Jaunais veselības ministrs apņēmies kāpināt vakcinācijas tempu. Kā to plānots darīt? Un cik reāli ir sasniegt vakcinācijas plānā izvirzīto mērķi – dienā vakcinēt pat vairākus desmitus tūkstošus cilvēku?

Video

Šīs nedēļas izskaņā laiks Latvijā kļūs aukstāks, bet nākamā nedēļa atnesīs krietni vairāk nokrišņu un dziļāku sniegu, liecina sinoptiķu prognozes. 

Svētdienas rīts, iespējams, būs aukstākais kopš 2019.gada pirmā ceturkšņa – vietām, izklīstot mākoņiem un iestājoties bezvējam, gaisa temperatūra noslīdēs līdz -11..-16 grādiem. Svētdienas vakarā Kurzemes rietumkrastā, vējam atnesot siltumu no jūras, gaiss iesils līdz +3 grādiem.

Brīvdienās vietām nedaudz snigs, lielāka snigšana turpināsies naktī uz sestdienu. No pirmdienas pastiprināsies ciklonu ietekme, tādēļ nākamnedēļ būs vairāk nokrišņu, gaidāms arī sniegputenis un lietus.

Daudzviet snigs stipri, un nākamās nedēļas beigās sniega segas biezums vietām – ne tikai valsts austrumos – var pārsniegt 30 centimetrus. Gaisa temperatūra nedēļas sākumā paaugstināsies līdz -3..+3 grādiem, pēc tam kļūs vēsāks, tomēr nav gaidāma temperatūras noslīdēšana zem -20 grādiem.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā atklāti 1237 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, bet 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 55 līdz 60 gadiem, vēl trīs – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, trīs – vecumā no 80 līdz 90 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 801 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši nepilni 1,68% no reģistrētajiem inficētajiem.

Vakar Latvijā veikti 12 799 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 9,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 47 782 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējušās 12 362 personas.

Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir sasniegusi 648 gadījumus.

Saeima ceturtdien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, trīs balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli – valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

“Pavļuts ir ļoti labs kandidāts. Viņš ir visādos veidos gatavs sākt šo darbu. Viņš nesāktu no nulles, bet ar lielu pieredzi. Tiem, kas jautātu, vai šādā amatā jāvirza kāds, kas nav veselības nozares speciālists, jāatceras, ka ministrs ir politiska figūra, kas vada nozari politiskā līmenī. Veselības ministrijā ir daudz kvalificētu speciālistu, bet ministra uzdevums ir virzīt šos speciālistus kādā virzienā,” teica Kariņš.

Video

Pavļuts atzina, ka patlaban viņam ir līdzīga sajūta, it kā viņš gatavotos aiziet karā. “Valstī ir šausmīga situācija, mirst cilvēki, esam pandēmijas sliktākajā punktā līdz šim,” situāciju vērtēja politiķis. Pavļuts uzsvēra, ka mediķi ir Covid-19 pandēmijas epicentrā, pasakoties visiem mediķiem, kuri “uz spēku izsīkšanas robežas cīnās par ikvienu no mums”. Viņš solīja atbalstu mediķiem, uzsverot, ka tiksies ar mediķu organizācijām, lai apstiprinātu nemainīgu kursu veselības jomā. Pavļuts akcentēja, ka dialogs ar nozari būs viņa ikdiena, kuras sastāvdaļa būs arī komunikācija ar sabiedrību, solot, ka tā būs atklāta par to, ko zinām un to, ko nezinām.

Pavļuts uzskata, ka Latvijai jāvirzās uz visiem cilvēkiem pieejamu veselības aprūpi, jo šī sistēma nedrīkst būt atkarīga no cilvēku ienākumiem un atrašanās vietas. Viņš atzina, ka pandēmija ir padziļinājusi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā.

“No rītdienas mana galvenā prioritāte būs vakcinācijas tempa kāpināšana. Vakcinācija ir mūsu gaisma tuneļa galā. Liels paldies Ilzei Viņķelei, kura, manuprāt, bija izcila ministre. Turpināšu Ilzes darbu, un viņas kurss nemainīsies,” uzsvēra Pavļuts.

Viņš norādīja, ka valstī šis ir grūts un izšķirošs brīdis, tāpēc visiem ir jābūt atbildīgiem, lai izietu no pandēmijas situācijas. “Es gribu strādāt kopā – ar Krišjāni Kariņu, valdību, koalīciju un opozīciju. Mēs visi kopā tiksim galā,” sacīja Pavļuts.

Pavļuts, sevi dēvējot kā Covid-19 laika ministru un menedžeri, solīja strādāt arī pie citiem nozarei svarīgiem jautājumiem, piemēram, mediķu algām un slimnīcu reformas. Jau šovakar viņš plāno doties uz Veselība ministru, lai iepazītos ar ministrijas Valsts sekretāres sniegto informāciju.

Partijas “Saskaņa” politiķis Valērijs Agešins uzsvēra, ka, ja sabiedrības atbalst nav saņemts vēlēšanās, tad ļoti naivi to sagaidīt pēc tam, tāpēc viņš nebrīnās, ka premjers izteica neuzticību Viņķelei un aicināja AP virzīt jaunu kandidātu.

“Tomēr premjera rīcība liecina par atbildības novēršanu. Viņķele ir kārtējais kauls, kas pamests sabiedrībai uzmanības novēršanai. Kariņš pats ne visai koordinēti vada valdības darbu. Krīzes situācijas risināšanā joprojām trūkst kompleksas pieejas. Kariņš neizskatījās īpaši pārliecinoši, paziņojot par demisijas pieprasījumu,” vērtēja Agešins.

Viņš akcentēja, ka uz veselības ministra amatu “par spīti zināšanu trūkumam” tiek virzīts Pavļuts, šādu rīcību vērtējot kā AP izmisuma soli, kas savukārt liecinot par speciālistu trūkumu šajā spēkā.

“Pareizi būtu atbalstīt profesionālu cilvēku, kam ir sajēga, kas ir medicīna, bet 13.Saeimā tā nenotiek. Brīdis, kad vajadzēja atmest politisku ielikteņu principu, netika izmantots. Ko Pavļuts sasniedzis veselības nozarē, lai viņu varētu atbalstīt šajā amatā?” vaicāja Agešins.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) uzsvēra, ka runa nav par Pavļutu kā ministru, bet gan par to, kā valsts izies no šīs krīzes.

Viņa ieskatā ir jābūt skaidram plānam, kā notiks vakcinācija, kad tiks savakcinēti visi riska grupu cilvēki, ir jābūt skaidriem datumiem, jābūt skaidram, kurš to darīs, un, ja nav, kas veic vakcināciju, ir jābūt skaidrībai, kā piesaistīs vakcinēšanas speciālistus.

Tavars uzsvēra, ka nevaram būt pārliecināti, ka pandēmijas kulminācija vēl nav piedzīvota un mēs to vēl piedzīvosim. Politiķis norādīja, ka nolēmis nepiedalīties farsā jeb balsojumā par Pavļuta apstiprināšanu ministra amatā.

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko emocionālā runā norādīja, ka Pavļutam un viņa pārstāvētajai partijai nav tiesību savās runās piesaukt mirušos.

“Cilvēku nāves nedrīkst būt viens no jūsu PR pasākumiem, jūs nedrīkstat tirgot šīs nāves, jūs nedrīkstat izmantot cilvēku nāvju statistiku, lai pateiktu skaistu runu,” teica politiķe.

Viņa uzsvēra, ka šo cilvēku nāves ir traģēdijas ģimenēm un valstij un politiķiem nav tiesību piesaukt šīs nāves, lai pārliecinātu kādu, kurš nav uzvilcis masku. Viņa uzskata, ka tās ir sekas iepriekš sastrādātajam, nekvalitatīvo aizsarglīdzekļu iepirkumiem. Stepaņenko norādīja, ka Pavļutam būtu vajadzējis atvainoties par savas priekšgājējas iepriekš sastrādāto.

Politiķis Vjačeslavs Dombrovskis piekrita, ka, protams, ikviens varētu vēlēties ministra amatā redzēt “supermenu”, taču, viņaprāt, AP pašlaik rīkojas “pārsteidzoši atbildīgi”.

“Kas varētu būt vieglāk no AP puses kā vilkt visu garumā, jo katrs nākamais Covid-19 mirušais būtu Kariņa atbildība, tādējādi viegli pieveicot politisko konkurentu. Jāatzīst, ka viņi neizvēlējās iet politiskās atriebības ceļu, bet rekordātri aizstāt iepriekšējo ministru. Partija izvirzīja savu vadītāju. Ir skaidrs, ka, ja Pavļuts izgāzīsies, tad ne tikai viņa politiskā karjera, bet arī viņa partijas karjera būs beigta. Ja Pavļutam neizdosies, tad šīs Saeimas opozīcija saplosīs gan viņu, gan viņa partiju, gan visu šo valdību. Bet šodien es aicinu novērtēt atbildību un drosmi,” aicināja deputāts.

Saeimas deputāts, Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) uzsvēra, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) darīja savu darbu pēc godaprāta un arī viņš pats darījis savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un godaprāta.

