13.4 C
Rīga
pirmdien, 1 jūnijs, 2026
Home Blog Page 169

Mūzika vai mode: Latvijas jaunieši dod priekšroku otrajai

Piepildi_savus_sapnus_finals (2)

Noteikti konkursa “Piepildi savus sapņus!” uzvarētāji

 

 

Rīga, Latvija – 2016. gada 29. augustāPārsteidzoši lielu interesi par dalību Samsung iniciatīvas “Piepildi savus sapņus” otrajā posmā izrādījuši Latvijas jaunieši. Par pavasarī sniegto iespēju pierādīt sevi mūzikā, teju piecas reizes populārāka izrādījusies vēlme piepildīt savu sapni modes un apģērbu dizaina sfēra. Fināla atlases kārtā par labākajām izvēlētas divas jaunietes, kas rudenī gaidāmajā Rīgas Modes nedēļā piedzīvos savu profesionālo debiju.

 

Atlases kārta norisinājās divās kategorijās – modes un apģērba dizaina. Viena no konkursa mentorēm – Instagram modele Agnija Grigule – finālā vērtēja dalībnieču sniegumu viņām piemērotu tērpu komplektu prezentēšanā, ģērbšanās stilu, apģērbu kombinēšanas iemaņas un fotogēniskumu.

 

“Modē un modeļu vidū ir svarīga arī harizma, tāpēc rūpīgi vēroju, kā meitenes sevi pasniedz, kā runā ar cilvēkiem, kādi ir viņu turpmākie mērķi,” stāsta Agnija, kurai šajā jomā jau ir sešu gadu pieredze. Ja pēc pirmajiem uzdevumiem Agnijai bija favorītes, tad noslēgumā katra meitene jau izcēlās citu starpā, kas uzvarētājas noteikšanu sarežģīja vēl vairāk.

 

Lai gan laureāte sešpadsmitgadīgā Patrīcija Anna Vavilova jau desmit gadus ir profesionāla sporta deju dejotāja, viņa savu aicinājumu jūt modes pasaulē. “Līdz šim vairākos konkursos bieži esmu palikusi aiz strīpas, zaudējuma rūgtums man nav svešs, tāpēc arī, nākot uz šo atlasi, neloloju cerības par uzvaru. Šī iemesla dēļ prieks par izdošanos ir divtik liels,” prieku neslēpj jauniete. Kaut arī viņa līdz šim ar modi nav bijusi tieši saistīta, to tik un tā jūt kā savu stihiju. Uzvara konkursā Patrīcijai Annai ir pavērusi iespēju sekot savam sapnim – Rīgas Modes nedēļā kopā ar citām modelēm viņa kāps uz mēles.

 

Apģērba dizainēšanas kategorijā finālistu sniegumu vērtēja Latvijā radītā zīmola Ecattus dizaineres Evija Kalve un Inga Radeiko. Viņas meitenēm deva uzdevumu iejusties stilistes ādā – piemeklēt modelēm atbilstošu apģērbu komplektu, kā arī uzskicēt unikālu tērpu galaktikas tēmā.

 

“Jauniešu izpildījumā vērtējām sasaisti ar mūsu radīto zīmolu, praktiskumu un radošos risinājumus. Konkursantēm bez pieredzes dizainēšanā svarīgs kritērijs bija entuziasms,” stāsta Evija. Mentores no savas pieredzes atklāj, ka ideju realizēšanai dzīvē ļoti svarīga ir savstarpējā sinerģija. Ar uzvarētāju Elīnu Grīnbergu tērpu dizaineres to sajuta. Uzdevumu sarežģītību, īpaši ierobežotā laika dēļ, Inga sauc par īstu izaicinājumu. “Man būtu bail,” ar smaidu sejā viņa saka un piebilst, ka jo īpaši tāpēc novērtē jauniešu uzdrošināšanos piepildīt savus sapņus.

 

Topošā Latvijas Mākslas akadēmijas studente Elīna Grīnberga par uzvaru savā kategorijā neslēpj pārsteigumu. “Esmu ļoti kautrīga, tāpēc šis konkurss man bija sevis pārvarēšana. Arī spēcīgās konkurentes lika pasvīst,” priecīgi satraukta pēc rezultātu paziņošanas stāsta Elīna, kura savu nākotni ar modi nolēma saistīt jau pēc pamatskolas beigšanas. “Radošie konkursi ir veids, kā iet pretī saviem uzstādītajiem mērķiem” saka jauniete un neslēpj, ka, rakstot pieteikumu, viņai bija intuīcija par veiksmīgu iznākumu.

