Mūziķis Machine Gun Kelly (Kolsons Beikers) bildinājis aktrisi un modeli Meganu Foksu, šis brīdis uzņemts romantiskā video.
Megana savā Instagram profilā publicējusi bildinājuma videoklipu. Saderināšanās notikusi 11. janvārī pie “Ritz-Carlton” viesnīcas Puertoriko.
Zem bildinājuma video viņa raksta:
“2020. gada jūlijā mēs sēdējām zem šī banānkoka. Mēs lūdzām maģiju. Mēs nezinājām par sāpēm, ar kurām saskarsimies tik īsā laika posmā.
Nezinot par darbu un upuriem, ko no mums prasīs attiecības, bet apreibināti no mīlestības. Un karma. Pēc pusotra gada, kad mēs kopā esam izgājuši cauri ellei un smējušies kā vēl nekad, viņš lūdza manu roku.
Un, tāpat kā katrā dzīvē pirms šīs un tāpat kā visās nākamajās dzīvēs, es teicu jā. Un tad mēs dzērām viens otra asinis.”
Šis tests gan ģimenes cilvēkiem, gan tuviem draugiem palīdzēs atklāt tos asos stūrus attiecībās, kas būtu nogludināmi.
1. Vai jums mēdz būt brīži, kad rodas sajūta: šī nu ir tā reize, kad nopietni jānoskaidro attiecības?
a) jā, ir bijuši – 1 punkts;
b) tāda nepieciešamība nekad nav bijusi – 0;
c) uzskatu, ka attiecību skaidrošana neko nemainīs – 2
2. Ja radusies nepieciešamība uzdot delikātu jautājumu, vai spējat to izdarīt tieši, bez aplinkus mājieniem?
a) jā, protams – 0;
b) jā, taču izraudzīšos tam pašu piemērotāko brīdi – 1;
c) nē, nekādā gadījumā – 2
3. Vai, jūsuprāt, partneris daudz no tā, kas viņu satrauc, jums neatklāj un noklusē?
a) jā – 1;
b) nezinu – 2;
c) esmu pārliecināts, ka zinu visu – 0
4. Vai par nopietnām lietām varat runāt jebkurā laikā?
a) jā – 0;
b) ne vienmēr, dažkārt jānogaida piemērots brīdis – 1;
c) lielākoties nē, jo partneris ir ļoti aizņemts un viņam nekad nav laika – 2
5. Vai cenšaties izteikties tā, lai domas formulējums sarunas laikā būtu maksimāli precīzs?
a) jā, pirms kaut ko saku, vienmēr visu apdomāju – 1;
b) saku tieši to, ko domāju – 2;
c) parasti izsaku savu viedokli un uzklausu partnera domas – 0
6. Vai jums mēdz būt sajūta, ka, atklājot partnerim savas problēmas, viņu apgrūtināt?
a) jā, tā mēdz būt bieži – 2;
b) partneris vienmēr iedziļinās manās problēmās – 1;
c) nē, jo partneris vienmēr ir gatavs palīdzēt – 0
7. Vai, pieņemot nopietnu lēmumu, kas skar tikai jūs, mēdzat konsultēties ar partneri?
a) ne vienmēr – 2;
b) visu apspriežam kopīgi, taču galējo lēmumu pieņemu pats – 1;
c) visu pārdomājam un izlemjam tikai kopīgi – 0
8. Vai jūs labprātāk apspriežaties ar draugiem, nevis partneri?
a) reizumis tā notiek – 1:
b) savas problēmas apspriežu tikai ar partneri – 0;
c) jā, ar viņiem ir vieglāk visu pārrunāt, jo mēs labāk cits citu saprotam – 2
9. Vai ir bijušas situācijas, kad partneris jums kaut ko stāsta, bet jūs domājat par citām lietām?
a) reizēm tā ir bijis – 2;
b) nē, es vienmēr klausos uzmanīgi – 0;
c) ja pamanu, ka kļūstu izklaidīgs, cenšos koncentrēties – 1
10. Vai sarunas laikā galvenokārt cenšaties izteikties pats?
a) protams, jo gribu pateikt visu, kas sakāms – 2;
b) parasti ļauju partnerim pateikt visu, kas viņu satrauc – 0;
c) uzskatu, ka sarunai jābūt abpusējai – 1.
Lasiet tālāk un uzziniet atbildes!
Saskaitiet punktus No 0 līdz 10 punktiem. Jūsu ģimenē (vai arī tuvās partnerattiecībās) pieņemts neklusēt un par savām problēmām runāt atklāti. Viens neslēpj, kas viņu satrauc, bet otrs uzmanīgi uzklausa. Jums abiem nav nekādas vajadzības dalīties domās vēl ar kādu citu – draugiem, radiem, kolēģiem, jo tieši mājās jūs saprot vislabāk.
No 11 līdz 29 punktiem. Nevarētu teikt, ka jūs absolūti nedalāties savās problēmās, taču ir tomēr lietas, par kurām runāt nemēdzat, lai gan to vajadzētu darīt. Partneris to noteikti jūt un sevī pārdzīvo. Šī noklusēšana veicina atsvešināšanos. Taču, uztverot testa rezultātu kā ceļrādi, visu vēl var labot.
Mūsdienās atrast īsto partneri nopietnām attiecībām ir diezgan pagrūti, taču astrologi apgalvo gluži pretējo, tāpēc nevajag spriest par cilvēku pēc pirmā acu uzmetiena, bet gan ielūkoties viņā nedaudz dziļāk!
Izrādās, ka ielūkoties dziļāk otrā cilvēkā var palīdzēt viņa zodiaka zīme, jo pēc tās ir iespējams noteikti arī saderību starp abiem cilvēkiem. Uzzinot to, uzreiz arī būs skaidrs, kādas attiecības Jūs gaida ar otro pusīti vai vienkārši Jūsu romāna galveno varoni.
Kā atrast savu otro pusīti un izveidot spēcīgas attiecības un ilgstošu savienību?! Mēs Jums piedāvājam iepazīties ar saderības horoskopu, kas, ņemot vērā Jūsu un Jūsu partnera zodiaka zīmju stihijas, kaut nedaudz palīdzēs atbildēt uz šo jautājumu.
Ūdens stihijas zīmes (Vēži, Zivis un Skorpioni) lielisko sadzīvo ar savas stihijas pārstāvjiem, tāpēc, ja abi esat šīs stihijas pārstāvji, Jūs izveidosiet lielisku pāri. Šādās attiecībās valdīs harmonija, uzticība un savstarpēja sapratne, tāpēc Jūs nekad nenogursiet viens no otra un visos jautājumos vienmēr atradīsiet kopīgu valodu. Veiksmīga savienība var izveidoties arī ar Gaisa stihijas pārstāvjiem (Ūdensvīriem, Dvīņiem un Svariem). Te var izveidoties ilgstošas attiecības, no kurām Ūdens stihija pārstāvji saņems visu, ko no dzīves arī vēlas, jo šāda veida savienība motivē šīs stihijas pārstāvjus uz personisko izaugsmi.
Uguns stihijas zīmes (Strēlnieki, Auni un Lauvas) var izveidot ļoti labas attiecības ar savas un arī Gaisa stihijas pārstāvjiem. Pārī Uguns – Uguns situācija vienmēr būs labvēlīga un stabila, bet attiecības Uguns – Gaiss, Gaisa elementa pārstāvis būs noteicošais, jo viņš būs tas, kurš vadīs Uguni vajadzīgajā virzienā un palīdzēs sasniegt mērķus, taču šī savienība nevar būt pārāk ilgstoša, jo Uguns stihijas pārstāvji ir pārāk greizsirdīgi, impulsīvi un egoistiski. Ar pārējām stihijām sadzīvot varētu būt visnotaļ grūti, jo ne katrs ir spējīgs izturēt šo zīmju pārstāvju “ugunīgo” dabu.
Gaisa stihijas zīmes (Ūdensvīri, Svari un Dvīņi) lielisku pāri var izveidot ar Ūdens stihijas pārstāvjiem. Šāda savienība var būt visnotaļ ilgstoša, tomēr, ja Ūdens stihijas pārstāvji būs pārāk prasīgi, Gaisā stihijā dzimušie agrāk vai vēlāk pieliks punktu šīm attiecībām. Savienība ar savas stihijas zīmēm ir iespēja tikai tādā gadījumā, ja starp viņiem valda arī kopīgas intereses.
Zemes stihijas zīmes (Jaunavas, Mežāži un Vērši) var radīt ļoti spēcīgas attiecības ar Gaisa un Ūdens stihijas pārstāvjiem, jo tieši šo stihiju zīmes var dot Zemes stihijas pārstāvjiem tās sajūtas un emocijas, kas viņiem ir ļoti nepieciešamas, tomēr šo attiecību atmosfēra noteikti nebūs atkarīga no Zemes stihijas pārstāvja, visu izlems Gaiss vai Ūdens. Ar pārējiem elementiem Zemes stihijas zīmes nevar izveidot visnotaļ laimīgu laulības dzīvi.
Easy Tone apavu patentētā tehnoloģija ir izstrādāta, lai palīdzētu tonizēt sēžas, augšstilbu un apakšstilbu muskuļus. Apavu uzbūvē nozīmīga ir zoles daļa, kurā izvietoti līdzsvara spilventiņi zem papēža un pēdas priekšdaļā. Šie spilventiņi, liekot soli, ķermenim liek noturēt līdzsvaru, līdz ar to muskuļiem nepieciešams darboties ar lielāku intensitāti. Rodas līdzīgas sajūtas kā ejot pa pludmales smiltīm.
Izstrādājot šo apavu, Reebok ņēmis vērā sieviešu interesi par iespēju uzlabot savu fizisko veselību, formu un labsajūtu pastaigājoties, iepērkoties vai pārvietojoties kājām jebkurās ikdienas gaitās. Iešanas laikā pēdas labsajūtu nodrošina bezvīļu virsmas pārklājums (smooth-fit tehnoloģija) un īpašais amortizācijas materiāls, savukārt zole piemērota sievietes pēdas anatomiskajām īpatnībām un ir izstrādāta no materiāla ar augstu pret-nodiluma pakāpi.
Easy Tone apavus jau var iegādāties veikalos Sportland un Elkor Sports visā Latvijā, to cena – 68.00 LVL
Pārdošanā nonākuši oficiālie Positivus festivāla T-krekli. Lai atrastu pašu labāko dizainu, sadarbībā ar modes zīmolu H&M tika rīkots konkurss, kuram tika iesūtīti vairāk nekā 200 autoru darbu. Pēc īpaši izveidotas žūrijas vērtējuma un festivāla apmeklētāju balsojuma par Positivus garam atbilstošiem tika izvēlēti trīs T- kreklu dizaini. Par T-kreklu patroniem kļuvuši Positivus festivāla mūziķi – Jānis Aišpurs (The Sound Poets), Ervīns Ramiņš (Laime Pilnīga) un dziedātāja MNTHA.
Par labākajiem un festivālam piemērotākajiem dizainiem tika izvēlēti Aleksandras Prohorenkovas (LV), radošās apvienības Riga Snap (LV) un Marju Püümets (EE) radītie zīmējumi, kas sadarbībā ar modes zīmolu H&M tika sietspiedes tehnikā uzdrukāti uz melniem un baltiem T-krekliem.
Katram no T-kreklu dizainiem ir savs īpašs stāsts. A.Prohorenkova stāsta, ka viņu iedvesmojusi Positivus festivāla īpašā gaisotne. “Saule, jūra, mūzika un dejas līdz rītam. Nakts miers neērtā teltī un dušas meklējumi. Piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Emocijas un atmiņas. Viss festivāls vienā kreklā,” savu ideju apraksta A.Prohornekova.
Riga Snap radītais dizains tapis, izmantojot festivāla laikā uzņemtas fotogrāfijas: “Festivāla identitātes formu un kontekstuālu fotouzņēmumu simbioze, apturēta stopkadrā, iemūžina Positivus festivāla apmeklētāju emocijas t-krekla dizainā,” pauž dizaineru apvienība. Savukārt M. Püümets vēlējusies uzsvērt festivālu kā vietu, kur satikt savējos. “Festivāls ir arī brīvdienas, bezrūpīgi pavadīts laiks, mūzika, ko mīli, draugi, jauni paziņas, iedvesma un svaigs gaiss – nedēļas nogale, kas paredzēta laimei,” dzīvespriecīgo kreklu ar zvēriņu apdrukām raksturo dizainere no Igaunijas.
T-kreklu iegādāties var interneta vietnē www.positivusfestival.com, kur iespējams izvēlēties sev atbilstošāko dizainu, T-krekla modeli un izmēru. Pieejami dažādi izmēri, kā arī īpaši vīriešiem un sievietēm paredzēti modeļi. T-kreklu cena ir 15 EUR, pēc pasūtīšanas www.positivusfestival.com var izvēlēties saņemšanas veidu – kreklu saņemt pa pastu, kreklu saņemt Positivus birojā Ūdens ielā 12, Rīgā, vai arī H&M veikalos Galerijā Centrs, t/p Alfa vai t/c Spice.
Šī gada jūnijā Lancome sadarbībā ar Lanvin radošo dizaineru Albēru Ebazu radīja jaunu, dzīvespriecīgu un atraktīvu dizainu vairākiem ikoniskiem skaistuma produktiem. Pie jauna dizaina tikušas četras Lancome skropstu tušas, trīs acu ēnas, trīs acu ēnu paletes un koķeta kastīte ar mākslīgajām skropstām.
Dizainers Albērs Elbazs ir pazīstams ar eklektisku dizainu un dzīvespriecīgām ilustrācijām, kurās atspoguļojas humors un rotaļīgums. Sadarbībā ar Lancome viņš izmanto sev raksturīgo estētiku, lai ietērptu kosmētikas zīmola ikoniskākos skaistuma produktus augstās modes cienīgā dizainā. Katrs produkts Lancome Show kolekcijā ir padarīts īpašs ar sarkanu sirsniņu, zilu zvaigžņu, rozā punktiņu vai zaļu acu rotaļīgām ilustrācijām.
Dizainers paskaidro, kāpēc viņš izvēlējies izrotāt tieši dekoratīvās acu kosmētikas produktus: “Reiz es viesojos kādā smalkā pasākumā, kur visi cilvēki mirdzēja. Viņu kurpes, mati, āda, pulksteņi un dimanti – viss bija vienos spīdumos. Taču viņu skatiens bija pelēks. Tad es sapratu – ja kādreiz piedalīšos kādā projektā, tad tas būs “laimīgu acu” projekts, lai arī cilvēku skatieni varētu mirdzēt.”
Albērs Elbazs ir viens no mūsdienu leģendārākajiem un ikoniskākajiem dizaineriem. Viņš ir strādājis ar tādiem zīmoliem kā Guy Laroche, Saint Laurent Rive Gauche un pēdējos 10 gadus ir Lanvin radošais dizainers.Viņš joprojām tic, ka luksuss iet roku rokā ar dzīvesprieku, tāpēc Albēra dizainos valda dzīvīgs humors, spilgtu krāsu kokteiļi un spēcīgi kontrasti – no meitenīga naivuma līdz liktenīgās sievietes seksapīlam. Tas sasaucas ar Lancome darbības pamatprincipu – ikvienu sievieti, kura vēlas būt skaista, padarīt arī laimīgu.
Kolekcija pieejama ierobežotā daudzumā, tāpēc pasteidzies!
jau kuro rītu, braucot uz darbu, esmu sākusi pavērot cilvēkus sabiedriskajā transportā. visi tik drūmi, dzīves nomākti, šķiet – nelaimīgi. skumji paliek! tāda sajūta, ka šīs valsts iedzīvotājiem nekad nebūs lemts būt patiesi laimīgiem, smaidīgiem, ar sirdsmieru. vismaz dzīvojot šeit – dzimtenē. beidzas viena krīze, sākas nākamās problēmas un tā uz riņķi vien. visu dzīvi kā peļu sūds pa putraimiem … :-/
26. novembrī ar režisora Vima Vendersa filmu “Parīze, Teksasa” (Paris, Texas, 1984), turpināsies kino cikls “Desmit izcili ceļojumi”, ko vēl līdz gada beigām piedāvā kinoteātris “Splendid Palace” sadarbībā ar pilna servisa līzinga un auto nomas uzņēmumu AVIS. Šoreiz seansa līdzbraucēji būs aktrise un ētera personība Dagmāra Legante un profesionāls autosportists, pieckārtējais Latvijas čempions kartingā, autošosejas braucējs Valters Zviedris.
Filma vēsta par cilvēku, kurš pēc ģimenes sabrukuma zaudējis atmiņu un vēlmi komunicēt ar cilvēkiem; tā runā par cilvēku atsvešināšanos. Šis darbs ar Hariju Dīnu Stentonu, Dīnu Stokvelu un Nastasju Kinski galvenajās lomās atnesa pasaules slavu vācu režisoram Vimam Vendersam un bija viena no veiksmīgākajām režisora Amerikas perioda filmām, kas saņēmusi Kannu kinofestivāla augtāko apbalvojumu – Zelta palmas zaru.
Kaut kur tuksnesī pie Meksikas robežas klīst kāds vīrs, Treviss Hendersons. Viņš nerunā un naktīs neguļ. Ar vietējā ārsta starpniecību izdodas noskaidrot viņa identitāti. Treviss dodas uz vientuļu Teksasas nostūri un ar brāļa palīdzību mēģina rekonstruēt pirms četriem gadiem izjukušo laulības dzīvi. Treviss nolemj uzmeklēt savu bijušo sievu Džeinu un atrod viņu kādā striptīza klubā. Saskaņā ar kluba noteikumiem viņi drīkst sarunāties tikai caur spoguļsienu, kur Treviss var redzēt Džeinu, bet Džeina neredz Trevisu.
“Filma “Parīze, Teksasa” ir, iespējams, poētiskākais road movie, jo to ir radījis ne-amerikānis Vims Venderss. Tā ir sava veida atzīšanās mīlestībā Amerikas 80. gadu kultūrai, kura nav iedomājama bez lielceļu mūzikas, tuksnešu meditācijas, pieveicot simtiem kilometru, un bez vientulības automašīnās, kur cilvēki ir ieslodzīti, lai dotos ceļojumā pretī paši savai būtībai un nebūtībai. Kino vēstures pētnieki apgalvo, ka vīrietis, no zirga pārkāpjot automašīnā, joprojām ir uztverams kā vesterna varonis, kurš sirdī ir mazliet romantisks unmeklē sievieti un piedzīvojumus,” stāsta kinokritiķe Daira Āboliņa.
Cikla “Desmit izcili ceļojumi” pēdējā seansā decembrī būs skatāma režisora Jāņa Streiča filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.
Šajā sezonā par īpašu pārsteigumu parūpējies Rīgas Motormuzejs, kas pirms katra seansa ļaus klātienē aplūkot kādu īpašu retro auto modeli.
Ir zināmi XII klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti 2025” finālisti. Šo godpilno statusu ieguva 32 dalībnieki: divpadsmit vokālisti, septiņi mūziķi kategorijā “Taustiņinstrumentu spēle”, seši stīgu instrumentālisti un septiņi mūziķi, kuri sacentīsies kategorijā “Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle”.
Konkursa rīkotāji priecājas, ka šogad interese par projektu ievērojami pieaugusi – saņemts būtiski vairāk pieteikumu nekā pērn, un dalībai pieteikušies jaunie talanti ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm.Par uzvaru finālā sacentīsies talantīgi vokālisti un instrumentālisti vecumā no 9 līdz 33 gadiem.
Projekta oficiālajā vietnē ir sācies balsojums, kas noteiks uzvarētāju kategorijā “Publikas simpātija”. Konkursa organizatori – Ineses Galantes fonds sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējiem un ar labdarības fonda “Nākotnes atbalsta fonds” atbalstu aicina klasiskās mūzikas cienītājus atbalstīt jaunos izpildītājus un nobalsot par sev tuvāko muzikālo priekšnesumu konkursa vietnē http://inesesgalantestalanti.lv/tautas-balsojums-2025/
Vai arī jūs šogad apņēmāties sākt vairāk kustēties vai pat nopietnāk sportot? Fiziskās aktivitātes ir lieliska daudzu slimību profilakse, turklāt, pārdomāti veiktas, spēj uzlabot ne vien mūsu fizisko, bet arī emocionālo pašsajūtu. Kā pareizi sākt sportot bez pārspīlējumiem un kādi vitamīni un minerālvielas šajā posmā ir īpaši būtiski mūsu organismam? Konsultē BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Fiziskās aktivitātes ietekmē visus vielmaiņas procesus, uzlabo asinsrites un limfātiskās sistēmas funkcijas, kā arī īpaši labvēlīgi ietekmē cilvēka psihoemocionālo veselību. Turklāt tās paaugstina nervu sistēmas tonusu, stimulē endokrīno dziedzeru darbību un uzlabo vielmaiņu.
Sportošanas uzsākšana
Ja iepriekš neesat bijuši fiziski aktīvi un regulāri sportojuši, fiziskās aktivitātes ir ieteicams uzsākt piesardzīgi un pakāpeniski. Noteiktos gadījumos iepriekš būtu ieteicams apmeklēt ārstu un konsultēties par pieļaujamām slodzēm, lai nekaitētu veselībai, uzsver farmaceits K. Čerjomuhins.
Sāciet ar vieglākām aktivitātēm un pakāpeniski palieliniet vingrinājumu ilgumu un intensitāti. Ieteicams sākt ar 20 minūšu vingrošanu dienā, to atkārtojot trīs dienas nedēļā. Pēc tam varat palielināt vingrinājumu ilgumu līdz 30 minūtēm dienā, veicot tos trīs dienas nedēļā.
Intensīvāka treniņa laikā var būt noderīgi izotoniskie dzērieni. Tie remdē slāpes un satur elektrolītus, piemēram, nātriju, kāliju un magniju. Elektrolīti palīdz uzturēt ūdens un šķidruma līdzsvaru organismā, novēršot dehidratāciju. Pievērsiet uzmanību tam, ko ēdat un dzerat, jo cilvēkiem, kuri sporto, ir nepieciešams vairāk ūdens un kaloriju, lai efektīvi palielinātu muskuļu masu un atjaunotos pēc treniņa.
Ieklausieties savā ķermenī – ja jūtaties slikti vai organisms nav paspējis atgūties pēc iepriekšējā treniņa, plānoto treniņu ieteicams atlikt, iesaka farmaceits.
Fiziskās aktivitātes un vitamīni
Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka regulāri fiziski treniņi ievērojami palielina organisma nepieciešamību pēc vitamīniem, skaidro farmaceites K. Čerjomuhins. Jāņem vērā, ka, intensīvi trenējoties, palielinās oksidatīvais stress, tāpēc šajā laikā uzturā ir svarīgi iekļaut tādus vitamīnus un vitamīniem līdzīgas vielas kā antioksidantus, C un E vitamīnu, beta-karotīnu, koenzīmu Q10, kā arī flavonoīdus, kurus agrāk sauca par P vitamīnu.
Ja treniņš ir garš un notiek aerobā režīmā, ievērojami palielinās nepieciešamība pēc C un B1 vitamīna. Savukārt, veicot intensīvus treniņus, kas saistīti ar muskuļu masas palielināšanos, ķermenim nepieciešams vairāk B6 vitamīna.
Ja regulāri trenējaties un esat fiziski aktīvi, ir īpaši svarīgi organismu nodrošināt ar visiem B grupas vitamīniem, A, C, D un E vitamīnu. Savukārt kā enerģētisko procesu aktivatori darbosies mikroelementi – biotīns, folijskābe, varš, hroms, kālijs, magnijs, dzelzs un jods.
A vitamīns piedalās kaulus, saites un skrimšļus veidojošo saistaudu komponentu sintēzē. C vitamīns ir antioksidants un aizsargā muskuļus no bojājumiem. D vitamīna ietekme uz ķermeņa svaru ir saistīta ar tā ietekmi uz kalcija un fosfora uzsūkšanos. Kalcijam ir galvenā loma muskuļu kontrakcijās. Ja muskuļu audos ir pārāk maz kalcija, tad pilnīga kontraktilitāte nav iespējama.
Atjaunošanās pēc treniņa
Visefektīvākais veids, kā palīdzēt muskuļiem atjaunoties pēc treniņa, ir olbaltumvielām un ogļhidrātiem bagāts uzturs, kā arī pietiekama atpūta un labs miegs, stāsta farmaceits. Papildu faktori, piemēram, masāža, kontrastdušas un kompresijas apģērbi, var paātrināt procesu, taču salīdzinoši nedaudz.
Desmit labākie pārtikas produkti muskuļu atjaunošanai pēc treniņa ir spināti, zaļā tēja, biezpiens, olas, saldie kartupeļi, arbūzs, treknas zivis, rieksti, banāni un kurkuma. Savukārt no vitamīniem muskuļu atjaunošanās procesā būtiskākie ir B2 (riboflavīns), A (retinols), B12 (kobalamīns), E (tokoferols), B3 (niacīns, nikotīnskābe), B1 (tiamīns) un B6 (piridoksīns).
Kad noder sildošās un atvēsinošās ziedes?
Kļūstot fiziski aktīvākiem, dažādās situācijās var noderēt gan sildošās, gan atvēsinošās ziedes un citi līdzīgi līdzekļi. Sildošās ziedes palīdz paaugstināt audu temperatūru un uzlabot to apasiņošanu, skaidro farmaceits K. Čerjomuhins. Tās ir piemērotas, lai sasildītu muskuļus, palielinātu to elastību un novērstu stīvuma sajūtu. Šīs ziedes noder gan traumu profilaksei, gan var palīdzēt atjaunošanas procesa veicināšanai pēc traumas, kā arī hronisku iekaisumu mazināšanai locītavās un saitēs.
Savukārt atvēsinošās ziedes muskuļiem atšķirībā no sildošajām ziedēm rada atvēsinošu efektu. Šie līdzekļi nesamazina ķermeņa temperatūru, bet tikai “apmāna” atbilstošos receptorus, tādējādi nomierinot sāpes un palīdzot novērst pietūkumu un zilumus, stāsta farmaceits. Parasti atvēsinošās ziedes lieto pēc intensīvas fiziskas slodzes, lai mazinātu muskuļu sasprindzinājumu. Turklāt tās var lietot uzreiz pēc traumas, atšķirībā no sildošajām ziedēm.
