176 tik cilvēki 2018. gadā dzīvību zaudējuši nieru vēža dēļ. Šķiet, ka uz visu Latvijas nāves gadījumu fona tas nav daudz, tomēr tie ir 176 nevajadzīgi zaudēti individuāli stāsti un sāpinātas ģimenes. Jo mūsdienās laicīgi atklātu nieru vēzi iespējams izārstēt! 18. jūnijā visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, tiek atzīmēta Pasaules nieru vēža diena. Latvijā zināmi cilvēki – treneri Zanda Zariņa Rešetina, Kārlis Birmanis, Latvijas titulētākais spēkavīrs Dainis Zāģeris, kā arī mūziķis, TV seja un treneris Ansis Klintsons – aicina veikt tik ļoti svarīgās ikgadējās veselības pārbaudes, kā arī aicina piedalīties bezmaksas publiskajos treniņos un pret nieru vēzi cīnīties ar sportu. Jo pētījumi pierāda – nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm samazina risku saslimt ar nieru vēzi par 23%.
Lai arī Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka biežāk nieru vēzis sastopams cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, šī slimība mēdz skart arī pavisam jaunus cilvēkus – pasargāts nav neviens. Tomēr ir veidi, kā samazināt slimības iestāšanās risku. Speciālisti ir pierādījuši, ka nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm samazina risku saslimt ar nieru vēzi par 23%. Pilnvērtīgām fiziskām aktivitātēm nedēļā nepieciešamas vismaz 150 minūtes zemas intensitātes aktivitātes (piemēram, pastaigu) vai 75 minūtes augstas intensitātes aktivitātes (piemēram, skriešanas). Tāpat divreiz nedēļā svarīgi vismaz 30 minūtes veltīt spēka treniņiem (pietupieni, vēdera un muguras muskulatūras vingrinājumi utt.). Turklāt – ja cilvēks jau ir saslimis ar jebkura vēža formu, tad tieši izturības un spēka treniņi palīdz samazināt nespēku, slikto pašsajūtu un citas blakusparādības, kuras pacients izjūt ārstniecības procesā.
Tādēļ no 15. – 18. jūnijam četri Latvijā zināmi treneri un sportisti bez maksas Rīgas parkos piedāvās iespēju iepazīties un izmēģināt vingrojumu kompleksu, kas palīdz nostiprināt cilvēka ķermeni un tādējādi arī cīnīties pret saslimšanām. Treniņus 15. jūnijā pl. 19.00 Vērmanes dārzā atklās treneris Kārlis Birmanis, 16. jūnijā pl. 19.00 pie Māras Dīķa nodarbību vadīs spēkavīrs Dainis Zāģeris, 17. jūnijā pl. 19.00 Ziedoņdārzā darbosies Zanda Zariņa-Rešetina, savukārt 18. jūnijā pl. 19.00 Viesturdārzā treniņu sesiju noslēgs mūziķis, TV seja un treneris Ansis Klintsons, kurš jau ilgus gadus aktīvi iestājas par veselību un ir piedalījies vairākos projektos par sporta ietekmi uz onkoloģiskajām saslimšanām. Dalībai nodarbībās jāpiesakās iepriekš un vietu skaits katrā treniņā ir ierobežots – 35 cilvēki. Aktivitātes notiks, ievērojot visus nepieciešamos drošības noteikumus. Nodarbībām var pieteikties, rakstot uz: info@sportopretvezi.lv. Piesakoties lūgums norādīt, kurā datumā vēlaties apmeklēt nodarbību.
Kā min onkoloģe-ķīmijterapeite Ārija Brīze, agrīnās stadijās nieru vēzim nav nekādu simptomu, tādēļ svarīgi regulāri veikt vispārējas medicīniskās pārbaudes: “Nieru vēzis ir agresīvs un viltīgs audzējs, ar kuru biežāk sirgst vīrieši. Pirmajās stadijās to pārsvarā atklāj nejauši, jo nav simptomu. Parasti tas notiek, veicot izmeklējumus citu iemeslu dēļ. Tādēļ ikvienam vismaz reizi gadā būtu jāapmeklē ģimenes ārsts, lai veiktu regulāras veselības pārbaudes – tajā skaitā gan asins, gan urīna analīzes. Noteikti jāseko līdz savai pašsajūtai. Ja ir pastiprināta noguruma sajūta, diskomforts sānos vai vakaros neskaidru iemeslu dēļ paaugstināta temperatūra, ir obligāti jāvēršas pie ārsta. Nedrīkst aizmirst – laicīgi atklājot nieru vēzi, to ir iespējams izārstēt!”
Lai arī Latvijas ārsti dara visu iespējamo, lai palīdzētu nieru vēža pacientiem, diemžēl Latvija joprojām ir pēdējā vietā Baltijā nieru vēža medikamentu pieejamības ziņā. Kaimiņvalstīs ir pieejami efektīvāki valsts apmaksāti medikamenti, kas ļauj pacienta ārstēšanai pieiet individuālāk. Viena no organizācijas “Onkoalianse” dibinātājām Olga Valciņa uzsver, ka ne visiem pacientiem der vieni un tie paši medikamenti, jo dažādiem pacientiem var būt dažādi vēža paveidi, kas prasa atšķirīgas ārstēšanas metodes un arī zāles. Zālēm bieži vien var būtnopietnas blakusparādības, kuru dēļ pacientam jāatsakās no terapijas un, ja ir pieejamas tikai viena veida zāles, tad pacienta iespējas dzīvot ir izsmeltas.
“Onkoalianse ir “jumta organizācija”, kas apvieno Latvijas vēža pacientu organizācijas. Onkoaliansidibināja 6 vēža pacientu organizācijas un “Onkoalianses” galvenā prioritāte ir visu vēža pacientu aizstāvība. Ja mēs vēlamies, lai Latvija vairs nebūtu pirmajā trijniekā Eiropā pēc vēža pacientu mirstības,mēs vairs nevaram būt pēdējā trijniekā Eiropā pēc kompensējamo zāļu finansējuma apjoma. Nav jārunā par to, cik mums ir zāļu nosaukumu, bet vai kāda ārstēšana pieejama katrā posmā.”
Ūdens izskalots tukšums, iegruvis asfalts un ceļa segumā ielūzis auto. Šāda aina pēdējās nedēļas laikā Rīga pieredzēta jau trīs reizes. Galvaspilsētas vadība atzīst, ka lietus ūdens kanalizācijas sistēmu pamatīgi apskādējis laika zobs, tomēr kā problēmas risinājumu min nevis apjomīgus remontus, bet lietavu beigas.
Teodora Volframa un Sergeja Hercenberga bēres, 1941.gada 5.jūlijs
“Aizvien biežāk notika liepājniekiem neizprotamas lietas – pazuda cilvēki. Vienīgi par to, ka pateikuši kaut ko, kas jaunajai varai nav paticis. Gada laikā tādu gadījumu skaits pilsētā sniedzās pāri trijiem simtiem.”
Tā grāmatā “Liepāja laikmetu dzirnavās”, kuru 2005. gadā izdeva Liepājas pilsētas laikraksta “Kurzemes Vārds” redakcija sadarbībā ar Liepājas muzeju un Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, aprakstīts pilsētā notikušais pēc padomju varas atnākšanas 1940. gadā. Pazudušo pēdas veda uz ēkas Republikas laukumā 19 pagrabiem, kur atradās milicija. Šī piecstāvu ēka būvēta XX gadsimta sākumā, un tautā to uzreiz nodēvēja par Zilo brīnumu tiem laikiem neparastā izskata un zilās fasādes dēļ. Liepājnieki arī tagad šo māju tā sauc.
“Reiz man bija saruna ar kādu liecinieci. Viņa tolaik bija bērns, ģimene dzīvoja lauku mājās netālu no Liepājas. Un viņa pastāstīja, kā viņas tēvs braucis uz Zilo brīnumu. Līķus no turienes ratos izvedis. Tas bija tāds kā darba norīkojums. Šoferi – civilisti, nevis militārpersonas – slēgtās kravas automašīnās arī no turienes līķus izveda. Tos naktīs veda uz Šķēdi, kur vēlāk nacisti ebrejus šāva. Viens no šiem šoferiem tur pamanījās uzņemt fotogrāfijas. Un šī lieciniece noklausījās un redzēja, kā tēvs ar brāli šos fotoattēlus apsprieduši un šausminājušies. Tā kā cilvēki pazuda, ne velti to nosauca par Baigo gadu,” LSM.lv stāsta Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēniņa.
Un, parādījusi kaudzīti lapiņu, piebilst – bez pazudušajiem bija arī oficiāli arestētie: “Šajos sarakstos ir tie, kurus arestēja un tiesāja līdz 1941. gada 21. jūnijam. 252 cilvēki. Kādam tika izvirzītas apsūdzības aģitācijā, kāds vienkārši bija nevēlams jaunajai varai.”
“Jau maija sākumā Liepājas stacijā tika saņemta telegramma no Rīgas, kurā bija norādīts, ka tuvākajā laikā jāuzkrāj simt preču vagonu. Tas jāveic pāris nedēļās. Tad sekoja rīkojums par šo vagonu mazgāšanu. Viss bija sagatavots. Cilvēku medības varēja sākties.” Tas ir par 1941. gada jūniju. Atkal no grāmatas “Liepāja laikmetu dzirnavās”.
“Protams, viss bija ļoti rūpīgi sagatavots. Arī saraksti bija sastādīti. Tajos tika iekļauti bijušie Latvijas armijas virsnieki, aizsargi, policisti, tie, kuri bijuši jebkādu partiju biedri, kuriem bija kāds bizness.
Tie bija cilvēki, kuri dzīvoja un strādāja Latvijā un kaut kādu iemeslu dēļ nebija iepatikušies jaunajai varai,” turpina Sandra Šēniņa.
Un naktī no 13. uz 14. jūniju pie sarakstos esošo durvīm skaļi klauvēja. Ienāca bruņoti sarkanarmieši un cilvēki privātās drēbēs, paziņoja no gultām izceltajiem dzīvokļu iemītniekiem, ka viņi ir arestēti, pavēlēja ātri savākt mantas un aizveda. Nezināmajā.
Preču vagoni stāvēja Tosmarē, pie robežas ar Karostu. Pretī ūdenstornim, apmēram tur, kur tagad ir 3. pamatskola. Tajā vietā jau sen vairs nav sliežu ceļu.
Līdzās vagoniem sākās “šķirošana” un ģimenes tika izšķirtas. Vīriešus nošķīra no sievietēm ar bērniem un lika iekāpt atsevišķos vagonos. Cilvēkiem solīja, ka tad, kad viņi atbrauks galamērķī, ģimenes varēs atkal apvienoties. Realitāte bija citāda – vīriešus nosūtīja uz gulagu, uz Vjatlaga nometnēm, uz rūdas raktuvēm un meža darbos. Nebija daudz tādu, kas no turienes atgriezās.
Vēl viens apstāklis, uz kuru norāda Sandra Šēniņa, – gandrīz visas steigā līdzpaņemtās mantas un pārtikas krājumi palika pie vīriešiem. Jo viņi tās nesa. Tāpēc sievietes un bērni palika bez siltā apģērba un pārtikas. Tādēļ vagonos, kuros viņi brauca, daudzi ceļā gāja bojā.
“Daudzus gadus mūsu Liepājas represēto kluba priekšsēdētājs bija Arnolds Treide. Viņu arī deportēja četrdesmit pirmajā. Viņš dzimis Rucavā, viņa tēvs strādāja vietējā policijā un bija aizsargs. Protams, ka ģimene bija sarakstos! Arnoldam tad bija 16 gadu, viņš mācījās Liepājas tehnikumā. Ģimeni izveda no Rucavas, bet viņu – no Liepājas,
No pilsētas izveda slēgtās kravas mašīnās, no laukiem – pajūgos. Un vislielākās šausmas toreiz, 1941. gada 14. jūnijā, bija tāpēc, ka neviens nezināja, kur viņus ved. Vecākie bērni vairāk rūpējās nevis par sevi, bet par mātēm un vecmāmiņām. Sievietes nevarēja saprast, kas notiek. Man daudzi represētie stāstījuši, ka māte bijusi pilnīgā šokā un panikā, un cilvēki bijuši pilnīgi pārliecināti, ka viņi nekur tālāk nebrauks, viņus vienkārši ievedīs mežā vai kāpās un nošaus. Un ja reiz tā, tad nav nekādas jēgas ņemt līdzi mantas. Kāpēc bija tik pārliecināti, ka ved nošaut? Jo klīda apkārt stāsti par pazudušiem cilvēkiem…” stāsta Sandra Šēniņa.
Sievietes, bērnus un sirmgalvjus izveda uz Sibīriju. Atveda un teica vietējiem – “ņemiet sev tos fašistus”. Dažus izmitināja vietējie vai arī kolhoza priekšsēdētājam bija jāpiešķir kāda telpa, kur dzīvot. Taču gadījās, ka bija arī jārok zemnīcas. Un vēl priecājās, ka ir vasara un var kaut kā sagatavoties aukstajam laikam.
Taču arī pēc 14. jūnija turpinājās cilvēku aresti un pazušanas. Kad nacisti 1941. gada 29. jūnijā pēc nedēļu ilgām sīvām kaujām ieņēma Liepāju, Zilā brīnuma pagrabos tika atrasti divas dienas iepriekš nošautie cilvēki – 18 līķu. Un pieci izdzīvojušie. “Starp šiem astoņpadsmit bija latvieši, vācietis, kāds krievu ceļotājs, kura vārds nav zināms, un pat itālietis,” vēsta Sandra Šēniņa.
Viņa stāsta arī par kādu arestu jau pēc 22. jūnija, kad kaujas par pilsētu bija pašā karstumā. “Arestēja Liepājas slimnīcas galveno ārstu Teodoru Volframu un slimnīcas kurinātāju Sergeju Hercenbergu. Jaunajai padomju varai galvenais ārsts jau sen šķita aizdomīgs, jo neļāva ierīkot slimnīcā sarkano stūrīti. Bet kara pirmajās dienās radās pārliecība, ka no slimnīcas tiek nodota kaut kāda informācija uzbrūkošajiem vāciešiem, tur bija kaut kāds stāsts par “nepareizajiem” dūmiem no skursteņa, tāpēc tika arestēts arī kurinātājs. Aizveda pie jūras, iedzina ūdenī līdz jostasvietai un nošāva. Līdz vāciešu ienākšanai jūra bija paspējusi izskalot līķus krastā. 5. jūlijā notika svinīgas bēres, sēru procesijā gāja simtiem cilvēku. Lūk, fotogrāfijās tas ir redzams.
Mums muzejā ir lente no viena no sēru vainagiem, uz tās ir Hercenberga vārds. Kad pirms vairākiem gadiem Linards Muciņš publicēja savu pētījumu par Zilo brīnumu, viņam piezvanīja no Austrālijas un teica – gribam atdot šo lenti, lai tā atgriežas Liepājā. Kā tā bija tur nonākusi, nav zināms, jo zvanītājs to saņēmis caur daudzām rokām.
Teodors Volframs un Sergejs Hercenbergs tika apbedīti Centrālajā kapsētā, saglabājusies plāksne ar viņu vārdiem un uzrakstu “Terora upuriem”.
Slimnīcas medmāsas visu padomju laiku glabāja bēru fotogrāfijas un slepeni kopa abus kapus. Šim apbedījumam visus padomju varas gadus neviens nekādus postījumus nenodarīja, jo plāksni ar uzrakstu slēpa biezi saaugušie krūmi.”
Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupācijas režīmos” Klāva Ukstiņa ielā 7/9 18. jūnijā tiks atklāta izstāde “Dzīvesstāsti sarkanā terora ēnā”.
“Šī izstāde aptvers laiku, sākot no Molotova-Ribentropa pakta. Būs arī vācbaltiešu repatriācija, 1940. gads, Baigais gads, 1941. un 1949. gada deportācijas, nacionālie partizāni, pagrīdes jaunatnes organizācija “Kursa”, stāsti par cilvēkiem, kuri 50.-60. gados zvejnieku kuģīšos bēga uz Gotlandi, Zviedriju, un daudziem tas izdevās. Un viss beigsies ar organizāciju “Helsinki-86”.
Izstāde aptvers visus 50 padomju okupācijas gadus. Par Otro pasaules karu tajā nebūs – par tā šausmām un nacistu izlietajām asinīm mēs vēstījām iepriekšējā izstādē. Tagad mēs rādīsim sarkano teroru,” piebilst Sandra Šēniņa.
Šodien, godinot komunistiskā genocīda upurus, daudzviet reģionos notiks atceres pasākumi:
Plkst.14.30 būs piemiņas brīdis pie Gulbenes dzelzceļa stacijas, savukārt plkst.16 – Litenes kapos Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā. Šogad pulcēšanās Latvijas armijas karavīru nometnes vietā nenotiks.
Pasākumos piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs (ZZS), iedzīvotāji, represētie, NBS, Zemessardzes un pašvaldības pārstāvji.
Jelgavā, pie piemiņas akmens Svētbirzē, ziedus noliks Jelgavas domes vadība. Savukārt, pieminot šīs dienas vēstures notikumus, pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja no plkst.11 līdz 18 būs apskatāma āra ekspozīcija par deportācijām.
Arī Jēkabpilī 14.jūnija parkā domes vadība noliks ziedus, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu. Bet Bauskā represēto piemiņas brīdis pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī notiks plkst.14.
Talsos plkst.11 pie pieminekļa “Koklētājs” klātesošos uzrunās Talsu novada domes pārstāvis, Talsu baptistu draudzes mācītājs Miervaldis Lindmanis, Latvijas politiski represēto apvienības Talsu nodaļas vadītājs Vilis Ieviņš. Ar muzikālu pavadījumu piemiņas brīdi papildinās interešu izglītības iestādes “Dziesmu skolas” solisti – Mikus Krastiņš un Valters Tālbergs.
