3.9 C
Rīga
svētdien, 1 marts, 2026
Home Blog Page 108

Pagājušajā diennaktī atklāti 2 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

Pagājušajā diennaktī atklāti divi jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Vakar Latvijā veikti 1324 Covid-19 testi, bet līdz šim Latvijā kopumā veikts 134 881 izmeklējums un inficēšanas apstiprināta 1110 personām jeb 0,8% no pārbaudītajiem.

18.jūnija dati liecina, ka no Covid-19 Latvijā izveseļojušās 903 personas jeb 81,4% reģistrēto inficēto.

Kopumā Latvijā miruši 30 Covid-19 pacienti jeb 2,7% no reģistrēto inficēto kopskaita.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19. Kopumā patlaban stacionāros ārstējas septiņi pacienti, no kuriem seši ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāriem izrakstīti 172 pacienti, taču šis skaitlis ietver gan atlabušos, gan mirušos.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

 

Autors: nozare.lv

19.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2104

Ja gribi iemācīties labāk mīlēt, jāsāk ar kādu, ko tu ciest nevari

Vīrieša viedoklis: Seksuālās attiecības mūsdienās

Es neesmu ne psihologs, ne seksualogs, es esmu pensionārs ar divām augstākām izglītībām un daudz ko dzīvē redzējis un sapratis, tāpēc es uzskatu, ka man kā cilvēkam no malas, šodien Pandēmijas apstākļos, ir tiesības izteikt savas domas par augstāk minēto tēmatu.

Mans uzskats ir, ka:

Seksuālās attiecības savā starpā būtībā veido divi individuāli cilvēki, vīrietis un sieviete, katrs ar savām vēlmēm, vajadzībām un domāšanu. Arī pašā seksuālajā procesā, katrs no viņiem ir aizņemts ar savas baudas radīšanu, jo seksuālā vajadzība nav klonēta vienāda abiem dzimumiem. Tā ir katram sava, tāpēc jau tā bieži sanāk, ka vienam vajag tā, bet otram šitā, bet abiem kopā nekā. Būtībā jau sekss starp abiem dzimumiem nav viens vesels, kā ābols ar divām vienādām pusēm, kā bieži mēdz to uzlūkot. Tāpēc jau partnerattiecībās konflikti šajā jautājumā vienmēr ir neizbēgami, jo rodas psiholoģisko un seksoloģisko vēlmju neatbilstības dēļ. Partneru starpā bieži rodas kā psiholoģiska rakstura un tā seksa noraidījumi, jo abi partneri ne vienmēr uz sarunām un uz seksu ir noskaņoti laikā un telpā. Taču, ja viens no partneriem noraida otra partnera vēlmes, tad šīm attiecībām var tikt nodarīts neatgriezenisks ļaunums un tās var izjukt. Tāpēc uzsākot Partnerattiecības, ir jāsaprot, ka abiem dalībniekiem ir kopīgs mērķis seksuālā ziņā un abi kopā, ir kā viena komanda un tādēļ abiem jādara viss, lai šīs Partnerattiecības saglabātu un novestu līdz laulībām. Tik tālu viss būtu skaidrs un saprotams.

Bet kāpēc tad rodās šie augstāk minētie parnerattiecību psiholoģiskie konflikti? Ko par šo konfliktu rašanās iemesliem stāsta psihologi? 

Pēc viņu teiktā iznāk, ka  vīriešu vēlmes pēc seksa vienmēr ir spēcīgākas nekā sievietēm. Vīrieši parasti uzbudinās vienā mirklī, bet sievietēm tam ir vajadzīgs ilgāks laiks. Vīrietim pietiek paskatīties uz garāmejošu sievieti un viņš jau spēj uzbudināties, bet sievietēm, tam ir nepieciešama attiecīga atmosfēra, sagatavošanās laiks un pareizais viņu noskaņojums. Vīriešu vēlme pēc seksa ir spontāna, ja viņš kaut ko ir saskatījis tuvumā esošā sievietē, viņa ķermenis jau sāk viņu gatavot baudas iegūšanai. Kāpēc tas tā vīriešiem notiek?

Ir zināms, ka cilvēkiem pastāv divu veidu seksuālie  uzbudinājumi: psiholoģiskie un fizioloģiskie. Vīriešus parasti šie abi uzbudinājumi pārņem vienlaicīgi. 

Diemžēl, vēl šodien ir jāatzīst, ka lielākai daļai vīriešu pietrūkst informācijas par sieviešu seksualitāti, viņi pirmām kārtām no sievietēm vēlas seksu un tad tikai visu pārējo. Viņi nesaprot to, kāpēc sievietes negrib seksu, tad kad to grib viņi. Partnerattiecību sākumā neviens vīrietis īsti nezina kā konkrēto sievieti pilnībā apmierināt, jo vispirms  viņi vēlas apmierināt paši sevi. 

Sievietēm reakcijā uz vīrieša uzmanības pievēršanu, vispirms nostrādā psiholoģiskais uzbudinājums un tikai pēc tam lēnām rodas fizioloģiskais uzbudinājums. Viņas spēj palikt ar “vēsu prātu” pat tad, kad vīrietis ir iededzies kaislē. Viņām bieži ir tā, psiholoģiskais uzbudinājums, vai lubrikants ir radies, bet fizioloģiskais uzbudinājums kavējās, vai pat nerodās nemaz, līdz ar to viņas seksu nevēlās

Sievietes savukārt nespēj saprast to, kāpēc vīriešiem pirmāk kārtām interesē sekss, bet ne viņas pašas, viņu būtība. Tāpēc monogāma tipa  sievietes vīrietim var atdoties ar pilnu klapi tikai tad, kad viņas ir pārliecinātas, ka vīrieši viņas mīl un grib viņas kā cilvēku, nevis kā lelles. Sākoties seksuālajām attiecībām, monogāmās sievietes vispirms vēlas pāriet dziļākajā, smalkākajā psiholoģiskajā attiecību fāzē, sekss viņuprāt ir tikai noslēdzošā šo attiecību fāze. Monogāmi noskaņotas, heteroseksuālās sievietes, pirmām kārtām no vīriešiem vēlas, uzmanību, dāvanas un vienkāršus tuvības glāstus, bet seksuālā vēlme pret konkrēto vīrieti viņām rodas tikai vēlākā procesā, kad fizioloģiskais uzbudinājums jau pilnībā ir izveidojies. Tad tā ir kā atbildes reakcija uz vīrieša aktivitātēm un uzmanības sniegšanu viņām. Sievietes caur seksu vēlas apliecināt savam vīrietim, ka viņas ir novērtētas, uzklausītas un ka viņas ir īpašas un vienreizējas. Pat laulībā esoša sieviete, ja viņa nejūt pienācīgu sava vīra uzmanību un atdevi, viņa nelabprāt ir gatava vīram  atdoties. Viņa darīs visu iespējamo – rūpēsies par bērniem, strādās visus mājas darbus, uzturēs kotaktus ar radiniekiem, bet par seksu negribēs pat runāt, jo viņa jūt, ka vīrietis viņai neveltī pienācīgu uzmanību. Tas monogāmām sievietēm ir ieprogrāmēts no Dabas. Ja vīrietis nav viņām veltījis pietiekošu uzmanību, tad viņām fizioloģiskais uzbudinājums nerodās. Vīrieši nesaprot to, kāpēc sievietēm nepieciešams, katrā abu tikšanās reizē saņemt dažādus glaimus un mīļvārdiņus, viņi uzskata. ka tas ir pilnīgi lieki, jo nav taču vajadzīgs tik daudz par vienu un to pašu jautājumu runāt, vajag tūlīt ķerties pie lietas, jo viņi taču glaimus pietiekoši daudz esot izteikuši iepazīšanās procesā. Tiktālu par seksa psiholoģiju.

Bet kāpēc Patrnerattiecībās izveidojās tīri seksuālie konflikti? Ko par to stāsta seksuologi:

Galvenais konflikts partneru starpā izveidojās tad, kad seksuālā aktā vīrietis iegūst savu maksimālo baudu, bet sieviete, ne vienmēr, tāpēc viņa nejūtās apmierināta. Viņas izredzētais vīrietis katru reizi nespēj viņu seksuāli apmierināt. Tādās reizēs sievietes ir patiesi sašutusi, jo uzskata, ka, ja jau viņa mīļotajam vīrietim pilnībā atdodās, tad viņam arī bija jāparūpējās par to, lai viņa būtu seksuāli apmierināta, jo viņš taču bija iniciators visā šai lietā un tā viņam bija jānoved līdz galam. Tāds uzskats mūsdienās ir pilnīgi aplams, jo kā var vainot vīrieti par to, par ko viņš nav vainīgs? Katrai sievietei taču ir sava seksualitātes pakāpe un uzbudināšanās līmenis, līdzīgu sieviešu šinī ziņā Pasaulē nav. Lai sieviete nonāktu līdz savas baudas maksimumam, ir jāpaiet krietni ligākam laikam, nekā tas ir vajadzīgs vīrietim, tāpēc  katrai sievietei pašai ir jāzina, kas viņai jādara, lai iegūtu savu maksimālo seksuālo apmierinājumu un spētu nostāties baudas ziņā blakus vīrietim. Ja pirmajā kopošanās  reizē akts neizdodās tāds, kādam tam vajadzētu būt, tad vainīga ir sieviete pati un galvenokārt tādēļ, ka daudzas no viņām nemaz nezin, kā viņām jāstimulē savi seksuālie orgāni pirms akta. Daudzas no viņām nemaz nezin, kāds ir viņu klitorālais un vaginālais orgasms un kā tie izpaužās, jo viņas nekad tos nav pat izbaudījušas. Viņas pat nekad nebija mēģinājušas to uzzināt, jo nebija masturbējušas, tāpēc, ka viņas šo nodarbi uzskata par kaitīgu. Nav saprotams, kā var šodien sievietes, kad seksuālā revolūcija nu ir jau aiz kalniem, vēl joprojām nepārzināt savus seksuālos orgānus? Diemžēl, tādas sievietes pie mums vēl ir daudz. Šāda viņu uzvedība taču  sigmatizē viņu pašu seksuālos orgānus un ar laiku šīs sievietes var nākt pie hroniskas neapmierinātības un beidzot pie neirozēm, sastrēgumiem un iekaisumiem. Dažreiz pat var sākties psihosaomatiskas saslimšanas. 

Kā tad atrisināt šo samilzušo problēmu? Seksuologi šodien iesaka sekojošo: 

Sievietēm būtu pašām jāveic savu seksuālo orgānu sagatavošanās procesu pirms akta. Taču daudzas no viņām to nedara, bet gaida, ka to izdarīs vīrietis, kuram jāveic, tā saucamā priekšspēle. Ja tas tā, tad var visai droši apgalvot, ka viņām katrā kopošanās reizē cerēto orgasmu nesagaidīt. Seksuālam procesam jāgatavojās abiem. Kā gan partneris var zināt, ko un kā konkrētā sieviete jāsagatavo aktam, ja viņa pati to nezina? Viņš jau, protams, dara ko māk, jo ir vispārīgi informēts, bet vai tas tieši ir nepieciešams konkrētai sievietei, viņš taču to nezina. Viņš dara to, ko uzskata par vajadzīgu un tāpēc daudzos gadījumos efekts netiek sasniegts. 

Lai kaut kā atrisinātu šo samudzīnāto situāciju un pavērstu seksuālo aktu pienācīgā virzienā, šodien sievietēm ir jāsaprot, ka arī viņām ir jādod savs pienesums abu kopējā seksuālajā procesā, jo sekss, taču ir komandas darbs. Nevajag gaidīt ka orgasms atnāks pats. Ja sievietes vēlas nostiprināt savas Partnerattiecības ar savu izredzēto vīrieti, viņām nekavējoties jāsāk iepazīt sevi un savus seksuālos orgānus, viņām skaidri jāzina, cik ilgi viņai jāstimulē klitors un vagīna, kā arī tas, kā to labāk darīt. Par to viņām ir jāinformē savi partneri un tikai tad viņas var sākt mēģināt seksuālo aktu. Seksuologi šodien ir gatavi parādīt viņām, kas un kā viss ir jādara. 

Un tagad mana paša viedoklis:

Viss tas, ko konstatē psihologi un iesaka seksuologi ir pareizi un vērā ņemami, jo Rietumu sievietes jau sen visu to ar lielām sekmēm dara. Tikai es esmu pārliecināts, ka te pie mums, vēl arvien ir pietiekoši daudz tādu sieviešu, kuras tomēr nemēģina atrisināt savas seksuālās problēmas un nekad negribēs runāt par tām atklāti ar savu partneri.  Kāpēc viņas negribēs to darīt? Ļoti vienkārša iemesla dēļ, viņām būs kauns atzīties savam mīļotajam, savās seksuālajās problēmās, viņas centīsies tās neafišēt, drīzāk pat sameloties par tām. Viņas kautrēsies izrādīt partnerim pat savas dabīgās emocijas seksa laikā un kur nu vēl orgasma stāvoklī. Es nezinu kāpēc, bet mūsu sievietes reti kad, vēlas pārņemt seksā iniciatīvu. Viņas apzinīgi apspiež un pacieš arī to, ka nav guvušas savu maksimālo apmierinājumu,  bet parnerim apgalvos, ka viņām viss ir OK. Vairums gadījumos, ja abu partneru samilzušais konflikts netiek atrisināts ar veiksmīgu seksuālo aktu, mūsu sievietes, nevēlās mocīt sevi, lai noskaidrotu, kas viņām nepieciešams, maksimālās baudas iegūšanai seksā. Un es pat pielaižu, ka dažas no viņām, pat nav sevišķi pārliecinātas, vai viņām maz ir vērts to darīt? Viņas vienkārši samierināsies ar domu, ka viņas orgasmu sasniegt nevar  un atteiksies pat no jebkādiem eksperimentiem  un turpinās mierīgi dzīvos tālāk,  bez savas baudas kulminācijas un seksuāli  neapmierinātas, jo sekss viņu dzīvē nav galvenais, sekss  viņām kalpos tikai kā līdzeklis, ar kura palīdzību viņas spēs pakļaut sev vīrieti, lai nodrošinātu savu dzīvi. 

Es neņemos apgalvot, cik te pie mums ir daudz seksuālā ziņā pasīvas sievietes, bet man tomēr ir nācies sastapties ar pietiekoši lielu daudzumu sieviešu, kurām seksuālie jautājumi vispār ir Taboo. Viņas nevēlās pat par tiem runāt.

Es nesmu arī sevišķi pārlīecināts par mūsu vīriešiem, kuri atrodas Partnerattiecībās, diez vai viņi būs uz mieru ieklausīties savas partneres seksuālajās klizmās un  vēl piedalīties to likvidēšanā, jo tad jau gaidamais seksuālais process viņiem drīzāk liksies kā tāda ārstnieciska procedūra, bet nevis baudkārs notikums. Izņēmuma gadījums varētu būt tikai tad, ja vīrietis tiešām savu partneri mīl. Pārsvarā jau šodien mūsu vīrieši, nevēlas iedziļināties partneres seksuālajās problēmās, ja viņi jūt, ka sievietes baudu aktā nejūt un sāk tēlot orgasmu, tad viņi pārtrauc sakarus ar viņām. Līdzīgi rīkojās arī pietiekošs daudzums mūsu sieviešu, kuras nespēj nespēj atrisināt savas seksuālās problēmas savādāk, ka mainot savus seksuālos partnerus, viņas joprojām nesaprot to, ka vaina ir viņās pašās, viņas vēl arvien cer atrast vīrieti, kurš viņām uzdāvās orgasmu. Viņas iet caur uguni un  ūdeni, lai panāktu savu. Tikai aiz viņu aktivitātēm šajā jomā, paliek izjauktas ģimenes, karjēras un dzīves plāni.

Tāpēc, la tās tā nenotiktu:

Es griežos pie visām Partnerattiecībās esošām sievietēm ar aicinājumu, ieklausīties minētajos psihologu un seksuologu ieteikumos, kurus es te esmu uzlicis uz papīra. Es aicinu viņas censties apgūt visu to, ko viņi iesaka darīt, jo nevēlēšanās šodien uzlabot savu seksuālo dzīvi, tas ir arhaisms. Nemeklējiet savu laimi pie citiem vīriešiem,  strādājiet vairāk ar sevi. Ja jūs to nedarīsiet, jūs faktiski apzagsiet pašas sevi, nodarot ļaunumu savām attiecībām.  Nekautrējaties no sava partnera,  dzīvojat atbrīvotāk, nekautrējaties,  jums taču ir kopīga lieta darāma. 

Es griežos arī pie abiem partneriem: 

Esat toleranti viens pret otru, esiet atklāti viens pret otru, nekonfliktējiet savā starpā, tas neko jums nedos, mēģiniet atrisināt radušās problēmas kopīgi, palīdzot viens otram. Neviens no jums nav vainīgs, ja seksuālais akts neizdodās. Kopīgi meklējiet neveiksmju cēloņus. Cenšaties saglabāt savas attiecības, pilnveidojot tās, tad tās nāks par labu jums abiem un mums visai Sabiedrībai.

 

Autors: Raimunds Ozoliņš speciāli Dieviete.lv

 

Ja arī tev ir viedoklis par kādu tematu, tad droši raksti uz dieviete@dieviete.lv

Kā pasargāt dzīvnieku no pārkaršanas?

Sākoties siltajam laikam, ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem gribas ielīst kādā vēsākā stūrītī un atvēsināties. Tāpat kā mums, cilvēkiem, ir jāsargā sava veselība karstajā laikā, ir svarīgi padomāt arī par mājdzīvnieka veselību un gādāt, lai tam būtu iespēja atvēsināties. Rimi Mājdzīvniekiem ekspertes, veterinārārste Anete Kalniņa un  felinoloģe Aija Nuķe,  skaidro, kādas ir sakaršanas pazīmes un kā mīluli no tā pasargāt. 

Ir divi termini, kas saistīti ar sakaršanu: karstuma dūriens un saules dūriens. Faktiski tas ir gandrīz viens un tas pats, abos gadījumos notiek kritiska organisma pārkaršana. Karstuma dūrienā var iedzīvoties bez saules, piemēram, ilgi uzturoties karstās, nevēdinātās telpās vai slēgtā automašīnā. Saules dūriena specifika savukārt ir pārkaršana, kas rodas tiešā saules staru ietekmē. Normāli organisms izmanto vielmaiņas procesus, lai pats sevi atdzesētu. Tomēr reizēm tas ar karstumu vairs netiek galā – vai nu trūkst šķidruma, vai vides temperatūra ir pārāk augsta, vai arī pie vainas kāda slimība. Tāpēc jebkurš no abiem dūrieniem ir ļoti bīstams. Karstuma dūriena rezultātā dzīvnieka ķermeņa temperatūra var pārsniegt pat 40,5 grādus, skaidro Aija Nuķe. 