Atcerieties! Jebkuras fiziskās aktivitātes ir jāsāk ar iesildīšanos! Tie ir vingrinājumi, kuru mērķis ir sasildīt muskuļus, sagatavot tos gaidāmajai slodzei un tādējādi samazināt traumu risku. Pēc iesildīšanās muskuļi kļūst elastīgāki un labāk reaģē uz kustībām vingrinājumos.
No brokastīm daļēji ir atkarīgs, kāda būs turpmākā diena. Dietologi tās uzskata par galveno ēdienreizi. Svarīgi, lai nebūtu garlaicības un vienmulības. Piedāvājam jums 4 brokastu variantus: klasisko, enerģētisko, sātīgo un „prāta asumam”.
Klasiskais brokastu variants – optimāls dienas sākums.
Rupjmaize ar siera šķēlīti un sarkano saldo papriku. Pievienojiet vēl vārītu olu, apelsīnu un zaļās tējas tasi.
Efekts: jūsu organisms saņem lielu daudzumu proteīnu un lēno ogļhidrātu; smadzenes, savukārt, uzlādējas ar mērenu kofeīna devu, ko satur zaļā tēja. Šādās brokastīs ietilpst produkti no trim svarīgākām grupām, kas veselībai ir nepieciešamas.
Enerģētiskais variants – tiem, kuri no rītiem sporto.
Kokteiļi no maztauku piena, banāna, ogām; neliela kafijas vai tējas tase.
Efekts: satur kofeīnu un ātri uzsūcas, nepārslogojot kuņģi, pateicoties kam ķermenis ieiet tonusā. Trenēties var doties jau drīz pēc brokastīm. Piens satur proteīnus, kas palīdz iegūt muskuļu masu un zaudēt svaru.
Brokastis sievietēm, kas visu laiku steigā – sniedz sāta sajūtu uz ilgu laiku.
Auzu pārslu biezputra uz maztauku piena, rieksti, kanēlis un ābols. Uzdzeriet lielu glāzi ūdens.
Efekts: karsta auzu pārslu biezputra ir ļoti sātīga, īpaši ēdot to lēnām. Rieksti dos nepieciešamos taukus un proteīnus, kas paildzina sāta sajūtu. Ābolos ir daudz šķiedrvielu un augļu cukura, kas nodrošina stabilu cukura līmeni asinīs.
IQ-brokastis – uzlabo atmiņu un paaugstina spēju koncentrēties.
Maztauku jogurts ar musli, riekstiem un mellenēm. Plus liela ūdens glāze pirms brokastīm.
Efekts: izdzerot glāzi ūdens pirms brokastīm, jūs uzturiet optimālo šķidruma bilanci organismā. Jogurtā ir dzīvās pienskābās baktērijas, kas normalizē zarnu floru. Rieksti –svarīgu vitamīnu, minerālvielu un nepiesātināto taukskābju avots smadzenēm. Savukārt, mellenes satur bioloģiski aktīvās vielas, kas uzlabo smadzeņu darbību.
Iespējams, tieši šis ir labākais gada brīdis, lai rosinātu ikvienu uzsākt treniņus ūdenī, apgūt pamata peldēšanas prasmes un pēc tam turpinātu nodarboties baseinā visu cauru gadu, iekļaujot ūdens aktivitātes dzīvesveida modelī.
Vispirms būtu jāapsver vizīte pie rehabilitologa. Ja ģimenes ārsts rekomendē uzsākt fiziskās aktivitātes un, jo sevišķi, ja cilvēks līdz šim nav bijis aktīvs, speciālista ieteikumi būs nepieciešami. Tāpat svarīgas ir ikdienišķas pārbaudes. Tas ir būtiski, ja ir hroniska sirds vai plaušu slimība (piemēram, astma vai sirds slimība) vai kāda cita problēma, kas var ietekmēt spēju (un prasmes!) pilnvērtīgi un droši vingrot. Veselības aprūpes sniedzējam ir būtu jādod cilvēkam pilna informācija par jebkādiem ierobežojumiem vai piesardzības pasākumiem, kas jāievēro peldoties.
Peldēšanas grafika plānošana
“Lai gūtu maksimālu labumu no peldēšanas, tas ir jādara mērķtiecīgi. Divas reizes nedēļā pa 30 minūtēm ir režīms, uz ko jātiecas, ja vēlaties uzlabojumus,” saka fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Veselības centru apvienībā Guna Vītoliņa un skaidro citus svarīgus ar peldēšanu saistītus aspektus.
Vietas izvēle
Ja laika apstākļi atļauj, var trenēties dabiskās ūdenstilpēs, piemēram, ezeros, upēs un jūrā. Tomēr drošības apsvērumu dēļ nav vēlams to darīt vienam, ja vien tā nav oficiāli reģistrēta peldvieta, kuru uzrauga glābēji un darbojas novērošana. Pilnvērtīgam peldēšanas treniņam ir jānodrošina vieta, lai veiktu distanci.
Peldēšana bērniem
“Pirms uzsākt peldēt dabiskās ūdens tilpnēs, noteikti nepieciešama bērnu un pusaudžu apmācība baseinā (tā būtu vēlama arī pieaugušajiem).
Jāmin arī zīdaiņu peldināšana, taču tā veicama tikai stingrā speciālista vadībā nevis pašmācībā,” uzsver ārste.
Peldēšanas aprīkojums
Peldkostīms. Tam vajadzētu būt ērtam. Izvairieties no tādiem modeļiem, kas apgrūtinās kustības ūdenī.
Peldēšanas brilles. Tās ļaus labāk redzēt ūdenī un novērsīs kairinošu baseina ķīmisko vielu vai sālsūdens iekļūšanu acīs, ja peldat jūrā. Izmēģiniet dažādus modeļus, līdz atrodat īstās, kas pieguļ cieši un ir ērtas, neradot stingrus iespiedums sejā.
Peldcepure. Ja uztrauc, ka baseinā lietotās ķimikālijas varētu bojāt matus, vai, peldot dabīgā ūdenstilpnē tie traucē, peldcepure ir teicams peldēšanas aksesuārs.
Pleznas. Tās var palīdzēt strādāt ar kājām un palielināt pretestību ūdenī.
Pareiza peldēšanas norise
Iesildīšanās
Iesildīšanās pirms treniņa vienmēr nāks tikai par labu – 5–10 minūšu ilga atbilstoša vingrošana var palīdzēt iekustināt locītavas un sagatavot muskuļus treniņam. Visvienkāršākās veids – pirms peldēšanas var veikt dažas atspiešanās un balstu guļus uz apakšdelmiem krastā vai uz baseina malas un pēc tam dažus apļus vai distanci nopeldēt lēnā, vieglā tempā.
Laba treniņa atskaite
Iesācējiem jebkurš apļu skaits vai izvēlētā distance ir labs peldēšanas treniņš. Savukārt tiem, kas atskaitei vēlas konkrētus skaitļus, ja pelde notiek baseinā, četri apļi jebkādā stilā ir laba distance, ar kuru sākt. Savukārt, ja pelde notiek brīvā dabā, izvēloties distanci, tad var ņemt vērā, ka standarta izmēra peldbaseins parasti ir 25 m garš. Veikto apļu skaits vai distance būs atkarīga no peldētāja mērķiem, peldēšanas intensitātes, fiziskās sagatavotības līmeņa un treniņam atvēlētā laika.
Treniņa noslēgums
Šajā daļā vēlams iekļaut vingrošanu pēc peldēšanas, tostarp muskuļu stiepšanu (stiepšanās vingrojumus), un, atbilstoši apstākļiem, ja veselība ļauj, arī pirts apmeklējumu, izsildot nodarbinātos muskuļus.
Iespējamās peldēšanas traumas
“Lai gan peldēšana ir salīdzinoši maz traumatiska, atkārtotās kustības joprojām var izraisīt sāpes un traumas, ja peldētājs nav gana piesardzīgs. Saskaņā ar ASV Speciālās ķirurģijas slimnīcas datiem izplatītākās ar peldēšanu saistītās problēmas ir peldētāja plecs, sāpes muguras lejasdaļā, peldētāja ceļgals (brasa stila peldētājiem) un pēdas un potītes tendonīts jeb cīpslas iekaisums. Labākais veids, kā izvairīties no traumām, ir izmantot pareizu peldēšanas tehniku, stiprināt muskuļus, kas tiek nodarbināti atvēzienu laikā, katrā treniņā iekļaut iesildīšanos un “atsildīšanos”,” skaidro Guna Vītoliņa.
Kā no treniņa ūdenī iegūt vairāk?
“Nav jābūt ātrākajam peldētājam baseinā vai vietējā ezerā, daudz svarīgāk ir domāt par regularitāti un slodzes noturību treniņa laikā. Pieredzē bagātam peldētājam vai cilvēkam ar salīdzinoši augstu fizisko sagatavotības līmenī ir vairāki veidi, kā uzlabot peldēšanas prasmes un paaugstināt treniņa kvalitāti,” saka ārste, piedāvājot risinājumu.
Distances palielināšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā progresēt.
Ātruma uzlabošanā ir svarīgspakāpeniskums, lai nesavainotos vai nepārspīlētu. Piemēram, ja parastajā treniņā ir iekļauti trīs apļi konkrētu sekunžu laikā ar 20 sekunžu pārtraukumu starp katru, ir jāpamēģina katru apli nopeldēt par 10 sekundēm ātrāk, atpūtai veltot tikpat daudz laika.
Atpūtas laika samazināšana. Treniņu var padarīt grūtāku, saīsinot atpūtas periodus starp peldēšanas intervāliem. Piemēram, tā vietā, lai starp 100 metru distances nopeldēšanu ņemtu 20 sekunžu pauzi, atpūtai veltīt 10 sekundes. Tas padara uzdevumu grūtāku.
Pretestības pievienošana. Peldēšanas treniņiem var pievienot pretestību, izmantojot pleznas rokām un citus elementus. “Tomēr šos papildus aprīkojumus drīkst izmantot tikai pieredzējuši peldētāji vai treniņā instruktora/fizioterapeita vadībā. Peldēšana jau ir pietiekami grūta, un šis ekipējums rada papildu slodzi locītavām, palielinot traumu risku,” brīdina Guna Vītoliņa.
Parūpējieties par ādu un ausīm!
„Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atgādina allaž pēc peldes parūpēties par ķermeņa ādu.Saulainajās vasaras dienās, iznākot no ūdens, atkārtoti jāuzklāj sauļošanās krēms, jo pat ūdens noturīgs saules aizsargkrēms pēc 40 minūtēm ūdenī aizsargspēju būs zaudējis. Tāpat farmaceite atzīst, ka vasarā gana bieži nākas no aptiekas apmeklētājiem dzirdēt jautājumu: ko darīt, ja pēc peldēšanas bērnam (vai pašam) sākusi sāpēt auss. Visticamāk, vajadzēs vērsties pie ārsta, taču farmaceite sniedz, vairākus padomus, ko ikviens var ievērot, lai peldēšanas rezultāta neiedzīvotos auss infekcijā.
Izvēlēties peldēšanai atbilstošu ūdenstilpni! Nepeldiet vietās, kur ir brīdinājums par palielinātu baktēriju koncentrāciju ūdenī. Ja ir iemesls bažīties par to, ka ausīs iekļūs ūdens, peldot vēlams galvu turēt virs ūdens. Nopietnāka treniņa laikā tas nebūs iespējams, tādēļ šis risks ir jāizvērtē.
Pēc peldes ausīm ir jābūt sausām. Ar kosmētiskajiem vates kociņiem ausis tīrīt nav ieteicams. Auss ārējo daļu var nosusināt ar dvieli.
Ja ausīs iekļuvis ūdens, pēc peldes var apgulties un galvu novietot uz sāniem – tas palīdz ūdenim izplūst no auss kanāla.
Svarīgi, lai ausīs neiekļūst svešķermeņi un tās netiek kairinātas ar kādām ķīmiskām vielām.
5 uztura padomi peldētājiem
“Tas, ko, kad un cik daudz ēdat peldēšanas treniņu laikā, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no tā, cik ilgi un intensīvi peldēsit vai no tā, cik jutīga ir gremošanas sistēma. Svarīgi pareizi uzņemt nepieciešamās uzturvielas, lai nodrošinātu pietiekami daudz enerģijas visa peldēšanas treniņa laikā,” teic ārste.
Ja ēdat vienu līdz divas stundas pirms peldēšanas, maltītē iekļaujiet produktus ar augstu olbaltumvielu, ogļhidrātu un zemu tauku saturu.
Ja ēdat 30 līdz 60 minūtes pirms peldēšanas, ideālas ir uzkodas ar augstu ogļhidrātu, vidēju olbaltumvielu un zemu tauku saturu.
Ja plānojat peldēt ilgāk par 60 līdz 75 minūtēm, turiet pa rokai elektrolītu dzērienu un viegli sagremojamu ogļhidrātu uzkodu, lai treniņa laikā varētu ātri uzņemt enerģiju. Tomēr lielākā daļa iesācēju nepeldēs tik ilgi, lai tas būtu nepieciešams.
15 līdz 30 minūšu laikā pēc peldēšanas uzņemiet ogļhidrātiem un proteīniem bagātu uzkodu, lai palīdzētu organismam atjaunoties.
Ja peldaties 30 minūtes vai mazāk vai ēdat maltīti stundas laikā pēc peldēšanas, iespējams, pēc treniņa nav vajadzīgas citas uzkodas. Vadieties no izsalkuma sajūtas.
Kam peldēt nevajadzētu?
“No peldēšanas var iegūt labumu gan iesācēji un bērni, gan vecāki cilvēki, grūtnieces, cilvēki ar hroniskām slimībām un tie, kuriem ir locītavu sāpes vai traumas. Tomēr ieteicams konsultēties ar ārstu, ja ir kādas veselības problēmas vai traumas, kas var padarīt peldēšanu nedrošu. No peldēšanas ieteicams izvairīties cilvēkiem pēcoperācijas periodā, tiem, kam ir atvērtas brūces vai nav iespējams veikt roku atvēzienus pilnā amplitūdā,” skaidro Guna Vītoliņa.
Tas nu ir oficiāli: 2017.gads ir gads, kurā 90.gadu mode atgriežas ar pilnu sparu. Čokeri, Cropp-topi, sandales ar platformu… Un tagad arī 90-to gadu top spēle – Tamagoči!
Šogad „Bandai”, Japānas rotaļlietu ražotājs, ir pārspējis pats sevi, nākot klajā ar jauniem, oriģinālajiem tamagoči (tas vienkāršais ar zaļo ekrānu). Sliktā ziņa – pagaidām tie ir pieejami tikai Japānas Amazon veikalā.
Pirmo reizi šī aizraujošā spēlīte nāca klajā Japānā 1996.gadā (ASV – 1997.gadā). Kopš tā laika pusaudži un, būsim atklāti, daudzi pieaugušie rūpējās par savu mazo, virtuālo zvēriņu. Tie bija jābaro, jāspēlējas, jāvāc kakas. Un tas viss tikai ar trīs podziņu palīdzību. Atceries, kā tu stundu laikā mēģināji nemanot pabadot savu zvēriņu, jo citādāk tas nomirtu? Jā, es arī.
Šī nav pirmā Tamagoči atgriežanās. Patiesībā, tas nekad tā pa īstam nav pazudis. Šo gadu laikā cilvēkiem ir bijusi iespēja izmēģināt krāsainās versijas, un rūpēties par veselu zvēriņu ģimeni. Jaunākā versija gan paliks uzticīga pirmajai.
Ja nu tu nevari sagaidīt, kad šī spēlīte nonāks arī līdz Latvijai, parakņājies savās bērnības mantu atvilktnēs un kastēs. Kas zina, varbūt tur vēl atradīsi šo lielisko mantiņu?
Vai tev kādreiz dienas beigās ir bijusi sajūta, ka tu savu laiku esi pavadījusi nepareizi vai neesi izmantojusi visu savu potenciālu? Mēs varam pačukstēt priekšā dažus ieteikumus, kā to varētu mainīt.
Celies agrāk
Ja tu celsies vismaz 15 minūtes ātrāk, tev būs vairāk laika, lai bez steigas sagatavotos jaunai dienai gan fiziski, gan morāli. Ja tu celsies vēl agrāk, tev būs laiks gan pavingrot, gan nesteidzīgi apēst brokastis. No tā, kā tu sāc savu dienu, ir atkarīgs tas, kā tu to pavadīsi!
Izvēlies iedvesmojošu citātu
Tev ir kāds mīļš citāts, kurš tevi iedvesmo, bet tu to atceries tikai īpašos brīžos? Kāpēc neatcerēties to biežāk? Katru dienu atrodi vienu atziņu, kas tevi iedvesmo un ļauj tai tevi vadīt visu atlikušo dienu.
Meklē pozitīvo
Viens no motivācijas zuduma iemesliem ir negatīva attieksme pret apkārt notiekošo. Katru reizi, kad tavā galvā rodas negatīvas domas, tu zaudē daļu savas enerģijas. Ja šīs domas mīt tavā prātā pastāvīgi, tu visu dienu jūtiess iztukšota un satraukta. Meklē pozitīvo it visā, kas ar tevi notiek. Pat neveiksmi var uzskatīt par vērtīgu pieredzi.
Palīdzi citiem
Palīdzība citiem vienmēr motivē, kā arī novērš uzmanību no paša problēmām, kas vairs neliekas tik lielas un biedējošas. Turklāt, cilvēku pateicība un apziņa par izdarīto labo darbu dod milzum daudz pozitīvu emociju. Lai uzlabotu savu dzīvi, padari arī citu cilvēku dzīvi labāku.
Esi uzvarētāja
Uzvara vai zaudējums – tā, pirmkārt, ir tava izvēle. Nekas nevar likt tev zaudēt, ja tu pati to nepieļausi. Esi uzvarētāja. Ja sevi šādi motivēsi, tev nāksies būt stiprai, drosmīgai un atjautīgai visas dienas garumā. Tu neļausi problēmām sevi uzvarēt.
Celulīts ir izplatīta problēma, ko ietekmē gan mūsu pašu dzīvesveids, gan ģenētika. Cīņai ar celulītu ir pieejami neskaitāmi kosmētiskie līdzekļi, taču ko darīt, lai tie tiešām būtu efektīvi? Ar kādiem ieradumiem un rīcībām mēs paši veicinām celulīta attīstību un ko darīt, lai no tā izvairītos? Stāsta BENU Aptiekas skaistuma konsultante Amanda Dārziņa.
Lai arī biežāk par celulītu sākam satraukties, tuvojoties vasarai un pludmales sezonai, patiesībā risināt celulīta problēmu, ja tāda parādījusies, jāsāk ļoti savlaicīgi. Turklāt, jo laicīgāk tiks sākti pretcelulīta pasākumi, jo veiksmīgāks būs rezultāts. Tādēļ nevajag ielaist celulītu, jo tā būs daudz grūtāk no tā atbrīvoties, kā arī jāpatur prātā, ka vieglas formas celulīts ir uzskatāms par normu, skaidro BENU Aptiekas skaistuma konsultante A. Dārziņa.
Celulīta parādīšanās
Celulīts ir ādas virsējā slāņa izskata izmaiņas, ko ietekmē nepareizas formas taukaudi zem ādas, kas parasti parādās noteiktās ķermeņa zonās – uz gurniem, augšstilbiem, vēdera, arī augšdelmiem. To veidošanos veicina gan mazkustīgs dzīvesveids un nepareiza diēta (piemēram, pārmērīga sāls, cukura lietošana uzturā, alkohols), gan vielmaiņas problēmas un ģenētika, vāja asins cirkulācija, limfas plūsma noteiktajās zonās un šķidruma aizture. Celulītu var ietekmēt arī hormonālās kontracepcijas lietošana un pārāk ciešs apģērbs. Turklāt, kā jau daudzus procesus mūsu ķermenī, arī celulīta veidošanos veicina stress.
Bieži vien, vēloties mazināt celulītu, paši radām pretēju efektu, piemēram, pievēršoties straujām un pārspīlētām diētām un atsakoties no pilnvērtīga, veselīga uztura. Jāatceras arī par pietiekamu ūdens uzņemšanu ikdienā! Īslaicīgas dzīvesveida izmaiņas nesniegs vēlamo rezultātu, bet tikai radīs papildu stresu.
Kā tikt vaļā no celulīta?
Lai mazinātu un novērstu celulītu, ir jāveicina kolagēna veidošanās organismā, kā arī jāsamazina taukaudi un jāveicina limfas plūsma, skaidro A. Dārziņa. Ūdens daudzums patiešām ir svarīgs celulīta samazināšanā. Ūdens mitrina ādu un palīdz izskalot toksīnus no organisma.
Palīdzēs arī pretcelulīta kosmētikas lietošana, kas efektīvi darbojas apvienojumā ar veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm. Izvēloties pretcelulīta līdzekļus, ir jāpievērš uzmanība to kvalitātei – tiem jābūt ar augstas kvalitātes sastāvdaļām, celulītu mazinošām un ādas elastību uzlabojošām īpašībām. Ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību produkta uzsūkšanās sistēmai, kam būtu jāveicina vajadzīgo izejvielu piegāde organisma šūnām, lai sasniegtu labu rezultātu. Parasti šo procesu nodrošina produkta uzklāšanas apvienošana ar masāžu pēc dušas uz siltas un mitras ādas. Celulīta krēmi veic lielu darbu, veicinot šķidruma izvadīšanu no šūnām un tauku šķelšanu audos zem ādas virsmas. Kvalitatīvi līdzekļi panāk redzamu uzlabojumu jau dažās nedēļās. Efektīvākās sastāvdaļas, kam pievērst uzmanību pretcelulīta līdzekļu sastāvā, ir greipfrūta ēteriskā eļļa, čili, ingvers, kanēlis, apelsīns, piparmētra un mentols.
Ieteikumi efektīvākai līdzekļu lietošanai
A. Dārziņa iesaka – pirms pretcelulīta līdzekļu uzklāšanas, izkarsējiet problēmzonas ar ļoti siltu ūdeni. Ja veidojas apsārtums, tas nozīmē, ka audi ir sasildīti un var veikt tālākās darbības, piemēram, uzklāt pretcelulīta krēmu. Lietojot vairākus pretcelulīta līdzekļus, ieteicams lietot viena ražotāja produktus.
Tāpat ieteicama skrubja lietošana divas līdz trīs reizes nedēļā, kārtīgi apstrādājot problēmzonas. Tad skrubi noskalo ar remdenu ūdeni, nosusina ādu un, ja ir iespēja, veic ietīšanos. Ietīšanos veic ne biežāk kā divas līdz trīs reizes nedēļā, parasti 30-40 minūtes. Šai procedūrai izmanto pārtikas plēvi, un ietīšanos vienmēr sāk ar labo kāju no potītes uz augšu. Ja veicat karsto ietīšanos, tā jānoskalo tikai ar vēsu ūdeni. Karsto ietīšanos nedrīkst veikt, ja ir cukura diabēts, esat stāvoklī vai barojat bērniņu ar krūti, ir varikoze, ginekoloģiskas slimības vai ādas un sirds asinsvadu slimības. Pēc ietīšanās procedūras beigām uzklāj ķermeņa krēmu vai eļļu. Taču, ja priekš ietīšanās nav laika, pēc noskrubēšanās noteikti jālieto mitrinošus pretcelulīta līdzekļus.
Tāpat ikdienā jāveic sausā masāža ar pretcelulīta birsti un jālieto mitrinošs krēms. Ir svarīgi pretcelulīta pasākumus veikt sistemātiski, katru dienu, tad arī vēlamais efekts neliks vilties.
Celulīta profilakse
Celulīta profilakse ir komplekss darbību un ieradumu kopums, stāsta skaistuma konsultante A. Dārziņa. Profilakse apvieno fiziskās aktivitātes, anticelulīta masāžas, sabalansētu uzturu un pietiekamu ūdens uzņemšanu, kā arī kvalitatīvu miegu. Palīdzēs arī elastīgu zeķu valkāšana, īpaši, ja ir ilgstoši stāvošs darbs.
Vairāki pētījumi liecina, ka zaļā tēja var palīdzēt samazināt svaru un tauku daudzumu, jo tā stimulē vielmaiņu, tādējādi tā ir ieteicama arī celulīta profilaksei.
Noderīga būs sausā masāža ar birsti, pēc kuras jāuzklāj mitrinošs krēmu vai anticelulīta eļļa, kas padarīs ādu elastīgu, pabaros un mitrinās to. Ieteicama arī Šarko duša, zemūdens un vakuuma masāža. Pamēģiniet arī eksfoliācijas ziepes ķermenim! Tās cīnīsies ar ādas nelīdzenumu, un abrazīvās daļiņas maigi atbrīvos ādu no atmirušajām šūnām. Arī skrubji līdzīgā veidā attīra ādu, mazina ādas nelīdzenumus, noņem atmirušās šūnas un sniedz mikromasāžas efektu, kas palielina limfātisko plūsmas cirkulāciju. Tādējādi no organisma tiek izvadīti toksīni un liekais šķidrums, bet aktīvās sastāvdaļas iekļūst dziļāk ādā un aktivizē tauku sadalīšanos, kā arī sagatavo ādu nākamajam solim.
Celulīta novēršanā un profilaksē var izmantot arī ēteriskās eļļas, piemēram, greipfrūtu, citronu, mandarīnu, citronzāles, ģerāniju vai rozmarīna. Tā kā ēteriskās eļļas ir spēcīgi biostimulatori, tās nedrīkst lietot tīrā veidā uz ādas! Ēteriskās eļļas ir jākombinē ar bāzes eļļu, piemēram, kokosriekstu eļļu, kura ir paredzēta lietošanai uz ādas, vai dažus pilienus pievienojot savam ikdienas ķermeņa kopšanas līdzeklim. Ļoti svarīgi ir izmantot ēteriskās eļļas, kas ir 100% tīras, domātas ārstnieciskam nolūkam un bioloģiski sertificētas. Uzmanību – konsultējieties ar ārstu, pirms lietot ēteriskās eļļas, ja esat grūtniece, barojat bērnu ar krūti, ja jums ir hroniskas saslimšanas vai lietojat medikamentus!
