Bet covid pandēmija nav vienīgā problēma veselības aprūpē. Bailes inficēties ar covid un maldīgs iespaids, ka slimnīcā ārstē tikai covid skartos, ir divi galvenie iemesli, kādēļ pieaug to pacientu skaits, kurus slimnīcās ieved novēloti. Ārsti uzskata, ka agrāk atceltie izmeklējumi un konsultācijas tagad sāk smagi atmaksāties. Un ielaisto slimību dēļ pacienti slimnīcās pavada pat divas un trīs nedēļas agrāko septiņu, astoņu dienu laikā.

Video

Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū. Šādu brīdinājumu Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauda Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti.

Video

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, un izsakot bažas par epidemioloģisko situāciju Latvijā, mediķi vērsušies pie Saeimas un valdības ar aicinājumu rīkoties, lai tiktu novērsts straujš saslimstības palielinājums, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

VM, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti ar atklātu vēstuli vēršas pie Saeimas un Ministru kabineta, izsakot bažas par šā brīža epidemioloģisko situāciju un nepieciešamo rīcību, lai novērstu strauju saslimstības palielinājumu.

Medicīnas iestāžu speciālisti brīdina, ka pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji skaidri parāda, ka epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās. Saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.

Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir Covid-19 celms B.1.1.7 jeb daudz lipīgākais vīrusa Lielbritānijas variants. Sekas epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanas gadījumā var būt smagākas, tādēļ jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā attālināti, ja tas ir iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi, teikts medicīnas speciālistu atklātajā vēstulē.

Šā brīža saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs ir 435 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz vidējo saslimstības līmeni Eiropas Savienības valstīs, kur tas ir 340, un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus.

Ārkārtēja situācija medicīnā ir kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, uzsver mediķi.

SPKC norāda, ka saslimstības pieaugums no nedēļas uz nedēļu kopš aprīļa sākuma ir bijis 35,5%. Bet pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējo nedēļu ir bijis visintensīvākais – 11,4%. Pēdējās divās nedēļās saslimstības pieaugums novērots visas vecuma grupās, izņemot 70 gadi un vairāk, kas skaidrojams ar vakcinācijas ietekmi.

No aprīļa sākuma turpina palielināties saslimšana gan bērnu vidū līdz 18 gadiem, gan sociāli ekonomiskās vecuma grupās no 20-69 gadiem, bet visizteiktākais pieaugums pēdējo divu nedēļu laikā ir vecuma grupā no 15 līdz 50 gadiem. Arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients ir 1,09, kas pārsniedz robežu “1”, tādējādi tas liecina joprojām par infekcijas izplatīšanās pieaugumu.

SPKC norāda, ka viens no saslimstības pieauguma iemesliem, kas tika novērots vairākās valstīs un tagad arī Latvijā, ir Lielbritānijas paveids jeb B.1.1.7 parādīšanās ar augstāku izplatīšanās spēju, kad inficēta persona inficē lielāku cilvēku skaitu, nekā inficējoties ar iepriekš cirkulējošiem vīrusa celmiem.

Cits svarīgs iemesls, kas veicina Covid-19, kas ir gaisa pilienu infekcija, izplatīšanos sabiedrībā ir sociālās distancēšanās pasākumu neievērošana, pieaugot cilvēku mobilitātei, kontaktiem klātienē, kā arī citu piesardzības pasākumu nepietiekama ievērošana.

NMPD direktore Liene Cipule norāda, ka, redzot saslimstības pieaugumu, NMPD ir ļoti lielas bažas, ka var atkārtoties jau pieredzētais pagājušā gada nogalē. NMPD brigādes ik dienu nonāca situācijās, kad tuvākā slimnīca vairs nevar pieņemt pacientu, jo nav brīvu vietu. Dažkārt pacienti ar dažādām saslimšanām bija jāved pat simts un vairāk kilometru tālāk.

Slimnīcas strauji pildījās, janvāra vidū tajās vienlaikus ārstējās vairāk nekā 1200 Covid-19 pacientu. Jāsaprot, ka tās bija gultas un mediķi, kuri iepriekš nodrošināja pacientu ārstēšanu ar cita veida saslimšanām, līdz ar to iedzīvotājiem būtiski ierobežota bija citu ārstniecības pakalpojumu sniegšana, uzsver Cipule.

“Lai arī pašlaik ir stiprināta slimnīcu kapacitāte, tai vienmēr būs robežas. Mums visiem kopīgi ir jārūpējas, lai šīs robežas netiktu sasniegtas,” aicina NMPD vadītāja.

BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece, profesore Jana Pavāre norāda, ka pieaugot saslimstībai pārējā sabiedrībā, palielinās saslimstība arī bērnu vidū. Pieņēmums, ka bērni ar Covid-19 neslimo vai slimo vieglā formā, ir ļoti maldīgs.

“Ar Covid-19 slimojošo bērnu un jauniešu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, kopš janvāra ir stabili pieaugošs. Līdz šim jau 80 bērniem ar akūtu Covid-19 bijusi nepieciešama ārstēšana BKUS. Bērniem slimības gaita mēdz būt smaga, pat ar neiroloģiskām komplikācijām,” brīdina Pavāre.

Bez jau minētiem stacionētiem akūta Covid-19 pacientiem, no janvāra kopumā vēl 16 bērniem konstatēti nopietni veselības sarežģījumi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas – multisistēmu iekaisuma sindroms (multisystem inflammatory syndrome in children jeb MIS-C), astoņi no šiem pacientiem stāvokļa smaguma dēļ tika ārstēti slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Savukārt daļai bērnu arī pēc viegli pārslimota Covid-19 ilgstoši saglabājas dažādas sūdzības, skaidro Pavāre.

