Pāreju no auduma masku nēsāšanas publiskās vietās uz medicīnisko masku un respiratoru izmantošanu varētu īstenot pēc divām nedēļām, izriet no ministru pārrunātā otrdien notikušajā valdības sēdē.

Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs skaidroja, ka, tā kā valstij ir noslēgti līgumi par medicīnisko masku iegādi, tās maznodrošinātajām personām būtu iespējams sarūpēt divu nedēļu laikā. Tieši tādēļ izvēlēts konkrētais spēkā stāšanās termiņš.

Vienlaikus valsts mērogā pašlaik nav noticis neviens liela mēroga iepirkums FFP2 respiratoru iegādei. Citskovskis skaidroja, ka tāda veida iepirkums varētu aizņemt apmēram pusotru mēnesi, kura laikā respiratoru piegāde maznodrošinātām personām būtu jāveic ar pašvaldību palīdzību.

Runājot par ātrajiem Covid-19 testiem, OVG vadītājs uzsvēra, ka plašāku testu nodrošināšanu būtu iespējams veikt trīs līdz četru nedēļu laikā. Pēc Veselības ministrijas (VM) aplēsēm, testu iegāde varētu izmaksāt pat līdz 20 miljoniem eiro. Reizē, pēc Citskovska sacītā, pašlaik nav skaidra mehānisma, kā testus izplatīt sabiedrībai.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pauda, ka gadījumā, ja prasība par medicīniskajām maskām un respiratoriem stātos spēkā, skolām būtu jāļauj izlietot iepriekš iepirktās auduma maskas. Šim viedoklim piekrita arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kurš atzīmēja, ka skolām iepirktās auduma maskas būtu uzskatāmas par ekvivalentām medicīniskajām.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veicot 11 971 Covid-19 testus, atklāti 1367 saslimušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekš lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija reģistrēts 24.decembrī – 1270 gadījumi.

Tāpat saņemti ziņojumi par 23 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Starp mirušajiem četri cilvēki ir vecumā no 55 līdz 65 gadiem, astoņi vecumā no 70 līdz 80 gadiem, desmit vecumā no 80 līdz 90 gadiem, viens vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 11,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Savukārt slimnīcās pēdējās diennakts laikā ievietots 151 Covid-19 pacients, no tiem astoņi pārvesti. Kopā stacionāros ārstējas 1058 Covid-19 pacienti, no tiem 998 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 60 ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 129 pacienti, no tiem astoņi ir jau minētie pārvestie pacienti. Kopumā no slimnīcām līdz šim izrakstīti 3317 cilvēki, kuriem bijis diagnosticēts Covid-19.

Līdz šim Latvijā miruši 626 cilvēki, kuriem atklāta Covid-19 saslimšana. Savukārt kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 39 043 cilvēki.

14 dienās saslimušo kopskaits ir 11 548, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju – 601,47 gadījumi.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 878 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 18 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 50 777, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 882, kas ir 1,74% no visiem inficētajiem.

Pirmdien Latvijā veikti 12 516 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 7%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā svētdien. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Starp 18 mirušajiem četri cilvēki bijuši vecumā no 55 līdz 65 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 70 gadiem, desmit – vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet viens – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējusies 13 101 persona. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir sasniegusi 686,8 gadījumus.

Svētdien Latvijā atklāti 508 jauni Covid-19 gadījumi, bet reģistrēti 19 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

No mirušajiem viens cilvēks bija vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs vecumā no 60 līdz 70 gadiem, trīs vecumā no 70 līdz 80 gadiem, septiņi vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet pieci – 90 līdz 95 gadus veci.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 4437 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 11,5%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

14 dienās saslimušo kopskaits ir 10 953, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju – 570,5 gadījumi.

Līdz šim kopumā Latvijā miruši 578 cilvēki, kuriem atklāta Covid-19 saslimšana. Savukārt kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 36 838 cilvēki.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 188 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, kas ir atkārtots vienas dienas laikā reģistrēto saslimušo skaita rekords, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

188 saslimšanas gadījumi ar Covid-19 tika fiksēti arī 16.oktobrī.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 5312 Covid-19 izmeklējumi, kas ir otrs lielākais veikto testu skaits vienā dienā. 16.oktobrī tika veikti 5332 testi.

SPKC skaidro, ka iespaidīgais rādītājs sasniegts, turpinoties mērķtiecīgai izmeklēšanai jau zināmos uzliesmojumos Daugavpilī, Vecpiebalgā un Rīgā. Detalizētāka informācija par jaunajiem saslimšanas gadījumiem tiks publicēta vēlāk.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem pagājušajā diennaktī bijis 3,5%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā kopumā saslimšana ar Covid-19 apstiprināta 3797 personām, no kurām 1341 ir izveseļojusies.

