Pēdējā mēneša laikā 23% iedzīvotāju ir saskārušies ar miega traucējumiem (4% – bieži, 10% – dažreiz, 9% – reti), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 cilvēkus. Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, kad kopumā 29% iedzīvotāju piedzīvoja miega traucējumus, Covid-19 otrajā vilnī miega kvalitātes rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Tāpat aptaujā secināts, ka 74% respondentu miega kvalitāte pēdējā mēneša laikā nav mainījusies.
Pavasarī Covid-19 bija kas jauns, nezināms un biedējošs, tādēļ, iespējams, tam bija lielāks efekts arī uz cilvēku miega kvalitāti, tomēr šobrīd situācija turpina saasināties un vispārējā satraukuma līmenim atkal varētu būt vērojams pieaugums, situāciju vērtē psihoterapeits Andris Veselovskis. Ja vasarā situācija normalizējās un cilvēki atguva pārliecību par pārskatāmu nākotni, ienākumiem un veselību, tad šobrīd situācija strauji virzās pretējā virzienā. Skaidrs, ka krīze liek pastiprināti domāt par veselību, darbu un jaunajiem apstākļiem, turklāt jāatceras, ka krīzes laiks cilvēkus sašķeļ arī pēc darba apjoma – daļai darba nav un miega kvalitāti ietekmē tieši satraukums par ienākumiem, savukārt citiem darba apjoms ir ievērojami audzis, radot pārslodzi un miega traucējumus, piemēram, veselības aprūpes darbiniekiem. Tāpat miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas. Vienlaikus eksperts atklāj, ka daļa cilvēku mēģina “miegā paslēpties”, guļot pārmērīgi daudz un tādējādi cenšoties izvairīties no pastāvošām problēmām.
Eksperts norāda, ka miega uzlabošanai svarīgi ir mazināt vispārējo stresa līmeni. Skaidrs, ka ir nepieciešams iegūt uzticamu aktuālo informāciju par valstī notiekošo, tomēr ziņu skatīšanos būtu vēlams ierobežot līdz vienai reizei dienā, lai lieki nenoslogotu prātu un neradītu papildu negatīvas domas. Šobrīd īpaši svarīgas ir kustības – fiziskas aktivitātes un komunikācija ar citiem, pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem. Tāpat katram ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns tuvākajām dienām, šobrīd labāk fokusēties uz to, kas katram jāizdara tuvā un pārredzamā nākotnē. Speciālists atgādina, ka stresa samazināšanai der aktivitātes, kuras sniedz pozitīvas emocijas: dziedāšana, pastaigas, literatūra, filmas, meditācija un citas.
Pirms došanās gulēt būtu ieteicams nedarīt neko uzbudinošu, piemēram, izvairīties no telefona un datora lietošanas, kā arī nevajadzētu aizrauties ar trekniem ēdieniem un alkoholu. Pirms miega var palasīt labu grāmatu vai paklausīties mierīgu mūziku. Tāpat svarīgi, ka vide guļamistabā ir mierīga, klusa un pietiekami tumša. Jāatgādina arī par piemērota matrača un spilvena izvēli.
Speciālists aicina krīzi pieņemt kā šī brīža dzīves sastāvdaļu un dzīvot ar pārliecību, ka ar šiem izaicinājumiem var tikt galā.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2779 respondentus.
Ceturtdien Latvijā atklāti 680 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 15 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Šis ir otrais lielākais vienā diennaktī mirušo Covid-19 pacientu skaits. Līdz šim kopumā Latvijā mirušas 319 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19, jeb 1,3% no inficēto kopskaita.
Viena no ceturtdien no Covid-19 mirušajām personām bijusi vecumā no 45 līdz 50 gadiem, četras – vecumā no 55 līdz 65 gadiem, četras – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, piecas – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viena – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 10 356 Covid-19 testi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī veikto testu skaits. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 6,6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Kopumā šīs nedēļas pirmajās četrās dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais četru dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2918 personām pagājušajā nedēļā līdz 2866 šonedēļ jeb par 1,8%.
Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 24 386 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu saslimšana ar Covid-19 apstiprināta kopumā 8578 personām, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, pagājušās diennakts laikā stacionēti 87 Covid-19 pacienti, tostarp deviņi pārvesti, bet no slimnīcām izrakstīti 73 pacienti, ieskaitot arī deviņus pārvestos pacientus.
Ņemot vērā arī no slimības mirušos, kopējais patlaban slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits dienas laikā nav būtiski mainījies un stacionāros ārstējas 743 pacienti, no kuriem 703 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 40 – ar smagu slimības gaitu.
Līdz šim kopumā stacionārus pametuši 1936 pacienti.
Saistīt dzīvi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ik gadu izvēlas vairāk nekā 15% sievietes. Vairums sabiedrības armiju uzskata par izteikti vīrišķīgu organizāciju, kur sievietēm ja nu gluži nav vietas, tad katrā ziņā ir ļoti grūti. Tas ir plaši izplatīts stereotips, kuram gan it nemaz nepiekrīt ne armijā dienošie puiši, ne meitenes.
Pie mīnmetēja ar bizi pār plecu
Mīnmetēju apkalpes komandierei Rūtai Ievai Štībelei ir 24 gadi, un viņa armijā ir jau piecus gadus. Viņas ikdienas pienākumos ietilpst pēc saņemtajiem datiem uzraudzīt mīnmetēju šāviņu uzstādīšanu un pārbaudīt, vai mīnmetēji ir atbilstoši sagatavoti šaušanai. Bērnībā gribējusi kļūt par ceļu policisti, tomēr vidusskolā, darbojoties jaunsargos, nolēmusi dzīvi saistīt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pēc obligātās apmācības Alūksnē nonākusi 2. mehanizētajā kājnieku bataljonā, Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, kur ilgstoši dienējusi Sakaru vadā, bet nu jau vairāk nekā mēnesi darbojas Mīnmetēju vadā.
“Man šeit nekad nekas nav bijis piespiedu kārtā. Pati esmu izvēlējusies savu ceļu, tāpēc no pieredzes varu teikt – ja tu zini, ko gribi, un nebaidies par to runāt, vari arī darīt tieši to, ko gribi,” stāsta Rūta Ieva. Viņa atzīst, ka sievietēm armijā ir gana plašas iespējas veidot karjeru: “Man patīk būt ārā kopā ar puišiem un komandēt, bet ir sievietes, kuras labāk jūtas biroja darbā. Protams, štābos šādi cilvēki ir ļoti vajadzīgi, viņi arī dara savu darbu, bez kura mēs nevarētu darīt savējo. Protams, sevi ir jāpierāda, nedrīkst sēdēt malā, neko nedarīt un gaidīt, ka viss notiks pats no sevis. Es arī pati esmu gājusi pie komandiera, runājusi, ka gribu iziet tādu vai citu kursu, un nekad nav bijis tā, ka mani neuzklausītu tikai tāpēc, ka esmu sieviete.”
Ikdienā no dienesta brīvajā laikā Rūta Ieva valkā kleitas – jo sievišķīgākas, jo labāk. Kad tikko iepazīti cilvēki jautā, kur viņa strādā, viņa liek uzminēt. Līdz šim nevienam neesot izdevies – parasti izskan tādas profesijas kā kosmetologs vai frizieris. Cilvēki netic, sak’, nu ko tāda meitene armijā… Viens no smieklīgākajiem jautājumiem, ko viņa dzirdējusi – kā viņa armijā tiekot galā ar saviem garajiem matiem. “Sapinu bizi! Tas jau neko nemaina – gari vai īsi mati,” smejas Rūta Ieva. Brīvajā laikā viņa sporto un atpūšas gluži tāpat kā citas jaunas sievietes.
Citām meitenēm viņa iesaka mest bailes pie malas un sekot savam aicinājumam – ja šķiet, ka īstais ceļš ir armija, tas noteikti jādara. Pašai gan arī nācies saskarties ar apkārtējo aizspriedumiem – ko tu tajā armijā, tev taču jādzemdē. “Nu jā, es dzemdēšu, un viss būs kārtībā! Cilvēki ir iedomājušies, ka te tikai ir šausmīga fiziska slodze. Es esmu izaugusi ar fizisko slodzi, zinu, ka to varu un manai veselībai tas neko sliktu nenodarīs, bet tie, kuri zina, ka varbūt viņiem to nevajag, var izvēlēties citus amatus. Armija – tas nav tikai pa mežiem, kā daudzi ir iedomājušies. Galvenais, kur jāsaņem visi spēki un jāiztur, ir tie trīs pamata apmācības mēneši, kas jāiziet visiem. Pēc tam jau katrs pats izvēlas, ko darīt,” stāsta Rūta Ieva un piebilst – karavīrs drīkst arī raudāt, bet, protams, nevajag to darīt katru reizi, kad ir grūti: “Man pašai ir tā bijis, ka ir grūti. Tad es aizeju kaut kur viena pati, izraudos, un ir labāk. Tas arī ir tāds stereotips, ka armijā nav emociju.”
Tiesa, atlaides tāpēc, ka esi sieviete, arī neviens nedod: “Pēdējos kursos biju vienīgā meitene, divus mēnešus bijām mežā, un vienīgais, kā pārējie centās pret mani jaukāk izturēties, – ļāva ilgāk pagulēt, varbūt to vienu saldumu atdeva. Tā, lai teiktu, tu šeit nederi, – man tā nekad nav bijis. Puiši jau skatās uz mani kā uz biedru, ja redz, ka visu varu, – labi, tu esi mūsējā.”
Galerija
Nevis kā filmās, bet kā dzīvē
Svjatoslavam Priedeslaipam ir 28 gadi. Viņš ir Nacionālo bruņoto spēku 2. mehanizētā kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas vecākais speciālists. Ikdienā viņš pēc saņemtajām koordinātām aprēķina datus mīnmetēju sagatavošanai darbam un nosūta tos apkalpēm, kas savukārt sagatavo mīnmetēju šaušanai. Par dzīvi armijā viņu, mācoties tehnikumā, ieinteresējis kursabiedrs, kurš bija iestājies Zemessardzē. Tā pēc skolas beigšanas 21 gada vecumā Svjatoslavs pieteicās Nacionālajos bruņotajos spēkos. Alūksnē izgājis pamata apmācības kursu, bet jau skaidri zinājis, kurā vienībā pēc tam gribētu dienēt. Šobrīd viņš veiksmīgi apvieno dienestu ar neklātienes jurisprudences studijām.
Diendienā strādājot plecu pie pleca gan ar puišiem, gan meitenēm, Svjatoslavs ir pārliecināts, ka armijā vieta atrodas katram, kurš vēlas ar to saistīt savu dzīvi. “Es gan pats nekad neesmu bijis aizspriedumains pret sievietēm armijā, bet cilvēkiem ir dažādi uzskati – ka sievietes ir pārāk emocionālas, ka viņām jādzemdē bērni, bet bērna kopšanas atvaļinājums neiet kopā ar dienestu. Es tam nepiekrītu. Mums tieši kājniekos ir tādas meitenes, kuras visiem džekiem var parādīt velnu. Es daudz labprātāk dienētu plecu pie pleca ar šādām meitenēm,” atzīst Svjatoslavs, piebilstot – panākumi armijā atkarīgi tikai no paša motivācijas un intelektuālās kapacitātes, nevis dzimuma. Uzticība jānopelna gan vīriešiem, gan sievietēm.
Protams, darbs armijā nav piemērots katram. Svjatoslavs ar smaidu atklāj, ka ne viens vien nāk pieteikties, pārskatījies filmas un seriālus un pārliecināts, ka armijā tikai skraida apkārt un šaudās. Taču ikdiena ir daudzveidīga: dažādas starptautiskas mācības, šaušanas apmācība, braukšanas apmācība dažādām šoferu kategorijām, valodu kursi – pats tikko bijis angļu valodas kursos.
Svjatoslavs strādā no pirmdienas līdz piektdienai plkst. 9.00–17.00 – gluži tāpat kā vairums cilvēku citās darbavietās. Ja plānā paredzēts doties uz mežu, tad gan varot “pazust” uz nedēļu vai divām. Svjatoslavam gan netrūkst arī kuriozas pieredzes, kas saistīta ar cilvēku aizspriedumiem par dzīvi armijā. “Vissmieklīgākais, ar ko man nācies saskarties, – viena jaunkundze pajautāja, kā es tiku ārā no bāzes. Domāja, ka mums ir ieslodzījuma režīms un ka mūs nelaiž ārā. Es tad arī piespēlēju – kā tad, izlauzos, izbēgu, Militārā policija mani tagad meklē! Tas bija visjautrākais,” smej Svjatoslavs. Kāds mazs zēns reiz esot pajautājis, vai visiem armijniekiem ir obligāti jātetovējas, jo tas ir izplatīts stereotips – bravūrīgi mačo vīrieši, kuri pārsvarā tikai sporto un neko citu nedara. Taču Svjatoslavs atgādina – ikviens karavīrs ir tāds pats cilvēks kā visi citi ar savām problēmām un pārdzīvojumiem, kurš tāpat savā reizē apraudas vai izjūt jebkuras citas emocijas.
Lai šā brīža apstākļos palīdzētu zīdaiņu vecāku emocionālam un informatīvam atbalstam, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija un tirdzniecības centrs “Alfa” decembrī īsteno ikgadējo labdarības akciju “Dāvini ziedojot!”. Tās ietvaros ikvienam ir iespēja kādam citam dāvanas vietā veltīt ziedojumu līdzekļus SOS Bērnu ciematam un iegūt skaistu eglīšu rotājumu – koka dzīvnieku figūriņas. Visi akcijas laikā iegūtie līdzekļi tiks izmantoti labdarības mērķiem.
“Dāvini ziedojot” idejas pamatā ir izvēlēties tādu dāvanu svētkos, kas ne tikai iepriecinātu tās saņēmēju, bet vienlaikus kalpotu sabiedrības labā. Šogad visi labdarības akcijas laikā no 1. līdz 24. decembrim saņemtie ziedojumi 100% apmērā tiks novirzīti Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas programmas “Piedzimstot bērniņam” finansēšanai.
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja: “Esam pateicīgi tirdzniecības centram “Alfa”, ka jau trešo gadu pēc kārtas gaišajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā varam īstenot kopīgu labdarības akciju “Dāvini ziedojot”. Šogad tās mērķis ir īpaši nozīmīgs, jo vāksim ziedojumus, lai 2021. gadā varētu īstenot atbalsta programmu “Piedzimstot bērniņam” jaundzimušo vecākiem. Gada laikā plānojam nodrošināt atbalstu vairāk nekā 100 jaunajām ģimenēm, un šī nodoma īstenošanai nepieciešami 30 000 EUR. Priecāsimies par katru sirsnīgo cilvēku, kas izlems nākt palīgā jaunajiem vecākiem un ziedos šim mērķim t/c “Alfa” vai digitāli SOS Bērnu ciematu asociācijas mājaslapā.”
“Mazuļa ienākšana ģimenē ir emocionāls brīdis, kas sniedz laimi un vienlaikus prasa daudz rūpju, bet tieši no vecākiem atkarīga stipru ģimeņu veidošanās. Aicinām palīdzēt saziedot Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas iniciatīvai nepieciešamo summu akcijā “Dāvini ziedojot!”. Vēlamies radīt jaunu skatījumu uz svētku dāvanām un to vērtību. Šogad labo nodomu dāvaniņas ir eglīšu rotājumi, kas vienlaikus iepriecinās gan tās saņēmējus, gan arī jaunās ģimenes, kuru atbalstam tiek ziedots,” stāsta t/c “Alfa” vadītāja Liene Apine.
Akcija “Dāvini ziedojot!” norisinās no 1. līdz 24. decembrim. Sākot ar 10. decembri ziedot būs iespējams klātienē, t/c “Alfa” pirmajā stāvā (plkst. 12.00-20.00, t/c darba laikā), pārējā laikā ziedot iespējams digitālā veidā vietnē www.sosbernuciemati.lv. Dāvaniņas ar pievienoto vērtību – eglīšu rotājumus – akcijas stendā t/c “Alfa” varēs saņemt, ja ziedojums ir 10 vai vairāk eiro. Digitālo ziedojumu veicēji dāvaniņas saņemšanai akcijas stendā aicināti uzrādīt e-pastā saņemto ziedojuma apliecinājumu.
Programmu “Piedzimstot bērniņam” īsteno Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar PEP mammu biedrību, piedāvājot jaundzimušo bērniņu vecākiem mazuļu pirmajos trīs dzīves mēnešos saņemt bezmaksas informatīvu un emocionālu atbalstu no pirmās emocionālās palīdzības jeb PEP mammām, kā arī, sākot no bērniņa sestā dzīves mēneša, apmeklēt nodarbības mammas-mazuļa atbalsta grupā. Vairāk: www.sosbernuciemati.lv.
Pagājušajā nedēļā parādijās runas, ka ar Covid-19 inficējies grupas “Prāta vētra” solists Renārs Kaupers. Nu mūziķis apstiprina, ka viņš izslimojis Covid-19.