Ekspertes norāda, ka parasti dzīvnieki māk pasargāt sevi no pārkaršanas, meklējot vietu, kur atvēsināties. Gan kaķiem, gan suņiem ir maz sviedru dziedzeru, kas pamatā atrodas uz pēdu spilventiņiem, un jāņem vērā, ka ar tiem nepietiek, lai karstumā spētu sevi atvēsināt. Suņi sevi atvēsina un regulē savu temperatūru ar paātrinātu elpošanu jeb tā saukto elšanu. Savukārt kaķi visbiežāk guļ uz vēdera ‘’lidojošas peles’’ pozā uz vēsas grīdas. Ideāls variants dzīvniekam ir iespēja uzturēties telpās, kuras iespējams vēdināt un atdzesēt atkarībā no laika apstākļiem ārā.  

Kā atpazīt pārkaršanu?

Ja suns ir pārkarsis, visticamāk, viņš sāks strauji elpot, var būt apjucis un zaudēt koordinācijas spējas. Bieži var novērot arī vemšanu un caureju, mēle un gļotādas kļūst zilganas, ir novērojama siekalošanās. Tādā gadījumā ir steidzami jāsniedz palīdzība. 

“Lielākais pārkaršanas risks ir šobrīd tik populārajām brahiocefālajām šķirnēm – franču un angļu buldogiem, mopšiem un citām šķirnēm ar saspiestajiem purniņiem, jo šo suņu iespējas sevi atvēsināt ar elpošanu ir krietni ierobežotas. Tāpat bieži pārkarst dzīvnieki ar izteikti garu un biezu apmatojumu, ļoti aktīvi suņi, kā arī medību un darba suņi. Paaugstināta riska grupā ir suņi ar lieko svaru un sirds problēmām, kuriem karstais periods ir īpaši grūti panesams,” stāsta veterinārārste Anete Kalniņa. 

Felinoloģe Aija Nuķe atgādina: ja kaķis sāk elpot kā suns ar atvērtu muti, tas nozīmē, ka kaķim ir nepieciešama steidzama palīdzība. Sunim elpošana ar atvērtu muti ir viens no termoregulācijas veidiem, un tas ir normāli. Kaķim šāda elpošana liecina par nopietniem draudiem, tāpēc dzīvnieks ir jānovēro un jāsniedz tam palīdzība. Karstā laikā riska grupā ir kaķi grūtniecības periodā, kaķi ar veselības problēmām, kaķi ar lieko svaru, kaķi ar plakaniem purniņiem – persieši, eksoti, kā arī kaķi ar biezu pavilnu vai apspalvojumu. Nereti biezo kažoku īpašniekus saimnieki uz vasaras periodu nocērp, tādējādi atvieglojot kaķim karsto vasaru. Ja kaķim parādās vājums, slikta orientācija telpā, nav reakcijas uz skaņām, acu skatiens slikti reaģē uz kustīgiem priekšmetiem, bieža elpošana, tad pilnīgi iespējams, ka kaķi ir skāris karstuma dūriens.

Ja radušās aizdomas, ka mājdzīvniekam ir karstuma dūriens, nekavējoties jāveic visi atvēsināšanas pasākumi un jāmeklē vetārsta palīdzība. Lai dzīvnieku atvēsinātu, tas jānovieto vēsumā, jāsamitrina kažociņš, ķepas un galva ar aukstu ūdeni, var likt vēsas kompreses no vēdera puses padušu un cirkšņu rajonā. Te ir ļoti svarīgi nepārspīlēt, jo pārāk strauja un intensīva atvēsināšana ir ne mazāk bīstama kā pārkaršana. Nepārtraukti jākontrolē dzīvnieka ķermeņa temperatūra – nevis “pēc deguna”, bet ar termometra palīdzību. Pusstundas līdz stundas laikā vēlams temperatūru samazināt līdz 39,0–39,5 grādiem un beigt atvēsināšanas procedūras. Dzīvniekam normāla fizioloģiska temperatūra ir līdz 39 grādiem pēc Celsija skalas. Temperatūrai pakāpjoties līdz 41 grādam, jau sākas orgānu bojājumi, kas var novest pie to mazspējas un sirds apstāšanās, būt piesardzīgiem aicina Rimi Mājdzīvniekiem ekspertes. “Nekādā gadījumā nedrīkst lietot ķermeņa temperatūru pazeminošus preparātus. Vēlams dzīvniekam dot padzerties ūdeni, kuram mazliet pievienota sāls, jo līdz ar vispārēju ķermeņa atūdeņošanos dzīvnieks zaudē daudz minerālu un sāļu. Pat ja jums ir izdevies atjaunot normālu dzīvnieka ķermeņa temperatūru, vienalga tas ir jāparāda vetārstam, jo karstuma dūriens var izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Tāpat kā ar daudzas citas slimības, arī karstuma dūrienu ir vieglāk ir novērst, nekā pēc tam ārstēt. Tāpēc esiet ļoti uzmanīgi pret saviem mājdzīvniekiem karstajā gadalaikā,“ atgādina Anete Kalniņa.  

Atcerieties trīs vienkāršus nosacījumus, lai nodrošinātu drošu vasaras baudīšanu savam mājdzīvniekiem. 

Iespēja patverties no tiešiem saules stariem 

Suņi bieži tiek ņemti līdzi uz pludmali, un tādā gadījumā ir jāmitrina dzīvnieka kažoks un jānodrošina ēnaina vieta, kur dzīvnieks var paslēpties no tiešiem saules stariem. Būtiski pievērst uzmanību arī ārā, piemēram, voljērā, mītošu suņu nodrošināšanai ar ēnaina patvēruma iespēju. Tāpat arī kaķiem ir jānodrošina ēnaina vietiņa, kur paslēpties. Ja, piemēram, vedat kaķi pavadā ārā un pats ņododaties dārza darbiem, noteikti nodrošiniet, lai apkārt būtu kāds krūms un pavadiņa būtu tik gara, lai kaķis var tur paslēpties. 

Vienmēr pieejams svaigs ūdens

Vienmēr jānodrošina piekļuve tīram un svaigam dzeramajam ūdenim, jo tieši karstā laikā dzīvnieks daudz ātrāk atūdeņojas. Tādēļ pieskatiet, lai mīlulim ūdens bļoda vienmēr būtu pilna, un, dodoties izbraucienos, parūpējieties par ūdens pudeli un bļodiņu savam kompanjonam.

Nekad neatstājiet dzīvnieku vienu automašīnā

Mašīna karstā gadalaikā uzkarst ļoti ātri, un dzīvniekam tas var ātri beigties ar letālu iznākumu. Pat vienkārši saulainā dienā, kad nav karsts, aizslēgtas mašīnas salons 10 minūšu laikā var uzkarst līdz 48 grādiem. Tāpēc, ja esat nolēmis ieskriet veikalā vai citādi atstāt mājdzīvnieku uz īsu brītiņu, tad noteikti pārliecinieties, vai mašīnas logs ir atstāts vaļā, lai ieplūstu svaigs gaiss. Ja esat izlēmuši kaķi vai suni ņemt līdz ceļojumā ar mašīnu, ir svarīgi pārliecināties, ka dzīvniekam ir vieta, kur patverties ēnā. Ja kaķis atrodas pārvadāšanas konteinerā, tam jābūt ērtam, ar daudz spraugām, lai kaķis karstumā nenosmaktu. Konteiners jāaprīko ar pārsegu, kurš nodrošinās kaķim ēnu. 

“Ja dodaties atvaļinājumā un mājdzīvnieku jūsu prombūtnes laikā pieskatīs jūsu draugi vai kaimiņi, noteikti pabrīdiniet par visiem pasākumiem, kas veicami, ja ārā ir karsts laiks,” būt atbildīgiem aicina Aija Nuķe. Būsim uzmanīgi un saudzēsim gan sevi, gan savus mājdzīvniekus. Lai vasara pašiem un mīluļiem sagādā prieku, nevis raizes un veselības problēmas! 

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Rimi

Priecīgas ziņas! Rīgas Dzemdību namā piedzimuši trīnīši

Pirmo reizi kopš 2017.gada janvāra Rīgas Dzemdību namā piedzimuši trīnīši, aģentūru LETA informēja ārstniecības iestāde pārstāve Baiba Auzāne.

Visi trīs jaundzimušie ir puikas. Pirmie divi piedzima plkst.9.26 – viens 1668 gramus smags, otrs – 1960 gramus. Bet trešais puisītis pasaulē nāca pēc minūtes, plkst.9.27, sverot 1823 gramus.

Trīnīšu māte Ludmila esot nogurusi, bet laimīga. Jaundzimušie pievienosies ģimenes četriem bērniem, no kuriem trīs ir meitenes, bet viens – puika. Vecākajai māsiņai ir septiņi gadi, bet brālītim vien trīs gadi.

Nepilnu stundu pēc trīnīšu piedzimšanas Dzemdību centrā tika sagaidīti arī dvīņu puikas. “Dvīņi Dzemdību namā, protams, dzimst daudz biežāk par trīnīšiem,” norādīja Auzāne. 2019.gadā, piemēram, Dzemdību namā pasaulē nāca 91 dvīņu pāris.

Pirms 2017.gada, iepriekšējo reizi trīnīši Dzemdību namā dzimuši 2016.gada maijā, kad pasaule nāca trīs meitenītes.

Rīgas Dzemdību nams ir valstī lielākā dzemdību palīdzības un prenatālās aprūpes iestāde ar 70 gadu pieredzi dzemdību palīdzības un ginekoloģisko pakalpojumu sniegšanas jomā. Dzemdību namā ik gadu vidēji tiek pieņemtas 6000 dzemdības, kas ir aptuveni trešā daļa no visām dzemdībām valstī.

 

Autors: nozare.lv

18.06.2020.

Aizvadītajā diennaktī atklāti četri Covid-19 inficēšanās gadījumi

Pagājušajā diennaktī, veicot 1911 Covid-19 testus, inficēšanās atklāta četriem cilvēkiem, kamēr vēl 28 pacienti izveseļojušies, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Līdz šim Latvijā veikti 133 557 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1108 personas, no kurām 30 mirušas, bet 903 izveseļojušās. Tādējādi patlaban ar Covid-19 turpina slimot 175 cilvēki.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēts viens pacients ar Covid-19, kamēr kopumā stacionāros ārstējas seši pacienti – to vidū pieci ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 172 pacienti, taču šis skaitlis ietver gan atlabušos, gan mirušos.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

 

Autors: nozare.lv

18.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2103

“Nedrīkst” domāts tikai tiem, kuri jautā…

Mumifikācija netika aizsākta Senajā Ēģiptē!

Pasaules vecāko piramīdu ēnā arheologu komanda, ko vada doktors Ramadans Huseins, ir  atklājusi pilnībā neskartu apbedījumu kompleksu, kas aprakts dziļi zem smiltīm un ir aptuveni 2600 gadus vecs. Šis pilnībā integrētais bēru komplekss ar specializētām zonām orgānu izņemšanai, iebalzamēšanai un apbedīšanas rituāliem, iespējams, ir ilgi gaidītā atbilde uz visiem jautājumiem, kas skar Seno ēģiptiešu izpratni par nāvi un apbedīšanas rituāliem.

Jaunākās tehnoloģijas, ko izmanto zinātnieki, lai skenētu kapenes, to relikvijas un mirušo atliekas, ir spējīgas pievienot jaunu nozīmi un kontekstu jau esošajām zināšanām par mūmijām un svētajiem rituāliem, kas notikuši šajā vēsturiskajā apvidū.

Par Seno ēģiptiešu apbedīšanas paražām un apbedīšanas rituāliem stāsta jaunajā dokumentālajā raidījumā “Mūmiju karaliste”, kas pirmdienās skatāms “National Geographic”. Skatītāji var sekot līdzi elpu aizraujošajiem atklājumiem un sen gaidītām atbildēm par delikāto apbedīšanas mākslu, kas zinātniekus nomoka jau gadu desmitiem. 

Kanāls “National Geographic” ir aplūkojis piecus interesantus faktus par Seno ēģiptiešu apbedīšanas mākslu.  

Mumifikācija netika aizsākta Senajā Ēģiptē

Lai gan šobrīd cilvēku vidū visspilgtākās asociācijas ar mūmijām un mumificēšanu tiek veidotas ar Seno Ēģipti, zinātnieku atklājumi liecina, ka šo apbedīšanas mākslu ēģiptieši neieviesa pirmie.  Sena Dienvidamerikāņu cilts, kas tiek dēvēta par Činčorro (Chinchorro) cilti, bija pirmā, kas savus aizgājušos tuviniekus mumificēja, vēl 2000 gadus pirms ēģiptieši izveidoja paši savu iebalzamēšanas tehniku. 

Lai gan citas pasaules kultūras ar mumifikācijas palīdzību centās saglabāt sabiedrības elitārākās personas, Chinchorro cilts saglabāja ikvienu savas sabiedrības locekli, nevadoties pēc tā ietekmes sabiedrībā un finansiālā stāvokļa.

Mumifikācijas process ilga 70 dienas 

Zinātnieki apgalvo, ka šo rituālu veica īpašs priesteris, visa procesa laikā atkārtojot lūgšanas. Mumificēšana tika sākta ar visu iekšējo orgānu izņemšanu, kurus pēcāk vai nu novietoja traukos ap ķermeni, vai arī iebalzamēja, lai tos varētu ievietot atpakaļ iekšā ķermenī.  

Kad no ķermeņa tika izņemti visi iekšēji orgāni, priesteris izmantoja īpašu sāli, natronu, lai no organisma izvadītu visu mitrumu. Pēc šī procesa, priesteris, kas veic mumifikāciju, aizpildīja visas dobās vietas ar lina audumu un ievietoja mākslīgās acis, lai aizgājējs pēc iespējas vairāk izskatītos tā pat kā savas dzīves laikā. Nākamais mumifikācijas posms bija nelaiķa ietīšana lielā daudzumā lina auduma, starp auduma kārtām izmantojot sveķus, lai nodrošinātu mūmiju pret ārējo faktoru bojājumiem. 

Neskatoties uz to, ka mūmijas ilgā mūža noslēpums ir visu iekšējo orgānu izņemšana, kas glābj ķermeni no satrūdēšanas, pētnieki ir atklājuši, ka Seni ēģiptieši nekad no ķermeņa neizņēma mirušā sirdi. Viņi uzskatīja, ka sirds ir cilvēka dvēseles, būtības un intelekta centrs. 

Dvēseles ceļojums

Mumifikācijas pamatbūtība slēpjas nelaiķa sagatavošanai aizkapa dzīvei. Ēģiptiešu vidū valdīja pārliecība, ka aizgājējs tiešām dzīvos aizkapa dzīvi, ja sarkofāga iekšienē tiks iegravēts tā vārds vai vairāki vārdi, ja sarkofāgā tika guldīti vairāki cilvēki. 

Senie ēģiptieši ticēja, ka, cilvēkiem mirstot, dvēsele atstāj ķermeni, tomēr pēc apbedīšanas dvēsele atgriezīsies ķermenī un mūmija turpinās dzīvot pēcnāves dzīvi. Lai tas notiktu, ķermenim jābūt labi saglabātam, to mumificēja, ietina autos un guldīja zārkā vai mūmijas sarkofāgā. 

Britu vēstures muzejs skaidro, ka Seno ēģiptiešu vidū, ļoti nozīmīga tradīcija bija nelaiķa mutes atvēršana. Tam tika izmantots speciāls rīks. Šo rituālu veica, lai pēcnāves dzīvē aizgājējs būtu spējīgs ēst, dzert, elpot un runāt, tādējādi paužot savus uzskatus un vērtības. 

Lai aizgājējam dotu spēku piecelties un lai tas varētu ēst un dzert, Senie ēģiptieši sarkofāga aizmugurē hieroglifus izkārtoja vertikālā līnijā, kas stiepās visa sarkofāga garumā. Šai līnijai tika piešķirta simboliska nozīme, kas reprezentē mugurkaulu.

Statusa privilēģija

Sarkofāgi bija dārgi un tajos tika apglabāti tikai faraoni, dižciltīgie vai ievērojamas amatpersonas. Agrākie sarkofāgi bija paredzēti Ēģiptes faraoniem un tie atspoguļoja to pilis. Ārējās dekorācijas fiksēja aizgājēja sasniegumus, un faraonu un turīgo iedzīvotāju sarkofāgi bija rūpīgi izrotāti ar kokgriezumiem un gleznām.  

Sākotnēji sarkofāgi bija taisnstūra kastes, bet vēlāk tos noapaļoja, lai tie atgādinātu iekšpusē gulošo mūmiju. Turīgākie radinieki mūmiju zārkos lika arī aizgājēja masku, kas darināta no zelta un parūku. Maskas tika veidotas precīzi atdarinot nelaiķa sejas vaibstus, lai nelaiķim būtu seja ar kuru ēst, dzert, runāt un elpot, ja nu tomēr patieso ķermeni nav izdevies saglabāt. 

Čības, kosmētika, maizes klaips, skaists krēsls, daži mīļākie auskari – ar šīm lietām mūmija tika sagatavota pēcnāves dzīves baudīšanai. Dažām mūmijām kapā deva līdzi to amata darbarīkus vai statusa simbolus. Slaveno Senās Ēģiptes valdnieku Tutanhamonu kapenēs atrada kopā ar viņa bērnības rotaļlietām. Slavenas sievietes apbedīja kopā ar viņu parūkām, ķemmēm, vēdekļiem un spoguļiem. Mūziķiem līdzi deva mūzikas instrumentus, bet dažu cilvēku sarkofāgos tika atrastas pat galda spēles, lai tiem būtu ar ko nodarboties brīvajās dienās pēcnāves dzīvē. 

Durvis kā dvēseles vārti

Ļoti bieži sarkofāgu sānus rotā durvju simbols. Durvju simbols uz sarkofāga sienām tika uzskatīts par slieksni starp mirstīgo pasauli un dievību, garu pasauli. Dievība vai pats nelaiķis varēja mijiedarboties un komunicēt ar dzīvo pasauli, vai nu izejot un ieejot pa durvīm vai saņemot veltes caur tām. 

Blakus durvju simbolam Senie ēģiptieši zīmēja arī acs simbolu, lai nelaiķis varētu redzēt ārpasauli, ne tikai savu kapa vietu. Arī pēc tam, kad sarkofāgu izskats mainījās, un tos veidoja kā mirušā siluetus ne taisnstūrveida celtni, būtiski bija saglabāt uz sarkofāga acis, lai nelaiķis nezaudētu saikni ar laicīgo pasauli. Šī paša iemesla dēļ maskām, kas tika guldītas uz mirušā sejas, acis apzināti tika veidotas proporcionāli lielākas, nekā nelaiķim bijušas dzīves laikā. 

Četru sēriju raidījumā arheologi pētīs zemes dzīļu kambarus un atvērs četrus aizzīmogotus 2600 gadus senus sarkofāgus ar vairāk nekā 50 mūmijām. Lai sasniegtu apbedījumus, kas ir 12 metru dziļumā, Huseins un viņa komandai nāksies  noņemt vairāk nekā  42 tonnas smilšu.  

