tikt vaļā (bet es atkartoju,iemesls kapec es to dariju bija lai viņš pavaditu laiku ar saviem draugiem). kad redzēju ka jubilārs jau sāk vārīties,paliek sarkans no dusmas,ka atkal blondā latviete ”atņem draugu” es devos prom. manejais palika diezgan noskumis. tā kā man šī situacija nepavisam nepatika.sarunājām,ka tiksimies pie busiņa kurš ved no paba uz klubu. tad nu vizmaz nonācām pie kautkāda kompromisa. bet nu Krisam(jubilāram) es tagad tikuntā nepatīku , bet es tak nevareju zinat ka viņi no visiem pabiem kas ir Deen būs tieši tajā kuru izvelemies mēs. aizbraucām uz klubu,un es atkal spiedu uz to,ka mēs izklaidesimies atseviski. jo es esu ar savu draudzeni,viņš ar draugiem. varetu jau tā kā laiku pavadit kopā. bet Krisam un manai draudzenai ir tads kā neleils naids vienma pret otru,tā kā tas atkrita. tad nu mēs meitenes aizgājām uz citu stāvu,puiši palika pie bāra. mans tālākais vakars?- ideāls! 2vas blondīnes saņēma dikti daudz komplimentus hi hi hi kad bija laiks iet uz māju pusi raxtu savējam kur šis ir,kā izrādās,ka viņš jau ir gūltā. aizejot mājās dikti ilgi runājām,jo viņš bija diezgan upset. kā izrādās ,ka kopš mirkla kad viņš ieraudzija mani klubā viņš gribēja pavadit laiku tiaki vienigi ar mani. tad nu es gribēju,kā labāk,bet sanāca kā vienmēr… man dikti gari sanāca haha (l) (l) (l)

Pēdējās dienas sanāk ļoti daudz domāt. Par dzīvi… par savējo. Par to, kāda tā BIJA. Nemelošu, ka toreiz (un arī atskatoties atpakaļ tagad) mana dzīve man patika daudz vairāk. Tajā bija prieks. Emocijas. Nozīmīgi man cilvēki, kuri man, vismaz it kā, rūpēja. Šķiet, ka esmu izaugusi.. nobriedusi – kļuvusi nopietna un… neinteresanta. Auksta. Jā, pēdējos gados ir bijis daudz pārbaudījumu, kuri norūda un uzaudzē to vienaldzības kārtu. Bet es tāda nevēlos būt. Gribu būt mīļa. Smaidīt. Smieties. Baudīt dzīvi… It kā vēlos to baltās lapas iespēju – sākt visu no sākuma, ar svaigām domām un jaunām pārliecibām… bet bail. 😐 Agrāk nemaz nezināju, ko nozīmē baidīties. Bet tagad jau no domas vien par citādas dzīves varbūtību kļūst neomulīgi.

Piektdienas vēlais vakars. Sarkanās debesis tikko tērpās savā melnajā nakts kleitā, kad trīs starojošas zvaigznes, iesoļoja "Skyline bar". Es ar savām biznesa sievietēm, Aritu un Kristīni, paņēmu neoficiālo tikšanos. Mēs sapazināmies pirms mēneša satikāmies vienā slegtajā mākslas pasākumā, kopš tā laika mēs katru nedēļu satiekamies vienu reizi un kārtīgi izklačojamies. Bet tas nenozīmē, ka esam tipiskās "Sex and the city" meitenes, jo mēs vienmēr paturam noslēpumaino būtību, mēs vienkārši tieši un konkrēti stāstam, kas noticis vai prasam tiešu un konkrētu jautājumu, detaļas un sirds izjūtas mēs paturam sevī. Un tomēr, brīvas meitenes ir brīvas, un viņu domāšana ir atšķirīga nekā aizņemtajām dāmām. "Man rīt ir viens no interesantākajiem pasākumiem, kuru esmu organizējusi," Arita gandarītu smaidu sāk sūkt savu "Pina Colada". Kristīne ieinteresēta arī paņem savu kokteili no galdiņa: "Tavs viltīgais smaids liecina, ka tas nav kārtējais jubilejas pasākums, bet gan…" Arita turpinādama:"…arhitektu ikgadējais salidojums, kuru viņi vēlas atzīmēt Rīgā". "Kopš kuriem laikiem arhitektiem ir salidojumi!" es iesmiedamās pievienojos kokteiļu sūcējām. "Nezinu, kas un kāpēc, bet šis izklausas ļoti intresanti, tādēļ rīt man jāstaro kā saulītei satarp inteliģentajiem vīriešiem.." Arita ar sapņainu smaidu iegrimst dīvānā. Mēs ar Kristīni saskatāmies ar to mazliet greizo smaidu un arī ieslīkstam dīvānā. Kristīne sāk pētīt zālē esošo, pēc skatiena var saprast, vīrieti, izskatīgu vīrieti. Viņa noliek kokteili uz galda un nopietna saka: "Viens seksīgais lenām virzās uz mūsu pusi."Es ieintriģēta pagriežos uz to pusi, kur Kristīne skatās ar mazliet pakusušas tīnes skatienu un ieraugu…jā, ļoti izskatīgu vīrieti, kas nāk uz mūsu pusi. Es aizgriežos atpakaļ, tādi tipi ir zināmi – izskatīgi ar reibinošu smaidu un "one night stand" domu galvā. "Sveikas dāmas" zemā balsī, kas vēl vairāk apliecina viņa šīs nakts mērķus." Mīļais nepareizās meitenes meklē" Arita pat nepaskatoties uz viņu ar roku mēģina viņam parādīt, ka lai labāk tin makšķeri uz citu galdiņu. "Nezināju Arit, ka tu esi vienaldzīga pret saviem klientiem.." Arita pēc vīrieša vārdiem satraukusies pagriežas un ieraugot viņu mazliet nosarkst, un pieceļas: "Rihard! Tu mani galīgi pārsteidz! Rihard, šī ir Kristīne un Samanta" Arita uzreiz pārspīlēti draudzīgā smaidā iepazīstina mūs ar Rihardu, "dāmas, šis ir Rihards, arhitekts" piemiedza aci un paņēma no blakus galdiņa vēl vienu mīksto krēslu. "Piesēd, mēs tieši tagad runājām par rītdienas oficiālo sanākšanu." Rihards nepārsteigs apsēžas un pārlaiž skatienu pār mums:"Ak, tā!" Turpmāko stundu Arita pārsvarā runāja un jautāja Rihardam par rītdienas detaļām un kādas trīs reizes pārlasīja visas Riharda izteiktās idejas, kamēr mēs ar Kristīni dzērām jau otro kokteili. Un vienas lielākas klusuma pauzes brīdī Kristīne piecēlās un vieglā smaidā atvainojas: "Piedodiet, bet man rīt jābrauc uz vienām dzimšanas dienas svinībām, tādēļ es došos labāk tagad mājās." Ātri pamādama ar roku soļo jau uz liftu pusi. Rihards mazliet pasmaida: "Labāk parunājam par kādu interesantāku tēmu, lai Samanta neaizbēg no mums arī!" Arita mazliet samulsusi pasmaida un paņem somiņu: "Es aiziešu uz dāmu istabu." Kad Arita jau veiklā solī ir aigājusi Rihards sāk smieties: "Nu re otra arī aizbēga! Tagad jāgaia, kad jums zvanīs telefons un jūs nozudīsiet arī!" Es sasmējos kopā ar viņu. "Man neviens piektdienas vakaros nezvana parasti, tādēļ šo prieku jums nesagādāšu!" Rihards iesmejas un ieskatas man acīs: "Bet jūs spētu pārsteigt, tas redzams jūsu acīs." Es mēģinu nesamulst, paņemu kokteili un ātri pasmaidīdama atbildu: "Es esmu viens liels pārsteigums, kas nekļūst par paradumu!" Rihards pasmaida un sapņaini sāk skatīties pa logu un tad pagriežas pret mani un saka: "To es redzu.". Es pasmaidu pretī un ieskatos Riharda acīs. Viņa skatienā nebija tikai tā tipiskā vīrieša skatiena, kas izģērbj tevi savās domās, tur bija kaut, kas..pff es atjēgstos un pieceļos. Arī viņš pieceļas un Arita priecīgā smaidā atgriežas, bet ieraugot, ka mēs abi stāvam kājās apmulst: "Vai! Kas tad šeit notiek?!" Es, klusi un lēni iedama uz izeju, saku: "Man jāiet, es nejūtos pārāk labi, es piezvanīšu." Nesagaidījusi Aritas atbildi ātrāk dodos uz liftu, kurā es burtiski ieskrienu un jau spiežu 1. stāva pogu, kad ielec viņš iekšā. Es izdvešu samulsušu smaidu un nopietnā balsī saku: "Jūs nedabūsiet to, ko meklējat." Rihards pienāk man tuvāk un savā zemajā balsī abild, klusi: "Kā jūs zinat, ko es gribu?" Noriju siekalas, sakrustoju rokas priekšā un atkāpjos noviņa, "Es zinu. Es zinu šitos vīriešus, kuriem interesē tikai sekss." Viņš klusi iesmejas un pieskaras maniem gurniem, "Varbūt, varbūt, kas vairāk..jūs neesat no naivajām vai tikumīgajām." Es ieskatos ar mākslīgi dusmīgu skatienu viņa acīs, "Tas arī manās acīs ir redzams?" Viņš tuvojas manai sejai un vēl klusāk un kaislīgākā balsīt bilst: " Nē. To saka, jūsu ķermenis, kas ļaujas svešiniekam apskaut gurnus un piekļūt tik tuvu lūpām…" Ding, atveras druvis. Viņš ātri pagriežas un aizsteidzas prom. "Huh? Kas tas bija?" Es apmulsusi stāvu un prasu sev. Aizveras lifta durvis..

