Cheeky* 01.02.2010 nu tad tā piektdien sākam savu experimentu par dzīvošanu kopā uz nedēļu. piektdiena- atnakot astoņos vakarā mājās no darba mr man bija jau sagatavojis vakariņas,grilētu lasi un cepeškrāsni taisitus kraukšķigus kartupelīšus+salātus. mmm. visu atlikušo vakaru pavadijām ļoti mierīgi,skatijāmies Tv un ēdām saldējumu,tā vien liekas ,ka es visu vakaru pavadiju ieritinājusies viņam padusē. kad jau bija diezgan vēls viņš man pavaicajā ”can we stay together like this forewer?” kad es atbildēju ”of course we can” viņš man pavaicāja vai manas jūtas bus tikpat stipras,kā tagad kad viņam būs 30(mums 6gadu starpība),kad es atbildēju ka būs tikpat stipras un vel stiprākas,tikai ka viņam jārekinas ar to ka viņam būs jauna (gados jauna) draudzene ,viņš atbildēja–varbūt līgava. protams man nav ne mazākās velmes tagad precēties,bet tik patikama sajuta,ka ari puisis domā par nākotni ar Tevi… sesdiena- sesdienu pavadijam katrs ar saviem draugiem. tā nepavisam nebija mana diena- viss gāja greizi. tik loti priecīga biju kad viņš beidzot pārnāca mājās,un es varēju viņam atkal ieritināties zem rokas. svēdiena- kafija gultā. divu stundu neko nedarīšana vartišanās pa gultu,smiešanās un muļkošanās. pēcpusdienā viņam bija spēle tāpēc atkal pazuda,šoreiz tikai uz 3h. es tikmēr varēju savākt māju,izmazgāt veļu . mazgājot veļu nodomāju,ka tāda laikam ir kopdzīve,viņu drēbju mazgāšana likās pavisam dabiska lieta. atnākot mājās mans mr mums taisija picas. mmmm sanāca viņam vnk pasakaini. kad paēdām viņš pateica atkal ko ļoti jauku- atklāja ka esot zaudejuši spēli,ka parasti viņam būtu super slikts garigais un viņš butu nenormāli īgns,bet ,ka pēc spēles viņš vienigais par ko domajis esot ,ka nāks mājās pie manis,un ka tas momentā visas dusmas aizdzina prom. feini,kad Tavs mr vēlas nākt mājās lai būtu kopa art Tevi. atkal pavadijam klusu vakaru ar tv,smiekliem,loti daudziem apskavieniem un bučām. šodiena- lai gan pie mums ir tikai rits diena jau ir sakusies,viņs kā vienmer cēlās agri. es arī uzmodos bet tikpat ātri atkal iemigu,kad nācās atkal uzmosties,jo mans mr bučoja mani viņš paskaidroja,ka es nedrikstu izskatities tik mīļi no ritiem,savadāk es tā vien uzprasos uz bučām un apskāvieniem. tagad savāķšu māju ,jaiet iepirkties,jauztaisa ēst un tad vakarā uz darbiņu . tādas nu ir mūsu pirmās dienas.

Galvas mežģis ir galā 🙂 šādās dienās es mīlu viņas parādīšanos.. 😀 konstateju ka ex seko manaam gaitaam!!! kretinee!!! negribu!!waax! atkal uzrodas jautaajumi, kas? kapeec? trauksme! nav briinums ka rodas jautaajums, vai es speeshu to iztureet.. vai es dariiju pareizi.. vai es daru pareizi? bet laikam jau jaaturpina dziivot… laiks raadiis… gribees tad gan jau pateiks kas un kaa… pashai nedriikst neko pasaakt… tikai sevi saapinaashu.. ne nee neee.. nu jau tieshaam varetu teikt ka esmu saakusi dziivot jaunu dziivi, taapeec negribu mineet… gribu vnk zinaat kas notiek!! negribu vairs zibenjus no skaidraam debesiim… arii es esmu tikai cilveeks… es neesmu visuspeejiiga!!! arii mani vajag pazzeelot, paruupeeties lai mani pasaudzeetu… aaaaa … vajag ar kaadu izrunaaties aprunaaties, buus vieglaak 🙂

