šodien sapratu,ka mans mr ir vainīgs pie tā,ka es esu sākusi vairāk interesēties par lietām kuras kādreiz mani pilnīgi neinteresēja. esot darbā piefiksēju,ka ik pa laikam iemetu aci tv pa kuru gāja vietējās komandas futbola spēle 😀 piemeram šodien esu dikti lepna par to ka mana vīrieša komanda vinēja divas spēles. ha ha (bildē nevar gan saskatīt bet uz kastes raxtīts ”i am a king”) 😀

Visas mūsu cerības,visi sapņi, panākumi reiz kļūst tukši, kad mums nav kas to izjustu un kas par to priecātos tikpat stipri cik mēs paši. Viss kādreiz zaudē jēgu. Ja nav ko mīlēt. Tikai tas mūs ved uz priekšu, tas mums dod spēku kaut ko panākt, pēc kaut kā tiekties. Bieži liekas, ka viens es sasniegšu vairāk, nav laika attiecībām, nav laika mīlestībai, nav laika rēķināties ar kādu..jo mēs "ejam" uz savu mērķi un viss vai visi, kas mūsu uzmanību no tā varētu novērst mums traucē. Taču ,kad pietrūkst spēka mērķa izpildei, kad pietrūkst spēka pusceļā,nav, kas iedrošina un iedvesmo, jo ir tikai mērķis un esam mēs. Arī man likās, ka manas attiecības varētu būt slogs manu mazo un lielo sapņu īstenošanai. Likās ,ka attiecības atņemtu man laiku, degsmi, iedvesmu, koncentrēšanos uz mērķi. Jau vēlējos pārtraukt attiecības pirms tās kļūst pavisam nopietnas un pāraug stadijā, kad kļūstam ciešāk saistīti…kad sapratu..Es vēlējos atsacīties no mīlestības..man bija bail, ka mīlestības dēļ man nebūs laika, iedvesmas, degsmes mērķu īstenošanai.. Kā gan var rasties degsme, ja nav mīlestības?! Es vēlējos atteikties no šim attiecībām-jo jutu cik daudz man tās nozīmē un var nozīmēt. Un , ka tieši tas mani varētu ierobežot-manis pašas jūtas. Likās ,ka ir jāizvēlas starp karjeru un mīlestību. "Kādas blēņas..Man nekas nav jāizvēlas", sapratu, kad pār mani nāca atklāsme. Man nekad nepietiktu spēka daudzus gadus "iet" uz mērķi, ja nebūtu mīlestības, kas mani motivētu, kas rastu to degsmi un apziņu, ka es varu, es mīlu..tātad es varu. Ir taisnība, ka cilvēks, kad ir viens var sasniegt vairāk,nekā pārī ar kādu, taču, tas ceļš uz mērķi var kļūt tukšs, nepiepildīts, bezjēdzīgs..tas kļūst tikai par "es un mērķis"..un bieži tas ceļš ir gadi, kas arī ir tā tava dzīve..un sasniedzot mērķi, mēs jūtamies kā liela ,krāšņā iesaiņojumā ietīta kaste..tukša kaste.. ..Un tad es sapratu, ka visam pamatā ir mīlestība..mīlestība dod sparu, mīlestība dod iedvesmu, pašapziņu..jāmīl patiesi, nepiespiesti..tad var..tad ir jēga..mīlestība ik uz stūra..Un te neiet runa tikai par mīlestību pret savu sievieti/vīrieti..bet gan mīlestību pret cilvēkiem, kas tev nāk ceļā, kas tev līdzās, mīlestību pret lietām, situācijām, slikto laiku un labo laiku..tad izdosies, viss ,kas būs ieplānots un kas nebūs ieplānots, jo viss būs piepildīts..ir tikai jāmīl, tas ir visa pamatā..bez mīlestības viss ir nekā vērts, pat sapnis, pat doma..

Nepamanīt Valentīndienas tuvošanos bija vienkārši neiespējami – miljoniem sirsniņu, eņģelīšu un visādu sarkanu nieciņu bija apsēsta visa pilsēta. Bet kāpēc gan cilvēku sejās nevarēja lasīt prieku un to īpašo svētku dzirksti? Bet varbūt es to nepamanīju? Laikam jau tiem, kas ir vieni, Valentīndiena nedod tik lielu prieku kā tiem, kam ir kāds ar ko to nosvinēt. Bet kad iedomājos, ka man vajadzētu skriet pa lielveikalu, lai atrastu kaut ko, kas iepriecinātu manu vīrieti, mani pārņem nelielas šausmas. Tomēr tas ir tikai mazs mierinājums. Protams, arī vientuļie sirsniņdienu varēja nosvinēt godam, tik daudz pasākumu un ballīšu (alkohola, sarunātu muļķību, galvassāpju nākamajā dienā un kauna izjūtu par savu uzvedību). Arī es šoreiz piederēju pie šīs sabiedrības daļas, nebija jau slikti, tikai nākamais rīts bija salīdzināms ar ceļaruļļa uzbrukumu vai zobu sāpēm. Lai nu kā, ceru, ka jums Valentīndiena bija izdevusies!!! 🙂

nu tad par mūsu 13. februāra mīlestības dienu… kā zināt bijām sarunājuši iet uz restorānu 14 datuma vietā 13,bet plāni atkal mainijās. atteicām galdiņu pavisam (tajā restorāna laikam vairs nerādisimies,jo šitā mainam plānus). tad nu manējais teica lai sešos (13 datumā) esu pie viņa. aizgāju,ielaidu pati sevi iekšā,jo man ir atslēga,ieeju un dzīvoklis tumšs. tā kā sarunājām ka nekā nesvinēsim vnk pavadisim vakaru kopā un biju atnākusi ātrāk domāju,ka viņš aizkavējies treniņos. kad vēru vaļā durvis uz dzīvojamo istabu visa istaba bija svecēs… mans mr gaidija mani ar ziediem rokā un saldumiem visapkārt.. apsēdināja mani,uzsedza siltu,pukainu pledu,uzlika romantisku mūziku un pazuda virtuvē. pec paris sekundēm atnesa pašgatavotu kokteil (mango+mango sula+apelsins+malibu+ledus+blenderis :D) un atkal pazuda virtuvē,kameer es pilnībā relaksējos,nebeidzu beikt smaidīt… jau atkal pec paris minutēm atnesa vakariņas. varēja redzēt,ka viņš bija pacenties. tuča steiks+cepeškrāsni cepti medus mērcē,citronā cepti kartupelīši kuri bija super kraukšķigi,garšīgi un svaigu puupiņu,zirnišu salāti. + velāk saldajā karameļu siera-kūka. . atlikušo vakaru līdz 3rītā pavadijām apskāvušies runājot.. pilnigi par visu,pēc šādām sarunām liekas,ka esam vel tuvāki.. katrā ziņā mums bija izdevušies pašiem savi ”mīlestības-svētki. mes nosvinējām savas jūtas un apsolijām,ka liksim viens otram smaidīt,manīt ka mīlam viens otru katru dienu,ne tikai pienākuma pēc vienu reizi gadā… (l)