Viņš aicināja deputātus pārslēgties no destruktīvās moralizēšanas un kritikas un paskatīties uz to, ko ir iespējams izdarīt, un kas ir obligāti jāizdara, lai uzveiktu šo krīzi.

Atbildot uz pārmetumiem par gauso vakcinēšanas tempu, Dūrītis pauda pārliecību, ka tad, kad vakcīnu būs pietiekamā skaitā, vakcinēšanas kapacitāte būs daudzkārt lielāka, jo neesot tā, ka valstī nav vispār sistēmas, kā šo uzdevumu paveikt.

Kā ziņots, Kariņš ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata. AP Saeimas frakcija ceturtdien pieņēma lēmumu par tās priekšsēdētāja Pavļuta virzīšanu veselības ministra amatam.

Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā – 2011.gadā viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet 2013.gadā kļuvis arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera amata.

2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk – par tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā bijis viens no politiskās partijas “Kustība “Par”” dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidējis 13.Saeimas vēlēšanās no “Attīstībai/Par!” saraksta un tika ievēlēts parlamentā.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz 2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet 2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.

Lai veicinātu epidemioloģiski drošāku pārvietošanos un samazinātu Covid-19 infekcijas ievešanu valstī, valdībā nolemts no 15.janvāra pastiprināt ieceļošanas pasākumus Latvijā – ieceļojot valstī būs jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, ceturtdien mikroblogošanas vietnē “Twitter” vēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Turklāt testam jābūt veiktam ne vēlāk kā pirms 72 stundām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Satiksmes ministrijā (SM), noteikumi stāsies spēkā vienlaikus ar līdzīga regulējuma ieviešanu Lietuvā un Igaunijā.

Papildu drošības pasākumu mērķis ir pasargāt no vīrusa infekcijas ievešanas un mudināt iedzīvotājus pārvietoties tikai būtisku iemeslu, ģimenes apstākļu vai darba dēļ.

Apliecinājums par negatīvu testu, proti, testa rezultāts, ārsta izziņa, izziņa par antivielu esamību vai cits medicīnisks dokuments, kas apliecina, ka persona nav infekcioza, ir jāuzrāda pārvadātājam, piemēram, lidsabiedrībai, pretējā gadījumā personai tiks atteikta iekāpšana.

Ieceļojot Latvijā ar privāto automašīnu, atzīmei par negatīvu testa rezultātu ir jābūt aizpildītajā “Covidpass.lv” anketā. Šīs prasības izpildi izlases kārtībā pārbaudīs Valsts robežsardze vai Valsts policija.

Noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad tests pirms ieceļošanas Latvijā nav jāveic, – bērniem līdz 11 gadu vecumam, personām, kas ir vakcinētas pret Covid-19, pārvadātāju darbiniekiem un apkalpes locekļiem, jūrniekiem, kas dodas uz vai no savas darbavietas, tranzīta pasažieriem, kuri nepamet lidlauka kontrolējamo zonu, diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

Tāpat tests netiks prasīts pierobežas iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso robežu darba, izglītības un līdzīgu vajadzību dēļ un var uzrādīt apliecinājumu par nodarbinātību vai izglītību.

Nemainīgs paliek nosacījums, ka pēc ieceļošanas no ārvalstīm ar augstu inficēšanās risku ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, kā arī citas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās drošības norādes.

SM joprojām aicina atbildīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un rūpīgi iepazīties ar to valstu epidemioloģiskās drošības prasībām, caur vai uz kurām ceļotājam jādodas.

Ministru kabinets ceturtdien lēma pagarināt tirdzniecības ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus no 12.janvāra paplašinot klātienē nopērkamo saimniecības preču klāstu, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

No 12.janvāra klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.

Tāpat darbosies tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot atsevišķas produktu grupas – pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Preču tirdzniecības ierobežojumi šajā laika periodā attiecas arī uz ielu tirdzniecību, kā arī tirdzniecību slēgtā un atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana.

Vienlaikus EM atgādināja, ka maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās noteikts ne mazāks kā 15 kvadrātmentri no publiski pieejamās telpu platības uz vienu apmeklētāju. Ja saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, tad tajā vienlaikus var atrasties viens apmeklētājs.

Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas veikalā labi redzamā vietā ir jānorāda informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā tirdzniecības vietā, kā arī par to, ka plūsmas kontrolei ieeja atļauta tikai ar groziņu vai ratiņiem vai tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkuma somu.

Bez groziņa, ratiņiem vai somas apmeklētāju atrašanās tirdzniecības vietā ir aizliegta. Tāpat tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam jānodrošina, ka apmeklētāji tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot ar bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās, ielu tirdzniecībā un tirgos – mutes un deguna aizsegu lietošana apmeklētājiem un darbiniekiem, divu metru distances ievērošana, apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām, pastiprinātas higiēnas ievērošana un darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.

EM arī atgādina, ka šajā periodā joprojām netiks ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties preces internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu, tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas. 

Tāpat netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai. Tāpat pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces, piemēram, autoservisā automobiļu detaļu nodrošināšana.

Jau ziņots, ka valstī noteiktie ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un komandantstunda nedēļas nogalēs būs spēkā līdz 25.janvārim, ceturtdien lēma Ministru kabinets.

Uz divām nedēļām tiks pagarināti jau spēkā esoši ierobežojumi pakalpojumu un tirdzniecības jomās, kā arī izglītībā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Sadursmēs ASV Kapitolijā trešdien zaudējuši dzīvību četri cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Jau vēstīts, ka Kapitolijā notikušajās sadursmēs starp prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem un policiju tika sašauta sieviete, kas vēlāk nomira slimnīcā. Mediji ziņo, ka tā bijusi pārliecināta Trampa atbalstītāja Ešlija Babita, kas 14 gadus dienējusi ASV gaisa spēkos.

Nekārtību laikā Kapitolijā miruši arī  divi vīrieši un sieviete, kuriem radušās nopietnas veselības problēmas.

Sadursmēs ievainoti vismaz 14 policisti, no kuriem divi ievietoti slimnīcā. Viens policists guva smagus ievainojumus, kad tika ierauts protestētāju pūlī.

Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā no trešdienas plkst.18 līdz ceturtdienas plkst.6 izsludināta komandantstunda.

Policija ziņoja, ka līdz plkst.21.20 pēc vietējā laika aizturēti 52 cilvēki: četri par šaujamieroču nēsāšanu bez atļaujas, viens par aizliegta ieroča nēsāšanu, 47 par komandantstundas pārkāpšanu un ielaušanos.

Protestētāji iebruka Kapitolijā, kad tur bija sapulcējies Kongress, lai oficiāli apstiprinātu Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.

Tikmēr trīs ASV telekanāli vēsta, ka ASV valdības locekļi trešdien apsprieduši iespēju atcelt Donaldu Trampu no prezidenta amata.

Valdības locekļi apsprieduši ASV konstitūcijas 25.labojumu, kas ļauj viceprezidentam un valdībai atcelt prezidentu no amata, ja viņš tiek novērtēts kā nespējīgs pildīt sava amata uzliktos pienākumus.

ASV viceprezidentam Maikam Pensam tādā gadījumā būtu jāsasauc valdības locekļi uz balsojumu par Trampa atcelšanu.

Vairāki republikāņu līderi izteikušies, ka Trampa uzvedība izgājusi ārpus kontroles, un apstiprinājuši, ka apspriests konstitūcijas 25.labojums, vēstīja telekanāls CNN.

Arī kanāls ABC, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēstīja, ka šis labojums apspriests, bet kanāla CBS žurnāliste Margarēta Brenana ziņoja, ka nekāds oficiāls lūgums Pensam nav iesniegts.

Trampa pamudinājumi protestētājiem, nepamatotie apgalvojumi, ka 3.novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās viņš zaudējis tikai tāpēc, ka vēlēšanu procesā notikusi plaša krāpšanās, un citas Trampa dīvainības raisījušas jautājumus par viņa spējām vadīt valsti.

Lai gan līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonijai palikušas tikai divas nedēļās, pēc Trampa atbalstītāju ielaušanās Kapitolija ēkā, demokrātu likumdevēji aicinājuši izmantot konstitūcijas 25.labojumu.

Pārstāvju palātas Tieslietu komitejā pārstāvētie demokrāti nosūtījuši vēstuli Pensam, aicinot viņu rīkoties, lai atceltu Trampu no amata.

Vēstulē norādīts, ka Tramps kūdījis uz sacelšanos un mēģinājis graut demokrātiju.

Tramps ar savu uzrunu trešdien parādījis, ka “nav garīgi vesels un joprojām nespēj aptvert un pieņemt 2020.gada vēlēšanu rezultātus”, teikts vēstulē.

Arī ietekmīgais laikraksts “Washington Post” aicināja atcelt Trampu no amata, norādot, ka viņa palikšana prezidenta amatā rada nopietnus draudus ASV demokrātijai.

“Prezidents nav piemērots, lai paliktu amatā nākamās 14 dienas. Katra sekunde, kurā viņš saglabā plašās prezidenta pilnvaras, ir drauds sabiedriskajai kārtībai un nacionālajai drošībai,” vēstīja “Washington Post”.