Skaties dokumentālo raidījumu “Mūmiju karaliste” “National Geographic” pirmdienās, plkst. 22.00! 

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: National Geographic

18.06.2020.

Kā izvairīties no ērcēm?

Šis gads kārtējo reizi ir pierādījis, ka ērces ir nopietns drauds cilvēkiem. Līdz šī gada 1. jūnijam saslimšana ar ērču encefalītu tika konstatēta  vienam pacientam, kamēr pērn 78. Turklāt 2019. gadā 32 Latvijas Infektoloģijas centra pacientiem noteikta ērlihioze, bet 27 – Laimas slimība. Par bīstamākajiem rajoniem, kuros ir vislielākā ērču izplatība, ir atzīti Pāvilostas un Alsungas novadi. Tomēr bailes no satikšanās ar ērci nevar būt par šķērsli atpūtai svaigā gaisā, jo, ievērojot dažus priekšnoteikumus, ir iespējams sevi pasargāt no šiem kukaiņiem. 

Latvijas klimatiskie apstākļi ir kā radīti ērču izplatībai, turklāt, ņemot vērā, ka ir aizvadīta pēdējās desmitgades siltākā ziema, ērču skaits mežos un parkos ir daudz lielāks nekā citos gados. Viens no izplatītākajiem mītiem par ērcēm ir tāds, ka tās mīt tikai krūmājos, pļavās vai mežos, bet tā nav – tās var sastapt arī pilsētu parkos vai savā piemājas mauriņā. 

Ērces pārnēsā divas slimības – ērču encefalītu un Laima slimību. Ja pret Laima slimību vēl nav radīta vakcīna, tad pasargāt sevi ērču encefalīta gan ir iespējams. Pastāv maldīgs uzskats, ka šī nav bīstama slimība. Gluži pretēji – tā ir slimība, kas rada traucējumus centrālajā nervu sistēmā un prasa ilgu atveseļošanās periodu, neizslēdzot iespējamību, ka var tikt radīti neatgriezeniski centrālās nervu sistēmas bojājumi.

Katru gadu Slimību profilakses un kontroles centrs publicē sarakstu ar tā saucamajiem endēmiskajiem rajoniem, proti Latvijas novadiem, kuros ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir visaugstākais. Šogad par šādiem rajoniem ir atzīti 26 novadi – vislielākais gadījumu skaits novērots Pāvilostas, Alsungas, Dundagas, Kuldīgas un Skrundas novados.

Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards atzīst, ka ir novērojama pastiprināta klientu interese par  ērču pārnēsāto slimību risku, iegādājoties apdrošināšanu. Eksperts uzsver, ka papildus ir izstrādāta arī īpaša apdrošināšanas programma atsevišķai klientu grupai. 

“Ir mainījusies arī klientu attieksme pret šīm slimībām. Pavasara periodā parasti ir paaugstināts ērču vakcīnu pieprasījums, ko novērojam veselības polišu atlīdzību pusē. Taču  bieži vien cilvēki izvēlas vakcinēt bērnus un par sevi tik ļoti neuztraucas,” stāsta Kārlis Eberhards.

Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards norāda, ka šogad diezgan daudz tiek izsniegtas polises ar šo risku un kompensējamā summa šo slimību gadījumā ir aptuveni 5% no apdrošinājuma summas, kas vidēji sastāda 50 – 100 EUR par saslimšanu.

Lai samazinātu risku inficēties ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām, varam veikt dažas preventīvas darbības. Pirms došanās sēņot vai ogot mežā, vēlams vilkt gaišu apģērbu (tā būs vieglāk savlaicīgi pamanīt ērci), slēgtus apavus, garās bikses un zeķes, kurās ieteicams sabāzt bikšu galus. Tāpat ir jāņem vērā, ka ērces mājās varam ienest arī ar dabas velšu vai mājdzīvnieku palīdzību. Pirms došanās mājās, ir ieteicams kārtīgi aplūkot savāktās dabas veltes, kā arī savu mājdzīvnieku un, protams, arī pārbaudīt sevi un savus tuviniekus.

Gada siltākajā un saulainākajā laikā palielinās to cilvēku skaits, kuri dodas dabā, tāpēc apdrošinātāji arvien biežāk savās apdrošināšanas polisēs iekļauj ērču pārnēsāto slimību risku. 

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: ADB Gjensidige

Dieviete.lv Atziņa 2102

Ģenialitāte spēj uzsākt dižus darbus, bet tikai smags darbs spēj tos pabeigt!

Kādu nākotni savam dēlam vēlas Megana Mārkla un princis Harijs? (+VIDEO)

Princis Harijs ir viens no tiem, kurš pašlaik aktīvi iesaistās dažādās aktivitātēs, kuras saistītas ar planētas un vides rūpēm. Viņš iesaistās arī dažādās labdarības organizācijās, kuras viņam liek atcerēties par princesi Diānu, viņa mammu, kurai bija ļoti plaša sirds. Īpašu uzmanību Saseksas hercogs veltī Āfrikas valstīm. Interesanti, ka arī tieši vizītē uz Āfriku princis Harijs un viņa sieva, Megana Mārkla, devās ar savu dēliņu Ārčiju!

Princis Harijs ir vairāku labdarības organizāciju aizbildnis, viņš nodarbojas ar problēmām, kas saistītas ar Āfriku un tās iedzīvotājiem. Viena no šīm organizācijām ir “African Parks” viņš uzrakstījis vēstuli, kurā padalījies ar saviem pārdzīvojumiem par nākotni, kas tikai pieauguši kopš tā brīža, kad viņš kļuvis par tēvu. Vēstulē viņš ir ļoti emocionāls un lū∂z cilvēkus aizdomāties arī par savu bērnu nākotni.

Video

“Šobrīd pasaule pārdzīvo izmiršanas krīzi, bet tagad mēs vēl esam spiesti cīnīties ar globālu pandēmiju, kas mūs visus satriekusi līdz sirds dziļumiem un kuras dēļ pasaule teju vai apstājās. Kas attiecas uz izmiršanu, zinātnieki vēl pauž dažādus uzskatus, taču ir arī tādi, kas apgalvo, ka mums ir atlicis aptuveni 10 gadi laika, lai situāciju mainītu, pirms ir sācies nenovēršamais.Kas attiecas uz pandēmiju: daudziem vēl aizvien nav skaidrs, ka šī vīrusa rašanās ir izpausme ir tieši saistīta ar to, kā mēs ekspluatējam dabu un dabas resursus. Patiesībā šīs problēmas ir ārkārtīgi nopietnas. Mēs varēsim saglabāt dabu tikai tad, ja mēs būsim tai tuvāki un nebūsim tik vienaldzīgi. Kopš tā brīža, kā kļuvu par tēvu, es jūtu aizvien lielāku atbildību par visu to, lai mūsu bērniem būtu nākotne, kuru viņi ir pelnījuši, nākotne, kuru viņiem neatņems, nākotne, kurā viss ir iespējams un tai ir perspektīvas. Es vēlos, lai mēs visi varētu pateikt saviem bērniem, ka esam darījuši visu, lai viņiem tāda nākotne būtu,” – tā rakstījis princis Harijs.

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 2101

Neviens cilvēks nevar būt svešāks kā tas, kuru tu kādreiz esi mīlējis…

 

Latvijas iedzīvotājiem pēdējo 3 gadu laikā pasliktinājusies redze. Kādi varētu būt cēloņi? Kā sevi pasargāt?

Vairāk nekā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju pauduši vērtējumu, ka viņiem pēdējo trīs gadu laikā ir pasliktinājusies redze (pasliktinājusies nedaudz – 46%, pasliktinājusies būtiski – 10%), secināts jaunākajā BENU Aptiekas Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Nedaudz vairāk nekā trešdaļai (36%) aptaujāto redze pēdējo trīs gadu laikā ir palikusi aptuveni nemainīga, 2% tā ir uzlabojusies, bet vēl 6% konkrētu atbildi šajā jautājumā sniegt nespēja.

Tāpat pētījumā atklāts, ka biežāk par redzes pasliktināšanos apstiprinošu atbildi snieguši iedzīvotāji pēc 45 gadu vecuma. Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 47% pēdējo trīs gadu laikā ir izjutuši redzes pasliktināšanos, vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem šis rādītājs ir 45%, no 35 līdz 44 gadiem – 38%, bet starp respondentiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem 76% norādījuši, ka pēdējo trīs gadu laikā viņiem ir pasliktinājusies redze. Vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem redze ir pasliktinājusies 68% aptaujāto, bet starp iedzīvotājiem vecumā no 64 līdz 75 gadiem 59% norādījuši uz redzes pasliktināšanos pēdējo trīs gadu laikā. 

Izplatītākās redzes problēmas un cēloņi

Mūsdienu dzīvesveida specifika nosaka, ka liela daļa laika tiek pavadīta pie datora un viedierīču ekrāniem, kas ilgtermiņā var radīt ievērojamus veselības riskus, tostarp redzes problēmas, tomēr ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka redzes pasliktināšanos veicina ne vien ilgstoša atrašanās pie ekrāna, bet arī hroniskas saslimšanas, hormonālas izmaiņas, traumas, kā arī dažādu medikamentu lietošana un redzes higiēnas neievērošana. Visizplatītākās redzes problēmas ir tālredzība, tuvredzība un astigmātisms, ar ko sastopas liela daļa cilvēku. Bērniem bieži sastopama ir ambliopija jeb slinkā acs un šķielēšana, savukārt gados vecākiem cilvēkiem bieži ir dažādas acu veselības problēmas, kas saistītas ar vispārējo organisma veselību. Z. Zitmane skaidro, ka savā praksē visbiežāk viņai nākas saskarties ar acu iekaisīgām saslimšanām – konjunktivītiem jeb acs gļotādas iekaisumu, mieža graudu, retāk – krusas graudu. Tāpat speciāliste norāda, ka nereti cilvēkiem ir sūdzības par redzes pasliktināšanos, nestabilu redzi, žilbšanas sajūtu vai acu sāpēm tieši brīžos, kad arī vispārējā organisma veselība ir pasliktinājusies. Visbiežākās saslimšanas, kas var pavājināt redzi, ir vairogdziedzera darbības traucējumi, cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens, tāpēc ir būtiski sekot līdzi savai veselībai un vajadzības gadījumā doties pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes un saņemtu rekomendācijas par ārstēšanu.

Redzes vingrinājumi un pārbaudes

BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos secināts, ka nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto (53%) ikdienā mēdz veikt redzes vingrinājumus (bieži — 4%, dažkārt — 15%, reti — 34%), savukārt 44% norāda, ka to nekad nedara, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nespēja. Gandrīz visi respondenti (95%) norāda, ka mēdz veikt redzes pārbaudi (vismaz reizi gadā — 27%, reizi 2–3 gados — 43%, reizi 4–5 gados — 14%, retāk — 10%), savukārt 4% norāda, ka to neveic nekad, bet konkrētu atbildi nespēja sniegt 2% respondentu. Aptaujas dati atklāj, ka, palielinoties respondentu vecumam, palielinās to iedzīvotāju skaits, kas redzes pārbaudi veic vismaz reizi gadā. Tāpat jānorāda, ka gados vecākie iedzīvotāji biežāk veic redzes vingrinājumus. Z. Zitmane skaidro, ka ir svarīgi savlaicīgi identificēt redzes pasliktināšanās cēloņus. Tāpēc redzes pārbaudi būtu ieteicams veikt reizi gadā vai divos. Regulāra redzes pārbaude jāveic arī gadījumos, ja sūdzību par redzes pasliktināšanos nav.

Riska grupas

Lielāks redzes pavājināšanās risks ir to profesiju pārstāvjiem, kas ikdienā strādā ar kaitīgu apgaismojumu vai tiešā UV staru ietekmē, piemēram, zobārstiem un būvniekiem. Tāpēc šo profesiju pārstāvjiem būtu ieteicams izmantot aizsargbrilles, lai acis pasargātu no kaitīgo staru iedarbības un mazinātu redzes pasliktināšanās riskus. Cilvēki, kuriem ir intensīvas tuvuma slodzes darbs un darbs ar datoru, bieži sastopas ar sūdzībām par neskaidru redzi, kas saistās ar redzes nogurumu. Šajā gadījumā ir svarīgi ievērot redzes higiēnu jeb pauzes, lai redzi atpūtinātu. Z. Zitmane skaidro, ka gados vecākiem cilvēkiem biežākā sūdzība ir par redzes pasliktināšanos tuvumā, kas saistīta ar dabīgu fizioloģisku novecošanos. Tomēr bieži sastopamas ir saslimšanas, kas redzes kvalitāti pasliktina arī tālumā un var izraisīt pilnīgu redzes zudumu kā, piemēram, katarakta, glaukoma un makulas deģenerācija, kas veido acs apduļķojumus, centrālās redzes lauka zudumu un kropļojumus.

Lai mazinātu redzes pasliktināšanās riskus, ieteicams regulāri apmeklēt redzes speciālistu, ievērot redzes higiēnu, lietot brilles, ja tās ir izrakstītas, kā arī pavadīt laiku ārpus telpām un atrast laiku pilnvērtīgai atpūtai.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada martā un aprīlī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

 

Informatīvi atbalsta: Dieviete.lv

Autors: Benu Aptieka

17.06.2020.

Nekas nav beidzies: Pagājušajā diennaktī atklāti seši Covid-19 inficēšanās gadījumi, bet divi saslimušie miruši!

Pēdējās diennakts laikā, veicot 1810 testus, Covid-19 konstatēts sešiem cilvēkiem, bet divas ar jauno koronavīrusu sasirgušās personas mirušas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Mirušie Covid-19 pacienti bijuši vecuma grupā no 80 līdz 85 gadiem un ar vairākām hroniskām saslimšanām. Tādējādi kopumā Latvijā miruši 30 Covid-19 pacienti.

Līdz šim Latvijā veikti 131 646 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas 1104 personas un, vadoties pēc 16.jūnija datiem, 875 izveseļojušās.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā slimnīcā ievietots viens pacients ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas seši pacienti, no kuriem pieci ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāra izrakstīts 171 pacients, taču šis skaitlis ietver gan atlabušos, gan mirušos.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

 

Autors: nozare.lv

17.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2100

Tu nekad neko nezaudē mīlot. Tu vienmēr zaudē atturoties mīlēt

Stilistu ieteikumi: Kā šovasar atmodināt sievišķību?

Vieglāka un gaisīgāka apģērba izvēle vasaras sezonā ir gluži dabīga vēlamies nomest kādu biezāku kārtu un beidzot sajusties brīvāk. Kopā ar siltākiem saules stariem arī mūsu ikdienā ienāk vieglums, zināms gaisīgums un siltums, kas ļauj nēsāt atvērtus apavus, kleitas un svārkus. Vasarai lieliski piestāv televīzijas sievietēm “STV Pirmā!”, kā arī iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” izaicinājums – ļauties sievišķībai un jūnijā 30 dienas tērpties svārkos un kleitās. Kā atmodināt sievišķību un izvēlēties tērpus savienojumus, kas īpaši aktuāli būs tieši šajā vasaras sezonā? Ieteikumos dalās stilistes Anita Altmane un Juliya Verbickaya. 

Krāsu spilgtums enerģijai un sievišķībai

Lai gan sievišķība un tās sajūta katrai ir sava, šovasar talkā nāks krāsas – tās dos krietnu devu enerģijas un palīdzēs atmodināt sievišķību. “Es ieteiktu beidzot pievērsties krāsām un mest kautrību pie malas, jo tas ir viens no elementārākajiem veidiem, kā paskatīties uz jau ierastajiem griezumiem un fasoniem – sameklēt tos košā vai jums neierastā tonī. Krāsa ir dzīvesprieks, optimisms un noskaņojuma atspulgs. Šovasar ārkārtīgi aktuāls ir dzeltenais, oranžais un visi zaļie toņi,” norāda stiliste un modes māksliniece Anita Altmane. Turklāt šīs sezonas krāsas iespējams apspēlēt jebkurā stilā, dodot plašu fantāzijas lidojuma aplitūdu no sportiska stila bombera tipa jakām līdz pat garām kleitām košās krāsās.

Romantiskie pasteļtoņi un stilu mikss

2020. gada vasaras sezonā dominē spilgtas krāsas, tomēr nekur nav pazuduši arī romantiksie un maigie pasteļtoņi, kas plaši pārstāvēti iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” veikalos. “Maigās toņu spēles miesas un pasteļu krāsas gammās izskatīsies sievišķīgi, atsvaidzinoši un eleganti. Šajā vasarā pārliecinoši var izvēlēties komplektu viena toņa ietvaros, piemēram, rozā, bēšas, salvijas, zaļas vai maigi zilas krāsas toņos,” stāsta Anita Altmane.

Savukārt Juliya Verbickaya uzsver dažādu stilu kombinēšanas nozīmi: “Lai izskatītos stilīgi un aktuāli šajā sezonā, tēla radīšanā neapstājieties ar viena stila drēbēm. Zīda kleitu miksējiet ar vīrieša stila žaketi vai oversize adītu džemperi, nevis ar apspīlēto jaciņu. Kleitas izskatīsies mūsdienīgāk kopā ar masīviem apaviem, nevis ar pareizām, klasiskām laiviņām. Tapāt neaizmirstiet par aksesuāriem – tie kopējam tēlam dod ļoti daudz! Nebaidāties eksperimentēt un improvizēt un iedvesmojieties no stilistiem, blogeriem un slavenībām!”

Kā atrast perfekto kleitu un svārkus?

Ja esat īstās kleitas un svārku meklējumos, kāroto būs iespējams atrast iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”. Tieši šeit pārstāvēti desmitiem labi zināmu un iecienītu, kā arī Baltijā nesen ienākušu zīmolu, kuru veikalos vasarā vērojamas kārdinošas atlaides. Tomēr ko vajadzētu ņemt vērā, meklējot savai personībai un aprisēm piemērotāko kleitu un svārkus?

“Protams, ir vispārīgi likumi – maza auguma dāmām nevajadzētu aizrauties ar ļoti gariem izstrādājumiem vai platāku gurnu īpašniecēm vienmēr labi izskatīsies A silueta svārki, tomēr katrai dāmai būs absolūti savs svārku vai kleitas garums un piegriezums, nav tāda viena un universāla visām. Es ieteiktu kleitas un svārku izvēli cieši saistīt ar ikdienas darba uzdevumiem, preferencēm un to, kā plānojat tos kombinēt ar pārējo garderobi,” aicina Anita Altmane.

Anitas ieteikumiem piekrīt arī Juliya, uzsverot, ka viss atkarīgs no garuma un figūras tipa. “Ja vēlaties augumu pagarināt un vizuāli izskatīties slaidāk, izvēlēties kleitas un svārkus ar augstu vidukli. Augumu pagarinās arī pārliekamās kleitas un svārki, kā arī drēbes ar šķēlumu. Visiem figūras tipiem piestāvēs tā sauktie pilsētas svārki, un lielu nozīmi koptēlam piešķirs arī pareizā apavu un aksesuāru izvēle,” norāda Juliya Verbickaya.