Latvijas slimnīcās aizvadītajā diennaktī ievietoti septiņi jauni pacienti ar Covid-19, bet desmit sasirgušie no tām izrakstīti, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Līdz ar to pašlaik stacionāros ārstējas 79 pacienti, no tiem 73 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, savukārt sešiem ir smaga slimības gaita.

Kopš aizvadītās diennakts slimnīcas pametušas kopumā desmit personas, līdz ar to kopumā no stacionāriem izrakstīti 300 pacienti, starp kuriem ir gan mirušie, gan atlabušie.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 1369 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par četru inficētu pacientu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Kopumā vakar laboratoriski veikti 5405 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 25,3% bijuši pozitīvi.

Divu nedēļu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā ir palielinājies no 643,2 līdz 678 uz 100 000 iedzīvotāju. Arī septiņu dienu kumulatīvais rādītājs ir palielinājies no 374,2 līdz 398,1 uz 100 000 iedzīvotāju.

Aizvadītajā diennaktī saņemtas ziņas par četriem mirušajiem, no kuriem viens cilvēks bija 60-69 gadu vecumā, viens 70-79 gadu vecumā, viens 80-89 gadu vecumā un viens 90-99 gadu vecumā. Visi bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši.

SPKC norāda, ka lielākajai daļai iedzīvotāju kopš pēdējās vakcinācijas pagājuši vairāk nekā seši mēneši, tādēļ tiem ir ieteicama balstvakcinācija. Attiecīgi, ja vakcinācija ir bijusi veikta sen, imunitāte pakāpeniski samazinās. Savukārt, analizējot datus par saslimstību ar Covid-19, novērojams, ka veiktā vakcinācija pasargā pret smagu slimības gaitu un nāves risku.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 5969 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

SPKC iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka var būt vērojamas nesakritības mirstības datos – tiem varot būt mēneša vai pusotra nobīde. Informācija par mirušajiem pacientiem tiek apkopota arī no Nāves cēloņu reģistra, kur apkopotas ziņas par pilnīgi visiem nāves gadījumiem, tostarp arī no Covid-19, par kuriem, piemēram, iepriekš nav bijušas ziņas. Savukārt SPKC dati pamatā ir no slimnīcām un pansionātiem, kas ziņo par nāves gadījumiem. Turklāt ir vēl būtisks skaits cilvēku, kuriem reģistrēts, ka Covid-19 ir bijis nāves iestāšanās veicinošs faktors.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 913 371 gadījumā.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, pēdējās septiņās dienās ar Covid-19 inficējušies 7467 cilvēki.

Uzlabojoties Covid-19 epidemioloģiskajai situācijai, no aprīļa Latvijā tiek atcelta ārkārtas medicīniskā situācija, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas komunikācijas speciālists Oskars Šneiders.

Kā skaidroja Šneiders, epidemioloģiskie dati liecina, ka šobrīd turpinās saslimstības ar Covid-19 samazināšanās visās iedzīvotāju vecuma grupās un saslimstības līmenis Latvijā ir nedaudz zemāks par Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni.

Tāpat turpinās pakāpenisks Covid-19 slimnieku skaita samazinājums slimnīcās, un vairs nav novērojami stacionāro ārstniecības pakalpojumu ierobežojumi.

“Ņemot vērā, ka nav prognozējamu draudu un aktuālu pazīmju, kas liecinātu, ka šobrīd būtu resursu trūkums medicīniskās palīdzības sniegšanai”, Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) locekļi ir nolēmuši atcelt ārkārtas medicīnisko situāciju un pāriet uz “gatavības režīmu”.

Ārkārtas medicīniskā situācija Latvijā bija spēkā aptuveni pusgadu – no pagājušā gada 7.oktobra.

Jau ziņots, ka no 1.aprīļa tiks atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem tiks saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks.

VOMK ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt veselības nozares institūciju saskaņotu darbību ārkārtas medicīniskajā situācijā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā. VOMK veido pārstāvji no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Zāļu valsts aģentūras, Veselības inspekcijas, Valsts asinsdonoru centra un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra.

Lai novērstu Covid-19, īpaši tā jaunā paveida – omikrona – strauju izplatības pieaugumu un saslimstības izraisītos riskus valsts funkciju, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, valdība šodien, 6.janvārī, lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 28.februārim, atstājot spēkā jau esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus*. 