hmm kur lai sāk,laikam jau no sākuma 😀 piemodos sesdienas rītā ar ļoti lielām vēdersāpēm,mr jau 12 pazuda ara no mājas jo bija spēle,un līdz ar to man bija vienkārši izcili slikts garīgais,izdomaju ,ka varbūt uzlabošu sev garīgo ar vannu,saku laist vannu atklāju ka kkas nav katiba ar udeni,pagaja ilgs laiks kamer saka tecēt karstais,tad kad apsēdos uz vannas malas lai parbauditu cik karsts ir udens nokrita vannas aizskari un stanga protams uzkrita man uz galvas. ok pasedeju vanna,bet protams nosalu jo udens nebija pietiekami silts. domaju uztaisit brokastis uzcepu rozīņu toste ,aizgaju uz istabu apēst,kad pēkšķi sāka pļērkt dūmu detektors- ieskreju virtuvē tosteris vienās liesmās. labi ka man pa rokai bija ugundzēšamais aparāts. tagad mans tosteris ir izkusis. pienaca vakars vajadzeja taisites vakaram kuru kadu laiku jau biju gaidijusi- saku taisit matus nekas man nesanaca,make-up ar uzkrasoju un tikpat atri nomazgaju un atkal krasoju pa jaunu. beidzot pienaca laiks uzvilkt ilgi gaidito kleitu-verot vaļā skapi man izlūza durvis,dabuju kleitu- uzvilku un tikpat atri novilku jo sapratu ka uz klubu tada neiešu,jo viņa velkas pa zemi,bija žel ka samīdīs, dabuju vilkt īso. biju rekinajuses ka vilkshu garu kleitu tapec nebiju iegadajusies zekubikses- forshi velviena problema. dabuju vilkt ziida leginus. beidzot sagaidiju meitenes kuras biju saaicinajusi un vakars izvertās vnk superīgs- mute no smiekliem un smaidišanas sāpēja.

Sprīdis starp jā vai nē Tas ir kaut kas vairāk par politiku Cilvēka dzīvība vai kaudze naudas Protams, kaudze naudas Atkal kāds nosals uz ielas Viņš piedzersies aiz bēdām Nevainoju, alkohols remdē sāpes Un tālāk līdz nākošajai izdevībai Cik tad jums tādas kaudzes mājās ir? Varbūt varam veikt apmaiņu? Uz vieniem svariem līķu kaudze Uz otriem naudas kaudze Veidosim tiesas sēdi, kurā es zaudēšu Jo man nav atlicis daudz baltu aplokšņu ar naudiņām Man vispār tādu nav Nieks vien, nākošajā diena pilsone X. atrasta nosalusi. Blēņas vien ir. Un? Pied***t vārda brīvību un tautas lēmējbalsis!

Vairumā gadījumu mēs iemīlamies nevis cilvēkā, bet iedomu tēlā. Mūsos ir stāsts, kāds otrs ir, bet tam var būt patiesi maza saistība ar īstenību. Ar laiku nonākam pie atziņas, ka otrs nav tāds, kādu es to iztēlojos. Un tad ir jautājums – vai es spēju pieņemt otru tādu, kāds viņš ir? Vai arī notiek mēģinājumi otru "pielāgot" šim iedomu tēlam, vai arī pārveidot partneri tā, lai viņš atbilstu ideālam partnerim? Tā nu mēs esam iedomājušies, kādam otram jābūt, lai mēs justos laimīgi, un tad mērķtiecīgi "pie tā strādājam": iesakot, aizrādot, iedrošinot, piedāvājot, manipulējot, … visbeidzot – pamācot. Ja godīgi, es ļoti apšaubu, cik paliekošas ir pārmaiņas, kas nesakņojas cilvēka iekšējā izvēlē un vēlmē, bet centienos iepriecināt, izpatikt vai kā citādi atbilst partnera priekšstatam par sevi. Šādām pārmaiņām ir apstākļu raksturs – ir apstākļi, kur tās būs noturīgas, bet kādos citos apstākļos tās izplēnēs kā nebijušas. Manuprāt, vienīgās pārmaiņas, kuras es patiesi varu veikt, ir pārmaiņas sevī. Es nevaru otru pārveidot. Par laimi un diemžēl. Jā, es varu iedvesmot otru, jo, esot kopā, mēs viens otru iedvesmojam dažādām pārmaiņām. Bet svarīgi, lai lēmums par pārmaiņām ir katra paša iekšēja vēlme, nevis tikai izdabāšana partnerim. Šī robeža ir ļoti trausla. Ļoti. Piekrītu Ošo, kas savulaik teica, ka "tā ir dziļa visas cilvēces problēma – mūžīga problēma. Kad tu iemīlies, viss izskatās skaisti, jo šajos brīžos Tu neizvirzi savus nosacījumus. Divi cilvēki dodas uz priekšu viens otram līdzās bez jebkādiem noteikumiem. Tikko viņi ir nostabilizējušies, tikko sākuši pieņemt viens otru kā pašu par sevi saprotamu lietu, tiek uzspiesti noteikumi – Tev jābūt, lūk, tādam, tev jāizturas, lūk, tā, tikai tad es tevi mīlēšu. It kā mīlestība būtu darījums". Mīlestība patiešām nav darījums. Un otram nav pienākums mani darīt laimīgu, cenšoties atbilst priekšstatam, kādu es vēlētos viņu redzēt. Katrs ir tāds, kāds ir. Labākais, ko mēs varam darīt, ir pieņemt otru, tādu, kāds viņš ir, necenšoties pārveidot vai uzlabot. Ja nu akurāt’ nevar pieņemt otru bez pārveidošanas, tad godīgi sev jāpajautā: kāpēc esam kopā un vai šis ir īstais? … bet, kā jau esmu teikusi iepriekš, nav vieni vienīgi īstie, daudzi var būt īstie, ja vien Tu pats esi īstais. Tātad atgriežamies pie sevis. Viss sākas un beidzas ar sevi. / tvNet. Nansija. /

