Vai zināji, ka 19.-22. aprīlī Skonto halle Rīgā pārvērtīsies par mazliet maģisku un ļoti dzirkstošu vietu uz šīs pasaules? Un, kā nu ne, ja šīs četras dienas tajā pulcēsies ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no visas Baltijas, lai prezentētu, stāstītu, iedvesmotu, priecētu apmeklētājus ar visu jaunāko un pats galvenais – pašu radīto. Šī maģiskā vieta – izstāde Ražots Baltijā 2012 gaidīs arī visas Cosmopolitan lasītājas.
Izstādē būs pārstāvēts plašs nozaru klāsts – dabīgā kosmētika, mode, tekstils, jaunākās interjera dizaina tendences, grāmatniecība, medicīna, vieglā rūpniecība, pārtika un daudzas citas. Šogad izstāde pārsteigs ar daudz inovatīvām idejām un jaunajiem uzņēmumiem. Viens no tiem SIA Asaggi, kas izstādes organizatoru rīkotajā jauno uzņēmēju konkursā izcīnīja trešo vietu un iespēju iegūt bezmaksas stenda vietu izstādē. Ja tu esi riteņbraucēja, kas lietus laikā cīnās ar samirkšanu, tad Tev noteikti jāiepazīstas ar SIA Asaggi meitenēm Anniju Voiteku un Austru Kausinieci, kas piedāvā krāsainus, praktiskus un pats galvenais – stilīgus lietusmēteļus ar īpaši iestrādātu pārloku riteņbraucējiem.Biznesa ideja radās Annijai Voitekai, lietainā dienā braucot ar velosipēdu mājās no darba. Sākoties lietum, Annija piestāja kioskā un iegādājās vienreizlietojamo lietusmēteli par 0.60 Ls. Pa ceļam lietus mētelis uzpūtās kā parašūts, piebraucot pie mājas, tas bija tik pat kā nopūsts no augumu un vienīgā sausā vieta bija plecu daļa. Tajā brīdī galvā radās jautājums – “Kāpēc nav nekas normāls?”, kam sekoja pēkšņa vīzija, kurā bija krāsains lietusmētelis, kas šūts no stingra auduma.
“Gluži kā spogulis met saules zaķus, tā a’coat krāsainie lietusmēteļi zibina košas krāsas. Izstādē mēs un VIŅI būsim krāsās, košās krāsās, daudz krāsās, ļoti, ļoti daudz krāsās! Mēs parādīsim, KĀ saglabāt saulainu sajūtu lietainās dienās!” Tā par dalību izstādē saka pašas meitenes, kas uzņēmējdarbību uzsākušas vien šī gada sākumā un pašlaik sevi vēl par uzņēmējām nedēvā – vien par uzņēmīgām jaunkundzēm.
Latvija, Lietuva un Igaunija ir pilna šādiem iedvesmas stāstiem. Nāc un izbaudi klātbūtnē to rezultātus! Un neatstāj mājās arī pašus mazākos – meitas, dēlus, māsas un brāļus, viņi varēs priecāties par bezmaksas Annels atrakcijām.
Izstāžu kompānijas SIA Kelle Expo rīkotā daudznozaru izstāde Ražots Baltijā 2012 šogad notiks 19.-22. aprīlī Rīgā, Skonto Hallē, E. Melngaiļa ielā 1a. Izstāde savus apmeklētājus gaidīs 19.-21. aprīlī no desmitiem rītā līdz septiņiem vakarā, savukārt 22. aprīlī no desmitiem rītā līdz sešiem vakarā.
Modes un izklaides centrā Rīga Plaza no šodienas ir atklāta vēl nebijusi izstāde, kurā vienkopus varēsi aplūkot visu Cosmopolitan vāku retrospekciju no tālā 2002. gada līdz pat pašam svaigākajam – 2011. gada marta numuram. Nāc un noskaidro, kā gadu gaitā mainījies vāka dizains un kādas bijušas modes tendences pirms diviem, pieciem un pat deviņiem gadiem. Galu galā – vai zināji, kura bijusi pati pirmā vāka modele un kuras no latviešu zvaigznēm gozējušās uz Cosmopolitan vāka? To visu noskaidrosi Cosmo vāku izstādē!
Tā nu tas ir, ne visi šajā pasaulē ir vienādi. Bet iespēja ir katram dota, tā tikai jāizmanto. Mēs varam ilgi spriest par jēdzieniem, kas ir “nabags” un kas ir “bagāts”. Bet uzreiz tomēr iespējams atšķirt, kā šīs divas cilvēku kategorijas rīkojas dažādās dzīves situācijās.
Nabags naudu tērē, bagātais iegulda.
Nabags pērk impulsīvi, kamēr bagātais pārdomā katru pirkumu.
Nabags cenšas visu dabūt par brīvu, bagātais maksā par darbu.
Nabags dzīvo vienai dienai, bagātais spējīgs plānot ilgtermiņā.
Nabagais meklē iemeslus, lai nekā nedarītu. Bagātais meklē ceļus, kā sasniegt mērķus.
Nabagais daudz runā, bagātais runā tikai ar mērķi.
Nabagais dara visu uz miega rēķina, bagātais normāli izguļas un pārdomāti strādā darba laikā.
Nabagais strādā nemīlamu darbu, bagātais strādā, ko sirds vēlas.
Nabagajam visu vajag “daudz”, bagātajam ir labi, ja “pietiek”.
Nabagajam visu vajag “ātri”, bagātais nesteidzas.
Nabagais aizdod, bagātais iedod.
Nabagais šķendējas par katru centu, bagātais neuztraucas par miljonu (ja arī tas vēl nav kabatā).
Protams, šie nav visi izteicieni par tēmu. Jums kas sakāms? Papildiniet.
Daudzi ceļotāji ārzemēs saskaras ar plaši pazīstamām problēmām: komisijas maksa veicot pirkumu ar karti vai vēl lielāka, ja izlem naudu izņemt skaidrā. Piedevām, katru dienu ir jāpārbauda savs konts, lai saprastu un nobrīnītos, cik daudz naudas aiziet vējā jeb šajās komisijas maksās. Šādos gadījumos lieliski glābs konts N26 bankā.
Iegūt šo karti var pavisam vienkārši. Ir jādodas uz N26 mājaslapu https://n26.com/ un jāatver konts. Pieteikuma formas aizpildīšana aizņem vidēji 8 minūtes.
Lai veiksmīgi varētu piereģistrēties, ir nepieciešams viedtālrunis un pase vai ID karte. Reģistrācijas procesā būs jāveic video zvans (personības pārbaude), kurā notiks saruna ar N26 darbinieku (angļu vai vācu valodā). Tās ilgums nepārsniedz 5 minūtes.
Kad tas ir izdarīts, atliek gaidīt savu karti un izmantot tās priekšrocības. Patiesi ērti!
Esmu jau pieradusi, ka katru gadu, tuvojoties Ziemassvētku laikam, Cosmo.lv forumā parādās diskusija “Ko dāvināt vīrietim?”. Ir ļoti labi, ka iespējams izlasīt dažādus padomus un idejas par šo tēmu un uzzināt, par ko priecāsies tavs vīrietis, draudzene, vecāki vai kāds cits tuvs cilvēks. Taču ko darīt tad, ja neviens padoms nešķiet piemērots, pašai prātā neviena ideja nenāk, bet svētki tuvojas milzu soļiem?
Šogad, kā katru gadu, esmu ielūgta uz ģimenes draugu viesībām, kur visas jubilejas sakrīt vienā nedēļas nogalē. Un atkal, kā katru gadu, mani tirda doma par dāvanu. Gribas ko personiskāku par dāvanu katri, ko tādu, kas piemeklēts īpaši viņiem. Taču katra ideja, kas pazib prātā, ir vai nu kaut kur jau bijusi, vai nedaudz nepiemērota, vai arī vienkārši neder situācijai. Protams, apzinos, ka ne jau dāvanas dēļ esmu aicināta un vislielāko prieku viņiem sagādās mana ierašanās un dalīšanās svētkos, tomēr, tomēr doma par dāvanu neliek mieru. Un tā katru gadu, turklāt ar katru gadu arvien grūtāk, jo liela daļa labo ideju jau ir izsmeltas, turklāt cilvēki paši “apaug ar mantām” un daudz kas vairs nav nepieciešams.
Šoreiz esmu nolēmusi sākt ar personiskas apsveikumu katrītes izveidošanu un ceru, ka prātā tikmēr ienāks kas tāds, kas būs gan noderīgs maniem draugiem, gan arī piemērots dāvināšanai. Taču tajā pašā laikā domāju un apzinos, cik gan daudz svētki cilvēkiem pagājuši “vienkārši tāpat pa ceļam” veikalā nopērkot kādu dāvanu. Protams, ne jau mantas un dāvanas ir pašas nozīmīgākās, tā nevajadzētu būt. Taču tik daudz kas bieži notiek “pa roku galam”, ka, gribot negribot, uznāk nelielas skumjas, saprotot, ka bieži viens par otru nemaz tā no sirds nepadomājam un nepievēršam uzmanību tam, kas otram būtu vajadzīgs.
Holivudas mūzikls “La La Land” šonakt notikušajā kinobalvas “Zelta globuss” pasniegšanas ceremonijā ir pārspējis visus rekordu, iegūstot 7 balvas.
Mūzikls uzvarēja visās nominācijās, kurās iepriekš tika pieteikts, ieskaitot labākā mūzikla vai komēdijas nomināciju, kā arī labākā tēlojuma nomināciju, kur balvu ieguva galvenie aktieri – Emma Stouna un Raens Goslings. “La La Land” ieguva balvu arī nominācijās labākais filmas direktors, mūzika un citās.
Muziķis Robijs Viljamss nākamgad svinēs savas solo karjeras 25 gadu jubileju un 9.martā uzstāsies “Arēna Rīga”, aģentūru LETA informēja aģentūrā “First Baltic International” (FBI).
Jaunās koncertturnejas gaitā “XXV” būs dzirdami 25 gadu laikā tapušie hiti, tai skaitā “Angels”, “Let Me Entertain You” un “She’s the One”. Jaunākais Viljamsa albums “XXV” ierindojas Lielbritānijas apkopotā topa “Official Chart” pirmajā vietā. Kā norāda FBI, šī ir 14. reize, kad Viljamsa albums ir topa pirmajā vietā, tādējādi mūziķis ir kļuvis par mākslinieku ar visvairāk izdoto pirmās vietas albumu skaitu Lielbritānijā, apsteidzot Elvisu Presliju.
Video
Mūziķim ir 85 miljoni pārdotu albumu pasaulē, visvairāk dienā pārdoto koncertu biļešu un 18 “Brit Awards” balvu, norāda FBI.
“XXV” pasaules koncerttūre sāksies šī gada oktobrī.
“Man bērnībā bija viss, izņemot vecāku mīlestību,” atklātā sarunā ar žurnālistu Armandu Tripānu kanāla 360TV raidījumā “Rezervēts” atklājis populārais mūziķis Mesa. Tiesa viņš nevienā brīdī nedz mammu, nedz tēti par to nevainojot, jo saviem vecākiem piedzimis agrā jaunībā – mammai tolaik bijuši 18, bet tētim 19 gadu. “
Tēvs mūziķa dzīvē ir bijis visai maz, jo vecāki agri izšķīrušies. “Tēvam “tusiņš” tolaik bija svarīgāks kā ģimeniskās vērtības. Man nepatika tie ķīviņi, nepatika strīdi, vardarbība un visas tās mukšanas, skriešanas, kaut kur slēpšanās,” bērnības skarbākos mirkļus atceras Mesa. Tomēr viņš arī atklāti atzīst, ka ļoti daudz no šiem notikumiem ir mācījies.
Džons Ledžends un Krisija Tīgana kļuvuši par trešās atvases vecākiem, dāvājot Lunai un Mailsam mazu brālīti vai māsiņu. Pagaidām pasaulei netiek atklāts jaundzimušā dzimums.
Mazulis pasaulē nāca 13. janvārī, šo notikumu publiski paziņoja Džons Ledžends privāta koncerta laikā. “Cik svētīta diena,” par mazuli izteicies mūziķis, piebilstot, ka maz gulējis, bet jūtoties enerģijas pilns!
Video
Kāds no koncerta viesiem šo informāciju ievietoja sociālajos tīklos, un slavenais pāris sāka saņemt sirsnīgus apsveikumus.
Trešā bērniņa nākšanu pasaulē pāris uzskata par lielu svētību, jo 2020. gada oktobrī Krisija piedzīvoja spontāno abortu.
Jau šajā nedēļas nogalē, no 12. līdz 14. jūlijam, Cēsu novadā, Līgatnes pagastā, Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā “Ratnieki” tiks ieskandināts mūzikas un mākslas festivāls LABA DABA. Šogad festivāla apmeklētāji varēs baudīt un redzēt ap 60 dažādus māksliniekus, kuri uz 5 skatuvēm pārstāvēs dažādus mūzikas žanrus un mākslas veidus. Paralēli darbosies radošās aktivitātes, meistarklases, amatnieku tirgus, sporta spēles un daudz kas cits.
Jau iepriekš ziņots, ka šogad vieni no galvenajiem festivāla māksliniekiem ir Islandes elektroniskās mūzikas apvienība GUSGUS, kuri uz Lāča skatuves kāps naktī no 13. uz 14. jūliju. Ārzemju mākslinieku sarakstu papildina BaWN no Ukrainas, ABENEKO & THE POSITIVE MIND no Tanzānijas, duets ASHRAF SHARIF KHAN & VIKTOR MAREK no Pakistānas un MUNGO’S HI FI no Lielbritānijas. Plašs un krāsains ir arī vietējo mūziķu saraksts: LAIKA SUNS, DZELTENIE PASTNIEKI, ORANŽĀS BRĪVDIENAS, BALOŽU PILNI PAGALMI, JAKOB NOIMAN FESTIVAL BAND, INOKENTIJS MĀPLS, NOSTRA, VOICEKS VOISKA, ALL DAY LONG, DEPUSTŪTES, mūziķe ELIZABETE BALČUS, DĪKSTĀVE, JAUNO JĀŅU ORĶESTRIS, APTIEKAS BĒRU ANSAMBLIS, ZĀLE, ZEME DUNN, OGAS, KRĀSA, LAPSENE, VECĀS MĀJAS, Latvijas Universitātes koris DZIEDONIS, duets MARIJA LUĪZE MEĻĶE un EDGARS RUBENIS, kā arī UFO.
Šogad īpaša programma būs uz skatuves “Kraukļa ligzda”, kur būs iespēja piedzīvot sound system mūzikas kultūru. Būs skatāmi un klausāmi teju 20 mūziķi, dīdžeji un apvienības – viesi no Lielbritānijas CHAD DUBZ, LOTU, ØZ, MINTY, MUHLA, SENNCORIA, no Igaunijas Q100, bet Latviju pārstāvēs FEE.NIX-Z, SAIRAM, LEONE, LEO NOVUS, ENK3I, ANIRI CHAN, F-LINE & BIG-N, RAGAVA, AIZVAKARDIENA un Radio NABA DJ/ Instruktoru apvienības DABASKATS un EJ APSKRIETIES.
