Vai ola ir pušu? Un vai ērglēns dzīvos? Tie ir jautājumi, ko šajās dienas uzdod daudzi interesenti Latvijā un arī ārzemēs. Notikumi jūras ērgļu ligzdā Durbē piedzīvo pavērsienus un paver jaunas nianses arī zinātniekiem.

Video

Latvijā labi zināmā grupa “Astro’n’out” trešdien prezentējusi 2021.gada pasaules čempionāta (PČ) hokejā himnu “For Glory and Joy”, ziņo turnīra rīkotāji. 

21.aprīlī, tieši mēnesi pirms Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) 2021.gada pasaules čempionāta hokejā sākuma, tiek pieteikts oficiālās pasākuma dziesmas “For Glory and Joy” pirmatskaņojums un videoklipa prezentācija.

Turnīra organizatori dziesmas radīšanu šogad bija uzticējuši populārajai pašmāju grupai “Astro’n’out”.

“Tas ir liels gods radīt tik nozīmīga notikuma oficiālo dziesmu! Dziesma ir par došanos pēc uzvarām un mēs ticam, ka ar šīs dziesmas vēstījumu spēs asociēties visa lielā hokeja pasaules komūna, tāpat kā katrs klausītājs, kurš ikdienā sevi izaicina, tiecoties pēc jauniem personīgiem sasniegumiem,” stāsta grupas soliste Māra Upmane – Holšteine.

Video

Upmane – Holšteine arī uzsver, ka klipā redzamās ģimenes un hokejisti nav aktieri, bet gan ģimenes, kas pārstāv Latvijas hokeja saimi. Šīs ģimenes simbolizē dziesmas vēstījumu: aiz visām uzvarām stāv ilgstošs, pašaizliedzīgs darbs un nesavtīgs ģimenes atbalsts.

“Jaunā hokeja dziesma ir skaista, tā pauž emocionālu un pozitīvu vēstījumu, tā iedvesmo,” par sadarbību ar grupu “Astro’n’out” ir gandarīts orgkomitejas vadītājs Edgars Buncis. Viņš pauž cerību, ka autoru radošā darba rezultāts kļūs par hitu starp hokeja līdzjutējiem un ne tikai.

LETA jau ziņoja, ka marta sākumā valdība atbalstīja piešķirt līdz 3,7 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas izdevumus.No valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdz 3 609 736 eiro piešķirts IZM un pārskaitīšanai LHF, savukārt līdz 90 264 eiro piešķir Iekšlietu ministrijai.

Kopējās visa čempionāta organizēšanas izmaksas būs 12 miljoni eiro, kā arī papildu divus miljonus eiro IIHF ir rezervējusi Covid-19 drošības protokola prasību nodrošināšanai čempionātā.

Tāpat ziņots, ka IIHF padome nobalsoja par Rīgas apstiprināšanu par vienīgo 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāju. Šī gada pasaules čempionāts bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču 18.janvārī IIHF Padomes sēdē Baltkrievijas galvaspilsētai tika atņemtas meistarsacīkšu rīkotāju tiesības.

2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā – Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā – Zviedrijai un Dānijai.

2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.

Vakar pirmizrādi piedzīvojis grupas “Prāta Vētra” jaunās dziesmas “Feels” videoklips. Vairāki desmiti animatoru dažādās pasaules valstīs 8 mēnešus strādāja pie šī klipa izveides japāņu mangas stilā, kur līdzās stāsta galvenajiem personāžiem supervaroņu lomās iejutušies arī “Prāta Vētras” puiši.

Video

Veselības ministrija jau kopš marta sola uzlabot iedzīvotāju, it īpaši senioru informētību par vakcināciju. Skaidrot vakcinācijas procesa gaitu, nepieciešamību un atbildēt uz citiem ar vakcināciju saistītiem jautājumiem iecerēts ar avīzes starpniecību. Turklāt ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, tā veicinot vakcinēšanos arī tajā krieviski runājošās vecākās paaudzes daļā, kas ir prioritārajā grupā.

Video

Pēdējo deviņu gadu laikā gandrīz divkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus, liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.* Augusi arī izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un sabiedrības atbalsts dažādu atkritumu veidu savākšanas sistēmām. Vienlaikus 62% iedzīvotāju norāda, ka Latvijā daudzviet šķirošanas infrastruktūra vēl nav pietiekoši pieejama, tāpēc līdz ar pieaugošajai izpratnei par atkritumu šķirošanas nepieciešamību , šķirošanas sistēmas attīstībai būtu jākļūst vēl straujākai. Lai aktualizētu efektīvāku atkritumu apjoma samazināšanu, Latvijas Zaļais punkts no 21. aprīļa uzsāk “Šķiratlona pieccīņu”, mudinot ikvienu savā ikdienā ieviest 5P principu, tādējādi parūpējoties par jebkuras lietas ilgāku dzīvi.

Pieaugot videi draudzīga dzīvesveida popularitātei, iedzīvotāju izpratnei par atkritumu šķirošanas nozīmi, kā arī šķirošanas infrastruktūrai kļūstot pieejamākai, ik gadu turpina augt arī to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīves atkritumus. Pērn mājsaimniecību atkritumus šķirojuši vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (60%), liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums (salīdzinājumam: 2011. gadā tie bija 34%, 2018. gadā – 56%). Turklāt atkritumus šķirotu vēl lielāka sabiedrības daļa, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami dalītās vākšanas jeb šķirošanas konteineri.

“Šķirošanas konteineru trūkums ērti sasniedzamā attālumā jau vairākus gadus ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki atsakās no šķirošanas, turklāt pēdējo divu gadu laikā par 4 procentpunktiem audzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda uz nepietiekamu infrastruktūru. Lielā mērā tas saistīts ar aizvien pieaugošo izpratni par šķirošanas nozīmi, jo cilvēku, kuri vēlas šķirot, kļūst arvien vairāk, bet infrastruktūra netiek līdzi, jo trūkst vienotas sistēmas valstiskā mērogā. Arī vietas, kur cilvēki vēlētos redzēt šķirošanas konteinerus, paliek nemainīgas: tie ir daudzdzīvokļu namu pagalmi, kas aktuāli vairāk nekā 80% iedzīvotāju, veikalu apkaimes, privātmāju rajoni – vietas, kur norit ikdiena vairumam Latvijas iedzīvotāju,” skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis

Izpratnes uzlabošanos par to, kāpēc atkritumi jāšķiro, apliecina arī statistika: saskaņā ar aptaujas datiem 2018. gadā 13% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka neizprot nepieciešamību šķirot, bet pērn tā atbildējuši vairs tikai 7% aptaujāto. Tāpat samazinājies paradums visus atkritumu izmest vienuviet – pirms trim gadiem tā rīkojās 38%, pērn – vairs tikai 30% iedzīvotāju. Biežāk šķiroto atkritumu tops gan pēdējo gadu laikā nav mainījies: tās ir stikla pudeles un burkas (84% bez izmaiņām), nolietotās baterijas (72% pērn un 74% 2018. gadā), plastmasas PET pudeles (76% pērn, 70% 2018. gadā). Toties krietni vairāk iedzīvotāju sākuši šķirot nolietotās elektroierīces (pieaugums par 10 procentpunktiem) un nolietotās riepas (pieaugums par 5 procentpunktiem).

