-2.8 C
Rīga
sestdien, 13 decembris, 2025
Home Blog Page 167

Kā rūpēties par savu zobu veselību?

Smaids ir viens no atbruņojošākajiem komunikācijas līdzekļiem, kas var atvērt daudzas durvis. Tāpēc ir svarīgi, lai zobi būtu veselīgi un skaisti un cilvēki varētu smaidīt bez bažām. Kā ikdienā rūpēties par zobu veselību un kādus mutes kopšanas līdzekļus izvēlēties, stāsta“Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.

“Mēs visi jau kopš bērnības zinām, ka veselu zobu pamats ir rūpīga, pareiza kopšana. Nekas nav mainījies – zobi jātīra ar suku vismaz divreiz dienā, pēc brokastīm un pirms gulētiešanas. Tas ir pirmais priekšnosacījums mutes veselībai. Kādu zobu suku, pastu vai citus mutes kopšanas līdzekļus izvēlēties, tas jau ir katra cilvēka gaumes un individuālo vajadzību jautājums. Vienmēr varat prasīt padomu zobārstam, zobu higiēnistam vai farmaceitam, tomēr galvenās izvēles iespējams izdarīt, zinot pareizas zobu tīrīšanas pamatprincipus,” atgādina Ieva Zvagule.

Zobu suka un tās asistenti

Viena no pirmajām dilemmām, kas jāatrisina pie zobu kopšanas līdzekļu plauktiem veikalos un aptiekās, cik cietu vai mīkstu zobu suku iegādāties. “Lai gan ņiprākas šķiet cietās birstītes, īstos zobus labāk tīrīt ar mīkstām zobu birstēm, kas ir saudzējošākas zobu emaljai un smaganām. Cietās zobu birstes būs piemērotākas protēžu un zobu platīšu kopšanai. Jāatceras arī, ka zobus nedrīkst tīrīt ar spēku, lai netraumētu smaganas un nebojātu emalju. Tāpēc, ja esat pieraduši tīrīt zobus enerģiskām kustībām, noteikti jāizvēlas mīkstāka birstīte,” stāsta farmaceite.

Izplatīta izvēle ir manuālās zobu birstes, taču gana populāras ir arī mehāniskās, kas vairāku iemeslu dēļ var izrādīties ērtākas lietošanai. Dažas mehāniskās zobu sukas ir aprīkotas ar taimeri, kas signalizē, kad pienācis laiks virzīties uz nākamo mutes sektoru. Turklāt visas mehāniskās sukas samazina zobu tīrīšanas laiku līdz divām minūtēm, kamēr ar manuālo zobi jātīra ne mazāk kā trīs minūtes.

Tikpat svarīgs instruments kā zobu birste ir arī zobu diegs, ar ko katru vakaru jāiztīra zobu starpas. “Ja parastais zobu diegs nešķiet ērts, var ņemt talkā speciālu trīsstūrveida ierīci, ko parasti iespējams iegādāties kopā ar zobudiegu, atvieglojot tīrīšanu grūti pieejamās vietās. Noderīgas ir arī speciālās birstītes zobu starpu tīrīšanai. Noteikti nevajadzētu aizmirst arī par mēli, uz kuras sakrājas ēdienu paliekas. Ja nav pieejams speciāls mēles tīrītājs, to var aizstāt ar zobu birsti vai pēc vecmāmiņu metodēm – ar sudraba karotīti,” saka Ieva Zvagule.

Dienas gaitā starp ēdienreizēm atsvaidzināt mutes dobumu palīdzēs košļājamā gumija, kas veicina pastiprinātu siekalu izdalīšanos, savukārt siekalas ir dabisks līdzeklis, kas attīra mutes dobumu no baktērijām un aplikuma. Tomēr košļājamo gumiju ieteicams lietot ne ilgāk par 10 minūtēm un tikai pēc ēdienreizēm, jo pārlieku bieža un ilga gumijas košļāšana veicina zobu nodiluma veidošanos.

Kādu zobu pastu izvēlēties?

“Zobu pastas cenai, visticamāk, nebūs izšķirošas nozīmes. Ja nu kaut kam ir vērts pievērst uzmanību, tad zobu pastas sastāvam un katra cilvēka individuālajām vajadzībām,” atzīst Ieva Zvagule. Zobu pastas iedalāmas divās lielās grupās – higiēniskajās un ārstnieciski profilaktiskajās pastās. Higiēniskās jeb universālās zobu pastas attīra un atsvaidzina, tās ir pastas, kuras vairums cilvēku lieto ikdienā. Ja nav specifisku mutes dobuma prolēmu, ar šīm pastām pilnīgi pietiek. Savukārt ārstnieciski profilaktiskās pastas ir paredzētas kariesa, zobu jutības un iekaisumu novēršanai.

“Tā kā visām pastām ir vienāds pamatuzdevums, tām ir arī līdzīgs sastāvs,” stāsta farmaceite. “Visas zobu pastas satur abrazīvas vielas, smaržvielu un garšvielu savienojumus. Lielākā daļa veikalos nopērkamo zobu pastu satur fluorīdu, dabā sastopamu minerālu, kas uz zobu emaljas veido cietu slānīti, sargājot zobus no bojāšanās. Daudzu pastu sastāvā ir krīts, kālija karbonāts vai alumīnija dioksīds, taču tās ir stipri abrazīvas vielas – labāk izvēlēties zobu pastas, kuru sastāvā ir silīcija dioksīds. Jebkurai pastai labs papildinājums ir ārstnieciskie augi un dabiskas vielas ar pretiekaisuma iedarbību – kumelīte, salvija, tējaskoks, kliņģerīte, dažādas mētras, propoliss.”

Cilvēkiem, kas cieš no pārmērīga zobu vai smaganu jutīguma, palīdzēs zobu pasta jutīgiem zobiem. Šīs pastas satur kālija nitrātu vai stroncija hlorīdu, kas aizsprosto sīkos kanāliņus un mazina zobu jutīgumu. Savukārt tie, kam svarīgs žilbinošs smaids, var izmēģināt kādu no zobu pastām ar balinošu efektu, taču jāņem vērā, ka to sastāvs ir īpaši abrazīvs. Tāpēc balinošās pastas jālieto ar mēru, lai nebojātu zobu emalju, kas var izraisīt gluži pretēju efektu cerētajam.

Zobu pastas bērniem

Bērniem paredzētās pastas krietni atšķiras no pieaugušajiem domātām zobu pastām. Tās ir īpaši aromātiskas, ar dažādām garšām un iepakojumiem, kas mudina mazuļus apgūt zobu tīrīšanas prasmes, bet, pats galvenais, – tās drīkst norīt. Bērni līdz septiņu gadu vecumam vēl tik labi netiek galā ar zobu tīrīšanu un neprot izskalot muti, tāpēc nedrīkst lietot pieaugušajiem paredzētas pastu, kuras norijot var būt kaitīgas bērna veselībai. Bērniem paredzētās zobu pastas var būt ar fluoru vai bez tā, taču tajās nav abrazīvu un balinošu vielu, jo piena zobiem tādas nav vajadzīgas. Lai tomēr izvēlētos pastu, kas labi paveic savu uzdevumu, par bērniem piemērotāko ieteicams konsultēties ar zobārstu, zobu higiēnistu vai farmaceitu.

Mutes skalojamie līdzekļi

Lai gan speciālie līdzekļi, kas paredzēti mutes dobuma skalošanai, palīdz iznīcināt baktērijas un kavē zobakmens veidošanos un smaganu iekaisumu, pat vislabākais skalojamais ir tikai papildinošs tīrīšanas līdzeklis un nevar aizstāt zobu suku un diegu. Izvēloties mutes skalojamo līdzekli, noteikti jāpievērš uzmanība, kādam nolūkam tas paredzēts un kā pareizi jālieto. Jāņem vērā, ka mutes skalojamie līdzekļi, kas satur alkoholu, sausina gļotādu un veicina vēl lielāka aplikuma viedošanos.

“Lai kādu zobu pastu un zobu suku jūs izvēlētos, ir svarīgi divreiz gadā apmeklēt higiēnistu, kurš palīdzēs novērst problēmas, ar kurām ikdienas tīrīšanas līdzekļi netiek galā, un uzturēt labu mutes dobuma veselību. Mute ir durvis uz mūsu organismu. Mēs taču negribam, lai tur saimnieko baktēriju tūkstoši! Galvenais, lai zobu tīrīšana sagādātu patīkamas izjūtas, tad arī nebūs grūti rūpēties par žilbinošu smaidu,” novēl farmaceite Ieva Zvagule.

Autors: Euroaptieka

 

Sievietes saņem 10% mazāku atalgojumu, nekā vīrieši tādā pašā amatā!

“Paylab”, kas Latvijā darbojas kā “CV-Online” pārvaldītā algu informācijas datubāze Algas.lv, ilgtermiņā pētot darbinieku atalgojumu tendences, ir secinājis, ka vīrieši vidēji nopelna par 10% vairāk nekā sievietes līdzvērtīgā amatā. Šāds atalgojumu salīdzinājums ir balstīts uz identiskiem faktoriem – līdzvērtīga amata pozīcija, darba slodze, darbinieka pieredze, izglītība un prasmes.

Situācija Baltijas valstīs ir samērā līdzīga – Lietuvā par 11%, Latvijā par 10%, bet Igaunijā sievietes līdzvērtīgā pozīcijā saņem par 9% zemāku atalgojumu nekā vīrieši.

Analizējot kopējos datus par atalgojuma atšķirību, būtisks faktors ir profesijas izvēle un nozare. “Sievietes joprojām biežāk izvēlas par labu darbam, kas spēj piedāvāt ģimenes un privātās dzīves balansu, kas attiecīgi var ietekmēt gan saņemto atalgojumu, gan arī karjeras iespējas. Taču jāatzīst, ka darba devēji arvien biežāk cenšas veicināt dažādību darbavietā, kā arī radīt atbilstošus apstākļus sievietēm, kas nodrošinātu līdzvērtīgas karjeras iespējas un motivāciju atgriezties darbā arī pēc iespējas ātrāk no bērna kopšanas atvaļinājuma,“ stāsta CV-Online Latviamārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.  

Sieviešu nodarbinātība Eiropas Savienībā ir aptuveni 66,5%, kamēr Latvijā tā ir aptuveni 72%. Saskaņā ar Eurostat datiem, pēdējo desmit gadu laikā sieviešu nodarbinātība ES ir palielinājusies par 6%.  Vismazākā atšķirība nodarbinātībā starp dzimumiem ir Lietuvā, kur tikai par 1% mazāk strādā sievietes, savukārt vislielākā atšķirība ir Maltā – par 24% darba tirgū mazāk tiek nodarbinātas sievietes nekā vīrieši. Latvijā dzimumu atšķirība darba tirgū ir 4%.

Autors: CV-Online Latvia

08.03.2019.

Rīgā otro gadu pēc kārtas norisināsies ziemas skrējiens šortos jeb tā sauktais “pliko skrējiens”

Sestdien, 9.martā, Rīgā otro gadu pēc kārtas norisināsies ziemas skrējiens šortos jeb tā sauktais “pliko skrējiens”

Pasākums sāksies plkst.9.30 ar kopīgu iesildīšanos industriālajā telpā “Sporta2 kvartāls”, kas atrodas Sporta ielā 2. Plkst.10 gaidāms skrējiens no kvartāla līdz Brīvības piemineklim, kam plkst.10.20 sekos fotografēšanās pie pieminekļa.

Dalība skrējienā ir bezmaksas.

Ilgdzīvošanas entuziasts un kustības “Biohacking.lv” līdzdibinātājs Kaspars Vendelis norāda, ka skrējiena mērķis ir “iekustināt cilvēkus atmosties, domāt par sevi, savu labsajūtu un dzīves kvalitāti ilgākam mūžam”. “Vēlamies, lai šis skrējiens kļūst par tradīciju, un lai tajā iesaistās arvien vairāk aktīvu, sportisku cilvēku,” pauž organizators.

Savukārt “Rūdīšanās skolas” vadītājs Māris Žunda skaidro, ka aukstumam ir pozitīva ietekme uz cilvēka bioloģisko sistēmu. “Tas palīdz aktivizēt imunitāti, nostiprināt nervu sistēmu, sniedz enerģiju un pozitīvas emocijas,” norāda aktīvists.

Pēc Antonišķa stāstītā, skrējiens šortos ir viens no pasākumiem, kas šopavasar iesildīs lielāko sevis uzlabošanas pasākumu Baltijas valstīs – otro Ilgdzīvošanas konferenci “Biohacking 2019”. Konference 26.aprīlī un 27.aprīlī Rīgā pulcēs “biohacking” ekspertus no visas pasaules, lai kopā apgūtu arvien jaunus veidus, kā uzlādēt savu ķermeni un pilnveidot prātu ilgākam mūžam.

Autors: nozare.lv

Vai spēj atšķirt Kauperu dviņus? (+VIDEO)

Kā tev šķiet, vai grupas “Carnival Youth” Roberts atšķir Kauperu dvīņus? Pamanījām, ka attēlos, kurus Robertam ir jāsalīdzina Emīls un Edgars, katram no dvīņiem ir citas krāsas bikses. Vai tas Robertam palīdzēja uzminēt, kurš ir kurš? 

Video

Autors: Dieviete.lv

Princis Harijs atklāj, ka vēlas vismaz divus bērnus! (+VIDEO)

Otrdien Bekingemas pilī tika atzīmēta 50 gadadiena, kopš ir kronēts Velsas princis Čārlzs. Megana šim notikumam bija izvēlējusies 1000 eiro vērtu zīmola Amanda Wakeley’s  mēteli. Jāpiemin, ka šī nav pirmā reize, kad Megana ir tērpusies konkrētajā zīmola Amanda Wakeley’s mētelī. Megana tērpam bija pieskaņojusi zīmola Wilbur and Gussieklaču un Paul Andrew augstpapēžu kurpes!

