12.8 C
Rīga
piektdien, 22 maijs, 2026
Home Blog Page 413

Ak tie gadi….kļūdu!

Vakarnakt, nevarot aizmigt, pārdomāju savu dzīvi, jo īpaši pēdējos četrus gadus, kuri man ir bijuši krāsaini, piedzīvojumiem pilni… Bet ārprāts! Liekas,esmu tik daudz kļūdu šajos gados pieļāvusi, ka, tagad atskatoties, liekas, ka divi cilvēki būtu laimīgāki. Bet diemžēl pagātni mainīt nevaram, varam tikai labot savu rīcību tagadnē, vērst visu par labu. Un nedomāt par to, kas ir aiz muguras! Kā ir ar jums, meitenes!? Noteikti mums katrai ir bijuši šī šaustošā sajūta, dažbrīd jūties bezpalīdzīga…. Bet jādzīvo tagadnei… lai laimīga taptu! 😉

ak muljke es….

jauka vasaras diena,nu bljins zobs saak saapeet :-/ nu ko saaku nojaust ka zobarsts sveicina,metu malaa savu slinkumu braukt pie zobarstes…salaboja gan bet teica ka ir vel caurumi,pierakstiija pec nedeljas labot.Paziistot sevi ja nesap tad jau kadelj doties,pazvaniiju ka galu galaa nebuushu 😀 taa nu shivereejos,dziivojos un te pekshnji pagajusho nedelju saka saapet zobs,par kuru bridinaja zobarste ka jasalabo…domaju ai paries,bet shonakt man saakaas taada panika,saapes,histeerija,es raudaaju un no saapeem nezinaju kur likties…nozheeloju ka tad nesalaboju bet nu ko tur vairs.sorit ka piecelos ta pa taisno pie tuvakas polikliinikas.Mani pamatiigi sazaaljoja,nomociija.nopleesa pamatiigu pikji un 4dien atkal jaadodas aarsteet…un visam ieguvu kartejo reizi neatlikt veseliibas probleemas uz pedejo laiku 🙁 tagad staigaju ar pusparalizeetu sejas pusi un driiz tada uz darbu doshos…

Ak mēs, sapņu sievietes :)

Vīrietim :Ja esi sastapis savu sapņu sievieti, no pārējiem sapņiem vari atvadīties! 🙂

Ajūrvediskā masāža dvēseles un ķermeņa harmonijai

Ajūrvediskā masāža dvēseles un ķermeņa harmonijai
Ajūrvēda ir senākā medicīna uz Zemes. Mūsdienu zinātne tikai tagad „atklāja” visu to, ko jau iepriekš zināja un izmantoja senie zintnieki. Masāža ir viena no efektīvākajām Ajūrvēdas metodēm.

Kas ir Ajūrvēda?

Ajūrvēda ir viena no senākajām alternatīvās medicīnas veidiem, kas veicina veselības saglabāšanu un cilvēka dzīves paildzināšanu. Sanskritā „ajūr” nozīme „dzīve” un „vēda” nozīme „zinātne”, tātad – Ajūrvēda ir „Dzīves zinātne”.
Saskaņā ar ajūrvēdu, veselība ir harmonijas līdzsvars starp ķermeni, prātu un apkārtējo vidi. Nesaskaņa starp tiem izraisa dažādas slimības. Ajūrvēdas metode balstās uz indiešu kosmētiku, kuras pamatā ir zāles un citi augi. Mūsdienīgās ajūrvēdiskās kosmētikas darbība ir vērsta uz toksīnu izvadīšanu no organisma, kas veicina kopējās labsajūtas uzlabošanu un novecošanās procesu palēnināšanu. Ajūrvēdas kosmētika labvēlīgi ietekmē cilvēka nervu sistemu. Katra preparāta sastāvā ir aromātiskās eļļas, kas aktīvi ietekmē ādu un mazina stresu.

massage-intensa.pro

Ajūrvēdiskā masāža

Ajūrvēdiskā masāžā ir unikāla un ļoti efektīva dabīgās terapijas metode, tās mērķis ir uzlabot organisma stāvokli. Masāža dziļi iedarbojas uz ādu, zemādas šķiedrvielām, muskuļiem un iekšējiem orgāniem.
Ajūrvēdiskā masāža kardināli atšķiras no ķīniešu, taizemes un citu veidi masāžām ar to, ka ajūrvēdiskās masāžas laikā ādā tiek iesmērētas eļļas, kas tiek piemeklētas individuāli saskaņā ar cilvēka veselības īpatnībām. Visbiežāk tiek izmantotas speciālas ajūrvēdiskās masāžas eļļas, kas ir bagātinātas ar zālēm un dažādām ēteriskajām eļļām.
Ajūrvēdisko masāžu veic sinhroni divas masieres, kas nodrošina efektīvu visu muskuļu un cilvēka ķermeņa aktīvo punktu stimulēšanu. Šādas masāžas rezultātā notiek organisma fiziskā un garīgā stāvokļa atjaunošana un līdzsvarošana, tāpēc šādu masāžu ir ieteicams veikt tiem, kam ir sēdošs darbs vai darbs pie datora.
Eļļām ajūrvēdiskajā masāžai ir sekojošas priekšrocības:

  • Dziļa relaksācija;
  • Organisma detoksikācija;
  • Locītavu ārstēšana;
  • Limfodrenāžas uzlabošana;

Ājūrvēdas ārsts, kam izdevies izārstēt diabētu u.c. slimības bez blakusparādībām, dažkārt tikai ar uzturu

Privātā arhīva attēls
Privātā arhīva attēls

Vai iespējams uzstādīt diagnozi divu minūšu laikā? Diabētu izārstēt, pārtraucot lietot pienu un piena produktus? Izvairīties no sezonālām saslimšanām, profilaktiski lietojot vienu medikamentu kombinācijā ar dažādām sastāvdaļām, kas neizraisa blakusparādības? Izdziedināt Hodžkina limfomu un diskveida sarkano vilkēdi trīs mēnešu laikā? Ājūrvēdas ārstam no Indijas, Madanam Gulati savā 40 gadu darbā šāda pieredze ir.

Agrā, lietainā novembra pēcpusdienā satieku dakteri no Indijas, ārstu Madanu Gulati pašā Rīgas sirdī. Viņš ir ceļa jūtīs, ap viņu spieto palīgi un nes somas uz takša pusi, tomēr atrodam mirkli sarunai.

Ājūrvēdas ārsts – dubults ārsts

“Kāpēc es izvēlējos medicīnu?” viņš atkārto jautājumu, “Lai palīdzētu cilvēcei!” Atbilde nāk uzreiz, šķiet, viņš nekad par to nav šaubījies. “Tā ir skaista zinātne, jo tā ir vienīgā, ar kuru mēs varam palīdzēt sabiedrībai. Ārsta pienākums ir atvieglot pacienta ciešanas. Un es esmu dubults ārsts, tā varētu teikt, es ārstēju arī ķermeni, prātu un dvēseli. Ājūrvēdas ārsti zina, ka jāpazīst ir ne tikai ķermenis.”

Ārsts stāsta, ka ājūrvēdas uzskati ietver pārliecību, ka mums jābūt laimīgiem gan fiziskajā, gan garīgajā plaknē. Veselība ir ļoti svarīga, mums vajadzētu būt veseliem ķermenī – tātad sakārtotai jābūt fiziskajai veselībai, tad psihiskajai, tad sociālajai, tad garīgajai veselībai. “Mēs darbojamies ar visiem četriem aspektiem. Piemēram, tiek izrakstīts kāds medikaments, ieteikta masāža, prānajama (elpošana), joga – to visu kombinē,” Madans Gulati skaidro ājūrvēdas principus.

“Ja nodarbojas ar meditāciju, medikamenti nav nepieciešami,” ārsts saka un smaida. Viņš pats ir meditējis, kā arī iesaka to saviem pacientiem. Dakteris stāsta, ka “mūs kontrolē hormoni, un hormonus ietekmē mūsu domas, tāpēc, kad esam stresa situācijā, izdalās stresa hormoni – daudzu problēmu sakne.”

Ājūrvēdas praksē tiek pielietoti gan medikamenti, gan tiek mācīts, kā dzīvot laimīgi. Ārsts Gulati saka, ka ir nodevies šai sistēmai pilnībā. Vārda “ājūrvēda” pirmā daļa nozīmē “dzīve”, un ajūrvēda esot dzīves zinātne.

Ājūrvēda satur divas ārkārtīgi svarīgas daļas – veselību veicinošo un dziedinošo pusi. Veselību veicinošā daļa paredzēta veselam pacientam, bet dziedinošā domāta, lai iznīcinātu slimību, ne tikai nomāktu tās simptomus. Dakteris piebilst, ka ājūrvēdā pieejamā medicīna neizsauc blakusefektus. Viņš saka: “Modernajā medicīnā ir daudz blakusparādību, bet ājūrvēdā mēs izmantojam zāles, kuras neizraisa blakusparādības. Tā ir vislabākā sistēma – izārstēt slimību, neizsaucot citas saslimšanas. “Ķīmija” ir slikta, bet ājūrvēdā mēs dodam augus, un šīs augu izcelsmes zāļvielas ir daļa no mūsu dzīves, tāpēc aknas tās pieņem, bet ķimikālijas aknas labi nepanes.”

Ārsts arī atzīst, ka tieši tāpēc ir izvēlējies ājūrvēdu, jo visas šīs lietas tiekot ņemtas vērā. Viņš uzsver, ka svarīgi ir “atvieglot ciešanas un izārstēt slimību, ne tikai apspiest.”

Trīs enerģijas

“Mēs ticam trim enerģijām – Vata, Pitta, Kapha – kinētiskajai, termālajai un potenciālajai enerģijai. Starp tām ir nepieciešams balanss, ko var panākt ar medikamentiem, masāžu, garīgiem vingrinājumiem, prānajamu.” Tāpat tiek dots diētas padoms par to, kas palielinās Vata, Pitta un Kapha enerģijas. “Ājūrvēdā ir sešas garšas – salda, skāba, sāļa, asa, rūgta un sūra jeb savelkoša. Salda un sūra ir labākās Pitta enerģijai. Pacientam ar paaugstinātu termālo enerģiju mēs iesakām ēst kaut ko saldu, mazliet sūru – ķirbjus, gurķus. Indivīdiem, kas slimo ar paaugstinātu Vata kinētisko enerģiju, mēs iesakām ēst saldu, skābu un sāļu. Ja ir traucēta potenciālā enerģija, iesakām asu, rūgtu un sūru.”
“Diēta ir ļoti svarīga,” dakteris vēlreiz atkārto tās nozīmi, jo, “kad diēta ir nepareiza, medikamenti to neizmainīs, bet, ja diēta ir pareiza, medikamenti vairs nav vajadzīgi.” Dakteris saviem pacientiem iesaka ēst zaļumus – tie saglabājot jaunību. Madans Gulati min piemēru, ka Pitta pacientiem vajadzētu lietot ingveru specifiskā daudzumā, bet aknes pacientam nevajadzētu lietot skābas lietas.

Ājūrvēdā ir svarīgi paaugstināt imūnās sistēmas efektivitāti; tā ir profilaktiskās medicīnas daļa, kad veselam indivīdam dod medikamentus, lai saglabātu līdzsvaru.

Ājūrvēda nav alternatīvā medicīna

Cilvēki ājūrvēdu uzskata par alternatīvo medicīnu, “taču tā nav alternatīva, tā ir domāta visiem, ne tikai indiešiem, amerikāņiem vai latviešiem. Jebkurš var lietot piparus – tie ir visur, tāpat kurkuma, piparmētras vai ingvers.”

Ārsts Gulati saka, ka cilvēki slimo ar slimībām, kuras tiek nomāktas, nevis izārstētas: “Piemēram, pacienti ar hipertensiju lieto medikamentus visu dzīvi, tāpat diabēta vai epilepsijas gadījumā. Tas ir absurds! Kāpēc neiznīcināt slimību pašā saknē?”

Ājūrvēdā netiek ārstēta tikai slimība, bet pacients kā veselums. Ājūrvēda ir holistiska sistēma, tāpat kā pieeja pacientam. “Mēs kā ājūrvēdas ārsti taustām pacienta pulsu, tā ir diagnostikas metode, lai noskaidrotu, cik izmainīta ir Vata, Pitta un Kapha enerģija.”

Ārsts uzskata, ka ājūrvēda ir Dieva dota: “Cilvēka ķermenis ir kā mašīna. Dodoties uz veikalu, iedomājamies, mēs nopērkam kameru, TV vai kādu citu elektronisku ierīci. Tām visām līdzi nāk instrukcijas. Bet Dievs ir izveidojis šo skaisto mašīnu – cilvēku, un ājūrvēda ir lietošanas instrukcija, ko pats Dievs ir devis.”

Ārsts stāsta par diagnostiku ājūrvēdā: “Tāds ir ājūrvēdas skaistums – mēs diagnosticējam pēc pulsa,” tad dakteris piebilst ko tādu, kas atgādina propedeitikas nodarbības medicīnas fakultātē: “Tāpat mēs vērojam – skatāmies acis, nagus, mēli.”

Izrādās, ājūrvēdā slimības nosaukumam nav tik liela nozīme kā modernajā zinātnē: “Jebkurai slimībai jānosaka, cik daudz ir Vata, Pitta un Kapha enerģijas. Pēc pulsa mēs uzstādām diagnozi.” Tālāk tiek panākts šo trīs enerģiju balanss, jo ājūrvēdā tiek uzskatīts, ka slimība ir enerģiju disbalanss. “Līdzsvara panākšana – tā ir izārstēšana.”

Tad ārsts smejas un saka, ka ājūrvēda nemaz nav tik sarežģīta: “Cilvēkam ir saule – Pitta; ko saule dara Visumā, to Pitta – ķermenī. Mēness Visumā ir Kapha ķermenī. Vēja enerģija ir Vata. Mums ir jāsaprot Saules, Mēness un gaisa funkcijas, jo tādas pat funkcijas ir ķermenī.”
Dakteris turpina savu skaidrojumu sakot, ka Visums ir veidots no pieciem bāzes elementiem – zemes, ūdens, uguns, gaisa un ētera, kas ir nanomolekulas: “Piemēram, atomam ir konkrēts neitronu un protonu skaits, kas ir atomārā masa – tā ir zeme. Ūdens elements ir spēks, kad notiek elektronu kustība. Kad atoms sprāgst, izdalās siltums, tas ir uguns elements. Šie pieci elementi veido trīs enerģijas. Ar diētas palīdzību mēs veidojam līdzsvaru. Molekulas, kuras ir ķermenī, ir arī ēdienā, ko patērējam. Piemēram, ja apēdam ābolu, arī ābols satur tās pašas molekulas. Ja dodam ko rūgtu, mēs dodam gaisu un ēteri ķermenim. Ja vēlamies zaudēt daļu uguns, būs jālieto rūgts, sīvs vai salds.”

Lasīt tālāk

Aizvien pierādās probiotiku labvēlīgā ietekme uz veselību 

Pēdējos gados ir pieaudzis probiotiku – dzīvu mikroorganismu, kas pierādījuši labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, – patēriņš iedzīvotāju vidū dažādās valstīs. „Probiotikas arī tiek pētītas no dažādiem aspektiem, un atklājumi nenoliedzami ir šiem mikroorganismiem labvēlīgi,” norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Balstoties uz dažādos pētījumos iegūtajiem rezultātiem, farmaceite aplūko secināto par atsevišķu probiotiku labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Tiesa, te minēti tikai daži pētījumos iegūtie fakti. Probiotiku izpēte ir zinātnieku redzeslokā un pētījumi noris joprojām. 

„Aptiekās ir plašs produktu piedāvājums, kuri satur probiotiskās baktērijas, tādēļ, izvēloties līdzekli, ir svarīgi konsultēties ar farmaceitu un saprast, kāds ir šo produktu sastāvā esošo probiotiku mērķis un funkcija, nonākot organismā,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Bifidobaktērijas 

Lielākā daļa bifidobaktēriju sugu atrodas kuņģa un zarnu traktā. 

Viena no daudz pētītām ir bifidobaktēriju suga Bifidobacterium animalis

Lūk, daži piemēri tam, kas konstatēts pētījumos par šo bifidobaktēriju! 

  • Bifidobacterium animalis var palīdzēt normalizēt vēdera izejas biežumu. 
  • Pierādīta korelācija starp probiotikām un imūno šūnu darbību, kas kā atbildes reakciju rada citokīnus, turklāt atbildes reakcija palielinās, palielinot lietoto probiotiku devas.  
  • Lietojot kopā ar laktobaktērijām, var ievērojami samazināt ar antibiotikām saistītas caurejas biežumu un ilgumu. 
  • Pētījums, kurā pacienti saņēma gripas vakcīnu un bifidobaktēriju  B.animalis, uzrādīja, ka probiotiku grupā bija ievērojami lielāks to pacientu skaits, kuriem antivielu līmenis pēc gripas vakcīnas palielinājās vismaz divas reizes.
  • B. animalis uzņemšana labvēlīgi ietekmē augšējos elpceļus infekcijas laikā. 