Skatuves un starpžanru mākslas programmā dzeja, poētisms un eksperimenti Šķūnī jeb uz Suņa skatuves mijiedarbosies ar ierastām un mazāk ierastām skatuves mākslas formām. Teātra studija “Kāpnes” festivālā izrādīs latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa poēmas “Atraitnes dēls” motīvos balstītu iestudējumu. Savukārt, Willa Teātris sniegs ieskatu izrādē “Putn ilgs”. Dejas apvienība “LDM5” festivāla skatītājiem piedāvās vēl iepriekš neizrādītu skatuves mākslas darbu “Meitene ar sērkociņiem”. Uz suņa skatuves paredzēta arī eksperimentālo programu sērijas TABULA RASA un VIDEORITMI.
Kā ierasts festivālā 36 stundas darbosies Radio NABA tiešraides skatuve, kurā plānotas vairāk nekā 50 dažādas intervijas ar dalībniekiem un apmeklētājiem, kā arī dažādi priekšnesumi, interakcijas un skatuvju koncertprogrammas. Pie studijas pults stāsies vairāk nekā 20 radio Dj un instruktori. Blakus radio skatuvei būs “Kino zālīte” ar Starptautiskā īsfilmu festivāla 2ANNAS īpaši atlasītu programmas maratonu.
Aktivitātēm bagāta šogad būs arī festivāla radošā pļava. Te nodarbi atradīs gan lielie festivāla viesi, gan mazie. Būs gan radošas, gan izglītojošas rotaļas. Ar pašiem mazākajiem būs iespējams atpūsties BABYROOM mazuļu terasē. Jautri piedzīvojumi bērniem būs kopā ar darbnīcu Nītaurēni, Latvijas Lego® fanu klubu, mini zoo dārzu DZĪVAIS SAPŅU DĀRZS, dzīvnieku draugu stūrīti ZOOTĒKA un citiem radošiem notikumiem. Relaksācijai būs pieejamas dažāda veida masāžas, kā arī pirtis. Šogad būs atvērta īpaša labdarības tetovēšanās studija, kā arī fantāzijai vaļu varēs ļaut dzejas rakstīšanas un etno izstrumentu meistarklasēs. Darbosies arī dabīgo ziepju un hennas tetovējumu darbnīcas, un daudz kas cits. Protams, arī šogad apmeklētāju iemīļotākā aktivitāte “Pie Dabas Krūts” gaidīs visas drosmīgās un lieliskās dāmas atliet savas krūtis ģipsī. Savukārt, labo lietu tirgus pļavā amatnieki un mājražotāji piedāvās dažādas modes pērles, kā arī ikdienai noderīgas preces.
LABA DABA aicina apmeklētājus būt saudzīgiem un draudzīgiem pret vidi. Tāpēc kopīgi ar ZAAO arī šogad pareizi tiks šķiroti atkritumi. Par ilgtspējas jautājumiem izglītos Dabas un tehnoloģiju parks “URDA”. Šis ir viens no retajiem festivāliem, kas norisinās ārpus pilsētvides, Gaujas Nacionālā parka teritorijā.
Visa festivāla programma detalizēti, kā arī biļetes pieejamas www.labadaba.lv. Biļetes nav nepieciešamas bērniem līdz 13 gadiem (ieskaitot), kā arī ir pieejamas skolēnu un studentu kategorijas. Telšu pilsētiņa skaistajā ābeļu dārzā ir iekļauta cenā.
Turpinot un saglabājot gadu gaitā iedibinātās tradīcijas, kā arī gatavojoties nākamā gada jubilejas svinībām, ar septiņiem daudzveidīgiem koncertiem izskanēs mūzikas un mākslas festivāls „BILDES 2019”. Koncerti būs klausāmi mūzikas namā “Daile”, mūzikas klubā “Kaļķu vārti” un VEF Kultūras pilī no 21. oktobra līdz 16. novembrim. Taču vēl pirms tam 17. oktobrī t/c “Spice Home” tiks atklāta festivāla mūziķu un mākslinieku veidotā izstāde “Pastkastītes”.
21. oktobrī norisināsies BLŪZA koncerts mūzikas namā “Daile”. Festivāla BLŪZA koncertu tradīcija tiek kopta jau no deviņdesmitajiem gadiem un šobrīd ir viena no nedaudzajām iespējām plašākai sabiedrībai redzēt un dzirdēt Latvijas blūzmeņus uz vienas skatuves. Koncertu vadīs Jānis Bukums. Koncertā uzstāsies – Ainars Pūpols un “[Pī] Blues”, “The Blues Gang”, “Vocada”, “Lavrix Blues Band”, “Vanadziņa Trio +”, “The Twins Peek”, “Rahu the Fool”, “Blues Cake”, Laima Miltiņa un “Harmony 4 Riga”, “Bad habits”.
Galerija
Foto: Inese Grizāne
Foto: Inese Grizāne
Foto: Baiba Ralle
Foto: Inese Grizāne
Foto: Baiba Ralle
Foto: Inese Grizāne
Foto: Dainis Ozols
27. oktobrī mūzikas klubā “Kaļķu vārti” izskanēs “BILŽU” MŪZIĶU un viņu BĒRNU koncerts. To vadīs Arnis Miltiņš. Pārstāvot “BILŽU” dalībnieku muzikālās ģimenes, uz vienas skatuves dziesmās, emocijās un profesionālajā pieredzē dalīsies dažādu paaudžu festivāla dalībnieki un viņu bērni. Koncertā uzstāsies – Miltiņu ģimene, Ziemeļu ģimene, Križevicu ģimene, Aleksandrs, Dārta Nora un Inta Pauļuki, Pūpolu ģimene,Elza un Atis Ieviņi,Īļu ģimene, Elviss Patriks un Ivars Pētersoni, Horens Stalbe ar bērniem, Tomijs un Guntars Endzeļi, Dāvids un Ēriks Loki, Valteru ģimene, Fēlikss Ķiģelis ar bērniem, Anna un Ansis Klintsoni.
30. oktobrī turpat notiks DZIESMINIEKU koncerts, ko vadīs Mikus Frišfelds un Egons Pičners. Koncertā uzstāsies – Inta Pauļuka un ukuleļu ansamblis, Ēriks Loks, Jānis Jansons, Matīss un Uldis Ozoli, Arnis Miltiņš, Anta Eņģele, Sandra Bula un Āris Ziemelis, Felikss Staņevičs, Egons Pičners, Silvestrs Sīlis, Uldis Kākulis, Haralds Sīmanis, Mikus Frišfelds, Ieva Akuratere, Valdis Atāls, Agita Kaužēna, Juris Hiršs.
31. oktobrī arīdzan klubā “Kaļķu vārti” notiks JAUNO DZIESMINIEKU koncerts, ko vadīs Lauris Valters. Koncertā piedalīsies mūziķi, kuri kā dziesminieki jau ir iemantojuši atpazīstamību, kā arī pavisam jauni dziesminieki – Lauris Valters, Gatis Zotovs, Renārs Veličko, Mārtiņš Križevics, Elīzabeta Krēģere, Agija Kalve, Elviss Patriks Pētersons,Kintija Alpe, Matīss Kalniņš, Edgars Rakovskis, Anete Kozlovska, Anita Zambare,Matīss Pavītols, Aigars Kručs, Jānis Niedra, Gunārs Gaumigs, Melisa Votinova.
Video
VEF Kultūras pilī 4. novembrī skanēs koncerts “JAUNĀS un “BILDĒS” sevi jau pieteikušās grupas kopprojektos ar “BILŽU” VETERĀNIEM un RADOŠĀM PERSONĪBĀM”. Koncertu jau tradicionāli vadīs Andris Freidenfelds. Koncertā uz skatuves kāps “BILŽU” koncertos jau startējušās grupas un radošās personības – “Kumosiņš” & diriģents Elmārs Rudzītis, “Bekars” & LNT un radio Star FM raidījumu vadītājs Māris Grigalis, “Matek” & LNT raidījuma “Degpunktā” vadītājs Kristaps Rūķītis, “The Big Deal” & Chaula TV ētera personība Ēriks Saksons, kā arī jaunās grupas kopā ar “BILŽU” veterāniem – “Embark” & Adrians Kukuvass (“Menuets”), “Tornhill” & Raimonds Bartaševičs (“Pērkons”), “Idioti. Trupa.” & Roberts Gobziņš, “Carnelian” & Guntis Veits (“Credo”), “Five Inch Mayo” & Ernests Lībietis (“Mary Jane”), “Blue Jean Serenade” & Māris Šverns (“Baložu pilni pagalmi”), Rīgas 45. vidusskolas vokāli instrumentālais ansamblis & Antra Stafecka un Jānis Čubars, Valmieras Valsts ģimnāzijas vokāli instrumentālais ansamblis “Guiness” & Jānis Krūmiņš (“Apvedceļš”), “Touns” & Juris Kaukulis (“Dzelzs vilks”), “Still” & Juris Riekstiņš (“K. Remonts”), “Tikai nerunājiet”, Mārtiņš Petrovs & Valdis Skujiņš (ex “Credo”), “Effekts” & Normunds Jakušonoks (“Labvēlīgais Tips”). Īpašie viesi – Dārta Stepanova & Andra Gaujas filmas “Nekas mūs neapturēs” mūziķi.
Savukārt, 16. novembrī plkst. 12.00, notiks koncerts bērniem, kas jau 27 gadus ir festivāla neatņemama sastāvdaļa un ko vadīs Igeta Ozoliņa. Koncertā uzstāsies Latvijā pazīstamās bērnu popgrupas “Dzeguzīte”, “Knīpas un knauķi”, “Kolibri”, “Poppy”, “Momo”, “Tev un man”, “Vējā”, “Podziņas”,Nila Īles mazo perkusionistu grupa “SAFARA”, Māris Pūris un Ādažu Mākslas un mūzikas skolas deju programmas audzēkņi, “Notiņas” no Valmieras, Agra Daņiļeviča deju grupa “Dzirnas” u.c. Starpbrīdī visus apmeklētājus gaidīs garšīgs pārsteigums no “Druvas saldējuma”.
Tās pašas dienas vakarā plkst. 19.00 startēs tradicionālais “BILŽU” veterānu koncerts, ko vadīs Ēriks Loks. Tajā dalību apstiprinājuši: “COLT”, “Stiprās sievas” un “Ogas”, “Dzidriņas megasistēma”, “Lādezers”, “ARMANDSOUND”, JĀNIS BUKUMS, Māra Kalniņa un “Bague Duo”, Varis Vētra, Ineta Rudzīte, “The Cucumbers”, Juris Pavītols, “Denktie vīri”, “Vaidava”, Horens Stalbe un “Riga Reggae” , “Exiled in Brussels”, “Ducele”, “Pērkons”.
Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv. Pieteikumi kolektīvajiem apmeklējumiem un papildu informācija par koncertiem: “BILŽU BIROJS”, tālr. nr. 29282866, e-pasts bildes@bildes.lv.
Mūzikas un mākslas festivāls “BILDES” aicina uz BLŪZA koncertu, kas 21. oktobrī plkst. 19:00 notiks Mūzikas namā “Daile”, kopā pulcējot dažādu paaudžu un dažādus blūza virzienus pārstāvošus mūziķus un grupas.
Mūzikas un mākslas festivāls “BILDES”, kas blūza tradīciju Latvijā kopj jau no 90. gadiem, ikreiz klausītājiem sagādā pārsteigumus – labi zināmas blūza dziesmas jaunos aranžējumos un pirmatskaņojumus, ilgi gaidītas atgriešanās un jaunus mūziķu sastāvus, kas apvienojušies tikai “BILŽU” BLŪZA koncertam. Ikdienā Latvijas mūzikas skatuvē blūzs nav tik bieži dzirdams, tāpēc vēl jo vairāk “BILŽU” BLŪZA koncerts ir svētki visiem šī stila izpildītājiem, klausītājiem un mūzikas mīļotājiem! Šoruden BLŪZA koncerta programmā: Ainars Pūpols un “[Pī] Blues”, “The Blues Gang”, “Vocada”, “Lavrix Blues Band”, Jānis Vanadziņš, Laima Miltiņa un “Harmony 4 Riga”, “Rahu the Fool”, “The Twins Peek”, “Blues Cake”, “Bad Habits” u.c.
Galerija
BLŪZA koncertā sev jaunu ampluā iemēģinās vokālā grupa “Harmony 4 Riga”, kas muzicē “Barber Shop” stilistikā, un koncertā uzstāsies kopā ar Laimu Miltiņu, kura blūzu plašākai publikai dziedās pirmo reizi. “Harmony 4 Riga” dalībnieks Aldans Milzarājs saka: “Mēs neesam blūza sastāvs, un mēs neesam blūza praktiķi – tas mums būs kā eksperiments. Klausītājiem būs interesanti, jo priekšnesums atšķirsies no ierastā blūza skaņām un noskaņām.”
Jautāts par izjūtām festivālā, Milzarājs, kurš “BILDĒS” piedalās jau kopš 80. gadiem, turpina: “Festivāls “BILDES” pārvēršas, nobriest, pieaug un visu laiku veidojas, bet tā pamatstīga paliek!”
Koncertā mūzikas namā “Daile” dzirdēsim arī Latvijas blūza veterānu ģitāristu Aināru Pūpolu un “[Pī] Blues”. Pūpols saka: “Blūzu nevar noraksturot vienā emocijā. No tumšā līdz gaišajam, no nakts līdz rītausmai. Blūzs nav tikai skumjas, blūzs arī ir jautrība. Blūzā ir viss dzīves spektrs!”
Šoruden aprit 20 gadi kopš Ainars Pūpols piedalās festivālā “BILDES”. Ikreiz festivālam par godu mūziķis saraksta jaunus skaņdarbus, un šogad pirmatskaņojumi gaidāmi gan BLŪZA, gan MŪZIĶU un viņu BĒRNU koncertā, savukārt “BILŽU” VETERĀNU koncertā Pūpols uzstāsies grupas “The Cucumbers” sastāvā. Mūziķis priecājas, ka par BLŪZA koncerta norises vietu izvēlēts mūzikas nams “Daile”, izceļot blūzu uz mazliet neierastākas skatuves ārpus ierastajiem nelielajiem pagrabiņiem vai brīvdabas estrādēm.
Grupai “Bad Habits” Blūza koncerts būs debija festivālā “BILDES”. Grupas pārstāve aktrise Ieva Florence: “Šī ir ļoti laba pieredze gan tad, ja esi mūziķis, īpaši jauns mūziķis, gan arī tad, ja neesi – “BILDES” ir laba kopā sanākšana!” Jautāta par blūza vietu Latvijas mūzikas skatuvē, Ieva atbild: “Mēs patiesībā neapzināmies blūza patieso vērtību. Blūzs ir attīstīts arī Latvijā, mums ir blūza grupas un ir arī koncerti, taču iegūt plašākas auditorijas uzmanību ir grūtāk. Publikai jādod iespēja izglītoties, un tad jau viss būs kārtībā!”