PSKUS norāda, ka pēdējā laikā ir novērojama tendence, ka ievērojami pieaug to pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļās. Smaga slimības norise vērojama gados aizvien jaunākiem pacientiem, tostarp arī tādiem, kuriem nav specifisku hronisku saslimšanu. Patlaban vairākums šādu pacientu ir jaunāki par 60 gadiem.

Ilgstoša, sarežģīta ārstēšana, nopietna un laikietilpīga rehabilitācija pēc izrakstīšanās no stacionāra – tie ir jautājumi, kas dara bažīgus ārstus. Tādēļ PSKUS speciālisti uzsver, ka īpaši būtiska ir aktīva iedzīvotāju vakcinācija, kas var palīdzēt mazināt slimnīcās pacientu skaitu ar smagu slimības gaitu, jo slimnīcas ārstniecības resursi vēl joprojām ir ierobežoti un tie pašlaik ir īpaši nepieciešami ārkārtas situācijas laikā atliktajai plānveida ārstnieciskai palīdzībai.

“Mūsu kolektīva atsaucība vakcinācijai un tās radītais pozitīvais iespaids – strauji krities inficēšanās gadījumu skaits kolēģu vidū – lai kalpo kā uzmundrinājums un pozitīvs apliecinājums tam, ka vakcinācija ir galvenais rīks, lai mūsu sabiedrība varētu atgriezties normālā darba un dzīves ritmā,” pauž PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atzīst, ka RAKUS ārstējas vairāk nekā trešā daļa Latvijas stacionāros esošo pacientu, kas saslimuši ar Covid19 vīrusinfekciju un apmēram puse no tiem, kuriem ir smaga slimības gaita. Viņu vidējais vecums ir 65 gadi. “Tie ir mūsu vecāki un vecvecāki. Cilvēki, kurus ļoti mīlam un priecājamies par viņu nodzīvotajiem gadiem, rūpēm par bērniem un mazbērniem. Taču, kopš janvāra slimnīcā nav bijis tāds brīdis, kad reanimācijas nodaļās, kaut mirkli, personāls varētu atvilkt elpu un sajust situācijas uzlabošanos,” saka Paeglītis, piebilstot, ka piektā daļa reanimācijas pacientu, diemžēl, nomirst.

“Būtībā, tieši pašlaik, mēs esam pietuvojušies slieksnim, lai saglabājot un vēl pastiprinot ierobežojumus, rudenī – pēc visaptverošas vakcinācijas, varētu atgriezties normālā dzīvē. Vai arī pakļauties mānīgai atsevišķu atvieglojumu ilūzijai un atkrist atpakaļ Covid-19 pandēmijas bezdibenī. Šis kritiens Latvijai var prasīt neskaitāmas cilvēku dzīvības un neapturamu cilvēkresursu izdegšanu medicīnā,” brīdina Paeglītis.

Labi apzinoties sabiedrības nogurumu no Covid-19 un vēlmi atgriezties pie iespējami normālas ikdienas dzīves, mediķi aicina izprast, ka pašlaik – pie nepārprotamas situācijas pasliktināšanās – nav pieļaujama drošības pasākumu mazināšana. Tas izraisītu vēl straujāku saslimstības pieaugumu, kas rezultētos gan slimnīcu pārslodzē, gan mirstības pieaugumā.

Līdz 7. maijam Latvijā vismaz pirmo Covid-19 vakcīnas poti ir saņēmuši nedaudz virs 300 tūkstošiem iedzīvotāju. Tieši ģimenes ārstus par vakcinācijas stūrakmeni jeb autoritātēm, kas var ietekmēt pacienta viedokli, nosauc vairāki sabiedrības uzvedības pētnieki. Taču zināms, ka neliela daļa ģimenes ārstu pacientus aicina nogaidīt vai pat nevakcinēties nemaz.

Video

Kopumā 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzticas Covid-19 vakcīnu drošumam (19% – pilnībā uzticas, 41% – drīzāk uzticas), 29% tās drošumam neuzticas (15% – drīzāk neuzticas, 14% – pilnībā neuzticas), savukārt 11% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Ievērojamas atšķirības joprojām saglabājas dalījumā pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latviešu vidū Covid-19 vakcīnu drošumam uzticas 62% (20% – pilnībā uzticas, 42% – drīzāk uzticas), bet starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 40% (13% – pilnībā uzticas, 27% – drīzāk uzticas), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos.

Analizējot datus pēc dzimuma, secināms, ka Covid-19 vakcīnu drošumam vairāk uzticas vīrieši. Sieviešu vidū vakcīnu drošumam uzticas 57% (14% – pilnībā uzticas, 43% – drīzāk uzticas), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 63% (25% – pilnībā uzticas, 38% – drīzāk uzticas). Vīrieši attiecībā pret Covid-19 vakcīnu drošumu kopumā pauž kategoriskāku viedokli, proti, biežāk norāda, ka pilnībā uzticas vai pilnībā neuzticas Covid-19 vakcīnu drošumam – Covid-19 vakcīnai neuzticas 31% sieviešu (drīzāk neuzticas – 18%, pilnībā neuzticas – 13%) un 28% vīriešu (drīzāk neuzticas 12%, pilnībā neuzticas – 16%).

Vakcinācijas nozīme

Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja prof. Baiba Rozentāle uzsver, ka vakcinācija ir efektīvākais lipīgo slimību specifiskās profilakses veids. Lai apturētu Covid-19 pandēmiju, vakcinācijas aptverei pieaugušo cilvēku populācijā jāpārsniedz 70%. Eksperte piebilst, ka, pateicoties vakcinācijai, pasaule ir brīva no īstajām bakām, Eiropa un Ziemeļamerika brīva no bērnu triekas (poliomielīta). Latvijā bērnu vakcinācijas aptvere ir robežās starp 92% -98% (tas neattiecas Covid-19 vakcīnu, kas bērniem nav indicēta), kas liecina, ka Latvijas sabiedrība izprot profilakses nozīmi un ir atsaucīga vakcinācijai.