Cik gan bieži mēs, vecāki, saviem bērniem aizrādām par pārāk ilgu sēdēšanu ekrānā? “Vēl vienu stundiņu, vēl tikai šo spēli”, bērni vēl cenšas paildzināt savu ekrāna laiku, un parasti tas viņiem arī izdodas. Pat ģimenēs, kurās ir izrunāti ekrāna laika noteikumi, to pildīšana ikdienā nav viegla. Kā palīdzēt saviem bērniem veidot veselīgus digitālo ierīču lietošanas paradumus, lai pārmērīgi ilgā ekrāna laika dēļ netiktu palaistas garām dzīvē nozīmīgas lietas? Ar ko sākt, lai situāciju mainītu? Psihologs Edmunds Vanags iesaka vecākiem sākt ar savu digitālo paradumu revīziju.
Izaiciniet paši sevi ar mazāku ekrāna laiku. Daudzi starptautiski pētījumi pierāda, ka tas, kā veidosies bērnu tehnoloģiju lietošanas paradumi ir tiešā veidā saistīts ar vecāku ieradumiem. Jo vairāk laika vecāki pavada ekrānos, jo ilgāk tajos vēlēsies uzkavēties bērni. Pat neapzināti bērni veido savus ieradumus, ikdienā novērojot vecāku rīcību.
Lai laika pavadīšana ārpus ekrāna iegūtu jaunu kvalitāti, padomājiet, kādas aktivitātes un tradīcijas varat ieviest savā ģimenē, lai tajās iesaistītos visi. Svarīgi ir arī mazi vides uzlabošanas darbi. Piemēram, vienojieties, ka pie kopīga vakariņu galda digitālās ierīces tiek atstātas citā istabā (tai skaitā, arī mammas un tēta). Vienojieties par vismaz dažiem konkrētiem noteikumiem: dienā pieļaujamo ekrāna laiku un gulētiešanas laiku, kad visi telefoni un datori tiek nolikti malā.
Atbalstiet bērnu digitālajā pasaulē. Iesākumā vecākiem un bērniem vajadzētu pārrunāt esošo situāciju un kopā nonākt pie nosacījumiem, cik ilgi un kādās situācijās tiek lietotas viedierīces, kāds saturs tajās tiek patērēts. Arī vecāku labais piemērs, apgūstot jaunākās tehnoloģijas un pilnveidojot savus ierīču lietošanas paradumus, nepaliks bez ievērības.
Vislabāk digitālās audzināšanas jomā veicas tām ģimenēm, kurās vecāki dažādos veidos sadarbojas ar bērniem. Palīdziet bērnam iepazīt digitālo pasauli, paskaidrojot un dodot padomus, lai viņa digitālie paradumi veidotos uz droša pamata. Ieguvums būs arī laiks, kas pavadīts nevis katram pie sava ekrāna, bet kopīgi pārrunājot neskaidrības un daloties priekā par jaunatklāto.
Sāciet ar dialogu, nevis ultimātu. Lai jaunie noteikumi darbotos, nederēs ultimāti – ar bērnu jāpanāk vienošanās, tātad, jāpārliecinās, ka viņš jūs sadzirdējis un sapratis, kā arī ticis uzklausīts. Uzdodiet bērnam jautājumus, vediniet viņu aizdomāties un arī pašam izteikt priekšlikumus, tad viņš daudz labprātāk pieņems paradumu maiņu. Bērni un pusaudži labi saprot un ir gatavi ievērot norunas (arī tādas, kas sākotnēji neiepriecina), aizliegumus un ierobežojumus, ja vien vecāki tos izskaidro un pamato. Bez skaidrojuma bērniem ir grūtāk vai pat neiespējami saprast vecāku rīcību un tie var sākt rīkoties slepus, pārkāpjot noteikto.
Jums nav obligāti jāaizvieto ekrāna laiks. Ja esat ar bērnu vienojušies samazināt ekrāna laiku, tas nenozīmē, ka jums uz karstām pēdām jānodrošina viņam citas aktivitātes, ar ko to aizvietot. Ļaujiet bērnam pašam izmēģināt un atklāt jaunus izklaides veidus. Iespējams, viņš sāks aktīvāk lasīt grāmatas.
Nekļūstiet par ekrāna laika policistu. Nekas nav tik kaitinošs kā mamma vai tētis, kas nemitīgi skatās pār plecu, cenšoties pārliecināties, vai tikai bērns atkal nesēž internetā. Tā vietā pieskatiet sava bērna drošību un kontrolējiet viņa ekrāna laiku ar vienkāršu un efektīvu lietotni, piemēram, Amigo “Palīgs vecākiem” pakalpojumā piedāvāto risinājumu. Tas ļauj noteikt ekrāna laika limitu, pasargā no nevēlama satura internetā un nosaka nakts stundas. Lietotne pieejama visu operatoru klientiem ar Android operētājsistēmu, un, piesakoties amigo.lv, to var izmēģināt bez maksas.
Psihologs Edmunds Vanags atgādina, ka “Ieradumu maiņa ir process, kas nesniedz tūlītējus rezultātus, bet prasa kompleksu rīcību, iedziļināšanos un laiku. Tāpēc nevajag raizēties, ja izmaiņas rodas pakāpeniski.”
Tika ieguldīts milzīgs darbs un enerģija, un kā atzīst komandas līdere Sabīne Niedola, darot to, kas tiešām patīk, enerģija ir neizsīkstošs resurss. Ja vēlies uzzināt, kā tas ir – būt Latvijā pazīstamai basketbolistei un vai sanāk laika arī sievišķīgām lietām un vīriešiem, izlasi interviju ar U-20 izlases uzbrucēju Sabīni Niedolu.
Kā tu kļuvi par basketbolisti? – Kā jau visi – pamazām! Cītīgi trenējoties un attīstot savas prasmes. Kā tu jūties, būdama Latvijā pazīstama basketboliste? Kā tas ietekmē tevi un tavus tuviniekus? – Neizjūtu spiedienu. Dzīvoju tāpat kā visus iepriekšējos 19 gadus. Tuviniekiem ir paplašinājies interešu loks.
Ko tu dari starp sezonām, kad nespēlē basketbolu? – Starp sezonām sanāk izlase. Vasarā ir brīvs varbūt mēnesis. Atpūšos. Liepājas jūrmala, izbraucieni brīvā dabā, ūdens tūrisms.
Kā tu izklaidējies? Kuras ir tavas iecienītākās izklaides vietas? – Sezonas laikā spēļu grafiks ir diezgan saspringts, tāpēc ar izklaidēm īpaši neaizraujos. Vakari kopā ar draugiem patīkamā atmosfērā.
Kas ir lietas, kas tevi dara laimīgu? – Laimīgi apkārtējie cilvēki, saule, pašizaugsme.
Kas ir neprātīgākais, ko tu savā dzīvē esi izdarījusi? – Paļāvusies uz citiem, pati nekontrolējot situāciju. Vai ir atgadījies kas tāds, ko atceroties vēl šodien liekas smieklīgi? – Mēdzu miegā sastrādāt muļķības, par kurām pieceļoties nav ne jausmas!
Ko tu uzskati par lielāko panākumu savā dzīvē? – Esmu atradusi savu dzīves ceļu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo. Kuras, tavuprāt, ir trīs tavas labākās īpašības? – Pašatdeve, spēja pielāgoties, pietiekama paškritika. Kāds ir tavs dzīves moto? – Lai kurp Tu ej – ej ar savu sirdi!
Ko tu savā dzīvē vēlētos piepildīt? – Karjera un mīloša ģimene. Tavuprāt vīriešiem sieviete – basketboliste liekas seksīgi? – Atkarīgs no tā, kā sieviete – basketboliste spēj sevi pasniegt gan laukumā, gan ārpus tā. Pārliecība par sevi vien jau tevi padara seksīgu!
Vai viegli apvienot personisko dzīvi ar basketbolu? Vai tev šobrīd ir pastāvīgas attiecības? – Viss atkarīgs no tā, cik daudz otrs cilvēks ir gatavs pielāgoties. Ir pastāvīgas attiecības! Kādam vīrietim tu nespētu pretoties? – Pārliecinātam, patstāvīgam, ar labu stāju un skaidru dzīves mērķi! Kāds ir jaukākais kompliments, ko tev ir nācies dzirdēt? – Risinot nopietnas problēmas, jebkurš niecīgākais kompliments būs iemesls papriecāties.
Ko tu novēlētu Cosmo.lv lietotājām? – Esiet pārliecinātas par to, ko Jūs darāt, tad arī citiem neradīsies šaubas par to, ka Jūs spējat panākt jebko, ko vēlaties!
Sabiedrisko mediju labdarības maratona Dod Pieci! ietvaros notiks īpašas labdarības izsoles, piedāvājot unikālus piedzīvojumus, lietas un notikumus apmaiņā pret finansiālu atbalstu neārstējami slimiem cilvēkiem.
Izsoles dalībnieki vairāksolīšanā varēs tikt pie vairāk nekā 15 ekskluzīvām lietām, tostarp, “Prāta Vētras” albuma “Viss ir tieši tā kā tu vēlies” vāciņa oriģinālgleznas – Dieviņa, kurš makšķerē – grupas bundzinieka Kaspara Rogas tēva Ulda gleznojumā, Mazā Prinča sirdi plosoša un kaislīga koncerta mājas ballītē, treniņa Siguldas bobsleja trasē ar skeletonistiem Dukuriem, basketbolista Rodiona Kuruca krekla vai iespējas pavadīt nakti īpašajā Dod Pieci! stikla studijā kopā ar maratona dīdžejiem. Izsoli rīko Ziedot.lv sadarbībā ar Pērkam Kopā, tā pieejama labdarības maratona mājaslapā www.dodpieci.lv. Visi ieņēmumi no labdarības izsoles tiks novirzīti neārstējami slimu cilvēku aprūpei.
“Pērn Dod Pieci! ieviestās izsoles ir ļoti ierasta prakse līdzīgos labdarības maratonos citās Eiropas valstīs. Mēs sākam pakāpeniski, pašlaik nododot izsolēm tikai daļu no priekšmetiem un notikumiem, bet ar laiku piedāvājot ar vien vērtīgākas lietas, kas saistās ar skaļākajiem vārdiem Latvijas mākslas, mūzikas un sporta dzīvē,” stāsta Dod Pieci! dīdžejs Toms Grēviņš, uzsverot, ka: “tā ir iespēja organizācijām, sportistiem un mūziķiem atbalstīt Dod Pieci!, ko viņi labprāt dara. Izsoles dalībnieki, savukārt, līdzās ar unikālu Ziemassvētku dāvanu sev, ģimenei vai draugiem, var veselīgi sacensties ar citiem solītajiem un dienas beigās izdarīt ko patiešām vērtīgu – parūpēties par tiem līdzcilvēkiem, kuriem tas patiesi ir vajadzīgs.”
“Mēs, Pērkam Kopā komanda, vienmēr esam par kopā būšanu un rūpējamies, lai to varētu piedzīvot ne tikai mēs, bet arī cilvēki mums apkārt. Dod Pieci! komandas izteiktais piedāvājums mums bija milzīgs pagodinājums – ka, pateicoties savai pieredzei un darba spēkam tehniskajā jomā, varam būt noderīgi projekta tapšanā. Mēs esam radījuši izsoli, kura sniedz iespēju piedzīvot ko vēl nebijušu un, iespējams, citādi nepieejamu. Piedaloties izsolē un veicot ziedojumu, ikvienam ir iespēja darīt labu sabiedrībai, iesaistīties un nebūt vienaldzīgam par tās kvalitāti, kā arī iejūtību un sirsnību kopumā. Darīsim labu – veltot savu dārgo laiku un nedalītu uzmanību tiem, kuri līdzās!” saka Pērkam Kopā vadītāja Laura Millere.
Izsolē jau pieejamie priekšmeti un notikumi:
Mūzikas cienītājiem šogad ir iespēja nodoties īpašam retrītam un nosvinēt mīlestību savā mājas ballītē kopā ar “Mazais Princis”, vai saņemt personalizētu grupas “The Sound Poets” dziesmas “Kalniem pāri” versiju, kuras ieraksts notiks pieci.lv ēterā. Gatavojoties vasarai un festivālu laikam izsolē pieejamas divas VIP biļetes uz festivālu “Positivus” 2020. gada jūlijā ar iespēju vienu no festivāla galvenajiem koncertiem izbaudīt no galvenās skatuves aizkulisēm, atrodoties rokas stiepiena attālumā no mūziķiem!
Sporta fani var savā īpašumā iegūt gan ekskluzīvu treniņu kopā ar brāļiem Dukuriem un Martina Dukura Soču olimpiādes jaku, gan spožā Latvijas basketbolista Rodiona Kuruca “Brooklyn Nets” kreklu vai Latvijas pludmales volejbola dueta Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka Olimpisko spēļu kvalifikācijas kreklus ar parakstiem
Neiztrūkstoša ir unikālā iespēja pavadīt nakti kopā ar dīdžejiem Dod Pieci! stikla studijā Doma laukumā. Savukārt tie, kuriem patīk iepirkties, varēs cīnīties par iespēju to darīt kopa ar pieci.lv ētera personību Martu Grigali veikalā “River Island”.
YouTube karjeras tīkotāji izsolē var iegūt iespēju saņemt piecu Latvijas populārāko blogeru atbalstu spožas karjeras sākumam
Visas izsoles aplūkojamas šeit: https://izsole.dodpieci.lv/
Izsoles noteikumi:
Lai piedalītos izsolē, nepieciešams reģistrēties Dod Pieci! labdarības akcijas izsoļu lapā izsole.dodpieci.lv, veicot vienreizēju ziedojumu 5 EUR vērtībā, kas automātiski nonāk ziedot.lv rīcībā un tiek pieskaitīts Dod Pieci! 2019. gada maratona ziedojumiem. Izvēloties izsoli, ikviens var piedāvāt savu likmi ar minimālo augšupejošo soli 1 EUR. Brīdī, kad piedāvātā likme tiek pārsolīta, tās iesniedzējs saņem e-pastu. Izsole sākās brīdī, kad tā publicēta un noslēdzas mājaslapā norādītajā termiņā. Ja 5 minūtes pirms noteiktās izsoles termiņa beigām tiek piedāvāta jauna likme, izsole tiek pagarināta vēl par 5 minūtēm. Ja 24 stundu laikā pēc izsoles beigām izsolītais priekšmets vai pakalpojums netiek izpirkts, to var iegūt nākamais liekākais solītājs. Vairāk par izsoles noteikumiem šeit: https://izsole.dodpieci.lv/noteikumi/
Par labdarības maratonu Dod Pieci!
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašam vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, kā arī jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai. Labdarības maratona virsmērķis ir cilvēciskāka vide – katrs Dod Pieci! stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā.
Šogad Dod Pieci! minimālais ziedojums 5 eiro par dziesmu, nodrošinās vienu šķidras pārtikas ēdienreizi cilvēkiem, kuri paši vairs paēst nevar. Tāpat ziedojumi palīdzēs citiem paliatīvās aprūpes pacientu atbalsta pasākumiem – fizioterapeita palīdzībai, uztura speciālista konsultācijām, transporta pakalpojumiem u.c.
Labdarības maratonu Dod Pieci! jau sesto gadu rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu lsm.lv un labdarības organizāciju Ziedot.lv.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi turpina cīņu par izdzīvošanu. Valdības noteiktie ierobežojumi tiem sasējuši rokas, arī piedāvātais atbalsts ne visiem būs pieejams. Uzņēmumus samulsinājis valdības lēmums mainīt nosacījumus pabalsta saņemšanai. Kādu ceļu izvēlēties – slēgt ēdināšanas uzņēmumu un saņemt dīkstāves pabalstu vai turpināt strādāt ierobežojumu apstākļos, to skaidroja Dāvids Freidenfelds.
No 7.oktobra mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportā būs obligāta, pirmdien lēma valdība.
Noteikti gan divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas masas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam
Tāpat arī, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī, skaidro Veselības ministrijā (VM).
Mutes un deguna aizsegu lietošana attiecas arī uz skolu autobusiem, kas tiek pielīdzināti sabiedriskajam transportam.
Šis drošības pasākums patlaban noteikts uz vienu mēnesi – līdz 6.novembrim.
Šāda prasība bija spēkā arī vasaras sākumā, tomēr, novērojot saslimstības ar Covid-19 kritumu, tai tika noteikts rekomendējošs raksturs. Tādējādi līdz šim tas bija obligāti, ja persona dodas uz dzīvesvietu, lai tur ievērotu pašizolāciju, vai tai ir augšējo elpceļu infekciju simptomi.
VM skaidro, ka šis nosacījums tiek ieviests uz ierobežotu laiku, jo, sākot no divām nedēļām, var sākt novērot efektu no ieviestā pasākuma un mēneša laikā novērtēt tā noturību. Ja masku lietošanas rezultātā Covid-19 izplatība stabilizēsies vai samazināsies, šo pienākumu varēs atcelt, bet, ja nebūs rezultātu, tad būs jāievieš papildus pasākumi – pulcēšanās ierobežojumi, ierobežojumi pasākumu norisei.
Kā mutes un deguna aizsegu var lietot medicīniskās, nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas, kā arī vizierus un sejas vairogus.
Medicīniskās sejas maskas klasificējamas kā medicīniskās ierīces un tās ir izgatavotas no atbilstošiem sertificētiem materiāliem un arī pašas maskas tiek sertificētas un reģistrētas kā medicīnas ierīces. Tās galvenokārt paredzētas profesionālās darbības veikšanai kā individuālais aizsardzības līdzeklis, piemēram veselības aprūpes darbiniekiem.
Nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas izgatavo no blīvi austa auduma kombinācijām un tās satur vismaz divus slāņus. Maskai ir cieši jāpieguļ sejai, to piestiprinot ar saitēm aiz ausīm vai sasienot ap galvu. Nemedicīniskās maskas netiek sertificētas. Maskai jābūt tādai, lai tā ļautu brīvi elpot, būtu ērti lietojama un labi piegultu sejai un to nebūtu jāsakārto pieskaroties ar rokām. Maska ir lietojama atkārtoti un ir viegli mazgājama.
Sejas masku ir jānomaina tiklīdz tā ir mitra vai kļuvusi netīra, bet medicīnisko masku lieto apmēram divas līdz trīs stundas. Vienreizlietojamās maskas nedrīkst lietot atkārtoti, skaidro VM.
Kā vēstīts, piektdien tika reģistrēts straujš Covid-19 saslimstības pieaugums, kas pārsniedza nedēļu iepriekš reģistrēto rādītāju divas reizes. Proti, 25.septembrī Covid-19 divu nedēļu kumulatīvās saslimstības rādītājs bija 7,6 uz 100 000 iedzīvotāju, bet piektdien šis rādītājs sasniedza 19,5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, norāda Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 4.oktobrī šis rādītājs sasniedza 26,3 gadījumus, kas ir līdz šim augstākais reģistrētais kumulatīvais rādītājs. Iepriekš augstākais rādītājs reģistrēts 6.aprīlī, kad tas bija 20,52 gadījumi.
Veicot 1748 Covid-19 izmeklējumus, aizvadītajā diennaktī reģistrēti 40 jauni inficēšanās gadījumi. Attiecīgi pagājušajā diennaktī 2,29% no visiem testiem bijuši pozitīvi. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Vienlaikus no sestdienas ir paaugstināts slieksnis pašizolācijas prasībai pēc atgriešanās no Covid-19 vairāk skartajām valstīm. Līdz šim pašizolācija bija jāievēro cilvēkiem, kuri ieradušies no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16. No sestdienas tas paaugstināts līdz 25 gadījumiem.
Lēmumu paaugstināt šo slieksni pieņēmis SPKC, skaidrojot, ka, pieaugot inficēšanās riskiem Latvijā, šī robežšķirne pārskatīta, to palielinot līdz 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. “Tādējādi atgriežoties no valstīm, kur saslimstības rādītāji ir līdzvērtīgi Latvijai, pašizolācija nav jāievēro,” skaidroja centrā.
Cilvēka veselība ietekmē ne vien viņa personīgo, bet arī valsts produktivitāti gan tieši, gan netieši, piemēram, tuvinieku nenostrādātas darba stundas, pavadot pacientu pie ārsta un tamlīdzīgi. Mūsu sabiedrība noveco, pensijas vecuma paaugstināšana to pastiprina, tāpēc redzes traucējumi, tostarp redzes zudums, ietekmē valsts ekonomiku.
Valstij veselība nav tikai izmaksu pozīcija, secina Latvijas Neredzīgo biedrības vadītājs Kaspars Biezais, Rīgas Stradiņa universitātes ekonomists Romāns Putāns un Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, kurš šīs sarunas laikā bija vēl Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Eksperti uzsver: veselība nav tikai budžeta izmaksu pozīcija, bet sabiedrības ilgtspējas pamats.Tā ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko stabilitāti, sabiedrības iekļaušanu un morālajām vērtībām. “Veselības aprūpi nevajadzētu saukt par investīciju kā uzņēmējdarbībā. Tā ir morāla rīcība, morāla atbildība – cilvēks jāārstē tāpēc, ka viņš ir,” norāda ekonomists Romāns Putāns. Nedrīkst noteikt cilvēka vērtību tikai pēc viņa spējas radīt pievienoto vērtību.
Sabiedrības novecošana un demogrāfiskās izmaiņas tuvāko desmitgažu laikā būtiski mainīs veselības aprūpes prioritātes. Artjoms Uršuļskis norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš hroniskām saslimšanām, tostarp redzes traucējumu profilaksei un ārstēšanai: “Tomēr mēs vērtējam pacientus pēc veselības stāvokļa, ne pēc viņu dzimšanas gada.”
Romāns Putāns uzsver, ka cilvēka veselība ietekmē valsts produktivitāti gan tieši, gan netieši. Viņš saka: “Ja man ir omīte, kas nestrādā, bet saņem pensiju, varētu jautāt, ko viņa dod ekonomikai, viņa tikai saņem pensiju, vai ne? Bet kad man viņa jāved pie ārsta, tad tā ir netiešā ietekme ekonomikā. Toties, kad man viņa nav jāved pie ārsta, tā ir pozitīva ietekme ekonomikā. Veselības aprūpē vienmēr kaut kam trūkst naudas. Ir arī jāražo nauda, ir arī jārada pievienotā vērtība, varbūt, citā jomā, lai veselības aprūpē būtu vairāk finansējuma,” secina Romāns Putāns.
Sarunā ar Kasparu Biezo izgaismojas praktiskās grūtības, ar ko saskaras cilvēki ar redzes invaliditāti. Valsts atbalsta sistēma balstās uz pabalstiem un asistenta pakalpojumu, taču tie ne vienmēr atbilst cilvēka vajadzībām, īpaši reģionos. Turklāt liela daļa no faktiskajām izmaksām paliek “ārpus redzes” – piemēram, tuvinieku nenostrādātas darba stundas, pavadot pacientu pie ārsta, arī paaugstinātās izmaksas cilvēku ar redzes invaliditāti dzīvei pilsētā. Šīs ir tās “neaprēķināmās izmaksas”.
Protams, redze kā maņa būtiski ietekmē cilvēka spēju strādāt, pārvietoties, dzīvot patstāvīgi. Tās zaudēšana nozīmē ne tikai zaudējumus darba tirgum, bet arī papildu slogu tuviniekiem un aprūpes sistēmai. Tomēr Kaspars Biezais norāda: “Svarīgi ir sociāli iekļauties, nevis visu laiku kaut ko prasīt, jo ir viegli pateikt, nu redzi, esmu pazaudējis redzi, esmu sliktā situācijā, man nav darba, tad palīdziet man.” Nereti tieši sociālā rehabilitācija var palīdzēt redzes invalīdam atgriezties darba tirgū, norāda Neredzīgo biedrības vadītājs.
Diskusijā izskan aicinājums domāt plašāk: redzes zudums ir ne tikai individuāla traģēdija, bet arī sistēmiska nasta, kuru valsts var samazināt ar savlaicīgu rīcību. Veselības aprūpes sistēmai ir jāspēj ne tikai aprēķināt tiešās izmaksas, bet arī ņemt vērā to, ko zaudējam, ja ļaujam cilvēkiem nonākt līdz invaliditātei.
Šī podkāsta saruna nav tikai par acīm – tā ir par redzējumu. Par spēju redzēt cilvēku, ne tikai pacientu; nākotni, ne tikai budžeta rindu. Šis podkāsts palīdz ieraudzīt, cik trausls ir veselības līdzsvars un kāda ir loma gan lēmumu pieņēmējiem, gan ārstiem, gan ikvienam klausītājam.
Lai novērstu sabiedrības apdraudējumu, piektdien Gulbenes novadā iemidzinot likvidēts ceļa malā regulāri manītais brūnais lācis (Ursus arctos), aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Lācis nonāvēts saskaņā ar starpresoru ekspertu operatīvās grupas apstiprināto rīcības plānu.
Šajā pavasarī pirmo reizi konkrētais lācis tika manīts ceļmalā Gulbenes novada Lejasciema pagasta apkaimē, vēlāk tas pārvietojās uz Smiltenes-Gulbenes ceļmalu, kur īsā laikā kļuva par garāmbraucējiem nozīmīgu apskates objektu, “samaksā” saņemot dažādus pārtikas produktus.
Kā norāda Ezeriņa, gan ausī ievietotā krotālija, gan DNS paraugi liecināja, ka šis ir viens no diviem lāčiem, kas pērnā gada rudenī tika izšķirti un pārvietoti uz nomaļākiem mežu masīviem, lai atradinātu no lācim neadekvātas uzvedības, proti, pārlieku lielas tuvošanās viensētām un barības meklēšanas cilvēka tuvumā. Šādu neadekvātu uzvedību speciālisti skaidroja ar iespējamu lāču patvaļīgu uzaudzināšanu kādā viensētā un vēlāku palaišanu savvaļā.
Tā kā abi lāči bija nepilnus divus gadus veci, Latvijas vadošie speciālisti, konsultējoties ar citu valstu ekspertiem, pieļāva iespēju, ka pēc ziemas guļas tiem var samazināties bravūra un rasties lielāka bijība no cilvēka. Tādējādi pastāvēja iespēja, ka lāči varētu apgūt patstāvīgas izdzīvošanas prasmes, rodot barību mežā, nevis cilvēku sētās.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode informēja, ka diemžēl šī lāča likteni izlēma tā sabiedrības daļa, kas, ignorējot speciālistu brīdinājumus un ieteikumus, kā arī apdraudot savu un citu līdzcilvēku veselību un drošību, veda lācim burkānus, ābolus, pat čipsus un konfektes. Lācis bija situācijas ķīlnieks.