Mākslas un mūzikas festivāla “BILDES 2019” ietvaros kopā notiks septiņi koncerti. 27. oktobrī mūzikas klubā “Kaļķu vārti” izskanēs “BILŽU” MŪZIĶU un viņu BĒRNU koncerts. 30. oktobrī turpat notiks DZIESMINIEKU koncerts, bet 31. oktobrī klubā “Kaļķu vārti” notiks JAUNO DZIESMINIEKU koncerts. VEF Kultūras pilī 4. novembrī skanēs koncerts “JAUNĀS un “BILDĒS” sevi jau pieteikušās grupas kopprojektos ar “BILŽU” VETERĀNIEM un RADOŠĀM PERSONĪBĀM”. Savukārt 16. novembrī plkst. 12:00 notiks koncerts BĒRNIEM, kas jau 27 gadus ir festivāla neatņemama daļa un ko vadīs Igeta Ozoliņa, bet 16. novembra vakarā plkst. 19:00 klausītājus aicinām uz “BILŽU” VETERĀNU koncertu. Paralēli koncertiem no 17. oktobra līdz 14. novembrim t/c “Spice Home” apskatāma arī “BILŽU” mūziķu un mākslinieku darbu izstāde “Pastkastītes”.
Biļetes uz koncertiem nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv
Tamburīni, bungas, stabulītes, svilpes, flautas, trompetes – pirmatnējie instrumenti cilvēces vēsturē. Iespējams tādēļ to skaņām piemīt vislabākās ārstnieciskās īpašības.
Ģitāra, vijole, čells, arfa, alts (stīgu instrumenti) – labākie instrumenti sirds slimniekiem. Zinātnieki secināja, ka lēna, pieklusināta mūzika pazemina asinsspiedienu.
Pētījumos pierādīts, ka nervu sistēmu vislabāk nomierina vijole un klavieres, atslābina – flauta, aktivizē (vai nomāc – atkarībā no mūzikas un diennakts laika) – oboja un klarnete, ārstē sirdi – čells.
Aknu un žultspūšļa saslimšanas ārstē bungu, ksilofona, pūšamo instrumentu (bet ne metāla) skaņas.
Bronhu un plaušu slimības var novērst ar pūšamo instrumentu (it īpaši metāla: trompetes, trombona) skaņām.
Sajūtu, dejas, mūzikas, video projekciju un aromātu mistērijas. Tradicionālais un jaunais, jutekliskais un filozofiskais kļūs par iedvesmas avotu ikvienam apmeklētājam. Patiess aizkustinošs stāsts par sievieti un vīrieti. Katra sieviete var būt saukta par DIEVIETI un katrs vīrietis par RADĪTĀJU. Šis šovs radīts, lai iedvesmotu un izplestu spārnus, kas paceltu virs ikdienas rutīnas un jutekliski atgādinātu par BRĪNUMU katrā no mums.
Harmoniska mūzika, fantastiski tērpi, aromāti, skaisti attēli, emocionāla lirika un deja, kas tika veidoti īpaši šovam, rada ārkārtīgu terapeitisku un harmonizējošu efektu, kas sniedz laimes sajūtu. Abstraktie un virzienu risinājumi šovā DIEVIETE veidoti, iedvesmojoties no Amijas grāmatas „Sievietes ģēnijs”, kas kalpo par pamatu personīgās izaugsmes semināriem sievietēm. Starptautiska talantīgu mūziķu, mākslinieku un veidotāju komanda Amiya Inspiration aicina izbaudīt pozitīvu un pārsteidzošu sajūtu, estētiska skaistuma un sajūtu sprādzienu.
DIEVIETES radošā komanda: AMIYA (Andre Pabarčiūte) (LT) – māksliniece, dziedātāja, producente, grāmatas un personīgās izaugsmes semināra „Sakrālās sievišķības skola” autore. JENS GAD (ASV) – producents, mūziķis (27 miljoni pārdoto albumu), ar 10 gadu pieredzi darbā ar leģendāro Enigma. SEQUOIA EMMANUELLE & UN VIŅAS STILISTU GRUPA (ASV) – Losandželosas māksliniece ir unikāla fotogrāfe, kas apvieno modes dizainu, scenogrāfiju, glezniecību, stilistiku, kino un grafisku dizainu. Viņa rada maģiskus brīnumus, kas pārvērš fiksētus objektus par arhetipisku mākslu. MAHASATVAA MA ANANDA SARITA (Apvienotā Karaliste) – apdāvināta dzejniece, pasaulē slavena apgaismota tantras pasniedzēja un mūzikas kursu un nometņu vadītāja. ANHIDEMAMichael Vermey (Armēnija) – komponists, pianists, mūzikas alķīmiķis. ZANICCA YUAN (SG) – dejotāja, horeogrāfe, mūza, dzejniece. MICHAEL DEMSKI (CA) – dejotājs, aktieris, modelis, Austrumu cīņu meistars. ALICIJA EILIAKAS (LT) – gongi, eksotiskie instrumenti, perkusijas. SAULIUS PETREIKIS (LT) – vēja instruments. JONAS LENGVINAS (LT) – bungas, perkusijas. LAIMONAS LENGVINAS (LT) – ģitāra, basģitāra. KOTRYNA DAUJOTAITE (LT) – konstīmi. YVES GOVAERTS (BE) – aromterapeits, globālās sasilšanas pētnieks.
Uz pasaules nav divu pilnīgi vienādu cilvēku, katram no mums ir savs redzējums, savas intereses un aizraušanās, tāpat ir ar mūziku. Ja kāda ausu bungādiņām patīkamāks šķiet smagais roks, tad citi klausās vienīgi klasisko mūziku. Specifiska mūzika spēj ļoti ietekmēt mūsu emocionālo stāvokli, ir dziesmas, kuras atsauc atmiņā konkrētus notikumus, bet ir arī atsevišķi gadījumi, kad nepatika pret skaņu, ko dzirdam, var sabojāt garastāvokli uz visu atlikušo dienu.
Nesen ticis atklāts, ka bērnam, kurš ar mūziku nodarbojas jau no agras bērnības, var būt nosliece uz matemātiku. Tāpat mūzika arī palīdz uzlabot atmiņu.
Mūzika noskaņo Jūs uz romantiskāku noskaņojumu
Četrus gadus ilgušā pētījumā tika apskatīts, kā mūzika var ietekmēt cilvēka emocionālo stāvokli un, kā tā palīdz radīt ne vien romantiskāku gaisotni, bet arī maina cilvēka garastāvokli. Ir izdevies noskaidrot, ka, ja iepazīšanās brīdī fonā skanējušas kādas romantiskas dziesmas vai mierīga, lēna mūzika, tad 80% gadījumu iepazīšanās noritējusi viegli un nepiespiesti.
Ja skan šāda mūzika, tad skaistā dzimuma pārstāves ir atvērtākas un vieglāk, bezbailīgāk iepazīstas ar pretējā dzimuma pārstāvjiem.
Mūzika – tas ir noskaņojums
Vācu zinātnieki žurnālā «Personality and Social Psychology Bulletin» 2006. gadā ir publicējuši pētījuma rezultātus par agresīvas mūzikas ietekmi uz cilvēka domām, emocijām un uzvedību.
Tika pierādīts, ka agresīva mūzika ne tikai “nogalina” noskaņojumu, bet ir arī iemesls tam, kādēļ var raisīties naidpilnas attiecības starp cilvēkiem. Tika veikts eksperiments – divas sievietes vienlaicīgi klausījās dziesmu, kurā tika izteikts naids pret sievišķo dzimumu. Pēc šīs dziesmas noklausīšanās abām sievietēm izpaudās manāma agresija un nepatika pret vīriešu kārtas pārstāvjiem. Interesanti, ka vīriešiem reakcija bija pilnīgi pretēja.
Mūzika padara dzērienu un ēdienus vēl gardākus
2010.gadā viens no rakstiem britu žurnālā «Psychology» tika veltīts interesantai tēmai un eksperimentam. Pētījuma autors profesors Adrians Norts no Edinburgas (Skotija) Heriot-Watt universitātes izvēlējās 125 vīriešus un 125 sievietes, kā arī vēl 4 vīriešu tipus, kuri palīdzētu apstiprināt viņa teoriju.
Eksperimenta dalībniekiem tika piedāvāts iedzert glāzi vīna, vienlaicīgi klausoties eksperimenta veicēju piedāvātu mūziku. Muzikālais pavadījums variēja no P. Čaikovskā valša līdz Depeche Mode hitiem. Starp katru procedūru bija pārtraukums un katrā no šīm procedūrām tika pasniegts viens un tas pats Čīles vīns.
Kad ir skanējusi mierīga mūzika, dalībnieki atzīmēja, ka vīnam ir maiga un samtaina garša, bet brīžos, kad skanēja Depeche Mode vīna garša esot bijusi “tukša.”
“Šie rezultāti pierāda, ka dzirdes stimulētājiem piemītošā simboliskā funkcija (šajā gadījumā tā ir mūzika) var ietekmēt cilvēka uztveri attiecībā pret citām modalitātēm (šajā gadījumā degustācijām),” tā minējis profesors Norts.
Mūzika un domāšana
Savukārt 2014. gadā vācu zinātnieku grupa veikusi vēl kādu interesantu eksperimentu. Tā vajadzībām tikai atlasīta jaunu cilvēku grupiņa, kuri mācās augstākās izglītības iestādēs. Studentu uzdevums bija pavisam elementārs – viņiem jāsagatavojas nākamajai lekcijai. Vienīgais, ko eksperimenta veicēji noklusēja – ir muzikālā pavadījuma izvēle šī procesa laikā.
Dalībnieki tika sadalīti divās grupās: pirmajai grupai kā muzikālais pavadījums mācību procesā tika atskaņota lēna, mierīgos toņos balstīta klasiskā un mūsdienu mūzika, otrai grupai tika atskaņota dažāda veida mūzika sākot no roka, līdz elektroniskajai mūzikai.
Rezultāti bija visai paredzami: pirmajā grupā tika konstatēta uzmanības un koncentrēšanās spēju uzlabošanās, kā arī spēja vieglāk iegaumēt piedāvāto materiālu. Savukārt otrajā grupā rezultāts bija pretējs – viegla aizkaitināmība, paviršība un izklaidība.
Protams, ka cilvēku gaumes ir ārkārtīgi atšķirīgas un pēc atsevišķiem pētījumiem nevar spriest, ka šāda konkrēta reakcija būs vienāda pilnīgi visiem, tomēr n-tajos pētījumos ir pierādījies, ka mierīgas, nomierinošas mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē cilvēka pašsajūtu, emocijas un spēju darboties. Pamēģiniet, mācoties vai strādājot, ieslēgt kādu klasiskās mūzikas šedevru un pēcāk veiciet secinājumus pats par sevi.
Noteikti konkursa “Piepildi savus sapņus!” uzvarētāji
Rīga, Latvija – 2016. gada 29. augustā – Pārsteidzoši lielu interesi par dalību Samsung iniciatīvas “Piepildi savus sapņus” otrajā posmā izrādījuši Latvijas jaunieši. Par pavasarī sniegto iespēju pierādīt sevi mūzikā, teju piecas reizes populārāka izrādījusies vēlme piepildīt savu sapni modes un apģērbu dizaina sfēra. Fināla atlases kārtā par labākajām izvēlētas divas jaunietes, kas rudenī gaidāmajā Rīgas Modes nedēļā piedzīvos savu profesionālo debiju.
Atlases kārta norisinājās divās kategorijās – modes un apģērba dizaina. Viena no konkursa mentorēm – Instagram modele Agnija Grigule – finālā vērtēja dalībnieču sniegumu viņām piemērotu tērpu komplektu prezentēšanā, ģērbšanās stilu, apģērbu kombinēšanas iemaņas un fotogēniskumu.
“Modē un modeļu vidū ir svarīga arī harizma, tāpēc rūpīgi vēroju, kā meitenes sevi pasniedz, kā runā ar cilvēkiem, kādi ir viņu turpmākie mērķi,” stāsta Agnija, kurai šajā jomā jau ir sešu gadu pieredze. Ja pēc pirmajiem uzdevumiem Agnijai bija favorītes, tad noslēgumā katra meitene jau izcēlās citu starpā, kas uzvarētājas noteikšanu sarežģīja vēl vairāk.
Lai gan laureāte sešpadsmitgadīgā Patrīcija Anna Vavilova jau desmit gadus ir profesionāla sporta deju dejotāja, viņa savu aicinājumu jūt modes pasaulē. “Līdz šim vairākos konkursos bieži esmu palikusi aiz strīpas, zaudējuma rūgtums man nav svešs, tāpēc arī, nākot uz šo atlasi, neloloju cerības par uzvaru. Šī iemesla dēļ prieks par izdošanos ir divtik liels,” prieku neslēpj jauniete. Kaut arī viņa līdz šim ar modi nav bijusi tieši saistīta, to tik un tā jūt kā savu stihiju. Uzvara konkursā Patrīcijai Annai ir pavērusi iespēju sekot savam sapnim – Rīgas Modes nedēļā kopā ar citām modelēm viņa kāps uz mēles.
Apģērba dizainēšanas kategorijā finālistu sniegumu vērtēja Latvijā radītā zīmola Ecattus dizaineres Evija Kalve un Inga Radeiko. Viņas meitenēm deva uzdevumu iejusties stilistes ādā – piemeklēt modelēm atbilstošu apģērbu komplektu, kā arī uzskicēt unikālu tērpu galaktikas tēmā.
“Jauniešu izpildījumā vērtējām sasaisti ar mūsu radīto zīmolu, praktiskumu un radošos risinājumus. Konkursantēm bez pieredzes dizainēšanā svarīgs kritērijs bija entuziasms,” stāsta Evija. Mentores no savas pieredzes atklāj, ka ideju realizēšanai dzīvē ļoti svarīga ir savstarpējā sinerģija. Ar uzvarētāju Elīnu Grīnbergu tērpu dizaineres to sajuta. Uzdevumu sarežģītību, īpaši ierobežotā laika dēļ, Inga sauc par īstu izaicinājumu. “Man būtu bail,” ar smaidu sejā viņa saka un piebilst, ka jo īpaši tāpēc novērtē jauniešu uzdrošināšanos piepildīt savus sapņus.
