Mums jaungada uguņošana jau pamazām aizmirstas, bet ne visi saimnieki ir atraduši savus blīkšķu pārbiedētos mīluļus. Kādi šie svētki bija četrkājainajiem draugiem un kāda ir situācija šobrīd zina stāstīt Dāvids Freidenfelds.

Video

Manīts kārtējais lācis, uzietas tā pēdas, izpostīti bišu stropi un līdzīgi stāsti, arī video un fotogrāfijas sociālajos medijos parādās visai bieži. Tas rada iespaidu –  lāču Latvijā kļūst arvien vairāk un, izvērtējot situāciju, nu tam piekrīt arī speciālisti. Sociālajos medijos izveidotas pat atsevišķas interešu grupas, viena no tām izveidojusi arī lāču izplatības karti. Plašāk stāsta Vidzemes Televīzija.

Video

Vairums Latvijas iedzīvotāju vēlas būtiski mainīt savu pašreizējo dzīvi, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

2020.gada decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik bieži viņi izjūt vēlmi būtiski mainīt savu pašreizējo dzīvi.

Aptaujā noskaidrots, ka šādu vēlmi kopumā izjūt lielākā daļa jeb 81,9% iedzīvotāju – 51,4% aptaujāto šādu vēlmi izjūt dažkārt, savukārt vēl teju katrs trešais jeb 30,5% aptaujāto – bieži.

Jaunākais rādītājs ir augstākais pēdējo sešu gadu laikā, turklāt to iedzīvotāju īpatsvars, kas par vēlmi būtiski mainīt savu dzīvi domā bieži, gada laikā pieaudzis par aptuveni septiņiem procentpunktiem.

Turpretim vēl 13,2% iedzīvotāju atzina, ka nekad nejūt vēlmi būtiski izmainīt savu dzīvi.

Savukārt pieci procenti aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Atsevišķās slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu noslodze pārsniedz 100%, aģentūrai LETA atklāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Pēc viņas paustā, kopumā situācija slimnīcās ir vai nu slikta, vai ļoti slikta atkarībā no iestādes, un NMPD darbs hospitalizāciju nodrošināšanā ir ļoti sarežģīts. Pašlaik var būt situācijas, kad pacientu no Jelgavas novada NMPD ved uz Liepājas slimnīcu, un tas atsevišķās situācijās kļūst bīstami pašiem pacientiem, jo attālums ir ļoti liels.

“Atsevišķās slimnīcās vēl ir kapacitāte Covid-19 pacientu uzņemšanai, kas, protams, nerisina situāciju kopumā. Šobrīd kopējā noslodze ir vairāk nekā 85%, kas ir ļoti augsts rādītājs. Atsevišķās slimnīcās gultu noslodze ir pāri 100%,” atzina Cipule.

Tas nozīmē, ka to gultu, kas bija Covid-19 pacientiem, vairs nav, un pacienti tiek izvietoti citās gultās, lai viņus vispār būtu iespējams izvietot. Atsevišķās slimnīcās Covid-19 pacientu gultu noslodze ir 118% un 120%. “Tas nozīmē, ka pārprofilētās gultas ir pilnas, un tiek rasti citi risinājumi,” skaidroja NMPD vadītāja.

Vienlaikus viņa atzina, ka pirmdienas vienmēr ir raksturojušās ar to, ka tiek veikta apjomīga pacientu izrakstīšana, kas svētkos nevar tiks nodrošināta, tāpēc mediķi cer, ka grūtākais būs vēl tikai šis vakars un pirmdienas rīts. “Mēs pašlaik dzīvojam gaidās,” piebilda Cipule.

Nākamnedēļ vairākas slimnīcas plāno atvērt papildu gultas Covid-19 pacientiem, taču plānus var mainīt pēkšņā personāla saslimstība ar Covid-19. Vienlaikus Cipule atzina, ka risinājums nav ilglaicīgs.

“Ņemot vērā šo milzīgu saslimstību, kas mums bija starpsvētku periodā, tas liecina, ka mūsu izaicinājumi vismaz uz janvāra otro pusi būs vēl lielāki un nozīmīgāki,” skaidroja NMPD vadītāja, piebilstot, ka ir piepildījies sliktākais scenārijs un situācija vēl tikai pasliktināsies, “jo saslimstība ir kāpusi, un neviens no ierobežojumiem viņu īsti nav apturējis”.

Jau ziņots, ka stacionāros ievietoto Covid-19 slimnieku skaits tuvojas 1200, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija.

Aizvadītajā diennaktī stacionāros ievietoti 136 Covid-19 slimnieki, tostarp trīs pārvesti. Tādējādi patlaban stacionāros ārstējas 1180 Covid-19 pacienti.

Pirms brīvdienām Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka žurnālistus informēja, ka līdz trešdienas pēcpusdienai Covid-19 pacientiem bija pieejamas 1083 gultasvietas. Vēl 101 gultasvietu bijis iespējams pārprofilēt.

No visiem slimnīcās esošajiem Covid-19 pacientiem 1114 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 66 – ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīts 71 pacients, tostarp trīs pārvesti. Bet kopumā no stacionāriem izrakstīto skaits sasniedzis 3608.

Polijā sākta izmeklēšana saistībā ar slavenību vakcināciju pret jauno koronavīrusu, lai gan šobrīd vakcīnas paredzētas tikai medicīnas darbiniekiem un viņu ģimenēm, vēsta valsts ziņu aģentūra PAP.

Kā pavēstīja veselības ministrs Adams Nedzjelskis, 4.janvārī sāksies detalizēta pārbaude nodaļās, kas saistītas ar Varšavas medicīnisko universitāti.

Viņš piebilda, ka būs sekas, ja vakcinācijas procesā ticis izmantots “privilēģiju kritērijs”.

Varšavas medicīniskā universitāte paziņoja, ka ceturtdien pret koronavīrusu vakcinētas “labi zināmas mākslas un kultūras personības”, universitātei organizējot vakcinācijas kampaņu.

Slavenību vidū ir bijušais premjers un Eiropas Parlamenta deputāts Lešeks Millers, televīzijas personība Kšištofs Materna, dziedātāja Magda Umera un virkne aktieru.

Premjerministrs Mateušs Moraveckis sestdien paziņoja, ka “vakcinēšanās kārtības ievērošana ir sociālās solidaritātes normu cienīšanas izpausme”.

“Mediju ziņas par slavenībām, kuras ir vakcinējušās ārpus rindas, ir reāls skandāls. Nav nekāda attaisnojuma normu pārkāpšanai,” sacīja Morveckis.

Sestdien Polijā tika reģistrēti 6945 jaunu koronavīrusa gadījumu, kā arī vairāk nekā 100 ar Covid-19 saistītu nāves gadījumu.

Kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits Polijā pārsniedzis 29 000, bet inficējušies vairāk nekā 1,3 miljoni.

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par liegumu pašvaldību un valsts budžetus tērēt svētku uguņošanai.

Šāds parakstu daudzums ļauj iniciatīvu iesniegt turpmākajai vērtēšanai Saeimā.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Maija Priedīte, un parakstu vākšana sākta 2019.gada nogalē. Priedīte uzskata, ka būtu nepieciešams “pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu”.

Priedīte akcentēja, ka tas jo īpaši nepieciešams laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu.

Iniciatīvā pausts lūgums virzīt likumprojektu par aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanu un salūtu finansēšanai.

Priedīte uzskata, ka šādu pārmaiņu rezultātā tiks saprātīgāk izlietota nodokļu maksātāju nauda, netiks piesārņota vide un biedēti dzīvnieki.

Balsot var šeit – https://manabalss.lv/par-aizliegumu-teret-budzeta-ludzeklus-salutiem-un-ugunosanam/show

Tuvākajās sešās nedēļās Latvijā gaidāms sals, kas var pastiprināties līdz 20 un vairāk grādiem; lielākais aukstums iespējams janvāra beigās, liecina sinoptiķu prognozes.

Atbilstoši Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra informācijai vismaz līdz februāra vidum gaisa temperatūra gaidāma ap normu un vairākus grādus zem tās. Ja šī prognoze piepildīsies, tas būs garākais aukstuma periods Latvijā kopš 2018.gada februāra un marta.

Gaisa temperatūra aukstākajās naktīs noslīdēs līdz zemākajai atzīmei vismaz pēdējo divu gadu laikā, – 2019.gada janvāris Latvijā bija pēdējā reize, kad sals pastiprinājās līdz -20 grādiem. Trīsdesmit grādu sals Latvijā nav bijis kopš 2017.gada 7.janvāra.

Nākamnedēļ gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies virs -10 grādiem un brīžiem svārstīsies ap nulli. Dažkārt gaidāmi nokrišņi – galvenokārt sniegs. Valdošais būs mērens austrumu vējš.