man, lielajai Valentīna dienas nīdējai [pateicoties uzplēstajai sirdij] vakar bija neticami jauks vakars. un patiesībā, lai svinētu svētkus un sajustos labi, nav jau nemaz vajadzīgs tas sirdsdraugs, pietiek ar jauku cilvēku kompāniju. bāc! bet bija tik jautri, negaidīti jautri. prieka pilna sirds! un man pie kājas, ka uzvedos pārāk skaļi, man vienalga, ka pateicu varbūt lietas, ko nevajag tā uzreiz visiem atklāt, man vienalga ka iedzēru par daudz un ka ēdu par daudz 😀 jo vakars bija tiešām izdevies. salauzto siržu klubiņš izsmējās no visas sirds un ne par kādu vientulības sajūtu un asaru liešanu pat domāt nevajadzēja. laikam jau kopējas izjūtas šadās svētku dienās cilvēkus vieno un satuvina 🙂 ah, žēl tikai, ka pohmelis mani šodien vajā 😀 bet tas bija tā vērts! āmen!

1.Uzticība ir : • Kad tu nepārbaudi telefona sms un pēdējo zvanīto numuru sarakstu un ,protams , skype. • Katru dienu neskaties viņa bijušās, kā arī viņa profilu, mēģinot atrast kaut ko pie kā piekasīties plus vēl mēģini uzzināt paroli. • Kad tu mierīgi aizej gulēt, nedomājot par to, ko viņš dara tajā ballītē ar saviem draugiem. • Kad tu katru minūti nejautā kur biji, kas zvanīja uttjp. • Kad tu „neperini” neiespējamās domas, kas notiek tikai melodrāmās un attopies muļķes lomā. Pat, ja Tu uzticies vai neuzticies sanāk sāpīgi abējādi, jo uzticība veidojas no diviem cilvēkiem. Abpusēji.

Sveikas visām un priecīgus šos sirsniņsvētkus!! Gribas izsūdzēties par savām bēdām : Es šodien sapratu ka man neviena nav, neviena, šodien netišām nokritu uz ledus un sasitos, sāpēja roka un domāju ka vajadzētu aizbraukt uz traumpunktu paņēmu telefonu lai pazvanītu kādam lai man palīdz, bet atskārtu ka man neviena kam zvanīt vairs nemaz nav.. tomēr vēl nespēju aizmirsts zaudējumu.. Mana simpātija atkal mani ignorē , ko gan var gribēt viņš jau ir augstākā līmenī par mani bet tomēr pretīga sajūta… Tagad dzeru un nespēju saprast vai tas ka mana pirmā mīlestība ir parādījusies ir kā liktenis , bet kāds? Uzlaust vecās brūces vai arī atjaunot vecos labos laikus un viņš man ir īstais..Kādreiz tā likās un šodienas 2 minūtes ko saskrējāmies jau man lika justies labāk un runājot ar viņu sajutos tiešām dīvaini – pozitīvi dīvaini. Bet viņš jau attiecības atjaunot nez vai gribēs.. XoXo Aiva

Sveikas 🙂 Sen nav sanācis rakstīt.. Laikam jau tāpēc, ka beidzot man ir draudzenes ar ko papļāpāt un izstāstīt bēdas un priekus 😀 Bet vispār- diemžēl pašā cosmo arī sanāk ieiet ar vien retāk..man tiešām! un tad, kad ienāku tad tikai pasalu interesantākos blogus un kādas diskusijas! Vienkārši skolā ir tiiik daudz darbu! bet cenšos nečīkstēt- bet darīt! negribās visu atstāt uz pēdējo brīdi, jo darāmie darbi jau nāk tikai klāt! un vispār- kā laiks skrien! ārprāts! nesen skolā atšķīru klades pirmo lapu- un tur datums ar gada skaitli 2008! un tagad ir 2010- nu pa kuru laiku??! 😀 un pavisam, pavisam drīz pienāks brīdis, kad beigšu skolu.. un kāds super jauks un pozitīvs un pieredzi nesošs posms manā dzīvē būs noslēdzies! eh..jau tagad sentiments 😀 šī skola man tiešām ir devusi daudz- sākot no sevis izzināšanas un jauniem draugiem! vienu vakaru riktīgi sagruzījos..par to sasodīto situāciju valstī!nu nav naudas, nav! un man ir tik žēl..ka ir jānoskatās, kā tas ietekmē man apkārt esošo vīriešu pašlepnumu, dzīvi.. Tas tiešām ir traki! un krīze nav galvā! var domāt cik vien pozitīvi iespējams- bet kā nevar tā nevar samaksāt rēķinus vai atļauties ko vairā par ikdienas tēriņiem.. Eh! nu šī tāda skumjā atkāpe, tādēļ pietiks! aaa!meitenes, es tač Humanā, tagad kad bija lielās atlaides, nopirku divus kolosālus mēteļus un kopā samaksāju 0,60 sant.!!! forši, ne:-D viens tāds bēšīgs rudens-pavasara otrs melns, riktīgi silts un smuks un no H&M! mētelis pa 0,30 sant.! es atbraucu un saku mammai- nopirku 2 mēteļus- viņa jau sažmiedz seju, bet kad pateicu cik samaksāju 😛 attiecībās man arī viss ir super (l) protams, kašķi arī turpinās, bet vakar bija vienkārši aaa… es tiešām esmu laimīga, ka viņš man ir! no rīta teica, ka atkal esot manī iemīlējies1 viss ir patiešām forši 🙂 nenoskaudiet tikai 😀 nu tā, kas vēl..nez! gribu pavasari ātrāk 😀 apnicis jau tuntulēties un tas aukstums.. Labi, pietiks kavēt jūsu laiku 😀 Lai jums viss forši 🙂 — Viena sieviete teica, ka brīžos, kad ir pavisam grūti jāskaita rindiņas: Dieviņ, Laima, Mīlā Māra, Nāc man palīgā! pamēģiniet, varbūt kas mainās 😉

O. Mandino raksta, ka : "Atcerieties, ka ir cetras lietas, ko atgūt nav iespējams: izteiktais vārds, izšautā bulta, nodzīvotā dzīve un neizmantotā izdevība." "Jūs varat nokļūt tikai tur, kur vēršas Jūsu skatiens. Ja saskatāt nabadzību trūkumu jūs pie tā arī tiksiet, turpretī ja bagātību tad būsiet bagāts. " "Negaidiet kādu īpašu izdevību. Tveriet ikdienas situācijas un padariet tās diženas!" Jā, kaut arī šī ir parasta šodiena šī ir mana iespēja! iespēja šajā grūtajā un stresa pilnajā situācijā saglabāt mieru, būt pozitīvai, pārvarēt šo brīdi, lai vēlāk būtu spēcīgāka un rast šai lietai risinājumu. Sāku piekrst tiem, kas uzskata, ka grūtības dzīvē cilvēkam uzliek tāpēc, lai tās pārvarētu un gūtu spēku no tām, kad tas ir darīts. Un galu galā katram ir savas problēmas un katram tās ir citādākas, katram savas. Domāju, ka NEKAD nedrīkst teikt vai domāt, ka kaut kas nav pa spēkam, jo, ja šī problēma ir tad tā nav mums par grūtu. Esmu dzirdējusi, ka cilvēki saka, ka nevienam dzīves laikā nav uzlikts smagāks krusts nekā viņš spēj nest. Tad sanāk , ka tiem, kam tas krusts ir smagāks var būt lepni, jo viņiem ir uzticēts lielāks un nopietnāks uzdevums, jo viņi ir spēcīgāki.