Kopā ar sadzīves atkritumiem 22% iedzīvotāju joprojām izmet nolietotās baterijas un nevajadzīgās elektroiekārtas, bet 36% – nevajadzīgo tekstilu. Populārākie risinājumi šķirošanas veicināšanai, pēc sabiedrības domām, būtu vairāk atkritumu konteineru un urnu (54%) un cilvēku izglītošana (50%). Toties sabiedrības acīs mazinājusies sodu nozīme – 32% pērn pret 45% pirms trim gadiem, bet audzis atbalsts depozītu sistēmas izveidei. Jāatzīmē, ka 88% aptaujātoatbalsta dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vislielākais atbalsts – 89% – vērojams tekstila šķirošanas un savākšanas sistēmas ieviešanai.

Latvijas Zaļais punkts atgādina – efektīvs līdzeklis, kā risināt šķirošanas problēmas, ir maksimāli izvairīties no atkritumu radīšanas. Lai gan 59% sabiedrības atzīst, ka atbildība par to jāuzņemas ikvienam iedzīvotājam, tikai puse ikdienā cenšas mazināt pašu radīto atkritumu apjomu – galvenokārt ziedojot vai atdodot citiem nevajadzīgās lietas, izvairoties no impulsīviem, neplānotiem pirkumiem un izvēloties atkārtoti izmantojamu iepakojumu. 

Atgādinot par 5P principa ieviešanu ikdienā jeb metodēm atkritumu apjoma samazināšanai, Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar uzņēmumiem “Eco Baltia vide”, “Mežpils alus” un “Rimi” 21. aprīlī atklāja “Šķiratlona pieccīņu”. 

“Mēs aicinām katru Latvijas iedzīvotāju ļauties veselīgam azartam un īsti sportiskā garā bagātināt savu ikdienu ar 5P, kas ļaus dzīvot zaļāk! Tas nozīmē praktizēt piecas spēcīgas disciplīnas, kas palīdzēs līdz minimumam samazināt atkritumu rašanos: pateikt nē jeb nepirkt jaunas lietas, ja tās var aizstāt ar esošajām, pielietot vēlreiz, kur tas iespējams, pārskatīt savas izvēles, dodot priekšroku tam, kas videi draudzīgs, kā arī pārstrādāt un pārveidot lietas, dodot tām jaunu dzīvi,” aicina K. Zakulis.

“Šķiratlona pieccīņas” ietvaros ikvienam interesentam lietotnē Roadgames pieejama arī vides spēle ar tādu pašu nosaukumu, kas ļauj uzzināt gan dažādus faktus par to, kā piedalīties pieccīņā, šķirot atkritumus un saudzēt vidi, gan arī kārtīgi izstaipīt kājas un labi pavadīt laiku. 

* Pētījumu “Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?” pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS 2020. gadā, aptaujājot 1011 Latvijas iedzīvotāju 18–75 gadu vecumā.

Galvenais uzdevums ir panākt strauju vakcināciju, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš pavēstīja, ka drīzumā tas būs iespējams, jo Latvijā ienāks lielāks skaits vakcīnu devu. Prezidenta ieskatā, nepieciešams ātri vakcinēt prioritārās grupas un citus cilvēkus, lai vakcīnas pret Covid-19 sāktu darboties un lai laicīgi šo vakcinācijas procesu arī pabeigtu.

“To noorganizēt ir veselības ministra uzdevums. Mēs redzam, ka infrastruktūra ir uzbūvēta un mēs ar cerībām raugāmies, ka vakcinācija notiks ātri un strauji, ka vakcīnas nepaliks noliktavās, bet no lidostas caur noliktavu nonāks līdz cilvēkiem,” sacīja Levits.

Arī Kariņš akcentēja, ka svarīgs ir raits vakcinācijas temps, lai vakcīnas neuzkrātos nedz centrālajā noliktavā, nedz atsevišķos vakcinācijas punktos. Viņš norādīja, ka sistēma ir izveidota un, piemēram, vakcinācijas tempi pagājušajā nedēļā bija labāki nekā nedēļu iepriekš.

“Izskatās, ka šonedēļ šī tendence turpinās. Veselības ministrijai svarīgi šo tempu uzturēt un raiti virzīties uz priekšu, lai mēs sasniegtu kopīgo imunitāti un izeju no pandēmijas radītās krīzes. Patlaban šķiet, ka viss iet pareizā virzienā, ir tikai jāturpina,” teica Ministru prezidents.

LETA jau rakstīja, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā kopumā pret Covid-19 saņēmuši 8564 cilvēki, otro poti saņemot līdz šim augstākajam cilvēku skaitam, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.

Ņemot vērā, ka datu ievadīšana sistēmā iespējama vairākas dienas, šis rezultāts vēl varētu mainīties. Patlaban tas ir otrais augstākais kopš vakcinācijas procesa sākšanas valstī. Augstāks rādītājs, dienā sasniedzot 9114 vakcinētos, fiksēts 7.aprīlī.

Pirmo vakcīna devu vakar saņēma 6215 cilvēki, bet otro poti, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu – 2349. Šāds otro vakcīnas devu saņēmušo iedzīvotāju skaits ir augstākais rādītājs vakcinācijas procesa gaitā. Augstāks tas ir bijis vien 2.februārī un 20.aprīlī, kad vakcinēti attiecīgi 1673 un 1672 cilvēki.

Šīs nedēļas pirmajās trīs dienās vidēji diennaktī potēti 6220 cilvēki, bet pēdējo septiņu dienu laikā – vidēji 5502 cilvēki diennaktī, vakcinācijas tempam pieaugot.

Nepilna puse vakar vakcinēto bija personas virs 60 gadu vecuma, savukārt aptuveni katrs ceturtais sapotētais bija cilvēks ar hronisku saslimšanu. Nepilns 1000 vakcinēto bija izglītības iestādēs nodarbinātie. Vakar vakcinēts arī nepilns simts operatīvo dienestu darbinieku, kā arī vairāk nekā 50 nozaro prioritāro iestāžu darbinieki.

Vakar pirmo poti saņēmusi arī kāda 100 gadus veca kundze Skultes doktorātā. Līdz ar to kopumā līdz šim vakcinēti 15 cilvēki 100 un vairāk gadu vecumā.

Aizvadītajā diennaktī cilvēki visbiežāk potēti ar “Moderna” vakcīnu, pirmajai un otrajai potei kopumā izmantojot 4919 šīs vakcīnas devas. Ar “Pfizer”/BionTech” vakar vakcinēti kopumā 2696 cilvēki, savukārt visretāk vakar izmantota “AstraZeneca” vakcīna, to izmantojot 949 cilvēku vakcinācijai.

Līdz šim vakcīnas pirmo devu saņēma 10,45% Latvijas iedzīvotāju, savukārt abas – 1,73%.

Vietām izveidosies sniega sega, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Tuvākajās dienā laika apstākļus virs Latvijas noteiks ciklons ar centru virs Somijas, kura ietekmē nedēļas nogalē gaidāmas stipras vēja brāzmas. 

Latvijā ieplūdīs vēsāka gaisa masa, naktīs gaisa temperatūra vietām var pazemināties zem 0 grādiem. Bbieži sagaidāmi nokrišņi – lietus, slapjš sniegs, kā arī sniegs.