No janvāra vidus gaidāms aukstāks laiks un arvien dziļāks sniegs. Siltais ūdens Baltijas jūrā var veicināt ļoti stipru snigšanu, kas atkarībā no vēja virziena var skart gan Kurzemi un Vidzemes dienvidrietumus, tai skaitā Rīgu, gan citas vietas Latvijā. Visticamāk, veidosies dziļākā sniega sega kopš 2019.gada janvāra un februāra, kad vietām Vidzemē tā sasniedza pusmetru.

Jau ziņots, ka gaidāmās laikapstākļu pārmaiņas saistītas ar pēkšņu sasilšanu stratosfērā virs Arktikas. Tā nereti maina gaisa cirkulāciju stratosfērā un vēlāk arī troposfērā – atmosfēras zemākajā slānī. Dažkārt izmaiņas ir īslaicīgas un nenozīmīgas, bet citkārt tās izraisa bargu un ilgstošu aukstumu Eiropā.

Pietrūka ciešākas sasaites ar cilvēku ikdienu! Kas ir pieminētie nākotnes mērķi un kā pārvarēsim esošās grūtības un ko esam izdarījuši arī nepareizi? Tādi jautājumi ir ekspertiem, vērtējot Valsts prezidenta un premjerministra uzrunas.

Video

Komandantstundas apstākļos 2021. gada sagaidīšana iespējams bija visklusākā mūsdienu Latvijas vēsturē. Taču par spīti aicinājumiem ievērot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, toskait – mājsēdes režīmu, ievērojams skaits cilvēku tomēr devās ielās vai pat rīkoja privātas ballītes.

Video

Tiešsaistes pirkumiem internetā ar maksājumu kartēm turpmāk būs augstāka līmeņa klientu aizsardzība, paziņo Finanšu nozares asociācija.

Vienlaikus asociācijā minēja, ka no 2021.gada 1.janvāra norēķiniem ar maksājuma kartēm internetā iespējami traucējumi, ja klienta izvēlētais tirgotājs, proti, internetveikals vai cits e-komercijas dalībnieks, neizmanto atbilstošus drošības tehnoloģiskos risinājumus – stingro autentifikāciju. Šādos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir karšu izdevēji, būs jānoraida pirkumi internetā, lai aizsargātu klientu intereses, neskatoties uz to, ka šādi pirkumi iepriekš ir veikti.

Stingro autentifikāciju norēķiniem ar maksājuma kartēm internetā Eiropas Savienībā (ES) paredz Otrās Maksājumupakalpojumu direktīvas (PSD2) saistītie regulatīvie tehniskie standarti, kas pieprasa stingrākas autentifikācijas prasības tiešsaistes norēķiniem ar maksājumu kartēm. Lai izpildītu šīs prasības, pakalpojuma sniedzējiem, tostarp tirgotājiem no ES, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un karšu izdevējiem jāievieš risinājumi, kas uzlabo maksājumu drošību un nodrošina augstāka līmeņa klientu aizsardzību.

Turpmāk stingro autentifikāciju, piemēram, izmantojot “Smart-ID”, biometriju vai kodu kalkulatoru, galvenokārt pieprasīs lielāka apmēra maksājumiem. Stingro autentifikāciju atbilstoši noteiktiem drošības algoritmiem pieprasīs arī zemākas vērtības maksājumiem, piemēram, ik pēc pieciem secīgiem maksājumiem vai, ja maksājumu kopējā vērtība sasniegusi 100 eiro.

“Līdz šim, veicot tiešsaistes maksājumus ES, stingrā autentifikācija netika pieprasīta katram darījumam, jo tās pieprasīšanas biežumu noteica pakalpojumu sniedzēji atbilstoši riska analīzei. Stingrās autentifikācijas pieeja nodrošinās maksājuma karšu turētājiem un arī tirgotājiem papildus drošību, jo informācija, kas ir uzdrukāta uz maksājuma kartes, var tikt nokopēta un izmantota krāpšanas nolūkiem vai nelegāliem norēķiniem bez kartesturētāja ziņas,” skaidroja asociācijā.

Vienlaikus asociācijā minēja, ka Latvijā stingrās autentifikācijas piemērošana e-komercijā notiek vairākus gadus. Tomēr daļa tirgotāju citās ES valstīs, pie kuriem Latvijas klienti iepērkas, šos risinājumus pretēji tiesību aktu prasībām joprojām nav ieviesuši. Šādos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri ir karšu izdevēji, pirkumus internetā atteiks.

Ja klienti izmanto maksājumu karti regulāriem maksājumiem, turpmāk kartes pievienošanai šādam maksājumampirmajā reizē notiks, piemērojot stingro autentifikāciju, savukārt sekojošiem darījumiem tā nebūs obligāta.

Finanšu nozares asociācija aicina klientus būt saprotošiem un neskaidru jautājumu gadījumā vērsties pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja vai karšu izdevēja.

Gadumijā Valsts policija konstatējusi vairāk nekā 1500 ārkārtējās situācijas ierobežojumu pārkāpumu, aģentūru LETA informēja Valsts policijā (VP).

Kopumā Jaunā gada naktī komandantstundas kontroles pasākumos pārbaudītas 5346 personas, no tām 1779 gadījumos bijuši pamatoti aizpildīti pašapliecinājumi par uzturēšanās vietas atstāšanu.

Aizvadītajā naktī sākti 1136 administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī fiksēts vēl vismaz 431 pārkāpums, par kuriem tiks sākti administratīvie procesi. Šie pārkāpumi konstatēti tieši komandantstundas ierobežojumu laikā no plkst.22 līdz 5. Taču bijuši arī citi ārkārtējas situācijas ierobežojumu pārkāpumi.

Daudzos gadījumos piemēroti sodi 300, 500, 1000 un arī 2000 eiro apmērā.

Kā norāda VP, bijis vērojams, ka daļa iedzīvotāju ikgadējo Jaunā gada salūtu mēģinājuši izšaut jau pirms plkst.22, vai to darījuši privātmāju teritorijā. Tomēr policija bija informēta, ka personas šāvušas raķetes arī daudzīvokļu namu pagalmos, vienlaicīgi meklējot risinājumus, kā to darīt nepamanītiem, piemēram, ātri izskrienot ārā no mājas, noliekot raķetes un skrienot atpakaļ.

Vienā gadījumā likumsargi konstatējuši, ka kāda persona Rīgā šauj salūtu no braucošas mašīnas. Saistībā ar šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Policistiem šajā naktī visā Latvijā diezgan bieži nācies saskarties arī ar agresīviem un iereibušiem iedzīvotājiem, kuri centušies konfliktēt ar likumsargiem. Vēloties veikt datu pārbaudi, daudzos gadījumos personas nav pildījušas policijas darbinieku likumīgās prasības, nepārtraukušas pārkāpumus, atteikušās nosaukt savus personas datus.

Ir arī bijuši gadījumi, kad šīs personas ir izrādījušas fiziku pretošanos, grūstījuši policijas darbiniekus, kā arī vienā gadījumā nodarījuši vieglus miesas bojājumus. Attiecīgi par šiem gadījumiem sākti administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī kriminālprocess.

Iedzīvotāji ir mēģinājuši rast dažādus risinājumus, lai apietu noteikumus, tomēr tas viņiem nav izdevies, skaidroja policijā. Piemēram, kāda persona centusies apmānīt policiju par nepieciešamību atstāt dzīvesvietu pēc plkst.22, lai dotos uz aptieku. Lai pārliecinātos par pausto datu patiesumu, policisti pavadījuši personu līdz aptiekai un galu galā izrādījies, ka aptiekā nekas nav nepieciešams.

Policija atgādina, ka komandantstundas laikā iedzīvotāju pienākums atrasties savās dzīvesvietās brīvdienās un svētku dienās laikā no plkst.22 līdz 5 ir spēkā līdz 4.janvārim, kā arī no 8.janvāra līdz 10.janvārim.

Lai nodrošinātu noteikto ārkārtējas situācijas noteikto ierobežojumu uzraudzību, gadumijā visā Latvijā tikai iesaistīti plaši resursi. Papildu tiem policijas spēkiem, kas veic ikdienas pamatuzdevumus, aizvadītajā naktī uzraudzībā tika iesaistīti vēl 1506 Valsts policijas un 178 pašvaldību policisti, 53 robežsargi un 298 zemessargi.

Par ārkārtējās situācijas laikā aizliegtas ballītes apmeklēšanu  kādā viesu namā katram no tās dalībniekiem būs jāšķiras no 500 eiro, bet pasākuma rīkotājam – no 2000 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Likumsargi vakar kādā Siguldas tuvumā esošā viesu namā konstatēja pulcēšanos privātā pasākuma, kur tika svinēts Jaunais gads. 

Šajā gadījumā 11 pasākuma dalībniekiem katram piemērots sods 500 eiro apmērā, bet pasākuma organizatoram – 2000 eiro. 