Vakcīnu izstrāde

Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, prof. Baiba Rozentāle skaidro, ka Covid-19 vakcīnas tāpat kā visas citas vakcīnas izstrādā lielās farmaceitiskās kompānijas, kuru sastāvā ir zinātniski pētnieciskie institūti vai arī tās slēdz sadarbības līgumus ar pētnieciskajām institūcijām. Pfizer-BionTech kompānijā ir apvienota ASV Pfizer vakcīnu ražojošais farmaceitiskais uzņēmums, bet laboratorija, kurā zinātnieki izstrādāja aktīvo vielu un viņas nesēju organismā, ir vācu pētnieki kompānijā BionTech. Līdzīgi sadarbojās Zviedrijas farmācijas kompānija AstraZeneca, kas spēj nodrošināt vakcīnu ražošanu, bet vakcīnas radīšanu nodrošināja Oksfordas universitātes pētnieki. Eiropā visus medikamenti, t. sk. vakcīnas, apstiprina Eiropas Zāļu aģentūra. Bieži tiek teikts, ka Covid-19 vakcīnas ir reģistrētas paātrinātā kārtā. Tā ir taisnība, bet tas nozīmē, ka klīnisko pētījumu rezultāti tika pakāpeniski iesniegti izskatīšanai Eiropas Zāļu aģentūrā, un tieši tādēļ pētījumu dati bija detalizēti izanalizēti brīdī, kad paziņoja, ka vakcīnas ir reģistrētas. Šobrīd Eiropā ir reģistrētas četras Covid-19 vakcīnas:

• Pfizer/Biontech;
• Moderna;
• AstraZeneca;
• JohnsonJohnson.

Vakcīnu drošums un efektivitāte

Vakcīnu drošums un efektivitāte ir obligāti nosacījumi, lai vakcīna tiktu reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā. Vakcīnu drošumu un efektivitāti noskaidro klīniskajos pētījumos, kas tiek veikti pirms vakcīnas reģistrācijas procesa. Klīniskajos pētījumos iesaistās desmitiem tūkstoši brīvprātīgo, kas saņem vakcīnu un pēc vakcīnas saņemšanas tiek pārbaudīti antivielu veidošanās laiki, daudzums, kā arī noteikta virkne laboratorisko izmeklējumu, kas var apliecināt vai noliegt vakcīnu iespējamos blakusefektus organisma šūnu līmenī. Tai pat laikā tiek reģistrētas visas nevēlamās blakusparādības pēc vakcīnas ievadīšanas. Tā statistiski var aprēķināt, cik daudziem no vakcinētajiem ir lokālās reakcijas ar pietūkumu, apsārtumu, sāpīgumu vakcīnas injekcijas vietā, un cik daudziem no vakcinētajiem ir vispārējas organisma reakcijas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, sāpēm locekļos, nelabu dūšu un vispārēju vājumu. Klīniskajos pētījumos vakcīnu saņēmušie tiek salīdzināti ar placebo grupas pacientiem, proti, tiem, kuri vakcīnas injekciju nesaņem. Tā var salīdzināt saslimušos ar Covid-19 vakcinēto grupā un nevakcinēto grupā un noteikt vakcīnas efektivitāti. Šobrīd reģistrēto vakcīnu efektivitāte ir no 82% līdz 95%. Visas reģistrētās vakcīnas ir izgājušas 3 klīnisko pētījumu fāzes. 4. klīnisko “pētījumu fāze” paredz turpināt reģistrēt katru sīkāko blakusefektu pēc vakcīnas saņemšanas. Tas tiek darīts visā pasaulē, kur notiek vakcinācija pret Covid-19. Par konstatētajām nevēlamajām blakusparādībām Latvijā jāziņo Valsts Zāļu aģentūrai, atgādina prof. B. Rozentāle.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, marta beigās un aprīļa sākumā aptaujājot 1747 respondentus.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 786 jauni Covid-19 gadījumi un 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir turpinājis augt – no 435,1 gadījumiem aizvakar līdz 439,1 vakar.

Diennakts laikā Latvijā veikti 18 694 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 4,2%.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēts 123 331 inficēšanās ar Covid-19 gadījums. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēts 8376 Covid-19 gadījums, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

Vakar ziņots par 11 ar Covid-19 sasirgušo nāvi. No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem četri cilvēki bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet trīs – vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2208 cilvēki, kuri bija saslimuši ar Covid-19

Olnīcu vēža gadījumā ļoti svarīgs ir laika faktors. Labāko un efektīvāko terapiju pacientēm vajag šodien un tagad, jo rīt varētu būt jau par vēlu. Kampaņas Olnīcu vēzis uz sarkanās līnijas laikā uz sarunu aicinām onkoloģi ķīmijterapeiti, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāju Aiju Geriņu-Bērziņu un runājam par to, kāda ir saslimstība ar olnīcu vēzi, kas ir viens no biežākajiem audzējiem sievietēm Latvijā, un kādas ir ārstēšanas iespējas.

Kāda pašlaik ir saslimstība ar olnīcu vēzi Latvijā?

Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti apmēram 300 jauni olnīcu vēža gadījumi. Bēdīgākais ir tas, ka no tiem vairāk nekā 50% tiek konstatēti jau 3. un 4. slimības stadijā, kad audzējs ir izplatījies uz citām ķermeņa vietām. Tas palielina mirstības risku. Ir dati, ka pirmajā slimības gadā nomirst 30% sieviešu. Salīdzinot piecu gadu dzīvildzes datus pēc saslimšanas, Eiropā izdzīvo 60%, bet Latvijā tikai apmēram 40% pacienšu. Skaitļi ir biedējoši, jo aiz katra skaitļa ir sieviete ar ģimeni un bērniem. Lielākoties tās ir gados jaunas sievietes darbspējīgā vecumā no 30 līdz 60 gadiem.

Kā slimība attīstās, un kādi ir simptomi?

