0 C
Rīga
ceturtdien, 26 februāris, 2026
Home Blog Page 75

Valsts prezidents: Galvenais uzdevums ir panākt strauju vakcināciju!

Galvenais uzdevums ir panākt strauju vakcināciju, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš pavēstīja, ka drīzumā tas būs iespējams, jo Latvijā ienāks lielāks skaits vakcīnu devu. Prezidenta ieskatā, nepieciešams ātri vakcinēt prioritārās grupas un citus cilvēkus, lai vakcīnas pret Covid-19 sāktu darboties un lai laicīgi šo vakcinācijas procesu arī pabeigtu.

“To noorganizēt ir veselības ministra uzdevums. Mēs redzam, ka infrastruktūra ir uzbūvēta un mēs ar cerībām raugāmies, ka vakcinācija notiks ātri un strauji, ka vakcīnas nepaliks noliktavās, bet no lidostas caur noliktavu nonāks līdz cilvēkiem,” sacīja Levits.

Arī Kariņš akcentēja, ka svarīgs ir raits vakcinācijas temps, lai vakcīnas neuzkrātos nedz centrālajā noliktavā, nedz atsevišķos vakcinācijas punktos. Viņš norādīja, ka sistēma ir izveidota un, piemēram, vakcinācijas tempi pagājušajā nedēļā bija labāki nekā nedēļu iepriekš.

“Izskatās, ka šonedēļ šī tendence turpinās. Veselības ministrijai svarīgi šo tempu uzturēt un raiti virzīties uz priekšu, lai mēs sasniegtu kopīgo imunitāti un izeju no pandēmijas radītās krīzes. Patlaban šķiet, ka viss iet pareizā virzienā, ir tikai jāturpina,” teica Ministru prezidents.

LETA jau rakstīja, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā kopumā pret Covid-19 saņēmuši 8564 cilvēki, otro poti saņemot līdz šim augstākajam cilvēku skaitam, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.

Ņemot vērā, ka datu ievadīšana sistēmā iespējama vairākas dienas, šis rezultāts vēl varētu mainīties. Patlaban tas ir otrais augstākais kopš vakcinācijas procesa sākšanas valstī. Augstāks rādītājs, dienā sasniedzot 9114 vakcinētos, fiksēts 7.aprīlī.

Pirmo vakcīna devu vakar saņēma 6215 cilvēki, bet otro poti, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu – 2349. Šāds otro vakcīnas devu saņēmušo iedzīvotāju skaits ir augstākais rādītājs vakcinācijas procesa gaitā. Augstāks tas ir bijis vien 2.februārī un 20.aprīlī, kad vakcinēti attiecīgi 1673 un 1672 cilvēki.

Šīs nedēļas pirmajās trīs dienās vidēji diennaktī potēti 6220 cilvēki, bet pēdējo septiņu dienu laikā – vidēji 5502 cilvēki diennaktī, vakcinācijas tempam pieaugot.

Nepilna puse vakar vakcinēto bija personas virs 60 gadu vecuma, savukārt aptuveni katrs ceturtais sapotētais bija cilvēks ar hronisku saslimšanu. Nepilns 1000 vakcinēto bija izglītības iestādēs nodarbinātie. Vakar vakcinēts arī nepilns simts operatīvo dienestu darbinieku, kā arī vairāk nekā 50 nozaro prioritāro iestāžu darbinieki.

Vakar pirmo poti saņēmusi arī kāda 100 gadus veca kundze Skultes doktorātā. Līdz ar to kopumā līdz šim vakcinēti 15 cilvēki 100 un vairāk gadu vecumā.

Aizvadītajā diennaktī cilvēki visbiežāk potēti ar “Moderna” vakcīnu, pirmajai un otrajai potei kopumā izmantojot 4919 šīs vakcīnas devas. Ar “Pfizer”/BionTech” vakar vakcinēti kopumā 2696 cilvēki, savukārt visretāk vakar izmantota “AstraZeneca” vakcīna, to izmantojot 949 cilvēku vakcinācijai.

Līdz šim vakcīnas pirmo devu saņēma 10,45% Latvijas iedzīvotāju, savukārt abas – 1,73%.

Nedēļas izskaņā gaidāms vēss, vējains un slapjš laiks

Vietām izveidosies sniega sega, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Tuvākajās dienā laika apstākļus virs Latvijas noteiks ciklons ar centru virs Somijas, kura ietekmē nedēļas nogalē gaidāmas stipras vēja brāzmas. 

Latvijā ieplūdīs vēsāka gaisa masa, naktīs gaisa temperatūra vietām var pazemināties zem 0 grādiem. Bbieži sagaidāmi nokrišņi – lietus, slapjš sniegs, kā arī sniegs.

Piektdien debesu lielāko daļu aizklās mākoņi, kas daudzviet nesīs nokrišņus – lietu, slapju sniegu, vietām arī sniegu.

Arī brīvdienās būs mākoņains laiks, bet brīžiem uzspīdēs saule. Latvijas teritorijas lielākajā daļā pa laikam sagaidāmi nokrišņi lietus, slapjš sniegs, bet nakts un rīta stundās sagaidāms arī sniegs. 

Vietām veidosies divu līdz četru centimetru bieza sniega sega. 

Sestdien pūtīs mērens līdz mēreni stiprs rietumu, ziemeļrietumu vējš, kas naktī piekrastē un dienā daudzviet brāzmās sasniegs ātrumu 15-18 metri sekundē, bet svētdien vējš nedaudz pierims. 

Termometra stabiņš naktīs noslīdēs līdz -1…+4 grādu atzīmei, bet dienā pakāpsies līdz +2…+6 grādiem.

Nākamās nedēļas pirmajā pusē saglabāsies mākoņains laiks, tiek prognozēts gan lietus, gan slapjš sniegs un naktī uz pirmdienu vietām arī sniegs, tomēr nokrišņu daudzums mazināsies. 

Nedēļas sākumā lēns vējš iegriezīsies no rietumu puses, bet nedēļas vidū tas iegriezīsies no ziemeļaustrumiem, austrumiem. 

Gaisa temperatūra naktīs būs -2…+3 grādi, bet dienās nepārsniegs +4…+9 grādus. 

Pēc šī brīža prognozēm, nedēļas otrajā pusē Latvijai no dienvidiem pietuvosies jauns ciklons, nesot nokrišņiem bagātu laiku.

Princis Harijs Lielbritānijā uzkavēsies ilgāk! (+VIDEO)

Princis Harijs Lielbritānijā paliks ilgāk nekā bija plānojis. Harijs ieradās uz sava vectēva, prinča Filipa bērēm, tika ziņots, ka pēc bērēm viņš dosies atpakaļ uz ASV, kur viņu gaida sieva, Megana Mārkla, kas ir otrā bērniņa gaidībās, un dēliņš Ārčijs.

Jaunākās ziņas vēstī, ka princis Harijs izlēmis uzkavēties, lai kopā ar ģimeni atzīmētu savas vecmāmiņas, karalienes Elizabetes II 95.dzimšanas dienu, kas ir jau šodien – 21.aprīlī. Pēc prinča Filipa bēru ceremonijas princis Harijs aprunājies ar savu tēvu, princi Čārlzu un vecāko brāli, princi Viljamu. Interesanti, ka šīs sarunas bijušas visai ilgas, jo karaliskā ģimene ir satraukta par tik nepatīkamo prinča Harija un Meganas Mārklas interviju, kas izskanēja Opras Vinfrijas sarunu šovā. Harijs arī apsolījis apciemot karalisko ģimeni šī gada jūlijā, kad tiks atklāts pāragri mirušās prinču mammas, princeses Diānas, piemineklis.

Aculiecinieki, kas sastapa princi Hariju un princi Viljamu pēc bēru ceremonijas medijiem atklājuši, ka brāļi izskatījušies draudzīgi noskaņoti un par to esot jāpasakās Keitai Midltonei un princim Čārlzam, kuri abi veltījuši lielas pūles, lai abus brāļus samierinātu.

Video

Ko un kāpēc cilvēki runā miegā

“Es nevaru apēst delfīnus!” vai arī “Vai spainis ar ūdeni var izpildīt manus mājas darbus?”. Šīs ir tikai dažas no dīvainām frāzēm, ko cilvēki saka miega laikā. Katrs cilvēks kaut reizi, ir miegā pateicis kādu frāzi, tomēr pamostoties viņš to neatceras.

Sarunas miegā ir miega traucējumu veids, kas ir ļoti izplatīts. Daudzi cilvēki pamostas, jūtot, ka miegā murmina vai pat kliedz, vai arī viņu partneris viņiem pastāsta ko viņi teica miega laikā. Saskaņā ar jaunākajiem datiem runāšana miegā skar apmēram 5% pasaules iedzīvotāju. Lielāka daļa cilvēku var izjust šo miega traucējumu intensīvu emociju, noguruma un stresa dēļ. Vairāk nekā 66% pieaugušo visā pasaulē jebkad ir runājuši miegā.

Līdz šim maz ir zināms par runāšanu miega laikā. Tiek uzskatīts, ka tas notiek REM (ātrās acu kustības) fāzē. Zinātnieki uzskata, ka mehānismi, kas nomāc runu un kustību miega laikā, nedarbojas efektīvi. Labā ziņa šajā gadījumā ir tā, ka runāšana miegā ir droša un cilvēkam nekas nedraud.

Vienīgās neērtības ir diskomforts, ko jūs radāt savam partnerim, kurš šajā laikā mēģina gulēt blakus jums. Zinātnieki piebilst, ka runājot sapņos, cilvēki var lietot vulgārus vārdus, taču vairumā gadījumu gramatika paliek pareiza. Ir zināms, ka runāšana miega laikā daudz neatšķiras no sapņošanas. Miega laikā teiktais visbiežāk ir atkarīgs no sapņa satura.

Kā drošāk ieguldīt brīvo naudu? (+VIDEO)

Šonedēļ Rīta panorāmā turpinām stāstīt par finanšu pratības jautājumiem. Ja bankas kontā stāv brīvi finanšu līdzekļi, tad prātīgāk būtu uz tiem nevis sēdēt kā sunim uz siena kaudzes, bet gan ieguldīt tā, lai tie nestu peļņu. Kā prātīgāk ieguldīt savus finanšu līdzekļus, sevišķi, ja interesē dažādi ieguldījumu fondi un vērstpapīri?

Video

Horoskops: horoskopa zīmes, kuras ir ļoti mīļas

Ir cilvēki, kuri vienmēr ir gatavi jums palīdzēt, kad jums tas ir nepieciešams. Viņi ir ļoti gādīgi un mīļi. Ir vairākas zodiaka zīmes, kuras bieži tiek uzskatītas par foršākajiem draugiem un labākajiem partneriem.

Kuras tās ir?

Zivis

Šie ir vieni no vismīļākajiem zodiaka zīmju pārstāvjiem. Zivis jums vienmēr palīdzēs, neatkarīgi no tā, kāda ir problēma. Viņi nekad jūs nevainos. Viņi vienmēr dara visu iespējamo, lai palīdzētu draugiem. Šie zodiaka zīmes pārstāvji ir gatavi palīdzēt pat svešiniekiem, jo ​​ir ārkārtīgi izpalīdzīgi. Zivis klausās, saprot un izjūt sāpes kopā ar saviem mīļajiem, it kā tās būtu viņu pašu sāpes. Viņi palīdz, neko negaidot pretī. Viņiem pietiek ar tuvinieku smaidiem. Viņi nevēlas, lai kāds tuvs cilvēks justos slikti, tāpēc viņi ir gatavi darīt visu, lai uzlabotu garastāvokli.

Mežāzis

Jūs varat paļauties uz šīs zīmes pārstāvjiem. Viņi vienmēr atbild par saviem vārdiem un rīcību. Mežāži ir nopietni cilvēki un jūs varat būt pārliecināti, ka viņi neatstās jūs vienu, ja jums būs problēmas, gluži pretēji – viņi palīdzēs jums problēmas atrisināt. Mežāži vienmēr palīdzēs jums īstenot sapņus.

Vēzis

Vēži ir draudzīgi un komunikabli. Viņiem ļoti svarīga ir ģimene. Viņi savas ģimenes dēļ ir gatavi uz visu. Vēži savu tuvinieku problēmas uztver nopietnāk nekā savas. Viņi vienmēr precīzi zina, kā likt cilvēkam justies labāk. Viņi ir ļoti radoši un atvērti cilvēki.

Tīrība un kārtība mājas aptieciņā: Praktiski padomi medikamentu uzglabāšanai!

Tīrības mēnesis aprīlis ir piemērots laiks arī tam, lai atvēlētu brīdi mājas aptieciņas pārskatīšanai un sakārtošanai. Pēc kādiem principiem uzglabāt zāles, uztura bagātinātājus, pārsējus un plāksterus, lai tie būtu pārskatāmi, ērti izvietoti un ātri atrodami? Kā un kur uzglabāt medikamentus, lai tie atrastos atbilstošos apstākļos, varētu izsekot līdzi to derīguma termiņiem un lai tie vienlaikus būtu bērniem un mājdzīvniekiem drošā vietā? Organizēšanas konsultante Dana ar kasti jeb Dana Gulbe un Apotheka sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča sniedz atbildes uz šiem jautājumiem un piedāvā noderīgus  padomus, kā uzturēt  drošu un kārtīgu mājas aptieciņu.

Medikamenti ir specifiska lietu grupa, ko svarīgi nejaukt kopā ar citiem mājās atrodamajiem priekšmetiem gan no estētiskā, gan drošības viedokļa. Sakārtota aptieciņa ļauj sekot līdzi medikamentu derīguma termiņam un vizuālajam izskatam – nekādā gadījumā nav pieļaujama medikamentu lietošana, ja tiem beidzies derīguma termiņš vai mainījies to vizuālais izskats, piemēram, parādījušās nogulsnes sīrupā, mainījusies tabletes struktūra vai krāsa. 

“Ieviešot kārtību, cilvēks var viegli pārskatīt, kas ir ikdienas profilakses “arsenālā”, un operatīvi rīkoties gadījumos, kad jāreaģē nekavējoties – jāsniedz pirmā palīdzība,” stāsta I. Sinkeviča. “Kārtība aptieciņā palīdz sekot līdzi tās saturam un savlaicīgi to papildināt ar trūkstošajiem medikamentiem vai tieši pretēji – palīdz izvairīties no jau esošu medikamentu atkārtotas iegādes.”

“Medikamentus nav ieteicams turēt atvērtā veidā uz galda vai palodzes. Savukārt plauktā tos labāk novietot tuvāk lietām, kas ikdienā tiek izmantotas salīdzinoši retāk, teiksim, pie salocītajiem dvieļiem, nevis pārtikas vai ikdienas traukiem. Protams, uzglabāšanas vietu katram būtu jāpielāgo saviem dzīves apstākļiem. Kārtības ieviešana mājas aptieciņas haosā var šķist īsts izaicinājums, tomēr galvoju, ka tas ir vienkāršāk nekā izklausās,” saka D. Gulbe jeb Dana ar kasti. Organizēšanas konsultante iesaka izveidot noteiktu sistēmu, lai aptieciņā pat pēc īslaicīga haosa ir iespējams ātri ieviest kārtību.

Efektīvākie knifi kārtības nodrošināšanai 

Galvenais princips, kas jāievēro, iekārtojot mājas aptieciņu, ir tās satura izvietošana vertikāli. Jebkura kaste, grozs vai kārba, kur glabājas medikamenti un to piederumi, jāorganizē tā, lai, skatoties uz saturu no augšas, būtu redzams viss tajā atrodamais. Šādā veidā ir visvieglāk kontrolēt medikamentu derīguma termiņu, regulāri, tas ir, vismaz reizi pusgadā, aptieciņu pāršķirojot. Svarīgi, lai divi iepakojumi (kastītes, plāksnītes) vai divi piederumi neatrodas guļus viens otram virsū. 

Aptieciņā ieteicams nodalīt medikamentus (ziedes, tabletes, sīrupus) no piederumiem (plāksteriem, termometra, elastīgajām saitēm). Pārāk mazi un šauri priekšmeti (termometrs, pipetes, ziedes tūbiņas) neturas vertikāli, tāpēc pirms to likšanas aptieciņas kastē ieteicams tos grupēt citā mazākā konteinerī, piemēram, maciņā ar rāvējslēdzēju, nelielā stikla burciņā vai nelielā kastītē, ko tad iespējams novietot vertikāli. Tāpat plāksterus, marles, saites, teipus un citus piederumus ieteicams izņemt no oriģinālajām kartona kastītēm un turēt grupētus atsevišķos maciņos ar rāvējslēdzēju. Tādā veidā visi plāksteri būs vienkopus un nenāksies medikamentu kastē uzglabāt arī tukšu gaisu. Tomēr zāles gan jāuzglabā oriģinālajā iepakojumā, kur saglabāta arī lietošanas instrukcija. 

Uztura bagātinātāji un vitamīni jānovieto tur, kur tos pamana un lieto, tos nav ieteicams turēt  kopā ar medikamentiem, jo tur tie diemžēl pārāk bieži sagaida sava derīguma termiņa beigas. Tā vietā speciālistes iesaka tos grupēt skaistā groziņā vai paplātē un turēt acu priekšā – pie garšvielām, tējas un kafijas vai pat uz galda. 

Domājot par zāļu tējām, cilvēkam jāuzdod sev jautājums: vai tās lietoju ikdienā, vai tikai kā papildinājumu medikamentiem saslimšanas gadījumā? Ja ģimenē atbilstošāks ir pirmais variants, tad zāļu tējas ieteicams turēt kopā ar citām tējām un dzērieniem. Tās pārskatāmi  un glīti izskatīsies pārbērtas stikla burkās, taču, ja to nav daudz vai negribas atvēlēt tām tik daudz vietas, var izmantot arī, piemēram, papīra turziņas, uz kurām rakstāms tējas nosaukums un derīguma termiņš. Turziņas vēlams nofiksēt ar nelielu knaģīti vai saspraudi un grupēt tās kopā seklā groziņā vai kastē. Ja zāļu tējas tiek dzertas tikai slimību gadījumos, tās droši var turēt kopā ar medikamentiem, ievērojot tos pašus uzglabāšanas principus. Tējām tāpat var izmantot arī plastmasas maisiņus ar rāvējslēdzēju jeb zip-lock.

Kāda ir ideāla aptieciņas kaste?

Aptieciņas kastei ir jābūt pietiekoši lielai, bet ne pārāk dziļai, lai nerastos kārdinājums medikamentus izvietot vairākos slāņos citu virs cita. Optimālā gadījumā medikamentu kastes augstums sakrīt ar vidējo kastīšu, pudelīšu augstumu, kad tās noliktas vertikāli. Tas varētu būt 10–20 cm augstumā. 

Ja kasti tur atvilktnē vai kādā augstākā, bērniem nepieejamā plauktā, tad vāks nav nepieciešams. Tas tikai apgrūtina kastes izmantošanu un rada vēlēšanos lietoto medikamentu nolikt vienkārši kastei blakus vai uz vāka. 

Medikamentu kasti būtu jāvar viegli izcelt no plaukta, tātad tā nedrīkst būt pārāk smaga vai trausla. Ieteicamākais materiāls medikamentu kastei ir plastmasa, jo to ir vienkārši un ērti kopt, turklāt tā ir mitrumizturīga. No vizuālā viedokļa D. Gulbe iesaka izvēlēties pilnkrāsas, nevis caurspīdīgu plastmasas kasti. “Tā ir ilūzija, ka caurspīdīga ir pārskatāmāka, patiesībā tā bieži vien vienkārši izskatās krietni nekārtīgāk. Identisku efektu var panākt ar precīzu, skaistu etiķeti uz kastes sāna,” saka organizēšanas konsultante. 

Ja medikamentu ir daudz un tie tiek grupēti vairākās kastēs, ir svarīgi tos nevis vienkārši sadalīt  vairākās daļās, bet grupēt pēc kādas pazīmes, piemēram, medikamenti augšējiem elpceļiem, medikamenti muskuļu sāpēm u.tml. Katra kaste ir sava medikamentu apakškategorija, un to noteikti jāpasvītro ar atbilstošu etiķeti. Šādas izturīgas kastes var iegādāties lielākajos pārtikas un saimniecības veikalos.

Vannasistaba nav labākā vieta zāļu uzglabāšanai

Kārtojot mājas aptieciņu, svarīgi piedomāt ne vien par kārtību, bet arī drošību. Arī turpmāk, pievienojot kastē jaunus medikamentus, vērts atcerēties būtisku pamatprincipu – zāļu instrukcijā jāizlasa uzglabāšanas nosacījumi, kas atkarīgi no zāļu formas un sastāva.

Ja instrukcijā norādīts, ka zāles jāuzglabā istabas temperatūrā (15–25°C), tas nozīmē, ka mājās jāatrod bērniem un mājdzīvniekiem nepieejama, sausa, tumša vieta, kur nav tiešu saules staru vai siltuma avotu. Parasti tās var būt slēgtas atvilktnes vai skapju augšas. Vannas istaba noteikti nav piemērota telpa zāļu uzglabāšanai paaugstinātā mitruma un temperatūras svārstību dēļ. Ja zāles jāuzglabā sausā, vēsā vietā (8–15°C) vai aukstā vietā (2–8°C), tas nozīmē, ka tās jānovieto ledusskapī. Zāles nekādā gadījumā nedrīkst sasaldēt – tādējādi tās zaudē savu kvalitāti un ārstnieciskās īpašības. 

Medikamentiem ledusskapī svarīgi paredzēt noteiktu, ierobežotu vietu, piemēram, ledusskapja durvju augšējo nodalījumu, lai neapgrūtinātu pārtikas produktu lietošanu ikdienā. Tabletes un kapsulas būtu jāievieto plastmasas maisiņā, tālāk no pārtikas, pasargājot zāles no mitruma un kondensāta. Sīrupiem un citiem šķīdumiem labi jānoslēdz vāciņš. Ja medikamentu ir daudz vai tie neietilpst durvju nodalījumā, tos vēlams grupēt vienkrāsainā un necaurspīdīgā plastmasas kastē un šo kasti marķēt, lai visi mājinieki būtu informēti par tās saturu.

Ja medikamentiem ir parādījušās vizuālas izmaiņas vai defekti, piemēram, krāsas maiņa, plankumi, plaisas, iztecējis saturs, tad zāles lietot kategoriski aizliegts. Tādām zāļu formām kā sīrupiem, geliem, acu pilieniem ir ierobežots lietošanas laiks pēc to atvēršanas. “Uz šāda iepakojuma būtu lietderīgi ar marķieri uzrakstīt atvēršanas datumu, lai pēc tam būtu iespēja izsekot drošam lietošanas termiņam,” iesaka I. Sinkeviča.

Ja medikamenti vairs nav derīgi, tie jānogādā  aptiekā drošai iznīcināšanai. Zāles, kam beidzies derīguma termiņš vai kas vairs nav derīgas lietošanai, nekādā gadījumā nedrīkst izmest kanalizācijā vai sadzīves atkritumu tvertnē. Aktīvo savienojumu dēļ medikamenti dabai ir īpaši kaitīgi. Vecos medikamentus izņem no kartona iepakojumiem, iepakojumus izmet papīra vai sadzīves atkritumos, savukārt pašus medikamentus (pudelītes, tablešu plāksnītes, ziedes) savāc plastmasas maisiņā. Dzīvsudraba termometrus var nodot, ievietojot tos plastmasas pudelē. Nederīgos un vecos medikamentus bez maksas var nodot kādā no tuvākajām Apotheka aptiekām. 