Tāpat sākts administratīvā pārkāpuma process pret viesu nama īpašnieku kā juridisku personu.

Kā vēstīts, gadumijā Valsts policija konstatējusi vairāk nekā ārkārtējās situācijas ierobežojumu 1500 pārkāpumu.

Kopumā Jaunā gada naktī komandantstundas kontroles pasākumos pārbaudītas 5346 personas, no tām 1779 gadījumos bijuši pamatoti aizpildīti pašapliecinājumi par uzturēšanās vietas atstāšanu.

Aizvadītajā naktī sākti 1136 administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī fiksēts vēl vismaz 431 pārkāpums, par kuriem tiks sākti administratīvie procesi. Šie pārkāpumi konstatēti tieši komandantstundas ierobežojumu laikā no plkst.22 līdz 5. Taču bijuši arī citi ārkārtējas situācijas ierobežojumu pārkāpumi.

Daudzos gadījumos piemēroti sodi 300, 500, 1000 un arī 2000 eiro apmērā.

Trešdien Latvijā atklāts 1861 jauns saslimšanas ar Covid-19 gadījums, kas ir jauns negatīvais rekords, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekš lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija reģistrēts pirms dienas, kad otrdien tika atklāti 1367 inficēšanās gadījumi.

Vakar saņemti ziņojumi par deviņu ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Starp mirušajiem divi cilvēki bija vecumā no 60-70 gadiem, divi vecumā no 70-80 gadiem, četri vecumā no 80-85 gadiem, viens vecumā no 95-100 gadiem.

Kopumā vakar Latvijā veikti 12 395 Covid-19 testi. Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 15%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 40 904 cilvēki.

Vakar saņemti ziņojumi par deviņu ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Starp mirušajiem divi cilvēki bija vecumā no 60-70 gadiem, divi vecumā no 70-80 gadiem, četri vecumā no 80-85 gadiem, viens vecumā no 95-100 gadiem.

Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 635 ar Covid-19 inficētas personas jeb 1,55% no atklātajiem saslimušajiem.

Kopumā vakar Latvijā veikti 12 395 Covid-19 testi. Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 15%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Vakar Latvijā sasniegts veikto testu skaita rekords, tomēr arī pozitīvo testu īpatsvars bijis otrs līdz šim augstākais. Augstāks tas bijis tikai 25.decembrī, kad pozitīvi bija 16,5% no veiktajiem testiem.

Kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 40 904 cilvēki. Pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 saslimuši 12 369 cilvēki, tātad pārējie aptuveni 28 000 reģistrēto inficēto atbilstoši SPKC vadlīnijām tiek klasificēti kā atveseļojušies. 

Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir sasniegusi 644,2 gadījumus.

Tikmēr slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits trešdien ir nedaudz samazinājies, tomēr tas joprojām ir tuvs slimnīcu spēju maksimālajām robežām. Pagājušajā diennaktī Latvijas slimnīcās stacionēti 137 Covid-19 slimnieki, tajā skaitā pieci pārvesti, savukārt no tām izrakstīti 176 pacienti.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati, tādējādi kopumā stacionāros ārstējas 999 pacienti. 939 no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, savukārt 60 – smaga slimības gaita.

Kopumā pēc izveseļošanās no slimnīcām izrakstīti 3493 Covid-19 pacienti.

SPKC pārstāvis Jurijs Perevoščikovs skaidro, ka dati rāda, ka pēc nedēļas vai pusotras apmēram 15% saslimušo cilvēku ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, jo saslimšana norit ar vidēji smagu vai smagu gaitu. Jauno gadu slimnīcās sagaidīs ap 1000 Covid-19 pacientu.

“Brīvdienās un svētku dienās ir svarīgi domāt ne tikai par savu, bet arī par apkārtējo veselību. Drošības pasākumu ievērošana nedos vīrusam papildu iespējas izplatīties,” piebilda Perevoščikovs, “savstarpēji tuvi kontakti starp cilvēkiem vīrusam ir izdzīvošanas jautājums. Mums ir svarīgi komunicēt ar citiem, iet ciemos un kontaktēties, taču tas ir izdevīgi arī vīrusam.”

Kā uzsvēra Perevoščikovs, pateicoties drošības pasākumiem, saslimstība nepieaug tik strauji, kā tas būtu bez ierobežojumiem, taču papildu drošības pasākumi šobrīd ir patiesi nepieciešami.

Stacionēto pacientu skaits, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19, vairākas dienas pārsniedzis tūkstoti un varētu vēl pieaugt. Rēķinoties ar to, no šodienas noteikti vēl stingrāki ierobežojumi, kas attieksies gan uz stacionārajiem, gan ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Piemēram, sniedzot ambulatorās konsultācijas, jānodrošina pacientu nesatikšanās.

Video

Breksits piektdien kļūst par realitāti, Lielbritānijai pusnaktī pametot Eiropas muitas ūniju un kopīgo tirgu, un līdz ar to noslēdzas gandrīz pusgadsimtu ilgā un bieži saspīlētā britu kopdzīve ar saviem tuvākajiem kaimiņiem kontinentā.

Apvienotās Karalistes mokošais izstāšanās ceļš no Eiropas Savienības (ES) beigsies, kad Bigbens ceturtdien sitīs plkst.23 (piektdien plkst.1.00 pēc Latvijas laika), kamēr vairums eiropiešu kontinentā tobrīd tieši sagaidīs jauno, 2021.gadu.

Breksits dominējis Lielbritānijas politikā kopš 2016.gada jūnija, kad briti ar nelielu balsu vairākumu nobalsoja par izstāšanos no ES, uzplēšot sabiedrībā dziļas politiskās un sociālās brūces, kuras līdz šim nav izdevies sadziedēt.

Juridiski Lielbritānija ES pameta jau 31.janvārī, taču līdz šim faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods, kura laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemsvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt.

Beidzoties pārejas periodam, ES tiesību normas uz Lielbritāniju vairs neattieksies, un tiks pārtraukta arī brīvā cilvēku kustība starp bloka dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti.

Pirmo reizi kopš vairākām desmitgadēm uz savstarpējām robežām atgriezīsies muitas pārbaudes, un neskatoties uz tikko noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu, robežpunktos tiek sagaidītas rindas un kavēšanās, ko izraisīs pieaugušais birokrātisko procedūru apjoms.

Lielbritānija, kas gan no finansiālā, gan diplomātiskā, gan militārā viedokļa atzīstama par lielvaru, ir pirmā no dalībvalstīm, kas izstājas no Eiropas Savienības.

Līdz ar to ES zaudē 66 miljonus pilsoņu, bet bloka ekonomika – kopprodukta apjomu, kas pielīdzināms 2,3 triljoniem eiro. Turklāt breksita iedvesmojošā ietekme uz nacionālistiem izsaukusi bažas, ka britu piemēram varētu sekot arī citas neapmierinātās dalībvalstis.

Tomēr līderi gan Londonā, gan Briselē ļāvuši noprast, ka vēlas šim procesam pielikt punktu.

“Tas bija garš ceļš. Ir laiks breksitu atstāt pagātnē. Mūsu nākotne rodas Eiropā,” parakstot pēcbreksita vienošanos, trešdien uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Savukārt Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons norādīja, ka breksitam bija jāatrisina “senais, novazātais, kaitinošais jautājums par Lielbritānijas politiskajām attiecībām ar Eiropu, kas nomocījis mūsu pēckara vēsturi”.

Ceturtdiena “iezīmē jaunu sākumu mūsu valsts vēsturē un jaunas attiecības ar ES kā mūsu lielāko sabiedroto,” pēc parlamenta balsojuma par pēcbreksita vienošanās ratifikāciju, piebilda Džonsons. “Šis brīdis beidzot ir pienācis, un tagad tas ir jāizmanto.”

Atšķirībā no janvāra, kad breksita atbalstītāji Naidžela Farāža vadībā līksmoja, bet “palicēji” publiski pauda sēras par aiziešanu no ES, pārejas perioda beigas netiek atzīmētas ar kādiem oficiāliem pasākumiem, jo Covid-19 pandēmijas dēļ publiska pulcēšanās ir aizliegta.

Džonsons trešdien sveica Lielbritāniju ar farmācijas uzņēmuma “AstraZeneca” un Oksfordas Universitātes izstrādātās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanu, kamēr ES tās apstiprināšana ievērojami ieilgst, un solīja britiem nākotnē labklājību, ko nodrošinās globāli orientētā Apvienotā Karaliste, kas atbrīvojusies no Briseles tiesību normām, kuras tai nācās ievērot kopš pievienošanās Eiropas Ekonomiskajai Kopienai 1973.gadā.

