nu tā kā es biju slimnīcā,tieši šajās dienās ieraudziju kuri cilvēki ir tie uz kuriem varu paļauties,kuri ir te priekš manis pat tad kad esu nožēlojama,nekur nederīga. un šajād dienās ieraudziju ,ka varu paļauties uz puisi par kuru nesen stāstiju. viņš bija tas kurš visu dienu pat darba atrodoties nemitīgi man raxtija sms tikai tapec,lai es neskumtu,lai man butu vieglak tikt pāri grūtajam laikam. pa taisno no darba burtiski skrēja uz slimnicu lai paspētu uz ”apciemotāju-laiku”. un palika studu pec tam kad isteniba apmekletaju laiks jau bija beidzies. vinsh burtiski tika sviests laukā. vakar vins mani atnāca apciemot,apraudzit uz mājam,jo zina ka es vel nedeļu nedrikstu kustēties. un vakar bija tā diena ,kurā mēs noskaidrojām ,ka tagad varam viens otru saukt par ”girlfriend and boyfriend”. cheeky* tagad oficiali ir aizņemta meitene. kā mēs nonācām lidz šij sarunai? sakam runāt par atvaļinajumiem,un viņš teica,ka jau tagad sakot planot holidayus kopa ar mani,tad vinsh prasija vai tas nav biedjoshi,nedaudz divaini,jo tas ir diezgan atri. atbildeju,ka nē,jo ari es jau par tadu lietu biju aizdomajusies. bija neilgs klusuma mirklis viņš pavaicāja kā es viņu saucu kad kadam stastu par viņu. teicu ka ”puisis ar ko satiekos” bet man nebutu nekas preti pret ”puisis” . nu taa nu nonacam pie lemuma ,ka ir laiks . 🙂 p.s. jauku Jums vakaru (l) (l)
Aizņemies mīļu ideju: Ģimene katru dienu uzņēma īsu video, lai redzētu kā izaug viņu zelta retvīvers (+VIDEO)
Markuss un Kristina uzņēma īsus video, kuros redzams kā izaug viņu jaunākais ģimenes loceklis – zelta retvīvers. Lieliska ideja, kuru patiesi ir vērts aizņemties, ja ģimenē pieņem jaunu mājdzīvnieku, šī varētu būt arī jauka ideja, ja pieņem ģimenē dzīvnieciņu no patversmes. Lai pasaulē virmo vairāk mīlestība kopā ar mūsu četrkājainajiem draugiem.
Video
Aizmirstiet par silikonu: 6 augi, kas veicina krūšu apjoma palielināšanos. Steidzami jāizmēģina!
[sociallocker]
Dažām sievietēm mazas krūtis ir problēma. Tāpēc daudzas no viņām izvēlas plastisko ķirurģiju, lai iegūtu vēlamo krūšu izmēru. Tomēr daba var mums šajā lietā palīdzēt.
Mēs uzskaitīsim 6 ļoti noderīgus augus, kas, kā jau tika norādīts, var palīdzēt palielināt krūšu izmēru pilnīgi dabiskā veidā. Un tie ir:
- Grieķu sierāboliņš
Tas, viennozīmīgi, ir pats labākais augs šajā gadījumā
Viss, kas jums jādara, ir ielikt to uz nakti ūdenī un nākošajā dienā pamasēt ar šo ūdeni krūtis. Grieķu sierāboliņu (fenugreek)/ grieķu sieramoliņu/ grieķu trigonellu atradīsiet aptiekās.
- Anīss
Šī ir ķīniešu zālīte, kas bagāta ar kompnentiem, kas paātrina krūšu augšanu. Tāpēc, ja vēlaties palielināt savu krūšu izmēru, jums jāsāk tas lietot!
- Fenhelis
Vēl viens mērķim noderīgs augs. Tas satur fitoestrogēnus, kas stimulē piena dziedzeru veidošanos un piena veidošanos barojošām mātēm. Pie tam, šis augs ir bagāts ar dianetolu, fotoanetolu un anetolu, kuri palielina estrogēna izdalīšanos organismā un, kā zināms, samazina kolikas zīdaiņiem.
- Lakrica
Šis augs ir derīgs, jo satur tās pašas sastāvdaļas, ko fenhelis, tāpēc nodrošina tos pašus efektus.
- Pueraria lobata/ kudzu sakne
Šī zālīte aug Taizemē un visbiežāk to izmanto pretnovecošanas kosmētiskajos produktos. Tāpat to izmanto kā aktīvo vielu krēmos un tabletēs krūšu palielināšanai.
- Lielais dadzis
Lielā dadža lietošana var palielināt asins apgādi krūšu audiem un jūsu dzimumorgāni strādās labāk.
Lasi vēl:
ZINĀTNISKI IEMESLI, KĀPĒC MAZAS KRŪTIS IR LABĀKAS PAR LIELĀM
Viltīgas paņēmiens kā krūtis padarīt pilnīgākas, bez ķirurģiskas iejaukšanās
Palielini krūtis mājas apstākļos ar dažādu dabīgu masku palīdzību!
[/sociallocker]
Aizmirsties zīmulī.
IR tik labi aizmirsties tajā, ko Tev patīk darīt vislabāk. Nu varbūt ne gluži vislabāk, bet tā – no sirds. Nu visticamāk izskatos pēc šmuļa, bet šovakar esmu laimīga! (l) Paņēmu savus uk iegādātos zīmuļus un vienkārši ļāvos. Tik sen nebiju to darījusi! (Jā, pagājšreiz es taisījos, bet tad kaut kā… atradās kas cits ko darīt). Jo esmu slinka – visgrūtāk ir iesākt. Bet šodien – vajadzēja. Un tad es tā iedomājos, kad es pēdējo reizi zīmēju, tā no sirds… Un nespēju atcerēties. Pirms diviem gadiem ap šo laiku salauzu roku – no tās reizes punkts tika pielikts gan sapnim par arhitektūru, gan arī zīmēšanai. Roka sadzija, bet turpināja sāpēt, līdz ar to arī atsākt nesanāca. Un tad kaut kā aizmirsās. Pabeidzu skolu un likās, lai zīmulis paliek bērnībai. Bet nē – tomēr patīk, joprojām patīk. (l) Un pat nav svarīgi kā sanāk un pēc kā izskatās, 😀 , galvenais, ka prieks kā bērnībā. |-)
Aizmirsti savas rūpes un uztraukumus!
Guaranas augam attīstās neliela izmēra augļi ar vienu vienīgu sēklu, kas pieder pie tiem augiem, kuru pirms vairākiem gadsimtiem atklāja Amazones indiāņi.
Dušas želeja un krēms ir piemēroti jebkuram ādas tipam, arī jauniešiem ar problemātisku ādu. Izvēlies savu – guaranas atspirdzinošo noskaņojumu, pozitīvs rezultāts ir garantēts. Kosmētika nesatur sintētiskās smaržvielas, krāsvielas un konservantus.
Ražotājs: Annemarie Borlind – Vācija
Aizmirsti par tauciņiem vēdera lejasdaļā! Izpildi šos vingrinājumus
Atbrīvoties no taukiem vēdera lejasdaļā grib ļoti daudzas meitenes. Neliela tauku kārta šajā ķermeņa daļā sievietes organismam ir pilnīgi dabīga. Bet neliels „vēderiņš” var parādīties tāpēc, ka ir vāji vēdera muskuļi. Bieži vien, lai atbrīvotos no vēderiņa, iesaka celt kājas un guļus stāvoklī imitēt braukšanu ar velosipēdu.
Lielāka efekta sasniegšanai vajag izmantot kompleksos vingrinājumus, kuri patērē daudz enerģijas. Tikai tā jūs varēsiet pārkārtot vielmaiņu uz tauku sadedzināšanu un samazināt problemātisko zonu. Tāpat vajag iekļaut spēka vingrinājumus un ievērot diētu. Sākam darbu.
Samazināt taukus vēdera lejasdaļā: iesācējiem.
Treniņa ilgums aptuveni 20 min, vingrojumu kompleksu jāizpilda katru dienu. Iesākumam izpildiet 20 ķermeņa noliecienus uz priekšu, kamēr mugura atrodas paralēli grīdai. Rokas var brīvi nokarāties gar sāniem vai atrasties uz gurniem. Tad veiciet 20 apļveida kustības ar gurniem, izpildīšanas laikā ievelkot vēderu. Tad izpildiet 10 – 90 palēcienus uz abām kājām imitējot lekšanu ar lecamauklu. Tālāk pārmaiņus izpildām 10 palēcienus uz abām kājām un vienu sekojošo vingrinājumu atkārtojumu
Vingrinājums Nr 1. Vertikālās šķēres.
Apguļaties uz grīdas, plaukstas zem dibena, jostasvieta piespiesta grīdai. Celiet kājas 90 grādu leņķī uz augšu , tad lēnām laidiet lejup labo kāju, kreisā paliek sākuma stāvoklī. Atgrieziet labo kāju uz augšu un to pašu atkārtojiet ar kreiso kāju, veiciet 20 vingrinājuma atkārtojumus. Uzreiz pieceļaties kājās un izpildiet 10 palēcienus uz abām kājām.
Vingrinājums Nr 2. „Klinšu kāpēji”.
Ieņemiet balstu guļus – plaukstas plecu platumā, kājas uz pirkstgaliem. Paceliet labo kāju no grīdas un salieciet ceļgalā. Ātri pievelciet ceļgalu pie krūtīm un atgriežaties sākuma stāvoklī. Izpildiet tādu pašu kustību ar kreiso kāju. Centieties neieliekties jostas vietā un necelt dibenu uz augšu. Izpildiet vingrinājumu 20 reizes un pārejiet pie palēcieniem.
Vingrinājums Nr 3. Saliekšanās.
Apsēdieties uz grīdas balstā atmuguriski. Sasprindzinot vēdera preses muskuļus ātri pievelciet ceļgalus pie krūtīm. Vienlaicīgi notiek ķermeņa tiekšanās pie kājām un ceļgalu tiekšanās pie krūtīm. Atgriežoties sākuma stāvoklī kājas iztaisnojam, bet neliekam uz grīdas. Atkārtojiet vingrinājumu 20 reizes, pieceļaties kājās un veiciet palēcienus.
Vingrinājums Nr 4. Kāju pacelšana no sēdus stāvokļa.
Apsēdieties uz krēsla, uzmanīgi iztaisnojaties, ievelciet presi, ar rokām ieķeraties krēsla malās, kājas, saliektas ceļgalos, pievelciet pie krūtīm. Nelieciet ķermeni, strādājiet tikai ar preses muskuļiem. Izpildiet vingrinājumu 20 reizes un pabeidziet ciklu ar palēcieniem.
Ja jūs neesat iesācējs, varat papildināt šo kompleksu ar vingrojumiem citām muskuļu grupām vai aerobām kustībām – skriešana, palēcieni, vingrojumi uz velotrenažiera vai eleptiskā trenažiera. Pacentieties izvairīties ēdienā no parastajiem ogļhidrātiem un piesātinātajiem taukiem, pacentieties nepārēsties.
Aizmirsti par garlaicību, jo 2018.gadā topā būs džinsu krāsas mati (+FOTO)
Ja tu seko līdzi aktualitātēm skaistuma pasaulē, tad noteikti atceries, ka 2017.gadā modē bija varavīksnes/ vienradžu krāsas mati. Lai gan tendence bija jautra un spilgta, 2018.gadā to nomainīs kaut kas dramatiskāks.
Džinsu krāsas mati (denim hair) ir tieši tas, kā tas izklausās – krāsa, kurai iedvesma rasta, skatoties uz taviem iemīļotajiem džinsiem. Šajā tendencē iespējas ir plašas, jo, tāpat kā apģērbā, arī matos toņu dažādība ir neizmērojama. Šis krāsojums izskatīties vienlīdz labi gan blondīnēm, gan brunetēm.
Šajā matu krāsojumā parādās dažādi tumši zilā, violetā, gaiši zilā un sudraba toņi. Divu vienādu krāsojumu nebūs!
Tev patīk šī jaunā ideja?
Autors: Dieviete.lv
Aizmirst savus tuvākos un sevi pašu – skaudrā Alcheimera slimība
Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka, palielinoties cilvēku mūža ilgumam, līdz 2030. gadam ar demenci sirgstošo skaits sasniegs 66 miljonus, bet 2050. gadā – jau 115 miljonus. Savukārt Slimību profilakses un kontroles dati rāda, ka 2016. gadā Latvijā ar demenci slimojuši vairāk nekā 6000 cilvēki. Lielākā daļa no visiem demenču veidiem ir tās, ko izraisa skaudrā Alcheimera slimība – tā neatgriezeniski bojā nervu šūnas, pasliktinot atmiņu un citas svarīgas psihiskās funkcijas. 21. septembris ir Pasaules Alcheimera diena, kas vērš uzmanību smagajai slimībai, tieši tādēļ “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule stāsta par saslimšanas riskiem, simptomiem un slimības ārstēšanas iespējām.
“Saslimstot ar Alcheimera slimību, cilvēka smadzeņu šūnas iet bojā, atsevišķos smadzeņu rajonos samazinoties pat uz pusi. Slimnieks vairs nespēj atcerēties informāciju, parādās grūtības veikt ierastās darbības, pasliktinās spriestspēja, mainās personība – viņš kļūst kašķīgs, nervozs, egoistisks. Slimībai progresējot, atmiņas traucējumi kļūst izteikti, slimnieks vairs neatpazīst tuviniekus, apkārtējo vidi un pat sevi pašu, pastāvīgi iespējams novērot psihoemocionālus traucējumus, kustībspēja kļūst ierobežota, nereti saslimušie ir pilnībā atkarīgi no apkārtējo kopšanas,” slimības izpausmes skaidro Ieva Zvagule.
Farmaceite norāda, ka par precīzu šīs saslimšanas cēloni zinātnieki vēl joprojām nav vienisprātis. Tiek uzskatīts, ka Alcheimera slimības riska faktori ir iedzimtība, dažādas galvas traumas, ilgstoša magnētiskā lauka vai ķīmikāliju iedarbība, asinsrites traucējumi, pārciests infarkts vai insults, cukura diabēts un citas saslimšanas.
Alcheimera slimības pirmie simptomi visbiežāk parādās aptuveni 65 gadu vecumā. Tomēr ir gadījumi, kad saslimšanas pazīmes iespējams novērot agrāk – neliela daļa pacientu, kas sirgst ar Alcheimera slimību, ir 40–60 gadus veci. Vairumā gadījumu slimība tiek diagnosticēta novēloti – aptuveni pēc desmit gadiem, kad tā jau sasniegusi bīstamāku stadiju, un attālināt tās attīstību kļuvis ievērojami sarežģītāk. Turklāt daļa veco cilvēku netiek pienācīgi izmeklēti, simptomi netiek ievēroti, tādējādi arī slimības diagnoze netiek uzstādīta.
Ieva Zvagule vēsta, ka šai smagajai saslimšanai novēro trīs stadijas. “Sākumstadijā pacientiem novēro dažādas personības pārmaiņas: viņi mīl vecas mantas un krāj tās, kļūst skopi, sašaurinās interešu loks, piemēram, viņi neinteresējas par notiekošo pasaulē, savā profesijā utt., zūd interese par tuviniekiem un draugiem, slimnieks var stundām runāt, piemēram, par nenodzēstu gaismu, vēlas dzīvot atsevišķi un noslēgti, notiek dziņu atbrīvošanās — rodas pastiprināta ēdelība, palielinās seksuālās dziņas. Nākamā stadijā pārmaiņas cilvēka psihē ir izteiktākas. Slimniekam pavājinās atmiņa gan par agrāko, gan par pašreiz notiekošo. Šajā stadijā raksturīgi tā saucamie A simptomi: afāzija – slimnieks pats nespēj artikulēti runāt un nesaprot arī citu teikto; apraksija – zūd vienkāršas iemaņas — pats nespēj ne apģērbties, ne paēst; agnozija – nepazīst ne savu attēlu spogulī, ne arī cilvēkus un priekšmetus. Trešā jeb gala stadijā pacients kļūst stīvs, salīcis, iet sīkiem, šļūcošiem solīšiem, guļ embrija pozā. Slimnieks ļoti novājē un bieži kļūst par upuri slimībām, kas saistītas ar mazkustīgumu — izgulējumiem, pneimonijai u.c.”
