…Mans pirmais ieraksts šeit 😉 Kāpēc esmu šeit? To man ieteica laba draudzene, patīk runāt par vīriešiem un sievietēm, attiecībām. Ceru, ka daudz ko jaunu uzzināšu, lai varētu to pielietot, izmantot savā dzīvē 🙂 Mmm…jauku vakariņu 🙂 Bece
2011.gada make-up tendences – iesaka Džiliana Dempsija
Kādas ir sieviešu biežāk pieļautās kļūdas, lietojot dekoratīvo kosmētiku?
Es domāju, ka visvairāk kļūdu tiek pieļauts saistībā ar uzacīm un nepareizu tonālā krēma toņa izvēli. Jūtu, ka dažas sievietes vienkārši nezina, kā veidot uzacis un dažkārt iezīmē tās pārāk uzkrītoši. Un attiecībā uz tonālo krēmu – sievietēm ir tendence to izvēlēties mazliet par tumšu vai par gaišu viņu ādas dabiskajam tonim.
Kā jāizskatās ziemā?
Ziemā noteikti vēlaties izcelt acis ar skropstu palīdzību. Man patīk arī sulīgi krāsotas lūpas, kā arī – neitrālas. Pašlaik mana iecienītākā lūpu krāsa ir Moisture Seduction. Tā ir patiešām jauka. Tā patīkami mitrina lūpas, piešķirot lielisku toni un lūpas nešķiet sausas.
Kā dabīgu lūpu krāsas toni padarīt seksīgāku?
Jā, arī neitrālā tonī krāsotas lūpas var būt seksīgas. Ir jauki, ja lūpu vidus daļā ieklājat nedaudz spīduma, tādējādi to mazliet izceļot. Vislabākais veids, kā izcelt mazas lūpas ir neitrāls tonis, ko papildina ar spīdumu. Neitrāli rozā toņi arī var būt ļoti seksīgi.
Kādas grima tendences būs vērojamas šajā pavasarī?
Pavasaris būs romantiskā minimālisma laiks, kad man šķiet, varēs vērot daudz spīduma. Varēsiet uz lūpām klāt spilgtas krāsas. Šis laiks būs sarkanās krāsas laiks, kaut arī cieņā būs dabīgs lūpu tonis. Šai pavasarī lūpas varēs būt gan spīdīgas, gan matētas. Man patīk tas, ka uz plakstiņiem tiek lietots laineris. Tas man ir paticis vienmēr un tas lieliski izskatās kopā ar lūpām neitrālā tonī. Jā, šī tendence šajā pavasarī būs ļoti izteikta.
Ko lietot vispirms – korektoru vai tonālo krēmu?
Man patīk vispirms uzklāt tonālo krēmu, jo tad var redzēt to, vai korektora lietošana vispār ir nepieciešama. Dažkārt korektors patiešām nav nepieciešams, jo tonālais krēms nosedz visas nepilnības.
Vai varat ko pastāstīt par Moisture Seduction lūpu krāsu?
Man ļot patīk šī sarkanā skūpstu krāsa. Es domāju, ka tā ir skaista un lieliska. Košos toņus varat lietot brīvdienās un pavasarī / vasarā. Un arī maigie toņi ir lieliski. Man ļoti patīk “Nude Perfection”. Tas ir viens no maniem iemīļotākjiem toņiem šajā līnijā. Tā ir mitrinoša lūpu krāsa, kas mitrina pat vissausākās lūpu vietas un sniedz krēmīgu sajūtu, neveidojot biezu kārtu. Tajā slēpjas spēcīga krāsa, bet tās ir tieši tik daudz, lai jums nešķistu, ka tās uz lūpām ir uzklāts par daudz. To varat regulēt, krāsu uzklājot. Tā nav pārlieku spīdīga, bet nav arī pārāk matēta. Tās konsistence sniedz sajūtu, kas drīzāk ir pa vidu starp satīna klājumu un krēmīgu virsmu.
Vai varat sniegt kādu padomu lūpu kopšanai ziemā?
Pirms nakstmiera ļaujiet savām lūpām atpūsties un uzklāj kādu mitrinošu balzamu, ko var lietot kā kopjošu līdzekli arī kamēr guļat. Padomājiet arī par nelielām papildus rūpēm, lietojot tonālo krēmu zonā ap lūpām – lūkojiet, lai tas būtu mitrinošs, ja āda ap muti ir sausa. Tas jūsu uzskatu padarīs pievilcīgāku un noslēps sausas ādas radītus defektus.
Kas atrodas jūsu kosmētikas somiņā?
Mans, Džilianas Dempsijas acu zīmulis. Tas man tik ļoti patīk, ka nevaru bez tā dzīvot. Tam noteikti jābūt manā kosmētikas somiņā. Vēl tur ir korektors, skropstu tuša un lūpu spīdums. Man patīk eksperimentēt ar dažādiem Avon lūpu spīdumu toņiem, patīk tos jaukt.
Kādēļ ši pavasara modes tendences ir tieši tādas? Kādas krāsas būs modē šajā sezonā?
Domāju, ka dominēs sulīgi toņi, kā arī varēs vērot lūpas dabiskos toņos, kas gan izskatīsies dabiski, gan būs klātas ar spīdumu. Jūtu, ka tiks lietots ļoti daudz skropstu tušas, kā arī acu laineri, bet tas nav būtiskākais… pašlaik svarīgi arī nav runāt par vaigu toņiem. Es domāju, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta acīm un lūpām.
Kā tad būs ar vaigu sārtumu?
Es domāju, ka šajā sezonā izvēlēsieties maigākus vaigu sārtuma toņus. Piemēram no Smooth Minerals, kas ļaus labāk izcelt acis un lūpas.
Kad un kādēļ pievienojāties Avon?
Es pievienojos Avon pirms četriem gadiem. Mana vecmāmiņa lietoja Avon. Tas cauri gadiem ir tā savijies ar manu ģimeni, ka nebija nekādu šaubu par to, ka šī vieta ir man kā radīta. Avon ir brīnišķīga kompānija, kas iestājas par lieliskām lietām un es esmu pārliecināta, ka Avon ir labākais dekoratīvās kosmētikas zīmols.
Kādas ir 2011. gada tendences dekoratīvajā kosmētikā?
Domāju, ka spēcīgs uzsvars tiks likts uz lūpām, izceltām, dabiskām lūpām, kā arī – lūpām ar dabisku spīdumu. Man šķiet, ka uzsvars vairāk tiks likts uz dabiskumu. Parādīsies arī sulīgi toņi. Tas būs laiks, kad varēsim parotaļāties ar dažādām krāsām un tekstūrām.
Vai kā eksperte varat sniegt piecus padomus perfektam grimam?
Grima pamats sākas ar jūsu ādu. Tātad, ja vālaties domāt par savu ādu, izveidojiet labus ādas kopšanas rituālus pirms domājat par grimu. Attīrat un mitriniet ādu, turklāt, lietojiet krēmu ar saules aizsardzības faktoru.
Vēl man patīk pēc acu lainera lietošanas ar zīmuli aizpildīt nelielās atstarpes starp augšējām skropstām. Tas tiešām palīdz radīt pilnīgāku un dzīvāku acu skatu. Man ļoti patīk mans, Džilianas Dempsijas acu zīmulis , ko esmu radījusi kopā ar Avon. Tas ir viens no maniem favorītiem , bez kā nespēju iedomāties perfekta grima uzklāšanu. Vēl runājot par padomiem – esmu liela skropstu ieveidošanas cienītāja. Man patīk skropstas divas reizes ieveidot, un arī skropstu tušu uzklāt dovās kārtās. Tas ir vēl viens padoms. Runājot par vaigiem – pasmaidiet un ielāgojiet vietu, kur vaigi izceļas. Sāciet ietonēt to un pārējo tonējumu veidojiet ap šo vietu.
Kad un kāpēc tik ļoti iemīlējāt dekoratīvo kosmētiku?
Domāju, ka tam sākums meklējams vēl manos skolas gados, kad mācījos klasē ar mākslas novirzienu un vairāki skolotāji uz mani atstāja neizdzēšamu iespaidu. Tieši tad sākās mana aizraušanās ar krāsu un tad sāku augt šajā virzienā. Man vienmēr ir paticis gleznot, to daru joprojām un krāsas man ir patiesi tuvas.
Kādēļ izvēlējāties darboties tieši dekoratīvās kosmētikas jomā, bet ne citos mākslas veidos?
Es domāju, ka tādēļ, ka man ļoti patīk cilvēki. Tie labprāt kļūst par maniem audekliem, mēs varam patērzēt, kamēr es darbojos un varu saņemt atgriezenisko saikni. Domāju, ka tas ir tas, kas man tik ļoti patīk.
Kādam jābūt ideālam ikdienas izskatam?
Ikdienā noteikti lietoju krēmveida vaigu sārtumu, korektoru, melnu skropstu tušu, acu laineri un mazliet kaut ko lieku uz lūpām – balzamu vai lūpu spīdumu. Ātram ikdienas grimam iesaku uzklāt sejai vieglas konsistences mitrinošu krēmu ar tonējošu efektu un lietot korektoru, lai nomaskētu tumšos plankumus ap acīm un degunu – vietām, kur nepieciešams nomaskēt ko vairāk. Vēl man patīk uzklāt vieglu krēmveida vaigu sārtumu un neitrālas acu ēnas un ātri uzklāt skropstu tušu.
Vai varat dot dažus padomus vakara grimam?
Esmu liela dūmakainu acu cienītāja. Ziniet, tās piešķir dramatisku izskatu un pikantumu. Dūmakainu acu noslēpums slēpjas kārtu uzklāšanā, jo tās jāuzklāj pa kārtām, kas jāsajauc. Galvenais īstā izskata noslēpums slēpjas tieši toņu jaukšanā. Jūs varat sākt ar nelielu dūmakainu līniju ap acu līniju, ko var darīt ar manu mīksto acu zīmuli . Varat iezīmēt virs acs biezu līniju un tad to izpludināt, tad uzklājiet acu ēnas, kas palīdzēs uzjaukt dziļāku toni, to pietuvinot skropstu līnijai un vieglāku toni – zem uzacīm. Tad pielieciet punktu uz “I” ar divām skropstu tušas kārtām un lieciet savām acīm iemirdzēties.
Ko varat ieteikt to valstu iedzīvotājām, kur nav izteikti gadalaiki, kādu padomu šajā gadā dosiet tām?
Nav svarīgi – klimats ir sauss vai mitrs, jāpieturas pie vieglām formulām, ja arī ir silts, jāpārdomā, vai tiešām ir nepieciešams biezāks grims. Es vispirms sāktu ar korektora pielietošanu atsevišķos punktos, pirms ķertos pie pūderkrēma. Arī mitrinošs tonējošs līdzeklis ar SPF vieglās tekstūras dēļ liks ādai justies labāk. Tas labāk saderēs ar intensūviem lūpu balzamiem vai spīdumiem un piešķirs jauku toni, vienlaikus aizsargājot un mitrinot ādu. Gribētu ieteikt Avon jauno Moisture Seduction lūpu krāsu. Tas būtu vēl viens no maniem ieteikumiem.
Kādas ir sieviešu lielākās bažas grima sakarā?
Es domāju, ka vislielākā kļuda ir domāt, ka ir nepieciešams lietot daudz grima. Patiesībā tam ir jāizceļ jūsu dabīgais skaistums, bet ne jānoklāj tas ar kārtu. Es vienmēr iesaku izcelt to, kas jums patīk, nevis censties nomaskēt it visas sīkās nepilnības.
Kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas grima uzklāšanā?
Es domāju, ka nepietiekama toņu sapudināšana ir visbiežāk sastopamā kļūda, ko nākas novērot atkal un atkal. Man šķiet, ka ir ļoti svarīgi sajaukt grimu, citādi izskats veidojas nedabīgs un var padarīt jūs vecākas, nekā esat patiesībā. Es iesaku īpaši nepiepūlēties, cenšoties nomaskēt nepilnības, tā vietā izceļot sejā skaisto un pievilcīgo. Necentieties vienlaicīgi izcelt visus sejas vaibstus.
Ko jūs ieteiktu tām, kas meklē savu grima stilu?
Es domāju, ka vissvarīgākais ikvienam cilvēkam ir justies ērti. Tādējādi, lietojot grimu, kas ir viepiemērotākais, viņš jutīsies vispārliecinošāk. Esmu pārliecināta, ka mazāk ir vairāk un grimam jābūt kam tādam, ko jāuztver rotaļīgi, tādēļ ka tam ir jāizceļ individuālais skaistums, kas izceļ personība. Tad vēl vēlos iedrošināt neaizmirst manis iecienīto dūmakaino acu efektu, kas piešķirs dramatisku izskatu arī ikdienā. Esmu patiešām pārliecināta, ka dūmakaina skatiena noslēpums glabājas tajā, ka kārtu pa kārtai tiek uzklātas acu ēnas un sajauktas tā, lai būtu piemērotas tieši jūsu acīm. Man patīk iesākt ar nelielu dūmakinu līniju ap acīm un tad pielietojot manu acu zīmuli, iezīmēt biezāku līniju un finālā uzklāt pāris skropstu tušas kārtas.
Vai ir kas tāds, ko liekot grimu ziemā darat savādāk kā citos gadalaikos?
Jā, mitrinu ādu kā traka. Tas ir ādai. Grimam, es domāju, jums noteikti jāinvestē pāris drosmīgākos toņos, nekā esat pieradušas un noteikti – jaunā skropstu tušā.
šovakar
Sveikas, dāmas 😉 Es te tā parādos un pazūdu.Ik pa laikam palasu, kas jauns te notiek- starp citu, prieks par izdevušos cosmo meiteņu ballīti! Sagribējās šovakar uzrakstīt 😀 Uhh..mana dzīve uzņem jaunus apgriezienus! Jau 6dien izlaidums- kāds posms būs beidzies. Tā tiešām nav parasta skola- ja es iedomājos sevi, kāda atnācu 1.kursā un kāda esmu tagad- nerunājot par vizuālo izskatu un iegūtajām zināšanām, esmu ieguvusi neatsveramu dzīves pieredzi, krāšņu emociju gammu, draugus- patiesus un viltvāržus, pamainījusies ir arī mana vērtību sistēma.. Cik jocīgi- ir dienas,kad mūs pieņemtie lēmumi atstāj iespaidu uz visu mūsu turpmāko dzīvi. Viena diena pret visu dzīvi. šīs dienas, laikam, tiek novērtētas tikai pēc tam, kādā attiecīgā brīdī. Ja ne dažādās likumsakarības- es neiepazīstu šos jaukos cilvēkus savā skolā, es nepiedzīvotu to, ko piedzīvoju. protams, būtu citas emocijas un piedzīvojumi- bet ir tieši tā, kā ir. un mani neinteresē savādāks iznākums vai ceļš uz to. un man ir patiešām liels gandarījums un lepnums par sevi 😉 gāja visādi- bet es to izdarīju! šo gandrīz 3 gadu laikā katrs esam izauguši par personībām- kas reizēm mazliet (vai vairāk par mazliet) traucē, bet lai vai kā – esam savējie! un kopā ir forši 🙂 Ir vēl viena pozitīva lieta (man bail te visu rakstīt, esmu māņticīga laikam 😀 ) ar draugu esam tikuši savā dzīvoklī! tas ir tāds prieks, lieliski!!! 😉 tik brīnumjauki! Jāsāk iespringt uz darba meklējumu- ļoti vēlos kļūt pavisam neatkarīga no vecākiem finansiālajā ziņā, šobrīd ir drauga alga, bet, ja vēlamies dzīvot labāk un drošāk- ir nepieciešamas divas algas! un es arī negribu atslābt- vēlos reāli darboties, izmantot savas teorētiskās un praktiskās zināšanas! šis tas ir padomā- jāskatās kā izdosies! ļoti ceru, ka izdosies 😉 tuvākajā laikā domājam par sālsmaizi..bāc, nu kā maza mīļa ģimenīte esam tagad-tikai divi mēs! un vairāk arī neko nevajag! aaa nu labi, draugs grib kaķi mājās 😀 viņa ģimenē vienmēr ir bijuši kaķi, tad nu.. un saukšot viņš kaķeni par Gandžu 😀 tā, labi- nu jau aizrakstījos! Katrā ziņā- daudz lietas un emocijas ir izprastas, daudzas lietas par kurām vēl jāpadomā, cilvēku rīcība un attieksme.. bet tas viss jau uz maniem pleciem! Tādēļ- lai jums jauks vakars! 🙂 Izlēmu tomēr pievienot bildi no sava kvalifikācijas darba- kas nav tāds tipiskais, tādēļ jo īpaši mīļš 😉 Bilde, gan neko daudz nepastāsta, bet nu… Uuuun vēlreiz-veiksmīgi jums 🙂
nemiers mani nogalina.