Līdz ar līgumu, kas nodrošina muitas likmju un kvotu neapgrūtinātu piekļuvi ES tirgum ar tā 450 miljoniem patērētāju, Lielbritānija nesen noslēgusi tirdzniecības līgumus arī ar citām valstīm, tostarp ar Japānu, Kanādu, Singapūru un Turciju.

Plānos ir līguma slēgšana arī ar Indiju, uz kurieni Džonsons janvārī dosies savā pirmajā lielākajā ārvalstu vizītē kopš stāšanās premjerministra amatā, un Londona ar cerībām raugās arī uz jaunievēlēto ASV prezidentu Džo Baidenu.

Tomēr īstermiņā visu uzmanība vairāk būs pievērsta pašu mājām, vērtējot, kā dzīve ārpus ES izpaudīsies praktiski ikdienā.

Cita starpā gaidāmie ostu darbības traucējumi izsaukuši bažas par pārtikas un medikamentu trūkumu. Par iespējamajiem ceļošanas traucējumiem bažījas gan tūristi, gan darījumu cilvēki, kas pieraduši pie netraucētās pārvietošanās ES iekšienē.

Tikmēr britu zvejnieki ir neapmierināti ar panākto kompromisu, kas saglabā ES zvejas kuģiem piekļuvi Lielbritānijas ūdeņiem.

Arī finanšu nozare nervozi gaida, kāda veidosies tās turpmākā sadarbība ar Eiropu, jo tirdzniecības līgumā tā lielā mērā apieta.

Liela vērība tiks pievērsta Ziemeļīrijas robežai ar Īriju, lai pār to nodrošinātu netraucētu pārvietošanos, kas ir viens no svarīgākajiem 1998.gada miera līguma priekšnosacījumiem un ļāva pielikt punktu 30 gadus ilgušajai starpkopienu vardarbībai.

Tikmēr jaunas konstitucionālas problēmas Džonsonam var sagādāt Skotija, kur vairums vēlētāju balsoja pret breksitu un izstāšanās no ES devusi jaunu impulsu neatkarības tīkojumiem.

“Mājsēde” ir īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā. Lai samazinātu risku gadumijas laikā inficēt vienam otru ar Covid-19 un 2021. gadu sāktu drošāk, visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāuzturas savās dzīvesvietās laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00

SVARĪGI:

• 30. decembra (nakts no trešdienas uz ceturtdienu) līdz 4. janvārim (nakts no svētdienas uz pirmdienu);
• 8., 9. un 10. janvārī jeb naktīs no piektdienu uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu.

Pašlaik nav plānots ierobežot pārvietošanās iespējas pa dienu. Līdz ar to no 30. decembra līdz 4. janvāra rītam, kā arī 8. un 9. janvārī tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkstēs strādāt no plkst. 6.00 līdz plkst. 21.00, lai darbinieki varētu nokļūt no mājām uz darbu un atpakaļ, nepārkāpjot noteikumus. Darba laika ierobežojums attiektos arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām, joprojām ēdienu un dzērienus izsniedzot tikai līdzņemšanai. 

Naktīs pārvietoties, aizpildot apliecinājumu (apliecinājuma forma pieejama zemāk) varēs:

• Personas, kuras dodas uz vai no darba vai dienesta vietas un veic darba vai dienesta pienākumus
• Tie, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība, arī veterinārā medicīniskā palīdzība
• Neatliekamo pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji, kā arī nakts dežūrās klātienē strādājošie, kuru darba specifika liedz strādāt attālināti
• Naktīs netiek ierobežots degvielas uzpildes staciju darba laiks, sabiedriskā transporta pakalpojumu un avārijas un neatliekamie komunālo pakalpojumu sniegšana
• Taksometra pakalpojumu var izmantot persona:
  • lai dotos uz vai no darba;
  • lai saņemtu neatliekamos pakalpojumus;
  • lai pēc ieceļošanas Latvijā, dotos uz savu dzīvesvietu;
  • lai dotos uz lidostu, ostu, autoostu, dzelzceļa staciju .
• Taksometrā var atrasties tikai viens pasažieris (vai kopā ar aprūpējamu personu vai nepilngadīgajiem)
• Pārvietojoties mājsēdes laikā, līdzi jāņem rakstisks apliecinājums, personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), kā arī dienesta vai darba apliecība, ja tāda ir
   

Apliecinājumā jānorāda:

• Vārds, uzvārds
• Personas kods
• Dzīvesvietas adrese
• Darbavietas adrese, kontakti
• Dzīvesvietas un/ vai darbavietas atstāšanas iemesls un laiks
• Pārvietošanās galamērķis, datums, laiks
• Paraksts

Apliecinājumu var aizpildīt datorā un izprintēt, ja iespējams, taču to var arī rakstīt ar roku. 

Vairāk informācijas: Valsts policijas tīmekļvietnē.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veicot 11 971 Covid-19 testus, atklāti 1367 saslimušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekš lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija reģistrēts 24.decembrī – 1270 gadījumi.

Tāpat saņemti ziņojumi par 23 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Starp mirušajiem četri cilvēki ir vecumā no 55 līdz 65 gadiem, astoņi vecumā no 70 līdz 80 gadiem, desmit vecumā no 80 līdz 90 gadiem, viens vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 11,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Savukārt slimnīcās pēdējās diennakts laikā ievietots 151 Covid-19 pacients, no tiem astoņi pārvesti. Kopā stacionāros ārstējas 1058 Covid-19 pacienti, no tiem 998 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 60 ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 129 pacienti, no tiem astoņi ir jau minētie pārvestie pacienti. Kopumā no slimnīcām līdz šim izrakstīti 3317 cilvēki, kuriem bijis diagnosticēts Covid-19.

Līdz šim Latvijā miruši 626 cilvēki, kuriem atklāta Covid-19 saslimšana. Savukārt kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 39 043 cilvēki.

14 dienās saslimušo kopskaits ir 11 548, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju – 601,47 gadījumi.

LTV diktore nolasīja LTV rīcībā esošo informāciju, ka valdība šodien nolēmusi konceptuāli pagarināt AS līdz pat 7.februārim. No 30. decembra līdz pat 4. janvārim un arī no 8. janvāra līdz 9. janvārim ielās no desmitiem vakarā līdz pieciem no rīta nevarēs atrasties, bet tiem, kuriem jāstrādā, tie varēs!

Video (Preses konference)

Preses konferencē piedalījās:

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Veselības ministre Ilze Viņķele

Valsts policija priekšnieks Armands Ruks

Slimību profilakses un kontroles centrs

Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs

Valdība otrdien konceptuāli ir vienojusies, ka Jaungada svētku laikā varētu ierobežot iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un noteikt komandantstundu.

Plānots, ka Jaungada svētku laikā tiks ierobežotas cilvēku pārvietošanās iespējas nakts laikā. Šis ierobežojums neattieksies uz tiem, kuriem ir jāstrādā.

Gala lēmumu valdība plānojot pieņemt ārkārtas sēde trešdien, 30.decembrī.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 11.janvārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Valdība ir izšķīrusies par komandantstundas ieviešanu, jo slimnīcas ir pārpildītas ar Covid-19 pacientiem – vairāk nekā 1000 cilvēki slimnīcās cīnās par savu veselību, pussimts cīnās par dzīvību, bet medicīnas aprūpes darbinieki strādā uz spēku īzsīkuma robežas, otrdien preses konferencē žurnālistiem uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Politiķe atzīmēja, ka Latvija jau nedēļām atrodas Covid-19 “nesamazināšanās līknē”. Lai kopīgiem spēkiem novērstu kārdinājumu Jauno gadu sagaidīt draugu un radu pulkā, ieviesti salīdzinoši radikāli ierobežojumi.

Vienlaikus ministre uzsvēra, ka cerību stars, kas ir vakcīna pret Covid-19, kļuvusi par realitāti un Latvijā vakcinācija ir sākusies. Viņķele norādīja, ka pagaidām ir jāiztur un jāsamazina cilvēku inficēšanās, kamēr vakcinēšanās apjomi būs tādi, kad varēs runāt par imunitātes rašanos “frontes pirmajās līnijās strādājošajiem” un tiem, kas atrodas riska grupās.

Viņas vērtējumā, vakcinēšanās gaita Latvijā ir uzsākta veiksmīgi un pirmdien vakcinēti 573 medicīnas darbinieki. Viņķeles rīcībā esošie dati no Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas liecina, ka vakcinēto mediķu skaits sasniedzis 300 dienā. Plānots, ka nākamā vakcīnu piegāde provizoriski notiks 4.janvārī, vai 6.janvārī, kad ar nepieciešamajām vakcīnām apgādās tās slimnīcas, kurās strādājošais ārstniecības un aprūpes personāls ikdienā nav intensīvā saskarsmē ar Covid-19 pozitīviem pacientiem.