Šorīt, sēžot darbā, izdomāju ielūkoties cosmo diskusijās. Varētu teikt, tas notiek katru dienu, laikam pie cosmo.lv esmu pārāk pieradusi :-/ Tā, palasot pāris diskusijas, ievēroju vienu būtisku tendenci. Ja kāda meitene prasa palīdzību, izstāsta savu mīlas stāsta neveiksmes(džeks pamet, krāpj, izmanto, izturas drausmīgi utt.), tad gaužām pārsteidzošas ir visu pārējo cosmo meiteņu atbildes. Pārsvarā lielākā daļa sāk brukt virsū diskusijas autorei"es tavā vietā tādu idiotu neciestu", "Nu vai tad tev nav pašcieņas", "Nekad nesapratīšu, cik stulbai jābūt sievietei, lai paciestu ko tādu" utt. Rodas iespaids, ka visas ir tik drosmīgas, par sevi pārliecinātas sievietes, viņas var visu utt. Bet, diemžēl, patiesībā paskatoties apkārt ir tik daudz meiteņu, kuras mīl savus džekus, un nevar tik vienkārši pielikt punktu attiecībām, vai daudzas lietas vnk pacieš. Tās ir tikai manas domas, vnk iedomājos par to, ka internetā mēs visas esam drosmīgas un pašpārliecinātas, bet dzīvē – realitātēiespējams, ka lielākās nosodītājas pašas kaut reizi dzīvē ir skrējušas pakaļ vīrietim, pacietušas apvainojumus utt. Bet tas ir tikai mans viedoklis, necenšos nevienu aizvainot ar šo!!! 🙂

Ir grūti.. Ir grūti aizmirst to,kas tev bija dārgs… Patiešām dārgs.. Es biju perfekta-ideāls šim cilvēkam.. Un mani mīlēja. Kā nevienu citu.!Mani cienīja.!Par to es biju pateicīga. Draugi vienkārši ieslēdza video: "vo, paskaties! Vairs nekad dzīvē neapdzīšu nevienu uz ceļa un neskriešu uz 120km/h". Ok, es skatos. Video apmēram 10min garš, kurā tiek parādītas situācijas,kad avarē automašīnas, ietriecoties cita citā.. tas mani tā "paņēma". Es iedomājos,ka, kādreiz man – tik ļoti mīļš un dārgs cilvēks gāja bojā.. un jau 9mēnešus viņa nav.. viņa nav!!! nav!!!! man sāp.vēl joprojām.. :%27-( 🙁 (s)

Ir jau dienas vidus un saule Rīgā ir kārstāka par somu pirti, tādēļ es novelku Martas aizdoto jaku, atstādama balto blūzi un šortus, kurus es atvedu viņai no Anglijas, kad devos pie Mika krustmātes. Šīs atmiņas vēl vairāk mani pārliecina, ka rīkojos pareizi. Mēs ar Miku dzīvojam Albreta ielas dzīvoklī, kuru viņa vecāki nopirka, kā vidusskolas apsolvēšanas dāvanu savam mīļajam dēlam. Jā, naudas viņiem netrūkst. Es viņā ievācos tieši mūsu viena gada jubilejā, pirms tam es dzīvoju savas krustmātes dzīvoklī Brīvības ielā, jo pati viņa aizbrauca ar savu jauno mīļāko uz ASV. Un tgd veselu gadu dzīvokli īrē, kāds pārītis no Liepājas. Ding, dong. Piespiežu zvana pogu. Mazliet pārsrkien skudriņas pār ķermeni, bet sadūšojusies paceļu galvu. Miks atslēdz durvis, nepaskatoties uz mani aiziet apsēžas pie TV un iedzer alu. No pārsteiguma man visi vārdi no galvas izkrīt. "Mik, es vēlos tev izstāstīt.."mani pārtraukdams, Miks vēsā, bet ar laiku skaļākā tonī: "Kā paņēmi priekšā Ralfu skolas tornīti? Tad to jau es zinu." Pēkšņi sirdī kaut kas ieduras, smags un liels. Visi vārdi izzūd, karstā saule pārvērtās melnākajā naktī. "Lūdzu piedod, es biju iedzērusi par daudz šampanieša un viņš bija tik uzmācīgs.." Miks strauji pielec kājās un skaļā balsī grieztos skatīdamies atcērt: "Ha! Un tu joprojām man melo! Divus gadus mums ir attiecības un viss ir tik skaisti, līdz es kā labs draugs aizbraucu tev divos naktī pakaļ un tevis nav! Tikai piedzērusies Elza ielec manā mašīnā un sāka runāt, labi vien, ka sāka runāt", beidzot viņš pienāk man tuvāk un ieskatās acīs " tu biji mana sapņu meitene, viss man tevī patika, un tad es desmit minūtēs sapratu, cik akls es biju divus savus dzīves gadus." Es jūtu karstumu galvā, rokās, jūtu kā mana sirds tiek šķaidīta un tomēr es atveru muti un saku: "es ļoti to nožēloju, es nekad neesmu gribējusi sāpināt tevi". Viņš sāk smieties un tad viņa seja kļūs sarkana no dusmām un cieti izlauž vārdus no sevis: "Kā, lai es zinu, ko tu nožēlo un ko ne! Es vairs neticu nevienam tavam vārdam. Tu neesi vairs tā Samanta, kuru pazinu. Un zini, kas ir pats skumjākais, ka tās Samantas nemaz neesot! Tas ir tā pat, kā pamosties un saprast, ka tas bija tikai sapnis." Viņš paņem no galda savu maku un ar sašķobītu seju, saktoties manī, izmet: " Es tevi nepazīstu, tu esi kaut kas pretīgs un netīrs". Bam! Aizcērtas durvis. Iestājas klusums. Es nokrītu ceļos. Jūtu asaras slīdam no acīm. Es iekliedzos cik vien skaļi varu un ar asaru šalti nokrītu uz baltā paklāja… Viņš neatnāca ne šodien, ne rīt.

