Actor Bob Saget attending 'Comic Relief III' on March 18, 1989 at the Universal Amphitheater in Universal City, California. (Photo by Ron Galella/Ron Galella Collection via Getty Images)
Foto: Ron Galella/Ron Galella Collection/Getty Images
14. janvārī, notika atvadīšanās no amerikāņu aktiera un komiķa Boba Sageta. Aktieris devās mūžībā 65 gadu vecumā.Boba sieva, žurnāliste Kellija Rico savos sociālajos tīklos dalījusies ar savām sajūtām pēc vīra nāves.
Pāris apprecējās 2018. gadā. No 1982. līdz 1997. gadam viņš bija precējies ar scenāristi Šeriju Kreimeri – šajā laulībā ir dzimušas trīs meitas.
Bobs miris stāvizrāžu turnejas laikā Floridā. Orlando viesnīcā “Ritz-Carlton” 9. janvārī. Aktiera līķis tika atrasts viesnīcas numurā, izmeklētāju informācija neliecina par noziedzīgu nodarījumu vai narkotiku saistību ar aktiera nāvi.
Pasaulē aktieri iemīļoja pateicoties seriālam “Pilna Māja”, kurā Bobs no 1987. līdz 1995. gadam atveidoja televīzijas sporta ziņu vadītāju Deniju Tērneru, kuram pēc sievas nāves ir jāaudzina trīs meitas. No 2016.-2020. gadam realizēts arī seriāla turpinājums “Pilnāka Māja” jeb “Fuller House”, kurā viņš atgriezās Denija Tērnera tēlā.
Kellija Rico emocionālā vēstule:
“Mans mīļais vīrs. Pēc ilgām pārdomām es ļoti cenšos nedomāt, ka man ir laupīts laiks kopā ar tevi. Tā vietā es domāju – kā man bija paveicies, ka varēju apprecēties ar vienu no vislieliskākajiem vīriešiem pasaulē. Es biju tā, kura varēja doties ar viņu šajā neticamajā ceļojumā un būt viņa dzīvē pēdējos 6 gadus. Mums bija dots šis laiks, lai darītu viens otru par laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē un izmainītu viens otra dzīvi uz visiem laikiem. Es biju tā, kura varēja mīlēt un lolot viņu.
Viņš ir pelnījis mīlestību. Jo tieši tik lielisks bija Bobs. Viņš bija mīlestība. Ja tu biji viņa dzīvē, tu zināji, ka viņš tevi mīl. Viņš nekad nelaida garām izdevību to pateikt,” raksta Kellija.
“Pats svarīgākais, ka es neko nenožēloju. Mēs viens otru tik ļoti mīlējām un teicām to viens otram 500, un katru dienu. Nepārtraukti. Es zinu cik ļoti viņš mani mīl līdz pat pēdējam brīdim, un viņš tāpat. Es esmu pateicīga par to. Ne visi to piedzīvo.
Bobs bija spēks. Esmu droša, ka ikviens no jums, neatkarīgi no tā, pazināt vai nepazināt viņu, ar apbrīnu noraudzījās uz milzīgo mīlestību un cieņu pret šo īpašo vīrieti. Es nekad neko tamlīdzīgu nebiju redzējusi. Es novērtēju laipnību un atbalstu no tuviniekiem un arī pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem. Visi mīl Bobu, un visi vēlas pārliecināties, vai ar mani viss ir kārtībā. Par to esmu bezgalīgi pateicīga,” apgalvo Kellija.
Nobeigumā viņa raksta šādi: “Bobs vēl tik daudz ko vēlējās paveikt un viņam bija daudz mīlestības, ko dot. Un, cik vien būs manos spēkos, tā būs mana misija dalīties ar pasauli tajā, cik viņš bija lielisks, un kaut kādā veidā turpināt dalīties ar viņa vēstījumu, mīlestību un smiekliem (nē, jūs mani nekad neredzēsiet, vadot stāvizrādi). Es gribu darīt viņu lepnu. Un viņa meitenēm – es jūs mīlēšu ar visu savu sirdi. Mīļais, es tevi mīlu vairāk par visu, mūžīgi.”
Mēdz gadīties, ka mūs ikdienā pavada kāds mazāk pamanāms līdzgaitnieks – slikta elpa jeb halitoze, kuru parasti paši nejūtam, taču mūsu ģimenes locekļiem, draugiem vai kolēģiem tas var sagādāt neērtus mirkļus. Kas īsti ir halitoze, kāpēc tā veidojas un kā to efektīvāk novērst, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Slikta elpa, ko medicīnā dēvē par halitozi, ir mutes dobuma veselības problēma, kuras galvenais simptoms ir nepatīkama elpas smaka. To var izraisīt dažādi cēloņi, kurus iespējams priekšlaicīgi un vienkārši risināt, taču, ja tas netiek darīts laicīgi, to novērst būs daudz grūtāk.
5 izplatītākie sliktas elpas cēloņi
Mutes dobuma higiēnas problēmas
Ja ikdienā nepievēršam pietiekamu uzmanību savai mutes dobuma higiēnai, var veidoties gan caurumi zobos, gan kabatas smaganās, kas ir sarežģīti kopjamas vietas. Tajās uzkrājas smalkas ēdiena daļiņas, kas izdala dažādas ķīmiskas vielas un krāj baktērijas. Pārāk liels baktēriju daudzums mutes dobumā veicina halitozes veidošanos. Savukārt, ja reti tīrām zobus, uz tiem veidojas baktēriju plēve, ko dēvē par bioplēvi, kas kairina smaganas un var izraisīt smaganu saslimšanu – periodontītu.
Deguna, mutes un rīkles infekcijas
Dažiem cilvēkiem uz kakla aizmugurējām mandelēm var veidoties mazi, ar baktērijām pārklāti veidojumi, kas rada nepatīkamu aromātu. Arī citas infekcijas vai iekaisumi, kas veidojas degunā, rīklē vai deguna blakusdobumos, var izraisīt sliktu elpu.
Sausa mute jeb dehidratācija
Siekalas ir ļoti svarīgas gan mūsu mutes dobuma veselībai, gan patīkamai elpai. Kāpēc? To galvenais uzdevums ir uzturēt mūsu mutes dobumu tīru – noskalot un noņemt nevēlamos ēdiena pārpalikumus, palīdzēt sadalīt uzņemto pārtiku ēšanas laikā, kā arī ražot slimību nomācošas vielas, kas aizsargā pret jaunu infekciju un caurumu veidošanos zobos. Ja mutē nav pietiekams siekalu daudzums un tā ir sausa, netiek izpildīti minētie procesi, kā rezultātā rodas slikta elpa.
Smēķēšana
Tas jau ir sen zināms, ka tabaka un tās izstrādājumi nodara kaitējumu gan mūsu organismam kopumā, gan veicina nepatīkamas elpas veidošanos. Tabakas izstrādājumi ne tikai atstāj nepatīkamu smaku, bet arī sausina mutes dobumu. Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka smēķētājiem ir lielāka iespēja saslimt ar smaganu slimībām, kas veicina halitozes veidošanos.
Citas hroniskas slimības
Lai gan slikta elpa parasti ir saistīta ar procesiem, kas norisinās mutes dobumā, reizēm cēlonis tai var būt arī citas saslimšanas, piemēram, kuņģa reflukss, diabēts, aknu vai nieru mazspēja.
4 efektīvi risinājumi halitozes novēršanai
Rūpes par mutes dobuma higiēnu
Ikdienā ieteicams ieviest veselīgu mutes dobuma rutīnu – ideālā gadījumā tā ir zobu tīrīšana divas reizes dienā divu minūšu garumā ar fluorīdu saturošu zobu pastu, kā arī zobu diegošana ar zobu diegu. Īpaši svarīgi protēžu lietotājiem – tās ir jātīra pēc katras ēdienreizes, lai tajās neuzkrātos halitozes veidošanos veicinošās baktērijas. Tāpat arī “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga atgādina, ka neatkarīgi no cilvēka vecuma, zobu birste ir jāmaina vismaz reizi divos vai trīs mēnešos, savukārt, lai papildus rūpētos par elpas svaigumu, aptiekās ir pieejami dažādi spreji un košļājamās gumijas. Ja plānota kāda svarīga tikšanās, aptiekās iespējams iegādāties speciālas sūkājamās tabletes, aerosolus vai mutes skalojamos līdzekļus, kuru sastāvā ir mentols, kas atsvaidzinās elpu un piešķirs tai patīkamu aromātu. Arī piparmētru ēteriskā eļļa var novērst sliktu elpu.
Lai mute nav sausa kā tuksnesis
Lai izvairītos no sausuma sajūtas mutē, ikdienā jādzer pietiekams ūdens daudzums, kas pieaugušajam ir vidēji divi litri diennaktī. Ieteicams izvairīties no pārmērīgas alkohola un tabakas izstrādājumu lietošanas, kas veicina mutes dobuma dehidratāciju. Košļājamās gumijas lietošana vai konfekšu sūkāšana, kas nesatur pārāk daudz cukuru, arī var stimulēt siekalu veidošanos. Savukārt aptieku sortimentā ir pieejami speciālie līdzekļi – gēli, spreji un mutes skalojamie līdzekļi, kas mitrina sausu mutes gļotādu pēc traumām vai medikamentu lietošanas. Par piemērotākā līdzekļa lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
Kas par daudz, tas par skādi
Pārlieku liela sīpolu, ķiploku, pikantu un cukurotu ēdienu iekļaušana ikdienas uzturā, arī ir saistīta ar sliktas elpas veidošanos. Piemēram, vai zināji, ka pat pēc 48 stundām var noteikt, vai esi pusdienās ēdis kādu ļoti pikantu ēdienu? Tieši tik ilgi var saglabāties nepatīkamāka elpa pēc kāda ar garšvielām piesātināta ēdiena vai pārtikas produkta lietošanas.
Pārbaudes nekad nenāk par ļaunu
Ja tomēr pamanāt, ka sliktu elpu neizdodas novērst pašu spēkiem vai arī ir aizdomas par kāda veida infekciju vai iekaisumu mutes dobumā, vispirms ieteicams sazināties ar zobārstu. Pēc padziļinātas mutes dobuma pārbaudes būs iespējams noteikt, vai problēma ir kāda slimība mutē vai arī problēma ir jāmeklē dziļāk organismā.
Vai zināji?
Vairākos pētījumos pierādīts, ka vismaz 50% pieaugušo dzīves laikā nākas saskarties ar halitozi, turklāt lielākā daļa cilvēku pat nenojauš, ka viņiem ir šāda problēma.
Lai novērstu nepatīkamo rīta elpu, pirms miega ieteicams izdzert vienu lielu glāzi negāzēta ūdens.
Ja mutes dobumam ir nosliece uz sliktas elpas veidošanos, ieteicams lietot mutes skalojamos līdzekļus, kuru sastāvā nav spirts, jo tas sausina muti.
“NielsenIQ” veiktajā tirgus un patērētāju pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem*.
* “NielsenlQ” aptieku pircēju pētījums, 2021. gada marts-aprīlis, tiešsaistes un telefonintervijas lielākajās Latvijas pilsētās, izlases lielums – 2200 respondentu.
Dziedātāja Selīna Diona paziņo, ka veselības problēmu dēļatceļ plānotos 16 pasaules turnejas koncertus.
Kanādiešu dziedātāja savā “Instagram” profilā informējusi fanus, ka viņa atgūstas no smagām un pastāvīgām muskuļu spazmām, kas apgrūtina viņas fiziskās spējas uzstāties uz lielās skatuves.
“Es cerēju, ka tagad viss būs labi, taču domāju, ka man jābūt pacietīgākai un jāievēro tas dzīvesveids, ko iesaka mani ārsti,” rakstīja leģendārā dziedātāja.
“Mūsu koncerti sastāv no vērienīgas organizēšanas un sagatavošanās darbiem, tādēļ mums šodien ir jāpieņem lēmumi, kas ietekmēs plānus pēc diviem mēnešiem.
Es būšu ļoti priecīga, kad atgūšu savu veselību un mēs visi tiksim pāri pandēmijai, un es nevaru vien sagaidīt, kad atkal būšu uz skatuves,” piebilda Selīna.
No 25.janvāra publiskās vietās varēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta, tādējādi būs aizliegta auduma masku valkāšanu publiskās vietās, paredz Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Vienlaikus tiek pieļauts, ka izglītojamie no septiņu līdz 12 gadu vecumam var nelietot minētos sejas aizsegus, ja viņi lieto nemedicīnisku jeb auduma aizsegu. Arī sabiedriskajā transportā bērni drīkstēs turpināt lietot nemedicīnisku aizsegu.
Ar grozījumiem no noteikumiem tiek svītrots izņēmums, ka pirmās līdz trešās klases izglītojamie izglītības procesā mācību telpā var vispār nelietot sejas masku, un ir svītrots izņēmums, ka pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas kontrolētā kolektīvā, piemēram, darba vietā, izglītības iestādē, amatieru kolektīvā, izglītojamie ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu klātienes izglītības procesā mācību telpā, drīkst vispār nelietot sejas masku, jo omikrona straujās izplatības un infekciozitātes dēļ vairs nav pieļaujams, ka vietās, kur pulcējas cilvēki, vispār netiktu lietotas sejas maskas.
Valdības sēdes laikā Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis pauda, ka maznodrošinātām personām tiks nodrošinātas 50 maskas, kas aprēķināts kā pietiekams apjoms divu mēnešu periodam.
Veselības ministrija (VM) grozījumu anotācijā skaidro, ka pētījumi liecina, ka medicīnisko sejas masku efektivitāte, salīdzinot ar citu materiālu sejas aizsegiem, ir visaugstākā un sasniedz vismaz 90%, bet sejas maskas nav pietiekams aizsardzības līdzeklis pret ļoti sīku daļiņu, tai skaitā vīrusu, ieelpošanu. Savukārt respiratori bez vārsta aizsargā ne tikai pret izelpoto daļiņu nonākšanu apkārtnē, bet arī pret daļiņu ieelpošanu no apkārtējās vides.
VM aicina ņemt vērā, ka medicīniskās sejas maskas un respiratori ir standartizēti un to efektivitātei ir starptautiski noteiktas konkrētas prasības. Tādēļ, pareizi lietojot medicīnisko sejas masku vai respiratoru, var garantēt to efektivitāti. Savukārt nemedicīniskajiem sejas aizsegiem nav nekādu konkrētu prasību vai standartu, un tās var būt kā ļoti kvalitatīvas ar augstu aizsardzības pakāpi, tā ļoti nekvalitatīvas ar ļoti zemu aizsardzības pakāpi, tādēļ nemedicīnisko sejas aizsegu pareiza lietošana negarantē pietiekamu aizsardzību.
Nemedicīnisko sejas aizsegu lietošana ir pamatota tad, kad ir ierobežota medicīnisko sejas masku un respiratoru pieejamība un ir nepieciešams tos saglabāt ārstniecības personām.
Ikviens kādreiz ir ieguvis zilumu, kas radies uzsitiena vai traumas rezultātā. Tomēr ir situācijas, kad zilums liecina – pastāv veselības problēmas. Kad zilums ir norma, bet kad tas ir signāls, ka jādodas pie ārsta? Apotheka sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča stāsta, kā zilumi rodas, kā mazināt to veidošanos un kādās situācijās tos kategoriski nedrīkstētu ignorēt.
Zilums jeb hematoma ir asinsvadu bojājums, kas rada asins izplūdumu audos. Tas ir process, kad traumatisku darbību rezultātā tiek bojāts asinsvads un izplūst asinis, kas paliek audos un sāk recēt. Pirmajā diennaktī zilums ir sarkans, tad sāk oksidēties, līdz paliek zils.
“Sportojot, veicot dārza darbus vai remontdarbus, pastāv iespēja netīšām iegūt zilumu, un tas ir tikai normāli. No zilumiem bieži vien nevar izvairīties, taču, laicīgi rīkojoties, var samazināt ziluma veidošanos. Asinsvadu bojājums pāriet vidēji piecu dienu līdz divu nedēļu laikā,” stāsta Ilona Sinkeviča, “svarīgi ir sekot līdzi, vai zilumi neparādās biežāk un vai tie nekļūst lielāki. Izmaiņas var liecināt par nopietnām veselības problēmām.”
Tas, cik zilums liels un cik ilgi saglabājas, atkarīgs no tā, kur tas atrodas un cik stiprs bijis bojājums, tāpat arī no katra cilvēka ķermeņa īpatnībām. Ja āda ir plānāka vai asinsvadi atrodas tuvāk ādai, piemēram, uz sejas, pastāv lielāka iespēja, ka zilums būs pamanāms un būs redzams ilgāk. Tur, kur āda biezāka vai asinsvadi atrodas tālāk no ādas, piemēram, uz muguras, zilums veidojas lēnāk, tas var būt mazāk redzams un ātrāk izzūd.
Zilumu veidošanos izraisa arī hroniskas slimības, kuru rezultātā zūd C vai K vitamīns, kas atbild par asinsvadu kapilāru veselību. Tāpat liela nozīme ir ģenētikai. Ir cilvēki, kuriem jau no dzimšanas ir nosliece uz zilumiem. Ja mammai, tētim vai vecvecākiem izteikti veidojušies zilumi, tad jārunā ar savu ģimenes ārstu, vai un kāda veida profilakse nepieciešama – regulāri jāveic analīzes, jādzer vitamīni vai jālieto medikamenti.
Kad zilums nav norma?
Ja zilums parādās, esot miera stāvoklī, vai salīdzinoši ar iepriekšējo periodu zilumi parādās biežāk un ilgi saglabājas, ir plašāki vai lielāki, tad tas ir “pirmais zvans”, kas liecina, ka varētu būt veselības problēmas. Ārsts izjautās, vai mainījies uzturs un kādas pēdējā laikā bijušas saslimšanas, kā arī nozīmēs asins analīzes.
Daudz zilumu liecina par problēmām ar asinsvadiem un kapilāriem. Nereti asinsvadi un kapilāri paliek trauslāki pēc vīrusa infekcijām. Pēc smagas slimības vai vīrusa infekcijas zilumi var rasties ātrāk, un par to uzreiz nevajadzētu uztraukties, bet pēc pāris mēnešiem visam būtu jāatgriežas normas robežās. Tomēr, ja vēl joprojām, mazliet stiprāk pieskaroties ādai, rodas zilums, tad noteikti jāvēršas pie ārsta. Šādos gadījumos var būt problēmas ar asins recēšanu vai asinsvadu sieniņām.
Neārstējot cēloni, var rasties aizvien lielākas veselības problēmas. Ja ilgstoši ignorē zilumus, tad iespējams iedzīvoties pat vēnu problēmās. Bieži un ilgi nepārejoši zilumi nozīmē, ka cilvēkam ir trausli asinsvadi, savukārt vēnu mezgli var parādīties asinsvadu pazemināta tonusa dēļ. Ja cilvēks novēro, ka ātri sāk veidoties zilumi un uz kājām rodas asins izplūdumi, kas izskatās kā mazas zvaigznītes, tad vēlāk var rasties problēmas arī ar vēnām un pietūkt kājas.
Kā mazināt ziluma veidošanos?
• Jo ātrāk sniedz pirmo palīdzību, jo lielāka iespējamība, ka zilums nekļūs liels un zils. Uzreiz pēc gūtās traumas vismaz uz desmit minūtēm jāuzliek auksta komprese (piemēram, dvielī ietīts ledus vai vēsa metāla karote). Aukstums sašaurina asinsvadus, tādējādi neizplūst tik daudz asiņu un zilums veidojas mazāks. • Pirmās divas trīs diennaktis nevajadzētu sasitumu aiztikt, masēt vai sildīt, lai neprovocētu trombu veidošanos. • Pirmajās divās trīs diennaktīs ik pēc pāris stundām var turpināt traumai likt virsū aukstas kompreses. • Uz zilumiem var lietot ziedes, kas satur arnikas ekstraktu vai heparīnu, kas paātrinās zilumu izzušanu.
“Ja zilums sācis veidoties, no tā nav iespējams uzreiz atbrīvoties, tomēr var darīt visu, lai tas būtu mazāks un dzīšanas process noritētu ātrāk. Cilvēkiem, kuriem ir vājas asinsvadu sieniņas, ilgtermiņā jārūpējas par asinsvadu veselību, lietojot uzturā produktus, kas satur C, K un D vitamīnus, askorutīnu (C vitamīnu ar rutīnu) vai citus ārsta ieteiktos preparātus,” saka Ilona Sinkeviča.
Viena no izplatītākajām ginekoloģiskajām sūdzībām sieviešu vidū ir sausuma sajūta makstī. Šī problēma var mazināt vēlmi pēc seksuāla kontakta, ietekmēt pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte stāsta, kas var izraisīt sausuma sajūtu un kā ar to cīnīties.
Jautājums, vai sievietei traucē vai netraucē sausuma sajūta. Ārsti sausuma sajūtu kā tādu neārstē, bet ārstē cēloņus. Sausums makstī var rasties ikvienai sievietei gandrīz jebkurā vecumā, tomēr katrā vecumā tam var būt cits iemesls. Svarīgi, lai pH līmenis mikroflorā ir normas robežās. Tiklīdz tas pārsniedz normu, var rasties sarežģījumi.
Apotheka farmaceite Laila Zālīte stāsta: “Visbiežāk sievietes vēršas pēc palīdzības, kad ir apgrūtināta dzimumdzīve vai sausumu pavada vēl citi simptomi. Dažādas saslimšanas, kā arī atsevišķu medikamentu lietošana var veicināt sausumu makstī, tāpēc aicinu sievietes būt vērīgām un nekautrēties laikus risināt problēmas, kas rada nepatīkamas sajūtas.”
Biežākie iemesli sausuma sajūtai ir hormonālie traucējumi, kas var rasties pre-menopauzes, menopauzes vai postmenopauzes laikā, otrkārt, hormonālo disbalansu pēc dzemdībām un zīdīšanas periodā, kamēr sievietei nav atjaunojies mentruālais cikls. Hormonu līmenis var izmanīties arī pirms mēnešreizēm, radot nepatīkamo sausuma sajūtu.
Treškārt, sausuma sajūtu bieži izraisa piena sēnīte un vaginoze, kam raksturīgi vēl citi simptomi: dedzināšana, kņudinoša sajūta vai kaunuma lūpu pietūkums. Piena sēnīti un vaginozi izraisa mikrobu disbalanss, kas makstī var rasties nepietiekamas vai nepareizas higiēnas dēļ, piemēram, izmantojot intīmās zonas mazgāšanai tai neparedzētas ziepes vai ejot bieži vannā, kam pievienoti putojoši līdzekļi. Piena sēnīte var parādīties pirms mēnešreizēm vai grūtniecības laikā, kā arī diabēta slimniekiem.
Būtisks ir maksts pH līmenis
Maksts normālais pH līmenis ir 3.6-4.7. Paaugstināts pH līmenis nozīmē, ka ir izmainīta maksts mikroflora, līdz ar to var rasties ne vien sausuma sajūta, bet arī citas problēmas. Tieši tāpēc pH līmeni nosaka grūtniecēm, tiklīdz stājas uzskaitē, jo pH līmeņa izmaiņas var izraisīt infekcijas, patoloģijas un par izsaukt priekšlaicīgas dzemdības.
Jebkura iejaukšanās maksts mikloflorā var izmanīt tās pH līmeni. Mikrofloru var izmainīt maksts skalošana vai prezervatīvi, kas satur spermicīdus. Tāpat mikrofloru var būtiski pasliktināt nevērīga attieksme pret higiēnu menstruāciju laikā. Paketes vai tamponi menstruāciju laikā jāmaina ik pēc pāris stundām un jānomazgā dzimumorgāni ar tīru ūdeni vismaz divas reizes dienā. Svarīgi atcerēties, ka jauniešu vidū populārās piltuves un tamponi ne vienmēr ir ieteicami, tomēr, ja sieviete izvēlas tos lietot, tad piltuves jāizskalo regulāri un tamponi jāmaina tikpat bieži kā paketes.
Menstruāciju laikā nav ieteicams peldēties publiskās ūdens tilpnēs – baseinā, ezerā, upē vai ezerā, jo šajā laikā ir atvērts dzemdes kakls un pastāv risks, ka tajā iekļūs baktērijas.
Ko darīt, lai mazinātu sausuma sajūtu?
Lai mazinātu nepatīkamo sausumu, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, var izmantot šim mērķim paredzētas svecītes, kapsulas, gelus vai skalojamās sistēmas, kuru sastāvā ir hialuronskābe, kas mitrina maksti, pienskābe, kura atjauno mikrofloru, augu ekstrakti (soja, alveja, malva u.c.) vai citas aktīvās vielas (polisaharīdi, laktobaktērijas u.c). Ja sausuma izjūta apgrūtina dzimumaktu, var izmantot lubrikantu, tomēr jāskatās, lai tas neizmaina dabīgo maksts vidi. Menopauzes radīto traucējumu gadījumā ārsts var rekomendēt hormonālās lodītes, tomēr igtermiņā efektīva var būt arī hormonu aizvietojošā terapija.
Aptiekās pieejami preparāti, kas var atvieglot nepatīkamās sajūtas, tomēr, tie visbiežāk ir tikai līdzekļi simptomu mazināšanai, nevis problēmas cēloņa risinājums.
Pieņemts, ka precinieks savas topošās līgaviņas priekšā metas uz viena ceļa un dāvā tai skaistu gredzenu ar briljantu, kas simbolizē abu saderināšanos. Kurš celis ir pareizais, uz kuras rokas pirksta jāvelk gredzens un citas tradīcijas – kur radušās šīs tradīcijas un kāpēc?
Tradicionālā saderināšanās etiķete pēdējās desmitgadēs ir mainījusies, saplūstot ar to, kas atbilst mūsdienu 21. gadsimta dzīves stilam. Neatkarīgi no tā, kādu ceļu vēlaties iet – tradicionālāku vai mūsdienīgāku alternatīvu, šis mirklis jums abiem atmiņā paliks vienmēr.
“Ja dāmas sapņo par savu perfekto kāzu dienu, tad kungi cer, ka dienā, kad bildinās savu mīļoto, viņa teiks “Jā!”, ” atklāj individuālo juvelierizstrādājumu meistars Arvis Kotins. “Pirms šī notikuma katram vīrietim noteikti jāpiedomā pie bildinājuma un kas īsti tajā brīdī ir jādara. Protams, katrs šo procesu var padarīt īpašu, pievienojot savu individuālo ideju,” saka Kotins.
Kad meklējami bildinājuma tradīcijas aizsākumi
Bildinājums, izmantojot saderināšanās gredzenu kā divu cilvēku savienības simbolu, izmantots jau senajā Romā – pāvests Inocents III 1214. gadā izsludināja likumu, kas paredzēja, ka pāriem, kuri vēlas precēties, uz pirksta ir jānēsā gredzens, kas apliecinātu abu savienību.
Citi avoti stāsta par saderināšanās gredzeniem jau senajā Ēģiptē, un uzskatīts, ka saderināšanās bijusi svarīgāka par pašām laulībām.
Pirmie saderināšanās gredzeni ne vienmēr bija rotāti ar dārgakmeņiem – svarīga bija tieši rotaslietas apļa forma kā bezgalības simbols. Saderināšanās gredzena ar briljantu vēsture aizsākusies tikai 1477. gadā, kad šādu gredzenu kā saderināšanās zīmi erchercogs Maksimilians pasniedzis Burgundijas Marijai.