Ministre vērsa uzmanību, ka slimnīcās uzņemot Covid-19 pozitīvu pacienu skaits pieaug, tāpēc mediķu, līdz pat pirmā līmeņa slimnīcām, veselības sargāšana ir svarīgs uzdevums.

Viņķele aicināja izmantot brīvdienas, lai iepazītos ar informāciju par vakcīnām, kam drošs informācijas avots ir Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē speciāli izveidotais šķirklis par vakcīnām.

Valsts policija (VP) komandantstundas ievērošanas kontrolei pievērsīsies ļoti rūpīgi un policijai palīdzību sniegs arī vairāki simti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvju. Runājot par jaunajiem pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumiem, veselības ministre pauda pārliecību, ka VP ir pietiekami cilvēcīga, iejūtīga un saprotoša un gadījumos, kad patiešām ir akūta vajadzība pamest dzīvesvietu, piemēram, lai iegādātos zāles aptiekā vai dotos darba gaitās, sarunā to varētu noskaidrot un respektēt.

“Mums būtu jāsaprot, ka galvenais mērķis ir būtiski un radikāli samazināt gada nogalē – svētkos, kurus tradicionāli svin jautri, skaļi un plaši, pulcēšanos ārpus savas mājsaimniecības. Mērķis ir viens, lai pēc plkst.22 mēs esam kopā ar savu mājsaimniecību. Tāpat šeit noderētu arī skaidrība par to, ka ģimene ir ne tikai tie, kas atrodas laulātās attiecībās,” skaidroja ministre.

Informējam par izmaiņām LTV1 programmā! pic.twitter.com/JTcjNHHup9

— Latvijas Televīzija (@LatvijasTV) December 29, 2020

LTV: Lai mazinātu Covid-19 izplatību un pulcēšanos gaidāmo svētku laikā, valdība šovakar varētu izlemt jau no rītdienas pulksten 22.00 līdz 5.00 nākamās četras dienas visā Latvijā ieviest tā saucamo mājsēdi. pic.twitter.com/dhnpsZpL6K

— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) December 29, 2020

No 2021. gada 1. janvāra miljoniem tālruņu visā pasaulē vairs nebūs iespējams palaist programmu “WhatsApp”, jo ziņojumu apmaiņas lietotne pakāpeniski pārstās darboties uz vairākiem vecākiem viedtālruņiem, vēsta vietne “Metro.co”.

“WhatsApp” darbība netiks pārtraukta iPhone ar vismaz iOS 9 versiju. Tas nozīmē to, ka, piemēram, iPhone 4 vai vēl vecāku versiju īpašniekiem varētu būt liegta piekļuve lietotnei.

Līdzīgi būs arī Android ierīču īpašniekiem, kurās ir Android 4.0.3 vai vecāka versija.

Ja tavā īpašumā ir vecāks viedtālrunis, tad jārēķinās, ka no nākamā gada 1. janvāra varētu zaudēt piekļuvi lietotnei “WhatsApp” vai vismaz dažām no tās funkcijām. Tāpēc “WhatsApp” radītāji iesaka līdz 31. decembrim pārskatīt un saglabāt nepieciešamo informāciju.

Līdz šim Latvijā jaunā Covid-19 mutācija nav konstatēta, aģentūrai LETA apstiprināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Viņa teica, ka Latvijā līdz šim jaunais Covid-19 paveids nav reģistrēts, tomēr sīkāk par paraugu analīzi un izmeklējumiem centra pārstāve nevarēja komentēt.

Kā vēstīts, ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, aizliedza pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no 21.decembra līdz 1.janvārim.

SPKC iepriekš vēstīja, ka atsevišķi gadījumi saistībā ar Covid-19 mutāciju atklāti arī Dānijā, Nīderlandē, Islandē un Austrālijā. Uz jautājumu, vai rekomendēs pasažieru pārvadājumu aizliegumu attiecināt arī uz šīm valstīm, SPKC skaidroja, ka patlaban tie ir tikai atsevišķi, konkrēti gadījumi, turklāt centrs līdz ar analogām Eiropas Savienības iestādēm cieši monitorē situāciju.

Ir pierādīts, ka jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 variants izveidojies dažādu mutāciju rezultātā, iepriekš norādīja Arāja. Vairāku pētījumu rezultāti liecinot, ka šim koronavīrusa variantam ir raksturīga straujāka izplatīšanās spēja – līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem.

LETA jau ziņoja, ja jaunajai Covid-19 mutācijai atklās citu proteīnu, pret Covid-19 vakcīnas varēs pielāgot arī tam, iepriekš preses konferencē pavēstīja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska.

Vaicāta, vai “Pfizer” vakcīna dos kādu efektu pret jauno Covid-19 mutāciju, Poplavska skaidroja, ka pagaidām par to ir maz informācijas, tomēr, cik zināms arī jaunajai vīrusa mutācijai ir “S proteīns”.

“Līdz ar to “Pfizer” vakcīna būtu efektīva,” uzsvēra ZVA pārstāve, piebilstot, ka, ja izrādīsies, ka mutācijā ir kaut kas cits, kas veido proteīnu, tad arī jaunās vakcīnas varēs tam pielāgot. Tas, protams, prasīs kādu laiku, bet ir “šis tas zināms”, lai vakcīnu sagatavotu, atzīmēja Poplavska.

Latvijā aizvadītajā diennaktī stacionēti 134 Covid-19 slimnieki, līdz ar to kopā stacionāros ārstējas 1059 pacienti, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija.

Minētais ir līdz šim trešais lielākais vienā dienā stacionēto skaits un sasniegts arī kārtējais kopējais stacionēto rekords.

Četri no diennaktī stacionētajiem ir pārvesti.

Kopā stacionāros ārstējas 1000 Covid-19 pacienti ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 59 ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 95 pacienti, to skaitā četri pārvesti. Savukārt kopā līdz šim no stacionāra izrakstīti 3188 cilvēki, kuriem bijis diagnosticēts Covid-19.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā veicot 11 207 Covid-19 testus, atklāti 838 saslimušie, kā arī saņemti ziņojumi par 25 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 7,5%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā 14 dienās inficēto kopskaits ir 11 204, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju – 583,6 gadījumi.

Līdz šim Latvijā miruši 603 cilvēki, kuriem atklāta Covid-19 saslimšana. Savukārt kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 37 676 cilvēki.

Pirms vakcinācijas pret Covid-19 katram iedzīvotājam ir jāaizpilda informētā piekrišana vakcīnas veikšanai, atbildot uz 13 jautājumiem par savu veselības stāvokli, noskaidroja aģentūra LETA.

Lai izvairītos no iespējamiem sarežģījumiem, pirms vakcīnas saņemšanas personai lūdz atbildēt uz 13 jautājumiem. Ar jā vai nē ir jāatbild uz jautājumu, vai iepriekš bijušas novērotas alerģiskas reakcijas, bijušas nevēlamas parādības pēc citu vakcīnu saņemšanas, bijušas anafilaktiskas reakcijas pēc vakcīnu vai citu injicējamu medikamentu ievades.

Tāpat tiek vaicāts, vai pēdējo 14 dienu laikā saņemta jebkāda cita vakcīna, vai šobrīd ir paaugstināta temperatūra vai citi akūtas infekcijas simptomi, vai cilvēks slimo ar kādām hroniskām kaitēm.

Jāatbild arī uz jautājumu, vai kādreiz ir veikta orgānu transplantācija, vai šobrīd (pastāvīgi vai kursa veidā) tiek lietoti imūnsupresējošie, glikokortikosteroīdie vai bioloģiskie medikamenti.

Sievietēm tiek arī jautāts, vai šobrīd ir iespējama grūtniecība, vai arī bērns tiek barots ar krūti.

Tāpat tiek vaicāts, vai iepriekš ir saņemta kāda Covid-19 vakcīna. Ja ir, tad kāda. Vai pēdējā mēneša laikā bijusi konstatēta saslimšana ar Covid-19 un, vai pēdējo 90 dienu laikā persona ir saņēmusi Covid-19 ārstēšanu ar pasīvo antivielu terapiju.

Pacientiem arī jāparakstās, ka viņi saņēmuši informāciju par to, ka zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Ikviens tiek informēts, ka par blakusparādībām var ziņot tieši Zāļu valsts aģentūrai interneta vietnē “www.zva.gov.lv”, vai klikšķinot uz izvēlnes “Ziņot par zāļu blaknēm” un izvēloties “Pacienta ziņojuma e-veidlapa”. Tāpat var interesēties pa tālruni 67078400.

Pacientiem arī jāiepazīstas ar informāciju par vakcināciju, kas sniegta uz vienas A4 lapas puses. Tajā skaidrots, ka vakcīna stimulē imūno sistēmu ražot antivielas, kas pasargā pret Covid-19 infekciju, kā arī uzsvērts, ka vakcīna nesatur pašu vīrusu, tādēļ tā nevar izraisīt saslimšanu ar šo infekciju.