Ierodoties greznajā Bekingemas pilī, ne viens vien prinča Čārlza sveicējs pauda sajūsmu par Meganas un Harija gaidāmo ģimenes pieagumu. Pavisam drīz, aprīļa beigās gaidāma bērniņa nākšana pasaulē. Saseksas hercogu pāris pauda lielu prieku par gaidāmo mazuli, viņi nevar vien sagaidīt kad kļūs par vecākiem! Jauno pāri arī nesatrauc tas, ka viņiem nāksies piedzīvot garas un mokošas bezmiega naktis, Harijs pat atklājis, ka ar Meganu vēlas vismaz divus bērnus! 

Video

Autors: Dieviete.lv

Kad ir laiks zīdaini sēdināt pie lielā ģimenes galda?

Viena no kļūdām, ko visbiežāk pieļauj vecāki attiecībā uz bērnu barošanu, ir pārāk agra vai, tieši otrādi, pārāk novēlota pāreja no zīdaiņu uztura uz pārtiku, ko lieto visa ģimene. Kā izvēlēties piemērotu brīdi, kad mazo sēdināt pie galda kopā ar citiem, stāsta uztura speciāliste, Rimi Bērniemveselīgas ēšanas eksperte Olga Ļubina.

Četru zobu spēks

Ja mazais pats sēž, spēj noturēt rociņā karoti, ja bērnam jau ir pietiekami daudz zobu, kas ļauj nokost un sakošļāt neviendabīgas konsistences ēdienu, bērns var būt gatavs sēsties pie lielā ģimenes galda. Katrs bērns attīstās savā tempā, tāpēc vecākiem jāseko līdzi mazuļa prasmēm un interesēm par apkārt notiekošo.

“Parasti bērniem ap gada vecumu ir 6–8 zobi. Jau ar četriem zobiem – diviem lejā un diviem augšā – pietiek, lai tiktu galā ar sakošļājamu ēdienu. Ja bērnu ēdiens acīmredzami interesē un viņš vēlas pagaršot to, kas atrodas uz vecāku šķīvja, bez steigas var sākt pāreju no zīdaiņu uztura uz pieaugušo. Tomēr neiesaku to darīt, pirms bērns sasniedzis gada vecumu,” aicina Olga Ļubina, piebilstot – pāreja uz ģimenes uzturu nenozīmē, ka bērns nu var ēst ceptus vai fritētus ēdienus, desas vai asi pikantas zupas, piemēram, tradicionālo soļanku.

Lai ēdiens stiprina, nevis kaitē

Mazulis pēkšņi nepārvēršas no zīdaiņa par lielu cilvēku, tāpēc maza bērna uzturam jābūt ne mazāk saudzējošam kā zīdaiņa vecumā, pakāpeniski pievienojot jaunus produktus – tie var būt vārīti, sautēti, tvaicēti. “Mazuļi ir ļoti jutīgi pret dažādām garšas niansēm. Tas, kas jums kā vecākiem šķiet garšīgs, bērnam var likties pārāk sāļš vai pārāk ass, tādēļ nevajadzētu aizrauties ar garšvielu un garšaugu pievienošanu,” stāsta Rimi Bērniem uztura speciāliste.

Tas gan nenozīmē, ka bērnam paredzētajām zupām vai sautējumiem jābūt bezgaršīgiem. Mazuļa ēdienam noteikti var pievienot garšvielas, taču ļoti svarīgi sekot līdzi, lai ēdiens nepiedegtu un nebūtu pārbagāts ar garšām. “Iesaku visas garšvielas ēdienam pievienot pašās gatavošanas beigās. Tā jūs varat pagatavot kopīgu maltīti visiem, beigās atdalot pieaugušo porciju no bērna porcijas un savu maltīti bez bažām papildinot ar iecienītajām garšvielām,” iesaka Olga Ļubina.

 Ļaujiet ābolam kraukšķēt!

Pāreja no zīdaiņa uztura uz ģimenes pārtiku notiek pakāpeniski: vieniem tā var prasīt dažas nedēļas, citiem pat vairākus mēnešus, jo katrs bērns ir atšķirīgs un būtu veltīgi gaidīt, ka viss notiks kā pēc grāmatas. Nekur nav jāsteidzas, taču no viena ieraduma gan labāk atbrīvoties pēc iespējas ātrāk – Olga Ļubina iesaka pārāk neaizrauties ar blendētu ēdienu: “Saprotu, ka mammām bieži ir bail dot mazajam ēdienu gabaliņos, jo pastāv aizrīšanās risks. Taču bērnam ir jāmācās kost un košļāt. Starp citu, tam ir liela nozīme arī valodas un runas attīstībā, jo tiek nodarbināti sejas muskuļi, kas atbild par artikulācijas procesiem.”

Citus padomus par bērnu audzināšanu, uzturu, bērnu un ģimenes veselību, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniemplatformā www.rimiberniem.lv. Šeitpieredzēpar uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi Rimi Bērniemeksperti psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformāir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.

Autors: Rimi

 

Rīga pērn piesaistījusi rekordlielu skaitu tūristu

Rīga pērn piesaistījusi rekordlielu skaitu tūristu – 2018.gadā Latvijas galvaspilsētu apmeklējuši 3,5 miljoni ārvalstu viesu, kas ir 1,4 reizes vairāk nekā 2017.gadā, aģentūru LETA informēja Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB).

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018.gadā veidoja tūristi no Vācijas – 176 900 jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173 800 jeb 11,7%), Igaunijas (109 800 jeb 7,4%), Lietuvas (100 400 jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98 700 jeb 6,6%).

“Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi. Esam ļoti gandarīti, ka pieaug gan viesu skaits Rīgā, gan palielinās pilsētā pavadītais laiks. Tāpat aizvien vairāk jūtam pieaugumu no tām valstīm, kur notiek mērķtiecīgs informatīvais darbs,” skaidroja RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

RTAB vadītāja norādīja, ka 2018.gadā Rīgas piedāvājums tūristiem bija īpaši plašs un vērienīgs, jo pilsētā notika virkne nozīmīgu kultūras notikumu, starptautisku sporta sacensību un valsts simtgades svinībām veltītu pasākumu, kuru vidū īpaši Jermoloviča izceļ Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus. “Tāpat Rīgā norisinājās jau par tradīciju kļuvuši pasākumi, piemēram, Rīgas restorānu nedēļa un “Riga Street Food Festival”. Pērn esam īstenojuši virkni mērķtiecīgu pilsētas mārketinga aktivitāšu, iesaistot arī pasaulē atzītus un godalgotus Latvijas sportistus kā tenisisti Aļonu Ostapenko un bokseri Mairi Briedi. Rīga aizvien vairāk nostiprinās Eiropas un pasaules populāro tūristu galamērķu kartē,” sacīja Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Tūristu uzturēšanās ilgums Rīgā ir palielinājies par 10%. Pieaugumu RTAB skaidro gan ar tūristiem aktuālu piedāvājumu Rīgā, gan ar labu starppilsētu sadarbību ar Rīgai tuvajām pilsētām, kas mudina tūristus aplūkot arī galvaspilsētai tuvo apkārtni un līdz ar to – uzturēties ilgāk.

Katru gadu Rīgā pieaug ne tikai ārvalstu, bet arī vietējo tūristu skaits. Pērn latviešu skaits viesnīcās un citās tūristu mītnēs sasniedza 232 635, kas ir 13,5% no visiem apkalpotajiem viesiem.

Tūristu iecienītākais mēnesis Rīgas apmeklēšanai ir augusts. 2018.gadā noslogojums viesnīcās augustā bija 80,6%, kas ir par 10% vairāk nekā šajā pašā mēnesī 2017.gadā. Vienlaikus RTAB mērķis ir kāpināt tūristu skaitu par 10% arī nesezonas mēnešos.

RTAB apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka ceturtajā ceturksnī visvairāk Rīgas viesnīcās apkalpoti tūristi no Krievijas – 13,8%, Igaunijas – 9,7%, Vācijas – 9,3%, Lietuvas – 8,1%, Lielbritānijas – 7,4%, Somijas – 5,8%, Norvēģijas – 5,7%, Zviedrijas – 5,1% un Polijas – 2,5%, Itālija – 2,1%. 2018.gada ceturtajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs ārvalstu tūristu skaits sasniedzis kopumā 316 514, kas ir par 2,7% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Pavadīto nakšu skaits palielinājies par 8,6%, sasniedzot 626 029 naktis.

Kopējais tūristu skaits 2017.gadā Rīgā bija 2,5 miljoni.

Autors: nozare.lv

07.03.2019.

Varbūt ir laiks izmēģināt progresīvās briļļu lēcas? Mīti un patiesība par tām!

Progresīvās briļļu lēcas ir lielisks risinājums tiem, kuri nēsā brilles gan tuvumam, gan tālumam. Šīm lēcām ir pakāpeniska optiskā stipruma pāreja, kas nodrošina labu redzamību jebkurā attālumā. Lēcas augšdaļā ir optiskais stiprums, kas ļauj redzēt tālumā, lēcas vidusdaļā optiskais stiprums ir tāds, kāds nepieciešams redzamībai vidējā attālumā, bet lēcas apakšdaļā – redzamībai tuvumā.

Nepieciešamība pēc redzes korekcijas gan tuvumā, gan tālumā rodas apmēram ap 40 gadu vecumu, tāpēc brilles ar progresīvām lēcām pamatā iegādājas cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Šādas brilles noteikti izvēlēsies cilvēki, kuriem dienas laikā bieži jāmaina skatīšanās attālums un nav vēlmes visu laiku mainīt vai ņemt nost brilles. Pārsvarā tās ir sievietes, kuras brilles uztver arī kā skaistu aksesuāru. Nereti tie ir ārsti un citu profesiju pārstāvji, kuru ikdiena sastāv no komunikācijas ar cilvēkiem, biežas pārvietošanās un redzes piepūles tuvumā.

Optometriste stāsta: “Cilvēki biežāk sākuši lietot progresīvās lēcas brillēs, kļuvuši izglītotāki šajā jautājumā. Klienti aizvien vairāk novērtē šo lēcu priekšrocību. Acīm šādās brillēs ir iespēja izvēlēties mazāko nepieciešamo stiprumu caur kuru skatīties un to var izdarīt tikai nedaudz pakustinot galvu uz augšu vai uz leju.”

Vision Express dati liecina, ka Ventspilī, trešdaļa pacientu, kuriem ir atšķirīga redze tuvumā un tālumā, lieto progresīvās brilles.

Runājot par cenas atšķirību, iegādājoties brilles ar progresīvajām lēcām, optometriste Jeļena Stūriška paskaidro: “Izvēloties progresīvās brilles ir jārēķinās ar sākotnēji lielākām izmaksām, salīdzinot ar viena attāluma brillēm. Tas gan nenozīmē, ka tas būs dārgāk par divām atsevišķām brillēm, jo viss ir atkarīgs arī no izvēlēto briļļu ietvaru cenas. Reizēm cilvēkam ir jāpieņem lēmums trīs dažādas brilles vai brilles ar progresīvajām lēcām, kas ilgtermiņā skatoties ir finansiāls ietaupījums un ikdiena kļūst ērtāka.”

Brilles ar progresīvām lēcām vizuāli neatšķiras no brillēm kurām ir viena attāluma lēcas. Jeļena Stūriška skaidro: “Brillēs ar progresīvajām lēcām vairs nevar redzēt pāreju, tās izskatās kā viena attāluma brilles. Vizuāli no malas nevar pateikt, ka briļļu lietotājam tuvumā un tālumā ir jālieto atšķirīgi stiprumi. Šobrīd pieejamās progresīvās briļļu lēcas nodrošina ērtu, lēzenu stipruma maiņu. Progresīvo lēcu ražotāji nepārtraukti strādā pie to uzlabojumiem, lai klientam nodrošinātu maksimāli ērtāku lietošanu.”

Klientos bieži rodas šaubas par jaunu produktu kvalitāti un to efektivitāti, tāpēc dodoties uz vizīti pie optometrista, speciālistam tiek uzdoti dažādi mītiski jautājumi. Dažus no populārākajiem komentē Vision Express optometriste Jeļena Stūriška.

Mīts:Uzsākot lietot brilles pastāvīgi, redze pasliktināsies. 

Optometristes komentārs:No briļļu lietošanas redze nepasliktināsies. Tā ir fizioloģija, ka noteiktā periodā rodas atšķirība starp tāluma un tuvuma redzi. Brilles ar progresīvajām lēcām šādā gadījumā ir ļoti laba izvēle, jo ļauj izmantot katrai situācijai atbilstošo stiprumu. Nevajadzēs datorā piespiedu kārtā skatīties caur stiprākām, lasīšanai paredzētajām brillēm. Iegādājoties brilles ar progresīvajām lēcām, ar tām drīkst staigāt visu dienu, bet var lietot arī tikai noteiktos brīžos, kad ir vēlme labāk redzēt. Redze var mainīties neatkarīgi no briļļu lietošanas. Atšķirība ir tāda, ka lietojot brilles, būs nodrošināta skaidra redze, savukārt, nelietojot brilles, acis būs saspringumā, bet galu galā tuvumā redze mainīsies abos gadījumos. 

Mīts:Kaimiņš / radinieks iegādājās brilles ar progresīvajām lēcām un nevarēja pierast. Ar progresīvajām brillēm viss griežotiesun izplūst.

Optometristes komentārs:Iegādājoties šīs brilles ir ļoti būtiska atbilstoša ietvara izvēle un precīza briļļu recepte. Ja klients ievēro redzes speciālista norādes un pareizi sapratis, kā jālieto brilles, tad sarežģījumu nebūs. Ja tomēr ir grūtības pierast, tad jādodas uz optiku, bieži vien visu var atrisināt ar ietvara pieregulēšanu.

Mīts:Kolēģei bija brilles ar progresīvajām lēcām, es uzlaikoju, man bija slikti, nepatika.