vakar saņēmos un pamēģināju Chiepinas sūtītās saldumu receptes 🙂 izvēlējos taisīt mājas serenādi un trifeles. sanāca ļoti labi un garšīgi 🙂 tikai sapratu, ka ar mammu nespēju dalīt virtuvi 😀 re, kādas sanāca…uz bildes tik labi neizskatās ;p

Vakardien bija tas ar šaubām gaidītais valentīndienas pasākums, par ko jau rakstīju. PILNĪGA IZGĀŠANĀS. Līgava vienkārši neieradās , mācītājs kavēja , un tad nu nācās glābt ko varēja , par līgavu ietērpt meiteni kas vispār mūsu skolā nemācijās, mācītājs – meitene. Nice. Mana simpātija vakar sarakstē tādus interesantus jautājumus uzdeva tākā jāgaida turpinājums, un jācer ka tāds būs. Interesanti ka manām divām ļoti labām draudzenēm kas gan savstārpēji viena otru nepazīst bet abas man ir ļoti svarīgas ir dzimšanas diena vienā dienā. Loti interesanti.(labi ka svin dažādās) Nu meitenes, kā svinēsim 14? Jāpārdzīvo tie sirsniņsvētki takš kaut kā kaut vai vienām jāpiedzeras bet jāsvin! xoxo Aiva.

labrīt,dāmas! Man šodien arī uznācis murgojamais, jo es tik lasu un tik klausos par to Vaļas dienu! 😀 Es saprotu,ka reti kurai tā diena riebjās tikpat ļoti kā man, bet nu.. 😀 Es te lasu-nu vienas vienīgas problēmas!Viena nevar izdomāt,ko dāvināt, cita,ko džekam uz apenēm uzdrukāt, vēl kāda nezin,ko lai sacep sirsniņformā utt.. Un nabaga vientuļās meitenes! 😀 Viņām jau pat bailes tajā diena ārā vai uz kinci aiziet,jo izskatīšoties neforši! :-DEs atceros,kā pagājušogad ar draudzeni aizgājām uz kino, tā sagadījās,ka tas 14. februāris abām bija pieejams!Aizejam un tur visi uz mums skatās kā uz lezbietēm- šovinistēm!Nu sviests kkāds! Vārdu sakot,vienas vienīgas klapatas! Tapēc meitenes uzdirsiet tai V-dienai un negruzieties, un nejūtaties traucētas aiziet kko padarīt ar draudzenēm vai vienas pašas!Normālie cilvēki jūs sapratīs! Es jau gaidu pārmetumus!Uz priekšu! 😀 😛

laabs vakars :):):) Tuvojas sirsniņdiena 🙂 Līdz šim domāju, ka nedēļas nogalē sēdēšu istabā zem segas, raudulīgās filmas, ko katru vakaru rādīs, vispār neskatīšos. BET, man ir atradies prieciņš 😀 🙂 Nu jau kādu laiku sarakstamies ar kādu puisi. Mums ir tik daudz kopīga un, kā izrādās, bērnībā kopā esam s**us taisījuši, tikai neatceramies 😀 (kopīgs ciemats, kurā lauki atrodas). Kaut kas tur ir…kaut kas pievelk, un ik pa laikam pieķeru sevi smaidot :):):):):) Šodien atkal uzbrūk slinkums, mācīties negribas. Gaidu "Vecpuiša" trešo sēriju (l) Patīk skatīties, kā tās muļķītes cer, ka ir viņam vienīgās.. 😀

Tik dīvaini… Un skumji bezgala. Parodoksāli.- vai tad pēc ilga laika satiekoties ar vienu no labākajām draudzenēm nevajadzētu rasties pretējām izjūtām- priekam par atkalredzēšanos, par to, ka pēc ilga laika tev blakus atkal ir tuvs un mīļš cilvēks? Viņa arvien ir man tuva un mīļa. Viņas visas trīs!!! Tikai vairs diemžēl ne labākās draudzenes, vismaz ne manā izpratnē. Man šķiet man tādas vairs nav palikušas…Ir pazaudētas dzīves skrējienā. Bet tik ļoti gribas kā agrāk- visu dienu pavadot kopā skolā, tusiņā vai vēl kaut kur, tomēr atnākt mājās un atkal piezvanīt viņai- un ilgi pļāpāt kaut ko bezgalīgi apspriežot, daloties domās, jūtās, emocijās… Kopā ākstīties, jokot, kopā skumt. Uzticēt tik daudzus noslēpumus, tik daudzas domas, ko citiem atklāt negribas it nemaz. Palīdzēt, atbalstīt, būt kopā… Zināt, ka tas ir tavs cilvēks…Nav jau tā, ka man nebūtu blakus tādu cilvēku- ir mīļotais cilvēks, ir māsa. Tikai draudžeņu man vairs nav. Un ir tik skumji, kad tu pēc ilgiem laikiem satiec kādu no viņām, papļāpā par neko un skaidri (arī skaudri) saproti- tas vairs nav tas. Tukšas pļāpas. Paziņas. Ir tikai smeldzīga tukšuma sajūta, tajā vietā, kur agrāk bija viņu vieta- labāko draudzeņu vieta.

Vīrieša dzīvē var būt tikai viena sieviete, pārējās vienmēr būs tikai viņas ēnas… skumji, bet fakts…

kā lai saņemas? kur lai iegūst dzīvesprieku..? liekas, ka esmu iztukšota. pēdējā laikā liela apetīte parādījusies, seja drūma, vss slikti. pa darbu ar neiet kā gribētos. ir apnicis knapināties, gribas normāli dzīvot, bet saprotu, ja nedarīšu to ko daru ar prieku, tad neko nesasniegšu. gandarījuma nekāda.. gribu pārliecību par sevīm; gribu mīlestību; gribu draudzību; gribu pārticību; šodien vnk eju gulēt. centīšos rītdienu iesākt ar smaidu.

shoedien sastrīdējos ar savu vīrieti…pilnīgi ne par ko…laikam vinjam pārāk liela slodze darbā, nezinu, es arī tāda uzvilkusies biju!sākām bļaut viens uz otru un tad viņam vnk palūdzu lai izlaiž mani no mašīnas…un tā šodien no paša rīta neesam runājuši un tikušies…ir tāds rūgtums sirdī, jo saprotu, ka nemaz nebija iemesla "secepties"bet tā nu sanāca…gribas uzraxtīt viņam vai pazvanīt, bet neceļas roka atkal būt tai, kura cenšas izlīgt:( esam kopā jua vairāk kā gadu, un strīdamies regulāri, zinu ka tas ir tikai normāli, bet man "besī"viņa visas greizsirdības scēnas un pārspīlēšana.. 🙁