Topošā Latvijas Mākslas akadēmijas studente Elīna Grīnberga par uzvaru savā kategorijā neslēpj pārsteigumu. “Esmu ļoti kautrīga, tāpēc šis konkurss man bija sevis pārvarēšana. Arī spēcīgās konkurentes lika pasvīst,” priecīgi satraukta pēc rezultātu paziņošanas stāsta Elīna, kura savu nākotni ar modi nolēma saistīt jau pēc pamatskolas beigšanas. “Radošie konkursi ir veids, kā iet pretī saviem uzstādītajiem mērķiem” saka jauniete un neslēpj, ka, rakstot pieteikumu, viņai bija intuīcija par veiksmīgu iznākumu.
Samsung iniciatīvas “Piepildi savus sapņus!” mērķis ir palīdzēt īstenot jauniešu idejas, izglītojot, iemācot dažādas prasmes un pilnveidojot talantus. Gada sākumā, iniciatīvas pirmajā posmā, ar Samsung atbalstu piepildījās Pārslas Kokinas un Reiņa Berga sapņi – iedziedāt un filmēt videoklipa versiju Gacho dziesmai “Mūžam jauns”. “Piepildi savus sapņus!” norisinās visās trīs Baltijas valstīs.
Viss, es esmu atklājusi savu skriešanas mūziku! Ja Madonnas 4 minutes man tiešām arī lika izdzīties četrās minūtēs, pēc kurām es noteikti izskatījos visai nožēlojami. Nu gandrīz kā viņa pati savā jaunākajā videoklipa Celebration: kad sievietei mugurā it kā ir viss nepieciešamais ekipējums, turklāt gana stilīgs, bet sejā tik milzīgs izmisums, ka nav skaidrs, kāpēc cilvēks mokās. Tad mans šī brīža skriešanas sabiedrotais – Džeimss Blants – ir īsts atradums. Kaut visi, kam to pasaku, nosmīn un izsaka nievājošas piezīmes, šobrīd es viņu nemainīšu ne pret ko. Pat ne pret Džastinu Timberleiku!
Pēc divu nedēļu treniņiem Džeimsa Blanta mūzikas pavadībā varu piekrist, ka viņa dziesmas ir ļoti vienveidīgas, taču tām ir skriešanai piemērots ritms. Gandrīz vai perfekts! Tas ir gana ātrs, lai skrējiens nepārvērstos par pastaigu, un gana plūstošs un harmonisks, lai man pietiktu spēka vismaz 40 minūtes garam treniņam. Ja godīgi, man pat šķiet, ka šī ritma dēļ man ir izdevies krietni uzlabot savus sportiskos rādītājus. Un vēl man izdevās noķert to kolosālo sajūtu, kad galva ir tukša no domām un kājas kustas pašas no sevis, tāds gluži vai lidojums.
Kā ir ar tevi? Kāda mūzika tevi var iedvesmot vakara skrējienam un, kas vēl svarīgāk, likt godam arī noskriet distanci?
Mūzika mūs pavada visu dzīvi. Bērnībā māmiņa dzied mums šūpuļdziesmas un ar savu liego balsi ieaijā saldā miedziņā. Bērnudārzā mēs centīgi iegaumējam visus bērnu dziesmiņu vārdus un sparīgi lokām celīšus aizraujošās melodijas ritmā. Skolā sākam ieklausīties dziesmu vārdos. Vienas dziesmas izsaka mūsu protestu, citas – māca mīlēt un izdzīvot dažādas emocijas. Tad mēs izaugam un mūzika kļūst mums par fonu. Tā skan fonā pa radio, kamēr braucam mašīnā un kamēr taisāmies uz darbu, skan kafejnīcās un restorānos, kamēr esam iegrimuši aizraujošās sarunās ar draugiem.
Taču, kad cilvēka dzīvē notiek kāds satricinājums – mīlestība vai zaudējums, slimība vai vienkārši kāds pavisam negaidīts dzīves pavērsiens, tieši mūzika sniedz mums atbalstu un palīdz pārdzīvot visas tik spēcīgās emocijas. Mēs uzgriežam mūziku skaļāk, izkliedzam vārdus, galu galā dodamies uz karaoki un izmisīgi reizē ar mūziku un vajadzīgajiem dziesmas vārdiem cenšamies izlaist no sevis visus šos pārdzīvojumus un emocijas, kas dažreiz tik ļoti traucē dzīvot…
Bet mūzikai piemīt vēl kas vairāk. Mūzika spēj atmodināt mūsu atmiņas. Piekritīsiet taču, ka katram cilvēkam ir sava mūzika. Precīzāk, mēs bieži asociējam vienu vai otru dziesmu ar konkrētu cilvēku, emocijām vai notikumiem… Vienam un tam pašam cilvēkam var būt vairākas melodijas, dziesmas – pie šīs mēs pirmo reizi skūpstījāmies, pie šīs – braucām kopā mašīnā, turot vienam otra roku, bet šī dziesma ir tik līdzīga mūsu stāstam par šķiršanos vai piedzīvoto aizvainojumu… Mūzika mūs pavada vienmēr… It kā jau aizmirsi cilvēku, palaidi, bet atliek nejauši kaut kur izdzirdēt dziesmu… pavisam klusu, fonā saklausīt skanam pazīstamas notis, un visas pazīstamās notis sāk skanēt iekšā tevī… Un tu saproti, ka šī ir tieši jūsu dziesma… un atkal atgriežas atmiņas, visi kopā pavadītie mirkļi, neatkārtojamās emocijas… un tu pieķer sevi pie domas, ka varbūt tā ir zīme, ka varbūt vajag piezvanīt, uzrakstīt… Ir taču pagājis jau tik daudz laika, bet šī jūsu dziesma vēl joprojām liek sirdij pukstēt straujāk un skudriņām skriet pār ķermeni… Un tu ņem telefonu, ievadi sen aizmirsto numuru,… bet dziesma beidzas, elpošana atjaunojas un mūzika atkal kļūst tikai par fonu.
Tev nav tā, ka katram dzīves notikumam blakus ir bijusi kāda tev mīļa dziesma? Man ir…un kā vēl ir. Tagad, kad klausos to dziesmu, pilnīgi atceros tās emocijas, sajūtas, kas man bija. Īstenībā, tieši mūzika man ir palīdzējusi vienmēr saņemties, jo bieži vien ausī iedzied tādus vārdus, kas tieši tajā brīdī ir vajadzīgi. Man patīk izbaudīt katru noti un vārdu, kas veido dziesmu. Daudzi prasa padomu kā pārvarēt kādu sāpīgu notikumu vai kā sevi uzlādēt pozitīvi. Tad es noteikti tādā situācijā ķertos pie kādas fantastiskas dziesmas, kas man īpaši iet pie sirds, un klausītos kaut vai 100 reizes, lai sevi uzlādētu. šodienai pietiks domāt, labāk laiks uzslēgt ”play”. :)) Bece
Tikai un vienīgi rakstāma ar lielajiem burtiem manā dzīvē, ikdienā un būtībā. Tā runā, ka man esot izsmalcināta mūzikas gaume, citi to vienā vārdā sauc par šizo. Bet nekvalitatīvu mūziku klausīties vienkārši fiziski nespēju. Rakstu šo ar domu, ka varbūt uz pasaules (cosmo?) uzrodas kāda, kura dzird līdzīgi kā es, kuras mūzikas mapītē varētu iemest aci – labas mūzikas nevar būt par daudz. http://www.youtube.com/watch?v=67nb0k4ZZaA&feature=player_embedded#at=19
Novecošana ir dabīgs process katra dzīvē, kas maina ne tikai cilvēka ārējo izskatu, bet arī ietekmē pašsajūtu. Lai arī ikviens no mums, iespējams, vēlas palikt mūžīgi jauns, jau savlaicīgi jāsāk domāt, kā paildzināt jaunību. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane sniedz padomus, kā pēc iespējas ilgāk saglabāt tvirtu ādu, vairot enerģiju, spēku un dzīvesprieku ikdienā.
Baudi sauli ar mēru
Pārmērīgi ilga sauļošanās var radīt ne tikai nevienmērīgu iedegumu, tā veicina arī pāragru ādas novecošanos un palielina risku saslimt ar ādas vēzi.Vairāk nekā 90% no ādas bojājumiem izraisa saules ultravioletie stari, kas ievērojami ietekmēarī ādas elastību. Lai ādu pēc iespējas ilgāk pasargātu no grumbu veidošanās, uzturoties saulē, noteiktiir jālieto atbilstošs aizsargkrēms. Ultravioletais starojums izplatās neatkarīgi no tā, vai debesis ir apmākušās vai spīd spoža saule. Izvēloties sauļošanās krēmu,ir jāpievērš uzmanība tā aizsargfaktoram (SPF), lai pasargātu ādu no priekšlaicīgas novecošanās, SPF ir jābūt vismaz 30. Par piemērotāko ādas aizsargkrēmu vēlams konsultēties ar dermatologu vai farmaceitu. Speciālists noteikti ieteiks ne tikai individuāli piemēroto sauļošanās krēmu, bet arī sauļošanās ilgumu, ņemot vērā ādas īpatnības.
Saki tabakai un alkoholam – NĒ!
Smēķēšana veicina ādas dehidrēšanos, kā arī mazina ķermenī esošā C vitamīna un kolagēna daudzumu, kas ir “atbildīgs” par ādas elastību. Līdzīgi kā smēķēšana,arī alkohols dehidrē ķermeni – tas “izsmeļ” ķermenim nepieciešamās barības vielas, kā arī paplašina asinsvadus. Ja arī kādu reizi gadās padoties alkoholisko dzērienu kārdinājumam, pēc tam nepieciešamsizdzert pietiekamu ūdens daudzumu(vismaz 2 litrus), lai līdzsvarotu zaudēto ūdens apjomu. Nekad nedrīkst jaukt alkoholiskos dzērienus ar enerģijas dzērieniem, jo šī kombinācija var radīt fiziskus un psihiskus traucējumus, kā, piemēram, sirdsklauves, miega traucējumus un neizskaidrojamu satraukumu.
Pievērs uzmanību uzturam
Lai atjaunotu zaudētās kolagēna rezerves, ķermenim ir nepieciešamas olbaltumvielas. Piemēram, brokastīs izvēlies beztauku jogurtu ar svaigām ogām, savukārt pusdienās pagatavo liesu zivi. Trekns ēdiens veicina aptaukošanos, tādēļ ļoti ieteicams pievērst uzmanību ikdienā lietoto tauku veidiem. Jāatceras, ka aptaukošanās nav tikai pieņemšanās svarā, bet arī iespēja saskarties ar tādām slimībām kā insults, sirds slimībām, diabētu un citām.Jāatceras, ka ne visi tauki ir slikti, piemēram, omega-3 taukskābes, kas atrodamas lasī, valriekstos, kā arī dažādās sēklās, stabilizē nervu sistēmu. Tāpat arī omega-3 taukskābes spēcina kaulus, kas ir nozīmīgi, lai būtu spēks kustēties un uzturēt sevi labā fiziskajā formā. Kauliem palīdzēs arī kalcijs, D vitamīns un atbilstoša fiziskā slodze, piemēram, skriešana, dejošana vai kāpšana pa kāpnēm. Ja ikdienā olbaltumvielas un omega-3 taukskābes neizdodas uzņemt ar pārtiku pietiekamā daudzumā, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai noskaidrotu, kādi uztura bagātinātāji var palīdzēt. Tāpat arī organismu nepieciešams nodrošināt ar antioksidantiem.Antioksidanti cīnās pret brīvajiem radikāļiem jeb molekulām, kas sagrauj organisma šūnas un veicina novecošanos, kā arī ar vecuma saistīto slimību rašanos. Antioksidantus satur, piemēram, salāti, augļi, ogas.Pret novecošanās pārtikas produkti ādai, kurus iesaka lietot ikdienā, ir auzas, apelsīni, avokado, liesa liellopu gaļa, Briseles kāposti, lasis un vīnogas.
Rūpējies par savu asinsspiedienu
Līdz ar gadiem, asinsvadi kļūst mazāk elastīgi, un tas ietekmē asinsrites sistēmu. Aptuveni 2 no 3 cilvēkiem virs 60 gadu vecuma ir augsts asinsspiediens. Lai saglabātu normālu asinsspiedienu, ir svarīgi veselīgi ēst, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, izvairīties no stresa situācijām un samazināt darba stundas. Lai asinsspiedienu samazinātu, ikdienā uzturā ieteicams lietot melno šokolādi, soju, linsēklas, rozīnes, olīveļļu un jācenšas dzert kafiju bez kofeīna.
Izgulies
Miega laikā ķermenis atrodas “atjaunošanās režīmā”, kas tam palīdzatpūsties pēc dienas laikā piedzīvotā. Regulārs nogurums veicina pāragru novecošanos, kas nereti rezultējas arī nepievilcīgos tumšos lokos zem acīm.Pilnvērtīgs miegs cilvēkam ir ļoti svarīgs, jo, neizguļoties, cilvēks konstanti ir noguris, pasliktinās koncentrēšanās spējas un reakcijas ātrums.Lai ļautu ķermenim atpūsties un sagatavoties jaunai dienai, naktī ieteicams gulēt vismaz septiņas, bet labākajā gadījumā – astoņas stundas. Ja tevi moka bezmiegs vai stress, kas neļauj veiksmīgi iemigt, aptiekās iespējams iegādāties dabīgus produktus, piemēram, nomierinošas zāļu tējas, kas palīdzēs iemigt.
Piepildi ikdienu ar pozitīvām emocijām
Vislabākais ieteikums, kā strauji nenovecot, ir piepildīt ikdienu ar lietām, kuras rada prieku un sekmē aktīvu dzīvesveidu. Jaunu lietu izmēģināšana, piemēram, dejošanas nodarbības vai nūjošana nodrošinās ne tikai fiziskās aktivitātes, bet arī izraisīs pozitīvas emocijas.Nekad nav par vēlu atrast jaunu hobiju, kuram ļauties ar saviem mīļajiem!
Mūžīgās ledus zemes Arktikas pamatiedzīvotāji dzīvo vienā tandēmā ar dabu, kā to darījuši viņu senči. Mūsdienās inuītu skaits pasaulē samazinājies līdz 100 tūkstošiem. Medības, sniegoti ceļi un dzīve skarbos dabas apstākļos – tikai dažas lietas, kas viņu dzīvi padara unikālu un citādāku nekā mums ierasts.
Šie aukstuma rūdītie ļaudis apdzīvo četras teritorijas – Grenlandi, Kanādu, Aļasku un Sibīriju. Viņu interesantais dzīvesveids un kultūra aizrauj ne tikai zinātniekus un pētniekus, bet arī jebkuru, kurš ir ceļotkārs.
Tāpēc kultūras un piedzīvojumu cienītājiem tiek piedāvāta jauna dokumentālā filma “Pēdējais ledus”, kas stāsta par inuītu kopienām un viņu centieniem aizsargātu kūstošo Arktiku – viņu mājas. Filmas pirmizrāde būs skatāma kanālā “National Geographic” jau 17.janvārī plkst. 22.00!
