Spēcīgos negaisos Francijā sestdien zaudējis dzīvību viens un cietuši 15 cilvēki, bet krusa nodarījusi lielus postījumus tīrumiem un vīna dārziem, svētdien paziņojis iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns.
Bojāgājusī ir kāda sieviete, kas atrasta netālu no Ruānas zem savas automašīnas, ko aizrāvusi līdzi dubļu straume.
Zibens trāpījis Eifeļa tornim Parīzē, gan nenodarot nekādu postu, bet uz austrumiem no galvaspilsētas pēc zibens spērieniem aizdegušies ēku jumti. Meteoroloģijas dienests ziņo, ka visā valstī fiksētas aptuveni 50 000 zibens izlādes. 15 000 mājsaimniecības uz laiku palikušas bez elektroenerģijas.
Video
Negaisu dēļ aizkavējušies reisi Parīzes Orlī un Šarla de Golla lidostās.
Žēras un Landas departamentos Francijas dienvidrietumos krituši krusas graudi golfa bumbiņas lielumā, liecina fotoattēli sociālajos tīklos. Žērā vien cietuši vīna dārzi 5000 hektāru platībā un tīrumi tūkstošiem hektāru platībā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2019.gadā Odsherredas pašvaldība Dānijā uz trīs gadu pārbaudes laiku pārgāja uz četru dienu darba nedēļu, dodot piektdienu brīvu saviem 300 darbiniekiem.
Princis Harijs un Megana Mārkla ar savām atvasēm nesen ieradušies Apvienotajā Karalistē un karaliene beidzot varēs satikt savu mazmazmeitu Lilibetu.
Saseksas hercogi un viņu komanda no Losandželosas uz Londonu lidoja ar komerciālu lidojumu, ne ar savu privāto lidmašīnu. Elizabete II savu mazmazmeitu Lilibetu klātienē redzēs pirmo reizi! Zināms, ka 4. jūnijā ir mazulītes dzimšanas diena.
Video
“Princis Harijs un Saseksas hercogs un hercogiene Megana ir sajūsmā un pagodināti kopā ar bērniem apmeklēt Karalienes platīna jubilejas svinības šā gada jūnijā,” apgalvo Meganas un Harija pārstāvji.
Dieviete.lv redakcija apmeklēja Āgenskalna atjaunoto tirgu. Tirgus pirmajā stāvā iespējams iegādāties dažādus produktus – gaļas produktus, pienu, zivju produktus, dārzeņus, augļus, garšvielas un dažādus citus produktus. Otrajā stāvā ir ēdināšanas zona, kur ir visdažādākā ēdienu izvēlē – kebabi, burgeri, picas, gruzīnu virtuve, ķīniešu ēdieni. Dieviete.lv degustēja “Fein Fein” ķīniešu virtuves dienas piedāvājumu, kurā par 8 eiro tiek pasniegta zupa un pamatēdiens.
Zupu novērtējam kā ļoti vienkāršu, bet otrais ēdiens bija ļoti garšīgs. Atsevišķi vēl palūdzām aso eļļiņu. Mums tika ieteikts šajā vietā nogaršot “Tom Yum” zupu, kura diemžēl nebija pieejama.
Dieviete.lv VĒRTĒJUMS:
Atmosfēra un dizains – 8 no 10
Ēdienkarte – 7 no 10
Apkalpošana – 8 no 10
Cenu attiecība pret kvalitāti – 8 no 10
Ēdienkarte:
Svarīgi atzīmēt, ka pie tirgus sētas pusē atrodas bezmaksas autostāvvieta, kas noteikti ir liels pluss, lai atbrauktu šeit pusdienās. Pasūtot ēdienu iedod “pīkstuli”, jo ēdiens ir jāgaida, dažās no vietām pat 20 minūtes, un kad tas pīkst, tad ir jāiet ēdienam pakaļ. Tas ir ļoti ērti.
Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas, paziņojis ANO Ukrainas krīzes koordinators Amids Avads.
“Ģimenes un apdzīvotās vietas tikušas sagrautas un iznīcinātas. Nedaudz vairāk kā trīs mēnešos aptuveni 14 miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas, vairums no tiem sievietes un bērni – tādas pārvietošanās mērogus un ātrums vēsture vēl nav zinājusi,” pavēstīja Avads.
ANO norāda, ka kara dēļ vairāk nekā trīs miljoni ukraiņu bērnu bijuši spiesti pārtraukt mācību procesu.
ANO uzsver, ka humānā palīdzība nepieciešama vismaz 15,7 miljoniem ukraiņu, bet vēl simtiem tūkstošu nav piekļuves ūdenim un elektrībai.
Vienlaikus ANO bažījas, ka līdz ar ziemas tuvošanos miljoniem ukraiņu dzīves tiks pakļautas vēl lielākām briesmām.
2. jūnijā Lielbritānija sāka svinēt 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II valdīšanas laiku – 70 gadi tronī. Elizabete II kļuvusi par visilgāk valdošo britu monarhu. Platīna jubileja tika atklāta ar “Trooping The Colour” šovu, kura laikā tika demonstrēta Lielbritānijas kara tehnika.
Lielāko daļu uzmanības tikusi karalienes mazmazdēlam princim Luisam, kurš uz Bekingemas pils balkonā priekšnesuma laikā stāvēja tieši blakus savai vecvecmāmiņai Elizabetei II.
Luiss niķojās un nemitīgi pārvietojās pa balkonu, taisīja dažādas sejas grimases, bet viņa māte, Keita, saglabājot mieru, ar puisēnu visu laiku sarunājās.
Video
Tomēr brīdī, kad pāri pils pagalmam lidoja lidmašīnas helikopteri, viņš aizspieda ar rokām ausis un pat likās, ka kādu mirkli viņš bļauj. Video redzams, ka 96 gadus vecā karaliene mazajam Luisam kaut ko stāsta.
Lielbritānijā Platīna Jubilejas svētki turpināsies līdz pat svētdienai, 5. jūnijam.
ASV kino aktieris Džonijs Deps trešdien pauda gandarījumu par ASV zvērināto lēmumu prāvā par neslavas celšanu, kurā tika izskatītas Depa un viņa bijušās sievas Emberas Hērdas savstarpējās apsūdzības par vardarbību ģimenē.
Kā sacīja Deps, zvērinātie “atdeva man atpakaļ manu dzīvi”, strīdā ar Hērdu nostājoties viņa pusē.
Zvērinātie pēc sešas nedēļas ilgušās prāvas nosprieda, ka Deps un Hērda viens otram cēluši neslavu, vienlaikus nospriežot, ka Depam naudas izteiksmē pienākas ievērojami lielāka kompensācija.
Deps spriedumu svinēja kā savu uzvaru, savukārt Hērda atzina, ka ir bēdu sagrauta.
Zvērinātie vienbalsīgi nolēma, ka Hērda ir vainīga visos trīs punktos par neslavas celšanu Depam, kā arī nolēma, ka Depam ir jāsaņem desmit miljoni dolāri kā kompensācija par zaudējumiem un pieci miljoni soda sankciju formā.
Video
Tā kā Virdžīnijas štatā soda sankciju griesti ir 350 000 dolāru, kopējā atlīdzība būs 10,35 miljoni dolāru.
Zvērinātie nosliecās par labu Hērdai tikai vienā no trim pretprasību punktiem, ko viņa bija izvirzījusi pret Depu, un arī viņai piešķīra kompensāciju par zaudējumiem, tiesa gan, krietni mazākā apjomā – vien divus miljonus dolāru.
Deps iesniedza tiesā prasību pret Hērdu saistībā ar viņas 2018.gada rakstu avīzē “Washington Post”, kurā Hērda raksturoja sevi kā “publisku personu, kas reprezentē vardarbību ģimenē”.
Hērda Depu neminēja vārdā, tomēr Deps Hērdu iesūdzēja tiesā par viņas paustajām norādēm, ka viņš ģimenes attiecībās bijis vardarbīgs, un pieprasīja 50 miljonus dolāru lielu kompensāciju.
Hērda pretprasībā pieprasīja 100 miljonus dolāru, apgalvojot, ka viņai neslavu cēlis Depa advokāts Adams Valdmens, kas laikrakstam “Daily Mail” sacījis, ka apgalvojumi par vardarbību ģimenē ir “krāpšana”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aprīlī izgājis vēža ārstēšanas kursu, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta amerikāņu žurnāls “Newsweek”, norādot, ka tas bijis vēža progresējošas formas ārstēšanas kurss.
Žurnāls runājis ar trim ASV izlūkdienestu pārstāvjiem, kas iepazinušies ar maijā beigās sagatavotu slepenu ASV izlūkošanas kopienas ziņojumu.
“Newsweek” arī norāda, ka atbilstoši ziņojumā teiktajam pret Putinu vēl martā sarīkots atentāts.
“Putina tvēriens ir spēcīgs, bet vairs ne absolūts,” sacījis viens no “Newsweek” sarunbiedriem. “Visas viņa Kremļa valdīšanas laikā cīņa nekad nav bijusi tik intensīva, visi jūt, ka gals ir tuvu.”
Visi trīs žurnāla avoti – ASV Nacionālās izlūkošanas pārvaldes (ODNI) pārstāvis, Gaisa spēku vecākais virsnieks un Pentagona izlūkošanas pārvaldes (DIA) pārstāvis – uzsvēruši, ka Krievijas līdera izolācijas dēļ ASV specdienesti nevar sniegt precīzu vērtējumu par Putina veselību.
Video
“Viens no labākajiem mūsu izlūkinformācijas avotiem, [Putina] kontakti ar trešajām personām, lielā mērā izsīcis Ukrainas kara rezultātā,” sacījis DIA darbinieks.
“Putinam bijis maz tikšanos ar ārvalstu līderiem,” viņš norādījis, piebilstot, ka līdz ar to liegta piekļuve informācijai, ko dažkārt var iegūt personīgu tikšanos gaitā.
“Putina izolācija tādējādi paaugstinājusi spekulāciju līmeni,” viņš atzinis.
“Mums ir jāsaprot, kāda ietekme ir centieniem pieņemt vēlamo par esošo,” savukārt sacījis Gaisa spēku virsnieks.
“Mēs šo smago mācību apguvām, vai varbūt arī neapguvām, situācijā ar Osamu bin Ladenu un Sadamu Huseinu,” viņš piebildis.
Pēdējo mēnešu laikā medijos vairākkārt parādījušies pieņēmumi par Putina veselības pasliktināšanos.
Cita starpā pētnieciskās žurnālistikas izdevums “Projekt” vēstīja, ka Krievijas prezidentu bieži apmeklē ārsts, kas specializējas onkoloģisko slimību ķirurģiskā ārstēšanā. Šis ārsts pie Putina uz Sočiem lidojis vismaz 35 reizes, vēstīja “Projekt”.
Lielbritānijas karaliene Elizabete II neapmeklēja piektdien paredzēto savas valdīšanas 70 gadu jubilejas dievkalpojumu Londonas Svētā Pāvila katedrālē, un šāds lēmums pieņemts, jo 96 gadus vecā karaliene ceturtdien svinību pasākumu laikā nav jutusies labi, ceturtdienas vakarā pavēstīja Bekingemas pils.
“Ņemot vērā [gaidāmo] braucienu un aktivitātes, kādas nepieciešamas, lai piedalītos (..) Nacionālajā pateicības dievkalpojumā Svētā Pāvila katedrālē, Viņas Majestāte ļoti nelabprāt nolēmusi [dievkalpojumu] neapmeklēt,” teikts Bekingemas pils paziņojumā.
Tajā sacīts, ka Elizabete II ar lielu prieku ceturtdien no Bekingemas pils balkona noskatījusies par godu jubilejai rīkoto militāro parādi, taču tās laikā “sajutusi zināmu diskomfortu”.
Tomēr ceturtdienas vakarā karaliene piedalījās vienā no jubilejas pasākumiem Vindzoras pilī.
Video
Jau ziņots, ka Lielbritānijā no ceturtdienas līdz svētdienai tiek plaši svinēta Elizabetes II valdīšanas 70 gadu jeb platīna jubileja.
Pēdējā laikā karaliene pēc ārstu ieteikuma samazinājusi savas oficiālas aktivitātes, uzticot tās citiem karaliskās ģimenes locekļiem.
Latvijā konstatēts pirmais pērtiķu baku gadījums, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Pēc SPKC paustā, slimnieks ir pieaugušais vecuma grupā līdz 50 gadiem ar vieglu slimības norises gaitu. Inficētais ar pērtiķu baku vīrusu inficējies ārzemēs. Šobrīd sasirgušais atrodas ārstniecības personas uzraudzībā.
Patlaban SPKC veic epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar šo gadījumu, kā arī veic slimnieka aptauju un organizē nepieciešamos pasākumus.
Video (Kā atpazīt vīrusa simptomus?)
Jau rakstīts, ka pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem.
Veselības jomas eksperti iepriekš bija norādījuši , ka vīrusam ir zema izplatība un viegla slimības gaita, tāpēc Latvijā nav nepieciešams nodrošināt masveida vakcināciju pret šo saslimšanu.
Džonija Depa bijusī sieva Ambera Hērda 1. jūnijā, pēc zaudējuma tiesas prāvā nākusi klajā ar paziņojumu.
Savā “Instagram” profilā Ambera raksta: “Vilšanās, ko jūtu šodien, ir vārdos neaprakstāma. Man sāp sirds, ka pierādījumu kalns joprojām nebija pietiekams, lai izturētu sava bijušā vīra nesamērīgo spēku, ietekmi un varu.”
“Vēl vairāk esmu vīlusies par to, ko šis spriedums nozīmē citām sievietēm. Tā ir neveiksme. Tas novirza laiku atpakaļ uz laiku, kad sieviete, kas runāja un izteicās, varēja tikt publiski apkaunota un pazemota. Tas kavē ideju, ka vardarbība pret sievietēm ir jāuztver nopietni,” norāda aktrise.
Video
Aktrise domā, ka “Džonija advokātiem izdevās panākt, ka žūrija ignorēja galveno jautājumu par vārda brīvību un ignorēja pierādījumus, kas bija tik pārliecinoši, ka mēs uzvarējām tiesā, kas norisinājās Apvienotajā Karalistē”.
“Man žēl, ka zaudēju šo lietu. Bet vēl skumjāka es esmu par to, ka, šķiet, esmu zaudējusi tiesības, kuras man kā amerikānietei uzskatīju, ka pieder, — runāt brīvi un atklāti…”
1. jūnija vakarā tika pieņemts lēmums Amberas Hērdas un Džonija Depa tiesas prāvā. Džonijs uzvarējis tiesas prāvā pret bijušo sievu.
Interesanti, ka lēmuma paziņošanas brīdī Džonijs Deps nebija ieradies uz tiesu, bet pieņemto lēmumu vēroja attālināti. Zināms, ka aktieris pavada laiku Lielbritānijā kur uzstājies koncertā, kamēr Ambera kopā ar savu māsu gaidīja pieņemto lēmumu atrodoties tiesā.
2. jūnijā Lielbritānijā sāksies karalienes Elizabetes II valdīšanas 70 gadadienas svinības jeb Platīna jubileja. Svinības ilgs no šodienas līdz svētdienai, 5. jūnijam. Londonā netālu no Bekingemas pils fani jau vairākas dienas ir aizņēmuši ielas, parkus un daži pat ir apmetoties teltīs un kemperos, lai savām acīm redzētu Elizabeti II
Plkst. 12:00 pēc Latvijas laika 96 gadus vecā karaliene Elizabete II apmeklēs militāro parādi “Trooping The Color” kopā ar citiem britu karaliskās ģimenes locekļiem, vēl nav zināms kad un vai viņai piebiedrosies princis Harijs un Megana Mārkla.
Video
Pēc savas kronēšanas 1952. gadā karaliene Elizabete II ir kļuvusi par visilgāk valdošo Lielbritānijas monarhu!
1. jūnijā, tika paziņots galējais spriedums aktieru Džonija Depa un viņa bijušās sievas, aktrises Amberas Hērdas lietā. Aktieris Džonijs Deps uzvarējis tiesas prāvā pret savu bijušo sievu.
Zvērinātie norāda, ka Ambera ir apmelojusi savu bijušo vīru Depu 2018. gada “Washington Post” rakstā, kurā atzinās, ka cietusi no vardarbības. Džonija Depa fani ārpusē izklieguši aktiera vārdu un pamatīgi nosvinējuši viņa uzvaru tiesā.
Tiesa Džonijam Depam piešķīrusi 15 miljonu ASV dolāru kompensāciju zaudējumu atlīdzināšanai un izdevumu segšanai!
Interesanti, ka tiesa arī lēmusi par labu Amberai, konstatējot, ka viņa ir apmelota ar Džonija advokāta Ādama Valdmena paziņojumiem laikrakstam “Daily Mail”, nosaucot Amberas apgalvojumus par ļaunprātīgu “mānīšanu”. Par šo nepatieso apgalvojumu tiesa Amberai piešķīra zaudējumu atlīdzību divu miljonu dolāru apmērā.
Video
Džonijs Deps pēc žūrijas sprieduma izplatījis publisku paziņojumu: “Pirms sešiem gadiem uz visiem laikiem mainījās mana dzīve, manu bērnu dzīve, tuvāko cilvēku dzīves, kā arī to cilvēku dzīves, kuri daudzus, daudzus gadus mani ir atbalstījuši un ticējuši. Viss vienā acumirklī.”
Pāra laulība nebija ilga, bet pēc šķiršanās tā iemantoja milzīgu preses uzmanību, jo aktrise izplatīja paziņojumu, ka cietusi no fiziskas un seksuālas vardarbības. Amberas apgalvojumi panāca to, ka aktieris Džonijs Deps zaudēja vairākas nozīmīgas lomas.
Pēdējā laikā popularitāti iemantojušas ne vien koši ziedošu pieneņu pļavu bildes, bet arī dažādas neparastas pieneņu receptes. Vai pienenes tiešām ir lietojamas uzturā, kā tās pagatavot un ko vērtīgu tās satur? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Vakariņās – ceptas pienenes? Kāpēc gan ne!
