Latvijas izglītības iestāžu mācībspēkiem netiek apmierinātas pamatvajadzības, pedagogi ir izdeguši un uz kritiskas robežas, iepazīstinot ar pētījuma “Skolotāju balss” rezultātiem, uzsvēra izglītības speciāliste, uzņēmuma “Edurio” Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča.
Pēc izglītības jomas uzņēmuma “Lielvārds” pasūtījuma veiktais pētījums “Skolotāju balss” atklājis būtiskus izaicinājumus, ar kuriem saskaras izglītības nozare Latvijā. Kā vienu no lielākajām problēmām “Lielvārda” vadītājs Andris Gribusts izcēla skolotāju pārstrādāšanos – puse jeb 46% pedagogu vidēji strādā vairāk par 40 stundām nedēļā, kas ietekmē darba un privātās dzīves kvalitāti.
60% skolotāju aptaujā vērtējuši, ka viņiem pietrūkst laika, lai paveiktu savus darba pienākumus vēlamajā kvalitātē.
“Lielvārda” Kompetences centra vadītāja Dana Narvaiša izcēla arī psiholoģiskos faktorus, kas ietekmē skolotāju darbu un izglītības kvalitāti kopumā – trešdaļa skolotāju jūtas demotivēti, un divas trešdaļas jeb 68% pedagogu uzskata, ka skolotāja statusa vērtējums pēdējo piecu gadu laikā nav audzis.
Narvaišas skatījumā, šie dati liecina, ka skolotāji nejūtas novērtēti, kas savukārt nenāk par labu profesijas prestižam un ir viens no iemesliem pedagogu trūkumam. Arī Tuča piebilda, ka valstiskā līmenī ir jādomā par skolotāju profesijas prestižu.
Diskusijā izglītības eksperti sprieda par nepieciešamajiem nodrošinājumiem, kas būtiski uzlabotu mācībspēku darba vidi. Tuča norādīja, ka trūkst ilgtermiņa plāna valstiskā līmenī, ar kuru varētu risinātu praktiskas un strukturālas problēmas – skolotāju pārslodzi, zemo jaunu skolotāju piesaisti un citas.
Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere pauda viedokli, ka ir nepieciešams skolu infrastruktūras labiekārtojums un tehnoloģiju nodrošinājums, ko vajadzētu veicināt ar pašvaldību atbalstu. Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns piebilda, ka būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgus resursus visiem skolotājiem, lai nerastos neveselīga konkurence un lai būtu iespējams veicināt skolotāju sadarbību, tādējādi mazinot pedagogu laika trūkuma problēmu.
Pētījuma “Skolotāju balss” dati liecinot, ka tehnoloģiju nodrošinājums būtiski efektivizē skolotāju darba procesu, ļaujot ietaupīt laiku, piemēram, materiālu sagatavošanas procesā. Kā apgalvoja Gribusts, esot novērojama pozitīva tendence skolotājiem mācību procesā uzticēt tehnoloģiju lietošanu arī pašiem skolēniem – 76% pedagogu ir atzinuši, ka jūtas ērti, ļaujot skolēniem izmantot tehnoloģijas.
Ja Krievija neizmaksās pensijas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, tiem būs jāparedz sociālā palīdzība, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā sacīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Ierēdne uzsvēra, ka pašlaik nav nekādu indikāciju, ka Krievija varētu pārtraukt pensiju izmaksāšanu Krievijas pilsoņiem Latvijā, bet, ja šāda situācija radīsies, tad, pirmkārt, LM izvērtēs, vai tā nav vienkārša naudas pārskaitīšanas aizkavēšanās, bet, ja tomēr nauda netiks pārskaitīta, tad valsts nodrošinās šo iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
“Valstij ir jānodrošina, lai cilvēks varētu nopirkt preces pamatvajadzībām,” uzsvēra Jakaite, papildinot, ka Krievijas pensiju saņēmēji Latvijā ir gan Krievijas pilsoņi, gan nepilsoņi. Apmēram 80% no pensiju saņēmējiem ir sievietes. Krievijas likumdošana sievietēm savulaik deva iespēju pensionēties daudz jaunākā vecumā nekā Latvijā.
Saskaņā ar Krievijas ziņu aģentūras “RIA Novosti” informāciju, Krievija domā ārzemēs dzīvojošajiem krieviem pensijas, kuru izmaksa nav iespējama sankciju dēļ, ieskaitīt Krievijā atvērtos kontos rubļos.
Latvijas grupai “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad” otrdienas vakarā neizdevās iekļūt 66.starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā.
“Citi zēni” Itālijas pilsētā Turīnā uz skatuves kāpa pirmajā pusfinālā ar otro kārtas numuru.
Pēdējais Latvijas pārstāvis, kurš iekļuva Eirovīzijas finālā, bija Justs Sirmais 2016.gadā. Viņš ar Aminatas Savadogo sarakstīto dziesmu “Heartbeat” ierindojās 15.vietā.
Šogad no pirmā pusfināla Latviju apsteidza un finālam kvalificējās Šveice, Moldova, Ukraina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Armēnija, Islande un Grieķija.
Video
Grupa “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad” tiesības pārstāvēt Latviju šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva, uzvarot Latvijas Televīzijas rīkotajā dziesmu konkursā “Supernova 2022”.
Muzikālo apvienību veido vokālists Jānis Pētersons, vokālists un saksofonists Dagnis Roziņš, taustiņinstrumentālists Reinis Višķeris, ģitārists Krišjānis Ozols. Grupā bungas spēlē Toms Kagainis, bet basu – Roberts Memmēns.
Eirovīzijas otrais pusfināls notiks ceturtdien, 12.maijā, bet fināls – sestdien, 14.maijā.
Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).
1964.gadā tapušais portrets “Shot Sage Blue Marilyn” kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.
Video
Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā “Christie’s”.
Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna “Salvator Mundi” (“Pasaules glābējs”), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.
“Shot Sage Blue Marilyn” jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.
10. maijā, pēc ilgas slimības mūžībā devies Dailes teātra aktieris Pēteris Liepiņš.
“Dziļās sērās ziņojam, ka pēc ilgas slimības šodien mūžības ceļos devies mūsu Pēteris Liepiņš. Esam zaudējuši sirsnīgu, atsaucīgu, ar lielisku humora izjūtu apveltītu kolēģi, kurš mīlēja teātri un kuru mīlēja teātrī. Esam zaudējuši izcilu aktieri, kura mums ļoti ļoti pietrūks,” vēstīts Dailes teātra sociālajos tīklos.
Liepiņš mācījies Meņģeles pamatskolā, pēc tam – Ērglu vidusskolā. Pēc skolas beigšanas un dienesta Padomju armijā iestājies Dailes teātra ceturtajā studijā, kuru beidzis 1971.gadā.
Vienlaikus viņš ieguva Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes augstāko izglītību specialitātē “Profesionālā teātra un kino aktieris”. Liepiņš bija Dailes teātra aktieris kopš 1966.gada
1973.gadā Liepiņš kļuvis par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, 1986.gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu.
Savukārt 2002.gadā viņš saņēma balvu, kas nosaukta viņa vecākā brāļa Edgara Liepiņa vārdā. 2002.gadā aktieri apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
No 15.maija sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas aizsargmaskas, paredz šodien Ministru kabinets atbalstītie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Satiksmes ministrija skaidro, ka grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka atcelti visi epidemioloģiskās drošības pasākumi, samazinoties Covid-19 izplatības riskam līdz zemam līmenim, kas varētu tikt sasniegts maijā.
Jau ziņots, ka vairums Covid-19 ierobežojumu Latvijā tika atcelti no 1.aprīļa. Faktiski vienīgā prasība, kas palika spēkā uz plašāku sabiedrību, ir masku nēsāšana sabiedriskajā transportā, ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
Sabiedriskajā transportā gan jau pašlaik redzams, ka liela daļa pasažieru sejas maskas nelieto vai arī tās uzliek tikai uz brīdi, kamēr iekāpj transportā.
Lietuvas parlaments otrdien vienbalsīgi nobalsoja par rezolūciju, ar kuru Kremļa karš Ukrainā tiek atzīts par ukraiņu tautas genocīdu un Krievija – par terorismu atbalstošu un īstenojošu valsti.
Rezolūcija tika pieņemta ar 128 Seima deputātu atbalstu, neviens no klātesošajiem deputātiem nebalsoja pret un neatturējās.
Seima pieņemtajā rezolūcijā teikts. ka Krievijas bruņotie spēki un algotņi Ukrainas teritorijā ir pastrādājuši masveidīgus kara noziegumus, jo īpaši Bučā, Irpiņā, Mariupolē, Borodjankā un Hostomeļā.
Kā pausts dokumentā, nogalinot veselas ģimenes, arī bērnus, nolaupot un izvarojot cilvēkus, ņirgājoties par cilvēkiem un noslepkavoto un kritušo līķiem, nodoms ir pilnībā vai daļēji iznīcināt ukraiņu tautu un salauzt tās garu.
“Seims Krievijas Federācijas bruņoto spēku un tās politiskās un militārās vadības pilna mēroga agresiju – karu – pret Ukrainu atzīst [..] par genocīdu pret ukraiņu tautu,” lasāms rezolūcijā.
Tajā arī uzsvērts, ka visi noziedznieki ir jāsauc pie atbildības un starptautiskajai sabiedrībai ir jāizveido Īpašais starptautiskais kara noziegumu tribunāls, lai izmeklētu un izvērtētu Krievijas agresijas pret suverēno Ukrainu noziegumu.
Lietuvas parlaments aicina tribunālam piešķirt pilnvaras izdot starptautiskus aizturēšanas orderus un nenoteikt imunitāti valstij vai valsts vadītājiem, valdībai un citām amatpersonām.
“Krievijas Federācija, kuras bruņotie spēki apzināti un sistemātiski bombardē civilus mērķus, ir valsts, kas atbalsta un pastrādā terorismu,” secināts Lietuvas Seima pieņemtajā rezolūcijā.
Kopš Krievija 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, dzīvību zaudējuši tūkstošiem ukraiņu un iznīcinātas daudzas civilās ēkas, kā arī tiek ziņots par Ukrainas sieviešu un bērnu izvarošanu, kā arī cilvēku nolaupīšanu un citiem noziegumiem.
Līdzīgas rezolūcijas jau pieņēmuši arī Latvijas un Igaunijas parlamenti.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis vēl četrus Krievijas pilsoņus.
Ministrs mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka nevēlamo personu sarakstā iekļauts dziedātājs Filips Kirkorovs, mākslinieks un humorists Vladimirs Vinokurs.
Tāpat valstij nevēlamo personu sarakstā iekļauts komiķis Jevgēnijs Petrosjans un mākslas vingrošanas trenere Irina Viner-Usmanova.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauta jau virkne Krievijas pilsoņu.
Laiks mieram un atpūtai dzīvē ir tikpat svarīgs kā plaukstoša karjera. Darba un privātās dzīves līdzsvaru ir grūti ievērot. Ir cilvēki, kuri izvēlējušies sev nepiemērotu profesiju vai tādi, kuriem došanās uz darbu sagādā daudz stresa. Šīm zodiaka zīmēm ir vajadzīgas brīvdienas un regulāri atvaļinājumi!
Zivis
Mēs visi priecājamies par brīvdienām, bet Zivis uzskata, ka atvaļinājumi ir sviests un darbs ir viņu ikdienas maize. Viņi smagi strādā līdz pat izdegšanai un ir jāglābj ar eksotiskām brīvdienām. Zivīm atvaļinājums ir kā terapija, jo šīs horoskopa zīmes pārstāvji visu savu laiku un enerģiju velta darbam, kad arī rada problēmas attiecībās ar otro pusīti.
Auns
Auni pavada garas brīvdienas, lai satiktos ar draugiem un regulāri ballētos. Auniem ļoti patīk tērēties un atvaļinājums ir tas laiks, kurā šī tērēšanās var rezultēties ar parādiem. Auns ir kaislīgas dabas cilvēks un finanses nav šīs horoskopa zīmes stiprā puse.
