Free Porn





manotobet

takbet
betcart




betboro

megapari
mahbet
betforward


1xbet
teen sex
porn
djav
best porn 2025
porn 2026
brunette banged
Ankara Escort
1xbet
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
1xbet-1xir.com
betforward
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
betforward.com.co
deneme bonusu veren bahis siteleri
deneme bonusu
casino slot siteleri/a>
Deneme bonusu veren siteler
Deneme bonusu veren siteler
Deneme bonusu veren siteler
Deneme bonusu veren siteler
https://treirb.net deneme bonusu veren siteler https://www.getbetbonus.com
20.3 C
Rīga
piektdien, 28 jūnijs, 2024
Home Blog Page 15

Populāro seriālu aktrišu attiecības ar vecumu 

Izklaides industrijas standarti un sabiedrības priekšstati par to, kā vajadzētu izskatīties seriālu un kino zvaigznēm, joprojām spēlē lielu lomu, tomēr arvien vairāk aktrišu izvēlas tiem pretoties un novecot dabiski, vēsta kanāli FOX un “Fox Life”.

Piemēram, kulta seriāla “Sekss un lielpilsēta” zvaigzne, 58 gadus vecā Sāra Džesika Pārkere, publiski paudusi, ka ir miljoniem lietu, kurām viņa izvēlas veltīt savu brīvo laiku un neviena no tām nesaistās ar mēģinājumiem saglabāt savu pašreizējo izskatu, vai vēl jo vairāk, atgriezties pie ārienes, kāda viņai bija pirms 15 gadiem. 

Cita iemīļota aktrise, Kortnija Koksa, kas kļuva populāra, atveidojot Monikas lomu seriālā “Draugi”, neslēpj, mēģinot saglabāt jaunību, viņa ir izmantojusi mūsdienu kosmetoloģijas sasniegumus. Taču 59 gadus vecā aktrise dažus gadus vēlāk atzina, ka tā esot bijusi kļūda. 2017. gadā viņa atteicās no sejas apjomu palielinošiem filleriem, jo vairs neizskatījās pēc sevis. 

Leģendāra Džeina Fonda arī vairs nedzenas pēc mūžīgās jaunības. Aktrise, kurai šobrīd ir 85 gadi, uzskata, ka tas fakts, ka viņa vēl ir dzīva un strādā, pats par sevi ir sasniegums, un kuram gan rūp, ka viņas ķermenis vairs nav tik lokans, ka viņas 1980. gadu aerobikas video? 

Kanāli FOX un “Fox Life” piedāvā uzzināt par populāro seriālu “Ēnu čuksti”, “Noziedzīgi prāti”, “Nepieklājīgi bagāta” un “Grejas anatomija” aktrišu attiecībām ar vecumu.

 

Hjūita filmējas kopš bērnības 

Dženiferai Lovai Hjūitai, kas visā pasaulē kļuva populāra pēc piedalīšanās tādās filmās kā “Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā” un “Siržu lauzējas”, kā arī dziedātāja Enrike Iglesiasa klipā “Hero”, jau būdama vien 33 gadus jauna intervijās sāka runāt par vecumu.

Proti, viņa tolaik stāstīja, ka vēl pirms 10 gadiem neaizdomājās par sejas mitrināšanas krēmiem un lietoja daudz dekoratīvās kosmētikas. Pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas viņa nopietni pievērsās sejas kopšanai un ikdienā lietoja mazāk grima, piemēram, acu ēnu vietā iegādājās speciālus krēmus acu zonai. 

Kad viņai piedāvāja Melindas Gordones lomu kulta seriālā “Ēnu čuksti”, Dženiferai Lovai Hjūitai bija tikai 26 gadi, tomēr tolaik viņa jau bija izklaides industrijas veterāne ar 15 gadu darba stāžu. Interesanti, ka seriāla “Ēnu čukstu” galvenās varones tēlam ir prototips – paranormālo notikumu pētniece Mērija Anna Vinkovska (Mary Ann Winkowski). Tomēr reālajai Mērijai bija maz kopīga gan ar aktrises patieso vecumu, gan ar vizuālo izskatu. Kamēr Mērija bija vidusmēra pusmūža sieviete, viņas ekrāna “alter ego” bija seksīga Holivudas aktrise, kas tolaik vēl nebija sasniegusi 30 gadu vecumu. 

Nogura no savas ārienes apspriešanas presē 

Dzeltenā prese daudzus gadus baumoja par Dženiferas plastiskajām operācijām, piemēram, par to, ka aktrise it kā ir uzlabojusi deguna formu, tikusi pie krūšu implantiem, kā arī veikusi tauku atsūkšanas operāciju jeb liposakciju. 

Jāpiebilst, ka pati Hjūita nekad šīs runas nav nedz apstiprinājusi, nedz noliegusi. Viņa gan ir publiski paudusi, ka jūtās nogurusi no viņas vizuālā izskata apspriešanas, kas īpaši aktuāli bija pēc “Siržu lauzējām”. Dženifera vēlāk stāstīja, ka presē apsprieda viņas augumu, bet viņa vēlējās, lai novērtē viņas aktrises dotības. 

Šī gada februārī aktrise svinēja 44. dzimšanas dienu un jubilejas priekšvakarā ievietojusi savā Instagram kontā, kuram seko 1.4 miljoni lietotāju, fotogrāfiju, kas lika daudziem apšaubīt, vai attēlā patiešām ir redzama iemīļotā aktrise. Daudzi fani rakstīja par savu sašutumu un to, ka šī sieviete nav tā pati Dženifera, kuru viņi pieraduši redzēt ekrānos. Bildes parakstā aktrise rakstīja, ka līdz ar vecumu vairs nejūtas pārliecināta par sevi. 

Pilnīgi iespējams, viņa lietojusi filtrus bildes uzlabošanai, taču, kā Hjūita pašlaik izskatās reālajā dzīvē nav zināms, jo viņa šobrīd nefilmējās un nepiedalās publiskos pasākumos, jo pievērsusies ģimenes dzīvei un kopā ar vīru audzina trīs bērnus. 

“Noziedzīgo prātu” zvaigzne seksīga arī ar sirmiem matiem 

Panākumu bagātais seriāls “Noziedzīgie prāti”, kas vēsta par Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) Uzvedības analīzes vienību, šogad piedzīvoja atgriešanos uz ekrāniem ar jaunāko, 16. sezonu. Saprotams, ka vairāk nekā 15 gados galveno lomu atveidotāji ir vizuāli mainījušies. Visvairāk skatītājus pārsteidza Pedžeta Brūstere, kas tēlo Emīliju Prentisu. 

Pirms jaunākās sezonas pirmizrādes 53 gadus vecā Pedžeta Twitter kontā publicēja fotogrāfiju, kurā viņa ir redzama ar sirmiem matiem. Šo attēlu viņa papildināja ar spēcīgu ziņojumu: “Novecot bez injekcijām un operācijām ir grūti, bet es izvēlējos šo ceļu. Es kļūstu vecāka. Es joprojām smagi strādāju, esmu zinātkāra un seksīga. Ļoti, ļoti seksīga”.

Daudzi aktrises fani uz viņas jauno izskatu reaģēja ar sajūsmu un rakstīja, ka, redzot kā viņa noveco, vairs paši nebaidās no vecuma. Arī seriāla kolēģe Andrea Džoja Kuka, kas atveido Dženiferu Džero, slavēja Pedžetu un viņas jauno frizūru, atzīmējot, ka Brūstere izstaro pārliecību par sevi un izskatās vienkārši lieliski. 

Vairs nav nepieciešamības pēc parūkas 

Brūstere vēlāk stāstījusi, ka, filmējoties “Noziedzīgo prātu” 15. sezonā, prasījusi režisoram atļauju valkāt parūku, jo nevēlējas krāsot savus sirmos matus. Viņa arī stāstīja, ka nogrieza krāsotos matus, lai ataudzētu savus īstus matus, kuri ir “piecās pelēkā nokrāsās”, un vairāk nemēģinās līdz 70 gadu vecumam izskatīties uz 30. Savukārt, jaunākajā, 16. sezonā, kas darba dienās skatāms “Fox Life”, viņa jau ir redzama ar savu dabisko matu krāsu. 

“Man patīk mani sirmi mati. Esmu jutusi spiedienu izlikties tā, it kā man atkal būtu 35 gadi, taču mana atbilde ir “Nē, paldies!”. Tā ir mana maz cīņa, taču mums visiem ir savas personīgās mazās cīņas. Taču es lūdzu, lai mēs esam labsirdīgāki viens pret otru, pat ja mēs kaut kam nepiekrītam,” rakstīja aktrise Twitter platformā.

Jāpiebilst, ka pēdējos gados arvien vairāk aktrišu izvēlās matos neaizkrāsot sirmumu, piemēram, Endija Makdauela, Džeina Fonda, Helēna Mirena, Sāra Džesika Pārkere un citas. 

Kima Ketrela cīnās ar vecumu

Tāpat, ka viņas nu jau leģendārā varone Samanta Džonsa no kulta seriāla “Sekss un lielpilsēta”, Kima Ketrela vienmēr ir bijusi atklāta gan par savas privātas dzīves līkločiem, gan par karjeru, gan arī par novecošanos un ar to saistītajām izjūtām. Vēl pirms dažiem gadiem viņa apgalvoja, ka nenosoda tos, kuri ļaujas dažādiem uzlabojumiem, taču pati apgalvoja, ka vēl nav izmantojusi plastisko ķirurgu pakalpojumus.  

Taču šobrīd viņa savas domas ir mainījusi un izmanto visus pieejamos līdzekļus skaistuma un jaunības saglabāšanai. Un nekautrējas to publiski atzīt. Viss sākās ar fotogrāfiju viņas “Instagram” kontā. Tajā viņa ir redzama ar spoguli. Zem bildes ir zīmīgs paraksts, kas sākas ar lāmu vārdiem, kurus var pieklājīgi iztulkot “Nevar būt! Kad tad TAS notika?”. Bija pielikts arī tēmturis #asoldasyoufeel jeb tik veca, cik tu jūties. 

Dažas nedēļas vēlāk aktrise sniedza plašāku interviju izdevumam “The Sunday Times”, kura izskaidroja savu pašreizējo pozīciju. “Man jau ir pāri 60, un es cīnos ar novecošanos visiem iespējamiem līdzekļiem. Tas nav tikai manas pašapziņas jautājums, jo es spēlēju noteikta izskata sievietes. Tas ir profesionalitātes jautājums, kā es kopju savu ārieni,” stāstīja aktrise. 

Lai gan viņa tagad nesmādē “botoksa” injekcijas un filleru jeb pildvielu izmantošanu krunciņu izlīdzināšanai, Ketrela uzsver, ka visu manipulāciju virsmērķis ir nepazaudēt “savu” seju un palikt atpazīstamai. 

Dzīve mainījās pēc 50

Ketrela iepriekš intervijā žurnālam “People” stāstīja, kā viņas dzīve un karjera mainījās pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas. Pēc viņas vārdiem tas nenotika vienā dienā, bet pakāpeniski – sākumā viņas lomas scenārijos saīsinājās uz pusi, tad to palika arvien mazāk un tēli kļuva vienveidīgi.

Kimas skaidrojums tam, ka viņas vecuma aktrisei vairs nebija galveno lomu, ir tas, ka Holivudā sieviete var spēlēt jaunu meiteņu lomas, tad galvenās lomas, vēlāk – vai nu galveno varoņu šķirtās sievas, vai jaunāku vīriešu mednieces. 

Tomēr, viņa uzskata, ka dzīvē ir jāpieņem fakts, ka vienas durvis aizveras un atveras nākamās. Tā arī notika – Ketrela pieņēma piedāvājumu spēlēt galveno lomu “Fox Life” seriālā “Nepieklājīgi bagāta”. Tas ir stāsts par turīgu Amerikas dienvidu štata Luiziānas ģimeni, kas savu bagātību ieguvuši, izveidojot kristīgo televīzijas tīklu. Kimas varones Margaretas vīrs iet bojā aviokatastrofā, un viņa ir apņēmusies jebkādiem līdzekļiem saglābt biznesu. 

Nesen kļuva zināms arī tas, ka Kima būs redzama Samantas Džonsas lomā seriāla “Seksa un lielpilsēta” turpinājumā “Un tā tas laiks paiet..”. Jāpiebilst, ka pagaidām tā ir tikai neliela epizode otrās sezonas beigās. 

Mereditas Grejas lomas atveidotāja sēro pēc aizejošas jaunības

Pateicoties titullomai seriālā “Grejas anatomija”, kura 19. sezona šobrīd svētdienās, plkst. 19.00 skatāma kanālā “Fox Life”, Elena Pompeo kļuva par vienu no visvairāk apmaksātājam televīzijas aktrisēm. Ir zināms, ka pēdējos gados viņas honorārs esot bijis ap 550 000 ASV dolāru (500 000 eiro)  par vienu epizodi. 

Taču viņa neslēpj, ka nav īpaši patīkami noskatīties uz sevi ekrānā no 33 līdz 50 gadu vecumam. Pārmaiņas izskatā ir ļoti labi pamanāmas, jo viņa atveido vienu un to pašu tēlu teju vienādā apģērbā – ārstes halātā. 

Neskatoties uz to, Pompeo pauž, ka pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas kļuva pārliecinātāka par sevi. Viņa arī piebildusi, ka, tāpat kā daudz sieviešu, pavadīja jaunības gadus, salīdzinot sevi ar citām, kritizējot sevi, domājot, ka viņa nav pietiekami laba. Tad sekoja posms starp 30 un 40, kad viņa sākusi sevi pieņemt, kas noslēdzās, sasniedzot 50 gadu slieksni. 

Tomēr, Pompeo atzīst, ka tagad, kad viņai ir 53 gadi, nereti iezogas domas par aizejošo jaunību un dzīves netaisnību. “Ak, mans Dievs, jaunība, nepamet mani! Dzīve patiešām diezgan nežēlīga, un jaunība aiziet,” pārdomās pārdomās Mereditas Grejas lomas atveidotāja. 

Kanāli FOX un “Fox Life” aicina nebēdāt par vecumu un pavadīt vakarus jaukā kompānijā ar talantīgām aktrisēm un novērtēt viņu talantu!

3 padomi piemērotākā Līgo svētku tērpa izvēlei!

Foto: VAN GRAAF

Jau pavisam drīz visā Latvijā pie bagātīgi klātiem gadiem un ugunskuriem tiks svinēta gada īsākā nakts. Svētki nav iedomājami arī bez skaistiem tērpiem, taču vasaras saulgriežu svinēšanai ir vērts izvēlēties tādus apģērba gabalus, kas ir praktiski un stilīgi vienlaikus. 

Tā kā šī gada Līgo dienu vismaz pagaidām sinoptiķi sola svelmainu, multizīmolu veikals VAN GRAAF Latvijā kopā ar digitālā satura veidotāju un stila eksperti Signi Mengoti ir sagatavojuši padomus, kā izvēlēties apģērbu gada garākās dienas un īsākās nakts pavadīšanai. 

Šorti praktiskajām 

Nav ērtāka un praktiskāka vasaras apģērba par dažāda garuma un krāsas džinsu šortiem. Un labākais ir tas, ka tie nekad neiziet no modes un ir ērti kombinējami ar dažādu stilu, garuma un krāsu apģērbiem. Kā zina stāstīt stila eksperte un digitālā satura veidotāja Signe Mengote, iespējas, ar ko vilkt kopā džinsa šortus, ir bezgalīgas: ”Izmēģiniet to kombinācijā ar brīvi krītošu blūzi, lai iegūtu nedaudz koķetu un sievišķīgu koptēlu. Pie šāda stila ļoti labi piederēsies arī tādi vasaras aksesuāri kā modernas saulesbrilles, platmale un pludmales soma. Savukārt situācijās, kad komforts ir svarīgāks par stilu, džina šortus var vilkt kopā ar vieglu kokvilnas krekliņu vasarīgās krāsās. Šāds stils īpaši labi noderēs Līgo dienā, kad lielāko dienas un nereti arī nakts daļu ir jāpavada brīvā dabā. ” 

Džinsa šorti ir ļoti demokrātisks apģērba gabals, jo vienlīdz labi noderēs sēžot pie Jāņu ugunskura, gan kombinācijā ar klasisku blūzi un augstpapēžu laiviņām būs moderna stila odziņa biroja garderobē. 

Akcentēt sievišķību 

Pēdējos gadus Līgo dienā neesam piedzīvojuši, ka praksē īstenotos teiciens “Līst kā pa Jāņiem!” Tas nozīmē, ka svētku dienu būs ērti pavadīt arī kokvilnas kleitā, kas izstaro eleganci un sievišķību, kā arī piešķir koptēlam vieglu noskaņu. Lai saglabātu vieglumu un vasarai tik labi piestāvošo gaisīgumu, aicinām izvēlēties kleitu ar brīvu siluetu, kas ļaus gaisam cirkulēt un tādējādi būs komfortabls apģērba gabals pat vistveicīgākajās vasaras dienās. Kā norāda ietekmīgais modes žurnāls “Glamour Magazine”, šajā vasarā balto kleitu var vilkt teju ikvienā dzīves situācijuā. Protams, izņēmums ir reize, kad ir jādodas uz kāzām kā viešņai. 

“Modes pazinēji un stilisti bieži uzsver, ka ikvienai sievietei skapī vajadzētu būt mazajai, melnajai kleitiņai. Taču es esmu pārliecināta, ka tādai ir jābūt arī baltā krāsā, lai var vilkt vasaras sezonā. Tās ir ļoti universāls apģērba gabals, jo salāgojot ar dažāda stila aksesuāriem un apaviem, var iegūt tik dažādus koptēlus – sākot no rotaļīgas romantiķes, līdz pat biznesa dāmai,” uzsver modes eksperte Signe Mengote. Šajā sezonā viņa iesaka priekšroku dot kleitām ar smalkiem izšuvumiem un mežģīnēm, kas akcentēs sievišķību. 

Dabas toņi romantiskajām 

Garās jeb tā sauktās maksi kleitas ir kļuvušas par vienu no vasaras garderobes pamatiem, un to plūstošais un sievišķīgais siluets ir ideāli piemērots arī svētku reizēm, piemēram, gada garākās dienas un īsākās nakts svinībām. Šosezon aktuāli garo kleitu modeļi, sākot no košiem un dzīvespriecīgiem ziedu un rakstiem līdz minimālisma pieklusinātiem dabas toņiem un elementiem. Jāņu svinībām gan aicinām izvēlēties garās kleitas tieši zemes toņos, tādējādi padarot tās par tādām kā modernajām tautas tērpa versijā, jo šo apģērba gabalu var lieliski kombinēt ar etno stila jostām, vainagiem un dažādu krāsu pastalām. 

Prinča Harija līdzinieks dienā var nopelnīt pat 1000 eiro! (+VIDEO)

39 gadus vecais Raiss Vitoks no Kentas ziemeļiem plašākai sabiedrībai atklāj, ka pieprasījums pēc prinča Harija dubultnieka ir pamatīgi pieaudzis un tam par iemeslu ir Harija grāmata “Spare”, bet otrs pieprasījuma iemesls ir nesenā karaļa Čārlza III kronēšana!

Prinča Harija dubultnieks jau 2017. gadā noslēdza līgumu ar aģentūru, bet viņš bija pārliecināts, ka Saseksas hercoga Harija 2020. gadā pieņemtais lēmums par atteikšanos no karalisko pienākumu pildīšanas iznīcinās viņa biznesu. Jautri, ka tieši Harija aiziešana no karaliskās ģimenes un skandalozās grāmatas iznākšana Raisam nesusi pamatīgu pieprasījumu un divreiz lielāku peļņu!

“Es biju nedaudz noraizējies, ka mana “Harija dubultnieka” karjera ir beigusies, bet ātri kļuva skaidrs, ka Harijs un Megana tomēr paliks publiskajā telpā,” intervijā atklāj Raiss.  “Sapratu, ka man viss būs kārtībā, kamēr viņi [Harijs un Megana] būs uzmanības centrā…”

Video

Raisu pirms vairākiem gadiem apturēja uz ielas, apgalvojot, ka viņš izskatās pēc prinča Harija, un jau drīz Raiss ar aģentūru parakstīja līgumu. Kopš tā laika viņš ir uzstājies visā pasaulē – dažādās TV reklāmās, pasākumos un pat britu ziņu raidījumos!

Tagad jaunais vīrietis var nopelnīt vairāk nekā 1000 mārciņu vienā dienā (1170 eiro).

Arī pats, būdams karaliskās ģimenes fans, viņš cer kādu dienu satikt princi Hariju un domā, ka viņa pašreizējais darbs ir vislabākais darbs pasaulē.

Keita Midltone kārtējo reizi aizkustinājusi britu karaliskās ģimenes fanu sirdis! (+VIDEO)

Keita Midltone kārtējo reizi aizkustinājusi britu karaliskās ģimenes fanu sirdis! Keita ļoti jauki reaģējusi uz kāda mazuļa uzvedību svarīgas tikšanās laikā!

“Labi darīts!” Tā iesaukusies Keita Midltone, viesojoties pie Nuaneatonas veselības aprūpes darbiniekiem. 

Keita kārtējo reizi pierāda, ka jebkurā situācija prot lieliski sevi pasniegt, tā vien šķiet, ka neviens nespēj viņu satricināt! Mazulis, kuru Keita uzrunājusi, esot sēdējis savas mammas klēpī tieši blakus Keitai un skaļi atraugājies. Pēc tam, kad mazulis skaļi atraugājās, smieklos izplūda gan Keita, gan visi klātesošie!

Video

Velsas princese savas tikšanās laikā ar klātesošajiem diskutēja par 50 000 mārciņu vērta projekta realizēšanu, kurš palielinātu mazuļu labklājību.

Vasara un urīnceļu infekcijas – iemesli, riski un profilakse

Vasara – laiks, ko gribam baudīt un atpūsties, – diemžēl var saistīties arī ar urīnceļu infekciju saasināšanos, jo to skaits vasaras laikā mēdz pieaugt. Kas tam ir par iemeslu un ko darīt, lai mazinātu urīnceļu infekciju risku? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Galvenie urīnceļu infekciju iemesli vasarā

Vasaras laikā palielinās urīnceļu infekciju skaits, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. To var skaidrot ar to, ka paaugstinās gaisa temperatūra, kas ir labvēlīga vide baktēriju augšanas un vairošanās procesam. Tāpat karstajās vasaras dienās vairāk zaudējam šķidrumu svīstot, un, ja netiek uzņemts pienācīgs ūdens daudzums, veidojas dehidratācija, kas arī veicina urīnceļu infekciju risku. Turklāt arī laika pavadīšana pie ūdens slapjos peldkostīmos vai slapjās drēbēs ir veicinošs faktors infekcijai, jo baktērijām patīk mitra un silta vide. Arī uzturēšanās ūdens tilpnēs paaugstina risku infekcijai, jo ūdenstilpnēs dzīvo dažādas baktērijas, kas var iekļūt urīnceļos. Tāpat, balstoties uz datiem, tiek uzskatīts, ka vasarā arī paaugstinās seksuālās aktivitātes līmenis, kas arī var veicināt infekciju attīstību.

Biežākās problēmas un riski

Visbiežāk urīnceļu infekciju rezultātā attīstās uretrīts, cistīts jeb urīnpūšļa iekaisums un pielonefrīts, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Biežāk urīnceļu infekciju riskam ir pakļautas sievietes, jo sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks un platāks, tādējādi infekciju iekļūšana un pārvietošanās uz augšējiem urīnceļiem ir vieglāka. Taču vasaras karstais laiks paaugstina urīnceļu infekciju attīstības risku arī tiem pacientiem, kuriem jau ir urīnceļu infekciju riska faktori, piemēram, pacientiem ar urīnkatetriem, urīnceļu patoloģijām, kā arī pacientiem ar nomāktu imūnsistēmu. 

Parasti ar urīnceļu infekcijām var tikt galā, lietojot antibiotikas, taču gadās, ka nepieciešama arī ārstēšana stacionārā, uzsver ārste. 

Galvenie urīnceļu problēmu simptomi

Ir svarīgi zināt un atpazīt galvenos urīnceļu infekciju simptomus, kā arī sūdzību gadījumā savlaicīgi vēsties pie ārsta. Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, galvenie simptomi urīnceļu infekciju gadījumos ir:

  • sāpīga, dedzinoša urinācija;
  • imperatīva, bieža urinācija;
  • urinācija mazos daudzumos;
  • urīns ir duļķains, ar asins piejaukumu, sliktu aromātu;
  • vēdersāpes;
  • drudzis, paaugstināta temperatūra;
  • slikta dūša, vemšana;
  • sāpes mugurā, sānos;
  • vīriešiem var būt sāpes sēkliniekos, sāpes ejakulācijas laikā.

Visu šo sūdzību gadījumos ir jāvēršas pie ārsta!

Urīnceļu infekciju profilakse

Lai pēc iespējas samazinātu risku saskarties ar urīnceļu infekcijām, ir būtiski atcerēties par profilaksi. Ģimenes ārste Z. Zitmane un klīniskā farmaceite I. Priedniece sniedz vienkāršus padomus par to, ko varam darīt, lai mazinātu urīnceļu infekciju risku.

  • Vasaras karstajās dienās uzņemiet pienācīgu šķidruma daudzumu. 
  • Savlaicīgi apmeklējiet tualeti, neaizturiet urīnu. 
  • Pēc peldēšanās pārvelciet sausu peldkostīmu vai drēbes. Neatrodieties ilgi slapjās drēbēs, kā arī nevelciet ciešu, piespīlētu apģērbu.
  • Ievērojiet pareizu tualetes higiēnu – noslaucīties no priekšas uz mugurpusi, lai samazinātu risku urīnceļos nonākt baktērijām no zarnu trakta.
  • Pēc seksa veiciet urināciju – tas var samazināt risku infekcijai. 
  • Ievērojiet vispārējo higiēnu un izvēlieties intīmo zonu higiēnai atbilstošus līdzekļus.
  • Lietojiet probiotikas – tām ir labvēlīga ietekme.
  • Stipriniet vispārējo organisma imunitāti, ikdienā piekopjot veselīgu dzīvesveidu. Palīdzēs arī D un C vitamīna uzņemšana.

Ārstniecības augu spēks

Kā stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece, urīnceļu veselībai var noderēt dažādi ārstniecības augu preparāti, piemēram, tādi, kas satur miltenes, brūklenes un bērzu lapas, lupstāja un pētersīļa saknes, zeltgalvītes, tīruma kosas, maura sūrenes un augstiņa lakstus, kumelītes ziedus un citus. Šiem augiem piemīt antiseptiskas, diurētiskas, spazmolītiskas un pretiekaisuma īpašības. Vislabāk ir izmantot dažādu drogu maisījumus. Ārstniecības augu ekstraktus izmanto tablešu, kapsulu, kā arī pastu iekšķīgai lietošanai ražošanai. Šos preparātus izmanto kā papildu līdzekļus urīnceļu infekciju gadījumā, arī profilaktiski, lai novērstu nieru un urīnceļu akmeņu veidošanos. Tos lieto kursu veidā, un ārstēšanas laikā pastiprināti ir jāuzņem šķidrums. 

Izsenis urīnceļu veselībai ir lietotas dzērvenes. Tās rada nelabvēlīgu vidi baktēriju attīstībai un neļauj baktērijām piestiprināties pie urīnceļu sieniņām. Dzērveņu preparāti pieejami dažādos veidos – sulas, tabletes, kapsulas un sīrupi. Tomēr jāņem vērā, ka vienas pašas dzērvenes vai to sula nebūs ārstniecības līdzeklis, kas var izārstēt urīnceļu infekciju. Tās var lietot papildus vai lai novērstu saslimšanu. Uztura bagātinātājos kapsulu veidā aktīvās vielas būs koncentrētākā veidā, tādējādi tie būs noderīgāki urīnceļu veselībai un vienlaikus noderēs arī kā imunitāti stiprinošs līdzeklis. 

Atcerieties – urīnceļu infekciju gadījumā ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, jālieto ārsta noteiktie medikamenti, ievērojot visas rekomendācijas.

Lietotnes, kas noderēs bezrūpīgam ceļojumam 

Pat čaklākie un atbildīgākie ceļotāji, kuri pirms katra brauciena rūpīgi izpēta savu ilgi gaidītās atpūtas valsti, dažkārt neizvairās no negaidītiem šķēršļiem un pārpratumiem. Kādam ir grūti orientēties jaunā vietā nepazīstamās vides vai valodas barjeras dēļ, citi ar vilšanos jauc apmeklētā muzeja darba laikus vai neiedomājas par rindām pie populārākajiem restorāniem. Tajā pat laikā virtuālā pasaule piedāvā neskaitāmi daudz iespēju, kas ceļošanu dara daudz vienkāršāku. Baltijas valstīs lielākais ceļojumu organizators “Novatours” iesaka astoņas mobilās lietotnes, kas palīdzēs bezrūpīgāk pavadīt atvaļinājumu ārzemēs.

Droša ceļošana

Mobilā lietotne Ceļo droši noderēs ikvienam ceļotājam. Ceļojuma sagatavošanās posmā tā informē ceļošanai nepieciešamajiem dokumentiem, drošību galamērķī, apdrošināšanas un vīzas nepieciešamību. Tāpat tā pilda ceļojumu plānotāja funkciju, atgādinot par svarīgākajiem uzdevumiem gatavojoties braucienam, piemēram, noskaidrot, vai ieceļošanai konkrētajā valstī nepieciešama vīza u.c., ir iespēja pievienot arī personīgus atgādinājumus. Lietotnē pieejama arī informācija, kur meklēt palīdzību ārkārtas situācijā, piedāvājot ātras un ērtas saziņas iespējas ar Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulāro dienestu ārkārtas situācijās 24/7 režīmā.

Ēdiena baudīšanas palīgi

Dodoties uz citām valstīm, daudz laika tiek pavadīts pārvietojoties – ar kājām, ar sabiedrisko, īrētu vai personīgo transportu. Nenoliedzami, pēc ilgiem klejojumiem pilsētā vai dabā, ir nepieciešams iestiprināties un nogaršot vietējos ēdienus. Tad rodas jautājums, kur vislabāk paēst? Vai vietējā valodā rakstītā ēdienkarte būs saprotama? Cik lielu dzeramnaudu, saskaņā ar vietējām kultūras normām, būtu jāatstāj viesmīlim un vai vispār ir jāatstāj?

Tūrisma eksperts “Novatours” iesaka sarūpēt savā tālrunī trīs mobilās lietotnes, kas palīdzēs atrisināt šīs problēmas. Restorānu, kafejnīcu un bāru atrašanai palīdzēs lietotene Yelp. Pamatojoties uz lietotnes izmantotāja atrašanās vietu, tā piedāvās dažādas tuvumā esošas ēstuves un bārus. Par visām varēs izlasīt arī citu tūristu atsauksmes.

Savukārt lietotne Translate Now palīdzēs saprast citvalodās rakstītas ēdienkartes. Viena no šīs lietotnes lielākajām priekšrocībām ir tā, ka nav jāpārraksta viss teksts. Tā vietā vienkārši nofotografē vajadzīgo lapu, un lietotne pārtulkos ēdienu nosaukumus un to sastāvdaļas. Tulkoto valodu saraksts ir ļoti plašs, tāpēc valodas barjeras grūtības nebūs jāpiedzīvo. 

Bet to, cik daudz naudas pēc maltītes ir jāatstāj dzeramnaudā viesmīlim, palīdzēs aprēķināt lietotne GlobeTips, kas palīdz pielāgoties vietējās kultūras tradīcijām un izvairīties no pārpratumiem, viesojoties ārzemēs.

Par valsts kultūru no vietējo iedzīvotāju mutēm

Apmeklējot vēsturiskas un kultūras vietas vai apbrīnojot elpu aizraujošus dabas skatus, ir patīkami dzirdēt cilvēka, kurš mīt konkrētajā zemē, komentārus. Tāpēc ieteicamas divas lietotnes, kas ļaus labāk iepazīt vietējo kultūru. Ja vēlaties uzzināt par valsts kultūru no pirmavotiem, lejupielādējiet lietotni Withlocals, kas ļaus viegli iepazīt uzticamus vietējos iedzīvotājus, kuri labprāt pastāstīs par savas valsts kultūru un paražām, norādīs uz mazāk apmeklētām tūristu vietām un bagātinās ceļojumu ar autentisku pieredzi. Savukārt, intravertiem cilvēksiem interesantākus svešas valsts nostūrus palīdzēs iepazīt lietotne izi.Travel, kur audio gidi un maršruti ar interaktīviem uzdevumiem. 

Transporta iespējas

Baudot pilsētu kņadu, lai nokļutu no viena punkta līdz otram, var izmantot dažnedažādus pārvietošanās veidus. Lietotne Citymapper ērti ļauj orientēties, kurš no pārvietošanās veidiem ir ērtākais konkrētajā mirklī un konkrētajā maršrutā. Tā pasargā no apjukšanas gan metro džungļos, gan ļauj viegli kombinēt dažādus pārvietošanās veidus, pastāstot arī par gaidāmajām izmaksām. Maršrutu var ērti koplietot ar citiem ceļojuma biedriem, tādējādi sniedzot iespēju uz mirkli pašķirties, lai pēc tam atkal satiktos.

Finanšu palīgi

Ceļojot mēs vēlamies atmest visas raizes un smadzeņu piepūli, taču valstīs, kur ir atšķirīga valūta no ierastā eiro, nelielas raizes var sagādāt nemitīgā sekošana līdzi naudas pārrēķiniem no vietējās valūtas uz jau ierasto. Ērts veids, kā neapjukt svešās valūtās, ir lietotne Currency. Tā ir vienkāršs valūtas konvertētājs, kas nodrošina informāciju par valūtas maiņas kursus vairāk nekā 160 valūtām un valstīm! 

Savukārt ceļojot kopā ar draugiem, raizes var sagādāt kopīgo un atsevišķo tēriņu uzskaite un naudas dalīšana. Ērtības un laika taupīšanas nolūkos bieži vien viens cilvēks apmaksā visas grupas pusdienas vai sabiedrisko transportu, muzeja biļetes ar domu, ka brauciena beigās tiks sarēķinātas un sadalītas veiktās izmaksas. Tas var radīt haosu ceļojumu pieredzē, no kura var viegli izvairīties, izmantojot lietotni Splitwise. Tajā ērti var veidot grupas un katrs ceļotājs var reģistrēt savas izmaksas, bet lietotne sarēķina, cik naudas kuram ceļotājām ir jādod. Tādējādi visas ceļojuma izmaksas ir vienuviet, katrs redz, cik un kam viņš ir parādā. 

7 pazīmes, ka kādam nevar uzticēties!

Vai ir iespējams vienā mirklī noteikt, vai šī persona ir jūsu uzticības cienīga vai tai nevar uzticēties? Uzticēties vai neuzticēties saviem mīļajiem ir pavisam cita tēma, bet vai varam uzticēties pilnīgi svešiem cilvēkiem vai paziņām?

Tātad, vai ir iespējams iemācīties “nolasīt” nepieciešamo informāciju un identificēt personu, kurai neuzticēties? Šajā rakstā atradīsi 7 pazīmes, kuras norāda, ka cilvēkam nevajadzētu uzticēties.

Tātad, kuram cilvēkam nevar uzticēties?

1. Hameleons.

Dažādās situācijās, dažādās vidēs cilvēks maina savu viedokli un izturēšanos. Iespējams, darbā šī persona ņirgājas par savu priekšniecību, bet priekšniecības acīs tēlo labāko darbinieku. Šādi cilvēki bieži ir nejauki arī pret apkalpojošā sektora darbiniekiem (viesmīļiem, istabenēm, taksistiem). 

2. Persona ar noslieci uz aktiermākslu.

Personai ļoti patīk jokot un radīt patīkamu iespaidu. Varētu teikt, ka šī persona ir aizdomīgi pozitīva…

3. Cilvēks, kurš nepilda savus solījumus.

Šī cilvēka solījumi nav nekā vērti. Neskatoties uz to, ka šī persona runā daudz un skaisti, ja tas šai personai nebūs izdevīgi, tad visi solījumi būs pilnīgi bezvērtīgi.

4. Zīmju valoda var pateikt daudz.

Piemēram, cilvēks, kas ar jums runā, sakrusto rokas uz krūtīm, berzē plaukstas, pieskaras deguna galam, noliec galvu uz vienu pusi, novēršas. Šādi žesti norāda uz slēptiem nodomiem un viltu.

5. Runīgs cilvēks.

Ja šim cilvēkam ko izstāsti, tad tu jau zini, ka drīz vien arī citi zinās tavus jaunumus.

6. Cilvēks, kurš tev neskatās tieši acīs.

Tas pasaka daudz, bet ne par kaut ko labu. Varbūt viņš slēpj kādas sliktas domas, nodomus vai ir pieradis būt nepatiess un viltīgs.

7. Garīgi nelīdzsvarots cilvēks.

Acīmredzamu iemeslu dēļ šādai personai nevar uzticēties. Atsevišķos brīžos viņš nespēj atbildēt par saviem vārdiem un darbiem, savaldīt sevi. Raksturīgā iezīme – neparedzamība – kādā brīdī var nodarīt tev lielu ļaunumu.

Tomēr konkrētajā gadījumā mēģiniet saprast, kā šī persona attiecas uz jums personīgi. Varbūt, piemēram, jūs neapzināti aizkārāt šo personu un tagad šī persona slēpj savu aizvainojumu? Šis cilvēks var izmantot jūsu uzticību un ar laiku atrast efektīvu veidu, lai ieriebtu.