Augstmaņi dārgakmeņus izmantoja, lai parādītu savu stāvokli sabiedrībā – jo tas augstāks, jo lielākus dārgakmeņus varēja atļauties. Jāpiebilst, ka viduslaikos dārgakmeņi reti bija apstrādāti – tie līdzinājās šobrīd populārajiem neapstrādātajiem (ang.val.: raw) akmeņiem.
Briljanti popularitāti saderināšanās gredzenos ieguva Amerikā 19. gadsimta beigās, taču iemesls tam nav visai romantisks. Pateicoties tam, ka 1880. gadā Dienvidāfrikā atklāja milzīgas dimantu raktuves, radās iespēja pārdot dimantus kvantumā. Tomēr sākotnēji dimantu pārdošana nebija sekmīga, jo šī tomēr nav pirmās nepieciešamības prece. Tālab, lai popularizētu šo mirdzošo dārgakmeni, izveidoja reklāmas kampaņu ar saukli “Dimanti ir mūžīgi” – šī frāze nav zaudējusi savu aktualitāti arī mūsdienās, jo, patiešām, dimanti ir visiztīrāgākie no mums zināmajiem dārgakmeņiem.
Amerika tikko bija pārdzīvojusi Lielo Depresiju, un cilvēki steidzās pirkt mirdzošos akmeņus kā apliecinājumu savai jaunajai, labākajai dzīvei. Tolaik Amerikā valdīja uzskats, ka saderināšanās gredzenam ir jābūt vismaz divu vīrieša mēnešalgu vērtam, un jau 1940. gadu beigās saderināšanās gredzeni bija vispārdotākie starp rotaslietām.
Mūsdienās briljanti nav zaudējuši savu popularitāti. Amerikā, kur gredzenu saņem 80%, bildināto sieviešu, tā vidējā vērtība ir aptuveni 4 000 ASV dolāru.
Tradīcija ar mešanos uz viena ceļa radusies viduslaikos
Viduslaikos bruņinieka iesvētīšanas laikā, izrādot padevību, viņš metās uz viena ceļa, lai būtu zemāk par lordu. Līdzīgi arī bildinājuma brīdī – vīrietis izrāda savu cieņu topošajai līgavai, nometoties uz viena ceļa. Svarīgi arī, ka šajā brīdī vīrietis skatās uz augšu – arī šis ir žests, kā izrāda godu līgavai, viņai esot augstāk.
Līdz mūsdienām nonākusi arī tradīcija pirms bildinājuma lūgt atļauju mīļotās tēvam. Tas saistīts ar laiku, kad sievietes precējās daudz agrāk, nekā ierasts mūsdienās. Apprecoties jaunā sieviete no savas ģimenes apgādības pārgāja vīra apgādībā. Savulaik līgavai nebija ļauts izvēlēties savu precinieku – tieši tāpēc līgavainis atļauju precēties lūdza līgavas tēvam, nevis pašai meitenei.
Piemēram, senajā Romā līgavainis deva līgavas tēvam zelta monētu – ja tēvs monētu pieņēma, viņš atbalstīja pāra savienību, tomēr gala lēmums piederēja pašai līgavai. Līdzīgi arī Latvijā, kur līgavainis brauca pie līgavas vecākiem ar dāvanām, lai “izpirktu” meiteni, jo viņas vecāki zaudēja darba rokas saimniecībā, kamēr līgavaiņa ģimene – ieguva. Vēlāk šī tradīcija pieņēma krietni romantiskāku noskaņu – tēva un ģimenes piekrišana tiek uzskatīta par svētību jaunajai ģimenei.
Arī mūsdienās šī tradīcija tiek ievērota, un tas ir ļoti romantisks un skaists veids, kā izrādīt cieņu līgavas vecākiem.
Rietumvalstīs saderināšanās gredzenu velk uz kreisās rokas zeltneša. Latvijā – labās
Daudzās rietumvalstīs ir tradīcija nēsāt saderināšanās gredzenu uz kreisās rokas zeltneša jeb ceturtā pirksta. Šī principa saknes meklējamas senajā Romā. Romieši savulaik uzskatījuši, ka šajā pirkstā ir vēna, kas iet tieši uz sirdi – Vena Amoris jeb “mīlestības vēna”.
Brīdī, kad vīrietis metas uz viena ceļa, dāmai jau ir skaidrs, kas sekos tālāk, taču lielā kulminācija ir gredzens. Tā vismaz bijis kādreiz. Mūsdienās bildināšanas princips ir mainījies – citi pieturās pie tradīcijām un gredzenu pasūta vai iegādājas pirms bildinājuma, cerot, ka būs īstais izmērs. Tomēr ir arī kungi, kuri, gribot piepildīt savas mīļotās dāmas sapni par ideālo gredzenu, izlemj viņu vest izvēlēties īpašo rotu kopā.
“Arvien biežāk sastopam pārus, kur vīrietis atved savu dāmu pie mums, lai sarūpētu tieši tādu gredzenu, kā topošā līgaviņa vēlas un lai tas derētu, kā uzliets,” atklāj Arvis Kotins, “tomēr par šāda veida bildinājumu pārim noteikti ir jārunā iepriekš.”
Interesanti, ka nereti saderināšanās gredzens ir dārgāks nekā laulību gredzeni – iespējams, tāpēc, ka tieši saderināšanās gredzens ir tā rota, kas piesaista vairāk skatienu ar savu dizainu un izmantotajiem dārgakmeņiem, pretēji laulību gredzeniem, kurus nereti izvēlas veidot ļoti klasiskus. Jāpiebilst arī, ka, jau izvēloties saderināšanās gredzenu, ir svarīgi padomāt, vai līgava to vēlēsies nēsāt kopā ar laulību gredzenu – tādā gadījumā iespējams izveidot divu harmonisku gredzenu pāri, kas gan izskatīsies lieliski, gan arī būs ērti nēsāšanai uz viena pirksta.
Bildinājums ir īpašs notikums pāra dzīvē, jo abi cilvēki ir lēmuši, ka atraduši savu “īsto”. Tāpēc, izvēloties sekot tradīcijām vai tomēr ejot individuāla bildinājuma ceļu – tam noteikti ir jābūt pārdomātam, skaistam un abiem cilvēkiem aktuālam mirklim. Kāds vīrietis savu mīļoto bildinās sestdienas rītā pie kafijas tases, cits izīrēs gaisa balonu un uzdāvinās 101 rozi, bet varbūt – sieviete bildinās savu mīļoto – galvenais, lai emocijas ir īstas!
15. janvārī Klusajā okeānā netālu no Tongas izvirdis milzu vulkāns. Tongas galvaspilsētā Nukualofā novērots 1,2 metrus augsts cunami. Nav ziņu, ka stihijā Tongā būtu ievainotie.
Sociālajos medijos publicēti vairāki aculiecinieku video.
Video
No pils galvaspilsētā evakuēts Tongas karalis Tupou VI. Iedzīvotāji centušies glābties augstākajās vietās. Varasiestādes daudzviet Klusā okeāna reģionā, arī Samoa, Fidži un Jaunzēlandē, izziņojušas cunami trauksmi.
Tongas galvaspilsēta atrodas vien 65 kilometru attālumā no vulkāna. Sākotnējais izvirdums turpinājies 8 minūtes un izsviedis pelnus un dūmus vairāku kilometru augstumā. Tongas Meteoroloģiskais dienests pavēstīja, ka vulkāna izvirdums noticis arī piektdien, un tad reģistrēts 30 centimetru cunami.
Tsunami videos out of Tonga 🇹🇴 this afternoon following the Volcano Eruption. pic.twitter.com/JTIcEdbpGe
Gada aukstajā sezonā, rūpējoties par savu veselību, arvien lielāka nozīme jāpievērš laikapstākļiem piemērotam apģērbam. Ģērbjoties un uzvedoties laikapstākļiem neatbilstoši, var ne tikai saaukstēties. Tas var radīt arī nopietnākas veselības problēmas – apsaldējumus. Kā ģērbties stilīgi, veselīgi un laikapstākļiem atbilstoši un kā rīkoties, ja nosalušas ķermeņa daļas, ieteikumus sniedz Apotheka sertificēta farmaceite Ivanda Krastiņa.
Laikapstākļiem piemērots apģērbs ir viens no īpaši svarīgiem aspektiem, lai preventīvi pasargātu sevi no dažādām iespējamām veselības problēmām. Gada aukstajā sezonā apģērbam ir jo īpaši liela nozīme, lai pasargātu sevi ne tikai no saaukstēšanās, bet arī no apsaldējumiem.
“Gada aukstajā periodā sevišķi uzmanīgi jāpieskata mazāki bērni, jo viņi nespēj savlaicīgi uztvert ķermeņa temperatūras pazemināšanos. Savukārt gados vecāki cilvēki ātrāk gūst apsaldējumus pasliktinātās asinscirkulācijas, jušanas traucējumu un hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dēļ. Tāpat ātri apsaldēties var cilvēki, būdami alkohola reibumā, jo asinsvadu paplašināšanās dēļ, ķermenis ātrāk zaudē siltumu un cilvēks neuztver adekvāti apkārtējo temperatūru”, uzsver Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Kā ģērbties, lai pasargātu sevi no aukstuma?
Sevi pasargāt no aukstuma varam, pareizi saģērbjoties. Tas gan nenozīmē, ka jāģērbjas nesmuki, jo arī ziemas periodā var ģērbties, ievērojot visas modes tendences.
Rokas labāk no aukstuma pasargās dūraiņi, nevis pirkstainie cimdi. Siltāki būs dabīgās vilnas cimdi, nevis plāni ādas cimdi. Vienlaikus stilīgi un arī silti ir mākslīgās vai dabīgās ādas cimdi ar iestrādātu siltu oderi un vilnas valnīti. Ļoti silti ir merino vilnas izstrādājumi. Ja cimdi ir samirkuši, tos nekavējoties būtu jānomaina, jo mitros cimdos roku pirksti nosalst ātrāk.
Lai rūpētos par kāju siltumu, apaviem ir jābūt ērtiem, tie nedrīkst būt šauri un nedrīkst spiest, jo nospiedums samazina asinsriti, un tādā gadījumā kājas nosalst ļoti ātri. Joprojām par ērtiem un stilīgiem iedzīvotāji atzīst zābakus ar paplatiem purniem un biezām, rupjām zolēm, kas vēl papildus pasargā kāju pēdas no aukstuma. Arī garie zābaki virs ceļa, ja tie ir siltināti, sniegs papildu siltumu un komfortu. Ja gada aukstajā sezonā plānots pavadīt ilgāku laiku ārā, vēlams zābakos vilkt vilnas, nevis kokvilnas zeķes, jo kokvilnas zeķes ātri paliek mitras un nežūst. Ņemot vērā, ka Latvijā bieži vien sals mijas ar atkusni, ir svarīgi, lai apavi būtu ūdensnecaurlaidīgi un lai kājas nepaliek slapjas, jo mitrās zeķēs un izmirkušos zābakos kāju pirksti nosalst ātrāk.
Rūpēties, lai galvai un ausīm ir silti, ir jo īpaši svarīgi. Caur galvas un ausu asinsvadiem cilvēks ātri var zaudēt ķermeņa siltumu, tādējādi pakļaujot sevi imunitātes pazemināšanai, stiprām saspringuma tipa galvassāpēm vai infekcijas slimībām. Tāpat, sašaurinoties galvas asinsvadiem, tiek traucēta nervu sistēmas vielmaiņa, kas var veicināt trijzaru nervu iekaisuma attīstību. Savukārt nosaldējot ausis, var “iedzīvoties” deguna balkusdobumu vai vidusauss iekaisumā. Regulāra ausu pakļaušana aukstumam var arī negatīvi ietekmēt dzirdes nervu nākotnē. Lai pēc iespējas samazinātu minētos negatīvos ietekmes aspektus, cepure ir absolūti nepieciešama aukstajā laikā, turklāt tai jābūt tādai, lai tā pilnībā nosegtu arī ausis. Silta dabīgās vilnas cepure interesantā rakstā un formā vai arī mākslīgās kažokādas cepure ne tikai rūpēsies par veselību, bet būs arī interesants kopējā tēla akcents.
Šalle ap kaklu pasargās no saaukstēšanās slimībām un savilkta, sāpoša spranda. Tā sildīs kaklu, līdz ar to labi apasiņoti būs limfātiskie orgāni – mandeles, kas atbild par ātru, spēcīgu imūno atbildi, saskaroties ar vīrusiem un baktērijām. Tāpat šalles radītais siltuma kakla rajonā atslābina muskulatūru, lai nerastos saspringuma sāpes. Aukstajā sezonā adīta šalle skaistās krāsās vai rakstos kalpos arī kā lielisks aksesuārs ziemas apģērba komplektā.
Aukstā laikā nedrīkst aizmirst arī par degunu, zodu un vaigiem. Tie nosalst ļoti ātri un nemanāmi. Lai mazinātu aukstā laika radīto negatīvo ietekmi, pusstundu pirms došanās laukā nepieciešams uz šīm zonām uzklāt speciālo Cold jeb ziemas aizsargkrēmu. Tie bagātīgi satur taukvielas un veido uz ādas aizsargslānīti pret aukstumu. Tāpat jāaizsargā arī lūpas ar barojošiem lūpu krēmiem.
Lai ķermenim būtu silti, apģērbu vēlams veidot pēc vairākslāņu principa, lai starp tiem veidotos silta gaisa slānis. Pirmajā kārtā (pie ķermeņa) velkam vieglu, ērtu, visbiežāk mikrošķiedras auduma veļu, kas labi uzsūc mitrumu, bet nepaliek slapja. Nereti cilvēki pirmajā slānī velk kokvilnas auduma veļu, kas uzsūc mitrumu un paliek slapja, kā rezultātā pēc zināma laika cilvēka ķermenis zaudēs siltumu.
Otrajā kārtā (virs mikrošķiedras auduma veļas) ieteicams vilkt termo, flīsa vai vilnas auduma jaku, džemperi vai vesti, kas nodrošinās ķermeņa radītā siltuma noturēšanu. Dažāda biezuma adīti džemperi un jakas, interesanta dizaina īsās un garās vilnas vestes, džemperi ar augsto apkakli jeb bītlenes ir aktuālas ik gadu ziemas sezonā. Bītlenes varam pavilkt zem jakām, žaketēm vai pat kleitām. Ne tikai aktuāla modes tendence, bet arī silts apģērbs ir garas vilnas auduma kleitas, džemperkleitas un plisēti vilnas svārki. Savukārt, sportiskā stila piekritējiem gan stilīgi, gan ērti un silti būs siltinātie (ar flīsa oderi) vai vilnas kostīmi (bikses un džemperis). Modei ir ciklisks raksturs, un par to liecina fakts, ka arvien vairāk apģērbu sortimentā redzam bikses ar paplatinātiem galiem, kas bija aktuālas septiņdesmitajos gados, kā arī vilnas auduma bikses. Lai rūpētos par papildu siltumu, ja paredzēts ilgstoši uzturēties ārā, zem biksēm var pavilkt siltas zeķbikses vai legingus.
Pēdējā kārtā jeb virskārtā jāvelk silta, ērta virsjaka vai mētelis, kas pasargā ne tikai no aukstuma, bet arī vēja un mitruma. Mētelim un virsjakai būtu jābūt brīvai un apjomīgai, lai zem tā varētu pavilkt apakšā vairākas apģērbu kārtas, tādējādi nodrošinot siltuma saglabāšanos. Virskārtas apģērbam jābūt arī pietiekoši garam, lai nosegtu muguras lejasdaļu. Īsu virsjaku valkāšana var veicināt risku apsaldēt muguras lejasdaļu un iedzīvoties stīvā mugurā, sāpēs un grūtībās veikt ikdienišķas lietas.
Kā rīkoties nosalšanas vai apsaldējumu gadījumā?
Ja gadījies nosalt, ir svarīgi rīkoties pareizi šādās situācijās. Visbiežāk cilvēkiem nosalst roku un kāju pirksti, deguns, vaigi, zods un ausis. Aukstuma ietekmē tiek bojāti ādas un smagākos gadījumos arī muskuļu audi. “Par apsaldējumu var liecināt sāpes apsaldētajās ķermeņa daļās, bāla attiecīgo ķermeņa daļu ādas krāsa, kā arī ādas izmaiņas – tā kļūst cieta, it kā sasalusi. Īpaši jāuzmanās, ja ir durstoša sajūta, kas, apsaldējumam kļūstot dziļākam, mazinās, jo tas var būt ļoti bīstami. Aukstumam turpinot iedarboties, var iestāties 2., 3. vai 4. pakāpes apsaldējums, kura sekas var būt ļoti bēdīgas, tāpēc šādos gadījumos steidzami nepieciešams meklēt ārsta palīdzība,” norāda Apotheka sertificēta farmaceite Ivanda Krastiņa.
Ja sanācis pamatīgi nosalt, pēc iespējas ātrāk jānokļūst siltā telpā, jāatbrīvojas no āra apģērba un, ja iespējams, tad jāsasedzas ar segu vai siltu pārklāju. Ieteicams padzerties siltu, saldu tēju, lai sildītu organismu no iekšpuses, uzlabotu asinscirkulāciju audos un atjaunotu siltumenerģijas vielmaiņu. Ja nosaluši roku pirksti, tos var ielikt padusēs un sasildīt ar savu ķermeņa temperatūru. Nosalušās ķermeņa daļas nekādā gadījumā nedrīkst berzēt vai masēt ar sniegu vai spirtu, jo tādējādi var tikt savainoti sasalušie ādas audi. Ja apsaldējums nav smags, rokas un kājas drīkst iemērkt remdenā ūdenī, sākot no 20 grādiem, kuru lēnām ik pa laikam var paaugstināt līdz 40 grādiem. Pēc tam vēlams ieziest nosalušo ādu ar biezu, barojošu krēmu.
Princis Harijs paziņojis, ka plāno iesūdzēt tiesā Lielbritānijas valdību, tajā skaitā Iekšlietu ministriju, ja vien valdība nesāks nekavējoties segt miesassargu izmaksas par viņa un viņas ģimenes drošību.
Interesanti, ka ne princis Čārlzs, ne Bekingemas pils, ne arī citi britu karaliskās ģimenes pārstāvji šīs apsūdzības nav komentējuši.
2020. gadā princis Harijs un Megana Mārkla oficiāli atteicās pildīt britu karaliskajā ģimenes pienākumus. Drīz pēc tam pāris izlēma pārcelties uz ASV. Atsakoties no pienākumu pildīšanas karaliskajā ģimenē, princim Harijam nācās arī atteikties no ikmēneša ienākumiem, kas līdz tam, tāpat kā citiem britu karaliskās ģimenes locekļiem, tika segti no nodokļu maksātāju naudas. Problēma ir tajā, ka pārim vairs netiek apmaksāti miesassasargu pakalpojumi!
Kādu laiku miesassargu atalgojumu no saviem līdzekļiem apmaksāja Harija tēvs princis Čārlzs, bet pēc vairākiem strīdiem un Opras Vinfrijas skandalozās intervijas zināms, ka Čārlzs ar savu jaunāko dēlu neuztur nekāda veida komunikāciju.
Princis Harijs ir ļoti sadusmots un nesen nācis klajā ar paziņojumu, ka iesūdzēs tiesā gan Lielbritānijas valdību, gan Iekšlietu ministriju. Harijam ir svarīgi, lai ģimene ir drošībā un viņš neuzskata, ka šo vajadzību nenodrošināšana ir pieņemama. Viņš uzskata, ka miesassargu sniegtie pakalpojumi viņam un viņa ģimenei ir jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem katru reizi, kad ģimene ierodas Lielbritānijā. Eksperti izskaitļojuši, ka ģimenes drošība Kanādā izmaksā aptuveni 4 līdz pat 8 miljonus ASV dolāru gadā!
Esam apkopojuši būtiskāko informāciju par šobrīd esošo vētru tās postījumiem un cilvēku sajūtām. Kādi laikapstākļi ir tavā pusē?
Glābēji līdz šim saņēmuši 12 izsaukumus par spēcīgā vējanolauztiem kokiem un norautām jumta konstrukcijām
Glābēji pirmdienas rītā un priekšpusdienā saņēmuši 12 izsaukumus par spēcīgā vēja nolauztiem kokiem un norautām jumta konstrukcijām, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Laikā no plkst.7 līdz 12.30 desmit gadījumos nolūzuši koki novākti no brauktuvēm un gājēju ietvēm. Savukārt divos gadījumos Rīgā atrauti jumta seguma gabali, kas radīja apdraudējumu.
Savukārt Talsu novada Rojas pagastā koks bija uzkritis kravas mikroautobusam, taču cilvēki nav cietuši.
Kā ziņots, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdinājumu par vētru galvaspilsētā, Jūrmalā un Pierīgas novados paaugstinājis no oranžā līdz sarkanajam līmenim.
Video
Tiek prognozēts, ka laika periodā līdz plkst.15 Rīgā ziemeļrietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 33 metriem sekundē.
Sarkanais brīdinājums nozīmē, ka iespējami ievērojami postījumi plašās teritorijās, kā arī nelaimes gadījumi, kas apdraud cilvēku dzīvību. Iedzīvotājiem jāseko līdzi informācijai un norādījumiem, ko sniedz atbildīgās institūcijas, un jābūt gataviem ārkārtas pasākumiem, tai skaitā evakuācijai.
⚠️🌬Ja stiprais vējš radījis postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. https://t.co/at8mAj9CHR
Galvaspilsētā vētras laikā vējš pa gaisu sācis nest dažādus priekšmetus, atsevišķās vietās vējš lauzis kokus un radījis citus postījumus, novēroja LTV. Stiprā vēja dēļ iedzīvotāji tiek aicināti ievērot īpašu piesardzību. pic.twitter.com/xrXZM2Ygl7
Pēcpusdienā elektroapgāde traucēta aptuveni 7000 “Sadales tīkla” klientu
Pirmdien pēcpusdienā vētras dēļ elektroapgāde ir traucēta aptuveni 7000 AS “Sadales tīkla” klientu visā Latvijas teritorijā, pavēstīja uzņēmuma preses sekretāre Alīna Kozlovska.
Plašākie traucējumi pašlaik fiksēti valsts rietumu daļā.
Konstatējot bojājumus, elektroapgāde iespēju robežās tiek atjaunota pa citām elektrolīnijām jau pirms bojājumu novēršanas.
Lai atjaunotu elektroapgādi, strādā “Sadales tīkla” operatīvā darba brigādes. Novērst bojājumus ir gatavas vairāk nekā 200 operatīvā darba brigādes jeb vairāk nekā 500 elektromontieru. Kopumā uzņēmuma pieejami vairāk nekā 1000 darbinieku, un, ja būs nepieciešams, “Sadales tīkls” darbam pie bojājumu novēršanas piesaistīs papildu brigādes.
Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācijai visā Latvijā vēja ātrums brāzmās sasniedz 20-24 metrus sekundē, bet dažviet, jo īpaši piekrastes teritorijās, pat pārsniedz 30 metrus sekundē.
Pēc Kozlovskas teiktā, vētras ietekmē bojājumi galvenokārt rodas gaisvadu elektrolīnijās, kurām kaitējumu nodara nolauzti koki un zari.
Lai preventīvi mazinātu šādu bojājumu rašanos, “Sadales tīkls” ik gadu no potenciāli bīstamiem kokiem un krūmiem attīra elektrolīniju trases vairāku tūkstošu kilometru garumā. Darbi tiek veikti atbilstoši Aizsargjoslu likumam, tomēr dabā koku garums nereti pārsniedz likumā noteikto trašu platumu. Tādēļ neesot iespējams izzāģēt pilnīgi visus kokus, kas ekstrēmos laikapstākļos var nodarīt kaitējumu elektrotīklam, radot elektrības padeves traucējumus.
Stiprais vējš var radīt bīstamas situācijas, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību, tādēļ uzņēmums aicina būt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem elektrolīniju un elektroiekārtu tuvumā. Redzot bīstamu situāciju, piemēram, trūkušus elektrības vadus vai vados iekritušu koku, notikuma vietai tuvoties nedrīkst, bet nekavējoties jāinformē “Sadales tīkls”, zvanot uz diennakts bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 8404, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, zvanot 112.
Situācijai elektrotīklā iedzīvotāji aicināti sekot līdzi “sadalestikls.lv” pieejamā digitālajā atslēgumu kartē, kur apkopota informācija par jau reģistrētajiem elektrotīkla bojājumiem. Ja bojājums konkrētā adresē jau ir reģistrēts, tas nozīmē, ka speciālisti pie tā novēršanas jau strādā un tas atkārtoti nav jāpiesaka. Tā tiks atslogots bojājumu pieteikšanas tālrunis, dodot iespēju to operatīvi sazvanīt bīstamās situācijās.
Laikapstākļu dēļ vairākās vietās Rīgā tiek kavēta vai apstājusies sabiedriskā transporta kustība
Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ vairākās Rīgas vietās tiek kavēta vai apstājusies sabiedriskā transporta kustība, mikroblogošanas vietnē “Twitter” ziņo Rīgas satiksme.
Lūzuša koka dēļ apstājusies 16.maršruta autobusu kustība virzienā uz Muceniekiem. Šī paša iemesla dēļ 26.maršruta autobusiem apstājās kustība pirms pieturvietas “Vidēji”, virzienā uz Katlakalnu.
Tāpat 11.maršruta tramvajiem apstājusies kustība Miera ielā 19 abos virzienos tehnisku iemeslu dēļ.
Jau vēstīts, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdinājumu par vētru galvaspilsētā, Jūrmalā un Pierīgas novados paaugstinājis no oranžā līdz sarkanajam līmenim.
Tiek prognozēts, ka laika periodā no plkst.12 līdz 15 Rīgā ziemeļrietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 33 metriem sekundē.
Vēja apskādētais Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljons būs slēgts līdz bojājumu apmēru noskaidrošanai
Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljons, kuram piektdien, 14.janvārī, vētrā norāva daļu jumta seguma, apmeklētājiem paliks slēgts līdz laikam, kamēr tiks noskaidroti bojājumu apmēri, sacīja AS “Rīgas centrāltirgus” Mārketinga un attīstības daļas vadītāja Renāta Petrova.
Pašlaik joprojām notiek darbs pie bojājumu apmēru noskaidrošanas, taču šīs dienas laikapstākļi neļauj uzkāpt uz jumta, kas iekavē kopējo procesu. Kamēr nebūs pilnas informācijas, paviljons paliks slēgts, norādīja Petrova.
Vienlaikus viņa neizslēdza, ka detalizētāka informācija varētu būt zināma otrdien, 18.janvārī.
Petrova sestdien, 15.janvārī, skaidroja, ka sestdien jumtu apseko Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāvji, kā arī uzņēmums, ar kuru “Rīgas centrāltirgum” ir noslēgta vispārējā vienošanās par būvdarbiem tirgus teritorijā.
Petrova sacīja, ka lēmumu par paviljona atvēršanu apmeklētājiem noteiks BVKB secinājumi, kuri varētu būt zināmi nākamās nedēļas sākumā.
Savukārt gadījumā, ja jumtam būs nepieciešams nopietnāks remonts, “Rīgas centrāltirgus” sludinās atsevišķu iepirkumu.
