Policistisko olnīcu sindroms (PCOS) ir visbiežākā endokrīnā slimība sievietēm reproduktīvā vecumā. PCOS raksturīgas izpausmes ir neregulāri menstruālie cikli, palielināts vīrišķo hormonu līmenis, pastiprināta apmatojuma veidošanās, akne, liekais svars, sīkcistiskas olnīcas un neauglība.

Šobrīd norisinās pētījums “Svara regulēšanai pielietotās metodes pieaugušu, reproduktīvā vecuma PCOS pacienšu vidū Latvijā: gaidas no dzīvesveida izmaiņu programmām un to sniegtā rezultāta”.  Sievietes ar PCOS tiek aicinātas piedalīties šajā pētījumā, norādot informāciju par personīgo pieredzi un paužot savu viedokli. Lai piedalītos pētījumā, nepieciešams aizpildīt anketu (anonīmi) (https://forms.gle/UP9arkbuBVUyREtD6)*.

*SVARĪGI!! Lūgums anketu aizpildīt tikai gadījumā, ja Jūsu ginekologs, endokrinologs vai ģimenes ārsts Jums ir apstiprinājis diagnozi “policistisko olnīcu sindroms” UN Jūs esat sieviete vecumā no 18-49 gadiem, šobrīd neesat grūtniece un nebarojat bērnu ar krūti. 

Iegūtie dati būs pilnīgi anonīmi un tiks izmantoti tikai apkopotā veidā, kā arī tiks nodrošināta personu  fizisko datu aizsardzība  un  konfidencialitāte.

Jautājumu gadījumā sazināties ar pētījuma autori, uztura speciālisti Zandu Mihailovsku (zanda.mihailovska@gmail.com).

Līdz 2023. gada 19. novembrim portālā (spied) ManaBalss jūs variet atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu “Nebojāt Jūrmalas vēsturisko centru ar piecstāvu ēku netālu no Dzintaru koncertzāles”. 

Iniciatīva:

Jūrmalas dome, neņemot vērā jūrmalnieku iepriekš paustos iebildumus, turpina virzīt 20 m augstas piecstāvu ēkas būvniecību Jūrmalas vēsturiskajā centrā tikai 150 m no Latvijas kultūras kanonā iekļautās Dzintaru koncertzāles (Turaidas ielā 10/12). Apkārt zemesgabalam, kurā paredzēta šī augstā būve, ir tikai 2-3 stāvus augstas celtnes. Līdz ar to iecerētā ēka bojās Jūrmalas pilsētas seju – vēsturiskās apbūves ainu, un tā ir arhitektoniska un pilsētbūvnieciska tuvredzība un kaitniecība. Augstbūve valsts aizsargājamā pilsētbūvniecības teritorijā tiek pamatota ar kārtējās “viesnīcas” nepieciešamību. Tomēr Jūrmalas domes amatpersonas nenoliedz, ka t.s. “viesnīcas” īpašnieks varēs to pārdot, sadalot domājamās daļās, līdz ar to tā vairs nebūs viesnīca, bet dzīvokļu ēka, kādu Jūrmalas centrā ir ļoti daudz, turklāt daudzas no tām stāv pustukšas. Arī iepriekš Jūrmalā ar domes akceptu it kā būvētas jaunas viesnīcas, kas vēlāk pārvērstas un legalizētas par daudzdzīvokļu namiem. Tādu, Jūrmalas seju bojājošu ēku, Jūrmalas centrā kļūst arvien vairāk, tādēļ augstbūvju iecelšana vēsturiskajā centrā steidzami jāaptur, lai pilsētas viesiem un jūrmalniekiem joprojām būtu par ko priecāties, apskatot mūsu pilsētu.

BALSO SPIEŽOT ŠEIT!

Parakstoties par šo iniciatīvu, Tu iebilsti pret daudzstāvu apbūves parametriem publiskajai apspriešanai nodotā zemesgabala Jūrmalā, Turaidas ielā 10/12 lokālplānojuma pilnveidotajā redakcijā un lūdz minētajā zemesgabalā ievērot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes izvirzītos nosacījumus veidot šeit mazstāvu apbūvi. Detalizētāka informācija pielikumā.

Kultūrvides vērtību saglabāšana ilgtermiņā ir ekonomiski izdevīga. Šīs vērtības uzrunā un aicina apciemot un iepazīt Jūrmalu, un pilsētas viesi vēlas atgriezties unikālā, skaistā vidē, kuru piedāvā tieši Jūrmalas vēsturiskās apbūves burvība. Viesu apmeklējumi, savukārt, nodrošina darbu Jūrmalas iedzīvotājiem. Jūrmalas pievilcība un vērtība ir tās mazstāvu apbūves dominēšana un vēsturiskās arhitektūras stilistiskā daudzveidība, īpaši Dzintaru koncertzāles tuvumā. Plānotais apbūves augstums ir neraksturīgs šim rajonam un neatgriezeniski to sabojās.

