Neatkarīgi no tā, vai vasarā lielākā daļa dienas tiek pavadīta aktīvi vai mazkustīgi, ikvienu cilvēku var skart viena no vasaras aktuālākajām problēmām – kāju tūska. Turklāt reizēm piepampušas kājas var būt pirmais signāls par kādu citu saslimšanu. Kas veicina kāju tūskas veidošanos vasarā un kā to novērst, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Vasarā kāju tūsku varam novērot biežāk, jo siltā laikā asinsvadu sienas paplašinās – izmainās asins plūsmas ritms un daudzums no kājām uz ķermeņa augšdaļu. Tā rezultātā asiņu šķidrā daļa nokļūst apkārtējos audos, kas savukārt veicina tūskas veidošanos. Arī šķidruma aizture organismā, kas vasarā ir izteiktāka karstā laika dēļ, palielina tūskas veidošanās risku. Ūdens aizture rodas arī tad, ja uzturā tiek uzņemts pārāk daudz sāls vai pārmērīgi daudz lietots alkohols. Papildu šiem faktoriem pampuma parādīšanos var ietekmēt arī tas, cik daudz laika tiek pavadīts stāvus kājās vai nekustīgi sēžot, piemēram, pie darba galda. Ar kāju tūsku biežāk var saskarties arī seniori – tiem ir mazkustīgāks dzīvesveids, kā arī viņi parasti lietoto papildu medikamentus. Cilvēkiem, kuri ikdienā ir aktīvāki, arī var novērot kāju tūsku, taču tā nebūs tik izteikta.

“Arī noteiktu medikamentu lietošana var veicināt pampuma veidošanos. Tas parasti ir norādīts lietošanas instrukcijā sadaļā par medikamentu lietošanas blakusparādībām. Šādos gadījumos tūsku var novērst, ja tiek pārtraukta medikamentu lietošana, taču pirms šāda lēmuma pieņemšanas jākonsultējas ar ārstu,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Kā mazināt kāju tūsku?

Parūpējies par organismu no iekšienes. Ja organisms ir piesārņots ar toksīniem jeb toksiskajām vielām, tas var nelabvēlīgi ietekmēt nieru un citu orgānu veselību, kas savukārt veicina kāju tūskas veidošanos. Attīrīt organismu no toksīniem var ievērojot dažus detoksa pamatprincipus, piemēram:

• samazini sāls un cukura daudzumu savā uzturā; 
• nelieto alkoholu un nesmēķē;
• no rīta izdzer glāzi silta ūdens ar citronu; 
• izvairies no pārstrādātiem pārtikas produktiem; 
• ēdienkartē iekļauj svaigus dārzeņus un augļus; 
• lai uzlabotu gremošanas trakta darbību un veselību, lieto produktus, kuru sastāvā ir probiotikas, piemēram, kefīrs vai paniņas.

Siltā laikā vairāk svīstam, kā rezultātā šķidrums izdalās no organisma un sabiezē asinis, kas veicina tūskas veidošanos. Tāpēc vasarā jo īpaši nevajadzētu aizmirst par pietiekama šķidruma, vēlams ūdens, uzņemšanu, kas pieaugušajiem ir vidēji divi litri diennaktī. 

Svarīgas ir kustības un atpūta. Ja esi sēdus, kājās sāc izjust diskomfortu un novēro tūskas veidošanos, pacel kājas tik augstu, lai tās atrastos augstāk par tavu sirdi, piemēram, uz cita krēsla atzveltnes. Savukārt, ja esi guļus, paliec zem potītēm spilvenu. Pampuma veidošanos var novērst arī, ja regulāri, ik pēc 45 minūtēm, izkustināsi pēdas izapļojot tās uz katru pusi pa vienai līdz divām minūtēm. Tāpat ikdienā ir svarīga ērtu un brīvu apavu valkāšana – pārāk cieši apavi var veicināt tūskas veidošanos. Savukārt sievietēm nav ieteicams pārāk bieži valkāt kurpes, kuru papēži ir augstāki par 10 līdz 12 centimetriem, jo tas papildu noslogo kājas. 