Optometristes komentārs: Svešas brilles lietot nedrīkst, tas ir ļoti individuāli, tajās redzes kvalitāte var izpalikt.

Autors: Vision Express

 

Ieskaties “Chanel” modes skatē, kura tika veltīta aizsaulē aizgājušajam Karlam Lāgerfeldam (+FOTO)

Nesen aizvadīta “Chanel” modes skate, kura norisinājusies, lai godinātu Karla Lāgerfelda (85) piemiņu! Modes skatē bija ieradušies daudzi Karla darba cienītāji, tostarp ne mazums slavenību.

Emocionālo skati atklāja Karla Lāgerfelda iemīļotā modele Kara Delavinja.  Daudziem liels pārsteigums uz mēles bijis redzēt spāņu aktrisi Penelopi Krusu. Skate tika noslēgta ar visu modeļu kopīgu iznācienu, kurā vienmēr piedalījies arī modes karalis Karls Lāgerfelds, šis mirklis bija tik emocionāls, ka vairākas modeles izplūdušas asarās.

Foto

Video

View this post on Instagram

See the #CHANELFallWinter 2019/20 Ready-to-Wear show by Karl Lagerfeld and Virginie Viard, presented at the Grand Palais in Paris. #CHANELintheSnow #CHANEL #PFW @caradelevingne @rebeccalongendyke @maike.inga @camhrl @iosonomariacarlaboscono @riannevanrompaey @catmcneil @ninafresneau @lia.pavlova @yasminwijnaldum @birgitkos @laurenjdg @micarganaraz @greta_varlese @thalercarolina @anokyai @kdhwillems @lea_jul @elizakallmann @aivita_muze @charlotterosehansen @mona_tougaard @alinchozz @moiraberntz @alyssahpaccoud @ninamarker @jingwenll @selenaforrest @saradijkink @tamiwilliamsofficial @ola_quetal @amandagooge @amandasanchez @victoriia_evseeva @dear.ratner @adesuwa @alberteemortensen @gisellenorman1 @marjanjonkman @iamhyunjishin @lovegrace_e @vanessa.hartog @alexxandramicu @_lilystewart_ @maudhoevelaken @mathilde_henning @binxwalton @mariamiguel.a @emm_arruda @crisherrmann @sarahemerson_15 @soojmooj @deirdrefirinne @kat_carter__ @laurijnbijnen @anna_ewers @vittoceretti @lexiboling @sarahdahll @ineneefs @fransummers @lafaretta @felicenova @walldamort @adutakech @kris_grikaite @penelopecruzoficial @kaiagerber @mxlunaa

A post shared by CHANEL (@chanelofficial) on

Autors: Dieviete.lv

Par seksuālas uzmākšanās un vardarbības upuriem internetā kļūst pusaudži, kuriem pietrūkst vecāku uzmanības

Nodibinājums “Centrs Dardedze” uzsāk sociālu kampaņu “Par vērīgiem vecākiem. Pamani, KAD esi vajadzīgs!”

Tās mērķis ir uzsvērt vecāku būtisko lomu, sargājot bērnus un pusaudžus no seksuālas vardarbības riskiem internetā, vēršot vecāku uzmanību uz tiemfaktoriem, kas var kaitēt pusaudzim, un uzsverot, ka seksuāla uzmākšanās, izmantojot jauno tehnoloģiju un interneta starpniecību, ir viens no izplatītākajiem apdraudējumiem bērnu un pusaudžu drošībai.

“Bērniem pieaugot, vecāki viņiem velta arvien mazāk laika un nedalītas uzmanības. Nereti sarunas paliek “kā iet”, sekmju pieskatīšanas un kontroles līmenī. Starp pusaudžiem un vecākiem veidojas komunikācijas plaisa. Pusaudzis jūtas nesaprasts un nepieņemts, un tas rada dažādus vardarbības riskus bērnu dzīvē – gan interneta vidē, gan attiecībās reālajā vidē,”skaidro “Centrs Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma.

Interneta manipulācijas veicēji par saviem upuriem galvenokārt izvēlas bērnus, kuriem nepieciešama uzmanība, uzslava, savas vērtības apliecināšana. Šķietamais atbalsts, ko bērnam sniedz pāridarītājs, bieži vien kļūst par mehānismu, uz kuru balstoties, bērns tiek iesaistīts bīstamās attiecībās.

2017. gadā 43 pasaules valstīs, tostarp, Latvijā, ir saņemti 87 930 ziņojumi par internetā pieejamiem nelegāliem materiāliem, kuros redzama bērnu seksuāla izmantošana. Vairums – 79% materiālos redzamie bērni nebija sasnieguši pubertāti un viņu vecums bija 3 – 13 gadi.

Latvijas Drošāka interneta centrs ir starptautiskās INHOPE asociācijas biedrs, un 2017. gadā Drossinternets.lv ziņojumu līnijā par bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem internetā saņemti 164 ziņojumi. Tas ir 35 % no kopējā saņemtā ziņojumu skaita. Gandrīz puse – 74 ziņojumi – bija par bērnu seksuālu izmantošanu atainojošu saturu vietnēs, kas tika uzturētas uz serveriem Latvijā.

“Vecākiem kļūst arvien grūtāk saprasties ar saviem bērniem – pusaudžiem, veltīt viņiem nedalītu uzmanību, turklāt saasinās viedoklis par neatkarību, brīvību, pusaudžiempašnoteikšanos un iespēju pieņemt lēmumus pastāvīgi. Sarunas aizņemtības un emociju dēļ nereti nenotiek vai arī ir virspusējas. Vecāki uzskata, ka pusaudži sāk neklausīt un protestē «protesta pēc», savukārt pusaudži jūtas nesaprasti, jo paši vēl mēģina izprast sevi un vienlaikus gaida vecāku atbalstu,” skaidro Daina Dziļuma. “Bērni, kuru vecāki atrod laiku sarunai, vēro bērna uzvedību, prot pamanīt bērna vajadzības un prasmīgi nāk tām pretī, daudz mazākā mērā ir pakļauti manipulācijas riskam, tostarp arī internetā.”

Kampaņas ietvaros 13. martā plkst. 11.00 – 12.00“Centrs Dardedze” telpās notiks ekspertu diskusija, lai aktualizētu jautājumupar būtisko vecāku lomu, palīdzot pusaudžiem nenonākt riska situācijās.

Diskusijā piedalīsies vecāki, pedagogi, “Centrs Dardedze” speciālistes Daina Dziļuma un Laila Balode, kā arī Nils Konstantinovs no Pusaudžu Resursu centra, Dace Landmane no Valsts policijas un Andris Šillers no Drošsinternets.lv.

Pēc diskusijas, 12.00 – 12.30 mediju pārstāvjiem būs iespēja izvaicāt diskusijas dalībniekus par iemesliem un galvenajiem riska faktoriem, kādēļ pusaudži kļūst par seksuālās vardarbības upuriem interneta vidē, kā arī par to, kā no tā viņus pasargāt.

Autors: Centrs Dardedze

Aktieris Intars Rešetins turpmāk strādās kā režisors!

Līdzšinējais Dailes teātra aktieris Intars Rešetins turpmāk strādās kā ārštata režisors, aģentūru LETA informēja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane.

Leimane skaidroja, ka Rešetins kā ārštata režisors strādā pie iestudējuma “Dēls”, kura pirmizrāde plānota maijā. Savukārt uz skatuves viņš kāps vien tad, ja kādai izrādei tiks pieskaitīts kā ārštata aktieris.

Foto

Rešetins bijis Dailes teātra aktieris no 1999./2000. līdz 2018./2019.gada sezonai. Viņš atveidojis tādas lomas kā Nikolaju Gluhovcevu Leonīda Andrejeva “Mīli mani!” (2003), Niku lugā “Kam no Vulfa kundzes bail?” (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, 2004), Elvi Oļģerta Krodera iestudējumā “Kreisais pagrieziens” (2004), kņazu Miškinu Fjodora Dostojevska “Idiots” (Valmieras Drāmas teātris, 2006), Robiju Lauras Grozas-Kiberes iestudējumā “Shopping & Fucking” (2009), Cēzaru Cauni Jāņa Lūsēna un Egīla Zirņa mūziklā “Ceplis”, rež. R.Atkočūns, 2010) u.c.

Tāpat mākslinieks vairākkārt ticis nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai, un 2004.gadā to saņēmis kategorijā “Labākais jaunais skatuves mākslinieks”.

Līdz šim Dailes teātrī Rešetins iestudējis Alekseja Ščerbaka “Balta vārna melnā krāsā” (2018), Vecgada koncertu “Daudz, daudz laimītes!” (2017), Ērika Asusa “Mūsējās” (2017), koncertu “Spanovska ballīte – 3.sērija. (ie) svētības” (2015), Floriana Zellera “Ja tevis vairs nebūtu” (2015), kā arī pēc režisores Meisijas Tadjedinas filmas “Pagājuši naktī” motīviem veidoto izrādi “Nakts vēl nav galā” (2014), kas arī saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balva par kategorijā “Gada debija”.

Nacionālajā teātrī Rešetins iestudējis Floriana Zellera “Ak, tētīt…” (2016), bet Rīgas Krievu teātrī – Zellera “Patiesību”.

Autors: nozare.lv

 

Pētījumi liecina, ka deviņi no desmit cilvēkiem tic vēstures notikumiem, kurus redz filmās (+VIDEO)

Pētījumi liecina, ka deviņi no desmit cilvēkiem ir gatavi noticēt tām vēsturisku notikumu interpretācijām, kuras tiek atainotas filmās. Tas padara kino par ļoti spēcīgu ieroci, ar kuru, mainot reālu notikumu noskaņas, var gan pastiprināt kādu tēmu, gan arī izveidot viltotu vēsturisko naratīvu, atzīst konferences “False thinking” lektors, kinorežisors Dāvis Sīmanis.

 “Viltota vēsture” bieži vien rodas tad, ja emocionālāka vai “labāk pārdodama” sižeta attīstības vārdā kinodarbu veidotāji maina notikumu secību, varoņu rīcību, izceļ mazāk svarīgas detaļas vai noklusē ko ļoti būtisku. Sīmanis uzsver, ka jebkurā gadījumā vēsturiskā filma būs interpretācija, jo notikumi tiks atainoti caur konkrētas sociālās un politiskās vides prizmu, režisora individuālo redzējumu.

Par vēsturiskiem notikumiem veltītu filmu tapšanu Sīmanis runās konferencē “False thinking”, kas 8.martā notiks LU Dabas zinātņu centrā. Tēma – maldinošā domāšana (false thinking) – izvēlēta, jo informācijas apritē notiek fundamentālas izmaiņas, kas var radīt neprognozējamas sekas.

“Pilnīga sakritība nebūs nekad, jo kino mērķis ir ar mākslinieciski spilgtiem līdzekļiem nodot emocionālo vēstījumu par konkrēto laiku. Šādā kontekstā “viltoti” fakti var būt attaisnojami. Taču vienmēr ir vērts runāt par filmas režisora izteiksmes brīvību un atbildību pret vēsturiskajiem faktiem. To ir jāprot sabalansēt, it īpaši ņemot vērā, ka ikviens mākslas darbs noteiktos apstākļos var kalpot kā ierocis kādas konkrētas idejas propagandēšanai,” stāsta Sīmanis. 

Lūk, vairāku filmu apkopojums, kas pirms konferences “False thinking” ļauj labāk izprast veidus, kā kino var iespaidot cilvēku uzskatus un veicināt konkrētus noskaņojumus sabiedrībā.

Video (“Ebrejs Zuss” (1934, 1940))

“Ebrejs Zuss” ir stāsts par Virtembergas hercoga Kārļa I Aleksandra (1684 – 1737) galma finansistu, ebreju Zusu Openheimeru (1698 – 1738), kuru pēc augstā aizbildņa nāves pakāra pie Štutgartes vārtiem. Par Openheimera dzīvi 30.gados, kad hitleriskajā Vācijā un citur sāka plaukt antisemītisms, teju vienlaikus tapa divas filmas ar pilnīgi atšķirīgu naratīvu.

1934.gadā Lielbritānijā tapušo filmu uzskata par korektu Liona Feihtvangera romāna adaptāciju. Openheimera lomu atveidoja Konrāds Veids, kuru vācieši pat mēģināja aizturēt, lai viņš nevarētu piedalīties “nepareizās” filmas uzņemšanā.

1940.gadā Vācijā dienasgaismu ieraudzīja velnišķīga propagandas filma, kurā ebreju Zusu atveidoja austriešu izcelsmes aktieris Ferdinands Marians. Ar vardarbību pārpilno mīlas stāstu noskatījās aptuveni 20 miljoni cilvēku. Hitlerieši filmu izmantoja, lai uzkurinātu pretebreju noskaņojumus.

Video (“Cīņa par Kosovu” (1989))

Serbu vēsturiskajā drāmā attēlota 1389.gada 15.jūnija (pēc Jūlija kalendāra) kauja starp Serbijas hercogu Lācaru un osmaņu sultānu Muratu, kas plānoja iekarot šo teritoriju, lai tālāk dotos uz citām valstīm. Kaujā (vai drīz pēc tās) iet bojā gan Murats, gan Lācars, taču osmaņi uzvar un Serbija tiek pievienota impērijai. Lācaru drīz pēc nāves Serbijas pareizticīgā baznīca pasludināja par svēto.

600 gadus senais mīts ir svarīga serbu vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa, tādēļ nav pārsteidzoši, ka 1989.gadā, kad spēkā pieņēmās serbu nacionālisms, valsts prezidents Slobodans Miloševičs izmantoja filmu “Cīņa par Kosovu”, lai vairotu atbalstu brutālajai albāņu iznīcināšanai. Tā tika veidota, lai atjaunotu “zaudēto identitāti un vienotību” un atgādinātu par nodarīto vēstures netaisnību.