Saldū Lielās un Zaļās ielas krustojumā plkst.12 notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākums, bet no plkst.10 līdz 13 pie piemiņas akmens Kuldīgā, Pētera ielā, ikviens aicināts nolikt ziedus individuāli.
Plkst.14 Ventspilī, Tilta dārzā, notiks 1941.gada deportācijas upuru piemiņas pasākums, aģentūru LETA informēja Ventspils Kultūras centra producente Zane Jansone. Godinot izsūtīto piemiņu, muzikālu priekšnesumu sniegs kora “Līvzeme” kvartets. Pasākumā aicināti piedalīties arī pārstāvji no Ventspils novada politiski represēto apvienības, Ventspils pilsētas domes, Zemessardzes 46.kājnieku bataljona un Valsts robežsardzes, stāstīja Jansone.
Arī Liepājas Centrālkapos plkst.14 pie deportēto piemiņas akmens norisināsies atceres pasākums, kurā piedalīsies Liepājas Politiski represēto kluba biedri un Liepājas nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, aģentūru LETA informēja Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Skangale.
Atceres pasākumu rīko Liepājas muzejs. Tajā dalībniekus uzrunās Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA), Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Andris Zīders un mācītājs Atis Grīnbergs. Mūziku atskaņos vijolniece Beata Zariņa-Blaščinska un čelliste Dita Barona.
Plkst.14 pie Valmieras dzelzceļa stacijas klātesošos uzrunās Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei) un Valmieras politiski represēto biedrības pārstāvji, piedalīsies arī Zemessardzes 22.kājnieku bataljona pārstāvji. Pasākumā skanēs dziesmas Arta Krista Medņa un Sabīnes Petrusevičas izpildījumā.
Plkst.13.30 no stāvlaukuma pie Sv.Sīmaņa baznīcas uz Valmieras dzelzceļa staciju kursēs bezmaksas autobuss. Pēc piemiņas brīža autobuss pasākuma dalībniekus vedīs atpakaļ uz pilsētas centru.
Dobelē no plkst.11 līdz plkst.15 piemiņas vietā pie dzelzceļa pārbrauktuves būs apskatāma Tukuma muzeja ceļojošā izstāde “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”. Plkst.12.00 notiks simboliska ceļojošās izstādes atklāšana ar Dobeles novada domes priekšsēdētāja Andreja Spridzāna (ZZS) un Dobeles Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Oskara Laugaļa piedalīšanos.
Paralēli izstādei skanēs dziesminieka Kaspara Dimitera radītās atskaņu dienasgrāmatas “Mātes Latvijas vēstule” lasījums aktiera Gundara Āboliņa izpildījumā.
Balvu iedzīvotāji aicināti plkst.12.30 pulcēties Balvu Novada muzejā, lai kopīgi dotos nolikt ziedus un sveces piemiņas vietās Balvos un Kubulos. Transports tiks nodrošināts.
Plkst.12 norisināsies Svētā Mise un aizlūgums par politiski represētajiem Preiļu Romas katoļu draudzes baznīcā, bet plkst.13.30 – ziedu nolikšana pie pieminekļa politiski represētajiem.
Pasākumu organizatori lūdz piemiņas pasākumu laikā ievērot divu metru distanci, kā arī, ja ir saslimšanas simptomi, palikt mājās, lai pasargātu gan sevi, gan apkārtējos.
1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šajā dienā latviešu tauta piedzīvoja pirmo civiliedzīvotāju masu deportāciju. Tajā Latvija zaudēja vairāk nekā 15 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 6000 gāja bojā. 1987.gada 14.jūnijā cilvēki pirmo reizi pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu represijās cietušos. Neilgi pēc tam 14.jūnijs Latvijā tika izsludināts par atceres dienu – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu.
Autors: Nozare.lv/Latvijas Sabiedriskie Mediji/Izstāde “Dzīvesstāsti sarkanā terora ēnā”
Londonas policija paziņojusi, ka aizturējusi vairāk nekā 100 cilvēkus, kad ultralabējie protestētāji, kas rīkoja kontrdemonstrāciju pret pretrasisma aktīvistiem, iesaistījās sadursmēs ar policistiem.
Tūkstošiem cilvēku ignorēja koronavīrusa dēļ ieviestos ierobežojumus, pulcējoties Parlamenta laukumā Londonas centrā. Televīzijas demonstrētajās ainās redzams, ka protestētāji kaujas policistiem un pretējās nometnes aktīvistiem, kā arī apmētā likumsargus ar pudelēm un dūmu svecēm.
Policija līdz sestdienas vakaram bija aizturējusi vairāk nekā 100 cilvēkus. Seši policisti guvuši vieglus ievainojumus.
Premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja “rasistiskiem bandītiem nav vietas mūsu ielās un ka ikviens, kas uzbrūk policistiem, saskarsies ar visu likuma varu”.
Jautājumu – “kāpēc ar mani tas notika”, sev bieži uzdod Oskars Lukauskis. Viņš ir invalīds kopš dzimšanas. Oskaram ir 27 gadi un viņš vēlētos atrast darbu un iemācīties burvju trikus. Puiša stāsts mūsu sociālo tīklu rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” tika sadzirdēts un palīdzēt īstenot viņa sapni atsaucās iluzionisti – Pecolli ģimene.
Jautājumu – kāpēc tas notika tieši ar mani, mēs sevī mēdzam pārdomāt pēc kādiem lieliem emocionāliem satricinājumiem. Parasti – uzzinot vai piedzīvojot kādu nepatīkamu ziņu. Šo jautājumu sev bieži uzdod arī Oskars Lukauskis – invalīds kopš dzimšanas, jo dzemdībās ārsti pieļāva liktenīgu kļūdu. Oskaram tagad ir 27 gadi – viņš vēlētos atrast darbu un iemācīties burvju trikus. Oskaram patīk teātris, patīk peldēt, viņš guvis labus panākumus jāšanas sportā – mājās daudz medaļu, kas izcīnītas sacensībās dažādās valstīs. Sarunā ar “Dzīvei nav melnraksta” Oskars rezignēti secina, ka tādi cilvēki kā viņš sabiedrībai neesot vajadzīgi – tāds, kurš nevar visu izdarīt ātri un tūlīt. Darbs ir Oskara lielākais sapnis – lai var strādāt, nopelnīt papildus invaliditātes pensijai, kas ir 138 eiro, un parūpēties par sevi pats.
Latvijas Okupācijas muzejā šodien plkst.13.30 atvērs fonda “Sibīrijas bērni” vadītājas Dzintras Gekas jaunāko grāmatu “Šalom, Sibīrija!”, kurā apkopotas 1941.gadā un 1949.gadā no Latvijas uz Sibīriju aizvesto ebreju bērnu atmiņas.
Kā aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Inese Jansone, 1941.gada 14.jūnija deportācijas rezultātā cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem, 350 no viņiem bija ebreju bērni.
Grāmatas tapšanas gaitā sešu gadu garumā Geka un kinooperators Aivars Lubānietis kopumā intervēja 760 cilvēkus Latvijā, Krievijā, Izraēlā un ASV. Iegūtie atmiņu stāsti kopā ar fotogrāfijām apkopoti apjomīgā grāmatā, kas lasāma trijās valodās – latviski, angliski un krieviski.
Grāmatā lasāmas Irēnes Bordes atmiņas, kurai izsūtīšanas brīdī bija 11 gadi. Viņa stāstīja, ka ģimeņu bija daudz, vagonā cilvēki bija saspiesti, bet gaisā valdīja karstums. Ņemot vērā sanitāros apstākļus, viņa pauda neizpratni, kā cilvēki spēja tur palikt dzīvi.
“Kaut kur pa ceļam mēs apstājāmies, ņēma ūdeni. Cilvēki tur slimoja, bija bads un briesmīgas caurejas. Vienreiz vilciens apstājās netālu no purva, un bērni tur devās spēlēties. Es gandrīz noslīku tajā purvā, mani pēdējā brīdī izvilka,” pavēstīja Borde.
Grāmatā iekļauts arī Silvas Haitinas stāstījums, kurai izsūtīšanas brīdī bija deviņus gadus veca. Viņa atminējās, ka vagonā uz grīdas sēdēja latviešu sieviete ar zīdaini. Vairākas dienas sieviete šūpojusies un pie sevis dungojusi kaut ko, bet vīstoklītī viņai bija bērniņš.
Tā kā vagonā bija daudz bērnu, un viņi sievietei lūdza atļauju paspēlēties ar mazo bērniņu, tomēr izrādījās, ka viņas bērniņš jau sen ir miris.
“Viņai nebija piena. Pēc tam kāds to pateica zaldātiem. Mums bija žēl, ka bērniņu izmeta. Ienāca zaldāti, izņēma bērnu viņai no rokām un aiz kājas izmeta līķīti ārā. Vilciens sāka kustēties, durvis bija vaļā. Viņai nebija nekādas reakcijas. Es atceros, mamma teica, ka sieviete acīmredzot ir zaudējusi prātu, ja jau reiz nereaģēja, kad izmeta viņas bērnu,” atminēto stāstīja Haitina.
Grāmatas atvēršanā Okupācijas muzejā piedalīsies Geka un “Sibīrijas bērnu” pārstāvji. Nelielā skaitā, ievērojot divu metru distancēšanos, pasākumā varēs piedalīties arī citi interesenti. Pasākuma dienā grāmata būs nopērkama uz vietas muzejā.
14.jūnijā Okupācijas muzejā būs apskatāma arī fonda veidotā ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni”, kas vēstī par 1941.gadā no Latvijas uz Sibīriju aizvesto bērnu likteņiem. Svētdien muzejs būs atvērts no plkst.11 līdz 15.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā nav konstatēti jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Pēdējās 24 stundās veikti kopumā 1396 Covid-19 testi, un jauni saslimšanas gadījumi nav reģistrēti. Taču ir stacionēts viens pacients ar Covid-19, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Līdz ar to stacionāros ārstējas kopumā septiņi Covid-19 pacienti – seši ar vidēji smagu, viens ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 170 pacienti.
Līdz šim Latvijā kopā veikti 127 450 izmeklējumi uz Covid-19, saslimuši 1097 cilvēki, 845 izveseļojušies, bet 28 miruši.
Cistīts ir urīnpūšļa iekaisums, un daudzus tas piemeklē tieši pavasarī vai vasaras sākumā. Peldēšanās sezonā urīnceļu problēmas mēdz būt īpaši aktuālas. Kāpēc tādas rodas, kā no tām izvairīties un kā ārstēt? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa Klīnikās universitātes slimnīcas uroloģe Natālija Bozotova un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Lai izvairītos no šādām likstām, vecmāmiņas savām mazmeitām bieži piekodina pirmajā siltajā dienā uzreiz neizmesties īsos krekliņos, kad mugura paliek plika, neskriet basām kājām pa vēsu zemi, nesēdēt uz akmens, jo tā taču var apsaldēt pūsli… Uroloģe Natālija Bozotova skaidro: “No staigāšanas ar basām kājām vai sēdēšanas uz betona kāpnēm vai vēsa akmens cilvēks parasti ar urīnceļu infekcijām nesaslimst, bet tie ir riska faktori, kas slimību izprovocē. Apsaldējies, lokālā imunitāte krītas, un baktērijām ir brīvāks ceļš iekļūt urīnceļos. Arī vēsais ūdens vasarā dara to pašu. Parasti es ar sirdssāpēm skatos uz tiem bērniem, kuri stundām ilgi ar plikiem dupšiem sēž aukstajā jūrā vai vēsajās, mitrajās smiltīs un ceļ smilšu pilis, jo pēc tam puse no viņiem ir mani pacienti Bērnu slimnīcā. Jāsaprot, ka mums nav pati siltākā jūra, un, ja gribi peldēties, tad pēc tam būtu jānomaina peldkostīms pret sausām drēbēm. Tas jo īpaši attiecas uz sievietēm un bērniem. Tieši peldēšanās dēļ ar urīnceļu infekcijām nesaslimst, taču vēsumā ķermeņa muskulatūra reflektori saraujas, jo negrib atdot siltumu. Tas pats notiek starpenē un urīnizvadkanālā, šādi palīdzot organismā mierīgi sēdošajām baktērijām pēkšņi kļūt aktīvām un nonākt urīnpūslī. Tāpēc vēlreiz atkārtoju: nav labs stils mūsu klimatā peldkostīmam atļaut izžūt uz miesas! Tiem, kam ir nosliece uz urīnceļu infekcijām un kas zina, ka urīnpūslis ir viņa jutīgā vieta, labāk peldkostīmu pēc vasaras peldes pārģērbt.”
Kas pie vainas?
Ārste skaidro, ka urīnpūšļa problēmas biežāk piemeklē tieši sievietes. Katra otrā ar ko tādu savas dzīves laikā ir sastapusies. Tas notiek anatomisko īpatnību dēļ. Sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks, platāks; slēdzējmuskuļu un gļotādas vairāk nekā vīriešiem, tie dzīves laikā ir pakļauti ārējo apstākļu iedarbībai, un baktērijas, kuras izraisa uretrītu (urīnizvadkanāla iekaisumu) vai cistītu (urīnpūšļa iekaisumu), tajā ļoti viegli iekļūst. Šie iekaisumi var arī kombinēties, bet abos gadījumos pazīmes ir līdzīgas.
Visbiežāk cistītu izraisa nespecifiskas baktērijas, kuras turpat dzimumorgānu apvidū gan uz ādas, gan citur jau dzīvo, piemēram, zarnu nūjiņas. Jaunām sievietēm nereti paaugstinātu risku rada seksuālā aktivitāte, jo tās laikā baktērijām nokļūt urīnizvadkanālā un urīnpūslī ir vēl vieglāk. Medicīnā ir pat īpašs termins – medusmēneša cistīts, kas kļūst ļoti aktuāls, uzsākot dzimumdzīvi.
“Jebkurā gadījumā sievietēm cistīts var sākties pēkšņi, bieži vien pat nakts vidū – ne no šā, ne no tā, it kā tukšā vietā!” skaidro N. Bozotova. “Tas izpaužas ar stiprām, dedzinošām sāpēm urinējot, biežu urinēšanu, asins piejaukumu urīnam – tās ir klasiskās urīnceļu iekaisuma pazīmes, it īpaši jaunām sievietēm. Var būt arī bieža vajadzība urinēt, bet nav ko. Tāda situācija mēdz rasties arī bez urīnceļu iekaisuma. Tātad pirmais, kas jādara, ja sākušās šādas sūdzības, ir obligāti jāvēršas pie ģimenes ārsta un jānodod urīna analīzes. Tikai pēc analīžu rezultātiem var zināt, vai tas ir īstais urīnceļu iekaisums, kurš jāārstē, iespējams, ar antibiotikām, vai tas ir urīnpūšļa papildu reakcijas veids, kurš ļoti bieži gadās uz emociju fona. Iespējams, ka tā ir reakcija uz aukstumu, kas pāries bez zālēm, bez nopietnas ārstēšanas. ”
Kā ārstēties?
Kamēr nav iespējams tikt pie ārsta, pirmās stundas un pirmās pāris dienas var lietot aptiekā bez receptes nopērkamus augu valsts preparātus, kas paredzēti urīnceļu iekaisumu profilaksei un ārstēšanai. Tātad der visi līdzekļi ar dzērvenēm. Piemēram, tabletes, kas satur triju aktīvu dabisku vielu kombināciju: milteņu un lielogu dzērveņu ekstraktu un D-mannozi. Laba ir arī ūdenī šķīstošā pasta, kuras sastāvā ir aktīvās vielas no pētersīļu saknēm, trigonellām, sūreņu lakstiem, vārpatas sakneņiem, bērzu lapām, kosas lakstiem, lupstāja saknēm, Eiropas zeltgalvītes lakstiem… Populāras kļuvušas apvalkotās tabletes, kas satur augstiņa un lupstāju lakstu, kā arī rozmarīna lapu pulveri. “Šīs visas pārtikas piedevas var līdzēt pat pie īstā urīnceļu iekaisuma, ja slikto baktēriju skaits nav liels un cilvēka imunitāte ir gana spēcīga. Tad, pirmo 24–48 stundu laikā lietojot šos augu preparātus, var kļūt vieglāk un cistīts beidzas. Tā notiek pat ļoti bieži. Ārkārtīgi liela nozīme ir arī šķidruma dzeršanai. Starp citu, der ne tikai dzērvenes, bet arī tēja ar citronu. Gan dzērvenes, gan citrons satur organiskās skābes (citronskābi un benzoskābi), kas bremzē baktēriju attīstību, un, ja baktērijas nav īpaši ļaunas, to nav īpaši daudz un organisma pretošanās spējas ir pietiekami augstas, tad ar to vien sieviete sevi var izārstēt. Taču, ja tas nenotiek, ja pēc divām dienām simptomi nepazūd, bet pieaug, noteikti jāvēršas pie ārsta un jāveic analīzes. Jāprecizē arī, pēc kāda notikuma cistīts sācies, lai ārsts varētu saprast, tieši kādas analīzes nepieciešamas. Piemēram, ģimenes ārsts, visticamāk, sākumā nozīmēs parasto urīna analīzi, kura parādīs, vai iekaisums urīnceļos ir vai nav. Bet urīnceļu infekcijas ir dažādas, līdz ar to arī veicamās analīzes ir dažādas un dažādi ir problēmas risinājumi. Bieži sastopamas ar tā dēvētajām banālajām infekcijām, kuras izraisa parastās baktērijas, kas dzīvo dzimumorgānu apvidū, un kuras nav saistītas ar seksuālo pārnesi. Bet ir arī tā dēvētās seksuāli transmisīvās saslimšanas. Tās ne vienmēr un ne obligāti ir venēriskas – daļu no tām izraisa maksts tā saucamā nosacīti patogēnā mikroflora. Sievietei makstī ir mikrobioms, kur galvenā “labā” baktērija – pienskābā baktērija ir vairumā un kontrolē citu, ne tik labu mikroorganismu vairošanos. Pie vairākiem nosacījumiem labā maksts flora var mazināties un sliktā – savairoties līdz patogēniem skaitļiem un izraisīt iekaisumu ar sūdzībām gan no ginekoloģijas, gan no uroloģijas puses. Šīs baktērijas, seksuāli transmisīvā ceļā nonākot līdz partnerim, var izraisīt specifisku iekaisumu arī viņam. Jāsaka, ka vīrieši ir vairāk aizsargāti no urīnceļu iekaisumiem un tie viņiem mēdz būt jaunībā praktiski tikai saistībā ar seksuālu transmisiju. Parastās, “banālas” infekcijas vīrietim rodas kā citu saslimšanu komplikācijas – piemēram, ja ir urīnceļu anatomiskas un funkcionālas anomālijas, palielināta prostata ar urīna atteces traucējumiem vecumā pēc 40 gadiem.”