Vēzis
Šī ir vienīgā zīme, kura neplāno nākamo atvaļinājumu, pirms esošā atvaļinājuma beigām. Vēzis ir ļoti jutīgs cilvēks un atvaļinājumu vēlēsies pavadīt pēc iespējas mierīgāk, ja vēlies doties neskaitāmās ekskursijās, tad vēzis nebūs tavs sabiedrotais.
Ūdensvīrs
Ūdensvīri gandrīz vienmēr izvēlas spēcīgu karjeru, un viņi parūpējas, ka arī viņu tuvie draugi un partneri ir tikpat ambiciozi. Lai gan tas var šķist motivējoši, tas nodrošina, ka viņi jūt spiedienu gūt panākumus. Ūdensvīriem patīk paņemt brīvdienas, lai atbrīvotos no stresa.
Britnija Spīrsa jau kārtējo reizi pārsteigusi savus “Instagram” sekotājus. Viņa dalījusies ar fotogrāfijām, kurās redzama kaila. Savas intīmās vietas viņa aizsegusi, turot rokās suni.
Nieka 14 stundās šīs fotogrāfijas saņēmušas 1 miljonu “patīk”. Vairums cilvēku atbalsta dziedātājas pārdrošās publikācijas, bet ir daļa fanu, kuriem šī rīcība šķiet neadekvāta. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā Britnija aizrāvusies ar savu kailfoto uzņemšanu.
Video (jau pirms 4 mēnešiem dziedātāja savā “Instagram” ievietoja citus kailfoto)
Britnija Spīrsa šā gada aprīlī paziņoja, ka viņas un līgavaiņa Sema Asgarija ģimenē gaidāms mazulis. Par saderināšanos pāris paziņoja pagājušā gada septembrī. Dziedātājai ir divi pusaudžu vecuma dēli no iepriekšējās laulības ar horeogrāfu Kevinu Federlainu.
2021. gada novembrī Losandželosas tiesnese Brenda Penija izbeidza aizbildniecību, kurā popmūzikas zvaigzne Britnija Spīrsa bija atradusies 13 gadus!
ASV pirmā lēdija Džila Baidena svētdien ieradusies Ukrainā, kur Užhorodā tikās ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kundzi Olenu.
Džila Baidena ieradās Ukrainā no Slovākijas, kur apmeklēja pierobežas apgabalus un tikās ar ukraiņu bēgļiem. Viņas vizīte Ukrainā iepriekš tika turēta noslēpumā.
Džila Baidena tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju Aizkarpatu apgabala pilsētā Užhorodā pie skolas, kur izmitināti bēgļi no citām Ukrainas vietām.
Video
Satiekoties Olena Zelenska saņēma no Džilas apskāvienu un ziedus.
“Es vēlējos ierasties Mātes dienā. Man šķita, ka ir svarīgi parādīt ukraiņu tautai, ka šis karš ir jāaptur, un šis karš ir bijis nežēlīgs un ka ASV iedzīvotāji atbalsta Ukrainas tautu,” sacīja ASV pirmā lēdija.
Zelenska pateicās Baidenai un nodēvēja viņas vizīti par ļoti drosmīgu rīcību.
ASV pirmā lēdija pavadīja Ukrainā aptuveni divas stundas.
Piektdien un sestdien Džila Baidena viesojās Rumānijā.
Neraugoties uz aicinājumu šodien nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, šodien Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, dodas cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus, novēroja aģentūra LETA.
Šogad ļaudis pie pieminekļa ierodas daudz mazākā skaitā nekā citus gadus un arī mazāk pompozi, ņemot vērā noteikto aizliegumu lietot padomju režīmu slavinošu simboliku. Atnākušajiem līdz piemineklim nav iespējams nokļūt, jo tā pakājē novietoti galdi, uz kuriem var atstāt ziedus, kurus savukārt tuvāk pieminekļa neiežogotajai daļai aiznes speciāli šim nolūkam nolīgti cilvēki.
Rīta pusē nolikt ziedus bija ieradušies Krievijas vēstniecības pārstāvji, tostarp vēstnieks Mihails Vaņins. Vēstniecības pārstāvjiem tika ļauts pašiem nolikt ziedus tuvāk piemineklim. Vēstniecības pārstāvji pie pieminekļa ilgi neizturējās un ātri vien klusējot devās prom.
Starp ziedu nolicējiem vērojami arī Latvijas Krievu savienības un partijas “Saskaņa” pārstāvji, piemēram, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (LKS) un Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S).
Video
Tāpat pie pieminekļa ieradās kādreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.
Pēc policijas aplēsēm, šodien līdz plkst.11 padomju pieminekli Pārdaugavā bija apmeklējuši apmēram 300 cilvēku. Policija konstatējusi atsevišķus gadījumus, kad personas, kuras devušās Uzvaras parka virzienā, piespraudušas Georga lentas vai nozīmītes. Kādai persona arī mēģinājusi skaļrunī atskaņot Krievijas himnu. Konstatēts viens gadījums, kad persona mugurā uzvilkta žakete ar piespraustām medaļām. Pēc pārrunām ar policiju iepriekšminētās darbības nekavējoties tika pārtrauktas, bet aizliegtie simboli – noņemti.
Savukārt Ķengaragā likumsargi pamanījuši un apturējuši kādu automašīnu, uz kuras “V” formā bijusi pielipināta Georga lenta. Lenta noņemta, bet par notikušo sākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas un kara noziegumu slavinošu simboliku izmantošanu.
Policijas iecirknī šobrīd nogādātas divas personas. Viena sieviete aizturēta par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolikas – Georga lentes lietošanu un nevēlēšanos novērst pārkāpumu, savukārt vēl viena persona – par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā un sīko huligānismu.
Valsts policija atgādina, ka šodien īpašu uzmanību pievērsīs, lai netiek izmantoti, piemēram, stilizēti formastērpi, Georga lenta, simboli “Z” un “V”, apkrāsoti transportlīdzekļi vai citi simboli, kas slavina vai attaisno karu. Arī Krievijas karoga izmantošana tiks vērtēta kā karu atbalstoša simbolika. Šādi pārkāpumi šodien netiks pieļauti un iedzīvotājiem ir jārēķinās ar atbildību – sākot ar administratīvo un beidzot ar kriminālatbildību.
Šorīt Liepājā īsi pirms plkst.7 konstatēts bojāts piemineklis un uz tā uzkrāsots uzraksts “Okupanti”. Par šo notikumu ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, tiek skaidroti notikušā apstākļi.
“Ir saprotamas iedzīvotāju emocijas un vēlme paust savu nostāju pret Krieviju, tomēr aicinām iedzīvotājus neiesaistīties huligāniskās un provokatīvās darbībās, tai skaitā īpašumu bojāšanā,” uzsver Valsts policija.
Valsts policija kopā ar citiem dienestiem turpina uzraudzīt sabiedrisko kārtību un drošību atbilstoši iepriekš sagatavotam plānam.
Arī Daugavpilī cilvēki pie piemiņas memoriāla nepulcējas masveidā, taču nepārtraukti ierodas nolikt ziedus. Vainagu nolikuši arī Baltkrievijas konsulāta pārstāvji un citas organizācijas.
Tāpat, izejot ierasto gājiena ceļu, kas šogad nav atļauts, no Slavas skvēra līdz mūžīgajai ugunij kopā ar ģimeni ziedus ieradies nolikt Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (LKS), novēroja aģentūra LETA.
Savukārt pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S) jau pirmdienas rītā publiskojis fotoattēlu no Dubrovina parka. Pēc viņa paustā, “šodien atnākt un manas ģimenes vārdā nolikt ziedus – tas ir veltījums manas dzimtas vēsturei”.
Parkā notiekošo uzmana policijas darbinieki. Aģentūra LETA novēroja, ka ziedu nolikšana notiek klusi un bez konfliktiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien uzrunā Sarkanajā laukumā atsaucies uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, aicinot karaspēku gūt uzvaru karā Ukrainā.
Maskavā notikušas svinības un militārā parāde par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju.
Uzrunājot militārpersonas Sarkanajā laukumā, Putins nosodīja “ārējos draudus”, kuru mērķis esot novājināt un sašķelt Krieviju, kā arī kārtējo reizi apgalvoja, ka NATO radot draudus tieši pie Krievijas robežām.
Putins savā uzrunā vērsās pie karavīriem, kas pašreiz karo Ukrainas Donbasa reģionā, ko Krievija solījusi “atbrīvot” no “ukraiņu okupācijas”.
Krievija 24. februārī sāka neizprovocētu iebrukumu Ukrainā un Krievijas karaspēks Ukrainas teritorijā jau pastrādājis šausminošus kara noziegumus, tai skaitā civiliedzīvotāju masu slepkavības.
“Dzimtenes aizstāvēšana, kad tiek izlemts tās liktenis, vienmēr ir bijusi svēta. Šodien jūs cīnāties par mūsu tautu Donbasā, par Krievijas drošību, mūsu dzimteni,” tajā pašā laikā paziņoja Putins.
Savā 11 minūtes ilgajā runā Kremļa saimnieks neprognozēja, cik ilgi karš varētu turpināties, kā arī nesniedza pārskatu par gūtajiem panākumiem, kas patiesībā ļoti pieticīgi un nesuši iebrucējiem vienīgi milzu zaudējumus.
Putins ir bieži salīdzinājis iebrukumu Ukrainā, kas esot atbrīvojama no “nacistiem”, ar Padomju Savienības cīņu ar nacistisko Vāciju.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trāpīgi norādījis, ka tieši Krievija agresija pret Ukrainu atgādina nacistu zvērības.
Aizsardzība no nevēlamas grūtniecības, labāka pasšajūta un augstāka dzīves kvalitāte – pareizi izvēlēta kontracepcijas metode sievietei var sniegt virkni ieguvumu. Kā atrast dzīvesveidam piemērotāko kontracepciju, kādu daļu šīs izvēles veic sieviete pati un kas paliek ārsta pārziņā, stāsta ginekoloģe, dzemdību speciāliste Dr. Dace Matule.
Labākā formula – sievietes vēlmes apvienojumā ar ārsta zināšanām
Pareizajai kontracepcijas metodei ir milzīga nozīme, jo tas ir ilgtermiņa pasākums: kontracepcija ir vajadzīga no dzimumdzīves sākšanās, ko daudzi jaunieši mūsdienās piedzīvo jau 14–16 gadu vecumā, līdz pat menopauzei. Pats galvenais priekšnoteikums, lai sieviete izvēlētos piemērotāko kontracepcijas metodi, ir spēja veidot atklātu sarunu ar ārstu. Ginekologa apmeklējums ir intīma procedūra, un tās veiksmīgai norisei ir ļoti svarīga savstarpēja uzticēšanās: šīs konsultācijas laikā sievietei būtu jāsaņem atbildes uz visiem svarīgajiem jautājumiem gan par savu veselību, gan kontracepciju.
“Nedomāju, ka pastāv universāli ieteikumi, kā rast veiksmīgu, komfortablu un abpusēji pieņemamu saskarsmi. Ārstu darbības stili mēdz atšķirties: kādai ārsts sniegs tieši to saskarsmi, kādu viņa ir gaidījusi, taču citai pacientei saikne ar šo pašu ārstu neizveidosies, tāpēc viņa meklēs citu speciālistu. Galvenais, lai paciente būtu apmierināta ar vizīti un spētu sadzirdēt ārsta ieteikumus. Tā kā vizītē pie ginekologa saruna notiek par pacientes seksualitāti un dzimumdzīvi, ārstam ir jāspēj sniegt drošības sajūtu, un sievietei ir jāatrod ārsts, kurš viņai tādu sniedz,” uzsver Dr. Dace Matule.