Bifidobaktērija Bifidobacterium breve pētīta saistībā ar zīdaiņu un bērnu veselību.

  • Pētījumā konstatēts, ka priekšlaikus dzimušajiem B. breve ievadīšana samazināja patoloģiskos vēdera simptomus un uzlaboja svara pieaugumu. 
  • B. breve konkrētu celmu ikdienas lietošana samazināja zīdaiņu koliku izpausmes biežumu gan ar krūti, gan ar pudelīti barotiem mazuļiem. 
  • Pētījumā vērtēta B. breve (BBG-01) celma iedarbība uz bērniem ar diagnozi vēzis. Konstatēts, ka probiotiku ievadīšana ir efektīva drudža epizožu mazināšanā. Tās var būt arī kā papildinājums ķīmijterapijas laikā, lai uzlabotu vispārējo veselības stāvokli un mazinātu komplikāciju risku. 

Bifidobaktērija Bifidobacterium longum noderīga gan gremošanas sistēmas, gan imūnās sistēmas veselībai. 

  • B. longum saturošu piena produktu patēriņš var uzlabot vēdera izejas biežumu un mazināt aizcietējumus pieaugušajiem.
  • Var uzlabot gados vecāku cilvēku noturību pret patogēniem vīrusiem, un to var izmantot, lai uzlabotu imūnreakciju, vakcinējot pret gripu.
  • Pacientiem, kam veikta zarnu operācija jeb kolorektālā rezekcija, probiotiku lietošana mazināja pēcoperācijas iekaisuma reakcijas un uzlaboja hematoloģiskā un uztura stāvokļa atjaunošanos.
  • B. longum lietošana samazina elpceļu slimību simptomu (drudzis, iesnas, klepus) ilgumu.

Bifidobaktērija Bifidobacterium bifidum svarīga imūnsistemas normālas darbības nodrošināšanā. 

  • Piemīt patogēno baktēriju inhibējošā (kavējošā) iedarbība.
  • Ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka šīs bifidobaktērijas labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu un aizsargā no alergēniem.
  • Probiotiskie polisaharīdi, kas izdalīti no B. Breve, ir parādījuši pretčūlu iedarbību gan tieši, gan netieši, piemēram, imūnsistēmu stimulējoši.

Laktobaktērijas

Baktērijas, kas pieder pie Lactobacillus ģints, ir pienskābās baktērijas. Tās sastopamas augos vai augu izcelsmes produktos, skābbarībā, raudzētā pārtikā, piemēram, jogurtā, sierā, olīvās, marinētos gurķos, kā arī cilvēka mutes dobumā, kuņģa un zarnu traktā un sievietes makstī. Tieši kuņģa un zarnu traktā sastopamās Lactobacillus sugas ir izpelnījušās milzīgu uzmanību to veselību veicinošo īpašību dēļ. Parasti tās izmanto kā probiotikas.

Lactobacillus rhamnosus – gan caurejas, gan kariesa izpausmes mazināšanai 

  • Sievietēm, kuras pēcdzemdību periodā saņēma šo laktobaktēriju, bija ievērojami zemāki depresijas un trauksmes rādītāji.
  • Spēj samazināt antibiotiku izraisītas caurejas risku.
  • Var aizsargāt pret dažādiem citiem caurejas veidiem, piemēram, ceļotāju caureju, akūtu ūdeņainu caureju un akūtu ar gastroenterītu saistītu caureju.
  • Spēj mazināt zobu kariesa izpausmes.
  • Atsevišķiem L. Rhamnosus celmiem ir novērota labvēlīga ietekme urīnceļu infekcijas ārstēšanā. 

Laktobaktērija Lactobacillus acidophilus – pret bakteriālo vaginozi jeb piena sēni

  • Lactobacillus uztura bagātinātāji (tostarp acidophilus), ko lieto katru dienu, var palīdzēt novērst un ārstēt bakteriālo vaginozi, ko izraisa maksts mikrofloras nelīdzsvarotība.
  • Konstatēts, ka sešu mēnešu ikdienas L. acidophilus lietošana samazināja drudzi par 53%, klepu – par 41%, antibiotiku lietošanu – par 68% un skolas prombūtnes dienas – par 32%. 
  • Probiotikas piedevas, kas satur L. acidophilus, ir efektīvas kopējā holesterīna un ZBL (sliktā) holesterīna līmeņa pazemināšanā.

Vai probiotiku lietošanai mēdz būt blaknes?

„Jā, raugoties uz pasaules datiem, ir fiksēti ziņojumi par to, ka, lietojot probiotiskās baktērijas lielākās devās nekā paredzēts, mēdz būt diskomforta sajūta kuņģa un zarnu traktā, piemēram, vēdera pūšanās un meteorisms, taču parasti tas ir īslaicīgi. Reti, tomēr ir cilvēki, kuriem atsevišķas probiotiskās baktērijas var izraisīt alerģisku reakciju. Daži ir ziņojuši arī par asinsspiediena pazemināšanos, rīkles pietūkumu un niezošiem izsitumiem,” norāda farmaceite.

Kā probiotikas mijiedarbībojas ar medikamentiem?

  • Lietojot probiotikas antibiotiku terapijas laikā, jābūt vismaz divu stundu starpposmam.
  • Pretsēnīšu līdzekļi var samazināt lietoto rauga baktēriju efektivitāti. 
  • Probiotikas jālieto piesardzīgi tiem, kuri lieto imūnsupresantus un ķīmijterapijas līdzekļus, jo probiotikas var izraisīt infekciju vai patogēnu kolonizāciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
  • C vitamīns darbojas kā augšanas faktors daudziem baktēriju celmiem.

Konstatēta mijiedarbība arī ar citiem medikamentiem, tādēļ, pirms probiotiskā līdzekļa iegādes aptiekā noteikti jākonsultējas ar farmaceitu un jāizstāsta par visām tobrīd lietotajām zālēm. 

Probiotiku pētījumi turpinās

“Pētījumi apliecina, ka probiotikas var būt efektīvas kuņģa un zarnu trakta traucējumu, piemēram, kairinātās zarnas sindroma gadījumā, pret ceļotāju caureju, gremošanas traucējumiem, antibiotiku izraisītas caurejas profilaksei, ka tās der vispārējās veselības uzlabošanai. Uzrādīti arī daudzsološi rezultāti vēža papildterapijā, nieru slimību gadījumā un aptaukošanās ārstēšanā. Joprojām norit pētījumi, vai probiotiku efektivitāte būs novērojama autisma, pankreatīta, fibromiolģijas un citu slimību ārstēšanā.

Plašāk raugoties – probiotiku (arī prebiotiku un sinbiotiku) joma var veicināt jaunas pētniecības nozares attīstību, paverot ceļu personalizētai medicīnai un, iespējams, pat nākotnes bioterapijai,” uzsver farmaceite Ērika Pētersone.

Aizveras lifta durvis

Piektdienas vēlais vakars. Sarkanās debesis tikko tērpās savā melnajā nakts kleitā, kad trīs starojošas zvaigznes, iesoļoja "Skyline bar". Es ar savām biznesa sievietēm, Aritu un Kristīni, paņēmu neoficiālo tikšanos. Mēs sapazināmies pirms mēneša satikāmies vienā slegtajā mākslas pasākumā, kopš tā laika mēs katru nedēļu satiekamies vienu reizi un kārtīgi izklačojamies. Bet tas nenozīmē, ka esam tipiskās "Sex and the city" meitenes, jo mēs vienmēr paturam noslēpumaino būtību, mēs vienkārši tieši un konkrēti stāstam, kas noticis vai prasam tiešu un konkrētu jautājumu, detaļas un sirds izjūtas mēs paturam sevī. Un tomēr, brīvas meitenes ir brīvas, un viņu domāšana ir atšķirīga nekā aizņemtajām dāmām. "Man rīt ir viens no interesantākajiem pasākumiem, kuru esmu organizējusi," Arita gandarītu smaidu sāk sūkt savu "Pina Colada". Kristīne ieinteresēta arī paņem savu kokteili no galdiņa: "Tavs viltīgais smaids liecina, ka tas nav kārtējais jubilejas pasākums, bet gan…" Arita turpinādama:"…arhitektu ikgadējais salidojums, kuru viņi vēlas atzīmēt Rīgā". "Kopš kuriem laikiem arhitektiem ir salidojumi!" es iesmiedamās pievienojos kokteiļu sūcējām. "Nezinu, kas un kāpēc, bet šis izklausas ļoti intresanti, tādēļ rīt man jāstaro kā saulītei satarp inteliģentajiem vīriešiem.." Arita ar sapņainu smaidu iegrimst dīvānā. Mēs ar Kristīni saskatāmies ar to mazliet greizo smaidu un arī ieslīkstam dīvānā. Kristīne sāk pētīt zālē esošo, pēc skatiena var saprast, vīrieti, izskatīgu vīrieti. Viņa noliek kokteili uz galda un nopietna saka: "Viens seksīgais lenām virzās uz mūsu pusi."Es ieintriģēta pagriežos uz to pusi, kur Kristīne skatās ar mazliet pakusušas tīnes skatienu un ieraugu…jā, ļoti izskatīgu vīrieti, kas nāk uz mūsu pusi. Es aizgriežos atpakaļ, tādi tipi ir zināmi – izskatīgi ar reibinošu smaidu un "one night stand" domu galvā. "Sveikas dāmas" zemā balsī, kas vēl vairāk apliecina viņa šīs nakts mērķus." Mīļais nepareizās meitenes meklē" Arita pat nepaskatoties uz viņu ar roku mēģina viņam parādīt, ka lai labāk tin makšķeri uz citu galdiņu. "Nezināju Arit, ka tu esi vienaldzīga pret saviem klientiem.." Arita pēc vīrieša vārdiem satraukusies pagriežas un ieraugot viņu mazliet nosarkst, un pieceļas: "Rihard! Tu mani galīgi pārsteidz! Rihard, šī ir Kristīne un Samanta" Arita uzreiz pārspīlēti draudzīgā smaidā iepazīstina mūs ar Rihardu, "dāmas, šis ir Rihards, arhitekts" piemiedza aci un paņēma no blakus galdiņa vēl vienu mīksto krēslu. "Piesēd, mēs tieši tagad runājām par rītdienas oficiālo sanākšanu." Rihards nepārsteigs apsēžas un pārlaiž skatienu pār mums:"Ak, tā!" Turpmāko stundu Arita pārsvarā runāja un jautāja Rihardam par rītdienas detaļām un kādas trīs reizes pārlasīja visas Riharda izteiktās idejas, kamēr mēs ar Kristīni dzērām jau otro kokteili. Un vienas lielākas klusuma pauzes brīdī Kristīne piecēlās un vieglā smaidā atvainojas: "Piedodiet, bet man rīt jābrauc uz vienām dzimšanas dienas svinībām, tādēļ es došos labāk tagad mājās." Ātri pamādama ar roku soļo jau uz liftu pusi. Rihards mazliet pasmaida: "Labāk parunājam par kādu interesantāku tēmu, lai Samanta neaizbēg no mums arī!" Arita mazliet samulsusi pasmaida un paņem somiņu: "Es aiziešu uz dāmu istabu." Kad Arita jau veiklā solī ir aigājusi Rihards sāk smieties: "Nu re otra arī aizbēga! Tagad jāgaia, kad jums zvanīs telefons un jūs nozudīsiet arī!" Es sasmējos kopā ar viņu. "Man neviens piektdienas vakaros nezvana parasti, tādēļ šo prieku jums nesagādāšu!" Rihards iesmejas un ieskatas man acīs: "Bet jūs spētu pārsteigt, tas redzams jūsu acīs." Es mēģinu nesamulst, paņemu kokteili un ātri pasmaidīdama atbildu: "Es esmu viens liels pārsteigums, kas nekļūst par paradumu!" Rihards pasmaida un sapņaini sāk skatīties pa logu un tad pagriežas pret mani un saka: "To es redzu.". Es pasmaidu pretī un ieskatos Riharda acīs. Viņa skatienā nebija tikai tā tipiskā vīrieša skatiena, kas izģērbj tevi savās domās, tur bija kaut, kas..pff es atjēgstos un pieceļos. Arī viņš pieceļas un Arita priecīgā smaidā atgriežas, bet ieraugot, ka mēs abi stāvam kājās apmulst: "Vai! Kas tad šeit notiek?!" Es, klusi un lēni iedama uz izeju, saku: "Man jāiet, es nejūtos pārāk labi, es piezvanīšu." Nesagaidījusi Aritas atbildi ātrāk dodos uz liftu, kurā es burtiski ieskrienu un jau spiežu 1. stāva pogu, kad ielec viņš iekšā. Es izdvešu samulsušu smaidu un nopietnā balsī saku: "Jūs nedabūsiet to, ko meklējat." Rihards pienāk man tuvāk un savā zemajā balsī abild, klusi: "Kā jūs zinat, ko es gribu?" Noriju siekalas, sakrustoju rokas priekšā un atkāpjos noviņa, "Es zinu. Es zinu šitos vīriešus, kuriem interesē tikai sekss." Viņš klusi iesmejas un pieskaras maniem gurniem, "Varbūt, varbūt, kas vairāk..jūs neesat no naivajām vai tikumīgajām." Es ieskatos ar mākslīgi dusmīgu skatienu viņa acīs, "Tas arī manās acīs ir redzams?" Viņš tuvojas manai sejai un vēl klusāk un kaislīgākā balsīt bilst: " Nē. To saka, jūsu ķermenis, kas ļaujas svešiniekam apskaut gurnus un piekļūt tik tuvu lūpām…" Ding, atveras druvis. Viņš ātri pagriežas un aizsteidzas prom. "Huh? Kas tas bija?" Es apmulsusi stāvu un prasu sev. Aizveras lifta durvis..

AIZVAINOJUMS — nenobriedušas personības pazīme

[sociallocker]

000

Aizvainojums — tas ir ikvienas sievietes lielākais lāsts un īpaši tas izpaužas attiecībās ar vīrieti. Kad sievietei ir slikts garastāvoklis, viņa var apvainoties uz savu vīru (draugu) par viņa uzvedību, vārdiem, izturēšanos, cenšoties nosodīt viņu ar savu klusēšanu un vienaldzību.

Daudzām tas strādā tīri labi. Vīrietis neiztur psiholoģisko spriedzi, ko radījusi sieviete un nāk atvainoties, dāvina dāvanas u.t.t. Ne tāpēc, ka viņam gribas izdarīt viņai ko labu, iepriecināt, darīt laimīgu, bet gluži vienkārši tāpēc, ka viņa tam ir radījusi apstākļus, kuros psihiski vesels cilvēks ilgi nevar atrasties. Viņš vienkārši cenšas maksimāli samazināt emocionālo spiedienu.

Aizvainojums nekādā gadījumā nenostiprina attiecības, tas lēnām tās iznīdē un grauj. Pie tam, būt aizvainotai arī nemaz nav tik viegli — tas nozīmē radīt sevī nepanesamu enerģētiku, domāt sliktas domas, atrasties pastāvīgi negatīvā noskaņojumā – nedrīkst taču ne priecāties, ne smaidīt. Gala rezultatā aizvainojums ne tikai sagrauj pašas prātu, bet arī veselību un apkārtējo cilvēku psihi.

Daudzas sievietes to zin, un tomēr turpina apvainoties!

Kāpēc?

Mūs bērnībā baroja ar ideju par to, ka apprecoties, visas problēmas pazudīs. Ka vīram jābūt tam, kurš pieņems lēmumus, būs atbildīgs, padarīs savu sievu laimīgu. Savukārt sievietes galvenais uzdevums ir pildīt savus sievas pienākumus – gatavot ēst, būt skaistai, uzturēt kārtībā savu māju, dzemdēt bērnus un rūpēties par tiem, bet garastāvoklis un emocionālais stāvoklis tajā visā neietilpst.

Vēdiskās zināšanas šo pozīciju nostiprinājā vēl vairāk, stāstot par sieviešu un vīriešu pienākumiem. Vīrietim atbildība, sievietei – maigums.

Vīrietis, protams, var uzņemties atbildību par to, lai sagādātu labus dzīves apstākļus, dot sievietei bērnu, aizsargāt ģimeni. Taču viņš nekādā gadījumā nav atbildīgs par to, kas notiek viņas galvā un par to, kā viņa uztver savu vīrieti.

Viņš nav vainīgs pie nekārtībām viņas galvā. Savukārt mēs,sievietes, ļoti bieži atbildību par to, kas notiek mūsu galvās, noveļam uz savu vīrieti – kaut arī tā nav vīrieša ietekmes zona.

Reiz manas labākās draudzenes jaunais cilvēks atnesa viņai milzīgu pušķi dzeltenu rožu. Viņš ir vienkāršs puisis un nezin visus smalkumus par to, ka dzeltenas rozes ir šķiršanās simbols (vai tā maz ir?) Un, kad viņš, laimīgs un piesarcis ar šo pušķi rokās parādījās durvīs, mana draudzene jutās aizskarta līdz sirds dziļumiem un iemeta pārsteigtajam puisim ar to pa galvu, un izgrūda viņu pa durvīm.
Es biju spiesta vairāk kā stundu viņu mierināt, skaidrojot to, ka tas nebija tīšām, ka viņš ir parasts puisis un nepārzina ziedu etiķeti un to, ka viņš taču vēlējās izdarīt tikai ko labu un patīkamu.