Ja demence reiz sākusies, procesu pagriezt atpakaļ vai apturēt pat mūsdienu medicīnai nav pa spēkam. Pašlaik Alcheimera pacientu ārstēšanai izmanto medikamentus, kuru mērķis ir pārveidot slimības gaitu, pēc iespējas paildzināt to dzīves posmu, kad cilvēks spēj pats sevi aprūpēt, un attālināt laiku, kad tuviniekiem viņš jākopj.
Lai jau laikus spētu diagnosticēt slimību un uzsākt ārstēšanu, “Euroaptiekas” farmaceite iepazīstina ar agrīnām pazīmēm, kam pievērst uzmanību:
- Atmiņas zudums, kas ietekmē ikdienas dzīvi,
- Garastāvokļa un personības izmaiņas,
- Grūtības noteikt un risināt problēmas, pildīt zināmus uzdevumus mājās, darbā vai brīvajā laikā,
- Samazināta vai slikta spriestspēja,
- Apjukums laikā vai telpā,
- Problēmas izprast vizuālos attēlus un telpiskās attiecības,
- Rodas jaunu vārdu veidošanas problēmas, rakstot vai runājot,
- Lietu novietošana nevietā un nespēja izsekot darbību soļus,
- Pacients pamet darbu un izvairās no sociālām aktivitātēm.
Aizmirst gadās visiem: Ko darīt, lai atmiņa nepieviļ?
Tuvojas rudens, atvaļinājums izbaudīts un bērniem tūdaļ sāksies skola, kas nozīmē atkal rūpīgu un pārdomātu ikdienas plānošanu. Taču plānošana ne vienmēr ir vienkārša – tā sagādā stresu, bezmiegu, bieži vien dienas ir tik piesātinātas, ka izjūtam pārpūli. Savukārt saspringtā ikdiena un citi faktori mēdz izraisīt aizmāršīgumu. Vai tā tiešām ir un kas ietekmē mūsu atmiņu, un kā to saglabāt un atjaunot skaidro “Veselības centra 4” neiroloģe Nora Jurjāne un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Kāpēc atmiņa pasliktinās?
Labu atmiņu raksturo tas, ja cilvēkam ir viegli uztvert un atcerēties informāciju, kas saistīta ar dažādiem dzīves notikumiem pat tad, kad tas noticis senākā pagātnē. Taču ne visiem cilvēkiem ir laba atmiņa – dažādu iemeslu dēļ tā pasliktinās un ir grūtāk atcerēties, kas darīts un sacīts dažas dienas vai nedēļas atpakaļ.
Cilvēka smadzenēs ir ļoti svarīgs veidojums, ko medicīnā dēvē par hipokampu. Tur glabājas mūsu atmiņas, informācija, fakti un zināšanas, ko esam ieguvuši visas savas dzīves laikā. Tad, kad hipokamps ir bojāts, piemēram, stresa rezultātā, rodas aizmāršība jeb atmiņas traucējumi. Savukārt, ja mēs atpūšamies un nenoslogojam savu prātu, hipokamps “atpūšas” – tam ir vairāk laika, lai bez spiediena saglabātu un uzglabātu visu dienas laikā uzņemto informāciju. To bojāt var arī dažādi ārējie faktori, piemēram, alkohola lietošana. Ja šie cēloņi netiek laicīgi novērsti, atmiņas traucējumi var būt aktuāli ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Īstermiņa atmiņas traucējumi var būt saistīti, piemēram, ar maznozīmīgas informācijas aizmiršanu īsākā laika periodā, savukārt ilgtermiņa atmiņas traucējumi izpaužas ilgākā laika periodā, kas var būt saistīti ar apjomīga informācijas apjoma un darbību aizmiršanu.
“Sabiedrībā aizmāršība parasti tiek piedēvēta gados vecākiem cilvēkiem, taču atmiņas funkcionalitātes problēmas piemeklē arī jaunus cilvēkus. Tas lielā mērā arī saistīts ar to, ka izteikti ir mainījies mūsdienu dzīvesveids, piemēram, lielu daļu brīvā laika pavadām viedierīcēs, kas papildu noslogo mūsu smadzenes un tādā veidā nelabvēlīgi ietekmē atmiņu. Tāpat nevaram aizmirst par Covid-19 izslimošanas sekām, kas šobrīd ir ļoti aktuālas, piemēram, biežas ir sūdzības, kas saistītas ar tā saucamo smadzeņu miglu jeb brain fog – tās piemeklē aptuveni 20 % Covid-19 pārslimojušos cilvēkus. Savukārt šie un citi faktori kopā ietekmē cilvēka kognitīvās spējas – spēju koncentrēties, rada emocionālo nogurumu, kā arī atmiņas traucējumus,” skaidro “Veselības centra 4” neiroloģe Nora Jurjāne.
Kas ietekmē atmiņu?
Katram cilvēkam var atšķirties īstermiņa atmiņas zuduma cēloņi, taču praksē biežākie ir:
- vecums,
- depresija,
- miega trūkums,
- Covid-19 pārslimošana,
- mazkustīgs dzīvesveids,
- dažādu medikamentu lietošana,
- neveselīgs uzturs un aptaukošanās,
- stress, pārpūle un citi emocionālie pārdzīvojumi,
- noteiktas saslimšanas vai iepriekš gūtas galvas traumas,
- pārāk daudz laika tiek pavadīts viedierīcēs,
- sociālā izolācija, piemēram, par maz komunikācijas ar apkārtējiem cilvēkiem.
Kurus cilvēkus biežāk skar atmiņas traucējumi?
Ar atmiņas traucējumiem var saskarties ikviens no mums, taču ir arī noteiktas cilvēku grupas, kuriem šī problemātika ir raksturīgāka. Piemēram, sievietēm ar menopauzes iestāšanos pasliktinās atmiņas funkcija, ko ietekmē straujās hormonālās izmaiņas. Sievietēm biežāk tiek arī novērota Alcheimera slimība, kas ietekmē atmiņu. Cilvēkiem, kuri ikdienā piekopj veģetāru vai vegānu uzturu, arī ir lielāka iespējamība saskarties ar īstermiņa atmiņas traucējumiem. Tas ir saistīts ar B12 vitamīna trūkumu, jo tas atbild par normālu nervu sistēmas darbību, taču tas ir atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Arī gados jauni cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar paaugstinātu stresu un depresiju ir riska grupā.
Kā varam uzlabot atmiņu?
Lai uzlabotu savu atmiņu, primārās rūpes ir jāuzņemas par sevi pašu un labsajūtu. Ko tas nozīmē?
- atpūta no ekrāna – mazāk viedierīču, vairāk laika svaigā gaisā pie dabas,
- esi kustībā – dienā noej vismaz 10 000 soļu vai arī vingro trīs reizes nedēļā,
- veselīgs miegs – diennaktī guli vismaz 7 līdz 8 stundas,
- mazāk stresa – nekoncentrējies uz nepatīkamiem dzīves notikumiem un centies izvairīties no situācijām, kas rada stresu.
“Tāpat viens no labas atmiņas priekšnoteikumiem ir veselīgs uzturs. Svarīgi uzņemt dažādus pilngraudu produktus, pupiņas, lasi un valriekstus, kas ir labi smadzeņu veselībai. Tāpat šobrīd sezonā esošās mellenes arī ir noderīgas labas atmiņas uzturēšanai. Ja nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas ikdienā neizdodas uzņemt ar uzturu, ieteicams pievērst uzmanību tādiem kompleksajiem vitamīniem, kuru sastāvā ir B12 vitamīns un dzelzs. Arī omega-3 kapsulas ir vērtīgas, jo tajās esošā dokosaheksānskābe palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību. Par atbilstošāko līdzekļu lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Vēl prāta nodarbināšanai un labas atmiņas uzturēšanai noderīga ir socializēšanās ar apkārtējiem cilvēkiem par dažādām tēmām, kā arī konkrētas intelektuālās nodarbes – gleznošana, grāmatu lasīšana, jaunas valodas apguve vai mūzikas instrumenta spēlēšana. Bērniem un senioriem atmiņu jo īpaši var trenēt mācoties īsos pantiņus vai tautasdziesmas.
Vai ir pamats satraukumam?
Ne vienmēr ar īstermiņa atmiņas zudumiem ir tik vienkārši, jo tie patiesībā var norādīt uz kādu citu, nopietnāku saslimšanu. Viena no izplatītākajām ir demence, kuras galvenais simptoms ir atmiņas zudums. To papildina arī tādi simptomi kā vienu un to pašu jautājumu atkārtota uzdošana, grūtības darīt vienkāršas ikdienas darbības, kā arī uzvedības maiņa.
Par atmiņas zudumu nevajag satraukties, ja dažreiz neatceries, kur esi novietojis konkrētus priekšmetus, piemēram, brilles vai atslēgas, kā arī neizjūti nepieciešamību atkārtoti uzdot vienu un to pašu jautājumu. Arī konkrētu vārdu aizmiršana sarunas laikā nav slikts rādītājs, ja spēj atrast sinonīmu piemirstajam vārdam. Savukārt atmiņas zudumam vajadzētu pievērst uzmanību, ja tie kļūst regulāri, traucē veikt ikdienas pienākumus, sāc apmaldīties iepriekš pazīstamās vietās, ir grūtāk uztvert informāciju no apkārtējiem, grāmatām un TV. Tad ieteicams vērsties pie neirologa, lai saprastu problēmas cēloni un laicīgi to novērstu.
2021. gada veiktajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem.
Aizliegtās vakariņas
Pie sevis, protams, nodomāju, mani taču mājās gaida jau viens, nebūs nekādas paralēlās attiecības, tas taču nav labi. Līdz kādu dienu padevos, jo sākās aplidojumi no šī kolēģa puses. Aicināja mani vakariņās, kur no sākuma atteicu, jo zināju, ka mani gaida mājās. Bet vēlāk, saliekot visus plusus un mīnusus, sapratu, nav ko zaudēt, jo tā pat viss gāja uz grunti, un šīm vakariņām piekritu. Vakariņas tika kopīgi gatavotas, protams vairāk gatavoja vīrietis, es tikai skatījos. Kas var būt vēl labāks sievietes acīm, kā vīrietis virtuvē. 😉 Protams, manam vīrietim tika pateikts, ka man ir darba ballīte un palieku pie kolēģes pa nakti, jo nedzīvoju Rīgā. Tā nu vakars tika garšīgi aizvadīts, protams, tam visam nesekoja sekss, jo es neļāvos tam – galvā visu laiku doma – mājās gaida. Tā nu šis dienesta romāns beidzās, īsti neiesācies. Gadu dzīvoju tālāk kopā ar savējo, līdz sapratu, ka nē, nav viss tā, kā es vēlētos. Un pēc 4 gadu kopdzīves sapratu- ja es neaiziešu būs vēl sliktāk …Pa vidu ir gājis vēl visādi ar attiecībām. Bet tagad gan varu teikt, esmu laimīga un ir sācies jauns posms manā dzīvē.
Iesūtīja- MiegaLācis, 23
Aizliegtās kaislības
Pirms gada mana dzīve apgriezās kājām gaisā – draudzene, ar kuru īrēju kopīgu dzīvokli, aizbrauca meklēt laimi uz ārzemēm. Viena ar augstajām dzīvokļa īres maksām es netiku galā, tāpēc draugs uzaicināja mani kādu laiku padzīvot pie sevis dzīvoklī, kurā bez viņa mitinājās vēl viens puisis. Mans draugs pat nenojauta, kā tas viss vēlāk izvērtīsies…
Sākumā viss bija patiešām lieliski – visi trīs labi sadzīvojām, vakaros dzērām vīnu, skatījāmies filmas un spēlējām galda spēles. Taču sapratu, ka ar laiku mani aizvien vairāk pievilka viņa dzīvokļa biedrs… Kādu nakti, kad mans draugs bija naktsmaiņā, ar viņa dzīvokļa biedru iedzērām vīnu un sākām skūpstīties. Vēlāk stingri norunājām, ka šis vakars paliks tikai kļūda, par kuru aizmirsīsim un nevienam nestāstīsim. Taču tā gadījās vēlreiz un vēlreiz, līdz kādu nakti mēs pārgulējām. Arī mans draugs nojauš, ka kaut kas nav kārtībā un nojaušu, ka šī slepenā avantūra drīz varētu nākt gaismā… Taču es nespēju to pārtraukt! Ko man iesākt – izstāstīt savam draugam un uzsākt attiecības ar viņa istabas biedru, pēc kura tik ļoti ilgojos? Vai arī aizmirst šo kļūdu un darīt visu, lai saglabātu savas esošās attiecības?
Jolanta (26).
Aizliegtas ballītes apmeklētājiem katram piemēro 500 eiro sodu, bet rīkotājam jāšķiras no 2000 eiro
Par ārkārtējās situācijas laikā aizliegtas ballītes apmeklēšanu kādā viesu namā katram no tās dalībniekiem būs jāšķiras no 500 eiro, bet pasākuma rīkotājam – no 2000 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.
Likumsargi vakar kādā Siguldas tuvumā esošā viesu namā konstatēja pulcēšanos privātā pasākuma, kur tika svinēts Jaunais gads.
Šajā gadījumā 11 pasākuma dalībniekiem katram piemērots sods 500 eiro apmērā, bet pasākuma organizatoram – 2000 eiro.
Tāpat sākts administratīvā pārkāpuma process pret viesu nama īpašnieku kā juridisku personu.
Kā vēstīts, gadumijā Valsts policija konstatējusi vairāk nekā ārkārtējās situācijas ierobežojumu 1500 pārkāpumu.
Kopumā Jaunā gada naktī komandantstundas kontroles pasākumos pārbaudītas 5346 personas, no tām 1779 gadījumos bijuši pamatoti aizpildīti pašapliecinājumi par uzturēšanās vietas atstāšanu.
Aizvadītajā naktī sākti 1136 administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī fiksēts vēl vismaz 431 pārkāpums, par kuriem tiks sākti administratīvie procesi. Šie pārkāpumi konstatēti tieši komandantstundas ierobežojumu laikā no plkst.22 līdz 5. Taču bijuši arī citi ārkārtējas situācijas ierobežojumu pārkāpumi.
Daudzos gadījumos piemēroti sodi 300, 500, 1000 un arī 2000 eiro apmērā.
Aizliegtais auglis ir saldākais
Negaidīti. Šodien ieejot lielveikalā, tieši pretī ieejas durvīm pie info stāv Viņš(mana lielā mīla, ar kuru nevaru būt kopā). Koķetē ar skaisto meiteni- cik raksturīgi viņam. Viņam var aizliegt kontaktēties ar mani, bet nevar atturēt no tā, kas viņam ir asinīs- Donžāna Daba.
Pirmā viņu pamanu es. Un iekšā vis apgriežas un acis meklē izejas plānu, lai tikai nevajadzētu pietuvoties, iet garām.. Viņš mani pamana. Es pametu skatienu uz ārdurvīm. Iekšēji tāda sajūta, ka gribas noraut roķeni un ar riktīgu atrumu un vērienu nozus ejā pa labi, pa kreisi vai pa ārdurvīm. Bailes, ka nenostrādās un uzduršos acīm. Riskēju un dodos ejā pa labi. Neizturu un paceļu acis. Man pagriezta mugura. Ak, es Muļķe! Arī viņam ir grūti skatīties acīs un telot svešu cilvēku.
Klaiņoju pa veikaliem, palīdzu mammai izvelēties piemērotāko tērpu apbalvošani. Bet uzduroties uz pagrieziena pie info, nevaru nepaskatīties. Nav. Aizgājis.
Kam man to vajag?!
Nākamais veikals. Man tur nepatīk, pat neieju, bet ejā stāvu un mammu saucu iet citur. Paceļu acis. Viņš. Nāk no turienes, kur biju nozudusi es.
Meklējam nejaušības. Baidamies paši no sevis.
Aizliegtais auglis ir saldākais!
AIZKUSTINOŠS VIDEO: Savā pieredzē dalās priekšlaikus dzimušo bērnu māmiņas
“Elzai piedzimstot, viņa bija tik maza, ka visu viņas augumiņu varēju noklāt ar vienas rokas plaukstu…Ārsti teica, ka meitiņa neizdzīvos,” atceras priekšlaikus dzimušās Elzas mamma.