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai… Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē. Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu. Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājāstad, kad iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienuneviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties. Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties? Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējāmlielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija! Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām. Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem,sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par kovien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīmvai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši! Vieni pašicietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām? Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos. Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus! Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā arproblēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdībajauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņufabriku… Un kā ir tagad? – kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns; – Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki; – Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus; – Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc,ka viņiem nav e-pasta adreses; – Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā; – Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ, lai to paņemtu; – Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari – pieslēdzies internetam; – Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es P.S. Cerams šis raksts atsauca atmiņā patīkamos brīžus! 😀

Kādu laiku esmu iedziļinājies, pēdējā laika aktuālākajās cilvēku nodarbēs, kas ļāva man iekļaut pie tām vienu īpašu, tādu, kura izceļās visu pārējo starpā – sevis žēlošanu. Katrs no mums ir nodarbojies ar šo “interesanto” aktivitāti, viens ikdienā cits laiku pa laikam – arī es tajā virpulī esmu bijis. Šī spēle darbojas pavisam vienkārši. Dzīve ne vienmēr mums piešķir zelta bruģētu taciņu, kas ved uz vienu vienīgu leiputriju. Ļoti daudzi no mums, cilvēkiem, iet dzīvi caur ērkšķiem, tādā veidā norūdoties un radot sevī ticību, ka izdarāms ir jebkas – tas ir tikai pozitīvi. Tomēr, ik dienu tiek uzdoti jautājumi: kādēļ nesanāk, kādēļ ir grūti, kādēļ nekas nenotiek tā kā es vēlos? Šie jautājumi uzbrūk cilvēkiem, kas neredz cerību un ir izmisumā – šādas emocijas ir cilvēcīgas un no tām nav jākaunās. Tomēr, aiz šī visa slēpjas šī nodarbe – sevis žēlošana. Kādēļ skumt un sēdēt, zinot, ka nekas nemainās? Kādēļ teikt sev, ka neko vairs nespējat izdarīt? Kādēļ iestāstīt, ka NEvarat to izdarīt? Tādēļ, ka sevi žēlot ir visvieglākā izeja no jebkuras problēmas ir spēja justies nevajadzīgam, noslīkt savās skumjās un domāt, ka Tev vienīgajam šajā pasaulē ir tādas problēmas un tās ir neatrisināmas. Bet ziniet? Šajā visā ir viens āķis – neticība sev. Kā tā veidojas? Neticība sev parasti sakņojas nepadarītajos darbos. Ja esat sev nospraudis kādu darbu, ko padarīsiet un to neizpildat, tad jūs “iegriežat” savai pašapziņai. Ja neizpildat solījumu, izdarat tieši to pašu. Lai sev atgrieztu apziņu cīnīties ar šā laika esošajām problēmām un, ja jūtat, ka tieši pārliecība par darba izpildes iespējamību Jūs kavē, tad saņemieties – cīnieties ar sevi. Lai savu pašpārliecinātību palielinātu vajag sākt ar mazumiņu. Jo ar vienkāršu entuziasmu un lielo vēlmi “gāzt kalnus” nekas netiks līdzēt, ja nepabeigsiet savas ieceres. Vispirms iemācieties pateikt sev, ka iesiet gulēt 23:00 un nev vēlāk, un to arī izdarīt, pirms ķerieties pie lielākiem plāniem. Pildiet vienu mazo uzdevumu pēc otra, izdariet tos, kā esat plānojuši, trenējiet sevi būt apzinīgiem un ar stingru nostāju. Protams, izņēmumi, nav pieļaujami, jo tas radīs šaubas pašiem par sevi. Ja ko nolemjat apdomājiet 90% to, ka to izdarīsiet. Ar katru neizpildīto mazo uzdevumu Jūs sevi parociet zemāk, ar katru izdarīto ceļas Jūsu pašapziņa. Svarīgi ir mīlēt sevi un zināt ko vēlaties, izpildīt katru lietu ko sev noliekat, vai apsolat citiem. Tas rada to saucamo pašapziņu un nešaubieties, ja neredzat to, zemapziņa strādā Jums jau pa pieciem soļiem uz priekšu. Ar šo visu vēlējos pateikt, ka, lai cik grūti šobrīd kādam neietu, nezaudējiet cerības, jo to zaudēšana ir tikai sevis žēlošana un tā ir patīkama, reizē nāvējoša. Nežēlojiet sevi, bet drīzāk paskaidrojiet sev, ka tā vietā, lai želotos un skumtu, ko tik nevarat tajā mirklī izdarīt? Kamēr žēlojaties, Jūs varat: 1. Pameklēt sev darbu un rakstīt pieteikumus uz sludinājumiem. 2. Darīt citas lietas un izpildīt mazos uzdevumus, lai nežēlotos. 3. Parunāt ar cilvēkiem internetā, kas ir veselīgi un ļauj jums komunicēties ar apkārtējiem un nejusties vienam. 4. Iepazīties ar cilvēkiem. 5. Plānot nākotnes plānus un mazos soļus, kas ļautu tos piepildīt. 6. Izpildīt katru mazo solīti. 7. Darīt jebko… Galvenais ir saprast, cik vērtīgi esat. Pat, ja Jums to nekaļ ikdienu, apzinieties paši, cīnieties ar sevis žēlošanu, tā ir vēl nāvējošāka nekā smēķēšana un ir tik pat atkarību izraisoša. Atcerieties! Neviens Jums nepalīdzēs, tikai Jūs paši, bet ja palīdzēs, tad uzskatiet to pat atlīdzību, par saviem līdz galam izpildītajiem uzdevumiem. Veiksmi jebkuram, kas pēc šī raksta saņemsies cīnīties ar sevi, jo doma par to, ka kādam spēju palīdzēt ir vislabākā atlīdzība! / Noslēpums.lv / MĪLIET sevi un NEPADODATIES!