 

Video no fināla atlases kārtas: http://ejuz.lv/piepildisapnus

 

Samsung iniciatīvas “Piepildi savus sapņus!” mērķis ir palīdzēt īstenot jauniešu idejas, izglītojot, iemācot dažādas prasmes un pilnveidojot talantus. Gada sākumā, iniciatīvas pirmajā posmā, ar Samsung atbalstu piepildījās Pārslas Kokinas un Reiņa Berga sapņi – iedziedāt un filmēt videoklipa versiju Gacho dziesmai “Mūžam jauns”. “Piepildi savus sapņus!” norisinās visās trīs Baltijas valstīs.

Mūzika skriešanai

Viss, es esmu atklājusi savu skriešanas mūziku! Ja Madonnas 4 minutes man tiešām arī lika izdzīties četrās minūtēs, pēc kurām es noteikti izskatījos visai nožēlojami. Nu gandrīz kā viņa pati savā jaunākajā videoklipa Celebration: kad sievietei mugurā it kā ir viss nepieciešamais ekipējums, turklāt gana stilīgs, bet sejā tik milzīgs izmisums, ka nav skaidrs, kāpēc cilvēks mokās. Tad mans šī brīža skriešanas sabiedrotais – Džeimss Blants – ir īsts atradums. Kaut visi, kam to pasaku, nosmīn un izsaka nievājošas piezīmes, šobrīd es viņu nemainīšu ne pret ko. Pat ne pret Džastinu Timberleiku!

Pēc divu nedēļu treniņiem Džeimsa Blanta mūzikas pavadībā varu piekrist, ka viņa dziesmas ir ļoti vienveidīgas, taču tām ir skriešanai piemērots ritms. Gandrīz vai perfekts! Tas ir gana ātrs, lai skrējiens nepārvērstos par pastaigu, un gana plūstošs un harmonisks, lai man pietiktu spēka vismaz 40 minūtes garam treniņam. Ja godīgi, man pat šķiet, ka šī ritma dēļ man ir izdevies krietni uzlabot savus sportiskos rādītājus. Un vēl man izdevās noķert to kolosālo sajūtu, kad galva ir tukša no domām un kājas kustas pašas no sevis, tāds gluži vai lidojums.

Kā ir ar tevi? Kāda mūzika tevi var iedvesmot vakara skrējienam un, kas vēl svarīgāk, likt godam arī noskriet distanci?

Mūzika mūs savienoja

Mūzika mūs pavada visu dzīvi. Bērnībā māmiņa dzied mums šūpuļdziesmas un ar savu liego balsi ieaijā saldā miedziņā. Bērnudārzā mēs centīgi iegaumējam visus bērnu dziesmiņu vārdus un sparīgi lokām celīšus aizraujošās melodijas ritmā. Skolā sākam ieklausīties dziesmu vārdos. Vienas dziesmas izsaka mūsu protestu, citas – māca mīlēt un izdzīvot dažādas emocijas. Tad mēs izaugam un mūzika kļūst mums par fonu. Tā skan fonā pa radio, kamēr braucam mašīnā un kamēr taisāmies uz darbu, skan kafejnīcās un restorānos, kamēr esam iegrimuši aizraujošās sarunās ar draugiem.

Taču, kad cilvēka dzīvē notiek kāds satricinājums – mīlestība vai zaudējums, slimība vai vienkārši kāds pavisam negaidīts dzīves pavērsiens, tieši mūzika sniedz mums atbalstu un palīdz pārdzīvot visas tik spēcīgās emocijas. Mēs uzgriežam mūziku skaļāk, izkliedzam vārdus, galu galā dodamies uz karaoki un izmisīgi reizē ar mūziku un vajadzīgajiem dziesmas vārdiem cenšamies izlaist no sevis visus šos pārdzīvojumus un emocijas, kas dažreiz tik ļoti traucē dzīvot…