Pacienti tiek informēti, ka pilnvērtīgai imūnās atbildes iegūšanai ir jāsaņem divas vakcīnas devas ar 17 līdz 21 dienas intervālu. Ja pēc pirmās potes saņemšanas ir pagājis ilgāks laiks par noteikto, otrā deva jāievada pēc iespējas drīzāk, bet devas nav jāatkārto. Tiek uzsvērts, ka atsevišķi vienas devas efektivitāte sistemātiskās pētījumu analīzēs nav pierādīta.

Vakcinācijas saņēmēji arī uzzina, ka pēc potes saņemšanas nav nekādu ierobežojumu atgriezties ikdienas dzīvē, tostarp, drīkst mazgāties, sportot un tamlīdzīgi.

Materiālā arī norādīts, ka vakcināciju nedrīkst ievadīt, ja ir bijusi anafilakse jeb alerģiska reakcija pēc iepriekšējās konkrētās vakcīnas devas saņemšanas, ir zināma anafilake pret kādu no vakcīnas komponentēm vai ir bijusi smaga alerģiska reakcija pret kādu citu vakcīnu vai injicējamu terapiju.

Tiek skaidrots, ka tipiskās iespējamās reakcijas pēc vakcinācijas ir sāpes, pietūkums apsārtums, nieze un siltuma sajūta injekcijas vietā. Tomēr tās ir viegli noritošas un pāriet pašas no sevis.

Tāpat iespējama paaugstināta ķermeņa temperatūra, muskuļu un locītavu sāpes, galvassāpes un miega traucējumi, slikta pašsajūta, nogurums, reibonis, slikta dūša, vemšana.

Parasti šie simptomi izzūd vienas līdz trīs dienu laikā un ārstēšana nav nepieciešama, norādīts materiālā.

Pilnībā nevar izslēgt alerģiskas reakcijas, lai gan saistībā ar vakcināciju tās sastopamas reti. Tādēļ, veicot vakcināciju, būs pieejams atbilstošs neatliekamās palīdzības aprīkojums un zāles, uzsvērts pacientiem.

“Kā jebkuru zāļu ievadīšana, nav izslēdzama nezināmu nevēlamu notikumu parādīšanās. Ja pēc imunizācijas parādās smagi simptomi vai blakusparādības, Jums nekavējoties par to jāinformē savs ārsts,” izceltā drukā uzsvērts vakcīnas saņēmējiem.

Kā ziņots, pirmdien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19.

Svētdien Latvijā atklāti 508 jauni Covid-19 gadījumi, bet reģistrēti 19 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

No mirušajiem viens cilvēks bija vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs vecumā no 60 līdz 70 gadiem, trīs vecumā no 70 līdz 80 gadiem, septiņi vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet pieci – 90 līdz 95 gadus veci.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 4437 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 11,5%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

14 dienās saslimušo kopskaits ir 10 953, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju – 570,5 gadījumi.

Līdz šim kopumā Latvijā miruši 578 cilvēki, kuriem atklāta Covid-19 saslimšana. Savukārt kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 36 838 cilvēki.

Aizvadītajā diennaktī, Otrajos Ziemassvētkos, Latvijā reģistrēti 44 ar jauno koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāves gadījumi, kas ir jauns negatīvais rekords, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

SPKC skaidro, ka 27.decembrī saņemtie ziņojumi par 44 mirušiem Covid-19 pacientiem neietver datus tikai par iepriekšējo diennakti. “Šie dati ir par vairākos datumos mirušajiem, par kuriem šodien SPKC saņēmis ziņojumus no stacionāriem un ģimenes ārstiem,” skaidrots iestādes “Twitter” kontā.

Iepriekš Latvijā lielākais vienā diennaktī reģistrēto Covid-19 pacientu nāves gadījumu skaits – 25 – tika fiksēts 15.decembrī, bet pirms tam tāds pats mirušo pacientu skaits tika fiksēts arī 12.decembrī.

Kā liecina SPKC sniegtie dati, no pagājušajā diennaktī reģistrētajiem mirušajiem viens cilvēks bija vecumā no 35 līdz 40 gadiem, trīs vecumā no 50 līdz 60 gadiem, seši vecumā no 60 līdz 70 gadiem, desmit vecumā no 70 līdz 80 gadiem, 20 vecumā no 80 līdz 90 gadiem, trīs vecumā no 90 līdz 95 gadiem, bet viens vecumā no 100-105 gadiem.

Līdz ar to kopumā līdz šim Latvijā miruši 559 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 5054 Covid-19 testi un atklāti 511 jauni Covid-19 gadījumi, bet pozitīvo testu īpatsvars bijis 10,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 36 330 cilvēki.

Pirms 11 gadiem mūžībā aizgājušajam par popmūzikas karali dēvētajam Maiklam Džeksonam piederējušais rančo “Neverland” (Nekadzeme”) Kalifornijā par 22 miljoniem dolāru pārdots  amerikāņu miljardierim Maiklam Bērklam.

1100 hektāru plašo īpašumu, kurš pēc Džeksona nāves 2009.gadā pārdēvēts par “Sycamore Valley Ranch”, Bērkls, kurš savulaik konsultējis Džeksonu finanšu jautājumos, iegādājies nolūkā to pārdot vēlāk par augstāku cenu, ziņu aģentūrai AFP teicis Bērkla pārstāvis.

Pagājušā gada astoņdesmitajos gados Džeksons šo īpašumu iegādājās par 29,5 miljoniem dolāru.

Gadu pirms dziedātāja nāves “Neverland” no finanšu problēmās nonākušā Džeksona nopirka pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāja Tomasa Baraka investīciju kompānija “Colony Capital”.

Savā īpašumā Džeksons bija  izveidojis atrakciju parku, taču tas jau sen nojaukts.

Džeksons nomira 2009.gadā pēc tam, kad ārsts bija injicējis viņam pārāk spēcīgu devu nomierinošu medikamentu, kurus popmūziķis lietoja, lai cīnītos pret bezmiegu.

Video

Panāktā vienošanās starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju par tirdzniecības attiecībām Latvijai ir izdevīga, tomēr līgums vēl kārtīgi jāizpēta, norāda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Nākamnedēļ vienošanos vērtēs Latvijas valdība. Galvenais ieguvums ir tas, ka Eiropas Savienības izcelsmes produkti Lielbritānijā netiks aplikti ar tarifiem. Plašāk stāsta Māris Klūga.

Video

Kopš pagājušās sestdienas Covid-19 testu cilvēki ar slimības simptomiem var veikt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Tajā pašā dienā zvanu centrā pieteikumu skaits dubultojās. Tā kā svētku dienās laboratoriju darba laiks ir īsāks, aicina neveikt testus tiem, kuriem nav nekādu saslimšanas pazīmju.

Video

Covid-19 pandēmija ļoti strauji izmainījusi sociālo klimatu un ekonomisko situāciju visā pasaulē, to skaitā arī cilvēku intīmo dzīvi. Esam pieraduši runāt par to, ka pandēmija ir veicinājusi fiziskas un ekonomiskas barjeras, vienlaikus neiedomājoties, kādu ietekmi tā rada dažādām mūsu dzīvei būtiskām jomām – seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, ģimenes plānošanai un ar Covid-19 nesaistītu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai. 

Guttmacher Institute* veicis pētījumu par Covid-19 ietekmi uz reproduktīvo veselību ASV, aptaujājot 2009 sievietes vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Pētījuma dati ievākti t. s. pirmā Covid-19 viļņa laikā 2020. gada martā un aprīlī. Lai saprastu Covid-19 ietekmes spēku, pētījuma dati ir salīdzināti ar izaicinājumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā pēc 2008. gada lielās ekonomiskās krīzes. 

Pētījumā ir apskatīti 5 būtiskākie sievietes seksuālās un reproduktīvās veselības aspekti: plānota grūtniecību, kontracepcijas lietošana, pieejamība (kontracepcijai, konsultācijām), e-vizītes kontracepcijas jautājumos, vardarbība no partnera puses. 

Plānota grūtniecību

Vairāk nekā 40% ASV aptaujāto sieviešu Covid-19 pandēmijas dēļ mainījušas ģimenes pieauguma plānus, proti, kad un cik bērnus vēlas. Viena trešdaļa (34%) sieviešu nolēmušas atlikt plānotu grūtniecību vai kopumā šobrīd vēlas mazāku bērnu skaitu nekā pirms Covid-19 izraisītās krīzes. Šāda plānu maiņa skar 37% sieviešu ar zemiem ienākumiem un 32% sieviešu ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Tikai 17% sieviešu pandēmijas radītās situācijas dēļ vēlas vairāk bērnu un grūtniecību ātrāk nekā iepriekš plānots. 

