Iedzīvotāju masveida vakcinācija sāksies aprīlī. Tā sola valdība, balstoties uz jaunākajām prognozēm par vakcīnu piegādēm. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien valdības vārdā atvainojās visiem tiem, kuri saskārušies ar vakcināciju saistītām problēmām. Ministri vienojušies pasūtīt vēl vairāk nekā miljonu “Pfizer” un “Biontech” vakcīnu devu, no kurām daļu saņemsim otrajā ceturksnī – no aprīļa līdz jūnijam. Tas ļaus ievērojami paātrināt vakcinācijas gaitu.

Video

Neraugoties uz straujo saslimstības kāpumu ar Covid-19, Latvijā tas joprojām ir mazāks nekā vairumā Eiropas valstu, liecina Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra (ECDC) apkopotie dati.

Tomēr mirstība ar diagnosticētu Covid-19 Latvijā joprojām pārsniedz vidējo mirstības rādītāju Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). ECDC aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās no 10. līdz 23.janvārim liecina, ka Latvijā mirstības līmenis ar diagnosticētu Covid-19 ir nedaudz samazinājies līdz 86,5 gadījumiem uz vienu miljonu iedzīvotāju. Tomēr Latvija ir sestajā vietā 30 ES/EEZ valstu vidū ar augstāko mirstību.

Augstākā mirstība ir reģistrēta Bulgārijā, kur nāves gadījumu skaits pārsniedz 160 uz vienu miljonu iedzīvotāju. Seko Horvātija, Slovākija, Grieķija un Polija ar vairāk nekā 100 nāvēm uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Vidējais mirstības rādītājs ar diagnosticētu Covid-19 ES un EEZ valstīs šajā laikā bija 43,2 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Igaunijā mirstība iepriekšējās divās nedēļās bija identiska ES un EEZ rādītājam – 43,2 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju un Igaunija ir 14.vietā starp ES/EEZ valstīm. Savukārt Lietuvā nāves gadījumu skaits ir 35,8 uz vienu miljonu iedzīvotāju un tā pašlaik ir 16.vietā starp ES/EEZ valstīm pēc mirstības ar diagnosticētu Covid-19.

Vienlaikus, neraugoties uz straujo kāpumu pēdējā laikā, Latvijā jau kopš pagājušā gada novembra ir zemāks inficēšanās līmenis ar Covid-19 nekā ES/EEZ valstīs vidēji.

Latvijā kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju laikā no 10. līdz 23.janvārim bija 2499,9 gadījumi, bet ES/EEZ valstīs vidēji tā ir 3111,2 gadījumi. Latvija saslimstības ziņā ar Covid-19 pašlaik ir 20.vietā starp 30 ES/EEZ valstīm.

Igaunijā iepriekšējās divās nedēļās saslimstības līmenis bija 3212,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Lietuvā – 2434,2 gadījumi. Igaunija saslimstības līmeņa ziņā ir 15.vietā, bet Lietuva – 21.vietā starp ES/EEZ valstīm. Tomēr šīs nedēļas laikā saslimstības līmenis ar Covid-19 turpina strauji augt visās Baltijas valstīs.

Augstākais saslimstības līmenis ES/EEZ iepriekšējās divās nedēļās ir bijis Dānijā – 7554,2 saslimšanas gadījumi ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju. 6000 gadījumu slieksnis tiek pārsniegts Francijā, bet 5000 gadījumu slieksnis – Portugālē, Slovēnijā un Islandē.

Latvijā aizvadītajās divās nedēļās inficēšanās līmenis vismaz 65 gadus vecu iedzīvotāju vidū bija 603,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, un mēs šajā rādītājā esam 19.vietā ES/EEZ valstu vidū. ES/EEZ vidēji šis rādītājs ir 1039,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Nedaudz zem vidējā ES/EEZ līmeņa Latvija pašlaik ir arī tādā rādītājā kā slimnīcu noslodze. ES/EEZ iepriekšējās nedēļas laikā slimnīcās ar Covid-19 inficēto pacientu īpatsvars bija 30,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Latvija šis rādītājs iepriekšējās nedēļas laikā bija 30,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Šogad gaidāmo pārtikas cenu pieaugumu iedzīvotāji, iespējams, izjutīs vēl sāpīgāk nekā enerģijas cenu kāpumu, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē “makroekonomika.lv” atzīmē centrālās bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Viņa norāda, lai gan 2022.gada janvārī Latvijā gada inflācija bija mazāka nekā iepriekšējā mēnesī, proti, 7,4% pretstatā 7,9% 2021.gada decembrī, tas vēl nenozīmē, ka inflācijas augstākais punkts ir aiz muguras.

“Valdības atbalsta pasākumu rezultātā patērētājiem samazinājās atsevišķu energoresursu cenas, nedaudz bremzējot arī kopējo inflācijas pieaugumu. Tomēr šie pasākumi ir īslaicīgi, tikai uz četriem mēnešiem, tādā veidā energoresursu cenu pieauguma ietekme uz inflāciju tiek vairāk nobīdīta uz gada vidu. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka maijā sagaidāms cenu atlēciens šī brīža līmenī – līdz tam, iespējams, mainīsies tirgus cena,” pauž Opmane.