Vienlaikus pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, nosakot Covid-19 sertifikātu derīguma termiņu pieaugušajiem iedzīvotājiem.  Vakcinētajiem cilvēkiem sertifikāts būs spēkā 9 mēnešus pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Vaxzevria, Spikevax, Comirnaty un 5 mēnešus pēc Janssen vakcīnas saņemšanas. Pēc šī termiņa, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagas slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija. Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas.

Plānots, ka Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš Latvijā stāsies spēkā 15.februārī un  attieksies tikai uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē, kur nepieciešams uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu. Vakcinācijas derīguma termiņš netiek attiecināts uz bērniem līdz 18 gadiem, jo šai iedzīvotāju grupai pašlaik nav pieejama balstvakcinācija, kā arī darba pienākumu veikšanu**. Darba pienākumu veikšanai saglabājas prasība, pēc pabeigtas primārās vakcinācijas un balstvakcinācija tiek stingri rekomendēta.

Savukārt saskaņā ar  Eiropas Komisijas 21.decembra lēmumu***, sākot ar 1.februāri ceļošanai derīgs Covid-19 sertifikāts būs 9 mēnešus neatkarīgi no saņemtās vakcīnas veida. 

Lēmums par balstvakcinācijas nepieciešamību epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanai pieņemts pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem par vakcinācijas efektivitāti uz dažādiem Covid-19 variantiem, kas veikti Apvienotajā Karalistē. Tie liecina, ka balstvakcinācija par 70% palielina iespējas izvairīties no saslimšanas vai saslimt viegli, savukārt gandrīz līdz 90% novērš riskus smagas slimības gaitai un nepieciešamībai ārstēties slimnīcā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) pēdējā risku novērtējumā minēts, ka saskaņā ar pašlaik pieejamajiem pierādījumiem balstvakcinācija palielina aizsardzību pret smagu slimības gaitu, ko izraisa deltavariants, un varētu palielināt aizsardzību pret omikrona variantu.

Veselības ministrija aicina ikvienu pilngadīgu valsts iedzīvotāju, it īpaši tos, kuri sasnieguši 40 gadu vecumu un vairāk, neatlikt balstvakcināciju un parūpēties par savu un tuvinieku veselību, laikus piesakoties balstvakcīnas saņemšanai. To var izdarīt vēršoties pie sava ģimenes ārsta, piesakoties vietnē manavakcina.lv, vai zvanot pa tālruni 8989. Plašāka informācija par vakcīnas saņemšanas iespējām pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Tāpat apstiprinātie grozījumi precizē kārtību, nosakot, ka skolēni virs 12 gadu vecuma, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta varēs piedalīties sporta nodarbībās iekštelpās, ja saņemts negatīvs testa rezultāts izglītības iestādē veiktajā rutīnas skrīningā. Tāpat noteikts, ka trenēties iekštelpās varēs arī pirmsskolas vecuma bērni – vienā nodarbībā varēs būt līdz 20 dalībniekiem. Gadījumos, ja pirmsskolas vecuma bērni nodarbībās trenējas kopā ar skolas vecuma bērniem, tad  ne agrāk kā pirms 24 stundām vecāku uzraudzībā būs jāveic antigēna paštests un tā rezultātam jābūt negatīvam. Noteikts, ka testēšanas izmaksas nodrošina attiecīgās interešu izglītības vai profesionālās izglītības ievirzes programmas īstenotājs.

Aizvadītajā diennaktī, veicot 2065 testus, reģistrēti seši jauni Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka pieci saslimušie ir kontaktpersonas Covid-19 slimniekiem, bet ar vienu cilvēku ir sākta saziņa, lai noskaidrotu inficēšanās avotu. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Latvijā līdz šim kopumā veikti 248 932 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1381 persona, savukārt 1163 cilvēki ir izveseļojušies. Līdz šim mirušas 34 Covid-19 inficētas personas.

Pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19, bet kopā stacionāros ārstējas četri pacienti, no tiem trīs ar vidēji smagu un viens ar smagu slimības gaitu.

No stacionāriem ir izrakstīti kopumā 205 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.

Tikai tur, kur vakcinēto vai Covid-19 pārslimojušo iedzīvotāju īpatsvars sabiedrībā ir pietiekami augsts, var runāt par kaut kādu ierobežojumu atcelšanu, uzskata valsts galvenais infektologs Uga Dumpis. Šobrīd pilnu vakcinācijas kursu izgājuši 2 % Latvijas sabiedrības, bet vismaz vienu poti saņēmuši gandrīz 12 %. Bet – cik plaši sabiedrība pārslimojusi šo vīrusu, var zināt arī nosakot antivielas organismā.