Viegla vasaras brīze ieskrien pa mašīnas logu un, aprinķojusi visu salonu, tādā pašā vieglumā izskrien ārā. Es nejūtu vairs to apmulsumu, kas parasti pārņem cilvēkus pēc sliktas rīcības. Vispār es nenožēloju to, ko izdarīju. Es ieskatos aizmugurējā spogulī ieraugu, ka pati neapzināti smaidu. "Vai tiešām es to tik ļoti gribēju? Īstenībā jā. Pie velna, Jā! Es to gribēju jau kopš 11. klases!", pati sev ar spītību saku un uzdodu no emocijām stiprāk uz gāzes pedāli. Ja tiešām vēlaties zināt, tad šis nav pirmais mans sānsolis. Es bieži esmu ļāvusies kaislībām, bet Miku pirms tam nebiju krāpusi. Miks ir tas mīlīgais lācīša tips. Viņš bija pirmais vīrietis, kas tiešām atbilda manam sapņu tēlam, es pat neticēju, ka tāds ir! Tādēļ tad es stingri sev noteicu: "Samanta, šis ir TAS īstais!" Tādēļ es ar viņu kopā uzsāku jaunu lapu atstājot visus savus netikumus pagātnē un nolēmu viņam stāstīt tikai savu labo pusi. "Nepārkāp savu kaislību robežu"..šo tekstu es vienmēr skandināju, kad manī atausa mežonīgums. Vienmēr viņš ir bijis uzticams un arī manus lauvenes izgājienus ir pacietis. Varbūt Martai taisnība, varbūt labāk atklāt viņam savu stāstu par Ralfu? Viņš piedotu, viņš vienmēr piedod. Pēkšņi es pāri visam ceļam apgriežos līdzīgi kā "Kobras" sērijās un triecos uz Rīgu, lai stātos pretī savai sasodītajai patiesībai.