Jau ziņots, ka spēcīgais vējš Rīgas Centrāltirgus paviljonam 14.janvārī norāvis aptuveni pusi jumta seguma.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aģentūra LETA noskaidroja, ka izsaukums saņemts ap plkst.14. VUGD pēc plkst.17 novērsa vēja radītos postījumus Rīgas Centrāltirgus paviljonam.
Savukārt Petrova aģentūrai LETA sacīja, ka sakņu paviljona jumtam daļēji norauta seguma pirmā kārta.
Cilvēki dalās savos viedokļos un sajūtās par pašlaik esošo vētru:
Tikko veicu maršrutu lidosta – galerija centrs – sarkandaugava. Braukšana ir nereāli apgrūtinoša. Ārā nav ko līst, palieciet mājās. Lielākus auto riktīgi mētā tas vējš. Dažreiz šķiet tūlīt gāzīsies uz sāna 🙈
Teikšu tā – visi tie, kuri svētku laikā ir uzēduši visādus liekos kg, patiesībā ir rīkojušies stratēģiski un tālredzīgi. Šis vējš nav draudzīgs viegliem cilvēciņiem 💨 Esiet uzmanīgi! Varbūt vērts nest kādu 5l ūdens pudeli, ja nu kaut kur jādodas
Skotijā konkrētos apgabalos, kur paredzama vētra (pēdējā,šķiet, Arwen), skolas bija ciet ar paziņojumu jau pirms tam. Skolu saraksts arī medijos. Un ceļus un tiltus te slēdz, jo risks, ka apgāzīsies smagie. Mēs ko? vētras riskus liekam izvērtēt un menedžēt pašiem cilvēkiem?
Pirmdien plkst.13.40 Jūrmalā ziemeļu, ziemeļrietumu vējš brāzmās pastiprinājies līdz 32 metriem sekundē, liecina dati no uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi”.
Zona ar stiprāko vēju tuvākajās stundās skars arī galvaspilsētu, brīdina sinoptiķi.
Jau ziņots, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdinājumu par vētru galvaspilsētā, Jūrmalā un Pierīgas novados paaugstinājis no oranžā līdz sarkanajam līmenim.
Tiek prognozēts, ka Rīgā ziemeļrietumu vējš pastiprināsies brāzmās līdz 33 metriem sekundē.
Sarkanais brīdinājums nozīmē, ka iespējami ievērojami postījumi plašās teritorijās, kā arī nelaimes gadījumi, kas apdraud cilvēku dzīvību. Iedzīvotājiem jāseko līdzi informācijai un norādījumiem, ko sniedz atbildīgās institūcijas, un jābūt gataviem ārkārtas pasākumiem, tai skaitā evakuācijai.
Vējš lauzīs kokus un radīs citus postījumus, cilvēki var ciest no vēja nestiem priekšmetiem un atlūzām, iespējami plaši bojājumi īpašumiem un infrastruktūrai.
Ūdens līmenis galvaspilsētā, līdzīgi kā piektdien, pakāpsies aptuveni metru virs normas. Gan Rīgā, gan Gaujas un Lielupes lejtecē spēkā dzeltenais brīdinājums par augstu ūdens līmeni un zemāko vietu applūšanu.
Vētras kulminācija gaidāma dienas vidū un pēcpusdienā, bet Latgalē – pirmdienas pievakarē. Kurzemē un Vidzemē pievakarē sāksies vēja ātruma mazināšanās.
Lielākie vēja postījumi gaidāmi Rīgā, Jūrmalā un novados ap galvaspilsētu.
Mazgāšanās dušā, visticamāk, ir daudzu ikdienas paradums, jo personīgā higiēna taču allaž ir saistīta ar tīrīgumu un veselīgumu! Bet, vai šāda cītīga un bieža mazgāšanās patiešām ādai dara vienīgi labu – skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Lida Fevraļeva.
Izpētīts, ka aptuveni divas trešdaļas amerikāņu un 80% austrāliešu mazgājas dušā katru dienu. Turpretī Ķīnā aptuveni puse aptaujāto cilvēku atzinuši, ka dušā vai vannā mazgājas tikai divas reizes nedēļā. Ikdienas mazgāšanās rituālu cilvēki apgūst bērnībā, un pubertātes posmā tas parasti kļūst par ieradumu, ko piekopj visa mūža garumā. Tomēr, vai esat kādreiz sev pamatojuši, kādēļ mazgāties tik bieži?
„Iespējams, atbilde ir: mazgāties bieži ir veselīgi,” min „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. Apdomāsim kārtīgi! „Šķiet, ka lielākajai daļai cilvēku ikdienas duša tomēr vairāk ir saistīta ar ieradumu un dzīves laikā izveidojušos pieņēmumu, ka tas ir labi, nevis ar nepieciešamību,” skaidro farmaceite.
Vai ir iemesls mazgāties dušā katru dienu?
Cilvēki var ne tikai uzskatīt biežu mazgāšanos par labāku veselībai, bet arī izvēlēties dušu katru dienu vairāku citu iemeslu dēļ. Tie varētu būt, ka duša:
atslābina un noņem stresu
palīdz pamosties;
duša ir obligāta nepieciešamība pēc treniņa;
bažas, ka bez mazgāšanās katru dienu ķermenis nelāgi odīs.
“Katram ir savi iemesli, kāpēc lietot dušu katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Īpaši, ja bail, ka sviedru smaka varētu ietekmēt personiskās vai darba attiecības. Tomēr tas, kas tiek uzskatīts par pieņemamu, dažādās kultūrās atšķiras. Jāatzīst, ka arī intensīvam mazgāšanās līdzekļu piedāvājumam, visticamāk, ir liela ietekme (varbūt pat pārlieku liela!) uz to, kā veidojas sabiedrības mazgāšanās paradumi. Tomēr, runājot par biežas mazgāšanās ietekmi uz veselību, nav pamatojuma, ka bieža mazgāšanās būtu veselībai labāka. Ir gadījumi, kad ikdienas duša var pat kaitēt veselībai!” komentē „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.
Kāda tad biežas mazgāšanās ietekme uz mūsu veselību?
Normālu, veselīgu ādu pārklāj tauku slānis, “labās” baktērijas un citi mikroorganismi. Beršana un pārmērīga ziepju lietošana mazgāšanās laikā šo slāni likvidē, īpaši, ja ūdens ir karsts. Tādējādi:
āda var kļūt sausa, kairināta vai niezēt;
sausa, saplaisājusi āda ir vairāk pakļauta dažādām baktērijām un alergēniem, ļaujot rasties ādas infekcijām un alerģiskām reakcijām;
antibakteriālās ziepes iznīcina arī labās baktērijas un izjauc mikroorganismu līdzsvaru, veicinot izturīgāku, mazāk draudzīgu organismu (izturīgāku pret antibiotikām) „iekārtošanos” uz ādas;
lai radītu aizsargājošas antivielas un imūnsistēmas atmiņu, mūsu imūnsistēmai ir nepieciešama zināma normālu mikroorganismu un citu apkārtējās vides faktoru iedarbības stimulācija. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ daži pediatri un dermatologi neiesaka bērnus vannot katru dienu. Biežas mazgāšanās var pazemināt imūnsistēmas spēju veikt savu darbu.
Farmaceite Linda Fevraļeva vēl piebilst: “Ir arī citi iemesli pārdomāt savus biežos mazgāšanās ieradumus. Piemēram, ūdens, ar ko mazgājamies, kaut nelielā daudzumā, taču var saturēt sāļus, smagos metālus, hloru, fluorīdu, pesticīdus un citas ķīmiskas vielas. Tātad, lietots bieži un lielā daudzumā, tas, iespējams, var radīt dažādas veselības problēmas.”
Iemesli mazgāties retāk
„Ikdienas duša gan labi spēj uzlabot mūsu emocionālo un mentālo veselību, bieži vien esot vienīgais relaksējošais brīdis saspringtajā dienas ritmā, bet mūsu fiziskajai veselībai tā var radīt nepatīkamu kaitējumu – padarot ādu sausāku.
Bieža mazgāšanās var padarīt ādu sausāku, eļļas, smaržvielas un citas šampūnos, kondicionieros un ziepēs pievienotās vielas var radīt alerģiskas reakcijas vai citas veselības problēmas. Mazgājoties retāk, mēs ietaupīsim ūdeni, resursus tā sildīšanai, tālākai attīrīšanai – tātad saudzēsim vidi! Patērētais ūdens, šampūns, ziepes, dušas želeja – tās ir izmaksas, tātad, mazgājoties retāk, ietaupīsim savā budžetā,” rosina aizdomāties farmaceite Linda Fevraļeva.
Nav ideālās receptes, cik bieži mazgāties. Protams, ja darba specifikas vai citu apstākļu dēļ ķermenis kļūst netīrs, sasvīdis, tad ir jāmazgājas bieži. Jāpievērš uzmanība arī mazgāšanās laikam – pietiek ar īsu – triju, četru minūšu pavadīšanu zem ūdens strūklas.
„Ja tiešām dzīvesveids pieprasa biežu dušošanos, ir vērts mazināt iespējamo kaitējumu veselībai, izvēloties ādai maksimāli saudzīgus un videi draudzīgus mazgāšanās līdzekļus. Te lieti noderēs farmaceita padoms, jo aptiekā ir plašs šādu produktu klāsts,” teic Linda Fevraļeva.
Kā saprast, kādu mazgāšanās līdzekli izvēlēties?
“Vienmēr vajadzētu atcerēties par mazgāšanās ilguma samazināšanu un par to, ka ādas veselībai draudzīgāks ir remdens ūdens, nevis karsts, jo karstā ūdenī zūd ādas dabīgās taukvielas. Tāpat jāņem vērā, ka cītīga ādas beršana ar sūkli, ikreiz esot dušā vai vannā, arī nav nepieciešama. Pēc mazgāšanās miesu nosusina ar viegliem dvieļa pieskārieniem, nevis rīvējot,” iesaka „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.
Bez jau labi zināmām cietajām ziepēm liels ir gela vai krēma veida mazgāšanās līdzekļu piedāvājums, pieejami arī eļļas tipa līdzekļi. “Pirms izvēlēties īsto, jāizvērtē mazgāšanās paradumi un noteikti jāzina savas ādas tips. Ja ir normāla āda un ierasts (vai ir nepieciešamība) mazgāties bieži, iesaku izvēlēties dušas želeju vai krēmu, kas neizjauc ādas pH līmeni un saglabā hidrolipīdu slāni jeb skābo ādas mantiju, kas ādu pasargā no izžūšanas. Ja tā jau ir sausa, mazgāšanās līdzeklim vajadzētu būtu maigam, ar mitrinošām un/vai ādu barojošām sastāvdaļām, piemēram, glicerīnu, dekspantenolu, lipīdiem,” skaidro farmaceite Linda Fevraļeva un piebilst, ka sausas un jutīgas ādas īpašniekiem noteikti nevajadzētu izvēlēties mazgāšanās līdzekli ar parabēniem, krāsvielām, sulfātiem un smaržvielām. Ja ādas attīrīšanas rituālā ir vēlme lietot arī skrubi, jāizvēlas tādu, kas maigi attīra ādu un saudzīgi noņem ādas atmirušās šūnas, turklāt to nevajadzētu lietot biežāk kā reizi vai divas nedēļā.
Var padomāt par dušas alternatīvu – piemēram, lai vakarā gūtu nomierinošu efektu, izmantot siltu ūdens vanniņu pēdām, iedzert nomierinošu tēju.
“Ieradumam ir milzīgs spēks un varbūt ir grūti iedomāties, kā var ik dienu neiet dušā. Taču, ja vienīgais biežās dušošanās arguments ir “tas nāk par labu manai veselībai”, tad pāris mazgāšanās reizes nedēļā varētu izlaist!” aicina “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.
Izmantoti Hārvardas medicīnas skolas (Harvard Health Publishing) vietnes materiāli.
Pirmdien gaidāmā vētra galvaspilsētā, Jūrmalā, Pierīgas novados un arī citviet Latvijas piekrastē var būt spēcīgāka nekā piektdien, liecina sinoptiķu prognozes.
Jebkurā gadījumā lielākais izsaukumu skaits par vētras postījumiem glābējiem gaidāms Rīgā, jo galvaspilsētā tik stiprs vējš ir retāk nekā Kurzemes piekrastē.
Skaitlisko modeļu prognozes par vēja maksimālo spēku brāzmās ir dažādas, galvenokārt līdz 28-33 metriem sekundē. Stiprākais vējš gaidāms piekrastē, bet prognozes atšķiras, vai tā būs Kurzemes piekraste vai arī Jūrmala un Rīga. Vējš pūtīs no ziemeļrietumiem un ziemeļiem.
Vētras kulminācija gaidāma dienas vidū un pēcpusdienā. Pirmdienas pievakarē vēja spēks sāks mazināties.
Līdz ar stipro vēju daudzviet gaidāms arī sniegs un putenis.
Ūdens līmeņa kāpums Rīgas līcī un tajā ietekošo upju lejtecēs gaidāms līdzīgs kā piektdien.
Jau ziņots, ka pirmdien no plkst.3 naktī līdz plkst.22 vakarā būs spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums par rietumu, ziemeļrietumu vēja pastiprināšanos brāzmās līdz 20-24 metriem sekundē, savukārt no plkst.6 līdz 18 visos piekrastes novados un pilsētās, arī Rīgā, būs spēkā oranžais brīdinājums par 25-30 metrus sekundē spēcīgām brāzmām.
Sarkanā līmeņa brīdinājums tiktu izsludināts, ja prognozētais vēja ātrums brāzmās sasniegtu 33 metrus sekundē.
Piektdien novērojumu stacijā galvaspilsētas centrā ziemeļrietumu vēja ātrums brāzmās sasniedza 25,3 metrus sekundē, un tik stiprs vējš Rīgas centrā nebija novērots pēdējos 14 gadus; 2008.gada 23.februārī vēja brāzmu spēks sasniedza 27,5 metrus sekundē. Savukārt Bauskas meteoroloģiskajā stacijā piektdien reģistrētās brāzmas līdz 29 metriem sekundē bija spēcīgākās kopš 2001.gada novembra.
Šīm trim zodiaka zīmēm 2022. gads nesīs daudz pārmaiņu un pārbaudījumu.
Svari
Svari, 2022. gads ir tavs “Patiesības gads”. Tev piemīt tendence slēpt savas jūtas. 2022. gadā tu sāksi vairāk pievērst uzmanību attiecībām un savām sajūtām. Tev jāaizmirst par cilvēkiem, kuri pagātnē tevi sāpinājuši un jākoncentrējas uz tagadni un savu laimi. Izlikšanās, ka tev viss ir kārtībā, tev vairs nepalīdzēs.
Stāsti patiesību, jo komunikācijas problēmas būs viens no 2022. gada veiksmes šķēršļiem. Pastāvi par savu viedokli un necenties izdabāt, tev neviens par to neteiks paldies! Visticamāk, tu jutīsities nevietā un apšaubīsi savus mērķus – vienkārši mēģini sev noticēt.
Lauva
Sagatavojies “Neērtības gadam”, Lauva. Šis gads nesīs daudz diskomforta. Tavs uzdevums būs gūt mācību no nepatikšanām, ko kosmoss tev rada.
Tu neesi tāds cilvēks, kam patīk sniegties uz nepārtrauktu izaugsmi, bet šis gads tev iemācīs būt mierā un harmonijā ar sevi. Nekur nav jāskrien, viss atnāks tam paradzētajā laikā un ne visu mums ir lemts ietekmēt. Klusums tevī raisa diskomfortu, bet tev jāiemācās ar šo diskomfortu sadzīvot. Ieklausies sevī, nenosodi sevi un vienkārši esi. Neko nesasteidz, iemācies pacietību, jo reizēm tieši tā ir viss nepieciešamais, lai sasniegtu vēlamo.
Ūdensvīrs
Ūdensvīrs, 2022. gads ir tavs “ Izpratnes gads ”. Šis gads nesīs daudz pārmaiņu tavā karjerā un ģimenes dzīvē.
2022. gads ir posms, kurā tev ir jāstrādā ar savām emocijām, tev raksturīgi ir visu uztvert caur spraigu emociju prizmu, bet vai tas ir pareizi? No mērķu sasniegšanas tevi attur pārlieku liela kritika pret sevi un apkārtējiem notikumiem, paraugies uz visu mierīgi un bez sakāpinātām emocijām. Izmanto šo gadu, lai labāk izprastu citus cilvēkus un attīstītu sevī empātiju. Tev ir ļoti daudz dots šajā dzīvē, tādēļ nenoniecini to, kas tev jau ir ejot ceļu, lai sasniegtu to ko vēlies. Atceries, ka vienīgais sķērslis tavu mērķi sasniegšanai ir tava attieksme.
Ilustratīvie testi ir viens no vienkāršākajiem veidiem, lai uzzinātu nedaudz vairāk par sevi. Ko tu redzēji šajā attēlā vispirms?
Divu cilvēku profili:
Tev patīk iedziļināties detaļās. Tev ir ļoti laba intuīcija, bet tev patīk bēgt no problēmām, saskaroties ar tām aci pret aci tu nespēj pieņemt stratēģiskus lēmumus. Ja ir noticis kāds strīds, tad tu dažas dienas ieturi “komuniācijas pauzi”.
Svečturis:
Ja ir kādas problēmas, strīdi vai jebkas, kas tevi uztrauc, tu vienmēr ievāc informāciju un rūpīgi izpēti situāciju. Tu ilgi analizē, kādēļ šādi gadījies, piemēram, kādēļ sastrīdējies ar kādu sev svarīgu cilvēku. Ja ieslēdz sevī empātiju, tad tu spēj veiksmīgi atrisināt šīs konfliktsituācijas.
Abstraktie attēli var norādīt uz dažādām personības iezīmēmun dzīves uztveri. Vai uzzināji par sevi ko jaunu? Lūdzu, pastāsti par to komentāros un padalieties ar šo īso testu ar saviem draugiem, lai arī viņi uzzinātu ko interesantu par sevi.
Lūpas:
Tu lietas uztver konkrēti un nemēdz aizsapņoties. Tev raksturīgi ir izvērtēt tikai un vienīgi faktus, ne tukšus solījumus. Tu nemēģini mainīt vai atšifrēt lietas sev apkārt vai saprast to slēpto nozīmi, eksistē tikai fakti.
Koki:
Tu esi ļoti ambiciozs cilvēks, kurš vienmēr skatās tālāk par citiem. Turklāt tevī mīt perfekcionisma gars, kam raksturīgi meklēt labākos risinājumus jebkurā situācijā, labākais ir tas, kas tu šos risinājums izdomā ļoti ātri.
Saknes:
Tu esi ārkārtīgi progresīvs cilvēks, kas vienmēr cenšas uzlabot jebkuru situāciju. Tev nav raksturīgi padoties, jo tu uzskati, ka katrai problēmai risinājums ir atrodams, vajag tikai to meklēt!
Jaunākā Kardašjanu ģimenes māsa, kura kļuvusi par veiksmīgu biznesmeni, sasniegusi jaunu rekordu vietnē “Instagram”.
24 gadus jaunā uzņēmēja un realitātes šovu zvaigzne kļuvusi par pirmo sievieti, kurai Instagram seko 300 miljoni cilvēku! Šobrīd Kailija ir otrā bērniņa gaidībās, bet kopš sava mīļotā vīrieša un bērniņu tēva, repera Trevisa Skota traģiskā atgadījuma kādā no viņa koncertiem, Kailija sociālajos tīklos ieturējusi nelielu pauzi. Trevisa uzstāšanās laikā skatītāju pūlis satrakojies un sabradājis vairākus cilvēkus, no kuriem 8 gāja bojā.
Iepriekš visvairāk Instagram sekotāju bijis dziedātājai Arianai Grandei, kurai šobrīd ir 289 miljoni sekotāju.
Kailijai vēl nav izdevies pārspēt visvairāk sekotā cilvēka rekordu. Portugāļu futbolistam Krištianu Ronaldu Instagram ir 389 miljoni sekotāju.
Šā gada 5. februārī norisināsies Latvijas televīzijas dziesmu atlases konkurss “Supernova 2022”, kurā 17 pusfinālisti sacentīsies par nokļūšanu uz Eirovīzijas lielās skatuves. Jau iepriekš konkursa veidotāji ziņojuši, ka šogad saņemts rekordliels pieteikumu skaits, un “Betsafe” bukmeikeri jau izvirzījuši šā gada favorītus.
Lai gan 2021. gadā “Supernovas” dalībnieku atlase izpalika, šogad pieteikumi sasnieguši rekordaugstu skaitu un konkurence rādās būt ļoti sīva. Dalībnieku rindās manāmi vairāki sabiedrībā atpazīstami mūziķi, to starpā vairāki bijušie “Eirovīzijas” un arī “Supernovas” dalībnieki. Tomēr Eirovīzijā Latviju pārstāvēt varēs tikai viens – ko prognozē Betsafe bukmeikeri?
“Līdz “Supernovas” sākumam prognozes varētu arī mainīties, bet šobrīd mūsu bukmeikeru galvenie favorīti ir Aminata, Citi Zēni un Bermudu Divstūris. Tāpat nevar par zemu novērtēt un izslēgt no favorītiem arī neatlaidīgo Marku Rivu, kurš “Supernovā” piedalās jau astoto reizi,“ dalās “Betsafe” pārstāvis Valters Rozmanis,
Markus ir viens no pieredzes bagātākajiem “Supernovas” dalībniekiem un tieši pieredze varētu palīdzēt viņam izcelties konkurentu vidū. Kā stāsta mūziķis: “Dalība nacionālajā atlasē vienmēr ir satraucoša un laba skola man pašam. Katru gadu esmu pārdomās, vai man to vajag, jo vieglāk ir nepiedalīties, bet kāpēc izvēlēties vieglāko ceļu? Ja jūtu, ka jāpiedalās, tad ir jāiet uz visiem 100% un to es arī darīšu!”
Bukmeikeri par savu favorīti nosauc Aminatu un viņas dziesmu “I’m Letting You Go” (20%), turklāt Aminata jau pārstāvēja Latviju Eirovīzijā 2015. gadā, iekļūstot finālā un iegūstot augsto 6. vietu ar pašas sacerēto dziesmu “Love Injected”. Tāpat favorītu grupai pieskaitāmi pašpasludinātie “repa prinči” un 21. gadsimta popmūzikas dīvas” Citi Zēni un viņu kompozīcija “Eat Your Salad” (12%). Liels pārsteigums ir atraktīvo brālēnu – Bicepsa un Tricepsa grupas “Bermudu Divstūris” debija uz Supernovas skatuves. Bukmeikeri viņu atjautīgo kompozīciju “Bad” novērtē ar 11% iespējamību uzvarēt. Tāpat šogad pirmo reizi konkursā piedalās šova “X Faktors” mentoru – Reiņa Sējāna un Intara Busuļa duets “Bujāns” ar savu nu jau piekto kopīgi radīto dziesmu “He, She, You & Me”, kurai izredzes iekļūt finālā vērtējamas ar 8% iespēju.
“Interesanti, ka liela daļa atpazīstamu vārdu izvēlējušies tādu kā “comedy music” stratēģiju, startējot jaunizveidotos ansambļos, kuri konkurēs ar līdzīgiem un sabiedrībā zināmākiem sastāviem, kā Citi Zēni un Bermudu Divstūris. Grūti pateikt, vai stratēģija attaisnosies, bet pieredze rāda, ka ir bijuši gadi, kad tā ir nesusi vēlamo rezultātu. Spilgtākais pārsteigums no koeficientu viedokļa bija 2014. gads, kurā par pārliecinošu favorītu uzskatīto Donu pārspēja Ārzemnieki ar “Cake To Bake,” “Betsafe” pārstāvis Valters Rozmanis,
Atlasē piedalīsies arī citi jau iemīļoti mūziķi – dziedātaja “KATŌ”, repere Zelma, šova “X Faktora” uzvarētāja Elīna Gluzunova, komiķu Kaspara Breidaka un Ralfa Eilanda apvienība “Mēs jūs mīlam”, Miks Dukurs, Raum, The COCO’NUTS, kā arī jauni vārdi mūzikas pasaulē – Linda Rušeniece, Patriks Peterson, Beatrise Heislere, grupa “Inspo”.Taču bukmeikeru ieskatā nevienam no viņiem nav izteiktas uzvarētāju dziesmas, kas dotu atbalstu gan žūrijas, gan skatītāju balsojumā.
Šobrīd norisinās balsojums, kurā šova cienītājiem un mūziķu atbalstītājiem ir iespēja noteikt septiņpadsmito pusfināla dalībnieku, kas kopā ar pārējiem dalībniekiem 5. februārī sacentīsies “Supernovas” finālā.
Tāpat jāatgādina, ka Latvijas izvēlētā dziesma pēdējo reizi startējusi konkursa finālā 2016. gadā, kad Justs ar “Heartbeat” palika 15. vietā. Tieši Aminata vēsturiski ir uzstādījusi vienu no visu laiku augstākajiem rezultātiem, viņai uzvarot nacionālajā atlasē bukmeikeri redz vislielākās iespējas tikt finālā.
Ik gadu Latvijā tiek veiktas aptuveni 300 pašnāvības, vēl lielāks ir pašnāvības mēģinājumu skaits. Iespējams, reālā mirstība no pašnāvībām ir vēl augstāka, jo dažkārt pašnāvības gadījumi slēpjas zem citiem nāves cēloņiem, piemēram, autoavārijām. Par to, ko darīt, ja kāds mums tuvs cilvēks runā par pašnāvību un kā viņam palīdzēt, pieredzē dalās biedrības “Skalbes” valdes locekle un noziegumos cietušo atbalsta tālruņa vadītāja Latvijā Santa Laimiņa.
Pašnāvība kā mēģinājums pārtraukt ciešanas
Katrs sestais zvanītājs, kurš meklē palīdzību pie biedrības “Skalbes” krīžu tālruņa 116123 vai 116006 konsultantiem, piemin domas par pašnāvību. Iemesli, kāpēc cilvēki apsver veikt pašnāvību, ir ļoti dažādi, bet visbiežāk tas ir dziļš izmisums un bezpalīdzības sajūta. Cilvēkam šķiet, ka problēmas, kas viņu piemeklējušas ir nepārvaramas un pašnāvību viņš redz kā vienīgo iespēju pārtaukt fiziskas vai emocionālas ciešanas. Kādam tās būs veselības problēmas, nevēlēšanās būt par nastu, citam finanšu grūtības vai attiecību problēmas, taču kopīgais ir tas, ka cilvēks viņa uztverē piedzīvo lielu zaudējumu.
Katrs gadījums jāuztver nopietni
Kaut arī dažkārt solījums veikt pašnāvību tiek izmantots kā manipulatīvs ierocis, mēs nekad nevaram droši zināt, kādi ir cilvēka nolūki, tāpēc runas par pašnāvību vienmēr jāuztver nopietni. Tikai pēc tam, kad esam cilvēku uzklausījuši un snieguši atbalstu, mēs varam sākt analizēt, cik nopietni bijuši pašnāvības draudi. Cilvēks, kurš ar sevis nonāvēšanu manipulē, parasti centīsies panākt sev vēlamo rezultātu, solot, ka pretējā gadījumā veiks pašnāvību. Taču cilvēks, kurš nopietni apsver aiziešanu no dzīves, neizmantos “ja – tad” taktiku un neizteiks prasības. Šajā gadījumā gan jāatceras, ka arī manipulācija var būt kā izmisuma sauciens. Tam gan nevajadzētu pakļauties, bet informēt par iespējām saņemt atbalstu, piemēram, zvanīt uz krīzes tālruni un/vai vērsties pie ģimenes ārsta, psihologa, psihoterapeita vai psihiatra.
