Pēc vairākiem ziemas mēnešiem, kas aizritējuši sausā gaisā telpās vai ārā aukstumā, pēc krietni pieticīgākām vietējo “dzīvo” vitamīnu devām un ļaušanās kalorijām bagātākai pārtikai, ādai nepieciešama īpaša kopšana.

Kas pavasarī var palīdzēt atjaunoties, izskatīties un arī justies labāk, noskaidrosim kopā ar dermatoloģi “Veselības centru apvienībā” (VCA) Žannu Zakovrjašinu un “Mēness aptiekas” farmaceiti Irinu Korčaginu.

Lai gan katram organismam ir individuālas vajadzības, tomēr pastāv pamatnoteikumi, ko ieteicams ievērot ikvienam. Galvenais no tiem: lai āda iegūtu vislabāko izskatu un burtiski starotu, jautājumam par izkļūšanu no “ziemas miega” ir jāpieiet vispusīgi, gan iekšķīgi, gan ārīgi rūpējoties par savu ķermeni. Lūk, daži ieteikumi, kā to darīt!

Mazāk kūciņu, vairāk zaļumu!

“Jāsāk ir nevis ar laba krēma iegādi, bet ar labu uzturu,” iesaka dermatoloģe Žanna Zakovrjašina. “Ziemas periodā mēdzam ēst pārāk daudz pārtikas, kas satur ātros ogļhidrātus: rīsus, kartupeļus, makaronus, mīklas izstrādājumus un saldumus – tas viss var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz zarnām, izmainot mikrofloru, kas, savukārt, ietekmē organismam nepieciešamo vitamīnu un mikroelementu, tostarp B grupas vitamīnu un dzelzs, uzsūkšanos. Tas veicina ādas sausumu, pinnes, akni, atopiskā dermatīta saasināšanos un citas ādas problēmas,” skaidro ārste un min piemēru. Kāda paciente pārdzīvojusi par sejas ovāla noslīdēšanu. Diagnostikas laikā noskaidrojās, ka sievietei ir B3 vitamīna (PP) deficīts, ko izraisījis zarnu iekaisums glutēna nepanesības dēļ. Bija nepieciešama kompleksa pieeja – vitamīnu terapija un izvairīšanās no kviešu miltu produktiem, kā arī kosmētiskās sejas procedūras. Risinot problēmu, arī seja atguva tvirtumu.

Pavasarī ir laiks ķerties pie sabalansētas ēdienkartes izveides – vajadzētu biežāk ēst zaļumus, spinātus, augļus un dārzeņus. Arī sviests, augu eļļa un zivis var palīdzēt cīņā pret grumbiņām, bālu un sausu ādu.

Ārste uzsver: “B grupas vitamīni ir iesaistīti daudzos procesos organismā: tie atbalsta nervu sistēmas darbību, palielinot stresa noturību, pārtiku pārvērš enerģijā, stimulē asinsriti, tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, aizsargā ādas un arī aknu šūnas, tie ir svarīgi labas redzes saglabāšanā un veselīgiem matiem.”

Farmaceite Irina Korčagina papildina: “Vēlos atgādināt, ka ikdienā ir jāuzņem arī pietiekami daudz ūdens. Turklāt, ja ir skaidrs, ka uzturs ne tuvu nav sabalansēts, vajadzētu padomāt par iztrūkstošo vitamīnu un minerālvielu papildu uzņemšanu. Ja analīzes liecina par noteiktu vielu trūkumu organismā, tās var lietot uztura bagātinātāju veidā. Iespējams, organismam patiešām nepieciešami B grupas vitamīni vai, piemēram, cinks. Ja ir vajadzība un vēlme, tos var lietot pāris reižu gadā kā trīs mēnešu kursu. Ja ārsts nav sniedzis konkrētus norādījumus, pirms vitamīnu iegādes lietderīgi būtu konsultēties ar farmaceitu.”

Glābjam ādu no iekšpuses un ārpuses

Ziemā, kad sals mijas ar atkusni un nereti pūš ass vējš, bet telpās gaiss ir pārlieku sauss, āda, jo īpaši, jutīga, piedzīvo milzīgu stresu. Dermatoloģe norāda: “Pašlaik (tikko pēc ziemas) nozīmīgi var būt K, E, A, D vitamīni. Šie četri skaistuma sargi var palīdzēt atjaunot ārējā un iekšējā stresa bojāto sejas un ķermeņa ādas hidrolipīdu apvalku. “Ir taču tik vienkārši veikt analīzes, piemēram, par D vitamīna līmeni, bez kā organismam klājas pavisam grūti – tas noveco! Skaistuma draudzene ir arī ir vecā, labā zivju eļļa, it īpaši, ja nemīlat ēst treknas zivis. Omega-3 taukskābes palīdz uzturēt asinsvadu elastību un samazina holesterīna un asins recekļu veidošanos.”

Ko sagaidām no sejas kosmētikas un kopjošām procedūrām?

B vitamīns jeb niacinomīds

Lieki teikt, ka visdrošāk ir kosmētiskos līdzekļus iegādāties tieši aptiekās, jo tur pārdod tikai dermatoloģiski pārbaudītus produktus.

“Pievērsiet uzmanību kosmētikai ar niacinomīdu – ūdenī šķīstošo B3 vitamīnu sauktu arī par nikotīnskābi. Tam ir tik plašs labvēlīgo efektu saraksts, ka var palīdzēt uzlabot pat problemātisku un īpaši jutīgu ādu. Niacinomīds aktīvi stimulē asinsriti, kā rezultātā ādas šūnās sākas vitāli svarīgi atjaunošanās procesi, uzlabojas dermas barjerfunkcija, samazinās ādas lobīšanās, kairinājums un dehidratācija, uzlabojas arī sejas krāsa, mazinās apsārtums, iekaisums, palēninās novecošanās process, palielinās ādas elastība, sašaurinās poras,” skaidro dermatoloģe.

Peptīdi

Atzinīgi vērtējama ir kopjošā kosmētika, kas satur peptīdus – īsas proteīna molekulas, kam ir augsta bioloģiskā aktivitāte un kas kalpo kā dažādu fizioloģisko procesu regulatori. Peptīdi veicina novājinātas ādas atjaunošanos – stimulē kolagēna, elastīna un hialuronskābes sintēzi, paātrina ādas šūnu atjaunošanos, uzlabo mikrocirkulāciju un veido antioksidantu aizsardzību.

Pīlings

Pēc ekspertu domām, aprīļa sākumā vēl ir piemērots laiks, lai atbrīvotu ādu no raga slāņa, attīrītu taukainās poras, noņemtu zvīņaino kārtiņu, izmantojot ķīmisko pīlingu (mūsdienu preparāti ir maigi un efektīvi!). Tiesa šo procedūru svarīgi uzticēt kosmetologam. Savukārt pīlingu mājas apstākļiem var iegādāties aptiekā, kur farmaceits palīdzēs izvēlēties tādu, kas atbilst ādas tipam un vecumam.

Mitrinošie un atjaunojošie sejas krēmi

Tā būs lieliska izvēle sejas ādas ikdienas kopšanai gan pavasarī, gan vasarā. Pavasarim piemērotam krēmam vajadzētu saturēt daudz antioksidantu (koenzīmu Q10, C vitamīnu, E vitamīnu) un citas sastāvdaļas, kas labvēlīgi ietekmē ādas stāvokli, piemēram, hialuronskābi, keramīdus. Lūkojiet pēc krēma ar sarkanajām vīnogām, ginkgo bilobu, mellenēm un alveju. Krēma sastāvā var būt arī mandeļu un smiltsērkšķu eļļa vai šī sviests, kas lieliski mitrina un atjauno nogurušu ādu.

Hialuronskābe nodrošina mitrināšanu un rada optimālu vidi, lai dalītos fibroblastu šūnas (dermas galvenās šūnas) un ādas atjaunošanās noritētu pareizi.

Kā lietot sejas krēmus? Uz nakti vajadzētu uzklāt barojošu krēmu, bet dienai labāk izvēlēties vieglu mitrinošu kosmētiku, kas pasargā ādu no kaitīgiem vides faktoriem. A un E vitamīni krēmā ir piemēroti gandrīz ikvienam, taču ar C vitamīnu ir jāuzmanās. Tas, protams, ir lielisks antioksidants, taču, ja āda ir jutīga, tas var izraisīt pārlieku saasinātu reakciju. Dermatoloģe atgādina, ka krēms ir jāpiemeklē individuāli, konsultējas ar dermatologu, kosmetologu vai farmaceitu aptiekā.

Hialuronskābes injekcijas, ko veic dermatologi, var sniegt lielisku efektu, ja ādai nav izteiktu ar vecumu saistītu izmaiņu. Tiesa, šādām injekcijām ir jābūt izcilas kvalitātes. Nobriedušai ādai ir piemēroti tādi injicējamie preparāti, kas papildus hialuronskābei satur aminoskābes, kolagēnu, vitamīnus.

Sargāsim ādu no ultravioletā starojuma!

“Rūpes par skaistumu jāsāk ar rūpēm par sevi: ir svarīgi pietiekami izgulēties, uzraudzīt savu stāju, mugurkaula stāvokli – no tā arī ir atkarīgs skaistums. Svarīgi, lai muskuļiem ir labs tonuss, lai neveidojas dubultzods, grumbas, pietūkums. Bez fiziskām aktivitātēm un svaiga gaisa nav iespējams saglabāt ādas un visa ķermeņa jaunību. Staigājiet vismaz pusstundu dienā – laiks taču kļūst aizvien pavasarīgāks!” saka farmaceite un atgādina par ādas pasargāšanu no ultravioletajiem stariem. “No rīta var lietot līdzekli ar SPF15 aizsardzību, bet pastaigai dienas laikā piemērotāks būs SPF30. Sākot no maija, vienmēr ir ieteicams līdzeklis ar SPF50. Turklāt dažu dermatoloģisku problēmu gadījumā nepieciešams SPF100 – arī šādi krēmi jau ir pieejami.