Nav ne jausmas, kas šodien par datumu! Ir tikai nespēcīgi pieskārieni pēc rīta kafijas. Un neapstrīdama sajūta- kārtējā pirmdiena ir klāt. Tu šodien izskaties neizgulējusies. Iespējams, tā ir tikai mana vaina, ka sapņi bija tik uzmācīgi. Vienreiz jāpārtrauc skatīties tie seriāli pirms gulētiešanas. Es šorīt atkal kašķīga, kaut gan man tā neliekas. Bļāviens, kur ir mana otra zeķe?! Jā, es esmu uzvilkta, pff, zeķe vainīga. Lekcijas drīz sāksies, brokastīm nav laika. Pat derētu mazliet uzpīpēt pirms lekcijām. Nē, šī uzmācīgā doma katru dienu paspēj iespraukties manā galvā. Tas ir kaitīgi, tāpat kā kafija, kuru es nedzeru jau pāris mēnešus. Tomēr, citas atkarības pazūd, citas atkal parādās. Draugiem.lv tā ir mana atkarība, kaut gan tvnet.lv arī tiek palasīts. Ha-ha attaisnojums vietā. Mhm, neesmu attapīga. Kā par brīnumu man- esmu piecēlusies, iespējams, vairs ne tik kašķīga. Paķeru kladi, atslēgas, dodos uz durvju pusi, kāds paliek gulēt. Laimīgais, viņam šodien nav lekciju. Labprāt vēl ielīstu siltumā un pasnaustu pāris minūtes vai stundas. Protams, mana atkarība pēc miega ir neizmērojama. Es sevi mierinu, ka tas ir tikai normāli un cilvēcīgi. Pa vidu trūkst filmas, ir tikai uzkrātas zināšanas, kuras izmantošu kontroldarbā. Esmu atpakaļ siltumā, lekcijas palika skolā. Šovakar tikai miers, tēja un smiekli. Gatavošu pusdienas, lēni un nesteidzoties pretēji nepārliecinošajam rītam

Istabas krāsu nevarēja redzēt, jo tajā bija iekļuvusi migla. Cigarešu dūmos ko viņa smēķēja vairākas reizes dienā un tieši šovakar visvairāk jau varēja saskatīt dažādus dzīvnieciņus, kurus parasti mēdz saskatīt mākoņos. Šodien viņa kā ierasts sēdēja virtuvē, patiesībā pat biežāk nekā ierasts. Rokas bija aizņemtas ar glāzi vīna, tas bija tik pretīgs un patiesībā atbilda cenai 1,99Ls un cigaretes tam vairs nebija nozīmes kādas, galvenais lai būtu rokās. Klusi sēžot un skatoties vienā punktā viņa iemalkoja vīnu ievilka nāves elpu un saviebās ironiski nodomājot, ka tieši šādu dzīvi viņa sev nevēlējās un centās izvairīties jau kopš viņa sevi atceras.

Tas nav ne seriāls, ne filma, ne šovs, ne raidījums. Tā ir patiesa dzīve, ko vadām paši mēs. Lai cik smagi nav, toties ir arī laimīgas beigas visam sliktajam. Ja savu dzīvi svārstīsi un nesakārtosi, nomirsi kā sapuvis sīpols, bet, ja sakārtosi – tava dzīve būs skaista ar skaistām beigām! Mīlestība dzīvē ir dota, lai mēs smaidītu un justos laimīgi. Kad sirdī ir mīlestība, mēs smaidam, un smaids liek mums justies laimīgiem.

Es zinu, ka Viņš ir man blakus. Es Viņu dzirdu, jo vēlos dzirdēt.. Es gandrīz Viņu jūtu.. Bet redzēt es Viņu nevaru, un nekad nevarēšu.. Jo tāds Viņš neeksistē..