Vairums pašnāvnieku pirms pašnāvības izdarīšanas par to ir ieminējušies
Pētījumi liecina, 80 – 95% no tiem, kas izdarījuši pašnāvību, vismaz kādreiz par to ir runājuši. Atceroties notikumus pirms tuvinieka pašnāvības, parasti atmiņā ataust situācijas, kad pašnāvības tēma tieši vai netieši tikusi pieminēta vai bijušas brīdinājuma zīmes. Galvenā brīdinājuma zīme ir runāšana par pašnāvību, taču ir arī citas brīdinājuma zīmes, piemēram, personīgo mantu atdošana, testamenta veidošana, medikamentu uzkrāšana, sociālā izolēšanās u.c. izmaiņas uzvedībā, kas var liecināt par krīzi. Starp riska faktoriem var minēt psihiskas saslimšanas (jo īpaši depresiju), kā arī pastiprinātu apreibinošo vielu lietošanu. Tomēr nevienu no faktoriem nevajadzētu vispārināt, bet skatīties kontekstā. Tas, ka cilvēks sirgst ar kādu psihisku saslimšanu vai nolemj uzrakstīt testamentu, vēl automātiski nenozīmē, ka viņš domā par pašnāvību. Ir jāiedziļinās cilvēka dzīves situācijā.
Novērtēt, cik akūta ir situācija, un piedāvāt konkrētu palīdzību
Ja kāds izsaka vēlmi veikt pašnāvību, vispirms mums būtu jānovērtē, cik akūtā stāvoklī cilvēks atrodas. Ja cilvēks ir gatavs to darīt tūlīt un tagad, būtu jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Taču, ja cilvēks dalās ar mums savā izmisumā un meklē palīdzību, ir svarīgi uzklausīt šī cilvēka stāstu un pajautāt “Ko es varu darīt Tavā labā?” Tuviniekiem var būt ļoti smagi klausīties šajā stāstā bez nosodījuma vai pamācībām, taču ir jāatceras, ka cilvēkam, kurš domā par pašnāvību, vissvarīgākā ir sapratne un ļoti konkrēts atbalsts. Varbūt šajā brīdī var palīdzēt zvans uz krīzes tālruni, varbūt ir vajadzīga konsultācija pie psihologa vai kāds ļoti praktisks atbalsts, piemēram, finansiāla palīdzība. Cilvēks, kurš ir dziļā krīzes stāvoklī, var neredzēt resursus savā dzīvē, taču mēs, izprotot situāciju, paši, vai iesaistot citus, varam šos resursus piedāvāt.
Ko teikt un ko neteikt krīzes brīdī?
Emocionāli grūtā brīdī var palīdzēt tādas frāzes kā “Tu neesi viens, es esmu Tev blakus,” “Es nevaru līdz galam izprast, kā Tu šobrīd jūties, taču man patiešām rūp, kas ar Tevi notiek,” “Tu esi man svarīgs un es patiešām vēlos Tev palīdzēt”. Svarīgi, lai teiktais pauž atbalstu un rada sajūtu, ka cilvēks viņa ciešanās nav viens. Savukārt frāzes, no kurām vajadzētu izvairīties ir tādas kā “Viss būs labi,” “Varēja būt trakāk,” “Turies,” “Saņemies” utml. Tas ir ļoti cilvēcīgi, ka mēs gribam otru sapurināt un uzsist pa plecu, tomēr cilvēkam, kurš ir izmisumā, nepalīdz mudinājumi domāt pozitīvi. Viņam vajag, lai kāds ir ar viņu kopā šajā viszemākajā punktā. Un, pat, ja objektīvi varēja būt vēl trakāk, cilvēkam, kurš domā par pašnāvību, ir ļoti traki tieši šajā momentā, jo citādi viņš nebūtu aizdomājies par suicīdu.
Ko darīt, ja Tu pats esi nonācis līdz domām par pašnāvību
Krīzes brīdī svarīgākais ir nepalikt vienam. Ir jāuzdod sev jautājums – “Vai manā dzīvē ir vismaz viens cilvēks, ar kuru es varu dalīties tajā, kas mani notiek?” Ir svarīgi, lai rokasspiediena attālumā mums būtu kāds, kurš ir gatavs uzklausīt un palīdzēt, jo vientulība paspilgtina jebkuru krīzi. Ja šāda cilvēka nav, tad palīdzība ir jāmeklē kādās institūcijās vai nevalstiskajās organizācijās, piemēram, zvanot uz krīžu tālruni 116123.
Toms Pulmanis, RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāns, pētījis pašnāvību jautājumus:
Mirstība no pašnāvībām Latvijā jau vairāku gadu garumā turpina samazināties. 2020. gadā pēc ilgāka samazināšanās perioda bija vērojams salīdzinoši neliels pašnāvību skaita palielinājums, taču, skatoties uz datiem līdz 2019.gadam, līkne ir lejupejoša. Arī kopējā tendence gan pasaulē, gan Eiropas reģionā ir lēns, pakāpenisks pašnāvību rādītāju samazinājums.
Dažādo un komplekso pašnāvības cēloņu dēļ zinātniski ir sarežģīti iegūt precīzu atbildi, kāpēc mirstība no pašnāvībām pakāpeniski samazinās, taču mana personīgā hipotēze ir, ka psihiskās veselības jautājumi un pašnāvību problemātika arvien biežāk tiek aktualizēta gan nacionālā, gan Eiropas, gan globālā līmenī, arvien attīstās sabiedrības veselība un veselības veicināšana, psiholoģiskās palīdzības iespējas un psihisko traucējumu ārstēšana, kā arī mazinās stigma pret vēršanos pēc specializētas palīdzības psihisku traucējumu gadījumā. Tomēr visi šie procesi varētu noritēt daudz straujāk.
Ja salīdzinām Latviju ar citām valstīm, tad mirstība no pašnāvībām Latvijā joprojām viennozīmīgi ir uzskatāma kā augsta. Vēl nesen bijām 2. – 3. vietā Eiropas Savienībā. Pēdējos gados esam noslīdējuši nedaudz uz leju, taču joprojām esam pirmajā pieciniekā. Visaugstākie pašnāvību rādītāji ES ir Lietuvai, bet mēs atrodamies līdzās tādām valstīm kā Slovēnija, Ungārija un Horvātija. Skatoties Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona mērogos mirstības no pašnāvībām ziņā esam tuvu arī Krievijai, Ukrainai, Baltkrievijai un Kazahstānai. Šeit gan jāpiemin, ka starptautiskajos salīdzinājumos dati ienāk ar novēlošanos, tāpēc var gadīties, ka reālā situācija uz doto brīdi mazliet atšķiras no statistikā redzamās.
Gluži tāpat kā citviet pasaulē arī Latvijā vīrieši pašnāvības izdara 5x biežāk kā sievietes. Tas varētu būt saistīts ar faktu, ka vīrieši problēmu gadījumā retāk vēršas pēc palīdzības un viņiem raksturīga spontānāka un impulsīva rīcība.
Empātijā balstīta uzklausīšana, saruna un palīdzības iespēju piedāvāšana ir kritiski svarīgi pirmie soļi pašnāvību profilaksē, tādēļ ļoti novērtēju krīzes tālruņu sniegtās iespējas. Šāda pieeja tiek praktizēta ļoti daudzās valstīs, kā arī iegūti zinātniski pierādījumi par efektivitāti.
Uz tālruni 116123 aicināts zvanīt ikviens iedzīvotājs, kurš nonācis grūtā situācijā vai sastapies ar emocionāliem pārdzīvojumiem.
Dažkārt cilvēki mēdz domāt, ka viņu problēmas nav tik nozīmīgas, un viņi ar savu zvanu tikai traucē, taču tā nav. Jebkura problēma vai pārdzīvojums, kurš nedod mieru un negatīvi ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli, ir pietiekams iemesls, lai vērstos pēc palīdzības.
Tās var būt arī ikdienas problēmas, piemēram, problēmas darbā vai ģimenē, par kurām gribas ar kādu izrunāties. Atgādinām, ka tālrunis 116123 ir paredzēts psihoemocionālā atbalsta sniegšanai pieaugušajiem. Ja krīzes situācijā nonācis bērns vai pusaudzis, ir jāzvana uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, savukārt, ja esat kādā noziegumā cietušais, ir pieejams īpaši šim nolūkam paredzētais tālrunis noziegumos cietušajiem 116006.
Dažkārt tad, kad ir paaugstināta temperatūra, uzreiz ķeramies pie dažādām temperatūru “nodzenošām” jeb mazinošām metodēm ar domu, ka tādā veidā pēc iespējas ātrāk izdosies izveseļoties. Kādu temperatūru nav ieteicams mazināt un kā rīkoties paaugstinātas temperatūras gadījumā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Paaugstināta temperatūra, kas parasti ir no 37 oC un uz augšu. Tā ir svarīga organisma aizsargreakcija un pirmā pazīme, kas norāda, ka cilvēka imūnsistēma cīnās ar bakteriālu, vīrusa vai kādu citu infekciju. Temperatūra, kuras gadījumā ir ieteicams lietot temperatūru mazinošos līdzekļus, ir sākot no 38,5 oC. Paaugstinātu temperatūru mēdz papildināt arī citi simptomi, piemēram, galvassāpes, apetītes zudums, bezspēks un izteikts nogurums, kaulu laušana un muskuļu sāpes. Temperatūra var parādīties arī situācijās, kas nav saistītas ar saslimšanu, piemēram, zobu šķilšanās laikā, menstruāciju laikā vai pēc pārkaršanas pirtī. Katrs cilvēks temperatūras svārstības izjūt ļoti individuāli. Kamēr kāds pie nedaudz paaugstinātas temperatūras var justies labi, tikmēr kādam citam būs pilnīgs bezspēks un vēlme visu laiku pavadīt gultā.
Ieteikumi paaugstinātas temperatūras gadījumā
1. Dzer daudz šķidrumus
Kad ķermenis cīnās ar paaugstinātu temperatūru, notiek svīšana – ķermenis atvēsina sevi un izdala visas nevajadzīgās vielas no organisma gan caur urīnu, gan elpošanu. Ņemot vērā, ka šķidrums pastiprināti tiek izvadīts no organisma, to ir nepieciešams uzņemt atpakaļ pietiekamā daudzumā. To var darīt dzerot ūdeni, dažādas tējas, piemēram, aveņu, ingvera, upeņu, pelašķu, kumelīšu, liepziedu, kā arī siltos dzērienus. Bērniem paaugstinātas temperatūras gadījumā nav vēlmes dzert ūdeni vai zāļu tējas, tāpēc ieteicams piedāvāt suliņas vai saldās limonādes, kas dos papildu enerģiju un nodrošinās ar nepieciešamo šķidrumu.
2. Medikamentu lietošanas specifika
Katra mājas aptieciņā ir jābūt vismaz dažiem temperatūru mazinošajiem līdzekļiem. Starp tiem var būt ibuprofēns, kas mazina sāpes, temperatūru un iekaisumu, vai arī paracetamols, kas vairāk piemērots tikai sāpju un temperatūras mazināšanai. Šiem medikamentiem nedrīkst pārsniegt lietošanas biežumu – tos var lietot ar 6 līdz 8 stundu intervālu. Paracetamola lietošanas gadījumā jāpievērš uzmanība citiem saaukstēšanās medikamentiem, kas tiek lietoti, jo to sastāvā arī var būt šī aktīvā viela. Tā rezultātā var notikt medikamentu pārdozēšana, kas var radīt aknu bojājumus. Farmaceite atgādina, ka paaugstinātas temperatūras gadījumā nevajadzētu aizrauties ar karstajiem dzērieniem, kas nosit temperatūru, jo būtiski ir ļaut organismam pašam ar to cīnīties un uzveikt tajā esošos vīrusus un baktērijas. Par piemērotākajiem temperatūru mazinošajiem līdzekļiem un to savienojamību ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Lai efektīvi uzņemtu medikamentus, tie ir pieejami dažādās formās, kas ir individuāli piemērotas dažādām vecumu grupām:
zīdaiņiem tās ir paracetamola svecītes jeb supozitoriji, kas paredzēti ievadei taisnajā zarnā un mazinās drudzi, paaugstinātu temperatūru virs 38 oC. Šī medikamentu lietošanas forma zīdaiņiem ir piemērotākā, jo vielas ātrāk uzsūcas un iedarbojas;
mazākajiem slimniekiem ir sīrupi un pilieni, kuriem mēdz būt arī speciālas garšas, piemēram, apelsīnu. Bērniem medikamenti šķidrās formās ir piemērotāki, jo tie ātrāk iedarbojas un tos ir vieglāk iedot, jo to iepakojumā ir speciālas špricītes, mērkarotes vai mērglāzes, kas palīdz dozēt piemērotās devas bērniem.
pieaugušajiem medikamenti arī ir pieejami šķidrās formās, taču visbiežāk – kapsulu vai tablešu formātā;
senioriem ir tieši tādas pašas formas kā pieaugušajiem, taču tiem, kuriem ir norīšanas problēmas, aptiekās var iegādāties tablešu dalītājus, kas tabletes sadalīs mazākās devās.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka jebkāda veida medikamentus un uztura bagātinātājus drīkst uzņemt tikai pa virsu uzdzerot glāzi negāzēta ūdens. Citi dzērieni, piemēram, piens vai greipfrūtu sula var kairināt kuņģi. Savukārt medikamentu lietošana kopā ar alkoholu vai kofeīnu saturošajiem dzērieniem var mainīt to darbību un izraisīt nevēlamu efektu.
3. Lieto C vitamīnu
C vitamīns saaukstēšanās periodā ir jāuzņem no viena līdz diviem gramiem, jo tas veicina normālu imūnsistēmas darbību. Ja C vitamīnu neizdodas uzņemt pietiekamā daudzumā ar uzturu, ieteicams lietot uztura bagātinātājus dažādās formās – šķīstošās tabletes, kapsulas vai pulveri. Cilvēkiem, kuriem ir kairināts kuņģis, C vitamīnu ieteicams uzņemt kapsulās kopā ar ēdienu.
4. Ieturi vieglas un spēcinošas maltītes
Svarīgi, ka maltītes ir vieglas, bet tajā pašā laikā spēcinošas. Tās var būt dažādas putras, vieglas buljona zupas, dabīgie cukuri, piemēram, dažādi augļi. Ieteicams izvairīties no ceptiem, marinētiem, trekniem pārtikas produktiem, kā arī dažādiem saldumiem, piemēram, kūkām un saldajām maizītēm. Šādi pārtikas produkti var barot baktērijas un vīrusus, tādā veidā apgrūtinot organisma cīņu ar nevēlamajiem viesiem.
5. Neizturies vieglprātīgi pret savu veselību
Tad, kad ir paaugstināta temperatūra, būtiski regulāri mērīt temperatūru un sekot līdzi tās izmaiņām un tam, cik ilgi tā saglabājas. Aptiekās ir pieejami dažādi termometri – sākot ar parastajiem termometriem, ko liekam padusē un beidzot ar infrasarkanajiem, kuriem ir dažādi lietošanas režīmi. Ar tiem var mērīt gan telpu, gan ķermeņa, kā arī dažādu šķidrumu temperatūru.
Parasti saaukstēšanās, ko papildina dažādi simptomi, tai skaitā paaugstināta temperatūra, ilgst 7 līdz 10 dienas. Ja temperatūra nekrītas pēc 3 līdz 5 dienām un ir lietoti temperatūru mazinošie līdzekļi, obligāti ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāinformē par situāciju, pašsajūtu un lietotajiem medikamentiem. Paaugstināta temperatūra ilgtermiņā var būt pirmais un pats svarīgākais simptoms, kas liecina, ka organismā ir nopietns iekaisuma process, kas var attīstīties kādā nopietnā saslimšanā.
Tāpat ieteicams rūpīgi izvērtēt tautas medicīnu izmantošanu praksē, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.
Lietojot savus iemīļotos skaistumkopšanas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļus, vērts padomāt, vai pietiekami bieži parūpējamies par pareizu higiēnas ievērošanu. Lai gan nereti iegādātos produktus vēlamies izlietot līdz pat pēdējai pilītei, tomēr jāņem vērā vairāki faktori, kas var ietekmēt produkta dzīves ilgumu. Pat ja produkta krāsa, smarža vai konsistence nav redzami mainījusies, pārsniedzot derīguma termiņu, var mainīties produkta iedarbība, kas, savukārt, var ietekmēt mūsu sejas ādas veselību, piemēram, izraisīt niezi vai izsitumus. Ilgtermiņā problēmas var tikai saasināties, un cīnīties ar tām būs jau daudz grūtāk. Kā parūpēties par kosmētikas maciņa saturu, skaidro Apotheka Beauty konsultante Ieva Strautkalne.
Rūpīgi nomazgā rokas pirms un pēc sejas kopšanas produktu vai kosmētikas lietošanas
Pirms uzsāc sejas kopšanas rituālu un/vai dekoratīvās kosmētikas uzklāšanu, rūpīgi nomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni. Lai gan ar neapbruņotu aci rokas var šķist tīras, pat visšaurākajās ādas krociņās vai zem nagiem var slēpties baktērijas. Rokas ir jāmazgā ne tikai pirms produktu lietošanas, bet arī tās laikā un pēc tam. Kāpēc? Lai no viena produkta uz otru netiktu pārnestas baktērijas, putekļi, ādas daļiņas un ādas dabīgās eļļas.
Uzturi tīrus kosmētikas produktus, rīkus un vietu, kur tos uzglabā
Ikdienā jāparūpējas ne tikai par to, lai produkti būtu vizuāli tīri, bet arī par to, lai tajos netiktu iejaukti citi produkti, lai tie būtu cieši noslēgti laikā, kad tos neizmantojam, kā arī lai tie tiktu uzglabāti ražotāja noteiktajā kārtībā (pievēršot uzmanību vēlamajai uzglabāšanas temperatūrai, derīguma termiņam). Tāpat svarīgi parūpēties arī par produktu uzklāšanas rīku, piemēram, kosmētikas otu un sūklīšu, tīrību.
Kosmētikas otu kopšana – kosmētikas otas būtu ieteicams mazgāt vismaz reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās, atkarībā no tā, kādu produktu uzklāšanai tās tiek lietotas. Otas, ar kurām uzklājam tonālos krēmus, ir jāmazgā katru dienu, bet acu ēnu otiņas var mazgāt retāk, ja vien netraucē iespējamā krāsu sajaukšanās. Dabīgo saru otas var mazgāt ar matiem paredzētu šampūnu un, ja liekas, ka otas paliek sausākas, tad pēc šampūna izskalošanas var izmantot arī kondicionieri. Savukārt sintētisko šķiedru sariņu kopšanai paredzēti speciāli līdzekļi, kas nopērkami dažādos specializētajos veikalos un aptiekās. Otas jāmazgā rūpīgi un pa vienai. Ota jāskalo, līdz ūdens paliek dzidrs. Ja ar pirmo mazgāšanas reizi ūdenī vēl ir redzamas krāsas, tad saziepē otu vēlreiz un izskalo, līdz brīdim, kad tās no otas vairs neizdalās. Kad ota ir tīra, izspied lieko ūdeni un atstāj otu izžūt, novietojot to guļus stāvoklī. Atceries – otām ir jābūt sausām, lai uzglabāšanas laikā tajās nevairotos baktērijas.
Nelieto vienu rīku vairākiem produktiem vienlaikus – ja lietojam pūderotu, tad lietojam to pūderim, ja acu ēnu otu, tad lietojam to tikai acu ēnu uzklāšanai, ja sūklītis paredzēts tonālajam krēmam, tad neliekam to bronzera trauciņā, utt. Ar multifunkcionālu metodi varam nodarīt pāri saviem iemīļotajiem produktiem, un tie var vairs nedot vēlamo rezultātu.
Atceries – pat ja uzturi kosmētikas produktus un rīkus pienācīgi tīrus, baktērijas var vairoties arī tad, ja netīra būs to uzglabāšanas vieta. Vēlams regulāri rūpīgi izmazgāt kosmētikas maciņu ar rokām vai veļas mašīnā (60 grādu temperatūrā). Kad maciņš jau savu laiku nokalpojis, ieteicams to nomainīt pret jaunu. Tāpat jāiztīra arī trauciņi, kur uzglabājam produktus.
Izmanto iepakojumu priekšrocības
Ražotāji arvien biežāk krēmiem pievieno speciālas špātelītes, lai produkta lietošanas laikā nebūtu nepieciešams to ņemt ar pirkstiem, tādējādi ļaujot izvairīties no baktēriju nokļūšanas produktā.
Ja dekoratīvās kosmētikas pūderim ir uzklāta plastikāta plēvīte, ieteicams to turpināt lietot, nevis izmest ārā. Šī starplika starp produktu un grima sūklīti pasargā produktu no mitruma, citiem kosmētikas produktiem un dabīgajām sejas eļļām, kas tiek pārnestas uz pūderi ar grima sūklīti.
Ja produktam ir pumpītis jeb bezgaisa sūknis, tam ir ierobežota skābekļa piekļuve, kas neļauj vairoties baktērijām. Tādējādi, pat ja produktā nokļūs mikrobi, tiem būs nelabvēlīgi apstākļi, lai vairotos. Atvērta tipa trauciņos baktērijām ir viegli iekļūt un vairoties.
Ievēro kosmētikas ražotāju instrukcijas
Uz kosmētikas produktu iepakojuma ir norādīts ne tikai produkta sastāvs, bet arī cita būtiska informācija, proti, tā uzglabāšanas un lietošanas nosacījumi. Ja vien nav noteikts citādāk, produktus nepieciešams uzglabāt istabas temperatūrā vai vēsākā vietā. Kosmētiku nedrīkst turēt vannas istabā, jo tajā esošais siltums un mitrums rada labvēlīgu vidi baktērijām. Savukārt, ja vannas istabā ir veļas žāvētājs, tas sausinās gaisu un veicinās kosmētikas produktu un rīku (otu, grima sūklīšu) izžūšanu.
Tāpat kosmētiku ir jāizlieto ražotāja noteiktā derīguma termiņa ietvaros un ne vēlāk. Ja uz iepakojuma minēts, ka produktu nepieciešams izlietot trīs mēnešu laikā pēc atvēršanas, tas ir jāievēro.
Nekādā gadījumā nedrīkst pievienot produktam citas vielas, cenšoties šķietami paildzināt tā lietošanas ilgumu. Nereti skropstu tušām tiek pievienoti acu pilieni, ūdens, dažādas eļļas un citas vielas, kas ne tikai kaitē produkta sastāvam, bet arī var apdraudēt acu veselību.
Nelieto bojātu kosmētiku
Nelieto kosmētikas produktus, ja tie ir mainījuši sākotnējo izskatu – krāsu, smaržu vai konsistenci. Produktu sastāvu var ietekmēt dažādi faktori, arī laikapstākļi. Vasaras mēnešos gaisa temperatūra, visticamāk, pārsniegs ieteicamo uzglabāšanas temperatūru un ietekmēs kosmētikas produktu sastāvu. Visbiežāk karstuma ietekmē radušās izmaiņas iespējams pamanīt higiēniskajām lūpu krāsām, kā arī acu vai lūpu zīmuļiem. Atkarībā no to sastāva karstuma ietekmē produkti kusīs vai zaudēs mitrumu un izkaltīs. Pēc vasaras sezonas ieteicams iegādāties jaunus produktus, kas piemēroti rudens un ziemas mēnešu laikapstākļiem un lietotāja ādas tipam.
Nedali savus kosmētikas produktus ar citiem
Lai gan pasākumu laikā izpalīdzēšana māsai vai draudzenei, aizdodot savus kosmētikas produktus, var šķist nekaitīga, tas ir veids, kā norit apmaiņa ar mikrobiem.
Vai pazīsti kādu personu, kurai ļoti patīk sūdzēties par dzīvi? Ir cilvēki, kuri dzīvi uztver nedaudz jūtīgāk kā citi, tādēļ rodas dažādas sūdzības un komentāri, kas liek domāt, ka persona ir nedaudz kašķīga. Kurām horoskopa zīmēm patīk žēloties?
Vēzis
Vēžu mērķis nav būt čīkstuļiem, bet tā vienkārši sanāk. Viņi vienkārši iekšēji pārāk pārdzīvo un viņiem ir grūti savaldīt savas emocijas. Kad emocijas sakrājas, viņiem vajag tās izlaist uz āru un katram cilvēkam šī emociju izpaušana var izpausties citādi. Vēžiem ir nepieciešama persona, kurai pasūdzēties un izkratīt sirdi, tā ir kā “nepieciešamā terapija”.
Skorpions
Skorpionam nemaz nepatīk izrādīt savu vājumu un žēloties, bet tā tas vienkārši sanāk. Skorpioni ir ļoti atklāti un godīgi cilvēki, kuri nemāk turēt mēli aiz zobiem. Problēma ir tāda, ka mūsu dzīvē daudzas lietas un notikumus nevar kontrolēt, un Skorpionam tas nepatīk. Viņš ļoti grib visu ietekmēt, bet, kad viņam nekas nesanāk, tad sākas pamatīga žēlošanās.
Ūdensvīrs
Ūdensvīrs nav vaļsirdīgas dabas cilvēks, bet tas neattiecas uz žēlošanos. Žēlošanos viņi izmanto kā veidu, lai atspoguļotu savu skata punktu un nodemonstrētu savu intelekta līmeni, piemēram, žēlojoties par valdību. Šī horoskopa zīme ar žēlošanos pievērš sev uzmanību.
Abstraktie attēli var norādīt uz dažādām personības iezīmēm. Ko tu ievēroji vispirms?
Klints:
Tu esi ārkārtīgi optimistisks cilvēks, kurš viegli pielāgojas izmaiņām apkārtējā vidē. Tu ātri spēj atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem, un ienīsti vientulību. Tev piemīt desmitiem jaunu ideju, kuras vēlies realizēt.
Kaķis:
Tev patīk stabilitāte. Būtiskākais tavā dzīvē ir emocionālais līdzsvars un sakārtotība. Tevi satrauc, ja viss nenorit pēc tava plāna. Turklāt tu esi atbildīgs cilvēks, kurš vienmēr tur savu vārdu.
Seja:
Tu esi radošs cilvēks, kurš redz pasauli kā vietu, kas ir pilna ar jauniem atklājumiem un sasniegumiem. Intuīcija, gudrība un veiksme ir tavi sabiedrotie. Tev piemīt nevainojama gaume un jūtīga mākslas, dzejas, mūzikas un literatūras uztvere.
Mūziķis Machine Gun Kelly (Kolsons Beikers) bildinājis aktrisi un modeli Meganu Foksu, šis brīdis uzņemts romantiskā video.
Megana savā Instagram profilā publicējusi bildinājuma videoklipu. Saderināšanās notikusi 11. janvārī pie “Ritz-Carlton” viesnīcas Puertoriko.