Dzīve pastāvīgā neziņā un satraukums, cīņasspars, kā arī bezgalīga ticība un mīlestība – labdarības kampaņas Latvijā pirmās mātes piena bankas izveidei “Dod spēku vismazākajam!” ietvaros pieredzē dalās priekšlaikus dzimušo bērnu mammas – uzņēmēja Gundega Skudriņa, kā arī priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrības Esmu klāt! dibinātājas Sanita Ziediņa un Laine Damberga.
Simts un viens jautājums bez atbildes
Brāļi Valters un Artūrs piedzima 33. grūtniecības nedēļā. Pāris dienas vēlāk vienam no dvīņiem pasliktinājās veselības stāvoklis – viņš tika pieslēgts pie mākslīgās elpināšanas aparāta, tika veikta virkne dažādu izmeklējumu. “Emocionāli bija grūti saņemties, tevi pavada simtiem jautājumu, uz kuriem nav atbildes,” atzīst Sanita Ziediņa, priekšlaikus dzimušo Valtera un Artūra mamma. Viņa piebilst, ka smagu sarunu ar sevi nācies veikt neesošā piena dēļ, kas bērna dzīves sākumposmā ir īpaši svarīgs. “Sirds vai lūza skatoties, kā mamma no blakus palātas atslaukto pienu lej izlietnē, kamēr es cīnījos par katru pilīti.” Ar laiku pieniņš radās, taču abiem puikām nepietika.
Viens no taurenīšiem nelido
Veselības komplikāciju dēļ viens no trauslajiem tauriņiem – brālītis ar īpašām vajadzībām Artūrs nelido. Ārsti saka – Valters dzīvo arī par brāli. Mamma Sanita smaidot stāsta, ka viņš patiešām ir aktīvs puika – visu grib izzināt, ir aktīvs un komunikabls. “Ne vienmēr viss ir tik melnās krāsās kā rādās. Artūrs ir manas dzīves motivācija. Lai gan brālītis nestaigā, viņš jūt apkārtējos – smaida, ja telpā ienāk kāds, ko viņš gaida. Varbūt viņš visu nesaredz ar actiņām, bet viņš redz daudz vairāk – ar sirdi,” stāsta dvīņu mamma. “Katram Dievs uzliek tik, cik var nest. Kā man dakteris reiz teica – var redzēt, ka puika ir laimīgs, ka viņu mīl – viņam vaidziņi balti, no mīlestības spīd!”
Bezgala garas 89 dienas un naktis
Mazā Elza piedzima 26. grūtniecības nedēļā, sverot vien nieka 760 gramus. Dzimstot ar kājiņām pa priekšu, bērns cieta skābekļa badu, kā rezultātā uzreiz pēc piedzimšanas galvas smadzenēs tika konstatēti smagi asinsizplūdumi. “Kad jautāju, vai Elza dzīvos, ārsti nespēja apsolīt,” stāsta Laine Damberga, priekšlaikus dzimušās Elzas mamma.
Pirmie trīs mēneši bijuši grūtākie – viens mēnesis pavadīts pie mākslīgās plaušu ventilācijas, viens mēnesis pie CPAP, kas ir palīgs bērniņiem, kam jāpalīdz elpot, bijuši neskaitāmi plašu rentgeni, antibiotikas, analīzes, izmeklējumi. “Tās bija bezgala garas 89 dienas un naktis! Nezinot, kas notiks pēc minūtes, mēs iemācījāmies arvien vairāk novērtēt katru mirkli.”
Mamma atzīst, ka emocionāli smagākais bijusi dzīve pastāvīgā neziņā, ko pirmā gada laikā pavadījuši regulāri slimnīcas apmeklējumi. “Potenciālo diagnožu saraksts bija garš, un ārsti nepārtraukti atkārtoja, ka bez redzamām sekām tas viss neizpaliks,” atklāj Laine, piebilstot, ka divu gadu laikā Elza pārcietusi arī divas operācijas.
Atšķirībā no Valtera un Artūra mammas Sanitas Lainei pieniņa bija daudz. “Man bija tik daudz piena, ka lēju to izlietnē. Es būtu varējusi piesaldēt visu slimnīcu pilnu!” atminas Laine, piebilstot, ka labprāt būtu palīdzējusi mammām, kurām piena nepietika – ja vien būtu tāda iespēja.
Ne buciņš, bet briedis ar 12 žuburu ragiem
Novembrī Elzai aprit trīs gadi. Meitene ir dzīvespriecīga, smaidīga un vesela, turklāt, apgāžot visas ārstu prognozes, attīstībā nevis atpaliek, bet gan savus laikā dzimušos vienaudžus apsteidz. “Elza ir meitene ar raksturu – daudzi saka, ka buciņam radziņi aug. Tad gan es atbildu, ka tas sen vairs nav nekāds buciņš, bet gan briedis ar 12 žuburu ragiem. Jo buciņam šo cīņu izcīnīt būtu bijis grūti!” smaida Laine.
Katra piena lāsīte – lielākais dārgums pasaulē
Arī Latvijā pazīstamā uzņēmēja un trīs bērnu māmiņa Gundega Skudriņa paudusi atbalstu labdarības kampaņai. “Arī es savā dzīvē esmu piedzīvojusi trauksmainu laiku – kad mani mazie dvīnīši pasaulē nāca krietni ātrāk. Katra piena lāsīte tad man bija lielākais dārgums pasaulē,” atceras priekšlaikus dzimušo dvīņu mamma, aicinot sabiedrību iesaistīties, lai dotu spēku Latvijas vismazākajiem bērniņiem.
Katru gadu Latvijā vairāk nekā 1000 bērniņu (jeb 6%) dzimst priekšlaicīgi. Diemžēl ne visām māmiņām, mazulim piedzimstot pirms laika, ir savs piens, taču vismazākajiem bērniņiem tas ir kritiski nozīmīgs ne vien izdzīvošanai, bet arī turpmākās dzīves kvalitātei.
Lai izveidotu Latvijā pirmo mātes piena banku, Latvijas Neonatologu biedrība sadarbībā ar uzņēmumiem Nutricia un Rimi, kā arī Bērnu slimnīcas fondu un priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku organizāciju Esmu klāt! sākusi vērienīgu kampaņu priekšlaikus dzimušo bērnu atbalstam “Dod spēku vismazākajam!”
Aizkustinošs video: Līgavaiņi pirmo reizi ierauga savu līgavu
EMOTIONAL GROOMS SEEING THEIR BRIDE FOR THE FIRST TIME
Geplaatst door Dave Tebbutt op Dinsdag 9 mei 2017
Vai tu kādreiz esi aizdomājusies par to, kā tavs līgavainis kāzu dienā reaģēs, tevi ieraugot? Varbūt tu to jau esi piedzīvojusi? Lai nu kā, bet tas ir ļoti satraucošs brīdis ikvienam – gan jaunajam pārim, gan aculieciniekiem.
Par laimi mums, skatītājiem, daudzi cilvēki izvēlas savas kāzas iemūžināt video. Tāpēc arī mēs varam aplūkot viņu īpašās dienas skaistākos mirkļus. „Dave Tebbutt WeddingFilms” izveidoja īpašu video, kurš ir iekarojis daudzu interneta lietotāju sirdis. Apskati arī tu!
Aizkustinošs video, kurā redzams meitenītes prieks par Harija Potera grāmatām braila rakstā! (+VIDEO)
Lai gan Ziemassvētku laiks jau ir pagājis, vēlējāmies jums parādīt, cik priecīga ir kāda meitenīte, kura Ziemassvētkos saņēma visas 7 Harija Potera grāmatas braila rakstā.
Painteresējoties, nosakidrojām, ka katra no gŗamatām maksā 70 līdz 180 ASV dolārus un nemaz nav tik viegli pieejamas, kā tas varētu likties. Varētu domāt, ka pasaule šobdrīd ir kļuvusi pieejamāka cilvēkiem ar redzes un cita veida traucējumiem, taču par nožēlu jāatzīst, ka tā tas nav. Meklējot internetā informāciju par Harija Potera grāmatām braila rakstā informācija ir, maigi izsakoties, visai skopa. Aizdomāsimies par to, cik daudz mums ir dots ar to vien, ka esam veseli, un būsim par to pateicīgi.
Video
Aizkustinošs video, kurā redzami visdažādākie dzīvnieku mazuļi. Noskaties! (+VIDEO)
Ir dienas, kurās lieki noder papildus pozitīvisma lādiņš. Ja vēlies pasmaidīt uz klusībā pateikt “ai, cik mīļi!”, tad šis video ir tieši tev.
Video
Autors: Dieviete.lv
Aizkustinošs veltījums mūsu vecākiem un vecvecākiem – bildēs
Man nepietiks gadu un vārdu, lai izteiktu savu pateicību un mīlestību saviem vecākiem un vecvecākiem. Man nepietiks naudas, lai atmaksātu viņiem visu ko viņi man ir devuši. Bet es ļoti ceru, ka man pietiks prāta un sirds gaišu, lai viņiem būru līdzās un izrādīt savu mīlestību un pateicību. Dievs, lūdzu palīdzi cilvēkiem atrast laiku un mīlestību pret saviem vecākiem. Lūdzu, Tevi, – parūpējies par vientuļajiem. kā arī par tiem, kuru sirdis ir nocietinājušās pret vecajiem un pamestajiem… 
Aizkustinošs stāsts: 11 gadus pēc Beslanas traģēdijas meitenīte tiekas ar savu glābēju
Šī fotogrāfija 2004. gada septembrī aplidoja visu pasauli: specvienības kaujinieks iznes no ķīlnieku sagrābtās Beslanas sešu mēnešus vecu meitenīti. Žurnālistiem izdevies sameklēt fotogrāfiju varoņus, kas kļuvuši par simbolu cilvēcībai.
Aļonai Ckaevai tikšanās laikā ir desmit ar pusi gadu. No dzīvokļa loga, kurā viņa dzīvo kopā ar savu otro māti Svetu, tēti Ruslanu, brāļiem Maharu, Georgiju un mazo māšeli Kristīnu, redzami tās pussagrautās skolas sienas, kur Maharu un Aļonu trīs dienas turēja kā ķīlniekus. Mazajai Kristīnai šobrīd desmit mēneši. Viņu nosauca par godu vecākajai māsai, kas gāja bojā kopā ar mammu Fatimu pēc sprādziena sabrukušajā sporta zālē, kur teroristi trīs diennaktis turēja vairāk nekā tūkstoš cilvēku – bērnus, vecākus, skolotājus… Viņi visi bija atnākuši uz pirmā septembra svinībām.
Aizkustinošs stāsts par patiesajām vērtībām dzīvē! Vērts izlasīt!
Bērni mēdz sasmērēt. Bērni mēdz sasmērēties. Labā ziņa ir tā, ka tas ir viens no veidiem, kā viņi iepazīst pasauli un mācās eksperimentēt. Sliktā ziņa – ne visus traipus var izmazgāt… Un to ļoti labi zina sieviete vārdā Hetere, kas dalījās skumjā, bet pamācošā savas dzīves notikumā ar nosaukumu “Zilais traips”.
Šis patiesais stāsts liks aizdomāties par bērniem, par viņu radītiem traipiem un par to, kas patiesībā dzīvē ir vissvarīgākais..
“Zilais tintes traips”
“Tonakt es berzu slaimu (slime), kas izkrita meitai no rokām, kamēr viņa ar to spēlējās, ļaujot tecēt cauri pirkstiem. Mūsmājās valda liels slaima trakums, un tas pēc sevis atstāj lielu, lipīgu netīrību. Mana meita bija satīrījusi lielāko daļu no šmuces, taču es vēl centos izberzt tur, kur slaims bija iesprūdis. Un es kļuvu ērcīga. Šķita, ka slaims ir visur. Taču tad es atcerējos citu reizi, kad tīrīju lielu nekārtību. Tas notika pirms daudziem gadiem. Un atmiņas atausa..
Pirms 14 gadiem…
Bija gandrīz pienācis gulētiešanas laiks. Mēs bijām tik tuvu naktsmieram… Es biju pārgurusi, un viss bija nekārtībā. Dzīve bija neapstādināma kopā ar mūsu divgadīgajiem trīnīšiem un viņu vecāko brāli (4 gadi). Man neatlika laiks sev, un es vismaz 4 dienas nebiju mazgājusies dušā. Katra manas dzīves sekunde bija viņu vajadzību apmierināšana, un, lai gan biju pārgurusi, es to nemainītu ne pret ko citu. Manas rokas bija pilnas darba, taču arī sirds nebija tukša.
Mēs tikko bijām pabeiguši nakts rituālus – vakariņas un mazgāšanos – un saaicinājām savu puišu komandu uz dzīvojamo istabu, lai pirms miega nedaudz sakārtotu telpu. Skanēja radio, visi dziedāja, dejoja un lasīja rotaļlietas.
Es ātri liku nost rotaļlietas un biju tik nepacietīga nolikt bērnus gulēt, lai pati varētu paspēt nomazgāties dušā, kad pēkšņi viens no puišiem iesaucās: „Ak, nē!”
Es pagriezu galvu tieši īstajā brīdī, lai redzētu, kā viena no trīnīšu rokās saplīst pildspalva, tās saturu izlaistot uz baltā paklāja. Viņš priecīgi iespiedzās, redzot, kā tinte tek gar viņa pirkstiem, nošļakstot viņa tīro pidžammu.
Es noelsos, ieraugot zilo tinti izplūstam uz grīdas un iesūcamies mūsu jaunajā, baltajā paklājā. Es ātri pasaucu vīru, kurš mazgāja traukus, lai nāk man palīgā. Es jutos tik skumja… Tūliņ pagrābu puiku, lai vestu uz vannasistabu nomazgāt, kamēr vīrs ķērās pie paklāja tīrīšanas, lai dabūtu ārā tos koši zilos traipus.
Pār vaigiem ritēja vilšanās pilnas asaras. Es biju tik ļoti nogurusi. Un dusmīga. Ļoti, ļoti dusmīga. Es nedusmojos uz savu dēlu – kurš bija tik zils kā Smurfs – es dusmojos uz sevi, ka atstāju pildspalvu vietā, kur bērns tai varēja tikt klāt. Mēs šajā mājā dzīvojām tikai 6 mēnešus, un jaunais paklājs tika pilnībā sabojāts.
Mēs stundu berzām to traipu, un tomēr tas palika redzams.
Nākošajā dienā ieradās paklāju tīrītāji … un viņi tīrīja vairākas reizes … tomēr traips nepazuda … tas it kā lūkojās uz mani – tik košs un tik zils.
Es biju tik ļoti vīlusies katru reizi, kad redzēju traipu – tas bija tik neglīts. Pilnīgs pretstats paklājam. Un, lai ko mēs darītu, ietiepīgais traips palika. Traips lika man justies apkaunotai. Es biju tik ļoti vīlusies. Tas man lika justies dusmīgai un atgādināja par manu neveiksmi bērnu audzināšanā, atstājot pildspalvu vietā, kur to varēja aizsniegt mazs bērns. Tas zilais traips bija negatīvisms manā dzīvē. Es to ienīdu.
Nākošajā mēnesī, mans mīļais dēls (tas, kurš izlēja tinti) saslima. Diagnoze – vēzis. Pēc 2 gadiem viņš nomira.
Mans dēls bija prom, bet tas zilais traips? Tas vēl aizvien tur bija … un tagad … tas vienmēr atgādina par manu dēlu. Tas atgādināja par manu vilšanos par kaut ko tik maznozīmīgu … kaut ko tik nenozīmīgu mūsu dzīvē.
Zilais traips bija atgādinājums, ka dzīve ir nekārtīga, taču tas to padara tik vērtīgu.
Traips bija atgādinājums par mazajām lietām un to nozīmīgumu.
Atgādinājums, ka svarīgāki ir cilvēki, nevis lietas.
Atgādinājums, ka negadījumi notiek.
Atgādinājums palaist vaļā sīkumus un turēties pie tā, kas patiesi ir svarīgs.
