7.8 C
Rīga
piektdien, 3 aprīlis, 2026
Home Blog Page 203

Latvijā atceļ ārkārtas medicīnisko situāciju

Uzlabojoties Covid-19 epidemioloģiskajai situācijai, no aprīļa Latvijā tiek atcelta ārkārtas medicīniskā situācija, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas komunikācijas speciālists Oskars Šneiders.

Kā skaidroja Šneiders, epidemioloģiskie dati liecina, ka šobrīd turpinās saslimstības ar Covid-19 samazināšanās visās iedzīvotāju vecuma grupās un saslimstības līmenis Latvijā ir nedaudz zemāks par Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni.

Tāpat turpinās pakāpenisks Covid-19 slimnieku skaita samazinājums slimnīcās, un vairs nav novērojami stacionāro ārstniecības pakalpojumu ierobežojumi.

“Ņemot vērā, ka nav prognozējamu draudu un aktuālu pazīmju, kas liecinātu, ka šobrīd būtu resursu trūkums medicīniskās palīdzības sniegšanai”, Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) locekļi ir nolēmuši atcelt ārkārtas medicīnisko situāciju un pāriet uz “gatavības režīmu”.

Ārkārtas medicīniskā situācija Latvijā bija spēkā aptuveni pusgadu – no pagājušā gada 7.oktobra.

Jau ziņots, ka no 1.aprīļa tiks atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem tiks saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks.

VOMK ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt veselības nozares institūciju saskaņotu darbību ārkārtas medicīniskajā situācijā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā. VOMK veido pārstāvji no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Zāļu valsts aģentūras, Veselības inspekcijas, Valsts asinsdonoru centra un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra.

Latvijā arvien vairāk vecāku vēlas izglītoties, gaidot ienākam ģimenē bērnus

Pēdējo pāris gadu laikā novērots, ka arvien vairāk topošo vecāku Latvijā, īpaši valsts novados, vēlas izglītoties, gaidot ģimenē ienākam pēcnācējus, ar novērojumiem dalās Roche Latvija vadītājs Rauls Vēliņš.

“Šo vēlmi izglītoties mēs redzam pēc grāmatu “Gribu būt tētis” un “Gribu būt māmiņa”, kas tika izdotas Roche Akadēmijas sociālās atbildības projekta „Izglābsim 100 bērnus” ietvaros, popularitātes Latvijas novados, kur tās burtiski “ izķēra”,” ar prieku saka R. Vēliņš.

Neskatoties uz grāmatu popularitāti un vēlmi izglītoties, dzimstības koeficients uz vienu sievieti Latvijā joprojām ir nepietiekošs – tikai 1,74%. Pērnā gada statistikas dati liecina, ka 2017. gadā miruši 28474 iedzīvotāji, bet piedzimuši 20614 mazuļi. Mirušo skaits ir aptuveni iepriekšējā gada līmenī, savukārt dzimušo skaits ir samazinājies gandrīz par diviem tūkstošiem, salīdzinot ar 2016. gadu.

“Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa stāsta: “Jauno vecāku – gan mammu, gan tētu – interese par izglītojošiem un informatīviem izdevumiem, kas saistās ar bērnu audzināšanu un aprūpi, patiesi ir liela. To novērojām pēc pieprasījumagan grāmatai “Gribu būt tētis”, gan arī mūsu organizācijas izdotajam žurnālam topošajiem un jaunajiem vecākiem “Mammām un Tētiem”. Šī vecāku atbildīgā rīcība ir apsveicama, jo ir pierādīts – jo izglītotāks vecāks, jo veselāks bērns.”

Roche Latvija turpinās sociālo atbildības projektu „Izglābsim 100 bērnus”, lai izglītotu Latvijas novadu iedzīvotājus par mātes un tēva veselību ceļā uz bērna piedzimšanu. Projekta galvenais mērķis ir saglabājies nemainīgs – uzlabot Latvijas demogrāfisko situāciju, panākot zīdaiņu mirstības samazināšanos, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Grāmatā “Gribu būt tētis” ir apkopota noderīga informācija, kas palīdzēs topošajiem tētiem aktīvāk iesaistīties grūtniecības, dzemdību un mazuļa aprūpes procesā, kā arī aicinājums uzņemties atbildību par savu veselību, no kā ir atkarīga grūtniecības iestāšanās un veselīga mazuļa attīstība. Savukārt grāmatā “Gribu būt māmiņa”tieksniegti padomi sievietēm veselīgas grūtniecības nodrošināšanai.

Grāmata “Gribu būt tētis” ir tapusi sadarbībā ar Latvijas vecāku organizāciju “Mammamuntetiem.lv”. Abas grāmatas ir iespējams lejupielādēt elektroniski– http://bit.ly/gribu_but_mamma, http://bit.ly/gribu_but_tetis

 

Autors: Mediju Tilts 14.05.2018

Latvijā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 28. februārim

Lai novērstu Covid-19, īpaši tā jaunā paveida – omikrona – strauju izplatības pieaugumu un saslimstības izraisītos riskus valsts funkciju, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, valdība šodien, 6.janvārī, lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 28.februārim, atstājot spēkā jau esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus*. 

Vienlaikus pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, nosakot Covid-19 sertifikātu derīguma termiņu pieaugušajiem iedzīvotājiem.  Vakcinētajiem cilvēkiem sertifikāts būs spēkā 9 mēnešus pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Vaxzevria, Spikevax, Comirnaty un 5 mēnešus pēc Janssen vakcīnas saņemšanas. Pēc šī termiņa, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagas slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija. Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas.

Plānots, ka Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš Latvijā stāsies spēkā 15.februārī un  attieksies tikai uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē, kur nepieciešams uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu. Vakcinācijas derīguma termiņš netiek attiecināts uz bērniem līdz 18 gadiem, jo šai iedzīvotāju grupai pašlaik nav pieejama balstvakcinācija, kā arī darba pienākumu veikšanu**. Darba pienākumu veikšanai saglabājas prasība, pēc pabeigtas primārās vakcinācijas un balstvakcinācija tiek stingri rekomendēta.

Savukārt saskaņā ar  Eiropas Komisijas 21.decembra lēmumu***, sākot ar 1.februāri ceļošanai derīgs Covid-19 sertifikāts būs 9 mēnešus neatkarīgi no saņemtās vakcīnas veida. 

Lēmums par balstvakcinācijas nepieciešamību epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanai pieņemts pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem par vakcinācijas efektivitāti uz dažādiem Covid-19 variantiem, kas veikti Apvienotajā Karalistē. Tie liecina, ka balstvakcinācija par 70% palielina iespējas izvairīties no saslimšanas vai saslimt viegli, savukārt gandrīz līdz 90% novērš riskus smagas slimības gaitai un nepieciešamībai ārstēties slimnīcā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) pēdējā risku novērtējumā minēts, ka saskaņā ar pašlaik pieejamajiem pierādījumiem balstvakcinācija palielina aizsardzību pret smagu slimības gaitu, ko izraisa deltavariants, un varētu palielināt aizsardzību pret omikrona variantu.

Veselības ministrija aicina ikvienu pilngadīgu valsts iedzīvotāju, it īpaši tos, kuri sasnieguši 40 gadu vecumu un vairāk, neatlikt balstvakcināciju un parūpēties par savu un tuvinieku veselību, laikus piesakoties balstvakcīnas saņemšanai. To var izdarīt vēršoties pie sava ģimenes ārsta, piesakoties vietnē manavakcina.lv, vai zvanot pa tālruni 8989. Plašāka informācija par vakcīnas saņemšanas iespējām pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Tāpat apstiprinātie grozījumi precizē kārtību, nosakot, ka skolēni virs 12 gadu vecuma, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta varēs piedalīties sporta nodarbībās iekštelpās, ja saņemts negatīvs testa rezultāts izglītības iestādē veiktajā rutīnas skrīningā. Tāpat noteikts, ka trenēties iekštelpās varēs arī pirmsskolas vecuma bērni – vienā nodarbībā varēs būt līdz 20 dalībniekiem. Gadījumos, ja pirmsskolas vecuma bērni nodarbībās trenējas kopā ar skolas vecuma bērniem, tad  ne agrāk kā pirms 24 stundām vecāku uzraudzībā būs jāveic antigēna paštests un tā rezultātam jābūt negatīvam. Noteikts, ka testēšanas izmaksas nodrošina attiecīgās interešu izglītības vai profesionālās izglītības ievirzes programmas īstenotājs.

Latvijā ar koronavīrusu saslimušo skaits pieaudzis līdz 34

Konstatējot četrus jaunus inficēšanās gadījumus, ar Covid-19 saslimušo skaits Latvijā pieaudzis līdz 34, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele skaidroja, ka apstiprināto saslimstības gadījumu pieauguma līkne joprojām ir lēzena.

Viņa tāpat uzsvēra, ka tiek domāts par jauniem pasākumiem slimības ierobežošanai.

Kā vēstīts, no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Tāpat no 17.marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.

Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.

Ārvalstīs esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem līdz 17.martam jācenšas pašiem rast iespēju atgriezties mājās, bet, ja tas neizdodas, obligāti jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā.

Ja tas neizdodas, ĀM lūdz obligāti reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Ministrija ņems šo informāciju vērā, lemjot par atgriešanās risinājumiem. Konsulārajā reģistrā var reģistrēties, izmantojot portālu “latvija.lv”. Ar ĀM Konsulāro departamentu var sazināties pa tālruni +371 26337711.

Autors: nozare.lv

14.03.2020.

Latvijā ar koronavīrusu saslimuši vēl 2 no Itālijas atgriezušies ceļotāji

Latvijā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība “Covid-19” atklāta vēl diviem cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no ceļojuma Itālijā, tādējādi kopējais saslimšanas gadījumu skats sasniedzis astoņus, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Arī minētie divi cilvēki atgriezās Latvijā 7.martā un inficējušies Itālijas kalnu kūrortā Červinjā – tāpat kā vēl pieci Latvijas tūristi.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informē, ka visi pēdējie septiņi saslimušie ir vienas grupas tūristi. “Ja kādam vēl ir doma “pa kluso no vīrusa” aizšmaukt paslēpot vai vienkārši paceļot – septiņi cilvēki inficēti. Visi no vienas grupas. Kopā bija 19 atpūtnieki,” sociālajā vietnē “Twitter” raksta ministre.

Līdz šim Latvijā kopā veikti 274 izmeklējumi uz “Covid-19”, no tiem 30 pēdējās diennakts laikā.

No SPKC sniegtās informācijas izriet, ka minētie septiņi cilvēki no Itālijas atgriezās ar “airBaltic” reisu “BT-630” no Milānas. Kopumā infekcijas skartajā reisā bijuši 39 pasažieri, tostarp 25 no Latvijas. SPKC ir apzinājis visus pasažierus un apkalpes locekļus. Mediķi uzsver, ka visiem šajā reisā lidojušajiem būtu nosakāma stingra mājas karantīna divu nedēļu garumā ģimenes ārsta uzraudzībā.  

Kā vēstīts, koronavīrusa dēļ mājas karantīna Latvijā noteikta vairāk nekā 160 cilvēkiem. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs stāstīja, ka lielākoties šie cilvēki ir infekcijas skarto lidmašīnu pasažieri.

Līdz šim visiem Latvijā reģistrētajiem “Covid-19” pacientiem slimība norit vieglā formā.

Latvijā pirmais “Covid-19” gadījums tika reģistrēts 2.martā. Sieviete, kas ir rīdziniece, sestdien, 29.februārī, ielidoja no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā. Saslimšana sievietei bija vieglā formā un jau otrdien, 3.martā, ņemot vērā, ka atkārtotas analīzes bija negatīvas, slimniece tika izrakstīta no slimnīcas un turpināja ārstēšanos mājās.

Autors: nozare.lv

10.03.2020.

Latvijā ar koronavīrusu saslimuši jau 10 cilvēki (+VIDEO)

Vēl diviem Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no slēpošanas kūrorta Itālijā, apstiprināta koronavīrusa izraisītā slimībā Covid-19, tādējādi saslimšanas gadījumu skaits sasniedzis desmit, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Līdz šim Latvijā kopā veikts 291 izmeklējums uz Covid-19, no tiem 17 pēdējās diennakts laikā.

SPKC pārstāve Ilze Arāja apstiprināja, ka pēdējie divi saslimušie ir no tās pašas tūristu grupas, kurā līdz šim bija septiņi saslimušie. Visi pacienti ārstējas ambulatori, proti, mājās un atrodas ģimenes ārstu uzraudzībā, norādīja Arāja.

Kā vēstīts, Latvijā pirmais Covid-19 gadījums tika reģistrēts 2.martā – tā bija kāda rīdziniece, kura 29.februārī ielidoja no Minhenes, pirms tam ceļojot pa vīrusa skarto Itālijas reģionu. Saslimšana sievietei bija vieglā formā un jau 3.martā, ņemot vērā, ka atkārtotas analīzes bija negatīvas, slimniece tika izrakstīta no slimnīcas un turpināja ārstēšanos mājās.

Video

Pēc tam saslimšana tika konstatēta septiņiem vienas grupas tūristiem. Nu viņiem klāt nākuši arī iepriekšminētie divi jaunie saslimšanas gadījumi. Minētie cilvēki no Itālijas atgriezās ar “airBaltic” reisu “BT-630” no Milānas. Kopumā infekcijas skartajā reisā bijuši 39 pasažieri, tostarp 25 no Latvijas. SPKC ir apzinājis visus pasažierus un apkalpes locekļus. Mediķi uzsver, ka visiem šajā reisā lidojušajiem nosakāma stingra mājas karantīna divu nedēļu garumā ģimenes ārsta uzraudzībā. 

SPKC sociālajā vietnē “Twitter” informējis, ka kādam skolēnam nācies atstāt skolu, jo viņa ģimenes locekļiem apstiprināta Covid-19 infekcija. Bērns ir vesels un viņa veselības stāvoklis tiek novērots, norāda centrā, uzverot, ka bērns skolu pametis tiklīdz viņa ģimenes locekļiem apstiprināta infekcija. Tāpat SPKC skaidro, ka Covid-19 inkubācijas laiks ir divas līdz 14 dienas, tas nozīmē, ka pirmās divas dienas pēc kontakta, cilvēks nav infekciozs pat gadījumā, ja ir inficējies. Skolas nosaukumu centrā neatklāj.

Koronavīrusa dēļ mājas karantīna Latvijā noteikta vairāk nekā 170 cilvēkiem. Lielākoties šie cilvēki ir infekcijas skarto lidmašīnu pasažieri. 

Līdz šim visiem Latvijā reģistrētajiem Covid-19 pacientiem slimība norit vieglā formā.

Ārlietu ministrija Covid-91 dēļ iesaka neapmeklēt Japānu, Koreju, Ķīnu, Itāliju, Īrānu un Singapūru.

Savukārt aicinājums rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot attiecināts uz ASV, Austrāliju, Austriju, Bahreinu, Beļģiju, Ēģipti, Franciju, Grieķiju, Irāku, Islandi, Kanādu, Kuveitu, Lielbritāniju, Malaiziju, Nīderlandi, Norvēģiju, Spāniju, Šveici, Taizemi, Vāciju, Zviedriju. Ministrija uzsver, ka šajā gadījumā ceļotājiem pašiem ir jāpieņem atbildīgs lēmums, vai apmeklēt minētās valstis.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sociālajā vietnē ‘”Twitter” aicina nopietni uztvert aicinājumu “izvērtēt brauciena nepieciešamību” “Tāpat vien mēs to nepublicējam, tas nozīmē paaugstinātu risku, līdzvērtīgs dzeltenajam signālam,” viņš skaidro. Tā ministrs reaģējis uz informāciju, ka kāda ceļojuma organizatori “Facebook” formē grupu slēpošanas braucienam uz Austriju un, vaicāti par Covid-19 risku, norādījuši, ka Ārlietu ministrija tikai neiesaka braukt – tātad viss esot mierīgi.

Autors: Nozare.lv/Panorāma

11.03.2020.

Latvijā ar koronavīrusu inficēto skaits sasniedzis 26 personas

Pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti vēl deviņi inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji.

