Šā gada 1. janvārī  minimālā mēnešalga bija noteikta 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija otrā zemākā, liecina ES statistikas departamenta “Eurostat” piektdien publicētie dati.

Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (332 eiro).

700 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā mēnešalga nepārsniedz arī Rumānijā (515 eiro), Ungārijā (542 eiro), Horvātijā (624 eiro), Slovākijā (646 eiro), Čehijā (652 eiro),  Igaunijā (654 eiro) un Polijā (655 eiro).

Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro mēnesī.

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (2257 eiro), Īrijā (1775 eiro),  Nīderlandē (1725 eiro), Beļģijā (1658 eiro), Vācijā (1621 eiro) un Francijā (1603 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir gandrīz septiņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga.

Valsts noteiktas minimālās algas pašlaik nav Austrijā, Dānijā, Itālijā, Kiprā, Somijā un Zviedrijā.

Latvijā konstatēts pirmais pērtiķu baku gadījums, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pēc SPKC paustā, slimnieks ir pieaugušais vecuma grupā līdz 50 gadiem ar vieglu slimības norises gaitu. Inficētais ar pērtiķu baku vīrusu inficējies ārzemēs. Šobrīd sasirgušais atrodas ārstniecības personas uzraudzībā.

Patlaban SPKC veic epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar šo gadījumu, kā arī veic slimnieka aptauju un organizē nepieciešamos pasākumus.

Video (Kā atpazīt vīrusa simptomus?)

Jau rakstīts, ka pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem.

Veselības jomas eksperti iepriekš bija norādījuši , ka vīrusam ir zema izplatība un viegla slimības gaita, tāpēc Latvijā nav nepieciešams nodrošināt masveida vakcināciju pret šo saslimšanu.

Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem pasaulē katru gadu noslīkst aptuveni 236 000 cilvēku, no kuriem 84% ir vīrieši. Noslīkšana ir viens no galvenajiem ārējiem nāves cēloņiem bērniem vecumā no pieciem līdz 14 gadiem.

Šodien atzīmējot Pasaules noslīkšanas novēršanas dienu, PVO aicina dalībvalstu iedzīvotājus apdomāt rīcības, ko viņi var darīt gan kā indivīds, gan kā grupa, lai novērstu noslīkšanu.

2022.gada jūnijā SPKC sāka sabiedrības informēšanas kampaņu “Pārgalvības cena. Nelec!”. Kampaņas mērķis ir skaidrot sabiedrībai drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, atklājot reālu cietušo pieredzes stāstus, kas guvuši smagas traumas, lecot uz galvas ūdenī.

Līdz ar to, atpūšoties pie ūdens, eksperti iesaka neiet peldēties, ja ir lietots alkohols vai citas apreibinošas vielas, kā arī nepeldēties, ja tikko bijusi maltīte vai cilvēks ir stipri sakarsis saulē.

Tāpat eksperti aicina nekad nelekt uz galvas ūdenī, un nedarīt to arī tad, ja tas ir darīts iepriekš. Nav ieteicams lekt arī uz kājām, īpaši nepazīstamās ūdenstilpnēs, kā arī nevajadzētu ļaut lēkt ūdenī citiem, īpaši bērniem.

SPKC aicina iedzīvotājus nepeldēties vienatnē, bet darīt to tikai tad, ja krastā ir cilvēki, kas varētu palīdzēt, ja notiktu nelaimes gadījums.

Ūdenī ir ieteicams iebrist, jo tikai tā var pārliecināties par ūdenstilpnes pamatu, kā arī peldēties tuvu un paralēli krastam, lai iebrienot, ūdens sniedzas līdz krūtīm.

Eksperti aicina objektīvi izvērtēt savas peldēšanas spējas, proti, necensties pārpeldēt upi, ezeru vai peldēt tālu jūrā, savukārt peldēšanai vislabāk izvēlēties oficiālu peldvietu, kas ir droša, speciāli izveidota un labiekārtota. Ja šādas vietas nav, pirms peldēšanās jāpārbauda ūdenstilpes gultne, vai tā nav bedraina, dūņaina, akmeņaina – ūdenstilpes gultne var būt mainīga.

Tāpat, atpūšoties pie ūdens, ir nepārtraukti jāuzrauga bērni, savukārt, ja notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, ir nekavējoties jāzvana pa tālruni 112.

Saruna ar V. Mironovu atklāj, ka dzīvesvietas maiņa ir kļuvusi par visai populāru lēmumu, kurš tiek pieņemts dēļ esošās Covid-19 situācijas.