Akcijā “Pērc, ziedo, pabaro” iespēja ziedot barību suņiem un kaķiem 14 patversmēs visā Latvijā!

Rūpējoties par mūsu četrkājainajiem draugiem, kam šobrīd nav savu māju, no 20. aprīļa līdz 17. maijam jau septīto reizi notiks labdarības akcija “Pērc, ziedo, pabaro”. Tās ietvaros ikviens iedzīvotājs ir aicināts atbalstīt patversmēs mītošos dzīvniekus, iegādājoties un ziedojot dzīvnieku barību un citus mājdzīvniekiem piemērotus produktus Rimi veikalos visā Latvijā.

Vidēji 25–50 kg barības ik dienu – tik daudz vajadzīgs katrai Latvijas dzīvnieku patversmei, lai paēduši būtu visi tur mītošie kaķi un suņi. Šādu bēdubrāļu, kas palikuši bez mājām un mīloša saimnieka, Latvijā ir simtiem, un viņu labsajūta un ikdienas pamatvajadzību nodrošināšana ir atkarīga lielākoties no sabiedrības atbalsta. Ja pagājušogad akcijā piedalījās 11 dzīvnieku patversmes visā Latvijā, šogad to ir jau 14.

“Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs, katram ir savi paradumi, raksturs un personība. Taču kopīgs visiem ir viens – katram kaķim un sunim gribas ēst. Neatkarīgi no tā, kur dzīvnieks mitinās, tam ir vajadzīga mīlestība un glāsti, siltums, drošība un medicīniskā aprūpe. Un šeit nepietiek tikai ar patversmju darbinieku un entuziastu pūlēm, nepietiek arī ar pašvaldību atbalstu – mums vajadzīga katra līdzjūtīgā sirds, lai kaut vai paciņu pa paciņai piepildītu dzīvnieku patversmju pieliekamos. Īpaši gribētu uzrunāt tos, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar dot mājas dzīvniekam, taču mīļuprāt noglauda kaķi vai suni – akcija “Pērc, ziedo, pabaro” ir lieliska iespēja savu mīlestību izrādīt praktiski un ļoti noderīgi!” aicina biedrības “Dzīvnieku SOS” vadītāja Sandra Brasliņa. 

Šogad akcijai pievienojušies par 25 Rimi veikaliem vairāk nekā pērn, un akcijas atbalstītāji varēs iegādāties dzīvniekiem nepieciešamos produktus un tos ievietot “Pērc, ziedo, pabaro” ziedojumu kastēs 150 Rimi  Hyper, Rimi Super un Rimi Mini veikalos visā Latvijā. 

“Mājdzīvnieku tēma Rimi ir īpaši tuva – ik dienas Mājdzīvnieku klubā aicinām ar atbildību un mīlestību rūpēties par saviem kaķiem un suņiem. Šī ir lieliska iespēja palīdzēt arī tiem dzīvniekiem, kuriem nav sava cilvēka, kas varētu viņus barot, lolot un lutināt. Mazie draugi dzīvnieku patversmēs visā Latvijā būs pateicīgi par katru ziedojumu – barību, smiltīm, rotaļlietām, kas padarīs priecīgāku patversmju iemītnieku ikdienu. Kā rāda iepriekšējā pieredze, akcija “Pērc, ziedo, pabaro” parasti gūst lielu pircēju atsaucību, un uz to ceram arī šoreiz, aicinot pievienot savam pirkumu grozam dažus iepakojumus dzīvnieku barības vai kādu citu noderīgu preci,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers. 

Skaiste Sruogaite, Mars korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs, Ukrainā un Izraēlā, uzsver, ka atbildība padarīt mūsu četrkājaino draugu pasauli labāku ir sabiedrības un uzņēmējdarbības vides vienojošais elements: “Mars augstu vērtē un rūpējas par visiem mājdzīvniekiem – tie padara mūsu dzīvi labāku, tāpēc mūsu mērķis ir padarīt pasauli par labāku vietu arī viņiem. Barība ir būtiski nepieciešama visiem mājdzīvniekiem, jo tā ietekmē viņu veselību un dzīves kvalitāti. Mēs kā uzņēmums, kas ražo vienus no pasaulē visplašāk pazīstamajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem Whiskas, Sheba, Pedigree un daudzus citus, esam pateicīgi, ka varam dalīties un palīdzēt mājdzīvniekiem, kuriem tas ir nepieciešams, īpaši laikos, kad pasauli pārņēmusi pandēmija. Es patiesi aicinu cilvēkus nestāvēt malā un piedalīties šajā akcijā, lai parādītu, ka mēs visi iestājamies par mājdzīvnieku labturību un, neraugoties uz apstākļiem, neesam aizmirsuši par viņiem.”

Papildus pircēju ziedojumiem arī akcijas rīkotāji – Rimi Latvia un Mars Inc., kā ierasts, ziedos vairākas tonnas barības un smilšu četrkājaino patversmes iemītnieku atbalstam. 

Saziedotā barība un citas preces nonāks 14 dzīvnieku patversmēs visā Latvijā: “Ulubele”, “Dzīvnieku SOS”, “Dzīvnieku draugs” un Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupā Rīgā, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversmē un patversmē “Ķepu Ķepā” Jelgavā, patversmē “Četrkājainie draugi” Dobelē, Cēsu dzīvnieku patversmē “Lācīši”, patversmē “Astes un Ūsas” Alūksnē, Jēkabpils dzīvnieku patversmē, Daugavpils dzīvnieku patversmē “OTRĀ MĀJA”, Saldus dzīvnieku patversmē “Oposums”, Ugāles biedrībā “Ar Sirdi Delnā” un patversmē “Liberta” Liepājā.

Kariņš patlaban neredz iespēju lemt par Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu (+VIDEO)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) patlaban neredz iespēju lemt par ierobežojumu mīkstināšanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja premjers.

Komentējot veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) otrdien valdības sēdes laikā pausto, ka, ņemot vērā pašreizējos saslimstības ar Covid-19 rādītājus, nepieciešams noteikt moratoriju turpmākai drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanai, Kariņš atzina, ka viņš ir līdzīgās domās ar veselības ministru.

Premjers stāstīja, ka valdība bija plānojusi trīs nedēļu ciklā diskutēt par atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Nākamās diskusijas plānotas nākamnedēļ, tomēr Kariņš norādīja uz saslimstības ar Covid-19 pieaugumu. “Man ir grūti iedomāties, ka valdība varētu vienoties par pārkārtojumiem, ko varētu uztvert kā atvieglojumus,” pauda Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies un saistībā ar tās mazināšanu ieviestie ierobežojumi joprojām ir spēkā un tie ir jāievēro.

Video

Kariņš aicināja sabiedrību pieteikties uz bezmaksas brīvprātīgo vakcināciju pret Covid-19. “Ja visi vakcinēsimies, izkļūsim no krīzes,” piebilda premjers.

Valdības sēdes laikā Pavļuts atzīmēja, ka šobrīd 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju atkal pārsniedzis 400 gadījumu robežu. Vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju stagnē, pēdējās dienās situācijai nedēļas griezumā nepasliktinoties.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 688 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 15 sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Jau vairāk nekā nedēļu Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaugt – arī vakar tika novērots pieaugums, šim rādītājam palielinoties no 383,3 līdz 403,2 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī – 330,6.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 112 224 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēts 7691 Covid-19 gadījums, savukārt pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušie.

No pagājušajā diennaktī mirušiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bijis vecumā no 30 līdz 39 gadiem, divi – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, divi – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 79 gadiem un vēl seši – vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miris 2071 cilvēks, kas bija saslimis ar Covid-19.

Diennakts laikā Latvijā veikti 18 656 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 3,7%.

Pirmo poti pret Covid-19 saņēmis katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs!

Līdz šim pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā saņēmuši 10,06% iedzīvotāju, liecina Nacionālās veselības dienesta dati.

Aizvadītajā diennaktī pirmo poti pret Covid-19 saņēma 4697 cilvēki, savukārt vēl 1531 persona vakcinācijas ciklu noslēdza, saņemot otru poti. Kopumā vakar sapotēti 6228 cilvēki

Otro poti saņēmušo cilvēku skaits vakar sasniedza otro lielāko rādītāju kopš vakcinācijas procesa sākuma. Lielāks tas bijis vien 2.februārī, kad otro devu saņēma 1673 cilvēki. Otrdien nepilna ceturtdaļa otro poti saņēmušo bija personas virs 60 gadu vecuma, vairāk nekā 240 sapotēto bija personas ar hroniskām slimībām, līdzīgs bijis arī vakcinēto ārstniecības personu skaits.

Apmēram trešdaļa vakar pirmo poti saņēmušo bija cilvēki vecumā virs 60 gadiem, katrs ceturtais bija persona ar hroniskām slimībām. Vakar pirmo vakcīnas devu saņēma arī vairāk nekā 730 izglītības iestāžu darbinieki.

Līdz šim vakcinācijas procesu, saņemot pirmo poti, sākuši 10,06% Latvijas iedzīvotāju, savukārt abas vakcīnas devas saņēma 1,6% iedzīvotāju.

Miegs un uzmācīgas domas

Vairums cilvēku, ja jūtas noguruši dodas gulēt, bet ne vienmēr aizmigt ir tik vienkārši. Ja neizdodas aizmigt, tad tā ir pamatīga vilšanās un aiz aizkaitinājuma ir vēl grūtāk iemigt. Acu priekšā jums ataust dienas notikumi un parasti tieši tie, kas ir saistīti ar nepatīkamām atmiņām.

Jūs sākat analizēt, kā esat izturējusies vienā vai otrā gadījumā un kā būtu bijis pareizāk rīkoties. Tādas domas nenomierina, gluži otrādi, uztrauc jūs un miegs ir prom. Iespējams jūs neesat pieradusi domāt par bijušo? Tad jūs, protams, domājat par nākotni: ko pagatavot rīt vakariņām. Vai maz rīt tiksiet galā ar savu darbu, kaut tikai neaizmirstu rītdien nopirkt kaut ko. Skaidrs, ka naktī, kad visi svarīgie smadzeņu centri ir kavēšanas stāvoklī, visas šīs problēmas nevar tikt atrisinātas un tāpēc liekas ļoti grūtas. Un tā jūs nemitīgi mokaties guļot bez miega. Dažreiz jūs to apzināties, jo no pieredzes saprotat, ka no rīta jums daudz vieglāk, bez sevišķas piepūles izdosies atrisināt šos jautājumus, vajag tikai mazliet padomāt, un viss būs nokārtots, bet domāt par to visu nakti nozīmē tikai mocīt sevi.

Bet kā no šīs problēmas tikt vaļā?

Saprāta argumenti tādos gadījumos nedod vēlamos rezultātus, to mēs noskaidrojām jau agrāk. Varam ieteikt izmēģināt šādu triku. Iedomājaties, ka jūsu rūpes ir uzrakstītas ar krītu uz tāfeles. Jums vajag gulēt, nevis lasīt uz tāfeles uzrakstīto. Tiklīdz kaut kas šķietami parādās uz tāfeles, jūs iztēlojaties, ka ņemat sūkli un noslaukāt uzrakstīto. Ja parādās jauna problēma, tad ņemat palīgā sūkli. Vai jūs atkal kas moka? Tūlīt noslaukiet uzrakstīto. Un tā turpiniet nepārtraukti! Jūs pamanīsiet, ka sākumā biežāk, bet pēc tam arvien retāk un retāk jums nāksies lietot sūkli un drīz vien jūs aizmigsiet.

Šīs sadzīves lietas piesaista mājai veiksmi un pozitīvu enerģiju

Ņemot vērā dažādus ticējumus, tad šīs ir tās lietas, kuras piesaista mājai veiksmi, laimi un pozitīvu enerģiju. Veiksme mājās ir atkarīga ne tikai no īpašnieka pozitīvas attieksmes, bet arī no lietām, kuras atrodas mājās. Tās piesaista veiksmi un labklājību.

Kuras gan ir šīs lietas?

Ķiploki

Ļoti bieži ļaunie gari ir nesaskaņu cēlonis mājās. Nepatīkamas smakas, viss krīt no rokām, mājas darbi nepadodas, liecina par ļaunumu, kurš atrodas jums blakus. Lai nomierinātu ļaunos garus, noteikti turiet ķiplokus mājās, to smarža ir mājas talismans no negatīvās enerģijas. Ķiploku ēšana palīdz pret dažādām slimībām un nelabvēlīgo cilvēku negatīvās ietekmes.

Zvaniņš

Melodiskā zvaniņa skaņa var atgriezt pozitīvu noskaņu mājās. Jums jāizvēlas zvaniņš, kurš izgatavots no metāla. Tam vajadzētu būt tīrai un maigai skaņai. Noteikti ieklausieties zvaniņa melodijā. Ja melodija mainās, kļūst skaļāka vai klusāka, tad tas nozīmē, ka zvaniņš ir absorbējis daudz negatīvās enerģijas.

Spogulis

Apaļais spogulis koka rāmī labi darbojas kā laimes un veiksmes magnēts. Izmantojot šādu spoguli, mājās vienmēr būs harmonija un sapratne. Tas izstaro vitālo enerģiju un piepilda mājās dzīvojošos cilvēkus ar pozitīvu enerģiju. Lai spoguli attīrītu, ir nepieciešams izmantojot mitru drāniņu to nomazgāt ar apļveida kustībām.

Minimālisma dzīvesveids: Episka lauku stila māja! (+VIDEO)

Šī ģimene ir izveidojusi sev satriecošu mazo māju ārpus pilsētas! Ādams un Mišela ir sapņu komanda. Ādams ir celtnieks un Mišela interjera dizainere, māja ir ideāli piemērota ģimenes dzīvošanai un ar skaistu mūsdienu lauku estētiku.

Izbaudiet pilnu ekskursiju pa šo ļoti skaisto un radošo māju.

Video

Saslimstība ar Covid-19 Latvijā pieaug jau otro nedēļu!

Jau otro nedēļu visā Latvijā novērojams saslimstības ar Covid-19 pieaugums, liecina apkopotie dati par pagājušo nedēļu, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējo nedēļu ir 6,4%, vidēji dienā tika atklāti 538 jauni gadījumi.

Jau vairākas nedēļas saglabājas stacionēto pacientu pieaugums, iepriekšējās nedēļas laikā tika stacionēts vidēji 61 pacients dienā.

Saslimstības pieaugums novērojams visos Latvijas reģionos, uzsvēra Arāja.

Vērtējot iepriekšējās divas nedēļas, saslimstības rādītāji ar augošu tendenci novērojami gandrīz visās vecuma grupās, izņemot seniorus virs 70 gadiem, kuru vidū saslimstība samazinājusies. Vērojot saslimstības rādītājus vecuma grupā virs 65 gadiem, SPKC redz to mazināšanos, kur viens no iemesliem noteikti minams arī vakcinācijas ieguvums papildus citiem profilakses pasākumiem.

Turpina saglabāties saslimstības pieaugums vecuma grupās no 10 līdz 19 gadiem un no 20 līdz 29 gadiem, pēdējo divu nedēļu laikā pieaugums vērojams arī vecuma grupā no 40 līdz 65 gadiem.

Skatoties konkrētāk pa bērnu vecuma grupām, saslimstība saglabājas vislielākā vecuma grupās 15-19 gadi, bet bērniem līdz piecu gadu vecumam tā ir vismazāk.

Nedaudz samazinājies Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficents, kas pašlaik veido 1,01, kamēr nedēļu iepriekš tas bija1,18. Tas liecina joprojām par infekcijas slimības izplatības pieaugumu, pārkāpjot robežu “1”.

SPKC joprojām aicina īpaši rūpīgi ievērot roku higiēnu, pareizi lietot sejas masku, nosedzot degunu un zodu, iespēju robežās strādāt attālināti, bet ja tas nav iespējams, tad nedoties uz darbu un publiskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem, piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

SPKC atgādina, ka ikviens var ievērot vienu no Covid-19 profilakses pasākumiem – telpu vēdināšanu. Ievērojot visus drošības pasākumus, pieskatot mazus bērnus un dzīvniekus, telpas jāvēdina vairākas reizes dienā, plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā. Īpaši aktuāli tas ir mājsaimniecībās, kur uzturas vairāki ģimenes locekļi, kā arī darbavietās un izglītības iestādēs, kur mācību process notiek klātienē.

Trīskrāsu kaķis: sargs, dziednieks un pareģis

Dažādi ticējumi par kaķiem aizsākās jau tālā pagātnē. Kaķi tika augsti vērtēti par viņu sirsnīgo raksturu, cīņu pret grauzējiem, taču ticējumu nozīme ir saistīta arī ar mājdzīvnieku krāsu. Neatkarīgi no šķirnes visi trīskrāsu kaķi ir īpaši. Nav nejaušība, ka trīskrāsu kaķi tiek atzīti par veiksmes talismaniem.

Ticējumi

Ja trīskrāsu kaķis murrā pie guļoša bērna, tad viņš noņem negatīvo enerģiju no bērniņa;

Ja uz ielas pie jums pienāk trīskrāsu kaķis, tad jums veiksies naudas darījumos;

Guļ ieritinājies kamolītī – drīz būs spēcīgs sals;

Šķauda blakus līgavai – drīz ģimenē gaidāms pieaugums;

Rūpīgi mazgājas – atnāks negaidīts viesis;

Interesanti fakti

99,9% trīskrāsu kaķu ir kaķenes;

Trīskrāsu kaķi ir paši tīrīgākie;

Jo vairāk kaķim plankumu jo īpašāks viņš ir;

Kā atpazīt vairogdziedzera problēmas?

Ja ar vairogdziedzera problēmām neesam saskārušies, tad ikdienā, visticamāk, neiedomājamies par tā nozīmi mūsu organismā. Vairogdziedzeris nodrošina mūsu organisma vielmaiņu un regulē tā funkcijas. Kādas ir biežāk sastopamās vairogdziedzera saslimšanas un kā tās atpazīt? Ko darīt vairogdziedzera veselības profilaksei? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Vairogdziedzeris atrodas kakla priekšpusē, tieši zem vairogskrimšļa, tā forma atgādina mazu tauriņu. Vairogdziedzera galvenie hormonu bioloģiskie efekti ir termoģenēzes regulācija, ietekme uz ogļhidrātu un taukmaiņu, augšanas un attīstības nodrošināšana, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane. Tā galvenā funkcija ir nodrošināt vielmaiņu organismā. Vairogdziedzeris regulē organisma funkcijas, vienmērīgi izdalot hormonus asinīs.

Izplatītākās problēmas

Par vairogdziedzera problēmām var liecināt palielināts, asimetrisks vairogdziedzeris, kā arī sāpes vai diskomforts kakla priekšējā daļā, aizsmakums un rīšanas grūtības. Hipertireozes un hipotireozes (jeb vairogdziedzera pastiprinātas un nepietiekamas darbības) gadījumā tiek ietekmētas visas orgānu sistēmas, skaidro ģimenes ārste.

Pie hipertireozes var novērot tahikardiju, sirds ritma traucējumus, paaugstinātu asinsspiedienu, biežākas stenokardijas lēkmes, raksturīga ātra un sekla elpošana, aizdusa. Var būt tendence uz biežāku vēdera izeju, caureja, pastiprināta ēstgriba, slāpes, poliūrija, smagos gadījumos var būt deģeneratīvi aknu bojājumi. Tāpat pastiprinās svīšana, āda ir silta, mikla, bieži vien pievienojas ādas strutainās infekcijas. Mati ir trausli, pastiprinās to izkrišana, nagi trausli un lūstoši. Var būt nieze, nātrenes tipa izsitumi, vitiligo. Nereti attīstās pretibiāla miksedēma (ādas izmaiņas). Samazinās muskuļu masa, kontraktilitāte, parādās roku trīce. Pieaug osteoporotisko lūzumu risks, jo attīstās osteoporoze. Tāpat 25-50% gadījumu var novērot orbitopātiju. Asins ainā novērojama anēmija, viegla neitropēnija, limfocitoze. Var kristies svars.

Savukārt hipotireozes gadījumā var novērot sausu ādu, tā var būt dzeltenīga un zvīņojoša. Tāpat novēro pavājinātu svīšanu un salīgumu. Mati ir sausi un plāni. Raksturīgs arī nogurums, vājums, miegainība, atmiņas traucējumi, depresija un samazināta spēja koncentrēties. Runa var būt lēna, balss aizsmakusi. Pieaug ķermeņa masa uz pieaugošo tūsku fona. Zarnu trakta darbība ir novājināta, kā dēļ attīstās aizcietējumi. No kardiovaskulārās sistēmas vēro bradikardiju un palielinātu perifērisko asinsvadu pretestību.

Biežāk vairogdziedzera saslimšanas ir iegūtas vai autoimūnas nekā iedzimtas. Tomēr arī autoimūnu saslimšanu gadījumā ļoti liela nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai, kā arī ārējās vides ietekmei, piemēram, joda trūkums, infekcija, grūtniecība. Iedzimtu hipotireozi vēro aptuveni 1:4000 jaundzimušajiem. Arī hipertireoze bērnu vecumā ir samērā reta patoloģija un bērnu un pusaudžu vecumā galvenokārt saistās ar autoimūnu etioloģiju. Savukārt pēc 60 gadu vecuma pieaug saslimstība ar hipotireozi.

Vairogdziedzera veselības profilakse

Lai samazinātu risku vairogdziedzera saslimšanām ikdienā, ir nepieciešams uzņemt atbilstošu daudzumu joda, stāsta ģimenes ārste. Hormonu sintēzei nepieciešamo jodu jodīdu veidā cilvēks uzņem ar uzturu. Pieaugušajiem iesaka uzņemt 150-200 mikrogramus joda dienā, bet grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā ieteicamais joda daudzums pieaug līdz 250 mikrogramiem dienā. Vecumā līdz 5 gadiem joda nepieciešamais daudzums dienā ir 90 mikrogrami, no 6 līdz 11 gadiem – 120 mikrogrami, no 12 gadu vecuma – 150 mikrogrami dienā. 

Jāņem vērā, ka nozīmīgi riska faktori ir smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, saskare ar ķīmiskām vielām un UV stari.

Vai jāveic profilaktiskas pārbaudes? 

Profilaktiski veikt pārbaudes nebūtu nepieciešams, izņēmums ir jaundzimušie, kam veic skrīningu pirmajās 48-72 stundās uz iedzimto hipotireozi, skaidro Z. Zitmane. Ja ir sūdzības par veselības stāvokli, vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš izvērtēs, vai ir nepieciešami papildu izmeklējumi. Ja ir aizdomas par vairogdziedzera saslimšanu, asins analīzēs tiks noteikts TSH (tireotropais hormons) un, ņemot vērā situāciju, iespējams, būs jāveic vairogdziedzera ultrasonogrāfija (USG). Ja TSH ir izmainīts, tad būs nepieciešami papildu izmeklējumi, ko nozīmēs endokrinologs. Tālākā taktika un ārstēšana ir atkarīga no asins analīžu un USG rezultātiem. Vairogdziedzera slimību ārstēšana noteikti jāuztic speciālistam- endokrinologam.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta – tiroīdā hormona veidošanas procesā nepieciešams jods, B grupas vitamīni nodrošina pareizu vairogdziedzera darbību, selēns nodrošina pareizu vairogdziedzera metabolismu, savukārt cinks piedalās tiroīda hormona sintēzes procesos. Jodu varam uzņemt ar pārtiku – tas plaši izplatīts jūras zālēs, piemēram, jūras kāpostos (laminārija), kā arī ikdienas pārtikā tiek plaši lietota jodētā sāls. Tikmēr B grupas vitamīni visvairāk izplatīti ir graudaugos, rudzu maizē. Savukārt selēnu pārsvarā uzņemam ar gaļu vai ar Brazīlijas riestiem. Cinks sastopams austerēs, liellopa un jēra gaļā, kā arī riekstos un sēklās. Tāpat, ja nepieciešams, vairogdziedzera veselībai var lietot atsevišķi selēna saturošus uztura bagātinātājus, bet par joda saturošajām piedevām ieteicams konsultēties ar speciālistu. Ikdienā ieteicams uzņemt tikai ar pārtiku vai lietojot uzturā jodēto sāli – uzsver farmaceite.