Neviens nekad nav spējis lasīt citu cilvēku domas. Taču būt vērīgam un mēreni neuzticīgam, lai pasargātu sevi no iespējamām nepatikšanām un problēmām, nenāks par ļaunu.

Ar mākslīgā intelekta palīdzību šogad tiks izdots pēdējais “The Beatles” ieraksts! (+VIDEO)

Šogad tiks izdots “pēdējais “The Beatles” ieraksts”, kas radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņojis leģendārās grupas mūziķis Pols Makartnijs.

“Tas bija Džona [Lenona] demo ieraksts, un mēs pie tā strādājām un tikko bijām pabeiguši,” stāstīja Makartnijs, kurš nākamnedēļ svinēs 81.dzimšanas dienu.

Makartnijs nenosauca dziesmu, kura tika ierakstīta, bet BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka tā varētu būt 1978. gadā Lenona sarakstīts skaņdarbs “Now And Then” (“Tagad un tad”).

Dziesma bija viena no vairākiem skaņdarbiem, kurus Lenons bija ierakstījis kasetē Makartnijam gadu pirms savas nāves. 1994. gadā Makartnijam kaseti atdeva Lenona atraitne Joko Ono.

Video

Divas no dziesmām “Free As A Bird” (“Brīvs kā putns”) un “Real Love” (“Īsta mīla”) 1995. un 1996.gadā izdeva producents Džefs Linns.

Tolaik viņš mēģināja izdot arī “Now And Then”, tomēr nebija iespējams novākt fona trokšņus demo ierakstā.

Makartnijs, kurš jau iepriekš runājis par vēlmi pabeigt dziesmu, atzina, ka mākslīgais intelekts ļāvis viņam to izdarīt.

Sadarbībā ar režisoru Pīteru Džeksonu, kurš 2021. gadā veidoja dokumentālo seriālu “The Beatles: Get Back”, ar mākslīgā intelekta palīdzību tika nošķirta Lenona balss un klavieres.

“Tā mēs nonācām pie pēdējā “The Beatles” ieraksta,” paziņoja Makartnijs.

Pērn Glastonberijas festivālā divu stundu uzstāšanās laikā 100 000 cilvēku auditorijai Makartnijs izpildīja virtuālu duetu ar Lenonu.

“The Beatles”, kurā bija Lenons, Makartnijs, Džordžs Harisons un Ringo Stārs, izjuka 1970.gadā, kad katrs no mūziķiem sāka solokarjeru, tā arī nekad vairs neapvienojoties leģendārajā grupā.

1980.gadā Lenonu 40 gadu vecumā nošāva Ņujorkā, bet Harisons 2001. gadā 58 gadu vecumā nomira ar plaušu vēzi.

Kā izvairīties no karstuma dūriena jeb noderīgi padomi vasaras aktivitāšu un atvaļinājuma baudītājiem

Līdz ar saulainiem un vasarīgiem laikapstākļiem, cilvēki arvien vairāk laika cenšas pavadīt svaigā gaisā, izbaudot atpūtu no steidzīgā dienas ritma – pikniki, dārza svētki, pārgājieni, laivu braucieni, koncerti brīvdabu estrādēs, gaidāmie Dziesmu un deju svētki, dažādi mūzikas festivāli u.c. aktivitātes. Kas jāzina un kā jārīkojas, lai, baudot patīkamās aktivitātes vasaras tveicīgajās dienās, neiedzīvotos karstuma dūrienā, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Ilgstoši uzturoties tiešos saules staros, no karstuma vai saules dūriena neviens nav pasargāts. Par karstuma dūrienu liecina pulsējošas galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana, apjukums. Ķermenim pārkarstot, sirds tiek pārslogota, jo tai ir jāpumpē vairāk asinis, lai darbinātu ķermeņa dzesēšanas sistēmu, kā rezultātā var paaugstināties gan asinsspiediens, gan parādīties elpošanas traucējumi. Savukārt saules dūriena gadījumā paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu un smadzeņu tūsku, kas smagākos gadījumos var izraisīt asinsvadu plīsumu. Cilvēks izjūt vājumu, nespēku, miegainību, ķermeni pārklāj auksti sviedri, parādās galvassāpes, reibonis, vemšana, paātrināta sirdsdarbība. Turklāt karstuma dūrienu var piedzīvot, ne tikai uzturoties tiešajos saules staros, bet arī ilgstoši atrodoties nevēdinātās karstās telpās, kā arī karstā laikā (arī ēnā) pārāk ilgi nodarbojoties ar sportu un fiziskām aktivitātēm līdz organisms vairs nespēj pats sev nodrošināt termoregulāciju.

Abos gadījumos svarīgi ir reaģēt nekavējoties – uzreiz, līdzko parādās pirmie karstuma vai saules dūriena simptomi. “Varbūt sākumā ķermeņa temperatūra tikai nedaudz paaugstinās virs 37 grādiem, kājas šķiet smagas un jūtams nogurums, bet, ja šos simptomus ignorē un turpina iesākto darbību, situācija pasliktinās, izraisot arī citus daudz nepatīkamākus pārkaršanas simptomus, piemēram, galvassāpes, nespēku, drudzi, paaugstinātu temperatūru, krampjus, reiboni, vemšanu, vājumu, apjukumu. Kamēr ķermenis svīst, tas vēl spēj pats sevi dzesēt. Tiklīdz svīšana mitējas un cilvēks jūtas slikti, šis uzskatāms par nopietnu pārkaršanas simptomu, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība,” uzsver Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Nedzesējiet pārkarsušo ķermeni pārāk strauji!

Ja gadījies piedzīvot pārkaršanu, nekavējoties jāmeklē kāda ēnaina vieta, jāatbrīvojas no šaura, spiedoša apģērba un maziem malciņiem jādzer vēss ūdens. “Nebūtu ieteicams rīkoties pārāk radikāli, cenšoties ķermeni atvēsināt ļoti strauji, piemēram, aplejoties ar lielu daudzumu ledaina ūdens, lecot  ūdenstilpē vai guļot zem kondicioniera, kas tiek darbināts ar pilnu jaudu viszemākajā iespējamā temperatūrā. Karstumā jāuzmanās ne tikai no pārkaršanas, bet arī no straujas atdzesēšanas, jo tas var veicināt asinsvadu sašaurināšanos, kas samazina skābekļa piegādi sirdij un kaitē veselībai. Pareizāk būtu ķermeni atdzesēt ar vēsām kompresēm, ko liek uz galvas, kakla, padusēm, ap potītēm,” iesaka Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Padzerieties sālsūdeni!

Ja gadījies pārkarst, ir labi cietušajam dot padzerties vēsu ūdeni, kam pievienots nedaudz sāls (uz vienu litru ūdens pievieno pustējkaroti sāls). Tas palīdzēs atjaunot svīšanas rezultātā zaudēto elektrolītu un minerālvielu līdzsvaru organismā. 

Neģērbieties melnā!

Melna krāsa pastiprināti pievelk saules starus, tāpēc karstam laikam piemērotāks būs gaišas krāsas apģērbs, tai skaitā cepure. “Vēlams, lai galvassega būtu no dabīga, elpojoša materiāla, jo arī zem gaišas krāsas cepures, kas izgatavota no sintētiska auduma, karstā laikā galva turpina svīst un pārkaršanas risks pieaug,” brīdina Apotheka farmaceite Laila Zālīte. “Ja vien ir iespējams, ieteiktu karstā laikā izvairīties no ilgstošas uzturēšanās ārā laika posmā no 12.00 līdz 15.00, kad saule ir visintensīvākā. Ja tas nav iespējams, jāsamazina kafijas un stipras tējas patēriņš, kas veicina šķidruma izvadīšanu no organisma, tā vietā dienā izdzerot 1,5-3 litrus tīra ūdens.”

Pārkaršanas riskam visvairāk pakļauti:

  • seniori;
  • jaundzimušie un zīdaiņi;
  • cilvēki ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā elpošanas sistēmas un kardioloģiskām problēmām;
  • tie, kuri alkoholu lieto pārmērīgā daudzumā;
  • cilvēki ar pārvietošanās traucējumiem;
  • fiziski aktīvie, tai skaitā sportisti un lauksaimnieki, dārznieki vai citu profesiju pārstāvji, kuri veic fiziski smagu darbu ārā.

Kā sniegt pirmo palīdzību saulē pārkarsušajam? 

Karstuma dūriens nav joka lieta, jo nopietnākos gadījumos var tikt bojāti arī dzīvībai svarīgi orgāni. “Runājot par gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem, ir svarīgi, lai kolektīva ietvaros būtu vismaz pāris cilvēku, kuri zinātu, kā rīkoties, ja kādam svētku dalībniekam vasaras tveicē pasliktinājusies pašsajūta. Reizēm nostrādā arī psiholoģiskais efekts – kad vienam kļūst slikti vai uznāk ģībonis, drīz seko nākamais, jo emocionāli labilākiem un jutīgākiem cilvēkiem redzētā iespaidā pašsajūta arī var pasliktināties. Tāpēc ir labi, ja kolektīvā būtu vairāki, kuri pārzina pareizu pirmās palīdzības sniegšanas taktiku pārkaršanas gadījumos,” uzsver Apotheka farmaceite Laila Zālīte, atgādinot, kā sniegt palīdzību cilvēkam, ja ir aizdomas par saules vai karstuma dūrienu, un kad ar steigu būtu jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Rīcības plāns:

  1. novietojiet cietušo ēnā, vēsākā vietā;
  2. apguldiet cietušo tā, lai galvgalis ir augstāk par kājām;
  3. iedodiet cietušajam padzerties;
  4. uzlieciet cietušajam uz pieres, kakla, padusēs un ap potītēm vēsā ūdenī samitrinātas kompreses;
  5. ja cilvēkam nāk ģībiens, var noderēt arī ožamais spirts. Zem mēles variet palikt Validola tabletīti, kas regulē asinsspiedienu, tonizē sirds asinsvadus.
  6. Nekavējoties izsauciet palīgā ārstu vai zvaniet Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja:
  7. iepriekš minētās pirmās palīdzības sniegšanas darbības nedod vēlamo efektu, cilvēkam nekļūst labāk vai pat pašsajūta pasliktinās;
  8. cilvēks zaudē samaņu, parādās vemšana, krampji, apziņas traucējumi.

Kā sociālā atstumtība, vientulība, izolētība var iedragāt veselību?

Par to šodien, 14. jūnijā pulksten 14.30, Delfi.lv un tiešsaistes platformā diskusijā ar nosaukumu „Vai sirdij vientulībā ir droši?” dažādu paaudžu kontekstā spriedīs speciālisti. 

Cik daudzi mūsu sabiedrībā jūtas vientuļi, cik dzīvo izolētībā, bet vientulību nebūt neizjūt? Trauksmes klātesamība ikdienas ritmā, pandēmijas ietekmētās paradumu izmaiņas, tik daudzveidīgās iespējas informāciju gūt attālināti, ekonomiskais slogs, trūkumi komunikācijā starp kopienām, paaudzēm, robi saskarsmes iemaņās, dažādu slimību un vecuma nevarības izraisīta atstumtība… Kāpēc viss minētais būtu uzlūkojams kā risks vienai no izplatītākajām slimību grupām Latvijā – sirds un asinsvadu slimībām?  Kā tas izpaužas?  Vai savas sirdis varam no tā pasargāt? Par to šodien sarunā. 

Saskaņā ar jauno Amerikas Sirds asociācijas zinātnisko paziņojumu, kas publicēts žurnālā The Journal of the American Heart Association, sociālā izolācija un vientulība par aptveni 30% palielina sirdslēkmes vai insulta risku. “Pārskatot ziņijumā minētos datus, lai gūtu ieskatu par sociālās izolācijas un sirds un asinsvadu, arī smadzeņu veselības saistību, ir gūta virkne secinājumu, un jāatzīst, ka arī Latvijā vientulība un sociāla izolētība kā riska faktori varētu nebūt pietiekami novērtēti,” saka Ingars Burlaks,  ģimenes ārsts “Veselības centru apvienībā” un Rīgas sociālās aprūpes centrā “Mežciems”. 

Diskusijas dalībnieki Andrejs Ērglis, kardiologs, Latvijas Universitātes profesors 

Agija Tomme, rezidente psihoterapijā, „Vivendi”, Ingars Burlaks,  ģimenes ārsts “Veselības centru apvienībā”, Rīgas sociālās aprūpes centrā “Mežciems”

Gunita Petrovica,  farmaceite, diennakts aptiekas vadītāja, “Mēness aptieka” un 

Inese Mauriņa, biedrības Parsirdi.lv vadītāja. 

Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” Sirds veselības mēneša ietvaros veiktā aptauja liecina, ka pusei Latvijas iedzīvotāju sociālās aktivitātes aizvadītajos piecos gados ir samazinājušās 50 %  ¬ aktivitātes samazinājušās,  

39 % – saglabājušās nemainīgas, un tikai 11% – pieaugušas. 

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Kā risināt saspringtu muskuļu problēmu, ko veicina mazkustīgs dzīvesveids?

Lai arī sēdošs biroja darbs šķietami neprasa lielu fizisku piepūli, tas mēdz radīt izteiktu muskuļu nogurumu, saspringumu un diskomfortu, arī nespēku, galvassāpes un citus nepatīkamus simptomus. Kā mazkustīgs darbs ietekmē mūsu muskuļus, stāju un pašsajūtu un ko darīt, lai izvairītos no nepatīkamajiem simptomiem, ko tas rada? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 fizioterapeite Baiba Narvila un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Statiska slodze un tās sekas

Kā skaidro fizioterapeite B. Narvila, statiska slodze rada papildu muskuļu skeletālo slodzi ķermenī – attiecīgi muskulim netiek dota iespēja kustēties un pareizi funkcionēt, tādējādi veidojas lieks sasprindzinājums, kurš atšķiras no tā sasprindzinājuma, kas ir, piemēram, muskuli nodarbinot (kustoties, vingrojot). Tā kā statiskajā slodzē muskulis tiek ilgstoši sasprindzināts, ar laiku tas kļūst vājš, radot papildu spriedzi. Tādējādi veidojas apburtais loks – cilvēks sēdus izjūt arvien lielāku, pieaugošu tonusu muskuļos, lai gan tajā pašā laikā muskulis īsti nefunkcionē. Savukārt, ja muskulis ilgstoši nespēj pildīt savu funkciju, tiek noslogotas arī citas struktūras – saites un kaulu struktūras. Tātad, ilgstoši atrodoties šādā sasprindzinājumā un nepareizā pozā un nerisinot šo problēmu, ar laiku tiek bojātas ķermeņa kaulu un saišu struktūras. Tas var izraisīt vai veicināt tādas problēmas kā disku protrūzijas, deģeneratīvas izmaiņas kaulaudos un skrimšļaudos, radot hronisku stāvokli.

Kad simptomu iemesls ir statiska slodze, rodas tā dēvētais kumulatīvais traumatiskais bojājums. Brīžiem var likties, ka, cilājot svarus un pievelkoties, cilvēks jūt līdzīgu simptomātiku kā sēžot un nekustoties, stāsta fizioterapeite. Abos gadījumos var būt savilkta spranda vai galvas sāpes, jo sasprindzinājuma dēļ rodas asinsrites ierobežojumi – cirkulācija kļūst lēnāka, var rasties arī domu gausums un rezultātā būt grūtāk strādāt, kas rada papildu sasprindzinājumu un stresu. Iespējams, pastiprinās arī slodze acīm, jo cenšamies vairāk koncentrēties. Tādējādi esošais sasprindzinājums veicina vēl lielāka sasprindzinājuma rašanos.

Kā risināt sasprindzinājuma problēmu?

Lai risinātu šo problēmu, ir būtiski uz to paraudzīties kopumā, izskatot visus būtiskākos faktorus, kas var radīt un veicināt saspringumu, uzsver fizioterapeite B. Narvila:

  • Darba poza un darba vietas iekārtojums. Pievērsiet uzmanību darba apstākļiem. Priekšmetiem, ar kuriem strādājat (pelei, klaviatūrai, monitoram un citiem), ir jābūt pareizi novietotiem. Arī sēdus pozīcijā ķermenim ir jāsniedz pietiekami daudz iespēju kustēties. Iespēju robežās pielāgojiet darba vietu jūsu ērtībai, piemēram, ja iespējams, izmēģiniet stāvgaldus vai mobilākas sēdēšanas virsmas. 
  • Darba režīma organizēšana. Sāciet veidot apzinātas pauzes, kurās kaut uz 5 minūtēm atejiet no datora, izstaipieties, izkustieties, pastaigājiet. Ierīkojiet darba vidi stratēģiski – piemēram, printeri vai citus darbā regulāri lietotos objektus novietojiet citās telpās, lai vairotu nepieciešamību pakustēties darba pienākumu ietvaros.
  • Kopējā dienas režīma pārskatīšana. Ja apzināties, ka visu dienu būs jāsēž, centieties integrēt savā ikdienā papildu kustēšanos. Piemēram, veidojiet ieradumu no rīta pavingrot vai izkustieties, uz darbu dodoties kājām. Tādā veidā ķermenis tiks iekustināts un sagatavots dienai. Arī vakarpusē var veikt dažus stiepšanās un relaksācijas vingrojumus. Atrodiet sev piemērotāko!
  • Veselīgs miegs un atpūta. Pārskatiet savu miega režīmu, jo miegs ir ļoti svarīgs, lai muskuļi atjaunotos. Iespējams, vienkārši esat ļoti noguris, un jums var palīdzēt kvalitatīva atpūta un atvaļinājums, pēc kura mioskeletālā diskomforta klīniskā aina būs nedaudz vieglāka.
  • Vispārējā muskuļu stiprināšana. Veiciet vispārattīstošus vingrinājumus visām muskuļu grupām, jo sēdus pozīcija rada slodzi ne tikai sprandai, bet arī jostas daļai. Arī asinsvadu sistēma cieš no mazkustīguma, jo lielajiem asinsvadiem ir apgrūtināta iespēja pilnvērtīgi pildīt to funkcijas. Lai mazinātu šos papildu riskus, vispārattīstošai vingrošanai jābūt pirmajā vietā! Ir jāvingrina visas muskuļu grupas un īpaši plecu daļa, kas ir būtiska, lai neveidotos apaļa mugura un galvas nobīde uz priekšu. Nozīmīgi ir arī trenēt muskuļus starp lāpstiņām saudzīgā režīmā (bez hantelēm vai papildu inventāra). Sāciet ar vingrošanu pāris dienas nedēļā un vērojiet ķermeņa sajūtas. Uzlabojoties vai mainoties pašsajūtai, attiecīgi pielāgojiet slodzi. Jau pēc pirmās vingrošanas parasti uzlabojas uzmanība, koncentrēšanās spējas, ir lielāka domu skaidrība. Savukārt rezultātus stājā varēs novērot pēc apmēram mēneša. 
  • Rūpes par krūškurvi. Vēl viens svarīgs faktors ir krūškurvja stāvoklis. Lai rūpētos par pareizu krūškurvja stāvokli, ir ieteicams stiept plecu priekšējo daļu, apzināti virzīt krūšu kaulu nedaudz uz priekšu un noturēt atvērtu pozu. Šādi vingrinājumi arī maina emocionālo stāvokli, jo psiholoģiski tiek dota pašpārliecinātība – kad krūškurvis ir atvērts, kļūstam psiholoģiski un emocionāli atvērtāki. Tas maina arī darba ritmu, tiek ietekmēts emocionālais fons, jo ilglaicīgi saliekta mugura un sakņupuši pleci, pirmkārt, traucē elpošanas sistēmai (krūškurvis tiek mehāniski saspiests un ieelpa nav tik kvalitatīva), bet, otrkārt, tiek negatīvi ietekmēts arī emocionālais fons. Izmainot šo stāvokli plecos un galvas novietojumā, mainās arī mūsu emocionālā pašsajūta. Tas varētu dot papildu motivāciju gan vingrot, gan kustēties. 
  • Elpošanas vingrinājumi. Runājot par krūškurvja novietojumu, jāpiemin arī elpošanas vingrojumi, piemēram, vēdera elpošana, diafragmāla dziļāka ieelpa vēderā, nesasprindzinot krūšu muskuļus. Tie ir efektīvi ventilācijas un pašsajūtas uzlabošanai, kā arī skābekļa apgādei. Arī tas mums liek iztaisnot plecu daļu, atbrīvot lieko spiedienu vēderā un krūškurvī, nomierina nervu sistēmu un normalizē muskuļu tonusu. Tādēļ vēdera elpošana ir ļoti vērtīga, arī esot darbā.
  • Specifiska vingrošana un līdzekļi muskuļiem. Ja kopējā režīma sakārtošana un vispārējā vingrošana nelīdz un sasprindzinājums ir ļoti liels, var palīdzēt specifiska vingrošana kopā ar speciālistu, arī masāžas un ūdens terapija. Tāpat var lietot arī sildošus vai atvēsinošus gēlus, kas palīdz muguras savilktajiem muskuļiem. 
  • Psiholoģisko aspektu sakārtošana. Jāņem vērā, ka tādi psiholoģiskie aspekti kā, piemēram, stress, spriedze, paaugstināts darba temps un citi arī rada emocionālu spriedzi papildu muskuļu reakcijai, kas arī ir sasprindzinājums, tādējādi vēl vairāk palielinot esošo saspringumu muskuļos. Tādēļ ir būtiski meklēt iespējas, kā mazināt emocionālo spriedzi.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceits K. Čerjomuhins stāsta, ka aptiekā klienti diezgan bieži vēršas ar sūdzībām par saspringtiem muskuļiem, muskuļu spazmām un diskomfortu – saistībā gan ar fizisko, gan ar statisko slodzi un mazkustīga darba izraisītajām sekām. Farmaceits uzsver, ka organismam nepieciešamo minerālvielu un vitamīnu uzņemšana ir būtiska, lai nodrošinātu muskuļu labsajūtu. Rūpējieties par pilnvērtīga un sabalansēta uztura uzņemšanu! Muskuļu spazmu profilaksei īpaši aktuālas ir tādas minerālvielas kā magnijs un kalcijs, kas palīdz palielināt muskuļu tonusu un uzlabot šūnu atjaunošanas procesu. Vienlaikus magnijs arī palīdz atslābināt muskulatūru. Savukārt pie neiroloģiskām sāpēm un spazmām noderīgi būs arī B grupas vitamīni un D vitamīns, jo arī D vitamīna deficīts var veicināt muskuļu sāpes. Ja ar muskuļu spazmu un saspringuma problēmu saskaraties bieži, talkā var nākt īpaši piemēroti vitamīnu kompleksi, kas satur B grupas vitamīnus, D vitamīnu, magniju, kalciju, cinku un dzelzi. Tie palīdzēs ātrāk atjaunot spēkus kopumā un palīdzēs pie muskuļu spazmām.

Īslaicīga muskuļu saspringuma un sāpju gadījumā var noderēt arī dažādas atvēsinošas vai sildošas ziedes, kas ir pieejamas plašā klāstā. Tāpat pieejami speciāli muskuļiem paredzētie geli ar magniju. Jums piemērotāko līdzekli izvēlēties palīdzēs farmaceits. Vienlaikus atcerieties, ka problēmas risināšanai ir jāpieiet kompleksi un jādomā par ikdienas ieradumu maiņu. Ja muskuļu saspringums ir ilgstošs, ir jādodas pie speciālista!

Izglītības programma “Iepazīsti tehnoloģijas” kļūst arvien iekļaujošāka. Piesakies!

Aicina pieteikties bezmaksas apmācībām. No 15. augusta līdz 2. novembrim jau ceturto gadu norisināsies bezmaksas izglītības programmas “Iepazīsti tehnoloģijas” nodarbības, ko organizē biedrība Riga TechGirls ar Google.orgTet un citu tehnoloģiju uzņēmumu atbalstu. Tā ir iespēja ikvienam interesentam iegūt jaunas zināšanas par informācijas tehnoloģijām (IT) pie jomas speciālistiem, mācīties drošā un atbalstošā vidē un par ieguldīto darbu saņemt sertifikātu. Šogad īpaši padomāts par to, lai programmu varētu apgūt arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem.

“Lai arī dalībai programmā tās pirmsākumos tika īpaši uzrunātas sievietes, ik gadu redzam, ka interese par IT jomu un vēlme piedalīties mācībās vērojama dažādās sabiedrības grupās. Arī šogad programma būs atvērta gan sievietēm, gan vīriešiem, jauniešiem un senioriem: pērn jaunākajam dalībniekam bija 15 gadu, bet vecākajam – 75 gadi. Šogad programma tiks veidota vēl iekļaujošāka, īpaši uzrunājot un aicinot reģistrēties arī cilvēkus ar dzirdes, redzes, kustību traucējumiem un vecākus, kuri rūpējas par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem,” saka Elīna Smilga, programmas “Iepazīsti tehnoloģijas” vadītāja.

Mācību programma “Iepazīsti tehnoloģijas” ir vairāk nekā tikai IT apmācības, un tā ir paredzēta ikvienam, kurš vēlas paplašināt redzesloku, iepazīties ar dažādiem IT virzieniem, izprast, kādas iespējas rada tehnoloģijas un kā zināšanas par tām var noderēt citās nozarēs, uzzināt, kā rīkoties, ja rodas vēlme pārkvalificēties darbam IT nozarē, saņemt IT jomā strādājošu speciālistu atbalstu un motivāciju utt.

“Mēs baidāmies no lietām, kuras nepazīstam! Tāpēc šī iniciatīva ir īpaši vērtīga, jo sniedz iespēju ieskatīties, kas slēpjas aiz vārdiem “digitālās prasmes un tehnoloģijas”. Es mudinātu ikvienu izmantot un piedalīties izglītības programmā. Iespējams, ka, ieskatoties tehnoloģiju pasaulē, kāds atradīs jaunas intereses un attīstīs prasmes, kas mūsu ikdienu padarīs vienkāršāku!” aicina  Evika Siliņa, Latvijas Republikas labklājības ministre.

“Digitālās prasmes mūsdienās ir izšķiroši svarīgas! Ne tikai lai uzzinātu sabiedrībā notiekošo vai jautri pavadītu laiku, aplūkojot mājdzīvnieku vai kādu citu izklaidējošu video, bet arī lai iegūtu izglītību, pieteiktos veselības aprūpes pakalpojumiem, samaksātu rēķinus vai iesaistītos kādā līdzdalības procesā. Tehnoloģijas var palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti, ja tās iepazīst, prot tās izmantot, regulāri atjauno zināšanas. Programma “Iepazīsti tehnoloģijas” ir pirmais solis šajā procesā, radot pamatu nākotnes iespējām,” norāda Ivars Balodis, Apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs.

No vairāk nekā 1315 aptaujātajiem pagājušā gada dalībniekiem 64% uzskata, ka iegūtās zināšanas varēs izmantot esošajā vai jaunā darbā, 89% atzīst, ka viņu zināšanas par tehnoloģiju jomu un tās dažādajiem virzieniem ir būtiski uzlabojušās, bet 97% ieteiktu apgūt šo programmu draugiem. Kopumā trīs gados programmu apguvuši ap 17 000 dalībnieku. 


“Ar prieku jau trešo gadu atbalstām šo vērtīgo mācību programmu, kurā kā lektori piedalās arī Tet kolēģi. Redzam, ka “Iepazīsti tehnoloģijas” ir kā labs atspēriena punkts, lai izvēlētos sev interesējošo tehnoloģiju virzienu un turpinātu tajā attīstīties. Tā ir unikāla iespēja bez maksas mācīties no nozares ekspertu pieredzes. Vēlos iedrošināt ikvienu pieteikties jaunajai mācību sezonai, jo nekad nav par agru vai par vēlu iemācīties ko jaunu un varbūt pat atklāt jaunas perspektīvas savai nākotnes attīstībai,” pauž Dmitrijs Ņikitins, Tet galvenais tehnoloģiju direktors


Programmas “Iepazīsti tehnoloģijas” ietvaros lekcijās un praktiskās darbnīcās būs iespēja iepazīties ar tādām tēmām kā DevOps, UI, digitālais mārketings, no-code, mākslīgais intelekts (MI) ikdienā, kiberdrošība, testēšana, e-veikala izveide (e-commerce) u. c.


Visas nodarbības norisināsies latviešu valodā, un ar Labklājības ministrijas atbalstu tām tiks piesaistīts surdotulks. Programma “Iepazīsti tehnoloģijas” ir bez maksas un apgūstama tiešsaistē. Nodarbības varēs noskatīties arī ierakstā sev ērtā laikā un vietā.

Pieteikties programmai “Iepazīsti tehnoloģijas” interesenti aicināti no šī gada 13. jūnija mājaslapā iepazistitehnologijas.lv

Programmu nodrošina Google.org un Tet, atbalsta Swisscom DevOps Center Riga, SEB, informatīvi atbalsta Labklājības ministrija, WRONG, Deep White, TVNET Group. Programmas draugi – Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS), Apvienība Apeirons, biedrība Tepat un kopā.

Motociklistu dzīvības cena: Izklaidība, iemaņu trūkums vai apstākļu sakritība?

Foto: pexels.com

Līdz ar siltā laika iestāšanos uz Latvijas ceļiem ar jaudu atgriezušies arī motorizēti divriteņu transportlīdzekļi. Motociklistu skaits Latvijā ar katru gadu palielinās, bet līdz ar to pieaug arī ar motocikliem saistītu ceļu satiksmes negadījumu skaits. Un teju katru gadu, arī šī gada pirmajos piecos mēnešos, tiek zaudētas dzīvības. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa), Valsts policija un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis atgādina – aktīvās moto sezonas periodā bīstamas situācijas ceļu satiksmē var veidoties ik uz soļa, un aicina ikvienu ceļu satiksmes dalībnieku būt īpaši vērīgiem, neaizmirstot arī par toleranci vienam pret otru. 

Ik dienu negadījumos iesaistīti teju trīs motocikli

Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka vislielākais negadījumu skaits ar motocikliem likumsakarīgi notiek aktīvajā moto sezonā – no aprīļa līdz septembra beigām, īpaši lielu intensitāti sasniedzot vasaras mēnešos. Pērn tie bija vidēji 75 negadījumi mēnesī, kas ir 2–3 negadījumi dienā. Iemesli lielākoties ir dažādu veidu sadursmes, visbiežāk – ar vieglajiem transportlīdzekļiem. Šogad* ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti motocikli, trīs cilvēki gājuši bojā un 65 guvuši dažādus ievainojumus, un 56% gadījumu, par kuriem ir ziņots Valsts policijai, negadījuma iemesls ir sadursme ar citu transportlīdzekli.

“Motociklisti nenoliedzami ir vieni no vismazāk pasargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, turklāt satiksmes plūsmā grūti pamanāmi, jo motocikli ir salīdzinoši nelieli, pārvietojas ātri un nereti pamanās iespraukties arī šaurās vietās. Lai maksimāli pasargātu sevi, motociklistiem svarīgi ir apdzīšanas manevrus veikt piesardzīgi, jo pārējie ceļu satiksmes dalībnieki var motociklistu nepamanīt. Lai izvairītos no smagām traumām, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, aicinām pārvietoties tikai ar galvā uzliktu un aizsprādzētu aizsargķiveri, parūpēties par motocikla vadīšanai piemērotu un kvalitatīvu apģērbu, izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu un pirms moto sezonas uzsākšanas pārbaudīt motocikla tehnisko stāvokli,” saka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Arita Raiskuma-Kukemilka.

Motociklists – mērķis, kuru visi grib notriekt?

Satiksmes drošības eksperts un motobraucējs Oskars Irbītis uzskata, ka precīzu izvērtējumu, kāpēc šogad jau notikuši traģiski ceļu satiksmes negadījumi, visticamāk, varēs iegūt tikai pēc kāda laika, kad būs pabeigta izmeklēšana un veiktas ekspertīzes. Bet, izvērtējot jau zināmos faktus, var secināt, ka negadījumu skaita pieaugumu ir ietekmējuši vairāki faktori. Motociklistu ir arvien vairāk – Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) pat izveidojusies pusotru mēnesi gara rinda A kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai, turklāt strauji iestājies siltums izraisījis intensīvu motociklu skaita palielināšanos satiksmē. Drošību ietekmē arī pēc ziemas nenotīrītie ceļi un sliktais ceļu seguma stāvoklis, kā arī pasīvajā periodā ierūsējušās motocikla vadīšanas iemaņas un citu transportlīdzekļu vadītāju izklaidība, jo ir piemirsies par motociklistu klātbūtni satiksmē. 

“Motocikls ir dinamisks un ātrs transportlīdzeklis, bet satiksmes plūsmā grūti pamanāms, tāpēc tā vadītājam ir jāņem vērā, ka viņu var nepamanīt, savukārt autovadītājam jāatgādina – skaties divreiz!” atgādina Oskars Irbītis. Eksperts iesaka motobraucējiem atsvaidzināt motocikla vadīšanas iemaņas individuāli vai kādā no speciālajiem braukšanas prasmju uzlabošanas pasākumiem. “Motociklistiem, izbraucot uz ielas, ir jārīkojas kā kaujas iznīcinātājlidmašīnu pilotiem – atcerieties, ka visi grib jūs notriekt! Ja brauksiet ar šādu domu, tad arī vairāk domāsiet par savu drošību un atcerēsieties, ka ir jāvelta maksimāla uzmanība uz ceļa notiekošajam. Pat tad, ja jums ir priekšroka, pārliecinieties, ka jūs ir pamanījuši citu transportlīdzekļu vadītāji,” iesaka Oskars Irbītis. 

Vienlaikus eksperts min, ka ir noskaņots optimistiski, un uzskata, ka turpmākā sezona būs krietni mierīgāka, ar mazāku negadījumu skaitu. Ceļus saremontēs, iemaņas atgriezīsies, un nav jau arī jādara nekas īpašs, tikai jāatceras par motorizēto divriteņu transporta un citu transportlīdzekļu savstarpējo redzamību.

Apdrošināt motociklus nesteidz

Lai arī galvenais, par ko rūpēties, sēžoties uz motocikla, nenoliedzami ir braucēja dzīvība, BALTA statistika rāda, ka motociklu vadītāji nebūt nesteidz apdrošināt arī savus transportlīdzekļus, kaut arī ceļu satiksmes negadījuma rezultātā zaudējumi var būt iespaidīgi un sasniegt pat piecu ciparu skaitļus. 

“Lai arī apdrošinātu motociklu nav daudz, tomēr priecē tas, ka kopējie apdrošināšanas rādītāji aug: pēdējo četru gadu laikā apdrošināto motociklu skaits palielinājies apmēram četras reizes. Visticamāk, tam pamatā ir ne vien strauji augošais motociklistu skaits, bet arī apziņa, ka negadījumā ne vienmēr tiek iesaistīti citi satiksmes dalībnieki. Piemēram, BALTA atlīdzības izmaksām pieteikto negadījumu visbiežākie iemesli ir nobraukšana no ceļa: katrs ceturtais ceļu satiksmes negadījums ar motocikla iesaisti. Un tikai tad seko sadursme ar kādu objektu – teju katrs piektais negadījums jeb 18%. Šādas atšķirības salīdzinājumā ar Valsts policijas datiem skaidrojamas ar to, ka apdrošinātājam tiek ziņots par visiem negadījumiem, kuros radušies zaudējumi transportlīdzeklim, bet policijai – tikai par tiem, par kuriem jāziņo saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem. Lai arī motocikla vadītājs ne vienmēr ir arī negadījuma izraisītājs, kad tā tomēr noticis un motocikls nav apdrošināts, zaudējumi, kas tiek nodarīti trešajām pusēm, jāsedz no sava maciņa,” saka BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. 

Vienlaikus eksperts uzsver, ka pilnīgi visi satiksmes dalībnieki ir vienlīdz atbildīgi par to, kas notiek uz ceļa. Jāapzinās vien, ka atšķirībā no automašīnām motocikli nav “pilna laika” satiksmes dalībnieki, tāpēc moto sezonas sākumā visiem atkal ir mazliet jāpierod vienam pie otra un jābūt sevišķi uzmanīgiem.

Kādi risinājumi varētu uzlabot skaudro statistiku?

Oskars Irbītis uzskata – viens no galvenajiem risinājumiem ir mainīt attieksmi pret satiksmes drošību un tās dalībniekiem. “Mēs lielākoties runājam par to, kurš vainīgs un kā viņu sodīt. Taču šāda pieeja nenes pozitīvus rezultātus – ir jāsaprot, ka cilvēki mēdz kļūdīties. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai satiksmes dalībniekiem būtu mazāk iespēju kļūdīties. Satiksmes drošība balstās uz trīs pīlāriem – infrastruktūra, transportlīdzeklis un transportlīdzekļa vadītājs. Jāstrādā visos trijos virzienos. Jāapmāca transportlīdzekļu vadītāji un jāveido pareiza attieksme, jāuzlabo ceļu infrastruktūra un jāveicina satiksmei drošāku transportlīdzekļu īpatsvars – labākā tehniskā stāvoklī, ar labākām drošības sistēmām un drošāku konstrukciju,” ir pārliecināts Oskars Irbītis. Viņš uzskata, ka situācijas uzlabojums ir iespējams jau tuvākajos gados, ja sapratīsim, ka efektu sniedz izglītošana un informētība, nevis primitīva sodīšana. 