Daudzi dekoratīvās kosmētikas zīmoli piedāvā tonālos krēmus un BB krēmus ar SPF. To aizsardzības līmenis gan nav augstākais, taču vairumā gadījumu ar to pietiks neilgam brīdim ārpus telpām. Aptiekās ir plašs kopjošu sejas produktu klāsts, kam ir saules aizsardzības efekts. Šiem līdzekļiem ir pievienota hialuronskābe, kolagēns, citas izcilas sastāvdaļas un tiem īpaši viegla tekstūra. Farmaceiti noteikti palīdzēs izvēlēties piemērotāko.

Kamēr vieni priecājas par silto pavasara saulīti un aizvien gaišākiem vakariem, citi, kuri ir alerģiski pret dažāda veida putekšņiem, ar bažām gaida ziedēšanas laiku. Pavasarī pie farmaceita pēc palīdzības vēršas ne viens vien aptiekas apmeklētājs, kam ik gadu šajā sezonā parādās dažādi alerģijas izraisīti simptomi, tāpēc Euroaptiekas galvenā farmaceite Zane Melberga dalās vērtīgos padomos, kas varētu palīdzēt šo laiku vieglāk pārdzīvot.

“Alerģija ir neadekvāta organisma reakcija, kad cilvēka imūnsistēma pārmērīgi reaģē uz visādi citādi nekaitīgu vielu, ko sauc par alergēnu. Organisms sāk cīnīties ar alergēnu, kā rezultātā izdalās histamīns un parādās simptomi – sarkanas, pietūkušas acis, tekošs deguns, nieze u. c. Alerģijas simptomi var izpausties dažādās organisma vietās – vienam uz gļotādām (degunā, acīs), bet citam uz ādas, izraisot niezi vai izsitumus. Lai no deguna izvadītu alergēnus, histamīns mēdz izraisīt arī uzkrītoši biežu šķaudīšanu,” skaidro Euroaptiekas farmaceite Zane Melberga.

Alerģija vai parastas iesnas

Pavasarī, kad parādās pirmās siltās dienas, cilvēki, kas visu tumšo ziemu ilgojušies pēc saules, pārsteidzīgi mēdz nomainīt savu ziemas jaku uz pavasara trenci. Tas visai bieži beidzas ar saaukstēšanos un iesnām. Tieši šī iemesla dēļ atšķirt saaukstēšanās radītās iesnas no pavasara alerģijas izraisītajām nav nemaz tik vienkārši. “Cilvēks var pamanīt tādu kā tendenci: katru gadu pavasarī kaut kādā brīdī ir ļoti slikti, asaro acis, rodas iesnas. Vajadzētu padomāt, vai tā gadījumā nav alerģija. Laimīgā kārtā mūsdienās to ir pavisam viegli pārbaudīt, veicot analīzes, kurās var konstatēt, vai ir kāda alerģija uz putekšņu veidiem,” skaidro farmaceite. 

Urbānā dzīvesveida ietekme uz alerģiju izplatību

Jautāta, kurus cilvēkus visbiežāk piemeklē alerģijas, farmaceite uzsver alerģiju izplatības ciešo saistību ar urbāno dzīvesveidu. “Jo vairāk mēs dzīvojam pilsētā, jo viss dabiskais mūsu organismam šķiet svešāks. Tā galvenokārt ir jaunākā paaudze, kas aizbrauc uz laukiem un piedzīvo alerģiskas reakcijas. Vairums pilsētās dzīvojošo jauniešu ikdienā atrodas ļoti tālu no dabas, tāpēc viss dabiskais sāk kļūt kaitniecisks. Ir arī vecāki, kas pārspīlē ar sterilitāti savu bērnu apkārtnē – piemēram, grīdu tīra ar antiseptiskām salvetēm. Šāda pārspīlēta tīrība nenāk par labu, jo tieši saskarē ar dažādiem mikroorganismiem mēs stiprinām savu imunitāti. Ja dzīvojam pārspīlēti sterilā vidē, tad viens izbrauciens uz ziedošu pļavu var beigties slikti,” uzsver farmaceite.

Izplatītākie alerģijas izraisītāji pavasarī

• Ziedputekšņi (piemēram, no alkšņa, gobas, bērza, lazdas).
• Zāle (pavasara otrajā pusē).
• Putekļi uz ielām.

Efektīvākās metodes alerģijas simptomu mazināšanai

Ne tikai ziedputekšņi mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas, bet arī putekļi, kas pēc garās ziemas sakrājušies ielās. Tiklīdz laiks kļūst sausāks, pietiek vien uzpūst vējam, lai putekļi nonāktu gan degunā, gan acīs, gan uz ādas, tāpēc, pārnākot mājās, svarīgi ir pārģērbties, kārtīgi nomazgāt rokas, paskalot degunu ar sālsūdeni. Augu ziedēšanas laikā ieteicams turēt logus aizvērtus un vismaz pirms gulētiešanas noskaloties dušā, lai dienas laikā uz miesas sakrātie putekļi un putekšņi nenonāktu uz palagiem, tādējādi turpinot savu negatīvo iedarbību uz organismu.

Alerģiskiem cilvēkiem farmaceite iesaka pievērst pastiprinātu uzmanību putekšņu koncentrācijai gaisā. Par to itin viegli var pārliecināties, internetā apmeklējot vietējās laikapstākļu prognožu vietnes. Tur var atrast arī detalizētu informāciju par putekšņu veidiem, kas konkrētajā dienā konstatēti gaisā. “Ja zināt, ka jums ir alerģija, piemēram, pret bērzu radītajiem putekšņiem, bērzu ziedēšanas periodā mēģiniet izvairīties no došanās dabā. Tas ievērojami atvieglos jūsu ikdienu,” ierosina farmaceite.

Bezrecepšu medikamenti 

Aptiekās ir pieejami dažādi medikamenti – tabletes un speciāli aerosoli degunam. Ir arī plašs klāsts dabiskas izcelsmes līdzekļu, kas netiek pieskaitīti pie medikamentiem, piemēram, jūras ūdens, ar ko var skalot degunu, lai mazinātu tūsku. 

Ir līdzekļi, kas veidoti uz celulozes bāzes. Iepūšot tos degunā, elpošanas laikā putekšņiem ir mazāk vietas, kur pieķerties, līdz ar to daļēji tiek bloķēta putekšņu nokļūšana uz gļotādas.

No bezrecepšu medikamentiem var izvēlēties antihistamīna līdzekļus, kas bloķē histamīnu izdalīšanos. Jāpiebilst, ka jaunākās paaudzes medikamenti mazāk izraisa miegainību.

Euroaptiekas galvenā farmaceite Zane Melberga iesaka jau laikus sagatavoties ziedēšanas laikam, gādājot, lai mājas aptieciņā būtu antihistamīna līdzeklis, acu pilieni un deguna aerosols, kas būtu pieejami brīdī, kad parādās pirmie alerģijas simptomi. 

Lai atrastu tieši sev piemērotāko risinājumu alerģijas simptomu mazināšanai, aicinām konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam vārdu savienojumu “oksidatīvais stress”. Taču vai zinām, kas tas īsti ir un kā ietekmē mūsu organismu? Par oksidatīvā stresa cēloņiem, sekām un par izplatītākajiem antioksidantiem stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Oksidatīvais stress ir stāvoklis, kad organismā brīvo radikāļu līmenis pārsniedz antioksidantu klātbūtni, kas izraisa šūnu vielmaiņas disbalansu, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Oksidācija ir normāls un nepieciešams iekšējs process, kas notiek, piemēram, elpojot, sportojot, ēdot, iekaisuma procesa likvidēšanā – kamēr pastāv līdzsvars starp šiem elementiem, mūsu organisms ir vesels un spējīgs ātri atjaunoties. Savukārt antioksidanti ir ļoti svarīgi cilvēka organismam, jo tie palīdz novērst šo oksidatīvo stresu un tādējādi samazina šūnu bojājumu risku. Tie ir saistīti ar vairākiem veselībai labvēlīgiem efektiem, piemēram, uzlabotu imunitāti, samazinātu iekaisumu, palēninātu novecošanas procesu un samazinātu slimību risku, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, vēzim un neirodeģeneratīvajām saslimšanām. Iekļaujot antioksidantus ikdienas uzturā, varam nodrošināt organismam nepieciešamo aizsardzību.

Oksidatīvā stresa sekas

Oksidatīvā stresa sekas var ietekmēt visas ķermeņa sistēmas un orgānus, un tās var būt dažādas atkarībā no stresa smaguma un ilguma, uzsver ģimenes ārste Z. Zitmane. Galvenokārt tas ir šūnu bojājums, kas kaitē un aptur olbaltumvielu, lipīdu un DNS šūnu funkciju. Oksidatīvais stress ir saistīts ar paaugstinātu iekaisuma risku, paātrinātu šūnu novecošanas procesu un veselības problēmu rašanos. Tas ir saistīts arī ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku, piemēram, aterosklerozi, hipertensiju un koronāro sirds slimību.