Renārs Kaupers 6. decembrī nāca klajā ar paziņojumu sociālajā vietnē Instagram:
“Draugi, sirsnīgs sveiciens!! Īsziņas un uzmanība šajās dienās gāž no kājām! Renār, vai viss labi? Kā ar veselību? Steigšu visus nomierināt. Jūtos ļoti labi, esmu vesels un ir pagājušas 3 dienas kopš manas karantīnas un izolācijas beigām. Jā, patiešām, arī mani pirms pāris nedēļām noķēra Covid vīruss, kuru izslimoju salīdzinoši vieglā formā (3 dienas bija gripas sajūta – kaulu laušana un neliela temperatūra). Nu jau vairāk kā 10 dienas jūtos labi un nav ne mazāko slimības simptomu. Sirsnīgs paldies visiem, kas rakstīja uzmundrinošus vārdus šajās dienās! Turpināsim sargāt sevi un citus! Lai priecīga un veselīga 2.Advente visiem!“
Pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē ceturtdien nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.
“Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas,” atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem.
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu “mēs varam arī dot lielākas priekšrocības slimnīcu vadībām”, norādīja Mūrmane-Umbraško, norādot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atklāja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē, slimnīcu vadību rīcībā būs brīvāki instrumenti medicīnas personāla darba pārorganizācijai un pārkārtošanai, kā arī mandāts plānveida pakalpojumu un arī ambulatoro pakalpojumu ierobežošanai, ja tas nepieciešams.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 102 Covid-19 pacienti. Savukārt kopumā stacionāros patlaban ārstējas 744 pacienti, no kuriem 704 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 40 – smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 65 pacienti, bet līdz šim kopumā – 1863.
Trešdien Latvijā atklāti 890 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, trīs – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 85 līdz 95 gadiem. Vēl viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Diennakts laikā 11 mirušie ir atkārtots ceturtais augstākais rādītājs Latvijā.
Līdz šim kopumā mirušas 304 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Šis ir trešais lielākais vienā diennaktī atklāto inficēto skaits līdz šim. Iepriekš lielāks gadījumu skaits tika atklāts 3.decembrī, kad bija reģistrēti 930 Covid-19 gadījumi un 26.novembrī, kad tika fiksēti kopumā 898 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.
Kopumā šīs nedēļas pirmajās trīs dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais trīs dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2232 personām pagājušajā nedēļā līdz 2186 šonedēļ jeb par 2%.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9642 Covid-19 testi, kas ir līdz šim otrais lielākais veikto testu skaits vienas diennakts laikā. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 9,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 23 706 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā ir atklāti 8535 Covid-19 gadījumi, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.
Trešdien Latvijā atklāti 890 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, trīs – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 85 līdz 95 gadiem. Vēl viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Diennakts laikā 11 mirušie ir atkārtots ceturtais augstākais rādītājs Latvijā.
Līdz šim kopumā mirušas 304 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Šis ir trešais lielākais vienā diennaktī atklāto inficēto skaits līdz šim. Iepriekš lielāks gadījumu skaits tika atklāts 3.decembrī, kad bija reģistrēti 930 Covid-19 gadījumi un 26.novembrī, kad tika fiksēti kopumā 898 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.
Kopumā šīs nedēļas pirmajās trīs dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais trīs dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2232 personām pagājušajā nedēļā līdz 2186 šonedēļ jeb par 2%.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9642 Covid-19 testi, kas ir līdz šim otrais lielākais veikto testu skaits vienas diennakts laikā. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 9,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 23 706 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā ir atklāti 8535 Covid-19 gadījumi, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.
Karls Jungs 20. gadsimtā kā melu detektoru izmantoja asociatīvos testus, jo tie prasa tūlītēju reakciju un nedod personām iespēju ilgi domāt par redzēto. Tagad mēs centīsimies iegūt kādu informāciju no jūsu zemapziņas, kas kā likums ir paslēpta pat no jums. Atpūtieties, uzticieties zemapziņai, paskatieties uz attēlu un atcerieties simbolu, kuru pamanījāt vispirms.
Kuru dzīvnieku jūs redzējāt vispirms?
Rezultāti:
Kaķis
Šī izvēle norāda uz jūsu nevēlēšanos sākt darba nedēļu, ilgas pēc atvaļinājuma. Jūs ļoti nogurdina darba dienas, jūs vēlaties beidzot atgriezties mājās, apsēsties mājīgā atzveltnes krēslā un lasīt savu iecienīto grāmatu vai skatīties iecienīto TV šovu.
Suns
Jūs jūtat draugu atbalstu un ar šādu palīdzību esat gatavs atrisināt jebkuru radušos problēmu. Cīņas gars ir laba lieta. Bet apsveriet situāciju ar mierīgu prātu, lai redzētu, vai jūs spējat problēmu atrisināt viens pats. Galu galā apkārtējie cilvēki var mainīt tavus plānus un ļaus pieņemt pareizo lēmumu.
Lauva
Jūs esat neatvairāms! Jums to bieži saka, vai ne? Vai tas ir jūsu jaunās frizūras dēļ? Tomēr jums pat nav jāmaina frizūra, lai atstātu iespaidu. Tevī ir kaut kas, kas piesaista cilvēkus, un tas arī rada cieņu un apbrīnu, bet skaudību. Bet nevērtējiet viņus stingri, jo jūs faktiski reizēm uzvedaties nedaudz augstprātīgi. Centieties izturēties pret citiem kā pret vienlīdzīgiem cilvēkiem, nevis tā, kā jūs izturaties pret viņiem tagad.
Zirgs
Pašlaik kaut kas tevi ierobežo un ierobežo brīvību. Varbūt jūs vajājat priekšnieku caur biroju, kliedzot: “Atvaļinājums! Es gribu atvaļinājumu!” Nomierinies. Visi vēlas pārtraukumu. Bet tagad ir nepieciešams saglabāt mieru un parādīt izturību un efektivitāti, ar kuru slavens ir jūsu izvēlētais dzīvnieks.
Gulbis
Tu esi iemīlējies. Tāpēc viss apkārtējais šķiet brīnišķīgs, ieskaitot kašķīgo kasieri, kura ir neapmierināta ne tikai ar savu personīgo dzīvi, bet arī ar katra rindā esošā pircēja personīgo dzīvi. Tas ir brīnišķīgs periods – mēģiniet to pagarināt, ja ne uz pāris mēnešiem, tad vismaz līdz brīdim, kad saņemat algu.
Pingvīns
Kā jums to izdevās redzēt? Paskaties vēlreiz – pingvīna nav. Vai jūs to joprojām redzat? Vainojiet savu bagātīgo iztēli, kas pārsteidz jūsu draugus un mulsina cilvēkus, kuri pirmo reizi satiekas ar jums.
Kuru dzīvnieku jūs redzējāt? Lūdzu, dalieties savos rezultātos komentāros!
Par D vitamīna nozīmi organismā tiek runāts arvien plašāk. Taču kā patiesībā varam to uzņemt – cik daudz varam uzņemt caur ādu? Kādi individuālie faktori to ietekmē? Vai D vitamīnu caur ādu uzņemam arī ziemā? Skaidro ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa.
D vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, bet bieži vien cilvēki nezina, ka tas ir hormons, kura receptori atrodas uz neskaitāmām šūnām, tāpēc tas var ietekmēt vairākus ķermenī noritošos procesus, stāsta ārste. Tas stiprina kaulus, ietekmē sirds un asinsvadu veselību, imūnās un nervu sistēmas darbību, kā arī mazina risku saslimt ar vēzi, autoimūnajām un dažādām ādas slimībām. D vitamīnu varam uzņemt trīs veidos – ar sauli, pārtiku un D vitamīna preparātiem. Savukārt tā sintēze, uzsūkšanās un noārdīšanās atkarīga no vairākiem būtiskiem nosacījumiem – vecuma, kuņģa un zarnu trakta spējas to absorbēt, blakus saslimšanām, ķermeņa svara un citiem faktoriem.
D vitamīna uzņemšana caur ādu
Saule jeb tās ultravioletie (UV) stari ir viens no D vitamīna dabīgajiem avotiem. Šie stari atbild par D vitamīna sintēzi ādā, bet tas, kas sintezējas, ir previtamīns jeb vitamīna priekštecis, nevis aktīvā forma, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Previtamīns tiks pakļauts dažādiem sarežģītiem procesiem gan aknās, gan nierēs, līdz tas kļūs par aktīvo formu un būs gatavs veikt savas funkcijas.
Jāņem vērā, ka sekmīgu D vitamīna sintēzi ietekmē vairāki faktori, piemēram, ģeogrāfiskā lokācija, gadalaiks, katra cilvēka individuālais melanīna daudzums ādā, kā arī vispārējais veselības stāvoklis. Latvijā labvēlīgi laika apstākļi D vitamīna uzņemšanai ir no maija līdz augustam. Turklāt, ja āda pēc sauļošanās kļūst sārta, apdeg vai jau ir iesauļota, D vitamīns vairs netiek sintezēts. Gados veciem cilvēkiem vitamīna sintēze no ādas notiek ievērojami lēnāk.
Valda uzskats, ka ikvienam no mums katru dienu ir jāpavada noteikts laiks saulē, lai mēs iegūtu pietiekami daudz D vitamīna un būtu veseli. Taču mūsdienu uzskati tiek mainīti, jo ir pierādīts, ka ilgstoša atrašanās saulē izraisa ādas šūnu DNS bojājumu. Jo lielāks ir uzkrātais DNS bojājums, jo lielāks risks ir iegūt ādas vēzi, ne tikai bazālo šūnu un plakanšūnu karcinomu, bet arī melanomu, uzsver ārste. Tieši tas pats mehānisms, kas nodrošina D vitamīna sintēzi UV staru ietekmē, noved ādas šūnas pie DNS bojājuma un ādas ļaundabīgiem jaunveidojumiem.
Vai varam uzņemt ar pārtiku?
D vitamīnu ir iespējams uzņemt tikai ar dažiem pārtikas produktiem. Visvairāk tas sastopams lasī, tuncī, makrelē. Vēl to varam uzņemt ar liellopa aknām, olu dzeltenumiem, dažām sēnēm, piemēram, baravikām. Taču, lai tiktu uzņemts dienā nepieciešamais D vitamīna daudzums, šie produkti būtu jāapēd lielos daudzumus, kas nav iespējams, tāpēc tikai ar pārtiku optimālu līmeni sasniegt nav iespējams, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Pasaulē ir pieejami dažādi produkti, kuros D vitamīns ir mākslīgi pievienots palielinātā daudzumā, piemēram, šokolāde, piens, brokastu pārslas un citi, tomēr šobrīd šādu produktu pieejamība Latvijā ir ļoti maza, tādēļ talkā nāks D vitamīna preparāti.
D vitamīna preparātu izvēle
VIGANTOLVIT un GEMIUS Latvia veiktā aptauja liecina – visbiežāk cilvēki D vitamīna preparātus sākuši lietot, sekojot ārsta rekomendācijām. Tā norādījuši 51% aptaujāto, kas lieto D vitamīnu. Tikmēr 35% D vitamīna preparātus sākuši lietot, balstoties uz savu lēmumu par tā nepieciešamību, 21% vadījušies pēc ģimenes un draugu ieteikumiem, 8% – pēc internetā izlasītās informācijas, 4% – pēc reklāmas, 2% pēc farmaceita ieteikuma, vēl 2% D vitamīnu sākt lietot pamudinājusi izdevīga cena, bet 7% – citi iemesli.
Ārste iesaka – lai koriģētu D vitamīna deficītu vai uzņemtu pietiekamu profilaktisko devu, jālieto D vitamīna preparāti. Tie aptiekās ir pieejami dažādās devās un formās – kapsulās, pilienos, sprejos. Katram nepieciešamā deva jānosaka pēc esošā D vitamīna līmeņa asinīs, tāpēc pirms tā lietošanas ir ieteicams veikt asins analīzes.
Cik daudz D vitamīna ir nepieciešams?
Pietiekams jeb optimāls D vitamīna līmenis organismā ir 40 – 60 ng/ml.
Nepietiekams D vitamīna līmenis ir 20 – 30 ng/ml.
D vitamīna deficīts ir tad, ja tas ir mazāks par 20 ng/ml.
Ņemot vērā, ka mūsu zināšanas par D vitamīna nozīmīgumu organisma noritošajos procesos palielinās, ir ļoti būtiski sekot savam D vitamīna līmenim un uzturēt to optimālu.
Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT sadarbībā ar pētījumu centru Gemius Latvia šī gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1341 respondents.
Aukstais gada periods vienmēr pieprasa īpašas rūpes par roku ādu – zemā gaisa temperatūra un mitrums ārā, siltais un sausais gaiss iekštelpās ādu izsausina, savukārt šī brīža režīms ar biežo roku dezinficēšanu ir papildu kairinājums, kas grauj ādas aizsargspējas un bojā to. Kāpēc šobrīd ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību roku kopšanai un kā šajos apstākļos saglabāt ādas veselību, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
“Ādas veselības stāvokli ietekmē gan fizikāli, gan ķīmiski faktori. Fizikālie faktori ir gaisa temperatūra, mitrums, saules radiācija, vējš, arī traumas, piemēram, apdegumi, apsaldējumi, bet ķīmiskie faktori ir dažādi ķermeņa kopšanas un mazgāšanas, tīrīšanas un arī dezinfekcijas līdzekļi, ko lietojam ikdienā. Biežā roku mazgāšana un dezinficēšana īpaši nelabvēlīgi ietekmē roku ādas stāvokli, jo ūdens – gan karsts, gan auksts – ir fizikāls kairinātājs, savukārt ziepes – ķīmisks, tāpēc šobrīd ir īpaši svarīgi par roku ādu pareizi parūpēties,” stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa.
Ādas veselībai ne tikai estētiska nozīme
Ādas aizsargfunkcijas veic tās augšējais slānis jeb epiderma, kam ir trīs slāņi – pirmais slānis jeb mantija, kas aizsargā ādu no izžūšanas un ietauko to, raga kārta, kas saglabā ādā mitrumu un aizsargā to no kairinātājiem, un graudainais slānis, kas uztur ādā pietiekošu mitruma līmeni. Kamēr visi trīs epidermas slāņi spēj optimāli veikt savas aizsargfunkcijas, jūtamies komfortabli un āda izskatās veselīga. Savukārt, ja kādā brīdī ādu ietekmējošie faktori šo aizsargbarjeru izjauc, āda kļūst sausa, raupja, apsārtusi, niezoša ar iekaisuma pūslīšiem. Ja attieksme pret ādas kopšanu ir vieglprātīga, tā ātri vien var kļūt sausa un sprēgājoša, bet smagākos gadījumos var rasties pat nopietni ādas bojājumi, kam var pievienoties arī infekcija.
Labāk izvēlēties dezinfekcijas līdzekļus ar glicerīnu vai pantenolu
Izvēloties dezinfekcijas līdzekli, vēlams dot priekšroku tādam, kura sastāvā ir glicerīns, pantenols vai kāds cits ādu mīkstinošs un aizsargājošs līdzeklis. Noteikti jāizvairās no roku dezinfekcijas, atrodoties ārpus telpām, jo tas ādai būs dubults šoks. Vislabāk rokas dezinficēt vēl iekštelpās un tad, dodoties ārā, uzvilkt cimdus, kas pasargās ādu no aukstuma, mitruma un vēja. Savukārt, atrodoties mājās, rokas labāk mazgāt ar ziepēm un ūdeni, nevis dezinficēt ar spirtu saturošiem līdzekļiem, jo roku mazgāšana ir ādai saudzīgāka. Arī ziepju izvēlei ir būtiska nozīme, svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam – vislabāk, ja ziepēm pievienotas eļļas, šī sviests, omega taukskābes un vitamīni, kas ādu pabaros.
Parūpēties par ādu arī pēc gumijas cimdu lietošanas
Pēc roku mazgāšanas ieteicams tās katru reizi iesmērēt ar mitrinošu vai barojošu roku krēmu. Mitrinošais krēms ātri iesūksies ādā un ļaus uzreiz turpināt dienas darbus, bet, ja ir iespēja ļaut krēmam iesūkties ilgāk, tad labāk izmantot biezākus, barojošus roku krēmus. Arī pirms gulētiešanas ieteicams izmantot treknu ziemas krēmu. Krēms noteikti jāuzsmērē uz rokām arī pēc gumijas cimdu lietošanas, jo, lai arī tie pasargā ādu no ķīmiskajiem kairinātājiem, āda tajos ir mitrumā un vēsumā, un šie faktori arī atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz ādu.
Kā izvēlēties piemērotāko roku krēmu?
Izvēloties roku kopšanas krēmus, jāpievērš uzmanība to sastāvam. Šobrīd nepietiek vien ar mitrinošo krēmu vai losjonu, nepieciešams lietot arī barojošo vai aizsargājošo krēmu – tas būs biezāks, treknāks un paredzēts tieši aukstam laikam, piemēram, Cold jeb ziemas krēms. Krēmu sastāvā jābūt lipīdiem, vaskiem, vazelīnam, lanolīnam, keramīdiem, eļļām, kas papildus pārklās ādu ar tauku kārtiņu un neļaus ādā esošajam mitrumam iztvaikot. Savukārt glicerīns, hialuronskābe, urea papildus piesaistīs ādā mitrumu. Pantenols un vitamīni A, E, F, niacīnamīds, PP, omega taukskābes baros ādas šūnas un ātrāk atjaunos tās. Ja roku āda jau ir ar iekaisuma pazīmēm – apsārtusi, niezoša, stipri raupja –, tad vislabāk izvēlēties krēmus, kuru sastāvā ir pievienoti cinka vai vara sulfāti un cinka oksīds – tiem ir antibakteriāla un aizsargājoša iedarbība, kas veicinās ātrāku ādas dzīšanu un nodrošinās komforta sajūtu.