Kāju mērcēšana sālsūdens vannā var palīdzēt uzlabot asinsriti, nomierināt un mazināt pampuma veidošanos. Karstā laikā arī var palīdzēt kāju masēšana. Kājas var izmasēt ar rokām, izmantojot zirgkastaņu eļļas ekstraktu, kas mazina paplašinātos asinsvadus. Tāpat asins cirkulāciju var uzlabot staigāšana pa čiekuriem. 

Speciālie līdzekļi un kompresijas zeķes. Ja tūskas veidošanās nav hroniska, farmaceite iesaka lietot līdzekļus, kuru sastāvā ir aktīvā viela diosmīns, kas mazina pampuma rašanos. Aptiekās tie ir pieejami tablešu formā. Papildu līdzekļiem ieteicams lietot kompresijas zeķes, kas arī novērš kāju tūsku un ir viens no pamatnosacījumiem vēnu slimību profilaksei un ārstēšanai. Par atbilstošāko līdzekļu un kompresijas zeķu izvēli ieteicams konsultēties ārstu vai farmaceitu.

Pampums – tas ir pārejoši?

Vairākumā gadījumu kāju pampuma veidošanās iemeslus ir iespējams laicīgi novērst un ārstēt, taču tūska var būt arī viena no pirmajām pazīmēm, kas norāda uz kādu nopietnāku saslimšanu. Starp biežākajām slimībām ir dažādas venozās slimības, piemēram, dziļo vēnu tromboze vai vēnu varikoze. Tāpat pampums var liecināt par sirds mazspēju, cukura diabētu, nieru mazspēju vai vairogdziedzera traucējumiem. Svarīgi pievērst uzmanību tad, kad vienai kājai ir tūska, bet otrai nav, jo tas var būt pirmais signāls citām saslimšanām. Tāpat jāņem vērā tas, cik bieži un kad pampst kājas, vai tūska novērojama arī citām ķermeņa daļām, kā arī – vai tiek izjustas spēcīgas sāpes. Ja pampums ir kļuvis par hronisku parādību, ieteicams konsultēties ar ārstu – flebologu, kurš veiks doplerogrāfiju jeb padziļinātu vēnu veselības pārbaudi, lai novērtētu, kas ir kāju tūskas cēlonis un kā to pareizi ārstēt.

Divas patiesības par sirdi – esot dzīvespriecīgs, sociāli un fiziski aktīvs, jūs patiešām varat uzlabot sirds veselību, un, jā, jūs tiešām varat mirt no salauztas sirds. Tas notiek reti, taču pēkšņs emocionāls trieciens, piemēram, tuva cilvēka zaudējums, var ietekmēt sirdi tik ļoti, ka tā fiziski vairs nespēj veikt savu darbu. 

„Emocionālais stress, ko var izraisīt bēdas, dusmas, tuvinieka zaudējums vai nāve, vardarbība ģimenē, karsti strīdi, fiziska slimība vai operācija, var tik nopietni ietekmēt sirds veselību, ka tā šķietami var burtiski plīst pušu,” stāsta „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte, iekšķīgo slimību ārste (interniste) un sertificēta EKG metodes speciāliste Veselības centru apvienībā Inga Orleāne. 

Salauztas sirds sindroms ir pazīstams arī kā takotsubo vai stresa izraisīta kardiomiopātija. Tas ietekmē tikai daļu sirds, īslaicīgi traucējot tās parasto asins sūknēšanas funkciju. Pārējā sirds turpina darboties normālā ritmā. Ārstējot salauztas sirds sindroms parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

„Kad pacients pirmo reizi ierodas uz vizīti, sirds patiešām ir vāja. Tā tik tikko spēj noturēt pie dzīvības. Smagākos gadījumos pacients nonāk intensīvās terapijas nodaļā, un bez medicīniskās palīdzības neizdzīvotu,” komentē ārste. Kā tipisku gadījumu viņa raksturo sievieti 50,70 gadu vecuma robežās, kas piedzīvo pēkšņu, spēcīgu emocionālo vai informatīvo stresu, piemēram, pārsteigumu (šoku), dusmas vai bailes. „Mīlestība šādos gadījumos tiešām nebūs pie vainas,” nosmaida speciāliste.

