Viedierīces padara mūs sasniedzamus, ļauj komunicēt, ātri un ērti piekļūt informācijai, iegūt zināšanas. Tās jau ilgāku laiku ir populārs pirkums gadu mijā, jo patiesi ir lieliska tehnoloģiju laikmeta dāvana ikvienam! Taču tik rožaini viss nav.
“Mūsdienu pasaulē viedierīces ir patiešām noderīgas, taču ir svarīgi, kā tās izmantojam un kā protam to lietošanu dozēt, jo ilgstoša darbošanās ar portatīvo datoru, planšeti vai viedtālruni var ietekmēt gan fizisko, gan psihisko veselību,” uzsver ergoterapeite Veselības centru apvienībā (VCA) Vineta Mihailova. Šoreiz par to, kā viedierīču izmantošana var ietekmēt fizisko ķermeni un ko var darīt, lai šo ierīču lietošanu padarītu nekaitīgu veselībai un tātad – ergonomisku.
Kādas veselības problēmas var radīt ilgstoša atrašanās pie viedierīcēm nepareizā pozā?
Vineta Mihailova skaidro: “Tā var būt vesela problēmu buķete, ko var izraisīt ilgstoša, nepareiza poza, darbojoties ar portatīvo datoru, planšeti vai viedtālruni. Visbiežāk viss sākas ar savilktiem spranda muskuļiem, kas ar laiku rada sāpes sprandā, mugurā, var būt reiboņi, nelaba dūša, roku tirpšana, arī neizskaidrojamas garastāvokļa svārstības. Nepareiza datorpeles lietošana ar laiku var izraisīt karpālā kanāla sindromu – nerva nospiedumu plaukstas pamatnē, kas izpaužas ar rokas tirpšanu, sāpēm. No ilgstoši nepareizas pozas muguras jostas daļā var sākties sāpes, kas mēdz atstarot arī uz kājām.”
Ergoterapeite norāda, ka ar šādiem simptomiem vajadzētu doties pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs, kādi izmeklējumi nepieciešami, lai izslēgtu citas slimības, kam arī var būt līdzīgi simptomi. Ja tas ir izdarīts un cita simptomu izcelsme nav konstatēta, ieteicams pieteikties uz konsultāciju pie ergoterapeita vai rehabilitācijas ārsta.
Vai vecumam ir nozīme?
Paaudze, kam viedierīces nonāca rokās vien 40, 50 gadu vecumā, un šā brīža bērni, pusaudži vai jauni cilvēki, kuri ar tām ir uzauguši – tie ir diezgan dažādi stāsti. “Jo ātrāk bērns sāk lietot viedierīces, turklāt, darot to nepareizās pozās, jo agrākā vecumā veselībai tiks nodarīts kaitējums, kas ar gadiem izraisīs ne vienu vien veselības traucējumu. Pirmais cieš skelets – tieši to augšanas procesā piekoptas nepareizas pozas ietekmē visvairāk. Kā novērots, bērni un pusaudži viedierīces, jo īpaši – tālruņus, izmanto daudz un ilgi. Nepareiza poza var nodarīt kaitējumu ne tikai mugurkaulam, var sākties arī krūškurvja deformācija. Ja, piemēram, bērns “skrollē” ekrānu, turot tālruni klēpī, uz priekšu noliecis galvu un plecus, tad krūškurvis ne tikai deformējas, bet tas arī spiež uz iekšējiem orgāniem – sirdi, plaušām. Esot patoloģiskā ķermeņa pozā, ir apgrūtināta elpošana, traucēta asinsrite un sliktāka organisma apgāde ar skābekli. Ja augošs organisms tiek nepārtraukti šādi deformēts, neko nedarot lietas labā, ar gadiem kļūs tikai sliktāk. Varu apgalvot, ka zināšanas par ergonomiku būtu noderīgas jau no bērnudārza vecuma,” teic Vineta Mihailova.
Sliktākais, kas var notikt, ja ilgus gadus pozas ir nepareizas – būtiski sabojāta veselību, jo viena problēma var provocēt citu, gluži kā veļot sniega bumbu.