Bet mūzikai piemīt vēl kas vairāk. Mūzika spēj atmodināt mūsu atmiņas. Piekritīsiet taču, ka katram cilvēkam ir sava mūzika. Precīzāk, mēs bieži asociējam vienu vai otru dziesmu ar konkrētu cilvēku, emocijām vai notikumiem… Vienam un tam pašam cilvēkam var būt vairākas melodijas, dziesmas – pie šīs mēs pirmo reizi skūpstījāmies, pie šīs – braucām kopā mašīnā, turot vienam otra roku, bet šī dziesma ir tik līdzīga mūsu stāstam par šķiršanos vai piedzīvoto aizvainojumu… Mūzika mūs pavada vienmēr… It kā jau aizmirsi cilvēku, palaidi, bet atliek nejauši kaut kur izdzirdēt dziesmu… pavisam klusu, fonā saklausīt skanam pazīstamas notis, un visas pazīstamās notis sāk skanēt iekšā tevī… Un tu saproti, ka šī ir tieši jūsu dziesma… un atkal atgriežas atmiņas, visi kopā pavadītie mirkļi, neatkārtojamās emocijas… un tu pieķer sevi pie domas, ka varbūt tā ir zīme, ka varbūt vajag piezvanīt, uzrakstīt… Ir taču pagājis jau tik daudz laika, bet šī jūsu dziesma vēl joprojām liek sirdij pukstēt straujāk un skudriņām skriet pār ķermeni… Un tu ņem telefonu, ievadi sen aizmirsto numuru,… bet dziesma beidzas, elpošana atjaunojas un mūzika atkal kļūst tikai par fonu.

Mūzika manās ausīs

Tev nav tā, ka katram dzīves notikumam blakus ir bijusi kāda tev mīļa dziesma? Man ir…un kā vēl ir. Tagad, kad klausos to dziesmu, pilnīgi atceros tās emocijas, sajūtas, kas man bija. Īstenībā, tieši mūzika man ir palīdzējusi vienmēr saņemties, jo bieži vien ausī iedzied tādus vārdus, kas tieši tajā brīdī ir vajadzīgi. Man patīk izbaudīt katru noti un vārdu, kas veido dziesmu. Daudzi prasa padomu kā pārvarēt kādu sāpīgu notikumu vai kā sevi uzlādēt pozitīvi. Tad es noteikti tādā situācijā ķertos pie kādas fantastiskas dziesmas, kas man īpaši iet pie sirds, un klausītos kaut vai 100 reizes, lai sevi uzlādētu. šodienai pietiks domāt, labāk laiks uzslēgt ”play”. :)) Bece

MŪZIKA

Tikai un vienīgi rakstāma ar lielajiem burtiem manā dzīvē, ikdienā un būtībā. Tā runā, ka man esot izsmalcināta mūzikas gaume, citi to vienā vārdā sauc par šizo. Bet nekvalitatīvu mūziku klausīties vienkārši fiziski nespēju. Rakstu šo ar domu, ka varbūt uz pasaules (cosmo?) uzrodas kāda, kura dzird līdzīgi kā es, kuras mūzikas mapītē varētu iemest aci – labas mūzikas nevar būt par daudz. http://www.youtube.com/watch?v=67nb0k4ZZaA&feature=player_embedded#at=19

Mūžīgi jauns: Ko darīt, lai pāragri nenovecotu?

Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes

Novecošana ir dabīgs process katra dzīvē, kas maina ne tikai cilvēka ārējo izskatu, bet arī ietekmē pašsajūtu. Lai arī ikviens no mums, iespējams, vēlas palikt mūžīgi jauns, jau savlaicīgi jāsāk domāt, kā paildzināt jaunību. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane sniedz padomus, kā pēc iespējas ilgāk saglabāt tvirtu ādu, vairot enerģiju, spēku un dzīvesprieku ikdienā.

Baudi sauli ar mēru

Pārmērīgi ilga sauļošanās var radīt ne tikai nevienmērīgu iedegumu, tā veicina arī pāragru ādas novecošanos un palielina risku saslimt ar ādas vēzi.Vairāk nekā 90% no ādas bojājumiem izraisa saules ultravioletie stari, kas ievērojami ietekmēarī ādas elastību. Lai ādu pēc iespējas ilgāk pasargātu no grumbu veidošanās, uzturoties saulē, noteiktiir jālieto atbilstošs aizsargkrēms. Ultravioletais starojums izplatās neatkarīgi no tā, vai debesis ir apmākušās vai spīd spoža saule. Izvēloties sauļošanās krēmu,ir jāpievērš uzmanība tā aizsargfaktoram (SPF), lai pasargātu ādu no priekšlaicīgas novecošanās, SPF ir jābūt vismaz 30. Par piemērotāko ādas aizsargkrēmu vēlams konsultēties ar dermatologu vai farmaceitu. Speciālists noteikti ieteiks ne tikai individuāli piemēroto sauļošanās krēmu, bet arī sauļošanās ilgumu, ņemot vērā ādas īpatnības.

Saki tabakai un alkoholam – NĒ!