Gadu laikā traips tā arī neizzuda. Tas palika tikpat spožs kā bija. Mēs iemācījāmies to noslēpt zem mēbelēm, bet katru reizi, kad rūpīgi kopu māju, es atkal atradu to traipu, kas lūkojās uz mani. Un katru reizi man aizrāvās elpa, atgādinot par manu lielo zaudējumu.
Un traips, kas pirms tam bija gluži kā suņa nagla un lika man raudāt, tagad liek man pateikties Dievam par brīnišķīgajām atmiņām.
Tas atgādina man, ka dzīve ir nekārtīga. Vienmēr uz virtuves grīdas kaut kas tiks izliets. Zelta zivtiņa nonāks automašīnas salonā. Logi tiks izsisti ar beisbola bumbiņu. Netīrās veļas grozs būs pilns un izlietne tāpat. Uz stikla durvīm vienmēr būs pirkstu nospiedumi, bet uz galda krītiņu atstātās pēdas. Un būs zili traipi uz jaunajiem paklājiem.
Bet tā nekārtība? Tā rodas, jo mēs dzīvojam, mēs mīlam, mēs augam un mēs mācāmies. Tā liek mums būt pateicīgiem. Un tā ir svētība.
Un ziniet ko?
Es izvēlētos miljoniem zilu traipu uz mana jaunā paklāja, ja tas nozīmētu, ka es varu pavadīt vēl vienu dienu kopā ar savu dēlu.
Es apskatījos uz slaima radīto nekārtību un tas man atgādināja par zilo tintes traipu uz paklāja. Es sapratu, ka kaut kur ir kāda mamma, kas slimnīcā sēž pie sava bērna gultas … labprātāk vēloties būt mājās un tīrīt bērna atstātos traipus, jo tas nozīmētu, ka viņš ir gana vesels, lai radītu nekārtību – gluži kā es … pirms daudziem gadiem.
Asaras ritēja pār maniem vaigiem. Es tīrīju slaima traipus ar jaunu perspektīvu – atrodot svētību nekārtībā – un pasakoties Dievam par čukstiem man ausī – būt pateicīgai un koncentrēties uz svarīgo dzīvē.” /Hetere Dakvorta (Heather Duckworth)/
Raksts sagatavots, izmantojot ārzemju avotus.
Autors: Dieviete.lv
Aizkustinošs stāsts par diviem, tik dažādiem cilvēkiem…
Reiz kādai ģimenei bija dvīņi, kuru vienīgā līdzība bija viņu izskats. Ja viens domāja, ka bija par karstu, tad otram likās, ka ir par aukstu. Ja viens teica, ka TV ir par skaļu, tad otrs teica, ka vajag palaist vēl skaļāk. Atšķirīgi visādos veidos, viens bija mūžīgais optimists un otrs drūms pesimists.
Lai redzētu, kas notiks, uz zēnu dzimšanas dienu tēvs piekrāmēja pesimista istabu pilnu ar katru iedomājamo rotaļlietu un spēli. Optimista istabas vidū viņš novietoja zirga mēslus.
Tajā naktī tēvs devās garām pesimista istabai un atrada savu dēlu sēžam starp rotaļlietām un rūgti raudam.
„Kāpēc tu raudi?” vaicāja tēvs.
„Tāpēc, ka mani draugi būs skaudīgi, man būs jāizlasa visas šīs instrukcijas pirms varu ko darīt ar šīm mantām, man visu laiku būs nepieciešamas baterijas un beigu beigās manas rotaļlietas saplīsīs.” Atbildēja zēns.
Ejot garām optimista istabai, tēvs atrada zēnu dancojam no prieka zirga mēslos. „Par ko tad tu tik priecīgs?” viņš jautāja.
Uz ko zēns optimists atbildēja: „Te kaut kur jābūt ponijam!”
Avots: Stāsti pārdomām
Aizkustinošie mirkļi: Tēti pirmo reizi ierauga savus jaundzimušos. Burvīga bilžu galerija
Tas ir viens no dzīves aizkustinošākajiem brīžiem: kad mamma piedzemdē bērniņu un notiek viņu abu pirmā satikšanās… Bet, kas attiecās uz tētukiem? Viņu pirmā satikšanās ar mazuli nav mazāk emocionāla. Kā pierādījums: šīs fotogrāfijas, kurās var vērot, kā viņu vīrišķība kūst mazo mantinieku priekšā.
Kā apgalvo fotogrāfiju autors: saikne starp bērnu un mammu jau rodas grūtniecības laikā, bet starp bērnu un tēvu, brīdī, kad viņi satiekas pirmo reizi. Šajās bildēs ir iemūžināts tas brīdis, kad vīrieši kļūst par tēviem.
avots: soulpost.ru
Aizkustinoši: Šis vīrietis holokaustā izglāba 669 bērnus. Viņš nenojauta, ka viņi sēž viņam apkārt
1939.gadā Nicholas Wilton, jauns britu biržas mākleris, riskēja ar savu dzīvību, mēģinot nodrošināt 669 bērnu (lielākoties ebreju) drošu nokļūšanu no Čehoslovākijas līdz Lielbritānijai.
Kā īstens varonis, Nicholas nekad nevienam nestāstīja par to, ko izdarīja. Pat savai sievai, nē. Viņa sieva to uzzināja pavisam nejauši, kad, kārtojot bēniņus, atrada vecu piezīmju grāmatu. Tur bija saraksts ar izglābto 669 bērnu vārdiem, fotogrāfijām un dokumentiem.
1998.gadā varonis tika uzaicināts uz TV seriāla „That’s Life!” filmešanu. Tikai viņš nemaz nenojauta to, ka visi cilvēki, kas zālē sēdēja viņam apkārt, bija tie paši izglābtie bērni. Noskaties emocionālo video!
Aizkustinoši: Pāris pasargā suni no lietus, kamēr tā saimnieks mierīgi iepērkas
Kad šis pāris ieraudzīja pie staba piesietu suni, kurš mirka spēcīgā lietū, viņus tas neatstāja vienaldzīgus. Puisis novilka savu virsjaku un abi ar draudzeni centās ar to dzīvnieku pasargāt no spēcīgā lietus. Tā viņi virs suņa nostāvēja vismaz 20 minūtes.
To pamanīja pārdevējs no veikala, kurš atradās ielas pretējā pusē un atnesa viņiem divus lietussargus. Viņi stāvēja tik ilgi, kamēr suņa saimnieks neiznāca no veikala. Viņš protams bija pateicīgs jauniešiem, bet rodas jautājums, kāpēc viņš neiedomājās par suni, kamēr pats bija patvēries veikalā? Vai tiešām ir tik grūti būt atbildīgam par to ko paši esam pieradinājuši.
It kā liekas sīkums, bet tas sasilda manu sirdi. Ļoti ceru, ka jūsu arī.
Aizkustinoši: 15 suņu un kaķu fotogrāfijas pirms un pēc patversmes
Rūpes par mājdzīvniekiem tā ir ļoti liela atbildība. Šāds lēmums maina ne tikai cilvēka, bet arī dzīvnieka dzīvi. Šajās bildēs ir ļoti spilgti redzams kā izmainās kaķi un suņi pēc tam, kad viņi ir satikuši savus saimniekus. Man bija ļoti grūti savaldīt asaras, gan prieka, gan arī skumju, par lielo netaisnību pret mūsu ”mazajiem brāļiem”.
Aizkustinoši vīra vārdi, kas veltīti viņa sievai – medmāsai. Simtiem tūkstoši lasījumu!
Bobijs ar sievu Raienu un mazo dēliņu dživo Hārdendeilā, Alabamā. Raiena ne tikai rūpējas par mazuli, bet strādā par medmāsiņu traumatoloģijas nodaļā.
Jaunā sieviete katru dienu sevi velta ģimenei, bet pie tam pastāvīgi palīdz saglabāt dzīvi citiem cilvēkiem. Bobijs sāka pamanīt, ka viņa sieva pēdējā laikā ļoti nogurst un pilnīgi izmocīta.
Un vienreiz, kad viņš iegāja guļamistabā, viņš ieraudzīja sievu, kura uz minūtīti bija atgūlusies, lai pirms darba nedaudz atpūstos, cieši apskāvusi dēliņu. Bobiju šis skats aizkustināja līdz sirds dziļumiem.
Un viņš savai sievai veltīja sekojošas rindas, kuras Facebook tiklā jau ir aplidojušas apkārt pasaulei…
“Tā ir mana sieva. Pēc stundas viņa modīsies un dosies uz darbu klīnikā.
Viņa, rūpīgi sakārtojot visu, kas viņai nepieciešams darba, ātri sakārtos matus un uzliks vieglu grimu. Viņa žēlosies, ka izskatās šausmīgi. Es kategoriski tam nepiekritīšu un atnesīšu viņai krūzīti kafijas.
Viņa sēdēs uz dīvāna ar sakrustotām kājām un to dzers, tai pašā laikā priecīgi spēlējoties ar mazuli, kas rāpos pāri viņai.
Viņa dažreiz apātiski skatīsies, kad mēs runājamies, klusējot noskaņojot sevi uz sagaidāmo darbu. Viņa dmā, ka es to visu nepamanu.
Viņa noskūpstīs bērnu, noskūpstīs mani un atstās mūs, lai ietu rūpēties par cilvēkiem, kuriem šī diena kļūs par vienu no sliktākajām viņu dzīvē. Autokatastrofas, šāvienu brūces, sprādzieni, apdegumi un lūzumi…Veiksmīgi cilvēki, bezpajumtnieki, mācītāji, narkomāni…mātes, tēvi, dēli, meitas…vienalga, kas jūs esat un kas ar jums noticis.
Viņa par jums rūpēsies.
Viņa pēc 14 stundām atnāks mājās un novilks apavus, ar kuriem staigāja pa asinīm, sāpēm, asarām un atstās tās ārpusē. Dažreiz viņa par to negrib runāt. Bet dažreiz nevar sagaidīt, kad varēs izstāstīt…
Dažreiz viņa smejas… Bet dažreiz vienkārši raud…Bet neatkarīgi no tā, viņa vienmēr būs gatava savai nākamajai maiņai.
Mana sieva strādā par medmāsu. Mana sieva ir varone”.
avots: marketium.ru
Aizķērās anekdote!!!
Šodien šajā drūmajā un lietainajā dienā, kad garastāvokļa nav, nedaudz lika pasmaidīt anekdote: Jauns pareizticīgo priesteris gatavojas novadīt savu pirmo dievkalpojumu. Tā kā viņš baidās, ka aiz uztraukuma var ko sajaukt, vecākais priesteris viņam iesaka "ostogramitsja", t.i. iedzert 100 gramus. Nākamā dienā pēc dievkalpojuma abi priesteri atkal tiekas: -Nu, kā es novadiju dievkalpojumu? -Nu, tā neko, bet ie dažas problēmas: 1. Tu nevis "ostogramilsja", bet "opollitrilsja" (t.i.izdzēra pus litru); 2. Pie altāra ir jāpieiet, nevis jāpierāpo; 3. Mantija džinsos nav jāsabāž; 4. Dievkalpojuma laikā var pieminēt tikai Dievmāti, nevis kādu citu māti; 5. Ar kvēpināmo trauku māj uz priekšu un atpakaļ, nevis to vicina virs galvas; 6. Lūgšana jānobeidz ar vārdu "Āmen", nevis "pizdetc"; 7. Un visbeidzot – kas Tev iestāstijis, ka Jēzus gāja bojā 1943. gadā, pie Staļingradas?
Aizkari un gaisma Sintēze Apcerējums
Šo gaismu kuras vārds ir dienas gaisma, mēs varam savaldīt un transformēt tieši ar to kā mēs ieğērbjam logus. Plānāks audums spēs telpā ienest maigākas noskaņas un kliedētu vienmērīgāku gaismu, biezāki audumi savukārt kontrastēs, gaisma būs asākām šķautnēm, nodalīs gaismas un ēnas robežas ar tiešu līniju laukumiem. Grafiski skaistus ēnu rakstus veido horizontālās žalūzijas un audumi, kuros ir apvienotas necaurspīdīgas un caurspīdīgas detaļas vai ornamenti, tie var būt arī tamborētu mežğīņu atveidā, kā vēlaties, kuros īpašās dienas stundās, atkarīgi no tā, kā telpā iespīd saule, uz telpas plaknēm un cilvēka figūrām veidos skaistu lineāru vai grafiski ornamentālu zīmējumu. No šīm smalkajām gaismas spēlēm, iedvesmojušies vairums mākslinieku un fotogrāfu radot savus darbus. Šādas detaļas veido mūsu ikdienu, padarot to īpašu patīkamu noskaņu piepildītu. Gadalaiku maiņa, dienas un nakts maiņa, apmākusies vai saulaina diena, to visu mēsvaram apgarot pēc mūsu patikas.
Mēs visi esam pieredzējuši, laiku, kad telpas kurās uzturamies, vēlamies uzlabot, pārkrāsot vai vienkārši pārprojektēt. Telpas arhitektūra un krāsas, kuras esam izvēlējušies, atdzīvojas pateicoties dienas gaismai, un to kā mēs to mākam ņemt vērā un izmantot, lai telpa, kurā uzturamies, radītu to noskaņu, kurā jūtamies vislabāk, dod iespēju mainīt tonalitātes, gaismas daudzumu un klājumu, šo uzdevumu tad arī izpilda aizkari līdzīgi kā nakts un krēslas stundās šo lomu pilda elektriskais apgaismojums ar iespējām dimmēt un modulēt gaismu…aizkari šajā gadījumā ir dabīgie gaismas dimmeri un modulatori
Vēl lai padarīto šo uzdevumu mazliet sarežģītāku, pateikšu, ka aizkari ne vienmēr ir tikai audumi vai speciāli logu aprīkojumi. Par aizkaru var kalpot arī bagātīgi un ar apdomu ieprojektēti istabas augi vai arī, ja iespējams tie var būt, piem., dažāda rakstura vīteņaugi, kas rotā ēku no ārpuses, ja vien to pieļauj vide un nav pret pilsētbūvniecības likumiem. Bieži ar šāda veida gaismas modulēšanu ir iespējams notušēt vai izlabot projektā neparedzētas nianses vai būvniecibas procesā pieļautās kļūdas…Varbūt arī, ja tas nav mūsu lauku īpašums, bet pilsētvides projekts, kas ir atkarīgs bijis no zemesgabala izvietojuma un nevaram mainīt ainavu aiz loga vai tuvu atrodošos ēku, kas varbūt ne vienmēr ir vizuāli baudāma un citi apstākļi, kas nav no mums atkarīgi… Iespēja modulēt gaismu ir lieliska iespēja, mainīt to ko nav iespējams mainīt..
Aizkari no pērlēm
Materiāli: stikla, plastmasas, akrila, metāla, plastikāta pērlītes. Izvēloties materiālus, jāņem vērā ne tikai to skaistumu, bet arī kvalitāti un svaru. Aizkaru stangai ir jāiztur aizkaru smagums. Ja aizkarus karinās durvju ailēs, tad materiālam ir jābūt arī pietiekami izturīgam. Labāk un lētāk ir iegādāties akrila kristālus uz svara. Tie mēdz būt dažādu krāsu, formu un izmēru.
Aiziet tad,kad vajag aiziet
Labu laiku,proti, vairākus gadus, manā galvā dzīvo viens cilvēks, proti pirmā īstā mīlestība. Un es jau vairāk kā gadu neesmu attiecībās ar šo cilvēku, bet šad tad, nākas par viņu iedomāties. No viņa man ir palikusi viena maza dāvaniņa, par kuru šodien atcerējos, es allaž to mazo nieciņu nēsāju sev līdz, bet šodien es esmu nolēmusi šo dāvaniņu noslēpt klusā,drošā stūrīti,un vairs sev līdz nēnāsāt, lai stāv un glabā manas skaistās atmiņas. Un, redziet, viss aiziet un pagaist, tad kad tam ir jānotiek, jo visam,kā ziniet, ir savs laiks. Es zinu,ka mana sirdī šim cilvēkiem vienmēr būs maza silta vietiņa un man ļoti grūti ir aizmirst visu labo,ko šis cilvēks man devis, un arī nevajag aizmirst. bet ar mums notika kā filmā (p.s. I love you), viņš pats man lika sevi aizmirst, es nezinu īsti kādā veidā,bet tas ir fakts-viņš pats lika man sevi aizmirst, ar savu izturēšanos. Un nu mēs esam nevis mīļākie, bet draugi, labi draugi, laikam tā bija jānotiek, jo ja no mums nesanāca labs pāris, tad vismaz draugi mēs esam labi. Nu viņš ir laimīgs kopā ar citu sievieie, savukārt es vēl tikai meklēju savu laimi. Katrā ziņā, gribēju pateikt,ka cilvēki,atmiņas un jūtas pagaist tad,kad viņam ir laiks pagaist, tāpēc nevajag speciāli kādu svītrot ar treknām svītrām no atmiņas ārā, jo kad būs laiks, atmiņas un sāpes pagaisīs un vietā nāks atklāsme, ka viss taču ir labi. Bet esmu droša,ka vēl sirmā vecumā atcerēšos pirmo mīlestību, jo tie tomēr bija divi lieliski gadi.