Absurda situācija un tomēr es esmu pārliecināta, ka arī jūsu dzīvē ir bijuši gadījumi, kad apvainojaties par visādām muļķībām.

Aizvainojums, tāpat kā daudzas citas negatīvās emocijas, ir mūsu nenobriedušās personības rādītājs un raksturotājs. Un tas nozīmē, ka neesam gatavas uzņemties atbildību par savu dzīvi, nerunājot pat par citu cilvēku dzīvēm.

Kad mēs apvainojamies uz kādu, mēs vienkārši atdodam atbildību par savu dzīvi citu cilvēku rokās, mēs ļaujam citiem cilvēkiem vadīt mūsu dzīvi, mūsu likteni, garastāvokli, emocijas, mēs izvēlamies būt upuri.

Ja tevi var aizvainot tonis, kādā ar tevi runāja trolejbusā kontrolieris, vai kā tavs vīrs uz tevi paskatījās, vai ko mamma pateica pa telefonu, vai kā draudzene uz tevi izgāza savas dusmas un tu par to apvainojes, tev pazuda motivācija un mirdzums acīs, tad pajautā sev, kas pārvalda tavu dzīvi? Tu pati vai citi cilvēki?

  • Tagad atceries situācijas, kas iedarbina tevī aizvainojuma emocijas, aizkaitinājumu un dusmas?
  • Kuri cilvēki tie ir?
  • Kuri notikumi?

Vienkārši atceries. Kāpēc, to uzzināsi vēlāk.

Kad es mācījos Psiholoģijas skolā, mans gudrais Skolotājs (es viņam zemu paklanos), pateica man domu, kuru es ļoti labi atceros visu mūžu:

 «Mūsu karma (liktenis) ir ieslēgta mūsu prātā. Pēc karmas likumiem mēs piedzimstam ar noteiktu prātu, kurš tālāk jau veido mūsu likteni. Uz vienu un to pašu situāciju divi cilvēki reaģē dažādi. Kāds krīt panikā un pārstāj censties, kāds pasmaida, jo ierauga tajā Dieva mācību stundu. Daudzi notikumi mūsu dzīvē ir jau nolemti, bet mūsu brīvība slēpjas tajā, kā mēs reaģējam uz visu – tā mēs paši veidojam jaunu, labāku karmu. Starp stimulu un reakciju vienmēr ir daži mirkļi, kuru laikā mēs brīvi varam izvēlēties savu reakciju». 

Atceries, kad tev viss bija labi, lielisks garastāvoklis, iedvesma un pēkšņi, kāds kaut ko pateica, tevi pagrūda, tu apvainojies? Vai tu to ievēroji? Vai tas tev bija vērtīgi?

Ja mēs negribam apvainoties, mūs būs neiespējami aizvainot, lai kā arī censtos. Krievu valodā vārds “обидеться” ir cēlies no diviem vārdiem “Обидеть себя”, saīsināti «обидеться».

Manā dzīvē bija gadījums, kad es kādu laika periodu nelietoju ne sāli, ne cukuru. Mēs ar ģimeni ceļojām un tāpēc nācās pusdienot dažādās sabiedriskās ēdināšanas vietās – tad nācās paskaidrot apkalpojošam personālam, ka man vajadzīgs ēdiens bez sāls un cukura. Reiz es biju ļoti piekususi un izsalkusi, un vīrs aizveda mani uz kādu kafejnīcu. Tur viņs pasūtīja ēdienu, paskaidrojot mūsu prasības. Man ļoti gribējās ēst, un es ar nepacietību gaidīju, kad atnesīs mūsu pasūtīto ēdienu. Un tā, pēc 20 minūtēm to atnesa. Visu, ko bijām pasūtījuši. Es pagaršoju, un izrādījās, ka ēdiens ir sālīts. Es sadusmojos un man sagribējas apvainoties uz savu vīru, jo viņš taču pasūtīja ēdienu. Vīrs momentā devas pie šefpavāra un vēlreiz pasūtīja to pašu – tagad bez sāls. Es turpināju dusmoties. Mani tracināja oficianti, kuri staigāja un smaidīja. Viņi absolūti nejutās vainīgi par to, ka es te sēžu tada dusmīga un aizvainota. Es biju izsalkusi, bet man vajadzēja vēl gaidīt. Aizvainojums sāka mani smacēt. 

Un te pēkšņi, es noķēru šo pauzi, šos pāris mirkļus un pajautāju sev:«Kāpēc es dusmojos uz vīru? Es taču pati dzirdēju, kā viņs pasūta nesālītu ēdienu. Viņš izdarīja visu, ko varēja. Un arī pēc tam aizgāja uz viruvi izlabot šo situāciju. Un pēkšni es sapratu, ka es nevēlos uzņemties atbildību par savu dzīvi, par tām nepatīkamajām situācijām, kas tajā ienāk. Daudz vieglāk to visu novelt uz vīru un vēl kaut ko no viņa pieprasīt. Es paskatījos uz situāciju no malas un sapratu, ka biju novēlusi atbildību par savu dzīvi uz daudzu citu cilveku pleciem. Viņu bija tik daudz, ka pati to regulēt vairs nespēju. Es saņēmos un ieslēdzu atlikušos saprāta resursus. Man izdevās noķert mirkli un to izmantot. 

«Un tā, Juļa, — es sev teicu — tev ir izvēle. Pirmais — tu vari sapsihoties un apvainoties uz vīru un vispār atteikties no ēdiena, lai viņam būtu kauns. Otrais — tu vari pateikties Dievam par situāciju, kas tev māca kontrolēt savas tieksmes un izvēles. Un mierīgi ar pateicību apēst to, ko vēlāk atnesīs. Trešais — tu vari pasmieties par situāciju un teikt «Askēze — bramiņa bagātība». Ceturtais — tu pagaidām vari pastaigāties ar bērnu un dot iespēju vīram mierīgi paēst un pēc tam viņš nomainīs tevi, un tu arī patīkamā mierā paēdīsi un uzlabosi attiecības ar savu vīru un Dievu nākotnē?».

Es biju neizsakāmi priecīga, jo noķēru momentu, kad dzimst tagadne un nākotne un man ļoti tas iepatikās. tagad es to izmantoju. Es vēlos pati izlemt, kā man reaģēt uz dzīvi. Es vēlos izvēlēties tās reakcijas, kas dara dzīvi labāku, garšīgāku, spilgtāku.»

Mēs varam apprecēties un saņemt no vīra daudz un dažādus labumus, bet viņš nekad nevarēs mums iedot savu prātu un skatu uz dzīvi caur sevi.

Vīrietis var padarīt sievieti laimīgāku, bet – ne laimīgu.Būt laimīgai – tā ir mūsu personīgā izvēle.

Tā ir tava labprātīga izvēle – apvainoties uz cilvēku un ļaut viņam vadīt tavu prātu vai arī izvēlēties citu reakciju , kas būs daudz priecīgāka visiem.

Visi stāvokļi atrodas tavā prātā un tu vari tos izsaukt, ja vēlies. Ne pasaule un cilvēki ietekmē mūsu emocijas, mēs paši varam tās pārvaldīt. Mēs varam iedomāties jebkuru stāvokli un izjust to, tā kā tas notiek tad, kad mēs skatāmies filmu.

Kad es savās konsultācijās sievietēm jautāju: «Iedomājieties, ka esat satikusi savu vīrieti, esat kopā un jums ir labi. Kā jūs jūtaties?», tad katra sieviete var man līdz sīkumam aprakstīt to stāvokli, kaut ari nekāda vīrieša pašlaik viņas dzīvē nav un varbūt pat nav bijis nekad. Neskatoties uz to, viņa jau zin un jūt.

Vai tu saproti to, ka mums ir pieejamas visas jūtas? Mūsu uzdevums nav pielīmēt cilvēkiem birkas: «Ar tevi es jūtos tā, ar tevi – tā. Ja viņš rīkosies tā – es priecāšos. ja savadāk – es šķiršos no viņa». Mēs varam izvēlēties daudz skaistākas un pozitīvākas reakcijas uz katru no dzīves situācijām.

Es jūs ļoti lūdzu, visas meitenes, sievietes, precētas un brīvās, atmetiet savas ilūzijas par to, ka vīrietis jūsu dzīvi padarīs laimīgu. Vīrietis tikai palielinās to, kas jūsos jau ir! Ja esi laimīga – būsi laimīgāka, ja nelaimīga – būsi vēl nelaimīgāka.

Mums, sievietēm arī ir atbildība, un pirmkārt atbildība par to, kas attiecas uz mūsu prātu, mūsu garastāvokli, mūsu pasaules uztveri. Tas, ka vīrietis var kontrolēt sievietes prātu, ir ilūzija. Tu pati zini, ka ar saviem “psihiskajiem vikrutasiem” mēs varam “izsist smadzenes” pat visvīrišķīgākajam vīrietim. Vai man taisnība?

Vīrieti sievietē pievelk prāta stāvoklis, viņas emocijas, noskaņojums un ar to arī izskaidrojams dīvainais fenomens, ka bieži vien ne īpaši skaistas un pievilcīgas sievietes piesaista veiksmīgu vīriešu uzmanību. Tas tāpēc, ka viņas ir jautras, vieglas, dzīvas, un rada sev apkārt īpašu atmosfēru.

Tāpēc uzņemies atbildību par savu dzīvi, par savu garastāvokli, pārvaldi to pati! Esi saimniece, ragana – šī vārda labākajā nozīmē.

Nākamreiz, kad vēlēsies apvainoties, padomā:

  • Ko man dos mans aizvainojums?
  • Ko es saņemšu, kad būšu aizvainota?
  • Vai manas attiecības uzlabosies, pateicoties šim aizvainojumam?
  • Vai mana dzīve kļūs labāka, skaistāka, priecīgāka?
  • Vai mans ceļš kļūs garīgāks?
  • Vai tas man atnesīs kaut nedaudz vairāk attīstības un izaugsmes?

Tu noteikti jautāsi: «Un ko darīt, ja cilvēks dara patiesi nepatīkamas lietas (apvaino, pazemo, izsmej?) Vai arī uz viņu nevajag apvainoties?

Protams, ne! Ja tu neapvainojies, tas nenozimē, ka esi kļuvusi par atkritumu kasti, kurā citi var izmest visu, ko vēlas.

Es ari par to daudz domāju un man atnāca lieliska frāze:
«Es neapvainojos – es izdaru secinājumus».

Ja cilvēks kaut reiz ir uzvedies bezkaunīgi, tu nenoreaģēji un viņš turpina to darīt otro, trešo un ceturto reizi – ko tur apvainoties? Izdari secinājumus, kāpēc tev vispar vajadzīgs tāds cilvēks? Ja tavi tuvinieki slikti pret tevi izturās, tad tas ir zvaniņš no Visuma par to, ka laiks strādāt ar sevi un ar savām attiecībām.

Raksti vēstules. Praktizē piedošanu. Mācies pareizi runāt ar vecākiem cilvekiem, ar vienaudžiem, ar bērniem. Risini situāciju kā ragana. Klusi. Mierīgi. Neizejot no mājas. Tāpēc es savā praksē dalos ar cilvēkiem dažādās tehnikās.

Aizvainojums nerisina problēmu – tas to palielina. Atsakoties no negatīvajām emocijām apzināti, ar prieku. tas ir lieliski, kad vari regulēt savu noskaņojumu un garastāvokli.

Es labi atceros vienu neizdevušos dienu: viss bija ne tā, kā man gribējās. Dienas beigās vīrs mani aizveda uz kino. Taču man garastavoklis bija briesmīgs. Un mans gudrais vīrs man teica:

— Saproti, tagad jau viss ir noticis tā kā noticis. Mēs vairs nevaram izmainīt situāciju, bet mēs varam ieraudzīt kaut ko labu, tajā, kas notiek. Tu vari pamēģināt ar gribasspēku izmainīt savu garastāvokli no slikta uz priecīgu? Vienkārši iedomāties, ka tev iekšā ir tāds urbītis, kas vienkārši ir japaceļ, pamēģini, lūdzu!»

— Labi — es pamēģināju. Un man izdevās. Es pēkšni ieraudzīju, ka visapkārt ir Visuma pozitīvās zīmes. Tas it kā uzmundrināja mani. Un tā mēs pozitīvā noskaņojumā devāmies uz kino.

Bet ja nu tev ir vēlēšanās paskumt (tā taču mēdz būt, ka vienkāri ir skumji), tad skumsti apzināti, ar gaišām skumjām, nemeklē iemeslus, nepārspēlē to uz citiem cilvekiem. Sievietes karma bieži atstradājas caur garastāvokli, tāpēc, ja skumjas ir atnākušas un tev gribās tajās ieslīgt, pabrīdini tuviniekus: «man gribas nedaudz paskumt, tāpat – vienkārši, bez iemesla» un skumsti uz veselību. Tas padarīs tavas attiecības ar sevi un cilvēkiem daudz apzinātākas un harmoniskākas

Šobrīd es arvien vairāk izzinu sievietes prātu, to, kā tas darbojas un meklēju veidus, kā padarīt šīs zināšanas pieejamas pēc iespējas vairāk sievietēm, lai pašas mēs spētu to pārvaldīt. Tas ir ļoti interesants process, un tā atveras ļoti daudz jaunas iespējas. Šis raksts ir tikai sākums.

Es to uzrakstīju tāpēc, lai jau šodien tu varētu sākt atsekot savas reakcijas, paskatītos uz tiem cilvēkiem, kuriem esi deliģējusi savas dzīves pārvaldīšanu un padomāt par to, vai dzīve, kādu to tu šodien dzīvo, ir tā, ko tu vēlētos dzīvot arī turpmāk? Vai arī tu vēlētos, lai tava dzīve kļūtu daudz priecīgāka un vieglāka?

Padomā JAU TAGAD!

P.S. Šī pritča padziļinās tavu izpratni par to, ko runāju:

Kāds cilvēks publiski apvainoja Gudro:
– Tu esi neticīgais! Tu esi dzērājs! Melis! Zaglis!
Gudrais tikai pasmaidīja.
Labi ģērbies jauneklis, kurš vēroja šo scēnu, jautāja Gudrajam:
– Kā gan tu vari paciest tādus apvainojumus? Vai tiešām tev nav sāpīgi?
Gudrais atbildēja:
— Ja tu gribi uzzināt manu noslēpumu, tev nāksies doties man līdzi.
Gudrais paņēma jaunekli aiz rokas un ieveda vecā šķūnī. Tur stāvēja veca lāde. Gudrais izvilka no lādes vecu, saplēstu halātu un pameta jauneklim:
– Piemēri, tev derēs!
Jauneklis izbrīnīts paskatījās uz Gudro un jautāja:
– Kāpēc man tērpties skrandās? Tu taču redzi, ka esmu pieklajīgi ģērbies? Vai tu esi jucis?
Un nometa zemē veco halātu.
– Pievērs uzmanību, – teica Gudrais, – nez kāpēc tu nevēlējies piemērīt vecas skrandas. Tāpat, kā es nesāku piemērīt netīros vārdus, kurus man veltīja šis cilvēks. Vai tu varēsi apvainoties par apvainojumiem, ja sapratīsi sevī stingri un noteikti, ka apvainojumi tās ir tās pašas skrandas, kuras tev pamet sveši cilvēki. Protams, neviens neliedz tev tās piemērīt un pat valkāt, ja nu pēkšņi tev izrādās, nav savu drēbju.

Mīlestībā: Jūsu Jūlija Sudakova

Tulkoja: Ginta FS

AVOTS

[/sociallocker]

Aizvainojums – nenobriedušas personības pazīme

meitene-lacis

Aizvainojums ir visu sieviešu lielākais ienaidnieks, īpaši asi tas parādās attiecībās ar vīriešiem. Sievietes apvainojas par vīra (sava vīrieša) uzvedību, par viņa rīcību, vārdiem, kad viņai ir slikts noskaņojums, cenšoties sodīt viņu ar savu klusēšanu un atsvešināšanos.

Daudziem tas strādā. Vīrietis neiztur psiholoģisko spriedzi, kuru radījusi sieviete un iet pie viņas salīgt, dāvina dāvanas un tamlīdzīgi. Ne tāpēc, ka viņam gribas izdarīt ko patīkamu savai sievietei, bet tāpēc, ka viņa ir radījusi apstākļus, kuros psihiski vesels cilvēks nespēj atrasties. Viņš tikai cenšas likvidēt viņas emocionālo apspiešanu.

Aizvainojums nenostiprina attiecības, bet gan lēnām grauj un iznīcina tās. Turklāt būt aizvainotai arī nav viegls darbs, izdomāt galvā dažādas domas, atrasties negatīvā un nomāktā stāvoklī, bez iespējas smaidīt, priecāties…galu galā aizvainojums iznīcina ne tikai paša aizvainotā prātu, bet arī apkārtējo psihi.