Olnīcu audzēju ir grūti diagnosticēt laikus, jo šai slimībai nav specifisku simptomu. Agrīnā stadijā sievietei vispār var nebūt nekādu sūdzību. Ja sieviete regulāri dodas vizītē pie ginekologa, un speciālists veic ultrasonogrāfiju mazā iegurņa orgāniem, tad audzēju var atklāt arī agrīni. Ultrasonogrāfiskajā apskatē ginekologs var redzēt, ka kaut kas ar olnīcu nav kārtībā. Tāpēc mēs vienmēr aicinām sievietes regulāri apmeklēt ginekologu. Ir daļa sieviešu, īpaši gados vecākas, kas pie ginekologa neiet, kurām kā atruna kalpo tas, ka bērni jau vairs nav jādzemdē, un tāpēc ginekologs arī vairs nav jāapmeklē. Mums daudz jānodarbojas arī ar izglītojošo darbu, jāstāsta un jāskaidro, ka sievietēm pašām laikus jārūpējas par savu veselību.

Kā jau teicu, ultrasonogrāfija var būt viena no pirmajām diagnostikas metodēm, ar kā palīdzību ierauga patoloģiju, bet ir arī audzēju marķieri, ko nosaka, veicot asins analīzes (CEA, CA125, HE4). Bet šo marķieru rezultātus nevar uzskatīt par absolūtiem, jo tie var būt paaugstināti ne tikai vēža gadījumā, bet arī grūtniecības laikā, pirms menstruācijām u.c. Ja šie marķieru skaitļi sasniedz simtus un tūkstošus, tad tomēr jādomā, vai pacientei nav olnīcu audzējs.

Kas ir riska grupas pacientes olnīcu vēža gadījumā?

Katrai sievietei jāzina ģimenes vēsture un slimību anamnēze. Ja ģimenē mammai, mammas māsai, vecmāmiņai ir bijis krūts, dzemdes vai olnīcu vēzis, tad jāsaasina uzmanība. Tāpēc vēža diagnostikas vadlīnijās ir ieteikts veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu iedzimtās un iegūtās mutācijas gēnos – BRCA1 un BRCA2. Ir pierādīts, ka šīs gēnu mutācijas ir viens no riska faktoriem, kas veicina saslimšanu. Tās bieži novēro gados jaunākām pacientēm. Mūsdienās BRCA mutāciju atrod 20% sieviešu, kuras saslimušas ar olnīcu vēzi. Latvijā šo mutāciju atklāj apmēram 40 sievietēm gadā. Audzēji ar BRCA mutāciju ir jutīgi pret mērķterapiju ar jaunajiem medikamentiem, kas spēj šo slimību ierobežot un palēnināt tās attīstību. Parasti mutācijas nosaka tad, kad audzējs jau ir diagnosticēts, lai izvēlētos ārstēšanas taktiku un efektīvāku terapiju, kas būtu mazāk toksiska un rezultātā ļautu pacientei dzīvot ilgāk bez slimības recidīva.

Kāds ir ārstēšanas plāns?

Ja slimība ir lokalizēta, tad sāk ar operāciju. Citos gadījumos, ja audzējs jau ir izplatījies un izveidojušās metastāzes, svarīgi ir iegūt biopsijas materiālu, lai morfoloģiski pierādītu, ka pacientei tiešām ir olnīcu audzējs. Morfoloģiski var noteikt ne tikai vēža šūnu veidu, bet arī audzēja agresivitāti, kā arī jau sākotnēji audzēja audos noteikt BRCA mutāciju klātbūtni. Tad seko sistēmiskā terapija un tiek lemts, vai ārstēšanu turpināt ar operāciju, ja ķīmijterapija ir devusi pozitīvu rezultātu, un audzējs ir samazinājies. Ļoti lielā mērā viss ir atkarīgs no audzēja stadijas un lokālās izplatības. Audzēja operācijas materiāls tiek sūtīts izvērtēšanai patologam, lai noteiktu olnīcas audzēja tipu un iespējamo izplatības agresivitāti, un uz molekulāro izmeklēšanu, lai noteiktu BRCA mutāciju klātbūtni. Pēc operācijas ārstu konsīlijs lemj par tālāko ārstēšanas plānu. Paciente tiek atkārtoti nosūtīta pie onkologa ķīmijterapeita, jo bieži vien audzēja ārstēšana nebeidzas tikai ar operāciju.

Kādi medikamenti tiek lietoti olnīcu vēža ārstēšanā?

Pirms vai pēc operācijas pacientes saņem cisplatīna bāzes ķīmijterapiju kombinācijā ar paklitakselu sešus līdz astoņus kursus ar trīs nedēļu intervālu.

Ja pēc terapijas attīstās slimības recidīvs un slimība ir atgriezusies, parādījušies jauni audzēja perēkļi vai attālas metastāzes, tad sistēmiska terapija tiek atsākta. Ja pacientei ir atrasta BRCA mutācija, tad viņai būtu jāsāk mērķterapija ar medikamentiem, kas īpaši iedarbojas uz mutācijām, lai nobremzētu recidīvu un pagarinātu bezrecidīva periodu.

Tas pašreiz ir klupšanas akmens, jo Latvijā mērķterapija ar PARP inhibitoriem 1. līnijā nav kompensēta. Pēc pēdējiem 2020. gada Eiropas kongresā prezentētajiem datiem, saņemot medikamentu olaparibu, piecu gadu dzīvildze tiek sasniegta 48% pacienšu. Faktiski šīs sievietes piecus gadus dzīvo bez slimības recidīva. Eiropas statistikas dati liecina, ka pēc slimības it kā izārstēšanas trīs gadu laikā 70% gadījumu slimība diemžēl atkārtojas.