Viņa arī norāda, ka lielākais energoresursu patēriņš Latvijā ir tieši ziemas mēnešos, tāpēc, pat cenai pakāpjoties, tas, lai gan ietekmētu inflācijas rādītājus, patērētāju maciņu tik strauji vairs netukšotu.

Vienlaikus Opmane atzīmē, ka līdztekus enerģijas cenu pieaugumam šobrīd aktualitāti iegūst arī pārtikas cenu sadārdzinājums. 

“Iespējams, tieši pārtikas cenas, būs šā gada karstā tēma,” viņa min. 

Pēc Opmanes skaidrotā, pārtikas cenu pieaugums saistīts ar pieaugošām ražošanas izmaksām, tostarp enerģijas un darbaspēka izmaksu dēļ, kas sākotnēji atspoguļojās neapstrādātās pārtikas cenu pieaugumā, bet turpina virzīties tālāk pa pārtikas ražošanas ķēdi līdz patērētājam. 

“Līdzīgi kā enerģijas cenas, arī pārtikas cenas aug visā pasaulē,” piebilst Latvijas Bankas ekonomiste.

Tāpat Opmane norāda, ņemot vērā, ka izdevumi pārtikai veido aptuveni ceturto daļu no patērētāju kopējiem izdevumiem Latvijā, pārtikas cenu pieaugumu iedzīvotāji, iespējams, izjutīs vēl sāpīgāk nekā enerģijas cenu kāpumu. Turklāt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem pārtikas izdevumu īpatsvars viņu patēriņa groza ir vēl lielāks. 

“Ko darīt Latvijas patērētājam, kuram nav iespējas mazdārziņā izaudzēt savu dilli un kartupeli? Nevaram gaidīt, ka valsts kompensēs visus iespējamos cenu pieaugumus, tomēr droši vien šā gada laikā arvien aktuālāks kļūs jautājums par atbalstu mazāk turīgajām iedzīvotāju grupām,” uzsver Opmane.

Jau vēstīts, ka Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā – šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri – patēriņa cenas pieauga par 7,4%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Latvijas Onkoloģijas centra ārstu komandai pirmo reizi izdevies veikt unikālu un sarežģītu žultspūšļa audzēja operāciju. 73 gadus vecai sievietei izņemts audzējs un atjaunots žultsvads. Smago operāciju neiztur katrs trešais pacients. Tādēļ tik sarežģītas ķirurģiskas manipulācijas veic vadošās klīnikas ASV, Japānā un Itālijā.

Video

Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojies, kā kādā atsevišķā uzliesmojumā no viena Covid-19 pacienta inficējušies kopumā 109 cilvēki, savukārt divi pacienti miruši, piektdienas preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka vienā izglītības iestādē izveidojās sākotnējais perēklis ar 16 gadījumiem, kamēr inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta arī pedagogiem. No šī sākotnējā perēkļa Covid-19 izplatījās tālāk vismaz piecos virzienos – korī, sporta klubā, ģimenēs un divās baznīcas draudzēs.

Pirmā infekcijas ķēde bija, kad Covid-19 izplatījās līdz kādam kora dalībniekam, kā rezultātā saslima vēl divi cilvēki. Tālāk šī ķēde izplatījās līdz citai izglītības iestādei, inficējot vēl vienu personu.

Otrajā gadījumā infekcija izplatījās līdz sporta klubam, kur papildu pirmajam pacientam ar Covid-19 saslima vēl seši cilvēki. No šīs ķēdes tālākā slimības izplatība noveda pie vēl trīs ģimenes locekļu inficēšanās.

Trešajā gadījumā no sākotnējā perēkļa izglītības iestādē caur ģimenes locekļiem tika inficētas divas personas. No šīm divām personām inficējās viens ģimenes draugs, savukārt vēl vienā gadījumā viens no ģimenes locekļiem inficēja uzņēmuma kolēģus – kopumā 34 cilvēkiem tika atklātā saslimšana ar Covid-19. Tomēr tika veikti epidemioloģiskie pasākumi, kā rezultātā tikai divi ģimenes locekļi saslima no minētajiem uzņēmuma darbiniekiem.

Ceturtajā infekcijas ķēdē viens no izglītības iestādē sasirgušajiem inficēja arī divas baznīcu draudzes, kur tika inficēti kopumā desmit cilvēki, no kuriem tālāk inficējās 15 personas pirmsskolas izglītības iestādē, deviņi ģimenes locekļi, kā arī trīs personas ārstniecības iestādē un vēl trīs personas kādā citas pārvaldības iestādē.

Perevoščikovs skaidroja, ka infekcija no viena cilvēka, pie noteiktiem apstākļiem un sociālās distancēšanās neievērošanas rezultātā, beigu beigās novedusi pie 109 cilvēku inficēšanās. Viņš tostarp piebilda, ka lielākajai daļai bija klīniski simptomi, savukārt diviem pacientiem iznākums bija letāls.

Jau ziņots, ka ceturtdien Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits – 148 inficētie, liecina SPKC apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī arī mirusi ar Covid-19 inficēta persona vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem.