Piektdien debesu lielāko daļu aizklās mākoņi, kas daudzviet nesīs nokrišņus – lietu, slapju sniegu, vietām arī sniegu.

Arī brīvdienās būs mākoņains laiks, bet brīžiem uzspīdēs saule. Latvijas teritorijas lielākajā daļā pa laikam sagaidāmi nokrišņi lietus, slapjš sniegs, bet nakts un rīta stundās sagaidāms arī sniegs. 

Vietām veidosies divu līdz četru centimetru bieza sniega sega. 

Sestdien pūtīs mērens līdz mēreni stiprs rietumu, ziemeļrietumu vējš, kas naktī piekrastē un dienā daudzviet brāzmās sasniegs ātrumu 15-18 metri sekundē, bet svētdien vējš nedaudz pierims. 

Termometra stabiņš naktīs noslīdēs līdz -1…+4 grādu atzīmei, bet dienā pakāpsies līdz +2…+6 grādiem.

Nākamās nedēļas pirmajā pusē saglabāsies mākoņains laiks, tiek prognozēts gan lietus, gan slapjš sniegs un naktī uz pirmdienu vietām arī sniegs, tomēr nokrišņu daudzums mazināsies. 

Nedēļas sākumā lēns vējš iegriezīsies no rietumu puses, bet nedēļas vidū tas iegriezīsies no ziemeļaustrumiem, austrumiem. 

Gaisa temperatūra naktīs būs -2…+3 grādi, bet dienās nepārsniegs +4…+9 grādus. 

Pēc šī brīža prognozēm, nedēļas otrajā pusē Latvijai no dienvidiem pietuvosies jauns ciklons, nesot nokrišņiem bagātu laiku.

Princis Harijs Lielbritānijā paliks ilgāk nekā bija plānojis. Harijs ieradās uz sava vectēva, prinča Filipa bērēm, tika ziņots, ka pēc bērēm viņš dosies atpakaļ uz ASV, kur viņu gaida sieva, Megana Mārkla, kas ir otrā bērniņa gaidībās, un dēliņš Ārčijs.

Jaunākās ziņas vēstī, ka princis Harijs izlēmis uzkavēties, lai kopā ar ģimeni atzīmētu savas vecmāmiņas, karalienes Elizabetes II 95.dzimšanas dienu, kas ir jau šodien – 21.aprīlī. Pēc prinča Filipa bēru ceremonijas princis Harijs aprunājies ar savu tēvu, princi Čārlzu un vecāko brāli, princi Viljamu. Interesanti, ka šīs sarunas bijušas visai ilgas, jo karaliskā ģimene ir satraukta par tik nepatīkamo prinča Harija un Meganas Mārklas interviju, kas izskanēja Opras Vinfrijas sarunu šovā. Harijs arī apsolījis apciemot karalisko ģimeni šī gada jūlijā, kad tiks atklāts pāragri mirušās prinču mammas, princeses Diānas, piemineklis.

Aculiecinieki, kas sastapa princi Hariju un princi Viljamu pēc bēru ceremonijas medijiem atklājuši, ka brāļi izskatījušies draudzīgi noskaņoti un par to esot jāpasakās Keitai Midltonei un princim Čārlzam, kuri abi veltījuši lielas pūles, lai abus brāļus samierinātu.

Video

Šonedēļ Rīta panorāmā turpinām stāstīt par finanšu pratības jautājumiem. Ja bankas kontā stāv brīvi finanšu līdzekļi, tad prātīgāk būtu uz tiem nevis sēdēt kā sunim uz siena kaudzes, bet gan ieguldīt tā, lai tie nestu peļņu. Kā prātīgāk ieguldīt savus finanšu līdzekļus, sevišķi, ja interesē dažādi ieguldījumu fondi un vērstpapīri?

Video

Rūpējoties par mūsu četrkājainajiem draugiem, kam šobrīd nav savu māju, no 20. aprīļa līdz 17. maijam jau septīto reizi notiks labdarības akcija “Pērc, ziedo, pabaro”. Tās ietvaros ikviens iedzīvotājs ir aicināts atbalstīt patversmēs mītošos dzīvniekus, iegādājoties un ziedojot dzīvnieku barību un citus mājdzīvniekiem piemērotus produktus Rimi veikalos visā Latvijā.

Vidēji 25–50 kg barības ik dienu – tik daudz vajadzīgs katrai Latvijas dzīvnieku patversmei, lai paēduši būtu visi tur mītošie kaķi un suņi. Šādu bēdubrāļu, kas palikuši bez mājām un mīloša saimnieka, Latvijā ir simtiem, un viņu labsajūta un ikdienas pamatvajadzību nodrošināšana ir atkarīga lielākoties no sabiedrības atbalsta. Ja pagājušogad akcijā piedalījās 11 dzīvnieku patversmes visā Latvijā, šogad to ir jau 14.

“Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs, katram ir savi paradumi, raksturs un personība. Taču kopīgs visiem ir viens – katram kaķim un sunim gribas ēst. Neatkarīgi no tā, kur dzīvnieks mitinās, tam ir vajadzīga mīlestība un glāsti, siltums, drošība un medicīniskā aprūpe. Un šeit nepietiek tikai ar patversmju darbinieku un entuziastu pūlēm, nepietiek arī ar pašvaldību atbalstu – mums vajadzīga katra līdzjūtīgā sirds, lai kaut vai paciņu pa paciņai piepildītu dzīvnieku patversmju pieliekamos. Īpaši gribētu uzrunāt tos, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar dot mājas dzīvniekam, taču mīļuprāt noglauda kaķi vai suni – akcija “Pērc, ziedo, pabaro” ir lieliska iespēja savu mīlestību izrādīt praktiski un ļoti noderīgi!” aicina biedrības “Dzīvnieku SOS” vadītāja Sandra Brasliņa. 

Šogad akcijai pievienojušies par 25 Rimi veikaliem vairāk nekā pērn, un akcijas atbalstītāji varēs iegādāties dzīvniekiem nepieciešamos produktus un tos ievietot “Pērc, ziedo, pabaro” ziedojumu kastēs 150 Rimi  Hyper, Rimi Super un Rimi Mini veikalos visā Latvijā. 

“Mājdzīvnieku tēma Rimi ir īpaši tuva – ik dienas Mājdzīvnieku klubā aicinām ar atbildību un mīlestību rūpēties par saviem kaķiem un suņiem. Šī ir lieliska iespēja palīdzēt arī tiem dzīvniekiem, kuriem nav sava cilvēka, kas varētu viņus barot, lolot un lutināt. Mazie draugi dzīvnieku patversmēs visā Latvijā būs pateicīgi par katru ziedojumu – barību, smiltīm, rotaļlietām, kas padarīs priecīgāku patversmju iemītnieku ikdienu. Kā rāda iepriekšējā pieredze, akcija “Pērc, ziedo, pabaro” parasti gūst lielu pircēju atsaucību, un uz to ceram arī šoreiz, aicinot pievienot savam pirkumu grozam dažus iepakojumus dzīvnieku barības vai kādu citu noderīgu preci,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers. 