Zem bildinājuma video viņa raksta:
“2020. gada jūlijā mēs sēdējām zem šī banānkoka. Mēs lūdzām maģiju. Mēs nezinājām par sāpēm, ar kurām saskarsimies tik īsā laika posmā.
Nezinot par darbu un upuriem, ko no mums prasīs attiecības, bet apreibināti no mīlestības. Un karma. Pēc pusotra gada, kad mēs kopā esam izgājuši cauri ellei un smējušies kā vēl nekad, viņš lūdza manu roku.
Un, tāpat kā katrā dzīvē pirms šīs un tāpat kā visās nākamajās dzīvēs, es teicu jā. Un tad mēs dzērām viens otra asinis.”
Slimība, nevis slinkums, vājums vai nespēja saņemties – depresija var skart jebkuru. Kā norāda psihiatri, vienlaikus aptuveni 7% no visiem iedzīvotājiem ir ar klīniski nozīmīgiem depresijas simptomiem, taču tikai niecīga daļa vēršas pēc palīdzības pie ārsta, jo baidās, kaunas un dzīvo aizspriedumu varā. Par to atgādina arī Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) kampaņā “Depresijas cena” un palīdz atspēkot piecus populārākos mītus par depresiju.
Depresija ir vājuma pazīme, vajag vienkārši saņemties
Šis ir viens no izplatītākajiem mītiem, kas saistīti ar depresiju. Taču jāņem vērā, ka depresija ir psihiska saslimšana, kura pati no sevis nepāriet un ar gribasspēku vien nav ārstējama – tāpat kā iesnas, caureja, lauzti kauli vai jebkura cita veselības problēma.
Dr. Ieva Everte, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas ārste-rezidente psihiatrijā, skaidro: “Depresija nav slinkums, bet slimība. Vai cilvēkam, kurš lauzis kāju, palīdzētu ieteikums “saņemties” un vienkārši iet tālāk? Protams, ka nē. Nepalīdzēs arī teksti: “Re, tev taču viss ir – ģimene, dzīvesvieta, darbs, kā tu vari būt depresijā?” Tas būtu tāpat, kā cilvēkam ar bronhiālo astmu teikt: “Kā tev var būt grūti elpot, apkārt taču ir tik daudz gaisa!” Arī frāze “viss būs labi” nav tas, ko teikt cilvēkam, kurš cieš no psihiskas vai somatiskas slimības. Pirmkārt, mēs nevaram galvot, ka viss būs labi. Otrkārt, vajag pašiem sevi iedomāties situācijā, kurā esam bezcerīgi iestiguši tumšā, aukstā purvā līdz padusēm, netiekam laukā un nezinām, vai kādreiz vispār tiksim laukā, tajā vietā ir biedējoši un bezcerīgi. Vai šādā brīdī mēs paši justos mierināti ar frāzi “viss būs labi”?”
Ja tādi simptomi kā grūtības koncentrēties, nogurums arī pēc ilgas gulēšanas, vēlēšanās biežāk raudāt, dzīvesprieka trūkums vai nomāktība bez acīmredzama iemesla ilgst vairāk par divām nedēļām, nevajag gaidīt brīnumu, bet doties pie ģimenes ārsta vai psihiatra un lūgt palīdzību. Jo vairāk ielaista depresija, jo grūtāka un ilgāka ārstēšana.
Depresiju ārstē Tvaika ielā, bet es taču neesmu nekāds psihs!
Depresijas epizodēm ir dažādas smaguma pakāpes – viegla, vidēji smaga, smaga. Gan no smaguma pakāpes, gan no simptomiem atkarīgs tas, kādas ārstēšanas metodes rekomendēs ārsts. Slimnīcā parasti nonāk cilvēki ar smagākiem simptomiem. Ja depresija tiek laikus atklāta un ārstēta, pacientam samērā labi var palīdzēt ambulatoros apstākļos – pacients dodas uz konsultācijām pie ārsta un cenšas ievērot sniegtās rekomendācijas, dzīvojot mājās. Vieglas depresijas epizodes gadījumā ārsti parasti iesaka psihoterapiju un citas nefarmakoloģiskās ārstēšanas metodes – fiziskās aktivitātes, veselīgu, sabalansētu uzturu, apzinātības un relaksācijas tehnikas, miega higiēnu u. tml.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs psihiatrs Elmārs Tērauds uzsver, ka ārstēšanai svarīgi ir četri virzieni.
1. Sadzīves situācijas uzlabošana – ir jāveido kontakti un jāiet ārā no mājām, kas depresijas gadījumā reizēm šķiet teju neiespējami, bet, lai sāktu atveseļoties, tas lēnām ir jāmaina.
2. Fizisku aktivitāšu nepieciešamība. Var sākt ar īsām pastaigām 10, 15 minūšu garumā, bet atbilstoši pētījumiem būtu svarīgi sasniegt 45 minūtes mērenas intensitātes fizisko slodzi divas reizes nedēļā. Vēlams piemeklēt nodarbi, kas sagādā prieku.
3. Dažāda veida psihoterapija. Arī saruna ar ārstu ir terapeitiska un pacientam palīdzoša. Bet būtu vērts runāt arī par strukturētu terapiju, ko veic speciālists – ārsts psihoterapeits, psihologs ar psihoterapeita izglītību vai mākslas terapeits. Tas būtu ļoti nozīmīgi ārstēšanai.
4. Specifiska medikamentu palīdzība, kas katrā gadījumā ir mazliet atšķirīga, jo tiek vērsta uz konkrēto simptomu mazināšanu.
Antidepresanti izraisa atkarību un padara cilvēku par “dārzeni”
“Sabiedrībā pastāv daudz aizspriedumu un mītu par psihiatrijā lietotajiem medikamentiem, tāpēc vēlos uzsvērt, ka antidepresanti, ko lieto depresijas ārstēšanai, neizraisa pierašanu. Šobrīd medikamentu klāsts ir samērā plašs, un cenšamies individuāli pielāgot terapiju, lai tā vislabāk palīdzētu konkrētajam pacientam,” stāsta Dr. Ieva Everte.
Viņa gan norāda, ka efekts nebūs tik ātrs, kā iedzerot pretsāpju tableti: lai antidepresanti sāktu darboties, paies 10–14 dienas, stāvoklis uzlabosies pakāpeniski, un arī tad, kad simptomi būs izzuduši, medikaments joprojām jālieto, lai depresijas epizode tiktu izārstēta. Pirmreizējai epizodei tie parasti ir seši mēneši, bet ārstēšanas ilgums var atšķirties individuāli.
Diagnoze ietekmēs visu dzīvi: man atņems autovadītāja apliecību un neļaus darīt citas lietas
“Tas ir ļoti aktuāls jautājums, ko es katru dienu kādam skaidroju,” atzīst Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra “Pārdaugava” psihiatre Liene Sīle. “Tā ir liela privilēģija, ka Latvijā valsts apmaksā psihiatra konsultāciju, lai sabiedrības veselība būtu labāka, bet tāpēc mums ir vajadzīgs arī pacienta ID. Un mēneša beigās mēs visus reģistrācijas talonus nododam Nacionālajam veselības dienestam, lai varētu apkopot datus, kā esam strādājuši. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tie ir konfidenciāli dati, kuriem nedrīkst piekļūt ne darba devējs, ne citas trešās personas. Pacientu tiesību likumā ir ļoti stingri noteikts, kam mēs drīkstam sniegt ziņas par cilvēka veselību pēc motivēta rakstveida pieprasījuma, un tas ir konkrēts iestāžu skaits, kas saistīts ar drošību un bērnu veselību, piemēram, policija, sociālie dienesti, bāriņtiesa. Un man vienmēr gribas teikt, ka ne jau atrašanās reģistrā traucē jūsu dzīvē sasniegt mērķus. To var traucēt jūsu neārstētā saslimšana.”
Reizēm pacienti vaicā, vai ģimenes ārsts E-veselībā ieraudzīs izrakstītos medikamentus. “Bet kāpēc lai viņš to neieraudzītu? Tas taču ir pat labi! Ja jūs netiksiet kādreiz pie psihiatra, ģimenes ārsts varēs šos medikamentus izrakstīt,” saka Liene Sīle.
Ārstēšanās ir dārga un nav pieejama
Latvijā psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav vajadzīgs ārsta nosūtījums. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā no ambulatorajiem centriem. Tāpat šobrīd Latvijā ir pieejamas valsts apmaksātas psihologa un psihoterapeita konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Bet pirmais cilvēks, ar kuru var aprunāties par savām aizdomām un nomāktību, ja tās ir nepārejošas vismaz divu nedēļu garumā, ir ģimenes ārsts, kurš ir tiesīgs sniegt konsultācijas arī psihisku slimību gadījumā un izrakstīt atbilstošus medikamentus.
Dr. Liene Sīle apliecina, ka psihiatru pieejamības ziņā Latvija nudien ir apskaužamā situācijā: “Lielbritānijā pie psihiatra jāgaida rindā aptuveni sešus mēnešus, savukārt Latvijā, piemēram, Tvaika ielas ambulatorajā nodaļā pie speciālista var tikt nedēļas vai divu laikā. Ir speciālisti, pie kuriem jāgaida ilgāk, arī katrā no ambulatorajiem centriem rindu garums atšķiras. Bet svarīgi būtu pēc iespējas ātrāk saņemt palīdzību, un kopumā visi psihiatri Latvijā strādā pēc vieniem nacionālajiem algoritmiem depresijas ārstēšanā. Ārstu vēlāk var mainīt, jo tiešām ir ļoti svarīgi atrast tādu speciālistu, ar kuru ir laba saskaņa – terapeitiskās attiecības arī ir daļa no ārstēšanas procesa.”
Jāatzīmē arī, ka apstiprinātas depresijas diagnozes gadījumā valsts kompensē 75% medikamentu izmaksu.
LPA kampaņā “Depresijas cena” atgādina – depresija ir ne tikai smaga slimība, kas var skart jebkuru cilvēku un ietekmēt viņa un tuvinieku dzīvi, bet arī atstāj negatīvas sekas uz valsts ekonomiku, jo depresijas pacienti nereti zaudē darbspējas un smagākajos gadījumos arī izvēlas beigt dzīvi pašnāvībā.
Sociālie tīkli jau sen ir neatņemama gan pieaugušo, gan jauniešu dzīves sastāvdaļa: tie tiek izmantoti darbam, izklaidei un saziņai. Vienlaikus jau kopš pirmo tīklu un vietņu izveides ir izvirzīti arī jautājumi par psiholoģisko atkarību un citām ar internetu saistītām problēmām.“Kaspersky” atgādina vienkāršus soļus populārākajos sociālajos tīklos, lai nodrošinātu to patīkamu lietošanu un palīdzētu cīnīties pret kiberņirgāšanos.
Nesenā „Facebook” aptaujā noskaidrots, ka „Instagram” negatīvi ietekmē pusaudžu, it sevišķi meiteņu, psihi. Piemēram, 32 % pusaugu meiteņu apgalvoja, ka tad, kad viņas jutās slikti, „Instagram” viņām lika justies vēl sliktāk. Starp bieži minētajiem iemesliem, kas pusaudžiem izraisa stresu, bija sacensība ar nereāliem skaistuma standartiem un sava dzīves līmeņa neatbilstības izjūta ekrānā redzamajiem.
„Instagram” cenšas atrisināt šādas problēmas, ieviešot dažādas funkcijas. Piemēram, tagad var paslēpt “Patīk” skaitītāju, un sociālais medijs ir aizliedzis filtrus, kas demonstrē nereālus skaistuma standartus.
Turklāt ir dažas vienkāršas darbības, ko lietotāji var veikt, lai justos labāk:
Atsekot kontiem, kas liek justies skumji, neiederīgi, nedroši vai sarūgtinātam.
Censties samazināt tiešsaistē pavadīto laiku.
Ieturēt mazus pārtraukumus un digitāli attīrīties: iziet no sociālajiem tīkliem, atpūsties un koncentrēties uz sevi. Piemēram, „Kaspersky” ir izveidojis digitālo telpu „CyberSpa”, lai palīdzētu novērsties no raizēm un nomierinoši ieelpot, kad nepieciešams pārorientēties.
Sociālajos tīklos, sevišķi jauniešiem un turklāt pandēmijas ierobežojumu apstākļos, noris liela daļa ikdienas komunikācijas. Gluži tāpat kā var izvērsties nepatīkama klātienes komunikācija, tas var notikt arī sociālajos tīklos. Tomēr būtiskākā atšķirība ir tā, ka ņirgāšanās internetā jeb kiberņirgāšanās var piesaistīt nevēlamu plaša cilvēku loka, tostarp svešinieku, uzmanību.
Arī sociālo mediju tīkli nodrošina lietotājiem dažādus rīkus un funkcijas pašaizsardzībai pret ņirgāšanos. Piemēram, viens no populārākajiem paņēmieniem ir huligāna bloķēšana un sūdzības nosūtīšana sociālā tīkla administratoriem. Ir lietderīgi apkopot pierādījumus — saraksti un ziņu ekrānuzņēmumus sociālajos tīklos —, lai apliecinātu notiekošo.
Mēs visi vēlamies izskaust kiberņirgāšanos, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik svarīgi ziņot par kiberņirgāšanos. Tomēr ideālās kibertelpas izveide neaprobežojas tikai ar pretdarbošanos vajātājiem. Ir svarīgi neaizmirst, ka tas, ko pasakām tiešsaistē, var kādu sāpināt. Mums ir jābūt laipnākiem citam pret citu gan internetā, gan reālajā dzīvē
Ja kļūsti par ņirgāšanās upuri, tālākie īsie norādījumi var palīdzēt aizsargāt tevi dažādos sociālo mediju kanālos un apturēt vainīgo. Iesakām iepazīstināt ar šiem norādījumiem draugus un tuviniekus, kas saskārušies ar līdzīgām problēmām.
Ko es varu darīt „Facebook”, lai izbeigtu ņirgāšanos?
„Facebook” piedāvā dažādus rīkus cīņai ar kiberņirgāšanos. Piemēram, uzņēmums ir izstrādājis atsevišķu iebiedēšanas novēršanas centru tīņiem. Lūk, ko tu vari darīt, lai cīnītos pret ņirgāšanos „Facebook”:
Seko līdzi, kas tevi atzīmē savā saturā. To var izdarīt laika joslas un atzīmju iestatījumos.
Pārbaudi jau publicētos materiālus ar savām atzīmēm un, ja nepieciešams, izmantojot darbību žurnālu, noņem tās no materiāliem, ar kuriem nevēlies būt saistīts.
Izņem agresorus no draugu saraksta, lai viņiem nav iespējas sazināties ar tevi. Ja dzēšana nepalīdz, lietotājus var bloķēt. Neaizmirsti, ka viņi par to netiks informēti. Bloķēšana neļaus pāridarītājiem atrast tavu profilu un atzīmēt tavu saturu. Turklāt viņi nevarēs pievienot tevi pie saviem draugiem un sekot līdzi tavām darbībām.
Noteikti ziņo atbalsta dienestam par kompromitējošiem materiāliem. Tu vari iesniegt sūdzību par saturu blakus ziņai, fotoattēlam vai komentāram — tas piesaistīs „Facebook” administratoru uzmanību.
Kā cīnīties pret ņirgāšanos „Instagram”?
Tu vari ignorēt huligānu ziņas vai izmantot ierobežojošo rīku, lai aizsargātu savu kontu, nepaziņojot par to bīstamajiem lietotājiem.
Tu vari pārvaldīt komentārus pie savām ziņām.
Nomaini sava konta konfidencialitātes iestatījumu: tu vari izvēlēties, kurš drīkst skatīties un komentēt tavu saturu.
„Instagram” seko līdzi lietotāju publicētajam saturam. Ja platforma saskata varbūtēju pārkāpumu, tā paziņo lietotājam, ka viņš gatavojas publicēt informāciju, kas pārkāpj nospraustās robežas.
Turklāt „Instagram” nesen ir ieviesis mākslīgo intelektu, kas palīdz noteikt kiberņirgāšanās pazīmes publicētajos materiālos (fotoattēlos, videoklipos vai komentāros).
Ko es varu darīt, lai cīnītos pret ņirgāšanos „Twitter”?
Tāpat kā citi sociālie tīkli, arī „Twitter” savā platformā apkaro kiberņirgāšanos. Uzņēmumam ir savs palīdzības centrs pret ņirgāšanos internetā, kur var saņemt palīdzību un padomu. Iespējamās darbības ir šādas:
Paziņojumu filtru izvēršana ļauj filtrēt kontus, no kuriem tu saņem paziņojumus. Piemēram, tu vari nesaņemt paziņojumus no lietotājiem, kam nav profila attēla.
„Twitter” ir paziņojumu izslēgšanas iespēja, ko vari pielāgot savām vajadzībām. Piemēram, var izslēgt paziņojumus par noteiktiem atslēgvārdiem vai veselām frāzēm. Paziņojumus var izslēgt uz dienu, mēnesi vai nenoteiktu laiku.
Efektīvs pasākums ir arī iespēja bloķēt lietotājus. Tas neļaus bloķētajiem kontiem publicēt, redzēt tavus tvītus un lasīt tavu ziņu plūsmu.
Ja esi ņirgāšanās upuris, tev ir arī jāziņo par aizvainojošo saturu. Tas ļaus „Twitter” rīkoties un bloķēt lietotāju vai saturu.
Kā cīnīties pret ņirgāšanos „TikTok”?
Arī „TikTok” veido dažādus rīkus, kas ļauj lietotājiem norobežoties no nevēlamas uzmanības. Tāpat uzņēmums ir sagatavojis norādījumus, kas palīdz noteikt huligānisku uzvedību un veikt pasākumus pret to. Lūk, ko var darīt, lai sevi aizsargātu „TikTok”:
Personiskā konta videoklipu konfidencialitātes iestatījumu konfigurēšana ļauj izvēlēties, kas var skatīties katru videoklipu, un ierobežot personisko videoklipu augšupielādi.
Nevēlamo komentāru filtrs ļauj izveidot nevēlamo atslēgvārdu sarakstu, kas tiks bloķēti videoklipu komentāros vai tiešraižu laikā, lai aizsargātu lietotājus no izsmiešanas.
Lietotāju filtrs ļauj izvēlēties, kas var pievienot duetu lietotāja videoklipam.
Lietotāju bloķēšana ļauj bloķēt huligānus, kas pārkāpj vietējos noteikumus, un informēt platformu par viņu darbībām.
Ģimenes iestatījumi aizsargā tīņus un atbalsta viņu radošos centienus, nepārkāpjot personiskās robežas.
Ikviens var dot ieguldījumu cīņā pret ņirgāšanos internetā: ziņot par notikušo, saukt vainīgos pie atbildības un pievērst citu uzmanību šai problēmai. Liela nozīme var būt pat vienkāršai laipnībai.
Acu labsajūtu nelabvēlīgi ietekmē ilgstošā redzes piepūle, ar ko šobrīd ikdienu saskaras iedzīvotāji, īpaši daudz laika pavadot pie lielākiem un mazākiem ekrāniem. Tieši asaras ir ļoti svarīgs elements acu veselībai. Lai acis justos komfortabli, būtisks ir gan to daudzums, gan kvalitāte. Vairāk par asarām un acu labsajūtu oftalmoloģe Veselības centru apvienībā Jana Šumane un „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Acu labsajūtu nelabvēlīgi ietekmē ilgstoša redzes piepūle un arī organisma novecošanās procesi. Kad sajūtas acīs izraisa diskomfortu, iespējams, ir samazinājusies asaru sekrēcija vai to saturs ir ķīmiski nepilnvērtīgs.
Cik kvalitatīvas ir tavas asaras?
Asaru izdalīšanos nodrošina plakstiņos esošie dziedzeri, kas pastāvīgi mitrina acis un aizsargā tās no izžūšanas, veidojot asaru aizsargplēvīti.
Asaru plēvīte, kas klāj aci, mēdz izžūt. Tas lielākoties saistīts ar to, ka cilvēki arvien intensīvāk lieto datoru, mobilo telefonu, ilgstoši koncentrējot skatienu vienā leņķī un tādējādi reti mirkšķinot acis. Tā rezultātā acis tiek sliktāk pabarotas, asaras kļūst nekvalitatīvākas, iztvaiko. Pacientus, kuri sūdzas par graušanu, dedzināšanu un/vai sausuma sajūtu acīs, apsārtumu, acu asarošanu un pārejošu redzes miglošanos, redzes pasliktināšanos, iespējams, skārusi mūsdienās tik ļoti izplatītā problēma – sausās acs sindroms.
Sausās acs sindromu var veicināt arī sauss iekštelpu gaiss un gaisa kondicionēšana, dūmi, tostarp cigarešu, smogs un putekļi, vējš, arī dažādas acu slimības, nesen veiktas acu operācijas, tostarp lāzera redzes korekcija, arī hroniskas slimības.
Arī ilgstoša atsevišķu medikamentu (asinsspiedienu pazeminošu, pretiekaisuma/pretsāpju līdzekļu, antidepresantu, miega zāļu, antibiotiku, hormonālās kontracepcijas līdzekļu u. c.) lietošana var veicināt sausās acs sindromu, – par dažādu faktoru ietekmi uz asaru kvalitāti papildina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Iemesls var būt kontaktlēcu valkāšana (jo lēca ir svešķermenis, kas var izraisīt diskomfortu), kā arī pilieni glaukomas un citu acu slimību ārstēšanai. Tas nozīmē, ka riska grupā ir gan vecāka gadagājuma cilvēki, gan visi pacienti ar glaukomu un dažādām hroniskām slimībām, gan tie, kuri ikdienā ilgstoši lieto datoru un dažādas viedierīces, gan jaunās māmiņas (hormonu svārstību dēļ), tāpat arī bērni un jaunieši, kuri telefonā sēž nekontrolēti ilgi. „Agrāk sausās acs sindromu konstatēja tikai pēc 40 gadu vecuma vai vēlāk, bet tagad tas skar cilvēkus visās vecuma grupās un diemžēl arī skolas vecuma bērnus,” norāda oftalmoloģe Jana Šumane.
Metode asaru izmeklēšanai
„Līdz šim sausās acs sindroma diagnostikai izmantoja Širmera testu, kas ļāva noteikt diagnozi ar 20–30% precizitāti, bet tagad izmantojam jaunākas asaras osmolaritātes izmeklēšanas metodes ar īpaša aparāta palīdzību,” stāsta ārste. Šai procedūrai pietiek ar pavisam nelielu asaru lāsīti, ko paņem no pacienta acs ārējā kaktiņa. Osmolaritātes tests ļauj precīzi noteikt minerālvielu daudzumu asarās – ja sāļu līmenis ir paaugstināts, asaras ir nekvalitatīvas.
Savukārt acu asaru aizsargplēvīti, kas sastāv no trim slāņiem (ārējais – lipīdu slānis, vidējais – ūdeņainais slānis, biezākā asaru plēvītes daļa, un iekšējais – mucīna slānis; tie strādā kopā, uzturot acu veselību un atvairot infekcijas) un kas acij nodrošina skaidru redzi, iespējams pārbaudīt ar speciālu ierīci – asaru plēvītes analizatoru. Tas izmēra gan lipīdu slāņa biezumu, gan asaru meniska tilpumu (asaru daudzumu starp mirkšķināšanas reizēm), gan mucīna slāņa deformācijas laiku, gan nefunkcionējošo Meiboma dziedzeru skaitu. Ja kāds no asaru aizsargplēvītes slāņiem nefunkcionē pareizi, tā kļūst nepilnvērtīga, un, nespējot laikus atjaunoties, veidojas sausās acs simptomi.
Lai atjaunotu kvalitatīvu asaru izdalīšanos, acu ārsts jeb oftalmologs nosaka atbilstošu terapiju. Tā prasa diezgan ilgu laiku – no dažiem mēnešiem līdz pat gadam, bet atsevišķos gadījumos ārstēšana nepieciešama pastāvīgi.
Sausās acs sindroma pazīmes
Sausas, saberzētas acis
Dedzināšanas sajūta, nieze
Asarošana, kas pastiprinās aukstā, spēcīga vēja laikā, arī tvaikos un cigarešu dūmos
Acu apsārtums
Smilšu vai svešķermeņa sajūta acīs
Jutība pret gaismu
Nogurums/sāpes, strādājot ar datoru, lasot, skatoties televīziju, vadot auto
Pārejošas redzes asuma pārmaiņas jeb miglošanās
Diskomforts acīs vakaros un no rītiem
6 ieteikumi sausās acs sindroma profilaksei
Pēc iespējas vairāk uzturieties dienas gaismā un svaigā gaisā.
Palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu.
Strādājot pie datora, regulāri ievērojiet pārtraukumus, lai atpūtinātu acis un nomainītu skatpunktu/leņķi.
Ja ilgstoši lietojat medikamentus, konsultējieties ar ārstu.
Tiklīdz parādās diskomforta sajūta acīs, lietojiet acu pilienus (mākslīgās asaras), kas mitrina acis, pasargā no izžūšanas, mazina berzi starp radzeni un plakstiņiem.
Ja, vairākas dienas acis mitrinot ar pilieniem, sūdzības tomēr saglabājas, konsultējieties ar oftalmologu.
Sāpes muskuļos, locītavās, muguras sāpes un galvassāpes var būt īslaicīgas un pārejošas. Kādos gadījumos nevajadzētu sāpes ignorēt un ļaut tām ieilgt, skaidro BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centra 4 filiāles Juglas klīnika neiroķirurgs Rihards Ļuļēns un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Hroniskas un akūtas sāpes
Sāpes ir veids, kā mūsu nervu sistēma norāda uz to, ka kaut kas organismā nav labi. Sāpes varam iedalīt divos veidos – akūtās sāpes un hroniskās sāpēs.
Akūtas sāpes sākas pēkšņi, piemēram, traumas gadījumā, un kalpo kā brīdinājuma signāls par bojājumu vai cita veida saslimšanu. Akūtu sāpju gadījumā jānoskaidro to iemesls un jāvēršas pie attiecīga speciālista pēc palīdzības, lai tās izārstētu laicīgi, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Akūtos gadījumos noderīgi ir atvēsinošie aerosoli, jo tie ātri mazina tūsku un iekaisumu traumu, sasitumu, sastiepumu, sporta traumu gadījumā, uzsver klīniskā farmaceite.
Hroniskas sāpes ir ilgstošas sāpes, kas saglabājas vairāk nekā trīs mēnešus. Hroniskas sāpes var būt kā patstāvīga diagnoze vai saistītas ar citām saslimšanām. Visizplatītākās ir muguras sāpes un galvassāpes. Ilgstošas sāpes ir saistītas ar virkni citu simptomu, kas pasliktina veselības stāvokli un pašsajūtu: sāpes var pavadīt depresija, trauksme, miega traucējumi, dusmas, agresija un bezpalīdzības sajūta, stāsta klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Hronisku sāpju ārstēšana ir kompleksa – tā ietver gan ārsta nozīmētos medikamentus, blokādes, fizioterapijas nodarbības, fizikālo terapiju, psihoterapiju un psiholoģiskas metodes, gan dzīvesveida izmaiņas – pietiekams miegs, atpūta, fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs, kaitīgo ieradumu atmešana, liekā svara samazināšana. Hronisku sāpju ārstēšana prasa pacienta pacietību un līdzdalību ārstēšanās procesā, kā arī ir nepieciešams ģimenes atbalsts, uzsver farmaceite.