Iaso tēja. Dr. Millera Iaso tēja kuru formulēja doktors Bills Millers (zinātņu doktors Uztura zinātnēs) Džeksonā, Tenesijas štatā – ir unikāls, drošs augu maisījums, kurš sastāv tikai no dabīgām izejvielām; gatavots, lai maigi attīrītu gremošanas traktu un ķermeni. Dr. Millera Iaso tēja ir ar labu garšu un droša, ķermeni attīroša tēja. Agrākos laikos, kad cilvēki dzīvoja aktīvu dzīves veidu, strādājot fermās, un ēda tikai veselīgu pārtiku un nepasterizētus piena produktus, ierastais laiks, lai organisms pārstrādātu pārtiku un izvadītu atlikumus no ķermeņa, bija 15 stundas. Šodien ar pārstrādātajām barībām, kurām trūkst fermentu un dabīgās šķiedras, tie ir pārsātināti ar rafinētu cukuru un, pievienojot tam visam vairāk sēdošu un neaktīvu dzīves veidu, laika periods, kas ir nepieciešams, lai organisms pārstrādātu barību ir palielinājies līdz 70 stundām! Tas palielina "izvades laiku" no 15 līdz 70 stundām un tas nozīmē, ka vairākas dienas indīgās atliekas uzglabājas mūsu ķermenī, nevis kā agrāk tikai 15 stundas. Tagad jums ir skaidrs, kāpēc jūs absorbējat vairāk toksīnu un cilvēki cieš no daudz vairāk un dažādākām slimībām, nekā iepriekšējās paaudzes. Tieši tamdēļ zarnu trakta slimību risks ir daudz lielāks industrializētās valstīs, Šīs ir tās lietas, par kurām mēs normālos apstākļos nevēlamies runāt vai dzirdēt, taču resnās zarnas stāvoklis ir vitāls mūsu veselībai un labai pašsajūtai. Pretējā gadījumā, ja tam netiek pievērsta nekāda uzmanība, tas var kalpot arī kā nāves iemesls. Ārstiem ir zināms sens Hipokrāta medicīnisks termins: "Nāve sākas resnajā zarnā". Jūs, iespējams, nedzirdēsiet cilvēkus runājam par savām resnajām zarnām, taču šī ietekme ir viegli pamanāma uzpampušu un resnu vēderu izskatā, tādējādi vizualizējot, cik tālu ir izpletusies šī problēma modernajā sabiedrībā. "Zarnu tīrīšana" ir pamats labai veselībai, un tas liek pamatu labam un veselīgam izskatam. Resnās un taisnās zarnas tīrīšana ir labākā preventīvā metode un tā jūs varat izvairīties no zarnu iekaisumiem un vēža, kā arī citām smagām zarnu trakta slimībām – kairinošiem zarnu iekaisumiem, Krona slimība, Čūlas kolīta, u.c. Mūsdienās daudzām no šīm slimībām nav citas ārstēšanas metodes, kā tikai ķirurģiska iejaukšanās. Ārsti cenšas šos zarnu iekaisumu simptomus dziedēt, izmantojot zāles vai operāciju, neiedziļinoties reālajos slimības iemeslos. Vai jūsu ārsts kādreiz jums ieteica, kā jūs varat izvairīties no šīm slimībām? Uzņemieties paši atbildību par savu pašsajūtu un veselību! Izmantojot papildus terapiju, respektīvi attīrot zarnu traktu ar Dr.Millera Iaso tēju ir vienkāršākais, patīkamākais veids, ar kuru sākt šo procesu. Tas ir tik elementāri – izdzert divas garšīgas tējas glāzes dienā. Mūsdienās nav reāli izvairīties no pārāk apstrādātas pārtikas, kas tiek piesātināta ar ķimikālijām, dzērieniem, kas pārsātināti ar kofeīnu, kā arī gaisu un ūdeni ar indīgiem piesārņojumiem. Taču ir iespēja šo situāciju labot – ikdienā, dzerot Iaso tēju, lai palīdzētu izvadīt no organisma toksīnus, parazītus un sablīvētās fekāliju masas, tādējādi atjaunojot resnās zarnas optimālo veselības stāvokli. Ja jūs gadījumā nezinājāt: … ja jums regulāri "neiziet vēders" vismaz vienu reizi dienā, jums ir hronisks aizcietējums – un tas radīs veselības problēmas! Agri vai vēlu! Vai esat ievērojuši, ka mazuļiem ir nepieciešams atviegloties īsi pēc katras ēdināšanas. Viņiem zarnu traktā vēl nav šīs problēmas, tādējādi atlikumi tiek normāli un ātri izvadīti cauri zarnu sistēmu. Tā nav jaunā barība, kas tiek izvadīta, taču daļa atlikumu izvadās, tiklīdz jauns ēdiens nonāk organismā. Vai jums notiek atlikumu izvadīšana vienreiz dienā vai pēc katras ēdienreizes? Vai arī vienreiz divās dienās? Trīs reizes dienā būtu veselīgi, taču tikai dažiem no mums ir tik veselīga zarnu trakta sistēma. Iaso tējas primārā funkcija ir uzmanīgi attīrīt zarnu traktu no kaitīgām ēdienu atlikumu masām un atjaunot tā veselības stāvokli, kā arī samazināt slimību risku, kas var rasties šādos apstākļos. Šis dziedinošo zāļu maisījuma uzlējums, regulāri to lietojot, nodrošina visu cilvēka organisma iekšējo orgānu mīksto attīrīšanu. Visi enzīmi (fermenti), kuri kādreiz pastāvēja mūsu barībā un nodrošināja vitāli svarīga orgāna – resnās zarnas attīrīšanu un aizsargāšanu, šodien tiek pilnīgi iznīcināti, lietojot pārtikas produktu mūsdienu apstrādes un konservēšanas metodes, piena produktu pasterizāciju utt. Bet tagad, pateicoties Iaso tējai, mēs dodam mūsu resnajai zarnai iespēju atgūt tai kādreiz piemītošo veselību! Dr. Millers nepārtraukti strādāja 20 gadus, lai izstrādātu savu nekaitīgo un resno zarnu efektīvi attīrošo produktu, pilnveidotu to un padarītu to pieejamu visu vecumu un visu svara komplekciju cilvēkiem. Tējas sastāvā ietilpst īpašais nekaitīgo naturālo ēdamo augu maisījums: Kumelite,Ingvers,Papaija,Mārdadzis,Malvas lapas,hurmas lapas,ārstnieciskais altejs. Nedaudz par sastāvdaļām. Hurmas lapas (Diospyros virginiana) Principā dabā pastāv ap 500 hurmas varietāšu. Lielākoties tās aug tropos, un tikai daži veidi – mērenā klimatā. Japāņu hurma, jeb, kā to vēl sauc, kaki, ir visizplatītākā. Bet īstenībā kaki dzimtene ir Ķīna, kur hurma tiek audzēta jau vairāk par 100 gadiem, un no turienes šis auglis ir izplatījies citos Austrumāzijas rajonos, bet vēlāk arī Japānā, kas tagad ir galvenais šī auga ražotājs pasaulē. . Lapas darbojas līdzīgi vidēji spēcīgam caurejas līdzeklim. Hurmas lapas darbojas kā prethemoroidāls līdzeklis, tās lieto, ja ir vēnu varikoza paplašināšanās. Hurmas lapu ekstrakts satur astragalīnu, un to lietojot iekšķīgi ,tas samazina alerģiskās reakcijas. Hurmas lapas samazina ādas paresninājumus un iekaisumus, dermatītus. Tās veicina žagošanās izbeigšanu. Hurmas augļi tiek lietoti aizcietējumu ārstēšanai, taisnās un aklās zarnas ,ārstēšanai, asiņošanas apturēšanai. Holy Thistle (Silybum marianum) – tā unikālas dziednieciskās īpašības sen ir pazīstamas cilvēkiem. Šis augs tika lietots aknu ārstēšanai, kaitīgo vielu izvadīšanai no aknām, žultspūšļa slimību un dzeltenās kaites ārstēšanai. Šodien šo augu izmanto, lai ārstētu cilvēkus, kas ir inficēti ar imunitātes deficīta vīrusu un HIV, no hepatīta, kā arī,lai pasargātu cilvēku aknas no preparātu, ar kuriem ārstē šīs slimības, blakusiedarbības. (Silybum Marianum) satur flavonoidu silimarīnu (Silymarin), kurš darbojas kā spēcīgs antioksidētājs un aizsargā aknu šūnas, bloķējot tās no graujošo toksīnu uzsūkšanas un attīrot tās no tiem toksīniem, kas jau iesūkušies tur agrāk. Ir pierādīts, ka silimarīns arī atjauno sagrautas aknu šūnas, uzlabo aknu un žultspūsļa darbaspējas, bieži iedarbojas kā mērens caurejas līdzeklis. Ir atzīts, ka Holy Thistle piemīt spēcīga iedarbība uz asins attīrīšanas procesu, asinsrites uzlabošanu. Divas Iaso tējas tasītes dienā var pilnīgi izārstēt cilvēku no hroniskām galvassāpēm. Šis augs ārstē kuņģa slimības un uzlabo gremošanas procesu. Labas un kāti ir ēdami, Eiropā tos lieto zaļo salātu gatavošanai. Zāles uz šī auga pamata ir ļoti populāras kā ASV, tā arī Eiropā. Vācijā, piemēram, tika veikti vairāk par 200 eksperimentālo un klīnisko pētījumu, kuri liecināja, ka Holy Thistle ir efektīvs līdzeklis no daudzām saslimšanām, tajā skaitā no aknu aptaukošanās no hroniskā un akūta hepatīta, no aknu bojāšanas dažādu zāļu iedarbības rezultātā un pat no cirozes vēlajās stadijās – parasti tas ir neapgriežams process un nekādas tradicionālās zāles to neārstē. Malvas lapas (Malva Leaves) (Malva verticillata) – ietilpst malvas augu dzimtā (Malvaceae), kuras sastāvā ir arī Алтей лекарственный (Marsh Mallow) un Гибискус (Hibiscus). Lapām piemīt mēreni patīkama garša. Ķīnā šo malvu audzē jau 2500 gadu, bet mūsu dienās dažās Eiropas valstīs bez šī auga nevar iedomāties zaļo salātu ar patīkamu garšu un smaržu. Malvas sēklas satur augu līmi, polisaharīdus un flavonoidus. Tradicionālajā medicīnā malvas lapas bieži pievieno tējai, lai nodrošinātu gremošanas trakta iekšējo sieniņu attīrīšanu. Augs iedarbojas kā nomierinošs līdzeklis, tas nomierina un mīkstina audu kairināšanu, it sevišķi audu, kuri izstrādā gļotas. Malva ir mērens diurētisks un caurejas līdzeklis. Tējas uz šī auga pamata lieto nieru slimību ārstēšanai, tās remdē slāpes, novērš gļotas un caureju. Malvas lapas lieto vēdera sāpju un gastrītu ārstēšanai, zarnu trakta iekaisuma mazināšanai, uzlabo liesas darbu. Ķīnieši lieto malvas lapas kakla skalošanai, ja cilvēkam ir angīna. Lapas var lietot kā bronhu kairināšanu mierinošo līdzekli cilvēki, kam bieži ir bronhīti un emfizēma. Dzerot tikai divas glāzes dienā, Dr. Millera pacienti veiksmīgi izmanto tēju lai: • Lai samazinātu vēdera apkārtmēru un tauku slāni visās pārējās ķermeņa • Panāktu lielāku enerģijas daudzumu un vairāk priecātos par dzīvi • Atjaunotu domāšanas spējas un uzlabotu atmiņu, kas tiek samazināta asinīs esošo toksīnu dēļ • Atbrīvotos no alerģijām un siena drudža • Iztīrītu no ķermeņa medikamentu pārpalikumus un smagos metālus, toksīnus • Iztīrītu nikotīna un pasīvās smēķēšanas sekas • Palīdzētu atturēties no smēķēšanas • Attīrītu zarnu traktu, nieres, aknas, plaušas • Uzlabotu gremošanas un zarnu trakta darbību • Atbrīvotos no parazītiem, sēnītēm un citām baktērijām • Atjaunotu 80% probiotisko baktēriju dabīgo līdzsvaru un veicinātu uzturvielu veiksmīgu asimilāciju organismā • Atbrīvotos no aizcietējumiem un hemoroīdiem • Palīdzētu atvieglot gremošanas slimības. Tādas kā kuņģa dedzināšanas sāpes, zarnu iekaisuma slimības, krona slimību, kolītu, vēdera izejas slimības • Uzlabotu ādas stāvokli un ķermeņa aromātu, kurus ietekmē toksīni, kas tiek izvadīti caur sviedru dziedzeriem • Panāktu veselīgāku, maigāku un jauneklīgāku ādas izskatu • Palīdzētu samazināt holesterīna līmeni un cīnītos pret paaugstinātu asinsspiedienu Vairāk informācijas internetā http://www.iasotejalv.ucoz.lv Daina T.26443427 skyp ezuks15