Skaiste Sruogaite, Mars korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs, Ukrainā un Izraēlā, uzsver, ka atbildība padarīt mūsu četrkājaino draugu pasauli labāku ir sabiedrības un uzņēmējdarbības vides vienojošais elements: “Mars augstu vērtē un rūpējas par visiem mājdzīvniekiem – tie padara mūsu dzīvi labāku, tāpēc mūsu mērķis ir padarīt pasauli par labāku vietu arī viņiem. Barība ir būtiski nepieciešama visiem mājdzīvniekiem, jo tā ietekmē viņu veselību un dzīves kvalitāti. Mēs kā uzņēmums, kas ražo vienus no pasaulē visplašāk pazīstamajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem Whiskas, Sheba, Pedigree un daudzus citus, esam pateicīgi, ka varam dalīties un palīdzēt mājdzīvniekiem, kuriem tas ir nepieciešams, īpaši laikos, kad pasauli pārņēmusi pandēmija. Es patiesi aicinu cilvēkus nestāvēt malā un piedalīties šajā akcijā, lai parādītu, ka mēs visi iestājamies par mājdzīvnieku labturību un, neraugoties uz apstākļiem, neesam aizmirsuši par viņiem.”

Papildus pircēju ziedojumiem arī akcijas rīkotāji – Rimi Latvia un Mars Inc., kā ierasts, ziedos vairākas tonnas barības un smilšu četrkājaino patversmes iemītnieku atbalstam. 

Saziedotā barība un citas preces nonāks 14 dzīvnieku patversmēs visā Latvijā: “Ulubele”, “Dzīvnieku SOS”, “Dzīvnieku draugs” un Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupā Rīgā, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversmē un patversmē “Ķepu Ķepā” Jelgavā, patversmē “Četrkājainie draugi” Dobelē, Cēsu dzīvnieku patversmē “Lācīši”, patversmē “Astes un Ūsas” Alūksnē, Jēkabpils dzīvnieku patversmē, Daugavpils dzīvnieku patversmē “OTRĀ MĀJA”, Saldus dzīvnieku patversmē “Oposums”, Ugāles biedrībā “Ar Sirdi Delnā” un patversmē “Liberta” Liepājā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) patlaban neredz iespēju lemt par ierobežojumu mīkstināšanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja premjers.

Komentējot veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) otrdien valdības sēdes laikā pausto, ka, ņemot vērā pašreizējos saslimstības ar Covid-19 rādītājus, nepieciešams noteikt moratoriju turpmākai drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanai, Kariņš atzina, ka viņš ir līdzīgās domās ar veselības ministru.

Premjers stāstīja, ka valdība bija plānojusi trīs nedēļu ciklā diskutēt par atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu. Nākamās diskusijas plānotas nākamnedēļ, tomēr Kariņš norādīja uz saslimstības ar Covid-19 pieaugumu. “Man ir grūti iedomāties, ka valdība varētu vienoties par pārkārtojumiem, ko varētu uztvert kā atvieglojumus,” pauda Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies un saistībā ar tās mazināšanu ieviestie ierobežojumi joprojām ir spēkā un tie ir jāievēro.

Video

Kariņš aicināja sabiedrību pieteikties uz bezmaksas brīvprātīgo vakcināciju pret Covid-19. “Ja visi vakcinēsimies, izkļūsim no krīzes,” piebilda premjers.

Valdības sēdes laikā Pavļuts atzīmēja, ka šobrīd 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju atkal pārsniedzis 400 gadījumu robežu. Vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju stagnē, pēdējās dienās situācijai nedēļas griezumā nepasliktinoties.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 688 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 15 sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Jau vairāk nekā nedēļu Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaugt – arī vakar tika novērots pieaugums, šim rādītājam palielinoties no 383,3 līdz 403,2 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī – 330,6.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 112 224 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēts 7691 Covid-19 gadījums, savukārt pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušie.

No pagājušajā diennaktī mirušiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bijis vecumā no 30 līdz 39 gadiem, divi – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, divi – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 79 gadiem un vēl seši – vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miris 2071 cilvēks, kas bija saslimis ar Covid-19.

Diennakts laikā Latvijā veikti 18 656 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 3,7%.

Līdz šim pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā saņēmuši 10,06% iedzīvotāju, liecina Nacionālās veselības dienesta dati.

Aizvadītajā diennaktī pirmo poti pret Covid-19 saņēma 4697 cilvēki, savukārt vēl 1531 persona vakcinācijas ciklu noslēdza, saņemot otru poti. Kopumā vakar sapotēti 6228 cilvēki

Otro poti saņēmušo cilvēku skaits vakar sasniedza otro lielāko rādītāju kopš vakcinācijas procesa sākuma. Lielāks tas bijis vien 2.februārī, kad otro devu saņēma 1673 cilvēki. Otrdien nepilna ceturtdaļa otro poti saņēmušo bija personas virs 60 gadu vecuma, vairāk nekā 240 sapotēto bija personas ar hroniskām slimībām, līdzīgs bijis arī vakcinēto ārstniecības personu skaits.

Apmēram trešdaļa vakar pirmo poti saņēmušo bija cilvēki vecumā virs 60 gadiem, katrs ceturtais bija persona ar hroniskām slimībām. Vakar pirmo vakcīnas devu saņēma arī vairāk nekā 730 izglītības iestāžu darbinieki.

Līdz šim vakcinācijas procesu, saņemot pirmo poti, sākuši 10,06% Latvijas iedzīvotāju, savukārt abas vakcīnas devas saņēma 1,6% iedzīvotāju.

Jau otro nedēļu visā Latvijā novērojams saslimstības ar Covid-19 pieaugums, liecina apkopotie dati par pagājušo nedēļu, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējo nedēļu ir 6,4%, vidēji dienā tika atklāti 538 jauni gadījumi.

Jau vairākas nedēļas saglabājas stacionēto pacientu pieaugums, iepriekšējās nedēļas laikā tika stacionēts vidēji 61 pacients dienā.

Saslimstības pieaugums novērojams visos Latvijas reģionos, uzsvēra Arāja.

Vērtējot iepriekšējās divas nedēļas, saslimstības rādītāji ar augošu tendenci novērojami gandrīz visās vecuma grupās, izņemot seniorus virs 70 gadiem, kuru vidū saslimstība samazinājusies. Vērojot saslimstības rādītājus vecuma grupā virs 65 gadiem, SPKC redz to mazināšanos, kur viens no iemesliem noteikti minams arī vakcinācijas ieguvums papildus citiem profilakses pasākumiem.

Turpina saglabāties saslimstības pieaugums vecuma grupās no 10 līdz 19 gadiem un no 20 līdz 29 gadiem, pēdējo divu nedēļu laikā pieaugums vērojams arī vecuma grupā no 40 līdz 65 gadiem.

Skatoties konkrētāk pa bērnu vecuma grupām, saslimstība saglabājas vislielākā vecuma grupās 15-19 gadi, bet bērniem līdz piecu gadu vecumam tā ir vismazāk.

Nedaudz samazinājies Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficents, kas pašlaik veido 1,01, kamēr nedēļu iepriekš tas bija1,18. Tas liecina joprojām par infekcijas slimības izplatības pieaugumu, pārkāpjot robežu “1”.