Vairogdziedzera veselībai ikdienā ieteicama bezglutēna pārtika, kā arī probiotiķu lietošana. Vēlams mazināt stresu un uzlabot sava miega kvalitāti, sakārtojot savu ikdienas ritmu.

Pieci mazāk zināmi fakti par Zemes dienu

22. aprīlī visā pasaulē jau 51. reizi svinēs Starptautisko Zemes dienu, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Pandēmijā šī diena ir lielisks atgādinājums par cilvēku, dzīvnieku un planētas neaizsargātību globāli. 

Zīmīgā notikuma svinēšana katram no mums var būt atšķirīga – televizora vai citu elektroierīču atvienošana no elektrotīkla, došanās uz darbu ar velosipēdu, koka iestādīšana vai atkritumu šķirošana. Svarīgi saprast, ka pat tāds šķietami mazs solis var ieviest pārmaiņas ikdienā ilgtermiņā, un šī diena pierāda – arī viena persona var pozitīvi ietekmēt pasauli. 

Gatavojoties Zemes dienai, “National Geographic” jūs iepazīstinās ar pieciem retāk dzirdētiem faktiem par šo dienu. 

#1 Viss sākās ar plašu naftas noplūdi Kalifornijā

1969. gada 28. janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma, Santa Barbara kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Eļļainais šķidrums izveidoja 56 kilometru garu, melnu darvas plankumu virs jūras, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītāju. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas piekrasti. 

Tomēr, nav ļaunuma bez labuma – noplūde bija kā katalizators, kas aizsāka dažādu iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem. Zīmīgi, ka ar pirmo svinamās dienas idejas konceptu iepazīstināja miera aktīvists Džons Makkonels (John McConnell), uzstājoties UNESCO konferencē Sanfrancisko 1969. gada decembrī. 

Savukārt no idejas par realitāti Zemes dienai palīdzēja kļūt aktīvais politiķis un senators Geilords Nelsons (Gaylord Nelson), kuram ideja par šādu īpašu datumu “iesakņojās” tieši pēc notikumiem Santa Barbarā. Nelsons ierosināja organizēt valsts mēroga mācības, lai izglītotu sabiedrību par vides jautājumiem. Nelsona mērķis bija maksimāli piesaistīt studentus un skolēnus, kuri varētu iesaistīties un turpināt šo kustību. Viņam tas izdevās – jau 1970. gada 22. aprīlī oficiāli tika atzīmēta pirmā Zemes diena. 

#2 Apzināti izvēlēts datums – 22. aprīlis

Zemes dienas datumu neizvēlējās nejauši. Proti, 22. aprīlis iekrita starp pavasara brīvlaiku un dažādiem gala eksāmeniem, tādējādi aktivitātēm varēja piesaistīt vairāk jauniešu, skolēnu un studentu. Tieši Nelsons kopā ar vides aizstāvi un aktīvistu Denisu Haisu (Denis Hayes) stratēģiski izvēlējās šo dienu, jo zināja, ka jaunieši ASV ir ļoti politiski aktīvi un piedalīsies dažādos protestos. 

Tas arī izdevās – tieši pirmajā Zemes dienā, 1970. gadā, aptuveni 20 miljoni amerikāņu izgāja ielās, aizsākot šo vides kustību. 

Tas nav viss – šo svētku datumu iedvesmoja arī Nebraskas štata laikraksta redaktora un aktīvista Jūliusa Sterlina Mortona (Julius Sterling Morton) dzimšanas diena, kas ir tieši 22. aprīlis. Viņš 1872. gadā aizsāka Koku stādīšanas dienu jeb “Arbor day”, un to ASV aktīvi atzīmē arī mūsdienās. 

2009. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija 22. aprīli noteica par Starptautisko Zemes dienu.

#3 Starptautiski atpazīta tā kļuva 1990. gadā 

Kaut arī Zemes diena aizsākās ASV, tagad to svin teju visā pasaulē. Tieši 1990. gads ir ļoti zīmīgs Zemes dienai, kad 22. aprīļa tematiskajos pasākumos par un ap šo svarīgo notikumu iesaistījās rekordliels skaits dalībnieku – 200 miljoni cilvēku 141 valstī. Par dienas starptautisko statusu ir jāpateicas jau minētajam Haisam, jo tieši viņš 1990.gadā ASV organizēja nacionālos pasākumus un aizsāka starptautisko kampaņu. 

1990. gadā rīkotās aktivitātes deva milzīgu impulsu izvirzīt vides jautājumus pasaules mērogā. Turklāt tieši šis notikums mudināja toreizējo ASV prezidentu Bilu Klintonu piešķirt senatoram Nelsonam prezidenta Brīvības medaļu – augstāko godu, kādu var saņemt ASV civiliedzīvotājs. Medaļu piešķīra par Zemes dienas dibinātāja lomu. 

#4 Zemes dienai ir radīta dziesma

Indijas dzejnieks un diplomāts Abhajs Kumars (Abhay Kumar) 2013. gadā uzrakstīja skaņdarbu ar nosaukumu “Zemes himna” (“Earth Anthem”), lai godinātu planētu un visus tās iedzīvotājus. Tā ir tulkota visās oficiālajās Apvienoto Nāciju Organizācijas valodās, tostarp angļu, franču, spāņu, krievu arābu, hindi, kā arī nepāliešu un ķīniešu valodā. 

Dziesmā liek uzsvaru uz mūsu planētas slavēšanu un cildināšanu. Pirmais dziesmas melnraksts tapa jau 2008. gadā, tomēr līdz 2013. gadam tas vairākkārt tika labots. 2013. gada maijā mūziku skaņdarbam sakomponēja Sapans Ghmire (Sapan Ghmire) un iedziedāja jaunā Nepālas dziedātāja Šreja Sotanga (Shreya Sotang). 

Kumaram ir plāni turpināt “Zemes himnas” projektu, sadarbojoties ar pasaulē vadošajiem mūziķiem un dziedātājiem, lai izveidotu secīgus izdevumus. 

#5 Katru gadu Zemes dienai ir noteikta tēma 

Katru gadu šim nozīmīgajam notikumam piešķirt atšķirīgu tematu vai fokusu. Tematikas mēdz būt no upju tīrīšanas līdz pat dažādu augu pētīšanai. Zīmīgākās Zemes dienas bija 1990. gadā, kad centrā bija piesārņojuma radīto problēmu risināšana, kā arī 2000. gadā, kad ļoti aktuāla bija globālā sasilšana un tīra enerģija. Toties 2010. gadā Zemes dienā  aizsākts pasaulē lielākais vides pakalpojumu projekts – “Miljards zaļo pasākumu”, kas aicina jebkuru cilvēku apņemties veikt vismaz vienu lietu par labu dabai un reģistrēt to tiešsaistē. 

Šī gada tēma ir “Atjaunot mūsu Zemi” (“Restore our Earth”). Proti, tā koncentrējas uz dabiskiem procesiem, topošajām zaļajām tehnoloģijām un novatorisku domāšanu, kas var atjaunot pasaules ekosistēmas. Šogad nozīmīgais notikums norisināsies attālināti, digitālā vidē – ar virtuāliem pasākumiem, starptautiskām lekcijām un filmām. Vairāk informācijas www.earthday.org. 

Ko iesākt ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem šovasar? (+VIDEO)

 XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šoreiz akcents tiks likts uz dziesmu un deju saturisko izpratni, jo šodienas apstākļos tie nevarēs notiks tradicionālā formātā, bet tiks ielikti tādā formā, kas būs epidemioloģiski droši, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šodien valdībā tiks izskatīti svētku norises iespējamie scenāriji, bet jau tagad ministre ir pārliecināta, ka tiks atbalstīts reģionu princips, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.

“Šogad svētku svinēšanā var vilkt paralēles ar pirmajiem dziesmu svētkiem, kad pasākumi notika atsevišķos reģionos, jo tā notiks arī šogad. Proti, šoreiz galvenā doma ir tāda, ka neatkarīgi no apstākļiem un ierobežojumiem latvietis jūtas labi, ja ir atsevišķa telpa, lai varētu dziedāt un dejot,” piebilda Šuplinska.

Protams, viņa nenoliedza, ka kopības sajūtai, kādu to var izbaudīt Mežaparka lielajā estrādē, ir liela nozīme, taču tā tagad tiks nomainīta ar citu.

Video

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien Ministru kabinetā prezentēs savu skatījumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises iespējām.

Ministre iepriekš norādīja, ka svētku norises iespējas izskatīs otrdien valdībā, bet gala lēmumu pieņems skolēnu mācību gada noslēgumā, sekojot epidemioloģiskajai situācijai valstī.

Lai arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēti trīs scenāriji – “A”, “B” un “C” – , Šuplinska lēš, ka svētki, visticamāk, notiks pēc “C” scenārija. Pēc šī scenārija paredzēts saglabāt reģiona principu, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.

Izglītības ministre norādīja, ka svētki notiks pēc brīvprātības principa un akcents uz svētku pēctecības un idejas būtību būs “dziedāšana, dejošana kā latviskās identitātes būtiska daļa, kas tiek saglabāta cauri dažādiem vēsturiskiem laikiem un atšķirīgiem konceptuāliem risinājumiem”.

Šuplinska solīja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos tiks ievērotas pastāvošās epidemioloģiskās prasības: pulcēšanās nosacījumi, svaigais gaiss, testēšana, kolektīvs kā atsevišķs “burbulis”. Šogad no jūlija līdz 30.oktobrim, vienā dienā varēs norisināties viens Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākums, nepulcējoties lielās masās, bez skatītājiem, ar televīzijas un digitāliem risinājumiem.

Ministre uzskata, ka šogad nav iespējama svētku pārcelšanu, jo dalībniekiem repertuārs ir mācīts pirms diviem līdz trīs gadiem. Arī pagājušajā gadā pārceltie svētki radījuši neskaidrības ar vecuma grupām un to repertuāru, kā arī nav zināms, cik lielā mērā nākamais studiju gads ļaus īstenot visu izglītību, tā skaitā interešu, klātienē.

Šuplinska piebilda, ka katram Latvijas novadam līdz 5.maijam ir jāapzina situācija, bet uz 10.maiju būšot dati par kopējo situāciju valstī.

LETA jau ziņoja, ka šogad dziesmu un deju svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā.

Pret Covid-19 vakcinētiem atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un paplašināt pakalpojumu pieejamību

Pret Covid-19 vakcinētām personām atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā un līdz ar zaļa sertifikāta ieviešanu, kā arī pie pietiekamas vakcinācijas aptveres varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, liecina otrdien valdības sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija par izņēmumiem vakcinētām personām un apsvērumiem obligātai vakcinācijai.

Par vakcinēto persona tiek uzskatīta divas nedēļas pēc pabeigta vakcinācijas kursa. Taču, ja iedzīvotājs potēts ar “AstraZeneca”, tad viņš par vakcinētu tiek uzskatīts arī no 21. līdz 90.dienai pēc pirmās devas. Tāpat noteikts, ka par vakcinētu persona tiek uzskatīta, ja saņemta vakcīna, kuru atzinusi Eiropas Zāļu aģentūra, Pasaules Veselības organizācija vai regulators, ar kuru Eiropas Savienība vai Latvijai ir līgums par ražotāju pārbaužu atzīšanu.

Izņēmumus vakcinētajām personām varēs ieviest, kad būs nodrošināta pietiekama sabiedrības un riska grupu vakcinācija, valstī būs atbilstoša epidemioloģiskā situācija, tiek nodrošināta pieejamība vakcinācijai plašai sabiedrībai, ne tikai prioritāri vakcinējamām grupām. Tāpat nepieciešams novērst iespējamos riskus diskriminācijai, ieviest efektīvu vakcinācijas fakta kontroli – digitālo zaļo sertifikātu.

VM piedāvā izņēmumus ieviest divos posmos. Tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti izņēmumi, kas saistīti ar specifiskiem gadījumiem – rutīnas skrīningu, sociālās aprūpes centriem (SAC), karantīnu. Tiklīdz būs pietiekama vakcinēšanas aptvere, varētu stāties spēkā izņēmumi, kas attiecas uz plašāku sabiedrību.

Tuvākajā laikā VM iesaka vakcinētām personām atcelt rutīnas skrīningu, kas notiek kolektīvos, tai skaitā Veselības inspekcijas organizētais. Taču laboratoriskā izmeklēšana uz Covid-19 vakcinētām personām joprojām būs jāveic saslimšanas gadījumā, pastāvot aizdomām par Covid-19, ja to nosaka ārstniecības persona pēc klīniskām veselības indikācijām, piemēram, pirms augsta riska manipulācijām. Tāpat tests Covid-19 noteikšanas būs jāveic pēc epidemioloģiskām indikācijām, ja to rekomendē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs, piemēram, ja noticis Covid-19 uzliesmojums darba vietā vai iestādē.

Atsevišķi paredzēti arī atvieglojumi SAC klientiem. Plānots, ka pie vakcinētiem klientiem var ierasties apmeklētāji, lietojot sejas maskas. Tāpat vakcinētiem klientiem būs iespējas kopīgiem pasākumiem centrā, kā arī iespēja doties ārpus iestādes, ievērojot sabiedriskajās vietās noteiktās piesardzības pasākumus. Arī vakcinētiem māksliniekiem būs iespēja uzstāties SAC ar augstu vakcinācijas aptveri, kas pārsniedz 70%. Paredzēts, ka vakcinēti klienti un darbinieki, savstarpēji kontaktējoties, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

VM ierosinājums arī paredz, ka pret Covid-19 potētas personas var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Savukārt izņēmumi uz plašāku sabiedrību varēt būt ieviesti gadījumā, kad ir pietiekama vakcinācijas aptvere, atbilstoša epidemioloģiskā situācija un ieviests zaļais sertifikāts. Šajā situācijā vakcinētas personas varēs lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā, piemēram, sporta aktivitātēs un pasākumus, kultūras un izklaides pasākumos. Tāpat šie iedzīvotāji varēs atrasties kopā ar citiem vakcinētiem cilvēkiem iekštelpās, tai skaitā kultūras un izklaides pasākumos, viņiem varētu sniegt arī ēdināšanas pakalpojumus. Šīm personām varētu nodrošināt arī citus pakalpojumus iekštelpās, taču arī pasākuma organizētājiem un pakalpojuma sniedzējiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19.

Paredzēts arī, ka vakcinētas personas varēs neievērot pašizolāciju, ierodoties Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. Vienlaikus tiek pieļauts, ka pašizolācija paliek spēkā, ieceļojot no valstīm ar Covid-19 celmiem, kas ir augsti infekciozi vai vakcīnas pret tiem mazāk efektīvas.

Arī vakcinēti pakalpojuma sniedzēji varētu nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, sniedzot individuālus pakalpojumus norobežotā telpā. Šis izņēmums neattieksies uz ārstniecības iestādēm. Tāpat arī darba kolektīvos, kuros ir vakcinēti darbinieki, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja darbiniekiem nav saskarsmes ar klientiem.

Iedvesmai: Jauniete uzbūvē māju uz riteņiem! (+VIDEO)

Lorēna ir jaunā ārste, kura ir uzbūvējusi satriecošu māju uz riteņiem, kamēr viņa ceļo pa Jaunzēlandi, iegūstot pieredzi, strādājot dažādās slimnīcās visā valstī.

Laurenas mājas šobrīd atrodas Mārlboro reģionā, kas ir pasaulē slavens ar savu izcilo vīna ražošanu, kur starp vīna dārziem viņa ir atradusi patiesi idillisku autostāvvietu. Lorēna ir cītīgi strādājusi kopā ar savu celtnieku, lai izveidotu māju, kas ir pilnībā piemērota viņas vajadzībām. Tā ir mājīga, silta, pilnībā aprīkota un tomēr pietiekami kompakta, lai vajadzības gadījumā ļautu viņai viegli pārvietot savu māju uz jaunu vietu.

Video

Noderīgi katrai sievietei: Labu apavu nozīme!

Kas ir labi apavi? Tie labi pieguļ kājai, nespiež to: nekrīt nost no kājām, labi izskatās un ir viegli notīrāmi. Līdz ar vecumu uz kājām izzūd zemādas tauki, tās kļūst kalsnākas un vājākas. Tā kā nav tauku, tās kļūst kaulainākas un apavi spiež vairāk! Tas ir viens no iemesliem, kādēļ patīkamāki ir mīkstāki un ērtāki apavi.

Ērtī ir staigāt apavos, kuriem ir gumijas zoles. Augšdaļai ir jābut no mīkstas ādas. Vasarā labāk izvēlēties elpojošus apavus, kuri neļauj kājai sasvīst. Apavi ar strupu purngalu ir kājai draudzīgāki, nekā ar smailu purngalu. Ja modē ir apavi ar smailu purngalu, tad ļoti jāizvērtē to nepieciešamība. Ja tie tiks vilkti reti, tad tie kaitējumu nenodarīs, bet kā ikdienas apavus tos labāk ir neizvēlēties.

Valkājot šaurus apavus, lielais pirksts tiek izbīdīts uz priekšu, bet pārējie pirksti ir saspiesti. Vecumdienās tas sagādās mokas uz katra soļa. Ja jums patīk apavi ar augstiem papēžiem, tad varat tos arī turpmāk valkāt, tikai ne katru dienu. Sāpes pēdas priekšpusē ļoti ticams, norāda, ka bojāta pacēluma priekšējā daļa: tādā gadījumā jāgriežas pie ortopēda. Kā pirmo palīdzību var uzlikt kompresi pa nakti, ja nepieciešams, tad atkārtojiet to. Speciālās ieliekamās zolītes nēsājiet tikai, ja tā ieteicis ārsts.

Sāpes pacēluma rajonā norāda par tā noslīdējumu vai arī plakano pēdu! Jūs droši vien esat pieņēmusies svarā un pie tam ievērojami un jūsu kāja pie tāda svara nab pieradusi, tāpēc pacēlums noslīd.

SVARĪGI! Ieauguši nagi

Nagi visbiežāk ieaug lielajam pirkstam sānos. Tā tas notiek tāpēc, ka tie tiek nepareizi (ieapaļi vai arī pārāk īsi). Tie nav vienīgi iemesli, ļoti populārs iemesls ir tas, ka tiek valkāti pārāk šauri apavi, kas spiež nagu no sāniem. Ja regulāri staigājat ar šauriem apaviem, naga gals uzbriest, iegriežas ādā, kairina, dažreiz pat ievaino to, un pēc tam rodas ļoti nepatīkams iekaisums. Svarīgi regulāri mazgāt kājas, valkāt brīvus apavus, pareizi kopt nagus. Attiecīgu padomu jums varēs sniegt pedikīra speciālisti, bet ja izveidojies sastrutojums, tad nekavējoties jāgriežas pie ārsta.

Horoskops: horoskopa zīmes, kurām ir ļoti grūti piedot nodevību

Katrai zodiaka zīmei ir gan tumšā, gan gaišā puse, bet kad runa iet par nodevību, tad šīs zodiaka zīmes ir īpaši nežēlīgas. Nodevība ir sāpīga. Šīs horoskopa zīmes reizēm var piedot nodevību, taču tas prasa lielas pūles un ilgu laiku.

Kuras ir šīs horoskopa zīmes?

Auns

Auns ir ļoti uzticama un spēcīga personība, ar kuru dažreiz ir grūti uzsākt sarunu un nonākt pie kaut kāda veida kompromisa arī ir ļoti grūti. Auns var likties spītīgs, tomēr viņš, kad iemīlas pārvēršas par īstu paraugu attiecībās. Auns nepiedod nodevību un melus. Auna atriebība tiek salīdzināta ar viesuļvētru.

Vērsis

Šie zodiaka zīmes pārstāvji ir mīloši, kuriem ir svarīgi, lai apkārtējie cilvēki būtu laimīgi. ​Šīs zodiaka zīmes galvenais ierocis ir vārdi. Viņi ar vārdiem spēj pamatīgi sāpināt. Viņi var morāli iznīcināt cilvēku, pastāstīt par visiem viņa dzīves noslēpumiem, neveiksmēm, nostādīt apkārtējos cilvēkus pret viņu. Nodevību piedod ļoti reti. Tomēr ja viņi spēj krāpšanu piedot, tad par to atceras ik mirkli.

Dvīņi

Īsti tenku un dažādu intrigu karaļi. Ja blakus jums atrodas šīs zodiaka zīmes pārstāvji, jums vienmēr vajadzētu būt uzmanīgam. Dvīņi ir ziņkārīgi, atriebīgi un viegli ievainojami. Ja mīļotais nodod Dvīni, tad viņš var visu izdaiļot tā, lai jūs justos neērti citu cilvēku priekšā. Ja Dvīnis piedod melus un nodevību, tad ir skaidrs – tā ir mīlestība uz mūžu.

Horoskops: horoskopa zīmes, kurām patīk atrasties uzmanības centrā

Ja gadās būt lielā cilvēku kompānijā, iespējams var ievērot, ka cilvēki izturas tad savādāk. Daži pieticīgi sēž vai stāv kādā stūrī, citi skaļi runā un bez iemesla smejas. Tomēr ir cilvēki, kuri šādās lielās kompānijās jūtas labi un komfortabli.

Kuras zodiaka zīmes mīl citu cilvēku uzmanību?

Vērsis

Vērsis ir viena no tām zodiaka zīmēm, ar kuru ir ļoti viegli atrast kopīgu valodu, lai gan cilvēki, kas dzimuši zem šīs zīmes, ir spītīgi. Vērsis ir ļoti harizmātisks cilvēks, viņi labprāt dalās ar jaunāko informāciju par to, kas notiek pasaulē un valstī, taču nekad nestāstīs par to, kas notiek viņu dvēselē. Viņi ir ļoti sabiedriski un dzīvespriecīgi, kaut arī pēc izskata neatšķiras no citiem. Labprāt strādātu par pasākumu vadītājiem.

Lauva

Lauvas ir pieradušas izturēties stalti un eleganti, kā jau karaliskam cilvēkam pienākas. Ir biedējoši tuvoties Lauvai un uzsākt sarunu, it kā viņi būtu Visuma centrs. Viņš nevar iztikt bez cilvēku uzmanības un apkārtējie nevar iztikt bez viņa klātbūtnes. Lai arī pēc izskata viņš ir stingrs un visu laiku uzspiež savu viedokli citiem cilvēkiem, viņš izstaro pozitīvu enerģiju ar ko dalās ar apkārtējiem cilvēkiem.

Skorpions

Skorpioni ir dabiski dzimuši aktieri. Viņi var vienkārši sākt tēlot sabiedrībā, lai tikai viņus pamanītu. Pat ja viņu rīcība izraisa citu smieklus, viņi nopietni atnāks un paklanīsies visiem, kas izraisīs vēl vairāk smieklu. Cilvēki Skorpionu piesaista un viņš ir gatavs uz daudz ko, lai tikai izpelnītos cilvēku skatienus.