Tāpat oksidatīvais stress veicina neironu bojājumus un ir saistīts ar neirodeģeneratīvajām saslimšanām, Parkinsona un Alcheimera slimību. Daži pētījumi liecina, ka brīvie radikāļi izraisa DNS bojājumus un tam ir ietekme arī uz uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma attīstību. Turklāt pārmērīgs ilgstošs oksidatīvais stress var veicināt vēža šūnu attīstību. Tas var ietekmēt insulīna rezistenci un glikozes līmeņa kontroli, radot cukura līmeņa svārstības asinīs un paaugstinātu diabēta risku. Tas rada arī imūnsistēmas traucējumus, padarot organismu uzņēmīgāku pret infekcijām, kā arī samazina aknu un nieru darbību cīņā ar toksīniem.

Kas rada oksidatīvo stresu?

Kā stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane, oksidatīvā stresa iemesli galvenokārt ietver dzīvesveida faktorus un apstākļus:

• Piesārņojums – vides piesārņojums gaisā un ūdenī, pesticīdi, smēķēšana, kaitīgas ķīmiskas vielas darba vietā vai sadzīvē, kosmētikas līdzekļos.
• Radiācija un starojums, piemēram, no ierīcēm un ultravioletais (UV) starojums no saules, pārmērīga sauļošanās.
• Neveselīgs, nekvalitatīvs un nesabalansēts uzturs, kurā pārmērīgi iekļauti rafinēti ogļhidrāti, piesātinātie tauki, kurā ir pārāk daudz cukura un par maz dārzeņu un augļu, tātad tāds uzturs, kurā ir daudz neveselīgo sastāvdaļu un ir vitamīnu un minerālvielu trūkums.
• Alkohols un pārmērīga neatbilstoša medikamentu lietošana, arī ķīmiskas piedevas pārtikas produktos.
• Pārmērīga fiziskā slodze bez pienācīgas atpūtas un atjaunošanās var palielināt brīvo radikāļu veidošanos.
• Ilgstošs emocionālais stress un mentālā slodze, arī trauksme, depresija vai citi garīgie traucējumi var izmainīt hormonu un vielmaiņas procesus.
• Ar novecošanu saistītās izmaiņas var samazināt ķermeņa dabīgo antioksidantu ražošanu un spēju aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa.

Oksidatīvā stresa pazīmes

Ja organismā ir augsts oksidatīvais stress, tas var ietekmēt kopējo labsajūtu un veselību. Tas var izpausties tādos simptomos kā pastāvīga noguruma un izsīkuma sajūta, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Šo enerģijas trūkumu rada samazināta mitohondriju darbība. Par oksidatīvo stresu liecina arī tādas pazīmes kā pastiprināta sāpju sajūta, pietūkums un kairinājums, kas saistīts ar paaugstināto iekaisuma procesu organismā, kā arī biežas un atkārtotas saslimšanas ar vīrusiem un pastāvīgas infekcijas. Par pazīmi var uzskatīt arī samazinātu izturību pret stresu un spēju pielāgoties, tāpēc psiholoģiskie un emocionālie simptomi, piemēram, trauksme un depresija, augsta oksidatīvā stresa rezultātā var pastiprināties. Augsts oksidatīvais stress var ietekmēt arī vielmaiņu un hormonu līdzsvaru, kas var izraisīt svara pieaugumu vai svara zudumu, kā arī citus vielmaiņas traucējumus.

Ārēji oksidatīvais stress var izpausties kā ādas novecošanas pazīmes, grumbas, pigmentācijas traucējumi un elastības zudums – tas var norādīt uz šūnu samazināto aizsargspēju un paātrinātu novecošanu.

Ja kāda no šīm pazīmēm rodas regulāri vai pastāvīgi, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai noteiktu iespējamo iemeslu, oksidatīvā stresa līmeni un veiktu nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu veselību un samazinātu negatīvo ietekmi, uzsver ārste.

Kā samazināt oksidatīvā stresa riskus?

Lai mazinātu oksidatīvā stresa riskus, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. Tam jāietver:

• Veselīgs un sabalansēts uzturs. Ēdiet pietiekoši dārzeņus un augļus, kas bagāti ar antioksidantiem, kā arī pilngraudu produktus, veselīgus taukus, zivis, riekstus, avokado un olbaltumvielas. Izvairieties no pārtikas ar augstu glikozes un ogļhidrātu saturu.  Ierobežojiet rafinētu cukuru, balto miltu produktus, kas veicina iekaisuma procesus.
• Regulāras fiziskās aktivitātes. Veiciet tās atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai, tas palīdzēs uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un veicinās vispārēju labsajūtu.
• Izvairīšanās no toksīniem un kaitīgiem vides faktoriem. Pēc iespējas samaziniet vai izvairieties no tabakas dūmiem, smēķēšanas, alkohola, piesārņojuma un kaitīgām vielām darba vidē un sadzīvē.
• Rūpes par emocionālo labbūtību. Izmantojiet prakses, kas palīdz vadīt stresu un uzlabot emocionālo stāvokli, piemēram, meditācija, dziļa elpošana, regulāra atpūta un kvalitatīvs miegs ir svarīgs ķermeņa atjaunošanās procesā.
• Adekvāta hidratācija. Pietiekama ūdens uzņemšana, lai nodrošinātu labu šķidruma līdzsvaru organismā un atbalstītu ķermeņa attīrīšanu un toksīnu izvadīšanu.

Kā uzņemt antioksidantus?

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro – antioksidanti gan tiek veidoti mūsu organismā, gan jāuzņem ar uzturu. Pie antioksidantiem pieder tādi vitamīni kā C un E, karotinoīdi, piemēram, betakarotīns (atrodams burkānos, žāvētas aprikozēs), zeaksantīns (spinātos), luteīns (spinātos, kliņģerītēs), likopēns (tomātos) un astaksantīns (aļģēs). No minerālvielām antioksidanti ir cinks, selēns, mangāns, varš. Tāpat pie antioksidantiem pieskaitāmi arī citi savienojumi, piemēram, koenzīms Q10 (to sintezē pats cilvēka organisms, bet ar gadiem šī spēja samazinās) un melatonīns (tas ir gan hormons, gan antioksidants, ko izmanto kā miega līdzekli). Arī augu polifenoli, flavonoīdi ir spēcīgi antioksidanti. Flavonoīdi nosaka ziedu un augļu krāsu, un tiem piemīt pretiekaisuma darbība, tie stiprina asinsvadu sieniņas, ir svarīgi sirds un asinsvadu sistēmai, imūnsistēmai, ādai, locītavām un acu veselībai.

Lai uzņemtu galvenos antioksidantus, uzturā jāiekļauj pārtikas produkti, kas ietver vitamīnus, minerālus un citus bioaktīvos savienojumus, kuri spēj neitralizēt brīvos radikāļus un samazināt oksidatīvo stresu. Ģimenes ārste Z. Zitmane un farmaceite I. Priedniece iesaka iekļaut uzturā:

• Ar C vitamīnu bagātus produktus: citrusaugļus, kāpostus, zemenes, upenes, papriku, pētersīļus, kivi, smiltsērkšķus, apelsīnus, jāņogas. C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, kas ir ļoti būtiski pie vīrusu un infekcijas saslimšanām, atveseļojoties, pie intensīvas fiziskas slodzes, tas palīdz mazināt nespēku un nogurumu. Tas ir nepieciešams ādas, asinsvadu, skrimšļu, kaulu, zobu un smaganu veselībai, kā arī veicina normālu kolagēna veidošanos, stiprina asinsvadu sieniņas, veicina audu atjaunošanos un brūču dzīšanu.
• Ar E vitamīnu bagātus produktus: E vitamīns jeb tokoferols aizsargā taukus no oksidācijas. Tas piedalās vielmaiņas procesos, ir nepieciešams reproduktīvo orgānu normālai darbībai, kā arī imūnsistēmai, sirds un asinsvadu sistēmai. E vitamīnu uzņem ar augu eļļām, diedzētiem graudiem, salātiem, kāpostiem, zaļajiem zirnīšiem, avokado, papriku, olas dzeltenumu, riekstiem (īpaši mandelēm un valriekstiem) un sēklām (saulespuķu sēklās).
• Ar karotinoīdiem bagātus produktus: piemēram, betakarotīnu, kas organismā tiek pārveidots par A vitamīnu,  satur krāsainie augļi un dārzeņi – burkāni, tomāti, paprika, ķirbji, salāti, spināti, brokoļi, žāvētas aprikozes.  A vitamīnu satur zivju aknas, zivju eļļa, siļķe, aknas, olas un piena produkti. A vitamīns nodrošina normālu redzi, kā arī veicina normālu imūnsistēmas darbību. A vitamīnam ir svarīga loma šūnu specializācijas procesā, kā arī tas palīdz uzturēt gļotādu un ādas veselību.
• Produktus, kas satur selēnu: šis minerāls ir vajadzīgs normālai vairogdziedzera un imūnsistēmas darbībai un spermatoģenēzei, tas palīdz uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas, acu, ādas, nagu un matu veselību. Selēnu satur gaļa, pilngraudu produkti, olas, brūnie rīsi, pupas, Brazīlijas rieksti, piena produkti un zivis.
• Produktus, kas satur cinku: cinks veicina normālu imūnsistēmas darbību, tas ir nozīmīgs gan sievietes, gan vīrieša reproduktīvajai veselībai, palīdz uzturēt normālu testosterona līmeni, nepieciešam arī grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, kā arī redzes, ādas, matu un nagu veselībai, vielmaiņas procesiem un vairāku fermentu darbībai. Cinks ir  gaļā, zivīs, pienā, sierā, olās, pākšaugos, riekstos, auzu pārslās un citos pilngraudu produktos.
• Produktus, kas veicina melatonīna sintēzi: melatonīns ir hormons un antioksidants, kura sintēzi organismā veicina rīsi, tomāti, auzu pārslas, mieži, apelsīni, ananāsi un banāni.
• Koenzīmu Q10: to var uzņemt no subproduktiem (piemēram, aknām), gaļu, sēklām eļļām, pētersīļiem, brokoļiem, spinātiem, avokado, zemenēm, riekstiem un graudiem.