Pirms 2 gadiem veicu ZPD par nabadzīgajiem cilvēkiem Eiropā. Datus tagad neatceros, un tas arī nav svarīgi, jo nabadzīgie cilvēku pēdējā laikā ir kļuvis daudz vairāk. Ir ļoti skumji, ka Tev sevi ir jāpieliek pie šīs kategorijas. Kaut gan, daži par to nemaz neutraucas – viņi pārtiek no mīlestības, savas iemīļotās nodarbošanās, vai arī viņiem patīk būt trūcīgiem. Jā, arī tādi cilvēki atrodas. Viņi vienkārši izbauda dienu kuru var nodzīvot, kaut arī dažreiz pat nav paēduši. Kaut gan novirzījos nedaudz no tēmas… Es arī kādreiz biju nabadzīga. Tad man likās, ka ja būtu vairāk naudas, man neko nevajadzētu. Mana vēlēšanās piepildījās – mēs saņēmām 10 000 Ls mantojumu. Es atplauku. Beidzot varēju sev nopirkt visu ko vēlējos. Tad jau tā likās liela nauda. 😀 Pagāja pusgads. Pie naudas jau bija tā kā pierasts. Bet kad man jautāja – Vai tu esi laimīga? es atbildēju – Nē.. Bet kāpēc? Mana atbilde bija – Es nezinu, es nejūtu dvēseles piepildījumu. (t) Ar to es gribu teikt, ka mēs domājam, ka ja būs vairāk naudas, būsim laimīgi. Bet tā nenotiek, jo mēs vairāk tiecamies pēc nākamā pakāpiena, kas atrodas cilvēka vajadzību pirmaīdā.

Nu nu kas nu būs 😀 es jau ceru ka Tante Maša, jo ja nē tad sāksies nākamie minējumi 😀 trakums 😀 šodien smiekli 😀 a kas būs pēc tam?:D Pats galvenais ka nez kapeec jau man likās ka šāds minējums pienākt varētu 😀 bet ņemot vērā faktus biju pārliecināta ka tante ieradīsies 😀 jautri 😀

Pirms pāris dienām iegāju Double Coffe padzert kafiju un kaut ko uzkost. Šoreiz bija tā reize, kad kafejnīcā ierados viena. Pēc laika pie blakus galdiņa apsēdās pāris, kas vēlāk cik nopratu bija abiem pirmais randiņš. Kad abi ienāca telpā, meitene gandrīz vai skriešus apsēdās tajā vietā, kur viņa pati redzēs lielāko daļu telpas un telpā sēdošās sievietes un varbūt citus vīriešus, bet puisis neredzēs gandrīz nevienu izņemot sev pretīm sēdošo daiļavu. Tad pie sevis sēdēju un domāju – tas laikam mums sievietēm tāds instinkts, konkurence. Nedrīkst tak ļaut savam vīrietim skatīties vēl uz kādu, un patiešām pēc šīs reizes esmu ievērojusi, ka tā dara daudz sieviešu. Apsēžas vietā, kur pašas visu var pārraudzīt, bet partneris nekā. Vienīgi varētu būt problēma, ja partneris pagadās tāds līderis vairāk, tad gan par vietu vajadzēs pacīnīties 😀

Es nesaprotu! Kā pret sienu! Daru tā un daru šitā un vienalga nekā! Johaidī! Kā lai jauns cilvēks iegūst darba pieredzi, ja nedod tādu iespēju?! Esmu gatava sevi pierādīt kā priekšzīmīgu darbinieci, tikai dodiet iespēju! Esmu nikna! O. Mandino raksta, ka nevajag satraukties, ja progress notiek lēni… Bet man jau sāk likties, ka nenotiek nekas! Ja kaut kas pabīdās uz priekšu tad pilnīgi bez kādiem rezultātiem. Esmu 100% optimiste, bet ziniet vienreiz mērs ir pilns un asaras gāžas aumaļām. Pluss sāku piekrist, ka omtmists, kas par visu smaida un visur saskata pozitīvo pusi sāk jau izskatīties pēc pamuļķa! Es saprotu arī to, ka panākumi neneāk viegli un tomēr nav jau iespējas kaut kam iet uz priekšu, jo viss stāv uz vietas nemaz nerunājot par to vai tas ir viegli vai grūti, jo nekā jau nav! :-/

tā nu gadijās ,ka mums ar mr bija pirmās nesaskaņas. jup jup izlasiji pareizi- nesaskaņas. bet nu 4 mēneši kopā pabūti bija taka laiks.nekas pārāk nopietns,nekas tā lai druadētu pašķiršanās,bet spriedze bija gaisā.. tā nu es nolēmu neiet ar viņu un viņa draugiem ārā,bet devu priekšroku savām meitenēm. gājam ārā vesals bars ar turku,latviešu,skotu un vēl kautkadas tautibas (neatceros kādas) meitenēm. Tas bija tas kas man vajadzīgs neskatoties uz to ka nozaudēju savas brilles :%27-( 😀 vakar tiekoties atkal- mīļums starp mums bija tikpat liels ,kā pirmajās tikšanās reizēs. apsolijām viens otram,ka neskatoties ka strīd vel būs,jo nevienmēr mūsu domas sakritīs,mēs abi parupēsimies par to lai labie mirkļi ņemtu virsroku pār sliktajiem. šodien lidoju no prieka,tik laba sajuta ,ka vairs nav nekada nevajadziga spriedze un Tu atkal esi parliecinats,par jums abiem. ik pa laikam saņemu super jaukas sms. un nakam nedeļ mes padzivosim kopā- tikai uz nedēļu 😀 jo gribas redzēt kā būtu ja būtu 😀 bet tiešam tikai nedēļu,jo man dzivoklis pilnigi brīvs būs 😀 super jauku jums dienu dāmas.