Daudzas sievietes to zina, bet turpina apvainoties!

Kāpēc? Mums jau no bērnības ir potējuši ideju par to, ka sievietei laulībā ir jāpilda savi pienākumi, kas aprobežojas ar to, ka mums ir jāgatavo ēst, jāuztur kārtībā māja, un jādzemdē bērni. Par noskaņojumu un emocionālo stāvokli nebija ne vārda.

Sievietes, kuras klausās lekcijas par vēdiskām zināšanām, ir nostiprinājušas sevī pārliecību par to, ka vīrieša pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana, atbildība par sievu, un tiekšanās uz to, lai sieva būtu laimīga.

Viss ir skaidri sadalīts: vīrietim atbildība, sievietei maigums.

Vīrietis, protams, var uzņemties atbildību par to, lai radītu apstākļus sievietei, dotu viņai bērnu, aizsargāt viņu. Taču viņš nenes atbildību par to, kas notiek viņai galvā un to, kā viņa to visu uztver. Viņš absolūti nav vainīgs pie tā. Mēs pārnesam atbildību par savu prātu uz vīrieti, kaut arī tā jau vairs nav viņa ietekmes sfēra.

Kādreiz manas labākās draudzenes puisis viņai atnesa lielu dzeltenu rožu pušķi. Viņš ir vienkāršs vīrietis, un nezina visas smalkās nianses par to, ka dzeltenus ziedus sniedz uz šķiršanos utt. Un kad viņš laimīgs stāvēja pie viņas durvīm ar dzeltenajām rozēm, tad mana draudzene apvainojās līdz sirds dziļumiem, iesita viņam ar šo puķu pušķi un izmeta pa durvīm. Man vajadzēja vairāk kā stundu, lai paskaidrotu viņai, ka šajā rīcībā nebija ļauna nodoma, ka cilvēks nepārzina tik ļoti krāsu etiķeti, un tikai vēlas viņu iepriecināt  uzdāvinot ziedus, nevis pārtraukt attiecības.

Lasīt tālāk

Aizvadīts bērniem veltīts labdarības pasākums

Pagājušajā ceturtdienā, 1. jūnijā, atpūtas un izklaides centrs “Fantasy Park” kopā ar labdarības fondu „Coloring the World” atzīmēja “Starptautisko Bērnu Aizsardzības dienu” un organizēja labdarības pasākumu, veltītu bērniem no Daugavpils un Rīgas bērnu namiem. Kopumā atbrauca 30 bērni vecumā no 7 līdz 16 gadiem.

Bērni aizvadīja neaizmirstamu dienu “Fantasy Parkā”, spēlēja boulingu, cienājās ar garšīgām picām un saldumiem, izklaidējās bērnu diskotēkā “break dance” trenera vadībā, animatori apgleznoja sejiņas bērniem, mācīja bērnus taisīt apsveikumu kartītes, bet dienas beigās bērnus sagaidīja pārsteigums – ziepju burbuļu šovs, pēc kura viņi saņēma ilgi gaidītās dāvanas.

“Tas ir liels prieks vērot, kā bērni priecājas par to, ko mēs kopā organizējam. Un īstenībā mūsu apkārtnē ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir gatavi palīdzēt, gan ar mantām un citām dāvanām, gan ar brīvprātīgu darbu pasākuma organizēšanā”, – stāsta labdarības fonda „Coloring the World” vadītāja Jūlija Grigorjeva.

“Fantasy Park”, šī pasākuma organizators, izsaka savu pateicību svētku īstenošanā “Cido” komandai, picērijai “Express Pizza”, šokolādes fabrikai “Laima” un konditorejai “Sala”. Kā arī liels paldies visiem, kuri atnesa dāvanas bērniem, kopā mēs organizējām patīkamus un spilgtus svētkus, ko gan bērni, gan arī organizatori un brīvprātīgie vēl ilgi atcerēsies!

Mājas lapa: http://fantasypark.lv/

Facebook: https://www.facebook.com/fpriga/ un https://www.facebook.com/AbrakaDabra.Riga/

 

Preses relīzi sagatavoja SIA Fantasy Park Latvia mārketinga speciāliste Viktorija Volkova

Aizvadīts “Latvijas Gada auto 2025” Lielais testa brauciens (+VIDEO)

Novembra pirmajā nedēļas nogalē “Latvijas Gada auto 2025” žūrija tikās Lilastē, lai veiktu noslēdzošos testa braucienus ar visiem pieteiktajiem pretendentiem.

“Latvijas Gada auto” organizators Māris Ozoliņš stāsta, ka konkurss iepriekšējos gados norisinājies tādās Latvijā nozīmīgās vietās kā Doma laukumā, Dziesmusvētku estrādē, Melngalvju namā un pie Nacionālās bibliotēkas uz AB dambja, bet šogad lielā kopbilde tika rīkota bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda”.

“Kad Lilastes dabas miers  satiekas ar spēkratu jaudu, Porto Resort atkal uzņem Latvijas Gada auto komandu savās mājās. Liels ir mūsu prieks un gods par šo ilggadējo sadarbību, kur entuziastu pozitīvā enerģija uzlādē katru telpu. Esam pateicīgi Mārim, ka izvēlējās mūsu kompleksa kā testu braucienu bāzes vietu un ceram uz turpmāku sadarbību”, saka Aiva Pētersone, Porto Resort pasākumu menedžere.

“Šogad dalībnieku ir ļoti daudz – 32 automašīnas. Neapskaužu tos žūrijas biedrus, kuri ikdienā ar jaunākajiem automobiļiem nebrauc,” stāsta ilggadējais “Latvijas Gada auto” konkursa žūrijas biedrs un Delfi auto redaktors Raimonds Zandovskis.

Video

Kā ik gadu, arī šoreiz nozīmīga loma būs arī tautas balsojumam. Jau no 12. novembra varēs nobalsot par sev tīkamāko konkursa pretendentu “Latvijas Gada auto” mājaslapā gadaauto.lv, portālā iAuto.lv un klātienē tirdzniecības centra “Mols”, kur būs apskatāma Raimonda Volonta fotoizstādē ar jaunākajiem automobiļiem.

“Kārtīgam konkursam nepieciešama žūrija, un žūrijai ir nepieciešams priekšsēdētājs. Šis uzdevums šogad ir ticis man. Tas ir ne tikai aizraujoši, bet arī atbildīgi. Man ir palaimējies, jo šogad ir gan ļoti kompakta, gan kompetenta žūrija,” stāsta jaunais “Latvijas Gada auto” žūrijas priekšsēdētājs un “Auto Ziņas TV” auto žurnālists  Normunds Avotiņš.

Šogad konkursā pieteikti daudz VAG jeb Volkswagen grupas automobiļi. Žūrijas vadītājs norāda, ka tas ir izaicinājums, jo šie modeļi sastāda aptuveni trešdaļu no kopējā pretendentu skaita.

“Tas arī atspoguļo reālo situāciju tirgū. Mēs zinām, kāds ir lielais trijnieks, un divas markas no TOP3 ir no Volkswagen grupas,” skaidro Normunds Avotiņš.

Galerija

Konkursā pieteiktas arī vairākas automašīnas, kas vēl nav guvušas lielu popularitāti. Žūrijas priekšsēdētājs paudis pārliecību, ka šogad konkursā varētu tikt izziņota jauna nominācija.

“Mums ir viena vai divas automašīnas, par kurām plašāka publika, iespējams, vispār nav dzirdējusi. Ja es nosauktu šo automašīnu modeļu vārdus vai nosaukumus, tad nekāda lampiņa neieslēgtos, kas tas vispār tāds ir. Tādēļ mēs esam nolēmuši, visticamāk, ieviest jaunu nomināciju, kas varētu būt “Gada pārsteigums”,” atklāj Normunds Avotiņš.

Pēc ilgāka pārtraukuma žūrijā atgriezies arī DBS autoskolas direktors un autosportists Jānis Vanks.

“Konkurss ir mainījies radikāli – uz labo pusi. Profesionāls žūrijas sastāvs un ļoti daudz pretendentu automobiļu. Ir pārstāvētas visas aktuālās klases, sākot no mazā Peugeot 208 līdz Audi Q7 un KIA EV9,” stāsta Vanks.

Uzvarētāji tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijas TV tiešraidē 12. decembrī plkst. 19:00. Konkurss “Latvijas Gada auto” notiek jau 26. reizi. Pērn “Latvijas Gada auto 2024” titulu izcīnīja Nissan X-Trail.

Atbalsta: sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, LAMB, V4 Motors.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā , “Annas dārzs” norisinājās daudziem tik ilgi gaidītās audio dzejoļu grāmatas prezentācija

_DSC2747

Uz grāmatas atklāšanas svētkiem bija ieradušies tādi pazīstami cilvēki, kā “Subway” un “Evelatus” valdes loceklis /grāmatas sponsors Valters Ģērmanis, astrologs Andris Račs, dramaturgs un režisors Ivo Briedis, dziedātājs Mārtiņš Kits un vēl daudzi citi.
Atklāšanas svētki noritēja nepiespiestā un sirsnīgā atmosfērā, kur apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar grāmatu un tās audio versiju, kas guva lielu ievērību un pēcāk augstu atzinību.
Pati autore Ieva Treice-Puriņa stāstot par savu veikumu akcentē nostāju par grāmatā pausto vienkāršību, atklātību un sirdi plosošo sajūtu, kad mīlestība nolēmusi atstāt vienu no pārī esošajiem.
Kā arī pati grāmatas iznākšanas diena, kas proti ir Valentīndiena autores prāt ir ļoti simboliska, tā kā grāmatas vēstījums ir neaizmirst par vārdu salikuma “Es mīlu Tevi” nozīmi un atbildību, ko tas ietver sevī.

Mākslinieces grāmata sastāv no dzejoļiem, poēmām ,audio celiņiem, īpaši izvēlētas mūzikas un katram darbam gleznotām ilustrācijām.
Autore uzsvaru liek uz grāmatas audio pielikumu, kas pēc viņas domām ir pati saistošākā un baudāmākā grāmatas daļa.
Kura fragmentu autore dāvinājusi vērtējumam arī mums.
Grāmatu iespējams iegādāties Jāņa Rozes grāmatnīcās!”

Aizvadītajā nedēļā gripas intensitāte Latvijā dubultojusies!

Salīdzinot ar nedēļu pirms, gripas intensitāte aizvadītajā nedēļā ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Slimības intensitāte iepriekšējā nedēļā ir palielinājusies līdz 607,9 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, taču nedēļā pirms bijuši 225,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Iepriekšējā nedēļā saņemtas ziņas par kopumā 231 ar gripu saistīta pacienta stacionēšanu. No šiem gadījumiem 40 ziņojumi ir bijuši par stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju.

Ģimenes ārstu prakses pagājušajā nedēļā ziņoja par 448 klīniski apstiprinātiem gripas gadījumiem, no kuriem 228 bijuši Rīgā, 64 – Jelgavā, 48 – Daugavpilī” 21 gadījums – Jūrmalā, 12 – Jēkabpilī, pieci – Valmierā, vēl pieci – Rēzeknē, trīs – Ventspilī, bet divi – Liepājā.

Ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies 2072 pacienti, no kuriem 53 pacientiem tika konstatēta pneimonija. Augstāka saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem vecuma grupā līdz četriem gadiem.

Jau ziņots, ka Latvijā 8.decembrī sākās gripas epidēmija.

Aizvadītajā diennaktī reģistrēti 4 jauni Covid-19 gadījumi

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti četri jauni Covid-19 gadījumi, lai arī vēl diennakti iepriekš jauni saslimušie netika konstatēti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 2477 testi, bet Latvijā kopumā līdz šim veikti 68 627 izmeklējumi, ar Covid-19 saslimušas 900 personas,. 464 izveseļojušās, bet mirušas 17.

Pēdējās diennakts laikā stacionēts viens Covid-19 pacients. Kopā stacionāros ārstējas 30 ar jauno koronavīrusu sasirgušie – 27 pacienti ar vidēji smagu, bet trīs ar smagu slimības gaitu. Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīti 102 Covid-19 pacienti.

Autors: nozare.lv

06.05.2020.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 127 ceļu satiksmes negadījumi

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 127 ceļu satiksmes negadījumi, tajos cietuši 14 cilvēki, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Lielākā daļa – 67 – negadījumu notikuši Rīgas reģionā, savukārt Latgalē notikuši 23 negadījumi, bet Zemgalē -15. Kurzemē reģistrētas 12 avārijas, bet Vidzemē – 10.

Astoņos negadījumos Rīgas reģionā kopumā cietuši 11 cilvēki, bet pa vienam cietušajam bija Zemgalē, Kurzemē un Latgalē. Starp cietušajiem seši bija gājēji, no tiem četri Rīgas reģionā, bet pa vienam Zemgalē un Latgalē.

Kopumā ceļu satiksmes jomā pieņemti 349 administratīvo pārkāpumu lēmumi, tajā skaitā 126 par ātruma pārsniegšanu, bet 10 – par agresīvu braukšanu. Visvairāk atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju – par 34 – aizturēts Rīgas reģionā un Vidzemē. Zemgalē aizturēti 33 ātruma pārkāpēji, Kurzemē – 13, bet Latgalē -12.

Rīgas reģionā un Zemgalē noformēti pa trīs protokoli par agresīvu braukšanu. Divi šādi braucēji aizturēti Kurzemē, bet pa vienam – Vidzemē un Latgalē. Aizvadītajā diennaktī Latvijā aizturēti arī 12 dzērājšoferi, no tiem četri Zemgalē, bet trīs – Rīgas reģionā. Pa diviem dzērājšoferiem aizturēti Vidzemē un Kurzemē, bet viens – Latgalē. Tāpat Rīgas reģionā aizturēti divi autobraucēji narkotisko vielu iespaidā.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā nav konstatēti jauni Covid-19 gadījumi

Aizvadītajā diennaktī Latvijā nav konstatēti jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Pēdējās 24 stundās veikti kopumā 1396 Covid-19 testi, un jauni saslimšanas gadījumi nav reģistrēti. Taču ir stacionēts viens pacients ar Covid-19, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Līdz ar to stacionāros ārstējas kopumā septiņi Covid-19 pacienti – seši ar vidēji smagu, viens ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 170 pacienti.

Līdz šim Latvijā kopā veikti 127 450 izmeklējumi uz Covid-19, saslimuši 1097 cilvēki, 845 izveseļojušies, bet 28 miruši.

 

Autors: nozare.lv

14.06.2020.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā konstatēti 15 jauni saslimstības gadījumi ar koronavīrusa izraisīto slimību!

Aizvadītajā diennaktī Latvijā konstatēti 15 saslimstības gadījumi ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, kas ir lielākais jaunu Covid-19 gadījumu skaits vienā dienā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija.

Vakardienas laikā ar Covid-19 saslimušo kopskaits audzis par teju trešdaļu, un kopumā valstī fiksēti jau 49 ar Covid-19 saslimušie.

Pēdējā diennaktī Latvijā uz Covid-19 izmeklēts 391 cilvēks, bet līdz šim kopumā analīzes veiktas 1538 pacientiem.

Kā vēstīts, no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Tāpat no 17.marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.

Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.

Ārvalstīs esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem līdz 17.martam jācenšas pašiem rast iespēju atgriezties mājās, bet, ja tas neizdodas, obligāti jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā.

Ja tas neizdodas, ĀM lūdz obligāti reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Ministrija ņems šo informāciju vērā, lemjot par atgriešanās risinājumiem. Konsulārajā reģistrā var reģistrēties, izmantojot portālu “latvija.lv”. Ar ĀM Konsulāro departamentu var sazināties pa tālruni +371 26337711.

Autors: nozare.lv

17.03.2020.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 4 jauni Covid-19 gadījumi

Pēdējās diennakts laikā, veicot 2445 Covid-19 testus, Latvijā reģistrēti četri jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka viens saslimušais ir kontaktpersona, savukārt trīs saslimušie atgriezušies no ārvalstīm – Francijas, Krievijas un Kazahstānas.

Līdz šim Latvijā veikti 258 795 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1410 personas un 1187 izveseļojušās, bet 34 mirušas.

Pēdējās diennakts laikā stacionēti divi pacienti ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas septiņi pacienti, no kuriem seši ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. No stacionāriem ir izrakstīti kopumā 205 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.

Aizvadītajā diennaktī konstatēts rekordliels ar Covid-19 saslimušo skaits

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 48 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 446 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī Latvijā veikti 1003 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā valstī veikti 15 810 Covid-19 testi.

Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādījis, ka, analizējot šo [inficēto] skaitli, jāņem vērā lielais uzliesmojums patversmē ar daudzajiem gadījumiem. Dumpis skaidroja, ka daudzi ir pārbaudīti epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā, attiecīgi visi pozitīvie gadījumi un kontakta personas ir karantīnā.