Kopumā īpaši bagāti ar antioksidantiem ir augļi un ogas, zaļumi, rieksti un sēklas, kā arī krāsainie dārzeņi un pākšaugi. Antioksidanti ir arī daudzās garšvielās un garšaugos (kurkuma, kanēlis, ingvers, krustnagliņas, oregano, pētersīļi), tumšajā šokolāde (augstas kvalitātes, ar kakao saturu 70 % vai vairāk ir bagāta ar flavonoīdiem), zaļajā tējā (satur katehīnu) un graudaugos (auzas, kvinoja, brūnie rīsi un mieži).

Lai novērstu oksidatīvā stresa sekas uz ādas, daudzos kosmētikas līdzekļos ādas un matu kopšanai ir pievienoti antioksidanti, piemēram, C, E, A vitamīns, koenzīms Q10, astaksantīns, augu ekstrakti un eļļas, kas aizsargā pret brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi un kavē novecošanas procesus, un tiek plaši izmantoti pretnovecošanas līdzekļos pret grumbām un krunciņām.

Speciālistes uzsver, ka ir svarīgi ievērot sabalansētu pieeju un konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu, lai izvēlētos individuāli piemērotākos risinājumus oksidatīvā stresa mazināšanai.

Sagaidot pavasari, vēlamies justies labi, enerģiski un parūpēties par to, lai labi un mirdzoši izskatās arī mūsu āda. Taču jutīgas ādas īpašniekiem, kā arī cilvēkiem ar akni tas var sagādāt raizes. Kas ir biežākās aknes skartas ādas kopšanas kļūdas un kādus līdzekļus pavasarī izvēlēties aknes skartas ādas kopšanai, skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, dermatoloģe Elīza Sālījuma un BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa. 

Akne ir bieži sastopama ādas slimība, kas skar tauku dziedzerus un ar tiem saistītos matu folikulus, skaidro dermatoloģe E. Sālījuma. Aknei raksturīga hroniska gaita, kurā ik pa laikam novēro uzliesmojumus. Visbiežāk akne ir sastopama pusaudžiem (11–19 g. v.), taču tā skar arī jaunus cilvēkus (19–24 g. v.), kā arī pieaugušos (>25 g. v.).

Akne var izpausties ar dažādiem elementiem:

• neiekaisīgi elementi jeb komedoni (slēgti, atvērti);
• iekaisīgi izsitumi – papulas un strutaini elementi – pustulas;
• smagākos gadījumos attīstās zemādas mezgliņi, cistiski elementi;
• aknes gadījumā var novērot arī pēciekaisuma eritēmu jeb apsārtumu, pēciekaisuma hiperpigmentāciju un rētas.

Akne var skart ne tikai sejas ādu, bet arī plecus, muguru un dekoltē zonu. Smaguma pakāpe ir atkarīga no tā, kādi aknes elementi ir redzami uz ādas un cik daudz to ir, skaidro E. Sālījuma.

Aknes skartas ādas kopšana

Cilvēkiem ar akni jāatceras, ka ir ļoti svarīgi izvēlēties atbilstošus sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus un tie ir jāizvēlas atbilstoši ādas stāvoklim un problēmai. Aknes skartas ādas kopšanai pieejams plašs dermokosmētikas klāsts – gan noskalojami līdzekļi ādas attīrīšanai, gan arī dažādi losjoni, serumi, krēmi, maskas ar seboregulējošu, pretiekaisuma, keratolītisku darbību, uzsver speciāliste. Vielas, kuras visbiežāk pielieto aknes skartas ādas kopšanai, ir salicilskābe, glikolskābe, azelīnskābe, cinks, niacinamīds, A vitamīna atvasinājumi (piemēram, retinols). Jāņem vērā, ka līdzekļus ar skābēm un A vitamīna atvasinājumiem ir jāuzsāk lietot pakāpeniski, lai izvairītos no pārlieku liela kairinājuma.

Ja aknes simptomus neizdodas mazināt ar dermokosmētiku vai arī aknes gaita ir smaga, tad noteikti jāvēršas pie dermatologa, lai saņemtu sev piemērotu lokālu vai sistēmisku terapiju. Taču jāatceras, ka, arī saņemot medikamentozu terapiju, nepieciešams turpināt ādas kopšanu – attīrīšanu, mitrināšanu. Pašlaik ir pieejami līdzekļi, kas paredzēti tieši šādiem gadījumiem – lietošanai kopā ar aknes terapiju. Ja āda ir jutīga, iespējams tos lietot arī tad, ja netiek lietota aknes terapija.

Akne un saules ietekme

Dermatoloģe E. Sālījuma atgādina, ka ultravioletais starojums pastiprina sebuma produkciju, veicina iekaisumu, keratinocītu proliferāciju, baktēriju vairošanos un līdz ar to var provocēt aknes saasinājumu, kā arī veicināt pēciekaisuma hiperpigmentācijas attīstību. Turklāt aknes skartas ādas kopšanas līdzekļi mēdz saturēt vielas, kas padara ādu jutīgāku pret saules stariem, tāpēc ik dienas jāizvēlas arī piemērots saules aizsargkrēms. Tam jābūt plaša spektra (pasargā pret UVA un UVB starojumu), ar vismaz SPF 30 aizsardzību.

Aknes skartai ādai jāizvēlas vieglas konsistences nekomedonogēns SPF aizsarglīdzeklis – fluīds, gels, jo biezi līdzekļi var nosprostot poras un pasliktināt stāvokli. Būtiski lietot pietiekamu daudzumu līdzekļa un neaizmirst to uzklāt atkārtoti, uzturoties ārā. Jāievēro arī tas, ka pēc procedūrām (piemēram, pīlingiem, lāzerprocedūrām u. c.) jāpievērš pastiprināta uzmanība saules aizsardzībai.

Kļūdas, no kurām izvairīties

Lai veicinātu aknes ātrāku ārstēšanas procesu un neveicinātu jaunu izsitumu veidošanos, ir svarīgi nepieļaut būtiskas kļūdas, izvēloties ādas kopšanas līdzekļus un veicot ārstēšanos, saka dermatoloģe E. Sālijuma. Izplatītākās kļūdas ir:

• Pārāk bieža vai agresīva ādas attīrīšana. Tā kairina ādu un izsausina to.
• Abrazīvu skrubju, attīrošo birstu vai sūkļu lietošana. Šāda mehāniska ādas attīrīšana var traumēt jau tā kairināto ādu un veicināt tās iekaisumu.
• Pārāk bieža vai nepietiekama attīrošā līdzekļa lietošana. To ieteicams lietot 1–2 reizes  dienā un pēc intensīvas svīšanas.
• Pārāk daudzu līdzekļu lietošana vienlaicīgi.  Tas var radīt ādas barjerfunkcijas traucējumus – āda kļūst kairināta, apsārtusi un sausa.
• Pārāk bieža kopšanas līdzekļu mainīšana. Kopšanas līdzekļi ir jālieto apmēram 1,5–2 mēnešus, lai novērotu uzlabojumu.Ja pēc šī laika perioda nenovēro uzlabojumu, var mainīt produktus.
• Kosmētikas nenoņemšana un ādas neattīrīšana vakaros. Kosmētika un dienas laikā uz ādas uzkrātie netīrumi veicina poru aizsprostošanos un baktēriju vairošanos.
• Izsitumu plēšana, spiešana. Tas ne vien pastiprina iekaisumu, bet arī palielina risku rētu attīstībai.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa uzsver, ka aknes skartas ādas kopšanai svarīgākais ir sākt ar vizīti pie dermatologa, jo ārsts izvērtēs aknes smagumu un ieteiks piemērotāko medikamentozo vai nemidakmentozo terapiju. Savukārt, lai saprastu, kādi kosmētiskie līdzekļi būs piemērotākie, var vērsties arī pēc padoma aptiekā.

Aptieku sortimentā ir pieejama kosmētika, kas ir dermatoloģski testēta, par kuras iedarbību tiek veikti arī zinātniskie un klīniskie pētījumi. Kosmētikā tiek izvēlētas tādas sastāvdaļas, kas nav komedonas (neaizsprosto poras), hipoalerģiskas un kas būtu paredzētas arī īpaši jutīgai ādai. Tikai aptiekās pieejamā dermokosmētika ne vien dziļi kopj, bet arī ārstē ādu.

Aptiekās pieejams plašs klāsts ar līdzekļiem, kas paredzēti taukainai un aknes skartai ādai. Sortimentā ir gan sejas attīrošie līdzekļi – ziepju, putu, gela un micelārā ūdens formā –, gan sejas maskas, pīlingi, toniki, dažāda veida serumi, sejas krēmi un saules aizargkrēmi. Papildus tam ir vēl lokāli lietojami produkti – pastas, zīmulīši, koncentrāti –, kas lietojami tikai uz aknes skartajām vietām. Turklāt aptiekās bezrecepšu medikamentu klāstā ir pieejams gels, kas satur benzilperoksīdu un ir paredzēts aknes skartai ādai – pirms šī līdzekļa lietošanas ir jākonsultējas  ar ārstu vai farmaceitu.