Mēs paši ietekmējam to kā mēs jūtamies! un vēl no Scarletas:D šodien es izklaidēšos, par problēmām domāšu rīt…:D:D:D:D (nezinu gan ka tas skan pareizi, bet shis ir mans shiibriizza staavoklis, rezultaataa arii .. ) 🙂

Nu tā.. pamēģināju ienākt savā "blogā" es nespēju paskatīties kas tur iepriekš ir rakstīts .. pat ne lai izdzēstu.. nevaru.. gandrīz līdz kaulam iekodās kad mēģināju… Bet vispār.. Esmu atpakaļ elementā, izklaidējos, iepazīstos ar cilvēkiem 🙂 esmu gan tikai cilvēks un ir momenti kad atspoguļojas aizgājušie pieci gadi, bet es cīnos.. antivīruss arī darbojas (antivīrus – tas ir tad kad sajuutos apdraudēta, ka nedod Dievs kāds dod mājienus ka grib kādas attiecības vai vēl sazin ko no manis/ar mani, tad ieslēdzas antivīruss un es akal esmu drošībā:D izklausās smieklīgi un muļķīgi, bet kamēr es neesmu droša ka tikšu galā es labāk draudzējos ar aizsargsistēmu 😀 ) esmu sākusi rakstīt savu privāto dienasgrāmatu:) vēl gan nezinu cik tas ir vai nav pozitīvi, to rādīs laiks.. bet daru kā man ieteica.. cenšos ierakstīt pozitīvo 🙂 lai pēc laika paskatoties būtu interesanti un jautri 🙂 vsp iet labi 🙂 tā tam jābūt:) ar visu varu tikt galā:) ja vien to vēlēšos 🙂 vēlos:) tad jau viss ir čikiniekā 🙂 :*

Esmu kādas 1000 reizes sākusi rakstīt blogu un nekad to neesmu turpinājusi. Šoreiz gribu kautko mainīt. www.zirnekliene.blogspot.com – droši izsaki savas domas, arī negatīvās. gribu pilnveidoties.

🙂 Palīdziet man!! |-) nezinu ko ģērbt uz svarīgu pasākumu.. 🙁 ir atnācis priekšlikums iet modeļu skolā.Taču nezinu ko pirmajā liktenīgajā dienā ģērbt lai actātu pēc sevis labu iespaidu.. 🙂 HELP.. (t)

Šovakar pieķēru sevi pie domas, ka jaukās ikvakara sarunas caur skypu ar nezināmo puisi, man ir iepatikušās. Bet tās tiešām liekas tādas jaukas un mīlīgas, bet varbūt tur nostrādājis mans naivums un esmu pārpratusi vienkārši draudzīgas sarunas. 😀 Bet lai arī kādas būtu sarunas, man jau liekas, ka es viņu nekad pat dzīvē neredzēšu. (t)

redz-kā izrādās attiecibas prasa daudz enerģiju. ņemot vērā to,ka man ir koledza kurā sākās māciba kura ilgs 8 nedēļas,un kurā var nopelnīt diezgan daudz kredīt punktus+ katru nedēļas dienu strādāju + vel ”jastrada” pie attiecībām- esu looti nogurusi. kopš sesdienas nesu bijusi majas- sonakt pirmo nakti čučēšu savā gultiņā 😀 vakar un aizvakar gaju 40 minutes ar kājām pie savējā jo pavisam vnk negribēju but viena,bez viņa. šodien palikshu mājās bet jau rīt mr paliks pie manīm- jau tagad ilgojos (zinu zinu muļķigi). bet tik loti esu pieradusi pie sava mr. tā kā zinu ka kas par daudz,tas par skadi esam izlēmušas ,ka taisisim meiteņu vakaru. beidzot man bus iespeja uzvilkt savu jauno kleitu un zaketiti. uzvelkot jutos tā itkā varetu kāpt uz sarkano paklāju. ha ha )lai gan noteikti tik labi nemaz neizskatas)tas gan notiks tikai nākamajā nedēļas nogalē,bet vismaz ir kautkas ko gaidīt 🙂 jauku Jums šo vakaru dāmas

Ja kādai ir interese – http://www.ss.lv/msg/lv/clothes-footwear/footwear/bootss/kngnj.html mans e-pasts – anky109@inbox.lv

stulbie skolotāji. šodien uzdeva publisko runu visās 3 valodās – latviešu, angļu un vācu. VISĀS! nu tas taču nav īsti normāli. laikam līdz 12. klases beigām grib kārtīgi piebeigt mūs. (e) 😀 un maitas tāpēc, ka "The student prepares a speech on the topic ‘Words are Loaded Guns’ in one of the following languages Latvian, Russian, French, English, German OR Italian, the presentation is 4 minutes long." (http://www.lvasa.lv/2010/pub_runa_en.php?#arch=0) VIENĀ VALODĀ, nu! bet nē, viņiem jau vienalga, visi iedomājās, ka vienīgie ir kaut ko uzdevuši. + vēl kāds kontroldarbs katru dienu (e) eh, gaidu izlaidumu! 😀 (l)