Jebkura lēmuma pamatā ir sievietes vēlēšanās vai nevēlēšanās lietot kādu noteiktu kontracepcijas metodi, savukārt ārsts ar savām zināšanām palīdz izvērtēt, vai šāda metode sievietei būtu piemērota. “To, kādu kontracepciju izvēlēties, ietekmē ļoti daudzi faktori. Kontracepcijas efektivitāte un iespējamās blaknes ir saistītas ar pacientes slimības vēsturi, pašreizējo vispārējās veselības un reproduktīvo orgānu stāvokli, vecumu un ķermeņa masas indeksu, dzemdību un grūtniecību skaitu, mēnešreižu ciklu un norisi, to, vai sieviete smēķē un lieto medikamentus, vai ir problēmas ar sirds-asinsvadu sistēmas darbību, vai gadās migrēnas lēkmes. Tāpēc tikai tad, kad iegūta visaptveroša informācija, paciente un ārsts kopā var pieņemt izsvērtu lēmumu,” stāsta Dr. Dace Matule.
Tomēr, izvērtējot jebkuru kontracepcijas metodi, jāpatur prātā divi būtiski aspekti. Pirmkārt, tas, cik efektīva ir katra metode – ja sieviete izvēlas nedrošu metodi, viņai jāapzinās, ka var iestāties grūtniecība. Otrkārt, jāsaprot, vai sieviete izvēlēto metodi varēs lietot pareizi, lai tā būtu efektīva. Piemēram, izvēloties hormonālās kontracepcijas tabletes, tās jālieto regulāri katru dienu, kontracepcijas plāksteri jāatceras nomainīt reizi nedēļā u. tml.
Kontracepcijas tabletes – ne tikai kontraceptīvos nolūkos
Dr. Dace Matule savā praksē sastop daudz nedzemdējušu sieviešu, kuras ļoti bieži izvēlas hormonālās kontracepcijas tabletes galvenokārt sāpīgu mēnešreižu atvieglošanai un asiņošanas samazināšanai. Tomēr savi nekontraceptīvie ieguvumi ir jebkurā vecuma grupā, lietojot dažādas metodes – gan hormonālās kontracepcijas tabletes, gan intrauterīno spirāli, maksts riņķi vai hormonālo plāksteri. Regulārs cikls, mazāk sāpīgas mēnešreizes, mazāks diskomforts, kas saistīts ar spontānu menstruālo ciklu – tie ir būtiski ieguvumi sievietes pašsajūtai un dzīves kvalitātei jebkurā vecumā. Turklāt mazāks asins zudums palīdz izvairīties no dzelzs deficīta un līdz ar to skābekļa deficīta svarīgos orgānos.
Daudz nekontraceptīvo ieguvumu ir arī perimenopauzē pirms klimaksa iestāšanās – regulārs menstruālais cikls, prognozējamas asiņošanas, samazināts asins zudums un karstuma viļņi, aizsardzība pret osteoporozi. Hormonālo kontracepciju var lietot perimenopauzē līdz 54–55 gadu vecumam un tad, vadoties pēc pašsajūtas, pāriet uz hormonus aizvietojošu terapiju.
Būtiska ir arī pēcdzemdību kontracepcija sievietēm, kuras ilgstoši baro bērniņu ar krūti un kurām atjaunojas menstruālais cikls, bet nākamo grūtniecību sieviete vēl neplāno.
Kontracepcija nav līgums uz mūžu, bet konkrēta dzīves perioda “apdrošināšana”
“Visām sievietēm un visiem pāriem nav obligāti jālieto hormonālā kontracepcija. Ļoti svarīgs ir partnera faktors. Ja partneris nav pastāvīgs, ir tikai viens noteikums: nav prezervatīva – nav seksa, un hormonālo kontracepciju var pievienot vien papildu drošībai. Ja ir regulārs partneris, tāpat jāņem vērā partnera vecums un veselības stāvoklis, pāra plāni attiecībā uz grūtniecības plānošanu. Katras sievietes gadījums ir individuāls. Jā, vairāk nepamatotu bažu sievietēm saistās tieši ar hormonālo kontracepciju – šķiet, ka noteikti pieaugs svars, noteikti būs depresija, noteikti jāveic hormonu analīze, lai piemeklētu labākās tabletes. Bet tas nebūt nav obligāti, daudz svarīgāks ir sievietes kopējais veselības stāvoklis un reproduktīvo orgānu stāvoklis,” stāsta Dr. Dace Matule.
Tāpat kā daudzas citas medicīnas un zinātnes jomas, arī hormonālā kontracepcija piedzīvo nozīmīgu evolūciju. Mūsdienās pieejamie preparāti nav salīdzināmi ar tiem, kādus lietoja iepriekšējā paaudze un kas lielā mērā ir radījuši virkni dažādu aizspriedumu pret hormonālo kontracepciju kopumā. Nu arī Latvijā ir pieejamas kontracepcijas tabletes ar jaunu estrogēnu – estetrolu. Tas ir dabisks estrogēns, kas salīdzinājumā ar līdz šim pieejamajiem darbojas citādi – tam ir neitrāla iedarbība uz aknām, līdz ar to minimāla ietekme uz, piemēram, krūts audu šūnām un pierādīts augstāks drošības profils. Ja sieviete bažījas par hormonālās kontracepcijas ietekmi uz savu organismu, tomēr viņai šķiet, ka hormonālā kontracepcija būtu ērts risinājums, šis ir viens no ceļiem, kuru var izvēlēties.Dr. Matule uzsver – izvēloties kontracpecijas metodi, paciente un ārsts ir nonākuši tikai pusceļā. Sarunai noteikti ir jāturpinās, sevišķi uzsākot lietot hormonālo kontracepciju – pēc trim mēnešiem būs skaidrs, kā paciente ar konkrēto līdzekli sadzīvo: “Ja paciente ar izvēlēto līdzekli nejūtas labi, ir iespēja nomainīt hormonālās kontracepcijas tabletes uz citām un izvēlēties tādas, kas sniedz ieguvumus veselībai un pašsajūtai. Pirmā neveiksme nebūt nenozīmē, ka hormonālajai kontracepcijai jāatmet ar roku.”
Lai jebkura kontracepcija darbotos efektīvi, tā ir pareizi jālieto, tas attiecas ne tikai uz hormonālās kontracepcijas tabletēm. “Neviena kontracepcijas metode nav neatgriezeniska vai nepārejoša, izņemot vazektomiju vīriešiem vai olvadu nosiešanu sievietēm. Kontracepcija nav līgums uz mūžu, ir ļoti daudz iespēju, taču svarīga ir pacientes līdzestība un dzīves prioritāšu apzināšanās, kas nosaka, uz cik ilgu laiku viņa vēlas izsargāties no grūtniecības, un lielā mērā palīdz izvēlēties īsto metodi,” rezumē Dr. Dace Matule.
ANO labas gribas vēstniece Andželīna Džolija dalās ar iespaidiem, kurus guvusi, viesojoties Ukrainā.
Savā “Instagram” viņa publicējusi fotogrāfijas, kurās redzama apciemojot bērnus vienā no Ļvivas slimnīcām. Andželīna publicējusi fotogrāfiju ar akmeni, kuru viņai parādījusi kāda maza meitenīte.
“Kad pirms dažām dienām biju Ļvivā, man parādīja “īpašo akmeni”, ko bija atradusi maza meitene. Mazā meitene nesaprata, ka akmens, ar kuru viņa spēlējās, patiesībā ir spridzekļa gabals. Turot to plaukstā, var just, ka tas ir robains un smagāks, nekā varētu iedomāties, bet tā spožums un neparastā āriene noteikti piesaistīja bērna uzmanību.
Video
Kad sprāgst bumba, tad trieciena punkta tuvumā esošo cilvēku ķermeņos ieduras asas smagā metāla lauskas. Daudziem bērniem, kuri bija klāt Kramatorskas dzelzceļa stacijas spridzināšanā, nesen no ķermeņa tika izņemti šrapneļa gabali – tas bijis grūts un ārkārtīgi sāpīgs process. Spridzekļu fragmenti, kas atrodas tuvu dzīvībai svarīgiem orgāniem, bija pārāk bīstamās ķermeņa vietās, lai tos izņemtu, un tie palika dažu bērnu ķermeņos,” tā savā “Instagram” rakstīja Andželīna Džolija.
Bekingemas pils darījis zināmu, ka 95 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II tradicionālos Karaliskos dārza svētkus šogad neapmeklēs. Pēdējo reizi karaliene Elizabete II dārza svētkus apmeklēja 2019.gadā.
Dārza svētki norisināsies 12. maijā sadarbībā ar labdarības organizāciju “Not Forgotten”. Preses paziņojumā teikts, ka karaliene, visticamāk, klātienē nepiedalīsies arī citos maija un jūnija pasākumos. Tuvākajā laikā karalienei vajadzētu ierasties uz četriem saviesīgiem pasākumiem, kuros viņai stundu jāstāv kājās un jāsveicina apmeklētāji.
Paziņojumā teikts: “Viņas Augstību karalieni šī gada dārza svētkos pārstāvēs citi karaliskās ģimenes locekļi. Sīkāka informācija sekos vēlāk.”
Video
Lielbritānijas iedzīvotāji soctīklos nobažījušies, vai 95 gadus vecajai karalienei ir problēmas ar veselību?
Miermīlīgajā Meru pilsētā sacelta pamatīga trauksme pēc tam, kad kāds ciema iedzīvotājs pamanīja dzīvžogā slēpjamies lauvu!
Šīs ziņas satrauca daudzus ciema iedzīvotājus un tādēļ tie sazinājās ar Kenijas savvaļas dzīvnieku dienestu, dienests secināja, ka tā bijusi viltus trauksme.
Trīs bruņoti darbinieki piesardzīgi tuvojās vietai, kurā manīta lauva. Atklājās, ka dzīvžogā ir nevis īsts lauva, bet iepirkuma maiss ar lauvas galvas apdruku.
Video (cilvēki savos “Twitter” kontos dalās ar komentāriem par šo notikumu)
BBC vēsta, ka “bīstamās lauvas” maisu dzīvžogā bija ielicis mājas saimnieks. Viņš maisā bija ievietojis dažus avokado koka stādus, lai novērstu to izžūšanu. Kāds vietējais iedzīvotājs apgalvoja, ka pēdējā laikā nav saņemti ziņojumi par klaiņojošām lauvām, bet daži mājlopi gan ir pazuduši!
Kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā grupa Kalušas orķestris ir kļuvusi par “Eirovīzijas 2022” favorītu. Ukrainas grupai tiek prognozēta uzvara konkursā.
Nedēļu pirms 2022. gada “Eirovīzijas” sākuma bukmeikeri mainīja savas prognozes, Ukrainas pārstāvjiem dodot visaugstāko procentu koeficientu – 42 procentus. Tas ir lielākais procentu skaits dziesmu konkursa vēsturē!
Video
Otrajā vietā ierindojās Itālija (15 procenti), kura ilgu laiku atradās tabulas pirmajā vietā, trešajā bija Zviedrija (11 procenti). Ceturtā vieta prognozēta Lielbritānijas pārstāvie (7 procenti), bet piektā vieta prognozēta dalībniecei no Spānijas (4 procenti).
9.maijā pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, norāda Valsts drošības dienests (VDD), uzsverot, ka provokāciju mazināšanai likumsargi veikuši preventīvas pārrunas ar vairākiem desmitiem prokremliski noskaņotu personu.
Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku nežēlīgos kara noziegumus Ukrainā, VDD 9.maijā aicina iedzīvotājus neapmeklēt tā dēvēto “uzvaras” pieminekli un citus Latvijas okupāciju slavinošus monumentus, aģentūru LETA informēja VDD.
9.maijs šogad Latvijā ir pasludināts par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, un publiski pasākumi, kuros tiek glorificēta PSRS īstenotā Latvijas okupācija vai pausts atbalsts Krievijai, nav savienojami ar 9.maijam piešķirto sēru dienas statusu.