Emocijas var būt arī pozitīvas, piemēram, apskatīsim kādu hipotētisku gadījumu. Cilvēks publiski uzzina, ka viņam piešķirts apbalvojums un tiek uzaicināts teikt runu, bet nav tai gatavs. Sidrs dauzās kā traka, pat iesāpas, bet nu, ko niekus, tas taču tikai satraukums! Taču vakara gaitā sāpes nemazinās un viņš izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, baidoties, ka notikusi sirdslēkme. Vizuālā diagnostika nosaka sirds mazspēju. Ja tāda ir bijusi arī vecākiem, pacients var nospriest, ka viņam ir ģenētiska problēma.

Taču var arī izrādīties tā nav nedz sirdslēkme vai sirds mazspēja, bet gan salauztas sirds sindroms. Proti, ja šķietam sirdslēkme seko kādam emocionāli saspringtam notikumam teiksim, autoavārijai ārsts, veicot izmeklējumus (piemēram, ehokardiogrammu) redzēs, ka pacienta sirds kreisais kambaris, kas ir galvenā sūknēšanas kamera, ir ieņēmis dīvainu formu, kas atgādina takotsubo jeb japāņu zvejnieku izmantoto slazdu astoņkāju zvejai. Šī kardiomiopātija patiesi arī pirmo reizi tika identificēta Japānā salīdzinoši nesen, 1990. gadā.

Mūsdienās zinātne joprojām precīzi nezina, kāpēc rodas salauztas sirds sindroms vai kāpēc dažiem cilvēkiem ir atkārtotas epizodes. Domājams, ka tas ir saistīts ar kādu organisma disfunkciju un ķīmisko vielu, piemēram, adrenalīna, noradrenalīna un dopamīna izdalīšanos.

Saskaņā ar aprēķiniem aptuveni 2% cilvēku, kuri ir nokļuvuši neatliekamās palīdzības nodaļā ar sirdslēkmi, varētu būt salauztās sirds sindroms. 2020. gadā veikts pētījums atklāja, ka gadījumu skaits pieaug, īpaši sieviešu vidū. Pieaugums var būt saistīts ar lielāku informētību. Gandrīz visi pacienti, kuriem šī diagnoze fiksēta, ir bijušas sievietes, īpaši pēcmenopauzes periodā, kurām attiecīgi ir samazināts estrogēna līmenis, kas ir būtisks hormons, lai asinsvadi funkcionētu sekmīgi. Pētījumi ir parādījuši, ka risks saslimt ar salauztas sirds sindromu palielinās piecas reizes, ja esat sieviete pēc 55 gadu vecuma.

Labā ziņa ir tā, ka, lai arī izpausmes ir biedējošas, pacienti, kurus skāris šis sindroms, atlabst ātri. 

„Mēness aptiekas” eksperte Inga Orleāne atbild uz sešiem biežākajiem jautājumiem par salauztas sirds sindromu

1. Kā stress izraisa salauztas sirds sindromu?

Emocionālais stress var paaugstināt stresa hormona, piemēram, kortizola, līmeni, kam ir liela nozīme stresa izraisītas sirds mazspējas gadījumā.

• Kas ir riska grupā?

Šis stāvoklis biežāk rodas sievietēm pēc menopauzes. Tomēr tas skar arī jaunas sievietes, kā arī vīriešus. Cilvēkiem ar trauksmi vai depresiju arī ir paaugstināts risks. Sirds slimības joprojām ir vīriešu un sieviešu slepkava Nr. 1, tāpēc tās jāuztver nopietni.

• Kādi ir simptomi?

Salauztas sirds sindroms ir līdzīgs sirdslēkmei, un, tāpat kā sirdslēkmes gadījumā, sāpes krūtīs ir visizplatītākais simptoms. Citi simptomi ir:

• elpas trūkums,
• samaņas zudums vai ģībonis,
• ātra vai neregulāra sirdsdarbība vai sirdsklauves.

Ja jūtat spējas vai pastāvīgas sāpes krūtīs, negaidiet, līdz ir par vēlu. Zvaniet neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

• Kāda ir atšķirība starp salauztas sirds sindromu un sirdslēkmi?