Sievietes vēlas kontrolēt vīrieti it visā. Gudra sieviete zina, ja vīrietis patiesi pieder viņai, tad kontrole nav nepieciešama. Sievietes apvainojas, ja vīrietis neinformē par saviem iknedēļas izklaides pasākumiem. Gudra sieviete ir pārlieku aizņemta ar sevi, lai ievērotu, ka nav saņemts uzaicinājums kopīgi atpūsties. Sievietes baidās no vientulības. Gudra sieviete vientulības laiku izmantos lietderīgi, lai stimulētu savu personisko izaugsmi. Sievietes ignorē patīkamus vīriešus. Gudra sieviete ignorē mačo un neveiksminiekus. Sievietes darīs visu, lai vīrietis pēc iespējas ātrāk atgrieztos mājās. Gudra sieviete rīkosies tā, lai vīrietis pats pēc iespējas agrāk atgrieztos mājup. Sievietes gaida no vīriešiem, lai viņi stāstītu par saviem nākotnes plāniem un varētu piemērot tiem savējos. Gudra sieviete pati kaļ savus plānus un informē par tiem vīrieti, lai pēc iespējas labāk tos spētu apvienot. Sievietes pilnībā cenšas iekarot un izmantot vīriešu brīvo laiku. Gudra sieviete nojauš, ka nedaudz brīvības nepieciešams, lai kopā pavadītais laiks kļūtu par neaizmirstamiem mirkļiem. Sievietes uzskata – vīrietis, kurš raud ir vājš. Gudra sieviete viņam piedāvās mutautiņu un savu plecu… Sievietes centīsies atdarīt vīriešiem, kuri aizvainojuši un aizskāruši viņu jūtas. Gudra sieviete zina, ka šis vīrietis bija tikai viens no daudzajiem viņas dzīvē un izdzēsīs viņu no savas atmiņas pēc iespējas ātrāk. Kad sievietes iemīlas, tad mīla viņu būtību pārņem pilnībā. Gudra sieviete zina, vīrietis – kurš mīl viņu šodien, ne vienmēr mīlēs viņu rīt. Sievietes izlasot šīs rindas iedegsies svētā sašutumā. Gudra sieviete šo materiālu pārsūtīs savai draudzenei. Jums izlemt, kurai no sieviešu grupām piederat …

… atceries, ka katrs cilvēks, kuru tu satiec, baidās no kaut kā, mīl kaut ko un ir zaudējis kaut ko.

excited. vai tiešām šis bus tas gads,kad beidzot nebūšu viena mīlētāju dienā?… parasti bija iegadijis,ka sanāk pašķirties,izšķirties vai vienkarši būt vienai. pagaidam viss liekas cerīgi- Mr no paša atraxtija sms ka ir nobukojis savā mīļākajā pilsetas restorānā galdiņu priekš valentīn dienas. atkal jau diena iesākās ar smaidu… man loti patik sajuta ka man nav par neko jaraizejas ,jo zinu ka viņš par tadam lietam parupesies jauku Jums dienu (l) (l) (l)

ārā ir tik auksti. :’-( nu pat jau paliek nedaudz siltāks. 🙂 tagad gaidām vasaru. 🙂 ja nepaliks aukstāks. (t)

Es ticu cilvēkam savam, viņš noteikti kaut kur ir, nezinu tikai, cik gadu, cik jūru, cik jūdžu mūs šķir… Bet es gaidu un zinu – pat ja jāslīkts man būs,…atnāks pēdējais vilnis, kopā, lai samestu mūs!

http://kalorijas.lv/2/?7240 apkaro problēmas sakni – ēšanas paradumus. Ar tās palīdzību Jūs ātri iemācīsieties pareizi sastādīt savu ēdienkarti, kas ir sabalansēta un veselīga, iekļaujot tajā arī savus mīļākos ēdienus. Mūsu programma piedāvā vienīgo pareizo liekā svara zaudēšanas veidu – lēni un pakāpeniski. Tikai tad rezultāts būs noturīgs, jo organismam ir iespēja pakāpeniski pierast pie jaunā ēšanas režīma, neizsaucot pretreakciju.

woke up few times cos i wasn’t close 2 you.before we had no choice-now we do but we r still stick like glue-must b love. (par to ka mums nebija ”izvele” tas tapec,ka man bija mazaka gulta aizvakar ieliku king size 😀 😀 ) Jauku Jums vakaru