“Arī Pasaules veselības organizācijas apkopotie dati, piemēram, par sēdoša darba veicējiem, liecina par arodslimību gadījumu skaita pieaugumu, cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem kļūst vairāk – tas ir apgrūtinājums cilvēkam, savukārt valstij – ekonomiski neizdevīgi un papildu slogs veselības aprūpei. Tādēļ aicinu – ja jūtat simptomus, dodieties pie ģimenes ārsta, veiciet nepieciešamos izmeklējumus, noteikti izmantojiet iespēju saņemt rehabilitologa vai ergoterapeita konsultāciju, turklāt ar ģimenes ārsta nosūtījumu tas ir valsts apmaksāts pakalpojums,” norāda Vineta Mihailova.
Vissvarīgākais – pareiza pozicionēšana
Ergoterapeite uzsver, ka pirmais un svarīgākais, kam pievērst uzmanību, ir poza, kādā atrodamies, lietojot viedierīci. Tādēļ apskatīsim gan portatīvā datora, gan planšetes, gan mobilā tālruņa izmantošanas pareizas un veselībai nekaitīgas pozas.
Portatīvais dators
“Neatkarīgi no tā, vai ilgstoši pie datora atrodas bērns vai pieaugušais, pozai ir patiešām liela nozīme. Nedrīkst darboties, piemēram, guļot gultā uz vēdera ar datoru acu priekšā. Tā būs liela slodze gan elkoņiem, gan muguras jostas daļai. Ja bērnībā un pusaudža vecumā veselības problēmas vēl nav sajūtamas, tad ar gadiem tās visticamāk saasināsies. Arī datora turēšana klēpī ilgstoši nav pieņemama, jo tiek noslogota kakla muskulatūra,” skaidro ergoterapeite.
Pareizi ir novietot portatīvo datoru uz galda un pie tā sēdēt krēslā, kas ir individuāli pielāgots, lai būtu ergonomisks. “Bērnam ir jābūt savam krēslam, kas ir piemērots viņa augumam, un pieaugušajam – savam. Turklāt nav obligāti iegādāties dārgu biroja krēslu. Var piemeklēt arī no tiem, kas jau ir mājās. Lūk, kādai vajadzētu būt pozai! Apsēžoties uz krēsla pamatnes, mugura ir piespiesta atzveltnei. Ja nav, vajag piemeklēt muguru balstošu palikti. Gurni un mugura veido 90 grādu leņķi. Krēsla sēdvirsmai jābūt tādai, lai tās mala nenospiestu ne augšstilba apakšējo daļu, ne apakšstilbu. Sēžot pēdas ir novietotas uz grīdas, kājas saliektas 90 grādu leņķī. Ja nav, zem pēdām var novietot paaugstinājumu, kādu paliktni. Arī, uzliekot rokas uz galda, elkoņiem jābūt saliektiem, lai veidojas 90 grādu leņķis. Plecus nedrīkst uzraut, tie jāatbrīvo. Datora klaviatūru novieto tā, lai ir ērti aizsniegt un atbalstīties. To var panākt, ja darbam ar portatīvo datoru pievieno atsevišķu klaviatūru, savukārt datoru uzliek uz speciāla portatīvā datora statīva.
Monitoram jāatrodas 70-80 cm attālumā no acīm un tādā augstumā, lai skatiens būtu mazliet vērsts uz leju.
Svarīgi arī, kāda ir pele – cik tā ir piemērota plaukstai. Ir nopērkamas ergonomiskas formas peles un ir arī speciāli ergonomiski peles paliktņi, kas balsta plaukstas pamatni,” skaidro Vineta Mihailova un piebilst, ka gadījumā, ja ar datoru jāpavada garas stundas, ideāli būtu iegādāties galdu ar regulējamu virsmas augstumu. “Sēžot pastrādājam pie tā aptuveni 40 minūtes, tad galdu paceļam un nākamās 30-40 minūtes turpinām strādāt, stāvot kājās. Arī stāvus pozā rokām jāatrodas 90 grādu leņķī.”
Planšete
Ar planšeti parasti ikdienā ilgstoši nestrādā, toties to biezi vien izmanto bērni un jaunieši, piemēram, lai skatītos filmas. Ergoterapeite norāda, ka uz planšeti attiecas gandrīz visi tie paši noteikumi. “Planšete nav jātur rokās. Tai nepieciešams planšetes paliktnis. Novieto planšeti un noregulē to atbilstošā attālumā no acīm. Skatoties planšetē, ieteicams sēdēt krēslā ērtā, ergonomiskā pozā.”
