Šīs 10 sievietes ir ārkātīgi līdzīgas slavenajai realitātes šova zvaigznei Kimai Kardašjanai. Viņas uzskata, ka Kima ir sievietes ideāls, vai tā domā arī tu? Vai tu izšķiestu tik lielu naudu, tikai tādēļ, lai kādam “ļoti” līdzinātos?
Video
Autors: Dieviete.lv
Pavisam drīz Harijs un Megana pasaulē sagaidīs savu pirmdzimto, pāris cītīgi gatavojas, lai pēc bērniņa dzimšanas varētu pārcelties uz Frogmoras namu. Britu mediji informē, ka mājas remonts ir ieildzis un ļoti iespējams, ka pēc mazuļa dzimšanas būs nedaudz jānogaida pirms būs iespējams ievākties jaunajā ģimenes mājoklī.
Kopējā summa, kura iztērēta skaņas izolācijai ir 66 tūkstošus ASV dolāru, savukārt nama remontā kopumā ieguldīti 4 miljoni dolāru. Remontā esot nojauktas vairākas sienas, lai pārplānotu istabas, skaņas izolācija esot radījusi pamatīgas problēmas, jo blakus Frogmoras namam atrodas Hītrovas lidosta, no kuras katru pusstundu izlido aptuveni 14 lidmašīnu reisi, ģimenei bijis ļoti svarīgi mazināt lidmašīnu radīto troksni, kas ir saprotams, jo gan jaunajai māmiņai, gan mazulim nepieciešams miers. Frogmoras namā tapušas arī fotogrāfijas no Harija un Meganas Mārklas kāzu dienas.
Foto
Autors: Dieviete.lv
Kādu laiku atpakaļ klīda baumas, ka Dženiferas Lopesas mīļotais vīrietis viņu krāpj, tomēr Dženifera uzskata, ka tās ir tikai “skauģu” nepamatotas ķengas, kurās viņa atsakās ticēt. Slavenais beisbola spēlētājs Alekss Rodrigess savā “Instagram” pavisam nesen ievietojis mīļu fotogrāfiju, kurā apskauj Dženiferu, zem fotogrāfijas ir apraksts, kurā viņš publiski atzīstas savās jūtās.
Fotogrāfijā ir ne tikai atzīšanās jūtās, bet arī patiesi skaists novēlējums – “Šī skaistā sieviete rīt sāks darbību filmā “Hustlers”. Brīdinu, ka Dženifera jūs visus pārsteigs ar absolūti sev neraksturīgu personāžu! Viņa tik neatlaidīģi ir strādājusi ar sevi. Emu ļoti pricīgs, ka mums ir bijis mazs kopīgs atvaļinājums pirms viņai sāksies filmēšanās grafiks. Mīlu tevi, mazā!”
Ko tu domā par šādu jūtu izrādīšanu?
Foto
Autors: Dieviete.lv
Pauls un Anete nevēlējās pārvākties uz mazāku mājokli, tikai tādēļ, ka tas būtu ekonomiskāk. Viņiem svarīgākais ir tas, ka šāds dzīvesveids saudzē dabu! Elektrība šajā mājoklī tiek gūta no saules enerģijas un arī mājas ūdens tiek sildīts ar solāro eneŗgiju, uzkrājot lietus ūdeni.
Vai tev nešķiet, ka šāds dzīvesveids ir labs nākotnes risinājums?
Video
Autors: Dieviete.lv
Bijusī amerikāņu aktrise Megana Mārkla ļoti nepatīkami pārsteigusi Britu iedzīvotājus. Savas grūtniecības laikā jaunā hercogiene apmeklējusi dažādus saviesīgus un nozīmīgus pasākumus, katrai no šīm tikšanās reizēm viņa izvēlējusies dārgu zīmolu apģērbu!
Megana ir devusies uz 75 pasākumiem un viņas māmiņas apģērbu vērtība sastāda vairāk kā pusmiljonu dolāru, precīzāk – 650 000 ASV dolāru.Viljama sieva Keita Midltone visas trīs reizes, kad bija bērniņa gaidībās, savai garderobei iztērēja septiņas reizes mazāku summu!
Foto
Autors: Dieviete.lv
Amerikāniete, kura jau kādu laiku dzīvo Latvijā, uzskata, ka pie mums ir ļoti izdevīgas cenas. Amerikā alus, maize, augļi esot daudz dārgāki, tomēr uzkodu stends mums esot daudz mazāks!
Vai arī tu uzskati, ka pie mums ir izdevīgas veikalu un restorānu cenas? Vai tūristiem doties uz Rīgu ir lēti?
Video
Autors: Dieviete.lv
Jau divus gadus pēc kārtas devos uz Warner Bros studiju Anglijā. Šī ir studija, kurā tapa visas Harija Potera filmas.Pirmā Harija Potera filma iznāca, kad man bija vien 6 gadi, visa mana bērnība pagājusi, kopā ar mammu un tēti gaidot katru nākamo filmu.
Protams, neizpalika arī grāmatas. Šis ir bijis garš piedzīvojums, veselu 15 gadu garumā. Ja man bērnībā kāds būtu teicis, ka nākotnē redzēšu vietu, kurā filmēja Hariju Poteru, tad es noteiki neticētu. Cik forši ir pieaugt un pašai sevi pārsteigt. Iesaku katram, kuram ir tāda iespēja šeit atbraukt un ticiet man, 6 stundas ir minimālais laiks, lai īsts Potera fans varētu pagūt visu apskatīt.
Video
Foto
Autors: Krista Klentaka speciāli Dieviete.lv
Simtiem tūkstošiem cilvēku no visas Lielbritānijas, kas iestājas pret aiziešanu no Eiropas Savienības (ES), sestdien izgāja Londonas ielās, lai pieprasītu sarīkot atkārtotu “Breksita” referendumu.
No Haidparka demonstranti devās uz Vestminsteru. Gājiena galvgalī bija arī Londonas mērs Sadiks Hans. Viņam blakus gāja liberāldemokrātu līderis Vinss Keibls. Starp runātājiem mītiņā pie parlamenta līdz ar Hanu ir arī Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena, opozīcijā esošo leiboristu līdera vietnieks Toms Vatsons, neatkarīgā deputāte Anna Subrija, kas iepriekš pametusi valdošo Konservatīvo partiju, un bijušais valdības galvenais tieslietu padomnieks Dominiks Grīvs.
Tiek prognozēts, ka šī būs lielākā demonstrācija, kāda Londonā notikusi pēdējo desmitgažu laikā. Demonstrāciju rīko organizācija “People’s Vote” (“Tautas balsojums”), kas līdzīgu akciju sarīkoja jau pagājušā gada oktobrī, un tiek lēsts, ka toreiz ielās izgāja pusmiljons cilvēku.
Organizatori nolīga simtiem autobusu un pat noīrēja vilcienu, lai galvaspilsētā nogādātu “Breksita” pretiniekus no visas valsts. Tikmēr tīmekļa petīciju par “Breksita” atsaukšanu līdz sestdienas pēcpusdienai parakstījuši jau 4,25 miljoni cilvēku.
Foto
Premjerministre Terēza Meja vairākkārt noraidījusi atkārtota referenduma rīkošanu, norādot, ka tas vēl vairāk sašķeltu sabiedrību un būtu pretrunā ar solījumu ņemt vērā 2016.gada tautas nobalsošanas rezultātu. Viņa arī noraidījusi iespēju atsaukt Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu.
Tikmēr opozīcijā esošie leiboristi, šķiet, joprojām ir sašķelti šajā jautājumā. Atspoguļojot partijā pastāvošās domstarpības, kāds pusducis leiboristu ēnu kabineta locekļu pievienojušies Vatsonam un piedalās demonstrācijā, kamēr citi aicinājuši partijas aktīvistus iesaistīties kampaņā pirms 2.maijā gaidāmajām municipālajām vēlēšanām.
Tajā pašā laikā savu gājienu uz Londonu, kas pirms nedēļas sākās Sanderlendā, turpina “Breksita” atbalstītāji.
Bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs, no autobusa jumta uzrunājot aptuveni 200 gājiena dalībniekus, apgalvoja, ka “Breksita” pretinieki ir mazākums.
Autors: nozare.lv
Pārdomāts un regulārs treniņu režīms ir nepieciešams, lai gūtu panākumus izvēlētajā sporta veidā. Taču ne mazāk svarīgs ir ikdienas ritmam un treniņu režīmam atbilstošs uztura plāns. Cik cilvēku, tik viedokļu, tāpēc nav brīnums, ka daudzi iekrīt plaši izplatītu mītu lamatās par to, kā jāēd treniņu starplaikos. Lai viestu skaidrību un kliedētu vismaz dažas aplamības, palīgā nāk fitnesa treneris un Rimi Labākai dzīveieksperts Kārlis Birmanis.
Sportot un ēst, lai justos labi
“Komfortabla fiziska un emocionāla sajūta – tas ir pats galvenais, pēc kā cilvēki tiecas sportojot. Un tādas pašas attiecības būtu jāveido ar ēdienu, lai ēdienreižu blīvums un intervāli starp tām radītu komfortablu sajūtu gan treniņos, gan pārējā laikā,” saka Kārlis Birmanis un uzsver – treniņa slodzes laikā gremošanas sistēma nestrādā tik efektīvi, tāpēc ar pilnu vēderu uz augstas intensitātes treniņu nevajadzētu doties.
Lai gūtu sportiskus panākumus, izvairītos no traumām un izbaudītu procesu, ir svarīgi ieklausīties savā pašsajūtā. Vadoties pēc sajūtām, jāatrod arī visērtākais uztura režīms, lai uzlabotu treniņa veiktspēju. “Katram organismam ir savas īpatnības. Vienam jāpaēd vismaz trīs stundas pirms treniņa, lai tā laikā vēders nav pilns. Citam stundu pirms treniņa jāietur maltīte, lai fiziskās slodzes laikā nejustu izsalkumu. Arī pēc treniņa būtu vēlams ieturēt maltīti. Tomēr visprecīzākais ieteikums uztura plānošanā ir uzstādīt konkrētu mērķi (tai skaitā kopējo kilokaloriju un makrouzturvielu daudzumu dienā) un, vadoties pēc sajūtām, censties to iespējami precīzi ievērot,” iesaka Rimi Labākai dzīveieksperts.
Labs uzturs ir sabalansēts uzturs
Sabalansētu uzturu veido pareiza trīs galveno uzturvielu jeb makrouzturvielu (ogļhidrāti, olbaltumvielas un taukvielas) attiecība, ņemot vērā cilvēka treniņu veidu un režīmu. Ja par uzturu nav konkrētu datu, ir neiespējami uzminēt, ko tajā nepieciešams mainīt, tāpēc Kārlis Birmanis iesaka pierakstīt, kas un kad tiek apēsts. Korekcijas var veikt reizi 3–5 nedēļās pēc vajadzības.
Galvenais, kas jāņem vērā, izvēloties ēdienkarti – lai uzturu veidotu vienkārši un dabiski jeb, kā saka Kārlis Birmanis, “patiesi” produkti: dārzeņi, graudaugi, gaļa un zivis, iespēju robežās izvairoties no pusfabrikātiem un nezināmas izcelsmes piedāvājumiem ēdnīcās. “Jo lielāku īpatsvaru no ikdienas uztura sastādīs pašu gatavotas maltītas, jo precīzāk iespējams sekot līdzi patērētajiem produktiem un koriģēt savu uzturu. Cilvēka uzturs nedrīkst būt atkarīgs no cita cilvēka uzskatiem– pašam jāzina, kas organismam vajadzīgs,” uzsver Rimi Labākai dzīveifitnesa treneris.
Kārļa Birmaņa atbildes uz 10 populāriem mītiem par sportistu uztura ieradumiem
Lai sasniegtu labus rezultātus, uzturam jābūt nemainīgam, piemēram, katru dienu vienāda porcija rīsu, vistas filejas un sautētu brokoļu.
Nē. Uzturam ir jābūt pēc iespējas daudzveidīgam, ietverot dažādus produktus. Visu laiku ēdot vienu un to pašu, ilgtermiņā pastāv liels risks iedzīvoties vitamīnu un minerālvielu badā un gremošanas traucējumos.
Sportistam jāēd ik pa trīs stundām
Atkarīgs no mērķa, kuru vēlaties sasniegt. Ja ar uzturu jāuzņem liels daudzums olbaltumvielu, ir ērtāk to sadalīt mazākās porcijās un apēst vairākos piegājienos. Vidēja olbaltumvielu porcija tiek sagremota aptuveni 3–4 stundās. Ēdot biežāk, svarīgi uzticēties savām sajūtām – kuņģa darbība un vēdera izeja nedrīkst kļūt apgrūtinoša.
Labāk ēst biežāk, bet mazas porcijas
Jāēd tad, kad gribas ēst, un to nedrīkst vilkt garumā. Izsalkuma sajūta signalizē, ka jau pirms pusstundas vajadzēja ķerties pie maltītes.
No rīta jāēd vairāk ogļhidrātu, vakarā – vairāk olbaltumvielu
Izvairoties no ogļhidrātiem vakariņās, var rasties palielināta kāre pēc saldumiem, kas parasti satur ogļhidrātus. Ēdienreizei ir jābūt pilnvērtīgai, tātad ogļhidrātiem jāatrod vieta arī uz vakariņu šķīvja. Gremošanas sistēmas pilnvērtīgai funkcionēšanai ir nepieciešams normāls daudzums visu makrouzturvielu katrā ēdienreizē. Pārlieku daudz ogļhidrātu no rīta vai olbaltumvielu vakarā var radīt diskomfortu.
Treniņu dienā jāēd vairāk, pārējās dienās – mazāk
Treniņu dienā cilvēks patērē ap 3200 kcal, bet, strādājot birojā, ap 1800 kcal – tā ir ļoti liela starpība. Četras dienas nedēļā ēst divreiz vairāk nekā pārējās dienās ir grūti un neērti. Labāk 6 no 7 nedēļas dienām noturēt vidēji 2800 kcal un ievērot sabalansēta uztura pamatprincipus. Ja pēc trim nedēļām novērojams progress pareizajā virzienā, izmaiņas nav nepieciešamas. Ja progress apstājas, ir jāveic korekcijas.
Ja nedēļā ir vairāk nekā divi treniņi, nepieciešami uztura bagātinātāji
Nē. Ir nepieciešams labs uzturs. Pat tad, ja jums ir pieci treniņi nedēļā, bet organisms funkcionē ar komfortu un asinsanalīzes to apstiprina, uztura bagātinātāji nav nepieciešami. Ja ikdienā ir labs uzturs, to nevajag bagātināt.