“Es ļoti pozitīvi skatos uz motociklistu skaita pieaugumu. Katrs motocikls satiksmē nozīmē mīnus vienu automašīnu, tātad arī mazākus sastrēgumus un vairāk brīvu stāvvietu pilsētas centrā. Turklāt motociklists ir ideāls tūrisma nozares klients – viņam līdzi ir tikai pats nepieciešamākais, tāpēc viņam noteikti vajag naktsmājas, maltīti kādā kafejnīcā, idejas, kur pa ceļam apskatīt ko interesantu. Tie, kuri ceļo ar motocikliem, parasti nesteidzas un ir gatavi apmeklēt dažādus pasākumus un izbaudīt dažādus piedzīvojumus. To noteikti vajag izmantot!” iesaka eksperts.

Arī Kristaps Liecinieks uzsver – motocikls ir ērts pārvietošanās līdzeklis, kas ļauj elastīgi mainīt plānus, gūt daudz jaunu iespaidu un būt ļoti mobilam, taču noteikti jāparūpējas arī par drošību, gan izturoties atbildīgi ceļu satiksmē, gan apdrošinot savu spēkratu neparedzētiem gadījumiem.

*Valsts policijas dati no šī gada 1. janvāra līdz 31. maijam. 

“Amuleta” aktrise Šenona Dohertija atklāj savu smago vēža ārstēšanas gaitu! (+VIDEO)

Seriālu “Beverlihilza 90210” un “Amulets” zvaigzne Šenona Dohertija savā “Instagram” profilā dalās ar privātiem video un foto, kas atklāj par skarbo cīņu ar vēzi ceturtajā stadijā 

Aktrisei vēzis atgriezās 2020.gada beigās, un jau bija radušās metastāzes. Tā ir situācija, kad vēža šūnas vairojas un izplatās citās ķermeņa daļās. Janvārī pārbaudēs atklāja, ka vēzis izplatījies arī smadzenēs.

Šenona savā “Instagram” dalījusies ar privātiem foto un video, kuros redzams kā viņa gatavojas staru terapijai, kuras laikā vēža šūnas tiek iznīcinātas ar jaudīgiem rentgena stariem.

Video

Savā “Instagram” aktrise komentē skarbo situāciju:

“Tā var izskatīties vēzis”

Šenona uzskāstaj, ka viņas klaustrofobija ļoti apgrūtina ārstēšanu. Cīņā ar krūts vēzi viņai veikta gan ķīmijterapija un apstarošana, gan mastektomija. 2020.gada februārī aktrise atklāja, ka pēc trīs gadu cīņas bauda remisijas stāvokli, bet jau 2021.gadā paziņoja, ka jau atkal cīnās, lai uzvarētu vēzi.

Interesanti, ka pēdējos gados saslimstības rādītāji ASV ir palielinājušies par 0,5 procentiem gadā! Eksperti domā, ka iemesls varētu būt sieviešu liekā ķermeņa masas palielināšanās, kā arī auglības līmeņa samazināšanās un sieviešu vecuma palielināšanās pirmajās dzemdībās.

Līgo svētki kopā ar kaimiņiem: Kā svinēt, lai uzlabotu attiecības?  

Photo of a multi-generation family having Thanksgiving dinner outdoors on their balcony

Līgo svētki jau izsenis tikuši svinēti plašā pulkā, arī kopā ar kaimiņiem. Viens no saulgriežu svinību ticējumiem pat vēsta – Līgo vakarā jārunā ar kaimiņiem, tad visu gadu nebūs jāstrīdas. Arī mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperti ir vienisprātis – labām kaimiņattiecībām ir būtiska loma pozitīvu sajūtu veicināšanā: jo draudzīgāk viens pret otru izturamies, jo drošāk, komfortablāk un priecīgāk jūtamies ikdienā. Tuvojoties Līgo, dalāmies padomos, kā caur svētku simboliem un tradīcijām uzlabot vai vēl vairāk stiprināt tik vērtīgās kaimiņu būšanas saites. 

Nav Līgo bez jāņuzālēm – kā pļavā, tā pilsētā

Līgo diena nav iedomājama bez jāņuzālēm – tās tiek pītas vainagos, ar tām tiek rotāta māja vai sēta. Turklāt, kā vēsta ticējumi, jūnijā jāņuzālēm piemīt maģisks spēks – tās pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Jāņuzāļu lasīšana, to iepazīšana, kā arī mājas un pasākuma norises vietas rotāšana var būt jautra nodarbe kā maziem, tā lieliem. Iesaistiet kaimiņus kopīgā jāņuzāļu vākšanā, puķu un ozolu vainagu pīšanā un mājas vai pagalma dekorēšanā! Ja dzīvojat pilsētā, iespējams, šī ir īstā reize, kad uzaicināt kaimiņus doties kopīgā braucienā un atklāt labākās jāņuzāļu pļavas, ne vien pavadot patīkamu un lietderīgu laiku kopā, bet arī sadalot un tā ietaupot braucienam nepieciešamās izmaksas. Apziniet, ko un cik daudz rotāsiet, – tikai plānoto svinību norises vietu vai arī visu kāpņutelpu ieejas, dzīvokļu durvis, pagalmu utt. Sagatavojiet noplūkto jāņuzāļu aprakstu, ko var piespraust pie kopējā ziņojuma dēļa, lai ikviens var iepazīties ar to nozīmi un īpašo maģisko spēku, ar ko konkrētā vieta izrotājot tiek apveltīta. 

Kopīgas meistarklases un dalīšanās zināšanās

Gan ikvienam no mums, gan arī mūsu kaimiņiem netrūkst talantu visdažādākajās jomās: viens pin izcilus vainagus, otrs veido skaistas dekorācijas, cits cep garšīgākos pīrāgus, bet vēl kāds sien gardāko sieru. Gatavojoties Līgo svinēšanai, sarīkojiet kaimiņu meistarklases un savstarpēji dalieties šajās zināšanās. Tas ne vien ļaus tuvāk iepazīties, bet arī atklās, cik radoši, interesanti cilvēki dzīvo mums līdzās. Turklāt vajadzības gadījumā zināsiet, pie kā vērsties! Otrs variants – aicināt ciemos kādu jau Latvijā zināmu savas jomas lielmeistaru, kurš, esam pārliecināti, ļoti labprāt visiem mājas iedzīvotājiem novadīs kopīgu meistarklasi par Līgo svētkiem atbilstošu tēmu, nododot savas zināšanas un aroda prasmes arī citiem. Un kāpēc lai tā nebūtu, piemēram, zāļu sieva, kura dalīsies Jāņu vainagu gudrībās, izstāstīs par jāņuzālēm piemītošajām maģiskajām spējām un kā ar tām stiprināt veselību, iemācīs, kā pļavas augus izmantot dažādos salātos un dzērienos, ļaus ielūkoties senču tradīcijās, lai svētki izdotos patiesi grezni, kā arī atklās Līgo dziesmu spēku utt.

Photo of a multi-generation family having Thanksgiving dinner outdoors on their balcony

Kopīgi apmeklējiet vietējos Līgo pasākumus vai ļaujiet tos radīt bērniem

Neatkarīgi no tā, kur plānojat svinēt Līgo svētkus – laukos vai pilsētā, teju visur gan Līgo vakarā, gan Jāņu dienā sagaidāmi svētku pasākumi. Teātra izrāde vai deju priekšnesums vietējā estrādē vai kultūras namā, kopīga ielīgošana pilsētas centrā – svētku programmā noteikti atradīsiet ko saistošu. Nekautrējieties, speriet pirmo soli un uzaicinietkaimiņu kopīgi pavadīt laiku ārpus mājas! Ja tomēr publiski pasākumi jums neiet pie sirds, noorganizējiet paši savu Līgo koncertu, izrādi vai talantu šovu. Kaimiņos noteikti ir radoši un izcili dažādu jomu talanti – bērni, kuri ar prieku metīsies Līgo izaicinājumā un labprāt sagatavos dziesmas, dejas un dzejoļus, ar ko priecēt mājas iedzīvotājus. Bet lai mazajiem būtu vēl lielāks prieks, parūpējieties par īpašu skatuvi pagalmā, kas rotāta ar meijām un citām jāņuzālēm, sagatavojiet pasākuma programmu, ko kā ielūgumu varat nosūtīt elektroniski, piemēram, kādā no apkārtnes vai mājas kopienas WhatsApp grupiņām vai pielikt pie ziņojuma dēļa. 

Uzklājiet lielo saimes galdu

Neatņemama Līgo vakara tradīcija ir bagātīgi klāts galds. Tikko cepti pīrādziņi, šašliks, dažādi sieri un salāti, alus, kvass – bagātīgs ēdiens uz galda simbolizē dzīvību, spēku un pārticību. Pagatavojiet mielastu un uzklājiet kopīgu galdu turpat mājas pagalmā! Sadaliet pienākumus, nolemiet, kurš rūpēsies par katru produktu. Ja grūti izlemt, lozējiet: vienojieties par ēdienkarti, kas der visiem un saistās ar Līgo svētkiem, uzrakstiet ēdienu nosaukumus uz lapiņām, ievietojiet traukā un ļaujiet, lai katrs izvelk pa lapiņai. Atcerieties, ka nekas tā nesatuvina kā ēdiens! 

Bērni var palīdzēt ar galda klāšanu, bet saimes vīriešiem var uzticēt gaļas un dārzeņu grilēšanu. Uz galda noteikti jābūt Jāņu sieram, vēlams, apaļas formas, jo tā simbolizē sauli. Ņemot gabalu siera, katrs ēdājs paņem sev arī daļu saules spēka. Turklāt īpašā Līgo svētku maltīte nemaz nav jāietur vēlu vakarā, tās var būt arī kopīgas brokastis vai pusdienas, pirms katrs no kaimiņiem izklīst savos svētku svinēšanas ceļos. 

Vienojieties dziesmā!

Kas nu tas par Līgo vakaru bez Līgo dziesmām! Tās zina gan folkloristi, gan vecmāmiņas un vectētiņi, un mūsdienās arvien vairāk dzied arī tie, kuri vēlas atgriezties pie sentēvu saknēm un tradīcijām. Iespējams, kāds no kaimiņiem spēlē kādu mūzikas instrumentu – aiciniet likt to lietā! Ja nezināt nevienu Līgo dziesmu, izmantojiet dziesmu grāmatu vai atrodiet tautasdziesmas internetā! Mūzika satuvina un rada spēcīgu kopības sajūtu, tāpēc dziediet kopā ar kaimiņiem svētku norises laikā vai arī esiet radoši un, piemēram, klauvējot pie kaimiņu durvīm, aplīgojiet viņu, tā novēlot veiksmi, pārticību un labklājību.

Ienesiet pagalmā gaismu un sagaidiet saullēktu kopā

Uguns nes svētību, un Līgo naktī  lieli vai mazi ugunskuri deg teju katrā sētā. Ugunskuru parasti aizdedzina līdz ar pēdējiem saules stariem un uztur līdz pat saullēktam. Tomēr tam ne vienmēr jābūt tieši tādam ugunskuram, kā ierasts! Ja vieta ļauj, izveidojiet ugunskuram drošu vietu, bet tikpat labi varat pielietot arī citus radošus veidus, kā iekļaut uguns elementu svētku noformējumā, piemēram, izritinot pagalmā lampiņu virtenes, rotājot svinību vietu ar ugunsdrošiem svečturiem utt. 

Bet lai būtu vieglāk palikt nomodā līdz pat rītam, parūpējieties par jautrām aktivitātēm visas nakts garumā. Līgo svētki, viennozīmīgi, ir piemērots laiks dažādām spēlēm un jautrām izdarībām. Un arī ticējums pauž: ja paliksi nomodā Jāņu nakti, tad odi nekodīs visu atlikušo vasaru. 

Lai jautri, kaimiņu saites stiprinoši Līgo!

Miermīlīgi, bet dzīvībai bīstami: Kā vasaras sezonā sadzīvot ar iršiem, lapsenēm un citiem dzelošiem kukaiņiem?

Klāt vasara, un līdz ar to arī dārza darbi, atpūta brīvā dabā, atvērti logi un basas kājas. Teju katram ir gadījies savā ceļā sastapt izbiedētu biti, lapseni vai irsi, kuru dzēliens var būt ne vien sāpīgs, bet alerģiskiem cilvēkiem – arī dzīvībai bīstams. Ik gadu apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) saņem desmitiem atlīdzību pieteikumu par kukaiņu kodumu sekām. Apdrošinātājs aicina iedzīvotājus siltajā laikā būt jo īpaši piesardzīgiem, gan dodoties dabā, gan malkojot dzērienus no nenoslēgtiem traukiem vai baudot saldumus un augļus, kas pievilina kukaiņus.

Miermīlīgie kaimiņi, kuri uzbrūk tikai tad, ja tiek apdraudēti

Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs jeb kukaiņu speciālists Jānis Dreimanis saka – no kukaiņiem nav jābaidās, gan bites un kamenes, gan lapsenes ir dabā vajadzīgas, jo visas piedalās apputeksnēšanas procesā. Turklāt bez iemesla, ja vien nejūtas apdraudēti, šie kukaiņi nevienam neuzbrūk. Vienlaikus jāatceras, ka dzelošie kukaiņi var būt bīstami cilvēka veselībai, jo inde, ko satur to indes dziedzeris, var izraisīt alerģiskas reakcijas. 

“Dzelošie kukaiņi ir sabiedriski radījumi – pūznī vai stropā var dzīvot vairāki simti un pat tūkstoši kukaiņu. Bites, kamenes un lapsenes parasti ir atrodamas uz ziediem, jo tās tur barojas, – gluži kā cilvēki, kuriem arī patīk mieloties ar saldām vielām. Pavasarī lapseņu ir mazāk; vasaras beigās, kad ienākas dažādi augļi, kas tās pievilina, to ir visvairāk. Bites ir pieradušas pie cilvēka tuvuma, bet tomēr tāpat kā pārējie kukaiņi cilvēku sabiedrību speciāli nemeklē. Ja nu vienīgi mazdārziņā vai kafejnīcā, ēdot augli vai kādu saldumu, var parādīties lapsene. Ja cilvēks sasmaržojas ar īpaši saldām smaržām, arī tās var pievilināt kukaini,” stāsta entomologs.

Viņš atklāj, ka pilsētvidē biežāk sastopamas ir lapsenes, kas apmetas uz dzīvi zem jumta, arī koku dobumos vai putnu būrīšos. Lapsenes labprāt iekārtojas zem dažāda veida jumtiem, šķūņos, starp jumtu un bēniņu stāvu, vai sienu, kur neviens netraucē, – lapsenes taisa pūzni tur, kur ūdens netek virsū un kur nevajag ieguldīt daudz enerģijas, lai sausinātu vai salabotu lietus bojāto pūzni. Kamenes drīzāk var sastapt mazdārziņos vai laukos, nevis pilsētu mauriņos, jo tās veido pūžņus augsnē, pamestos kurmju rakumos vai peļu alās. 

Bite dzeļ vienreiz, lapsene – vairākkārt

Lapsenes, irši, bites, kamenes un citi dzelošie kukaiņi pēc dabas ir miermīlīgi, tomēr, jūtot apdraudējumu, ir gatavi aizstāvēties, nekavējoties dzeļot. Lai arī, piemēram, bites dzēliens tiek uzskatīts par imunitāti stiprinošu un uz bišu indes bāzes tiek izgatavoti pat medikamenti, alerģiskiem cilvēkiem šāda saskarsme ar kukaini var izraisīt spēcīgas un pat dzīvībai bīstamas reakcijas. 

Tāpat jāņem vērā, ka bite dzeļ tikai vienreiz un dzeloni atstāj brūcē, jo dzelonis ir atskabargains. Ja dzelonis netiek izrauts, tas turpina ievadīt indi cilvēka organismā. Savukārt lapsenes ar gludo dzeloni var dzelt vairākas reizes pēc kārtas. Iršiem indes deva ir vēl lielāka nekā lapsenēm, tāpēc no tiem ieteicams sargāties jo īpaši. Situācijās, kad kukainis ielidojis istabā, svarīgi nekrist panikā, bet uzmanīgi to izgaiņāt ārā pa atvērtu logu vai durvīm, piemēram, ar avīzi vai auduma dvieli. 

Mēģinot izvairīties no kukaiņu dzēluma, iedzīvojas traumās

Katru gadu BALTA saņem atlīdzību pieteikumus, kas saistīti ar dzīvo radību sagādātām traumām – skrāpējumiem, sasitumiem un pat lūzumiem, kas gūti, neveiksmīgi mēģinot izvairīties no kukaiņa un pakrītot. Tāpat kukaiņu kodums bieži vien cilvēkiem izraisa alerģisku reakciju, kas var novest pie ārstēšanās slimnīcā.

Iedzīvoties lapsenes vai bites kodumā dārza darbos, it īpaši puķu ziedēšanas laikā, nav nekas pārsteidzošs. Bet kukainis var iedzelt, pat velkot kājās zeķes, – tā gadījies kādam BALTA klientam, kurš vērsies pie apdrošinātāja ar atlīdzības pieteikumu. Nereti traumas gadās, cenšoties izvairīties no sakošanas un klūpot vai pakrītot – šādi tiek sasistas, izmežģītas un pat lauztas rokas un kājas. Savukārt pēc kukaiņa koduma var rasties niezoši izsitumi, tūska, apgrūtināta elpošana un pat anafilaktiskais šoks.

“Sevišķi uzmanīgiem jābūt tiem, kuri dažādus dzērienus malko no pudeles. Dzērieni pudelēs, it īpaši cukurotie, pievilina lapsenes. Pudelē kukaini ir ļoti grūti pamanīt, bet iedzert šādu malku ir bīstami – lapsenes kodums mutē vai rīklē var beigties ar anafilaktisko šoku un pat nāvi. Diemžēl šādi gadījumi ar letālu iznākumu ir fiksēti arī BALTA atlīdzību vēsturē. Ja cilvēkam veidojas akūta reakcija uz kukaiņa kodumu, vajadzētu nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai,” atklāj BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva un iesaka pēc padzeršanās vienmēr uzskrūvēt pudelei korķīti vai kā citādi to aizvākot, bet bērniem vislabākā izvēle būs limonādes baudīšana ar salmiņu.

Ieteikumi drošai sadzīvošanai ar kukaiņiem

  • Ja nevēlies lapseņu klātbūtni īpašumā, tas ir regulāri jāapseko. Ja redzi lapseni dārzā – nav jāuztraucas, bet, ja pie mājas, tad gan jāpaskatās, kurp tā dodas, – iespējams, uz pūzni kaut kur mājas tuvumā.
  • Nonākot pūžņa tuvumā, jāizturas mierīgi un jāatturas no vicināšanās ar rokām. Mierīgi jāiet garām. Ja lapsene iepinas matos, tad gan jāmēģina to ātri dabūt ārā. 
  • Lapseņu vai iršu pūzni visdrošāk likvidēt ziemā vai agrā pavasarī, kad pūznī nav lapseņu. Ja jauns pūznis tiek veidots blakus iepriekšējam, mātīte, visticamāk, ir pārziemojusi kādā slēptuvē kaut kur tuvumā. Neapdzīvotos bēniņos pūžņi ir visai bieži sastopami. 
  • Nebūtu ieteicams likvidēt lapseņu vai iršu pūžņus pašu spēkiem, labāk uzticēt šo uzdevumu speciālistiem – dezinsekcijas uzņēmumiem, kas to paveiks profesionāli un droši. Ja pūznis iekārtots sabiedriskā ēkā, talkā var saukt arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
  • Kafejnīcās jāskatās, vai ap dzērieniem nelidinās kāds kukainis. Paša spēkiem tas no dzēriena ārā netiks, bet to iedzert ir bīstami. 
  • Vasaras laikā dzērieniem no skārdenēm, pudelēm un citiem traukiem ieteicams izmantot salmiņus, jo tie gandrīz simtprocentīgi pasargās no kukaiņu bīstamajiem dzēlieniem mutes dobumā un rīklē.
  • Bērniem iespējams iegādāties un izmantot burciņas vai krūzes ar vāciņu un salmiņu, kas ir gan mazajiem interesantas, gan drošas.
  • Staigājot ar basām kājām, esi uzmanīgs – īpaši zem augļu kokiem, kur lapsenes sastopamas visvairāk.
  • Dodoties pie dabas ogot, sēņot, strādājot vai atpūšoties dārzā, velc apģērbu ar garām piedurknēm un bikšu starām, kā arī lieto repelentus – ziedes un dezodorantus pret kukaiņu kodumiem.

Viedierīces un bērni: Kā rūpēties par bērnu drošību? 

Arvien jaunāki bērni sāk lietot mobilās ierīces. Pat, ja pašiem tādu vēl nav, viņi tāpat interesējas un cenšas piekļūt viedtālrunim vai planšetdatoram ar internetu. Tādējādi ir liela varbūtība, ka bērns piekļūs traumējošai informācijai, tai skaitā pornogrāfijai vai vardarbības atveidei. Bīstami un traumatiski? Jā! Tādēļ vecākiem svarīgi zināt, kā bērnu pasargāt. Speciālisti uzsver izglītošanas, komunikācijas un drošības aspektus.  

Brīdis, kad bērni paņem rokās viedierīces (tātad, arī var tikt pakļauti kaitējošai ietekmei), ir aptuveni divu gadu vecumā, bet ir gadījumi, kad tas notiek vēl agrāk. Lai arī pētījumu, kādu postu nenobriedušiem prātiem spēj nodarīt vardarbīgu ainu vai pornogrāfijas skatīšanās ētisku apsvērumu dēļ nav daudz, tomēr nav iemesla neuzticēties jau zināmajam. Pornogrāfija ir plaši pieejama tiešsaistē bez maksas, un tā bieži ir vardarbīga, pazemojoša un ekstrēma. Turpmākajā dzīvē bērnības un pusaudžu vecumā redzētais var ietekmēt psihoseksuālo attīstību un seksualitāti pieaugušā vecumā. Vēl viena problēma ir kaitējošās seksuālas uzvedības attīstība, kad bērni iesaistās seksuālās sarunās vai darbībās, kas nav atbilstošas viņu vecumam vai attīstības stadijai. 

Izglītošana, komunikācija un drošība 

“Labākais veids, kā novērst problēmas, ir izglītošana un cieņpilna komunikācija ar bērnu, ar mērķi nodot bērnam savas vērtības un attieksmes,” uzsver Vselības centru apvienības psiholoģe Kristīne Baranovska. Speciāliste rosina seksuālās un reproduktīvās veselības jomā izglītoties arī vecākiem pašiem, lai spētu bez minstināšanās, atklāti un pārliecinoši par šīm tēmām sarunāties mirklī, kad bērniem rodas jautājumi. Vienlaikus jāzina arī pamata drošības apsvērumi.  

Tiešsaistes drošības padomi

  • Pārraugiet bērna aktivitātes datoros un mobilajās ierīcēs. Iepazīstieties ar iespējām sekot līdzi, izmantojot tiešsaistes piekļuvi. Periodiski pārbaudiet meklēšanas vēsturi. Vecākiem var un vajadzētu būt visām bērna vai pusaudža parolēm. Nevajadzētu domāt, ka tā ir neuzticēšanās vai izspiegošana. Jūsu kā aprūpētāja pienākums ir bērna aizsargāt. Ņemiet vērā, ka aizsardzībai paredzētie rīki (paroles u.c.) nav ideāli un tos var jauši vai nejauši apiet.
  • Apsveriet iespēju ieviest vietu, kur tiek glabātas elektroniskās ierīces (tālruņi, planšetes), lai tās nebūtu bērniem brīvi pieejamas.
  • Māciet bērnam lietot sociālos tīklus, piesardzīgi un rūpīgi izvēlēties segvārdu, neizpaust savu pilno vārdu, vecumu, skolas nosaukumu vai jebkuru savas adreses daļu, tostarp pilsētu. Māciet bērniem rīkoties apdomīgi, kopīgojot un darot zināmu savu atrašanās vietu, piemēram sarakstoties ar kādu. Vecākiem arī jāpārliecinās, ka viņu bērnu viedierīces konfidencialitātes iestatījumi ir uzstādīti tā, lai tiem nevar piekļūt nepazīstamas personas.
  • Atgādiniet, ka jābūt īpaši piesardzīgiem, sazinoties ar cilvēkiem, kurus reālajā dzīvē nepazīst, piemēram, skolā, sportā vai apmeklējot izklaides vietas, ka  nedrīkst publicēt un sūtīt attēlus cilvēkiem, kurus nepazīst. Nekādā gadījumā bērni, pusaudži nedrīkst tikties (vai sarunāt tikšanos) ar šādiem cilvēkiem klātienē.
  • Jāņem vērā, ka fotoattēli un video internetā saglabājas mūžīgi. Nepilngadīgas personas intīmu attēlu sūtīšana vai saņemšana tiek uzskatīta par bērnu pornogrāfiju un tam var būt juridiskas sekas. Attēlu vai video pārsūtīšana var izraisīt ļaunprātīgus izmantošanas mēģinājumus, piemēram, šantāžu, kad draud izplatīt attēlus ģimenei un draugiem, ja vien netiek saņemta noteikta naudas summa.
  • Jābūt piesardzīgiem ar pirkumiem tiešsaistē un aplikāciju lejupielādēšanu.

Veselīgas saskarsmes principi

“Protams, ir ārkārtīgi svarīgi atbildēt uz visiem bērna uzdotajiem jautājumiem, taču vēl svarīgāk ir radīt komunikatīvo un attiecību vidi ģimenē, kurā bērns bez bažām šos jautājumus tiešam arī uzdotu,” norāda psiholoģe Kristīne Baranovska. Šim nolūkam ir vērts ieviest ģimenes komunikācijā dažus universālus principus jau no agras bērnības. 

  • Sāciet runāt par seksualitāti agri, ņemot vērā bērna psihoemocionālo un psihoseksuālo attīstības posmu. Lietojiet korektus ķermeņa daļu apzīmējumus, neaizstājot tos ar aizplīvurotiem mīļvārdiņiem (tie parasti liecina par lieku klīrību un nespēju ģimenē izteikties, nekautrējoties vienam no otra). Izstāstiet bērnam, kuras ķermeņa daļas ir intīmas, neaizskaramas. Pārlieciniet, ka bērns jebkurā laikā var uzdot jebkādu jautājumu. Ņemiet vērā, ja vecāki nerunā ar bērnu par seksualitāti, to darīs kāds cits.
  • Skaidrojiet bērnam, ka tad, ja bērns redz vai piedzīvo ko tādu, kas viņu satrauc vai kāds viņam ir pieskāries, liekot justies neērti (seksuāla uzmākšanās), tas notikti ir jādara zināms uzticamiem pieaugušajiem. Sagatavojiet drošības plānu dažādām situācijām. 
  • Uzsveriet veselīgu attiecību nozīmi, kas balstīta uz abpusēju piekrišanu. Ja kāds mēģina pārliecināt darīt kaut ko nepatīkamu, tai skaitā seksuālu darbību, pat, ja tas jau ir darīts iepriekš, bērnam ir tiesības pateikt nē. Citādi tā ir piespiešana, nevis piekrišana.

Kad vērsties pēc palīdzības

Lai cik veselīgas būtu attiecības ģimenē, tomēr dažkārt bērns vai pusaudzis var piedzīvot vardarbību. Tādos gadījumos ir svarīgi pamanīt pazīmes, kas var liecināt par traumatisko pieredzi. Lūk, dažas no tām! 

  • Garastāvokļa izmaiņas, piemēram, depresija, trauksme vai dusmu lēkmes.
  • Psihosomatizācija – sāpes bez medicīniskā iemesla, miega vai ēšanas traucējumi.
  • Pasliktinās sekmes mācībās.
  • Bērns izolējas no apkārtējiem, vēlas vairāk laika pavadīt vienatnē.
  • Zūd interese par iepriekšējām aktivitātēm.
  • Nerūpējas par sevi.
  • Rodas pašnāvības domas vai mēģinājumi sev nodarīt pāri.
  • Manāmas jebkādas izmaiņas ieradumos un uzvedībā, kas rada bažas, satraukumu, vai nav atbilstošas bērna vai pusaudža attīstībai. 

Iedrošinājums vecākiem

“Būt par vecāku ir vienlaikus gan gandarījuma, gan pārbaudījumu pilns process. Sociālās izmaiņas ir radījušas līdz šim nebijušus faktorus, par kādiem mūsu vecvecākiem pat nojausmas nebija un tātad neveidojās pieredze, līdz ar to nav kam palūgt padomu un ģimenes dinamikā ir jāuzņemas atbildība. 

Līdztekus nemitīgai pašizaugsmei un izglītībai, vecākiem jācenšas uzturēt labu fizisko un mentālo veselīgu – ieteicams veselīgs dzīvesveids, sakārtotas, harmoniskas attiecības ar līdzcilvēkiem, emocionālais līdzsvars, veselīgs miegs. Jāatceras, ka nervozitāte un stresa radīts bezmiegs nav labākais fons, lai risinātu ar bērna seksualitāti un vardarbības novēršanu saistītos sarežģītos komunikācijas uzdevumus,” teic psiholoģe Kristīne Baranovska un iesaka pat pie šķietami mazākām problēmām, piemēram, lai vienkārši kliedētu neveiklības sajūtu, vērsties pēc palīdzības pie speciālista. 

Vecākiem pienācīgi jārūpējas par savu fizisko un mentālo veselību 

Viņai piebalso “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, kura novērojusi, cik pārguruši nereti ir strādājoši vecāki. “Pārslodzē var viegli palaist garām īsto brīdi sarunai, nesadzirdēt bērna jautājumu, neatrast laiku vai spēku atbildei. Ne vienmēr pilnvērtīga atpūta izdodas tik bieži, kā vēlētos, taču ir iespējams izmantot kādus palīglīdzekļus, piemēram, laba miega veicināšanai, trauksmes mazināšanai vai vienkāršus, dabiskus preparātus enerģijas vairošanai. Iegādājoties nomierinošos un trauksmei mazinošus līdzekļus der painteresēties, vai tie izraisīs miegainību dienas laikā. Ir pieejami preparāti, kas saglabā kognitīvās funkcijas un neizraisa miegainību. Protams, jāņem vērā, ka organisms no organisma atšķiras un dažas aktīvās vielas kādam var izraisīt minētos simptomus,” skaidro farmaceite 

Lai uzturētu veselīgu emocionālo stāvokli dienā viņa iesaka izvēlēties uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir amoniskābe 5 – hidroksitriprofāns, kas, saistoties ar serotonīnu, ierosina laimes izjūtu un labsajūtu, safrānu, kas nodrošinās emocionālo līdzsvaru, lakricu, kas uztur normālu nervu sistēmas darbību, cinku, kas palīdz uzturēt normālas kognitīvās funkcijas un darbojas kā antioksidants. B grupas vitamīni – B6 (piridoksīns) un B12 (ciānkobalamīns) – nodrošinās normālas psiholoģiskās funkcijas, enerģijas ieguves vielmaiņu un mazinās nogurumu, nespēku. 

“No ārstniecības augiem fiziskai enerģijas palielināšanai var palīdzēt Sibīrijas žeņšeņs, eleiterokoka ekstrakts tonizē un uzlabo adaptācijas spējas.  Tiesa, šie preparāti jālieto piesardzīgi, jo var paaugstināt asinsspiedienu. 

Izsenis ārstniecības augi tika lietoti pie dažādām slimībām vai veselības uzturēšanai, un arī mūsdienās tie nav zaudējuši savu popularitāti. Kā dabīgs antidepresants tiek uzskatīta asinszāle – tā var palīdzēt saglabāt emocionālo līdzsvaru stresa situācijās, vidēji smagas depresijas gadījumā, tonizē, palīdz uzlabo garīgā un fiziskā darba spējas. Taču jālieto ar piesardzību un jāpārtrauc lietot, uzturoties saulē, jo tai piemīt fotosensibilizējoša iedarbība.

Pasiflora var palīdzēt rast emocionālo komfortu un uzturēt labu garīgo formu. Nomierinošam, releksējošam un veselīgam miegam var lietot preparātus, kas satur ārstniecības augus baldriānu, apini, melis, vilkābeli, kumelīti. Ārstniecības augu preparāti ir pieejami kombinācijās gan tablešu, gan kapsulu, gan tēju veidā, kā arī pilienos (var saturēt etilspirtu, bet ir pieejami arī uz ūdens bāzes). 

Viens no iecienītākajiem uztura bagātinātājiem ir magnijs un tā kombinācijas ar B grupas vitamīniem, ārstniecības augiem un melatonīnu. Magnija pozitīvās īpašības visiem ir zināmas – tas noderīgs normālai muskuļu un nervu sistēma darbībai. Visbiežāk šie preparāti ieteicami pirms gulētiešanas, jo augi, kas būs kombinācijā ar magniju, veicinās relaksējošu un nomierinošu iedarbību, savukārt melotanīns samazinās iemigšanas laiku. Lai šie līdzekļi iedarbotos un sniegtu vēlamo rezultātu, ir ieteicams ievērot miega higiēnu, proti, izvēlēties atbilstošu apgaismoju guļamistabā (jāizvairās no spilgtas gaismas), 30 – 60 minūtes pirms miega izvairīties pašiem vecākiem un neļaut lietot bērniem elektroniskā ierīces – viedierīces, datoru, televizoru, ievērot miega režīms (celties un iet gulēt vienā un tajā pašā laikā), pirms miega izvairīties no kofeīna un citu uzbudinošu dzērienu lietošanas.”

“Esiet veseli un zinoši, gādājot par savu bērnu drošību un gatavojot viņus patstāvīgai dzīvei,” novēl speciālistes – psiholoģe Kristīne Baranovska un farmaceite Juta Namsone. 

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Horoskops: 4 horoskopa zīmes, kuras prot mīlēt uzticīgi un patiesi

Dažiem publiska jūtu izpausme ir ērta un patīkama, savukārt citi no tā izjūt diskomfortu un svešinieku klātbūtnē uzvedas ļoti atturīgi. Uzvedības iezīmes lielā mērā ir atkarīgas no audzināšanas, rakstura, paradumiem un, cita starpā, no horoskopa zīmes, zem kuras cilvēks ir dzimis.

Piedāvājam jūsu uzmanībai horoskopa zīmes, kurām patīk publiski parādīt savu maigumu un mīlestību pret otro pusīti.

1. Vērsis (dzimšanas diena no 20. aprīļa līdz 20. maijam)

Cilvēki, kas dzimuši zem Vērša zīmes, ir ļoti jutīgas un maigas dabas. Viņi gūst patiesu baudu no mīlestības sajūtas un iespējas dāvāt to pasaulei un apkārtējiem cilvēkiem. Šajā zīmē dzimušie ir neparasti harmoniski savā vēlmē apskaut un sniegt pieskārienus partnerim. Un viņi to bez problēmām izrāda arī sabiedriskās vietās.

Astrologi Vērsi uzskata par ļoti seksuālu zīmi. Šīs horoskopa zīmes pārstāvji neapzināti tiecas pēc seksuālas baudas, un viņu dabiskais jutīgums pievelk pretējo dzimumu kā magnēts. Viņi var pavadīt stundas, pētot katru sava partnera ķermeņa centimetru. Tieši šī horoskopa zīme pēc mīlēšanās spēj maksimāli izpaust savu maigumu un labprāt apskauj savu mīļoto cilvēku.

2. Lauvas (dzimšanas diena no 23. jūlija līdz 22. augustam)

Lauvas ir sirsnīgas, bet savā mīlestības manierē šo horoskopa zīmi varētu salīdzināt ar kaķi. Šai horoskopa zīmei patīk izrādīt savas jūtas ārpasaulei. Lauvas labprāt pieglaužās, samīļo, pie pirmās izdevības paņem partneri aiz rokas. Viņiem ļoti svarīgas ir fiziskas sajūtas.

Lauvas ir viena no zīmēm, kas mīl saņemt mīlestību vairāk nekā to dot. Ja jūsu partneris ir Lauva, neaizmirstiet viņu apbrīnot un veltiet savu atzinību un uzmanību bez liekas vilcināšanās. Kad esat kopā, pēc iespējas vairāk pievērsiet uzmanību savam partnerim, Lauva to patiesi novērtēs!

3. Svari (dzimšanas diena no 23. septembra līdz 22. oktobrim)

Maigākā un romantiskākā zīme ir Svari. Šī horoskopa zīme prasmīgi spēj veltīt dzejoļus un dziesmas, dāvināt ziedus, dāvanas un veltīt laiku attiecību veidošanai.

Daudzām zīmēm Svari ir ideāls partneris nopietnu un ilgstošu attiecību veidošanai, ģimenes veidošanai. Tos raksturo individualitāte un spilgta oriģinalitāte. Īpatnībās ietilpst vēlme būt sabiedrībā. Attiecīgi šis cilvēks nebūs pieķēries tikai savam partnerim, bet savu laiku veltīs arī draudzībai, biznesa partneriem un citiem ģimenes locekļiem. Šai zīmei ir svarīgi ceļot, komunicēt un apmeklēt maksimāli daudz publisko pasākumu.

4. Zivis (dzimšanas diena no 19. februāra līdz 20. martam)

Šī horoskopa zīme ir ārkārtīgi līdzjūtīga un empātiska. To labi zina gan paši Zivju pārstāvji, gan arī viņiem tuvi cilvēki. Zivis spēj pielāgoties eksistencei blakus jebkurai zīmei, un tajā pašā laikā veidot efektīvu mijiedarbību. Mīlestības lietās šī zīme gaida tikai pilnīgu uzticēšanos un lojalitāti, ja tās nav, tad šādas attiecības izzudīs otrajā plānā…

Zivis veido ilgstošas ​​un ļoti harmoniskas attiecības ar cilvēku, kurš viņus mīl. Ja izrādīsi rūpes par Zivīm, noteikti saņemsi pateicību un atzinību!

8 sieviešu fiziskās iezīmes, kuras burtiski apbur vīriešus!