Attieksme pret kontracepciju 

34% sieviešu atbildēja apstiprinoši uz apgalvojumu: “Covid-19 pandēmijas dēļ esmu daudz uzmanīgāka nekā iepriekš, lietojot kontracepciju katru reizi, kad man ir seksuālas attiecības”. Pastiprināta uzmanība konsekventai kontracepcijas lietošanai bija raksturīgāka sievietēm, kuras atzīmēja, ka vēlas atlikt grūtniecību jeb vēlas mazāk bērnu pandēmijas dēļ. 

Pieejamība

Vienai trešdaļai ASV aptaujāto sieviešu (33%) pandēmijas ierobežojumu dēļ bija jāatliek jeb jāatceļ vizīte pie speciālista, kurš darbojas seksuālās un reproduktīvās veselības jomā (ginekologs, vecmāte u.c.), vai bija problēmas saņemt ierasto kontracepciju. Daudzas sievietes pauda bažas par savu spēju atļauties kontracepciju (27%), ka arī apmaksāt vizītes un pārbaudes pie speciālista (28%). 

E-vizītes

Vizītes online vidē jeb e-vizītes, pielāgojoties pandēmijas radītiem apstākļiem, ļauj daļai sieviešu saņemt neieciešamās konsultācijas. Tā piemēram, 24% sieviešu, kuras lieto kontracepcijas tabletes, izmantojušas e-vizīti, lai konsultētos ar savu ginekologu un saņemtu kontracepcijas iegādei nepieciešamo recepti. 

Vardarbība 

Īpaši situācijās, kad ir zaudēts darbs, būtiski pieaug vardarbības risks attiecībās, jo finansiālās krīzes un stress ir vardarbību veicinošie faktori. 16% sieviešu, kuras piedalījās pētījumā, atzina, ka jau Covid-19 pandēmijas sākumā ir piedzīvojušas vardarbību no partnera puses (emocionāls pazemojums, piespiedu seksuālas attiecības, fiziska ietekmēšana, biedēšana). 33% no šīm sievietēm atzīmēja, ka viņām nav bijusi iespēja meklēt palīdzību šajā situācijā. 

Finansiālā situācija

Šī gada martā praktiski visa pasaule negaidīti nokļuva “paliec mājās” ierobežojošajā vidē, kas veicināja Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo sociālo distancēšanos, taču vienlaikus pastiprināja ekonomisko un sociālo nedrošību. Guttmacher Institute pētījums apliecina sabiedrībā redzamo – pandēmijas radīto slogu dažādas sabiedrības grupas piedzīvo atšķirīgi. Tā piemēram, ASV sievietes biežāk nekā vīrieši ir zaudējušas darbu. Attiecīgi viņām tiek pārtraukta darbavietas nodrošinātā veselības apdrošināšana un samazinās piekļuve veselības pakalpojumiem. 

Vairāk nekā puse (52%) sieviešu apstiprināja, ka viņa pati vai kāds no mājsaimniecības pandēmijas dēļ ir zaudējis darbu vai var strādāt tikai samazinātu darba laiku. Viena trešdaļa sieviešu finansiālo stāvokli 2020. gada aprīlī vērtē kā sliktāku nekā 2019. gada aprīlī. 

41% sieviešu, kurām ir bērni, piekrita apgalvojumam: “Covid-19 pandēmijas dēļ esmu satraukusies, vai spēšu parūpēties par saviem bērniem”. Šo apgalvojumu apstiprināja ne tikai 55% sieviešu ar zemiem ienākumiem, bet arī 35% sieviešu ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kas norāda uz vispārējo nedrošību par situāciju, kādā šobrīd dzīvojam. 

Salīdzinājums ar 2008. gada krīzi

Vien pāris mēnešos, Covid-19 pandēmija ir radījusi līdzīgu situāciju kā 2008. gada krīze. Salīdzinot seksuālās un reproduktīvās veselības pētījumus, redzamas kopīgas iezīmes gan sieviešu vēlmē atlikt grūtniecību (36% šobrīd pret 31% 2008. gadā) un plānot mazāk bērnu ģimenē (27% pret 28%), gan bažās par spēju atļauties kontracepciju un ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus veselības pakalpojumus (25% pret 23%).  Vienlaikus pandēmija vairāk ietekmējusi sieviešu vēlmi rūpīgāk lietot kontracepciju (39% pret 29%), kā arī 39% sieviešu šobrīd saskaras ar kontracepcijas un konsultāciju pieejamības problēmām, savukārt, 2008. gada krīzes laikā ar to saskārās vien 24% sieviešu. 

Pētījums tikai ieskicē apzināto pandēmijas izraisīto ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību, taču pilnu situācijas kopainu būs iespējams novērtēt tikai pēc laika. “Paliec mājās” pieredze, augošā ekonomiskā nestabilitāte un traucējumi veselības aprūpes sistēmā Covid-19 pandēmijas laiku padarījusi par nebijušu pieredzi cilvēkiem gan ASV, gan Eiropā un citviet pasaulē. To, kāda būs pandēmijas ietekme uz Latvijas demogrāfisko situāciju un ģimenes plānošanas izvēlnēm, attiecībām ģimenē un kontracepcijas lietošanas paradumiem, speciālistu un veselības pakalpojumu pieejamību, rādīs laiks un arī Latvijā veiktie pētījumi par situāciju seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. 

Otrdien Latvijā atklāti 1145 jauni Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits, bet 20 ar jauno koronavīrusu sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Mirušo personu skaits aizvadītajā diennaktī bijis otrs lielākais, kāds līdz šim reģistrēts vienā diennaktī. No pagājušajā diennaktī mirušajiem viens cilvēks bija vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – no 60 līdz 70 gadiem, divi – no 70 līdz 80 gadiem, desmit – no 80 līdz 90 gadiem, trīs – vecumā no 90 līdz 100 gadiem, bet viens vecumā no 100 līdz 105 gadiem.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 479 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 12 155 Covid-19 testi, kas ir augstākais veikto testu skaits vienā diennaktī. No tiem pozitīvi bijuši 7,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā ar Covid-19 līdz šim saslimuši 33 484 cilvēki, savukārt pēdējās 14 dienās kopā inficējušies 10 668, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 555,6 gadījumi.

Katrs mākslinieks, tēlnieks un arhitekts darbu darina ar savu ideju, kamēr mēs, vērotāji un baudītāji, meistara darbu redzam savā interpretācijā. Tā arī mēs cenšamies atklāt to mākslas darbu – skulptūru, statuju, figūru, megalītu un citu konstrukciju – nozīmi, kuru autori dzīvojuši krietni pirms mums.

Salas un kontinenti glabā vērtības, kas jau paaudžu paaudzēs ir bijis aizraujošs izaicinājums pētniekiem, vēsturniekiem un arheologiem, jo daudzas vietas un mākslas darbi ir tik seni un neizprotami, ka vēljoprojām nav skaidrs, kādiem mērķiem tās ir būvētas. 

Tādēļ “National Geographic” ir apkopojis interesantākos faktus par pasaules noslēpumainākajām skulptūrām un celtnēm. 

Neizskaidrojamais – Egejas jūras vidienē atvestas un atstātas senas figūriņas

Kiklādu salas ir Grieķijas salu arhipelāgs Egejas jūras dienvidu daļā. Grupā ir vairāk nekā 200 salu, tajā skaitā arī Kerosa. Tā ir pavisam neliela, taču kas to padara par neparastu? Tās ir simtiem mazos gabalos sasistās statuetes, kas vēsta par Eiropas civilizācijas pirmsākumiem un kas ir atvestas un izkaisītas pa visu salu, neatstājot nekādas pēdas vai izskaidrojumus par to, kur tās radušās. 

3000 gadus pirms mūsu ēras tapušās marmora figūriņas lielākoties atveido abstraktu, kaila cilvēka ķermeni. Tās iedalās trīs galvenajos veidos: kails sievietes ķermenis, kails vīrieša ķermenis un mūziķu figūriņas. Visbiežāk uz salas ir atrodamas tieši sieviešu figūras. Salas pētnieku grūtākais uzdevums ir atrast gabalus, kas atbilstu vienai figūrai, un atklāt, kādēļ statuetes vispār atrodas uz šīs salas.

Tāpēc vēstures cienītājiem un piedzīvojumu meklētājiem tiek piedāvāta jauna filma “Kerosas apraktie noslēpumi”, kurā zinātnieku un ekspertu komanda kopā ar arheologu dodas unikālā ekspedīcijā pa Grieķijas salu Kerosu, lai atrisinātu mistērijas un meklētu šīs statuetes. Filmas pirmizrāde būs skatāma kanālā “National Geographic” jau 28. decembrī plkst. 22.00. 