Juceklis, juceklis- šodiena ir neizdevusies, kaut tikai diena pusē, viss iet galīgi šķērsām. Liekas izvēlos no gultas ar kreiso kāju. Un tiik slikti jūtos galva sāp, nogurums, slikts garastāvoklis, -tikai ne gripu!!! steidzos uz darbu (protams labāk būtu ietinusies segā un noslēgusies no pasaules, ārā taču plosās pats nelabaisss=+ man nav cepuressss) un mājas uz dīvāna palika mans telefons… fantastiski… priekšniecība mani nevar sazvanīt lai gan tas ir sasodīti svarīgi lai vienmēr esmu sasniedzama. un tad vēl mīļotais vīrietis kas nez cikos pāradīsies mājās un mani nevarēs sazvanīt un še ku reku telefons mājās. viss jau būtu labi – bet kā lai zinu ka nepiezvanīts kāds ko …. ai nu labi s…. par to. ierodos darbā a te nekas nenotiek viss tukšs, kur pie velna cilvēki ielīduši. + laikam man gribas vemt ( tikai ne gripa). mani māc šaubas ka mājās nokļūšu veiksmīgi un ka tur mierīgi atpūtīšos laikam jau zinu ka gaida mani kāda skaidrošanaās vai kāds sadzīvisks strīts :%27-( (e) gribu ātrā lai ši dienā beiktos. nemiers mani nogalina.
Nedēļas jautājums – vai tu sevi mīli?
Šis ir jau piektais gads, kad šī nedēļa tiek atzīmēta arī Latvijā. Ja pirms pieciem gadiem – 2007. gadā, šīs nedēļas ietvaros organizētā konferencē – tika panākta konceptuāla vienošanās par nepieciešamību izveidot darba grupu dzemdes kakla vēža skrīninga ieviešanai, tad šobrīd jau ir redzams nopietns, valsts līmeņa progress dzemdes kakla vēža profilaksē – kopš 2009. gada ir ieviests organizētais dzemdes kakla vēža skrīnings, kā arī 2010. gadā valsts imunizācijas programmas ietvaros uzsākta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret šo slimību izraisošo HPV vīrusu.
Iveta Ķelle, biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja: ""Papardes zieds" pērnā gada nogalē veica apkopojumu par jauniešu veselības jomā veiktajiem pētījumiem, kura rezultāti bija visai šokējoši – sociologs Arnis Kaktiņš tos raksturoja kā ceļu uz iznīcību. Vērtējot dzemdes kakla vēža profilakses situāciju, nākas secināt, ka veselība nav vērtība arī citās sabiedrības grupās. Citu Eiropas valstu sievietes cīnās par to, lai viņām būtu garantētas dzemdes kakla vēža profilakses iespējas, bet mūsu sievietes tās neizmanto! Vai nav paradokss? Manuprāt, ir pēdējais brīdis visa vecuma sievietēm apzināties savas un savu meitu veselības nozīmi – kā personiskās, tās sabiedrības dzīves kontekstā – un aktīvi izmantot visas iespējas (jo īpaši valsts sniegtās un apmaksātās) tās profilaktiskajā aizsardzībā, nevis meklēt ieganstus, lai to nedarītu vai diskutētu par vakcinācijas kaitīgumu. Vesela sabiedrība nav iedomājama bez veselām sievietēm – kā esošām, tā topošām."
Pēc Pasaules Veselības organizācijas atzinuma, Ir tikai 2 vēža lokalizācijas, pret kurām pastāv efektīva profilakse turpat vai 100% apmērā – plaušu vēža gadījumā tā nesmēķēšana, savukārt dzemdes kakla vēža gadījumā – skrīnings un vakcinācija. Kā vienā lekcijā vaicāja kāda cienījama un pieredzējusi ginekoloģe: "Kāpēc jaunās latviešu meitenes/sievietes sevi tā nemīl, ka nemaz nerūpējas par savu ginekoloģisko veselību? Jauna lūpu krāsa vai džinsu pāris jau patiesībā nav sevis mīlēšana, varbūt vien palutināšana. Īstā mīlēšana sākas tad, kad tu rūpējies par savu ķermeni, tā veselību jau kopš jaunības, darot visu iespējamo, lai tas ilgāk būtu pasargāts no dažādām kaitēm un saslimšanām."
Dzemdes kakla vēža profilakses nedēļa būtībā liek padomāt par to pašu. Pavaicāt – vai es sevi mīlu? Padomāt, kāpēc 2 gadu laikā tikai 13,6 % no uzaicinātajām sievietēm veikušas valsts apmaksātos dzemdes kakla vēža profilaktiskos izmeklējumus, kāpēc tik daudzas sievietes noliedz vakcinācijas nozīmi, ietekmējoties no absurdiem, nezinātniskiem izdomājumiem, tā vietā, lai nodrošinātu sev aizsardzību no slimības, ar kuras izraisītāju saskaras vai ik katra sieviete.
Papildu informācija un videopadomi – www.papardeszieds.lv
Ielumodes.lv blogere: “Stila pērles ir mums visapkārt!”
"Katra (liel)pilsēta ir pelnījusi savu ielu modes blogu. Rīgai sen jau bija laiks!", stāsta Zelta Zivtiņas Jana, kas savu modes ceļvedi internetā sāka veidot 2009.gada rudenī, lai uzsvērtu, ka mode un iedvesma sastopama ne tikai modes namos un dizaineru veikalos, bet arī tepat, uz ielas. "Man ir liels prieks, ka ielumode.lv tikko piedzīvojusi attīstību kā vizuālā, tā arī funkcionālā ziņā – visiem Ielumode.lv apmeklētājiem tagad ir iespēja ne tikai apskatīt unikālas bildes, iepazīties ar mūsu galvaspilsētas ielās satikto cilvēku stilu un lasīt viņu aprakstus, bet arī piedalīties konkursos un tikt pie jaunām stila lietiņām savas garderobes papildināšanai. Pavisam drīz brauksim arī uz citām Latvijas pilsētām."
Ikkatram ir vērtīgi turēt acis vaļā un slepus pētīt garāmgājējus. ZZ Jana uzskata: "Sekot ielu modei ir būtiski divu iemeslu dēļ: pirmkārt, ja gribi zināt ielu modes tendences, aktualitātes un neatpalikt no modes, otrkārt, ja vēlies izskatīties pavisam atšķirīgi no pārējiem. Stila pērles ir mums visapkārt!"
Attiecībā uz to, kā norisinās pērļu "medīšana", bloga autore nosmej: "Mēs ar fotogrāfu tiekamies punktā X – bieži tas ir pie kafejnīcas "Pērle". Dodamies klaiņot, pa ceļam apspriežot dzīvi un, protams, intensīvi grozot galvas potenciālā medījuma meklējumos. Dažkārt esmu izdomājusi maršrutus, bet citreiz mēs vienkārši pastaigājamies. Šad tad mēs pārvietojamies skriešus – ir gadījies šķērsot luksoforu pie sarkanā, lai nepalaistu garām kādu saistošu personu."
Par modes tendencēm šajā visnotaļ nenosakāmajā gadalaikā, blogere min: "Rīdzinieks šoziem valkā mēteli melnā, pelēkā un varbūt nedaudz arī brūnā krāsā, arī kažokādas, gan dabiskās (ap un par tām izraisot karstas diskusijas blogā), gan mākslīgās, no vecvecākiem mantotās ausaines un omes adītos dūraiņus, kā arī zābakus-visurgājējus, visbiežāk ar sāls rotājumu. Senas brošas, kaut kas paštaisīts, kaut ko aizlienēts no draudzenes kombinācijā ar pirktu "zarās" un "hā-un-emos". Bet ko tur daudz – pārliecinies iejot www.ielumode.lv !"
Sapnis
Sveikas meitenes, lūdzu palīdziet piepildīt manu sapni – kļūt par stjuarti ēnu dienā! Skatītākais video uzvarēs — Luuuuuuuuuudzu noskaties 😉 http://www.youtube.com/watch?v=TdB_aI-Enwk Paldies jau iepriekš!
Nav godīgi.
Nav godīgi, ka par visu jācīnās tikai vienam. Kamēr otrs stāv un skatās, vai tam pirmajam izdosies. Ja neizdosies, paraustīs plecus un aizies prom, jo tā jau esot vieglāk. Gan jau ka reiz atradīšot attiecības, kur viss ir savādāk. Laikam jau man nesaprast, kur var izrakt attiecības, kurās nekad nav strīdu, nekad nav problēmu un viss ir tik ideāli, ka nekad nevienam otra dēļ nebūs jācenšas. Kā cilvēks var teikt, ka otru mīl, ja nav gatavs cīnīties? Es savu nostāju jau sen pierādīju. Žēl, ka tagad pretī neko nesaņemu un ka atkal visu liek manās rokās – cīnīšos, varbūt viss būs kārtībā. Varbūt nē. Un es to nedarīšu. Jo laikam man nesaprast, kā otrs var mīlēt un necensties esošo saglabāt.
Rarr.
Sveikas! 🙂 😀 Šodien tāds, bišku ideāls garastāvoklis. 😀 Un jums? Es tā skatos, ka ir pienācis ziemas vidus, un viss ko vēlos ir pavasaris! Gribās siltās saulītes pieskārienus, koku zaļās lapas. Un visu pārējo ko tā var piedāvāt.! Ahh. ir jau 11:32! Man jau sen bija jābūt pie draudzenes iztaisnot matus 😀 [zinu ka galīgi novirzos no tēmas] . Nūup, un kās vēl. hmm. ā jā. šodien ir ballīte , nevaru sagaidīt! vienīgi negribu zināt kāda būšu rīt no rīta. Pat bail būs ieskatīties spogulī vai makā. 😀 😛 Parasti pēc ballītēm ,nākošajā rītā vienkāršu esmu lēna. neko negribās darīt. nesaprotu cilvēkus ka pēc tam var vēl braukt uz darbu. vai uz skolu. Kā ar jums? kādas jūs esat nākošajā rītā pēc ballītēm? 😛 Mjā. zinu, šis blogs nav īpaši sakarīgs, un noderīgs, kā mani pārējie. bet vienkārši šodien tāda, nu laimīga jūtos. 🙂 Nu kā jau saka, izbaudu brīvās un laimīgās meitenes statusu… 😀 😀
Gada Balva stila un modes jomā: stilīgāko balvai jauns dizains
Pēc tradīcijas, ikgadējā Balvu pasniegšanas ceremonijā, nomināciju uzvarētājiem tiek piešķirts "stilīgākā" vai "labākais modē" tituls, un publiskai atzinībai par apliecinājumu, tiek pasniegta statuete, kas simbolizē stila un modes vienotību.
Šogad pasākuma organizatori, sadarbībā ar uzņēmumu "Morozov&Son", nolēma mainīt galvenās balvas dizainu. Statuetes jaunā tēla autori – dizaineri no kompānijas "Morozov&Son", kas ir gan konstruktoru un dizaineru birojs, gan ekskluzīvo mēbeļu ražotne, kur mēbeles tiek ražotas pēc individuāliem pasūtījumiem, – piedāvāja Balvas tradicionālā simbola jaunu, oriģinālu izskatu.
"Mēs izmainījām statuetes formu un piedāvājām mūsdienīgākus materiālus tās izgatavošanai, un ietērpām to melnā un zelta krāsās. Melns ir elegances simbols, modes un tās radītāju iecienītākā krāsa, bet zelta krāsa ir slavas krāsa, kas simbolizē cēlumu un atzīšanu," – tā izvēlēto koncepciju skaidro tās autori, "Morozov&Son" dizaineri.
"Mēs esam ļoti gandarīti ar statuetes jauno izskatu, kas lieliski atspoguļo pasākuma koncepciju un atbilst tā statusam. Melnā krāsa vienmēr izskatās respektabli, bet zelts asociējas ar skaistumu, laikam nepakļautām vērtībām. Sešu gadu savas pastāvēšanas laikā, Latvijas Stila un Modes Balvu pasniegšanas ceremonija kļuvusi par atzītu projektu, praktiski par vienīgo Latvijā šāda līmeņa "red carpet" (sarkanais tepiķis) un "black tie" (smokings) klases pasākumu. Pastāv daudz profesionālo Balvu dažādās jomās: teātrī, kino, mūzikā, un mēs uzskatām, ka modes radītāji arī ir pelnījuši šāda veida oficiālu un publisku atzinību. Turklāt, mode un stils eksistē blakus, un mēs vēlamies pievērst īpaši Latvijas "zvaigžņu", kā arī sabiedrības uzmanību kopumā tam, ka nevainojams stils ir veiksmes neatņemama sastāvdaļa. Ir svarīgi, ne tikai izskatīties modīgi, bet nezaudējot sevi, atrast un pilnveidot savu unikālu stilu," – saka pasākuma producente un Baltijas modes federācijas prezidente Jeļena Strahova.