“Esmu nepatīkami pārsteigta, ka bija pat tādi cilvēki, kas tīši provocēja lāci agresīvai rīcībai. Un vienlaikus man ir ļoti skumji, jo zinu, cik daudz darba ieguldīja gan kolēģi, gan nevalstiskas organizācijas, gan citas iestādes un institūcijas, lai dodu dzīvniekam iespēju pielāgoties dzīvei savvaļā. Diemžēl daļai Latvijas sabiedrības īstermiņa domāšana liek izvēlēties lētu popularitāti sociālajos tīklos, aizmirstot faktu, ka jāuzņemas atbildība par tiem, ko pieradinām. Piebarots lācis ir pieradināts lācis. Taču neviens no barotājiem uzņemties atbildību nedz vēlas, nedz arī ir spējīgs,” skarbi situāciju komentē Strode.
Cilvēku neapdomīgi uzsāktās piebarošanas rezultātā lācis bija zaudējis jebkādas savvaļas dzīvnieka izdzīvošanas prasmes, tas nebaidījās no cilvēka un tā radītiem trokšņiem vai automašīnām. Tādējādi pastāvēja tieši draudi sabiedrības drošībai, proti, dzīvnieks varēja radīt ceļu satiksmes negadījumu vai, cilvēku rīcības izprovocēts, doties barības meklējumos ne tikai uz lauku viensētām, bet arī blīvi apdzīvotām vietām, kurās satikšanās ar mazāk aizsargāto sabiedrības daļu – bērniem un veciem cilvēkiem – nebūtu novēršama, skaidro speciālisti.
DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns norāda, ka līdz šim savā ikdienas darbā DAP saskaras ar dažādu citu sugu īpatņiem – stirnām, lapsām, stārķiem, staltbriežiem -, ko cilvēki patvaļīgi ir izaudzinājuši un pēcāk, kad dzīvnieks jau paaudzies kļūst par apgrūtinājumu, palaiduši savvaļā. Šādi tiek radīti bīstami ieroči – dzīvnieks savu dabisko instinktu, patstāvības trūkuma un neizprastās identitātes juceklī beigu beigās vēršas pret savu auklētāju vai kādu citu cilvēku, sākotnējos situācijas cēloņus komentē Svilāns, piebilstot, ka “savvaļas dzīvnieki nevar kļūt par mājdzīvniekiem”.
Valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati rāda, ka pēdējos gados lāču skaits pieaug visā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un daļa no tiem paliek te uz dzīvi. Senāk galvenais iemesls lāčuskaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nav atļautas un Igaunijas pierobežā medības ir ierobežotas, lāču populācija atjaunojas. Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem, Latvijā savvaļā sastopami apmēram 60 lāči.
LETA jau vēstīja, ka martā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki divreiz sastapās ar lāčiem. Žīguru meža masīvā lācis uzbruka LVM darbiniekam. Cenšoties izvairīties no iespējamā uzbrukuma, darbinieks mēģinājis bēgt, taču paslīdējis un nokritis. Lācis uzbrucis vīrietim, sakožot viņu kājā.
Savukārt Austrumvidzemes reģiona vecākais plānotājs Lejasciema iecirknī lāci novēroja mežmalā pie Silmalu ceļa. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” lāču eksperts Jānis Ozoliņš skaidroja, ka, iespējams, Lejasciemā sastaptais lācis bija viens no pagājušā gada Valkas lācēniem, kuri siroja viensētās.
Meklē prieku dzīves grūtākajos brīžos, iedvesmojies no saviem tuvākajiem, novērtē sevi un nebaidies atzīties, ka esi pati labākā – tādi ir spēka vārdi Latvijas sievietēm, kurus pirmās un vienīgās televīzijas sievietēm “STV Pirmā!” veidotajā video sērijā “Labākās pasaulē. Savējās” pašmāju dāmām velta žurnāla “Ieva” galvenā redaktore Inita Sila, līderības mentore Irīna Pīgozne un baleta māksliniece Elza Leimane. Viņas apbrīno Latvijas sieviešu neizmērojamo izturību, racionalitāti, pašaizliedzību un spēju uzņemties atbildību.
Žurnāla “Ieva” galveno redaktori Initu Silu iedvesmo viņas draudzenes, kuras spēj nesalūzt pat dzīves grūtākajos brīžos un atrast spēku dzīvei. “Man ir draudzene, kurai pāragri bojā aizgājis tētis, notikusi nelaime arī ar brāli, taču viņa ir viens no dzīvespriecīgākajiem cilvēkiem, ko pazīstu! Manuprāt, būt stiprai nav negods vai slikta īpašība. Tas ir talants, īpaša dāvana no paaudzes sievietēm – mūsu mammām un vecmāmiņām,” saka Inita Sila.
Baleta māksliniece Elza Leimane ir pārliecināta, ka īstais sievietes spēks, kas viņu atšķir no vīrieša, ir spēja radīt un uzņemties atbildību. Tas arī veido viņas pašaizliedzību un prasmi savu tuvinieku vārdā izturēt vairāk. “Mūsu sievietes ir ar īpaši spilgtu un bagātu iekšējo pasauli. Lai arī pašas to ne vienmēr apzinās, viņas ir apburošas, šarmantas un skaistas. Viņās ir arī kas noslēpumains, kas sievietei piešķir īpašu skaistumu!” tā Elza Leimane.
Līderības mentores Irīnas Pīgoznes iedvesmas avots ir viņas meita, kura ļauj uz šķietami ierastajām lietām paskatīties no pavisam citas puses. “Es apbrīnoju, kā viņa savos trīspadsmit gados var būt tik spilgta personība, cik brīvi domāt un kustēties!” par savu meitu stāsta Irīna. Savukārt Latvijas sievietēs viņa apbrīno spēju neskatoties uz visām grūtībām, saglabāt savu sievišķību, mīļumu, siltumu un spēju pielāgoties. Tāpat Irīna norāda, ka sievietes Latvijā ir ārkārtīgi strukturētas un racionālas, uzņēmīgas, spēj ieņemt vadošus amatus un pat vadīt valsti. “Mūsu sievietēm ir īsta jauda! Tāpēc galvenais ir nebaidīties pašai sev atzīties, ka tu arī esi tā spēcīgā! Jo nereti jau šķiet – ko tad es, es jau neko! Taču vajag paskatīties spogulī un sev pateikt, jā, es esmu lieliska un spēcīga!” tādus spēka vārdus mūsu sievietēm velta līderības mentore.
Pagājušās nedēļas izskaņā pie kino skatītājiem nonāca skaudrs stāsts par mūsdienu verdzību – režisora Jura Kursieša uz patiesiem notikumiem balstītā filma “Oļegs”. Daudzi skatītāji atzinīgi novērtējuši tēmas aktualitāti un aicina ikvienu noskatīties filmu, bet īpaši tos, kuri plāno emigrēt, un tos, kuru ģimenes locekļi vai paziņas devušies uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos.
Vēl pirms oficiālās pirmizrādes Kannu un citos prestižos kinofestivālos atzinību guvusī režisora Jura Kursieša filma “Oļegs” piedzīvoja reģionālās pirmizrādes un diskusiju ciklu vairākās Latvijas pilsētās. Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons atklāj: “Pēc filmas noskatīšanās izpratne par cilvēktirdzniecību paplašinās raķešu ātrumā. Iesaku noskatīties visiem, kuri brauc “piepelnīties” uz ārzemēm.”
Video
Pirmizrādes skatītāju rindās bija arī pazīstamā raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, kura atzīst, ka tik plaša emociju gamma, skatoties kino, sen nav piedzīvota. Viņa norāda, ka šis ir viens no iespaidīgākajiem kinodarbiem, ko redzējusi pēdējā laikā. “Filma ļoti sāpīgi nospēlē uz ļoti svarīgām notīm ar vispareizāko instrumentu,” par filmu “Oļegs” izsakās Baiba Sipeniece-Gavare.
Savukārt Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais stāsta: “Es gribu cerēt, ka šī filma varētu uzrunāt lielu sabiedrības daļu, kas nav latvieši. Tā liek domāt par nopietnām globālām tēmām, par neticamām tēmām, kas ir tepat blakus.”
Galerija
Arī aktieris Vilis Daudziņš sacīja, ka sen nav redzējis kaut ko tik “ievelkošu”. “Jau no pirmās sekundes, kad ieraugu varoni, es sekoju līdzi un aizvien vairāk jūtu viņam līdzi, un aizvien vairāk viņā iedzīvojos, identificējos ar viņu,” pēc filmas saka aktieris.
Jau ziņots, ka Jura Kursieša filma “Oļegs” (2019) ir patiess stāsts par Latvijas iedzīvotāju, kurš dodas uz Beļģiju labākas dzīves meklējumos, bet pēc sasaistīšanās ar poļu mafiju nokļūst verdzībā un attopas dziļākajā savas dzīves bezdibenī. Filma ar panākumiem izrādīta Quinzaine des Réalisateurs Kannās, kā arī guvusi balvas citos starptautiskos kinofestivālos. Šobrīd filma skatāma vairāk nekā 40 vietās Latvijā.
Filma “Oļegs” ir Latvijas filmu studijas “Tasse Film”, Lietuvas, Francijas un Beļģijas kopražojums. Filma tapusi ar Nacionālā Kino centra un Lietuvas Kino Centra atbalstu, turklāt 2017. gada decembrī projekts saņēma līdzfinansējumu prestižajā Beļģijas filmu fondā Le Centre du Cinéma et de l’Audiovisuel, kur projekti līdzfinansējumam tiek iesniegti no visas pasaules.
Līdz 2. septembrim #FRESH mirkļa kafejnīcā “Urbānais dārzs” ik vakaru iespējams noklausīties sabiedrībā zināmu cilvēku lekcijas par veselīgu uzturu. Iedvesmojies no viņiem un vasaras izskaņā nobaudi gardus svaigos kokteiļus!
Mūziķis Kārlis Auzāns iesaka nobaudīt melleņu – šķiedrvielu kokteili, kas sastāv no:
700ml melleņu
1l kefīra
5 ēdamkarotēm šķiedrvielu ar avenēm
2 ēdamkarotēm medus
2 banāniem
Visu sablenderē, salej glāzēs, rotā ar mellenēm vai avenēm. Kokteilis paredzēts 4 personām.
Žurnāla Četras Sezonas pārstāve Santa Vanaga piedāvā šokolādes halvas un melleņu kokteili, kam nepieciešams:
700ml melleņu
130g šokolādes halvas
15g kakao
300ml mandeļu piena
1 tējk. smalki sarīvēta eko apelsīna miziņas
Blenderī liek visas kokteiļa sastāvdaļas, mandeļu pienu tikai 100ml. Blenderē apmēram 1 minūti, līdz masa ir viendabīga. Tad pievieno atlikušo mandeļu pienu un blenderē vēl 1 minūti. Pasniedz. Kokteilis paredzēts 2 personām.
Savukārt 27. augustā kafejnīcā viesosies Signe un Armands Meirāni. Kulinārijas žurnāla “Četras Sezonas” galvenā redaktores un īpašnieces Signes Meirānes īpašais kokteilis:
100ml tīras smiltsērkšķu sulas
1 gatavs mango
½ banāna
100ml mandeļu vai lazdu riekstu piena
agaves sīrups – pēc garšas
Visu sablenderē. Ja ir vēlme, var pievienot izmērcētus (aptuveni 4h) Indijas riekstus. Kokteilis paredzēts vienai vai divām personām.
Kulinārijas žurnāla „Četras Sezonas” fotogrāfa un īpašnieka Armanda Meirāna kokteilis:
1 gatavs mango
200ml “Piena spēks” bez piedevām
30g auzu pārslas
1 tējk. medus
Auzu pārslām bļodā pārlej ūdeni, lai ir 5mm virs pārslām un patur 30 minūtes. Pēc tam pārslas ar ūdeni un visām pārējām sastāvdaļām liek blenderī un sablenderē līdz ir gaisīgs kokteilis. Pasniedz.
176 tik cilvēki 2018. gadā dzīvību zaudējuši nieru vēža dēļ. Šķiet, ka uz visu Latvijas nāves gadījumu fona tas nav daudz, tomēr tie ir 176 nevajadzīgi zaudēti individuāli stāsti un sāpinātas ģimenes. Jo mūsdienās laicīgi atklātu nieru vēzi iespējams izārstēt! 18. jūnijā visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, tiek atzīmēta Pasaules nieru vēža diena. Latvijā zināmi cilvēki – treneri Zanda Zariņa Rešetina, Kārlis Birmanis, Latvijas titulētākais spēkavīrs Dainis Zāģeris, kā arī mūziķis, TV seja un treneris Ansis Klintsons – aicina veikt tik ļoti svarīgās ikgadējās veselības pārbaudes, kā arī aicina piedalīties bezmaksas publiskajos treniņos un pret nieru vēzi cīnīties ar sportu. Jo pētījumi pierāda – nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm samazina risku saslimt ar nieru vēzi par 23%.
Lai arī Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka biežāk nieru vēzis sastopams cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, šī slimība mēdz skart arī pavisam jaunus cilvēkus – pasargāts nav neviens. Tomēr ir veidi, kā samazināt slimības iestāšanās risku. Speciālisti ir pierādījuši, ka nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm samazina risku saslimt ar nieru vēzi par 23%. Pilnvērtīgām fiziskām aktivitātēm nedēļā nepieciešamas vismaz 150 minūtes zemas intensitātes aktivitātes (piemēram, pastaigu) vai 75 minūtes augstas intensitātes aktivitātes (piemēram, skriešanas). Tāpat divreiz nedēļā svarīgi vismaz 30 minūtes veltīt spēka treniņiem (pietupieni, vēdera un muguras muskulatūras vingrinājumi utt.). Turklāt – ja cilvēks jau ir saslimis ar jebkura vēža formu, tad tieši izturības un spēka treniņi palīdz samazināt nespēku, slikto pašsajūtu un citas blakusparādības, kuras pacients izjūt ārstniecības procesā.
Tādēļ no 15. – 18. jūnijam četri Latvijā zināmi treneri un sportisti bez maksas Rīgas parkos piedāvās iespēju iepazīties un izmēģināt vingrojumu kompleksu, kas palīdz nostiprināt cilvēka ķermeni un tādējādi arī cīnīties pret saslimšanām. Treniņus 15. jūnijā pl. 19.00 Vērmanes dārzā atklās treneris Kārlis Birmanis, 16. jūnijā pl. 19.00 pie Māras Dīķa nodarbību vadīs spēkavīrs Dainis Zāģeris, 17. jūnijā pl. 19.00 Ziedoņdārzā darbosies Zanda Zariņa-Rešetina, savukārt 18. jūnijā pl. 19.00 Viesturdārzā treniņu sesiju noslēgs mūziķis, TV seja un treneris Ansis Klintsons, kurš jau ilgus gadus aktīvi iestājas par veselību un ir piedalījies vairākos projektos par sporta ietekmi uz onkoloģiskajām saslimšanām. Dalībai nodarbībās jāpiesakās iepriekš un vietu skaits katrā treniņā ir ierobežots – 35 cilvēki. Aktivitātes notiks, ievērojot visus nepieciešamos drošības noteikumus. Nodarbībām var pieteikties, rakstot uz: info@sportopretvezi.lv. Piesakoties lūgums norādīt, kurā datumā vēlaties apmeklēt nodarbību.
Kā min onkoloģe-ķīmijterapeite Ārija Brīze, agrīnās stadijās nieru vēzim nav nekādu simptomu, tādēļ svarīgi regulāri veikt vispārējas medicīniskās pārbaudes: “Nieru vēzis ir agresīvs un viltīgs audzējs, ar kuru biežāk sirgst vīrieši. Pirmajās stadijās to pārsvarā atklāj nejauši, jo nav simptomu. Parasti tas notiek, veicot izmeklējumus citu iemeslu dēļ. Tādēļ ikvienam vismaz reizi gadā būtu jāapmeklē ģimenes ārsts, lai veiktu regulāras veselības pārbaudes – tajā skaitā gan asins, gan urīna analīzes. Noteikti jāseko līdz savai pašsajūtai. Ja ir pastiprināta noguruma sajūta, diskomforts sānos vai vakaros neskaidru iemeslu dēļ paaugstināta temperatūra, ir obligāti jāvēršas pie ārsta. Nedrīkst aizmirst – laicīgi atklājot nieru vēzi, to ir iespējams izārstēt!”
Lai arī Latvijas ārsti dara visu iespējamo, lai palīdzētu nieru vēža pacientiem, diemžēl Latvija joprojām ir pēdējā vietā Baltijā nieru vēža medikamentu pieejamības ziņā. Kaimiņvalstīs ir pieejami efektīvāki valsts apmaksāti medikamenti, kas ļauj pacienta ārstēšanai pieiet individuālāk. Viena no organizācijas “Onkoalianse” dibinātājām Olga Valciņa uzsver, ka ne visiem pacientiem der vieni un tie paši medikamenti, jo dažādiem pacientiem var būt dažādi vēža paveidi, kas prasa atšķirīgas ārstēšanas metodes un arī zāles. Zālēm bieži vien var būtnopietnas blakusparādības, kuru dēļ pacientam jāatsakās no terapijas un, ja ir pieejamas tikai viena veida zāles, tad pacienta iespējas dzīvot ir izsmeltas.
“Onkoalianse ir “jumta organizācija”, kas apvieno Latvijas vēža pacientu organizācijas. Onkoaliansidibināja 6 vēža pacientu organizācijas un “Onkoalianses” galvenā prioritāte ir visu vēža pacientu aizstāvība. Ja mēs vēlamies, lai Latvija vairs nebūtu pirmajā trijniekā Eiropā pēc vēža pacientu mirstības,mēs vairs nevaram būt pēdējā trijniekā Eiropā pēc kompensējamo zāļu finansējuma apjoma. Nav jārunā par to, cik mums ir zāļu nosaukumu, bet vai kāda ārstēšana pieejama katrā posmā.”
No 21. novembra līdz 4. Decembrim Rimi veikalos, sadarbībā ar Mars Inc., pasaulē iemīļotu dzīvnieku barības produktu ražotāju, norisināsies labdarības kampaņa Pērc, ziedo, pabaro!, kuras laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts ziedot 17 patversmēs mītošo dzīvnieku atbalstam. Kampaņas norises laikā sabiedrībā zināmi dzīvnieku mīļi un aizstāvji – finansiste, TV personība Ilze Jurkāne, komiķis Edgars Bāliņš, mūziķis Justs Sirmais, žurnāliste Elita Veidemane un citi – aicina palīdzēt patversmes dzīvniekiem. To var izdarīt,iegādājoties jebkura zīmola dzīvnieku barību vai aksesuārus, untos ziedojot turpat Rimi veikalā pie kasu zonas izvietotajās speciālajās akcijas kastēs.
“Ikvienam cilvēkam lielas krīzes vai nepatikšanu gadījumā ir iespēja lūgt līdzcilvēku – radu, draugu, kolēģu – palīdzību, taču mūsu četrkājainajiem mīluļiem – kaķiem un suņiem – šādas iespējas nav. Tas ir mūsu, sabiedrības,pienākums! Arī Antuans de Sent-Ekziperī grāmatā Mazais Princis atgādina, ka esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām .Kampaņa Pērc, ziedo, pabaro! atgādina cilvēkiem, ka dzīvniekus bez aprūpes atstāt nedrīkst. Domāju,ka svarīgi cilvēkos aktivizēt līdzjūtības gēnu, kas ikdienas skrējienā bieži tiek notrulināts, jo domājam tikai par sevi. Situācijās, kad ir sarežģīti mainīt lietu kārtību, kad draud briesmas, tiek piedzīvots izsalkums vai slimības, zinām, ka vienatnē pasauli mainīt neizdosies. Taču arī, izdarot kādu mazu labu darbu, piemēram, ziedojot patversmē nonākušajiem dzīvniekiem, kaut par kripatiņu, tomēr kāds uz šīs pasaules kļūst laimīgāks. Un neapšaubāmi – arī paša ziedotāja garastāvoklis un pašsajūta uzlabojas,” ziedot dzīvniekiem aicina Rimi gardēde, finansiste un TV personība Ilze Jurkāne.
Ik dienu dzīvnieku patversmēs visā Latvijā nokļūst suņi un kaķi, kuri dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez saimniekiem – ir noklīduši, pamesti un dzīvo uz ielas, nesaņemot pienācīgu aprūpi. Dzīvnieku uzturēšanai atvēlētie līdzekļi patversmēs ir ierobežoti, bet patversmju iemītniekiem regulāri nepieciešama barība, smiltis, siksniņas, bļodas, rotaļlietas un citi produkti. Arī Rimi, atbalstot akciju, ziedos vienu tonnu privātās preču zīmes Nutribalance suņu un kaķu barību, lai pēc kampaņas beigām kopā ar pircēju ziedojumiem palīdzētu 17 dzīvnieku patversmēm visā Latvijā.
Attēls: Publicitātes
Labdarības kampaņas organizatori aicina ikvienu iesaistīties ne tikai ziedojot, bet arī kļūstot par kampaņas vēstnešiem. Proti, ziedošanas brīdī Rimi veikalā fotogrāfijā iemūžinot savu labo darbu un ievietojot to savos sociālajos tīklos ar mirkļbirku #percziedopabaro, akcijas partneris Mars Inc. ir apņēmies par katru šādu fotogrāfiju ziedot vienu 100g Whiskas mitro kaķu barības paciņu. Par šādiem vēstnešiem jau kļuvuši Latvijā pazīstami dzīvnieku mīļi un aizstāvji – mūziķis Justs Sirmais, žurnāliste Elita Veidemane, Rimi gardēde, finansiste un TV personība Ilze Jurkāne, komiķis Edgars Bāliņš un citas personības, kas savos sociālo tīklu kontos publicējuši foto ar #percziedopabaro, lai arī šādi iepriecinātu kādu no patversmē mītošajiem dzīvniekiem.
Labdarības akcijai var ziedot Rimiveikalos izvietotajās speciālajās ziedojumu kastēs visā Latvijā, izņemot Rīgā esošos Rimi Express veikalus Merķeļa,Grēcinieku un Brīvības ielā 49/53, kā arī MiniRimi Siguldā un Mini Rimi Rīgā, Bauskas ielā 120. Pēc akcijas noslēguma ziedojumi tiks nogādāti 17 dzīvnieku patversmēs visā Latvijā, atbalstot tajās mītošos dzīvniekus ar ikdienā nepieciešamām precēm.
Mudinot gan vecākus, gan skolotājus runāt ar bērniem par jautājumiem, kas saistīti ar viņu drošību, sabiedrībā zināmas personības iesaistījušās Valsts policijas kampaņā “Supervaronim nepazust”. Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, bokseris Mairis Briedis, radio DJ Toms Grēviņš ar sievu Lauru Grēviņu, mūziķe Māra Upmane-Holšteina, TV dīva Anna Rozīte, pasākumu aģentūras “Bordo” īpašniece Sindija Vilde, basketbolists Mareks Mejeris, kā arī daudzas citas slavenības savos sociālajos tīklos aicina vecākus runāt ar bērniem par drošību un nebūt vienaldzīgiem, ja redzam bērnus nelaimē.
“Cilvēks ir piesiets ar savām kājām pie zemes, tādēļ lidot mēs Supervaroņiem neiemācīsim. Taču drošības sajūtu var iemācīt – kad sirdī ir tā sajūta, ka zini, kā rīkoties, nonākot nepatīkamā situācijā, – tad var teikt, ka esi kļuvis par Supervaroni! Supervaronim svarīgi ir zināt divus maģiskus vārdus – lūdzu un paldies. Īstam Supervaronim ir jāzina, ka viņam ir tiesības palūgt arī svešam cilvēkam palīdzību,” teic kampaņas Goda vēstnese, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga.
Atbalstot kampaņas ideju, virkne slavenību ne tikai dalījušās savos sociālajos tīklos ar fotogrāfijām, kurās redzamas kopā ar kampaņas galvenajiem supervaroņiem SuperAnnu un SuperTomu, bet pat papildinājušas savu garderobi ar supervaroņu tematikā ieturētiem apģērba gabaliem. Lai uzrunātu pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju un liktu aizdomāties par bērnu drošību, supervaroņa t-kreklu savam ikdienas stilam pieskaņojis gan bokseris Mairis Briedis, gan basketbolists Mareks Mejeris un neatkārtojamā TV dīva Anna Rozīte.
“Ikviens bērns, kurš zina, kā rīkoties, nokļūstot ķibelē, ir Supervaronis! Viņa zināšanas par pieciem ar drošību saistītiem jautājumiem kļūst par bērna superspējām, kas viņu var aizsargāt. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ mēs visi mēdzam būt vienaldzīgi pret apkārtējiem, aiz nezināšanas, bailēm, aizspriedumiem, savu problēmu pārņemti utt. Dārgie vecāki, mīļie pieaugušie, palīdzēsim mūsu bērniem kļūt par Supervaroņiem!” mudina viena no biedrības Babyroom.lv dibinātājām Anna Rozīte.
Kampaņas pamatā ir pieci jautājumi, kurus iemācot savam bērnam, vecāki var sniegt viņam superspējas, kas viņu pasargās. Par šiem jautājumiem savās pārdomās dalās bloga “Viens plus viens” autore, divu Supervaroņu mamma Laura Grēviņa: “Vai tavs bērns zina, ko darīt situācijā, kad gadās kāda nelaime, vai sanāk nejauši noklīst vienam pašam? Mūsu vecākais dēls vienubrīd bija no tiem bērniem, kurš varēja skriet uz visām debespusēm, neatskatoties. Par laimi, šis posms ir beidzies, bet tas ir bijis vērtīgs un pamācošs, jo zinām, cik svarīgi bērnam iemācīt iegaumēt savu un vecāku vārdu un uzvārdu, mājas adresi un, ideālā gadījumā, arī telefona numuru. Mūsu, pieaugušo, pienākums ir iemācīt bērnam, kā viņš pats sevi var pasargāt no lielākas nelaimes!”