Par nožēlu jāatzīst, ka onkoloģisko slimību ārstēšanu un atveseļošanos no tām Latvijā ietekmē hronisks līdzekļu trūkums. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pagājušajā gadā ir rakstījusi neskaitāmas vēstules Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Saeimas komisijām, ka trūkst līdzekļu BRCA mutāciju noteikšanai olnīcu vēža gadījumā, kā arī citu mutāciju noteikšanai citu audzēju gadījumos un inovatīvo medikamentu kompensēšanai gan olnīcu, gan citu audzēju pacientiem. Diemžēl rīcība un finansējums nav sekojuši. 

Pēc esošajiem datiem, gēnu testēšana praktiski visiem vēža pacientiem, ne tikai olnīcu vēža, izmaksātu 800 tūkstošus eiro gadā. Pilna gēnu paneļa testēšanas izmaksas ir 2000 – 4000 eiro, taču olnīcu vēža pacientēm nav nepieciešama pilna gēnu paneļa analīze, jāveic tikai BRCA1 un BRCA2 iegūto un iedzimto mutāciju analīze, kas maksā 450 – 500 EUR. Ja pēc tam pašai ir jāapmaksā atbilstoša mērķterapija, tad tie ir vidēji 4000 eiro mēnesī. Olapariba 1.līnijas terapija ilgst divus gadus. No 300 sievietēm, kuras saslimst ar olnīcu vēzi, tikai 40 būtu nepieciešama šāda veida terapija. Tās tomēr ir sievietes darbspējīgā vecumā, kas strādā un maksā nodokļus, viņas ir vajadzīgas arī saviem bērniem. Liedzot viņām šo terapiju, mēs atņemam bērniem mātes un valstij darbaspēku, kas maksās nodokļus. Te ir lieli zaudējumi, kas varētu būt ieguvumi.

Kāds šobrīd varētu būt labākais risinājums?

Onkoloģijā katastrofāli trūkst finansējuma tieši medikamentiem. Mēs Eiropā esam viszemākajā līmenī, turpat, kur Rumānija. Igaunija un Lietuva ir stipri mums priekšā. Viņi nodrošina terapijas taktikas olnīcu vēža un arī citu audzēju gadījumā, mēs nē. Mēs varam teikt, ka to vajadzību ir ļoti daudz, ka nepieciešams skrīningam, vēža reģistram, diagnostikai, inovatīvām operācijas taktikām un vēl daudz kam citam. Bet, ko mums līdz diagnostika, ja mums nav kvalitatīvu medikamentu, ar ko ārstēt, kā to dara Eiropā un pasaulē. Varbūt skanēs skarbi, bet mūsu valstij nav politiskās gribas šo jomu sakārtot. Jā, mums vajadzību ir daudz, un mēs piekrītam, ka medikamentu kompensācija ir jāapstiprina prioritārā secībā. Sadalījums pa prioritātēm un projekti ir jāizvērtē svarīgākos un mazāk svarīgos, kas varbūt var pagaidīt. Ir jāņem vērā, ka ir medikamenti, kas ir efektīvi, ārstējot vairākus audzēju veidus. Diemžēl, izmantojot Latvijas kompensējamo medikamentu sistēmu, ārsts nevar izrakstīt medikamentu, kas nav šajā sarakstā, kas neatbilst attiecīgajam vēža kodam, kas varētu derēt arī cita audzēja ārstēšanai. Ja mēs sekojam līdzi vēža ārstēšanas vadlīnijām, kas mainās ik pēc 3–5 gadiem, tad zinām, kādi medikamenti pašlaik ir efektīvi un dod vislabākos ārstēšanas rezultātus. Bieži vien to zina arī pacienti, un tad mēs esam tādā ķīlniekalomā starp pacientu un viņa ārstēšanas vajadzībām, un Latvijas zāļu kompensācijas sistēmu. Bieži vien Latvijā paiet vairāki gadi līdz konkrētā medikamenta iekļaušanai kompensācijas sarakstā, kad jau Eiropas vadlīnijās tas ir zaudējis savu aktualitāti, ko aizstāj ar vēl labāku un efektīvāku medikamentu.

Statistikas dati liecina, ka ar diagnozi „vēzis” pasaulē pagājušajā gadā mūžībā aizgājuši 10 miljoni cilvēku. Latvija nav izņēmums. Katru gadu Latvijā no onkoloģiskajām slimībām pie mums mirst aptuveni 6000 iedzīvotāju. Vēzis mirstības ziņā ieņem stabilu otro vietu aiz kardioloģiskajām slimībām. Laikā, kad sadzīvojam ar Covid-19 vīrusu un ceram, ka dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs un vīruss būs uzvarēts, onkoloģiskās slimības ir un paliks, tamdēļ ļoti ceru, ka nākamajā budžetā onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai tiks piešķirts nepieciešamais finansējums – 28 miljoni eur.

Plašāka informācija https://tikaisievietem.lv/2021/03/07/pacienti-un-arsti-piesaka-karu-olnicu-vezim-2/ 

Tiek plānots tuvākajā laikā paziņot, ka Latvijā pret Covid-19 vispārējā kārtā tiks vakcinētas arī personas no 16 gadu vecuma, sociālajos tīklos pavēstījis veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļā, patlaban personu vecumā zem 18 gadiem vakcinācija pret Covid-19 notiek tikai tad, ja ir ārsta norīkojums vai konsīlijs par pamatojumu.

Saskaņā ar Vakcinācijas rokasgrāmatu, šobrīd no visām Eiropas Savienībā apstiprinātajām vakcīnām pret Covid-19 tikai “Pfizer”/”BioNTech” var lietot personu vecumā no 16 gadiem vakcinācijai. Pārējās vakcīnas – “Moderna”, “Johnson & Johnson” un “AstraZeneca” – var izmantot tikai personu no 18 gadiem vakcinācijai.