Mēdz teikt, ka bērnība ieliek pamatus visai turpmākajai dzīvei. Arī cilvēka pašapziņa veidojas bērnībā. Kā audzināt bērnu, lai tas izaugtu par pašpārliecinātu pieaugušo, stāsta Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.
Pašapziņa ir cilvēka pašvērtējums – cik labs un vērtīgs, viņaprāt, viņš ir, saka Iveta Aunīte. Pašapziņas attīstība galvenokārt notiek trīs vecuma posmos – ja tad viss izdarīts pareizi, samazinās risks, ka, bērnam pieaugot, viņam radīsies problēmas ar pašapziņu.
Pirmais posms – es esmu svarīgs
Pozitīvas pašapziņas veidošanās sākas jau no dzimšanas, un pirmais posms ilgst apmēram līdz gada vecumam. Šajā laikā galvenais uzdevums ir dot bērnam apziņu, ka par viņu rūpējas un ka viņš ir svarīgs. Tas nozīmē – jo precīzāk mamma vai mammu aizvietojošais cilvēks apmierina bērna vajadzības, jo vairāk nostiprina sajūtu, ka mazais ir svarīgs un var kaut ko ietekmēt.
“Ir ļoti svarīgi, ka mamma šajā neverbālajā periodā pamana bērna vajadzības un spēj atšķirt vienu raudāšanu no citas raudāšanas. Bērns uzvedīsies vienā veidā, ja gribēs ēst, bet citā veidā – ja gribēs tikt ieaijāts. Jo labāk mamma pamana šīs nianses un atsaucas bērna vajadzībām, jo labāk bērnā nostiprinās sajūta, ka viņš var kaut ko ietekmēt,” stāsta Iveta Aunīte. Viņa uzsver, ka saprastas un apmierinātas vajadzības nostiprina bērna paļāvību uz apkārtējo pasauli, kas vēlāk attīstās kā paļāvība pašam uz sevi. “Ja pirmajā dzīves gadā bērns ir guvis sajūtu, ka viņš var paļauties uz pieaugušo, augot bērnam nostiprinās apziņa, ka viņš var paļauties uz sevi,” skaidro Rimi Bērniem eksperte.
8–9 mēneši un 15 mēneši bērniem ir īpaši nozīmīgs laiks – ja bērns šajos posmos tiek šķirts no mammas (mamma uzsāk darba gaitas, plāno komandējumu vai atvaļinājumu bez bērna), tas var radīt vilšanos un sajūtu, ka bērns tiek pamests. Tas ir trieciens mazuļa pašapziņai. Būtu labāk, ja šķiršanās no mammas nenotiktu šajos periodos, taču, ja citādi nav iespējams, nav jēgas sevi vainot, bet vēlams šo šķiršanos kompensēt ar papildu laiku kopā būšanai un uzmanību.
Otrais posms – es protu
Nākamais pozitīvās pašapziņas veidošanās posms ir laiks no diviem līdz pieciem sešiem gadiem. Šī posma atslēga uz pozitīvas pašapziņas veidošanos ir tas, kā apkārtējie izturas pret bērna prasmēm un paveikto.
”Šajā laikā mūsu bērniem vajadzētu justies kā visprasmīgākajiem bērniem pasaulē. Bērniem ir ārkārtīgi būtiski saņemt uzslavas un pozitīvu atgriezenisko saiti atbilstoši bērna vecumam. Skaidrs, ka mēs neaplaudēsim piecgadniekam par staigāšanu, ja viņš staigā jau no gada vecuma, taču viengadniekam, sperot pirmos soļus, vecāku sajūsma ļoti palīdzēs stiprināt pašapziņu,” teic psiholoģe Iveta Aunīte. Uzslavām jābūt adekvātām – gan bērna vecumam, gan veikumam atbilstošām. Būtu aplami par katru nieku rīkot ovācijas, bet bieži novērots, ka lietas, par kurām bērnu varētu uzslavēt, paslīd garām nepamanītas.
Šajā laikā bērni daudz mēģina un likumsakarīgi – arī kļūdās. Lai nostiprinātu bērnā pozitīvu pašapziņu, nevajadzētu pārlieku žēlot bērnu par neveiksmēm. “Ja bērnam nedod iespēju ik pa laikam piedzīvot zaudējumu, viņš neiemācīsies tikt galā ar neveiksmēm, un pieaugušā vecumā katrs šķērslis var izvērsties par lielu problēmu un triecienu pašapziņai. Jau no mazotnes ir jāiegūst pieredze, ka bērns var piecelties un doties tālāk,” stāsta Iveta Aunīte. Vispostošākais šajā vecumā ir regulāri saņemt atgriezenisko saiti, ka tas, ko mazais dara, pieaugušajiem nav pa prātam. Ja bērns saņem kritiku piecu gadu vecumā, kad veidojas iniciatīva, tas var graut viņa pašapziņu.
Trešais posms – “super es”
Sešu septiņu gadu vecums ir pēdējā pašapziņas veidošanās stadija, un tās laikā attīstās “super es”. Tas ir bērna priekšstats pašam par sevi, kas balstīts uz visu iepriekšējo posmu pieredzi un atgriezeniskajām saitēm no pieaugušajiem. Šajā vecumā pieaugušo viedoklis par bērnu kļūst par bērna pārliecību par sevi. Ja līdz šim bērns lielākoties ir saskāries ar kritiku un nepiepildītām pieaugušo gaidām, tās kļūst par bērna domām pašam par sevi. To, ko vecāki līdz šim ir prasījuši no bērna, viņš sāk prasīt no sevis. Jo lielāka plaisa starp šīm gaidām un bērna reālajam prasmēm, jo vairāk bērns cieš. Tas ir spēcīgs sitiens pa pašapziņu, kas rezultātā var radīt mazvērtības sajūtu. Tāpat pašapziņai traucē bērna salīdzināšana ar citiem.
Kā stiprināt bērna pašapziņu?
Ir dažas lietas, ko ģimene var darīt, lai stiprinātu bērnu pašapziņu arī vēlāk:
svarīgi, lai ģimenē starp vecākiem un bērniem būtu ciešas saites, un tās veidojas caur kopā pavadītu laiku. Ir būtiski pavadīt laiku spēlēs un sarunās, dauzoties un ieviešot savus rituālus. Uzsvars nav uz panākumiem, bet gan uz bērnam veltītu uzmanību;
noteiktas robežas un noteikumi – būtiskas ir ne tikai uzslavas, bet arī vecumam atbilstošas prasības;
audzināšanā neizmantot sodus – sodi grauj bērna pašapziņu un rada stresu;
pašapziņai var palīdzēt, ja ģimenē valda taisnīgums – sapratne par to, ka dažādiem bērniem ir atšķirīgas vajadzības, un prasības pret viņiem ir dažādas;
individuālisma novērtējums – ir labi, ja vecāki priecājas par sava bērna atšķirīgo pieeju uzdevumu risināšanā vai radošuma izpausmēm.
Šodien no plkst. 14.00 līdz 16:30 norisināsies Latvijas Onkologu asociācijas (LOA) un Latvijas Krūts slimību asociācijas (LKSA) rīkotā atvērtā sēde “Aktualitātes krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā”, kurā ar lekcijām par krūts vēža diagnostiku un terapiju uzstāsies speciālisti no Latvijas, Itālijas un Polijas. Sēdes tiešraidi būs iespējams skatīties LOA Facebook lapā: https://www.facebook.com/onkologilv.
Sēdē aicināti piedalīties onkologi, ķīmijterapeiti, radiologi, staru terapeiti, patologi, krūts ķirurgi un citi veselības aprūpes speciālisti, kā arī pacientu organizācijas. Tās mērķis ir izglītot speciālistus par modernām diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kas ļauj ievērojami uzlabot pacienta dzīves kvalitāti un pagarināt mūža ilgumu.
Mēs viņu arvien biežāk redzam mūsu iecienītāko satura radītāju Instagram kontos, Youtube video un prestižākajos preses izdevumos.Tomēr patiesībā akupresūras masāžas komplekts ir ne tikai mediju radīts fenomens, bet arī speciālistu – fizioterapeitu, rehabilitologu un fizioterapeitu – ieteikts profilaktisks rīks.
Akupresūras masāžas priekšrocības tiek apspriestas arvien biežāk un glaimojošāk. Paredzēts, ka tas dziļi atslābina muskuļus, atbrīvo endorfīnus, samazina stresa un trauksmes līmeni, kā arī ietekmē iekšējo mieru un drošību. Turklāt to var izmantot dažādos veidos – novietojot to uz dīvāna, krēsla vai grīdas, lai varētu baudīt masāžu, skatoties iecienītākos seriālus, lasot grāmatu vai strādājot.
Mēs nolēmām pārbaudīt tā efektivitāti uz savas ādas. Debijas paklāja izvēle bija acīmredzama – mēs izvēlējāmies jau ikoniskā Pranamat ECO zīmola produktus, kuri, starpcitu, ir ražoti tepat Latvijā.
Pēdējie seši mēneši ir izrādījušies grūts paaugstinātas nervu spriedzes un stresa laiks, kas ietekmē ķermeņa vispārējo stāvokli. Manas muguras sāpes un apgrūtinošās migrēnas sāka mani traucēt vairāk nekā iepriekš. Bija arī problēmas ar miegu un enerģijas trūkums vairākas stundas pēc pamošanās. Tāpēc, kad es dzirdēju par slavenā Pranamat ECO masāžas komplekta redakcijas testa plāniem, es nevarēju gaidīt. Lai gan jāatzīst, ka kopā ar patīkamo aizrautību bija arī satraukums. Galu galā pati akupresūras formula rada daudz diskusiju, un no tās gūtā pieredze atšķiras no klasiskā spa apmeklējuma. Ar nelielām bailēm, bet arī ar daudzām cerībām es paņēmu komplektu tirkīzzilajā krāsā. Sākotnējais testēšanas posms – rūpīgs pētījums – pārliecināja mani, ka nav ko baidīties. Pranamat produkti ir sertificēti un klīniski testēti. Pētījumos tika pierādīts, ka regulāra masāža mazina muguras un galvassāpes, uzlabo miega kvalitāti un ietekmē vispārējo pašsajūtu. Turklāt šie produkti ir izgatavoti no ādai un videi draudzīgiem materiāliem un pildīti ar dabīgām izejvielām. Griķu sēnalas, no kurām izgatavota spilvena iekšpuse, ir ne tikai daudz veselību veicinošu īpašību, bet atam piemīt arī patīkama smarža. Paklāja pildījumā esošā kokosriekstu šķiedra ir ne tikai ekoloģiska, bet arī uzlabo ķermeņa spiediena distribūciju uz paklājiņa, kas ir ļoti svarīgi akupresūrā un tā efektivitātē.
Es atteicos no bažām par drošību, taču joprojām bija jautājums par Pranamt ECO komplekta izmantošanas prieku un reālajām sekām. Pirmais mēģinājums? Nu, sāpīgi. Visvairāk mani pārsteidza asums: regulāri novietotie dzēlīgie lotosa ziedi nebija tik maigi un lokani, kā es biju iedomājies, bet gan stīvi un cieti. Lai gan sākumā, pēc instrukcijām, es novietoju komplektu nevis uz grīdas, bet gan uz dīvāna un apgūlos plānā kokvilnas treniņtērpā, neērtības sajūta mani pavadīja no sākuma līdz beigām. Ar grūtībām un ar pulksteni rokā es izturēju tikai 15 minūtes. Atvieglojums nāca ar laiku. Ar katru nākamo mēģinājumu bija vieglāk, patīkamāk, ērtāk. Es pamanīju relaksējošu pulsāciju un siltuma sajūtu. Ķermenis ir pieradis pie spiediena tik lielā mērā, ka es vairāk nekā vienu reizi esmu aizmigusi uz paklāja un nogulējusi iecienītā seriāla labākās epizodes. Es pamodos moža un atpūtusies.
Pēc dažu nedēļu testēšanas esmu daudz mierīgāka, man ir vieglāk koncentrēties, un sāpes mugurkaula kakla daļā un jostas rajonā, pat ja tās pilnībā nepazuda, ir ievērojami samazinājušās. Šobrīd ikdienas rituālu paketei ir pievienojusies pusstundu ilga sesija ar Pranamat ECO paklāju un spilvenu, bez kura es vairs nevaru iedomāties savus vakarus.
P.S. Šis komplekts darbojas kā dabisks sāpju remdētājs. Sāpīgajā menstruāciju pirmajā posmā viņš bija neaizvietojams!
Mūsu tests bija ļoti veiksmīgs, taču mēs esam ļoti ieinteresēti, kā akupresūras masāžas komplekts patiks jums. Izmantojot šo iespēju, mums ir atlaide jūsu pirkumiem vietnē Pranamat.lv.
Atlaižu kods DIEVIETE dod jums iespēju iegādāties komplektu par 20% izdevīgāk www.pranamat.lv. Šis atlaižu kods būs spēkā līdz gada beigām. Mūsuprāt, Pranamat kalpos arī kā vērtīga dāvana Ziemassvētkos.
“Joprojām uzstājīgi gaidu.” Tā, vaicāts par Latvijas Covid-19 vakcinācijas stratēģiju, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš pauda bažas, ka vakcīnas Latvija, iespējams, varētu saņemt, vēl pirms Veselības ministrija būšot izstrādājusi skaidru stratēģiju, ko un kā darīt.
Veselības ministrija raizes noraida. Saskaņā ar vakar valdībā prezentēto stratēģiju – vispirms pret Covid-19 vakcinēs mediķus, pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus un tikai tad citas riska grupas. Vai plāns visiem ir skaidrs, un kāds tas ir?
Close-up photo of depressed young woman with abdominal pain, looking at camera, isolated over gray background
Slapjš sniegs, peļķes, auksts vējš un dzestri rīti bieži vien cilvēkiem pazemina imūnsistēmu, aktivizējot dažādus iekaisuma procesus organismā. Viena no nepatīkamākajām kaitēm – apsaldēts urīnpūslis. Baktērijas, kas izraisa urīnceļu iekaisumu, ap urīnpūsli un dzimumorgāniem mitinās visu laiku, taču mitrā, vēsā laikā tās biežāk ierosina iekaisumu.Urīnceļu infekcija ir viena no izplatītākajām bakteriālajām saslimšanām, kas ietekmē dažāda vecuma cilvēkus visā pasaulē.Saskaņā ar Pasaules veselības organizāciju, katra otrā sieviete dzīves laikā ir ieguvusi urīnceļu infekciju.Ko darīt, lai izvairītos no urīnceļu iekaisuma un kā ārstēt saslimšanas gadījumā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Kādi ir urīnceļu saslimšanas simptomi?
Urīnceļu iekaisuma simptomus raksturo stipra, nepārtraukta un neatliekama vēlme urinēt. Urinējot izdalās mazs urīna daudzums, tāpēc rodas dedzinoša un nepatīkama sajūta, kas var novest līdz pat asām sāpēm, kā arī regulāri jūtams spiediens vēdera lejasdaļā. Ja līdz ar pirmajiem simptomiem netiek veikta ārstēšana, tad stāvoklis var pasliktināties un simptomiem pievienojas drudzis, kā arī asins piejaukums urīnā. Šādos gadījumos steidzami nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Savukārt, ja urīnceļu iekaisums parādās regulāri, ieteicams uztaisīt asins analīzes uz seksuāli transmisīvām slimībām (STS), kas ir viens no izplatītākajiem urīnceļu iekaisuma cēloņiem.
Farmaceite skaidro, ka arī bērniem urīnceļu saslimšanas ir bieži. Maziem bērniem simptomātika nav izteikta, to ir grūtāk noteikt, bet lielākiem bērniem parasti ir sāpīga urinācija, viņi kļūst kašķīgi, neapmierināti, kā arī sūdzas par sāpēm urinācijas beigās.
Pieci veidi, kā sevi pasargāt no urīnceļu saslimšanām
1. Rūpējies par intīmo zonu un izvēlies atbilstošu apakšveļu
Farmaceite iesaka atbilstoši rūpēties arī par to, lai intīmā zona būtu tīra, izmantojot speciālus mazgāšanas līdzekļus (ziepes vai putas), ko iespējams iegādāties aptiekā. Parastās ziepes intīmai zonai ir pārāk sārmainas un tām ir augstāks pH līmenis nekā intīmajai zonai nepieciešams, tādējādi ziepes var samazināt ķermeņa dabisko aizsardzību un padarīt to mazāk aizsargātu pret iespējamām infekcijām un kairinājumiem.
Svarīgi ikdienā valkāt dabīga materiāla apakšveļu, piemēram, kokvilnas. Valkājot sintētisku apakšveļu ir lielāka iespējamība sasvīst, veicinot nelabvēlīgas mikrofloras attīstību sievietes dzimumorgānos. Savukārt tas var provocēt bakteriālu iekaisumu, piena sēnītes un citu slimību rašanos.
2. Dienā izdzer vismaz 2 litrus ūdens
Cilvēkiem, kuriem nav hronisku sirds un nieru slimību, dienā vajadzētu izdzert vidēji divus litrus ūdens, lai organismā nodrošinātu normālu vidi un nepārtrauktu urīna plūsmu, kas neļaus savairoties baktērijām.