Parasti cilvēkiem ar salauztas sirds sindromu nav koronāro artēriju slimības vai nosprostotas sirds artērijas. Ārsts novērtēs cēloni un noteiks atbilstošu ārstēšanu.

• Kā ārstē salauztas sirds sindromu?

Ārstēšanai var būt nepieciešamas speciālas sirds zāles. Tās lietojot, sirds muskulis parasti ātri atjaunojas bez neatgriezeniskiem bojājumiem. Tomēr salauztas sirds sindroms var atkārtoties pēc cita stresa notikuma.

• Kā var novērst salauztas sirds sindromu?

Sirds zāles var būt nepieciešamas, lai novērstu citu epizodi. Ir svarīgi arī kontrolēt emocionālo stresu.

Līdz ar siltajiem laikapstākļiem cilvēki biežāk dodas pie dabas, vairāk uzturas svaigā gaisā, plāno tuvākus un tālākus ceļojumus, lai izbaudītu ilgi gaidīto atpūtu. Lai vasaras piedzīvojumi noritētu bez raizēm, ir svarīgi jau laicīgi parūpēties par aptieciņu, kurā iekļauti dažādi līdzekļi, kas var noderēt neparedzētos gadījumos, kad rodas kādas likstas. Kas jāņem vērā, dodoties vasaras ceļojumos, un ko likt līdzņemtajā aptieciņā, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

„Latvijā vasara diemžēl ir salīdzinoši īsa, tāpēc saprotams, ka cilvēkiem ir vēlme “ķert” pēc iespējas vairāk saules staru, baudīt skaistās lauku ainavas, apceļot vietējās pilsētas un nodoties aktīvai atpūtai, kad laikapstākļi tam ir īpaši labvēlīgi. Tomēr jāatceras, ka vasarā, baudot atpūtu siltajos laikapstākļos, iespējams piedzīvot arī dažādas sezonai raksturīgas likstas: saules apdegumus, noberztas kājas vai vēdera darbības traucējumus, tāpēc būtu ieteicams pirms došanās atpūtas braucienos jau laicīgi papildināt ceļojuma aptieciņas klāstu ar līdzekļiem, kas varētu noderēt. Svarīgi pārskatīt esošos medikamentus un uztura bagātinātājus, pievēršot uzmanību to derīguma termiņam, kā arī iegādāties nepieciešamo, ņemot vērā to, kurp paredzēts doties un kādas aktivitātes iekļautas atpūtas perioda plānā,” norāda Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

Baudot saules starus

Jau līdz ar pirmajām saulainajām dienām uz sejas ik rītu būtu nepieciešams uzklāt saules aizsargkrēmu, tādā veidā pasargājot jutīgo sejas ādu no kaitīgā UV starojuma un izvairoties no priekšlaicīgas novecošanās. Sauļojoties vai valkājot vasarīgu apģērbu, ar aizsargkrēmu jānoklāj visas neapsegtās ķermeņa daļas. Aizsargkrēmam jābūt ar UVA un UVB aizsargfiltriem, turklāt nepieciešams pievērst uzmanību arī norādītajam saules aizsardzības faktoram jeb SPF. Vislabāko aizsardzību nodrošinās krēmi, kuru SPF ir 50+. Zemāku aizsardzības līmeni krēmiem var izvēlēties tie, kuriem nav izveidojušies pigmentācijas plankumi uz sejas ādas vai nav jutīgums pret sauli, kā arī ja nav veiktas lāzerprocedūras vai netiek lietoti medikamenti un nav jau gūti saules apdegumi. 

Ja saulē plānots uzturēties visas dienas garumā, aizsargkrēmu jāatjauno ik pēc divām stundām, savukārt pēc peldes tas jāatjauno uzreiz. Pareizi izvēlēts un laikus atjaunots saules aizsargkrēms spēs pasargāt ne tikai no saules apdegumiem, bet arī no pigmentu un melanomas veidošanās. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par pienācīgu ādas apstrādi pēc sauļošanās – lai āda nekļūtu pārlieku sausa, tai nepieciešama atbilstoša mitrināšana.