Video

Latvija ir saglabājusi piekto vietu starp Eiropas Savienības (ES) un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kurās ir visaugstākais saslimstības līmenis ar Covid-19, liecina jaunie Eiropas Slimību un profilakses centra (ECDC) apkopotie dati.

ECDC aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās no 25.janvāra līdz 7.februārim liecina, ka Latvijā kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 577,1 gadījums. Vēl augstāks saslimstības līmenis ES un EEZ valstīs bijis vien Portugālē, Čehijā, Spānijā un Slovēnijā.

Tāpat Latvijā ir augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 Baltijā, jo Lietuvā pēdējo divu nedēļu inficēšanās līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir 353,3 gadījumi, bet Igaunijā – 566 gadījumi, liecina ECDC dati.

Savukārt 14 dienu mirstības rādītājā ar diagnosticētu Covid-19 uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ir septītajā vietā starp ES un EEZ valstīm, jo iepriekšējās divās nedēļās tas bijis 122,9 gadījumi. Augstāka mirstība ar diagnosticētu Covid-19 uz vienu miljonu iedzīvotāju aizvadītajās divās nedēļās bijusi Portugālē, Čehijā, Spānijā, Slovākijā, Īrijā un Slovēnijā. Lietuvā attiecīgais rādītājs ir 104,1, bet Igaunijā – 67,9 gadījumi.

Latvija tāpat kā pirms nedēļas ir palikusi arī ECDC veidotās ceļojumu brīdinājuma kartes tumši sarkanajā zonā, kura liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 500 gadījumus.

Tāpat tumši sarkanajā zonā ir Igaunija, bet Lietuva, kurā vēl pirms nedēļas šajā zonā bija iekļauts Viļņas reģions, tagad pilnībā ir sarkanajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir starp 150 un 500 gadījumiem.

Tumši sarkanajā zonā ir iekļauta arī Portugāle, Čehija un Slovēnija. Gandrīz visa valsts teritorija tumši sarkanajā zonā ir Spānijai, bet atsevišķi reģioni tajā iekļauti arī Zviedrijā, Slovākijā, Francijā un Itālijā.

ECDC ceļošanas brīdinājuma kartē lielākā daļa Eiropas teritorija atrodas sarkanajā zonā.

Oranžajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir starp 25 un 150 gadījumiem, atrodas Dānija, kā arī liela daļa Grieķijas un Norvēģijas teritorijas.

Savukārt zaļajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāka par 25 gadījumiem, atrodas vien Islande un daži apgabali Norvēģijā un Grieķijā. ECDC norādījis, ka tā rīcībā nav datu par Somiju.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 842 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 21 ar koronavīrusu sasirguša cilvēka nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem divi cilvēki bijuši vecumā no 45 līdz 55 gadiem, trīs – vecumā no 55 līdz 65 gadiem, astoņi – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, četri – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, un vēl četri – vecumā no 85 līdz 95 gadiem.

Otrdien Latvijā veikti 12 340 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī nokrities no 8% līdz 6,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 74 701, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – 1416, kas ir 1,9% no visiem inficētajiem.

14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 561,4 gadījumi.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 10 709 personas.

Līdz šim pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā ir saņēmuši 10,4% pieaugušo populācijas, kas joprojām ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu vidū, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati par laika periodu līdz 18.aprīlim.

Saraksta apakšā aizvien atrodas Bulgārija, kur pirmo vakcīnas devu saņēmuši 8,8% pieaugušo populācijas.

Proporcionāli visvairāk pirmās vakcīnas devu izlietots Ungārijā, kur 40,4% pieaugušo populācijas jau ir saņēmuši pirmo devu, un Maltā, kur šis rādītājs ir 38,8%. Trešajā vietā atrodas Somija, kur šis rādītājs ir 29,8%.

Tikmēr ceturtajā vietā atrodas Igaunija, kas patlaban ar pirmo devu savakcinējusi jau 26,8% pieaugušo populācijas.

Video

Latvija joprojām ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, jo arī Lietuvā ar pirmo devu vakcinēts ievērojami lielāks pieaugušo īpatsvars – kopumā 24,1%.

Pēc otrās devas saņēmušo īpatsvara pret pieaugušo populāciju Latvija ir pēdējā vietā, un šis rādītājs ir 1,7%. Otro vietu ieņem Bulgārija, kur šis rādītājs ir nedaudz lielāks, proti 2,2%. Arī šajā rādītājā Latvija ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvā otro devu saņēmuši jau 8,4% pieaugušo, bet Igaunijā – 8%.