Lai piedalītos izaicinājumā “30 dienas svārkos vai kleitās”, kas šogad notiek jau ceturto gadu, ik dienu no 1. līdz pat 30. jūnijam, pirms došanās savās gaitās, nofotografē sevi un savu vasarīgo tērpu, bet bildi publicē Facebook vai Instagram, pievienojot tēmturi #STVUzvelcKleitu. Un iespējams tieši tu 1. jūlijā tiksi palutināta ar īpašu balvu – 100 eiro dāvanu karti no iepirkšanās un izklaides galvaspilsētas “Akropole”. Turklāt “Akropole” ir sarūpējusi arī simpātiju balvu – dāvanu karti 50 eiro vērtībā – uz to var pretendēt tās dāmas, kuras priecēs ar bildēm vasaras košajās kleitās vai svārkos, kas tapušas tieši iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”. 

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: STV 

Šodien sola līdz +30

Šodien mainīgs mākoņu daudzums, vietām austrumu daļā īslaicīgs lietus, lokāli iespējams pērkona negaiss.

Pūtīs lēns vējš, no rīta austrumu rajonos saglabāsies migla.

Gaisa temperatūra +23…+28°, dienvidaustrumos līdz +30°, daudzviet piekrastē vēsāks, tur +16…+21°.

Ja tuvojas negaiss – tad vienmēr atceries par piesardzības pasākumiem.

Eksperti arī aicina būt īpaši uzmanīgiem ar tiešiem saules stariem, jo tie var veicināt ādas onkoloģisku risku.

 

Autors: meteo.lv

Uzzini, kādi Ginesa rekordi pieder karalienei Elizabetei II (+VIDEO)

 

Lielbritānijas karalienei Elizabetei II pieder 5 Ginesa grāmatas rekordi! Tos viņa uzspējusi uzkrāt 68 gadu laikā kopš vada valsti.

2012.gadā karaliene Elizabete II tika pasludināta par turīgāko karalieni pasaulē. Tad viņas īpašumi tika novērtēti 310 miljonos Lielbritānijas mārciņu, šajā summa tika aprēķināti karalienes gada ienākumi, nekustamie īpašumi un senlietas.

Video

Otrs karalienes Elizabetes II rekords – tās ir valstis, kur karaliene Elizabete II ir “vadone”, lai arī tas ir tikai formāli. Izrādās, ka karaliene Elizabete II formāli vada 116 Sadraudzības valstis, kurās dzīvo 139 miljoni cilvēku. Iespaidīgi!

Elizabete II ir attēlota uz 35 valstu naudas monētām, neviens cilvēks savas valdīšanas laikā nav pat pietuvinājies šim skaitlim! Elizabete II ir visilgāk tronī esošais monarhs vēsturē ne tikai Lielbritānijā, bet arī visā pasaulē. Visbeidzot, 2013.gadā karaliene Elizabete II kļuva par visvecāko monarhu mūsdienās pēc Saūda Arābijas karaļa nāves: tobrīd karalis bija jau 90 gadus vecs.

 

Autors: Dieviete.lv

Vai Latvijā eksistē rasisms? (+VIDEO)

Brazīļu puisis Felipe Latvijā dzīvo jau piecus gadus, viņš pazīstams kā reperis un futbola treneris. Jaunais vīrietis stāsta – īpaši grūts Latvijā viņam bijis pirmais dzīves gads, kad vēl neprata valodu un īsti neizprata vietējo kultūru.

Video

Autors: Dieviete.lv

Plus size: 6 iemesli, kāpēc vīriešiem patīk apaļīgas sievietes

Katrai sievietei ir savi niķi, tomēr visām pasaules dāmām viens noteikti ir kopīgs – vēlme zaudēt svaru. Neatkarīgi no bikšu izmēra un auguma aprisēm, sievieti, kura nevēlētos nomest to pēdējo kilogramu, atrast ir grūti, raksta brightside.me.

Kāds var vainot mūsdienu skaistuma standartus, cits modes industriju vai psiholoģiju, bet vīrieši sieviešu žurnālus nelasa un atklāj vairākus iemeslus, kāpēc īstajai sievietei nav jābūt skeletam un mīlas rokturīši ir tieši tas, ko viņi meklē, jo līdz ar sievišķīgu figūru nāk klāt arī rakstura iezīmes, ko viņi novērtē visaugstāk.

1. Formīgas meitenes labprāt kopīgi ietur maltīti, nebaidās ēst vīrieša klātbūtnē un kopīga našķošanās kļūst par baudāmu aktivitāti.

 

Autors: LA.lv

Covid-19 dēļ “Oskaru” piešķiršanas ceremonija nākamgad atlikta uz 25.aprīli (+VIDEO)

ASV Kinoakadēmijas jeb “Oskara” balvu piešķiršanas ceremonija jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ atlikta no 2021.gada 28.februāra uz 25.aprīli, pirmdien paziņojusi akadēmija.

Nolemts arī pagarināt periodu, kura laikā izlaistās filmas var pretendēt uz “Oskara” balvām. Ierastā gada vietā šoreiz uz balvām varēs pretendēt filmas, ka iznākušas laikā no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 28.februārim.

Video

Akadēmija jau bija spiesta veikt būtiskas izmaiņas konkursa noteikumos, ņemot vērā to, ka Covid-19 dēļ tika slēgti kinoteātri, aizkavējusies jaunu kases grāvēju nonākšana uz ekrāniem un apturēts producentu darbs.

Aprīlī akadēmija mīkstināja konkursa noteikumus, uz nenoteiktu laiku atceļot prasību, ka filmām obligāti jābūt izrādītām kinoteātros, lai tās varētu pretendēt uz “Oskara” balvām.

Lai filmas parastos apstākļos varētu pretendēt uz “Oskariem”, tās vismaz septiņas dienas ir jāizrāda Losandželosas kinoteātros.

Pēdējos gados izvērsušās spraigas debates ap straumēšanas uzņēmumu, tādu kā “Netflix”, uzņemtajām filmām, kas arī pretendējušas uz “Oskariem”, ieskaitot pagājušā gada filmu “The Irishman” (“Īrs”) un 2018.gada filmu “Roma”. Šīs filmas, lai varētu kvalificēties “Oskariem”, vispirms neilgu laiku tika demonstrētas kinoteātros, bet tad piedāvātas tīmeklī.

 

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

 

Nākamgad Eirovīzijas fināls notiks 22.maijā Roterdamā! (+VIDEO)

Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls notiks 22.maijā Roterdamā, pirmdien paziņojusi Nīderlandes televīzija.

Roterdamā 2021.gada 18.maijā un 20.maijā notiks arī abi Eirovīzijas pusfināli.

Video

Jau ziņots, ka jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ šogad Eirovīzijas konkurss tika atcelts. Bija plānots, ka tas notiks Roterdamā, jo pērn Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja Nīderlandes pārstāvis Dunkans Lorenss ar balādi “Arcade”, izcīnot Nīderlandei tiesības rīkot nākamo konkursu. Nīderlande šīs tiesības realizēs nākamgad.

Vismaz 17 valstis plāno nosūtīt uz nākamā gada konkursu tos pašus māksliniekus, kas gatavojās valsti pārstāvēt šogad. Taču konkursa noteikumi paredz, ka viņiem būs jāpiedalās ar jaunu dziesmu.

 

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

16.06.2020.

No nedēļas vidus gaidāms karsts laiks

Šonedēļ Latviju sasniegs karsts gaiss no austrumiem. Nokrišņu būs mazāk nekā pagājušajā nedēļā, liecina sinoptiķu prognozes. 

Otrdien gaisa temperatūra pakāpsies līdz +20..+26 grādiem, turpmākajās dienās laiks būs saulaināks un gaiss sakarsīs līdz +25..+32 grādiem. Vēsāks laiks saglabāsies piekrastē.

Vējš lielākoties būs lēns un mainīga virziena, piekrastē dominēs brīze. Katru dienu iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss, nokrišņi galvenokārt skars nelielas teritorijas. Atsevišķās vietās negaisa laikā gaidāmas stipras lietusgāzes, vēja brāzmas un liela krusa.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm no svētdienas, 21.jūnija, tveice mazināsies.

Lai izvairītos no karstuma un saules dūriena, nevajadzētu sauļoties laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz +30 grādu, atgādina mediķi. Periodā no plkst.11 līdz 16 no saules jāsargājas arī tad, kad gaiss nav karsts, jo šajā dienas daļā ir augsts ultravioletais starojums. Sauļojoties bez aizsargkrēma, cilvēks ar jutīgu ādu apdegumus var iegūt 15 minūtēs.

 

Autors: nozare.lv

16.06.2020.

Princis Harijs jau sen vēlējies pamest britu karaļnamu! (+VIDEO)

Megana Mārkla un princis Harijs ir oficiāli parakstījuši savu atteikšanos no pienākumiem britu karaliskajā ģimenē 31.martā. Līdz šim brīdim publiski nav pausts viedoklis, kādēļ pāris ir pieņēmis šādu lēmumu. 

11.augustā tirdzniecībā nonāks biogrāfiska satura grāmata “Harry and Meghan and the Making of Modern Royal Family”, kas veltīta Saseksas hercogu dzīvesstāstiem. Grāmatas autori ir Omīds Šorbijs un Karolīna Djurāna, kuri izskaidro šo notikumu, kas bija viens no skaļākajiem britu karaliskajā ģimenē. Autori, rakstot šo grāmatu, tikušies gan ar britu karaliskās ģimenes locekļiem, gan Meganas un prinča Harija draugiem un citiem viņiem pietuvinātiem cilvēkiem.

Grāmatu varēs iegādāties un lasīt jebkurš, jānogaida nepilni divi mēneši! Viens no avotiem, kas grāmatā paudis savu viedokli apgalvo, ka Saseksas hercogi savu aiziešanu no britu karaliskās ģimenes plānojuši jau ļoti sen – vēl pirms kāzām: “Pirmo reizi par atteikšanos no pienākumiem karaliskajā ģimenē viņi apdomāja vēl tad, kad nebija precējušies. Viss tas ir tāpēc, ka princis Harijs ilgu laiku šajā ģimenē ir juties ārkārtīgi nelaimīgs. Viņš jau attiecību sākumā bijis godīgs un pavēstijis Meganai, ka nevēlas būt daļa no britu karaliskās ģimenes, viņš vēlas citādu dzīvi. Viņš cilvēku atmiņās nevēlas būt tikai “Princis Harijs” viņš vēlas palī∂zēt cilvēkiem un dzīvot normālu ģimenes dzīvi, kurā nebūtu tituli un strikti noteikumi.

Lēmumu par aiziešanu ir izdarījis tieši Harijs. Tieši šī iemesla dēļ viņš ļoti sāpīgi reaģē uz pārmetumiem, kas tiek izteikti Meganai Mārklai! 

Video

Autors: Dieviete.lv

Horoskops: Kāds vīrietis ir tev piemērots?

Gandrīz katrai sievietei ir savs „sapņu vīrietis”. Viņa zina, kā viņam jāizskatās, kā jāuzvedas un kā jāizturas pret viņu. Nereti tieši pēc šādiem saviem noteikumiem sievietes savus vīriešus izvēlas. Jā, arī atkārtoti, jo katras zodiaka zīmes pārstāvēm ir kāds vienots tips, kas piesaista vairāk, nekā citi.

Jaunava

Jaunas sev meklē īstu skaistuli. Tādu, lai sirds uzreiz ietrīcas. Jaunava ir no tām sievietēm, kurām vajag pavisam nedaudz laika, lai prātā „izjauktu” vīrieša personību, to kārtīgi izanalizētu, pielāgotu savai dzīvei, atzītu par derīgu un vēl saliktu atpakaļ. Viņa zina, ko meklē. Viņa meklē misteru „perfekto”.

Svari

Svaru sievietes izvēlas vienkāršus vīriešus. Pavisam vienkāršus, jo tieši ar tādu viņas būs laimīgas. Kāpēc tā? Tas vajadzīgs viņas dvēseles līdzsvaram. Tā kā pati viņa ir smalka būtne, viņa meklē labsirdīgu vīrieti, kuram snobisms ir svešs. Viņa meklē kādu, par kuru varēs parūpēties, jo viņš taču ir ļoti labs cilvēks – laicīgi mūs mājās, ar draugiem apkārt lieki nestaigās, nocels kaķi no koka…

Skorpions

Skorpionu sieviete izvēlas sev sarežģītu vīrieti. Tādu, kas nav kā visi. Nereti arī tādu, no kura citas sievietes izvairās un bēg. Tas tāpēc, ka spēcīgajam Skorpionam vajag izaicinājumus un kādu, kas būs viņas straujajai dabai līdzvērtīgs.

Strēlnieks

Strēlnieku sieviete vienmēr izvēlēsies vīrieti, ar kuru viņai būs interesanti. Tādu, ar kuru dzīve būs nebeidzama ballīte ar piedzīvojumiem, smiekliem un kūkām. Šīs zīmes pāstāves dzīve ir gana aizraujoša arī bez vīrieša, tāpēc viņa neņems sev līdzi pirmo pretīmnācēju. Viņa izvēlēsies labāko no labākajiem. Tos, par kurām citas pat baidās sapņot.

Mežāzis

Sieviete-Mežāzis varētu šķist skarba sieviete. Bet tikai no ārpuses. Iekšienē viņa ir vienkārša sieviete, kurai ir vajadzīgs vīrietis, kurš spēs saprast viņas jūtas. Tikai problēma var būt tajā, ka šādam vīrietim būs arī jāskaidro viss pārējais – kā pelnīt naudu, kā iepirkties un kā plānot savu dzīvi. Sievietei-Mežāzim patīk sadzīves lietas kontrolēt un mudināt vīrieti sasniegt vairāk. Viņai vajag vīrieiti, kuru var izveidot par tādu, kāds viņai ir vajadzīgs.

Ūdensvīrs

Sieviete-Ūdensvīrs meklē sev lielu saimniekotāju. Viņa ir pārliecināta, ka pasaule ir skaista vieta, un pilnai laimei no tās vajag izvākt visu, kas ik dienas Ūdensvīram traucē – mājas darbi. Tieši tāpēc sieviete-Ūdensvīrs labprāt uzticētu šos darbus savam vīrietim, kurš spētu darīt visu: pelnīt naudu, nomainīt spuldzes, pagatavot vakariņas un vēl kaķim nagus apgriezt. Nedrīkst aizmirst arī modināšanu no rītiem. Jā, Ūdensvīram vajag vīrieti-modinātāju.

Zivis

Sievietes-Zivis izvēlas gādīgus vīriešus. Taču tas pārsteidz apkārtējos, jo ap Zivīm vienmēr peldas īstas haizivis – miljonāri, aristokrāti un vadītāji. Zivis gan viņus neievēro un izvēlas mazāko zivtiņu okeānā, un tad citi jautā: „Ko viņa tajā vīrietī ir saskatījusi?” Bet Zivs ir atradusi vīrieti, kurš kļūs viņai par otru mammu, kurš nēsās viņu visu dzīvi uz rokām, aprūpēs, pabaros un vēl paslavēs. Arī visu citu viņš darīs, bet Zivs skaisti izrādīs savas kaprīzes.

Auns

Aunu sievietes izvēlas vīriešus, kurus nav kauns izvest sabiedrībā – gudrus, inteliģentus, laipnus un ar lielisku humora izjūtu. Skaists, bagāts, „ideāls”– tādu vīrieti Aunu sievietes nevienai citai neļaus iegūt. Viņas pirmās stāvēs rindā uz viņa sirds iekarošanu. Interesanti ir tas, ka tieši Auns spēs šādu vīrieti nocelt no viņa augstumiem un iemācīs viņu būt cilvēcīgākam.

Vērsis

Vēršu sievietes izvēlas vīriešus, kuri ir iekļauti Sarkanajā Grāmatā. Izmirstošs tipāžs… Nē, viņa nemeklē sev kārtējo trofeju. Viņa vēlas par šo cilvēku parūpēties, jo pats viņš to neprot. No vienas puses tas ir par sevi pārliecināts vīrietis, bet no otras puses – pilnīgs muļķis. Tāds īpašību kokteilis apreibinās citas sievietes, bet ne Vērsi. Viņa zina, kā ar šādu vīrieti tikt galā. Viņa būs tā, kas centīsies viņu motivēt, jo tā viņai dzīvot ir jautrāk.

Dvīņi

Dvīņi izvēlas sev noslēpumainu vīrieti. Vismaz citām viņš ir noslēpumains, taču Dvīņu sieviete ir apķērīga, tāpēc redz viņam cauri. Viņa arī uzskata, ka liela daļa vīriešu ir garlaicīgi. Tāpēc arī izvēlas tādu, kuru vajag „atkost”. Viņa tic, ka aiz visiem noslēpumu mūriem slēpjas interesants vīrietis, kuru var mīlēt un izzināt. Ja viņa saprot, ka viņš tomēr pieder pie tiem garlaicīgajiem, tad dodas meklēt sev jaunu „cieto riekstu”.

Vēzis

Labākais vīrietis sievietei-Vēzim ir tas, kuru iekāro citas sievietes. Kuras sapņo par kopīgiem bērniem ar viņu. Nē, nē, sievietei-Vēzim nevajag, lai viņu apskauž. Viņai nepatīk pārlieku liela uzmanība, taču to var paciest, ja līdzās ir īsts „tēviņš”, ar kuru saistīt savu dzīvi un dibināt lielu ģimeni.

Lauva

Lauvas vīrietim ir jābūt pārākam it visā, taču viņš nedrīkst būt pārāks par pašu sievieti-Lauvu. Viān vīrieti nemeklē un neizvēlas. Viņa tic, ka vīrietim paveicas, ja viņš var būt kopā ar viņu. Viņa arī nemeklē sev karali. Viņa meklē kalpu, kuru var izaudzināt par karali un pēc tam pamest. Tad viņa atkal meklēs sev kārtējo eksperimentu. Sieviete-Lauva ir forša būtne, kura vīrietim iemācīs visu to, ko prot pati.

 

Autors: Dieviete.lv

 

Brīdinājums! Naktī daudzviet Latvijā veidosies migla

Naktī uz otrdienu, samazinoties mākoņu daudzumam un gaisa temperatūrai, daudzviet Latvijā veidosies migla, prognozē sinoptiķi.

Gaidāms lēns vējš un bezvējš. Minimālā gaisa temperatūra būs no +8 grādiem vietām Kurzemē līdz +16 grādiem valsts austrumos.

Dažviet īslaicīgi līs. Valsts austrumos gan otrdienas naktī, gan dienā iespējams pērkona negaiss. Starp mākoņiem spīdēs saule, un maksimālā temperatūra dienā gaidāma no +18 grādiem vietām piekrastē līdz +26 grādiem Krievijas pierobežā.

Rīgā otrdien nav gaidāmi nokrišņi, naktī un no rīta iespējama migla, dienā saule mīsies ar mākoņiem. Vēja tikpat kā nebūs. Gaisa temperatūra naktī noslīdēs līdz +14 grādiem, piepilsētā – līdz +10..+12 grādiem; dienā gaiss iesils līdz +23 grādiem.