Mūsdienās ir dažādas iespējas un informācija par to, kā izmantot savvaļas augus ikdienas uzturā, un pēdējā laikā atkal ir modē nākušas pienenes, stāsta sertificēta uztura speciāliste L. Sondore. Ne tikai ierasti zināmākais pieneņu medus (kas tomēr satur ļoti daudz cukura, un par medu to būtu grūti nosaukt), bet arī pieneņu jaunās lapiņas salātos un zaļajos kokteiļos. Taču jāņem vērā – kādam nedaudz rūgtā pieneņu lapiņu garša ir patīkama, bet citam nē. Tomēr pienenes var izmantot vēl citos, neierastākos veidos. Vai zinājāt, ka pavasarīgos pieneņu pumpurus var marinēt un izmantot līdzīgi kā kaperus? Vai to, ka mūsu senči no pieneņu saknēm ir gatavojuši uzmundrinoši rūgtenu dzērienu, līdzīgu kafijai? Šādam dzērienam izmantoja kaltētas, samaltas un grauzdētas pieneņu saknes.
Klīniskā farmaceite I. Priedniece stāsta, ka no jaunajiem pieneņu ziediem, kas bagāti ar nektāru, gatavo pieneņu medu, kurš ir izmantojams kā našķis un vienlaikus ir lielisks papildinājums zāļu tējām.
Pēdējā laika modes kliedziens ir ceptas pieneņu galviņas – panētas līdzīgi kā karbonādes un uz sakarsētas pannas taukvielās apceptas, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Ja nu kāds rauc degunu un domā par rūgto garšu – notiek brīnums un rūgtenā garša pazūd. Garša mainās cepšanas laikā un ir attāli līdzīga ceptām rudmiešu karbonādītēm. Savukārt saldajā versijā pieneņu ziedus iemērc pankūku vai vafeļu mīklā un cep pāris minūtes no abām pusēm.
Kas pienenēs vērtīgs?
Arī BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver – pienenes nav tikai nezāles! Tās ir vērtīgs nektāraugs, un tās izmanto arī kā ārstniecības augu. Turklāt izmantojamas ir visas auga daļas – saknes, laksti, lapas, ziedi. Biežāk kā ārstniecības drogu izmanto pienenes saknes. Pienenēm piemīt žultsdzenoša iedarbība, tās veicina aknu un žultspūšļa veselību, uzlabo apetīti, stimulē kuņģa sulas sekrēciju, uzlabo gremošanu un vielmaiņu, kā arī stiprina imūnsistēmu.
Pienenes saknes satur rūgtvielas, inulīnu, karotīnus, flavonoīdus, C vitamīnu, bet lapas – C, E un B grupas vitamīnus, karotīnus, kāliju, kalciju, dzelzi, flavonoīdus un citas aktīvās vielas. Tās izmanto augu izcelsmes zāļu un uztura bagātinātāju sastāvā. Uztura bagātinātāju sastāvā – mikstūrās, tabletēs, kapsulās, tējās – plaši izmanto tieši pieneņu saknes. Tos lieto organisma attīrīšanai, aknu un žultspūšļa veselībai kopā ar citu augu ekstraktiem.
Ievērojiet piesardzību!
Farmaceite uzsver, ka, vācot un lietojot savvaļas augus, vienmēr ir jābūt īpaši piesardzīgiem! Drīkst lietot tikai labi pazīstamus savvaļas augus. Jāpazīst indīgie augi, kas nav ēdami! Augus lietošanai uzturā vai zāļu tējām ievāc no tīrām augšanas vietām, kas nav apstrādātas ar ķimikālijām vai neatrodas šoseju malā, kā arī saudzējot dabu. Pirms lietošanas uzturā ievāktie augi noteikti jānoskalo. Ir jāpazīst arī aizsargājamie augi, kā, piemēram, laksis, kas ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā. Savvaļā šos augus ir aizliegts ievākt, uzturā var lietot tikai dārzā izaudzētos lakšus.
Vienlaikus speciālistes uzsver, ka ar pieneņu lietošanu uzturā nevajadzētu pārspīlēt. Ne visas pārdrošās un neparastās receptes ir jāizmēģina! Ir jāievēro piesardzība un mērenība. Savukārt, ja vēlaties augu lietot ārstnieciskos nolūkos, noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
Klāt vasara – laiks, kad vairāk laiku pavadām svaigā gaisā pie dabas un jo īpaši vēlamies izskatīties kopti un skaisti. Diemžēl nereti vasarā tieši dažādas ādas problēmas var sagādāt raizes un izaicinājumus. Ierasti gada karstākajā laikā daļa ādas problēmu asociējam ar saules apdegumiem, taču ir arī citi, bieži sastopami cēloņi. Kādi ir izplatītākie ādas iekaisumu veidi vasarā un kā tos mazināt, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
1. Sviedru radītais iekaisums
Vasarā, kad ir silts un mitrs klimats, daudzi cilvēki saskaras ar izsitumiem, pumpiņām un niezi, kas radušies sviedru dēļ. Šie iekaisumi parasti rodas berzes rezultātā, kad mitras ādas virsmas rīvējas viena gar otru. Piemēram, vasarā tas ir raksturīgi sievietēm, kuras ikdienā valkā svārkus, jo kāju iekšpuses staigājot beržas viena gar otru – rodas apsārtums un sūrstoša sajūta. Vēl tipiskākās ķermeņa daļas, kas pakļautas iekaisumu riskam ir paduses, kāju cirkšņi, zona zem krūtīm, kā arī vēdera krokas.
Lai izvairītos no pastiprinātas svīšanas, farmaceite siltākajās vasaras dienās iesaka:
valkāt brīvi krītošu apģērbu, kas ražots no dabīgiem materiāliem, piemēram, lina vai kokvilnas;
nevajadzētu aizmirst par personīgās higiēnas ievērošanu – dušā ieteicams mazgāties vismaz reizi dienā;
vasarā un arī pēc fiziskas slodzes var noderēt dušas želejas ar antibakteriālu iedarbību, kas novājina nepatīkamo aromātu un līdzsvaro mikrofloru;
lietot speciālos antiperspirantu dezodorantus ne tikai padušu ādai, bet arī citām problēmzonām, piemēram, pēdām. Atšķirībā no klasiskajiem dezodorantiem, šie galvenokārt aizkavē sviedru izdalīšanos, nevis tikai nomāc nepatīkamo aromātu;
ja tomēr āda ir apsārtusi, ir parādījušies izsitumi un pumpiņas, ieteicams lietot ziedes vai krēmus, kuru sastāvā ir aktīvā viela deksopantenols, kas nomierina ādu, dziedē to un mazina simptomus.
2. Vaksācijas un skūšanās sekas
Ikviena sieviete vēlas būt gatava vasarai – gan pludmalē, gan ikdienā, tāpēc rūpes par apmatojuma likvidēšanu dažādās ķermeņa daļās ir īpaši svarīgas. Taču, ja nav veikta pietiekama sagatavošanās pirms vaksācijas vai skūšanās, pastāv iespēja traumēt ādu, kas var rezultēties ādas apsārtumā, niezē un izsitumos.
Pirms atbrīvošanās no matiņiem ieteicams veikt ādas pīlingu jeb attīrīšanu, kas palīdzēs atbrīvot ādu no atmirušajām ādas daļiņām, jo tās var apgrūtināt procesu. Attīrīšanu ieteicams veikt dienu pirms procedūras, izmantojot aptiekās pieejamos skrubjus. Sausai ādai noderēs biezas un krēmīgas konsistences skrubji, kuru sastāvā ir šī sviests, kas nodrošina papildu mitrināšanu, savukārt taukainai ādai piemērotāki ir gēli, kuru sastāva ir piparmētru vai zaļās tējas ekstrakts.
Pēc atbrīvošanās no matiņiem ādu ir svarīgi mitrināt. To ir būtiski darīt uzreiz pēc procedūras veikšanas, kamēr āda vēl ir mitra, lai krēms vai losjons ātrāk uzsūktos un mazinātu izsitumus, kā arī sausuma laukumu veidošanos. Taču, ņemot vērā, ka vasarā matiņu likvidēšanas procedūras tiek veiktas biežāk, arī āda kļūst jutīgāka un sausāka, tāpēc svarīgi to mitrināt katru dienu neatkarīgi no tā, vai ir bijusi vaksācija vai skūšanās. Šeit var noderēt arī šķidrākas konsistences ķermeņa eļļas, piemēram, ar mandeļu ekstraktu, kas labi mitrina un nomierina ādu. Arī krēms ar alveju labi mitrina un nomierina ādu. Uzreiz pēc procedūras nav ieteicams doties peldēties, jo skūtā vai vaksētā zona vēl ir jutīga un netīru ūdenstilpņu ūdens to var kairināt. Tāpat nevajadzētu uzreiz uzturēties saulē, jo var veidoties pigmenta plankumi.
3. Izsitumi pēc peldes
Bieži vien ādas iekaisums – izsitumi, nieze un citi alerģiskie simptomi, var parādīties arī pēc peldēšanās. Ūdenstilpnēs, kurās ir stāvošs ūdens, piemēram, dīķī vai ezerā, aktīvi veidojas dažādi mikrobi un parazīti, kas var kairināt cilvēku ādu. Savukārt sāļais jūras ūdens vai hlora ūdens publiskajos peldbaseinos cilvēkiem ar jutīgu ādu arī var radīt dažādus ādas iekaisumus.
Drošai peldei farmaceite iesaka:
peldēties oficiālās peldvietās, kurās regulāri tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte;
pēc katras peldes neatkarīgi no peldvietas jānoslaukās ar dvieli un, ja iespējams, jānoskalojas dušā ar antibakteriālu dušas želeju;
ja pēc peldes tomēr parādījušies izsitumi vai apsārtums, ieteicams uzsmērēt pretalerģijas krēmu vai ziedi, kuras sastāvā ir aktīvās vielas antihistamīni, kas atvieglos simptomus.
4. Kukaiņu kodumi un augu apdegumi
Vasarā sastopamies ar daudz kukaiņiem, piemēram, odiem, dunduriem, ērcēm un lapsenēm. Tāpat arī jāpiesargās no dažādiem augiem, piemēram, latvāņiem, kas rada apdegumus, un nātrēm, kas var radīt alerģisku reakciju, kā arī kādu no ādas iekaisumu veidiem – kairinājumu vai niezi.
Lai izvairītos no nepatīkamajiem kukaiņiem un augiem:
ieteicams lietot repelentus jeb speciālus līdzekļus to atbaidīšanai. Sintētisko līdzekļu sastāvā ir aktīvās vielas dietiltoluamīds un ikaridīns, savukārt kā dabīgo kukaiņu atbaidīšanas līdzekli var izmantot ēteriskās eļļas, piemēram, eikalipta, lavandas, citrona vai rozmarīna;
dodoties dabā nav ieteicams lietot saldas smaržas un vilkt košu apģērbu, kas var piesaistīt lapseņu uzmanību;
mežā un garās pļavās pievērs uzmanību tam, lai potītes un kājas būtu nosegtas ar apģērbu, lai ērces nepieķertos un kailā āda būtu pasargāta no nātru vai latvāņu lapām;
veicot dārza darbus, ieteicams lietot speciālos cimdus, lai nejaušs pieskāriens augam neizsauktu nepatīkamas sajūtas. Tās var izraisīt, piemēram, nātru lapas, maijpuķītes, kurām ir kairinoša piensula vai liliju sīpoli.
Ko darīt ar kukaiņu kodumu vai augu lapu skartajām vietām?
jānotīra ar speciālajiem dezinficējošajiem šķidrumiem;
jāuzklāj pretiekaisuma gēls vai smēre, lai nomierinātu ādu un mazinātu iekaisuma izplatīšanās risku;
ja izveidojas tūska un kairinājums kļūst neizturams, jālieto antihistamīna līdzekļi, kas mazinās simptomus. Tie ir gan ziedes vai gēla formā, ko lieto ārīgi, gan arī tabletēs, ko lieto iekšēji. Par atbilstošākā līdzekļa izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
Farmaceite Zane Melberga atgādina, ka nopietnu kukaiņu kodumu vai augu apdegumu un kairinājumu gadījumā jāvēršas pie ārsta.
5. Sasprēgājušas lūpasun to kaktiņi
Parasti no saules vasarā aizsargājam seju un ķermeni, taču par lūpām aizmirstam vai nemaz neaizdomājamies. Taču par tām arī ir svarīgi rūpēties, jo lūpu plānā āda ir pakļauta apdeguma riskam. Vasarā jāizvēlas lūpu balzāms, kas ne tikai mitrina, bet arī aizsargā no saules. Saules aizsardzības rādītājam šādos līdzekļos jābūt sākot ar SPF 15 un uz augšu. Lūpu balzāms jāklāj gan uz lūpām, gan uz lūpu kaktiņiem vismaz divas līdz trīs reizes dienā vai arī pēc nepieciešamības, kad jūtat, ka āda ir kļuvusi sausa un sūrstoša.
Tāpat arī vasarā sprēgā lūpu kaktiņi, kas liecina par to, ka tie nav pietiekami mitrināti un trūkst vitamīni. Viens no tiem ir A vitamīns, kas mitrina lūpas, kā arī B vitamīni – īpaši B2, B3 un B7, kas nodrošina ādas, tai skaitā arī lūpu, veselību.
A vitamīnu var uzņemt uzturā lietojot brokoļus, burkānus, tomātus un pienu;
B vitamīns visvairāk atrodams zivīs, spinātos un vistas gaļā.
Ja ikdienā attiecīgos vitamīnus neizdodas uzņemt pietiekamā daudzumā ar uzturu, ieteicams konsultēties ar farmaceitu par piemērotāko komplekso vitamīnu izvēli un lietošanu.
Londona aktīvi gatavojas karalienes Elizabetes II valdīšanas gadadienai – Platīna jubilejai. Izrādās, ka pils darbinieku lielākās bažas nav sagatavošanas darbi, bet visi ir satraukti, ka no Meganas un Harija var sekot kādi nepatīkami pārsteigumi.
Britu karaliskās ģimenes darbinieki ir izdarījuši ļoti daudz, lai novērstu visus iespējamos pārsteigumus, kas varētu notikt svinību laikā, ziņo “Telegraph”. Tomēr vēl aizvien pastāv iespēja, ka princis Harijs un Megana Mārkla pasākumā ieradīsies kopā ar “NetFlix” filmēšanas grupu, kas karalienei un citiem karaliskās ģimenes locekļiem var radīt nepatīkamu satraukumu.
Video
Megana Mārkla un princis Harijs ir parakstījuši līgumu ar “NetFlix” par realitātes šova filmēšanu. Šis realitātes šovs atspoguļos viņu privāto dzīvi un tas nozīmē, ka kameras viņiem sekos ik uz soļa. Līguma summa ir 10 miljoni ASV dolāru. Tiek baumots, ka realitātes šovs ekrānos parādīsies jau šī gada nogalē.
3. jūnijā princis Harijs un Megana Mārkla apmeklēs dievkalpojumu par godu karalienes jubilejai.
“Kurš un cik viņam samaksāja par tautas sanaidošanu? Un tas zili dzeltenais brūtes pušķis, kas viņam bija rokās, nu, tas izskatījās smieklīgi, maigi sakot,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” jautājumu vienam no gājiena “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma” organizatoriem mūziķim Ralfam Eilandam uzdeva kāda TV24 raidījuma skatītāja.
Ralfs atbildēja visai asprātīgi un pajokoja, ka viņam esot samaksājis šīs kundzes vīrs!
“Viņš to jums vēl nav atzinis, bet viņš man pārskaitīja naudu, jo viņam vienkārši jūs mājās krītat uz nerviem un viņš gribēja kaut kā jums iešķiebt,” teica Ralfs.
Mēs, pilsoniski aktīvi savas zemes patrioti, Andris Kulbergs, Ģirts Kalniņš, Intars Rešetins, Ralfs Eilands, Reinis Pozņaks, Inga Jākobsone, Eva Veinberga, Zane Leine, Inga Belousa, Kārlis Smiltēns, Kārlis Ulmanis, Daiga Eilande, Mārtiņš Kalniņš un Ieva Duļevska 11. maijā nespējām noskatīties un klusi “norīt krupi” kā Kremļa propagandas sazombētie okupantu slavinātāji uzspļauj Latvijas likumam un latviešiem, 9., 10. un 11. maijā, provokatīvi demonstrējot savu prokremlisko nostāju un atbalstu agresorvalsts režīma karaspēka nežēlīgajām izdarībām Ukrainā.
Šis gads ir īpašs gads, kad krievu izcelsmes iedzīvotājiem vajadzēja saprast kontekstu, un kādu reakciju tas izraisīs latviešos, ejot svinēt 9. maija propagandas “uzkačāto” svinību datumu. Šoreiz bija tā reize, kad vajadzēja palikt mājās un nepiedalīties šajās svinībās, lai parādītu, ka krievi arī ir kopā ar latviešu tautu par vienotu Latvijas valsti.
Mēs, aktīvi Latvijas patrioti, sapratām, ka ir jārīkojas, jo šoreiz beidzot latvietis nedrīkst klusēt un noskatīties uz šo gadskārtējo okupācijas režīma slavinošo balagānu, kuru pēdējos 8 gadus tik aktīvi izmantoja un savtīgos nolūkos kultivēja Saskaņas partija un LKS ar saviem līderiem priekšgalā.
Mūsu mērs bija pilns un teicām – viss – ir jāliek punkts šim pasākumam Latvijā, jo 9.maija sakropļotā, nepatiesā vēstures interpretācija un 30 gadus nepadarītais, noklusētais un neērtais Padomju mantojums ir jānovāc uz visiem laikiem!
Nedēļas laikā, baroti ar entuziasmu, patriotismu un cilvēku atsaucību – ieguvām atbalstu veikt gājienu no Brīvības pieminekļa līdz Okupācijas piemineklim 20.maijā, piektdienā, plkst.18.00. Skaidri liekot saprast, kāda ir patiesā tautas nostāja par šiem padomju rēgiem, lai mūsu bērniem vairs nav jāsadzīvo ar šo Padomju propogandas kultu.