Video (“JFK” (1991))

Režisors Olivers Stouns uzskatīja, ka prezidents Džons Kenedijs 1963.gadā tika nogalināts Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) sarīkotas sazvērestības rezultātā. Savas teorijas pierādīšanai Stouns pēc vairāku grāmatu motīviem radīja daļēji melnbaltu filmu “JFK”, vēlamā efekta panākšanai rūpīgi kombinējot vēsturiskus faktus ar izdomu. Tā balstās uz Ņūorleānas apgabala prokurora Džima Garisona veikto izmeklēšanu, kuras rezultātā uzņēmējam Klejam Šovam izvirzīja apsūdzību par piedalīšanos sazvērestībā, kuru bija sarīkojuši kubiešu kontrrevolucionāri ar ASV valdības atbalstu.

Vairāki sabiedriskās domas pētījumi parādīja, ka pēc filmas parādīšanās ļoti pieauga cilvēku skaits, kuri tic šai sazvērestības teorijai, kaut arī Stouns tika kritizēts par pārāk brīvu faktu interpretāciju. Filma “JFK” ieguva astoņas “Oskara” nominācijas un divas balvas.

Video (“Drošsirdis” (1995))

Mela Gibsona kara drāma “Drošsirdis”, kas vēsta par leģendārā skotu varoņa Viljama Vollesa vadīto pretošanos angļiem Pirmā Skotijas neatkarības kara laikā (1280), tiek uzskatīta par vienu no vēsturiski neprecīzākajām filmām. “Drošsirdis” ieguva desmit “Oskara” nominācijas un piecas balvas.

Taču, iespējams, filmai ir bijusi visnotaļ liela ietekme uz norisēm Skotijas politikā XX gs. 90.gados. Tā labi iekļāvās skotu nacionālisma pieauguma tendencē un sakrita ar laiku, kad referendumā tika atbalstīta vietējā parlamenta atjaunošana. Pirmās Skotijas parlamenta vēlēšanas notika 1999.gada pavasarī. Vienlaikus Gibsona darbs ir saņēmis pārmetumus, ka šādi tiek veicināta anglofobijas izplatība: filmā atainotie nežēlīgie angļi ir neprecīzs, taču emocionāli ļoti iedarbīgs tēls. 

Video (“Baiga vasara” (2000))

Latvijas neatkarības gados nav uzņemts pārāk daudz vēsturisku filmu, iespējams, tieši tādēļ vairākas no tām ātri vien iekļuva skatītāko/pelnošāko filmu topos. Vairākus gadus topu augšgalā turējās režisora Aigara Graubas uzņemtā spēlfilma “Baiga vasara”, kas vēsta par 1940.gada notikumiem Latvijā – baltvācu izbraukšanu, politiskajām intrigām, mīlestību un padomju tanku ienākšanu Rīgā. “Baiga vasara” saņēmusi arī Latvijas kino nozares balvu – “Lielo Kristapu”.

40.gadu notikumi Latvijā ir atspoguļoti vairākās iespaidīgās filmas, tostarp “Melānijas hronika”, “Tēvs Nakts”, taču “Baigas vasaras” apmeklētāju skaitu “pārsita” vēl viena Graubas filma “Rīgas sargi”. Tā vēsta par Pāvela Bermonta plāniem uzbrukt Rīgai 1919.gadā. Autori atzina, ka pieļāvuši vairākas vēsturiskas neprecizitātes, jo pilnīgi precīzi visu atainot nav bijis iespējams.

Video ( “28 panfilovieši” (2016))

Andreja Šaļjopas un Kima Družiņina filma balstīta padomju propagandas leģendā par varonīgajiem 316.strēlnieku divīzijas karavīriem, kas ģenerāļa Ivana Panfilova vadībā cīnījās pie Dubosekovas un gāja bojā. 1941.gadā, aizsargājot Maskavu, 28 vīriem esot izdevies iznīcināt 18 hitleriešu tankus.

Tomēr nerimstas diskusijas par notikumu vēsturisko ticamību. Panfiloviešu varoņdarbu avīzē “Krasnaja Zvezda” 1942.gadā aprakstīja reportieris Vasilijs Korotejevs. Vēlāk izrādījās, ka konkrētā kaujas epizode ir izdomāta. Smagās cīņas pret hitleriskās Vācijas armiju pie Maskavas, protams, bija, tajās piedalījās arī 316.divīzija, taču daži no Korotejeva minētajiem “kritušajiem” karavīriem izdzīvoja, citi krita gūstā, u.t.t.. Krievijas amatpersonas nikni aizstāv leģendas patiesumu, kuru apliecinot, piemēram, atslepenoti valsts drošības dienesta arhīvi. Skatītāji filmu novērtēja labvēlīgi, socioloģisko pētījumu kompānijas VCIOM aptaujā tā tika atzīta par gada labāko filmu Krievijā.

Konference “False thinking” ir daļa no Baltijas lielākā komunikācijas nozares konkursa “Mi:t&links. Baltic Communication Awards”. Šogad konferencē tiks pētīts, cik lielā mērā no aplamiem pieņēmumiem cieš bizness, kā arī tiks meklēti risinājumi, ko komunikācijas nozare var darīt, lai mazinātu maldinošās domāšanas sekas. Pasākumā ar priekšlasījumiem uzstāsies Dānijas Karaliskās akadēmijas Tehnoloģiju institūta Arhitektūras skolas asociētais profesors, arhitekts Emanuēls Naboni, sabiedrisko attiecību aģentūru tīkla “Golin” izpilddirektors Džo Hjūss (Jon Huges), Igaunijas lielākās sabiedrisko attiecību aģentūras “Corpore” partnere Aleksandra Moorasta, Krenfīldas universitātes Menedžmenta skolas pētniece Sudabē Boleriana (Soudabeh Bolourian), kā arī RTU zinātņu prorektors, ūdens tehnoloģiju profesors Tālis Juhna, kinorežisors Dāvis Sīmanis, rakstnieks, bērnu psihoterapeits un pusaudžu garīgās veselības centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs un personiskās attīstības trenere, alpīniste un uzņēmēja Olga Kotova.

 “Mi:t&links. Baltic Communication Awards” ir ikgadējs starptautisks komunikācijas nozares notikums, kura mērķis ir dot iespēju industrijas profesionāļiem dalīties ar labāko praksi, kā arī godalgot labākos projektus un kampaņas. “Mi:t&links. Baltic Communication Awards 2019” organizē Latvijas Komunikācijas asociācija (LaKA), “Komunikācijas aģentūra/ Edelman Affiliate” un “Public ID Group”.

Autors: Baltic Communication Awards 2019

 

 

Divi vīrieši apgalvo, ka Maikls Džeksons viņus bērnībā izmantojis! (+VIDEO)

Pasaule piedzīvojusi jaunu dokumentālo filmu par Maiklu Džeksonu, filmai ir divas daļas un tā stāsta par Maikla Džeksona attiecībām astoņdesmito un deviņdesmito gadu laikā ar Veidu Robsonu un Džeimsu Safekhuku.

Popmūzikas karalis pamanījās iemantot Veida un Džeimsa ģimeņu uzticību, kļūstot par abu zēnu labu draugu un pat mentoru.

Šajā dokumentālajā filmā Veids un Džeimss ir jau pieauguši vīrieši, un viņi dalās šausmīgām bērnības traumām. Maikls esot noteicis rotaļu un gulētiešanas datumiem, kuriem bijis strikti jāklausa. Sākumā tie šķituši visai nevainīgi, tomēr pēc kāda laika tie, kļuva pavisam aizdomīgi. Džeksona ģimene apgalvo, ka  šīs apsūdzības ir aplamas un kanālam HBO pieprasa 100 miljonus ASV dolāru par lojalitātes līguma laušanu!

Video

Vai tu zini par Nekurzemi?

Abus zēnus ļoti aizrāvusi Nekurzeme, kuru Maikls izveidojis, lai vienmēr varētu justies kā bērns, tomēr nākas atzīt, ka dzīve tur ne vienmēr nozīmēja nevainīgas un mūžīgu līksmību. Slavenais rančo atradās Santabarbarā, Kalifornijā, tajā bija neskaitāmas atrakcijas pat kinoteātris un zooloģiskais dārzs! Maikls šo rančo iegādājās par 20 miljoniem dolāru, viņš vēlējies radīt pasaku valstību bērniem un arī pieaugušajiem, vietu, kurā ikviens var justies kā paradīzē, tomēr par Nekurzemi jau gadiem klīst nostāsti, apgalvojumi, ka šī vieta ir aizsegs Maikla patiesajiem nolūkiem.

2003. gadā Maikls tika apsūdzēts 7 bērnu seksuālā izmantošanā, kas viņam draudēja ar veselu 20 gadus ilgs cietumsodu! Nevienu no šīm apsūdzībām nebija ierosinājuši ne Veids, ne Džeimss. Tikai 10 gadus vēlāk Veids un Džeimss nāca klajā ar paziņojumiem un iesniedza prasību tiesā, interesanti, ka popmūzikas karalis miris tieši pirms 10 gadiem (jūnijā apritēs 10 gadi). Iespējams, ka abi jaunie vīrieši melo Maikla noziegumos, bet varbūt viņš patiesi ir vainojams? Pastāv uzskats, ka televīzija tikai cenšas celt savus reitingus, tomēr abi vīrieši diezgan smalki spēj atstāstīt bērnībā notikušo.

Autors: Dieviete.lv

 

 

Pasauli satriec Lūka Perija pāragrā nāve! (+VIDEO)

Pagājušajā nedēļā Lūks Perijs (52) pārcieta insultu un tika nogādāts slimnīcā, pirmdien aktieris mira. Lūks ļoti labi zināms no tādiem seriāliem kā –  “Beverly Hills, 90210” un šobrīd tik populāro “Riverdale” 

Brīdī, kad aktieris atvadījies no pasaules, viņam līdzās bijuši tuvinieki un labākie draugi –  bērni Džeks un Sofija, līgava Vendija Medisona Bauere un pat bijusī sieva Minnija Šārpa, patēvs Stīvs Benets, māte Anna Beneta, brālis Toms Perijs un māsa Eimija Kodere.

Lūks ir dzimis Mansfīldā, Ohaio un pārcēlies uz Losandželosu, lai uzreiz pēc augstskolas sāktu aktiera karjeru. Aktierim neklājās viegli, viņam bija jāstrādā dažādos darbos, kamēr viņam beidzot izdevās sasniegt slavas spozmi. Lūks populārs kļuva deviņdesmitajos, kad filmējās seriālā “Beverly Hills, 90210” kurā viņš spēlēja ļoti iekārojama jaunieša lomu.

Video

Fani ir šokā, ka aktieris tik pāragri devies aizsaulē, viņa kolēģi un draugi internetā dalās ar fotogrāfijām, kurās redzams aktieris, vēlot izturību un līdzjūtību viņa ģimenei! Šobrīd vēl nav zināms, kas notiks ar Lūka tēlu seriālā “Riverdale”, šī ir skumja ziņa visiem seriāla “Beverly Hills, 90210” faniem, jo drīzumā tika plānota seriāla atgriešanās, kurai piekrituši teju visi seriāla aktieri.

Autors: Dieviete.lv

Minimālo algu par likmi pedagogiem, iespējams, varētu celt nākamā gada janvārī!

 

Kā britu pāris vērtē latviešu našķus? (+VIDEO)

YouTube kanālam “In The Kitchen With Kate” ir vairāk nekā 212 tūkstoši abonētāju un tā galvenā varone ir Londonā dzīvojošā Keita.  Šajā video Keita kopā ar Aleksu, testē latviešu saldumus, kurus Keitai atsūtījusi Monta no Latvijas. Viņa saldumu kastē iekļāvusi dažādus populārus našķus – “Ādažu” čipsus, “Selgas” cepumiņus, konfektes “Gotiņa”, ķiploku grauzdiņus, “Laimas” ražojumus un arī citus labumus.

Video

Autors: Dieviete.lv

Kas ir akromegālija?

Pagājušonedēļ, 28. februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Reto slimību diena. Viena no šādām slimībām ir akromegālija – hroniska un progresējoša saslimšana, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona izdalīšanās, kas ietekmē gan cilvēka ārējo izskatu, gan iekšējo orgānu sistēmas. Tā var skart ikvienu un progresēt jebkurā vecumā, taču to atklāt nav vienkārši – tās simptomi nav viegli pamanāmi, un ārsti ne vienmēr ir spējīgi to laicīgi identificēt un ārstēt.

Akromegālija tiek dēvēta arī par milžu slimību vai Šreka slimību. Viens no slavenākajiem tās skartajiem – franču cīkstonisMoriss Tilē(Morris Tile), dēvēts par Franču Eņģeli – ir populārā animācijas filmu varoņa, cilvēkēdāja Šreka prototips. Gadsimtu gaitā akromegālijas slimnieku dzīve nav bijusi viegla – 19. gadsimtā slimnieki cirkā tika demonstrēti kā “pasaulē neglītākie cilvēki”, savukārt, 20. gadsimta kino atveidoja šausmu filmu varoņus, milžus un briesmoņus. Piemēram, dāņu aktieriKarelu Struikenu(Carel Struycken) atpazīs ikviens, kurš redzējis Adamsu ģimenes filmas vai kulta seriālus “Tvinpīka” un “Zvaigžņu ceļš”. Rondo Hatons(Rondo Hatton) sava neparastā izskata dēļ četrdesmitajos gados kļuva par kulta aktieri šausmu filmās, bet Harijs Vilsons(Harry Wilson), kurš spēlējis vairāk nekā 300 filmās, pats pasludināja sevi par “Holivudas neglītāko vīrieti”. Akromegālijas pacientu vidū ir arī daudzi zināmi sportisti – krievu bokserisNikolajs Valujevs(Никола́й Валу́ев), irāņu paralimpietis Morteza Mehrzads Selakjani(Morteza Mehrzad Selakjani) un rumāņu basketbolists Džordžs Muresans(Gheorghe Mureșan), kuram pieder NBA vēsturē garākā spēlētāja tituls, ir tikai daži no piemēriem.