Video

Naktī uz 31. decembri sprādziens un tam sekojošais ugunsgrēks izpostīja 12 dzīvokļu ēku Melnsila ielā, atstājot bez pajumtes vairāk nekā 20 cilvēkus. Viņu vidū arī Inga Rozefelde, kuras dzīvoklis atradās ēkas trešajā stāvā, tieši blakus sprādziena epicentram.

Video

Pandēmijas dēļ Kannu kinofestivāls no maija varētu tikt pārcelts uz vasaru, trešdien paziņojuši organizatori.

Festivāls, kas plānots no 11.maija līdz 22.maijam, “noteikti notiks 2021.gadā”, bet var tikt pārcelts uz vasaru kaut kad starp jūnija beigām un jūlija beigām, ziņu aģentūrai AFP norādīja festivāla organizatoru preses pārstāve.

Pandēmijas dēļ pagājušajā gadā Kannu kinofestivāls tika atcelts, kamēr filmu festivāli Berlīnē un Venēcijā notika, ievērojot stingrus piesardzības pasākumus.

Organizatoriem vēl nepieciešams laiks, lai novērtētu situāciju gada sākumā pirms lēmuma pieņemšanas, pavēstīja preses pārstāve.

Berlīnes kinofestivāls, kas parasti notiek februārī, šogad pandēmijas dēļ norisināsies divos posmos. No 1.marta līdz 5.martam notiks digitāls pasākums nozares profesionāļiem un jūnijā tiks izrādītas filmas.

2019.gadā Kannu kinofestivāla galveno balvu – “Zelta palmas zaru” – saņēma Dienvidkorejas režisora Bona Džūnho melnā komēdija “Parasite” (“Parazīts”), kas pēc tam saņēma “Oskaru” kategorijā “labākā filma”.

Filmas valoda ir korejiešu, un tā bija pirmā reize, kad labākās filmas “Oskaru” saņēma darbs, kas nav angļu, bet kādā citā valodā.

Kannu kinofestivālu ik gadu apmeklē aptuveni 45 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 4500 ir žurnālisti.

Video

Mājaslapā manabalss.lv tiek vākti paraksti, lai Jūrmalas domei varētu iesniegt iniciatīvu par kāpu krasta aizsarglīnijas saglabāšanu.

Inicatīvas teksts:

Vēlos panākt, ka Jūrmalas pašvaldības jaunajā teritorijas plānojumā tiek saglabāta kāpu krasta aizsarglīnija. Šī līnija ir iezīmēta gar visu piekrasti, aiz kuras līdz šim nedrīkstēja notikt nekāda būvniecība, tā papildus aizsargājot krasta kāpu zonu. Citiem vārdiem sakot – lai katram oligarham nebūtu iespēja uzcelt villu pie pašas jūras.

Teritoriālais plānojums šobrīd ir nodots sabiedrības apspriešanai. Tas nozīmē, ka šo būtisko jautājumu vēl var mainīt. Ir ļoti svarīgi saglabāt pašvaldības īpašo aizsardzību kāpu apbūvei.

Aizsargjosla tika izveidota, lai mazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu saglabāšanu, aizsardzību un to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ja mēs to saglabāsim, tad sabiedrībai nebūs jāuztraucas, ka varētu tikt aizvien vairāk apbūvētas kāpas un zaudētas pastaigu vietas.

Balsot var šeit – https://manabalss.lv/jurmalas-pasvaldibas-teritorijas-planojuma-saglabat-kapu-krasta-aizsargliniju/show

Kāds ir tavs viedoklis? Vai šī iniciatīva ir nepieciešama?

Trešdien Latvijā atklāti 1374 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir otrs lielākais līdz šim vienas dienas laikā reģistrētais saslimušo skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Savukārt saņemta informācija par 36 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Arī šis ir otrs augstākais diennaktī reģistrēto Covi-19 pacientu nāvju skaits. Iepriekš šis rādītājs bijis augstāks 27.decembrī, kad tika reģistrēti 44 ar Covid-19 sasirgušo nāves gadījumi.

Starp mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 45 līdz 50 gadiem, divi – vecumā no 55 līdz 60 gadiem, četri – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, deviņi – vecumā no 70 līdz 80 gadiem, piecpadsmit vecumā no 80 līdz 90 gadiem un vēl pieci vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 790 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši nepilni 1,7% no reģistrētajiem inficētajiem.

Vakar Latvijā veikti 13 525 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 10,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimis 46 545 cilvēks.

Jaunais gads pārsteidzis ar jaunu Kardašjanu ģimenes drāmu. Ārzemju mediju karstākais sarunu temats ir krīze Kimas Kardašjanas un Kanje Vesta laulībā. Vai Holivudas sapņu pāris šķiras?

Kā 6. janvāra rītā ziņo populārais tabloīds “People”, Kima Kardašjana un reperis Kanje Vests drīzumā būs oficiāli šķirti!

Atsaucoties uz anonīmiem avotiem, “People” ziņo, ka pāris jau labu laiku apmeklē terapeitu, bet abu attiecības turās mata galā.

”Viņš zina, ka no viņas puses viss ir beidzies. Viņai pietiek, viņa viņam paziņojusi, ka viņai vajag savu telpu, lai izlemtu, kāda būs viņas nākotne,” izdevumam pastāstījis kāds avots. Kanje Vests ar notiekošo jau esot samierinājies…

Vairāki no avotiem uzsvēruši arī to, ka nekas vēl nav beidzies un pāris visiem spēkiem mēģina glābt laulību, pāra laulībā dzimuši 4 bērni un abu attiecības uzplauka tālajā 2014. gadā. Slavenā Kardašjanu ģimene paziņojusi, ka atbalstīs Kimu, lai kāds arī būtu viņas lēmums. Pašas Kardašjanas un Vesta oficiālie pārstāvji pagaidām atturas komentēt šo situāciju.

Kima Kardašjana vēlas kļūt par juristi jeb iet viņas tēva Roberta Kardašjana pēdās, kurš bijis izcils jurists. Kima ir nogurusi no Kanje izgājieniem, piemēram, bravurīgo runāšanu, ka viņš būs Amerikas prezidents vai to, ka viņu pirmā atvase nebija plānota un viņš Kimai licis veikt abortu, kam viņa nav piekritusi.

Video

Foto

View this post on Instagram

A post shared by Kim Kardashian West (@kimkardashian)

View this post on Instagram

A post shared by Kim Kardashian West (@kimkardashian)

View this post on Instagram

A post shared by Kim Kardashian West (@kimkardashian)

Ja eksāmenu sesijas laikā būs noteikta ārkārtējā situācija vai eksāmenus nevarēs kārtot klātienē, 12.klašu skolēniem izliks gada vērtējumu, trešdien preses konferencē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre norādīja, ka gadījumā, ja 12.klašu absolventi mācību gadu beigs ar vidējo vērtējumu gadā, augstskolām būs jāveido savus iestājpārbaudījumus un jākoriģē uzņemšanas noteikumi.

Patlaban paredzēts, ka 12.klašu skolēni kārtos trīs eksāmenus – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Eksāmens svešvalodā no pavasara brīvlaika ir pārcelts uz 11.-14.maiju. Ja skolēnam, lai iestātos augstskolā, nepieciešams vērtējums, piemēram, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, vēsturē, viņš pēc izvēles tajā var kārtot eksāmenu.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka eksāmeni vēlākais var notikt jūnijā, papildtermiņos – jūlijā.

Kā vēstīts, 7.-12.klašu skolēni attālināti mācās kopš pagājušā gada 26.oktobra.

Valdība otrdien konceptuāli vienojusies līdz 25.janvārim pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus, bet konkrēti lēmumi tiks pieņemti valdības sēdē ceturtdien, 7.janvārī.

Valsts izglītības satura centrs sertifikātus absolventiem plāno izsniegt 30.jūnijā.

Otrdien Latvijā atklāti 1229 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par 32 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Starp mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 45 līdz 50 gadiem, divi – vecumā no 50 līdz 60 gadiem, septiņi – vecumā no 60 līdz 70 gadiem, vēl septiņi – vecumā no 75 līdz 80 gadiem, 11 – vecumā no 80 līdz 90 gadiem, bet vēl četri – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Līdz šim Latvijā ziņots par 754 Covid-19 pacientu nāvi. Miruši nepilni 1,7% no reģistrētajiem inficētajiem.

Vakar Latvijā veikti 13 946 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 8,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 45 171 cilvēki.

Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits aizvien ir augsts, liels ir arī pozitīvo testu īpatsvars, un stacionēto Covid-19 pacientu skaits slimnīcās pēdējo septiņu dienu laikā pieaudzis par 20% jeb piekto daļu. Redzot, ka vīrusa izplatību nav izdevies stabilizēt, valdība lēmusi pašlaik spēkā esošos Covid-19 ierobežojumus pagarināt uz vēl divām nedēļām, līdz 25. janvārim.

Video

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir iecerējis prasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisiju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kariņš līdz šim vairākkārt paudis neapmierinātību ar Veselības ministrijas (VM) un ministres darbībām Covid-19 izplatības ierobežošanā, bet pēdējā laikā kritika tika izteikta par skaidra Covid-19 vakcinācijas plāna neesamību.