Baltijas modes federācijas organizētā, ikgadējā svinīgā Latvijas Stila un Modes Balvu 2010 pasniegšanas ceremonija šogad notiks 7. februārī Latvijas Nacionālās operas Mazajā zālē. Pirmo reizi projekta vēsturē šogad pasākuma translāciju varēs vērot tiešraidē TV kanālā LNT.
tablete pret mani
Sveikas Jaukās! varbūt kāda no Jums var īsti izstāstīt kāda ir mana diagnoze,un kādas īsti zāles man būtu jalieto,lai es klūtu par normālu cilvēku 🙁 Lieta tāda ,es nemāku mīlēt,nespēju novērtēt cilvēku,manām smadzenēm neaiziet informācija,ka cilvēks vēlas darīt man labu,palīdzēt,samīļot ,uzklausīt! Esmu kā indīga čūska, (e) jo vairāk viņš cenšas tuvoties,jo vairāk es sāku šņākt…Un tā notiek ar pilnīgu jebkuru puisi kas nonāk man ceļā… :%27-( vai es esmu pārāk egoistiska,parāk patmīlīga? varu uzklausīt pilnīgi jebkuras domās,tikai palīdziet man saprast 🙂
Barikādes
Vakar darbā bija jāveido intervija ar barikāžu dalībniekiem. Tādas jau visus 20 gadus ir daudz un dikti bijuši un tomēr, kad klausījos atbildes atkārtojumā un pārlasīju visus stāstus (Gvido Zvaigzne utt.)presē radās tāds aizkustinājums un mazliet kremta, ka pirms tiem 20 gadiem es biju vien 3 gadus veca un neko neatceros. Lai arī tas bija bīstams laiks man tomēr būtu gribējies just to bīstamo, bet vienoto kopības sajūtu. Palasot delfos katra atmiņas liekas, ka daudzas jau ir visnotaļ līdzīgas- visiem bija bail, bet tas netraucēja būt drosmīgiem un vienotiem. Bet, ja būtu iespēja katru no rakstītājiem iztaujāt sīki, jo sīki par iespaidiem un piedzīvoto…
Sāta izjūta
Kādēļ vienmēr mums ir jātiecas pēc kaut kā, kādēļ cilvēkiem nav sāta sajūtas, ne ēdienreizēs, ne dzīvē, tikai retais prot sevi kontrolēt un sajust sāta sajūtu, visi pārējie gluži pretēji pārēdas, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē! Sagaidot jauno gadu ar draugiem stāvējām, kāda brīnišķīga Vecrīgas nama dzīvoklī, pa kura logiem paveras fantastisks skats uz Daugavu un tās izgaismotiem tiltiem, bijām četratā un mūsu vīrieši mums jautāja, kur mēs gribētu sagaidīt nākamo gadu… Bali … abas atbildējām! Un tad nonācām pie secinājuma, bija 12.00 jauna gada sākums, un secinājām, cik mēs gan esam snobiski un neapmierināti ar dzīvi un neprotam izbaudīt mirkli, jo braucot ar labu mašīnu, mēs domājam, ka vajadzētu nomainīt uz vēl labāku, svinot svētkus, mēs plānojam kā viņus nosvinēt labāk un skaistāk. Mana draudzene pateica viedus vārdu, viņa vēlēja, lai mēs spētu dzīvot skaisti, nevis tikai tiekties pēc kaut kā vērtīgāka. Viņa teica – izbaudiet šo mirkli, nevis sapņojiet par nākamo gadu, paskatieties tur laukā pa logu , uz ielas stāv cilvēki, kuri mums māj, mēs pamājam pretī, atveram logu un ko mēs dzirdam, jaunietis sauc, cik ļoti viņš nākamajā gadā vēlētos dzīvokli šajā mājā un nākamo gadu sagaidīt, tur kur esam mēs, savukārt mēs vēlamies nākamo gadu būt ceļojumā Bali, un esmu 100% pārliecināta, ka nokļūstot tur, mēs domātu par to, kur doties tālāk! Kādēļ cilvēkam nekad nav gana! Es saprotu, ka tad , kad nav nekā vai nav īpaši daudz, mēs vēlamies sasniegt materiālo līmeni, lai mums nav jāuztraucas par rēķinu nomaksu un pārtiku un apģērbu iegādi, esmu tam visam gājusi cauri un zinu, ko tas nozīmē, bet kādēļ tad , kad Tev viss daudz maz ir Tu centies un tiecies pēc kā vairāk, pēc tālākiem ceļojumiem, pēc dārgākām kurpēm, pēc dārgākas mašīnas, ja jau šobrīd Tev ir ļoti labs un jauns auto utt….. un patiesībā es nezinu kā lai iemāca sevi, ka ir jādzīvo mirklim, ir jāpriecājas par to kas ir nevis jāiespringst uz to ko Tu vēlies, protams, ir jābūt mērķiem, bez tiem nav jēgas dzīvot, jo cilvēks tikai degradējas, bet vai reizēm es šos mērķus neprotu pareizi izvēlēties un tas norāda uz patērētāja sabiedrību, kurā dzīvoju… vai tā ir arī ar Jums, vai tikai es nemāku apvaldīt savas egoistiskās vēlmes!
19. janvāris
Kaut kur lasīju, ka 17. janvāris esot smagākā diena gadā. Ja godīgi, tad 10000 % piekrītu. Tas diezgan pamatīgi atspoguļojās uz mani 😀 Gribēju kaut kā izlikt savas emocijas šeit, rakstot, nevis runājot. Manai labākajai draudzenei ir superjauks puisis. Tiešām jauks. Viņa viņa klātbūtnē izturās kā pilnīgi cits cilvēks. Tas mani uzvelk 😀 Bet tā nav mana lielākā sāpe. Būtībā viss ir tajā, ka es esmu neapmierināta ar sevi. Pilnīgi un galīgi. Es neredzu jēgu nekam un nekur. Tam visam papildus nāk tas, ka apkārtējie tā vietā, lai pateiktu kādu labu vārdu.. uzmundrinātu.. pateiktu – tu vari, saņemies… Saka tikai – Tu esi tik vāja.. Tev nav rakstura.. Man ir sajūta, ka neviens negrib, lai man kaut kas izdotos. Visdrīzāk tā ir apgrieztā psiholoģija. Viņi domā, ka es kaut ko izdarīšu, ja viņi teiks, ka es nevaru. BET – uz mani tas neiedarbojas. Es pati zinu, ka es varu, ja saņemos, bet es esmu cilvēks, kas ņem pie sirds tiešām visu, ko pasaka! Tā laikam ir viena no sliktajām īpašībām. Bet arī tam ir otra puse – ja katru reizi, kad man būs grūti, cilvēki teiks – tu vari, tu esi labākā, es tev ticu.. es rēķināšos, ka tā būs katru reizi, kad es pakritīšu. Tas nozīmē, ka es būšu atkarīga no apkārtējiem, es nevarēšu tikt ar visu galā pati. REDZIET – es nonāku konkrētā pretrunā ar sevi. Vēl problēma ir intereses. Man nav aizraušanās, kas liek aizrauties elpaj, kas ļotiļoti patīk. Nav. Es pat īsti nezinu kā lai to meklē. Jāklausās sevī, jā, bet es sev neko nesaku! Ahh, es gribētu būt Elizabete Gilberta.. apceļot Itāliju, Bali un Indiju, un vienkārši attīrīties, izprast sevi. ahhh, cik tas būtu skaisti.
?
Kā beidzās konkurss ar bildēm, kurās jātmin, kas tas ir? 🙂
Lente, kaķis, urbis, rasols u.c. personāži :)
Ko jūs dariet, ja džinsu rāvējslēdzis regulāri taisās vaļā? Noteikti to pašu ko es-ieveru galā striķīti un apmetu ap pogu 🙂 Vakar mans vīrs ieraudzīja, no manām biksēm pavīdošu rozā lentīti. Protams, protams, kā jau vīrietim, viņam radās jautājums-kas tas ir un no kurienes nāk 😀 Beigu beigās iestāstīju viņam, ka esmu kā dāvana, kas apsieta ar rozā banti 😀 Nu labi, bija arī racionālais stāstījums par to, ka labāk staigāt ar koķetīgu rozā lentīti nekā ar atvērtu lodziņu pašā intīmākajā vietā 😉 Jo nespēju sevi iedomāties kā dāvanu 🙂 Neviens cilvēks pie pilnas saprašanas negribētu dāvanu, kura Fazer šokolādi var apēst 3 minūtēs un gandrīz tikpat ātri marinētos gurķus (3l burkas apmērā) 😛 Tad jau labāk kaķi, kurš ēd tikai viena veida konservus un kārto savas dabiskās vajadzības viena veida smiltiņās. Lai gan atceros epizodi, kurā figurēja rasols, papīrs, ar ko tas bija apklāts un kaķis, kurš mīklainā veidā atradās uz bļodas, uz kuras bija uzklāts iepriekšminētais papīrs un secināja, ka tā ir viņa jaunā wc 😀 Attā, attā rasolam! Viesiem nācās iztikt ar cita veida salātiem un nezkāpēc pat tos viņi ēda ļoti piesardzīgi pēc tam, kad pastāstīju, kas bija noticis ar rasolu 😀 Un vispār es savam vīram vārda dienā uzdāvināju akumulatoru urbi, labas firmas 🙂 Nē, dizains man nepatika-es būtu izvēlējusies rozā ar zilām puķītēm, bet pārdevējs teica, ka tumši zaļš ar sarkanu ir vienīgā izvēles iespēja un apjautājās, varbūt es tomēr labāk gribu matu fēnu-tiem ir iespējami vairāki dizaini. 🙂 Nācās viņam paskaidrot, ka diez vai mans mīļotais vīrs ar fēnu spēs iepūst skrūvi sienā 😀 Rezultātā tiku pie urbja, kuram akcijas ietvaros līdzi nāca nepiepūsta volejbola bumba. Piedodiet, bet krāsa bija neviena cita kā kaku brūnā. Skaitās ekskluzīvs "oldskūls". Mēs pat pamēģinājām to paspēlēt, lai gan es to nosauktu par "bumba bija tik cieta, ka trīs reizes uzsitot pa to apdauzījām rokas tā, ka izvēlējāmies badmintona raketes un uzspēlējām to" 🙂 Morāle: iesaku dāvināt vīriešiem urbjus, vismaz mans vīrs teica, ka tas ir labākais, ko viņš dzimšanas dienā ir saņēmis, neskatoties uz to, ka ar amatniecību ir uz "jūs". Vienmēr gadās reizes, kad mīļotā sieviete sagrib uzlabot dzīvesvietas paskatu un kurš gan cits steigsies palīgā, ja ne vīrs ar dikti labu urbi! (l) 😀 Nekādi apdrukāti loriņi un putekļu uzzkrājošie plīša suuuu nestāv pat klāt racionālai dāvanai vīrietim 😉
smagā cīņa.
Atzīstu. Esmu bulīmiķe. Mana ģimene neko nezin. Iespējams nojauš, bet sev vairs neko nevaru padarīt. Agrāk man bija stingrs raksturs. Tagad jūtos kā narkomāne Vēl tikai šoreiz, vēl tikai šoreiz. Tas ir kā kritiens dziļā bedrē no kuras neizrāpties. Tu centies rāpties,bet krīti dziļāk. Neviens tevi nedzird, neviens nepasniedz kāpnes. Bet varbūt tu baidies izstāstīt patiesību? Vissmagāk ir tajos brīžos kad esmu viena un jūtos kā nevienam nevajadzīga pamesta mēbele. Ļoti kompleksoju par savu ārieni un vēlos atkal būt tieva. (Jā esmu diezgan pieņēmusies svarā un tovar redzētuz katras ķermeņa daļas) Manasmīļās 34izmēra bikses nelien kājās. Seja uzpampusi. Un trakākais darās manā galvā: Gandrīz katru dienu saņemu nicinājumus cik egoistiska,slikta , neglīta esmu – sekas aizved pie ēšanas. Nākamais etaps: vientulība, – arī aizved pie pārrīšanās. dusmas uz sevi, vainas apziņapar visu (kautvai par to,ka neesmu saņēmusi algu, vai izplānojusi savu dienu kā nākās. Tā nicinu sevi. Trakākais pēc pārrēšanās ir visas tās domas. 1) Tu esi apmierināts uz brīdi, tai pat laikā sevi šausti un balss galvā kliedz, ka esi resna un liek tev bāzt 2 pirkstus rīklē, un pēdējā balss saka tu vairs nekad nedrīksti ēst Tik izmisīgi gribu būt atkal tieva , taču nespēju pārtraukt ;est. Mutēe visu laiku tā kuņģa sulas piegarša. Cenšos cīnīties pati saviem spēkiem. Varbūt šādi rakstot dienassgrāmatu kaut kas līdzēs?
Goran Gora: “Precēties ir ļoti forši!”
Pastāsti, kādas sajūtas pirms gaidāmā pasākuma Sapņu fabrikā un kas tieši koncertā ir ieplānots?
Šobrīd mums ir ļoti skaidrs koncerta koncepts, līdz ar to nav īsti vietas stresam un satraukumam. Mēs mierīgi mēģinām, slīpējam savas muzikālās lietas, un mums ir vesela brigāde, kas rūpējas par tehniskākām lietām. Tāpēc mēs varam darīt to, ko protam vislabāk, – muzicēt. Koncerts tiek plānots kā retrospektīvs notikums, kurā spēlēsim gan jaunā albuma materiālu, gan arī labākos skaņdarbus no iepriekšējiem gadiem. Manuprāt, cilvēks, kurš kaut cik pārzina Goran Gora daiļradi, pēc pasākuma būs ļoti gandarīts. Gan tie, kuriem patīk romantiskais Gorans, gan tie, kuriem labāk tīk dejojamais Gorans, koncertā atradīs sev ko tuvu, un visi būs apmierināti.
Mēs zinām, ka tu raksti dziesmas. Varbūt tev ir vēl kāds slēpts talants?
Mans lielākais trumpis ir kulinārās dotības. Man ļoti patīk darboties virtuvē un gatavot visādus kulinārus pārsteigumus savai ģimenei.
Un kas tev vislabāk padodas?
Cūkgaļas cepetis, protams! Tas ir mans jājamzirdziņš. [smejas]
Tava meitene Māra arī ir mūziķe. Jums, diviem radošiem cilvēkiem, ir viegli sadzīvot?
Gadās visādi! Mūziķa dzīves ritms atšķiras no vispārpieņemtā ritma – mēs diezgan vēlu beidzam un sākam dienu. Ja Māra nebūtu mūziķe, viņai būtu grūti pielāgoties tādam ritmam, jo šobrīd mēs mājās esam praktiski vienlaicīgi. Radošajā ziņā mums veidojas ārkārtīgi daudz interesantu diskusiju. Katram ir savs skatījums uz mūzikas lietām, tāpēc viens otram mēģinām pierādīt, kāpēc mūsu virziens ir pareizāks, tādējādi tikai bagātinot savu radošumu. Protams, reizēm iekarstam diskusijās, bet līdz trauku plēšanai vēl neesam nonākuši!
Kas ir pats labākais, esot ilgtermiņa attiecībās?
Interesants jautājums! Stabilām attiecībām ir vairāki plusi – sajūtās un drošībā. Esot ilgtermiņa saistībās, nav jānodarbina savs prāts ar vientuļām domām. Pats galvenais pluss ir stabilitāte un sajūta, ka viss ir kārtībā, jo nav jādzenas mistiskos meklējumos pēc kāda ideāla.
Vai stabilām attiecībām ir arī kādi mīnusi?
Brīžiem gribas patrakot! Reizēm negribas tik ātri braukt mājās. Bet es to neuzskatu par milzīgu mīnusu, jo pēc dabas neesmu baigais trakotājs. Dažreiz ir vēlme izrauties brīvībā un, piemēram, aizbraukt radošos meklējumos uz laukiem, paņemot līdzi vien instrumentus. Mīnuss ir tāds, ka ilgtermiņa attiecības mazliet ierobežo individuālo brīvību, jo ir jārēķinās ar otru cilvēku.
Vai, tavuprāt, vēlme pēc brīvības varētu būt iemesls, kāpēc nereti vīrieši izvēlas neuzņemties nopietnas saistības?
Iespējams. Bet es domāju, ka tiem daudzajiem vīriešiem, kuri nevēlas ilgstošas attiecības, ir kaut kādas psiholoģiska rakstura problēmas. Attiecības tomēr dod baigo miera sajūtu. Iespējams, cilvēkam nevajag nekādu miera garantu dzīvē, varbūt viņam patīk brīvi lidot apkārt. Taču es neticu, ka gredzens pirkstā padara vīrieti kaut kādā veidā nepilnvērtīgāku, tieši otrādi.