Arī SPKC norādījis, ka statistikā par pēdējo diennakti ir iekļauti 27 patversmē saslimušie.

Diennakts laikā kopējais ar Covid-19 saslimušo skaits Latvijā pieaudzis par 11%, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Patlaban ārstniecības iestādēs ir stacionēti 28 Covid-19 pacienti, no viņiem 25 ir ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.

Vakar tika paziņots, ka ar Covid-19 inficējušies vismaz 27 cilvēki kristīgās draudzes “Zilais krusts” vīriešu patversmē Rīgā. Starp inficētajiem ir gan patversmes klienti, gan darbinieki.

Tāpat ar Covid-19 kopumā ir inficējušies vismaz 26 medicīnas darbinieki.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

01.04.2020.

Aizvadītajā diennaktī konstatēti 7 jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19

Veicot 1881 Covid-19 testu, pagājušajā diennaktī reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka četri saslimušie ir iepriekš saslimušajiem kontaktpersonas, divi saslimušie atgriezušies no Itālijas un Francijas, ar vienu personu uzsākta saziņa, lai precizētu papildus informāciju.

Latvijā kopā veikti 224 412 izmeklējumi, saslimušas 1315 personas un 1078 izveseļojušās, 32 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas četri pacienti, no kuriem visi ar vidēji smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 198 Covid-19 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: Nozare.lv

Aizvadītajā diennaktī konstatēti 42 jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 42 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 347 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 1046 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 13 805 Covid-19 testi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos”.

Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

29.03.2020.

Aizvadītajā diennaktī konstatēti 35 jauni Covid-19 gadījumi

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 35 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 493 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 1364 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 18 198 Covid-19 testi.

Stacionēts 31 Covid-19 pacients, tajā skaitā 28 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.

Kā ziņots, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš Latvijas Radio pastāstīja, ka, ņemot vērā Latvijas apdzīvotības blīvumu un savlaicīgi ieviestos drošības pasākumus, Latvijas situācija koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanā uz vairuma Eiropas valstu fona ir labāka.

Pēc viņa teiktā, galvenais faktors, kas pamato minēto apgalvojumu, ir tas, ka Covid-19 epidēmija Latvijā vēl ir sākotnējā fāzē, turklāt tiek ievēroti stingri karantīnas pasākumi.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

03.04.2020.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts vēl 11 cilvēkiem!

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Zināms, ka viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm, pieciem saslimušajiem bijis kontakts ar saslimušo. Ar vēl pieciem saslimušajiem SPKC sācis saziņu.

Līdz šim valstī veikti 165 610 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas ir 1165 personas un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1019 cilvēki.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas trīs ar jauno koronavīrusu sirgstošie, no tiem divi pacienti ir ar vidēji smagu, bet viens – ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 183 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.

Kā vēstīts, piektdien sasaukta valdības ārkārtas sēde par Covid-19 izplatības ierobežošanu. Pēdējo četru dienu laikā konstatēti 38 jauni saslimšanas gadījumi.

Pirms valdības sēdes Veselības ministrijā tiek analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences, prognozes un atbilstīgi tam plānots piedāvāt valdībai pārskatīt noteiktos ierobežojumus, iepriekš pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (JV).

Ministre gan piektdienas rītā intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” uzsvēra, ka, viņasprāt, būtu pāragri pēc trīs dienu rādītājiem runāt par Covid-19 otro vilni un izdarīt secinājumus, ka inficēšanās pieauguma tendence ir stabila.

Vērtējums notiek nedēļas griezumā, skaidroja ministre. “Acīmredzot šodienas un vēl īpaši brīvdienu rādītāji būs tie izšķirīgie, vai otrdien un Ministru kabineta sēdi man diemžēl būs jādodas ar striktākiem ierobežojumiem,” uzsvēra ministre.

Būtiski, ka inficētie lielākoties bijuši cilvēki, kas atbraukuši no ārzemēm vai viņu kontaktpersonas – tātad inficēšanās notiek tuvā draugu vai ģimenes lokā, atzīmēja politiķe.

Ministre akcentēja, ka, domājot par iespējamām izmaiņām ierobežojumos, tiks vērtēts, kāds ir inficēšanās raksturs un kur tas notiek. Patlaban ir redzams, ka inficēšanās notiek cilvēkiem, kuri ir atbraukuši no ārzemēm un rīkojuši balles vai pasākumus. “Tātad uzsvars ir ārzemes un iekštelpas – acīmredzot šis būtu tas virziens, kurā mums būtu jāseko notikumu rašanās cēloņiem un arī uz tiem jāiedarbojas,” sacīja ministre.

 

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

 

Autors: Nozare.lv

10.07.2020.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts trim iedzīvotājiem

Pēdējā diennaktī konstatēti trīs jauno Covid-19 pacienti, kamēr četri iepriekš inficētie izveseļojušies, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Tādējādi līdz šim no Covid-19 atveseļojušies 745 jeb 69,95% sasirgušo.

Pagājušajā diennaktī veikti 1427 Covid-19 testi, bet līdz šim Latvijā kopumā veikts 106 931 izmeklējums, saslimušas 1064 personas, bet 24 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcās ievietotu Covid-19 pacientu. Patlaban stacionāros ārstējas 22 pacienti, no kuriem 19 ir ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāra izrakstīti 150 pacienti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

29.05.2020.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts deviņiem iedzīvotājiem. Miris viens pacients!

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts deviņiem iedzīvotājiem, kamēr kopumā testēti 2442, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotie dati.

SPKC arī saņēmis informāciju par trešo Covid-19 nāves gadījumu, kurš miris ārpus stacionāra. Zināms, ka pacients bijis vecumā no 75 līdz 80 gadiem un ar vairākām hroniskām saslimšanām.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 71 069 izmeklējumi – saslimušas 909 personas, izveseļojušās 464, bet 18 mirušas.

Pēdējās diennakts laikā slimnīcā ievietots viens pacients ar Covid-19, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 29 pacienti – 26 pacienti ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka kopumā no stacionāra izrakstīti 105 pacienti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

07.05.2020.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts 27 cilvēkiem!

Aizvadītajā diennaktī veikti 1946 Covid-19 testi, kamēr pozitīvs tas bijis 27 cilvēkiem, no tiem lielākā daļa ir Priekuļu novadā esošā sociālās aprūpes centra “Mārsnēni” darbinieki un iemītnieki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 konstatēts četriem Mārsnēnu darbiniekiem un 17 iemītniekiem.

Aizvadītajā diennaktī nav stacionēti pacienti ar Covid-19.

Patlaban kopumā stacionāros ārstējas 25 pacienti: 22 pacienti ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta informāciju no stacionāra izrakstīti 126 pacienti.

Latvijā kopā veikti 87 377 izmeklējumi, saslimušas 997 personas un 662 izveseļojušās, bet 19 cilvēki miruši.

Jau ziņots, ka Covid-19 atklāts vairākiem Priekuļu novadā esošā sociālās aprūpes centra “Mārsnēni” darbiniekiem un iemītniekiem.

Turpinot epidemioloģisko izmeklēšanu, minētajā sociālās aprūpes centrā veikta personāla un iemītnieku mērķtiecīga testēšana. 

Šis Covid-19 uzliesmojums “Mārsnēnos” apliecina, ka pandēmija nav beigusies, tādēļ, plānojot brīvdienas, iedzīvotāji nedrīkst aizmirst par piesardzības pasākumu ievērošanu, uzsver SPKC.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, sociālo pakalpoju centrs “Mārsnēni” atrodas Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā un to uztur Amatas novada Skujenes pagastā reģistrētā biedrība “Labāka rītdiena”. Centrā par samaksu sniedz ilglaicīgus un īslaicīgus sociālos pakalpojumus pensijas vecuma cilvēkiem, kā arī I un II grupas invalīdiem.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

16.05.2020.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts 19 personām

Aizvadītajā diennaktī Covid19 konstatēts 19 cilvēkiem, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz šim Latvijā kopumā veikti 73 016 Covid19 testi, no tiem 1947 aizvadītajā diennaktī. Līdz šim ar Covid19saslimušas 928 personas, no kurām uz 6.maiju izveseļojušās bija 464. Covid19 Latvijā laupījis dzīvību 18 cilvēkiem. 

Pēdējās diennakts laikā slimnīcās ievietoti trīs pacienti ar Covid19, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 30 pacienti – 28 ar vidēji smagu, bet divi ar smagu slimības gaitu.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka kopumā no stacionāra izrakstīti 106 pacienti.

Autors: nozare.lv

08.05.2020.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts 11 cilvēkiem, bet viens pacients stacionēts

Aizvadītajā diennaktī veikti 1028 Covid-19 testi, kamēr pozitīvs tas bijis 11 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Pozitīvs Covid-19 tests bijis sešām personām no Rīgas patversmes Sieviešu nodaļas Eiženijas ielā, Rīgā. Aizvadītajā diennaktī stacionēts viens pacients ar Covid-19.

Patlaban kopumā stacionāros ārstējas 24 pacienti: 21 pacients ar vidēji smagu, bet divi pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta informāciju no stacionāra izrakstīti 128 pacienti.

Latvijā kopā veikti 88 405 izmeklējumi, saslimušas 1008 personas un 662 izveseļojušās, bet 19 cilvēki miruši.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: 

 

Aizvadītajā diennaktī atklāts tikai viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums

Aizvadītajā diennaktī, veicot kopumā 1074 Covid-19 testus, atklāts viens jauns inficēšanās gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Līdz šim Latvijā veikti 116 535 Covid-19 izmeklējumi, saslimuši 1086 iedzīvotāji, bet uz 5.jūniju bija izveseļojies kopumā 781 cilvēks.

Līdz šim kopumā miruši 25 Covid-19 pacienti.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti divi pacienti ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, no kuriem astoņi pacienti ir ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim kopumā no stacionāra izrakstīti 166 pacienti.

Autors: nozare.lv

06.06.2020.

Aizvadītajā diennaktī atklāti divi Covid-19 inficēšanās gadījumi: Izveseļojušies 74,7% inficēto!

Pagājušajā diennaktī, veicot 1581 Covid-19 testu, tas izrādījies pozitīvs diviem cilvēkiem, kamēr izveseļojušos skaits pieaudzis līdz 818 jeb 74,7%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Latvijā līdz šim veikti 123 364 izmeklējumi, saslimušas 1094 personas, bet 26 mirušas.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcās ievietotu pacientu ar Covid-19. Patlaban kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, no kuriem astoņi ir ar vidēji smagu, bet trīs ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 167 pacienti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

11.06.2020.

Aizvadītajā diennaktī atklāti četri Covid-19 inficēšanās gadījumi

Pagājušajā diennaktī, veicot 1911 Covid-19 testus, inficēšanās atklāta četriem cilvēkiem, kamēr vēl 28 pacienti izveseļojušies, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Līdz šim Latvijā veikti 133 557 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1108 personas, no kurām 30 mirušas, bet 903 izveseļojušās. Tādējādi patlaban ar Covid-19 turpina slimot 175 cilvēki.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19, kamēr kopumā stacionāros ārstējas seši pacienti – to vidū pieci ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 172 pacienti, taču šis skaitlis ietver gan atlabušos, gan mirušos.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

 

Autors: nozare.lv

18.06.2020.

Aizvadītajā diennaktī atklāti 8 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi!

Pagājušajā diennaktī, veicot kopumā 1561 Covid-19 testu, atklāti astoņi inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles  centra apkopotā informācija.

Līdz šim Latvijā veikti 112 965 izmeklējumi, saslimušas 1079 personas, bet 760 izveseļojušās. Kopumā miruši 24 Covid-19 pacienti.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, no kuriem astoņi pacienti ir ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 162 pacienti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

03.06.2020.

Aizvadītajā diennaktī atklāti 6 jauni Covid-19 slimnieki: 1 mirušais

Pēdējās diennakts laikā stacionārā miris vēl viens Covid-19 pacients, kamēr inficēšanās atklāta sešiem iedzīvotājiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz šim kopumā no Covid-19 Latvijā mirušas 13 personas. SPKC ziņo, ka aizvadītajā diennaktī mirušais pacients bijis vecumā no 50 līdz 55 gadiem un inficējies ārzemēs.

Pēdējās 24 stundās veikti 1564 Covid-19 testi, no kuriem seši uzrādījuši pozitīvu rezultātu.

Savukārt līdz šim kopumā Latvijā veikti 49 181 izmeklējums, saslimušas 818 personas un 267 izveseļojušās, bet 13 mirušas.

Tikmēr Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti divi Covid-19 pacienti, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 41 Covid-19 pacients, no kuriem 36 pacienti ar vidēji smagu, bet pieci pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim kopumā no stacionāra izrakstīti 80 Covid-19 pacienti.

Kā ziņots, lai lemtu par kādu ierobežojumu mainīšanu, tiks piedāvāts četru nedēļu posmos mērīt vairākus Covid-19 saslimstības kritērijus, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc ministres teiktā, no līdzšinējiem datiem ir redzams, ka situācijas dinamiku var novērot četrās nedēļās. Tādēļ tiks piedāvāts “izmērāmo kritēriju režģis” un tieši tas būs rādītājs, kad un kādi ierobežojumi var tikt mainīti.

Šie kritēriji būs – inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku skaits, smago gadījumu skaits un arī tas, vai veidojas kompakti uzliesmojumi iestādēs vai apdzīvotās vietās.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

27.04.2020.

Aizvadītajā diennaktī 7 cilvēkiem atklāts Covid-19

Aizvadītajā diennaktī veikti 1535 Covid19 testi un septiņos gadījumos tie izrādījušies pozitīvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz šim Latvijā konstatēti 682 Covid19 inficētie, savukārt izmeklējumu kopskaits sasniedzis 32 837.

Patlaban stacionārā atrodas 42 pacienti, tostarp viens jauns gadījums pēdējā diennaktī. No šiem pacientiem 37 ir ar vidēju slimības gaitu, bet pieci – ar smagu. No stacionāra līdz šim izrakstīts 61 pacients. 

Kā ziņots, otrdienas preses konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pavēstīja, ka, vadoties pēc epidemiologu un infektologu prognozēm, paredzams, ka 25.aprīlī sagaidāms Covid19 inficēšanās “pīķis”, tādēļ, neskatoties uz citu Eiropas valstu ierobežojumu mazināšanu, Latvijā tuvākajā laikā ierobežojumu mīkstināšana nav sagaidāma.

“Ja jūs dzirdat, ka austrieši vai spāņi kaut ko grasās samazināt, lūdzu, paturiet prātā, ka tie ierobežojumi, kas piemēroti viņu valstīs, ir ļoti drastiski, un ar visu atbrīvošanu un mazākiem ierobežojumiem tāpat Latvijā šis ierobežojumu apmērs vēl nesasniegs to līmeni, uz kuru tiecas Austrija un Spānija,” sacīja ministre.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka pēc divām nedēļām epidemiologi varētu nākt klajā ar ierosinājumiem, kas paredzētu Covid19 izraisītās epidēmijas noteikto ierobežojumu mazināšanu. 

Ministru kabinets ir pagarinājis Covid19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Autors: nozare.lv

17.04.2020.

Aizvadīta viena no aukstākajām maija naktīm Latvijas vēsturē

Valsts lielākajā daļā – 16 no 25 meteoroloģisko novērojumu stacijām, kurās tiek veikta gaisa temperatūras rekordu uzskaite, – pārspēts 6.maija aukstuma rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.

Rekords nav pārspēts daļā Kurzemes piekrastes – Pāvilostā, Ventspilī, Kolkā un Mērsragā, – kā arī Dobelē, Jelgavā, Rīgas centrā, Daugavpilī un Dagdā.

Minimālā gaisa temperatūra pagājušajā naktī LVĢMC novērojumu tīklā bija no +2,7 grādiem Mērsragā līdz -6,0 grādiem Stendē un -6,8 grādiem Zosēnos.

Stendē labots arī visa mēneša aukstuma rekords; iepriekšējais bija -5,4 grādi 1935.gada 2.maijā.

Kritis arī visas Latvijas 6.maija aukstuma rekords. Iepriekšējā lielākā salna, kas šajā datumā reģistrēta Latvijā, bija -4,8 grādi 2019.gadā Madonā.

Kā ziņots, atbilstoši “Latvijas valsts ceļu” datiem zemākā gaisa temperatūra pagājušās nakts izskaņā reģistrēta uz A2 šosejas – pie Melturiem gaiss atdzisa līdz -7,1 grādam, starp Garkalni un Vangažiem termometra stabiņš nolīdēja līdz -7,4 grādiem. Vidzemes lielākajā daļā, kā arī vietām Kurzemē, Zemgalē un Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz -4..-6 grādiem.

Ir zināmas vēl tikai divas reizes, kad gaisa temperatūra Latvijā maijā noslīdējusi līdz -7 grādiem vai zemāk. 1935.gada 1.maijā Ainažos bija -7,5 grādi, bet 1953.gada 8.maijā Zosēnos reģistrēti -10,5 grādi. Pārējās LVĢMC novērojumu stacijās maija aukstuma rekords ir robežās no -3,2 grādiem Dagdā, kur mērījumi veikti īsāku periodu, līdz -6,5 grādiem Rūjienā.