Tomēr pasaule zina arī skumjus akromegālijas stāstus. Modes pasaulē cienītais mākslinieks un vairāku grāmatu autors Kevins Aukoins(Kevyn Aucoin), kura kosmētikas zīmols turpina attīstīties pat gandrīz 20 gadus pēc viņa nāves, šķīrās no dzīvības neatklātas akromegālijas komplikāciju dēļ.

Pēc statistikas datiem akromegālija skar aptuveni 2 – 11 cilvēkus no miljona, visbiežāk, vecumā no 40 līdz 60 gadiem, taču tā var attīstīties jebkurā vecumā. Hroniskās saslimšanas cēlonis pārsvarā gadījumu ir labdabīgs audzējs galvas smadzenēs – hipofīzē, kas atbildīga arī par augšanas hormona veidošanu. Ja bērni pārāk augsta augšanas hormona līmeņa dēļ izaug proporcionāli garāki par citiem, tad pieaugušajiem šī hormona pārbagātība ietekmē tikai mīkstos audus, mainot ārējo izskatu. Tieši izmaiņas ārienē ir viens no galvenajiem simptomiem, kas palīdz atklāt slimības klātesamību– cilvēkam palielinās ekstremitātes (plaukstas, pēdas, pirksti) un vairs neder laulību gredzeni, cimdi un apavi, palielinās galvas apkārtmērs, deguns, lūpas un zods, izmainās balss tembrs. Slimībai attīstoties, parādās dažādi iekšējo orgānu sistēmu traucējumi – paaugstināts asinsspiediens, galvassāpes, locītavu stīvums, seksuālo funkciju samazinājums (vīriešiem – impotence, sievietēm – neregulāras menstruācijas, pienam līdzīgi izdalījumi no krūšu dziedzeriem), roku un pirkstu tirpšana u.c. Bieži vien ārsti šīs problēmas saista ar citām kaitēm, vidēji paejot 5 gadiem, līdz cilvēks ar akromegāliju saņem pareizo diagnozi. Akromegālija ir slimība, kura jāārstē kompleksi, izmantojot dažādas metodes – medikamentu lietošanu, staru terapiju un operāciju. Ārstēšanas galvenais mērķis ir augšanas hormona (STH) un insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-1) normalizēšana asinīs, lai novērstu slimības izraisītās komplikācijas. Svarīgi saprast, ka akromegālija ir ārstējama slimība. Regulāri lietojot zāles, veicot regulāru izmeklēšanu, dzīves kvalitāte uzlabojas – samazinās plaukstu svīšana, locītavu sāpes, āda kļūst mīkstāka, galvas sāpes izzūd. Turklāt savlaicīgi nosakot akromegālijas diagnozi un uzsākot ārstēšanu, pacientam ir aizkavēti sirds un asinsvadu sistēmas bojājumi, ir mazāks sirds nepietiekamības risks, mazāka sirds kambaru palielināšanās un zemāks asinsspiediens. Dzīves ilgums pacientiem, kas ārstējas, ir tāds pats, kā tiem, kurus šī slimība nekad nav skārusi. Slimības atpazīšanā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas nepieciešamības gadījumā pacientu nosūtīs pie endokrinologa slimības izmeklēšanai.

Par retajām slimībām:

Retās slimības ir dzīvību apdraudošas vai hroniski novājinošas progresējošas slimības, kurām raksturīga zema izplatība un augsta komplicētības pakāpe. Retās slimības pirmie simptomi var parādīties jebkurā cilvēka dzīves posmā no dzimšanas līdz sirmam vecumam.

Pasaulē kopumā ir ap 8000 reto slimību, no tām Latvijā reģistrētas ap 580 slimībām. Ar retajām slimībām slimo visu vecumu pacienti. Aptuveni 75% reto slimību skar bērnus līdz 5 gadu vecumam, no kuriem 30% mirst. 65% gadījumu retās slimības ir smagas un hroniskas. 80% reto slimību ir ģenētiskas izcelsmes, bet pārējie 20% slimību visbiežāk ir toksiskas, infekcijas un autoimūnās slimības, reti sastopami ļaundabīgo audzēju veidi, iedzimtas malformācijas u.c. slimības.

Autors: Ogilvy PR

05.03.2019.

 

Runājošie suņi mācās franču valodu: Jaunākā latviešu animācijas filma dodas uz starptautisku forumu

 

Runājošie suņi dodas pasaulē! No 5. līdz 7. martam Bordo, Francijā, notiks ikgadējais Animācijas pilnmetrāžas filmu kopprodukcijas forums Cartoon Movie, kurā studija “Atom Art” iepazīstinās nozares pārstāvjus ar režisora Edmunda Jansona animācijas filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”. Lai godam izstāstītu savus Maskačkas glābšanas piedzīvojumus starptautiskai auditorijai, Maskačkas runājošie suņi mācās franču valodu – filma dublēta franciski.

 “Gluži kā filmā, par mūsu runājošajiem suņiem uzzinās pārējā pasaule – forums ir nozīmīgs notikums industrijai, kur tiekas animācijas nozares pārstāvji no visas Eiropas. Studijai tā ir iespēja prezentāciju laikā sasniegt plašu profesionāļu auditoriju un veidot filmu starptautisko atpazīstamību un publicitāti. Jāteic, franciski filma izklausās ļoti šarmanti, un ceram, ka jau drīzumā nelielu ieskatu mūsu runājošo suņu svešvalodu zināšanās ar treilera palīdzību varēsim sniegt arī līdzjutējiem sociālajos tīklos,” stāsta filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” producente Sabīne Andersone.

Ikgadējais animācijas filmu festivāls Cartoon Movieir dibināts 1999. gadā, lai prezentētu  pilnmetrāžas animācijas filmu projektus industrijas pārstāvjiem. Katru gadu forumā piedalās vairāk nekā 900 profesionāļu – vadošās animācijas studijas, filmu izplatītāji un investori. Šogad dalībai forumā konkursa kārtībā ir atlasīti divi studijas “Atom Art”projekti.

“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” tiks prezentēta Cartoon Moviesadaļā “Pabeigtās filmas” jeb Sneak Preview. 25 minūšu garas prezentācijas laikā tradicionāli tiek rādīts garāks fragments no filmas, lai sniegtu priekšstatu kinoteātru izplatītājiem Eiropā, kas jau vairāku gadu garumā seko projekta attīstībai. Prezentācijā piedalīsies producente Sabīne Andersone, režisors Edmunds Jansons, filmas starptautiskais izplatītājs Jans Naševskis (New Europe Film Sales) un kopproducents Jakubs Karvovskis (studija Letko).

Forumā Bordo studija “Atom Art”prezentēs arī savu  jauno projektu – pilnmetrāžas animācijas filmu “Laimes bērni”, kas tiek attīstīts sadarbībā ar Francijas studiju Dandelooo. Filma būs balstīta uz patiesiem notikumiem no latviešu izcelsmes ceļotāja un pētnieka Aleksandra Laimes un viņa bērnu dzīves un piedzīvojumiem džungļos. Projekts tiks prezentēts sadaļā “Projekti koncepta stadijā”. Šīs sesijas apmeklē ļoti plašs klausītāju loks, un tas ir lielisks formāts, lai pārbaudītu projekta starptautisko potenciālu un izplatītāju iespējamo interesi. 

“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” ir režisora Edmunda Jansona pirmā pilnmetrāžas animācijas filma, kuras sižets balstīts rakstnieces Luīzes Pastores grāmatā bērniem “Maskačkas stāsts”. Filma tapusi animācijas studijā “Atom Art” sadarbībā ar Polijas studiju “Letko” Nacionālā Kino centra programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros. Filmas māksliniece ir Elīna Brasliņa, scenārija autore – Līga Gaisa, bet producente – Sabīne Andersone, un lomas filmā ierunājuši aktieri Andris Keišs, Gatis Gāga, Kaspars Znotiņš, Nora Džumā, Eduards Olekts, Baiba Broka, Eduards Zilberts, Māra Liniņa u. c.

05.03.2019.

 

ASV virpuļviesuļos gājuši bojā 22 cilvēki, vairāk nekā 50 cilvēki ievainoti (+VIDEO)

Virpuļviesuļos, kas plosījušies Alabamas štatā ASV dienvidaustrumos, gājuši bojā vismaz 22 cilvēki, svētdienas vakarā medijiem pavēstījis vietējais šerifs.

Vairāk nekā 50 cilvēki guvuši arī ievainojumus. Starp cilvēkiem, kas nogādāti slimnīcās, ir arī tādi, kas guvuši “ļoti smagas traumas”. Lī grāfistes šerifs Džejs Džonss norādīja, ka šobrīd prioritāte ir cietušo meklēšana, un varasiestādes brīdinājušas, ka bojāgājušo skaits varētu pieaugt. Tomēr naktī glābšanas darbi tika apturēti, bet pirmdienas rītā tie tiks atsākti ar vēl lielāku intensitāti, piebilda Džonss. Kās ziņo amatpersonas, virpuļviesuļi nodarījuši “katastrofālus” postījumus ēkām un ceļiem. Vairāk nekā 17 000 Alabamas mājsaimniecību palikušas bez elektroenerģijas piegādes.

Video

Jau iepriekš ASV Nacionālais meteoroloģijas dienests (NWS) bija izsludinājis tornado trauksmi, aicinot iedzīvotājus patverties pagrabos vai kapitāli būvēto ēku apakšējos stāvos. Virpuļviesuļi skāruši arī kaimiņos esošo Džordžijas pavalsti, kur bez elektroenerģijas piegādes palikuši 16 000 mājsaimniecību.

Autors: nozare.lv
04.03.2019.

Viļņā ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies Maks Korž! (+VIDEO)

20 aprīlī uz Siemens Arena skatuves ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies populārs baltkrievu mākslinieks Maks Korž!

Maks Korž – vienīgais izpildītājs no Baltkrievijas, kurš savā dzimtenē ir savācis valsts vislielāko koncertu laukumu Minsk Arēnu. Viss sākas ar to, ka jaunais Maksims aizņemas no mammas 300 dolārus uz pirmo dziesmu, ielika sociālos tīklos un aizbrauca uz armiju. Kad bija atpakaļ pēc vairākiem mēnešiem, viņš atgriežas jau populārs un pazīstams.

Sešus gadus atpakaļ viņu zināja ka nelielu dziedātāju un sauca uz maziem pasākumiem klubos. Tagad Maksam jau izdoti pieci albumi, ir realizēta ASV koncerttūre un uzstāšanās vairākās valstīs Eiropā.

Videoklipi no pēdējā albūma vāc vairākus miljonus skatījumu. Bet pēdējā klipā Korž paradīja sevi ka labu režisoru. Klips ir sasniedzis jau vairāk nekā 25 miljonu skatījumu.

Viļņā mākslinieks izpildīs savus labākus darbus, kā arī prezentēs savas pavisam jaunas dziesmas. 

 

Autors: Baltic Events

04.03.2019.

 

Veidi, kā pārbaudīt olas svaigumu

Viena no svarīgākajām lietām jebkuram produktam ir tā derīguma termiņš. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja produkta ārējais izskats var palikt nemainīgs pat vairākas nedēļas pēc tā iegādes. Piemēram, pēc olas čaumalas būs grūti saprast, cik svaiga tā ir. Tāpēc AS “Balticovo” – lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā un eksperts olu produktos – ir sagatavojis padomus, kā pārliecināties par savā ledusskapī atrodamo olu derīgumu, kā arī priekšnoteikumus labākai olu uzglabāšanai.

Veidi, kā pārbaudīt olas svaigumu

Viens no vieglākajiem veidiem, kā pārbaudīt olas svaigumu, ir ievietot to ūdenī. Ja ola ir svaiga, tā nogrimst un paliek tvertnes dibenā horizontāli. Ja tā vairs nav pirmā svaiguma, tad tvertnē atradīsies apmēram pa vidu vai trauka apakšā nedaudz slīpi un ar resno galu uz augšu. Savukārt, ja ola ir bojāta un uzturā vairs nav izmantojama, tā nekavējoties uzpeldēs virspusē. Tas skaidrojams ar to, ka olas čaumala ir poraina, līdz ar to olā esošais mitrums laika gaitā iztvaiko, bet iekšā ieplūst arvien vairāk skābekļa. Tādējādi olas gaisa “kabata” kļūst lielāka, un pati ola vieglāka.

Šo pašu gaisa “kabatu” var pārbaudīt arī nedaudz citādākā veidā – ar spēcīgas gaismas avotu. Caurskatot olu, var redzēt to, cik daudz gaisa sakrājies olā un vai to ieteicams lietot uzturā. Turklāt, ja olu nedaudz pakratot var dzirdēt šļakstus vai viļņošanos, uzreiz var atmest citas pārbaudes metodes, jo ola pavisam noteikti vairs nav svaiga – tajā iekļuvis gaiss, kas tad arī rada šīs blakus skaņas.

Lai pilnībā pārliecinātos par olas svaigumu, to var arī uzsist uz šķīvja un aplūkot, kā tā izskatās šķidrā veidā. Svaigām olām ir augstāks un viendabīgāks olbaltums. Savukārt vecām olām olbaltums ir ūdeņains un viegli atdalās no dzeltenuma. Arī AS “Balticovo” savā laboratorijā regulāri pārbauda olu gaisa “kabatas”, dzeltenumu augstumu un čaumalas izturību, kas ir vēl viena svaiguma pazīme. Proti, tieši olas, kuru čaumalas nav traumētas, ilgāk saglabāsies svaigas. Tāpēc arī mājas apstākļos olas ar ieplīsušām čaumalām ieteicams uzturā izlietot pēc iespējas ātrāk.