Ēdienreizes var aizstāt ar kokteiļiem un smūtijiem
Nē. Šķidrā veidā var ik pa laikam uzņemt kādu uzkodu, ja saspringtais dienas režīms ir liedzis ieturēt normālu maltīti. Taču tas ir īstermiņa risinājums.
Ja svētkos pārēdies, nākamajā dienā tas ir “jānodzen” treniņā
Tā ir sevis sodīšana. Ķermenis nav bankas konts, ko papildināt un iztukšot. Lieko svaru ķermenis neuzkrāj vienā dienā, un vēl neviens vienā dienā nav kļuvis stiprāks un slaidāks. Ja esi pārēdies, rēķinies, ka gremošanas sistēma ir pārslogota. Ar intensīvāku treniņu nākamajā dienā nekas nemainīsies, un var rasties tikai lielāks diskomforts pilnā zarnu trakta dēļ. Jāievēro ilgtermiņa stabilitāte gan uztura, gan treniņu režīmā.
Vakarā pēc sešiem nedrīkst ēst, pat ja gribas
Izsalkums ir jāremdē. Vēlams iegaumēt, kurās dienās – treniņu dienās vai pārējās – un kādos brīžos sāk parādīties izsalkums, un savlaicīgi ieturēt maltīti, lai izsalkums nerastos.
Ja treniņš beidzas plkst. 21.00, pietiek iedzert piena kokteili
Viss atkarīgs no kopējā dienas uztura plāna. Ja dienā jāuzņem 2500 kcal un ar šo piena kokteili tiek sasniegts dienas mērķis, ļoti iespējams, ka ar to tiešām pietiek. Taču, ja pēc treniņa parādās apetīte un līdz pusnaktij miegs nenāk, drīkst ieplānot normālu ēdienreizi arī pusdesmitos vakarā.
Autors: Rimi
“Arēnā Rīga” 7.maijā notiks labdarības koncerts “Vienoti par iespēju”, kurā uz skatuves kāps vairāk nekā 30 Latvijā mūziķi, aģentūru LETA informēja “Latvijas Televīzijā” (LTV).
Koncertu smagi slimu cilvēku atbalstam organizē labdarības organizācija “Ziedot.lv” un LTV. Šobrīd pie “Ziedot.lv” ir vērsušies 12 onkoloģiskie pacienti, kuru ārstniecībai nepieciešami 271 836 eiro, un koncerta mērķis ir palīdzēt šiem cilvēkiem viņu dzīves grūtākajā brīdī.
Koncertā piedalīsies grupas “The Sound Poets”, “Skyforger”, “Triana Park”, “Dzelzs Vilks”, mūziķe Aija Andrejeva, “Otra Puse”, “Pienvedēja Piedzīvojumi”, “Ansis”, “Tautumeitas”, mūziķis Ralfs Eilands, grupa “Double Faced Eels”, “Edavārdi”, “Latgalīšu Reps”, mūziķis Fēlikss Ķiģelis, “Laika Suns”, mūziķe Kristīne Prauliņa, “Very Cool People”, “Viņa”, “Putnu Balle”, mūziķe Kristīne Pāže, “Laime Pilnīga”, mūziķis Miks Dukurs, “Indygo”, mūziķis Atis Ieviņš, “The Rolltones”, mūziķe Antra Stafecka, “Jauno Jāņu Orķestris” un mūziķis Goran Gora.
Mūziķu mērķis ir palīdzēt vēža skartajiem līdzcilvēkiem, kuriem nepieciešamā ārstēšana vai zāles netiek apmaksātas no valsts budžeta. Lai arī sākot ar šo gadu finansējums onkoloģisko pacientu ārstniecībai un medikamentu apmaksai ir audzis, joprojām ir diagnozes, kurām valsts medikamentus nekompensē, skaidro LTV.
“Tik daudz mūziķu uz vienas skatuves ir milzīgs pagodinājums! Mēs nekad nevarējām iedomāties, ka kopā ar mums šo mērķi atbalstīs tik daudz līdzcilvēku un mūziķu. Tas ir arī milzu izaicinājums, jo trīs stundu laikā uz vienas skatuves kāps tikpat mūziķu, cik parasti piedalās mazā festivālā. Taču nekas nav par grūtu, jo mums ir kopīgs mērķis – izglābt dzīvības un dot iespēju turpināt cīnīties un uzvarēt šo slimību,” norādīja labdarības koncerta producents Dāvis Ābrams.
“Slimība piezogas pēkšņi un negaidīti, sagriež dzīvi ar kājām gaisā. Situācija, kad cilvēks ir saslimis ar vēzi vai citu smagu, retu, hronisku slimību, diemžēl iet roku rokā ar trūkumu visai ģimenei. Bieži vien cilvēkiem trūkst līdzekļu piemērotu medikamentu iegādei, kas nereti noved cilvēku līdz darba zaudējumam un nespējai pašam par sevi parūpēties. Šādos gadījumos ļoti svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts! To, ko nespēj viens, to spēj visa tauta!” teica “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
“Onkoloģisko saslimšanu ārstniecības process no cilvēka paņem ļoti daudz – ne vien fiziski un emocionāli, bet arī finansiāli. Labdarības lielkoncerts ir viens no veidiem, kā runāt par šo tēmu un vienlaikus palīdzēt, un tas mums kā sabiedriskajai televīzijai ir ārkārtīgi svarīgi. Pērn koncerts “Vienoti par iespēju” pierādīja, ka laba mūzika un liels gribasspēks dara lielus darbus, palīdzot tiem, kurus negaidītā diagnoze satriekusi un likusi cīnīties, un es ceru, ka arī šogad pēc 7.maija mēs varēsim secināt to pašu,” skaidroja LTV pagaidu valdes locekle Vikija Valdmane-Rozenberga.
Atbalstīt onkoloģiskos pacientus var portālā “Ziedot.lv” vai zvanot uz ziedojuma tālruni 90067003 (maksa par zvanu 1.42 eiro).
Koncerts sāksies plkst.19. “LTV1” un portālā “Replay.lv” tas būs vērojams plkst.21.15.
Biļetes iespējams iegādāties visās “Biļešu serviss” tirdzniecības vietās un internetā “www.bilesuserviss.lv”.
Autors: nozare.lv
Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi breksita pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs – šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos. Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.
Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš – 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. “Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,” teica premjerministrs.
Šāds piedāvājums, kā norādīja Kariņš, ES līderu vidū atbalstīts vienbalsīgi.
Kā ziņots, trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto breksita vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.
Parlamenta apakšpalāta jau divas reizes noraidījusi Mejas panākto breksita vienošanos. Tajā pašā laikā parlaments ceturtdien ar 210 balsu vairākumu atbalstījis Mejas priekšlikumu par breksita atlikšanu.
Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks arī trešo reizi noraidīta, var nākties lūgt ilgstošu breksita atlikšanu, taču tam nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana, un Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību.
Autors: nozare.lv
24. martā visā pasaulē tiek atzīmēta Tuberkulozes diena, lai pievērstu sabiedrības uzmanību slimībai, kas ir ārstējama, tomēr ik gadu atņem dzīvību diviem miljoniem cilvēku. Pasaules Veselības Organizācijas dati liecina, ka tuberkuloze ir viens no desmit galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē. Lai gan parasti ar tuberkulozi saprot plaušu slimību, tā var skart arī citus orgānus. Kā no tās izvairīties un kādiem simptomiem pievērst uzmanību, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
“Tuberkuloze ir viena no vecākajām cilvēcei zināmajām infekcijas slimībām, to pazina jau senajā Ēģiptē. Tas, kas ir neparasti, salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, – tuberkuloze joprojām nav izskausta un katru gadu visa pasaulē paņem vairākus miljonus dzīvību, lai gan ir ārstējama. Lielākā nozīme tuberkulozes profilaksē ir imunitātes stiprināšanai un veselīgam dzīvesveidam, palielinot organisma spējas pretoties tuberkulozes izraisītājam. Pasaules Veselības Organizācija arī atzīst, ka gandrīz desmito daļu visu saslimšanas gadījumu izraisa smēķēšana, tāpēc atteikšanās no šī kaitīgā ieraduma ir būtiska tuberkulozes profilaksei,” stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
Spēcīgāka nekā pirms 150 gadiem
Gada laikā ar tuberkulozi saslimst astoņi miljoni, bet no ārstējamas slimības nomirst vairāk nekā divi miljoni cilvēku visā pasaulē – vairāk nekā 19. gadsimta beigās, kad vācu zinātnieks Roberts Kohs atklāja tuberkulozes izsaucēju, bet zāļu tās ārstēšanai vēl nebija. Lai gan 95% saslimšanas un nāves gadījumu tiek reģistrēti jaunattīstības valstīs, no tuberkulozes nav pasargāts neviens neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības vai ienākumu līmeņa. Pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem 2017. gadā ar tuberkulozi saslima 10 miljoni cilvēku visā pasaulē, to skaitā miljons bērnu, bet dzīvību zaudēja 1,6 miljoni cilvēku.
Latvija reģistrēto tuberkulozes gadījumu ziņā ieņem trešo vietu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū uzreiz aiz Rumānijas un Lietuvas. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra statistiku pēdējos gados jaunu saslimšanas gadījumu skaits pakāpeniski samazinās, tomēr 2017. gadā tie bija 483 gadījumi. Lielākoties šī slimība skar pieaugušus cilvēkus spēka gados – lielākā saslimstība vērojama vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem, kaut arī riskam pakļauts jebkurš. Biežāk slimo vīrieši, bet ģeogrāfiski tuberkulozes izplatība ir vienmērīga visā Latvijā. 2017. gadā Latvijā no tuberkulozes miruši 62, bet no tuberkulozes sekām – 9 cilvēki.
Tuberkulozes dažādās izpausmes
Ar vārdu “tuberkuloze” lielākoties saprot plaušu tuberkulozi, kas ir visizplatītākā šīs saslimšanas forma, taču tuberkulozes nūjiņas pa asins un limfātisko sistēmu var izplatīties visā organismā un bojāt jebkuru orgānu vai sistēmu – mugurkaulu, gūžas kaulus, nieres, dzimumorgānus, galvas smadzenes u. c. To dēvē par ārpusplaušu tuberkulozi, kura nereti ir sarežģīti diagnosticējama un ilgstoši ārstējama.
“Dažas biežāk sastopamās ārpusplaušu tuberkulozes formas ir tuberkulozais meningīts, kaulu un locītavu sistēmas vai nieru un urīnceļu tuberkuloze, taču pastāv arī citas formas, kuru noteikšanai var būt vajadzīgi plaši un sarežģīti izmeklējumi. Tuberkuloze var skart acis, ādu, limfmezglus, centrālo nervu sistēmu un citas ķermeņa daļas. Tiesa, atšķirībā no plaušu tuberkulozes ārpusplaušu formu pacienti infekciju neizdala,” atgādina Ieva Zvagule.
Kā sevi pasargāt
Tuberkuloze izplatās pilienu ceļā – slimais cilvēks, klepojot vai atkrēpojoties, šķaudot, runājot vai dziedot, ar ļoti sīkiem siekalu pilieniem izplata infekciju gaisā. Ja vesels cilvēks ieiet telpā, kur pirms tam uzturējies tuberkulozes slimnieks, viņš ieelpo slimnieka izdalītās mikobaktērijas. Ar tuberkulozi neatkarīgi no vecuma var inficēties visu mūžu, pat vienu reizi ieelpojot baktēriju, bet parasti nepieciešams ilgstošs kontakts un daudzkārtīga baktēriju ieelpošana. “Ar tuberkulozes mikobaktēriju var saskarties gan sabiedriskajā transportā, gan teātrī, gan citās sabiedriskās vietās, tai skaitā medicīnas iestādēs. Tomēr vislielākais risks inficēties ir ģimenes locekļiem, kolēģiem, draugiem un visiem tiem cilvēkiem, kuriem ir tiešs un ilgstošs kontakts ar tuberkulozes pacientiem. Svarīgi atcerēties, ka ne katrs, kurš ieelpojis šīs mikobaktērijas, inficējas, jo inficēšanās risks atkarīgs no katra cilvēka imunitātes,” skaidro Ieva Zvagule.
Tuberkulozes pacientiem visbiežāk novēro klepu ar vai bez krēpām, kas ilgst vairāk nekā trīs nedēļas, nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, svara un ēstgribas zudumu, nespēku un nogurumu, pastiprinātu svīšanu naktīs. Ar jebkuru no šiem simptomiem būtu jāvēršas pie ārsta. Ja slimais cilvēks neārstējas, viņš gada laikā var inficēt 10–15 cilvēku.
“Euroaptiekas” farmaceite uzsver, ka tuberkulozes simptomi bieži var būt nemanāmi, tāpēc nepieciešams rūpīgi sekot līdzi savai veselībai un veikt profilaktiskās veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta reizi gadā, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu. Latvijā tuberkulozi ārstē bez maksas.
Kā mazināt iespēju saslimt? “Stipriniet imunitāti un ievērojiet veselīgu dzīvesveidu, regulāri vēdiniet telpas un ievērojiet klepus higiēnu, klepojot aizsedzot muti ar kabatlakatiņu. Jāapdomā arī vakcinēšanās pret slimību, it īpaši bērniem, jo tā pasargās no smagām saslimšanas formām,” iesaka Ieva Zvagule.
Autors: Euroaptieka
Pieejamais ādas kopšanas kosmētikas klāsts šobrīd ir tik plašs, ka izvēles priekšā var viegli apjukt. Netrūkst arī mītu par kosmētikas lietošanu un izvēli. Padomos, kā izvēlēties kosmētiku, kas ir dermatoloģiskā kosmētika un ar ko tā atšķiras, dalās ārste-dermatoloģe Lauma Valeine un BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.
Uz pētījumiem balstīta kosmētika
Mūsu āda ir mūsu vispārējās veselības spogulis. To vēlamies redzēt skaistu, veselu un starojošu. Liela loma mūsu ādas laba izskata un labsajūtas nodrošināšanai ir kosmētikai, ko izvēlamies. Lai tā sniegtu vēlamo rezultātu, tai jābūt pārbaudītai, efektīvai un mūsu ādas vajadzībām piemērotai. Speciālisti uzsver, ka visdrošāk ir izvēlēties dermatoloģisko kosmētiku, jo tās sastāvs ir pārbaudīts un efektivitāte zinātniski testēta.
Dermatoloģe L.Valeine skaidro – dermokosmētikā ir mazāk smaržvielu un citu vielu, kas var kairināt ādu. Visa dermokosmētika ir dermatoloģiski testēta, un tai varam uzticēties – ja tā sola, ka mitrinās ādu vai samazinās apsārtumu, tad tam var ticēt, jo tas būs pārbaudīts zinātniskajos pētījumos.