 

Autors: nozare.lv

15.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2099

Mēs nedzīvojam pasakā, bet vienmēr atrodas cilvēki, kas liek mums tā justies

Lai vēders nestreiko! Farmaceites padomi

Vasara ir tas skaistais gadalaiks, kad mūs lutina plašs zaļumu, augļu un dārzeņu klāsts. Beidzot sāk nogatavoties arī vietējie gardumi! Turklāt šajā laikā grilējam, cepam uz ugunskura, rīkojam piknikus pie dabas un visādi citādi baudām vasaras ēdienkarti. Tomēr kā uz to reaģē mūsu vēders un gremošanas sistēma? Reizēm tā sāk protestēt pret lielo dažādību un mūsu kulinārajiem eksperimentiem… Tādēļ piedāvājam BENU Aptiekas farmaceites Ilzes Priednieces padomus, kādi ārstnieciskie augi šajā laikā noderēs gremošanas sistēmas veselībai.

Augi pret dažādām gremošanas problēmām

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, kad tradicionāli galdā tiek celti visdažādākie gardumi, sākot ar Jāņu sieru, beidzot ar visa veida grilētiem gaļas ēdieniem, našķiem un uzkodām, aktuāls kļūst jautājums par smaguma sajūtu vēderā un citām gremošanas sistēmas problēmām. I.Priedniece uzsver, ka svētku laiks nav attaisnojums neveselīgai un negausīgai ēšanai – arī svētku galdu var plānot veselīgi un pārdomāti, tā, lai pēc tam nejustos slikti. Tomēr, ja saskaraties ar gremošanas sistēmas problēmām svētkos vai ikdienā, talkā var nākt ārstnieciskie augi, kas noderēs dažādu problēmu risināšanai.

  • Gremošanas veicināšanai noderēs piparmētras lapas, vērmeles, asinszāles, raudenes, pelašķa un augstiņa laksti, ķimenes augļi, pienenes saknes.
  • Pret gāzu veidošanos palīdzēs ķimenes, fenheļa, anīsa augļi, piparmētras un melisas lapas, kumelītes ziedi un raudenes laksti.
  • Ēstgribas ierosināšanai talkā nāks vērmeles laksti, pienenes un cigoriņa saknes, augstiņa laksti un apiņa augļkopas.
  • Žults sekrēcijas veicināšanai lietojiet mārdadža augļus, pienenes saknes, dzeltenās kaķpēdiņas ziedus un vērmeles lakstus.
  • Smaguma sajūtu kuņģī palīdzēs mazināt ārstniecības augi, kas veicina gremošanu – pienenes saknes, ķimeņu augļi, piparmētras un citi. Šeit gan noderīgi arī gremošanu veicinoši līdzekļi – fermentu preparāti tablešu veidā, kas palīdzēs sašķelt pārtiku, tādējādi atvieglojot smaguma sajūtu kuņģī.

Šo ārstniecības augu preparāti aptiekās ir pieejami atsevišķā vai kombinētā veidā – gan kā zāļu tējas, gan atsevišķu drogu, gan kompleksu zāļu tēju veidā. Pieejamas arī tinktūras, šķidrumi, tabletes – izvēlieties sev ērtāko un tīkamāko.

Garšaugi un garšvielas vēdera labsajūtai

Farmaceite skaidro, ka ļoti vērtīgi ikdienas maltīšu pagatavošanai ir izmantot gan garšaugus, gan garšvielas, kas ne tikai uzlabos ēdiena garšu, smaržu un izskatu, bet būs noderīgi arī gremošanas sistēmas veselībai. No garšaugiem gremošanas sistēmas veselībai ieteicami ir piparmētras, anīss, salvija, raudene, cigoriņš, baziliks, dilles, majorāns, fenhelis, ķimenes, koriandrs un timiāns, bet no garšvielām – kurkuma, kanēlis, kardamons, krustnagliņas.

Šie aromātiskie garšaugi un garšvielas padarīs Jūsu maltīti daudz interesantāku, palīdzēs atklāt jaunas garšas, vienlaikus rūpējoties par Jūsu gremošanas sistēmas veselību un labsajūtu!

Tāpat atcerēties par sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu, pietiekamu ūdens lietošanu un fiziskajām aktivitātēm ikdienā!

 

Autors: Benu Aptieka

Jau otro dienu pēc kārtas nav reģistrēti jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

Svētdien Latvijā veikti 695 Covid-19 testi, un otro diennakti pēc kārtas nav reģistrēti jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Joprojām valstī reģistrēti 252 aktīvi saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

Kopumā līdz šim veikti 128 145 izmeklējumi, inficētas 1097 personas, no kurām, vadoties pēc 13.jūnija datiem, 845 izveseļojušās.

Kopš jaunā koronavīrusa parādīšanās Latvijā miruši 28 tā pacienti.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcās ievietotu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas septiņi pacienti, no kuriem seši ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāra izrakstīti 170 Covid-19 pacienti.

 

Autors: nozare.lv

15.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2098

Nevis tad, kad mīl, cilvēks ir greizsirdīgs, bet gan tad, kad vēlas būt mīlēts…

– Bens Džonsons

Sabiedrībā zināmi cilvēki aicina cīnīties pret kluso slepkavu – nieru vēzi

176 tik cilvēki 2018. gadā dzīvību zaudējuši nieru vēža dēļ. Šķiet, ka uz visu Latvijas nāves gadījumu fona tas nav daudz, tomēr tie ir 176 nevajadzīgi zaudēti individuāli stāsti un sāpinātas ģimenes. Jo mūsdienās laicīgi atklātu nieru vēzi iespējams izārstēt! 18. jūnijā visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, tiek atzīmēta Pasaules nieru vēža diena. Latvijā zināmi cilvēki – treneri Zanda Zariņa Rešetina, Kārlis Birmanis, Latvijas titulētākais spēkavīrs Dainis Zāģeris, kā arī mūziķis, TV seja un treneris Ansis Klintsons – aicina veikt tik ļoti svarīgās ikgadējās veselības pārbaudes, kā arī aicina piedalīties bezmaksas publiskajos treniņos un pret nieru vēzi cīnīties ar sportu. Jo pētījumi pierāda – nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm samazina risku saslimt ar nieru vēzi par 23%.

Lai arī Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka biežāk nieru vēzis sastopams cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, šī slimība mēdz skart arī pavisam jaunus cilvēkus – pasargāts nav neviens. Tomēr ir veidi, kā samazināt slimības iestāšanās risku. Speciālisti ir pierādījuši, ka nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm samazina risku saslimt ar nieru vēzi par 23%. Pilnvērtīgām fiziskām aktivitātēm nedēļā nepieciešamas vismaz 150 minūtes zemas intensitātes aktivitātes (piemēram, pastaigu) vai 75 minūtes augstas intensitātes aktivitātes (piemēram, skriešanas). Tāpat divreiz nedēļā svarīgi vismaz 30 minūtes veltīt spēka treniņiem (pietupieni, vēdera un muguras muskulatūras vingrinājumi utt.). Turklāt – ja cilvēks jau ir saslimis ar jebkura vēža formu, tad tieši izturības un spēka treniņi palīdz samazināt nespēku, slikto pašsajūtu un citas blakusparādības, kuras pacients izjūt ārstniecības procesā.

Tādēļ no 15. – 18. jūnijam četri Latvijā zināmi treneri un sportisti bez maksas Rīgas parkos piedāvās iespēju iepazīties un izmēģināt vingrojumu kompleksu, kas palīdz nostiprināt cilvēka ķermeni un tādējādi arī cīnīties pret saslimšanām. Treniņus 15. jūnijā pl. 19.00 Vērmanes dārzā atklās treneris Kārlis Birmanis, 16. jūnijā pl. 19.00 pie Māras Dīķa nodarbību vadīs spēkavīrs Dainis Zāģeris, 17. jūnijā pl. 19.00 Ziedoņdārzā darbosies Zanda Zariņa-Rešetina, savukārt 18. jūnijā pl. 19.00 Viesturdārzā treniņu sesiju noslēgs mūziķis, TV seja un treneris Ansis Klintsons, kurš jau ilgus gadus aktīvi iestājas par veselību un ir piedalījies vairākos projektos par sporta ietekmi uz onkoloģiskajām saslimšanām. Dalībai nodarbībās jāpiesakās iepriekš un vietu skaits katrā treniņā ir ierobežots – 35 cilvēki. Aktivitātes notiks, ievērojot visus nepieciešamos drošības noteikumus. Nodarbībām var pieteikties, rakstot uz: info@sportopretvezi.lv. Piesakoties lūgums norādīt, kurā datumā vēlaties apmeklēt nodarbību. 

Kā min onkoloģe-ķīmijterapeite Ārija Brīze, agrīnās stadijās nieru vēzim nav nekādu simptomu, tādēļ svarīgi regulāri veikt vispārējas medicīniskās pārbaudes: “Nieru vēzis ir agresīvs un viltīgs audzējs, ar kuru biežāk sirgst vīrieši. Pirmajās stadijās to pārsvarā atklāj nejauši, jo nav simptomu. Parasti tas notiek, veicot izmeklējumus citu iemeslu dēļ. Tādēļ ikvienam vismaz reizi gadā būtu jāapmeklē ģimenes ārsts, lai veiktu regulāras veselības pārbaudes – tajā skaitā gan asins, gan urīna analīzes. Noteikti jāseko līdz savai pašsajūtai. Ja ir pastiprināta noguruma sajūta, diskomforts sānos vai vakaros neskaidru iemeslu dēļ paaugstināta temperatūra, ir obligāti jāvēršas pie ārsta. Nedrīkst aizmirst – laicīgi atklājot nieru vēzi, to ir iespējams izārstēt!”

Lai arī Latvijas ārsti dara visu iespējamo, lai palīdzētu nieru vēža pacientiem, diemžēl Latvija joprojām ir pēdējā vietā Baltijā nieru vēža medikamentu pieejamības ziņā. Kaimiņvalstīs ir pieejami efektīvāki valsts apmaksāti medikamenti, kas ļauj pacienta ārstēšanai pieiet individuālāk. Viena no organizācijas “Onkoalianse” dibinātājām Olga Valciņa uzsver, ka ne visiem pacientiem der vieni un tie paši medikamenti, jo dažādiem pacientiem var būt dažādi vēža paveidi, kas prasa atšķirīgas ārstēšanas metodes un arī zāles. Zālēm bieži vien var būt  nopietnas blakusparādības, kuru dēļ pacientam jāatsakās no terapijas un, ja ir pieejamas tikai viena veida zāles, tad pacienta iespējas dzīvot ir izsmeltas.

“Onkoalianse ir “jumta organizācija”, kas apvieno Latvijas vēža pacientu organizācijas. Onkoaliansi  dibināja 6 vēža pacientu organizācijas un “Onkoalianses” galvenā prioritāte ir visu vēža pacientu aizstāvība. Ja mēs vēlamies, lai Latvija vairs nebūtu pirmajā trijniekā Eiropā pēc vēža pacientu mirstības,  mēs vairs nevaram būt pēdējā trijniekā Eiropā pēc kompensējamo zāļu finansējuma apjoma. Nav jārunā par to, cik mums ir zāļu nosaukumu, bet vai kāda ārstēšana pieejama katrā posmā.”

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Onkoalianses

15.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2097

 

Mīlestība ir tas savādais apmulsums, kas pārņem vienu personu, kādas citas personas dēļ

3 asfalta iegruvumi nedēļas laikā! (+VIDEO)

Ūdens izskalots tukšums, iegruvis asfalts un ceļa segumā ielūzis auto. Šāda aina pēdējās nedēļas laikā Rīga pieredzēta jau trīs reizes. Galvaspilsētas vadība atzīst, ka lietus ūdens kanalizācijas sistēmu pamatīgi apskādējis laika zobs, tomēr kā problēmas risinājumu min nevis apjomīgus remontus, bet lietavu beigas.

Video

Autors: Panorāma

14.06.2020.

1941. gada 14. jūnijs Liepājā: Cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja Latvijā un kaut kādu iemeslu dēļ nebija iepatikušies jaunajai varai

Teodora Volframa un Sergeja Hercenberga bēres, 1941.gada 5.jūlijs

“Aizvien biežāk notika liepājniekiem neizprotamas lietas – pazuda cilvēki. Vienīgi par to, ka pateikuši kaut ko, kas jaunajai varai nav paticis. Gada laikā tādu gadījumu skaits pilsētā sniedzās pāri trijiem simtiem.”

Tā grāmatā “Liepāja laikmetu dzirnavās”, kuru 2005. gadā izdeva Liepājas pilsētas laikraksta “Kurzemes Vārds” redakcija sadarbībā ar Liepājas muzeju un Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, aprakstīts pilsētā notikušais pēc padomju varas atnākšanas 1940. gadā. Pazudušo pēdas veda uz ēkas Republikas laukumā 19 pagrabiem, kur atradās milicija. Šī piecstāvu ēka būvēta XX gadsimta sākumā, un tautā to uzreiz nodēvēja par Zilo brīnumu tiem laikiem neparastā izskata un zilās fasādes dēļ. Liepājnieki arī tagad šo māju tā sauc.

“Reiz man bija saruna ar kādu liecinieci. Viņa tolaik bija bērns, ģimene dzīvoja lauku mājās netālu no Liepājas. Un viņa pastāstīja, kā viņas tēvs braucis uz Zilo brīnumu. Līķus no turienes ratos izvedis. Tas bija tāds kā darba norīkojums. Šoferi – civilisti,  nevis militārpersonas – slēgtās kravas automašīnās arī no turienes līķus izveda. Tos naktīs veda uz Šķēdi, kur vēlāk nacisti ebrejus šāva. Viens no šiem šoferiem tur pamanījās uzņemt fotogrāfijas. Un šī lieciniece noklausījās un redzēja, kā tēvs ar brāli šos fotoattēlus apsprieduši un šausminājušies. Tā kā cilvēki pazuda, ne velti to nosauca par Baigo gadu,” LSM.lv stāsta Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēniņa.

Un, parādījusi kaudzīti lapiņu, piebilst – bez pazudušajiem bija arī oficiāli arestētie: “Šajos sarakstos ir tie, kurus arestēja un tiesāja līdz 1941. gada 21. jūnijam. 252 cilvēki. Kādam tika izvirzītas apsūdzības aģitācijā, kāds vienkārši bija nevēlams jaunajai varai.”

“Jau maija sākumā Liepājas stacijā tika saņemta telegramma no Rīgas, kurā bija norādīts, ka tuvākajā laikā jāuzkrāj simt preču vagonu. Tas jāveic pāris nedēļās. Tad sekoja rīkojums par šo vagonu mazgāšanu. Viss bija sagatavots. Cilvēku medības varēja sākties.” Tas ir par 1941. gada jūniju. Atkal no grāmatas “Liepāja laikmetu dzirnavās”.

“Protams, viss bija ļoti rūpīgi sagatavots. Arī saraksti bija sastādīti. Tajos tika iekļauti bijušie Latvijas armijas virsnieki, aizsargi, policisti, tie, kuri bijuši jebkādu partiju biedri, kuriem bija kāds bizness.

Tie bija cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja Latvijā un kaut kādu iemeslu dēļ nebija iepatikušies jaunajai varai,” turpina Sandra Šēniņa. 

Un naktī no 13. uz 14. jūniju pie sarakstos esošo durvīm skaļi klauvēja. Ienāca bruņoti sarkanarmieši un cilvēki privātās drēbēs, paziņoja no gultām izceltajiem dzīvokļu iemītniekiem, ka viņi ir arestēti, pavēlēja ātri savākt mantas un aizveda. Nezināmajā.

Preču vagoni stāvēja Tosmarē, pie robežas ar Karostu. Pretī ūdenstornim, apmēram tur, kur tagad ir 3. pamatskola. Tajā vietā jau sen vairs nav sliežu ceļu.

Līdzās vagoniem sākās “šķirošana” un ģimenes tika izšķirtas. Vīriešus nošķīra no sievietēm ar bērniem un lika iekāpt atsevišķos vagonos. Cilvēkiem solīja, ka tad, kad viņi atbrauks galamērķī, ģimenes varēs atkal apvienoties. Realitāte bija citāda – vīriešus nosūtīja uz gulagu, uz Vjatlaga nometnēm, uz rūdas raktuvēm un meža darbos. Nebija daudz tādu, kas no turienes atgriezās.

Vēl viens apstāklis, uz kuru norāda Sandra Šēniņa, – gandrīz visas steigā līdzpaņemtās mantas un pārtikas krājumi palika pie vīriešiem. Jo viņi tās nesa. Tāpēc sievietes un bērni palika bez siltā apģērba un pārtikas. Tādēļ vagonos, kuros viņi brauca, daudzi ceļā gāja bojā.

“Daudzus gadus mūsu Liepājas represēto kluba priekšsēdētājs bija Arnolds Treide. Viņu arī deportēja četrdesmit pirmajā. Viņš dzimis Rucavā, viņa tēvs strādāja vietējā policijā un bija aizsargs. Protams, ka ģimene bija sarakstos! Arnoldam tad bija 16 gadu, viņš mācījās Liepājas tehnikumā. Ģimeni izveda no Rucavas, bet viņu – no Liepājas,

No pilsētas izveda slēgtās kravas mašīnās, no laukiem – pajūgos. Un vislielākās šausmas toreiz, 1941. gada 14. jūnijā, bija tāpēc, ka neviens nezināja, kur viņus ved. Vecākie bērni vairāk rūpējās nevis par sevi, bet par mātēm un vecmāmiņām. Sievietes nevarēja saprast, kas notiek. Man daudzi represētie stāstījuši, ka māte bijusi pilnīgā šokā un panikā, un cilvēki bijuši pilnīgi pārliecināti, ka viņi nekur tālāk nebrauks, viņus vienkārši ievedīs mežā vai kāpās un nošaus. Un ja reiz tā, tad nav nekādas jēgas ņemt līdzi mantas. Kāpēc bija tik pārliecināti, ka ved nošaut? Jo klīda apkārt stāsti par pazudušiem cilvēkiem…” stāsta Sandra Šēniņa.

Sievietes, bērnus un sirmgalvjus izveda uz Sibīriju. Atveda un teica vietējiem – “ņemiet sev tos fašistus”. Dažus izmitināja vietējie vai arī kolhoza priekšsēdētājam bija jāpiešķir kāda telpa, kur dzīvot. Taču gadījās, ka bija arī jārok zemnīcas. Un vēl priecājās, ka ir vasara un var kaut kā sagatavoties aukstajam laikam.

Taču arī pēc 14. jūnija turpinājās cilvēku aresti un pazušanas. Kad nacisti 1941. gada 29. jūnijā pēc nedēļu ilgām sīvām kaujām ieņēma Liepāju, Zilā brīnuma pagrabos tika atrasti divas dienas iepriekš nošautie cilvēki – 18 līķu. Un pieci izdzīvojušie. “Starp šiem astoņpadsmit bija latvieši, vācietis, kāds krievu ceļotājs, kura vārds nav zināms, un pat itālietis,” vēsta Sandra Šēniņa.