Dažām sievietēm ir noteiktas fiziskas īpašības, kas vīriešus pievelk kā magnēts. Protams, galvenais cilvēkā ir viņa iekšējā pasaule, bet vispirms tiek novērtēts izskats. Tātad, šeit ir 8 sieviešu fiziskās iezīmes, kas piesaista vīriešus.

1. Plati gurni

Sieviete ar platiem gurniem un tievu vidukli uzreiz piesaista vīrieša uzmanību. Stiprajam dzimumam ļoti patīk, ja sievietei ir skaista un sievišķīga figūra. Ideālā attiecība ir 7:10. Un platie gurni liecina par sievietes spēju dzemdēt bērnu.

2. Samtaina vai augsta balss

Samtaina balss ir sievietes seksualitātes rādītājs, bet augsta balss nozīmē jaunību, trauslumu un maigumu.

3. Gari mati

Gari un spīdīgi mati var izrotāt jebkuru sievieti. Vīrietis zemapziņas līmenī meklē ģimenes pēcteci, un sievietes mati ir tiešs veselības rādītājs.

4. Smaidi

Smaids ne tikai rotā cilvēku, bet arī pozitīvi ietekmē apkārtējos. Vīriešiem ļoti patīk, ja sieviete smaida. Tas runā par viņas laipnību.

5. Minimālais grims

Vīrieši dod priekšroku sieviešu dabiskajam skaistumam. Jo mazāk grima, jo labāk.

6. Sarkans drēbēs

Jūs varat būt pārsteigtas, bet sarkanā krāsa patiešām uzlabo sievišķo pievilcību! 

7. Patīkama smarža

Ķermeņa aromāts ir viena no svarīgākajām pievilcības sastāvdaļām. Saskaņā ar pētījumiem jūsu izdalītā smarža var piesaistīt vai atbaidīt pretējā dzimuma pārstāvi. Tāpēc ir vērts padomāt par pareizu uzturu, higiēnu un vingrošanu, lai ķermenis labi smaržotu.

8. Pareiza stāja

Tas, cik pievilcīga sieviete jūtas, ietekmē to, kā citi viņu uztver. Stāja un gaita vislabāk runā par to, vai sieviete zina savu vērtību. Tas tiek izlasīts uzreiz, un dāma, kas prot sevi nēsāt, jebkurā gadījumā izraisīs apkārtējo vīriešu interesi.

Kā varam secināt, vīriešiem patīk sievišķīgas un veselīgas pretējā dzimuma pārstāves. Tātad, ja tev ir visas šīs 8 fiziskās īpašības, tad vīriešiem ir grūti tev pretoties!

5 ieteikumi, kā izbaudīt vasaru bez plastmasas!

Vasaras pikniki kopā ar ģimeni, Līgo lustes ar draugiem un citi pasākumi pie dabas bez vienreizlietojamiem traukiem varētu būt lielisks solis, lai samazinātu plastmasas piesārņojumu un veicinātu videi draudzīgāku dzīvesveidu, saka CleanR Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Plastmasa popularitāti iemantoja pagājušā gadsimta 60. gados. Mūsdienās tā ir tik plaši izmantota, ka no tās gandrīz nav iespējams izvairīties. Pasaulē katru gadu saražo vairāk nekā 400 miljonus tonnu plastmasas, kur puse ir paredzēta izmantošanai tikai vienu reizi, savukārt teju 19 miljoni tonnu nonāk ezeros, upēs un jūrās.

“Vienreizlietojamā plastmasa veicina milzīgu atkritumu daudzumu, tāpēc ir svarīgi meklēt ilgtspējīgas alternatīvas, piemēram, izmantot atkārtoti lietojamus traukus un auduma iepirkuma somas, iegādāties produktus bez lieka iepakojuma un pareizi šķirot atkritumus, lai tas, ko var pārstrādāt iegūst “otru dzīvi,” saka Rumpane. 

Pasaules Dabas fonda aplēses liecina, ka vasarā plastmasas atkritumu daudzums palielinās līdz pat 40%. Pēc vasaras ballītēm un piknikiem parasti paliek daudz atkritumu, jo ir ierasts, ka lielu cilvēku kompāniju ir ērtāk paēdināt, izmantojot līdzi paņemtus gatavus ēdienus, kas pasniegti vienreizlietojamos traukos. 

Dzīve bez plastmasas vai ar būtiski samazinātu tās daudzumu ir iespējama, tiesa, tas prasa sagatavošanos un ieradumu maiņu. Taču, sekojot zemāk minētajiem padomiem, var ievērojami samazināt plastmasas un citu atkritumu daudzumu.

Dzērienus lejiet ilgtspējīgos traukos

Neatņemama piknika vai citas vasaras ballītes daļa ir atspirdzinošie dzērieni, taču tiem nav obligāti jābūt vienreizlietojamos plastmasas traukos. Piemēram, ūdeni var liet atkārtoti izmantojamās pudelēs, kas, piemēram, izgatavota no nerūsējošā tērauda, stikla vai ilgtspējīgas plastmasas, ko var izmantot vairākas reizes un ilgstoši. Šādas pudeles ir izturīgas un viegli kopjamas. Ūdenim var pievienot citronu vai gurķa šķēles. 

“Iegādājoties dzērienus, piemēram, limonādes vai ūdeni plastmasa pudelēs svarīgi, lai tā nenonāk vidē – šīs pudeles visbiežāk var nodot depozīta automātos vai, ja tie nav pieejami, var izmest atkritumu konteinerī, kas paredzēts plastmasai. Tikmēr kafiju vai tēju var ņemt līdzi termosā vai atkārtoti lietojamās krūzēs,” iesaka Rumpane. 

Neizmantojiet vienreizlietojamos traukus

Katru gadu pasaulē tiek vienreiz izmantoti un izmesti 40 miljardi plastmasas dakšiņu, karošu un nažu. 2021. gada 1. jūlijā Eiropas Savienība, tai skaitā arī Latvijā, stājās spēkā aizliegums pārdot vienreizējos plastmasas izstrādājumus, piemēram, plastmasas salmiņus, traukus, galda piederumus un kosmētiskos vates kociņus.

No nākamā gada Rīgas dome plāno publiskajos pasākumos aizliegt vienreiz lietojamos traukus, kā to jau izdarījuši mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi kopš 2019.gada. Taču būs atļauts piedāvāt atkārtoti lietojamus traukus apmaiņā pret depozīta maksu vai doties uz pasākumu ar saviem daudzkārt lietojamajiem traukiem.

Ja plānojat pikniku pie dabas, paņemiet īstus galda piederumus no mājām. Sajūta būs daudz patīkamāka, tos pēc tam varēsiet nomazgāt un izmantot vēl daudzus gadus. Tāpat ir vērts apsvērt investīciju piknika grozā, kas kalpos vēl daudz gadu.

Pašu gatavotais ēdiens ir vislabākais 

Pārsteidziet draugus un ģimenes locekļus ar pašu pagatavotiem veselīgiem un svaigiem ēdieniem un uzkodām – salātiem, dārzeņu, augļu un siera platēm. Tā jūs ne tikai samazināsiet plastikas plēvju un vienreizlietojamo trauku patēriņu, bet arī precīzi zināsiet, kas lācītim vēderā.

Augļus ir viegli transportēt veselus, vai arī varat tos iepriekš sagriezt un ielikt uzkodu iepakojumos vai daudzkārt lietojamos traukos.

“Iesaiņojiet uzkodas piknikam atkārtoti lietojamos traukos vai papīrā, nevis plastmasas maisiņos. Parafīnu nesaturošs vaska papīrs sadalās ievērojami ātrāk nekā plastmasas maisiņi, kuru sadalīšanās var ilgt gandrīz 1000 gadus,” iesaka Rumpane. 

Dodoties uz veikalu pēc produktiem, atcerieties daudzreiz lietojamās iepirkuma somas. Ja ir ieplānota vērienīga ballīte, tad varbūt ir vērts iegādāties kartona kasti, kas ir dabai draudzīgāka alternatīva lielveikalu maisiem. 

Dabai draudzīgs dekors lēto plastmasas izstrādājumu vietā

Tiem, kas vēlas sarīkot dabai draudzīgu ballīti, jāizvēlas minimālisma pieeja dekorēšanai, tā būs arī lētāka un ilgtspējīgāka. Izmantojiet atkārtoti lietojamus galdautus, kā arī dodiet priekšroku dzīviem ziediem un augiem. 

“Lai gan baloni ir daudzu ballīšu neatņemama sastāvdaļa, jāatceras, ka nonākot dabā, tie sadalās gadiem ilgi. Baloni apdraud dzīvniekus un putnus – to atliekas atrod mirušu dzīvnieku, putnu un zivju iekšējos orgānos,” skaidro CleanR Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja. 

Dekorācijām var izmantot dabas veltes – svaigus ziedus, kaltētus ziedus un citus augus, piemēram, lavanda, pelašķi, niedres, sizāli, čiekurus, kaltētu apelsīnu, citronu un tamlīdzīgas daiviņas, ko pēc tam var saglabāt un lietot atkal. Visas šīs dekora daļas, ja tās netiks lietotas, var kompostēt vai ievietot BIO noārdāmu atkritumu konteinerā, tā rūpējoties par to, ka arī BIO atkritumi tiek šķiroti.

Nenoliedzami, izgaismojums ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas rada noskaņu. Protams, var lietot ekoloģiskās sveces, taču no cenas un ilgstošas lietošanas skatupunkta efektīvāk ir izvēlēties LED spuldžu virtenes. No vienas puses LED tehnoloģija gan patērē relatīvi maz enerģijas, no otras puses – tās varēs izmantot atkal un atkal.

Rokas var būt tīras arī bez mitrajām salvetēm 

Piknikā vai ballītē pie dabas bieži ir nepieciešamība notīrīt rokas vai seju. Daudziem ir ierasts šim nolūkam iegādāties mitrās salvetes, taču tās ir videi nedraudzīgas. Šadas salvetes satur plastmasas sveķus, piemēram, poliesteru vai polipropilēnu, kas pilnībā bioloģiski nenoārdās. Būtībā tas padara šīs salvetes par vienreiz lietojamu plastmasu. 

“Mitrās salvetes nonāk kanalizācijā, piesārņojot zemi, upes un okeānus, vai poligonos, kur tās var “nodzīvot” līdz pat 100 gadiemTāpēc vienkārša alternatīva mitrājam salvetēm ir atkārtoti lietojamas lupatiņas, kuras samitrina ar ūdeni un pēc izmantošanas ņem līdzi, lai izmazgātu un lietotu atkārtoti,” saka Rumpane. 

Plastmasa ir teju visur, arī dažādu kosmētikas produktu, tai skaitā saules aizsargkrēmu un citu personīgo higiēnas līdzekļu sastāvā. Tāpēc, izvēloties aizsardzību pret kaitīgajiem ultravioletajiem stariem, pievērsiet uzmanību tam, lai krēmi būtu pēc iespējas dabiskāki un bioloģiski sadalāmas alternatīvas, kuras nerada tik lielu ietekmi uz vidi. Dodiet priekšroku zīmoliem, kas nesatur oksibenzonu un oktinoksātu.

“Katru gadu Latvijā pieaug pārstrādei nodoto materiālu daudzums, taču temps arvien nav pietiekams, tāpēc jācenšas radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, īpaši plastmasas, kas piesārņo dabu, savukārt, nonākot poligonos paliek tur uz simts gadiem,” atgādina CleanR Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Ja lietojiet plastmasu, tad šķirojiet!

Ja nu tomēr bez plastmasas neiztikt, tad to noteikti šķirojiet, jo pēc tam plastmasas pārstrādes rūpnīcas tai var dot otru dzīvi. Der atcerēties, ka plastmasas, kartona un metāla iepakojuma konteineros drīkst izmest tīru un sausu iepakojumu. Proti, jogurta, kefīra vai piena iepakojumus pirms izmešanas jāizskalo; ja vienreiz lietojamie šķīvji ir pamatīgi netīri un pat mitri, kā arī jebkurš slapjš un mitrs kartons vai slapji papīra dvieļi ir jāizmet sadzīves atkritumos.

Ja pasākumā rodas pārtikas vai citi BIO atkritumi – šķirojiet!

Būtiski iegādāties ēdienu tik, cik tas ir vajadzīgs – domājam par to, cik tiešām patērēsim un spēsim apēst. Ja gatavojot rodas pārtikas atlikumi, piemēram, dārzeņu un augļu mizas vai kāds no produktiem sabojājas – nemetam sadzīves atkritumu konteinerā, bet izmantojam iespējas šķirot BIO. Izbraukumos noteikti lietderīgs būs BIO kompostējams maisiņš, kurā uzkrāt BIO atkritumus un ievietot to BIO konteinerā.  Svarīgi aiz sevis atstāt tīru un sakoptu vidi, lai arī kur jūs baudītu vasaru un svētkus.

Skābpiena un skābētie produkti un vērtīgās probiotikas

Vasarai sākoties, pieaug vēlme uzturēties svaigā gaisā, kam neizbēgami seko arī maltītes ārpus mājas, dažādi gardumi, kulinārijas eksperimenti un nesabalansēts uzturs. Mēdz teikt, ka mēs jūtamies tik labi, cik labi jūtās mūsu gremošanas sistēma. Kā rūpēties par tās labsajūtu un ko vērtīgu organismam sniedz skābpiena produkti, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Skābpiena  produkti ir labs olbaltumvielu un kalcija avots. Tie satur organismam tik vērtīgās  pienskābās baktērijas jeb probiotikas, piemēram, Bifidobacterias, Lactobacillus, Acidofilus. Ne velti arī mūsu senči gatavoja skābputru, rūgušpienu, dzēra paniņas, uzturā lietoja biezpienu, krējumu, gatavoja svaigos biezpiena sierus. Pienskābās baktērijas ļoti labvēlīgi iedarbojas uz kuņģa un zarnu traktu, kā arī vairo labo baktēriju iedarbību. Nevar cerēt, ka, neplānojot savas maltītes, ēdot steigā un pārsvarā iepriekš sagatavotus ēdienus, būsim veseli un enerģijas pilni. Nereti uz konsultācijām nāk noguruši, it kā fiziski veseli cilvēki, bet ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu. Viens no veidiem, kā meklēt problēmas cēloni, ir pārrunāt ar savu ārstu skābpiena un skābētu produktu lietošanu uzturā, stāsta L. Sondore. 

Skābpiena produkti – katru dienu!

Skābpiena produktiem ir ļoti svarīga loma mūsu veselības uzturēšanā, taču, lai tie organismam sniegtu patiesu labumu, tie ir jālieto katru dienu. Piemēram, katru dienu izdzeriet glāzi kefīra vai paniņu, apēdiet jogurtu bez piedevām vai pamatēdienu papildiniet ar biezpienu. Ir cilvēki, kuri nepanes skābpiena produktus – pēc to lietošanas uzturā rodas nepatīkama sajūta, pūšas vēders. Tomēr tas var nozīmēt arī to, ka šie produkti tiek lietoti pārāk reti. Reizēm tieši nelabvēlīgo baktēriju lielais īpatsvars mūsu organismā – disbakterioze – izraisa sliktu pašsajūtu, vēdera pūšanos, gāzes, vēdera darbības traucējumus, biežu saaukstēšanos, arī galvassāpēs un citas nepatīkamas sajūtas. Ja mēs ilgstoši nepamanām mūsu organisma signālus, varam iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, skaidro uztura speciāliste.

“Sliktās” baktērijas

Mūsdienu straujais dzīvesveids, pārlieku liela aizraušanās ar rūpnieciski gatavajiem produktiem, kaitīgie ieradumi un nepietiekama miega kvalitāte veicina “slikto” baktēriju īpatsvaru organismā un rada sliktu pašsajūtu. Starp abām baktērijām (tā saucamajām sliktajām un labajām) būtu jābūt līdzsvaram. Tieši skābpiena un skābētie produkti (arī skābēti, bez cukura, dārzeņi) mums palīdz justies labāk. Turklāt aptuveni 80 % imūnšūnu atrodas zarnu traktā, tāpēc par to ir jārūpējas jo īpaši. Jo labāk jūtas mūsu kuņģa un zarnu trakts – jo veselāki esam mēs paši, uzsver L. Sondore.

Kā iekļaut uzturā?

Ne vien skābpiena, bet arī skābēti jeb fermentēti produkti ir vērtīgs labo baktēriju avots. Uztura speciāliste L. Sondore iesaka katru dienu pamata maltītē svaigo dārzeņu porcijai pievienot arī nelielu porciju skābēto dārzeņu. Ja šos produktus nav ierasts lietot uzturā – jāsāk ar nelielu karoti. Atcerieties, ka tas ir normāli, ja pēc tam ir neliela vēdera pūšanās – organisms pie šādas pārtikas ir jāpieradina. Mājās var gatavot arī tējas sēnes uzlējumu, fermentēt kombuču. Savukārt Āzijas garšas cienītāji mājās var gatavot kimči – fermentētus Ķīnas kāpostus ar ingveru, čili un citām piedevām pēc receptes. Mājās gatavoti kimči ir labs uztura papildinājums pamatēdienam, kas ienesīs ēdienkartē arī pikantas garšas nianses.

Skābēšana un fermentēšana mājas apstākļos

Skābēt var teju visus dārzeņus, cietākus augļus un ogas. Mājās apstākļos skābēšanai var izvēlēties sev tīkamos dārzeņus – bietes, burkānus, kāpostus – to, kas vislabāk garšo. Ātrākā metode ir uzvārīt 500 ml ūdens, pievienot divas tējkarotes sāls, atdzesēt. Tad šo šķidrumu pārlej pāri sagrieztiem vai sarīvētiem dārzeņiem, uzliek slogu un pāris dienas tur virtuvē. Jāatceras burku ielikt bļodā, jo skābēšanas procesā šķidrums var pārnākt pāri malām. Pēc pāris dienām jāpagaršo – ja skābums apmierina, tad aiztaisa burciņai vāku un liek ledusskapī, kur to var glabāt līdz pat pusgadam. Ja kādu iemeslu dēļ skābējumu burciņa ir palikusi lieka – pievienojiet skābētos dārzeņus zupām un sautējumiem, iesaka L. Sondore.

Probiotiku papildu uzņemšana

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro, ka kuņģa un zarnu trakta veselībai, kā arī imunitātei, ādas un gļotādu veselībai un ceļojot var būt aktuāla probiotiku papildu uzņemšana. Probiotikas aizkavē patogēno baktēriju vairošanos, kā arī nepieciešamas noteiktu  vitamīnu, piemēram, no B vitamīnu grupas – B1, B6, B12 – sintēzei.

Lietojot probiotiku līdzekļus, svarīgi ņemt vērā:

  • Ja tiek lietotas antibiotikas, probiotikas jālieto ar 3 stundu starplaiku no antibiotiku lietošanas. Labo baktēriju preparātus var sākt lietot antibiotiku kursa laikā vai pēc tā.
  • Probiotikas aptiekā pieejamas dažādās formās – kapsulas, košļājamās tabletes, pulveri, pilieni. Tas ir tāpēc, lai var izvēlēties piemērotāko līdzekli zīdaiņiem, bērniem un pieaugušajiem.
  • Lietojiet probiotikas pareizi! Parasti labo baktēriju preparātus iesaka lietot 30 minūtes pirms ēšanas vai ēdienreizes laikā, uzdzerot ūdeni. Taču vienmēr jāiepazīstas ar konkrētā līdzekļa lietošanas norādījumiem. Probiotikas neiesaka lietot kopā ar karstiem dzērieniem vai ēdieniem un alkoholu. Probiotikas var lietot ilgstoši.

Rūpējieties par savu gremošanas sistēmu atbildīgi!

Lai mazāks stress un risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā: padomi, ko ņemt vērā sastrēgumu laikā Rīgā!

Aktīvais remontdarbu laiks galvaspilsētā līdzi nesis arī šķietami iepriekš neredzētus sastrēgumus: teju visas dienas garumā satiksme ir ļoti lēna ne tikai Rīgas centrā, bet arī citos pilsētas rajonos. Autovadītājiem ceļam jāierēķina vairāk laika, un tas daudzos rada gan uztraukumu par to, vai galamērķī izdosies nonākt laikus, gan arī nesaprašanos situācijās, kad viens vai otrs šoferis neievēro pieklājības likumus, lai visa satiksme uz priekšu kustētos raitāk un bez lieka stresa. Apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) novērots, ka iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā laika posmā no plkst. 8.00 līdz 9.00 ir aptuveni 20 reižu lielāka, nekā dodoties ceļā no plkst. 6.00 līdz 7.00.

“Policisti mēdz teikt, ka ir tikai viena pilnīgi droša metode, kas palīdz pret auto zādzībām: tā ir palikšana kājāmgājējos un auto neiegādāšanās. Ar sastrēgumiem ir līdzīgi: kaut arī nedzīvojam megapolē ar daudziem miljoniem iedzīvotāju, kur sastrēgumi vairāku stundu garumā ir ikdiena, arī Rīgā tagad, kad aktīvi notiek ceļu un infrastruktūras remontdarbi, tie kļuvuši par ikdienu, ar ko autovadītājiem jārēķinās. Pirmais, ko autovadītāji izjūt, nonākot sastrēgumā, ir stress – uztraukums par to, vai paspēs laikā, pārdzīvojums par lieki patērēto laiku. Otrkārt, statistika rāda, ka sastrēgumstundās ir arī ievērojami palielināts risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Tāpēc vērts apdomāt, vai mēs paši kā autovadītāji darām visu iespējamo, lai pasargātu sevi no nepatīkamām emocijām un palīdzētu satiksmei raitāk kustēties uz priekšu,” norāda Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Navigācijas loma – vai Waze palīdzēs apbraukt sastrēgumu?

Piesardzīga brauciena plānošana, paredzot, ka ceļā sastrēgumi var gadīties, vismaz novērsīs šaubas par iespējamo kavēšanos. Tāpat var palīdzēt interaktīvās navigācijas lietotnes, piemēram, Waze, jo tās palīdzēs izvairīties no pēkšņiem sastrēgumiem, kuri negaidīti radušies ceļu satiksmes negadījuma vai ceļu remonta darbu rezultātā. 

BALTA eksperts gan norāda, ka Waze palīdzība būs ierobežota, lai palīdzētu apraukt sastrēgumus, kuri veidojas katru dienu vienā un tajā pašā vietā jau gadiem ilgi. To lietojot, arī jāatceras, ka Waze rāda aktuālo situāciju, kāda tā ir izbraukšanas brīdī, nevis pilnīgu prognozi visa ceļa garumā. Piemēram, ja vadītājs izbrauc plkst. 7.00 no Tukuma uz Juglu, Rīgas sastrēgumos viņš nokļūs ap plkst. 8.00 no rīta un paredzamais brauciena ilgums būtiski pieaugs, jo satiksmes intensitāte tajā laikā aug. 

Kristaps Liecinieks iesaka – ja galamērķī var nokļūt vairākos veidos, patērējot apmēram vienādu laiku, ieteicams izvēlēties apkārtceļu bez sastrēguma, jo garāks brauciens neraisa negatīvas emocijas, kādas daudziem rodas, stāvot sastrēgumos.

Padomi, kā saglabāt mieru un būt atbildīgam satiksmes dalībniekam

  • Agresīva braukšana nepalīdzēs nokļūt galamērķī ātrāk – ikviens autobraucējs noteikti sastapies ar situāciju, kad kāds cits, pārkāpjot ceļu satiksmes notikumus, strauji pasteidzas garām, lai pēc brīža atkal draudzīgi stāvētu blakus pie nākamā luksofora.
  • Īpaši uzmanīgiem jābūt pie krustojuma: pirms tajā iebraukt, jānovērtē, vai sastrēguma situācijā spēsiet to šķērsot – ja gadīsies “iestrēgt” krustojumā, tas ne tikai traucēs satiksmi, bet, visticamāk, izsauks skaļus signālus un dusmīgus skatienus no citiem braucējiem.
  • Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka sastrēguma zona ir jāpamet nekavējoties: ja pie katra zaļās gaismas signāla krustojumu šķērsos par vienu transportlīdzekli mazāk, nekā tas būtu iespējams, stundas laikā sastrēgums var kļūt par 200–300 metriem garāks. Līdz ar to nedrīkstētu novērst uzmanību no auto vadīšanas, sevišķi zonās, kur ir krustojumi vai satiksmes plūsmas maiņa, lai iespējami ātri reaģētu uz notiekošo, un nekādā gadījumā nedrīkst “nosist laiku” ar viedtālruņa palīdzību.
  • Jāizvērtē nepieciešamība galamērķī “piebraukt tieši pie durvīm”. Iespējams, auto atstāšana kādu puskilometru tālāk, kas ir vien 5 minūšu gājiena attālumā, ietaupīs 10 vai pat 15 minūšu braucienu. Šādas pieejas potenciālo ietekmi sevišķi var novērot pie skolām, kur īsi pirms mācību sākšanās ir pamatīga drūzmēšanās uz ielas pie galvenajām durvīm, kamēr daļa vecāku savus bērnus no auto izlaiž sānielā vai pie sporta laukuma vārtiņiem.
  • Jāizvērtē brauciena laiks: vienmēr ir lietas, faktori un situācijas, kuras mēs nespējam ietekmēt, bet, ja spējam, tad jāatceras, ka vislielākie sastrēgumi Rīgā ir no plkst. 8.00 līdz 9.30 un pēcpusdienā no plkst. 16.00 līdz 19.00. Tāpat jāatceras par pirmssvētku “drudzi” – tuvojas Līgo svētki, un der iegaumēt, ka pēdējās darbdienas pirms svētkiem vienmēr ir saistītas ar sarežģītu satiksmi Rīgas ielās.
  • Svarīgs aspekts, par kuru nedrīkstam aizmirst, runājot par sastrēgumiem, ir ceļu satiksmes negadījumi. BALTA statistika rāda, ka iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā laika posmā no plkst. 8.00 līdz 9.00 ir apmēram divas reizes lielāka, nekā braucot laika posmā no plkst. 7.00 līdz 8.00, un 20 reižu lielāka, nekā braucot laika posmā no plkst. 6.00. līdz 7.00. Ceļu satiksmes negadījums ir papildu slogs satiksmei, tāpēc jārūpējas par to, lai brauktuve pēc iespējas ātrāk tiktu atbrīvota. Atsakoties no māņticības, ikvienam autobraucējam vajadzētu laikus iepazīties, kā aizpildīt saskaņoto paziņojumu tam paredzētajā mobilajā lietotnē, vai parūpēties, lai šī dokumenta veidlapas būtu līdzi gadījumā, ja notikušā apstākļi neliek par negadījumu ziņot Valsts policijai.

Horoskops: 5 horoskopa zīmes ar spēcīgu intuīciju!

Zinātnieki saka, ka intuīciju var stiprināt un attīstīt, jo tās pamatā ir ne tikai zvaigžņu un planētu noskaņojums, bet arī tava gudrība, dzīves pieredze, enerģija, domāšanas ātrums un zināšanas. Kurām horoskopa zīmēm daba devusi spēcīgu intuīciju?

Vērsis

Vērsim intuīcija ir vērsta uz naudu un visu, kas saistīts ar skaitļiem. Vērsim veicas jebkurā darbā, kas saistīts ar skaitļiem, šīs zīmes pārstāvji prot ļoti labi apieties ar naudu. Sestās maņas spēks viņos ir attīstīts kopš bērnības, tāpēc viņiem nav nepieciešams ilgi kaut ko mācīties, tērēt daudz laika un pūļu, lai ko sasniegtu vai pierādītu. Šos cilvēkus var saukt par “supervaroņiem”, jo ​​ļoti bieži viņi rīkojas impulsīvi, paļaujoties tikai uz banālu priekšnojautu, un galu galā viņiem viss izdodas!

Jaunava

Jaunava ir vēl viens Zemes elementa pārstāvis. Gudrība šiem cilvēkiem ir pirmajā vietā. Viņi nemitīgi gūst jaunas zināšanas, kuras pēc tam izmanto savā labā. Protams, reizēm liktenis un zvaigznes palīdz viņiem ātri un bez kavēšanās pieņemt lēmumus, taču vairumā gadījumu pašas Jaunavas sevi apveltī ar spēju paredzēt nākotni. Jaunavas bieži vien paredz nepatikšanas. Jaunavas lieliski prot sajust melus un izlikšanos, paļaujoties uz savu vērīgumu, kā arī uz attīstītu empātiju!

Skorpions

Skorpioni lieliski prot atrisināt jebkuras problēmas. Kad šķiet, ka neko nevar darīt, lai apietu nepatikšanas, pašas problēmas apiet Skorpionus. Visinteresantākā ir Skorpionu spēja dot veiksmi apkārtējiem cilvēkiem. Novērojumi liecina, ka Skorpions lieliski ietekmē arī savus tuvākos cilvēkus. Pateicoties ļoti spēcīgajai sestajai maņai, Skorpioni ļoti veiksmīgi dibina jaunus un jaunus kontaktus, kas lieliski noder biznesā vai jebkurā citā jomā, kura ir izdevīga Skorpionam!

Strēlnieks

Strēlnieka zīmē intuīcija pēc būtības ir ļoti līdzīga Vērša spēcīgajai intuīcijai. Strēlnieks finanšu sfērā jūtas kā zivs ūdenī. Viņi jūt problēmu tuvošanos, tāpēc spēj savlaicīgi reaģēt uz jebkādām briesmām. Viņiem palīdz arī augsts inteliģences līmenis, izcils intelekts un analītiskais prāts. Iespējams, ka Strēlniekam palīdz arī neticama pašapziņa un smags darbs, jo veiksme vienmēr pavada tos, kas tic sev un spītīgi virzās uz priekšu!

Vēzis

Vēža sestā maņa ir balstīta uz viņu neticamo jutīgumu. Viņi saprot cilvēkus, jebkuras viņu pozitīvās un negatīvās emocijas. Tas viņiem dod priekšrocības, jo viņi spēj paredzēt, kā persona varētu rīkoties noteiktā situācijā. Viņi vienmēr ir soli priekšā saviem nelabvēļiem, jo ​​var iepriekš paredzēt viņu rīcību. Vēža intuīcija ļauj bez vārdiem izjust citu cilvēku problēmas. Dažkārt šķiet, ka Vēži prot lasīt domas, kas, protams, tā nav, taču nav tālu no patiesības!

Palikt savā joslā un tīrīt logus: 10 ieteikumi drošam braucienam miglas apstākļos

Migla būtiski ietekmē autovadītāju ceļa pārredzamību, kas samazina drošību un palielina negadījumu risku uz ceļa. Automašīnas nomas un pilna servisa līzinga pakalpojumu sniedzējs “Avis” aicina transportlīdzekļa vadītājus, ja tas iespējams, izvairīties no braukšanas miglā vai būt īpaši uzmanīgiem, lai novērstu bīstamas situācijas apgrūtinātas redzamības laikapstākļos. Uzņēmums sagatavojis 10 ieteikumus drošākam braucienam miglas apstākļos. 

“Kad gaisā izveidojusies migla, kas ierobežo redzamību, ir būtiski pielāgot auto vadīšanu. Pārvietošanās miglā var būt bīstama, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs katru gadu miglas dēļ notiek vairāk nekā 38 700 transportlīdzekļu avāriju, kā rezultātā vairāk nekā 600 cilvēku iet bojā un 16 300 cilvēku tiek ievainoti[1]. Arī Latvijā migla nav nekas neierasts, it īpaši vasaras sezonā. Lai saglabātu pēc iespējas lielāku drošību gan sev, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem miglas apstākļos, aicinām pievērst uzmanību vairākiem praktiskiem ieteikumiem,” stāsta “Avis” Līzinga departamenta vadītāja Daina Kantāne.

  1. Samaziniet ātrumu

Braucot miglā, ir svarīgi pēc iespējas samazināt braukšanas ātrumu, lai ievērotu pietiekamu distanci no citām automašīnām, kā arī nodrošinātu sev pietiekami daudz laika gadījumā, ja būs nepieciešams strauji nobremzēt.

  • Ierobežojiet traucējošos faktorus

Neizmantojiet mobilo tālruni, kā arī nepatērējiet dzērienus vai pārtiku. Tāpat pēc iespējas samaziniet radio vai mūzikas radīto skaņu, lai nodrošinātu pastiprinātu koncentrēšanos ceļam. 

  • Apstājieties ceļa malā, ja sliktā redzamība padara braukšanu nedrošu

Ja migla sabiezē un nav iespējams skaidri redzēt priekšā esošo ceļu un novērtēt apkārtējo situāciju, vislabāk ir apstāties blakus celiņā, ja tas ir iespējams, vai ceļa malā (ieslēdzot avārijas gaismas, lai citi autovadītāji spēj jūs pamanīt) un sagaidīt, kamēr migla izklīst un braukšana kļūst drošāka. 

  • Palieciet savā braukšanas joslā

Cik vien iespējams, ievērojiet ceļa līnijas un pārliecinieties, ka netiek mainītas braukšanas joslas. Ja iespējams, izvairieties no joslu maiņas vai apdzīšanas manevru veikšanas. 

  • Regulāri pārbaudiet spidometru

Braucot miglainā laikā, var šķist, ka pārvietojaties daudz lēnāk nekā patiesībā. Pārbaudiet, vai nepārsniedziet noteikto ātruma ierobežojumu, un brauciet tādā ātrumā, kas ļauj justies droši. 

  • Tīriet logus

Sekojiet līdzi, lai jūsu logi nebūtu “aizsvīduši” vai netīri, kas pasliktina redzamību jau tā apgrūtinātos apstākļos. Izmantojiet automašīnas apsildes sistēmu, lai novērstu vējstikla “aizsvīšanu”. 

  • Izvairieties no šosejām

Ja iespējams, brauciet pa ceļiem, kuros kustība notiek lēnāk un mierīgāk – arī tad, ja tas nav īsākais maršruts. Miglas laikā jābūt īpaši uzmanīgiem, turklāt uz šosejām, kur satiksme ir intensīvāka, pastāv vairāk riski.

  • Izmantojiet miglas lukturus

Noteikti izmantojiet miglas lukturus. Šīs lejupejošās gaismas šķērso tumsu, lai izceltu priekšā esošo ceļu. Tādējādi jūs variet labāk saredzēt braucamo ceļu sev priekšā, kā arī citiem autovadītājiem ir iespēja laikus pamanīt jūsu tuvošanos.

  • Signalizējiet

Nepieciešamības gadījumā pastiprināti pievērsiet sev citu autovadītāju uzmanību, uzmirkšķinot ar tālās gaismas lukturiem vai lietojot skaņas signālu. Tādējādi biezas miglas apstākļos iespējams paziņot citiem autovadītājiem par saviem nākamajiem manevriem. 

  1. Sekojiet līdzi laika prognozei un plānojiet braucienus

Ja iespējams, izvairieties no braukšanas miglā. Pārvietoties sliktas redzamības apstākļos ir bīstami, tāpēc ieteicams pagaidīt līdz laikapstākļi noskaidrosies. Sekojot līdzi laika prognozei, variet plānot savus brauciens un izvairīties no nepieciešamības vadīt auto miglas laikā.


[1] https://ops.fhwa.dot.gov/weather/weather_events/low_visibility.htm

6 labākās vitamīnu un minerālvielu kombinācijas sirdij

Zemenes ar putukrējumu. Vīnogas un siers. Kartupeļi ar sēņu mērci. Daži ēdieni sader kopā labāk nekā citi, veidojot ideālu saskaņu. Izrādās, tas pats attiecas arī uz sirdij svarīgajiem vitamīniem un minerālvielām! 

Sirds veselības uzturēšana ir sarežģīts un komplekss pasākumu kopums, ietverot gan risku apzināšanu un novēršanu, gan veselīgu dzīvesveidu. Liela nozīme ir uzturam, koncentrējoties uz noteiktu vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu. Taču visai bieži tikai ar “dienišķā šķīvja” palīdzību nav iespējams uzturvielas uzņemt tā, lai burtiskā nozīmē apgalvotu, ka sirds dabūja visu, kāro. 

“Kamēr cilvēks ir jauns, fiziski aktīvs, veselīgs, labi informēts par sabalansēta uztura priekšnoteikumiem, papildus uztura bagātinātāji visticamāk nebūs vajadzīgi. Taču gadījumos, ja ir kādi riska faktori, piemēram, sirds kaites ģimenes anamnēzē, vecums vai citi, vitamīnu iekļaušana veselības uzturēšanā ir nopietni apsverama,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, un uzsver, ka sirds funkciju spēcināšanai parasti izmanto dažādus kompleksos vitamīnus un minerālvielas, jo, esot, tā teikt – ciešā satvērienā, šīs kombinācijas labi “sadarbojas”!

Lūk, daži vitamīnu un minerālvielu “dueti”, kas var dot labumu sirds veselībai!

B6 vitamīns un magnija tandēms sirds veselības uzlabošanai

Minerālviela magnijs, kas atrodams riekstos un sēklās, var palīdzēt regulēt asinsspiedienu, uzturēt regulāru sirds ritmu un neļaut artērijām “aizkaļķoties”. Izrādās, šai minerālvielai ir draugs – B6 vitamīns, kas palīdz organismam absorbēt magniju. Turklāt tas, ka šis vitamīns un minerālviela mums patiešām ir vajadzīgi, minēts pat Latvijas normatīvajos aktos!

Magnijs:

sievietēm (tai skaitā meitenēm no 11 gadu vecuma, arī grūtniecības un laktācijas periodā) – 280 mg;

vīriešiem (tai skaitā zēniem no 15 gadu vecuma) 350 mg, zēniem 11-14 gadu vecumam 315 mg.