Dermokosmētika ir piemērota gan sievietēm, gan vīriešiem. Tās iepakojums mēdz būt vienkāršāks un ne tik uzkrītošs kā plaša patēriņa kosmētikai. Tas skaidrojams ar to, ka lielākais uzsvars tiek likts uz produktu sastāvu un efektivitāti, nevis dizainu. Dermokosmētikas klāsts aptiekās ir ļoti plašs, dermokosmētikas līdzekļus piedāvā pasaulē plaši atzīti zīmoli.
Vai drīkst “jaukt” kosmētikas zīmolus?
Bieži vien ražotāji piedāvā veselas produktu sērijas noteiktiem ādas tipiem vai konkrētu ādas problēmu risināšanai. Tādēļ nereti rodas jautājums, vai vienlaikus varam lietot dažādu ražotāju produktus vai tomēr labāk vienlaikus lietot viena ražotāja vai produktu līnijas produktus? Kā skaidro L.Valeine – uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Ir produkti, kas darbojas sinerģiski, proti, pastiprinot cits cita iedarbību. Parasti tas arī ir norādīts uz šo produktu iepakojuma. Taču neviens zīmols nav perfekts jeb tāds, kurā visi līdzekļi ir perfekti un vienam cilvēkam piemēroti. Tādēļ ārstes viedoklis ir, ka mēs varam izvēlēties sev piemērotākos līdzekļus no dažādiem zīmoliem un tos kombinēt, līdz atrodam sev vēlamo kombināciju.
Kā izvēlēties sev piemērotāko?
Kā no daudzajiem kosmētikas zīmoliem un produktiem izvēlēties tieši sev vispiemērotākos? BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko uzsver, ka vislabāk ir sākt ar speciālista apmeklējumu, jo bieži vien dzīvojam ar diezgan aplamiem priekšstatiem par savu ādas tipu un stāvokli. Vislabāk Jūsu ādas tipu un stāvokli Jums palīdzēs noteikt ārsts dermatologs vai ādas stāvokļa pārbaudes veikšana aptiekā. Šīs pārbaudes tiek veiktas ar sertificētu un pārbaudītu aparatūru. Tā nosaka ādas elasticitāti, mitruma līmeni, melanīna līmeni, lai pareizi izvēlētos saules aizsargkrēmus, kā arī ādas sebuma līmeni.
Tāpat N.Gavriļčenko iesaka ieviest nelielu konspektu par produktiem, ko lietojat, īpaši, ja izmēģināt dažādu produktu paraudziņus. Kad viens paraudziņš beidzas un izmēģināt nākamo, bieži vien aizmirstas tas, kādas bijušas sajūtas, lietojot pirmo. Tādēļ vēlams sev pierakstīt, kurš produkts paticis un licies piemērots, tad arī vēlāk būs daudz vieglāk izvēlēties sev piemērotāko.
Mīti par dermokosmētiku
Šis mīts nav patiess. Jebkurš dermokosmētikas zīmols nodrošina ikdienas ādas kopšanu arī ādai bez problēmām – mitrināšanu, pretnovecošanas iedarbību vai citas Jūsu ādas vajadzības. Dermokosmētika – tās nav zāles, tādēļ, ja ir nopietnas ādas problēmas, sākotnēji ir jāvēršas pie ārsta-dermatologa, kas ārstēs šo problēmu ar medikamentiem. Savukārt kosmētika nodrošinās kopšanu atbilstoši Jūsu ādas tipam un ādas stāvoklim.
Šis mīts nav patiess. Šobrīd aptiekās ir pieejami pasaulē atzīti un labākie, sevi ilgtermiņā pierādījuši dermokosmētikas zīmoli, kas ir uzticami un pārbaudīti. Tie atradīsiet kosmētiku visiem vecumiem, visiem ādas tipiem un dažādai ādas problemātikai.
Šis mīts nav patiess. Ikviens var iegādāties dermokosmētiku, tomēr ieteicams konsultēties ar farmaceitu, skaistuma konsultantu vai ārstu, lai izvēlētos tieši Jums piemērotākos produktus.
Arī šis mīts nav patiess. Dermokosmētika ir piemērota arī vīriešiem, jo tā nav uz noteiktu dzimumu orientēta. Tās smaržas ir ļoti neitrālas, nav ar izteikti sievišķīgiem aromātiem, tādēļ to bieži izvēlas arī vīrieši.
Šis mīts nav patiess. Aptiekās pretnovecošanas kosmētika ir pieejama plašā klāstā. Ir dažādi zīmoli, kas īpaši piedomā pie pretnovecošanas produktu līnijām, piedāvājot pretnovecošanas produktus gan liftingam, gan ādas kontūras nostiprināšanai, gan arī sejas ādas uzlabošanai.
Autors: Benu aptieka
Sekojot Imanta Ziedoņa iecerei par pietiekami daudz spēka, līdzekļu un uzmanības veltīšanu izglītībai, fonds “Viegli” radījis “Ziedoņa klasi”. Sadarbībā ar attīstības finanšu institūciju ALTUM un Labklājības ministriju fonda “Viegli” jaunā gaita īsteno sociālo uzņēmējdarbību, veidojot alternatīvas mācību stundas, veicinot skolēnu lasītprasmi un savstarpējo sadarbību. 21. martā Rīgā, Sporta ielā 2, atklāta izlaušanās istaba, kas balstīta Imanta Ziedoņa grāmatā “Blēņas un pasakas”.
“Ziedoņa klase” piedāvā alternatīvas mācību stundas bērniem, jauniešiem un citiem interesentiem. Ikvienam būs iespēja iepazīt Imanta Ziedoņa personību un daiļradi neierastā, aktuālā veidā, šķetinot apslēptas mīklas īpaši veidotā izlaušanās istabā, kas balstīta uz sadarbību, lasītprasmi un pieredzē balstītu mācību procesu.
“Attīstoties izglītībai Latvijā, pilnveidojas arī ideja par mācību procesu. Aizvien būtiskāka kļūst prasme darboties komandā, situāciju analīze un praktisku zināšanu gūšana. Lai mācītos un gūtu zināšanas, klase var darboties jebkur – skolas aktu zālē, bibliotēkā vai mācību ekskursijā. Mūsu izlaušanās istaba apvieno patīkamo ar lietderīgo – spēles elementus, sacensības garu un iespēju iepazīties ar Imanta Ziedoņa pasakām. Kaut ko sev noderīgu “Ziedoņa klasē” atradīs ne tikai 5. – 12. klašu skolēni, bet arī jebkurš dzejnieka darbu cienītājs,” stāsta Elizabete Pavlovska, “Ziedoņa klases” vadītāja.
Apmeklējot “Ziedoņa klasi”, stundas ievadā notiks iepazīšanās ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi. Mācību stundas centrālais notikums ir izlaušanās istaba, kas balstīta Imanta Ziedoņa grāmatā “Blēņas un pasakas” – spēle, kuras mērķis ir atrisināt savstarpēji saistītu uzdevumu virknējumu un pēc iespējas ātrāk izkļūt no istabas. Atklāšanas pasākumā savus spēkus izmēģināja komiķis Jānis Skutelis, TV personība Aivis Ceriņš, mūziķi Agnese Rakovska, Edavārdi un Renārs Kaupers, kā arī izglītības nozares pārstāvji, pārliecinoties, ka mācīšanās, jaunu apvāršņu atklāšana un labi zināmu literāru darbu atkārtošana ir aktuāla ne tikai skolēniem.
“Ziedoņa klase” izveidota, izmantojot ALTUM īstenotās sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas grantu. “Fonda “Viegli” darbībā redzam sociālajam uzņēmumam nepieciešamo ilgtermiņa biznesa domāšanu, kas jēgpilni apvienojas ar sociālu mērķi kultūras un neformālās izglītības veicināšanas jomā. Esam gandarīti, ka ar ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmas atbalstu fonda idejas sasniegs arvien vairāk acu, ausu un siržu, veicinot pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Kopumā šobrīd Latvijā ir laba augsne tam, lai sociālās uzņēmējdarbības joma augtu un attīstītos – ir spēkā gan normatīvais regulējums, gan pievilcīga atbalsta programma, kā arī pieaug izpratne par šo biznesa virzienu. Turklāt redzam, ka sociālie un vides aspekti biznesā kopumā kļūst arvien svarīgāki, un arī ALTUM savus finanšu instrumentus arvien vairāk pielāgo šai tendencei,” uzsver Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs.
Nākotnē “Ziedoņa klase” ar sagatavotajām mācību programmām visu klašu grupām plāno doties izbraucienos uz skolām un vadīt stundas gan Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos, gan Sporta ielā 2, Rīgā. Jau patlaban izlaušanās istabas apmeklējumam var pieteikties ikviens interesents.
Autors: Fonds Viegli
22.03.2019.
Kā dusmojas zodiaka zīmes un kā kontrolēt dusmas katram no viņiem. Jums tas tiešām palīdz?
Auns
Auniem vislabāk ir dod iespēju izgāzt savas dusmas. Nevis ir jānoraujas uz apkārtējiem cilvēkiem, bet ir jāatrod pareizā iespēja, kā to izdarīt.Izmantojiet tam bokseru bumbieri vai skrējienu pa parku, ievirziet savu enerģiju pareizajā gultnē.
Vērsis
Vērsis visu ļoti ilgi patur sevī, bet kad noraujas un dod izeju savām emocijām – turaties! Lai iemācītos tik galā ar dusmām, Vēršiem ir jāiemācās kontrolēt sevi. Cita varianta jums vienkārši nav.
Dvīņi
Kad Dvīņi dusmojas, viņi pārstāj klausīties un sāk runāt. Tas dara gandrīz neiespējamu atrisināt radušos konfliktsituāciju. Dvīņi, apstājieties un ieklausieties, ko saka apkārtesošie.
Vēzis
Vēži dusmu laikā ir līdzīgi ‘’uguns lavai’’ un vislabāk ir dot izeju šīm negatīvajām emocijām. Ieejiet karstā dušā vai vannā. Vēžiem nevajag sevišķi pārdzīvot par to, ko viņi ir izdarījuši. Vienkārši jānolaiž tvaiks.
Lauva
Parasti lauvas ir egocentriski, tāpēc, ja kaut kas viņus tracina, viņi domā tikai par sevi. Bet derētu aizdomāties arī par citu jūtām un par to, kādu iespaidu uz citiem var atstāt viņu dusmas.
Jaunava
Bieži vien jaunavas ir pārāk pedantiskas personības, tāpēc ja kaut kas nenotiek pēc plāna vai neiet viņiem 100% pie sirds, viņi iziet no sevis. Jaunavām vajag nevis jukt prātā, bet censties saredzēt kopainu un aptvert, ka gala rezultātā viss būs kārtībā.
Svari
Parasti Svari ir neizlēmīgi un tāpēc, viņi bieži vien palaiž garām iespēju kaut ko izmainīt savā dzīvē. Tas var padarīt viņus nelaimīgus, atnest viņiem sāpes un aizvainojumu. Svariem der atcerēties, ja viņi uz kādu apvainosies un turēs dusmas, tas viņiem pašiem ir slikti.
Skorpions
Vai, Skorpions dusmās – kas var būt vēl briesmīgāks? Skorpioni izrāda dusmas dīvainos veidos. Kādreiz viņi klusē, bet iekšā viņiem plosās emociju vētra, bet kādreiz viņi ‘’izgāž’’ savas negatīvās emocijas kā vulkāns. Jūs kaut kas tracina – veiciet dažas ieelpas un kādu brīdi pameditējiet.
Strēlnieks
Visiem ir zināms, ka Strēlnieki ir taisnprātīgi un spītīgi cilvēki. Tajā pat laikā, jūs uzvelkaties uz līdzenas vietas, un tas brīžiem padara jūs cietsirdīgus. Neaizmirstiet par apkārtējo cilvēku jūtām.
Mežāzis
Parasti Mežāži vienmēr ir par kaut ko norūpējušies, tas ir tāpēc, ka viņi cenšas visu kontrolēt. Ja kaut kas nenotiek pēc viņu plāna, viņi sāk palikt histēriski. Koncentrējieties uz kaut ko patīkamu, meditējiet, tas palīdzēs jums saņemt sevi rokās.
Ūdensvīrs
Ūdensvīri parasti ir mierīgi cilvēki, kamēr darīšanas nenonāk līdz viņu dusmām. Citiem vārdiem sakot: Ūdensvīriem viss ir jāizstāsta. Kādreiz viņiem ir grūti pateikt acīs to, ko viņi domā, bet tas ir to vērts.
Zivis
Kad Zivis dusmojas, viņas pilnībā ieraujas sevī, bet gala rezultātā uzsprāgst no emociju pārpilnības. Zivtiņas, neslīciniet ielas savu dusmu ‘’cunami’’, veiciet dažas dziļas ieelpas un padomājiet, kas tieši jūs kaitina. No jebkuras situācijas ir iespējams atrast izeju.
Autors: Dieviete.lv
Tik tikko oficiāli sācies 2019. gada pavasaris, un arī dziedātājs Aivo Oskis, atklājot šo gadalaiku, vēlas iepriecināt mūzikas mīļotājus ar lielisku populārās dziesmas “My My My” kaverversiju.
Oriģināli “My My My” ir austrāliešu mūziķa Troja Sivāna dziesma, kas tika izlaista 2018. gada sākumā un guva panākumus visā pasaulē.
Video
Tā kā dziesma ir ļoti emocionāla un mīlestības pilna, daudziem tā, iespējams, asociējas ar Valentīna dienu, taču cilvēkiem, kuri mīl viens otru, nav jāgaida visu mīlētāju svētki, viņi bauda mīlestību ik dienu.
“Šī dziesma ir par brīvību un mīlestību, par to, ka ir jābauda šis mirklis un jādzīvo tieši tā, kā tu pats to vēlies. Un, ja tu kādu mīli, tad nebaidies to parādīt, esi brīvs, esi tu pats,” saka Oskis.
Foto
Videoklips tapa foto un pasākumu studijā “White Studio”, to filmēja un montēja DJ DWEEN, taču idejas autors vizualizācijai ir pats Oskis.
21.03.2019.
Pasaulē katras 20 onkoloģiskās saslimšanas cēlonis ir cilvēka papilomas vīruss (CPV). Latvijā ik gadu vidēji 500 cilvēkiem tiek konstatētas ar CPV saistītas onkoloģiskas slimības, no kurām 300 ir iespējams novērst. Mēs esam pārāk maza valsts, lai atļautos zaudēt savus iedzīvotājus, CPV vakcinācija ir eknomiski izdevīgāka kā ārstēšana no vēža, ir pārliecināts Latvijas Onkologu asociācijas pārstāvis, onkologs ķirurgs Guntis Ancāns.