Viņa stāsta arī par kādu arestu jau pēc 22. jūnija, kad kaujas par pilsētu bija pašā karstumā. “Arestēja Liepājas slimnīcas galveno ārstu Teodoru Volframu un slimnīcas kurinātāju Sergeju Hercenbergu. Jaunajai padomju varai galvenais ārsts jau sen šķita aizdomīgs, jo neļāva ierīkot slimnīcā sarkano stūrīti. Bet kara pirmajās dienās radās pārliecība, ka no slimnīcas tiek nodota kaut kāda informācija uzbrūkošajiem vāciešiem, tur bija kaut kāds stāsts par “nepareizajiem” dūmiem no skursteņa, tāpēc tika arestēts arī kurinātājs. Aizveda pie jūras, iedzina ūdenī līdz jostasvietai un nošāva. Līdz vāciešu ienākšanai jūra bija paspējusi izskalot līķus krastā. 5. jūlijā notika svinīgas bēres, sēru procesijā gāja simtiem cilvēku. Lūk, fotogrāfijās tas ir redzams.

Mums muzejā ir lente no viena no sēru vainagiem, uz tās ir Hercenberga vārds. Kad pirms vairākiem gadiem Linards Muciņš publicēja savu pētījumu par Zilo brīnumu, viņam piezvanīja no Austrālijas un teica – gribam atdot šo lenti, lai tā atgriežas Liepājā. Kā tā bija tur nonākusi, nav zināms, jo zvanītājs to saņēmis caur daudzām rokām.

Teodors Volframs un Sergejs Hercenbergs tika apbedīti Centrālajā kapsētā, saglabājusies plāksne ar viņu vārdiem un uzrakstu “Terora upuriem”.

Slimnīcas medmāsas visu padomju laiku glabāja bēru fotogrāfijas un slepeni kopa abus kapus. Šim apbedījumam visus padomju varas gadus neviens nekādus postījumus nenodarīja, jo plāksni ar uzrakstu slēpa biezi saaugušie krūmi.”

Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupācijas režīmos” Klāva Ukstiņa ielā 7/9 18. jūnijā tiks atklāta izstāde “Dzīvesstāsti sarkanā terora ēnā”.

“Šī izstāde aptvers laiku, sākot no Molotova-Ribentropa pakta. Būs arī vācbaltiešu repatriācija, 1940. gads, Baigais gads, 1941. un 1949. gada deportācijas, nacionālie partizāni, pagrīdes jaunatnes organizācija “Kursa”, stāsti par cilvēkiem, kuri 50.-60. gados zvejnieku kuģīšos bēga uz Gotlandi, Zviedriju, un daudziem tas izdevās. Un viss beigsies ar organizāciju “Helsinki-86”. 

Izstāde aptvers visus 50 padomju okupācijas gadus. Par Otro pasaules karu tajā nebūs – par tā šausmām un nacistu izlietajām asinīm mēs vēstījām iepriekšējā izstādē. Tagad mēs rādīsim sarkano teroru,” piebilst Sandra Šēniņa.

Šodien, godinot komunistiskā genocīda upurus, daudzviet reģionos notiks atceres pasākumi:

Plkst.14.30 būs piemiņas brīdis pie Gulbenes dzelzceļa stacijas, savukārt plkst.16 – Litenes kapos Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā. Šogad pulcēšanās Latvijas armijas karavīru nometnes vietā nenotiks.

Pasākumos piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs (ZZS), iedzīvotāji, represētie, NBS, Zemessardzes un pašvaldības pārstāvji.

Jelgavā, pie piemiņas akmens Svētbirzē, ziedus noliks Jelgavas domes vadība. Savukārt, pieminot šīs dienas vēstures notikumus, pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja no plkst.11 līdz 18 būs apskatāma āra ekspozīcija par deportācijām.

Arī Jēkabpilī 14.jūnija parkā domes vadība noliks ziedus, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu. Bet Bauskā represēto piemiņas brīdis pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī notiks plkst.14.

Talsos plkst.11 pie pieminekļa “Koklētājs” klātesošos uzrunās Talsu novada domes pārstāvis, Talsu baptistu draudzes mācītājs Miervaldis Lindmanis, Latvijas politiski represēto apvienības Talsu nodaļas vadītājs Vilis Ieviņš. Ar muzikālu pavadījumu piemiņas brīdi papildinās interešu izglītības iestādes “Dziesmu skolas” solisti – Mikus Krastiņš un Valters Tālbergs.

Saldū Lielās un Zaļās ielas krustojumā plkst.12 notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākums, bet no plkst.10 līdz 13 pie piemiņas akmens Kuldīgā, Pētera ielā, ikviens aicināts nolikt ziedus individuāli.

Plkst.14 Ventspilī, Tilta dārzā, notiks 1941.gada deportācijas upuru piemiņas pasākums, aģentūru LETA informēja Ventspils Kultūras centra producente Zane Jansone. Godinot izsūtīto piemiņu, muzikālu priekšnesumu sniegs kora “Līvzeme” kvartets. Pasākumā aicināti piedalīties arī pārstāvji no Ventspils novada politiski represēto apvienības, Ventspils pilsētas domes, Zemessardzes 46.kājnieku bataljona un Valsts robežsardzes, stāstīja Jansone.

Arī Liepājas Centrālkapos plkst.14 pie deportēto piemiņas akmens norisināsies atceres pasākums, kurā piedalīsies Liepājas Politiski represēto kluba biedri un Liepājas nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, aģentūru LETA informēja Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Skangale.

Atceres pasākumu rīko Liepājas muzejs. Tajā dalībniekus uzrunās Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA), Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Andris Zīders un mācītājs Atis Grīnbergs. Mūziku atskaņos vijolniece Beata Zariņa-Blaščinska un čelliste Dita Barona.

Plkst.14 pie Valmieras dzelzceļa stacijas klātesošos uzrunās Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei) un Valmieras politiski represēto biedrības pārstāvji, piedalīsies arī Zemessardzes 22.kājnieku bataljona pārstāvji. Pasākumā skanēs dziesmas Arta Krista Medņa un Sabīnes Petrusevičas izpildījumā.

Plkst.13.30 no stāvlaukuma pie Sv.Sīmaņa baznīcas uz Valmieras dzelzceļa staciju kursēs bezmaksas autobuss. Pēc piemiņas brīža autobuss pasākuma dalībniekus vedīs atpakaļ uz pilsētas centru.

Dobelē no plkst.11 līdz plkst.15 piemiņas vietā pie dzelzceļa pārbrauktuves būs apskatāma Tukuma muzeja ceļojošā izstāde “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”. Plkst.12.00 notiks simboliska ceļojošās izstādes atklāšana ar Dobeles novada domes priekšsēdētāja Andreja Spridzāna (ZZS) un Dobeles Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Oskara Laugaļa piedalīšanos.

Paralēli izstādei skanēs dziesminieka Kaspara Dimitera radītās atskaņu dienasgrāmatas “Mātes Latvijas vēstule” lasījums aktiera Gundara Āboliņa izpildījumā.

Balvu iedzīvotāji aicināti plkst.12.30 pulcēties Balvu Novada muzejā, lai kopīgi dotos nolikt ziedus un sveces piemiņas vietās Balvos un Kubulos. Transports tiks nodrošināts.

Plkst.12 norisināsies Svētā Mise un aizlūgums par politiski represētajiem Preiļu Romas katoļu draudzes baznīcā, bet plkst.13.30 – ziedu nolikšana pie pieminekļa politiski represētajiem.

Pasākumu organizatori lūdz piemiņas pasākumu laikā ievērot divu metru distanci, kā arī, ja ir saslimšanas simptomi, palikt mājās, lai pasargātu gan sevi, gan apkārtējos.

1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šajā dienā latviešu tauta piedzīvoja pirmo civiliedzīvotāju masu deportāciju. Tajā Latvija zaudēja vairāk nekā 15 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 6000 gāja bojā. 1987.gada 14.jūnijā cilvēki pirmo reizi pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu represijās cietušos. Neilgi pēc tam 14.jūnijs Latvijā tika izsludināts par atceres dienu – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu.

Autors: Nozare.lv/Latvijas Sabiedriskie Mediji/Izstāde “Dzīvesstāsti sarkanā terora ēnā”

14.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2096

Liela mīlestība allaž stāv pāri pasaulīgām lietām

– Paulu Koelju

Protesti turpinās: Londonā vardarbīgos protestos aizturēti vairāk nekā 100 cilvēki!

Londonas policija paziņojusi, ka aizturējusi vairāk nekā 100 cilvēkus, kad ultralabējie protestētāji, kas rīkoja kontrdemonstrāciju pret pretrasisma aktīvistiem, iesaistījās sadursmēs ar policistiem.

Tūkstošiem cilvēku ignorēja koronavīrusa dēļ ieviestos ierobežojumus, pulcējoties Parlamenta laukumā Londonas centrā. Televīzijas demonstrētajās ainās redzams, ka protestētāji kaujas policistiem un pretējās nometnes aktīvistiem, kā arī apmētā likumsargus ar pudelēm un dūmu svecēm.

Policija līdz sestdienas vakaram bija aizturējusi vairāk nekā 100 cilvēkus. Seši policisti guvuši vieglus ievainojumus.

Premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja “rasistiskiem bandītiem nav vietas mūsu ielās un ka ikviens, kas uzbrūk policistiem, saskarsies ar visu likuma varu”.

Autors: nozare.lv

14.06.2020.

Jautājumu – “kāpēc ar mani tas notika”, sev bieži uzdod Oskars, kurš ir invalīds kopš dzimšanas (+VIDEO)

Jautājumu – “kāpēc ar mani tas notika”, sev bieži uzdod Oskars Lukauskis. Viņš ir invalīds kopš dzimšanas. Oskaram ir 27 gadi un viņš vēlētos atrast darbu un iemācīties burvju trikus. Puiša stāsts mūsu sociālo tīklu rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” tika sadzirdēts un palīdzēt īstenot viņa sapni atsaucās iluzionisti – Pecolli ģimene.

Jautājumu – kāpēc tas notika tieši ar mani, mēs sevī mēdzam pārdomāt pēc kādiem lieliem emocionāliem satricinājumiem. Parasti – uzzinot vai piedzīvojot kādu nepatīkamu ziņu. Šo jautājumu sev bieži uzdod arī Oskars Lukauskis – invalīds kopš dzimšanas, jo dzemdībās ārsti pieļāva liktenīgu kļūdu. Oskaram tagad ir 27 gadi – viņš vēlētos atrast darbu un iemācīties burvju trikus. Oskaram patīk teātris, patīk peldēt, viņš guvis labus panākumus jāšanas sportā – mājās daudz medaļu, kas izcīnītas sacensībās dažādās valstīs. Sarunā ar “Dzīvei nav melnraksta” Oskars rezignēti secina, ka tādi cilvēki kā viņš sabiedrībai neesot vajadzīgi – tāds, kurš nevar visu izdarīt ātri un tūlīt. Darbs ir Oskara lielākais sapnis – lai var strādāt, nopelnīt papildus invaliditātes pensijai, kas ir 138 eiro, un parūpēties par sevi pats. 

Video

View this post on Instagram

Jautājumu – kāpēc tas notika tieši ar mani, mēs sevī mēdzam pārdomāt pēc kādiem lieliem emocionāliem satricinājumiem. Parasti – uzzinot vai piedzīvojot kādu nepatīkamu ziņu. Šo jautājumu sev bieži uzdod arī Oskars Lukauskis – invalīds kopš dzimšanas, jo dzemdībās ārsti pieļāva liktenīgu kļūdu. Oskaram tagad ir 27 gadi – viņš vēlētos atrast darbu un iemācīties burvju trikus. Oskaram patīk teātris, patīk peldēt, viņš guvis labus panākumus jāšanas sportā – mājās daudz medaļu, kas izcīnītas sacensībās dažādās valstīs. Sarunā ar "Dzīvei nav melnraksta" Oskars rezignēti secina, ka tādi cilvēki kā viņš sabiedrībai neesot vajadzīgi – tāds, kurš nevar visu izdarīt ātri un tūlīt. Darbs ir Oskara lielākais sapnis – lai var strādāt, nopelnīt papildus invaliditātes pensijai, kas ir 138 eiro, un parūpēties par sevi pats. Paldies Oskaram par atklātību un uzticēšanos!

A post shared by LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) on

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Panorāma

Okupācijas muzejā atvērs grāmatu par 1941.gadā un 1949.gadā deportētajiem ebreju bērniem

Latvijas Okupācijas muzejā šodien plkst.13.30 atvērs fonda “Sibīrijas bērni” vadītājas Dzintras Gekas jaunāko grāmatu “Šalom, Sibīrija!”, kurā apkopotas 1941.gadā un 1949.gadā no Latvijas uz Sibīriju aizvesto ebreju bērnu atmiņas.

Kā aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Inese Jansone, 1941.gada 14.jūnija deportācijas rezultātā cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem, 350 no viņiem bija ebreju bērni.

Grāmatas tapšanas gaitā sešu gadu garumā Geka un kinooperators Aivars Lubānietis kopumā intervēja 760 cilvēkus Latvijā, Krievijā, Izraēlā un ASV. Iegūtie atmiņu stāsti kopā ar fotogrāfijām apkopoti apjomīgā grāmatā, kas lasāma trijās valodās – latviski, angliski un krieviski.

Grāmatā lasāmas Irēnes Bordes atmiņas, kurai izsūtīšanas brīdī bija 11 gadi. Viņa stāstīja, ka ģimeņu bija daudz, vagonā cilvēki bija saspiesti, bet gaisā valdīja karstums. Ņemot vērā sanitāros apstākļus, viņa pauda neizpratni, kā cilvēki spēja tur palikt dzīvi.

“Kaut kur pa ceļam mēs apstājāmies, ņēma ūdeni. Cilvēki tur slimoja, bija bads un briesmīgas caurejas. Vienreiz vilciens apstājās netālu no purva, un bērni tur devās spēlēties. Es gandrīz noslīku tajā purvā, mani pēdējā brīdī izvilka,” pavēstīja Borde.

Grāmatā iekļauts arī Silvas Haitinas stāstījums, kurai izsūtīšanas brīdī bija deviņus gadus veca. Viņa atminējās, ka vagonā uz grīdas sēdēja latviešu sieviete ar zīdaini. Vairākas dienas sieviete šūpojusies un pie sevis dungojusi kaut ko, bet vīstoklītī viņai bija bērniņš.

Tā kā vagonā bija daudz bērnu, un viņi sievietei lūdza atļauju paspēlēties ar mazo bērniņu, tomēr izrādījās, ka viņas bērniņš jau sen ir miris.

“Viņai nebija piena. Pēc tam kāds to pateica zaldātiem. Mums bija žēl, ka bērniņu izmeta. Ienāca zaldāti, izņēma bērnu viņai no rokām un aiz kājas izmeta līķīti ārā. Vilciens sāka kustēties, durvis bija vaļā. Viņai nebija nekādas reakcijas. Es atceros, mamma teica, ka sieviete acīmredzot ir zaudējusi prātu, ja jau reiz nereaģēja, kad izmeta viņas bērnu,” atminēto stāstīja Haitina.

Grāmatas atvēršanā Okupācijas muzejā piedalīsies Geka un “Sibīrijas bērnu” pārstāvji. Nelielā skaitā, ievērojot divu metru distancēšanos, pasākumā varēs piedalīties arī citi interesenti. Pasākuma dienā grāmata būs nopērkama uz vietas muzejā.

14.jūnijā Okupācijas muzejā būs apskatāma arī fonda veidotā ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni”, kas vēstī par 1941.gadā no Latvijas uz Sibīriju aizvesto bērnu likteņiem. Svētdien muzejs būs atvērts no plkst.11 līdz 15.

 

Autors: nozare.lv

14.06.2020.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā nav konstatēti jauni Covid-19 gadījumi

Aizvadītajā diennaktī Latvijā nav konstatēti jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Pēdējās 24 stundās veikti kopumā 1396 Covid-19 testi, un jauni saslimšanas gadījumi nav reģistrēti. Taču ir stacionēts viens pacients ar Covid-19, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Līdz ar to stacionāros ārstējas kopumā septiņi Covid-19 pacienti – seši ar vidēji smagu, viens ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 170 pacienti.

Līdz šim Latvijā kopā veikti 127 450 izmeklējumi uz Covid-19, saslimuši 1097 cilvēki, 845 izveseļojušies, bet 28 miruši.

 

Autors: nozare.lv

14.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2095

Vienkāršs “Es tevi mīlu” nozīmē vairāk nekā nauda

– Frenks Sinatra

Peldēšanās, kura var beigties ar urīnpūšļa iekaisumu

Cistīts ir urīnpūšļa iekaisums, un daudzus tas piemeklē tieši pavasarī vai vasaras sākumā. Peldēšanās sezonā urīnceļu problēmas mēdz būt īpaši aktuālas. Kāpēc tādas rodas, kā no tām izvairīties un kā ārstēt? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa Klīnikās universitātes slimnīcas uroloģe Natālija Bozotova un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.

Lai izvairītos no šādām likstām, vecmāmiņas savām mazmeitām bieži piekodina pirmajā siltajā dienā uzreiz neizmesties īsos krekliņos, kad mugura paliek plika, neskriet basām kājām pa vēsu zemi, nesēdēt uz akmens, jo tā taču var apsaldēt pūsli… Uroloģe Natālija Bozotova skaidro: “No staigāšanas ar basām kājām vai sēdēšanas uz betona kāpnēm vai vēsa akmens cilvēks parasti ar urīnceļu infekcijām nesaslimst, bet tie ir riska faktori, kas slimību izprovocē. Apsaldējies, lokālā imunitāte krītas, un baktērijām ir brīvāks ceļš iekļūt urīnceļos. Arī vēsais ūdens vasarā dara to pašu. Parasti es ar sirdssāpēm skatos uz tiem bērniem, kuri stundām ilgi ar plikiem dupšiem sēž aukstajā jūrā vai vēsajās, mitrajās smiltīs un ceļ smilšu pilis, jo pēc tam puse no viņiem ir mani pacienti Bērnu slimnīcā. Jāsaprot, ka mums nav pati siltākā jūra, un, ja gribi peldēties, tad pēc tam būtu jānomaina peldkostīms pret sausām drēbēm. Tas jo īpaši attiecas uz sievietēm un bērniem. Tieši peldēšanās dēļ ar urīnceļu infekcijām nesaslimst, taču vēsumā ķermeņa muskulatūra reflektori saraujas, jo negrib atdot siltumu. Tas pats notiek starpenē un urīnizvadkanālā, šādi palīdzot organismā mierīgi sēdošajām baktērijām pēkšņi kļūt aktīvām un nonākt urīnpūslī. Tāpēc vēlreiz atkārtoju: nav labs stils mūsu klimatā peldkostīmam atļaut izžūt uz miesas! Tiem, kam ir nosliece uz urīnceļu infekcijām un kas zina, ka urīnpūslis ir viņa jutīgā vieta, labāk peldkostīmu pēc vasaras peldes pārģērbt.”