Kampaņa “Supervaronim nepazust” laikā informatīvie materiāli ir izsūtīti teju 650 Izglītības ministrijas datubāzē uzskaitītajām pirmskolas izglītības iestādēm, tādējādi sasniedzot aptuveni 80 000 bērnu. Tāpat kampaņas materiālus var iegūt arī Rimi lielveikalos.
Kampaņu kopā ar Valsts policiju īsteno un sasniegt pēc iespējas vairāk Latvijas bērnu palīdz – veikalu tīkls “Rimi Latvia”, AAS “Balta”, DeepWhite, Cālis.lv, Latvijas televīzija, Latvijas Pasts un Radio SWH.
Strauji tuvojas eksāmenu un izlaidumu laiks, kad paralēli noslēgumu pārbaudījumu kārtošanai gan sākumskolas, gan vidusskolas skolēni gatavo svētku tērpus un domā par aksesuāru un matu sakārtojuma saskaņošanu izlaiduma pasākumam.
Mūsdienās iecienīti kļuvis atzīmēt arī pašu mazāko pirmsskolas izglītības audzēkņu mācību noslēgumu, un bērnudārza izlaidums emocionālā ziņā ir īpašs un svarīgs notikums ikviena bērna ģimenē, kas ir kā slieksnis – skaists mirklis, kas šķir divus dažādus dzīves posmus, kad no maza bērnudārznieka cilvēks pēc sava pirmā izlaiduma kļūst par atbildīgu skolēnu. Tas ir ļoti nozīmīgs nopietnu pārmaiņu laiks, kad simboliski bērnība ir noslēgusies un bērnam sākas skolas gaitas.
Taču, kaut bērnudārza absolvents ir vēl pavisam mazs, gatavošanās izlaidumam ir īsts ģimenes komandas darbs, kad gribas sarūpēt svētkus un iepriecināt. Mammas meitenēm vilks skaistas kleitas, puišiem – glītus uzvalciņus, apliecinot pēdējā laika tendenci, ka izlaidumi ir svētki ar skaistām kleitām. Tomēr tieši tērpa atrašana vecākiem mēdz sagādāt vislielākās grūtības. Tam piekrīt arī sabiedrībā zināmas mammas, kuras īpaši uzsvēra, ka tērpa izvēlē būtisku lomu spēlē bērna personība un iespēja apģērbu izmantot vēlāk citos pasākumos.
Kontinentālās hokeja līgas vienības “Rīgas “Dinamo” uzbrucēja Kaspara Saulieša abu meitiņu mamma Katrīne uzsver, ka bērnudārza izlaidums ir pirmais svarīgais bērna dzīves posma noslēgums. “Meitiņas Kerijas izlaidumam bijām savlaicīgi sagatavojušās, un kleitas iegādē galavārds bija bērnam.” stāsta Katrīne, un viņasprāt svarīgi ir tas, lai tērps patiktu gan mammai, gan meitiņai, un vecākiem īpaši iesaka ar apģērbu nepārveidot bērnu pieaugušāku nekā tas ir, jo galvenais, lai mazais svinētājs nepazaudē savas personības un bērnības draiskulību būtību.
Savukārt Dinija Lora, juvelierizstrādājumu zīmola “Upes Pērles” īpašniece atceras, ka, pucējot savu vecāko meitiņu Gunvilu Ulmani bērnudārza izlaidumam, abas kopā visu bija līdz sīkumam izplānojušas. “Ar meitu mums tika saskaņoti gan tērpi, gan apavu toņi. Arī rotas bija vienādas – gaiši rozā upes pērļu virtenes.”
Martina Dukura – vairākkārtējā Olimpisko spēļu medaļu ieguvēja un pasaules čempiona skeletonā – meitu mamma Jana Krūmiņa stāsta, ka abām ar meitu Magdu ir ļoti svarīgi labi izskatīties. Tērpus bieži iegādājas ceļojumu laikā, kā arī šuj konkrētam pasākumam par godu. “Tērpa sagatavošanai parasti daudz enerģijas netērējam, un iegādājoties svētku apģērbu, plānojam, lai tas noderētu arī citiem pasākumiem vai svinībām.” iesaka Jana un piebilst, ka dod priekšroku Latvijā darinātiem apģērbiem, tādēļ, atbalstot latviešu dizainerus, tērpus iegādājas savlaicīgi un regulāri.
Foto: Lazy Francis
Mūsdienās arvien vairāk cilvēku izvēlas Latvijas dizaineru darinātus tērpus, arī pašmāju modes zīmolu ir kļuvis krietni vairāk, kuru darinātie bērnu apģērbi ir ļoti iecienīti gan ikdienai, gan svinībām un svētkiem. Viens no galvenajiem iemesliem iegādāties vietējo ražotāju darinājumus ir vecāku vēlme jauno paaudzi ietērpt interesantākās, daudz personīgākās un gaumīgi krāsainākās drēbēs, īpaši bērnudārza izlaidumiem par godu.
Kā uzsver viena no Latvijā iecienītāko bērnu apģērbu zīmola Lazy Francis dibinātāja un dizainere Olga Krūze, bērna pirmajos lielajos svētkos, it īpaši meitenēm, ir jādod iespēja pašiem šos tērpus izvēlēties, jo šis notikums ir paredzēts tieši viņiem!
“Daudzas pirmsskolas izglītības iestādes mēdz tērpu izvēli ierobežot, nosakot krāsu vai tērpa fasonu. Taču bērnam ir daudz aizraujošāk, kad viņš pats var brīvi izpausties savā sapņu tērpa idejā, un vecāki palīdz šo sapni realizēt.” pārdomās dalās dizainere. “Taču svarīgi, lai tērps ir ērts un darināts no auduma, kas nesaburzīsies pēc pirmās kustības, lai bērni var skriet, kustēties un rotaļāties. Kā arī aicinu nebaidīties no drosmīgiem krāsu salikumiem, kā arī no tumšiem toņiem, jo tieši tie akcentē tērpa svinīgumu.” Piebilst Olga.
Arī psihologi aicina bērnam piedalīties svētku tērpa iegādē, jo šajā īpašajā dienā galvenajā lomā ir viņš. Kā norāda Mg. Psych.psiholoģe un pirmsskolas izglītības integrācijas centra “Pietura bērniem” vadītāja Dzintra Anspoka, bērnudārza izlaidums pašam bērnam raisa dažādas emocijas – gan lepnumu par paveikto, gan arī nelielas skumjas, jo draugi dosies uz skolām un daudzus no tiem iespējams nekad dzīvē vairs nesatiks. Bērnudārzu izlaidumi nereti ir kā nelielas modes skates, kas vecākiem sagādā nevajadzīgu satraukumu un galvassāpes tērpa gatavošanā. Tādēļ psiholoģe aicina saglabāt vēsu prātu apģērba izvēlē, neieslīgstot galējībās. Svarīgi ir izvēlēties bērna vecumam atbilstošu apģērbu un apavus, lai neapgrūtinātu bērna iesaisti aktivitātēs, un vērā jāņem arī tērpa atbilstība attiecīgajam pasākumam – nevajadzētu izvēlēties drēbes, kas mazo svinētāju burtiski iestīvina un liedz kustību brīvību.”
Tam piekrīt arī Dr.psych., psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande. “Izlaidums ir svarīgs notikums, kuram par godu vecāki īpaši grib palutināt savas atvases. Meitiņas tiek ietērptas kā princeses, bet zēni – kā mazi kundziņi. Izvēloties skaistos izlaiduma tērpus, jāatceras arī par to, ka akcents jāliek uz bērna īpašībām – meitenīgumu, bērnību un vieglumu, lai mazie justos ērti un brīvi savos tērpos”. Līdzīgi, kā pieminēja sabiedrībā zināmie vecāki arī abas speciālistes uzsver, ka tērpam jābūt tādam, lai tas patiktu ne tikai vecākiem un vecvecākiem, bet, galvenokārt, pašam bērnam, jo šie svētki ir veltīti viņam.
Lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību diabēta izplatībai Latvijā un vairotu līdzcilvēku sapratni un iejūtību pret tiem, kuriem ikdienā “jāsadzīvo” ar šo slimību, biedrība “Latvijas Diabēta centrs” 14. novembrī – Pasaules Diabēta dienā – uzsāk sociālu kampaņu “Stiprāks par diabētu”. Tā veidota kā sociāls eksperiments, kurā trīs sabiedrībā zināmas ētera personības – Kristīne Garklāva, Magnuss Eriņš un Edgars Bāliņš – savās ikdienas gaitās mēģinās “sadzīvot un mēroties spēkiem” ar Diabētu, kura lomā iejutīsies mūziķis, improvizācijas teātra aktieris Nauris Brikmanis.
Sociālā eksperimenta laikā, 14. un 15. novembrī, dalībniekiem būs iespēja izdzīvot un ar dažādu uzdevumu un pārbaudījumu palīdzību uz “savas ādas” izbaudīt diabēta pacientu ikdienu – situācijas, kad diabēts ir blakus nepārtraukti, liek par sevi manīt ik uz soļa, pārsteidz brīžos, kad tas tiek gaidīts vismazāk, ievērojami apgrūtinot jebkuru cilvēka darbību un rīcību un dažkārt pat radot ne vien neveiklus, bet arī veselībai un dzīvībai bīstamus momentus.
Galerija
“Nekad nebūtu iedomājusies, ka diabēta pacientiem nemitīgi “jāsadzīvo” un jābūt gataviem paciest tik daudz dažādu neērtību. Tērpjoties biezā apģērbā, paspēju “izbaudīt” karstuma viļņus – tipisku situāciju, kad, pēkšņi paaugstinoties glikozes līmenim asinīs, diabēta pacients sāk pastiprināti svīst. Tāpat “uz savas ādas” izjutu to, kā, pēkšņi samazinoties glikozes daudzumam asinīs, diabēta pacients piedzīvo redzes traucējumus. Un tās nebeidzamās cukura līmeņa pārbaudes un nepārtrauktā ogļhidrātu daudzuma skaitīšana…Ņemot vērā visu, ar ko šiem cilvēkiem ikdienā nākas saskarties, mums pārējiem būtu jāvairo sevī līdzjūtība, izpratne un gatavības atbalstīt un palīdzēt,” par savu pieredzi, iejūtoties diabēta pacienta ikdienā stāsta eksperimenta dalībniece Kristīne Garklāva.
Diabēts, kas tautā pazīstams arī kā “cukurslimība”, rodas, kad organismā ir pazemināts insulīna daudzums. Reģistrēto diabēta slimnieku skaits Latvijā nepilnos divdesmit gados ir trīskāršojies – saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2001. gadā Latvijā ar cukura diabētu slimoja 29 492 cilvēki, savukārt 2017. gadā diabēts konstatēts jau 91 571 iedzīvotājam. Diemžēl liela daļa sabiedrības neizprot šīs slimības simptomus un gaitu, kā arī to, cik liela nozīme diabēta pacienta ikdienas dzīves kvalitātes nodrošināšanā ir līdzcilvēku atbalstam, iejūtībai un spējai pareizi rīkoties kritiskās situācijās.
“Ar cukura diabētu var iemācīties sadzīvot, kaut arī tas nozīmē speciālas diētas un medikamentu lietošanu visas dzīves garumā. Cilvēkiem ar diabētu katru dienu ir nepieciešams emocionālais un psiholoģiskais atbalsts, zinoši un izglītoti līdzcilvēki – īpaši izglītības iestādēs, ģimenes ārstu praksēs un pašvaldībās, kā arī informācija par aktualitātēm diabēta ārstēšanā, valsts finansējums vienreizējām adatām, stripiem cukura līmeņa kontrolei un jaunām tehnoloģijām, viegli pieejami speciālisti un arī iespēja dalīties pieredzē un piedalīties apmācībās,” norāda Krista Teivāne, pacientu biedrības “Latvijas Diabēta centrs” dibinātāja un vadītāja, kura ar diabētu “sadzīvo” jau 28 gadus.
Kā pauž Krista, diabēta pacientiem ikdienā nākas saskarties ar ne mazumu problēmu. Paaugstināts vai pazemināts cukura līmenis asinīs var izraisīt svīšanu, bālumu un nespēku, roku un kāju trīci, miegainību, ēstgribas zudumu vai pastiprinātu izsalkumu, nespēju koncentrēties, apjukumu un izklaidību, sliktu dūšu, vemšanu, galvas sāpes un reiboņus, paātrinātu sirdsdarbību, palēninātu, neskaidru runu un daudzas citas komplikācijas. Tāpat diabētiķu pašsajūtu var ietekmēt arī tādi apstākļi kā stress, fiziska slodze un gaisa temperatūra. Turklāt, ja paaugstināts vai pazemināts cukura līmenis asinīs netiek novērsts, diabēta pacients var piedzīvot pat krampjus, lēkmes un samaņas zudumu.Savukārt ilgstoši nesaņemot nepieciešamo insulīna devu, kas nodrošina cukura līmeņa samazināšanos, iespējama saindēšanās ar ketonvielām (acetonu), kuras rezultātā, nesaņemot medicīnisko palīdzību, cilvēks var iet bojā.
Ārsti norāda, ka diabētu sākotnēji var nemaz nepamanīt, un tā ir ļoti nopietna slimība, pret kuru nevar izturēties vieglprātīgi. “Slimojot ar diabētu, katru dienu ir jāpievērš uzmanība savai veselībai un pastāvīgi jāveic cukura līmeņa pārbaudes. Paviršas, nenopietnas attieksmes gadījumā pacients pavisam viegli var iedzīvoties dažādās, ļoti nopietnās slimības komplikācijās, tostarp piedzīvot redzes bojājumus, pat aklumu, nervu un asinsvadu bojājumus, kas var izraisīt kāju amputāciju, sirds un asinsvadu slimībasun diabētisko nefropātiju jeb progresējošu nieru slimību,” par veselības traucējumiem, ko var izraisīt diabēts, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Una Lauga-Tuņina.
Sociālā eksperimenta norisei iespējams sekot līdzi Latvijas Diabēta centra mājaslapāun biedrības Facebook kontā. Latvijas Diabēta centrs ir pacientu biedrība, kas rūpējas par pirmā un otrā tipa diabēta pacientiem, regulāri organizējot kopīgus pasākumus, seminārus, apmācības, psihoterapeita konsultācijas un meistarklases, tāpat arī radošo darbu konkursus bērniem un pieaugušajiem. Biedrības paspārnē tapis arī žurnāls “Diabēts un Dzīvestils”.
Sabiedrībā ir vērojams atslābums Covid-19 ierobežojumu ievērošanā, aģentūrai LETA atzina Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.
Krapsis norādīja, ka, 7.aprīlī valstij atceļot ārkārtējo situāciju un nedaudz mīkstinot pandēmijas ierobežojumus, daļa sabiedrības acīmredzami šādu valdības lēmumu interpretējusi daudz plašāk un uztvērusi to kā signālu plašākai mobilitātei.
“Nav noslēpums, ka patlaban iedzīvotāju mobilitāte palielinās. To novērojusi arī policija savā darbā, kontrolējot Covid-19 ierobežojumu ievērošanu. Arī citās pasaules valstīs ir redzams, ka cilvēki ir noilgojušies pēc socializēšanās un noguruši no ierobežojumiem,” norādīja Krapsis.
Viena no policijas novērotajām tendencēm ir, ka personas pulcējas lielākos bariņos. Šajā gadījumā gan Krapsis atgādināja, ka policija speciālus reidus privātpersonām piederošajās iekštelpās nerīko.
Krapsis skaidroja, ka līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu policija nav atslābinājusi savu uzmanību un kontroles pasākumi tiek veikti tādā pašā apmērā, kā ārkārtējās situācijas laikā.
VP priekšnieka vietnieks atgādināja jau iepriekš pausto, ka policisti ir saprotoši un turpina iedzīvotājus lielākoties preventīvi brīdināt, bet tomēr nereti tiek sākti administratīvā pārkāpuma procesi, ja personas klaji neievēro noteiktos ierobežojumus.
Ja Latvijā neuzlabosies epidemioloģiskā situācija un valdība nolems pastiprināt ierobežojumus, tad policija, tāpat kā līdz šim, būšot gatava pildīt savus pienākumus un kontrolēt to ievērošanu, norādīja Krapsis.
VP apkopotā informācija liecina, ka divu nedēļu laikā, kopš atcelta ārkārtējā situācija, līdz 22.aprīlim, valstī kopumā sākti 1442 administratīvā pārkāpuma procesi.
Visbiežāk administratīvie procesi šajā laika posmā uzsākti par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem – 540.
Tāpat šajā laika posmā sākti 479 administratīvā pārkāpuma procesi par elektroniskās anketas covidpass.lv neaizpildīšanu. Sākti arī 278 procesi par mutes un deguna aizsega nelietošanu, 22 administratīvā pārkāpuma procesi uzsākti par pašizolācijas ierobežojumu pārkāpumiem, 18 procesi par tirdzniecības ierobežojumu pārkāpumiem un vēl četri administratīvā pārkāpuma procesi uzsākti par citiem pārkāpumiem.
Uzraugot, vai un kā tirdzniecības vietas ievēro drošas tirdzniecības nosacījumus, policija ir kopumā veikusi 38 859 pārbaudes tirdzniecības vietās. Lielākoties pārkāpumi netiek konstatēti vai tiek doti preventīvi norādījumi, tomēr ir pāris komersanti, kuri neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības. Par šiem gadījumiem sākti administratīvie procesi un tiks piemēroti sodi.
Kopš marta sākuma, līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu, policija sāka veikt pastiprinātāku uzraudzības nodrošināšanas skaistumkopšanas vietās un sabiedriskajos transportos.
Nepilnu divu mēnešu laikā kopumā likumsargi ir veikuši 2734 pārbaudes skaistumkopšanas vietās.
Tāpat šajā laika posmā likumsargi, veicot pastiprinātās kontroles un uzraudzības nodrošināšanu, ir pārbaudījuši 5 218 sabiedriskos transportus. Vairumā gadījumu pārkāpumi netika konstatēti.
No 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 22.aprīlim VP darbinieki ir veikuši 122 215 preventīvas pārbaudes gan iekštelpās, gan ārtelpās. Konstatējot likumpārkāpumus šajās vietās, policisti ir devuši 57 525 preventīvu norādījumu, tāpat likumsargi ir izbraukuši uz 3687 izsaukumiem.
Tāpat kopš 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 22.aprīlim valstī kopumā sākti 30 251 administratīvā pārkāpuma procesi par valstī noteikto ierobežojumu neievērošanu.
Plašu atbalsta kustību, sagaidot Maira Brieža cīņu pret nigērieti Olanrevaju Durodolu, uzsākuši Latvijas iedzīvotāji un sabiedrībā zināmi cilvēki. Pievienojoties Maira Brieža pārliecībai, ka latvieši ir stipra tauta, sociālajos tīklos tiek izplatīti uzmundrinoši foto un video, aicinot atbalstīt Mairi Briedi, esot kopā ar viņu 14. maijā Arēnā Rīga.
Līdz šim Maira Brieža atbalstam jau pievienojies šovmenis Renārs Zeltiņš, aktieris Andris Bulis, Hip hop kuktūras pārstāvis Ozols, grupas Gain Fast solists Kaspars Zlidnis, modes dizaineris Mārtinš Blanks, žurnāla FHM redaktors Dāvis Sakne, mūziķis Gacho, dziedātāja Aminata, kā arī finansiste un gramatu autore Ilze Jurkāne un Amoralle dizainere Inese Ozola u.c.
“Vienmēr esmu vēlējies parādīt pasaulei, ka latvieši ir stipra tauta un mēs varam būt lepni par sevi. Katru reizi kāpju boksa ringā ar vēlmi būt labākais tajā, ko daru, un tādejādi nesot Latvijas vārdu pasaulē. Sabiedrības atbalsts un līdzi jušana man ir vislabākais dopings. Paldies visiem par to!” saka Mairis Briedis.
Maira Brieža cīņa pret nigērieti Olanrevaju Durodolu notiks 14. maijā Arēnā Rīga. Tā būs iespēja Mairim kļūt par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā.
Gatavojoties cīņai ar Olanrevaju Durodolu, Mairis Briedis aizvadījis ļoti nopietnu treniņprocesu, kas ietvēra gan individuālo darbu ar treneriem, gan sparingus ar Durodolam līdzīga stila partneriem, aizvadot vairākus treniņus dienā un nepārtraukti uzturot dažādību tajos, lai attīstītu taktiku un ātrumu. “Trīs nedēļas ir aizvadītas ļoti kvalitatīvos sparinga treniņos. Tik augstā līmenī trenēties mums ir bijusi iespēja pirmoreiz vēsturē,” stāsta Maira Brieža treneris Sandis Kleins, ar pārliecību apliecinot: “Esmu 100% pārliecināts, ka Mairis šo cīņu uzvarēs.”
Trauksmaini notikumi stāvvietā, smieklīga epizode lielveikalā vai pikanti kadri no ballītes, kas ievietoti sociālajos tīklos, publicētāju var raķetes ātrumā uznest interneta slavas piecminūtes augstumos. Vienlaikus vairāk nekā 20% no visām Datu valsts inspekcijā saņemtajām sūdzībām šā gada 10 mēnešos ir par situācijām, kur kāds publicējis fotogrāfijas vai citu informāciju, kas ļauj identificēt indivīdu, bez šīs personas piekrišanas. Robežu starp vārda brīvību un privātumu Datu valsts inspekcija skaidros kampaņas “Balts uz melna” ietvaros.
“Lai arī vārda brīvība sociālo tīklu laikmetā ir kļuvusi par ikdienas vadmotīvu, sabiedrībā trūkst izpratnes par publicētās informācijas nezūdamību un atbildību pret citām personām. Reizēm pat rīcība, kuru vada labi nodomi, piemēram, foto publikācija no viesībām vai ceļojuma, kur redzamas arī citas personas, ir to privātuma pārkāpums. Lai veicinātu izpratni šajos jautājumos, novembrī tos īpaši aktualizēsim un skaidrosim sabiedrībai atšķirību starp privātumu un vārda brīvību,” stāsta Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
Viena no izplatītākajām privātpersonu kļūdām, darbojoties sociālās tīklošanas vietnēs, ir pieņēmums, ka uz viņu darbībām neattiecas Datu aizsardzības regulas prasības. Tomēr citu cilvēku datus bez tiesiskām sekām drīkst izmantot tikai personiskos nolūkos, piemēram, pārsūtot fotogrāfijas privātā sarakstē.
“Citu personu attēlu publicēšana, padarot tos redzamus un pieejamus nenoteiktam personu skaitam sociālās tīklošanas vietnē, ir uzskatāma par personas datu apstrādi, attiecīgi uz to attieksies regulas prasības. Tātad, lai šādu darbību veiktu, ir jābūt labam pamatojumam. Viens tāds pamatojums var būt personas piekrišana, tomēr bez tā pastāv arī pamatojums publicēt informāciju, ja tā skar kādas paša publicētāja pamatotas tiesiskās intereses vai sabiedrībai nozīmīgu tēmu,” skaidro Jekaterina Macuka. Viņa piebilst – pat ja datu apstrādei vai publicēšanai interneta vidē ir objektīvs pamatojums, tas jādara likumīgi, godprātīgi un attiecīgajai personai pārredzamā veidā.
Kaut arī ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību un tiesības sniegt savu viedokli, tās tomēr nav bezizmēra, un katram ir jārūpējas arī par citu personu privātuma neaizskaršanu, norāda Datu valsts inspekcijas direktore. “Publicējot attēlus sociālajos tīklos, mums bieži šķiet, ka darām labu darbu, ka šis attēls noteikti visiem jāredz. Nezinot iespējams pārkāpt personas tiesības uz datu aizsardzību, bet nezināšana neatbrīvo no atbildības. Cietusī persona var vērsties tiesā, ja uzskata, ka tai nodarīts kaitējums. Tāpēc pirms attēlu publicēšanas ieteicams atbildēt uz dažiem kontroljautājumiem,” iesaka Jekaterina Macuka.
Kam personas dati būs redzami? Regula neattieksies uz ģimenes čatā pārsūtītu foto vai sievas vēstulē vīram pievienotu bērna skolas bildi. Toties uz ielas nofotografēta sveša jaunieša foto publicēšana publiskā interešu grupā “Apkaimes sargi” ar komentāru “šis laikam zaglis” gan regulas tvērumā var nonākt.
Uz kuru cilvēku attiecas dati vai foto? Ja publiskojam datus par saviem tuviniekiem vai personām, ar kurām esam mājsaimniecības attiecībās, tas ar lielu ticamību būs ārpus regulas. Bet, ja tas būs par cilvēkiem, ko iepriekš neesam redzējuši, tad gan iespējams nonākt regulas tvērumā.
Kāds ir datu publicēšanas mērķis? Viena nejauša publikācija drīzāk liecinās par personīgos nolūkos veiktu datu apstrādi, bet regulāra sistemātiska dalīšanās ar datiem drīzāk liecina par to, ka šādām darbībām piemērojama regula.
Kas publicē datus? Ja to dara viena persona, tas tuvina apstrādi personīgiem nolūkiem, bet, ja dati tiek publicēti personu grupas uzdevumā, visdrīzāk piemērojama regula.
Kāda ietekme var būt publikācijai? Tīši smieties par cilvēkiem, pat ja tie ir tuvi draugi, un pazemot citas personas nav ne ētiski, ne likumīgi.
“Vienmēr ir vērts paturēt prātā – nedari otram to, ko nevēlies, lai kāds nodara tev. Diez vai tu gribētu, lai tava fotogrāfija izsmejošā, aizskarošā vai kādā citā negatīvā veidā tiktu publicēta sociālajos tīklos. Tādēļ vienmēr pirms foto publicēšanas padomā – varbūt par šo smieklīgo attēlu labāk uzrakstīt stāstu vai vismaz attēlā aizklāt personas seju, lai persona nebūtu atpazīstama,” rezumē Jekaterina Macuka.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), 18. apsvērums paredz, ka šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā un kas tādējādi nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību.