Mēs esam piemirsuši cik ļoti ietekmīgi ir pieminekļi, leģendas, simboli un datumi. Ne velti PSRS režīms tos tik pārsātināti izvietoja un izmantoja parkos, sportā, bērnudārzos, kultūras namos, pilsētas skvēros, literatūrā, kolhozos un fabrikās sējot “vēlamo” vēstures ziņu sabiedrībā, kas nepareizi ieaudzināta jau ar mātes pienu. Pēc neatkarības atgūšanas mēs ļāvām šiem okupācijas PSRS režīma simboliem turpināt sludināt savu vēstījumu, neapzinoties to spēcīgo ietekmi uz lielu krievu izcelsmes sabiedrības daļu. Rezultātā viņi nesaprata latviešu sašutumu, aizvainojumu un pārmeta mums to, ka nenovērtējam, ka viņu “ģedi” glāba mūs no fašistiem, aizmirstot, ka tieši viņi bija tie, kuri latviešus, tajā skaitā arī ebrejus, baltvāciešus, Latvijā dzīvojošos krievu inteliģences pārstāvjus izmeta no viņu mājām, īpašumiem, nogalinot vai deportējot uz Sibīriju.
Šādi, protams, šie padomju pieminekļi ir iekodēti, kur vēstures gada skaitlis sākas ar 1941.-1945.gadu, pilnībā noslēpjot tik svarīgos un bargos vēstures melnos PSRS un Staļina noziegumus, lai gan viņš bija iniciators otrā pasaules kara sākumam kopīgā brālībā ar Hitleru. Tieši šis vēstures vakuums un patiesība mums ir jāskaidro Latvijas krieviem.
Tieši tāpēc gājiens bija ne tikai tautas atmodas demonstrācija, bet arī konkrēts manifests un uzdevums valdībai un politiķiem rīkoties:
1. Nekavējoties bez vilcināšanas jau 2022.gada vasarā atbrīvoties no Okupācijas pieminekļa Pārdaugavā un pārējā padomju mantojuma Latvijā līdz 2022.gada 15.novembrim.
2. Izvērst diskusiju, lai rastu juridisku risinājumu cīnīties pret Latvijai nelojāliem, kaitnieciskiem un apdraudošiem indivīdiem ar galēju iespēju atņemt pilsonību un izraidīt no valsts.
3. Neļaut Kremļa režīma aģitatoriem un atbalstītājiem ieņemt valsts amatus un piedalīties vēlēšanās, jo patiesībā mēs paši sponsorējam tādas partijas kā LKS no savas nodokļu maksātāju kabatas, lai viņi darbotos pret valsts interesēm un šķeltu sabiedrību.
Uzstājam, ka veicot Okupācijas pieminekļa demontāžu, ir paralēli jāorganizē starptautisks zinātnisks vēstures forums, kura rezultātā vienreiz par visām reizēm tiktu skaidri parādīti patiesie vēstures notikumi, atmaskojot 9.maija sēto PSRS un Kremļa nepatieso propagandu, lai rezultātā būtu gatavi dokumentāli materiāli, ar kuru palīdzību skaidrot sabiedrībai patiesību, un skolās pasniegt skaidru vēstures liecību par bargajiem notikumiem, kas slēpjas aiz 9.maija un nepareizajiem padomju piemineklī iegravētajiem 1941.-1945.gada skaitļiem.
Pēc saņemtajām tūkstošiem pozitīvajām atsauksmēm, uzrunām, tikām aicināti veidot šādu tautas atmodas gājienu katru gadu, jo redzējām cik ļoti liels dalībnieku skaits bija tieši jaunieši, kas piedzīvoja Latviešu tautas atmodas un kopības sajūtas pirmo reizi šajā gājienā, un tik ļoti pozitīvi pacilāti saprata – lūk šādā sabiedrībā un cilvēkos viņi un mēs vēlamies dzīvot – tiem, kam rūp Latvijas valsts, tās drošība, latviešu valoda, vērtības, kultūra, dziesmas, likumi un kārtība, bez naida, šķelšanās, un svešas agresorvalsts karogiem un simbolikas.
Nobeigumā, vislabāk Padomju mantojumu raksturo rakstniece Marina Kosteņecka: “Pieminekļa nosaukums “Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” atslēgas vārdi ir “Padomju Latvijas”. Bet mēs nu jau 30.gadus dzīvojam Latvijas Republikā, nevis padomju Latvijā. Latvijas atbrīvošanu no abām okupācijas varām simbolizē Brīvības piemineklis Rīgā. Punkts.”
Šīs ir iniciatīvas, kuras iesniedzām:
Steidzamības kārtā apzināt un demontēt visus PSRS jeb Krievijas okupācijas varas pieminekļus un piemiņas zīmes. Tāpat arī nomainīt ar padomju funkcionāriem saistītos ielu, laukumu un skvēru nosaukumus visā Latvijas teritorijā. Par iniciatīvu iespējams nobalsot: https://manabalss.lv/i/2438.
Steidzamības kārtā izstrādāt un pieņemt jaunu vai precizēt un papildināt esošos likumus, lai to pārkāpumu gadījumā būtu rasti juridiski korekti, legāli risinājumi Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanā no Latvijas un Latvijas Republikas pilsonības atņemšanā. Par iniciatīvu iespējams nobalsot: https://manabalss.lv/i/2437.
Steidzamības kārtā izstrādāt likumu, kas aizliedz kandidēt valsts, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ieņemt ierēdņu amatus un amatus valsts un pašvaldību institūcijās un to struktūrvienībās personām, kuras atbalsta Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu (t.sk. Krievijas īstenoto Krimas aneksiju), Krievijas varas institūciju un amatpersonu naidīgos izteikumus un propagandu. Par iniciatīvu iespējams nobalsot: https://manabalss.lv/i/2436.
Par ko mums ir vislielākais gandarījums?
Par gājiena dalībniekiem, par tautu. Latviešiem, kas pēc sava rakstura ir samērā mierīga tauta, pacietīga, strādīga un klusa.
Kā paši gājiena dalībnieki saka, ka tik miermīlīgā un inteliģentā gājienā sen nav nācies piedalīties. Izdevās pavēstīt arī pasaulei, kurš ir saimnieks Latvijā, caur neskaitāmām publikācijam ārvalstu medijos.
Pēc pasākuma izstaigājām visu laukumu, gandarījums, ka nebija neviena paša nomesta papīta vai izsmēķa, neviena plastmasa maisiņa vai pudeles.
Kā arī liels gandarījums, ka gājiena dalībnieku vidū bija daudz jaunieši, kas veidos mūsu valsts nākotni, un cittautieši, kuri ir lojāli mūsu valstij.
Ragavas taisa vasarā, ratus ziemā. Šis princips jāņem vērā gatavojoties nākamajai apkures sezonai. Kādi atbalsta instrumenti iedzīvotājiem ir pieejami gan apkures sistēmu maiņai, gan ēku un siltummezglu siltināšanai?
2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju – par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.
Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ – par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.
Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17 400 bērnu – par 132 bērniem jeb 0,8% mazāk nekā 2020.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 34 600 cilvēku – par 5 746 jeb 19,9% vairāk. Pēdējo 100 gadu laikā (neskaitot kara gadus) tik augsta mirstība novērota vien 20.gadsimta 90. gados.
Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība – nomira par 17 200 vairāk iedzīvotāju nekā piedzima (2020.gadā – par 11 300), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995.gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.
Beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, būtiski pieauguši imigrācijas apjomi, pārsniedzot pat pirmspandēmijas rādītājus. Salīdzinot ar 2020.gadu, iebraucēju skaits palielinājies par 43,5%, bet aizbraucēju – tikai par 8,2%. Latvijā no ārvalstīm ieradās 12 700 iedzīvotāju (par 3800 vairāk nekā 2020.gadā), bet aizbrauca gandrīz 13 000 – par 1000 vairāk.
No Eiropas Savienības valstīm ieradās 3700 jeb 29,1% iebraucēju. No Lielbritānijas iebrauca 2500 cilvēku jeb 19,7% no kopējā imigrantu skaita (2020.gadā – 2000). Vairāk nekā divreiz pieaudzis imigrantu skaits no NVS valstīm – 3100 iebraucēju, kas ir par 1200 jeb 60,5% vairāk nekā 2020.gadā, tajā skaitā 2021.gadā no Krievijas ieradās 1600 un no Baltkrievijas 700 imigrantu. Pērn no Ukrainas ieradās 1400 imigrantu.
2021.gada imigrācijā gandrīz 7000 jeb 54,8% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2020.gadā – 4700 jeb 53%). Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.
Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 13 000 iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2021.gadā emigrēja 8300, kas bija par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Lielbritāniju 2021.gadā pieauga par 35,5% – emigrēja 2500 (2020.gadā – 1900). Uz Vāciju izbrauca 2500 iedzīvotāju jeb par 10,9% vairāk nekā 2020.gadā. Būtiski samazinājās emigrācija uz NVS valstīm – par 40,1%. 71,4% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2020.gadā – 68,9%).
Nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017.gada dzimstība samazinās, un 2021.gadā piedzima par 4500 bērnu mazāk nekā 2016.gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2986, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16% no iedzīvotāju kopskaita.
Iedzīvotāju skaits vecumā 15-64 gadi turpināja samazināties – par 12 400 jeb 1%. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bija vērojama senioru pieauguma tendence, pērn nedaudz samazinājies arī iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2021.gadā par 2100 jeb 0,5%, tomēr to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,8% līdz 20,9%. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,1 gadam Latgalē.
2022.gada sākumā 49,2% pilngadīgo vīriešu (atraitņi – 3,4%) un 41,4% sieviešu bija precētas (atraitnes – 16,1%), savukārt 35,1% vīriešu un 24,6% sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 70,4% vīriešu un 64% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.
Pērn valstī dzīvoja 1,282 miljoni jeb 68% pilsētu iedzīvotāju un 593 000 jeb 32% lauku iedzīvotāju.
Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse jeb 53% valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.
2021.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par 1,3% jeb 4700, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 2,2% (5500), Vidzemē – par 1,4% (2600), Kurzemē – par 1,2% (2800), Zemgalē – par 1,1% (2500). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,4% jeb 8800.
Rīgā dzīvo nepilni 606 000 iedzīvotāju, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem un 47% no pilsētu iedzīvotājiem.
Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī deviņās valstspilsētās no desmit, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,6% jeb par 313 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Daugavpilī – par 1,9% (1507 cilvēki), Rīgā – par 1,4% (8816), Rēzeknē un Ventspilī – par 1,3% (attiecīgi 358 un 417), Jelgavā – par 1,2% (642), Jēkabpilī – par 1% (211), Liepājā un Valmierā – par 0,9% (attiecīgi 604 un 214), bet vismazāk Ogrē – par 0,5% (106). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Jēkabpilī, un Ogrē.
2021.gadā iedzīvotāju skaits pieauga astoņos novados no 36. Iedzīvotāju skaita palielinājums bija vērojams tikai Pierīgas novados – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas pašvaldībās. Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ropažu novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā – 4,9% jeb 1607 cilvēki.
Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres – 57 600 – un Valmieras – 50 800 – novadi, vismazākie – Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju un Varakļānu novads ar tikai 2900 iedzīvotāju.
Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2021.gadā pieauga tikai Pierīgas reģionā – par 1,6% jeb 1100, bet visvairāk samazinājās Latgalē (par 2,6% jeb 900) un Rīgā (par 2,2% jeb 2100). Lielākais bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,6%. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 27,3% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 11,3 un 11,8%.
Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15-64 gadi svārstās no 62,3% Kurzemē līdz 63,6% Latgalē. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 2800, visvairāk samazinājās Rīgā – par 5600 un Latgalē – par 3600. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,3% Rīgā līdz 60,6% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (59,9%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (66,6%).
Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,8%, vismazāk Pierīgā – 18,1%). Valstspilsētās lielākais iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars ir Ventspilī (23,8%), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 19,5%. Visvecākais ir Valkas un Krāslavas novads – attiecīgi 25,3% un 24,7% iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 10,1%.
Igaunijā pēdējos septiņus gadus vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt Lietuvā – neliels samazinājums. 2022.gada sākumā iedzīvotāju skaits Igaunijā bija 1,332 miljoni, bet Lietuvā – 2,795 miljoni iedzīvotāju pēc provizoriskā novērtējuma.
Abās valstīs novērojams negatīvs dabiskais pieaugums, savukārt migrācijas saldo ir pozitīvs Igaunijā jau septīto gadu (atgriezies pirmspandēmijas līmenī), bet Lietuvā – trešo. Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – mīnus 5300 cilvēki, bet migrācijas saldo pozitīvs – 7000 cilvēki. Lietuvā dabiskais pieaugums bija negatīvs – mīnus 24 400 iedzīvotāji, un migrācijas saldo pozitīvs – 19 700 cilvēki.
Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra un citu administratīvo avotu datus.
3 horoskopa zīmes, ar kurām ir visgrūtāk veidot attiecības:
Skorpions
Skorpions attiecībās ir gan uguns, gan ledus. Viņš var būt ļoti jauks un maigs, bet nākamajā brīdī kļūt noslēgts un nepieejams. Ļoti grūti ir tikt līdzi cilvēkam, kura domas un garastāvokļa svārstības ir neizprotamas. Un, kas ir vēl ļaunāk, Skorpionu nemaz nav iespējams nolasīt. Šī zīme ir atturīga, cenšas aizsargāt savu sirdi un iekšējo pasauli, tāpēc partneris vienkārši netiek cauri viņa mūriem. Skorpions ir spējīgs būt arī emocionāli nestabils un neprognozējams.
Ūdensvīrs
Ūdensvīrs ir neatkarīgākā zodiaka zīme, pie tam līdz galējībām. Viņai ir noslēgta un pat svešāda personība, kura dod priekšroku laika pavadīšanai vienatnē, nekā būt ievainojamai un atvērtai pret partneri. Skaidrs, ka Ūdensvīrs gribētu pasargāt sevi no sāpēm, aizvainojumiem un pārpratumiem, taču tāda uzvedība padara viņu par ārkārtīgi sarežģītu cilvēku, ar ko komunicēt. Viņa viltus vienaldzība atgrūž cilvēkus, lai gan iekšēji Ūdensvīrs alkst mīlestības un siltuma.
Jaunava
Jaunava ir pašpietiekama zodiaka zīme, kura pati mēģina rast savām attiecībām pareizo virzienu. Randiņā ar Jaunavu vīrietis var sajusties tā, it kā viņš ir pieņemts darbā uz pārbaudes laiku. Pie tam, Jaunava ir ļoti ziņkārīga, kas nozīmē, ka viņa ievāks kārtīgu biogrāfiju par savu izredzēto. Vēl viņai ir nosliece uz subjektivitāti un atturīgumu. Jaunava nereti cenšas turēt vīrieti rokas stiepiena attālumā, cenšas viņam pārāk neatklāties, bet visādos veidos kontrolēt gan.
Rokera Ozija Osborna meita un TV personība Kellija Osborna ir sava pirmā bērniņa gaidībās. Mazuļa tēvs ir grupas “Slipknot” mūziķis Sids Vilsons.
Pāris ir pazīstams jau 23 gadus, bet tikai nesen abu draudzība pārtapa romantiskās attiecībās.
Kellija Osborna par šiem jaunumiem paziņojusi savā “Instagram” profilā. “Pēdējos mēnešos esmu bijusi ļoti klusa, un nu ir pienācis laiks pateikt, kāpēc tā… Esmu saviļņota paziņot, ka kļūšu par mammu. Teikt, ka esmu laimīga, nebūtu gluži tas. Esmu sajūsmā!”
Paštonējošie kosmētikas līdzekļi var būt lielisks risinājums, lai iegūtu zeltaināku ādas toni, nepakļaujot ādu kaitīgajiem saules stariem. Vasarā tie ir īpaši aktīvi un ātri vien var radīt ādas apdegumus, ja pienācīgi neparūpējamies par ādas aizsardzību. Kā izvēlēties un pareizi lietot paštonējošos kosmētikas līdzekļus, cik ilgs ir to sniegtais efekts un vai uzturs arī var ietekmēt mūsu ādas toni? Konsultē BENU Aptiekas skaistuma konsultante Amanda Dārziņa.
Vispopulārākais un biežāk lietotais no paštonējošajiem kosmētikas līdzekļiem ir tieši pašiedeguma aerosols, kas veido vienmērīgu, mirdzošu un noturīgu dabiska iedeguma ādas toni, stāsta skaistuma konsultante A. Dārziņa. Šādi līdzekļi parasti vienlaikus arī ilgstoši mitrina ādu un nodrošina tās iekšējo bioloģisko aizsardzību pret UV starojumu. Ir svarīgi izvēlēties līdzekļus ar tādām sastāvdaļām, kas aktivizē ādas dabiskās aizsargspējas un aizsargā šūnu DNS pret UV starojuma izraisīto bojājumu, tādējādi novēršot priekšlaicīgu ādas novecošanos. Aerosoli ir vieglāk un ērtāk lietojami un nodrošina līdzekļa vienmērīgāku klāšanos.
Paštonējošo kosmētikas līdzekļu sniegtais efekts saglabājas apmēram nedēļu – līdz brīdim, kamēr tas tiek pakāpeniski nomazgāts. Tādēļ, ja vēlaties uzturēt šo iegūto toni, paštonējošais līdzeklis ir jāatjauno vidēji vienu reizi nedēļā.
Mūsdienās paštonējošo kosmētikas līdzekļu klāsts ir ļoti plašs – tos var piemeklēt ikvienam ādas tipam, arī sausas un jutīgas ādas īpašnieki var atrast sev piemērotus produktus. Taču ir svarīgi neaizmirst par ikdienas rūpēm par ādu un tās vajadzībām.
Vai der arī sejai?
Skaistuma konsultante A. Dārziņa stāsta, ka paštonējošos kosmētikas līdzekļus lieto arī uz sejas ādas. Visērtākais un labākais variants sejai ir līdzekļi pilienu veidā. Tādējādi iedeguma tonis veidosies pakāpeniski un pielāgosies jūsu sejas ādas tonim. Arī lietojot šādus līdzekļus, ir svarīgi sejas ādu dienas laikā aizsargāt no UVA un UVB saules stariem ar SPF saturošu aizsargkosmētiku.
Lai iegūtu vislabāko efektu, lietojot paštonējošos pilienus ādai, labi sakratiet tos pirms lietošanas un pievienojiet 1-2 pilienus serumam, eļļai, dienas vai nakts krēmam, ko parasti lietojat, un vieglām kustībām iemasējiet to ādā.