sveikas forshaas cosmo daamas. nu tad taa- biju savaas pirmajas skotu kazaas. atsauksmes? IDEALI! ceru,ka manas kaazas bus tikpat izdevushaas, viss bija izplanots lidz pedejam sikumam. taa ka jaunajam parim nav nepar ko jauztraucas,viss noriteja bez sarezgijumiem… taa kaa kaazas notika 200 miles no musu dzives vietas,lielaka dalja no viesiem kas dzivo pilseta ar mums brauca nakti pirms lielaa pasakuma,un plaika tiesam looti jaukaa hotelii. izvele palikt hoteli nakti pirms kazam bija izdevusies,jo taa bija iespeja iepazities nesaspringtaa gaisotnee. arii ligavainis un vinja gimene naksnoja taja pasha viesniicaa. tad nu puisiem bija iespeja uzspelet golfu,kamer mees daamas iepazinamies tuvak pie viina,alus glazeem. shis bija tas weekeds kad iepazinos ar gandriz visiem vinja draugiem. jaatdzist sakuma gan biju loti uztraukusies,bet atri vien uztraukums pargaja ,jo cilveki- vnk cepuri nost. manejais dzirdeja daudzus komplimentus par mani,taa ka domaju ka man nav par ko uztraukties. beidzot atkal tiku kartigi izgriesta pa deju placi. dancinaja vissi pec kartas gan mans ipashais cilveks,gan vinja braalis,ligavainis un visi draugi pec kartas. grupa kas speleja- neko labaku nemaz nevaretu veleties. dziesmas musdienigas. speleja kan kings of leon dziesmas gan oasis un daudzas citas atpazistamas grupas. katram gaja kkas pie sirds. muzikanti pelnijushi preemiju 😀 nu vis[ar esu dikti sajusminata. sodien atkal jasak iet uz darbu,koledzu un man nemaz negribas ,jo domas vel esu tur…

Biju skriet. Tāds skaistums ārā – viegli saules stari, vēju radītie viļņi un absolūts klusums. Tikai ūdens šalkas un dažu kaiju saucieni. Izpeldējos viļņos – tik fantastiski baudīt vienatni jūras krastā. Būt divatā ar dabu – ar jūru, smiltīm un priežu kokiem – izjust to smaržu un sajust, kā jūra Tevi apskauj. Whaah. (l) *Un kurš teica, ka laimei vajadzīgs vīrietis? 😉

Pirmā diena. Paņēmām mašīnu.Izbraukājāmies līdz rīta gaismai.Tagad jāiet pagulēt. Otrā diena. Pāris aliņi un uzbrūkoši odu mākoņi.Viņa grib kaut ko Tev pateikt. Trešā diena.Viņa saprata,ka viss ir izdomāts.Fail,es esmu zemāk par to mazo urļiku.Damn!Kur mans pašvērtējums? Ceturtā diena. No rītdienas es labošos, jo šodien grēks tā garšo. Piektā diena.Viņi nopirka cigaretes un devās uz jumta tā kā todien,kad lietus lija,tikai šoreiz viņiem būs lietussargs.

Es vienkārši pačinkstēšu, jo nav kam… Es – pašpārliecināta, veiksmīga, gudra ar labu amatu, par pielūdzēju trūkumu nesūdzos,dzīvi uztveru mierīgi un ļoti, ļoti pozitīvi. Lieliskais ir bijis, bet viņš vairs nav Lieliskais…kopš tā laika vīriešus uztveru vēsi un viss notiek tikai ar prātu, bet bez sajūtām…un še tev…dzīve par tevi ņem un pasmejas…uzrodas viņš – basketbolists, pilnīgs kretīns ar skaistāko augumu "ever" un sagriež manu pasauli par 360 grādiem…Kā tā var būt nezinu, ka es tāda atturīga un vēsa šitā iegrābos, jopcik…nākotnes tam visam nekādas a dvēsele šodien gaudo..

Ehh..Pirmdiena klāt un tas nozīmē ka šodien tiek padots Starts kaut kam jaunam , vēl nebijušam manā dzīvē..Respektīvi – Eksāmeniem! jau ir jutams mazs stress par to kā būs, jau iepirku termokrūzi lai pirms eksāmeniem varētu padzert siltu tējiņu. Nu meitenes, lūdzu padomiņus kā pārvarēt stresu , un pie reizes kādu labu mācīšanās metodi. (l) Un novēlat man veiksmi, lai es spētu šito visu izturēt (l) xoxo Aiva

Nu tad sveiki! Beidzot man ir blogs kuraa runaat visadas mulkjiibas 😀 es seezhu darbaa,briivdienaaa, un nav man ko citu padarīt kaa tikai straadaat… kkaa stulbi 😀 draugi aizbrauca uz jurmalu! Bet dzīve rulllee! 😉