Video
Svarīgi piebilst, ka, tagad, kad klimata pārmaiņu dēļ strauji kūst ledāji, tiek apdraudēts līdzsvars starp inuītu kopienām, zemi un dabu. Arī vairākas naftas ieguves vietas atrodas tieši ledājos, tā cilvēkiem attīstot pasauli pretēji dabas principiem. Tādējādi tas ietekmē ne tikai reģiona nākotni, bet arī viņu tradīcijas un pavisam citadāko dzīvesveidu.
“National Geographic” skaidro kā inuītu ikdienas dzīve atšķiras no mums ierastā.
Senie un mūsdienīgie pārvietošanās veidi
Satiksme Arktikas reģionā ir visnotaļ mainīga. Nokļūt pie inuītiem var tikai ar lidmašīnu vai kuģi – nav ne ceļu, ne dzelzceļu. Dzīvojot apgabalā, kur visu cauru gadu ir sniegs, svarīgi atrast vieglākus pārvietošanās veidus par staigāšanu.
Joprojām viens no svarīgākajiem inuītu pārvietošanās līdzekļiem ir suņu pajūgā iejūgtas kamanas, kas gatavotas no koka un vaļu kauliem. Aukstākajos mēnešos, kad ezeri un okeāna daļas ir pietiekami sniegainas un apledojušas, inuīti seko līdzi laikam un izvēlas sniega motociklus vai suņu pajūgus. Siltākajos mēnešos- izmanto kvadriciklus, lai veiktu garus pārbraucienus un dotos medībās.
Protams, arī lidmašīnas tiek lietotas arvien biežāk, jo tas ir ne vien efektīvāks veids kā apciemot attālus ciemus, bet arī ērtāk pārvadāt pastu, pārtiku un citas preces.
Sasveicināšanās: inuītu skūpsts
Inuītu starpā sasveicināšanos un cieņas izrādīšanu pret sastapto cilvēku dēvē par “kuniku”. Šis žests izpaužas kā deguna berzēšana vienam ar otru, un to savā starpā satiekoties izmanto ģimenes locekļi, tuvi draugi un viesi. Visā pasaulē šis sasveicināšanās veids tiek dēvēts par inuītu jeb eskimosu skūpstu.
Teorija par to, kāpēc viņi sveicina viens otru, satuvinot degungalus, ir saistīta ar skarbo klimatu, kurā viņi dzīvo. Inuītiem vienmēr nācies ģērbties no galvas līdz kājām, lai saglabātu siltumu. Vienīgā ķermeņa daļa, kas ir redzama skarbajos laika apstākļos, ir seja. Tādēļ arī sveicinoties ar viesi, vietējie cilvēki ir pieraduši saskarties deguniem un pieņem to kā sasveicināšanos. Tomēr, ir arī citi paņēmieni, piemēram, otra cilvēka vaigu vai matu smaržošana, ko arī uzskata par sasveicināšanās veidu, bet šāda tuvības pazīme novērojama tikai starp ģimenes locekļiem.
Dzīve sniega kupolā – igla
Gandrīz katrs no mums ir centies ziemā uzbūvēt sev sniega cietoksni, kurā paslēpties. Arktikā šādas mājas sauc par iglām. Igla ir no sniega celts mājoklis, kas ir raksturīgs tieši Kanādas ziemeļos dzīvojošiem inuītiem. To parasti veido no sniegā izcirstiem bluķiem, un pēc ārējā izskata tas atgādina kupolu. Šādā mājoklī parasti uzturas medību laikā, kad ir nepieciešams patverties no lielā aukstuma. Lai būtu siltāk, parasti tā sienas no iekšpuses izklāj ar ādām. Iglu iekšpusē gaisa temperatūra ir no −7 °C līdz +16 °C.
Tūkstošiem gadus inuīti ziemā izgatavoja šādus patvērumus ar sniega soliem un gultām, siltām segām un ieejām ar tuneļiem, lai pasargātu sevi no vēja un aukstuma. Toties vasaras mēnešos tika būvētas ādas teltis, kuru karkass sastāvēja no vaļu kauliem.
Mūsdienās inuīti, ziemas medību laikā, joprojām ceļ un izmanto iglas kā patvērumu, taču par patstāvīgu mājvietu ir kļuvušas pašu būvētas mājiņas ciematos. Inuītu māju infrastruktūra ir balstīta uz Arktikas mūžīgo sasalumu un stabilitāti. Tās ir uzbūvētas ar speciālām sasalumam pielāgotām ūdens un kanalizācijas sistēmām.
Vakariņas jānopelna – medījumi
Mūžīgās ledus zemes iedzīvotāji par pārtikas krājumiem rūpējas paši, taču imports arī nav svešs. Inuītu senči labi pārzinājuši ārstniecības augus un informācija nodod no paaudzes paaudzē, lai arī pēcteči saglabātu veselību. Vēsturiski liela daļa pārtikas produktu lietoti neapstrādāti – saldēti vai novecojuši, jo nozīmīgākais resurss ēdiena gatavošanai, apkurei un apgaismojumam bija roņu tauki, bet tie ne vienmēr bijuši pieejami visos ciematos. Tauki, kā galvenā tirdzniecības prece, bijuši ļoti dārgi un visas mājsaimniecības nebija tik nodrošinātas, lai vienmēr tos sarūpētu. Otrs veids, kā tos iegādāties, – apmainīt taukus pret kažokādām, žāvētu gaļu vai citiem vērtīgām lietām.
Mūsdienās ēšanas paradumi ir mainījušies – visvairāk uzturā inuīti lieto tieši arktisko paliju, roņus un polārlāčus, kurus ēd saldētus, žāvētus vai neapstrādātus. Visbiežāk, kad izdodas nomedīt vaļus un putnus, tos nes mājās, lai visai kopienai tiktu gabaliņš tauku, gaļas un ādas.
Samazinoties tradicionālajiem pārtikas avotiem, arvien vairāk inuītu ģimeņu pievēršas importētiem, veikalos nopērkamiem pārtikas produktiem. Diemžēl tie ir ārkārtīgi apstrādāti un veicina diabētu un citas veselības problēmas.
Realitāte mainīgajā vidē
Temperatūra Arktikā pieaug straujāk nekā jebkur pasaulē un tiek apdraudēts ziemeļnieku dzīvesveids. Smagie laika apstākļi un ledus kušana ir padarījusi gan medīšanu, gan ceļošanu daudz grūtāku un bīstamāku. Nepastāvīgi laikapstākļi ir mainījuši arī dzīvnieku migrācijas paradumus, tādējādi medniekiem ir jāmaina medību vietas un laiki, kas prasa arī dažādu citu medību rīku un taktiku izmantošanu. Tradicionālās vaļu medības katru gadu notiek pavasarī, bet tagad inuīti tos medī rudenī, kad vaļi atgriežas pa dienvidu migrācijas ceļu.
Katra kopiena ziemeļos cīnās ar ārkārtēju krasta eroziju un strauji postošu noteci, kas nodara smagus postījumus ciematiem. Arī ledus kušana nav paredzama – tika reģistrēts, ka ledājs Jukonas apgabalā atkāpies tik tālu, ka tā kausētais ūdens ir mainījis virzienu, plūstot uz dienvidiem no Aļaskas līča, Klusā okeāna virzienā, nevis uz ziemeļiem uz Beringa jūru.
Lai gan dzīvo skarbos apstākļos, inuīti mīl savu dzīvesveidu – valodu, kultūru, ledu un ūdeni. Vairāk par bažām, kas saistās ar Arktiku skaties filmā “Pēdējais ledus”, 17.janvārī plkst. 22.00.
Mūsdienu pasaulē fiziskais sods ir palicis otrajā plānā, tas vairs nav aktuāls. Tā vietā nākusi psiholoģiskā ietekmēšana. Kā pareizi pielietot psiholoģiskās metodes bērnu audzināšanā?
Visiedarbīgākais veids skaitās iemeslu un iespējamo seku paskaidrošana bērnam pēc kāda pārkāpuma izdarīšanas. Ja līdz divu gadu vecumam bērnam vēl var pateikt vienkāršo „nē”, tad sasniedzot divus gadus, aizliegums ir jāpamato un ir jāpaskaidro, kāds sods bērnu sagaida, ja viņš sadarīs blēņas. Vēl var likt labot savu nedarbu sekas, piemēram, notīrīt apķēpāto lietu, salīmēt saplēsto grāmatu, sakārtot izmētātas mantas utt. Bērniem ir stingri jāiegaumē, kas sekos, ja viņi rīkosies nepieņemami.
Vecākiem vienmēr ir jāpilda savi solījumi. Ja jūs pateicāt bērnam, ka par savām izdarībām viņš stāvēs kaktā, tad šis sods arī jāpiemēro. Pretējā gadījumā bērns pārstās saprast un atšķirt, ko var darīt un ko nevar. Ir jāturas pie uzstādītiem noteikumiem ģimenē, tā bērniem būs vieglāk dzīvot. Nekādā gadījumā nevajadzētu atgādināt bērnam par viņa pārkāpumu pēc tam, kad viņš jau bija sodīts. Pēc sodīšanas rekomendē bērnu uzmundrināt.
Jāpievērš uzmanība arī bērna labai rīcībai. Par to viņu var uzslavēt ar rotaļlietu, dāvanu, konfektīti uc. Par labu uzvedību var sarīkot kopīgo gājienu uz teātri, kino vai cirku.
Pastāv arī tāds soda veids kā pilnīga bērna ignorēšana. Šīs metodes pamatā ir bērna pārdzīvojumi, situācijas analīze un pārdomas par savu uzvedību, kuru dēļ vecāki pārstāja pievērst viņam uzmanību. Tieši vientulības un noraidījuma sajūtas bērniem ir visgrūtāk panesamas. Šo metodi labāk ir izmantot galējos gadījumos, kad pārējās metodes vairs neiedarbojas.
Vecākiem pastāvīgi ir jāpierāda sava autoritāte ar rīcību, vārdiem, dialogos ar bērnu. Bet kuru audzināšanas metodi izvēlēties – jāizlemj pašiem.
Bērniņa piedzimšana ir liels un priecīgs notikums un mazulis paņem lauvas tiesu māmiņas uzmanības. Tomēr šajā rūpju un prieka pilnajā laikā nedrīkst aizmirst par tikko dzemdējošo sievieti. Arī jaunā māmiņa vēl ir ļoti saudzējama.
Labāk saprotot savu ķermeni, sievietei ir iespējams labāk saprast sevi, tālab jautājumu un atbilžu portāls Tikaisievietem.lv, sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, turpina rakstu sēriju “Hormoni sievietes dzīvē” par sievietes veselību dažādos vecuma posmos un dzīves brīžos, par seksualitāti un izsargāšanos. Šajā rakstā plašāk par kontracepciju pēc dzemdībām.
Kad piedzimis bērns un izdalījusies placenta, sākas pēcdzemdību periods, kura laikā sievietes organismā pakāpeniski izbeidzas grūtniecības un dzemdību radītās pārmaiņas visās orgānu sistēmās. Lai ķermenis atgrieztos ierastajā formā un orgāni atsāktu darboties tā, kā tās bija līdz grūtniecībai, ir nepieciešamas vismaz 6 – 8 nedēļas. Sievietes organisms šajā laikā ir ļoti vārīgs, tāpēc rūpīgi jāievēro dzemdību speciālistu ieteikumus.
Pēcdzemdību perioda izmaiņas
Visstraujākās pārmaiņas sievietes organismāno rit pirmajā nedēļā pēc dzemdībām, kad ievērojami savelkas dzemde, kas grūtniecības pēdējos mēnešos bija pamatīgi iestiepta. Sievietei sāk no krūtīm izdalīties piens. Notiek milzīga hormonāla pārkārtošanās. To dēvē par agrīno pēcdzemdību periodu.
Dzemdes kakla kanāls pamazām slēdzas 2.-3. nedēļu laikā pēc dzemdībām, bet tā audi pilnībā atjaunojas tikai pusotra, divu mēnešu laikā. Maksts gļotāda un muskulatūra atjaunojas pēc 3-4 nedēļām, taču hormonālo izmaiņu ietekmē gļotāda nereti ir sausa, kas var apgrūtināt dzimumdzīves atsākšanu.
Pirmajās piecās sešās nedēļās pēc dzemdībām ir paaugstināts jaunu infekciju risks, ko var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas. Dzemdes kakls vēl nav pilnībā noslēdzies un nespēj pilnībā veikt savu aizsargājošo funkciju, kas neļauj mikroorganismiem iekļūt dzemdē. Tieši tik ilgs laiks ir nepieciešams arī lai atjaunotos maksts, ko estrogēnu zemais līmenis padarījis sausu un gludu. Šajā laikā makstī atjaunojas gļotādas krokas, kas aizkavē mikroorganismu iekļūšanu dzemdē, un dabiskā mikroflora, ko rada pienskābās baktērijas.
Kad drīkst atsākt mīlēties?
Laiks, kad iespējams atsākt normālu dzimumdzīvi, ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi noritējušas dzemdības, vai un cik labi sadzijušas šuves (ja tādas ir bijušas), kā arī no sievietes pašsajūtas.
Pirmās sešas nedēļas pēc dzemdībām sievietei no maksts var būt pēcdzemdību izdalījumi, nav noslēdzies dzemdes kakls un dzemde ir kā vaļēja brūce, kurā no ārpuses ļoti viegli var iekļūt infekcija. Tomēr, ja vēlēšanās pēc seksuālām attiecībām rodas ātrāk, un citi mīlēšanās veidi nespēj aizstāt vajadzību pēc dzimumakta, tad to var darīt ļoti respektējot sievietes sajūtas. Par laiku, kad var atsākt seksu, ginekologu viedokļi mēdz atšķirties, bet noteikti ne agrāk kā trīs nedēļas pēc dzemdībām un tikai tad, ja vien sievietei tas ir patīkami. Ir ginekologi, kas iesaka nogaidīt sešas nedēļas, doties uz apskati un atkarībā no situācijas saņemt ginekologa atļauju un ieteikumus seksuālo attiecību uzsākšanai. Bieži vien zīdīšanas laikā maksts ir sausa un viegli ievainojama – tad iesaka lietot gēlus, kas akta laikā aizsargātu maksti.
Galvenais ir ieklausīties savā ķermenī un nesasteigt!
Kad jādomā par izsargāšanos?
Sievietei par kontracepciju jāsāk domāt jau uzreiz pēc bērna piedzimšanas, jo tas, ka baro bērnu ar krūti, vai nav atsākušās mēnešreizes, neizslēdz jaunas grūtniecības iespējamību.
Mēnešreižu atjaunošanās katrai sievietei norit individuāli. Tās atsākas tad, kad organisms ir nobriedis atgriezties dabiskajā funkcionēšanas ritmā. Dažkārt pirmās mēnešreizes mēdz būt neregulāras, un to ritms stabilizējas tikai pusgada vai gada laikā.