3. Ģērbies silti un atbilstoši laika apstākļiem
Kājām un mugurai vienmēr jābūt siltumā. Visbiežāk ar nepiemērota apģērba izvēli laikapstākļiem grēko sievietes, kurām ir vislielākā iespēja iedzīvoties urīnceļu infekcijās. Lai arī kas būtu modē rudens un ziemas sezonās – svarīgi ir ģērbties silti, bet īsus svārkus, plānas zeķubikses un jaciņas, kas nenosedz jostasvietu, pataupīt gada siltajiem mēnešiem.
4. Labo baktēriju uzņemšana uzturā
Lai uzturētu normālu urīnceļu gļotādu, ikdienā ieteicams lietot kefīru, jogurtu un citus fermentētus produktus, kuros ir labās baktērijas jeb laktobaktērijas un bifidobaktērjas. Tās spēcina gļotādas aizsargspēju, nonākot saskarē ar nevēlamajām baktērijām, kas var ierosinās urīnceļu infekcijas. Papildu tam ieteicams lietot C vitamīnu, kas traucē nelabvēlīgo baktēriju augšanai organismā, kā arī mazina iespēju atkārtotai infekcijas attīstībai. Veselam cilvēkam dienā nepieciešami 100 mg C vitamīna, ko iespējams uzņemt gan ar dažādiem uztura bagātinātājiem, gan ar augļiem un dārzeņiem – apelsīniem, greipfrūtiem, citroniem, kāpostiem, papriku un spinātiem.
5. Sabalansēts darba un atpūtas režīms
Ilgstošs stress un nogurums ir viens no izplatītākajiem infekciju rašanās cēloņiem. Tāpēc, jo īpaši gada tumšajā sezonā, svarīgi rūpēties par savu labsajūtu un atrast nodarbes, kas ļauj aizmirst par ikdienas rūpēm un vairot pozitīvās emocijas, kā arī jāatceras par regulārām fiziskām aktivitātēm, pilnvērtīgu miegu, kā arī svaigu gaisu.
Ko darīt saslimšanas gadījumā?
Farmaceite norāda, ka ārstēšanu nepieciešams uzsākt līdz ar pirmajiem simptomiem. Lai veicinātu urīnpūšļa atlabšanu, dienā ieteicams izdzert divus litrus šķidruma, kas ne tikai izskalos baktērijas, bet arī atšķaidīs urīnu, lai tas mazāk kairinātu urīnpūsli. Ieteicams dzert arī dažādas zāļu tējas, kurām piemīt pretiekaisuma, spazmas mazinošas un urīndzenošas īpašības – miltenes, baltdadža, bērza lapu pumpuru islandes ķērpja tējas. Tās ne tikai novērsīs baktēriju vairošanos, bet arī samazinās iekaisumu un veicinās urīnceļu gļotādu atjaunošanos. Savukārt slimošanas laikā jāatsakās no kafijas, alkohola, gāzētu dzērienu, asu ēdienu lietošanas. Dzirkstoši un kofeīnu saturoši dzērieni kairina urīnpūsli un var saasināt jau tā pastiprināto vajadzību bieži urinēt.
Aptiekās iespējams iegādāties arī dažādus uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir dzērvene, brūklene, miltene vai kumelīte, taču pirms to iegādes ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Ja kādu no ārstnieciskajām tējām ir grūtības iedzert to specifiskās garšas dēļ, aptiekā iespējams iegādāties kapsulas, kuru sastāvā ir to pašu ziedu ekstrakti, kas tējās.
Atkarībā no infekcijas smaguma zāles jālieto no 3 līdz pat 14 dienām. Lai gan slimības simptomi parasti izzūd jau pēc pāris dienām, pārtraukt ārstēšanos nav ieteicams, jo šādi infekcija līdz galam netiek izārstēta. Parasti, ja ievēro ārsta norādījumus, urīnizvadsistēmas infekcijas pāriet bez sarežģījumiem. Akūtu iekaisumu svarīgi izārstēt līdz galam, lai neiegūtu hronisku formu. Tad ar ārstniecības augu tēju lietošanu nepietiks un vajadzēs dzert arī ģimenes ārsta izrakstītās antibiotikas.
Covid-19 apstākļos “Euroaptieka” aicina nepieciešamos recepšu un valsts kompensējamos medikamentus, kā arī citas aptiekā pieejamās preces pasūtīt ar piegādi uz vēlamo adresi visā Latvijā, izmantojot “Euroaptieka” jauno pakalpojumu “Medikamentu piegāde mājās”. Lai saņemtu pakalpojumu, kā arī pilnvērtīgu farmaceita konsultāciju, jāzvana “Euroaptieka” farmaceitam pa tālruni 20369469 darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Pēc nedēļas 80. jubileju svinēs Margarita Vilcāne. Citas šādas dziedātājas mums nav bijis! Tā par latviešu estrādes zvaigzni izteicies komponists Raimonds Pauls. Cienījamās mākslinieces apaļajai jubilejai par godu izdevniecībā “Latvijas Mediji” ir iznācis muzikoloģes un Latvijas Radio ētera personības Daigas Mazvērsītes veikums – grāmata par Margaritas Vilcānes dzīvi “Mirgo mana Margarita”.
Lai gan mūsu profesija – ballīšu meistari, ir dīkstāvē, dziesmas joprojām varam cept un šīs dienas piedāvājumā (ar piegādi) – ”RODODENDRI”.
Par cik ballītes ir uz pauzes, tad dziesmas tēma šoreiz ne par tām, bet gan par pašu svarīgāko – mīlestību. Daudzi domā, ka mūsu mutēs tikai Zelta zobi, taču stipri vairāk – tur ir komplimenti.
Esam arī iefilmējuši video, bet, diemžēl, rododendri ziemā neplaukst, tādēļ iztikām ar lilijām. Gluži Ziemassvētku peizāži nav sanākuši, taču nav arī tālu no tiem.
Covid-19 pandēmija ļoti strauji izmainījusi sociālo klimatu un ekonomisko situāciju visā pasaulē, to skaitā arī cilvēku intīmo dzīvi. Esam pieraduši runāt par to, ka pandēmija ir veicinājusi fiziskas un ekonomiskas barjeras, vienlaikus neiedomājoties, kādu ietekmi tā rada dažādām mūsu dzīvei būtiskām jomām – seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, ģimenes plānošanai un ar Covid-19 nesaistītu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.
Guttmacher Institute* veicis pētījumu par Covid-19 ietekmi uz reproduktīvo veselību ASV, aptaujājot 2009 sievietes vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Pētījuma dati ievākti t. s. pirmā Covid-19 viļņa laikā 2020. gada martā un aprīlī. Lai saprastu Covid-19 ietekmes spēku, pētījuma dati ir salīdzināti ar izaicinājumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā pēc 2008. gada lielās ekonomiskās krīzes.
Pētījumā ir apskatīti 5 būtiskākie sievietes seksuālās un reproduktīvās veselības aspekti: plānota grūtniecību, kontracepcijas lietošana, pieejamība (kontracepcijai, konsultācijām), e-vizītes kontracepcijas jautājumos, vardarbība no partnera puses.
Plānota grūtniecību
Vairāk nekā 40% ASV aptaujāto sieviešu Covid-19 pandēmijas dēļ mainījušas ģimenes pieauguma plānus, proti, kad un cik bērnus vēlas. Viena trešdaļa (34%) sieviešu nolēmušas atlikt plānotu grūtniecību vai kopumā šobrīd vēlas mazāku bērnu skaitu nekā pirms Covid-19 izraisītās krīzes. Šāda plānu maiņa skar 37% sieviešu ar zemiem ienākumiem un 32% sieviešu ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Tikai 17% sieviešu pandēmijas radītās situācijas dēļ vēlas vairāk bērnu un grūtniecību ātrāk nekā iepriekš plānots.
Attieksme pret kontracepciju
34% sieviešu atbildēja apstiprinoši uz apgalvojumu: “Covid-19 pandēmijas dēļ esmu daudz uzmanīgāka nekā iepriekš, lietojot kontracepciju katru reizi, kad man ir seksuālas attiecības”. Pastiprināta uzmanība konsekventai kontracepcijas lietošanai bija raksturīgāka sievietēm, kuras atzīmēja, ka vēlas atlikt grūtniecību jeb vēlas mazāk bērnu pandēmijas dēļ.
Pieejamība
Vienai trešdaļai ASV aptaujāto sieviešu (33%) pandēmijas ierobežojumu dēļ bija jāatliek jeb jāatceļ vizīte pie speciālista, kurš darbojas seksuālās un reproduktīvās veselības jomā (ginekologs, vecmāte u.c.), vai bija problēmas saņemt ierasto kontracepciju. Daudzas sievietes pauda bažas par savu spēju atļauties kontracepciju (27%), ka arī apmaksāt vizītes un pārbaudes pie speciālista (28%).
E-vizītes
Vizītes online vidē jeb e-vizītes, pielāgojoties pandēmijas radītiem apstākļiem, ļauj daļai sieviešu saņemt neieciešamās konsultācijas. Tā piemēram, 24% sieviešu, kuras lieto kontracepcijas tabletes, izmantojušas e-vizīti, lai konsultētos ar savu ginekologu un saņemtu kontracepcijas iegādei nepieciešamo recepti.
Vardarbība
Īpaši situācijās, kad ir zaudēts darbs, būtiski pieaug vardarbības risks attiecībās, jo finansiālās krīzes un stress ir vardarbību veicinošie faktori. 16% sieviešu, kuras piedalījās pētījumā, atzina, ka jau Covid-19 pandēmijas sākumā ir piedzīvojušas vardarbību no partnera puses (emocionāls pazemojums, piespiedu seksuālas attiecības, fiziska ietekmēšana, biedēšana). 33% no šīm sievietēm atzīmēja, ka viņām nav bijusi iespēja meklēt palīdzību šajā situācijā.
Finansiālā situācija
Šī gada martā praktiski visa pasaule negaidīti nokļuva “paliec mājās” ierobežojošajā vidē, kas veicināja Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo sociālo distancēšanos, taču vienlaikus pastiprināja ekonomisko un sociālo nedrošību. Guttmacher Institute pētījums apliecina sabiedrībā redzamo – pandēmijas radīto slogu dažādas sabiedrības grupas piedzīvo atšķirīgi. Tā piemēram, ASV sievietes biežāk nekā vīrieši ir zaudējušas darbu. Attiecīgi viņām tiek pārtraukta darbavietas nodrošinātā veselības apdrošināšana un samazinās piekļuve veselības pakalpojumiem.
Vairāk nekā puse (52%) sieviešu apstiprināja, ka viņa pati vai kāds no mājsaimniecības pandēmijas dēļ ir zaudējis darbu vai var strādāt tikai samazinātu darba laiku. Viena trešdaļa sieviešu finansiālo stāvokli 2020. gada aprīlī vērtē kā sliktāku nekā 2019. gada aprīlī.
41% sieviešu, kurām ir bērni, piekrita apgalvojumam: “Covid-19 pandēmijas dēļ esmu satraukusies, vai spēšu parūpēties par saviem bērniem”. Šo apgalvojumu apstiprināja ne tikai 55% sieviešu ar zemiem ienākumiem, bet arī 35% sieviešu ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kas norāda uz vispārējo nedrošību par situāciju, kādā šobrīd dzīvojam.
Salīdzinājums ar 2008. gada krīzi
Vien pāris mēnešos, Covid-19 pandēmija ir radījusi līdzīgu situāciju kā 2008. gada krīze. Salīdzinot seksuālās un reproduktīvās veselības pētījumus, redzamas kopīgas iezīmes gan sieviešu vēlmē atlikt grūtniecību (36% šobrīd pret 31% 2008. gadā) un plānot mazāk bērnu ģimenē (27% pret 28%), gan bažās par spēju atļauties kontracepciju un ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus veselības pakalpojumus (25% pret 23%). Vienlaikus pandēmija vairāk ietekmējusi sieviešu vēlmi rūpīgāk lietot kontracepciju (39% pret 29%), kā arī 39% sieviešu šobrīd saskaras ar kontracepcijas un konsultāciju pieejamības problēmām, savukārt, 2008. gada krīzes laikā ar to saskārās vien 24% sieviešu.
Pētījums tikai ieskicē apzināto pandēmijas izraisīto ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību, taču pilnu situācijas kopainu būs iespējams novērtēt tikai pēc laika. “Paliec mājās” pieredze, augošā ekonomiskā nestabilitāte un traucējumi veselības aprūpes sistēmā Covid-19 pandēmijas laiku padarījusi par nebijušu pieredzi cilvēkiem gan ASV, gan Eiropā un citviet pasaulē. To, kāda būs pandēmijas ietekme uz Latvijas demogrāfisko situāciju un ģimenes plānošanas izvēlnēm, attiecībām ģimenē un kontracepcijas lietošanas paradumiem, speciālistu un veselības pakalpojumu pieejamību, rādīs laiks un arī Latvijā veiktie pētījumi par situāciju seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.
ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens otrdien iepazīstināja ar plāna aprisēm cīņai ar koronavīrusa pandēmiju jaunās administrācijas pirmajās 100 dienās pēc inaugurācijas 20.janvārī.
Trīs galvenie mērķi ir pieprasīt masku valkāšanu federālajās ēkās un transportā, panākt vismaz 100 miljonu cilvēku vakcinēšanu, kā arī no jauna atvērt vairumu skolu, sacīja Baidens.
“Manās pirmajās 100 dienās Covid-19 vīruss netiks apturēts, to es nevaru apsolīt,” uzrunā Delavēras štatā sacīja jaunievēlētais prezidents.
“Bet es esmu pilnībā pārliecināts, ka 100 dienās mēs varam izmainīt šīs slimības gaitu un mainīt dzīvi Amerikā, lai tā kļūst labāka.”
Baidens mudināja Kongresu pieņemt ekonomikas stimulēsšanas paketi, par ko sarunas iestigušas jau vairākus mēnešus, kā arī pilnībā finansēt vakcīnu izplatīšanu. Pretējā gadījumā cilvēkiem ASV var nākties gaidīt uz vakcinēšanu vairākus mēnešus.
Baidens koronavīrusa pandēmiju raksturoja kā “vienu no smagākajiem izaicinājumiem, ar ko Amerika jebkad sastapusies”.
“Mēs esam tumšā ziemā. Lielā mērā var būt, ka situācija kļūs sliktāka, pirms tā kļūs labāka,” viņš brīdināja.
Baidens arī iepazīstināja ar savu veselības aizsardzības komandu, arī veselības ministra amatam izraudzīto Kalifornijas ģenerālprokuroru Havjeru Beseru.
Lai mazinātu stresu, rosina samazināt mācību satura apjomu jaunāko klašu skolēniem.
Ar šādu priekšlikumu šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē klajā nāca gan Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, gan Latvijas Universitātes profesore Baiba Martinsone, gan Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, diskutējot par Covid-19 izplatības ierobežojumiem izglītības iestādēs.
Ja tiktu samazināts mācību satura apjoms, tas atvieglotu gan skolotāju, gan skolēnu, gan vecāku dzīvi ārkārtējās situācijas apstākļos. Martinsone, kas piedalījusies trijos pētījumos par Covid-19 ietekmi uz sabiedrību, skaidroja, ka Covid-19 pirmajā vilnī šā gada pavasarī cilvēkiem stresa līmeni paaugstinājusi prasība sociāli distancēties, kā arī attālinātās mācības. 45% no 2000 aptaujātajiem respondentiem atzinuši, ka viņi ļoti pārdzīvojuši par to, ka nav spējuši palīdzēt bērniem, laikā, kad viņi mācījušies attālināti.
Martinsone vērsa uzmanību arī uz to, ka attālināto mācību dēļ visiem iesaistītajiem ir palielinājies tas laiks, ko viņi pavada pie informācijas tehnoloģiju ekrāniem. “Patlaban skolotāji ir uz izdegšanas sliekšņa, tādēļ ir nepieciešams samazināt mācību satura apjomu, lai samazinātos laiks, kas tiek veltīts mācību stundu sagatavošanai, vadīšanai un skolēnu darbu pārbaudei,” rosināja Martinsone.
Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA) pauda bažas par to, vai sejas aizsargmasku lietošana neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz jaunāko klašu skolēnu garīgo veselību. Martinsone norādīja, ka līdz šim viņa nav lasījusi nevienu pētījumu, kas apliecinātu, ka sejas aizsargmasku lietošana nelabvēlīgi ietekmētu bērnu garīgo veselību vai palielinātu psiholoģisko slodzi.
Martinsone ieteica klātienes nodarbībās veltīt atsevišķu laiku, kurā skolotāji ar skolēniem varētu runāties par to kā viņi jūtas, ko var darīt, lai uzlabotu savu psihoemocionālo stāvokli. “Patlaban šādas sarunas skolā būtu daudz vērtīgākas nekā kad vēstures stunda,” sacīja profesore.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka lielākajā daļā Eiropas valstu arī jaunākā vecuma skolēni ikdienā lieto sejas aizsargmaksas. Patlaban valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir noteikts, ka no nākamā gada 4.janvāra mutes un deguna aizsegus mācību procesā lietos arī skolēni, sākot no septiņu gadu vecuma jeb 1.klases. Ministre uzsvēra, ka šāda prasība jau patlaban noteikta, lai varētu laikus sagatavoties tās ieviešanai. Viņa norādīja, ka valstij ir jāiegādājas vismaz 78 000 sejas aizsargmasku, lai varētu nodrošināt visus 1.-4.klašu skolēnus.