Dzemdes kakla vēzis ir tikai redzamā aisberga daļa
Mēs daudz runājam par cilvēka papilomas vīrusu (CPV) saistībā ar dzemdes kakla vēzi, taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Ir vēl ļoti daudz citu onkoloģisku saslimšanu, kuru izraisītājs ir CPV:
Šiem vēža veidiem atšķirībā no dzemdes kakla vēža nav pieejams skrīnings, tāpēc tāpēc vienīgais veids, kā sevi pasargāt ir vakcinēties.
30% galvas un kakla vēža gadījumu ir novēršami
Galvas un kakla vēzis pēc dzemdes kakla vēža ir otrs biežākais CPV izraisītais vēža veids. To var veicināt dažādi faktori, tai skaitā smēķēšana, taču aptuveni trešdaļā gadījumu izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss. Tātad no 222 gadījumiem, kas tiek konstatēti Latvijā, aptuveni 66 būtu iespejams novērst, ja tiktu apmaksāta vakcīna pret 9 CPV tipiem, kas pasargā ne tikai no dzemdes kakla vēža, bet arī citiem augstāk minētajiem vēža veidiem.
Ārstēšana sarežģīta, izmaksas „astronomiskas”
Galvas un kakla vēža pacientiem šobrīd nav pieejama efektīva ārstēšana un ir ļoti ierobežotas iespējas saņemt modernāko ķīmijterapiju, kā rezultātā arī viņu dzīvildzes rādītāji ir slikti. Šī tipa vēžiem ir arī salīdzinoši augsts recidīva risks, un bieži pēc staru un ķīmijterapijas mēdz būt smagas komplikācijas. Atveseļošanās posmā var būt vajadzīga sarežģīta ķirurģiskā ārstēšana un nereti arī plastiskās operācijas. Francijā, piemēram, viena glavas un kakla vēža pacienta ārstēšana gadā valstij izmaksā ~ 14,5 tūkstošus eiro. Kopējās, ar CPV saistīto infekciju, galvas un kakla vēža ārstēšanas izmaksām šjā valstī sasniedz 138 miljonus eiro gadā. Viena galvas un kakla vēža pacienta ārstēšanas izmaksas pirmajā gadā Lielbritānijā ir ~24 tūkstošus eiro. Latvijā nav veikti konkrēti aprēķini par šo pacientu ārstēšanas izmaksām, bet, ņemot vērā lielu ielaisto vēža gadījumu skaitu, tie noteikti ir vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tas, ko mēs iztērētu par vakcināciju, ir nieks iepretīm šīm summām.
Anālās atveres vēzis – gados jaunu cilvēku slimība
Ne tikai dzemdes kakla vēzis, bet arī anālās atveres vēzis ir slimība, kas skar gados jaunus cilvēkus. Kaut arī saslimstība ar anālās atveres vēzi Latvijā nav liela (ik gadu ar to saslimst vidēji 22 iedzīvotāji), statistika rāda, ka šo pacientu skaits turpina palielināties, un tas notiek uz gados jaunu cilvēku rēķina. Nomirstot jaunam cilvēkam, tas ir ne vien emocionāli smags zaudējums tuviniekiem, bet arī milzīgs trieciens ekonomikai, jo viena darbspējīga cilvēka zaudējums valstij izmaksā vidēji 0,5 miljons eiro. Ir pierādīts, ka 88% gadījumu anālā kanala vēzi izraisa CPV. Daudzviet Eiropā, tai skaitā Igaunijā, valsts apmaksā vakcīnu, kas pasargā no šī vēža veida, un mūsu mērķis ir panākt, lai plašākās aptveres vakcīna tiktu apmaksāta arī Latvijā.
9 valentavakcīna var pasargāt arī no labdabīgām CPV saslimšanām
Kaut arī runājot par vakcinācijas nepieciešamību primāri domājam par onkoloģiskiem pacientiem, ir svarīgi atcerēties, ka CPV izraisa arī virkni labdabīgu veidojumu, piemēram, dzimuorgānu kārpas, kas ievērojami samazina dzīves kvalitāti, un elpceļu polipus, kas var radīt nosprostojumu elpceļos.
Ne tikai emocionāli, bet arī racionāli argumenti
Atšķirība cenas ziņā starp 2 tipu CPV vakcīnu un 9 tipu CPV vakcīnu ir neliela, taču lēmums turpmāk apmaksāt plašākās aptveres vakcīnu nākotnē nozīmētu par 300 onkoloģiskajiem pacientiem mazāk. Katra cilvēka dzīvība ir vērtība, taču šoreiz mēs neapelējam tikai pie emocionāliem argumentiem, bet piedāvājam valsts pārstāvjiem veikt ļoti racionālu kalkulāciju, jo ekonomiski vakcinēšana ir izdevīgāka kā ārstēšana no vēža.
Autors: Latvijas Onkoloģijas asociācija
Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto “Breksitu” uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt “nopietnus tiesiskus un politiskus riskus”.
Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.
“Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt “Breksitu” ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,” uzsvēra valdības vadītāja. Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto “Breksita” vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs. Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk. Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena “Breksita” atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.
Opozīcijā esošie leiboristi paziņojuši, ka, lūdzot īsu “Breksita” atlikšanu, Meja liekot deputātiem izšķirties vai nu par viņas panāktās vienošanās apstiprināšanu, vai nu par bezvienošanās aiziešanu no Eiropas Savienības (ES). Savukārt eiroskeptiski noskaņotie deputāti Mejas vadītās Konservatīvās partijas rindās iebilst pret ilgāku “Breksita” atlikšanu, jo bažījas, ka rezultātā Lielbritānija galu galā var arī neaiziet no ES. Tikmēr EK jau atzinusi, ka Lielbritānijai būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ja “Breksits” tiks atlikts pēc 23.maija.
“Jebkuram Apvienotajai Karalistei piedāvātajam pagarinājumam vai nu jāilgst līdz 2019.gada 23.maijam, vai arī jābūt ievērojami ilgākam un jāparedz Eiropas vēlēšanas,” teikts iekšējās lietošanas dokumentā, kas nonācis mediju rīcībā. “Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt ES institūciju funkcionēšanu un to spēju pieņemt lēmumus.”
Tajā pašā laikā Meja jau iepriekš paziņojusi, ka piedalīšanās EP vēlēšanās nav Lielbritānijas interesēs. EK arī uzsvērusi, ka ES Lielbritānijai var piedāvāt tikai vienreizēju “Breksita” atlikšanu, jo pretējā gadījumā bloku pārņems haoss.
Lai “Breksitu” varētu atlikt, tam jāpiekrīt visām pārējām 27 bloka dalībvalstīm, un paredzēts, ka ES līderi par to lems ceturtdien un piektdien paredzētajā samitā. Tomēr EK prezidents Žans Klods Junkers paudis viedokli, ka šīs nedēļas samitā lēmums par “Breksita” atlikšanu netiks pieņemts. Intervijā raidorganizācijai “Deutschlandfunk” Junkers atzina, ka sarunas par “Breksita” atlikšanu, visticamāk, būs jāpārceļ uz nākamo nedēļu.
“Kamēr mēs nezinām, kam Lielbritānija varētu piekrist, nekāds lēmums no mūsu puses nevar tikt pieņemts,” norādīja EK prezidents.
Viņš atkārtoti arī uzsvēra, ka Mejas panāktā “Breksita” vienošanās ir galīgais Briseles piedāvājums, kurš netiks pārskatīts. “Neko vairāk nav iespējams darīt. Esam nonākuši ceļa galā,” norādīja Junkers. Viņš piebilda, ka “Breksita” atlikšanai Mejai jāpanāk vienošanās apstiprināšana parlamentā un jāiesniedz Briselei “skaidrs grafiks” izstāšanās īstenošanai.
Autors: nozare.lv
Jutīgi zobi ir daudziem. Daudzi jūt diskomfortu, ēdot karstu vai aukstu, citi — saldu vai skābu, ir arī tādi, kam sāpes sagādā jebkāda veida kairinātāji, tostarp nepiesardzīga zobu tīrīšana. Zobārste Olga Palušina stāsta, ka ar šo problēmu saskaras gandrīz puse iedzīvotāju un bojāta zobu emalja ir galvenais šīs problēmas iemesls. Ārste dalās padomos, kā pasargāt zobus, lai nepatīkamās sāpes netraucētu baudīt karstu rīta kafiju vai iecienītāko kokteili.
Emalja ir zobu virskārta, kas tos aizsargā no bojājumiem. Tā aptver zobu mīkstuma iekšējās daļas: dentīnu, mazos asinsvadus un nervus. Dentīnā ir daudz kanāliņu ar nervu galiem, sākot no mīkstuma līdz emaljas virsmai. Kad ir bojāta emalja, zobu nervi vairs nav aizsargāti, tāpēc zobi kļūst jutīgi, dažkārt, šī iemesla dēļ, tie pat sāp. Zobi var būt jutīgi arī kādu laiku pēc zobārstniecības procedūrām vai profesionālas mutes higiēnas veikšanas. „Zobu jutīgumam jeb hiperestēzijai var būt ļoti dažādi izraisītāji, piemēram, atkārtota zobu balināšana, nepareiza zobu sukas lietošana, zobu griešana, zobu nodilšana, gāzēti dzērieni, stress, gremošanas sistēmas slimības un daudz kas cits. Svarīgi ir saprast, ka viss sākas ar bojātu zobu emalju. Vēl svarīgāk ir saprast, kas tieši bojā zobu emalju, un likvidēt vai vismaz mazināt izraisošo faktoru,” stāsta ārste Olga Palušina.
Arī ēdiens ļoti bieži ir zobu jutīguma iemesls. Ja jutīgums rodas no skābiem produktiem, ir jāsamazina šādu produktu patēriņš un pēc ēšanas jāizskalo mute ar ūdeni. Noteikti ir vēlams samazināt arī gāzēto dzērienu dzeršanu. Izteikts skābu produktu un gāzētu dzērienu patēriņš var izraisīt emaljas eroziju, kas savukārt var izraisīt jutīgumu. Ja zobi kļūst jutīgi, ēdot saldus ēdienus, tā var būt kariesa pazīme, un, lai to novērstu, ir jāsazinās ar savu zobārstu. Nereti tiek aizmirsts par emocionālo stresu un nervu sistēmas slimībām, kas var būtiski ietekmēt ne tikai pārmaiņas organismā, bet arī ieradumus, kuri savukārt var kļūt par vienu no galvenajiem zobu jutīguma iemesliem. Vissvarīgākais ir atrast iemeslu, kāpēc zobi ir kļuvuši jutīgi, un nekavējoties sākt rīkoties.
Ārste atklāj, ka pacienti bieži vien atzīst, ka izmanto jutīgiem zobiem paredzētu zobu pastu. Pārsvarā viņi paši pieņem lēmumu, ka šāda zobu pasta ir nepieciešama, un tas nebūt nav nepareizi. Pareizi izvēlēta zobu pasta mazina zobu jutīgumu, atliek tikai neapjukt pie veikala plaukta, mēģinot izvērtēt piedāvāto klāstu. Ja zobu pastā jutīgiem zobiem ir ietvertas īpašas sastāvdaļas, piemēram, bioaktīvie mikrokristāli „microRepair”, tā var palīdzēt uzlabot bojātu zobu emalju. Mikrokristāli iekļūst zobu emaljas mikroskopiskajos caurumos un salabo tos, novēršot zobu jutīgumu. Izvēloties zobu pastu jutīgiem zobiem, ir svarīgi pievērst uzmanību, lai tajā nav abrazīvu vielu, kas arī var bojāt emalju.
Pēc zobārstes teiktā, sākumā ļaudis nepievērš pārāk lielu uzmanību zobu jutīgumam un pārsvarā par to sāk uztraukties tikai tad, kad sāpes pastiprinās. Dažreiz, ja pārāk ilgi neko nedara, vienīgais veids, kā novērst jutīgumu, ir zobārsta apmeklēšana un zobu aizpildīšana, jo citas metodes vairs nav efektīvas. Ja zobi ir jutīgi, ārste mudina pēc iespējas ātrāk apmeklēt zobārstu un atgādina, ka tiek ieteikts apmeklēt zobārstu vismaz reizi gadā, it īpaši, ja nepalīdz izmantotā zobu pasta.
Olga Palušina stāsta, ka līdztekus speciālās zobu pastas lietošanai īpašu uzmanību vajadzētu pievērst arī citiem zobu kopšanas līdzekļiem: zobu sukai, zobu tīrīšanas un mutes skalošanas līdzekļiem. „Emalju var bojāt mehāniski, kad tiek izmantota pārāk cieta zobu suka un tiek pārāk stingri spiests uz zobiem. Tā var arī traumēt smaganas, tās var atkāpties, atverot saknes un palielinot zobu jutīgumu. Bieži vien personas ar jutīgiem zobiem izvairās no rūpīgas zobu tīrīšanas, taču tas ir ļoti nepieciešams, jo citādi izveidojas aplikums, kas var izraisīt smaganu slimības. Lai saudzētu zobus, ir ieteicams izmantot mīkstu zobu suku un paturēt prātā, ka citi mutes tīrīšanas un skalošanas līdzekļi var palīdzēt notīrīt aplikumu un izvairīties no smaganu iekaisuma.”
Autors: Olga Palušina
21.03.2019.
Karaliene pamatīgi izjaukusi Meganas un Harija nākotnes plānus. Pāris plāno izvākties no Bekingemas pils un pārvākties uz Frogmoras namu, atsakoties nākotnē ievērot Bekingemas pils noteikumus un protokolus. Šis fakts pamatīgi sadusmojis karalieni Elizabeti II.
Megana un Harijs neplāno dzīvot un audzināt savus bērnus karaliskajā pilī Londonā, jo pārim nepatīk karaliskās ģimenes spiediens, kurš var atstāt negatīvu ietekmi uz viņu atvasi. Tā vietā Harijs un Megana vēlas, lai bērni apgūtu reālās dzīves vērtības un neviens viņus ikdienā netraucētu. Mediji ziņo, ka šī “parastās ikdienas” ideja ir neiespējama, Elizabete uzstādījusi savus noteikumus, pārim regulāri būs jāierodas Bekingemas pilī, kura turpmāk tiks uzskatīta arī par pāra oficiālo darbavietu!
Foto
Meganas Mātklas un prinča Harija pirmā bērniņa nākšanai pasaulē palikušas četras nedēļas, taču Megana joprojām aktīvi turpina karalisko pienākumu pildīšanu, pienākumus viņa pildīs līdz pat marta beigām.