Iepriekš Vakcinācijas projekta nodaļā arī skaidroja, ka vakcinācijas procesā Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, kopumā uzsvars tiek likts uz tiem iedzīvotājiem, kuriem saslimšana izraisa smagas sekas vai ar lielāku varbūtību noved pie nāves. Vienlaikus, pētījumos parādoties aizvien vairāk pierādījumiem par jauniešu vakcinēšanu, valstis varētu paplašināt aptveri, atzīmēja nodaļā.

Tikmēr Kanāda trešdien apstiprinājusi “Pfizer/Biontech” Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” lietošanu bērniem vecumā no 12 gadiem, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas spērusi šādu soli.

Ražotājs pagājušajā nedēļā arī iesniedzis pieteikumu Eiropas Zāļu aģentūrai, lūdzot apstiprināt kopīgi izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu 12 līdz 15 gadus vecu bērnu vakcinācijā.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 1036 jauni Covid-19 gadījumi un 19 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Iepriekš vairāk nekā 1000 Covid-19 sasirgušo diennaktī tika reģistrēts šogad 20.februārī, kad fiksēti 1069 gadījumi.

Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir pieaudzis no 416,6 gadījumiem līdz 435,1.

Diennakts laikā Latvijā veikti 18 511 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 5,6%.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 122 545 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēts 8301 Covid-19 gadījums, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

Vakar ziņots par 19 ar Covid-19 sasirgušo nāvi. No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 40 līdz 49 gadiem, divi – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, trīs – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, astoņi – vecumā no 80 līdz 89 gadiem un vēl viens – vecumā no 90 līdz 99 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2197 cilvēki, kuri bija saslimuši ar Covid-19.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 773 jauni Covid-19 gadījumi un 12 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir pieaudzis no 406,4 gadījumiem līdz 416,6.

Diennakts laikā Latvijā veikti 23 852 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 3,2%.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 121 509 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti 7948 Covid-19 gadījumi, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

Vakar ziņots par 12 ar Covid-19 sasirgušo nāvi. No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bija vecumā no 20 līdz 29 gadiem, divi – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, trīs – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, trīs – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, divi – vecumā no 80 līdz 89 gadiem un vēl viens – vecumā no 90 līdz 99 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2178 cilvēki, kuri bija saslimuši ar Covid-19.

No piektdienas, 7.maija, restorānu terasēs drīkstēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas (VM) priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos paredz, ka restorānu terases drīkstēs strādāt no plkst.6 līdz 21. Pārējā laikā ēdienu drīkstēs izsniegt tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka, ņemot vērā pašreizējo Covid-19 izplatības līmeni valstī, darba laika ierobežojums līdz plkst.21 noteikts ar mērķi ierobežot pārāk ilgu socializēšanos un iespējamu alkoholisko dzērienu lietošanu, tādējādi radot riskus iespējamai epidemioloģisko noteikumu nepilnīgai ievērošanai.

Tāpat noteikumi paredz, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā desmit personas no kopumā divām mājsaimniecībām. No tām ne vairāk kā četras varēs būt pilngadīgas personas.

Restorānu terasēs starp galdiņiem būs jānodrošina vismaz divu metru attālums, ja starp galdiņiem nebūs izveidota norobežojoša siena.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā darbiniekiem un apmeklētājiem būs jālieto mutes un deguna aizsegi uzturēšanās laikā, izņemot laikā, kad sēž pie galda.

EM skaidroja, ka ēdināšanas pakalpojumu būs atļauts sniegt ārā un terasēs, nodrošinot līdz 50% slēgtu sienu laukumu. Nebūs atļauts pakalpojumu sniegt slēgta tipa paviljonos un teltīs.

Papildus noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji nozīmēs atbildīgo personu, kas organizēs un uzraudzīs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā. Šai personai būs jāatrodas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā tā darbības laikā.

Terasēs apmeklētājiem redzamās vietās būs jāizvieto skaidri salasāma publiski pieejama informācija, tai skaitā svešvalodā, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā, par epidemioloģiskās drošības atbildīgo personu, kā arī pašvaldības policijas kontaktinformācija.

EM arī uzsvēra, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus nevarēs sniegt iekštelpās.

Iepriekš VM aģentūru LETA informēja, ka tā ir saskaņojusi EM noteikumu izmaiņas, vienlaikus VM norādīja uz riskiem, kas ir saistīti ar alkohola lietošanu restorānu terasēs.

“Alkoholisko dzērienu lietošana, izmantojot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās, palielina Covid-19 inficēšanās risku, jo ar alkohola patēriņu saistītā socializācija bieži ir ilgāka nekā tā, kas saistīta vienīgi ar ēšanu. Turklāt alkohola ietekmē pasliktinās dažādu ierobežojumu ievērošana un paškontrole, līdz ar ko pieaug risks, ka terašu klienti neievēros drošības nosacījumus, tā apdraudot gan personālu, gan citus klientus. Līdz ar ko esošajā epidemioloģiskajā situācijā netiek pieļauta nedz alkoholisko dzērienu tirdzniecība, nedz arī to lietošana, sniedzot un izmantojot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās,” pauda VM.

VM savā atzinumā lūdza papildināt EM izstrādāto noteikumu projektu ar punktu, kas noteiktu, ka restorānu terasēs netiktu veikta alkoholisko dzērienu tirdzniecība un netiktu pieļauta to lietošana. Tomēr šis priekšlikums neguva valdības atbalstu.

Kā ziņots, 29.aprīlī valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā ignorēja valdības lēmumu divas nedēļas nepārskatīt Covid-19 ierobežojumus un lēma atļaut strādāt ēdinātāju terasēm no 7.maija. Pret šādiem grozījumiem nobalsoja tikai koalīcijas politiķe Vita Anda Tērauda (AP). Īpaši sāpīgi lēmumu uztvēra valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV), sakot, ka Saeima sākusi “iet savu individuālu ceļu”, un paužot neziņu, kādā veidā “noregulēsies” Saeimas un valdības sadarbība Covid-19 krīzes risināšanā.