Veidi, kā saglabāt olas svaigas

Pēc Eiropas Savienības standartiem, olas derīguma termiņš ir 28 dienas. Taču, ja olas tiek glabātas ledusskapī, un ir ievēroti arī citi priekšnoteikumi, tās var glabāt pat 90 dienas. Olu svaigumu visvairāk ietekmē tieši temperatūra un gaisa mitrums, tāpēc vislabāk tās uzglabāt sausā temperatūrā pie +4 – +6 C. Ja olas tiks uzglabātas mitrā gaisā, var veidoties pelējums. Turpretī, ja olas tiks uzglabātas pārāk augstā temperatūrā, tās ātrāk izžūs, veidosies liela gaisa “kabata”, un līdz ar to olas arī ātrāk sabojāsies.

Vērts ņemt vērā arī to, ka, ja olām blakus atradīsies produkti ar stipru smaržu, arī olas šo smaržu var pārņemt. Tā kā olas čaumala ir poraina, tad tai izžūstot, olā sasūcas gan gaiss, gan apkārtējās smaržas. Tādējādi plānoto maltīti var sabojāt kāda pavisam neplānota vai pat nevēlama piegarša, tāpēc ieteicams olas glabāt vai nu atsevišķā ledusskapja nodalījumā, vai nemaz neizņemt tās no iepakojuma.

Autors: Balticovo

10 vienkārši veidi, kā kļūt pozitīvai!

Iekurini savus laimes hormonus:

1. Sporto – Sportojot tavas smadzenes izdala endorfīnu un īsi pēc tam dopamīnu. 

2. Izdari ko pārgalvīgu – Izdari ko tādu, kas liek tavām plaukstām svīst, ko tādu, kas liek sirdij pukstēt straujāk un tu jutīsies lieliski! 

3. Apmeklē, kādu koncertu – Koncertos rodas sajūta, ka ikviens tā laikā jūtas tāpat, kā tu. Šķitīs, kas esi vienota ar veselu baru cilvēku, maģiski! 

4. Uzrunā svešinieku – Uzdāvini kādam svešiniekam konfekšu kasti vai kafiju, tu redzēsi cik ļoti tas spēs uzlabot tavu dienu.

5. Iztaisno muguru – Ja cilvēks iztaisno muguru, tad sev nemanot kļūst pašpārliecināts, tas taču ir lieliski!

6. Atrodi laiku sev – Ja vēlies celt savu pašapziņu un justies labāk, tad piektdienu vakaros nedodies ballītēs, bet noskaties kādu komēdiju un pagatavo savu sejas masku.

7. Apēd ko asu – Jauns ēdiens, īpaši, ja tas ir ass, dos pamatīgu dopamīnu devu!

8. Izmēģini akupunkūru – Klusums iedarbinās tavas domas, savukārt adatiņas sniegs dabisku eiforijas sajūtu.

9. Meditē – Meditē tikai 10 minūtes un jutīsi, ka kļūsti mierīgāka un harmoniskāka.

10. Palecies – Tas šķiet dīvains ierosinājums, bet patiesi darbojas!

Atceries:  Ja tev ir mājdzīvnieks, tad kļūt pozitīvai ir pavisam vienkārši, pavadi laiku kopā ar savu četrkājaino draugu. Vai zināji, ka cilvēki, kuriem ir mājdzīvnieki dzīvo ilgāk, tādēļ, ka izjūt mazāk stresa? Tās taču ir lieliskas ziņas!

Autors: Dieviete.lv

15 fakti par aktrisi Odriju Hepbernu

 

Kinomīļiem Odriju Hepberna noteikti ir zināma. 20. gadsimtā viņa bija viena no spilgtākajām personībām un modes ikonām. 

1. Odrijas pilnais vārds ir Odrija Ketlīna Hepberna Rustone!

2. Odrija ir dzimusi 1929. gadā 4.maijā – vietā, kuru sauc par Ikselu, netālu no Briseles, Beļģijā.

3. Skolas gadus Odrija pavadīja fašistu okupētajā Arnhemā, Holandē, kur pēc vecāku šķiršanās dzīvoja ar māti. Kad vecāki šķīrās, tad Odrijai bija vien 6 gadi un viņai vecāku šķiršanās bijis ļoti smags trieciens.

4. Odrija redzēja, kā nacisti nošauj viņas onkuli un mātes brālēnu, viņa arī redzējusi pilnu vilcienu ar deportācijai nolemtajiem ebreju bērniem, tas vēlāk spēcīgi kalploja par iemeslu, kādēļ aktrise iesaistījās organizācijā UNICEF

5. Odrija jau no bērnības ļoti vēlējusies kļūt par balerīnu, tomēr kara laikā pārciestās slimības un mazā auguma dēļ, šis sapnis palika neizsapņots.

6. 50. gadu sākumā Odrija studēja aktiermeistarību Londonā un paspēja pat nofilmēties pāris Britu filmās.

7. Savā dzīves laikā Odrija paspēja divreiz apprecēties un katrā no laulībām dzemdēt pa puikam (Šonu un Lūku)

8. Odrijas mīļākais dizainers bija “Givenchy”, kurš veidoja tērpus arī viņas filmu varonēm. Odrija bija viņa laba draudzene un, protams, arī mūza.

9.  Pretēji savu filmu varonēm, Odrija nemīlēja nēsāt uzkrītošas rotaslietas, viņai ļoti neesot patikuši rokas pulksteņi!

10. Odrijas tievē ķermeņa noslēpums, bija viņas veselīgais dzīvesveids un lieliskā vielmaiņa. Aktrisei garšoja augļi, it īpaši āboli.

11. Ēšanā aktrisei bija “interesants” paradums, viņa ēda tikai tik daudz, lai justos paēdusi.

12. Aktrisei patika braukt ar velosipēdu un doties pastaigā ar savu sunīti.

13. Savā 64. gadus ilgajā dzīves laikā, Odrija paspēja nofilmēties 35 filmās. Viena no slavenākajām ir “Breakfast at Tiffany’s” 

14. Pēc 1976. gada aktrise filmējās arvien retāk, toties aktīvi pievērsās labdarībai. Odrija palīdzēja cilvēkiem Āfrikā, viņu sarūgtināja doma, ka pasaulē ir bērni, kuri cieš badu un nevar izglītoties skolās, tādēļ viņa darīja visu, lai šiem cilvēkiem palīdzētu.

15. Odrija mira Zviedrijā, kur pildijā UNICEF vēstnieces pienākumus. Odrijai bija neārstējams resnās zarnas vēzis.

 

Autors: Dieviete.lv

Veidi, kā parūpēties par savām krūtīm un izvairīties no krūts vēža!

1. Ēd daudz šķiedrvielu – Ēdot šķiedrvielām bagātīgus produktus, tu kontrolēsi ķermeņa svaru. Risku saslimt ar krūts vēzi samazina arī pupu un ogu lietošana uzturā.

2. Guli tumsā – Dodoties gulēt aizver aizkarus, izslēdz telefonu, jo gaisma var traucēt melatonīna (miega hormona) veidošanos. Miegā pavadi vismaz 6 stundas, jo mazāks gulēšanas laiks var palielināt sasli,šanas risku.

3. Nedzer alkoholu – Ja nedēļās laikā patērē daudz, dažādus alkoholiskus dzērienus, tad iespēja saslimt ar krūts vēzi palielinās par 21%. Tādēļ ir ieteicams pieturēties pie konkrēta dzēriena, vai nelietot alkoholu vispār.

4. Vingro pāris reizes nedēļā (pietiks ar 20-30 min) – Vingrojot tu samazini risku saslimt ar krūts vēzi. Ja regulāri vingrosi, tad tas tev palīdzēs kontrolēt estrogēna līmeni ķermenī!

5. Uzturā regulāri lieto barojošo holīnu – Sievietes, kura uzturā regulāri lieto barojošo holīnu, krūts saslimšanas risku samazina par 24% 

Autors: Dieviete.lv

Cik labi tu zini savu valsti? Latvijas valsts ieņēmumi 2018.gadā – 9,41 miljards eiro!

Janvāra beigās Valsts ieņēmumu dienests publicējis atskaites rakstu par saviem ieņēmumiem 2018.gadā.

Saskaņā ar VID kopbudžeta ieņēmumi sasnieguši 9,41 miljardu eiro, izpildot ieņēmumu plānu par 101,3 %. Salīdzinot ar 2017.gadu, nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 788,42 miljoniem eiro jeb 9,1%, ko pēc VID vārdiem sekmējusi ekonomiskā izaugsme un VID darba rezultāti.

Ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2018.gadā ir 3,20 miljardi eiro. Tas ir par 410,50 miljoniem eiro jeb 14,7 % vairāk nekā 2017.gadā, ko daļēji veicināja veselības aprūpes finansēšanas likmes paaugstināšana par vienu procentpunktu. Darbaspēka nodokļus 2018.gadā pozitīvi ietekmēja darba ienākumu pieaugums, pateicoties arī minimālās algas palielināšanai, un darba ņēmēju skaita palielināšanās.

Ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā apliecina arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, kas 2018.gadā sasnieguši 2,46 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, tie palielinājušies par 269,22 miljoniem eiro jeb 12,3 %. Lielākais pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids ir valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (skaidrojams ar būvdarbu pasūtījumu pieaugumu), mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus vai operācijas ar nekustamo īpašumu.

No pievienotās vērtības nodokļa 2018.gadā atmaksāti 887,20 miljoni eiro, kas ir par 26,93 miljoniem eiro jeb 2,9 % mazāk nekā 2017.gadā. Tas skaidrojams ar deklarēto no budžeta atmaksājamo summu samazināšanos.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018.gadā ir 1,03 miljardi eiro un tādējādi pirmo reizi Latvijas vēsturē ir pārsnieguši 1 miljardu eiro. Šī summa ir aptuveni desmitā daļa no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem. Vairāk nekā pusi – 52,4 % – no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas ir ieņēmumi par naftas produktiem, 23,5 % – ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20,3 % – par tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī. Jāatzīmē, ka akcīzes nodokli pārsvarā maksā atsevišķi lieli nodokļu maksātāji, tādejādi būtiska ietekme uz ieņēmumiem ir nodokļu maksātāju izmantotajām iespējām pagarināt nodokļa nomaksas termiņu.

Nodokļu reformas ietvaros būtiskas pārmaiņas skāra uzņēmumu ienākuma nodokli, paredzot nodokli maksāt peļņas sadales brīdī nevis par gūto pelņu kā tas bija iepriekš. Tas atspoguļojies arī 2018.gada ieņēmumos. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2018.gadā ir 304,00 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn tie ir samazinājušies par 121,61 miljoniem eiro jeb 28,6 %. Tomēr uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns ir izpildīts par 130,6 % jeb ieņēmumi ir par 71,30 miljoniem eiro lielāki nekā tika plānoti.

Pretēji plānotajam, lēnāks ieņēmumu pieaugums 2018.gadā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Jāatzīmē, ka ar 2018.gadu tika ieviestas trīs nodokļa pamatlikmes, paaugstināts neapliekamais diferencētais minimums, neapliekamais minimums pensionāriem un atvieglojums par apgādībā esošām personām. Tas gan samazināja ieturēto nodokļa apmēru, gan palielināja nodokļa atmaksu apmēru.

No iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2018.gadā atmaksāti 147,46 miljoni eiro, kas ir par 26,02 miljoniem eiro jeb 21,4 % vairāk nekā 2017.gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2018.gadā ir 1,72 miljardi eiro, kas ir par 20,49 miljoniem eiro jeb 1,2 % vairāk nekā 2017.gadā.

Ņemot vērā neplānoti zemos ieņēmumus no visu veidu nodevām, naudas sodiem un sankcijām, kā arī citiem nenodokļu ieņēmumiem, kas atsevišķos maksājumu veidos ir pat mazāki nekā 2017.gadā, ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) būtiski veicināja VID administrēto nenodokļu, kā arī kopbudžeta ieņēmumu plāna izpildi 2018.gadam. Ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) 2018.gadā ir 244,64 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2017.gadu, palielinājušies par 89,45 miljoniem eiro jeb 57,6 %, jo viens nodokļu maksātājs veicis maksājumu ne tikai no 2017.gada, bet arī 2016.gada peļņas.

Nodoklis Ieņēmumi
Valsts soc. apdrošināšanas iemaksas 3,2 miljardi
Akcīzes 1,03 miljardi
Iedzīvotāju ienākuma 1,72 miljardi
Uzņēmuma ienākuma 304 miljoni
PVN 887 miljoni

Autors: Valsts ieņēmumu dienests

03.0.2019.

Kuri aktieri saņems ikgadējo Teātra dienas izcilības balvu?

Starptautiskajā teātra dienā, 27.martā, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā ikgadējo izcilības balvu saņems aktieri Elīna Vāne un Arturs Krūzkops, kā arī baletdejotāja Maruta Grosberga-Taubere, aģentūru LETA informēja Latvijas teātra darbinieku savienības (LTDS) pārstāve Undīne Preisa.

Lilitas Bērziņas balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā saņems Valmieras drāmas teātra aktrise Elīna Vāne. Pērn viņa atveidoja Annu, Kļaviņmāti un Edi izrādē “Vidzemnieki”, ko iestudēja Indra Roga. Tāpat aktrise iejutās titullomā Viestura Kairiša iestudējumā “Baladīna”, Donnu Annu režisora Sergeja Ščipicina izrādē “Mazās traģēdijas”, kā arī lomas citās izrādēs.

Harija Liepiņa balva tiks piešķirta Latvijas Nacionālā teātra aktierim Arturam Krūzkopam par spožām un profesionāli augstvērtīgi nospēlētām lomām pēdējo pāris sezonu laikā. LTDS aktiera apbalvošanu pamato ar viņa atveidotajām lomām Raiņa izrādē “Uguns un nakts”, Valtera Sīļa “Pēc beigām”, Henrika Ibsena “Pērs Gints”, Kirila Serebreņņikova “Tuvā pilsēta”, Rūdolfa Blaumaņa “Trīnes grēki”, Antipa Oskara Vailda/Riharda Štrausa “Salome”, kā arī Vladislava Nastavševa iestudējumos “Idiots” un “Trīs māsas. Refleksija”.