Starptautiskajā lidostā “Rīga” gaisa temperatūra pagājušajā naktī pazeminājās līdz -6 grādiem, neoficiāli pārspējot galvaspilsētas mēneša aukstuma rekordu – 1941.gada 11.maijā reģistrētos -5,5 grādus. LVĢMC Rīgas novērojumu stacijā, kas atrodas pilsētas centrā, gaisa temperatūra aizvadītajā naktī nenoslīdēja zem nulles.

Sinoptiķi prognozē, ka nakts uz sestdienu bija dzestrākā nakts šajā aukstuma vilnī, vienīgi vietām Latgalē un Vidzemes austrumu daļā nakts uz svētdienu var būt aukstāka nekā iepriekšējās naktis.

Aizvadīta pirmā Cosmopolitan Shopping Night ballīte

Ilgi gaidītā Cosmopolitan Shopping Night ballīte iesākās ar spilgtu modes skati "Pavasaris/vasara Casual", kas priecēja ar krāsainiem un vasarīgiem ziedu rakstiem. Kā nākamā sekoja skate "Swim", kurā tika demonstrēti paši stilīgākie peldkostīmi, vēlāk arī skate "Denim" ar šogad tik aktuālo džinsu dažādās variācijās un vakara kulminācija – modes skate "Party" ar visseksīgākajiem ballīšu tērpiem. Kā noslēdzošo apmeklētāji varēja vērot Latvijas vadošo modes dizaineru skati, kurā tika demonstrēts viņu veikums vasaras sezonai.

cosmopolitan_night_086_620

Kamēr Cosmopolitan iepazīstināja apmeklētājus ar karstākajām pavasara/vasaras modes tendencēm, kosmētikas un skaistumkopšanas speciālisti semināros visiem interesentiem stāstīja, kāds meikaps ir aktuāls šopavasar un kā kopt savu ādu pēc nogurdinošās ziemas.

Rīga Plaza veikalos bija sarūpēti izdevīgi piedāvājumi un pievilcīgas atlaides jaunajām kolekcijām – tāpēc aktuālo apģērbu, kas bija redzams modeļu uznācienos, varēja iegādāties jau tajā pašā vakarā Rīga Plaza veikalos.

cosmopolitan_night_011_620

Pasākumu vadīja spilgtā TV dīva Ketija Dombrovska, par mūziku rūpējās DJ Toms Grēviņš, bet lielisku un neaizmirstamu atmosfēru skatē "Denim" radīja rokgrupa "Laime Pilnīga". Ballīte turpinājās "Multikino", kur apmeklētāji visas nakts garumā varēja baudīt īpašus bezmaksas kino seansus.

Klikšķini šeit, lai apskatītu pasākuma fotogaleriju!

Cosmopolitan pateicas visiem, kuri ieradās un izbaudīja Cosmopolitan Shopping Night piedāvātās aktivitātes! Savukārt cilvēkus, kuri reģistrējās pasākumam, taču tajā neieradās, lūdzam vairs neizmantot Cosmo.lv piedāvājumus turpmākām Cosmopolitan rīkotām aktivitātēm.

Aizvadīta “LadyLoan.lv selfijuakadēmijas” preses konference

14859408_1272722019436515_1661293664_o

Otrdien, 25. oktobrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika aizvadīta preses konference, kurā svinīgi tika dibināta “LadyLoan.lv selfiju akadēmija” kopā ar kampaņas seju Lieni Ušakovu. Līdzšinējā sabiedrības interese par projektu ir liela – kampaņas video-kacinātāju kopumā apskatījuši jau desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Konferencē Liene paziņoja par “LadyLoan.lv selfiju akadēmijas” dibināšanu un dalījās ar tās konceptu. “Selfiju akadēmija nebūs kādas lekcijas auditorijā, kā daudziem tas varētu šķist – lai gan varbūt vajadzēja, ņemot vērā pirmā video rullīša popularitāti!” jokojot iesāk Liene. “Tie būs raidījumi divas reizes nedēļā, kurus varēs vērot LadyLoan Facebook lapas sekotāji – tajos nerunāsim tik daudz par pozēšanu un ķiķināšanu, jo ir plānots runāt par sievišķīgi spēcinošām un pašpārliecinātību ceļošām lietām.”

14813291_1272721992769851_977217208_o

Tālākā izklāstā Liene dalījās arī ar saviem personīgajiem pārdzīvojumiem – nemitīgā cīņa ar lieko svaru, depresijas un grūtniecības periods ir brīži, kuros konkrētajā mirklī bijusi iedragāta viņas pašpārliecinātība un sevis apzināšanās. Lai arī tagad par to visu ir iespējams pasmieties un paironizēt, Liene apzinās, ka vēl daudzām citām sievietēm par līdzīgām lietām nākas pārdzīvot un vēlas viņām palīdzēt.

Svarīgajā notikumā Lieni atbalstīja un uzstājās arī māksliniece Elita Patmalniece, psihoterapeits un psiholoģijas doktors Aivis Dombrovski, modes žurnālu stiliste Kristīne Čakare, kā arī LadyLoan.lv zīmola vadītāja Ginta Tihonova.

“Mēs katra sieviete esam unikāla un skaista, taču bieži vien par to aizmirstam, jo trūkst pārliecības par sevi – ikdienas rūpēs to ir viegli pazaudēt. Ikdienas cīņās nereti sievišķa sevis apzināšanās paliek otrā plānā un pēc tam ir jāvelta pūles tās atgūšanai. Lienē strāvo tā pārliecība par sevi, kura noderētu daudzām no mums un tieši šī iemesla dēļ mēs esam priecīgi šī projekta ietvaros ar viņu sadarboties.” stāsta LadyLoan.lv zīmola vadītāja Ginta Tihonova.

Psihoterapeits un psiholoģijas doktors Aivis Dombrovski arī dalījās savās domās par selfiju tēmu, “Zināmā mēra selfiju uzņemšana ir narcisisms – nenoliedzami. Taču šīs iezīmes piemīt mums katram un tas ir pavisam normāli. Ja neprotam par sevi priecāties, sevi neatzīstam un neskatāmies spogulī, tas nav īsti labi. Mūsdienās sniegtās iespējas ļauj šo pavisam normālo sevis apzināšanos parādīt arī citiem un tieši tādēļ selfiju tēma ir tik ļoti aktualizējusies.”

 

14876125_1272722022769848_1463550550_o

14875934_1272722039436513_1680640561_o

14858692_1272722032769847_534867301_o

14808768_1272722002769850_1206112224_o

Foto: Lidija Chagur

Aizturēts amerikāņu reperis Šons “Diddy” Kombss! (+VIDEO)

Daudzas mūzikas pasaules godalgas saņēmušais amerikāņu reperis Šons “Diddy” Kombss, kuru vairākas sievietes apsūdzējušas seksuālos uzbrukumos, pirmdienas vakarā Ņujorkā aizturēts, pavēstīja ASV federālā tiesa.

Ņujorkas dienvidu apgabala prokurors Demjens Viljams paziņojumā apliecināja, ka aizturēšana notikusi saistībā ar apsūdzību, ko iesniedzis viņa birojs. Kopš pagājušā gada notiek izmeklēšana vairākās lietās, kurās iejaukts ar hitiem “Bad Boy for Life” un “I’ll Be Missing You” pazīstamais reperis. Pret viņu ir ierosinātas vairākas civilprasības par izvarošanu un vardarbību.

Video

“Grammy” balvu ieguvēja advokāts Marks Agnifilo prokuratūras apsūdzības nosaucis par netaisnām. Kombss sadarbojies ar varasiestādēm un brīvprātīgi devies uz Ņujorku, paredzot, ka tiks izvirzītas apsūdzības, norādīja advokāts “Viņš nav perfekts cilvēks, bet viņš nav noziedznieks,” apgalvoja Agnifilo, norādot arī, ka Kombss ir “mūzikas ikona, uzņēmējs, kas pats radījis savus panākumus, mīlošs ģimenes cilvēks un sevi pierādījis filantrops”. Martā ASV izmeklētāji pārmeklēja Kombsa mājas Losandželosā un Maiami.

Maijā telekanāls CNN publiskoja videoierakstu, kurā redzams, kā Kombss 2016.gadā viesnīcā uzbrūk savai toreizējai draudzenei, dziedātājai Kasijai Venturai. Pēc video publiskošanas 54 gadus vecais reperis publiski atvainojās. Kombss pazīstams arī ar saviem agrākajiem skatuves vārdiem “Puff Daddy” un “P Diddy”.

Aizturēta sieviete, kura ASV prezidentam Donaldam Trampam nosūtījusi aploksni ar nāvējošu indi! (+VIDEO)

ASV varasiestādes aizturējušas sievieti, kas prezidentam Donaldam Trampam nosūtījusi aploksni ar nāvējošo indi rīcinu, paziņojušas Savienoto Valstu amatpersonas.

Sieviete, kurai bijis šaujamierocis, aizturēta svētdien robežas šķērsošanas laikā Ņujorkas štata Bufalo pilsētā, ierodoties no Kanādas.

ASV mediji ziņo, ka pagājušajā nedēļā atklāta no Kanādas nosūtīta aploksne ar rīcinu, kas bijusi adresēta Trampam. Tomēr vēstule Balto namu nav sasniegusi, jo visi pasta sūtījumi pirms nogādāšanas Baltajā namā tiek pārbaudīti.

Sīkākas ziņas par aizturēto sievieti un to, kāpēc viņa nosūtījusi Trampam rīcinu,  publiski nav pieejamas.

Video

Aizskart māti – aizliegts!!! Skarbi, patiesi un aizkustinoši… Lasīju un raudāju

0000

Diezgan ātri pēc bērna piedzimšanas māte pirmo reizi izdzird to, ka viņa ir slikta māte. Tēvu tracina tas, ka bērns bļauj, naktīs neguļ, māte nepaņem viņu uz rokām, liek sev blakus gulēt vai iet gulēt pie bērna, ka viņa nervozē par katru  sīkumu un dzīvoklī nav kārtības. Visu dienu sēdējusi mājās – un ko darīusi? Vai tad grūti bija visu satīrīt? Pēc tam pieslēdzas vecmāmiņas: baro ne tā, nekāda režīma nav, pārāk maz sodi, pārāk daudz atļauj, pārāk maz mīli, pārāk maz šūpo uz rokām – viss ir nepareizi!
Pēc tam uzstājas vecāki smilšu kastē, kaimiņu tantes un bērnudārzu audzinātājas. Par ārstiem nemaz nerunāsim – par ko jūs, māte, vispār domājāt, gribat savu bērnu pazaudēt? Jā, protams, no pašas dzimšanas par to vien domāju un tas ir mans mērķis!

Uz to brīdi, kad bērns dosies uz skolu, viņa māte jau saraujas ik brīdi, kad kāds vēršas pie viņas, saraujas, gaidot nākamo sitienu, gatava nekavējoties paslēpt bērnu aiz muguras un pagriezties ar seju pret briesmām, atiežot zobus kā vilcene, iedzīta stūrī. Bet pēc tam, savam vilcēnam sarīkos tādu brāzienu, ka maz neliksies. Cik ilgi vēl man dēļ tevis būs jāsarkst un jābālē?

Skolā, pilnīgi skaidrs, ka tur nu neko nomierinošu mātei neviens neteiks, tikai to, ka ar bērnu ir jānodarbojas, ka ar viņu kopā jādara mājas darbi, ka viņam jāpaskaidro, kā pareizi jāuzvedas, pieprasīs, lai viņa izdarītu tā, ka klasē viņas bērnu vispār nedzird – tā, it kā viņai būtu tālvadības pults, ar kuras palīdzību sekot savai atvasei ikdienas gaitās. Skolai beidzoties, viņa noteikti uzzinās, ka viņas bērns ir nekam nederīgs, ka eksāmenus noteikti nenoliks un tādu pat par sētnieku neņems, vienu vārdu sakot, pilnīgs pedagoģiskais krahs. Mājās tēvs ir pilnīgi pārliecināts, ka māte sabojājusi bērnu ar savu pārāk bezzobaino audzināšanu un vecmāmiņas ir pārliecinātas, ka viņa to pat nebaro.

Krievija (domāju – arī Latvija neatpaliek) — ir bērniem nedraudzīga valsts. Atpūtā, transportā, ceļā, uz ielas mātes virzienā vērsti līdzpilsoņu stingrie skati, tie jebkurā brīdīi gatavi dot didaktiskus padomus bērnu audzināšanā. Arī baznīcā nav ne par kapeiku vieglāk. Tur niķīgus bērnus nemīl, pasarg Dievs, ja viņš lūgšanu laikā mēģinās pastaigāties pa dievnamu vai neklausīsies macītāja sprediķi..

Kaut gan, es zinu vienu baznīcu, kur bērnus, kuri jau spējīgi nostāvēt mierīgi, lūgšanu laikā uzaicina stāvēt priekšā citiem un nekarāties mātei kaklā. Tur viņi redz ne tikai cilvēku muguras, bet to, kā dzied, kā lasa lūgšanas, ko dara Svētais Tēvs….Kurš piekusis, var aiziet palīgā sakārtot sveces pie svētbildēm, vai arī atsēsties uz soliņa. Tur ir sieviņas, kas palīdz piekusušai mātei viņas bērnu paturēt uz rokām, vai iziet pastaigāties baznīcas pagalmā.

Zinu skolotāju, kura klases sapulcē divas stundas vecākiem stāsta par to, cik labi ir viņu bērni, kādi viņiem sasniegumi, cik viņi talantīgi un cik labi ir viņus mācīt. Pēc tās sapulces vecāki bija tik pārsteigti, ka mājupceļā pat nopirka torti, lai to nosvinētu.

Es redzēju sievieti, kura lidmašīnā vienkārši paņēma četrgadīgu, nepārtraukti čīkstošu bērnu no kādas pārgurušas mātes un visu lidojuma laiku ar to kopā zīmēja dzīvnieciņus, lasīja pasakas un spēlēja pirkstu spēles — un atļāva mammai nedaudz pagulēt, bet kaimiņiem – lidot klusumā. 

Redzēju vēl kādu sievieti, kuras krēslu lidojuma laikā spārdīja mazs puika un tā vietā, lai pagrieztos un pateiktu sakramentālo frāzi: “Kundze, nomieriniet reiz savu bērnu!” pateica: ” Bērniņ, tu spārdi manu muguru, tas nav patīkami, lūdzu, nedari tā!”

Reiz es braucu mājās maršrutniekā un man pie rokas bija soma – lācis. Man pretī sēdēja piecagdīga meitenīte. Protams, viņai bija garlaicīgi – bērns šūpoja kājas, kratījās, visu laiku mammai uzdeva jautājumus, bakstīja kaimiņus. Kad lācis viņai pamāja ar ķepu, meitēns no brīnumiem palika vaļā muti. Mēs visu ceļu spēlējāmies, bet mamma neuzticīgi skatījās manā virzīenā, gatava jebkurā brīdī paķert bērnu un mest lāci manā virzienā, liekot meitai sēdēt mierīgi, nekustīgi un nograuzt ikvienu, kas kaut ko mēģinās viņai pateikt. Tas jau ir nosacīts reflekss, ieradums, negaidīt no apkārtējiem neko labu.

Es atceros kā mana vecmāmiņa un vectētiņš paņēma manu naktī raudošo bērnu, vienkārši pasakot “paguli, meitiņ”, kaut arī nākamajā rītā viņiem vajadzēja iet uz darbu; kā vīrs neļāva algebrai “nograuzt” mūs ar bērnu, fiksi-ātri un jautri pabeidzot uzdevumus bez manis, Kā mani atbalstīja un palīdzēja mani kolēģi, mājinieki, draudzenes, kad bērni bija maziņi.

Es atceros ceļa biedreni, ar kuru kopā braucām vilcienā un kura mierīgi piecieta manas trīsgadīgās meitas bļaustīšanos naktī. Pārdevēju, kura viņai uzdāvināja banānu, kad mūsu reiss kavējās 18 stundas un mans bērns lodes ātrumā dzenājās no viena lidostas gala uz otru. Ar pateicību atceros tos labos cilvēkus, kuri palīdzēja pacelt bērna apgāzušos ratus, palaida bez rindas sabiedriskajā tualetē, pasniedza kabtaslakatiņus uz ielas, kad bērnam pa degunu tecēja asinis, tāpat vien dāvināja balonus, smīdināja, kad viņš raudāja. Un man vienmēr šķiet, ka man šī labestība jāsniedz arī citiem cilvēkiem.

Katrai mammai ir grūti. Viņa ne visu prot un zin, viņa nevienmēr ir sasniegusi to psiholoģisko briedumu un pārliecību par sevi, kas ļauj jebkurā krīzes situācijā saglabāt mieru un pieņemt pareizos lēmumus. Mamma kļūdās, nodarbojoties ar pašu galveno, svarīgāko lietu un savu galveno cilvēku – bērnu. Viņa to visu redz un nezin, kā to izlabot. Viņai jau tā šķiet, ka dara visu nepareizi; viņa dvēselē ir perfekcionists un grib visu izdarīt ideāli, bet nesanāk ideāli. Un tad viņa, kā nogrēkojies bērns gaida atkal kārtējo divnieku. Nevajag viņu vēl “piebeigt”.