SPKC joprojām aicina īpaši rūpīgi ievērot roku higiēnu, pareizi lietot sejas masku, nosedzot degunu un zodu, iespēju robežās strādāt attālināti, bet ja tas nav iespējams, tad nedoties uz darbu un publiskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem, piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

SPKC atgādina, ka ikviens var ievērot vienu no Covid-19 profilakses pasākumiem – telpu vēdināšanu. Ievērojot visus drošības pasākumus, pieskatot mazus bērnus un dzīvniekus, telpas jāvēdina vairākas reizes dienā, plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā. Īpaši aktuāli tas ir mājsaimniecībās, kur uzturas vairāki ģimenes locekļi, kā arī darbavietās un izglītības iestādēs, kur mācību process notiek klātienē.

22. aprīlī visā pasaulē jau 51. reizi svinēs Starptautisko Zemes dienu, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Pandēmijā šī diena ir lielisks atgādinājums par cilvēku, dzīvnieku un planētas neaizsargātību globāli. 

Zīmīgā notikuma svinēšana katram no mums var būt atšķirīga – televizora vai citu elektroierīču atvienošana no elektrotīkla, došanās uz darbu ar velosipēdu, koka iestādīšana vai atkritumu šķirošana. Svarīgi saprast, ka pat tāds šķietami mazs solis var ieviest pārmaiņas ikdienā ilgtermiņā, un šī diena pierāda – arī viena persona var pozitīvi ietekmēt pasauli. 

Gatavojoties Zemes dienai, “National Geographic” jūs iepazīstinās ar pieciem retāk dzirdētiem faktiem par šo dienu. 

#1 Viss sākās ar plašu naftas noplūdi Kalifornijā

1969. gada 28. janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma, Santa Barbara kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Eļļainais šķidrums izveidoja 56 kilometru garu, melnu darvas plankumu virs jūras, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītāju. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas piekrasti. 

Tomēr, nav ļaunuma bez labuma – noplūde bija kā katalizators, kas aizsāka dažādu iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem. Zīmīgi, ka ar pirmo svinamās dienas idejas konceptu iepazīstināja miera aktīvists Džons Makkonels (John McConnell), uzstājoties UNESCO konferencē Sanfrancisko 1969. gada decembrī. 

Savukārt no idejas par realitāti Zemes dienai palīdzēja kļūt aktīvais politiķis un senators Geilords Nelsons (Gaylord Nelson), kuram ideja par šādu īpašu datumu “iesakņojās” tieši pēc notikumiem Santa Barbarā. Nelsons ierosināja organizēt valsts mēroga mācības, lai izglītotu sabiedrību par vides jautājumiem. Nelsona mērķis bija maksimāli piesaistīt studentus un skolēnus, kuri varētu iesaistīties un turpināt šo kustību. Viņam tas izdevās – jau 1970. gada 22. aprīlī oficiāli tika atzīmēta pirmā Zemes diena. 

#2 Apzināti izvēlēts datums – 22. aprīlis

Zemes dienas datumu neizvēlējās nejauši. Proti, 22. aprīlis iekrita starp pavasara brīvlaiku un dažādiem gala eksāmeniem, tādējādi aktivitātēm varēja piesaistīt vairāk jauniešu, skolēnu un studentu. Tieši Nelsons kopā ar vides aizstāvi un aktīvistu Denisu Haisu (Denis Hayes) stratēģiski izvēlējās šo dienu, jo zināja, ka jaunieši ASV ir ļoti politiski aktīvi un piedalīsies dažādos protestos. 

Tas arī izdevās – tieši pirmajā Zemes dienā, 1970. gadā, aptuveni 20 miljoni amerikāņu izgāja ielās, aizsākot šo vides kustību. 

Tas nav viss – šo svētku datumu iedvesmoja arī Nebraskas štata laikraksta redaktora un aktīvista Jūliusa Sterlina Mortona (Julius Sterling Morton) dzimšanas diena, kas ir tieši 22. aprīlis. Viņš 1872. gadā aizsāka Koku stādīšanas dienu jeb “Arbor day”, un to ASV aktīvi atzīmē arī mūsdienās. 

2009. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija 22. aprīli noteica par Starptautisko Zemes dienu.

#3 Starptautiski atpazīta tā kļuva 1990. gadā 

Kaut arī Zemes diena aizsākās ASV, tagad to svin teju visā pasaulē. Tieši 1990. gads ir ļoti zīmīgs Zemes dienai, kad 22. aprīļa tematiskajos pasākumos par un ap šo svarīgo notikumu iesaistījās rekordliels skaits dalībnieku – 200 miljoni cilvēku 141 valstī. Par dienas starptautisko statusu ir jāpateicas jau minētajam Haisam, jo tieši viņš 1990.gadā ASV organizēja nacionālos pasākumus un aizsāka starptautisko kampaņu. 

1990. gadā rīkotās aktivitātes deva milzīgu impulsu izvirzīt vides jautājumus pasaules mērogā. Turklāt tieši šis notikums mudināja toreizējo ASV prezidentu Bilu Klintonu piešķirt senatoram Nelsonam prezidenta Brīvības medaļu – augstāko godu, kādu var saņemt ASV civiliedzīvotājs. Medaļu piešķīra par Zemes dienas dibinātāja lomu. 

#4 Zemes dienai ir radīta dziesma

Indijas dzejnieks un diplomāts Abhajs Kumars (Abhay Kumar) 2013. gadā uzrakstīja skaņdarbu ar nosaukumu “Zemes himna” (“Earth Anthem”), lai godinātu planētu un visus tās iedzīvotājus. Tā ir tulkota visās oficiālajās Apvienoto Nāciju Organizācijas valodās, tostarp angļu, franču, spāņu, krievu arābu, hindi, kā arī nepāliešu un ķīniešu valodā. 

Dziesmā liek uzsvaru uz mūsu planētas slavēšanu un cildināšanu. Pirmais dziesmas melnraksts tapa jau 2008. gadā, tomēr līdz 2013. gadam tas vairākkārt tika labots. 2013. gada maijā mūziku skaņdarbam sakomponēja Sapans Ghmire (Sapan Ghmire) un iedziedāja jaunā Nepālas dziedātāja Šreja Sotanga (Shreya Sotang). 

Kumaram ir plāni turpināt “Zemes himnas” projektu, sadarbojoties ar pasaulē vadošajiem mūziķiem un dziedātājiem, lai izveidotu secīgus izdevumus. 

#5 Katru gadu Zemes dienai ir noteikta tēma 

Katru gadu šim nozīmīgajam notikumam piešķirt atšķirīgu tematu vai fokusu. Tematikas mēdz būt no upju tīrīšanas līdz pat dažādu augu pētīšanai. Zīmīgākās Zemes dienas bija 1990. gadā, kad centrā bija piesārņojuma radīto problēmu risināšana, kā arī 2000. gadā, kad ļoti aktuāla bija globālā sasilšana un tīra enerģija. Toties 2010. gadā Zemes dienā  aizsākts pasaulē lielākais vides pakalpojumu projekts – “Miljards zaļo pasākumu”, kas aicina jebkuru cilvēku apņemties veikt vismaz vienu lietu par labu dabai un reģistrēt to tiešsaistē. 

Šī gada tēma ir “Atjaunot mūsu Zemi” (“Restore our Earth”). Proti, tā koncentrējas uz dabiskiem procesiem, topošajām zaļajām tehnoloģijām un novatorisku domāšanu, kas var atjaunot pasaules ekosistēmas. Šogad nozīmīgais notikums norisināsies attālināti, digitālā vidē – ar virtuāliem pasākumiem, starptautiskām lekcijām un filmām. Vairāk informācijas www.earthday.org. 

 XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šoreiz akcents tiks likts uz dziesmu un deju saturisko izpratni, jo šodienas apstākļos tie nevarēs notiks tradicionālā formātā, bet tiks ielikti tādā formā, kas būs epidemioloģiski droši, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Šodien valdībā tiks izskatīti svētku norises iespējamie scenāriji, bet jau tagad ministre ir pārliecināta, ka tiks atbalstīts reģionu princips, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.

“Šogad svētku svinēšanā var vilkt paralēles ar pirmajiem dziesmu svētkiem, kad pasākumi notika atsevišķos reģionos, jo tā notiks arī šogad. Proti, šoreiz galvenā doma ir tāda, ka neatkarīgi no apstākļiem un ierobežojumiem latvietis jūtas labi, ja ir atsevišķa telpa, lai varētu dziedāt un dejot,” piebilda Šuplinska.

Protams, viņa nenoliedza, ka kopības sajūtai, kādu to var izbaudīt Mežaparka lielajā estrādē, ir liela nozīme, taču tā tagad tiks nomainīta ar citu.

Video

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien Ministru kabinetā prezentēs savu skatījumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises iespējām.

Ministre iepriekš norādīja, ka svētku norises iespējas izskatīs otrdien valdībā, bet gala lēmumu pieņems skolēnu mācību gada noslēgumā, sekojot epidemioloģiskajai situācijai valstī.

Lai arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēti trīs scenāriji – “A”, “B” un “C” – , Šuplinska lēš, ka svētki, visticamāk, notiks pēc “C” scenārija. Pēc šī scenārija paredzēts saglabāt reģiona principu, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.

Izglītības ministre norādīja, ka svētki notiks pēc brīvprātības principa un akcents uz svētku pēctecības un idejas būtību būs “dziedāšana, dejošana kā latviskās identitātes būtiska daļa, kas tiek saglabāta cauri dažādiem vēsturiskiem laikiem un atšķirīgiem konceptuāliem risinājumiem”.

Šuplinska solīja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos tiks ievērotas pastāvošās epidemioloģiskās prasības: pulcēšanās nosacījumi, svaigais gaiss, testēšana, kolektīvs kā atsevišķs “burbulis”. Šogad no jūlija līdz 30.oktobrim, vienā dienā varēs norisināties viens Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākums, nepulcējoties lielās masās, bez skatītājiem, ar televīzijas un digitāliem risinājumiem.

Ministre uzskata, ka šogad nav iespējama svētku pārcelšanu, jo dalībniekiem repertuārs ir mācīts pirms diviem līdz trīs gadiem. Arī pagājušajā gadā pārceltie svētki radījuši neskaidrības ar vecuma grupām un to repertuāru, kā arī nav zināms, cik lielā mērā nākamais studiju gads ļaus īstenot visu izglītību, tā skaitā interešu, klātienē.

Šuplinska piebilda, ka katram Latvijas novadam līdz 5.maijam ir jāapzina situācija, bet uz 10.maiju būšot dati par kopējo situāciju valstī.

LETA jau ziņoja, ka šogad dziesmu un deju svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā.

Pret Covid-19 vakcinētām personām atbilstošā epidemioloģiskajā situācijā un līdz ar zaļa sertifikāta ieviešanu, kā arī pie pietiekamas vakcinācijas aptveres varētu ļaut lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā un saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, liecina otrdien valdības sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija par izņēmumiem vakcinētām personām un apsvērumiem obligātai vakcinācijai.

Par vakcinēto persona tiek uzskatīta divas nedēļas pēc pabeigta vakcinācijas kursa. Taču, ja iedzīvotājs potēts ar “AstraZeneca”, tad viņš par vakcinētu tiek uzskatīts arī no 21. līdz 90.dienai pēc pirmās devas. Tāpat noteikts, ka par vakcinētu persona tiek uzskatīta, ja saņemta vakcīna, kuru atzinusi Eiropas Zāļu aģentūra, Pasaules Veselības organizācija vai regulators, ar kuru Eiropas Savienība vai Latvijai ir līgums par ražotāju pārbaužu atzīšanu.

Izņēmumus vakcinētajām personām varēs ieviest, kad būs nodrošināta pietiekama sabiedrības un riska grupu vakcinācija, valstī būs atbilstoša epidemioloģiskā situācija, tiek nodrošināta pieejamība vakcinācijai plašai sabiedrībai, ne tikai prioritāri vakcinējamām grupām. Tāpat nepieciešams novērst iespējamos riskus diskriminācijai, ieviest efektīvu vakcinācijas fakta kontroli – digitālo zaļo sertifikātu.

VM piedāvā izņēmumus ieviest divos posmos. Tuvākajā laikā varētu tikt ieviesti izņēmumi, kas saistīti ar specifiskiem gadījumiem – rutīnas skrīningu, sociālās aprūpes centriem (SAC), karantīnu. Tiklīdz būs pietiekama vakcinēšanas aptvere, varētu stāties spēkā izņēmumi, kas attiecas uz plašāku sabiedrību.

Tuvākajā laikā VM iesaka vakcinētām personām atcelt rutīnas skrīningu, kas notiek kolektīvos, tai skaitā Veselības inspekcijas organizētais. Taču laboratoriskā izmeklēšana uz Covid-19 vakcinētām personām joprojām būs jāveic saslimšanas gadījumā, pastāvot aizdomām par Covid-19, ja to nosaka ārstniecības persona pēc klīniskām veselības indikācijām, piemēram, pirms augsta riska manipulācijām. Tāpat tests Covid-19 noteikšanas būs jāveic pēc epidemioloģiskām indikācijām, ja to rekomendē Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs, piemēram, ja noticis Covid-19 uzliesmojums darba vietā vai iestādē.

Atsevišķi paredzēti arī atvieglojumi SAC klientiem. Plānots, ka pie vakcinētiem klientiem var ierasties apmeklētāji, lietojot sejas maskas. Tāpat vakcinētiem klientiem būs iespējas kopīgiem pasākumiem centrā, kā arī iespēja doties ārpus iestādes, ievērojot sabiedriskajās vietās noteiktās piesardzības pasākumus. Arī vakcinētiem māksliniekiem būs iespēja uzstāties SAC ar augstu vakcinācijas aptveri, kas pārsniedz 70%. Paredzēts, ka vakcinēti klienti un darbinieki, savstarpēji kontaktējoties, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

VM ierosinājums arī paredz, ka pret Covid-19 potētas personas var neievērot mājas karantīnas nosacījumus, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Savukārt izņēmumi uz plašāku sabiedrību varēt būt ieviesti gadījumā, kad ir pietiekama vakcinācijas aptvere, atbilstoša epidemioloģiskā situācija un ieviests zaļais sertifikāts. Šajā situācijā vakcinētas personas varēs lielākā skaitā pulcēties brīvā dabā, piemēram, sporta aktivitātēs un pasākumus, kultūras un izklaides pasākumos. Tāpat šie iedzīvotāji varēs atrasties kopā ar citiem vakcinētiem cilvēkiem iekštelpās, tai skaitā kultūras un izklaides pasākumos, viņiem varētu sniegt arī ēdināšanas pakalpojumus. Šīm personām varētu nodrošināt arī citus pakalpojumus iekštelpās, taču arī pasākuma organizētājiem un pakalpojuma sniedzējiem jābūt vakcinētiem pret Covid-19.