Čau meitenes. 😛 Mans mērķis kādēļ izveidoju šo blogu ir tāds, ka man trūkst motivācijas vai pareizāk man nav neviens, kas grūž mani uz priekšu un saka, jā tu to vari. Ceru, ka rakstot šeit savus panākumus, es spēšu sevi vairāk iekustināt, jo jutīšos atbildīga par katru rakstu. Es vēlos, lai mani rezultāti būtu pozitīvi nevis vispār nekādi. Lai nu kā ceru, ka sapratāt. Es arī saprotu, ka pa mani ir daudz apaļākas sievietes utt, taču es arī saprotu to, ka nevēlos pēc dažiem gadiem būt tāda kā viņas un vēlos par sevi sākt rūpēties jau tagad. 😀 Ķeršos pie lietas… Jau kādu laiku cenšos ievērot pareizu ēšanu(cik nu daudz es no tā saprotu) un fiziskās aktivitātes, bet pienāk atkal brīdis un es no tā visa noraujos, jo atnākot pēc treniņa, pierijos visādus saldumus un labuma nekāda. :’-( Tad nu izdomāju, ka ja rakstīšu kaut kur par to ko es daru, tad varbūt šoreiz izdosies. Mani mērķi ir atbrīvoties no celulīta, iegūt slaidākas kājas, "nodzīt riepu", iegūt spēcīgākas rokas un pats galvenais justies skaista un uz dzīvi raudzīties pozitīvāk (daktere teica, ka sports veicina tur kaut kādas vielas piekļūšanu smadzenēs, un tad pats jūtās labāk). Man plāns: medus masāžas,kontrastdušas, skriešana vakaros, veselīgāka ēšana (centīšos samazināt arī porcijas), daudz ūdens lietošana, saldumu nelietošana, centīšos arī pēc iespējas mazāk lietot baltmaizi, sāli un cukuru. Tākā man mājās nav svari, un cipari mani neinteresē, jo galvenais kāds kopskats, rezultātus kg pateikt nevarēšu, bet varu pateikt kādi mēri man ir tagad. Svars: 65kg Garums: 163 Vecums: 19 kājai apaļākajai vietai 55cm rokai 29cm ikri 38cm krūšu apkārtmērs 80cm zem krūtīm, bet virs nabas 77cm tur kur "mīlas rokturīši" 92cm dibens 97cm (nu gandrīz metrs 😀 ) gurni 93cm Ja man nebūtu tik plats vēders (izskatos pēc lielas ģitāras) un nebūtu celulīts, tad pārējo es pieciestu, bet tākā man ir, gribu sev patikt un būt veselīga. Ar ko nofočēt man arī nav, tāpēc atradu bili, kas ir līdzīga manam augumam. http://www.curvykate.com/products/criss-cross-black-pink-curvy-kate-bra.jpg Tātad centīšos šeit turpmāk rakstīt par saviem panākumiem un dienas gaitām.. Ja jums ir kādi ieteikumi man, droši rakstiet. 😛

Shovakar mans milotais viirietis ir aizbraucis patuset "puishu vakaraa", tapec majas esmu viena un tomer man nav ne garlaiciigi, ne vientuli. Tikai gribeju pateikt, ka man loti patiik shad tad shie "mani vakari" vienatnee 🙂 Un, manuprat, ik vienai no mums vajadzetu shad tad pabuut tikai ar sevi – atpuutaa no visa.

Neatrisināmu problēmu tachu nav vai ne?

Man nesen palika 18. "Sieviešu klubiņā" esmu jaunpienācēja. Taču šoreiz runa nebūs par vīriešiem vai seksu. Sasniedzot šo vecumposmu ( 18 ), esmu sākusi pārvērtēt savas domas un darbus. Acīmredzot, sāku domāt kā pieaugušais. Viena lieta mani neliek mierā nu jau kādu laiku. Esmu sapratusi, ka vēlos izdarīt kaut ko nesavtīgu savas mammas labā. Viņa par mani rūpējusies visu dzīvi, un tagad jūtu, ka arī man būtu jāparūpējas par viņu. Vēlos, lai viņa atkal smaida, atgūst dzīves prieku un vienkārši sajūtas labi. Manai mammai, kā vairumam sieviešu, dzīvē nav klājies viegli – smags darbs, veselības problēmas un dzīve bez atbalsta. Tāpēc es vēlos, lai viņa jūtas laimīga. Domāju, ka vislabākā dāvana būtu ceļojums, jo viņa nekur tā īsti savas dzīves laikā nav pabijusi. Tā būtu iespēja un vieta, kur aizmirsties, novelt smagumu no sirds un vienkārši atpūsties. Tā kā pašlaik mācos vidusskolā, naudas līdzekļu man tik pat kā nav. Un es negrasos lūgt ziedojumus! Esmu stingri apņēmusies nopelnīt naudu pati. Tūlīt pienāks vasara, un es vēlējos jautāt: vai jūs man varētu ieteikt vismaz "virzienu, kurā doties", meklējot darbu. Esmu ieskatījusies dažādās jauniešu lapās, taču tur meklējumi ir gandrīz bezcerīgi. Zinu, ka ir krīze, taču nedomāju padoties! Man ir ļoti labas angļu un krievu valodas zināšanas, esmu radoša, taču tik pat labi varētu strādāt uz lauka – kad tik naudiņa. Dzīvoju Valmieras – Cēsu apkārtnē. Domāju, ka katra no jums kādreiz ir vēlējusies kaut ko labu izdarīt savai mammītei, jo viņas mums ir pašas labākās! Būšu pateicīga par jebkuru ideju! 🙂

Dažreiz jānotiek kaut kam, pavisam vienkārši, apkaunojošam, lai tu spētu uztvert lietas vieglāk. Ar mani notika tieši tā. Kādu sestdienas vakaru nolēmām ar draudzeni aiziet uz vietējo klubiņu, jo mums bija iepaticies viens no tur strādājošajiem bārmeņiem. Iepriekš bijām runājušas par to, kā vispār radīt labāku priekšstatu par sevi. Bez šaubām, nekas nav labāks par patiesu smaidu. Jo vairāk smaidīsi, jo apburošāka liksies citiem un jutīsies pati. Tā nu es, protams, neslēpdama savu skaisto smaidu, un būdama labā garastāvoklī, izlēmu pieiet pie bāra letes un pārmaiņas pēc pamēģināt kaut ko jaunu. Kāds paziņa man ieteica nogaršot "Ābolu pīrāgu", kura sastāvā bija šņabis, ābolu sula un kanēlis. Nodomāju, ka tas varētu būt interesanti, tāpēc nopirku šotiņu un aizgāju to izdzert uz tumšāko kluba galu, lai neviens neredzētu mani, gadījumā, ja es viebtos. Vēlāk nācu atpakaļ pie bāra letes, vēlēdamās pievērst bārmeņa uzmanību. Būdama nedaudz apreibusi, biju kļuvusi nedaudz drosmīgāka, tādēļ raidīju tiešus skatienus uz bārmeni un smaidīju viņam tieši sejā. Pēc izklaidīgā flirta aizgāju "nopūderēt degunu". Un kas to būtu domājis! Ieskatos spogulī, un redzu, ka man starp zobiem, tieši vidējā spraugā sastājies brūns KANĒĻA PLANKUMS!!! :-O Es aiz kauna gandrīz zemē ielīdu. Taču tad es saņēmos un piespiedu sevi vēlreiz aiziet pie bāra letes, lai vismaz parādītu bārmenim, ka manos zobos pavisam noteikti nav iemetusies puve! Ar augsti paceltu galvu pienācu pie letes un smaidīdama nošķobīju seju, likdama viņam saprast, ka protu par sevi arī pasmieties, tomēr klusībā cerēju, ka viņš manu izgāšanos nebija pamanījis. Pēc tās reizes es vairs neesmu pasūtījusi „Ābolu pīrāgu”, taču šis smieklīgais atgadījums man nākamajā tusiņā deva drosmi sākt sarunu ar seksīgo bārmeni. Tagad esmu kļuvusi drosmīgāka un spēju par sevi pasmieties. Turklāt tagad nekur neeju, nepārbaudījusi savas zobu starpas vismaz 5 reizes. 😀