Šodien nopirku dāvanu savam Mr un staigājot pa veikaliem es sapratu,ka Sv.Val diena man pilnigi nemaz neiet pie sirds/ kadreiz uzksatiju ,ka man viņa npatīk,jo parasti sanāca būt vienai,bet nu man ir mans vīrietis,bet tikuntā visas tās sirsniņas nepavisam neiet pie sirds. tas vis ir pārāk ”mīligi” ja saprotat ko gribu pateikt 😀 daudz labāk iet pie sirds uzmanibas apliecinājumi kuri nav uzspiesti. ja viņš man uztaisa vakariņas,saldo ēdienu,samīļo, skatas uz mani un smaida,atraxta sms ik pa laikam,uzaicina uz vakarinjam,kino vai teatri tāpat bez iemesla.vai kā šorīt -pamaniju,ka viņš manu bildi (to kas ir iepriekšējā blogā) uzlicis uz deskopa,tas kā man vienmer jauzpūš savas smaržas uz viņa spilvena pirms dodos prom no viņa dzivokļa,ja zinu ka tajā naktī nepalikšu tur… nevaru teikt ,ka nesu romantiska,bet Valentīn diena? viņa vel nav pienakusi,bet man jau sēž.. ehhh… bet kas zin varbut pati diena bus tiri jauka. dāvana man ir,kleitiņa arī un restorans ar jau esot rezervēts. dzīvošu redzēšu.. varbūt mans mr mainis manas domas ,a varbut tieši pastiprinās… šis laikam nebūs no tiem blogiem kas kādai no Jums liek pasmaidīt.

Nedēļa jau galā 🙂 Patīkams nogurums. Meiteņu ballīte 100% izdevusies un vēl ar afterparty 😀 Izskatās, ka manu sāpīgo šķiršanos tomēr nāksies aizmirst, jo dzīve ir kā dakteris – izraksta pareizās zāles un tieši laikā…:)—> draugiem.lv spēle "Love" – ir viens, kas liek man pasmaidīt. Jau vairākas dienas sarakstamies un izskatās, ka 6dien gaidāms randiņš (l) Tik sen (jo bija attiecības) neesmu bijusi uz nevienu radiņu 😀 Nezinu kā ir – negribu vai nevaru aizmirst. Varbūt ka nepieciešams mesties jaunās attiecībās un baudīt dzīvi 🙂 (mani maizes salāti garšo vienkārši lieliski arī šobrīd – 23.50 (l) )

vakar Mr brauca uz laukiem pie opa,es lidzi nebraucu,lai ari biju uzaicinata,jo gribeju lai vinsh un vina gimene pavada laiku tikai gimenes loka. sarunaju ka mes abi aizbrauksim apciemot opi bez visas tas gimenes burzmas tiaki mes divi. ta ka man bija pilnigi brivs vakars izdomajam aizit ar draudzeni izdert pa kadam ”sex on the beach” un nedaudz padejot. uzvilku baltu gaisigu kleitinju un jutos tiri simpatiska,apmierinata ar sevi. ieveroju ka kluba menidzeris stav uz kaapneem no kurienes visu var parlukot un ik pa laikam uzmet mums aci. velak ari uz deja placha vinsh nemanot gadijas un veroja puli netalu no mums. kad iznacu viena no tualetes meginaju spraugties cauri pulim,un vinsh atkal bija blakus ”paskira” puli,lai man vieglak butu tikt cauri. laikam jau es uzsmaidiju,bet nedomaju to flirtejot. atri vien izdomajam iet majas,ejot ara jkau atkal vinsh bija priekshaa,staveja runaja ar apsargiem,ejjot garam vinsh ko centas pateikt bet es izlikos ,ka nedzirdu,lai nebutu jauzsak saruna. ir labi apzinaties,ka Tev veljoprojam pieversh uzmanibu. shodien satiekot Mr vinsh vaicaja ,ka man gaaja. es atbildeju,ka labi un ka smukais menidzeris laikam mani ieveroja,un ka meginaja uzsakt sarunu 😀 vinja sejas izteiksme nedaudz mainijaas,bet centas neizradit greisirdibu,meginaja neuzkritoshi pavaicat ko es dariju-teicu,ka neko -aizgaju prom. vinsh uzreiz atcim redzami nomierinajaas. nodomaju-heh?> tiesam tik ”liela” ir ta tava greisirdiba? ta ari pavaicaju. vinsh teica,ka greisirdiba protams ir,bet ne slimiga. teica ka vinsh apzinas ka puishi pieversh man uzmanibu,redz to pat ejot pa ielu,un ka nevienmer tas ir patikami,bet ka uzticas man. zin ka lai ari puishi man pieveris man uzmanibu,runas ar mani,vinsh uzticas ka tas ari viss. tad es ta labi padomaju,un sapratu ka ari ar mani ta ir,parasti ietu sviesta ja mans puisis iet ara ar saviem ”chomiem,bet tagad,kad vinsh to dara esu pavisam mieriga. zinu ka vinsh runas ar meitenem, uzmaidis vinam,bet es uzticos un esu divaini mieriga. . . tad vinsh man pavaicaja,vai grbu lai vinsh ir greisirdigs un man nacas atbildet godigi- ka jaa,dazreiz tomer gribetu,un tapec biju prieciga redzet,ka vina seja nedaudz izmainjas,ka padzirdeja ka menidzeris pieversa man uzmanibu jo iespejams man ir stulbi uzskati,bet tas paradija ka vinjam ruup… kaa ir ar Jums? esat greisirdigas? un ka ir ar jusu partneriem?paradas dazreiz tas greisirdibas velninsh vinos?

Lasot vienu grāmatu, es uzskrēju uz apgalvojuma, no kura paliku dziļa sašutumā… Tātad.. Ņemiet jebkuru modes žurnālu un izlasiet padomus, kurus dod tā saucamie „attiecību eksperti”. „Vispirms nežēlīgi spēlējiet, lai viņu iekarotu, un pēc tam pagatavojiet greznas pusdienas nemazāk kā no 4 ēdieniem… Svēta Valentīna diena uzcepiet viņam torti ar eksotiskām malajiešu piedevām. Neaizmirstiet izrotāt torti ar ekoloģiski tīrām zemenēm, pēc kuram jums jābrauc divas stundas. Un pēc tam pasniedziet to visu viņam otrajā randiņā , uzvelkot greznu, mežģines melnu apakšveļu.” Vai tiešam žurnāli dod tādus padomus?.. Un vai tiešam kāds tos lasa?… Un vai tiešam kāds tam seko?..