Savukārt neiroķirurgs Rihards Ļuļēns skaidro, ka hroniskas sāpesvisbiežāk nepadodas vienkāršiem atsāpināšanas veidiem un signalizē, ka jāveic padziļināta izmeklēšana sāpju cēloņa noteikšanai, jo bieži tās norāda uz kādu nopietnu, reizēm arī dzīvību apdraudošu patoloģiju.
Palīgs pret sāpēm – blokādes
Blokādes ir mazinvazīva atsāpināšanas metode, kuras laikā medikamenti tiek ievadīti lokāli sāpes izraisošajā vietā. Tās lieto kā papildinājumu ierastajai medikamentozajai terapijai, skaidro R. Ļuļēns. Blokādes lielākoties veic pie muguras sāpēm, locītavu sāpēm, arī karpālo kanālu sindroma gadījumos. Blokādes ir dažādas – paravertebrālas, epidurālas, locītavu, trigerpunktu – atšķiras tikai to ievades vieta.
Lai izmantotu blokādes sāpju mazināšanai, pacientam ir jābūt informētam par viņa alerģijām uz medikamentiem un medikamentu nepanesamību. Bieži vien ir nepieciešama vairāk nekā viena blokāde. Blokādes indikācijas nosaka ārsts, nevis pacients.
Kas jāzina par pretsāpju līdzekļiem?
Klīniskā farmaceite I. Priedniece stāsta – aptiekās ir pieejami dažādi pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu, taču pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos piemērotākos līdzekļus savai problēmai un veselības stāvoklim.
Pretsāpju līdzekļus var iedalīt ārīgai vai iekšķīgai lietošanai paredzētajos. Tie var būt bezrecepšu vai recepšu. Ārīgai lietošanai pret sāpēm pieejami geli, ziedes, plāksteri un aerosoli.
Geli un ziedes, kuru sastāvā ir diklofenaks, ibuprofēns vai cits nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis, būs ar pretsāpju un pretiekaisuma darbību. Tos lieto pret locītavu un muskuļu sāpēm, traumu, sastiepumu un izmežģījumu gadījumos, ja ir muguras un reimatiskas sāpes vai sporta traumas.
Plāksteri pret sāpēm un iekaisumu arī satur diklofenaku vai ibuprofēnu. Plāksteriem ar diklofenaku ir ilgstoša pretsāpju darbība, līdz 12 stundām. Tos visbiežāk lieto sāpju ārstēšanai akūtas pārpūles, saišu sastiepumu, izmežģījumu vai ekstremitāšu sasitumu gadījumos pēc traumām. Savukārt plāksteri, kas satur ibuprofēnu, izdala ārstniecisko vielu sāpošajā vietā 24 stundas pēc uzlīmēšanas, un tos lieto īslaicīgai sāpju ārstēšanai muskuļu pārpūles, sastiepumu gadījumā. Lietojot plāksterus pret sāpēm un iekaisumu, nav ieteicams sauļoties un apmeklēt solāriju, lai samazinātu paaugstinātas jutības pret saules gaismu rašanās risku. Piesardzība lietošanā jāievēro pacientiem ar hroniskām saslimšanām, ir jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu pirms to lietošanas.
Sildošas ziedes un gelus lieto hronisku sāpju gadījumā, kā arī pie muguras, locītavu saslimšanām un pārslodzes radītu muskuļu sāpju gadījumā. Šo līdzekļu sastāvā ir piparu ekstrakts, terpentīna eļļa, bet to lietošanā jāievēro piesardzība – jāizvairās no līdzekļu iekļūšanas acīs vai uz gļotādām, jo tie var izraisīt stipru kairinājumu. Lai pārbaudītu ādas jutību, vēlams iepriekš uz ādas uzziest nelielu ziedes daudzumu.
Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi iekšķīgailietošanai ir pieejami tablešu, kapsulu, pulveru, sīrupu un suspensiju veidā, kas satur tādas vielas kā paracetamols, ibuprofēns, naproksēns, diklofenaks un citas. Par to lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kas varēs rekomendēt atbilstošāko.
27.martā Losandželosā “Dolby Theater” telpās tiks pasniegta prestižā Kinoakadēmijas balva “Oskars”. Princis Harijs un Megana Mārkla ir saņēmuši ielūgumus uz svinīgo ceremoniju par godu filmai, kurā ekranizēta princeses Diānas dzīve jeb versija par to. Filma tapusi 2021. gadā, tās nosaukums ir “Spencer” un aktrise Kristena Stjuarte, kura atveido princesi Diānu nominēta balvai par šo lomu.
Filma “Spencer” stāsta par Diānas dzīvi un laulības šķiršanu ar princi Čārlzu. Stāsts risinās 1991. gadā Ziemassvētkos Sandringemas namā kur Diāna pieņēma lēmumu šķirties. Jau gadiem runāts, ka Diānai ir bijušas psiholoģiskas dabas problēmas, kas filmā netiek slēptas – viņa redzējusi halucinācijas, piedzīvojusi strauju svara zudumu un pat mēģinājusi izdarīt pašnāvību.
Interesanti, ka princeses Diānas draugi, kuri noskatījušies šo filmu, uzskata, ka stāsts ir pārspīlēts un pat nedaudz izdomāts, citi pat apgalvojuši, ka Diāna būtu šausmās, uzzinot, ko par viņu rāda filmā.
Diānas jaunākais dēls princis Harijs nevēlas tikties ar aktrisi, kas atveidojusi viņa mammu uz lielajiem ekrāniem. Harijs nav bijis sajūsmā par šī stāsta ekranizēšanu. Domājams, ka ierašanās uz šo pasākumu parādītu Harija atbalstu filmai, kuru viņš uzskata par šausmīgu. Tomēr viņa sieva Megana Mārkla grib šo pasākumu apmeklēt. Megana vēlas apmeklēt “Oskara” ceremoniju un satikt savus vecos kolēģus. Kāda pārim pietuvināta persona komentējusi, ka pāris pasākumu, iespējams, apmeklēs, bet no satikšanās ar Kristenu noteikti izvairīsies. Harijs ļoti pārdzīvo, ka viņa mammas ir gājusi bojā un tas, ka viņš negrib apmeklēt “Oskara” ceremoniju ir maigi teikts…
Pāreju no auduma masku nēsāšanas publiskās vietās uz medicīnisko masku un respiratoru izmantošanu varētu īstenot pēc divām nedēļām, izriet no ministru pārrunātā otrdien notikušajā valdības sēdē.
Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs skaidroja, ka, tā kā valstij ir noslēgti līgumi par medicīnisko masku iegādi, tās maznodrošinātajām personām būtu iespējams sarūpēt divu nedēļu laikā. Tieši tādēļ izvēlēts konkrētais spēkā stāšanās termiņš.
Vienlaikus valsts mērogā pašlaik nav noticis neviens liela mēroga iepirkums FFP2 respiratoru iegādei. Citskovskis skaidroja, ka tāda veida iepirkums varētu aizņemt apmēram pusotru mēnesi, kura laikā respiratoru piegāde maznodrošinātām personām būtu jāveic ar pašvaldību palīdzību.
Runājot par ātrajiem Covid-19 testiem, OVG vadītājs uzsvēra, ka plašāku testu nodrošināšanu būtu iespējams veikt trīs līdz četru nedēļu laikā. Pēc Veselības ministrijas (VM) aplēsēm, testu iegāde varētu izmaksāt pat līdz 20 miljoniem eiro. Reizē, pēc Citskovska sacītā, pašlaik nav skaidra mehānisma, kā testus izplatīt sabiedrībai.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pauda, ka gadījumā, ja prasība par medicīniskajām maskām un respiratoriem stātos spēkā, skolām būtu jāļauj izlietot iepriekš iepirktās auduma maskas. Šim viedoklim piekrita arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kurš atzīmēja, ka skolām iepirktās auduma maskas būtu uzskatāmas par ekvivalentām medicīniskajām.
Lielbritānijā šogad atzīmēs karalienes Elizabetes II valdīšanas 70.gadadienu, un svētku kulminācija būs jūnija sākumā ar četru dienu svinībām.
Bekingemas pils pirmdien paziņoja, ka karalienes valdīšanas platīna jubilejai par godu šogad notiks ielu ballītes, koncerts ar pasaules “lielākajām izklaides jomas zvaigznēm” un ekskursijām karalienes īpašumos.
Svinību kulminācija būs 2.-5.jūnijā, kad Lielbritānijā būs četras brīvdienas.
Platīna jubilejas svinības sākas pirmdien, kad pavāru sacensībās tiks izstrādāta jauna pudiņa recepte par godu Elizabetes II valdīšanai. Uzvarējusī recepte tiks publiskota un pudiņš pasniegts Lielās jubilejas pusdienās jūnija brīvdienu laikā.
Pavāru sacensības jaunu recepšu izveidē ir karaļnama tradīcija, piemēram, Elizabetes II kronēšanai par godu 1953.gadā tika izgatavota “Kronēšanas cāļa” recepte.
12.-15.maijā vairāk nekā 500 zirgu un 1000 mākslinieku uzstāsies pusotru stundu ilgā izrādē Vindzoras pilī, skatītāju izvedot cauri vēsturei no karalienes Elizabetes I valdīšanai līdz mūsdienām.
2.jūnijā paredzēta tradicionālā militārā parāde “Trooping the Colour”, kura pēdējos divus gadus nav notikusi pilnā apmērā pandēmijas dēļ.
3.jūnijā Svētā Pāvila katedrālē notiks pateicības dievkalpojums par godu karalienes valdīšanai.
Savukārt 4.jūnijā Bekingemas pilī notiks koncerts ar slavenu mākslinieku piedalīšanos. Koncerta dalībnieki pagaidām netiek atklāti, bet februārī Lielbritānijas iedzīvotāji varēs pieteikties iespējai iegūt ieejas kartes uz šo pasākumu.
5.jūnijā visi Lielbritānijas iedzīvotāji aicināti piedalīties Lielajās jubilejas pusdienās, kā arī notiks ielu ballītes un citi pasākumi. Jau tagad 1400 cilvēku ir pieteikušies organizēt svētku pusdienas.
Jūlijā Bekingemas pilī, Vindzoras pilī un Holirūdhausas pilī tiks atklātas trīs izstādes par karalienes ceļu uz troni, kronēšanu un jubilejām. Izstādēs būs apskatāmi portreti, kā arī rotaslietas un tērpi no vēsturiskiem notikumiem.
6.februārī Elizabete II kļūs par pirmo britu monarhu, kurš sasniedzis platīna jubileju jeb pavadījis 70 gadus tronī. Karaliene Viktorija tronī pavadīja 63 gadus. Savukārt pasaules vēsturē visilgāk tronī aizvadījis Francijas un Navarras karalis Luijs XIV, kurš 18.gadsimtā tronī bija 72 gadus un 110 dienas.
Arī karalienes valdīšanas zelta un dimanta jubileju svinību kulminācija bija jūnija pirmajā nedēļā, lai sniegtu sabiedrībai iespējas izbaudīt labus laikapstākļus un svētkus.
Pagaidām nav skaidrs, cik daudz pasākumu apmeklēs 95 gadus vecā karaliene, kurai pēc oktobrī slimnīcā pavadītas nakts ārsti ieteica vairākas nedēļas atpūsties. Tās būs pirmās svinības, kuras karaliene pavadīs bez sava ilggadējā vīra Edinburgas hercoga Filipa līdzās. Filips nomira pagājušajā gadā 99 gadu vecumā.
Gaidāms, ka lielā daļā jubilejas pasākumu piedalīsies britu karaliskās ģimenes pārstāvji, tostarp troņmantnieks princis Čārlzs ar sievu Kamilu.
Platīna jubilejas svinību laikā jūnijā publikai būs atvērti karalienes īpašumi Sendringemā un Balmorālā.
Tāpat cilvēki aicināti iestādīt koku par godu karalienes jubilejai, bet skolēni var veidot darbus par cerību tēmu.
Ierasti Elizabete II savu tronī kāpšanas laiku pavada privāti 175 kilometrus uz ziemeļiem no Londonas esošajā Sendringemas īpašumā Norfolkā, kur viņas tēvs karalis Džordžs VI 1952.gada 6.februārī nomira ar plaušu vēzi.
Elizabetes II valdīšanas iepriekšējās jubilejas tika atzīmētas 1977.gadā, kad sudraba jubileju pēc 25 tronī pavadītiem gadiem Lielbritānija atzīmēja ar plašām svinībām ielās un karaliene devās pasaules turnejā, 2002.gadā zelta jeb 50 gadu jubileja tika atzīmēta ar popmūzikas koncertu Bekingemas pilī, dimanta jeb 60 gadu jubileja 2012.gadā tika svinēta ar krāšņu parādi Temzas upē Londonā.
Savukārt 2017.gadā safīra jeb 65 gadu jubileja tika atzīmēta ar ceremoniāliem lielgabala šāviņiem Londonas centrā, Londonas Tauerā un citviet Lielbritānijā, kā arī parādi Londonā, kurā Pirmā pasaules kara laika artilērijas ieročus vilka zirgi.
Elizabete II par karalieni kļuva 25 gadu vecumā. Kronēšana notika 1953.gada 2.jūnijā.
2015.gada septembrī viņā apsteidza karalieni Viktoriju, kļūstot par Lielbritānijā visilgāk pie varas bijušo monarhu. Pēdējos gados viņa arvien vairāk pienākumu ir nodevusi jaunāku ģimenes locekļu rokās, lai gan arī pati, neskatoties uz cienījamo vecumu, piedalās dažādos pasākumos.
Ziemassvētkos viņa teica tradicionālo televīzijas uzrunu, kurā īpaši akcentēja prinča Filipa zaudējumu. Viņš nomira pērn aprīlī divus mēnešus pirms savas 100.dzimšanas dienas. Laulībā viņi bija pavadījuši 73 gadus.
Piedāvājam vēl vienu testu, kurā vari uzzināt nedaudz vairāk par savu personību. Ko tu ievēroji pirmo?
Ja redzēji krokodilu:
Tev patīk iedziļināties dažādos notikumos un izskatīt dažādas notikumu versijas. Tu mīli dabu un garas pastaigas, tavs ideālais randiņš būtu pastaiga gar jūras krastu vai pārgājiens. Par spīti tam, ka esi ļoti ziņkārīga un mīli dabu, tev nepatīk uzņemties risku, tādēļ dzīvi dzīvo prātīgi un pārdomājot katru savu soli.
Ja redzēji laivu:
Tevi bieži raksturo kā unikālu jeb “ar savu rozīnītī”. Tu necenties izpatikt un tevi piesaista viss radošais. Reizēm tu pārāk daudz koncentrējies uz sīkām detaļām, ka tādejādi nespēj saskatīt kopējo ainu. Ja piedalies kādos projektos, tad tev ļoti raksturīgi ir pieķerties kādai konkrētai detaļai, kas traucē projektu noslēgt, jo svarīgas nav tikai detaļas, būtiski ir katru darbu ne tikai iesākt, bet arī pabeigt!
Paaugstinoties Covid-19 saslimstības rādītājiem, kopumā 56% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņus satrauc Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība (42% – drīzāk uztrauc, 14% – ļoti uztrauc), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra sākumā aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentus. Tāpat 40% sniedza atbildi, ka omikrona izplatība Latvijā kopumā viņus neuztrauc (23% – drīzāk neuztrauc, 17% – pilnībā neuztrauc). Tikmēr uz jautājumu, vai sliktākais Covid-19 pandēmijas posms jau ir aiz muguras, 34% atbildēja apstiprinoši, 42% sliecās domāt, ka sliktākais pandēmijas posms vēl ir priekšā, bet gandrīz katrs ceturtais jeb 24% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Salīdzinot ar aizvadītā gada novembra datiem, janvāra sākumā ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka sliktākais Covid-19 posms vēl ir tikai priekšā, jo pērn novembrī šādi domāja vairāk nekā ¾ jeb 77% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā 44% tam drīzāk piekrita, bet 33% tam piekrita pilnībā. Tikmēr 10% sliecās piekrist, ka sliktākais pandēmijas posms jau ir aiz muguras (7% tam drīzāk piekrita, 3% – pilnībā piekrita), bet vēl 13% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Biežāk satraucas sievietes un latvieši
Ievērojami biežāk Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība uztrauc sievietes – viņu vidū satraukumu izrāda 62% respondentu (44% – drīzāk uztrauc, 18% – ļoti uztrauc), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 49% (39% – drīzāk uztrauc, 10% – ļoti uztrauc). Tikmēr vīrieši biežāk sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms vēl ir tikai priekšā – tam piekrīt 47% vīriešu (drīzāk piekrīt – 32%, pilnībā piekrīt – 15%) un 39% sieviešu (drīzāk piekrīt – 31%, pilnībā piekrīt – 8%).
Analizējot rezultātus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, secināms, ka biežāk par Covid-19 omikrona paveida straujo izplatību raizējas latvieši. Krievvalodīgo vidū minētā Covid-19 paveida izplatība kopumā uztrauc 42% respondentu (25% – drīzāk uztrauc, 17% – ļoti uztrauc), kamēr latviešiem šis rādītājs ir 58% (44% – drīzāk uztrauc, 14% – ļoti uztrauc). Tāpat latvieši nedaudz biežāk sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms vēl ir tikai priekšā – tam piekrīt 42% latviešu (drīzāk piekrīt – 32%, pilnībā piekrīt – 10%) un 41% krievvalodīgo (drīzāk piekrīt – 24%, pilnībā piekrīt – 17%).
Vecāka gada gājuma cilvēki – bažīgāki, jaunieši – pesimistiskāki
Raugoties pēc respondentu vecuma, atklājas, ka Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība vairāk uztrauc gados vecākus cilvēkus, bet jaunieši biežāk sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 posms vēl ir tikai priekšā. Vecumā no 55 līdz 74 gadiem 65% respondentu norādījuši, ka viņus uztrauc Covid-19 omikrona paveida izplatība (47% – drīzāk uztrauc, 18% – ļoti uztrauc), kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs svārstās no 42% līdz 60%. Tikmēr jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk norāda, ka sliktākais Covid-19 izplatības posms vēl ir gaidāms, – šādu viedokli pauž 49% minētās vecuma grupas pārstāvju (drīzāk piekrīt – 29%, pilnībā piekrīt – 20%), kam seko vecuma grupa no 55 līdz 74 gadiem, kur šādi sliecas domāt 46% (drīzāk piekrīt – 35%, pilnībā piekrīt – 11%), bet pārējās vecuma grupas šis rādītājs ir no 38% līdz 42%.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra sākumā aptaujājot 1854 respondentus.
Šīs ir 3 horoskopa zīmes, kuras lieliski spēs nokaitināt pat mierīgākos cilvēkus. Kuras tās ir?
1. Dvīņi
Dvīņiem ir izteikti mainīgs garastāvoklis, kuru spēj izprast tikai paši tuvākie cilvēki, bet citiem šāds “smags raksturs” var būt nesaprotams. Brīžiem Dvīņi ir priecīgi, entuziastiski un laimīgi, taču tūlīt viņu daba mainās uz īgnu un visai garlaikotu. Ir teiciens, ka dvīņiem piemīt divas dabas un tā tas ir! Trakākais ir tas, ka dvīņa labā daba ir tik jauka, ka grūti noticēt, ka tas pats cilvēks var tik ātri mainīties.
2. Svari
Svari vienmēr uzskata, ka viņiem ir taisnība, līdzīgi ir arī ar Auniem, bet šajā cīņā uzvar Svari. Svari lieliski spēj manipulēt, viņi gandrīz vienmēr panāks vēlamo. Svari arī bieži izrādās melīgi un reizēm paši notic saviem meliem, jo tas gluži vienkārši ir ērti. Ja patiesība nāk gaismā, viņi stūrgalvīgi paliek pie sava un neatzīstas! Viens gan ir jāatzīst – šīs zīmes pārstāvji ir ļoti mērķtiecīgi!
3. Skorpions
Šie vizuāli pievilcīgie, taču bezrūpīgie horoskopa zīmes pārstāvji ir ļoti savdabīgi. Skorpioni ir ārkārtīgi paštaisni cilvēki, jo viņi nespēj noticēt, ka viņu rīcība uztverta kā ļauna. Skorpionu labākā īpašība ir atklātība, bet tieši tāda pati īpašība ir “sliktākā”, jo šī atklātība mēdz būt kritizējoša un sāpināt citu jūtas.
Optiskās ilūzijas mūsdienās ir ļoti populāras, jo tās ir jautras un aizņem tikai dažas minūtes.Ko tu ievēroji pirmo?
Ja redzēji stabus: Tu dod priekšroku komfortam un drošībai. Sasniegt savus “lielos mērķus” nebūs iespējams, ja vien nemācēsi izlauzties no savas komforta zonas. Tā ir arī zīme, ka tu pārāk daudz koncentrējaties uz sapņošanu par saviem mērķiem un tev nepietiek laika, lai tos īstenotu.
Ja redzēji cilvēkus: Tu alksti pēc pārmaiņām savā dzīvē, tev nepatīk, ja plānotais stāv uz vietas. Tu dod priekšroku rīcībai, nevis ilgai sapņošanai. Tevi varētu raksturot kā ziņkārīgu un laipnu un tev ļoti patīk iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Iespējams, ka kādam šķiet, ka esi pārāk dominējoša, bet tev tas netraucē.
Middle-aged woman sitting on bed feels unhealthy touch stomach suffers from severe crampy abdominal pain, caused by indigestion or diarrhoea, gastric ulcer gastritis problem or unhealthy diet concept
Tagad, kad vasara tuvojas izskaņai, vēlamies pagūt visu – ne tikai baudīt pēdējās ogas no krūma laukos, bet arī bagātīgas ēdienreizes restorānu āra terasēs vai dārzā pie grila. Reizēm gardas maltītes un mazkustīgākas dienas rezultējas ar smaguma sajūtu un diskomfortu – atkal ir uzpūties vēders. Kāpēc uzpūšas vēders un kā to var novērst, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Kāpēc vēders uzpūšas?
Vēdera uzpūšanos parasti veicina vairāki faktori un fizioloģiskie procesi, kas ikdienā norisinās mūsu ķermenī, piemēram, aizcietējums, pārtikas nepanesamība un alerģijas, vai arī sakrājušās gāzes gremošanas sistēmā. Arī paaugstināts emocionālā stresa līmenis var veicināt diskomfortu un smaguma sajūtu – stresa ietekmē tiek stimulētas izmaiņas zarnu nervu sistēmā, tādējādi uzkrājas pārāk daudz gāzes un vēders sāk pūsties. Savukārt sievietēm vēdera pūšanās ir novērojama gan pirms menstruācijām, gan to laikā hormonālo izmaiņu un ūdens aiztures dēļ. Svarīgi atcerēties, ja tomēr uzpūsts vēders ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa un tas izraisa ne tikai nepatīkamas sajūtas, bet arī sāpes, vienmēr ir jākonsultējas ar ārstu, lai laicīgi varētu novērst potenciālās saslimšanas.
Kā uzturs var ietekmēt vēdera uzpūšanos?
Pareizs un sabalansēts uzturs pārsvarā ir būtiskākais faktors, kas preventīvi var palīdzēt novērst vēdera pūšanos. Ja ikdienā tiek ēstas nesabalansētas maltītes, kas ir pārāk lielas un neatbilst dienā noteiktajam uzņemtās enerģijas un uzturvielu daudzumam, tad nebūt nav pārsteigums, ja parādās smaguma sajūta.
Pārēšanās izraisa kuņģa paplašināšanos, kas sāk nospiest pārējos orgānus, radot nepatīkamas sajūtas. Tās var izpausties dažādi – miegainība, gāzes vēderā, atraugas un kuņģa svilināšana ir tikai dažas no tām. Uzņemot pārāk daudz pārtikas, organismam ir lielāka noslodze, jo ir jāizdala vairāk hormonus un fermentus, lai sadalītu barības vielas.
Tāpat ir būtiski noskaidrot, no kuriem pārtikas produktiem ir alerģija vai nepanesamība, jo arī tas var veicināt gāzu uzkrāšanos un vēdera pūšanos. Starp biežākajām pārtikas alerģijām ierindojas piena produkti, olas, soja, kvieši, dažādi rieksti un jūras veltes. Piemēram, piens ir viens no produktiem, kas visbiežāk izraisa vēdera pūšanos – gremošanas sistēma nespēj sašķelt pienā esošo cukuru jeb laktozi, kas vēlāk paliek zarnās, ražo gāzes un sērūdeņradi. Lai palīdzētu sašķelt laktozi sastāvdaļās – glikozē un galaktozē – ieteicams lietot laktrāzes kapsulas.
Pārtikas produkti ar augstu šķiedrvielu saturu var likt cilvēka gremošanas sistēmai ražot pārlieku lielu daudzumu gāzes. Galvenie produkti, kas var izraisīt vēdera pūšanos ir brokoļi, kāposti, ziedkāposti, pupiņas, aprikozes, āboli, bumbieri, kā arī produkti, kuru sastāvā ir pilngraudi. Ieteicams izvairīties no saldumiem un produktiem, kuru sastāvā ir fruktoze, kā arī lipeklis, jo šie ir vieni no biežākajiem vēdera uzpūšanās izraisītājiem. Tāpat arī pārāk taukaini ēdieni un ar mākslīgajiem cukuriem piesātināti gardumi var veicināt vēdera uzpūšanos. Lai sekotu līdzi uzņemtajiem pārtikas produktiem un sajūtām pēc to lietošanas, ikviens var uzturēt pārtikas dienasgrāmatu, kurā tiek uzskaitīti produkti, pēc kuru lietošanas uzturā novērota vēdera uzpūšanās. Tādā veidā turpmāk būs iespējams izvairīties no tiem, samazināt to daudzumu ikdienas uzturā un novērst neērtās ikdienas situācijas.
Pietiekama ūdens daudzuma, kas pieaugušajiem dienā ir vidēji divi litri, dzeršana ikdienā var samazināt vēdera uzpūšanos, jo tas palīdz izskalot gremošanas sistēmu un atbrīvoties no aizcietējuma. Šeit ir svarīgi paturēt prātā, ka gāzētie dzērieni un limonādes nepalīdzēs ne izvadīt liekās gāzes, ne remdēt slāpes, jo to sastāvā ir burbuļi ar oglekļa dioksīdu, kas ir gāze, kas izdalās no šķidruma tikai tad, kad sasniedz kuņģi. Tā rezultātā vēders burbuļo un sāk uzpūsties. Arī košļājamā gumija var veicināt vēdera uzpūšanos – to košļājot tiek norīts gaiss, kas uzkrājas vēderā un veido jaunas gāzes. Košļājamo gumiju jālieto pēc ēdienreizēm, nevis ikdienā “vienkārši tāpat” – ja rodas vēlme kaut ko uzkost, ieteicams ēst augļu sukādes, svaigus augļus un dārzeņus.