Challenges are what make life interesting; overcoming them is what makes life meaningful. /Joshua J. Marine/

Metos cauri kāpām ātrāk, ātrāk pie jūras, koki viens pēc otra aizskrien man garām un es minos cik spēka, lai tiktu līdz ceļa galam. Var ar katru brīdi redzēt vairāk un vairāk zilās debesis līdz beidzot ceļš beidzās, es nobraucu pa celiņu un smiltīm sākoties es nometu riteni, un sastingstu.. nezinu ko darīt, skriet līdz pašam jūras krastam vai palikt te pat. Es zinu, ka esmu tik tuvu, bet neko nevaru iesākt, tāpat kā ar tavu sirdi. Es ieraugu šūpoles, skrienu līdz tām nedomājot par to, ka riteni jeb kurš garām gājējs varētu paņemt. Iesēdusies šūpolēs ir tikai viena doma – augstāk un augstāk. Es šūpojos cik spēka, lai atkal sajustu tos taureņus vēderā no augstuma. Vējā matu šķipsnas ārdās nevaldāmi, tās glāsta manu kaklu un ieskrien mutē, bet es tik šūpojos un šūpojos. Gribas no augstuma ielekt mākoņos kā dūnu gultā, gribas aizlekt līdz horizontam līdz Spānijai, kur varētu ātri iegriezties karstajās dejās un aizmirst par apstāšanos. Es lēni pārstāju šūpot kājas un ļaujos ritmam, kas ar laiku samazina ātrumu līdz beidzot apstājas manas domas, vējš, sapņi. Uzaust izdarītais. Es aizbraucu pie Martas, manas draudzenes. Viņa dzīvo Saulkrastos ar savu draugu Tomu jau četrus gadus. Marta nav tikai parasta draudzene, viņa ir mans balsts, kad es sāku lidināties pa mākoņiem,viņa ir tas cilvēks, kas nav aizstājams. Marta atskrien aizelsusies pie manis: "Kas tad īsti notika, ka nakts laikā meties cauri Rīgai pie manis?". "Salidojums" es noliekušos galvu nopūšos un ar kājām glāstot smiltis ar sāpēm piebilstu "Ralfs". Marta ievelk dziļu elpu un paskatās uz zilo jūru un rīta saules stariem negribēdami saka: "Es zināju, zināju, ka tu nespēsi..". Pēc lielas klusuma pauzes viņa ierunājas: "Kas tagad būs ar Miku? Viņam domā nestāstīt?". "Nezinu, kas ar viņu. Varētu vienkārši aizmirst." es pieceļos un pašpārliecināti sakot dodos uz riteņa pusi, un dzirdu Martas smieklus: "Ha! Tu taču nedomā atkal aizmirst cilvēku ar kuru esi pavadījusi divus savus dzīves gadus dēļ kaut kāda pretīga jaunības trakuma puišeļa? Samant, tu nevari bēgt no tagadnes, tu vairs nevari bēgt no cilvēka, kurš tevi mīl." Man asaras sagriežas acīs, jūtu savu pulsu pieaugam: "Es nevaru vairs atgriezties pie pie viņa. Es labāk bēgu bez iemesla nekā saku acīs to patiesību." Marta nopietna attriec: "Labāk likt viņam mocīties no nezināšanas nekā pateikt to, ka nogāji greizi? Tu esi gļēva! Mīļā, paklausi vienreiz mani, aizbrauc un pasaki,kas bija, jo viņš tev var piedot un viss būs labi, bet ar Ralfu nekas vairāk par pliku seksu nesanāks." "Aizdosi mašīnu uz vienu dienu? Man prāts jāizvēdina." es jau nosvērti skatos uz draudzeni un gaidu viņas atbildi. Marta nopūšas un izvelk no kabatas atslēgas: "Labi, izvēdini. Bet es nezinu, ko ar tevi, lai iesāku." Es iekāpju mašīnā un traucos pretī vējam uz Ainažu pusi, pati sev galvā sacīdama "Samanta, tu zini, kas tev ir jādara tagad."