Pēdējā diennaktī veikti 258 laboratoriskie izmeklējumi, no tiem pozitīvi bijuši deviņi. Kopā izmeklētas 666 personas.

Šodien SPKC veidos karti, kurā būs attēlota saslimstības izplatība Latvijā.

Kā ziņots, piektdien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. 

Latvijas iedzīvotājiem Covid-19 dēļ šobrīd iesaka vispār nedoties ceļojumos ārpus valsts. 

Saistībā ar Covid-19 uz ārkārtas tālruni 113 ir jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir apmeklējuši Covid-19 uzliesmojuma skartās valstis, proti, Nīderlandi, Lielbritāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Beļģiju, Dāniju, ASV, Grieķiju, Islandi, Spāniju, Franciju, Vāciju, Šveici, Austriju, Itāliju, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Irānu vai Ķīnu. Atgriežoties no šīm teritorijām, 113 būtu jāzvana, ja ir parādījušies saslimšanas simptomi – paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums. 

Uz 113 jāzvana arī tiem cilvēkiem, kuri ir noteikti par Covid-19 slimnieka kontaktpersonām un kuriem 14 dienu laikā pēc kontakta ar slimnieku parādās saslimšanas simptomi. Kontaktpersonas apzina un ar tām individuāli iepriekš sazinās Slimību un profilakses kontroles centra epidemiologs.

Vienlaikus no piektdienas pacientiem ar viegliem simptomiem, iepriekš telefoniski piesakoties pa tālruni 113, ir iespēja nodot analīzes uz koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 LIC mobilajā punktā, ierodoties tur ar personīgo automobili.

Uz šo mobilo analīžu nodošanas punktu pacientus ar viegliem simptomiem var tikai novirzīt NMPD ārkārtas tālruņa dispečeri. Turpretim, ja dispečers telefoniski noskaidros, ka pacienta simptomi ir smagi vai pacientam nav privātā transporta, lai nokļūtu mobilajā analīžu nodošanas punktā, pie šī cilvēka uz mājām tiks nosūtīta NMPD mediķu brigāde vai laboratorijas speciālisti, kuri paņems analīžu paraugu tāpat, kā tas noticis līdz šim.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, NMPD mudina iedzīvotājus nedoties uz analīžu nodošanas punktu bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem. Laboratorisko izmeklējumu veikšanai teritorijā tiek ielaisti tikai pacienti ar savu automašīnu – ar kājām, sabiedrisko transportu vai taksometru ierasties ir aizliegts.

Analīžu nodošanas punkts LIC atrodas nošķirti no kopējās pacientu plūsmas atsevišķā medicīniskajā teltī. Mobilā punkta darbalaiks ir no plkst.9 līdz 22, un tas strādās arī nedēļas nogalēs. Dodoties uz šo punktu, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un jārēķinās, ka pirms analīžu veikšanas pacients tiks iztaujāts par saslimšanas simptomiem un ceļojumu vēsturi.

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Latvijā ar koronavīrusu inficējušās jau 18 personas

Latvijā konstatēts vēl viens inficēšanās ar Covid-19 vīrusu gadījums, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 18 inficēti iedzīvotāji, piektdien žurnālistiem paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Perevoščikovs norādīja, ka pēdējais pacients inficējies Francijā, kur pēdējās dienās arvien vēršas plašumā inficēšanās ar Covid-19 un kuru Latvija iekļāvusi to valstu sarakstā, kurp iedzīvotāji aicināti nedoties.

Kopumā piektdien konstatēti divi Covid-19 saslimšanas gadījumi, viens no kuriem fiksēts no rīta, savukārt otrs – vakarā. SPKC pārstāvis informēja, ka notiek minētās personas kontaktpersonu apzināšana.

Kā ziņots, šodien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas noteikti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. 

Tikmēr visā pasaulē Covid-19 gadījumu skaits 114 valstīs pārsniedzis 118 000, un no šīs slimības miruši vairāk nekā 4200 cilvēku, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati.

PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss 11.martā paziņoja, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.

Latvijas iedzīvotājus Covid-19 dēļ šobrīd stingri iesaka nedoties uz 11 valstīm – Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, Japānu, Singapūru, Itāliju, Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju un Šveici. Šajās valstīs pastāv liels inficēšanās risks.

Papildus minētajam iedzīvotājus aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot vēl uz virkni valstu, tostarp, ASV, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Austrāliju, Bahreinu, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Ēģipti, Grieķiju, Indiju, Irāku, Islandi, Izraēlu, Kanādu, Kuveitu, Lielbritāniju, Malaiziju, Nīderlandi, Norvēģiju, Taizemi un Zviedriju. Ceļotājiem pašiem ir jāpieņem atbildīgs lēmums, vai apmeklēt minētās valstis.

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Latvijā ar Covid-19 inficēto skaits sasniedzis 30 personas!

Pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti vēl četri jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 30 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji.

Pēdējā diennaktī veikti 250 laboratoriskie izmeklējumi, no tiem pozitīvi bijuši četri. Kopā izmeklētas 910 personas.

Kā svētdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sacīja SPKC direktore Iveta Gavare, pieaugot izmeklējumu skaitam divās diennaktīs, patlaban pozitīvo gadījumu skaits samazinās, nevis pieaug, bet šī līkne var mainīties.

Gavare atzina, ka epidemioloģiski bīstamākā lieta ir iekšējā transmisija gadījumos, kad nevar pateikt, kur cilvēks saslimis. “Tomēr, tas, ka ātri varējām palielināt izmeklējumu skaitu, rāda, ka esam to [iekšējo transmisiju] noķēruši,” uzsvēra SPKC direktore, piebilstot, ka patlaban visos gadījumos ir zināms, kur un kad persona saslima.

Speciālisti šodien turpina epidemioloģisko izmeklēšanu par četriem jaunajiem saslimšanas gadījumiem. 

Savukārt attiecībā uz vēl diennakti iepriekš konstatētajiem deviņiem saslimšanas gadījumiem, SPKC ir informējis, ka tie saistīti ar ceļojumiem uz Itāliju, Spāniju, Lielbritāniju un Austriju. Saslimušie bijuši divu reisu pasažieri – 6.marta reiss no Bergamo, Itālijas, un 9.marta reiss no Barselonas, Spānijas. Pēc SPKC sacītā, visas kontaktpersonas sestdien apzinātas un visiem izstāstīta nepieciešamā informācija saslimšanas prevencijai. 

Kā vēstīts, no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Civid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Iedzīvotājus, kuriem ir jautājumi par Covid-19, aicina zvanīt uz informatīvo tālruni 67387661, kurš šajās brīvdienās strādās no plkst.8.30 līdz 17. Tāpat konsultācijas iedzīvotāji var saņemt, zvanot savam ģimenes ārstam. Atbildes uz jautājumiem var atrast arī mājaslapā “www.spkc.gov.lv”.

Cilvēki, kuri ir simptomi un kuri bijušas Covid-19 skartajās teritorijās, var rīkoties šādi.

Iepriekš piesakoties, doties veikt valsts apmaksātas analīzes “E. Gulbja laboratorijā” Brīvības gatvē 366. Lai pieteiktos uz analīžu nodošanu, iepriekš jāzvana uz tālruņa numuru 67801112. Bez iepriekšēja pieraksta uz analīžu nodošanu doties nedrīkst.

Ministrija piekodina, ka analīzes tiks veiktas personām, kurām ir simptomi, piemēram, paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums, un kuras pēdējo 14 dienu laikā apmeklējušas kādu no sekojošajām valstīm – Nīderlandi, Lielbritāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Beļģiju, Dāniju, ASV, Grieķiju, Islandi, Spāniju, Franciju, Vāciju, Šveici, Austriju, Itāliju, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Irānu vai Ķīnu. Atgriežoties no šīm teritorijām, 113 būtu jāzvana, ja ir parādījušies saslimšanas simptomi – paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums.

Personām, kuras neatbilst noteiktajiem kritērijiem analīžu veikšana tiks nodrošināta pieraksta rindas kārtībā un par maksu.

Sestdien “E. Gulbja laboratorijā” Brīvības gatvē 366 analīzes būs iespējams nodot laika posmā no plkst.12 līdz 18, savukārt svētdien no plkst.8 līdz 16. Sākot ar pirmdienu, darba laiks tiks pagarināts. Par tālāko analīžu nodošanas darba laiku dienesti sola informēt tuvākajā laikā.

Vienlaikus pacientiem ar viegliem simptomiem, iepriekš telefoniski piesakoties pa tālruni 113, ir iespēja nodot analīzes uz koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) mobilajā punktā, ierodoties tur ar personīgo automobili.

Uz šo mobilo analīžu nodošanas punktu pacientus ar viegliem simptomiem var tikai novirzīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārkārtas tālruņa dispečeri. Turpretim, ja dispečers telefoniski noskaidros, ka pacienta simptomi ir smagi vai pacientam nav privātā transporta, lai nokļūtu mobilajā analīžu nodošanas punktā, pie šī cilvēka uz mājām tiks nosūtīta NMPD mediķu brigāde vai laboratorijas speciālisti, kuri paņems analīžu paraugu tāpat, kā tas noticis līdz šim.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, NMPD mudina iedzīvotājus nedoties uz analīžu nodošanas punktu bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem. Laboratorisko izmeklējumu veikšanai teritorijā tiek ielaisti tikai pacienti ar savu automašīnu – ar kājām, sabiedrisko transportu vai taksometru ierasties ir aizliegts.

Analīžu nodošanas punkts LIC atrodas nošķirti no kopējās pacientu plūsmas atsevišķā medicīniskajā teltī. Mobilā punkta darbalaiks ir no plkst.9 līdz 22, un tas strādās arī nedēļas nogalēs. Dodoties uz šo punktu, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un jārēķinās, ka pirms analīžu veikšanas pacients tiks iztaujāts par saslimšanas simptomiem un ceļojumu vēsturi.

Autors: nozare.lv
15.03.2020.

Latvijā ar Covid-19 inficēto skaits piedzis līdz 612

Pēdējā diennaktī konstatēti 23 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 612 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 1198 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 26 656 analīzes.

Patlaban 35 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 32 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.

Kā vēstīts, ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.

Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.

Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

10.04.2020.

Latvijā apstiprināti 6 saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu

Latvijā apstiprināti vēl trīs saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19”, tādējādi kopējais saslimušo skaits jau sasniedzis sešus cilvēkus, liecina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) tviter kontā ievietotais paziņojums.

Pēdējās diennakts laikā veikti 22 izmeklējumi, kopā veikti 244 izmeklējumi uz aizdomām par “Covid-19” saslimšanu, Latvijā apstiprināti seši saslimšanas gadījumi, teikts paziņojumā.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra, ka pēdējie pieci saslimušie ir vienas grupas tūristi, kuri inficējušies Itālijā. Visi pieci gadījumi saistīti ar ceļojumu uz kūrortu Červinjā, kas atrodas Itālijas ziemeļos netālu no Šveices robežas. 

Visi pieci saslimušie 7.martā atgriezušies no Itālijas ar “airBaltic” reisu “BT-630” no Milānas. 

Perevoščikovs uzsvēra, ka šīs personas inficējās nevis lidmašīnā, bet gan Itālijas ziemeļos. Tāpat viņš atgādināja, ka jau svētdien SPKC sazinājās ar visiem lidmašīnas pasažieriem un brīdināja par mājas karantīnas nepieciešamību. 

Līdz šim visiem Latvijā reģistrētajiem “Covid-19” pacientiem slimība norit vieglā formā.

Kā vēstīts, kopumā infekcijas skartajā “airBaltic” reisā “BT-630” no Milānas bijuši 39 pasažieri, tostarp 25 no Latvijas. SPKC ir apzinājis visus pasažierus un apkalpes locekļus. Mediķi uzsver, ka visiem šajā reisā lidojušajiem būtu nosakāma stingra mājas karantīna divu nedēļu garumā ģimenes ārsta uzraudzībā. 

Latvijā pirmais “Covid-19” gadījums tika reģistrēts pirmdien. Sieviete, kas ir rīdziniece, sestdien, 29.februārī, ielidojusi no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā. Saslimšana sievietei bija vieglā formā un jau otrdien, 3.martā, ņemot vērā, ka atkārtotas analīzes bija negatīvas, slimniece tika izrakstīta no slimnīcas un turpināja ārstēšanos mājās. 

Latvijā īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras ir atgriezušās no Itālijas, Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.

Personām, kuras ir atgriezušās no minētajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums -, ir jāzvana uz 113.

Pie personām ieradīsies ārstniecības personas, kas paņems analīžu materiālu laboratoriskai pārbaudei vai arī nogādās pacientu tuvākajā slimnīcā, kur tiks noņemti analīžu paraugi.

Ja personai būs smagas elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp apgrūtināta elpošana, personu nogādās stacionārā.

Par izmeklējumu rezultātiem laboratorija informēs pacientu un SPKC. Persona informāciju par izmeklējumu rezultātiem saņems 24 stundu laikā.

Autors: nozare.lv

09.03.2020.

Latvijā apstiprināta pirmā saslimšana ar koronavīrusu! (PAPILDINĀTS)

Latvijā apstiprināta pirmā saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19”, informē Veselības ministrijā.

Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) apstiprina, ka Latvijā pirmajam pacientam diagnosticēta koronavīrusa izraisītā slimība “Covid-19”.

Preses konferencē šodien Veselības ministrijā, 309.telpā plkst.20 informēs par atbildīgo dienestu turpmāko rīcību un rekomendācijām.

Preses konferencē piedalīsies veselības ministre Ilze Viņķele (AP), SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, kā arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna.

Video

Autors: nozare.lv

02.03.2020.

Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu

Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību!

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi šodien saņēma informāciju no Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas par apstiprinātu otro “Covid-19” gadījumu Latvijā. Pacients bija mājās, tuvākā laikā tiks nogādāts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas centrā.

Lai sniegtu plašāku informāciju, šodien plkst.10 Veselības ministrijā notiks preses konference. Tikšanās notiks Veselības ministrijā, Brīvības 72, Rīgā. Uz mediju jautājumiem atbildēs SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Kā ziņots, Latvijā pirmais gadījums saslimšanai ar “Covid-19” tika reģistrēts pirmdien. Sieviete, kas ir rīdziniece, sestdien, 29.februārī, ielidojusi no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā. Saslimšana sievietei bija vieglā formā un jau otrdien, 3.martā, ņemot vērā, ka atkārtotas analīzes bija negatīvas, slimniece tika izrakstīta no slimnīcas un turpināja ārstēšanos mājās.

Latvijā īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras ir atgriezušās no Itālijas, Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.

Personām, kuras ir atgriezušās no minētajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums -, ir jāzvana uz 113. Pie personām ieradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, kura paņems analīžu materiālu laboratoriskai pārbaudei vai arī nogādās pacientu tuvākajā slimnīcā, kur tiks noņemti analīžu paraugi.

Ja personai būs smagas elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp apgrūtināta elpošana, NMPD šo personu nogādās stacionārā.

Par izmeklējumu rezultātiem laboratorija informēs pacientu un SPKC. Persona informāciju par izmeklējumu rezultātiem saņems 24 stundu laikā.

Autors: nozare.lv

Latvijā aizdomas par koronavīrusu laboratoriski līdz šim pārbaudītas 131 cilvēkam (+VIDEO)

Līdz šim Latvijā aizdomas par jauno “Covid-19” koronavīrusu laboratoriski pārbaudītas 131 cilvēkiem, bet infekcija apstiprināta vienā gadījumā.

Pēdējā diennaktī pārbaudes veiktas vēl 17 cilvēkiem, tai skaitā arī diviem bērniem. Viens no izmeklējumiem bijis pozitīvs, bet pārējos gadījumos saslimšana ar jauno infekcijas slimību nav apstiprinājusies.

Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis sociālajos tīklos norādījis, ka epidēmiju sākumā lielāka uzmanība tiek pievērsta smagi slimajiem, bet viegli saslimušie turpina inficēt. “Jāsaprot, ka vienlīdz bīstami ir visi slimie ar simptomiem. Joprojām mūsu galvenais uzdevums ir izmeklēt tos ar visa veida simptomiem, kas atgriezušies no skartajām valstīm,” norāda speciālists.

Kā ziņots, Latvijā apstiprināta pirmā saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19”, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā. 