“Ja atvaļinājumu iecerēts pavadīt ārpus Latvijas robežām, jāatceras, ka lidmašīnas rokas bagāžā nedrīkst pārvadāt šķidrumus, tai skaitā saules aizsardzības produktus, kuru tilpums pārsniedz 100 mililitrus”, atgādina Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

Kādus līdzekļus būtu ieteicams izvēlēties?

• Ja ir vēlme ne tikai aizsargāt sejas ādu, bet iegūt tonējošu efektu, var meklēt tonējošos sauļošanās fluīdus, kas gan aizsargās ādu, gan sniegs iedeguma efektu.
• Problemātiskas sejas ādas gadījumā ieteicams meklēt saules aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti tieši problemātiskai ādai jeb aknes skartai sejas ādai. Ja aizsardzības krēmi netiek lietoti, var rasties pigmentācijas plankumi aknes skartajās vietās, un ar laiku šīs vietas var palikt arvien tumšākas. Speciālo krēmu sastāvā ir arī vielas, kas nomierina sakairināto ādu un novērš tās nepilnības, tai skaitā nevēlamo spīdumu. 
• Bērniem ieteicams izvēlēties līdzekļus ar 50+ aizsardzību, jo bērna ķermeņa un sejas āda ir ļoti jutīga pret saules stariem. Bērna āda ir piecas reizes plānāka nekā pieaugušo ādas slānis, tāpēc nepieciešams krēms ar SPF 50, kas pildīs aizsargbarjeras funkciju.
• Ja plānots atpūtas laikā doties peldēties, tad noteikti jāpievērš uzmanība, vai saules aizsargkrēms, fluīds vai losjons ir ūdensnoturīgs. Jāatceras, ka ūdensnoturīgi krēmi zaudē savu iedarbību, ja ūdenī tiek pavadīts ilgāk nekā 40 minūtes, tāpēc pēc peldes ir ieteicams aizsargslāni atjaunot. Ja peldes ir īsākas, atkārtotu krēma uzklāšanu var veikt retāk.
• Pēc sauļošanās noteikti būtu ieteicams izmantot ādu nomierinošos krēmus, aerosolus vai losjonus, kas paredzēti tieši lietošanai pēc sauļošanās. Labi nomierinās un mitrinās ādu, mazinās niezi un iekaisumus produkti, kuru sastāvā ir alveja. Tāpat ir vērts iegādāties produktus, kuri satur dekspantenolu. Šie produkti mitrina un atvieglo iekaisušas ādas virsējo slāni. Ērtai lietošanai un ātrākai uzklāšanai piemērotāki būs produkti spreja formā. 

Dodoties garākās pastaigās

Gara un nesteidzīga pastaiga ir ne vien veselīga nodarbe, kas piemērota visai ģimenei, bet arī lielisks veids, kā labāk iepazīt skaistās lauku ainavas un burvīgās Latvijas pilsētas, kur iepriekš nav būts. Lai pastaiga sagādātu prieku, ir svarīgi izvēlēties gaidāmajiem laikapstākļiem un izvēlētajam maršrutam piemērotu apģērbu un apavus. Veicot garākus pārgājienus, var gadīties paklupt vai noberzt kājas, tāpēc būtu jāparūpējas, lai līdzi paņemtajā aptieciņā būtu atbilstošie līdzekļi brūču un nobrāzumu apstrādei. 

Kādus līdzekļus ieteicams iekļaut aptieciņā, dodoties garākās pastaigās?

• Dažāda lieluma plāksterus, kas paredzēti nelielu brūču un iegriezumu pārklāšanai. Ja plānota atpūta ūdens tuvumā, tai skaitā peldēšanās, labāk izvēlēties ūdensdrošos plāksterus.
• Dažāda lieluma plāksterus tulznām, kas ir ūdensnecaurlaidīgi, novērš sāpes un paātrina ādas sadzīšanas procesu.
• Aerosolu vai krēmu, kas dezinficē brūces un ādas bojājumus, mazina kairinājuma sajūtu, novērš sāpes, aizkavē mikroorganismu iekļūšanu brūcē un nodrošina optimālus apstākļus ādas dzīšanas procesam. Ieteicams izvēlēties līdzekli, kas vienlaikus noderēs arī pret kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem.