Bet sabiedrībā ir izveidojies stereotips, ka laulība savā ziņā apgriež brīvībai spārnus…
Tāds viedoklis ir cilvēkiem, kuri paši nav apprecējušies. Savukārt precēti cilvēki skatās uz šo faktu pavisam citādāk. Es ik pa laikam mudinu apkārtējos jauniešus, kuri ir ilgstošās attiecībās, lai sper izšķirošo soli, jo precēties ir ļoti forši. Laulības nav zobārsta apmeklējums vai kāda cita sāpīga procedūra, tas ir traks piedzīvojums, ko nevar izstāstīt, šīs sajūtas vienkārši ir jāpiedzīvo!
Kas mainās attiecībās pēc laulībām?
Pirmais un vissvarīgākais, kas mainās pēc laulībām, ir cieņa vienam pret otru. Laulībā ir līdzīgi kā amerikāņu filmās, kur policisti ir divi partneri, kas viens otru nenodod un kopā laužas iekšā mājās. Pēc kāzām ir lieliska apziņa, ka esi svarīgs otram cilvēkam un tieši tāpat jūtas arī otrs. Neapzināti rodas vēlme vienam otru nepievilt un nedarīt viņam pāri.
Kā tu uztver faktu, ka mūsdienās daudzas sievietes pašas bildina vīriešus?
Ja meitene nevar sagaidīt, kad tas āzis beidzot bildinās, tad nekas cits neatliek, kā bildināt pašai! [smejas] Pieļauju, ka vīrieši brīžiem ir neizlēmīgāki par sievietēm. Ja arī ideja par precēšanos ir radusies, vīrietim vajag laiku, lai šo ideju sagremotu. Sievietes ir impulsīvākas: "Precamies? Ok, precamies!" Savukārt vīrietis izmērīs septiņas reizes, kas notiks pēc kāzām. Arī dzīvē ir pierādījies, ka sievietes rīkojas ātri un spontāni, kamēr vīrietis velkas kā tāds gliemezis.
Kā meitene sabiedriskā vietā varētu veiksmīgi pievērst tavu uzmanību?
Uz mani nostrādātu nedaudz trakulīga, neikdienišķa un humorpilna uzvedība. Ja meitene gribētu iekarot manu uzmanību, tad viņai būtu jāpierāda, ka viņa ir dzīvespriecīga. Mani laikam neieinteresētu sieviete, kura sēdētu viena pati pie bāra ar noliektu galvu un dzertu alu. Bet, ja meitene justos brīvi, būtu aktīva, tad es uz viņu skatītos pavisam citādāk! Ir ļoti šaura robeža – neuzmākties ar uzmanības pievēršanu, bet nostrādāt to filigrāni. Katrā ziņā dzīvesprieks palīdz daudz veiksmīgāk nekā visādi zīmīgi skatieni, kas no malas izskatās pat drusciņ komiski!
Ar Goran Gora sarunājās Ance Siliņa
Foto: Publicitātes foto
Ledus pieskāriens sēžas muskulim :)
Labrīt, labdien, labvakar. Nu protams, protams, tiklīdz izdomāju, ka šodien izvēdināšu galvu un ieturēšu savu dienu bez auto (dabas aizstāvji būtu sajūsmā-nepatērēju naftas produktus un nelaižu smacīgus izdalījumus no izpūtēja- auto izpūtēja), tā sperot pirmos nedrošos soļus, jūtu kā pamats zem kājām pazūd un mans smaguma centrs saskarās ar zemi :)Tagad zinu, ko nozīmē teiciens-kā pīle uz ledus. Es gan vairāk sajutos kā trekns, uzbarots susļiks, kas nespēj nest savu svarīgumu. Hmm, mierinu sevi ar domu, ka ejot pus stundu līdz darbam, notērēšu kādas piecas kalorijas, kas manai kārtējai pirmdienas dienā uzsāktajai diētai (pēc skaita pieci simti sešdesmit trešajai) nāks tikai par labu. 😉 Jums vajadzēja redzēt skatu, kā es centos uzstutēties atpakaļ vertikālā stāvoklī! Sasodīts, kur agrā rīta stundā ir pazuduši visi vīrieši ar džentelmeniskām manierēm? Lai gan pieļauju, ka tiklīdz kāds ieraudzīja manu ledus baletu ar neveiksmīgo pirueti, tā aiz smiekliem noslēpās, lai neaizrītos ar savu benzīntankā paķerto rīta kafiju. 🙂 Kārtējais sevis mierinājums-esmu sagādājusi jautru rītu aculieciniekiem. 🙂 Pievarot vēl pārsimts metrus, es esmu gatava dibināt "Sētnieku uzraudzības asociāciju"! Es esmu saprotoša, es turos, man ir labi, un mani zābaki nemaz neslīd!- Ha ha haaa, un ietves ir notīrītas tikpat perfekti, cik man "neslīd" 🙂 Brīdī, kad redzu gaismu tuneļa galā (darba ēku) un mana mute līdz ausīm paverās platā smaidā, dzirdu aptuveni tādu skaņu-sļlllllāāāk un redzu savā virzienā lidojam skaistu ūdens strūklaku 🙂 pat muzikālais izpildījums netrūkst, jo par laimi, esmu parūpējusies par MP3 manās ausīs. Tiešām paskats kā muzikālajās strūklakās, atskaitot to, ka viss peļķes saturs skaistā Bruno Mars dziesmas pavadījumā, brīdī, kad skan vārdi "When I see your face there’s not a thing that I would change cause you’re amazing just the way you are" (īss tulkojums-tas neka,s ka tevi nošļaksta mašīna no galvas līdz kājām ar nenosakāmas krāsas un izcelsmes šķidrumu, tu man tikuntā patīc 😀 ), atrod sev nosēšanās vietu uz mana baltā mēteļa. Paldies, tagad manam mētelim ir jauni rotājumi 🙂 Ja labi ieskatās un pielieto fantāziju-var saskatīt pelēku puķīšu rakstu 🙂 Jūtu-šodiena ir mana diena! Juhuuuu! 🙂 P.S. Bildē attēlotajam kadram nav ne mazākais sakars ar šodienu! 🙂
Vai iespējams pagūt visu?
Esmu palikusi bez darba. Bez darba, kur maksā nelielas naudiņas. Visu laiku man bija sīki darbiņi, kur agrāk vai vēlāk kāds izmaksā nelielu summiņu. Tagad tas viss sāk izsīkt. Darbi beigušies nauda arī. Ko nu?! Protams, es meklēju, meklēju. Problēma gan ir viena- es meklēju mazkvalificētus studentu darbiņus, bet gribētu strādāt jomā, kuru mācos. Tomēr tagad retajam gadās jau 2. kursā saņemt darba piedavājumu, par samaksu, nevis praksi. Tāpēc labākais, ko mēs pārējie varam darīt ir strādāt mazos darbiņus starp studijām un iet visās iespējamās prāksēs, kamēr mums būs pietiekama pieredzes bagāža un varēsim lepni iesoļot karjeras zālē un kāpt pa kāpnēm! Bet vai ir iespējams visu pagūt? Pagūt nopelnīt naudu, lai izdzīvotu, iet praksē, labi studēt un vel veltīt laiku saviem mīļajiem? Vai pat plānojot katru minūti to ir iespējams izdarīt labi? Un vai, lai plāno katru laika minūti mēs nekļūsim par laika verdzenēm?
Nedēļa ar sevi
Naktī no svētdienas uz pirmdienu pamodos ar nejaukām sajūtām. Ja, termometrs rādīja 38.7. Zinu, ka man piemīt viena traka īpašība, bet es nekad neesmu varējusi to ierobežot – tiklīdz jūtu, ka kļūst slikti /temperatūra un tamlīdzīgi kaut kas ar veselību/, tā es ņemu nevis vienu tableti, bet vairākas un tad sastresojusies, kā kaut kas tāds var notikt ar mani brīdī, kad man jādara tas un tas, un vēl tas!, gaidu, kad pāries temperatūra, piemēram. Šoreiz arī tablešu skaits nelīdzēja, tā neatkāpās. Spēka aiziet pie vietējā ārsta arī nebija. Pirmdien nomocījos, naktī zvanīju ātrajai palīdzībai. Aprunājāmies. Pagaidījām, vai temperatūra krītas. Tiku nomierināta. Tā nu visu darba nedēļu ar temperatūras kāpumiem-kritumiem un nespēku esmu pavadījusi mājās. Pirmās trīs dienas /otrdien vārīju sīpolzupu – salasījusies, ka 1kg sīpolu dabūjot iekšā otrā dienā jutīsies spirgta un vesela/, protams, nevienas normāli pozitīvas domas, ne acu iemetiena datorā, jo – acis tā sāpēja, ka negribējās tās atvērt. Gulēju un izdomājos visvisādos leņķos par to, ka esmu gultā pati pret savu gribu. Veselība izdara korekcijas. Organisms zina, kad tam vajag iziet kaut vai tādu atpūtas kursu, jo – citreiz mums vienkārši nav laika. Ceturtdien sāku atgūties un gribēt, ļoti-ļoti gribēt dzīvot un gribēt, lai viss būtu beidzies. Draudzene ieteica laiku izniekot saturīgi, ja jau jūtos labāk, un atkārtot angļu valodu /www.livemocha.com/. Nu tagad – atkārtoju angļu valodu, kontaktējos ar cilvēkiem no visas pasaules, kuri mācās valodas. Patiešām, saturīgi iesākts atveseļošanās process. Taču – joprojām nav skaidrs, kā īsti cilvēkam cīnīties pret gripu.
Tu dzīvo kā māki, bet es,kā gribu…
Sveikas, manas mīļās! 😛 Sen, man liekas, ka neesmu rakstījusi blogu par kādu konkrētu tēmu. Bēeet, ai kaut kā negribās. 😀 Pēdējā laikā ir bijušas baigās pārdomas par savu dzīvi, un arī citu dzīvēm. Un sapratusi esmu to , ka esmu stiprāka un labāka nekā domāju. Varbūt izklausīsies bišku egojistiski (un tā tas gan jau ir), bet sapratu ka esmu tiešām lieliska. 😀 lai cik varbūt dīvaini tas izklausītos. Varbūt tas nemaz neizklausās tik dīvaini, bet man tā liekas, jo nekad neesmu bijusi par sevi augstās domās. Un kā ar jums? Kādās domās jūs esat pašas par sevi? Man liekas, ka katrai ir savs kritērijs par sevīm, kas izveidojies gadu laikā, mēs katra zinām savu vietu un lietas ko drīkstam darīt un ko nē. Bet, varbūt tomēr izbaudam dzīvi? Uzrīkojam nevaldāmu ballīti, aizbraucam tālu prom divatā ar savu puisi no visiem prom, beidzot aizejam no darba kas tik sen jau riebās?saņemamies un pabeidzam mācības! un beidzot sākām dzīvot. Tas ,manuprāt, izklausās labi, ne? 🙂 😛
Cik ļoti tas Tevi skar???
Nezinu kāpēc man tāda sajūta, ka šādas sarunas iekš Cosmo nav populāras un brīžam pat nevēlamas. Bet tomēr atļaujos riskēt un izteikties, kā arī cerot uz diskusiju un aizdomāšanos. Nodrāztie vārdiņi- ekoloģija, globālā sasilšana. Šobrīd esmu emocijās augstā vilnī, jo tikko noskatījos filmu – the age of stupid. esmu redzējusi arī 11 hour un An Inconvenient Truth. Šādas filmas nespēju bieži skatīties, jo tās mani emocināli sabradā, arī šobrīd valdu asaras… un dusmas. Nezinu vai man vajag izklāstīties par ko tieši ir šīs filmas, jo ļoti ceru,ka kādu no tām esat redzējušas. Bet tām, kuras nekad nav redzējušas, dzirdējušas, notiekti iesaku reiz saņemties un paskatīties. Man negribas nekādu bla, bla, ka to neviens nezina kā nākotnē būs un ka dzīvot vispār ir slikti un cik forši ir izbaudīt visu, kas ir, nedomājot, jo man gribas vienkārši bļaut, skaļi bļaut! palasot kārtējo diskusiju kur meitenes pasūta drēbes, kur tiek pirktas smaržas, telefoni, datori utt. Man tikai gribas pajautāt, jums nekad nerodas jautājums sev- kad tad pietiks un vai tam vispār ir kāda vērtība? Man liekas cilvēki vispār vairs nedomā, vispār ne par ko, tikai ik pa laikam gudri dirš ( es atvainojos) ka politika slikta, dzīve slikta, naudas nav, pat normāli dzīvot nevar. Un kada dzīves ironija, ka sieviete Nigērijā meklē veidus kā iegūt izglītību un mainīt koropciju, kura iznīcina viņas zemi, ļaujot naftas biznesam pārņemt un iznīcināt visu. Viņas sapnis- lielākais, ir labs darbs, skaista māja un jaudīga mašina, kā ASV. Risinājumi, kā izglābt pasauli? man nav. tev ir? vienīgais kas mani visu laiku atgriežas prātā, ir, ka viss riņķo ap naudu un, lai iegūtu leilāku naudu uz cilvēku labklājības rēķina, parasti viss notiek ar korupciju. ‘ jautājums tev- cik korumpēta esi? neesi? man leikas, ak es arī nē, un mans neviens ģimenē, bet tad atceros kādreizējos laikus, kad tētis deva kādam piecīti par pārsniegtu ātrumu, kad kādam tika iedots mazliet vairāk, jo ”jauks” cilvēks un visu, ko vajag var nokārtot ātrāk, piemēram, palātu ar skatu uz mežu, ne morgu. Cik daudz ir šādu ikdienas ”sīkumu”, kas mums ir jau par ikdienu, ka nejūtam to vairs. Un ne jau vienmēr tā ri naudas ( skaidra) cik bieži tas ir pakalpojums pret pakalpojumu? Un politikā viņi jau arīt tikai mazļie izpalīdz viens otram, un biznesmeņi un politiķi arī, arī degvielas kompānijas un kokuizcirtēji, tikai… bet Nigērijā kā nav tā tīra ūdens un drīz vispār nebūs ūdens. Cik ļoti tas Tevi skar?
Iespējas došana
Zvans. Tālrunis tiek aši sameklēts kautkurstarpkautko somiņā. Viņš. Pirms gada varbūt būtu teikusi – jā, mājusi piekrītoši, nedomājusi neko. Tagad – apdomāju – bet vai tiešām man vajag šo vīrieti? Gados vecāka kolēģe ierunājoties par to, cik mēs – Latvijas sievietes – patiesībā esam izlepušas, ka neprotam pakāpties soli pretī, nespējam piedot, ir pārliecināta, ka tā mēs atbaidām visus potenciālos, un kaut cik jēdzīgos, Latvijas vīriešus-līgavaiņus.. Hm, es atkal esmu pārliecināta, ka es spēju piedot, mēģinu saprast, bet – vai vajag? Vai vērts ir gaidīt un gaidīt to pašu no otra cilvēka. Es negribu, lai mana dzīve ir apstājusies ilglaicīgā siestā-fiestā tikai tāpēc, ka varbūt tuvākajās dienās manam vīrietim būs doma, ka jāpiezvana man vai jāatbrauc ciemos. :)Jau nedēļu viņš gatavojas. Zvanīt atsācis regulāri. Bet manī vairs nav nekā no tā fīlinga, kāds bija gadu atpakaļ pirms viņš pazuda no attiecību redzesloka un tikai ik pa laikam uzradās ar mobilā palīdzību. Izskatās, ka ir no vīriešu, kas domā viņamanigaidīsmūžīgi, kategorijas. Hey, es pateicu nē, tas bija negaidīti viņam. Laikam neviena iepriekš nav teikusi. Reizēm vajag. Profilaksei. Lai citās attiecībās viņam būtu cieņa pret otru vismaz pateikt-sorry, nekas nesanāks un pazust ar atsveicināšanos. Labi. Sniegs. Sveces. Gados vecākā kolēģe /es iedomājos – ja jau viņa mums ir saprotoša un piedodoša, kāpēc viņa ir bezattiecībās…/ ar pašgatavotiem speķpīrādziņiem janvāra vidū. Un man ir sajūta, ka atbrīvojušies mani spārni no kaut kā lieka.