N. Bozotova uzsver – īsto cistītu ārstē ar antibiotikām. Pastāv visai niansētas medikamentu lietošanas shēmas. Ja ir pirmā urīnceļu infekcijas epizode mūžā, tad pieņemama ir arī tā dēvētā empīriskā ārstēšana, kas nozīmē, ka ārsts izvēlas zāles pēc pieredzes un vadlīnijām, nenoskaidrojot, kādas tieši baktērijas iekaisumu izraisījušas. Tās parasti ir antibiotikas, kas noklāj pēc iespējas lielāku populārāko patogēnu skaitu, bet kuriem nav arī īpaši plaša iedarbības spektra. Taču, ja ārstēšana triju dienu laikā nepalīdz vai arī urīnceļu infekcija atkārtojas, tad gan nepieciešama padziļināta izmeklēšana, lai zinātu, kas tieši jāārstē. Proti, jāveic īpaša analīze, lai noskaidrotu, kuras baktērijas ir vainīgās, un lai pārbaudītu, pret kurām antibiotikām tām ir jutība un pret kurām vairs nav, lai neieteiktu lietot zāles, kuras vairs nedarbojas.
Vēl viens būtisks nosacījums – antibiotikas jālieto tiešām tik dienu, cik norādījis ārsts. Ja pēc pāris dienām kļūst labāk, pārtraucot dzert zāles, cistīts sevi var pieteikt ar dubultsparu. Turklāt, šādi nepārdomāti rīkojoties, mikrobi pierod pie konkrētajām antibiotikām un kļūst daudz dzīvotspējīgāki. Nākamreiz ārstēt iekaisumu jau ir grūtāk.
Dažām atkārtojas biežāk
Ārste skaidro: “Daļēji tas saistīts ar gēniem – pierādīts, ka nosliece uz urīnceļu infekcijām tiek pārmantota, un man kā urīnceļu ārstei, kura strādā gan Bērnu slimnīcā, gan Stradiņa slimnīcā, nākas ārstēt gan meitu, gan mammu. Viņām neveidojas dabiskā aizsardzība. Proti, kad urīnpūslī iekļūst baktērijas, ir normāli, ja imūnsistēma saprot, ka ar tām jācīnās, taču viņām tā nenotiek…
Kāpēc vēl viens ar cistītu slimo biežāk, otrs – retāk? Iespējams, tāpēc, ka vienam ir vairāk riska faktoru nekā otram. Piemēram, pierādīts, ka citas slimības ļoti ietekmē situācija – cukura diabēts pat vairākas reizes paaugstina risku saslimt ar urīnceļu infekcijām, es to arī dzīvē redzu. Seksuāli aktīvas sievietes slimo vairāk ar urīnceļu infekcijām. Kad iestājas menopauze, arī urīnceļu aizsardzība kļūst zemāka, jo sievietei šajā dzīves posmā dabiski samazinās sievišķo hormonu daudzums. Proti, estrogēna trūkuma dēļ gļotādas gan makstī, gan urīnizvadkanālā kļūst sausākas. Urīnizvadkanāls nav vairs arī tik elastīgs, tas kļuvis platāks un neslēdzas tik labi kā agrāk, tāpēc baktērijas vieglāk iekļūst organismā.”
Kā ar apmazgāšanos?
“Galējības nekad nav labas, arī rūpējoties par savu veselību!” atgādina uroloģe. “Gan starpeni, gan maksti dabiski kolonizē baktērijas, un tām tur jādzīvo. Piemēram, maksts mikrobiomā galvenā ir laktobaktērija, kura neļauj savairoties un attīstīties citām baktērijām un nelaiž tās tālāk organismā. Taču kādreiz sievietes ar maniakāliem tīrības centieniem spēj nogalināt arī labās laktobaktērijas, un tad netraucēti sāk vairoties sliktās baktērijas. Līdz ar to mans ieteikums būtu šāds: intīmā higiēna ir vajadzīga, bet ne līdz fanātismam. Ziepes jālieto ar prātu.”
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece urīnceļu iekaisumu gadījumā iesaka līdzekļus ar miltenes un brūklenes lapām, bērzu lapām, lupstāja sakni, noderēs arī zeltgalvītes laksti, tīruma kosas laksti, pētersīļa saknes, vārpatas sakneņi, maura sūrenes laksti, pupiņu pākstis, augstiņa laksti, kumelītes ziedi. Drogām ar šiem augiem piemīt antiseptiskas, diurētiskas, spazmolītiskas un pretiekaisuma īpašības. Vislabāk ir izmantot dažādu drogu maisījumus. Šo ārstniecības augu ekstraktus lieto gan tablešu, kapsulu veidā, gan arī kā pastu iekšķīgai lietošanai. Šos līdzekļus izmanto kā papildus terapiju urīnceļu infekciju gadījumā, kā arī profilaktiski, lai novērstu nieru un urīnceļu akmeņu veidošanos. Tāpat ārstēšanas laikā pastiprināti jāuzņem šķidrums un preparāti jālieto kursu veidā. Izsenis urīnceļu veselībai lieto arī dzērvenes, kas mūsdienās pieejamas dažādos veidos – sulas, tabletes, kapsulas un sīrupi.
23% Latvijas iedzīvotāju saņem nepietiekamu atpūtu, miegā vidēji pavadot sešas stundas vai pat mazāk (piecas stundas vai mazāk naktī miegā pavada 5%, sešas stundas — 18%), secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Tāpat pētījumā atklāts, ka vidēji septiņas stundas guļ 42% respondentu, astoņas stundas — 30%, deviņas stundas vai vairāk — 5%, bet konkrētu atbildi nespēja sniegt 1% aptaujāto. 33% katru vai gandrīz katru nakti pamostas, lai padzertos vai dotos uz tualeti, 17% šo nolūku vadīti mostas pāris reizes nedēļā, 15% pāris reizes mēnesī, 18% retāk nekā pāris reizes mēnesī, savukārt 14% respondenti snieguši atbildi, ka naktī minēto iemeslu dēļ nekad nemostas. Iegūtie dati parāda, ka, palielinoties vecumam, iedzīvotāji naktī mostas biežāk. Piemēram, vecumā no 64-75 gadiem 66% mostas katru vai gandrīz katru nakti, lai aizietu uz tualeti vai padzertos. Vecuma grupā no 55-63 gadiem šis rādītājs ir 46%, vecumā no 45-54 gadiem – 26%, starp iedzīvotājiem vecumā no 35-44 gadiem 22%, savukārt vecuma grupās 25-34 un 18-24 šie rādītāji ir attiecīgi 17% un 13%.
Miega neatsveramā nozīme
Cilvēks nevar iztikt bez miega, jo tā ir viena no fizioloģiskajām vajadzībām. Miegs un tā kvalitāte ietekmē gan fizisko, gan arī garīgo labsajūtu. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka miegā organisms atpūšas, tiek apstrādāta dienā uztvertā informācija, svarīgāko saglabājot, bet nevajadzīgo izdzēšot jeb aizmirstot. Ar apziņu saistītā psihiskā darbība izslēdzas, bet aktivizējas organisma iekšējie atjaunošanās un vajadzīgo vielu uzkrāšanas procesi. Speciāliste norāda, ka ilgstoša neizgulēšanās (vismaz 3 mēnešus) pavājina imunitāti, paaugstina dažādu saslimšanu riskus, sākot no dažādiem vīrusiem, līdz pat sirds slimībām, diabētam u. c. problēmām. Nepietiekams miegs nozīmē, ka organismam nepietiek laika atjaunoties, kā rezultātā rodas nespēks, grūtības koncentrēties, izteiktas garastāvokļa svārstības un nomāktība.
Cik stundas ieteicams pavadīt miegā?
Miega ilgums katram cilvēkam var būt individuāls, tomēr vidēji pieaugušam cilvēkam vajadzētu gulēt 7-8 stundas diennaktī. Senioriem šis laiks var būt īsāks – ap 5-6 stundām. To, cik daudz miega nepieciešams katram cilvēkam, ietekmē ne vien fizioloģiskas vajadzības, bet arī tas, kāds ir darbs (fizisks vai garīgs), cik daudz ir fizisko aktivitāšu u. c. faktori. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka tieši vecāka gadagājuma cilvēki biežāk norādījuši, ka guļ mazāk. Piemēram, vecumā no 64-75 gadiem 22% aptaujāto norādījuši, ka katru nakti vidēji guļ 6 stundas vai mazāk, kamēr vecuma grupā 18-24 šādu atbildi sniedza 14% aptaujāto.
Kādi faktori ietekmē miega kvalitāti?
Ģimenes ārste Z. Zitmane skaidro, ka miega kvalitāti ietekmē vairāki faktori – miega režīms, pirmsmiega rituāli, fizisko aktivitāšu daudzums, matrača un spilvena piemērotība, kā arī gaisa temperatūra. Tāpat istabā nedrīkstētu būt pārāk gaišs un trokšņains. Attiecībā uz miega režīmu 40% aptaujāto gulēt dodas ap 23:00, 25% ap 24:00, 21% ap 22:00, savukārt 9% gulēt dodas 01:00 vai vēlāk, kā arī 3% pulksten 21:00 vai agrāk. Saistībā ar mošanos no rīta 36% snieguši atbildi, ka parasti to dara ap 07:00, 31% ap 06:00, 14% ap 08:00, 10% pulksten 05:00 vai agrāk, savukārt 7% mostas 09:00 vai vēlāk. Ārste Z. Zitmane norāda, ka svarīgākais ir tas, cik daudz laika tiek atvēlēts miegam. Ir cilvēki, kas nevar izgulēties, ja nav devušies gulēt laicīgi, tomēr citi jūtas labāk, ja gulēt iet vēlu un vēlu arī ceļas.
Tāpat eksperte norāda, ka īsi pirms došanās gulēt ieteicams doties pastaigā svaigā gaisā. Vēlams ieviest arī kādus rituālus pirms miega, piemēram, lasīt grāmatu, lai organisms jau laikus var atslābt un būtu vieglāk aizmigt. Ļoti svarīgi būtu ik dienu (arī brīvdienās) mosties un doties gulēt vienā un tajā pašā laikā. Liela nozīme ir arī miega videi – matracim un spilvenam jābūt ērtam un piemērotam individuālajām vajadzībām, istabai jābūt klusai un tumšai, vēlamā gaisa temperatūra istabā ir 18°C.
Sekošana miega kvalitātei
Pasaulē aizvien lielāku popularitāti iegūst dažādas viedierīces, kas ļauj mērīt miega kvalitāti un sekot līdzi miega cikliem. BENU Aptiekas Veselības monitoringā atklāts, ka kopumā 22% aptaujāto ar aktivitāšu mērītāju vai sporta pulksteni mēdz sekot līdzi miega kvalitātei (6% to dara regulāri, 6% dažkārt, bet 10% reti). Visbiežāk ar dažādu viedierīču palīdzību miega kvalitātei seko līdzi jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kopumā 36% šīs grupas respondentu norādījuši, ka miega kvalitātes mērīšanai izmanto aktivitāšu mērītājus vai sporta pulksteņus.
Ko pirms gulētiešanas nebūtu ieteicams darīt?
Dienas otrajā pusē nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus (kafiju, stipru tēju, enerģijas dzērienus). Stundu pirms gulētiešanas nevajadzētu skatīties telefona vai datora ekrānā, jo to radītā zilā gaisma traucē organismam dabiski izstrādāt miega hormonu melatonīnu un var radīt grūtības aizmigt. Nav ieteicams arī skatīties televizoru vai spēlēt videospēles. Pirms došanās gulēt nebūtu vēlams arī pārēsties, jo tas ne vien traucēs aizmigt, bet arī radīs pastiprinātu slodzi gremošanas sistēmai, kam naktī būtu jāatpūšas, nevis jāstrādā pastiprinātā režīmā.
Turpinot brīvdabas pasākumu ciklu, 18. jūnijā t/c “Alfa” vasaras notikumu centrā uz jumta vakara kino seansā tiks demonstrēta Amerikas Kinoakadēmijas balvu ”Oskars” saņēmusī filma. Interesenti aicināti balsot par vēlamo filmu līdz 15. jūnijam. Pasākumu varēs apmeklēt arbezmaksas ieejas kartēm.
Balsošanai piedāvātas sešasfilmas:
SKANDĀLS/ BOMBSHELL
2020. gadā Oscar® balva “Labākais grims un matu sakārtojums” CEĻVEDIS/ GREEN BOOK
2019. gadā Oscar® balva “Labākā filma”, “Labākais oriģinālscenārijs”, “Labākais aktieris otrā plāna lomā”
MANČESTRA PIE JŪRAS/ MANCHESTER BY THE SEA
2017. gadā Oscar® balva “Labākais oriģinālscenārijs”, “Labākais aktieris galvenajā lomā”
12 GADI VERDZĪBĀ/ 12 YEARS A SLAVE
2014. gadā Oscar® balva “Labākā filma”, “Labākais adaptētais scenārijs”
VIŅA/ HER
2014. gadā Oscar® balva “Labākais oriģinālscenārijs”
JASMĪNAS STĀSTS/ BLUE JASMIN
2014. gadā Oscar® balva “Labākā aktrise galvenajā lomā”
“Veidojot jaunus pasākumus, turpinām pieturēties pie galvenajiem nosacījumiem – drošība, kvalitāte un novitāte. Meklējam pasākumos kādu īpašu odziņu, ar ko pārsteigt klātesošos. Šoreiz kinomīļiem piedāvājam ieskatīties “Oskara” balvu saņēmušo filmu klāstā, bet pirms izvēlētās filmas skatīšanās, jau no pulksten 19.00, viesi pirmo reizi varēs baudīt arī mūzikas ritmus – DJ Uvis & JDanevics /saksofons/ ‒ Soulful duo ‒ improvizācijas performance. Vēl omulīgākai laika pavadīšanai apmeklētāji aicināti izmantot mūsu restorānu daudzveidīgo piedāvājumu, pasūtījumus veicot iepriekš,” stāsta t/c “Alfa” vadītāja Liene Apine.
Pasākums tiek organizēts, ievērojot 09.06.2020. valdības sēdē apstiprinātos Ministru kabineta noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. T/c “Alfa” pasākuma laikā aicina arī apmeklētājus būt atbildīgiem – seansa laikā neizkāpt no automašīnām bez nepieciešamības, nedrūzmēties, ieturēt 2m distanci no citiem, lietot deguna un mutes aizsegus, lai sevi un cituspasargātu no inficēšanās riska.
Kino demonstrēšana uz tirdzniecības centra “Alfa” jumta norisinās kopš 2018. gada, un to ir baudījuši jau tūkstošiem skatītāju. Šā gada pirmais kino vakars notika 21.maijā un atklāja brīvdabas pasākumus ar diviem autokino seansiem, kas norisinājās, ievērojot stingrus drošības pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai.
Ūdenim ir milzīga nozīme cilvēka dzīvības un veselības uzturēšanā, tāpēc ūdeni dzert jāmācās jau no zīdaiņa vecuma. Bērni atūdeņojas daudz ātrāk nekā pieaugušie, un sekas var būt bīstamas – no galvassāpēm un noguruma līdz pat nopietnai dehidratācijai. Vadošais mazumtirdzniecības tīkls “Narvesen” apkopojis piecus noderīgus padomus, kā, tuvojoties karstajiem vasaras mēnešiem, palīdzēt bērnam izveidot vērtīgo paradumu dzert ūdeni ikdienā.
Ūdens nodrošina visu orgānu darbību, regulē ķermeņa temperatūru un izvada nevajadzīgās vielas, kā arī ietekmē emocionālo labsajūtu, tāpēc ir svarīgi izveidot veselīgus ūdens dzeršanas paradumus un pie tiem turēties. Pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) vadlīnijām bērniem 6–12 mēnešu vecumā vajadzīgs līdz 1000 ml šķidruma dienā, bet, sasniedzot 10 gadu vecumu, jau ap 2000–2500 ml dienā; zēniem – nedaudz vairāk nekā meitenēm. Šķidrums ir arī sulas, kompoti, tēja, piens un zupas, taču tie satur kalorijas un ir uzskatāmi drīzāk par ēdienu, tāpēc vislabāk izvēlēties tīru ūdeni.
Jo mazākas izvēles iespējas, jo ātrāk bērns pieradīs dzert ūdeni. Jebkurš ieradums ir jāveido.Nedodiet bērniem saldinātus dzērienus, limonādi vai sulas, tā vietā piedāvājiet ūdeni. Ja arī sākumā bērns atteiksies dzert ūdeni, ierobežotās izvēles iespējas ātri vien liks pārdomāt. Ja bērns tomēr ļoti grib sulu vai limonādi, uztveriet to kā našķi un ļaujiet nobaudīt tikai pēc tam, kad izdzerta glāze ūdens. Tādējādi pastāv lielāka iespēja, ka bērns vairs nejutīs slāpes un cukuroto dzērienu nemaz nevēlēsies.