Šodien valdībā tika paredzēt skatīt VM izstrādāto vakcinācijas plānu, taču Ministru kabineta sēdes sākuma laiks jau vairākkārt ticis pārcelts.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdības sēde atlikta, lai politiķi pārrunātu šo demisijas pieprasījumu. Kariņš par to konsultējies ar citiem koalīcijas partneriem, no kuriem saņēmis atbalstu demisijas pieprasīšanai.

Kariņam šodien paredzēta tikšanās ar Viņķeles pārstāvēto partiju apvienību “Attīstībai/Par!”, kā arī tikšanās ar koalīcijas partneriem, pēc kuras sekos paziņojums par tikšanās rezultātiem.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) “faktiski neapšauba” Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (AP) pozīciju jautājumā par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu, aģentūrai LETA atzina JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

Politiķis uzsvēra, ka JKP respektē premjera pozīciju. “Kariņš ir kuģa kapteinis, viņam jārūpējas par to, lai kuģis peldētu pareizā virzienā. Ja viņš saprot un apzinās, ka viss nenotiek gluži tā, kā viņš to vēlētos, un ir lietas, kas prasa uzlabojumus vai restartu, tad mēs no savas puses faktiski neapšaubām Kariņa pozīciju,” sacīja deputāts.

Jautāts, vai JKP atbalstīs Viņķeles demisiju, Jurašs sacīja, ka būtu jānogaida visu šodien paredzēto tikšanos rezultāti, taču “pirmšķietami” JKP ir maksimāli ieinteresēta, lai valdības darbs būtu efektīvs, koordinēts, ātrs un spējīgs ne tikai reaģēt uz visām izmaiņām, bet arī būt proaktīvs, apzinoties krīzes izaicinājumus.

“Mūsu visu interesēs ir maksimāli ātri šo pandēmiju ierobežot, maksimāli ātri īstenot vakcinācijas procesu, vakcinējot iespējami vairāk iedzīvotāju, kas ļautu ātrāk tikt vaļā no visiem ierobežojumiem un atgriezties pie normālas ekonomiskās dzīves,” pauda politiķis.

Uz jautājumu par to, kas, viņaprāt, varētu būt iespējamais nākamais veselības ministrs un vai jauna ministra ievēlēšanai nepieciešamas kādas rokādes ministru portfeļu sadalījumā partiju starpā, Jurašs atbildēja, ka pagaidām par to runāt pāragri, jo jāsagaida tikšanās noslēgums un jāsaprot, kāds būs pieņemtais lēmums.

Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka, lai vērtētu Viņķeles demisijas pieprasījuma pamatotību, sākumā jāsagaida oficiāls Kariņa paziņojums par to.

Video

Kā ziņots, Kariņš ir iecerējis prasīt veselības ministres Viņķeles demisiju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kariņš līdz šim vairākkārt paudis neapmierinātību ar Veselības ministrijas (VM) un ministres darbībām Covid-19 izplatības ierobežošanā, bet pēdējā laikā kritika tika izteikta par skaidra Covid-19 vakcinācijas plāna neesamību.

Šodien valdībā tika paredzēt skatīt VM izstrādāto vakcinācijas plānu, taču Ministru kabineta sēdes sākuma laiks jau vairākkārt ticis pārcelts.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdības sēde atlikta, lai politiķi pārrunātu šo demisijas pieprasījumu. Kariņš par to konsultējies ar citiem koalīcijas partneriem, no kuriem saņēmis atbalstu demisijas pieprasīšanai.

Kariņam šodien paredzēta tikšanās ar Viņķeles pārstāvēto partiju apvienību “Attīstībai/Par!”, kā arī tikšanās ar koalīcijas partneriem, pēc kuras sekos paziņojums par tikšanās rezultātiem.

Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus pagaidām nav plānots mazināt, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem.

Kariņš uzsvēra, ka 5.janvārī valdībai būtu konceptuāli jāvienojas, par cik ilgu laiku varētu pagarināt esošos ierobežojumus.

Premjers norādīja, ka ir svarīgi, lai sabiedrībai situācija un ierobežojumi būtu saprotami un skaidri.

“Uzskatu, ka mums nevajag sabiedrību raustīt. Ir skaidrs, ka cīņa nav uzvarēta un zināmi ierobežojumi ir jāuztur,” sacīja premjers.

Kariņš pauda, ka, viņaprāt, ierobežojumi būtu jāpagarina, savukārt to, vai un kā tos varētu modificēt, vēl apspriedīs. Varētu diskutēt par izmaiņām, piemēram, pieejamo preču klāstā. Kariņš arī uzsvēra, ka jebkurām izmaiņām noteiktajā kārtībā ir jābūt saprotamām un tās nedrīkstētu būt pretrunā ar esošo kārtību.

Premjera ieskatā komandantstunda jeb “mājsēde” ir viegli saprotams un konkrēti kontrolējams ierobežojums. Viņaprāt, likumsargi ir labi tikuši galā ar kontroles pasākumiem komandantstundas pirmajā posmā. Vienlaikus premjers norādīja, ka bija arī tādi cilvēki, kas apzināti mēģināja pārkāpt noteikumus, par ko saņēma sodus.

“Mūsu mērķis ir noteikt, ka cilvēki lieki netiekas. Līdz vakcinēšanai drošākais aizsardzības līdzeklis ir vienkārši nekontaktēties,” pauda politiķis.

Viņš akcentēja, ka valdībai turpmāk jābūt ļoti uzmanīgai, strauji un radikāli mainot nosacījumus īsā laika posmā.

“Mums ir uzmanīgi jāizsver, kas iedzīvotājiem būtu viegli saprotams un arī efektīvi kontrolējams. Pagājuši tie laiki, kad no nedēļas uz nedēļu dažādu apsvērumu dēļ valdība bija spiesta mainīt dažāda veida noteikumus,” uzsvēra premjers.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka kontroles pasākumus visās to izpausmēs nedrīkst padarīt vājākus, jo Covid-19 izplatība nav mazinājusies.

Ir jāpalielina vakcinēšanas pret Covid-19 ātrums, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs Uga Dumpis.

Pēc vakcīnu kravas atvešanas, to vajadzētu pēc iespējas ātrāk izlietot, uzsvēra Dumpis, akcentējot, ka katra diena ir svarīga un ir jāsaprot, ka vakcīnu skaits ir ierobežots.

“Es domāju, ka tur ir kur strādāt – mums tiešām vakcinēšanās efektivitāte vai ātrums ir jāpalielina,” sacīja speciālists, atzīstot, ka pie tā arī tiek strādāts.

Kā vēstīts, aizvadītajā nedēļā farmācijas uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas pret Covid-19 Latvijā saņēmušas kopumā 2243 personas, aģentūrai LETA pavēstīja VM.

Šobrīd vakcīnas saņēmuši aptuveni 10% no slimnīcās strādājošajiem un tuvāko divu nedēļu laikā vakcīnas varēs saņemt pārējie slimnīcu mediķi, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem.

Pirmās farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” Latvijā tika nogādātas 26.decembra rītā.  Pirmajā piegādē Latvija saņēmA 9750 vakcīnu devas, kuras paredzētas kopumā 4875 veselības aprūpes darbiniekiem, jo viena cilvēka vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.

Savukārt pirmdien Valsts asinsdonoru centrā nogādāta arī otrā piegādes krava ar 13 650 “Pfizer” un “BioNTech” ražotajām vakcīnu “Comirnaty” devām.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvija pieteikusies kopumā 97 500 vakcīnas “Comirnaty” devām, ar ko pietiktu 48 750 personu vakcinācijai.

Covid-19 pandēmijas apstākļos Latvijā vakcinēšanas kapacitāti ir plānots celt līdz 50 000 cilvēku nedēļā atbilstoši plānotajam piegādāto vakcīnu skaitam, pirmdien notikušās tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Skaidrojot Covid-19 plānoto vakcinācijas grafiku, ministre sacīja, ka parastos apstākļos Latvija jau tā ir spējīga pusotra mēneša laikā vakcinēt 200 000 personu, un patlaban, pandēmijas apstākļos, plāns pēc vakcīnu saņemšanas ir spēt vakcinēt 50 000 personu nedēļā, atbilstoši plānotajam Latvijai piegādāto vakcīnu skaitam.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošajiem Veselības ministrijas (VM) aprēķiniem, vakcinēšanas kapacitāti 50 000 pret Covid-19 sapotēto personu nedēļā Latvijai vajadzētu sasniegt martā, ja vakcīnu piegādes noritētu atbilstoši pašreizējiem plāniem. Izpildoties šiem vakcīnu piegādes plāniem, saskaņā ar VM aprēķiniem janvārī Latvijā vajadzētu vakcinēt 34 529 personas nedēļā, februārī – 44 929 personas nedēļā, bet martā – 54 098 personas nedēļā.

Kopumā janvārī, februārī un martā Latvijas iedzīvotājiem varētu injicēt 651 701 vakcīnas pret Covid-19 devas. Tas nozīmē, ka, izpildoties vēl pagājušajā nedēļā aktuālajiem vakcīnu piegādes plāniem, gada pirmajā ceturksnī varētu tikt savakcinēts 325 851 cilvēks, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie VM aprēķini. Dati par piegādājamo vakcīnu devu skaitu gan regulāri mainās atbilstoši tam, kad tiek prognozēta vakcīnu reģistrēšana, un atbilstoši informācijai no ražotājiem par plānotajiem piegāžu apjomiem.

