Jūrmalā notiek vairāku nozīmīgu teritorijas plānošanas dokumentu publiskā apspriešana. Domājams, ka daudzas plānotās izmaiņas kārtējo reizi ir saistītas ar atsevišķu personu iegribām, neņemot vērā jūrmalniekus īpaši satraucošo stāvokli dabas aizsardzībā un kultūrvides saglabāšanā.

Tikai 150 m no Latvijas kultūras kanonā iekļautās Dzintaru koncertzāles pilsētas vēsturiskajā centrā ir paredzēta 18 m augstas piecstāvu ēkas būvniecība. Un atkal jaunu dabas un applūstošu teritoriju pārveidošana apbūves teritorijās paredzēta situācijā, kad pilsētā ir milzīgs skaits piedāvājumu iegādāties mājas, dzīvokļus un zemesgabalus. Joprojām tiek piekopta prakse būvēt viesu izmitināšanas objektus, pamatojot to ar tūrisma veicināšanu un darba vietu radīšanu, bet realitātē tiek uzbūvētas daudzdzīvokļu ēkas. Mēs pret to iebilstam.

Parakstoties par šo iniciatīvu, Tu piekrīti Jūrmalas pilsētas domei, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Kultūras ministrijai adresētā Jūrmalas aizsardzības biedrības 16.06.2020 iesnieguma Nr. 05/2020 “Par “viltus” viesu izmitināšanas objektu būvniecības pārtraukšanu, iebildumiem lokālplānojumam Jūrmalā, Turaidas ielā 10/12 un Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem” paustajiem iebildumiem (skat. piekumā). Mēs aicinām to darīt ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Tikai kopā mēs varam nosargāt tās dabas un kultūrvides vērtības, kas nav novērtējamas naudā un ir saglabājamas visas Latvijas iedzīvotājiem un mūsu nākamajām paaudzēm.

Mums ir dziļa pārliecība, ka ilgtermiņā dabas un kultūrvides vērtību saglabāšana ir ekonomiski izdevīga. Šīs vērtības uzrunā un aicina atgriezties pilsētas viesus, kuru vajadzības nodrošina darbu mūsu iedzīvotājiem. Šobrīd Tavs paraksts liks vismaz aizdomāties tiem, kuri izlemj pilsētas vēsturiskā centra un dabas teritoriju likteni. Mēs ticam, ka kopā mums izdosies. Mēs arī ticam, ka reiz būs tāda Saeima, kas, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, beidzot dos iespēju noskaidrot pašvaldību iedzīvotāju vairākuma viedokli.

BALSO TE  – https://manabalss.lv/saglabasim-jurmalas-dabas-un-kulturvides-vertibas-ari-nakamajam-paaudzem/show

Jūrmalas aizsardzības biedrība iebildumi ir:

1. Apzināta tādu viesu izmitināšanas objektu, citu sabiedriska rakstura objektu un pat individuālu dzīvojamo ēku būvniecība, kuri projektēšanas stadijā un tālākā izmantošanā neatbilst atļautajai izmantošanai un realitātē ir daudzdzīvokļu ēkas pretēji deputātu solījumiem teritorijas plānošanas gaitā.

Jau 2014. gadā Jūrmalas aizsardzības biedrība vērsās pie Jūrmalas domes ar aicinājumu pārtraukt šādu praksi un veikt konkrētus pasākumus.  Dome atbildēja, ka tai nav pienākums kontrolēt objektu izmantošanu.  Tikai pēc Ekonomikas ministrijas norādījuma  Jūrmalas dome veica biedrības norādīto objektu ekspluatācijas atbilstības projektētajai funkcijai izvērtēšanu. Veiktā pārbaude bija ļoti apšaubāma, jo dīvainā kārtā nevienā no objektiem Jūrmalas dome nekonstatēja iemītnieku klātbūtni. Turklāt atbildē  Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām tā norādīja, ka likumdevējs nav devis skaidrus kritērijus, pēc kuriem vadoties, būtu iespējams nošķirt viesu numurus no dzīvokļiem.