Mobilais tālrunis
Lieki teikt, ka pašlaik mobilo tālruņu lietošana nodara veselībai lielāko kaitējumu, jo tie tiek izmantoti ne tikai sarunām, bet lielā mērā, lai “sērfotu” internetā.
“Mobilais rokās, galva nodurta, kājas sakrustotas vai pabīdītas zem krēsla, kakls pastiepts uz priekšu, sprands saspringts – šādas pozas vērojamas gan pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem.”
Mugurkauls visā garumā sastāv no skriemeļiem un starpskriemeļu diskiem, kam ir tendence nodilt. Kas ar tiem notiek? Kas notiek ar nerviem un muskuļiem, ja ilgstoši šādi sēž? “Nervi ir nospiesti, var just sāpes, pie kā ar laiku mēdz pierast, taču pieradums neatceļ kaitējumu – vēlāk var parādīties gan redzes pasliktināšanās, gan aritmija, atmiņas traucējumi, roku tirpšana,” norāda ergoterapeite.
Mobilajam tālrunim vajadzētu vispirms pildīt pamata funkciju, kas ir saziņa. Ja nu tomēr ir nepieciešamība pakavēt laiku, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā no skolas vai darba, svarīgi ievērot pamata noteikumus – mugurai jābūt atbalstītai, tālrunis jātur rokās acu augstumā, elkoņi jāatspiež pret ķermeni vai somu, kas novietota klēpī – tā palīdzēs noturēt rokas atbilstošā augstumā. Austiņas nevajadzētu lietot nepārtraukti, bet tikai kādu brīdi. Tas būtu jāievēro gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Kā to visu “iestāstīt” bērnam?
Protams, ja šādi viedierīču lietošanas noteiktumi ģimenē nekad nav pieminēti, mēģinot tos ieviest, sākumā var sagaidīt pretestību.
“Katrā mājā ir sava kārtība, un gribas domāt, ka vecāki zina, kā to panākt arī viedierīču pareizas lietošanas jautājumā, pamazām to veidojot par pozitīvu ieradumu. Jau minēju, ka vislabāk to darīt agrīnā vecumā, kamēr pieaugušie ir bērna autoritātes un viņu saprātīgi pamatotās prasības tiek uztvertas bez lieka stresa un protestiem. Ja šķiet, ka pašiem diez vai izdosies kārtību iedibināt, ar bērnu var aiziet pie ergoterapeita un šo tēmu pamatīgi izrunāt. Speciālists sniegs arī praktiskus ieteikumus, padarbojoties kopā ar bērnu. Nav slikti, ja konsultācijā piedalās vēl kāds ģimenes loceklis, jo ir svarīgi, lai visi ģimenes pieaugušie viedierīču lietošanas jautājumā ir konsekventi.”
Paštests mājas apstākļos
Nevar noliegt, ka ilgstoša strādāšana pie datora vai pārmērīga viedierīču lietošana mēdz būt arī “sāpīga” pieaugušo problēma, kas rada jaunas kaites vai saasina esošās. Ergoterapeite piedāvā vienkāršu paštestu, ko veikt mājas apstākļos, vismaz, lai noskaidrotu, kā savu ķermeni pozicionējat pie datora vai ar tālruni. “Novietojiet krēslu pie liela spoguļa tā, lai tas būtu ar sānu pret spoguli. Apsēdieties un ieņemiet ierasto pozu, kāda sēžat pie datora, vai paņemiet rokās mobilo, padarbojieties. Pagrieziet galvu un aplūkojiet spogulī savu pozu! Ja redzat uz priekšu izstieptu kaklu, plecus, noliektu galvu un citas iepriekš aprakstītās nepareizas pozas nianses, ziniet – ar to ir jāstrādā un, iespējams, arī jums nenāktu par ļaunu konsultēties ar speciālistu, lai vēl pagūtu stāvokli labot un nepieļaut dažādu veselības sarežģījumu rašanos,” mudina Vineta Mihailova.
Viedierīces ir lielisks tehnoloģiju sasniegums, taču tās vajag lietot saprātīgi, dozēti un tā, lai nekaitētu veselībai. Vecākiem ir jāzina, cik laika un kā bērni pavada pie datora vai ar tālruni, par to ar bērniem ir jārunā un galvenais – arī pašiem jāievēro noteikumi, ko lūdzat ievērot bērniem.