Video

Valdība otrdien lēma novirzīt papildu 11,7 miljonus eiro, lai slimnīcās būtu iespējams izveidot papildu gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai un nodrošināt nepieciešamās medicīniskās ierīces šo gultu aprīkošanai un plašākām diagnostikas iespējām.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne, lai papildus pārprofilētu 462 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai, kā arī izveidotu 124 jaunas gultas vietas un aprīkotu tās ar nepieciešamajām medicīniskajām iekārtām un aprīkojumam, valdība piešķīra papildus 1,99 miljonus eiro.

Savukārt papildu medicīnisko iekārtu, medicīnisko ierīču iegādei un to nomaiņai, kā arī dezinfekcijas līdzekļu iegādei piešķirti 9,35 miljoni eiro. Tikmēr aptuveni 389 000 eiro piešķirti, lai izveidotu 50 gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai Rīgas 1.slimnīcā. Tur plānots pārvest Covid-19 pacientus, kuri sākotnējo ārstēšanu būtu saņēmuši universitātes slimnīcās.

Tāpat 4,7 miljoni eiro tiks novirzīti universitāšu slimnīcu pamatkapitāla palielināšanai – Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai piešķirs finansējumu 1,7 miljonu eiro apmērā, savukārt 2,9 miljoni eiro piešķirti Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai. Vienlaikus papildu finansējums 6,8 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts kopumā 14 pašvaldību slimnīcām.

Plānots, ka gultas vietu skaitu izdosies palielināt pakāpeniski. Vienlaikus daļa slimnīcu šo procesu jau ir sākušas, vēstīja ministrijā.

VM atzīmē, ka, neskatoties uz pieņemtajiem papildu ierobežojumiem un ieviestajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, saslimstība ar Covid-19 un stacionēto Covid-19 pacientu skaits turpina augt.

Otrdien slimnīcās ārstējas 1180 Covid-19 pacienti, no kuriem 68 ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus vairākās slimnīcās šiem pacientiem paredzētu gultu noslodze pārsniedz pat 90%.

ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā mudinājis Džordžijas valsts sekretāru Bredu Rafenspergeru atrast pietiekamu skaitu balsu, lai viņš tiktu pasludināts par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju šajā štatā, liecina sarunas ieraksts, kas nonācis mediju rīcībā.

Telefonsarunā, kuras ierakstu svētdien publiskoja laikraksts “The Washington Post”, Tramps pamīšus kritizē Rafenspergeru un mēģina viņam glaimot, lūdz viņu rīkoties un netieši draud ar “plašām kriminālām sekām”.

Tramps telefonsarunā saka, ka nebūs nekā nepareiza, ja Rafenspergers paziņos, ka balsis ir pārskaitītas.

“Viss, ko es vēlos, ir šis. Es tikai vēlos atrast 11 780 balsis, kas ir par vienu vairāk, nekā mums ir. Jo mēs uzvarējām štatā,” sacījis Tramps.

Rafenspergers un viņa advokāts prezidentam atbildējuši, ka štata paziņotie rezultāti ir pareizi, un vēlēšanās Džordžijā ar 11 779 balsu pārsvaru uzvarējis demokrātu kandidāts Džo Baidens.

Pirms telefonsarunas ierasts nonāca atklātībā, Tramps tviterī izteicās, ka Rafenspergers nav gribējis vai nav spējis atbildēt uz jautājumiem par krāpšanos ar balsīm.

Rafenspergers savukārt tviterī norādīja, ka Trampa sacītais nav patiesība.

Trampa zvanu Rafenspergeram vēl interesantāku padara fakts, ka pat hipotētiski, ja Tramps tiktu pasludināts par uzvarētāju Džordžijā, tas negarantētu viņam uzvaru prezidenta vēlēšanās.

Pēc telefonsarunas ieraksta publiskošanas Baltais nams atteicās sarunu komentēt, savukārt demokrāti asi kritizēja Trampu.

Topošā ASV viceprezidente Kamala Harisa sacīja, ka tā ir “izmisuma balss” un varas ļaunprātīga izmantošana no Trampa puses.

Nav skaidrs, kāda ietekme šim sarunas ierakstam varētu būt uz papildvēlēšanām, kas otrdien notiks Džordžijā un noteikts, kurš politiskais spēks kontrolēs Senātu.

Pārstāvju palātu kontrolē demokrāti, kas teorētiski varētu iegūt arī kontroli pār Senātu, ja otrdien papildvēlēšanās par divām vietām Senātā uzvarēs demokrātu kandidāti.

Jau ziņots, ka Kongresa abām palātām 6.janvārī formāli jāapstiprina Elektoru kolēģijas balsojums, ar kuru tika apstiprināta Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kuras notika 3.novembrī.

Ievēlētā prezidenta Baidena un viceprezidentes Kamalas Harisas inaugurācija ir paredzēta 20.janvārī.

Pagājušajā diennaktī stacionēti 112 Covid-19 pacienti, kamēr kopumā slimnīcās ārstējas 1213 ar Covid-19 sasirgušie, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.

No visiem stacionētajiem 1141 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, savukārt 72, kas ir līdz šim lielākais šo pacientu skaits, ir ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 52 pacienti, tostarp arī divi pārvesti. Savukārt kopumā kopš Covid-19 parādīšanās stacionārus pametuši 3660 Covid-19 pacienti.

Kā vēstīts, aizvadītajā diennaktī Latvijā, veicot 5550 Covid-19 testus, atklāts 621 saslimušais, kā arī saņemta informācija par 12 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 11,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 43 118 cilvēki. Savukārt aģentūras LETA parēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējušās 11 783 personas, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju patlaban ir 613,7 gadījumi.

Video

Mums jaungada uguņošana jau pamazām aizmirstas, bet ne visi saimnieki ir atraduši savus blīkšķu pārbiedētos mīluļus. Kādi šie svētki bija četrkājainajiem draugiem un kāda ir situācija šobrīd zina stāstīt Dāvids Freidenfelds.

Video

Manīts kārtējais lācis, uzietas tā pēdas, izpostīti bišu stropi un līdzīgi stāsti, arī video un fotogrāfijas sociālajos medijos parādās visai bieži. Tas rada iespaidu –  lāču Latvijā kļūst arvien vairāk un, izvērtējot situāciju, nu tam piekrīt arī speciālisti. Sociālajos medijos izveidotas pat atsevišķas interešu grupas, viena no tām izveidojusi arī lāču izplatības karti. Plašāk stāsta Vidzemes Televīzija.

Video

Vairums Latvijas iedzīvotāju vēlas būtiski mainīt savu pašreizējo dzīvi, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

2020.gada decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik bieži viņi izjūt vēlmi būtiski mainīt savu pašreizējo dzīvi.

Aptaujā noskaidrots, ka šādu vēlmi kopumā izjūt lielākā daļa jeb 81,9% iedzīvotāju – 51,4% aptaujāto šādu vēlmi izjūt dažkārt, savukārt vēl teju katrs trešais jeb 30,5% aptaujāto – bieži.

Jaunākais rādītājs ir augstākais pēdējo sešu gadu laikā, turklāt to iedzīvotāju īpatsvars, kas par vēlmi būtiski mainīt savu dzīvi domā bieži, gada laikā pieaudzis par aptuveni septiņiem procentpunktiem.

Turpretim vēl 13,2% iedzīvotāju atzina, ka nekad nejūt vēlmi būtiski izmainīt savu dzīvi.

Savukārt pieci procenti aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Atsevišķās slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu noslodze pārsniedz 100%, aģentūrai LETA atklāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Pēc viņas paustā, kopumā situācija slimnīcās ir vai nu slikta, vai ļoti slikta atkarībā no iestādes, un NMPD darbs hospitalizāciju nodrošināšanā ir ļoti sarežģīts. Pašlaik var būt situācijas, kad pacientu no Jelgavas novada NMPD ved uz Liepājas slimnīcu, un tas atsevišķās situācijās kļūst bīstami pašiem pacientiem, jo attālums ir ļoti liels.

“Atsevišķās slimnīcās vēl ir kapacitāte Covid-19 pacientu uzņemšanai, kas, protams, nerisina situāciju kopumā. Šobrīd kopējā noslodze ir vairāk nekā 85%, kas ir ļoti augsts rādītājs. Atsevišķās slimnīcās gultu noslodze ir pāri 100%,” atzina Cipule.

Tas nozīmē, ka to gultu, kas bija Covid-19 pacientiem, vairs nav, un pacienti tiek izvietoti citās gultās, lai viņus vispār būtu iespējams izvietot. Atsevišķās slimnīcās Covid-19 pacientu gultu noslodze ir 118% un 120%. “Tas nozīmē, ka pārprofilētās gultas ir pilnas, un tiek rasti citi risinājumi,” skaidroja NMPD vadītāja.

Vienlaikus viņa atzina, ka pirmdienas vienmēr ir raksturojušās ar to, ka tiek veikta apjomīga pacientu izrakstīšana, kas svētkos nevar tiks nodrošināta, tāpēc mediķi cer, ka grūtākais būs vēl tikai šis vakars un pirmdienas rīts. “Mēs pašlaik dzīvojam gaidās,” piebilda Cipule.