Aizgāja. Neapsolīja atgriezties…
…atstājot ar tirkīzzilo saderināšanās gredzenu, atmiņām par visu slikto, ko nevar labot un visu labo, ko nevar atgriezt… Viņš piederēja pie tiem vīriešiem, kas aiziet nepasakot ne vārda… Viņš nobijās… Es arī nobijos…nobijos, ka šis solis ietekmēs visu manu dzīvi, nobijos no rutīnas, kas mūs sagaida, nobijos no atbildības, bet es tiku tam pāri. Viņš nē. Es mēģināju viņu aizmirst, bet mēģināt aizmirst to, kuru mīli ir tas pats, kas atcerēties cilvēku, kuru nekad neesi redzējusi. Tu vari paslēpt visas fotogrāfijas, saplēst mīlestības vēstules, bet no sapņiem naktīs viņš nepazudīs… Mani izglāba…balets… katrs solis iedvesmoja mani dzīvot tālāk… tas palīdzēja nesalūzt…vismaz uz kādu brīdi… …pēc četriem mēnešiem viņš piezvanīja. Viņš nepalūdza piedošanu, bet …viņš palūdza manu roku… Bet…es atgriezos pie manas pirmās mīlestības… Mīlestības, kas man nenodarīja pāri…baleta… P.S. Vai pastāv "piedošanas robeža"? Kad vajadzētu piedot un atjaunot attiecības un kad nē?
Aizej uz deju nodarbību!
Ne vecumam, ne fiziskai sagatavotībai šajās nodarbībās nav nozīmes. Visas mūs vieno viens – mēs esam skaistas, pievilcīgas un pašpārliecinātas sievietes. “Devika” deju nodarbības palīdz atraisīt sevi, attīstot nevainojamu stāju, iemācot graciozi kustēties un, protams, padarīt trakus vīriešus!
Izmēģini jaunās deju nodarbības Rīgā! Apmeklē bezmaksas iepazīšanās nodarbību 14. aprīlī, plkst. 12.15 Tallinas ielā 52!
Aizdomās par cilvēka sašaušanu aizturēts dziedātājas Riannas mīļotais vīrietis un bērna tēvs A$AP Rocky! (+VIDEO)
20. aprīlī Losandželosas starptautiskajā lidostā policija aizturējusi amerikāņu reperi A$AP Rocky.
A$AP Rocky tiek apsūdzēts par uzbrukumu ar šaujamieroci. Apšaude notikusi Holivudā pagājušā gada rudenī, tā teikts Losandželosas policijas departamenta paziņojumā “Twitter”. Slavenais reperis tika atbrīvots tanī pat dienā par 550 tūkstošiem ASV dolāru.
Video
Apšaude notikusi pagājušā gada 6. novembra naktī Holivudā, Losandželosā. Strīdā iesaistīti divi paziņas, strīds saasinājās, un rezultātā aizdomās turamais izšāva uz cietušo. Cietušais negadījumā guva vieglus ievainojumus un vērsās pēc medicīniskās palīdzības. Pēc notikušās apšaudes aizdomās turamais un vēl divi vīrieši aizbēga no notikuma vietas. Viens no aizdomās turamiem ir identificēts kā 33 gadus vecais Losandželosas iedzīvotājs Rakims Meijers, kurš pazīstams arī kā mūziķis A$AP Rocky.
A$AP Rocky šovasar ir paredzēta uzstāšanās Latvijā, festivālā “Positivus”.
Aizdambējās pods, paldies Dievam, viņš tur nesēdēja
Šodien aizsprostojās pods. Neiet prom ūdens un viss. Ja aizsprostojas vanna vai izlietne, tad palīdz “vantūzis”, nezinu pat, kā pareizi šis rīks latviski jāsauc. Bet ko lai dara ar podu? Te es atcerējos, ka skapī manīju mētājamies santehniķu trosi. Tiem, kas nezin – būtībā tā ir vienkārša trose, kurai galā ir rokturis, lai to būtu vienkāršāk griezt. Paņēmu trosi un sāku to stumt podā. Kaut kā grūti gāja, bet tomēr iestūmu visus padsmit metrus. Ūdens prom neiet. Velku laukā, atpakaļ nāk gandrīz vai grūtāk, nekā iekšā. Izvelku – galā zeķe! Nobrīnījos, kurš no mājiniekiem būtu tik gudrs, lai zeķi mestu podā… Bet ūdens joprojām neiet prom! Neko darīt, bāžu atkal trosi podā, kad atskan zvans pie durvīm. Atveru, tur kaimiņš slapjiem matiem un halātā, prasa, vai es esmu tas nelietis, kurš viņam zeķi nospēris.
Neko ļaunu nenojauzdams, šis mazgājies dušā, kad saklausījis, ka kaut kur pa caurulēm kaut kas skrapstinās. Nu neko, šis mazgājas tālāk. Te pēkšņi skatās – poda vāks paceļas, no tā apakšas izlien kaut kāds nesaprotams verķis, viss sūdos un matos un vēl visādā drazā, griezdamies šķaida to visu uz sienām un grīdas, aizlien līdz zeķēm, kas mierīgi mētājas uz grīdas, aizķer vienu un tad nozūd atpakaļ podā!
P.S. Labi, ka viņš nesēdēja uz poda…
Aizbraukt ceļojumā un negaidīti apprecēties! (+VIDEO)
Iedomājies, vasarīgs izbrauciens, piemēram uz Turciju un tur tu sastopi vietējo, kurš ir par tevi krietni jaunāks, bet apgalvo, ka ir tevī neprātīgi iemīlējies. Nē, tā nenotiek tikai filmās.
Raidījums piedāvā virkni patiesu mīlas stāstu ar dažādām emocijām un atšķirīgiem, dažkārt pārsteidzošiem rezultātiem. Dažas no šīm laulībām ilgst līdz šai dienai. Citas dažādu iemeslu dēļ neizturēja, bet neviena no sievietēm to nenožēlo.
Video
Aiz loga rudens, bet mājās mūžīga vasara: kā iekopt dārzu mājā vai dzīvoklī
Vasara pagājusi, bet mūsu spēkosir to paildzināt! Ziedoša pļava mājās pat ziemā? Svaigi garšaugi jebkurā gadalaikā? Eksotiski augi un krāšņi ziedi, kad pasauli aiz loga pārņem rudens? Kā likt vasarai zaļot jūsu mājokļos, stāsta “Kesko Senukai Latvia”produktu speciāliste Līna Spure.
Balkona dārziņš pārceļas uz telpām
Pirmais un vienkāršākais veids, kā ienest vasaru mājoklī, ir pārcelt no balkona vai terases tur ziedošās puķu kastes – begonijas unjo īpaši pelargonijas lieliski jutīsies arī telpās.
“Iestājoties vēsākam laikam, puķes, kas priecējušas acis uz balkona, droši var pārvietot uz iekštelpām. Pelargonijas var mazliet apgriezt un turēt uz palodzes kaut vai visu ziemu. Grūtāk būs ar petūnijām, tās telpās tik labi nejutīsies, taču kādu brītiņu vēl ziedēs. Balkona augiem telpās piemērota saulaina vieta, austrumu vai rietumu puse, tomēr izvairoties no tiešiem saules stariem. Savukārt balkona kastēs var iestādīt rudens puķes – krizantēmas, ērikas, viršus, kuru košie ziedi paildzinās saulainās sajūtas, paskatoties ārā pa logu. Ērikas un virši var arī pa ziemu palikt kastē. Ja būs sauss un ne pārāk vējains laiks, ziedi sakaltīs un saglabāsies arī ziemā, bet virši tīri veiksmīgi var arī pārziemot,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” produktu speciāliste Līna Spure.
Ziedi cauru gadu
Lai paildzinātu vasaras sajūtu, speciāliste iesaka izvēlēties augus, kuri krāšņi un bagātīgi zied teju vai cauru gadu – kā begonijas, kurām ir ļoti daudz dažādu paveidu un plaša krāsu gamma, turklāt pavasarī tās var nest ārā uz balkona. Tāpat rudenī un ziemā acis priecēs tādi augi, kas siltākā klimatā aug dabā, bet pie mums – puķupodos, piemēram, ciklamenas.Brīnišķīgas ir arī gloksīnijas; tās ir svarīgi nepārlaistīt, un tad šīs puķes ar košajiem, vasarīgajiem ziediem zied ilgi, vismaz 2–3 mēnešus.
“Lielisks risinājums ir sīpolpuķes: narcises, tulpes, hiacintes. Tās vairāk saistās ar pavasari, taču par ziediemvar priecāties arī rudenī! Hiacintes var audzēt pavisam bez augsnes, tikai ūdenī. Tam būs nepieciešama speciālā vāzīte vai jebkura vāzīte ar sašaurinātu kakliņu. Sīpolu ietupina uz šī sašaurinājuma un vāzīti piepilda ar ūdeni, lai visu laiku ūdenī ir saknītes, bet ne pats sīpols. Galvenais, lai šāda vāzīte būtu caurspīdīga. Un uz Ziemassvētkiem jau varēsiet izbaudīt ziedu krāsu un smaržu!” iesaka Līna Spure.
Dārzs Latvijas vai Vidusjūras gaumē
Vasaras sajūtu var pagarināt, uz palodzes audzējot dažādus garšaugus. Košais zaļumsatveldzēs acis uz pelēcīgās rudens ainavas fona, bet maltītes bagātinās gardi, aromātiski, vitamīniem bagāti garšaugi – kā no pašu dārza vasaras viducī!
Siltzemju ceļojumu cienītāji īsto noskaņu mājās var radīt, izvēloties Vidusjūras reģionam raksturīgoscitrusaugus vai olīvkokus, stādot tos reģionam tipiskajos keramikas podos.
“Šiem augiem vajag daudz gaismas un siltuma, tāpēc lodžija vai lieli logi uz saulaino pusi ir īsti piemēroti Vidusjūras stila dārziņam. Nav obligāti jāpērk lieli citronu vai mandarīnu koki, kas maksā gana dārgi – ir vērts atcerēties, ka liels koks izaug no maza stādiņa! Droši var sēt zemē uzturā patērēto citrusaugļu sēklas – ja tām ir potenciāls izdīgt, varat izaudzēt savu kociņu no mazas sēkliņas. Savukārt olīvkoks lieliski padodas formaas veidošanai.Arvien populārāki kļūst arī vīģes koki, bet vien retais iedomājas, ka telpās ar labiem panākumiem var audzēt arī vīnogas!” stāsta “Kesko Senukai Latvia” produktu speciāliste.
Vīnogu audzēšanai telpās ir vajadzīgi saulaini logi vai lodžijas, vai arī papildu apgaismojums, piemēram, fitolampa. Pavasarī vai rudenī tām jāļauj pāris mēnešus atvilkt elpu, novietojot vēsākā, tumšākā vietā, atturoties no laistīšanas un mēslošanas un tādējādi radot dabiskā dzīves cikla imitāciju. Bet citādi vīnogas telpās jūtas gluži labi, turklāt var droši izvēlēties dienvidu šķirnes,kas Latvijas klimatā un augsnē parasti neizdzīvo.
Sveiciens no mūžīgās vasaras zemēm
Protams, mājās var radīt arī urbānos džungļus tropu gaumē un justies kā vasarā visu cauru gadu! Te noderēs dažādi liānveidīgie augi, iecienītās monsteras un hoijas jeb vaskapuķes, kurām var ļaut ne tikai nokarāties, bet arī dekoratīvi vīties ap mežā vai liedagā atrastu neparastas formas zaru. Tiesa, šie augi nav pārāk naski uz ziedēšanu, bet krāšņumam var pievienot kādu Ķīnas rozi jeb hibisku – to krāsu un ziedformu daudzveidība ir ļoti plaša. Hibisks ir gana prasīgs, tam būs javelta daudz uzmanības, taču ziedēšanas laikā tas ir ārkārtīgi skaists augs, turklāt labprāt uzzied gan rudenī, gan pavasarī.
“Kā īpašu akcentu var izvēlēties ananasu – tas izskatās visai eksotiski, varbūt diez ko ēdams nebūs, bet skaists gan. Ananass izaug 50–60 cm augstumā ar visu auglīti, kas sasniedz apmēram 10–15 cm diametru. Ļoti interesants un neparasts risinājums!” iesaka Līna Spure.
Dobe bez dārza
Telpās var iekārtot arī ziedošu dobi – gluži kā dārzā. Šim nolūkam būs vajadzīgs liels trauks – zema vāze, kāds interesanta dizaina saimniecības trauks, grozs vai kaste. Mitrumu caurlaidīgi trauki jāizklāj ar plēvi, tad tajos liek augsni un sastāda vai pat iesēj savu īpašo puķu dobi. Lieliski var kombinēt gerberas, gloksīnijas un kādu begoniju, zemās margrietiņas, balto āboliņu, kliņģerītes, pat kaķu zāli, kas radīs mauriņa efektu. Tiesa, šiem augiem noteikti vajadzēs papildu apgaismojumu.
“Augi, kas dabiski aug ārā, saņem ļoti daudz gaismas. Cilvēkam var šķist, ka arī telpās tās netrūkst, taču augi šo atšķirību noteikti jutīs. Ja negribat, lai tie izstīdzē, ir bāli un sīki, jānodrošina pienācīgs apgaismojums,” brīdina Līna Spure. Viņa arī atgādina – ja mājās ir kaķi vai suņi, šādu dobi var neizdoties ierīkot, jo četrkājainie draugi tajā labprāt parušināsies, pagulēs un, galu galā, arī uzliks puķes uz kārā zoba. Katram gadījumam jārūpējas, lai augi nebūtu kaitīgi dzīvnieka veselībai.
Aiz kā slēpjas slavenības? Briļļu mode
Nenoliedzami, brilles un saulesbrilles ir ļoti nozīmīgs modes aksesuārs. Bieži vien tieši brilles piešķir īsto noskaņu un vizuālais tēls šķiet pilnīgs. Taču, lai nenošautu greizi, ir svarīgi zināt, kādas tieši brilles izvēlēties. Ieskatījāmies, kam priekšroku dod slavenības.
Pasaules slavenā dziedātāja Riana, kas nesen ieguvusi 3 Grammy balvas nominācijas, redzēta valkājot Prada Baroque.