B6:

sievietēm (tai skaitā meitenēm no 15 gadu vecuma) 1,3 mg;

sievietēm grūtniecības periodā 1,9 mg;

sievietēm laktācijas periodā 1,5 mg;

meitenēm 11- 14 gadu vecumā 1,2 mg;

vīriešiem 1,5 mg;

zēniem 15-18 gadu vecumā 1,6 mg;

zēniem 11-14 gadu vecumā 1,4 mg;

Lai uzņemtu vairāk magnija, uzturā jāiekļauji mandeles un spinātus, savukārt labs B6 vitamīna avots ir svaigi, termiski neapstrādāti dārzeņi, kā arī gaļa, zivis un olas.

Nātrija un kālija līdzsvars var palīdzēt regulēt asinsspiedienu

Farmaceite teic: “Šie būtiskie minerāli darbojas kopā kā iņ un jaņ, lai regulētu daudzas ķermeņa funkcijas, tostarp svarīgus sirds rādītājus, piemēram, asinsspiedienu. Dati liecina, ka attīstītajās valstīs vidēji aptuveni vienam no trim pieaugušajiem ir augsts asinsspiediens. Pārlieku liels nātrija un pārāk mazs kālija daudzums var palielināt šī stāvokļa risku. Nātrijs dienā būtu jāuzņem ne vairāk kā 3300 mg (5mg jeb tējkarote sāls) Savukārt kālijs sievietēm (tai skaitā sievietēm grūtniecības periodā, laktācijas periodā un meitenēm no 15 gadu vecuma) – 3100 mg, bet vīriešiem (tai skaitā zēniem no 15 gadu vecuma) 3500 mg. Diemžēl lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sāli lieto pārāk daudz, kā arī neuzņem pietiekami daudz kālija. Viens veids, kā panākt līdzsvaru, ir atteikšanās no pārstrādātiem pārtikas produktiem (piemēram, kūpinājumiem, čipsiem u.c.), tā vietā izvēloties ar garšvielām un garšaugiem aizdarītus dārzeņus ar augstu kālija saturu, piemēram, kabačus un spinātus.”

Uzņemiet pietiekami D vitamīna un magnija, lai regulētu sirdsdarbību

D vitamīns var palīdzēt regulēt asinsspiedienu un uzlabot sirds veselību, taču, lai tas iedarbotos, tam nepieciešams magnija atbalsts. “Bez magnija organisms nevar pārvērst D vitamīnu tā aktīvajā formā, ko sauc par kalcitriolu,” skaidro Juta Namsone, precizējot, ka nav obligāti jālieto abas uzturvielas vienā ēdienreizē, taču vislabākais ir ievērot katras dienas ieteicamo devu. Latvijas vadlīnijas paredz no 10 gadu vecuma uzņemt līdz 4000 SV (jeb 100µg) D vitamīna dienā. Labi D vitamīna avoti ir zivis un piens, bet magnija – mandeles, spināti un melnās pupiņas.

“Iespējams, esat dzirdējuši arī par D vitamīna draudzību ar kalciju,” atgādina farmaceite. “Jā, tā ir tiesa – abi kopā tie dod labumu kaulu veselībai. Tomēr pārskats, kas publicēts 2017. gada maijā žurnālā The Journal of Clinical Hypertension liecina, ka kalcija uztura bagātinātāji var būt saistīti ar lielāku sirdsdarbības traucējumu risku, tāpēc pirms papildu kalcija lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.” Ar uzturu vien D vitamīnu pietiekamā daudzumā uzņemt ir grūti, tādēļ šis ir viens no tiem uztura bagātinātājiem, kas jāuzņem visu mūžu, jo sevišķi, gados vecākiem cilvēkiem. Tāpat farmaceite brīdina, ka ar ādu D vitamīnu uzņemam pavisam nelielā daudzumā un nekādā gadījumā nevajadzētu saistīt sauļošanos ar veselīgumu, aizbildinoties ar šādu “saules” vitamīna uzņemšanu. 

Dzelzs kopā ar C vitamīnu, lai novērstu dzelzs deficīta anēmiju

Dzelzs ir būtisks minerāls, kas palīdz organismam veidot sarkanās asins šūnas. Tam ir divas formas: hēms (atrodams gaļā un jūras veltēs) un nehēms (atrodams augu produktos, kā arī gaļā un jūras veltēs). Lai gan dzelzs deficīts nav pārlieku izplatīts, tas var rasties veģetāriešiem, jo ​​organisms neuzsūc nehēmu dzelzi tik labi, kā tas absorbē hēma dzelzi. Pētīts, ka neārstēta dzelzs deficīta anēmija var ietekmēt sirds darbību, piemēram, izraisot neregulāru sirdsdarbību vai pat sirds mazspēju.

Ja organisms neuzņem pietiekami daudz dzelzs, C vitamīna pievienošana, kas plaši atrodama citrusaugļos (citi labi avoti ir ogas un paprika), ir laba izvēle, jo tas palīdz dzelzij labāk uzsūkties no augu pārtikas produktiem. “Ar dzelzi nevajag arī pārspīlēt. Pētījumā, kas 2018. gada janvārī publicēts žurnālā The American Journal of Clinical Nutrition, tika atklāta iespējamā saikne starp pārāk lielu dzelzs patēriņu, īpaši no sarkanās gaļas, un lielāku aterosklerozes risku, proti, artēriju sašaurināšanos. Turklāt, jāliek aiz auss: ja tiek uzņemts daudz dzelzs un ir nosliece uz pārāk lielu dzelzs uzkrāšanos organismā, papildu C vitamīna uzņemšana var būt kaitīga. Noteikti konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu par dzelzs un C vitamīna uzņemšanu,” brīdina farmaceite, aicinot ieskatīties, kādi ir ieteikumi par dzelzs un C vitamīna uzņemšanu Latvijas iedzīvotājiem.

Dzelzs:

sievietēm (tai skaitā sievietēm grūtniecības un laktācijas periodā un meitenēm no 15 gadu vecuma) 15mg;

vīriešiem 9 mg;

zēniem 11-18 gadu vecumā 11 mg;

C vitamīns:

sievietēm (tai skaitā meitenēm no 15 līdz 18 gadu vecumam) 75 mg

sievietēm grūtniecības periodā 85 mg

sievietēm laktācijas periodā 100 mg

meitenēm no 15 līdz 18 gadu vecumam

vīriešiem (tai skaitā zēniem no 15 gadu vecuma) 75 mg

Uzņemiet vitamīnus B6 un B12 kopā ar folskābi, lai samazinātu sirds slimību risku

Latvijā rekomendācijas par šo vitamīnu uzņemšanu ir šādas:

B6:

sievietēm (tai skaitā meitenēm no 15 līdz 18 gadu vecumam) 1,3 mg;

sievietēm grūtniecības periodā 1,9 mg;

sievietēm laktācijas periodā 1,5 mg;

vīriešiem 1,5 mg;

zēniem 11-18 gadu vecumā 1,6 mg.

B12:

vīriešiem un sievietēm (tai skaitā vecuma grupā no 15 gadu vecuma) 2 mg.

Šie B grupas vitamīni darbojas kopā, lai pazeminātu līmeni homocisteīnam jeb aminoskābei, kuras pārmērīga uzkrāšanās saistīta ar sirds slimībām. Pētījums, kas publicēts 2018. gada novembrī žurnālā Critical Reviews in Food Science and Nutrition, liecina, ka lielāka folātu un B6 vitamīna uzņemšana ir saistīta ar mazāku koronāro sirds slimību risku vispārējā populācijā.

B6 vitamīns rodams spinātos; savukārt  B12 – olās, mājputnu gaļā un pienā. Ir pacietu grupa, kam B kompleksa uztura bagātinātāji ir īpaši rekomendējami, piemēram, tiem, kam ir ģenētiskas mutācijas, kas var ierobežot viņu spēju apstrādāt homocisteīnu. Pirms uztura bagātinātāja lietošanas noteikti konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu!

Sirdij patiks, ja Omega 3 kombinēsit ar vitamīniem un minerālvielām

Vidēji pieaugušam cilvēkam taukskābju ieteicamā deva ir 1000 mg dienā, īpašu uzmanību pievēršot tam, ka taukskābes saturošie uztura bagātinātāji jālieto ēšanas laikā.

Omega 3 taukskābes ir polinepiesātināto tauku veids, kas var palīdzēt uzturēt sirds veselību, īpaši, ja sirds slimība jau ir diagnosticēta. Ir trīs galvenie omega 3 veidi: eikozapentaēnskābe (EPA) un dokozaheksaēnskābe (DHA), kas ir plaši sastopama zivīs (lašos, skumbrijās, garspuru tunzivīs) un alfa-linolēnskābe (ALA), kas atrodama noteiktos augos un augu eļļās, piemēram, linsēklās un rapšu sēklās.

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā palielināt omega-3 uzņemšanu, ir iekļaut uzturā zivis, kas satur EPA un DHA omega 3 taukskābes, kas organismā uzsūcas labāk nekā ALA, kas ir augu izcelsmes omega 3. Saskaņā ar 2018. gada aptauju Amerikas Savienotajās Valstīs aptuveni 5% cilvēku ir veģetārieši un 3% – vegāni, kas nozīmē, ka zivis viņi uzturā nelieto. Domājams, ka arī Latvijas dati varētu būt līdzīgi. Neēdot zivis, ALA uzņemšanu ir iespējams palielināt ar augu pārtikas produktiem, piemēram, pievienojot nedaudz linsēklu salātiem vai čia sēklas smūtijam.

Organisms ALA var pārvērst par EPA un DHA omega 3 taukskābēm, ja tiek lietots pilnvērtīgs uzturs, kas satur minerālus (magniju, cinku) un vitamīnus (C vitamīnu, B vitamīnu).

“Nav viena vitamīna vai minerāla, kas var garantēt jūsu sirds veselību, taču ir iespējams koriģēt dzīvesveidu – kļūt kustīgākam, ēst veselīgāk. Vitamīnu un minerālvielu kombināciju lietošanas ir jāapsver racionāli. Neatbilstoši lietoti, tie var nenākt par labu veselībai, bet radīt organismam papildu stresu. Lai uzņemtu savai sirdij vajadzīgos vitamīnus un minerālvielas pareizajā kombinācijā, vispirms vajadzētu konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu,”  uzsver “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.

Atmiņas traucējumu biežāk sastopamie iemesli

Atmiņas pasliktināšanās ir viens no simptomiem, kuru ilgstoši cilvēki cenšas ignorēt, norakstot to uz pārāk lielu slodzi darbā, nogurumu vai neizgulēšanos. Tikai brīdī, kad atmiņas traucējumu dēļ gadās nokavēt kādu patiešām svarīgu pasākumu, aizmirst par būtisku sapulci vai parādās grūtības atcerēties priekšmetu nosaukumus, cilvēks saprot – joki mazi – laiks atmiņai pasniegt glābšanas riņķi! Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro iemeslus, kādēļ atmiņa mēdz pasliktināties un dalās ieteikumos, kā atmiņu uzlabot.

Atpūtas deficīts, nogurums, pārslodze

Ilgstošs stress, nepietiekams miegs, atpūtas trūkums – ja tas raksturo jūsu dzīvesveidu, par atmiņas traucējumiem nebūtu jābrīnās, arī risinājums tādā gadījumā ir diezgan likumsakarīgs – atpūta, atvaļinājums, izgulēšanās. “Kad pārslodzes režīmā dzīvots daudzus gadus, visticamāk ar pāris brīvdienām līdzēts nebūs, lai varētu cerēt uz atmiņas uzlabošanos. Lai dotu smadzenēm restartu un tās spētu atjaunot savas funkcionēšanas spējas, ir jādod laiks, jāsakārto miega režīms, bet vislabāk – atpūtu plānot sistemātiski un regulāri. Ja nemākam tikt galā ar stresu, neprotam pilnvērtīgi atpūsties, tad organismam tiek liegta iespēja atjaunoties, tas izsīkst, tiek bojātas nervu šūnas un arī atmiņas pasliktināšanās nav nekāds brīnums,” saka Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

Lai pēc iespējas ilgāk saglabātu labu atmiņu, būtu ieteicams nemitīgi nodarbināt smadzenes, mācoties un apgūstot ko jaunu. Ne velti zinātnieki secinājuši – jo izglītotāks cilvēks, jo augstākas ir viņa kognitīvās spējas un arī sūdzības par atmiņas traucējumiem novēro retāk. Interesanti, ka krustvārdu mīklu risināšana stereotipiski tiek uzskatīta kā labs atmiņas treniņš, bet tā gluži nav.  “Tieši jaunu prasmju apgūšana vislabāk uzlabo atmiņu, jo, tikai apgūstot jaunas iemaņas, veidojas jauni savienojumi starp galvas smadzeņu šūnām. Jāatceras arī, ka pasīvs dzīvesveids (dators – dīvāns; dīvāns – dators) kaitē atmiņas funkcijai. Turpretim regulāra aerobā slodze, piemēram, peldēšana, nūjošana, pastaigas, nāk par labu smadzeņu darbībai,” piebilst Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

Uzturvielu deficīts

Nepilnvērtīgs uzturs ir cēlonis, kas izraisa dažādas veselības problēmas. Arī atmiņa var pasliktināties, ja ēdienkarte nav sabalansēta, ja tajā trūkst omega-3 taukskābju, B grupas vitamīnu, D un E vitamīna, arī dažādu minerālvielu. “B12 vitamīna deficīta gadījumā atmiņas traucējumi mēdz būt ļoti izteikti. Savukārt omega-3 taukskābes, ko uzņemam, ēdot treknās zivis, nepieciešamas pilnvērtīgai smadzeņu darbībai, tās normalizē glikozes, holesterīna līmeni asinīs, palīdz kontrolēt asinsspiedienu. Smadzeņu šūnām vajadzīga arī folskābe, bet labas atmiņas saglabāšanai – fosfolipīdi, dzelzs – smadzeņu šūnu apgādei ar skābekli, magnijs – šūnu pilnvērtīgai darbībai, kā arī magniju ieteicams uzņemt papildus, ja ir muskuļu tonusa izmaiņas vai traucēts miegs. Arī selēns nepieciešams smadzeņu funkciju uzturēšanai, bet D vitamīns saglabā nervu sistēmas stabilitāti un E vitamīns aizsargā tās no brīvajiem radikāļiem,” vitamīnu un minerālvielu nozīmi labas atmiņas nodrošināšanā skaidro Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane. Tātad, lai uzņemtu visas nepieciešamās vielas, kas gādā par labu atmiņu, ēdienkartē jāiekļauj treknās zivis, kokosriekstu eļļa, valrieksti, olas, zaļā tēja, vistas un tītara gaļa, siers, jogurts, ķirbju sēklas, olīveļļa, ogas, spināti, tumšā šokolāde. 

“Atmiņas uzlabošanai var izmantot arī aptiekā nopērkamus bezrecepšu preparātus. Piemēram, var lietot divdaivu ginku vai flavonoīdus saturošus preparātus. Ginkā esošās aktīvās vielas spēj pasargāt smadzeņu šūnas no bojājuma, ko rada brīvie radikāļi, kā arī uzlabo cirkulāciju smalkajos asinsvados, tādējādi smadzenes tiek bagātīgāk apgādātas ar skābekli, savukārt flavonoīdi – augu valsts bioaktīvās vielas sekmē nervu šūnu skaita palielināšanos, kā arī regulē insulīna līmeni. Arī lecitīns – dabīga viela, kas atrodas visās organisma šūnās, tai skaitā smadzeņu un nervu šūnās, spēj uzlabot kognitīvās spējas, kā arī tam piemīt antioksidanta īpašības. Tomēr vienlaikus jāatceras, ka ar bezrecepšu medikamentiem nevajag aizrauties vai izmantot tos kā “plāksteri” kādai problēmai, kas prasa nopietnu ārstēšanu. Pirms to lietošanas noteikti ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu,” uzsver Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

Sievietēm menopauzes periodā

Menopauzes periods ir hormonālo pārmaiņu posms sievietes dzīvē, kad organisms pats saviem spēkiem vairs nespēj saražot pietiekami daudz sievišķā hormona estrogēna. Taču estrogēns ne tikai ietekmē menstruālo ciklu un vielmaiņu, bet piedalās arī dažādos citos svarīgos procesos, tai skaitā gādā, lai sirds un asinsvadu sistēma būtu labā stāvoklī, kā arī nodrošina labu atmiņu. “Ja atmiņas traucējumi kļūst apgrūtinoši, arī par to jāpastāsta savam ginekologam un kopīgi jālemj, vai būtu nepieciešams uzsākt lietot hormonu aizstājterapiju (HAT). Šī terapija palīdz novērst izteiktākās menopauzes izpausmes – gan mazina karstuma viļņus, svīšanu, gan uzlabo atmiņu,” norāda farmaceite.

Vairogdziedzera darbības traucējumi, paaugstināts holesterīns, glikoze

Tiklīdz cilvēks ievēro, ka arvien biežāk kļūst grūti atcerēties kādu vārdu, nosaukumu vai pēc gūtām galvas traumām parādījušies atmiņas traucējumi, šīs situācijas jāuztver nopietni un jāvēršas pēc padoma pie ārsta: “Arī cilvēki, kuri pārcietuši vairākas operācijas un narkozes, reizēm sūdzas par atmiņas traucējumiem. Taču patiesībā jebkura somatiska saslimšana var iet roku rokā ar kognitīvajiem traucējumiem, tai skaitā – atmiņas pasliktināšanos,” teic Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane. Arī ielaistas aknu kaites, kuru gadījumā arī galvas smadzeņu šūnas tiek neatgriezeniski bojātas, var izraisīt kognitīvos traucējumus, tai skaitā atmiņas pasliktināšanos. Līdzīgi notiek arī nieru darbības traucējumu, mazasinības un sirds mazspējas gadījumos, bet atmiņas pasliktināšanās cēlonis var būt arī ilgstoši paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens. “Paaugstināta asinsspiediena dēļ asinsvadi ar laiku zaudē elastību un arī galvas smadzenes vairs netiek pietiekami labi apasiņotas. Vājums, reiboņi, grūtības koncentrēties un atmiņas pasliktināšanās mēdz būt augsta asinsspiediena izraisītas sekas. Jāpievērš uzmanība arī savam holesterīna rādītājam – ja tas ilgstoši ir paaugstināts, arī asinsvadu sieniņas kļūst biezākas, galvas smadzenēs tiek traucēta asins cirkulācija un līdz ar to arī skābekļa un barības vielu piegāde šūnām, kā rezultātā var pasliktināties arī atmiņa. Savukārt  paaugstināts holesterīns ir arī nopietns riska faktors insultam,” brīdina Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.

Ja pasliktinājusies atmiņa, noteikti jāpārbauda arī vairogdziedzeris – tas ir viens no orgāniem, kas spēj ietekmēt smadzeņu aktivitāti. Tāpat vēlams noteikt arī glikozes līmeni asinīs, jo nekontrolēta cukura diabēta dēļ tiek bojātas nervu šūnas un smalkie asinsvadi, radot risku nākotnē attīstīties ne tikai atmiņas traucējumiem, bet arī demencei.

Kas vēl var veicināt atmiņas pasliktināšanos?

  • Depresija, trauksme 
  • Smēķēšana, narkotisko vielu un alkohola lietošana
  • Medikamenti (antidepresanti, antihistamīna preparāti, antibiotikas)
  • Galvas traumas
  • Demence
  • Uzturvielu deficīts
  • Alcheimera slimība
  • Mazkustīgs dzīvesveids

Horoskops: Vienīgā horoskopa zīme ar spēcīgu raksturu, lielu enerģiju un nelokāmu gribasspēku!

Katrai zodiaka zīmei ir savas stiprās puses. Kādam ir laipna dvēsele, kādam vienmēr ir veiksme kabatā. Mūsdienu dzīvē bieži vien ir jāpierāda sava doma, jāstājas pretī likstām un tajā pašā laikā jāizskatās, it kā filmētos Holivudas filmā. Ne visi var tikt galā ar šādu uzdevumu, jo tas ir ļoti grūti.

Horoskopa zīme, kurai patiešām ir spēcīgs raksturs, spēcīga enerģija un nelokāms gribasspēks ir Skorpions. Skorpionu spēku un spēcīgo emocionālo lādiņu lielā mērā nosaka planēta Plutons, kuras paspārnē viņi atrodas. Pateicoties savai ietekmei, Skorpioni neatzīst nekādu vājumu – ne sevī, ne citos cilvēkos. Un pat tad, ja viņu dvēselē ir kāds “baltais plankums”, viņi nenomierināsies, kamēr tas netiks likvidēts.

Lielākā daļa Skorpionu ir lieliski vadītāji. Galu galā cilvēki, kas dzimuši zem šīs zīmes, bieži vien ir darbaholiķi un savos darbos nesaudzē ne sevi, ne citus. Viņi ieliek visu savu dvēseli tajā, ko mīl, un spēj gūt lielus panākumus. Bet pats galvenais ir viņu lieliskā izturība ekstrēmākajās situācijās. Rakstura stingrība palīdz saglabāt vēsu prātu un nekrist panikā pat tad, kad šķiet, ka izejas nav. Un tas ir viens no galvenajiem šīs horoskopa zīmes trumpjiem!

Ne visi mīl skorpionus. Bet gandrīz neviens pret viņiem nepaliek vienaldzīgs. Viņus mīl vai ienīst – un abās situācijās Skorpions nepaliek nepamanīts. Tam, kurš pieņems šīs zīmes grūto raksturu un spēs viņu patiesi mīlēt, ļoti veiksies. Galu galā šī horoskopa zīme ir ļoti kaislīga un pilnībā nododas savam partnerim.

Skorpioni ir lieliski draugi un biedri. Viņi ienīst nodevību, tāpēc viņi nekad nemaldina savu otro pusīti. Viņi atceras labestību un cenšas atmaksāt ar saviem labajiem darbiem. Tajā pašā laikā Skorpionam ir ļoti grūti aizmirst nodarītos pāridarījumus. Jums nevajadzētu gaidīt, ka Skorpions piedos uzreiz, jo tam ir nepieciešams laiks… Svarīgi, ka šī horoskopa zīme grib, lai pret viņiem izturas ar cieņu, ja pret Skorpionu ņirgājas, tad droši varat sagaidīt atriebību ar visai cinisku humora devu.

Tavs miegs: Kura ir visneveselīgākā gulēšanas pozīcija?

Foto: mirkrasoty.life

Mēs ne vienmēr domājam par to, kas notiek ar mūsu ķermeni miega laikā. Tikmēr poza, kurā mums patīk gulēt, var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai. Tātad, kādās pozās nevajadzētu gulēt?

Gulēšana uz vēdera

Ne visiem ir ērti gulēt šajā pozā, bet ir cilvēki, kuri šo pozu ir pat ļoti iemīļojuši. Šī poza ir kaitīga, jo jūsu mugurkaulam nav pietiekama atbalsta… Turklāt šajā stāvoklī galva parasti ir pagriezta uz sāniem, kas izraisa sāpes dzemdes kakla rajonā.

Augļa stāvoklis

Daudziem cilvēkiem patīk aizmigt saliektiem. Bet šī pozīcija izraisa spēcīgu mugurkaula izliekumu, kā arī, tā kā seja šajā stāvoklī ir piespiesta uz vienu pusi, var rasties elpošanas problēmas.

Jūras zvaigznes poza

Daži guļ uz muguras, rokas un kājas izstiepjot uz sāniem. Ja rokas tiek paceltas uz augšu, tas var izraisīt muskuļu sasprindzinājumu plecos. Šajā stāvoklī var rasties krākšana un problēmas ar vēdera darbību.

Gulēšana uz sāniem

Gulēšana uz labā sāna var izraisīt grēmas, savukārt gulēšana uz kreisā sāna palielina iekšējo orgānu slodzi. Tās ir sirds, aknas, plaušas un kuņģis. Ir lietderīgi gulēt uz kreisā sāna tikai grūtniecēm: tas uzlabo asinsriti un barības vielu cirkulāciju, kas nonāk embrijā.

Uz sāniem ar rokām, kas izstieptas uz sāniem

Šajā stāvoklī ir spēcīgs spiediens uz pleca nerviem, kas var izraisīt īslaicīgu pleca un rokas muskuļu atrofiju. Kad pamostaties, jūs varat atklāt, ka jūsu roka ir nejutīga.

Kādas pozas ir piemērotas gulēšanai?

Mediķi par visnoderīgāko uzskata pozīciju guļus uz muguras karavīra pozā, tas ir, ar rokām izstieptām gar ķermeni. Gulēšana uz sāniem karavīra pozā ir laba mugurai un kaklam, kā arī samazina miega apnojas risku, kas ir īslaicīga elpas nosprostošanās. Ir arī noderīgi gulēt, apskaujoties ar spilvenu – tas mazina spriedzi no muskuļiem un mugurkaula!

PĒDĒJOREIZ NOTIKS FESTIVĀLS “SUMMERTIME – AICINA INESE GALANTE”

Jau septiņpadsmito reizi Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē šovasar no 10. līdz 13. augustam notiks mūzikas festivāls “Summertime – aicina Inese Galante. Šī reize būs īpaša – festivāls notiks pēdējoreiz, piedāvājot augstvērtīgu klasiskās mūzikas un džeza baudījumu, Metropolitēna operas un Brodvejas skatuves mākslinieku sniegumu. Četru dienu garumā uz Dzintaru koncertzāles skatuves uzstāsies spoži mākslinieki  – atklāšanas koncertā klausītājus priecēs virtuozi latviešu pianisti, Ineses Galantes vakarā uz skatuves kāps pasaules lielāko opernamu solisti, kā arī jaunie un talantīgie Latvijas mūziķi. Itālijas garu festivālā ieviesīs Rafaels Gvalaci, par emocijām bagātu koncertu parūpēsies Balkānu ritmu karalis Shantel, savukārt ar monoizrādi, kas veltīta Marlēnai Dītrihai, festivāla Galā koncertā uzstāsies slavenā aktrise un dziedātāja, Brodvejas zvaigzne Ūte Lempere, noslēdzot stāstu par “Summertime – aicina Inese Galante”.

“Jau septiņpadsmit gadus festivālam “Summertime – aicina Inese Galante” pieder mana sirds un dvēsele, un tieši tāpēc šovasar mēs Dzintaru koncertzālē sarīkosim īstus svētkus klausītājiem – koncertus, kuros uzstāsies augstākās raudzes pasaulslaveni mākslinieki no La Scala, Metroplitēna operas, Sanremo festivāla un Brodvejas, kā arī mūsu jaunie talanti, kas jau paspējuši pārsteigt visu pasauli. Esmu gandarīta, ka festivāls šo gadu gaitā ir kļuvis par vienu no krāšņākajiem mūzikas pasākumiem Latvijā un kultūras vizītkarti Jūrmalai. Taču septiņpadsmit gadi ir ilgs laiks. Es augstu novērtēju savas meitas Diānas neatsveramo ieguldījumu festivāla organizēšanā, viņas uzlikto augsto latiņu un gaumes izjūtu. Bez Diānas festivālā “Summertime – aicina Inese Galante” nebūtu tik daudz krāsu un emociju. Bet Diāna vēlas pievērsties jaunām idejām, iespējām un projektiem, tāpēc  mēs esam nolēmušas, ka šogad augustā festivāls notiks pēdējo reizi, “ teic festivāla mūza un patronese, operdziedātāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Inese Galante. Viņa arī uzsver – pati turpinās dziedātājas karjeru, kā arī īpaši pievērsīsies savam misijas darbam, jauno izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti” rīkošanai. Ineses Galantes fonds arī turpinās rīkot augstvērtīgus mūzikas pasākumus ar starptautisku zvaigžņu piedalīšanos.

“Kad mamma man uzticēja rīkot viņai tik dārgo festivālu “Summertime – aicina Inese Galante”, sākumā piekritu vien uz gadu un priecājos, ka varēšu izmantot savu starptautisko pieredzi, iedzīvinot festivālā jaunas tradīcijas un nostiprinot to Eiropas līmenī. Man tas bija aizraujošs piedzīvojums, un vienpadsmit gadi paskrēja nemanot. Bet ir laiks doties tālāk, meklēt jaunus izaicinājumus un formātus. Esmu pateicīga festivālam un visiem cilvēkiem, ar ko gadu gaitā esmu strādājusi – jūs man palīdzējāt augt šajā jomā, mācīties un paveikt lielas lietas. Pateicoties es arī no jauna iepazinu Latviju, jo no šejienes aizbraucu bērnībā. Atgriezos jau pieaugusi, lai palīdzētu mammai ar “Summertime – aicina Inese Galante”, šeit piedzima mans dēls, un tagad par savām mājām uzskatu ne tikai Diseldorfu, arī Rīgu un Jūrmalu. Latvija man ir devusi iespēju satikt ļoti daudz brīnišķīgu cilvēku un gūt fantastiskas emocijas. Tāpēc šovasar mans galvenais uzdevums būs sarīkot īstus svētkus ikvienam  festivālā  “Summertime – aicina Inese Galante”, lai tā noslēgumā mēs varētu pacelt šampanieša glāzes par jauniem sasniegumiem!” aicina festivāla direktore Diāna Galante. 

Festivāla “Summertime – aicina Inese Galante” programmā šovasar iekļauti seši koncerti. Atklāšanas koncertā 10. augustā uzstāsies virtuozi Latvijas pianisti Andrejs Osokins, Reinis Zariņš, Daumants Liepiņš un Aurēlija Šimkus. 11. augustā jestru ballīti iegriezīs Balkānu ritmu karalis Shantel. 12. augustā klausītājus pulcēs Ineses Galantes vakars “Viva amore!”, kurā līdz ar dīvu uz skatuves kāps Metropolitēna operas un Milānas La Scala solists, ukraiņu bass Aleksandrs Cimbaļjuks, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) solists Artjoms Safronovs, pie klavierēm austriete Grēta Erhartere – Sargsjana, uzstāsies arī jaunie mākslinieki. 12. augusta vakarā – arī Sanremo konkursa vairākkārtējs laureāts, Itālijas Eirovīzijas zvaigzne Rafaels Gvalaci. 13. augustā koncertā “Jaunie un spožie” uzstāsies saksofoniste Ilva Ešenvalde, LNOB soliste Inna Kločko un vijolnieks Andrejs Jegorovs. Savukārt festivāls noslēgsies 13. augusta vakarā ar Ūtes Lemperes monoizrādi “Tikšanās ar Marlēnu”, kas tapusi pēc aktrises trīs stundu garas telefona sarunas ar leģendāro Holivudas zvaigzni Marlēnu Dītrihu. 

Biļetes uz festivālu pieejamas “Biļešu paradīzē”. Festivālu atbalsta: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Anders Walls Stiftelse, zvērinātu advokātu birojs “Klotiņi un Serģis”, Maserati Rīga, Lavazza, Semarah Hotels, tipogrāfija Eveko, A/S Antalis, SIA “TRIDENS”. Informatīvie atbalstītāji: izdevniecība “Rīgas viļņi”, TVNET, RE:TV, L’Officiel, Ljublju, Radio SWH, Radio MIX FM.

Pirmizrādi piedzīvo sensacionālais seriāls “Elks” ar The Weeknd un Liliju Rouzu Depu galvenajās lomās! (+VIDEO)

Sekss, nauda un narkotikas – jaunajā seriālā “Elks” (The Idol) skatītāji var sekot līdzi trauslās popzvaigznes Džoselīna (Joselyn) dzīvei, kura pēc mātes pāragrās nāves ir apņēmusies atjaunot savas kā Amerikas iekārojamākās un spožākās dīvas statusu, neatsakoties arī no noslēpumainā un manipulatīvā kulta līdera Tedrosa (Tedros) palīdzības, lai arī kādas būtu sekas. Seriāls, ko ārzemju mediji nodēvējuši par vienu no pēdējo gadu sensacionālākajiem šedevriem, no 5.jūnija skatāms LMT Viedtelevīzijā.

Seriālā spēkus apvieno mūsdienu popkultūras pazīstamākās slavenības – aktiera Džonija Depa meita Lilija Rouza Depa (Lily-Rose Depp), “Grammy” balvas ieguvušais mūziķis The Weeknd jeb īstajā vārdā Ābels Tesfaije (Abel Tesfaye), dienvidkorejiešu grupas “Balckpink” dziedātāja un repere Dženija Kima (Jennie Kim) un daudzi citi. Viens no “Elks” veidotājiem, seriāla “Eiforija” (Euphoria) režisors Sems Levinsons (Sam Levinson) seriālu ir aprakstījis šādi: “Apzinos, ka esam izveidojuši provokatīvu seriālu. Es domāju, ka šis ir sižets, par kuru cilvēki pasaulē runās visu vasaru.”

Video

“Elks” jau ir izpelnījies milzu publicitāti ārzemju medijos pateicoties tā filmēšanas stilam un galvenajiem fokusiem – slavai un kailumam. Greznas automašīnas, romantika, erotiskas dejas, iekāre un neuzticība dominē seriālā, un skatītājiem ir iespēja ieskatīties aiz Holivudas spozmes aizkara, kas slēpj dziļas psihiskas traumas un brutalitāti. 

“Elks” būs sešas epizodes, no kurām katra būs aptuveni stundu gara. 

Seriāls “Elks” skatāms “LMT Viedtelevīzija”.

Kurā vecumā olbaltumvielas ir svarīgākas?

Līdz ar vecumu, cilvēka ķermenim ir nepieciešams par aptuveni 50% vairāk olbaltumvielu nekā jaunībā, jo tās palīdz saglabāt muskuļu masu un palēnināt kaulu masas zudumu, vienlaikus pietiekams proteīna daudzums palīdz saglabāt imunitāti un paātrināt atveseļošanos, skaidro eksperti. 

Pētījumi liecina, ka papildu olbaltumvielas vecākiem pieaugušajiem palīdz mazināt kustību traucējumu risku un var pagarināt dzīves ilgumu. Līdz ar novecošanos būtiski ir uzturvielām bagāti ēdieni – tur, kur augstāka satura olbaltumvielas, nepiesātinātie tauki, vitamīni un minerālvielas.

Zinātnieki lēš, ka muskuļu masas samazināšanas dažiem cilvēkiem var sākties jau no 40 gadu vecuma. Tas palielina, piemēram, kritienu un kaulu lūzumu risku, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, tāpēc pieaugušajiem ir svarīgi laikus pievērst uzmanību savam ikdienas uzturam.

“Augstvērtīgas un cilvēka organismam nepieciešamas olbaltumvielas satur gan olas, gan vistas gaļa, gan zivis. Arī augu valsts produkti, piemēram, tādi kā soja un tofu, satur olbaltumvielas. Viens no mūsu projekta “Olas ir spēks” mērķiem – palīdzēt cilvēkiem izprast dažādas olbaltumvielas, olu uzturvērtību un kā efektīvāk plānot savas ēdienreizes,” saka Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha.

Tiesa, visi olbaltumi nav “dzimuši” vienādi – par svarīgāko, kas jāzina par olbaltumvielām tiem, kuri ikdienā ēd dzīvnieku izcelsmes proteīnu, gan tiem, kuri izvēlas augu produktus, lasi šeit  https://eggpower.eu/2022/04/29/visas-olbaltumvielas-nav-vienadas-uzzini-svarigako-savai-veselibai/ .

Olbaltumvielas ir arī kritiski svarīgas bērniem un pusaudžiem

Olbaltumvielas ir sarežģītas organiskas vielas, kas sastāv no dažādām aminoskābēm, un tās var veidot 20 atšķirīgas aminoskābes, kas savirknētas dažādā secībā. Olbaltumvielas ir katras ķermeņa šūnas sastāvdaļa un palīdz veidot un atjaunot muskuļus, audus, ādu, nagus un matus, kā arī hormonus, fermentus un veselīgu imūnsistēmu.

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja, uztura speciāliste Guna Bīlande uzsver, ka ieteicamais proteīna daudzums vidēji mazkustīgam pieaugušam cilvēkam, ir 0,8 grami uz vienu kilogramu ķermeņa svara.

“Olbaltumvielas ir svarīgas visos vecumposmos, jo pilda vairākas svarīgas funkcijas cilvēka organismā. Piemēram, cilvēkam, kas sver 75 kilogramus, dienā vajadzētu uzņemt 60 gramus olbaltumvielu, kas būtu līdzvērtīgi desmit olām. Protams, to darīt neieteiktu, jo tas neatbilst daudzveidīga uztura principiem,” saka uztura speciāliste.

Viņa arī piebilst, ka olbaltumvielas ir svarīga uzturviela, kas nodrošina neaizstājamās aminoskābes, kas palīdz bērniem augt un pareizi attīstīties. Zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem olbaltumvielas vajag vairāk nekā pieaugušajiem, bet to daudzums atkarīgs no vecuma. 

“Visvairāk olbaltumvielu nepieciešamība pieaug pusaudžiem, kuri nodarbojas ar profesionālo sportu. Tātad, jo aktīvāks būs bērns, jo vairāk olbaltumvielas būs nepieciešamas. Proteīns ir kritiski svarīgs, lai bērns varētu normāli augt un attīstīties,” piebilda Bīlande.

Olbaltumvielu nepieciešamība pieaug grūtniecībā un zīdot bērnu, kā arī vecāka gada gājuma cilvēkiem, un gadījumos, ja cilvēks ir saslimis. Atšķirīgas ir olbaltumvielu prasības profesionālajiem sportistiem, bet tas atkarīgs no sporta veida, vecuma, dzimuma, klimata u.c. faktoriem.