No īpašās krūzītes ūdens ir garšīgāks! Lai bērns labprātāk dzertu ūdeni, iegādājieties īpašo krūzīti vai glāzi, kuru lieto tikai mazais pats. Izvēlieties to kopā un iegādājieties visskaistāko, apgleznotu ar iecienītāko dzīvnieku vai iemīļotākajiem animācijas filmu varoņiem. Šāds īpašs trauks mudinās bērnu to biežāk paņemt rokās un padzerties. Lai ūdens dzeršana būtu tikpat jautra kā ballītē, izrotājiet glāzi vai krūzīti ar saulessardziņu vai piedāvājiet mazajam daudzkārt lietojamos salmiņus, tikai atcerieties tos rūpīgi kopt!
Rādiet piemēru. Nekas nav tik iedarbīgs kā vecāku labais piemērs. Dzeriet ūdeni paši, un arī mazais to iemācīsies. Dzeršana no pudeles ir lielisks un ērts veids, kā palielināt uzņemtā ūdens daudzumu organismā. Pudeli ir vienkārši paņemt līdzi, turklāt caurspīdīgās pudeles ļauj sekot līdzi ūdens dzeršanas progresam. Nēsājiet līdzi somā pudeli ūdens un iegādājieties arī bērnam pašam savu ceļojuma pudeli. Ja pērkat ūdeni plastmasas pudelē, izvēlieties mazo, bērniem paredzēto tilpumu, ko ir vieglāk noturēt rokā.
Apburtais ūdens – košs, krāsains un garšīgs! Salīdzinot ar sulām un limonādēm, vienkāršs ūdens bērnam var šķist bezgaršīgs un garlaicīgs. Taču arī ūdens dzeršana var būt koša un pārsteigumiem pilna. Pievienojiet ūdenim gurķi, citronu, laimu, zemenes, greipfrūtu, svaigas vai kubiņos sasaldētas meža ogas, kas kūstot radīs burvīgu aromātu un iekrāsos ūdeni košās, priecīgās krāsās. Lieliska alternatīva ir veikalos nopērkamais ūdens ar dažādām dabiskām garšām bez papildus pievienotā cukura vai citiem saldinātājiem.
Par mērķa sasniegšanu pienākas apbalvojums. Efektīvs veids, kā sasniegt mērķi, ir padarīt uzdevumu par spēli. Arī ūdens dzeršana nav izņēmums. Ikreiz, kad mazais izdzēris noteiktu daudzumu ūdens, apbalvo viņu ar ko patīkamu, piemēram, uzvarētāja uzlīmi, vai arī nodejo uzvaras deju, kas mazajam sagādās prieku un jautrus brīžus, ikreiz, kad ūdens pudele ir tukša.
1. Viss, kas notiek – notiek uz labu
Nejauši saplīsušā vāzē vienalga neievietojās visi ziedi!
Viss notiekošais notiek tikai tāpēc, lai laimīgas sievietes liktenis būtu arvien labāks.
2. Sava āriene vienmēr ir apbrīnas un lepnuma cienīga
Ja arī rodas nelielas kļūmes ārienē, tad tās kalpo tikai kā iemesls, lai pievērstu vēl lielāku uzmanību laimīgas sievietes labajām īpašībām. Daba ir dāvājusi lielisku materiālu – ķermeni, lai no tā izveidotu skaistu gleznu. Un šī sieviete vienmēr ir pārliecināta, ka izskatās labi, jo ar mīlestību rūpējas par sevi.
3. Visas šķiršanās vienmēr ir iemesls jaunām tikšanām
Un tā tas ir! Sevi izsmēlušas attiecības aiziet kā kaut kas vairs nevajadzīgs un atstrādāts. Katra jauna tikšanās – tas ir jaunas, spilgtas ķēdītes posmiņš laimīgas sievietes dzīvē.
4. Nav laika trūkuma
Un tā ir taisnība. Ir tikai neracionāli izmantots šis ārkārtīgi vērtīgais resurss. Laimīga sieviete vienmēr vispirms dara pašu svarīgāko, pēc tam to, kas vajadzīgs sev un dvēselei un noslēgumā tikai visu pārējo. Diennaktī ir tikai 24 stundas – ne mazāk un ne vairāk. Un viņa tās izmanto tā, ka visam pietiek laika.
5. Kritumi un kāpumi karjerā ir tikai gudras mācību stundas savas dzīves labā
Lai kas arī nenotiktu: paaugstinājums darbā, darba zaudēšana vai jauna darba iegūšana, laimīga sieviete ir pārliecināta, ka tas ir pats labākais, kas var notikt tieši tagad – šajā brīdī. Viņa saprot, ka viss dzīvē esošais ir vērtīgs un vērā ņemams un vienmēr pēc tumšākajiem dzīves periodiem seko pašas saulainākās dienas un pēc galvu reibinošiem lidojumiem, vienalga būs jāpiezemējas.
6. Nav tukšu sapņu
Laimīga sieviete zin, ka brīdī, kad par kaut ko sāk sapņot, viņa Visumam nosūta pieprasījumu. Sakoncentrējusies uz to, ko vēlas, viņa vizualizē sev vēlamo spilgtās krāsās un tēlos, un pēc kāda laika to arī saņem, jo viņa nekad neļauj sapņiem atrasties pašplūsmā – vienkārši iedomājas, kādi tie izskatīsies tad, kad būs piepildījušies.
7. Dzīve ir kustība
Laimīga sieviete dod priekšroku pastaigām, ne braucieniem maršrutniekos. Labprātāk kāpj ar kājām pa trepēm, nevis brauc ar liftu. Labāk nodarbojas ar fitnesu, nevis sēž pie televizora. Viņa prot trenēt savu ķermeni pat ikdienas darbus darot – mazgājot traukus, kārtojot māju, pastaigājoties ar bērnu. Laimīga sieviete elpo dziļi – izelpojot visu gaisu un vienmēr ievelk vēderu, neuzmetot kūkumu.
8. Attiecības ir pats vērtīgākais
Laimīga sieviete prot mīlēt un novērtēt tuvākos. Viņa zin, ka nekāda nauda un augsti posteņi neatgriezīs mīļotā uzticēšanos un bērnu mīlestību. Galvenais – ģimene un pārējais – nedaudz vēlāk.
9. Uzturs ir nepieciešamība, ne – pašmērķis
Uzturs laimīgai sievietei ir tikai iespēja saņemt visu nepieciešamo ķermeņa veselībai. Taču viņa prot priecāties par desertu.
10. Laime ir visur!
Laimīga sieviete ir pārliecināta, ka pasaule ir radīta mīlestībai un labestībai. Viņa it visā redz laimi, ievēro visu labo un ar sapratni un līdzjūtību izturas pret tiem, kam skumji.
Viņa zin, ka dzīvē ir dažādi periodi, taču viņai svarīgākais ir tas, ka Laime Ir! Un tā vienmēr smaida!
Jebkura sieviete uzreiz pamanīs, kas otrā sievietē ir nepareizs: kādu detaļu grimā, neveiksmīgu frizūru vai tērpu. Bet, kā ir ar vīriešiem? Tie, kuri neko nesaprot no modes un sieviešu lietām – vai viņi pamana, kad sievietes ārējā izskatā kaut kas nav tā, kā vajag?
Atbilde ir – jā. Lielākā daļa vīriešu var pateikt, kad sieviete ir pārcentusies ar grimu vai arī ne pārāk veiksmīgi apģērbusies. Un lūk, kas viņiem nepatīk visvairāk:
Ekstremālas frizūras. Kad ir pārāk daudz matu lakas, spīdumu, augstu papēžu….Jūs domājat, ka visi uzreiz pievērsīs jums uzmanību, un tā arī būs, bet tas būs cita iemesla dēļ. Lielākā daļa vīriešu priekšroku dod gariem, koptiem, mīkstiem un zīdainiem matiem, kas nelīp no matu lakas vai matu želejas.
Seja kā maska. Tonālais krēms tiek lietots, lai noslēptu ādas trūkumus. Bet tas jāuzklāj plānā kārtā, turklāt tonim ir jāsakrīt ar ādas toni. Kad tonālais krēms ir uzklāt par daudz, rodas ne tikai sajūta, bet arī skats, it kā uz sejas būtu uzlikta maska. Tonālais krēms ir nepieciešams, lai neviens nepamanītu ne jūsu ādas nepilnības, ne pašu krēmu. Jo mazāk, jo labāk.
Salipušas skropstas. Jūs zināt šo efektu, kad sieviete lieto pārāk daudz skropstu tušu. Lietojiet kvalitatīvu skropstu tušu, kas ātri nožūst un kura nesalīp. Pēc uzlikšanas izmantojiet birstīti, lai novāktu visu lieko.
Pārāk daudz spīduma. Ja jūs neesat profesionāla vižāziste, labāk pieturēties pie matētiem toņiem. Tādas ēnas ir vieglāk uzlikt un tās mazāk sakrājas grumbiņās pie acīm.
Dzelteni zobi un nepatīkama smaka mutē. Jā, kaut kas tāds nepatiks nevienam. Ja jums ar to ir problēmas, tad jums ir jāsaprot cēlonis. Tas nepavisam nenozīmē, ka jūs tīrāt zobus pārāk reti. Varbūt, jums jāsamazina kafijas, melnās tējas un sarkanvīan lietošana, vai arī jāatmet smēķēšana. Atrodiet problēmas cēloni un atrisiniet pašu problēmu. Neaizmirstiet par balinošajām zobu pastām un elpas atsvaidzinātājiem.
Nolaidība. Slikts manikīrs, neskūtas kājas un paduses, netīras ausis…Neko tādu nenoslēpsi ar grima vai skaista apģērba palīdzību.
Pārāk sausa vai taukaina āda. Jā, vīrieši pamana. Ja āda ir tik sausa, ka tā lobās, vai arī pietiekami taukaina, ka spīd. Un nevajag attaisnoties ar salu vai tveici.
Krāsoties uz ielas. Vīriešus neinteresē, kā jūs padarāt sevi pievilcīgāku. Grimu uzklājiet mājās, un nepielabojiet to publiski.
Tumšas lūpas. Lūpukrāsa ir lielisks līdzeklis, kā uzsvērt lūpu skaistumu. Bet tā var arī izspēlēt ar jums ļaunu joku. Ja jūs ejat uz tikšanos kafejnīcā vai restorāna, izvēlieties lūpukrāsu, kas atbilstu jūsu dabīgajam lūpu tonim. Tumšai lūpukrāsai piemīt īpašība atstāt pēdas uz zobiem, it īpaši, kad jūs ēdat. Turklāt, tumšais zīmulis ap gaišu lūpukrāsu padara jūs vecāku.
Pārāk daudz smaržu. “Pārāk” – tas vienmēr ir slikti. Pietiek ar pilīti uz kakla, aiz ausīm un uz delnām.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti divi jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, bet viena inficēta persona mirusi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī mirusī ar Covid-19 inficētā persona bijusi vecuma grupā no 75 līdz 80 gadiem un ar vairākām hroniskām saslimšanām.
Latvijā līdz šim mirušas 27 ar Covid-19 saslimušas personas jeb aptuveni 2,46% no atklātajiem inficētajiem.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1298 Covid-19 testi. Latvijā kopumā līdz šim ir veikti 124 662 izmeklējumi uz Covid-19, no kuriem pozitīvi bijuši 1096 testi jeb aptuveni 0,88% gadījumi no kopskaita.
Pēdējās diennakts laikā slimnīcās nav ievietoti jauni pacienti ar Covid-19. Līdz ar to kopā stacionāros pašlaik ārstējas 10 pacienti, no kuriem septiņi ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet trīs – ar smagu. No stacionāriem kopumā līdz šim izrakstīti 168 pacienti.
Pēc SPKC uz 11.jūniju apkopotajiem datiem, no Covid-19 Latvijā līdz šim izveseļojušies apmēram 75% no fiksētajiem saslimušajiem jeb 818 pacienti.
Lielbritānija piektdien oficiāli noraidījusi iespēju pagarināt pārejas periodu pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
Kabineta kancelejas ministrs Maikls Govs, kurš šobrīd ir augstākā par breksitu atbildīgā amatpersona, pavēstīja, ka videokonferences formātā notikusi “konstruktīva ES apvienotās komitejas sanāksme”, kurā piedalījies Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefčovičs.
“Es oficiāli apstiprināju, ka Apvienotā Karaliste nepagarinās pārejas periodu, un laiks pagarināšanai tagad ir pagājis,” tviterī informējis Govs. “2021.gada 1.janvārī mēs atgūsim kontroli un atgūsim savu politisko un ekonomisko neatkarību.”
Lielbritānija ES pameta 31.janvārī, un abām pusēm ir laiks līdz gada beigām, lai vienotos par savām turpmākajām attiecībām.
Šobrīd Apvienotā Karaliste joprojām atrodas ES iekšējā tirgus un muitas ūnijas sastāvā, ir spiesta pakļauties bloka tiesību normām un veikt iemaksas tā budžetā. Taču, ja pārejas perioda laikā vienošanos neizdosies panākt, tirdzniecību starp abām pusēm turpmāk regulēs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) normas, kas paredz dažādas muitas barjeras.
Lai gan sarunās ar ES par jauno tirdzniecības līgumu vērā ņemamu progresu nav izdevies panākt, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons kategoriski atteicies lūgt pārejas perioda pagarināšanu, ko pieprasa opozīcija un daļa uzņēmēju.
Pateicībā par mediķu pašaizliedzību, Rīgā atklās sešus metrus augstu skulptūru “Mediķi pasaulei”, informē tēlnieks Aigars Bikše.
Viņš pauda, ka spēcīgi satricinājumi palīdz skaidrāk saskatīt patiesas vērtības. Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija ļāvusi saprast, cik patiesībā sabiedrībai ir svarīgi un ikdienā nenovērtēti veselības aprūpē strādājošie – cilvēki, kuri riskēja ar veselību un dzīvību, palīdzot saslimušajiem, uzsvēra Bikše.
Pateicībā par medicīnas darbinieku pašaizliedzību, tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aigars Bikše izveidojis un 16.jūnijā plkst.12 pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklās sešus metrus augstu skulptūru “Mediķi pasaulei”.
Tēlnieks pavēstīja, ka skulptūra apzināti radīta iespaidīgā izmērā, lai parādītu, ka cilvēki veselības problēmu gadījumā ir kā bērni – atkarīgi no mediķu rūpēm, gādības un zināšanām. Paredzēts, ka garāmgājēji varēs nofotografēties pie skulptūras, arī pastiepjoties un pieskaroties mediķes rokai.
Bikše norādīja, ka mediķi uzņemas atbildību par mūsu veselību, kad esam saslimuši. “Ar šo skulptūru vēlamies pateikt, ka mūsu kā sabiedrības pienākums ir uzņemties atbildību par to, lai mediķiem būtu atbilstoši apstākļi un materiālais novērtējums savu pienākumu veikšanai,” skaidroja tēlnieks.
Bikše uzsvēra, tā ir sabiedrības iniciatīva, kuras realizēšanā pēc tēlnieka aicinājuma iesaistījās gandrīz 20 uzņēmumi, dāvinot materiālus, darbarīkus, piešķirot māksliniekam palīgus, telpas, vedot materiālus un pašu skulptūru, kā arī uzstādot to.
Jūnija pirmajā dekādē pirmo reizi kopš aprīļa sākuma vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
Temperatūra valstī vidēji pakāpās līdz +14,9 grādiem – 1,1 grādu virs ilggadējā vidējā lieluma. Jūnija pirmo desmit dienu vidējās gaisa temperatūras novirze no normas meteoroloģiskajās stacijās bija no -0,3 grādiem Rīgā līdz +2,1 grādam Daugavpilī.
Dekādes maksimālā gaisa temperatūra bija +30,7 grādi, tā tika reģistrēta 8.jūnijā Daugavpilī. Zemākā gaisa temperatūra bija +1 grāds 2.jūnijā Zosēnos.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija pirmajā dekādē bija 27,6 milimetri jeb 147% no dekādes normas. Dobelē, Kalnciemā, Lielpečos, Liepājā, Piedrujā, Priekuļos, Rūjienā un Siguldā nolija vairāk nekā puse no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu – 54 milimetri – bija Ogresgala pagasta Lielpečos, bet vismazāk lija Kolkā, kur nokrišņu daudzums sasniedza desmit milimetru.
Vidēji Latvijā jūnija sākumā bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz viens milimetrs. Visvairāk šādu diennakšu – septiņas – bija Alūksnē, bet Kolkā, Mērsragā un Stendē bija tikai divas šādas diennaktis.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 75% – no 66% Daugavpilī līdz 80% Pāvilostā.
Visstiprākās vēja brāzmas novērojumu stacijās tika reģistrētas 8.jūnija negaisa laikā Priekuļos, kur vēja ātrums īslaicīgi sasniedza 24 metrus sekundē.
Silts laiks Latvijā saglabāsies arī jūnija vidū, prognozē sinoptiķi.
Jau ziņots, ka maijs Latvijā bija vēsākais kopš 1999.gada.
Lielbritānijas karalienes Elizabetes II vīrs – princis Filips – trešdien, 10. jūnijā, atzīmēja 99 gadu jubileju. Edinburgas hercogs dzimis Grieķijā, bet par britu karaļnama pārstāvi kļuva 1947. gadā.
Jubileju Filips atzīmēja Vindzoras pilī, kur Covid-19 pandēmijas laikā uzturas daļa karaliskās ģimenes. Svinības bijušas klusas, un viņš apsveikumus pieņēmis pa tālruni.