Savukārt Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģijā Latvijas Profesionālā baleta asociācija pasniegs Marutai Grosbergai-Tauberei, kura skatuves vārdā atpazīstama kā Maruta Dinga. Māksliniece absolvējusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu 1960.gadā. Mācījusies pie baleta pedagogiem Valentīna Bļinova un Marinas Sizovas. Laikā no 1960. līdz 1980.gadam viņa bija Latvijas Nacionālās operas baleta soliste, bet no 1992. līdz 2010.gadam bijusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas klasiskās dejas pedagogs.

Dinga skatītājiem palikusi atmiņā ar izcili tehniski izpildītām lomām Pētera Čaikovska klasiskajos baletos “Gulbju ezers”, “Riekstkodis” un “Apburtā princese”. Tāpat māksliniece sevi apliecinājusi arī Ludviga Minkusa baletos “Dons Kihots” un “Bajadēra”.

Autors: nozare.lv

Šis pāris mainījis savu dzīvi pārvācoties omulīgā un kompaktā mājoklī (+VIDEO)

Šis pāris izlēmis, ka vēlas ietaupīt, ideju par šo mājokli viņi smēlušies no citiem mazo māju īpašniekiem un to iedvesmojošajiem youtube video. Esam publicējuši vai vairākas šādu mājokļu sērijas, bet tieši šī māja šķiet īpaši omulīga un pietiekami plaša, īpaši, ja tā paredzēta tikai 2 cilvēkiem.

Video

Autors: Dieviete.lv

Noderīgi fakti par gaļu!

Ja tev garšo gaļa, tad nenāktu par ļaunu zināt pāris faktus par to:

1. Gaļa ir olbaltumvielu produkts, liesa gaļa ir dzelzs avots.

2. Desas nav gaļa, jo tajās ir ļoti daudz garšvielu, tauku un sāls. 

3. Ļoti maz tauku ir medījuma gaļā.

4. Gatavojot gaļas ēdienus var pilnībā iztikt bez sāls. Katrai gaļai ir sava garša un to pastiprina ar attiecīgajām garšvielām, piemēram, jēra gaļu ar rozmarīnu, vistas gaļu ar kariju, teļa gaļu ar baziliku.

5. Gaļu garšviela ir ķiploks. Ceptam ķiplokam zūd specifiskais aromāts.

6. Lieso gaļu nevajadzētu cept taukos vai šmorēt krējumā. Gaļa vienmēr būs mīksta, ja to iepriekš iemarinēsi ar ķiplokiem, etiķi, vīnu vai kefīru. Gaļu jācepj krāsnī, ietinot folijā vai cepamajos maisiņos.

7. Nav ieteicams pirkt kaulus zupai. Kaulos koncentrējas smagie metāli, ja gribas gaļas smaržu, tad jāpaņem gaļas gabaliņu, jāizvāra un jāieliek zupā.

8. Ēdienus dažādojot var izmantot subproduktus. Taču ar to lietošanu uzturā ir jāuzmanās, tiem, kuriem ir augsts holesterīna līmenis.

9. Novārīt mīkstu var jebkuru gaļas gabalu. Cepšanai ir jāizvēlas kvalitatīvu gaļu, lai gaļas ēdiens izdotos sulīgs un mīksts ir jāizvēlas filejas gabals vai mīkstums.

10. Ja nodarbojies ar sportu un tev ir liela apetīte, tad gaļas ēdieniem vari pievienot soju. Ēdiens būs sātīgāks un lētāks.

 

Autors: Dieviete.lv

Mūžībā devusies rakstniece Andra Neiburga

62 gadu vecumā mūžībā aizgājusi izcilā latviešu rakstniece Andra Neiburga, vēsta kultūras interneta žurnāls “satori.lv”.

Andra Neiburga dzimusi 1957.gada 16.janvārī. Rakstniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, strādājusi izdevniecībā “Avots” par māksliniecisko redaktori, bijusi Latvijas Jauno literātu apvienības vadītāja un konsultante, žurnāla “Karogs” redakcijas kolēģijas locekle un māksliniece, viesnīcas “Neiburgs” īpašniece. Viņa arī apsaimniekojusi savas dzimtas namīpašumus, norāda “satori.lv”.

Foto

View this post on Instagram

#india #kerala

A post shared by Andra Neiburga (@andraneiburga) on

Neiburgas pirmā literatūras publikācija nodrukāta 1985.gadā – stāsts “Spīdēja saule” laikrakstā “Literatūra un Māksla”. Izdotas trīs Neiburgas grāmatas – 1988.gadā stāstu krājums “Izbāzti putni un putni būros”, 1991.gadā garstāsts bērniem “Stāsts par Tilli un Suņu vīru” un 2004.gadā stāstu krajums “Stum, stum”. Neiburgas stāsti tulkoti angļu, vācu, franču, dāņu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu un lietuviešu valodā. Viņa arī rakstījusi slejas laikrakstam “Diena”.

Neiburga latviski tulkojusi Mihaila Bulgakova romānu “Suņa sirds”, Oskara Vailda lugu “Ideāls vīrs” izrādei Liepājas teātrī, tulkojusi un lokalizējusi Artura Šniclera lugu “Aplis” izrādei “Rondo” Jaunajā Rīgas teātrī, sarakstījusi scenāriju filmai “Mazās kaislības” (režisors Oļegs Rozenbergs). Pēc Neiburgas darbiem 1996.gadā uzvesta izrāde bērniem “Tille un Suņu vīrs”, 2002.gadā ierakstīts Latvijas Radio iestudējums un tapusi stāsta ekranizācija. 2012.gadā viņas stāsti tika izmantoti izrādē “Stum, stum” Jaunajā Rīgas teātrī.

Par stāstu krājumu “Stum, stum” Neiburga 2004.gadā saņēmusi laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā, par garstāstu “Stāsts par Tilli un Suņuvīru” 1993.gadā saņēmusi Latvijas Bērnu literatūras prēmiju “Pastariņa prēmija” un 2002.gadā arī Autortiesību Bezgalības balvu.

2017.gadā notika viņas daiļradei veltīta konference “Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls”, 2018.gadā tika izdots tāda paša nosaukuma rakstu krājums – pirmā zinātniskā grāmata, kas veltīta Neiburgas daiļradei, liecina kultūras interneta žurnāla “satori.lv” apkopotā informācija.

Autors: nozare.lv/satori.lv

 

Pērn vidējās darba algas izaugsme uzrādīja straujāko kāpumu pēdējo desmit gadu laikā!

Vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 8.4%, sasniedzot 1004 eiro. Salīdzinot ar 2000. gadu, kad vidējā bruto alga bija 213 eiro, pieaugums ir nepilnas piecas reizes. Algu pieaugumu pērn veicināja gan minimālās algas kāpums (no 380 eiro uz 430 eiro), gan darba ņēmējam labvēlīgā darba tirgus situācija. Apstākļos, kad bezdarbs ir desmit gadu zemākajā līmenī un turpina sarukt un ekonomikā ir izteikts darbaspēka trūkums, saasinās konkurence par darbiniekiem, kas veicina darba samaksas pieaugumu. Algu kāpumu, visticamāk, sekmēja arī ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, kuru rezultātā pieauga oficiāli izmaksāto algu īpatsvars.

Vidējā alga pērn palielinājās pilnīgi visās nozarēs. Visstraujākais kāpums bija veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15.9%, kas saistīts ar veselības aprūpes sistēmas reformu. Savukārt vislēnāk vidējā alga auga finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 3.6%, kas daļēji saistīts ar biznesa modeļa maiņu vairākiem nozares spēlētājiem. Pārējās nozarēs vidējās algas kāpums bija robežās no 6-12%. Privātajā un sabiedriskajā sektorā algu pieaugums bija ļoti līdzīgs, proti, par 8.4% un 8.5%. Privātajā sektorā algu kāpums gada otrajā pusē nedaudz palēninājās, savukārt sabiedriskajā sektorā tas tieši otrādi kļuva straujāks.

Darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas ietekmē, lielākajai sabiedrības daļai alga pēc nodokļiem auga straujāk nekā alga “uz papīra”. Vidējā neto alga jeb tas, kas paliek pāri pēc nodokļu nomaksas, palielinājās par 9.9% un sasniedza 742 eiro. Ņemot vērā mēreno inflācijas kāpumu (2.5%), iedzīvotāju pirktspēja uzlabojās par 7.1%.

Šogad vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7%, kas joprojām ir diezgan strauji. Algu kāpumu turpinās veicināt darbaspēka trūkums, taču pieaugums būs nedaudz lēnāks nekā pērn, jo izzudīs minimālās algas celšanas efekts. Algu kāpums uzlabos iedzīvotāju finanšu situāciju un veicinās mājsaimniecību patēriņa pieaugumu, kas šogad būs galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājs. Uzņēmējiem būs aizvien vairāk jādomā ne tikai par to, kā atrast un noturēt darbiniekus, bet arī par to, kā uzlabot efektivitāti, kur investēt, lai varētu tikt galā ar augošajām darbaspēka izmaksām. Ja ražīgums netiek līdzi algu kāpumam ilgāku laiku, šāda situācija var negatīvi ietekmēt uzņēmumu pelnītspēju un konkurētspēju.

Autors: Swedbank

Viņa internetā pasūtīja lētas kāzu kleitas, kāds bija rezultāts? (+VIDEO)

Šajā video redzēsi 4 dažādas kāzu kleitas, kuras pasūtītas no interneta mājaslapas wish.com! Jāatzīst, ka divas no šīm kleitām bija “normālas”, bet pati dārgākā bija sliktākās kvalitātes!

Vai tu esi pasūtījusi kāzu kleitu internetā? Vai tu šādi riskētu?

Video

Autors: Dieviete.lv

Alerģijas guļamistabā: Kā no tām izvairīties

Alerģiskiem cilvēkiem guļamistaba ir viena no problemātiskākajām telpām mājoklī, jo tur ir daudz tekstilizstrādājumu, kuros var mājot putekļu ērcītes – biežākais alerģiju cēlonis, saka alergoloģe Mārīte Poga. IKEA aptaujā* noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotājiem vairāk jārūpējas par savu guļamistabu, jo puse aptaujāto lieto spilvenus, kas ir vecāki par 4 gadiem, bet katram desmitajam matracis kalpo vairāk nekā 10 gadus. Par šo un citām tēmām sestdien diskusijā IKEA veikalā stāstīs alergoloģe Mārīte Poga, ergoterapeite Santa Silava un fizioterapeite Sandija Bergmane.

 Alergoloģe Mārīte Poga uzsver, ka spilvenu, segu un matraču kvalitāte ir nozīmīga ikdienas higiēnas daļa, un alerģiskiem cilvēkiem ir īpaši svarīgi par to pienācīgi rūpēties.

 “Latvijā putekļu ērcītes ir viens no biežāk sastopamajiem alerģiju izraisītājiem. Šie mikroskopiskie kukaiņi sastopami visos cilvēku mājokļos. Tie pārtiek no atmirušām ādas šūnām, kuru spilvenos, segās un matračos ir īpaši daudz, jo gultā pavadām apmēram trešo daļu dienas,” saka Mārīte Poga. Viņa atgādina – regulāri tīrot guļamistabu un guļamistabas tekstilizstrādājumus, var mazināt alerģijas simptomus un izvairīties no jaunu alerģiju rašanās.

IKEA Latvija interjera dizaina nodaļas vadītāja Baiba Freija stāsta par IKEA piedāvātajiem risinājumiem, matraču un spilvenu higiēniskas tīrības nodrošināšanai.

“Speciālisti uzskata, ka spilveni jāmazgā vismaz divas reizes gadā un jānomaina reizi 2–3 gados. Jauns matracis nepieciešams reizi 10 gados. Taču spilvenu un matraču mūžu var pagarināt, izmantojot speciālus pārvalkus. Īpaši spilvena pārvalki noder cilvēkiem, kas naktī pastiprināti svīst, jo pārvalku var noņemt un izmazgāt, bet pats spilvens paliek neskarts. Šādu pārvalku cena IKEA veikalā ir, sākot no 2,99 €. Matraču pārvalki pasargā matraci, ja uz tā kaut kas izlīst, un nodrošina tīrību un estētisku matrača izskatu daudzu gadu garumā,” paskaidro Baiba Freija. Viņa atgādina, ka IKEA matračiem ar 25 gadu garantiju šāda aizsardzība ir ļoti svarīga.

Latvijas iedzīvotāju guļamistabām raksturīga vēl kāda problēma. “Mēs katru gadu Latvijā apmeklējam vairākus desmitus mājokļu, lai saprastu, par ko sapņo Latvijas iedzīvotāji, ar kādiem izaicinājumiem viņi sastopas, iekārtojot mājokli, un kādus risinājumus varam piedāvāt. Ievērojām, ka daudzos mājokļos guļamistabā pietrūkst efektīvu risinājumu mantu glabāšanai. Viss, kas neatrodas slēgtās kastēs vai atvilktnēs, neizbēgami pieput un var kaitēt veselībai, turklāt ietekmē guļamistabas izskatu,” saka Baiba Freija.