Par virtuālajiem pulsējumiem
..Šodien beidzot bija laiks ieskatīties visos reālās dzīves virtuālajos pulsējumos, ar kuriem esmu saistīta arī es – draugiem, facebook, twitter. Draugos sapratu – nav ko veltīgi šķiest laiku un gaidīt atbildes uz vēstulēs uzdotajiem jautājumiem, jo – kamēr cilvēki nenovāks ražu, nepabaros zivis /virtuāli, bet ar kādu! iedvesmu un atbildību!/, tikmēr nekas nenotiks. Twitterā ir vēl nolemtāk – ja neierakstīsi, ka tieši šajā brīdī izlēji kafiju vai noskuvi kājas, jo gatavojies iet uz randiņu – tad tevis vienkārši nav! Ir, protams, arī globālas lietas – Alans Gors vai Dalailama ar savām rakstu zīmēm. Parasti es neaizdomājos katru savu domu, apjausmu uzreiz ieklikšķināt Twitterlodziņā. Arī šodien ne, tātad – manis nav:). Cerīgāks izskatījās Feisbuks. Tas nu ir draugiem + Twitter apvienojums. Cerīgums beidzās, kad saņēmu uzaicinājumu piedalīties Mafijas spēlē:). Virtuālā pasaule ir iesūkusi sevī. Un reizēm pavisam negribas no tās atbrīvoties
Sapņi jāīsteno!
Sveikas! Mācos bakalauru – palicis pusotrs gads. It kā patīk un tā – noteikti pabeigšu. Bet nu jau kādu mēnesi man ir uzmācīga doma pēc tam mācīties neklātienē citu lietu. Esmu sapratusi, ka tas ir bezmaz vai mans aicinājums un tā. Tagad gribās sev zvetēt pa galvu ar alu cilvēka bomi un kliegt – ar ko Tu domāji pirms tam?! (t) 😀 Gribēju tikai izteikt savas domas un cerības vārdos – jo pagaidām nevēlos neko stāstīt cilvēkiem, kas mani pazīst, jo es apzinos, cik daudz nervu un laika esmu atdevusi, lai būtu tur, kur esmu. Ir doma vienkārši mācīties tālāk šo, strādāt un paralēli krāt naudiņu studijām tālāk – vēlos studēt RSU un kļūt par uztura speciālistu/dietologu. Tagad sēžu un domāju – kā es to nesapratu pirms tam! Jau vairākus gadus esmu pievērsusies veselīgam uzturam, veselīgam dzīvesveidam. Es to mīlu un tā ir mana ikdiena. Nez kāpēc nekad to īsti netiku saistījusi ar nodarbošanos un te pēkšņi – bāc un atklāsme. Tagad es tikai no visas sirds vēlos, lai man pietiktu dūšas un apņēmības īstenot savu sapni un darīt to, kas man patiešām patīk. Novēliet man veiksmi – man tā noderēs! (l) Ak jā – un meitenēm, kas pašlaik mācās 12. klasē un nevar izvēlēties, uz kurieni lai iet mācīties – iesaku tā – apsēdies brīdi un padomā! Varbūt ir kas tāds, kas Tev ļoti, ļoti patīk, un Tu pat neesi iedomājusies, ka varētu ar to saistīt savu dzīvi. Varbūt tieši tā ir Tava iespēja! Izmanto to un klausi savai sirdsbalsij, nevis prātam – tā Tevi neaizvedīs pa vieglāko ceļu, bet pa Tavējo gan! 🙂 (l)
par Viņu..
Kaut ko klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs, kaut ko viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu. Tu man nodziedi, viss vienalga no kurienes, es tik tuvu Tev esmu, ka noteikti dzirdēšu. Tuvāk būt, tas vienalga nav iespējams, es tik tuvu Tev esmu, ka tāluma nemana, viss, kas pastāv starp mums – tikai savieno – tāda acuspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga, tad var klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs – Un tik viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu Nodziedāt pašu skumjāko, bet būs priecīgi… Divi gadi! Tieši divi gadi bez Viņa! Bez Viņa te – realitātē! Bet es zinu, ka Viņš ir tur – augšā.. mans stiprais un mīlošais sargeņģelis! Mans tētis.. Es šodien iededzu svecīti par Viņu.. Un pieminu.. Un atceros.. Un saprotu, ka te, kur es tagad esmu, tā, kas es esmu un tāda, kāda es esmu – manis nebūtu, es nebūtu tāda, ja nebūtu Viņa! Tieši Viņš bija tas, kurš mācīja man lasīt, rēķināt, kopā mēs labojām televizoru, lodējām vadiņus, kopā līmējām Ziemassvētku rotājumus istabai. Kopā mēs gājām sēņot un braucām uz jūru un es nevarēju saprast, kāpēc mēs ejam un ejam, bet jūra tētim ir tikai līdz ceļiem. Kopā mēs gājām uz kino un aptumšotajā vannasistabā taisījām fotogrāfijas. Kopā taisījām remontu un skrūvējām mēbeles.. Viņš man mācīja visu, visu – ko zināja pats un vēl vairāk. Kad skolā bija jāraksta sacerējumi, viņš vienmēr pasvieda man labākās idejas, spilgtākos citātus.. Kopā mēs braucām uz šaha un dambretes vietējām sacensībām un es vienmēr stāvēju līdzās Viņa galdiņam un centos izprast šo spēļu loģiku.. Viena no spilgtākajām bērnības ir atmiņām ir tā, kur es sēžu Viņam klēpī skaistā saulainā dienā mūsu viesistabā uz dīvāna, plašu atskaņotājā spēlē Raimonda Paula dziesmas un viņš mani šūpo… Man likās, ka es lidoju… 🙂 Tieši Viņa ietekmē es vēlāk izvēlējos savu profesiju, jo sākotnēji patiesībā gribēju mācīties pavisam pavisam ko citu, bet tagad – es priecājos, ka Viņš man toreiz uzrakstīja tik emocionālu vēstuli.. Pateicoties Viņam es savos 18 devos savā pirmajā tālākajā ārzemju ceļojumā.. Un arī tālāk – Viņš atbalstīja mani un ļāva man realizēt manus sapņus un idejas tā, kā es to redzēju (par spīti tiem, kas pretojās).. vienkārši esot man blakus.. Viņš ir ielicis daļiņu no sevis manī un arī savā mazmeitiņā… Es varētu turpināt ilgi par to, par ko es esmu pateicīga Viņam.. Bet acīs riešas asaras, jo ir 13. janvāris.. un ir divi gadi, kopš Viņa te nav.. Un es tā arī Viņam nepateicu, cik ļoti es Viņu mīlu un cik ļoti es Viņam esmu pateicīga par visu.. visu savu dzīvi!!! Un to, cik ļoti man Viņa pietrūkst… Nepieļaujiet manu kļūdu! Izdariet to šodien! Pasakiet saviem mīļajiem, cik ļoti jūs viņus mīlat… P.S. Un piebildei vēl – viena no Viņa mīļākajām dziesmām! Tik atbilstoša Viņam.. Viņa dzīvei.. http://bit.ly/155Jfp
Diivainaa nakts.
Svetdien bija Viriesa vecasmates 90 gadu jubileja, taka sonedel visa vina gimene bija savakusies pilseta. Sieva pec viesibam aizbrauca pie saviem vecakiem, kur paliek lidz sestdienai, taka sonedel mums sanasusi diezgan relakseta nedela nedomajot par laiku, kad jabut majas utt. Tatad sodien pa dienu sazinajamies un es teicu,ka noteikti velos iet pa kadiem klubiem, jo man ir 3 brivdienas, lidz ar to majas sedet noteikti nevelos. Te nu nak gimene. Sarunajam satikties viena no vina klubiem, uzdevums bija notelot, ka vinu nepazistu un satikamies nejausi. Vins atnaca ar savu brali un bralenu, kuri viens, atbraucis no dienvidiem un otrs no amerikas. Ta nu mes "nejausi" iepazistamies, sezam..runajamies, kad es saprotu, ka man patiesiba loti iepatikas vina bralis. 20 ar kaut ko gadi, apmeram 1.90 auguma, students…nu vienkarsi ko acis pamielot. Jauks un pieklajigs. Virietis turpina telot, ka mes viens otru nu nemaz nepazistam, kaut ari es flirteju ar vina brali jau vismaz 2 stundas, kad beidzot izgajam uzpipet un vins man sak parmest. Lai nu ar ko, bet vina brali! Es jau iedzerusi, protams, aizstavos, ka tas ir nevainigs flirts, laigan jaa….man vins loti patika. Manuprat, mes pat reizi skupstijamies,bet varbut ari ne. Parak daudz kokteilu… Jebkura gadijuma, vins dzivo dienvidos, velns paravis, ja reiz Virietis nespej man veltit tadu uzmanibu ka man gribas, tad atvainojos..nevajag man parmest, ka es flirteju ar citu puisi,bralis vins tev, vai tevs, nav mana problema. Beigu beigas, atnaca vel viens vina bralens, kas ir dzives nomants "tikko sapratu, ka esmu gejs" kurs uzsaka kautinu ar savu amerikas bralenu, taka pusotru stundu sis gimenes strids tika risinats. Beigu beigas, Virietis aizveda visus pa taksiem, visi aizbrauca majas, vins mani pavadija lidz manai majai un pats devas uz savam, ka neka vinam uz darbu jadodas pec 2 stundam tobrid. Skumji, esmu joprojam taja garstavokli, kad varetu vel padejot un izklaideties, un es nejutos ne kripatinu slikti par visu, kas notika sonakt starp mani un vina brali. Hmm…. Sava iepriekseja ieraksta es uzdevu jautajumu, principa pati sev, bet tomer…vai tiesam esmu sieviete bezsirde? Es domaju vairs uz so jautajumu atbilde man nav jamekle.
Piektdien LTV7 skaties sižetu par Cosmopolitan!
Jau otro dienu pēc kārtas Cosmo redakcija strādā kameru ielenkumā! Vakar filmējām jauno Cosmo video, kuru redzēsi pavisam drīz. Savukārt šodien pie mums viesojās LTV7 filmēšanas komanda, kas gatavoja sižetu jauniešu dzīvestila raidījumam "OK!". Jau piektdien, plkst. 17:20 varēsi vērot, kā tad īsti izskatās Cosmo redakcijā un kā top mūsu žurnāls!
11.janvārī Cosmo TV filmēja jaunu video, kurā sabiedrībā pazīstami cilvēki, redakcijas darbinieki un Cosmo lasītājas atzinās savos pagājušā gada grēkos. Savus grēkus un 2011.gada mērķus mums uzticēja gan Anna Rozīte un Artis Dvarionas, gan arī citi atpazīstami cilvēki. Noteikti nepalaid garām šo video, kuru varēsi noskatīties jau pavisam drīz!
Arī šodien Cosmo redakcijā valdīja īsta rosība, jo ciemos bija ieradies LTV7 raidījums "OK!". Raidījums vēlējās iepazīstināt jauniešus ar Cosmo ikdienu un žurnāla tapšanas procesu, kā arī uzzināt galvenās redaktores Santas Kristiānas Zāmueles viedokli par dažādiem aktuāliem, ar Cosmopolitan zīmolu saistītiem jautājumiem. Ja vēlies uzzināt, kāda gaisotne ikdienā valda redakcijā, piektdien, 14.janvārī plkst.17:20 noteikti ieslēdz LTV7 un noskaties "OK!" veidoto sižetu par Cosmopolitan!
Mīlestība vai Sekss – Jauns Blogs par un ap seksu un attiecibam – http://s-he-nob.blogspot.com/
Jauns Blogs par un ap seksu un attiecibam – http://s-he-nob.blogspot.com/ Mīlestība vai sekss? Lieta par kuru šodien gribās runāt. Jo tieši tā pēdējo laiku neliek mani mierā. Par to tad arī jāraksta. Par ko tādu, kas neliek tev mieru un liek rakstīt, domāt un prātot. Kāda ir atšķirība starp mīlestību un seksu. Šobrīd uzskatu, ka nekāda. Tikai reizi dzīvē man bija sekss bez mīlestības, vai pareizāk sacīt, bez iemīlēšanās. Ar šo pirmo reizi sapratu, ka tas galīgi nav domāts man. Šobrīd katra no sievietēm, ar kurām esmu bijis kopā, man bija interesanta, svarīga, mīlēta un tas ir iemesls, kāpēc viņas mīlēja mani. Mīlēja manu būtību, seksu ar mani, manu izskatu, prātu vai mani kopumā – to es nezinu. Pat tad, kad pēc pāris randiņiem mēs šķīrāmies, jā viņām bija sāpīgi, bet tai pat brīdi viņas saprata, ka ir pavadījušas satriecošu nedēļu vai divas, ar satriecošu cilvēku. Un ziniet kāpēc? VAIRĀK LASI BLOGĀ: http://s-he-nob.blogspot.com/
Pavedini ar Moisture Seduction!
Jaunajai lūpu krāsai ir 12 bagātīgi, sulīgi, pavedinoši toņi. Lūpas izskatās gludākas, maigākas un pilnīgākas un tiek mitrinātas 24 stundas diennaktī! Latvijā – pieejama no 20. janvāra!
VĒLIES? IEGŪSTI. Jautā savai Avon Konsultantei, Zvani 67389788 vai ieskaties www.avon.lv.