Rūpējieties par aknes skartu ādu pareizi un saudzīgi!

Agrā pavasarī ikvienu no mums piemeklē kakla sāpes. Visbiežāk to izraisa vīrusi un baktērijas, taču tas nebūt nav vienīgais iemesls, kas negaidīti liek mūsu balsīm skanēt klusāk. Retāk apskatīts, bet visnotaļ būtisks kakla sāpju iemesls ir balss aparāta pārpūle darba specifikas dēļ. Par kakla sāpēm kā arodslimību stāsta arodārste Vaira Cīrule.

Visas kakla sāpes nav vienādas

“Skolotāji, īpaši mūzikas un sporta, pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki, skatuves mākslinieki, juristi, kā arī mūsdienīgākas profesijas pārstāvji – zvanu centra operatori, nereti saskaras ar darba specifikas izraisītām kakla sāpēm,” stāsta Cīrule. Viņa norāda, ka bieži vien cilvēki nemaz nespēj noteikt kakla sāpju cēloni, un aicina tam pievērst pastiprinātu uzmanību – ja kakla sāpes, kas radušās pārpūles dēļ, mēģina ārstēt ar līdzekļiem, kas tiem nav paredzēti, vēlamo iznākumu nesagaidīsim.

Kā atšķirt kakla sāpes, ko izraisa bakteriālā vai vīrusa infekcija, no sāpēm, kas radušās slodzes rezultātā? “Vīrusu izraisītas kakla sāpes parasti ir vieglas vai vidēji stipras, siekalu rīšana nesagādā lielas problēmas, temperatūra ir paaugstināta vai augsta, uz mandelēm nav aplikuma. Var būt sauss klepus, aizsmakums. Simptomi sākas strauji, dažu stundu vai dienu laikā. Tā kā vīrusiem ir izteikta sezonalitāte, parasti novērojam, ka slimo arī citi ģimenes locekļi. Baktēriju izraisītas kakla sāpes ir citādākas. Sāpes ir stipras, rīšana ir izteikti sāpīga, ķermeņa temperatūra sasniedz 38°C, uz mandelēm var būt strutas. Nereti to pavada palielināti zemžokļa limfmezgli un nogurums. Savukārt pārslodzes – ilgstošas un skaļas runāšanas vai dziedāšanas – rezultātā simptomi attīstās pakāpeniski, ilgākā laika periodā – līdz pat vairākiem gadiem. Šādas kakla sāpes nepavadīs  paaugstināta temperatūra un citas akūtu saslimšanu pazīmes,” informē speciāliste.

Pirmais solis – jāiet pie ģimenes ārsta

Ikdienas steigā un aizņemtībā mēs bieži atstājam kakla sāpes pašplūsmā – ļaujam tām pāriet pašām. Tā rīkoties nav prātīgi. Ģimenes ārsti labi pazīst savus pacientus, zina viņu hroniskās saslimšanas, profesijas, ieradumus, tāpēc spēj sniegt objektīvu skatījumu par kakla sāpju iemeslu.  “Svarīgi ir atcerēties, ka darbā pārpūlēts kakls vieglāk piesaista infekciju izsaucējus. Ja pacientam darbs ir radījis izmaiņas balsenē, rīkles gļotādā, imunitātes traucējumus, viņš noteikti ir vairāk pakļauts vīrusu infekcijas ietekmei, kā arī saslimšana noris smagāk un tā ir ilgstošāka,” brīdina ārste.

Kakla sāpes kā arodslimība

Kas atšķir vīrusa vai baktēriju izraisītās kakla sāpes no arodslimības? Arodslimību ārste atklāj, ka biežākās sūdzības skolotājiem, skatuves māksliniekiem un citiem lielrunātājiem ir aizsmakums un diskomforta sajūta kaklā. Svarīgi ir arī pavērot, vai kakla sāpes seko darba slodzei: varbūt mācību gada laika sūdzības ir izteiktākas, bet vasarā, brīvlaikā tās samazinās vai izzūd pavisam? “Izplatītākās slimības, kas saistītas ar balss saišu pārslodzi, ir hronisks laringīts, balss saišu mezgliņi, balss saišu kontaktčūlas un fonastēnija. Sūdzību “klāstā” ir balss saspringums vai nogurums, aizsmakums runas laikā, balss aizlūzums, tās pazušana uz vairākām minūtēm, krekšķināšana, klepošana runas laikā, sāpju vai svešķermeņa sajūta kaklā. Apkārtējiem var likties, ka cilvēks runā tik klusi, ka viņu grūti sadzirdēt. Pirmais solis, kā jau noskaidrojām, ir ģimenes ārsts, taču diagnozi precizē otolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārsts. Pēc šī speciālista slēdziena, ja ir pietiekams darba stāžs profesijā, cilvēks var kārtot arodsaslimšanu un saņemt atbalstu rehabilitācijas pasākumu veikšanai. Protams, sūdzības par aizsmakumu, sāpēm kaklā un “krekšķi” var būt arī pie citām saslimšanām. Pie vainas var būt, piemēram, ekstraezofagāla atviļņa slimība, vienkāršā valodā runājot – ja kuņģa skābe atplūst atpakaļ rīklē, mutē, aizdegunē un degunā. Šajos gadījumos balsene ir apsārtusi, novērojama tūska, un simptomi visbiežāk parādās nakts un agra rīta stundās. Dažreiz sāp tik stipri un specifiski, ka to var sajaukt ar plaušu saslimšanām un sirds lēkmi! Ilgstošas kakla sāpes un balts aplikums var būt pie tādām saslimšanām kā infekciozā mononukleoze. Šīs diagnozes apstiprināšanai jāveic asins analīze,” stāsta Cīrule.

Kā var pasargāt savu balss aparātu no sāpēm?

Vaira Cīrule iesaka: izvairieties no pārmērīgas vai nepareizas balss izmantošanas un izmantojiet palīgierīces! Skatuves māksliniekiem un pat skolotājiem var noderēt mikrofons, savukārt sporta skolotājiem un treneriem svilpe. Ne mazāk svarīgi ir apmeklēt ģimenes ārstu, otolaringologu un citus speciālistus. Vai esat dzirdējuši par tādu profesiju kā foniatrs? Tas ir ārsts, kas specializējies tieši balss saišu saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā un var palīdzēt tiem, kas balss aparātu pārpūlējuši, pildot savus darba pienākumus.

Iepriekš jau noskaidrojām, ka pārpūlēts kakls vieglāk “piesaista” infekcijas, taču šī sakarība darbojas abos virzienos – lai saglabātu kaklu kā savu darbarīku, sezonālās infekcijas jāārstē atbildīgi! Jādzer siltie dzērieni, jālieto aerosoli, pretiekaisuma un pretsāpju medikamenti. Nedrīkst aizmirst arī par kakla skalošanu. Mājas apstākļos kaklu var skalot ar mārsila, kumelīšu vai kliņģerīšu uzlējumiem, taču efektīvāk būtu izmantot aptiekās nopērkamās ūdenī šķīdināmās tabletes un pulverus, piemēram, Furasol. Visbeidzot, svarīga ir stresa profilakse un kaitīgu ieradumu ierobežošana. Atmetiet smēķēšanu – un kakls teiks jums paldies!

Lai gan sliktās komēdijās mēdz izmantot “humoru” ar trakām vēdergraizēm, reālajā dzīvē tas nepavisam nav smieklīgi. Tāpat nav nekādu joku ar norovīrusu, kas, strauji izplatoties, var pamatīgi novājināt saslimušo.

“Pavasara sākumā bieži vien organismam ir zemāka imunitāte, jo ziemas periodā, kad ir mazāk saules un arī svaigu vietējo augļu un dārzeņu, organisms vairāk patērē iekšējas rezerves, tāpēc arī slimot šai posmā gadās biežāk,” saka ģimenes ārste “Veselības centru apvienībā” Jekaterina Āboliņa.

“Jā, tā vien šķiet, ka ziemas beigas iezīmē nevis pirmie sniegpulksteņi vai gājputni, bet gan tādu apmeklētāju pieplūdums aptiekā, kuri meklē palīdzību diarejas un vemšanas gadījumiem,” savu pieredzi stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.

Lai gan to parasti sauc par “vēdera gripu”, slimība patiesībā ar gripu nav saistīta. Proti, gripu izraisa gripas vīrusi, savukārt galvenais akūta gastroenterīta jeb kuņģa un zarnu gļotādas iekaisuma cēlonis ir norovīruss, kas izraisa intensīvu vemšanu, caureju, sliktu dūšu un vēdera krampjus. Simptomi parasti sākas 12 līdz 48 stundas pēc inficēšanās, tie bieži ir pēkšņi un ļoti nepatīkami, taču lielākā daļa cilvēku atveseļojas paši. Šis ir apgrūtinošs vīruss, kas piesaista tualetei apmēram uz vienu vai divām dienām.

Farmaceite novērojusi, ka šādos gadījumos pēc palīdzošiem medikamentiem vai padoma uz aptieku nāk pacientu tuvinieki. Tāpat pēc slimošanas tiek iegūta svarīga atziņa – simptomus mazinošiem medikamentiem ir jābūt mājās vienmēr, jo var nepietikt laika un iespēju tos iegādāties saslimstot.

Kā norovīruss izplatās?