Padomi labākam rezultātam
Ādas sagatavošana. Skaistuma konsultante iesaka – dienu pirms paštonējošā līdzekļa lietošanas labi attīriet ādu no atmirušajām šūnām ar pīlinga palīdzību vai skrubi. Gluda un tīra āda būs labs pamats vienmērīgāka toņa iegūšanai.
Vienmērīgs klājums. Labam un skaistam rezultātam ļoti svarīga ir paštonējošo līdzekļu vienmērīga uzklāšana. Īpaši būtiski tas ir tiem paštonējošās kosmētikas līdzekļiem, kas darbojas pa nakti un kurus ir ieteicams noturēt uz ādas ap 8 stundām, pēc tam noskalojot. Šo vienmērīgo klājumu palīdzēs panākt praimera lietošana (uz ceļiem un elkoņiem) vai speciāla cimdiņa izmantošana, kas domāts tieši paštonējošo kosmētikas līdzekļi uzklāšanai. Tas palīdzēs izvairīties no tumšākām iedeguma vietām uz ceļgaliem un elkoņiem.
Sāciet ar gaišākiem toņiem. Ja vēl nav pieredzes paštonējošo līdzekļu lietošanā, ieteicams iesākumam izvēlēties vieglus losjonus, kas būtu mitrinoši un veidotu pakāpenisku pašiedeguma efektu. Ar tiem nebūs iespējams uzklāt līdzekli par daudz’ vai iegūt plankumainu efektu, saka A. Dārziņa.
Kopšana un mitrināšana. Pēc paštonējošo kosmētikas līdzekļu lietošanas āda ir bagātīgi jāmitrina. Šim nolūkam noderēs ķermeņa sviests, krēms, serums vai citi līdzekļi pēc jūsu izvēles. Mitrināšana padarīs ādu samtainu un gludu, kā arī piešķirs tai veselīgu izskatu. Jo vairāk rūpēsimies par savu ādu, jo labāk tā izskatīsies.
Uzturs un ādas tonis
Arī uzturs un līdzekļi iekšķīgai lietošanai var nedaudz ietekmēt mūsu ādas toni. Tā, piemēram, ir dažādi uztura bagātinātāji ar beta-karotīnu un A vitamīnu ādas un gļotādas veselības uzturēšanai. Beta-karotīns pieder dzelteno un sarkano dabisko krāsvielu grupai un tādējādi spēj ietekmēt arī mūsu ādas toni, skaidro A. Dārziņa. Tas sastopams arī burkānos un citos dārzeņos un augļos.
Taču atcerieties, ka par pareizu uztura bagātinātāju lietošanu un jums piemērotāko izvēli ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu!
Ikdienā ne vien pietiekama, bet arī kvalitatīva miega nozīme netiek pienācīgi novērtēta, lai gan tieši miegs ir vitāli svarīgs, lai ķermenis atjaunotos un būtu vesels. Palīdzēt iedibināt veselīgākus miega ieradumus var arī tehnoloģijas, piemēram, viedpulksteņi. Nēsājamo ierīču izmantošana kā veselības stāvokļa kontroles un uzlabošanas rīks, ir labs atbalsts padziļinātāku datu iegūšanai par savu pašsajūtu. Mentālās un fiziskās sagatavotības trenere Nika Linde dalās ar padomiem, kas palīdzēs uzlabot miegu.
N. Linde uzsver, ka tieši fizioloģiskās pamatvajadzības – ūdens, pārtika, kustība un miegs – nosaka to, kā cilvēks jūtas ikdienā un kā viņš spēs pielāgoties ārējiem faktoriem. Ja miega laikā uz rokas tiek atstāts viedpulkstenis, no rīta varēs redzēt, cik kvalitatīvs ir bijis miegs un novērtēt, kā ķermenis ir izjutis stresu, fizisku muskuļu savilkumu, mieru. Viedpulkstenis Samsung Galaxy Watch4 to mēra pēc sirds ritma, ieelpām un izelpām, ķermeņa temperatūras. Jo augstāks miega kvalitātes rādītājs, jo labāks ir bijis naktsmiers un pastāv lielāka iespēja nākamajā dienā veikt sarežģītākus darbus.Ikdienā ne vien pietiekama, bet arī kvalitatīva miega nozīme netiek pienācīgi novērtēta, lai gan tieši miegs ir vitāli svarīgs, lai ķermenis atjaunotos un būtu vesels. Palīdzēt iedibināt veselīgākus miega ieradumus var arī tehnoloģijas, piemēram, viedpulksteņi. Nēsājamo ierīču izmantošana kā veselības stāvokļa kontroles un uzlabošanas rīks, ir labs atbalsts padziļinātāku datu iegūšanai par savu pašsajūtu. Mentālās un fiziskās sagatavotības trenere Nika Linde dalās ar padomiem, kas palīdzēs uzlabot miegu.
Miegā ļaujam ķermenim atjaunoties
Miegs ir vienīgais laiks, kad ķermenis var atpūsties no ikdienas procesiem – ēšanas, ēdiena gremošanas, tā pārstrādes un nepieciešamo vielu novadīšanas uz šūnām. Apguļoties horizontāli, muskuļi var atslābināties, sirds ritms nomierināties un ķermenis var uzsākt atjaunošanos, ražojot hormonus, kas izdalās tikai nakts laikā. Tādēļ kvalitatīvs miegs nav svarīgs tikai tiem, kuri regulāri sporto, vai kuriem ir veselības problēmas, bet gan ikvienam cilvēkam. Bieži vien tieši sportistiem traumu gadījumā ir svarīgi laicīgi doties pie miera, lai šūnas spētu atjaunoties. Bet tieši tāpat jebkuram cilvēkam, piemēram, slimojot, ir svarīgi biežāk gulēt, jo tas ir labākais veids, kā ķermenis spēj reģenerēties.
Miega rutīna – labas pašsajūtas pamatā
Ir svarīgi ievērot konstantu miega rutīnu, norāda N. Linde: “Mūsu uzdevums ir ievērot regulāru miega režīmu un aiziet gulēt vēl pirms plkst. 23:00. No 23:00 līdz 02:00 cilvēka ķermenī izdalās augšanas hormoni. Tie piedalās un ietekmē ne tikai ķermeņa augšanas, bet arī atjaunošanās procesus – citiem vārdiem, tie nosaka, cik ilgi būsim jauni, fiziski aktīvi un veseli.” Ar viedpulksteņa palīdzību var organizēt savu gulētiešanas režīmu, iestatījumos ieliekot atgādinājumu un norādi par konkrētu laiku, kad jādodas pie miera.
Optimālais miega laiks – 7-9 stundas
Miega kvalitāte ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas nosaka mūsu garastāvokli nākamajā dienā. Guļot mazāk vai vairāk stundu nekā optimālais miega laiks, nākamajā dienā nespējam pietiekoši efektīvi koncentrēties ikdienas darbiem. Neizgulēšanās komplektā visbiežāk būs arī slikts garastāvoklis un stress, kas savukārt traucēs pilnvērtīgi funkcionēt un koncentrēties darbiem nākamajā dienā. Tieši tāpēc cilvēki ar paaugstinātu stresa līmeni ikdienā jūtas noguruši un biežāk slimo.
Svarīgākais – ieklausīties savā ķermenī
Dažreiz šķiet neizprotami, kāpēc no rīta pamostoties, arvien ir noguruma sajūta, bezspēks, slikta pašsajūta. Bieži vien to var skaidrot ar miega kvalitāti. Viedpulkstenī iespējams no rīta apskatīt miega rādītājus – cik ilgs bijis miegs, cik ilgas dziļās, seklās fāzes, kā ir notikuši ķermeņa atjaunošanās procesi.
N. Linde iesaka izvērtēt dienas plānus, balstoties miega analītiskajos rādītājos: ”Ja miega kvalitātes rādītājs ir zemāks, noteikti nevajadzētu tajā dienā mēģināt veikt smagu treniņu vai emocionāli grūtus darbus. Jūsu uztveres, koncentrēšanās spējas, kā arī fiziskais spēks noteikti šajā dienā būs zemāks nekā dienā, kad miega kvalitātes rādītāji ir augsti. Var būt arī traucēta uzmanība, būs viegli palaist kaut ko garām, neizpildīt darbu pietiekami kvalitatīvi. Iespējama arī fiziski sliktāka pašsajūta un pat galvassāpes, tādēļ labāk šādās dienās nodarboties ar gan fiziski, gan mentāli vienkāršākiem uzdevumiem.”
Mazas pārmaiņas lieliem panākumiem
Dažkārt nepieciešams pamainīt pat nelielus ikdienas ieradumus, lai miega kvalitāte būtiski uzlabotos. Ja līdz šim miega paradumiem nav pievērsta liela uzmanība, tad tos var analizēt ar lietotnes Samsung Health palīdzību, kas apkopo nedēļas laikā fiksētos miega paradumus – cikos iets gulēt, cik ilgi gulēts, cik kvalitatīvs ir bijis miegs – un sāk atgādināt, kad ir laiks doties gulēt. Pēc tam, aizpildot arī divas aptaujas par saviem miega paradumiem, lietotājam tiek izveidota individuāla vairāku nedēļu programma ar mērķi uzlabot miega kvalitāti. Galaxy Watch4 lietotāji var uzzināt, kurš miega dzīvnieks viņam ir raksturīgākais. Samsung ir izveidojis astoņus dažādus miega profilus atšķirībā no gulēšanas paradumiem, un katram no tiem ir piedēvēts savs simbolisks dzīvnieka tēls, piemēram, jūtīgais ezis vai nervozais pingvīns. Atbilstoši miega profilam, tiek piedāvātas dažādas aktivitātes – miega uzlabošanas izaicinājumi, labo ieradumu saraksti, izglītojoši raksti par miegu, meditācijas un atgādinājumi, kas palīdzēs lietotājam uzlabot miega un arī dzīves kvalitāti.
Ar jaunu ekspozīciju pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas šodien durvis vēris Latvijas Okupācijas muzejs. Tā galvenais uzdevums paliek nemainīgs – skaidrot un pieminēt totalitāro okupācijas varu nodarījumus.
Šīs zodiaka zīmes ir ļoti spēcīgas. Viņi vienmēr sasniedz visu, ko ir iecerējuši, jo nebaidās no grūtībām, pārslodzes un smaga darba:
Ūdensvīrs
Viņi darīs visu, lai sasniegtu savu mērķus un virzītu savu dzīvi uz labo pusi. Tāpēc savu vēlmju sasniegšana viņiem ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Viņi zina, ka, ja viņi kaut ko vēlas, viņiem patiešām ir jāmēģina darīt visu, lai šo vēlēšanos piepildītu. Viņi izmanto visas iespējas, kas viņiem tiek piedāvātas.
Auns
Viņi tic, ka savu dzīvi vienmēr var padarīt labāku. Viņi ir likuma aizstāvji. Viņi precīzi zina ko šobrīd vēlas, tādēļ mērķu sasniegšana viņiem nerada nekādas problēmas. Viņiem nav šaubu, ka savus sapņus ir grūti piepildīt, taču viņi negrasās padoties pie grūtībām.
Strēlnieks
Viņi ir ļoti veikli un prot savu dzīvi iekārtot tā, lai pateicoties savam smagajam darbam sasniegtu savus mērķus. Pateicoties savai centībai un pūlēm, viņi vienmēr sasniedz iecerēto. Viņi ir ārkārtīgi mērķtiecīgi, tādēļ par spīti grūtībām Strēlnieks centīsies sasniegt visu ko vēlas.
Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā mūsu tautas dzīvā atmiņā ir atsaucis padomju armijas iebrukumu Latvijā 1940.gadā, Latvijas Okupācijas muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšanā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš atzīmēja, ka Krievijas armijas pastrādātie noziegumi Ukrainā atgādina par Latvijas civiliedzīvotāju brutālajām slepkavībām okupācijas laikā. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka traģiskā Latvijas valsts iznīcināšana veido daudzu ģimeņu vēsturi un pieredzi, turklāt šī pieredze ir klātesoša, un kā viens no elementiem tā veido nacionālo identitāti.
“Bez izpratnes par Latvijas okupāciju – gan padomju, gan nacistiskās Vācijas – nevar izprast atgūtās neatkarības vērtību. Bez adekvāta okupācijas nosodījuma nav iespējams apjēgt Latvijas neatkarības atjaunošanas un brīvības saglabāšanas cenu. Šie atskaites punkti veido mūsu morālo horizontu – nacionālu mērauklu, kā vērtēt Latvijas valstiskumam nozīmīgus vai postošus notikumus un cilvēku rīcību,” pauda prezidents.
Levits norādīja, ka skaidrot Latvijas valstiskuma vēstures traģisko mezglu – padomju un nacistu okupāciju, neatkarības zaudēšanu, latviešu nelikumīgo mobilizāciju abās okupācijas armijās, pretošanās kustību visas okupācijas laika garumā – ir viens no Latvijas vēstures politikas centrālajiem uzdevumiem. Pēc prezidenta paustā, šī uzdevuma īstenošanai ir vajadzīgs nepārtraukts valsts atbalsts vēstures pētniecībai, izglītībai un komunikācijai.
Prezidenta ieskatā, tieši ignorance pret vēsturi palielina sabiedrības un demokrātijas neaizsargātību pret ideoloģiskām manipulācijām, tāpēc valsts vēstures politikas atbildībā ir neļaut Latvijas iedzīvotājiem iekrist svētlaimīgas ignorances valgos.
Pēc Levita paustā, Latvijas sociālās atmiņas pētnieki ir konstatējuši, ka jauniešiem daudz biežāk nav viedokļa par okupācijas laiku. Viņš akcentēja, ka šāda ignorance darbojas kā aizmiršanas mehānisms, ko nepieciešamas nobremzēt ar vēstures izglītību. Patlaban Latvijas izglītības sistēmā tiek īstenotas vērienīgas reformas projektā “Skolas 2030”. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka valstij ir jāspēj nodrošināt, lai šo reformu rezultātā nostiprinātos jaunākās paaudzes izpratne par laika posmu no Latvijas valstiskuma iznīcināšanas 1940.gadā līdz neatkarības atjaunošanai 1990.gadā.
Vienlaikus ir svarīgi attīstīt vēstures didaktiku, strādājot ar daudziem mazākumtautību skolēniem, kuri ģimenes un Krievijas propagandas ietekmē vēl aizvien dzīvo melīgajos vēstures naratīvos.
Prezidents norādīja, ka publiskajā telpā ik pa laikam parādās īgnums par smago pagātnes nastu un izskan aicinājumi to aizmirst un lūkoties nākotnē, taču starp patiesu pagātnes izpratni un skaidru skatu nākotnē nav pretrunas. Tomēr, Levita ieskatā, tas liecina par nepieciešamību aktualizēt dialogu par okupācijas vēsturi.
“Pēdējos gados mēs esam redzējuši vairākus veiksmīgus piemērus, kas ir atsvaidzinājuši skatījumu uz jau it kā zināmo pagātni. Kvalitatīva vēstures komunikācija vienmēr dod jaudu sociālajai atmiņai, tā paplašina un padziļina sabiedrības interesi par pagātni. Tādēļ Latvijas valstij ir jāturpina atbalstīt patiesos faktos balstītus vēstures komunikācijas projektus, kas teātra, kino, muzeju, vēstures rekonstruēšanas vai tūrisma valodā runā par padomju un nacistiskās okupācijas režīmiem,” sacīja Valsts prezidents.
Viņš arī piebilda, ka stabilas, patiesas vēstures zināšanas ir reālistiskas un atbildīgas sabiedrības rīcības un valsts politikas pamats.
Prezidents vērsa uzmanību, ka Eiropas atceres telpu joprojām sadala atšķirīgas Otrā pasaules kara interpretācijas. Rietumos daudzu gadu garumā dominējis naratīvs par sabiedroto uzvaru pār nacismu kā vienīgo ļaunumu. Savukārt Krievija, it īpaši Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma laikā, savas identitātes pamatā ir likusi uzvaru tā saucamajā Lielajā Tēvijas karā, glorificējot savu pasaules atbrīvotājas tēlu. Levits uzsvēra, ka neviena no šīm interpretācijām neatbilst Latvijas pieredzei – Rietumi Latviju neatbrīvoja, bet 1945.gadā Latviju atkārtoti okupēja Padomju Krievija.
Valsts pirmā persona atzīmēja, ka kopš neatkarības atjaunošanas mēs esam dzīvojuši šo vēstures stāstījumu ielenkumā, taču vienlaikus gan Latvijas vēstures politikas veidotāji, gan pilsoniskā sabiedrība ir centusies ietvert Eiropas atmiņā “Asins zemju” naratīvu. Tas attiecināms gan uz Latviju, gan plašāku reģiona Eiropas austrumu pusē.
Pēc Levita paustā, Latvijas politiķu un diplomātu darbība starptautiskajās institūcijās ir devusi būtisku ieguldījumu, lai Latvijas okupācijas vēsture kļūtu saprotamāka un arī starptautiskā sabiedrība sāktu to labāk izprast. Prezidenta ieskatā, tam redzams apliecinājums ir Eiropas Parlamentā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā paveiktais.
Turklāt, kā norādīja Levits, darbība starptautiskajā arēnā ir radījusi arī pastāvīgus reģionālas sadarbības formātus. Viņš atzīmēja, ka Latvijas interesēs ir nostiprināt plašāku atceres koalīciju, kur tiek iesaistīti pēc iespējas vairāk Eiropas – gan no rietumu, gan austrumu daļas – politiķu un pētnieku, lai pārvarētu simboliskās robežas skatā un vērtējumā uz nacismu un komunismu un to totalitārajiem režīmiem.
Pēc valsts pirmās personas paustā, šajā darbā Latvijas Okupācijas muzejam ir ļoti nozīmīga loma. Okupācijas muzejs ir iemantojis autoritāti ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski Eiropā. Muzejs piedalās arī attiecīgu institūciju tīklojumā Eiropas līmenī.
“Atmiņas politikai un komunikācijai ir liela nozīme ne tikai pie mums, bet arī citur Eiropā. Šajā muzejā viesojušies tūkstošiem ārvalstu tūristu un daudzu pasaules valstu līderi. Vienlaikus muzejs ir sekmīgi uzrunājis arī dažādas Latvijas cilvēku paaudzes un sociālās grupas. Tajā pašā laikā Okupācijas muzejs pilda arī nozīmīgu lomu cilvēku liecību un vēstures artefaktu apkopošanā un glabāšanā, kas ir svarīgs resurss Latvijas un ārvalstu vēstures pētniekiem,” pauda Levits.