Visu ES un EEZ valstu vidū pirmās devas saņēmēju mediāna ir 23,3% pieaugušo populācijas, savukārt otrās devas mediāna – 8,4%.

ECDC analīzē izmantoti dati par vakcinētajiem virs 18 gadiem un attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitu vecumā virs 18 gadiem. ECDC dati tiek apkopoti un ziņoti ar nelielu nobīdi, proti, ziņā izmantotie dati ir par laika periodu līdz 18.aprīlim.

Jau ziņots, ka Latvija vakcinācijas procesā ir saskārusies ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, tostarp zemu vakcīnu pieejamību un loģistikas problēmām.

Latvija turpina palīdzēt Ukrainai karā ar Krieviju, ierindojoties pirmajā vietā starp valstīm, kuras ziedojušas visvairāk attiecībā pret savas valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Latvija kopš šī gada 24.janvāra līdz 3.oktobrim Ukrainai ir ziedojusi 0,9% no valsts IKP. Otrajā vietā ar 0,8% no IKP ierindojas Igaunija, bet trešo vietu aktīvāko ziedotāju vidū ir Polija ar 0,5% no valsts IKP.

Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati liecina, ka Latvija ir ziedojusi 314 miljonus eiro, kas ir 16. labākais rādītājs pasaulē un lielākais atbalsts, ņemot vērā valsts IKP.

Visvairāk Latvija Ukrainai ziedojusi tieši militārām vajadzībām, atvēlot 298 miljonus eiro, kas ir astotais labākais rādītājs pasaulē.

Savukārt Igaunija kopumā saziedojusi 263 miljonus eiro. Apmēram 258 miljoni eiro tika novirzīti militārai palīdzībai.

Polija atvēlējusi gandrīz trīs miljardus eiro, kur lielākā daļa jeb 1,82 miljardi eiro tika novirzīti militārai palīdzībai. Polija sniedza arī finansiālu palīdzību Ukrainai vairāk nekā viena miljarda apmēra.

Kaimiņvalsts Lietuva ierindojas ceturtajā vietā ar saziedotiem 244 miljoniem eiro, kur 187 miljoni eiro tika novirzīti militārai palīdzībai.

Kopumā Eiropas Savienības (ES) valstis Ukrainai ir ziedojušas 16,2 miljardus eiro. Lielākā dala jeb 12,3 miljardi eiro ir finanšu atbalsts Ukrainai, bet militārām vajadzībām tika novirzīti 2,5 miljardi eiro.

Visvairāk jeb 52,3 miljardus eiro Ukrainai ziedojusi ASV. Lielākais atbalsts tika novirzīts militārai palīdzībai, piešķirot 27,6 miljardus eiro. Finansiālā palīdzība sasniegusi 15,2 miljardus eiro, bet humanitārā 9,5 miljardu apmēra.

Jāņem vērā, ka valstu solītā palīdzība Ukrainai var atšķirties no jau saņemtās palīdzības, it īpaši šī atšķirība redzama militārā atbalsta sniegšanā, piemēram, ASV ir apņēmusies piešķirt Ukrainai ieročus 27,6 miljardu eiro apmēra, bet fiziski līdz šim ir piegādāta militārā palīdzība 2,55 miljardu eiro apmērā.

Savukārt Latvijas saziedotā militārā palīdzība 298 miljonu apmērā ir pilnībā piegādāta Ukrainai.

Kopumā NATO un ES ziedojuši Ukrainai 2% no sava kopējā tanku skaita, kā arī Ukrainai tika nodoti 4% no kopējā haubiču skaita un 5% no visām NATO un ES Reaktīvo raķešu palaišanas sistēmām.

Tajā pašā laikā Vācijas ieroču saistību kopējā vērtība nav palielināta jau vairākus mēnešus. Tie paliek nemainīgi 1,2 miljardu eiro apmērā.

Tāpat pēdējo divu mēnešu laikā ir bijuši tikai ierobežoti jauni solījumi no Francijas, Lielbritānijas, Spānijas vai Itālijas.