Dundure rekomendēja nodrošināt iespēju, ka skolēni no mājām ierodas ar savām aizsargmaskām skolā, kur viņiem izsniedz medicīnisko masku, kuru viņi var lietot visa mācību procesa laikā. Pašvaldības par nepieciešamo masku skaitu varētu informēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas vienoti visā valstī izsniegtu skolēniem paredzētās maskas.
Šuplinska skaidroja, ka valdība operatīvi seko līdzi izmaiņām saslimšanas ar Covid-19 līknei, un atkarībā no tā vai situācija stabilizēsies, vai saglabāsies esošajā līmenī, vai paaugstināsies, veiks izmaiņas mācību procesa organizēšanā. Ministre pieļāva, ka otrajā semestrī 9. un 12.klašu skolēni, lietojot sejas aizsargmaskas, varētu mācīties pēcpusdienās, kad 1.-4.klašu skolēniem mācības būs beigušās, lai samazinātu skolēnu kontaktus.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns ieteica pagarināt ziemas brīvlaiku par divām nedēļām 1.-4.klašu vai 1.-6.klašu skolēniem, lai pēc tam viņi varētu turpināt mācības skolā bez maskām. Savukārt sejas aizsargmaksas vajadzētu lietot to novadu skolēniem, kuros epidemioloģiskā situācija ir sliktāka.
Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis uzsver, ka gan pasaules, gan arī Latvijas dati liecina, ka skolotāji inficē bērnus un bērni pēc tam inficē vecākus. Savstarpēji bērni viens otru inficē mazāk. Lai uzlabotu drošību skolā, var pielietot trīs pasākumus, proti, vēdināšana/ventilācija, maskas bērniem un skolotājiem, pietiekošs attālums starp skolotājiem un bērniem. Visi trīs pasākumi kopā dod labāko rezultātu, pauda Dumpis.
Medikamentu pareizai lietošanai ir būtiska loma – svarīgi ir zināt ne tikai to, kam zāles paredzētas un cik bieži tās lietot, bet arī to, kā tās mijiedarbojas ar citiem medikamentiem vai produktiem, kurus lietojam uzturā. Dažas kombinācijas var būt pat bīstamas mūsu veselībai, tāpēc pirms došanās uz aptieku ir svarīgi sagatavoties sarunai ar farmaceitu, lai gūtu pārliecību, ka medikamenti palīdzēs, nevis gluži otrādi – radīs nevēlamas blakusparādības. Vairāk par to, kā zāles var savā starpā mijiedarboties, un citiem svarīgiem aspektiem medikamentu lietošanā stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.
#1 Vienlaicīgi lietojot dažādas zāles, to iedarbība var pastiprināties vai kavēties
Farmaceitam vienmēr jāizstāsta, kādas zāles šobrīd jau tiek lietotas, jo var gadīties, ka zem dažādiem medikamentu nosaukumiem slēpjas viena un tā pati aktīvā viela. Klasisks piemērs gada aukstajā sezonā ir pretsāpju tabletes un karstie dzērieni saaukstēšanās simptomu mazināšanai – bieži vien abi satur vienu aktīvo vielu – paracetamolu, tāpēc, lietojot tos vienlaicīgi, tiek pārsniegta dienas ieteicamā deva, pašam zāļu lietotājam, iespējams, to nemaz nezinot. Tas pats attiecināms arī uz recepšu medikamentiem. Mēdz būt arī tādas situācijas, kad dažādi medikamenti pastiprina viens otra iedarbību vai gluži pretēji – kavē to. Piemēram, melatonīns pastiprina sedatīvo un miega līdzekļu darbību, bet aktīvās vielas diosmektīta adsorbējošās īpašības var traucēt citu vielu uzsūkšanos. Taču tie ir tikai daži piemēri – situācijas un arī risinājumi ir dažādi.
#2 Pastāsti farmaceitam par savām saslimšanām!
“Kad ārsts izraksta zāles, viņš ir informēts arī par citām pacienta saslimšanām un ņem to vērā, izvēloties pacientam piemērotus medikamentus. Tomēr par savām saslimšanām vērts izstāstīt arī farmaceitam, jo medikamenti mainās – parādās arvien jauni. Praksē gadās situācijas, kad sarunas laikā ar pacientu saprotam, ka iespējams izvēlēties arī veiksmīgāku zāļu kombināciju – tādos gadījumos sazināmies ar ārstu un vienojamies par tālāko plānu. Savukārt gadījumos, kad cilvēks aptiekā vēlas iegādāties bezrecepšu medikamentus, vien retais apjautājas par to, vai un kā šīs zāles var ietekmēt citas saslimšanas. Taču tas ir jāņem vērā, jo, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir kuņģa čūla, ne visi pretsāpju līdzekļi būs droši. Tāpat piesardzība medikamentu izvēlē jāievēro arī astmas slimniekiem. Savukārt cukura diabēta, glaukomas slimniekiem un cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu nav piemēroti kombinētie pretsaaukstēšanās līdzekļi,” skaidro farmaceite Mārīte Šukele.
#3 Iespējamās blakusparādības var būt dažādas
Blakusparādības dažādiem medikamentiem var būt ļoti atšķirīgas. Vairumā gaidījumu tās izraisa nelielu diskomfortu, kas samērā ātri pāriet, piemēram, gremošanas sistēmas traucējumus vai miegainību. Tomēr mēdz būt arī ļoti nopietnas un pat dzīvībai bīstamas blakusparādības, tāpēc tās nedrīkst atstāt bez ievērības. Vienmēr jautājiet farmaceitam, kādi faktori var izraisīt blakusparādības un kā rīkoties, lai šādu situāciju novērstu!
#4 Zāles mijiedarbojas arī ar pārtikas produktiem
Ir neskaitāmi ikdienā bieži lietoti pārtikas produkti un dzērieni, kuri var ietekmēt to, vai zāļu iedarbība būs tāda, kā gaidīts. Piemēram, piena produkti var pavājināt dzelzs uzsūkšanās spēju organismā, tāpēc starp to lietošanu un medikamentu uzņemšanu jāievēro vismaz divu stundu starplaiks. Dažas zāles var izraisīt blaknes, ja tās lieto kopā ar kofeīnu saturošiem dzērieniem, piemēram, kafiju, tēju un enerģijas dzērieniem. Arī taukvielām bagāts uzturs var kavēt zāļu uzsūkšanos.
#5 Zāļu pareizai uzglabāšanai ir būtiska loma
Aptiekās un zāļu lieltirgotavās medikamentu uzglabāšanas nosacījumiem tiek rūpīgi sekots līdzi , taču mājās par to diemžēl nereti tiek aizmirsts vai tam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Mājas apstākļos medikamentus ieteicams uzglabāt tā, kā norādīts uz konkrēto zāļu iepakojuma vai lietošanas instrukcijā. Visbiežāk zāles jāglabā sausā, tumšā, bērniem nepieejamā vietā, istabas temperatūrā līdz 25°C. Viena no izplatītākajām kļūdām – zāļu glabāšana vannas istabas skapīti, kur ir liels mitrums. Atsevišķas zāles ir jāglabā ledusskapī, piemēram, acu pilieni glaukomas ārstēšanai un insulīna ampulas jāuzglabā temperatūrā no 2 līdz 8°C, savukārt atvērto iepakojumu var glabāt arī istabas temperatūrā. Šķidrajām zāļu formām un ziedēm ir būtiski ievērot derīguma termiņu pēc to atvēršanas, tāpēc ieteicams uz iepakojuma uzrakstīt atvēršanas datumu. Piemēram, lielākā daļa acu pilienu pēc atvēršanas ir derīgi 28 līdz 30 dienas, bet klepus un bērnu pretdrudža sīrupi – no 2 līdz 6 mēnešiem.
Ir ļoti svarīgi pavadīt kādu laiku kopā ar partneri, pirms dodaties gulēt. Nav svarīgi, cik daudz laika jūs pavadīsiet kopā – stundu vai tikai dažas minūtes.
Pārslēdziet tālruņus klusajā režīmā un novietojiet tos prom. Atkarība no sociālajiem medijiem nomāc oksitocīna izdalīšanos jūsu ķermenī. Šis hormons ir atbildīgs par emocionālo tuvību un saikni. Psihoterapeite Kerola Kerija iesaka ievērot vienkāršu likumu: izslēdziet tālruņus vai nolieciet tos uz pāris stundām.
Aizmirstiet par darbu. Mēģiniet aizmirst par darbu un pārtrauciet pārbaudīt savu darba e-pastu, kad atrodaties gultā. Ir daudz labāk pavadīt to laiku kopā un nedaudz atpūsties, lai rīt darbā varētu būt produktīvs. Spilvena saruna emocionāli savieno pārus, palīdz aizmirst par problēmām un liek justies relaksētam. Izvairieties runāt par darbu, finansiālām problēmām vai jebko citu, kas varētu likt jūsu partnerim justies slikti.
Ej gulēt vienlaikus ar partneri. Daudzi pāri visu dienu neredzas, un viņiem ir ieradums iet gulēt dažādos laikos. Pēc psihologa Kurta Smita teiktā, laimīgi pāri vienlaikus tīra zobus un dodas gulēt. Tas viņiem palīdz saglabāt savu attiecību siltumu un tuvību!
Ievērojiet rutīnu. Katru dienu tās pašas gulētiešanas režīma ievērošana palīdz labāk gulēt. Ievērojot pazīstamu rutīnu, jūsu smadzenes saņem signālu par tuvojošos gulētiešanas laiku un sagatavo ķermeni gulēšanai. Ja jūs kopā ar partneri ievērosiet to pašu rutīnu, tas padarīs jūsu attiecības intīmākas un uzticamākas.
Runājiet no sirds uz sirdi. Pievērsiet uzmanību otra jūtām. Jums nav nepieciešams sniegt padomu vai rast tūlītējus problēmu risinājumus. Dažreiz mēs vienkārši vēlamies runāt un sajust tuvinieku rūpes un atbalstu. Psihologs Raiens Hovess iesaka dažas minūtes pirms gulēšanas veltīt pozitīvu jūtu izteikšanu partnerim. Tas palīdzēs dienu noslēgt ar pozitīvu noti un ļaus justies labāk. Tas pozitīvi ietekmē arī jūsu vispārējo noskaņojumu. Mēģiniet aizmirst par visu, kas tajā dienā notika, un atstājiet visas savas problēmas un rūpes ārpus guļamistabas durvīm. Pastāstiet savam partnerim, cik ļoti jūs viņu mīlat.
Nestrīdies un neieslīgsti asās sarunās. Kurts Smits atgādina, ka pirms gulēšanas mēģiniet neiesaistīties karstos strīdos. Jums abiem būs grūti aizmigt, un nākamajā dienā jūs jutīsities nomākti.
Guļamistaba bez bērniem. Saskaņā ar psihologa Maikla Vinera-Deivisa teikto, vienīgais laiks, kad jūs varat ļaut bērniem gulēt savā gultā, ir tas, kad viņi murgo. Pārējā laikā jūsu guļamistabai vajadzētu būt jūsu privātajai telpai. Jums ir jābūt šai vietai, lai jūs divi varētu uzturēt savu tuvību.
Nedaliet gultu ar saviem mājdzīvniekiem. Kā ziņo Kanzasas universitātes pētījumi, 63% cilvēku, kuri guļ kopā ar saviem mājdzīvniekiem, neguļ pietiekami daudz. Jūsu dzīvnieki nevar gulēt visu nakti un bieži traucē jūsu miegu. Papildus tam, ja mājdzīvnieks atrodas jūsu gultā, jūsu guļamistabā tiek pārkāpts “noteikums 2”.
Veiciet viens otram masāžu. Nacionālā miega fonda speciālisti apstiprina, ka viegla un relaksējoša masāža pirms gulētiešanas uzlabo jūsu miega kvalitāti, mazina trauksmi un tuvina pārus.
Neaizmirstiet par apskāvieniem un skūpstiem. Neaizmirstiet noskūpstīt savu partneri pirms gulēšanas, kā arī pāris minūtes, kad jau gulējat, pieglausties. Tas ir ļoti relaksējoši un raisa pozitīvas emocijas.
94 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II būs viena no pirmajām pasaulē, kas saņems vakcīnu pret Covid-19. Lielbritānijas karaļnams vakcīnu saņems jau tuvāko nedēļu laikā! Pirmās vakcīnas tiks sagādātas tieši 94 gadus vecajai karalienei Elizabetei II un viņas vīram – 99 gadus vecajam princim Filipam, jo viņi abi ir prioritāšu grupā.
Bekingemas pils pārstāvji atteikušies sīkāk komentēt šo informāciju: “Šie lēmumi ir privāti un mēs tos nekomentēsim.”
Video
Lielbritānijas karaliskais pāris iespējams būs pirmie, kuri kļūs par piemēru citiem, ka vakcinācija nav “”azvērestības teorija”, tas atvieglotu vakcinācijas darbu visā pasaulē. Aizvien netrūkst cilvēku, kas apgalvo, ka viņi nevakcinēsies par spīti pandēmijas apmēriem.
Šogad karaliskais pāris pandēmijas izplatības dēļ būs spiesti atteikties no tradicionālajiem Ziemassvētkiem Sandringemas pilī, kaut tradicionāli šos svētkus viņi tur atzīmēja 32 gadus pēc kārtas. Pāris aizvadīs mierpilnus Ziemassvētkus Vindzoras pilī divatā. Pilī gan būšot neliels apkalpojošais personāls.
Kad vardarbības upuri vēršas pēc palīdzības policijā, viņi jau vairākkārt ir cietuši no varmākas. To apstiprina likumsargi. Bet, kad varmāka tiek sodīts, bieži arī tas viņu neaptur. Piemēram, aptuveni 40 procentos gadījumu tiek pārkāpts tiesas lēmums par netuvošanos, un tad varmākam stājas spēkā kriminālatbildība. Bet vai sods pārtrauc vardarbību – par to šovakar rubrikā “Apburtais loks.
Latvijā līdz šim Covid-19 apstiprināts 21 520 cilvēkiem, bet statistikas rādītājos aizvien norādīts ļoti mazs skaits personu, kas no koronavīrusa izveseļojušās. Skaidrojām, kāpēc kaimiņos un citās valstīs koronavīrusu izdodas izslimot pusei un pat vairāk slimniekiem, kamēr atbilstīgi Latvijas statistikai, pie mums Covid-19 izslimojuši vien nepilni 9% cilvēku?
Situācija ar Covid-19 valstī kļūst arvien kritiskāka, pēc koalīcijas partiju sanāksmes uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Šonedēļ jaunus ierobežojumus valdība neplāno noteikt, taču pagaidām neesot arī iemesla pārskatīt jau pieņemtos drošības pasākumus, piemēram, prasību jaunāko klašu skolēniem pēc Jaunā gada skolā nēsāt sejas maskas.
Pret to platformā “manabalss.lv” parakstījušies vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava norādīja, ka par šādu soli vēlas padziļinātu diskusiju. Tikmēr premjers uzsvēra, ka valdība stingri seko ekspertu ieteikumiem un skolēni pēc ziemas brīvdienām varētu mācīties bez maskām tikai tad, ja saslimstība ar Covid-19 būs samazinājusies.
Lai informētu veselības aprūpes speciālistus par aktualitātēm krūts vēža jomā, Latvijas Onkologu asociācija sadarbībā ar Latvijas Krūts slimību asociāciju 10. decembrī rīko atvērto sēdi “Aktualitātes krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā”. Par krūts vēža diagnostiku un ārstēšanu stāsta pasākuma lektores RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe – onkoloģe-ķīmijterapeite, LU asociētā profesore Alinta Hegmane un RAKUS virsārste mamoloģijā dr. Ilze Eņģele.
Krūšu izmeklējumu metodes
Krūts audus var izmeklēt ar vairākām metodēm. Katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi – to, ko var redzēt mamogrāfijā, ne vienmēr var redzēt ultrasonogrāfijā un otrādi. Arī magnētiskā rezonanse, neskatoties uz to, ka ir vissensitīvākā metode, nevar parādīt to, ko var parādīt citi izmeklējumi. Vislabākais rezultāts sasniedzams, izmeklējumu metodes kombinējot. Informācija kā puzles gabaliņi tiek salikta kopā no katra izmeklējuma, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ārsts, kurš veic kādu no izmeklējumiem, redz arī citu izmeklējumu attēlus.
Mamogrāfija ir krūšu izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgena stariem. Šī ir primārā un visbiežāk izmantotā metode tieši profilaktiskajās pārbaudēs.
Ultrasonogrāfija irkrūšu izmeklēšana, izmantojotaugstfrekvences skaņu viļņus – ultraskaņu.
Ultrasonogrāfija parasti tiek izmantota kā papildu izmeklējuma metode gadījumos, ja krūšu dziedzeri ir ļoti blīvi, un mamogrāfijā nevar redzēt izmaiņas krūtīs. Šī metode biežāk tiek ieteikta gados jaunām sievietēm.