Saeima šādu lēmumu pieņēma, neņemot vērā iepriekš valdībā panākto vienošanos – nepārskatīt ierobežojumus līdz 11.maijam. Bažas par Saeimas lēmumu ceturtdien pauda arī Kariņš, kura ieskatā Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem “dzīvo savu dzīvi, savā informatīvajā telpā”. “Es to vēroju nedaudz nobažījies, jo ar dažādu rīcību varam izraisīt negaidītas sekas,” piebilda Kariņš.

Parlaments gan savā lēmumā valdībai piešķīris tiesības noteikt šīs ēdināšanas ārtelpās epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī tiesības atkarībā no epidemioloģiskās situācijas uz noteiktu laiku apturēt šo pakalpojumu sniegšanu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas virzītās izmaiņas Valsts sociālo pabalstu likumā, kas nosaka no 2022.gada palielināt ģimenes valsts pabalstu.

Palielinot valsts ģimenes pabalstu, par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam tiktu saņemti 25 eiro, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro jeb 50 eiro par katru, bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam – 225 eiro jeb 75 eiro par katru.

Par katru nākamo bērnu ģimenē saņemtu pabalstu 100 eiro apmērā par katru bērnu. Pabalstu izmaksās par tiem bērniem, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē.

Pēc ministrijas aplēsēm noteiktā pabalsta apmēra izmaksas nodrošināšanai papildu nepieciešamais finansējums 2022.gadā un turpmāk ik gadu ir 81 384 708 eiro apmērā.

Pašlaik ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro, par otro bērnu – 22,76 eiro, par trešo bērnu – 34,14 eiro un par ceturto un katru nākamo bērnu – 50,07 eiro.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gada sākumā Latvijā bija 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.

Nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā gaidāmas pirmās karstās dienas šajā gadā, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Šonedēļ gaisa temperatūra būtiski nemainīsies, un vēl naktī uz svētdienu, 9.maiju, iespējama spēcīga salna. Palaikam līs, vietām līs stipri, gaidāms arī brāzmains vējš.

Sākot ar pirmdienu, 10.maiju, gaisa temperatūra paaugstināsies virs +20 grādiem un var sasniegt +28 grādus. Dažās siltākajās naktīs gaisa temperatūra visā valstī saglabāsies virs +10 grādiem.

Ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra būs augstāka par +15 grādiem, 10.maijā būs sākusies meteoroloģiskā vasara.

Visagrāk meteoroloģiskā vasara Latvijā iestājās 2018.gadā – valstī kopumā tā sākās 9.maijā, bet atsevišķās novērojumu stacijās vasaras sākums bija no 7.maija līdz 25.maijam. Parasti meteoroloģiskā vasara Latvijā iestājas jūnija vidū.

Šīs nedēļas beigās Eiropā sāks ieplūst karsts gaiss no Āfrikas, un sagaidāms, ka nākamās nedēļas pirmajā pusē vismaz pāris dienas tas uzkavēsies arī Baltijas valstīs.

Otrdien pret Covid-19 vakcinēti aptuveni 9000 iedzīvotāju, kas ir gandrīz puse no maija sākuma brīvdienās plānotā apjoma, aģentūrai LETA pastāstīja Vakcinācijas projekta komunikācijas konsultante Agnese Strazda.

Viņa informēja, ka no 1.maija līdz 3.maijam kopā vakcinēti vismaz 9800 iedzīvotāji, no tā vismaz 1411 saņēmuši otrās vakcīnas devas. Tai skaitā 1.maijā vakcinēti vismaz 5800, 2.maijā – 1527, bet 3.maijā – 2500 iedzīvotāji.

Līdz ar to maija pirmajās četrās brīvdienās pret Covid-19 vakcinēti vismaz 18 800 cilvēku.

Strazda atgādināja, ka 1.maijā vakcinācija notika 12 centros, 2. un 3.maijā – trijos, bet otrdien – 13 centros. “Ņemot vērā, ka vakcinācija notika pēc iepriekšēja pieraksta, jau iepriekš bija iespēja novērtēt kalendāru aizpildīšanās intensitāti, kā arī papildu uzrunāt iedzīvotājus pieteikties,” sacīja Vakcinācijas projekta pārstāve.

Viņa atzīmēja, ka pieraksti bija pilnībā veikti, bet, pēc vakcinācijas veicēju novērojuma, redzams, ka neatnāk aptuveni 2-5% no iedzīvotājiem.

“Vakcinācija šodien [otrdien] norisinājās ļoti mierīgi, cilvēki nāca uz norādītajiem laikiem, par ko iedzīvotājiem paldies. Gaidīšana rindā pie jaunās iepriekšējās pierakstu kārtības iespējama tikai pie kādiem būtiskiem sistēmu darbības traucējumiem vai arī ļoti priekšlaicīgas cilvēku nākšanas uz vakcinācijas vietu,” sacīja Strazda, atgādinot, ka no pirmdienas vietnē “manavakcina.lv” jebkurš Latvijas iedzīvotājs vecumā virs 18 gadiem var izvēlēties sev tuvāko un ērtāko vakcinācijas pret Covid-19 vietu un pieraksta laiku.

Pēc viņas teiktā, tajos centros, kur tehniskā sistēmas ķibele notika, arī sāka veidoties rindas. “Turpināsim arī atgādināt, ka uz vakcināciju jānāk maksimāli 10 līdz 15 minūtes pirms laika,” klāstīja projekta pārstāve un piebilda, ka rindu veidošanās piedzīvota tikai vienā no četrām maija brīvdienu dienām.

Tāpat Strazda uzsvēra, ka šajā nedēļā vakcinācija lielajos centros turpināsies – līdz pat svētdienai katru dienu būs atvērti no diviem līdz pat 15 liela mēroga centriem. Kopējā vakcinācijas jauda tiek plānota, ņemot vērā vakcīnu apjomus, kas tiek saņemti Latvijā, pieraksta laiku atvēršanu vietnē “manavakcina.lv”, kā arī nepieciešamību nodrošināt vakcināciju mājās un izbraukumos līdz šim noteiktajās prioritārajās grupās.