Pēdējās diennakts laikā veikti 4759 Covid-19 izmeklējumi, kas ir viens no augstākajiem diennaktī veikto testu skaitiem. Tikmēr līdz šim Latvijā kopumā veikti 382 949 izmeklējumi, saslimušas 3204 personas, bet 1329 – izveseļojušās.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pagājušajā diennaktī bijis – 3,1%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pagājušajā diennaktī stacionēti kopumā seši Covid-19 pacienti. Kopumā stacionāros ārstējas 63 pacienti, no kuriem 54 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet deviņi ir ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus aizvadītajā diennaktī no stacionāriem izrakstīti 12 pacienti, līdz ar to kopumā no stacionāra izrakstīti 277 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

Pamatojoties uz grozījumiem likumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šorīt nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistros televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību.

Šāds lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Lēmums stāsies spēkā 9.jūnijā.

Aizliegto kanālu klāstā ir, piemēram, TV programma “E TV”, “Иллюзион+”, “Кино24”, “Мир ТВ”, “Охота и рыбалка”, “Перец!”, “Русский Иллюзион” un citi.

NEPLP jau iepriekš, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieņēma virkni lēmumu, aizliedzot Latvijā rādīt galvenos Kremļa propagandas kanālus gan televīzijā, gan interneta vidē.

Līdz ar šodien pieņemto lēmumu Latvijā vairs netiks pārraidīts neviens Krievijā reģistrēts TV kanāls.

Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķir tiesības ierobežot ārzemju programmas no valstīm, kas apdraud citu valstu suverenitāti.

NEPLP piešķirtas tiesības ierobežot tādu valstu, kuras grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā.

“Attiecīgās izmaiņas paredz, ka tādu valstu, kuras nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis un apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, televīzijas kanāli Latvijā vairs nebūs pieejami,” skaidroja par pieņemto grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Šādu programmu izplatīšana Latvijas teritorijā ir pretēja Latvijas nacionālajām interesēm un neatbilst elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politikai, kā arī negatīvi ietekmē Latvijas informatīvo telpu, apgalvots apstiprināto grozījumu anotācijā.

Pastiprināti Latvijas informatīvās telpas aizsardzības pasākumi notiek kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī.

Līdz šim Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta cēloniska saistība ar vakcīnu pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja Juta Kroiča.

Kopumā vakcīnu ieguvumi ievērojami atsver potenciālos riskus, tādējādi sekas pēc pārslimota Covid-19, piemēram, neiroloģiski, psihiski un kognitīvi traucējumi, demence un koncentrēšanās spēju zudums, var radīt daudz nopietnākas sekas nekā potenciālās blakusparādības pēc vakcinācijas, sacīja Kroiča.

Tāpat profesore pavēstīja, ka mRNS vakcīnām – “Pfizer”/”BioNTech” un “Moderna” – kā ļoti reta blakusparādība tiek norādīta anafilakse, kas pēc būtības ir alerģiska reakcija. Savukārt vektora vakcīnas tiek saistītas ar ārkārtīgi retiem trombu gadījumiem, tomēr šī tiešā saikne ar vakcīnu neesot pierādīta. Reizē visas Eiropas Savienībā izmantotās vakcīnas pret Covid-19 ir drošas un efektīvas, viņa uzsvēra.

Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis preses konferencē atzīmēja, ka vakcinēties šobrīd nav ieteicams tiem cilvēkiem, kuriem ir noteikts aktīvs Covid-19 slimnieka kontaktpersonas statuss. Vienlaikus, vaicāts, vai vakcinēties var astmas pacienti, ārsts sacīja, ka tas tieši būtu ieteicams, jo šīs personas ietilpst Covid-19 riska grupā.

Mediķis arī atklāja, ka ir bijuši daži gadījumi, kad cilvēki saņēmuši vakcīnu un pēc aptuveni četrām dienām saslimuši ar Covid-19, tomēr tajā brīdī aizsardzība vēl nav izstrādājusies. Esot bijuši arī tādi pacienti, kuri saslimuši pēc pirmās vakcīnas devas iedarbošanās. Pēc Rāceņa paustā, viņiem Covid-19 norit vieglāk un smaga slimības gaita neattīstās.

Kā ziņots, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) uzsver, ka tāpat kā pēc visu vakcīnu un jebkuru zāļu saņemšanas arī pēc Covid-19 vakcīnu ievadīšanas var tikt novērotas organisma reakcijas jeb blakusparādības.

Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju “Pfizer”/”BioNTech” un “Moderna” izstrādātajām vakcīnām blakusparādības mēdz būt izteiktākas pēc vakcīnas otrās devas. Savukārt “AstraZeneca” vakcīnai tās mēdz būt izteiktākas pēc pirmās devas. Visām vakcīnām blakusparādības visbiežāk rodas pirmajās dienās pēc vakcinācijas, ilgst dažas dienas un tad strauji izzūd. Parasti tās ir mazāk izteiktas vecāka gadagājuma cilvēkiem.