“Latvijā joprojām galvenie mirstības rādītāji ir uzlabojamie, proti, tie, kurus paši varam mainīt ar savu dzīvesveidu, tai skaitā uzturu. Gribētos cerēt, ka arvien vairāk iedzīvotāju apzināsies veselīga uztura būtisko lomu slimību profilaksē un hronisku saslimšanu mazināšanā,” norāda Bīlande.

Kādas funkcijas pilda olbaltumvielas 

Olbaltumvielām organismā ir vairāki svarīgi uzdevumi. Primārā ir tā dēvētā strukturālā funkcija. Proteīns ir svarīga organisma struktūras daļa, un aptuveni puse no organisma olbaltumvielām veido tieši strukturālos audus, piemēram, muskuļus un ādu.

Otrkārt, transporta funkcija. Proti, olbaltumvielas nodrošina daudzu uzturvielu un molekulu “transportu” gan asinīs, gan citos ķermeņa šķidrumos, piemēram, hemoglobīns un lipoproteīni. 

Treškārt, olbaltumvielām hormonālā funkcija – hormoni un peptīdi ir olbaltumvielas vai aminoskābju ķēdes, piemēram, insulīns un aizkuņģa dziedzera polipeptīdi. 

Bīlande min arī fermentu jeb enzimātisko funkciju – visi fermenti ir olbaltumvielas. Ferments ir viela, ko rada dzīvs organisms un kas darbojas kā katalizators, lai izraisītu  organismam svarīgas bioķīmiskas reakcijas. 

Visbeidzot, olbaltumvielas pilda arī imūno funkciju – visas antivielas ir olbaltumvielu molekulas. Antivielas ir asins olbaltumvielas, kas tiek ražotas, reaģējot uz specifisku antigēnu, lai to neitralizētu. Tiem ir līdzsvara funkcija – albumīns ir olbaltumviela, kas darbojas kā buferis, lai saglabātu nemainīgu asins pH līmeni. Tas, savukārt, nodrošina normālu vielmaiņas norisi organismā, palīdzot tam cīnīties ar slimībām.

Organisms nespēj pats uzkrāt olbaltumvielas, tāpēc ir svarīgi katru dienu uzņemt saprātīgu

olbaltumvielu daudzumu. Katram cilvēkam tas atšķiras, atkarībā no vecuma, dzimuma, svara un

ikdienas fizisko aktivitāšu daudzuma.

“Uzskatām, ka sabiedrībā ir jāveicina informētība par dažādu produktu priekšrocībām. Tāpēc

Latvijas Apvienotā putnkopības asociācija kopš pagājuša gada pavasara Latvijā un Lietuvā īsteno izglītojošo kampaņu “Olas ir spēks!”. Viens no kampaņas mērķiem ir veicināt olpratību un stāstīt par Eiropas Savienībā ražoto olu priekšrocībām,” saka Ērliha.

Projektu “Olas ir spēks!” finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lauku atbalsta dienesta uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne Lauku atbalsta dienests ar tiem nevar tikt saukti pie atbildības.

Projekts “ES ražotu olu informācijas un veicināšanas pasākumi Latvijā un Lietuvā” (EU Eggxpert, projekta nr. 101046173)

Caur krievu saspridzināto aizsprostu Kahovkas ūdenskrātuve aizplūdīs dažu dienu laikā! (+VIDEO)

Krievijas karaspēka paveiktās aizsprosta saspridzināšanas dēļ Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuve var izzust trīs līdz četru dienu laikā, otrdien prognozēja uzņēmuma “Ukrhidroenerho” ģenerāldirektors Ihors Sirota.

Atbilstoši pamata scenārijam nākamo trīs līdz četru dienu laikā Kahovkas ūdenskrātuves ūdens aizplūdīs pilnībā un būs redzama līdzšinējās ūdenstilpnes grunts, skaidroja amatpersona.

To iespējams noteikt pēc ūdens tecēšanas ātruma. Ūdens līmenis sarūk par 15-20 centimetriem stundā, tomēr tas var arī notikt ātrāk.

Savukārt ja aizsprosta lejasdaļa būs saglabājusies, ūdenskrātuvē ūdens var palikt līdz trīs metru līmenim, norādīja Sirota.

Vienlaikus gan Ukrainas, gan Krievijas eksperti brīdina, ka ūdenskrātuves izzušana var novest pie ekoloģiskas katastrofas.

“Visbriesmīgākais, ja pēc ūdenskrātuves pilnīgas aizplūšanas atsegsies toksiskās nogulas, kas sāks putēt. Tā, lūk, ir īsta ķīmiskā bumba,” brīdināja Krievijas ekologs Maskavas Valsts universitātes docents Aleksejs Medvedkovs.

Video

Kā ziņots, Krievijas karaspēks otrdien Hersonas apgabalā uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

Viņš aicinājis apdraudēto teritoriju iedzīvotājus evakuēties.

Apdraudētajā teritorijā Ukrainas kontrolētajā Dņepras labajā krastā ir apmēram 16 000 iedzīvotāju, vēlāk pavēstīja Prokudins.

Ukrainas Iekšlietu ministrija norādījusi, ka jāevakuējas Hersonas Korabelas mikrorajona un desmit ciemu iedzīvotājiem.

Vairākas apdzīvotās vietas jau applūdušas, pavēstījušas amatpersonas.

Apgabala administrācija organizē evakuācijas autobusus. Būs arī evakuācijas vilciens.

Kahovkas HES atrodas Krievijas karaspēka kontrolē, taču pēc aizsprosta uzspridzināšanas applūst teritorijas gan Dņepras labajā krastā, kuras kontrolē Ukraina, gan Krievijas okupētās teritorijas kreisajā krastā.

Ukrainas Bruņoto spēku dienvidu pavēlniecība pavēstījusi, ka, pēc tās rīcībā esošās informācijas, evakuācija tiek organizēta arī Krievijas okupētajās teritorijās.

Kahovkas HES nodarītie postījumi ir tik lieli, ka to nebūs iespējams atjaunot, paziņojis Ukrainas valsts uzņēmums “Ukrhidroenergo”. Saspridzināta arī HES mašīntelpa. Pēc “Ukrhidroenergo” vērtējuma, pēc četrām dienām Kahovkas ūdenskrātuves vairs nebūs.

Ukrainas ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu par ekocīdu.

Saistībā ar aizsprosta uzspridzināšanu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sasaucis valsts Drošības un aizsardzības padomes ārkārtas sēdi.

“Krievijas teroristi. Kahovkas HES aizsprosta iznīcināšana tikai apliecina visai pasaulei, ka viņi jāpadzen no ikviena Ukrainas zemes stūrīša,” tviterī ierakstījis Zelenskis.

Viņš piebildis, ka Krievijai nedrīkst atstāt nevienu Ukrainas zemes metru, jo katru metru tā izmanto terorismam.

Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādījis, ka Kahovkas HES uzspridzināšana, iespējams, ir lielākā tehnoloģiskā katastrofa Eiropā pēdējās desmitgadēs, kas apdraud tūkstošiem civiliedzīvotāju.

“Tas ir briesmīgs kara noziegums,” tviterī uzsvēris Kuleba

Tikmēr bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs tviterī paudis viedokli, ka HES uzspridzināšana liecina par to, ka Krievija vairs necer saglabāt kontroli Dņepras kreisajā krastā, kā arī pēc aizsprosta uzspridzināšanas var rasties nopietnas problēmas ar Krimas ūdensapgādi, tāpēc rodas jautājums, vai Krievija joprojām cer noturēt Krimu.

75 gadu vecumā mūžībā devusies Dailes teātra aktrise un kino leģenda Lilita Ozoliņa (+VIDEO)

Foto: Ekrānuzņēmums

Dailes teātris ziņo, ka 5. jūnijā negaidīti mūžībā devusies aktrise Lilita Ozoliņa.

Aktrise teātrī strādāja kopš 1966. gada un šo gadu laikā kļuva par neatņemamu daļu no Dailes kanona.

“Dailes teātrī Lilita bija dīva un leģenda. Viņas darbs bija izcils, tik smalks un dziļš. Ārkārtīgi sāpīgs zaudējums Dailes teātrim, Latvijas teātrim un pasaules kino mākslai. Mums gan kolektīvam kopumā, gan personīgi katram. Zaudējums ir negaidīts,” teikts paziņojumā.

Video

Dīvainākie glābšanas dienesta izsaukumi!

Glābšanas dienestu zvanu operatori ikdienā saņem tūkstošiem zvanu no satrauktiem iedzīvotājiem, kuru dzīvībai vai veselībai draud briesmas, taču nereti gadās arī visai dīvaini gadījumi, par kuriem var sirsnīgi pasmaidīt, vēsta kanāls FOX. 

Lūk, kāda sieviete zvanīja glābējiem, jo viņai likās, ka viņas veļasmašīnā ir sātans, savukārt, kāds vīrietis no dienesta operatoriem vēlējies steidzami noskaidrot, vai viņš var legāli iegādāties pērtiķi. Vēl viens kafejnīcas klients zvanīja, lai ziņotu par slepkavības mēģinājumu, jo viņa ēdienā bija sēnes, no kurām viņam alerģija. Jāsaka gan, ka daži no šāda veida traģikomiskiem zvaniem izsaucējam var beigties ar skaidrošanos policijas iecirknī. 

Līdzīgie zvani arī bieži nokļūst mediju uzmanības lokā, kā arī kalpo par iedvesmu populārā amerikāņu seriāla “9-1-1” scenārija autoriem. 

Seriāla veidotāji neslēpj, ka, plānojot kārtējo epizodi, bieži izmanto reālus izsaukumus, ko saņem īstie ASV glābšanas dienesta “911” darbinieki. Jaunākās, sestās sezonas pirmizrāde jau 5. jūnijā, plkst. 22.00, kanālā FOX! To gaidot, FOX aicina iepazīties ar dīvainākajiem zvaniem, kurus saņēmuši glābšanas dienesta darbinieki reālajā dzīvē! 

Glābēji čīzburgerus nepiegādā 

2013. gadā Indiānas štatā kāds 52 gadus vecs vīrietis deviņas reizes zvanījis uz tālruņa numuru 911, lai pasūtītu čīzburgerus. Dienesta operatori viņam laipni izskaidroja, ka nepieņem ēdiena piegādes pasūtījumus, taču viņš bija uzstājīgs un zvanīja atkārtoti. 

Viņa neatlaidība gan nevainagojās ar kārotā ēdiena piegādi, bet ar to, ka pie viņa ieradās policisti, lai viņu arestētu. Zvanītājs vārdā Džordžs Džeksons likumsargiem skaidroja, ka ilgāku laiku nebija ieturējis maltīti, bet bija pārāk vārgs, lai pats sev sagādātu pārtiku, tāpēc izlēma piezvanīt glābšanas dienestam un lūgt, lai atved čīzburgerus. Izrādījās, ka vīrietis jau vairākkārt bija nonācis tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā. 

Līdzīgs gadījums bija arī kādam citam uzstājīgam zvanītājām, kurš pēc kārtējā 911 zvana un ziņas par to, ka uz viņa mājvietu tiks nosūtīti policisti, palūdza, lai viņi paķer līdzi cigaretes. 

Viens jaunietis, kurš vēl nebija sasniedzis 21 gadu vecumu, kas ASV ir legālais alkohola iegādes vecums, zvanīja glābšanas dienestam no veikala. Jaunais vīrietis operatoram stāstīja, ka konkrētais pārdevējs nepārdod viņam alu un lūdza palīdzēt pierunāt pieņemt no viņa kukuli. Jaunietis apgalvoja, ka agrāk viņam šajā veikalā izdevās dabūt neatļauto dzērienu. Glābšanas dienesta darbinieks izsauca policistu, kas jau klātienē izskaidroja likumu izslāpušajam jaunietim. 

Vēl viens jauneklis zvanīja uz 911, lai pasūdzētos par savu dzīvokļa biedru, kurš nozaga viņa heroīnu. Lieki piebilst, ka abiem šīs zvans beidzās ar skaidrošanos policijas iecirknī. 

Kaķis, kas turēja gūstā ģimeni 

Visā pasaulē glābšanas dienesta darbinieki ik dienu saņem satraukuma pilnus zvanus par kokā uzkāpušiem kaķiem. Taču gadās, ka palīgā jānāk ne tikai murrātājiem, bet arī viņu divkājainajiem saimniekiem. Reiz uz 911 numuru piezvanījusi sieviete un sākumā stāstījusi par kaķi, kas uzrāpies kokā, taču beigās glābt nācās sievietes vīru, kas bija devies palīga mīlulim un tur iestrēdzis. 

Kādu citu reizi glābšanas dienesta telpās saņemts zvans par lūsi, kas manīts pie vietējās bibliotēkas. Satrauktais vīrietis stāstīja, ka cilvēki baidās no dzīvnieka un nevar tikt iekšā vai ārā no ēkas. Kad glābēji ierādās notikumu vietā, atklājās, ka uz bibliotēkas lieveņa sēdēja normāla izmēra mājas kaķis, kurš bija priecīgs par pievērsto uzmanību un laipni atļāva pakasīt viņa vēderu. Vīrietis, kas bija izsaucis glābējus, izbrīnīti noteica, ka kāds droši vien pieradināja šo lūsi. 

Savukārt, kāda Oregonas štata ģimene vērsās pie glābšanas dienesta, lai paziņotu, ka viņus apdraud pašu mājas kaķis, un viņiem nepieciešama palīdzība dzīvnieka savaldīšanai. Izradās, ka teju 10 kilogramus smagais kaķis vārdā Lukss uzbruka septiņus mēnešus vecajam zīdainim pēc tam, kad bērns pārāva kaķi aiz astes. Visa ģimene kopā ar suni ieslēdzas guļamistabā, lai paglābtos no Luksa, kurš bija satrakojies. Atbraukušie glābēji ievietoja kaķi būrī un aizveda uz patversmi. Jāpiebilst, ka, lai gan pēc tam, kad šis gadījums nonāca ziņu virsrakstos, daudzi vēlējās Luksu adoptēt, taču ģimene izlēma dot kaķim vēl vienu iespēju. 

Palīdz skolēniem ar mājasdarbiem un nomierina pensionārus 

Kāda noraizējusies vecāka gadu gājuma kundze zvanīja glābējiem, jo viņai likās, ka viņas māju apšauda. Izrādījās, ka viņa bija uzlikusi vārīties olas un aizmirsa par tām. Olas eksplodēja ar šāvienam līdzīgu skaņu. Operatoram izdevās viņu nomierināt un paskaidrot, ka viņas dzīvībai briesmas nedraud.

Vēl kāda sieviete zvanīja un ziņoja, ka no sētas pazudis viņas auto. Vēlāk tai pašā diena kundze zvanīja vēlreiz, lai pateiktu, ka spēkrats ir atrasts, kā atklājās, tas nebija redzams aizaugušās zāles dēļ. 

Uz visiem amerikāņiem kopš agra vecuma pazīstamo ciparu kombināciju 911 bieži zvana arī bērni, kam nepieciešama palīdzība skolas uzdoto mājasdarbu izpilde. Glābšanas dienesta operatoriem nācies palīdzēt gan ar matemātikas uzdevumiem, gan ar citiem priekšmetiem. Kāds zēns zvanīja, lai pasūdzētos operatoram par pārāk lielo mājasdarbu apjomu. 

Glābēji palīdz seriāla producenta dēlam 

Ideja par seriālu, kurš stāstītu par glābšanas dienesta darbiniekiem, rādās producentam Raienam Mērfijam pēc tam, kad 2015. gadā viņa toreiz 11 mēnešus vecais dēls Fords nakts vidū pēkšņi pārstāja elpot. Protams, satrauktie vecāki uzreiz zvanīja uz numuru 911. Par laimi, mediķiem izdevies bērnu izglābt. 

Pēc tam, kad puisēna dzīvībai briesmas vairs nedraudēja, glābēji uzsāka sarunu ar Mērfiju par notikušo un mēģināja viņu nomierināt, jo viņš joprojām bija panikā. Producents vēlāk atcerējās, cik ļoti viņš bija pārsteigts par to, cik šie cilvēki ir stipri un cik labi pārzina gan savu darbu, gan cilvēku psiholoģiju. Viņš arī gribēja vairāk uzzināt par glābēju ikdienu un domāšanas veidu, tā arī rādās doma par seriālu “9-1-1”, kurš stāsta par glābēju ikdienu. 

Seriāls ar panākumiem demonstrēts jau kopš 2018. gada un jaunākā, sestā, sezona solās izvērsties īpaši spraiga, jo varoņiem būs jātiek galā gan ar ikdienas darbiem, gan ar pagātnes rēgiem. 

Bobijam, kuru atveido populārais amerikāņu aktieris Pīters Krauze, pagātnē ir cīņa ar atkarību no alkohola un narkotikām. Tieši viņa problēmas ar substancēm izraisīja ugunsgrēku, kura dēļ gāja bojā viņa pirmā sieva un viņu divi bērni, kā arī vēl 145 cilvēki. 

Tikmēr, Atēnas meita Meija uzsāk studijas koledžā, kas nozīmē izmaiņas ne tikai viņas, bet arī viņas mammas dzīvē. Tāpat šajā sezonā Bobijs un Atēna izmeklēs 45 gadus vecus notikumus, kad Atēnas bērnības draudzene pazuda mīklainos apstākļos.  

Pēc bezpilota lidaparāta nogāšanās cilvēku pārpildītajā sporta stadionā, glābējiem būs jānāk palīgā gan tiem, kas tajā atradās, gan tiem, kas bija ārpus tā. Glābējiem arī būs darba pilnas rokas pēc viesuļvētras, kas atnesīs postījumus gan iedzīvotājiem, gan dabai. Bobijs šajā sezonā arī centīsies pieradīt, ka viņa anonīmo alkoholiķu sponsors bija nogalināts, un panākt to, lai viņa slepkava saņem pēc nopelniem. 

Lai gan Atēnas un Bobija kāzas tika svinētas jau otrajā seriāla “9-1-1” sezonā, kāzu ceļojumā viņi beidzot izlems doties tikai sestajā sezonā. Romantiskajai kopābūšanai līdz tam ir traucējusi viņu darba specifika. Taču, izskatās, ka beidzot skatītāju iemīļotais pāris dosies pelnītā atpūta. Vai tas tā arī notiks?

Par to varēs uzzināt, skatoties spraiga sižeta seriāla “9-1-1” jaunāko, sesto sezonu, kuras pirmizrāde būs pirmdien, 5. jūnijā, plkst. 22.00 kanālā FOX! 

Līgo zaļumballe Igates pilī (+VIDEO)

Pirmo reizi Igates pils pastāvēšanas vēsturē, atjaunotajā pils parka teritorijā, norisināsies lielā LĪGO zaļumballe, pasākums līdz pat pēdējam saullēkta sagaidītājam.

23. jūnijā ierašanās pils parkā jau no plkst. 15:00. Aicinām ņemt līdzi savas sedziņas, uz kurām ērti iekārtoties zālājā, lai baudītu pasākumu.

Plkst. 17:00 pasākuma viesus priecēs Ogres teātra Jāņa Kaijaka režisēta izrāde “Skroderdienas Silmačos”. Ap plkst. 20:30 sagaidīsim mīlestības vēstnešus, tautā populāros un iemīļotas mūzikas izpildītājus “Mazais princis” ar mīlas retrītu – grupa sola dziedināt un pozitīvi uzlādēt turpmākajai vakara programmai.  Līgo vakara lielā zaļumballe kopā ar leģendāro grupu “Credo”, kura izpildīs dažādus hitus, apvienojot visu paaudžu klausītājus. Pasākuma starplaikos, kā arī pēc grupas “Credo” uzstāšanās viesus izklaidēs DJ Ingus.

Video

Lielā Jāņu ugunskura iedegšana populārās folkloras kopas “Delve” un viņu draugu pavadībā, izbaudīsim īstu Līgo nakts uguns rituālu kopā, sasmelsimies spēkus visai vasarai no dabas, uguns un ūdens.

Ierobežotā skaitā būs pieejamas vietas pie galdiņiem atsevišķā paaugstināta komforta zonā – nojumē, kurā darbosies atsevišķs bārs ar dažādiem dzērieniem.

Pusnaktī Igates pils auglības rituāls – pliko skrējiens apkārt pilij. Ātrākajam finišētājam balva no Igates pils Dzirnavu krodziņa.

Nakšņošana būs iespējama savās teltīs telšu laukumā, kā arī kemperos.

Pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja iegādāties gardus ēdienus un dzērienus.

Pasākuma iekšējās kārtības noteikumi:

Pasākuma dienā norēķini par ieeju, automašīnas stāvvietu, telts un kemperu vietām tikai skaidrā naudā.

Pasākuma teritorijā drošības un kārtības nolūkos aizliegts ienest savus ēdienus un dzērienus. Noteikums attiecas arī uz telšu un kemperu vietām, jo šie laukumi nav atdalīti no pasākuma teritorijas.

–       Iekārtoties telšu un kemperu vietās varēs no 23. jūnija plkst. 14:00 un tās jāatbrīvo līdz 24. jūnija plkst. 13:00.

–       Kemperi teritorijā drīkst iebraukt tikai 1 reizi, atkārtota izbraukšana un iebraukšana pasākuma norises laikā nav atļauta.

Par drošību pie ūdens atbild katrs apmeklētājs personīgi un organizators neuzņemas par to atbildību. Alkohola reibumā doties peldēt aizliegts.

Par satiksmes negadījumiem maksas autostāvvietā organizators neuzņemas atbildību. Apmeklētāji ievēro valstī noteiktos ceļu satiksmes noteikumus.

Ieeja pasākumā ar suņiem un citiem dzīvniekiem nav atļauta.

Vairāk informācijas: http://www.igatespils.lv

Kā tikt galā ar vientulības sajūtu – 6 padomi

Kā atbrīvoties no vientulības sajūtas? Mēs visi laiku pa laikam jūtamies vientuļi. Katru gadu pasaulē arvien vairāk cilvēku jūtas vientuļi. Un diemžēl, ne visi zina, ko darīt ar šo sajūtu!

Veidi, kā tikt galā ar vientulību, tostarp sociālās aktivitātes un terapija, var būt dažādi. Bet katrs var brīvi izvēlēties sev piemērotāko variantu.

Vientulības pazīmes

Pazīmes var būt dažādas:

  • Cilvēks sastopas ar depresiju.
  • Veselības problēmas parādās arī līdz ar vientulības parādīšanos. Zinātnieki stresu saista ar imunitātes pasliktināšanos, parādās nogurums un depresija. Tāpēc cilvēki, kuri piedzīvo pilnīgu vientulību, ir pakļauti daudzām veselības problēmām.
  • Psihosomatiskās sāpes ir arī vientulības pavadoņi. Ilgas, skumjas var “ieslēgt” ķermeņa iekšienē hroniskas slimības, vai vienkārši var parādīties psihosomatiskas sāpes.

Ko jūs varat darīt vienatnē

Kā tikt galā ar vientulību?

  1. Esiet sabiedriski aktīvs. Kļūsti par kādas sabiedriskās, brīvprātīgās organizācijas biedru. Tas dos piederības sajūtu un palīdzēs tikt galā ar nederīguma sajūtu, noņems bailes no vientulības. Piemēram, daudziem cilvēkiem patīk brīvprātīgais darbs, jo tas palīdz atrast dzīves jēgu. Sabiedriski noderīgas un cēlas darbības padarīs sevi laimīgāku, labāku, sniegs gandarījumu par sevi un dzīvi.
  2. Iesaisties attiecību uzlabošanā ar mīļajiem. Ja stiprināsi esošās attiecības ar ģimeni, draugiem, tad kopumā vari aizmirst par to, kas ir vientulība. Bet dariet to pakāpeniski, sāciet ar kādu no ģimenes locekļiem, kuram jūsu līdzdalība ir visvairāk nepieciešama.
  3. Iegūstiet mājdzīvnieku. Suņa vai kaķa uzturēšanai ir daudz priekšrocību vientulības novēršanā. Pateicoties dzīvniekiem, jūs varat izveidot jaunas attiecības ar citiem cilvēkiem, piemēram, pastaigājoties.
  4. Mijiedarbība ar draugiem. Tas veicinās sociālo un emocionālo labklājību. 
  5. Parūpējies par sevi. Dariet to dažādos veidos, īpaši, ja jūtaties satriekts. Tas var būt garšīgs ēdiens, sports, spa apmeklējumi utt.
  6. Sazinieties ar speciālistu. Vientulības simptoms var radīt vēl lielākas garīgās un fiziskās veselības problēmas. Speciālists var palīdzēt ar “vientulības sajūtas novēršanu”, izmantojot meditācijas prakses.

“Tautumeitas” uzstāsies prestižajā Glastonberijas festivālā Lielbritānijā

Grupa “Tautumeitas” uzstāsies prestižajā Glastonberijas festivālā Lielbritānijā, informēja mākslinieču pārstāve Guna Zučika.

Pasaulē viens no lielākajiem mūzikas un mākslas festivāliem “Glastonberija” izsludinājis pilnu pasākuma programmu, un starp šī gada māksliniekiem iekļuvusi arī latviešu etnopopa grupa “Tautumeitas”.

Grupa uzstāsies divas reizes – festivāla atklāšanas pasākumā 21.jūnijā un uz “Toad Hall” skatuves sestdien, 24.jūnijā, īsi pēc pusnakts. “Tautumeitas” ir trešā grupa no Latvijas, kas uzstāsies šajā festivālā.

Video

“Tautumeitas” saņēma uzaicinājumu uzstāties “Glastonberijā” pēc starta Eiropas mūzikas industrijas konferencē – festivālā “Eurosonic” Nīderlandes pilsētā Groningenā.

Bojans Pinters, kurš izvēlas grupas zonas “Green Futures” skatuvēm, tai skaitā “Toad Hall”, un apmeklēja “Tautumeitu” uzstāšanos “Eurosonic”, izteicies, ka viņu savaldzinājis “Tautumeitu” spēcīgais vizuālais tēls un priekšnesumā atspoguļotais latviešu pagāniskais kultūras mantojums.

“Glastonberijas” festivālu katru gadu apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku un lielā pieprasījuma un festivāla mājaslapas noslodzes dēļ, biļetes uz šī gada festivālu izpirka stundas laikā, kas ir par 30 minūtēm ilgāk nekā iepriekšējos gados.

Papildus festivāla galvenajiem māksliniekiem “Arctic Monkeys”, “Guns N’ Roses” un Eltonam Džonam šogad uz vairāk kā 50 festivāla skatuvēm kāps arī tādi pasaulē zināmi mākslinieki un grupas kā “Lizzo”, Luiss Kapaldi, “Fred Again..”, “Royal Blood”, “Lil Nas X”, “Maneskin”, “The War On Drugs”, “Lana Del Rey” un daudzi citi.

Latvijas 3×3 basketbolisti Pasaules kausā izcīna bronzu!

Latvijas 3×3 basketbola izlase, kuras sastāvā ir Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis, Agnis Čavars un Francis Lācis, svētdien Vīnē Pasaules kausu noslēdza trešajā vietā, nodrošinot vietu 2024.gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā.

Latvijas izlase, kas izsēta ar 7.numuru, cīņā par bronzas godalgām ar rezultātu 22:12 uzvarēja Brazīliju (18.).

Pēc nonākšanas iedzinējos mača sākumā ar 1:3 latvieši turpinājum pārņēma vadību iekrājot septiņu punktu pārsvaru (12:5), ko turpinājumā palielināja līdz desmit punktiem, svinot pārliecinošu uzvaru.

Sestdien astotdaļfinālā latvieši ar rezultātu 19:15 uzvarēja Beļģiju (5.) un ceturtdaļfinālā ar 19:18 pārspēja Nīderlandi (4.). Svētdien pusfinālā Latvija ar 18:21 piekāpās Serbijai (1.), kamēr brazīlieši cīņā par vietu finālā ar 17:21 zaudēja ASV.

Latvija ar trīs uzvarām četros mačos ieņēma otro vietu B apakšgrupā, kur vispirms ar 17:21 zaudēja ASV (2.), bet turpinājumā uzvarēja ar 22:11 Slovēniju (15.), ar 20:18 Austriju (9.) un ar 22:9 Austrāliju (17.).

Grupas uzvarētāji kvalificējās ceturtdaļfinālam, bet otrās un trešās vietas ieguvēji cīnījās astotdaļfinālā.

Lācis šajā turnīrā aizvieto Edgaru Krūmiņu – šāds lēmums tika pieņemts pēc Ventspilī notikušās treniņnometnes, kurā piedalījās 14 kandidāti. Lai palīdzētu treniņu procesā, uz Pasaules kausu līdzi devušies arī Kārlis Apsītis un Kristaps Gludītis.

Latvijas izlases četrinieks starptautiskajos klubu komandu turnīros šogad startē, sadalīts divās komandās. Miezis un Lasmanis kopā ar diviem ķīniešu basketbolistiem pārstāv komandu “Beijing”, savukārt komandu “Rīga” turpina pārstāvēt Krūmiņš un Čavars, spēlējot kopā ar ķīnieti un serbu.

Latvijas vīriešu izlase jūnija vidū piedalīsies Eiropas spēļu turnīrā Krakovā, bet septembra sākumā – Eiropas čempionātā Jeruzalemē. 

Savu līdz šim labāko rezultātu Latvijas sasniedza 2019.gadā, kad Amsterdamā izcīnīja sudraba medaļas, finālā ar 14:18 piekāpjoties ASV.

Rīgā pārvietota Puškina skulptūra! (+VIDEO)

Rīgas pieminekļu aģentūra krievu dzejnieka Aleksandra Puškina skulptūru Latvijas Mākslinieku savienībai nodos aptuveni mēneša laikā, pavēstīja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu vadītājs Kaspars Līcītis.

Rīgā 30.maijā tika pārvietota krievu dzejnieka Puškina skulptūra, kas atradās Kronvalda parkā. Patlaban skulptūra atrodas Rīgas pieminekļu aģentūras noliktavā. Līcītis atzīmēja, ka Rīgas pieminekļu aģentūrai un Latvijas Mākslinieku savienībai ir jānoslēdz vienošanās par pieminekļa nodošanu Latvijas Mākslinieku savienības valdījumā, kas varētu prasīt aptuveni mēnesi.

Taujāts, vai no skulptūras autora Aleksandra Taratinova ir izrādīta interese to atgūt, Līcītis uzsvēra, ka viņš ir izteicis vēlmi to atgūt, ja skulptūru demontē, bet Rīgas pieminekļu aģentūras rīcībā nav dokumentācijas, ka skulptūra varētu viņam vēl piederēt. Autoram ir autortiesības, kas nozīmē, ka nedrīkst skulptūru pārveidot, piemēram, noņemt spieķīti vai pārlikt citu cepuri.

Norādīja Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins, kad Puškina skulptūra nonāks savienībā, tā tiks izvietota Latvijas Mākslinieku savienības muzejā kā attiecīgā perioda žanra liecība, kad pilsētvidē bija aktuālas taktilās kostīmu skulptūras.

“Mūsu interese ir saistīta tieši ar izpildījuma tehniku, izmantotajiem materiāliem un arī autoru, kurš ir nozīmīgs Eiropas mērogā. Viņa darbi ir izvietoti pilsētvidē Amsterdamā, Sanktpēterburgā. Viņš veido vēsturiskos tēlus, un viņa daiļradē nav vērojama kāda ideoloģija vai propaganda. Viņš studē vēsturiskos tēlus un izvieto skulptūras pilsētvidē,” sacīja Dobičins.

Video

Lēmums par Puškina skulptūras pārvietošanu pieņemts, jo 2009.gadā gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nesaskaņoja skulptūras izvietošanu Kronvalda parkā, iesakot tiem izvēlēties alternatīvas novietnes.

Līdz ar to skulptūra konkrētajā vietā uzstādīta un līdz šim atradās neatbilstoši normatīvajiem aktiem. Vienlaikus 2023.gada 3.marta Rīgas domes Pieminekļu padome pauda rekomendējošu atbalstu skulptūras pārvietošanai uz piemērotāku novietni.

Rīgas domes frakcija “Saskaņa” izplatīja paziņojumu, kurā nosodīja Puškina skulptūras pārvietošanu. “Saskaņa” pauda, ka domes galvenā funkcija esot rūpēties par pilsētu un visu pilsētas iedzīvotāju labklājību.

Tādēļ šīs opozīcijas frakcijas deputāti aicina Rīgas domes vadību koncentrēties uz reālām pilsētas problēmām – finansējumu jaunajam mācību gadam, remontēt un labiekārtot Rīgas ceļus, ietves un pagalmus, organizēt pilsētas autotransporta kustību, izstrādāt darbspējīgu koncepciju Rīgas Centrāltirgum un citas.

Savukārt frakcijas “Latvijas krievu savienība” pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs, partijas “Facebook” lapā publicēja aicinājumu vai nu pieminekli novietot atpakaļ, vai nosūtīt to atpakaļ autoram, tēlniekam no Krievijas Taratinovam, vai uzstādīt to jebkurā citā Eiropas pilsētā.

Mitrofanovs skulptūras aizvākšanu nodēvēja par vandālismu no pašvaldības varas pārstāvju puses.

Kā ziņots, Rīgas domes koalīcija pauda atbalstu Puškina skulptūras pārvietošanai.

Horoskops: 3 horoskopa zīmes, kurām ir smags raksturs un grūts liktenis

Šīs ir 3 horoskopa zīmes, kurām ir smags raksturs un grūts liktenis:

Jaunava

Jaunava ir diezgan dramatiska un nervoza zīme, kas nezina, kā atpūsties un novērst uzmanību no steigas un burzmas. Jaunavām patīk uzņemties pārmērīgu atbildību. Jaunavām ir grūti pateikt nē un tādējādi Jaunavas nemitīgi sevi nostāda upura lomā. Šīs horoskopa zīmes pārstāvji ir ļoti neatlaidīgi un strādīgi cilvēki, kuri nepaļaujas uz veiksmi, bet tik smagam darbam. Jaunava ne tikai mēdz uzņemties par daudz, bet nemitīgi meklēs taisnīgumu, šī horoskopa zīme noteikti varētu būt kā taisnīguma simbols.

Vēzis

Iedzimtā jūtīguma un pārmērīgas emocionalitātes dēļ vēžiem ir diezgan daudz psiholoģisku problēmu, kuru pamatā ir kompleksi un iekšējās šaubas. Tikai šīs zīmes pārstāvji var tik ilgi un spītīgi šaubīties par sevi un saviem spēkiem, sperot soli uz priekšu un uzreiz trīs atpakaļ. Vēža zīmē dzimušie ir ļoti pretimnākoši, bet tajā pašā laikā šausmīgi lepni. Ģimenes dzīvē vēžu pārstāvji visbiežāk ir nelaimīgi, jo viņām ir svarīgi izcīnīt galveno lomu savās attiecībās.

Zivis

Vadošo vietu ieņem Zivju pārstāvji, kuri atzīst, ka diez vai sevi dēvētu par laimīgiem cilvēkiem. Ir, protams, izņēmumi. Taču pārsvarā Zivis ir intraverti cilvēki. Zivis bieži piedzīvo šaubās par sevi. Šai horoskopa zīmei ļoti ir vajadzīgs cilvēks, kurš to apbrīnos un virzīs pareizajā virzienā. Šajā horoskopa zīmē dzimušajiem ir grūti atrast savu dvēseles radinieku, jo Zivis ir radoši, piezemēti cilvēki ar nestandarta domāšanu. Zivis bieži mēdz radīt interešu un prioritāšu konfliktu komunikācijā, tāpēc lielākā daļa zivju ir lemtas vientulībai, un tas viņām ir sliktāks par nāvessodu…

Galvenais ir atcerēties, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Astroloģiskā nosliece uz rūgtu likteni ir tikai pieņēmums, bet ne fakts.

10 padomi sievietēm, lai vienmēr izskatītos lieliski

Šie ir 10 veselīgi ieradumi, kas palīdz katru dienu saglabāt motivāciju un ļauj labi izskatīties. Un runa nav par naudu un dārgām drēbēm, svarīgi ir trenēt savu ikdienas ritmu un savā ikdienā ieviest vairākus paradumus.

1. Jau no vakara plāno, ko ģērbsi rīt . Redziet, tā nav maģija, tā ir tīra matemātika. Stilīgās sievietes patiešām cenšas pieturēties pie šādas taktikas! Šādi tu izvairīsies no panikas un tev nevajadzēs satraukties par to, ka kavēsies vai slikti izskatīsies.

2. Dod sev pietiekami daudz laika, lai sagatavotos jaunai dienai. Tas nozīmē trīs reizes nepārlikt modinātāju un joprojām gulēt, un pēc tam nejauši pamosties… Tas nozīmē laikus pamosties, lai saģērbtos, sataisītu frizūru un uzklātu grimu.

3. Izvēlies pareizo apakšveļu . Pirmkārt, tas ir jūsu pašapziņas pamats. Otrkārt, apakšveļai ir jāatbilst jūsu tērpam, lai, piemēram, mežģīnes neparādās cauri apģērbam. 

4. Ģērbieties atbilstoši. Tas izklausās vienkārši, taču izskatīties stilīgi nozīmē arī izskatīties atbilstoši laikam un vietai: laikapstākļiem, situācijai, notikumam. Uz darba tikšanos nevajadzētu valkāt minisvārkus. Centies savā ikdienā ieviest elegantu tēlu.

5. Papildini savu izskatu ar vienu dārgu detaļu. Vai esi kādreiz domājusi, kā dažas sievietes var izskatīties eleganti vienkāršos džinsos un blūzē? Viens no trikiem ir papildināt tēlu ar kādu spilgtu detaļu: skaista ādas josta, eleganti auskari, firmas soma utt.