Kas pie vainas? 

Ārste skaidro, ka urīnpūšļa problēmas biežāk piemeklē tieši sievietes. Katra otrā ar ko tādu savas dzīves laikā ir sastapusies. Tas notiek anatomisko īpatnību dēļ. Sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks, platāks; slēdzējmuskuļu un gļotādas vairāk nekā vīriešiem, tie dzīves laikā ir pakļauti ārējo apstākļu iedarbībai, un baktērijas, kuras izraisa uretrītu (urīnizvadkanāla iekaisumu) vai cistītu (urīnpūšļa iekaisumu), tajā ļoti viegli iekļūst. Šie iekaisumi var arī kombinēties, bet abos gadījumos pazīmes ir līdzīgas. 

Visbiežāk cistītu izraisa nespecifiskas baktērijas, kuras turpat dzimumorgānu apvidū gan uz ādas, gan citur jau dzīvo, piemēram, zarnu nūjiņas. Jaunām sievietēm nereti paaugstinātu risku rada seksuālā aktivitāte, jo tās laikā baktērijām nokļūt urīnizvadkanālā un urīnpūslī ir vēl vieglāk. Medicīnā ir pat īpašs termins – medusmēneša cistīts, kas kļūst ļoti aktuāls, uzsākot dzimumdzīvi.

“Jebkurā gadījumā sievietēm cistīts var sākties pēkšņi, bieži vien pat nakts vidū – ne no šā, ne no tā, it kā tukšā vietā!” skaidro N. Bozotova. “Tas izpaužas ar stiprām, dedzinošām sāpēm urinējot, biežu urinēšanu, asins piejaukumu urīnam – tās ir klasiskās urīnceļu iekaisuma pazīmes, it īpaši jaunām sievietēm. Var būt arī bieža vajadzība urinēt, bet nav ko. Tāda situācija mēdz rasties arī bez urīnceļu iekaisuma. Tātad pirmais, kas jādara, ja sākušās šādas sūdzības, ir obligāti jāvēršas pie ģimenes ārsta un jānodod urīna analīzes. Tikai pēc analīžu rezultātiem var zināt, vai tas ir īstais urīnceļu iekaisums, kurš jāārstē, iespējams, ar antibiotikām, vai tas ir urīnpūšļa papildu reakcijas veids, kurš ļoti bieži gadās uz emociju fona. Iespējams, ka tā ir reakcija uz aukstumu, kas pāries bez zālēm, bez nopietnas ārstēšanas. ”

Kā ārstēties?

Kamēr nav iespējams tikt pie ārsta, pirmās stundas un pirmās pāris dienas var lietot aptiekā bez receptes nopērkamus augu valsts preparātus, kas paredzēti urīnceļu iekaisumu profilaksei un ārstēšanai. Tātad der visi līdzekļi ar dzērvenēm. Piemēram, tabletes, kas satur triju aktīvu dabisku vielu kombināciju: milteņu un lielogu dzērveņu ekstraktu un D-mannozi. Laba ir arī ūdenī šķīstošā pasta, kuras sastāvā ir aktīvās vielas no pētersīļu saknēm, trigonellām, sūreņu lakstiem, vārpatas sakneņiem, bērzu lapām, kosas lakstiem, lupstāja saknēm, Eiropas zeltgalvītes lakstiem… Populāras kļuvušas apvalkotās tabletes, kas satur augstiņa un lupstāju lakstu, kā arī rozmarīna lapu pulveri. “Šīs visas pārtikas piedevas var līdzēt pat pie īstā urīnceļu iekaisuma, ja slikto baktēriju skaits nav liels un cilvēka imunitāte ir gana spēcīga. Tad, pirmo 24–48 stundu laikā lietojot šos augu preparātus, var kļūt vieglāk un cistīts beidzas. Tā notiek pat ļoti bieži. Ārkārtīgi liela nozīme ir arī šķidruma dzeršanai. Starp citu, der ne tikai dzērvenes, bet arī tēja ar citronu. Gan dzērvenes, gan citrons satur organiskās skābes (citronskābi un benzoskābi), kas bremzē baktēriju attīstību, un, ja baktērijas nav īpaši ļaunas, to nav īpaši daudz un organisma pretošanās spējas ir pietiekami augstas, tad ar to vien sieviete sevi var izārstēt. Taču, ja tas nenotiek, ja pēc divām dienām simptomi nepazūd, bet pieaug, noteikti jāvēršas pie ārsta un jāveic analīzes. Jāprecizē arī, pēc kāda notikuma cistīts sācies, lai ārsts varētu saprast, tieši kādas analīzes nepieciešamas. Piemēram, ģimenes ārsts, visticamāk, sākumā nozīmēs parasto urīna analīzi, kura parādīs, vai iekaisums urīnceļos ir vai nav. Bet urīnceļu infekcijas ir dažādas, līdz ar to arī veicamās analīzes ir dažādas un dažādi ir problēmas risinājumi. Bieži sastopamas ar tā dēvētajām banālajām infekcijām, kuras izraisa parastās baktērijas, kas dzīvo dzimumorgānu apvidū, un kuras nav saistītas ar seksuālo pārnesi. Bet ir arī tā dēvētās seksuāli transmisīvās saslimšanas. Tās ne vienmēr un ne obligāti ir venēriskas – daļu no tām izraisa maksts tā saucamā nosacīti patogēnā mikroflora. Sievietei makstī ir mikrobioms, kur galvenā “labā” baktērija – pienskābā baktērija ir vairumā un kontrolē citu, ne tik labu mikroorganismu vairošanos. Pie vairākiem nosacījumiem labā maksts flora var mazināties un sliktā – savairoties līdz patogēniem skaitļiem un izraisīt iekaisumu ar sūdzībām gan no ginekoloģijas, gan no uroloģijas puses. Šīs baktērijas, seksuāli transmisīvā ceļā nonākot līdz partnerim, var izraisīt specifisku iekaisumu arī viņam. Jāsaka, ka vīrieši ir vairāk aizsargāti no urīnceļu iekaisumiem un tie viņiem mēdz būt jaunībā praktiski tikai saistībā ar seksuālu transmisiju. Parastās, “banālas” infekcijas vīrietim rodas kā citu saslimšanu komplikācijas – piemēram, ja ir urīnceļu anatomiskas un funkcionālas anomālijas, palielināta prostata ar urīna atteces traucējumiem vecumā pēc 40 gadiem.” 

N. Bozotova uzsver – īsto cistītu ārstē ar antibiotikām. Pastāv visai niansētas medikamentu lietošanas shēmas. Ja ir pirmā urīnceļu infekcijas epizode mūžā, tad pieņemama ir arī tā dēvētā empīriskā ārstēšana, kas nozīmē, ka ārsts izvēlas zāles pēc pieredzes un vadlīnijām, nenoskaidrojot, kādas tieši baktērijas iekaisumu izraisījušas. Tās parasti ir antibiotikas, kas noklāj pēc iespējas lielāku populārāko patogēnu skaitu, bet kuriem nav arī īpaši plaša iedarbības spektra. Taču, ja ārstēšana triju dienu laikā nepalīdz vai arī urīnceļu infekcija atkārtojas, tad gan nepieciešama padziļināta izmeklēšana, lai zinātu, kas tieši jāārstē. Proti, jāveic īpaša analīze, lai noskaidrotu, kuras baktērijas ir vainīgās, un lai pārbaudītu, pret kurām antibiotikām tām ir jutība un pret kurām vairs nav, lai neieteiktu lietot zāles, kuras vairs nedarbojas.

Vēl viens būtisks nosacījums – antibiotikas jālieto tiešām tik dienu, cik norādījis ārsts. Ja pēc pāris dienām kļūst labāk, pārtraucot dzert zāles, cistīts sevi var pieteikt ar dubultsparu. Turklāt, šādi nepārdomāti rīkojoties, mikrobi pierod pie konkrētajām antibiotikām un kļūst daudz dzīvotspējīgāki. Nākamreiz ārstēt iekaisumu jau ir grūtāk. 

Dažām atkārtojas biežāk

Ārste skaidro: “Daļēji tas saistīts ar gēniem – pierādīts, ka nosliece uz urīnceļu infekcijām tiek pārmantota, un man kā urīnceļu ārstei, kura strādā gan Bērnu slimnīcā, gan Stradiņa slimnīcā, nākas ārstēt gan meitu, gan mammu. Viņām neveidojas dabiskā aizsardzība. Proti, kad urīnpūslī iekļūst baktērijas, ir normāli, ja imūnsistēma saprot, ka ar tām jācīnās, taču viņām tā nenotiek… 

Kāpēc vēl viens ar cistītu slimo biežāk, otrs – retāk? Iespējams, tāpēc, ka vienam ir vairāk riska faktoru nekā otram. Piemēram, pierādīts, ka citas slimības ļoti ietekmē situācija – cukura diabēts pat vairākas reizes paaugstina risku saslimt ar urīnceļu infekcijām, es to arī dzīvē redzu. Seksuāli aktīvas sievietes slimo vairāk ar urīnceļu infekcijām. Kad iestājas menopauze, arī urīnceļu aizsardzība kļūst zemāka, jo sievietei šajā dzīves posmā dabiski samazinās sievišķo hormonu daudzums. Proti, estrogēna trūkuma dēļ gļotādas gan makstī, gan urīnizvadkanālā kļūst sausākas. Urīnizvadkanāls nav vairs arī tik elastīgs, tas kļuvis platāks un neslēdzas tik labi kā agrāk, tāpēc baktērijas vieglāk iekļūst organismā.”

Kā ar apmazgāšanos?

“Galējības nekad nav labas, arī rūpējoties par savu veselību!” atgādina uroloģe. “Gan starpeni, gan maksti dabiski kolonizē baktērijas, un tām tur jādzīvo. Piemēram, maksts mikrobiomā galvenā ir laktobaktērija, kura neļauj savairoties un attīstīties citām baktērijām un nelaiž tās tālāk organismā. Taču kādreiz sievietes ar maniakāliem tīrības centieniem spēj nogalināt arī labās laktobaktērijas, un tad netraucēti sāk vairoties sliktās baktērijas. Līdz ar to mans ieteikums būtu šāds: intīmā higiēna ir vajadzīga, bet ne līdz fanātismam. Ziepes jālieto ar prātu.”

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece urīnceļu iekaisumu gadījumā iesaka līdzekļus ar miltenes un brūklenes lapām, bērzu lapām, lupstāja sakni, noderēs arī zeltgalvītes laksti, tīruma kosas laksti, pētersīļa saknes, vārpatas sakneņi, maura sūrenes laksti, pupiņu pākstis, augstiņa laksti, kumelītes ziedi. Drogām ar šiem augiem piemīt antiseptiskas, diurētiskas, spazmolītiskas un pretiekaisuma īpašības. Vislabāk ir izmantot dažādu drogu maisījumus. Šo ārstniecības augu ekstraktus lieto gan tablešu, kapsulu veidā, gan arī kā pastu iekšķīgai lietošanai. Šos līdzekļus izmanto kā papildus terapiju urīnceļu infekciju gadījumā, kā arī profilaktiski, lai novērstu nieru un urīnceļu akmeņu veidošanos. Tāpat ārstēšanas laikā pastiprināti jāuzņem šķidrums un preparāti jālieto kursu veidā. Izsenis urīnceļu veselībai lieto arī dzērvenes, kas mūsdienās pieejamas dažādos veidos – sulas, tabletes, kapsulas un sīrupi.

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Benu Aptieka

Dieviete.lv Atziņa 2094

Mīlestībai nekur nav māju, ir tikai kopīgi sapņi…

– Skaidrīte Kaldupe

Pētījums: Cik stundas ieteicams pavadīt miegā?

23% Latvijas iedzīvotāju saņem nepietiekamu atpūtu, miegā vidēji pavadot sešas stundas vai pat mazāk (piecas stundas vai mazāk naktī miegā pavada 5%, sešas stundas — 18%), secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Tāpat pētījumā atklāts, ka vidēji septiņas stundas guļ 42% respondentu, astoņas stundas — 30%, deviņas stundas vai vairāk — 5%, bet konkrētu atbildi nespēja sniegt 1% aptaujāto. 33% katru vai gandrīz katru nakti pamostas, lai padzertos vai dotos uz tualeti, 17% šo nolūku vadīti mostas pāris reizes nedēļā, 15% pāris reizes mēnesī, 18% retāk nekā pāris reizes mēnesī, savukārt 14% respondenti snieguši atbildi, ka naktī minēto iemeslu dēļ nekad nemostas. Iegūtie dati parāda, ka, palielinoties vecumam, iedzīvotāji naktī mostas biežāk. Piemēram, vecumā no 64-75 gadiem 66% mostas katru vai gandrīz katru nakti, lai aizietu uz tualeti vai padzertos. Vecuma grupā no 55-63 gadiem šis rādītājs ir 46%, vecumā no 45-54 gadiem – 26%, starp iedzīvotājiem vecumā no 35-44 gadiem 22%, savukārt vecuma grupās 25-34 un 18-24 šie rādītāji ir attiecīgi 17% un 13%. 

Miega neatsveramā nozīme

Cilvēks nevar iztikt bez miega, jo tā ir viena no fizioloģiskajām vajadzībām. Miegs un tā kvalitāte ietekmē gan fizisko, gan arī garīgo labsajūtu. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka miegā organisms atpūšas, tiek apstrādāta dienā uztvertā informācija, svarīgāko saglabājot, bet nevajadzīgo izdzēšot jeb aizmirstot. Ar apziņu saistītā psihiskā darbība izslēdzas, bet aktivizējas organisma iekšējie atjaunošanās un vajadzīgo vielu uzkrāšanas procesi. Speciāliste norāda, ka ilgstoša neizgulēšanās (vismaz 3 mēnešus) pavājina imunitāti, paaugstina dažādu saslimšanu riskus, sākot no dažādiem vīrusiem, līdz pat sirds slimībām, diabētam u. c.   problēmām. Nepietiekams miegs nozīmē, ka organismam nepietiek laika atjaunoties, kā rezultātā rodas nespēks, grūtības koncentrēties, izteiktas garastāvokļa svārstības un nomāktība. 

Cik stundas ieteicams pavadīt miegā?

Miega ilgums katram cilvēkam var būt individuāls, tomēr vidēji pieaugušam cilvēkam vajadzētu gulēt 7-8 stundas diennaktī. Senioriem šis laiks var būt īsāks – ap 5-6 stundām. To, cik daudz miega nepieciešams katram cilvēkam, ietekmē ne vien fizioloģiskas vajadzības, bet arī tas, kāds ir darbs (fizisks vai garīgs), cik daudz ir fizisko aktivitāšu u. c. faktori. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka tieši vecāka gadagājuma cilvēki biežāk norādījuši, ka guļ mazāk. Piemēram, vecumā no 64-75 gadiem 22% aptaujāto norādījuši, ka katru nakti vidēji guļ 6 stundas vai mazāk, kamēr vecuma grupā 18-24 šādu atbildi sniedza 14% aptaujāto. 

Kādi faktori ietekmē miega kvalitāti?

Ģimenes ārste Z. Zitmane skaidro, ka miega kvalitāti ietekmē vairāki faktori – miega režīms, pirmsmiega rituāli, fizisko aktivitāšu daudzums, matrača un spilvena piemērotība, kā arī gaisa temperatūra. Tāpat istabā nedrīkstētu būt pārāk gaišs un trokšņains. Attiecībā uz miega režīmu 40% aptaujāto gulēt dodas ap 23:00, 25% ap 24:00, 21% ap 22:00, savukārt 9% gulēt dodas 01:00 vai vēlāk, kā arī 3% pulksten 21:00 vai agrāk. Saistībā ar mošanos no rīta 36% snieguši atbildi, ka parasti to dara ap 07:00, 31% ap 06:00, 14% ap 08:00, 10% pulksten 05:00 vai agrāk, savukārt 7% mostas 09:00 vai vēlāk. Ārste Z. Zitmane norāda, ka svarīgākais ir tas, cik daudz laika tiek atvēlēts miegam. Ir cilvēki, kas nevar izgulēties, ja nav devušies gulēt laicīgi, tomēr citi jūtas labāk, ja gulēt iet vēlu un vēlu arī ceļas.

Tāpat eksperte norāda, ka īsi pirms došanās gulēt ieteicams doties pastaigā svaigā gaisā. Vēlams ieviest arī kādus rituālus pirms miega, piemēram, lasīt grāmatu, lai organisms jau laikus var atslābt un būtu vieglāk aizmigt. Ļoti svarīgi būtu ik dienu (arī brīvdienās) mosties un doties gulēt vienā un tajā pašā laikā. Liela nozīme ir arī miega videi – matracim un spilvenam jābūt ērtam un piemērotam individuālajām vajadzībām, istabai jābūt klusai un tumšai, vēlamā gaisa temperatūra istabā ir 18°C.

Sekošana miega kvalitātei

Pasaulē aizvien lielāku popularitāti iegūst dažādas viedierīces, kas ļauj mērīt miega kvalitāti un sekot līdzi miega cikliem. BENU Aptiekas Veselības monitoringā atklāts, ka kopumā 22% aptaujāto ar aktivitāšu mērītāju vai sporta pulksteni mēdz sekot līdzi miega kvalitātei (6% to dara regulāri, 6% dažkārt, bet 10% reti). Visbiežāk ar dažādu viedierīču palīdzību miega kvalitātei seko līdzi jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kopumā 36% šīs grupas respondentu norādījuši, ka miega kvalitātes mērīšanai izmanto aktivitāšu mērītājus vai sporta pulksteņus. 

Ko pirms gulētiešanas nebūtu ieteicams darīt?

Dienas otrajā pusē nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus (kafiju, stipru tēju, enerģijas dzērienus). Stundu pirms gulētiešanas nevajadzētu skatīties telefona vai datora ekrānā, jo to radītā zilā gaisma traucē organismam dabiski izstrādāt miega hormonu melatonīnu un var radīt grūtības aizmigt. Nav ieteicams arī skatīties televizoru vai spēlēt videospēles. Pirms došanās gulēt nebūtu vēlams arī pārēsties, jo tas ne vien traucēs aizmigt, bet arī radīs pastiprinātu slodzi gremošanas sistēmai, kam naktī būtu jāatpūšas, nevis jāstrādā pastiprinātā režīmā.

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Benu Aptieka

Dodies uz bezmaksas brīvdabas kino vakaru!

Turpinot brīvdabas pasākumu ciklu, 18. jūnijā t/c “Alfa” vasaras notikumu centrā uz jumta vakara kino seansā tiks demonstrēta Amerikas Kinoakadēmijas balvu ”Oskars” saņēmusī filma. Interesenti aicināti balsot par vēlamo filmu līdz 15. jūnijam. Pasākumu varēs apmeklēt ar  bezmaksas ieejas kartēm.  