Pirmais ar jauno koronavīrusa slimību “Covid-19” inficējies Latvijas iedzīvotājs sestdien, 29.februārī, ielidojis no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā.

Lidsabiedrības “airBaltic” lidmašīna ar reisa numuru “BT-226” 29.februārī plkst.15.40 izlidojusi no Minhenes un plkst.17.55 ielidojusi Rīgā. Inficēšanās notikusi Itālijā. Sieviete kopā ar ģimeni ceļojusi no Itālijas uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.

Jaunais koronavīruss pirmo reizi konstatēts 2019.gada 31.decembrī Ķīnā. Kopš tā laika tas reģistrēts vēl vairākos desmitos valstu.

Jaunais koronavīruss ceturtdien tika konstatēts Igaunijā, bet piektdien – arī Lietuvā un Baltkrievijā. Igaunijā konstatētajā gadījumā saslimušais Irānas pilsonis uz Tallinu bija ceļojis caur Rīgu. Visos šajos gadījumos inficētās personas kaimiņvalstīs ieradušās no vīrusa skartajām valstīm un teritorijām, konkrētajos gadījumos – no Irānas un Itālijas.

Latvijā no 28.februāra īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras ir atgriezušās no Itālijas Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas, Pjemontas apgabaliem, Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.

Personām, kuras ir atgriezušās no minētajām teritorijām un kurām 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, – ir jāzvana uz 113.

Pie personām ar vieglas elpceļu infekcijas pazīmēm vienas dienas laikā dosies ārstniecības persona, kura paņems analīžu materiālu laboratoriskai pārbaudei, bet pati persona paliks mājās. Ja personai būs smagas elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp apgrūtināta elpošana, NMPD šo personu nogādās stacionārā.

Par izmeklējumu rezultātiem laboratorija informēs pacientu un SPKC. Persona informāciju par izmeklējumu rezultātiem saņems 24 stundu laikā.

Video

Autors: nozare.lv

03.03.2020.

Latvijā 99% cilvēku turpina dzert ūdeni no plastmasas pudelēm, kas Francijā ir aizliegtas

Memory Water vienīgais Latvijā piedāvā ūdeni plastmasas pudelēs bez kaitīgā BPA

Latvijā 99% pieejamās lielās 18,9l pudeles tiek ražotas no plastmasas, kas satur kaitīgo bisfenolu A (angl. – BPA). Bisfenols A spēj atdarināt cilvēka dabisko hormonu estrogēnu un, nonākot organismā, iejaucas mūsu hormonālajā sistēmā. Cilvēka hormonālā sistēma ir ārkārtīgi smalks mehānisms, no kura pareizas darbības ir atkarīgi praktiski visi procesi mūsu ķermenī. Simtiem pētījumi rāda, ka bisfenolam A ir garš un draudīgs slikto darbu saraksts: tas var veicināt uzvedības traucējumus, piemēram, hiperaktivitāti, diabētu, aptaukošanos, izraisīt krūts un prostatas vēzi, pāragru pubertāti vai gluži pretēji ģenitāliju attīstības traucējumus u.c. Skaidrs arī, ka tieši mazuļiem bisfenols A pat niecīgās devās var nodarīt lielāku kaitējumu, jo iejaucas hormonālajā sistēmā tās aktīvākās attīstības posmā.

Снимок экрана 2016-04-04 в 12.44.48

Pudeles ar bisfenolu A iespējams atpazīt ar plastmasas simbolu – PC 7 (polikarbonāts). Šis apzīmējums atrodams pudeles apakšā. Šis plastmasas veids tiek izmantots tieši lielajās plastmasas pudelēs – 11l un 18,9l. Šī plastmasa ir aizliegta bērnu pārtikai Eiropas Savienībā kopš 2011. gada. It sevišķi bīstama bisfenolu A saturošā plastmasa kļūst karsējot augstā temperatūrā: īpaši mikroviļņos, trauku mazgājamās mašīnās, sterilizējot vai ielejot karstu dzērienu.

Vēl tikai 2010. gadā arī bērnu pudelītes galvenokārt izgatavoja no Bisfenola A saturošas plastmasas, turklāt tās ik dienu tika mazgātas karstā ūdenī un sterilizētas. Kopš 2011. gada visā Eiropas Savienībā tādas pudelītes vairs nevar ne ražot, ne tirgot. Tomēr aizliegums attiecas tikai uz bērnu pārtiku, ne pieaugušo. Izņēmums ir Francija, kur BPA saturošās pudeles kopš 2015. gada ir aizliegtas vispār.

Šobrīd Memory Water ir vienīgais ražotājs Latvijā, kurš rūpējas par Latvijas iedzīvotāju veselību, piedāvājot ūdeni 18,9l plastmasas pudelēs bez kaitīgā BPA (Bisfenola A).

Citi ūdens ražotāji vilcinās ieviest šo jauno “BPA free” plastmasu pudeles galvenokārt trīs iemeslu dēļ:

  1. a)  sabiedrībai kopumā trūkst zināšanu par BPA ietekmi uz organismu;

  2. b)  nav ekonomiski izdevīgi:

    1. BPA free pudeles ir dārgākas;

    2. BPA free pudelēm ir gandrīz divas reizes īsāks kalpošanas mūžs.

Vairāk informācijas par plastmasas pudelēm un citām pārtikas un nepārtikas precēm, kur sastopams bisfenols A, uzziniet šeit

Memory Water ražo strukturēto ūdeni un tirgo dažādus veselīgus produktus, kurus izvēlas cilvēki, kuriem rūp veselība, labsajūta un dzīves kvalitāte.

Latvijā 6 jauni Covid-19 slimnieki, no tiem 5 bijuši kontaktā ar saslimušo!

Aizvadītajā diennaktī, veicot 2065 testus, reģistrēti seši jauni Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka pieci saslimušie ir kontaktpersonas Covid-19 slimniekiem, bet ar vienu cilvēku ir sākta saziņa, lai noskaidrotu inficēšanās avotu. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Latvijā līdz šim kopumā veikti 248 932 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1381 persona, savukārt 1163 cilvēki ir izveseļojušies. Līdz šim mirušas 34 Covid-19 inficētas personas.

Pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19, bet kopā stacionāros ārstējas četri pacienti, no tiem trīs ar vidēji smagu un viens ar smagu slimības gaitu.

No stacionāriem ir izrakstīti kopumā 205 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.

Latvijā 12% pārslimojuši ar koronavīrusu (+VIDEO)

Tikai tur, kur vakcinēto vai Covid-19 pārslimojušo iedzīvotāju īpatsvars sabiedrībā ir pietiekami augsts, var runāt par kaut kādu ierobežojumu atcelšanu, uzskata valsts galvenais infektologs Uga Dumpis. Šobrīd pilnu vakcinācijas kursu izgājuši 2 % Latvijas sabiedrības, bet vismaz vienu poti saņēmuši gandrīz 12 %. Bet – cik plaši sabiedrība pārslimojusi šo vīrusu, var zināt arī nosakot antivielas organismā.

Video

Latvija “Oskara” balvas nominācijai izvirzījusi simtgades filmu “Tēvs Nakts” (+VIDEO)

Latvija ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” izvirzījusi režisora Dāvja Sīmaņa un studijas “Mistrus Media” simtgades spēlfilmu “Tēvs Nakts”, aģentūru LETA informēja Nacionālā Kino centra (NKC) pārstāve Elīna Cire.

Viņa sacīja, ka “Oskara” balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956.gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu “Labākā filma svešvalodā” šogad mainīts nosaukums – turpmāk tā būs “Starptautiskās filmas balva”.

Video

Cire atzīmēja, ka Latvijas studiju pieteikumus vērtēja NKC ekspertu komisija – Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kinozinātniece Zane Balčus, portāla “Kino raksti” galvenā redaktore un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Vācijā rezidējošā kinozinātņu doktore Elīna Reitere, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un režisors Pēteris Krilovs, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, režisors un LKA Nacionālās Kino skolas vadītājs Jānis Putniņš, producents un studijas “VFS Films” vadītājs Uldis Cekulis.

Pēc Cires sacītā, ekspertu izvērtēšanai šogad tika pieteiktas sešas pilnmetrāžas filmas, un apspriešanas gaitā vislielāko uzmanību izpelnījās trīs no tām, katra ar savu un ļoti atšķirīgu argumentāciju. Vairāki eksperti izcēla režisora Edmunda Jansona Simtgades filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” arvien aktuālāko vēstījumu par katra atsevišķa indivīda iesaistīšanos sabiedrības problēmu risināšanā.

Viņa piebilda, ka otrs apspriestākais kandidāts uz izvirzīšanu bija režisora Jura Kursieša jaunākā spēfilma “Oļegs”, taču noslēgumā ekspertu žūrija vienojās izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa Simtgades filmu “Tēvs Nakts”.

Oskara balvas pasniegšanas ceremonija šogad 92.reizi pēc kārtas, godinot labākos 2019.gada kinodarbus, notiks 2020.gada 9.februārī Losandželosā, ASV. 

Autors: nozare.lv

Latvijā – devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē (+VIDEO)

Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotājiem, tā liecina Pasaules veselības organizācijas dati. Pērn Latvijā dzīvību sev atņēma 288 cilvēki, viņu vidū – 40 pusaudži un jaunieši. Bet šā gada astoņos mēnešos labprātīgi no dzīves aizgājuši jau 210 cilvēki, un patlaban to skaits, visticamāk, ir vēl lielāks. Kā pazīt pašnāvnieciskas tieksmes un kā palīdzēt tiem, kuriem ir depresijas pazīmes?

Video

Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,9 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā

Latvijā šā gada sākumā bija 1,92 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,7% jeb 14,4 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

2018.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,9 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā divas reizes vairāk – par 9,5 tūkstošiem.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016.gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos divos gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību, atzīmēja statistikas pārvaldē, piebilstot, ka pēdējos trijos gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,74% salīdzinājumā ar 0,96% 2016.gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 19,3 tūkstoši bērnu, kas ir par 1514 mazāk nekā 2017.gadā, bet nomira 28,8 tūkstoši cilvēku, kas ir par 63 vairāk. Negatīvais dabiskais pieaugums 9,5 tūkstoši ir lielākais pēdējo septiņu gadu laikā.

2018.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 10,9 tūkstoši cilvēku, kas ir par tūkstoti vairāk nekā 2017.gadā, bet izceļoja 15,8 tūkstoši, kas ir par 1,9 tūkstošiem mazāk.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 4,5 tūkstoši jeb 41% iebraucēju ieradās no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Lielāko daļu Latvijā ieradušos iedzīvotāju – 4,9 tūkstošus jeb 44% veidoja Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Uz ES valstīm pērn emigrēja 13,2 tūkstoši iedzīvotāju. Galvenās emigrācijas mērķa valstis bija Apvienotā Karaliste un Vācija. No aizbraucējiem 82% bija Latvijas valstspiederīgie.

Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits 2018.gadā palielinājās tikai Pierīgā – par 0,9% jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,7% jeb 4,6 tūkstošiem.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču 2018.gadā bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem samazinājās, jo dzimušo skaits bija par pusotru tūkstoti mazāks nekā 2017.gadā. Bērnu un pusaudžu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pērn bija 15,9%.

Tāpat iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties – par 1,4% jeb 16,5 tūkstošiem, savukārt palielinājās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – par 2,3 tūkstošiem. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,5% 2018.gada sākumā līdz 22,8% 2019.gada sākumā.

Pērn samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits, tostarp poļu skaits saruka par 2,2%, lietuviešu – par 2,1%, baltkrievu – par 2%, krievu – par 1,8%. Latviešu skaits samazinājās par 0,5%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieauga par 0,1 procentpunktu un 2019.gada sākumā bija 62,3%.

Pēc valstiskās piederības 86,1% Latvijas iedzīvotāju šā gada sākumā bija pilsoņi, kamēr 2018.gada sākumā pilsoņu īpatsvars veidoja 85,9%, savukārt 10,7% bija nepilsoņi (11,1%), bet 2,2% – Krievijas pilsoņi (2,2%). No nepilsoņiem 51% dzīvoja Rīgā, veidojot 17% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 71% iedzīvotāju bija vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā bija 64%, kamēr no Latvijas pilsoņiem vecumā virs 50 gadiem bija 37%.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus. Pēc pāris gadiem – 2021.gada maijā – atbilstoši šai metodei tiks veikta arī tautas skaitīšana, un iedzīvotājus neaptaujās. Līdz ar to dati par ikgadējo pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī 2021.gada sākumā vienlaikus būs arī tautas skaitīšanas dati.

Autors: nozare.lv

Latvietis pozē “Versaces” jaunajā kampaņā

Pirms gadu mijas modes nams “Versace” klajā laida savu jauno reklāmas kampaņu. Klasika un modernais šiks tiek apvienots vienā stilā. Kampaņa sevī ietver sociālo reklāmu, video, skates un foto sesijas. Starp modeļiem, kas izvēlēti šai kampaņai, ir arī latvietis Ralfs Javoišs.

 

Modelis no Latvijas Ralfs Javoišs ir viens no tiem pašmāju modeļiem, kam aizvien izdodas noturēties models.com reitingos. Puiša triumfa gads bija 2013.gadā, kad viņš kļuva par modes zīmola «River Island»  seju kopā ar brazīliešu supermodeli Renāti Zoči. Izskatās, ka šis latviešu jauneklim atkal varētu būt veiksmes gads. Novembra beigās modes nams “Versaces” ar vērienu sāka savu melnā šika kampaņu. Un dažas dienas pēc kampaņas sākuma sociālajā tīklā instagram.com Ralfs dalījās ar bildi no slavenā zīmola villas Milānā. Spriežot, ka fotogrāfiju autors ir Savario Kardia (oficiālais Donatellas Versače fotogrāfs), Javoišs būs daļa no jaunās reklāmas kampaņas.

https://www.instagram.com/p/BNZkebOAZ3Q/?taken-by=iamralfj

Autors: Emrys

foto: instagram.com

Latvietis latvieti atpazīs pat Amsterdamā

Šodien atgriezos no Amsterdamas, kur ar ģimeni viesojos pie draudzenes, to apvienojot ar Latvijas Futbola izlases spēles skatīšanos, šoreiz gan hotelī pa TV. Atpakaļceļā atcerējos interesantu gadījumu vakar vakarā, kad biju iegriezusies picērijā Amsterdamas centrā.

Biju viena ar ratiņiem, kuros gulēja mana meita. Pirku makaronus ar boloņas mērci, kad pēkšņi pārdevēja vaicāja, no kuras valsts es esmu. Tā kā ceļoju samērā daudz, esmu jau pieradusi pie šādiem jautājumiem, automātiski atbildēju “from Latvia” un grasījos jau paskaidrot “Lettonie”, jo bieži vien šis vārds jautātājiem izsaka daudz vairāk. Taču pārdevēja mani pārtrauca un skaidrā latviešu valodā teica “jā, zinu, zinu, kur Latvija atrodas!” 🙂
Apjuku, jo sākumā nesapratu, kā gan meitene mani atpazina – mētelis ar Latvijas karodziņa piespraudi šoreiz uzvilkts nebija un es ne ar vienu tajā brīdī arī latviski nerunāju. Izrādās, viņa atpazinusi manu “īpašo Latvijas akcentu”. Tas, protams, neglaimo manām angļu valodas zināšanām, vai, precīzāk izsakoties, valodas tīrībai, taču tas bija diezgan forši. Pēkšņi Amsterdamas centrā, kur ir pilns ar cilvēkiem, mazliet aprunāties ar tikko satiktu meiteni, kura Amsterdamas konservatorijā mācās spēlēt čellu. Man bija forši un domāju, ka arī viņa mazliet sajutās kā mājās, kā Latvijā. Jā, Latvija mūs vieno pat svešumā un šīs sajūtas ir ļoti īpašas.

Lai Tev skaista Latvijas dzimšanas diena!

Ar sveicieniem,
Anda Bīriņa,
Cosmo.lv redaktore

Latvietis kļūst par Gada bārmeni Baltijas valstīs

    

12.septembrī alus ražotāja Heineken oficiālajā Baltijas bārmeņu čempionātā noskaidrots Heineken Gada bārmenis Baltijas valstīs 2018. Šogad desmit Latvijas un Lietuvas bārmeņu konkurencē par labāko žūrija atzina latvieti Ēriku Čiruhinu, kas ieguva iespēju piedalīties pasaules bārmeņu čempionāta finālā Amsterdamā.