Es noskūpstu savu vīrieti un izlecu no mašīnas izņemdama no aizmugurējā sēdekļa Torley pudeli un siera kūku. Savā laša krāsas kleitiņā un baltajās kurpēs dodos uz skolas salidojumu. Neesmu satikusies ar saviem klasesbiedriem kādus 6 gadus. Jo atteicos no pāris sanākšanām viena iemesla dēļ – Ralfs. Pamatskolas pēdējās klasēs viņš bija pirmais puisis ar ko es skūpstījos un zaudēju nevainību savā dārza mājā, vienpadsmitās klases vasaras sanākšanā. Mūs vienmēr saistīja kāds ķīmisks spēks. Tādēļ pēc 11. klases neesmu redzējusi viņu un ticu, ka tagad viss būs mainījies jo man ir jau savs liktenīgais veselus divus gadus un mums viss ir kā perfektajās kino filmās. Skolā ir liela burzma un tai viscaur es ieraugu savu bērnības draudzeni – Elzu, kas aši apskauj mani un velk uz mūsu klasi. Tur es satieku pārējos, bet viņa neredzu un sajūtos mierīgāka. Uz galda stāv šampanieša jūra, bet es apsolījos draugam, ka par glāzi nedzeršu vairāk. Bet tad, kad biju jau iekārtojusies ērti pie loga es dzirdu „Ralf, tu arī beidzot!”. Es negribēdama paskatos uz viņu un.. tas ir viņš tikai ar īsākiem matiem, vīrišķīgākiem vaibstiem un to pašu smaidu, kas joprojām liek kust katras meitenes sirdij. Viņš sasveicinas ar visiem izņemot mani. Tikai ik pa brīdim ieskatās man acīs ar nervozu skatienu. Pēc svinīgās daļas mēs visi dejojam un smejamies par bērnības trakajām lietām, līdz saprotam, ka galds ir tukšs. Raivis, lielais skolas pārzinējs, teica: „Skolas muzejā mēs nolikām vienu kasti ar vīna pudelēm”. Es pieceļos un automātiski sacīdama: „Es aiziešu pakaļ” izeju pa klases durvīm un uz kāpnēm. Muzejs bija piektajā stāvā un virs tā bija skolas tornītis. Es uzkāpju un jau grasījos vērt durvis, kad jūtu, ka siltas, pazīstamas rokas apskauj manus gurnus un lēnām slīd uz priekšu. Es ievelku elpu, bet neko nedaru. Tad jutu slitu dvašu sev uz kakla, uz auss.. notrīcu, pieveru acis. Mani apgriež riņķī un es ieraugu Ralfa brūnās acis, kas dega kā toreiz. Es nolaizu lūpas, paveru muti un, nespēdama neskatīties uz viņa lūpām, kas pusatvērtas saka: „Samtiņ, es nespēju tevi negribēt”. Es lēnām, bet cieši iegrābjos viņa kreklā un viņš pievelk manus gurnus klāt savējiem. Mēs skatāmies viens otra acīs un ir sajūta kā pirms vētras, liela negaisa.. klusums tikai elpas kā vēja brīzes sajūtam. Es satveru viņa matus un mūsu sejas lēnām tuvojas viena otrai. Līdz lūpas saskaras viegli un atgrūžas, mēs sākam viegli ar pār traukumiem skūpstīties līdz viņš iekožas maigi manā apakšlūpā. Es nespēju vairs būt mierīga un velku viņu uz tornīti. Tur es viņu piegrūžu pie sienas un sāku skūpstīt viņu mežonīgāk un ātrāk, viņa lūpas, kaklu stingro muskuļoto vēderu. Attaisu rāvējslēdzēju, izvelku ārā viņa dārgumu, nolaizu to no pamatnes līdz galviņai. Es nespēju atturēties un baudīju to kā saldu saldējumu vasaras tveicē. Viņš ievaidējās un man palika ar vien labāk un labāk. Es pieceļos kājās, viņš attaisa kleitas rāvējslēdzēju, tā nokrīt uz zemes, satverdams manu dibenu, paceļ un piespiež pie sienas mani, es apviju kājas ap viņa gurniem. Skūpsti kļūst ar vien karstāki, viņš sāk skūpstīt manu kaklu, krūtis. Tad viņš mani aiznes līdz krēslam, kas ir nolikts tornīša pašā augšā. Ralfs uzguļas man virsū, kādu brīdi mēs skatāmies viens otra acīs, tad lēnām viņš ieiet manī.. es atliecu galvu mazliet, viņš noskūpsta manas lūpas, es atbildu viņa grūdieniem, mēs abi kustamies tik ritmiski kā būtu viens vesels. Drīz vien abi jau lidojam no baudas, kas ar vien kļūst spēcīgāka un ātrāka līdz… abi sasnieguši pašu augstāko punktu nokrītam atpakaļ no lidojuma. Elpa norimstas un abi noskūpstām vēl vienu reizi viens otru. Tad pieceļamies, saģērbjamies, es jau dodos pēc vīna pudelē, bet viņš pēkšņi satver manu roku un saka: „Mēs vēl satiksimies”. Es nespēdama bilst ne vārds noskūpstu viņu un aizsteidzos pa kāpnēm lejā. Izskrienu ārā no skolas, paķeru pirmo taksi, kas brauca garām. Ielecu aizmugurējā sēdeklī ātri uzsaucu šoferim: „Uz Saulkrastiem!”. Šoferis pasmaidījis: „Jūs jaunkundz zināt, ka no domām nevarēsiet par Saulkrastos aizbēgt.”. Neiedziļinoties viņa teiktajā es apguļos uz sēdekļiem un skatos, kā pazūd skolas tornītis, stāvvieta, cilvēki…

Man šodien patriotiski nacionālistisko domu vakars – Prāta Vētras mūzika, Elsberga dzeja un burciņa paštaisīta ābolu biezeņa ar kanēļa šķipsniņu. Un domas. Arī asaras. Bet ne jau savējās, ne jau par sevi vien. Par visiem. Par visiem, kuri šeit dzīvo, kuri šeit ir dzīvojuši un miruši, kuri ir cīnījušies un raudājuši. Citādi kā šodien to daru es… Kas mums liek aizmirst savu mīlestību un doties prom? Kāds ir TAS galvenais motīvs? Labāka dzīve vai, kā būtu pareizāk – labklājīgāki dzīves apstākļi?.. Kas ir tā škala, kurā mīlestību un cieņu var iemainīt pret naudu un svešumu?.. Citējot Akurāteres dziesmu: "Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās, Pat savā zemē tā neaug kā nākas. Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs Visai latviešu tautai, Saved to mājās pie Daugavas krastiem".. Saved to mājās. Ehh. 😐

es parak biezi nesu iegriezusies cosmo lapaa pedeejas dienas,jo maneejam mani vajadzeja daudz vairak,kaa jebkad… kad milotam cilvekam ir gruti, viss ko es varu darit ir but plecs uz kuru izradaties un vienkarshi but lidzas… Juutos tik bezpalidziga,tada arii esu… sinii situacija neviens neko nevar mainit. kapec es te to visu raxtu? jo pedejas dienas saprotu arvien vairak ka daudzas ”problemas” nemaz nav problemas musu dziivee. tikai tad kad tiesam taada naak,tu butu gatavs mainit visas savas ieprieksejas nebushanas,tikai lai shii viena lieta ietu prom… tad nu miilaas- samilojam savus tuviniekus un priecajamies par taam labajam lietaam kas mums ir dotas.

Šodien pamodos, protams kaut ko labu sapņojot, vai nosapņojot, izdomāju papētīt, ar ko tad mans un visu citu Lindu vārds ir nozīmīgs mžukas pasaulē, atradu folk rock britu dziedātāju no `67 Linda Ronstadt un protams Blondies Lindu Perry, Makartnija tiešām talantīgo liktens sivieti Lindu Makartniju, Mans piešķirtais vārds, ko mana mamma man ir piešķīrusi arī ir nesis tādu īpašo auru pašlaika un kā vārda valkātājai man tik tiešām ir kaut kas kopīgs ar tām dziedātājām, pati esmu arī leilajā mākslas tašā iesviesta. Godīgi, līdz šim sastaptās Liandas tik tiešām atbilst tām mākslnieciskajām dvēselēm, ko šis vārds apzīmē. Kas vēl šodienas plaņā? Iemācītes lugas dialogus, kāpēc gan sieviete nevarētu būt pats izcilais dzejnieks Čaks, šoreiz manā interpritācijā ar Carlos Santana Black Magic Women soliņiem 🙂 🙂

Šodien pamodos, protams kaut ko labu sapņojot, vai nosapņojot, izdomāju papētīt, ar ko tad mans un visu citu Lindu vārds ir nozīmīgs mžukas pasaulē, atradu folk rock britu dziedātāju no `67 Linda Ronstadt un protams Blondies Lindu Perry, Makartnija tiešām talantīgo liktens sievieti Lindu Makartniju, Mans piešķirtais vārds, ko mana mamma man ir piešķīrusi arī ir nesis tādu īpašo auru pašlaika un kā vārda valkātājai man tik tiešām ir kaut kas kopīgs ar tām dziedātājām, pati esmu arī leilajā mākslas tašā iesviesta. Godīgi, līdz šim sastaptās Liandas tik tiešām atbilst tām mākslnieciskajām dvēselēm, ko šis vārds apzīmē. Kas vēl šodienas plaņā? Iemācītes lugas dialogus, kāpēc gan sieviete nevarētu būt pats izcilais dzejnieks Čaks, šoreiz manā interpritācijā ar Carlos Santana Black Magic Women soliņiem 🙂 🙂