Jau šonedēļ notiks Amerikas Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonija! (+VIDEO)

Hollywood, CA/ USA - July 26, 2018: Oscar golden award in a souvenir store on Hollywood Boulevard. Success and victory concept
Hollywood, CA/ USA – July 26, 2018: Oscar golden award in a souvenir store on Hollywood Boulevard. Success and victory concept

Jau šonedēļ, naktī no 25. uz 26. aprīli pēc Latvijas laika, notiks viens no kino cienītāju gaidītākajiem notikumiem – 93. Amerikas Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonija. Tas ir pasākums, kam jau ierasti seko līdzi miljoniem skatītāju visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Un, lai arī līdz pat pēdējam brīdim neviens nezina, kas šoreiz iegūs zeltītās statuetes, “Betsafe” bukmeikeri par favorītu gada labākās filmas balvai ar pārliecinošu 65% uzvaras varbūtību izvirza drāmu “Nomadland”.

Apskatot citas nominācijas, kas piesaista lielāko sabiedrības uzmanību, labākā režisora kategorijā par līderi bukmeikeru skatījumā izvirzījusies kinolentes “Nomadland” veidotāja Hloja Žao (Chloe Zhao), kuras izredzes tiek vērtētas ar ļoti augstu 90% iespējamību. Turklāt viņa ir līdz šim pirmā minoritāšu rasu pārstāve, kas nominēta “Oskaram” labākā režisora kategorijā. Vislielākās iespējas saņemt labākā aktiera balvu “Betsafe” eksperti prognozē pērn no dzīves pāragri aizgājušajam Čedvikam Bousmenam (Chadwick Boseman), vērtējot to ar 85% iespējamību. Savukārt “Oskara” statueti kā labākai aktrisei lielākās iespējas iegūt tiek lēstas Kerijai Muliganai (Carey Mulligan), vērtējot šādu notikumu attīstības scenāriju ar 50%.

Video

“Kolorītā amerikāņu drāma “Nomadland” jau ir saņēmusi Venēcijas kinofestivāla “Zelta lauvu” un “Zelta Globusu”.Tradicionāli būtiskākais indikators Oskara balvām ir tieši prognozes un rezultāti “Zelta Globusiem”, kas bieži vien dublējas ar “Oskariem”, lai gan galvenās nominācijas ir mazliet atšķirīgas. Jāņem gan vērā, ka šis ir bijis nestandarta gads visā pasaulē un arī filmu industrijā, tāpēc arī dažādi pārsteigumi pavisam noteikti ir iespējami,” komentē “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis.

Filma “Nomadland” stāsta par kādu sievieti ASV, kura pēc vīra nāves un darba zaudēšanas izlemj dzīvi turpināt kā modernā klejotāja, ceļojot un dzīvojot kemperī ārpus tradicionālās sabiedrības. Galveno varoni filmā atveido amerikāņu aktrise Frānsia Makdormana (Frances McDormand), kura par savu sniegumu nominētā “Oskaram” labākās aktrises kategorijā. Arī iepriekš viņa jau ieguvusi divus “Oskaru” apbalvojumus par labākās aktrises lomu filmās “Fargo” un Three Billboards outside Ebbing, Missouri”.

Starp visām filmām par līderi ar 10 “Oskaru” nominācijām izvirzījusies biogrāfiskā kinolente “Mank”. Tai seko vairākas filmas ar nominācijām sešās kategorijās: “Minari”, “The Father”, “Judas and the Black Messiah”, “Sound of Metal” un “The Trial of the Chicago 7”. Zīmīgi, ka šī gada “Oskari” ir pirmie, kur nomināciju īsajā sarakstā iekļuva arī Latvija. Komponistes Lolitas Ritmanis radītais skaņu celiņš filmai “Dvēseļu putenis” bija starp tām 15 kompozīcijām, kas kandidēja uz nominācijas godu kategorijā par labāko filmas oriģinālmūziku, tomēr starp piecām “Oskaram” nominētajām kompozīcijām tā neiekļuva.

Šogad “Oskara” apbalvošanas ceremonija aizritēs Covid-19 globālās pandēmijas zīmē, kas nozīmē, ka tā ievērojami atšķirsies no ierastā formāta. Šī ir tikai ceturtā reize balvas pastāvēšanas vēsturē, kad apbalvojumu pasniegšanas ceremonija atlikta (parasti tā notiek februāra beigās vai marta sākumā). Svinīgā balvu pasniegšana šoreiz norisināsies divās vietās – “Dolby” teātrī un “Union” dzelzceļa stacijā, Losandželosā. Lai gan Kinoakadēmija iepriekš strikti norādījusi, ka visus viesus vēlas redzēt klātienē, jo neplāno izmantot videozvanu sniegtās iespējas, tomēr pēdējo nedēļu laikā “Oskaru” organizatori nu jau kļuvuši pielaidīgāki. Tam par iemeslu galvenokārt ir sarežģītā ārzemju viesu nokļūšana uz Losandželosu.

Tā kā kopš pagājušā gada kinoteātri daudzviet bija un joprojām ir slēgti, daudzas filmas netika izrādītas uz lielajiem ekrāniem. Tādēļ šogad “Oskariem” izņēmuma kārtā bija atļauts pieteikt arī kinolentes, kuru pirmizrāde notika kādā no video straumēšanas servisiem. Savu uzvaras gājienu pandēmijas gadā sparīgi turpinājušas vairākas video straumēšanas platformas, un tas atspoguļojas arī nomināciju sarakstos. Piemēram, arī Latvijā nu jau tik pazīstamajā “Netflix” skatāmas tādas labākās filmas kandidātes kā “Mank” un “The Trial of the Chicago 7”, kā arī daudzu citu kategoriju nominanti. Turklāt pirmo reizi “Oskaru” vēsturē visvairāk nominācijas no visām filmu studijām saņēmusi tieši “Netflix” – kopumā 35.

“Oskaru” nominantu pulks ASV medijos šogad tiek īpaši slavēts par tā daudzveidību un minoritāšu iekļaušanu. Šie ir pirmie “Oskari”, kur labākā režisora balvai nominētas divas sievietes – Hloja Žao (Chloe Zhao) par kinolenti “Nomadland” un Emeralda Fennele (Emerald Fennell) par “Promising Young Woman”. Turklāt Hloja Žao ir pirmā minoritāšu pārstāve balvas vēsturē, kurai ticis šāds gods. Labākā aktiera/aktrises un labākā otrā plāna lomas aktiera/aktrises kategorijās kopumā ir 20 nominācijas, un sešas no tām saņēmuši melnādainie. Tāpat arī nekad agrāk musulmanis nebija nominēts labākā aktiera balvai (šogad – Rizs Ahmeds par lomu “Sound of Metal”). Turklāt pirmo reizi 50 gados labākās aktrises balvai nominētās arī divas melnādainās sievietes – Vaiola Deivisa (Viola Davis) un Andra Deja (Andra Dey). 

Vai AstraZeneca vakcīna ir tik bīstama?

Aprīļa sākumā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas zāļu aģentūra konstatējusi AstraZeneca covid-19 vakcīnas saistību ar ļoti retiem un neparastiem trombu veidošanās gadījumiem. Šī esot ļoti reta vakcīnas blakus parādība.

Eiropas zāļu aģentūra līdz šim ir skaidrojusi, ka ļoti retos gadījumos, iespējams, ka divu nedēļu laikā pēc vakcinēšanās var veidoties trombi, ko pavada zems trombocītu līmenis. Līdz šim trombu veidošanās galvenokārt novērota sievietēm līdz 60 gadu vecumam divu nedēļu laikā pēc vakcinācijas. Pēc aģentūras vārdiem, šobrīd nav apstiprināti specifiski riska faktori. Zāļu aģentūra gan ieteikusi nekavējoties vērsties pēc medicīniskas palīdzības, ja dažu nedēļu laikā pēc injekcijas rodas kādi no sekojošiem simptomiem: elpas trūkums, sāpes krūtīs, kāju pampums, ilgstošas vēdersāpes, neiroloģiski simptomi, tostarp smagas un pastāvīgas galvassāpes vai neskaidra redze, sīki asins plankumi zem ādas ārpus injekcijas vietas.[1]

Šajā sakarā būtu vērtīgi norādīt, ka, vakcīnas nav vienīgā medicīnas prece, kam piemīt šādas blakusparādības. Par piemēru varētu ņemt sieviešu kontracepcijas tabletes. Saskaņā ar Amerikas pārtikas un zāļu administrācijas statistiku, katru gadu 3 līdz 9 sievietes no katrām 10 tūkstošiem kontracepcijas lietotājām cieš no nopietnu asins trombu veidošanās. Pasaulē ir aptuveni 842 miljoni hormonālu kontracepcijas līdzekļu lietotāju. Tas nozīmē, ka katru gadu nopietni apdraudētas ir no 252 tūkstošiem līdz 757 tūkstošiem sieviešu. Pieņemot, ka kontracepcijas līdzekļus lieto ilgāk, nekā tikai gadu, teiksim 5 gadus, šajā laika posmā apdraudētas jau ir no 1 miljona un 260 tūkstošiem sieviešu līdz pat 3 miljoniem 785 tūkstošiem sieviešu.[2]

Turpretī Vācijā reģistrētie trombozes gadījumi pēc aptuveni 2,7 miljoniem AstraZeneca vakcīnēšanas reizēm parādījās 31 gadījumā. 

Spēlējoties ar skaitļiem un esošo Vācijas statistiku, varētu spekulēt ar iedomātu situāciju, ka, ja AstraZeneca vakcīnas tiktu iepotētas 842 miljoniem cilvēku visā pasaulē, jeb tādam pašam skaitam populācijas, kas lieto kontracepcijas līdzekļus, tad proporcionāli trombu veidošanās gadījumi varētu rasties ap 9670 cilvēkiem. Savukārt, ja teorētiski pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem veiktu vakcināciju tieši ar AstraZeneca, proporcionāli Vācijas statistikai, 21 Latvijas iedzīvotājs ciestu no trombiem, kas visos gadījumos nemaz nav nāvējoši.[3]

Tas, vai AstraZeneca vakcīna ir bīstama, jāspriež katram pašam, kā arī vērts ieklausīties oficiālos avotos, tostarp, Eiropas zāļu aģentūras publicētajā informācijā.


[1] https://www.zva.gov.lv/lv/jaunumi-un-publikacijas/jaunumi/astrazeneca-covid-19-vakcina-eiropas-zalu-agentura-konstate-saistibu-ar-loti-retiem-un-neparastiem

[2] https://www.openaccessgovernment.org/risk-of-blood-clots/106257/

[3] https://www.health.harvard.edu/heart-health/blood-clots-the-good-the-bad-and-the-deadly

Aptauja: Katram desmitajam ir kāda pārtikas produkta nepanesība!

Katram desmitam Latvijas iedzīvotājam ir kāda pārtikas produkta nepanesība, kamēr 80% respondentu norādījuši, ka viņiem šādas nepanesības nav, bet vēl 10% nevarēja sniegt precīzu atbildi. Taču gandrīz divas trešdaļas no tiem respondentiem (65%), kuriem ir pārtikas produktu nepanesība, neievēro nekādu īpašu diētu. Šādu diētu ievēro vien aptuveni trešdaļa (31%) no respondentiem ar pārtikas nepanesību — 9% to ievēro vienmēr, 14% — dažkārt, bet 8% — reti, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes kompāniju SKDS.

Nedaudz biežāk apstiprinoši par pārtikas produktu nepanesību atbildējušas sievietes, no kurām pozitīvu atbildi sniegušas 13%, kamēr no vīriešiem – 8%. Kā izplatītākie pārtikas produkti, kas izraisa nepanesību, aptaujā atzīti laktoze (3% aptaujāto), piena olbaltums (2%), citrusaugļi (1%), kvieši un glutēns (1%), rieksti (1%), zivis un jūras veltes (1%), olas (0,3%) vai citi produkti (4%).

Kā norāda Veselības centrs 4 filiāles Anti-Aging Institute uztura speciāliste Tatjana Korjagina, biežāk sastopamās pārtikas nepanesības izraisa piens un piena produkti, glutēns, kofeīns, fruktoze, salicilāti, amīni un sulfīti. Pazīmes, kas liecina par pārtikas nepanesību, var būt gremošanas traucējumi pēc dažu produktu apēšanas, taču nenotiek nekādas imūnsistēmas atbildes reakcijas. Simptomi parādās pāris stundu laikā pēc tam, kad ir ēsts aizdomās turamais produkts. Simptomi var parādīties arī pēc 48 stundām un turpināties pat dienām ilgi, kas apgrūtina vainīgā produkta atklāšanu.

Pārtikas nepanesība ir nealerģiska reakcija uz pārtikas produktu, kas norāda uz grūtībām pārstrādāt noteiktus pārtikas produktus. Tā nav alerģija, un tā nav dzīvībai bīstama, bet daži simptomi var būt līdzīgi, skaidro speciāliste.

Pārtikas produktu nepanesības cēloņi ir:

• enzīmu trūkums,

• individuāla jutība,

• pārtikas toksīni,

• dabīga histamīnu klātbūtne produktos.

Kā diagnosticēt?

Nepanesību pret pārtikas produktiem ir grūti diagnosticēt, jo simptomu ir ļoti daudz, skaidro T. Korjagina. Pārtikas produktu nepanesību diagnosticē ar izslēgšanas diētām, līdz simptomi pazūd, bet ne ilgāk par 2–6 nedēļām. Pēc tam no uztura izslēgtie produkti pakāpeniski pa vienam ik pēc pāris dienām atkal jāiekļauj uzturā.

Jāņem vērā, ka IgG antivielu klātbūtne (ko uzrāda pārtikas nepanesības testi) nenozīmē to, ka tās ir vainojamas pie pacienta simptomiem.

Lai labāk izprastu pārtikas nepanesības cēloni, ieteicams rakstīt uztura dienasgrāmatu, iekļaujot informāciju par to, cikos ēdat, ko ēdāt un dzērāt un vai parādījās simptomi. Ar šiem pierakstiem var doties pie uztura speciālista, lai kopīgi risinātu problēmu.

Kas jāņem vērā, ja ir kāda pārtikas produkta nepanesība? 

Piens un piena produkti.Šo produktu nepanesību izraisa laktoze jeb piena cukurs, kura sadalīšanai nepieciešams enzīms laktāze. Laktozes nepanesību var noteikt, veicot laktozes tolerances testu, laktozes elpas testu vai arī nododot fēču analīzes. Biežākās sūdzības ir par kuņģa zarnu trakta simptomiem un sliktu dūšu.

Glutēns.Glutēns ir augu valsts olbaltumviela, ko galvenokārt satur kvieši, rudzi un mieži. Ne-celiakijas izraisīta glutēna nepanesība skar aptuveni 0,5–13 % populācijas. Izteikta sensitivitāte pret glutēnu var radīt gremošanas trakta simptomus, galvassāpes, nogurumu, locītavu sāpes, anēmiju, depresiju vai trauksmi, kā arī izsitumus uz ādas.

Salicilāti. Salicilāti ir dabīgi savienojumi, kurus augi izveido kā aizsargmehānismu pret vides stresoriem, tādiem kā insekti un slimības. Salicilātus dabiski satur augļi, dārzeņi, tēja, kafija, garšvielas, rieksti un medus. Tos bieži izmanto arī kā pārtikas konservantus, un tie var būt pievienoti medikamentiem. Simptomi: aizlikts deguns, deguna blakusdobumu infekcijas, deguna polipi, astma, caureja, zarnu iekaisums un nātrene.

Pilnībā izslēgt salicilātus no uztura ir neiespējami, bet vajadzētu atturēties no kafijas, rozīnēm, apelsīniem un garšvielām, kā arī izvēlēties kosmētiku un medikamentus, kas nesatur salicilātus.

Kofeīns. Kofeīnu var atrast gan lielā daļā dzērienu (kafijā, tējā, enerģijas dzērienos), gan arī šokolādē. Simptomi: paātrināta sirdsdarbība, trauksme, bezmiegs, nervozitāte un nemiers.

Fruktoze. Fruktoze ir augļos un dārzeņos, kā arī medū, agaves un kukurūzas sīrupā. Cilvēkiem ar fruktozes nepanesību tā netiek efektīgi absorbēta organismā. Neabsorbētā fruktoze ceļo uz resno zarnu, kur to fermentē zarnu baktērijas un rada diskomforta sajūtu. Biežākie fruktozes nepanesības simptomi ir reflukss jeb atvilnis, gāzes, caureja, slikta dūša, vēdersāpes, vemšana un vēdera pūšanās.

Vēlams izslēgt no uztura produktus, kuros ir daudz fruktozes: gāzētos, saldinātos dzērienus, medu un agaves sīrupu, ābolus, ābolu sulu un ābolu sidru, produktus, kas satur kukurūzas sīrupu ar augstu fruktozes saturu, atsevišķus augļus – arbūzus, saldos ķiršus un bumbierus un noteiktus dārzeņus, piemēram, zaļos zirnīšus.

Amīni. Amīnus ražo baktērijas produktu uzglabāšanas laikā vai fermentēšanas procesā. Ar šo pārtikas nepanesību visbiežāk saista histamīnu. Simptomi amīnu nepanesībai: šķaudīšana, nieze un asarojošas acis, lai izdalītu no organisma potenciāli bīstamos iebrucējus. 

Biežākais iemesls: traucēta divu enzīmu (diamīna oksidāzes un N-metiltransferāzes) darbība, kas ir atbildīgi par histamīna sadalīšanu.

Histamīna nepanesības simptomi: ādas pietvīkums, galvassāpes, nātrene, nieze, trauksme, vēdera krampji, caureja un zems asinsspiediens. 

Produkti, kas satur histamīnu: žāvēta gaļa un kūpinātās zivis, žāvētie augļi, citrusaugļi un avokado, izturētie sieri, alkoholiskie dzērieni – alus, vīns, sidrs.

Sulfīti. Sulfīti ir ķīmiski savienojumi, kurus izmanto kā pārtikas konservantus. Produkti, kas dabiski satur sulfītus ir vīnogas un nogatavinātie sieri. Biežākie simptomi ir nātrene, pietūkusi āda, sarkšana, aizlikts deguns, pazemināts asinsspiediens, caureja, sēkšana un klepošana.

Sulfītus var saturēt žāvēti augļi, vīns un ābolu sidrs, konservēti dārzeņi un marinēti produkti, mērces, kartupeļu čipsi, alus un tēja, konditorejas izstrādājumi.

Lai risinātu pārtikas produktu nepanesības problēmu, T. Korjagina iesaka ievērot specialu diētu, kā arī vērsties pie uztura speciālista pēc konsultācija.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Kaitējums dabai: Kurus medikamentus nedrīkst izmest miskastē?

Ik gadu palielinās nodoto nederīgo medikamentu apjoms, tomēr vēl joprojām dabā nonāk dažādas vielas, kas kaitē videi un ilgtermiņā, veidojot “domino efektu”,  var negatīvi ietekmēt arī dzīvnieku un cilvēku veselību. Kuras zāles visbiežāk tiek nepareizi iznīcinātas? Un ko cilvēks var darīt, lai tīši nekaitētu videi? Zinātniskā institūta BIOR vadošā pētniece Iveta Pugajeva un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa stāsta, kādēļ medikamentus svarīgi nodot drošai utilizācijai, nevis izmest miskastē vai aizskalot klozetpodā.

Aktīvās farmaceitiskās vielas ir neatņemama veselības aprūpes sastāvdaļa, kas ļāvusi uzlabot vairākus dzīves kvalitātes aspektus. Tomēr nepareiza zāļu utilizācija var nodarīt kaitējumu kā cilvēkam, tā dabai. Zāļu aktīvās vielas, kas paredzētas cilvēku ārstēšanai, notekūdeņos pārsvarā nonāk divos veidos: 

1) ar urīnu vai izkārnījumiem izdaloties no cilvēka organisma pēc zāļu lietošanas vai nu neizmainītā vai izmainītā veidā – kad cilvēka organismā zāļu aktīvās vielas tiek sašķeltas vai pārveidotas par citām vielām; 2) tīši piesārņojot dabu jeb nepareizi iznīcinot zāles, citiem vārdiem sakot, nolaižot tās klozetpodā vai izmetot atkritumu urnā. 

“Jautājums par tīru vidi ik gadu kļūst arvien aktuālāks un var novērot, ka cilvēki arvien apzinīgāk un mērķtiecīgāk sāk šķirot atkritumus, turklāt uzmanību pievērš arī medikamentu pareizai uzglabāšanai un utilizācijai,” saka A. Ozoliņa. “Iemetot zāles podā vai miskastē, varētu šķist – prom no acīm un miers, bet patiesībā tādā veidā riskējam ar bumeranga efektu, jo tīša dabas piesārņošana agri vai vēlu atstās ietekmi arī uz pašu cilvēku. Tuvojoties “Lielajai Talkai”, aicinu sakārtot mājas aptieciņu, pārskatīt tās saturu un nederīgās – vecās vai bojātās – zāles nodot utilizācijai tuvākajā aptiekā. Tādā veidā iespējams, pirmkārt, pasargāt savu un ģimenes veselību un, otrkārt, samazināt kopējo vides piesārņojumu.”

Šī gada pirmajā ceturksnī Apotheka aptiekās cilvēki nodevuši vairāk nekā tonnu nederīgo medikamentu, savukārt 2020. gadā kopā tika nodotas 4,7 tonnas medikamentu, kas ir teju par ¼ vairāk nekā 2019. gadā, kad tika savāktas 3,6 tonnas zāļu. 

Notekūdeņos visbiežāk nonāk pretsāpju un pretiekaisuma zāles

Vairumā gadījumu aktīvo farmaceitisko vielu klātbūtne apkārtējās vides paraugos ir neliela vai pat niecīga, kamēr dažu medikamentu daudzums notekūdeņos var sasniegt ievērojamu koncentrācijas līmeni. Rīgas pilsētas notekūdeņu analīzes atklāj, ka visbiežāk un vislielākajās koncentrācijās notekūdeņos ir sastopamas tādas vielas kā pretsāpju līdzeklis paracetamols (acetaminofēns), pretiekaisuma līdzeklis ibuprofēns, diabētiķu zāles metformins, pretepilepsijas līdzekļi gabapentīns un levetiracetāms, holesterīna daudzuma samazināšanai lietotās zāles rosuvastatīns, kā arī antihipertensīvais līdzeklis valsartāns, ko lieto pie paaugstināta asinsspiediena. No antibiotikām visbiežāk atrodamās aktīvās vielas ir ciprofloksacīns, azitromicīns, klaritromicīns un sulfametoksazols. Līdzīgi novērojumi ir arī citās Eiropas valstīs. 

Zāļu nepareiza utilizēšana ir bīstama, taču diemžēl cilvēki joprojām to neapzinās un medikamentu utilizēšanu neuztver kā ikdienišķu, pašsaprotamu darbību un pat automātisku rīcību – tāpat kā ir jāiznes atkritumu tvertne, kad tā ir pilna, tieši tāpat nederīgos medikamentus, kad tie sakrājušies, jānodod drošai iznīcināšanai. 

Zinātniskajos pētījumos ir apstiprināts, ka atsevišķu antidepresantu esamība ūdeņos var ietekmēt zivju uzvedību plēsoņu klātbūtnē – zivju reakcija uz draudiem kļūst lēnāka, un līdz ar to tās kļūst par upuriem. Tāpat pētījumos konstatēts, ka sintētiskie hormoni konkrētai zivju sugai pakāpeniski samazina reprodukciju. “Tieši tāpēc brīdī, kad konstatēts, ka zāles kļuvušas nederīgas, tās uzreiz jānovieto atsevišķi no citiem medikamentiem, un, nākamajā reizē dodoties uz aptieku, jāņem tās līdzi un jānodod drošai iznīcināšanai,” stāsta I. Pugajeva.