ZVA atgādina, ka, ja pēc kādas vakcīnas devas saņemšanas tiek novērotas sagaidāmas, taču smagas vai citas organisma reakcijas, kuru rezultātā tiek būtiski pazeminās darbaspējas, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš pēc konsultācijas var lemt par darbnespējas lapas piešķiršanu.

Vakcīnas pret Covid-19 tiek izstrādātas, ievērojot tādas pašas stingras prasības kvalitātei, drošumam un efektivitātei kā jebkurām citām zālēm.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 812 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 29 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, tādējādi mirušo pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 1000 robežu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 56 720, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 1000 robežu un patlaban tas ir 1012, kas ir 1,78% no visiem inficētajiem.

Pirmdien Latvijā veikti 13 629 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī nokrities līdz 6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 29 mirušajiem divi cilvēki bijuši vecumā no 45 līdz 55 gadiem, divi – vecumā no 55 līdz 65 gadiem, četri – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, piecpadsmit – vecumā no 75 līdz 85 gadiem un seši – vecumā no 85 līdz 95 gadiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējušās 12 778 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā pēdējās diennakts laikā sasniedza 669,8 gadījumu.

Latvijas 14 dienu Covid-19 nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju patlaban ir par 32% augstāks nekā vidēji Eiropā, norādīts uz valdības sēdi sagatavotā Veselības ministrijas noteikumu grozījumu anotācija.

Šobrīd Latvijā Covid-19 kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir 136,4, kamēr Eiropā vidējais Covid-19 kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir 103,1.

Saskaņā ar trešdien ziņotajiem Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā līdz šim reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 68 658, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1250, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem. Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā, vadoties pēc oficiālajiem datiem, kopš pandēmijas sākuma atklāti kopumā 46 334 Covid-19 gadījumi, savukārt nāves gadījumu skaits ir 433, kas ir 0,93% no visiem inficētajiem jeb par 0,89 procentpunktiem mazāk nekā Latvijā.

Lietuvas oficiālie dati par Covid-19 liecina, ka kopš Covid-19 parādīšanās valstī ir atklāti kopumā 184 948 Covid-19 gadījumi, bet 2885 personas mirušas, kas ir 1,56% no visiem inficētajiem jeb par 0,26 procentpunktiem mazāk nekā Latvijā.

Kumulatīvais 14 dienu nāves gadījumu skaits uz 1 000 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt mirstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu nāves gadījumu skaitu.

Jau ziņots, ka otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un pētījuma vadītāja Anda Ķīvīte-Urtāne atklāja, ka Covid-19 patlaban ir trešais biežākais nāves cēlonis Latvijā, apsteidzot tādus ārējos nāves cēloņus kā satiksmes negadījumi, traumas un pašnāvības.

Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mirušo skaits gada pirmajās divās nedēļās Latvijā pieaudzis par 42,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

2021.gada pirmajā divās nedēļās, proti, laika periodā no 4. līdz 17.janvārim, Latvijā reģistrēts kopumā 1651 mirušais, kamēr 2020.gada pirmajā divās nedēļās, Latvijā tika reģistrēti 1156 mirušie.

Šā gada 1. janvārī  minimālā mēnešalga bija noteikta 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija otrā zemākā, liecina ES statistikas departamenta “Eurostat” piektdien publicētie dati.

Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (332 eiro).

700 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā mēnešalga nepārsniedz arī Rumānijā (515 eiro), Ungārijā (542 eiro), Horvātijā (624 eiro), Slovākijā (646 eiro), Čehijā (652 eiro),  Igaunijā (654 eiro) un Polijā (655 eiro).

Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro mēnesī.

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (2257 eiro), Īrijā (1775 eiro),  Nīderlandē (1725 eiro), Beļģijā (1658 eiro), Vācijā (1621 eiro) un Francijā (1603 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir gandrīz septiņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga.

Valsts noteiktas minimālās algas pašlaik nav Austrijā, Dānijā, Itālijā, Kiprā, Somijā un Zviedrijā.

Latvijā konstatēts pirmais pērtiķu baku gadījums, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pēc SPKC paustā, slimnieks ir pieaugušais vecuma grupā līdz 50 gadiem ar vieglu slimības norises gaitu. Inficētais ar pērtiķu baku vīrusu inficējies ārzemēs. Šobrīd sasirgušais atrodas ārstniecības personas uzraudzībā.

Patlaban SPKC veic epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar šo gadījumu, kā arī veic slimnieka aptauju un organizē nepieciešamos pasākumus.

Video (Kā atpazīt vīrusa simptomus?)

Jau rakstīts, ka pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem.

Veselības jomas eksperti iepriekš bija norādījuši , ka vīrusam ir zema izplatība un viegla slimības gaita, tāpēc Latvijā nav nepieciešams nodrošināt masveida vakcināciju pret šo saslimšanu.

Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem pasaulē katru gadu noslīkst aptuveni 236 000 cilvēku, no kuriem 84% ir vīrieši. Noslīkšana ir viens no galvenajiem ārējiem nāves cēloņiem bērniem vecumā no pieciem līdz 14 gadiem.