Nākamnedēļ vairākas slimnīcas plāno atvērt papildu gultas Covid-19 pacientiem, taču plānus var mainīt pēkšņā personāla saslimstība ar Covid-19. Vienlaikus Cipule atzina, ka risinājums nav ilglaicīgs.

“Ņemot vērā šo milzīgu saslimstību, kas mums bija starpsvētku periodā, tas liecina, ka mūsu izaicinājumi vismaz uz janvāra otro pusi būs vēl lielāki un nozīmīgāki,” skaidroja NMPD vadītāja, piebilstot, ka ir piepildījies sliktākais scenārijs un situācija vēl tikai pasliktināsies, “jo saslimstība ir kāpusi, un neviens no ierobežojumiem viņu īsti nav apturējis”.

Jau ziņots, ka stacionāros ievietoto Covid-19 slimnieku skaits tuvojas 1200, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija.

Aizvadītajā diennaktī stacionāros ievietoti 136 Covid-19 slimnieki, tostarp trīs pārvesti. Tādējādi patlaban stacionāros ārstējas 1180 Covid-19 pacienti.

Pirms brīvdienām Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka žurnālistus informēja, ka līdz trešdienas pēcpusdienai Covid-19 pacientiem bija pieejamas 1083 gultasvietas. Vēl 101 gultasvietu bijis iespējams pārprofilēt.

No visiem slimnīcās esošajiem Covid-19 pacientiem 1114 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 66 – ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīts 71 pacients, tostarp trīs pārvesti. Bet kopumā no stacionāriem izrakstīto skaits sasniedzis 3608.

Polijā sākta izmeklēšana saistībā ar slavenību vakcināciju pret jauno koronavīrusu, lai gan šobrīd vakcīnas paredzētas tikai medicīnas darbiniekiem un viņu ģimenēm, vēsta valsts ziņu aģentūra PAP.

Kā pavēstīja veselības ministrs Adams Nedzjelskis, 4.janvārī sāksies detalizēta pārbaude nodaļās, kas saistītas ar Varšavas medicīnisko universitāti.

Viņš piebilda, ka būs sekas, ja vakcinācijas procesā ticis izmantots “privilēģiju kritērijs”.

Varšavas medicīniskā universitāte paziņoja, ka ceturtdien pret koronavīrusu vakcinētas “labi zināmas mākslas un kultūras personības”, universitātei organizējot vakcinācijas kampaņu.

Slavenību vidū ir bijušais premjers un Eiropas Parlamenta deputāts Lešeks Millers, televīzijas personība Kšištofs Materna, dziedātāja Magda Umera un virkne aktieru.

Premjerministrs Mateušs Moraveckis sestdien paziņoja, ka “vakcinēšanās kārtības ievērošana ir sociālās solidaritātes normu cienīšanas izpausme”.

“Mediju ziņas par slavenībām, kuras ir vakcinējušās ārpus rindas, ir reāls skandāls. Nav nekāda attaisnojuma normu pārkāpšanai,” sacīja Morveckis.

Sestdien Polijā tika reģistrēti 6945 jaunu koronavīrusa gadījumu, kā arī vairāk nekā 100 ar Covid-19 saistītu nāves gadījumu.

Kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits Polijā pārsniedzis 29 000, bet inficējušies vairāk nekā 1,3 miljoni.

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par liegumu pašvaldību un valsts budžetus tērēt svētku uguņošanai.

Šāds parakstu daudzums ļauj iniciatīvu iesniegt turpmākajai vērtēšanai Saeimā.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Maija Priedīte, un parakstu vākšana sākta 2019.gada nogalē. Priedīte uzskata, ka būtu nepieciešams “pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu”.

Priedīte akcentēja, ka tas jo īpaši nepieciešams laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu.

Iniciatīvā pausts lūgums virzīt likumprojektu par aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanu un salūtu finansēšanai.

Priedīte uzskata, ka šādu pārmaiņu rezultātā tiks saprātīgāk izlietota nodokļu maksātāju nauda, netiks piesārņota vide un biedēti dzīvnieki.

Balsot var šeit – https://manabalss.lv/par-aizliegumu-teret-budzeta-ludzeklus-salutiem-un-ugunosanam/show

Tuvākajās sešās nedēļās Latvijā gaidāms sals, kas var pastiprināties līdz 20 un vairāk grādiem; lielākais aukstums iespējams janvāra beigās, liecina sinoptiķu prognozes.

Atbilstoši Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra informācijai vismaz līdz februāra vidum gaisa temperatūra gaidāma ap normu un vairākus grādus zem tās. Ja šī prognoze piepildīsies, tas būs garākais aukstuma periods Latvijā kopš 2018.gada februāra un marta.

Gaisa temperatūra aukstākajās naktīs noslīdēs līdz zemākajai atzīmei vismaz pēdējo divu gadu laikā, – 2019.gada janvāris Latvijā bija pēdējā reize, kad sals pastiprinājās līdz -20 grādiem. Trīsdesmit grādu sals Latvijā nav bijis kopš 2017.gada 7.janvāra.

Nākamnedēļ gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies virs -10 grādiem un brīžiem svārstīsies ap nulli. Dažkārt gaidāmi nokrišņi – galvenokārt sniegs. Valdošais būs mērens austrumu vējš.

No janvāra vidus gaidāms aukstāks laiks un arvien dziļāks sniegs. Siltais ūdens Baltijas jūrā var veicināt ļoti stipru snigšanu, kas atkarībā no vēja virziena var skart gan Kurzemi un Vidzemes dienvidrietumus, tai skaitā Rīgu, gan citas vietas Latvijā. Visticamāk, veidosies dziļākā sniega sega kopš 2019.gada janvāra un februāra, kad vietām Vidzemē tā sasniedza pusmetru.

Jau ziņots, ka gaidāmās laikapstākļu pārmaiņas saistītas ar pēkšņu sasilšanu stratosfērā virs Arktikas. Tā nereti maina gaisa cirkulāciju stratosfērā un vēlāk arī troposfērā – atmosfēras zemākajā slānī. Dažkārt izmaiņas ir īslaicīgas un nenozīmīgas, bet citkārt tās izraisa bargu un ilgstošu aukstumu Eiropā.

Pietrūka ciešākas sasaites ar cilvēku ikdienu! Kas ir pieminētie nākotnes mērķi un kā pārvarēsim esošās grūtības un ko esam izdarījuši arī nepareizi? Tādi jautājumi ir ekspertiem, vērtējot Valsts prezidenta un premjerministra uzrunas.

Video

Komandantstundas apstākļos 2021. gada sagaidīšana iespējams bija visklusākā mūsdienu Latvijas vēsturē. Taču par spīti aicinājumiem ievērot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, toskait – mājsēdes režīmu, ievērojams skaits cilvēku tomēr devās ielās vai pat rīkoja privātas ballītes.

Video

Tiešsaistes pirkumiem internetā ar maksājumu kartēm turpmāk būs augstāka līmeņa klientu aizsardzība, paziņo Finanšu nozares asociācija.

Vienlaikus asociācijā minēja, ka no 2021.gada 1.janvāra norēķiniem ar maksājuma kartēm internetā iespējami traucējumi, ja klienta izvēlētais tirgotājs, proti, internetveikals vai cits e-komercijas dalībnieks, neizmanto atbilstošus drošības tehnoloģiskos risinājumus – stingro autentifikāciju. Šādos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir karšu izdevēji, būs jānoraida pirkumi internetā, lai aizsargātu klientu intereses, neskatoties uz to, ka šādi pirkumi iepriekš ir veikti.

Stingro autentifikāciju norēķiniem ar maksājuma kartēm internetā Eiropas Savienībā (ES) paredz Otrās Maksājumupakalpojumu direktīvas (PSD2) saistītie regulatīvie tehniskie standarti, kas pieprasa stingrākas autentifikācijas prasības tiešsaistes norēķiniem ar maksājumu kartēm. Lai izpildītu šīs prasības, pakalpojuma sniedzējiem, tostarp tirgotājiem no ES, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un karšu izdevējiem jāievieš risinājumi, kas uzlabo maksājumu drošību un nodrošina augstāka līmeņa klientu aizsardzību.

Turpmāk stingro autentifikāciju, piemēram, izmantojot “Smart-ID”, biometriju vai kodu kalkulatoru, galvenokārt pieprasīs lielāka apmēra maksājumiem. Stingro autentifikāciju atbilstoši noteiktiem drošības algoritmiem pieprasīs arī zemākas vērtības maksājumiem, piemēram, ik pēc pieciem secīgiem maksājumiem vai, ja maksājumu kopējā vērtība sasniegusi 100 eiro.

“Līdz šim, veicot tiešsaistes maksājumus ES, stingrā autentifikācija netika pieprasīta katram darījumam, jo tās pieprasīšanas biežumu noteica pakalpojumu sniedzēji atbilstoši riska analīzei. Stingrās autentifikācijas pieeja nodrošinās maksājuma karšu turētājiem un arī tirgotājiem papildus drošību, jo informācija, kas ir uzdrukāta uz maksājuma kartes, var tikt nokopēta un izmantota krāpšanas nolūkiem vai nelegāliem norēķiniem bez kartesturētāja ziņas,” skaidroja asociācijā.