Video
Pulcēšanās un ceremoniāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem dienesta vērtējumā uzskatāma par klaju necieņas izrādīšanu tiem miljoniem cilvēku, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā vai smagi cietuši PSRS komunistiskā režīma dēļ.
Par klaju necieņu uzskatāma arī individuāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem, kā arī jebkura cita publiska darbība Krievijas atbalstam. Vienlaikus minētās darbības ir arī pašreizējo Krievijas noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu netieša attaisnošana.
“Šogad Krievija kārtējo reizi ir apliecinājusi sevi kā agresorvalsti, kura savu imperiālisko ambīciju vārdā gatava klaji ignorēt citas neatkarīgas valsts pašnoteikšanās tiesības, bez žēlastības nogalināt tās iedzīvotājus, iznīcināt slimnīcas, skolas un citus svarīgus objektus, kas Krievijai nerada ne mazāko apdraudējumu,” saka VDD priekšnieks Normunds Mežviets.
VDD šogad pievērš pastiprinātu uzmanību ar 9.maiju saistītajām norisēm Latvijā un informatīvajā telpā, lai identificētu iespējamus apdraudējumus Latvijas nacionālās drošības interesēm. Savā darbā VDD cieši sadarbojas ar Valsts policiju (VP). Arī 9.maijā VDD strādās intensīvā režīmā.
VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka 9.maijā pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, sevišķi – ierastajās 9.maija pasākumu norises vietās. Līdz šim, identificējot ieceres vai gatavošanos provokatīvām darbībām, VDD ir veicis preventīvas pārrunas ar vairākiem desmitiem prokremliski noskaņotu personu, brīdinot par iespējamo atbildību par šādām aktivitātēm. Vienlaikus provokācijas 9.maijā nav pilnībā izslēdzamas.
Lai gan valstī ir noteikts aizliegums Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienā rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, VDD vērtējumā 9.maijā iespējami mēģinājumi apiet šo aizliegumu. Tāpat 9.maijā pastāv konfrontācijas riski starp prokremliski noskaņotām personām un sabiedrības pārstāvjiem, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
VDD aicina iedzīvotājus 9.maijā atturēties no reaģēšanas uz provokatīvām darbībām, kā arī neiesaistīties prettiesiskās aktivitātēs. Krievijas bruņoto spēku īstenoto kara noziegumu attaisnošana un slavināšana netiks tolerēta.
VDD atgādina, ka par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, kā arī par darbībām, kas vērstas uz nacionālā vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, paredzēta kriminālatbildība.
Tāpat VDD sadarbībā ar VP pievērsīs īpašu uzmanību personām, kas sēru dienā izmanto Krievijas agresiju simbolizējošus elementus, tajā skaitā “Z” un “V” burtu, Georga lenti un Krievijas karogu.
Iedzīvotāji, kuru rīcībā nonākusi informācija par 9.maijā plānotām provokācijām, aicināti par to informēt VDD pa tālruni 6 7 208 964, e-pastu dd@vdd.gov.lv jebkurā diennakts laikā. Savukārt par sabiedriskās kārtību un drošību apdraudošiem incidentiem 9.maijā jāinformē VP pa tālruni 110.
Lai arī atsevišķas personas paudušas kardinālāku viedokli par 9.maija atzīmēšanu un normatīvie akti neliedz individuāli nolikt ziedus pie pieminekļiem, VP priekšnieks Armands Ruks aicinājis sabiedrību saprast, ka šis gads nav kā iepriekšējie, jo dalība jebkāda veida aktivitātēs un 9.maija svinēšana var tikt izmantota Krievijas propagandā, lai attaisnotu karu Ukrainā.
Ruks šonedēļ aģentūrai LETA apliecināja, ka 9.maijā policija plāno dažādus sabiedriskās kārtības pasākumus, tostarp, pie pieminekļa Pārdaugavā atbilstoši saviem resursiem nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli, līdzīgi kā tas bija iepriekšējos pandēmijas gados, kad oficiāli pasākumi netika atļauti, bet ļaudis tomēr individuāli devās nolikt ziedus. Tāpat pieminekļa tuvumā plānoti satiksmes ierobežojumi un atbilstoši policijas spēki.
Ruks gan vērsa uzmanību, ka policijas klātbūtne būs ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur ļaudis varētu potenciāli atzīmēt vai nolikt ziedus padomju laikos izvietoto pieminekļu tuvumā. Viena no šīm vietām būs Daugavpils.
Saeima aprīļa sākumā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu”, kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9.maiju.
Tāpat noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums 2022.gada 9.maijā un 10.maijā.
Šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīkos un arī pašvaldības neizsniegs atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pašvaldībām arī būs jāanulē atļauju publiska pasākuma rīkošanai šogad 9.maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.
Noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumus, ja sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst minētās piemiņas dienas raksturam.
Likums spēku zaudēs šogad, 11.maijā.
Nesen Rīgas dome paziņoja, ka pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu, tādēļ pašvaldība to daļēji norobežojusi.
Visā Eiropā, izņemot vietām ziemeļos, 2022.gada vasara gaidāma siltāka un sausāka par normu, liecina Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra informācija.
Maijs Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijā gaidāms vēsāks nekā ierasts, pārējā Eiropā mēneša vidējā gaisa temperatūra prognozēta virs normas.
Jūnijā, jūlijā un augustā tikai vietām Skandināvijā un Krievijā gaisa temperatūra prognozēta atbilstoša daudzu gadu vidējam rādītājam, pārējā Eiropā – virs normas, pat krietni virs normas.
Eiropas dienvidu un centrālajā daļā vasaru prognozē īpaši karstu un sausu.
Baltijas valstīs visi vasaras mēneši prognozēti siltāki un sausāki nekā ierasts, bet prognozētās novirzes no normas nav tik lielas kā Eiropas centrālajā un dienvidu daļā.
Jau nākamnedēļ daudzviet Rietumeiropā un Centrāleiropā gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30 grādiem.
Latvijā, sākot ar svētdienu, 8.maiju, uz brīdi atgriezīsies vēsāks laiks, bet nākamās nedēļas gaitā temperatūra paaugstināsies un dažbrīd var pakāpties nedaudz virs +20 grādiem. Gaidāma ciklonu ietekmes palielināšanās, tādēļ bieži pūtīs brāzmains vējš un brīžiem līs.
Naktī uz 9.maiju vēl daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pazemināsies līdz 0..-4 grādiem, arī naktī uz 10.maiju vietām gaidāma salna, pēc tam nākamajā nedēļā salnas vairs nav gaidāmas, bet nav iespējams apgalvot, ka šopavasar tās vairs neatgriezīsies.
Karstmaize ir vienkārša un sātīga maltīte, īsts “komforta ēdiens”, kas dāvā sāta sajūtu pēc enerģiskas darba dienas un spēcina, dodoties garākā ceļā. Karstmaizes, kādas tās pazīstam šodien, pateicoties uzkodu pa ceļam tirgotājiem un arī vienam otram restorānam, būtībā ir klasiski sendviči – divas kopā saliktas maizes šķēles ar pildījumu vidū, kas tiek uzceptas vai iepriekš sagatavotas un uzkarsētas. Tā ir visā pasaulē populāra uzkoda, kurā visbiežāk liek gaļu vai šķiņķi, sieru, olas, lasi vai tunci, kādu dārzeni svaigumam un kraukšķim un majonēzi vai sinepes sulīgumam. Taču arī karstmaize iet līdzi laikam un iegūst jaunas – 21. gadsimta garšas.
Kaut arī maize ar piedevu ir jau izsenis pazīstams ēdiens visā pasaulē, klasiskais sendvičs sev raksturīgo veidolu ieguva 18. gadsimtā. Par to varam pateikties angļu aristokrātam Džonam Montegjū, ceturtajam Sendvičas grāfam, kurš esot sulainim licis pasniegt gaļu, iespiestu starp divām maizes šķēlēm: tā viņam nevajadzēja atrauties no kāršu spēles, lai ķertos pie dakšiņas, un kārtis nekļuva taukainas, turot ēdamo rokā, jo maize pasargāja no tiešas saskares ar gaļas tauciņiem.
19. gadsimta sākumā sendviči pirmoreiz parādījās amerikāņu pavārgrāmatās, un vienīgais pildījums tajās vairs nebija gaļa, bet arī siers, augļi, vēžveidīgie, rieksti un sēnes. Sendviču patēriņš gadu gaitā strauji auga, savu nišu atrodot gan smalkā sabiedrībā, gan strādnieku šķiras krodziņos un dzelzceļa stacijās. 20. gadsimta 20. gados tika atrasts veids, kā rūpnieciski sagriezt maizi šķēlēs, un tas sendviču popularitāti tikai vairoja, jo aizņemtām mammām vai sievām nebija nekā vienkāršāka, kā salikt gardu sviestmaizi, ko iedot līdzi bērniem uz skolu vai vīriem uz darbu. Jaunu pavērsienu 1979. gadā radīja Lielbritānijas veikalu tīkls Marks & Spencer, kas uzsāka iepriekš pagatavotu un īpašās kārbās iesaiņotu sviestmaižu tirdzniecību. Jaunais iepakojums novērsa gadiem ilgušu problēmu – proti, sviestmaizes vairs neapkalta, gaidot savu pircēju, ilgāk saglabājās svaigas un kļuva krietni pievilcīgākas tiem, kas tīkoja pēc gardas uzkodas pa ceļam.
“Tāda klasika kā karstmaize ar vistu un sieru, šķiņķi un sieru vai omleti un šķiņķi ir jau tradicionālas garšu kombinācijas, ko iecienījuši cilvēki visā pasaulē, tā teikt, bāzes saturs. Arī “Narvesen” nodrošina šo garšu klāstu savā sortimentā. Taču gan pati maizīte, gan karstmaizes pildījums, tāpat kā jebkurš cits produkts, iet līdzi laikam, pielāgojas cilvēku paradumiem un iegūst jaunas garšas, ar kurām eksperimentēt un atklāt jaunus apvāršņus. Karstmaižu sortimentā parādās pilngraudu maize, pildījumu bagātina arvien jauni produkti, piemēram, ananāsi, grilēta paprika, spināti u.c.,” stāsta SIA “Narvesen” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.
Lūk, dažas idejas mūsdienīgas karstmaizes pagatavošanai!
Vistas vietā – tītars. Veselīgs dzīvesveids ir viena no galvenajām mūsdienīga cilvēka prioritātēm, kas caurstrāvo visas dzīves jomas no dienas režīma līdz uztura izvēlēm. Tītara gaļu uztura speciālisti iesaka kā īpaši diētisku, tāpēc pamēģini to kombinēt ar sieru, dārzeņiem vai eksotiskāko ananasu!
Karstie dārzeņi un sēnes. Arvien lielāku popularitāti sabiedrībā gūst veģetārs un vegānisks uzturs, taču tas nenozīmē, ka jāatsakās no iecienītajām uzkodām! Liec karstmaizē ceptus dārzeņus, sēnes vai karamelizētus sīpolus un baudi savu iecienīto maizi ar bagātīgu augu valsts pildījumu. Tas būs interesantāk par ierasto salātlapu vai tomāta šķēli.
Siers – parastais un vegāniskais. Tas ir vēl viens gards risinājums tiem, kas atsakās no gaļas vai vienkārši vēlas baudīt vieglu un vienlaikus sātīgu maltīti. Īpaši piemēroti cepšanai ir vairums svaigo sieru, izņemot mocarellu, kā arī halumi un panīra sieri, kas nekūst, bet sacepas zeltaini. Šobrīd plašā klāstā pieejamas arī dažādu sieru vegāniskās versijas – atliek vien eksperimentēt un atrast piemērotāko.
Vidusjūras garšas. Humoss, saulē kaltēti tomāti, gards pesto vai ķiploku mērcīte – liec majonēzi un sinepes plauktā un izmēģini karstmaizi ar kādu saules pielietu un varbūt paša gatavotu mērcīti! Tā dos īpašu raksturu gan jau tradicionālajai gaļai un šķiņķim, gan neparastākām sastāvdaļām.