Sveiki!Tieši tagad es jūtos makten riebīgi…Varētu kaukt skatoties uz mēnesi kā tāds vientuļš vilks. Stāsts ir muļķīgs un ganjau arī ļoti parasts-ir kāds vīrietis,kurš ir par mani vecāks trīs gadus.Viņš sāka pievērst manu uzmanību visiem pazīstamā portālā,apskatot manu profilu.It kā jau nekā neparasta,bet šāda rīcība viņam parādijās ar apbrīnojamu regularitāti.Aptuveni pēc pus gada,kad biju iedzērusi pavairāk vīna,uzaicināju viņu draudzēties un sāku saraksti.Sarakstes laikā noskaidrojām ,ka viņš ir aizņemts un mums nekas nesanāks.t kā jau viss ok-ja nesanāk,tad nesanāk,bet viņš turpināja mani vajāt šajā portālā.Mani šādas kaķīšu-pelīšu spēles ir jau novedušas tuvu paranojai…Vaitad normāli nebūtu,ja viņš man liktu mieru??????? :-/

ČĀU. KĀ JUMS PATĪK UGG? MAN ĻOTI PATĪK. (l) BET TIKAI SNIEGĀ PALIEK SLAPJI. ;( VAI JUMS IR MĀJĀS UGG? MAN IR. 😎

Es vairs nespēju izturēt… 

Pēdējā laikā radās tāds ajutājums- Iemīlas tikai naivie? Patiesība vai ne? Es tik sen neesmu izjutusi rozā brilles un taureņus, nav neviens puisis, kas tiik ļoti patiktos, lai gribētu viņu satikt vēl un vēl. Jā man ir attiecības- galīgi garām, otrs nesaprot, ka tām nav nākotnes, turas kā dēle vēljoprojām pie manis. Esmu miljons reižu skaidrojusi, kā es jūtos, un kā es redzu mūsu attiecības nākotnē- vai pareizāk sakot neredzu.. Viņš negrib saprast.. Bezcerība.. Tā visa rezultātā es it kā esmu gatava jaunām atiecībām, jauniem izaicinājumiem, jaunai mīlestībai (kas tā pa nopietno man nekad nav bijusi, nevienam neesmu teikusi, ka viņu mīlu.) Vairāki daudzsološi un progresīvi puiši man pievērš uzmanību, aicina uz randiņiem, bet vienmēr man pietrūkst intereses līdz galam ar viņiem kaut ko veidot. Nav tā azarta. es to domāu par jūtām, nav.. Hmm, visu laiku domāju, ka es jau ziu kā tas izvērtīsies- par neko nopietnu. Ahh, neticu tai mīlestībai.. (l)

Tā gadījās, ka vakar bija jābrauc krietns gabaliņš, kurš laika ziņā man paņēma 3 stundas. Ar autobusu. Sēdēju vairāk vai mazāk priekšā, tāpēc labi dzirdēju pie šofera skanošo radio. Latvijas radio 2. Garlaicības mākta IEKLAUSĪJOS vārdos. "Nenolaid rokas, kad spēki galā, Straume kad atvarā nes. Ciešāk tver airus, līdz krasta malā Pieglaužas purenes! Nenodur galvu, kad grūtā brīdī Pagriež tev muguru draugs! Ne jau pēc glaimiem, drīzāk pēc strīdiem Taisnības asni augs. Apstājies brīdi un ieklausies sevī, Sirds balsij skanēt liec! Atceries tos, kas bija pirms tevis, Ar sevi skaidrībā tiec! Esi kā bāka, kas gaismu staro, Skatus uz kurieni met. Sapnis kā virsotne jāiekaro, Mērķis – kā Everests." Tik fantastiski un uzmundrinoši vārdi. Cits aiz savas aprobežotības varbūt var pasmīnēt un nodomāt, kā kko tādu var klausīties, bet es šādu dziesmu grūtā brīdī ieslēgtu labprātāk, nekā stundām puņķotos pie ārzemju raudamgabaliem.

Kas ir mīlestība/kaisle? vai kāds to var noformulēt to kas notiek starp sievieti un vīrieti. Vai tiešām kārtīga mīlestība ir tad kad tev ir kaislīgs sekss un tu pavisam aizmirsti par kontracepciju,un meitene paliek stāvoklī, vai varbūt tā ir nolaidība?? Šajos laikos es vispār nesaskatu jēgu no ģimenes papildinājuma, jo kas gan to var atļauties…pats jauns un dumjšs kanpi sevi uzturi kur nu vēl kādu papildus muti pabarot… ….mīlestība?….

Vēl palikusi tikai nedēļa un man jāuzraksta tik daudz darbi priekš skolas eksāmeniem. Bet ka jau vairums cilvēku ir tāds slinkums, ja vēl piedevām ārā tik skaists laiks- saule sniegs un sals kurš vaigos kož :D:D Un tie mazie putniņi pieloga tik aizrautīgi cīnās par pēdējo barības gabaliņu… Nu kā var saņemties izdarīt to kas nepieciešams.. Labprātāk nodotos kādai mākslinieciskai nodarbei un nepārtauktai atbrīvošanās procesam no liekajām mantām kas sakrājušās skapjos un plauktos… Nu kā lai to pārvar?!!!??