Savukārt satriecošais skotu aktieris Evans Makgregors (filmā The Impossible, 2012) manīts valkājot Persol saulesbrilles.
aitas sindroms
aitas ir bara dziivnieki. kur iet bara vadonis, tur seko liidzi paareejaas. un nav svariigi, vai vadonis ved droshaa naavee, lecot nost no klints vai arii vienkaarshi paeest gardu zaales kumskji, paareejaas bleejeejas tipinaas liidzi.
ekonomikas karalji zina, ka cilveekam ir zinaama liidziiba ar aitaam un vinji to nekautreejaas izmantot, lai vieglaak paarvaldiitu sabiedriibu un guutu no taas peec iespeejas lielaaku labumu sev. gadu gaitaa ir radiita pateereetaaju sabiedriiba, kuraa dieva vietaa ir iecelts mantu kults un tieshi sievietes deelj viegli iespaidojamaas buutiibas un vaarniskaas tieksmes savaakt peec iespeejas vairaak vizulju savaa ligzdaa, ir vinju galvenie upuri.
caur masu meedijiem un slaveniibu dziivesstila reklaamaam sievieteem tiek izskalotas smadzenes un saliktas galvaa ekonomikas karaljiem izdeviigaas idejas, kuras savukaart sievietes akli metaas realizeet.
cik reizu nav lasiits,ka esi veiksmiiga tikai tad, ja tev ir laba mashiina, vari iet uz spa, braukt aarzemju celjojumos, ka skaista vari buut tikai tad, ja eed paartiku no ekskluziiva veikala un lieto daargu kosmeetiku, ka esi laba maate tad, kad nezeelo naudu kaudzeem daargu rotaljlietu beernam utt.
nu tad arii mees, kaa visiistaakaas aitas, salasiijushaas visus shos briinumus, izpeetiijushas darba koleeges skapja saturu un kaiminjienes celjojuma albuumu, keramies pie darba, lai it kaa uzlabotu muusu dziivi. no miiljotaa izkaucam kaarteejo zelta vizuli miilestiibas apliecinaajuma vaardaa, uzupureejam savu privaato dziivi, straadaajot virsstundas jaunas guess sominjas ieguushanai, kaada uznjeemiigaaka sieviete pierunaa viirieti vai arii pati dodaas njemt krediitu, lai tiktu pie lielas maajas.
pateereeshanas apgriezieni kluust ar vien aatraaki , mees arvien vairaak daraam, lai tikai tureetu liidzi masu meediju uzspiestajiem standartiem un must have, kuri ar katru gadu kljuust arvien prasiigaaki. ar laiku mees paarstaajam ieklausiities sevii un ignoreejam savas patiesaas vajadziibas un iespeejas. galu galaa, kaapeec pashaam ir jaadomaa, kaa dziivot, ja jau sabiedriibas standarti un masu meediji dod mums gatavus dziives riiciibas sablonus un ideaalus uz paplaates?
bet agri vai veelu pienaak tas briidis, kad attopamies klints malaa, dazus solus liidz lielajam leecienam bezdibenii. kaadai tas ir krediits, kuru nespeej vairs nomaksaat, kaadai taa ir sagrauta gimenes dziive deelj striidiem par finanseem, kaada attopaas dziivot dziivi, kura vinjai sirds dziljumos riebjaas. lai dievs dod, ka veel ir iespeeja spert soli atpakalj, bet biezi vien paareejaas aitas, kas iet tajaa pashaa virzienaa, pastumj uz priekshu tuvaak malai staavoshos.
varbuut tomeer ir veerts nomest aitas aadu un domaat ar savu galvu, nevis ljaut citiem to dariit vietaa? pirms peerc jaunu kleitu, celja ziimi uz turciju vai mashiinu, padomaa, vai tev to patieshaam vajag jebshu tu to peerc tikai deelj taa, ka visi citi taa dara. jo var gadiities, ka dziivojot citu cilveeku dziivi, tev nepietiks ne laika, ne naudas dziivot saveejo.
Aitas
Un aitas barā blēēēēēēēēj un blēēēēēej un neko citu nemāk 😀
Aisha: “Man ir svarīgi būt vienai, lai saprastu sevi un atpūstos no citiem.”
Kā tu domā – vai tava karjera ir bijusi likumsakarīga?
Jā, tas viss, kas ar mani noticis, ir bijis cieši savstarpēji saistīts. Bērnībā mans sapnis bija kļūt par flautisti. Man flautas spēlē veicās ļoti labi, bet tad nāca trakie tīņu gadi, un flautas spēlēšanu es pametu novārtā. Daudzi domā, ka mani ļoti ietekmējis tētis, bet patiesībā tā nav. Godīgi sakot, viņš pat tā īsti nemaz negribēja, lai es kļūstu par mūziķi, jo viņš zina, cik tas ir grūti un ka Latvijā ar to ne vienmēr iespējams nopelnīt. Tomēr man ar tēti ir bijuši arī daudzi emocionāli un ļoti sirsnīgi koncerti. Mēs nodziedājām kopā divus gadus, un tas bija tāpēc, ka cilvēki gribēja mūs redzēt dziedam kopā. Bet man bija jāiet savs ceļš, un tagad es to eju. Šobrīd lielāko daļu mana laika aizņem gatavošanās Eirovīzijai – man šķiet, es īsti vēl nemaz neaptveru, kā tur būs, taču jau tagad jūtu milzīgu atbildību.
Kā iespējams skatuves karjerā tikt tik tālu?
Domāju, ka lielākoties tam visam pamatā ir darbs. Protams, jābūt jau arī nedaudz talantam, tomēr talants var būt tikai neliela daļa no panākumu atslēgas. Jo, ja mēs talantu neattīstīsim, tas ātri vien pazudīs. Noteikti karjerā liela nozīme ir arī veiksmei un tam, ka esi īstajā vietā īstajā laikā. Svarīga ir arī ticība sev, gribasspēks un motivācija ko darīt. Es, piemēram, jau otro gadu Austrumu kalendāra Jaunā gada iestāšanās dienā sarakstu savu mērķu lapu, līdz ar to arī konkrētāk definējot mērķus, ko vēlos sasniegt, un vēlmes, ko piepildīt. Pat tad, ja tu šos mērķus zini un turi prātā, uzrakstot tos, tie tiek noformulēti konkrētāk un palīdz mums koncentrēties uz ieceru sasniegšanu.
Kā tu jūties, kad redzi sevi no malas?
Šķiet, es uz sevi vispār neprotu objektīvi skatīties. Es parasti esmu izvairījusies no sevis analizēšanas, jo zinu, ka man kaut kas nepatiks. Taču saprotu, ka ir jāiemācās to darīt, lai varētu sevi pilnveidot. Ja tu neskaties uz sevi no malas, tu nevari redzēt savas kļūdas. Nedrīkst dzīvot ilūziju pasaulē, nestrādāt ar sevi un iedomāties, ka viss ir perfekti. Bet tas, protams, nav viegli. Kad pēc Eirovīzijas skatījos savu priekšnesumu, domāju – ārprāts, cik man vēl daudz ir jāstrādā! Lai gan es ieguvu pirmo vietu, redzēju, ka darba pie priekšnesuma vēl ir daudz. Tāpēc esmu sapratusi, ka man ir jāsaka milzīgs paldies visiem maniem atbalstītājiem, kuri tik ļoti man tic. Tā sajūta, ko izjūti brīžos, kad tavu veikumu novērtē pozitīvi, nav vārdos aprakstāma. Piemēram, kad pēc saviem "Dvēselīte" koncertiem dzirdu skaļās publikas ovācijas un redzu, kā cilvēki no aizkustinājuma raud, es saprotu – tā dēļ vien ir vērts strādāt. Tie tiešām ir ļoti emocionāli brīži.
Bet ko tu dari, lai tiktu pāri kritikai?
Kaut arī zinu, ka man būtu jāuzklausa dažādi viedokļi, es cenšos nelasīt komentārus internetā. Jo tieši tur viedokļi mēdz būt visnegatīvākie. Pēc uzstāšanās Latvijas Eirovīzijā man daudzi zvanīja un rakstīja, lai izteiktu savas domas par manu sniegumu. Protams, bija gan uzslavas, gan arī kritika. Es uzklausīju cilvēku viedokļus un daudz no tā arī ieguvu, jo no kritikas ir jāmācās. Kādreiz visu uztvēru asāk. Tagad esmu priecīga par to, ka protu uztvert lietas vienkāršāk, jo, uzklausot dažādus viedokļus, daudz ko var arī iegūt.
Tu pieminēji trakos tīņu gadus, kādas dullības tu tajā laikā esi strādājusi?
Kā jau visiem, arī man ir paticis darīt dažādas trakulības. Esmu bēgusi no mājām, neklausījusi vecākus, spītējusies un visādi palaidņojusies. Atceros, ka mēs ar māsu pirms kādiem Līgo svētkiem par sadarītām palaidnībām bijām ieslodzītas dzīvoklī. Tomēr tas mūs neatturēja aizmukt no mājām un svinēt Jāņus iepriekš plānotajā ballītē. Par to mums tētis uzlika mājas arestu uz nedēļu, taču tieši tajā nedēļas nogalē mums ar draugiem bija ieplānots brauciens uz Latgali. Protams, uz to braucienu mūs nelaida, tāpēc nekas cits mums neatlika, kā vien aizmukt atkal. Tomēr tā bija arī pēdējā reize, kad bēgām no mājām. Ja tā padomā, man ir bijuši arī tādi laiki, kad ilgstoši bastoju skolu – atklāti sakot, pat divu nedēļu garumā. Tajā laikā man bija pat jāiet uz pārrunām ar sociālo darbinieku. Tomēr arī tas periods beidzās, un viss ievirzījās normālās sliedēs. Starp citu, man joprojām patīk darīt trakas un ekstrēmas lietas – braukt ar ūdensslēpēm, skrituļot, slidot, esmu lēkusi arī ar gumiju.
Kas tavā dzīvē šobrīd ir vissvarīgākais?
Šobrīd man vissvarīgākais ir saprast sevi. Saprast, kas īsti es esmu. Man ir pienācis tāds ļoti izteikts sevis meklēšanas posms. Man ir nozīmīgi saglabāt ticību sev, un es zinu, ka pie tā visu laiku ir jāstrādā. Jo, kaut arī lielākoties man liekas, ka viss dzīvē ir skaisti, reizēm man uznāk sajūta, ka es taču īsti nemaz neko nezinu. Bet droši vien jau tā ir visiem.
Kāds ir lielākais sapnis un mērķis, ko līdz šim tev savā dzīvē ir izdevies piepildīt?
Iegūt klausītāju un tautas mīlestību. Piedzīvot tos brīnišķīgos atzinības mirkļus, kad man pasniedz ziedus pēc koncerta. Tas man ir kā skaists sapnis. Es savos koncertos ieguldu sevi visu, visu savu sirdi, un, kad pēc koncerta redzu, ka cilvēki mani ir sapratuši, tā ir tāda sajūta, pilnīga eiforija! Protams, vēl viens no lielākajiem dzīves mērķiem man ir ģimene. Tas gan vēl nav piepildījies, bet domāju, ka noteikti piepildīsies. Taču, jo tālāk eju, jo vairāk sāku domāt, ka karjeru ar ģimeni apvienot ir teju neiespējami vai arī tas ļoti grūti. Šobrīd jau kādu laiku man nav attiecību, un esmu nolēmusi, ka šo vienatnes posmu es izbaudīšu, vairāk laika veltot sev. Ir bijis tāds laiks, kad es ļoti centos, lai otram cilvēkam ir labi, tajā pašā laikā mazāk domājot par sevi. Tagad es zinu – man jāpadzīvo vienai, jāiepazīst sevi un jāsaprot, kas esmu. Man šķiet, ka tikai tad, ja cilvēks to ir sapratis, viņam var sanākt veselīgas attiecības ar citiem.
Kur tu smelies enerģiju?
Tā noteikti ir mūzika. Man ļoti patīk klausīties labu mūziku, tā man dod spēku. Man vienmēr no mūzikas pakrūtē lido tauriņi! Atliek vien uzlikt kādu labu disku, un mani pārņem tāda sajūta, ka esmu tikko iemīlējusies! Kad esmu galīgi izpumpējusies, tad visu dienu guļu mājās, atpūšos un palūdzu draugiem, lai atved man ko ēdamu. Jo dienās, kad iekrīt daudz izrāžu un koncertu, es tiešām nogurstu no sabiedrības. Tad man ir svarīgi būt vienai, lai saprastu sevi un atpūstos no citiem.
Kā tu ar sevi strādā?
Godīgi sakot, pēdējā laikā arvien biežāk domāju, ka man būtu jāsāk nodarboties ar meditāciju vai jogu. Tas noteikti mani padarītu mierīgāku un nosvērtāku, turklāt tas man arī palīdzētu noņemt stresu un tikt galā ar satraukumu, kas rodas pirms kāpšanas uz skatuves. Man ļoti palīdz tas, ka varu no sirds izrunāties ar savu psiholoģi. Ar viņu tiekos jau gadu, un, pateicoties mūsu sarunām, esmu labāk sākusi sevi izprast. Protams, es arī daudz lasu grāmatas un intervijas ar dažādiem cilvēkiem.
Man nav brīža, kad varu apstāties. Jo vairāk es izdaru, jo vairāk redzu, kas vēl būtu darāms. Īsti neizprotu tos cilvēkus, kas brauc prom no Latvijas un apgalvo, ka te jau nav ko darīt. Man nebūt tā nešķiet! Man ir tik daudz ideju, ko gribētos realizēt tieši šeit, Latvijā. Es vēlos attīstīt sevi, pilnveidoties, mācīties un vēl daudz ko sniegt citiem.
Ar Aishu sarunājās Anda Bīriņa
Foto: publicitātes foto
Airbus stjuarts aizgājis no darba nedēļu pirms katastrofas, pateicoties gaišredzīgam sapnim
Jermakovs “Kogalimavia” nostrādājis divarpus gadus. “Vairākkārt biju lidojis ar šo lidmašīnu,” sarunā NTV pastāstīja Jermakovs. “Mēs visi viņu mīļi saucām, par Džuļku”
31.oktobrī Jermakovam bija jālido uz Ēģipti, bet nedēļu pirms liktenīgā notikuma viņš no darba aizgāja. Iemesli esot bijuši vairāki, bet izšķirošais faktors, kāpēc tas izdarīts tieši tad, bijusi viņa tēva uzstājība.
“Viņš redzēja sliktu sapni, kas saistīts ar mani, un teica: “Oļeg, raksti atlūgumu!” atceras stjuarts.
Pēc viņa teiktā sapnis bijis gaišredzīgs, jo tēvs nosapņojis, ka aviokatastrofā bojā iet viņs dēls. Tūdaļ pēc tam Jermakovs braucis uz kompānijas ofisu un lūdzis viņu atbrīvot no darba pēc paša vēlēšanās.
Jermakovs atceras, ka kolektīvs, kurā viņš strādājis, bijis ļoti draudzīgs un saliedēts. Tomēr, neskatoties uz tuvajām attiecībām ar kolēģiem, par tēva sapni viņš neesot viņiem stāstījis, jo uzskatījis, ka tas ir pārāk personīgi, un ir pārliecināts, ka viņu nesaprastu.
Ainars Bumbieris svētkos dāvina jaunu dziesmu “Tautas karogs” (+VIDEO)
Sirsnīgi sveicot mūsu nozīmīgākajos svētkos – Lāčplēša dienā un Latvijas Dzimšanas dienā, Ainars Bumbieris sadarbībā ar dzejnieci un TV šovu zvaigzni Magoni Liedeskalns izdod jaunu dziesmu “Tautas Karogs” (Kas latviet’s īsts). To iespējams būs noklausīties koncertos visā Latvijā: 11. novembrī – Ķegumā, 12. novembrī – Auros, 16. novembrī – Meņģelē un Mazozolos, 18. novembrī – Ratniekos un Čornajā, 19. novembrī – Daudzevā, 20. novembrī – Mārkalnē un Jaunlaicenē.
“Magones dzejā esmu atklājis saskaņu ar savu pārliecību par to, kas ir Latvija un latvietis īsts. Arī savos koncertos vienmēr uzsveru mūsu katra individualitāti un iekšējo spēku, jo mēs katrs ar savu rīcību un uzvedību esam Latvija. Un es ticu, ka mūsu katra rokās ir iespēja padarīt Latviju par vislabāko un visskaistāko zemi pasaulē,” saka Ainars Bumbieris.
Video
Kā saka Magone Liedeskalns: “Lai cik štruntīgi arī būtu, atstājam cerību, ka viss būs labi. Lai kā arī mums ietu, mums šobrīd vienam otru ir jāatbalsta visās dzīves situācijās. Un ja ap sirdi kļūst ļoti skumji var izlasīt labu dzejoli vai noklausīties skaistu dvēselisku dziesmu, satikties ar labiem draugiem, un kopā mēs varam paveikt daudz vairāk, nekā sēžot katrs savos Smārtos.”
Dziesmas dzejas līdzautors Jans Ikes teic: “Mūsu brīvība ir kā cerību stars. Par to dziedam dziesmās, lasām dzeju un mīlam mūsu dzimteni Latviju.”
Dziesmas “Tautas karogs” mūziku komponējis Ainars Bumbieris. Teksta autori: Magone Liedeskalns un Jans Ikes. Dziesmu aranžējuši Anatolijs Livča un Atis Ieviņš.