Ja tomēr vēlies nobaudīt oriģinālo, klasisko sendviču, atceries formulu: karsts rostbifs, ass Čedaras siers un krēmīga mārrutku mērce uz siltas maizes. Kā mēdz teikt – mode nāk un iet, bet klasiskas vērtības nezūd. Šī recepte ir izturējusi teju 300 gadu laika pārbaudi.
Kāds vīrietis pārģērbies par priesteri un pavadījis nakti kazarmās, kurās atrodas karavīri, kuri aizsargā karalienes Elizabetes Vindzoras pils īpašumu.
Policijas pārstāvis izdevumam “Insider” apstiprinājis, ka 27. aprīļa rītā no Viktorijas kazarmām tika izvesta nepiederoša persona. Tieši pie Vindzoras pils atrodas Viktorijas kazarmas, un tajās uzturas karavīri, kuri aizsargā īpašumu. Vīrietis kurš tika ielaists kazarmās nebija uzrādijis personu apliecinošu dokumentu, jo apgalvoja, ka ir militārā kapelāna draugs. Šis iebrucējs pavadījis nakti, ēdot un dzerot kopā ar augstākajiem virsniekiem, bet karaliene Elizabete II šajā dienā Vindzoras pilī nav uzturējusies. Kad iebrucējs baudījis maltīti kopā ar virsniekiem, viņš stāstījis stāstus par dienestu Irākā.
“Tikai vēlāk, kad viņš sāka runāt par to, kā viņš ir strādājis par katapultas sēdekļa izmēģinājuma pilotu, apsargi kļuva aizdomīgi,” sacīja kāds anonīmais avots.
Policisti ieradās nākamajā rītā un izveda nepiederošo personu no pils telpām. “Trešdien, 27. aprīlī, plkst. 9:20 mēs saņēmām ziņojumu par nepiederošu personu Viktorijas kazarmās Vindzorā. Amatpersonas ieradās un izveda nepiederošo personu no kazarmām,” paziņoja policijas pārstāvis. Vīrietis gan netika aizturēts, jo nav izdarījis noziegumu.
16 gadu vecumā Kailija Pozija, kura plašākai sabiedrībai zināma no realitātes šova “Toddlers & Tiaras” izdarījusi pašnāvību.
Pozijas ģimene ir apstiprinājusi, ka Kailija atņēmusi sev dzīvību. “Lai arī viņa bija piepildīta pusaudze ar gaišu nākotni, diemžēl viņa pieņēma neapdomīgu lēmumu izbeigt savu dzīvi,” teikts ģimenes paziņojumā.
Jaunietes mirstīgās atliekas tika atrastas 2. maijā kādā Vašingtonas parkā netālu no viņas dzīvesvietas. Nāves cēlonis plašākai sabiedrībai netiek atklāts. Pozija plašāku atpazīstamību ieguva kā smaidošā meitenīte, kurai veltīts savs GIF, vēlāk meitene izveidojusi arī savu TikTok profilu.
Meitenes māte ir šokēta par Pozijas lēmumu atņemt sev dzīvību, zināms, ka meitene bijusi talantīga vingrotāja un karsējmeitene.
Tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, varēja notikt arī ar mums, ja mēs būtu mēģinājuši izpatikt austrumu kaimiņam. Tā intervijā saka exprezidente Vaira Vīķe Freiberga. Viņa teic – mums jābūt pateicīgiem par to, ka šobrīd esam jaunā dzelzs priekškara drošajā pusē un rosina katram Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā apņemties palīdzēt Ukrainai, kurai uzbrukusi Krievija.
Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas paredz no 15.maija atcelt obligātu sejas masku nēsāšanu sabiedriskajā transportā, liecina informācija Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka atcelti visi epidemioloģiskās drošības pasākumi, samazinoties Covid-19 izplatības riskam līdz zemam līmenim, kas varētu tikt sasniegts maijā.
Kā liecina Tiesību aktu projektu publiskajā portālā pieejamā Veselības ministrijas (VM) vēstule, par šiem grozījumiem VM iebildumu nav. “Par šo redakciju mums nav iebildumu,” teikts vēstulē.
Jau ziņots, ka vairums Covid-19 ierobežojumu Latvijā tika atcelti no 1.aprīļa. Faktiski vienīgā prasība, kas palika spēkā uz plašāku sabiedrību, ir masku nēsāšana sabiedriskajā transportā, ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
No 2020. gada princis Harijs dzīvo ASV kopā ar sievu, aktrisi Meganu Mārklu. Saseksas hercogu pāris atteicies no karalisko pienākumu veikšanas. Prinča Čārlza biogrāfs Džonatans Dimblbijs uzskata, ka Megana manipulējusi ar princiHariju.
“The Times” intervijā Džonatans princi Hariju dēvē par “ne to spožāko cilvēku”, viņš skarbi izsakās par Hariju un uzskata, ka laulība ar Meganu ietekmējusi viņa lēmumus.
“Man ir pamatotas aizdomas, ka Megana Mārkla vazā aiz deguna Hariju. Viņi ir iekļuvuši tādā virpulī, kurā viņi kā pāris kļūst arvien mazāk nozīmīgi,” savās domās dalās biogrāfs. Viņš arī domā, ka nākotnē pāris saskaries ar vairākām problēmām, jo viņiem pietuvinātās slavenības kļūs vecākas un arī mazāk ietekmīgas.
Video
“Man ir žēl, jo kad es viņu satiku, viņš bija burvīgs puisis. Viņš nav tas spožākais, bet viņš ir ārkārtīgi dāsns.” Viņš uzskata, ka Meganas un Harija intervija ar Opru Vinfriju ir bijusi nepieņemama un pilnīgi lieka, īpaši izteikumi par Čārlza rasistiskajām domām. “Man šķita, ka šī intervija bija visbriesmīgākā ideja no viņu puses,” atzīst Džonatans.
2021. gada martā Megana Mārkla intervijā Oprai Vinfrijai atzina, ka pēc pievienošanās britu karaliskajai ģimenei domājusi par pašnāvību. Megana arī apsūdzēja karalisko ģimeni rasismā!
Vairāk nekā pusei pieaugušo Eiropas iedzīvotāju ir liekais svars, secināts Pasaules veselības organizācijas (PVO) pētījumā par korpulenci.
Aptuveni 59% pieaugušo PVO Eiropas reģionā ir liekais svars. Vairāk šī problēma skar vīriešus.
Liekais svars ir 63% vīriešu un 54% sieviešu, secināts pētījumā.
Liekais svars ir arī katram trešajam bērnam. 29% zēnu vecumā no septiņiem līdz deviņiem gadiem ir liekais svars un 27% meiteņu šajā pašā vecuma grupā.
Pusaudžu vidū liekais svars ir 25%.
Tikmēr bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, liekais svars ir tikai 8%.
Cilvēkus ar lieko svaru un aptaukošanos Covid-19 pandēmija skāra sevišķi smagi. Šādi cilvēki biežāk nonāca slimnīcās vai mira no Covid-19.
Sākotnējie dati arī liecina, ka pandēmijas laikā pieaugusi liekā svara problēma bērnu un pusaudžu vidū.
Liekais svars un aptaukošanās parasti ir vieni no galvenajiem cēloņiem invaliditātei un nāvei PVO Eiropas reģionā, un vairākās valstīs aptaukošanās varētu kļūt par galveno vēža riska faktoru turpmākajās desmitgadēs, aizstājot smēķēšanu.
Aptaukošanās var novest pie vēža, hroniskām elpceļu slimībām, piemēram, astmas, insulta un citām sirds un asinsvadu slimībām, aku un nieru problēmām, muguras sāpēm un garīgās veselības problēmām.
Aplēses liecina, ka liekais svars un aptaukošanās šobrīd ir ceturtais visizplatītākais neinfekcijas slimību riska faktors reģionā aiz augsta asinsspiediena, uztura riskiem un tabakas, brīdināts PVO ziņojumā.
PVO Eiropas reģionā ietilpst 53 valstis, arī Turcija, Krievija un Ukraina.
Šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.
1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas “de facto” atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
Uzdevums ir nevis atjaunot Irpiņu, kāda tā bija, bet to padarīt vēl labāku. Tā intervijā mūsu filmēšanas grupai Irpiņā teica pilsētas mērs Oleksandrs Markušins. Tāpat kā daudzi citi, viņš bija spiests kļūt par kara laika mēru un pats aktīvi iesaistījās pilsētas aizsardzībā. Vismaz trīs reizes pret viņu tika vērsti uzbrukumi ar mērķi nogalināt.
2.maijā prinča Viljama un Keitas Midltones meita princese Šarlote nosvinēja savu septīto dzimšanas dienu. Šarlotes dzimšanas dienā tapušas jaunas fotogrāfijas, kurās princese izskatās jau ļoti pieaugusi. Keita aizsākusi jaunu tradīciju, ka viņas meitas fotogrāfijas top katrā dzimšanas dienā!
Princeses Šarlotes fotogrāfijas tikušas uzņemtas Viljama un Keitas piepilsētas īpašumā Norfolkā. Vienā no fotogrāfijām princese pozē kopā savas ģimenes mīluli – melnu angļu spanielu vārdā Orla, sunītes vārds tulkojumā no ķeltu valodas nozīmē “zelta princese”. 2020. gadā Orlu ģimenei uzdāvināja Keitas jaunākais brālis Džeims Mildtons, kurš ir kinologs un angļu spanielu audzētājs.
Video
Karaliskās ģimenes fani uzskata, ka Šarlote savam tētim līdzinās daudz vairāk, nekā viņas brāļi – prinči Džordžs un Luijs. Kad princese bija jaunāka, tad daudzi uzskatīja, ka viņa ir karalienes Elizabetes II kopija.
Ja nu reiz ir kāds vitamīns, par kura lietošanas nepieciešamību ārsti ir vienisprātis, tad tas ir D vitamīns. Pirms došanās uz aptieku ir vērts par to noskaidrot svarīgāko.
D vitamīna iedarbības laiks ir pētīts dažādos aspektos, gan plašos apskatos, gan šaurāk mērķētās jomās. Jau 2007. gadā ir publicēts pētījums, kurā minēts, ka cilvēkiem, kuri lietoja pašus vienkāršākos D vitamīna uztura bagātinātājus bija par 7% mazāka priekšlaicīgas nāves varbūtība nekā tiem, kuri tādus nelietoja. Gadu vēlāk plašā pētījumā uzrādījās korelācija – sievietēm ar zemu D vitamīna līmeni biežāk fiksēts krūts vēzis. Iepretim datiem, kas skaidri liecina, ka daudziem vīriešiem, sievietēm un arī bērniem šī svarīgā vitamīna līmenis asinīs ir nepietiekams, ka daudzi no mums šo trūkumu nefiksē un tātad arī neuzņem tik vajadzīgo D vitamīnu, kopējā situācija nešķiet iepriecinoša.
„Priecājos, ja cilvēki apzinās D vitamīna nepieciešamību! Ir klienti, kuri nāk uz aptieku jau ar ārsta recepti,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. „Taču tikpat bieži cilvēki aptiekā iegriežas bez receptes un nereti arī bez laboratorisko izmeklējumu rezultātiem. Tad farmaceita konsultācijai D vitamīna izvelē ir īpaša nozīme.”
Farmaceits uzskaita būtiskākos jautājumus un atbildes, aicinot būt zinošiem gan par savu veselību, gan svarīgākajiem medikamentiem un to nozīmi veselības uzturēšanā.
Kāpēc ir nepieciešams D vitamīns?
D vitamīns palīdz uzsūkties kalcijam, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos. Nepietiekams D vitamīna daudzums organismā ir iemesls „mīkstiem” kauliem bērniem (rahīts) un trausliem, deformētiem kauliem pieaugušajiem (osteomalācija).
D vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmu un neiromuskulāro sistēmu, kā arī tam ir liela nozīme cilvēka šūnu dzīves ciklā, turklāt šis vitamīns ir nepieciešams arī citām svarīgām ķermeņa funkcijām.
“Ir virkne pētījumu, kas uzrāda D vitamīna deficīta saistību ar krūts, resnās zarnas un prostatas vēzi, sirds slimībām, depresiju, svara pieaugumu un citām slimībām. Tomēr, lai gan cilvēkiem ar augstāku D vitamīna līmeni ir mazāks saslimšanas risks, nav nepārprotamu pierādījumu, ka D vitamīna trūkums izraisa slimības vai, ka D vitamīna uztura bagātinātāji var samazināt risku saslimt.”
Kā uzņemt pietiekami daudz D vitamīna?
Trīsdesmit minūšu ilga atrašanās saulē ar atklātu seju, kājām vai muguru (bez sauļošanās līdzekļa) vismaz divas reizes nedēļā nodrošina pietiekami daudz D vitamīna. Taču tik liela tieša saules staru iedarbība pakļauj potenciāli bīstamajam ādas vēzi izraisošajam UV starojumam. “Tā kā nedzīvojam ne dienvidos, ne dienvidrietumos, ziemā nesaņemam tik daudz saules gaismas, lai organisms spētu saražot pietiekami daudz D vitamīna. Tāpēc visefektīvāk ir uzņemt D vitamīnu ar pārtiku un uztura bagātinātājiem,” atzīst farmaceits.
Kā analīzes parāda, ka organismā trūkst D vitamīna?
Asins analīzes var parādīt D vitamīna līmeni organismā. Taču jāņem vērā, ka ir svarīga rezultātu interpretācija. Lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka ikvienam, kam D vitamīna līmenis ir mazāks par 15 ng/ml vai 37,5 nmol/L (atkarībā no laboratorijas noteiktajām robežvērtībām), ir nepieciešams papildus lietot D vitamīnu. Tiek uzskatīts, ka ideālais līmenis ir no 40 ng/ml līdz 70 ng/ml.
Kāds D vitamīns ir vislabākais?
Ieteicamākā D vitamīna forma ir D3 vitamīns jeb holekalciferols. Šī ir tāda D vitamīna forma, kādu cilvēka organisms ražo saules gaismas iedarbībā.
“D vitamīna recepšu medikamentos tiek izmantotas dažādas D vitamīna formas. Ja jums ir recepte kādam konkrētam D vitamīnam, nav vēlams lietot citu, nekonsultējoties ar savu ārstu,” skaidro Vadims Brižaņs.
Kādi pārtikas produkti satur D vitamīnu?
D vitamīnu satur salīdzinoši maz pārtikas produktu, ja vien tas papildus nav pievienots ražošanas procesā. Organisms D vitamīnu galvenokārt sintezē caur ādu (no saules gaismas), nevis ēdot. “Taču nav svarīgi, kādā veidā iegūt nepieciešamo D vitamīna devu, ja vien var novērst D vitamīna deficītu un tā līmenis organismā kļūst pietiekams. Jāņem vērā, ka lielākā daļa dzīves paiet telpās – saule mūs nesasniedz tā, kā būtu nepieciešams.”
Tomēr ir daži D vitamīna superprodukti, piemēram, lasis un skumbrija (īpaši, ja nozvejoti savvaļā). Citi D vitamīna pārtikas avoti ir:
mencu aknu eļļa (brīdinājums: mencu aknu eļļa ir bagāta ar A vitamīnu; pārāk daudz – var kaitēt veselībai);
tuncis (konservēts savā sulā);
sardīnes (konservētas eļļā);
ar D vitamīnu bagātināts piens vai jogurts, neatkarīgi no tā, vai tas ir pilnpiens, beztauku vai ar samazinātu tauku saturu;
liellopa vai teļa aknas;
olu dzeltenums;
siers.
Cik daudz D vitamīna nepieciešams?
Pieņemot, ka ar saules palīdzību cilvēks D vitamīnu saņem samērā maz, taču ar uzturu uzņem pietiekamu kalcija daudzumu, ir noteiktas ieteicamās D vitamīna normas, ko iegūt ar uzturu vai uztura bagātinātājiem (ņemot vērā, ka noteiktā maksimālā robeža nav ieteicamā, taču tāda, ko uzskata par augstāko drošo dienas devu):
zīdaiņi vecumā no 0 līdz 6 mēnešiem: 400 SV/dienā –1000 SV/dienā;
zīdaiņi vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem: 400 SV/dienā – 1500 SV/dienā;
vecums 1-3 gadi: 600 SV/dienā – 2500 SV/dienā;
vecums 4-8 gadi: 600 SV/dienā – 3000 SV/dienā;
vecums 9-70: 600 SV/dienā – 4000 SV/dienā;
vecums 71+ gadi: 800 SV/dienā – 4000 SV/dienā.
“Ir pierādījumi, ka cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa svaru ir nepieciešams vairāk D vitamīna nekā slaidiem cilvēkiem.Par noteiktajām dienas devām eksperti joprojām diskutē, tāpēc, ja apsverat lietot vairāk D vitamīna, vispirms noteikti jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu,” aicina Vadims Brižaņs.
Vai D vitamīnu var uzņemt pārāk daudz?
Kas par daudz tas par skādi – labi zināma patiesība, kas attiecināma arī uz D vitamīnu. Pārāk daudz D vitamīna var „uzkrāt” pārāk augstu kalcija līmeni asinīs, izraisot sliktu dūšu, aizcietējumus, apjukumu, sirds ritma traucējumus un pat nierakmeņus.
“Tomēr labā ziņa ir tāda, ka gandrīz neiespējami uzņemt pārāk daudz D vitamīna ar uzturu vai, uzturoties saulē (ja vien nelietojat pārmērīgā daudzumā mencu aknu eļļu). Tāpēc uzmanība un devas ir aktuālas vienīgi tad, ja lietojat medikamentus. Par šo tēmu noteikti arī vērts aprunāties ar savu farmaceitu, jo nav pārliecinošu pierādījumu, ka paaugstināts D vitamīna līmenis radītu lielāku labumu veselībai. Tātad – nav gluži tā, ka vairāk vienmēr ir labāk. Labi ir uzņemt vitamīnu pareizi, proti, ievērojot devas!”
Kā D vitamīns mijiedarbojas ar citām zālēm?
Farmaceits norāda: “D vitamīna uzsūkšanos var kavēt vairāki medikamenti, piemēram, daži steroīdi, ķermeņa masas kontroles līdzekļi, holesterīna līmeni pazeminoši medikamenti, medikamenti pret krampjiem, tuberkulozes ārstēšanā izmantotie preparāti.
Savukārt holesterīna līmeni pazeminošie statīnu medikamenti un tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi tieši paaugstina D vitamīna uzsūkšanos organismā. Tas noteikti jāņem vērā!”
No 1.jūlija tiks atcelta izglītības nozarei noteiktā prasība par darbinieku vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, šodien, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, lēma valdība.
Tas nozīmē, ka izglītības sfērā nodarbinātajiem pienākumu pildīšanai vairs nebūs nepieciešami Covid-19 sertifikāti.
Grozījumi tāpat paredz, ka personas, kuras iegūst izglītību vispārējās, tostarp speciālās, vai profesionālās izglītības iestādēs, no 1.jūnija varēs nodarbināt izglītības procesā vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanā vasaras brīvdienās bez vakcinācijas un pārslimošanas sertifikāta.
Pašlaik ir noteikta prasība, ka izglītības nozares pedagogiem, administratīvajiem un citiem darbiniekiem, kas ir tiešā kontaktā ar bērniem, ir jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam. Vienlaikus ir noteiktas tiesības darba devējam izvērtēt katra darbinieka inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai un noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts nav nepieciešams.
Arī tālmācības izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās nodarbinātajiem, kuri nonāk saskarē ar izglītojamiem, ir nepieciešams sertifikāts.
Iepriekš ziņots, ka vairāk nekā 1000 cilvēku parakstīja atklāto vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai pret Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem izglītības iestāžu darbiniekiem.
Vēstules parakstītāju vidū bija vairāk nekā 200 izglītības iestāžu pedagogi un 40 mācību iestāžu vadītāji. Vēstules parakstītāji uzskata, ka Latvijai ir jāņem piemērs no Lietuvas un Igaunijas un jāatceļ “sabiedrību šķelošos” ierobežojumus.
Savukārt Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji pieprasīja ekspertu pamatojumu par Covid-19 prasībām izglītības nozares darbiniekiem jaunajā mācību gadā.
Organizācija norādīja, ka tā “jau mēnesi akcentē politikas veidotāju nespēju argumentēti pamatot nosacījumus darbam klātienē jaunajā mācību gadā”.
Šodien sākusies skolēnu reģistrēšanās nodarbinātībai vasarā. Pašlaik tiek pieņemti pieteikumi darbam Rīgas reģionā, rīt sāks pieņemt skolēnu pieteikumus darbam Kurzemē un Zemgalē, bet ceturtdien varēs reģistrēties visi tie skolēni, kuri vasaras brīvlaikā vēlas strādāt Vidzemē un Latgalē.
Tā kā darba vietu skaits arī šogad ir ierobežots, skolēni aicināti reģistrāciju neatlikt uz pēdējo brīdi. Turklāt šovasar valsts līdzfinansētajās darba vietās drīkstēs strādāt arī Ukrainas civiliedzīvotāju bērni.
Daži cilvēki, atšķirībā no citiem, pieprasa, lai visi skatieni būtu vērsti uz viņiem 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Runājot par uzmanības nepieciešamību attiecībās, mums visiem ir nepieciešama dažāda veida uzmanība.
Šīs ir 3 horoskopa zīmes, kuras attiecībās alkst pēc nepārtrauktas uzmanības:
1. Auns
Auni ir pašpārliecināti un inteliģenti cilvēki, viņi atzīst un novērtē sirsnību. Šīs horoskopa zīmes pārstāvji pieprasa uzmanību, lai justos piederīgi. Ja jūs satiekaties ar Aunu, risinājums ir vienkāršs. Maigi atgādiniet viņiem par savām robežām un prioritātēm, un viņi ar prieku pielāgosies.
2. Vēzis
Vēzis pieprasa vislielāko uzmanību, jo bez uzmanības apliecinājumiem attiecībās nav laimīgs. Tas ir saistīts ar faktu, ka viņiem ir nepieciešama pastāvīga pārliecība, ka viņi ir īstie un vienīgie. Vēži ir jūtīgas dvēseles, viņiem ir nepieciešams partneris, kas vēlēsies doties kopīgos ceļojumos, dalīt hobijus un saplānot kopīgas brīvdienas.
3. Lauva
Viņi vēlas būt sava partnera visuma centrs! Lauvām, tāpat kā visām uguns zīmēm, ir vajadzīgas karstas, kaislīgas un aizraujošas attiecības. Lauva vēlas sajust atbalstu un apzināties, ka ir savas otrās pusītes prioritāšu augšgalā.
Grupa “Citi zēni” jau pēc nepilnām divām nedēļām pārstāvēs Latviju 66. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Turīnā, Itālijā. Sestdien aizvadīts pirmais Eirovīzijas dziesmu konkursa mēģinājumu savai dziesmai “Eat Your Salad”.
Autors Roberts Džobsons veido jaunu grāmatu par princi Viljamu. Gaidāmajā grāmatā tiks pieminēta arī princese Diāna un viņas atvašu bērnība. Zināms, ka jau no bērnības princim Viljamam bijusi cieša saikne ar savu tēvu.