Autors: Dieviete.lv
Šonedēļ trešo gadu aizsākās “Mājokļa Drošības Mēnesis”, kura mērķis ir vērsts iedzīvotāju uzmanību ugunsdrošībai mājās. Lai izglītotu cilvēkus par ugunsgrēka bīstamību, izveidots īpašs virtuālās realitātes video, kur ir iespēja savām acīm redzēt, kā izceļas un attīstās uguns dzīvojamā istabā un tiek sniegta svarīga informācija par ugunsgrēka izcelšanās procesu.
Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) publicētie dati, pērn Latvijā tika reģistrēti 9134 ugunsgrēki, no kuriem 2087 izcēlušies dzīvojamās mājās. Pērn ugunsnelaimēs gāja bojā 81 cilvēks un lielākajā daļā no šiem ugunsgrēkiem cilvēku dzīvības varēja glābt, ja mājokļos būtu uzstādīti dūmu detektori.
Video
Gjensidige Latvija Mājokļa Drošības Mēneša ietvaros veiktās aptaujas 2017. un 2018. gadā liecināja par to, ka cilvēki nepietiekami novērtē mājokļa, īpaši ugunsdrošības riskus, nav pietiekami zinoši par rīcību ugunsgrēka gadījumā un rīkojas pasīvi preventīvu darbību veikšanā, lai mazinātu ugunsnelaimes iespēju.
Aptauja arī atklāja, ka cilvēki, kas ir iepriekš saskārušies ar kādu nelaimi, ir daudz piesardzīgāki un vairāk domā par drošību mājās. Pamatojoties uz datiem un Gjensidige Latvija klientu gadījumiem, ir izveidots virtuālās realitātes simulācijas video, kurā cilvēks, uzvelkot īpašas brilles, nokļūst dzīvojamā istabā, kurā pēkšņi izceļas ugunsgrēks. Skatītājam ir iespēja novērot situācijas straujo attīstību no uguns avota līdz pilnīgai istabas izdegšanai. Video ir papildināts ar izglītojošu informāciju par ugunsgrēka attīstību, preventīviem ieteikumiem, padomiem rīcībai un citiem noderīgiem komentāriem.
“Ik gadu strādājot pie iedzīvotāju izglītošanas ugunsdrošības jautājumos, saskaramies ar vienu un to pašu problēmu – cilvēki tiecas domāt, ka viņi ir pasargāti no nelaimes un ikdienā rīkojas ir uzmanīgi. Diemžēl, dati liecina par to, ka joprojām ugunsgrēku skaits Latvijā ir augsts un ugunsgrēkos ik gadu zaudējam vairākus desmitus dzīvību,” stāsta Gjensidige Latvija risku eksperts Juris Puriņš. Viņš uzsver: “ar izveidotā video palīdzību, mēs vēlamies demonstrēt cilvēkiem to, ka nelaime piezogas nemanot un situācija attīstās ļoti strauji. Tādēļ ir svarīgi ugunsgrēku atklāt laikus un būt gataviem rīkoties nekavējoties – dzīvojamā ēkā ir svarīgi uzstādīt dūmu detektorus, labi pieejamā vietā turēt ugunsdzēsības aparātu un laikus izplānot un pārzināt rīcību ugunsgrēka situācijā.”
Izveidotā video 360otiešsaistes versija ir pieejama Gjensidige Latvija sociālajos tīklos un mājaslapā www.majokladrosiba.lv, kurā ir pieejami vairāki informatīvi materiāli: 1) Ugunsdrošības informatīvais materiāls par preventīvām darbībām un rīcību ugunsgrēka situācija privātmājām un daudzstāvu dzīvojamām ēkām un 2) informatīvs materiāls, kurā ir iespējams katram izveidot evakuācijas plānu savai dzīvesvietai. Virtuālās realitātes pieredze tiks izrādīta arī skolās un pilsētas svētkos visā Latvijā.
Autors: Gjensidige Latvija
20.03.2019.
Beidzot pienācis pavasaris – dienas kļūst garākas par naktīm, svaigs gaiss un saulainās pastaigas sagādā daudz prieka gan cilvēkiem, gan četrkājainajiem draugiem, kuriem tā ir arī ikdienišķa nepieciešamība. Lai gan lielākoties suņi ir tieši tik draudzīgi un forši kā Edmunda Jansona animācijas filmā “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, gadās arī pa kādam trauksmainam raksturam vai neparedzamai reakcijai. Tāpēc jāatceras, ka publiskas vietas nav pašu mājas pagalms un pat vislielākajā mīlestībā sunim nedrīkst ļaut skraidīt, kur ienāk prātā. Tomēr Rīgā ir atpūtas vietas, kur īpaši padomāts ne tikai par cilvēku, bet arī suņu labsajūtu.
Vērmanes dārzs
Lai gan Vērmanes dārzā nav īpaši suņiem ierādītas teritorijas, no rītiem un vakaros te pašapzinīgi promenē visi glaunie centra suņi. Jau kopš 19. gadsimta vidus šis parks ir iecienīta rīdzinieku pulcēšanās, atpūtas, izstāžu un publisko pasākumu vieta. 20. gadsimta divdesmitajos gados te notikusi pirmā auto izstāde Latvijā. Parka vēsturiskajā estrādē pulcējas šahisti, vasarā skan koncerti, bet svētkos, satumstot vakaram, Vērmanes dārzs uzplaukst brīnumainos gaismas objektos. Kā neleposies, ja par savu pastaigu laukumu vari saukt Vērmanes dārzu! Tiesa, suņu prieku mazliet aptumšo fakts, ka šeit tāpat kā citos Rīgas apstādījumos rātni jāiet pie saites. Toties kāda sabiedrība!
Daugavas promenāde
Maršruts garu pastaigu mīļotājiem. Daugavas labajā krastā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam stiepjas Spīķeru promenāde, kas ved gar bagātīgo, mūžam mainīgo, degunu un garšas kārpiņas kutinošiem atklājumiem pārpilno Centrāltirgu. Kas zina, varbūt pie kanāla ietekas Daugavā vai tirgus angāra pakša sevišķi palaimējas un izdodas patrenkāt kādu kaiju! Kāds no promenādes 75 soliņiem tā vien vilina izbaudīt lielisko skatu uz Daugavu, ja saimnieks paguris. Bet varbūt pastaiga šķitīs pārāk īsa un iedvesmos doties vēl tālāk, uz Ķengaraga promenādi, vērot putnus un skriet līdzi cilvēka velosipēdam līdz pat Mazjumpravas muižai un vēl uz priekšu nezināmos piedzīvojumos.
Ziedoņdārzs
Iekārtots 20. gadsimta trīsdesmitajos gados un gluži nesen pamatīgi rekonstruēts, šis parks var lepoties ar bērnu rotaļu laukumu, dekoratīvu baseinu, mūzikas estrādi, joslām velobraucējiem, basketbola laukumu un Aleksandra Čaka pieminekli. Ziedoņdārzs ir viens no nedaudzajiem Rīgas centra parkiem, kur izveidots arī speciāls suņu pastaigas laukums. Te var kārtīgi izskrieties, trenēties, lecot pāri barjerai vai lienot cauri trubai, draudzēties ar citiem suņiem un lieliski pavadīt laiku kopā ar mīļo cilvēku! Vienīgi cilvēkam jāatceras, ka arī uz speciālo laukumu jāņem līdzi tie īpašie mazie maisiņi, lai kolēģiem, kas nāks uz treniņu vēlāk, būtu patīkami likt pie zemes ķepu.
Grīziņkalna parks
1903. gadā atklātais parks ne reizi vien piedzīvojis pamatīgas pārmaiņas, taču apkārtējiem iedzīvotājiem vienmēr bijis mīļš. Sevišķi tagad, kad garlaicīgi nevar būt ne bērniem un jauniešiem, ne suņiem! Bērniem te iekārtots tik iespaidīgs rotaļu laukums, ka visu pat nevar īsti paspēt apgūt vienas dienas laikā. Vasaras vakaros šeit pulcējas sportisti un ielu vingrotāji, kas audzē muskuļus āra sporta zālē, bet četrkājainajiem mīluļiem ir pašiem savi trenažieri suņu pastaigas laukumā.
Ziemeļblāzmas parks
Vēl viens parks parkā jeb sava teritorija suņiem ir arī Vecmīlgrāvī, kultūras pils „Ziemeļblāzma” parkā. Līdzīgi daudziem citiem Rīgas parkiem, arī Ziemeļblāzmas parks iekārtots jau 20. gadsimta sākumā, bet nesen, svinot pils un parka simtgadi, pamatīgi atjaunots. Cilvēkus te priecē atjaunotā rotonda, kam par pamatu izmantotas 1906. gadā nodegušās pirmās kultūras pils ēkas kolonnas, no jauna ierīkotā vīnstīgu aleja, kas sākotnēji bijusi tādā augstumā, lai tradicionālajos Bērnu svētkos tai cauri varētu izbraukt zirgu pajūgs, atjaunotā mākslīgā grota, franču stila dārzs ar strūklaku centrā, bērnu rotaļu laukums un daudzfunkcionāls atpūtas un sporta laukums. Te vērojams arī brīnišķīgs skats uz Rīgu un Rīgas jūras līci no jaunizveidotā 35 metrus augstā skatu torņa, kurā ierīkots moderns lifts. Bet suņiem… par suņiem viss skaidrs.
Lucavsala
Lucavsalas aktīvās atpūtas parks ir viens no jaunākajiem Rīgas parkiem, kuru rīdzinieki ātri un no sirds iemīļojuši. Vēl pirms dažiem gadiem te zēla mazdārziņi un skaitījās degradēta teritorija, bet nu pilsētniekus pulcē viens no lielākajiem bērnu rotaļu laukumiem un labiekārtots atpūtas parks ar pludmali. Lucavsalas burvība pilnībā atklājas vasarā, kad te notiek koncerti, var sauļoties, laiskoties zem ābelēm vai veikot Daugavā. Suņiem te arī pašiem sava paradīze – īpašs suņu laukums, kur priekšroka suņiem, nevis cilvēkiem. Pēc jaukajām izklaidēm vilināt vilina peldvieta, bet, lūk, skumjā ziņa četrkājaiņiem: viņiem ūdens skavas liegtas tāpat kā citās Rīgas oficiālajās peldvietās. Saka jau gan – ko lielie nevar, mazie VAU. Bet nē, šoreiz neko neizšķir tas, vai ķepas skar zemi, vai paslēptas saimnieces somiņā – peldvietā suņi atrasties nedrīkst.
Uzvaras parks
Uzvaras parks ir gluži vai karaliska vieta: 1910. gadā te atklāts parks par godu 200 gadu jubilejai kopš Rīgas pievienošanas Krievijas impērijai, un uz koku stādīšanu ieradies pats imperators Nikolajs II. Latvijai iegūstot neatkarību, parks ieguvis savu tagadējo nosaukumu, godinot Latvijas valsts uzvaru pār Bermonta karaspēku. Te notikuši arī 1938. gada Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, bet Otrā pasaules kara laikā parka teritorijā iekopti ģimenes dārziņi. 20. gadsimta vidū parks atkal kļuvis par parku, te pārveidota Mārupītes gultne un izrakts jauns dīķis, bet 1985. gadā atklāts pretrunīgi vērtētais Uzvaras piemineklis. Mūsdienās parkā pulcējas aktīvās atpūtas piekritēji – distanču slēpotāji ziemā, skrituļotāji un skrējēji vasarā. Suņus sajūsmina parka plašums – te ir daudz vietas lidojošo šķīvīšu ķeršanai, kur netraucē ne koki, ne krūmi, tikai jāturas blakus saimniekam – vislabāk jau pie saites, lai nerastos kārdinājums pamēroties ātrumā ar kādu svešu skrituļgarāmbraucēju.
Rīgas mežaparki
Lūk, viņa, īstā Rīgas suņu paradīze! Rīgas mežaparkos – Bolderājas, Kleistu, Imantas, Anniņmuižas, Biķernieku, Šmerļu, Ulbrokas, Juglas un Bābelītes – suņi var droši nodoties pastaigai bez pavadas. Vienīgi bērnu rotaļlaukumu tuvumā gan jāatgriežas pie saites! Visu Rīgas zvēru ģenerālštābā Mežaparkā (tur, kur Zooloģiskais dārzs) gan varbūt jāpaskrien saimniekam līdzi pie pavadas, daudz te to velosipēdistu, skrituļotāju, mazu bērnu un citu suņu, un ne jau visi ir vienlīdz labi audzināti. Bet nomaļākās takās arī Mežaparks ir un paliek mežaparks, daļiņa no Rīgas suņu paradīzes.
Lai pastaiga kopā ar četrkājaino mīluli nesagādātu pārpratumus un nepatīkamas situācijas, atcerieties – suņi nedrīkst atrasties Rīgas oficiālajās peldvietās! Bez pavadas suns nedrīkst uzturēties īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Rīgas pilsētas apstādījumos (tās ir visas zaļās teritorijas, kas atrodas ārpus mežiem, mežaparkiem un purviem, ieskaitot kapsētas un pagalmus) un bērniem paredzētos rotaļu un sporta laukumos. Un, lai kur jūs aizvestu kopīgie piedzīvojumi, pārliecinieties, ka ceļš zem jūsu kājām paliek tīrs un kārtīgs!
Kā Maskačkas parkus sargā Jēkabs, Mimmi un Maskačkas runājošie suņi, vērojiet Latvijas simtgades animācijas filmā “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” kinoteātros Rīgā un kino izrādīšanas vietās visā Latvijā. Vairāk informācijas par filmu un seansiem, kā arī treileris un “Runājošo suņu dziesma” meklējami filmas mājaslapā runajosiesuni.lv.
Autors: Lauma Laube
Valdības locekļiem dienu pirms pedagogu protesta nav izdevies pārliecināt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par iespējām šogad rast līdzekļus pedagogu algu celšanai, tāpēc pedagogi neatteiksies no ieceres trešdien doties piketā.
Pēc aptuveni pusotras stundas ilgas tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka valdības locekļu izteiktais piedāvājums nav bijis pārliecinošs.
Šuplinska skaidroja, ka arodbiedrībai ticis piedāvāts uz 2019.gada valsts budžeta otro lasījumu ierakstīt likumprojektos vienošanos par to, ka, ja notiek budžeta izpilde un tiek īstenots intensīvāks darbs pie skolu tīkla optimizācijas un izglītības efektivizācijas, tad valdība būtu gatava algu paaugstinājumu pieņemt no 2019.gada 1.septembra.
Arodbiedrība šim piedāvājumam pagaidām nepiekrīt, gaidot skaidru indikatīvu pozīciju, kur norādīts finanšu avots. Taču kā atzina pati ministre, “finanšu avota šobrīd nav”.