Dažkārt vajag viņu atbalstīt, ar labu vārdu, paslavēt, ka viņas bērns progresē, pateikt ko labu, neuzbāzīgi piedāvāt palīdzību. Un nesteigties nosodīt viņu, bakstīt ar pirkstu, audzināt un dot padomus. Bet, ja žēlojas – labāk uzklausīt nevis pamācīt. Ja raud – apskaut un pažēlot.

Tāpēc, ka viņa ir māte un dara pasaulē grūtāko, nepateicīgāko, bet vajadzīgāko darbu. Darbu, par kuru neslavē, nemaksā, nepaaugstina amatā un nedod nekādas atlaides.  Darbu, kurā ir tik daudz neveiksmju, kritienu un kļūdu un pārāk bieži šķiet, ka neko tā arī neesi sasniegusi.

Var arī neslavēt, nepalīdzēt, neizklaidēt svešus bērnus, nespēlēties ar viņiem, neteikt labus vardus. Vienkārši nevajag aizskart katrā izdevīgākajā brīdī un uz katra soļa. Un tas jau būs milzīgs atvieglojums.

Autors: Irina Lukjanova
Avots: AdMe.ru

P.S. Es lasīju šo rakstu un tas mani “aizķēra” līdz asarām. Man ir četri bērni un visspilgtāk es atceros laiku, kas notika, kad piedzima mans pirmais dēls. Jau, pārnākot no dzemdību nama, ar pumpām, kas radušās stafilokoka infekcijas rezultātā, pirmais ģimenes ārstes apmeklējums mājās beidzās ar asarām, jo viņa atzīmēja, ka es neesmu izvārījusi autiņus un tāpēc bērnam ir pumpas. Es vairākas naktis, raudot sēdēju pie viņa gultiņas un domāju, ka tās ir beigas.

Pēc pāris mēnešiem, kad “uzleca” pirmā nopietnā temperatūra, es zvanīju ātrajiem un tad, kad tie atbrauca – ārste mani izrāja, ka esmu novedusi bērnu gandrīz līdz krampjiem. Un es jutos tik vainīga. Un tā – nebeidzami daudz reizes, dažādās situācijās, bērnudārzā, skolā, uz ielas… Tā vietā, lai izjustu prieku, ka es tieku galā ar saviem pienākumiem, man šķita, ka esmu nekam nederīga mamma. Kad piedzima dvīņi, es biju jau rūdīta, ar kārtīgām bruņām un jau citu mugurkaulu: un vienkārši nepiegriezu šīm runām un aizradījumiem nekādu vērību – taču vēl tagad atceros savus pirmos gadus mātes lomā un man pa kauliem skrien šermuļi. Jā, es nebiju pieredzējusi, bet savus bērnus vienmēr esmu mīlējusi un viņiem neko sliktu neesmu vēlējusi.

Tad kāpēc mēs pašas,  gadiem ejot, aizmirstam to, kā pašas jutāmies tad, kad berni bija maziņi un dažkārt arī cenšamies iegriezt kādai jaunajai māmiņai par to, ka ar viņu notiek tas pats, kas notika ar mums?

Jāmācās! Vēl ļoti daudz dzīvē jāmācās!

avots: gintafiliasolis.wordpress.com

Aizsaulē devusies Donalda Trampa pirmā sieva Ivana Trampa (+VIDEO)

Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa pirmā sieva Ivana Trampa, kas ir viņa trīs vecāko bērnu māte, ir mirusi 73 gadu vecumā, ceturtdien paziņoja Tramps.

Ivana Trampa “nomira savās mājās Ņujorkā”, Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā “Truth Social”, neminot nāves cēloni.

“Viņa bija brīnišķīga, skaista un pārsteidzoša sieviete, kas nodzīvojusi dižu un iedvesmojošu mūžu,” paziņoja 76 gadus vecais Tramps.

“Viņas lepnums un prieks bija viņas trīs bērni – Donalds juniors, Ivanka un Ēriks. Viņa tik ļoti lepojās ar viņiem, kā mēs visi lepojāmies ar viņu. Dusi mierā, Ivana!” piebilda Tramps.

Video

Ivana Marija Trampa, dzimusi Zelnīčkova, kas piedzima un uzauga Čehoslovākijā, 1977.gadā apprecējās ar toreizējo nekustamo īpašumu attīstītāju Donaldu Trampu, kurš kļuva par viņas otro vīru. 1971.gadā viņa apprecējās ar austriešu slēpošanas instruktoru Alfredu Vinklmairu, lai iegūtu Austrijas pilsonību un legāli atstātu Čehoslovākiju, bet šī laulība 1973.gadā tika šķirta.

Trampu pirmais bērns Donalds Tramps juniors piedzima 1977.gadā, meita Ivanka piedzima 1981.gadā, bet dēls Ēriks – 1984.gadā.

“Mūsu māte bija neiedomājama sieviete – spēks biznesā, pasaules klases sportiste, mirdzoša skaistule, mīloša māte un draugs,” sociālajā tīklā “Instagram” rakstīja Ēriks Tramps. Ivana Trampa bērnībā bija izcila slēpotāja.

“Viņa ļoti pietrūks savai mātei, saviem trim bērniem un 10 mazbērniem,” piebilda Ēriks Tramps.

Astoņdesmitajos gados Trampi bija viens no Ņujorkas ievērojamākajiem pāriem, ar savu ekstravaganto dzīvesveidu atspoguļojot šī gadu desmita pārmērības. Trampa neksutamo īpašumu bizness plauka, un Ivana Trampa ieņēma tajā vairākas svarīgas lomas.

Trampu laulība 1992.gadā tika šķirta. Pēc tam Ivana Trampa veiksmīgi veidoja savu biznesa karjeru, attīstot apģērbu, dārglietu un skaistumkopšanas produktu līnijas un sarakstot vairākas grāmatas. 

Ivana Trampa vēl divas reizes apprecējās un šķīrās. Viņas laulība ar itāļu uzņēmēju Rikardo Macukelli ilga no 1995. līdz 1997.gadam, bet ar itāļu aktieri Rosano Rubikondi – no 2008. līdz 2009.gadam.  

Tramps 1993.gadā apprecējās ar aktrisi Marlu Meiplzu, bet 1999.gadā viņu laulība tika šķirta. No 2005.gada viņš ir precējies ar tagadējo sievu Melāniju. 

Aizsargā savus matus!

Te palīdzēs matus aizsargājošu līdzekļu sērija Seward Mediter BEACH ar saules puķes ekstraktu. Saules krāsas un vērtīgākie Vidusjūras dabas komponenti apvienoti ar augstās tehnoloģijas elementiem un atspoguļojas jaunajos produktos. Mediter Beach piemīt visi noslēpumi, veltīti aizsardzībai un skaistumam, lai piedzīvotu maģisku vasaru. Jaunie Beach produkti izveidoti totālai aizsardzībai, tādejādi nodrošinot maksimālu drošību un nepārspējamu rezultātu visas dienas garumā, gan tiešos saules staros, gan arī neesot pludmalē.

Saulē: Aizsargā matus no saules, vēja un sāļā ūdens agresīvās ietekmes, tajā pašā laikā uzlabojot jūsu izskatu pludmalē. Mati tiek ilgstoši mitrināti, un matu krāsa atmirdzēs saulē.

Pēc saules: Parūpēsies par ādu un matiem pēc saulē pavadītas dienas. Un papildus patīkamajam aromātam un tekstūrai, Beach produktiem piemīt barojošas, nomierinošas un atjaunojošas īpašības.

Seward Medier Beach līnijā ietilpst:

* atjaunojošs šampūnu/dušas želeja,

* papildinoša, atjaunojoša maska,

* aizsargājoša želeja,

* vasaras mirdzums – totālas saules aizsardzības fluīds.

gel_200replenish_mask_200shampoo_200summer_glow_200

Produkciju vari iegādāties veikalos Boheme un SKY & More.

Aizsargā savu apģērbu ar DRY

img_4552_copy_220

Tie novērsīs sviedru traipus, kā arī aizsargās tavu apģērbu un pagarinās tā kalpošanas laiku. Ieliktnīšu sastāvs ir dabīgs, hipoalerģisks un no 100% kokvilnas. Kombinācijā ar dezodorantu tavas paduses ilgāk saglabāsies svaigas. DRY ieliktnīši ir plāni, mīksti, komfortabli un diskrēti – izmēģini tos!

img_4547_copy_552

1-2DRY tiek tirgots veikalos Kolonna, Douglas un Stockmann un to cena ir no Ls 2,90 līdz Ls 2,99.

Aizsargā savu ādu pret novecošanos!

Produkti ir radīti ādas kopšanai, ar brīnišķīgu tekstūru un apburošu aromātu (viegls frēzijas ziedlapu aromāts apvienots ar sarakanās tējas noti), kas apvieno visprogresīvākos sasniegumus ādas kopšanas jomā: šūnu enerģiju vairojošos peptīdus un jaudīgu antioksidantu -Tibetas bārbeli.

lierac2_545

Atkarībā no sezonas un vajadzībām Lierac piedāvā izvēlēties no diviem INITIATIC produktiem – krēmu vai emulsiju.

INITIATIC krēms ir īstens enerģijas un aizsardzības koncentrāts, jo bagātināts ar kamēlijas eļļu un karitē sviestu. Tā krēmveida tekstūra burtiski izkūst uz ādas un sniedz samtaini maigas ādas sajūtu. INITIATIC krēms pret pirmajām novecošanās pazīmēm ir īpaši mitrinošs un ideāli piemērots normālai un sausai ādai, kā arī ieteicams ziemā labākai ādas labsajūtai. Tas ir arī perfekts kā dekoratīvās kosmētikas bāze.

INITIATIC emulsija ir bagātināta ar mitrinošām botāniskas izcelsmes aktīvām vielām. Tās tekstūra ir viegla un gaisīga, un sniedz ādai matētu izskatu visas dienas garumā. INITIATIC emulsija pret pirmajām novecošanās pazīmēm ir ideāli piemērota normālai un kombinētai ādai, kā arī ieteicama vasarā maksimālai svaiguma sajūtai. Tā ir arī perfekta dekoratīvās kosmētikas bāze.

lierac_567 

INITIATIC palīdz aktivizēt tavas ādas dzīvības spēkus! Svaiga, veselīgi mirdzoša un gludāka āda, aizsargāta no laika plūduma – uz ilgāku laiku!

Aizsargā savu ādu ar L’Occitane Do Brasil!

Buriti ir organiska, maģiska saules produktu sastāvdaļa ādas kopšanai. Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodā "Buri-ti" nozīmē dzīvības koks. No šiem palmas koka augļiem tiek iegūta saulaini zeltīta eļļa, kas satur augstu antioksidanta beta karotīna koncentrāciju, kas ir trīs reizes lielāka kā burkānos. Tas pasargā ādu no dehidrācijas un novecošanās.

Saules kopšanas produkti ir bez ķīmiskiem filtriem. Tiem ir 100% minerālu saules aizsargfiltri un 100% bauda. Tu iegūsi efektīvu un dabīgu UVA/UVB aizsardzību. Dabīgo minerālu filtri atstaros sauli un neļaus saules stariem nokļūt ādā, pat ādas virsējā slānī.

Jūlijā L'Occitane Do Brasil saules filtru pieniņiem būs 20% atlaide, turklāt, pērkot 2 produktus no Do Brasil līnijas, tu saņemsi arī dāvanu  – vasaras somu.

 brazil_430

L'Occitane veikalus atradīsi Kr. Barona iela 40, t/c Domina, kā arī universālveikalā Stockmann.

Aizsardzības ministrija atkārtoti aicina iepazīties ar “72 stundu” bukletu

Atsaucoties uz iedzīvotāju jautājumiem par šī brīža drošības situāciju Eiropā un Latvijā, Aizsardzības ministrija (AM) vēlreiz aicina iedzīvotājus iepazīties ar “72 stundu” bukletu, kurā apkopota praktiska informācija un padomi par sagatavošanos dažādām krīzes situācijām.

Buklets sagatavots 2020.gadā, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā un pārvarēšanā. Ministrija kopš 2020.gada vairākkārt medijos un sociālajos tīklos izplatījusi šo bukletu.

“Mēs zinām senu latviešu sakāmvārdu, ka vajag kamanas darināt vasarā, bet ratus – ziemā. Mēs atgādinām, ka internetā ir pieejams buklets par to, kā rīkoties pirmajās 72 krīzes stundās. Aicinu iedzīvotājus pievērst uzmanību šim bukletam, lai mēs būtu gatavi jebkādai krīzes situācijai,” paziņojumā presei norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

AM uzsver, ka Latvijai patlaban nav tiešu militāru draudu, taču, ņemot vērā saspīlēto drošības situāciju Eiropā saistībā ar Krievijas bruņoto spēku pastiprināto klātbūtni Baltkrievijā un pie Ukrainas robežām, iedzīvotāji var būt mierīgāki, apzinoties, ka ir sagatavojuši krīzes gadījumu somu.

Digitālais buklets latviešu, krievu un angļu valodā pieejams militāro ziņu portāla “www.sargs.lv” sadaļā “72stundas”.

Bukletā sniegtā informācija un padomi ir veidoti tā, lai iedzīvotāji pēc iespējas labāk varētu sagatavoties dažāda mēroga un veida krīzēm. Ārkārtas gadījumu somas satura sarakstā ir iekļautas lietas, kas noteikti noderētu jebkurā krīzes situācijā, taču cilvēkiem ir iespēja šos padomus modificēt, papildinot somu ar lietām, kas pašam šķiet piemērotākas.

Bukleta simbols ir starptautiski atzītais standarts “72 stundas” jeb trīs diennaktis, kuru laikā valstiska mēroga krīzē iedzīvotājiem pašiem jāspēj parūpēties par sevi līdz brīdim, kad palīdzības sniegšanā var iesaistīties atbildīgie dienesti. Pieredze liecina, ka tieši pirmajās krīzes stundās vai dienās var būt problēmas dažādu pakalpojumu pilnvērtīgā nodrošināšanā, piemēram, elektroenerģijas padeves pārrāvumi vētras izraisītu postījumu gadījumā.

Aizraujoši seriāli, kuru pamatā ir izcilas grāmatas 

Populāras grāmatas ar interesantiem un neparastiem varoņiem un aizraujošu sižetu bieži vien nonāk seriālu veidotāju uzmanības lokā, kuri tās ekranizē un par prieku skatītājiem un faniem “atdzīvina” izdomātos stāstus, vēsta kanāli FX un FX Life

Tiesa, ir arī kāds unikāls gadījums, kad izdomāta seriāla varoņa “sarakstītās” grāmatas kļuvušas populāras īstajā dzīvē. Proti, visas sešas seriāla “Kāsla metode” galvenā tēla Ričarda Kāsla grāmatas tikušas izdotas. Tās nonāca izdevuma “The New York Times” dižpārdokļu saraksta pirmajā desmitniekā. Kas ir vēl pārsteidzošāk, Kāsla sērijas ceturtā grāmata “Heat Rises” pat nokļuva šā prestižā saraksta pirmajā vietā! Patiesais autors bija pazīstamais rakstnieks uz scenāriju autors Toms Strovs.  

Savukārt cita populāra seriāla “Noziedzīgie prāti” radīšanai scenārija autorus iedvesmoja īstajā dzīvē eksistējusi Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) Uzvedības analīzes nodaļa, ko izveidojis Džons Duglass. Viņš ir pazīstams kā grāmatu autors, un tajās apraksta savu darbu FIB. 

Jaunais detektīvseriāls “Vils Trents”, kura pirmizrāde jau 24. janvārī kanālā FX, ir balstīts Karīnas Sloteres romānos. Gaidot pirmizrādi, kanāli FX un “FX Life” piedāvā iepazīties ar “Vilu Trentu” un citiem aizraujošiem seriāliem, kuru pamatā ir ne mazāk aizraujošas grāmatas!

“Staigājošie miroņi”: no komiksiem uz ekrāna 

Viens no pēdējās desmitgades populārākajiem seriāliem – “Staigājošie miroņi” – stāsta par cilvēkiem, kuri cenšas izdzīvot zombiju pārņemtajā pasaulē, kurā, šķiet, bīstamāki ir dzīvie, nevis apkārt staigājoši miroņi. Vienpadsmit sezonās piedzīvoti gan daudzi negaidīti sižeta pavērsieni, gan arī vairāku iemīļotu personāžu bojāeja.

Seriāla pamatā ir Roberta Kirkmena radītie komiksi. Interesanti, ka jau gandrīz divus gadu desmitus fani ir vēlējušies uzzināt, kā šie zombiji radušies. Taču maz ticams, ka tas jebkad tiks atklāts, jo Kirkmens īsti nevēlas tajā iedziļināties. Viņš skaidro, ka stāsts ir par cilvēkiem, kuri cenšas izdzīvot, nevis par zombijiem.