Kā pienācīgi utilizēt medikamentus?

Visās Apotheka aptiekās jau vairākus gadus iespējams bez maksas nodot nederīgos medikamentus. Iznīcināšanai var nodot visu veidu zāles – tabletes, ampulas, sīrupus un dažādus citus šķidrumus, krēmus u.tml. Pirms zāļu nodošanas tās jāizņem no ārējā iepakojuma – kartona kastītēm –, taču tās nav jāizņem no zāļu iepakojuma jeb blisteriem. Visi medikamenti jāsaliek maisiņā, un tas jāievieto speciāli nederīgajiem medikamentiem paredzētā kastē vai jāatdod aptiekas darbiniekam.

Veselības inspekcijā vērtē pacientu sūdzības par ģimenes ārstu rekomendāciju nevakcinēties pret Covid-19

Veselības inspekcijā (VI) saņemti vairāku pacientu iesniegumi par ģimenes ārstu rekomendāciju nevakcinēties pret Covid-19, aģentūru LETA informēja VI sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Ermansone.

Viņa norādīja, ka iedzīvotāju sūdzības saņemtas gan no Latgales, gan Vidzemes.

“Patlaban šīs sūdzības tiek pārbaudītas un pirmos secinājumus par to, cik tās ir bijušas objektīvas, varēs izdarīt aptuveni pēc nedēļas,” sacīja VI pārstāve.

LETA jau vēstīja, ka daļa Daugavpils pedagogu vakcinēties pret Covid-19 atteikusies pēc sava ģimenes ārsta ieteikuma, pirmdien žurnālistiem sacīja pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

“Man ir liela cerība, ka mūsu kolēģi, paskatoties uz mums visiem, kas ir vakcinējušies, redzēs, ka esam dzīvi, smaidām un kaļam plānus vasarai, un arī būs motivēti pievienoties vakcinēto pulkam,” atzina Isupova.

Pati Izglītības pārvaldes vadītāja esot saņēmusi poti, stāvot “dzīvajā rindā” aizvadītās nedēļas nogalē, un jūtoties lieliski.

Savukārt J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas direktore Gaļina Smuļko pastāstīja, ka iestādes pedagogi vakcinēti jau piektdien. Viņa uzteica SIA “Latgales medicīnas centrs”, kas pirms vakcinēšanas iepazinās ar skolas telpām, lai izvēlēties piemērotāko un epidemioloģiski drošāko. Tāpat centra speciālisti atbildēja uz pedagogu jautājumiem par iespējamām blaknēm pēc potēšanas.

“Jo ātrāk mēs vakcinēsimies, jo ātrāk bērni atgriezīsies skolā. Vismaz tāda cerība pastāv,” uzskata Smuļko.

Seriāls “The Lord of the Rings” kļūs par dārgāko vēsturē! (+VIDEO)

Dominic Monaghan, Billy Boyd, Elijah Wood, Director Peter Jackson, Andy Serkis and Viggo Mortensen
Dominic Monaghan, Billy Boyd, Elijah Wood, Director Peter Jackson, Andy Serkis and Viggo Mortensen

Gaidāmais seriāls “The Lord of the Rings” (“Gredzenu pavēlnieks”) kļūs par dārgāko vēsturē, kura pirmā sezona vien izmaksās 465 miljonus dolāru (388 miljonus eiro), vēsta izdevums “The Hollywood Reporter”.

Tas krietni pārsniedz iepriekšējās aplēses, ka “Amazon Studios” vairākām seriāla sezonām tērēs aptuveni 500 miljonus dolāru, kas arī būtu rekords.

Video

“Es jums varu pateikt, ka “Amazon” pirmajai sezonai vien tērēs aptuveni 650 miljonus [Jaunzēlandes] dolāru,” pavēstīja Jaunzēlandes ekonomiskās attīstības un tūrisma ministrs Stjuarts Nešs. “Tas ir fantastiski, (..) tas būs jebkad lielākais tapušais televīzijas seriāls.”

Kā liecina Jaunzēlandes valdības publiskotie dokumenti, “Amazon Studios” plāno potenciāli piecas seriāla sezonas filmēt Jaunzēlandē.

Salīdzinājumam, studijas HBO seriāla “Game of Thrones” (“Troņu spēles”) viena sezona izmaksāja apmēram 100 miljonus dolāru. Pirmajā sezonā viena sērija izmaksāja aptuveni sešus miljonus dolāru, kas pieauga līdz 15 miljoniem dolāru astotajā sezonā.

“Amazon” 2017.gadā iegādājās tiesības ekranizēt televīzijā britu rakstnieka Dž.R.R.Tolkīna romānu triloģiju.

Seriāls būs priekšstāsts un vēstīs par notikumiem pirms “Gredzenu pavēlnieka” pirmajā grāmatā aprakstītajiem piedzīvojumiem.

Produkti, par kuru derīguma termiņu nav jāuztraucas

Daži produkti var kalpot gadu desmitiem un viegli pārspēt vairākus izturīgu zābaku pārus. Cilvēki nemaz nenojauš, ka par šo produktu derīgumu termiņu nav jāuztraucas.

Kuri gan ir šie produkti?

Šķīstošā kafija

Šķīstošās kafijas uzglabāšanas laiks noslēgtā iepakojumā ir 5 gadi, tomēr tajā pašā laikā internetā ir pieejama informācija, ka šķīstošo kafiju istabas temperatūrā var uzglabāt līdz 20 gadiem. Un, ja jūs to uzglabājat ledusskapī, tad kafija var stāvēt pat ilgāk. Tomēr jāatceras, ka runa iet par neattaisītu iepakojumu.

Sausais piens

Piena pulvera derīguma termiņš ir proporcionāls tauku saturam. Jo mazāk tauku, jo ilgāks termiņš. Pats galvenais – piena pulverim ir jāstāv ledusskapī. Un nejauciet to ar bērnu pārtiku: tā derīguma termiņš beidzas gada laikā.

Stiprais alkohols

Viskijs, džins, rums, tekila un degvīns neatvērtā pudelē var stāvēt mūžīgi. Bet krēmveida liķieriem gan ir derīguma termiņš, kuru jāņem vērā. Baltie vīni var stāvēt ne vairāk kā divus gadus, sarkanie – līdz desmit.

Medus

Arheologi seno ēģiptiešu kapenēs joprojām atrod medus podus, kuri ir ēdami pat tagad. Medum nav derīguma termiņā, jo tas ir iegūts ar fermentācijas palīdzību. Tas aizsargā medu no baktērijām.

Kur jāstāv naudas kokam, lai tas piesaistītu labklājību

Gandrīz visiem istabas augu mīļotājiem ir naudas koks. Šis augs pēc izskata ir pievilcīgs un tiek uzskatīts arī, ka tas spēj piesaistīt labklājību savam saimnieka mājai. Turklāt šis telpaugs palielina skābekļa līmeni istabā.

Ir daudz ticējumu par naudas koku un tā spējām uzlabot finansiālo stāvokli. Tomēr, lai šis telpaugs mājai pievilinātu finanses ir nepieciešams zināt dažus noteikumus:

Ja naudas koks sāk izžūt vai uz tā parādās jebkādas slimības pazīmes, tad tas ir vēstnesis, ka drīz var parādīties naudas problēmas.

Gadījumā, ja naudas koks nokrita uz grīdas un nolūza lapiņas – tuvākajā nākotnē jums jābūt uzmanīgam ar finansēm. Ja tas kritiena laikā necieta – drīz gaidāma peļņa.

Jāņem vērā arī tas, ka šim augam nepieciešami arī labvēlīgi augšanas apstākļi, tāpēc naudas koks jāliek telpā, kurā:

Lielāko dienas daļu spīd saulīte;

bieži tiek vēdināta;

aug citi istabas augi;

tiek uzturēts normāls gaisa mitrums.

Pandēmijas laikā pastiprinās gan depresija, gan arī miega traucējumi!

Lai arī 49% miega režīms pēdējo 12 mēnešu laikā nav mainījies, tomēr gandrīz trešdaļai jeb 31% aptaujāto kopš pandēmijas sākuma miega režīms ir kļuvis kopumā neregulārāks (iešana gulēt, celšanās, miegā pavadītais laiks), kamēr 17% atzinuši, ka pēdējā gada laikā miega režīms ir kļuvis regulārāks. Izteikti neregulārāks miega režīms pēdējo 12 mēnešu laikā ir kļuvis jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, viņu vidū miega režīms neregulārāks ir kļuvis 43%, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS. Par miega traucējumiem un tā higiēnu, kā arī t. s. “pūcēm” un “cīruļiem” stāsta RSU Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Doc. Juris Svaža. 

Tāpat aptaujas dati atklāj, ka pēdējo 12 mēnešu laikā biežāk ar miega režīma izmaiņām saskaras sievietes. 34% sieviešu miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis neregulārāks, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 29%. Salīdzinot datus pēc respondentu reģionālās piederības, visbiežāk miega režīms pēdējā gada laikā ir kļuvis neregulārāks tieši rīdziniekiem (37%), kam seko vidzemnieki (33%), zemgalieši (29%), latgalieši (26%) un kurzemnieki (21%).

Miegs – Latvijā salīdzinoši jauna tēma

Daudzās pasaules valstīs miega medicīna ir atsevišķa specialitāte, tomēr Latvijā ar miega kvalitāti saistīti jautājumi ir aktualizēti salīdzinoši nesen, tādēļ izpratne par miega nozīmi un miega higiēnu vēl tikai turpina veidoties, kur būtisku pienesumu sniedz arī Latvijas Miega medicīnas biedrība. Miega medicīna sastāv no vairākām sadaļām, kur lielu daļu veido miega apnoja – elpošanas traucējumi miegā, kuri lielākoties ir pusmūža cilvēkiem ar lieko svaru. Atsevišķa sadaļa ir miega traucējumi – neiroloģiskas dabas problēmas, piemēram, staigāšana vai runāšana miegā. Tāpat ir arī bezmiegs un citi miega traucējumi, kuri bieži vien parādās līdz ar depresiju. Doc. J. Svaža norāda, ka miegam ir liela nozīme un tas ir dabisks process, tomēr atsevišķai cilvēku grupai, piemēram, emocionāli jutīgākiem cilvēkiem, par miega kvalitāti ir jārūpējas vairāk. Eksperts skaidro, ka īslaicīgs miega trūkums (pāris negulētas vai sliktāk gulētas naktis) ķermenim īsti nekaitē, bet ilgstoša neizgulēšanās atstāj iespaidu gan uz fizisko veselību, gan prāta spējām, jo ilgstoši sliktas miega kvalitātes dēļ var rasties vielmaiņas traucējumi, sirds un asinsvadu sarežģījumi, kā arī var ciest imunitāte. Tāpat ilgstošu miega traucējumu rezultātā cilvēks kļūst apātisks un vairs nevar pilnībā izmantot augstākās sava prāta spējas, piemēram, būt radošam, prognozēt notikumus, ātri pieņemt lēmumus, saskatīt kopsakarības u.c.

Kā ar “pūcēm” un “cīruļiem?”

Doc. J. Svaža stāsta, ka katram cilvēkam ir jāguļ tik daudz, cik to prasa fizioloģiskais pulkstenis. Vēlamais miega daudzums nevienam nav noteikts, tas var svārstīties no 5 līdz 10 stundām, tomēr 5 un 10 stundas ir uzskatāmas par diezgan ekstrēmiem gadījumiem, tādēļ lielākajai daļai cilvēku tās ir 7 līdz 8 stundas miega. Arī laiks, kad cilvēks dodas gulēt un ceļas, var atšķirties. Speciālists skaidro, ka cilvēku iedalījums t. s. “cīruļos” un “pūcēs” ir pamatots. Lai arī diennaktī ir 24 stundas, tomēr cilvēka iekšējam pulkstenim tās var nebūt 24, bet gan 23, 24,5 vai pat 25 stundas. “Pūces” ir tie, kuriem diennakts ir garāka, respektīvi, ja viņus ieliektu telpā bez gaismas un bez pulksteņa, viņi ilgāk paliktu nomodā, savukārt “cīruļi” aizies gulēt ātrāk, jo viņam diennakts ir īsāka.

“Pūcēm” ir miega fāzes aizkavēšanās sindroms, kamēr “cīruļiem” – miega fāzes apsteigšanas sindroms. Doc. J. Svaža piebilst, ka ir arī neliela daļa ekstrēmo gadījumu, kad došanās gulēt katru dienu notiek 02:00 vai 03:00, kas bieži vien rada grūtības adaptēties, piemēram, sākt mācības vai darbu laikā, kā arī var pasliktināt dzīves kvalitāti. 

Tāpat eksperts norāda, ka dalījumu “pūcēs” un “cīruļos” nevajadzētu izmantot kā attaisnojumu kādam sliktam ieradumam, piemēram, ilgai sēdēšanai vakaros pie televizora vai datora. 

Covid-19 un miega higiēnas nozīme

Pandēmijas laikā pastiprinās gan depresija, gan arī miega traucējumi, kā arī esošā situācija veicina brīvāku celšanās un iešanas gulēt režīmu – daļai vairs nav tik agri jāceļas, lai dotos uz darbu, jo daudzi jautājumi tiek risināti attālināti. Tāpat, ilgstoši atrodoties mājās, arī kopējais stresa līmenis paaugstinās, jo daudziem jātiek galā ar attālinātu darbu, bērnu mācībām un citām lietām, kas pandēmijas apstākļos ir mainījušās. 

Doc. J. Svaža piekrīt teicienam, ka rūpes par miega kvalitāti sākas jau iepriekšējā dienā. Kopumā, ja cilvēkiem ir darbs, kas sniedz gandarījumu, ģimene, fiziskās aktivitātes, draugi, izklaides un dzīve ir piepildīta, viņi no miega traucējumiem cietīs retāk, bet ilgstošu sarežģījumu, strīdu vai satraukumu rezultātā cilvēks ir vairāk pakļauts miega traucējumiem. 

Lai miega kvalitāti uzlabotu, īpaši cilvēkiem, kuri ir predisponēti miega traucējumiem, ir ieteicams ievērot vairākus miega higiēnas principus.

  • Miegam nepieciešams atvēlēt optimālu stundu skaitu. Doc. J. Svaža skaidro, ka miega medicīnā tiek veikti divi būtiski mērījumi – miegā pavadītais laiks un gultā pavadītais laiks. Šie lielumi būtu jāsalīdzina, un ieteicams, lai miegā pavadītais laiks būtu vismaz 90% no gultā pavadītā laika, respektīvi, no 8 gultā pavadītām stundām 7,5 vai vairāk stundas būtu jāatrodas miegā.
  • Gulta tikai miegam. Optimāli būtu, ka ir atsevišķa guļamistaba ar miegam piemērotiem apstākļiem – vēsa, tumša un bez ārējiem traucēkļiem. Tāpat gultu nevajadzētu izmantot citiem nolūkiem – darbam, televizoram, ēšanai vai lasīšanai.
  • Ja nenāk miegs, jāceļas augšā un jādara kaut kas cits!
  • Pirms miega nevajadzētu intensīvas fiziskās aktivitātes, tās labāk plānot agrākā pēcpusdienā.
  • Pirms miega ieteicams nepieēsties, bet arī badā gulēt nevajadzētu.
  • Alkohols labākam miegam – nē! Doc. J. Svaža skaidro, ka lielākā daudzumā alkohols laika gaitā sāk izjaukt miega režīmu un miegs kļūst seklāks. 
  • Jāmācās tikt galā ar stresu! Ja tas ilgstoši neizdodas, ir jāmeklē psihoterapeita palīdzība.
  • Pirms miega neaizraujieties ar ekrāniem! Tā sauktais gaismas “zilais spektrs” caur redzes nervu stimulē smadzenes un liek būt aktīviem. Tādēļ pirms došanās gulēt TV, telefoni, planšetes un datori nebūtu ieteicami. Tāpat arī darbā un mājās apgaismojumam no rītiem ieteicams izmantot “baltos toņus”, lai iedotu organismam un prātam impulsu, bet vakarā labāk izmantot piezemētu apgaismojumu.

Doc. J. Svaža uzsver, ka ar īslaicīgiem miega traucējumiem var saskarties ikviens, jo katram var gadīties satraukuma pilni periodi, bet pamatā tie ir pārejoši. Tomēr, ja regulāras sūdzības vai neapmierinātība ar miega kvalitāti nepāriet 3 mēnešus un tas pasliktina dzīves kvalitāti, noteikti ir jāmeklē speciālista palīdzība.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Dzimumzīmju pārbaude: Kāpēc jāpārbaudās?

Dati ir satraucoši – 84% Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā nav devušies pie speciālista, lai veiktu dzimumzīmju pārbaudi.Šādu pārbaudi ir veikuši vien 15% aptaujāto. Turklāt aktīvāk šādas pārbaudes ir veikušas sievietes, seniori un respondenti ar augstāko izglītību, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar SKDS.

Kāpēc jāpārbaudās?

Kā skaidro ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa, dzimumzīmes ir labdabīgs pigmentšūnu jeb melanocītu sakopojums ādā. Dažādu iemeslu dēļ, piemēram, saules apdegumu laikā, rodas mutācijas, kas uzkrājas šūnās. Tālāk var tikt dots signāls šūnām pastiprināti vairoties un izraisīt ādas vēzi. Vidēji 80-85% melanomas gadījumu attīstās no jauna jeb rodas uz tīras ādas, un tikai 15-20% melanomu veidojas jau no iepriekš esošas dzimumzīmes. 

Saslimstība ar melanomu pieaug katru gadu, tādēļ ir būtiski zināt par melanomas ABCD kritērijiem (A – asimetrija (ang. asymmetry), B – robeža (ang. border), C – krāsa (ang. color), D – izmērs (ang. diameter), taču pēc šiem kritērijiem var diagnosticēt tikai jau ļoti vēlīnu melanomu. Ādas vēzi atpazīt agrīni iespējams ar dermatoskopa palīdzību, kas veidojumu palielina vairākas reizes, un dermatologs spēj to izvērtēt un diagnosticēt.

Cik bieži nepieciešama pārbaude?

Daudzi faktori nosaka to, vai cilvēkam ir lielāks melanomas attīstības risks nekā citiem, stāsta Z. Prikule-Rūsiņa. Šos faktorus varētu iedalīt divās grupās – ģenētiskie jeb pārmantotie un iegūtie riska faktori.

Pie ģenētiskajiem riska faktoriem pieskaitāmi I fototips jeb ļoti gaiša āda, kas nekad neiesauļojas, bet vienmēr apdeg, rudi mati, zilas krāsas acis un vasaras raibumi. Arī dzimumzīmju skaitam ir nozīme. Ja to kopējais skaits uz ķermeņa ir ≥100, tas norāda uz melanocītu potenciālu vairoties, līdz ar to palielinot šī vēža risku. Savukārt pie iegūtajiem riska faktoriem jāpieskaita saules apdegumi, it īpaši, ja tādi bijuši bērnībā. Sauļošanās gan saulē, gan solārijā ir papildu riska faktors, no kura mēs varam izvairīties. 

Izvērtējot katra pacienta riska faktorus, ārsts noteiks, cik bieži jāveic dzimumzīmju pārbaude, bet parasti to ieteicams veikt reizi gadā ikvienam. Lai gan melanoma bērna vecumā ir sastopama reti, dzimumzīmju pārbaude ir ieteicama arī bērniem.

Dzimumzīmju pārbaudei jānotiek biežāk, ja pacientiem jau iepriekš ir bijis ādas vēzis, kā arī, ja tas bijis I un II pakāpes radiniekam. Savukārt reizi 1-3 mēnešos katram pašam pie spoguļa būtu jāveic ķermeņa apskate, lai pamanītu jaunu dzimumzīmju parādīšanos vai to mainīšanos. Īpaša uzmanība jāpievērš periodiski asiņojošiem vai izčūlojušiem veidojumiem.

Atbildīgāk pārbaudās sievietes

BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati atklāj, ka nedaudz aktīvākas dzimumzīmju pārbaužu veikšanā ir sievietes – 18% respondenšu norādījušas, ka pēdējo trīs gadu laikā ir veikušas dzimumzīmju pārbaudi pie speciālista, kamēr no vīriešiem tie ir 12%.

Z. Prikule-Rūsiņa skaidro, ka vidēji sievietes par savu veselību mēdz rūpēties vairāk un biežāk pamana izmaiņas savā ķermenī. Hormonu ietekmē, it īpaši grūtniecības laikā un pēc tās, daudzas dzimumzīmes izmainās, tās var kļūt lielākas un tumšākas. Pieaug arī dzimumzīmju skaits, ko ietekmē ne tikai hormoni, bet arī dzīvesveida paradumi – sauļošanās un solāriju apmeklēšana. Visi šie faktori var veicināt lielāku vērību pret dzimumzīmju izmaiņām.

Visaktīvāk pārbaudās seniori

Tāpat aptaujas dati atklāj, ka visvairāk pēdējo trīs gadu laika dzimumzīmju pārbaudes ir veikuši respondenti vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem – 21%. Tikmēr no respondentiem 18-24 gadu vecuma grupā šādas pārbaudes veikuši vien 13%, 25-34 gadu vecuma grupā – 15%, 35-44 gadu vecuma grupā – 16%, 45-54 un 55-63 gadu vecuma grupā – 13%.

Tāpat interesanti, ka šādas pārbaudes nedaudz biežāk veikuši respondenti ar augstāko izglītību, no kuriem dzimumzīmju pārbaudi pēdējo trīs gadu laikā veikuši 18% aptaujāto. Savukārt no respondentiem ar vidējo izglītību tie bija 12%, bet ar pamatizglītību – 8%.

Ārste uzsvergadu gaitā saules uzkrātais bojājums ādas šūnās stimulē dažādu veidojumu rašanos, piemēram, seborejas keratožu un pigmentplankumu rašanos. Tie ir labdabīgi veidojumi, kas biežāk novērojami tieši vecākiem cilvēkiem un var nereti līdzināties ādas vēzim. Sākot ar piecdesmit gadu vecumu, strauji pieaug melanomas sastopamība. Iespējams tāpēc cilvēki, ārstu mudināti vai arī pašu satraukuma dēļ, nonāk pie dermatologa dzimumzīmes pārbaudīt. 

Vai pārbaude ir sarežģīta?

Pārbaudes veic ārsts ar speciālu ierīci, ko sauc par dermatoskopu. Tas ievērojami palielina katru ādas veidojumu, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Ir vairāki algoritmi un pazīmes, kā var atšķirt, vai konkrētais ādas veidojums ir labdabīgs, aizdomīgs vai ļaundabīgs.

Dzimumzīmju apskates laikā pacientam vienkārši rāmi jāguļ vai jāstāv, kamēr ārsts apskata visus ādas veidojumus. Apskates ilgums atkarīgs no tā, cik daudz ādas veidojumu ir pacientam, bet vidēji tas ilgst 15-30 minūtes.

Ārste aicina neizturēties vieglprātīgi pret savu veselību un censties rast laiku un iespēju, lai reizi gadā veikt dzimumzīmju pārbaudi pie speciālista.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Latvijā turpina augt Covid-19 kumulatīvais saslimstības rādītājs

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 337 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par piecu sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Jau vairāk nekā nedēļu Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaug, arī vakar tika novērots pieaugums – šim rādītājam palielinoties no 373,8 līdz 378,9 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī – 330,6.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 111 334 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā valstī reģistrēti 7229 Covid-19 gadījumi, savukārt pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem. Kopš 1.aprīļa šis rādītājs bija zem 7000 gadījumiem, taču tagad tas atkal pārsniedzis šo robežu.