Mediju pārstāvji aprēķinājuši, ka savas dzīves laikā Filips bijis vairāk nekā 780 biedrību, tai skaitā labdarības organizāciju patrons, vadītājs vai biedrs. Viņš ir teicis apmēram 5500 runu, uzrakstījis 14 grāmatas un vienatnē devies 637 vizītēs uz ārvalstīm. Visu savu dzīvi viņš vienmēr bijis karalienes ēnā, taču aktīvi atbalstījis savu dzīvesbiedri, kā arī pratis padarīt efektīvāku karaliskās ģimenes īpašumu pārvaldi.
Pagājušajā diennaktī, veicot 1581 Covid-19 testu, tas izrādījies pozitīvs diviem cilvēkiem, kamēr izveseļojušos skaits pieaudzis līdz 818 jeb 74,7%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Latvijā līdz šim veikti 123 364 izmeklējumi, saslimušas 1094 personas, bet 26 mirušas.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcās ievietotu pacientu ar Covid-19. Patlaban kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, no kuriem astoņi ir ar vidēji smagu, bet trīs ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 167 pacienti.
Skola, lai arī attālinātā režīmā, ir beigusies, un nu bērni var vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, kur bieži vien vecāki tos cenšas nodarbināt piemājas dārzā . Vai ir nepieciešams iesaistīt bērnus dārza darbos, kā katrā vecumā to vislabāk darīt un kādas ir tipiskākās vecāku kļūdas, stāsta psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte.
Pirmais, kas jāatceras par jebkurām aktivitātēm, kādas vēlamies bērnam iemācīt vai no bērna sagaidīt, – pieaugušajiem ir jārāda piemērs. Dārza darbi bērniem ir vēlami: tie veicina noteiktu prasmju attīstību, nostiprina atbildības sajūtu un rada gandarījumu par paveikto. Tomēr reizēm bērniem dārzā tiek uzticēti darbi, kas pieaugušajiem pašiem nepatīk vai ko pieaugušie nevēlas darīt, piemēram, akmeņu lasīšana, kaitēkļu nolasīšana no augiem vai kāds cits vienmuļš darbs. Iesākumā vislabākaisir darboties kopā, nevis likt bērnam vienam pašam darīt noteiktus darbus. Parasti mazi bērni ļoti grib palīdzēt, un vecākiem vajadzētu viņu centienus atbalstīt, iesaka psiholoģe. Katram vecuma posmam būs sava specifika, kā vislabāk iesaistīt bērnu kopīgos dārza darbos.
Darbošanās kopā jau no pusotra gada
“Liela vēlēšanās darboties līdzās pieaugušajiem un sajusties līdzvērtīgiem ir bērniem jau no pusotra, divu gada vecuma. Mazais noteikti izrādīs vēlmi darīt to pašu, ko vecāki, arī dārzā. Šajā vecumā, veicot kādus darbiņus, bērnam svarīgi sajust, ka viņš ir vērtīgs palīgs vecākiem, tāpēc šāda darbošanās bērnam radīs lielu prieku. Jārēķinās, ka sākumā tas nebūs kvalitatīvi paveikts darbs, un pieaugušajiem jābūt ļoti pacietīgiem. Šajā vecumā bērnu motivēs speciāli viņam iegādāta lejkanniņa, grābeklītis vai kāds cits darba rīks,” par svarīgām niansēm šajā vecumposmā stāsta Iveta Aunīte.
Ap triju gadu vecumu bērns var negribēt iesaistīties dārza darbos, bet tas, visticamāk, ir nevis tāpēc, ka viņam nepatīk šie darbi, bet tāpēc, ka šajā vecumā bērniem ir tendence pret visu protestēt. Šādā gadījumā var palīdzēt rotaļu un spēļu elementi. “Iesaku, piemēram, sadalīt dobigabalos un laistīt to pa daļām; var pievest lejkannu ar kādu bērna rotaļu auto vai kādam mazam darbiņam likt laika atskaiti. Vēl bērniem var patikt kaut ko grābt, rakt vai lasīt, un arī šajās nodarbēs var iesaistīt rotaļu elementus – piemēram, vienoties, ka bērns palīdz salasīt ogas lellei vai sakasīt lapas zaķa alai,” bilst Rimi Bērniem eksperte.
Četru, piecu gadu vecumā bērns sāk atdarināt pieaugušos, līdz ar to šajā vecumā iesaistīt bērnu dārza darbos būs vēl vieglāk – bērns mēģina darīt visu to pašu, ko pieaugušie. Turklāt piecu gadu vecumā bērniem parādās jauna iezīme – iniciatīva, tāpēc šis vecuma posms dažādiem dārza darbiem var būt ļoti labvēlīgs. Kopā darbojoties, bērns labprāt veiks savam vecumam atbilstošus darbus, ja pieaugušie būs atsaucīgi un atbalstoši.
Prasmes izkopj sākumskolas vecumā
Augot un sasniedzot sešu, septiņu gadu vecumu, bērniem attīstās kustību atmiņa, kas ir lielisks palīgs, lai bērnu iesaistītu dārza darbos. Šajā vecumā bērni mācās ļoti ātri, viņi labi iemācās darboties ar dažādiem instrumentiem. Ja līdz piecu gadu vecumam bērns vēl diezgan nemākulīgi ir darbojies, piemēram, ar lāpstu vai grābekli, tad šajā posmā šīs prasmes mazais spēs apgūt visai veikli un tādā veidā, kā to dara pieaugušie. Iveta Aunīte skaidro, ka šajā vecumā arī darba rezultāts kļūst arvien kvalitatīvāks un jau varēs baudīt vērā ņemamus darba augļus. Parasti sākumskolas skolēni labprāt iesaistās dārza darbos – ja bērnam iepriekš ir ļauts darboties dārzā un bērns ir atbalstīts savos centienos. Jāatceras, ka bērnam joprojām lielāku prieku radīs darbošanās kopā ar pieaugušo, pat tad, ja šajā vecumā bērns spēj darbiņu paveikt jau patstāvīgi.
No 11 gadiem – kopā ar vienaudžiem
“Sasniedzot apmēram 11 un vairāk gadus, bērni, visticamāk, gribēs dārzā darboties kopā ar vienaudžiem. Pieaugušajiem būtu lietderīgi rīkot talkas, kur bērns var līdzdarboties kopā ar klasesbiedriem, draugiem vai radu bērniem. Šādu pasākumu var nobeigt un bērnu darbu atalgot ar pikniku – desiņām, picām vai kādu citu kopīgu izklaidi bērnu gandarījumam,” iesaka psiholoģe.
Pieaugot un attīstot dārza kopšanas prasmes, ir vērts un vēlams pusaudžiem uzticēt kādus darbus regulāri. Ja ir skaidri noteikumi, kas no bērna tiek sagaidīts, un ja iepriekš darbošanās dārzā ir atbalstīta, lielām problēmām iesaistīt pusaudzi dārza darbos nevajadzētu rasties. Regulāri darbi ir ļoti vēlami, piemēram, uzticot jauniešiem regulāru zālāja pļaušanu vai siltumnīcas apliešanu. Tas radina pie atbildības un veicina lielāku bērna meistarību šajās darbībās, stāsta Rimi Bērniem eksperte.
Vai maksāt par paveikto?
Lai arī palīdzēšanai ir daudz pozitīvu aspektu bērna attīstībā, vecākiem vajadzētu izsvērt, par kuriem darbiņiem bērns būtu pelnījis saņemt kādu simbolisku samaksu, par kuriem – nē. “Ja ar bērnu ir vienošanās par tāda darba veikšanu, par kuru vecāki kādam citam būtu maksājuši, tad samaksu vajadzētu saņemt arī bērnam. Šī atšķirība bērnam ir jāizskaidro un pēc šāda principa jāvadās. Par ikdienišķiem darbiem maksāt nevajadzētu, jo ģimenē cits citam palīdz mīlestības dēļ. Vecāki var atalgot kādas garākas talkas vai lielākus darbus ar desertu, izklaides pasākumu, bet ne naudu,” iesaka Iveta Aunīte.
Nolemtības atmosfērai – nē
Nereti dārza un lauku darbus pavada liels stress: ja dārza darbi tiek pozicionēti kā ļoti nopietni, steidzami un rūpju pilni, tas var bērnos radīt pretestību un nepatiku. Piemēram, ja tiek uzsvērts, ka šie darbi obligāti ir jāveic, citādi rudenī nebūs, ko ēst, vajadzēs visu pirkt tirgū un tērēt naudu – tas bērnam uzliek nevajadzīgu atbildību. Bērnībā gūstot šādu pieredzi, arī pieaudzis cilvēks turpinās strādāt tikpat daudz un liks to darīt saviem bērniem vai, gluži pretēji, pilnīgi norobežosies no darbošanās ārā.
Vienmēr skaties uz to, kas Tev ir, ne uz to, ko pazaudēji. Vienmēr ir kaut kas, par ko vari būt pateicīgs, neatkarīgi no tā, kā jūties. Katru rītu pamostoties, esi pateicīgs par dzīvi, jo kāds kaut kur par to šobrīd cīnās.
1. Sāpes ir daļa no izaugsmes
Dažkārt dzīve aizver durvis, jo laiks kustēties uz priekšu un tas ir labi, jo mēs bieži neko neuzsākam, kamēr apstākļi mūs nespiež. Kad iestājas grūti laiki, atgādini sev, ka nevienas sāpes nav bezmērķīgas. Virzies prom no tā, kas dara Tev sāpes, taču nekad neaizmirsti mācību, ko tās Tev deva. Viss nokārtosies, visticamāk jau pēc mirkļa. Atceries, ir divu veidu sāpes: sāpes, kas ievaino un sāpes, kas Tevi maina. Tā vietā, lai tām pretotos, palīdzi tām sevi attīstīt.
2. Viss dzīvē ir īslaicīgs
Vienmēr, kad līst, Tu zini, ka lietus reiz beigsies. Katru reizi, kad kāds Tevi ievaino, Tu zini, ka rēta sadzīs. Pēc tumsas vienmēr nāk gaisma. Nekas nevelkas mūžīgi. Tāpēc, ja šobrīd viss ir labi, baudi to. Ja viss ir slikti, nepārdzīvo – tas tā nebūs mūžīgi. Katrs mirklis dod Tev jaunu sākumu un beigas, katru sekundi Tu saņem jaunu iespēju. Vienkārši izmanto to.
3. Uztraukumi un žēlabas neko nemainīs
Tie, kuri visvairāk žēlojas, vismazāk sasniedz. Vienmēr ir labāk pacensties izdarīt vairāk un kļūdīties, nekā nedarīt neko un cerēt uz veiksmi. Nekas nav beidzies, ja zaudēji. Viss ir beidzies, ja žēlojies. Ja Tu tici tam, ko dari, turpini censties! Un neatkarīgi no tā, kā viss beigsies, zini, ka īsta laime atnāk tikai tad, kad Tu pārstāj žēloties par visām problēmām, kas Tev ir, un sāc pateikties par tām, kuras Tev nav.
4. Tavas rētas ir Tava spēka simboli
Nekad nekaunies par rētām, ko atstājusi Tev dzīve. Rēta nozīmē, ka sāpju vairs nav un ievainojums ir sadzijis. Tas nozīmē, ka esi uzveicis sāpi, saņēmis labu mācību, kļuvis spēcīgāks un pavirzījies uz priekšu. Neļauj rētām sevi turēt par ķīlnieku, neļauj tām sevi turēt gūstā un dzīvot bailēs. Sāc tās uztvert kā spēka pazīmi. Džalaladdins Rumi reiz teica: „Cauri rētām Tevī iespīd gaisma.”
5. Katrs mazākais cīniņš – ir solis uz priekšu
Dzīvē starp „pacietību” un „cerībām” nevar likt vienādības zīmi. Ja gatavojies mēģināt, ej līdz galam, pretējā gadījumā startam nav jēgas. Tas var nozīmēt uz kādu laiku zaudēt savu stabilitāti un komfortu. Tas var nozīmēt: ēst ne to, ko esi radis, gulēt mazāk, kā esi radis – daudzu nedēļu, pat mēnešu garumā. Tas var nozīmēt: zaudēt attiecības, kuras Tev bijušas. Tas var nozīmēt izsmieklu un nievas – arī vientulību. Taču šī vientulība var izrādīties labākā dāvana, kas daudzas lietas darīs iespējamas, jo dos to dzīves telpu, kura Tev vajadzīga. Tas viss ir izturības TESTS – cik ļoti Tu vēlies sasniegt savu mērķi. Un, ja tas Tev patiešām būs svarīgi, Tu to izdarīsi, sasniegsi, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Un tad, ar katru soli Tu jutīsies arvien labāk un labāk, labāk, kā vari iedomāties.
6. Citu cilvēku negatīvā reakcija NAV Tava problēma
Smaidi, kad Tevi cenšas uzvarēt – tas ir veids kā uzturēt sevī entuziasmu. Neskatoties uz to, ko par Tevi runā citi, paliec PATS. Neļauj citu runām sevi mainīt un neņem tās pārāk pie sirds, pat tad, ja jūties aizskarts. Visu, ko cilvēki dara, viņi dara sevis, ne Tevis dēļ. Tev nav jāmainās tāpēc, lai kādam izpatiktu, lai kādam pierādītu, ka esi pietiekami labs. Mainies, ja tas vajadzīgs Tavai izaugsmei, Taviem mērķiem, Tavai nākotnei. Ļaudis runās vienmēr, neatkarīgi no tā, vai Tu darīsi tā vai citādi. Domā par sevi, ne par citu viedokļiem.
7. Kam jānotiek, tas notiks
Tu kļūsti spēcīgāks, kad atsakies no žēlabām un sāc smaidīt un novērtēt savu dzīvi. Svētības ir katrā Tavā cīniņā, taču Tev jābūt gatavam atvērt savu prātu un sirdi, lai tās ieraudzītu. Tu nevari piespiest visam notikt tā, kā to gribi, taču Tu vari „atlaist” situāciju un ļaut notikt tam, kam jānotiek. Mīli savu dzīvi, uzticies savai intuīcijai – sirdsbalsij, riskē, zaudē un atrodi laimi, studē to ar pieredzes palīdzību. Tas ir ilgs brauciens, taču šaubīties un uztraukties nevajag. Smejies, priecājies, baudi katru savas dzīves mirkli. Tu nevari zināt visas nianses šajā ceļā, taču gala rezultātā, Tu nonāksi tur, kur Tev jānonāk.
8. Vienkārši turpini iet
Nebaidies sadusmoties. Nebaidies iemīlēties no jauna. Saproti, ka Tavs spēks vairojas ar katru dienu un drošsirdība ir skaista. Atrodi savā sirdī to, kas liek smaidīt Tev un citiem cilvēkiem. Atceries to, ka Visums vienmēr zin, kas ir pareizi un kā Tev būs labāk. Lepojies ar sevi. Vienmēr atskatoties atpakaļ, priecājies par to, ko esi sasniedzis. Mainies sevis dēļ – dari vairāk, dzīvo vienkāršāk un nekad neapstājies kustēties!
Pēdu problēmas mūsdienās ir ļoti aktuālas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tās var būt iedzimtas, taču bieži vien pēdu veselību ietekmē arī mūsu ikdienas ieradumi. Nestiprinot pēdas ikdienā un nerūpējoties par tām, var attīstīties ne vien pēdu problēmas, bet tiek ietekmēta stāja un ķermenis kopumā. Turklāt vasara ir laiks, kad sākam vairāk domāt arī par pēdu estētisko izskatu. Kā rūpēties par pēdu veselību un labsajūtu mājas apstākļos? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītē eksperte, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora un BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.
Pēdu veselība no bērna kājas
Bērniem pēdu forma izveidojas pakāpeniski – bērnam augot, aug kauli, nostiprinās muskuļi un saites. Maza bērna pēdas, kad bērns uzsāk stāvēt un staigāt, parasti ir plakanas. Līdz 6-7 gadiem formējas pēdas velves, veidojas pareiza stāja. Bērna pēdas nav pieauguša cilvēka maza versija – tās aug un attīstās, maina formu un funkcijas, līdz augšana apstājas vēlīnā pusaudžu vecumā. Bažas par plakano pēdu rodas tad, ja pēdas un kājas biomehānika izraisa simptomus, sāpes un disfunkciju. Nepietiekoša muskuļu-saišu aparāta nostiprināšana agrīnā bērnībā vai arī pārmērīga pēdu noslodze sportojot, nepareizi apavi var būt par iemeslu sāpēm pēdās. Savukārt agrīna pēdu diagnostika un ārstēšana var aizkavēt deformāciju veidošanos vēlākā dzīvē, uzsver I. Tambora.
Pēdu problēmu iemesli pieaugušā vecumā
Pieaugušajiem cilvēkiem, sevišķi pusmūžā, pēdu problēmu iemesli var būt daudz un dažādi, skaidro ārste. Dzīvesveids, darba apstākļi, liekais svars, iedzimtības faktori, novecošanās pārmaiņas organismā, kā arī slimības var ietekmēt pēdu formas izmaiņas, kustīguma samazināšanos pēdas locītavās, sāpes un iekaisumu. Ar gadiem muskuļu-saišu aparāts atslābst, saplok pēdu velves, pēdas locītavas kļūst nestabilas un pieaug deformāciju risks.
Pēdu veselības problēmas var būt īslaicīgas, pārejošas jeb akūtas vai ielaistas hroniskas. Akūtas problēmas var būt, piemēram, sāpes, tūska, kustību ierobežojums, iekaisums, piemēram, kas radies pēc fiziskas pārslodzes, neērtu apavu valkāšanas, traumas, lūzuma. Tādos gadījumos, saņemot atbilstošu ārstēšanu un turpmāk pildot mediķu rekomendācijas, problēma tiek novērsta.