Smēķēšana veicina ādas dehidrēšanos, kā arī mazina ķermenī esošā C vitamīna un kolagēna daudzumu, kas ir “atbildīgs” par ādas elastību. Līdzīgi kā smēķēšana,arī alkohols dehidrē ķermeni – tas “izsmeļ” ķermenim nepieciešamās barības vielas, kā arī paplašina asinsvadus. Ja arī kādu reizi gadās padoties alkoholisko dzērienu kārdinājumam, pēc tam nepieciešamsizdzert pietiekamu ūdens daudzumu(vismaz 2 litrus), lai līdzsvarotu zaudēto ūdens apjomu. Nekad nedrīkst jaukt alkoholiskos dzērienus ar enerģijas dzērieniem, jo šī kombinācija var radīt fiziskus un psihiskus traucējumus, kā, piemēram, sirdsklauves, miega traucējumus un neizskaidrojamu satraukumu.

Pievērs uzmanību uzturam

Lai atjaunotu zaudētās kolagēna rezerves, ķermenim ir nepieciešamas olbaltumvielas. Piemēram, brokastīs izvēlies beztauku jogurtu ar svaigām ogām, savukārt pusdienās pagatavo liesu zivi. Trekns ēdiens veicina aptaukošanos, tādēļ ļoti ieteicams pievērst uzmanību ikdienā lietoto tauku veidiem. Jāatceras, ka aptaukošanās nav tikai pieņemšanās svarā, bet arī iespēja saskarties ar tādām slimībām kā insults, sirds slimībām, diabētu un citām.Jāatceras, ka ne visi tauki ir slikti, piemēram, omega-3 taukskābes, kas atrodamas lasī, valriekstos, kā arī dažādās sēklās, stabilizē nervu sistēmu. Tāpat arī omega-3 taukskābes spēcina kaulus, kas ir nozīmīgi, lai būtu spēks kustēties un uzturēt sevi labā fiziskajā formā. Kauliem palīdzēs arī kalcijs, D vitamīns un atbilstoša fiziskā slodze, piemēram, skriešana, dejošana vai kāpšana pa kāpnēm. Ja ikdienā olbaltumvielas un omega-3 taukskābes neizdodas uzņemt ar pārtiku pietiekamā daudzumā, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai noskaidrotu, kādi uztura bagātinātāji var palīdzēt. Tāpat arī organismu nepieciešams nodrošināt ar antioksidantiem.Antioksidanti cīnās pret brīvajiem radikāļiem jeb molekulām, kas sagrauj organisma šūnas un veicina novecošanos, kā arī ar vecuma saistīto slimību rašanos. Antioksidantus satur, piemēram, salāti, augļi, ogas.Pret novecošanās pārtikas produkti ādai, kurus iesaka lietot ikdienā, ir auzas, apelsīni, avokado, liesa liellopu gaļa, Briseles kāposti, lasis un vīnogas.

Rūpējies par savu asinsspiedienu

Līdz ar gadiem, asinsvadi kļūst mazāk elastīgi, un tas ietekmē asinsrites sistēmu. Aptuveni 2 no 3 cilvēkiem virs 60 gadu vecuma ir augsts asinsspiediens. Lai saglabātu normālu asinsspiedienu, ir svarīgi veselīgi ēst, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, izvairīties no stresa situācijām un samazināt darba stundas. Lai asinsspiedienu samazinātu, ikdienā uzturā ieteicams lietot melno šokolādi, soju, linsēklas, rozīnes, olīveļļu un jācenšas dzert kafiju bez kofeīna.

Izgulies

Miega laikā ķermenis atrodas “atjaunošanās režīmā”, kas tam palīdzatpūsties pēc dienas laikā piedzīvotā. Regulārs nogurums veicina pāragru novecošanos, kas nereti rezultējas arī nepievilcīgos tumšos lokos zem acīm.Pilnvērtīgs miegs cilvēkam ir ļoti svarīgs, jo, neizguļoties, cilvēks konstanti ir noguris, pasliktinās koncentrēšanās spējas un reakcijas ātrums.Lai ļautu ķermenim atpūsties un sagatavoties jaunai dienai, naktī ieteicams gulēt vismaz septiņas, bet labākajā gadījumā – astoņas stundas. Ja tevi moka bezmiegs vai stress, kas neļauj veiksmīgi iemigt, aptiekās iespējams iegādāties dabīgus produktus, piemēram, nomierinošas zāļu tējas, kas palīdzēs iemigt.

Piepildi ikdienu ar pozitīvām emocijām

Vislabākais ieteikums, kā strauji nenovecot, ir piepildīt ikdienu ar lietām, kuras rada prieku un sekmē aktīvu dzīvesveidu. Jaunu lietu izmēģināšana, piemēram, dejošanas nodarbības vai nūjošana nodrošinās ne tikai fiziskās aktivitātes, bet arī izraisīs pozitīvas emocijas.Nekad nav par vēlu atrast jaunu hobiju, kuram ļauties ar saviem mīļajiem!