Nu lūk,man bija plānots lielisks meiteņu vakar tomēr beigās iznāca mans un vīrusa vakars. Tāda izdevība,kad manējais ar savējiem un es ar savējām. Šoreiz es palieku mājās. šonakt mans sabiedrotais būs gulta 🙂 Jauku Jums pārējām vakaru/nakti 🙂

sakšu ar to,ka nezinu,kas man vakar bija uznacis,biju ļoti,ļoti,ļoti sliktā garīgā.biju pārgurusi,nostresojusies,bedigā vienā reizē. viss man kaitināja un gribējās raudāt pilnigi bez iemesla,pat sapukstēju uz savu mr par to,ka viņš apēda manu bontī 😀 (ku var atrast tik muļķīgu iemeslu lai uz kadu pukstētu?). palīdu ātri zem segas un gulēju. mans mr pielida man blakus un ļoti cieši apskāva,paprasija vai ir kas ko viņš var darit lai uzlabotu man garigo,es pakratiju galvu ,ka nē. tad viņš paprasija vai ir kads noteikts iemesls kapec tāda es,atkal pakratiju galvu. viņš pateica,ka labi,jo tad no rita viss bus labi. visu nakti noturēja mani savos apskāvienos,pat tad kad mēģināju ”izmukt”. no rita pieceļoties pirmais ,ko viņš paprasija- vai jutos labāk. es nomurmināju,ka esu pārak miegaina lai pateiktu. kad viņš aizgaja uz darbu es vel stundiņu pagulēju un piecēlos tiešām daudz labākā garīgā. diena bija ļoti ļoti aizņemta,tapec jau bridināju,ka neuztaisišu vakariņas. atnākot mājās no darba mani gaidija vakariņas. paštaisita vnk super garšīga pica,mans mīļākais saldais ēdiens un vīns. + dāvana. džemperis no mana mīļākā veikala kura neieperkos parak bieži jo viss ir parak dārgs. es nezinu kā bet vņš ir atradis ideālo džemperi. visu laiku tādu meklēju.kko siltu,smuku. cik reizes jau biju gajusi cauri visiem veikaliembet visi džemperi ar kapučiem bija man līdz nabai 😀 bet es gribeju kko garu. un viņš ir atradis idealo- smuks krāsu salikums,garš,kapucis ar paaugstinato kakliņu. laikam ko mēģinu pateikt-mans vīrietis zin manu gaumi. pazīst mani un cheeky tagad sez un smaida. nejau par matrealo ,bet moraalo ieguvumu. ceru ka jums bus super jauks shis piektdienas vakars un tikpat jauks weekends 🙂 (l) (l) (l) bilde tāda jo ari Tur biju diki prieciga

Šodien ir īpaša diena , šodien kļuvu par gandrīz par melnu matu īpašnieci , gandrīz Tapēc ka tomēr kaut kur redzami atsit brūno toni.Sen nevarēju saņemties jo bija bail par pārmaiņām bet ceru ka būs labi. Ik pa laikam manā dzīvē ienāk pārmaiņas, bet pēdējā laikā nesakaitot matu krāsas maiņu Pārmaiņas notika vēl pāris lietās: * Mana simpātija mani ignorē * Manas draudzenes man neierasti daudz stāsta * Esmu pazaudējusi dažus draugus * Esmu ieguvusi daudz draugus * Man pirmā mīlestība ir uzradusies (atakal) Manā redzeslokā un tas sāp. Un visbeidzot ir lietas ka nemainās- šobrīd izbaudu kārtējo piekdienas vakaru – vienatnē 🙁 XoXo Aiva.

nu taa izraadaas ka driz jau akal buushu dzimteniitee .. pat nezinu.. fiksi jaaorganizee izklaides 🙂 lai nav garlaiciigi.. un laika skumt.. eh, buutu zinaajusi ka ir briivs briidis buutu izveeleejusies citu gala meerkji.. bet savs bonuss jau buus 🙂 satikshu savus zelta gabalinjus 🙂

Katrā ziņā, manā ideālajā dzīvē ir iestājies kaut kas nesaprotams, mans Lieliskais vīrietis paziņoja, ka vēloties no manis atpūsties, jo esot stress darbā un viņam vajagot vientulību, tādēļ būtu labi, ja es aizbrauktu kādā ceļojumā…. 😀 es tā kā nesapratu – viņam beidzot pieleca ka mūsu attiecībās kaut kas nav kārtībā? un diez vai mans ceļojums kaut ko spēs atrisināt!! kā arī jautrākais fakts, šonakt pirmo reizi izmēģināju otru guļamistabu, jo manam vīrietim uznāca vēlme igulēties un viņš tā teikt norādīja, ka atsevišķi guļot to varot daudz labāk izdarīt 😀 😀 😀 tātad – ideālajā dzīvē, kaut kas sāk sašūpoties…

šī diena bija fantastiska, es protams mēģināju izrunāies ar savu vīrieti, bet es sapratu, ka es varu runāt ar sienu un tā es pieņēmu kāda ļoti patīkama vīrieša uzaicinājumu uz glāzi daiquiri un interesantām sarunām, vīrietis ir burvīgs, diena izvērtās interesanta, viņš tik ēterisks un džentelmenis pilnīgi visās izpasumēs, pat tādās, kad sieviete atgriežas no dāmu istabas viņš pieceļas, pagaida kamēr viņa apsēdīsies, vai kā sieviete ceļas kājās, tā kājās ceļas arī vīrietis un viņam tas izdodas tik dabiski, tik….. esmu sajūsmā un nē viņam nav 60, viņš vienkārši ir pieklājīgs, kas man reizēm sava vecuma vīriešos pietrūkst… ar viņu laiks paskrien nemanot, tikāmies dienas vidū un esmu tiko atgriezusies un lidoju, pagatavoju vakariņas, un man blakus sēž mans vīrietis… ēd kotletes un pat nepamana ka es staroju, nezinu vai es staroju no labas sarunas vai no neskaitāmiem daiquiri… katrā ziņā šis otrs vīrietis, vai tas būtu pārbaudījums manām esošām atiecībām vai arī sākums kam jaunam….

Hay 😉 Mans pirmais blogs, tad nu redzēs, kā sanāks. Kamēr sals un kamēr sniegs…12 klase, mācīties negribās. Citrreiz domāju, vai jau ir februāris, vai vēl tikai ir februāris. Dzīve tagad mainījusies pa 360°. Apbrīnojami, kā šķiršanās spēj mainīt cilvēku…Tagad viss notiek tādā kā pašplūsmā. Nevaru saprast – negribu vai nevaru Viņu aizmirst…Bet forši, ka apkārt ir tik superīgi draugi, kas spēj iedvesmot jaunām trakulībām (l) Rītā diena – tātad ballīte 🙂 šoreiz – meiteņu. Pret džekiem tagad tāda kā imunitāte iestājusies. Simpatizē, bet pielaist par tuvu negribās, bail atkal apdedzināties. Bet mans mazais vīrietītis spēj mani iepriecināt jebkurā laikā 😀 Trusis, kurš ēdienu ēd tikai izberot to uz zemes, un tad guļot lasa mazos barības gabaliņus. Laikam viņš šobrīd ir vienīgais, uz kuru stundām ilgi varētu skatīties, bet katru minūti viņš izdomā jaunu veidu piem. kā slidināties pa flīzēm vai, kā apgulties uz krēsla uz kura viņš ar grūtībām ir ticis… 🙂