Grūtāk ir, ja ir izveidojušās pēdu deformācijas kā slimības sekas, piemēram, reimatoloģiskas slimības gadījumā vai pēc insulta. Tad ārstēšana ir kompleksa un svarīgākais mērķis ir aizkavēt deformāciju, uzlabot gaitu un dzīves kvalitāti.
Jāārstē uzreiz!
Gan akūtu, gan hronisku pēdas problēmu gadījumos tās ietekmē pārvietošanos. Gaitas laikā sāpīgā pēda tiek saudzēta vai pilnība atslogota, līdz ar to mainās muskuļu noslodze vienā ķermeņa pusē, kas var izraisīt muskuļu sasprindzinājumu, stājas izmaiņas un sāpes citās ķermeņa daļās, piemēram, ceļos, mugurā.
Savlaicīga rehabilitācijas speciālistu apmeklēšana, pēdu problēmu ārstēšana var aizkavēt citu veselības problēmu rašanos. Ja cilvēks pēc traumas tikai pēc vairākiem mēnešiem uzsāk ārstniecisko vingrošanu, muskuļi ir jau atrofējušies un to atjaunošanaprasīsilgāku laiku.Mainās kustību koordinācija, bailes kustētiesrada papildu stresu.
Izplatītākā kļūda – mazkustība ikdienā
Ikdienā daudzi cilvēki par savu pēdu veselību nepiedomā, atzīst speciāliste. Bieži vien pēdu locītavas vispār netiek vingrinātas un ar laiku paliek stīvas. Tieši pēdu locītavu un pirkstu mazkustība rada muskuļu un cīpslu saīsināšanos. Vēlāk cīpslu piestiprinājumu vietās rodas mikrotraumas, jo saites un cīpslas ir neelastīgas. Cīpslu piestiprinājuma vietās veidojas radziņi, izaugumi, kalcināti. Tie kairina apkārtējos audus un rada sāpes.
Pastaigājies basām pēdām!
Iestājoties vasarai, svarīgi ir ļaut savām pēdām ‘’uzelpot’’, atslogojot no neērtajiem apaviem un pastaigājot basām pēdām. Turklāt to var darīt visur – mājās, pļavā, pludmalē! Pēdā ir tik daudz nervu galu-receptoru, kuri uztver kairinājumu – jaunas pozitīvas sajūtas, ko aizvada līdz smadzenēm. Organisms reaģēs – nostiprināsies imunitāte, stiprināsies pēdu velves, saites, muskuļi, tādejādi uzlabosies pēdu veselība.
Rūpes par pēdu veselību mājas apstākļos
Mājas apstākļos veicamie pēdu vingrinājumi ieteicami gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Vingrinājums. Veic sēdus. Vispirms izkustiniet pēdu pirkstiņus uz augšu un leju, salieciet un atlieciet pēdas locītavās, tad izapļojiet uz āru un iekšu. Ja jūtiet stīvumu, tad palīdziet ar roku, izkustinot katru pirkstiņu.
Vingrinājums – pēdu pašmasāža. Veic sēdus. Ar pirkstiem izspaidiet šķērsām pēdas – garenisko un šķērsvelvi, pārbaudiet, vai pēda nav sāpīga, izspaidiet to ar īkšķiem.
Vingrinājums ar bumbu. Veic sēdus. Uzlieciet pēdas uz bumbas, ripiniet uz priekšu un atpakaļ, apļojiet. Uzspiediet uz bumbas, paturiet dažas sekundes, sasprindziniet un atslābiniet muskuļus.
Vingrinājums. No sēdus vai stāvus pozīcijas pacelieties pirkstgalos, tad uz papēžiem, tad uz ārējam un tad uz iekšējām malām.
Vingrinājums. Veic sēdus vai stāvus. Salieciet pēdas pirkstus, satveriet lupatiņu, tad iztaisnojiet.
Vingrinājums. Veic stāvus. Staigājiet uz pirkstgaliem 8 soļus uz priekšu, tad atkārtojiet uz papēžiem, ārējām pēdas malām un iekšmalām.
Vingrinājums. No stāvus pozīcijas pacelieties pirkstgalos 20 reizes.
Vingrinājums. Nostājieties uzvienaskājas, otra pacelta saliekta priekšā, stāviet 30 sekundes, tad to pašu veiciet ar otru kāju.
Vingrinājums. Atbalstieties pret galdu, novietojiet vienu kāju atpakaļ uz pilnas pēdas un stiepiet ikru muskuli 20 sekundes, tad mainiet kājas. Šo pašu vingrinājumu par veikt arī sēdus – aplieciet vingrošanas gumiju ap pēdu un stiepiet to uz sevi 20 sekundes.
Vingrinājums. Sēžot garensēdē (kājas iztaisnotas priekšā), salieciet pēdas, nostiepjot pirkstgalus uz leju un turot 20 sekundes.
Svarīgi! Ja ir locītavu artrīts, vingrot ieteicams svaru nenoslogojošās pozās – guļus vai sēdus.
Ieteikums bērnu vecākiem
Svarīgi ir sekot līdzi bērna pēdu veselībai jau kopš mazotnes, uzsver I. Tambora. Ir pēdu problēmas, kuras var būt iedzimtas un nodotas no paaudzes uz paaudzi, piemēram, plakanās pēdas. Tātad, ja vecākiem ir problēmas ar kājām, bērniņu pēdas vajadzētu pārbaudīt jau dzīves sākumā. Daudzus pēdu jautājumus var labi pārvaldīt ar agrīnu iejaukšanos. Ja jūs uztrauc bērna plakanās pēdas vai esat ievērojuši neveiklu staigāšanas vai skriešanas stilu, vai arī bērns sūdzas par sāpēm vai krampjiem, jums jāmeklē profesionāla palīdzība, lai diagnosticētu un ārstētu sāpju avotu.
Padoms pēdu skaistumam
BENU Apiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko uzsver – pēdu skaistums iet roku rokā ar to veselību, tādēļ nevajadzētu aizmirst par pēdu vingrināšanu un kopšanu ikdienā. Nevajadzētu pēdas nomocīt neērtos apavos – tas nāks par ļaunu ne vien pēdu izskatam un veselībai, bet arī Jūsu kopējai pašsajūtai.
Neaizmirstiet parūpēties par pēdu ādu! Vasarā tā kļūst sausāka, tādēļ tai nepieciešama papildu kopšana un mitrināšana, ik vakaru pēc dušas lietojot pēdu krēmu. Savukārt reizi divās nedēļās ir ieteicams atmirušās pēdu ādas nolobīšanai izmantot piemērotu, vidēji abrazīvu pēdu skrubi.
Savukārt cīnoties ar sausiem un saplaisājušiem papēžiem, visam pamatā ir regulāra un atbilstoša pēdu ādas kopšana, lietojot mitrinošos pēdu krēmus. Ja tomēr šādi ar problēmu neizdodas tikt galā, var lietot augļu skābes saturošas zeķītes, lai mīkstinātu un nolobītu cieto ādas slāni. Tāpat šādos gadījumos var lietot pēdu krēmu ar lielāku urea saturu – aptiekās ir pieejami produkti pat ar 50% urea īpaši maigai ādai. Svarīgi atcerēties, ka bieži vien paši nodarām pāri savām pēdām – “pārvīlējot” pēdu ādu ar asām rīvēm, nepareizi izmantojot mikrodermobrāzijas līdzekļus… Atcerieties – lietot žiletes, veicot pedikīru mājas apstākļos, ir kategoriski aizliegts! Šī procedūra ir ļoti traumējoša, un atveseļošanas process ir ļoti ilgs!
Speciāliste uzsver, ka pēdas ir jākopj ik dienas, vingrinot, atpūtinot un lietojot mitrinošus līdzekļus, savukārt jebkuru ieilgušu problēmu gadījumā ir jāvēršas pie speciālista!
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegs būs jāvalkā arī pēc ārkārtējas situācijas beigām, informē Satiksmes ministrijā.
Valdība otrdien lēma par drošības pasākumu ievērošanas turpināšanu sabiedriskajā transportā un nosacījumiem starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem pēc 9.jūnija.
Ņemot vērā, ka sabiedriskajā transportlīdzeklī nav iespējams garantēt divu metru distances ievērošanu, transportlīdzeklī arī turpmāk nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegus.
Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, prasība lietot mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā tiks pārskatīta.
Ministru kabinets (MK) noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi un pretepidēmijas pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai” nosaka, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi tiek veikti caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas nevar radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.
Ministrijā informēja, ka, ja cilvēks ir ieradies kādā no Baltijas valstīm no valsts, kurā Covid-19 kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir starp 15 un 25, šiem cilvēkiem tiek noteikta 14 dienu pašizolācija kopš iebraukšanas kādā no Baltijas valstīm. Savukārt ierodoties kādā no Baltijas valstīm no valsts, kur kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir zemāks par 15, ierobežojumu nav un cilvēks var brīvi pārvietoties pa Lietuvu, Latviju un Igauniju.
Turklāt no 10.jūnija ir aizliegta personu un transportlīdzekļu kustība caur ES ārējās robežas robežšķērsošanas vietām no/uz SPKC tīmekļvietnē publicētajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, izņemot kravu pārvadājumus.
Starptautiskie pasažieru pārvadājumi netiek ierobežoti, ja tos veic ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu. Pasažieru pārvadājumu ierobežojums neattiecas uz privātajiem un biznesa lidojumiem, kuros pasažieru skaits ir ne vairāk par pieciem. Tāpat tiek atļauti neregulārie pasažieru pārvadājumi, ja tajos tiek pārvadāti tranzītpasažieri un tiek šķērsota Latvijas robeža.
Ja Latvijā ierodas persona, kura ieceļo no valsts, attiecībā uz kuru ir jāievēro īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, tai ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. Šai personai, šķērsojot Latvijas valsts robežu, ir jāaizpilda apliecinājums, ka ievēros pašizolācijas nosacījumus, un jānorāda informācija par vietu, kur pašizolācijas nosacījumi tiks ievēroti.
Ja persona ierodas Latvijā darba pienākumu veikšanai (piemēram, kā transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzējs), persona paraksta apliecinājumu, ka ārpus darba pienākumu veikšanas ievēros pašizolācijas pasākumus (apliecinājuma forma tiek publicēta Satiksmes ministrijas un Valsts robežsardzes mājas lapās).
Izņēmums par 14 dienu pašizolācijas ievērošanu ir attiecināms uz tālbraucējam autovadītājam vai lidmašīnu apkalpi pēc atgriešanās no reisa ārvalstīs. Ārpus darba laika šīm personām ir jāievēro pašizolācija, taču viņas drīkst pārtraukt pašizolāciju un doties nākamajā reisā.
Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, pamatojas uz 5.jūnijā Saeimā pieņemto Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, kas nosaka tiesisko pamatu minētajam regulējumam un atbalsta pasākumiem pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas beigām.
Trešdien ir beigusies gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija, kura Latvijā tika izsludināta saistībā ar Covid-19 pandēmiju.
Vienlaikus stājas spēkā Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie un Valsts prezidenta Egila Levita vakar izsludinātie likumi, kas regulē Covid-19 seku pārvarēšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ietvertais regulējums nosaka kārtību, kādā valsts plāno pārvarēt Covid-19 krīzes sekas pēc ārkārtējās situācijas beigām. Likuma mērķis ir noteikt vispārējās tiesiskās kārtības atjaunošanu pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības izraisīto seku pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.
Minētajam likumam tika iesniegti 94 priekšlikumi, no kuriem daļa paredzēja novērst opozīcijas novēroto koalīcijas un valdības mēģinājumu piešķirt ļoti lielas tiesības Ministru kabinetam, tādējādi mazinot Saeimas lomu Covid-19 krīzes pārvarēšanai nepieciešamo risinājumu izstrādē un pieņemšanā. Ņemot vērā minētos iebildumus, gala lasījumā pēc plašām debatēm atbildīgajā komisijā deputāti panāca zināmus kompromisus, lai saglabātu parlamentāro kontroli un novērstu pārāk lielas varas koncentrēšanos valdības un atsevišķu ministru rokās. Saeima, atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītā regulējuma, paredzēja pienākumu virkni darbību, kas saistītas ar finansējuma pārdali un izlietojumu, saskaņot ar parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
Likuma darbības laikā Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, būs tiesīgs noteikt kritērijus un kārtību likumā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību.
Likumā saglabāta virkne atbalsta pasākumu tiem nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 krīze, tostarp nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums un dīkstāves pabalsti to līdzšinējā apmērā, noraidot opozīcijas priekšlikumu minimālo pabalsta apmēru palielināt.
Atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītās likuma redakcijas, Saeima vienojās ieviest jaunu atbalsta mehānismu – jauno speciālistu pabalstu, uz kuru pretendēt būs tiesīgas personas, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām.
Tiesības uz jaunā speciālista pabalstu būs arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār. Saskaņā ar likumā ietverto normu jaunā speciālista pabalstu paredzēts izmaksāt pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī – 375 eiro apmērā. Pabalstu paredzēts izmaksāt līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim.
Likumā saglabāts līdz šim pastāvošais regulējums, kas ļauj Covid-19 krīzes skartajiem darba devējiem samazināt darbinieku atalgojumu dīkstāves laikā.
Deputātu vairākums piekrita likumā saglabāt normu, ar kuru atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā, tomēr līdz ar šī likuma stāšanos spēkā vairs nedarbosies iepriekšējā likumā pieņemtā norma par spēļu zāļu aizliegumu.
Paredzēts, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija “Altum”.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tāpat tiks saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi.
Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu atmaksās 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām. Pagarinot nodokļu samaksas termiņu, nokavējuma nauda netiks aprēķināta un nodokļu maksātājus neiekļaus parādnieku sarakstā.
Likumā noteikts, ka pašvaldības līdz gada beigām varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem par 2020.gadu.
Izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, līdz šī gada beigām turpinot sniegt sociālo atbalstu koronavīrusa izraisīto grūtību pārvarēšanai, neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Tāpat noteikts, ka sociālie uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, sabiedriskā labuma organizācijas, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības organizāciju un uzņēmumu darbības pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par pagājušo gadu var iesniegt līdz šī gada 31.jūlijam.
Līdz šī gada beigām komercpārvadājumu uzņēmumi transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli par kravas automobiļiem varēs maksāt 50% apmērā, savukārt atlikušo daļu samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējā nodokļa maksājumu.
Turpināti tiks arī citi līdzšinējie atbalsta pasākumi, un jaunais likums pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās tiesisko regulējumu, ko noteica likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.
Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kas arī šodien stājas spēkā, nosaka kārtību slimības ierobežošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Deputāti vienojās noteikt, ka likums būs spēkā tik ilgi, kamēr pastāvēs epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabinetam (MK) vismaz reizi trīs mēnešos būs jāsniedz Saeimai ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 izplatību. Saeima atzīs likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu.
Jaunais likums ļauj valdībai elastīgāk rīkoties Covid-19 ietekmes mazināšanas jautājumā pēc ārkārtējās situācijas beigām. No likuma mērķa izriet, ka ir jāatjauno vispārējā tiesiskā kārtība pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.
Likumā noteikts, ka publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatoriem pieteikumā pasākuma rīkošanai būs pienākums norādīt, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība.
Ar jauno likumu MK arī saglabā tiesības noteikt arī prasības un kārtību sociālās distancēšanās nodrošināšanai un vienlaicīgi pieļaujamo personu skaitu.
MK arī noteiktas pilnvaras Covid-19 infekcijas apdraudējuma kontekstā regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību. Tāpat valdībai sniegta iespēja risināt izglītojamo ēdināšanai jau iepriekš piešķirto resursu atbilstošu novirzīšanu pakalpojuma nodrošināšanai, ja radušās korekcijas izglītības procesa organizēšanā.
Noteikts, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālās aprūpes centri var uzņemt jaunus klientus, ja tie spēs nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Lai sekmētu epidemioloģisko drošību un nodrošinātu nepārtrauktu, prognozējamu individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču rezervju centralizētu iegādi institūciju vajadzībām arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, bez īpaša tiesiska režīma izsludināšanas medicīnisko rezervju iepirkumus turpinās veikt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar citām valsts institūcijām.
Likumā noteiktas arī citas prasības. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudējis likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”.
Lielbritānijā nāves gadījumu skaits, kad bijušas aizdomas par saistību ar Covid-19 vai arī tās ir apstiprinātas, pārsniedzis 50 000, otrdien pavēstīja valdība.
Uzņēmējdarbības ministrs Aloks Šarma atsaucās uz Nacionālās statistikas biroja (ONS) analīzi, kurā konstatēts, ka uzliesmojumā no dzīves aizgājuši 50 107 cilvēki.
ONS apkopojis datus par visiem gadījumiem līdz 29.maijam, kad miršanas apliecībās minēts Covid-19 vai arī par to bijušas aizdomas.
Oficiāli valdība epidēmijas statistikā uzskaita tikai tos nāves gadījumus, kad aizgājējam bijis pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Šis skaitlis kopš pirmdienas pieaudzis par 286 līdz 40 883.
Atbilstoši gan vienai, gan otrai datu apkopošanas metodei Covid-19 upuru skaits Lielbritānijā ir lielākais Eiropas valstu vidū un otrs lielākais pasaulē aiz ASV.
Kā otrdien norādīja Šarma, inficēšanās un nāves gadījumu skaits sarūk, un karantīnas ierobežojumus, kas bijuši spēkā kopš marta, iespējams atvieglot vēl vairāk.
Mazāk svarīgie veikali Anglijā varēs atsākt darbu 15.jūnijā, ja tie ievēros vadlīnijas veselības un drošības jomā, sacīja ministrs.