Latvijā ik gadu olnīcu vēzi atklāj vidēji 250 – 300 sievietēm, no tām aptuveni 40 pacientēm ir pozitīva BRCA gēna mutācija. Šajā gadījumā ļoti efektīvi darbojas PARP inhibitorus saturoši medikamenti, kas ļauj pilnībā apturēt slimības attīstību pat uz vairākiem gadiem. Tie ir pieejami sievietēm gan Lietuvā, gan Igaunijā, taču Latvijā pacientēm nav pieejama šī augsti efektīvā terapija. Lai cīnītos par Latvijas pacienšu tiesībām saņemt pienācīgu ārstēšanu uzsāk kampaņu “Olnīcu vēzis uz sarkanās līnijas”.

“Situācija, kurā ir nonākušas olnīcu vēža pacientes, ir absurda un absolūti nepieļaujama. Saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām ārstēšana ar PARP inhibitorus saturošiem medikamentiem tiek uzskatīta par standarta terapiju, ko saņem pacientes visā Eiropā. Mēs zinām, ka šādus medikamentus saviem pacientiem šobrīd var izrakstīt mūsu kolēģi kaimiņvalstīs, un mums nav skaidrs, kādēļ sievietēm Latvijā tie tiek liegti. Šīs zāles mums ļautu no drošas nāves glābt vairākus desmitus jaunu sieviešu ik gadu. To zinot, mēs nespējam stāvēt malā,” ārstu lēmumu iesaistīties kampaņā komentē Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja dr. Aija Geriņa-Bērziņa.

Kampaņas ideja ir izglītot plašu sabiedrību par olnīcu vēzi, tā diagnostiku un ārstēšanu, paralēli – pievērst veselības politikas veidotāju uzmanību, pieprasot tūlītēju problēmas risinājumu.

“Mēs ikdienā sastopamies ar situācijām, kur sievietēm, kam atklāts olnīcu vēzis vēlīnā stadijā, valsts nevar piedāvāt efektīvu ārstēšanu. Ir ļoti sāpīgi apzināties, ka šādas teju brīnumainas zāles, kas var pagarināt mūžu par vairākiem gadiem, var saņemt sievietes ar olnīcu vēzi, kam ir sagadījies piedzimt citā valstī, taču mūsu veselības politikas veidotājiem sievietes dzīvība nešķiet tā vērta,” komentē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības ONKOALIANSE ginekoloģisko audzēju pacienšu pārstāve Lubova Borisenko.

Olnīcu vēzim nav specifisku simptomu, tādēļ vairums pacienšu ar olnīcu vēzi pie ārsta nonāk jau vēlīnā stadijā. Prognozētā dzīvildze ir zema: Eiropā 60% pacienšu pēc slimības atklāšanas nomirst tuvāko piecu gadu laikā, 30% – pirmā gada laikā. Lai pievērstu valdības uzmanību akūtajai problēmai, ārsti un pacienti ir nosūtījuši atklātu vēstuli Veselības ministrijai par olnīcu vēža pacienšu ārstēšanu. 

Ar vēstules saturu ir iespējams iepazīties Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu mājas lapā – https://onkomed.lv/ un Latvijas Onkologu asociācijas mājaslapā – http://www.onkologi.lv/.

Vēstuli kopā ir parakstījušas 12 organizācijas, kuras pārstāv onkoloģiskos pacientus Latvijā – 

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija: Latvijas Onkologu asociācija; Latvijas Onkoginekologu asociācija; Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija; Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība ONKOALIANSE; Melanomas pacientu atbalsta biedrība Soli priekšā melanomai; Fonds Movember Latvija; Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrība; Biedrība EuropaColon Latvija; Rozā vilciena labdarības fonds; Alianse vīriešu veselībai – Dažādas paaudzes par dzīvi; Latvijas sieviešu-volontieru biedrība “VITA”.

Iestājoties astronomiskajai vasarai, Latvijā gaidāms gada pirmais karstuma vilnis, prognozē sinoptiķi.

Tuvākās dienas būs pārsvarā sausas un saulainas, pūtīs lēns vējš un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies. 22.jūnijā tā vēl nepārsniegs +19..+24 grādus, Līgo dienā termometra stabiņš ēnā pakāpsies līdz +21..+26 grādiem, turpmāk laiks kļūs karstāks un šīs nedēļas nogalē gaidāmi gada pirmie +30 grādi.

Iespējams, karstums turpināsies arī jūlija sākumā. Maksimālā gaisa temperatūra nākamajā nedēļā varētu būt +33 grādi.

Jāņu naktī gaidāms lēns vējš un bezvējš, debesis būs pārsvarā skaidras, vietām veidosies migla. Gaisa temperatūra saullēktā pazemināsies līdz +9..+14 grādiem.