Mēs varam nosaukt  daudz piemēru, kur uzbūvētās viesnīcas, viesu mājas, atpūtas kompleksi vai veselības aprūpes objekti patiesībā ir daudzdzīvokļu ēkas. Piemēram, Dzintaru pr. 33, Kāpu iela 34, Bulduru pr. 19, Dzintaru pr. 13/15, Gaujas iela 2, Gaujas iela 4, Jaunā iela 80, Kāpu iela 40 k-1, Kāpu iela 106, Konkordijas iela 12, Lienes iela 36, Meža prospekts 12, Meža prospekts 20, Pļavu iela 14, Rīgas iela 41, Rīgas iela 46, Teātra iela 27, Tērvetes iela 6, Turaidas iela 8, Ceriņu iela 3, Dzintaru pr. 48, Dzintaru pr. 44 . Vēl kliedzošāks gadījums ir Dubultu prospektā 111 uzbūvētā individuālā dzīvojamā māja, kas realitātē ir daudzdzīvokļu ēka.

2. Turaidas iela 10/12, kadastra Nr.13000093407, 4449 m2. Zemesgabals atrodas tikai 150 m no Dzintaru koncertzāles, kura ir iekļauta Latvijas kultūras kanona arhitektūras un dizaina sadaļā. Paredzēta atļautā apbūves augstuma maiņa no 12m (2.5) stāvi uz 18m (5 stāvi) ar apbūves blīvumu 60% un intensitāti 240%.

Galvenais iebildums ir  pret pilsētas vēsturiskajam centram  un apkārtējiem objektiem, kur šobrīd atļautais augstums ir 12m, neraksturīgiem milzīgiem  apbūves rādītājiem, kuri nav pat citās pilsētas daļās. Turklāt sabiedrībai piedāvātajā vizualizācijā ēka skatā no Dzintaru koncertzāles attēlota ievērojami mazāka. Pat ja šie iebildumi tiks ievēroti, tas  realitātē vēl negarantē  solītās viesnīcas būvi. Gandrīz visi pēdējos gados uzbūvētie viesu izmitināšanas objekti ir daudzdzīvokļu ēkas.Dažas viesnīcas, lai būtu jāmaksā mazāki nekustamā īpašuma nodokļi un būtu vieglāk izpārdot, pat ir legalizētas par daudzdzīvokļu ēkām.  Piemēram, netālu esošā J. Krūmiņa ģimenes viesnīca “Turaidas kvartāls” Turaidas ielā  17.

3. Teritorijas plāna grafiskajā daļā likvidēt būvlaidi “krasta kāpu aizsargjoslu bez apbūves” un turpmāk noteikt to atsevišķi ar detālplānojumiem. Šādi priekšlikumi tika iesniegti par zemesgabaliem 17. līnija 1A, Kāpu iela 143 u.c. Jūrmalas dome vēlas šos ierobežojumus atcelt pilnībā, lai varētu brīvi tos interpretēt detālplānojuma laikā, kas faktiski paver ceļu dabas teritoriju iznīcināšanai. Jūrmalas dome jau ir zaudējusi tiesas procesus (Lieta Nr. A420144516, SKA-163/2020) par detālplānojumiem, kur tas netika ievērots, un tādā veidā cer apmierināt atsevišķu personu intereses. Neapbūvētas kāpas ir vērtība un paaugstina pilsētas ekonomisko potenciālu ilgtermiņā un pozicionē to kā savdabīgu un atšķirīgu kūrortpilsētu.

4. 5. līnija 1A, Bulduri 1407, Bulduri 1001, kadastra nr. 13000071404, 13000071407, 13000071001 . Šobrīd dabas un apstādījumu teritorija (DA3), kur atļautais labiekārtojums ir takas, gājēju celiņi, atkritumu urnas u.tml. Plānots DA5, kur atļauti pakalpojumu, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas objektu būve. Apbūves blīvums 3%, augstums 8m. Dabā neskartas kāpas un mežs. Kategorisks iebildums pret apbūvi.

5. Turaidas 73A, Turaidas 73B, kadastra Nr. 1300008 8923 un 13000088924. Dabas teritorijas Lielupes palienes pļavās Dzintaros.