Ģimenes ārste Jekaterina Āboliņa skaidro: “Norovīruss ir ārkārtīgi lipīgs. Tas ir viens no lipīgākajiem vīrusu vai baktēriju patogēnu veidiem, un inficēties var ikviens.” Visuzskatāmāk šī šķietami vienkāršā vīrusa nodarīto postu var redzēt, aplūkojot tādas lielas valsts kā ASV datus. Katru gadu, saskaņā ar Amerikas Slimību kontroles un profilakses centra informāciju, tas izraisa aptuveni 20 miljonus vemšanas un caurejas gadījumu, 465 000 neatliekamās palīdzības numuru apmeklējumu, 109 000 hospitalizāciju un 900 nāves gadījumus.

Lai gan norovīruss nosacīti nav sezonāls un var “pielipt” visu gadu, uzliesmojumi visbiežāk notiek – no janvāra līdz martam. Tas tādēļ, ka ziemas mēnešos un vēl agrā pavasarī cilvēki mēdz pavadīt vairāk laika telpās, kas, turklāt, mēdz būt slikti ventilētas un nevēdinātas. Tas atvieglo dažādu infekcijas slimību, tostarp norovīrusa, izplatīšanos.

“Inficētie cilvēki ar izkārnījumiem un vemjot izdala miljardiem norovīrusa daļiņu, un ir vajadzīgas tikai dažas, lai saslimtu kāds cits. Proti, šīm sīkajām daļiņām jānonāk mutē vai kaut vai tikai elpceļos, piemēram, apmeklējot tualeti drīz pēc tam, kad tajā bijis saslimušais. Tomēr galvenokārt ar norovīrusu var inficēties, nonākot tiešā saskarsmē ar slimnieku, patērējot piesārņotu pārtiku vai šķidrumus, vai pieskaroties piesārņotām virsmām un pēc tam pieskaroties mutei ar nemazgātiem pirkstiem. Tieši tādēļ īpaši uzsveru – higiēnai ir milzīga, nenovērtējama nozīme! Ja higiēnas prasības ir vājas, nejaukais vīruss spēj ātri izplatīties darba vietā, skolā, aprūpes iestādēs vai citur, kur cilvēki pulcējas cieši kopā. Jāņem vērā arī tas, ka inficētā persona var turpināt izdalīt vīrusu aptuveni divas nedēļas pēc simptomu pazušanas, tāpēc atgriešanās, piemēram, darbā, ja “es vairs nevemju un jūtos labāk” nebūtu veicināma,” norāda ārste. 

Norovīrusa simptomi

Visizplatītākie norovīrusa simptomi bērniem un pieaugušajiem ir:

• vemšana;
• caureja;
• slikta dūša;
• vēdera krampji.

Taču iespējamas arī citas pazīmes, piemēram, galvassāpes vai sāpes ķermenī, zemas pakāpes drudzis. Savukārt pirmās zīmes par iespējamo norovīrusu var būt pēkšņs apetītes zudums, sāpes vēderā vai vispārēja saslimšanas sajūta. Tam parasti seko intensīva vemšana un ūdeņaina caureja, lai gan tās var rasties arī vienlaikus. Ārste uzsver: “Kopīgs ir ļoti pēkšņs slimības sākums un jauda – tās var būt līdz pat desmit vēdera izejas reizēm dienā, kas ir ārkārtīgi mokoši un arī bīstami atūdeņošanās dēļ.”

Uzmanību – atūdeņošanās!

Norovīrusa simptomi parasti ilgst 24 līdz 72 stundas. Vemšanas un caurejas dēļ gandrīz neizbēgami piemeklē arī vājums, nogurumus vai apziņas traucējumi. Tas tādēļ, ka organisms dehidratējas.

Dehidratācijas simptomi ir:

• samazināta urinēšana,
• sausa mute,
• reibonis.

Pazīmes bērniem:

• raudāšana bez asarām,
• nemierīgums,
• pēkšņa letarģija un miegainība.

Vēdervīrusa ārstēšana

“Lai gan norovīrusam nav specifiskas ārstēšanas vai zāļu, un lielākā daļa cilvēku atveseļosies paši, nav tā, ka, slimībai ir jāļauj brīvas rokas. Tiesa, slimošanas laikā nav vēlams lietot caureju apturošos līdzekļus, jo ar to palīdzību vīruss ilgāk paliek organismā. Labāk, lai iziet dabīgā ceļā,” teic ārste un uzsver, cik svarīgi ir atpūsties, patērēt daudz šķidruma un elektrolītu, lai papildinātu tos, kas zaudēti vemšanas un caurejas dēļ. Jādzer ūdeni, var lietot sporta dzērienus un perorālos rehidratācijas šķidrumus.

Farmaceite stāsta, ka aptiekā iegādājami pulveri, kas, izšķīdināti ūdenī, palīdz aizvietot ūdens un elektrolītu zudumu organismā. Tie satur nātrija hlorīdu, nātrija citrātu, kālija hlorīdu, glikozi. Līdzīgu šķīdumu var pagatavot mājās vienam litram vārīta ūdens pievienojot vienu tējkaroti sāls un astoņas tējkarotes cukura. Aptiekās pieejamas arī šķīstošas tabletes, kas satur elektrolītus, C vitamīnu un glikozi. Tās nodrošina ātru un augstu elektrolītu uzsūkšanās spēju un vispilnīgāko izmantošanu organismā. Papildus jālieto citi šķidrumi, līdz vēdera izeja normalizējas. Vienlaikus jāizvairās no kofeīnu saturošiem dzērieniem, jo tie ir urīndzenoši. Diētai jābūt maigai un vienkāršai, piemēram, rīsi, banāns, buljons. Noteikti jāatsakās no alkohola. Ir vērts lietot zāļu tējas, piemēram, zaļo tēju, piparmētras, pelašķus.

Kad slimība pārvarēta, jāapsver iespēja izdzert kādu vitamīnu kursu. “Imunitāti “sastiprināt” uz priekšu, satrenēt to kā muskuli nav iespējams, taču imūnsistēma pēc novājinošas infekciju slimības (un norovīruss tādu izraisa) pārciešanas ir izsīkusi un tad gan tā ir stiprināma,” skaidro farmaceite un iesaka C vitamīnu, kas uztur imūnsistēmu, samazina nogurumu, cīnās pret spēka izsīkumu. D vitamīns ne tikai uztur zobu un kaulu veselību, bet arī veicina normālu imūnsistēmas darbību. Tādi dabiski un bioloģiski aktīvi polisaharīdi, kā beta glikāni, arī labvēlīgi ietekmē veselību – atbalsta zarnu darbību, stiprina imunitāti.

Kā apkarojams norovīruss

Norovīruss ir neticami stiprs – to ir grūti nomākt pat ar dezinfekciju un tas ir izturīgs pret daudziem standarta tīrīšanas līdzekļiem. Spirtu saturoši roku dezinfekcijas līdzekļi, lai arī rekomendējami, tomēr nedarbojas tik labi kā kārtīga roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes. Lieki teikt, ka rokas jāmazgā pēc tualetes apmeklējuma, autiņbiksīšu maiņas un pirms ēšanas. Labs palīgs ir sejas maska – tā ne tikai neļaus ieelpot vīrusa daļiņas, piemēram, tualetē, bet arī izslēdz sejas – mutes un deguna -aizskaršanu publiskajā telpā. Ne velti pandēmijas posmā, kad maskas bija obligātas, strauji samazinājās vai pat izpalika daudzi, tai skaitā arī vēdera, vīrusu uzliesmojumi. 

Ja gadās noķert norovīrusu, lai neaplipinātu citus, ģimenes ārste iesaka šādas darbības:

• palieciet mājās, līdz jūtaties vesels;
• ja iespējams, slimības laikā izvairieties no saskarsmes ar citiem;
• pirms pieskaršanās koplietošanas virsmām, nomazgājiet rokas;
• tīriet un dezinficējiet virsmas ar hloru saturošu līdzekli;
• mazgājiet veļu iespējami karstā ūdenī;
• negatavojiet un neapstrādājiet pārtiku, kamēr nav pagājušas vismaz 48 stundas pēc simptomu izzušanas.

Kad jāmeklē ārsta palīdzību

• Ja simptomi kļūst smagi, saglabājas ilgāk par dažām dienām, ja nevarat noturēt organismā šķidrumu un pārstājat urinēt.
• Dažām grupām ir lielāks komplikāciju attīstības risks, tostarp bērniem, vecāka gadagājuma ļaudīm un cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai novājinātu imūnsistēmu.
• Asinis vēmienu masā vai izkārnījumos nav parasts norovīrusa simptoms, tas varētu liecināt par kaut ko nopietnāku. Tādos gadījumos noteikti ir jāsazinās ar ārstu.

Kad redīsu un dažādu svaigo zaļumu laiks pat siltumnīcā vēl nav sācies, ir īstais brīdis savu organismu nodrošināt ar trūkstošajām uzturvielām, tai skaitā – vitamīniem.

Fantāzijas filmās un grāmatās to varoņi visu organismam nepieciešamo uzņem ar kapsulām vai speciāliem maisījumiem. Lai arī, iespējams, tāda veida uzturs būtu maksimāli optimāls, tā ir tikai fantāzija, un zinātnieki, kuri strādā šajā jomā, visas ēdienkartes savietošanu ikvienam noderīgā kapsulā jau ir noraidījuši. Tāpēc daudzveidīga, uzturvielām bagāta ēdienkarte ir labākais veids, kā uzņemt organismam nepieciešamo. Tomēr, ja trūkst kādu noteiktu vitamīnu vai minerālvielu, vai vēlaties papildināt ikdienas ēdienkarti ar uztura bagātinātājiem, “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka iesaka, kā to darīt, lai gūtu maksimālu labumu.