No aizvadītajā diennaktī mirušiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, divi 70-79 gadu vecumā un divi 80-89 gadu vecumā.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2053 cilvēki, kas bija saslimuši ar Covid-19.

Diennakts laikā Latvijā veikts 4801 Covid-19 tests, un pozitīvi no tiem bijuši 7%.

Kā bērnam sniegt pirmo palīdzību pavasarī tipisko traumu gadījumā?

“Kāds batuts bez aizsargtīkla bija novietots pie būvgružu kaudzes, uz kuras uzkrītot bērns uzdūrās uz armatūras stieņa,” stāstot par iespējamajām traumām, ko bērni var gūt, nedroši lietojot batutu, pieredzē dalās bērnu ķirurgs Jānis Upenieks. Drošības neievērošana uz batuta ir viens no tipiskākajiem riskiem siltajā sezonā. Tam seko dažādi citi kritienu un sasitumu riski. Siltajai sezonai raksturīgi arī dzīvnieku kodumi un slīkšanas epizodes, atpūšoties pie ūdens. Ārsti skaidro, kā vecāki bērnus no traumām var pasargāt un kā rīkoties, ja trauma ir jau gūta.

Pavasaris ir klāt, un klāt arī pavasarim raksturīgās bērnu traumas. Diemžēl statistika liecina, ka, sākoties siltajai sezonai, pieaug arī bērnu traumatisms, turklāt liela daļa traumu, piemēram, kritieni, slīkšana un apdegumi, notiek mājās vai ap to – 2016. gadā tie bija 45 % no visiem reģistrētajiem gadījumiem, bet bērniem līdz 4 gadu vecumam – pat 82 % gadījumu (SPKC*). Tāpēc vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” turpmāk apņēmusies katras sezonas sākumā rīkot bezmaksas video lekcijas vecākiem, sniedzot praktisku informāciju, kā pasargāt bērnu no katrai sezonai raksturīgajām traumām un kā sniegt pirmo palīdzību, ja nelaime ir jau notikusi. 

Pavasara lekcijā praktiskus padomus sniedza ārsti – Mareks Marčuks, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra simulāciju instruktors, “Skolas Mammām un Tētiem” lektors, un Jānis Upenieks, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs. Lekcijas ieraksts ir skatāms Video kanālā mammām un tētiem –  HYPERLINK “https://www.mammamuntetiem.lv/video”www.video.mammamuntetiem.lv. 

Bīstamība uz batutiem

“Līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem pagalmos parādās bērnu tik ļoti iecienītie batuti. Ik gadu uz tiem tiek gūtas ļoti smagas traumas, un tās varētu nenotikt, ja vecāki rūpētos par batutu drošu lietošanu,” teic bērnu ķirurgs Jānis Upenieks, atgādinot: tā kā batuts nav vienas sezonas prece, pirms katras sezonas ir jāpārbauda tā tehniskais stāvoklis. Tāpat bērnu ķirurgs uzsver, ka nedrīkst taupīt līdzekļus aizsargtīkla iegādei – tieši tā trūkuma dēļ bērni ķirurga aprūpē ir nonākuši ar ārkārtīgi smagām traumām, kas sekas uz veselību var atstāt mūža garumā. “Kāds batuts bez aizsargtīkla bija novietots pie būvgružu kaudzes, uz kuras uzkrītot bērns uzdūrās uz armatūras stieņa. Tāpat smagas traumas var gūt, ja batutam nav aizklātas atsperes, – šādā veidā kāds bērns guva pat vaļēju lūzumu. Atsperēm bija jābūt pārklātām ar polsterētu pārklājumu,” skaidro Jānis Upenieks. Tāpat jāatceras, ka uz batuta drīkst lēkāt pa vienam un zem tā nedrīkst ierīkot rotaļu vietu. “Ir bijuši gadījumi, kad mazi bērni gūst traumas, jo zem batuta, kas karstā laikā idejiski ir lieliska, ēnaina atpūtas vieta, mazākie ierīko “mājiņu”. Tad citi nāk lēkāt, un apakšā esošie gūst traumas. Reiz kāds bērns šādi lauza kakla skriemeli,” situācijas bīstamību iezīmē bērnu ķirurgs. 

* Smadzeņu satricinājumu var gūt gan uz batuta, gan krītot, piemēram, no velosipēda, sevišķi, ja braukts bez ķiveres. Divas svarīgākās pazīmes, kas var liecināt par smadzeņu satricinājumu: īslaicīgs samaņas zudums jeb “bezfilma”, kad bērns uz dažām sekundēm it kā atslēdzas. Otra – retrogrāda amnēzija, kad bērns neatceras krišanas brīdi, uz mirkli var aizmirst pat apkārtējo vārdus un kur atrodas. Nelaba dūša, vemšana, miegainība, galvassāpes vairumā gadījumu parādās vēlāk. Šīs traumas gadījumā noteikti jādodas pie ārsta izvērtēt bērna stāvokli. 

* Kaula lūzumu maziem bērniem bez rentgena palīdzības parasti ir grūti noteikt, ja vien tas nav vaļējs lūzums, lūzums ar kaulu nobīdi vai acīm redzamu, izteiktu deformāciju, tūsku vai apsārtumu. Kritiena vai sasituma gadījumā traumēto ekstremitāti fiksē, lai tā ir nekustīga, uzliek aukstumu, ja nepieciešams mazināt tūsku, var iedot pretsāpju medikamentus vecumam atbilstošās devās un dodas uz slimnīcu. 

* Deguna asiņošanas gadījumā pareizāk ir noliekties uz priekšu, un, ja deguns ir lauzts un asiņo, var mēģināt nospiest deguna “spārnus” (vieta, kur beidzas deguna kauls un sākas deguna skrimšļainā daļa). Citādi var ļaut asinīm plūst un uzlikt aukstuma kompresi zem pakauša – tas samazinās asins plūsmu. “Ja asiņo deguns, nepareiza rīcība ir atliekt galvu atpakaļ – pareizi ir pieliekties uz priekšu!” pamāca ārsts Mareks Marčuks. 

Dzīvnieku kodumi

Kodumi un skrāpējumi biežāk tiek piedzīvoti tieši no ģimenes vai ģimenes draugu mīluļiem, nevis no svešiem dzīvniekiem, – akcentē ārsti. Viņu pieredzē ir bijušas situācijas, kad bērnus sakoduši arī poniji, kāmji, žurciņas, truši un citi mūsdienās populāri mājdzīvnieki, tāpēc bērnam jau agrīni ir jāmāca atbildīga un droša attiecību veidošana ar mājdzīvniekiem. 

Brūces kopšana. Suņu kodumi parasti rada plašas brūces, kurās nokļūst dzīvnieka mutē esošie mikrobi un izraisa nopietnus iekaisumus un sastrutojumus. Arī kaķu mutē un nagos esošās baktērijas var izsaukt sāpīgus un dziļus iekaisumus. Diemžēl nereti palīdzību pie ārsta vecāki meklē novēloti – kad koduma vietā ir jau sācies iekaisums, parādījies audu pietūkums, sakostā vieta ir karsta un sāpīga. “Ja trauma gūta, brūce jānomazgā ar tīru ūdeni un ziepēm, jāuzliek tīrs pārsējs un jādodas uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu,” padomu sniedz ārsts Mareks Marčuks.

Trakumsērgas profilakse. Otrs nopietns veselības apdraudējums pēc siltasiņu dzīvnieka koduma ir iespēja saslimt ar nāvējošo slimību – trakumsērgu. Kodums, skrāpējums, siekalu iekļūšana mikrotraumā uz ādas no jebkura siltasiņu dzīvnieku nozīmē, ka bērnam obligāti profilaktiski jāveic vakcinācija pret trakumsērgu. Tas attiecas arī uz mājas suņa kodumiem, turklāt pat tad, ja viņš ir vakcinēts pret trakumsērgu. “Citkārt vecāki saka: bet mūsu suns ir vakcinēts! Vakcinācija no saslimšanas ar trakumsērgu pasargā pašu dzīvnieki, bet neizslēdz slimības pārnēsāšanas iespēju citiem. Mājas suns vai kaķis var būt starpposms starp slimu savvaļas dzīvnieku un cilvēku,” skaidro bērnu ķirurgs Jānis Upenieks. Trakumsērga var attīstīties dažu nedēļu līdz pat vairāku mēnešu laikā pēc traumas gūšanas. Ja dzīvnieks, piemēram, kāmis vai pele, dzīvo būrītī, kur nevar saskarties ar potenciālo infekcijas avotu ārpus mājokļa, vakcinācija pret trakumsērgu nav nepieciešama.

Bīstamība pie ūdens 

Noslīkšana Latvijā ir otrs biežāk izplatītais nāves cēlonis bērnu vidū, un diemžēl tā primāri ir saistīta ar vecāku nolaidīgu uzvedību. Turklāt arvien biežāk bērni noslīkst tieši piemājas ūdenstilpēs – dīķos, peldbaseinos u.c. “Mazie bērni ūdenī iekrīt un slīkst, pusaudži pārgalvīgi lec uz galvas ūdenī un gūst nāvējošas vai neārstējamas galvaskausa pamatnes un mugurkaula traumas,” izklāsta ārsts Jānis Upenieks. Drošību pie ūdens ar bērniem ir jāpārrunā regulāri!

Kā pasargāt no slīkšanas riska. “Kad bērns slīkst, bieži vien no malas izskatās, ka viņš vienkārši rotaļājas. Tāpēc pieaugušajam jābūt blakus un visu laiku jāvēro, ko bērns dara ūdenī, – pieaugušais šajā laikā nedrīkst, piemēram, skatīties telefonā. Jo pieaugušajam jābūt gatavam jebkurā brīdī glābt slīkstošu bērnu!” teic bērnu ķirurgs. Ejot peldēties, ir vērts jau iepriekš piedomāt, kas būs tas priekšmets, kas tiks pasniegts, ja kāds slīks, – tas var būt jebkurš priekšmets, pie kura var pieķerties.

Kā rīkoties, ja bērns slīkst. Jāpārliecinās,vai apstākļi ir droši un netiek apdraudēta arī tava dzīvība. Jārēķinās, ka slīcējs var būt panikā, glābēju spēcīgi satvert un arī paraut zem ūdens. Palīdzot var pamest kādu virvē piesietu objektu, pie kura slīcējam pieķerties, bet jāpatur prātā, ka bērnam to izdarīt var būt grūtāk. Pēc izkļūšanas no ūdens jāpārbauda cietušā samaņu. Ja bērns ir pie samaņas, jānovelk slapjās drēbes, cietušais jāapsedz, piemēram, ar sausu dvieli, segu. Bezsamaņas gadījumā jānogulda stabilajā sānu pozā. Jāapsedz, lai bērns neatdzistu. Ja bērns ir guļus stāvoklī un sāk klepot, sāk atvemt ūdeni, tad jānogulda uz sāna, lai neaizrijas. Ja nepieciešams (bezsamaņa un neelpo), veic atdzīvināšanas pasākumus, jāzvana 113.

Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” bērnu drošības iniciatīva

Latvija bērnu traumatisma un galvenokārt mirstības no ārējiem ievainojumiem (gan bērni vecumā 0–4 gadi, gan 5–17 gadi) rādītāju ziņā joprojām ir līderpozīcijā Eiropas Savienībā, tāpēc Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” šobrīd izstrādā stratēģisku komunikācijas plānu, kā vecākus informēt un motivēt ikdienā vairāk uzmanības veltīt bērnu traumatisma risku mazināšanai. Plāna ietvaros organizācija izvirza arī priekšlikumus, kas, pēc tās ieskatiem, būtu jāīsteno valstiskā līmenī, un būtiskākais no tiem – īpašas politikas veidošana bērnu traumatisma mazināšanai. Jo bērnus, kuri ik gadu mirst vai gūst smagu, uz mūžu paliekošu kaitējumu veselībai ārējo cēloņu jeb sadzīves traumu dēļ, ir mūsu, pieaugušo, spēkos nosargāt!

*  2017. gada SPKC pētījums “Novēršamo traumu izplatība Latvijā. Bērnu traumatisms 2008–2016”. Pieejams:  HYPERLINK “https://www.spkc.gov.lv/lv/sabiedribas-veselibas-datu-analize/bernu-traumatisms.-2008-2016.pdf”https://www.spkc.gov.lv/lv/sabiedribas-veselibas-datu-analize/bernu-traumatisms.-2008-2016.pdf

Kā acu krāsa ietekmē cilvēka raksturu

Pēc acu krāsas jūs pat varat noteikt cilvēka raksturu. Acis palīdzēs ne tikai izveidot attiecības ar viņu, bet arī uzzināt šī cilvēka vēlmes. Acis ir kā dvēseles spogulis.

Gaiši brūnas acis

Cilvēki ar šādu acu krāsu ir noslēpumaini, vairāk dod priekšroku vientulībai nekā ballītēm. Šādiem cilvēkiem ir maz draugu, tikai 1-2 cilvēki, bet šie draugi ir uzticīgi. Viņi reti kritizē apkārtējos cilvēkus. Reti uzklausa savu radinieku viedokli. Viņi vienmēr rīkojas pēc saviem ieskatiem. Ja jūs strīdaties ar šādu cilvēku, jūs varat iegūt īstu ienaidnieku. Viņi ir ļoti spēcīgi un gudri.

Tumši brūnas acis

Cilvēkiem ar šo acu krāsu ir spēcīgs raksturs. Gandrīz vienmēr – viņi ir noteicēji. Viņi ir pievilcīgi, pārliecināti par sevi. Gatavi jauniem piedzīvojumiem. Interesanti sarunu biedri, viņi zina, kā atstāt pozitīvu iespaidu uz ģimeni un draugiem. Viņi nemaina savu brīvību pret ģimeni.

Melnas acis

Cilvēki ar šādu acu krāsu ir neparasti, viņiem ir spēcīga enerģija, kura viņiem palīdz dzīvē. Viņi var būt īsti enerģijas vampīri. Cilvēkiem ir ļoti grūti būt kopā ar viņiem, tāpēc daudzi cenšas izvairīties, tomēr ja viņš kļūst par tavu draugu, tad uz mūžu. Viņi vienmēr saņem to, ko vēlas.

Pelēkas acis

Cilvēki ir talantīgi, domā ārpus rāmjiem, vienmēr ir gatavi iekarot Olimpa virsotni, viņi prot būt līderi. Gatavi jauniem darbiem. Vienmēr vēlas būt uzmanības centrā. Viņi zina, kā izpelnīties cilvēku uzmanību.

Zilas acis

Viņi šķiet nevainīgi, taču bieži vien rīkojas tā, kā vēlas, nedomājot par sekām. Viņiem nepatīk nodevība un tenkas. Viņi reti atveras kādam, tomēr ja tā notiek, tad tikai uzticīgam cilvēkam. Viņi mīl sevi palutināt ar dažādiem pirkumiem, bet ne vienmēr šīs lietas viņiem ir patiešām vajadzīgas.

Zaļas acis

Laipns, simpātisks un pašpārliecināts par sevi. Atvērtas personības, gatavas iekarot pasauli un tikt mīlētas. Šādi cilvēki māk patikt apkārtējiem. Viņu pozitīvā enerģija piesaista citus cilvēkus.

Kā ātri atbrīvoties no stresa un negatīvām emocijām

Cilvēki katru dienu saskaras ar stresa situācijām. Reizēm var šķist, ka stress ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, taču ir vairāki veidi, kā palīdzēt sev, ar to tikt galā un koncentrēties uz svarīgākiem uzdevumiem.

Koncentrēšanās

Vispirms jāpaņem pauze. Jums vajadzēs apsēsties un dziļi ieelpot. Cilvēks nevarēs izprast savas emocijas, kamēr viņš ir stresa stāvoklī, tāpēc ir nepieciešams nomierināties. Vienmēr kad vēlies nomierināties tev jāpievērš liela uzmanība tieši elpošanai. Tas ir ļoti svarīgi. Šis process nedaudz atgādina koku: kad pūš vējš, saknes ļauj vējam iziet cauri koka zariem un koks paliek nesalūzis.

Jums jāuzdod sev jautājums – kādas šobrīd ir tavas emocijas. Šajā gadījumā nav nepieciešams sevi kritizēt. Šeit vissvarīgākais ir būt nepiespiestam un godīgam pret sevi, lai jūs varētu sajust savas patiesās emocijas. Pēc tam, kad cilvēks ir atbrīvojies no šīs stresa situācijas, viņš var labāk izjust visas emocijas un sajūtas.

Emociju vizualizēšana

Jums jācenšas aprakstīt savas sajūtas, kāda ir to krāsa un kā šīs jūtas izskatās. Jums vajadzētu iemācīties vizualizēt savas jūtas. Kad negatīvā sajūta ir aprakstīta, jums ir no viņas jāatbrīvojas. Jums ir nepieciešams dziļi ieelpot un iedomāties, kā šī sajūta tiek izstumta no ķermeņa. Jums to vajadzētu just un iedomāties.

Patiess stāsts: Jau pirms desmit gadiem es varēju nomirt, bet gribas vēl dzīvot!

Diagnoze – olnīcu vēzis. Šobrīd Ļubovai ir 62 gadi un viņa ir pasniedzēja, kura lasa lekcijas topošajiem finansistiem un grāmatvežiem. Desmit gadu laikā Ļubovai bijušas četras operācijas, kā arī liels ķīmijterapiju skaits. Viņa stāsta, ka ļoti apzinīgi vienmēr sekojusi līdzi savam veselības stāvoklim, divas reizes gadā apmeklējusi ginekologu un veikusi visas analīzes. Tomēr pusgada laikā audzējs bija izpaudis savu agresīvo dabu un attīstījies jau līdz trešajai stadijai. 

Par to, ka kaut kas nav kārtībā, liecinājušas stipras sāpes vēderā. Ginekoloģiskās sonogrāfijas rezultāti apstiprināja diagnozi. Ļubovas mammai arī savulaik diagnosticēts audzējs – taisnās zarnas vēzis, un tieši tāpēc viņa regulāri apmeklējusi ārstu. „Tomēr neviens man nevar paskaidrot, kāpēc tas notiek tik ātri,” saka Ļubova. Pēc diagnozes sekoja operācija un ķīmijterapijas kurss. Tomēr pēc pusotra gada slimība atgriezās, veidojot metastāzes citos orgānos, un nācās veikt vēl vienu operāciju. Ļubova atceras, ka tai sekojošā ķīmijterapija bija ļoti grūta: „Tas bija briesmīgi, tomēr to pārdzīvoju.” Trešajā operācijā tika izņemta liesa. Bija cerības, ka varbūt bez operācijas varētu iztikt un slimību uzveikt ar ķīmijterapiju. „Tomēr nekas mums neizdevās,” nopūšas Ļubova. Tā turpinājās viņas cīņa ar olnīcu vēzi, kas 2018. gadā izveidoja metastāzes pie aizkuņģa dziedzera un aknām. Pēc ceturtās operācijas onkoķirurgs ieteica iegūto materiālu nosūtīt uz pārbaudēm ASV. Tas bija pagrieziens ārstēšanās procesā. 

Jau pēc trešās operācijas tepat Latvijā Ļubova bija veikusi ģenētiskās analīzes, lai noteiktu, vai viņai ir BRCA1 / BRCA2  gēnu mutācijas. Rezultātā viņa saņēma atbildi: „Testēšanas rezultāti neapstiprina iedzimta krūts un olnīcu vēža risku.” Savukārt ASV veiktajos testos, ko finansēja Ļubovas meita, tika konstatēts, ka ir atrasta iegūta BRCA2 mutācija. Tas nozīmēja, ka viņai šī gēnu mutācija ir radusies dzīves laikā. Pēc ķīmijterapijas un datortomogrāfijas izmeklējumiem Ļubova sāka lietot preparātu olaparibu, kas ir viņas galvenās zāles jau trīs gadus – 16 kapsulas dienā. „Tas nav viegli, bet esmu jau pieradusi. Es jūtos normāli, dažreiz ir nogurums, griežas galva un nelaba dūša. Viss vēders izoperēts, žultspūšļa man nav, liesas nav, dzemdes nav. 12. aprīlī man būs 63 gadi.”

Ļubova atzīst, ka olaparibs jālieto nepārtraukti, bet tas viņas terapijā ir bijis efektīvs. Šis medikaments bija iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā kā tā sauktās otrās līnijas preparāts onkoloģisko slimību ārstēšanā. Iespējams, ka Ļubovas gadījumā šīs zāles, ja tās sāktu lietot agrāk, būtu ļāvušas izvairīties no ceturtās operācijas. Diemžēl šie medikamenti ir ļoti dārgi, un pacients tos no savas kabatas nav spējīgs apmaksāt. 

„Es gribētu, lai Latvijā pacientiem būtu tādi speciālisti, kas skatītos uz onkoloģiskajām slimībām kompleksi, skaidrotu ģimenes anamnēzi un mutāciju riskus,” ierosina Ļubova. Viņas ģimenē audzējs bijis gan mammai, gan vecākajai māsai, kuras diemžēl jau mirušas, un arī tētim, kuram izdevies izārstēties. 

„Internetā, piemēram, rakstīts – ja man nav iedzimta BRCA mutācija, tad manai meitai it kā nevajadzētu pārbaudīties. Ja būtu iedzimta mutācija, tad vajadzētu. Manai mammai bija, man ir, vecākajai māsai arī bija audzējs. Tas tomēr nozīmē, ka mēs esam riska grupa. Jau pirms desmit gadiem es varēju nomirt, tomēr gribas vēl dzīvot,” ar cerībām saka Ļubova. 

Kampaņas “Olnīcu vēzis uz sarkanās līnijas” ietvaros tiek aktualizēta problēma, kas ir jārisina steidzami – Latvijā olnīcu vēža pacientēm mērķterapija ar PARP inhibitoriem 1. līnijā nav kompensēta. No 300 sievietēm Latvijā, kuras katru gadu saslimst ar olnīcu vēzi, 40 sievietēm būtu nepieciešama šāda tipa terapija. Tās ir sievietes darbspējīgā vecumā, kuras strādā un maksā nodokļus, viņas ir vajadzīgas saviem bērniem. Liedzot viņām šo terapiju, mēs atņemam bērniem mātes un darbaspēku valstij, kas maksās nodokļus. Te ir lieli zaudējumi, kas varētu būt ieguvumi.

Iesaka pagarināt intervālu starp “AstraZeneca” devām (+VIDEO)

Vadlīnijas neesot mainījušās. Joprojām tiekot uzskatīts, ka otro “AstraZeneca” vakcīnas devu ieteicams saņemt starp devīto un 12. nedēļu pēc pirmās potes. Tā norāda Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja. Tomēr, saņemot poti tuvāk 12 nedēļai, varot, tēlaini izsakoties, vienlaikus nošaut divus zaķus. Proti, potēšanu pabīdot mazliet uz priekšu, tiekot sasniegta gan lielāka iedarbība, gan vakcīnu trūkuma apstākļos pa šo laiku var sapotēt vairāk cilvēku.