Video

Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotājiem, tā liecina Pasaules veselības organizācijas dati. Pērn Latvijā dzīvību sev atņēma 288 cilvēki, viņu vidū – 40 pusaudži un jaunieši. Bet šā gada astoņos mēnešos labprātīgi no dzīves aizgājuši jau 210 cilvēki, un patlaban to skaits, visticamāk, ir vēl lielāks. Kā pazīt pašnāvnieciskas tieksmes un kā palīdzēt tiem, kuriem ir depresijas pazīmes?

Video

Lai gan esam pieraduši, ka daudzu iemīļotu seriālu varoņi perfekti runā angliski, vairākiem populāriem aktieriem tā nav dzimtā valoda, viņi lepojas ar savu izcelsmi, kā arī bieži vien pārvalda savu vecāku un vecvecāku valodu, vēsta kanāli FX un “FX Life”.

Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem pasaulē šobrīd ir 195 valstis, taču valodu skaits ir daudz iespaidīgāks – to ir 7139. No tām vispopulārākā ir ķīniešu valodas mandarīnu dialekts, kuru pārvalda un ikdienā izmanto vairāk nekā miljards planētas iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka angļu valodu pārvalda apmēram 1,5 miljardi cilvēku, taču daudziem no viņiem tā nav pirmā valoda.

Hindu valoda ir dzimtā 600 miljoniem pasaules iedzīvotāju, apmēram tikpat lielam skaitam cilvēku dzimtā valoda ir spāņu. Līdzīgi ir ar standarta arābu un franču valodām – tās ir pirmās valodas ap 275 miljoniem planētas iedzīvotāju. Latviešu valoda, pēc 2023. gada datiem, ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku.

Pēc Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) iniciatīvas kopš 2000. gada 21. februāra šajā dienā tiek atzīmēta Starptautiskā dzimtās valodas diena. Tās mērķis ir pievērst uzmanību izzūdošām valodām, tādām kā “Kusunda”, kuru pārvalda tikai viens cilvēks, kurš dzīvo Nepālā.

Godinot Starptautisko dzimtās valodas dienu, kanāli FX un “FX Life” aicina iepazīties ar populāru televīzijas seriālu aktieriem, kuru dzimtā valoda nav angļu!

Simtprocentīga latviete, kas ir savējā starp svešajiem

Pazīstamākā latviete Holivudā neapšaubāmi ir Laila Robiņa, kuru skatītāji pazīst kā Lailu Robins un ir redzējuši daudzās filmās, kā arī tādos kulta seriālos kā “Soprano ģimene” un “Sekss un lielpilsēta”.

Lai gan viņas sirdslieta ir teātris un viņa ar panākumiem uzstājas Brodvejā, Robiņa ir redzama pēdējo gadu kritiķu un skatītāju atzītās televīzijas drāmās, piemēram, “Svešais starp savējiem” (“Homeland”), kurā viņa 12 sērijās atveidojusi Amerikas Savienotu Valstu vēstnieces Martas Boidas lomu. Savukārt 2022. gadā Robiņa pievienojās seriāla “Staigājošie miroņi” (“Walking Dead”) ansamblim Sadraudzības valstu gubernatores Pamelas Miltones lomā.

Robiņa ir dzimusi 1959. gada 14. martā Sentpolā, Minesotas štatā, ķīmiķa Jāņa Robiņa un Brigitas Robiņas (Švarcas) ģimenē, viņa bija viena no četrām meitām. Viņai ir māsas Daina, Baiba un Zaiga. Kopā ar vecākiem Laila jau 1982. gadā apmeklēja Latviju.

Aktrise 2007. gadā intervijā izdevumam “Diena” stāstījusi, ka viņai ir pārliecība par to, ka viņa ir simtprocentīga latviete. Bērnībā viņa gāja latviešu baznīcā un svētdienas skolā, dejoja tautas dejas, spēlēja volejbolu, dziedāja korī un bieži tikās ar domubiedriem, kurus iepazina sarīkojumos Mineapolisas Latviešu biedrības namā un latviešu jauniešu vasaras nometnēs Mičiganas Garezerā.

Laila joprojām ar lepnumu nes dzimtas uzvārdu Robiņa, taču arī priecājas, cik tas viegli integrējams amerikāņu sadzīvē – Robins. Rakstā arī minēts, ka latviešu valodu viņa ikdienā lieto arvien retāk un tā vairs nepadodoties tik viegli, kā bērnībā, taču aktrise to nav aizmirsusi.