Taukos un ūdenī šķīstošie vitamīni

Vitamīnus iedala pēc to šķīšanas īpašībām – ūdenī šķīstošie vitamīni ātri oksidējas, tie ir diezgan neizturīgi pret karsēšanu, un to krājumi organismā nav lieli, tāpēc ikdienā nemitīgi atjaunojami ar uzturu. Savukārt taukos šķīstošie vitamīni labi uzkrājas un ir daudz izturīgāki pret vides faktoriem. Tātad abu veidu vitamīnu uzņemšana organismā atšķiras.

Kad lietot ūdenī šķīstošos vitamīnus?

Tā kā šie vitamīni izšķīst ūdenī, organismā nav to rezervju, tāpēc lielākā daļa ir jāuzņem katru dienu. Pirmais jāmin slavenais antioksidants C vitamīns un B vitamīnu grupa: tiamīns (B1), riboflavīns (B2), niacīns (B3), pantotēnskābe (B5), piridoksīns (B6), biotīns (B7), folijskābe (B9) un kobalamīns (B12). Ūdenī šķīstošie vitamīni lietojami maltītes laikā vai starp tām, ar vienu izņēmumu – B12 labāk uzsūcas tieši ēdienreizē. C vitamīns var traucēt B12 uzsūkšanos, tāpēc, ja, papildus uzturam, tiek lietoti abi preparāti, starp devām jāievēro vismaz 2 stundu intervāls.

Kad lietot taukos šķīstošos vitamīnus?

Atcerieties, taukos šķīstošie vitamīni – K, E, D, A (KEDA)! Šos vitamīnus jāuzņem kopā ar taukus saturošiem produktiem, lai organisms tos absorbētu un spētu izmantot. Tam nav nepieciešams trekns ēdiens. Lieliski piemēroti būs veselīgi augu izcelsmes produkti, piemēram avokado vai rieksti.

Ja nepieciešams uzņemt papildu dzelzi

Vislabāk dzelzi uzņemt tukšā dūšā. Kā jau visām zālēm, uzdzerot ūdeni. Taču te vietā vēl kāds ieteikums – labāk par ūdeni darbosies kāda citrusaugļa sula, jo C vitamīns palīdz dzelzij uzsūkties. Dzelzi nevajadzētu lietot kopā ar kalcija preparātiem vai ar kalciju bagātu pārtiku, piemēram, pienu – tas traucēs dzelzs uzsūkšanos. Starp citu, šis ir iemesls, kādēļ sievietēm pēcmenopauzes periodā, kad ir lieli osteoporozes riski kalcija zuduma dēļ, nevajadzētu lietot uztura bagātinātājus ar dzelzi, ja vien ārsts nav norādījis citādi. Šis jāņem vērā, iegādājoties multivitamīnu kompleksus, jo tajos varētu būt pārāk liela dzelzs deva.

Konkurence nav vēlama

Lielas minerālvielu devas var konkurēt savā starpā par uzsūkšanos organismā. Nelietojiet vienlaikus kalcija, cinka vai magnija uztura bagātinātājus. Tāpat nelietojiet nevienu atsevišķu minerālvielu vienlaikus ar  multivitamīniem vai antioksidantiem, piemēram, tādiem, kas satur beta karotīnu un likopēnu. Var gadīties, ka šīs vielas uzsāk cīniņu par labāko uzsūkšanos, kurā neuzvar neviens.

Ja lietojat A vitamīnu

Pirms A vitamīna papildus lietošanas pārbaudiet tā devu. Grūtniecēm devas, kas pārsniedz 10 000 SV dienā, var izraisīt iedzimtus defektus mazulim. Augsts A vitamīna un parasti drošā beta karotīna (viela, ko organisms pārvērš A vitamīnā) līmenis var palielināt plaušu vēža risku, ja esat smēķētājs un varbūt pat tad, ja esat bijušais smēķētājs.

Laiks multivitamīnu kompleksiem

“Ja nav kāds īpašs veselības stāvoklis, piemēram, D vitamīna trūkums, grūtniecība vai kas cits, pavasara sākums ir labs brīdis, kad ir vērts apdomāt par multivitamīnu kursu. Īpaši svarīgi tas varētu būt vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo sevišķi, ja ēdienkarte nav daudzveidīga, kustību apjoms ierobežots un miegs, kā tas dažkārt gados vecākiem cilvēkiem mēdz būt, ir caurs,” saka farmaceite.

Kā tie būtu pareizi lietojami? “Ikdienas multivitamīnu devu var lietot jebkurā diennakts laikā, taču jāņem vērā, ka organisms dažus vitamīnus veiksmīgāk uzsūc ar pārtiku, tāpēc labāk tos “apēst” kopā ar maltīti. Ja neēdiet brokastis, savu ikdienas vitamīnu devu dzeriet pusdienu vai vakariņu laikā. Šāda pieeja var palīdzēt izvairīties no dedzināšanas sajūtas kuņģī, kas var rasties, ja tableti norij tukšā dūšā. Jebkurā gadījumā – nevienu preparātu, tai skaitā vitamīnu, nevajag vienkārši rīt sausu. Vismaz glāze ūdens ir jāizdzer, lai tablete neiestrēgtu barības vadā, pielīpot pie tā sieniņām un nodarot kaitējumu. 

Multivitamīnos nav vienas standarta sastāva formulas. Tās atšķiras, turklāt atsevišķi vitamīni var saturēt daudz lielākas devas nekā ieteicamās. Un otrādi – citos kāda vitamīna vai minerālvielas var būt mazāk, nekā konkrētajam cilvēkam būtu vajadzīgā dienas deva. Vislabākais piemērs ir kalcijs. Ja tā trūkst, multivitamīnu komplekss nebūs labākā izvēle, jo kalcija daudzums, kas vajadzīgs, lai sasniegtu ieteicamo dienas devu, piemēram, menopauzes laikā, komplektā ar citiem vitamīniem vienkārši neietilps vienā tabletē! Tādēļ labākais padoms – kopā ar farmaceitu izpētiet sastāvdaļu sarakstu, lai precīzi zinātu, kas ir iekļauts uztura bagātinātājā, kuru apsverat lietot.”

Personalizējiet savu formulu

Labs veids, kā iegūt vairāk nepieciešamo uzturvielu, ir iegādāties vecumam un dzimumam pielāgotas formulas. Piemēram, vitamīnos, kas paredzēti gados vecākiem cilvēkiem ir vairāk kalcija, D un B12 vitamīna. Tas tādēļ, ka novecojot, organisms tik labi vairs neabsorbē B12. Sievietēm pēc menopauzes ir nepieciešams papildu kalcijs un D vitamīns, lai saglabātu kaulu veselību. Turpretim vīriešiem paredzēto vitamīnu sastāvā nebūs dzelzs.

Grūtnieču vitamīni un rīta nelabums

Lai gaidāmais mazulis attīstītos vesels, grūtniecības laikā svarīgi uzņemt papildu folijskābi un dzelzi. Tos var atrast lielākajā daļā grūtnieču vitamīnu. Taču, galvenokārt tieši dzelzs satura dēļ tie var izraisīt sliktu dūšu, ar ko topošajām mātēm jau tāpat dažkārt ir problēmas. “Ja tā notiek, pirms vitamīnu lietošanas apēdiet vieglas uzkodas. Konsultējieties ar savu ārstu par piemērotākajiem grūtnieču vitamīniem un, ja tie nepieciešami, pajautājiet farmaceitam, kā pārvarēt blaknes.”

Vai vitamīniem jābūt garšīgiem?

Dažkārt vitamīni ir gluži kā želejkonfektes vai košļājamas dražejas ar patīkamu garšu. Farmaceitiem nav drošas atbildes par šādu pieeju. Kāds pētījums atklāja, ka cilvēki, kuri lieto D vitamīnu želejkonfekšu veidā, ir līdzestīgāki un uzņem to regulārāk, nekā, piemēram, lietojot vitamīnu pilienu vai kapsulu formā. Ja vitamīns ir jālieto ilgstoši, kā tas parasti ir D vitamīna gadījumā, tad šādi problēma patiešām ir labāk risināma. No otras puses, konfekšu formas preparātā var būt cukurs un daudz kaloriju, tos ir viegli apēst pārāk daudz, turklāt tie var bojāt zobus. Tādējādi izvēle jāpielāgo individuāli, atbilstoši vajadzībām un dienas ritmam.

Uztura bagātinātāji un medikamenti

“Vitamīnus un minerālvielas saturoši preparāti un uztura bagātinātāji var būtiski ietekmēt dažu medikamentu darbību. “Ja lietojat asins šķidrinātāju, piemēram, varfarīnu, pat neliels K vitamīna daudzums multivitamīnos var samazināt medikamenta iedarbību. Uzņemot vairāk nekā 1000 mg E vitamīna dienā, var palielināties asiņošanas risks. Un, ja lietojat medikamentus vairogdziedzerim, kalcijs, magnijs vai dzelzs var samazināt zāļu iedarbību, tādēļ tie rekomendējami tikai ar četru stundu intervālu. Ir ļoti svarīgi, lai ārsts un farmaceits zinātu visu par visām pacienta ikdienā lietotajām zālēm. Veidojiet pierakstus ar medikamentiem un uztura bagātinātājiem, rūpīgi fiksējot arī devas – tas veselības aprūpes speciālistiem palīdzēs optimizēt zāļu iedarbību un izvairīties no nevēlamām blakusparādībām vai pārdozēšanas,” aicina “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka.