6. Glīti saloki drēbes un pakarini tās uz pakaramiem. Tikai padoms, bet vai mēs to vienmēr ievērojam?

7. Papēži ne vienmēr ir šiki. Gudra sieviete zina, kad valkāt papēžus un kad valkāt sportiskākus apavus.

8. Regulāri mazgā apģērbu, neatstāj visu uz vēlāku laiku, jo var gadīties, ka nekas nav tīrs un piemērots valkāšanai…

9. Sagatavo sev “modernu pirmās palīdzības komplektu”. Pat stilīgākajām sievietēm nākas piedzīvot neveiksmes. Tādiem gadījumiem nepieciešama aptieciņa, piemēram, rezerves apavi, zeķubikses, telefona lādētājs…

10. Paliec uzticīga savam stilam. Šikas stilīgas sievietes neskrien pakaļ modei. Viņas dod priekšroku klasikai un tādēļ viņas vienmēr izskatās lieliski!

10 paņēmieni, lai skaisti novecotu! Ja tev ir vismaz 45 gadi, tad noteikti izlasi!

Sieviete nenoveco, un tas ir fakts – cik daudz dziesmu un dažādu filmu, dzejoļu, teicienu pastāv par mūžīgo un nezūdošo sievišķību. Ja esi sasniegusi vismaz 45 gadu vecumu, tad labāk ievēro šos 10 ieteikumus.

1. Netaupi uz sevi!

Mēs saprotam, ka tev ir vīrs, bērni, suns un māja, un lielākā daļa algas tiek iztērēta ģimenes vajadzībām, bet tas nenozīmē, ka  tev vienmēr ir jātaupa uz sevi! Tu nevari domāt tikai par citiem, dažreiz arī tu drīksti būt nedaudz savtīga. Katru mēnesi uzdāvini sev vienu mazu dāvanu: foršas kurpes, blūzi, svārkus vai skaistumkopšanas salona apmeklējumu. 

2. Matu griezumus

Tagad ir īstais laiks eksperimentēt ar frizūrām: izmēģini frizūras, pēc tam izaudzē garākus matus garākus, krāso matus sarkanā krāsā vai veic kādu populāru amerikāņu matu griezumu. Mati ir galvenā sievietes rota absolūti jebkurā vecumā, kāpēc tos nogriezt uzreiz? Turklāt neaizmirsti par matu procedūrām: izmanto termoaizsardzību, pagatavo barojošas maskas un regulāri apmeklē frizieri. Pareizi kopjot, mati būs jūsu vizītkarte vēl vismaz 20 gadus!

3. “Vecās kundzes” lietas…

Dažas sievietes pēkšņi nolemj: “Lūk, jaunība ir beigusies, beigšu valkāt piegulošus džinsus un skaistus topus, ir pienācis laiks iegādāties bezveidīgu pelēku mēteli (nē, ne modernu oversize mēteli), tumšus svārkus līdz grīdai un sintētisko blūzi ar kaut kādu nereāli dīvainu ziedu apdruku…  Mēs patiesi ceram, ka tev šādas domas nerodas, bet, ja pēkšņi iegādājies absolūti neērtu un nepārprotami “pensionāra skata apģērbu”, nekavējoties pasaki sev: “Stop!”.

4. Otrs grāvis, pārāk jauneklīgs apģērbs

Ir arī apgriezta situācija: Tu sāc ģērbties tā, it kā tev nesen būtu apritējuši divdesmit gadi. T-krekli ar muļķīgiem saukļiem, minisvārki, īsi sarafāni, topi, legingi – šīs lietas nekad tev neļaus izskatīties jaunākai. Gluži pretēji, šie apģērbi izcels neatbilstību starp jūsu vecumu un stilu. Pusaudžu apģērbs ir pagātne: tas ir jāatzīst un jāpieņem.

5. Modes tendences!

Starp citu, par tendencēm. Vēl viena izplatīta kļūda, ko pieļauj sievietes pēc 45 gadu vecuma, ir tā, ka tās vispār neseko modei. Ir skaidrs, ka tev praktiski nav laika lasīt modes portālus un žurnālus (lai gan tu lasi šo ierakstu?), taču, neskatoties uz to, mēģini vismaz laiku pa laikam pāršķirstīt kādu žurnālu, kurā ir raksti par modi un stilu.

Turklāt lielākajai daļai tendenču nav “vecuma ierobežojumu”. Piemēram, vai džinsa svārki, kuri ir modē šajā sezonā ir piemēroti jebkurai sievietei? Jā, tikai tavā gadījumā labāk izvēlēties garumu līdz ceļgalam vai nedaudz zemāku. 

6. Drēbes bez jebkādas formas

Aizmirsti par bezveidīgām un maisa tipa drēbēm. Ja tu domā: “Es uzvilkšu kapuci – un neviens nepamanīs manu vēderu vai lielos gurnus”, tad tu ļoti maldies. Bezformīgas drēbes liek tev izskatīties kā bulciņai vai lielam taisnstūrim. Jums jāspēj ne tikai noslēpt figūras trūkumus, bet arī uzsvērt priekšrocības.

Paslēpiet gurnus zem pufīgiem midi svārkiem, izceliet vidukli ar biezu vai plānu jostiņu, valkājiet pieguļošas jakas un blūzes ar V veida izgriezumiem. Izveidojiet skaistus siluetus un demonstrējiet vilinošas formas. Kad pārstāsi nēsāt “maisus”, citi noteikti pamanīs, cik tu esi pievilcīga un apburoša.

7. Nevalkā papēžus…

Ja pirms 5 gadiem jūs no mājām uz darbu, no darba uz bērnudārzu, no bērnudārza uz lielveikalu, no lielveikala mājām skrējāt ar 10 centimetru gariem papēžiem, un tagad jūs nolēmāt, ka papēži ir neērti, nepraktiski un labākas ir kedas, tas ir slikti…

Staigāt papēžu kurpēs katru dienu ir bezjēdzīgi, bet dažām papēžu kurpēm noteikti ir jābūt tavā garderobē. Atceries, ka būtiska ir apavu kvalitāte!

8. Lēta apakšveļa

Mums šķiet, ka jebkura nobriedusi sieviete var atļauties 3-5 labas apakšveļas komplektus. Jā, lai tie būtu nevis 10, ne 20, bet daudz mazāk, bet ideāli piemēroti. Svarīgi ņemt vērā, ka apakšveļas komplekti ceļ pašapziņu, tu vienmēr labāk jutīsies, ja viss ir no viena komplekta.

9. Kosmētika

Diemžēl pēc 40 gadu vecuma mūsu āda mainās: parādās grumbas, vecuma plankumi, tā kļūst pārāk sausa vai pārāk taukaina. Ir lieliski, ja regulāri apmeklē kosmetologu un cīnies ar novecošanās pazīmēm ar modernām metodēm. Taču procedūras nespēj tevi uzreiz pārvērst par 20 gadus vecu skaistuli, kas nozīmē, ka ar dekoratīvās kosmētikas palīdzību jāmaskē ar vecumu saistītās izmaiņas.

Konsultējies ar kosmetoloģi un vižāzistu: tev pateiks, kādu kosmētiku izmantot, kā to uzklāt. Uzzinot, kā pareizi izveidot grimu – tu izskatīsies par 10 gadiem jaunāka!

10. Sportošana

Pilnībā aizmirst par sportu ir noziegums pret sevi. Fitness ir kustība, veselība, labs garastāvoklis. Atrodi to, kas tev patīk: baseins, ūdens aerobika, nūjošana, joga, zumba. Tikai divi treniņi nedēļā – un slinkās draudzenes apskaudīs tavu tonizēto figūru, un tavā ķermenī parādīsies enerģija!

Lai sieviete būtu skaista un vesela, sievietei nepieciešams ne tikai sportot, bet arī laikus apmeklēt ārstu. Darbs, bērni, taupīšana uz sevi – tu atliec rūpes par sevi līdz pēdējam, un slēptās slimības, kuras tu neārstē var tikai progresēt.

Veic testus, apmeklē terapeitu, zobārstu, ginekologu vismaz reizi gadā un atceries reizi par visām reizēm: skaista sieviete ir vesela sieviete.

Bērnu redzes skrīnings palīdz savlaicīgi konstatēt redzes veselības problēmas!

Īstenojot bērnu redzes skrīningu, iespējams savlaicīgi konstatēt redzes veselības problēmas, kuras bieži atspoguļojas pārmaiņās bērna uzvedībā. Tāpat tas ļauj pētīt un analizēt tendences dažāda vecuma sabiedrībā, un bērniem tāda laikmeta sērga ir pārspīlēta viedierīču klātbūtne.

Skrīnings ir vairāku ātru redzes pārbaudes testu apkopojums, kas ļauj novērtēt redzi, tās atbilstību normām, kā arī pārbaudīt lielāku bērnu skaitu, gūstot vispārēju priekšstatu par bērnu redzi. Skrīningā novērtē redzes kvalitāti tālumā un tuvumā, acs pielāgošanos jeb akomodāciju, abu acu kopredzi un arī krāsu redzi. Šis process parasti arī bērnam ir interesants.

Šogad bērnu redzes skrīninga kampaņā “Redzi, redzi, saredzi” uzmanības lokā ir pirmsskolas vecuma bērni, tāpēc to ir grūtāk tieši salīdzināt ar pērn īstenoto skrīningu pirmo klašu skolēniem. Turklāt šā gada kampaņa vēl nav galā, taču vispārējās laikmeta tendences iezīmējas aptuveni tās pašas – bērnu redzi lielā mērā ietekmē sistemātiska viedierīču klātbūtne un tās slodze acīm.

Tāpat bērnu redzes skrīnings daudzos gadījumos ģimenei ir iespēja laikus konstatēt, ka dažas iezīmes bērna uzvedībā, iespējams, ir saistītas ar redzes grūtībām, ko risinot, var savlaicīgi uzlabot pasaules izzināšanas un mācīšanās procesu. Tas ietekmē arī uzvedību, intervijā pastāstīja OC Vision galvenā optometriste Jeļena Stūriška.

Kāpēc būtu ieteicams veikt redzes skrīningu bērnam?

– Redzes skrīnings ir testu kopums, ko veic, lai pārbaudītu redzes atbilstību normas vērtībām. To veic pirms skolas ar mērķi novērtēt, vai bērna redzes sistēma ir gatava mācību procesam – lielākai tuvuma slodzei un arī atbilstoša tāluma redzei, vai acis tiek galā ar šo slodzi. No pilnās redzes pārbaudes skrīningā atšķirība ir tāda, ka skrīningā neizraksta brilles, ja pamana kādas redzes novirzes. Skrīningā tikai pasaka, vai viss ir labi vai arī vajag papildus padziļinātu pārbaudi. Ļoti svarīgi ir vai abas acis redz vienādi – tas, ko ikdienā bērni un arī pieaugušie ne vienmēr piefiksē. Skrīningā tiek skatīta gan viena, gan otra acs, gan abas kopā, tiek novērtēta abu acu kopredze tālumā, kā abas acis spēj kopā redzēt. Mēdz gadīties, ka ir vai nu dubultošanās, vai vienkārši viena acs strādā, otra šķielēšanas vai kāda cita iemesla dēļ nedarbojas. Protams, skrīningā paskatās, kā acis redz tuvumā gan pa vienai, gan kopā. Un arī to, kā acis tiek galā ar slodzi, vai tās spēj sadarboties un pielāgoties noteiktiem smalkajiem burtiem.

Kāda ir nozīmē bērnu redzes skrīninga kampaņai kā “Redzi, redzi saredzi”?

– Kādreiz, kad es pati gāju skolā, man medmāsiņa ik rudeni un pavasari pie tāluma tabulas redzi pārbaudīja – vienu aci vaļā, tad otru. Tagad daudzviet nav vairs tādu medmāsiņu, kas to pārbauda. Varbūt vien dažās skolās ir joprojām, bet lielam vairumam tas izpaliek. Kad viss paliek uz vecāku pleciem, tad arī šīs lietas piemirstas, varbūt izcils ģimenes ārsts tam izseko līdz, tomēr obligātajā redzes pārbaudē, kas bērniem ir vajadzīga pirms skolas, parādās, ka vai nu vecāki to nezin un pēdējā brīdī skrien to izdarīt, bet gadās, ka arī neizdara. Tāpēc sākām mūsu redzes skrīninga kampaņu, zinot, ka bērniem mājās ir visi ekrāni, un tā ir liela tuvuma slodze acīm. Tāpat svarīgi ir saprast, vai redzes sistēma bērnam ir attīstījusies pareizi, vai viss ir stabili. Tāpēc mēs arī pievērsāmies, jo ikdienā, saskaroties ar to, ka dažbrīd bērniem ir grūti, mēs gribējām pasekot, kāda tad īsti tā situācija ir, jo 80% no visas mūsu uztveres iet caur redzi. Un svarīgi ir ne tikai izvērtēt redzes veselību bērniem, bet arī uzrunāt sabiedrību. Ja bērnam redzes uztvere nebūs pareiza, tad viņš netiks galā, un var rasties mācību grūtības. Bieži vien arī skaļākie stundās ir tādi trokšņaini, jo vienkārši netiek galā ar redzes sistēmu, viņiem nav interesanti, un viņi meklē ko citu, ar ko nodarboties. Ar šo kampaņu mēs arī gribam izglītot gan vecākus, gan sabiedrību, sākot ar pašu bērnu. 

Kā jūs izglītojat bērnus ar vecākiem?

– Izstāstot to, kādā attālumā ir pareizi skatīties. Piemēram, ja bērns liek pie deguna klāt savu lasāmo, tad ilgi actiņas netiks galā, un skaidrojam, ka ir jātur tālāk. Svarīgs ir arī apgaismojums. Varbūt ne tik mazi sākumskolas bērni, bet nedaudz vecāki tumšā telpā pa nakti skatās spožajā telefona ekrānā un tā nogurdina redzes sistēmu. Izglītošana savā ziņā ir pamatu pamats, lai mūsu bērniem būtu veselīgāka redzes sistēma. Iepriekšējās kampaņas gaitā mums dominēja pirmo klašu skolēni, šā gada kampaņas uzmanības centrā ir pirmsskolas vecuma bērni, kuriem arī ir svarīgi noskaidrot redzes veselību pirms sķolas gaitu sākšanas.

Kurš vecums bērnam ir ieteicamais skrīningam?

– Faktiski valsts noteiktais, kad ir obligātās pārbaudes bērniem, un tas ir – gada vecums, kad to dara oftalmologs, tad divi trīs gadi, kas ir pirms dārziņa, kad to arī dara oftalmologs, un tad ir obligātā pārbaude sešu septiņu gadu vecumā, pirms sāk iet skolā, kad arī optometristi jau var iesaistīties. Tāpēc tieši šo posmu mēs arī ņemam, lai bērni būtu gatavi skolai. Šī gada kampaņas gaitā, ja vecāki vēlas, tad mēs pēc skrīninga iedodam arī izrakstu par redzes stāvokli, ko aiznest ģimenes ārstam. Un tad nav jāiet pārbaude papildus. Ja ģimenes ārstam ir kādas aizdomas, tad, protams, viņš var nosūtīt pie speciālista uz padziļināto pārbaudi. Pārējos vecumos skolēni, jaunieši un pieaugušie jau vērtē pārbaužu vajadzību pēc sūdzībām, pēc iespējām. Mūsu skrīninga kampaņas laikā pārbaudes ir bezmaksas, bet ikdienā optikās tās, protams, ir par maksu. Valsts noteiktā obligātā pārbaude, ja tā ir valsts iestādē pie acu ārsta, arī ir bezmaksas. Bet mēs ceram, ka ar laiku arī mēs drīkstēsim piedāvāt valsts apmaksātu pakalpojumu.

Šā gada bērnu redzes skrīninga kampaņa vēl turpinās, bet varbūt kaut kas jau ir iezīmējies pret pagājušo gadu, kādas pārmaiņas, tendences?

– Tieši salīdzināt ar pagājušo gadu nevaram, jo ir atšķirīgs bērnu vecums. Tendence, augot vecumam, varētu būt tāda, ka, jo vecāks ir bērns, jo lielāka ir iespējamība, ka varbūt tālumā kaut ko neredz. Līdzīgi ir tas, ka lielai daļai bērnu – pērn tie bija 20-24% – ir sarežģīti tikt galā ar tuvuma darbiem. Mēs jau redzam, ka būs daļa bērnu, kuriem būs jāiet padziļināto pārbaudi, ar aizdomām par to, ka vajadzēs specifiskus acu vingrinājumus, kādam varbūt vajadzēs brilles, kādam vajadzēs ievērot īpašu režīmu. Redzam, ka daži bērni šajā vecumā arī miedz acis uz tālumu. Pa kādam bērnam jau šajā vecumā tik labi neredz, kas jāaktualizē tiem vecākiem, kuriem pašiem ir tāluma jeb “mīnusu” brilles. Viņiem ļoti uzmanīgi jāseko līdzi savu bērnu redzei, jo pastāv ģenētiskas pārmantojamības iespēja. Ļoti būtiski ir viedierīču lietošanas laika ierobežojumi. Sešgadīgiem bērniem nevajadzētu pārsniegt divas stundas viedierīču lietošanā. Ļoti svarīgas ir pauzes. Ja mēs kaut ko darām, skatāmies viedierīcē, tad tūlīt pēc tam to uz laiku jānoliek. Pieaugušajiem iesakām – ja 20 minūtes skatāmies ekrānā, tad 20 sekundes pēc tam skatāmies tālumā. Redzes sistēma pielāgojas tuvajam attālumam, un redzes attīstība turpinās tā, ka tālumā acis vairs nespēj nodrošināt asumu, nonākot pie “mīnusu” brillēm.

Varbūt ir kādi ieteikumi?

– Bērniem vajadzīga dienas gaisma un viņiem jāpavada laiks arī ārā, vidē. Un lai bērns nav ar telefonu rokās ārā uz soliņa. Telefons paliek tikai saziņai. Āra gaismas spektrs ir ļoti vajadzīgs mūsu acīm. Ja esam padarbojušies telefonā, tad komplektā jāpievieno divtik daudz āra laika. Vasarā tas nav grūti, bet arī ziemā vajadzētu mēģināt. Nākamais – attālums līdz ekrānam vai lasīšanas virsmai ir ne tuvāk par 30 centimetriem, tad pauzēs regulāri skatāmies tālumā, ejam laukā. Ja bērns skatās savu planšeti vai telefonu, tad labāk sēdus pozīcijā vai pie galda, lai telefons ir priekšā, nevis kaut kā pusguļus, uz sāna, jo tas arī ļoti sašķiebj visu mūsu redzes sistēmu. Bērniem vēl ir tā – jo lielāks ekrāns, jo labāk. Ja mājās ir dators, tad multeni labāk skatīties datorā, nevis telefonā. Un datoru ieteicams pabīdīt tālāk, izstieptas rokas attālumā. Jo tālāk no acīm, jo mazāka slodze redzei. 

Vecākiem jāseko līdzi, vai bērns nebāž galvu savā grāmatā, vai viņš nemiedz acis, tālumā skatoties, vai viņš dikti neberž acis. Bērns pats nezina, vai viņš redz labi vai slikti, viņš redz tā kā viņš redz. Tāpēc ir ļoti svarīgi redzi pārbaudīt regulāri, arī šādās profilaktiskās pārbaudēs.

Zinātnes popularizētājs Iļja Kolmanovskis aicina uz aizraujošām zinātniskajām lekcijām bērnus un pieaugušos!

10. un 11.jūnijā Latvijas Ebreju kopienas namā (Skolas ielā 6) populārzinātniskās lekcijas bērniem un pieaugušajiem lasīs Iļja Kolmanovskis, bioloģijas zinātņu kandidāts, zinātnes žurnālists, populārzinātnisko grāmatu autors un podkāsta “Plikais molu racējs” vadītājs. Klausītāji uzzinās par zinātnieku jaunākajiem atklājumiem par cilvēku izcelšanos, par to, kā dzīvnieku superspējas palīdz radīt jaunus inženierrisinājumus un kā visefektīvāk sadarboties cilvēka un mākslīgajam intelektam. 

Iļja Kolmanovskis prot aizraujoši un visu vecumu klausītājiem saprotami stāstīt par to, ka ir iekārtota pasaule un kā reālajā dzīvē var noderēt zināšanas par dzīvniekiem, augiem un cilvēka organismu. Kolmanovska zinātniskās lekcijas ir pārpilnas ar spilgtiem tēliem un piemēriem, kas atklāj pētījumu jēgu un paliek prātā ļoti ilgi. Tādēļ viņa uzstāšanās labprāt klausās gan septiņgadīgi bērni, gan pusaudži, gan arī pieaugušie. 

Iļjas Kolmanovska lekciju programma Rīgā:

10.jūnijā plkst. 15:00 “Cilvēka izcelsme” 

Interaktīvā lekcija bērniem (7+) un viņu vecākiem

Ja mēs esam cēlušies no pērtiķiem, tad kādēļ mūsdienu pērtiķi nepārvēršas ne par ko citu? Kādēļ raķeti kosmosā un internetu viedtālrunī palaida cilvēki, nevis ziloņi vai delfīni? 

Biologa un žurnālista Iļjas Kolmanovska lekcijā jaunie klausītāji dzirdēs aizraujošu lekciju par cilvēku sugas izcelšanos: kādu to redz zinātnieki, balstoties uz jaunākajiem atklājumiem Āfrikā? 

“Parunāsim par mūsu rokām un kājām, kas ir dabā visneparastākās, par ļoti dīvainiem zobiem un to, kā cilvēks uzvarēja cīņā par eksistenci pasaulē, kur citi zīdītāji ir bruņoti ar milzīgiem ilkņiem, ragiem un nagiem, bet viņam nebija nekas no tā,” saka Iļja Kolmanovskis. 

10.jūnijā plkst. 18:00 “Kā dzīvot, lai (ja) jūsu smadzenes sadraudzētos ar mākslīgo intelektu” 

Diskusija par komunikāciju ar mākslīgo intelektu 

Lai iegūtu piemērotu attēlu neirotīkla vai vērtīgu padomu no “gudrās skandas”, mums mākslīgajam intelektam ir jāuzdod ļoti precīzus jautājumus, kurus tas sapratīs. Roboti pēta cilvēkus un piemēro tam savu uzvedību. Taču vispārsteidzošākais ir tas, ka arī cilvēki mainās un piemērojās robotiem. Kas patiesībā notiek starp cilvēku smadzenēm un mākslīgo intelektu? 

“Šīs sarunas varoņi ir zinātnieki un viņu brīvprātīgie, šahisti un ārsti, tiesneši un finansisti, bērni un suņi. Un, protams, neirotīkls un cits mākslīgais intelekts,” saka Iļja Kolmanovskis. 

11.jūnijā plkst. 15:00 “Plikā molu racēja: dzīvnieku superspējas” 

Interaktīva lekcija bērniem (7+) un viņu vecākiem

Biologa un žurnālista Iļjas Kolmanovska lekcijā uzzināsim, kādi talanti piemīt dažiem dzīvniekiem un kādas viņu iemaņas iedvesmot zinātniekus un inženierus cilvēkiem paredzētu jaunu tehnoloģiju un materiālu radīšanai. 

Kādēļ kanārijputniņš kļuva par simbolu brīdinājumam par briesmām? Kādēļ mediķi izmanto zobenzivju asinis zāļu radīšanai? Kāds var būt suņu darbs cilvēku slimnīcās? 

“Šajā lekcijā parādīšu un pastāstīšu, kā mēs izmantojam bioloģisko daudzveidību sintētiskās bioloģijas ērā un kādas jaunas tehnoloģijas cilvēki varētu radīt, izmantojot dzīvnieku superspējas,” saka Iļja Kolmanovskis. 

11.jūnijā plkst. 18:00 “(Ne)draudzīgākais pērtiķis” 

Lekcija pieaugušajiem: Homo Sapiens tikumības paradokss

No vienas puses, atšķirībā no citiem primātiem, sapiensi veido lielākas grupas un viegli kooperējas, viņi ir miermīlīgi un ieturēti ikdienas dzīvē. Salīdzinot ar tuvākajiem radiniekiem, tas šķietami ir visdraudzīgākais pērtiķis. Taču no otras puses! Sapiensiem ir raksturīga briesmīga cietsirdība attiecībā pret svešajiem. Viņi var izplānot uzbrukumu un aukstasinīgi iznīcināt veselu cilti. 

“Harvarda universitātes antropologs Rengems noformulēja “tikumības paradoksu”: sapniensi ar neticamu nežēlību iznīcināja agresiju savu grupu iekšienē. Mēs apspriedīsim, kādēļ zinātnieki uzskata, ka sapiensi tika domesticēti aptuveni pirms 30 tūkstošiem gadu, uzzināsim, kurš mūs domesticēja un kādēļ, kā darbojas starpgrupu agresija un kādēļ antropologi uzskata, ka mūsu civilizācijai sākas ļoti riskants periods,” saka Iļja Kolmanovskis. 

Eksperte atklāj, no kādiem priekšmetiem interjerā jāatbrīvojas 

Interjera dizaina tendences mainās nepārtraukti, un galvenais iemesls tam ir vēlme pēc harmoniskas un skaistas vides. Nereti, lai šādu vidi radītu, ir jāatbrīvojas no vecajiem priekšmetiem un mēbelēm, tāpēc tirdzniecības centrs internetā 220.lv kopā ar interjera dizaina eksperti Annu Ilmeri atklāj, kas ir lielākie “kaitnieki” interjerā, no kuriem vēlams atbrīvoties, lai ielaistu jaunas vēsmas un mājīguma sajūtu telpā. 

Lai padarītu telpu plašāku – jāatbrīvojas no smagnējiem aizkariem 

Interjera dizainere norāda, ka dabiskais apgaismojums var padarīt telpu gaišāku un plašāku, tāpēc īpaši vasaras sezonā, kad dienas ir garākas, vajadzētu atbrīvoties no tumšiem un smagnējiem aizkariem. Logu noformējumam vajadzētu telpā radīt akcenta efektu, taču tam nav jābūt valdonīgām vai drūmam. Vasaras sezonā telpai piestāv vieglums, tāpēc eksperte iesaka izmantot caurspīdīgus vai vieglas struktūras audumus un materiālus. 

Jā, tas mazina privātuma sajūtu. Tomēr pastāv vēl citi varianti, kā estētisko apvienot ar lietderīgo. Piemēram, ja ir vēlme telpā paslēpties, gaisīgās un vieglās tekstūras aizkarus var kombinēt ar sulīgiem, krāsainiem akcentiem, kas nosegs logu, taču vienlaikus piešķirs “odziņas efektu” interjerā. Aizkari var būt nedaudz tumšāki vai gaišāki par telpas sienām, tādā veidā tiks radīta optiskā ilūzīja un vizuāli paplašināta telpa. 

Akcentu sienas var atjaunot vai vienkāršot 

Pirms kāda laika akcentu sienas interjera dizainā bija modes kliedziens un to var saprast, jo vienlaikus tas ļāva padarīt interesantāku kopējo noskaņu un radīt plašāku telpu. Šodien, dzīvojot laikā, kad arvien aktuālāks ir minimālisms un ilgtspēja, A. Ilmere  atzīst, ka interjerā dominē vienkāršums, tāpēc veids, kā radīt akcentu sienu, ir izvēloties noņemamus priekšmetus, piemēram, gleznas, augus vai spoguli. Arī šādā veidā tiek radīta akcenta siena.

Tomēr tiem, kuru mājokļos ir izveidota akcenta siena pirms vairākiem gadiem un ir pienācis laiks to nomainīt, viens no risinājumiem ir izvēlēties foto tapeti. Šīs risinājums ir ļoti universāls, turklāt nesagādā lielu piepūli. Ja pēc kāda laika tā apniks, varēs nomainīt jaunu. Taču tiem, kuri ir apņēmušies radīt lielākas pārmaiņas interjerā ar drosmīgām krāsām un faktūrām, var apsvērt akcentu sienu veidot ar atklātiem ķieģeļiem, betonu un dabīgo akmeni.

“Mēbeļu izstāžu zāles” iekārtojums jānomaina pret praktiskām mēbelēm

Saskaņotas viesistabas mēbeles ar tādām kombinācijām kā dīvāns un mīkstie krēsli ir ļoti novecojusi tendence un no šādas kombinācijas būtu vēlams atvadīties. Protams, ir izņēmumi – šāds apvienojums plašākās telpās var izskatīties ļoti eleganti, bet eksperte tomēr iesaka izvelēties praktiskāku risinājumu.

Lai telpai piešķirtu individuālu izskatu, dzīvojamās istabas mēbelēm nav jāsader kopā, taču tās arī nevar radīt aizkrāmētas telpas sajūtu. Piemēram, viens no aktuālākajiem šī brīža trendiem ir veidot dīvāna un atzveltnes krēslu un galda kombināciju, īpaši dzīvokļos, kur platība ir ierobežota. Šāda kombinācija ne vien izskatās labi, bet arī ir ļoti funkcionāla, apvienojot komfortu ar praktiskumu. Eksperte stāsta, ka, raugoties no dizaina viedokļa, šāds iekārtojums veido dinamiskumu, padarot telpu dekoratīvi bagātāku, jo tajā ir līnijas un faktūras. 

Mazie interjera priekšmeti var radīt jucekli 

Anna Ilmere stāsta, ka mums visiem piemīt viena kopēja iezīme – iegādājoties jaunus plauktus vai sekciju, mēs tos ātri vien aizkrāmējam ar dažādiem nieciņiem. Protams, ir nozīmīgi savā telpā izvietot priekšmetus, kas rada patīkamas emocijas, tomēr tas arī var novest pie samērā nekārtīga kopskata. Arī raugoties no praktiskā viedokļa, mazie interjera priekšmeti apgrūtina telpas uzkopšanu, jo uz tiem krājas putekļi un tīrīšana aizņem ilgāku laiku. Protams, aksesuāri un dekori izdaiļo telpu, tāpēc, lai interjers izskatītos dārgs un izsmalcināts, ir jāpievērš uzmanība to kvalitātei, materiālam un izmēram. Arī šāds piegājies var veiksmīgi palielināt telpu un mazināt jucekli. 

Vienlaikus eksperte piekrīt, ka mazie interjera priekšmeti bieži vien izrādās lietas no kurām ir visgrūtāk atvadīties, tāpēc nevajag noskaņoties uz šo manu izmešanu, tā vietā mantas var novietot tikai sev zināmā vietā, un, kas zina, varbūt pēc laika šie priekšmeti atradīs savu vietu interjerā. Otrs variants – kas neder pašam, derēs citam. Tāpēc arī mantu ziedošana vai pārdošana var būt labs risinājums, kas priekšmetam dod otro elpu. 

Mākslīgiem un dabīgiem augiem katram ir savas priekšrocības, tomēr…

Telpaugi ir graciozs interjera dekors un tie var būt dabiski vai mākslīgi. Neatkarīgi no tā, augi ienesīs siltuma, miera un mājīguma sajūtu jebkurā telpā. Taču – nekas neaizstās dabīgos augus podiņos. Telpas dekorēšanai ar īstiem augiem ir arī savas priekšrocības, piemēram, ieguvumi veselībai. Turklāt, ja ir vēlme pēc lielizmēra augiem, tos nekad nevarēs aizstāt mākslīgie augi. Augi arī var palīdzēt vizuāli palielināt telpu un dažkārt arī paslēpt no trūkumiem.

Vienlaikus eksperte tomēr atzīst, ka arī mākslīgajiem augiem ir savi plusi, tomēr tad ir jāpievērš īpaša uzmanība to kvalitātei. Mūsdienīgi, augstas kvalitātes mākslīgie analogi nav sliktāki par īstiem telpaugiem, tāpēc tie ir lieliska alternatīva cilvēkiem, kuriem ir maz laika vai nav pieredzes augu stādīšanā un kopšanā. 

Spilveni ir jāmaina biežāk, vai jāpapildina 

Spilveni kā aksesuāri ir viens no vienkāršākajiem un ekonomiskākajiem veidiem, lai radītu noteiktu stilu viesistabā vai guļamistabā. Taču viena no kļūdām ir vecos, mīļos spilvenus lietot gadiem. Eksperte iesaka ik pa pāris gadiem atjaunot savu spilvenu komplektu un iegādāties jaunus. Spilveni ir finansiāli izdevīgi, jo nemaksā daudz, bet interjerā var radīt labu akcentu. Viņa ir novērojusi, ka vēl viena kļūda ir iegādāties tikai divus vai trīs spilvenus, domājot, ka interjers ir atsvaidzināts. Taču tā nav – jautru un mājīgu kopskatu veidos vairāki, dažādu krāsu un izmēru spilveni. 

Eksperte arī uzsver, ka, iegādājoties jaunu dīvānu, kura komplektā ir spilveni – nekas nav atrisināts. Arī ar dīvāna spilvenu komplektu būs par maz, lai interjers izskatītos moderns, tāpēc droši var iegādāties papildus spilvenus dažādos izpildījumos. Piemēram, vislabāk būtu izmantot trīs dažādas krāsas, kas iegūtas no citiem priekšmetiem telpā, piemēram, sienas krāsas, paklāja, gultas veļas vai aizkariem.

Interesanti spilvenu krāsu salikumi ir, piemēram, tumši zils, tumši sarkans un rozā; dziļi sarkans, oranžs un dziļi zaļš; magenta, violets un sinepju dzeltens; tumši zaļš, zelts un fuksī; vai arī –  salvija zaļš, pāva zils un zelts.

Zinātnieki ir pierādījuši: Mirušie saprot, ka viņu “vairs nav” un pilnībā izjūt apkārtējo pasauli! (+VIDEO)

Bailes no nāves ir viena no nepatīkamākajām sajūtām daudziem cilvēkiem, īpaši tiem, kuri baidās nomirt vienatnē. Saskaņā ar Ņujorkas universitātes Langone medicīnas centra zinātnieku pētījumu, nāves brīdis – ja to tagad tā var nosaukt – ir kaut kas pavisam cits, nekā cilvēki domāja iepriekš!

Izrādās, ka mirušie kādu laiku arī pēc nāves joprojām ir pie samaņas. Turklāt viņi saprot, ka ir miruši, un pilnībā izjūt apkārtējo pasauli!

To noskaidroja pētnieku grupa profesora Sema Parnija vadībā. Viņa komanda daudzus gadus ir novērojusi mirstošo stāvokli, kā arī apkopojusi liecības no tiem, kuri piedzīvojuši klīnisko nāvi. Pēc daudzu gadu darba apkopoti dati un publicēti pirmie rezultāti.
Pētījuma galvenais secinājums: pēc oficiālā paziņojuma par nāvi – tas ir, pēc sirds apstāšanās, cilvēka smadzenes joprojām darbojas un paliek aktīvas. Prāts dzīvo. Tātad vairumā gadījumu cilvēki var saprast, ka viņi ir miruši.

Tajā pašā laikā mirušais jūt, ka viņa ķermenis vairs nereaģē uz ārējiem stimuliem. Pat ja viņš gribēs pakustināt roku, viņa paša ķermenis nepaklausīs. Cilvēks jūtas tā, it kā būtu ieslodzītais savā ķermenī. Viņš dzird vārdus, redz citus, bet vairs nevar dot citiem kādu zīmi.

Video

Daļa pacientu pēc klīniskās nāves zinātniekiem varēja stāstīt, ka “atslēgšanās” laikā dzirdējuši ārstus un fragmentāri pārstāstījuši personāla sarunas.

Kā izrādās, nāve ir kaut kas pavisam cits, nekā mēs iepriekš domājām. Zinātnieki savus atklājumus skaidro ar to, ka smadzenes mirst lēnāk nekā sirds, tāpēc cilvēka prāts kādu laiku dzīvo arī pēc nāves pasludināšanas.

Saskaņā ar Amerikas Sirds asociācijas (AHA) datiem termini “sirds apstāšanās” un “sirdslēkme” bieži tiek lietoti savstarpēji aizstājami, taču tie nav identiski. Sirdslēkmes laikā nav nekas neparasts, ka bloķēta artērija neļauj asinīm sasniegt tikai vienu sirds daļu, kas var izraisīt šīs konkrētās daļas nāvi, lai gan sirds kopumā turpina pukstēt. Sirds apstāšanās laikā tiek traucēti elektriskie signāli, kas izraisa tā darbību, sirds pārstāj pukstēt un iestājas nāve.

Lielākajā daļā gadījumu ārsti konstatē nāvi, pamatojoties uz to, ka sirds vairs nepukst, skaidro profesors Sems Parnija. “Tas ir veids, kā vairumā gadījumu tiek noteikts cilvēka nāves laiks.”

Un tieši no sirds apstāšanās brīža asinis pārstāj plūst uz smadzenēm – to darbs palēninās. Palēninās – bet neapstājas! Šī šūnu procesu ķēdes reakcijas palēnināšanās, kas galu galā noved pie šūnu nāves visā smadzenēs, var ilgt vairākas stundas pēc sirds nāves. Smadzeņu garozas – tā sauktās “domāšanas daļas” – darbs turpināsies visu šo laiku, lai arī lēnām, bet turpināsies. Tas nozīmē, ka tas, ko parasti sauc par nāvi (sirds apstāšanās), pēc ārstu domām, ir tikai tā pirmā fāze.

Smadzenes mirst lēnāk nekā sirds, tāpēc kādu laiku cilvēks dzīvo arī pēc nāves pasludināšanas. Ņujorkas zinātnieku pētījums apstiprina agrāka atklājuma rezultātus, ko veica Kanādas speciālisti no Rietumontārio universitātes. Tad arī tika apgalvots, ka dzīve pēc nāves nebūt nav beigusies: pēc daudzu orgānu darba pārtraukšanas smadzenes joprojām turpina strādāt, turklāt diezgan ilgu laiku.