Turpmākās nedēļas lielie centri turpinās strādāt, lai maksimāli nodrošinātu iespēju atvērt jaunus vakcinācijas pierakstus vietnē “manavakcina.lv”. Kā skaidroja Strazda, tas ļaus arī tiem, kuri zvana pa tālruni 8989, ar operatoru palīdzību izvēlēties vēlamo vakcinācijas vietu un laiku.

Trešdien, 5.maijā, vakcinācija turpināsies arī pie ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādē, kā arī 10 vakcinācijas centros tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Iedzīvotājus, kuriem nav pieraksts uz centriem, aicina pie tiem nedrūzmēties.

Kopumā patlaban Latvijā izmantots 321 000 vakcīnu. Tostarp vairums ir no līdzšinējām prioritārajām grupām, piemēram, 57 000 devu iedzīvotājiem ar hroniskām saslimšanām, 126 000 devu – prioritārajai grupai iedzīvotājiem 60 gadiem, 16 000 devu – sociālās aprūpes centru darbiniekiem un klientiem, 16 000 devu – izglītības iestāžu darbinieki, bet 4500 devu – operatīvo dienestu darbiniekiem.

Pašreiz kopumā 52 000 pieteikumi vakcinācijas laikam un vietai saņemti tieši no “manavakcina.lv” jaunās versijas.

Jau vēstīts, no pirmdienas vietnē “manavakcina.lv” jebkurš Latvijas iedzīvotājs vecumā virs 18 gadiem var izvēlēties sev tuvāko un ērtāko vakcinācijas pret Covid-19 vietu un pieraksta laiku.

Baltijas valstīs 40% iedzīvotāju šogad pagaidām neplāno doties ceļojumā, aģentūrai LETA pavēstīja “Swedbank” pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Bankā arī norādīja, ka četri nozīmīgākie nosacījumi tam, lai cilvēki atsāktu ceļot, ir epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās, vakcīnas saņemšana, kā arī Covid-19 dēļ noteikto pašizolācijas prasību un ceļošanas ierobežojumu atcelšana.

Visvairāk iedzīvotāju Latvijā (28%) un Lietuvā (33%) būtu gatavi doties ceļojumā tad, ja pēc atgriešanās nebūtu jāievēro pašizolācijas prasība (Igaunijā – 19%). Savukārt Igaunijā nozīmīgākais aspekts būtu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās galamērķa reģionā (23%), bet būtisks tas ir arī Latvijā (25%) un Lietuvā (21%). 

Divi citi nozīmīgi faktori ceļošanas atsākšanai ir valdības lēmums par ceļošanas ierobežojumu atcelšana (30% respondentu Lietuvā, 23% – Latvijā un 21% – Igaunijā) un vakcīnas saņemšana pret Covid-19 (27% Lietuvā; 18% gan Latvijā, gan Igaunijā).

Kā biežākais vēlamā ceļojuma mērķis visās Baltijas valstīs minēta došanās atpūtas un izklaides braucienā (79% respondentu Igaunijā, 76% Lietuvā un 73% – Latvijā). Otrs populārākais mērķis ir ārvalstīs dzīvojošo ģimenes locekļu un draugu apciemojums (33% respondentu Latvijā; 30% – Igaunijā; 28% – Lietuvā), bet trešais populārākais braucienu mērķis, kuru minējuši 11% cilvēku Lietuvā, kā arī 13% Latvijā un Igaunijā, ir ar darbu saistīti braucieni.

Jautāti par drošības pasākumu ievērošanu, respondenti visbiežāk minējuši, ka ievērotu attiecīgajā valstī noteiktos ierobežojumus – vairāk nekā 70% visās valstīs. Apmēram 45% cilvēku Baltijas valstīs dotos uz tādu reģionu, kur saslimstības rādītāji ir zemi, bet vairāk nekā puse aptaujāto būtu gatavi ceļojuma laikā nēsāt masku un ievērot distancēšanās prasību.

Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja veikta sadarbībā ar SKDS šogad martā, aptaujājot 1000 respondentu katrā no valstīm vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Naktī uz sestdienu un svētdienu gaisa temperatūra daudzviet Latvijā noslīdēs zem nulles, bet dienas būs visai saulainas un mēreni siltas, liecina sinoptiķu prognozes. 

Maija pirmajās divās diennaktīs gaidāms neliels un mainīgs mākoņu daudzums, pārsvarā bez nokrišņiem. Lēns līdz mērens rietumu, ziemeļrietumu vējš pāries austrumu vējā. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +2..-3 grādiem; maksimālā temperatūra būs +9..+13 grādi sestdien un +11..+15 grādi svētdien. Piekrastē, vējam pūšot no jūras, naktī būs nedaudz siltāks, dienā – vēsāks laiks nekā citviet valstī.

Pirmdien ciklons var atnest spēcīgu ziemeļu vēju un lietu, ar lielāko varbūtību valsts austrumu daļā. Iespējams arī slapjš sniegs.

4.maija svētkos vējš pierims, saule mīsies ar mākoņiem un vietām uzlīs. Saullēktā gaidāma salna, dienā gaiss iesils līdz +8..+13 grādiem.

Nākamās nedēļas vidū un otrajā pusē ciklonu ietekmē gaidāms lietus, iespējamas spēcīgas lietavas. Naktis kļūs nedaudz siltākas, dienas laikā gaisa temperatūra gaidāma līdzīga kā iepriekš.

Vakcināciju pret Covid-19 pabeigušajiem ārstiem, sociālās aprūpes centru, izglītības iestāžu darbiniekiem, kā arī citu profesiju pārstāvjiem turpmāk vairs nebūs jāveic rutīnas skrīninga testi darba pienākumu pildīšanai.

Video