Kā norādīja Vanaga, arodbiedrība neguva drošu pārliecību, ka valdības pārstāvjiem tiešām ir redzējums, kā iegūt nepieciešamos 9,3 miljonus eiro pedagogu darba samaksas grafika otrā soļa izpildei. “Šodien mūs informēja tikai par idejām, kā būtu, ja būtu. Bet informācija nebija pietiekama, lai mēs gūtu pārliecību, ka katrs no iespējamiem soļiem ir ar pozitīvu fiskālo pienesumu, lai sasummētos 9,3 miljoni eiro,” teica Vanaga.
Valdības locekļi piedāvājuma detaļas solījuši precizēt un tās arodbiedrībai prezentēt rīt, 20.martā, pārrunu laikā. “Mēs teicām, ka analizēsim šo informāciju. Ja būs pietiekami pierādīts, ka naudu grafika izpilde var iegūt, tad no tā būs atkarīgs, vai būs streiks,” pauda arodbiedrības vadītāja.
LIZDA ir gatava strādāt pie reformām izglītības sektorā, viņa teica, piebilstot, ka arodbiedrībai jābūt pārliecībai par to, ka pedagogu algu paaugstināšanas grafiku tiešām varēs pildīt.
Kariņš norādīja, ka viņa vadītā valdība izveidota ar vienu mērķi – sakārtot dažādās valsts sistēmas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem to, kas viņiem pienākas, proti, laba dzīve labā Ziemeļeiropas valstī. Premjers atgādināja, ka jau sāktas trīs reformas, kuru vidū ir arī izglītības sistēmas reforma.
Premjers uzsvēra, ka valdība aicina LIZDA uz sadarbību, nevis konfrontāciju. No valdības puses tiek piedāvāts budžeta likumprojektos otrajā lasījumā ierakstīt, ka tiks darīts viss, lai atrastu nepieciešamos līdzekļus pedagogu algu paaugstināšanai jau no 1.septembra, ja īstenosies jau apsolītās reformas izglītības sistēmā un ja valsts budžets pildīsies tā, kā iecerēts, skaidroja Kariņš.
Premjerministrs tāpat aicināja arodbiedrību strādāt kopā, nevis pret Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). “Es varu teikt vienu – neatkarīgi no arodbiedrības lēmuma sadarboties vai nesadarboties -, mēs no valdības puses iesim pa priekšu, sakārtosim šīs sistēmas un nodrošināsim mūsu bērniem kvalitatīvu izglītību un pedagogiem labāku atalgojumu,” solīja Ministru prezidents.
Reirs savukārt norādīja tikai to, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju meklēs risinājumus arī finansiālam nodrošinājumam veiksmīgām reformām. Nākamā iesaistīto pušu tikšanās paredzēta rīt plkst.9 Saeimā.
Kā vēstīts, Kariņš iepriekš tika norādījis, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, iepriekš skaidroja premjers. Nemierā ar to LIZDA vērsusies Eiropas Komisijā (EK), norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019.gada budžetu.
Tāpat ņemot vērā 2019.gada budžeta projektā neiekļauto pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, šo trešdien pie Saeimas notiks vismaz 2500 pedagogu pikets. Ja arī pēc protesta akcijas līdzekļi algu paaugstināšanai no šī gada septembra netiks rasti, pedagogi gatavi streikam.
Autors: nozare.lv
20.03.2019.
Apvienības sastāvā ir jaunieši, kuri ikdienā profesionāli apgūst džeza un populārās mūzikas žanrus. Izpildot pasaules a capella klasiku, kā arī veidojot paši savas aranžijas, jaunieši pilnveidojas un iegūst jaunu pieredzi žanrā, kas ir specifisks savā būtībā.
Video
Video debijā, redzami INSOMNIA grupas dalībnieki, izpildot pasaules slavenās a capella grupas “The Real Group” skaņdarbu “Words”. “Solista karjera ir būtiska manas dzīves sastāvdaļa, bet esmu arī komandas spēlētājs. Ar šo sastāvu , lai pilnveidotos, ir jāsāk ar žanra klasiku. Tas nenoliedzami ir paraugs visām jaunajām a capella grupām. Šī harmoniski sarežģītā un ritmiski spēcīgā kompozīcija ļauj mums izveidot savstarpēju, muzikālu balansu un saskaņu. ”, saka grupas muzikālais vadītājs, X Faktors Latvija dalībnieks Roberts Memmēns.
“Latvija ir kultūras lielvalsts. Uzskatu, ka a capella žanru var attīstīt un tiekties pēc pasaules līmeņa standartiem. Lai gan esam jauna apvienība, esam pārliecināti, ka iederēsimies ne tikai Latvijas, bet arī pasaules tirgū. Tas, ka esam jauni, ir liela grupas priekšrocība, tomēr, zinot, ka labas a capella grupas pamatā ir ilggadējs, milzīgs, kopīgs darbs – esam gatavi strādāt un attīstīties. ”, saka grupas dibinātājs, menedžeris un X Faktors Latvija, pirmās sezonas dalībnieks, Gustavs Melbārdis.
“A capella žanrā, manuprāt, svarīgi ir apzināties, ka katra balss ir daļa no kopīga un skaista stāsta. Man ir ļoti aizraujoša sajūta dziedāt Insomnia sastāvā un dot neaizmirstamas emocijas klausītājiem…” saka grupas dalībnieks Dagnis Roziņš.
Pagaidām grupa gatavojas projektiem, veido savas aranžijas un strādā pie tā, lai klausītājam nodotu pēc iespējas kvaletatīvāku un saistošāku materiālu.
Autors: Isomania
19.03.2019.
Vai tev ir bijušie, ar kuriem es vēl joprojām uzturi labu kontaktu, vai arī tādi, par kuriem jau pavisam esi aizmirsusi? Lūk, ko par draudzēšanos ar bijušajiem saka psihologi.
Izbeigt attiecības var būt ļoti grūti, un, ja variants palikt par draugiem atvieglo šo procesu, tad, kas tajā ir slikts? „Vēlme palikt par draugiem nedod jums to pilnīgā zaudējuma sajūtu, un tas ļoti atvieglo šķiršanās procesu,” stāsta psiholoģe Nina Etvuda.
Tu vari domāt, ka draudzīgu attiecību uzturēšana ar bijušajiem ir laba doma, bet ar to saistās arī ne mazums grūtību. Piemēram, emocionālā pieķeršanās.
„Tev varētu šķist, ka šis cilvēks tevi zina labāk nekā jebkurš cits,” turpina psiholoģe. „Pat, ja seksuāli jūs viens otru vairs neinteresējat, jūs vēl joprojām varat vēlēties to emocionālo tuvību, kas jums bija.”
Šāds „atkarības” veids var padarīt tevi vēl ievainojamāku pret nākamajām sāpēm, kad tavs bijušais satiks kādu jaunu sievieti. Un tas ir neizbēgami. Nevienam nepatīk sajūta, ka viņš tiek aizvietots.
Pāriešana no attiecībām uz draudzību sevī slēpj daudz briesmu, kuras aizved pie lielām emocionālajām sāpēm. „Paliksim draugi” var šķist kā laba ideja, bet realitātē viss var būt daudz sarežģītāk.
Tā kā… Palikšana par draugiem nav nemaz tik laba ideja. Bet palikt par draugiem Facebook var? Labāk nevajag.
Attiecību psiholoģe Lindsija Krīgera ir pārliecināta, ka svarīgākais, kas pēc šķiršanās jāizdara, ir jāpārtrauc visi kontakti, lai sniegtu sev iespēju atrast jaunu laimi. Tas nozīmē – izdzēst visus numurus un pat izdzēst bijušos no sociālo tīklu profiliem. Greizsirdība un debresija ir tieši saistīta ar to, seko tu līdzi bijušo dzīvei sociālajos tīklos vai, nē.
Protams, katra situācija ir individuāla. Ar vieniem, tu pati zini, ka ir viegli palikt par draugiem, bet citus nevarēs aizmirst, ja nesarausi visus kontaktus. Visām romantiskajām jūtām jūsu starpā ir jānomirst, un tikai tad jūs varat mēģināt no jauna sadraudzēties.
Autors: Dieviete.lv
Koalīcijas partijas lēmušas piedāvāt pedagogiem vienošanos – budžeta likumprojektos paredzēt, ka jau šogad tiks izskatīta iespēja palielināt skolotāju atalgojumu, ja tam būs nepieciešamie līdzekļi un tiks veiktas nepieciešamās reformas izglītības jomā, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Koalīcija aicina arodbiedrības uz sadarbību, nevis uz pretnostatījumu, kā tas “nedaudz ir pašlaik”, norādīja Kariņš. Premjers skaidroja, ka LIZDA pārstāvji ir aicināti otrdien uz Ministru kabinetu, lai varētu rast vienošanos.
Nepieciešamo reformu veikšanai jāsadarbojas valdībai, LIZDA un pašvaldībām, norādīja Ministru prezidents. Viņš skaidroja, – ja budžets pildītos tā, ka būtu iespēja pārdalīt līdzekļus, tad tiktu izskatīta iespēja uz 1.septembri palielināt pedagogu algas – šādu apņemšanos varētu ierakstīt 2019.gada budžeta likumā.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka tikšanās ar arodbiedrības pārstāvjiem varētu notikt otrdienas pēcpusdienā. Viņa sacīja, ka līdz 29.martam tiek gaidītas pašvaldību izglītības stratēģijas, uz kuru pamata varētu veidoties skolu efektivizācijas un optimizācijas procesi. Partijas “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš uzsvēra, ka koalīcija aicina arodbiedrības pārstāvjus trešdien neiet protestēt.
Kā vēstīts, Kariņš iepriekš tika norādījis, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, iepriekš skaidroja premjers. Nemierā ar to Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies Eiropas Komisijā (EK), norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019.gada budžetu.
Tāpat ņemot vērā 2019.gada budžeta projektā neiekļauto pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, šo trešdien pie Saeimas notiks vismaz 2500 pedagogu pikets. Ja arī pēc protesta akcijas līdzekļi algu paaugstināšanai no šī gada septembra netiks rasti, pedagogi gatavi streikam.
Autors: nozare.lv
Piecu mēnešu laikā uz sociālās iniciatīvas “Spēles brīvība”atbalsta tālruni azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem, kuru koordinē krīzes centrs “Skalbes”, zvanījuši 220 cilvēki, to skaitā viens bērns. Šis atbalsta tālrunis ir ikvienam pieejams un anonīms palīdzības instruments, kur meklēt psiholoģisku palīdzību un informāciju par iespēju cīnīties ar atkarībām. Vienlaikus statistika ir gana skaudra un parāda, ka azartspēļu atkarība ir pārāk maz apzināta joma, kurā palīdzība nepieciešama daudziem.
Laikā no pagājušā gada oktobra līdz šī gada marta sākumampie atbalsta tālruņa konsultantiem vērsušies vidēji 44 cilvēki mēnesī – viens vai vairāki zvanītāji dienā. Vairāk zvanījuši vīrieši, pavisam 138, bet atbalstu meklējušas arī 82 sievietes. Cilvēki zvana gan hroniskā stāvoklī, kad problēma ir ieilgusi un šķiet neatrisināma ilgstošā laika periodā, raisot bezcerības, bezpalīdzības sajūtu un izmisumu, gan akūtā krīzes stāvoklī, kas rodas uzreiz pēc traumatiska notikuma jeb krīzes izraisītāja un saistās ar spēcīgām šoka, panikas un apjukuma emocijām.
“Atkarība ir stāvoklis, kuru cilvēks nespēj pārvarēt bez atbalsta. Palīdzību lūgt nav jākaunas – pirmais solis ceļā uz kvalitatīvāku dzīvi ir tieši zvans uz atbalsta tālruni, jo šis pakalpojums ir viegli pieejams un anonīms,” stāsta krīzes centra “Skalbes” atbalsta tālruņa konsultants Raivo Vilcāns.
Cilvēki galvenokārt zvanījuši, lai runātu par azartspēļu atkarību – tas bijis aktuāli 195 zvanītājiem, taču sarunu gaitā atklājušās arī citas problēmas. Līdzās azartspēļu atkarībai sarunās 14 reizes minēta alkohola atkarība, pa 3 reizēm – atkarība no nevēlamām attiecībām un smēķēšanas, 2 reizes cilvēki meklējuši atbalstu cīņā ar narkotiku atkarību, bet 12 reizes – ar cita veida atkarībām. “Nereti atkarības mēdz būt kombinētas, piemēram, azartspēļu atkarība iet rokrokā ar alkohola atkarību. Tālruņa konsultanti ir informēti par atbalsta iespējām arī citu atkarību jautājumos un nepieciešamības gadījumā var to sniegt. Sarunas saturs izriet no zvanītāja vajadzībām: visbiežāk cilvēkam ir vajadzīgs psiholoģisks un emocionāls atbalsts, bet nereti sniedzam jau konkrētu informāciju par to, kur vērsties un meklēt palīdzību, lai atbrīvotos no atkarības,” skaidro Raivo Vilcāns.
Atbalsta tālruņa konsultanti 88 gadījumos ir snieguši informāciju par iespējām vērsties pie anonīmo spēlmaņu atbalsta grupām, bet 54 reizes ieteikuši narkologa konsultācijas. Arī citos gadījumos zvanītāji saņēmuši konsultācijas par atkarīgajiem pieejamiem atbalsta resursiem. Atkarībā no problēmas rakstura cilvēki saņem ieteikumus vērsties pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, Minesotas programmā, atbalsta grupās līdzatkarīgajiem, krīžu vai dienas centros, sociālajā dienestā, Pusaudžu resursu centrā atkarīgajiem pusaudžiem u. c.
Kopš atbalsta tālruņa līnijas atvēršanas palīdzību meklējuši arī 33 līdzatkarīgie – cilvēki, kurus ietekmē cita cilvēka atkarība, kas azartspēļu kontekstā izpaužas kā neparedzama rīcība, mantu “iznešana” no mājas, parādsaistību radīšana, manipulācijas un dažkārt krimināli sodāmas darbības. Visbiežāk līdzatkarīgie ir atkarīgajam tuvi cilvēki – dzīvesbiedrs, vecāki, radinieki, draugi. Tomēr līdzatkarība var būt arī attālināta, piemēram, atkarīgais ir pavadījis nakti spēļu zālē un neierodas darbā, tāpēc cieš darba devējs. Biežāk līdzatkarīgā lomā nonāk sievietes.