Šodien atzīmējot Pasaules noslīkšanas novēršanas dienu, PVO aicina dalībvalstu iedzīvotājus apdomāt rīcības, ko viņi var darīt gan kā indivīds, gan kā grupa, lai novērstu noslīkšanu.

2022.gada jūnijā SPKC sāka sabiedrības informēšanas kampaņu “Pārgalvības cena. Nelec!”. Kampaņas mērķis ir skaidrot sabiedrībai drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, atklājot reālu cietušo pieredzes stāstus, kas guvuši smagas traumas, lecot uz galvas ūdenī.

Līdz ar to, atpūšoties pie ūdens, eksperti iesaka neiet peldēties, ja ir lietots alkohols vai citas apreibinošas vielas, kā arī nepeldēties, ja tikko bijusi maltīte vai cilvēks ir stipri sakarsis saulē.

Tāpat eksperti aicina nekad nelekt uz galvas ūdenī, un nedarīt to arī tad, ja tas ir darīts iepriekš. Nav ieteicams lekt arī uz kājām, īpaši nepazīstamās ūdenstilpnēs, kā arī nevajadzētu ļaut lēkt ūdenī citiem, īpaši bērniem.

SPKC aicina iedzīvotājus nepeldēties vienatnē, bet darīt to tikai tad, ja krastā ir cilvēki, kas varētu palīdzēt, ja notiktu nelaimes gadījums.

Ūdenī ir ieteicams iebrist, jo tikai tā var pārliecināties par ūdenstilpnes pamatu, kā arī peldēties tuvu un paralēli krastam, lai iebrienot, ūdens sniedzas līdz krūtīm.

Eksperti aicina objektīvi izvērtēt savas peldēšanas spējas, proti, necensties pārpeldēt upi, ezeru vai peldēt tālu jūrā, savukārt peldēšanai vislabāk izvēlēties oficiālu peldvietu, kas ir droša, speciāli izveidota un labiekārtota. Ja šādas vietas nav, pirms peldēšanās jāpārbauda ūdenstilpes gultne, vai tā nav bedraina, dūņaina, akmeņaina – ūdenstilpes gultne var būt mainīga.

Tāpat, atpūšoties pie ūdens, ir nepārtraukti jāuzrauga bērni, savukārt, ja notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, ir nekavējoties jāzvana pa tālruni 112.

Saruna ar V. Mironovu atklāj, ka dzīvesvietas maiņa ir kļuvusi par visai populāru lēmumu, kurš tiek pieņemts dēļ esošās Covid-19 situācijas.

Video

Latvija ir saglabājusi piekto vietu starp Eiropas Savienības (ES) un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kurās ir visaugstākais saslimstības līmenis ar Covid-19, liecina jaunie Eiropas Slimību un profilakses centra (ECDC) apkopotie dati.

ECDC aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās no 25.janvāra līdz 7.februārim liecina, ka Latvijā kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 577,1 gadījums. Vēl augstāks saslimstības līmenis ES un EEZ valstīs bijis vien Portugālē, Čehijā, Spānijā un Slovēnijā.

Tāpat Latvijā ir augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 Baltijā, jo Lietuvā pēdējo divu nedēļu inficēšanās līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir 353,3 gadījumi, bet Igaunijā – 566 gadījumi, liecina ECDC dati.

Savukārt 14 dienu mirstības rādītājā ar diagnosticētu Covid-19 uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ir septītajā vietā starp ES un EEZ valstīm, jo iepriekšējās divās nedēļās tas bijis 122,9 gadījumi. Augstāka mirstība ar diagnosticētu Covid-19 uz vienu miljonu iedzīvotāju aizvadītajās divās nedēļās bijusi Portugālē, Čehijā, Spānijā, Slovākijā, Īrijā un Slovēnijā. Lietuvā attiecīgais rādītājs ir 104,1, bet Igaunijā – 67,9 gadījumi.

Latvija tāpat kā pirms nedēļas ir palikusi arī ECDC veidotās ceļojumu brīdinājuma kartes tumši sarkanajā zonā, kura liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 500 gadījumus.

Tāpat tumši sarkanajā zonā ir Igaunija, bet Lietuva, kurā vēl pirms nedēļas šajā zonā bija iekļauts Viļņas reģions, tagad pilnībā ir sarkanajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir starp 150 un 500 gadījumiem.

Tumši sarkanajā zonā ir iekļauta arī Portugāle, Čehija un Slovēnija. Gandrīz visa valsts teritorija tumši sarkanajā zonā ir Spānijai, bet atsevišķi reģioni tajā iekļauti arī Zviedrijā, Slovākijā, Francijā un Itālijā.

ECDC ceļošanas brīdinājuma kartē lielākā daļa Eiropas teritorija atrodas sarkanajā zonā.

Oranžajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir starp 25 un 150 gadījumiem, atrodas Dānija, kā arī liela daļa Grieķijas un Norvēģijas teritorijas.