Vienlaikus asociācijā minēja, ka Latvijā stingrās autentifikācijas piemērošana e-komercijā notiek vairākus gadus. Tomēr daļa tirgotāju citās ES valstīs, pie kuriem Latvijas klienti iepērkas, šos risinājumus pretēji tiesību aktu prasībām joprojām nav ieviesuši. Šādos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri ir karšu izdevēji, pirkumus internetā atteiks.

Ja klienti izmanto maksājumu karti regulāriem maksājumiem, turpmāk kartes pievienošanai šādam maksājumampirmajā reizē notiks, piemērojot stingro autentifikāciju, savukārt sekojošiem darījumiem tā nebūs obligāta.

Finanšu nozares asociācija aicina klientus būt saprotošiem un neskaidru jautājumu gadījumā vērsties pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja vai karšu izdevēja.

Gadumijā Valsts policija konstatējusi vairāk nekā 1500 ārkārtējās situācijas ierobežojumu pārkāpumu, aģentūru LETA informēja Valsts policijā (VP).

Kopumā Jaunā gada naktī komandantstundas kontroles pasākumos pārbaudītas 5346 personas, no tām 1779 gadījumos bijuši pamatoti aizpildīti pašapliecinājumi par uzturēšanās vietas atstāšanu.

Aizvadītajā naktī sākti 1136 administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī fiksēts vēl vismaz 431 pārkāpums, par kuriem tiks sākti administratīvie procesi. Šie pārkāpumi konstatēti tieši komandantstundas ierobežojumu laikā no plkst.22 līdz 5. Taču bijuši arī citi ārkārtējas situācijas ierobežojumu pārkāpumi.

Daudzos gadījumos piemēroti sodi 300, 500, 1000 un arī 2000 eiro apmērā.

Kā norāda VP, bijis vērojams, ka daļa iedzīvotāju ikgadējo Jaunā gada salūtu mēģinājuši izšaut jau pirms plkst.22, vai to darījuši privātmāju teritorijā. Tomēr policija bija informēta, ka personas šāvušas raķetes arī daudzīvokļu namu pagalmos, vienlaicīgi meklējot risinājumus, kā to darīt nepamanītiem, piemēram, ātri izskrienot ārā no mājas, noliekot raķetes un skrienot atpakaļ.

Vienā gadījumā likumsargi konstatējuši, ka kāda persona Rīgā šauj salūtu no braucošas mašīnas. Saistībā ar šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Policistiem šajā naktī visā Latvijā diezgan bieži nācies saskarties arī ar agresīviem un iereibušiem iedzīvotājiem, kuri centušies konfliktēt ar likumsargiem. Vēloties veikt datu pārbaudi, daudzos gadījumos personas nav pildījušas policijas darbinieku likumīgās prasības, nepārtraukušas pārkāpumus, atteikušās nosaukt savus personas datus.

Ir arī bijuši gadījumi, kad šīs personas ir izrādījušas fiziku pretošanos, grūstījuši policijas darbiniekus, kā arī vienā gadījumā nodarījuši vieglus miesas bojājumus. Attiecīgi par šiem gadījumiem sākti administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī kriminālprocess.

Iedzīvotāji ir mēģinājuši rast dažādus risinājumus, lai apietu noteikumus, tomēr tas viņiem nav izdevies, skaidroja policijā. Piemēram, kāda persona centusies apmānīt policiju par nepieciešamību atstāt dzīvesvietu pēc plkst.22, lai dotos uz aptieku. Lai pārliecinātos par pausto datu patiesumu, policisti pavadījuši personu līdz aptiekai un galu galā izrādījies, ka aptiekā nekas nav nepieciešams.

Policija atgādina, ka komandantstundas laikā iedzīvotāju pienākums atrasties savās dzīvesvietās brīvdienās un svētku dienās laikā no plkst.22 līdz 5 ir spēkā līdz 4.janvārim, kā arī no 8.janvāra līdz 10.janvārim.

Lai nodrošinātu noteikto ārkārtējas situācijas noteikto ierobežojumu uzraudzību, gadumijā visā Latvijā tikai iesaistīti plaši resursi. Papildu tiem policijas spēkiem, kas veic ikdienas pamatuzdevumus, aizvadītajā naktī uzraudzībā tika iesaistīti vēl 1506 Valsts policijas un 178 pašvaldību policisti, 53 robežsargi un 298 zemessargi.

Par ārkārtējās situācijas laikā aizliegtas ballītes apmeklēšanu  kādā viesu namā katram no tās dalībniekiem būs jāšķiras no 500 eiro, bet pasākuma rīkotājam – no 2000 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Likumsargi vakar kādā Siguldas tuvumā esošā viesu namā konstatēja pulcēšanos privātā pasākuma, kur tika svinēts Jaunais gads. 

Šajā gadījumā 11 pasākuma dalībniekiem katram piemērots sods 500 eiro apmērā, bet pasākuma organizatoram – 2000 eiro. 

Tāpat sākts administratīvā pārkāpuma process pret viesu nama īpašnieku kā juridisku personu.

Kā vēstīts, gadumijā Valsts policija konstatējusi vairāk nekā ārkārtējās situācijas ierobežojumu 1500 pārkāpumu.

Kopumā Jaunā gada naktī komandantstundas kontroles pasākumos pārbaudītas 5346 personas, no tām 1779 gadījumos bijuši pamatoti aizpildīti pašapliecinājumi par uzturēšanās vietas atstāšanu.

Aizvadītajā naktī sākti 1136 administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī fiksēts vēl vismaz 431 pārkāpums, par kuriem tiks sākti administratīvie procesi. Šie pārkāpumi konstatēti tieši komandantstundas ierobežojumu laikā no plkst.22 līdz 5. Taču bijuši arī citi ārkārtējas situācijas ierobežojumu pārkāpumi.

Daudzos gadījumos piemēroti sodi 300, 500, 1000 un arī 2000 eiro apmērā.

Trešdien Latvijā atklāts 1861 jauns saslimšanas ar Covid-19 gadījums, kas ir jauns negatīvais rekords, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekš lielākais jauno Covid-19 gadījumu skaits bija reģistrēts pirms dienas, kad otrdien tika atklāti 1367 inficēšanās gadījumi.

Vakar saņemti ziņojumi par deviņu ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Starp mirušajiem divi cilvēki bija vecumā no 60-70 gadiem, divi vecumā no 70-80 gadiem, četri vecumā no 80-85 gadiem, viens vecumā no 95-100 gadiem.

Kopumā vakar Latvijā veikti 12 395 Covid-19 testi. Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 15%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 40 904 cilvēki.

Vakar saņemti ziņojumi par deviņu ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi. Starp mirušajiem divi cilvēki bija vecumā no 60-70 gadiem, divi vecumā no 70-80 gadiem, četri vecumā no 80-85 gadiem, viens vecumā no 95-100 gadiem.

Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 635 ar Covid-19 inficētas personas jeb 1,55% no atklātajiem saslimušajiem.

Kopumā vakar Latvijā veikti 12 395 Covid-19 testi. Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 15%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Vakar Latvijā sasniegts veikto testu skaita rekords, tomēr arī pozitīvo testu īpatsvars bijis otrs līdz šim augstākais. Augstāks tas bijis tikai 25.decembrī, kad pozitīvi bija 16,5% no veiktajiem testiem.

Kopumā valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 40 904 cilvēki. Pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 saslimuši 12 369 cilvēki, tātad pārējie aptuveni 28 000 reģistrēto inficēto atbilstoši SPKC vadlīnijām tiek klasificēti kā atveseļojušies. 

Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir sasniegusi 644,2 gadījumus.

Tikmēr slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits trešdien ir nedaudz samazinājies, tomēr tas joprojām ir tuvs slimnīcu spēju maksimālajām robežām. Pagājušajā diennaktī Latvijas slimnīcās stacionēti 137 Covid-19 slimnieki, tajā skaitā pieci pārvesti, savukārt no tām izrakstīti 176 pacienti.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati, tādējādi kopumā stacionāros ārstējas 999 pacienti. 939 no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, savukārt 60 – smaga slimības gaita.

Kopumā pēc izveseļošanās no slimnīcām izrakstīti 3493 Covid-19 pacienti.

SPKC pārstāvis Jurijs Perevoščikovs skaidro, ka dati rāda, ka pēc nedēļas vai pusotras apmēram 15% saslimušo cilvēku ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, jo saslimšana norit ar vidēji smagu vai smagu gaitu. Jauno gadu slimnīcās sagaidīs ap 1000 Covid-19 pacientu.

“Brīvdienās un svētku dienās ir svarīgi domāt ne tikai par savu, bet arī par apkārtējo veselību. Drošības pasākumu ievērošana nedos vīrusam papildu iespējas izplatīties,” piebilda Perevoščikovs, “savstarpēji tuvi kontakti starp cilvēkiem vīrusam ir izdzīvošanas jautājums. Mums ir svarīgi komunicēt ar citiem, iet ciemos un kontaktēties, taču tas ir izdevīgi arī vīrusam.”