Viņš arīdzan atzīmēja, ka 29 gados uzkrātā pieredze un spēja mainīties līdzi laikam raksturo Okupācijas muzeju kā būtisku atceres telpas dalībnieku, veidotāju. Tas muzejam piešķir stratēģisku nozīmi Latvijas vēstures politikas kontekstā. Levits akcentēja, ka Okupācijas muzejs nekad nav bijis ierobežots savā autonomijā, un par to liecina arī tā juridiskais statuss. Muzeja profesionālā un radošā brīvība ir palīdzējusi uzrunāt daudzveidīgas auditorijas.
“Latvijas valsts interesēs ir palīdzēt muzejam attīstīt šīs autonomās vēstures komunikācijas spējas. Īpaši tas attiecas uz spējām komunicēt okupācijas un neatkarības atgūšanas vēsturi starptautiskajā un informācijas tehnoloģiju vidē. Esmu pateicīgs Latvijas Okupācijas muzejam, tā vadībai un visiem darbiniekiem par mūsdienīgo, jauno ekspozīciju, kas ļaus okupāciju vēsturi skaidrot padziļināti,” pauda prezidents.
Kā aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Harita Maniņa, ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis un Muzeja jaunās ēkas projekta vadītājs Valters Nollendorfs norādīja, ka Latvijas Okupācijas muzeja jaunās pastāvīgās ekspozīcijas plānošana sākās vienlaikus ar Gunāra Birkerta Nākotnes nama plānošanu 2006.gadā.
Viņš atzīmēja, ka tās pamatā ir muzeja misijā iekļautais uzdevums “skaidrot un pieminēt totalitāro okupācijas varu nodarījumus Latvijas tautai, valstij un zemei laikā no 1940. līdz 1991.gadam”. Šogad atklātā ekspozīcija ir trešā, kas plānota, gaidot uz vairakkārt atlikto ēkas celtniecību. Tās saturu veidojuši muzeja vēsturnieki, cieši sadarbojoties ar dizaina studiju “H2E”, kuras koncepcija uzvarēja skiču konkursā.
Ekspozīcijas dizaina pamatā ir muzeja ēkas autora Birkerta tumsas un gaismas metafora. Tā veidota kā režģots tumsas labirints starp gaišajiem neatkarības posmiem. Okupācijas varu noziegumi te parādīti gan skaidrojošā, gan emocionāli uzrunājošā veidā ar daudzām laikmeta liecībām, eksponātiem un likteņstāstiem.
Ekspozīcijas tapšanā vairāk nekā divarpus gadu laikā ir ieguldīts liels darbs – tūkstošiem stundu ir pavadīts runājot, skicējot, zīmējot, rasējot, veidojot šo 867 kvadrātmetru ekspozīciju, kurā ir 106 īpaši dizainētas vitrīnas, 70 kvadrātmetru stikla, 570 kvadrātmetru sienu platības, 15 videoprojekcijas un 19 displeji ar liecībām, informāciju.
Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija “Latvijas Okupācijas muzeja biedrība”. Muzeja darbības mērķis ir veicināt faktos balstītu vēstures izpratni, iepazīstinot apmeklētājus ar okupācijas laiku, tā priekšvēsturi, notikumiem un sekām. Muzejs galvenokārt tiek uzturēts no ziedojumiem.
Šajās dienās Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā tiks atzīmēta pērn piedzimušo lauvēnu Teikas un Vara gada dzimšanas diena, informēja zooloģiskā dārza informācijas dienests.
Lauvēni piedzima pērn, 31.maijā. Pa šo gadu zvēru karaļa pēcteči krietni izauguši. Ja mēneša vecumā abi lauvēni svēra attiecīgi 5,5 un 6 kilogramus, tad nepilna gada vecumā 19.aprīlī Teika svēra 74 kilogramus, savukārt puika Varis jau svēra 101 kilogramu.
Arī vizuāli abi nu jau pusaugu dzīvnieki ir labi atšķirami, jo Varis ir augumā lielāks un druknāks nekā Teika. Turklāt viņam ap galvu jau var manīt nelielas krēpes.
Šajā laikā līdz 20.jūnijam ikvienam ir iespēja apsveikt Teiku un Vari dzimšanas dienā, apmaksājot tiem pusdienas, ziedojot 20 eiro. Šāda summa ik dienas tiek iztērēta abu lauvēnu barošanai. Visi saņemtie ziedojumi pēc akcijas beigām piedalīsies izlozē, kuras balva ir ģimenes svinības Zooloģiskajā dārzā.
Video
Atšķirībā no pieaugušajiem dzīvniekiem, lauvēni Teika un Varis tiek baroti katru dienu. Ik nedēļu tie katrs saņem 12 kilogramus liellopu gaļas ar kaulu, 8 kilogramus vistas gaļas, 3 kilogramus liellopa gaļas mīkstumu, 3 olas, kā arī vienu trusi.
Savukārt viņu mammai Cvangai nedēļā ir divas atslodzes dienas, bet tēviņam Kali – trīs atslodzes dienas.
Pieaugušo dzīvnieku barošanas režīms ir pietuvināts dabiskajiem apstākļiem, jo savvaļā ne vienmēr “zvēru karaļiem” galds ir bagātīgi klāts. Itin daudzkārt medības ir nesekmīgas, tādēļ jāpaliek ar tukšu vēderu, vai jāiztiek ar sīku maltīti.
Saspringtais eksāmenu un sesijas laiks, akadēmisko darbu aizstāvēšana un prezentēšana, kā arī publiska uzstāšanās spēj radīt lielu stresu un nemieru ikvienam skolēnam un studentam. Kādēļ pirms svarīgiem notikumiem rodas stress? Kā ar to tikt galā? Stāsta Veselības centra 4 Preventīvās medicīnas klīnikas Anti-Aging Institute ACSTH sertificēta personīgās izaugsmes trenere Zane Jankovska un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kādēļ pirms svarīgiem notikumiem rodas stress?
“Pirms sākam runāt par stresu, es gribētu sākt ar to, ka ir jāsaprot, ka uztraukums pirms svarīgiem notikumiem ir normāla reakcija,” skaidro personīgās izaugsmes trenere Z. Jankovska. Atslēgas vārds ir: “svarīgiem notikumiem”. Ja gaidāmā aktivitāte jums ir nozīmīga, tad ir normāli, ka uztraucaties par to, lai tā norisinātos veiksmīgi. Stress ir izdzīvošanas mehānisms, tāpēc savā būtībā tas nav negatīvs. Tas palīdz mums mobilizēties, dod mums papildu enerģiju, uzlabo koncentrēšanos un uzlabo sniegumu. To apzinoties, mēs varam izmantot stresu sev par labu. Tomēr, ja stress ir ilgstošs un nepanesams, tas var būt traucējošs faktors vēlamā rezultāta sasniegšanai un kopumā kaitīgs.
Stresam pirms eksāmeniem ir dažādi iemesli – bažas par to, ka eksāmens netiks nokārtots, vēlme nokārtot eksāmenu ar iespējami augstākiem rezultātiem, uzstādīts mērķis nokārtot eksāmenu ar noteiktu rezultātu. Tāpat arī stresu pirms eksāmena var izraisīt nepietiekama izpratne par to, kāpēc vispār man šis ir jāmācās, sacensības gars, sajūta, ka neesmu pietiekami labi sagatavojies, laika trūkums, lai sagatavotos eksāmenam, negatīva pārliecība par savām spējām, apkārtējo (ģimenes, draugu, kolēģu) spiediens, kā arī, ja cilvēka dzīvē ir citi stresu izraisoši notikumi, stāsta Z. Jankovska.
Kā mazināt satraukumu un trauksmi?
Reakcija uz stresu kā uz kaut ko negatīvu var radīt dažādus simptomus. Eksāmenu stresa simptomi var būt šādi:
pazūd saikne ar draugiem un samazinās vēlme darīt lietas, kas jums patīk;
garastāvokļa svārstības, nomāktība;
apetītes zudums vai pārmērīga ēšana;
miega traucējumi – saraustīts vai tieši pretēji – pārmērīgs miegs;
grūtības gūt motivāciju, lai uzsāktu mācības;
saspringti muskuļi un / vai galvassāpes;
roku svīšana vai tauriņu sajūta vēderā;
paātrināta sirdsdarbība vai pat slikta dūša;
apjukuma izjūta vai pat prāta aptumšošanās eksāmena laikā;
prokrastinācija.
Tuvojoties eksāmenu laikam, jums var šķist, ka primāri savs laiks jāvelta mācībām, atstājot citas dzīves aktivitātes sekundārā plānā, tomēr rūpēm par sevi ir jābūt primārām, it īpaši šajā saspringtajā laikā, uzsver Z. Jankovska. Ja taupīsiet laiku uz pamatvajadzību – miega, pilnvērtīgas pārtikas, svaiga gaisa un fizisko aktivitāšu – rēķina neatpūšoties, tad laiks pirms eksāmeniem var kļūt tikai grūtāks. Vēl ir svarīgi sev atgādināt, ka šī ir tikai neliela jūsu dzīves daļa un ka, piemēram, pēc mēneša būsiet jau par šo uztraukumu aizmirsis.
Kas var palīdzēt?
Katram stresa pārvarēšanas stratēģijas ir citādākas, tāpēc visiem viens padoms nederēs. Personīgās izaugsmes trenere Z. Jankovska dalās ieteikumos, kas var palīdzēt koncentrēties, kā arī mazināt stresu pirms svarīgiem notikumiem, piemēram, eksāmeniem.
Gatavojies eksāmeniem savlaicīgi!
Sadali mācīšanās procesu posmos un veido dienas grafiku. Esi reālistisks attiecībā uz to, ko vari sasniegt vienas dienas laikā, jo nereāls mācību plāns Tev radīs papildu stresu.
Mācīšanās procesā iekļauj regulārus pārtraukumus – pilnvērtīgi koncentrēties cilvēks spēj 45 minūtes. Pēc tam nepieciešama pauze.
Atrodi sev piemērotāko mācīšanās vietu un veidu.
Uzstādi tādus mērķus (piemēram, eksāmenu rezultāti), kas ir svarīgi tieši Tev.
Soli pa solim virzies uz izvirzīto mērķi.
Nepielīdzini sevi citiem – fokusējies uz saviem mērķiem.
Nekautrējies lūgt palīdzību – gan no kolēģiem, gan ģimenes.
Izvairies no stimulatoriem – kofeīns, nikotīns, alkohols un narkotikas ilgtermiņā var mazināt enerģiju un pavājināt koncentrēšanās spējas.
Saskaroties ar sarežģījumiem, kas izraisa stresu, pamēģini ievietot to kādā no trim kategorijām: 1) Problēmai ir praktisks risinājums; 2) Problēma ar laiku zaudēs savu nozīmi; 3) Problēma, kuras risinājums nav atkarīgs no manis. Mēģiniet atbrīvoties no otrās un trešās grupas bažām – ļaujiet tām aiziet.
Praktizē apzinātību – tā ir savas uzmanības fokusēšana uz pašreizējo brīdi, vienlaikus mierīgi atzīstot un pieņemot savas jūtas, domas un ķermeņa sajūtas. Pētījumi rāda, ka apzinātības praktizēšana samazina stresu, samazina ruminēšanu (domu pārņemtība par kādu no savām grūtībām), palielina darba atmiņu, uzlabo koncentrēšanās spējas, veicina lielāku kognitīvo elastību.
Kad sāc just, ka parādās stresa simptomi, negaidi, kad to intensitāte pieaugs, rīkojies uzreiz – pavingro, izdzer glāzi ūdens, dodies īsā pastaigā, veic elpošanas vingrinājumus, velti laiku veselīgam miegam.
Kad eksāmens ir pabeigts, aizmirsti par to – Tavas pārdomas un uztraukums, nemainīs Tavu vērtējumu. Gan pēc mācīšanās perioda, gan pēc eksāmena apbalvo sevi ar kaut ko, kas iepriecina un ko ir reāli izpildīt. Tas palīdzēs sakopot spēkus un gūt jaunu motivācijas devu tālākiem eksāmeniem un pienākumiem.
Dod savam prātam un ķermenim atslodzi pēc labi padarīta darba. Apzināti pievieno ikdienā aktivitātes, kas Tevi iepriecina!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka pirms eksāmena vajag izgulēties, arī iepriekšējā dienā ieteicams atrast laiku atpūtai un iespējai izkustēties svaigā gaisā. Labāk visu nepieciešamo, piemēram, apģērbu, materiālus, sagatavot jau iepriekšējā dienā, lai vajadzīgo lietu meklēšana nesagādātu vēl papildu satraukumu. No rīta vajag pabrokastot, lai eksāmena laikā nemoka izsalkums, līdzi paņemt dzeramo ūdeni var arī melno šokolādi, jo pirms eksāmena var apēst gabaliņu tumšās šokolādes enerģijai.
Ja neizdodas tikt galā ar stresu paša spēkiem, tad palīdzēt var ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību, skaidro I. Priedniece. Nervozitātes un satraukuma mazināšanai visbiežāk izmanto baldriāna saknes, pasifloras, raudenes lakstus, apiņa augļkopas, piparmētras un melisas lapas, kā arī māteres lakstus. Šie augi noder arī miega traucējumu gadījumā. Aptiekā pieejami dažādi nomierinošie līdzekļi – tējas, sīrupi, pilieni, kapsulas, tabletes –, kuru sastāvā ir iepriekš minētie ārstniecības augi. Pieejami arī kompleksie preparāti, kuros ārstniecības augi ir apvienoti ar vitamīniem un minerālvielām, no tiem nozīmīgākie ir B grupas vitamīni un magnijs. Pirms lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par jums piemērotāko izvēli.
Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” par 900 000 ASV dolāru (839 400 eiro) izsolē pārdevuši šomēnes iegūto Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju trofeju, paziņoja grupa.
Izsoles organizatori paziņoja, ka par iegūtajiem līdzekļiem tiks iegādāti divi bezpilota lidaparātu kompleksi “PD-2” Ukrainas armijas vajadzībām.
Pirmo izsoles piedāvājumu izteica Kalušas pilsētas uzņēmēji, par statueti solot 28 000 ASV dolāru, bet izsolē par 900 000 ASV dolāru Eirovīzijas trofeju iegādājās Ukrainas kriptovalūtas birža “WhiteBIT”.
Video
25.maijā grupa paziņoja, ka Eirovīzijas uzvarētājam piešķirto kristāla mikrofona statueti izsolīs, lai iegūtu līdzekļus Ukrainas armijas atbalstam.
Jau vēstīts, ka 14.maijā Turīnā Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”.
Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti.
Nākamnedēļ cikloni Latvijai atnesīs daudz nokrišņu, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.
Otrdien valsti no dienvidiem šķērsos ciklons, stiprākais lietus gaidāms pirmdienas vakarā un naktī uz otrdienu. Pirmdien gaiss iesils līdz +14..+19 grādiem, bet maksimālā gaisa temperatūra otrdien būs vien +10..+15 grādi, valsts dienvidaustrumu daļā līdz +17 grādiem, turklāt otrdien pūtīs mēreni stiprs rietumu, dienvidrietumu vējš.
Iespējams, nedēļas vidū Latviju sasniegs jauns ciklons, tas var sagādāt stipru lietu un brāzmainu vēju. Šādā gadījumā nedēļas kopējais nokrišņu daudzums vietām valstī var atbilst mēneša normai.
Nākamās nedēļas nogalē gaisa temperatūra brīžiem var pakāpties nedaudz virs +20 grādiem, saglabāsies lietus varbūtība.
Svētdien 80 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise un bijusī Saeimas deputāte, dzejnieka Imanta Ziedoņa atraitne Ausma Kantāne-Ziedone, sociālajos tīklos pavēstījis ārlietu ministrs.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1941.gada 10.novembrī Rīgā dzimusī Kantāne-Ziedone 1963.gadā beigusi Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļu, iegūstot aktiermeistarības specialitāti.
Uzreiz pēc tam viņa sākusi strādāt par aktrisi Dailes teātrī. Dzīves laikā Kantāne-Ziedone veikusi dažādus sabiedriski nozīmīgus darbus, arī skolojusi citus, tai skaitā strādājusi par pasniedzēju Rīgas Doma kora skolā.
Kantāne-Ziedone tika ievēlēta 8.Saeimā un 9.Saeimā. Savas dzīves laikā viņa saņēmusi vairākus apbalvojumus un goda rakstus, tai skaitā arī Triju Zvaigžņu ordeņa 3.šķiru.
26. maijā populārais sarunu šovs “The Ellen DeGeneres Show” piedzīvoja savu pēdējo sēriju.
Šova vadītāja Elena Dedženeresa atvadījās no saviem uzticīgajiem skatītājiem ar asarām acīs. Elena pēdējo sēriju sāka, pārrunājot šova vēsturi un negaidīto izaugsmi. Komiķe atklāja, ka sākumā viņa nevarēja pateikt vārdu “gejs”” vai runāt par viņas sievu Poršu de Rosi, jo viendzimuma laulības nebija likumīgas, bet vēlāk likumi tika mainīti un viņa ar Poršu salaulājusies.
Video
Šova pēdējā sērijā tika apkopoti videoklipi no visām 3200 epizodēm. Zināms, ka pēdējās sērijas viešņa bijusi Dženifera Anistone, viņa ir bijusi pats pirmais Elenas šova viesis.
Elena sirsnīgi pateicās savai komandai, šova producentiem, kā arī viņas uzticamajiem šova faniem. “Ja es kaut ko esmu paveikusi šo 19 gadu laikā, es ceru, ka esmu iedvesmojusi jums būt pašiem – autentiskiem, patiesiem,” atklāja Elena.
Elenas Dedženeresas sarunu šova vietā nonāks “Kellijas Klārksones šovs”, kas debitēja tālajā 2019. gadā.
Tik daudzu sieviešu iemīļotā romāna “Sekss un lielpilsēta” autore Kendaisa Bušnela (63) ir uzsākusi attiecības ar 21 gadu vecu modeli!