Savukārt zaļajā zonā, kur 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāka par 25 gadījumiem, atrodas vien Islande un daži apgabali Norvēģijā un Grieķijā. ECDC norādījis, ka tā rīcībā nav datu par Somiju.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 842 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 21 ar koronavīrusu sasirguša cilvēka nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem divi cilvēki bijuši vecumā no 45 līdz 55 gadiem, trīs – vecumā no 55 līdz 65 gadiem, astoņi – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, četri – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, un vēl četri – vecumā no 85 līdz 95 gadiem.

Otrdien Latvijā veikti 12 340 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī nokrities no 8% līdz 6,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 74 701, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits – 1416, kas ir 1,9% no visiem inficētajiem.

14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 561,4 gadījumi.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 10 709 personas.

Līdz šim pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā ir saņēmuši 10,4% pieaugušo populācijas, kas joprojām ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu vidū, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati par laika periodu līdz 18.aprīlim.

Saraksta apakšā aizvien atrodas Bulgārija, kur pirmo vakcīnas devu saņēmuši 8,8% pieaugušo populācijas.

Proporcionāli visvairāk pirmās vakcīnas devu izlietots Ungārijā, kur 40,4% pieaugušo populācijas jau ir saņēmuši pirmo devu, un Maltā, kur šis rādītājs ir 38,8%. Trešajā vietā atrodas Somija, kur šis rādītājs ir 29,8%.

Tikmēr ceturtajā vietā atrodas Igaunija, kas patlaban ar pirmo devu savakcinējusi jau 26,8% pieaugušo populācijas.

Video

Latvija joprojām ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, jo arī Lietuvā ar pirmo devu vakcinēts ievērojami lielāks pieaugušo īpatsvars – kopumā 24,1%.

Pēc otrās devas saņēmušo īpatsvara pret pieaugušo populāciju Latvija ir pēdējā vietā, un šis rādītājs ir 1,7%. Otro vietu ieņem Bulgārija, kur šis rādītājs ir nedaudz lielāks, proti 2,2%. Arī šajā rādītājā Latvija ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvā otro devu saņēmuši jau 8,4% pieaugušo, bet Igaunijā – 8%.

Visu ES un EEZ valstu vidū pirmās devas saņēmēju mediāna ir 23,3% pieaugušo populācijas, savukārt otrās devas mediāna – 8,4%.

ECDC analīzē izmantoti dati par vakcinētajiem virs 18 gadiem un attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitu vecumā virs 18 gadiem. ECDC dati tiek apkopoti un ziņoti ar nelielu nobīdi, proti, ziņā izmantotie dati ir par laika periodu līdz 18.aprīlim.

Jau ziņots, ka Latvija vakcinācijas procesā ir saskārusies ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, tostarp zemu vakcīnu pieejamību un loģistikas problēmām.

Latvija turpina palīdzēt Ukrainai karā ar Krieviju, ierindojoties pirmajā vietā starp valstīm, kuras ziedojušas visvairāk attiecībā pret savas valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Latvija kopš šī gada 24.janvāra līdz 3.oktobrim Ukrainai ir ziedojusi 0,9% no valsts IKP. Otrajā vietā ar 0,8% no IKP ierindojas Igaunija, bet trešo vietu aktīvāko ziedotāju vidū ir Polija ar 0,5% no valsts IKP.

Ķīles Pasaules ekonomikas institūta dati liecina, ka Latvija ir ziedojusi 314 miljonus eiro, kas ir 16. labākais rādītājs pasaulē un lielākais atbalsts, ņemot vērā valsts IKP.

Visvairāk Latvija Ukrainai ziedojusi tieši militārām vajadzībām, atvēlot 298 miljonus eiro, kas ir astotais labākais rādītājs pasaulē.

Savukārt Igaunija kopumā saziedojusi 263 miljonus eiro. Apmēram 258 miljoni eiro tika novirzīti militārai palīdzībai.

Polija atvēlējusi gandrīz trīs miljardus eiro, kur lielākā daļa jeb 1,82 miljardi eiro tika novirzīti militārai palīdzībai. Polija sniedza arī finansiālu palīdzību Ukrainai vairāk nekā viena miljarda apmēra.

Kaimiņvalsts Lietuva ierindojas ceturtajā vietā ar saziedotiem 244 miljoniem eiro, kur 187 miljoni eiro tika novirzīti militārai palīdzībai.

Kopumā Eiropas Savienības (ES) valstis Ukrainai ir ziedojušas 16,2 miljardus eiro. Lielākā dala jeb 12,3 miljardi eiro ir finanšu atbalsts Ukrainai, bet militārām vajadzībām tika novirzīti 2,5 miljardi eiro.

Visvairāk jeb 52,3 miljardus eiro Ukrainai ziedojusi ASV. Lielākais atbalsts tika novirzīts militārai palīdzībai, piešķirot 27,6 miljardus eiro. Finansiālā palīdzība sasniegusi 15,2 miljardus eiro, bet humanitārā 9,5 miljardu apmēra.

Jāņem vērā, ka valstu solītā palīdzība Ukrainai var atšķirties no jau saņemtās palīdzības, it īpaši šī atšķirība redzama militārā atbalsta sniegšanā, piemēram, ASV ir apņēmusies piešķirt Ukrainai ieročus 27,6 miljardu eiro apmēra, bet fiziski līdz šim ir piegādāta militārā palīdzība 2,55 miljardu eiro apmērā.