Mūsdienu medicīna gan iepriekš zināja, ka smadzenes mirst vēlāk nekā sirds (tā, piemēram, kļuva iespējama sirds transplantācija). Tomēr tika uzskatīts, ka, ja smadzeņu dzīvībai svarīgo darbību neatbalsta īpaši medikamenti, tad smadzenes mirs drīz pēc sirds. Un tagad Ņujorkas zinātnieku pētījums parādīja, ka šis laiks ir daudz ilgāks.

Bet ārstu komanda Hadasas slimnīcā Jeruzalemē analizēja stāstus par cilvēkiem, kuri bija tuvu nāvei, un atklāja, ka atgriešanās pie dzīves atmiņām var būt saistīta ar smadzeņu daļu, kas glabā atmiņas. Ārsti uzskata, ka šī smadzeņu daļa ir pēdējā daļa, ko skārusi skābekļa trūkums un asins zudums. Tāpēc tā spēj darboties arī tad, kad cilvēks zaudē samaņu un lēnām mirst. Ārsti atzīmē, ka nereti atmiņas mirstošajiem cilvēkiem ir īpaši emocionālas. Tajā pašā laikā starp atmiņām nav lineāras progresijas, cilvēks nevar atbildēt, kāpēc tieši šīs atmiņas nonāca pie viņa.

Eirovīzijas uzvarētāja Lorīna atteikusies parakstīt Ukrainas karogu labdarības izsolei! (+VIDEO)

Foto: Ekrānuzņēmums

Šī gada Eirovīzijas uzvarētāja dziedātāja Lorīna no Zviedrijas ir atteikusies parakstīt Ukrainas karogu! Šo karogu iecerēts pārdot labdarības izsolē.

Grupas “Tvorchi” menedžere Jūlija Mogiļuka paziņojumā darījusi zināmu, ka zviedru dziedātāja bijusi vienīgā no visiem konkursa dalībniekiem, kura atteikusies parakstīt karogu…

Video (Eirovīzijas uzstāšanās)

“iespējams, ka Lorīna ir vienīgā dalībniece, ar kuru mums nebija kontakta. Viņa turējās nomaļus no visiem un bija vienīgā, kas atteicās parakstīt karogu, kuru lūdzām parakstīt dalībniekiem, lai pēc tam to pārdotu labdarības izsolē Ukrainas atbalstam,” situāciju komentēja Jūlija.

Jūlija norādījusi, ka Eirovīzijas faniem nepatīkot grupu “Tvorchi”, un min iespējamo iemeslu šādai rīcībai.

“Tā bija atriebība par pagājušā gada Ukrainas uzvaru, kas, viņuprāt, bija nepelnīta. Mēs lasījām daudz komentāru, kur pārmeta, ka mēs pievēršot īpašu uzmanību Ukrainai un ka Ukraina atkal uzvarēs kara dēļ,” stāstīja komandas menedžere.

Lorīna ar dziesmu “Tattoo” kļuva par 2023. gada Eirovīzijas uzvarētāju, šī bija otrā Lorīna uzvara Eirovīzijā! Zināms, ka Lorīna ir pirmā sieviete, kura divas reizes uzvarējusi Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Kā tikt galā ar satraukumu eksāmenu un aizstāvēšanu laikā?

Foto: Pexels.com/Vlada Karpovich

Eksāmeni, noslēguma darbu aizstāvēšana, sesija, iestājpārbaudījumi… Šis laiks var būt īsts izaicinājums tiem, kas mācās un studē, radot augstu stresa līmeni, ietekmējot miega kvalitāti un arī visu ikdienu. Kā šajā posmā tikt galā ar satraukumu? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas virsārsts psihoterapeits dr. Ernests Pūliņš-Cinis un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Esam pieraduši par stresu runāt negatīvā kontekstā, jo tam var būt liela ietekme ne vien uz emocionālo pašsajūtu, bet arī mūsu fizisko veselību. Tomēr jāņem vērā, ka kopumā stresam ir nozīme cilvēka ikdienas funkcionēšanā un tas nebūt nav tikai ar negatīvu iedarbību, skaidro psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis. Stress ir fizioloģiska un normāla organisma un psihes atbildes reakcija, kas palīdz mums mobilizēties saspringtos apstākļos. Vienlaikus tā izpausmes var būt arī pārāk intensīvas un traucēt pārvarēt “modernās” stresa situācijas, kurās stress nerodas no zobenzobu tīģera uzbrukuma briesmām vai riska visam ciemam nomirt badā, ja netiks nomedīts nākamais mamuts. Tai pat laikā cilvēka ķermenis un psihe laika gaitā ir pielāgojusies, un mērenās devās stress var būt pietiekami mobilizējošs, paaugstinot kognitīvās spējas, ļaujot fokusēties, vairākas stundas no vietas iedziļinoties konkrētajā jautājumā.

Stresa kontrole

Lai arī biežākās stresa reakcijas ir paātrināta sirdsdarbība, nemiers, bezpalīdzības sajūta, kopumā stresa izpausmes var būt ļoti dažādas, piemēram, arī palielināta vai samazināta apetīte, grūtības iemigt vai pārlieku liela miegainība, galvassāpes. Tāpat arī katram no mums ir individuāla uztvere un sensitivitāte uz stresa radītu spiedienu. To varam saukt par stresa izturību, kuru cilvēks mācās vienlaikus ar pašvērtējuma veidošanos personības nobriešanas laikā, kas pašsaprotami vēl var nebūt noticis gados jaunākiem cilvēkiem, stāsta psihoterapeits. Tādēļ ir vēlams padomāt par to, kā palīdzēt sev pārvarēt stresa periodus.

Psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis un klīniskā farmaceite I. Priedniece iesaka veidus, kā mazināt satraukumu atbildīgu uzdevumu periodā.

  • Sastādīt izpildāmu plānu un vienlaikus būt empātiskiem pret sevi, pieņemot, ka ar vislielāko varbūtību plāns varētu tikt izpildīts par 70–80 %.
  • Vairot gandarījumu par paveiktajiem darbiem – piemēram, dažkārt palīdz piezīmju lapiņas ar konkrētajiem punktiem, kas vēl ir jāiemācās vai jāpadara. Ik reizi, kad darbs ir izdarīts, lapiņu noplēš un iemet miskastē. Tas var radīt pietiekamu dopamīna vilni, lai saglabātu entuziasmu un spētu pieķerties nākamajam uzdevumam.
  • Mācību plānā ir prātīgi iekļaut pauzes, kurās bez pašpārmetumiem var paņemt 15 minūšu “jaudas snaudu” vai uztaisīt tasi kafijas vai tējas. Turklāt tās būs būtiskas arī acu atpūtināšanai pēc intensīva studiju procesa.
  • Izmantot specifiskas nomierināšanās metodes (akūtākām stresa sajūtām). Tās gan ir ļoti individuālas, un katram pašam jāizprot, kura metode noderēs labāk – kādam palīdz elpošanas vingrinājumi, citam auksta duša un citam saruna ar uzticības personu.
  • Atrast iespēju pavadīt atpūtas brīdi pie dabas, svaigā gaisā – tas palīdz mazināt stresu, uzlabo koncentrēšanās spēju un atmiņu.
  • Uzņemt veselīgu un sabalansētu uzturu. Regulāras un veselīgas ēdienreizes palīdzēs justies labāk un atjaunot spēkus. Nevajag aizrauties ar cukura un kofeīna bagātu, treknu produktu lietošanu, bet ieteicams ikdienā uzturā iekļaut zaļumus, dārzeņus  un augļus, pākšaugus, pilngraudu produktus, riekstus, sēklas, liesu gaļu, piena produktus, zivis, kas satur Omega taukskābes. Katru dienu jāseko līdzi pietiekamai ūdens uzņemšanai, padzeroties, pirms vēl izjūt slāpes.
  • Atvēlēt pietiekamu laiku miegam!

Kā tikt galā ar eksāmenu un aizstāvēšanu laiku?

Protams, vislabāk ir laikus aizdomāties par saviem mācību paradumiem. Tomēr ko darīt, ja ar pareizu plānošanu nav veicies tik labi, kā gribētos? Arī tad, ja ir zināms, ka darbi ir atlikti uz pēdējo brīdi, vismaz šajās pēdējās dienās ir jārezervē pietiekami daudz laika gan iekavētā uzdevuma izpildei, gan arī atpūtai, uzsver dr. E. Pūliņš-Cinis. Tāpat mācības, prezentāciju gatavošanu un citus akadēmiskos darbus nevajadzētu veikt uz miega rēķina, jo tas pasliktinās mobilizējošo stresa efektu un kritīsies kognitīvās spēja gan mācoties, gan gatavojot kādu materiālu. Pozitīvi, ka arvien biežāk izglītības iestādēs tiek ieviesti atbalsta mehānismi, kas palīdzētu pārvarēt stresa pilnās situācijas.

Eksāmenu un pārbaužu periodā jāpiedomā, lai netiktu negatīvi ietekmēta uztura kvalitāte. Lai spētu intensīvi mācīties, organismam nepieciešama ne vien spēja koncentrēties, bet arī praktiskais “būvmateriāls” jeb makro un mikroelementi, no kā smadzeņu šūnas spētu veidot jaunus starpneironu savienojumus. Papildus tam gan pirms, gan pārbaudes darbu laikā ir vērtīgi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, jo pētījumi rāda, ka fiziskās aktivitātes uzlabo kognitīvās spējas.

Vienkārši soļi stresa līmeņa samazināšanai

Psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis iesaka dažus vienkāršus soļus akūtiem satraukuma brīžiem.

  • Nomierinoša elpošana. Dziļa un lēna elpošana, kurā izelpa ir garāka par ieelpu, ar uzmanības koncentrēšanu uz elpošanā iesaistītajām ķermeņa daļām. Ieelpas saīsināšana pret izelpu “apmāna” veģetatīvo nervu sistēmu, aktivizējot parasimpātisko (miera) nervu sistēmu.
  • Dialogs ar sevi. Atgādiniet sev, ka šajā īsajā brīdī pirms aizstāvēšanas vairs nevarēs iemācīties neko jaunu un vērtīgākais, ko šobrīd varētu darīt, ir tas, kas palīdzēs nomierināties – “paventilēt” savas izjūtas studiju biedriem.
  • Vieglas fiziskās aktivitātes. Tās veicinās endorfīnu izdalīšanos, tādejādi uzlabosies garastāvoklis un samazināsies pārlieku lielais stress.
  • Relaksācijas metodes – piemēram, progresīvā muskuļu relaksācija, vadīta meditācija un citas līdzvērtīgas metodes var būt noderīgs palīgs stresa kontrolei.

Tāpat gadījumos, kad netiekat galā ar stresu, talkā var nākt ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Nervozitātes un satraukuma mazināšanai visbiežāk izmanto baldriāna saknes, pasifloras, raudenes lakstus, piparmētras un melisas lapas, māteres lakstus un kumelītes ziedus. Šie augi noder arī miega traucējumu gadījumā un pieejami tēju, sīrupu, pilienu, kapsulu un tablešu veidā. Tāpat pieejami arī kompleksi preparāti, kuros apvienoti ārstniecības augi ar vitamīniem un minerālvielām, no kuriem nozīmīgākie ir B grupas vitamīni un magnijs, kas veicina normālas psiholoģiskās funkcijas un palīdz samazināt nogurumu un nespēku. Ārstniecības augus ar adaptogēnu darbību (piemēram, eleiterokoku), izmanto kā tonizējošu līdzekli  noguruma gadījumā, jo tas veicina garīgās un fiziskās enerģijas vairošanu. Atcerieties pirms lietošanas konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par piemērotāko izvēli!

Kad jādodas pie speciālista?

Ir stresa situācijas, ar ko veiksmīgi tiekam galā paši, taču var būt brīzi, kad vairs nespējam paši sev pilnvērtīgi palīdzēt. Psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis skaidro, kā atpazīt brīdi, ka pienācis laiks doties pie specialista: 

  • ja trauksme ir ieilgusi arī pēc perioda, kurā būtu pamats satraukumam;
  • ja satraukums būtiski ietekmēja dzīves kvalitāti, ko nevarētu izskaidrot tikai ar laika veltīšanu mācībām;
  • ja ilgstoši ir nomākts garastāvoklis, nespēja iemigt vai minimāls miega stundu apjoms vairākas naktis pēc kārtas;
  • ja vērojama nespēja atjaunoties pēc ilgstoši intensīvas slodzes, ir izdegšanas sajūta.

Lai veiksmīgs eksāmenu laiks!

Vasaras brīvlaiks: Ko darīt, lai bērni ir laimīgi un vecāki apmierināti?

Bērnu vasaras brīvlaiks vecākiem nereti sagādā raizes: atvaļinājums darbā ir vien dažas nedēļas, bet bērni mājās veselus trīs mēnešus. Ar ko viņi nodarbosies, kas pieskatīs? Kā plānot vasaru, lai tā būtu bez raizēm gan bērniem, gan vecākiem? Konsultē Maija Dubava, ārste psihoterapeite Veselību centru apvienības poliklīnikā Aura. 

Viens no priekšnoteikumiem labam vasaras brīvlaikam: komunikācija ar citiem bērniem, kopīgas rotaļas, peldēšanās un citas fiziskas aktivitātes. Tiesa, pusaudži diez vai būs priecīgi par perspektīvu vadīt vasaru tālu no ierastās vides un skolas draugiem, saka Maija Dubava.

Dzīve turpinās 

Lai arī mācību gads beidzies, bērnu dzīve turpinās un tas, kāda ir viņu vasara, vistiešākajā veidā saistīts ar vecāku dzīvesveidu, jo bērns ir ģimenes spogulis, neatkarīgi no gadalaika. Laika, ko vecāki pavada kopā ar bērnu, nevar būt par daudz. Galvenais, lai tas bērnu nenomāc, radot neapmierinātību un dusmas.

Ja vecākiem svarīgas aktivitātes un izaugsme, bērni pārņems šo dzīves modeli. Psihoterapeite teic: «Ja vecāki ir aktīvi: apmeklē pasākumus, skrien, nūjo, dodas izbraucienos ar velosipēdiem vai pie jūras, turklāt dara to kopā ar bērniem, arī viņi jutīs vajadzību organizēt savu brīvo laiku. Vecāki spēj bērnu dzīvi ievirzīt noteiktā gultnē, ja piedāvā iesaistīties sporta aktivitātes, mākslas vai mūzikas nodarbībās, ja no agras bērnības lasa bērniem grāmatas, kas ar laiku kļūst par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Šo bērnu vasaras plāni ir zināmi, jau beidzoties mācību gadam: vasaru viņi parasti pavada, apmeklējot nodarbības vai dodoties uz kādu nometni. 

Noteikumu rullis

Zināms, prognozējams dienas ritējums palīdz organizēt laiku un sniedz bērnam nepieciešamo drošības izjūtu. Te lieti noder ģimenes pārrunas, kurās izrunāt un pieņemt abām pusēm saprotamus un izdevīgus noteikumus, noslēdzot vienošanos, kas paredz arī abpusēju ieguvumu. 

«Skolas laikā galvenais bija mācību darbs, bet par to, kas ir svarīgākais vasarā, kādi ir bērna pienākumi šajā laikā, vecākiem un bērniem ir jāvienojas. Pilsētas bērniem pienākumu droši vien nebūs pārāk daudz, sarakstā var iekļaut, piemēram, istabas uzkopšanu, pastaigas ar suni, noteikta skaita lappušu izlasīšanu obligātās literatūras grāmatā un vakara sarunas par lasīto. Te gan jāpiebilst, ka ne katrā ģimenē bērni lasīšanu uztver kā pienākumu, kas jāapraksta noteikumos. Dažiem grāmatu lasīšana ir aizraušanās un bauda,» atzīst Maija Dubava.

Jo lielāks ir bērns, jo noteikumiem jābūt abpusēji saskaņotākiem un pieņemamiem. Vislabāk, ja tos fiksē rakstiski. «Ir divi kardināli atšķirīgi audzināšanas veidi: prasīgais un neprasīgais. Audzināšana ar prasībām arī var būt divējāda: viena ir autoritāra, otra – audzināšana ar autoritāri, kas balstīta uz vienošanos: tu izdari to, par ko esam vienojušies un es izpildu savu vienošanās daļu. Par noteiktu vienošanās punktu izpildi bērnus var stimulēt ar apbalvojumu – kādu īpašu lietu, pasākuma apmeklējumu vai naudu – nekā slikta tajā nav. Ja bērns zina, ka saņems apbalvojumu, viņam ir motivācija censties. Cits jautājums – cik lietderīgi ir bērnu ar pienākumu un noteikumu sarakstu atstāt mājās vienu. Kā viņš sevi kontrolēs? Godīgi pierakstīs, cik pavadījos laika lasot, cik pie datora, vai varbūt sāks melot? Tas atkarīgs no tā, kā ir attīstījušās bērna paškontroles spējas un super ego.»

Bīstamie kārdinājumi 

Nereti vecāki bažījas par to, ka brīvlaikā bērns pārāk daudz laika pavada pie datora. Psihoterapeite norāda: «Dators un telefons ir tāds pats ļaunums, kā atkarību izraisošas vielas. Tehnoloģijas apēd laiku un, ja nepārtraukti sēž pie datora, sociālajos tīklos, bērns dzīvo svešu dzīvi, zaudējot savējo. Savulaik ļoti traumēti bērni psihoterapeitam stāstīja, ka vecāki dzer un viņus sit, bet tagad aizvien izplatītāks kļūst cits iemesls: vecāki ir pārņemti ar datoru, televizoru vai viedtālruni. Tā ir atkarība! Ja vecākiem tas ir svarīgāk par laiku, ko varētu pavadīt kopā ar bērnu, arī bērns kļūs par tādu pašu atkarīgo.»

Vai vasara ir arī citu kārdinājumu aktualizēšanās laiks? Diez vai. Lai izmēģinātu alkoholu vai ievilktu pirmo dūmu, neviens pusaudzis negaidīs vasaru, tomēr vecāku bažas var saasināties kaut vai tādēļ, ka tieši vasarā bērns vairāk laika pavada savā nodabā, draugu lokā. 

«No alkohola izmēģināšanas bērnu ir grūti pasargāt – šāda reize, visticamāk, var pienākt katram. Turpina dzeršanu vai ne, tas atkarīgs no personības struktūras, ko uzbūvējusi ģimene. Narkologi atzīst: no visiem, kas sāk lietot atkarību izraisošās vielas, viena trešā daļa to neturpina nemaz, viena trešā daļa turpina, taču kontrolē, bet viena trešā daļa kļūst atkarīgi. Tāda pati statistika attiecas arī uz anoreksiju: trešdaļa meiteņu, kuras uzsāk diētu, kādā brīdī nonāk galējībās. Cilvēka psihe diemžēl ir tendēta uz atkarībām, bet, ja ģimenei ir raksturīgas labās atkarības – mūzika, māksla, sports –, kas izmaina emocionālo fonu, tad tās var pasargāt no bīstamajām atkarībām.» 

Lielie bērni – aukles

Kuplāku ģimeņu vecāki nereti vasaras brīvlaiku sagaida ar atvieglojumu: būs, kas pieskata mazos bērnus. Taču perspektīva kļūt par vasaras aukli lielajiem bērniem nešķiet pievilcīga. Bērns, iespējams, vēl neapzinās, ka liela ģimene ir bagātība un brāļi vai māsas var būt gan labākie draugi, gan konkurenti. Maija Dubava uz to raugās šādi: 

«Nekur citur bērni tā neiemācās draudzēties, konkurēt, strīdēties un salabt, kā tas izdodas ģimenē. Protams, ka vecākie bērni mēdz pieskatīt jaunākos, tomēr vecākiem ir jāizvērtē, ko lielais bērns spēj un ko ne. Ja pirmsskolas vecuma meitenei ir jāpieskata zīdainis, tas nav pieļaujams, bet, ja vecākajam bērnam ir vismaz 13 gadu un mazākais ir pamatskolas vecumā – kāpēc ne? Vecākiem ir jārēķinās, ka lielie bērni būs neapmierināti un dusmīgi, un nebūt ne sajūsmā par pieskatīšanu. Taču jāatceras, ka visi sasniegumi dzīvē izdodas tikai tad, ja kaut kas tiek ziedots: ziedo laiku, ko varētu pavadīt ar draugiem, bet iemācies rūpēties, tanī pašā laikā bērns iemācoties arī valdīt savas dusmas. Pieskatīšana, protams, nedrīkst aizņemtu visu lielā bērna laiku, turklāt par to viņam ir jāsaņem arī kāds gandarījums. Ja vecākajam bērnam brāļa vai māsas pieskatīšana bijusi traumatiska un šo traumu viņš nes sevī, arī būdams pieaudzis, visticamāk bērns tolaik nav spējis tikt galā ar pienākumiem. Mazs, trīs četrus gadus vecs bērns ir grūti pieskatāms – viņam piemīt tikai konkrētā domāšana un viņa dzīves aktualitāte ir rotaļas. Savukārt lielākajam bērnam jau ir attīstīta loģiskā domāšana. Uzticot lielajam bērnam mazāko pieskatīšanu, vecākiem jāsaprot, ka šis pienākums ir jādozē. Tā ir vecāku atbildība.» 

Brīvlaika plānošana 

Lai vasara nesagādā raizes, bērnu brīvlaiks ir jāplāno laikus. Jau ziemā jāapdomā, vai ir pārgājieniem atbilstošs apģērbs, vai ir teltis un velosipēdi. Vasara ir laba iespēja ģimenei maksimāli daudz laika pavadīt kopā, taču aktīvās atpūtas budžets ir jāveido krietni iepriekš. 

Vasarai vajadzētu dot bērniem arī intelektuālo ieguvumu, lasot grāmatas, tostarp obligāto literatūru, tādēļ pie grāmatām bērns jāpievilina visos pieejamos veidos. «Vecākiem vajadzētu rūpīgi izvēlēties labas, interesantas un aizraujošas grāmatas. Bērnus var pieradināt klausīties grāmatas arī audioierakstā. Klausoties var ļaut vaļu fantāzijai, un tā ir liela priekšrocība, salīdzinot ar kino, kur satura ainas jau ir acu priekšā,» atzīst psihoterapeite. 

Izvēloties bērnam vasaras nometni, vecākiem jāorientējas uz tām, kas ir jēgu un var papildināt bērna zināšanas. Vecākiem jāmeklē tas, kas bērnu interesē, kas viņam patīk un padodas. 

Vasara kā terapija

Ja vecāki domā, ka bērnam ir uzvedības problēmas un vēlas izmantot vasaru, lai tās atrisinātu ar psihologa vai psihoterapeita palīdzību, vispirms viņiem jādodas pie speciālista bez bērna. 

«Bieži vien vecāki atved bērnu un saka: mans bērns ir slims, viņš ir jāārstē. Bet izšķiršanās faktiski ir par trim lietām: vai bērnam tiešām ir vajadzīga psihoterapija, vai viņam vispār ir vajadzīga speciālista palīdzība, un, vai patiesībā tieši vecāki nav tie, kuriem vajadzīga palīdzība. Visbiežāk tomēr ir jāsāk ar vecākiem: jāparunā par viņu problēmām, par to, kas notiek viņu dzīvē. Katram ir izcelsmes ģimene, un trauksme par bērnu parasti ir saistīta ar vecāka paša pieredzi. Visvērtīgāk, ja vecāki var nokāpt no sāpīgajām problēmām, paskatīties uz tām no malas un runāt par savām grūtībām. Jo mierīgāki un pašpārliecinātāki kļūs vecāki, jo vieglāk sakārtosies bērna dzīve. Psihoterapija nav ārstēšana, tā ir kopēju risinājumu meklēšana,» teic VCA psihoterapeite Maija Dubava.

Mājas aptieciņu pirms brīvlaika ir vērts pārskatīt

Drošs paliek drošs – ir vērts pārskatīt mājas aptieciņas saturu, pirms vasaras brīvlaika. “Kaut kur taču mums bija tie plāksteri!” – kam gan nav gadījies šādi iesaukties, kad bērnu aktivitātes ir apturējusi, piemēram, neliela trauma, noberzums. „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva vērš uzmanību, ka, gūstot jebkādu traumu, tā vispirms ir jānovērtē – jāsaprot, vai ir nepieciešama medicīniskā palīdzība, vai tomēr var tikt galā saviem spēkiem. “Ja trauma nav smaga, savainoto vietu, atbilstoši tam, kāda ir brūce, apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli un izolē no apkārtējās vides iedarbības, tātad – aplicē plāksteri vai uzklāj gelu, kas izveido aizsargājošo plēvīti. Brūces apstrādei noteikti ir jāizmanto aptiekā iegādāts dezinfekcijas līdzeklis, nevis kāds alkoholisks dzēriens vai odekolons. 

Tātad šiem aptiekas produktiem ir jābūt mājas aptieciņā tur, kur bērns atrodas vasaras brīvlaikā – pie vecvecākiem, vasaras mājā tāpat kā alerģiskas reakcijas gadījumā lietojamiem līdzekļiem . Vasaras nometņu vadītājiem arī allaž jārūpējas, lai pirmās nepieciešamības aptieciņa būtu labi nodrošināta.” Ir vajadzīgi līdzekļi gremošanas traucējumu gadījumiem, jo var gadīties iedzīvoties vēdera sāpēs un pat caurejā. Noderēs absorbenti – aktivētā ogle, diosmektīts. Ja bērnam ikdienā ir jālieto zāles kādas hroniskas slimības ārstēšanai, pirms brīvdienām vai, dodoties izbraukumā uz vairākām dienām, vajadzētu pārliecināties, ka tās ir pietiekamā daudzumā. Vasarā ir jāgādā par ādas un acu aizsardzību, aizsardzību pret saules kaitīgo iedarbību. Ja āda ir bojāta, vajadzētu izvelēties krēmu ar dekspantenolu, kas veicinās mikrobrūču dziedēšanu. Acis arī pelnījušas rūpes. Saulesbrilles un acu aizsardzība ir pat ļoti aktuāla. Nozīmīgi ir iegādāties līdzekļus, kas palīdz izvairīties no kukaiņu kodumiem. Vasarā allaž svarīgi nepārkarst, lietot galvassegu, ģērbies, atbilstoši laika apstākļiem (arī padomājot, kā maksimāli izvairīties, lai nepiesūcas ērce) un atcerēties laikus pieteikami padzerties. Ceru, ka ieradums padzerties ūdeni siltā vasaras dienā ir jau kļuvis par labu paradumu arī bērnu un jauniešu vidū,” novēlot krāsainas un bagātas vasaras brīvdienas ārstes stāstīto vēl papildina „Mēness aptiekas farmaceite Linda Fevraļeva.  

Ieskats pasākuma norisē: Ar 2500 klātienes apmeklētāju dalību vērienīgi aizvadīts “Forums LĪDERE”

Latvijas sievietēm ir ekskluzīva iespēja svinēt divas Sieviešu dienas. Vienu – tradicionāli 8. martā, bet otru – kad notiek “Forums LĪDERE”, kas ik gadu izvēršas par sievišķīgiem, grandioziem un iedvesmojošiem svētkiem. Arī šis gads noteikti nebija izņēmums. 19. maijā Ķīpsalas izstāžu centrā krāšņi un sirsnīgi tika aizvadīts nu jau sestais izaugsmes un iedvesmas pasākums “Forums LĪDERE”, pulcējot vēsturiski lielāko klātienes apmeklētāju skaitu – 2500 Latvijas aktīvās dāmas. 

Trešo gadu pēc kārtas forums par savām mājām sauc Ķīpsalas izstāžu halli, kas uz tā laiku saposta līdz nepazīšanai. “Foruma LĪDERE” rīkotāji ik gadu parūpējas par to, lai katra dāma no pirmās līdz pēdējai minūtei justos īpaša, gaidīta, lutināta. Šoreiz klātienē šos sieviešu svētkus atzīmēja un iedvesmojošu lektoru stāstos ieklausījās 2500 dāmas. Savukārt vēl vairāk nekā 120 000 interesentu no teju 60 valstīm pasākumu vēroja attālināti. Uz lielās “Foruma LĪDERE” skatuves kāpa 17 pieredzējuši un sirdsgudri dažādu jomu speciālisti, no kuriem ikviena sieviete varēja paņemt kādu noderīgu atziņu. Kā ierasts foruma galvenā programma sadalīta trīs sesijās: profesionālā izaugsme; attiecības, ģimene, mijiedarbība un personiskā attīstība.

“Forums LĪDERE”. 1. daļa:

Forumu ar uzrunu atklāja “Foruma LĪDERE” dibinātāja Solvita Kabakova, ieskicējot pasākuma virstēmu – “Virs galvas mūžīgs piena ceļš”. Solvita savā runā akcentēja to, cik dažāds un reizē izaicinājumu pilns ir mūsu katra dzīves ceļš. Taču, sekojot savai sirdsbalsij, tas vienmēr aizvedīs mājās. Svarīgi ir ne tikai atrast īsto ceļu, kas sagādā prieku, bet arī īstos ceļabiedrus, kuri būs gatavi iet līdz pasaules malai. Nereti arī pats ceļš var būt mājas, ja tajā ir mūsu sirds. 

Vai viegli būt līderei savā zemē, atklāja dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, kura pastāstīja par vairākiem spožuma un posta brīžiem, esot dzejniecei Padomju Savienībā. To, cik liels ir vārda spēks, M. Zālīte saprata 1980. gados, kad viņas dzejoļus vairākus gadus aizliedza publicēt, taču cilvēki uzskatīja citādāk. “Es sāku just, ka sabiedrība mani dēve par līderi,” atklāja dzejniece.

Par to, ka amats nav vienīgais, kas raksturo cilvēku, aicināja padomāt politiķe, bijusī Iekšlietu ministre Marija Golubeva. Viņa norādīja, ka formālās tikšanās bieži vien vienīgais, ko cilvēki viens par otru uzzina, ir amats un darba pienākumi. Pēc M. Golubevas domām, veselīgu attiecību veidošanā svarīgi ir arī izprast otra iekšējo struktūru – viedokli, vērtības, personības iezīmes.

Kas notiek, kad drosme uzvar bailes, atklāja klīniskā un veselības psiholoģe, LU doktorante Aija Krišjāne, kura pēc 25 gadus ilgas, veiksmīgas karjeras starptautiskā uzņēmumā izvēlējās mainīt profesionālo ceļu un kļūt par psiholoģi. Viņa uzsvēra, ka šādi lēmumi prasa laiku sagatavoties, taču vienlaikus atzīst, ka tas ir tā vērts un arī 40 gadu vecumā nav par vēlu apgūt jaunu profesiju.

Padomāt par mūsu katras unikālo personību aicināja Rīgas nacionālā zooloģiskā dārza valdes locekle Anete Bilzena, kura uzsvēra, ka cilvēka identitāte ir cieši saistīta gan ar vārdu, gan bieži vien arī uzņēmumu. Taču, vai un kā mūsu personību ietekmē uzvārda vai uzņēmuma nomaiņa? A. Bilzena sievietes arī mudināja padomāt par dzīves lomām un kurās no tām vēlētos sevi redzēt. 

Vai visu var un vajag paspēt, atbildi sniedza Deloitte vadošā partnere Baltijas valstīs Kristīne Jarve. Viņa dalījās pieredzes stāstā, kā realizē savas dzīves lomas un paspēj atvēlēt laiku sev. “Es nevaru izdarīt visu, un tas arī nav vajadzīgs,” uzsvēra K. Jarve, piebilstot, ka ir svarīgi definēt tās lietas, kuras gribam darīt pašas un tās, kuras uzticēt citiem, piemēram, ģimenei. 

Justies labāk – tā nav veiksme, tas ir lēmums! Šādi uzskata uzņēmēja, plastikas ķirurģe Evija Rodke, kura dalījās ar savu stāstu, kā, dodoties pa izaicinājumiem pilnu ceļu, sasniedza savu mērķi – sāka strādāt par plastikas ķirurģi un vēlāk arī izloloja savu plastiskās ķirurģijas klīniku. Šajā ceļā E. Rodkei ļoti palīdzēja uzskats, ka bez lēmuma piecelties arī nebūs veiksmes. 

“Forums LĪDERE”. 2. daļa:

Foruma otrajā daļā tēmas vijās par un ap ģimeni, mijiedarbību, attiecībām. Politiķe, juriste Ieva Brante dzīvi uztver pozitīvi un uzskata, ka arī slikto iespējams pārvērst par piedzīvojumu un vērst uz labo pusi. Savā prezentācijā I. Brante dalījās ar trim padomiem dzīvei: “Pirmkārt, mīliet sevi. Jūs neesat miskastes, bet karalienes! Otrkārt, vienmēr sapņojiet par to, ko vēlaties. Neviena vēlēšanās nav jums par lielu. Treškārt, ticiet brīnumiem. Arī mīlestība ir brīnums”.

Mēs katrs esam atšķirīgi, un, jo dažādāki esam, jo lielāks var būt izaicinājums izveidot ilgtermiņa attiecības. Kā to panākt un kāds ir ilgu attiecību noslēpums, atklāja ģimenes psihoterapeits Gatis Līdums. Viņš dalījās ar personīgu stāstu par saviem vecākiem, kuri kopā ir jau 56 gadus. Viņu ilgo attiecību noslēpums ir pazemība, kas ietver spēju ieklausīties otrā un savstarpēju cieņu.

Ar pieredzes stāstu par ērkšķaino ceļu līdz panākumiem dalījās paralimpiete Diāna Krūmiņa, kura dzīves skarbumu iepazina jau agrā bērnībā. Savukārt 27 gados dzīve viņai sagādāja nākamo smago pārbaudījumu, ciešot autoavārijā un zaudējot spēju staigāt. Tieši iespējas sportot D. Krūmiņu motivēja dzīvot ar jaunu elpu un nest Latvijas vārdu pasaulē.

Kā izaudzināt laimīgu bērnu, atklāja pusaudžu terapeits Nils Sakss Konstantinovs, kurš uzsvēra: “Bērni vēl nekad nav dzīvojuši tik labos apstākļos, taču vienlaikus vēl nekad nav jutušies tik nelaimīgi”. Kāpēc tā, atbildes nav, taču ir vairākas lietas, kas var palīdzēt bērnam justies labāk: aktivitātes, kopīga ēdienreize ar ģimeni, draudzība ar cilvēkiem, ar kuriem ir kopīgas vērtības.

Kas notiek, kad vīrietis paliek domīgs, humoristiskā un jautrā izpildījumā izstāstīja humorists un improvizācijas aktieris Jānis Skutelis. Pievienojot palielu devu humora, viņš dalījās ar vairākiem attiecību padomiem no vīrieša skatupunkta un atklāja dažus noslēpumus, kā no randiņa var izaugt ilgtermiņa attiecības. 

“Forums LĪDERE”. 3. daļa:

Pasākuma noslēdzošā daļa kā ierasts veltīta sievietes personīgajai attīstībai un drosmei piepildīt savus sapņus. Vai Tava veselība ir rokassomiņas vērta? – par to aicināja padomāt VC4 filiāļu un grupas uzņēmumu vadītāja Zane Rēvalde. Viņa norādīja, ka ir divu veidu cilvēki – tie, kuri regulāri dodas vizītē pie ārsta un tie, kuri to dara krietni novēloti. Viens no iemesliem tam ir veselības aprūpes dārdzība. Taču, domājot par to, kādas vēlamies savas vecumdienas, katrai jāizvērtē, cik daudz investēt savā veselībā. 

“Rīt būs atkal skaista diena” – tāds ir modes mākslinieces, gleznotājas Elitas Patmalnieces uzskats. Latvijā pazīstamā māksliniece intervijā atklāja, ka katra jauna diena sniedz jaunas iespējas un ļauj pabeigt to, kas iepriekšējā dienā nav sanācis. Tāpat E. Patmalniece ieskicēja savu profesionālo ikdienu, nākotnes mērķus, kā arī mazliet pavēra personīgās dzīves priekškaru. 

Ar pieredzes stāstu par ceļu no zemākā punkta uz dzīves virsotni dalījās programmas “Mirjama” dalībniece Sintija Purgale. Viņas dzīves sākums nebija viegls, bērnībā pārdzīvotais pārauga pāridarījumos sev un apkārtējiem, kas rezultējās ar cietumu. Tur S. Purgale satika cietuma kapelāni Rudīti Losāni, iesaistījās programmā “Mirjama”, kas motivēja sākt jaunu dzīvi. “Es biju kā mazs putnēns, kam salauzts spārns. Tagad es jūtos kā līdere pati sev,” pauž Sintija Purgale. 

Ar trikiem, kas viņai ikdienā palīdz saglabāt sievišķību un savu sievietes Es, dalījās dziedātāja Marija Naumova. Viņa uzsvēra, ka mīlēt un pieņemt sevi visā pilnībā dažkārt nav nemaz tik viegli, pat neiespējami. Dziedātāja arī atklāja vairākas lietas, kas palīdzējušas viņai apzināties savu sievišķību, piemēram, raudzīšanās uz sevi spogulī un kleitu nēsāšana.

Uz kā turas pasaule, atbildi aicināja meklēt teologs Kaspars Simanovičs, kurš stāstījumu balstīja uz vienu no savas dzīves lielākajiem zaudējumiem, kas piedzīvots pērn. Teologs atklāja, ka viņu tobrīd glāba iespēja uzticēties kādam un izrunāties. Tas arī, viņaprāt, ir tas, uz kā turas pasaule – pamatuzticēšanās. “Uzticēšanās realitātei sniedz cerību. Cerība ļauj turpināt ceļu,” pauž teologs.