Kad apēsts par daudz

Lai uzņemtu organismam nepieciešamos vitamīnus, vasarā ieteicams uzturā lietot sezonas augļus, ogas un dārzeņus, tomēr īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai karsto laikapstākļu ietekmē tie nebūtu jau sākuši bojāties, stāvot uz cienasta vai piknika galda. Atzīmējot svētkus vai kādas svinības, kā arī dodoties piknikos, nereti tiek sarūpēts bagātīgi klāts galds ar sātīgiem ēdieniem. Jāņem vērā, ka silto laikapstākļu ietekmē pārtikas produkti daudz ātrāk bojājas, turklāt nereti cienastā ir pārlieku daudz treknā ēdiena, kas var radīt gremošanas sistēmas traucējumus – vēdera pūšanos, sliktu dūšu vai vemšanu. 

Kādus līdzekļus ieteicams iekļaut aptieciņā, lai mazinātu gremošanas sistēmas traucējumus?

• Kā palīglīdzeklis, lai mazinātu gremošanas darbības traucējumus, noderēs aktivētā ogle.
• Ja pārēšanās gadījumā mēdz rasties smaguma sajūta vai iepriekš novērota vēdera pūšanās, ieteicams aptieciņā iekļaut kādus uztura bagātinātājus, kas paredzēti tieši šo simptomu mazināšanai. Lai mazinātu pārēšanās sekas, ieteicams uzņemt pastiprinātu daudzumu šķidrumu – ūdeni vai tēju (kumelīšu, fenheļa, pelašķa, piparmētru vai koriandra augļu tēju). Sliktas dūšas gadījumā noderēs arī ingvera tēja. 
• Ja plānots doties ceļojumā vai izbraukumā ar ūdens transportu, kas daļai cilvēku var radīt nelabu dūšu un vemšanu, jau savlaicīgi ieteicams lietot speciāli šo simptomu mazināšanai paredzētos līdzekļus. 

Aktīvās atpūtas baudīšana

Arvien vairāk cilvēku izvēlas aktīvās atpūtas iespējas – garākus izbraucienus ar velosipēdu, kāpšanu kalnos vai aktivitātes uz ūdens. Protams, aktīvās atpūtas laikā pastāv lielāks risks gūt kādus savainojumus vai traumas, tāpēc būtu ieteicams, lai līdzi būtu pirmās nepieciešamības lietas iespējamo savainojumu apstrādei. Tāpat noderēs arī līdzekļi odu un ērču atbaidīšanai un preparāti, ar ko apstrādāt kukaiņu kodumus. Vienlīdz svarīgi atcerēties par to, ka pirms fiziskām aktivitātēm organisms atbilstoši jāsagatavo – par labu nāks ne tikai iesildīšanās vingrinājumi, bet arī laikus uzņemti uztura bagātinātāji locītavu elastībai un veselībai. 

Kādus līdzekļus ieteicams iekļaut aptieciņā, dodoties aktīvajā atpūtā?

• Ieteicams aptieciņā iekļaut dezinfekcijas līdzekli brūču apstrādei un pirmreizējai brūces dezinfekcijai, piemēram, ūdeņraža pārskābi. Jāatceras, ka ūdeņraža pārskābe domāta tikai dezinfekcijai pie pirmreizējas brūces apstrādes, kad svarīgi to attīrīt no dažādiem mikroorganismiem, smilšu graudiem, sīkiem akmentiņiem vai citiem svešķermeņiem, kas varētu izraisīt infekciju. Taču vēlāk, turpinot traumēto vietu apkopt un mainīt pārsējus, ūdeņraža pārskābe vairs nav nepieciešama. Brūces turpmākai kopšanai jāizmanto speciāls brūču skalošanas līdzeklis – šķīdums, ar kuru droši drīkst tīrīt traumēto vietu, lai atkal uzliktu sterilu pārsēju. Noderēs arī 0.9 % fizioloģiskais šķīdums (nātrija hlorīds), kas ir saudzējošs audiem, kā arī ziede, kas satur dekspantenolu un veicina sadzīšanu.
• Dažāda izmēra plāksteri, marles saite un elastīgā saite, lai nepieciešamības gadījumā pārklātu brūci pēc tās pirmreizējās dezinficēšanas.
• Aerosols odu un ērču atbaidīšanai;
• Ziede kairinājuma mazināšanai pēc kukaiņu kodumiem;
• Gēls vai ziede, kas palīdz pret sastiepumiem vai citu traumu radītu sāpju mazināšanai.