Baltijas čempionātā, kas 12. septembrī norisinājās klubā-restorānā “Sezona”, piedalījās seši bārmeņi no Latvijas un četri no Lietuvas, sacenšoties, kurš visprecīzāk izpildīs īpašo Heineken alus pasniegšanas piecu soļu rituālu. Latviju čempionātā pārstāvēja bārmeņi no bāriem “Just”, “Kiwi”, “Easy Beer”, “Cuba”, “Funny Fox” un “The Pizza House”.

Heineken Baltijas Gada bārmenis Ēriks Čiruhins no bāra “Cuba” kvalificējās dalībai pasaules čempionāta finālā, kas notiks Amsterdamā un kura uzvarētājs iegūs titulu Heineken Gada bārmenis. “Es tiešām ļoti gribēju uzvarēt un doties uz fināla sacensībām Amsterdamā, esmu priecīgs, ka man tas izdevās,” teica uzvarētājs, piebilstot: “Heineken alus piecu soļu pasniegšanas rituālu apguvu jau pirms vairākiem gadiem un piekopju to arī ikdienā, strādājot bārā.”

Heineken ir izstrādājis piecu soļu rituālu perfektai alus pasniegšanai, lai dzērienu klients vienmēr saņemtu vislabākajā kvalitātē. Vispirms tiek izskalota glāze, tad, turot to 45 grādu leņķī, tiek ieliets alus, nākamais solis – nosmelt alus putas ar īpašu lāpstiņu, pārbaudīt, vai putas ir vajadzīgajā daudzumā, un noslēgumā pasniegt alus glāzi uz paliktņa.

“Ir svarīgi, lai bāru un restorānu personāls zinātu, kāds ir pareizais alus pasniegšanas veids un cik daudz svarīgu detaļu jāievēro šķietami vienkāršajā alus ieliešanas procesā. Alus pasniegšanas kultūra attīstās, jo cilvēki arvien vairāk novērtē kvalitāti,” stāsta Latvijas Bārmeņu federācijas prezidents un Baltijas čempionāta vadītājs Raitis Akerblūms. Bārmeņu sniegumu šī gada čempionātā vērtēja žūrija: Heineken oficiālais pārstāvis Stanislav Smolskij, brūveris un vairāku veiksmīgu bāru īpašnieks Ingemārs Dzenis un dīdžejs Bogdan Taran.

Bārmeņu čempionāts ir daļa no Heineken Star Serve programmas, kas radīta, lai apmācītu bārmeņus ieliet un pasniegt alu tā, lai tas saglabātu savu garšu un kvalitāti visaugstākajā līmenī. Star Serve programma visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiek realizēta jau vairākus gadus.   

 

Latvietei pēc 30 gadiem izdodas atgriezties no Afganistānas (+VIDEO)

Pēc 30 gadiem, kas pavadīti Afganistānā, Latvijā beidzot izdevies atgriezties Sandrai Muhamedai. Latvietei, kurai nebija ceļošanai derīga dokumenta, lai pamestu talibu pārņemto valsti. Iesaistoties Ārlietu ministrijai, Sandra saņēmusi Latvijas pasi un šodien kopā ar meitas ģimeni ielidoja Rīgā. Prieku par atgriešanos mājās gan aptumšo tas, ka Afganistānā joprojām atrodas divi viņas pieaugušie bērni un arī septiņpadsmit gadu vecais dēls.

Video

Latviete uzvar Amerikas apalīšu skaistumkonkursā “Miss Plus Size Universe”

No 16.-20. aprīlim Karību salās norisinājās prestižais skaistuma konkurss korpulentām dāmām “Miss Plus Size Universe”, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāve, uzņēmēja, restorāna “Felicita” īpašniece Viktorija Brovuna.

Konkursā piedalījās skaistules no Latvijas, Ukrainas, Āfrikas, Saint Lucia, Barbadosas, Amerikas, Trinidanas un Tobago, Virgin salas, Grenadines, San Vincent un Haiti. Pirmajās konkursa dienās skaistulēm tika rīkotas ekskursijas, viesošanās radio, intervijas, fotosesijas, tikšanās ar premjerministru, baznīcas apmeklējumi, iepirkšanas tūres, jogas, sporta nodarbības, dažādas lekcijas un erudīcijas pārbaudes.

Galerija

“Mūs vēroja nepārtraukti, skatījās, kā esam apģērbušās, viņiem nav pieņemts, ka dāmas apģērbā izvēlas lielus dekoltē vai atkailina kājas, tā skaitās vulgaritāte. Vērtēja, kā komunicējam ar citām meitenēm, personālu, cik ļoti iesaistāmies aktivitātēs,” stāsta Viktorija.

Latviešu skaistule neslēpj, ka salīdzinājumā ar citiem skaistuma konkursiem “Miss Plus Size Universe” bijis ļoti stingrs noteikumos. Bija speciāls nolikums kādiem jābūt konkursa tērpiem – vakarkleitai, nacionālajam tērpam, kleitai valsts prezentācijai un peldkostīmam. Par lieliskajiem tērpiem Viktorija saka lielu paldies dizainerēm Natālijai Jeršovai, Annai Itkinai un Gruzijas dizainerei Jūlijai Morgunovai, kura papildus veiksmei tērpa iekšpusē ar zelta diegiem bija iešuvusi vārdu – uzvara.

Tērpi parāda dizaineru redzējumu, to, kā viņas redz Viktoriju konkursā, izjūt viņas raksturu un gaumi.

“Lai organizatori akceptētu dalībnieču došanos pie premjerministra, bija jātērpjas bikškostīmā, vai žaketē, blūzē, bez liela dekoltē, un svārkos. Kurpēm bija jābūt ar aizvērtiem purngaliem,” tā Viktorija.

Skaistules arī nav varējušas bez apsardzes pamest viesnīcas teritoriju, filmēt vai fotografēt konkursa aktivitāšu laikā – pirms ikvienas aktivitātes organizatori no dalībniecēm paņēmuši glabāšanai telefonus. Brīvajos vakaros karalienes labprāt baudīja viena otras sabiedrību, nodevās nakts peldēm, sarunām, veidoja jaunas draudzības.

“Fināla rītā daudzas karalienes jau bija saspringtas, skaitīja “mistiskus” punktus, domāja, kuras trīs dalībnieces ir līderes, jo kroņi šoreiz bija tikai trīs. Es par tādām lietām nedomāju, koncentrējos uz saviem uznācieniem, priekšnesumu,” smaidot nosaka Viktorija.

Tā kā Karību salās tūristu sezona jau iet uz beigām un sākas lietus laiks, tad nav brīnums, ka arī fināla dienā nolija lietus. Tas padarīja skatuvi slidenu, bet Viktorijai lieliski izdevās nodejot sambu un parādīt savu talantu. Par dejas apguvi skaistule saka lielu paldies Rolandam Šteinbergam, toties par fizisko formu Anitai Pužulei.

Ja latviešu skaistule uz skatuves nenokrita, to nevar teikt par citām dāmām, kuras nespēja valdīt par papēžiem un slideno skatuvi. Neviena lēdija nepadevās, cēlās kājas un turpināja dalību konkursā.

Īpašs pārsteigums bija uznāciens peldkostīmos, parasti korpulento dāmu konkursos šādi uznācieni nav, bet dāmas savas formas iemūžina sauļošanās tērpu fotosesijā. Kā interesantu faktu Viktorija nosauc to, ka zem peldkostīma, pēc konkursa noteikumiem, bija jāvelk zeķubikses, lai kājas nav kailas, jo kailas kājas ir vulgaritāte.

Skaistule saka lielu paldies Mikam Celmiņam, kura balss un lieliskā angļu valodas izruna bija dzirdama viņas izvēlēto tērpu prezentācijā. Miks aprakstīja nacionālo tērpu un vakarkleitu.

Viktorija ir pārliecināta, ka piestrādāšana pie niansēm, profesionālisms, salīdzinot ar citām dalībniecēm, ļāva viņai iemantot žūrijas simpātijas un uzvarēt!

”Esmu gandarīta, bet nemelošu, sakot, ka viss bija viegli. Nebūt nē, bet galvenais, ka ir vēlamais rezultāts! Latvijas himna noskanējusi, Karību salas pārsteigtas, ka uzvarētāja nav afroamerikāņu rases,” priecājas Viktorija.

Vēl bez Latvijas pārstāves kroņus un attiecīgi – otro un trešo vietu ieguva Āfrikas un Saint Lucia salas pārstāve.Viktorija jau devusies uz Latviju no Karību salām un nespēj vien sagaidīt, kad saviem mīļajiem varēs parādīt kroni, sponsoru un dalībnieču dāvātās dāvanas. “Konkurss bija lielisks piedzīvojums. Saglabāsies tik daudz skaistu, siltu atmiņu visai dzīvei. Iesaku ikvienam sapņot un piepildīt savus sapņus,” nobeidz Viktorija.

 

 

 

Latviete pludmalē iesit krievu bērnam! Kā ir patiesībā – nacisma uzliesmojums vai uzpūsta provokācija?

Latviete pludmalē iesit krievu bērnam! Kā ir patiesībā - nacisma uzliesmojums vai uzpūsta provokācija?

ķilda pludmalē
FOTO: Ilustratīvs attēls

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas interneta sabiedrību ne pa jokam satracināja kādā no vietējām pludmalēm notikušais – kādas krievvalodīgās sievietes mazajam bērnam uzbrukusi cita atpūtniece, paziņojot, ka krievu cilvēkam tur nav vietas!

Kas īsti notika? Īsāk sakot, latviešu māmiņa no visa spēka esot iesitusi krievu māmiņas trīs gadus vecajai atvasei, jo krievu bērns paņēmis viņas latviešu bērna rotaļlietu.

“Šī, sauksim viņu par mammīti-aktīvisti, manam dēlam iesita tā, ka palika nospiedums. Pieskrēja, sāka aurot un tā iekrāva, ka bērns pusstundu skaļi raudāja,” sociālajā tīklā Facebook informē sašutusī māmiņa. “Kad es iesaistījos un izteicos, ka kā var sist bērnu, piedevām svešu, viņa mani pasūtīja uz Krieviju. Tādēļ, ka tādiem kā man un manam mazulim neesot vietas latviešu pludmalē – mēs esot krievi…”

Saprotams, ka tādu ziņu kāri ķēra arī kaimiņvalsts Krievijas mediji, kuri nekavējoties steidza cietušā bērna māmiņu Viktoriju Udalovu, kā arī aculiecinieci-draudzeni, intervēt sižetam.

Portālam Life News viņa skaidrojusi, ka pašas bērns bijis bez uzraudzības, jo biedrojies ar saviem vienaudžiem, tomēr pārliecināta, ka mazais Artūrs sava latviešu vienaudža rotaļlietu nebija piesavinājies. “Viņa man jautāja kāpēc es runāju krieviski, jo te neesot Krievija. Es turpretī painteresējos vai viņa gadījumā nav naciste,” notikušo drāmu skaidro jaunā māmiņa Viktorija.

https://www.youtube.com/watch?v=6lbmXLYIe60

Tomēr otra puse arī nolēmusi neklusēt – FOCUS.LV saņēma vēstuli no bērnam itkā uzbrukušās sievietes mātes Daces Roznajas, kura skaidrojusi, kas tad īsti noticis – Viktorijas teiktajā esot vien daļa patiesības un viņa tomēr nav “nežēlīga kausle”.

Dace norāda uz Viktorijas bezatbildību saistībā pret pašas bērnu – atstājot to vienatnē, nepieskatītu un bez rotaļlietām, kuras acīmredzot nav ņemtas līdzi uz pludmali, lai neapgrūtinātu sevi ar lieku nesamo: “Kuru vainotu, ja bērns būtu iegājis ūdenī?!”

Visbeidzot, trīsgadīgais Artūrs esot piesējies un sācis traucēt četru bērnu bariņam rotaļāties, ņemot nost rotaļlietas un pat iesitot divgadīgam zēnam. Dace neslēpj, ka viņas meita tiešām iesitusi Viktorijas dēlam, bet nevis brutāli, kā stāsta viņa māmiņa, bet “pa pirkstiem”, jo uz aizrādījumiem Artūrs nav reaģējis: “Tāda audzināšana – var darīt visu? Nu uzpūsts tāds “zilonis”!”

“Visu sagriezusi kājām gaisā,” komentējot Daces versiju, dievojas Viktorija, kura gan arī norāda, ka nebija gaidījusi šādu ažiotāžu un tā nonākšana masu medijos neesot bijis viņas mērķis.

Dace arī atzīmē, ka Viktorija viņas meitu apsaukājusi necenzētiem krievu valodas žargoniem, pat piedraudot, ka ja pludmalē būtu bijis viņas vīrs, tad “nu gan viņa redzētu”. Viņa norāda, ka krievvalodīgie mediji neobjektīvi atspoguļojuši notikušo, tādejādi izsaucot draudu vētru, kas var beigties arī ar cita veida agresiju no Viktorijas un viņas atbalstītāju puses. Saistībā ar to, Dace jau sazinājusies ar juristu, jo viņas meitas ģimenei jau tagad nodarīts kaitējums.

Kas interesanti – Viktorijas dēlam uzbrukušās “nacistes” tēvs ir krievvalodīgais, kurš piedevām nav dzimis vai audzis Latvijā! “Tā kā nevajag nacionālā naida kurināšanu jaukt ar apzinātu provokāciju,” norāda Dace.

Notikušais plašas diskusijas izraisījis arī sociālajos tīklos – liela daļa Viktorijas pusē esošo saista notikušo ar to, ka valstī nedarbojoties demokrātija un tiekot apspiesti krievvalodīgie, bet Daces meitas atbalstītāji uzskata, ka viss notikušais ir uzpūsta provokācija vai sakāpinātos toņos uztverts pārpratums. Interesanti, ka šis notikums ieinteresējis arī vietējos prokrieviskos radikāļus, ar Aleksandru Gapoņenko priekšgalā, kuri Facebook izsaka atbalstu Viktorijai.

Un kā šķiet Tev, lasītāj – kas notika patiesībā?

 

Latviete Ieva Lagūna kļuvusi par Victoria’s Secret eņģeli

Victoria's Secret modes skatēm tiek izvēlētas tikai pašas labākās modeles, kuru vārds jau ir zināms modes industrijas aprindās, tomēr katrai meitenei sevi nepieciešams pierādīt no jauna arī modes skates kastinga procesā. "Šī nav standarta modes skate. Victoria's Secret ir kā izrāde, tāpēc atlasītajām meitenēm ir jābūt īpašām," stāsta Victoria's Secret kastinga direktore Monika Mitro (Monica Mitro).

Šogad vairāku tūkstošu pasaules labāko modeļu konkurencē sevi pierādīt izdevās 13 jaunajām sejām, kuras piedalījās un izturēja Victoria's Secret atlases procesu. Starp svarīgiem vērtēšanas kritērijiem bija ne tikai katras meitenes izskats, bet arī modeles enerģijas strāvojums un personīgā harisma. Kopā ar Ievu Lagūnu kastingā piedalījās tādas pasaules topmodeles kā Adriana Lima, Anja Rubik, Chanel Iman, Karlie Kloss, Joan Smalls, Anais Mali, Toni Garrn, Sui He, Jessica Clarke, Caroline Brasch Nielsen, Bregje Heinen, Shanina Shaik, Elsa Hosk, Cameron Russell, kā arī igauniete Karmen Pedaru.

ieva02_430

"Victoria's Secret modes skate ir liels sasniegums, jo tās modeles, kuras iztur konkurenci un iekļūst skatē, pēc šī panākuma tiek atzītas starptautiskā mērogā," skaidro meiteni pārstāvošās Latvijas aģentūras DANDY MODEL MANAGEMENT dibinātājs Nils Raumanis, "un tas nozīmē tikai to, ka mūsu Ieva beidzot ir pamanīta pasaules līmenī!"