Tautas tērps oficiālajā videoklipā no Tautas deju ansambļa “GATVE”. Īpašs paldies Guntai Raipalai.
Dziesma drīzumā pieejama visās populārākajās mūzikas straumēšanas servisos pasaulē.
Mūzikas autors: Ainars Bumbieris
Teksta autori: Magone Liedeskalns, Jans Ikes
Aranžētāji: Anatolijs Livča, Atis Ieviņš
Video montāža: Bumbieris Team
Video: ProductionTeamLV, Kaspars Daļeckis
Ierakstīts: RolandRecords studijā
Studijas producents: Rolands Makarskis
Ainars Bumbieris dāvina jaunu singlu “Kas vienmēr trūkst un nepāriet” (+VIDEO)
Latvijas Radio 2 dzimšanas dienā saņem sirsnīgu dāvanu no Ainara Bumbiera – jaunu singlu “Kas vienmēr trūkst un nepāriet”.
Tā ir sirsnīga balāde, kas noteikti aizkustinās klausītājus un atgādina par to, kas mums katram visbiežāk pietrūkst un nekad nepāriet. Dziesma, ko sarakstījis Artūrs Mangulis, ir daļa no Ainara Bumbiera gaidāmā albuma. Dziesma piedalīsies arī “Latvijas Sirdsdziesma” aptaujā, aprīļa mēnesī, ar īpašu video klipu.
Video
Ainars Bumbieris saka: “Man ir liels gods dāvināt šo dziesmu Latvijas Radio 2 viņu īpašajā dienā, jo arī viņi ir tas, kas manā ikdienā vienmēr trūkst un nekad nepāriet. Šai radio stacijai ir bijusi neaizstājama loma manā dzīvē. Daudz laimes dzimšanas dienā Jubilār!”
Aina Poiša: Mainoties attieksmei pret veselību, mainās visa dzīve
Uzvarēt savas bailes, uzvarēt negribēšanu darīt savā labā, parūpēties ne tikai par citiem, bet arī par sevi, nozīmē iet sievietes veselības ceļu, neko neatliekot uz vēlāku laiku, apsver populārā psihoterapeite Aina Poiša.
Oktobris ir Krūts veselības mēnesis, arī sievietes veselības mēnesis, kad notiek kampaņa “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!”, kurā tiek atgādināts par nepieciešamību atsaukties krūts vēža skrīninga pārbaudēm, tāpēc aicinājām uz sarunu ilggadēju šīs kampaņas patronesi, TV raidījumu vadītāju, psihoterapeiti Ainu Poišu.
Kā jūs raksturotu jēdzienu “sievietes veselība”?
– Pirmkārt, tā ir ne tikai sievietes veselība, bet cilvēka veselība kā unikāls mehānisms, ko arī smadzenes izmanto visos savas dzīves posmos. Un, mainoties attieksmei pret veselību, patiesībā, mainās visa dzīve. Bet, par to runājot vairāk, reizēm cilvēkos rodas lielāka pretestība, šī tēma tā kā nodeldējas. Mēs taču sakām: veselība – fiziskā, mentālā, emocionālā un tamlīdzīgi. Sievietes, kas reizēm ir iestrēgušas rūpēs par citiem cilvēkiem, dažkārt aizmirst parūpēties ne tikai par citiem, bet arī par sevi. Kas attiecas uz aktuālo jautājumu par krūšu veselību, krūtis nav domātas tikai un vienīgi bērnu barošanai, tās arī uztur savu sievišķību, tās ir rūpes par savu dzīvi.
Un tā nav tikai pusmūža un vecāku sieviešu tēma?
– Ja rūpes par sevi jeb veselīgās domāšanas modeli ātrāk izveido kā ieradumu, tad dzīvo pilnīgāk. Protams, agrā jaunībā mēs bojājam veselību, arī tam ir jāiziet cauri. Bet, kad tu kā personība sāc nobriest, tev nav jāsagaida menopauze vai kaut kāda vecuma izjūta, tas ir kā ar psihohigiēnu. Ja tu izdomā, uzņemies atbildību, tad jāseko rīcībai. Gadiem nav nozīmes. Reizēm tie gadi nozīmē jau nodeldētu ķermeni, arī nodeldētu domāšanu ar vecajiem ieradumiem, – galvenais, lai visiem citiem labi, es jau kaut kā. Tāpēc ir vērtīgi, ja pēc iespējas jaunākas sievietes saņem to stimulu, lai viņas izveido tādu ieradumu – rūpēties par sevi… Izveido to kā dzīves normu… Ieplānot laiku arī testiem un skrīningam, lai gūtu mierinājumu, pozitīvus iespaidus, – es aiziešu un man pateiks, ka man viss ir kārtībā. Jeb, – es aiziešu, un dakteris pateiks, – cik labi, ka jūs atnācāt tagad, jo vēl mēs varam to izārstēt. Lai nav jāsadzird tas, ko negribi dzirdēt, – kur tad jūs tik ilgi bijāt!? Gadiem ir sekundāra nozīme, un tas ir vairāk tāds attieksmes ieraduma jautājums. Tam var atvēlēt vietu savā ikdienas rutīnā, kad tas ir arī plānotājā.
Toties skaistumkopšanas industrijai izdodas manipulēt ar sievietēm, gūstot viņu uzmanību pat neesot plānotājā?
– Nu, ļoti jau izdodas. Un, ja cilvēks ir manipulējams, viņš ir pazaudējis kaut kādu daļiņu sava skaidrā saprāta. Varētu teikt, pati dzīve nepārtraukti tiecas ar mums manipulēt, kam apakšā ir kaut kāds bizness. Ciniski, bet fakts. Tāpēc ir svarīgi izfiltrēt, kādu informāciju tu sev paņem un piemēro. Nav ne vainas skaistumkopšanai, arī tā palīdz sievietei rūpēties par sevi. Kā ieradums tā ir cieņa pret sevi, bet efektīva manipulēšana arī var novest pie tā, ka daudzas sievietes paliek vienkārši nekritiskas pret sevi, ka viņas nav pieņēmušas sevi pamatos, un tad vairs nav apmierinātības izjūtas.
Vai var vilkt vienādības zīmi, ka vesela sieviete ir skaista sieviete?
– Neapšaubāmi! Tāpēc es minēju, ka jābūt motivācijai vispār iestāties par sevi savā dzīvē. Fiziskā veselība ir ļoti saistīta ar labsajūtu, savukārt labsajūta ir tā, kas mums iedod laimīguma izjūtu bez rozā brillēm. Vienkārši – tāds prieks, ka tu esi, tu kusties, tu vari kaut ko darīt, tu vari arī apstāties un atzīties savā vājumā. Ja nav pārliecības par veselību, tad cilvēkam nemitīgi jācieš diskomforts, kaut kādas sāpes vai arī psiholoģiskās bailes no tā visa. Un fantāzija uzbur aizvien lielākas briesmas, neļaujot apzināties, ka tas ir process, ko vajag analizēt. Jāpaskatās, jāsaprot un jāpieņem, ko es varu darīt, ar ko ir jāsadzīvo. Ir cilvēki, kas visu mūžu ir spiesti lietot zāles vai nu, piemēram, asinsspiedienam, vai cukura diabētam. Tas nekas, ka tev ir kaut kāda “vainīte”. Dzīve ar to neapstājas, un tāpat ir iespējama labsajūta.
Un vai nav tā, ka mēs bieži pārāk daudz ko atliekam? Pat dažādas mantas vai traukus. Atliekam uz vēlāku laiku, atliekam svētku reizei, atliekam īpašam gadījumam, kurš tā arī nekad mūžā nepienāk…
– Tieši tā! Tā arī ir tāda domāšanas kļūda, ka mēs kādreiz varbūt bijām ļoti nabadzīgi, kas mums ir gandrīz vai gēnos. Likās, ka īpašas lietas ir šausmīgi jāsargā. Tas ir kā dzīvot kaut kad, bet patiesībā – nedzīvot šajā brīdī. Tā bija ar servīzēm un daudz ko citu, kaut arī tu vari uzklāt kaut ko skaistu svētdienas vai ikdienas pusdienu galdam, nevis kaut ko gaidīt. Šodien tev ir jārūpējas par labsajūtu, nevis kaut kad rīt. Tā atlikšana izpaužas kā nespēja saņemt drosmi, un tu kalpo savām bailēm. Bet to atzīt var tikai katrs sev, jo, ja kāds no malas pasaka, tas izraisa tikai noliegumu. Atlikšana reizēm ievelkas gadiem vai arī uz visu mūžu, un tā atlikšana ienāk arī citās sfērās: “šodien vēl nav tik traki”. Tas ir cilvēka dabā. Dzīve strauji dzen tevi uz priekšu, kad ir vairāk pienākumu pret citiem un arvien mazāk izjūti pienākumus pret sevi. Un tikai caur apzināšanos mums ir iespēja atjēgties, uztvert un saprast kairinājumus. Tāpēc labāk tādus kairinājumus, informāciju sūtīt cerībā, ka varbūt no desmit viens sadzird, pat tad, ja no simta viens sadzird, arī ir labi. Priecājamies par katru, kas pamostas un samazina starptelpu starp kairinājumu un reālu rīcību, iesaistīšanos.
Kā jūs mudināt sievietes atsaukties krūts vēža skrīningam?
– Tas nozīmē, pirmkārt, izprast sevi, savas vajadzības un savu personīgo atbildību, atpazīt savas vājās vietas un piestrādāt pie tām. Mēs neesam visi vienādi. Nepieciešams noņemt sevi no pjedestāla un paskatīties reāli, jo ar apzināšanos tu esi atvērtā informācijas telpā, un tev ir iespējas, ko tev piedāvā. Tā ir nepieciešamība atbrīvoties no tādas pašsabotāžas, – uz mani tas neattiecas. Visas šīs kustības, kampaņas, akcijas nav nekas jauns, katru gadu notiek tas pats, katru gadu mēs konsekventi atgādinām, modinām un klauvējam pie cilvēku durvīm, kuras ir ciet. Tas nav kādai citai. Nē, arī tev to vajag! Neatkarīgi no tā, kāds tev ir statuss, kāda tev ir izglītība, tu esi cilvēks un tev to vajag.
Aizdomājos, ka varbūt šī ir arī runa par zināmu pieaugšanu, atbrīvošanos no bērnišķīguma, kurā burciņa pati saplīsa, vainīgi tikai apstākļi, citi cilvēki…
– Jā, precīzi! Tā ir pieaugšana, tas ir briedums savā veidā, neatkarīgi no gadiem. Nav tāda gadu skaitļa, pie kura varētu pateikt, ka cilvēks ir nobriedis. Tas ir stāvoklis, kurā personība nobriest, vienā brīdī sāk atzīt savas vājības, un tad, kad tiek tām pāri, izrādās, ka nav jau tik traki kā šķita. Jo fantāzija vienmēr skrien pa priekšu ātrāk. Vienmēr mums liekas trakāk nekā tas ir. Tā ir tāda enerģijas vadīšana, un pārsvarā visi cilvēki, kas to izdara, viņi jūtas patiesi atbrīvoti, viņi ir uzvarējuši paši sevi. Šis, manuprāt, ir labs motīvs, ko vērts uzsvērt, – tu uzvari pats sevi, savu negribēšanu kaut ko darīt savā labā. Un, tad neviens to gandarījumu nevar tev atņemt.
13. oktobrī modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”, Mūkusalas ielā 71, Rīgā, “Art RC Gallery” telpās 2. stāvā, notiks Krūts veselības mēneša kampaņai “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” veltīts klātienes pasākums. Plkst.11 būs preses konference, kas veltīta Starptautiskajai Krūts veselības dienai un no plkst.12 līdz plkst.16, turpat noritēs apmācību seminārs, kurā aicināti piedalīties pilnīgi visi interesenti. Dalība pasākumā ir bez maksas, bet ir nepieciešama reģistrācija līdz 12.oktobrim saitē: https://ej.uz/ParbaudiKrutisLaiDzivotu2023
Seminārā varēs uzzināt par krūts vēža skrīningu, zāļu pieejamību, jaunumiem ārstēšanā, uzturu, fiziskajām aktivitātēm un emocionālo stabilitāti, katram klātienes semināra dalībniekam būs pārsteiguma dāvana. Preses konferencē piedalīsies – Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis Armands Sīviņš, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa, Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupas vadītāja Ingrīda Circene, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Līva Aumeistere, preses konferenci vadīs psihoterapeite un ilggadējā kampaņas patronese Aina Poiša.
Aija Barča: Bez tagadnes senioriem nebūtu šodienas Latvijas
Pēdējā laikā daudz runā par demogrāfisko procesu un datu problēmām Latvijā, to saistot tikai ar dzimstības veicināšanu. Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča norāda, ka ir svarīgi runāt arī par senioriem un viņu veselību kā būtisku demogrāfijas sastāvdaļu.
Kāpēc ir svarīgi atgādināt par senioru lomu demogrāfijā?
– Veselīgs seniors ir dārgums – viņš nav slogs, bet resurss. Ja vecāka gadagājuma cilvēks ir vesels, viņš var turpināt strādāt, palīdzēt bērniem ar mazbērniem, nodot zināšanas, būt sabiedriski aktīvs. Demogrāfija nav tikai par bērnu skaitu – tā ir par cilvēku dzīvi no šūpuļa līdz sirmam vecumam.
Ārstu organizācijas jau kopš pavasara runā par nepieciešamību nodrošināt valsts apmaksātas vakcīnas pret pneimokoku infekciju senioriem 65+. Bet valsts institūcijām šķiet, ka tas ir dārgi…
– Ja mēs nedomājam par senioru veselību un profilaksi, viņš kļūst par valsts budžetam dārgu “projektu” – slimības, invaliditāte, ilgstoša ārstēšana, tas viss kļūst par smagu slogu gan valsts budžetam, gan ģimenēm. Bieži bērni un mazbērni spiesti pārtraukt darbu, lai rūpētos par slimu vecāku. Tas nozīmē mazāk ienākumu, mazāk aktivitātes ekonomikā.
Arvien biežāk dzirdam terminu “sudraba ekonomika”. Ko tas nozīmē?
– Sudraba ekonomika ir ekonomikas daļa, kas saistīta ar senioriem – gan ar viņu vajadzībām, gan ar to, ko viņi paši dod sabiedrībai. Runa nav tikai par 65+ cilvēkiem, bet par ikvienu pēc 55 gadu vecuma. Seniori nav pasīvi, viņi ceļo, apmeklē kultūras pasākumus, iepērkas, turpina mācīties, strādā. Daudzi darbojas brīvprātīgi – palīdz slimnīcās, skolās, biedrībās. Tas viss ir ekonomikas aprite. Jo cilvēks ir veselāks, jo vairāk viņš var iesaistīties. Taču darba tirgū diemžēl valda aizspriedumi – pēc 55 gadiem ir grūtāk atrast darbu, darba devēji bieži vien negrib redzēt pieredzi, bet tikai jaunību. Tas ir aplami un par to mēs runāsim 3. oktobrī Saeimā senioru dienā. Mums jābeidz skatīties uz senioriem kā uz “patērētājiem” un jāierauga viņu reālais ieguldījums.
Jūs paužat atbalstu ārstiem, kas uzstāj, lai senioriem būtu pieejama bezmaksas vakcīna pret pneimokoka infekciju. Kāpēc tieši šī vakcīna ir tik būtiska?
– Pneimokoks izraisa ļoti smagas slimības – plaušu karsoni, meningītu, sepsi. Tās nereti beidzas ar smagām sekām vai pat nāvi. Senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām risks ir īpaši augsts. Vakcīna ir drošākais un efektīvākais aizsardzības veids. Ārsti ir skaidri pateikuši – vakcinācija izmaksā daudz mazāk nekā viena smagi slima pacienta ārstēšana slimnīcā. Katra izglābtā dzīvība un katrs izvairītais no smagām komplikācijām ir tiešs ieguvums sabiedrībai un budžetam.
Tomēr valdība saka: naudas nav. Kā to mainīt?