“Līdzatkarīgo problēmu apraksti ir dažādi, tomēr kopumā tie saistīti ar interešu pārkāpšanu, kas skar naktsmieru, drošu vidi, savstarpējo norunu neievērošanu, un emocionāliem pārdzīvojumiem – trauksmipar atkarīgā drošību, skumjas par tuvinieka ciešanām atkarības dēļ. Līdzatkarīgie nereti pārvērtē savas spējas un resursus cīnīties, lai neļautu līdzcilvēka atkarībai ietekmēt savu dzīvi, tāpēc ir būtiski meklēt palīdzību,” atgādina konsultants.
Lai aktualizētu azartspēļu atkarības problēmu sabiedrībā un izglītotu par iespējām ar to cīnīties, biedrības “Esi brīvs!” sociālā iniciatīva “Spēles brīvība” 4. un 5. aprīlī rīkos divu dienu bezmaksas apmācības sociālo dienestu darbiniekiem. Apmācību gaitā 30 sociālo dienestu darbinieki no visas Latvijas tiks sagatavoti darbam ar azartspēļu atkarīgajiem un līdzatkarīgajiem.
Sociālās iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spelesbriviba.lvatrodama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem, kā arī speciālistu izstrādāts tests, kas ļaus izprast atkarības vai līdzatkarības apmēru. Iniciatīvas ietvaros palīdzību atbalsta tālrunī azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem sniedz biedrības “Skalbes” un Biedrības “Esi brīvs” īpaši apmācīti konsultanti. Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus. Konsultāciju tālrunis 29323202 atkarības skartajiem un viņu tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00.
Autors: Spēles brīvība
Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka Latvija ar augstajiem dzemdes kakla vēža saslimstības rādītājiem ir līdzās Rumānijai, Serbijai, Ungārijai un Bulgārijai. Līdzīgi rādītāji ir arī Lietuvā un Igaunijā, taču Igaunija cītīgi strādā, lai saslimstību mazinātu, un ir pārgājusi uz kvalitatīvākiem skrīninga izmeklējumiem. Par to, kas būtu darāms situācijas uzlabošanai Latvijā, pārdomās dalās onkoginekologs dr. med. Ronalds Mačuks.
Pozitīvas vēsmas dzemdes kakla vēža statistikā
Līdz šim Latvijā ik gadu tika diagnosticēti vidēji 250 jauni saslimšanas gadījumi ar dzemdes kakla vēzi. Mirstības rādītāji iepriekšējos gados bija aptuveni 50%, neizdalot atsevišķi pa stadijām. Augstie mirstības radītāji liecina par sākotnēji plaši izplatītiem vēža gadījumiem, jo ārstēšana Latvijā šobrīd atbilst Eiropas standartiem. Ir dažas lietas, kur vēl varam pilnveidoties, bet tas ir attiecināms vairāk uz procedūru tehnisko izpildījumu, kas ļauj samazināt komplikāciju risku pēc ārstēšanas.
2017.gadā uz Nacionālā veselības dienesta sūtītajām vēstulēm atsaucās 39% sieviešu. Šis rādītājs ir ar pozitīvu tendenci salīdzinājumā ar visiem iepriekšējiem 8 gadiem, bet joprojām nepietiekams. Pagaidām 2018. gada dati par saslimstību ar dzemdes kakla vēzi un mirstības rādītājiem vēl nav pieejami, taču atsaucības pieaugums skrīningam ļauj cerēt, ka tuvākajos gados mirstība no dzemdes kakla vēža varētu mazināties.
Nepieciešamas kvalitatīvākas analīzes
Pieņemot lēmumus par valsts apmaksātajiem dzemdes kakla skrīninga izmeklējumiem būtu jāveic rūpīgāka analīze – iespējams, ka ilgtermiņā lētāk būtu veikt retākus, bet kvalitatīvākus izmeklējumus, primāri veicot cilvēka papilomas vīrusa testu visām sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kā arī uzlabojot jau esošās citoloģiskās analīzes kvalitāti.
Šobrīd dzemdes kakla skrīnings sievietēm tiek apmaksāts reizi trijos gados. Apmaksāta tiek pati vienkāršākā un lētākā citoloģiskā analīze, kur iegūtā materiāla krāsošana tiek veikta pēc oriģinālas, Latvijā izstrādātas metodes. Pēc būtības tas nebūtu slikti, bet ikdienā mēs redzam nepilnības un neprecizitātes šajās analīzēs. Nokrāsojot analīzes pēc visā pasaulē apstiprinātas Papanicolaou krāsošanas metodes, mēs bieži redzam krietni raibāku realitāti. Pilnīgi noteikti ir jāvirzās uz šo labi standartizēto analīžu noteikšanu, kā arī būtu jālemj par analīžu savākšanas metodiku. Ir pierādīts, ka šķidruma citoloģijas gadījumā ir mazāk nekorektu atbilžu. Kvalitatīva citoloģiskā analīze un cilvēka papilomas vīrusa klātbūtnes noteikšana ļautu pagarināt izmeklējumu intervālus līdz 5 vai pat 10 gadiem.
Pacienšu līdzatbildība – painteresēties par analīžu rezultātiem
Kaut arī katrā ārsta praksē būtu jābūt izstrādātai sistēmai, kā notiek sekošana ienākošajām analīzēm un pacientu informēšana, vienmēr pastāv risks, ka ārstam ar lielu noslodzi vai kādu sadzīvisku iemeslu dēļ analīzes noklīst. Ja pacientei pēc analīžu nodošanas neatzvana, tas nenozīmē, ka ārsts ir redzējis analīzes un viss ir kārtībā. Sievietēm vajadzētu arī pašām painteresēties par analīžu rezultātiem.
Ja reiz vakcinējam, tad ar labāko pieejamo vakcīnu
Vakcinācija pret dzemdes kala vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu līdztekus skrīningam ir otra dzemdes kakla vēža profilakses metode. Pēc nosaukuma tā ir primārā profilakse, bet pēc sava svarīguma tā ir otrajā vietā pēc onkocitoloģiskā skrīninga. Kā galvenā un pamata metode cīņā ar dzemdes kakla vēzi visā pasaulē joprojām ir onkocitoloģiskais skrīnings.
Bagātās valstis ar vakcīnas palīdzību cenšas samazināt CPV infekcijas sastopamību populācijā, lai cilvēki vispār nesaskartos ar šīs infekcijas radītajām problēmām. Ja CPV infekcija sabiedrībā ir plaši izplatīta, sievietes tiek pakļautas kolposkopijām un dzemdes kakla ekscīzijām, kas nav pārāk patīkamas, un plaša vakcinācija pret CPV ļauj samazināt arī šo priekšvēža stāvokļu ārstēšanu.
Latvijā meitenēm vecumā no 12 gadiem valsts apmaksā vakcīnu pret 2 biežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18 tipu, tomēr mūsdienās jau daudzas Eiropas valstis, tai skaitā mūsu kaimiņvalsts Igaunija par valsts līdzekļiem apmaksā vakcīnu pret 9 CPV tipiem. Latvijas Onkoginekologu asociācija ir nākusi klajā ar priekšlikumu, ka arī Latvijā vajadzētu pāriet uz šo nano-valento vakcīnu.
Izmaksu pieaugums, iepērkot 9 tipu vakcīnu, valstij nebūtu būtisks, toties ieguvumi būtu ievērojami. Aizsardzība pret dzemdes kakla vēzi, izmantojot nano-valento vakcīnu, palielinātu CPV dažādo genotipu aptveri no 73% līdz 89%. Ir svarīgi atgādināt, ka šis plašais genotipu spektrs ir attiecināms ne tikai uz dzemdes kakla patoloģijām, bet arī uz taisnās zarnas, dzimumlocekļa un mutes un rīkles vēža riska samazinājumu. Tāpat nano-valentā vakcīna izsauc antivielu veidošanos pret CPV 6. un 11. genotipu, kas ir ārējo dzimumorgānu kondilomu cēlonis.
Autors: Ronalds Mačuks
18.03.2019.
Vēl viena aromātiskā svece, pārāk lielas čības, nekur neliekama dekoratīvā figūriņa vai kārtējā krūzīte ar muļķīgu uzrakstu – kuram gan kādreiz nav nācies saņemt dāvanu, kas labākajā gadījumā neiepriecina! Toties, ja dāvinātājs tomēr pasniedzis patiesi “nejēdzīgu” dāvanu, 39% it nemaz nemulst un atdāvina to kādam citam, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.Laba un jēgpilna Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir tāda dāvana, kas ir pārdomāta un praktiski pielietojama.Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju svētkos labprāt saņemtu dāvanu karti.
Dāvanu kartes vidēji augstāk novērtē iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām (65%), turklāt tās par jēdzīgām dāvanām atzīst respondenti teju visās vecuma grupās. Naudai ir lielāka piekrišana jauniešu vidū (63%), cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (63%) un cittautiešiem (58%). Latvijas iedzīvotāji nepeļ arī pašdarinātas dāvanas. Ja garajos, tumšajos ziemas vakaros esat apguvuši tamborēšanu, keramiku, pērļošanu vai citas prasmes, nekautrējieties ar tām dalīties! Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto priecājas par pašdarinātām dāvanām un skaistiem pārsteigumiem. Tomēr jārēķinās, ka pašdarinātas dāvanas retāk – vien 20% gadījumu – izraisīs patiesu smaidu to cilvēku sejās, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro.
“Gandrīz vienlīdz pieņemama sabiedrībai šķiet gan dāvanu kartē, gan naudā konvertēta izvēles brīvība – to atzīst attiecīgi 54% un 51% aptaujāto. Šādu tendenci novērtē arī apdrošināšanas jomas uzņēmumi. Piemēram, BALTA nupat radījusi praktisku dāvanas risinājumu – mājokļa apdrošināšanas dāvanu karti. Tā ir visās nozīmēs vērtīga un praktiska dāvana, kas saņēmējam ļaus novērtēt rūpes un sniegs pašu svarīgāko – sirdsmieru, bet dāvinātājam aiztaupīs grūto ceļo pie jēdzīgas dāvanas,” stāsta BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns, komentējot apdrošinātāja veikto pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem dāvanu iegādē.
Svarīgs praktisks pielietojums
Ja esat nolēmuši iegādāties dāvanu draugam, kolēģim vai ģimenes loceklim, jāņem vērā, ka laba un jēgpilna dāvana Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir pārdomāta un pielietojama. Visbiežāk nežēlastībā krīt dāvanas, kas iegādātas “ķeksīša” pēc – uz to norāda 78% aptaujāto, otrajā vietā atstājot dāvanas, kam trūkst praktiska pielietojuma – par tādām nepriecāsies gandrīz puse jeb 46% iedzīvotāju. Izteikti noraidoša attieksme pret dāvanām bez praktiska pielietojuma ir cilvēkiem, kas dzīvo ārpus pilsētām (52%). Visvairāk par praktiski pielietojamām dāvanām priecājas vīrieši un cilvēki vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Taču katram gadījumam pirms praktiskas dāvanas izvēles ir vērts atcerēties bērnību, kad ziepes vai dvielis spēja sagādāt briesmīgu vilšanos, un padomāt, vai kaut kas pa šiem gadiem ir mainījies. Ja nē – visticamāk, jūs neesat vienīgais.
Komentējot aptaujas rezultātus, Uģis Uškāns norāda, ka, lai gan nejēdzīgu dāvanu, iespējams, nemaz nav, ir vērts atcerēties, ka iedzīvotāji Latvijā jo īpaši novērtē praktiskas lietas. “Lauzot galvu par to, ko dāvināt sev tuvajiem cilvēkiem svētkos, vērts apsvērt lietas, kuru nozīmi novērtējam, bet kuru iegādi paši nereti kādu iemeslu dēļ atliekam. Piemēram, pēc mūsu aplēsēm Latvijā aptuveni divas trešdaļas mājokļu joprojām ir neapdrošināti. Arī finansiāla stabilitāte apdrošināšanas formā var kļūt par dāvanu, kuru dot otram gan dzimšanas dienā, gan “sālsmaizē”, līdz ar to dāvinot sirdsmieru un optimismu,” norāda BALTA eksperts.
“Nejēdzīgo” dāvanu otrā iespēja
Dāvanu nejēdzīgums patērētāju uztverē ir visnotaļ nenoteikts koncepts, un lielai daļai Latvijas iedzīvotāju neviena dāvana nešķiet tik nejēdzīga, lai nevarētu kādreiz noderēt. Par to liecina 57% iedzīvotāju piekoptā stratēģija, viņuprāt, nelietderīgās vai nejēdzīgās dāvanas noglabājot vēlākam laikam. Sevišķi raksturīgi tas ir vīriešiem: 66% vīriešu pretstatā 50% sieviešu izvēlas dāvanu noglabāt nenoskārstai vajadzībai.
Dalīšanās ar līdzcilvēkiem ir otra izplatītākā stratēģija, ko piekopj nejēdzīgo dāvanu saņēmēji: ja saņemtā dāvana pašam neiet pie sirds, 39% gadījumu tā tiek kādam atdāvināta; 31% uzskata tās par noderīgām labdarībai, bet 9% laiž darbā biznesmeņa iemaņas un šādas dāvanas pārdod. Ar vēlmi dalīties īpaši izceļas sievietes: sev nepiemērotas dāvanas citiem mēdz atdāvināt gandrīz puse jeb 47% sieviešu pretstatā 29% vīriešu, bet labdarībai ziedo 38% sieviešu pretstatā 23% vīriešu.
Atdāvināšanas prieks konsekventi aug, palielinoties saņēmēju vecumam. Tā, piemēram, sev nevajadzīgas dāvanas labdarībai atdod 51% senioru vecumā pēc 60 gadiem (bet tikai 18% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem).
Par gaumi nestrīdas
Protams, nevar nerēķināties ar smalko gaumes jautājumu, kur pat ar vislabākajiem nodomiem var itin viegli nošaut greizi. Tomēr šādā gadījumā jums ir cerības uz piedošanu, jo pret dāvanām, kas neatbilst saņēmēja gaumes izjūtai, tiek izrādīta salīdzinoši augstāka tolerance – tādas dāvanas par nejēdzīgām atzīst 37% aptaujāto. Mēdz teikt, ka otram vajag dāvināt to, kas pašam ļoti patīk. Ja nu jums misējies uzdāvināt otram to, kas nepelna atzinību, iespējams, varat vienoties ar dāvanas saņēmēju, lai atdāvina kāroto lietu jums.
Aptauja tapusi sadarbībā ar Snapshots 2019. gada martā, internetā aptaujājot 702 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Autors: Balta
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja svētdien brīdinājusi parlamentu, ka gadījumā, ja tas neatbalstīs viņas “Breksita” vienošanos līdz ceturtdien gaidāmajam Eiropas Savienības (ES) samitam, pastāv iespēja, ka Apvienotā Karaliste neizstāsies no ES “vēl daudzus mēnešus vai pat vispār nekad”.