Jau ziņojām, ka pagājušā gada rudenī cita DANDY MODEL MANAGEMENT modele, aizkraukliete Ginta Lapiņa oficiāli kļuva par pasaules mēroga topmodeli. DANDY MODEL MANAGEMENT direktors Dmitrijs Kopeikins komentē Ievas panākumus: "Victoria's Secret skate ir nozīmīgs panākums ikvienas modeles karjerā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ieva būs nākamā meitene, kas nesīs Latvijas vārdu pasaulē!

ieva_laguna_647

Latviete dalās ar iespaidiem par dzīvi Spānijā Covid-19 laikā

Pēdējās dienās sociālajos tīklos manāms, ka ievērojama sabiedrības daļa žēlojas par ierobežojumiem, kas paradzēti Covid-19 izplatības mazināšanai. Šobrīd Ministru kabinets ir lēmis par labu nosacījumam pilnīgi visās publiskās vietās iekštelpās nēsāt sejas maskas. Tāpat vienā telpā kopā drīkst uzturēties tikai 10 cilvēki.

Tikmēr kāda Latviete vārdā Iveta savos sociālos tīklos dalās ar iespaidiem par dzīvi Spānijā, kur ierobežojumi ir krietni bargāki, nekā pie mums Latvijā. Ierobežojumi Spānijā ir terminēti līdz pat nākošā gada pavasarim. Spānijā ir jāievēro komandantstunda, kā arī pastāv aizliegums bez nopietna iemesla šķērsot Spānijas provinču robežas. Iveta aicina latviešus paskatīties uz dzīvi gaišāk, jo ierobežojumi šeit, salīdzinājumā ar Spāniju, ir tīrais nieks!

Ārlietu ministrija ir publicējusi ziņu, ka 25.oktobrī Spānijas valdība izsludināja ārkārtas situāciju, nosakot komandantstundu visā Spānijas teritorijā no 23.00 līdz 6.00. Spānijas autonomie apgabali var noteikt vietējos vai apgabala līmeņa ierobežojumus, tai skaitā ierobežojumu citu apgabalu iedzīvotājiem iebraukt un izbraukt attiecīgajā reģionā. Kanāriju salas pašlaik ir vienīgais reģions bez komandantstundas ierobežojumiem.

Arī Spānijā, tāpat kā Latvijā, obligāta prasība ir sejas un deguna aizsegu lietošana visur – sabiedriskajā transportā, visās slēgtajās telpās. Taču Spānijā tas jādara arī atrodoties uz ielas! Maskas tur ir obligātas no 6 gadu vecuma. Šo noteikumu neievērošanas gadījumā var tikt piemērots 100 EUR naudas sods. Salīdzinājumam Latvijā maksimālais soda apmērs par masku nenēsāšanu var sasniegt 50 EUR.

Ivetas ieraksti Facebook:

Mans izdzīvošanas šovs Spānijā turpinās ! Stājas spēkā virkne jauno noteikumu : komandantstunda ( tas vēl būtu paciešami…

Posted by Iveta Laicena on Monday, October 26, 2020

Vēl par Spāniju . Tā nu sagadījās, ka manus super- druper ierakstus izlasīja kāda žurnāliste un pierunāja uz interviju…

Posted by Iveta Laicena on Monday, October 26, 2020

Latviešu, serbu, spāņu, velsiešu – populāru seriālu aktieru dzimtās valodas!

Lai gan esam pieraduši, ka daudzu iemīļotu seriālu varoņi perfekti runā angliski, vairākiem populāriem aktieriem tā nav dzimtā valoda, viņi lepojas ar savu izcelsmi, kā arī bieži vien pārvalda savu vecāku un vecvecāku valodu, vēsta kanāli FX un “FX Life”.

Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem pasaulē šobrīd ir 195 valstis, taču valodu skaits ir daudz iespaidīgāks – to ir 7139. No tām vispopulārākā ir ķīniešu valodas mandarīnu dialekts, kuru pārvalda un ikdienā izmanto vairāk nekā miljards planētas iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka angļu valodu pārvalda apmēram 1,5 miljardi cilvēku, taču daudziem no viņiem tā nav pirmā valoda.

Hindu valoda ir dzimtā 600 miljoniem pasaules iedzīvotāju, apmēram tikpat lielam skaitam cilvēku dzimtā valoda ir spāņu. Līdzīgi ir ar standarta arābu un franču valodām – tās ir pirmās valodas ap 275 miljoniem planētas iedzīvotāju. Latviešu valoda, pēc 2023. gada datiem, ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku.

Pēc Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) iniciatīvas kopš 2000. gada 21. februāra šajā dienā tiek atzīmēta Starptautiskā dzimtās valodas diena. Tās mērķis ir pievērst uzmanību izzūdošām valodām, tādām kā “Kusunda”, kuru pārvalda tikai viens cilvēks, kurš dzīvo Nepālā.

Godinot Starptautisko dzimtās valodas dienu, kanāli FX un “FX Life” aicina iepazīties ar populāru televīzijas seriālu aktieriem, kuru dzimtā valoda nav angļu!

Simtprocentīga latviete, kas ir savējā starp svešajiem

Pazīstamākā latviete Holivudā neapšaubāmi ir Laila Robiņa, kuru skatītāji pazīst kā Lailu Robins un ir redzējuši daudzās filmās, kā arī tādos kulta seriālos kā “Soprano ģimene” un “Sekss un lielpilsēta”.

Lai gan viņas sirdslieta ir teātris un viņa ar panākumiem uzstājas Brodvejā, Robiņa ir redzama pēdējo gadu kritiķu un skatītāju atzītās televīzijas drāmās, piemēram, “Svešais starp savējiem” (“Homeland”), kurā viņa 12 sērijās atveidojusi Amerikas Savienotu Valstu vēstnieces Martas Boidas lomu. Savukārt 2022. gadā Robiņa pievienojās seriāla “Staigājošie miroņi” (“Walking Dead”) ansamblim Sadraudzības valstu gubernatores Pamelas Miltones lomā.

Robiņa ir dzimusi 1959. gada 14. martā Sentpolā, Minesotas štatā, ķīmiķa Jāņa Robiņa un Brigitas Robiņas (Švarcas) ģimenē, viņa bija viena no četrām meitām. Viņai ir māsas Daina, Baiba un Zaiga. Kopā ar vecākiem Laila jau 1982. gadā apmeklēja Latviju.

Aktrise 2007. gadā intervijā izdevumam “Diena” stāstījusi, ka viņai ir pārliecība par to, ka viņa ir simtprocentīga latviete. Bērnībā viņa gāja latviešu baznīcā un svētdienas skolā, dejoja tautas dejas, spēlēja volejbolu, dziedāja korī un bieži tikās ar domubiedriem, kurus iepazina sarīkojumos Mineapolisas Latviešu biedrības namā un latviešu jauniešu vasaras nometnēs Mičiganas Garezerā.

Laila joprojām ar lepnumu nes dzimtas uzvārdu Robiņa, taču arī priecājas, cik tas viegli integrējams amerikāņu sadzīvē – Robins. Rakstā arī minēts, ka latviešu valodu viņa ikdienā lieto arvien retāk un tā vairs nepadodoties tik viegli, kā bērnībā, taču aktrise to nav aizmirsusi.

“Kāsla metodes” zvaigzne Stana Katiča atceras vecāku valodu

Arī detektīvseriāla “Kāsla metode” galvenās sieviešu lomas atveidotājas Stanas Katičas dzimtā valoda nav angļu vai franču, kaut gan viņa ir dzimusi Kanādas Ontario provincē. Raksturojot savu etnisko piederību, aktrise ir norādījusi: “Mani vecāki ir serbi no Horvātijas. Es mūs saucu par dalmāciešiem, jo ​​tās ir reģions, no kura mēs esam nākuši.”

Katičas bērnībā mājās varēja dzirdēt un lietot daudz valodu, tāpēc viņa diezgan brīvi runā ne tikai angļu un franču, kas ir Kanādas oficiālās valodas, bet arī bosniešu, serbu, slovēņu un itāļu mēlēs.

Vecāku Radas un Pētera dzimtajā serbu valodā aktrise runā ļoti labi, lai gan viņa atzīst, kad runa ir par sarežģītājām tēmām, piemēram, ekonomiku, tad viņai dažreiz ir grūti piemeklēt īstos vārdus.

Aktrise ir iemācījusies runāt angliski arī ar britu, īru, austrumeiropiešu, itāļu, spāņu, grieķu un Dienvidāfrikas akcentiem, kas ļoti noder, kad jāspēlē citu valstu pārstāves. Piemēram,
“Mierinājuma kvants” (“Quantum of Solace”), kas ir 22. filma sērijā par aģentu Džeimsu Bondu, Katiča atveidoja kanādiešu izcelsmes francūzieti Korīnu Veno.

Selēna Gomesa dzied spāniski, bet…

Viena no šī brīža populārākajām jaunās paaudzes aktrisēm un mūziķēm Selēna Gomesa, kas pašlaik ir redzama FX seriālā “Tikai slepkavības ēkā”, vienmēr publiski uzsvērusi, ka lepojas ar savu izcelsmi. Proti, viņas tēvs Rikardo ir meksikānis, kura dzimtā valoda ir spāņu.

Selēnas vecāki izšķīrās, kad viņai bija pieci gadi, un viņa palika dzīvot kopā ar mammu, kura ir itāļu izcelsmes amerikāniete. Ir zināms, ka līdz septiņu gadu vecumam Selēna tekoši runāja spāniski, taču pašlaik viņa valodu tik labi nepārvalda.

Tekošas spāņu valodas nepārzināšana gan nav traucējusi Gomesai ierakstīt un izdot dziesmu albumu šajā valodā. Viņa ir arī piedalījusies matu kopšanas līdzekļu “Pantene” reklāmas kampaņā, kuru ierunāja spāniski.

Publiski ir zināms, ka Gomesa labi saprot spāņu valodu un mazliet arī tajā runā, tomēr viņas pirmā valoda ir angļu. Viņa ir dzimusi Teksasā un apmeklējusi skolu, kurā mācības notika angļu valodā.

“Daktera Herova” dzimtā valoda ir velsiešu

Viens no populārākajiem Lielbritānijas aktieriem ir Joans Grufuds, kas ir velsiešu izcelsmes. Abi aktiera vecāki – Džiliana un Pīters – bija skolotāji. Aktiera tēvs bija arī direktors divās Dienvidvelsas vispārizglītojošās skolās, kurās mācības notika velsiešu valodā. 

Viņa pirmā lielā “izlaušanās” Holivudā notika, pateicoties piektā kapteiņa Herolda Lova lomai Džeimsa Kamerona 1997. gadā iznākušajā grāvējā “Titāniks”. Vēlāk viņu varēja redzēt daudzās citās filmās un seriālos. Taču viņa debija notika televīzijas seriālā “Cilvēki no ielejas”, kurā viņš spēlēja varoni, kas runā velsiešu valodā.

Lai spēlētu britu amerikāņu un britu seriālos Grufuds, ir iemācījies runāt ar attiecīgajiem akcentiem. Taču tas nav viss, jo viņam lieliski padodas arī austrāliešu akcents, kuru viņš izmanto, spēlējot Austrālijā tapušajā seriālā “Dakteris Herovs”, kurā viņš atveido patologanatomu ar tumšu pagātnes noslēpumu.

Kanāli FX un “FX Life” sveic Starptautiskajā  dzimtās valodas dienā un aicina novērtēt arī turku seriālu “Gaisā virmo mīlestība” un franču “Kendisa Renuāra”, kurus var noskatīties oriģinālvalodā ar subtitriem!

Latviešu zīmols “pas de marque” piedāvā jaunu kolekciju

Foto: Alīna Žukova

Foto: Alīna Žukova

 Latviešu modes zīmola pas de marque salonā (Emiļa Melngaiļa iela 2A) norisinājās jaunās trikotāžas apģērbu kolekcijas prezentācija. Tās nosaukums TH[f]RILLS ir veidots kā vārdu spēle: thrills (asās sajūtas) un frills (volāni),jo lielu kolekcijas daļu veido izstrādājumi ar šajā sezonā aktuālajām dekoratīvajām detaļām – rišām un volāniem.

Kā ierasts, zīmola pas de marque kolekcija ir roku darbs, tapis no kvalitatīvas naturālas itāļu dzijas. Šoreiz galvenokārt no pūkainās un pievilcīgās mohēras un angoras. Kolekciju veido apjomīgi džemperi un kleitas, bītlenes, ko papildina interesantas detaļas, adīti ‘color block’ kostīmi, mohēras vestes ar lamas kažokādas apdari. Bērnu apģērbu līnijā meitenēm iespējams atrast identiskus modeļus, lai izveidotu ērtus ziemas komplektus. Krāsu gammā dominē baltais, bordo un bēšie toņi.

Foto: Alīna Žukova

Prezentācjas pasākums norisinājās openhouse formātā: apmeklētājus gaidīja kompānijas Amber Distribution sarūpētais vīns no Francijas, restorāna Faces uzkodas un deserti, kā arī Cido veselīgās sulas un patīkamas sarunas. Bet pārsteigumi turpinās: visu novembri veicot pirkumus vai pasūtījumus no jaunās kolekcijas, dāvanā pircēji saņems sudraba gredzenu no pas de marque juvelierizstrādājumu kolekcijas.

Latviešu vikingu – kuršu – uzvaras un zaudējumi

“Vikings” agrāk nebija tautības, bet gan nodarbošanās apzīmējums. Laupīšanas braucienos pie kaimiņiem tolaik devās visas tautas, kas apdzīvoja Baltijas jūras krastus – arī kurši. Tā bija visbagātākā baltu cilts, kurai uzbruka gan dāņu, gan zviedru vikingi, tomēr pakļaut nespēja.

Sākot no 8. gadsimta, Eiropas valstis vairākkārt satricināja vikingi – jūras iekarotāji, kas darbojās visā Eiropas piekrastē. Tomēr vikingi nebūt nebija tikai jūras laupītāji. Viņi bija arī labi tirgotāji, kas eiropiešiem pavēra tirdzniecības ceļu uz Indiju un arābu pasauli. 

Vikingi bija nesaudzīgi pret ienaidniekiem, cīnījās par savu taisnību un dzīvoja pēc pašu izveidotiem noteikumiem zemēs, kuras iekaroja. Viņi spēja ieviest bailes cilvēkos daudzās pasaules malās. 

Līdz šim par vikingiem vienmēr tika stāstīts no kristīgā viedokļa, un tikai tagad, pēc mītisko sāgu rūpīgas un ilgas izpētes, kā arī svarīgiem arheoloģiskiem atradumiem, mēs varam atklāt, kas viņi bija patiesībā.

Vikingu spožums un posts raidījumā “Vikingi: uzvaras un zaudējumi” – pirmizrāde jau pirmdien, 6.jūnijā, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”! Gaidot raidījumu, aicinām ielūkoties kuršu vikingu dzīvesstāstā.

Pagan war ritual. (Dash Pictures/Adam Jandrup)

Latviešu vikingi, kas raisīja bailes pat skandināvos

Izdzirdot vārdu “vikingi”, parasti nāk prātā skandināvi, kas laupīja un karoja pirms vairākiem gadsimtiem, taču arī latviešiem bija savi vikingi – kurši, kuri no 9. līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu teritorijas tagadējā Latvijā un Lietuvā.  

Kurši bija pazīstami kā braši karotāji, izcili jūrnieki un pirāti. Viņi bija iesaistīti vairākos karos un aliansēs ar zviedru, dāņu un islandiešu vikingiem. Tolaik viņi bija nežēlīgākie un bagātākie no visiem baltiem.

«Dievs, sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem» – tie ir vārdi no dāņu lūgšanās, kas baidījās no baltu cilts uzbrukumiem un ne velti: dzīve pie Baltijas jūras nekad nav bijusi mierīga.

Lietuvas Jūras muzeja vēsturnieks Daiņus Elerts muzeja izdotajā grāmatā raksta, ka kurši vienmēr sacentās ar skandināvu vikingiem par varu un ietekmi. Viņi bieži arī karoja kopā ar igauņiem un rietumu slāviem. Elerts arī raksta, ka kurši dažreiz piedalījās skandināvu vikingu kara gājienos, jo tie bija laiki, kad tirdzniecība, laupīšana un pirātisms bija aktivitātes, kas viena otru papildināja.