Savukārt Latvijas saziedotā militārā palīdzība 298 miljonu apmērā ir pilnībā piegādāta Ukrainai.

Kopumā NATO un ES ziedojuši Ukrainai 2% no sava kopējā tanku skaita, kā arī Ukrainai tika nodoti 4% no kopējā haubiču skaita un 5% no visām NATO un ES Reaktīvo raķešu palaišanas sistēmām.

Tajā pašā laikā Vācijas ieroču saistību kopējā vērtība nav palielināta jau vairākus mēnešus. Tie paliek nemainīgi 1,2 miljardu eiro apmērā.

Tāpat pēdējo divu mēnešu laikā ir bijuši tikai ierobežoti jauni solījumi no Francijas, Lielbritānijas, Spānijas vai Itālijas.

Latvijā ik gadu olnīcu vēzi atklāj vidēji 250 – 300 sievietēm, no tām aptuveni 40 pacientēm ir pozitīva BRCA gēna mutācija. Šajā gadījumā ļoti efektīvi darbojas PARP inhibitorus saturoši medikamenti, kas ļauj pilnībā apturēt slimības attīstību pat uz vairākiem gadiem. Tie ir pieejami sievietēm gan Lietuvā, gan Igaunijā, taču Latvijā pacientēm nav pieejama šī augsti efektīvā terapija. Lai cīnītos par Latvijas pacienšu tiesībām saņemt pienācīgu ārstēšanu uzsāk kampaņu “Olnīcu vēzis uz sarkanās līnijas”.

“Situācija, kurā ir nonākušas olnīcu vēža pacientes, ir absurda un absolūti nepieļaujama. Saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām ārstēšana ar PARP inhibitorus saturošiem medikamentiem tiek uzskatīta par standarta terapiju, ko saņem pacientes visā Eiropā. Mēs zinām, ka šādus medikamentus saviem pacientiem šobrīd var izrakstīt mūsu kolēģi kaimiņvalstīs, un mums nav skaidrs, kādēļ sievietēm Latvijā tie tiek liegti. Šīs zāles mums ļautu no drošas nāves glābt vairākus desmitus jaunu sieviešu ik gadu. To zinot, mēs nespējam stāvēt malā,” ārstu lēmumu iesaistīties kampaņā komentē Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja dr. Aija Geriņa-Bērziņa.

Kampaņas ideja ir izglītot plašu sabiedrību par olnīcu vēzi, tā diagnostiku un ārstēšanu, paralēli – pievērst veselības politikas veidotāju uzmanību, pieprasot tūlītēju problēmas risinājumu.

“Mēs ikdienā sastopamies ar situācijām, kur sievietēm, kam atklāts olnīcu vēzis vēlīnā stadijā, valsts nevar piedāvāt efektīvu ārstēšanu. Ir ļoti sāpīgi apzināties, ka šādas teju brīnumainas zāles, kas var pagarināt mūžu par vairākiem gadiem, var saņemt sievietes ar olnīcu vēzi, kam ir sagadījies piedzimt citā valstī, taču mūsu veselības politikas veidotājiem sievietes dzīvība nešķiet tā vērta,” komentē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības ONKOALIANSE ginekoloģisko audzēju pacienšu pārstāve Lubova Borisenko.

Olnīcu vēzim nav specifisku simptomu, tādēļ vairums pacienšu ar olnīcu vēzi pie ārsta nonāk jau vēlīnā stadijā. Prognozētā dzīvildze ir zema: Eiropā 60% pacienšu pēc slimības atklāšanas nomirst tuvāko piecu gadu laikā, 30% – pirmā gada laikā. Lai pievērstu valdības uzmanību akūtajai problēmai, ārsti un pacienti ir nosūtījuši atklātu vēstuli Veselības ministrijai par olnīcu vēža pacienšu ārstēšanu. 

Ar vēstules saturu ir iespējams iepazīties Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu mājas lapā – https://onkomed.lv/ un Latvijas Onkologu asociācijas mājaslapā – http://www.onkologi.lv/.

Vēstuli kopā ir parakstījušas 12 organizācijas, kuras pārstāv onkoloģiskos pacientus Latvijā – 

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija: Latvijas Onkologu asociācija; Latvijas Onkoginekologu asociācija; Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija; Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība ONKOALIANSE; Melanomas pacientu atbalsta biedrība Soli priekšā melanomai; Fonds Movember Latvija; Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrība; Biedrība EuropaColon Latvija; Rozā vilciena labdarības fonds; Alianse vīriešu veselībai – Dažādas paaudzes par dzīvi; Latvijas sieviešu-volontieru biedrība “VITA”.

Iestājoties astronomiskajai vasarai, Latvijā gaidāms gada pirmais karstuma vilnis, prognozē sinoptiķi.

Tuvākās dienas būs pārsvarā sausas un saulainas, pūtīs lēns vējš un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies. 22.jūnijā tā vēl nepārsniegs +19..+24 grādus, Līgo dienā termometra stabiņš ēnā pakāpsies līdz +21..+26 grādiem, turpmāk laiks kļūs karstāks un šīs nedēļas nogalē gaidāmi gada pirmie +30 grādi.