„Lai gan varētu šķist, ka viss nepieciešamais aizņems teju veselu čemodānu, tā nebūt nav. Katru situāciju nepieciešams izvērtēt individuāli, rūpīgi plānojot līdzņemamo lietu sarakstu un iegādājoties tieši to, kas konkrētās atpūtas laikā neparedzētās situācijās varētu būt noderīgs. Noteikti jāpadomā arī par bezrecepšu medikamentiem, kas varētu noderēt saaukstēšanās simptomu vai sāpju mazināšanai atpūtas laikā. Ja māc neziņa vai šaubas, vislabāk lūgt padomu farmaceitam,” uzsver Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

Neatkarīgi no tā, vai mēs atpūšamies vai aktīvi kustamies – mūsu sirdis strādā bez apstājas. Sirds ir vienīgais cilvēka muskulis, kas strādā nepārtraukti – katru dienu tā saraujas ap 100 000 reižu, kad atrodamies miera stāvoklī^[1]. Taču, ja sirds ir vecāka par pašu cilvēku, tā nestrādā pilnvērtīgi un apgrūtina ikdienas gaitas. Kāpēc sirds var novecot ātrāk par cilvēku un kā to iespējams novērst, skaidro “Veselības centrs 4” kardioloģe un ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Mūsdienās ļoti aktuāls jautājums ir par to, kā iespējams aizkavēt cilvēka novecošanas procesus, kas saistīti gan ar ārieni, gan iekšieni. Tas arī skar sirdi, tās novecošanu un kopējo veselības stāvokli, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai ikviens no mums dzīvotu ilgi un bez nopietnām veselības problēmām. Šobrīd praksē varam novērot, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas par sirds veselību ir vispārīgā līmenī. Tāpēc aicinu vairāk interesēties par sirds veselību un veikt regulāras pārbaudes ne tikai senioriem un tiem, kuri ir sirds un asinsvadu saslimšanu riska grupā, bet arī gados jaunākiem cilvēkiem, kuriem nav izteiktu sūdzību, jo sirds mums katram ir tikai viena,” skaidro “Veselības centrs 4” kardioloģe un ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte.

Kāpēc sirds var novecot ātrāk?

Ne vienmēr sirds vecums ir tieši tāds pats kā cilvēka bioloģiskais vecums. Tā var būt gan jaunāka, gan vecāka. To ietekmē divi galvenie faktori – ģenētika un tas, kāds dzīvesstils tiek piekopts ikdienā. Piemēram, ja kādam ģimenē jau iepriekš ir bijušas sirds un asinsvadu slimības, kā sirds mazspēja, pastāv lielāks risks, ka sirds noveco ātrāk un tai ir grūtāk funkcionēt. Tāpat arī novecošanas ātrumu ietekmē cilvēka dzimums un vecums. Vīriešiem sirds parasti noveco ātrāk, jo viņiem ir lielāka tendence smēķēt, pārmērīgi lietot alkoholu, kā arī nedomāt par veselīgu uzturu un kopējo veselības stāvokli, kas savukārt ir galvenie faktori, kas palielina iespēju saslimt ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām. Sievietēm ir mazāka nosliece uz kaitīgajiem ieradumiem, kā arī viņas vairāk pievērš uzmanību savai veselībai un pašsajūtai, tāpēc pastāv iespēja, ka viņu sirdis noveco lēnāk. Savukārt gados jaunākiem cilvēkiem sirds novecošana notiek lēnāk, bet vecākiem – ātrāk. Šie visi faktori ir nozīmīgi un sirds novecošanas ātrumu ietekmē kopumā. 