Indriķa hronikā rakstīts, ka kurši bija pieraduši ik pa laikam uzbrukt zviedru un dāņu zemēm, lai sagūstītu tur vergus, nolaupītu aitas un citus labumus. Viņi arī laupīja kristīgo baznīcu zvanus, ko pēc tam pārkausēja, lai uztaisītu ieročus un rotas.

Sakāva dāņu vikingus

Kuršus uzskatīja par visnežēlīgāko baltu cilti. Tādu apzīmējumu viņi ieguva no vācu hroniķa Brēmenes Ādama. Jāsaka gan, ka par tādiem kļūt viņus piespieda apkārtējā vide, jo 8. un 9. gadsimtā kuršu apdzīvotās zemes bija skandināvu uzbrukumu mērķi.

Piemēram, 9. gadsimtā kuršiem uzbruka dāņi. Kā savā biogrāfijā rakstīja Brēmenes-Hamburgas arhibīskaps Rimbarts, viņi [dāņi] ar daudziem kuģiem atbrauca uz kuršu zemēm, lai uzbruktu un paverdzinātu iedzīvotājus. Kurši apvienojās un atvairīja šo uzbrukumu, sakāva dāņu vikingus, atņēma tiem zeltu, sudrabu un citus dārgumus. 

Pavisam cits stāsts bija 854. gadā, kad kuršiem uzbruka zviedru karalis Olofs ar 7000 vīru. Cīņas Zēburgā (tagadējā Grobiņā) turpinājās astoņas dienas, bet devītajā dienā pēc pārrunām kurši tomēr padevās, atdodot sudrabu un 30 ķīlniekus, lai apliecinātu savu lojalitāti.

No hronikām ir zināms, ka 12. gadsimtā kurši turpināja savu uzvaras gājienu un uzbruka zviedru Blekinges salai, kā arī dāņu Monas salai. Ap 1170. gadu dāņu karalis Valdemārs Lielais, mēģinot garantēt mieru sava dēla kronēšanas svinībās, nosūtīja kuģus, lai atbrīvotu Baltijas jūru pie Dānijas krastiem no pirātiem. 

Šis ir piemērs tam, ka kuršu uzbrukumi bija kļuvuši tik vērienīgi, ka pat tādas stiprās karalistes kā Dānija centās pasargātu sevi no briesmām, ko nesa baltu cilts. Par nelaimi kuršiem, viņi gan tā arī nepaspēja izveidot savu valsti un galu galā bija spiesti pakļauties Teitoņu jeb Vācu ordenim. 

Vikingu ēras beigas 

Pētnieki uzsver, ka vikingus nekad īsti līdz galam neizdevās uzvarēt, viņu teritorijas tā arī īsti neiekaroja, tomēr uzbrukumus sāka arvien vairāk un labāk atvairīt. Tas lika vikingiem mainīt taktiku un beigās arī visu savu dzīvesveidu. Arī laupīšanas braucieni vairs nebija tik ienesīgi. 

Tomēr, neskatoties uz to, gan kurši, gan arī citi vikingi viennozīmīgi ir palikuši vēstures lappusēs ar savām uzvarām. Par viņiem joprojām ir liela interese gan no pētnieku, gan no vēstures entuziastu puses. 

Asiņainas kaujas, leģendāras uzvaras un sāpīgi zaudējumi – izzini vikingu stāstu raidījumā “Vikingi: uzvaras un zaudējumi”. Pirmizrāde jau pirmdien, 6. jūnijā, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”!

“National Geographic” (NG) ir pieejams 440 miljoniem mājsaimniecību 171 pasaules valstī 45 valodās. NG kopā ar “Nat Geo WILD”, “Nat Geo People” un “Nat porsGeo MUNDO” veido kanālu grupu “The National Geographic” – tie ir daļa no “National Geographic Partners”, kas ir kopuzņēmums starp “21st Century Fox” un “National Geographic Society”. Sociālās saziņas vietnē “Facebook” vien NG ir vairāk nekā 55 miljoni sociālo mediju fanu. Latvijā NG ar subtitriem latviešu un krievu valodā ir pieejams “Tet”, “Baltcom”, “Elektrons S”, “Livas KTV”, “Namsamnieks”, “Balticom”, “MITS”, “LAT”, “Dautkom”, “Ostkom”, “Elektrons”, “Telenet”, “Elektrons & K”, “Eikatik”, “Smart-TV” un “V20″ televīzijas abonentiem.      

   

Latviešu valodas skolotāja par Mucenieku bēgļiem: stundas kavē, nāk puspliki, mājasdarbus nepilda

Latviešu valodas skolotāja par Mucenieku bēgļiem: stundas kavē, nāk puspliki, mājasdarbus nepilda

f64_begli_mucenieki_270715_11

Jau februārī sāksies pedagogu sagatavošana darbam ar patvēruma meklētājiem, kuriem tiks mācīta latviešu valoda. Tomēr tie, kas jau šeit to ir darījuši, neslēpj, ka saskārušies ar milzīgām grūtībām.

Skolotāja Liene Valdmane uz stundām ņem līdzi grāmatas, tomēr izmanto tās pavisam minimāli – bēgļi pārsvarā runā tikai savā dzimtajā valodā, piedevām liela daļa no viņiem nav izglītoti pat tajā.

“Par visspilgtāko iespaidu kļuva tas, ka skolēni bija gados jauni vīrieši. Nebiju tam gatava. Kā arī tam, ka vienīgais komunikācijas līdzeklis būs smaids. Piedevām valoda viņiem ne tuvu dzīvē nav prioritāte,” LTV7 stāsta Valdmane. “Daudz laika pavadījām ārpus klases. Gājām, piemēram, uz veikalu, fotogrāfējām maizi un tikai tad mācījāmies lasīt vārdu “maize”.”

Pedagogiem par vēl vienu pārsteigumu kļuva tas, ka Mucenieku bēgļi vienmēr kavēja stundas un nekad nepildīja mājasdarbus.

Valdmane uzskata, ka skolotājiem nav jāpakārtojas bēgļu vēlmēm – galu galā viņi ir ieradušies pie mums Eiropā, nevis otrādāk: “Es viņiem uz stundām neļauju nākt pusplikiem. Sākumā tas notika nepārtraukti. Viņi ceļas vēlu, bet ja stunda sākas plkst.12, ierodas uz to ar pliku torso un šortos. Tad es saku, ka mums ir stunda un pieprasu, lai skolēns ir apģērbts.”

Latviešu UGG, 50 dažādas zaptes un citas lieliskas idejas unikālām Ziemassvētku dāvanām no pašmāju ražotajiem

aija_brikmane_1 viesturs_polis_1 smuklietas_2 zelta_zaptes_1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ziemassvētku gaidīšanas laiks mums visiem saistās ne tikai ar mieru domās un ikdienas darbos, bet arī ar vēlmi pārsteigt un iepriecināt savus tuvākos ar jaukām un īpašām Ziemassvētku dāvanām. Visiem tiem, kuri vēlas izbēgt nerimstošo pirmssvētku iepirkšanās drudzi lielveikalu gaiteņos, jau par tradīciju ir kļuvis Rīgas sirdī – Doma laukumā esošais Ziemassvētku tirdziņš, kurā arī šogad iespējams iegādāties unikālas, Latvijā ražotas dāvanas, ar kurām iepriecināt gan savus tuviniekus, gan palutināt sevi.

Kā ikkatru gadu, arī šogad tirdziņā ir gana daudzi tirgotāji, kuriem tieši Ziemassvētku laiks un Doma laukuma tirdziņš ir iespēja dalīties ar savu talantu un aizraušanos. Visi kā viens apgalvo, ka tas nav bizness, bet sirdslieta un hobijs.

Smuklietas.lv radītāji un saimnieki ar aizrautību ikvienam interesentam parādīs un izstāstīs kā radīta un izveidota no Latvijā augušiem kokiem un citiem vietējiem materiāliem gan atzinību guvušā koka puzle bērniem “Alfrēds Stiprinieks” gan lielākiem spēļu cienītājiem prāta un roku vingrināšanas spēle “Litriņš”, tāpat saimnieks piedāvā citus produktus, kuri darināti no vietējiem materiāliem. Īpašs šīs sezonas jaunums ir unikāls nākamā gada plānotājs vīriešiem “Letiņš”, kurš ir izdots tikai 200 eksemplāros, tas noderēs un liks justies īpašam gan praktiskam vīrietim, gan estētam.

Savukārt Aija Brikmane, kā pati saka, dāvā “siltumu”, tas jūtams ne tikai viņas adītajos cimdos, bet arī aizrautībā stāstot par to tapšanu. Šie cimdi ir tik silti, ka rokas sildīs pat visbargākajā ziemā, jo tos pilda trušādas vilna un adīšanas tehnika aizgūta no vecmāmiņas. Šos unikālos cimdus, kā arī īpašo vilnu rokdarbu meistariem iespējams iegādāties tikai reizi gadā šajā tirdziņā. Katrs cimdu pāris ir unikāls, krāsots ar dabīgām krāsvielām.

Kad rokas siltas un pirmās dāvanas iegādātas, laiks pamieloties ar kādu gardumu no “Zelta Zaptes” stenda, kurā pieejami pat 50 dažādi ievārījumu veidi, gan dažādu Latvijas ogu kokteiļi, gan eksotiski maisījumi, piemēram, rabarberu – kivi zapte. Ir pieejami arī īpaši Ziemassvētku maisījumi, tik liela garšu daudzveidība ir pieejama tikai šajā tirdziņā, kurā pašas saimnieces izmeklēs īsto gardumu katrai gaumei.

Latvieši ir amatnieku tauta un apliecinājums tam ir Viesturs Polis, ādas izstrādājumu meistars ar 45 gadu pieredzi jau trešajā paaudzē, kurš piedāvā pašmāju UGG tipa aitādas zābakus, gan kā čības mājām, gan kupenu brišanai. Viesturs tāpat kā citi tirdziņa kolēģi plašākai publikai savu talantu un pilnu produkcijas klāstu, darinātu no paša audzētām aitām, piedāvā tikai reizi gadā Doma laukuma tirdziņā.

Šie ir tikai daži no tirgotājiem, entuziastiem, kurus iespējams sastapt Doma laukuma tirdziņā.

Bezmaksas kultūras programmai un tirdziņa jaunumiem var sekot līdzi mājas lapā www.vzt.lv.

 

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa kultūras programmu finansiāli atbalsta Rīgas dome.

Latviešu puisis Vācijas šova žūrijai liek par sevi pacīnīties – VIDEO

Puisis no Latvijas – Stass Šurins – Vācijas šovā The Voice izpildīja Lukas Graham dziesmu 7 years. Viņa izpildījums bija tik labs, ka pēc pirmajām sekundēm savu krēslu jau bija pagriezusi viena žūrijas pārstāve, bet līdz uzstāšanās beigām krēslus pagriezuši un devuši zīmi, ka vēlas, lai Stass kļūtu par viņu apmācāmo, bija jau visi žūrijas locekļi.

Tā it kā ar to vien nebūtu pietiekami, visi žūrijas locekļi cīnījās par Stasu kā nu prata, jo The Voice šovā galavārds, pie kā mācīties dziedāt, gadījumā, ja par viņu interesi izrādījuši ir vismaz 2 žūrijas locekļi, lai nokļūtu finālā, pieder pašam konkursantam.

Latviešu puiši ar deju Ņujorkā kļūst par interneta hītu! (+VIDEO)

Vai nav fantastiski! Latviešu tatas dziesmas noskaņās mūsu Latviešu puiši dejo Ņujurokas ielās!

Iepazīsti Ņujorku vienā slaidā prūšu skrējienā. Par to, ka jāceļo. Par to, ka Latvieši ir visur. Par to, ka varam. Piedzīvots un izdzīvots kopā ar daudzpusīgi radošo komandu – Juris Gogulis, Rūdolfs Cīrulis, Anete Cīrule, Artūrs Fatjkins, Ģirts Ceriņš!

Latviešu opis, 12 000 litru kolas un Audi – vecuma trakums? VIDEO

Vieni uz vecumu kļūst nīgri un kašķīgi, citi slinki un drūmi, bet šis opis no Ludzas, šķiet, piedzīvo otro, trešo vai sazin, kuru jaunību. Viņš nolēmis trakot ar kolu un auto – izracis bedri, pielējis ar 12 000 litriem kolas (tiesa, par šo daudzumu nav īsti skaidrības), uzbēris tramplīnu un ar savu sarkano Audi, labi ieskrienoties, lido kolas baseinā! Un, protams, tas tiek nofilmēts un ievietots youtube. Izskatās, ka šis opis “iet līdzi laikam” un vēl kādu laiku neplāno novecot. Kā šis trakums izskatījās, aplūko video.

Latviešu modes mākslinieki triumfē Sanktpēterburgas modes nedēļā “Defile na Neve”

 

Latviešu mākslinieki Sanktpēterburgas modes nedēļā piedalījās pirmo reizi. Krievijas modes žurnālistu un ekspertu vidū šī skate tika nodēvēta par labāko, kas šajā modes nedēļā rādīts. Mūsu mākslinieku debija notika ar Latvijas ģenerālkonsules Sanktpēterburgā Ivetas Sers patronāžu.

Sanktpēterburgā mākslinieki Mare un Rols rādīja kolekciju "Naktsmurgi 2006/07". Skati vislabāk raksturo vārds – iedvesma. "Iedvesmojamies no skaistiem nakts murgiem, no nereāli reālās sajūtas, kur nav telpas izjūtas, nav konkrētā laika izjūtas, nav reizēm konkrēta nekā! Tajos dominē spēcīgi tēli ar savu misiju, tie arī mūs iedvesmoja iedvesmoties no nakts murgiem," par kolekciju saka mākslinieks Rols. Kolekcijā dominē žaketes, kleitas, krekli, šis tas no 20.gadsimta sākuma stila.

Līga Banga Sanktpēterburgas modes speciālistiem piedāvāja apģērbus sievietei, kurai ir svarīgs stils un komforts. Tie ir tērpi, kas izceļ personības individualitāti, tomēr nedominējot pār cilvēku. Kolekcijas lielāko daļu veido vilnas mēteļi un jakas sezonas aktuālajās krāsās.

Savukārt māksliniece Baiba Ripa kolekcijā "Oktobros" skatītājiem un modes cienītājiem ļāva uzdrīkstēties. Viņas darbus vislabāk raksturo vārdi – individualitāte, brīvība, drosme. Individualitāte audumu izvēlē, visneiedomājamākajos dabisko materiālu sajaukumos. Viņa eksperimentē ar zīdu, vilnu un kokvilnu, auduma faktūru, līniju un formu, radot unikālus un neatkārtojamus tērpus, kas vienlaikus izceļ to valkātāju personību.

Pēc skates latviešu mākslinieki jau saņēmuši vairākus sadarbības piedāvājumus no Krievijas modes veikalu un galeriju īpašniekiem.