– Jāmaina domāšana. Veselība nav izdevums, tas ir ieguldījums. Šobrīd tiek uzsvērta aizsardzība un demogrāfija kā galvenās prioritātes. Manuprāt, tā ir īstermiņa domāšana. Mēs runājam par 1,7 miljoniem eiro, lai nodrošinātu vakcīnu riska grupām. Salīdzinot ar slimnīcu rēķiniem un invaliditātes pabalstiem, šī summa ir niecīga. Jā, ir nepieciešamas finanses aizsardzībai, bet jāatceras – drošība nav tikai žogi un armija. Iekšējā drošība ir arī mūsu veselība, pensijas, sociālā sistēma. Ja mums ir veseli seniori, valstij ir stabilāks pamats. Cerams, ka ministru kungi un kundzes to saprot un spēj saskatīt šo tiešo saistību. Vakcinācija nozīmē ilgtermiņa ietaupījumu, nevis papildu slogu. Tā ir vienkārša sakarība – ieguldījumi senioru veselības profilaksē ir mazāki nekā slimnīcu rēķini un pabalsti.
Kāpēc sabiedrībā šis jautājums neizskan pietiekami skaļi?
– Daudzi seniori vienkārši nespēj aizstāvēt sevi. Slimība vai nespēks liedz cīnīties par savām tiesībām. Rezultātā viņu problēmas politiķiem nešķiet aktuālas. Bet realitāte ir skarba – ja cilvēks nav vakcinēts un saslimst, ārstēšana izmaksā daudz, un ne vienmēr izdodas viņu izglābt. Vakcinēts seniors nenoslogo slimnīcas un ārstus, turpina būt aktīvs. Šis ir jautājums par dzīves kvalitāti, par cieņpilnām vecumdienām. Tāpēc mēs, Pensionāru federācija, vēlamies par to runāt skaļi.
Kā panākt, lai politiķi beidzot rīkotos?
– Jārunā vienotā balsī. Ārstu organizācijām, pacientu biedrībām, Pensionāru federācijai ir jāturpina skaidrot, ka seniori nav tikai statistika, bet ir cilvēki, kuri veidojuši šo valsti. Viņi ir bijuši skolotāji, ārsti, celtnieki, mediķi, mākslinieki – bez viņiem nebūtu šodienas Latvijas. Pneimokoku vakcīna ir tikai viens piemērs, kā ar preventīviem pasākumiem var ietaupīt budžeta līdzekļus un vienlaikus uzlabot tūkstošiem cilvēku dzīves kvalitāti.
Aija Andrejeva un simfoniskais orķestris Baltic Groove Orchestra aicina uz albuma prezentācijas koncertu kultūrtelpā “Tu jau zini Kur”
Nākamā gada 12. martā kultūrtelpā “Tu jau zini Kur” notiks populārās latviešu mūziķes Aijas Andrejevas jaunā albuma “Tagadne” prezentācijas koncerts. Albums top sadarbībā ar simfonisko orķestri Baltic Groove Orchestra, veidojot jaunu skanējumu dziedātājas mākslinieciskajai daiļradei. Biļetes uz albuma prezentācijas koncertu limitētā skaitā pieejamas www.bilesuserviss.lv .
Pavasarī gaidāmajā albumā “Tagadne” tiks apkopotas 10 kompozīcijas, kas izskanēs prezentācijas koncerta laikā. Topošā albuma radīšanas process aizsākās pirms divarpus gadiem Francijā, kur Aija Andrejeva kopā ar saviem draugiem – producentu Kasparu Ansonu un mūziķi Tomu Mikālu sarakstīja tā pamatu. Kā atzīst pati dziedātāja, šis ir piepildītākais, interesantākais un emocijām bagātākais albuma rakstīšanas process kādā viņa jebkad ir piedalījusies.
“Pusgadu pēc albuma rakstīšanas aizsākuma, aizaulē aizgāja mans tētis, un es teicu Kasparam un Tomam, ka mums ir jāturpina mana tēva aizsāktais ceļš un jāraksta roka albums – jārada tas, kas arī man pašai vislabāk piestāv. Kaspars manas vēlmes ņema vērā, un, ja arī topošo albumu gluži nevarēs nosaukt par roka albumu, tas būs krietni smagāks nekā mūsu līdzšinējie kopdarbi. “Tagadne” būs īpaša arī ar to, ka ar manas ritma grupas palīdzību tiek ierakstīti dzīvie instrumenti, kas piešķir krāsas tā skanējumam. Visvairāk priecājos, ka ierakstiem ir pievienojies Baltic Groove Orchestra – simfoniskais orķestris Jāņa Ivuškāna vadībā. Jaunais albums tiks izdots nākamgad, kad apritēs 20 gadi kopš esmu uz skatuves, un tas būs dažāds – roķīgs, lirisks, un vienlaicīgi smeldzīgs – tāds kārtīgs svētku albums,” stāsta Aija Andrejeva.
Arī “Tagadnes” dziesmu llīdzautoram un producentam Kasparam Ansonam šī ir jauna pieredze, jo atšķirībā no līdzšinējo ierakstu procesa, šī albuma tapšanā tiek veikti simfoniskā orķestra un dzīvo instrumentu ieraksti.
“Lai ierakstītu Aijas jauno albumu, tiek izmantoti ļoti lieli cilvēku resursi, kas prasa arī milzīgu savstarpēju uzticēšanos, jo īpaši manā un orķestra vadītāja Jāņa Ivuškāna starpā. Mūsdienās, kad datori “uzbrūk” mākslai, dzīvo instrumentu ieraksti ir liela vērtība, kas padara visu procesu interesantu, atšķirīgu un nebijušu gan man, gan Aijai. Šo albumu īpašu padara arī tas, ka tas top pašai Aijai esot visiem procesiem klāt – ja iepriekš viņas albumos tika apkopotas dažādu autoru dziesmas, tad šoreiz to radām kopā. Kopumā radīšanas process ir bijis garš un daudzas domas par saturu ir pieslīpējušās laikam ejot – vairāk nekā divu gadu garumā. Ceru, ka klausītāji to novērtēs,” saka Kaspars Ansons.
“Aijai ir viena no spilgtākajām un spēcīgākajām balsīm Latvijas popmūzikā un muzikālais tandēms ar Kasparu Ansonu ir apskaužami lielisks! Klausoties viņu dziesmas, manā galvā jau sen skanēja orķestra krāsas, tad nu bija pienācis laiks savu ideju arī īstenot. Piezvanīju Aijai un visi apstākļi sakrita – tieši tapa viņas jaunais albums, kuram arī viņa vēlējās piešķirt orķestra vērienu skanējumā. Tagad ir laiks, kad top aranžijas un ieraksta sesijas mijas viena ar otru, tiekamies ar Kasparu un Aiju, kā arī fantastiskajiem Baltic Groove Orchestra mūziķiem. Pamazām viss top,” norāda Baltic Groove Orchestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents Jānis Ivuškāns.
Aijas Andrejevas un Baltic Groove Orchestra albuma “Tagadne” prezentācijas koncerts norisināsies 12. martā plkst. 19.00 kultūrtelpā “Tu jau zini Kur”, Tallinas ielā 10, Rīgā. Biļetes var iegādāties “Biļešu Servisa” kasēs un internetā www.bilesuserviss.lv
Aija Andrejeva gatavojas grandiozam jubilejas lielkoncertam un publicē jaunu videoklipu! (+VIDEO)
19. oktobrī Liepājas Olimpiskajā centrā norisināsies dziedātājas Aijas Andrejevas muzikālās darbības 20. gadskārtas lielkoncerts “Tagadne”, kurā piedalīsies ne tikai simfoniskais orķestris Baltic Groove Orchestra, bet arī vairāki Latvijā iemīļoti viesmākslinieki. Gatavojoties koncertam, Aija Andrejeva nāk klajā ar videoklipu dziesmai “Pa īstam”, kas atrodama dziedātājas jaunākajā albumā “Tagadne”.
Dziesmas “Pa īstam” autors ir Kaspars Ansons, bet videoklips dziesmai ir tapis Liepājā režisora Elvija Pārpuča virsvadībā.
“Iespējams, tas skanēs ļoti klišejiski, bet dziesma “Pa īstam” ir par mīlestību. Kādam tā būs iemīlēšanās dziesma, kādam – iedrošinājums jaunu virsotņu sasniegšanai. Taču man personīgi šī dziesma ir par mīlestību pret mūziku, skatuvi, cilvēkiem, kuri ir kopā ar mani manā ceļā, un, pats galvenais, par savu klausītāju, bez kura nekas no tā, ko daru, nevarētu notikt. Vēlos, lai šī dziesma kalpo kā iedvesma, iedrošinājums un atgādinājums tam, ka viss, kas ir pa īstam, noteikti piepildīsies,” stāsta Aija Andrejeva.
Video
Videoklipa tapšanas pilsēta nav izvēlēta nejauši – jau 19. oktobrī Liepājas Olimpiskajā centrā izskanēs Aijas Andrejevas liekoncerts “Tagadne”. Savas 20 gadu ilgās karjeras laikā dziedātāja ir sadarbojusies ar vairākiem Latvijā populāriem un klausītāju iemīļotiem mūziķiem, kuri sveiks Aiju Andrejevu, kāpjot uz skatuves kā liekoncerta īpašie viesi. Koncerta apmeklētājiem būs iespēja redzēt un dzirdēt tādus mūziķus kā Olga Rajecka, ansis, Uldis Marhilēvičs, Harijs Zariņš, Agnese Rakovska un Kristīne Pāže, Goran Gora, Jānis Aišpurs, Kārlis Lācis un ZeBrene. Lielkoncertu ieskandinās divi iesildošie mākslinieki – Kato un Emilija ar grupu.
Kā norāda Aija Andrejeva, 20 gadi uz skatuves nav joka lieta, tie ir jāsvin un jāsvin grandiozi – ar simfonisko orķestri un Liepājā, jo tieši tur viņas karjerā ir notikuši vairāki nozīmīgi pavērsieni. “Liepāju es varu dēvēt par savām otrajām mājām, šī pilsēta mani ievelk trakos, priecīgos un drosmīgos notikumos, vienlaikus izvelkot arī ārpus komforta zonas. Tieši tā notiks arī šoreiz – koncerts ar simfomisko orķestri ir jauns solis manā karjerā. Mēs nezinām, kur mūs rietumi vēji aizpūtīs tālāk, tāpēc aicinu visus pievienoties mūsu ceļojumam jau oktobrī Liepājas Olimpiskajā centrā!”
Koncerta laikā izskanēs ne tikai dziesmas no pavasarī izdotā albuma “Tagadne”, bet arī tādi lielākie hiti no Aijas Andrejevas astoņiem karjeras laikā izdotajiem albumiem kā “Tu un es”, “Es iešu tālāk”, “Laime šī”, “Blēņas” un daudzi citi.
Aijas Andrejevas 20 gadu skatuves darbības jubilejas lielkoncerts “Tagadne” notiks 19.oktobrī Liepājas Olimpiskajā centrā. Biļetes var iegādāties “Biļešu Servisa” kasēs un internetā www.bilesuserviss.lv. Nelielā skaitā pieejamas arī VIP biļetes.
Aiii, tik savādi un tomēr skaisti…
Netieku galā ar savām jūtām. Laikam tāpēc, ka nezinu, ko īsti gribu. Ir vīrietis, kurš galīgi nav mans tips, bet tai pašā laikā man viņu vajag! Nē, ne jau tikai seksam. Gribu būt patiešām ar viņu kopā. Bet… Katru dienu manas domas mainās vai nu par 178, 280 vai 360 grādiem. Jo šo cilvēku ieraugu kā no jauna. Ir dienas, kad liekas – kas gan viņā ir tāds, kas mani tik ļoti aizrauj. Nāk cita diena – oo, viņš ir tik foršs, es gribu viņu sev! Grūti pat aprakstīt, kas viņs par cilvēku. Bet tā nu tas ir…
Zinu tikai to, ka es gribu viņu! 🙂 Jā, skan varbūt brutāli! Bet viņš man ir tas cilvēks, kas uzlabos manu dienu par visiem 100%.
Tā kā mnas domas mainās pa stundām, līdz ar to esmu nežēlīgi greizsirdīga uz visām tām, ar kurām viņš flirtē vai pat vienkārši smejas! 🙂
Ai, droši vien skan tik traki. It kā es nezinātu, ko vēlos! BET TĀ JAU TAS ARĪ IR! Nu neko, nāks laiks, nāks padoms – līdz tam baudīšu savas krāsainās, mainīgās dienas, līdz nonākšu līdz kaut kam tādam, pie kā varēšu pieķerties un teikt – jā, tas ir man!
Aicināta ikviena ģimene! 10. augustā notiks festivāls “Laiks bērniem!”
9.un 10. augustā valsts iniciatīvas “Latvijas Goda ģimenes gads” īstenošanas ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiskais forums “Laiks bērniem! Ceļā uz ģimenēm draudzīgāko sabiedrību”. Tam par godu 10. augustā sarūpēta īpaša izklaides programma ikvienai ģimenei – festivāls “Laiks bērniem!”. Visas aktivitātes bez maksas.
Gaidāma lieliska skatuves programma, tā sāksies plkst. 12.00 ar festivāla atklāšanu un svinīgām uzrunām:
12:15 muzicēs Miks Dukurs un Dukuru ģimene
13:15 un 14:45 mazos skatītājus priecēs Rīgas Leļļu teātris ar izrādi “Vinnijs Pūks”
14:00 uzstāsies iluzionists Edžus
15:15 uzstāsies etno mūzikas grupa “Tautumeitas”
15:35 orientēšanās dalībnieku apbalvošana
Paralēli skatuves programmai līdz plkst.16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas pakājē notiks dažādas ģimeni izklaidējošas aktivitātes:
- Orientēšanās sacensības. Ģimenes aicinātas izstaigāt Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkārtni, lai atrastu paslēptos punktus un mēģinātu atbildēt uz āķīgiem jautājumiem. Uzvarētājiem balvas!
- Ikviens varēs pārbaudīt spēkus un veiklību kāpšanā pa klinšu
- Koka spēļu teltis. Var gadīties, ka diena būs par īsu, lai izmēģinātu vairāk nekā 20 dažādu koka spēļu!
- 100 latviešu dziesmu dungošana.
- “Zinoo” eksperimentu telts. Radoši eksperimenti, kas skatītājiem ļaus uzzināt kaut ko jaunu un iepazīt ķīmijas pasauli. Vēl “Zinoo” piedāvās iespēju izgatavot pašam savu raķeti, kas lidos līdz pat koku galotnēm!
- Jautrošanās kopā ar Mārtiņa burbuļiem. Atnāciet un pārliecinieties, ka burbuļi var būt arī lielāki par cilvēku!
Autors: Mammamuntetiem.lv 06.08.2018
Aicināt vai nē… !!?? :)
Sveiki !!! Rakstu jums , jo ļoti vēlos uzzināt jūsu viedokļus. Varbūt mans jautājums ir diezgan muļķīgs… 🙂 Viens puisis, jau vairāk kā divus gadus ”lidinās” man apkārt, jo ir pamatīgi saķēries manī. Draudzenes visu laiku mani par to ķircina…Ka man viņš patīk utt. 😀 Es protams visu šo laiku esmu to noliegusi un nekādas, pamanāmas simpātijas pret viņu neesmu izrādījusi. Tad es vairāk kā gadu draudzējos ar vienu puisi, taču mums vispār nekas nesanāca…man pat nekādas jūtas pret viņu neveidojās. Tad es sapratu, kur ir visa vaina… Kaut kur zemapziņā, man visu šo laiku ir glabājies tas puisis, par kuru es stāstīju pašā sākumā. Atzīšu, ka viņš ir patiešām lielisks puisis…gan izskata ziņā, gan viņa iekšējā pasaule… 🙂 Un man liekas, ka es pamazām sāku ieķerties viņā. Protams, nedaudz viņam to tā neuzkrītoši izrādīju. Viņš par to ir ļoti laimīgs…visus šos divus gadus viņš ir gaidījis mani. Tāds ir neliels ieskats manā stāstā… Viņš mani divreiz aicināja uz kino, taču abās reizēs es nekādīgi nevarēju tikt. Bet es patiešām labrāt aizietu ar viņu uz kino. Es tikai gribēju jums pajautāt vienu jautājumiņu :)… Vai tas būtu stulbi, ja es viņu uzaicinātu uz kino ? Gaidīšu jūsu domas… 🙂