Video

Lielbritānija pēdējā gaitā pavada princi Filipu (+VIDEO)

Lielbritānija sestdien pēdējā gaitā pavadīja karalienes Elizabetes II dzīvesbiedru princi Filipu, kas no dzīves aizgāja 9.aprīlī 99 gadu vecumā.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ atvadu pasākumos bija jāievēro stingri ierobežojumi, un atvadīties no nelaiķa varēja karaļnama bērēm neierasti mazs sērotāju skaits.

Bēru dievkalpojums Vindzoras pils Svētā Jura kapelā ilga 50 minūtes, un tajā piedalījās 30 viesi.

Princis tika apglabāts kapelas karaliskajā kriptā.

Atvadu ceremonijā pirmo reizi kopš prinča nāves sabiedrībā bija redzama karaliene. Tuvākie ģimenes locekļi, kas, tāpat kā Elizabete, bija apvilkuši sejas maskas, XV gadsimta gotiskajā dievnamā bija sasēdušies, ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus.

Video

Vēl pirms atvadu ceremonijas, kad prinča šķirsts tika nogādāts kapelā, valstī tika ievērots klusuma brīdis.

Visā Lielbritānijā – arī ielās, veikalos, dzelzceļa stacijās un sporta pasākumos – cilvēki cieņā nolieca galvas.

Uz ceremonijas laiku netālajā Hītrovas lidostā bija apturēti lidojumi.

Atvadu dievkalpojums bija vienkāršs, ievērojot nelaiķa vēlēšanos.

Prinča bēres notika pēc astoņu dienu sērām, kuru laikā valsts karogi bija nolaisti pusmastā.

Filips ar princesi Elizabeti apprecējās 1947.gadā piecus gadus pirms viņa kļuva par karalieni. Viņi bija ilgākais valdījušais karaliskais pāris Lielbritānijas vēsturē.

Pārim ir četri bērni, astoņi mazbērni un desmit mazmazbērni.

Marta vidū princis tika izrakstīts no slimnīcas un atgriezās Vindzoras pilī, kur pandēmijas laikā kopā ar Elizabeti II dzīvoja izolēti no apkārtējās pasaules.

2017.gadā pēc divu dienu pavadīšanas slimnīcā Filips 96 gadu vecumā beidza aktīvu līdzdalību oficiālos pasākumos. 

“Simfoniskais hits ar Goran Gora aicina” atklāt Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša” noslēpumus!

Trešdien, 21. aprīlī, plkst. 19.00 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), somu diriģents Tāvi Oramo un stāstnieks Goran Gora klausītājiem tiešsaistē no Lielās ģildes piedāvās bez maksas skatīties multimediālo koncertu no cikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora”. Klausītāji gan muzikāli, gan vizuāli ar komiksu estētikā veidotiem video tiks iepazīstināti ar somu komponista Žana Sibēliusa “Tuonelas gulbi” un Sesto simfoniju, kā arī ar latviešu pazīstamāko valsi – Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”.

“Simfoniskais hits ar Goran Gora” ir multimediāls koncertcikls ar pievienoto izglītojošo vērtību, kuru LNSO klausītājiem piedāvā jau kopš 2014. gada. Tas visupirms domāts jauniešiem, taču dod iespēju arī jebkura cita vecuma interesantiem bez pieredzes klasiskās mūzikas baudīšanā aizraujošā veidā iepazīt šo mūzikas jomu. 

Cikla koncertos dziesminieks Goran Gora klausītājiem atklāj skaņdarba rašanās laikmeta kontekstu, zīmīgākās vēsturiskās detaļas, komponista dzīvesstāstu, kā arī interesantas skaniskas nianses, kurām jāpievērš uzmanība mūzikas klausīšanās laikā. Asprātīgo, viegli uztveramo stāstu autors ir rakstnieks Jānis Joņevs — “Jelgava-94” autors un JRT daudzsēriju mākslas filmas “Aģentūra” scenārija līdzautors. Animāciju idejas autors ir Purvīša balvas laureāts, mākslinieks Krišs Salmanis, un animāciju režisors ir daudzu izcilu multimediālu uzvedumu autors Roberts Rubīns. 

21. aprīļa koncertā līdzās tiks likti Emīls Dārziņš (1875–1910) un Žans Sibēliuss (1865–1957) – divi komponisti, kuru attiecības ir sarežģītas. Emīlam Dārziņam liktenīgu nelaimi nesa somu kolēģa “Tuonelas gulbis” – tieši šī opusa atdarinājumu piedēvēja Dārziņa skaņdarbam “Vientuļā priede”. Jūtīgais komponists, sagrauts par tādu apvainojumu, sadedzināja partitūru kamīna liesmās. Tā nu nekad neuzzināsim, kā skanēja Dārziņa “Vientuļā priede”, taču mums vismaz palicis izcilais, jūtīga lirisma pilnais “Melanholiskais valsis”, kura partitūru izdevās atjaunot. Koncertā varēsim dzirdēt arī Dārziņa mūzai liktenīgo Sibēliusa poēmu “Tuonelas gulbis”. Programmu vainagos Sibēliusa Sestā simfonija. Zīmīgi, ka visas kompozīcijas LNSO izpildīs Sibēliusa tautieša – jaunā somu multitalanta Tāvi Oramo vadībā.

Pateicoties mūsdienīgajai pieejai mūzikas atskaņojumos, Tāvi Oramo reputācija kritiķu acīs uzņem straujus apgriezienus, solot viņam spožu nākotni. Kā rezidences mākslinieks viņš darbojies somu orķestrī Tapiola Sinfonietta, savukārt 2020. gadā bijis VocalEspoo festivāla mākslinieciskais direktors. Oramo ir arī atzīts tenors. Diriģēšanas un dziedāšanas dubultā loma, kā arī klarnetista un elektroniskās mūzikas radītāja prasmes spēcīgi ietekmē Oramo repertuāra izvēli, sākot no improvizācijas līdz daudzdisciplīnu sadarbībai.

Koncerta tiešraidi trešdien, 21. aprīlī no plkst. 19.00 – 20.00 bez maksas būs iespēja skatīties

LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/

Facebook profilā – https://www.facebook.com/LNSO.lv un YouTube kontā – https://www.youtube.com/user/LNSO1926

Cikla koncerti notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Vai ir paņēmieni, kas rada miegu? (+VIDEO)

Ņemot vērā to, ko mēs zinām par miegu, t.i., smadzeņu garozas kavēšanu, – cilvēks var aizmigt, ja regulāri atkārtojas kāds kairinājums, piemēram, dzirdes kairinājums, kas nogurdina smadzenes. Ar tādu dzirdes kairinājumu jāsaprot pulksteņa tikšķēšana, lietus troksnis uz loga rūtīm, palodzes u. tml.

Nogurums, kavēšana, izplatās pa visu galvas smadzeņu garozu, un uznāk miegs. Tādā vidē mēs aizmiegam sabiedriskajā transportā, kur nav klusuma, bet gan gluži otrādi vienmērīgs troksnis. Šādos gadījumos mūs uzmodina šā trokšņa izbeigšanās, piemēram, vilcienam apstājoties, mēs pamostamies!

Cilvēkam uzbudinājuma stāvoklī šādi līdzekļi ir pārāk vāji, lai radītu miegu. Gluži otrādi, tie var nevis iemidzināt, bet gan uzbudināt vēl vairāk. Tā, piemēram, mēs dažreiz esam spiesti apturēt pulksteni, kuram normālos apstākļos nepievērsām nekādu uzmanību, bet kurš mūs kaitina, kad esam uztraukti.

Elpošana

Mūsu rīcībā ir mūsu ritmiskā elpošana un mēs pie tās esam ļoti pieraduši. Ja ir bezmiegs, tad mūsu pašu elpošanas ritms var darboties iemidzinoši. Jūs nedrīkstat aizturēt elpošanu, paātrināt vai palēnināt to. Elpojiet pilnīgi mierīgi, kā vienmēr. Sākumā jūs pavisam apzinīgi vērosiet savu elpošanu, pievērsiet uzmanību tās skaņai, tonim, spēkam, ilgumam. Drīz vien jums uznāks snaudiens, un jūs aizmigsiet.

Video (šie video palīdzēs vieglāk iemigt)

Fizkultūra pēc četrdesmit gadu vecuma (+VIDEO)

Interesanti, ka pēc četrdesmit gadu vecuma (iespējams, arī agrāk) zūd vēlēšanās kustēties. Vai nu ar to, ka vairāk rūpju un darba, vai arī ar mazāku kustīgumu vispār, vai, beidzot ar slimību, ar kuru tiešām mēs slimojam: viens ir skaidrs, un proti, ka šajā laikā mēs maz vingrinām savu ķermeni.

Jaunība mēs pāris reižu nedēļā nodarbojāmies ar fizkultūru, sportu, spēlējām tenisu, katru nedēļu veicām vairākus kilometrus garas pastaigas, vasaru peldējāmies vai vizinājāmies ar laivu – airējām, bet pēc tam pamazām sākām no visa atpalikt. Vai nu nebija laika, vai jutāmies “nogurušas”, bet pēc tam sākām aizbildināties ar visdažādākiem iemesliem. Beidzot par argumentu minējām to, ko citos gadījumos noliedzām – esmu jau veca, lai to darītu.

Jā, mēs, prtams, nedaudz esam palaidušās laiskumā, bet tas ir nepareizi. Dzīve ir kustība, bezdarbība ir kaitīga, jo slinkums izraisa aptaukošanos un veicina citu slimību rašanos.

Video (daži viegli vingrinājumi, kurus vari veikt mājas apstākļos)

Mājas piederumi, kurus nepieciešams katru gadu mainīt

Ir daudz sadzīves priekšmetu, kuri tiek izmantoti katru dienu un var kalpot gadiem ilgi, nezaudējot savu funkcionalitāti. Bet laika gaitā tie var izrādīties bīstami cilvēku veselībai. Eksperti ir identificējuši lietas, kuras ieteicams katru gadu mainīt.

Gaļas dēlītis

Laika gaitā uz visiem gaļas dēlīšiem uzkrājas baktērijas, parādās plaisas, iespiedumi un skrambas. No tiem nav iespējams atbrīvoties, pat izmantojot dažādus tīrīšanas līdzekļus. Šis jo īpaši attiecas uz plastmasas dēlīšiem.

Matu suka

Neskatoties uz regulāru ķemmes tīrīšanu, laika gaitā tajā uzkrājas ādas daļiņas un dažādas baktērijas. Šī ķemme var izraisīt daudzas matu problēmas, sākot no to lūšanas līdz dermatītam. Tāpēc ķemmīte ir jāmaina reizi gadā.

Virtuves cimds

Pēc saskares ar karstajiem ēdieniem virtuves cimdi ātri nolietojas un zaudē savu funkciju. Ja redzat, ka virtuves cimdiņš sācis nodilt, tad ieteicams iegādāties jaunu virtuves cimdu.

Matu laka

Visām matu lakām ir arī savs derīguma termiņš. Parasti tas ir gads. Ja matu laku uzglabā vietā, kur bieži spīd saules stari, tad periods tiek samazināts par sešiem mēnešiem. Šāda matu laka var sabojāt matus un galvas ādu.

Kādas lietas vīrietis var nepiedot sievietei

Vīrieši ir gatavi daudz ko piedot mīļotajām sievietēm, taču ir dažas lietas, kuras neviens stiprā dzimuma pārstāvis nepieņems. Sievietēm jābūt piesardzīgām šādās situācijās, ja viņas vēlas saglabāt labas attiecības un savstarpēju mīlestību.

Kuras ir šīs lietas?

Mājokļa uzkopšana

Dažas sievietes nav pieradušas pie mājas darbiem. Viņas reti tīra istabas, atstāj trauku kalnus un pat negatavo ēst. Dāma, kas nezina, kā rūpēties par sevi, visticamāk, neieinteresēs arī vīriešus, jo šāds dzīvesveids vīriešiem nepatīk. Protams, dāmas mājai nav jābūt perfektā kārtībā, tomēr pamatdarbi viņai gan būtu jāpilda.

Necieņa

Jebkāda veida izsmiekls par vīrieti, par viņa vaļaspriekiem vai ģimeni var ļoti sarežģīt attiecības. Sievietes, kuras kritizē savus vīriešus, pastāvīgi ņirgājas par viņiem, nevis atbalsta, riskē pazaudēt savu vīrieti uz visiem laikiem. Šāda uzvedība nav pieņemama, gan no vīriešiem, gan no sievietēm.

Intimitātes trūkums

Daudzas sievietes pat mēnešiem ilgi atsakās no tuvības ar savu vīrieti, nedomājot par sekām. Psihologi ir atklājuši, ka vairumā gadījumu tieši intimitātes trūkums var izraisīt ģimenes skandālus, kas galu galā noved pie attiecību izjukšanas.

Uzticības pārbaudes

Vēlme bieži pārbaudīt vai tavs vīrietis ir tev uzticīgs, var novest pie attiecību izjukšanas. Šeit runa iet par situācijām, kuras iet ārpus rāmjiem, piemēram, sieviešu viltus profila izveidošana sociālajos tīklos, lai pārbaudītu uz ko tavs vīrietis ir spējīgs. Sievietēm vajadzētu atcerēties, ka katram vīrietim ir pacietības robežas un kādreiz jūs varat šo robežu pārkāpt.

Rīt prinča Filipa bēres (+VIDEO)

Prince Philip death announcement. Stock shot.
Prince Philip death announcement. Stock shot.

Rīt, 17.aprīlī, Anglijā zemes klēpī guldīs karalienes Elizabetes II vīru, Edinburgas hercogu princi Filipu, kuram šogad būtu palikuši 100 gadi. Ar bērēm beigsies arī visā valstī izsludinātās 8 dienu ilgās sēras. Visu nedēļu Vindzoras pilī, kas ir viena no galvenajām karalienes rezidencēm, notiek gatavošanās bēru ceremonijai.

Video

Cilvēku interese saņemt vakcīnu lielajos vakcinācijas centros ir milzīga! (+VIDEO)

Pie konkrētiem nosacījumiem nākotnē atkal varētu veidot vakcinācijas pret Covid-19 dzīvo rindu, potējot visus vakcinēties gribētājus, žurnālistiem norādīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš skaidroja, ka tādā gadījumā būtu jāpiepildās vairākiem priekšnoteikumiem – būtu jābūt pietiekamai sistēmas kapacitātei, vakcīnu pieejamībai un to pietiekamībai prioritāro grupu vakcinācijai.

Vienlaikus šī mēneša beigās un maijā Latvijā sāks pienākt lielākas vakcīnu piegādes, kas, pēc ministra vārdiem, nozīmēs, ka “bada laiki nupat būs beigušies”.

Kā atzīmēja Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča, piektdien visvairāk vakcīnu nogādāts “ATTA” centrā, kur ir 2500 devu, kamēr vismazāk ir Rēzeknē, kur ir aptuveni 390 devu, bet Jelgavā ir teju 1000 devu.

Video

Pagājušās nedēļas beigās “AstraZeneca” vakcīnu atlikums bija aptuveni 24 000 devu, ko lielākoties plānots izmantot šajā nedēļas nogalē. Līdz ar to ministrs paredz, ka pēc šīs nedēļas nogales “AstraZeneca” vakcīnas varētu būt maz un palikt tikai atsevišķās ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestādēs. “Lielāko krājuma daļu, kas bija izveidojusies lielajās privātajās ārstniecības iestādēs, (..) to mēs izmantosim šajos centros,” skaidroja Pavļuts.

Tāpat politiķis atklāja, ka otrdien, 20.aprīlī, plāno sākt vakcinēt nozaru kritisko darbiniekus, kuru vidū tostarp ir armija un iekšlietu sistēmas darbinieki. “Šo piekto grupu no otrdienas mēs pamatā organizēsim kā darba devēju iesniegtos sarakstus,” piebilda Pavļuts.

Jau ziņots, ka šajā nedēļas nogalē septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs – būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš to vēlas, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja “AstraZeneca” vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Paturēt vai izmest: Stilistes Indras Salcevičas padomi, kam pievērst uzmanību, pārskatot skapja saturu

Pavasaris jau izsenis asociējas ar tīrību un atbrīvošanos no visa liekā. Tas ir laiks, kad līdz ar dabas mošanos arī paši vēlamies ieviest kārtību gan savā mājoklī, gan tā apkārtnē un mazdārziņos. Lai arī saulīte ik dienas kļūst siltāka, rūpēm par dārzu vēl mazliet par agru, tāpēc martā “Latvijas Zaļais punkts” aicina pārskatīt savus tekstilizstrādājumu krājumus, atbrīvojot vietu pavasarim arī drēbju skapī. Kā izvērtēt, kuru apģērbu, apavus un citus tekstilizstrādājumus paturēt, bet no kuriem atbrīvoties, iesaka stiliste, modes blogere, dzīvesstila žurnāla Morethansize.com izveidotāja Indra Salceviča. 

VISPIRMS – NOSKAŅOJIES

Tekstilizstrādājumu pārskatīšana nav viegls pienākums. Tas prasa ne vien laiku, bet arī emocionālu gatavību atteikties no lietām, kas joprojām šķiet mīļas, bet jau gadiem gulst skapjos nelietotas, aizņemot vietu un krājot putekļus. Lai skapja satura revīzija noslēgtos uz pozitīvas nots, Indra iesaka šai nodarbei noskaņoties jau laikus. “Ceļš uz lietderīgu un sakārtotu skapi jeb garderobes revīzija prasa zināmus pūliņus, tāpēc svarīgi ir ne vien laikus noskaņoties, bet arī ieplānot dienu, kad mierīgi un bez steigas vari izvērtēt un sašķirot visu savu drēbju saturu. Tas ir līdzīgi kā ar citiem obligātiem pienākumiem, kas tiek ieplānoti un noteikti jāpaveic,” norāda Indra. 

ATBRĪVO SKAPI – PAVISAM

Kā otru obligātu noteikumu skapja veiksmīgai revīzijai Indra iesaka visu tur esošo saturu izlikt uz gultas vai grīdas, tādējādi skapi atbrīvojot pilnībā. “Izņemot visu skapja saturu un novietojot to vienuviet, ir pilnīgi skaidrs, ka, gribot vai negribot, to nāksies pārskatīt un pārkārtot. Protams, pastāv iespēja, ka kāds beigu beigās visu tāpat sametīs atpakaļ skapī, bet tad arī jārēķinās ar vēl lielāku nekārtību un haosu nekā pirms tam. Tukšs skapis ir spēcīgs psiholoģisks instruments – arī turpmāk gribēsies, lai tajā ir kārtība un tīrība. Vismaz uz kādu laiku noteikti,” stāsta Indra. 

PATURĒT VAI IZMEST

Pārskatot tekstilizstrādājumus, galvenais noteikums ir kritiska attieksme. Visu, kas neder, ir nokalpojis vai nonēsāts, neatstāj skapī ar domu, ka kādreiz noderēs. Aptaujas rāda, ka eiropiešu skapjos vidēji 30% apģērbu stāv bez pielietojuma. Tāpat izvērtē, vai konkrēto lietu iespējams pārveidot, piešķirot tai jaunu pielietojumu un otro dzīvi. Te daži piemēri, kam pievērst uzmanību, pārskatot savas drēbes, apavus un citus tekstilizstrādājumus.

Apģērbs. Pavasaris ir laiks, kad, revidējot garderobi, pievēršam uzmanību ne vien pašam apģērbam, bet arī tā pielietojumam. Tas nozīmē, ka jāpārskata un jānoliek malā ziemas sezonas drēbes, bet primārā vieta skapī jāpiešķir vasaras sezonas drēbēm un apaviem. “Nav vērts skapī paturēt drēbes, kas ir nonēsātas, nolietotas, mainījušas krāsu vai formu. Tāpat tas attiecināms uz apģērbu, kas kļuvis par lielu vai par mazu,” atklāj Indra. Tā, piemēram, pārskatot T kreklus, svarīgi pievērst uzmanību tam, vai krekls nav zaudējis formu, izstaipījies kakla zonā, vai padušu zonā nav paliekošu sviedru pleķu. Arī džemperu adījums ar laiku mēdz savelties, izdilt (īpaši elkoņu vietās), nepareizas mazgāšanas rezultātā kļūt par lielu vai par mazu. Pārskatot bikses, jāpievērš uzmanība, vai tās vietām nav izdilušas, piemēram, staklē, vai arī zaudējušas formu. Un, ja vien tās nav iespējams pārveidot un pielietot no jauna, skaidrs, ka vietas skapī tām vairs nav.

Zeķes. “Zeķes kā vienu no teikstilizstrādājumu veidiem noteikti ir vērts īpaši atdalīt un uzsvērt, jo bieži vien cilvēki tām pievērš pārlieku mazu uzmanību,” norāda Indra, “tomēr tieši tās mēdz mūs novest situācijā, kad, piemēram, esot ciemos, pēkšņi purngalā vai papēdī parādās caurums. Tāpēc, pārskatot zeķes, svarīgi pievērst uzmanību, vai nav vērojamas diluma pazīmes gan pirkstu, gan pēdas daļā.”

Apavi. Arī apavi laika gaitā nolietojas, maina krāsu un izbalē. Ja apavi zaudējuši savu ierasto skatu un nav vairs izmazgājami (piemēram, auduma kedas), tad laiks no tiem atbrīvoties. 

Dvieļi. Gan vannasistabas dvieļu, gan trauku dvieļu galvenā funkcija ir nodrošināt ūdens uzsūkšanos. Ja dvieļi zaudējuši formu, kļuvuši pārlieku mīksti un plāni, laiks no tiem atbrīvoties un iegādāties jaunus. 

Galdauti. Galdauta primārā funkcija ir padarīt vidi estētisku. Tomēr to noteikti neveicinās tādi galdauti, kurus rotā neizmazgājami ēdiena vai dzērienu pleķi, kas zaudējuši formu vai gluži vienkārši nav viegli gludināmi, tādējādi radot nekārtības sajūtu. 

Gultasveļa. Gultasveļa, tāpat kā citi tekstilizstrādājumi, ar laiku nolietojas un vairs pilnvērtīgi nepilda savas sākotnējās funkcijas. Arī gultasveļu pārskatot, jāpievērš uzmanība, vai tā nav nodzeltējusi, izgulēta (īpaši tas attiecināms uz spilvendrānām), zaudējusi formu un nerotājas ar neizmazgājamiem sviedru pleķiem. Tas būs signāls, ka laiks iegādāties ko jaunu un svaigu. Turklāt vērts atcerēties, ka tieši gultā mēs pavadām lielu daļu savas dzīves. 

Aizkari. Nereti, veicinot mājās interjera pārvērtības, tiek nomainīti arī aizkari, kas zaudējuši aktualitāti un vairs neiederas kopējā mājokļa stilā. Tā vietā, lai noliktu tos tālākajā skapja plauktā, atdod tos kādam, kuram tie noderēs, vai arī nodod tālākai šķirošanai. 

Somas. Attiecībā uz somām viena no svarīgākajām pazīmēm, kas liecina, ka pienācis laiks atvadīties, ir tās forma. Ja soma zaudējusi formu, tās materiāls ir saskrāpēts, nonēsāts vai izdilis, tai noteikti vairs nav vietas tavā garderobē. Tāpat būtiski izvērtēt, vai soma nav zaudējusi modes aktualitāti. 