šorīt brienot pa sniegu un klausoties savu mp3 izlasi pēkšņi atskārtu, ka raudu. kaut kāds emocionāls saviļņojums uznācis. tātad, koncentrēšanās spējas un ražens darbs norakstīts priekšlaicīgi. protams, pirmā stunda darbā kā jau ierasts – jāaklimatizējas darba galdam, papīru gūzmai, kaitinošajiem kolēģiem un darba pienākumiem. hmm, kas lēcies? šķiet mana nostaļģiskā dziesmu izlase aizsūtījusi manu garstāvokli nokārtoties :-/ nu ko, ierastais rituāls – darba dienu sākt ar draugiem.lv jā jā, darba laikā, cik nožēlojami. un pēkšņi skatos – opā! kārtējās kāzu bildes pavīd manu draugu galerijās. nesaprotu … pārlapojot atmiņā pēdējos 7 gadus kopš vidusskolas beigšanas gribot negribot jāsecina, ka visas skaistās, inteliģentās un interesantās skolas biedrenes ir apzīmogotas ar vecmeitu statusu. jā, cīnās un mokās savās attiecībās, bet patiesi laimīgas nav. bet pelēkās peles, uz kurām ne viens pat i nepaskatījās nu jau ir precētas bērnu mātes, ar lieliskiem vīriem, ģimenes ligzdiņām, skaistiem/ģimeniskiem atvaļinājumiem vismaz 2 x gadā. hmm, likteņa ironija?

Iepazīstināšu Jūs ar savu "Ideālo dzīvi" – pēc standartiem un steriotipiem, man ir viss – ideāla dzīvesvieta, darbs – daru to kas man patīk, nav jāiespringst ar darba laiku, jo to nosaku es pati, no materiālā viedokļa, ierobežojumu nav, gribas braukt ceļojumā – saplānoju darbus un dodos, gribās jaunu matu banti, iegādājos utt. un vēl manā ideālajā dzīvē ir ideāls vīrietis, kuram nu ir 38 gadi, izskatīgs, jauks, ejot pa ielu meitenes uz viņu atskatās, gultā (tad kad mums bija sekss, jo šobrīd pēc 5 gadu kopdzīves es vairs neesmu interesanta…) viņš ir perfekts, man nekad nebija bijis tik labi, jo viņš rūpējas par mani lai es jūtos apmierināta! Cik daudz es no draudzenēm esmu dzirdējusi, kādēļ Tu izskaties tik nelaimīga, tev taču ne par ko nav jāuztraucas, krīze Tevi nav skārusi! Laikam jau ikviena no mums sapņo par perfekto dzīvi – kā es to saucu – dzīvi zelta būrītī!!! un es tiešām jūtos kā zelta būrītī – it kā man ir brīvība, bet nē! Jo visu laiku mājās tiek komentēts mans izskats, man esot jāmaina gaume, lai esot atbilstošāka vīrieša uzskatam, pasākumus es apmeklēju tikai kopā ar vīrieti, vai arī neapmeklēju vispār, vairākas reizes dienā man piezvana un pārbauda ko es daru, mājas rūpes ir tikai un vienīgi manā pārziņā, gan tīrīšana, gan ēdiena gatavošana. Protams, mans vīrietis ir ļoti jauks, bet viņa uzskati ir nedaudz dīvaini! vai arī normāli? Bet katrā ziņā, esmu sapratusi, ja es kādreiz tiecos pēc šādas nodrošinātas un ”pārlaimīgas” dzīves, tad šobrīd sasniedzot šo piepildījumu, es nemaz nejūtos laimīga… bet kā saka ”es labāk raudu savā mersedesā (kurš bija mana dzimšanas dienas dāvana) nekā sabiedriskajā transportā! laikam jau nevar iegūt visu gan materiāli nodrošinātu dzīvi, gan laimīgas attiecības….

Jau sākās valentīndienas bums, visapkārt sirsniņas daudz sarkanās krāsas, končas sirsniņas formā, un tas viss dēl vienas dienas gadā. Manā skolā šogad taisīs ballīti ar tēmu kāzas, lieki biebilst ka nevienam prātā pat viņu nav apmeklēt jo mūsu klases priekšnesumu veidos puisis kuram ir ne vairāk kā 20 un kurš pēķšni uzrodas mūsu audzināšanas stundā un , apsola ka visu nākamo nedēļu mūs uzmanīgi vēros un mācīsies mūsu vārdus 😀 😀 Pēc tam salikšot pāros ar ko mums kopā būs jātēlo kāzas, vienkārši Murgs. šogad galīgi nav veicies un valentīndienā plānoju tā tālāk nolīst iemalkot vīnu un saprast kad man atkal nav ar ko pavadīt valentīndienu , Bet varbūt nemaz nevajaga? Tas būs jautājums man uz kādu laiku..