Latvieša rokām būvētā Koraļļu pils Floridā 

1951. gadā netālu Maiami neparastais latviešu izcelsmes tēlnieks, akmeņkalis Edvards Liedskalniņš pabeidza Koraļļu pils būvniecību. Tas ir inženierijas brīnums, kas pielīdzināms Ēģiptes piramīdām un Stounheindžai un kura noslēpumu nav izdevies atklāt. Koraļļu pili Liedskalniņš esot būvējis par godu nelaimīgajai jaunības dienu mīlestībai Agnesei. Sākotnēji pils atradusies netālu no Floridsitijas (Florida City), taču 1936.gadā viņš pārcēlies un ņēmis pili sev līdz. Pārvākšanās ilga trīs gadus.

Fantastiskā būve ir veidota no vairāku tonnu smagiem iežiem jeb kaļķakmens bluķiem, kas izkalti dažādās formās, – stabos, sienās, krēslos, galdos, dilstošā Mēnesī, Saules pulkstenī un strūklakā. Koraļļu pils vienmēr tika celta naktī, izmantojot pašdarinātas vinčas un sviras, kā arī būvniecības laikā Liedskalniņš vienatnē esot spējis pārvietot akmeņus, kas kopumā svēra vairāk nekā 1100 tonnu. 

Par brīnumaināko vietu pilī uzskata tās lielos akmens vārtus, kuri, neraugoties uz svaru, bija viegli atverami – ar vienu pirksta kustību. Līdz pat 1986.gadam, kad vārti salūza, nebija skaidrs, kā šis mehānisms darbojas. Noņemot vārtus, izrādījās, ka tie rotēja ar metāla ass un kravas auto gultņu palīdzību. Vēlāk tajā pašā gadā vārtus atjaunoja.

Lai arī to, kā viens cilvēks smagos akmens bluķus izkalis un pārvietojis pats, bez īpašas tehnikas, ieskauj daudz teoriju un mīklu, visticamāk Liedskalniņš izmantojis sviras principu un smagu darbu. Viņš pats teicis, ka esot atklājis piramīdu noslēpumu, kā senie ēģiptieši, būvnieki Peru, Jukatanā un Āzijā ar vienkāršiem instrumentiem varējuši pacelt vairākas tonnas smagus akmeņus.

Mistiskās akmens lodes no Kostarikas

20. gadsimta 30. gados Kostarikas džungļos tika atrastas 300 gandrīz pilnīgi apaļas dažādu izmēru akmens lodes. Akmeņu forma bija perfekta un to diametri atšķīrās, sākot no desmit centimetriem līdz pat 2,4 metriem. 

Perfekti apaļo akmeņu izcelsme vēljoprojām ir neizskaidrojama. Lielākā daļa akmeņu, kuri tikuši izmantoti sfēru izveidē, ņemti no kalnu pakājes, tālu no vietas, kur tie atrasti. Pētnieki uzskata, ka ieža formas pārveidošana uzsākta turpat nogāzē, bet vēlāk tie pārvietoti. Tomēr nav skaidrs, kā notikusi pārvietošana, jo, spriežot pēc ložu vecuma, tās radītas pirms ticis izgudrots rats. Turklāt, dažas akmens lodes atrastas uz Isla del Cano (Isla del Caño) salas, kura atrodas 17 kilometru attālumā no to izcelsmes vietas.

Par to kā, akmens lodes tapušas izskanējušas vairākas teorijas. Daži arheologi uzskata, ka virsējais slānis berzts ar dzīvnieku ādām un smiltīm, līdz izveidojusies apaļa forma. Citiem šķiet, ka vispirms ieža virskārta kalta ar akmens instrumentiem, tad akmens karsēts, lai to vieglāk būtu slīpēt un iegūt lodes formu. Lielākās lodes tika arī pulētas.

Laika gaitā cilvēki ir iznīcinājuši daudzus neparastos atradumus, tomēr Kostarikas Nacionālajā muzejā ir saglabāti pavisam 130 akmeņi, kurus nav nepieciešams restaurēt. Tomēr daudzi no viņiem vēl atrodas dziļi džungļos un zem zemes. 

“Lodes mēdza simbolizēt sociālo un politisko statusu. Tās tika demonstrētas, ja ciemā ieradās kāda svarīga persona,” teikts Kostarikas muzeja izstādē. “Jo lielāka un akurātāk nostrādāta ir lode, jo lielāks ir ciemata un tā iedzīvotāju prestižs, protams, jo vairāk lodes, jo svarīgāks ciemats,” skaidro muzeja darbinieki. 

Moai skulptūru mīkla 

Lieldienu salas jeb Rapanujas vēsture ir neticami bagātīga un ļoti pretrunīga, un tās noslēpumainību vēl papildina arī teju 900 neparastās Moai skulptūras. Šīs unikālās statujas neliek mieru vairākām ceļotāju un pētnieku paaudzēm, jo ir pilnīgi neizprotami, kā tās radušās salā ar tik maz iedzīvotājiem un nabadzīgu augu valsti. 

Statuju izskats ir ārkārtīgi savāds – lielas galvas ar smagnēju, uz priekšu izbīdītu zodu, ironisku sejas izteiksmi un garām ausīm. Kā arī šīm statujām ir ķermenis, kas ierakts vismaz 25 metrus zem zemes. Pēc arheologu domām, sākotnēji statujas nemaz nebija ieraktas, tās iegrima palēnām, klimatisko izmaiņu dēļ. 

Moai statujas tika celtas, lai godinātu vadoni vai citus svarīgus cilvēkus,  kuri devušies aizsaulē.  Skulptūras novietotas uz taisnstūrveida akmens platformām, dēvētas par Ahu. Moai skulptūras tika kaltas ar dažādām grimasēm, jo bija paredzēts, ka tās saglabā apglabātās personas vaibstus.

Lielākā daļa no akmens statujām guļ nepabeigtas akmeņlauztuvēs vai gar senajiem ceļiem. Dažas no tām ir sastingušas Rano-Raraku vulkāna krātera dziļumā, bet dažas ir “iznākušas” uz vulkāna kores un, liekas, ka virzās uz okeānu.

Lielā Talka aicina vēl šogad paveikt savu labo darbu Latvijai un izvēlēties Ziemassvētku eglīti podiņā, tādā veidā nodrošinot iespēju kociņam turpināt augt arī pēc svētku beigšanās. Tā vietā, lai eglīti pēc svētkiem izmestu tuvējā miskastē, cilvēki ir aicināti to iestādīt, padarot Latviju zaļāku un pieliekot roku Latvijas ieguldījumam pasaules ekosistēmas līdzsvara atjaunošanā.

Lielās Talkas mērķis jau trīspadsmit ir bijis aicināt Latvijas iedzīvotājus līdzdarboties vides sakopšanā, labiekārtošanā un atveseļošanā. Ne tikai domāt par to kā novērst piesārņojuma radītās sekas, bet arī raudzīties nākotnē un dalīties ar inovatīvām idejām. Par dabas saglabāšanu nepieciešams domāt ik dienu, un ar šķietami maziem ikdienas darbiem, pievienoties zaļākas un tīrākas Latvijas un pasaules veidošanā.

 “Kāpēc lai jūsu Ziemassvētku eglīte nevarētu izaugt par nākotnes dižkoku? Šie mūžzaļie koki ir neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa, un, lai tie turpinātu mūs priecēt arī pēc svētkiem, dodiet iespēju eglēm augt. Iegādājoties eglīti podiņā, būs iespēja to pēc svētkiem pārstādīt sev tuvējā apkārtnē, kur tas ir atļauts. Tādā veidā jums būs iespēja par eglīti atcerēties un to apciemot arī vasarā vai rudenī, un sekot līdz tās augšanai. Ja nav iespējas to pārstādīt, kociņu varam uzdāvināt kādam talkotājam pavasara vai rudens talkā. Savukārt, pēc egles nociršanas, tās mūžs ir beidzies, līdz ar ko, arī tās sniegtais prieks būs relatīvi īss. Aicinu domāt ilgtermiņā gan par mūsu planētu, gan par prieku, ko var radīt Ziemassvētku eglīte arī pēc svētkiem” uz iniciatīvu aicina Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme.

Lielā Talka šī gada rudenī jau trešo gadu pēc kārtas īstenoja koku sēšanas un stādīšanas akciju “Laimes koki”, kuras mērķis ir veidot bērnos un jauniešos atbildības sajūtu par dabas saglabāšanu, radot plašāku izpratni par dabas saglabāšanu, uzņemoties rūpes par kāda konkrēta koka izaudzēšanu, kā arī stiprināt Latvijas kā zaļas, ilgtspējīgas un vides jomā atbildīgas valsts starptautisko tēlu, un stiprināt sabiedrības iesaisti vides jautājumu risināšanā vietējā un globālā mērogā. Savukārt, pavasara “Lielā Talka” 2021. gadā norisināsies kā ierasts, aprīļa pēdējā sestdienā – 24. datumā.

Izvēlies egli podiņā un vēl šogad izdari labu darbu Latvijai!