Pazīmes, kas liecina par sirds ātrāku novecošanu:

• grūtības nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, skriet vai vingrot; 
• elpas trūkums;
• paātrināta sirdsdarbība; 
• spiedoša sajūta krūtīs; 
• sirds pārsitieni jeb sajūta, ka sirds it kā apmet kūleni.

Kas notiek, ja sirds noveco ātrāk?

Ja sirds pāragri noveco, tas nozīmē, ka arī asinsvadi noveco ātrāk. Tā rezultātā var attīstīties dažādas sirds un asinsvadu slimības. Viena no tām ir ateroskleroze, kas visā pasaulē ir viena no izplatītākajām slimībām. Ne vienmēr šo slimību cilvēks jūt, tāpēc nav konkrētu sūdzību līdz brīdim, kad notiek dzīvībai bīstama situācija – cilvēku ir skāris insults vai infarkts. Savukārt, ja sirds noveco ātrāk, pastāv iespēja, ka arī citi ķermeņa orgāni noveco ātrāk, jo izmainās asins pieplūduma apjoms un ātrums – nepietiekams asins daudzums var ierobežot orgānu funkcionēšanas spējas. Tāpēc ir svarīgi vismaz reizi gadā veikt profilaktiskās pārbaudes, lai noteiktu sirds veselības stāvokli.

Kādiem rādītājiem sekot līdzi, lai saglabātu ilgāku sirds mūžu?

Svarīgi pievērst uzmanību gan cukura, gan holesterīna rādījumiem. Cukura rādījumiem tukšā dūšā nevajadzētu pārsniegt 6 mmol/l, savukārt normālam kopējā holesterīna līmenim jābūt līdz 5 mmol/l. Mērījumus iespējams veikt speciālās medicīnas iestādēs, kā arī aptiekās. Par nepieciešamo izmeklējumu veikšanu ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu. 

“Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga atgādina arī par regulāriem asinsspiediena mērījumiem: “Tas ir mīts, ka asinsspiediens ir jāmēra tikai gados vecākiem cilvēkiem. Patiesībā to ir ieteicams ik pa laikam darīt ikvienam, lai sekotu līdzi, vai asinsspiediena mērījumi ir normas robežās. Spiediens vienmēr jāmēra miera stāvoklī – ne ātrāk kā 10 līdz 20 minūtes pēc fiziskas slodzes. Rokai jābūt atslābinātai un novietotai uz līdzenas virsmas 90 grādu leņķī. Normāla asinsspiediena atzīme ir 120/80 mm Hg. Savukārt ar ārstu vajadzētu konsultēties tad, kad atkārtoti mērījumi uzrāda paaugstinātu asinsspiediena rādītāju, kura robeža ir 140/90 mm Hg vai pazeminātu rādītāju, kas ir no 100/60 līdz 110/70 mm Hg.”

Kā vēl rūpēties par sirds veselību ikdienā? 

• Pievērs uzmanību veselīgam uzturam, piemēram, samazini sāls patēriņu līdz 5-6 g dienā (veseliem cilvēkiem) un ne vairāk kā 2-3 g dienā (pacientiem ar sirds slimībām), jo tas ir saistīts ar asinsspiediena paaugstināšanos. 
• Ja ir ūdens trūkums organismā, siltākā laikā palielinās trombu veidošanās risks asinsvados, tāpēc vasarā jo īpaši dzer pietiekami daudz šķidrumu, kas pieaugušam cilvēkam ir vidēji 2 litri. 
• Izkusties katru dienu, piemēram, aktīvas pastaigas vai lēns skrējiens vismaz 30 minūtes dienā uzlabos asins cirkulāciju, kas samazinās sirds slimību veidošanās risku.
• Paaugstināts stress var saīsināt sirds mūžu, tāpēc, lai stabilizētu sirdsdarbību stresa apstākļos, ieteicams lietot līdzekļus, kuru sastāvā ir tādas sastāvdaļas kā vilkābele, baldriāni, māteres vai sarkanais āboliņš. Par piemērotāko līdzekļu lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.  

^[1] https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/sirds_veselibas_veicinasanas_bukletsweb1.pdf