Kaut kas nebijis un Latvijas kino neraksturīgs – tā daudzi skatītāji vērtē pirms divām nedēļām uz kinoekrāniem visā Latvijā nonākušo Latvijas Mobilā Telefona (LMT) un režisora Ulda Cipsta filmu “TUR”, kurā līdzās daudzsološajai aktrisei Ilvai Centerei filmējušies tādi tautā mīlēti pašmāju aktieri kā Regnārs Vaivars, Artūrs Skrastiņš un Ināra Slucka. Uzzini, ko par filmu pēc noskatīšanās saka sabiedrībā populāri cilvēki!
Filmas “TUR” galvenā varone ir ģeniāla informācijas tehnoloģiju speciāliste Gundega (Ilva Centere), kura paveic neiespējamo – rada mākslīgo intelektu ar apziņu, kurš pārņem viņas bojāgājušā drauga Raimonda (Regnārs Vaivars) personību. Viņai nākas izvēlēties – gremdēties virtuālajā realitātē un ļauties mīlestībai ar datorprogrammu, slēpjot miljoniem vērto atklājumu no citu centieniem to iegūt savās rokās, vai, ignorējot savas jūtas, sniegt pasaulei brīnumu. Kamēr Gundega vilcinās, izvēle nonāk viņas kolēģa Ērika (Artūrs Skrastiņš) rokās – izdzēst Raimonda personību no programmas vai atbalstīt Gundegas mīlestību, upurējot paša jūtas pret meiteni.
Video
Kā atklāja aktrise Ieva Florence-Vīksne, viņai filmā vislabāk paticis Regnārs Vaivars, kurš attēlo Raimondu, bet aktrises vīram Oskaram Vīksnem – arī aktrise Ilva Centere, kurai esot dabiski atainot Gundegas tēlu. “Filma ir ļoti spraiga, dinamiska, bet tai pašā laikā ar melanholisku stīgu. Uldis Cipsts ir radījis aktieriem tādu spēles laukumu, kur viņi var izpausties, būt pilnīgi brīvi, darīt to, kā pietrūkst. Es kā aktrise to redzēju, novērtēju, un man tas ļoti patika!” norāda Ieva.
Atzinīgus vārdus filmai veltījuši arī autosportists Mārtiņš Sesks un daudzi citi. “Šī filma nav klasisks latviešu kinodarbs: te ir ainas, kas to pietuvina kādai asa sižeta filmai, un tai pašā laikā dziļas tēmas. Tas ir nākotnes darbs, kas raisa dažādas emocijas. Man patika pašas beigas – tās atstāj cerību, ka filmai būs turpinājums!” pēc filmas noskatīšanās pārdomās dalās Mārtiņš Sesks.
Savukārt Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis filmas vērtīgumu saskata divos aspektos: “Pirmkārt, tā katram cilvēkam atgādina, kur mēs šobrīd atrodamies un kā priekšvakarā esam. Mēs jau tagad zinām, ka visi mūs kontrolē, un patiesībā tas ir ļoti bīstams process. Un otra lieta, kas mani uzrunā šajā filmā – sapratu, ka tāpat, kā gribu tīru dabu un ekoloģisku pārtiku, tā es gribu arī tīras sajūtas un emocijas.”
Filma uzrunājusi arī daudzu jauniešu dzīvesstila ikonu – vlogeri Niklāvu, kura video stāstiem Youtube seko vairāk nekā 50 000 sekotāju. Viņš īpaši uzteic filmas galvenās varones Gundegas tēlu – viņam dinamiskā, emocionālā, romantiskā, bet ļoti gudrā sieviete šķitusi simpātiska. Filmu Niklāvs vērtē atzinīgi: “Es teiktu, filma ir diezgan dinamiska, vietām spraiga sižeta, protams, tur ir zinātniskā fantastika, bet vienlaikus tā ir arī romantiska, un tas man patika. Virtuālā realitāte visam vēl piešķīra “odziņu”.”
Filmas “TUR” režisors ir Uldis Cipsts, operatore – Kristīne Lukinskaja, bet scenārija autori – dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce un aktieris un dramaturgs Artūrs Dīcis sadarbībā ar pieredzējušo fantāzijas seriālu autoru Alekseju Karaulovu. Par varoņu grimu rūpējusies Ieva Sebre, bet par tērpiem gādājusi Ance Beinaroviča (“Kriminālās ekselences fonds”, “Devil’s Bride”). Filma “TUR” šobrīd tiek demonstrēta kinoteātros visā Latvijā, bet rudenī LMT Viedtelevīzijā būs skatāms arī seriāls ar tādu pašu nosaukumu.
Lai atbrīvotos no noguruma un spriedzes un sagatavotos jauniem, aizraujošiem notikumiem, ir ļoti svarīgi atpūsties un atslābināties. Viens no vislabākajiem relaksēšanās līdzekļiem ir silta vanna, kas vienlaikus lutina ķermeni un atbrīvo prātu. Nesen veiktā STENDERS aptaujā noskaidrots, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju šo mazo baudu sev dāvā ikdienā.Kā atzīst Latvijā pazīstamas sievietes, līdz ar karjeru, ģimenei un hobijiem, kas piesātina ikdienu, vannošanās jau sen vairs nav tikai praktiska vajadzība – vanna ir svētki, ikdienišķa greznība un sevis palutināšana. Ar saviem vannošanās rituāliem dalās Maija Rozīte, Lelde Ceriņa, Adriana Miglāne, Katrīna Puriņa – Liberte, Ieva Florence un Anna Birmane.
Ēteriskās eļļas un piena vanna
Visbiežāk piekoptais papildinājums vannā ir mūzikas klausīšanās, un tas nav pārsteigums, jo mūzika ir nozīmīgs faktors, kas spēj radīt relaksējošu gaisotni. TV un radio personība Maija Rozīteatzīst, ka viņai vanna saistās tieši ar pabūšanu vienatnē bez dienas grafika uzspiestās steigas un mazajiem, kas klauvē pie durvīm: “Iespēja pabūt vienai man ir reti, tāpēc vanna ir diezgan liela greznība. Duša ir mana ikdienas rituāla neatņemama sastāvdaļa, bet vannošanās – drīzāk svētki, kad varu ļauties pilnīgam mieram. Es noteikti nevaru iztikt bez savas mīļākās mūzikas, izvēle ikreiz var atšķirties, viss atkarīgs no omas. Līdzi paņemu arī glāzi garšīga, piesātināta sarkanvīna. Un, protams, aromātiskas vannas putas vai eļļas. Man ļoti patīk kādu pilienu ēteriskās eļļas iejaukt pienā un to savukārt pieliet vannas ūdenim, tā izpatīkot ziemas sezonā sevišķi sausajai ādai.”
Relaksējoša kopā būšana ar mīļoto cilvēku
Kā noskaidrots STENDERS veiktajā aptaujā, katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vannošanās procesu izmanto nelielam randiņam ar mīļoto cilvēku, un šāda vannas procedūra nav sveša arī pasākumu un TV raidījumu vadītājai Leldei Ceriņai: “Vannasistabā mēdzu zaudēt laika izjūtu. Silta duša ir kļuvusi par manu ikdienas rituālu, lai emocionāli attīrītos no dienā uzkrātajām enerģijām. Tā nav tikai praktiska nepieciešamība nomazgāties – tekošā ūdenī slēpjas kaut kas ārkārtīgi nomierinošs. Protams, esmu iecienījusi arī relaksējošus vannas rituālus, it īpaši ar lavandas aromāta vannas sāli. Bieži vien tādiem ļaujamies kopā ar vīru. Mēdzam paņemt katrs savu lasāmvielu, glāzi sarkanvīna un, nosēžoties viens otram pretī, “izslēdzam” apkārtējo pasauli.”
Putu un smaržu mākonis
Vannas sāļi un bumbas, putas un eļļas relaksējošai ķermeņa kopšanai un burvīgam smaržu baudījumam ir viens no galvenajiem vannošanās aksesuāriem. Dziedātāja Adriana Miglānearī pieder pie tiem 65% vannas cienītāju, kam ir svarīgi gremdēties aromātiskā putu mākonī: “Tā kā esmu darbīgs cilvēks, saspringtā grafika dēļ ieiet vannā sanāk retāk, nekā gribētos. Tomēr vismaz divas reizes mēnesī cenšos to darīt. Man vanna nozīmē pilnīgu relaksāciju, galvas atslēgšanu uz kādu stundu ar mūziku fonā, svecēm un daudz jo daudz putām! Es nemaz nemāku citādi ieiet vannā! Tāpēc man ir ļoti svarīgi, lai nekur nav jāsteidzas, lai neviens uz mani negaida un es varu tajā brīdī nedomāt, jo arī telefonu lieku malā.“
Ķermeņa kopšanas rituāls
Arī dūla Katrīna Puriņa-Liberteatzīst, ka aizņemtības dēļ ikdienā izmanto dušu, bet vannas rituālu izbauda, kad jūt, ka ķermenim nepieciešama atpūta: “Man vannošanās ir ķermeņa kopšanas rituāls, vīnu un sveces es nemaz nevaru tur iedomāties. Izmantoju kādu lavandas eļļu vai vannas bumbu. Tas ir laiks, kad varu uzlikt sejas masku, matu masku un brīdi pagulēt. Mana vannas istaba ir pilna dažādiem krēmiem, vannas, sejas, matu, ķermeņa kopšanas līdzekļiem, jo man ļoti patīk eksperimentēt un sajust vannā dažādas smaržas. Vīrs parasti smejas – kad es ieeju vannas istabā, tas uz ilgu laiku.”
Sveces un klusums
Kamēr vieniem sveces šķiet lieks traucēklis, citi bez to rāmās, klusinātās gaismas nespēj iztēloties savu vannošanās rituālu. Biežāk sveču gaismai ļaujas sievietes, un pavisam 25% vannas cienītāju tas ir neatņemams procedūras aksesuārs – arī aktrisei Ievai Florencei: “Es sapņoju par vannu, jo mājās, kur esmu dzīvojusi, tā bijusi reti, pārsvarā visur ir dušas. Līdz ar to man nav tādu izkoptu vannas rituālu. Ja sanāk ieiet vannā, sveces un klusums ir obligāts! Taču vispār es esmu “ūdens cilvēks”, kurš visu gadu peldas, arī ziemā. Tāpēc mani rituāli vairāk saistīti ar peldēm un baseinu. Vanna ir mans sapnis, kas tiks īstenots, kad būs lielāka vajadzība.”
Vannas bumba un laba lasāmviela
Vairāk nekā puse iedzīvotāju vannas rituālu izmanto lietderīgi, apvienojot vairākas patīkamas nodarbes. Visbiežāk cilvēki vannā klausās mūziku, sērfo sociālajos tīklos vai lasa grāmatu vai žurnālu. Pie lasītājiem pieder arī kūku meistare Anna Birmane: “Nesen ar ģimeni pārcēlāmies uz jaunām mājām. Mans galvenais nosacījums bija, lai mums beidzot mājās būtu vanna. Sapnis ir piepildījies, vanna ir! Vannošanās ir stunda tikai man: vannas bumba, labs žurnāls un pēc tam – labs miegs.”
Karsta vai remdena, aša vai nesteidzīga, sveču gaismā, ar labu grāmatu, mūzikas pavadījumā vai dziedējošā klusumā – cik cilvēku, tik dažādu viedokļu, kādai jābūt nevainojamai vannai. Galvenais, lai tā sniegtu prieku un enerģiju jaunai dienai!
4. augusta, krievu humorista Maksima Galkina uzstājās Dzintaru koncertzālē un pārsteidza skatītājus ar savām latviešu valodas zināšanām. Kas par šo situāciju ir sakāms sociālo tīklu lietotājiem?
Vienam pašam novadīt koncertu un noturēt uzmanību 2 h garumā bez fona dejotājiem, bez spožām lustrām, bez dekorācijām un gaismas krāsu spēlēm – to var tikai izcili talantīgs mākslinieks un tāds ir viņš – Maksims Galkins!
kasjauns: "Maksims Galkins šokē sava Jūrmalas koncerta viesus, runājot latviešu valodā." Beidzot daudzi krievi nesaprata Galkinu un nožēloja, ka skolā nav iemācījušies latviešu valodu!
Galkins visu koncertu laiku pa laikam neslēpti iesmēja par putinu un putleroīdiem – propagandistiem un māksliniekiem – žopaļiziem. Ar interesi vēroju zāles reakciju – daļa neslēpti plaudēja, daļa tomēr rezervēti. Cerēju, ka kāda vate celsies kājās un pametīs koncertu. Diemžēl:)
FUCKING Galkins jau ko prot latviski. GALKINS!!! Tikmēr vietējais vatņiks pat vienkāršus teikumus nav spējīgs sazīmēt latviski. Galkinam nepilsoņa status, kā redzams, netraucē mācīties 🙂
Šo video man sieva atskaņoja mirklī, kad braucām garām Rojas estrādei. Ļoti sagribējās uz Maksima Galkins koncertu (stāvizrādi) aiziet. Ļoti. Maksims un Alla iekrita manā sirsniņā. 🥰 https://t.co/YC8tw8vUHD
Pilnīgi noteikti vatei ir viena tautība- vatņiki! M. Galkins ir talantīgs, izglītots un gudrs cilvēks atšķirībā no dažiem garīgi apdalītajiem. Piedevām, viņš palīdz ukraiņu bēgļiem, jo kā teica vienā intervijā “kā krievs jūtas atbildīgs par notiekošo”.
Tiek uzskatīts, ka vērtēt cilvēku pēc ārienes ir muļķīgi un necienīgi, taču tāpat atradīsies cilvēki, kuri šos noteikumus neievēro. Ja tev ir “liekais” svara, tu pat nepaspēsi muti atvērt, kā jau būsi nosvērta, nomērīta un apbērta ar diagnozēm: slinka, vīriešiem nepievilcīga un neveselīga.
Pastāv četri populāri mīti, uz kuriem balstās lielākā daļa diskriminējošu frāžu par apaļīgām sievietēm. Portāls “Cosmopolitan” noskaidroja, ka ne vienmēr taisnība ir tas, ko tu redzi.
“Apaļīgas sievietes daudz ēd”
Tiek uzskatīts, ka apaļīgi cilvēki ēd daudz vai pat ļoti daudz. Un visticamāk neveselīgu ēdienu – treknu un saldu. Ja tu ieraugi slaidu sievieti ātrās ēdināšanas iestādē, tu visticamāk nodomāsi, ka viņa vienkārši ir ienākusi iekost, jo steigā nebija citu variantu. Kad tur ēd apaļīga sieviete, lielākā daļa cilvēku nospriedīs, ka viņa tur ēd pastāvīgi.
Patiesībā, tu neko nevari zināt par to, kāds uzturs ir cilvēkam, ja tu nedzīvo ar viņu kopā. Pavisam slaida sieviete var katru dienu trekniem kartupeļiem pa virsu uzdzert gāzētu dzērienu, bet apaļīga sieviete var pārtikt tikai no dārzeņiem un vārītas vistas.
Pieņem vienu faktu: Tikai paskatoties uz cilvēku, nevar zināt, cik un ko viņš ēd. Piedēvēt rīmas statusu cilvēkam var tikai tad, ja tu redzi viņa uztura plānu, nevis vienu picas šķēli viņa rokā.
“Apaļīgas sievietes maz kustas”
Kad runa ir par sievieti, kura sver 80 kilogramu un vairāk, gandrīz visi cilvēki uzskata, ka lielāko dienas daļu viņa pavada uz dīvāna, skatoties seriālus un ēdot konfektes. Patiesībā, šajā gadījumā situācija ir līdzīga kā ar uzturu: var gadīties, ka slaidās ir tās, kas sēž mājās, bet apaļīgās skrien maratonus, apmeklē zumbas nodarbības un nodarbojas ar tenisu.
Cilvēks nav jāvērtē pēc viņa ārienes. Tā kā, kad tev kārtējo reizi gribēsies kādai dāmai ieteikt vairāk kustēties, precizē, vai viņa to jau nedara sešas reizes nedēļā.
“Apaļīgi cilvēki neko nezina par veselīgu uzturu”
Patiesībā, viņi zina ļoti daudz. Daudzi cilvēki (it īpaši sievietes) ir izmēģinājušas vairāk diētu, nekā tu spēj iedomāties. Tai skaitā arī tādas, kuras uzrauga speciālisti. Viņi zina par taukiem, ogļhidrātiem un olbaltumvielām, vielmaiņu un kuņģa darbību. Viņi ir lasījuši grāmatas un atrodamo informāciju internet vidē. Viņi var pagatavot no kāposta lapas, burkāna un olas vairākus, dažādus ēdienus.
Atkal – neizdari secinājumus par cilvēka zināšanām, kamēr viņam par tām nepajautā.
“Apaļīgi cilvēki pārēdas, bet tāpat nav spējīgi atteikties no kārdinājuma”
Vai tā notiek tikai ar apaļīgiem cilvēkiem? Cik no mums grib apēst vēl vienu konfekti, kad piecas jau apēstas? Apēst visu čipsu paku, lai trešdaļa nav jāatstāj? Apēst vēl vienu kūkas gabaliņu, jo ir stress, un šķiet, ka tas labi to remdē? Šo punktu ir diezgan muļķīgi attiecināt tikai uz apaļīgiem cilvēkiem.
Mēs runājam par visiem šiem mītiem tādēļ, lai cilvēki pārstātu vērtēt citus pēc ārienes. Protams, tas nenotiks uzreiz. Pārāk ilgi mums ir stāstīts, ka apaļīgums ir saistīts ar slinkumu un motivācijas trūkumu, tāpēc diez vai mēs uzreiz par katru apaļīgo sievieti domāsim, ka viņa katru dienu pavada laiku sporta zālē. Taču, kā saka, pirmā doma – tas ir tas, kā tevi iemāca domāt, bet otrā – tu pati. Un, ja pirmo mēs nevaram kontrolēt, tad otro kontrolēt ir pavisam reāli.
Ziedojumu portālā «Ziedot.lv» otrdien tika publicēts lūgums palīdzēt Valteram Frīdenbergam, kuram pirms gada tika konstatēts vēzis. Ar sabiedrības aktīvu atbalstu ir saziedoti jau 90 393 eiro.
Ar Latvijā pieejamajām ārstēšanas metodēm un medikamentiem izdodas tikai stabilizēt esošo situāciju, bet vēža šūnas ārstēšanai nepadodas, tāpēc turpināt cīņu par Valtera dzīvību ir uzņēmusies Charité klīnika Vācijā.
Pirmajam posmam, kas ietver specifisku diagnostiku un sākotnējo terapiju, sākotnēji nepieciešami 17 500 eiro. Pēc šī kursa klīnika sastādīs konkrētu ārstniecības plānu un aprēķinās kopējās terapijas izmaksas, kas var sasniegt vēl vairākus desmitus tūkstošus eiro.
Tā kā konkrētas ārstēšanās izmaksas vēl nav zināmas, cilvēki var turpināt ziedot portālā «Ziedot.lv».
Ziedot iespējams arī zvanot uz labdarības tālruni 90067003 (maksa par zvanu 1,42 eiro).
No 2019. gada 6.decembra līdz 24. decembrim, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai sadarbojoties ar tirdzniecības centru Alfa, labdarības akcijā audžuģimenēs augošo bērnu atbalstam saziedoti 7736.40 eiro.
Ziedojumu akcija “Dāvini ziedojot!” norisinājās tirdzniecības centrā Alfa Ziemassvētku gaidīšanas laikā deviņpadsmit dienu garumā.Īpaši iekārtotā stendā Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas pārstāvji apmeklētājus iepazīstināja ar iespējām atbalstīt audžuģimenēs augošos bērnus, kā arī piedāvāja veikt ziedojumu, pretī iegūstot “Labo nodomu šokolādi”, ar ko svētkos iepriecināt savus tuviniekus.
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja: “Esam ļoti pateicīgi ikvienam t/c Alfa apmeklētājam, kas akcijas “Dāvini ziedojot!” laikā izvēlējās saviem draugiem un tuviniekiem dāvanu ar īpašu vērību un ziedoja līdzekļus SOS ģimenēs un audžuģimenēs augošo bērnu atbalstam. Visi saziedotie līdzekļi nākamajā gadā tiks izmantoti, lai nodrošinātu bērniem profesionālu psiholoģisko atbalstu – psihologa konsultācijas un nepieciešamās terapijas. Ir jauki, ka tik daudz cilvēku izvēlējās iepriecināt savus tuviniekus ar šādu, īpašu dāvanu, vienlaikus nākot palīgā SOS bērnu ciematu atbalstītajās ģimenēs augošajiem bērniem.”
SOS bērnu ciematu atbalstītajās audžuģimenēs dzīvo vairāk nekā tūkstoš divsimt bērnu. Zinot to, cik ļoti viņiem nepieciešama sirds mīlestība un atbalsts ikdienā, tirdzniecības centrs Alfa jau otro gadu kopā ar Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju rīko ziedojumu akciju, ikvienam piedāvājot iespēju veicināt audžuģimenēs dzīvojošo bērniņu izaugsmi un labsajūtu.
“Darot labu citiem, mēs iepriecinām savējos – tāda ir akcijas “Dāvini ziedojot!” būtība, un mēs pārliecinājāmies, ka līdzcilvēkus šāda dāvanas izvēle ir uzrunājusi arī šogad. Īpaši veidoto “Labo nodomu šokolādi” saņēma 376 labdari, savukārt akcijas laikā neizlietotās šokolādes mēs dāvināsim pašiem asociācijas pārraudzībā esošajiem bērniņiem. Sirsnīgs paldies visiem, kas pievienojās akcijā ar savu ziedojumu, jo kopā mēs varam daudz vairāk!”atzīst t/c Alfa vadītāja Liene Apine.
Mūsdienu steidzīgais dzīves ritms iezīmē ne pārāk veselīgu tendenci – arvien vairāk strādājošu cilvēku taupa laiku uz veselībai tik svarīgo pusdienu rēķina. Darba steigā izlaistas pusdienas ne tikai mazina produktivitāti un veicina liekā svara pieaugumu; īpaši kaitīgs šāds ieradums ir ziemā, kad izlaista ēdienreize vairāk nekā citos gadalaikos rada enerģijas trūkumu un vājina imunitāti, atgādina Rīgas 1. slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga.
Uztura speciāliste novērojusi, ka cilvēki arvien mazāk laika velta pusdienām. To apliecina arī Narvesen veiktā aptauja, kurā 48% Latvijas iedzīvotāju apstiprināja, ka, saskaroties ar paaugstinātu slodzi darbā, viņi visbiežāk atsakās no pilnvērtīgas atpūtas, ieskaitot pusdienu pauzi.
Pusdienas, kas pakārtotas darbam
Darba dienas vidū sastaptie noslogotāko profesiju pārstāvji atzīst, ka bieži vien pusdienām dienas plānā nav atvēlēts konkrēts laiks. Velokurjers Jānis Belecks stāsta, ka velokurjeri parasti ēd, kur sanāk, un bez noteikta pusdienu laika: “Viss notiek spontāni: redzam kaut ko – paēdam, nesanāk laiks – nepaēdam. Skatāmies pēc iespējām, kas sanāk pa ceļam, tur arī ieskrienam un kaut ko apēdam.”Izlaistas maltītes ir arī medicīnas darbinieku ikdiena, atzīst Paula Stradiņa slimnīcas internās aprūpes medmāsa Lāsma Kopeika: “Piemēram, vakar man sanāca paēst tikai vienu reizi, pēc diennakts dežūras.” Viņa stāsta, ka iepriekš paredzēt, kad būs brīvs brīdis pusdienām, ir grūti un pauze maltītei biežāk pakārtota pacientu dienas kārtībai.
Neregulāru pusdienu ritmu uztura speciāliste vērtē negatīvi, norādot, ka gremošanas traktam patīk noteikts režīms, turpretī ilgstoši nepastāvīgs ēšanas ritms negatīvi ietekmē kuņģa un zarnu trakta stāvokli, kā, piemēram, var veidoties kuņģa gļotādas iekaisums jeb gastrīts, kā arī čūlas utml. Lai neiedzīvotos liekos kilogramos un veselības problēmās, Lizete Puga iesaka atvēlēt brīdi laika pusdienām, lai organisms saprot, ka ir paēdis, un ievērot 3–4 stundu intervālus starp maltītēm. “Brokastīs jāēd vairāk saliktie ogļhidrātu, kā pilngraudu maize, putras, musli, bet pusdienās un vakariņās lielāks uzsvars uz dārzeņiem un olbaltumvielām saturošiem produktiem, kā pākšaugi, zivis, gaļa,” atgādina uztura speciāliste.
Ziemā ieteicami silti ēdieni vai maltītes ar sildošām garšvielām
Lai uzturētu ķermeņa optimālo temperatūru, aukstajā laikā organisms ātrāk patērē uzņemtās kalorijas, ko visspēcīgāk izjūt tie, kam jāstrādā ārā. Kā stāsta velokurjers, arī aukstajā gada periodā diena paiet Rīgas ielās un pusdienās biežākā izvēle ir sātīgi un, galvenais, sildoši ēdieni un dzērieni, ko ērti notiesāt pa ceļam: “Vasaras periodā var skatīties arī kaut ko nesildītu, piemēram, augļus, dārzeņus. Bet ziemā, kad ārā -10 grādi, somā līdzi vadātas maizītes pēc tam īsti ēst vairs negribas, tāpēc parasti izvēlos kādas karstmaizes vai hotdogus.” Kā stāsta Lizete Puga, tas ir normāli, ka ziemā mums gribas kaut ko siltu, jo organismam ir jāuztur sava ķermeņa temperatūra. “Apēdot ko aukstu, mums tik un tā ēdiens pēc tam organismā ir jāuzsilda, savukārt uzņemot kaut ko siltu, mēs panākam sev soli pretī, lai ātrāk varētu iegūt no ēdiena vēlamo. Ja esam ceļā, siltiem ēdieniem veselīgākā alternatīva ir, piemēram, pikantāki salāti, jo siltumu organismam var nodrošināt arī pikantas maltītes ar tādām garšvielām kā asie pipari, karijs, kardamons.”