Jau bērnībā manīta dažādā attieksme pret Viljamu un Hariju. Princis Viljams bija pieradis, ka karaļnama personāls pret viņu izturas ar cieņu, bet pret brāli Hariju attieksme bijusi citādāka. Karaliene vienmēr īpašu uzmanību pievērsusi Viljamam. Kādu dienu abi brāļi devušies uz tēva mašīnu un sākuši strīdēties. Toreiz viņi bija astoņus un sešus gadus veci, kad Harijs teica: “Tu būsi karalis. Es nē – tādēļ es varu darīt to, ko gribu.”
Video (2017. gadā princis Viljams un princis Harijs dalās mīļākajās atmiņās par savu māti)
Princese Diāna dievināja savus dēlus un veltīja tiem gandrīz visu savu brīvo laiku. Pēc Diānas un prinča Čārlza šķiršanās bērniem raizes sagādāja presē esošās ziņas, kuras bijušas ļoti skandalozas. Kad Viljams uzzināja, ka viņa mātei tiks atņemts karaliskais tituls, viņš mammu apskāva un teica: “Neuztraucies, mammīt. Es tev to atdošu kādu dienu, kad būšu karalis.”
Diāna bieži presē dalījusies ar emocijām par šķiršanos un tēvu. Viljamam mātes uzvedība šķitusi mulsinoša. Kad Viljams devās mācīties uz internātskolu, Diāna bija noraizējusies vai šāda vide viņam būs piemērota.
Viljams komentē: “Viņa varēja man piezvanīt uz skolu, šņukstēt pa telefonu un stāstīt šausmīgas lietas par manu tēvu. Es negribēju piedalīties viņu strīdos, man bija viņas žēl. Bet es arī mīlēju tēti. Reiz es lūdzu beigt izteikties negatīvi par tēvu, bet pēc kāda laika viņa tomēr turpināja.”
Kādā saviesīgā pasākumā princis Čārlzs sācis publiski dziedāt. To redzot, “Dailymail” žurnāliste pagriezusies pret Viljamu un norādījusi, ka šādas vecāku darbības ir apkaunojošas. Viljams atbildējis noraidoši: “Man nav kauns par tēvu, man ir kauns par māti.”
Latvijā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim reģistrēti 26 090 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet 20 199 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību nodrošināta 9755 personām.
Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Valdība pagājušā piektdienā ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro. Šis plāns sagatavots, lai nodrošinātu atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Tāpat valdība iepriekš nolēma, ka, Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai.
Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiktu sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.
Nākamajā nedēļā Latvijā ieplūdīs vēsāks gaiss, bet nedēļas otrajā pusē kļūs siltāks un temperatūra vietām var sasniegt +20 grādus, liecina jaunākās “Global Forecast System” prognozes.
Pirmdien spīdēs saule un gaiss iesils līdz +13..+15 grādiem, bet Vidzemes piekrastē un Kurzemes rietumu piekrastē – līdz +8..+11 grādiem. Otrdien ar brāzmainu ziemeļrietumu vēju sāks ieplūst vēsāks gaiss, vietām īslaicīgi līs. Trešdienas saullēktā valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra pazemināsies līdz -1..-5 grādiem, vietām var krist 4.maija aukstuma rekords.
Svētku dienā saule mīsies ar mākoņiem, dažviet iespējami īslaicīgi nokrišņi, vējš lēni līdz mēreni pūtīs no rietumiem, ziemeļrietumiem. Gaisa temperatūra 4.maija pēcpusdienā paaugstināsies līdz +7..+12 grādiem.
No ceturtdienas pakāpeniski kļūs siltāks, sestdien gaisa temperatūra vietām var sasniegt +20 grādus, daudzviet īslaicīgi līs un vietām dārdēs pērkons.
Pašreizējās prognozes liecina, ka svētdien, 8.maijā, ar ziemeļrietumu vēju atsāks ieplūst vēsāks gaiss, bet pēc 10.maija gaisa temperatūra var pakāpties nedaudz virs +20 grādiem. Visticamāk, nokrišņu būs maz.
Trešo gadu pēc kārtas aprīlis Latvijā bijis vēsāks par normu
Šā gada aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1,1 grāds zem normas, un vēss aprīlis piedzīvots jau trešo gadu pēc kārtas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī bija +5,0 grādi. 2021. un 2020.gadā tā bija attiecīgi +5,4 un +5,6 grādi, savukārt mēneša norma ir +6,1 grāds. Pēdējais siltais aprīlis bija 2019.gadā, kad mēneša vidējā temperatūra sasniedza +7,8 grādus.
Šā gada aprīļa minimālā gaisa temperatūra bija -10,5 grādi mēneša pirmajā dienā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra bija +19,0 grādi 20.aprīlī Daugavpilī un 21.aprīlī Rīgā.
28.aprīlī Madonā un Alūksnē, gaisa temperatūrai naktī pazeminoties attiecīgi līdz -3,8 un -4,6 grādiem, tika pārspēts šā datuma aukstuma rekords, un jauns rekords tika reģistrēts arī mēneša pēdējā dienā Stendē, gaisa temperatūrai saullēktā noslīdot līdz -4,2 grādiem. Tie bija pirmie aukstuma rekordi Latvijā kopš pērnā gada decembra.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39 milimetri jeb 109% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu – 75,5 milimetri – bija Madonā, savukārt vismazāk lija un sniga Mērsragā, kur nokrišņu summa bija 20,2 milimetri.
Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz viens milimetrs. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā – 11, – bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū, kur bija sešas šādas diennaktis.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% – no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā.
Stiprākās vēja brāzmas – 27,5 metri sekundē – tika novērotas 4.aprīlī Liepājā.
Gada pirmie trīs mēneši Latvijā bija siltāki par normu. Janvārī un februārī nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza ilggadējo vidējo lielumu, savukārt marts bija otrais sausākais novērojumu vēsturē.
Dažkārt žēlošanās ir veids, kā nolaist tvaiku. Kuru zodiaka zīmju pārstāvji ir žēlošanās un čīkstēšanas meistari?
Skorpions
Arī Skorpioni nevēlas pārlieku čīkstēt un žēloties. Vienkārši tā viņiem sanāk, un savās emocijāc viņi grib būt godīgi. Skorpioni ir mērķtiecīgi līderi un, ja kaut kas nenotiek kā vajag, Skorpioni ļoti satraucas un nespēj noslēpt savas jūtas. Problēma ir tāda, ka mūsu dzīvē daudzas lietas un notikumus nevar kontrolēt, un Skorpionam tas nepatīk. Viņš ļoti grib visu ietekmēt, bet, kad viņam nekas nesanāk, tad sākas bezgalīga žēlošanās.
Strēlnieks
No vienas puses viņš ir optimistisks un spontāns, no otras puses – saka pirmo, kas ienāk viņa prātā. Jā, arī ne mazumu čīkstēšanas. Pa lielam negatīvisms viņu neiespaido, taču dažkārt Strēlnieks vienkārši nejūt robežas. Ja kaut kas nav, kā vajag, Strēlnieks uzreiz to atskaņos un akcentēs. Sliktākajā gadījumā tas var pārvērsties ilgās un skumjās žēlabās. Kad Strēlnieks to dara, viņš īpaši neaizdomājas par sekām. Čīkstēšana viņam ir vēl viens veids, kā savu viedokli pasniegt apkārtējiem.
Ūdensvīrs
Ūdensvīrs ir zodiaka zīme, kura ne īpaši izpauž savas emocijas. Vienīgais, ko viņi atļaujas darīt, ir žēloties. Ūdensvīram ir vieglāk izrādīt sevi caur savu neapmierinātību, tādā veidā arī atklājot to, kas notiek viņa dvēselē. Vēl viņi čīkstēšanu izmanto kā veidu, kā atspoguļot savu skatpunktu un nodemonstrēt savu IQ līmeni. Piemēram, viņš virtuozi var žēloties par politiķiem un valdību. Ūdensvīrs arī būs pirmais, kurš norādīs, ka ar sabiedrību kaut kas nav kārtībā. Viņš pamatā žēlošanos izmanto kā veidu, kā piesaistīt sev uzmanību.
Holivudas aktrise Andželīna Džolija sestdien ieradusies Ļvivā, liecina internetā publicēts video.
Džolija, kura ir arī ANO bēgļu aģentūras īpašā sūtne, nofilmēta kādā Ļvivas kafejnīcā, kur viņa smaidīdama pasūta kafiju un sasveicinās ar atbalstītājiem.
Video vietnē “Facebook” publicējusi žurnāliste un modes apskatniece Maija Pidgoreca.
Pirms tam Romā Džolija apmeklēja slimnīcu un tikās ar bērniem no Ukrainas.
Jau februārī, kad Krievija sāka jauno iebrukumu Ukrainā, Džolija nosodīja karu un aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu to izbeigt.
Video
Aktrise vietnē “Instagram” rakstīja, ka “aizlūdz par Ukrainu” un kopā ar kolēģiem ANO bēgļu aģentūrā organizē palīdzību ukraiņiem.
ANO bēgļu aģentūras (UNHCR) jaunākie dati liecina, ka kopš 24.februāra, kad pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles armija sāka uzbrukumu Ukrainai, bēgļu gaitās devušies gandrīz 5,5 miljoni ukraiņu.
Savukārt ANO Migrācijas organizācijas jaunākie dati liecina, ka 7,7 miljoni jeb 17% valsts iedzīvotāju pametuši mājas, lai meklētu drošāku patvērumu citviet Ukrainā. Daudzi ir izvēlējušies valsts rietumos esošo Ļvivu kā drošāko vietu valstī.
Tapusi Lielbritānijas karalienes Elizabetes II lelle. Kompānija “Mattel” par godu Elizabetes II valdīšanas 70. gadadienai un viņas 96. dzimšanas dienai, radījusi jaunu Bārbiju.
No 27. aprīļa globālajos internetveikalos par 75 ASV dolāriem (70,26 eiro) nopērkama jauna “Barbie” lelle karalienes Elizabetes II veidolā. Nav zināms vai karaliene jau redzējusi šo lelli.
Video
Šogad karalienes oficiālās dzimšanas dienas svinības norisināsies kopā ar 2.-4.jūnijā paredzētajiem svētkiem par godu karalienes Platīna jubilejai. 6.februārī apritēja 70 gadu, kopš Elizabete II kļuva par Lielbritānijas karalieni.
“Viņiem vajadzēja mani arestēt Krievijā, kad viņiem bija tāda iespēja. Es teicu, lai viņi mani saslēdz roku dzelžos, tad viņi varētu redzēt manu armiju. Viņi bija stulbi tajā dienā, un stulbi ir arī tagad,” sacīja popzvaigzne.
Lady Gaga atsaucās uz saviem koncertiem Krievijā 2013. gadā, kad pieņema likumu, kas aizliedza LGBT (Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu) propagandu nepilngadīgo vidū. Pēc koncertiem Maskavā un Sanktpēterburgā Lady Gaga savā “Twitter” ievietoja Krievijas varas iestādēm veltītu ziņu.
“Kāpēc jūs mani neapcietinājāt, kad jums bija tāda iespēja, Krievija? Tāpēc, ka jūs negribējāt atbildēt visai pasaulei?” teikts ierakstā.
Grūtniecība ir īpašs posms sievietes dzīvē, kam nepieciešama rūpīga sagatavošanās. Topošās māmiņas veselības stāvoklis ietekmē ne vien grūtniecības norisi, bet arī gaidāmā bērniņa veselību un labsajūtu, tāpēc ir svarīgi veikt visus vajadzīgos priekšdarbus un parūpēties par to, lai šis laiks noritētu pēc iespējas vieglāk un veiksmīgāk. Kam jāpievērš uzmanība, plānojot grūtniecību, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.
Svara un kaitīgo ieradumu korekcija
Viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, domājot par grūtniecību, ir sievietes ķermeņa svars. Liekais svars var kavēt grūtniecības iestāšanos un izraisīt sarežģījumus grūtniecības norisē, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, grūtnieču diabētu un priekšlaicīgas dzemdības. „Ir novērots, ka māmiņām ar aptaukošanos nereti piedzimst mazulis ar palielinātu dzimšanas svaru, kā arī ir lielāks risks, ka vielmaiņas traucējumi un aptaukošanās bērnam attīstīsies turpmākajā dzīvē. Tāpēc jau pirms grūtniecības ir īpaši būtiski panākt normālu ķermeņa svaru, sabalansējot veselīgu uzturu un piemērotu fizisko slodzi,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.