Iespējams, karstums turpināsies arī jūlija sākumā. Maksimālā gaisa temperatūra nākamajā nedēļā varētu būt +33 grādi.

Jāņu naktī gaidāms lēns vējš un bezvējš, debesis būs pārsvarā skaidras, vietām veidosies migla. Gaisa temperatūra saullēktā pazemināsies līdz +9..+14 grādiem.

Savukārt šīs nedēļas beigās un nākamnedēļ iespējamas tropiskās naktis – gaisa temperatūra vietām valstī visas nakts garumā var saglabāties virs +20 grādiem.

Sākot ar 26.jūniju, pieaugs pērkona negaisa varbūtība.

Gan augsta ultravioletā starojuma dēļ, gan karstuma dēļ iedzīvotāji aicināti ievērot īpašu piesardzību, uzturoties saulē.

Saulainā un karstā laika ietekmē ievērojami paaugstināsies ūdens temperatūra gan upēs un ezeros, gan jūrā. Patlaban ūdens temperatūra peldvietās pārsvarā nepārsniedz +14..+19 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Tuvākajā nedēļā gaisa temperatūras amplitūda Latvijā var pārsniegt 30 grādus, gaidāms liels daudzums nokrišņu un brāzmaini vēji, liecina jaunākās laika prognozes.

Ceturtdien, aizejot ciklonam, pierims vējš un uzspīdēs saule. Naktī un no rīta vēl daudzviet snigs un putinās, dienā vietām īslaicīgi snigs un gaisa temperatūra būs +1..-4 grādi.

Zem skaidrām debesīm ceturtdienas vakarā un naktī uz piektdienu strauji pastiprināsies sals, vietām Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra noslīdēs līdz -20..-25 grādiem. Piektdienas pēcpusdienā saule gaisu sasildīs līdz +1..-4 grādiem.

Jau piektdienas vakarā Latviju var sasniegt nākamais ciklons. Sestdien gaidāmi bagātīgi nokrišņi – ne tikai sniegputenis, bet arī lietus, iespējama spēcīga atkala. Nedēļas beigās atgriezīsies vēsāks laiks, svētdien gaidāms tikai sniegs un putenis, uzspīdēs saule.

Nākamās nedēļas sākumā ieradīsies jauns ciklons, gaisa temperatūra valsts dienvidos var pakāpties līdz +10 grādiem, bet nedēļas turpinājumā termometra stabiņš vietām, iespējams, īslaicīgi noslīdēs zem -10 grādiem.

Gan šīs nedēļas nogalē, gan nākamās nedēļas sākumā vēja ātrums brāzmās var sasniegt 20 metrus sekundē, piekrastē iespējamas arī stiprākas brāzmas.

Jaungada naktī un 1.janvāra rītā gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies līdz +8..+11 grādiem, liecina pašreizējā “Global Forecast System” (GFS) prognoze.

Tik augsta gaisa temperatūra 1.janvārī Latvijā līdz šim nav reģistrēta. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Jaungada dienas siltuma rekords ir +9,5 grādi 1984.gadā Jelgavā.

Ja piepildīsies prognoze par gaisa temperatūras paaugstināšanos līdz pat +11 grādiem, vietām valstī tiks pārspēts ne tikai 1.janvāra, bet arī visa mēneša siltuma rekords.

Lai gan nav šaubu, ka gadumijā Eiropas lielākajā daļā būs neparasti silts laiks, pagaidām nevar droši prognozēt, vai rekordaugstā gaisa temperatūra sasniegs arī Latviju vai tomēr paliks dienvidos no Latvijas.

GFS prognozē, ka gaisa temperatūra ap +10 grādiem Latvijā būs tikai dažas stundas un ka 1.janvāra gaitā gaiss kļūs vēsāks, vakarā temperatūrai noslīdot līdz 0..+4 grādiem.

Līdz ar siltumu gadumijā gaidāms arī stiprs dienvidrietumu vējš un lietus, iespējamas lietusgāzes.

Paredzams, ka janvāra sākumā visā Latvijā nokusīs sniegs. Lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus iešanas dēļ vietām iespējami plūdi.

GFS ir ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodelis, kas, ik pēc sešām stundām veicot aprēķinus, prognozē laikapstākļus visā pasaulē.

Pagājušajā diennaktī, veicot 2690 Covid-19 testus, Latvijā reģistrēti 34 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir lielākais vienā dienā reģistrētais pacientu skaits kopš 3.aprīļa, kad tika konstatēti 35 inficētie.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 24 saslimušie ir kontaktpersonas, no kuriem 19 ir viena uzņēmuma darbinieki. Astoņi saslimušie ir atgriezušies no ārvalstīm, tostarp Krievijas, Turcijas un ASV. Vēl divām personām tiek precizēti inficēšanās apstākļi. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 299 085 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1560 personas un 1248 izveseļojušās, bet 36 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas desmit pacienti, no kuriem visi ir ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 216 pacienti, starp kuriem ir gan veselie, gan mirušie.