Katrs desmitais jeb 12% Latvijas iedzīvotāju kāda iemesla dēļ ir atdevuši patversmei vai citiem saimniekiem savu mājdzīvnieku, liecina modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktā aptauja*. 13. oktobrī tiek atklāta labdarības kampaņa “Sasildi ķepaiņus!”, aicinot cilvēkus ievietot īpaši izveidotajā ziedojumu kastē praktiskas lietas, piemēram, dzīvnieku barību, segas un dvieļus. Ziedojumi nonāks bez mājām palikušajiem dzīvniekiem, kuri šobrīd uzturas dzīvnieku aizsardzības biedrības (DzAB) “Ķepu ķepā” paspārnē.

“Pagājušajā gadā “Rīga Plaza” kļuva par mājdzīvniekiem draudzīgu tirdzniecības centru, ļaujot klientiem iepirkties kopā ar saviem mīluļiem. “Rīga Plaza” rūp dzīvnieku labklājība, tādēļ ar labdarības kampaņu vēlamies palīdzēt tiem, kuri vēl nav nonākuši gādīgu un atbildīgu saimnieku rokās. Patversmes lielākoties uztur dzīvniekus par ziedojumiem, tādēļ īpaši svarīgs ir sabiedrības atbalsts. Mūs priecē aptaujā iegūtie dati – trešdaļa Latvijas iedzīvotāju regulāri atbalsta dzīvniekus patversmēs, ziedojot naudu vai praktiskas lietas,”  stāsta “Rīga Plaza” pārvaldnieka “Colliers” aktīvu pārvaldes direktore Irīna Toropova.

“Rīga Plaza” veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka 28% Latvijas iedzīvotāju kaut reizi ir adoptējuši dzīvnieku no patversmes vai dzīvnieku aizsardzības biedrības, turklāt šādu atbildi visbiežāk snieguši Pierīgas un Latgales iedzīvotāji. Ja nolemtu uzņemties rūpes par mājdzīvnieku, mīluli no patversmes adoptētu vairāk nekā puse aptaujāto. 77% respondentu uztrauc pamesto dzīvnieku skaits Latvijā, un gandrīz visi aptaujātie (93%) uzskata, ka par dzīvnieku pamešanu būtu jāpiemēro naudas sods.

“Esošā situācija dzīvnieku aizsardzībā ir kritiska, jo dzīvnieku audzētāju un pavairotāju darbības neregulē likumdošana. “Rīga Plaza” veiktā aptauja apliecina, ka arī iedzīvotāji ne vienmēr ir rūpīgi izsvēruši, vai ir gatavi uzņemties rūpes un atbildību par mājdzīvnieku. ”Ķepu ķepā” ik dienu uzturas vairāk nekā 100 suņi un 150 kaķi. Diemžēl Latvijā ir dzīvnieku pārprodukcija – gadu no gada patversmes ir pārpildītas,” saka DzAB “Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere. 

No 13. oktobra līdz 5. novembrim “Rīga Plaza” 1. stāvā atradīsies ziedojumu kaste, kurā varēs ievietot praktiskus ziedojumus – suņu un kaķu barību, pavadas, rotaļlietas, segas, dvieļus un citas lietas. Kampaņas noslēgumā “Rīga Plaza” visu saziedoto nogādās DzAB “Ķepu ķepā”. Pie ziedojumu kastes atradīsies izstāde “Sasildi ķepaiņus!” ar “Ķepu ķepā” dzīvniekiem, kuri šobrīd meklē mājas. Fotogrāfiju autore ir Viktorija Pavļučenko, kura bieži apciemo patversmes iemītniekus, lai iemūžinātu viņus fotogrāfijās un palīdzētu atrast jaunus saimniekus.

Par modes un izklaides centru “Rīga Plaza”

“Rīga Plaza” (www.rigaplaza.lv) ir viens no lielākajiem tirdzniecības un izklaides centriem Rīgā, Mūkusalas ielā 71, kas piedāvā plašas iepirkšanās, izklaides un ēdināšanas iespējas, kā arī ir draudzīgs mājdzīvniekiem, apmeklētājus laipni gaidot arī ar saviem četrkājainiem draugiem. 2020. gadā par “Rīga Plaza” īpašniekiem kļuva nekustamā īpašuma investīciju kompānija “Summus Capital”. Tirdzniecības centra “Rīga Plaza” apsaimniekošanu veic starptautiskā nekustamo īpašumu pakalpojumu kompānija “Colliers”. 