Pāris ir iepazinies šopavasar modes nedēļas ietvaros un kopš tā laika esot nešķirami. Jaunā vīrieša vārds plašākai publikai netiek atklāts, rakstnieces paziņa atklāj, ka Kendaisa iepazīstas tuvāk ar jauno vīrieti, bet autorei esot vēl kāds pielūdzējs, kuram ir 91 gads.
Video
Kendaisai Bušnelai ir bijusi 10 gadus ilga laulība (no 2002. līdz 2012. gadam) ar kādreizējo baletdejotāju Čārlzu Askegardu.
Kendaisa nekautrējas atzīt, ka šobrīd pilntiesīgi izbauda brīvas dāmas statusu: “Es neeju uz randiņiem un neesmu attiecībās. Es nesaku, ka to vairs nedarīšu, bet jo es kļūstu vecāka, jo mazāk par to satraucos.”
Amerikāņu šovbiznesa zvaigzne Kima Kardašjana pērn iesniegusi šķiršanās prasību no vīra un četru bērnu tēva, repera Kanje Vesta. Interesanti, ka repera advokātu biežās maiņas dēļ abiem neizdodas izšķirties…
Samanta Spektore, kura bija repera ceturtā advokāte, iesniegusi dokumentus, kur atsakās viņu pārstāvēt. Kanje lietu izskatīs viens no viņa citiem advokātiem, kurš gan nav specializējies šķiršanās lietās. Iespējams, ka Kanje grib paildzināt šķiršanās procesu, jo klusībā cer laulību saglābt?
Video
Kima Kardašjana šķiršanās prasību iesniedza 2021. gada februārī. Abiem ir četras kopīgas atvases. Zināms, ka šobrīd Kima ir attiecībās ar komiķi Pītu Deividsonu, bet Kanje ir satuvinājies ar bijušās sievas līdzinieci Čeiniju Džonsu!
Šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji, Ukrainas grupa “Kalush Orchestra” ir izlikuši izsolē savu iegūto Eirovīzijas statueti.
“Mēs esam izlikuši izsolē Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju statueti, lai palīdzētu Ukrainas armijai. Mēs vēlamies, lai “Kalush” izcīnītās uzvaras simbols palīdzētu iegūt Ukrainas uzvaru pār krievu okupantiem,” teikts grupas “Facebook” paziņojumā.
Ziedot ir iespējams gan tradicionālajā, gan kriptovalūtā. Izsoles rezultātus paziņos 28. maija vakarā. Paralēli norisinās divas izsoles un tas, kurš ziedos vislielāko summu arī iegūs īpašumā kristāla mikrofona statueti!
Joki un video par krācējiem, protams, ir uzjautrinoši, taču patiesībā skaļa krākšana ne tuvu nav anekdotisks gadījums. Tā ir ne tikai traucējoša līdzcilvēkiem, bet arī nodara pāri krācējā veselībai.
Pastāvīgajiem krācējiem noteikti būtu vērts par šo problēmu pastāstīt ārstam, taču arī aptiekās ir pieejams preču klāsts, kas var būt noderīgs, turklāt farmaceits būs zinošs padomdevējs, lai sāktu rīkoties. „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs skaidro, ka krākšana ir skaņa, kas rodas, kad gaiss plūst caur atslābinātiem un sašaurinātiem elpceļiem, liekot audiem vibrēt: „Šad un tad visi cilvēki var krākt, dažkārt par to pat nenojaušot. Ir ļaudis, kam krākšana ir hroniska problēma, taču jāņem vērā, kas tas nav tik nevainīgi, kā varētu šķist, un dažos gadījumos krākšana var norādīt uz nopietniem veselības traucējumiem. Dzīvesveida maiņa var samazināt krākšanas iespējamību, pieejamas arī medicīnas ierīces un ķirurģisku manipulāciju kopums, kas var mazināt traucējošo parādību, tomēr tie ne vienmēr ir piemēroti un nepieciešami visiem, kuri krāc,” teic farmaceits.
Kas liecina par obstruktīvu miega apnoju?
Obstruktīva miega apnoja ir miega traucējums, taču ne visiem krācējiem tā ir. Ja krākšanai papildus parādās kāds no turpmāk minētajiem simptomiem vai komplikācijām, tas var liecināt par miega traucējumiem un nepieciešamību meklēt speciālista palīdzību.
Elpošanas pauzes miega laikā. Iespējams, krācējs tās nemaz nepamana, bet līdzcilvēki var par tām pastāstīt.
Pārmērīga miegainība dienas laikā.
Grūtības koncentrēties.
No rītiem moka galvassāpes.
Sāpošs kakls pamošanās brīdī.
Nemierīgs miegs.
Smakšana vai aizrīšanās naktī.
Augsts asinsspiediens (lielāks sirds slimību un insulta risks).
Krākšana ir pārmērīgi skaļa, par ko ziņo līdzcilvēki, kam tā traucē.
Biežas dusmas un aizkaitinājums.
Bērniem var būt grūti koncentrēties, var veidoties uzvedības problēmas vai pasliktināties mācīšanās spējas.
Raksturīgākā pazīme – klusuma pauze
Raksturīgākais miega apnojas simptoms ir skaļa krākšana, kam seko pilnīga klusuma brīdis, jo elpošana uz mirkli daļēji vai pavisam apstājas. Tūliņ pēc tam elpošana atsākas ar varenu iekrākšanos. Dažkārt paša radītais spējais troksnis liek krācējam atmosties. Šāda elpošanas paužu veidošanās nakts laikā var atkārtoties pat vairākas reizes. Turklāt cilvēkiem ar obstruktīvo miega apnoju var būt gadījumi, ka katras miega stundas laikā šī elpošanas palēnināšanās vai apstāšanās var notikt vismaz piecas reizes. Skaidrs, ka šādi skābekļa padeves pārrāvumi kaitē organismam, jo sevišķi – smadzenēm.
“Vecākiem būtu jāzina, ka arī bērniem, kuri krāc, var būt miega traucējumi. Pie vainas, iespējams, ir deguna un rīkles problēmas, piemēram, palielinātas mandeles. Arī aptaukošanās nereti sašaurina bērna elpceļus, kā rezultātā var attīstīties obstruktīvā miega apnoja,” teic farmaceits.
Krākšanas cēloņi
Krākšana rodas no vieglā miega pārejot uz dziļo miegu, kad muskuļi mutes augšpusē (mīkstās aukslējas), mēle un rīkle atslābinās. Jo vairāk sašaurinās elpceļi, jo spēcīgāka kļūst gaisa plūsma. Tas palielina audu vibrāciju, kuras dēļ krākšana kļūst arvien skaļāka.
Riska faktori, kas var ietekmēt elpceļus un izraisīt krākšanu
Mutes anatomija. Zema, biezi mīksta aukslēja var sašaurināt elpceļus. Taču cilvēkiem ar lieko svaru kakla aizmugurē var būt papildu audi, kas arī var sašaurināt elpceļus. Tāpat, ja trīsstūrveida audu daļa, kas atkarājas no mīkstajām aukslējām, ir nostiepta/nospriegota, var tikt traucēta gaisa plūsma un palielināties krākšanu izraisošā vibrācija.
Alkohola lietošana. Pārmērīga grādīgo dzērienu lietošana pirms miega var izraisīt krākšanu, jo tas atslābina rīkles muskuļus un samazina dabisko aizsardzību pret elpceļu obstrukciju. Tāpat krākšanu var pastiprināt smēķēšana.
Deguna problēmas. Hronisks deguna nosprostojums vai novirzīta deguna starpsiena var veicināt krākšanu.
Miega trūkums. Slikta miega kvalitāte var veicināt apnojas veidošanos.
Gulēšanas stāvoklis. Guļot uz muguras, krākšana parasti parādās biežāk, tā ir arī skaļāka, jo gravitācijas ietekme uz kaklu sašaurina elpceļus. Tāpat iespējams, ka mēle, guļot uz muguras, daļēji aizkrīt priekšā elpceļiem. Tādā gadījumā var palīdzēt nedaudz augstāks spilvens, kas veidos slīpumu galvai un kaklam.
Liekais svars. Cilvēki ar palielinātu ķermeņa masu biežāk sūdzas par krākšanu vai cieš no miega traucējumiem.
Biežāk vīrieši nekā sievietes. Vīriešiem krākšana novērojama biežāk, turklāt viņiem ir arī lielāks risks iegūt obstruktīvo miega apnoju.
Ģimenes anamnēzē jau ir krākšana vai obstruktīva miega apnoja. Tas ir potenciāls obstruktīvās miega apnojas riska faktors.
Diagnozes noteikšana
Lai pārliecinātos, vai krākšana nav tikai skaņas traucēklis līdzcilvēkiem, noteikti ir jādodas pie speciālista uz pārbaudi. Lai diagnosticētu stāvokli, ārsts izjautās ne tikai par esošajiem simptomiem, bet noskaidros arī medicīnisko vēsturi.
“Ārsts var veikt arī dažādas pārbaudes un testus, tostarp, rentgenstaru, datorizētu tomogrāfijas skenēšanu vai magnētisko rezonansi. Šie testi pārbauda, vai elpceļu struktūrā nav problēmu, piemēram, novirzīta starpsiena”. Turklāt, pirms došanās pie speciālista, ir noderīgi aprunāties ar līdzcilvēkiem, kuri ir dzirdējuši vai redzējuši krācošo cilvēku guļam. Tas var palīdzēt precizēt simptomus. Tāpat vajadzētu atcerēties par medikamentiem, ko lieto ikdienā, un pastāstīt par tiem ārstam,” skaidro farmaceits.
Ko ārsts var jautāt vizītes laikā?
Kad krākšana pirmo parādījās reizi?
Vai bieži pamostaties nakts laikā?
Vai krākšana ir katru nakti?
Kā jums šķiet, kas pastiprina krākšanu?
Kas, jūsuprāt, krākšanu samazina?
Vai līdzcilvēki ir teikuši, ka jums nakts laikā ir elpošanas pauzes vai neregulāra elpošana?
Cik skaļa ir krākšana un vai līdzcilvēks ir teicis, ka tas traucē otram miegu? Vai krākšana ir dzirdama ārpus guļamistabas?
Vai krākšana mainās atkarībā no gulēšanas pozas?
Vai jums ir šņākšana, aizdusa vai aizelšanās miegā?
Kādi simptomi rodas dienas laikā (piemēram, miegainība)?
Miega pārbaude
Atkarībā no krākšanas smaguma un skaļuma, kā arī, ņemot vērā dažādus simptomus, speciālists var rosināt veikt miega pārbaudi, kas dažkārt var notikt mājas apstākļos, bet dažos gadījumos var būt nepieciešams nakti pārlaist miega klīnikā. Pārbaudes laikā veic padziļinātu elpošanas analīzes pētījumu, ko sauc par polisomnogrāfiju – reģistrē dažādas organisma funkcijas gulēšanas laikā, pievienojot cilvēkam sensorus un visu nakti novērojot. Lūk, kāda informācija tiek piefiksēta miega pētījuma laikā!
Smadzeņu viļņi.
Elpošanas ātrums.
Miega stadijas.
Skābekļa līmenis asinīs.
Sirdsdarbības ātrums.
Acu un kāju kustības.
Ārstēšanas iespējas
Visticamāk, vispirms vajadzēs mainīt dažus ieradumus un koriģēt savu dzīvesveidu. Taču, ja krākšanu papildina arī obstruktīva miega apnoja, tad var būt nepieciešama arī kāda papildu ierīce un darbība.
Mutes dobuma ierīce, kas pielāgota mutes formai un palīdz uzlabot žokļa, mēles un mīksto aukslēju stāvokli, lai saglabātu gaisa eju atvērtu. Pirms ierīces lietošanas būs nepieciešamas konsultācijas ar zobārstu, lai optimizētu ierīces piemērotību un stāvokli, un miega speciālistu, lai pārliecinātos, ka mutes ierīce darbojas, kā paredzēts. Tāpat zobārsts būs jāapmeklē vismaz reizi 6 mēnešos pirmā gada laikā un pēc tam vismaz reizi gadā, lai pieskatītu un kontrolētu ierīces piemērotību un mutes veselību. Pirms ierīces lietošanas parasti pacietu informē par iespējamām blakusparādībām, piemēram, pārmērīgu siekalošanos, sāpēm žoklī, sausu muti un diskomfortu sejā.
Nepārtraukts pozitīvs elpceļu spiediens. Gulēšanas laikā nepieciešams valkāt deguna vai mutes speciālo masku. “Maska novirza saspiestu gaisu no neliela sūkņa pie gultas uz elpceļiem, lai tie miega laikā būtu atvērti,” norāda „Mēness aptiekas” farmaceits. Visbiežāk šo masku pielieto miega traucējumiem, jo tā novērš krākšanu.
Augšējo elpceļu operācija. Ir dažādas procedūras, kas palīdz atvērt augšējo elpceļu un novērst dažādas sašaurināšanās miega laikā. Taču par to vislabāk izjautāt miega speciālistu un ķirurgu.
Aptiekā pieejamie līdzekļi
Visai bieži vienkāršu līdzekļu lietošana ne tikai var palīdzēt risināt problēmu, bet arī norādīt un tās nopietnību, ja tie nepalīdz.
Te farmaceits var būt labs padomdevējs, sniedzot ieteikums miega kvalitātes uzlabošanai, un tie ir ļoti daudzveidīgi. Veltiet laiku sarunai ar farmaceitu! Aptieku ikdienā nereti sastopami gadījumi, kad miega kvalitāti uzlabojuši parasti ausu aizbāžņi, jo, izrādās, pie vainas troksnis aiz loga. Tāpat jāsaprot, ka neizgulēšanās iespaido kopējo veselības stāvokli, un, ja aiz muguras bezmiega posms, ir vērts apdomāt dažus soļus, lai sevi spēcinātu. Piemēram, līdztekus dzīvesveida maiņai, palietojot atbilstošus vitamīnus, uztura bagātinātājus. Farmaceits atgādina, ka mūsu platuma grādos jebkurā gadījumā jālieto D vitamīna deva tā pietiekama līmeņa uzturēšanai un, jo īpaši tad, ja ir konstatēts D vitamīna deficīts.
“Visbeidzot – aptiekās ir pieejami līdzekļi krākšanas mazināšanai, kas sastāv galvenokārt no ēteriskajam eļļām. Līdzekli iepūš rīklē pirms gulēt iešanas. Tas pārklāj augšējos elpceļus ar eļļas kārtiņu, samazina muskuļu tonusu, sausumu, elpceļi ir plašāki un, ja arī krākšana parādās, tā nebūs tik skaļa un traucējoša. Svarīgi arī parūpēties par deguna gļotādas veselību – to profilaktiski mitrināt un kopt, izmantojot dabīga sastāva pilienus ar ēteriskajam eļļām, kā arī izotonisko jūras sāls ūdeni,” teic Vadims Brižaņs.
Ja sāp mugura vai locītavas, vienīgais, ko gribas darīt, ir pavadīt visu dienu nekustīgi gultā. Lai arī šķiet, kas tas sniedz atvieglojumu, ilgtermiņā šāda rīcība problēmu var vienīgi padziļināt, skaidro fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste „Veselības centru apvienībā” Guna Vītoliņa un ”Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
„Agrāk muguras un citu hronisku sāpju gadījumā ārsti patiešām ieteica gultas režīmu,” saka Veselības centru apvienības Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas dienesta vadītāja, ārste Guna Vītoliņa. „Jaunāko pētījumu rezultāti mudina mainīt šo pieeju – tie liecina, ka cilvēki, kuri vingro un ir lokanāki, pārvar sāpes daudz labāk nekā tie, kuri ir pasīvi,” skaidro ārste. Iespējams, tas ir tādēļ, ka vingrošana un speciāli pielāgoti vingrojumi paaugstina sāpju slieksni. Profesionāli sportisti un viņu ārsti ir novērojuši, ka, piemēram, hronisku sāpju gadījumā sāpju slieksnis pazeminās. Ar stiprināšanas un elastības vingrinājumiem iespējams to paaugstināt.
Aktivitāšu uzsākšana
Ja ir hroniskas sāpes, piemēram, muguras vai gūžu sāpes, ceļa vai plecu problēmas, nevajadzētu uzsākt vingrojumu programmu bez profesionāļa rekomendācijām. Vispirms būtu jākonsultējas ar savu ārstu un pēc tam vajadzētu uzmeklēt ekspertu, kurš palīdzēs izveidot individuālu vingrojumu programmu. Palūdziet profesionālim – fizioterapeitam vai trenerim – parādīt, kā pareizi izpildīt programmas nosacījumus, ņemot vērā veselības stāvokli.
Vispirms speciālists veiks stājas novērtējumu. “Jānovērtē, kā cilvēks sēž, kā stāv, kā staigā. Dzīves laikā mēdz attīstīties stājas asimetrija. Varbūt jau no bērnības somu nēsājis vienmēr uz viena pleca. Līdzsvarotības trūkums, kas rodas rutīnas darbību dēļ, var izraisīt sāpes mugurā, gurnos, ceļos un plecos,” stāsta Guna Vītoliņa.
Stiepšanās ir svarīga
Lūk, dažas vienkāršas, ārstes ieteiktas drošas stiepšanās metodes, kas var palīdzēt mazināt sāpes mugurā un locītavās!
• Apgulieties uz grīdas, izmantojot paklājiņu. Kājas jāpaceļ 90 grādu leņķī, uzliekot uz dīvāna, krēsla vai sola. Kājām no papēžiem līdz ceļgaliem jābūt pilnībā atbalstītām. Šī ir tieši tāda pati poza, it kā sēdētu krēslā, tikai apgrieztā veidā – atšķirība tā, ka slodze no mugurkaula ir pilnībā noņemta un tas atslābinās.
• Ar vēderu uzgulieties uz vingrošanas bumbas, pilnībā atbrīvojot rokas, kājas, galvu, kakla daļu un ļaujiet ķermenim atslābināties.
• Apgulieties uz muguras un pievelciet ceļus pie krūtīm (jogā šo sauc par laimīgā bērna pozu).
Pietupieni ir vēl viens vienkāršs vingrinājums, kas var mazināt sāpes. Ja, tos izpildot, jūtamas sāpes, var izpildīt citādi, piemēram, nenoslogojot ceļus, bet iesēžoties gurnos. Jo vairāk tiek uzlabota spēja noturēt ķermeni pietupienā, jo lielāka iespēja mazināt sāpes, un būs vienkāršāk veikt tādas darbības kā kāpšana pa kāpnēm.