Tāpat savlaicīgi jāpievēršas arī kaitīgo ieradumu korekcijai – ne vienmēr atbrīvoties no netikumiem izdodas uzreiz, turklāt jāpaiet zināmam laikam, kamēr visas organisma funkcijas atkal normalizējas. Alkohola lietošana un smēķēšana grūtniecības laikā kaitē kā sievietes, tā bērniņa veselībai, un kaitīgie ieradumi saistāmi ar spontānā aborta risku, priekšlaicīgām dzemdībām, samazinātu dzimšanas svaru un citām augļa anomālijām.
Veselības stāvokļa izvērtējums
Plānojot grūtniecību, svarīgi konsultēties ar ginekologu un veikt visas ārsta nozīmētās pārbaudes un analīzes. Speciālists izvērtēs kopējo veselības stāvokli, pārliecināsies, vai nav ginekoloģisku infekciju, un nepieciešamības gadījumā veiks ginekoloģisko ultrasonogrāfiju, kas ļaus noskaidrot, vai nav novērojamas dzemdes attīstības anomālijas, miomas mezgli vai polipi. Vizītē vēlams pārrunāt arī citus jautājumus, kas var ietekmēt grūtniecību, piemēram, iepriekš lietoto kontracepcijas veidu vai menstruālā cikla traucējumus.
Ieteicams konsultēties arī ar savu ģimenes ārstu, kurš palīdzēs izvērtēt vispārējo veselības stāvokli, ņemot vērā pacientes slimības vēsturi, sūdzības un aktuālos izmeklējumus. Vajadzības gadījumā jāvēršas arī pie citiem speciālistiem, it īpaši tad, ja topošajai māmiņai ir kāda hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, epilepsija vai hipertensija. Slimību vēlams uzturēt kontrolētā remisijas fāzē, turklāt svarīgi vienoties par tās atbilstošu ārstēšanu pēc grūtniecības iestāšanās – vairāki bieži izmantoti medikamenti nav savienojami ar grūtniecību.
Veselīga un sabalansēta ēdienkarte
„Gatavojoties grūtniecībai, īpaša uzmanība jāpievērš ikdienas ēdienkartei. Rūpīgi jāpārskata ēšanas paradumi, izvērtējot, vai tiek uzņemti visi vajadzīgie makro un mikroelementi. Uzturā jābūt pietiekamam daudzumam olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku, aptuveni divas reizes nedēļā jāēd zivis un gaļa, kas nodrošinās organismu ar dzelzi. Tāpat ēdienkartē jāiekļauj pietiekami daudz dārzeņu, īpaši vietējās izcelsmes sezonas produktu. Jādzer pietiekams daudzums ūdens, jāietur regulāras maltītes un jāizvēlas veselīgas uzkodas. Ja nav pārliecības par to, kā plānot ēdienreizes tā, lai saņemtu visu, kas ķermenim nepieciešams, pēc padoma var vērsties pie uztura speciālista,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.
Svarīgākie vitamīni un mikroelementi topošās māmiņas uzturā
Dzelzs ir viena no svarīgākajām minerālvielām, kas pietiekamā daudzumā jāuzņem, gan plānojot grūtniecību, gan tās laikā. Gaidību periodā organisma nepieciešamība pēc dzelzs pieaug vairākkārtīgi, tāpēc par tās rezervēm vēlams parūpēties vēl pirms grūtniecības iestāšanās. Dzelzi iespējams uzņemt, ēdot liesu gaļu, olas, zivis, sēklas, riekstus, svaigus augļus un ogas, kā arī pupiņas un lēcas.
Folskābe mazuļa attīstībai ir būtiska jau pirmajās grūtniecības nedēļās, tā samazina iedzimtu nervu sistēmas caurulītes defektu iespējamību, nodrošina veselīgu smadzeņu attīstību un mazina priekšlaicīgu dzemdību risku. Plānojot grūtniecību un pirmajos trīs grūtniecības mēnešos folskābi ieteicams papildus uzņemt uztura bagātinātāju veidā – dienā vajadzīgi vismaz 400 mikrogrami (µg) folskābes. Ar uztura palīdzību folskābi var uzņemt, ēdot zaļo lapu dārzeņus, brokoļus, spinātus, bietes, kāpostus un pilngraudu produktus.
D vitamīns nepieciešams kalcija un fosfora vielmaiņai, kā arī mazuļa kaulu un zobu attīstībai. Lai gan D vitamīns atrodams treknās zivīs, olas dzeltenumā un piena produktos, ar uzturu lielākoties nepietiks – to jāuzņem, papildus lietojot uztura bagātinātājus. Lai noteiktu, cik liela deva D vitamīna nepieciešama, vēlams regulāri veikt analīzes.
Jods nodrošina normālu vairogdziedzera darbību topošajai māmiņai, bet gaidāmajam mazulim – normālu centrālās nervu sistēmas attīstību. Jodu satur dažādas jūras veltes, piena produkti un jodētais sāls, kā arī to var papildus lietot pārtikas piedevu veidā.
Divas reizes ilgāks gaidīšanas laiks nekā pērn šajā kara laikā ir uz… psihiatrisko palīdzību. Akūtos gadījumos tā tiek sniegta nekavējoties. Bet, saasinoties depresijai, pacientiem jāizlīdzas ar zālēm un jāgaida sava kārta. Jo neirožu nodaļas ir pārpildītas.
Trauksme un bezmiegs piemeklē arī tos, kuri pat kovida laiku pārdzīvoja salīdzinoši viegli. Tādēļ ārsts psihiatrs Māris Taube iesaka noteikti dozēt ziņu skatīšanos un neatlikt savus darbus. Arī aktīva palīdzēšana kara bēgļiem esot labas zāles pret nomāktību.
Karš nepaliks tikai Ukrainas robežās, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
“Kara ēna pārņēmusi Moldovu, pār Baltkrieviju tā jau sen gulstas, un pār Krievijas reģionu,” intervijā žurnālistam Markam Feiginam “YouTube” kanālā “Feigin Live” sacījis Arestovičs.
“Karš izplešas, tas nenoturēsies ne “specoperācijas” robežās, un pat ne Ukrainas robežās. Tas met ļoti nopietnu ēnu, un šajā ēnā redzami ugunsgrēku uzplaiksnījumi,” viņš klāstījis.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks arī paziņojis, ka starptautiski neatzītajā Piedņestrā tiek gatavots lidlauks Krievijas militāro lidmašīnu nosēdināšanai.
“Skatoties, kur un kā, tas atkarīgs no apstākļiem,” viņš teicis, paužot pārliecību, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma nepieciešamības gadījumā varēs notriekt arī lidmašīnas no Moldovas teritorijas.
Arī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks uzskata, ka kaujas darbības izvērsīsies arī Krievijas teritorijā, turklāt tas cita starpā var notikt arī Krievijas puses provokāciju dēļ.
Šādu viedokli viņš paudis intervijā “Radio Brīvība”.
“Viņi uzskatīja, ka šis karš notiek kaut kur tur [nevis Krievijā], bet mēs šeit sēžam – šampanietis, ikri un tā tālāk -, spriežam, ejam ciemos, ballējamies naktsklubos.”
“Taču kaujas darbību intensitāte, ko šodien demonstrē Krievijas Federācija, tā viennozīmīgi pārnesīs kaujas darbības uz Krievijas Federācijas teritoriju. Tas taču skaidrs,” norādīja Podoļaks.
“Un nav svarīgi, kas tur karos. Varbūt viņi tur rīkos savas provokācijas, iespējams, viņi spridzinās…”
“Neapšaubāmi, šādi ekscesi degvielas un eļļas bāzēs, ieroču noliktavās tikai palielināsies.”
“Pat ja Ukraina nebūs ar to saistīta, neapšaubāmi, mēs tam sekosim ar interesi, kā gāžas lielā un varenā Krievijas varas vertikāle,” intervijā sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks.
Kā jau vēstīts, Odesas apgabala militārās pārvaldes operatīvā štāba preses sekretārs Serhijs Bratčuks ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā Krievijas īstenotās provokācijas Piedņestrā, Ukrainas Odesas apgabala drošības spēki pastiprinājuši Ukrainas un Moldovas robežas aizsardzību.
Šovbiznesa zvaigzne Kima Kardašjana atklājusi, ka “fotošopē” savas fotogrāfijas. Viņa šīs baumas komentē savos “Instagram” storijos.
Kima atzinusi, ka viņa “iefotošopējusi” savas māsas Hlojas Kardašjanas meitas Trū seju pa virsu Kailijas Dženeres meitiņai Stormijai. Šīs fotogrāfijas tapušas pagājušā gada decembrī, un šovbiznesa zvaigznes sekotāji pamanījuši, ka fotogrāfijas izskatās nedabiski.
“Šim ir nepieciešams paskaidrojums… Jūs zināt, ka man ir svarīga estētika. Manā “Instagram” joslā pēdējā laikā ir zili un rozā toņi. Oriģinālajā fotogrāfijā bija Stormija. Taču es uzjautāju Kailijai Dženerei, vai drīkstu publiskot šīs fotogrāfijas, un viņa toreiz sacīja, ka nevēlas neko publicēt. Es respektēju viņas lēmumu, taču neļāvu tam izbojāt manu “Instagram” joslu!” saviem sekotājiem atklāja Kima.
Video
Trū mamma Hloja Kardašjana savos sociālajos tīklos publicējusi šīs pašas fotogrāfijas un pēc saņemtās kritikas saviem sekotājiem nesen atzinusi, ka ir izgāzusies…
“The Palace Papers” autore Tīna Brauna pavisam nesen atklājusi, ka princis Harijs savai bijušajai draudzenei Kresīdai Bonasaiesot sūdzējies, ka viņš savā ģimenē esot juties nemīlēts un negribēts.
Kresīda esot uzklausījusi Hariju un ieteikusi viņam vērsties pēc pie speciālista, piemēram, psihologa. Princis Harijs arī pirms un pēc kāzām turpina uzturēt draudzīgus kontaktus ar Kresīdu, viņa esot apmeklējusi Harija un Meganas Mārklas kāzas 2018.gada maijā.
Video
Bijusī prinča Harija draudzene rakstniecei esot atklājusi, ka sarunas laikā viņš esot sūdzējies par savu vecāko brāli princi Viljamu. Harijs uzskata, ka Viljams vienmēr esot bijis “mīļākais bērns” ģimenē, viņš uzsvēris, ka Viljamam esot bijušas labākās rotaļlietas un apģērbs… Harijs sarunājoties ar Kresīdu nav bijis īpaši uzmanīgs ar izteicieniem, viņš Viljamu dēvējis par “Velsas princīti”.
Video ar sirsnīgākajiem prinča Harija un prinča Viljama momentiem:
Rakstniece Tīna Brauna atklājusi, ka princis Harijs ārpus sabiedriskajiem pasākumiem radījis “skaudīga un dusmīga” cilvēka iespaidu.
2020.gadā princis Harijs un viņa sieva Megana Mārkla paziņoja, ka atsakās no karaliskās ģimenes statusa, bet princis Harijs palicis troņmantnieku rindā, viņš ir sestais rindā uz troni.
Lai sniegu atbalstu Ukrainas cilvēkiem, Latvijā tapis video klips ar ukraiņu tautas dziesmu “O, sarkanā irbene pļavā” (Ой у лузі червона калина).
Dziesmu iedziedājuši mūziķi no 17 valstīm – Dienvidāfrikas, Indijas, Itālijas, Brazīlijas, Polijas, ASV un citām. Latviju pārstāvējis Intars Busulis un Talsu koris.