Atzītā Holivudas aktrise Rīza Viterspūna, starp citu, lieto Avon Moisture Seduction toni Red Kiss.
kaut ko jaunu
šodien savā ierastajā treniņprogrammā es iekļāvu vingrojumus no jaunā cosmo žurnāla, godīgi sakot, vingrojumi nemaz nelikās tik elementāri kā izskatās, bet man šie vingrojumi iepatikās! Turpmāk arī izmantošu, vēlāk varēšu redzēt, cik efektībi tie ir! Pagaidām – paldies cosmo! 🙂
Jauns Blogs par un ap seksu un attiecibam – http://s-he-nob.blogspot.com/
Vairāk lasi: http://s-he-nob.blogspot.com/ Čau visiem, Esmu atgriezies pēc 3 karstām un neprātīgām dienām savā miteklī, ar ļoti ļoti daudz sasodītām domām. Pēc 3 karstām naktīm, rītiem un arī vakariem ar 4 satriecošām meitenēm būtu jābūt gandarījumam, un tādām mierīgām un atslābinātām, bet nez kāpēc ir otrādi. Starp visām 4 esmu izjutis nepārvaramu kaifu tikai ar divām. Un tad tu sāc domāt, kas tad ir kaifs, vai ir tāda lieta kā seksuāla saderība. Un kas tas vispār par zvēru – seksuāla saderība. Mēs katru dienu savā prātā izfantazējam tūkstošiem seksuālu vēlmju, mēs gribam būt mīlēti un loloti un kad atnāk seksa moments, ļoti bieži mēs kļūstam kūtri un baidāmies. 2 no 4 bija šīs bailīgās, vai nepieredzējušās. Es nesaku, ka mums tagad visiem ir jādrāžas pa labi un pa kreisi, bet jābūt karstasinīgumam asinīs un vēlmei mācīties un ne tikai ņemt, bet arī dot. Viss sākās ar satriecošu tikšanos ģitāras apmācības klasē, kur es devos 3 dienas atpakaļ, tas ir piektdien, lai pamācītos un atcerētos savu ģitāras spēlēšanas prasmi. Pasniedzēja bija satriecoša, bet precēta. Agrāk mani tas neapstādinātu, bet šoreiz tur bija arī satriecošas sekretāre, ar kuru uzreiz izcēlās intīma kaislība no pirmā acu skata. Es neesmu tik banāls, lai ticētu mīlestībai no pirmā acu skata, bet seksuālai intimitātei noteikti. Kad visi bija devušies mājas, un es, kā vienīgais cītīgais skolnieks, palicis vienatnē ar sekretāri, flirts pat nebija vajadzīgs, tas bija mirkļa sauciens un jau pēc brīža – es jūs sarūgtināšu, nē mēs nebijām uz galda, mēs bijām uz skaista zaļa dīvāniņa priekštelpā. Sekss nebija garš, ar īsu priekšspēli, bet tieši tas bija mums vajadzīgs. Nezinot viens otru, kas mēs esam, ko darām, ne uzvārdus, ne īsti vārdus, vismaz viņas vārdu neatcerējos. Mēs vienkārši guvām savas emocijas, un devām tās atpakaļ, un tieši tādēļ tas bija tik īpaši un neļāva iemigt arī vakarā, domājot par nākamo ģitāras stundu. Un tad sekoja sestdiena, kad devos tikties ar skaisto jauno blondīni, kas atkal pārsteidza ar skaisto un seksīgo ietērpu, bet nez kāpēc tas mani nemaz neuzkurināja. Un man šoreiz gribējās viņai palīdzēt ar viņas dzīvi. Tā ir vēl viena mana īpašība, kuru sievietes mīl un, kas viņas pievelk. Spēja saprast un nolasīt viņas sajūtas. To nevar izkopt, tā attīstās un parādās tikai tad, kad tu no sirds esi iemīlējies. Un tā man ir vienmēr. Dziļas sarunas, kaislīgi skūpsti pilnā restorāna, kad visi tik kāri skatās un novēro jūs. Un tu saproti, ka ne vienam šobrīd nav lielāka spēka pār šo meiteni kā tev. Jā, viņu grib lielākā daļa šī iestādījuma, bet viņa ir tikai tava, un skatās tikai uz tevi…Un it kā pēc tik karstas nakts vajadzētu vest viņu mājas, bet man šodien negribas ne ko vairāk no viņas kā sarunu, jo vakarā mani gaida tikšanās ar citas valsts pārstāvi, satriecošu meiteni, kuru pirmo reizi arī biju atraidījis un aprobežojāmies ar satriecošām orālām rotaļām sveču gaismā viņas dzīvokli. Dodos pie viņas mājas…Skūpsts uz vaiga satiekot, tēja un sarunas virtuvē. Mēs katrs saprotam, ko gribam no šī vakara, bet katrs spēlējam savu spēli, kas uzjundīs emocijas augstākā līmeni….līdz beidzot tas aiziet līdz kaisliem skūpstiem tajā pat virtuvē, piespiešanas pie sienas, un atkal bez garām sarunām satriecoša, mazliet brutāla seksa, kas aizver samaņu un atslēdz smadzenes, un ļauj katram no mums piepildīties ar savu emociju gammu…Skūpsts uz vaiga uz atvadām, līdz nākamai reizei. Un tad sekoja sestdiena, kad mani uzaicināja tāda kā mana patstāvīgā draudzene jau kādas 2 nedēļas. Satikāmies, laba saruna, viskijs, kino un viņas dzīvoklis. Karsti skūpsti, satriecoša priekšspēle un tad es saprotu, ka viņu nevēlos. Nezinu kādā līmeni….bet vienkārši nav vēlēšanas…viņa manī neuzjundī emocijas…nejūtu ne ar dvēseli, ne ķermeni…tu skūpsties, tu sniedz viņai baudu, nolaidies zemāk un sniedz viņai mēles baudu, jūti kā viņas rokas un kājas spiež tevi tuvāk, viegla tirpoņa. Tu jūti, ka viņai patīk, viņa elso un tu jūti kā arvien vairāk un vairāk viņa kļūst mikla.Viņa grib tevi.Viss viņas ķermenis sauc un runā par to, bet tajā pat brīdi tu pats neko nejūti…vai tas nav jocīgi? un tieši šis pēdējais mans seksuālais piedzīvojums lika aizdomāties kāpēc citreiz it kā tik ideāls sākums, satriecošas priekšspēles sniedz mazāku kaifu, nekā vienkārši mirkļa valdzinājums….par to atkal vajadzēs padomāt vairāk…
HIGHER!
Higher! tas mani pēdējā laikā uzmundrina. Viss ko daru un kam ticu izdodās. Un tad es sāku domāt. Kāpēc tieši tagad? Kāpēc ne agrāk man tā būtu bijis? Ļoti vienkārši. Es vienkārši sāku ticēt sev! Noticēju ka es to varu, jo gribu! Un tik vienkārši. Agrāk laikam vienkārši samierinājos ar to kas ir un kā nav. Bet tagad tiešām atradu sevi. To es sapratu patiešām nesen. To es sapratu ka biju zaudējusi gandrīz visu kam ticēju un cerēju. Tad kad man pamats pazuda zem kājām. Un es sapratu,ka ir jāatrod sev citi mērķi. Nozīmīgāki. Un tad arī pārējais atnāks. Man,piemēram, bija problēmas ar puisi. Un tad viņš mani pameta. Bet es sapratu, ka man tomēr ir svarīgākas lietas par kaut kādu kretīnu. Un sāku pievērsties sev, mācībām, izklaidei. Un arī uzreiz puiši sāka uzrasties. Biju jau aizmirsusi jauko brīvās meitenes statusu. Jūtos ideāli! Un varu pat teikt, jūtos labāk nekā tad kad biju ar viņu kopā. Tagad ir atvērušās daudz vairāk iespējās… Noticiet sev :*
Padaliities.
Sveikas, meitenes. Nesen sanaaca sastapt vienu loti loti skaistu dzejoli. Varbuut arii jums patiks. Manupraat, diezgan netipiski autoram 🙂 Dzejolis par to, kur es šovakar sēdēšu Mazā, Šovakar es sēdēšu pie tavām kājām Uz dzeltena spilvena. Lampai mēs atņemsim spuldzi, Lai tikai mēness mūs glāsta. Skaties, Zilgme tik zila – Kā bagātos namos trepju krāsainie stikli. Un zvaigznes, Vai tās nav visu pilsētas zēnu Kabatas lampiņas, Kas meklē kādu zudušu kucēnu? Zini, Kafejnīcas tagad pilnas zilganu dūmu – It kā būtu paceltas mākoņos. Bet mēs sēdēsim vieni. Tu gribi mūziku dzirdēt? Klausies, aiz loga dūc tramvajs, Un kā no pumpja pil ūdens. Ceļi tev silti kā elpa. Tavas plaukstas uz maniem vaigiem Smaržo un sapņo. Un tavas pavērtās lūpas Vilina mutē Istabas gaisu, Kas dvesmo pēc mirtēm Un vecām saimnieces mēbelēm. Mazā, Šovakar es sēdēšu pie tavām kājām Uz dzeltena spilvena. / Aleksandrs Caks / Personiigi8 mans favoriits ir Ojaars Vaacietis, bet shis dzejolis.. (l)
Kafija ar sapņiem un pienu…
Noskaņojums: labs (bez jebkādiem sīkākiem paskaidrojumiem) Klausos: da mauroju pati Mīlu: savu mīksto, ērto gultiņu *inlove* Dienas gaišākā doma: Pagātne ir vienīgā mirusī lieta, kas smaržo saldi. /E.Thomas/ ______________________________________________________________________ Par spīti tam, ka ārā plosās ziema, un kupenas, kas, es jums teikšu, nav no tām mazākajām :-O , manā istabā smaržo pēc pavasara. 😎 Jautāsiet, kā es to panācu? Vot, mīļās meitenes, vajag hiacinti uz galda podiņā audzēt! 😉 Ufff… Tas man liek domāt par pavasari… pavasaris nozīmē drīzu vasaras iestāšanos… bet vasara… (mmmm *lick*) Esmu tik nostaļģiska! Nesen izlasīju psiholoģijas rakstu, ka sapņaini cilvēki esot raksturā vāji. Ziniet, es pat apvainojos. (e) Kāpēc gan tam, ka man reizēm patīk ieritināties savā gultā, uzlikt austiņās savas mīļākas dziesmas un pasapņot par temu: "kā bija un, kā varēja būt" (sevišķi izceļot apakštēmu: "ja es nebūtu tik gļēva un… apzinīga") automātiski būtu jānozīmē, ka esmu vāja?! Mana jaundibinatā vājība (viena no tām, kuras var atklāt bez sarkšanas) ir seriāls "Supernatural". Nu gandrīz vai siekala notek, skatoties uz tiem diviem sexīgajiem brāļiem- seriāla galvenajiem varoņiem. (l) Novilku 10 sērijas un šodien skatījos, neapšaubāmi- to darīšu arī rīt. Well, šī "haotiskā brīnuma" (lasīt "blogs") tapšanas laikā ir jau gana vēls, so have a good night and naughty dreems! :*
Yoav: “Randiņos necenšos tēlot rokzvaigzni”
Cosmo izmantoja izdevību un tikās ar daudzu meiteņu elku pirms koncerta, lai pārliecinātos, ka Yoav ir ne tikai talantīgs, veiksmīgs un superseksīgs, bet arī brīvs!
Vai tiešām tevī rit arī latviešu asinis?
Cik zinu, manas ģimenes saknes pat vairākās paaudzēs stiepjas Latvijā, tāpēc ir forši atbraukt un uzstāties Rīgā. Turklāt, par spīti vēsajam laikam, man šeit ļoti patīk – pilsēta ir jauki izrotāta ar sniegavīriem un eglītēm, tāpēc Latvijā ziema izskatās pasakaini!
Kā tu sāki darboties mūzikas biznesā?
Cik sevi atceros, vienmēr esmu bijis apmāts ar mūziku – jau tīņu gados sāku rakstīt dziesmas, spēlēju grupās. Paveicās, ka pēc skolas beigšanas manu mūziku sadzirdēja ietekmīgi mūzikas biznesa cilvēki, un tas bija lielisks sākums karjerai. Devos uz Ņujorku, kur daudz strādāju pie melodijām, dziesmu vārdiem, noslīpēju ģitārspēles tehniku. 2007.gadā ierakstīju savu pirmo dziesmu, kas vairākās valstīs kļuva par hitu. Šobrīd nepacietībā domāju, kas mani sagaida nākotnē, jo līdz šim mana karjera mūzikā ir attīstījusies fantastiski!
Kur tu gūsti iedvesmu dziesmām?
Savas dziesmas dēvēju par tumšo popu, taču tajās var atrast elementus no dažādiem mūzikas stiliem. Tieši tāpēc es spēcīgi iedvesmojos no citiem māksliniekiem. Pēdējā laikā bieži sanāk klausīties vecās dziesmas, taču paralēli es aktīvi interesējos par jaunām vēsmām mūzikā. Kad vien ir brīvs laiks, dodos uz koncertiem, kā arī daudz lasu. Lai gūtu iedvesmu, nepārtraukti ir jādara aizraujošas lietas. Jaunus iespaidus es gūstu ceļojot, jo tādējādi varu satikt lieliskas un interesantas personības. Svarīgākais ir turēt acis vaļā un sekot līdzi notikumiem. Pilnīgi jebkas var mani iedvesmot dziesmas radīšanai, tāpēc es pierakstu pat savus sapņus!
Ko tu dari no koncertēšanas brīvajā laikā?
Parasti es dodos uz Dienvidāfriku, lai apciemotu savus vecākus. Arī pēc koncertiem Rīgā un Kijevā kādu laiku atpūtīšos Dienvidāfrikā. Man ļoti patīk sērfot, tāpēc noteikti došos pie jūras un dzīvošos pa pludmali. Jāatzīst, ka pat brīvajās dienās es bieži spēlēju ģitāru, daudz rakstu un lasu, jo vienlaikus tā man ir lieliska atpūta. Brīvdienās man ļoti patīk doties garos izbraucienos ar mašīnu, skaļi klausoties mūziku. Strādājot pie dziesmām un uzstājoties, visvairāk pietrūkst dabas un aktīvās atpūtas, tāpēc šajās brīvdienās noteikti izbaudīšu gan vienu, gan otru.
Vai ir kas pārdrošs un bezbailīgs, ko tu ļoti vēlētos paveikt?
Trakas lietas es vienmēr daru ar lielām bailēm! Esmu ielēcis ūdenī no ļoti augstas klints, tas bija sāpīgi. Vispār dzīve Dienvidāfrikā nepārtraukti ir pārdroša, jo šajā valstī ir daudz bīstamu dzīvnieku – ik uz soļa var sastapt indīgas čūskas, skorpionus, pat nerunājot par lauvām. Dodoties sērfot ar labāko draugu, jūrā regulāri pamanām haizivis. Es nudien neizklausīšos bezbailīgs, bet vienmēr, kad redzu ko aizdomīgu ūdenī, uztraucos, ka tā ir haizivs! Būtībā uzkāpt uz skatuves cilvēku tūkstošu priekšā jau vien ir pārbaudījums un pārdrošība, pat ja nenākas riskēt ar savu dzīvību.
Cik grūti ir rast balansu starp mūziku un attiecībām?
Daudz ceļoju, tāpēc jau divus gadus man nav bijušas nopietnas attiecības. Ar bijušo meiteni bijām kopā ilgi, taču tad sāku aktīvāk darboties mūzikas biznesā. Kad devos uz koncertiem citās valstīs, viņa lidoja man līdzi, taču šādas attiecības mums abiem bija sarežģītas. Manā fanu pulkā ir daudz sieviešu, kuras toreiz nebija sajūsmā, ja ne uz brīdi nešķīros no savas meitenes. Arī draudzenei nepatika nepārtrauktās autogrāfu mednieces un citu sieviešu uzmanība. Neizbēgami mūsu attiecības izjuka. Skumji, jo nezinu, vai tuvākajā laikā vēlreiz varēšu veidot nopietnas attiecības. Turklāt pēc šķiršanās neesmu saticis nevienu sievieti, ar kuru es patiešām gribētu būt kopā.
Vai tu spēlē meitenēm romantiskas balādes, lai viņas savaldzinātu?
Jā, ir gadījies sievietēm uzspēlēt. Atceros, ka vidusskolā uzrakstīju dziesmu meitenei, kura man ļoti simpatizēja. Mazliet vēlāk satiku citu sievieti, uz kuru gribēju atstāt iespaidu, tāpēc nospēlēju viņai to pašu dziesmu, tikai nomainīju meiteņu vārdus. Zinu, rīkojos ļoti slikti! Turklāt neviena no šīm meitenēm par dziesmu nebija sajūsmā. Taču pirms pāris gadiem man izdevās savaldzināt bijušo draudzeni ar savu dziedāšanu. Kad pirmoreiz viņu atvedu uz mājām, nospēlēju viņai ļoti kaislīgu dziesmu par mīlestību un seksu. Meitene bija pozitīvā šokā! Tā kā draudzene mani apbūra ar savu skaistumu, bija tikai godīgi, ka es viņu pārsteidzu ar dziedāšanu. Jāatzīstas, ka pirms kāda laika uzrakstīju īpašu dziesmu „The Seduction Song" (Pavedināšanas dziesma). Neplānoju to ierakstīt vai atskaņot publiski, jo šī dziesma ir pārāk erotiska! Taču konkrētā situācijā ar „The Seduction Song" esmu meiteni savaldzinājis.