 

Autors: Apotheka 23.05.2018

Mūžīgās ledus zemes Arktikas pamatiedzīvotāji: Kā dzīvo inuīti? (+VIDEO)

Mūžīgās ledus zemes Arktikas pamatiedzīvotāji dzīvo vienā tandēmā ar dabu, kā to darījuši viņu senči. Mūsdienās inuītu skaits pasaulē samazinājies līdz 100 tūkstošiem. Medības, sniegoti ceļi un dzīve skarbos dabas apstākļos – tikai dažas lietas, kas viņu dzīvi padara unikālu un citādāku nekā mums ierasts.   

Šie aukstuma rūdītie ļaudis apdzīvo četras teritorijas – Grenlandi, Kanādu, Aļasku un Sibīriju. Viņu interesantais dzīvesveids un kultūra aizrauj ne tikai zinātniekus un pētniekus, bet arī jebkuru, kurš ir ceļotkārs.

Tāpēc kultūras un piedzīvojumu cienītājiem tiek piedāvāta jauna dokumentālā filma “Pēdējais ledus”, kas stāsta par inuītu kopienām un viņu centieniem aizsargātu kūstošo Arktiku – viņu mājas. Filmas pirmizrāde būs skatāma kanālā “National Geographic” jau 17.janvārī plkst. 22.00!

Video

Svarīgi piebilst, ka, tagad, kad klimata pārmaiņu dēļ strauji kūst ledāji, tiek apdraudēts līdzsvars starp inuītu kopienām, zemi un dabu. Arī vairākas naftas ieguves vietas atrodas tieši ledājos, tā cilvēkiem attīstot pasauli pretēji dabas principiem. Tādējādi tas ietekmē ne tikai reģiona nākotni, bet arī viņu tradīcijas un pavisam citadāko dzīvesveidu. 

“National Geographic” skaidro kā inuītu ikdienas dzīve atšķiras no mums ierastā.

Senie un mūsdienīgie pārvietošanās veidi

Satiksme Arktikas reģionā ir visnotaļ mainīga. Nokļūt pie inuītiem var tikai ar lidmašīnu vai kuģi – nav ne ceļu, ne dzelzceļu. Dzīvojot apgabalā, kur visu cauru gadu ir sniegs, svarīgi atrast vieglākus pārvietošanās veidus par staigāšanu. 

Joprojām viens no svarīgākajiem inuītu pārvietošanās līdzekļiem ir suņu pajūgā iejūgtas kamanas, kas gatavotas no koka un vaļu kauliem. Aukstākajos mēnešos, kad ezeri un okeāna daļas ir pietiekami sniegainas un apledojušas, inuīti seko līdzi laikam un izvēlas sniega motociklus vai suņu pajūgus. Siltākajos mēnešos- izmanto kvadriciklus, lai veiktu garus pārbraucienus un dotos medībās.

Protams, arī lidmašīnas tiek lietotas arvien biežāk, jo tas ir ne vien efektīvāks veids kā apciemot attālus ciemus, bet arī ērtāk pārvadāt pastu, pārtiku un citas preces.  

Sasveicināšanās: inuītu skūpsts 

Inuītu starpā sasveicināšanos un cieņas izrādīšanu pret sastapto cilvēku dēvē par “kuniku”.  Šis žests izpaužas kā deguna berzēšana vienam ar otru, un to savā starpā satiekoties izmanto ģimenes locekļi, tuvi draugi un viesi. Visā pasaulē šis sasveicināšanās veids tiek dēvēts par inuītu jeb eskimosu skūpstu. 

Teorija par to, kāpēc viņi sveicina viens otru, satuvinot degungalus, ir saistīta ar skarbo klimatu, kurā viņi dzīvo. Inuītiem vienmēr nācies ģērbties no galvas līdz kājām, lai saglabātu siltumu. Vienīgā ķermeņa daļa, kas ir redzama skarbajos laika apstākļos, ir seja. Tādēļ arī sveicinoties ar viesi, vietējie cilvēki ir pieraduši saskarties deguniem un pieņem to kā sasveicināšanos. Tomēr, ir arī citi paņēmieni, piemēram, otra cilvēka vaigu vai matu smaržošana, ko arī uzskata par sasveicināšanās veidu, bet šāda tuvības pazīme novērojama tikai starp ģimenes locekļiem. 