Ko vēl ir vērts izmēģināt
Neskaitot vienkāršus stiepšanās vingrojumus, viens no svarīgākajiem vingrinājumu veidiem, lai mazinātu hroniskas muguras un locītavu sāpes, ir sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšanas vingrinājumi. Galvenais ir piemeklēt sev piemērotu treniņa veidu, kas nerada sāpes. Piemēram, raitā solī staigāt pa skrejceliņu. Ja tas tomēr izraisa sāpes, ir vērts izmēģināt elipsveida trenažieri. Joprojām sāpīgi? Tad mēģiniet vingrinājumus ūdenī – peldēšanu (ja vien to protat darīt pareizi) vai ūdens aerobiku.
„Ūdens rada „bezsvara” sajūtu, kas mazina slodzi locītavām. Vingrojot ūdenī, hronisku sāpju pacienti jūtas drošāk, jo ūdens viņus „tur” un nav jābīstas no kritieniem, kas ir īpaši aktuāli senioriem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” fiziskās aktivitātes baseinā kā sevišķi vēlamu procedūru rekomendē Guna Vītoliņa. “Tas būs lielisks kardiotreniņš un laba slodze muskuļiem, nepārslogojot locītavas.”
Vai ir droši izvēlēties spēka treniņus?
„Speciālista vadībā – jā!” atbild fizikālās un medicīnas rehabilitācijas ārste. Tie var atvieglot locītavu un muguras sāpes. Trenažieris var palīdzēt vadīt kustību un simulēt atbalstu. Tādēļ iesācējiem iesaku labāk izmantot trenažierus un tikai tad, kad muskuļu spēks un celšanas iemaņas būs gana labas, pāriet uz citiem spēka vingrinājumiem
Palīdzēt mazināt hroniskas sāpes var vēdera pamata muskuļu spēks un elastība, kas sāpju gadījumā trenējamas ar speciālu vingrojumu kompleksu korsetes muskulatūras spēcināšanai un izveidei. „Manā skatījumā, treniņi tieši šīs muskuļu grupas attīstīšanai, ir vieni no svarīgākajiem sāpju terapijā,” teic ārste.
Vingrinājumi, no kuriem jāizvairās
Smaga fiziska slodze sāpju gadījumā nav vēlama, tā kaitē locītavām, jo sevišķi, piemēram, nepārzinot pareizu skrējiena tehniku. Atsevišķi sporta veidi, kā basketbols, arī nenāks par labu locītavām, jo vajag lekt, gadās nokrist, ir nepieciešams strauji mainīt virzienu.
“Daudzi cilvēki ar hroniskām muguras un locītavu sāpēm jautā, vai viņi, sāpēm mazinoties, drīkst atsākt iecienītās aktivitātes, piemēram, tenisu. Pareizi, ka to jautā, taču iespējams nāksies apdomāt par līdzsvarotāku slodzi, ja iecienītais sporta veids noslogo muguru un ir jāveic asimetriska darbība. Taču tas nenozīmē, ka no tenisa noteikti būs jāatsakās pavisam. Jāmeklē fizioterapeita palīdzība, kurš iemācīs kompensējošus vingrinājumus.”
Ar sāpēm nav jādzīvo!
„Sāpju mazināšanā iesaistās virkne profesionāļu, sākot ar neirologu, algologu, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas speciālistu un beidzot ar mums, farmaceitiem,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. Ja sāpju terapijā tiek pielietota slodze un fiziskās aktivitātes, ir svarīgi, lai cilvēks ir labi izgulējies, lai viņam ir enerģija vingrot. Tāpēc līdztekus ārsta izrakstītajiem medikamentiem (ja tādi ir nozīmēti), farmaceits var ieteikt vienkāršus nomierinošus līdzekļus naktsmieram, piemēram, melatonīnu, kas palīdz sakārtot diennakts ritmu un mazināt nervu aktivitāti, līdz ar to, mazinot stresu, kas bieži vien ir bezmiega cēlonis.” Farmaceits norāda, ka aptiekā ir pieejami arī enerģiju vairojoši un kaulu un locītavu sistēmas darbību sekmējoši vitamīnu kompleksi. Šajā ziņā svarīgākie ir K vitamīns un D vitamīns – tie palīdz uzturēt kaulu veselību un veicina normālu kalcija uzsūkšanos un tā izmantošanu.
“Rehabilitācijas procesā būtu jāizceļ magnijs, kas piedalās neskaitāmos organisma bioķīmiskajos procesos un nodrošina normālu nervu sistēmas un muskuļu darbību. Tāpat normālai locītavu darbībai un attīstībai efektivitāti ir pierādījuši glikozamīns un kolagēns. Konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu, ja vēlaties lietot uztura bagātinātājus, jo to spektrs ir visai plašs!” saka Vadims Brižaņs un stingri piesaka, ka tikai ar vitamīniem un uztura bagātinātajiem vien sāpju problēma nav atrisināma, taču tie var būt labs atbalsts kopējā terapijā.
Angļu elektroniskās mūzikas grupas “Depeche Mode” dibinātājs un taustiņinstrumentālists Endrū Flečers ir miris 60 gadu vecumā, ceturtdien paziņoja šī grupa.
Flečers ar iesauku “Flečs” 1980.gadā piedalījās “Depeche Mode” dibināšanā Eseksas grāfistes Bezildonas pilsētā. 2020.gadā grupa tika iekļauta Rokenrola Slavas zālē.
“Mēs esam šokēti un lielu skumju pārņemti par mūsu mīļā drauga, ģimenes locekļa un grupas biedra pāragro aiziešanu. Flečam tiešām bija zelta sirds un viņš vienmēr bija tur, kad bija vajadzīgs atbalsts, dzīva saruna, laba pasmiešanās vai auksta [alus] pinte. Mūsu sirds ir ar viņa ģimeni, un mēs lūdzam jūs paturēt to savās domās un respektēt tās privātumu šajā grūtajā laikā,” paziņoja “Depeche Mode”.
Video
Flečers piedzima 1961.gadā Notingemā, bet vēlāk pārcēlās uz Bezildonu, kur viņš kopā ar Mārtinu Goru un Vinsu Klārku 1980.gada martā nodibināja grupu “Composition of Sound”. Pēc dziedātāja Deiva Gahana iesaistīšanās grupa tai pašā gadā tika pārdēvēta par “Depeche Mode”, aizgūstot šo nosaukumu no kāda franču žurnāla nosaukuma.
Kad Klārks aizgāja no grupas, lai piedalītos grupas “Yazoo” izveidošanā, “Depeche Mode” pievērsās gotiskākam stilam un guva milzu panākumus starptautiskā mērogā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā.
Flečers piedalījās visos 14 studijā ierakstītajos “Depeche Mode” albumos.
Domas par nākamo ceļojumu ir tas, kas spēj viņus no rītiem izvilkt ārā no gultas. Šo trīs horoskopa zīmju pārstāvji dievina ceļošanu. Vai vari pieskaitīt sevi pie tām?
Strēlnieks
Nav citas zodiaka zīmes, kurai tik ļoti patiktu ceļošana, kā Strēlnieks. Viņš labprāt ļaujas jauniem piedzīvojumiem, iespaidiem, smaržām, garšām un skatiem. Strēlnieks vēlas, lai viņa dzīve būtu ilga un aizraujoša pieredze. Ja Strēlniekam neļauj ceļot un brīvi izpausties, viņš sāk vienkārši eksistēt, nevis dzīvot. Viņam vajag asumu, dažādību un pasaules bagātību, lai justos patiesi apmierināts ar dzīvi.
Auns
Aunu misija ir gūt pēc iespējas vairāk dažādas pieredzes dzīvē. Redzēt pēc iespējas vairāk ir viena no Auna dzīves prioritātēm. Aunam patīk adrenalīns. Šīs horoskopa zīmes pārstāvji būs rindas priekšgalā, lai izmēģinātu un atklātu kaut ko dīvainu, jaunu un skaistu. Nav svarīgi, cik traka vai izaicinoša ir tava ceļojuma ideja, jo Auns piedalīsies.
Ūdensvīrs
Ūdensvīrs nav visiem ierastais tūrists. Viņš ir cilvēks, kurš vēlas pasauli mainīt uz labo pusi. Kad Ūdensvīrs ceļo, viņš pievērš uzmanību visām sīkākajām detaļām un cenšas apskatīt tūristiem nepazīstamākās vietas. Viņš vēlas redzēt pasauli caur vietējo iedzīvotāju acīm un viņam vispār ne īpaši patīk tūristu pārpildītās vietas.
Šobrīd norisinās tiesas prāva, kurā aktieris Džonijs Deps apsūdz savu bijušo sievu, aktrisi Amberu Hērdu apmelošanā un neslavas celšanā. Savukārt aktrise apsūdz Džoniju vardarbībā.
Arī aktrise Elena Bārkina, kura bijusi attiecībās ar Džoniju Depu atklājusi, ka aktieris bijis kontrolējošs un greizsirdīgs un reiz aizmetis vīna pudeli pāri istabai… Tas noticis laikā, kad aktieris filmējās 1998. gadā iznākušajā “Bailes un naids Lasvegasā” (Fear and Loathing in Las Vegas). “Viņš aizmeta vīna pudeli pāri istabai kādā Lasvegasas viesnīcas numuriņā. Es nezinu, kāpēc viņš tā rīkojās,” sacīja bijusī draudzene, taču piebilda, ka viņš varēja būt sastrīdējies ar draugiem vai asistenti. Elena arī apgalvo, ka Džonijs bieži bijis piedzēries viņu attiecību laikā 90. gados. Pāra attiecības ilgušas trīs līdz sešus mēnešus.
Elenas liecība filmēta 2019. gadā, tika atskaņota tiesas sēdes laikā. Tajā Elena saka: “Viņš vienkārši ir ļoti greizsirdīgs vīrietis, kontrolējošs… “Kur tu ej? Ar ko tu ej? Ko tu darīji pagājušajā naktī?” Man reiz bija saskrāpēta mugura, un viņš kļuva ļoti, ļoti dusmīgs, jo uzstāja, ka tā radusies seksa laikā ar citu vīrieti, kurš nebija viņš.”
Video (Elenas Bārkinas video intervija)
Aktrises Amberas Hārdas un Džonija Depa telefona saruna, kura atskaņota tiesas prāvā
Džonijs Deps, apsūdz savu bijušo sievu, filmu Amberu Hērdu, apmelošanā un neslavas celšanā. Pāra attiecības un laulība nebija ilga, bet pēc šķiršanās tā iemantoja pamatīgu preses uzmanību, jo Ambera paziņoja, ka ir cietusi no fiziskas un seksuālas vardarbības. Džonijs vēlas pierādīt, ka tā nav taisnība un viņš bijušajai sievai neesot ne pirksta piedūris. Viņš apgalvo, ka tieši Ambera esot bijusi tā, kura viņu situsi.
Eiropā ir nepieciešama vienotība un spēks, lai liktu Krievija samaksāt pilnu cenu par karu Ukrainā, šodien, uzrunājot Saeimas deputātus un Latvijas tautu, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Uzrunas sākumā Ukrainas prezidents pateicās par Latvijas un tās iedzīvotāju palīdzību Ukrainai. Viņš norādīja, ka Latvija ir pieņēmusi Ukrainas cīņu par brīvību kā savu personisko cīņu, jo Ukrainā tiek lemts par visu eiropiešu likteņiem.
Pēc Zelenska paustā, Krievija ar ieročiem ir sākusi karu pret Ukrainu, tai pašā laikā apdraudot arī kaimiņvalstu brīvību. Tāpat šīs cīņas Ukrainas teritorijā noteiks, kādi spēki dominēs Eiropā nākamo desmitgažu laikā. Jautājums ir par to, vai uzvarēs taisnīgums, vai Krievija daudzās tautās atkal atgriezīs tādus vārdus kā okupācija, represijas un deportācijas.
“Mani priecē Latvijas nostāja, ar kuru jūs esat nostājušies taisnīguma pusē. 23.februārī Ukraina no jums saņēma pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger”. Tie jau pirmajās kara dienās palīdzēja mums pretoties pret Krievijas agresiju. Raķešu sistēmas glāba mūzu cilvēku dzīvības,” sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tajā laikā, kad citas valstis meklēja atrunas, kāpēc nevar palīdzēt Ukrainai, Latvija bija to valstu starpā, kas rīkojās. Latvija ir palīdzējusi gan drošības jomā, gan ar humāno palīdzību, tādējādi parādot savu nostāju un attieksmi. Tāpat Latvijā pagaidu patvērumu ir guvuši Ukrainas kara bēgļi. Zelenskis norādīja, ka Ukraina vienmēr atcerēsies Latvijas palīdzību.
Video
Viņš retoriski jautāja, kāpēc ir tā, ka valstis, kas stingri nolēma rīkoties un palīdzēt, nav bagātāko valstu vidū, tomēr tās parādīja savu drosmi. Bet turīgākās valstis palika nostāk un neatrada iespēju palīdzēt. Zelenskis sacīja, ka tādas valstis tiek kritizētas par liekulību, gļēvulību un dubultstandartu ievērošanu. Tādām valstīm šādi vārdi ir ciešami, jo šķiet, ka tās atbalsta Krievijas agresiju un par spīti visam grib saglabāt attiecības ar Krieviju. Iemesls ir vienkāršs un tā esot nauda.
“Viņi meklē izdevību un ir spējīgi domāt tikai par ienākumiem, procentiem un banku izrakstiem. Ir arī tādi, kas nepamatoti cer, ka varēs nomierināt Krieviju, ja paklusēs un necīnīsies ar agresiju. Runa ir par vērtību iznīcināšanu. Daži cilvēki domā, ka ne visām tautām ir nozīme. Tāpat viņi uzskata, ka par kādu tautu var vienkārši aizmirst,” sacīja Zelenskis.
Ir cilvēki, kuri grib dzīvot iluzorā mierā, kura cena būs desmitiem tūkstošu cilvēku nāve, miljoniem deportēto un vēl lielam skaitam tiks atņemta dzimtene, uzskata Ukrainas prezidents. Viņa ieskatā, šiem cilvēkiem tas šķiet normāli, tomēr viņš akcentēja, ka miers par tādu cenu, kas prasa cilvēku asinis, nav normāls.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka vēl ne tik tālā pagātnē necieņa pret vienu vai otru tautu varēja novest pret tādiem paktiem, kas atņēma valstīm valstiskumu, uzkurinot apetīti pēc kara, kuru dēļ bojā gāja miljoniem cilvēku. Vairāku paaudžu dzīves tika saindētas un tika uzskatīts, ka gan Eiropa, gan Rietumi pēc piedzīvotā tomēr ir kaut ko mācījušies.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Saeimu uzrunāja pēc parlamenta priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) uzaicinājuma.
Parlamentā atgādina, ka Mūrniece kopā ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētājiem bija pirmie parlamentu spīkeri, kas pēc kara sākuma apmeklēja Kijivu, 24.martā tiekoties ar Ukrainas parlamentāriešiem un arī Ukrainas prezidentu.
26. maija pēcpusdienā, kokteiļu bārā “Minox” brīvā un jautrā noskaņā tika aizvadīta hitu karaļu – grupas “Bermudu Divstūris” jaunā albuma “Vidēji Glīts” prezentācijas ballīte.
Grupas albuma “Vidēji Glīts” atklāšanas pasākums tika aizvadīts Jaunās Teikas kvartāla elegantajā kokteiļu bārā “Minox” grupas tuvāko draugu un atbalstītāju lokā. Vakara ietvaros viesiem bija iespēja ielūkoties gaidāmā koncerta repertuārā, piedzīvojot gan albuma jaunāko dziesmu pirmatskaņojumu, gan iegriežot ņipru ballīti kopā ar fanu atzinību jau iemantojušiem hitiem. Tāpat viesi tika pārsteigti ar īpašu deju performanci kopā ar leģendāro skatuves dīvu Olgu Rajecku, izpildot albuma tituldziesmu “Vidēji Glīts”, pēc tam sekojot arī dziesmas asprātīgā videoklipa pirmizrādei klātienē.
Grupu sveikt un kopīgi līksmot ballītē bija ieradušies “Bermudu Divstūra” draugi – grupas “Auļi” dalībnieki, ar kuriem kopā tapusi par šīs vasaras kāzu himna nodevētā dziesma “Līgava”. Tāpat arī grupas “Apvedceļš” solists Jānis Krūmiņš, ar kura dalību albumā tapusi dziesma “Bārl ar dzīvi nekaulē”. Tāpat viesu vidū bija arī radio “Star FM” ētera personības Maija Rozīte – Krištopane un Mārlis Grigalis ar atvasēm, radio “SWH” rīta raidījuma vadītāja Sanda Dejus kopā ar meitu Dārtu, radio “EHR” komanda, horeogrāfe un dejotāja Baiba Klints, dziedātāja Rūta Dūduma – Ķirse, jaunā dziedātāja Palú un citi.
Galerija
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
foto: Mārtiņš Garais I www.garais.lv
Pasākuma noslēgumā grupu sniedza autogrāfus, tapa kopbildes un viesi turpināja baudīt pasākumu ar sarunām neformālā gaisotnē.
Albums “Vidēji Glīts” jau no šodienas ir pieejams visās mūzikas straumēšanas platformās – Spotify, Apple Music u.c.. Savukārt diska formātā albumu būs iespējams iegādāties tikai koncerttūres laikā ierobežotā daudzumā.
Grupa koncerttūri aizvadīs deviņās Latvijas pilsētās, piedāvājot enerģisku un neaizmirstamu koncertšovu, uzlādējot tā apmeklētājus visām vasaras ballītēm. Pirmo koncertšovu grupa aizvadīs jau nākampiektdien, 3. jūnijā Liepājā, turpinot tūri arī citās Latvijas pilsētās:
5. jūnijā Rojā, Rojas Brīvdabas estrādē;
10. jūnijā Jelgavā, brīvdabas koncertzālē “Mītava”;
11. jūnijā Rēzeknē, Raiņa parka estrādē;
18. jūnijā Alūksnē, Pilssalas estrādē;
9. jūlijā Daugavpilī, Daugavpils cietokšņa “Inženieru arsenāla” pagalms;
10. jūlijā Siguldā, Siguldas pilsdrupu estrādē
26. augustā Grobiņā, Grobiņas skolas stadionā;
3. septembrī Rīgā, Andrejostas republikā.