Kāds, tavuprāt, ir lielisks randiņš?
Pēdējos gados esmu bijis brīvs un, bieži ceļojot, satieku lieliskas sievietes visās pasaules malās. Tāpēc esmu mainījis savu attieksmi – randiņos necenšos tēlot rokzvaigzni, kura vienīgā nodarbe ir tikšanās ar meitenēm. Vienmēr cenšos iztēloties, ka sieviete randiņā ir mana draudzene neatkarīgi no tā, cik ilgu laiku atrodos pilsētā – mēnesi, nedēļu vai pat vienu nakti. Parasti atmiņā paliek kas neparasts, jauns. Lieliskos randiņos jūtu, ka esmu īstajā vietā ar īsto cilvēku, sarunas raisās viegli, notiek dažādas neparedzētas, bet foršas lietas. Savukārt slikts randiņš izceļas ar neveiklām klusuma pauzēm.
Pastāsti par saviem 2011.gada plāniem!
Izskatās, ka 2011.gads būs ļoti darbīgs! Šobrīd man nav sava mājokļa, tāpēc plānoju to iegādāties. Šogad koncertēšu visās pasaules malās, tāpēc gads būs lielisks, bet ļoti saspringts. Nepārtraukti rakstu dziesmas savam trešajam albumam un ceru, ka jau šogad veikšu vairākus ierakstus. Vasarā es ļoti gribētu atgriezties Latvijā, jo labs draugs bija sajūsmā par pagājušā gada Positivus festivālu. Es būtu iepriecināts, ja man izdotos iekļaut Positivus savā 2011.gada koncerttūres plānā, jo vēlreiz uzstāties Latvijā būtu fantastiski!
Ar Yoav sarunājās Ance Siliņa
Foto: Renārs Koris
Ballējies kopā ar Džeku Malipanu!
Džeks Malipans ar mūziku sāka aizrauties jau deviņdesmitajos gados. Dzīvojot Briselē, viņš regulāri apmeklēja tā laika leģendārās ballītes, kurās iepazina underground House mūzikas burvību. 1994.gadā viņš devās uz Čikāgu, kur pievērsās emocionālākam House un US Garage žanram, kā arī sāka spēlēt mājas ballītēs un nelielos klubos. Savukārt 1998.gadā viņš pārcēlās uz Portugāli, kur kopā ar Tiago Dias nodibināja duetu Stresless Project. Duets uzstājās vadošajos Portugāles klubos, lielākajos festivālos un modes šovos, tādējādi attīstot savu pozitīvo skanējumu, kas bija pilns ar Disco, Soul un Latin elementiem.
2008.gadā pēc karsta perioda uz skatuves Stresless Project pārstāja pastāvēt, tāpēc Džeks radīja savu solo projektu – No Problem Disco. Taču viņam raksturīgais spēlēšanas stils nemainījās: viņš joprojām balstās uz House un US Garage, kam piparotu skaņu dod Latin un Disco spožums. Ballītēs Džeks mūzikas baudītājus mēdz iepazīstināt ar dažādām House noskaņām, iekļaujot savos miksos gan emocionālākus grūvus, gan skarbākus elektroniskos ritmus.
Džeks Malipans ir uzstājies dažādos pasaulslavenos klubos – Bar Rumba (Londona), Skansen (Oslo), Par (Sanktpēterburga), Fredsgatan 12 (Stokholma), Vegas (Sanpaulu) un citos. Viņš ir spēlējis arī Ķīnā, Brazīlija, Norvēģijā, Somijā, Ukrainā, Zviedrijā, Rumānijā, Krievijā, Polijā, Igaunijā, Slovēnijā kā arī Latvijā. Gadu laikā viņam bijis tas gods spēlēt līdzās vairākiem pasaulē pazīstamiem māksliniekiem: King Britt, Jazzanova, Sandy Rivera, Miguel Migs, X-Express 2, Phil Asher, Yellow, Nathan Haines, Faze Action, Harvey, Cosmo, Rainer Truby, Richard Dorfmeister un citiem.
Jau 2011.gada pavasara vidū Džeks plāno izdot savu pirmo ierakstu No Problem Disco ietvaros, un tas sevī iekļaus arī Faze Action un Yam Who remiksus.
bilde
😛 pAskaidrojiet kā var ielikt bildi profilaaa savaa … lai radiitu mani (s)
Ir iznācis pirmais 2011. gada Cosmopolitan numurs ar daudz lieliskām atziņām, idejām un iedvesmu jaunai, vēl skaistākai dzīvei!
Iedvesmu jaunajam gadam tev var dot ne tikai horoskops, bet arī jauna attieksme pret dzīvi! Lasi rakstu 80.lpp. un uzzini, kā pārtraukt garlaicīgas sarunas, nolikt pie vietas servisa džekus un kā darīt citas lietas, kas ļaus tev būt laimīgākai, nevis klusi šņukstēt spilvenā. Uzlabot savu ikdienu vari arī pavisam vienkāršā veidā – 60.lpp. atradīsi 8 attēlus, no kuriem iedvesmoties, ar kuriem nomākt kāri pēc saldumiem, kļūt maigākai un pat… sasildīties kādā aukstākā ziemas dienā.
Ja šogad esi plānojusi doties ceļojumā uz siltajām zemēm, bet vēl īsti nezini – kur, sāc ar… viņa ķermeņa karsto punktu karti. Ņem talkā pašlaik tik populāro lubrikantu vai vienkārši savu karsto elpu, un svelmīga nakts jums abiem būs garantēta! Bet, ja esi no tām, kurām pašlaik nav pastāvīga drauga, izlasi rakstu "Kā izdzīvot periodu bez seksa" un uzzini, vai tas tiešām ir sliktākais, kas ar tevi šogad var notikt.
Par to, ka dzīve bez drauga vai vīra nebūt neapstājas, pārliecinājāmies, arī intervējot Kristīnu Agileru. Lai gan tikko šķīrusies no vīra, viņa izbauda fantastisku solo iznācienu, pašreiz savu dzīvi veltot mazajam dēlēnam, aizraujošam darbam un uzticamām draudzenēm. Cosmo janvāra numurā atradīsi vēl vienu lielisku interviju – ar pašu Džastinu Timberleiku. Viņš atzīstas, ka, ja kaut kas dzīvē nav sanācis tā, kā bijis iecerēts, tas vienmēr ir noticis, kad viņš ir rīkojies pretēji savai būtībai un iekšējai sajūtai, tāpēc šinī numurā publicējam arī rakstu "Kā atpazīt savas intuīcijas raidītos signālus", par tiem lasi žurnāla 58.lpp.
Un, galvenais, nemoki un netiranizē sevi, pat ja esi saņēmusi cietsirdīgu kritiku, rīkojies adekvāti, mīlot sevi, un, kā to vislabāk izdarīt, uzzināsi rakstā "Uzveic savu nemanāmo pašapziņas grāvēju". Tavai pašapziņai noteikti noderēs arī kas seksīgs un skaists no Cosmo janvāra modes lapām – ziemas baltais grimst pūkās un mirdz kristālos, bet lielā modes sesija tevi aizvedīs romantiskā pastaigā gar jūru ar sen neredzēto bērnības draugu.
Lai tev šis ir mīlestības gads – ar padomiem no 100.lpp. iekārto sev sievišķīgu buduāru, palutini sevi un mīļoto ar brokastīm franču gaumē no 102.lpp., un lai šampanietis puto un jaunais gads tavā priekšā atver vēl plašāku pasauli!
Tavs Cosmo
Praata speles
Driz jau bus apmeram 2 menesi kops mes satiekamies un jasaka godigi, lidz sim mani isti nav interesejis nekas par Viriesa privato dzivi. Ne gimenes, ne biznesa, pricipa tas kas man jazina, to man vins pats pastasta un par to informacijas minimalo kvantumu esmu vairak neka prieciga. Ka saka – mazak zini, labak guli. Sodien, ka jau bija planots devamies uz kadu baru, kas atrodas viena no pilsetas augstakajam ekam. Skats bija elpu aizraujoss, es teiktu pat labaks ka piedavatie kokteili par tikpat augstam cenam, cik augstu atradamies mes. Jau saku pierast pie ta, ka vins mani vienmer ved uz diezgan privatam vietam, kur parastam garamgajejam ieeja butu liegta, tacu tapat ka man, soreiz ari vinam si bara apmeklejums bija pirmais. Pirmo reizi dzirdeju vinu nosaucam savu uzvardu pie recepcijas,kas izskatijas vairak ka viesnica. Pierakstot visus musu datus, tikam aizvesti lidz liftam, kur sekoja brauciens lidz 32. stavam. Lifta pajokoju, ka nu es beidzot zinu, kads ir vina uzvards uz ko vins atbildeja, ka uzticas man pietiekosi, lai es sadu informaciju zinatu. Te nu sakas fantazijas.. vai vins tiesam ir tik loti piesardzigs, vai ari tomer vinam vairak patik noslepumainibas spele? Bet nu labi, ne par to ir stasts sodien. Man ir neliela teorija, kurai meginasu rast atrisinajumu jau tuvakaja laika, jo zinkariba mani nomac neaprakstami. Virietis ir precejies 2 gadus. Cik atceros no retajam reizem, kad vins ir ieminejies par "gimeni", berns ir apmeram taja pasa vecuma amplituda. Tatad te nu rodas jautajumi – vai vins apprecejas, jo sieviete palika stavokli? Vai apprecejas, jo mil/mileja vinu vai sabiedribas spiediena del? Ka neka vecums bija tads, ka butu jau japrecas, javeido gimene. Es domaju, ka es noteikti meginasu neitrala veida so informaciju no vina izspiest,man ir loti interesanti! Dazreiz mani biede fakts, ka man si afera pati par sevi liekas daudz interesantaka neka vins. Kas mani aizrauj vairak ir izzinat viriesu nevis Viriesa pasa dabu. Vins man sak vairak un vairak atklaties par savu dzivi, kas mani, godigi sakot, isti neuztrauc, jo es negribu taja visa piedalities emocionala limeni, bet ja vinam nepieciesams mans atbalsts es esmu turpat blakus. Ka neka, vins mani palutina ar 10 minutem katru ritu, lai ieskrietu un atnestu man karsto sokoladi un maiziti no starbucks pirms dosanas uz ofisu, un tas ir mazakais ko vins dara mana laba. Vai nav jauks? Es zinu, ka ir. Par to ari es varu but jauka un atbalstit vinu tajos jautajumos, kuros vins atbalstu "gimene"/pie sievas meklet nevelas. Tikai vel viens jautajums…vai man priecaties vai tomer bedaties, ka lai tur vai kas, pie velna, ja vins ir lielisks, bet nu nevaru es sevi nekadas jutas saklausit. Pat ne mazakas! Vai tiesam esmu 21. gadsimta sieviete – bezsirde? Ehh…
es ar starp dzivajiem
sveikas daamas. ilgi,ilgi neesu juus apciemojusi,ieraxtijusi savaa blogaa. bet te nu es esmu. mans virietis skataas arsenal speli kopa ar braali, un man ir laiks pasedet netaa. isteniba shodien esu nedaudz apslimusi. bet tikunta no riita laicigi uzmodos,beidzot kartigi savacu maaju un uztaisiju Chorizo & Chickpea zupu. tagad gan sezu ietinusies segaas ar strepsils,paracetamol un teeju blakus. ziemassvetku brivdienas man pagaja feini. nesakshu visu stastit,jo kas man liktos interesanti,juus visticamak garlaikotu. isuma- ziemassvetkus pavadiju ar sava viriesha gimeni. liela lauku maaja kamins,karstvins un 4dienas ar pilnigi nekaa nedarshanu. jo tante, vina braalis un teetis jau par visu bija parupejushies. mums atlika tikai izbaudit. bija nedaudz jo nepavadiju ziemassvetkus ar savu gimeni,ko parasti daru, bet nu dariju visu ko varu- apciemoju vecakus 23.decembriii(sava 21.dzimshanas dienaa) un pavadijam vakaru kopaa. paedam latviskas ziemassvetku vakarinjas,apmainijamies davanam,un jau 24. decembri no pasa rita devamies celjaa uz rassa teeta maju. jaunais gads? taa kaa man bija loti citigi jastrada,nebija laika vai veleshanaas domat par kleitas iegadi. isteniba- lidz pedejai dienai par to pavsam aizmirsu. vecgada vakara dienaa acerejos ,ka man isti nav ko vilkt, bet neko darit- bija jastrada lidz pieciem tapec samierinajos ar to ka vnk vilkshu kko no taa kas jau skapii ir. kad mans Mr piebrauca pie manas darba vietas lai mani savaktu,iekapjot mashina es uzduuros,mazam lina sainitim kuraa ieksha atradu peleku kleitinju. taa nu mans virietis bija aizgajis uz veikalu un iegadajies kleitu prieksh manis. ko vairak piebilst? pec ta varat secinat ka vecgada vakars bija izdevies. attiecibas ar manu Mr? veljoprojam- sudzeties nevaru. esmu laimiga. isteniba tur tiesam nav ko piebilst- vinsh man liek smaidit… ceru ka jums jaukaas daamas bija izdevushas ziemassvetku brivdienas un nu jau esat ierastajaa darba rutinaa. laimigu jums 2011
Kad mēs sapņojam…. Kad mēs dzīvojam no jauna, vai turpinam.