Tā… Pie kā es īsti paliku? ja nemaldos pie pirmdienas,kad taisijos iet uz veikalu un taisit vakariņas. Nu tā arī izdariju- taisiju Skotu tradicionalo ēdienu,bet tā kā tas ir gaļas ēdiens man bija tāds diezgan liels satraukums,jo nogaršot taisot nevarēju,esu veģitāriete. Bet mr iedrošinaja ,ka būs jau labi- ja viņam negaršos nakošreiz taisišot pats. šonedēļ mr sauc mani par savu sieviņu,godīgi sakot tā arī jūtos. pec tam fiksi steidzos uz darbu,atnakot no darba mani gaidija melleņu,kivi saldais ediens un mīļotā apskāvieni. godigi sakot biju tā pargurusi,ka atri vien aizmigu viņa apskāvienos. Otrdiena- no rīta atkla uzmodos kopā ar Mr,tik ļoti ļoti negribeju lai viņš dodas prom. domaju apķeršos viņam ap kāju un nelaidišu vaļā,vilkšos līdzi.bet protams pēc vairākiem dikti mīļiem vārdiem nācās viņu laist uz darbu. Nedaudz vēlāk pati cēlos augšā.prodoktus pusdienām biju jau iegādājusies,jo zināju,ka japaspej uzraxtīt koledžas darbs. ņēmu rokā visus koledžas matrealus,modes žurnalus kurus jau biju nolikusi iepriekšējā vakarā un ķēros klāt darba raxtīšanai. kad pacēlu vienu no žurnāliem zem tā atradu zīmīti ”I love you miss gorgeous- good luck with your report”. pēc šādas zīmites likās,ka darbs pats raxtās :D. uzraxtiju un mājsaimniece atkla ķērās klāt pie ēst taisīšanas- taisiju egg fried rice ar zaļajiem zirnīšiem un protams vīrietim vajag gaļu tadēļ -ķeros klāt tītara krūtiņai 😀 un jau atkal steidzos uz darbu. atnakot mājās pilnigi neko negribeju darīt,bet biju priecīga ka varu ”’darīt neko” kopā ar viņu. sēdējām abi gultā abiem klēpī laptops- viņš aizrautigi lasa futbola forumu,es cosmo. ik pa laikam saskatoties un pasmaidot,vārdi bija lieki,jo atrasties līdzās ir tik ļoti labi.. jāsaka atklāti viņš gan sazinājās ar mani – caur facebook chatu paprasija vai es negribu kafiju 😀 tad protams es saku smieties un mēz nospriedām ka mēs esam divi ”lūzeri” kuri viens bez otra nevar. šodiena- šodien pirmo reizi visās šinis dienās kuras dzivojam kopā uzpukstēju viņam. kāpēc? tāpēc ka bija rīts! es no rītiem vienmēr esu dikti īgna,šorīt man īpaši nāca miegs,un viņš apskaujot mani uzmodināja,tā kā man bija jaceļas 7 nebiju pārak laimiga ka mani uzmodina 6 jo zinaju ka vairs neiemigšu. tad nu šis mani apskauj,nobučo iečukst ausī ”morning hun” kad es ļoti īgnā tonī nomurmināju ”really?”. un ko viņš apskauj mani vel ciešāk un pasaka ka es esu mīļa,kad esu neapmierināta- mana dusma pazuda un ar prieku cēlos augšā. gāju uz koledžu un satiku sava mr mammu (viņa viena no pasniedzejām manā koledžā). viņa gan man neko nav mācijusi,bet cik es zinu viņa ka pasniedzeja esot baigā ragana tāpec sanjemu pāris parsteiguma pilnus skatienus no koledžas biedriem,kad satiekoties viņa mani apskāva 😀 uzaicinaja mūs abus ar Russellu sesdien braukt uz ”laukiem” pie viņas tēta. tagad esu mājās tiko pabeidzu taisīt vakariņas veģitāro haggi- jasaka ka sanaca super garšīgi. vel stunda palikusi un tad man atkal jadodas uz darbiņu. wii_ tikko saņēmu sms ,ka viņa spēle atlikta. Tas nozīmē ka atnakot mājās varēšu ieritināties atkal zem viņa rokas un skatīties jaunās sezonas ”bīstamās mājsaimnieces” sērijas. atbilstoši man- ritīga bīstamā mājsaimniece. jauku Jums šo vakaru daiļās dāmas 🙂

Šodien rakstu darbu mārketingā un esmu uzkārusies pie konkrētas lietas- pie uzņēmuma iekšējās vides tehnoloģiskā faktora. varbūt kāds būtu tik laipns un man nedaudz apskaidrotu kas tas ir? 🙂 lūdzu, lūdzu.

Šodien staigājot pa dzimto pilsētu nācās sastapties ar tādu lietu kā – izskatu. Esmu ievērojusi,ka dienās,kad pašai patīk savs izskats arī saņemu vairāk skatienu un labu vārdu.Bet kā ar citām vērtībām?Tām meitenēm,kurām ir īsi svārciņi,lielas krūtis,modeles gaita un augums,vienmēr tiek pievērsta lielāka uzmanība gan no vīriešu,gan sieviešu puses.Tas ir pārsteidzoši,lai gan zināms jau sen. Protams dzīvē ir jāizbauda viss,jāpriecājas par savu izskatu,jāmīl,jāpriecājas. Taču katram jau gadās tādas dienas,kad neizskaties satriecoši. Uz pārējo fona izskaties kā ”pelēka pele”. Vai tiešām būs skaistai nozīmē -iegūt visu? Labāku darbu,tikai tāpēc,ka tev ir labs izskats,bet 0% zināšanu? Un tādai,kura varbūt nav Victoria’s Secret modele,taču ar zināšanām un lielu dzīves pieredzei!? Pasaule ir stereotipaina. Būt skaistai ir jauki…bet skaistumam valdīt pār pasauli? Tas jau ir cits jautājums…

Pirmā aizspriedumainības un arhaistiskas mietpilsonības pazīme šajā valstī bija aizlieguma ieviešana – atrasties sabiedriskā vietā ar alkohola pudeli. protams, sabiedrībai nav patīkami, ja pa ielu nāk pretī kāds, kas piesienas visiem garām gājējiem un neturas kājās, bet ne jau alkohola pudeles atvēršana padara cilvēku piedzērušos. Ja jau pastāv atsevišķs sods par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā, tad kādēļ gan nepieciešams arī otrs par pudeles atvēršanu? varētu neatļaut pastaigāties ar stipro alkoholisko dzērienu (virs 15%) atvērtām pudelēm, bet aizliegt cilvēkiem siltā vasaras dienā saulītē pagulēt parkā vai pasēdēt pieturā un padzert dlight vai saldo vīnu… njā tā nu ir truluma un aprobežotības pazīme… Otrs lielais sviests ir alkohola tirdzniecība līdz plkst 22:00 vakarā, kas ir konkrēta bāru lobēšana, jo tur pēc 22:00 var dzert. Šo noteikumu ieviešana valsts kasē ienesusi MILJONIEM lielus zaudējumus, jo sakarā ar to, ka alkohola nodaļa jāslēdz ciet plkst 22:00 daudziem diennakts lielveikaliem neatmaksājas darba laiks un nākas to krietni saīsināt. Alkoholu tāpat pārdod pēc plkst 22:00 mazos veikalos, kuros tiek prasīts 15% uzcenojums no pudeles cenas, kas nonāk jebkur citur izņemot valsts kasē 😀 Nu un, protams, kronis visam ir vēlme Zinību dienu uztaisīt par sauso dienu… Ja godīgi, tad es patiešām vēlētos zināt, kuram pieaugušam 21. gs cilvēkam īsti nav skaidrs, ka tas veicinās vēl lielāku jauniešu nodzeršanos, ja tā mēs dēvējam ballītes, jo 1)mazākiem bērniem 12, 13 g.v. gribas darīt visu, kas ir aizliegts, 2)kas traucēs nopirkt alkoholu 31. augustā? 😀 pietam 3 reiz vairāk, jo 1. 09 jau nevarēs aizskriet uz veikalu, lai papildinātu krājumus, tā kā nāksies sagatavoties laicīgi un nopietni… 3) tas ienesīs vēl lielākus zaudējumus valsts kasē, jo šādi aizliegumi, kā tas jau ir pierādījis veicina nelegālā alkohola tirdzniecību, kur 1L stiprā alkoholiskā dzēriena, kas būtu ekvivalents vodkai maksā 80sant litrā un garšo arī tīri labi… tikai ir 100 reizes kaitīgāks nekā veikalā pieejamais, jo tiek gatavots ne jau no rapšiem, kā sensenos laikos, bet šķaidot etilspirtu, mēbeļu pulieri, tosolu un odekalonu… Nu, es domāju, ka attiecīgajām instancēm vajadzētu izdarīt šādus tādus secinājumus. Alkoholisms Latvijā ir problēma un neviens mani nepārliecinās par pretējo. Taču vārds "alkoholisms" ir ļoti stiepjams jēdziens un vārdu "alkoholiķis" nevar piemērot katram jaunietim, kas iet pa ielu ar dlight pudeli un Zinību dienā tusējas ar draugiem. Pietam, kāpēc nekur citur pasaulē nekas tamlīdzīgs nav ieviests kā sausais likums pirmajā skolas dienā? Acīmredzot kāds vēlas parādīt mūsu valsti kā kaut kādu pilnīgu lohu zemi, kas aizliedz, visu… Cilvēkiem uz ielas ir pieņemtajiem likumiem un tiem, kas vēl atrodas vien projekta stadijā, pretējs viedoklis. Ar alkoholismu ir jācīnās, tas rada daudzas problēmas, taču ne jau ar tādām metodēm, kas tikai veicinās tā izaugsmi… smiekli nāk… visiem tas ir skaidrs izņemot izglītības un veselības sistēmas vadītājiem. ne jau alkohola pieejamība ir tā lietošanas iemesls… tā var apgalvot vien ļoti sekli domājoši ļautiņi… un es tādus Paldies Tam Kungam nepazīstu. Problēma ir dziļāk… domāšanā. un domāšanu nevar izmainīt aizslēdzot veikalu. Marihuāna nepārdodas veikalos un ir aizliegta. Vai tāpēc to neviens nepīpē??? Muļķības!!! Un sīkajiem 13-15 g.v. to gribas vēl vairāk, jo tas ir aizliegts un viņi jūtas kā īsti veči darot kko, ko nedrīkst… Ar alkoholismu jācīnas pieaugušiem cilvēkiem, kam ir autoritāte jauniešu acīs, parādot, ka ne vienmēr ir jāaizlej mūlis, ka var būt jautri tāpat… jāveido diskusijas, viedokļu apmaiņas, interaktīvi pasākumi, nevis moralizējoša smadzeņu skalošana, kas notiek skolās veselības mācības stundās vai ik vakaru raidījumā "Degpunkts"… murgi…