Paredzēts arī, ka vakcinētas personas varēs neievērot pašizolāciju, ierodoties Latvijā no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, ja ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. Vienlaikus tiek pieļauts, ka pašizolācija paliek spēkā, ieceļojot no valstīm ar Covid-19 celmiem, kas ir augsti infekciozi vai vakcīnas pret tiem mazāk efektīvas.

Arī vakcinēti pakalpojuma sniedzēji varētu nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, sniedzot individuālus pakalpojumus norobežotā telpā. Šis izņēmums neattieksies uz ārstniecības iestādēm. Tāpat arī darba kolektīvos, kuros ir vakcinēti darbinieki, varēs nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus, ja darbiniekiem nav saskarsmes ar klientiem.

Jau šonedēļ, naktī no 25. uz 26. aprīli pēc Latvijas laika, notiks viens no kino cienītāju gaidītākajiem notikumiem – 93. Amerikas Kinoakadēmijas balvas “Oskars” pasniegšanas ceremonija. Tas ir pasākums, kam jau ierasti seko līdzi miljoniem skatītāju visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Un, lai arī līdz pat pēdējam brīdim neviens nezina, kas šoreiz iegūs zeltītās statuetes, “Betsafe” bukmeikeri par favorītu gada labākās filmas balvai ar pārliecinošu 65% uzvaras varbūtību izvirza drāmu “Nomadland”.

Apskatot citas nominācijas, kas piesaista lielāko sabiedrības uzmanību, labākā režisora kategorijā par līderi bukmeikeru skatījumā izvirzījusies kinolentes “Nomadland” veidotāja Hloja Žao (Chloe Zhao), kuras izredzes tiek vērtētas ar ļoti augstu 90% iespējamību. Turklāt viņa ir līdz šim pirmā minoritāšu rasu pārstāve, kas nominēta “Oskaram” labākā režisora kategorijā. Vislielākās iespējas saņemt labākā aktiera balvu “Betsafe” eksperti prognozē pērn no dzīves pāragri aizgājušajam Čedvikam Bousmenam (Chadwick Boseman), vērtējot to ar 85% iespējamību. Savukārt “Oskara” statueti kā labākai aktrisei lielākās iespējas iegūt tiek lēstas Kerijai Muliganai (Carey Mulligan), vērtējot šādu notikumu attīstības scenāriju ar 50%.

Video

“Kolorītā amerikāņu drāma “Nomadland” jau ir saņēmusi Venēcijas kinofestivāla “Zelta lauvu” un “Zelta Globusu”.Tradicionāli būtiskākais indikators Oskara balvām ir tieši prognozes un rezultāti “Zelta Globusiem”, kas bieži vien dublējas ar “Oskariem”, lai gan galvenās nominācijas ir mazliet atšķirīgas. Jāņem gan vērā, ka šis ir bijis nestandarta gads visā pasaulē un arī filmu industrijā, tāpēc arī dažādi pārsteigumi pavisam noteikti ir iespējami,” komentē “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis.

Filma “Nomadland” stāsta par kādu sievieti ASV, kura pēc vīra nāves un darba zaudēšanas izlemj dzīvi turpināt kā modernā klejotāja, ceļojot un dzīvojot kemperī ārpus tradicionālās sabiedrības. Galveno varoni filmā atveido amerikāņu aktrise Frānsia Makdormana (Frances McDormand), kura par savu sniegumu nominētā “Oskaram” labākās aktrises kategorijā. Arī iepriekš viņa jau ieguvusi divus “Oskaru” apbalvojumus par labākās aktrises lomu filmās “Fargo” un Three Billboards outside Ebbing, Missouri”.

Starp visām filmām par līderi ar 10 “Oskaru” nominācijām izvirzījusies biogrāfiskā kinolente “Mank”. Tai seko vairākas filmas ar nominācijām sešās kategorijās: “Minari”, “The Father”, “Judas and the Black Messiah”, “Sound of Metal” un “The Trial of the Chicago 7”. Zīmīgi, ka šī gada “Oskari” ir pirmie, kur nomināciju īsajā sarakstā iekļuva arī Latvija. Komponistes Lolitas Ritmanis radītais skaņu celiņš filmai “Dvēseļu putenis” bija starp tām 15 kompozīcijām, kas kandidēja uz nominācijas godu kategorijā par labāko filmas oriģinālmūziku, tomēr starp piecām “Oskaram” nominētajām kompozīcijām tā neiekļuva.

Šogad “Oskara” apbalvošanas ceremonija aizritēs Covid-19 globālās pandēmijas zīmē, kas nozīmē, ka tā ievērojami atšķirsies no ierastā formāta. Šī ir tikai ceturtā reize balvas pastāvēšanas vēsturē, kad apbalvojumu pasniegšanas ceremonija atlikta (parasti tā notiek februāra beigās vai marta sākumā). Svinīgā balvu pasniegšana šoreiz norisināsies divās vietās – “Dolby” teātrī un “Union” dzelzceļa stacijā, Losandželosā. Lai gan Kinoakadēmija iepriekš strikti norādījusi, ka visus viesus vēlas redzēt klātienē, jo neplāno izmantot videozvanu sniegtās iespējas, tomēr pēdējo nedēļu laikā “Oskaru” organizatori nu jau kļuvuši pielaidīgāki. Tam par iemeslu galvenokārt ir sarežģītā ārzemju viesu nokļūšana uz Losandželosu.

Tā kā kopš pagājušā gada kinoteātri daudzviet bija un joprojām ir slēgti, daudzas filmas netika izrādītas uz lielajiem ekrāniem. Tādēļ šogad “Oskariem” izņēmuma kārtā bija atļauts pieteikt arī kinolentes, kuru pirmizrāde notika kādā no video straumēšanas servisiem. Savu uzvaras gājienu pandēmijas gadā sparīgi turpinājušas vairākas video straumēšanas platformas, un tas atspoguļojas arī nomināciju sarakstos. Piemēram, arī Latvijā nu jau tik pazīstamajā “Netflix” skatāmas tādas labākās filmas kandidātes kā “Mank” un “The Trial of the Chicago 7”, kā arī daudzu citu kategoriju nominanti. Turklāt pirmo reizi “Oskaru” vēsturē visvairāk nominācijas no visām filmu studijām saņēmusi tieši “Netflix” – kopumā 35.

“Oskaru” nominantu pulks ASV medijos šogad tiek īpaši slavēts par tā daudzveidību un minoritāšu iekļaušanu. Šie ir pirmie “Oskari”, kur labākā režisora balvai nominētas divas sievietes – Hloja Žao (Chloe Zhao) par kinolenti “Nomadland” un Emeralda Fennele (Emerald Fennell) par “Promising Young Woman”. Turklāt Hloja Žao ir pirmā minoritāšu pārstāve balvas vēsturē, kurai ticis šāds gods. Labākā aktiera/aktrises un labākā otrā plāna lomas aktiera/aktrises kategorijās kopumā ir 20 nominācijas, un sešas no tām saņēmuši melnādainie. Tāpat arī nekad agrāk musulmanis nebija nominēts labākā aktiera balvai (šogad – Rizs Ahmeds par lomu “Sound of Metal”). Turklāt pirmo reizi 50 gados labākās aktrises balvai nominētās arī divas melnādainās sievietes – Vaiola Deivisa (Viola Davis) un Andra Deja (Andra Dey). 