TEKSTILIZSTRĀDĀJUMI PIE TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM

Kad tekstilizstrādājumi pārskatīti un sašķiroti, laiks no tiem atbrīvoties. “Pirms izmet tos sadzīves atkritumos, atceries, ka sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā, tādējādi radot būtisku vides piesārņojumu. Tāpēc aicinu ikvienu būt atbildīgam un tekstilizstrādājumus nodot speciāli tiem paredzētajos konteineros,” aicina Indra. Latvijā tekstilizstrādājumus iespējams nodot 60 tiem speciāli paredzētos konteineros, kas šobrīd novietoti Rīgā, Salaspilī, Ādažos, Piņķos, Ogrē un citviet Pierīgā, kā arī daudzviet Vidzemē. Šajos konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un nodot “jaunai dzīvei” nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos. Apģērbi tiek pāršķiroti, derīgie – sagatavoti atkārtotai valkāšanai, augstākās kvalitātes bērnu un jauniešu apģērbi – ziedoti organizācijai “Taureņa efekts”, bet kokvilnas un vilnas izstrādājumi – nodoti pārstrādei. Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti neizmest neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus. Konteineru precīzas atrašanās vietas iespējams noskaidrot “Latvijas Zaļais punkts” mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

Interesanti fakti

  • Latvijas tirgū ik gadu nonāk 20 000–25 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju.
  • Tekstilizstrādājumu ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi.
  • Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā. 
  • 20% pasaules ūdens piesārņojuma rada tekstilizstrādājumu krāsošana un apdare.
  • Viena kokvilnas krekla izgatavošanai nepieciešami 2700 litri ūdens.
  • 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma ir tekstilizstrādājumi.
  • No 2025. gada Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, būs jānodrošina dalīta savākšana tekstilmateriālam.

Kurām pusaudžu vecuma meiteņu problēmām ir jāpievērš īpaša uzmanība, stāsta bērnu ginekoloģe

Pāragra dzimumnobriešana, menstruālā kalendāra nepildīšana, kavēšanās izmantot valsts apmaksāto vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas pasargā no saslimšanas arī ar dzemdes kakla vēzi, – bērnu ginekoloģe Lāsma Līdaka stāsta, kurām pusaudžu vecuma meiteņu problēmām ir jāpievērš īpaša uzmanība. 

Ar kādām problēmām meitenes pusaudžu vecumā visbiežāk vēršas pie jums pēc padoma?

Ja līdz pubertātes vecumam pārsvarā nāk ar iekaisumiem, kaunuma lūpu salipumu, iedzimtām patoloģijām vai pārāk agrīnu dzimumnobriešanu, tad pusaudžu vecumā aktuāli kļūst jautājumi par menstruāciju sākšanos, neregulārām mēnešreizēm, reizēm meitenēm ir kādas hroniskas veselības problēmas, kas mēdz izraisīt arī ginekoloģiska rakstura traucējumus.

KAS IR AGRĪNA DZIMUMNOBRIEŠANA

Par to, ka pubertāte tagad sākas agrāk, runā daudz, bet kas īsti skaitās pārāk agrīna dzimumnobriešana? 

Ja dzimumpazīmes parādās līdz 8 gadu vecumam – apmatojums uz kaunuma paugura vai padusēs, krūšu palielināšanās, arī menstruācijas –, tās ir situācijas, kad jāvēršas pie bērnu ginekologa, jo nepieciešama izmeklēšana, ultrasonogrāfija, asins analīzes, lai atrastu agrīnas dzimumnobriešanas cēloni. Protams, jāseko arī līdzi tam, cik strauji dzimumnobriešana notiek. Ja tā sākas agri, bet noris lēni, tas mūs nesatrauc tik ļoti kā dikti straujš dzimumattīstības process, ko dažkārt nepieciešams piebremzēt ar medikamentiem. Šobrīd tiešām redzam, ka meitenes kopumā nobriest agrāk.

Ar ko tas saistīts?

Teorijas dažādas, viena konkrēta cēloņa nav, bet iemesls var būt liekais svars. Taukšūnas jau nav tikai tauku depo, bet gan endokrīns orgāns, kas izstrādā dažādas bioloģiski aktīvas vielas, hormonus, kas var paātrināt arī dzimumattīstības sākumu. Bez vainas nav arī tas, ka mums ir augstāka dzīves kvalitāte, labāks uzturs, kas var ietekmēt ātrāku dzimumattīstības sākumu, kā arī apkārtējā vidē sastopamās ķīmiskās vielas, ko sauc par endokrīnajām jaucējvielām, dažādi pesticīdi, plastmasa, kas dzimumnobriešanu var paātrināt. 

Kas notiek, ja pāragru pubertātes sākšanos ignorē un pie ārsta neatnāk?

Vislielākais risks ir, ka meitenes var neizaugt tik garas, kā daba viņām paredzējusi, augšana apstājas, piemēram, pie 1,30 vai 1,40 metriem. Otrs risks – vecumam neatbilstoša, seksualizēta uzvedība, psiholoģiskas un sociālas problēmas, ko izraisa izjūta, ka meitene nav iederīga vienaudžu vidū. Protams, būtu jāizslēdz arī cits nopietns cēlonis, jo agrīnu pubertāti mēdz izraisīt arī audzēji. 

PIRMĀ VIZĪTE PIE GINEKOLOGA

No kāda vecuma meitenei vajadzētu pirmo reizi doties pie ginekologa uz profilaktisku apskati?

Tāpat kā mēs neejam pārbaudīt nieres, ja mums viss ir labi un sūdzību nav, arī ginekoloģiskie orgāni nav jāpārbauda, ja meitene jūtas labi un ne par ko nesūdzas. Ja nav sūdzību, jautājumu par kontracepciju, pirmo reizi pie ginekologa jānāk 25 gadu vecumā, kad sākas dzemdes kakla vēža skrīnings. Menstruācijas pirmos trīs gadus var būt neregulāras, bet, ja tās ir ļoti stipras, ilgstošas, sagādā diskomfortu, tad gan nevajag mocīties un gaidīt, bet jāmeklē ārsta padoms. Arī tad, ja mēnešreizes nav sākušās līdz 15 gadu vecumam vai nav nekādu dzimumnobriešanas pazīmju (krūtis, apmatojums) līdz 13 gadu vecumam, šis būtu uzskatāms par gana pamatotu iemeslu, kāpēc vizīti pie ginekologa neatlikt. Un vēl – māciet meitām, ka obligāti jāievieš menstruālais kalendārs, tiklīdz sākas mēnešreizes! Tajā atzīmē menstruāciju dienas un skaita menstruālo ciklu – no mēnešreižu pirmās dienas līdz nākamo mēnešreižu pirmajai dienai. Normāls cikls ir no 21 līdz 35 dienām. Tad gadās situācija, ka meitene atnāk pie ārsta, stāsta, ka cikls ir neregulārs, bet nekāda kalendāra nav, nevienu datumu nosaukt nevar. 90% meiteņu šāda kalendāra nav, un tā ir problēma.

Nav, jo nesaprot, kas tieši šajā kalendārā būtu jāskaita?

Menstruācijas vispār nav pusaudzes primārajā uzmanības lokā, tā nav prioritāte. No vienas puses, tas ir saprotami un normāli. Ja pusaudzei mēnešreizes ir prioritāte, par to tiek nemitīgi domāts, visticamāk, kaut kas ar ciklu nav kārtībā – vai nu mēnešreizes ir par ilgu, vai par stipru, vai par sāpīgu. Tomēr ir svarīgi izglītot un topošajām sievietēm ieaudzināt, ka sievietei menstruāciju kalendāram jābūt tikpat pašsaprotamai lietai kā zobu tīrīšana. Turklāt tagad ir pieejamas dažādas aplikācijas telefonā, kur šādu kalendāru var izveidot, – atliek vien ar pirkstu iebakstīt punktiņu tajā dienā, kad sākas mēnešreizes. Tas aizņems trīs sekundes! Te gan ir cita problēma – telefoni reizēm mēdz pazust, aplikācijas gadās izdzēst, bet… vienalga mūsdienu meitenei lielāka traģēdija būs tad, ja pazudīs viņas “Tik-tok” vai “Instagram” konts, nevis menstruāciju kalendārs.

Kāda jums kā ārstei ir sajūta, apzinoties, ka esat pirmā ginekoloģe daudzu topošo sieviešu dzīvē?

Tā ir liela atbildība, tāpēc, ja kādreiz kādu iemeslu dēļ sadarbība ar pacienti nav izdevusies tik laba, kā cerēts, vienmēr to ļoti pārdzīvoju. Ginekologs ir svarīgs speciālists sievietes dzīvē, un būtiski, lai pirmā pieredze būtu laba. 

Tomēr jūs noteikti arī atceraties laiku, kad pēc 9. klases visām meitenēm bez izņēmuma bija jāiziet pirmā obligātā apskate pie ginekologa… 

Par laimi, tā vairs nenotiek. Vēlos teikt tikai to, ka meitenei, atnākot pie ginekologa pirmo reizi, bieži vien pietiek ar sarunu, ar ultrasonogrāfiju caur vēderu, reizēm, ja nepieciešams, ārsts apskata meitenes dzimumorgānus no ārpuses, arī krūtis. Uz šī slavenā ginekoloģiskā krēsla, ja vien meitene nav dzīvojusi dzimumdzīvi, pirmās vizītes laikā bieži vien nav nepieciešams kāpt. Izmeklēšana notiek uz kušetes, mierīgos apstākļos, visu cenšamies darīt ātri un pēc iespējas mazāk. Ja meitenei ir sajūta, ka gribētos ārstam kaut ko pajautāt un uzzināt, bet negribas nākt, jo bail, ka liks kāpt uz tā baisā krēsla un nez ko briesmīgu darīs, vajag atnākt un tā arī ārstam pateikt – ka negribu to krēslu. Citreiz patiešām varam noskaidrot problēmu un piemeklēt risinājumu, pat nelūdzot pacientei izģērbties. Ja apskate tomēr būtu ļoti nepieciešama, norunājam, ka atliksim to uz nākamo vizīti, lai meitene var psiholoģiski sagatavoties. Šajā darbā pieejai vienmēr jābūt radošai.

KAD UN KĀPĒC JĀVAKCINĒJAS PRET CPV

Kad jūs savām pacientēm, jaunajām dāmām, vaicājat, vai viņas ir dzirdējušas par valsts apmaksātu vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas pasargā no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi, ko meitenes atbild?

Aptuveni divas trešdaļas apgalvo, ka jau ir vakcinējušās vai arī plāno to drīzumā darīt. Statistika gan rāda, ka vakcinācijas aptvere pie mums ir nedaudz zem 60%, bet, lai sasniegtu pūļa imunitāti un varētu būt mierīgi, ka šis vīruss neapdraud mūsu bērnus, jāvakcinē vismaz 90%. Galu galā šis vīruss izplatās ne tikai dzimumakta laikā – inficēšanās var notikt, arī saskaroties ādai ar ādu vai ādai ar gļotādu, tātad arī maigojoties, un tieši tāpēc piemērotākais laiks meitenēm vakcinēties ir ap 12 gadu vecumu. Atgādinu, ka 12–17 (ieskaitot) gadu vecām meitenēm kopš pērnā gada ir iespēja saņemt valsts apmaksātu 9-valento vakcīnu, kas sargās pret deviņiem CPV tipiem. 

Jeb citiem vārdiem – pagūt, pirms viņas satiek savu sapņu puisi un sāk veidot attiecības?

Tieši tā! Dažās valstīs meitenes pret CPV vakcinē jau no deviņu gadu vecuma. Mammas reizēm saka: kādēļ vakcinēt – meitai nemaz šobrīd vēl nav drauga! Tad paskaidroju, ka diez vai brīdī, kad meitenei uzradīsies puisis, tas būs piemērotāks laiks, lai teiktu: stop! Tagad dosimies vakcinēties, bet jūs tikmēr neko nedariet, nekādas maigošanās, nekādas mīlēšanās! Turklāt, ja vakcinējas līdz 15 gadu vecumam, jāsaņem divas vakcīnas devas, bet pēc 15 gadu vecuma – trīs vakcīnas devas (pirmā deva, pēc diviem mēnešiem otrā, pēc sešiem – trešā). Ja meitenei šajā vecumā uzrodas draugs, visas iecerētās seksuālās aktivitātes var nākties atlikt kā minimums uz pusgadu, lai neriskētu ar veselību. Problēma ir tā, ka pagaidām mūsu valstī pret CPV nevakcinē puišus, līdz ar to katra nevakcinētā meitene ir pakļauta augstākam riskam. Ja vakcinētu puišus, arī nevakcinēto meiteņu risks inficēties būtu mazāks. 

CPV visbiežāk saista ar dzemdes kakla vēzi, bet tas jau nav vienīgais drauds… 

Jā, šī vakcīna sargā pret CPV vairākiem tipiem, un dzemdes kakla vēzis ir tikai viena no bieži sastopamajām problēmām, ko šis vīruss izraisa. Vīruss var izsaukt, piemēram, arī dzimumorgānu kārpas, kas ir ļoti nepatīkama problēma, ģenitālā trakta bojājumus (kondilomas), arī tādus audzējus kā anālās atveres, vulvas un maksts vēzi, mutes un rīkles vēzi. 

Jums bieži nākas pārliecināt skeptiski noskaņotās mammas, kas šaubās, vai viņu meitām šī vakcīna nepieciešama? Kāda varbūt baidās no blaknēm?

Reizēm meiteņu mammas par šo vakcīnu uzdod aizdomu pilnus jautājumus, un vienmēr skaidroju, ka šī vakcīna ir gana pārbaudīta, gana droša un efektīva un ka tai nav nekādas saistības ar iespējamu neauglību nākotnē. Šobrīd populācijā ir saņemtas jau 80 miljoni šīs vakcīnas devu. Ja būtu kādas nopietnas vakcīnas izraisītas un apstiprinātas blakusparādības, mēs par to tagad noteikti zinātu, bet nekā tāda nav. Varbūt vienīgi mēdz būt jutīgums, sāpes, apsārtums vakcīnas vietā, ir arī aprakstīti ģībšanas gadījumi meitenēm pusaudžu gados pēc vakcīnas saņemšanas, bet domāju, ka jebkura adata šajā vecumā to var izraisīt.

Kamēr meitene vēl nav pieaugusi, lēmumu par labu vakcinācijai primāri pieņem vecāki?

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu no 14 gadu vecuma bērns pats var pieņemt lēmumus, tai skaitā par vakcināciju, bet, nenoliedzami, vecākiem ir ļoti liela ietekme, kas nosaka pusaudža izvēli potēties vai nepotēties. Arī es kā ginekoloģe cenšos veicināt pusaudžu autonomiju, skaidrojot, ka šī vakcīna viņiem pienākas gan pēc likuma, gan pēc būtības. Jāsaprot – ja tiešām dzīves laikā gadīsies inficēties un saslimt ar dzemdes kakla vēzi, slimība skars šo konkrēto meiteni, nevis viņas mammu, kura pieņēma lēmumu meitu nevakcinēt. Pavisam nesen pie manis bija kāda paciente. Viņas mammai 34 gadu vecumā pēc dzemdes kakla vēža tika izņemti visi reproduktīvie orgāni. Kad jautāju sievietei, vai jūsu meita vakcinēsies pret CPV, viņa atbildēja, ka vēl nezina – domāsim, vēl mazliet pagaidīsim. Tas mani tiešām pārsteidz – ko gan gaidīt? Šai pieaugušajai sievietei vienkārši ir paveicies, ka 34 gadu vecumā viņa bija jau dzemdējusi, tikusi pie saviem bērniem, bet daudzām ap šo vecumu bērnu vēl nav, un tik nopietna slimība kā dzemdes kakla vēzis var būtiski ietekmēt sievietes iespēju palikt stāvoklī nākotnē.

Šobrīd valsts šo vakcīnu apmaksā meitenēm no 12 līdz 17 (ieskaitot) gadu vecumam. Protams, vakcinēties var jebkurā vecumā, bet pētījumos pierādīts, ka vakcīna ir visefektīvākā līdz 27 gadu vecumam. Tiesa, pēc 17 gadu vecuma par vakcīnu jāmaksā pašiem, un viena deva maksā ap 130 eiro. Rēķiniet paši, ko par šo naudu sev varētu nopirkt, jo pēc 15 gadu vecuma jau ir nepieciešamas trīs vakcīnas devas.

Jāveicina ģimenēs preventīvas sarunas par rīcību nebaltās dienās

Mēs brīžiem smejamies par strausiem – Latvijai eksotiskiem putniem, – kas trauksmes gadījumā mēdz galvu paslēpt smiltīs. Smejamies, jo saprotam, ka, novēršoties no problēmām, tās neizzūd – lai kā arī gribētos. Tiesa, cik no mums ir aizdomājušies, ka atsevišķās dzīves situācijās mēs paši mēdzam rīkoties līdzīgi lielajiem putniem? Es runāju par cilvēka dzīves trauslumu un nāves, lai arī dabiskas mūsu esības daļas, pēkšņumu. Tā vienmēr ir negaidīta; sāpīga, zaudējot tuviniekus; emocionāla un diemžēl visbiežāk arī finansiālus zaudējumus nesoša palicējiem. Zinu, ka daudz ir iespējams saglābt, ja ģimenes ir laicīgi izrunājušas un vienojušās, kā rīkoties, ja saimē notiek pēkšņs nelaimes gadījums. Cik no mums ir aizdomājušies, ka dzīvot bez pilnvarojuma tuviniekiem, bez uzkrājumiem vai dzīvības apdrošināšanas, bez plāna B, līdzinās pastaigai pa naža asmeni?

Vajadzīgs plāns A, B un C, ja ģimenē notiek kaut kas ne pēc labākā scenārija

Strādājot publisku darbu televīzijas ēterā un vadot pasākumus, skatītājam jāredz profesionālā mana ‘es’ un tas tiek nodrošināts. Aiz kadra paliek ģimeniskais un sadzīviskais – prieki un bēdas, kas vieno cilvēkus neatkarīgi no izcelsmes vai nodarbošanās. Pirms gadiem mūžībā aizgāja mūsu tuvs radinieks – savas ģimenes tēvs un apgādnieks. Tikai pateicoties viņa tālredzībai – noslēgtai dzīvības apdrošināšanas polisei – viņa ģimene necieta finansiālu katastrofu un nezaudēja mājās. Teikšu atklāti, man tobrīd tas nekalpoja par mācību vai piemēru. Pērn mūžības ceļu aizgāja mans tēvs un es tuvplānā iepazinos ar to, ko nozīmē vistuvākā cilvēka nāve, emocionālais satricinājums, stress un bēru izdevumi. Tas bija prāta satricinājums līdzvērtīgs sprādzienam, kas ļāva paskatīties uz dzīvi no jauna un beidzot aizdomāties.

Notikumi radu saimē man ļāva personīgi apjaust, cik trausla ir mūsu dzīve un dzīvība. Cik gan daudz mēs – sievietes – mēdzam paļauties uz saviem dzīvesbiedriem, viņu talantiem, veiklību un spēju parūpēties par ģimeni. Visbiežāk mēs neaizdomājamies, kas notiktu, ja viņu pēkšņi vairs nebūtu vai mums būtu jākļūst par ģimenes vienīgajiem apgādniekiem? Kā mēs nodrošinātu hipotekāro kredītu iemaksu stabilitāti un bērnu nākotnes izglītību? Mūsu ģimenē esam to atrisinājuši. Nesen izrunājāmies ar vīru, pieaicinot pusaugu meitu. Sākumā nebija viegli. Domāju, ka mūs iespaidoja senču matojums, jo ne mana mamma, ne vecmāmiņa par tādiem jautājumiem netika runājušas. Tiesa, es jūtos brīvāka par viņām, jo ar sevi strādāju. Savukārt, mana meita, kurai nav dzīvošanas pieredzes padomju laikā, ir brīvāka, kopš mazotnes un mani tas priecē. Galu galā viss sākas ģimenē un bērni visvairāk mācās tieši no mums. Dalība tādā sarunā var būt lieliska cēloņsakarību mācība.

Pavaicājot vīram, vai viņš ir gatavs aprunāties, par to, kas notiks ar ģimeni, ja, piemēram, ar mani kaut kas notiks, saņēmu atbildi – vai tu tiešām to vēlies? Manuprāt, viņš bija nedaudz nobijies, bet saruna notika. Nedaudz amizanti, bet pirmais, ko viņš atbildēja – mēs daudz raudātu. Emocionāli saprotami un tuvi, bet vajadzīgs plāns A, B un C, ja ģimenē notiek kaut kas ne pēc labākā scenārija. Tādus mēs arī iezīmējām un tagad es jūtos daudz drošāka par mūsu ģimeni jebkurā situācijā. Es pat nebiju gaidījusi, ka šīs sarunas laikā es uzzināšu tik daudz patīkamu lietu ko un kā par mani domā vīrs. Jutos pat nedaudz glaimota un patīkami saviļņota. Mūsu saruna nebija ne drūma, ne nomācoša, bet drīzāk sadzīviska. Sarunas rezultātā mēs vienojāmies par tādiem svarīgiem jautājumiem kā savstarpēji pilnvarojumi gadījumā, ja otrs vismaz īslaicīgi nav rīcībspējīgs, mantojuma līgums un dzīvības apdrošināšana.

Mēdzam aizmirst, ka aiz īpašuma un tehnikas stāv vissvarīgākais – cilvēks

Daudzus gadus es pat nebiju iedomājusies, ka varu atļauties dzīvības apdrošināšanu, bet ģimenes sarunas laikā, internetā aplūkojot dažādu uzņēmumus piedāvājumus, mēs sapratām, ka runa ir par summu, kas mērāma, sākot ar padsmit eiro mēnesī. Savukārt, vīrs veikli sakalkulēja mūsu izdevumus saldumiem, ko jau sen gribējām ierobežot. Jūs neticēsiet, bet mūsu gadījumā, nākotnes finanšu stabilitātes nodrošināšanai negaidītās situācijās, pietika ar stingrāku nebūtisko izdevumu kontroli. Galu galā, Rietumvalstīs dzīvības apdrošināšana ir pamatu pamats kā parūpēties par tuviniekiem krīzes situācijās, ja ģimenei nav vērā ņemamu uzkrājumu vai kapitāla un es nerunāju par iekrājumiem, kas varētu palīdzēt ‘noturēties virs ūdens’ divus vai trīs mēnešus. 

Mēs Latvijā daudz uzmanības veltām sarunām ģimenē par jaunas tehnikas vai nekustamā īpašuma iegādi; aktīvi tos apdrošinām – tikai aizmirstam, ka aiz tā visa stāv cilvēks. Turklāt, tieši cilvēks ir vissvarīgākais – tehnikai un īpašumam bieži vien vairs nav nekādas vērtības, ja nav cilvēka. No tāda skatu punkta ir dīvaini, ka esam ar mieru apdrošināt īpašumu, bet cenšamies ietaupīt paši uz sevi, īstenībā uz savu ģimeņu drošības rēķina. Manuprāt, tā ir zināma padomju bērnības palieka – laika, kad bieži vien tika liegts uzņemties iniciatīvu un atbildību pašam par sevi; kad no rīta un vakarā tika iedvesta pārliecība, ka kāds cits parūpēsies par tevi un tavu drošību. Mums ir laiks mainīties.

Aicinu ikkatru atrisināt sekojošu uzdevumu: apsēsties ģimenei kopā pie galda un kopā ar jauniešiem izrunāt, ko darīs, ja kāda ģimenes locekļa vairs nebūs; kā rīkoties, lai izveidotu saimes finanšu drošības spilvenu negaidītiem likteņa pavērsieniem. Tas būs lielisks ieguldījums mūsu jaunās paaudzes stratēģiskās domāšanas stimulēšanai un finanšu pratības apgūšanai. Galu galā tieši šī paaudze rūpēsies par mūsu paaudzes pensiju sistēmas stabilitāti un nodrošinātām vecumdienām.