Sick woman in grey homewear sitting on bed, keeping hands on stomach, suffering from intense pain. Illness, stomach ache concept
Tāpat kā uzturam, arī fiziskajām aktivitātēm ir būtiska nozīme gremošanas trakta un zarnu darbības veicināšanā – kad cilvēks atrodas guļus stāvoklī, ķermenī saglabājas vairāk gāzu, tāpēc ikdienā ir svarīgi būt kustībā un atrast laiku fiziskajām aktivitātēm vismaz trīs līdz četras reizes nedēļā. Pārlieku izteikts mazkustīgais dzīvesveids sekmē ne tikai vēdera uzpūšanos, bet arī izraisa citas veselības problēmas. Lai gremošanas trakts un zarnas būtu iekustinātas, pietiek ar 30 minūšu garu pastaigu, vingrošanu vai jogu. Vislabākie vingrinājumi ir balasana jeb bērna poza vai pietupieni, kas iztaisno taisno zarnu un palīdz izvadīt visu lieko.
Ja rodas sajūta, ka ar fiziskajām aktivitātēm ir par maz, ieteicams vairākas reizes nedēļā ne ilgāk par desmit minūtēm izrullēt vēderu ar masāžas putu rulli, ko iespējams iegādāties aptiekā. Tas uzlabos ne tikai ķermeņa gremošanas sistēmu, bet arī mazinās smaguma sajūtu un veicinās atbrīvošanos no liekā šķidruma. Putu rulli var izmantot ne tikai vēdera masāžai – tas noder muguras masāžai, kā arī palīdz atvieglot sasprindzinājumu muskuļos pēc fiziskajām aktivitātēm.
Ātrās palīdzības ABC, lai novērstu vēdera pūšanos
Ja vēdera uzpūšanos neizdodas novērst pašam ar iepriekš minētajām metodēm, ir ieteicams lietot preparātus, kuru sastāvā ir aktīvā viela simetikons, kas samazina gāzes burbulīšu virsmas spriegumu, lai tie dabiski tiktu izvadīti no kuņģa un zarnu trakta vai arī uzsūktos caur zarnu sieniņām. Preparāti, kuru sastāvā ir gremošanas fermenti, piemēram, lipāze, amilāze vai tripsīns, palīdz sagremot barību kuņģī un zarnu traktā, kā arī nodrošina viegluma sajūtu vēderā. Savukārt preparāti, kuru sastāvā ir aktīvā ogle, atbrīvo no liekajām gāzēm, kas uzkrājušās resnajā zarnā. Arī piparmētru eļļas kapsulas, fenheļu, kumelīšu un ingvera tējas palīdz veicināt gremošanas trakta funkcionalitāti un stabilizēt zarnu darbību. Svarīgi atcerēties, ka par piemērotākā līdzekļa izvēli un lietošanu cīņā ar vēdera uzpūšanos ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Ikvienam cilvēkam savas dzīves laikā nākas saskarties ar sērām, taču katram šis process var izpausties dažādi. Kādam šis pārdzīvojums var būt salīdzinoši īss, kamēr citiem tas turpinās vairāku mēnešu garumā vai pat ilgāk. Arī dažādi jaunāko pētījumu dati liecina, ka Covid-19 pandēmija ir atstājusi iespaidu uz tiem, kas zaudējuši sev tuvu cilvēku. Kas ir sēras un kā varam sev vai citiem palīdzēt sērošanas laikā, skaidro “RSU Psihosomatikas un Psihoterapijas klīnikas” virsārsts Ernests Pūliņš-Cinis un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Kas ir sēras?
Sēras ir dabiska reakcija gadījumos, kad saskaramies ar kāda veida zaudējumu. Šī procesa laikā iespējams piedzīvot dažādas emocijas – šoku, dusmas, šaubas, vainas apziņu, bailes un dziļas skumjas. Sēras var ietekmēt ne tikai mentālo, bet arī fizisko veselību. Cilvēkam var būt miega traucējumi, samazināta apetīte, slikta dūša, samazināta imunitāte un apgrūtinātas domāšanas spējas. Tās visas ir normālas prāta un ķermeņa reakcijas tad, kad esam zaudējuši kādu sev tuvu cilvēku, turklāt – jo nozīmīgāks un lielāks zaudējums tas ir, jo lielāka iespēja, ka sērošana izpaudīsies spēcīgāk. Par spīti tam, ka sērošana ir smags process, ikvienam cilvēkam dzīves laikā nākas ar to saskarties.
Katram cilvēkam sēras var atšķirties
Sēras ir ļoti individuālas un katram cilvēkam šī pieredze var būtiski atšķirties, jo tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Daži no tiem ir – katra cilvēka individuālā personība, dzīves pieredze, ticība, kā arī tas, cik nozīmīgs ir bijis zaudējums. Kādam cilvēkam tas var būt vecāka vai vecvecāka zaudējums, kamēr kādam citam ir nācies atvadīties no sava kolēģa vai bērnības drauga. Būtiski paturēt prātā, ka nav pareizas vai nepareizas sērošanas receptes, kas varētu palīdzēt un derēt ikvienam šajā sarežģītajā dzīves posmā.
Cik ilgi sērojam?
“Cilvēki parasti sēro līdz gadam un ilgums ir atkarīgs no katra indivīda. Piemēram, ja miris kāds cilvēks, kurš nav bijis pārāk tuvs, tad sērošana var ilgt aptuveni mēnesi. Savukārt, ja tas ir bijis kāds pavisam tuvs cilvēks, kurš sērotājam ir bijis līdzās teju lielāko daļu mūža, tad tas ir pavisam normāli, ja sērošana ir krietni ilgāku laiku. Par to nevajadzētu satraukties. Tāpat neieteiktu fokusēties uz sērošanas ilgumu, jo tas izveido ierobežojumus un neļauj cilvēkam sērot dabiskā procesā. Bieži vien šādos sērošanas sasteigšanas gadījumos cilvēki mēdz apspiest savas izjūtas, sērošanas process apstājas un tas kļūst sarežģītāks,” skaidro “RSU Psihosomatikas un Psihoterapijas klīnikas” virsārsts Ernests Pūliņš-Cinis.
Kā varam palīdzēt sev sērošanas laikā?
1. Neizolējies no apkārtējiem cilvēkiem
Tad, kad cilvēks sēro, viņam ir pastiprināta vēlme izolēties no citiem. Kārdifas universitātes un Bristoles universitātes veiktajā pētījumā noskaidrots, ka divas trešdaļas (67%) sērojošo cilvēku pēc zaudējuma ir piedzīvojuši pastiprinātu sociālo izolāciju un vientulību Covid-19 pandēmijas dēļ[1]. Taču cilvēku atbalsts ir ieteicams un ļoti svarīgs, lai sērojošais cilvēks pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties sev ierastajā ikdienā. Pandēmijas laikā, kad ir ierobežotas tikšanās iespējas, izrādiet interesi sazināties ar draugiem un ģimenes locekļiem, kuri būs gatavi jūs uzklausīt un atbalstīt telefoniski vai tiešsaistē.
2. Meklē palīdzību pie psihoterapeita
“Svarīgi, ka sērotājam ir blakus labs sociālā atbalsta loks, cilvēki, ar kuriem var izrunāties, izraudāties – neviens neteiks neko sliktu par to, kā jūties. Tomēr, ja cilvēks jūt, ka šāda atbalsta nav vai tas ir nepietiekams, nav iespējams tikt galā ar emocijām, iepriekšējā sērošanas pieredze nav bijusi pozitīva vai arī tāda vispār nav bijusi, ir ieteicams vērsties pēc palīdzības pie psihoterapeita, lai neiedzīvotos nopietnākās veselības kaitēs,” iesaka “RSU Psihosomatikas un Psihoterapijas klīnikas” virsārsts Ernests Pūliņš-Cinis.
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pieejamas psihologu un psihoterapeitu konsultācijas pie augsti kvalificētiem nozares speciālistiem. Informācija par speciālistiem, to pieņemšanas laikiem, vietām un izmaksām ir pieejama internetā. Tāpat no šī gada ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir pieejamas arī valsts apmaksātas speciālistu konsultācijas[2].
3. Farmaceitiskā konsultācija
“Ja sērotājs jūtas nomākts un apjucis, viņš var doties uz aptieku, kur farmaceits aprunāsies, ieteiks un piemeklēs atbilstošākos līdzekļus, kas palīdzēs uzlabot pašsajūtu, mazināt stresu vai citu veselības problēmu saasinājumus. Sērojot cilvēki mēdz piemirst rūpēties par sevi un lietot ikdienā nepieciešamos medikamentus. Tas, piemēram, var būt īpaši svarīgi cilvēkiem, kuriem ir kādas citas saslimšanas. Farmaceits par to lietošanu var atgādināt konsultācijas laikā, apvaicāties par pašsajūtu un blakus simptomiem, kā arī konsultēt, kuri nomierinošie līdzekļi ir savienojami ar ikdienā vajadzīgajiem medikamentiem,” atgādina “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Situācijās, kad ir liels pārdzīvojums vai pastiprināts nemiers, farmaceits var ieteikt nomierinošus uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir dažādi augu ekstrakti – baldriāns, melisa, pasiflora, kā arī minerālviela magnijs, kas palīdz mazināt stresu. Visi augu ekstrakti ir pieejami arī pilienu formā. Tos ir vieglāk uzņemt, kā arī tie ātrāk uzsūcas organismā. Tāpat uzmanību var pievērst B6 vitamīnam, kas veicina normālu nervu sistēmas darbību. Ja ir miega traucējumi, tad jāizvēlas tie uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir aktīvā viela melatonīns. Tas ir pieejams dažādos veidos – gan kā izsmidzināms aerosols, gan kapsulu un tablešu formātā.
Kā varam palīdzēt tiem, kas sēro?
1. Ieklausies un esi blakus
Lielākā daļa (81%) Kārdifas universitātes un Bristoles universitātes pētījuma dalībnieku atzina, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā vairāk izjutuši ierobežotās kontaktēšanās iespējas ar radiniekiem vai draugiem[3]. Tāpēc dariet zināmu savam sērojošajam tuviniekam, ka esat blakus un pieejams jebkurā brīdī. Tas var būt gan tiešsaistē, gan telefoniski. Daudzi cilvēki parasti uztraucas par to, ko teikt sērojošajam cilvēkam, taču pats galvenais ir darīt zināmu, ka esi gatavs nepieciešamības gadījumā uzklausīt vai vienkārši būt blakus. Esiet atvērts un ļaujiet viņam atklāti runāt par zaudēto cilvēku un viņa zaudēšanas procesu. Stāsta atkārtošana vairākkārt palīdz apstrādāt notikušo un to vairāk pieņemt kā jauno realitāti.
2. Piedāvā praktisku palīdzību
Sērojošajiem cilvēkiem var būt grūti lūgt palīdzību – viņus var nomākt vainas apziņa, bailes būt par nastu citiem vai arī palikt kādam parādā. Ir ieteicams pašiem izrādīt iniciatīvu un apvaicāties, vai kaut kas nav nepieciešams, vai nevajag palīdzēt iegādāties pārtiku, parūpēties par bērniem vai mājdzīvniekiem, pagatavot ēst, nomazgāt traukus. Šādos gadījumos jebkāda veida praktiskā palīdzība ir noderīga un sērojošais cilvēks to patiesi novērtēs.
3. Esi pirmais, kurš pamana depresiju
Tas ir normāli, ja sērojošais cilvēks sākumā jūtas depresīvs, apjucis vai attālinājies no citiem, taču, ja pamanāt, ka šie simptomi pamazām nesāk izzust vai tieši pretēji – pastiprinās, tas var liecināt par to, ka sērošana attīstās nopietnākā veselības problēmā, t.i., depresijā. Iedrošiniet savu sērojošo tuvinieku vērsties pēc profesionālas palīdzības, piemēram, psihiatra, lai preventīvi novērstu vēl nopietnākas sērošanas sekas.
Rudens un ziemas periods var būt īsts pārbaudījums lūpu ādai – tā var kļūt sausa, radīt diskomfortu, lobīties un sprēgāt. Kas jāņem vērā, lai lūpas būtu maigas, pievilcīgas un pilnīgas, un kā izvēlēties sev piemērotākos lūpu kopšanas līdzekļus? Konsultē BENU Aptiekas skaistuma konsultante Liene Graudiņa.
Kas jāņem vērā?
Lūpas ir viena no tām ķermeņa daļām, kas ir vismazāk pasargāta no ārējās vides ietekmes. Atšķirībā no pārējās ādas, lūpu ādai nav ne sviedru, ne tauku dziedzeru, kā arī tajā nav atrodami melanocīti, līdz ar to lūpu ādai nav dabisko aizsargmehānismu, kā sevi pasargāt, skaidro L. Graudiņa.
Rudens un ziema ir tas laiks, kad nelabvēlīgi vides apstākļi lūpu ādai ir gan iekštelpās, gan ārpusē. Iekštelpās ir ļoti sauss gaiss, ko rada apkure. Ņemot vērā to, ka lūpu āda ir ļoti plāna, ar izteikti tuviem kapilāriem, no tās apkures sezonā intensīvāk tiek zaudēts ūdens, kas pastiprina lūpu izžūšanu. Tā kā lūpas pašas par sevi ir ļoti jutīgas un uz tām nav tauku dziedzeru, tās sevi nespēj pasargāt no aukstā, mitrā un vējainā laika. Aukstajā laikā asinsvadi lūpās sašaurinās un līdz ar to lūpu āda vairs nesaņem visas sev nepieciešamās barības vielas, kas pastiprina to, ka lūpas kļūst sausākas un raupjākas.
Padomi lūpu kopšanai ikdienā
Lai izvairītos no tā, ka lūpu āda kļūst sausa un sāk sprēgāt, ieteicams izmantot piemērotus kopšanas līdzekļus, kā arī pievērst uzmanību saviem ikdienas paradumiem un uzturam. Padomos dalās BENU Aptiekas skaistuma konsultante:
Pievērs uzmanību savam uzturam! Lai ikdienā lūpas būtu veselīgas, ir jālieto pietiekošs ūdens daudzums, savā diētā jāiekļauj ēdieni, kas ir bagāti ar A un E vitamīnu, kā arī jāpievērš uzmanība savam uzturam, jo lūpu sausuma provocētājs var būt, piemēram, sāļš, ass ēdiens, augļi ar augstu skābju saturu (citrusaugļi, āboli).
Vitamīni veselībai un skaistumam! Ja ar uzturu neizdodas uzņemt pietiekami daudz A un E vitamīnu, tos var lietot papildus uztura bagātinātāju veidā. Šos vitamīnus var lietot arī ārīgi, uzklājot tiešā veidā uz lūpām vai iejaucot tos krēmā. Ja izteikti sprēgā tieši lūpu kaktiņi, tad savu uzturu vajadzētu papildināt ar vitamīnu B2.
Izvēlies piemērotus lūpu kopšanas līdzekļus! Dodoties ārpus telpām, neaizmirsti pasargāt lūpu ādu un uzklāt barojošu lūpu balzamu, kas pasargās lūpas no nelabvēlīgajiem laikapstākļiem. Savukārt atrodoties telpās, jāizvēlas mitrinoši lūpu balzami vai zīmuļi, kas mazinātu apkures radītā sausā gaisa ietekmi uz lūpām.
Atbrīvojies no nevajadzīgiem paradumiem! Lai izvairītos no lūpu sprēgāšanas, ir jāaizmirst par lūpu laizīšanu, lai arī šķietami tas uz mirkli rada sajūtu, ka lūpas tiek mitrinātas, vēlāk tas rada tieši pretēju efektu – provocē lūpu sausumu, uzsver L. Graudiņa.
Kā izvēlēties piemērotākos lūpu kopšanas līdzekļus?
Aptieku plauktos ir atrodams plašs lūpu kopšanas produktu klāsts – gan mitrinoši, gan barojoši, gan arī SOS lūpu kopšanas līdzekļi. Lai neapjuktu plašajā produktu klāstā un izvēlētos sev piemērotākos kopšanas produktus, jāizprot savu lūpu vajadzības – vai lūpas ir sausas, sprēgājošas, vai tām nepieciešama īpaša aprūpe, skaidro skaistuma konsultante.
Ikdienā visbiežāk izvēlamies lūpu zīmuļus vai balzamus, taču lūpu kopšanai varam izvēlēties arī lūpu skrubjus un maskas. Lūpu skrubji palīdz attīrīt lūpu ādu no atmirušajām ādas šūnām, kas pastiprina ādas atjaunošanos. Tomēr ar skrubjiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo lūpu āda ir ļoti plāna un jutīga, līdz ar to ar skrubju abrazīvo darbību to ir ļoti viegli traumēt. Ja ir vēlme lietot skrubi, tad vajadzētu izvēlēties skrubi ar smalkām abrazīvajām daļiņām un lietot tikai vienu reizi nedēļā. Īpaši jutīgu un/vai sausu, plaisājošu lūpu īpašniekiem no lūpu skrubja vajadzētu izvairīties.
Ja gadījumā lūpas ir sausas un sprēgā, tad būtu jāizvēlas lūpu kopšanas līdzekļi, kas paredzēti sausai un atopiskai ādai, vai tādi, kas satur daudz taukvielu un ādas barjeru atjaunojošu vielu. Var izvēlēties lūpu balzamus, kuru sastāvā ir dekspantenols, propoliss, minerāleļļas vai kāda cita barojoša viela. Ja lūpu āda ir īpaši jutīga, labi darbosies vazelīns. Aptieku plauktos ir pieejami arī speciālie lūpu SOS balzami, kā arī var izvēlēties ādu atjaunojošu dekspantenola saturošu ziedi.
Savukārt lūpu maska sniegs īpašu un intensīvu aprūpi. Tā būtu jālieto 1-2 reizes nedēļā un jāpielāgo tam, kāds ir lūpu stāvoklis, lai gūtu no tās vislabāko efektu.
9. janvārī, Kembridžas hercogiene Keita Midltone nosvinēja savu 40. dzimšanas dienu. Par godu šim notikumam tapuši jauni hercogienes portreti.
Fotogrāfijas uzņēmis itāļu modes fotogrāfs Paolo Roversi. Viņš ir uzņēmis vairākus skaistus portretus, kuros Keita ir redzama dažādos dizainera Aleksandra Makvīna darinātos tērpos. Interesanti, ka portreti tiks izstādīti trīs Lielbritānijas pilsētās, kurās agrāk Keita dzīvojusi – Bārkšīrā, Sentendrjūsā un Anglesijā. Vēlāk Kembridžas hercogienes fotogrāfijas tiks glabātas Lielbritānijas Nacionālās portretu galerijas pastāvīgajā kolekcijā.
Uzzini nedaudz vairāk par savu personību. Ko tu ievēroji pirmo?
Ja redzēji automašīnu: Tas, visticamāk, nozīmē, ka tev ir ļoti svarīga brīvība. Ceļošana ir viena no tavām iecienītākajām nodarbēm. Spēja doties ceļā un doties piedzīvojumos ir tas, kas tev ir ļoti svarīgi. Tu dzīvi uztver ļoti viegli un viss norit pēc tevis noteikta ritma, nekādas steigas!
Ja redzēji vīrieti ar binokli: Tu esi analītisks cilvēks. Tev piemīt tendence koncentrēties uz kopējo attēlu un neņemt vērā nelielas detaļas. Tev piemīt vizuālā atmiņa, kura tev ļauj visai ātri apgūt dažādus mācību materiālus.
65 gadu vecumā miris aktieris un komiķis Bobs Sagets, kura slavenākā loma ir Denijs Teners seriālā “Pilna māja”. Aktiera ģimene apstiprināja viņa nāvi un lūdza cienīt ģimenes privātumu. Viņa nāves cēlonis pagaidām nav zināms.
Sagets miris stāvizrāžu turnejas laikā Floridā. Orlando viesnīcā “Ritz-Carlton” svētdien tika izsaukta policija, jo viesnīcas numurā atrasts “cilvēks bez dzīvības pazīmēm”. Izmeklētāju sākotnēji iegūtā informācija neliecina par noziedzīgu nodarījumu vai narkotiku saistību ar aktiera nāvi.
Sageta stāvizrādes “I Don’t Do Negative Comedy Tour” saņēma labas skatītāju atsauksmes, un aktieris sestdien vietnē “Instagram” rakstīja, ka
“esmu atgriezies komēdijā, kā to darīju 26 gadu vecumā. Šķiet, esmu atradis sev jaunu balsi un izbaudu ik mirkli”.
“Pilnas mājas” aktieris Džons Stemoss pauda šoku par kolēģa nāvi. “Man nekad nebūs tāda drauga kā tu,” viņš rakstīja. Arī aktrise Kendesa Kamerona-Burē, kura “Pilna mājā” tēloja Sageta atveidotā Denija Tenera meitu Dīdžeju, pauda šoku par viņa nāvi, atzīstot, ka “Bobs bija viens no labākajiem cilvēkiem, kurus savā dzīvē esmu satikusi”.
Sagets no 1987.-1995.gadam atveidoja televīzijas sporta ziņu vadītāju Teneru, kuram pēc sievas nāves jāaudzina trīs meitas, 2016.-2020.gadā viņš atgriezās šajā lomā seriāla turpinājumā “Fuller House”. 1987.-1997.gadā Sagets vadīja raidījumu “America’s Funniest Home Videos” (“Amerikas smieklīgākie videokuriozi”. Savukārt 2005.-2014.gadā viņš ierunāja seriāla “How I Met Your Mother” (“Kā es satiku jūsu māti”) galvenā varoņa Teda Mosbija stāstījumu bērniem.
Izdegšana pēdējos gados ir liela problēma, turklāt Covid-19 pandēmija daudziem varētu veicināt izdegšanas paradīšanos. Aptaujas rezultāti atklāj satraucošus datus – vairāk nekā puse jeb 58% respondentu saskaras ar izdegšanas simptomiem (23% bieži un 35% dažkārt). Vēl 28% procenti aptaujāto ar izdegšanu saskaras reti, 11% nekad, bet 3% atbildējuši “grūti pateikt”, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Kā skaidro BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa – viens no galvenajiem izdegšanas veicinātājiem ir ilgstošs stress. Galvenie simptomi, ko novēro izdegšanas gadījumā, ir nogurums, uzvedības un attieksmes maiņa, kā arī darba izpildes un kvalitātes pasliktināšanās. Esot šodienas situācijā, kad mājas un darbs daudziem saplūst vienā, daudziem tiek novērots motivācijas zudums un liels nogurums. Visbiežākā pazīme, kas norāda, ka ir jau izveidojusies problēma, ir darba laika “pagarināšana” uz sava brīvā laika rēķina, piemēram, esot mājsēdē un strādājot no mājām, uz darba e-pastiem atbildam arī ārpus sava darba laika un veicam citus darba pienākumus. Turklāt, šobrīd novērojot to, ka aptiekā arvien vairāk jautā pēc nomierinošiem un nervus stiprinošiem līdzekļiem, nākas secināt – emocionālā spriedze un ikdienas stress rada arvien lielāku iespēju izdegt, stāsta farmaceite.
Biežāk “izdeg” sievietes
Aptaujas rezultāti atklāj, ka biežāk ar izdegšanu saskaras tieši sievietes – 27% aptaujāto sieviešu ar izdegšanas simptomiem saskaras bieži, 37% dažkārt, 25% reti, kamēr 6% nekad un 4% sniedza atbildi “grūti pateikt”. Tikmēr no aptaujātajiem vīriešiem ar izdegšanu bieži saskaras 19%, dažkārt 32%, reti 31%, bet 15% nekad un 3% atbildēja “grūti pateikt”.
Savukārt no vecuma grupām visvairāk ar izdegšanu saskaras respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 32% bieži un 40% dažkārt; 19% reti, 7% nekad un 2% atbildēja “grūti pateikt”. Tikmēr vismazāk ar izdegšanu saskaras aptaujātie seniori vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 10% bieži, 34% dažkārt, 32% reti, 18% nekad un 6% atbildēja “grūti pateikt”.
Izdegšana – biežāk rīdzinieku problēma
Kā liecina BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti, biežāk ar izdegšanu saskaras rīdzinieki – no aptaujātajiem rīdziniekiem 26% ar izdegšanas simptomiem saskaras bieži, 35% dažkārt, 26% reti, 10% nekad un 2% sniedza atbildi “grūti pateikt”. Tikmēr vismazāk ar izdegšanu saskaras Kurzemes iedzīvotāji (19% bieži, 33% dažkārt, 33% reti, 11% nekad, 3% “grūti pateikt”). No aptaujātajiem Vidzemes iedzīvotājiem ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 20%, dažkārt 38%, reti 26%, nekad 12%, bet atbildi “grūti pateikt” snieguši 4%. Zemgalē ar izdegšanu bieži saskaras 25% iedzīvotāju, dažkārt – 30% iedzīvotāju, reti – 30%, nekad – 11%, bet atbildi “grūti pateikt” snieguši 3%. Savukārt Latgalē ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 24% iedzīvotāju, dažkārt – 35%, reti – 28%, nekad – 8%, bet “grūti pateikt” atbildējuši 4%.
Tāpat interesanti, ka latviešu un krievvalodīgo respondentiem būtiskas atšķirības izdegšanas ziņā nav. Ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 23% aptaujāto latviešu, dažkārt – 35%, reti – 29%, nekad – 10%, bet 3% snieguši atbildi “grūti pateikt”. Tikmēr krievvalodīgo respondentu vidū ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 24%, dažkārt – 34%, reti – 27%, nekad – 12% un 3% atbildējuši “grūti pateikt”.
Kā lai neizdeg?
Farmaceite Z. Ozoliņa uzsver, ka, lai mazinātu izdegšanas risku, strādājot no mājām, primāri ir jāsaplāno savs laiks un darba dienas ritms atbilstoši tam, kāds tas būtu, strādājot darbavietā. Ieplānojiet vairāk pastaigu brīvā dabā, sakārtojiet savu ēšanas grafiku, jo, strādājot no mājām, dažkārt aizmirtam arī par ēdienreizēm. Fiziskas aktivitātes un pastaigas pie dabas ļaus sakārtot domas un sniegs iedvesmu jaunām idejām. Sekojiet līdzi veselīgam miega režīmam. Ieteicams atmest kaitīgos ieradumus, ja tādi ir – piemēram, smēķēšanu, kā arī centieties mazāk lietot alkoholu. Lai mazinātu pēcpusdienas nogurumu, pusdienās ēdiet vairāk olbaltumvielu un ogļhidrātu, kas atjaunos organisma enerģijas rezerves. Mazāk dzeriet kafiju, bet vairāk ūdeni.
Lai jaunajā gadā mazāk izdegšanas risku
Z. Ozoliņa iesaka – apņemieties jaunajā gadā vairāk rūpēties par sevi un savu emocionālo labsajūtu. Centieties mainīt ritmu tā, lai spētu atpūsties – dodieties neplānotā atvaļinājumā, centieties rast iespēju savu brīvo laiku veltīt sev un saviem hobijiem. Ieteicams katru dienu doties ārpus mājām. Apzinieties savu lūzuma punktu un „nenodzeniet” sevi līdz emocionālajam izsīkumam. Plānojiet savu brīvo laiku un katru dienu centieties rast kaut nedaudz prieka – tā var būt gan labas filmas noskatīšanās, gan grāmatas lasīšana vai patīkama saruna. Paceļojiet pa Latviju, nomainiet ikdienas vidi, sakārtojiet savu ikdienu, papildinot to ar fiziskām aktivitātēm un kvalitatīvu miegu.