Kamēr mugura nesāp un jūtas labi, mēdzam pat piemirst, cik svarīga ir tās veselība. Muguras veselība un laba stāja ir ļoti būtiska ne vien kopējai pašsajūtai, bet arī tam, kā jūtas mūsu iekšējie orgāni un viss organisms. Par to, kā rūpēties par muguras veselību un mazināt muguras sāpju risku, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, algoloģe, akupunktūras ārste un fizioterapeite Ingrīda Tambora un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Biežākie muguras sāpju iemesli

Muguras sāpes rodas, kad ir pārāk liela slodze uz mugurkaula kakla un jostas daļu, kas izraisa muskuļu un saišu saspringumu. Smagākā gadījumā var tikt traumēts starpskriemeļu disks, stāsta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste I. Tambora. Diska nobīde vai plīsums (trūce) nospiež nerva saknīti un izraisa neciešamas sāpes vai notirpumu jostas daļā ar izstarojumu uz roku vai kāju.

Muguras sāpju iemeslu uzskaitījums ir ļoti plašs: mehāniskie faktori, dzelzs trūkums un osteoporoze, slikti sēdēšanas ieradumi, mazkustīgs dzīvesveids, hroniskas slimības (artrīts, vēža metastāzes), emocionāls stress, smēķēšana un aptaukošanās. Taču visbiežākais iemesls ir neierastas aktivitātes, piemēram, smagu priekšmetu pacelšana, mēbeļu pārvietošana, darbs dārzā vai smagu slimnieku aprūpēšana. Riska grupā ir cilvēki gados, ar vāju fizisko sagatavotību, kā arī tie, kuri strādā tādās profesijās, kurās tiek veikts darbs ar rokām, un ofisa darbinieki.

Atcerieties – ja rodas ilgstošas vai smagas muguras sāpes, svarīgi ir konsultēties ar ārstu, lai noteiktu precīzu diagnozi un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.

Paradumi, kas kaitē mugurai

Vairāki izplatīti ikdienas paradumi, darbības un dzīvesveida faktori var kaitēt muguras veselībai, skaidro ārste. Visbiežāk tie ir:

• Nepareiza ķermeņa poza sēžot vai stāvot. Tā var ietekmēt mugurkaula izliekumus un veicināt stājas traucējumus, kas savukārt rada muskulatūras un saišu saspringumu, izraisot sāpes.
• Nepareiza smagu priekšmetu celšana (ar apaļu muguru) var izraisīt muguras traumas.
• Pārāk mīksti vai pārāk cieti matrači. Nepiemērots matrača cietības līmenis var nelabvēlīgi ietekmēt muguras stāvokli un veicināt muguras sāpes.
• Nepiemērota ergonomiska vide mājās vai darbā, piemēram, nepareizi novietots dators un neērts krēsls var palielināt slodzi mugurai un izraisīt sāpes.
• Ilgstoša stāvēšana bez atbilstošas atpūtas var izraisīt muskuļu nogurumu un sāpes.
• Fizisko aktivitāšu trūkums. Tas izraisa muskuļu spēka un izturības samazināšanos.
• Smēķēšana. Tā var ietekmēt asinsriti – asinsvadu sašaurināšanos, kā rezultātā samazinās mugurkaula un muskuļu apgāde ar skābekli un barības vielām, tādējādi rodas sāpes.
• Liekais svars. Tas palielina slodzi uz mugurkaulu un locītavām, kas var izraisīt sāpes un citus veselības traucējumus.

Ikdienas paradumu un dzīvesveida maiņa, piemēram, pareiza ķermeņa poza, fiziskās aktivitātes, un svara kontrole var palīdzēt novērst muguras sāpes un uzlabot muguras veselību, uzsver speciāliste.Top of Form

Ieteikumi muguras sāpju profilaksei

Ir vairāki faktori, kas var palīdzēt uzturēt un stiprināt muguras veselību, tai skaitā atbilstošas fiziskās aktivitātes un rūpes par pareizu ķermeņa pozīciju dažādās ikdienas situācijās. Lai pēc iespējas mazinātu muguras sāpju risku, I. Tambora iesaka:

• Veiciet regulāras fiziskās aktivitātes aerobajā slodzē. Tās var būt pastaigas, skriešana, peldēšana, nūjošana un citas. Tās nostiprina muskulatūru, uzlabo asinsriti un vispārējo veselību. Ieteicamās fiziskās aktivitātes vajadzētu veikt vismaz 150 minūtes nedēļā ar vidēju intensitāti (t. i., kad ķermenis viegli iesvīst).
• Veiciet vingrojumus mugurai. Tie uzlabo rumpja muskuļu un saišu spēku un lokanību. Vingrot vajadzētu vismaz 2–3 reizes nedēļā.
• Kontrolējiet stāju sēžot un stāvot. Sēžot iesēdieties dziļi krēslā, atbalstot muguru pret atzveltni, bet stāviet ar taisnu muguru.
• Iegādājieties piemērotu matraci, kas nodrošina muguras atbalstu un veicina labu atpūtu.
• Atcerieties par regulārām atpūtas pauzēm ikdienas darbā. Tajās iekļaujiet arī muskuļu stiepšanu un izkustēšanos.
• Rūpējieties par ergonomisku darba vidi darbā vai mājās. Pievērsiet uzmanību pareizam datora, apgaismojuma, krēsla novietojumam un galda augstumam.
• Apgūstiet relaksācijas jeb atslābināšanās tehniku. Tā var būt, piemēram, dziļa elpošana ar meditāciju. Plecu muskuļu atslābināšana mazina muskuļu spriedzi un saspringuma galvassāpes.
• Rūpējieties par veselīgu ķermeņa svaru. Veselīga uztura pamatprincipu ievērošana aizkavē svara pieaugumu un pārslodzi mugurkaulam.
• Konsultējieties ar speciālistu muguras sāpju gadījumā, lai izstrādātu individuālu ārstēšanas plānu.

Vingrošanas nozīme

Vingrošana gan mājas apstākļos, gan sporta klubā var būt ļoti efektīva muguras sāpju profilaksei, ja to veic pareizi un droši, uzsver fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste I. Tambora. Vingrinājumi, kas stiprina muguras muskuļus, uzlabo elastību un ķermeņa stāju, turklāt tie var palīdzēt novērst un mazināt muguras sāpes.

Mājas apstākļos var izmantot dažādus vienkāršus un efektīvus vingrinājumus, kas stiprina muguras muskuļus un uzlabo to elastību. Tomēr ir svarīgi izpildīt vingrinājumus pareizi un droši, lai novērstu jebkādu traumu risku. Nepareizi veikti vingrinājumi vai pārmērīga slodze var nodarīt mugurai pāri un pat pastiprināt esošās sāpes. Tāpēc ir svarīgi:

• Izprast pareizu tehniku: pirms uzsākat vingrot, konsultējieties ar fizioterapeitu vai profesionālu treneri.
• Slodzes palielināt pakāpeniski: sāciet ar nelielas intensitātes slodzi un mazāku atkārtojumu skaitu, lai organisms varētu adaptēties fiziskajai slodzei.
• Ievērot pareizu vingrinājumu secību: jebkurai nodarbībai ir ievada daļa, galvenā daļa un nobeiguma daļa, tādēļ ieteicams vingrinājumu secību noskaidrot pie fizioterapeita vai profesionāla trenera.
• Uzmanīgi attiekties pret savu ķermeni: ieklausieties savā ķermenī un nenodariet sev pāri. Ja rodas sāpes vai diskomforts, pārtrauciet vingrinājumu un konsultējieties ar ārstu vai treneri.
• Veikt dažādus vingrinājumus: iekļaujiet dažādus vingrinājumus, kas attīsta gan muguras muskuļus, gan visu ķermeni kopumā.Top of Form

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceits K. Čerjomuhins stāsta, ka visbiežāk ar muguras sāpju jautājumiem aptiekā vēršas sportisti, ofisu darbinieki, arī vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī akūtu sasitumu gadījumos, piemēram, pēc pakrišanas un sasišanās.

Aptiekas sortimentā ir vairāku veidu ziedes muguras sāpēm, piemēram, ir tādas, kas mazina sāpes un iekaisumu, bet ir pieejamas ziedes arī ar atslābinošu efektu, kas noder pret muskuļu sāpēm pēc fiziskās slodzes. To sastāvā bieži vien ir magnijs. Tāpat ir pieejamas gan sildošas, gan atvēsinošas ziedes. Taču, izvēloties ziedi, ir jāpatur prātā, ka ne katra ārstnieciskā ziede ir piemērota muguru sāpju ārstēšanai, tādēļ par piemērotāko izvēli ir jākonsultējas ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu. Tāpat jāņem vērā, ka, ja sāpes nepāriet 2–3 dienu laikā, ir jādodas pie speciālista, kurš pēc apskates piemeklēs jums piemērotāko ārstēšanas metodi.

Ja simptoms parādās pirmo reizi, tam parasti netiek piešķirta nozīme. Bieži vien vienreizējas sāpes, visticamāk, nenorāda uz kaut ko, kas nopietni apdraud mūsu veselību, tās var izzust un neatgriezties. Tomēr diemžēl daudz biežāki ir tie gadījumi, kad muguras sāpes atgriežas, un tad ir noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Ja bieži jūtat muguras sāpes slodzes vai vingrošanas laikā, ja muguras sāpes rodas epizodiski, laiku pa laikam, ja sāpju sajūta neizzūd 3–4 dienu laikā, ir jādodas uz konsultāciju pie speciālista. Muguras sāpes var liecināt arī par progresējošiem patoloģiskiem procesiem un bīstamām slimībām, tādēļ nedrīkstam tās uztvert vieglprātīgi.