Kā uzsvēra Perevoščikovs, pateicoties drošības pasākumiem, saslimstība nepieaug tik strauji, kā tas būtu bez ierobežojumiem, taču papildu drošības pasākumi šobrīd ir patiesi nepieciešami.

Stacionēto pacientu skaits, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19, vairākas dienas pārsniedzis tūkstoti un varētu vēl pieaugt. Rēķinoties ar to, no šodienas noteikti vēl stingrāki ierobežojumi, kas attieksies gan uz stacionārajiem, gan ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Piemēram, sniedzot ambulatorās konsultācijas, jānodrošina pacientu nesatikšanās.

Video

Breksits piektdien kļūst par realitāti, Lielbritānijai pusnaktī pametot Eiropas muitas ūniju un kopīgo tirgu, un līdz ar to noslēdzas gandrīz pusgadsimtu ilgā un bieži saspīlētā britu kopdzīve ar saviem tuvākajiem kaimiņiem kontinentā.

Apvienotās Karalistes mokošais izstāšanās ceļš no Eiropas Savienības (ES) beigsies, kad Bigbens ceturtdien sitīs plkst.23 (piektdien plkst.1.00 pēc Latvijas laika), kamēr vairums eiropiešu kontinentā tobrīd tieši sagaidīs jauno, 2021.gadu.

Breksits dominējis Lielbritānijas politikā kopš 2016.gada jūnija, kad briti ar nelielu balsu vairākumu nobalsoja par izstāšanos no ES, uzplēšot sabiedrībā dziļas politiskās un sociālās brūces, kuras līdz šim nav izdevies sadziedēt.

Juridiski Lielbritānija ES pameta jau 31.janvārī, taču līdz šim faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods, kura laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemsvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt.

Beidzoties pārejas periodam, ES tiesību normas uz Lielbritāniju vairs neattieksies, un tiks pārtraukta arī brīvā cilvēku kustība starp bloka dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti.

Pirmo reizi kopš vairākām desmitgadēm uz savstarpējām robežām atgriezīsies muitas pārbaudes, un neskatoties uz tikko noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu, robežpunktos tiek sagaidītas rindas un kavēšanās, ko izraisīs pieaugušais birokrātisko procedūru apjoms.

Lielbritānija, kas gan no finansiālā, gan diplomātiskā, gan militārā viedokļa atzīstama par lielvaru, ir pirmā no dalībvalstīm, kas izstājas no Eiropas Savienības.

Līdz ar to ES zaudē 66 miljonus pilsoņu, bet bloka ekonomika – kopprodukta apjomu, kas pielīdzināms 2,3 triljoniem eiro. Turklāt breksita iedvesmojošā ietekme uz nacionālistiem izsaukusi bažas, ka britu piemēram varētu sekot arī citas neapmierinātās dalībvalstis.

Tomēr līderi gan Londonā, gan Briselē ļāvuši noprast, ka vēlas šim procesam pielikt punktu.

“Tas bija garš ceļš. Ir laiks breksitu atstāt pagātnē. Mūsu nākotne rodas Eiropā,” parakstot pēcbreksita vienošanos, trešdien uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Savukārt Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons norādīja, ka breksitam bija jāatrisina “senais, novazātais, kaitinošais jautājums par Lielbritānijas politiskajām attiecībām ar Eiropu, kas nomocījis mūsu pēckara vēsturi”.

Ceturtdiena “iezīmē jaunu sākumu mūsu valsts vēsturē un jaunas attiecības ar ES kā mūsu lielāko sabiedroto,” pēc parlamenta balsojuma par pēcbreksita vienošanās ratifikāciju, piebilda Džonsons. “Šis brīdis beidzot ir pienācis, un tagad tas ir jāizmanto.”

Atšķirībā no janvāra, kad breksita atbalstītāji Naidžela Farāža vadībā līksmoja, bet “palicēji” publiski pauda sēras par aiziešanu no ES, pārejas perioda beigas netiek atzīmētas ar kādiem oficiāliem pasākumiem, jo Covid-19 pandēmijas dēļ publiska pulcēšanās ir aizliegta.

Džonsons trešdien sveica Lielbritāniju ar farmācijas uzņēmuma “AstraZeneca” un Oksfordas Universitātes izstrādātās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanu, kamēr ES tās apstiprināšana ievērojami ieilgst, un solīja britiem nākotnē labklājību, ko nodrošinās globāli orientētā Apvienotā Karaliste, kas atbrīvojusies no Briseles tiesību normām, kuras tai nācās ievērot kopš pievienošanās Eiropas Ekonomiskajai Kopienai 1973.gadā.

Līdz ar līgumu, kas nodrošina muitas likmju un kvotu neapgrūtinātu piekļuvi ES tirgum ar tā 450 miljoniem patērētāju, Lielbritānija nesen noslēgusi tirdzniecības līgumus arī ar citām valstīm, tostarp ar Japānu, Kanādu, Singapūru un Turciju.

Plānos ir līguma slēgšana arī ar Indiju, uz kurieni Džonsons janvārī dosies savā pirmajā lielākajā ārvalstu vizītē kopš stāšanās premjerministra amatā, un Londona ar cerībām raugās arī uz jaunievēlēto ASV prezidentu Džo Baidenu.

Tomēr īstermiņā visu uzmanība vairāk būs pievērsta pašu mājām, vērtējot, kā dzīve ārpus ES izpaudīsies praktiski ikdienā.

Cita starpā gaidāmie ostu darbības traucējumi izsaukuši bažas par pārtikas un medikamentu trūkumu. Par iespējamajiem ceļošanas traucējumiem bažījas gan tūristi, gan darījumu cilvēki, kas pieraduši pie netraucētās pārvietošanās ES iekšienē.

Tikmēr britu zvejnieki ir neapmierināti ar panākto kompromisu, kas saglabā ES zvejas kuģiem piekļuvi Lielbritānijas ūdeņiem.

Arī finanšu nozare nervozi gaida, kāda veidosies tās turpmākā sadarbība ar Eiropu, jo tirdzniecības līgumā tā lielā mērā apieta.

Liela vērība tiks pievērsta Ziemeļīrijas robežai ar Īriju, lai pār to nodrošinātu netraucētu pārvietošanos, kas ir viens no svarīgākajiem 1998.gada miera līguma priekšnosacījumiem un ļāva pielikt punktu 30 gadus ilgušajai starpkopienu vardarbībai.

Tikmēr jaunas konstitucionālas problēmas Džonsonam var sagādāt Skotija, kur vairums vēlētāju balsoja pret breksitu un izstāšanās no ES devusi jaunu impulsu neatkarības tīkojumiem.

“Mājsēde” ir īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā. Lai samazinātu risku gadumijas laikā inficēt vienam otru ar Covid-19 un 2021. gadu sāktu drošāk, visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāuzturas savās dzīvesvietās laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00

SVARĪGI:

• 30. decembra (nakts no trešdienas uz ceturtdienu) līdz 4. janvārim (nakts no svētdienas uz pirmdienu);
• 8., 9. un 10. janvārī jeb naktīs no piektdienu uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu.

Pašlaik nav plānots ierobežot pārvietošanās iespējas pa dienu. Līdz ar to no 30. decembra līdz 4. janvāra rītam, kā arī 8. un 9. janvārī tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkstēs strādāt no plkst. 6.00 līdz plkst. 21.00, lai darbinieki varētu nokļūt no mājām uz darbu un atpakaļ, nepārkāpjot noteikumus. Darba laika ierobežojums attiektos arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām, joprojām ēdienu un dzērienus izsniedzot tikai līdzņemšanai. 

Naktīs pārvietoties, aizpildot apliecinājumu (apliecinājuma forma pieejama zemāk) varēs:

• Personas, kuras dodas uz vai no darba vai dienesta vietas un veic darba vai dienesta pienākumus
• Tie, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība, arī veterinārā medicīniskā palīdzība
• Neatliekamo pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji, kā arī nakts dežūrās klātienē strādājošie, kuru darba specifika liedz strādāt attālināti
• Naktīs netiek ierobežots degvielas uzpildes staciju darba laiks, sabiedriskā transporta pakalpojumu un avārijas un neatliekamie komunālo pakalpojumu sniegšana
• Taksometra pakalpojumu var izmantot persona:
  • lai dotos uz vai no darba;
  • lai saņemtu neatliekamos pakalpojumus;
  • lai pēc ieceļošanas Latvijā, dotos uz savu dzīvesvietu;
  • lai dotos uz lidostu, ostu, autoostu, dzelzceļa staciju .
• Taksometrā var atrasties tikai viens pasažieris (vai kopā ar aprūpējamu personu vai nepilngadīgajiem)
• Pārvietojoties mājsēdes laikā, līdzi jāņem rakstisks apliecinājums, personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), kā arī dienesta vai darba apliecība, ja tāda ir
   

Apliecinājumā jānorāda:

• Vārds, uzvārds
• Personas kods
• Dzīvesvietas adrese
• Darbavietas adrese, kontakti
• Dzīvesvietas un/ vai darbavietas atstāšanas iemesls un laiks
• Pārvietošanās galamērķis, datums, laiks
• Paraksts

Apliecinājumu var aizpildīt datorā un izprintēt, ja iespējams, taču to var arī rakstīt ar roku. 

Vairāk informācijas: Valsts policijas tīmekļvietnē.