Hm. 🙂 Jā. Dažreiz ir tik skaisti atcerēties. Atsaukt atmiņā pagātni, pabrīnīties par atmiņu subjektivitāti un savu naivumu. Pasmaidīt. Pasmieties un, iespējams, notraukt asaras no tik ļoti ierasti sausajām acīm. Ir skaisti just.

nosalusi bišķiņ esmu. miegs nenāk tā īsti,kaut gan agri – drīzumā(jau pēc pāris stundām) jāceļas… reizēm tā kaitina tas,ka tik vēlu eju gulēt un pa dienu žāvājos..bet kā šitā iesāk,tā baigi grūti atradināties un aiziet gulēt,piemēram,pusnaktī,lai no rīta justos izgulējusies… 😉 tādas nelielas pārdomas, lūkojoties nakts melnā plīvura segā 🙂 😛

Ir tā pavisam jauki, apsēsties uz palodzes ar lielizmēra krūzi, kas pilna ar gardu tēju un vērot puteni aiz loga. Un tad viss liekas tik mierīgi, problēmas atkāpjas un to vietā stājas mierpilnas un harmoniskas domas. Tomēr ziemā ir arī jauki mirkļi. 😀

Rīt sāksies jauns studiju cēliens un līdz ar to man ir daudz jaunu apņemšanos! Visus darbus nodošu laicīgi un neko neatstāsu uz pēdējo brīdi. Jeb kas ko es daršu būs izcils jeb visu, ko darīšu, darīšu cik vien labi varu, plānošu savu laiku un būšu drosmīga! 🙂

Tuvojoties mīlestības svētkiem,ar vien biežāk rodas jautājums,kāda ir kļuvusi mūsdienu sabiedrība? Kur ir palikusi romantika,tāda,patiešām īsta?! Vai visi esam iestiguši bara instinktā un mūsu izpratne par mīlestības izpausēm sv.Valentīna dienā ir izplēnējusi un ir palikušas tikai banālas šokolādes sirdis un nenozīmīga buča,piedevām teksts : ”Sveiciens mīlestības svētkos!” Vai tad mīlestība ir tādi paši svētki kā dzimšanas diena? Nē,tas ir pavisam kas cits. Un nē,šeit neraksta mīlestības nīdēja,es tikai vēlos uzzināt,kur ir palikusi,tik tiešām,šī īstā un patiesā romantika,lieliskie un lieliskās,īstie un īstās…mūžīgi mūžos? Vai mūsdienās var sastapt kādu,kas nereiz nav bijis iemīlējies? Tie taču ir tikai tukši vārdi… šos sirds vārdus raksta it visur,pat uz toletes papīra… ”Es Tevi mīlu” – Mīlestība neslēpjas šajos vārdos. Tā mīt tikai un vienīgi sirdī. Lai arī kāds to noliegtu,tomēr visi visvairāk par visu mīl sevi. Šo mīlestību pazīst ikviens,to var daudz labāk noraksturot nekā to,kā to pateikt otram. Kas īsti ir mīlestība,to var tikai katrs pats,jo katram pret sevi tā izpaužas pavisam savādāk…katrs zin,kāpēc un cik ļoti sevi mīl. Mīl rūpēties par sevi,pažēlot,uzsmaidīt un mīl dzīvot dzīvi tādu kāda katram tā ir dāvāta. Vai mūsu sabiedrības galvenā daļa ir kļuvis sekss? Nenozīmīgs,lēts sekss? Jautājumu ir miljoniem… tikai atbildes nevienas. Jo neviens nespēj izskaidrot,kur pazudušas tādas lietas kā vēstules,rakstītas ar roku mīļotajai… serenādes. Izcilie mīlētāji.Poētika.Dzeja.Mīlestība. Tas viss šķiet tik sens,gadsimtīgs..Taču bieži vien tas trūkst.Tas trūkst mūsdienu sievietēm… un varbūt kādreiz mūsdienu vīrieši,paņem rokās grāmatu,kas smaržo pēc bibliotēkas,sajūtot to smaržu,un izlasot izcilu mīlētāju vēstules savām vienīgajām..varbūt… ”Mūžam tavs Mūžam mana Mūžam mūsu” ( Voltērs)

šodien kā jau katru rītu kārtoju somu un devos uz skolu , un paceļam uz skolu sabiedriskajā transportā saspiesta stāvot pie sevis sapratu ka šis kas daras tagad vēl pats galējais.Civeku sabiedriskajā būs vēl vairāk. Skolā kā vienmēr, rīts kas sākās ar divām angļu valodām kurās likās ka vienīgais cilvēks kuru izsaukt esmu es. Atkal skolotāja uzzēdusies, tātad nebūs labi. Starbrīžos pārvietojoties no kabineta uz kabinetu ar acīm meklēju Viņu , puisi kas jau kādu laika stāv man prātā un negribīgi natkāpjas.Bet varbūt tas ir labi, jo vinš ir savādāks kā mani bijušie puiši daudz savādāks un tikai labākajā nozimē. Atkal mūs pārsteidzis sniegs, Kuru galīgi negribas , bet tā jau ir ka vasarā gribas ziemu bet ziemā vasaru. (l) XOXO aiva.