Sveikas. Priecīgu, priecīgu jauno gadu (vēlējums ar nokavēšanos) 😎 Tik daudz darba bija sakrājies, tik daudz svētku iekritis dažās dienās, tik daudz daudz domu manā mazājā galviņā virpuļo! Vienozīmīgi šim gadam būs krietna nozīme manā dzīvē, jūtu to ar katru savu šūnu. Esmu nonākusi pie secinājuma ka man ir jāspēj sajust, zināt- apzināties ka varu un gribu- lai man izdodas. Pārsteigumiem pilns bija gads ko glabāšu savā atmiņu kambarītī. Bet nu soļoju pa labi zināmu taku tikai + zinu kas es esmu 😎 Beidzot esmu es, izsijājušies draugi, izvēlēs ir izdarītas, punkts. Hopā tur pie tiem sirds straujajiem pukstiem kuriem gribās dzīvot. Mēs nedzīvojam pasakā bet vienmēr ir cilvēks kas liek mums tā justies! Un beidzot es to spēju, spēju just pasakas, kur raganas un prinši. Un zinu ka esmu realitātē, neko nezaudējot no sevis. Mēs- jaukās, esam spējīgas savā apziņa sapņot, un turēties pie zemes vienlaikus. Spējam mīlēt un ienīst saprātīgi- neprātīgi. Tikai mums ir spēks turpināt dzīvību, un tikai mūsu dvēseles dzīles ir lielākais pasaules brīnums kuru neviens nekad neatklās un neizpētīs. Un mīlestība, mēs vienīgās spējam mīlēt klusi, apslēpti, skaļi un neprātīgi. Un tikai VIŅI, alkst pēc mums, lai justu kaut kripatiņas spēka kas mīt mūsos. Mums katram ir sava laika mašīna. Atpakaļ mūs ved atmiņas, bet uz priekšu – sapņi. (l)
Moderna prostituta
Tas iesakas pavisam nejausi, neapzinati. Mes iepazinas viena kluba, kas izradijas ir viens no vina ipasumiem, ko gan iesakuma es nezinaju. Pec skata- vienkarss simpatisks virietis, ap 30, laipns un labs sarunu biedrs, tacu pectam, kad pec paris dzerieniem attapamies vienkarsai publikai nepieejamas telpas pilniga cita atmosfera, sapratu, ka vins ir kas vairak ka tikai "pastavigais apmekletajs", ka vins ar sevi iesakuma iepazistinaja. Vards pec varda, vina glaze pec glazes un nakts beidzas mana dzivokli ar kaisligiem skupstiem, divainam sarunam par visu uz pasaules un vel vienu pudeli pakertu no ta pasa kluba. Japiebilst, ka sekss mums nebija, vina iniciativa. 8 no rita dodoties uz taksi, vins paludza manu numuru, sakot vien, ka iespejams piezvanis kadu dienu. Nakama diena sanemu iszinu, ka vins kaut ka nespej beigt par mani domat un labprat ar mani aiziet paest vakarinas. Paris dienas velak te nu mes esam, vina milakaja francu restorana. Skita, ka tualete ir shikaka neka mans mazais dzivoklitis, nemaz nerunajot par lielisko vina izveli un skaisto interjeru. Skita, ka ir grutak sarunaties nekaa iepazisanas nakti, jo esmu pilnigi skaidra prata, tadel turpinu pasutit "ja jau tu uzstaj, vel vienu vina glazi", kas pec apmeram 3. beidzot sak izskatities pec tiksanas. Ari domas par to, ka vins ir diezgan zinama persona savas aprindas un naudigs cilveks liek saubities vai esmu gana interesanta personiba, lai noturetu vina uzmanibu. Izradijas, ka laikam esmu gan. Viena tiksanas, otra. Aizvien ekstravagantakas vietas. Privati klubi, ekskluzivi restorani, koncerti, apmaksati frizieri un citi pakalpojumi, nauda saviem teriniem. Saku nedaudz pierast pie shikas dzives. Davanas birst ka no debesim – rotaslietas, telefons, portativais, apgerbs, naktis viesnica man vienai pasai, lai atpustos, principa mans vards vina likums. Skan ka pasaka? Nevaru sudzeties, bet tam visam ir liels pamats apaksa, kur pasaka beidzas.. Vins ir precejies virietis, ir berns, kas cik es noprotu vinam viss naca sabiedribas spiests. Nacis no labas gimenes, gozejas sabiedriba, kura imidzs ir loti liela dala veiksmes it visa ko tu dari. Mes neesam par to konkreti runajusi, bet no ta, cik esmu vinu iepazinusi esmu sapratusi, ka tas nebija milestibas varda, bet drizak pienakuma. "Man taka butu laiks.." variants. Varbut pirms gadiem diviem es butu pilnigi pret ko tadu, bet mana situacija ir iespejams nedaudz citadaka, par ko nedaudz velak. Pagaidam par vinu pasu. Gara auguma, blonds, gaisas acis, loti simpatiska kaulu struktura, vienmer uzvalka, loti zolids it visa ko dara un saka, nedaudz pec 30. Nedzer jau vairak ka 7 gadus, dzivo dubultu dzivi pielauju ne pirmo reizi vien, jo dara to parak profesionali. Kontakti jebkura joma, tadel zin kur iet, ko darit, ko est, patik gan jaunatklasmes, gan zinamas vertibas, diezgan piekasigs un kritisks. Un tagad nedaudz par mani. Dzivoju viena no pasaules lielakajam pilsetam, kas paver plasas iespejas darit lietas par ko citi cilveki visdrizak nekad neuzzinas, jo nevienam ipasi nemaz neinterese kur un ar ko tu nodarbojies, visi ir parak aiznemti ar savam lietam, par ko es esmu sava zina pateiciga. Es esmu 20 ar kaut ko gadus veca, videja auguma, kaut kur starp 36/38 izmeru, labas krutis, dibens, nekad neesmu sudzejusies par komplimentu trukumu, bet ka jau sievietes…nekas un nekad nav gana labs, lai butu ideals. Ikdiena es stradaju darbu ka darbu, sanemu diezgan labu algu, visam, kas nepieciesams pietiek, brivdienas var aizbraukt ik pa paris menesiem, iepirksanas ari nav ekskluziva izklaide, bet tomer.. Man ir savi draugi, ir dazi "normali" puisi ar ko es satiekos ik pa laikam, kad netiekos ar Virieti, vai kad ir garlaicigi un gribas ar kadu aiziet kur uz kokteili vai pusdienam. Ir savi hobiji, principa normala dzive. Taka ta visu kopuma nemot, es esmu pilnigi normala jauna sieviete, kas dzivo pilnigi normalu dzivi, atskaitot to, ka sava zina esmu prostituta. Es nenemu naudu par seksu. Nu, vismaz ne tiesa nozime. Bet Virietim es esmu ka deserts, kad vins ir noguris no sievas, no darba, kad vins grib justies brivs no spiediena darba, majas un es vinam esmu ideala draudzene, kura vienmer ir laimiga un prieciga par visu, kura nekad nav greizsirdiga, kura nekad neko neparmet, vienmer izskatas lieliski un ir lieliska seksa. Tas ir sava zina ka darbs, ka lomu spele, mes neesam kopa visparigi, bet tad, kad esam, es vinam esmu vislabaka, milaka un skaistaka visa pasaule. Un ne es, ne vins nepretende uz neko vairak. Nu..vismaz es noteikti ne. Ja, man vins loti patik ka cilveks, ka virietis, sekss ir lielisks, es tieku lutinata un ucinata ta, ka citu virieti nevejag, kas principa ir musu "attiecibu" vienigais noteikums. Es sanemu jebko ko es velos, bet es esmu tikai vina un neviens cits virietis mana dzive nedrikst but. Vins, protams, saprot, ka aizliegt man neko nevar un loti labi to apzinas, bet tai pasa laika vins ari saprot kadu karti liek uz speles. Mes nerunajam par rotaslietam no bizuterijas veikaliem, bet par gaiszilam tiffany&co kastitem ar miligam melnam lentitem apkart, par 5 zvaigznu viesnicam ar televizoriem pat dusas kabine, par koncertiem vip zonas, par dargakajiem sampaniesiem pie vienkarsam pusdienam. Un kas ir pats labakais vai varbut sliktakais visa saja stasta? Man nav nekadu iebildumu pret sadu dzivesveidu. Manuprat, to var nosaukt par moderno prostituciju, es nenemu naudu par seksu, bet par fiktivam attiecibam, kas balstitas uz pavisam nedaudziem, vienkarsiem, bet specigiem noteikumiem. Labi vai slikti, to laiks radis. Nesen atgriezos no vakarinam, ceturdien tiekamies jau atkal. Pec plana ir vakarinas restorana nu ne gluzi debesskrapi, bet 33. stava ar, ka vins saka, fantastisku skatu uz visu pilsetu, un pec ta busot kads parsteigums. Noskaloju seju, uzvilku majas drebes un te nu esmu ES. Tada es, kadu vins nez vai kadreiz redzes. Jauku vakaru, damas.
Izlasi Cosmo modes horoskopu!
Saglabājas iepriekšējā gada toņi, dažādi krāsu salikumi. Gada pārvaldniece Venera dod priekšroku siltiem toņiem, kā arī zaļajam un zili zaļajam. Gads ir pasīvs, trūkst aktivitātes, tas mudina tērpties spilgtākos toņos. Tos var atļauties tikai mērķtiecīgas, tai pašā laikā koķetas kaķenītes. Darījuma tērps kā vienmēr būs kostīms, bet ne tikai melnā un brūnā tonī, jo gaumīgs ir arī tumši zaļš, zils vai violets tonis ar skujotu rakstu audumā. Audumā dominējošs ir spilgts svītrojums. Kaķim patīk spīdīgas un gaumīgas lietas.
Laikā, kad svarīgs būs jūtīgums un trauslums, diez vai būs vēlēšanās apgrūtināt sevi ar smagumu, tādēļ aktuāli ir gaisīgi, viegli un ērti tērpi. Īpaši vasarā vieglas tunikas un krekliņi kombinējami ar pusgariem svārkiem. Par pelēcīgu šo vasaru nosaukt nekādi nevarēs. Acis priecēs spilgti sarkanā, purpura, violeta, šokolādes, zili zaļa, sūnu zaļa, cigoriņu dzeltena un citas krāsas. Vēsākās dienās ieteicama pieguļoša, iespējams, adīta kleitiņa ar šauru jostiņu. Biksēm un svārkiem nāk modē paaugstinātā josta, tas mudinās rūpēties par sevi un saglabāt slaido līniju. Droši atļaujies izcelt seju ar lūpu krāsas palīdzību. Kopumā kosmētikai šogad nav noteicošā loma.
Dažādi aksesuāri atsvaidzinās jau esošos tērpus. Drosmīgām un aktīvām sievietēm mode piedāvā pieguļošus tērpus ar uzšuvēm, sprādzēm un kniedēm rokeru stilā.
Baltais Kaķis var labsajūtā murrāt, dīkā gulēdams, taču viņa vingrums, lokanums un spēja krist uz kājām mudina sievietes būt slaidākām, izcelt vidukli un mācēt parādīt gan nadziņus, gan mierīgi murrāt kādam azotē. Jo nepieejamākas un mistiskākas būsiet, jo vairāk Runči tieksies pēc jums.
Pilnu Cosmo Modes horoskopu, sadalītu pa zīmēm, iespējams izlasīt šeit: http://www.cosmo.lv/modeshoroskops
And by the way… you’re everything I want!
Noskaņojums: Mazliet miegains un nostaļģisks Klausos: Sum41 un dažas citas dziesmiņas, kas uzdzen sentimentu Mīlu: Vasaru (!!!) Dienas gaišākā doma: Ja esi uzbūvējis gaisa pilis, tas nenozīmē, ka tavs darbs ir bijis veltīgs: tieši šādi ir jāizskatās īstām pilīm. Atlicis tikai tām ielikt pamatus./Toro/ ______________________________________________________________________ Laimīgu, laimīgu… Kaut vai ar nokavēšanos… (s) Gadiņš jau atkal aiz muguras… Šonedēļ atskats uz aizvadītā gada notikumiem ir ļoti aktuāla tēma blogos. 🙂 Es ar’ nebūšu izņēmums. But I’ll do it my way! 😎 Man visas skaistās pagājšgada atmiņas saistās ar vasaru (diezgan tipiski, es zinu). Tieši šovasar es iemīlējos lietū. (l) Tajā sīkajā, siltajā vasaras lietutiņā… Nu, tajā… Vēl apvienojamā ar daudz, daudz zvaigznēm… nakti… pareizo cilvēku! Ir vērts mirt (vai dzīvot) tādu nakšu dēļ! (l) Dejot lietū, "izkust" viņa rokās… /aptur uznākušo sentimentu… meitēn, jau pārāk aizrāvies!/ Vērtīga atziņa, ko šogad guvu bija, ka pagātne jāatstāj pagātnē. Cilvēkiem, kuri bija pagātnē, nav vietas tavā nākotnē! Ja kādreiz bija jauki brīži, nelīdzēs nekādi līdzekļi, lai šos mirkļus atgūtu. NEKAD vairs nebūs, kā bija! :-/ Kopumā esmu kļuvusi ciniskāka, neiejūtīgāka, gudrāka 🙂 ,rerālistiskāka un labāka (?). Nobeigumā; diskusiju klubiņš: Kāpēc vīrieši vairāk tic citiem vīriešiem, nekā sievietēm? :-/
10 things I Hate about you
"I hate the way you talk to me, and the way you cut your hair. I hate the way you drive my car. I hate it when you stare. I hate your big dumb combat boots, and the way you read my mind. I hate you so much it makes me sick; it even makes me rhyme. I hate it, I hate the way you’re always right. I hate it when you lie. I hate it when you make me laugh, even worse when you make me cry. I hate it when you’re not around, and the fact that you didn’t call. But mostly I hate the way I don’t hate you. Not even close, not even a little bit, not even at all." Viens no maniem visu laiku mīļākajiem filmu citātiem.
Happy Happy!
Kkā baigi skaisti skan… parasti man ķēdes vēstules besij, bet šī liek cerēt, ka vienmēr var būt labāk nekā ir… pat ne var būt… būs…. Sveiki, kā klājas? Klausies, te divi interesējas par Tevi.Es viņiem iedevu Tavu adresi un telefona numuru, tikai Tu mani nebar un nedusmojies lieki. Rīt viņi pie Tevis atnāks, bet šodien noteikti pazvanīs. Ja kas, viņus sauc – PRIEKS un LAIME. Ļauj, lai viņi dzīvo Tavā mājā. Laimīgu jauno 2011. gadu!
2010. gada noslēgums
Tāds kluss, mierīgs rīts… Temperatūra nodzīta, kakls pat nedaudz patīkami smeldz (ingvera tēja gan to drīz labos), iespēja izrauties no darāmo darbu kaudzes, kaut uz 2 stundām un koncentrēties uz lietām, kas šai gadā paveiktas un izdevušās; bez spiediena un stresa pasapņot un plānot Jaunā gada vēlmes un pienākumus. Tik daudz, kas ikdienā gāžas uz galvas un reti, kas nāk viegli – vismaz par lietām, kas ir cīniņa vērtas visbiežāk ir jāplēšas ar zobiem un nagiem. Vai tā ir skola, karjera, attiecības vai ārējais izskats – kad vēlies būt labākais, tas paņem laiku un spēkus un reizēm Tu attopies – esmu piekususi. Dienasgrāmatu rakstu jau no 12 gadu vecuma. Un ziniet, tiešām palīdz. Kad reizēm uznāk besis var gan izlikt savas emocijas veselīgā ceļā, gan "pagriezt laiku atpakaļ" un iedvesmoties no pagātnes (ja varēju tad, tad varu arī tagad), vai tieši otrādi – sasparoties un nolemt – jā, tur vairs negribu atgriezties. Pagājušajā gadā gājis visādi. Joprojām taustos, meklēdama pamatu zem kājām, jo vēl esmu jauna un nepieredzējusi. Mācos daudz par citiem cilvēkiem, bet visvairāk atklāju pati par sevi. Tieši tāpēc vairumā gadījumu viss ar mani šogad notiek pirmo reizi – daudz nebijušu pieredžu (ne vienmēr tās labākās, bet – savā ziņā visnozīmīgākās). Ko šorīt sev apsolu ir – tvert dzīvi nedaudz vieglāk, laimīgiem cilvēkiem piemīt aura, kas apņem arī pārējos, jeb, kā teicis Ralfs Valdo Emersons, "laime ir kā smaržas, ko nevari izlaistīt uz citiem, neuzšļakstot pāris piles uz sevis paša". Raizes jau nekur nepazudīs, bet mūsu attieksme pret tām noteiks, cik tās ir pārvaramas. To pašu novēlu arī Jums, mīļās cosmo meitenes, novērtējiet visu, kas Jums ir, ja kas neizdodas ar pirmo reizi – mēģiniet vēl ! Ja neizdodas arī pēc labākajiem pūliņiem – varbūt nebija lemts. Viss notiek uz labu, lai cik muļķīgi tas neizklausītos 😉 Jaukas brīvdienas Jums, Laimīgu Jauno Gadu un tiksimies 2011. ! (l)