Kā britu premjere atgādinājusi avīzē “Sunday Telegraph”, ja parlaments līdz samitam apstiprinātu vienošanos, ko tas divas reizes jau noraidījis, viņa lūgtu neilgu tehnisku “Breksita” termiņa pagarinājumu, lai varētu pieņemt vajadzīgos likumus.
Pēc viņas vārdiem, “tas nebūtu ideāls iznākums, taču tas ir kaut kas tāds, ko britu sabiedrība pieņemtu, ja tas ļautu ātri sākt izstāšanos”, savukārt alternatīva būtu “daudz sliktāka”. Ja “Breksita” atlikšanas dēļ Lielbritānijai gandrīz trīs gadus pēc referenduma par izstāšanos no ES nāktos vēl piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās”, tas būtu vērtējams kā “acīmredzams parlamenta politiskās neveiksmes simbols”, uzsvērusi Meja.
Kā ziņots, britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja “Breksita” vienošanos, trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsoja pret izstāšanos no ES bez vienošanās, bet ceturtdien atbalstīja Mejas priekšlikumu par “Breksita” atlikšanu, kas paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto vienošanos. Šis priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidītā “Breksita” vienošanās tomēr galu galā tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no ES, kas paredzēta 29.martā, tiktu atlikta līdz 30.jūnijam.
Autors: nozare.lv
18.03.2019.
Lai arī neoficiālajā leģionāru piemiņas dienā Rīgā pie Brīvības pieminekļa tradicionāli bija pulcējušies pretēju viedokļu paudēji, viņu mutiskie strīdi strīdi nepārauga fiziskos konfliktos un policija nevienu cilvēku neaizturēja. Kā novēroja LETA, jau agrā rītā laukums pie Brīvības pieminekļa bija apjozts ar dzeltenajām policijas norobežojošajām barjerām.
Ap plkst.9 pie Brīvības pieminekļa bija pulcējies liels skaits likumsargu, vairākiem no viņiem līdzi bija arī dienesta suņi. Uz Aspazijas bulvāra un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra stāvēšanai bija novietoti vismaz septiņi policijas mikroautobusi, trīs “Rīgas satiksmes” autobusi un viens trolejbuss, kuri, visticamāk, bija paredzēti likumsargu vajadzībām.Plkst.10 Rīgas Svētā Jāņa baznīcā sākās leģionāru piemiņai veltīts dievkalpojums. Tā laikā civilā apģērbā tērpušies jaunieši pie baznīcas dalīja brošūras, uz kurām pausts aicinājums atcerēties un pieminēt Latvijas brīvības cīnītājus.
Video
Neilgi pēc plkst.11 vairāk nekā 1000 cilvēku devās tradicionālajā biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” rīkotajā leģionāru atceres gājienā pa Vecrīgas ielām no Rīgas Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli.Kā novēroja LETA, gājiena dalībniekiem rokās bija gan ziedi, gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi. Kāda cilvēku grupa gājienā nesa īpaši liela izmēra Latvijas karogu bez kāta.
Gājienā devās arī vairāki apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi, tostarp Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore. Tāpat starp gājiena dalībniekiem bija nacionālais aktīvists Aivars Garda. Dalībnieki dziedāja patriotiskas dziesmas, dažiem no viņiem rokās bija transparenti, kuros pausts nosodījums komunismam, nacismam, kā arī pausts atbalsts deokupācijai.
Kārtību gājiena laikā uzraudzīja liels skaits policijas darbinieku, kuri Kaļķu ielas abās pusēs bija sastājušies dzīvajā ķēdē ar mugurām pret ielas vidu, ļaujot pa to iet tikai gājiena dalībniekiem un akreditētajiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Ap plkst.11.30, kad gājiena dalībnieki sasniedza Brīvības pieminekli, viņus tur sagaidīja aptuveni 50 “antinacisti” ar plakātiem un citu atribūtiku.
“Latvijas Antinacistiskajai komitejai” Rīgas dome bija liegusi pulcēties pie Brīvības pieminekļa, novirzot viņu pasākumu uz Bastejkalnu, tomēr vairāki “antinacistu” ideju paudēji, tai skaitā Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs, leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus sagaidīja, stāvot cieši pie dzeltenajām policijas izvietotajām norobežojošajām barjerām.
“Antinacisti” bija “bruņojušies” ar vairākiem līdzīga formāta plakātiem, uz kuriem vairākās valodās rakstīts “Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē”. Aktīvistiem rokās bija arī lelles, kas izdeva raudāšanas skaņas, taču kopumā viņi uzvedās samērā klusi.
Lai arī dažubrīd izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa un kāda sieviete leģionāru piemiņas gājiena dalībnieku virzienā meta konfektes, neviens aizturēts netika.Tikmēr leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pasākumu uzraudzīja ļoti liels skaits policistu.
Ap plkst.12 policisti pie Brīvības pieminekļa novērsa kāda mutiska strīda pāraugšanu fiziskā konfliktā, tomēr arī tā dalībnieki aizturēti netika. Strīds izcēlās starp kādu sievieti un citiem cilvēkiem, kuri dažādās valodās apmainījās ar viedokļiem par krievu tiesībām Latvijā. Sieviete, kura oponēja pārējiem, cita starpā klātesošajiem parādīja arī vidējo pirkstu.
Notiekošo vēroja vairāki policijas darbinieki. Brīdī, kad strīds bija sasniedzis kulmināciju un acīmredzami grasījās pāraugt fiziskā konfliktā, uz vietas esošajiem likumsargiem piepulcējās papildspēki no citiem netālu esošiem punktiem. Policisti sastājās tā, lai iekarsušajiem strīdniekiem neļautu izveidot fizisku kontaktu.
Konfliktējošā sieviete vēlāk gan policijas darbiniekiem pauda gatavību rakstīt iesniegumu par to, ka viņa ir pagrūsta.
Citviet Brīvības pieminekļa apkārtnē kāda vāciski runājoša sieviete bija pacēlusi kādas organizācijas karogu ar ziliem, baltiem un sarkaniem elementiem. Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki šai sievietei lūdza karogu nolaist, ko viņa arī izdarīja. Aktīviste pauda iebildumus, ka plašsaziņas līdzekļu pārstāvji viņu fotogrāfē un filmē. Likumsargi palūdza sievietes dokumentus personības noskaidrošanai, taču neaizturēja viņu.
Vēl citviet likumsargi divus manāmi iereibušus vīriešus palūdza atstāt Brīvības pieminekļa laukumu, vienu no viņiem piedāvājot “aizvest mājās”. Kad ziedus pie pieminekļa nolika pēdējie leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki, sanākušie cilvēki pamazām sāka izklīst, lai gan daudzi vēl palika, lai fotografētos un iesaistītos 16.marta pasākumiem raksturīgajās diskusijās par vēstures interpretācijas jautājumiem.
Ap plkst.12.15 policija sāka atvērt pie Brīvības pieminekļa izvietotās barjeras, un liels skaits likumsargu notikuma vietu atstāja.
Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte īsā preses brīfingā žurnālistiem apliecināja, ka Rīgas centrā notikušie leģionāru piemiņas pasākumi noslēgušies bez būtiskiem starpgadījumiem – nav noformēts neviens administratīvā pārkāpuma protokols un neviens arī nav aizturēts. Policija lēš, ka aktivitātēs pie Brīvības pieminekļa piedalījās apmēram 1000 cilvēku. Šulte uzteica policijas darbu un labo sagatavotību. Kārtības nodrošināšanā bija iesaistīts “pietiekams skaits” policistu, viņš sacīja.
Šulte arī norādīja, ka VP ar sadarbības partneriem bija sagatavojusi pasākuma nodrošināšanas plānu, un incidenti nav notikuši. VP priekšnieka vietnieks norādīja, ka tā dēvētie “antifašisti”, kuri sagaidīja gājiena dalībniekus ar plakātiem un citu atribūtiku, drīkstēja protestēt.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) izteicis pateicību ministrijas padotībā esošajiem dienestiem, sadarbības partneriem, dienestu vadībām un ikvienai amatpersonai, kura sestdien nodrošināja sabiedrisko drošību un kārtību. Pēc ministra paustā, “drošības pasākumi tika izpildīti teicamā un profesionālā līmenī,” un “ļoti labi varēja redzēt ciešu dienestu sadarbību”.
Ik gadu 16.martā neoficiāli tiek atzīmēta leģionāru piemiņas diena. Valsts drošības dienests vērsis uzmanību, ka šajā datumā iespējamas dažādas provokatīvas aktivitātes, kuru mērķis ir piesaistīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzmanību un diskreditēt Latvijas valsts tēlu. Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa sabiedrības uzskata, ka šie cilvēki cerēja cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bija fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
Autors: nozare.lv/panorāma
Latvijas valsts simtgades vērienīgākās programmas „Latvijas skolas soma” uzsākšana 2018. gada rudenī pozitīvi ietekmējusi divas trešdaļas Latvijas muzeju, liecina muzeju nozares institūciju sniegtā informācija. Tomēr pašlaik, no vienas puses, skolu interese pārsniedz muzeju rīcībā esošo piedāvājumu, no otras puses, daudzi nozīmīgi stāsti un muzejos atrodamās vērtības nav iestrādātas muzeju piedāvājumā bērniem un jauniešiem. Lai sekmētu mūsdienīgu risinājumu izstrādi un muzeju piedāvājuma paplašināšanu, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) līdz 5. aprīlim aicina iesniegt projektu pieteikumus mērķprogrammā “Latvijas skolas somas” satura radīšana muzejos”.
Kā liecina muzeju nozares apkopotie dati, no 151 akreditētā muzeja un to struktūrvienībām 109 izveidojuši vai adaptējuši piedāvājumu programmas „Latvijas skolas soma” vajadzībām. Daudzi muzeji piedzīvojuši strauju apmeklētāju skaita pieaugumu, piemēram, Rīgas Kino muzejā skolēnu grupu skaits 2018. gada rudens semestrī trīskāršojies. Pozitīvu ietekmi izjūt arī muzeji, kuri nesenā pagātnē piedāvājuši jaunas ekspozīcijas, izstādes u.tml.
“Mērķprogramma nodrošina muzejiem iespējas izveidot tādus piedāvājumus bērnu un jauniešu auditorijai, kas uzlabos un dažādos muzejos esošā potenciāla izmantošanu ne vien tiešajā skolu mācību darbā, bet arī personības attīstībā un piederības sajūtas veidošanā savai valstij. Tāpēc šajā konkursā sagaidām mūsdienīgas muzeju izglītojošās programmas, kas palīdz iepazīt pastāvīgās ekspozīcijas, sasaista katrā muzejā esošo tematiku ar plašāku laikmeta kontekstu un arī mūsdienām. Muzejs var darboties kā platforma un satikšanās vieta dažādām nozarēm, dzīves jomām, pagātnei, tagadnei un nākotnei, vienlaikus apgūstot muzejos glabātās kultūras un mākslas vērtības,” uzsver programmas „Latvijas skolas somas” vadītāja Aija Tūna.
Kā liecina Latvijas Kultūras akadēmijas 2018. gada nogalē veiktais pētījums, īsajā laika posmā no 2018. gada septembra līdz novembrim ceturtā daļa jeb 25% Latvijas novadu raduši saviem skolēniem iespēju apmeklēt muzeju kopizstādi „Latvijas gadsimts” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, 19% novadu skolēni pabijuši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē „Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”, bet 17% novadu skolēni iepazinuši Latvijas valsts veidošanās vēsturei veltītās izstādes Rēzeknē, Valkā un Liepājā.
Mērķprogrammas īstenošanai 2019. gadā atvēlēti 100 000 eiro. Šis finansējums paredzēts jaunu piedāvājumu – izglītojošu programmu – izstrādei, kas būs ilgstoši izmantojamas tālākajā darbā. Ar šo programmu īstenošanu saistītās izmaksas, t.sk., personāla atalgojums, jāiekļauj konkrētās izglītojošās programmas cenā, ko izglītības iestādes varēs segt no sev piešķirtā „Latvijas skolas somas” budžeta. Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 2019. gada 5. aprīlim. Mērķprogrammas projekta īstenošanai jānoslēdzas līdz 2019. gada 30. novembrim, bet izveidotajām programmām jābūt pieejamām skolēniem ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī.
Autors: Valsts kultūrkapitāla fonds
Nākamnedēļ diena kļūs garāka par nakti, un 20.martā īsi pirms pusnakts būs pavasara ekvinokcija – sāksies astronomiskais pavasaris.
Saskaņā ar astronomu sniegto informāciju jau pirmdien, 18.martā, diena un nakts būs vienāda garuma. Katru nākamo dienu saules spīdēšanas ilgums pieaugs par nepilnām piecām minūtēm.
21.jūnijā dienas garums sasniegs maksimumu – 17 stundas, 52 minūtes un 20 sekundes. Tad būs saulgrieži un sāksies astronomiskā vasara, kas turpināsies līdz 23.septembrim, kad iestāsies astronomiskais rudens. Tiesa, vēl līdz 25.septembrim diena būs garāka par nakti. Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Šogad tas būs 20.martā plkst.23.58.
Saskaņā ar tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti. Lielās dienas svinības Brīvdabas muzejā norisināsies svētdien, 24.martā, no plkst.12 līdz 16. Iedzīvotāji aicināti atgriezties pie senajām latviešu tradīcijām – šūpoļu kāršanas un šūpošanās, olu krāsošanas un ripināšanas, kā arī dažādām spēlēm un rotaļām.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju meteoroloģiskais pavasaris šogad Latvijā iestājās neparasti agri – jau februāra pirmajā pusē. Latvijā tas ir laika periods starp ziemu un vasaru, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra caurmērā ir augstāka par nulli un zemāka par +15 grādiem. Solārais pavasaris, kas atkarīgs no saules spīdēšanas ilguma jeb dienas garuma, sākās februāra sākumā, bet kalendārais pavasaris – 1.martā.
Autors: nozare.lv
17.03.2019.
Šis jaunais pāris nonāca pie secinājuma, ka viņi nevēlas plašu mājokli, jo necieš mājas darbus un papildus izdevumus. Viņi mīl vienkāršu dzīvi, tāpēc viņi no metāla konteineriem darināja šādu kompaktu un stilīgu mājokli. Šādu dzīvesveidu pāris piekopj jau 3 gadus, taču nu viņiem ir arī 2 mēnešus veca atvase!
Pāris atzīst, ka nākotnē, paplašinot mājas platību, viņi paliks pie šāda tipa mājokļa, jo uz mājas kopšanu ieekonomētais laiks ļaujot vairāk uzmanības pievērst ģimenei un attiecībām.
Video
Autors: Dieviete