Sievietēm, kuras nebaro bērnu ar krūti, estrogēnu līmenis atjaunojas daudz straujāk un menstruācijas var atsākties jau pēc pusotra mēneša. Kamēr sieviete zīda bērnu, hormonālais līmenis var radīt tā saukto laktācijas amenoreju – sievietei mēnešreizes neatjaunojas pat visu zīdīšanas periodu.
Tomēr, nav paredzams, kurā brīdī notiks ovulācija – apaugļoties spējīgas olšūnas atbrīvošanās, kas notiek labu brīdi pirms mēnešreizēm. Tieši tas ir tas mirklis, kad pašiem nezinot ir liela iespēja ieņemt nākamo bērniņu – negaidīti, reizēm pat negribēti. Der atcerēties, ka apaugļošanās iespējamība pēc bērna piedzimšanas ir pat vēl lielāka – gan anatomiski, gan hormonāli sieviete ir jo īpaši gatava jaunai grūtniecībai, tāpēc, pat ja mēnešreizes vēl nav atjaunojušās, ir jāizmanto kāda izsargāšanās metode.
Dažādās izsargāšanās iespējas
Pirms atsākt dzimumdzīvi, ir svarīgi apmeklēt ginekologu un pārrunāt šim dzīves brīdim piemērotāko kontracepciju!
Bērna zīdīšanas laikā ir piemērotas visas kontracepcijas metodes, izņemot kombinēto hormonālo kontracepciju (kombinētās orālās kontracepcijas tabletes, riņķīti, plāksteri, u.c.).
Ļoti efektīvu kontracepciju pēc dzemdībām nodrošina hormonālās pretapaugļošanās tabletes. Barojot bērnu ar krūti drīkst lietot tikai progestīnu saturošās kontracepcijas tabletes (POK), jo tās neietekmē mātes piena daudzumu un kvalitāti, kā arī neatstāj iespaidu uz mazuļa veselību. Šīs kontracepcijas tabletes ginekologi ļauj lietot zīdošām mātēm no sestās nedēļas pēc dzemdībām. Jebkurā gadījumā pirms sākt šo tablešu lietošana ginekologam jāveic apskate un jāizslēdz iespēja, ka jau būtu iestājusies grūtniecība.
Bērna zīdīšanas laikā var izvēlēties arī kādu no barjermetodēm – prezervatīvus, sūkļus, diafragmu. Var izmantot arī spermicīdus jebkurā to formā (krēms, svecītes, gēls u.c.). Viena no izsargāšanās metodēm, ko pielieto pēc dzemdībām, ir spirāle, taču to var izmantot tikai tad, kad sievietei jau ir bijis vismaz pāris mēnešreižu.
Ja sieviete bērniņu nebaro ar krūti, viņa jau no ceturtās nedēļas var sākt lietot kombinētos orālos kontracepcijas (KOK) līdzekļus jeb kontracepcijas tabletes.
Autors: Divi gani – sabiedriskās attiecības 30.07.2018
Viņi satikās, iemīlējās (ideālākajā variantā – no pirmā acu skatiena) un dzīvoja laimē un mīlestībā līdz sirmam vecumam. Izklausās pēc īstas pasakas, bet es nešaubos, ka arī reālajā dzīvē ir sastopami daudzi šādi gadījumi. Diezgan spilgts piemērs, vismaz priekš manis, ir mani vecāki, kuri ir kopā nu jau vairāk nekā 40 gadus un vēl joprojām dzīvo mīlestībā un saticībā. Nesen mani ļoti aizkustināja kāds stāsts par diviem cilvēkiem, kas savu lielo mīlestību otrreiz sastapa jau sirmā vecumā. Lai šis stāsts ir kā vēl viens apliecinājums lielajam mīlestības spēkam.
Stāsts ir par diviem sirmgalvjiem kaut kur tālu, tālu Krievijā. Viņa – tantiņa tā ap gadiem 90, veca kukažiņa ar smaidīgām un mīlestības pilnām acīm. Paklusām viņa stāsta par savu kavalieri – viņam ir tikai 70, gara sirma bārda un arī tās pašas smaidīgās, mīlestības pilnās acis. Viņi abi bija palikuši vieni paši un domāja, ka šādā vientulībā būs jāpavada dzīves pēdējie gadi, bet tad notika brīnums – viņi satika viens otru un iemīlējās. Dzīve nu ir ieguvusi pavisam citu krāsu un garšu, vecā sieviete stāsta, ka, pateicoties mīlestībai, viņa vairs neslimo un nedzer it nekādas zāles. Viņa jūtas laimīga un grib dzīvot kopā ar savu mīlestību vēl vismaz gadus trīsdesmit.
Izrādās, ka agrāk (vismaz Krievijā tā esot bijis) vecus un vientuļus cilvēkus mūža nogalē pārcēla uz dzīvi kaut kur nomalē, lai nemaisās pa kājām un mierīgi sagaida savu pēdējo stundiņu. Jo nebija pieņemts, ka cilvēki šādos gados varētu vēlreiz iemīlēties un sākt ar kādu dzīvot kopā. Starp citu, arī slavenā krievu ragana baba Jaga bijusi vien tāda veca, pamesta večiņa, kura aiz lielās vientulības un skumjām esot sākusi darīt visādas "nejaukas lietas". Tad jau labāk, lai dzīvo mūžīgā mīlestība!
Sarkani nagi – tā ir klasika, kura neizzūd. Viss sākās pagājušā gadsimta 60-tajos gados, kad itāļu dizaineru modes skatēs modeļu pirkstus rotāja īsi, koši sarkani nagi. Kaislīgās itālietes ātri pārtvēra šo tendenci, un drīz vien tā kļuva populāra visā pasaulē.
Sarkanā krāsa lieliski akcentēs tavu pašpārliecinātību un seksualitāti. Pie tam, sarkani nagi ir lielisks aksesuārs tavam kopējam tēlam. Smelies idejas!
Par sevi pārliecināti cilvēki nereti apkārtējos izraisa apbrīnu. Paskatoties uz viņiem, rodas sajūta, ka viņiem viss izdodas, un tieši tāpēc viņi par sevi ir pārliecināti. Patiesībā, viņi vienkārši zina, kā izvairīties no domām un emocijām, kas ir spējīgas viņu pašvērtējumu iedragāt.
Salīdzināšana
Kopš bērnības mēs pastāvīgi konkurējam ar apkārtējiem. Taču uzvarēt šajā “cīņā” ne vienmēr ir iespējams. Tā vietā labāk vajadzētu pajautāt sev: “Vai es esmu sevis labākā versija?” Lai tas izdotos, būs nepieciešams godīgi atzīt savas stiprās un vājās personības puses. Ja tu patiesi vēlies visu laiku uzvarēt un būt labāka, nekā vakar, tad tev būs jāiegulda daudz laika sevis attīstībā. Laika, lai skatītos uz to, kā iet citiem, tev vienkārši nebūs.
Pagātnes neveiksmes
Ir nepieciešama liela drosme, lai samierinātos ar pagātnes notikumiem un, neraugoties uz to, turpināt tiekties pēc jaunām virsotnēm. Koncentrējies uz to, lai uzvarētu, un neļauj neveiksmēm novērst tavu uzmanību.
Sagatavotības trūkums
Katra diena sniedz mums iespējas sagatavoties nākotnes uzvarām. Lai dzīvotu, kā uzvarētājs, ir jādomā, kā uzvarētājam. Katrs, kurš kaut reizi kļūst par čempionu, zina, cik daudz pūliņu aiz tā visa slēpjas.
Tu esi gatava vairāk pūlēties? Tu esi gatava paciest neērtības, lai tiktu līdz rezultātam? Ja tā ir, tad sāc strādāt jau šodien. Pašpārliecinātība atnāks kopā ar nepieciešamajām prasmēm un pieredzi.
Bailes
Bailes no nosodījuma – tās ir lielākās bailes, kuras daudziem traucē sasniegt vēlamo. Patiesībā, apkārtējo viedoklim nav nekāda spēka, ja tu tam nepievērs pārlieku lielu uzmanību. Tas, kam tu tici, ir daudz svarīgāks par jebkādām bailēm un trauksmēm.
Negatīvā domāšana
Nekad neaizmirsti, ka tev ir tūkstošiem iespēju. Dzen projām domas, kuras velk tevi atpakaļ un iedveš tevī bezcerīguma sajūtu. Pieradini sevi domāt loģiski, jo no tā ir atkarīga ne vien tagadnes oma, bet arī tava nākotne.
Atceries, ka pārliecība par sevi ir daudzu uzvaru sekas, un bieži vien arī iemesls. Tu esi pietiekami spēcīga un gudra, lai sasniegtu visu, ko vēlies. Nešaubies par sevi!
96 gadu vecumā Losandželosā otrdien no dzīves aizgājusi īru un angļu izcelsmes aktrise Andžela Lensberija, kas daudziem atmiņā palikusi ar rakstnieces detektīves Džesikas Flečeres lomu televīzijas seriālā “Murder, She Wrote” (“Noziegumam pa pēdām”).
“Dāmas Andželas Lensberijas bērni ar skumjām paziņo, ka viņu māte mājās Losandželosā mierīgi miegā aizgājusi no dzīves tikai piecas dienas pirms savas 97.dzimšanas dienas,” teikts ģimenes paziņojumā.
Video
Karjeras gaitā, kas ilga vairāk nekā septiņus gadu desmitus, Lensberija filmējusies aptuveni 60 filmās un atveidojusi galvenās lomas Brodvejas mūziklos.
Viņa godalgota ar sešiem “Zelta globusiem”, piecām “Tony” balvām, bet 2013.gadā saņēmusi goda “Oskaru” par mūža ieguldījumu.
62 gadu vecumā mūžībā aizgājusi izcilā latviešu rakstniece AndraNeiburga, vēsta kultūras interneta žurnāls “satori.lv”.
AndraNeiburga dzimusi 1957.gada 16.janvārī. Rakstniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, strādājusi izdevniecībā “Avots” par māksliniecisko redaktori, bijusi Latvijas Jauno literātu apvienības vadītāja un konsultante, žurnāla “Karogs” redakcijas kolēģijas locekle un māksliniece, viesnīcas “Neiburgs” īpašniece. Viņa arī apsaimniekojusi savas dzimtas namīpašumus, norāda “satori.lv”.
Neiburgas pirmā literatūras publikācija nodrukāta 1985.gadā – stāsts “Spīdēja saule” laikrakstā “Literatūra un Māksla”. Izdotas trīs Neiburgas grāmatas – 1988.gadā stāstu krājums “Izbāzti putni un putni būros”, 1991.gadā garstāsts bērniem “Stāsts par Tilli un Suņu vīru” un 2004.gadā stāstu krajums “Stum, stum”. Neiburgas stāsti tulkoti angļu, vācu, franču, dāņu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu un lietuviešu valodā. Viņa arī rakstījusi slejas laikrakstam “Diena”.
Neiburga latviski tulkojusi Mihaila Bulgakova romānu “Suņa sirds”, Oskara Vailda lugu “Ideāls vīrs” izrādei Liepājas teātrī, tulkojusi un lokalizējusi Artura Šniclera lugu “Aplis” izrādei “Rondo” Jaunajā Rīgas teātrī, sarakstījusi scenāriju filmai “Mazās kaislības” (režisors Oļegs Rozenbergs). Pēc Neiburgas darbiem 1996.gadā uzvesta izrāde bērniem “Tille un Suņu vīrs”, 2002.gadā ierakstīts Latvijas Radio iestudējums un tapusi stāsta ekranizācija. 2012.gadā viņas stāsti tika izmantoti izrādē “Stum, stum” Jaunajā Rīgas teātrī.
Par stāstu krājumu “Stum, stum” Neiburga 2004.gadā saņēmusi laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā, par garstāstu “Stāsts par Tilli un Suņuvīru” 1993.gadā saņēmusi Latvijas Bērnu literatūras prēmiju “Pastariņa prēmija” un 2002.gadā arī Autortiesību Bezgalības balvu.
2017.gadā notika viņas daiļradei veltīta konference “Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls”, 2018.gadā tika izdots tāda paša nosaukuma rakstu krājums – pirmā zinātniskā grāmata, kas veltīta Neiburgas daiļradei, liecina kultūras interneta žurnāla “satori.lv” apkopotā informācija.
64 gadu vecumā mīžībā devusies iemīļotā aktrise Lisa Loringa, kura vislabāk pazīstama kā pirmā aktrise, kas spēlējusi Vensdiju Adamsu televīzijas komēdijseriālā “Adamsu ģimene”.
Aktrises meita Vanesa Fomberga žurnālam “Variety” apstiprinājusi, ka viņas māte sestdien mirusi no insulta.
“Viņa aizgāja mierīgi, abām meitām turot viņas roku,” pausts Fombergas paziņojumā. Aktrises draudzene Lorija Džeikobsone, ziņojot par viņas nāvi sociālajā tīklā “Facebook”, norādījusi, ka Loringa “pārcietusi smagu insultu, ko izraisījusi smēķēšana un augsts asinsspiediens”.
Video
“Viņa atradās pie dzīvības atbalsta sistēmas trīs dienas. Vakar viņas ģimene pieņēma sarežģītu lēmumu to noņemt, un viņa vakar vakarā devās mūžībā,” svētdien rakstīja Džeikobsone. “Viņas vārds ir iestrādāts plašajā popkultūras audumā, un mūsu sirdīs vienmēr viņa vienmēr paliks kā Vensdija Adamsa.”
Aktrise Džena Ortega, kura Vensdiju attēlo “Netflix” seriālā, Džimija Felona šovā decembrī atklājai, ka ļoti ciena savas priekšteces darbu un ļoti iedvesmojusies no aktrises, lai attēlotu Vensdiju.
Mūžībā devusies Nacionālā teātra aktrise Helga Dancebrga, teikts viņas dēla, mācītāja Krista Kalniņa “facebook” kontā.
“Mūsu mīļā mammīte, Helga Dancberga, vakardien, dienu pirms savas dzimšanas dienas, devās mūžībā. Mēs pateicamies Dievam par viņas dzīvi, kas bija tik krāsaina un bagāta,” teikts ierakstā.
Dancberga dzimusi 1941.gada 18.novembrī Rīgā. Beigusi Rīgas 1.vidusskolu, Dailes teātra 3.studiju. Strādājusi Valmieras Drāmas teātrī, Liepājas teātrī, bet kopš 1975.gada ir Nacionālā teātra aktrise.
1984.gadā absolvējusi Latvijas Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātnes fakultātes Režijas nodaļu.
“Ja radošās darbības sākumā Helga Dancberga nospēlējusi vairākas jauno varoņu mīlētāju lomas, kuram raksturīgs gara spēks, spīts un tiešums, tad aktrises humora izjūta ar laiku ļauj viņai kļūt galvenokārt par spilgtu raksturlomu tēlotāju ar plašu emocionālo amplitūdu – no lietišķas līdz romantiskai būtnei,” teikts teātra mājaslapā.