     

ligabanga1_200                          ligabanga5_200

mareunrolsjpg_200                          mareunrols4_200_01

Latviešu modele triumfē pasaulē

calvin_klein_back4_400

Anastasija Modes nedēļu ietvaros strādājusi 34 modes namu skatēs, tajā skaitā arī tādu slavenu vārdu skatēs kā Calvin Klein, Kenzo, Louis Vuitton, Marc Jacobs, BCBG Max Azria, Issey Miyake, Moschino, C'N'C Costume National. Modes nedēļas noslēgumā Anastasijai Parīzē bija foto sesija žurnāla L'Officiel Krievijas izdevuma stila lapām, taču diemžēl saspringtā modes nedēļu grafika dēļ nācās atteikties no foto sesijas žurnālam Interview Ņujorkā, kopā ar dizaineru Calvin Klein, kā šīs sezonas jaunajai Top sejai, ko atklājis Calvin Klein modes nams, taču tā kā Anastasijas debija izrādījās ļoti veiksmīga, viņu pēc Ņujorkas jau gaidīja modes nami Londonā. Pašlaik Anastasija atgriežas Rīgā, lai pavisam drīz atkal dotos prom, jo ir saņēmusi ļoti daudz piedāvājumus darbiem no visas pasaules.

calvin_klein_200 louis_vuitton_200

Modeles karjeru Anastasija uzsāka pavisam nesen – 2008. gada sākumā, kad Anastasija devās uz Londonu, kur veiksmīgi startēja Londonas modes nedēļā  /Pre fall 2008/. Londonā Anastasija bija arī vasaras sezonā, Anastasija šajā laikā daudz strādājusi arī Latvijā – bijusi žurnālu Lilit, Kosmetik, Pastaiga vāku modele, bija viena no pieprasītākajām modelēm Rīgas modes nedēļas pavasara skatēs. Anastasija ir L'Officiel pirmā Latvijas izdevuma stila lapu modele. Šajā vasarā Anastasija saņēma uzaicinājumu no Ņujorkas aģentūras NY Models, doties uz Ņujorku. Nelieli pārpratumi ar biļetēm neatturēja Anastasiju no došanās iekarot Modes pasaules virsotnes: Anastasijai ierodoties lidostā, lai dotos uz Ņujorku izrādījās, ka viņas lidmašīna ir aizlidojusi jau vairākas stundas iepriekš, ne Anastasija ne Vacatio neuztvēra to kā sliktu zīmi un tā kā Anastasiju Ņujorkā gaidīja ne tikai aģentūra, bet arī klienti, Vacatio  nekavējoties nopirka citu biļeti un Anastasija devās ceļā. Modes nedēļu laikā Anastasija vairakkārt bijusi dažādu mēdiju pirmajās lapās kā modes nedēļas seja.

anastasija_style.com_1_lapa_569

Latviešu modele pasniedz balvu Holivudas režisoram

Uz Sicīliju Signe devās kopā ar modeļu aģentūras Natalie direktoru Ēriku Meisānu pēc Taorminas filmu festivāla un Baltic Beauty Contest 2011 modeļu konkursa organizēšanas Rīgā organizatora Mišela Kuratolo ielūguma.

Natalie modele Signe Freimane pasniedza balvu Holivudas režisoram Oliveram Stounam. Pirms katra ikvakara balvu pasniegšanas iznāciena uz amfiteātra skatuves par Signes meikapu un matu sakārtojumu rūpējās itāļu meistaru komanda, bet tērpus no jaunākās Emporio Armani kolekcijas speciāli no Milānas atgādāja modeļu aģentūra JOY.

1_signe_freimane_un_oliver_stone_430

 Foto: Gabriel Curatolo

"Esmu ļoti pateicīgs par man izrādīto godu un pagodināts atrasties Taorminas antīkajā amfiteātrī, ko cēluši grieķi. Turklāt tā ir neticama sajūta šajā fascinējošajā vietā skatīties filmas uz gigantiska ekrāna lielākajā brīvdabas kinoteātrī pasaulē, kur iespējams redzēt 3D filmas," patiesi aizkustināts atzinās Olivers Stouns.

2_olivers_stouns_430

 Foto: Gabriel Curatolo

Starptautiskais 57.Taorminas filmu festivāls notika vēsturiskā grieķu amfiteātrī un klātesošie filmas skatījās vakaros zem zvaigžņotām debesīm un kūpošo Etnas vulkānu fonā.

3_grieku_amfiteatris_430

 Foto: Dace Vaivara

Itāļu kinodīva Monika Beluči (vidū) kopā ar modelēm Signi Freimani (pa labi) un Lorencu Ferro bijušajā baznīcas klosterī, tagad greznajā pieczvaigžņu viesnīcā San Domenico Palace, kur aktrise bija apmetusies uz festivāla laiku.

4_monika_belucci_un_signe_freimane_430

Foto: Gabriel Curatolo

Taorminas kino festivāla atklāšana iesākās ar glamūru preparty uz viesnīcas Timeon jumta terases, no kuras pavērās fantastisks skats uz darbojošos vulkānu Etna. No kreisās- juriste no Rīgas Jūlija Samuilova, itāļu modele Lorenca Ferro, Natalie modeļu aģentūras direktors Ēriks Meisāns, modes žurnāliste Dace Vaivara, modele Signe Freimane.

5_eriks_meisans_ar_meitenem_430

Foto: Gabriel Curatolo

Amerikāņu aktieris Džeks Bleks, Taorminas kino festivāla organizators Mišels Kuratolo ar draudzeni Jūliju Samuilovu. Džeks Bleks ierunājis Pandu jaunajā filmā Kung Fu Panda 2, kas 3D versijā bija skatāma Taorminas kino festivāla atklāšanā. Pirms filmas demonstrēšanas komiķis kāpa uz skatuves un uzjautrināja publiku iejūtoties Pandas lomā nodemonstrējot dažus kung fu mākslas paņēmienus.

6_dzeks_bleks_642

Foto: Gabriel Curatolo

Taorminas kino festivāla organizators Mišels Kuratolo (pa kreisi) ar draudzeni, juristi Jūliju Samuilovu un modeļu aģentūras Natalie direktoru Ēriku Meisānu. Šajā smokingā ģērbušos Ēriku itāļu draugi uzrunāja par Džeimsu Bondu.

7_michel_curatolo_julija_samuilova_eriks_meisans_430

Foto: Dace Vaivara

Modele Signe Freimane un spāņu aktieris Serdžo Munics, kas iejutās vakara vadītāja lomā Taorminas filmu festivālā, gan pirms tam Baltic Beauty Contest 2011 modeļu konkursa noslēguma pasākumā Rīgā.

8_sergio_muniz_un_signe_freimane_642

Foto: Gabriel Curatolo

Brīvo laiku Taorminas kino festivāla viesi pavadīja pludmalē pie slavenās Isola Bella jeb Skaistās salas, kas savienota ar sauszemi un līdz tai var aizstaigāt ar kājām. Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados te mīlēja atpūsties kino dīvas Odrija Hepburna, Ingrīda Bergmane un Elizabete Teilore.

9_isola_bella_430

Foto: Dace Vaivara

Teksts: Dace Vaivara

Latviešu komēdijas “Homo Novus” pirmizrādi šodien ieskandinās aktieru autogrāfu sesija

Jau šodien, 26. septembrī plkst. 19.00,  kinoteātrī “Splendid palace” notiks romantiskās komēdijas „Homo Novus” pirmizrāde. Šī ir viena no gaidītākajām spēlfilmām programmā „Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, kas ne vien aicina visus interesentus noskatīties komēdiju jau tajā pašā dienā Rīgas un citu pilsētu kinoteātros, bet arī piedāvā satikt “Homo Novus” galvenos aktierus, saņemt autogrāfus un izjust viņu saviļņojumu pirms spēlfilmas noskatīšanās. Satikties ar aktieriem plkst.18.00 tirdzniecības centrā “Galerija centrs” būs iespēja ikvienam.

 Lielāko daļu galveno lomu atveidotāju būs iespēja satikt “Galerijā centrs”, baudot unikālo 30. gadu atmosfēru, kuru radīs spēlfilmas 30. gadu stila kostīmu izstāde, īpaša mūzika un māksas performances. Uz tikšanos ar skatītājiem ieradīsies Igors Šelegovskis, Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis un Aurēlija Anužīte-Lauciņa.

 „Homo Novus” ir romantiska intrigu un pārpratumu komēdija, kuras pamatā ir Anšlava Eglīša romāns ar tādu pašu nosaukumu. Filma vēstī par jaunu un nabadzīgu, bet ambiciozu provinces mākslinieku Juri Upenāju, kas no laukiem ierodas Rīgā, lai iekarotu vietu mākslas pasaulē. Jau pirmajā vakarā viņš nokļūst mākslinieku bohēmā un iemīlas.  Jura pirmie soļi Rīgā izvēršas par komisku, reizēm aizkustinošu pārpratumu virknējumu. „Homo Novus” atdzīvinās 30. gadu Rīga un tā laika mākslas pasaule, sevišķu šarmu spēlfilmai piešķir 30. gadu tērpu atdarinājumi, retro automobiļi un īpaši izraudzītas Rīgas ieliņas, eksterjers un interjers, kas joprojām saglabā to laiku brīvvalsts šarmu.

Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. „Homo Novus” galvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās ir Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars. Filmas veidotāju vidū ir arī operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis.

  Spēlfilmu „Homo Novus” finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un tirdzniecības centrs „Galerija Centrs”. Filmas pirmizrādi atbalsta Medicīnas sabiedrība “ARS” un AS “Latvijas Balzams”, kā pasākuma oficiālo dzērienu nodrošinot Latvijā radīto dzirkstošo vīnu “Rīgas Prestige Cuvee”. Filma top studijā „Film Angels Productions”, un tās tapšanā palīdzību un atbalstu sniedz „BBrental”, SDG, „Vairāk saules”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Antīko automobiļu klubs,  Rīgas Motormuzejs, „Latvijas Mobilais telefons”, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, „Valsts nekustamie īpašumi”, „Altum”, SIA „Vaļņu nams 11”, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, „iDeal”, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, „Latvijas dzelzceļš”, Latvijas Nacionālā opera un balets, LU Botāniskais dārzs, Astrīde Peka-Skulme, Stīna Skulme-Balode un citi. Filmas izplatītājs Latvijā ir uzņēmums „ACME Film”.

 

 

Latviešu iecienītais zīmols ZIB* iepazīstina ar savu jauno kolekciju “Iztēles spēles”

Foto: Aiga Rēdmane

Oktobra sākumā Latvijas dizaina zīmols ZIB* atklāja savu jauno sieviešu apğērbu kolekciju “Iztēles spēles”.

 

Kolekcija “Iztēles spēles” ļauj ielūkoties neparastajā spēļu vidē, kur valda visdažādāko krāsu, formu, līniju un tēlu dažādība. Spēles laukums atdzīvojas un paveras brīnumaini un aizraujoši notikumi – cirkus kāpnes veido augstus torņus, domino punktņi izbēg no savām vietām, cipari savērpjas virpulī, cirkus zvēri iet rotaļās un šaha kauliņi izspēlē paši savus gājienus. Iztēles spēlēm nav iepriekš paredzama sižeta, tās dalībnieks pats spēj mainīt noteikumus un iznākuma gaitu. Tikai ļaujoties iztēlei un spēlēšanas priekam, izjūtot azartu un uzvaras garšu, izdodas piedzīvot ko pilnīgi jaunu un atklāt iepriekš neredzēto pasauli.

Rudens/Ziemas kolekcijā iekļautas tunikas, jakas, džemperi un dažāda piegriezuma kleitas ar garām piedurknēm. Apģērbi ir rudenīgos toņos, akcentējot košās un oriģinālās apdrukas. Kā neatņemama kolekcijas daļa ir sietspiedes tehnikā apdrukātie ērtie trikotāžas reitūži.

Kolekcijas apģērbi jau ir nopērkami ZIB* jaunajā mājas lapā www.zibstore.com. Klātienē kolekciju varēs apskatīt, piemērīt un iegādāties jau šo sestdien, 4.oktobrī “Aukstās modes” dienā, Kalnciema kvartālā no 10:00-16:00.

ZIB* ir sagatvojis plašu piedāvājumu sievietēm, vīriešiem un bērniem ar lieliskām atlaidēm no 20% – 60%.

Foto: Aiga Rēdmane

Foto: Aiga Rēdmane

Foto: Aiga Rēdmane

Foto: Aiga Rēdmane

Foto: Aiga Rēdmane

Foto: Aiga Rēdmane

Latviešu fotogrāfs nominēts Sony World Photography Awards godalgai

Pasaules fotogrāfijas organizācija paziņojusi nominētos darbus 2013.gada Sony World Photography Awards profesionāļu, brīvajās un jauniešiem domātajās kategorijās. Latviešu fotogrāfs Reinis Hofmanis ir viens no trijiem finālistiem arhitektūras kategorijā profesionāļiem. Šogad saņemts rekordliels pieteikumu skaits – vairāk nekā 122 000 pieteikumi no 170 valstīm, no kuriem žūrija ir atlasījusi fotogrāfijas, kas izceļas citu vidū ar savu iespaidīgo kvalitāti, oriģinalitāti un moderno pievilcību. Fotogrāfiju tēmu loks ir ļoti daudzpusīgs – no satriecošām Sīrijas konflikta ainām līdz Obamas prezidenta kampaņai, intīmām Kabulas kinoapmeklētāju bildēm līdz asprātīgām dzīvnieku pasaules fotogrāfijām. Apkopojot labāko starptautisko mūsdienu fotogrāfiju, nominētie darbi sniedz unikālu ieskatu 2012.gadā – gan no pasaules labākajiem uzlecošajiem, gan jau atzītiem fotogrāfijas talantiem.

Nominētie darbi tiks izstādīti Londonas Somerseta namā no 26.aprīļa līdz 12.maijam un fotogrāfijas tiks publicētas 2013.gada Sony World Photography Awards grāmatas izdevumā.

Brīvās un jauniešiem paredzēto kategorijas uzvarētāji tiks paziņoti 19.martā. Profesionāļu kategoriju uzvarētāji un iekārojamā L’Iris D’Or/ Sony World Photography Awards gada fotogrāfa tituls tiks paziņots gala ceremonijā Londonā 25.aprīlī. L’Iris D’Or uzvarētājs saņems 25 000 ASV dolārus, savukārt brīvās kategorijas uzvarētājs saņems 5 000 ASV dolārus. Visi uzvarētāji, to skaitā arī kategoriju uzvarētāji, saņems jaunāko Sony fototehniku.

Latviešu filma “Dvēseļu putenis” saņēmusi nomināciju “Oskara” kino balvai!

Latviešu kinofilmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autore Lolita Ritmanis savā Facebook profilā publicējusi priecīgu ziņu – šīs filmas oriģinālā mūzika nominēta prestižajai “Oskara” kino balvai.

Lolita ir filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autore. Lolita ir dzimusi ASV latviešu ģimenē. Savu karjeru viņa uzsāka Walt Disney un Warner Bros studijās kā filmu un televīzijas raidījumu mūzikas komponiste. Savas karjeras laikā viņa ir radījusi skaņdarbus vairāk nekā 100 filmām, seriāliem un televīzijas programmām. L. Ritmanis ir Emmy balvas laureāte!

Thank you.❤️

Posted by Lolita Ritmanis on Monday, January 18, 2021

Filmas režisors Dzintars Dreibergs laikā, kad filma vēl tikai tapa stāstīja, ka Lolita ir viena no tām komponistēm, kas specializējas tieši kino mūzikā un tas esot milzīgs retums. Kad Lolitas sarakstītā mūzika parādījās filmas tīzerī, nav bijis ne mazāko šaubu, ka ir izdarīta pareizā izvēle.

Video ar filmas mūziku:

Latviešu dziedātāja Natālija Tumševica-Ērgle nomaina aktīvu sabiedrisko dzīvi pret lauku darbiem

    

Pirmdien, 24.septembrī TV3 ceļu pie skatītājiem sāka jauns aizraujošs realitātes šovs “Pilsētnieces pret lauciniecēm”. Pirmajā raidījumā vietām un pienākumiem uz četrām dienām samainījās dziedātāja, Rīgas balles patronese Natālija Tumševica-Ērgle un Zane Zembaha no zemnieku saimniecības Vestienā, Madonas pusē

Pilsētā lauku meitene Zane varēja pārliecināties, ka pretēji stereotipiem, būt pazīstamai sabiedrības dāmai, nenozīmē caurām dienām laiskoties SPA un pozēt fotogrāfiem pasākumos. Natālijas vietā viņa vadīja biznesa projektus, veica kuratores pienākumus, apmeklēja tenisa treniņus un pat uzstājās kopā ar orķestri. Savukārt Natālija iepazina sarežģīto ikdienu zemnieku saimniecībā, atklājot to no pavisam citas, līdz tam nezināmas puses. Natālijai bija jāizslauc 80 govis un kaza, jācērp aita, jāvakcinē govis un jāskalda malka. Abas šova dalībnieces atzina, ka viņām bija interesanti, taču ne viegli.

Šova producente Sandija Miezīte skaidro, ka šovs veidots ar mērķi lauzt sabiedrībā pastāvošos stereotipus par pilsētu un lauku iedzīvotājiem, kā arī parādīt, ka ne visi  gatavi mainīt dabu pret pilsētas panorāmu.