Dzīve sniega kupolā – igla

Gandrīz katrs no mums ir centies ziemā uzbūvēt sev sniega cietoksni, kurā paslēpties. Arktikā šādas mājas sauc par iglām. Igla ir no sniega celts mājoklis, kas ir raksturīgs tieši Kanādas ziemeļos dzīvojošiem inuītiem. To parasti veido no sniegā izcirstiem bluķiem, un pēc ārējā izskata tas atgādina kupolu. Šādā mājoklī parasti uzturas medību laikā, kad ir nepieciešams patverties no lielā aukstuma. Lai būtu siltāk, parasti tā sienas no iekšpuses izklāj ar ādām. Iglu iekšpusē gaisa temperatūra ir no −7 °C līdz +16 °C.

Tūkstošiem gadus inuīti ziemā izgatavoja šādus patvērumus ar sniega soliem un gultām, siltām segām un ieejām ar tuneļiem, lai pasargātu sevi no vēja un aukstuma. Toties vasaras mēnešos tika būvētas ādas teltis, kuru karkass sastāvēja no vaļu kauliem. 

Mūsdienās inuīti, ziemas medību laikā, joprojām ceļ un izmanto iglas kā patvērumu, taču par patstāvīgu mājvietu ir kļuvušas pašu būvētas mājiņas ciematos. Inuītu māju infrastruktūra ir balstīta uz Arktikas mūžīgo sasalumu un stabilitāti. Tās ir uzbūvētas ar speciālām sasalumam pielāgotām ūdens un kanalizācijas sistēmām. 

Vakariņas jānopelna – medījumi

Mūžīgās ledus zemes iedzīvotāji par pārtikas krājumiem rūpējas paši, taču imports arī nav svešs. Inuītu senči labi pārzinājuši ārstniecības augus un informācija nodod no paaudzes paaudzē, lai arī pēcteči saglabātu veselību. Vēsturiski liela daļa pārtikas produktu lietoti neapstrādāti – saldēti vai novecojuši, jo nozīmīgākais resurss ēdiena gatavošanai, apkurei un apgaismojumam bija roņu tauki, bet tie ne vienmēr bijuši pieejami visos ciematos. Tauki, kā galvenā tirdzniecības prece,  bijuši ļoti dārgi un visas mājsaimniecības nebija tik nodrošinātas, lai vienmēr tos sarūpētu. Otrs veids, kā tos iegādāties, – apmainīt taukus pret kažokādām, žāvētu gaļu vai citiem vērtīgām lietām. 

Mūsdienās ēšanas paradumi ir mainījušies – visvairāk uzturā inuīti lieto tieši arktisko paliju, roņus un polārlāčus, kurus ēd saldētus, žāvētus vai neapstrādātus. Visbiežāk, kad izdodas nomedīt vaļus un putnus, tos nes mājās, lai visai kopienai tiktu gabaliņš tauku, gaļas un ādas. 

Samazinoties tradicionālajiem pārtikas avotiem, arvien vairāk inuītu ģimeņu pievēršas importētiem, veikalos nopērkamiem pārtikas produktiem. Diemžēl tie ir ārkārtīgi apstrādāti un veicina diabētu un citas veselības problēmas.

Realitāte mainīgajā vidē 


Temperatūra Arktikā pieaug straujāk nekā jebkur pasaulē un tiek apdraudēts ziemeļnieku dzīvesveids. Smagie laika apstākļi un ledus kušana ir padarījusi gan medīšanu, gan ceļošanu daudz grūtāku un bīstamāku. Nepastāvīgi laikapstākļi ir mainījuši arī dzīvnieku migrācijas paradumus, tādējādi medniekiem ir jāmaina medību vietas un laiki, kas prasa arī dažādu citu medību rīku un taktiku izmantošanu. Tradicionālās vaļu medības katru gadu notiek pavasarī, bet tagad inuīti tos medī rudenī, kad vaļi atgriežas pa dienvidu migrācijas ceļu. 

Katra kopiena ziemeļos cīnās ar ārkārtēju krasta eroziju un strauji postošu noteci, kas nodara smagus postījumus ciematiem. Arī ledus kušana nav paredzama – tika reģistrēts, ka ledājs Jukonas apgabalā atkāpies tik tālu, ka tā kausētais ūdens ir mainījis virzienu, plūstot uz dienvidiem no Aļaskas līča, Klusā okeāna virzienā, nevis uz ziemeļiem uz Beringa jūru. 