Magnētiskā rezonanse ir izmeklējums, kurā tiek izmantots magnētiskais lauks un radioviļņi. Šī metode tiek rekomendēta gadījumos, ja sievietei jau konstatēts krūts vēzis, un nepieciešama precīzāka informācija par audzēja izplatību.
Viena slimība, dažādas diagnozes
Krūts vēža ārstēšanas taktika un izveseļošanās prognoze ir atkarīga ne vien no tā, kurā stadijā vēzis ir atklāts, bet arī no tā, kāds ir tā tips. Dažādi krūts vēža tipi savā starpā atšķiras pēc vairākām pazīmēm:
vai audzējam ir hormonu receptori;
vai audzējam ir HER2 receptoru pārprodukcija;
cik ātri vairojas audzēja šūnas.
Atšķirības starp dažādiem krūts vēža tipiem tiek noteiktas, veicot imūnhistoloģisko izmeklējumu. Biopsijas vai operācijas laikā paņemtais audu paraugs tiek nosūtīts uz laboratorisko izmeklēšanu. Ārsts patologs, aplūkojot audu paraugu zem mikroskopa, nosaka, vai audzēja šūnas satur hormonreceptorus (estrogēna un progesterona receptorus), proti, vai tas ir hormonāli jutīgs (HR+ vai HR-), kā arī cilvēka epidermālā augšanas faktora 2 receptorus (HER2 receptorus), proti, vai audzējs ir HER2 pozitīvs vai negatīvs (HER2 + vai HER2-). Atkarībā no tā krūts vēzi iedala HR+/HER2-, HR+/HER2+, HR-/HER2+ un HR-/HER2- jeb trīskārši negatīvajā.
Par agresīvāko vēža tipu tiek uzskatīts trīskārši negatīvs krūts vēzis. Kopumā šis vēža tips ir agresīvāks nekā citi – tas straujāk progresē, tam ir sliktāka izveseļošanās prognoze un augstāks recidīva risks. Tā kā trīskārši negatīvs krūts vēzis nesatur ne hormonreceptorus, ne HER2 receptorus, uz to nevar iedarboties nedz ar hormonterapiju, nedz mērķterapiju. Tomēr jāpiebilst, ka ne visi trīskārši negatīvie krūts vēži ir vienādi. Arī šī tipa ietvaros var būt audzēji, kas aug straujāk un audzēji, kam ir nedaudz labāka prognoze.
Imūnterapija – mūsdienīga un efektīva, taču nepieejama
Ja trīskārši negatīvs audzējs ir progresējis jeb metastazējis, jauna ārstēšanas iespēja ir imūnterapija kombinācijā ar ķīmijterapiju. Imūnterapija ir ārstēšanas metode, kas izmanto paša pacienta imūnsistēmu cīņai ar audzēja šūnām. Pētījumi rāda, ka dzīvildzes radītāji ārstējot tikai ar ķīmijterapiju ir vidēji 18 mēneši, bet ārstējot ar imūnterapiju kombinācijā ar ķīmijterapiju 25 mēneši. Latvijā trīskārši negatīva metastātiska vēža gadījumā imūnterapija šobrīd netiek kompensēta, un pacientes ir spiestas zāles iegādāties no savas kabatas vai lūgt sabiedrības atbalstu.
Ar mērķi izglītot onkologus, ķīmijterapeitus, radiologus, staru terapeitus, patologus, krūts ķirurgus un citus veselības aprūpes speciālistus par aktualitātēm krūts vēža jomā Latvijas Onkologu asociācija (LOA) sadarbībā ar Latvijas Krūts slimību asociāciju (LAKSA) 2020. gada 10. decembrī no plkst. 14.00 līdz 16:30 rīko atklāto sēdi “Aktualitātes krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā”. Aicinātas piedalīties arī pacientu organizācijas. Sēdē norisināsies attālināti Zoom platformā, un par dalību pasākumā tiks piešķirts sertifikāts un tālākizglītības punkti.
Sēdes tiešraidi būs iespējams skatīties LOA Facebook lapā: https://www.facebook.com/onkologilv
Šis tests parādīs, kā pirmais pamanītais personāžsatspoguļo jūsu personiskās īpašības. Mēs arī vēlamies jums atgādināt, ka šos testa rezultātus nevajadzētu uztvert pārāk nopietni! Testa rezultātus varēsi uzzināt zem attēla.
Rezultāti:
Jauna sieviete
Jūs esat optimists, kurš vienmēr žilbina ar pozitīvu enerģiju. Jūs interesē daudzas lietas sev apkārt, jūs vienmēr cenšaties izmēģināt kaut ko jaunu. Dažreiz jūs varat būt impulsīvs un rīkoties neapdomīgi. Mēģiniet plānot uz priekšu, tas palīdzēs ietaupīt laiku un enerģiju. Jums patīk palīdzēt citiem cilvēkiem, tādēļ esat dāsna persona un zināt, kā dalīties laime, piemēram, izmantojot brīvprātīgo darbu. Jūs esat spēcīgs un apņēmīgs cilvēks. Neskatoties uz jebkādiem apstākļiem, jūs stingri stāvat uz kājām un drosmīgi virzāties uz priekšu. Tā turpināt! Nepadodies! Jūs esat viens no tiem cilvēkiem, kurš netur savas problēmas iekšā un var par tām atklāti runāt ar citiem cilvēkiem. Šajā procesā jums palīdz konstruktīva jūsu ģimenes un draugu kritika, padomi un atbalsts.
Vecs vīrietis
Jūs esat mierīgs, godīgs un uzticīgs indivīds. Daudzi cilvēki domā, ka esat uzticams. Jūs esat dabisks līderis un spējat analizēt dažādus viedokļus, lai pieņemtu skaidru lēmumu un uzņemtos iniciatīvu, vadot komandu pareizajā virzienā. Nosakot mērķi, jūs rūpīgi plānojat katru soli un lēnām, bet noteikti veiciet tos pa vienam. Šī pieeja attur jūs no impulsīviem un nepārdomātiem lēmumiem. Jūsu rūpīgums padara jūs par perfekcionistu. Mums jāatzīst, ka tas jūs var nogurdināt vairāk, nekā jūs domājat. Centieties biežāk atpūsties un ļaut lietām ritēt savu gaitu. Brīvības garša palīdzēs atpūsties un sakārtot prātu un arī ķermeni!
ASV pirmā lēdija šogad pēdējo reizi pēc savas gaumes izkrāšņojusi Balto namu gaidāmajiem Ziemassvētkiem. Svētku dizainā šogad izmantoti 106 Ziemassvētku vainagi, 62 kociņi, vairāk nekā 3200 lampiņu virtenīšu un vairāk nekā 150 dažādu lapotņu un ziedu veidi. Bet Baltā nama galvenā egle ir apmēram 5,4 metrus augsta.
Covid-19 pandēmija noteikti ir mainījusi pastnieku un kurjeru ikdienu. Cilvēki arvien vairāk iepērkas interneta veikalos un šobrīd dažādu sūtījumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieaudzis par septiņdesmit procentiem. Ar ko jārēķinās, ja vēlaties uz Ziemassvētkiem nosūtīt dāvanu vai apsveikuma kartīti saviem tuviniekiem?
Nevari vai negribi likt masku? paliec mājās! Tieši tik vienkārša šobrīd ir izvēle. Panorāmas uzrunātie aktieri un dziedātāji, kuru ikdienu valstī spēkā esošie epidemioloģiskie ierobežojumi skāruši ļoti tieši un nepastarpināti, ir skarbi. Viņi uzskata, ka nevienam nav tiesību riskēt ar līdzcilvēku veselību vai pat dzīvību sava egoisma dēļ.
Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto ir saskārušies ar matu veselības problēmām. Visizplatītākā no tām ir matu izkrišana, ar ko saskārušies 26% aptaujāto, taukainu matu problēma satrauc 16% aptaujāto, sausi mati – 11%, trausli mati – 10%, bet vel 8% aptaujāto saskārušies ar dažādām citām matu problēmām. Vien 42% aptaujāto norādījuši, ka viņi nesaskaras ar matu problēmām, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Biežāk satrauc sievietes
Kā atklāj pētījuma dati, biežāk to, ka saskaras ar matu problēmām, norādījušas sievietes. 31% aptaujāto sieviešu atzīst, ka saskārušās ar matu izkrišanu, kamēr no vīriešiem tie ir vien 22%. Ar matu taukainības problēmu saskārušās 18% sieviešu un 13% vīriešu, ar matu sausumu – 17% sieviešu un vien 5% vīriešu, savukārt ar trauslu matu problēmu – 18% sieviešu un tikai 2% vīriešu. BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko skaidro, ka tradicionāli sievietes vairāk uzmanības pievērš matu izskatam un kopšanai, līdz ar to arī biežāk pamana dažādas ar matu veselību un izskatu saistītas problēmas un nianses.
Kā uzsver speciāliste, ir būtiski meklēt un saprast šo problēmu cēloni, lai spētu tās risināt. Tā, piemēram, matu taukainību ļoti bieži jauc ar svīšanu. Pārmērīgas matu taukošanās iemesls var būt hormonālais disbalanss, vienlaikus tas var būt arī nepiemērotas un nepareizas kopšanas rezultāts. Šādas problēmas gadījumā jālieto balansējošie šampūni, kas regulē tauku dziedzeru darbību, un jāatturas no pārmērīgas matu attaukošanas, jo tā sausinās galvas ādu un matus un pastiprinās jau esošo problēmu. Tikmēr matu izkrišanai var būt sezonāls iemesls, taču vienlaikus to var veicināt arī dažādas veselības problēmas. Tādēļ, ja matu izkrišana ir ļoti izteikta un nepāriet, ir jāvēršas pie speciālista. Matu izkrišanas mazināšanai un matu sakņu stiprināšanai ir pieejami dažādi produkti, tai skaitā speciāli losjoni un ampulas. Noderēs arī speciāli vitamīnu un minerālvielu kompleksi, kas palīdzēs stiprināt matus.
Tāpat jāņem vērā, ka ziemā jebkurš matu tips kļūst sausāks nekā parasti, jo ir vairāki kairinošie faktori – centrālā apkure, sals, vējš un vēss gaiss. Sausu matu kopšanai talkā nāks matu maskas katru trešo mazgāšanas reizi, kā arī serumi, kas sargās matus no mitruma zuduma, apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes un mehāniskas iedarbības.
Jo jaunāks – jo vairāk satraukuma par matiem
Interesanti, ka tieši jaunāki cilvēki (vecuma grupas 18-24 un 25-34 gadi) biežāk norādījuši, ka saskaras ar matu problēmām. Tā, piemēram, to, ka saskārušies ar matu izkrišanu, visvairāk norāda respondenti vecuma grupā no 18 līdz 21 gadam (34% aptaujāto), bet vismazāk respondenti vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem (20%). Ar matu taukainību visvairāk saskārušies respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (26%), bet vismazāk – vecumā no 55 līdz 75 gadiem (9%). Sausu matu problēmu visbiežāk atzīmējuši respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (20%), visretāk – vecumā no 45 līdz 63 gadiem (5%). Savukārt trausli mati visvairāk satrauc respondentus vecumā no 18 līdz 24 gadiem (16%), bet vismazāk – no 35 līdz 44 gadiem (6%).
Speciāliste skaidro, ja jaunākiem cilvēkiem parasti ir lielāka vēlme eksperimentēt ar dažādiem matu kopšanas un veidošanas līdzekļiem, tādēļ var saasināties dažādas matu problēmas. Turklāt bieži vien paiet ilgāks laiks, līdz cilvēks atrod sev piemērotākos kopšanas līdzekļus un sarod ar savu matu tipu.
Cepuri biežāk valkā vīrieši
Lielākā daļa jeb 58% respondentu gada aukstajā laikā vienmēr valkā cepuri. 19% respondentu to dara reizēm, bet 11% — reti. Tikmēr 12% respondentu ir norādījuši, ka viņi gada aukstajā laikā cepuri nevalkā vispār.
Visatbildīgāk cepuri ziemas laikā valkā vīrieši – 66% aptaujāto vīriešu norādījuši, ka cepuri ziemas laikā valkā vienmēr, savukārt no sievietēm cepuri ziemā vienmēr valkā 51%. Reizēm cepuri valkā 17% vīriešu un 20% sieviešu, bet reti – 10% vīriešu un 11% sieviešu. Vien 7% vīriešu norādījuši, ka cepuri nevalkā nemaz, kamēr no sievietēm tie ir 17%.
Pieaugot respondentu vecumam, palielinās to respondentu īpatsvars, kuri gada aukstajā laikā valkā cepuri. Vecuma grupā 18-24 gadi cepuri nevalkā 20% respondentu, 25-34 gadu grupā cepuri nevalkā 14%, 35-44 gadu grupā – 15%, 45-54 gadu grupā – 13%, 55-64 gadu grupā 9% un 64-75 gadu grupā vien 6%.
N. Gavriļčenko uzsver, ka cepures nevalkāšana aukstā laikā rada salšanas risku, kas var vājināt imunitāti un veicināt saaukstēšanos. Nereti gan sarežģītu matu sakārtojumu īpašnieki izvairās no cepures, jo tā bojā frizūru vai mazina matu sakārtojuma apjomu. Taču ir jāņem vērā, ka temperatūras svārstības ietekmē asins cirkulāciju, kā rezultātā mata folikuls saraujas un mats nesaņem vajadzīgās barības vielas. Organismam ir daudz svarīgāk saglabāt siltumu organisma iekšienē, savukārt mati nav primāri izdzīvošanai, tādēļ tie var ciest pirmie. Protams, nevajadzētu aizrauties ar pārspīlējumiem, jo arī pārmērīga cepures valkāšana var radīt diskomfortu un problēmas – veicināt baktēriju un mikrobu vairošanos, īpaši pastiprināti sasvīstot, un var parādīties tāda problēma kā blaugznas. Tāpēc, esot iekštelpās, cepure tomēr būtu jāvelk nost.
Matu kopšana ziemā
Parasti ziemā pastiprinās tādas sūdzības kā matu elektrizācija, mati biežāk ir sausi, trausli, nespodri un grūti izķemmējami. N. Gavriļčenko uzsver – matu kopšanas rutīna nav grūta un to ir viegli atcerēties. Katru reizi izmantojiet trīs produktus: divus izskalojamos (šampūns un kondicionieris vai maska) un vienu neizskalojamu (krēms, sprejs, serums). Atcerieties – ja lietojat karstus veidošanas instrumentus, papildus noteikti lietojiet termoaizsargājošus līdzekļus. Tāpat reizi desmit dienās noderēs galvas ādas skrubis, lai veicinātu asinsriti un attīrītu galvas ādu no atmirušajām šūnām. Nelietojiet “brīnumreceptes” no interneta – nesmērējiet matos majonēzi, olīveļļu, sviestu un pārtikas želatīnu un citus līdzīgus produktus! Izmantojiet līdzekļus, kas atbilst jūsu matu tipam, un konsultējieties ar speciālistu par jums piemērotāko līdzekļu izvēli.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, intervijā aģentūrai LETA prognozēja personālatlases kompānijas “Amrop” vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.
“Bezdarbs, visdrīzāk, pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū jau ir palielinājusies, un tas savukārt koriģēs arī algas. Tāpat noteikti korekcijas parādīsies darba devēju un ņēmēju sadarbības veidā – arvien vairāk mēs redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku, uz projektiem. Būs daudz vairāk un elastīgāki nodarbinātības varianti,” pauda Ārste-Avotiņa.
Viņa sacīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, pandēmija ir ietekmējusi vienlaicīgi visas nozares, visus uzņēmumus. Iepriekš vienmēr bija tā, ka noteiktus sektorus krīze skar pirmos, bet līdz pārējiem tās ietekme nonāk ar trīs mēnešu, pat pusgada novēlošanos un tie paspēj labāk sagatavoties. Tagad šajā situācijā visi ir iesviesti praktiski vienlaicīgi. Līdz ar to nav iespēju paskatīties, kā citi reaģē, kā tiek galā, un izmaiņas visās nozarēs notiek salīdzinoši ātrā tempā.
“Ir redzams arī tas, ka liela daļa uzņēmumu ir mainījuši atalgojuma politiku. Es domāju, ka aptuveni 65% ir iesaldējuši jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Arī attīstības projekti daļā organizāciju pašlaik ir “uz pauzes”,” pauda “Amrop” pārstāve.
Viņa piebilda, ka apstākļos, kad ekonomika un tirgus neaug, darba devēji pārskata arī darbinieku sniegumu un tos, kuri uzrāda sliktus rezultātus vai nepievieno vērtību uzņēmumam, sāk atlaist.
“Līdz šim lielākā daļa darba devēju ir samazinājuši slodzes, mēģinot tomēr saglabāt darbinieku komandas. Te es, protams, nerunāju par tādām nozarēm kā tūrisms un viesmīlības bizness, kuru šī krīze skāra fundamentāli. Šajās nozarēs diemžēl nācās atlaist lielāko daļu darbinieku neatkarīgi no viņu snieguma. Manuprāt, šie procesi turpināsies un lielai daļai darba devēju nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus,” sacīja Ārste-Avotiņa.