Savukārt šīs nedēļas beigās un nākamnedēļ iespējamas tropiskās naktis – gaisa temperatūra vietām valstī visas nakts garumā var saglabāties virs +20 grādiem.

Sākot ar 26.jūniju, pieaugs pērkona negaisa varbūtība.

Gan augsta ultravioletā starojuma dēļ, gan karstuma dēļ iedzīvotāji aicināti ievērot īpašu piesardzību, uzturoties saulē.

Saulainā un karstā laika ietekmē ievērojami paaugstināsies ūdens temperatūra gan upēs un ezeros, gan jūrā. Patlaban ūdens temperatūra peldvietās pārsvarā nepārsniedz +14..+19 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Tuvākajā nedēļā gaisa temperatūras amplitūda Latvijā var pārsniegt 30 grādus, gaidāms liels daudzums nokrišņu un brāzmaini vēji, liecina jaunākās laika prognozes.

Ceturtdien, aizejot ciklonam, pierims vējš un uzspīdēs saule. Naktī un no rīta vēl daudzviet snigs un putinās, dienā vietām īslaicīgi snigs un gaisa temperatūra būs +1..-4 grādi.

Zem skaidrām debesīm ceturtdienas vakarā un naktī uz piektdienu strauji pastiprināsies sals, vietām Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra noslīdēs līdz -20..-25 grādiem. Piektdienas pēcpusdienā saule gaisu sasildīs līdz +1..-4 grādiem.

Jau piektdienas vakarā Latviju var sasniegt nākamais ciklons. Sestdien gaidāmi bagātīgi nokrišņi – ne tikai sniegputenis, bet arī lietus, iespējama spēcīga atkala. Nedēļas beigās atgriezīsies vēsāks laiks, svētdien gaidāms tikai sniegs un putenis, uzspīdēs saule.

Nākamās nedēļas sākumā ieradīsies jauns ciklons, gaisa temperatūra valsts dienvidos var pakāpties līdz +10 grādiem, bet nedēļas turpinājumā termometra stabiņš vietām, iespējams, īslaicīgi noslīdēs zem -10 grādiem.

Gan šīs nedēļas nogalē, gan nākamās nedēļas sākumā vēja ātrums brāzmās var sasniegt 20 metrus sekundē, piekrastē iespējamas arī stiprākas brāzmas.

Jaungada naktī un 1.janvāra rītā gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies līdz +8..+11 grādiem, liecina pašreizējā “Global Forecast System” (GFS) prognoze.

Tik augsta gaisa temperatūra 1.janvārī Latvijā līdz šim nav reģistrēta. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Jaungada dienas siltuma rekords ir +9,5 grādi 1984.gadā Jelgavā.

Ja piepildīsies prognoze par gaisa temperatūras paaugstināšanos līdz pat +11 grādiem, vietām valstī tiks pārspēts ne tikai 1.janvāra, bet arī visa mēneša siltuma rekords.

Lai gan nav šaubu, ka gadumijā Eiropas lielākajā daļā būs neparasti silts laiks, pagaidām nevar droši prognozēt, vai rekordaugstā gaisa temperatūra sasniegs arī Latviju vai tomēr paliks dienvidos no Latvijas.

GFS prognozē, ka gaisa temperatūra ap +10 grādiem Latvijā būs tikai dažas stundas un ka 1.janvāra gaitā gaiss kļūs vēsāks, vakarā temperatūrai noslīdot līdz 0..+4 grādiem.

Līdz ar siltumu gadumijā gaidāms arī stiprs dienvidrietumu vējš un lietus, iespējamas lietusgāzes.

Paredzams, ka janvāra sākumā visā Latvijā nokusīs sniegs. Lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus iešanas dēļ vietām iespējami plūdi.

GFS ir ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodelis, kas, ik pēc sešām stundām veicot aprēķinus, prognozē laikapstākļus visā pasaulē.