Seriāla veidotāji ir diezgan cieši pieturējušies pie Kirkmena radītajiem tēliem un sižeta pavērsieniem, piemēram, septītās sezonas pirmās epizodes notikumi korelē ar notikumiem komiksa 100. numurā. 

Jāatzīmē, ka daži seriāla varoņi ir “nodzīvojuši” krietni ilgāk nekā viņu komiksu prototipi, tikmēr citi, kas uz ekrāna bija jau miruši, turpināja “dzīvot” komiksu lappusēs. Seriāla producenti arī izveidoja pilnīgi jaunus tēlus, pazīstamākais no tiem ir Derils Diksons.

Derilu atveido Normans Rīduss, kurš sākotnēji pretendēja uz citu lomu. Rīdusa sniegums atlasē bija tik iespaidīgs, ka producenti nolēma radīt jaunu tēlu speciāli šim aktierim. Un tas izrādījās pareizais lēmums, jo Derils ir viens no personāžiem, kas ir izdzīvojis līdz pat pēdējai sezonai! Derilam nu jau ir veltīts atsevišķs “Staigājošo miroņu” atvasinājuma seriāls.

Jau par pirmo “Staigājošo miroņu” epizodi seriāls saņēma daudzu kritiķu uzslavu un kļuva par skatītāko jauna seriāla pirmo sēriju ASV televīzijā 2010. gadā – to redzēja 5,3 miljoni cilvēku. Otrās sezonas pirmizrāde pulcēja jau 7,3 miljonus skatītāju, bet piektās sezonas pirmizrāde pulcēja pie ekrāniem rekordlielu fanu skaitu – 17,3 miljonus.  

Pērn, pēc 12 gadiem, 11 sezonām un 177 sērijām, seriāls “Staigājošie miroņi” piedzīvoja tā noslēdzošo sēriju, taču fani un tie, kas vēlas atkārtoti noskatīties šo pēdējo gadu kulta šovu, to var darīt darbdienu vakaros kanālā “FX”.

“Nozieguma skelets”: antropoloģes dzīves līkloči 

Seriāls “Nozieguma skelets”, kas skatāms darbadienās kanālā FX, lieliski apvieno detektīvstāstu ar noslēpumainām slepkavībām, unikālām izmeklēšanām, melodrāmu, komēdiju un ironisku humoru. 

Tā literārais pamats ir grāmatas par Temperanci Brenanu, kuru autore ir amerikāņu tiesu antropoloģe un rakstniece Keitija Reiksa. Seriāls gan vairāk balstīts uz Keitijas Reiksas dzīvi un profesionālo darbību. 

Jāpiebilst, ka Reiksa bija viena no seriāla producentēm. Starp citu, seriālā Brenana brīvajā laikā raksta romānus par  antropoloģi vārdā… Keitija Reiksa! Rakstniece arī piedalījās seriāla uzņemšanā un pat spēlēja nelielu lomu kādā no epizodēm. 

Seriāls “Nozieguma skelets” stāsta par ārkārtīgi gudru, taču vientuļu dakteri Brenanu, kurai vienkārši nav laika veidot attiecības. Visa viņas dzīve ir veltīta antropoloģijai un noziegumu šķetināšanai vienatnē. Taču tad darbavieta viņai sagādā pārsteigumu – partneri, ar kuru Brenanai turpmāk būs jāstrādā kopā. 

Institūtā ierodas Federālā Izmeklēšanas Biroja (FIB) aģents Būts un nu viņiem kopīgi jāpārvar dažādi šķēršļi, lai veiksmīgi atklātu noziegumus. Protams, ka starp galvenajiem varoņiem uzliesmo arī romantiska dzirksts un atklājas, ka viņus vieno kas vairāk par darba attiecībām. 

Vils Trents – īpašais aģents ar suni 

Jaunais seriāls “Vils Trents” stāstīs par Džordžijas štata izmeklēšanas biroja īpašo aģentu. Seriāla sižets ir balstīts rakstnieces Karīnas Sloteres grāmatās. Pašlaik ir publicēti jau 12 romāni par Vilu Trentu un viņa četrkājaino “palīdzi” čivavu Betiju. 

Galvenajā lomā redzēsim puertorikāņu izcelsmes aktieri Ramonu Rodrigesu. Tiesa gan, seriāla veidotāji burtiski izmainīja galvenā varoņa vizuālo izskatu. Proti, grāmatās Vils ir gara auguma un ar blondiem matiem, taču ekrānā redzēsim tumšmataino Rodrigesu, kurš ir krietni īsāks par sava varoņa literāro prototipu. 

Vils ir apveltīts ar izcilām novērošanas spējām un spēj “lasīt” noziegumu vietas kā neviens cits. Dzīves sākums viņam nebija viegls, viņš bija vecāku pamests un pavadīja bērnību, kā arī pusaudža gadus grupu namos. Tagad viņam ir gan doktora grāds kriminoloģijā, gan vislielākais atklāto noziegumu procents starp Džordžijas štata izmeklēšanas biroja aģentiem. 

Lai grāmatu faniem būtu interesantāk, seriāla veidotāji pirmajā sezonā ekranizēja tikai vienu Sloteres romānu, bet gan izmantoja sižeta līnijas un varoņus no vairākām viņas grāmatām, kurus, protams, mazliet pielāgoja televīzijai. Turpmākajās seriāla sezonās parādīsies arī citi grāmatu tēli, kuri pagaidām tikai gaida savu iznācienu, tostarp Vila mīļotā sieviete Sāra, kuru lasītāji iepazina jau pirmajā grāmatā, bet ne seriālā. 

Jaunā detektīvseriāla “Vils Trents” pirmās sezonas pirmizrāde jau 24. janvārī, plkst. 21.00 kanālā FX! 

Aizraujošas idejas laika pavadīšanai skolēnu brīvlaikā

Strauji tuvojas skolēnu ilgi gaidītās brīvdienu nedēļas, kad bērni pelnīti varēs atpūsties no mācībām un baudīt ziemas priekus. Lai brīvdienas izdotos iespējami interesantas un kvalitatīvas, Rimi Bērniem ekspertu komanda iesaka aktivitātes, kuras vērts izmēģināt šajā svētku laikā. Klinšu kāpšana, loģikas spēle, eksperimenti, muzeja apmeklējums, skeitparks, slidotava un citas aizraujošas nodarbes – savām interesēm un iespējām piemērotāko spēs atrast katrs!

 

Klinšu kāpšana

Fiziski aktīva nodarbe, kas liek koncentrēties, ļauj piedzīvot ekstrēmas sajūtas un ir lielisks laika pavadīšanas veids. Process ir drošs, jo kāpēju uzrauga instruktors, uz zemes atrodas mīksti matrači, kā arī kāpējs ir iestiprināts drošības jostās. Klinšu kāpšanas sienas pieejamas vairākās vietās Rīgā, arī Ventspilī, Bauskā, Madonā, Saldū un citās pilsētās. Iespējams, šis ekstrēmais sporta veids var kļūt arī par bērna hobiju!

Loģikas spēle – izlaušanās istaba

Šobrīd Latvijā popularitāti gūst izlaušanās istabas jeb escape room. Tā ir spēle, kas norit slēgtā telpā – dota stunda laika, lai no tās izkļūtu. Telpā pieejamas dažādas norādes, kuras, izmantojot loģisko domāšanu, ļaus atrast kādu nozīmīgu atslēgu, durvju kodu vai citu svarīgu lietu, kas nepieciešama, lai no telpas izietu. Izlaušanās istabas paredzēts apmeklēt nelielā draugu kompānijā – līdz 6 cilvēkiem. Spēlei gan var būt vecuma ierobežojums, vairumā gadījumu to patstāvīgi bez pieaugušo klātbūtnes var apmeklēt, sākot no 14 gadu vecuma.

Eksperimentu pēcpusdiena ar draugiem

Jautra diena kopā ar klasesbiedriem, īstenojot dažādus eksperimentus. Šādā aktivitātē bērns attīstīs gan radošo domāšanu, gan arī uzzinās ko jaunu un interesantu. Lai iedvesmotos savai laboratorijai, var noskatīties Rimi Bērniem eksperta, skolēna Klāva Smildziņa eksperimentus, izmantojot ūdeni: https://www.rimi.lv/berniem/izglitiba/eksperimenti-ar-udeni.html.

Muzeju apmeklējums

Visā Latvijā ir pieejami muzeji par visdažādākajām tēmām, tādēļ katrs spēs atrast sev ko interesantu. Muzeju apmeklējumi nebūt nav garlaicīgi, jo teju katrs muzejs padomājis, kā interesantā veidā iesaistīt bērnus ekspozīciju iepazīšanā. Piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā var piedzīvot īstu azartu, kļūstot par mākslas detektīvu un mākslas izzināšanas procesu pārvēršot īstā piedzīvojumā.

Sniega prieki un sportiskās aktivitātes

Kad zemi klāj sniega sega, sarīkojiet pikošanās cīņas, slēpjoties aiz sniega cietokšņa, organizējiet sniegavīru parādi, kur kronējiet skaistāko, dodieties šļūkt pa kalniņu – šīs ir lietas, kas prieku ziemā nes ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem. Ne tikai prieku, bet arī gandarījumu sagādās kāda ziemas sporta veida apgūšana, piemēram, slēpošana un snovošana.

Skeitparks un slidotava

Kad ātri satumst un laikapstākļi nepavisam nav piemēroti ekstrēmajiem sporta veidiem ārā, tad lieliska alternatīva vairākās Latvijas pilsētās (Rīga, Liepāja, Ventspils, Saldus, Madona u.c.) ir izveidotie skeitparki iekštelpās. Bet, ja vēlaties kaut ko ziemai vairāk raksturīgu, tad dodieties uz publiskajām slidotavām, kas, tāpat kā skeitparki, atrodas daudzviet Latvijā.

Spēles ar draugiem un ģimeni

Starp aktivitātēm iekštelpās noteikti iederas arī galda un citas spēles. Daudzām no tām ir nepieciešama vien laba kompānija, bet citām daži rekvizīti, kas atradīsies katrā mājā, piemēram, papīrs un rakstāmais. Rimi Bērniem eksperts Klāvs Smildziņš iesaka spēlēt gan sen zināmas, bet varbūt jau piemirstas spēles, gan arī aizraujošas mūsdienās populāras galda spēles: https://www.rimi.lv/berniem/izglitiba/speles-gariem-ziemas-vakariem.html.

Šādus un līdzīgus padomus par bērnu audzināšanā svarīgām tēmām var iegūt jaunās programmas Rimi Bērniem platformā www.rimiberniem.lv, kurā septiņi eksperti – psiholoģe Iveta Aunīte, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina, pediatre Sanita Mitenberga un skolnieks Klāvs Smildziņš – dalās pieredzē par uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, kā arī runā par bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi. Bērniem un jauniešiem šeit ir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.

Aizrakties līdz globalizācijai

Vai jūs bērnībā, spēlējoties jūrmalas smiltīs, necentāties aizrakties, piemēram, līdz Austrālijai? Mēs ar draudzeni tā darījām, un jāatzīst, ka viņai izdevās.

Tieši šī bērnības draudzene, kas tagad dzīvo otrā pasaules malā, tikko ciemojās pie manis. Nebijām redzējušās vairākus gadus, un, lai gan virtuāli sazināmies, tomēr īstās, dziļās un patiesās sarunas raisās tieši klātienē, kad jūtama balss intonācija, redzama ķermeņa valoda, dzirdami skaļi smiekli. Kādā brīdī nonācām līdz tēmai par manu iespējamo viesošanos pie viņas. Es spēju tikai paironizēt, ka aizbraukt uz Austrāliju priekš manis ir gandrīz tas pats, kas aizlidot uz Marsu.

Taču, lai cik tālu viņa dzīvotu, izrādās, mēs skatāmies vienas un tās pašas filmas, klausāmies līdzīgu mūziku, iepērkamies Amazon vietnē. Viņa nezina, kas uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, bet man nav ne jausmas, kas ir pie varas Austrālijā, toties ir ļoti daudz sabiedrisku tendenču, kas ir aktuālas abās valstīs, nu kaut vai fakts, ka arvien vairāk vecāku izvēlas nevakcinēt savus bērnus. Laikam jau to var saukt vienā vārdā – globalizācija, kam kā visiem procesiem ir gan savas labās, gan sliktās puses. Atšķirīgais diemžēl arvien vairāk izzūd, taču vismaz draudzēties ir kļuvis vieglāk.

Aizpildi pirmo “Lielo Latvijas veselības testu” un saņem ieteikumus veselīgākai ikdienai

Lai arī 86% Latvijas iedzīvotāju zina, kā uzsākt veselīgu dzīvesveidu, tikai katrs piektais to ievēro regulāri un plānveidīgi, taču 16% atzīst, ka parasti aprobežojas ar domu par veselīgu dzīvesveidu, tā liecina EUROAPTIEKA veiktā interneta aptauja. Lai mudinātu iedzīvotājus dzīvot veselīgāk un rūpēties par savu veselību, ikviens aicināts piedalīties Latvijas lielākajā veselības testā, kas ļaus pārbaudīt esošo veselības stāvokli un sniegs ieteikumus veselīgākai ikdienai nākotnē.

Veselības testu no 6. janvāra līdz pat 30.  janvārim bez maksas aicināts aizpildīt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Šāda mēroga tests, kurā tiks noskaidrots Latvijas sabiedrības kopējais veselības līmenis, notiek pirmo reizi.

Testa aizpildīšana ir ļoti vienkārša un vidējais aizpildīšanas laiks ir vien 5 minūtes. Testa jautājumi ir iedalīti četrās kategorijās – ēšanas paradumi, ķermeņa kopšana, fiziskās aktivitātes un emocionālā labsajūta. Pēc testa aizpildīšanas katrs dalībnieks saņem ne tikai personīgo veselības novērtējumu, bet arī noderīgus padomus, kā ēst veselīgāk, vairāk kustēties, justies labi un skaisti un kā efektīvāk savaldīt stresu. Tests pieejams: www.veselibastests.lv.

“Ikdienā, konsultējot klientus aptiekā, redzam, ka zināšanas par savu veselību un veselīgu dzīvesveidu iedzīvotāju vidū ir zemas. Visbiežāk cilvēki apzinās, ka ēd nepareizi vai kustās pārāk maz, taču tā ir tikai neliela daļa no veselīgas dzīves. Arī šie, šķietami nelielie ieradumi, tomēr bieži paliek nemainīti motivācijas trūkuma dēļ. Ar “Lielā Latvijas veselības testa” palīdzību ceram arvien vairāk  pievērst cilvēku uzmanību dažādām ar veselību saistītām tēmām, sākot no fiziskām aktivitātēm, beidzot ar labsajūtas, ādas, matu un nagu, kā arī organisma kopējās darbības uzlabojumiem,” stāsta EUROAPTIEKA valdes priekšsēdētājs Ivars Nelsons.

Preventīvas rūpes par savu veselību var aiztaupīt nevēlamas fiziskas un emocionālas veselības problēmas nākotnē. Testa mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji par savu labsajūtu domā arī ikdienā, ne tikai tad, kad jau ir saslimuši. “Lielais Latvijas veselības tests” parādīs arī to, kā jūtas iedzīvotāji kopumā – cik veseli un ar savu pašsajūtu apmierināti ir cilvēki Latvijā, kādas ir tendences fiziskās un emocionālās veselības jomā, kā arī tipiskie paradumi dažādās Latvijas pilsētās un reģionos.

 

Tests, kas tapis sadarbībā ar Viļņas Universitātes Sabiedrības veselības institūta direktoru, profesoru Rimantu Stuku (Rimantas Stukas), jau organizēts Lietuvā un tagad norisināsies Latvijā. R.Stuka arī norāda, ka “neviens nevar ēst veselīgi, ja viņš to nevēlas. Lai viņš vēlētos mainīt savus ieradumus, ir jābūt motivācijai – vēlmei būt veselam. Atrast motivāciju palīdzēs speciālists, skaidri parādot to, kas ir slikti ķermenim un veselībai”.

Kampaņu “Lielais Latvijas veselības tests” organizē EUROAPTIEKA.  Viens no EUROAPTIEKAS mērķiem ilgtermiņā ir palīdzēt cilvēkiem vairāk domāt par savu labsajūtu un veselīgu dzīvesveidu, tāpēc  tika radīta veselības kustība “Sveiks lai dzīvo”, kas nodrošina gan dažādus produktu piedāvājumus, gan veselību veicinošus pasākumus.

EUROAPTIEKA Latvijā darbojas kopš 2001. gada. Šobrīd kopumā ir 52 EUROAPTIEKAS 27 apdzīvotās vietās visā Latvijā, kas veido 9,8% no farmācijas tirgus. EUROAPTIEKAS zīmols pieder uzņēmumam EUROAPOTHECA, kuram kopumā ir vairāk nekā 400 aptieku Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Ukrainā.