Veselības inspekcijā (VI) saņemti vairāku pacientu iesniegumi par ģimenes ārstu rekomendāciju nevakcinēties pret Covid-19, aģentūru LETA informēja VI sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Ermansone.

Viņa norādīja, ka iedzīvotāju sūdzības saņemtas gan no Latgales, gan Vidzemes.

“Patlaban šīs sūdzības tiek pārbaudītas un pirmos secinājumus par to, cik tās ir bijušas objektīvas, varēs izdarīt aptuveni pēc nedēļas,” sacīja VI pārstāve.

LETA jau vēstīja, ka daļa Daugavpils pedagogu vakcinēties pret Covid-19 atteikusies pēc sava ģimenes ārsta ieteikuma, pirmdien žurnālistiem sacīja pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

“Man ir liela cerība, ka mūsu kolēģi, paskatoties uz mums visiem, kas ir vakcinējušies, redzēs, ka esam dzīvi, smaidām un kaļam plānus vasarai, un arī būs motivēti pievienoties vakcinēto pulkam,” atzina Isupova.

Pati Izglītības pārvaldes vadītāja esot saņēmusi poti, stāvot “dzīvajā rindā” aizvadītās nedēļas nogalē, un jūtoties lieliski.

Savukārt J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas direktore Gaļina Smuļko pastāstīja, ka iestādes pedagogi vakcinēti jau piektdien. Viņa uzteica SIA “Latgales medicīnas centrs”, kas pirms vakcinēšanas iepazinās ar skolas telpām, lai izvēlēties piemērotāko un epidemioloģiski drošāko. Tāpat centra speciālisti atbildēja uz pedagogu jautājumiem par iespējamām blaknēm pēc potēšanas.

“Jo ātrāk mēs vakcinēsimies, jo ātrāk bērni atgriezīsies skolā. Vismaz tāda cerība pastāv,” uzskata Smuļko.

Gaidāmais seriāls “The Lord of the Rings” (“Gredzenu pavēlnieks”) kļūs par dārgāko vēsturē, kura pirmā sezona vien izmaksās 465 miljonus dolāru (388 miljonus eiro), vēsta izdevums “The Hollywood Reporter”.

Tas krietni pārsniedz iepriekšējās aplēses, ka “Amazon Studios” vairākām seriāla sezonām tērēs aptuveni 500 miljonus dolāru, kas arī būtu rekords.

Video

“Es jums varu pateikt, ka “Amazon” pirmajai sezonai vien tērēs aptuveni 650 miljonus [Jaunzēlandes] dolāru,” pavēstīja Jaunzēlandes ekonomiskās attīstības un tūrisma ministrs Stjuarts Nešs. “Tas ir fantastiski, (..) tas būs jebkad lielākais tapušais televīzijas seriāls.”

Kā liecina Jaunzēlandes valdības publiskotie dokumenti, “Amazon Studios” plāno potenciāli piecas seriāla sezonas filmēt Jaunzēlandē.

Salīdzinājumam, studijas HBO seriāla “Game of Thrones” (“Troņu spēles”) viena sezona izmaksāja apmēram 100 miljonus dolāru. Pirmajā sezonā viena sērija izmaksāja aptuveni sešus miljonus dolāru, kas pieauga līdz 15 miljoniem dolāru astotajā sezonā.

“Amazon” 2017.gadā iegādājās tiesības ekranizēt televīzijā britu rakstnieka Dž.R.R.Tolkīna romānu triloģiju.

Seriāls būs priekšstāsts un vēstīs par notikumiem pirms “Gredzenu pavēlnieka” pirmajā grāmatā aprakstītajiem piedzīvojumiem.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 337 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par piecu sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Jau vairāk nekā nedēļu Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaug, arī vakar tika novērots pieaugums – šim rādītājam palielinoties no 373,8 līdz 378,9 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī – 330,6.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 111 334 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā valstī reģistrēti 7229 Covid-19 gadījumi, savukārt pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem. Kopš 1.aprīļa šis rādītājs bija zem 7000 gadījumiem, taču tagad tas atkal pārsniedzis šo robežu.

No aizvadītajā diennaktī mirušiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, divi 70-79 gadu vecumā un divi 80-89 gadu vecumā.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2053 cilvēki, kas bija saslimuši ar Covid-19.

Diennakts laikā Latvijā veikts 4801 Covid-19 tests, un pozitīvi no tiem bijuši 7%.

Vadlīnijas neesot mainījušās. Joprojām tiekot uzskatīts, ka otro “AstraZeneca” vakcīnas devu ieteicams saņemt starp devīto un 12. nedēļu pēc pirmās potes. Tā norāda Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja. Tomēr, saņemot poti tuvāk 12 nedēļai, varot, tēlaini izsakoties, vienlaikus nošaut divus zaķus. Proti, potēšanu pabīdot mazliet uz priekšu, tiekot sasniegta gan lielāka iedarbība, gan vakcīnu trūkuma apstākļos pa šo laiku var sapotēt vairāk cilvēku.

Video

Lielbritānija sestdien pēdējā gaitā pavadīja karalienes Elizabetes II dzīvesbiedru princi Filipu, kas no dzīves aizgāja 9.aprīlī 99 gadu vecumā.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ atvadu pasākumos bija jāievēro stingri ierobežojumi, un atvadīties no nelaiķa varēja karaļnama bērēm neierasti mazs sērotāju skaits.

Bēru dievkalpojums Vindzoras pils Svētā Jura kapelā ilga 50 minūtes, un tajā piedalījās 30 viesi.

Princis tika apglabāts kapelas karaliskajā kriptā.

Atvadu ceremonijā pirmo reizi kopš prinča nāves sabiedrībā bija redzama karaliene. Tuvākie ģimenes locekļi, kas, tāpat kā Elizabete, bija apvilkuši sejas maskas, XV gadsimta gotiskajā dievnamā bija sasēdušies, ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus.

Video

Vēl pirms atvadu ceremonijas, kad prinča šķirsts tika nogādāts kapelā, valstī tika ievērots klusuma brīdis.

Visā Lielbritānijā – arī ielās, veikalos, dzelzceļa stacijās un sporta pasākumos – cilvēki cieņā nolieca galvas.

Uz ceremonijas laiku netālajā Hītrovas lidostā bija apturēti lidojumi.

Atvadu dievkalpojums bija vienkāršs, ievērojot nelaiķa vēlēšanos.

Prinča bēres notika pēc astoņu dienu sērām, kuru laikā valsts karogi bija nolaisti pusmastā.

Filips ar princesi Elizabeti apprecējās 1947.gadā piecus gadus pirms viņa kļuva par karalieni. Viņi bija ilgākais valdījušais karaliskais pāris Lielbritānijas vēsturē.

Pārim ir četri bērni, astoņi mazbērni un desmit mazmazbērni.

Marta vidū princis tika izrakstīts no slimnīcas un atgriezās Vindzoras pilī, kur pandēmijas laikā kopā ar Elizabeti II dzīvoja izolēti no apkārtējās pasaules.

2017.gadā pēc divu dienu pavadīšanas slimnīcā Filips 96 gadu vecumā beidza aktīvu līdzdalību oficiālos pasākumos.