Kļūstam izglītotāki un arī pa ceļam izvēlamies veselīgākas ātrās uzkodas
Kopumā, padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības Latvijas iedzīvotāji velta savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas. Narvesen veiktās aptaujas dati liecina, ka 74% iedzīvotāju ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus un, arī ēdot un dzerot pa ceļam, katrs piektais iedzīvotājs seko līdzi, lai viņa maltītes būtu pilnvērtīgas un sabalansētas. Kā labu un sabalansētu pusdienu izvēli steidzīgajiem uztura speciāliste sauc arvien lielāku popularitāti gūstošās pusdienu kārbiņas ar sātīgiem salātiem. “Tādā var ietilpināt vēlamā pusdienu šķīvja proporciju: 50% dārzeņu, 25% olbaltumvielu (gaļu, zivis, pākšaugus, riekstus, olas) un 25% graudaugu (griķus, rīsus, kvinoju). Šāda porcija noteikti ir labāka par panētu karbonādi un kartupeļiem saldā krējuma mērcē,” iesaka uztura speciāliste.
Tāpat šāda porcija ietver visas nepieciešamās uzturvielas, kuras bieži vien saņemam nepietiekamā daudzumā: polinepiesātinātās taukskābes no zivīm, riekstiem un sēklām, graudaugos esošās balastvielas, kas palīdz izvadīt no organisma visu lieko un pabaro gremošanas traktu, kā arī C vitamīns, ar kura uzņemšanu ziemā parasti grēkojam, jo ēdam mazāk svaigu augļu un dārzeņu.
Līdztekus arī ziemā nedrīkst aizmirst uzņemt pietiekami daudz šķidruma – vismaz divus litrus dienā. Tomēr uztura speciāliste iesaka neaizrauties ar dzērieniem ēšanas laikā, jo tas traucē gremošanas procesiem, bet remdēt slāpes apmēram divdesmit minūtes pirms maltītes.
Ik dienu mums ir nepieciešamas simtiem dažādu uzturvielu, kas dod spēku un enerģiju. Teiciens “Tu esi tas, ko Tu ēd” ir visiem ļoti labi zināms, gluži tāpat kā veselīga uztura ieteikumi. Bet kā to ieviest savā ikdienā? Par 5 veidiem, kā savu ēdienkarti uzturēt balansētu stāsta uztura speciāliste Lizete Māldere.
Sāc ar sevi Ne vienmēr mums visiem izdodas dzīvot un ēst veselīgi ik dienu mēnesi no mēneša. Problēma visbiežāk ir tā, ka mēs paši to negribam. Tieši tāpēc sanumurē visu to pozitīvo, ko veselīgs uzturs Tev sniedz un noliec sev redzamā vietā, kur ik dienu vari pārskatīt, pārdomāt un iedvesmoties. Izmaiņas veic lēnām un pakāpeniski, jo stingri un strauji ierobežojumi visbiežāk rada stresu un daudzas reizes lielāku vēlmi pārkāpt dotos noteikumus. Tieši tāpēc ir svarīgi vienkāršot savu skatījumu pret ēdienu un savu dzīvesstilu. Piemēram, cītīgas kilokaloriju skaitīšanas vietā vai porciju izmērus, tā vietā izvēlies domāt par sava ikdienas uztura krāsainību, daudzveidību, kā arī par fiziskām aktivitātēm. Centies atrast tos ēdienus un receptes, kuras ir viegli pagatavojamas, gardas un ir ar svaigām piedevām.
Atrodi līdzsvaru savā izvēlē Visbiežāk mēs domājam par savu uzturu, kad vēlamies kaut ko mainīt savā ārienē. Taču ir jāsaprot, ka visefektīvākā diēta ir tā, kas kļūst par Tavu ikdienu un tās mērķis ir mainīt tevi ilgtermiņā, nevis tikai pāris dienas. Tieši tāpēc savā plānotājā sāc atzīmēt, ko ikdienā ēd, kā jūties un mēģini atrast tās lietas, ko vēlētos uzlabot, mainīt vai varbūt atstāt tādas pašas. Pievērs uzmanību apkārtējai videi un lietām, kas iespaido Tavus ēšanas paradumus. Piemēram, trauku izmēram, datoram, vai laikam, ko atvēli sev. Ieklausies savā ķermenī un atrodi risinājumu, kā nesteidzoties ieturēt vieglas, mazas un regulāras maltītes, kā izvairīties no pārmērīgas ēšanas vakarā, kā uzturēt optimālu šķidruma daudzumu un vienkārši saprast kā būt apmierinātam par savu izvēli.
Gūsti labo enerģiju – izvēlies vairāk augļus, dārzeņus un pilngraudu produktus To augstais vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un šķiedrvielu daudzums spēj ievērojami uzlabot pašsajūtu, kā arī dot spēku un enerģiju ikdienas rūpēm. Pievērs uzmanību, lai katrā ēdienreizē būtu kāda svaiga piedeva no šīs produktu grupas. Ievēro, ka pilngraudu produkti, kā rupjmaize, griķi, brūnie rīsi, auzu pārslas sniedz ilgstošāku sāta sajūtu, stabilizē glikozes izmaiņas asinīs, kā arī ievērojami uzlabo gremošanas darbību. Iesākumā kombinē rafinētos graudaugu produktus, kā augstākās šķiras miltus, baltos rīsus, vai baltmaizi ar pilngraudu produktiem un saproti, kuri ir tie produkti, kas sniedz Tev enerģiju, spēku un labu pašsajūtu.
Pievērs uzmanību, kāda veida olbaltumvielām bagātus pārtikas produktus izvēlies! Gaļa, olas, zivis, rieksti, sēklas, pākšaugi un piena produkti ir olbaltumvielām visbagātākie produkti. Produkti, kas ir nepieciešami visām mūsu organisma struktūrām – kauliem, matiem, ādai utt. Izvēlies tos ik dienu brokastojot, pusdienojot vai vakariņojot. Taču skaties līdzi taukvielu daudzumam un to būtībai. Gaļas, olu un piena produktu tauki mūsu organismā ir vismazāk vērtīgākie un nepieciešamākie. Taču zivs, riekstu un eļļu tauki ir neaizvietojami un ļoti nozīmīgi. Tāpēc seko līdzi, ko ikdienā izvēlies un varbūt biežāk sniedz priekšroku kādai grillētai zivij un liesam piena kokteilim.
Seko līdzi uzņemtajam cukura un sāls daudzumam Gan cukurs, gan sāls daudzums ikdienas ēdienkartē ievērojami iespaido mūsu pašsajūtu un veselības stāvokli. Ikdienā skaties līdzi, cik daudz cukura un sāls lieto uzturā, un mēģini to daudzumu pakāpeniski samazināt izvēloties to veselīgās alternatīvas. Vairumam cilvēku garšo saldi produkti un mērenās devās cukurs nodrošina organismam nepieciešamo enerģiju, bet atceries sekot līdzi savam uzturam tā, lai kalorijas tiktu ne tikai uzņemtas, bet arī dedzinātas, veicot fiziskas aktivitātes, un tad reizēm kāds salds našķis vai dzēriens uzturā nebūs grēks.
Pieradini savu organismu un garšas kārpiņas pie pārmaiņām, un dzīvo veselīgi dienu no dienas!
Mēs vienmēr cenšamies būt labākās – darbā, attiecībās, mīlestībā. Taču nereti darāmie darbi un pienākumi sakrājas tik daudz, ka tas iespaido ne tikai attiecības, bet arī atstāj nelabvēlīgas sekas uz mūsu veselību. Kā paveikt visus darbus un justies laimīgai un apmierinātai? Izlasi mūsu padomus!
Apvieno patīkamo ar lietderīgo
Ne vienmēr visi darbi, kas mums jāizdara, sagādā prieku. Viens no risinājumiem, kā paveikt darbu, kas nu nemaz uz priekšu nevedas, ir to darīt reizē ar to, kas pašai patīk. Tev līdz pusnaktij jānosūta priekšniecībai svarīgs dokuments, taču slinkums ņem virsroku? Uzbur sev patīkamu atmosfēru (ar vīna glāzi, uzmundrinošu sejas masku, karstu šokolādi vai ieritinoties siltā segā ar mūziku fonā) un darāmais darbs sagādās daudz lielāku prieku.
Apbalvo sevi
Šis padoms ir lieliska sevis motivēšana. Apsoli sev, ka pēc paveiktā darba varēsi apēst ko garšīgu vai apmeklēt kādu SPA procedūru. Ja aizņemtības dēļ sen neesi satikusi savu labāko draudzeni, ieplāno laiku kopīgam kafejnīcas apmeklējumam. Taču tikai tad, kad darbs būs padarīts. Ja zināsi, ka tevi sagaida kas jauks un patīkams, darbi daudz ātrāk ies uz priekšu.
Iesaisti savu vīrieti
Vīriešiem patīk justies noderīgiem. Tev jāpabeidz kāds studiju darbs, taču vajadzētu jau sākt gatavot vakariņas? Palūdz, lai tavs vīrietis šovakar palīdz ēst gatavošanā, uzsverot, cik svarīgi tas tev ir. Ļauj viņam izpausties. Tikai neaizmirsti mīļotajam pēc tam arī pateikties!
Plāno savu laiku!
Plānošana ir laba lieta. Jau iepriekšējā vakarā saraksti plānotājā nākamās dienas darāmos darbus. Pieraksti cikos un kur tev ir jābūt. Noteikti ierēķini dienas vidū kādu stundu pusdienām un atpūtai, kā laikā centies par darbu nedomāt.
Izmanto interneta priekšrocības
Tu nevēlies pēcpusdienu veltīt savu pienākumu pildīšanai, jo TV tiek rādīts tavs iemīļotais seriāls? Izmanto iespēju seriālu noskatīties kādā interneta vietnē (piemēram, seriāli.id.lv) sev izdevīgā laikā. Tā tu nezaudēsi darbam nepieciešamo laiku un enerģiju.
Nepārpūlies!
Atceries, ka arī tu esi cilvēks. Dari visu pēc labākās sirdsapziņas un tik, cik vari. Taču, ja jūti, ka tas sāk ietekmēt tavu veselību, ir laiks piebremzēt. Produktīvāk darbi tiek padarīti, kad cilvēks jūtas vesels un laimīgs!
Portrait of young woman blowing nose and holding nasal spray. Flu, cold, headache
Ūdenī šķīdināmie pretsaaukstēšanās pulveri ir kā trieciens saaukstēšanās simptomiem – apgrūtinātai elpošanai caur degunu, kakla sāpēm, galvassāpēm un nogurumam. Tie ir bezrecepšu medikamenti, taču, kādos gadījumos tos drīkst lietot, kādi ir lietošanas ieteikumi un no kā būtu jāuzmanās, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Farmaceite norāda, ka aptiekās pieejami divu veidu karstie dzērieni – ar aktīvo vielu jeb paracetamolu un bez tās. Katram pulvera veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, tādēļ pirms tā iegādes ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Samazina slimības simptomus, taču neārstē
Pretsaaukstēšanās pulveri īslaicīgi uzlabo pašsajūtu, samazinot slimības simptomus, taču tie neārstē, tie var vien aizkavēt slimības attīstību un palīdzēt ātrāk atveseļoties. Tie ierasti satur paracetamolu, fenilefrīna hidrohlorīdu, kas atbrīvo degunu un deguna blakusdobumus un C vitamīnu jeb askorbīnskābi, kas palīdz aizstāt C vitamīnu, kas varētu būt zaudēts saaukstēšanās un gripas agrīnās stadijās. Farmaceite atgādina, ka šos pulverus nepieciešams apliet nevis ar karstu, bet ar siltu ūdeni, pretējā gadījumā tie zaudē klāt esošo C vitamīna devu.
Tikai neatliekamiem gadījumiem
Karstos dzērienus ar paracetamolu ieteicams lietot tikai neatliekamos gadījumos, kad nepieciešams pēc iespējas ātrāk sajusties labāk. Jāatceras arī, ka tos var lietot tad, kad ir paaugstināta temperatūra jeb vairāk nekā 37,8°C, taču par to lietošanu iepriekš konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. Šādos gadījumos karstie dzērieni ar paracetamolu iedarbojas ļoti ātri un efektīvi, taču tie rada lielu slodzi aknām, tāpēc šāda veida līdzekļus nevajadzētu lietot bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem. Farmaceite norāda, ka pat gadījumos, kad ir kaut nedaudz paaugstināta temperatūra, to nav vērts pazemināt ar karstajiem dzērieniem, jo tādējādi saaukstēšanos izārstēt nevar.
Close up young indian woman pouring soluble anti-influenza powder in glass of water. Sick millennial girl student feeling unwell, relieving grippe fever flu symptoms, high temperature, headache.
Jāpievērš uzmanība, lietojot kopā ar citiem medikamentiem
Saaukstēšanās laikā jāpievērš uzmanība tam, vai netiek lietoti medikamenti, kuru sastāvā ir viena un tā pati aktīvā viela, jo pretējā gadījumā iespējama zāļu pārdozēšana. Pirms zāļu iegādes svarīgi konsultēties ar farmaceitu un noskaidrot, vai to sastāvā nav tā pati aktīvā viela, ko satur zāles, kas jau tiek lietotas. Piemēram, pretdrudža un pretsāpju līdzeklis paracetamols ir kombinētu pretsaaukstēšanās pulveri jeb tā saukto karsto dzērienu sastāvā, bet pieejamas arī zāles, kas satur tikai paracetamolu vienu pašu. Jebkuru zāļu lietošanai iespējami arī blakusefekti, tādēļ pirms to lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Alternatīva – karstie dzērieni bez aktīvās vielas
Farmaceite norāda, ka karstie dzērieni bez aktīvās vielas jeb bez paracetamola ir lielisks veids, kā sasildīties, dabīgā veidā uzņemt vitamīnus un veicina normālu imūnsistēmas darbību. Ierasti karstie dzērieni ir ar dažādām garšām – ingveru, medu, greipfrūtu, citronu, kā arī tajos ir augu ekstrakti, C vitamīns, kalcijs un D-3 vitamīns. Lai karstie dzērieni pozitīvi ietekmētu organisma darbību, par to lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu, infomējot par papildu lietotojiem vitamīniem un uztura bagātinātājiem, lai nepārsniegtu to dienā uzņemamo devu.
Healthy tea with Iceland moss. Retro tea kettle and mortar on wooden board.
Citi veidi, kā cīnīties ar saaukstēšanos
Kakla sāpes – tās iespējams samazināt ar speciālām bezrecepšu sūkājamajām tabletēm, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas mazina iekaisumu un sāpes. Tās var lietot arī antiseptiskos nolūkos. Lai aktīvās vielas iedarbotos, svarīgi atcerēties – nepieciešams ievērot intervālu starp zāļu lietošanu un ēdienreizēm (10-15 minūtes pēc zāļu lietošanas nav ieteicams ēst un dzert).
Klepus – ieteicams lietot Islandes ķērpi, jo tas mīkstinās sausu klepu. Lai šķīdinātu krēpas, var lietot dabīgus ekstraktus – efejas vai ceļtekas ekstraktu. Papildus jādzer daudz ūdens, lai veicinātu krēpu izvadīšanu no elpceļiem. Ja saaukstēšanos papildina temperatūra un galvassāpes, var izvēlēties karsto dzērienu ar vielām, kas uzveic saaukstēšanos. Par konkrētu līdzekli konsultēties ar farmaceitu.
Iesnas – to atvieglošanai aptiekās ir pieejami izsmidzināmie jūras ūdens aerosoli, kas mitrinās deguna gļotādu un attīrīs elpošanas ceļus. Iespējams izmantot arī deguna ziedes un pilienus, kas satur ārstniecisko augu ekstraktus un eļļas. Ja deguns ir stipri aizlikts, tūskas mazināšanai īslaicīgi var lietot ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu saturošus deguna pilienus vai aerosolus. Tāpat pieejami dabas vielu saturoši medikamenti un uztura bagātinātāji – gan pilienu, gan sīrupu, gan tablešu un kapsulu veidā, kas piemēroti kā pieaugušajiem, tā bērniem.
Jāievēro piesardzība ar saaukstēšanās simptomiem
Farmaceite atgādina, ka Covid-19 vīrusa laikā ar saaukstēšanās vai elpceļu simptomiem ārpus mājas nedoties, bet pašizolēties un novērot savu veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā sazināties ar savu ģimenes ārstu. Saaukstēšanās gadījumos ieteicams uzņemt vismaz 2-3 litrus ūdens dienā, īpaši zāļu tējas, kas cīnās ar saaukstēšanās simptomiem: mārsilu, mežrozīšu augļu, aveņu lapu, pelašķu un liepziedu tējas. Siltām zāļu tējām ieteicams pievienot ingveru, medu un citronu, kā arī upeņu ievārījumu. Papildus ieteicams uzņemt C vitamīnu, kas var palīdzēt atveseļošanās procesā.
Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Tradicionāli ar saaukstēšanās sezonu saistās gada aukstie mēneši, sākot ar drēgno rudeni. Tomēr bieži vien saaukstēšanās un vīrusi mūs pārsteidz nesagatavotus arī siltajās vasaras dienās un pat esot siltos kūrortos. Kāpēc tā un ko darīt, lai no tā izvairītos? Stāsta BENU Aptiekas pieaicinātā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka, lai arī vasarā ar saaukstēšanos slimo salīdzinoši mazāk pacientu, nekā gada aukstajos mēnešos, tomēr bieži ir gadījumi, kad pacienti saaukstējas arī vasarā. To visbiežāk sekmē straujās temperatūras svārstības, kam vasarā mēdzam būt vairāk pakļauti. Piemēram, vasarā meklējot veldzi no karstuma, ir patīkami ieiet kādā vēsākā vietā (telpā ar ieslēgtu kondicionieri, nopeldēties aukstā ūdenī), taču tieši pārmērīgas temperatūras svārstības provocē vīrusu attīstību.
Riska faktori
Saaukstēšanos ierosina vīrusi, kas pārsvarā izplatās gaisa-pilienu ceļā, skaidro ārste. Vasarā vīrusu izplatība ir mazāka, jo cilvēki vairāk uzturas brīvā dabā, bērniem ir vasaras brīvlaiks, līdz ar to cilvēki mazāk uzturas telpās. Tomēr vienlaikus saaukstēšanos veicina krasas temperatūras svārstības – organismam ir liela slodze pielāgoties jaunai temperatūrai īsā laikā. Tā piemēram, saaukstēšanos var izraisīt uzturēšanās mašīnās vai telpās, kur darbojas gaisa kondicionētājs, jo gaisa kondicionētāji strauji atdzesē ķermeni, kā arī sausina gaisu, padarot sausāku arī elpceļu gļotādu. Tādēļ organisms kļūst uzņēmīgāks pret dažādām slimībām.
Turklāt gan vasarā, gan ziemā ar saaukstēšanos biežāk slimo bērni, īpaši līdz pirmsskolas vecumu, kas saistīts ar imūnās sistēmas pakāpenisku nobriešanu.
Kā izvairīties no saaukstēšanās vasaras laikā?
Vēlams ilgstoši neuzturēties vietās, kur ir tieša gaisa plūsma no gaisa kondicionētāja.
Dodoties peldēt, pakāpeniski pieradināt ķermeni pie temperatūras svārstībām.
Sakarsušam nelietot ledaini aukstus dzērienus.
Ievērot imunitātes stiprināšanas pasākumus (tie visu gadu ir vienādi) – pietiekami jāizguļas, jāēd veselīgi, jādzer vismaz 2 l ūdens dienā un jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
Var veikt arī pakāpenisku ķermeņa norūdīšanu visas sezonas garumā.
Arī vasarā nedrīkst aizmirst par D vitamīna lietošanu katram vecumam atbilstošās profilaktiskās devās.
Ja tomēr gadījies saaukstēties….
Slimojot aukstā laikā, cenšamies siltāk sasegties un apģērbties… Taču ko darīt vasarā? Ārste stāsta, ka saslimšanas gadījumā ārstēšana parasti ir simptomātiska. Noteikti jālieto šķidrums, vēlams dzert ūdeni vai nesaldinātas tējas. Ja temperatūra ir virs 38,5 C, vēlams lietot temperatūru mazinošus līdzekļus. Parasti, kad temperatūra kāpj, pacientam salst, tāpēc, ja temperatūra nav virs 38,5 C, nav obligāti jāmēģina tā pazemināt, jo temperatūras paaugstināšanās ir veids, kā organisms cenšas uzveikt saslimšanu. Ja ir karsti, temperatūru var pazemināt, liekot vēsas kompreses.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – gada siltajā sezonā ir svarīgi nesajaukt alerģijas simptomus ar saaukstēšanos. Kā atšķirt? Alerģija parasti ilgst no diviem līdz trim mēnešiem, bet saaukstēšanās simptomi izpaužas līdz desmit dienām.
Viens no galvenajiem veselības priekšnoteikumiem arī vasarā ir imunitātes stiprināšana. To var darīt, lietojot uzturā daudz augļu un dārzeņu, atrodoties svaigā gaisā un uzņemot D vitamīna dienas devu. Karstā vasaras dienā var arī sevi palutināt ar kādu augļu smūtiju, kas ir lielisks vitamīnu avots. Jāatceras, ka vitamīna A un C lietošana gan lokāli (uz ādas), gan arī uztura bagātinātāju veidā var radīt fotosesibilizāciju jeb paaugstinātu ādas reakciju uz saules stariem, tāpēc ieteicams papildus lietot saules aizsargkrēmus ar SPF 30 vai 50.
Vispārēju simptomu mazināšanai, piemēram, tekošs deguns, neliela temperatūra, kņudoņa kaklā un klepus, var lietot kombinētos pretsaaukstēšanās līdzekļus, bet jāatceras, ka šie medikamenti neārstē, tie tikai atvieglo simptomus. Ja ir tikai kakla sāpes vai iesnas, ieteicami lokāli lietojamie medikamenti – kakla sāpju gadījumā sūkājamās tabletes vai aerosols ar antiseptisku un antibakteriālu darbību. Degunam, ja simptomi ir traucējoši, var lietot aerosolu, kas mazina tūsku un deguna tecēšanu. To lietošanas laiks ir no piecām līdz septiņām dienām. Klepu kā simptomu vasarā novēro reti, bet, ja tomēr tas ir, ieteicams lietot daudz šķidruma un kādu sīrupu vai citu līdzekli, lai to mīkstinātu.
es parak biezi nesu iegriezusies cosmo lapaa pedeejas dienas,jo maneejam mani vajadzeja daudz vairak,kaa jebkad… kad milotam cilvekam ir gruti, viss ko es varu darit ir but plecs uz kuru izradaties un vienkarshi but lidzas… Juutos tik bezpalidziga,tada arii esu… sinii situacija neviens neko nevar mainit. kapec es te to visu raxtu? jo pedejas dienas saprotu arvien vairak ka daudzas ”problemas” nemaz nav problemas musu dziivee. tikai tad kad tiesam taada naak,tu butu gatavs mainit visas savas ieprieksejas nebushanas,tikai lai shii viena lieta ietu prom… tad nu miilaas- samilojam savus tuviniekus un priecajamies par taam labajam lietaam kas mums ir dotas.
Lavaša fani var priecāties – jau kādu laiku pārdošanā atrodams rudzu lavašs, kas ir krietni veselīgāks par to, kas gatavots no baltajiem miltiem.
Lavaša plāksni sagriez trīs vai vairāk vienādās daļās. Uz katras uzsmērē humusu jeb zirņu pastu. Izvēlies pildījumam dārzeņus, piemēram,
a) papriku, olīvas, salātlapas, kukurūzu;
b) gurķus, tomātus, redīsus;
c) zaļos zirnīšus, bietes, burkānus vai
d) citus dārzeņus pēc savas gaumes.
Satin lavašu rullīšos un steidz pasniegt veselīgu uzkodu. Kā alternatīva būs lavašs ar biezpienu un zaļumiem, svētku reizēs – ar šokolādi vai ievārījumu, pagatavojot ēdamu “Latvijas karti” (http://ej.uz/yb6f).
Milzīgs ūdens patēriņš, piesārņota augsne, gruntsūdeņi un gaiss, nejēdzīgi izšķiestas cilvēku darba stundas – un rezultātā apģērbs, kas gadiem aizmirsts karājas skapī vai turpina piesārņot vidi atkritumu poligonos. Jo mazāks būtu pieprasījums pēc jauna apģērba veikalos, jo ievērojamāks būtu resursu patēriņa samazinājums. Bet, lai to panāktu, ir jāmainās sabiedrības domāšanai, izvērtējot, vai īstermiņa vēlmju apmierināšana patiešām ir svarīgāka par ilgtermiņa ieguvumu, kā to atgādina arī kampaņa “Nav, ko vilkt?”. Kamēr labākie tekstila atkritumu apsaimniekošanas risinājumi vēl tiek meklēti, Latvijai ir lieliska iespēja aizsākt jaunu ilgtspējīgas modes virzienu, dodot otro dzīvi lietotajam apģērbam.
Nav noslēpums, ka tekstila atkritumu apsaimniekošana Latvijā ir bērna autiņos. Tomēr tā nav tikai Latvijas problēma. Atkritumu apsaimniekošana pa atkritumu veidiem Eiropas Savienībā ir aktualizēta pēdējos 10–15 gados, un tekstila atkritumi ir palikuši vieni no pēdējiem, kam īpaša uzmanība tiek pievērsta tikai tagad. Arī citās Eiropas valstīs iestrādes nav vienādas, un mēs nebūt neesam vienīgie, kam viss jāsāk no nulles. Pirms pērnā gada nogalē ieviestā “Latvijas Zaļā punkta” tekstila atkritumu šķirošanas pilotprojekta Latvijas iedzīvotāju iespējas atbrīvoties no liekajiem tekstilizstrādājumiem dabai draudzīgā veidā bija tikpat kā nekādas. “Otrā elpa” bija vienīgā, kas aicināja cilvēkus nodot nevajadzīgo apģērbu labdarības mērķiem; ja nu kāds bija tik zinošs, tad varbūt atrada arī tos divus uzņēmumus, kas pieņēma tekstila atkritumus savos šķirošanas laukumos. Taču šobrīd mums vairs nav izvēles – vēlākais, līdz 2025. gadam sistēmai ir jābūt darboties spējīgai.
Problēma nav tikai šķirošanas infrastruktūras trūkums, bet arī milzīgais ik gadu saražotā apģērba daudzums pasaulē, kas pārpludina veikalus un mūsu skapjus. Tā kā nav pieņemts staigāt kailiem, apģērbs ir un būs nepieciešams, pieprasījums un piedāvājums turpinās pastāvēt, bet svarīgi ir tas, ko tieši mēs pieprasām un piedāvājam.