Pagājušajā diennaktī, veicot 2690 Covid-19 testus, Latvijā reģistrēti 34 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir lielākais vienā dienā reģistrētais pacientu skaits kopš 3.aprīļa, kad tika konstatēti 35 inficētie.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 24 saslimušie ir kontaktpersonas, no kuriem 19 ir viena uzņēmuma darbinieki. Astoņi saslimušie ir atgriezušies no ārvalstīm, tostarp Krievijas, Turcijas un ASV. Vēl divām personām tiek precizēti inficēšanās apstākļi. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 299 085 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1560 personas un 1248 izveseļojušās, bet 36 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas desmit pacienti, no kuriem visi ir ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 216 pacienti, starp kuriem ir gan veselie, gan mirušie.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 313 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī konstatēto gadījumu skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Pagājušajā diennaktī veikts rekordliels Covid-19 testu apjoms, kopumā veicot 7328 testus, kuri 4,3% gadījumos bijuši pozitīvi. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Aizvadītajā diennaktī miruši seši pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanas ar Covid-19. Mirušie pacienti bijusi vecuma grupās no 60 līdz 80 un no 80 līdz 90 gadiem. Līdz šim ziņots par 85 personu nāvi, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 6752 personām, savukārt no Covid-19 līdz izveseļojušās 1444 personas.

Iepriekš augstākais vienā diennaktī atklātais gadījumu skaits bija 29.oktobrī, kad tika konstatēti 284 Covid-19 gadījumi.

“Joprojām uzstājīgi gaidu.” Tā, vaicāts par Latvijas Covid-19 vakcinācijas stratēģiju, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš pauda bažas, ka vakcīnas Latvija, iespējams, varētu saņemt, vēl pirms Veselības ministrija būšot izstrādājusi skaidru stratēģiju, ko un kā darīt.

Veselības ministrija raizes noraida. Saskaņā ar vakar valdībā prezentēto stratēģiju – vispirms pret Covid-19 vakcinēs mediķus, pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus un tikai tad citas riska grupas. Vai plāns visiem ir skaidrs, un kāds tas ir?

Video

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklātais inficēto skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Tāpat pagājušajā diennaktī mirusi ar Covid-19 inficēta persona vecumā no 55 līdz 60 gadiem.

Aizvadītajā diennaktī kopumā veikti veikti 5726 Covid-19 testi, līdz ar to diennakts laikā atklāto pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testēto skaitu sasniedzis līdz šim augstāko punktu – 4,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti 17 Covid-19 pacienti, savukārt kopumā stacionāros ārstējas 113 saslimušie, no kuriem 103 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet desmit ar smagu slimības gaitu. Aizvadītajā diennaktī stacionāru pametuši astoņi sasirgušie, kamēr kopš Covid-19 parādīšanās no slimnīcām izrakstīti kopumā 312 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Kopš pavasara Latvijā veikti 413 905 Covid-19 izmeklējumi, inficēšanās laboratoriski apstiprināta 4208 personām, bet 1357 personām apstiprināta izveseļošanās.

Šajā nedēļas nogalē Latvijā beigsies pirmreizējā Covid-19 vakcinēšana – būs iepotētas visas pieejamās pirmās vakcīnas devas. Un nākamnedēļ sāks vakcinēšanu ar otru jeb balasta vakcīnas devu. Par to, kā tiks plānota tālākā vakcinēšana, lems jaunais vakcinācijas projekta birojs, kura darbībai valdība šodien atvēlēja 640 tūkstošus eiro.

Video

Latvijā kopš monitoringa sākuma reģistrēti 16 gripas gadījumi, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tetere.

No reģistrētajiem deviņi bija klīniskie gripas gadījumi Liepājā, Daugavpilī, Rīgā un septiņi – laboratoriski apstiprināti A tipa gripas gadījumi, tai skaitā seši pacienti bija bērni, vienu no kuriem nācās nogādāt slimnīcā.

Pagājušajā nedēļā pacientu skaits, kas vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu augšējo elpceļu infekciju gadījumos – reģistrēti 946,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr nedēļu iepriekš šis rādītājs bija 1112,7 gadījumi. Visaugstākā intensitāte novērota bērniem vecuma grupā līdz 14 gadiem.

Augstākā saslimstība ar elpceļu infekcijām konstatēta Liepājā, Gulbenē un Rēzeknē. Pagājušajā nedēļā 12 pacientiem bijusi nepieciešama pneimonijas ārstēšana. Augstāka saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem vecuma grupā līdz četriem gadiem.

Starptautiskie dati liecina, ka gripas aktivitāte turpina pieaugt visā Eiropas reģionā, it īpaši ziemeļu un austrumu apgabala valstīs. Par plaši izplatītu gripas aktivitāti un/vai vidēju vai augstu gripas intensitāti ziņoja Albānija, Kazahstāna, Kosova, Norvēģija, Krievija un Zviedrija.

Kā norāda SPKC pārstāve, galvenokārt tiek apstiprināti A tipa gripas vīrusi, no kuriem dominējošs ir A/H3 gripas vīrusa apakštips. Čehija, Zviedrija un Lielbritānija ziņoja par stacionētajiem pacientiem intensīvās terapijas nodaļās, kuriem konstatēta A tipa gripa.

SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

SPKC uzsver, ka vēl joprojām var vakcinēties pret gripu. Sākoties lielākam gripas pacēlumam, organismam jau būs izstrādājusies aizsardzība. Iepriekšējo gadu tendences rāda, ka saslimstības ar gripu pacēlums sākas janvāra vidū un ilgst līdz martam, pēc tam pakāpeniski samazinoties. Gripas vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Covid-19.

Šogad valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas var saņemt ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta iedzīvotāji, kas pieder noteiktām riska grupām, proti, ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, seniori vecumā no 65 gadiem, pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām (plaušu, kardiovaskulārām, vielmaiņas, nieru, psihoneiroloģiskām slimībām, imūndeficītu, personas, kas saņem imūnsupresīvu terapiju un citi), sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, bērni līdz divu gadu vecumam, grūtnieces.

Vakcīnas pret gripu bez maksas var saņemt arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm – policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji, vispārējās izglītības iestāžu pedagogi, ieslodzītie un ieslodzījumu vietās nodarbinātie, kas nonāk tiešā saskarē ar ieslodzītajiem.

SPKC epidemiologi kopš pagājušā gada oktobra sākuma ir sākuši ikgadējo gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringu, kurā ir iesaistītas 45 ģimenes ārstu prakses un arī slimnīcas desmit Latvijas administratīvajās teritorijās. Tādējādi SPKC saņem informāciju par saslimušo skaitu un informē sabiedrību par slimību izplatību un to profilaksi.

Pāreju no auduma masku nēsāšanas publiskās vietās uz medicīnisko masku un respiratoru izmantošanu varētu īstenot pēc divām nedēļām, izriet no ministru pārrunātā otrdien notikušajā valdības sēdē.

Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs skaidroja, ka, tā kā valstij ir noslēgti līgumi par medicīnisko masku iegādi, tās maznodrošinātajām personām būtu iespējams sarūpēt divu nedēļu laikā. Tieši tādēļ izvēlēts konkrētais spēkā stāšanās termiņš.

Vienlaikus valsts mērogā pašlaik nav noticis neviens liela mēroga iepirkums FFP2 respiratoru iegādei. Citskovskis skaidroja, ka tāda veida iepirkums varētu aizņemt apmēram pusotru mēnesi, kura laikā respiratoru piegāde maznodrošinātām personām būtu jāveic ar pašvaldību palīdzību.

Runājot par ātrajiem Covid-19 testiem, OVG vadītājs uzsvēra, ka plašāku testu nodrošināšanu būtu iespējams veikt trīs līdz četru nedēļu laikā. Pēc Veselības ministrijas (VM) aplēsēm, testu iegāde varētu izmaksāt pat līdz 20 miljoniem eiro. Reizē, pēc Citskovska sacītā, pašlaik nav skaidra mehānisma, kā testus izplatīt sabiedrībai.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pauda, ka gadījumā, ja prasība par medicīniskajām maskām un respiratoriem stātos spēkā, skolām būtu jāļauj izlietot iepriekš iepirktās auduma maskas. Šim viedoklim piekrita arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kurš atzīmēja, ka skolām iepirktās auduma maskas būtu uzskatāmas par ekvivalentām medicīniskajām.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veicot 11 971 Covid-19 testus, atklāti 1367 saslimušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekš lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija reģistrēts 24.decembrī – 1270 gadījumi.

Tāpat saņemti ziņojumi par 23 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Starp mirušajiem četri cilvēki ir vecumā no 55 līdz 65 gadiem, astoņi vecumā no 70 līdz 80 gadiem, desmit vecumā no 80 līdz 90 gadiem, viens vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 11,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Savukārt slimnīcās pēdējās diennakts laikā ievietots 151 Covid-19 pacients, no tiem astoņi pārvesti. Kopā stacionāros ārstējas 1058 Covid-19 pacienti, no tiem 998 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 60 ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 129 pacienti, no tiem astoņi ir jau minētie pārvestie pacienti. Kopumā no slimnīcām līdz šim izrakstīti 3317 cilvēki, kuriem bijis diagnosticēts Covid-19.

Līdz šim Latvijā miruši 626 cilvēki, kuriem atklāta Covid-19 saslimšana. Savukārt kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 39 043 cilvēki.