Krogi un restorāni varēs atsākt darbu ne ātrāk kā 4.jūlijā, viņš piebilda.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts 1731 Covid-19 tests. Latvijā kopumā līdz šim ir veikti 121 783 izmeklējumi uz Covid-19, no kuriem pozitīvi bijuši 1092 testi jeb aptuveni 0,9% gadījumi no kopskaita.
Latvijā līdz šim mirušas 26 ar Covid-19 saslimušas personas jeb aptuveni 2,4% no atklātajiem inficētajiem.
Pēdējās diennakts laikā slimnīcās nav ievietoti jauni pacienti ar Covid-19, bet viens pacients ticis izrakstīts. Līdz ar to kopā stacionāros pašlaik ārstējas 11 pacienti, no kuriem septiņi ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet četri – ar smagu. No stacionāriem kopumā līdz šim izrakstīti 167 pacienti.
Pēc SPKC uz 9.jūniju apkopotajiem datiem, no Covid-19 Latvijā līdz šim izveseļojušies apmēram 73% no fiksētajiem saslimušajiem jeb 794 pacienti.
Savukārt Valsts policija informē, ka aizvadītajā diennaktī veikusi 101 pārbaudi par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu, bet nav uzsākusi nevienu administratīvo lietvedību.
Roberts De Niro augustā Varšavā atvērs viesnīcu, vēsta vietne “businessinsider.com.pl”. Jaunā pieczvaigžņu viesnīca Polijas galvaspilsētas centrā ietilps ķēdē “Nobu Hotels”, kuru dibinājis De Niro, pavārs Nobu Macuhisa un filmu producents Meirs Tepers.
Viesnīca tiks atvērta 3.augustā – nedaudz vēlāk par plānoto koronavīrusa pandēmijas dēļ. Tajā būs 117 numuri, lielas sanāksmju un pasākumu telpas, fitnesa centrs un restorāns.
Varšavas viesnīca ir “Nobu Hotels” pirmā viesnīca Polijā un divpadsmitā pasaulē, raksta “businessinsider.com.pl”.
Ceturtdien Latvijā saglabāsies liels gaisa mitrums un gan naktī, gan dienā daudzviet gaidāms lietus, vietām – stipras pērkona lietusgāzes, prognozē sinoptiķi.
Naktī un no rīta dažviet gaidāma migla. Dienā valsts lielākajā daļā uzspīdēs saule. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļaustrumu vējš, Kurzemē tas brāzmās pastiprināsies līdz 13 metriem sekundē, zem negaisa mākoņiem iespējams spēcīgāks vējš.
Minimālā gaisa temperatūra naktī +13..+18 grādi, maksimālā temperatūra dienā – no +17 grādiem Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē līdz +30 grādiem Latgales dienvidos.
Rīgā palaikam gaidāms lietus, iespējams pērkona negaiss, vējš lēni līdz mēreni pūtīs no ziemeļiem, ziemeļaustrumiem. Gaisa temperatūra +17 grādi naktī un līdz +24 grādiem dienā.
Jau ziņots, ka līdz ceturtdienas rītam spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izsludinātais brīdinājums par pērkona negaisu.
Tas, ko vīrieši vērtē augstāk sievietē, bieži vien saistās ar ar lielām krūtīm, mīlīgu sejiņu vai arī ar pārējiem iedomātajiem neīsta skaistuma standartiem. Lai arī izskats ir pirmais, kas krīt acīs, taču ar laiku skaistuma iespaids mazinās. Ticiet vai nē, bet šīs 10 īpašības piesaista vīriešus tā, ka viņi būtu gatavi atteikties no Meganas Foksas.
Mīlestībā vīrieši dod priekšroku:
Labai klausītājai
Lielākā daļa vīriešu dod priekšroku sievietēm, kuras prot vienkārši uzklausīt. Bez savstarpējiem apvainojumiem, frāzes: “Es tev teicu”, norādījumiem un padomiem. Vienkārši sēdi un klausies viņā, iegaumējot katru viņa vārdu, un noteikti parādot, ka esi gatava piedalīties viņa dzīvē. Taču tas nenozīmē, ka ir jābūt pacietīgai un saprotošai katrā situācijā, jo vīrietim sākumā tā ir jāizdzīvo. Tāpēc noderēs atgādinājums, ka esat blakus un gatava uzklausīt. Katram vīrietim ir svarīgi zināt, ka viņu atbalsta.
Spontānām sievietēm
Jums ir nepieciešama sava veida rozīnīte. Jums ir jābūt nedaudz spontānai. Daudzi vīrieši nedziedās mums uz ielām, neesam jau Itālijā, bet viņiem noteikti patīk, ja meitenes dzied, dejo vai vienkārši uzvedas dabiski. Un dziedāšana, ejot pa ielu, ir visai spontāna rīcība.
Sievietēm, kuras kontrolē
Lai gan vīrieši bieži sūdzas par sievietēm, kuras kontrolē viņus, daudzi no viņiem piekritīs, ka spēja vadīt otru ir ļoti svarīga mūsdienu sievietēm. Turklāt viņi ir gatavi mīlēt sievieti, kura zina kā likt motoram murrāt. Negaidīti, vai ne?
Sievietēm, kuras spēj parūpēties par sevi
Sievietes, kuras gūst baudu no tā, ko viņas dara, prot piesaistīt vīriešu uzmanību. Tāpēc ir jābeidz gausties par lietām, kuras jums nepatīk darīt, un sākt nodarboties ar jauniem hobijiem. Nav jābūt nereāli skaistai vai jāstrādā labi apmaksātā darbā. Vienkārši ir jābūt laimīgai, dzīvespriecīgai un jāpasniedz sevi kā sievieti, kura prot par sevi parūpēties un ir pelnījusi to labāko.
Sievietēm, kuras prot izbaudīt ēdienu
Ēst pareizi un samazināt uzņemto kaloriju daudzumu ir viena lieta, bet saskarties ar liekā svara problēmām ir kas cits. Viņam ir vajadzīga sieviete, kura būtu gatava pusnaktī doties uz picēriju pēc siera picas, un viņam negribēsies zināt, kādu diētu ievērojat jūs un kādu Gvineta Paltrova.
Lieliskām pavārēm
Pastāv uzskats, ka ceļš uz vīrieša sirdi iet caur vēderu. Vīriešiem patīk sievietes, kuras labi gatavo un ir gatavas viņiem par godu apgūt jaunas receptes. Tas parāda, ka esi laba sieva. Klišeja, jā, bet ko lai padara?
Dabiskām sievietēm
Lai “lelles” ar pagarinātām skropstām un silikona krūtīm izklaidē citus. Lielākā daļa vīriešu atzīst, ka vēlētos attiecības ar “dabīgu” meiteni. Mīļa un kautrīga – tā ir ideāla sieviete. Tāda, kura vienkārši mīl sevi tādu, kāda viņa ir, un neuztraucas par to, ka viņai nav Holivudas smaida.
Jautrām sievietēm
Humora izjūta – viena no vispievilcīgākajām iezīmēm, kura vīriešiem patīk sievietēs. Iemācieties jokot un attiekties pret visu ar humoru. Nav skaidrs iemesls, bet, lai nu kā, tas noteikti būs pluss jūsu attiecībās.
Spēcīgām sievietēm
Labākā mūsdienu sievietes iezīme ir spēks. Jā, jā, tieši gribasspēks. Tas nenozīmē, ka visu jādara pašai, laiku pa laikam nāksies arī lūgt viņa palīdzību. Atceries – vīriešiem patīk justies vīrišķīgiem, neliedz viņiem šo iespēju.
Ar mātes instinktu apveltītām sievietēm
Tas ir normāli, ka viņam vajag kādu, kas rūpētos par viņu, tikai tad viņš atbildēs ar to pašu. Šāda sieviete būs garantija, ka viņa bērni tiks ieskauti mīlestībā un mātes siltumā.
Patiesībā, izrādās, ka vīriešus piesaista tādas pat sievietes, par kādiem vīriešiem mēs pašas sapņojam.
Tūkstošiem cilvēku pirmdien Hjūstonā devušies atvadīties no Džordža Floida, kura nāve 25.maijā aizturēšanas laikā Mineapolē izraisījusi ASV plašus protestus pret rasismu un policijas vardarbību.
No Floida atvadījās vairāk nekā 6300 cilvēku, kas divās rindās plūda cauri baznīcai, kurā atradās Floida zārks. Gaidot rindā, vairumam cilvēku bija sejas maskas, lai samazinātu iespēju inficēties ar jauno koronavīrusu. Atvadīšanās kopumā ilga vairāk nekā sešas stundas.
Ugunsdzēsības dienests ziņo, ka karstuma dēļ vairākiem cilvēkiem acīmredzot palicis slikti un viņi nogādāti slimnīcā.
“Man prieks, ka viņš dabūja tādu atvadīšanos, kādu bija pelnījis. Es vēlos, lai policijas slepkavošanas beidzas. Es vēlos, lai viņi reformē procesu, lai panāktu taisnīgumu, un apturētu slepkavošanu,” sacīja 46 gadus vecais Markuss Viljams, kurš bija ieradies atvadīties no Floida.
Video
Floida nāvi nofilmēja kāds notikuma aculiecinieks. Video redzams un dzirdams, kā roku dzelžos saslēgtais Floids ir nogāzts zemē un saka, ka nevar paelpot. Viens no policistiem gandrīz deviņas minūtes tur celi uz Floida kakla, kamēr viņš cīnās pēc elpas un lūdz palīdzību, līdz apklust. Notikuma vietā redzami arī citi policisti.
Šis traģiskais gadījums atsauc atmiņā afroamerikāņa Ērika Gārnera nāvi aizturēšanas laikā 2014.gadā.
Abu vīriešu pēdējie vārdi “Es nevaru paelpot” kļuvuši par saukli protestos pret rasismu un policijas vardarbību.
Protesti Savienotajās Valstīs turpinājās arī pirmdien, neskatoties uz risku veselībai, ko rada jaunā koronavīrusa pandēmija.
Jau ziņots, ka Floida nogalināšanā apsūdzētais policists Dereks Čovins pirmdien pirmo reizi stājās tiesas priekšā. Tiesa noteica, ka viņš var tikt atbrīvots no apcietinājuma pret miljonu līdz 1,25 miljonus dolāru lielu drošības naudu. Čovinam vēl nebija jāatbild uz jautājumu, vai viņš atzīst savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās.
Pārējiem trim policistiem, kas apsūdzēti par līdzdalību Floida slepkavībā, ir noteikta no 750 000 dolāru līdz miljonam dolāru liela drošības nauda katram.
Beidzoties ārkārtējai situācijai, līdz gada beigām tiks nodrošināta Covid-19 testēšana, tostarp nosakot, ka no 10. līdz 30.jūnijam valsts apmaksātu testu var saņemt ikviens pat bez saslimšanas simptomiem, paredz otrdienas valdības sēdē atbalstītie noteikumu grozījumi.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne, tāpat kā līdz šim plašs personu loks varēs saņemt valsts apmaksātu Covid-19 testus līdz pat gada beigām ierastajā kārtībā.
Lai pieteiktos Covid-19 analīžu veikšanai ir obligāti jāpierakstās, zvanot uz tālruņa numuru 8303 darba dienās laikā no plkst.8 līdz 20, bet sestdienās laikā no plkst.9 līdz 15 un svētdienās laikā no plkst.9 līdz 12.
Šāds lēmums pieņemts, lai pēc ārkārtējās situācijas beigām, mazinoties ierobežojumiem, sabiedrībā būtu plaša testēšana, kas ļautu savlaicīgi atklāt iespējamu slimības uzliesmojumu.
Ja cilvēkam nav saslimšanas simptomu, uz paraugu ņemšanas punktu var ierasties arī ar velosipēdu, kājām vai, lietojot masku, ar sabiedrisko transportu. Ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, Veselības ministrija tomēr iesaka vispirms sazināties ar savu ģimenes ārstu, kurš varēs konsultēt arī par nepieciešamo ārstēšanu un nosūtīt uz Covid-19 testu.
Tāpat nodrošināt attālinātās konsultācijas un nostiprinātu citas prasības, šodien, 9.jūnijā, valdība Ministru kabineta noteikumos nostiprināja atbilstošas normas, kas pagaidām būs spēkā līdz šā gada beigām.
Valsts arī turpmāk apmaksās ar Covid-19 ārstēšanu saistītos izdevumus, tostarp pacientu pārvešanu, pavadīto laiku slimnīcā un ārstēšanu.
Tāpat tiek noteiktas situācijas, kurās tiks apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes. Valsts apmaksās ģimenes ārsta vizīti pacienta mājās, ja pacientam ir hroniskas slimības saasinājums, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uz izsaukumu nebūs devies, jo situācija nav bijusi dzīvību apdraudoša.
Balstoties uz to, ka prakse ārstniecības personām sniegt attālinātās konsultācijas pacientiem ārkārtējās situācijas laikā bijusi efektīva, lemts turpināt iesākto. Arī turpmāk ārsts varēs izvērtēt, vai attālinātā konsultācija ir iespējama vai nepieciešams novērtēt pacienta veselības stāvokli klātienē. Pacientam par attālināto konsultāciju nebūs jāmaksā.
Valdība arī lēma par risinājumu, ja ārkārtējās situācijas laikā bija paredzēts saņemt valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu bērniem īsi pirms 18 gadu sasniegšanas, bet pakalpojumus tika atteikts un šobrīd bērns jau sasniedzis pilngadību. Ja šajā laikā bija konkrēts pieraksts, kas tika atteikts, valsts apmaksātu pakalpojumu šīs personas var saņemt vēl līdz 31.augustam.
Līdzīgs princips ir attiecībā pret valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu, jo sievietēm, kuras vēlas saņemt šo pakalpojumu, ir noteikts vecuma ierobežojumus. Ja ārkārtējās situācijas laikā tika atteikts, lai gan bija pienākusi rinda un tagad vairs neatbilst vecums, šo pakalpojumu tomēr varēs saņemt, uzsākot medicīniskās apaugļošanas procesu līdz augusta beigām.
Šādas izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Nepielūdzami pienācis eksāmenu un pārbaudes darbu laiks – 2019./2020. mācību gada noslēgums un gatavošanās iestājeksāmeniem augstskolās, arodskolās un citās izglītības iestādēs. Pārbaudes darbi nereti ir izaicinājums ne tikai zināšanām, bet arī spējām pārvarēt stresu, kas ietekmē pašsajūtu un var izraisīt vēdergraizes, galvassāpes, bezmiegu un koncentrēšanās pasliktināšanos. Papildu satraukumu šogad rada arī Covid-19 ierobežojumu un higiēnas pasākumu ievērošana. Kā mazināt satraukumu un labi justies eksāmenu laikā, iesaka “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Izdošanās pamatā – veselīga un savlaicīga sagatavošanās, mācību laika organizēšana un atpūta
Savlaicīga, sistemātiska gatavošanās gada noslēguma pārbaudes darbiem ir labākās zāles pret stresu, taču prasa labas laika organizēšanas prasmes un pašmotivāciju gatavoties vairākas nedēļas iepriekš, kas nepieredzējušiem eksāmenu kārtotājiem var būt liels izaicinājums. Pat ja mācīšanās notiek pēdējā brīdī, nedrīkst aizmirst par fizisko labsajūtu un atpūtu.
“Izplatītākā kļūda jauniešu vidū ir pārāk ilga nepārtraukta mācīšanās, īpaši pēdējās dienās pirms eksāmeniem, kas noved pie lieka stresa un nepārliecības par savām zināšanām, tāpēc, organizējot mācīšanos, jāieplāno arī regulāri atelpas mirkļi. Lai eksāmenam būtu gatavs fiziski un emocionāli, laikus nepieciešams uzņemt vitamīnus, regulāri doties svaigā gaisā, ik dienas 15 minūtes izbaudīt saules peldes, kā arī pēc garākām mācīšanās epizodēm no uzkrātā stresa atbrīvoties, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm: izvingrināt saspringto ķermeni, izbraukt ar velosipēdu vai doties skrējienā,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. Nedrīkst aizmirst arī par acu atpūtu, īpaši no mācību materiāliem, viedierīcēm un citiem ekrāniem – gatavojoties eksāmeniem, ieteicams izolēties no informācijas plūsmas interneta vidē, nepārtrauktas saziņas ar skolasbiedriem un citām trauksmi veicinošām aktivitātēm. Ja acis no mācīšanās ir pamatīgi nogurušas un apsārtušas, talkā var nākt nomierinoši acu pilieni, kurus ieteiks ārsts vai farmaceits.
Sabalansēts un pārbaudīts uzturs cīņā pret pēkšņām vēdergraizēm
Katram cilvēkam ir atšķirīga gremošanas sistēma un individuāla iedarbība produktiem, kas to palēlina vai paātrina – uzturs, kas derēs vienam, citam var būt nepiemērots. Gatavojoties eksāmeniem, jānodrošina regulāru ēšanas ciklu, ik dienas cenšoties ieturēt maltītes vienā un tajā pašā laikā, kā arī jārūpējas par vitamīnu uzņemšanu, lai veicinātu imunitāti un labsajūtu. Maltītēm dienā pirms eksāmena un tā rītā jābūt samērīgām, izvairoties no pārēšanās vai badošanās, kā arī jāsastāv no pārbaudītiem produktiem, kas rada enerģiju, bet neveicina smaguma sajūtu un miegainību. Ieteicams arī pašam ko pagatavot, jo prieku var sagādāt jau domas par garšīgu maltīti, kā arī darbošanās virtuvē, kas novērsīs domas no pārbaudes darba. Jāizvairās no pusfabrikātiem un neveselīga uztura. Tāpat ieteicams izvairīties no liela kofeīna saturošu produktu patēriņa, tos aizstājot ar zāļu tējām vai karsto šokolādi.