Lai gan dzīvo skarbos apstākļos, inuīti mīl savu dzīvesveidu – valodu, kultūru, ledu un ūdeni. Vairāk par bažām, kas saistās ar Arktiku skaties filmā “Pēdējais ledus”, 17.janvārī plkst. 22.00. 

Mūžīgais vecāku jautājums – kā pareizi sodīt bērnus?

Šis jaunlaulāto pāris kāzu mielasta vietā sarīkoja ko unikālu. Skaties! 2

56

Mūsdienu pasaulē fiziskais sods ir palicis otrajā plānā, tas vairs nav aktuāls. Tā vietā nākusi psiholoģiskā ietekmēšana. Kā pareizi pielietot psiholoģiskās metodes bērnu audzināšanā?

Visiedarbīgākais veids skaitās iemeslu un iespējamo seku paskaidrošana bērnam pēc kāda pārkāpuma izdarīšanas. Ja līdz divu gadu vecumam bērnam vēl var pateikt vienkāršo „nē”, tad sasniedzot divus gadus, aizliegums ir jāpamato un ir jāpaskaidro, kāds sods bērnu sagaida, ja viņš sadarīs blēņas. Vēl var likt labot savu nedarbu sekas, piemēram, notīrīt apķēpāto lietu, salīmēt saplēsto grāmatu, sakārtot izmētātas mantas utt. Bērniem ir stingri jāiegaumē, kas sekos, ja viņi rīkosies nepieņemami.

Vecākiem vienmēr ir jāpilda savi solījumi. Ja jūs pateicāt bērnam, ka par savām izdarībām viņš stāvēs kaktā, tad šis sods arī jāpiemēro. Pretējā gadījumā bērns pārstās saprast un atšķirt, ko var darīt un ko nevar. Ir jāturas pie uzstādītiem noteikumiem ģimenē, tā bērniem būs vieglāk dzīvot. Nekādā gadījumā nevajadzētu atgādināt bērnam par viņa pārkāpumu pēc tam, kad viņš jau bija sodīts. Pēc sodīšanas rekomendē bērnu uzmundrināt.

Jāpievērš uzmanība arī bērna labai rīcībai. Par to viņu var uzslavēt ar rotaļlietu, dāvanu, konfektīti uc. Par labu uzvedību var sarīkot kopīgo gājienu uz teātri, kino vai cirku.

Pastāv arī tāds soda veids kā pilnīga bērna ignorēšana. Šīs metodes pamatā ir bērna pārdzīvojumi, situācijas analīze un pārdomas par savu uzvedību, kuru dēļ vecāki pārstāja pievērst viņam uzmanību. Tieši vientulības un noraidījuma sajūtas bērniem ir visgrūtāk panesamas. Šo metodi labāk ir izmantot galējos gadījumos, kad pārējās metodes vairs neiedarbojas.

Vecākiem pastāvīgi ir jāpierāda sava autoritāte ar rīcību, vārdiem, dialogos ar bērnu. Bet kuru audzināšanas metodi izvēlēties – jāizlemj pašiem.

Mūžīgais jautājums – kādu kontracepciju izvēlēties pēc dzemdībām?

Bērniņa piedzimšana ir liels un priecīgs notikums un mazulis paņem lauvas tiesu māmiņas uzmanības. Tomēr šajā rūpju un prieka pilnajā laikā nedrīkst aizmirst par tikko dzemdējošo sievieti. Arī jaunā māmiņa vēl ir ļoti saudzējama.

Labāk saprotot savu ķermeni, sievietei ir iespējams labāk saprast sevi, tālab jautājumu un atbilžu portāls Tikaisievietem.lv, sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, turpina rakstu sēriju “Hormoni sievietes dzīvē” par sievietes veselību dažādos vecuma posmos un dzīves brīžos, par seksualitāti un izsargāšanos. Šajā rakstā plašāk par kontracepciju pēc dzemdībām.

Kad piedzimis bērns un izdalījusies placenta, sākas pēcdzemdību periods, kura laikā sievietes organismā pakāpeniski izbeidzas grūtniecības un dzemdību radītās pārmaiņas visās orgānu sistēmās. Lai ķermenis atgrieztos ierastajā formā un orgāni atsāktu darboties tā, kā tās bija līdz grūtniecībai, ir nepieciešamas vismaz 6 – 8 nedēļas. Sievietes organisms šajā laikā ir ļoti vārīgs, tāpēc rūpīgi jāievēro dzemdību speciālistu ieteikumus.