14 dienās saslimušo kopskaits ir 11 548, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju – 601,47 gadījumi.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 878 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 18 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 50 777, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 882, kas ir 1,74% no visiem inficētajiem.

Pirmdien Latvijā veikti 12 516 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 7%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā svētdien. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 18 mirušajiem četri cilvēki bijuši vecumā no 55 līdz 65 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 70 gadiem, desmit – vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet viens – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējusies 13 101 persona. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir sasniegusi 686,8 gadījumus.

Svētdien Latvijā atklāti 508 jauni Covid-19 gadījumi, bet reģistrēti 19 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

No mirušajiem viens cilvēks bija vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs vecumā no 60 līdz 70 gadiem, trīs vecumā no 70 līdz 80 gadiem, septiņi vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet pieci – 90 līdz 95 gadus veci.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 4437 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 11,5%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

14 dienās saslimušo kopskaits ir 10 953, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju – 570,5 gadījumi.

Līdz šim kopumā Latvijā miruši 578 cilvēki, kuriem atklāta Covid-19 saslimšana. Savukārt kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 36 838 cilvēki.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 188 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, kas ir atkārtots vienas dienas laikā reģistrēto saslimušo skaita rekords, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

188 saslimšanas gadījumi ar Covid-19 tika fiksēti arī 16.oktobrī.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 5312 Covid-19 izmeklējumi, kas ir otrs lielākais veikto testu skaits vienā dienā. 16.oktobrī tika veikti 5332 testi.

SPKC skaidro, ka iespaidīgais rādītājs sasniegts, turpinoties mērķtiecīgai izmeklēšanai jau zināmos uzliesmojumos Daugavpilī, Vecpiebalgā un Rīgā. Detalizētāka informācija par jaunajiem saslimšanas gadījumiem tiks publicēta vēlāk.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pagājušajā diennaktī bijis 3,5%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā kopumā saslimšana ar Covid-19 apstiprināta 3797 personām, no kurām 1341 ir izveseļojusies.

Latvijas slimnīcās aizvadītajā diennaktī ievietoti septiņi jauni pacienti ar Covid-19, bet desmit sasirgušie no tām izrakstīti, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Līdz ar to pašlaik stacionāros ārstējas 79 pacienti, no tiem 73 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, savukārt sešiem ir smaga slimības gaita.

Kopš aizvadītās diennakts slimnīcas pametušas kopumā desmit personas, līdz ar to kopumā no stacionāriem izrakstīti 300 pacienti, starp kuriem ir gan mirušie, gan atlabušie.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 1369 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par četru inficētu pacientu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Kopumā vakar laboratoriski veikti 5405 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 25,3% bijuši pozitīvi.

Divu nedēļu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā ir palielinājies no 643,2 līdz 678 uz 100 000 iedzīvotāju. Arī septiņu dienu kumulatīvais rādītājs ir palielinājies no 374,2 līdz 398,1 uz 100 000 iedzīvotāju.

Aizvadītajā diennaktī saņemtas ziņas par četriem mirušajiem, no kuriem viens cilvēks bija 60-69 gadu vecumā, viens 70-79 gadu vecumā, viens 80-89 gadu vecumā un viens 90-99 gadu vecumā. Visi bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši.

SPKC norāda, ka lielākajai daļai iedzīvotāju kopš pēdējās vakcinācijas pagājuši vairāk nekā seši mēneši, tādēļ tiem ir ieteicama balstvakcinācija. Attiecīgi, ja vakcinācija ir bijusi veikta sen, imunitāte pakāpeniski samazinās. Savukārt, analizējot datus par saslimstību ar Covid-19, novērojams, ka veiktā vakcinācija pasargā pret smagu slimības gaitu un nāves risku.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 5969 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

SPKC iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka var būt vērojamas nesakritības mirstības datos – tiem varot būt mēneša vai pusotra nobīde. Informācija par mirušajiem pacientiem tiek apkopota arī no Nāves cēloņu reģistra, kur apkopotas ziņas par pilnīgi visiem nāves gadījumiem, tostarp arī no Covid-19, par kuriem, piemēram, iepriekš nav bijušas ziņas. Savukārt SPKC dati pamatā ir no slimnīcām un pansionātiem, kas ziņo par nāves gadījumiem. Turklāt ir vēl būtisks skaits cilvēku, kuriem reģistrēts, ka Covid-19 ir bijis nāves iestāšanās veicinošs faktors.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 913 371 gadījumā.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, pēdējās septiņās dienās ar Covid-19 inficējušies 7467 cilvēki.