“Pat ja pirms eksāmena nav apetītes, jācenšas uzņemt svaigus dārzeņus un augļus, olbaltumvielas un magniju saturošus produktus, kas mazinās trauksmi, piemēram, zaļos lapu dārzeņus, spinātus, pākšaugus (pupas un zirņus), riekstus, žāvētus augļus. Neēdot no rīta, pastāv risks sajust izsalkumu eksāmena kārtošanas brīdī, kas traucēs koncentrēties. Tieši pirms eksāmena var apēst gabaliņu tumšās šokolādes, taču pēdējo maltīti vajadzētu ieturēt vismaz stundu pirms pārbaudes darba uzsākšanas, lai neiestātos miegainība. Miegainību veicina arī ogļhidrātus saturoši produkti, piemēram, makaroni, baltmaize, kartupeļi, rīsi,” stāsta Zane Melberga.
Naktī pirms eksāmena svarīgs labs miegs, maz laika pie ekrāniem un iepriekš sagatavots apģērbsMiera un pārliecības radīšanai nepieciešams arī labs miegs vismaz astoņu stundu garumā. Nereti ir grūti iemigt un nomierināt satraukto prātu, tāpēc pirms gulētiešanas svarīgi iekārtot mieru veicinošu vidi: sakārtot istabu, to izvēdināt, nodrošināt tumsu un klusumu. Palīdzēs arī distancēšanās no ekrāniem un mūzika vismaz stundu pirms naktsmiera. Svarīgas ir arī domas, ar kādām cilvēks aiziet gulēt – ieteicams iztēloties eksāmenu dienu detelizēti, ar pārliecību domājot par katru soli, kas jāsper pretī panākumiem.
“Miega kvalitāti uzlabos arī fiziskas aktivitātes, svaigs gaiss un sabalansēts uzturs. Duša vai vanna eksāmena priekšvakarā var palīdzēt mazināt stresu. Ja tomēr ar to nepietiek, var iepriekš izmēģināt kādu no aptiekā nopērkamajiem stresu un bezmiegu mazinošiem bezrecepšu līdzekļiem, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. Preparāti, kuru sastāvā ir melatonīns, palīdzēs iemigt un atvieglos nepatīkamās izjūtas, ko raisa izjaukts dabīgais diennakts ritms. No augu valsts līdzekļiem līdzēs apiņi un melisu saturoši preparāti. Apiņiem piemīt nomierinoša iedarbība, veicinot ciešu un veselīgu miegu. Ārstniecības melisa palīdz atslābināties un uzturēt labu garastāvokli, veicina garīgu un fizisku labsajūtu. Savukārt magnijs un B grupas vitamīni palīdzēs mazināt trauksmi, uzturēt pozitīvu enerģiju un labu garastāvokli dienas laikā, kā arī veicinās normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību, tādējādi atvieglojot arī miega traucējumus,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. Mieru radīs arī iepriekšējā vakarā eksāmenam izvēlēts tīrs apģērbs, sakārtoti un pārbaudīti līdzņemamie rakstāmpiederumi un higiēnas līdzekļi, sagatavota līdzi ņemamā ūdens pudele.
Pēkšņs uztraukums var “izsist no sliedēm” pat viszinošākos – kā tam sagatavoties
Satraukums ir lipīgs – nereti tas rodas jau pirms paša eksāmena, satiekot citus pārbaudes darba kārtotājus. Lai cik tas nebūtu sarežģīti, pirms došanās eksāmena telpā ieteicams izvairīties no satrauktajiem cilvēkiem, īpaši tiem, kas vēl izmisīgi cenšas atkārtot galvenos faktus un vienādojumus. Jaunas informācijas meklēšana pēdējā brīdī tikai radīs stresu, tāpēc vismaz stundu pirms pārbaudes darba ieteicams vienkārši atpūties un noskaņot savu prātu pozitīvi. “Jāpārliecina sevi par savām spējām un zināšanām – neviens tās nevar atņemt Ja tomēr šķiet, ka sagatavošanās eksāmenam nav noritējusi veiksmīgi, jāļauj savam prātam pieņemt šo faktu un censties darīt labāko iespējamo, saglabājot mieru. Ja pēkšņs satraukums uznāk eksāmena laikā, palīdzēs elpošanas vingrinājumi, piemēram, dziļā elpošana, ūdens padzeršanās, paskatīšanās ārā pa logu, kā arī iztēle – jādomā par ko mierīgu un iepriecinošu, piemēram, peldēšanos jūrā vai to, cik netraucēti varēs baudīt vasaru pēc eksāmena nokārtošanas,” ierosina farmaceite.
Pašsajūta pēc eksāmena – ne mazāk svarīga kā pirms tā
Psihoemocionālajam stāvoklim pēc eksāmena jāpievērš liela uzmanība, lai varētu atbrīvoties no spriedzes un mierīgi gatavoties rezultātu paziņošanai vai nākamajam pārbaudījumam. Gaidot rezultātus, nereti stress ir vēl lielāks nekā pirms pārbaudes darba, tāpēc jāizvairās no pārāk lielas eksāmena analizēšanas un sevis šaustīšanas, jo paveikts ir labākais iespējamais un atbildes mainīt vairs nav iespējams. “Pirms un pēc eksāmena lieki un uztraucoši ir salīdzināt savas zināšanas ar citu zināšanām un pieredzi, pat ja kādam draugam ir šķietami veicies labāk. Vienīgā vērtība ir sacensībai pašam ar sevi, un sevi tu esi pārspējis, jau piedaloties pārbaudījumā! Apbalvo sevi par paveikto, paēdot garšīgas pusdienas un dodies “atvilkt elpu” svaigā gaisā. Ja tomēr spriedze nemazinās arī pēc eksāmena, var iedzert kādu nomierinošu bezrecepšu medikamentu vai siltu zāļu tēju,” iesaka “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Valdību veidojošās partijas panākušas politisku vienošanos no 1.septembra celt pedagogu algas, pirmdien pēc koalīcijas partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Atbalstīsim pedagogu algu palielinājumu no 1.septembra,” teica premjers, skaidrojot, ka jautājums valdībā tiks skatīts tad, kad tiks sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti.
“Politiska vienošanās ir. Skaidrību ieviesīsim pēc iespējas drīz,” piebilda Kariņš.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka vienošanās paredz minimālo algu par likmi celt līdz 790 eiro.
Kā ziņots, no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas ir iegūts pietiekami daudz naudas, lai no septembra celtu pedagogu algas, izriet no Finanšu ministrijas pārstāves Jolantas Plūmes sacītā iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Finanšu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka līdz šā gada 22.maijam valsts pamatbudžetā faktiskie ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas bija 32 251 096 eiro.
Vienmēr būs tas viens cilvēks. Tas cilvēks, kurš tavā sirdī paliks līdz pat pēdējam tavas elpas vilcienam. Tas cilvēks, pie kura uz visiem laikiem paliks gabaliņš tavas sirds. Tas viens cilvēks, kurš tevi ir izmainījis un ietekmējis tā, kā tu nekad nespēji pat iedomāties.
Un nav svarīgi, cik spēcīgi tu centies viņu aizmirst, un cik laika jau ir pagājis. Šis cilvēks vienmēr dzīvos tavā sirdī un elpos tavās plaušās. Tu nevari atbrīvoties no viņa rēga un ēnas. Tu nevari izvairīties no viņa klātbūtnes tavos sapņos.
Bet, vai tad tas nav burvīgi? Zināt, ka šis cilvēks tevi mīlēja. Ka par tevi rūpējās cilvēks, kurš tik ļoti tevi ietekmēja. Kurš tevi radīja. Kurš tevi mainīja. Kurš tev iemācīja to, ka tevi var mīlēt. Kurš parādīja, ka tu esi mīlestības cienīga.
Un, pat, ja šī cilvēka vairs nav blakus, pat, ja jūsu mīlestība neilga mūžīgi, tā vēl joprojām, atmiņu veidā, ir palikusi tevī. Tā mīlestība, kura mūžīgi dzīvos tevī. Tāpēc, ka viņš parādīja tev, ka esi brīnišķīga. Viņš parādīja, ka esi spējīga uz daudz ko. Viņa mīlestība iemācīja, ka tu esi pelnījusi būt laimīga ar vai bez viņa. Viņa mīlestība lika tev noprast, ka tu zini, kā mīlēt un kā būt mīlētai. Tāpēc nevajag viņa aiziešanu uztvert kā traģēdiju. Pārvērt viņa aiziešanu jaunā sākumā. Pārvērt viņa aiziešanu jaunā mīlestībā un brīnumos.
Neļauj sev pārstāt ticēt. Tu mīlēji. Tev bija liela un dzīvi mainoša mīlestība, kuru daudzi cilvēki vispār nav izjutuši. Tāpēc nevajag slēpties no savas dzīves. Neslēpies no cilvēkiem, kurus mīli. Nepārstāj censties dzīvot lielisku dzīvi. Un neuzdrošinies teikt „nē” jaunai mīlestībai.
Tu iemīlēsi no jauna.
Atceries tās dienas, kad tavu sirdi pārpildīja brīnumainākās jūtas. Lai tava dvēsele atceras šo mīlestību un lai tava dvēsele atlaiž šo mīlestību. Tas nenozīmē, ka tu to aizmirsīsi. Tas nedara to mīlestību mazāk svarīgu nekā tā bija. Tas, ka tu iesi tālāk, nedara tevi bezsirdīgu. Bet tev ir jāatlaiž tas cilvēks, lai atkal varētu mīlēt. Lai no jauna iemīlētos savā dzīvē, un atvērtu sirdi kādam jaunam.
Nē, tu nekad viņu neaizmirsīsi. Tu nekad neaizmirsīsi, kādas jūtas tas cilvēks raisīja tavā sirdī. Bet tu no jauna iemīlēsi. Un mīlestība, kuru tu atradīsi, vairs nekad nebeigsies. Un tu sapratīsi, kāpēc.
Ja runājam par jaunām attiecībām, tad uzreiz iedomājamies taureņus vēderā, kaisli acīs, iekāri… Ja runājam par nopietnām un ilgstošām attiecībām, mēs iedomājamies par diviem cilvēkiem, kas sēž uz dīvāna un skatās televizora ekrānā. Vai tad tā būtu jābūt? Lūk, dažas lietas, kuras nekad nedrīkst pārstāt darīt attiecībās:
Iepriecināt otru
Pirkt sievietei ziedus vai mīļotajam gatavot iecienīto desertu var ne tikai attiecību pirmajos mēnešos vai gados. Mazie ikdienas patīkamie nieciņi dienu padara jaukāku. Tas nozīmē, ka, ja diena ir jaukāka, tad arī attiecības kopumā kļūst jaukākas.
Iet uz randiņiem
Agrāk jūs nelaidāt garām nevienu koncertu, kas notika pilsētā? Agrāk jūs regulāri devāties uz dažādām kafejnīcām, lai nogaršotu jaunus ēdienus? Kas teica, ka pēc pāris gadiem attiecībās, to vairs nevar darīt? Var! Un vajag!
Būt pieklājīgam
Attiecību sākumā jūs noteikti viens pret otru bijāt pieklājīgāki un uzmanīgāki. Kas mainījies? Tagad tu bez problēmām otram saki visu, ko domā, neaizdomājoties, ka tas var aizskart jūtas. Pat, ja tev patiesi kaut kas nepatīk, tas nenozīmē, ka tas ir skarbi jāpasaka. Būsim pieklājīgāki.
Runāt par otru labu arī tad, kad neesat līdzās
„Es ar viņu esmu kopā jau tik ilgi, ka varu teikt par viņu visu, ko vēlos”. Nē, tas nav pieņemami. Nevajag visiem pēc kārtas žēloties par to, ko partneris kārtējo reizi izdarījis vai kādi dīvaini paradumi viņam ir (arī tev tādi ir). Tā ir necieņa. Labāk citu priekšā par savu partneri runā tikai labu.
Kopīgi izmēģināt kaut ko jaunu
Viens no attiecību lielākajiem plusiem ir tas, ka tev ir „pārinieks”, ar ko kopā var apmeklēt jaunas vietas. Un tas ir ļoti jauki, jo tā ir jauna pieredze, jauni iespaidi un kopīgi pavadīts laiks.
Izrādīt jūtas
Protams, ne visiem, bet daudziem cilvēkiem ir svarīgi, ejot pa ielu, turēties rokās, no rīta un vakarā sabučoties, sēžot uz dīvana, samīļot… Šīs ir lietas, kas palīdz attiecībās „uzturēt siltumu”.
Iepazīt vienam otru
Cilvēki ar laiku mainās, tāpēc vienmēr ir aktuāli noskaidrot partnera viedokli, jūtas un domas.
Censties
Neuztver savu partneri, kā kaut ko pašsaprotamu. Neizturies pret viņu, kā pret vienkāršu garāmgājēju. Un nekādā gadījumā nepārstāj viņam pierādīt, ka tev nav vienalga.
Pēdējās diennakts laikā, veicot kopumā 662 testus, neviens no tiem nav bijis pozitīvs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Aizvadītajā diennaktī mirusi viena persona vecuma grupā no 85 līdz 90 gadiem un ar vairākām hroniskām saslimšanām. Līdz šim kopumā miruši 26 Covid-19 pacienti.
Kopš Covid-19 parādīšanās Latvijā veikti kopumā 118 322 izmeklējumi, no kuriem 1088 bijuši pozitīvi.
Vadoties pēc 5.jūnija datiem, no Covid-19 patlaban ir izveseļojies 781 inficētais.
Tikmēr Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcā ievietotu Covid-19 pacientu. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, no kuriem seši ir ar vidēji smagu, bet pieci ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 166 pacienti.
Domājot par ārkārtas situācijas atcelšanu pēc 9.jūnija, ir jāsaprot, ka ierobežojumi saglabāsies, jo ir apzinātas vietas, kur inficēšanās notiek visbiežāk, proti, tās ir telpas – mājvietas vai darbavietas, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Uz kopējā valstu fona situācija Latvijā ir laba, bet joprojām satrauc, ka visbiežākā inficēšanās notiek telpās. “Tāpēc domājot par ārkārtas situācijas atcelšanu, mums noteikti ir jābūt uzmanīgiem, jo epidemioloģiskā situācija medicīnas darbiniekiem arvien ir saspringta,” piebilda Dumpis.
Viņš atzina, ka ārkārtas situācija ir juridisks formulējums, kas pēc viņa domām nav atbilstošs pašreizējai situācijai Latvijā, tomēr piebilda, ka jautājumā par pulcēšanās skaita palielināšanu telpās viņš nebūtu tik optimistisks.
“Telpas ir vietas, kur pastāv masveida inficēšanās risks, tāpēc vasaras laikā nepieciešams rūpīgi izvērtēt, ko un kā cilvēki telpās var darīt. Jebkurā gadījumā visriskantākais inficēšanās veids ir runāšana vienam pret otru, šķaudīšana un masveida dziedāšana. Tāpēc vasaras laikā var domāt par atļauju cilvēkiem vairāk pulcēties ārpus telpām,” sacīja Dumpis.
Eksperts uzsvēra, ka zinātne cīņā pret Covid-19 ir strauji gājusi uz priekšu, jo zināmas vietas, kur un kādos apstākļos cilvēki visbiežāk inficējas ar vīrusu. Tāpat arī Latvija šajā jautājumā neatpaliek, jo iegūtās zināšanas cīņā ar vīrusu jau tiek izmantotas, lai sagatavotos rudens un ziemas periodam, proti, jau tagad nākusi klāt ātrāka testēšanas sistēma, spējam atpazīt inficēšanās vietas, kā arī tiek stiprināts slimnīcu darbs.
Jau ziņots, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šorīt intervijā Latvijas Radio atzina, ka no trešdienas, kad būs beigusies ārkārtējā situācija Latvijā, dzīve valstī neatsāksies gluži ikdienas režīmā, jo vairāki ierobežojumi paliks, turklāt esot prognozējams, ka daži no tiem paliks vismaz līdz gada beigām, piemēram, “uz palikšanu” ir prasība noteiktās vietās obligāti ievērot divu metru distanci, bet visur citur – rekomendācija, ka vēlams šādu distanci ievērot.
Viņķele atgādināja, ka no 10.jūnija, visticamāk, tiks paplašinātas pulcēšanās iespējas, iekštelpās ļaujot pulcēties līdz 100 cilvēkiem, kuriem vajadzētu nodrošināt četru kvadrātmetru platību uz cilvēku.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par komandējumu apmaksāšanu visa veida darba ņēmējiem.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Tamāra Trocka. Viņa skaidroja, – ja darbiniekam nav līgumā noteikta konkrēta darba vieta, bet gan mobilā darba vieta, tad patlaban negodprātīgi darba devēji var cilvēku aizsūtīt komandējumā, neapmaksājot saistītos izdevumus.
Tāpēc Trocka piedāvā grozīt Darba likumu, uzliekot darba devējām par pienākumu nodrošināt darbiniekam dzīvesvietu, ēdināšanu un ceļa izdevumu segšanu, kā arī dienas naudu neatkarīgi no tā, vai viņam ir piešķirta mobilā darbā vieta, vai nav.
“Pēc būtības darbinieka nosūtīšana uz citu apdzīvotu vietu ir komandējums. Tāpat darbinieka nosūtīšanu darbā uz citu vietu līdz diviem mēnešiem ir nepieciešams pielīdzināt komandējumam. Un sniegt tādu aizsardzību un garantijas, kuras paredz kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi,” pauda idejas autore.
Trockas ieskatā šādas izmaiņas pasargātu darbiniekus no darba devēja uzteikuma pēc nesamērīgām uzstādītajām prasībām, padarītu darbā vidi drošāku un parastos darba ņēmējus – aizsargātākus pret darba devēju negodpratīgumu un darba uzteikumu.