Vienlaikus viņa norādīja, ka viennozīmīgi pašlaik nevar vērtēt valsts ieviesto atbalsta mehānismu lietderību. No vienas puses, tie palīdz izdzīvot grūtībās nokļuvušiem uzņēmumiem, no otras, arī paildzina tādu uzņēmumu “lēno nāvi”, kuru biznesa modelis bija uzbūvēts uz nepilnīgu nodokļu nomaksu vai, kuriem ir citas nepārvaramas problēmas. Tas savukārt kavē to darbinieku pārkvalificēšanos un jauna darba devēja atrašanu.
“Amrop” vadošā partnere aicināja darba devējus izmantot iespēju, ka pašlaik Latvijā ir atgriezušies daudzi Latvijas valstspiederīgie, kuri strādāja citās valstīs.
“Darba devējiem ir kritiski svarīgi šos cilvēkus uzrunāt un piesaistīt, jo caurmērā tie ir cilvēki, kuri ir guvuši daudzveidīgāku pieredzi, zina valodas un pēc savas būtības ir uzņēmīgāki. Ar dažādām remigrācijas programmām viņus bija grūti piedabūt atgriezties. Taču, ja tagad daļa ir atgriezusies, tad viņi ir “jāķer ciet” un jāizmanto iespēja, ka arī Eiropā daļa nozaru ir “uz pauzes” un tajās darba vietas tik ātri nemaz neatjaunosies,” sacīja Ārste-Avotiņa.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā faktiskais bezdarba līmenis šogad oktobrī bija 7,7%, kas salīdzinājumā ar septembri ir par 0,3 procentpunktiem mazāk. Vienlaikus arī Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis oktobrī sarucis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%. Salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri faktiskā bezdarba līmenis pieaudzis par 2,1 procentpunktu, bet reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 1,7 procentpunktiem.
Savukārt vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa Latvijā šogad trešajā ceturksnī par pilnas slodzes darbu bija 1147 eiro, kas ir par 5,9% jeb 64 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gada trešajā ceturksnī augusi par 7,1%, sasniedzot 1144 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 3,3%, sasniedzot 1160 eiro.
Līdz trešdienai Latvijā nav gaidāmi nokrišņi, bet, sākot ar ceturtdienu, palaikam iespējams neliels sniegs un atkala jeb sasalstošs lietus, liecina sinoptiķu prognozes.
Nedēļas pirmajā pusē skaidrākais laiks būs austrumu novados, vairāk mākoņu – Kurzemē. Dienvidaustrumu vēja ātrums nedaudz mazināsies. Minimālā gaisa temperatūra būs -4..-9 grādi, neliels sals saglabāsies arī dienā.
Nedēļas otrajā pusē debesis, visticamāk, klās mākoņi. Prognozes par gaisa temperatūru un nokrišņiem pagaidām ir dažādas. Iespējams, nedēļas siltākā diena būs piektdiena, kad termometra stabiņš var pakāpties līdz -1..+3 grādiem.
Ja diennakts vidējā gaisa temperatūra arī tad saglabāsies negatīva, 7.decembrī Latvijā kopumā būs iestājusies meteoroloģiskā ziema. Tā sākas, ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir nulle grādu vai zemāka.
Jau ziņots, ka šonedēļ pamazām aizsals dīķi, ezeri un upju lēnākie posmi. Savukārt prognozes Ziemassvētkiem liecina, ka nav gaidāms ne liels sals, ne siltuma rekordi. Pastāv augsta varbūtība, ka vismaz valsts austrumu daļu klās sniegs.
39 % Latvijas iedzīvotāji šogad ne reizi nav satikuši un, visticamāk, arī Ziemassvētkos nesatiks savus radiniekus, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Vairākums iedzīvotāju (71%) tāpēc jūtas apbēdināti, tomēr katrs trešais norādījis, ka svētku izjūtu palīdzētu radīt pārsteiguma dāvana no līdzcilvēkiem. Aicinot cilvēkus iepriecināt savus tuvākos Latvijā un ārzemēs Brīvdabas muzeja e-gadatirgus uzsāk kampaņu “Ar mīļumu”, kas piedāvā jau iesaiņotas dāvanas nosūtīt uzreiz saņēmējam.
Lielāko daļu (71%) no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šogad nav bijusi iespēja satikt savus radiniekus, šis fakts nomāc, viņi jūtas vientuļi un pat dusmīgi. Visbiežāk savus radiniekus nav satikuši seniori (41%), kas varētu būt skaidrojams ar to, ka cilvēki gados ir viena no Covid-19 lielākajām riska grupām. Līdz ar to, baidoties no vīrusa, ģimenes locekļi šobrīd izvēlas nesatikties ar senioriem.
“Šogad svētki noteikti būs citādi, nekā esam pieraduši, tomēr mums joprojām ir iespēja saglabāt tik iemīļoto Ziemassvētku tradīciju – savu tuvāko apdāvināšanu. 37 % aptaujāto norādījuši, ka būtu priecīgi saņemt pārsteiguma dāvanu, jo tas ir veids, kā šogad visdrošāk varam parūpēties viens par otru un izrādīt mīļumu. Tāpēc mēs sadarbībā ar Brīvdabas muzeja e-gadatirgus dalībniekiem uzsākam Ziemassvētku kampaņu “Ar mīļumu”, kurā egadatirgus.lv var iegādāties jau iesaiņotas dāvanas, kas pa tiešo tiks nosūtītas adresātam. Iegādājoties dāvanas virtuālajā gadatirgū, iespējams iepriecināt mīļos un vienlaikus atbalstīt arī vietējos amatniekus un mājražotājus,” stāsta Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.
Teju puse aptaujāto (47%) piekrīt, ka pandēmijas ierobežojumu laikā ir grūtāk uzturēt attiecības ar līdzcilvēkiem, jo cilvēki kopumā ir kļuvuši negatīvāki, vieglāk aizkaitināmi un neiejūtīgāki. Tomēr par spīti arvien jauniem un stingrākiem ierobežojumiem, piektdaļa iedzīvotāju meklē veidus, kā turpināt izrādīt rūpes, iejūtību un piedāvāt palīdzību.
Lai atvieglotu rūpes par dāvanām, kampaņā “Ar mīļumu” tās var izvēlēties vietējo amatnieku platformā www.egadatirgus.lv. Tirgotāji dāvanu glīti iesaiņos, pievienos personalizētu kartīti un ar projekta lieldrauga DPD starpniecību nogādās tieši saņēmējam. Tirgotāji, kas piedāvā iegādāties jau iesaiņotu dāvanu, mājaslapā atzīmēti ar atpazīšanās zīmi “Ar mīļumu”.
Brīvdabas muzeja e-gadatirgū apvienojušies jau vairāk nekā 220 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas, piedāvājot gan tradicionālus, gan mūsdienīgus darinājumus. Mājaslapā iespējams iegādāties vairāk nekā 2500 preču dažādās kategorijās, piemēram, tekstils, rotaslietas, pārtika un dzērieni. Pirmajos trīs darbības mēnešos egadatirgus.lv apmeklējuši vairāk nekā 46 tūkstoši interesentu.
Psihobiologs un Nobela prēmijas laureāts Rodžers V. Sperijs atklāja, ka smadzeņu 2 puslodes – pa kreisi un pa labi – darbojas atšķirīgi, un tas, kā jūs domājat, ir atkarīgs no tā, kura no pusēm ir dominējošā. Balstoties uz viņa pētījumu, ir daudzi testi, kas var noteikt jūsu domāšanas procesu un personības iezīmes. Izpildiet šo testu un uzzināt nedaudz vairāk par sevi. Ātri apskatiet fotogrāfiju.
Kuru dzīvnieku jūs redzējāt vispirms?
Rezultāti:
Tīģera galva
Jūsu smadzeņu kreisā puslode ir aktīvāka nekā labā. Jūs esat analītisks cilvēks, ļoti mērķtiecīgs un organizēts. Saskaroties ar problēmu, jūs mēdzat būt loģisks, aprēķinošs un objektīvs. Tomēr dažreiz, tā kā jūs zināt, ka jūsu pieņemtais lēmums tika pieņemts pēc ilgas domāšanas, jūs mēdzat būt spītīgs. Ieteicams ieklausīties citu viedoklī un arī to ņemt vērā!
Jūsu personības iezīmes
Korekts: jūs darāt lietas pareizi plānotā veidā, piemēram, pēc uzdevumu saraksta.
Precīzs: precīzi noteikti mērķi un jums ir skaidrs ceļš, kas ejams, lai tos sasniegtu.
Racionāls: emocijas un jūtas netraucē jums sasniegt savus mērķus.
Spēja loģiski domāt: jums piemīt dabas dotas spējas matemātikā un zinātnē.
Reālistisks: jūsu pasaule ir ļoti reāla. Tajā nav vietas pasakām un daiļliteratūrai. Lai arī cik lieli jūsu mērķi varētu šķist citiem, jūs zināt, ka tie ir reāli un sasniedzami.
Pērtiķis
Jūsu smadzeņu labā puslode ir aktīvāka. Jūs esat radošs cilvēks, kurš ir pilns ar novatoriskām idejām. Saskaroties ar problēmu, jūs vairāk paļaujaties uz savu intuīciju (kas parasti ir pareiza), nevis uz kritisko domāšanu. Jūs lieliski zināt, ka katrs solis, ko sperat savā dzīvē, jums ir mācība, un tajā pat zaudēšana ir solis uz savu mērķu sasniegšanu. Jums ceļojums ir svarīgāks par mērķi. Tā kā jūs esat sapņotājs, jūs bieži apmaldāties savā sapņu zemē. Jums ir svarīgi ik pa laikam saņemt realitātes pārbaudi un nedaudz vairāk uzmanības veltīt apkārtējai pasaulei.
Jūsu personības iezīmes
Impulsīvs: jūs darāt lietas spontāni.
Emocionāls: Jūs pavadāt laiku apdomājot un rīkojoties, balstoties uz jūtām.
Radošs un māksliniecisks: jūs esat prasmīgs mūzikas, mākslas un citās radošās nodarbēs.
Intuitīvs: jūs neveidojat darāmo darbu sarakstu un neiet cauri noteikumu grāmatai. Jūs intuitīvi risināt problēmas.
Sapņains: jums ir sapņi par dzīvi, nevis mērķi, un jūs pieliekat pūles, lai sasniegtu šos sapņus, bieži vien gūstot panākumus.
Atcerieties, ka 2 smadzeņu puslodes nedarbojas atsevišķi, drīzāk tās darbojas kopā un papildina viena otru. Tātad, lai arī jums varētu šķist vairāk iezīmju, kas identificējamas ar kādu no puslodēm, jums noteikti piemīt arī iezīmes no otras puslodes. Tātad, kuru attēlu jūs redzējāt vispirms? Tīģera galvu vai pērtiķi? Vai jūsu personības iezīmes sakrīt?
Latvijā pēc ļoti optimistiska vērtējuma vakcinācijas vilnis pret Covid-19 varētu sākties februārī, portālam “lsm.lv” atklājusi Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Pēc tam, kad vakcīnu būs reģistrējusi Eiropas Zāļu aģentūra, paies vismaz vel pāris nedēļu, lai vakcīnu nogādātu vispirms ES valstīs un pēc tam vakcinācijas kabinetos. “Tāpēc pēc ļoti optimistiska vērtējuma, pati vakcinācija varētu sākties februārī,” norādīja Zavadska.
Par samaksu, tostarp privātajās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas. Visas riska grupas tiks vakcinētas pēc kārtas – mediķi, cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, policisti, skolotāji un tā tālāk. “Ja pēc tam mēs redzēsim, ka vakcīnas vēl būs atlikušas, paplašināsim loku, kam tās būs pieejamas. Bet noteikti nebūs tā, ka privātās klīnikas sāks veidot savas maksas rindas,” norādījusi Zavadska.
Sākumā vakcināciju veiks slimnīcas, iespējams, arī mobilās brigādes. Pēc tam pakāpeniski iesaistīsies lielie medicīnas centri, bet vēlāk droši vien arī ģimenes ārsti.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācija prognozēm visu valstu vajadzības pēc vakcīnām tiks apmierinātas līdz nākamā gada septembrim. “Tā nemēdz būt, ka uzreiz, janvārī, tiks izgatavots pietiekami daudz vakcīnu visiem,” piebildis eksperts.
Runājot par imunitātes ilgumu, Zavadska norāda, ka dažiem pacientiem vakcīnu izstrādātāju brīvprātīgajās testēšanas grupās jau vasarā tika veikts pilns vakcinācijas kurss. Pagaidām neizskatās, ka antivielu koncentrācija viņiem pazeminās, taču, vai imunitāte turēsies gadu, divus vai piecus, pagaidām nav skaidrs. Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
Tāpat patlaban nav iespējams pateikt, vai sabiedrībai nāksies ilgi sadzīvot ar Covid-19. Pastāv daudz infekcijas slimību, kuru uzliesmojumi notiek viļņveidīgi, ar maksimumiem ik pēc trim vai pieciem gadiem, bet starp uzliesmojumiem ir saslimstības kritums. Iespējams, ka ar Covid-19 būs analoģiski, un liela daļa pasaules iedzīvotāju galu galā iegūs imunitāti – vai nu no vakcīnas, vai izslimojot.
Zavadska arī norādīja, ka Eiropas Savienībā pieteikumus paātrinātai izvērtēšanai iesnieguši visi trīs vakcīnu ražotāji – “Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca”, bet kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pašlaik nav iespējams pateikt. Latvija saista lielas cerības ar visām trim vakcīnām.
Iedzīvotājiem nebūs īpašas iespējas izvēlēties, kuru no pieejamajām vakcīnām saņemt. “Iespējams, viena vakcīna būs efektīvāka gados vecākiem cilvēkiem, cita – jauniešiem. To mēs vērtēsim. Tomēr kopumā, protams, īpašas iespējas izvēlēties nebūs,” uzsvēra Zavadska.
Jau ziņots, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) šonedēļ saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 – no uzņēmumiem “BioNTech” un “Pfizer”, kā arī farmācijas kompānijas “Moderna”.
Rekomendāciju par “BioNTech” un “Pfizer” izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par “Moderna” vakcīnu – līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā – no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem – tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.
Latvijas Veselības ministrija aplēsusi, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro. Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.
Tikmēr VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško šonedēļ Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.
Viņa sacīja, ka plānots sākumā saņemt 6000 vakcīnu, kas tiks izmantotas tieši mediķu vakcinēšanai.
Zeltiņu raķešu bāze bija viens no visslepenākajiem objektiem ne tikai Latvijas Republikā, bet arī visā PSRS un līdzīgi kā citos šādos gadījumos apkārtnes parastie iedzīvotāji par to zinājuši maz, vien kādreiz klīdušas runas, ka te varētu būt radiācija un no tās baidījušies.
Kā bērnam izskaidrot, kāpēc nepieciešama maska? Psihologi saka – viss atkarīgs tikai un vienīgi no vecāku attieksmes. Pat viena negatīva piezīme vai izsmiešana var maskas nēsāšanu padarīt grūtu.
Rīgā, sagaidot Otro adventi, iedzīvotāji aicināti tiešsaistē vērot koncertus no kultūras centriem un dievnamiem, klātienē apmeklēt izstādes, iesaistīties virtuālā svētku darbnīcā un apskatīt Ziemassvētku egles Rātslaukumā, Doma laukumā un 11.novembra krastmalā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde.
“Šodien, Otrās adventes svētdienā iedzīvotājiem tiešsaistē būs iespēja dzirdēt 16.-17.gadsimta vācu komponista Mihaela Pretoriusa mūziku koncertā, kas notiks Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Savukārt Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertā “Miers zemi klāj…” kopā ar instrumentālistiem Ilzi Grunti, Ievu Nīmani un Jāni Pelši dziedās solisti Evita Zālīte-Grosa un Jānis Kurševs.
Ierakstā no Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas būs skatāma koncertprogramma “Nav naktī izdzisusi saule”, ko veidojusi vokālā grupa “Putni” Antras Dreģes vadībā, ērģelnieks Aigars Reinis un čellists Valters Pūce.
Interesentiem būs iespēja vērot koncerta ierakstu “Saliete, Čudars un Bahs” no VEF Kultūras pils, bet kultūras centrs “Mazā ģilde” piedāvās koncertu “Mēness atspulgi” ar solistes Aijas Vītoliņas, mūziķu Romāna Vendiņa un Jāņa Stafecka piedalīšanos.
Savukārt kultūras centrs “Imanta” no 6.decembra piedāvā vērot un iesaistīties virtuālā svētku darbnīcā, kur video formātā iedzīvotājus rosinās radīt svētkus katram savās mājās. Video galvenie varoņi ir dažādu kultūras centra “Imanta” kolektīvu vadītāji – Ieva Sutugova, Ieva Šablovska, Ramants Jansons, Linda Plostniece un Ārijs Šķepasts, kuri dalīsies ar savām svētku tradīcijām un piedāvās idejas, kā vienkāršos veidos radīt svētkus sev un tuvākajiem.
Ja koncertus var baudīt attālināti tiešsaistēs, tad izstādes ir iespēja apmeklēt klātienē. Svētku sajūtas raisīs izstādē “Ziemassvētki” eksponētās egles, kas būs apskatāmas no 12.decembra muzejā “Rīgas Jūgendstila muzejs”, rotājumus eglēm veidojušas mākslinieces Jana Kopeikina, Olga Novikova un Elita Šmēdiņa. A. Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā no 9.decembra tiks eksponēta mākslinieces Anitas Paegles Rīgai veltīta darbu izstāde “Ziema Ziedoņdārzā”.