Iemācīties pateikt „nē” un noteikt savas prioritātes. Varbūt jaunais gads nāk ar lieliem izaicinājumiem uzsākt ko jaunu, piemēram, meditāciju.
Lai jaunajā gadā izdodas rast emocionālo labsajūtu un balansu!
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Visbiežāk raizes sagādā piena sēne, maksts sausums un urīnceļu iekaisums – kā sevi no tā pasargāt un kā ikdienā pareizi rūpēties par savu intīmo higiēnu, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga un “MFD Veselības grupas” ginekoloģe Ingrīda Circene.
Nelūgtā viešņa – piena sēne
Sievietes maksts nav sterila, tajā dzīvo dažādi mikroorganismi – baktērijas, vīrusi un sēnītes. Veselu maksts vidi raksturo pienskābo jeb laktobaktēriju pārsvars, taču, ja parādās sliktie tā sauktie patoloģiskie mikrobi vai sēnītes – rodas infekcija. Visbiežāk piena sēnes infekciju izraisa novājināta imunitāte, antibiotiku vai citu regulāru medikamentu lietošana, hroniskas slimības vai grūtniecība. “Ja sēnīšu ir nedaudz, tad parasti tās nerada nekādas sūdzības, un šāda situācija arī nebūtu jāārstē. Piemēram, piena sēni izraisa mikroorganisms – rauga grupas sēnīte Candida albicans, kas ir viena no normālās maksts mikrofloras iemītniecēm. Savukārt piena sēnes izraisīta maksts infekcija ir tad, kad šī baktērija ir pārlieku savairojusies un sievietei var radīt diskomfortu, niezi, dedzināšanu, kā arī biezpienveida vai pārslveida izdalījumus,” norāda ginekoloģe Ingrīda Circene.
Farmaceite Zane Melberga norāda, ka par nepieciešamo ārstēšanu nepieciešams konsultēties ar ginekologu, taču, ja drīzumā nav iespējams ieplānot vizīti, tad ieteicams doties uz kādu no aptiekām un konsultēties ar farmaceitu par to, kā rīkoties konkrētajā situācijā. Aptiekās pieejams plašs bezrecepšu līdzekļu klāsts, sākot no makstī smērējamiem krēmiem, ievadāmām lodītēm, svecītēm un beidzot ar iekšķīgi lietojamām kapsulām. Vairums lokāli lietojamo medikamentu ir izmantojami tieši pirms gulētiešanas – ievadīti makstī, lai tie pa nakti varētu pildīt savu funkciju. Nepieciešams lietot arī intīmās kopšanas ziepes maksts mikrofloras atjaunošanai, ko var lietot reizi vai divas dienā.
Maksts sausums – simptoms iespējamai saslimšanai
Maksts sausums ir simptoms, ko var radīt gan kāda no ginekoloģiskajām slimībām, gan zems estrogēnu līmenis, ar ko visbiežāk saskaras sievietes, kuras lieto hormonālo kontracepciju, kā arī pēc dzemdībām, krūts barošanas laikā, menopauzes laikā vai pirms tās. Tas var radīt ne tikai lielu diskomforta sajūtu, negatīvi ietekmēt attiecības ar partneri, bet arī var būt kā iekaisuma un infekcijas avots, par ko liecina dedzinoša un sūrstoša sajūta, kā arī nieze vulvas un maksts apvidū.
Lai mazinātu maksts sausumu, ieteicams izvēlēties krēmus vai gelus, kuru sastāvā ir pienskābās baktērijas, kas palīdzēs uzturēt veselu maksts mikrofloru, uzlabos tās gļotādas tonusu, mitrinās to un novērsīs diskomforta sajūtu. Ņemot vērā to, ka ir vairākas tirdzniecības vietas, kurās šie līdzekļi var būt pieejami, “Euroaptieka” farmaceite norāda, ka svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam un konsultēties pirms to iegādes ar speciālistu, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko līdzekli.
Ginekoloģe atklāj, ka papildu aptiekā iegādājamiem līdzekļiem iespējams veikt arī dažādas ginekoloģiskās injekcijas un lāzerterapiju, kas maksts sausumu var palīdzēt novērst ilgtermiņā. Ginekoloģiskās injekcijas lieto intīmās zonas un gļotādas ārstēšanai, atjaunošanai, kā arī sausuma, niezes un diskomforta novēršanai. Tās arī uzlabo erogēno zonu funkciju, līdz ar to ievērojami uzlabojot sievietes dzīves kvalitāti. Savukārt veicot lāzerterapiju, līdz ar maksts sausuma novēršanu tiks uzlabots arī tās muskuļu tonuss un funkcionalitāte un paaugstināts jutīgums.
Urīnceļu iekaisums – ne tikai gada aukstajā laikā
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, katra otrā sieviete dzīves laikā ir ieguvusi urīnceļu infekciju – tā ir viena no izplatītākajām bakteriālajām saslimšanām, ar kuru visbiežāk nākas saskarties sievietēm dažādos vecuma posmos un dažādos gadalaikos – ne tikai gada aukstajā laikā, bet arī vasarā. Urīnceļu iekaisuma simptomus raksturo regulāra vēlme urinēt, taču, ņemot vērā to, ka izdalās vien mazs urīna daudzums, rodas dedzinoša un nepatīkama sajūta, kas var novest līdz pat asām sāpēm. Tāpat arī regulāri jūtams spiediens vēdera lejasdaļā.
Līdz ar pirmajiem urīnceļu iekaisuma simptomiem, nepieciešams uzņemt lielu daudzumu šķidruma, lai tas izskalotu baktērijas un atšķaidītu urīnu, lai tas mazāk kairinātu urīnpūsli. Tāpat ieteicams dzert arī dažādas zāļu tējas, kurām piemīt iekaisuma, spazmu mazinošas un urīndzenošas īpašības – miltenes, baltdadža, bērza lapu pumpuru un Islandes ķērpja tējas. Tās ne tikai novērsīs baktēriju vairošanos, bet arī var mazināt iekaisumu un veicinās urīnceļu gļotādu atjaunošanos. Gadījumos, ja kādu no ārstnieciskajām tējām ir grūtības iedzert to specifiskās garšas dēļ, aptiekā iespējams iegādāties uztura bagātinātājus tablešu vai kapsulu formā. Savukārt slimošanas laikā jāatsakās no kafijas, alkohola, gāzētu dzērienu, asu ēdienu lietošanas. Dzirkstoši un kofeīnu saturoši dzērieni kairina urīnpūsli un var saasināt jau tā pastiprināto vajadzību bieži urinēt. Savukārt, ja tuvāko dienu laikā simptomi nemazinās, nepieciešams vērsties pie ārsta, kas nozīmētu tālāku ārstēšanu.
Pieci ieteikumi sievietes intīmās higiēnas uzturēšanai
Izvēlies piemērotus intīmās higiēnas līdzekļus –sievietes intīmās zonas ārējā daļa veido skābu vidi, kas ir ap pH no 5 līdz 5,5, taču sievietes intīmās zonas iekšējā vide ir vēl skābāka, pat pH no 3,8 līdz 4,5. Ja ikdienas higiēnai tiek izmantota dušas želeja, kas pēc būtības ir sārmaina, tad tās diemžēl izjauc ādas skābes aizsargslāni un var radīt kairinājumu, tāpēc ieteicams izmantot līdzekļus, kas piemēroti tieši intīmajām zonām. Īpaši jāizvairās no sintētiskām un ar spēcīgu aromātu apveltītām dušas želejām, kas var ietekmēt maksts veselību – radīt kairinājumu, mainīt tās pH balansu un veicināt baktēriju veidošanos.
Izvēlies atbilstošu apakšveļu – svarīgi izvēlēties apakšveļu, kas sastāv no dabīgiem materiāliem – kokvilnas, lai āda elpotu un tajā neveidotos baktērijas, kā arī nevēlams aromāts. Savukārt apakšveļu, kuras sastāvā ir sintētiski materiāli, var valkāt vien izņēmuma gadījumos.
Izvēlies maigus veļas mazgāšanaslīdzekļus – ar spēcīgu aromātu apveltītos veļas mazgāšanas līdzekļos un mīkstinātājos mazgāta apakšveļa var radīt maksts kairinājumu, mainīt tās pH balansu un veicināt baktēriju veidošanos. Ieteicams izvēlēties līdzekļus bez smaržas un pēc iespējas dabīgākus.
Rūpējies par higiēnu – pēc peldēm atklātās ūdenstilpnēs, baseinos, kā arī pēc sporta zāles ir obligāti jānomazgājas ar speciāli intīmajām zonām piemērotu līdzekli. Pēc sporta nodarbības ir jāmaina apakšveļa. Ja ir pastiprināti izdalījumi, ieteicams lietot ikdienai paredzētos biksīšu ieliknīšus vai biežāk – pat vairākas reizes dienā – mainīt apakšveļu, taču šajā gadījumā ieteicams apmeklēt ginekologu.
Regulāri apmeklē savu ginekologu – ginekologs ir tas uzticamais ārsts, kas sievietei būtu jāapmeklē visa mūža garumā – vismaz reizi gadā, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, atklātu un novērstu iespējamas slimības laikus un nodrošinātu atbilstošu ārstēšanu. Savukārt gadījumos, ja rodas kādas veselības problēmas, tad pie ginekologa jāvēršas pēc iespējas ātrāk.
“NielsenIQ” veiktajā tirgus un patērētāju pētījumā “Euroaptieka” joprojām atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem*.
* “NielsenlQ” aptieku pircēju pētījums, 2021. gada marts-aprīlis, tiešsaistes un telefonintervijas lielākajās Latvijas pilsētās, izlases lielums – 2200 respondentu.
Krāsām piemīt milzīgs spēks – tās var iespaidot mūsu labsajūtu, pastiprināt vai notušēt emocijas un pat ietekmēt ēstgribu. Tāpēc arī tam, kādas krāsas izvēlamies mājokļa sienām, ir liela nozīme. Taču vienlaikus krāsas var daudz pastāstīt par mums pašiem. “Bonava Latvija” atklāj, kādas cilvēku rakstura īpašības ir paslēptas desmit iecienītākajās krāsās.
Sarkanā
Fiziska spēka un dzīves spara krāsa. Intensīvākā krāsa paletē, ko mērķtiecīgi izmanto uzmanības piesaistīšanai, bet intuitīvi izvēlas sirsnīgi, kaislīgi, uzņēmīgi un enerģiski cilvēki (vai tie, kuri vēlas tādi būt). Ar sarkano krāsu jābūt uzmanīgam – ir viegli pārkāpt robežu starp dzīvīgu, aicinošu un uzbāzīgu, pat agresīvu toni. Tāpat arī cilvēka dabā: enerģijas pārbagātība, kas mutuļo sarkanās krāsas mīļotājos, jāievirza pareizā gultnē, lai nekļūtu par postošu spēku. Viens gan skaidrs – tie, kuri diendienā labprāt uzturas sarkanās krāsas apskāvienā, noteikti necieš no vienmuļības, labprāt ļaujas pārmaiņām un novērtē dzīvespriecīgus cilvēkus un interjeru.
Zilā
Prāta, iekšējā līdzsvara un stabilitātes krāsa. Daži pētījumi liecina, ka zilā ir mīļākā krāsa vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju vairumā kultūru. Tumši zilo uzskata par uzticamības un pastāvības krāsu, ne velti to izvēlas bankas, augstskolas un nopietnu vīru uzvalku šuvēji. Tādi ir arī cilvēki, kuri izvēlas zilo krāsu: uzticami, godīgi, atbildīgi un līdzsvaroti. Vienlaikus tā ir jūras un debesu krāsa, un pasaulē nav nekā mūžīgāka par debesīm. Zilā krāsa interjerā nomierina, palīdz koncentrēties, rosina uz savstarpēju sapratni, tāpēc lieliski noder telpās, kur nodarbojaties ar meditāciju, vai virtuvē, jo samazina apetīti. Lai pārāk liels daudzums zilās krāsas neradītu aukstu atmosfēru, ieteicams tajā iepludināt siltus smilšu, zelta vai zemes toņus, bet tirkīzzils akcents piešķirs telpai pārsteigumu un dzīvesprieku.
Dzeltenā
Optimisma, saules, puķu un zelta medaļu krāsa. To izvēlas uzvarētāji, sangviniķi un tie, kam nemitīgi salst. Šī krāsa palīdz kliedēt ikdienas pelēcību un rosina uz rīcību. Tiesa, tā veicina arī nesavaldību. Tam ir fizioloģisks izskaidrojums – dzeltenie toņi stimulē nervu sistēmu, aktivizē atmiņu un muskuļu darbību, mudina uz komunikāciju. Dzelteno krāsu izmanto dažādās brīdinājuma zīmēs, jo tā ir vispamanāmākā. Tādēļ cilvēki, kuri izvēlas dzelteno krāsu savām sienām, ir ļoti drosmīgi, jo nebaidās skatīties tieši acīs saulei. Toties vēsās telpās ar vāju dabisko apgaismojumu, sevišķi kombinācijā ar citiem dzīvespriecīgiem toņiem, dzeltenā krāsa var darīt brīnumus. Jāuzmanās ar tās lietošanu bērnistabās – mazuļiem tā var izrādīties pārāk intensīva.
Zaļā
Lapu un zāles, harmonijas un brieduma krāsa. Šī ir otra populārākā krāsa pasaulē, un nav arī brīnums – tā ir teju vai vispierastākā, sastopama pat ziemā, jo pa kādai mūžzaļai eglei aug gandrīz visur. Tā ir dabas krāsa, ideāls fons oriģinālam dizainam. Zaļā krāsa atpūtina acis, nomierina pulsu un prātu, to uzskata par dziedināšanas, auglības un brieduma krāsu. Tāpēc zaļo krāsu labprāt izvēlas nobriedušas personības. Šie cilvēki ir kā koks, kas ar saknēm stingri turas zemē, bet ar zariem tiecas debesīs, iegūstot nevainojamu vertikāli un stingru mugurkaulu. Un tad var arī krāšņi ziedēt un nest augļus!
Oranžā
Sarkanās un dzeltenās krāsas māsīca, kas radusies no abu sajaukuma, vienaldzīgos nepazīst – tā vai nu ļoti patīk, vai it nemaz nepatīk. Oranžā ir siltuma un enerģijas krāsa, kas saistās ar dienvidu zemju terakotas krūkām un apelsīnu kokiem, sarkanīgiem tuksnešiem un rūsganiem saulrietiem. Oranžā krāsa veicina ēstgribu, tāpēc to interjeram nereti izvēlas ēdināšanas iestādes un tā labi noder virtuvē, ja gribat, lai ģimene kārtīgi paēd. Oranžo izvēlas vitāli cilvēki, kam netrūkst ambīciju un lielu mērķu un kuriem ir svarīga fiziskā komforta vajadzību – tādu kā siltums, pajumte, ēdiens – apmierināšana.
Violetā
Burvīgs enerģiskās sarkanās un rāmās zilās krāsas apvienojums, kas tādējādi iemieso abus raksturus un ietver sevī gan fizisku, gan garīgu enerģiju. Ne velti šī ir misticisma un karaļu krāsa, kuru iemīļojuši radoši, ekscentriski cilvēki un pusaudži, kam svarīga garīgā izaugsme, dzīves un pasaules noslēpumi, intuīcija un sapņi. Lielos daudzumos violetā krāsa var uzvēdīt gūtsirdību, taču tā ir arī ļoti romantiska – lavandas, ceriņu un purpura mākoņu – krāsa, tāpēc to bieži vien neapzināti izvēlas sapņotāji, dzejnieki un tie, kuri vienmēr tic laimīgām beigām.
Brūnā
Stabilitātes, siltuma, koka un zemes krāsa, kas asociējas ar visu dabisko un ilgmūžīgo. Tā var būt diezgan smagnēja, tāpēc nederēs interjeriem, kur vajadzīgs vieglums un plašums. Brūnā krāsa tikai šķietami ir neizteiksmīga – tajā var atrast visas zemes, klinšu, akmeņu un koku stumbru nokrāsas, visu dabas bagātību vienkopus. Šīs krāsas sarkanīgie toņi atblāzmo rudeni un ražas laiku, krēmīgi brūnais sola klusinātu izsmalcinātību, bet kafijas un šokolādes nokrāsa ir bagātības un pašpārliecinātības vēstneši. Brūnās krāsas mīļotāji ir rāmi, draudzīgi un piezemēti stabilu vērtību piekritēji, kuri nemetīsies izrādīt savu labklājību. Taču tas nenozīmē, ka viņiem tādas nav.
Baltā
Tīrības un nevainības krāsa. Tomēr caurcaurēm balta telpa radīs drīzāk neomulīgas asociācijas ar ārstniecības iestādi vai izmēģinājumu laboratoriju, tāpēc baltā krāsa jāatdzīvina ar košiem akcentiem vai jāsapludina ar pasteļtoņiem. Interjera dizaineri atgādina – pilnīgi baltas telpas ir izgājušas no modes, taču krāsa pati par sevi no modes neiziet nekad. Balto krāsu izvēlas cilvēki, kuriem patīk katru dienu sākt kā jaunu lapu, kur iezīmēt dažādas krāsas un rakstus, lai dienas beigās atgrieztos attīrošajā baltumā. Baltais saistās ar ziemu un sniegu, tāpēc to lieliski atdzīvinās samtaini audumi, pūkaini paklāji un silti koka elementi, kas radīs mājīgu, omulīgu gaisotni.
Pelēkā
Praktiska un eleganta, ideāli iederīga gan uzvalkos un lietišķos kostīmos, gan biroju interjeros. Tā ir profesionāļu krāsa, uz kuras fona lieliski izceļas jebkura cita, – ideāla fona krāsa, jo pati par sevi neuzprasās tikt pamanīta. Dzīvespriecīgiem cilvēkiem tā var šķist skumja, nomācoša un garlaicīga, taču pelēkās krāsas mīļotāji novērtē tajā ieausto izturību, nosvērtību, inteliģenci, cieņu un daudzās nokrāsas – no pērļaini vizošā līdz grafīta pelēkajam. Konservatīvi, taču eleganti un daudzslāņaini – tā varētu raksturot cilvēkus, kuri izvēlas pelēku interjeru.
Melnā
Autoritatīva un spēcīga krāsa, ko mākslā pieņemts neuzskatīt par krāsu – tā rodas, sajaucot visus krāsu toņus kopā, un dabā tīrā veidā nav sastopama. Melnā krāsa var izraisīt tiklab negatīvas emocijas, kā sajūtu, ka esi no visa pasargāts. Ne velti tieši nakts un tumsas aizsegā ir visvieglāk paslēpties. Melnā krāsa pastiprina perspektīvu un dziļumu, izceļ akcentus un sniedz anonimitāti, tāpēc to labprāt izvēlas cilvēki, kuri nevēlas atklāt pasaulei visus savus noslēpumus. Un nevar noliegt – tā piešķir ikdienas rutīnai zināmu dramatismu un ir lielisks sabiedrotais sadrūmušu dvēseļu gotiskajam stilam.
Pozitīva domāšana var uzlabot tavu dzīvi vairākos veidos. Lielākā daļa cilvēku zina, ka pozitīvisms ir izdevīgs, taču viņi neapzinās krasās atšķirības, ko tas var radīt. Kad tu pieliksi pūles, lai domātu pozitīvi, tu noteikti pieredzēsi daudzas labas lietas savā dzīvē.
Ja vēlies uzlabot savu dzīvi, tev ir jāsaprot, cik svarīgi ir palikt pozitīvai pat tad, kad lietas kļūst sarežģītas.
1. Domā pozitīvi, lai pieņemtu labākus un ātrākus lēmumus.
Ar pozitīvām domām ir vieglāk pieņemt lēmumus.
2. Tas uzlabos tavu imunitāti.
Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar pozitīvu skatījumu uzlabojas imunitāte. Pozitīvas domas palīdz tavam prātam palikt mierīgam, mazinot stresu un līdzsvarojot hormonus. Ja hormonālais līdzsvars ir normāls, imūnsistēma uzlabosies .
3. Ja domā pozitīvi, tas vairo pārliecību un pašcieņu.
Tu būsi lepna par sevi, kad izdarīsi kaut ko labi. Turklāt tu, visticamāk, izmantosi kļūdas un neveiksmes kā labu mācībstundu.
4. Tas noved pie veselīgām attiecībām.
Pozitīvas domas palīdz saskatīt labo sevī un apkārtējos. Tas veicina labi funkcionējošas attiecības, kas sniedz gandarījumu un laimi tavā dzīvē. Ja domā pozitīvi, tad ir arī lielāka iespēja izveidot veselīgas attiecības ar saviem kolēģiem. Cilvēkiem patīk strādāt ar citiem pozitīviem cilvēkiem un būt viņu tuvumā.
5. Tas samazina depresijas un trauksmes simptomus.
Pozitīvas domas mazina depresijas un trauksmes simptomus.
Ja jūties nemierīga, nervoza vai skumja, tas var izraisīt depresiju un trauksmi. Novēršot vai samazinot šīs sajūtas, tev būs mazāk garīgās veselības problēmu.
Aizstājot savas negatīvās domas ar pozitīvām, tu sāksi redzēt risinājumus savām problēmām.
6. Pozitīvu cilvēku piesaistīšana.
Negatīva domāšana piesaista negatīvismu, bet pozitīvas domas piesaista labas lietas. Kad tu domā pozitīvi, tas piesaista līdzīgi domājošus cilvēkus.
7. Labs skats uz nākotni!
Pozitīva attieksme ļauj atvērt prātu jaunām iespējām un plāniem.
Acis redz visu, bet smadzenes redzēto informāciju iztulko dažādi, pirmais tiek pamanīts tas, kas cilvēkam šķiet svarīgāks.Mēs arī vēlamies jums atgādināt, ka šos testa rezultātus nevajadzētu uztvert pārāk nopietni!Ko ievēroji pirmo?
Ja pirmo ievēroji pīli Ļoti iespējams, ka tava dzīve sastāv no emocionāliem impulsiem. Tev bieži ir straujas garastāvokļa maiņas, un tev piemīt tendence pieņemt sasteigtus lēmumus, bet tu zini ko vēlies!
Ja pirmo ievēroji trusi Tev patīk izvērtēt katras darbības sekas. Loģika parasti ieņem pirmo vietu tavā dzīvē, lai gan tas nebūt nenozīmē, ka esi auksta un neiejūtīga. Tu baidies kļūdīties un tādēļ ļoti rūpīgi izvērtē katru savu soli.
Lai veidotu veiksmīgas attiecības ir nepieciešama sapratne, iejūtība un pacietība. Attiecības nenozīmē tikai kaisli un aklu mīlestību, būtiska nozīmē ir arī attieksmei un, protams, rūpēm.
Kādus noteikumus ievērot veiksmīgām attiecībām? Šeit ir 10 padomi:
1. Koncentrējieties uz tagadni, nevis pagātni
Ir dabiski ienest savas bailes un negatīvo pieredzi jaunās attiecībās, jo šaubas ir izdzīvošanas mehānisms, lai novērstu sirds salauzšanu. Piemēram, ja pagātnes partneris bija neuzticīgs, tas nenozīmē, ka arī šajās attiecībās tā notiks. Koncentrējies uz īpašībām, kas jūsu attiecības padara īpašas, nesalīdzi iepriekšējās attiecības ar jauno simpātiju. Pirmajos randiņos ir svarīgi izrunāties un uzzināt vairāk par pašu cilvēku, nevis izjautāt par iepriekšējām attiecībām un to, kas nogāja greizi. Protams, ka šī interese ir dabiska, bet vispirms būtu vērtīgi uzzināt par pašu personu ar kuru dodies uz randiņiem.
2. Agri runājiet par nākotni
Jau attiecību sākumā ir svarīgi izrunāt dažus jautājumus.
Protams, jums nav nepieciešams (un, iespējams, nevajadzētu) jautāt, cik bērnus viņš vēlas, bet vismaz būtu jauki saprast vai viņam vispār ir vēlēšanās veidot ģimeni un nopietnas attiecības.
3. Pārliecinieties, ka jūs piesaista persona, nevis doma par jaunām attiecībām
Dažreiz mēs tik ļoti vēlamies būt attiecībās, ka mēs pat nenojaušam, ka doma par attiecībām mūs piesaista vairāk nekā cilvēks, ar kuru mēs esam attiecībās.
4. Neveiciet svarīgas sarunas, izmantojot sms
Ziņu sūtīšana nav nekas slikts, bet nopietnas sarunas ar to palīdzību noteikti nevajadzētu risināt.
5. Esi tu pati
Iespējams, ka šis ieteikums izklausās pēc klišejas, bet tā tas nemaz nav! Tu nespēsi izlikties vienmēr, tādēļ esi tu pati. Attiecības tiek veidotas, lai abas personas būtu laimīgas. Kāda jēga otra dēļ izlikties, ja beigās tam nebūs nekāda ilgtermiņa labuma?
6. Vēro
Jau pašā attiecību sākumā vēro otru personu un viņa attieksmi pret citiem cilvēkiem. Ja pieķer viņu melos, tad to piefiksē, ja viņš ir nelaipns pret viesmīli, tad arī tā nav visai jauka īpašība. Ja jūti, ka otra persona veic vairākas darbības, kuras tev nav pieņemamas, tad ļoti būtiski ir izvērtēt vai vispār ir jēga ar šo vīrieti tikties. Vēl viena laba ideja ir iepazīšanās ar viņa draugiem, jo šādi tu labāk varēsi saprast ar kādu cilvēku šobrīd satiecies.
7. Beidz viņu salīdzināt ar savu bijušo
Tavs jaunais partneris nav tavs bijušais (paldies Dievam!), un viņiš nevēlas turpināt dzirdēt par jūsu bijušo. Protams, jums ir nepieciešama “randiņu vēstures” izrunāšana, lai labāk saprastu viens otru, bet bez liekas drāmas un sīkām detaļām. Neviens nevēlas justies tā, it kā viņu salīdzinātu ar kādu citu…
8. Attiecības nav 50/50, jo tās ir 100/100
Attiecības nav tikai kompromiss vai centieni panākt 50/50. Laimīgas, veiksmīgas un ilgstošas attiecības, dod visu, uz ko vari, un sagaidi to pašu pretī. Protams, radīsies konflikti (un radīsies vēl vairāk, jo ilgāk būsiet kopā), taču attiecībās jums abiem jābūt par visiem100 procentiem.
9. Bieži saki, kā jūties
Attiecību sākums var likt pamatu nākotnei, tāpēc pievērsiet īpašu uzmanību tam, kā sarunājaties viens ar otru un risinat problēmas.
PS! Tavs partneris nav domu lasītājs neatkarīgi no tā, vai runa ir par randiņu vakariem vai seksa pozām. Pastāsti viņiem, ko vēlies, un izveido perfektas attiecības, nevis gaidi perfektu cilvēku.
No 15. februāra, lai saņemtu pakalpojumus zaļajā režīmā, vairs nebūs derīgi vakcinācijas sertifikāti, kas vecāki par 9 mēnešiem. Ja saņemta “Johnson & Johnson” vakcīna, sertifikāta derīguma termiņš ir 5 mēneši.
Stājoties spēkā derīguma termiņam, sertifikātu varētu zaudēt 180 tūkstoši cilvēku. Plašāk stāsta Dāvids Freidenfelds.