Dancberga arī tika uzņemta Latvijas Teātra Zelta fondā, kurā tiek uzņemti skatuves mākslinieki, kuri devuši īpašu ieguldījumu teātra nozarē.
Atvadu dievkalpojums notiks 22.novembrī plkst.12 no Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas. Pēc atvadu dievkalpojuma visi dosies uz Pleskodāles kapiem. Atvadīšanās brīdis sakot ar plkst.11.
Pēc slimības 84 gadu vecumā mūžībā devusies Lana Paula, maestro Raimonda Paula sieva, ziņo Latvijas Televīzija. Iepriekš ziņots, ka Lanapagājušajā gadā pārcieta kājas operāciju, taču pēdējā laikā viņas veselība bija pasliktinājusies. Maestro un Lana pagājušajā gadā atzīmēja 60. kāzu jubileju.
69 gadu vecumā mūžība devusies literatūrzinātniece un teātra kritiķe Silvija Radzobe, sociālajā vietnē “Twitter” ziņo Latvijas Televīzijas Ziņu dienests.
Radzobe dzimusi 1950.gadā un bija latviešu teātra kritiķe, teātra zinātniece un vēsturniece, rakstniece, Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekle un Latvijas Universitātes profesore.
Kopumā viņa publicējusi vairāk nekā 500 recenzijas un rakstus, kļūstot par vienu no vadošajām teātra kritiķēm Latvijā.
Viņa pētījusi Aleksandra Čaka daiļradi, sarakstījusi apceri “Brošūra par manu naidu” un pētījumu “”Kosmopolītu” lieta un Aleksandrs Čaks”.
Radzobe 2007.gadā saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu par kolektīvā pētījuma “Teātra režija Baltijā” vadīšanu, kā arī 2020.gadā saņēma Normunda Naumaņa Gada balvu kritikā.
Radzobe bijusi almanaha “Teātris un dzīve” sastādītāja, monogrāfijas “Latvijas teātris. 70.gadi” un “Latvijas teātris.80.gadi” līdzautore, kā arī pēc viņas iniciatīvas un viņas vadībā tapis kolektīvais pētījums “20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā”.
Romas klīnikā 95 gadu vecumā mirusi itāļu aktrise un fotogrāfe Džina Lolobridžida, kas bija viena no pēdējām Holivudas zelta laikmeta ikonām, pirmdien tviterī paziņoja Itālijas kultūras ministrs Dženaro Sandžuliāno.
“Ardievas sudraba ekrāna dīvai, kas vairāk nekā pusgadsimtu bija Itālijas kino vēstures galvenā varone. Viņas šarms paliks mūžīgs,” pēc Itālijas ziņu aģentūras ANSA ziņojuma par viņas nāvi rakstīja Sandžuliāno.
Aktrise pazīstama ar lomām Luidži Komenčīni 1953.gada lentē “Pane, amore e fantasia” (“Maize, mīlestība un fantāzija”) un Žana Delanuā 1956.gada filmā “Notre-Dame de Paris” (“Parīzes Dievmātes katedrāle”), viņas ekrāna partneru vidū ir daudzas tā laika spilgtākās zvaigznes, arī Erols Flins, Bērts Lankasters un Hemfrijs Bogarts.
Video
Lolobridžida dzimusi 1927.gada 4.jūlijā Subjako, kalnu ciematā 50 kilometrus uz austrumiem no Romas.
Plašāku ievērību aktrise izpelnījās ar lomu Džona Hjūstona 1953.gada filmā “Beat the Devil”, kur viņa spēlēja kopā ar Bogartu.
Bogarts tolaik par Lolobridžidu sacīja, ka, salīdzinot ar viņu, “Merilina Monro izskatās kā Šērlija Templa”.
Karjera gaitā Lolobridžida izcīnījusi septiņas Davida di Donatello balvas, kas ir Itālijas “Oskaru” ekvivalents.
70.gados viņa no aktiermākslas pievērsās tēlniecībai un fotožurnālistikai, cita starpā viņa arī intervējusi un fotografējusi Kubas līderi Fidelu Kastro.
Mediju pastiprinātas uzmanības lokā Lolobridžida atkal nonāca 2021.gadā, kad aktrise par saviem īpašumiem tiesājās ar dēlu.
Itālijas Augstākā tiesa nolēma, ka Lolobridžidai nepieciešams likumīgs aizbildnis, lai aktrisi pasargātu no negodprātīgiem viņas mantas tīkotājiem, ņemot vērā, ka viņas realitātes uztvere paliek vājāka.
Šorīt 94 gadu vecumā mūžībā devusies gleznotāja Džemma Skulme, apstiprināja viņas mazdēls Jānis Skulme.
Informāciju par atvadīšanos no māksliniece publiskos vēlāk. “Ceram, ka Dievs viņu pieņems pie sevis,” pauda gleznotājas mazdēls.
Skulme dzimusi 1925.gada 20.septembrī gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. 1949.gadā viņa absolvējusi Latvijas valsts Mākslas akadēmijas (tagad Latvijas Mākslas akadēmija) Monumentālās glezniecības nodaļu. Tāpat 1949.gadā viņa sākusi piedalīties izstādēs, strādājusi monumentālās glezniecības, plakātu mākslas, grāmatu mākslas jomā.
Skulme tiek uzskatīta par nozīmīgu padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotāju. Māksliniece līdzdarbojās Atmodas kustībā, 1988.gadā viņa bija Latvijas Tautas frontes (LTF) veidotāju skaitā un 1989.gadā tika ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā.
Skulme bijusi arī LPSR Augstākās Padomes deputāte. Skulme 1998.gadā parakstījusi Tautas partijas manifestu.
Gleznotāja ir vairāku prēmiju un apbalvojumu laureāte, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmusi arī Ministru kabineta balvu par izcilu devumu Latvijas mākslas un sabiedriskajā dzīvē.
Skulme bijusi precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru un gleznotāju Ojāru Ābolu, ir divi bērni – mākslinieki Juris Dimiters un Marta Skulme, kā arī vairāki mazbērni.
Nedēļas sākumā galda spēļu pasauli pāršalca neaprakstāmi skumja vēsts – 70 gadu vecumā mūžībā devies četru “Spiel des Jahres” balvu ieguvušās spēles “Catan” autors Klauss Toibers.
Toibera ģimenes pārstāvji ziņoja, ka Toibergs dzīvību zaudēja 1. aprīlī cīņā ar pēkšņu, bet smagu slimību.
Bijušais vācu zobārsts ar galda spēļu dizainu sāka nodarboties pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kopumā izstrādājot vairāk nekā desmit spēļu, no kurām četras saņēmušas prestižo “Spiel des Jahres” balvu kā gada labākā spēle. Slavenākā no tām ir 1995. gadā iznākusī spēle “Catan”, kas kļuvusi par vienu no visu laiku populārākajām un nozīmīgākajam spēlēm šī hobija vēsturē.
Pēc Toibera nāves “Catan Studio” nācis klajā ar ziņojumu, ka “Catan” autors ir bijis viens no galda spēļu industrijas leģendārākajiem pārstāvjiem. “Viņš ne tikai radījis vienu no visu laiku zināmākajām spēlēm, bet arī palīdzējis veidot vācu spēļu žanru un turpinās iedvesmot spēlētājus paaudzēm ilgi,” pausts “Catan Studio” ziņojumā.
Video
“Klausa ieguldījums galda spēļu industrijā ir neizmērojams, mēs viņu atcerēsimies kā jauku un pašaizliedzīgu cilvēku, iedvesmojošu līderi un pats galvenais – kā draugu,” pauž “Catan Studio” vadītājs Pīts Fenlons.
Toibers ir atstājis lielu ietekmei ne tikai uz galda spēļu hobiju Vācijā un pasaulē, bet arī Baltijā. Tieši viņa radītais šedevrs “Catan” ir spēlējis lielu lomu galda spēļu kompānijas “Brain Games” vēsturē.
“Spēle “Catan” ir galvenais iemesls, kāpēc tika radīts “Brain Games”. Tieši pirms 20 gadiem mēs nolēmām dibināt uzņēmumu un izdot spēli “Catan” latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Pašlaik “Brain Games” grupā tiek nodarbināti teju 100 darbinieki no visas Baltijas, tiek vadīti 14 veikali, esam līdzdibinātāji galda spēļu ražotnei un izdevuši savas spēles, kas tiek pārdotas vairāk nekā 40 valstīs. Tas viss sākās, pateicoties Toibera “Catan”,” saka “Brain Games” grupas vadītājs Egils Grasmanis.
“Man bija tas gods vairākkārt satikt Toiberu un pateikties viņam par visu. “Catan” ir mainījusi neskaitāmas dzīves, un esmu drošs, ka viņa ietekme turpināsies arī nākotnē. Toibers mūs ir pametis, taču “Catan” vienmēr būs ar mums. Tā vienmēr būs mana mīļākā galda spēle,” piebilst Grasmanis, kurš izsaka dziļāko līdzjūtību Toibera tuviniekiem un draugiem.
Visas “Brain Games” komanadas vārdā sakām lielu paldies Toiberam par neskaitāmām prieka emocijām pie galda spēļu galdiem visā Baltijā! Domās esam ar viņa ģimeni. Lai vieglas smiltis!
91 gada vecumā mirusi aktrise Džozefīne Tjūsone, kuru TV skatītāji vislabāk atceras kā Hiacintes Burkā toleranto kaimiņieni Elizabeti Vordenu.
Aktrise Džozefīne Tjūsone devusies mūžībā Londonā aprūpes namā. Interesanti, ka šajā aprūpes namā savas vecumdienas pavada britu izklaides industrijas cilvēki.
Video
Aktrise mūžā nospēlējusi vairākus desmitus lomu teātrī un līdz pat 2015. gadam piedalījās dažādās TV filmās. Visas pasaules popularitāti viņa iemantoja ar Lizas lomu seriālā “Smalkais stils”. Lizas tēls bija ārkārtīgi nozīmīgs, viņa bija diezgan liels pretstats Hiacintes Burkā tēlam, jo Liza bija ļoti pieklājīga, toleranta pret Burkā izdarībām, bet ārkārtīgi neveikla – viņa bieži saplēsa kādu tasīti, kad viesojās pie Hiacintes dzert tēju.
Komēdijseriāls “Smalkais stils” uzņemts no 1990. līdz 1995. gadam un tam ir 44 sērijas. Latvijas Televīzija šo seriālu demonstrē jau gadiem ilgi.
No dzīves 92 gadu vecumā aizgājusi amerikāņu rakstniece, populārā detektīvromānu autore Mērija Higinsa Klārka, piektdien pavēstīja Klārkas izdevniecība.
“92 gadu vecumā viņa mierīgi aizgāja no dzīves, līdzās esot ģimenei un draugiem,” piektdien vakarā tviterī pavēstīja izdevniecība “Simon & Schuster”. Viņas trilleri tikai ASV vien pārdoti vairāk nekā 100 miljonos eksemplāros.
Klārkas romāni tulkoti 35 valodās, arī latviešu valodā, bet vairāk nekā 20 darbi pārtapuši televīzijas un kino filmās.
Karjeras gaitā viņa saņēmusi daudzas godalgas, arī Francijas Lielo kriminālliteratūras balvu 1980.gadā, bet Amerikas Detektīvromānu rakstnieku apvienība 2000.gadā viņu pasludināja par Edgara Alana Po balvu lielmeistari.
Klārkas pirmais romāns “Where are the Children?” iznāca 1975.gadā, un tam bijuši 75 papildu metieni. Pēc otrā romāna “A Stranger is Watching” iznākšanas 1978.gadā viņa kļuva par miljonāri. Par bestselleriem kļuva vairums nākamo trilleru, arī “Before I say Goodbye” (2000) un “On the Street Where You Live” (2001), kas ierindojās laikraksta “New York Times” bestselleru saraksta pirmajā vietā.
Šodien 91 gada vecumā mūžībā devusies aktrise Velta Skurstene, vēsta “Latvijas Radio”, atsaucoties uz aktrises meitu Zani Lāci.
Skurstene dzimusi 1930.gada 19.decembrī Talsos, liecina Latvijas Radošo savienību padomes informācija. 1951.gadā viņa pabeidza Natālijas Draudziņas ģimnāziju Rīgā un iestājās Valsts Teātra institūtā.
No 1956. līdz 1958.gadam Skurstene strādāja Valsts Leļļu teātrī. No 1958. līdz 1989.gadam – Valsts Jaunatnes teātrī. Paralēli darbam teātrī viņa piedalījusies dažādos iestudējumos un raidlugās “Latvijas Televīzijā” un “Latvijas Radio”. Daudziem atmiņā ir viņas attēlotais skurstenslauķa zēns Gustiņš, kā arī Sietiņienes loma filmā “Dāvana vientuļai sievietei”.
Video
Savulaik Skurstene sadarbojās ar skaņu ierakstu firmu “Melodija”, ierakstot lugas un pasakas bērniem.
Aktrise filmējusies vairākās filmās – “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Dāvana vientuļai sievietei”, “Meldru mežs”, “Un rasas lāses rītausmā”, “Džimlai Rūdi rallallā!”, kā arī “Latvijas Televīzijas” filmā “Aktrise Ragārēs”.
Svētdien 80 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise un bijusī Saeimas deputāte, dzejnieka Imanta Ziedoņa atraitne Ausma Kantāne-Ziedone, sociālajos tīklos pavēstījis ārlietu ministrs.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1941.gada 10.novembrī Rīgā dzimusī Kantāne-Ziedone 1963.gadā beigusi Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļu, iegūstot aktiermeistarības specialitāti.
Uzreiz pēc tam viņa sākusi strādāt par aktrisi Dailes teātrī. Dzīves laikā Kantāne-Ziedone veikusi dažādus sabiedriski nozīmīgus darbus, arī skolojusi citus, tai skaitā strādājusi par pasniedzēju Rīgas Doma kora skolā.
Kantāne-Ziedone tika ievēlēta 8.Saeimā un 9.Saeimā. Savas dzīves laikā viņa saņēmusi vairākus apbalvojumus un goda rakstus, tai skaitā arī Triju Zvaigžņu ordeņa 3.šķiru.
Dažas nedēļas pirms savas 80 gadu jubilejas piektdien mūžībā devusies aktrise Svetlana Bless, starp kuras spilgtākajām lomām bija Žurka Kornēlija, informē Latvijas Nacionālais teātris (LNT).
1942.gada 4.novembrī Krievijā, Omskas apgabalā dzimusī Bless 1962.gadā beigusi Rīgas 5.vidusskolu, vēlāk mācījusies Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuru absolvējusi 1964.gadā. Savukārt 1968.gadā viņa absolvējusi Klaunādes un muzikālā žanra nodaļu Cirka un estrādes mākslas skolā Maskavā.
No 1969. līdz 1976.gadam Bless strādājusi Valmieras Drāmas teātrī, bet 1977.gadā sākusi darbu LNT.