Svētku gaidīšanas noskaņa pilsētā būs jūtama ne tikai adventes svētdienās, bet arī darba dienās. 9.decembrī kultūras centra “Ritums” podkāstu “Vakarēšana” ciklā par citu tautu lietišķās mākslas iepazīšanu un tradīcijām stāstīs lietišķās mākslas studijas “Rota” vadītāja Aija Krūmiņa.
10.decembrī interesentiem piedāvā Artūra Virtmaņa un Danielas Vētras izstādes “1xMMM” koncertvakara “Pret traģisko sienu” straumēšanu no Rīgas mākslas telpas.
11.decembrī solistes Jolantas Strikaites Lapiņas, arfistes Dārtas Tisenkopfas un ērģelnieces Ilzes Reines māksliniecisko sniegumu varēs baudīt tiešsaistē no Rīgas Doma.
Statistiski tiek lēsts, ka katrai sejai ir 7 līdzinieki visā pasaulē. Šajā video redzēsi līdzīgākos svešiniekus, kurus zinātnieki novērtē kā – identiskos dvīņus! Neticami, bet neviena no šīm personām nav radnieciski saistīta.
Platformas ManaBalss darba deviņos gados šis ir ātrākais temps, kādā iniciatīva ir guvusi tik pārliecinošu atbalstu!
Iniciatīvas prasība ir atcelt valdības lēmumu obligāti valkāt sejas maskas 1.-4. klašu skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. “Ja ministri šādu lēmumu pieņem mēnesi pirms regulējuma stāšanās spēkā, tad viņi neslēpj to, ka paši netic sevis pieņemto ierobežojumu efektivitātei,” cita starpā argumentē iniciatīvas autore.
Pasaules Veselības organizācija nosaka, ka bērniem no 6 līdz 11 gadu vecumam masku valkāšana var tikt rekomendēta, norāda autore. Ja tas tiek īstenots, tam ir jānotiek pieaugušo kontrolē. “Tas nozīmē, ka skolotājiem papildus būs jāseko tam, lai maskas tiek valkātas pareizi. Tas nozīmēs viņiem papildu slodzi un laika tērēšanu jau tā apgrūtinātos mācīšanas apstākļos. Kopš 2020. gada septembra bērni netiek izlaisti no klasēm starpbrīžos, tāpēc jau ir vērojams svaiga gaisa trūkums telpās, kur viņi pastāvīgi atrodas.”
Valdībai, iespējams, būs jāpārskata savs lēmums, ka līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu sākumskolēniem skolā stundu laikā, gan ārpus skolas būs jānēsā maskas, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” 3. decembrī sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Iniciatīva ar šādu prasību ManaBalss platformā pirmās diennakts laikā ir savākusi jau 20 tūkstošus parakstu, tā ir iesniegta Saeimā, un iedzīvotāju atbalsts šai prasībai turpina augt.
Iesniegtā inicatīva:
Prasām atcelt valdības lēmumu obligāti valkāt sejas maskas 1.-4. klašu skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. Ja ministri šādu lēmumu pieņem mēnesi pirms regulējuma stāšanās spēkā, tad viņi neslēpj to, ka paši netic sevis pieņemto ierobežojumu efektivitātei.
Tāpēc prasām neīstenot valdības pieņemto lēmumu par obligātu masku valkāsanu sākumskolas skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. Pasaules Veselības organizācija nosaka, ka bērniem no 6 līdz 11 gadu vecumam masku valkāšana var tikt rekomendēta. Turklāt, ja tā tiek īstenota, tai jānotiek pieaugušo kontrolē. Tas nozīmē, ka skolotājiem papildus būs jāseko tam, lai maskas tiek valkātas pareizi. Tas nozīmēs viņiem papildu slodzi un laika tērēšanu jau tā apgrūtinātos mācīšanas apstākļos. Kopš 2020. gada septembra bērni netiek izlaisti no klasēm starpbrīžos, tāpēc jau ir vērojams svaiga gaisa trūkums telpās, kur viņi pastāvīgi atrodas. Masku valkāšana nozīmēs, ka bērni ieelpos vēl mazāk svaiga gaisa, kas nepieciešams viņu normālai attīstībai un veselībai. Turklāt šāda ierobežojuma pieņemšana jau 2020. gada 1. decembrī dod sabiedrībai skaidru signālu: arī pēc mēneša mūsu līdz šim pieņemtie ierobežojumi nedos nekādu pienesumu vīrusa izplatības ierobežošanai. Tas ir nepieņemami, jo valdība solīja sekot situācijas dinamikai un skaitļiem, un pieņemt lēmumus par jauniem ierobežojumiem, balstoties uz tiem.
Uzklausot šo iniciatīvu, mūsu sākumskolu skolēni būs veselīgāki un brīvi ieelpos jau tā klašu telpās ierobežoto skābekli. Bērni nav lielākie slimotāji valstī, tāpēc šie ierobežojumi attiecībā uz viņiem nav samērīgi.
Šī māja ir gatava doties jebkur! Pēc ilgiem dzīves gadiem uz ceļa kemperos Džūdija pieņēma lēmumu izveidot savu mazo mājas-kravas automašīnu.
Fanojot ar citu tautu dzīvesveidu un vēlmi brīvi pārvietoties, Džūdija izlēma par labu mazās mājas projektam, kurš ļauj ceļot bez jebkādām raizēm! Māja ir lieliski piemērota, lai to varētu noparkot jebkurā autostāvvietā.
Māte, kas nespēj pamest bērnu vardarbīgo tēvu, vai bērns, kurš ik dienu cieš, klausoties vecāku strīdos, un noraugās viņu kautiņos. Lai gan tas viss lielākoties notiek prom no sabiedrības acīm, nereti arī kaimiņi vai paziņas nojauš, ka tuvumā kādā ģimenē daļa no ikdienas ir vardarbība. Kā reaģēt, kā palīdzēt? Par to šovakar materiālu sērija “Apburtais loks.
Šorīt, pirms vēl lielākā daļa Latvijas bija modusies, Stradiņa slimnīcā atvēra jau trešo karantīnas nodaļu. Tajā ievietoti Covid-19 slimnieki ar insultiem, infarktiem, plaušu karsoņiem un citām smagām slimībām.
Visi tie, kuri par savu dzīvību cīnās arī jaunajā nodaļā, nav anonīmi cilvēki, viņi ir kāda vectētiņš, mamma, dēls, māsa. Kādam attālāks radinieks, draugs, paziņa vai kolēģis. Tagad viņiem var palīdzēt tikai mediķi. Trešās karantīnas nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis piekrita dalīties ar savām izjūtām par to, kādēļ pašlaik dažas pavisam vienkāršas lietas – ierobežot sociālos kontaktus, ievērot distanci, lietot maskas un vislabāk – vispār nedoties uz publiskām vietām – ir dzīvības cenā.
Maskavā sestdien sākta bezmaksas vakcinēšana pret Covid-19 ar Krievijā radīto vakcīnu “Sputņik V”, kurai sākotnēji aicināti pieteikties veselības aprūpes, izglītības un sociālo dienestu darbinieki.
Pilsētas poliklīnikās izveidoti aptuveni septiņdesmit vakcinācijas punkti. Uz vakcinēšanos var pieteikties cilvēki vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kas nesirgst ar hroniskām slimībām un nav slimojuši pēdējo divu nedēļu laikā, izņemot topošās māmiņas un sievietes, kuras baro bērnu ar krūti.
Viss process aizņem nepilnu stundu, ieskaitot anketas aizpildīšanu, ārsta apskati, vakcīnas sagatavošanu un 30 minūšu novērošanu pēc vakcinēšanas.
Kā šīs nedēļas vidū pavēstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tuvākajā laikā tiks saražoti aptuveni divi miljoni vakcīnas “Sputņik V” devu un valstī varēs sākties masveida vakcinācija, savukārt vicepremjere Tatjana Goļikova izteikusies, ka līdz nākamās nedēļas beigām vakcinācija sāksies visos Krievijas reģionos.
Par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju Krievija paziņoja jau augustā, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.
Aizvadītajos mēnešos, lai gan klīniskie pētījumi nav pabeigti, vakcinēšanās tika piedāvāta mediķiem un skolotājiem, arī vairākas augstas amatpersonas paziņoja, ka ir to saņēmušas, un šonedēļ tika sākta Krievijas Jūras spēku kuģu apkalpju vakcinācija pirms došanās misijās.
Tikmēr medicīnas darbinieku arodapvienības “Ārstu alianse” vadītāja Anastasija Vasiļjeva radiostacijai “Eho Moskvi” pašreizējo vakcinācijas kampaņu nosaukusi par “smieklīgu politisko akciju”, norādot, ka pagaidām nav skaidri zināms, cik šī efektīva un droša ir šī vakcīna. Pēc viņas teiktā, pētījumi veikti ar nepietiekamu skaitu brīvprātīgo, bet šim jautājumam veltītajos zinātniskajos rakstos var atrast daudz neprecizitāšu.
Maskavā ik dienas tiek reģistrēta vidēji ceturtā daļa no kopējā Krievijā jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaita. Sestdien ziņots, ka aizvadītājā diennaktī galvaspilsētā inficēšanās apstiprināta vēl 7993 cilvēkiem, bet visā valstī – 28 782 cilvēkiem. Tas ir lielākais vienā dienā atklātais saslimušo skaits kopš pandēmijas sākuma.
Kopējais ar jauno koronavīrusu inficēto skaits Krievijā pārsniedzis 2,4 miljonus, šai ziņā tā ierindojas ceturtajā vietā pasaulē aiz ASV, Indijas un Brazīlijas, bet vīrusa izraisītā slimība Covid-19 valstī prasījusi kopskaitā 42 684 cilvēku dzīvības.
Brīvdienās tirdzniecības vietās Latvijā varēs tirgot arī auto piederumus, preses izdevumus, dzīvnieku pārtiku un “e-talonus”, piektdien lēma valdība, precizējot otrdien pieņemtos Covid-19 ierobežojumus.
Piektdien notika Ministru kabineta sēde aptaujas kārtībā, kurā tika lemts par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem veikt labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā ārkārtējās situācijas laikā.
Video
Valdības lēmums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā degvielas uzpildes stacijās (DUS) varēs tirgot preces, kas nepieciešamas automašīnu drošai lietošanai un šo preču nepieejamība var radīt satiksmes drošības apdraudējumu.
EM piebilda, ka līdz ar to ir būtiski atļaut DUS pieejamo preču tirdzniecību. Vienlaikus brīvdienās DUS nevarēs tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus, lai neradītu negodīgas konkurences apstākļus ar citām tirdzniecības vietām.
Vienlaikus valdība lēma atļaut tirgot preses izdevumus, lai iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt aktuālo informāciju.
Papildus tam tiks atļauta arī sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecība, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem brīvdienās ir iespējams izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un iegādāties biļetes ne tikai transporta līdzeklī, bet arī tirdzniecības vietās.
Valdība lēma, ka tirdzniecības vietās varēs iegādāties arī dzīvnieku barību.
Vienlaikus EM atgādināja, ka tirdzniecība internetā brīvdienās netiks ierobežota.
LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 1.decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu, tostarp tirdzniecības jomā.
Ar valdības lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās veikalos varēs iegādāties tikai pārtikas un higiēnas preces, varēs darboties aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas.
Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības. “Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem,” sacīja Kariņš.
Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.
Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 794 Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Trīs no mirušajām personām bijušas vecumā no 60 līdz 70 gadiem, sešas no 75 līdz 85 gadiem un divas vecākas par 85 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 253 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 9,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā līdz šim ar Covid-19 saslimušas 20 787 personas, bet kopš vakardienas izveseļojušies vēl 17 cilvēki, tādējādi uz 5.decembri, atbilstoši SPKC apkopotajai informācijai, izveseļojušies bija 1866 cilvēki.
Covid-19 krīze ir nopietns pārbaudījums ikvienam, tomēr īpaši sarežģīts šis laiks ir tiem, kuru veselība un nākotne lielā mērā ir atkarīga no apkārtējo cilvēku un visas sabiedrības atbalsta, kā piemēram, bērnu onkoloģijas pacienti, kuru atbalstam arī šogad BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu (BSF) organizē labdarības akciju Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU!
“Neskatoties uz Covid-19 radītajiem riskiem iedzīvotāju veselībai, Latvijas veselības aprūpes sistēmai, ekonomikai un citām nozarēm, BENU Aptieka turpina mūsu sirsnīgo draudzību ar Bērnu slimnīcas fondu. Tāpat kā līdz šim, mūsu labdarības akcijas mērķis ir ne vien organizēt ziedojumu vākšanu mazo onkoloģijas pacientu ārstēšanai un iesaistīties ziedošanā pašiem, bet arī aktualizēt bērnu onkoloģijas tēmu sabiedrībā un informēt vecākus par pieejamo informatīvo, emocionālo un finansiālo atbalstu bērna saslimšanas gadījumā,” uzsver BENU Aptiekas direktore Anete Rožkalna.
BSF vadītāja Liene Dambiņa stāsta, ka, lai arī valsts sedz lielāko daļu no onkoloģijas ārstniecības izmaksām, tomēr joprojām ir izdevumi, kuriem ir nepieciešams visas sabiedrības atbalsts. “Bērnu onkoloģijas gadījumos ārstēšana ir īpaši sarežģīta, emocionāli smaga, kā arī bieži vien nepieciešama ilgstoša atrašanās stacionārā, tādēļ visu izmaksu segšanai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi un arī ziedotāju atbalsts. Turklāt ir svarīgi, ka bērni un ģimenes palīdzību saņem savlaicīgi. Tāpēc esam ļoti pateicīgi, ka BENU Aptieka ir uzņēmums, kas arī šajos krīzes apstākļos turpina atbalstīt mazos onkoloģijas pacientus. Šogad, pateicoties BENU Aptiekas ziedojumam, esam varējuši palīdzēt jau 28 ģimenēm,” uzsver L. Dambiņa.
Ikdienā BSF cieši sadarbojas ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Hematoonkoloģijas nodaļu, kur atbalsts tiek sniegts gan pacientiem un viņu ģimenēm, gan arī nodaļas infrastruktūras uzlabošanai (telpas, aprīkojums) un personālam, rūpējoties par viņu tālākizglītību. Līdz šim saziedotie līdzekļi ģimenēm palīdzējuši segt PET izmeklējumu izmaksas, valsts neapmaksātu medikamentu iegādi, ļāvuši segt ceļa izmaksas, kā arī ārstniecības iespējas ārzemēs. L. Dambiņa skaidro, ka finansiāli vislielākā palīdzība tiek novirzīta tieši medikamentiem, kas, bērnam esot slimnīcā, ir valsts apmaksāti, bet ārpus slimnīcas ir jāsedz no vecāku personīgajiem līdzekļiem. “Dažkārt vienam bērnam mēneša izmaksas ir pat 2000 eiro apmērā un ilgst pusgada garumā, tāpēc ļoti svarīga ir tieši ziedotāju palīdzība,” uzsver L. Dambiņa.
Līdztekus finansiālajam atbalstam BSF palīdz organizēt arī psiholoģisko atbalstu, kas ir nepieciešams gan mazajiem pacientiem un viņu tuviniekiem, gan arī nodaļas personālam. Psiholoģiskais atbalsts ietver ne vien speciālistu konsultācijas, bet arī dažādu pasākumu rīkošanu nodaļā, kas uzmundrina gan mazos pacientus un viņu ģimenes, gan arī personālu. “Piemēram, šogad īstenojām Sirdsauklīšu projektu, ko ļoti atzinīgi novērtēja vecāki, jo viņiem bija iespēja vismaz pāris stundas atpūsties un paveikt savas lietas, kamēr mazos pieskatīja auklītes,” par paveikto stāsta L. Dambiņa.
Kopš 2017. gada labdarības akcijā Arsirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! kopumā saziedoti jau 57 tūkstoši eiro, palīdzot vairāk nekā 100 bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām. Arī šogad līdz decembra beigām ikvienam ir iespēja atbalstīt mazos onkoloģijas pacientus, ziedojot savus BENU Aptiekas lojalitātes kartē uzkrātos līdzekļus BSF. Turklāt labdarības akcijas noslēgumā BENU Aptieka dubultos klientu saziedoto naudas summu un nodos to BSF.
Zīmju valodu viņa uzskata par savu otru dzimto valodu un pateicoties tai spējusi īstenot sapni par darbu televīzijā! Zīmju valodas tulci Elzu Veismani daudzi iepazina 2016.gadā, kad LTV pirmo reizi piedāvāja iespēju zīmju valodā vērot arī “Supernovas” dziesmu konkursu.
Emocijas, mīmika, žesti – harizmātiskās Elzas sniegums sajūsmināja daudzus! Elza ir nedzirdīgu vecāku dzirdīgs bērns un kopš pati iemācījās runāt un saprast zīmju valodu, ir savu vecāku ausis un mute. Ko nozīmē būt nedzirdīgam vai vājdzirdīgam cilvēkam un kāda ir sabiedrības attieksme? Par dzīvi, sapņiem un darbu Elza savās pārdomās dalās rubrika “Dzīvei nav melnraksta”.