Plānota daudzdzīvokļu ēku būvniecība. Jūrmalas dome atsaucas uz īpašnieka izziņu par pavasara plūdu līmeni 1,38 m LAS, bet ignorē zināmo applūšanas līmeni no vējuzplūdiem 1.69 m LAS. Domes sēdē tika demonstrēti attēli no vietējo iedzīvotāju uzņemtā video, kur 2005. gadā viss zemesgabals bija pilnībā applūdis. Iebildums pret apbūvi dabas teritorijā, kura ir applūstoša. Būvniecība var iespaidot apkārtējos iedzīvotājus, kuri jau pēc ēkas uzcelšanas Turaidas ielā 110 sūdzējās par gruntsūdeņu celšanos un sienu plaisāšanu. Atbilstoši hidrologu sniegtajai informācijai gruntsūdeņu plūsma ir virzienā uz Lielupi un katrs jauns šķērslis paaugstina to līmeni tā tuvumā. Turklāt par jūrmalnieku naudu var nākotnē nākties celt aizsargdambi.

6. Cīruļu iela 35, kadastra nr. 13000164743, 7600 m2. Dabas un apstādījumu teritorija. Plānota savrupmāju apbūves teritorija (DzS4). Dabā mežs. Viens no apkārtnē retajiem meža gabaliem, kurā šobrīd vēl nav paredzēta apbūve un ir saglabājusies dabas vide.

7. Krastciems 0501, kadastra nr. 13000180501. Šobrīd iezīmēta kā kapsētas teritorija (DA5) un turpmāk paredzēta , kā “Plānota kapsētas teritorija” (TIN16) . Pozitīvi, ka pēc detālplānojuma publiskās apspriešanas  atbilstoši Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumiem vairs nav paredzēta krematorijas ēka un samazināta kapsētai plānotā teritorija. Uzskatām, ka  tā joprojām ir par lielu.  Priekšlikums to vēl samazināt  atbilstoši mūsu rīcībā esošajai informācijai par iedzīvotāju viedokli.

Attēlos iespējamās robežas un vietējo iedzīvotāju izmantotās takas.

8. Kalsnavas iela 2, kadastra nr. 13000082601. Šobrīd “Publiskās apbūves teritorija” (P47), kur atļautā izmantošana ir kūrorta, atpūtas, tirdzniecības, veselības aprūpes objekti un konferenču centri. Paredzēts atļaut 49% no šobrīd jau būvniecības procesā esošās viesnīcas izmantot kā dzīvokļus. Īpatnēji, ka īpašnieks jau sludinājumā pārdod dzīvokļus. Vienīgais pamatojums, ko minēja Tūrisma un kurortoloģijas komitejas vadītāja deputāte E. Krivcova bija, ka celtniekiem nepieciešams darbs. Pamatojums ir absurds pēc būtības īpaši apstākļos, kad celtniecības darbi jau notiek. Iebildums pret izmaiņām, kas nenodrošinās sākotnēji solītās darba vietas un tūristu izmitināšanu.

9. Rīgas iela 50/52, kadastra nr. 13000084301. Šobrīd “Savrupmāju apbūves teritorija” (DzS20).

Plānota “Jauktas centra apbūves teritorija” , kur atļauti kūrorta, viesu izmitināšanas, izklaides u.tml. objekti. Prasība saglabāt kvartālam un tuvējai apkārtnei raksturīgo savrupmāju apbūves teritoriju, kas ietilpst pilsētbūvniecības pieminekļa “Majoru-Dzintaru vasarnīcu kvartāli” (Nr. 6907) teritorijā  un ir arhitektūras pieminekļa  Turaidas  31 (Nr. 5711 ) tuvumā. Jaunais zonējums ir pretrunā ar pašu tā definīciju 2077, ka “Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem”. Nekas no minētā neatbilst šai teritorijai. Divas ar Jūrmalas domes atbalstu uzbūvētās daudzdzīvokļu ēkas viltus viesnīcu veidā  Rīgas 46 un Rīgas 41 blakus kvartālā nevar uzskatīt par pamatojumu  līdzīgai būvniecībai savrupmāju kvartālā.

10. Pilsētbūvniecības piemineklis “Vaivaru-Asaru-Mellužu vasarnīcu kvartāli”. Zona, kurā jāievēro kultūrvides raksturs un apbūves telpiskais mērogs. To plānots likvidēt. “Vaivaru – Asaru – Mellužu vasarnīcu kvartāli” jāsaglabā kā vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, koriģējot tā teritoriju vietās, kur pēdējos 20 – 25 gados kādreiz nozīmīgajā kultūrvidē ir notikušas neatgriezeniskas pārmaiņas un kultūras pieminekļa vērtība ir zudusi.  Šajā gadījumā zona būtu vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Atbilstoši likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” vietējas nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību nodrošina pašvaldība. Līdz ar to visi ar pārbūvēm, restaurāciju, remontiem vai jaunbūvēm saistītie jautājumi būtu risināmi tikai Jūrmalā, bet dotu likumisku pamatu saglabāt kultūrvides raksturu un apbūves  telpisko mērogu.