Biļetes ierobežotā skaitā iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs!
Lai arī, tuvojoties vasarai, par gripu un saaukstēšanos parasti mēdzam satraukties mazāk, šobrīd šo saslimšanu skaits ir netipiski augsts. Ko darīt, lai pasargātu sevi no gripas un saaukstēšanās vai atvieglot atlabšanas laiku, ja gadījies saslimt? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Parasti ar gripu vairāk slimo janvārī, februārī, bet maijā saslimstības vilnis jau ir pāri. Tomēr šogad ir diezgan daudz pacientu, kas slimo ar gripu un ar citiem augšējo elpceļu vīrusiem. Saslimstības palielināšanās novērojama kopš aprīļa beigām, maija sākuma, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. To varētu skaidrot ar to, ka Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki mazāk tikās ar citiem, valkāja maskas, līdz ar to bija pierimuši arī citi vīrusi. Tāpēc imunitāte pa šo laiku ir nedaudz samazinājusies un, pārstājot ievērot ierobežojumus, saslimstība ar augšējo elpceļu vīrusiem palielinājās.
Kā sevi pasargāt?
Vislabākais veids profilaksei pret gripu ir vakcinācija, ko iesaka veikt rudenī vai ziemas sākumā. Ja pacients ir vakcinēts pret gripu, parasti tā tiek pārslimota viegli vai pacients nesaslimst vispār. To var labi redzēt gadījumos, kad slimo visa bērnudārza grupiņa – vakcinētie slimo viegli un īsu laiku, bet nevakcinētie ar augstu temperatūru un smagāk, skaidro ģimenes ārste.
Savukārt tiem, kas nav vakcinējušies, jācenšas uzturēt imunitāti, lietojot D vitamīnu, veselīgi ēdot un pietiekami daudz guļot, atvēlot laiku fiziskām aktivitātēm un atpūtai, kā arī uzturot pozitīvu garastāvokli. Tāpat arī pietiekami bieži jāmazgā rokas un jāvēdina telpas, kā arī noteikti nevajag satikties ar cilvēkiem, par kuriem zināms, ka tajā brīdī viņi slimo ar gripu.
Gripas vakcīnu ir īpaši svarīgi saņemt bērniem no sešu mēnešu līdz divu gadu vecumam, grūtniecēm, cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, kā arī pacientiem, kas sirgst ar hroniskām saslimšanām, uzsver Z. Zitmane.
Ja gadījies saslimt
Gripas simptomi ir pēkšņs slimības sākums, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, drebuļi, kaulu ‘’laušana’’, sauss klepus, rīkles iekaisums, aizlikts deguns, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula un izteikts nespēks. Klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver – parādoties pirmajām saaukstēšanās vai gripas pazīmēm, ir jāpaliek mājās. Ir ieteicama pastiprināta šķidruma uzņemšana – te noderēs zāļu tējas, piemēram, liepziedu, vīgriezes, aveņu, papildu C vitamīns, nepieciešamības gadījumā pretsāpju, temperatūru pazeminošie līdzekļi, kas satur paracetamolu vai ibuprofēnu. Ja parādās gripas simptomi, ir jākonsultējas ar ārstu un jāievēro ārsta norādījumi, tajā skaitā par pretvīrusu medikamentiem, lai izvairītos no komplikācijām.
Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka, ja ir aizdomas par saslimšanu, gripas epidēmijas laikā ir lietderīgi veikt gripas eksprestestu – tas ir izdarāms ārstu praksēs un laboratorijās. Ja gripas tests ir pozitīvs, ārsts izrakstīs pretgripas medikamentu. Uzsākot lietot pretgripas medikamentu 72 stundu laikā no pirmo simptomu sākuma, mazinās slimošanas ilgums un komplikāciju risks.
Saaukstēšanās simptomu mazināšanai noderīgi var būt tādi ārstniecības augi kā avenes, kumelītes, liepziedi, plūškoka ziedi, vīgriezes, upeņu augļi un lapas, pelašķa laksti, iesaka farmaceite I. Priedniece. Savukārt klepus gadījumā – ceļtekas, altejas saknes, deviņvīruspēka ziedi, mārsila laksti, lakricas saknes, priežu pumpuri, māllēpes, Islandes ķērpja lapoņi. Kakla skalošanai izmantojiet kumelītes un kliņģerītes ziedu, mārsila lakstu vai salvijas lapu uzlējumu, savukārt kā organismu spēcinošas drogas noderēs ehinācija, ugunspuķe, gaiļbiksītes lapas, mežrožu un smiltsērkšķu augļi. Pieejamas arī kompleksās tējas – bronhiem, plaušām, imunitātei –, kuru sastāvā ir dažādi ārstniecības augi.
Tāpat pret kakla sāpēm noderēs sūkājamās tabletes vai aerosoli, bet iesnu gadījumā degunu var skalot ar jūras ūdeni un lietot deguna pilienus. Klepus gadījumā talkā nāks sīrupi vai tabletes, kas ir jāizvēlas atbilstoši sausam klepum vai atklepošanai. Lai atvieglotu saaukstēšanās simptomus, var izmantot kāju vannas ar sinepju vai ingvera pulveri. Taču kājas nedrīkst karsēt, ja ir paaugstināta temperatūra! Tāpat pēdas var ieziest ar ēteriskās eļļas saturošām ziedēm un uzvilkt siltas zeķes.
Atcerieties! Ja temperatūra saglabājas ilgāk pa trīs-četrām dienām un pašsajūta neuzlabojas, noteikti ir jāsazinās ar ārstu, lai izvērtētu, vai nav radušās komplikācijas.
Izplatītākās gripas komplikācijas
Visbiežākās gripas komplikācijas ir gadījumos, kad ilgstoši nepāriet klepus un ir dzirdami trokšņi plaušās, rodas plaušu karsonis, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Reizēm gripas ietekmē veidojas deguna blakusdobumu vai vidusauss iekaisums. Visos šajos gadījumos ģimenes ārsts, visdrīzāk, izrakstīs antibiotikas.
Vislielākais gripas komplikāciju risks ir maziem bērniem, grūtniecēm, senioriem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, pacientiem ar lieko svaru vai ar hroniskām slimībām.
Spēku atgūšanai pēc slimošanas
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver – pēc slimošanas ir jāņem vērā sava pašsajūta, lai uzreiz nepārslogotu organismu darbā vai sportojot. Slodze jāpalielina pakāpeniski, un tā katram ir jāizvērtē individuāli. Ieteicamas pastaigas svaigā gaisā un regulāras, veselības stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes. Tāpat jārūpējas par veselīgu atpūtu un miegu, tam atvēlot pietiekami daudz laika. Katru dienu jāizvēlas veselīgs un sabalansēts uzturs, samazinot sāls patēriņu un uzņemot pietiekamu šķidruma daudzumu. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi sezonai atbilstoši dārzeņi, augļi, ogas, zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa un piena produkti, kas nodrošina organismu ar vitamīniem un minerālvielām. Imūnsistēmas stiprināšanai nozīmīgi ir D, C, A un E vitamīns, kā arī selēns un cinks, savukārt no dabas līdzekļiem imūnsistēmas stiprināšanai iesaka lietot ehināciju, ugunspuķi, plūškoku, bišu produktus, mežrožu augļus, greipfrūtu sēklu ekstraktu, ķiploku un ingveru. Tāpat ir ieteicami probiotiķi, kas rūpējas par zarnu trakta mikrofloru un imūnsistēmu.BENU Aptiekas
Dziedātāja Keitija Perija ir viena no talantu šova “American Idol” žūrijas loceklēm. Nesen dziedātāja savus fanus pārsteidza ar savdabīgu tērpu, kura dēļ viņa nespēja nosēdēt žūrijas krēslā un nokrita no tā.
Šova “American Idol” jaunajā sezonā Keitija centās iepriecināt skatītājus un vienā no sērijām uz skatuves ieradusies kā nāriņa. Svarīgi piebilst, ka zivs aste liedza dziedātājai pārvietoties un viņa stāvēja uz ratiņiem, kurus stūma asistenti. Nonākusi pie žūrijas krēsla, viņa centās ierīkoties ērti, tomēr tas rezultējās ar kritienu. Pārējie žūrijas pārstāvji un raidījuma vadītājs metās palīgā, un drīz vien Keitija apsēdās kā nākas.
Viņas “neveiklība” pamatīgi sajūsmināja fanus, kuri drīz vien situāciju apsprieda sociālajos tīklos.
Tuvojoties hitu karaļu “Bermudu Divstūris” vasaras koncerttūrei, grupa laidusi klajā tās otro singlu “Vidēji Glīts” kopā ar leģendāro latviešu estrādes dīvu Olgu Rajecku. Asprātīgais singls ir jau otrā dziesma no grupas jaunā albuma, kas klausītājiem būs pieejams jau no 26. maija.
Grupas trešajā studijas albumā “Vidēji Glīts” kopumā ir iekļautas desmit kompozīcijas starp kurām ir klausītāju atzinību jau ieguvusī dziesma “Freona meitene” un “Eirovīzijas” konkursa kandidātdziesma “BAD”. Studijas albuma lielākie hiti tapa jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, lai iepriecinātu fanus grupas desmitgades jubilejā. Ņemot vērā tā brīža ierobežojums, tik grandiozu ballīti, kā iecerēts, nebija iespējams sarīkot, tādēļ brālēni nolēma svinības vērst plašumā, papildinot albumu ar trijiem, iespējams, šīs vasaras graujošākajiem hitiem, piedaloties grupas draugiem – bungu un dūdu grupai “Auļi”, grupai “Apvedceļš” un leģendārajai skatuves dīvai Olgai Rajeckai.
“Mūza mums nebija ilgi jāgaida, kā dziedam vienā no mūsu dziesmām: “Es spiež’ gāzi, citi spiež uz poda, kamēr tie maina robu, mēs tiem ieliekam kloķi.” Un tā arī ir – iepauzētos dzīves gadus lieki neesam tērējuši – aktīvi uzturējām mūsu rajončika kopienu, un iedvesma, kā tāda simpātiska dūdiņa, vienkārši nāca pretim. Jaunajā albumā dziedam par mīlestību, brālību un ballītes svarīgākajām sastāvdaļām. Koncerttūre būs graujoši LABA ballīte visas vasaras garumā, kur gaidīsim ikvienu, kurš ir noilgojies būt “Vidēji Glīts”,” sola brālēni Triceps un Biceps.
Albums “Vidēji Glīts” ir nosaukts par godu tā tituldziesmai, kas tapusi kopā ar dziedātāju Olgu Rajecku. Līdz šim brālēnu albuma repertuāros dūdiņām netika atvēlēta īpaša vieta, bet nu puiši apgalvo, ka ir izauguši līdz tam, lai kāptu uz vienas skatuves ar leģendārāko dūdiņu Latvijā.
Video
“Sadarbība ar Olgu ir nepārspējama, uzlādējoša un enerģijas pārpilna. Gluži kā pati māksliniece, kuras enerģija, humors un, protams, elegance mūsu grupai rada to skanējumu, par kuru līdz šim nemaz nenojautām. Tam pretim esam gājuši vairāk nekā desmit gadu, līdz beidzot sasniedzām to “zen”, kad varam teikt, ka bratuki ir tikuši līdz labākajai dūdiņai un tā viennozīmīgi ir Oldzīte,” tā grupa “Bermudu Divstūris”.
“Man ļoti patīk tas, ko puiši dara, un es esmu sajūsmā par katru satikšanos reizi, vai tas būtu koncertos, vai citur. Man ir patiesa cieņa un mīlestība pret grupas mūziku un enerģiju, ko tā rada, iekustinot katru no mums. Tādēļ es jūtos ļoti gandarīta, ka tieši mana balss tika izvēlēta šim asprātīgajam skaņdarbam. Vesels piedzīvojums bija dziesmas videoklipa tapšana – es ļoti badījos tam pat stāvēt blakus, bija izaicinoši, bet viss izdevās. Puiši vienmēr pieiet lietām ar humoru, vieglumu un cieņu vienam pret otru, kas darba procesā ir ļoti svarīgi. Un tagad, redzot rezultātu, esmu ļoti priecīga, jo viss ir tieši tā, kā plānots, un vēl labāk,” par sadarbību ar grupu “Bermudu Divstūris” stāsta Olga Rajecka.
Albums “Vidēji Glīts” jau no 26. maija būs pieejams visās mūzikas straumēšanas platformās -Spotify, Apple Music u.c., bet tūres koncertos to būs iespējams iegādāties uz vietas ierobežotā daudzumā.
Grupa koncerttūri aizvadīs deviņās Latvijas pilsētās, piedāvājot enerģisku un neaizmirstamu koncertšovu, uzlādējot tā apmeklētājus visām vasaras ballītēm. Iegādājies savu biļeti uz kādu no koncertiem Biļešu Paradīzes kasēs. Koncertu laikā būs arī ekskluzīva iespēja iegādāties jaunā albuma “Vidēji Glīts” merču – t-kreklus, cepures un CD.
Koncertu norises vietas:
3. jūnijā Liepājā, koncertdārzā “Pūt Vējiņi”;
5. jūnijā Rojā, Rojas Brīvdabas estrādē;
10. jūnijā Jelgavā, brīvdabas koncertzālē “Mītava”;
11. jūnijā Rēzeknē, Raiņa parka estrādē;
18. jūnijā Alūksnē, Pilssalas estrādē;
9. jūlijā Daugavpilī, Daugavpils cietokšņa “Inženieru arsenāla” pagalms;
Uzvaras parkā esošais piemineklis Rīgas pašvaldībai būs jādemontē līdz 15.novembrim, paredz trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atbalstītais likumprojekts “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”.
Likumprojekts, kas atbalstīts pirms pirmā lasījuma Saeimā paredz, ka padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu pašvaldības īsteno ne vēlāk kā līdz šī gada 15.novembrim. Tas attiecas arī uz pieminekli Uzvaras parkā Rīgā.
Komisija izskatīja darba grupā piedāvātās izmaiņas likumprojektam “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. Viena no idejām paredz, ka pašvaldībām ir tiesības ierosināt objekta demontāžu, neatkarīgi no objekta piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko vadītāju.
Video
Ar likumu arī paredzēts noteikt, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments “Padomju Armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir demontējams. Citus likumā noteiktajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets.
Papildus komisija sprieda, ka sabiedrībai ir jāsniedz iespēja ne tikai ziedot finanšu līdzekļus, bet arī pakalpojumus okupācijas režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanai.
Komisija atbalstīja priekšlikumu nodot likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, dokumentu ir paredzēts virzīt steidzamības kārtībā.
Likumprojekta anotācijā pausts, ka likuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas prettiesiskajām okupācijas varām, kā arī novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisku notikumu atspoguļojumu.
Ar jauno likumu paredzēts noteikt, ka publiskajā vidē tiek aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem – piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Tomēr likumprojektā tiek izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskās terora upuru piemiņas vietās.
Iepriekš ziņots, ka komisijas sēdē, kas norisinājās 24.maijā, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons piedāvāja izveidot konsultatīvo padomi, ar kuru, demontējot padomju režīmu slavinošus objektus, atbildīgai personai būtu iespējams konsultēties.
Vairāki sapulces dalībnieki izteica ieteikumus, kurus vajadzētu veikt, lai precizētu likumu, piemēram, “4.maija deklarācijas” kluba pārstāve Ilma Čepāne ieteica pievienot informāciju, ka likums balstās uz Satversmes preambulas 3.daļu, kas nosaka, ka Latvijas tauta neatzīst okupācijas režīmus.
Papildus tika diskutēts par papildu finansējuma piešķiršanu Okupācijas muzejam, kuram tiktu nodotas demontējamo objektu oriģinālās detaļas vai fragmenti.
Savukārt Rīgas domes vadība uzsver, ka, lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru.
Saeima iepriekš pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko atcelti savulaik ar Krieviju noslēgtā dokumentā bijušie juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Sagaidot Saeimas lēmumu, Rīgas dome nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā.
Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
18 gadus vecs uzbrucējs otrdien nošāva 19 skolēnus pamatskolā ASV Teksasas štata Uvaldes pilsētā, paziņoja amatpersonas. Šī ir traģiskākā apšaude skolā upuru skaita ziņā Teksasas štata vēsturē.
Telekanāli CNN un NBC, atsaucoties uz amatpersonu teikto, vēstīja, ka uzbrucējs Salvadors Ramoss vispirms sašāvis savu 66 gadus veco vecmāmiņu, kas kritiskā stāvoklī nogādāta slimnīcā, bet pēc tam aizbraucis uz Robas pamatskolu, iegājis tajā ar šauteni un pistoli un, ejot no klases uz klasi, šāvis uz bērniem.
Video
Uzbrucēju, kurš bija vietējais iedzīvotājs un ASV pilsonis, nošāvuši policisti, kas ieradušies notikuma vietā.
Pēc amatpersonu teiktā, uzbrucējs nogalinājis arī divas skolotājas.
13 skolēni un divi policisti ar ievainojumiem nogādāti slimnīcā.
Skolēni mazās grupās policistu pavadībā atstāja skolu, kurā mācās bērni vecumā no septiņiem līdz 10 gadiem. Robas pamatskolā ir vairāk nekā 500 skolēnu, kas lielākoties ir latīņamerikāņi un no trūcīgām ģimenēm.
Šis ir upuru skaita ziņā traģiskākais incidents ASV skolās kopš 2012.gadā notikušās apšaudes Konektikutas štata Sendihukas skolā, kurā tika nogalināti 20 bērni un seši skolas darbinieki.
Baltā nama administrācija lika nolaist valsts karogus pusmastā, sērojot par jaunās traģēdijas upuriem.
Prezidents Džo Baidens uzrunā televīzijā aicināja pastiprināt ieroču kontroli un vērsties pret ieroču lobiju.
“Kā nācijai mums jājautā – Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” sacīja Baidens.
“Ir laiks pārvērst šīs sāpes rīcībā,” viņš uzsvēra.