Alergoloģe Mārīte Poga apkopojusi dažus padomus, kā padarīt guļamistabas vidi drošu pret alerģijām:

  1. Ja tev ir alerģijas, guļamistabu iekārto pēc iespējas minimālistiski, bez liekām mēbelēm un tekstilizstrādājumiem. Izvēlies tikai to, kas tiešām nepieciešams.
  2. Neliec guļamistabā paklājus – grīdai jāpaliek brīvai, lai to būtu vieglāk izmazgāt.
  3. Izvēlies skapjus ar durvīm, lai apģērbā un citās mantās nekrātos putekļi.
  4. Biezu, smagu aizkaru vietā izvēlies vieglākus, vai pieliec logiem viegli kopjamas žalūzijas.
  5. Pirms miega kārtīgi izvēdini istabu. Atkarībā no āra temperatūras telpa jāvēdina 5–15 minūtes. Lielāks skābekļa daudzums nodrošinās labāku miegu un elpošanu.
  6. Regulāri mazgā spilvenus un segas, jo tieši tur dzīvo putekļu ērcītes. Lai no tām atbrīvotos, Mārīte Poga iesaka mazgāt tekstilizstrādājumus vismaz 55 °C temperatūrā.
  7. Gultas veļu mazgā reizi nedēļā.
  8. Rūpējies par matraci. Ja sajūti nepatīkamu aromātu vai pamani pelējumu, ir laiks matraci nomainīt. Baktērijas un sēnītes uz matrača virsmas atrodas ļoti tuvu elpceļiem, tāpēc var izraisīt astmu un citas saslimšanas. Lieto matrača pārvalku, lai matracis kalpotu ilgāk.
  9. Alerģiskiem cilvēkiem vēlams izraudzīties sintētiska materiāla spilvenus un segas, jo tie ir vieglāk kopjami. Alerģiskiem cilvēkiem nav ieteicams izvēlēties vilnas, dūnu vai griķu spilvenus.

Autors: Ikea

Iedzīvotāji “uzkar” VID sistēmu!

Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) piektdien ir atjaunota, taču, lai neradītu sistēmas traucējumus, deklarāciju var iesniegt ierobežots cilvēku skaits, liecina VID paziņojums.

Piektdienas rītā lielās noslodzes dēļ gada ienākumu deklarāciju iesniegšana EDS nebija iespējama. Visas pārējās darbības EDS bija iespējams veikt.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA pastāstīja, ka jau dažas minūtes pēc pusnakts EDS tika reģistrēti 26 500 vienlaicīgu pieslēgumu.

Līdz piektdienas rītam gada ienākumu deklarācijas tika iesnieguši vairāk nekā 10 000 cilvēku, aģentūrai LETA sacīja VID ģenerāldirektores konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars.

“Deklarāciju iesniegšana tika atslēgta, jo ap plkst.9 EDS tika konstatēti pat apmēram 30 000 vienlaicīgu pieslēgumu. VID aicina nesteigties iesniegt deklarācijas šodien, jo tās nav Dziesmu svētku biļetes, kas varētu beigties. Deklarāciju iesniegt vēl var vairākus mēnešus un vairākus gadus,” teica Vaivars.

Jau vēstīts, ka no piektdienas VID sāk pieņemt iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. Iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācijas iesniegšana nav obligāta, deklarāciju par pagājušo gadu var iesniegt jebkurā laikā līdz 2022.gada 16.jūnijam.

Gadījumos, kad saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, deklarācija jāiesniedz obligāti līdz šā gada 3.jūnijam, savukārt, ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, – līdz 1.jūlijam.

Tāpat kā līdz šim, arī šogad daļai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija ir jāsniedz obligāti un daļa to var darīt brīvprātīgi. VID aicina ikvienu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Ja no algota darba ienākumiem ir maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), gada ienākumu deklarāciju var iesniegt brīvprātīgi, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto IIN par attaisnotajiem izdevumiem, kā arī gadījumā, ja ir izveidojusies nodokļa pārmaksa saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma un progresīvās nodokļa likmes piemērošanu.

Deklarāciju var iesniegt arī, ja gada laikā nav bijuši piemēroti nodokļu atvieglojumi, piemēram, par apgādībā esošām personām. Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt trīs gadu laikā. Tātad šogad to var iesniegt ne tikai par 2018.gadu, bet arī par 2016. un 2017.gadu, bet līdz 2019.gada 17.jūnijam – vēl arī par 2015.gadu.

Kopš 2018.gada progresīvās IIN likmes un diferencētā neapliekamā minimuma lielums ir atkarīgs no kopējiem gada laikā gūtajiem ienākumiem, tātad – ne tikai algas. Gadījumos, kad gada laikā gūtie ienākumi ir svārstīgi, var veidoties gan nodokļa piemaksa, gan nodokļa pārmaksa. Ja, rezumējot gada ienākumus, izrādās, ka IIN nav samaksāts pilnā apmērā, trūkstošo nodokļa daļu nepieciešams iemaksāt budžetā. Savukārt, ja izrādās, ka ir samaksāts lielāks IIN, nekā nepieciešams, tas tiek atmaksāts. Lai noskaidrotu, vai izveidojusies nodokļa piemaksa vai pārmaksa, katram iedzīvotājam individuāli ir jāaizpilda sava gada ienākumu deklarācija. Ja nodoklis ir jāpiemaksā valsts budžetā, tad gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz obligāti.

Budžetā piemaksājamo IIN summu var samazināt vai pilnībā izlīdzināt, pievienojot gada ienākumu deklarācijai čekus, kvītis vai bankas maksājuma uzdevumu vai konta izrakstu par attaisnotajiem izdevumiem. VID atzīmē, ka 2018.gadā summa, no kuras viena persona var atgūt daļu nodokļa par attaisnotajiem izdevumiem, ir pieaugusi līdz 600 eiro, ievērojot nosacījumu, ka attaisnotie izdevumi nepārsniedz 50% no strādājošā gada ienākumiem pirms nodokļu nomaksas.

Tāpat kā līdz šim obligāti gada ienākumu deklarācija jāsniedz, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrēts nekustamais īpašums vai gūti ienākumi no profesionālās darbības; ja ārvalstīs ir gūti ienākumi, tajā skaitā jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot personas, kuras kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir guvušas algota darba ienākumu, kuram piemērots attiecīgās dalībvalsts ienākuma nodoklis; ja ir gūti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas kopumā 2018.gadā pārsniedz 4000 eiro, piemēram, pārdota personiskā manta; ja ir gūti ienākumi, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, piemēram, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas fiziskai personai; ja ir gūti citi ar nodokli apliekami ienākumi, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, piemēram, no fiziskām personām (kas nav radniecībā līdz trešajai pakāpei) saņemti dāvinājumi.

Autors: nozare.lv

01.03.2019.

 

Tests: Kādas ir tavas labākās īpašības?

Ko tu fotogrāfijā pamanīji pirmo?

Krokodīlu – Visticamāk, ka tu vienmēr mēģini kontrolēt situāciju un būt atbildīga par visu. Tas nenozīmē, ka esi brutāla egoiste!  Tevi mīt lieliskas vadītājas spējas un spēcīga empātija.

Putnu – Tu centies neradīt konfliktu situācijas, tas nenozīmē, ka tev nav sava viedokļa, bet tu centies panākt kompromisu un diezgan bieži tev tas arī izdodas. Tu esi atklāta un draudzīga!

Suņa purnu – Tu esi vienkārša sieviete, kurai patīk izcelt savu loģisko domāšanas veidu, tev padodas būt mierīgai arī spraigās situācijas. Tavs prāts bieži ir atrisinājis vairākas problēmas.

Suņa asti vai kāju – Tu esi harizmātiska un pieņem oriģinālus lēmumus. Problēmas tu risini ar radošu pieeju, jo loģiskā domāšana nav tava stiprā puse.

Loganu no X-Cilvēkiem – Tu esi ļoti karstasinīga būtne, kura nebaidās no dzīves grūtībām.

Betmenu – Tev patīk pastaigas vēlās vakara stundās, sirdī esi romantiķe!

Autors: Dieviete.lv

Ieskaties Kardašjanu realitātes šova smieklīgākajos momentos! (+VIDEO)

Vai tu skaties Kardašjanu realitātes šovu? Ja nē, tad tu neko neesi nokavējusi, šajā video ir apkopoti desmit smieklīgākie šova momenti. Atgādinām, ka drīzumā gaidāma “Keeping Up with the Kardashians” 16. sezona!

Kurš no šiem apkaunojošajiem momentiem tevi pārsteidza visvairāk?

Video

Autors: Dieviete.lv

 

Šogad likvidēs vismaz piecas izglītības iestādes, reorganizācija skars teju 15 skolas

Līdz jaunajam mācību gadam vismaz septiņām izglītības iestādēm tiks mainīta īstenojamā izglītības pakāpe. Par pamatskolām kļūs divas vidusskolas – Liepnas vidusskola un Tumes vidusskola, par sākumskolām – Mežgaļu pamatskola, Saldus novada pašvaldības Kursīšu pamatskola, Jaunlutriņu pamatskola un Pampāļu pamatskola. Savukārt Līvu sākumskola pārtaps par Līvu pirmsskolas izglītības iestādi.

Vēl kopumā vismaz astoņas izglītības iestādes skars pievienošanās vai apvienošanās process. Tā ar šī gada sākumu Irlavas pirmsskolas izglītības iestāde “Cīrulītis” pievienota Irlavas pamatskolai, savukārt Auces novada pirmsskolas izglītības iestāde “Mazulis” pievienota Auces novada pirmsskolas izglītības iestādei “Pīlādzītis”. Tāpat Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Laimiņa” tiks pievienota bērnudārzam “Māriņa”. Jūnija beigās, apvienojot Iecavas internātpamatskolu un Dzimtmisas pamatskolu, tiks izveidota Iecavas pamatskola.

Savukārt jaunajā mācību savas durvis vaļā nevērs vēl vismaz piecas izglītības iestādes. Jūnijā tiks likvidēta Ozolu sākumskola Valkas novadā un Andzeļu pamatskola Dagdas novadā, bet augustā savu darbību beigs Liepājas internātpamatskola, Jaunmuižas pamatskola Skrundas novadā un Jūrmalas vakara vidusskola.

Patlaban izvērtēšanā IZM ir vēl četru pašvaldību iesniegumi – Aglonas, Raunas, Rēzeknes novada un Grobiņas novada pašvaldību lēmumi.

Ņemot vērā, ka līdz šim lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu plānots pieņemt vēl vairākās pašvaldībās, tostarp Rīgā, kopējais reorganizējamo un likvidējamo izglītības iestāžu skaits, visticamāk, pieaugs.

Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājs. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo, vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.

Izskatot jautājumus par saskaņojumu pašvaldības lēmumam par vispārējās vidējās izglītības iestādes reorganizēšanu vai likvidāciju, tiek ņemti vērā vairāki kritēriji: izglītības iestādes darba kvalitāte – skolēnu mācību rezultāti un sekmības dinamika, izglītības programmu piedāvājums, sasniegumi interešu izglītības jomā, pedagogu un izglītības iestādes vadītāja darba kvalitāte u.c.; izglītības pieejamība – sākumskolas (1.-6.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai; transporta nodrošinājums; izglītības iestādes tīkla attīstības koncepcija novadā – pieejamie finanšu resursi, izglītības iestāžu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls; iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) informētība un viedoklis.

Pirms lēmuma pieņemšanas tiek izskatīts pašvaldības iesniegums, pašvaldības lēmums par izglītības iestādes reorganizēšanu vai likvidāciju, pašvaldības argumentēts pamatojums par reorganizēšanu vai likvidāciju.

Autors: nozare.lv
01.03.2019.

Ukraina izstājas no šī gada Eirovīzijas! (+VIDEO)

Pēc vairāku nacionālās atlases fināla dalībnieku atteikuma Ukrainas nacionālā raidsabiedrība nolēmusi nesūtīt valsts pārstāvjus uz Eirovīzijas starptautisko dziesmu konkursu Izraēlā.

“Šī gada Eirovīzijas nacionālajā atlasē par uzvarētāju kļuva dziedātāja MARUV, kurai nacionālā raidorganizācija kā katru gadu piedāvāja slēgt līgumu par dziesmu konkursu. Taču pēc sarunām MARUV atteicās parakstīt līgumu,” teikts Ukrainas nacionālās raidsabiedrības NOTU paziņojumā. Dziedātāja sestdien uzvarēja nacionālajā atlasē un ieguva tiesības pārstāvēt Ukrainu šīgada Eirovīzijā, kas maijā notiks Izraēlā. Tomēr pēc sarunām pirmdien NOTU paziņoja, ka nav spējusi vienoties ar MARUV, un abas puses apsūdzēja viena otru šī konkursa politizēšanā. Viens no līguma nosacījumiem būtu liedzis MARUV koncertēt Krievijā, lai gan viņai ir paredzēts 6.aprīlī uzstāties Maskavā ar savu pirmo solo koncertu. NOTU paziņoja, ka MARUV nepiekrita būt par “Ukrainas kultūras vēstnieci” un “Ukrainas sabiedrības viedokļa paudēju pasaulē”.

Video

MARUV sociālajā tīklā “Instagram” ierakstīja, ka ir noraidījusi nosacījumus, kas liktu viņai spēlēt politisku lomu Eirovīzijā.

“Es neesmu gatava uzstāties ar lozungiem, pārvēršot manu parādīšanos konkursā par reklāmu mūsu politiķiem,” paziņoja MARUV. “Es esmu mūziķe, nevis instruments politiskajā arēnā.” Vēlāk no dalības Eirovīzijā atteicās arī atlases fināla otrās un trešā vieta ieguvēji “Freedom-jazz girls band” un “Kazka”, kā arī vēl viens fināla dalībnieks “Brunettes Shoot Blondes”.

NOTU paziņoja, ka varēja sūtīšanai uz Izraēlu izvēlēties jebkuru izpildītāju, kas nepiedalījās nacionālajā atlasē, taču no tādas alternatīvas raidorganizācija atsakās, cienot skatītāju izvēli nacionālajā atlasē. Esošajā situācijā, kā arī ņemot vērā pārmērīgo politizāciju atlases laikā, sabiedriskā raidorganizācija izlēmusi atteikties no dalības Eirovīzijā.

Autors: nozare.lv

01.03.2019.