*Aptauju šī gada oktobra sākumā veica “Rīga Plaza” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, aptaujājot 1010 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar kustību “Gribu palīdzēt bēgļiem” un Latvijas Sarkanais Krusts jau piekto gadu aicina sabiedrību iepriecināt Latvijā dzīvojošos bēgļu un patvēruma meklētāju bērnus ar Ziemassvētku dāvanām. Šogad plānots sagādāt dāvanas bērniem no Afganistānas, Baltkrievijas, Irākas, Krievijas, Sīrijas un Turcijas.*

Zahidam (14 gadi), kā jau daudziem viņa vecuma jauniešiem, ļoti patīk spēlēt futbolu. Kad viņam bija tikai 12 gadi, viņš ieradās Latvijā kopā ar tēti no Afganistānas, bēgot no iesaukšanas karadienastā. Tēvs vēlējās paglābt savu dēlu no kara, meklējot drošu un bērnam saudzīgu vidi. Dzimtenē palika Zahida mamma un māsas, kuras viņš ļoti mīl un vēlas atkal satikt. Zahids mācās vidusskolā Rīgā un brīvi pārvalda latviešu valodu.

Ļena (8 gadi), Igors (4 gadi) un Aleksandrs (3 gadi) Latvijā ieradās kopā ar vecākiem no Krievijas, kur viņu ģimene tika vajāta reliģiskās pārliecības dēļ. Iegūstot mājas Latvijā, Ļena sāka mācīties skolā un ātri apgūt latviešu valodu, bet brāļi tikmēr ar prieku uzsākuši gaitas vietējā bērnudārzā. Latvijā neatsveramu palīdzību sniedza arī vietējā reliģiskā kopiena, palīdzot iedzīvoties. 

Alarai (16 gadi) un Asli (9 gadi) patīk mācīties un padodas ļoti ātri apgūt jaunas zināšanas. Viņas kopā ar mammu un tēti ieradās Latvijā no Turcijas, bēgot no pastāvošās varas veiktās vardarbības, tostarp pret mierīgajiem valsts iedzīvotājiem. Ģimene ir labi iejutusies Latvijā un aktīvi piedalās dažādos pasākumos, kurus organizē gan skola, gan Latvijas Sarkanais Krusts un kustība “Gribu palīdzēt bēgļiem”.

Tie ir daži no bērnu stāstiem, kuri nonākuši Latvijā un veido šeit savu dzīvi. Kā norāda labdarības akcijas organizatori, mērķis ir radīt svētku sajūtu bērniem, kuri šos svētkus svin sev varbūt vēl ne tik pazīstamā vidē. “Vēlamies iepriecināt un iedrošināt bērnus, kuri savā īsajā mūžā, iespējams, piedzīvojuši vairāk nekā lielākā daļa no mums – pieaugušajiem un, neskatoties uz pārdzīvoto, saglabājuši savu prieku un sajūsmu par brīnumu. Turklāt šī ir lieliska iespēja mums dalīties ar savu kultūru un Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. 

Labdarības akcija norisināsies līdz 16.decembrim. Bērni dāvanās visvairāk priecāsies saņemt spēles, grāmatas, rotaļlietas, lelles, siltas drēbes, zīmuļus un flomāsterus, saldumus un sporta piederumus. Plašāka informācija par dāvanu nodošanu, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus, meklējama Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā.

*Bērnu vārdi mainīti

Latvijā līdzīgi kā citviet Eiropā šogad Covid-19 pandēmijas dēļ izpaliks simtiem cilvēku lielas Jaunā gada svinības, aģentūrai LETA prognozēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Runājot par pašreizējiem Covid-19 ierobežojumiem, ministre skaidroja, ka “tie visilgāko laiku saglabāsies tieši uz pasākumiem – uz pasākumu dalībnieku skaitu un norises veidu”. “Pilnīgi droši varam prognozēt, ka simtiem cilvēku jaunā gada svinēšana šogad nebūs, pie tam nebūs ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā,” norādīja politiķe.

Pēc viņas paustā, tas, ko jau šobrīd droši var teikt par Jaunā gada svinībām un Ziemassvētkiem, ir, ka tās būs ģimenes lokā un klusas.

Lai gan esot pamats pārliecībai, ka četru nedēļu laikā izdosies nostabilizēt un arī samazināt inficēšanos, tas joprojām nozīmētu, ka ierobežojumi un drošības pasākumi nepazudīs. “Tā nu būs tā jaunā realitāte diemžēl,” piebilda politiķe.

Jau ziņots, ka Covid-19 ierobežošanai līdz 6.decembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā spēkā ir virkne ierobežojumu.

Ārkārtējās situācijas laikā ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem ar dalībnieku skaitu līdz 50.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs ir atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus, bet no vairākām mājsaimniecībām.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu var sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību var beigt ne vēlāk kā plkst.22.