Kā rakstīts LNT simtgadei veltītajā mājaslapā, Bless bija plaša diapazona komiskas ievirzes aktrise. Viņas mākslai bija raksturīga izkopta forma, tēlojums reizēm balansēja uz ekscentriskas klaunādes robežas, turklāt arī dramatiskajās lomās Bless izmantoja spēles teātra paņēmienus.
Video
Aktrises spēlējusi tādās izrādēs kā “Lielā cerību stunda” (1977), “Pasaulīt, tu ļaužu ēka…” (1978), “Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties” (1985), “Ar būdu uz baznīcu” (1987), “Ar Dievu pie zemes” (1991), “Emīls un Berlīnes zēni” (1979), “Trešais vārds” (1996) un “Mērnieku laiki” (1980). Tomēr viena no spilgtākajām lomām pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņai bija Žurka Kornēlija, kopš 1994.gada satīriski atspoguļojot aktuālas parādības politikā un sadzīvē.
Teātra zinātniece Ieva Struka LNT mājaslapā raksta: “Šodien gribas piesaukt Kornēlijas spožumu, kas, cita starpā, bija arī ārējs. Viņas kostīms spīdēja un vizuļoja, viņa šarmēja un koķetēja, viņa jokoja un nesa cauri tos, kam pieder vara un pie kuriem ikdienas skatītājs “tiek klāt” tikai Saeimas vēlēšanās, viņa radīja ilūziju, ka caur smiekliem var atrisināt problēmas, un vēl – žurka Kornēlija bija gudra, viņai bija tiešais “vads” ar augšām, proti, viņa zināja vairāk nekā ikdienas skatītājs. Uz allaž bēdīgā, nošņurkušā un vārā [aktiera Jāņa Skaņa atveidotā] Circeņa fona Kornēlija jutās kā dāma. Te nu mūža otrajā pusē bija pienākusi viņas zvaigžņu stunda, kurai pamati tika ielikti tik smalkajā profesionālās izglītības iestādē Maskavā.”
Veselībai sašķoboties un Kornēlijas un Circeņa savienībai noejot no teātra skatuves, māksliniecei neieslīgt vientulībā palīdzēja meita – VDT aktrise Ieva Puķe, kura ir mantojusi mātes teicamo humora izjūtu, aso prātu un perfekto formas izjūtu, raksta Struka.
Par nopelniem “politiskās kultūras” laukā 2000.gadā Bless saņēmusi Spēlmaņu nakts speciālbalvu.
Šī nedēļa iesākās ar skumju vēsti – mūžībā devusies aktrise, daudzu teātra un kino lomu iemiesotāja Regīna Razuma. Aristokrātiska noslēpumainība, šarms, latviešu Grēta Garbo – ar šādiem vārdiem cildināta aktrise, kuras pirmā loma kino bija lentē “Tauriņdeja” 1971. gadā, bet pāris gadus vēlāk Regīna Razuma spoži iedzīvināja Austras Zīles lomu filmā “Ceplis”.
89 gadu vecumā piektdien mirusi angļu kino un teātra aktrise Megija Smita, kas savu pirmo Oskaru saņēma vēl 1969.gadā, bet 21.gadsimtā iemantoja jaunus fanus ar lomām Harija Potera kino sāgā un seriālā “Downton Abbey” (“Dauntonas abatija”).
Smita no dzīves aizgājusi piektdienas agrā rītā Londonas slimnīcā, pavēstīja aktrises dēli Kriss Larkins un Tobijs Stīvenss.
Video
Par lomu filmā “The Prime of Miss Jean Brodie” (“Džīnas Brodijas jaunkundzes labākie gadi”) Smita 1969.gadā saņēma labākās aktrises Oskaru un Britu akadēmijas (BAFTA) balvu.
1978.gadā viņa saņēma Oskaru par otrā plāna lomu filmā “California Suite” (“Kalifornijas viesnīca”).
Jansons ilgstoši sirdzis ar sirds slimību, tādēļ pēdējā laikā atcēla vairākus koncertus, taču oktobra beigās pēc sešu mēnešu pārtraukuma Jansons stājās pie diriģenta pults kopā ar savu Bavārijas Radio simfonisko orķestri. Krievijas medijos kā Jansona nāves cēlonis minēta akūta sirds mazspēja.
Jansons dzimis 1943.gada 10.janvārī Rīgā latviešu diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē.
1946.gadā viņa tēvs Arvīds Jansons tika uzaicināts strādāt par Jevgeņija Mravinska asistentu Leņingradas filharmonijā, un 1956.gadā arī ģimene pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur tēvs bija diriģents Ļeņingradas filharmonijā.
Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā, papildinājās pie Hansa Svarovska Vīnes Mūzikas augstskolā (1969) un pie Herberta fon Karajana Zalcburgā.
1996.gadā operas “La Bohčme” diriģēšanas laikā Oslo Jansons pārcieta smagu sirdlēkmi.
No 1973.gada Jansons vadīja daudzus slavenus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV, tostarp bijis Ļeņingradas Filharmonijas diriģenta asistents, kā arī vadījis Oslo Filharmonijas orķestri, Pitsburgas Simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri un Amsterdamas Karalisko “Concertgebouw” orķestri.
2006.gadā, 2012.gadā un 2016.gadā Jansons vadījis Vīnes filharmonijas Jaunā Gada koncertus.
Pasaulē slavenais diriģents saņēmis daudzas nozīmīgas balvas. 1999.gadā viņš kļuva par Britu Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli, savukārt 2001.gadā – par Vīnes “Gesellschaft der Musikfreunde” goda locekli. 2000.gadā viņam piešķirts Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts. 2006.gadā viņš saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
2006.gadā Jansons saņēma “Grammy” balvu kategorijā “Labākais orķestra sniegums” kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri un kori par Šostakoviča 13.simfonijas izpildījumu.
“Jo vairāk no dvēseles var dot, jo vairāk diriģents to var parādīt skaņdarbā” – tā par savu profesiju izteicies viens no pasaulē slavenākajiem diriģentiem Mariss Jansons.
Losandželosā 54 gadu vecumā mirusi populārā seriāla “Friends” (“Draugi”) zvaigzne Metjū Perijs, vēsta mediji.
Aktieris sestdien tika atrasts miris savās mājās Losandželosā. Domājams, ka viņš noslīcis, vēstīja laikraksts “Losandželosas Times” un tīmekļa vietne TMZ, kas pirmās paziņoja par Perija nāvi.
Video
Aktieris pasaules slavu iemantoja kā viens no 90.gadu komēdijseriāla “Friends” (“Draugi”) sešiem draugiem – Čandlers Bings. Perijam bija nopietnas problēmas ar narkotikām un alkoholu un viņš neslēpa savu cīņu ar atkarībām.
Raidorganizācija CNN ziņoja, nav aizdomu par vardarbīgu nāvi, taču šobrīd policija izmeklē notikušo.
72 gadu vecumā mūžībā devies pavārs un kulinārijas TV raidījumu vadītājs Mārtiņš Rītiņš, ziņo “Latvijas Radio”.
10. janvārī kļuva zināms, ka šefpavārs Mārtiņš Rītiņš nonācis slimnīcā ar Covid-19. Mārtiņš bija vakcinējies, kā arī saņēmis balstvakcīnu.
Mārtiņš devies mūžībā Stradiņa slimnīcā, kurā nonāca pēc saslimšanas ar Covid-19 pagājušā gada decembra beigās.
Dzimis un izglītojies Anglijā, daļu dzīves pavadījis Kanādā, bet kopš 1993. gada dzīvoja Latvijā.
1971. gadā absolvējis Vestminsteras tehnikumu Londonā. No 1970. gadu vidus līdz 1990. gadu sākumam strādājis dažādos ēdināšanas uzņēmumos viesnīcu tīklā Grand Metropolitan Hotels. No 1984. līdz 1992. gadam bija Toronto uzņēmuma Martins Catering Ltd īpašnieks.
1993. gadā Mārtiņš pārcēlies uz dzīvi Latvijā, un gadu vēlāk kļuvis par tikko izveidotā restorāna “Vincents” direktoru un šefpavāru, kur šo amatu ieņēma līdz 2017. gadam. 2020. gadā M. Rītiņš atgriezās kā restorāna “Vincents” direktors un līdzīpašnieks.
1995. gada M. Rītiņš sāka vadīt televīzijas raidījumu “Kas var būt labāks par šo?”, kura filmēšana tika pārtraukta 2015. Mārtiņš 2018. gadā atgriezās televīzijā ar raidījumu “Tuč, tuč Rītiņš”, ko rāda kanālā LNT. 2007. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Otrdien, 18.oktobrī, mūžībā devies scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors Andris Freibergs, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.
Freibergs bija ilggadējs Latvijas Nacionālās operas darbinieks, goda scenogrāfs un konsultants, norādīts Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) tīmekļvietnē.
Viņš veidojis scenogrāfijas vairāk nekā 200 iestudējumiem ne vien LNOB, bet arī citos Latvijas teātros un ārzemēs – Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Armēnijā, Polijā, Vācijā, Venecuēlā, Itālijā un citviet.
Freibergs saņēmis virkni apbalvojumu, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeni, Prāgas Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles sudraba medaļu par scenogrāfiju baletam “Credo”, Lielo mūzikas balvu par operas “Alčīna” iestudējumu.
Tāpat viņš saņēmis Igaunijas labākā scenogrāfa balvu, septiņas “Spēlmaņu nakts” balvas par labāko scenogrāfiju un vienu par labākajiem kostīmiem, divas zelta medaļas par studentu ekspozīcijām Prāgas kvadriennālē, Itālijas augstāko teātra balvu “Il Premio Ubu”, Izcilības balvu kultūrā un citas.
Video
Freibergs organizējis savu darbu personālizstādes Rīgā, Krakovā un Maskavā.
Scenogrāfs dzimis 1938.gada 24.oktobrī Videnieku mājās, Skrundā. Viņš pabeidzis mācības Pumpura pamatskola Skrundā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Valsts Mākslas akadēmija.
No 1965. līdz 1973.gada Freibergs bija Andreja Upīša Akadēmiskā drāmas teātra mākslinieks inscenētājs, no 1973. līdz 1992.gadam – Valsts Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks, no 2002. līdz 2005.gadam – Dailes teātra galvenais mākslinieks, no 1992. līdz 2019.gadam – Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs.
Freibergs bija Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pedagogs kopš 1971.gada, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs kopš 1994.gada, LMA profesors kopš 1996.gada, LMA emeritētais profesors kopš 2010.gada.
Tāpat viņš ir bijis Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs kopš 1968.gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1969.gada, bet Krievijas Mākslas akadēmijas goda loceklis kopš 2015.gada.
Atzīmējot mākslinieka 75 gadu jubileju, 2013.gadā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Rīgā bija skatāma Freiberga izstāde “Andris Freibergs. Scenogrāfija”. Izstādē bija skatāmi maketi, videoieraksti, instalācija un fotogrāfijas no 49 iestudējumiem, kas tapuši sadarbībā ar režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Uldi Pūcīti, Oļģertu Kroderu, Fēliksu Deiču, Arnoldu Liniņu, Mihailu Gruzdovu, Romānu Kozaku, Alvi Hermani, Veru Elšlegeli, Elmo Nīganenu, Aleksandru Morfovu, Kristīnu Vuss, Andreju Žagaru, Gintaru Varnu, horeogrāfēm Maiju Murdmā un Allu Sigalovu, izraisot patiesu interesi un apbrīnu Latvijas kultūras nozarē un saņemot balvu “Kilograms kultūras 2013”. Šā gada martā izstāde tika atklāta arī A. A. Bahrušina Teātra muzejā Maskavā.
Būdams Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Freibergs izaudzinājis vairākas scenogrāfu paaudzes. Ieguldītais darbs vainagojies Prāgas scenogrāfijas kvadriennālē – lielākajā starptautiskajā scenogrāfijas izstādē. 2015.gadā pirmo reizi Prāgas kvadriennāles pastāvēšanas vēsturē tika piešķirta Scenogrāfijas skolotāja balva par darbu, kas iedvesmojis paaudzes – to saņēma Freibergs.
Savukārt akadēmijas scenogrāfijas nodaļas studentu izstāde “Sākums”, kuras kurators bija Freibergs, ieguva zelta medaļu par daudzsološāko scenogrāfijas studentu sniegumu, un visi izstādes darbu autori tika atzīti par daudzsološākajiem scenogrāfijas talantiem.
Šorīt 69 gadu vecumā nomiris režisors un aktiermeistarības pasniedzējs Mihails Gruzdovs, svētdien paziņoja Dailes teātris.
Gruzdovs dzimis 1953.gadā Valmierā. Studēja Vahtangova teātra augstskolas režijas fakultātē, deviņdesmito gadu sākumā strādāja par Sanktpēterburgas studijteātra “Krustceles” režisoru, bija arī šī teātra galvenais režisors un pasniedza aktiermeistarību un režiju Sanktpēterburgas Teātra akadēmijā.
Video
Kopš 1993.gada sāka iestudēt izrādes Latvijas teātros. Kopš 2001.gada Gruzdovs bija Latvijas Kultūras akadēmijas docents, aktiermeistarības pedagogs, kā arī maģistrantūras režijas meistarības docētājs.
Aktieru trupas aicināts un atbalstīts, Gruzdovs 2002.gadā kļuva par Dailes teātra māksliniecisko vadītāju. No 2005. līdz 2009.gadam Gruzdovs bija Dailes teātra galvenais režisors.
Gruzdovs iestudējis izrādes arī citos Latvijas teātros, tostarp Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, Valmieras teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.
Gruzdovs vairākkārt saņēmis gan “Spēlmaņu nakts” nominācijas, gan balvas par labākajām izrādēm.
Režisors 2008.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Šodien Latviju ir pāršalkusi skumja vēsts pēc smagas cīņas ar vēzi, mūžībā devies iemīļotais mūziķis un Latvijas televīzijas raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” vadītājs Valters Frīdenbers.
Pagājušajā ziemā Valters lūdzu palīdzību Latvijas tautai, lai varētu turpināt vēža ārstēšanu Vācijā. Sabiedrības atsaucība bija liela un palīdzēja liels skaits labdaru.
Aprīlī Valters atgriezās mājās un turpināja piedalīties LTV raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” filmēšanā. Taču šodien, 17.oktobrī Valters devies aizsaulē.
Valters bija Latvijā iemīļots mūziķis, kurš savu karjeru sāka Latvijas radio bērnu vokālajā ansamblī “Dzeguzītē”. Plašāk pazīstams viņš kļuva būdams grupas “Putnu balle” dalībnieks. Valters arī kopā ar Kārli Būmeisteru pārstāvēja Latviju Eirovīzijā 2005.gadā. Vēlāk viņš kļuva par grupas “Tumsa” vokālistu.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Valtera ģimenei, tuvākajiem cilvēkiem, draugiem un kolēģiem!