Balsošanai piedāvātas sešas filmas:

  • SKANDĀLS/ BOMBSHELL

2020. gadā Oscar® balva “Labākais grims un matu sakārtojums”
CEĻVEDIS/ GREEN BOOK 

2019. gadā Oscar® balva “Labākā filma”, “Labākais oriģinālscenārijs”, “Labākais aktieris otrā plāna lomā” 

  • MANČESTRA PIE JŪRAS/ MANCHESTER BY THE SEA 

2017. gadā Oscar® balva “Labākais oriģinālscenārijs”, “Labākais aktieris galvenajā lomā” 

  • 12 GADI VERDZĪBĀ/ 12 YEARS A SLAVE 

2014. gadā Oscar® balva “Labākā filma”, “Labākais adaptētais scenārijs”

  • VIŅA/ HER

2014. gadā Oscar® balva “Labākais oriģinālscenārijs”

  • JASMĪNAS STĀSTS/ BLUE JASMIN 

2014. gadā Oscar® balva “Labākā aktrise galvenajā lomā”

“Veidojot jaunus pasākumus, turpinām pieturēties pie galvenajiem nosacījumiem – drošība, kvalitāte un novitāte. Meklējam pasākumos kādu īpašu odziņu, ar ko pārsteigt klātesošos. Šoreiz kinomīļiem piedāvājam ieskatīties “Oskara” balvu saņēmušo filmu klāstā, bet pirms izvēlētās filmas skatīšanās, jau no pulksten 19.00, viesi pirmo reizi varēs baudīt arī mūzikas ritmus – DJ Uvis & JDanevics /saksofons/ ‒ Soulful duo ‒ improvizācijas performance. Vēl omulīgākai laika pavadīšanai apmeklētāji aicināti izmantot mūsu restorānu daudzveidīgo piedāvājumu, pasūtījumus veicot iepriekš,” stāsta t/c “Alfa” vadītāja Liene Apine. 

Pasākums tiek organizēts, ievērojot 09.06.2020. valdības sēdē apstiprinātos Ministru kabineta noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. T/c “Alfa” pasākuma laikā aicina arī apmeklētājus būt atbildīgiem – seansa laikā neizkāpt no automašīnām bez nepieciešamības, nedrūzmēties, ieturēt 2m distanci no citiem, lietot deguna un mutes aizsegus, lai sevi un citus  pasargātu no inficēšanās riska.  

Kino demonstrēšana uz tirdzniecības centra “Alfa” jumta norisinās kopš 2018. gada, un to ir baudījuši jau tūkstošiem skatītāju. Šā gada pirmais kino vakars notika 21.maijā un atklāja brīvdabas pasākumus ar diviem autokino seansiem, kas norisinājās, ievērojot stingrus drošības pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai. 

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: T/c “Alfa”

13.06.2020.

5 padomi vecākiem kā iemācīt bērnam dzert ūdeni ikdienā 

Ūdenim ir milzīga nozīme cilvēka dzīvības un veselības uzturēšanā, tāpēc ūdeni dzert jāmācās jau no zīdaiņa vecuma. Bērni atūdeņojas daudz ātrāk nekā pieaugušie, un sekas var būt bīstamas – no galvassāpēm un noguruma līdz pat nopietnai dehidratācijai. Vadošais mazumtirdzniecības tīkls “Narvesen” apkopojis piecus noderīgus padomus, kā, tuvojoties karstajiem vasaras mēnešiem, palīdzēt bērnam izveidot vērtīgo paradumu dzert ūdeni ikdienā. 

Ūdens nodrošina visu orgānu darbību, regulē ķermeņa temperatūru un izvada nevajadzīgās vielas, kā arī ietekmē emocionālo labsajūtu, tāpēc ir svarīgi izveidot veselīgus ūdens dzeršanas paradumus un pie tiem turēties. Pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) vadlīnijām bērniem 6–12 mēnešu vecumā vajadzīgs līdz 1000 ml šķidruma dienā, bet, sasniedzot 10 gadu vecumu, jau ap 2000–2500 ml dienā; zēniem – nedaudz vairāk nekā meitenēm. Šķidrums ir arī sulas, kompoti, tēja, piens un zupas, taču tie satur kalorijas un ir uzskatāmi drīzāk par ēdienu, tāpēc vislabāk izvēlēties tīru ūdeni. 

Jo mazākas izvēles iespējas, jo ātrāk bērns pieradīs dzert ūdeni. Jebkurš ieradums ir jāveido. Nedodiet bērniem saldinātus dzērienus, limonādi vai sulas, tā vietā piedāvājiet ūdeni. Ja arī sākumā bērns atteiksies dzert ūdeni, ierobežotās izvēles iespējas ātri vien liks pārdomāt. Ja bērns tomēr ļoti grib sulu vai limonādi, uztveriet to kā našķi un ļaujiet nobaudīt tikai pēc tam, kad izdzerta glāze ūdens. Tādējādi pastāv lielāka iespēja, ka bērns vairs nejutīs slāpes un cukuroto dzērienu nemaz nevēlēsies. 

No īpašās krūzītes ūdens ir garšīgāks! Lai bērns labprātāk dzertu ūdeni, iegādājieties īpašo krūzīti vai glāzi, kuru lieto tikai mazais pats. Izvēlieties to kopā un iegādājieties visskaistāko, apgleznotu ar iecienītāko dzīvnieku vai iemīļotākajiem animācijas filmu varoņiem. Šāds īpašs trauks mudinās bērnu to biežāk paņemt rokās un padzerties. Lai ūdens dzeršana būtu tikpat jautra kā ballītē, izrotājiet glāzi vai krūzīti ar saulessardziņu vai piedāvājiet mazajam daudzkārt lietojamos salmiņus, tikai atcerieties tos rūpīgi kopt!

Rādiet piemēru. Nekas nav tik iedarbīgs kā vecāku labais piemērs. Dzeriet ūdeni paši, un arī mazais to iemācīsies. Dzeršana no pudeles ir lielisks un ērts veids, kā palielināt uzņemtā ūdens daudzumu organismā. Pudeli ir vienkārši paņemt līdzi, turklāt caurspīdīgās pudeles ļauj sekot līdzi ūdens dzeršanas progresam. Nēsājiet līdzi somā pudeli ūdens un iegādājieties arī bērnam pašam savu ceļojuma pudeli. Ja pērkat ūdeni plastmasas pudelē, izvēlieties mazo, bērniem paredzēto tilpumu, ko ir vieglāk noturēt rokā.

Apburtais ūdens – košs, krāsains un garšīgs! Salīdzinot ar sulām un limonādēm, vienkāršs ūdens bērnam var šķist bezgaršīgs un garlaicīgs. Taču arī ūdens dzeršana var būt koša un pārsteigumiem pilna. Pievienojiet ūdenim gurķi, citronu, laimu, zemenes, greipfrūtu, svaigas vai kubiņos sasaldētas meža ogas, kas kūstot radīs burvīgu aromātu un iekrāsos ūdeni košās, priecīgās krāsās. Lieliska alternatīva ir veikalos nopērkamais ūdens ar dažādām dabiskām garšām bez papildus pievienotā cukura vai citiem saldinātājiem.

Par mērķa sasniegšanu pienākas apbalvojums. Efektīvs veids, kā sasniegt mērķi, ir padarīt uzdevumu par spēli. Arī ūdens dzeršana nav izņēmums. Ikreiz, kad mazais izdzēris noteiktu daudzumu ūdens, apbalvo viņu ar ko patīkamu, piemēram, uzvarētāja uzlīmi, vai arī nodejo uzvaras deju, kas mazajam sagādās prieku un jautrus brīžus, ikreiz, kad ūdens pudele ir tukša.

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

13.06.2020.

Dieviete.lv Atziņa 2093

Ikviens vēlas iemīlēties, taču vairums ir iemīlējušies idejā par mīlestību…

10 nosacījumi laimīgākai dzīvei!

1. Viss, kas notiek – notiek uz labu
Nejauši saplīsušā vāzē vienalga neievietojās visi ziedi!
Viss notiekošais notiek tikai tāpēc, lai laimīgas sievietes liktenis būtu arvien labāks.

2. Sava āriene vienmēr ir apbrīnas un lepnuma cienīga
Ja arī rodas nelielas kļūmes ārienē, tad tās kalpo tikai kā iemesls, lai pievērstu vēl lielāku uzmanību laimīgas sievietes labajām īpašībām. Daba ir dāvājusi lielisku materiālu – ķermeni, lai no tā izveidotu skaistu gleznu. Un šī sieviete vienmēr ir pārliecināta, ka izskatās labi, jo ar mīlestību rūpējas par sevi.

3. Visas šķiršanās vienmēr ir iemesls jaunām tikšanām
Un tā tas ir! Sevi izsmēlušas attiecības aiziet kā kaut kas vairs nevajadzīgs un atstrādāts. Katra jauna tikšanās – tas ir jaunas, spilgtas ķēdītes posmiņš laimīgas sievietes dzīvē.

4. Nav laika trūkuma
Un tā ir taisnība. Ir tikai neracionāli izmantots šis ārkārtīgi vērtīgais resurss. Laimīga sieviete vienmēr vispirms dara pašu svarīgāko, pēc tam to, kas vajadzīgs sev un dvēselei un noslēgumā tikai visu pārējo. Diennaktī ir tikai 24 stundas – ne mazāk un ne vairāk. Un viņa tās izmanto tā, ka visam pietiek laika.

5. Kritumi un kāpumi karjerā ir tikai gudras mācību stundas savas dzīves labā
Lai kas arī nenotiktu: paaugstinājums darbā, darba zaudēšana vai jauna darba iegūšana, laimīga sieviete ir pārliecināta, ka tas ir pats labākais, kas var notikt tieši tagad – šajā brīdī. Viņa saprot, ka viss dzīvē esošais ir vērtīgs un vērā ņemams un vienmēr pēc tumšākajiem dzīves periodiem seko pašas saulainākās dienas un pēc galvu reibinošiem lidojumiem, vienalga būs jāpiezemējas.

6. Nav tukšu sapņu
Laimīga sieviete zin, ka brīdī, kad par kaut ko sāk sapņot, viņa Visumam nosūta pieprasījumu. Sakoncentrējusies uz to, ko vēlas, viņa vizualizē sev vēlamo spilgtās krāsās un tēlos, un pēc kāda laika to arī saņem, jo viņa nekad neļauj sapņiem atrasties pašplūsmā – vienkārši iedomājas, kādi tie izskatīsies tad, kad būs piepildījušies.

7. Dzīve ir kustība
Laimīga sieviete dod priekšroku pastaigām, ne braucieniem maršrutniekos. Labprātāk kāpj ar kājām pa trepēm, nevis brauc ar liftu. Labāk nodarbojas ar fitnesu, nevis sēž pie televizora. Viņa prot trenēt savu ķermeni pat ikdienas darbus darot – mazgājot traukus, kārtojot māju, pastaigājoties ar bērnu. Laimīga sieviete elpo dziļi – izelpojot visu gaisu un vienmēr ievelk vēderu, neuzmetot kūkumu.

8. Attiecības ir pats vērtīgākais
Laimīga sieviete prot mīlēt un novērtēt tuvākos. Viņa zin, ka nekāda nauda un augsti posteņi neatgriezīs mīļotā uzticēšanos un bērnu mīlestību. Galvenais – ģimene un pārējais – nedaudz vēlāk.

9. Uzturs  ir nepieciešamība, ne – pašmērķis
Uzturs laimīgai sievietei ir tikai iespēja saņemt visu nepieciešamo ķermeņa veselībai. Taču viņa prot priecāties par desertu.

10. Laime ir visur!
Laimīga sieviete ir pārliecināta, ka pasaule ir radīta mīlestībai un labestībai. Viņa it visā redz laimi, ievēro visu labo un ar sapratni un līdzjūtību izturas pret tiem, kam skumji.
Viņa zin, ka dzīvē ir dažādi periodi, taču viņai svarīgākais ir tas, ka Laime Ir! Un tā vienmēr smaida!

 

Autors: Dieviete.lv

 

Vai vīrieši pamana, kad sievietes ārējā izskatā kaut kas nav tā, kā vajag?

Jebkura sieviete uzreiz pamanīs, kas otrā sievietē ir nepareizs: kādu detaļu grimā, neveiksmīgu frizūru vai tērpu. Bet, kā ir ar vīriešiem? Tie, kuri neko nesaprot no modes un sieviešu lietām – vai viņi pamana, kad sievietes ārējā izskatā kaut kas nav tā, kā vajag?

Atbilde ir – jā. Lielākā daļa vīriešu var pateikt, kad sieviete ir pārcentusies ar grimu vai arī ne pārāk veiksmīgi apģērbusies. Un lūk, kas viņiem nepatīk visvairāk:

  1. Ekstremālas frizūras. Kad ir pārāk daudz matu lakas, spīdumu, augstu papēžu….Jūs domājat, ka visi uzreiz pievērsīs jums uzmanību, un tā arī būs, bet tas būs cita iemesla dēļ. Lielākā daļa vīriešu priekšroku dod gariem, koptiem, mīkstiem un zīdainiem matiem, kas nelīp no matu lakas vai matu želejas.
  2. Seja kā maska. Tonālais krēms tiek lietots, lai noslēptu ādas trūkumus. Bet tas jāuzklāj plānā kārtā, turklāt tonim ir jāsakrīt ar ādas toni. Kad tonālais krēms ir uzklāt par daudz, rodas ne tikai sajūta, bet arī skats, it kā uz sejas būtu uzlikta maska. Tonālais krēms ir nepieciešams, lai neviens nepamanītu ne jūsu ādas nepilnības, ne pašu krēmu. Jo mazāk, jo labāk.
  3. Salipušas skropstas. Jūs zināt šo efektu, kad sieviete lieto pārāk daudz skropstu tušu. Lietojiet kvalitatīvu skropstu tušu, kas ātri nožūst un kura nesalīp. Pēc uzlikšanas izmantojiet birstīti, lai novāktu visu lieko.
  4. Pārāk daudz spīduma. Ja jūs neesat profesionāla vižāziste, labāk pieturēties pie matētiem toņiem. Tādas ēnas ir vieglāk uzlikt un tās mazāk sakrājas grumbiņās pie acīm.
  5. Dzelteni zobi un nepatīkama smaka mutē. Jā, kaut kas tāds nepatiks nevienam. Ja jums ar to ir problēmas, tad jums ir jāsaprot cēlonis. Tas nepavisam nenozīmē, ka jūs tīrāt zobus pārāk reti. Varbūt, jums jāsamazina kafijas, melnās tējas un sarkanvīan lietošana, vai arī jāatmet smēķēšana. Atrodiet problēmas cēloni un atrisiniet pašu problēmu. Neaizmirstiet par balinošajām zobu pastām un elpas atsvaidzinātājiem.
  6. Nolaidība. Slikts manikīrs, neskūtas kājas un paduses, netīras ausis…Neko tādu nenoslēpsi ar grima vai skaista apģērba palīdzību.
  7. Pārāk sausa vai taukaina āda. Jā, vīrieši pamana. Ja āda ir tik sausa, ka tā lobās, vai arī pietiekami taukaina, ka spīd. Un nevajag attaisnoties ar salu vai tveici.
  8. Krāsoties uz ielas. Vīriešus neinteresē, kā jūs padarāt sevi pievilcīgāku. Grimu uzklājiet mājās, un nepielabojiet to publiski.
  9. Tumšas lūpas. Lūpukrāsa ir lielisks līdzeklis, kā uzsvērt lūpu skaistumu. Bet tā var arī izspēlēt ar jums ļaunu joku. Ja jūs ejat uz tikšanos kafejnīcā vai restorāna, izvēlieties lūpukrāsu, kas atbilstu jūsu dabīgajam lūpu tonim. Tumšai lūpukrāsai piemīt īpašība atstāt pēdas uz zobiem, it īpaši, kad jūs ēdat. Turklāt, tumšais zīmulis ap gaišu lūpukrāsu padara jūs vecāku.
  10. Pārāk daudz smaržu. “Pārāk” – tas vienmēr ir slikti. Pietiek ar pilīti uz kakla, aiz ausīm un uz delnām.

Autors: Dieviete.lv

Latvijā miris vēl viens ar Covid-19 inficētais

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti divi jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, bet viena inficēta persona mirusi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī mirusī ar Covid-19 inficētā persona bijusi vecuma grupā no 75 līdz 80 gadiem un ar vairākām hroniskām saslimšanām.

Latvijā līdz šim mirušas 27 ar Covid-19 saslimušas personas jeb aptuveni 2,46% no atklātajiem inficētajiem.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1298 Covid-19 testi. Latvijā kopumā līdz šim ir veikti 124 662 izmeklējumi uz Covid-19, no kuriem pozitīvi bijuši 1096 testi jeb aptuveni 0,88% gadījumi no kopskaita.

Pēdējās diennakts laikā slimnīcās nav ievietoti jauni pacienti ar Covid-19. Līdz ar to kopā stacionāros pašlaik ārstējas 10 pacienti, no kuriem septiņi ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet trīs – ar smagu. No stacionāriem kopumā līdz šim izrakstīti 168 pacienti.

Pēc SPKC uz 11.jūniju apkopotajiem datiem, no Covid-19 Latvijā līdz šim izveseļojušies apmēram 75% no fiksētajiem saslimušajiem jeb 818 pacienti.

Autors: nozare.lv

12.06.2020.

Lielbritānija noraidījusi iespēju pagarināt pārejas periodu pēc izstāšanās no Eiropas Savienības!

Lielbritānija piektdien oficiāli noraidījusi iespēju pagarināt pārejas periodu pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kabineta kancelejas ministrs Maikls Govs, kurš šobrīd ir augstākā par breksitu atbildīgā amatpersona, pavēstīja, ka videokonferences formātā notikusi “konstruktīva ES apvienotās komitejas sanāksme”, kurā piedalījies Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefčovičs.

“Es oficiāli apstiprināju, ka Apvienotā Karaliste nepagarinās pārejas periodu, un laiks pagarināšanai tagad ir pagājis,” tviterī informējis Govs. “2021.gada 1.janvārī mēs atgūsim kontroli un atgūsim savu politisko un ekonomisko neatkarību.”

Lielbritānija ES pameta 31.janvārī, un abām pusēm ir laiks līdz gada beigām, lai vienotos par savām turpmākajām attiecībām.

Šobrīd Apvienotā Karaliste joprojām atrodas ES iekšējā tirgus un muitas ūnijas sastāvā, ir spiesta pakļauties bloka tiesību normām un veikt iemaksas tā budžetā. Taču, ja pārejas perioda laikā vienošanos neizdosies panākt, tirdzniecību starp abām pusēm turpmāk regulēs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) normas, kas paredz dažādas muitas barjeras.

Lai gan sarunās ar ES par jauno tirdzniecības līgumu vērā ņemamu progresu nav izdevies panākt, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons kategoriski atteicies lūgt pārejas perioda pagarināšanu, ko pieprasa opozīcija un daļa uzņēmēju.

Autors: nozare.lv

12.06.2020.