Skaidrs, ka ātrās modes ražošanā tiek patērēti ne tikai milzīgi dabas resursi un radīts vides piesārņojums, bet arī cilvēki tiek nodarbināti visai bezjēdzīgā veidā: diez vai ir iespējams runāt par labi pavadītu dzīvi, apzinoties, ka diendienā cilvēks šuj T-kreklus, kurus kāds cits par 1 vai 2 eiro pārdod ātrās modes veikalā, bet trešais pāris reižu uzvelk un izmet miskastē. Taču nu jau arī ātrās modes industrijas zīmoli sāk apzināties, ka pārmaiņas ir neizbēgamas. Tā nav tikai zaļā dzīvesveida piekritēja vēlmjpilnā domāšana, tas ir ES attīstības virziens – nākamgad tiks publicēta tekstila industrijas ilgtspējas stratēģija, un paredzams, ka tajā būs definēti konkrēti mērķi: cik daudz pārstrādāta materiāla jāizmanto jaunu apģērbu ražošanā, kāds atbalsts vai nodokļu atvieglojumi piešķirami uzņēmumiem, kas nodarbojas ar apģērba labošanu, u. tml., mainot uzsvarus industrijā.
Nav noslēpums, ka ne tikai nepārstrādājamie tekstila atkritumi nonāk poligonos vai tiek sadedzināti – tāds pats liktenis piemeklē daudzus apģērbus, kas vienkārši kļuvuši lieki. Varētu šķist – kas sadedzināts, tas vairs neaizņem vietu apkārtējā vidē. Tomēr tā nav labākā alternatīva un būtu jāparedz tikai niecīgai daļai tekstila materiālu, kas tiešām ir tik nolietoti vai sabojāti, ka ar tiem nav iespējams darīt neko citu. Cerīgus skatienus raidām ķīmiskās pārstrādes virzienā, kam būtu pa spēkam sadalīt audumu teju līdz molekulāriem elementiem, bet pagaidām šīs tehnoloģijas vēl nav tik attīstītas, lai būtu ekonomiski izdevīgas. Tāpat dažādu šķiedru atdalīšana, piemēram, elastāna atdalīšana no kokvilnas, ir visai dārgs pasākums.
Tomēr mums nav jānonāk līdz apģērba sadalīšanai atomos. Jau tagad Latvijā darbojas uzņēmumi, kas lietotas drēbes izmanto jaunu apģērbu radīšanā jeb pārveido, gudri apspēlējot, piemēram, labu apģērbu defektus. Latvijā un Baltijā vispār šim virzienam ir ļoti liels potenciāls, kāda nav, piemēram, Skandināvijā. Pirmkārt, mums ir spēcīgas rokdarbu tradīcijas un labas prasmes – mēs protam šūt, adīt, tamborēt, salabot utt. Otrkārt, mēs reģiona mērogā esam lietotu apģērbu lielvalstis, tātad mums ir bagātīgas izejvielas. Gudri plānojot un apvienojot izejvielas un prasmes, mēs varētu radīt ilgtspējīgas modes zīmolu vai pat virzienu, kurā iesaistītos daudzi uzņēmumi un izmantotu šos resursus jaunu apģērbu radīšanai.
Lai to īstenotu, svarīgs ir atbalsta mehānisms ne tikai valsts, bet pat ES līmenī, jo šobrīd šādi apģērbi nevar konkurēt ne ar ātrās modes, ne konvencionālajiem zīmoliem. Katrs apģērbs top vienā eksemplārā, tāpēc ieguldītais darbs ir nesalīdzināmi lielāks, nekā ražojot masveida produkciju. Kā liecina 2015. gadā veiktais UNEP un Ellen MacArthur Foundation pētījums, tikai 1% no visiem pasaulē saražotajiem apģērbiem pēc nolietošanās tiek pārveidots par jaunu apģērbu. Pārējais nonāk atkritumos vai labākajā gadījumā (ap 15%) sagriezts matraču pildījumos, lupatās, izolācijas materiālos u. tml. Tas, protams, ir labāk, nekā aprakt poligonā, tomēr daudz vērtīgāk būtu radīt produktu, kas iedzīvina aprites ekonomikas principus: mums ir prasmes un izejvielas, tostarp pašu skandināvu lietotās drēbes, un mēs varam radīt viņiem konceptuāli un cenu ziņā interesantu dizainu ar to pašu augstas pievienotās vērtības latiņu, kas ir izejvielai. Citiem vārdiem, no lietota apģērba radīt jaunu.
Lai šo virzienu attīstītu, iespējams, būtu jāmeklē labāks lietota apģērba apzīmējums bez negatīvas vai nievājošas konotācijas, kāda piemīt, piemēram, jēdzienam “humpalas”. Angļi ir atraduši brīnišķīgu terminu – pre-loved jeb ‘iepriekš mīlētas’, ‘agrāk mīlētas’ drēbes. Tai būtu jākļūst par galveno vadlīniju mūsu domāšanā – apģērbs, kuru patiešām mīlēt, un nav nozīmes, cik īpašnieku tas savā dzīves ciklā atrod.
Ko ikviens no mums varētu darīt, lai gudrāk iegādātos un lietotu apģērbu? Šobrīd nav radikāli jāmaina sava garderobe un jāsteidz izmest visu apģērbu, kas neatbilst jauniegūtajām zināšanām par materiāliem un to draudzīgumu videi. Svarīgi ir turpmāk ieguldīt kvalitatīvā apģērbā un izvairīties no spontāniem pirkumiem – vai tās būtu jaunas, vai jau lietotas drēbes. Tā būtu cieņa gan pret resursiem, kas ieguldīti apģērba ražošanā, paildzinot tā dzīves ciklu, gan pret savām finansēm, jo, pērkot sliktas kvalitātes apģērbu, dzīves laikā nopērkam daudz vairāk un samaksājam daudz dārgāk, nekā iegādājoties labas lietas.
Baiba Purvlīce,Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidente, Mg psych, psihoterapijas speciāliste, supervizore
Kaut arī teorētiski lielākā daļa cilvēku atzīst, ka veselība viņiem ir pirmajā vietā, ikdienā ne visi velta laiku tam, lai parūpētos par sevi. Mēs varam ar vislielāko atbildību izdarīt darba pienākumus un parūpēties par ģimenes locekļu vajadzībām, bet dažkārt aizmirstam par mums vistuvāko cilvēku – sevi pašu. Mūsu sabiedrībā ļoti pietrūkst adekvātu rūpju par sevi. Viens grāvis ir klaja nerūpēšanās, kad prioritāšu augšgalā allaž nostādām jebko citu, tikai ne veselību; otrs grāvis – pārspīlēta rūpēšanās jeb pārņemtība ar veselīgu dzīvesveidu, cerot, ka „ēdot tikai zaļu zāli” mēs nekad neslimosim un dzīvosim mūžīgi.
Bet ko praktiski ietver rūpes par sevi? Vienkārši sakot, tas nozīmē izturēties pret sevi labi. Šajā dzīvē mums ir dots tikai viens ķermenis, kuru nevarēsim nomainīt pret citu, tāpēc ir svarīgi pret to attiekties kā pret vērtību. Pirmkārt, ir jāatrod laiks, lai ieklausītos sevī un saprastu, kas ir tas, kas mums vajadzīgs. Varbūt ikdienas skrējienā mums nepietiek laika veselīgām maltītēm, varbūt tā ir smēķēšana vai fizisko aktivitāšu trūkums, ar ko nodarām pāri savam ķermenim, bet iespējams par maz uzmanības pievēršam psihohigēnai un ļaujamies hroniskam stresam?
Nav iespējams sniegt recepti, kas vienreiz un uz visiem laikiem mūs pasargās no jebkuras saslimšanas. Varbūtība saskarties ar kādu slimību, tai skaitā onkoloģisku, pastāv katram no mums. Jāsaprot, ka ir faktoru kopums, kuru mēs nevaram ietekmēt, piemēram, ģenētika vai kādi no mums neatkarīgi apstākļi, taču ir arī otrs faktoru kopums, kuru mēs varam ietekmēt, piemēram, mūsu dzīvesveids. Izturēties atbildīgi pret savu veselību nozīmē neignorēt ķermeņa simptomus un, pamanot, piemēram, kādu aizdomīgu dzimumzīmi vai bumbuli krūtī, aiziet pie ārsta, un ikdienā veikt vismaz minimālas profilaktiskās pārbaudes. Pat ja mums gadās saslimt, mēs varam savlaicīgi diagnosticēt, uzsākt ārstēšanu un tādējādi sasniegt labāko iespējamo rezultātu.
Reizēm cilvēki aizbildinās, ka viņiem nav laika sev, jo jārūpējas par ģimeni, taču patiesībā rūpes par sevi nozīmē rūpes par tiem, kurus mīlam. Labākā dāvana, ko varam sniegt savai ģimenei, ir tas, ka esam veseli un varam vēl ilgus gadus būt kopā. Tieši tāpēc ir vajadzīgas dažādas informatīvās kampaņas, kurās cilvēkiem atkal un atkal tiek atgādināts, ka mēs neesam ārējo apstākļu upuri un daudz ko savā dzīvē varam izmainīt paši.
Nevajadzētu, protams, aiziet otrā galējībā, kad cilvēks jūtas atbildīgs par pilnīgi visu, kas ar viņu notiek, nešķirojot, vai tam ir objektīvs vai subjektīvs pamats. Dažkārt cilvēki, kuri ir saskārušies ar diagnozi „vēzis”, uzskata, ka tas ir sods par sliktam domām. Cilvēkam jau tā ir smagi, bet viņš vēl jūtas vainīgs par savu diagnozi, jo publiskajā telpā nereti tiek tiražēts viedoklis, ka visas saslimšanas rodas galvā. Mēs nevaram noliegt, ka domāšana un emocijas ietekmē mūsu imunitāti, tomēr nav pareizi sludināt, ka ar domām vien mēs varam piesaistīt slimības vai, tieši otrādi, – izvairīties no tām.
Latvijā ir salīdzinoši zemi skrīninga rādītāji un joprojām ir daudz cilvēku, kuri pie ārsta dodas tikai tāpēc, lai ārstētu kādu ielaistu slimību, nevis lai pārbaudītu un uzturētu kārtībā savu veselību. Lai cilvēki mainītu uzvedību un kļūtu atbildīgāki pret sevi, ļoti svarīgas ir zināšanas. Jo vairāk zināšanu, jo lielāka iespējamība, ka tās tiks izmantotas. Taču tikpat svarīgas uzvedības maiņā ir arī emocijas un attieksme.
Daļa sabiedrības pie ārsta neiet baiļu dēļ. Cilvēki atrod dažādus attaisnojumus, kāpēc viņiem nav laika vai iespēju pārbaudīties, taču patiesībā izvairīšanās doties pie ārsta ir saistīta ar noliegumu un bailēm. Jo lielākas bailes, jo lielāks noliegums. Un tad vieglākais ceļš ir izstumt nevēlamo informāciju.
Tas ir normāli, ka mums ir bail, tomēr ir iespējams bailes nedaudz kliedēt, pamanot, ka ir ne tikai sliktie, bet arī labie stāsti. Pat tad, ja esat izdzirdējis diagnozi „vēzis”, tas vēl nenozīmē, ka tās ir beigas. Publiskajā telpā galvenokārt dzirdam par ļoti smagiem vēža gadījumiem, kas beidzas letāli, taču ir arī ļoti daudz “spēka stāstu”, kas vēsta par cilvēkiem, kuri galu galā izveseļojas, tikai par tiem runā daudz retāk.
Mēs nevaram izmainīt pagātni, un mums nav pilnīgas kontroles pār nākotni, taču mēs varam darīt labāko, kas ir mūsu spēkos šajā mirklī. Jo atbildīgāk izturēsimies pret savu veselību, jo lielāka iespējamība, ka ieguldījums tagadnē nesīs augļus arī nākotnē.
1.februārī no plkst. 10.00 – 18.00 nāc uz tirdzniecības centru “ORIGO”, kur notiks informatīva onkoloģisko saslimšanu profilakses diena “Esi gudrāks par vēzi”! Bezmaksas lekcijas, speciālistu konsultācijas, tai skaitā ar Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāvjiem, un iespēja pārbaudīt krūšu veselību mobilajā mamogrāfā.
Uz visām speciālistu lekcijām un krūšu veselības pārbaudi mobilajā mamogrāfā notiek iepriekšēja pieteikšanās
Ikviens, kam bijis mājas mīlulis, zina, cik nozīmīgu lomu dzīvnieki ieņem mūsu dzīvē, kļūstot par pilntiesīgiem ģimenes locekļiem, labākajiem draugiem un atbalstītājiem. Tādēļ Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienā, kas ik gadu tiek atzīmēta 4. oktobrī, BENU Aptieka aicina ikvienu aizdomāties par to, kā varam uzlabot savu mājas mīluļu dzīves kvalitāti, un piedāvā BENU Aptiekas farmaceites Zandas Ozoliņas ieteikumus, kas noderēs ikvienam mājas mīluļu saimniekam.
Rūpes atbilstoši gadalaikam
Tāpat kā paši pieskaņojamies gadalaiku maiņai, ir jāatceras arī par savu mīluļu labsajūtu jebkuros laikapstākļos, uzsver Z. Ozoliņa. Ja vasarā izplatīts drauds ir pārkaršana saulē, tad šobrīd, tuvojoties arvien vēsākam laikam, jāizvērtē laikapstākļu piemērotība garākām pastaigām. Ziemā tas būs īpaši svarīgi. Aukstajā laikā, dodoties pastaigās ar suni, ieteicams ķepu aizsardzībai lietot ziedi, kas pasargā no salšanas un kopj ķepu spilventiņus. Tāpat aukstā laikā suņu ķepas ir jāsargā no sāls un citu uz ielām lietojamo ķimikāliju negatīvās iedarbības, tādēļ pēc iespējas pastaigām jāizvēlas vietas, kuras nav izkaisītas ar sāli un ietvju apstrādes līdzekļiem. Tāpat pēc pastaigas ieteicams ķepas nomazgāt.
Ausu un acu kopšana
Tāpat kā cilvēkam, arī Jūsu mājas mīlulim – sunim un kaķim – dažkārt ir jātīra ausis. Taču jāņem vērā, ka ar to tīrīšanu mājas apstākļos jābūt uzmanīgiem un jāatceras, ka auss iekšējo eju drīkst tīrīt tikai ārsts. Savukārt saimniekiem ieteicams kopt tikai auss ārējo daļu, to darot viegli, izmantojot vati un tam paredzēto līdzekli.
Acis, tā saucamās asariņas, ieteicams tīrīt regulāri. Sevišķi izteikti tas ir maziem suņiem ar lielām acīm. Šeit kā kopjošo līdzekli var lietot specializētu šķīdumu, kas nopērkams aptiekā, bet, ja tāda tomēr nav pa rokai, var izmantot arī tīru ūdeni.
Pretblusu un pretērču aizsardzība
Pieejamo pretblusu un pretērču līdzekļu klāsts aptiekās ir liels. Kā izvēlēties savam mīlulim vispiemērotāko? Pirmkārt, jāņem vērā, ka kaķiem jāizvēlas tikai kaķiem domātos līdzekļus un suņiem – suņiem domātos. Tie līdzekļi, kuros ir apvienotas vairākas iedarbības vienā, ir vājāki. Nekad nelietojiet sunim domātos pretblusu pilienus kaķim, jo to ķīmiskie sastāvi ir atšķirīgi un to sastāvā var būt aktīvās vielas, kas Jūsu kaķim ir toksiskas.
Otrkārt – pilienu darbība paraksti ilgst līdz trīs nedēļām un pēc to lietošanas dzīvnieku nav ieteicams mazgāt. Mazākiem dzīvniekiem viss pretblusu ampulas saturs jāizlieto uz skausta, bet lielākiem tas jādala divās daļās – vienu daļu lietojot uz skausta, bet otru – pie astes sākuma.
Siksniņas ar smaržu parasti darbojas līdz četriem mēnešiem, taču pēc dzīvnieku glaudīšanas, ja ir bijusi saskare ar šo siksniņu, noteikti ir jāmazgā rokas. Ir pieejamas arī kakla siksniņas, kuru darbība ilgst līdz pat astoņiem mēnešiem. Tām nav smaržas, tāpēc roku mazgāšana pēc dzīvnieka mīļošanas nav obligāta. Tāpat ieteicams pēc siksniņas uzlikšanas suni nemazgāt un atturēt no peldēm vismaz nedēļas garumā. Protams, jāatceras, ka visi līdzekļi darbojas tikai saskarē ar ādu, tādēļ, ja dzīvniekam ir garāks apmatojums, ieteicams siksniņas vietā to saīsināt.
Vitamīni un minerālvielas
Vitamīnus un minerālvielas ieteicamas dot tikai pēc vetārsta ieteikuma, jo šad tad, labu vēlot, šajā ziņa izdarām sliktāk. Lielo šķirņu suņiem vēl maziem esot, iesaka lietot uztura bagātinātājus locītavu veselībai, savukārt vecākiem sunīšiem vitamīnus senioriem. Taču jāņem vērā, ka bieži vien iegādātā dzīvnieku barība jau satur visu Jūsu mīlulim nepieciešamo.
Pievērst uzmanību niansēm
Katrs saimnieks pazīst savu mīluli un nojauš, kad kaut kas nav labi. Taču papildu vērība jāpievērš un pie vetārsta noteikti jādodas gadījumos, kad dzīvnieks nesamērīgi daudz un bez iemesla dzer ūdeni, jo tas var liecināt par cukura diabēta klātbūtni. Ja dzīvniekam ir problēmas ar urināciju, par iemeslu var būt akmeņi, kas traucē urinēt. Arī tad, ja iepriekš enerģisks dzīvnieks uz ilgāku laiku kļūst apātisks, ieteicams vērsties pie vetārsta – varbūt tam ir kādas sāpes vai diskomforts. Protams, ir vēl daudz citu individuālu pazīmju, kas var liecināt par veselības problēmām, tādēļ, ja Jums liekas, ka Jūsu mājas mīlulis uzvedas sev neraksturīgā veidā, ieteicams vērsties pie speciālista!
Esiet atbildīgi – rūpējieties par saviem mājas mīluļiem, jo viņu dzīve ir daudz īsāka nekā mūsējā! Viņi mīl mūs, cilvēkus, no visas sirds!
Neatkarīgi no cilvēka vecuma un ādas tipa ziemas laikā āda atrodas nepārtraukta stresa stāvoklī. Mitrais un aukstais gaiss ārā asi kontrastē ar silto un sauso iekštelpu gaisu, pastiprinot ādas problēmas – tā kļūst sausāka un zaudē elastību, rodas arī nopietnākas problēmas – āda sāk pārragoties, niezēt un lobīties.
Kā aukstums ietekmē ādu?
To, cik elastīga, sausa vai taukaina ir cilvēka āda, nosaka ādas dziedzeru darbība. Ja dziedzeri strādā sabalansēti, ādas raga kārta veidojas vienmērīgi, tādējādi āda spēj sevi pasargāt no ārējiem faktoriem. Sausas un raupjas ādas veidošanos ietekmē dažādi apstākļi, piemēram, iedzimtība, alerģiskas reakcijas, ādas slimības ar pārragošanās traucējumiem, turklāt ādas sausumam un jutībai ir tendence pastiprināties novecojot.
Viens no būtiskākajiem ādas veselību ietekmējošiem faktoriem ir apkārtējā vide. Tā kā aukstā laikā epidermā ir mazāk taukšūnu saistvielu, āda atjaunojas lēnāk, vecās šūnas netiek atgrūstas pietiekami ātri, līdz ar to āda sāk lobīties. Vēsajos gada mēnešos ādai ir arī grūtāk reaģēt uz pastāvīgām lielām temperatūras svārstībām, piemēram, no iekštelpām izejot ārā un otrādi. Tāpēc aukstums īpaši iespaido sausu, kā arī plānu un jutīgu ādu, pastiprinot šiem ādas tipiem raksturīgās problēmas. Turklāt sausums var skart visdažādākās ķermeņa vietas – sejas ādu, elkoņus, galvas ādu u.c. Sausa āda ir viegli sakairināma, tāpēc pirms ārstēšanas uzsākšanas būtiski ir izprast ādas sausuma cēloni, lai izvēlētu visatbilstošākos kompleksos un lokālos ārstniecības līdzekļus.
Kā kopt sausu ādu?
Tā kā sausums uz ādas var radīt ne tikai diskomfortu, bet arī niezi, plaisas un apsārtumu ādā, to labāk novērst jau laikus, izvēloties atbilstošus līdzekļus un kopšanas metodes. Kā paskaidro “BENU aptieku” farmaceite Maira Logina, pats būtiskākais sausas ādas kopšanā ir pareiza ādas mitrināšana un attīrīšana. Sejas āda divas reizes dienā jāattīra ar pieniņu, bet pēc tam jānotīra ar toniku, kas nesatur spirtu. Aptiekās pieejami arī micelārie ūdeņi, kas ādu attīra un vienlaikus nomierina. Sausas ādas gadījumā sejas mazgāšanai piemērots ir arī viegls kumelīšu tējas uzlējums.
Apkopjot sausu ādu, ūdens nedrīkst būt karsts, jo tas ādu vēl vairāk sausina. Jāizvairās no iešanas karstā vannā, nevajadzētu lietot arī sintētisko vannas sāli un putas, kas ādas problēmas var saasināt. Vannai farmaceite rekomendē pievienot speciālus līdzekļus, kuri, izšķīstot ūdenī, apņem ādu ar taukainu aizsargplēvīti. Arī ejot dušā, farmaceite rekomendē izvēlēties mazgāšanās līdzekļus, kuri nesatur ziepes, piemēram, dušas krēmus vai eļļas – tie nesausinās ādu, kā arī radīs nomierinošu pretiekaisuma efektu. Tie mitrinās ādu, un āda pēc mazgāšanās tā nebūs “savilkta”.
Sausas un atopiskas (alerģiskas) ādas gadījumā ķermeņa losjoni un krēmi jāizvēlas ļoti rūpīgi. Izvēloties līdzekļus sausas ādas kopšanai, farmaceite iesaka pievērst uzmanību tam, lai sejas un ķermeņa mazgāšanas līdzekļi nesaturētu ziepes. Savukārt kosmētisko līdzekļu izvēlē jāizvairās no produktiem, kuru sastāvā ir parabēni, alkohols, un smaržvielas saturošas vielas, kas var izraisīt kairinājumu un niezi vai pat vēl vairāk izsausināt ādu.
Vitamīni sausas ādas kopšanai
Pilnvērtīgai ādas aprūpei nepieciešams komplekss risinājums, jo vienlīdz svarīgi ādas ārējai aprūpei ir to “pabarot”, lietojot uzturvielām bagātu pārtiku. Lai āda saņemtu pietiekamu mitruma devu, dienas laikā noteikti būtu jāizdzer vismaz 2 litri šķidruma. Tāpat ļoti vēlams uzturā lietot produktus, kas satur linolēnskābi un nepiesātinātās taukskābes, piemēram, naktssveces, linsēklu vai rapšu eļļu, kā arī jūras produktus.
Ļoti būtiski ikdienas ēdienkartē iekļaut augļus un dārzeņus, jo tajos esošās šķiedrvielas ādu padarīs tvirtāku un svaigāku, kā arī baros ar vitamīniem un minerālvielām. Farmaceite iesaka izvēlēties vitamīnus, kuru sastāvā ir C vitamīns, kas veicina audu reģenerāciju, sejas krāsas atsvaidzināšanai noderīgs būs A vitamīns, kas arī pasargā ādu no izžūšanas, kā arī padara to elastīgu un gludu, bet E vitamīns uzlabos asinsriti un pasargās ādu no brīvo radikāļu iedarbības. Ādu ļoti labvēlīgi ietekmē arī B grupas vitamīni, piemēram, B2 vitamīns kopā ar B6 vitamīnu regulē tauku un mitruma līmeni ādā.
Žurnāla “Ieva” galveno redaktori Initu Silu iedvesmo viņas draudzenes, kuras spēj nesalūzt pat dzīves grūtākajos brīžos un atrast spēku dzīvei. “Man ir draudzene, kurai pāragri bojā aizgājis tētis, notikusi nelaime arī ar brāli, taču viņa ir viens no dzīvespriecīgākajiem cilvēkiem, ko pazīstu! Manuprāt, būt stiprai nav negods vai slikta īpašība. Tas ir talants, īpaša dāvana no paaudzes sievietēm – mūsu mammām un vecmāmiņām,” saka Inita Sila. 
kas viņu atšķir no vīrieša, ir spēja radīt un uzņemties atbildību. Tas arī veido viņas pašaizliedzību un prasmi savu tuvinieku vārdā izturēt vairāk. “Mūsu sievietes ir ar īpaši spilgtu un bagātu iekšējo pasauli. Lai arī pašas to ne vienmēr apzinās, viņas ir apburošas, šarmantas un skaistas. Viņās ir arī kas noslēpumains, kas sievietei piešķir īpašu skaistumu!” tā Elza Leimane.
Līderības mentores Irīnas Pīgoznes iedvesmas avots ir viņas meita, kura ļauj uz šķietami ierastajām lietām paskatīties no pavisam citas puses. “Es apbrīnoju, kā viņa savos trīspadsmit gados var būt tik spilgta personība, cik brīvi domāt un kustēties!” par savu meitu stāsta Irīna. Savukārt Latvijas sievietēs viņa apbrīno spēju neskatoties uz visām grūtībām, saglabāt savu sievišķību, mīļumu, siltumu un spēju pielāgoties. Tāpat Irīna norāda, ka sievietes Latvijā ir ārkārtīgi strukturētas un racionālas, uzņēmīgas, spēj ieņemt vadošus amatus un pat vadīt valsti. “Mūsu sievietēm ir īsta jauda! Tāpēc galvenais ir nebaidīties pašai sev atzīties, ka tu arī esi tā spēcīgā! Jo nereti jau šķiet – ko tad es, es jau neko! Taču vajag paskatīties spogulī un sev pateikt, jā, es esmu lieliska un spēcīga!” tādus spēka vārdus mūsu sievietēm velta līderības mentore.