11. Pilsētbūvniecības piemineklis “Stirnu rags”. Zona, kurā  jāievēro kultūrvides raksturs un apbūves telpiskais mērogs. To plānots likvidēt. “Stirnu rags” jāsaglabā kā vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, jo ir saglabājies 19.gadsimtā izveidojies zemesgabalu lielums, neregulārais ielu tīkls un daļa vēsturiskās apbūves. Apbūve pie pašas upes būtu regulējama ar nosacījumiem, kas ietverti likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”  un būtu pamats prasībai saglabāt kultūrvides raksturu  un apbūves telpisko mērogu, konkrētajā gadījumā ar skatiem no Lielupes un pretējā krasta.

12. Priedaine 0216, kadastra nr. , 13000050216, 17 404 m2. Šobrīd “Dabas un apstādījumu teritorija” ( DA5), kura iznomāta privātpersonai. Paredzēts mainīt uz  “Dabas un apstādījumu teritorija”  ( DA4), kur atļauta 12% apbūve ar augstumu 10 m. Dabā mežs un kāpas Lielupes krastā. Iebildums pret apbūves parametru palielināšanu. Privātpersonai iznomātajā dabas teritorijā atbalstāmas tikai tās aktivitātes, kas nav saistāmas ar kāpu un meža apbūvi. Šai teritorijai noteikti jāpaliek pašvaldības īpašumā un jābūt pilnībā pieejamai iedzīvotājiem. Diemžēl pašvaldības rīcība citos līdzīgos gadījumos, piemēram, Lielupē zemesgabalā 23. līnija 1A, liecina, ka pašvaldība iznomā dabas teritorijas, atļauj apbūves iespējas, ļauj uzcelt žogus un beigās pārdod izsolēs.

13. Bulduri 1117, kadastra nr. 13000071117. Šobrīd “Dabas un apstādījumu teritorija” (DA3), kur atļautais labiekārtojums ir takas, gājēju celiņi, atkritumu urnas u.tml. Plānots DA5, kur atļauti pakalpojumu, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas objektu būve. Apbūves blīvums 3%, augstums 8m. Dabā neskartas kāpas un mežs. Kategorisks iebildums pret apbūvi.

14. Kauguru iela 3, 1300 017 1304, 85 639 m2. Šobrīd “Publiskās apbūves teritorija” (P47), kur atļauti tirdzniecības, tūrisma, kūrorta, kultūras iestāžu, sociālās aprūpes u.c. objekti. Paredzēta “Jauktas centra apbūves teritorija” (JC42). Iebildums pret daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku būvniecību. Prasība saglabāt kā publiskas apbūves teritoriju un daļu noteikt kā dabas teritoriju.

16. Lūšu iela 6, Lūšu iela 8 un citas apbūvei nododamās applūstošās teritorijas. Kadastra nr. 13000153332, 13000153333 u.c. applūstošās teritorijas. Šobrīd „Dabas un apstādījumu teritorija (DA5).

Plānota “Savrupmāju apbūves teritorija”. Teritorijas plāna grozījumos apbūvei tiek nodots ievērojams skaits dabas teritoriju, kuras atrodas applūstošajās teritorijās. Atsauces uz iesniegtajām izziņām bieži ir apšaubāmas, jo tās bieži ir tikai par pavasara plūdu līmeni, kas ir zemāks par vējuzplūdu līmeni. Atsevišķos gadījumos vispār nav minēts iesniegto izziņu veids, t.i., vai izziņa satur informāciju par pavasara plūdu un vējuzplūdu līmeņiem. Iebildums pret applūstošu teritoriju apbūvi bez objektīva pamatojuma un izpētes.

BALSO TE  – https://manabalss.lv/saglabasim-jurmalas-dabas-un-kulturvides-vertibas-ari-nakamajam-paaudzem/show

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Jūrmalas aizsardzības biedrība

02.07.2020.