Šova “Pilsētnieces pret lauciniecēm” pirmo raidījumu var noskatīties: https://tvplay.skaties.lv/pilsetnieces-pret-lauciniecem/pilsetnieces-pret-lauciniecem-10285209/

Latviešu čellists, komponists un aranžētājs Mareks Radzēvičs laidis klajā videoklipu savai kaverversijai Ed Sheeran hitam “Salt Water” (+VIDEO) 

Klips filmēts Norvēģijā, kuras skaistā daba ne vien lieliski papildina čella dvēselisko skanējumu, bet arī rada iespaidīgu vizuālo rezultātu. Filmēšanas ietvaros Mareks kopā ar čellu izbraucis gan ar laivu, gan uzkāpis sniegotā virsotnē. 

Par darbu pie aranžijas Mareks stāsta: “Man bija svarīgi, lai orķestris ar solo savā starpā rada tādu kā sarunu un kopīgi izstāsta šī skaņdarba stāstu. Oriģināli tas ir radīts minorā, kas uzreiz piešķir mazliet skumju noskaņu, tāpēc mans galvenais mērķis bija atrast vidusceļu starp šīm skumjām un prieku, un tādu salikumu ir grūti atrast ne tikai mūzikā.”

Video (“Salt Water”)

(“Endless Peaks”)

Videoklipa autors ir Ritvars Bluka, ar kuru Mareks vairākkārt sadarbojies jau iepriekš. Oktobra noslēgumā publikai jau tika prezentēts viņu pirmais Norvēģijas kopdarbs – “Endless Peaks”, kas ir Mareka pati jaunākā oriģinālkopozīcija. “Endless Peaks” jeb “Mūžīgās virsotnes” stāsta par kāpumiem un kritumiem, kuri jāpiedzīvo, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, un par to, ka šis noietais ceļš vienmēr ir visa ieguldītā darba vērts. 

Latviešu bāleliņu piedzīvojumi Ukrainā pašmāju sacensību šovā “Blonds un vēl Blondāks”

Foto: Publicitātes

Foto: Publicitātes

Īsti vīri nemeklē piedzīvojumus. Viņi ir piedzīvojums. Tieši ar šādu devīzi šovasar pavisam neparastā piedzīvojumā meties aktieris Rihards Lepers un improvizators Nauris Brikmanis. Viņi kanāla 360TV jaunajā šovā “Blonds un vēl Blondāks” devušies aizraujošā ceļojumā, kura galamērķis ir Ukrainas pilsēta Odesa, ceļā piedaloties vairāk nekā 50 šova veidotāju sarūpētajos neparastajos uzdevumos un viens otru izaicinot uz pavisam trakām sacensībām.

360TV skatītāji episkajam puišu duelim varēs sekot līdzi sākot ar 19. augustu “Hobiju sestdienās”. Savukārt nepacietīgākie šova jaunākās sērijas varēs baudīt lietotnē Shortcut vismaz divas nedēļas pirms to pirmizrādes kanālā 360TV, turklāt – reklāmu netraucēti.

Pirmās epizodesShortcut skatieties jau no 4. augusta. Tās būs patiešām aizraujošas 10 dienas svešumā, bez naudas un cīņā par izdzīvošanu, taču padoties nebūs gatavs neviens! Naura humors pret Riharda harizmu –kurš no pašmāju bāleliņiem uzvarēstik neprātīgajā cīniņā?

Viens brauc pēc miera, otrs – pie saknēm

Katrs no mums ceļojumā dodas ar lielākām vai mazākāmiecerēm – taču, ko darīt, ja plānotais nebūt neatbilst realitātei? Rihards Lepers un šova veidotāji par asprātīgu pārsteigumu būs parūpējušies jau pašā raidījuma sākumā, improvizatoru Nauri Brikmani iemetot patiešām neapskaužamā situācijā. Viņi improvizācijas teātra aktieri pārliecinājuši, ka šova galamērķis ir nevis šarmantā kūrortpilsēta Odesa, bet gan mierpilnā Indija, kur jokplēsis jau sen bija plānojis atrast mieru un atpūsties no spraigās ikdienas. Tāpēc jo īpaši neviltots būs Naura pārsteigums, kad viņš, tērpies indiešu tautastērpā, nokļūs karstasinīgajā Ukrainā. Bet mierīgas atpūtas vietā pārpārēm saņems trakus izaicinājumus un līdz šim vēl neizbaudītus notikumus. Rihardam Leperam gan šī zeme ir tuva un mīļa, jo viņā rit kirgīzu un ebreju asinis, turklāt Ukrainā aktieris bijis nevienu reizi vien, kur filmējies dažādās kinofilmās. Vai tā būs Riharda priekšrocība, kas palīdzēs kaldināt uzvaru arī šovā “Blonds un vēl Blondāks”? Uzzināsiet jau drīzumā!

Dulli piedzīvojumi, pārpratumi un cīņa par izdzīvošanu – ko gaidīt no šova “Blonds un vēl Blondāks”

Vai iespējams gūt prieku no ceļojuma, ja maciņā svilpo vējš? Vai tiešām faktā, ka nezini, kur svešā zemē nakšņosi, var slēpties kāds šarms un pievilcība? Izrādās, var gan! Nauris Brikmanis un Rihards Lepers pierādīs, ka arī ar minimāliem līdzekļiem un lielu azartu iespējams no ceļojuma gūt patiešām neaizmirstamas emocijas – iepazīt vietējos cilvēkus un kultūru, kā arī baudīt gardas maltītes un apmeklēt pilsētas populārākās izklaides vietas. Ik sēriju puišiem nāksies tikt galā ar vairākiem uzdevumiem, viņiem būs gan jāatrod naktsmītnes un konkrēti objekti pilsētā, gan jāiepazīst vietējās tradīcijas. Taču šoreiz stāsts nebūs par ceļojumu uz skaistākajām Ukrainas tūristu apskates vietām – tas būs neprātīgs piedzīvojums, ar dauzīšanos, pārpratumiem unpiedzīvojumiem īstu vīru stilā. Nonākuši katrā no pilsētām, puiši izlozēs, cik veiksmīga izvērtīsies diena –  kurš saņems zelta aploksni ar naudas summu, bet kuram tiks “melnā kaste” ar iepriekš nezināmu saturu, kas var palīdzēt kādā no uzdevumiem. Tā “Bonds un vēl Blondāks” ceļos, trauksies ar bobikiem pa trakajiem Ukrainas bezceļiem, iejutīsies viduslaiku bruņinieku ādā, uz ātrumu cirtīs egles, vietējās “humpalās” meklēs stila pērles, viens otru izaicinās un daudz, daudz smiesies!

Foto: Publicitātes

Šova pirmā sērija – Rihards Lepers ielu muzikanta lomā, Nauris Brikmanis ar torti “piecērt kanti” ukrainietēm

Šova “Blonds un vēl Blondāks” pirmā sērija puišiem būs sarūpējusi īpaši neprātīgus uzdevumus – ar 200 grivnām kabatā Naurim Brikmanim būs pēc iespējas ātrāk jāšķērso 1500 metrus garais Patona tilts, jāiegādājas un jāapēd Kijevas tradicionālā torte un jānokļūst Ūdens muzejā. Turpretim Rihardam, apbruņotam ar mutes ermoņikām un tukšām kabatām, jāatrod kafejnīca, kur Kijevā iespējams apmainīt jau izlasītu grāmatu, jāiegādājas kijeviešu tradicionālais hotdogs un jāiekļūst slavenā cīkstoņa Kļičko muzejā. Kā abiem neprāšiem izdosies nopelnīt tik nepieciešamos līdzekļus uzdevumam? Vai Nauris spēs sašarmēt ukrainietes, lai kopīgiem spēkiem notiesātu briesmīgi saldo torti?Vai liktenīga satikšanās ar kādu vietējo sludinātāju palīdzēs galamērķi sasniegt ātrāk?

Un galu galā – kurš no puišiem uzvarēs šajā sērijā un būs soli tuvāk uzvarai pašā šovā? Nepalaid garām dullo sacensību šovu “”Blonds un vēl Blondāks” “Hobiju sestdienās” sākot ar 19. augustu kanālā 360TV. Tie, kuri dullajos piedzīvojumos vēlas mesties ātrāk, divas nedēļas pirms tam gaidīti lietotnē Shortcut – skaties šovujauno 4. augusta vakara jebkurā laikā un vietā, jebkurā ekrānā!

Latvieši piekopj nedrošu seksu

Viena no trim sievietēm un viens no četriem vīriešiem Latvijā piekopj nedrošas kontracepcijas metodes. Saskaņā ar aptauju, kas pētīja seksuālo un reproduktīvo veselību Latvijas sabiedrībā, cilvēku skaits, kuri vispār neizsargājas, pēdējos gados ir audzis. Šī ir jau trešā aptauja par seksuālo veselību, kas gadu laikā ir veikta Latvijā, un drošākas kontracepcijas izmantošana nav kļuvusi izplatītāka, stāstīja Aija Putniņa, Latvijas Universitātes lektore un viena no aptaujas autorēm.

Aptaujā noskaidrots, ka 24% sieviešu neizmanto nekādas kontracepcijas metodes, 51% izvēlas lietot prezervatīvus, 18% piekopj pārtraukto dzimumaktu, 10% lieto hormonālo kontracepciju vai vaginālos riņķus, 6% izmanto kontracepcijas metodes, balstoties uz menstruālo ciklu un 1% izmanto avārijas kontracepciju.

Nedrošu kontracepcijas metožu lietošana ir iemesls, kāpēc Latvijā ir augsts skaits ar seksuāli transmisīvo slimību upuriem. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, šeit ir arī augsts nevēlamo grūtniecību un abortu skaits, stāstīja Putniņa.

Aptauja pierādīja, ka sabiedrības izglītošana par seksuālo veselību nav diez ko veiksmīga, jo tikai 18% vecāko vidusskolas klašu skolēnu bija mācījušies šādu tēmu.

Tajā pašā laikā latviešu apmierinātība ar savu veselības stāvokli un seksuālo dzīvi ir augusi. Pēdējā aptauja pierāda, ka 69% vīriešu un 66% sieviešu ir apmierināti ar viņu seksuālo dzīvi.

Aptauja tika rīkota sadarbības rezultātā starp Latvijas Veselības minitriju un Pasaules Veselības Organizācijas reģionālo Eiropas biroju.

© 2011 Baltic News Service

Latvieši izkaisīti pa visu pasauli

Šodien, pētot Cosmopolitan interneta lapas gada statistiku, teju visa pasaule iekrāsojās zaļā krāsā. Pārsteidzoši, bet ir tikai 55 neatkarīgas valstis, no kurām 2011.gadā nebūtu apmeklēta lapa www.Cosmo.lv (kopš  Dienvidsudāna šī gada 9.jūlijā kļuva par suverēnu valsti, šobrīd pasaulē ir 195 suverēnas valstis, ieskaitot de facto neatkarīgo Taivānu). Kopš 2011.gada 1.janvāra lapa Cosmopolitan.lv lasīta 140 dažādās valstīs. Uzsveru – lasīta, ne tikai aši aplūkota, jo par to liecina lapā pavadītais laiks. Skatoties visā Latvijas Cosmopolitan interneta lapas pastāvēšanas vēsturē, sākot no 2006.gada, dati ir vēl pārsteidzošāki.

Šie mani statistikas atklājumi kārtējo reizi apstiprina vispārzināmu faktu – latvieši ir izkaisīti pa visu pasauli. Vakarvakarā biju aizbraukusi uz savu dzimto pilsētu paciemoties pie bērnības draudzenes, kura jau teju desmit gadus dzīvo ārpus Latvijas. Apsveicu viņu ar neseno bērniņa piedzimšanu, un mēs iegrimām sarunās par dzīvi. Draudzene jau vairākus gadus strādā labā darbā Īrijā, un viņa mani pārsteidza ar diezgan stingru nostāju par to, ka uz dzīvošanu Latvijā viņa vairs netaisās atgriezties nekad. Kā viņa saka, lielākoties cilvēku attieksmes dēļ – labāk, lai ārzemēs viņai smaidot kaut vai tēloti, nekā te, Latvijā, rāda drūmu seju. Daļēji man viņai nācās piekrist – tajās reizēs, kad atbraucu mājup no kāda ceļojuma, attieksmes atšķirības es patiešām pamanu. Bet vai patiesi tas varētu kļūt par galveno iemeslu, kāpēc lai neatgrieztos dzimtenē? Personīgi man tas šķiet ļoti uztraucošs fakts.

cosmo_karte_399

Tieši tāpēc šoreiz vēlējos jautāt tām lasītājām, kas šobrīd nedzīvo Latvijā – vai arī Tu esi plānojusi vairs nekad uz dzīvi te neatgriezties? Ja jā, tad kamdēļ tā?

Latvieši izdejojas Austrālijā! (+VIDEO)

Pagājušogad mūs priecēja video, kurā Latviešu puiši izdejoja Ņujorkas ielās, tautas deju “Es izjāšu prūšu zemi”. Šogad nekas nav mainījies. Jau atkal mūsu tautieši ir pacentušies, šoreiz par galamērķi izvēlēta Austrālija, Uluru klintis.

Tautas deju ansambls “Rotaļa” 2018. gada izskaņā devušies uz Austrāliju, kur aizvadīja vairākus koncertus uzstājoties vairākās, lielākajās pilsētās. Brīvajos brīžos deju ansamblis izpētijis Austrāliju un izskatās, ka arī atpūtas brīžos deju ansamblim patīk kārtīgi izdejoties. Šo video uzņēmis ansambļa gids, un tas sociālajā vietnē Facebook izpelnījies jau vairāk kā 97 tūkstošus skatījumu! 

Video

Latvian dance troupe on my bus – Uluru 8.1.19. #tdarotala

Geplaatst door Hilly NT op Dinsdag 8 januari 2019

Autors: Dieviete.lv

Latvieši arī pēc Breksita neplāno atgriezties dzimtenē

Apvienotajā Karalistē pēc breksita plāno palikt 84% šajā valstī dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju, liecina darba platformas profesionāļiem “Your Move” un “CVMarket.lv” martā veiktā aptauja.

Vienlaikus aptaujā 3% respondentu atbildējuši, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) grasās pārcelties uz citu ES valsti, bet 11% iecerējuši atgriezties dzimtenē.

“Your Move” dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis norādīja, lai cilvēki varētu atgriezties Latvijā, ir nepieciešamas pietiekami labi apmaksātas darbavietas, kā arī būtisks ir valsts atbalsts un sapratne visā, kas saistās ar sabiedriskajiem pakalpojumiem – sākot ar padomu administratīvās lietās un beidzot ar izglītības iespējām bērniem.

Tajā pašā laikā Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji aptaujā pauduši pārliecību, ka breksits samazinās tautiešu plūsmu uz Apvienoto Karalisti, kamēr darbaspēka kustība uz Eiropu turpināsies.

Aptaujā 40% Latvijas iedzīvotāju minējuši, ka breksits veicinās Latvijas darbaspēka emigrāciju uz citām ES valstīm, kamēr teju ceturtā daļa iedzīvotāju pauduši, ka breksits samazinās Latvijas darbaspēka emigrāciju uz Apvienoto Karalisti, bet gandrīz piektā daļa norādījuši, ka darbaspēka kustība uz Apvienoto Karalisti nemainīsies arī pēc breksita.

“Fakts, ka tieši jaunie profesionāļi visbiežāk uzskata, ka izbraukšana uz ES valstīm turpināsies arī pēc breksita, raida nopietnu signālu Latvijas darba devējiem,” sacīja “CVMarket.lv” biznesa attīstības vadītājs Kristaps Kolosovs, paužot pārliecību, ka visbiežāk tieši jauni cilvēki gribēs iegūt jaunu pieredzi ārzemēs, taču Latvijas darba devējiem ir jādomā, kā jaunajiem profesionāļiem attīstīties Latvijā.

Vienlaikus aptaujā 16% respondentu norādījuši, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES veicinās alternatīvu risinājumu meklēšanu tepat Latvijā, piemēram, pārkvalifikāciju, sava biznesa sākšanu.

Aptauja veikta 2019.gada martā un tajā piedalījās 996 respondenti, tostarp 767 Latvijā un 229 Apvienotajā Karalistē.

Autors: nozare.lv