“Kāsla metodes” zvaigzne Stana Katiča atceras vecāku valodu

Arī detektīvseriāla “Kāsla metode” galvenās sieviešu lomas atveidotājas Stanas Katičas dzimtā valoda nav angļu vai franču, kaut gan viņa ir dzimusi Kanādas Ontario provincē. Raksturojot savu etnisko piederību, aktrise ir norādījusi: “Mani vecāki ir serbi no Horvātijas. Es mūs saucu par dalmāciešiem, jo ​​tās ir reģions, no kura mēs esam nākuši.”

Katičas bērnībā mājās varēja dzirdēt un lietot daudz valodu, tāpēc viņa diezgan brīvi runā ne tikai angļu un franču, kas ir Kanādas oficiālās valodas, bet arī bosniešu, serbu, slovēņu un itāļu mēlēs.

Vecāku Radas un Pētera dzimtajā serbu valodā aktrise runā ļoti labi, lai gan viņa atzīst, kad runa ir par sarežģītājām tēmām, piemēram, ekonomiku, tad viņai dažreiz ir grūti piemeklēt īstos vārdus.

Aktrise ir iemācījusies runāt angliski arī ar britu, īru, austrumeiropiešu, itāļu, spāņu, grieķu un Dienvidāfrikas akcentiem, kas ļoti noder, kad jāspēlē citu valstu pārstāves. Piemēram,
“Mierinājuma kvants” (“Quantum of Solace”), kas ir 22. filma sērijā par aģentu Džeimsu Bondu, Katiča atveidoja kanādiešu izcelsmes francūzieti Korīnu Veno.

Selēna Gomesa dzied spāniski, bet…

Viena no šī brīža populārākajām jaunās paaudzes aktrisēm un mūziķēm Selēna Gomesa, kas pašlaik ir redzama FX seriālā “Tikai slepkavības ēkā”, vienmēr publiski uzsvērusi, ka lepojas ar savu izcelsmi. Proti, viņas tēvs Rikardo ir meksikānis, kura dzimtā valoda ir spāņu.

Selēnas vecāki izšķīrās, kad viņai bija pieci gadi, un viņa palika dzīvot kopā ar mammu, kura ir itāļu izcelsmes amerikāniete. Ir zināms, ka līdz septiņu gadu vecumam Selēna tekoši runāja spāniski, taču pašlaik viņa valodu tik labi nepārvalda.

Tekošas spāņu valodas nepārzināšana gan nav traucējusi Gomesai ierakstīt un izdot dziesmu albumu šajā valodā. Viņa ir arī piedalījusies matu kopšanas līdzekļu “Pantene” reklāmas kampaņā, kuru ierunāja spāniski.

Publiski ir zināms, ka Gomesa labi saprot spāņu valodu un mazliet arī tajā runā, tomēr viņas pirmā valoda ir angļu. Viņa ir dzimusi Teksasā un apmeklējusi skolu, kurā mācības notika angļu valodā.

“Daktera Herova” dzimtā valoda ir velsiešu

Viens no populārākajiem Lielbritānijas aktieriem ir Joans Grufuds, kas ir velsiešu izcelsmes. Abi aktiera vecāki – Džiliana un Pīters – bija skolotāji. Aktiera tēvs bija arī direktors divās Dienvidvelsas vispārizglītojošās skolās, kurās mācības notika velsiešu valodā. 

Viņa pirmā lielā “izlaušanās” Holivudā notika, pateicoties piektā kapteiņa Herolda Lova lomai Džeimsa Kamerona 1997. gadā iznākušajā grāvējā “Titāniks”. Vēlāk viņu varēja redzēt daudzās citās filmās un seriālos. Taču viņa debija notika televīzijas seriālā “Cilvēki no ielejas”, kurā viņš spēlēja varoni, kas runā velsiešu valodā.

Lai spēlētu britu amerikāņu un britu seriālos Grufuds, ir iemācījies runāt ar attiecīgajiem akcentiem. Taču tas nav viss, jo viņam lieliski padodas arī austrāliešu akcents, kuru viņš izmanto, spēlējot Austrālijā tapušajā seriālā “Dakteris Herovs”, kurā viņš atveido patologanatomu ar tumšu pagātnes noslēpumu.

Kanāli FX un “FX Life” sveic Starptautiskajā  dzimtās valodas dienā un aicina novērtēt arī turku seriālu “Gaisā virmo mīlestība” un franču “Kendisa Renuāra”, kurus var noskatīties oriģinālvalodā ar subtitriem!