Pēcdzemdību perioda izmaiņas

Visstraujākās pārmaiņas sievietes organismāno rit pirmajā nedēļā pēc dzemdībām, kad ievērojami savelkas dzemde, kas grūtniecības pēdējos mēnešos bija pamatīgi iestiepta. Sievietei sāk no krūtīm izdalīties piens. Notiek milzīga hormonāla pārkārtošanās. To dēvē par agrīno pēcdzemdību periodu.

Dzemdes kakla kanāls pamazām slēdzas 2.-3. nedēļu laikā pēc dzemdībām, bet tā audi pilnībā atjaunojas tikai pusotra, divu mēnešu laikā. Maksts gļotāda un muskulatūra atjaunojas pēc 3-4 nedēļām, taču hormonālo izmaiņu ietekmē gļotāda nereti ir sausa, kas var apgrūtināt dzimumdzīves atsākšanu.

Pirmajās piecās sešās nedēļās pēc dzemdībām ir paaugstināts jaunu infekciju risks, ko var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas. Dzemdes kakls vēl nav pilnībā noslēdzies un nespēj pilnībā veikt savu aizsargājošo funkciju, kas neļauj mikroorganismiem iekļūt dzemdē. Tieši tik ilgs laiks ir nepieciešams arī lai atjaunotos maksts, ko estrogēnu zemais līmenis padarījis sausu un gludu. Šajā laikā makstī atjaunojas gļotādas krokas, kas aizkavē mikroorganismu iekļūšanu dzemdē, un dabiskā mikroflora, ko rada pienskābās baktērijas.

Kad drīkst atsākt mīlēties?

Laiks, kad iespējams atsākt normālu dzimumdzīvi, ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi noritējušas dzemdības, vai un cik labi sadzijušas šuves (ja tādas ir bijušas), kā arī no sievietes pašsajūtas.

Pirmās sešas nedēļas pēc dzemdībām sievietei no maksts var būt pēcdzemdību izdalījumi, nav noslēdzies dzemdes kakls un dzemde ir kā vaļēja brūce, kurā no ārpuses ļoti viegli var iekļūt infekcija. Tomēr, ja vēlēšanās pēc seksuālām attiecībām rodas ātrāk, un citi mīlēšanās veidi nespēj aizstāt vajadzību pēc dzimumakta, tad to var darīt ļoti respektējot sievietes sajūtas. Par laiku, kad var atsākt seksu, ginekologu viedokļi mēdz atšķirties, bet noteikti ne agrāk kā trīs nedēļas pēc dzemdībām un tikai tad, ja vien sievietei tas ir patīkami. Ir ginekologi, kas iesaka nogaidīt sešas nedēļas, doties uz apskati un atkarībā no situācijas saņemt ginekologa atļauju un ieteikumus seksuālo attiecību uzsākšanai. Bieži vien zīdīšanas laikā maksts ir sausa un viegli ievainojama – tad iesaka lietot gēlus, kas akta laikā aizsargātu maksti.

Galvenais ir ieklausīties savā ķermenī un nesasteigt!

Kad jādomā par izsargāšanos?

Sievietei par kontracepciju jāsāk domāt jau uzreiz pēc bērna piedzimšanas, jo tas, ka baro bērnu ar krūti, vai nav atsākušās mēnešreizes, neizslēdz jaunas grūtniecības iespējamību. 

Mēnešreižu atjaunošanās katrai sievietei norit individuāli. Tās atsākas tad, kad organisms ir nobriedis atgriezties dabiskajā funkcionēšanas ritmā. Dažkārt pirmās mēnešreizes mēdz būt neregulāras, un to ritms stabilizējas tikai pusgada vai gada laikā.

Sievietēm, kuras nebaro bērnu ar krūti, estrogēnu līmenis atjaunojas daudz straujāk un menstruācijas var atsākties jau pēc pusotra mēneša. Kamēr sieviete zīda bērnu, hormonālais līmenis var radīt tā saukto laktācijas amenoreju – sievietei mēnešreizes neatjaunojas pat visu zīdīšanas periodu.

Tomēr, nav paredzams, kurā brīdī notiks ovulācija – apaugļoties spējīgas olšūnas atbrīvošanās, kas notiek labu brīdi pirms mēnešreizēm. Tieši tas ir tas mirklis, kad pašiem nezinot ir liela iespēja ieņemt nākamo bērniņu – negaidīti, reizēm pat negribēti. Der atcerēties, ka apaugļošanās iespējamība pēc bērna piedzimšanas ir pat vēl lielāka – gan anatomiski, gan hormonāli sieviete ir jo īpaši gatava jaunai grūtniecībai, tāpēc, pat ja mēnešreizes vēl nav atjaunojušās, ir jāizmanto kāda izsargāšanās metode.

Dažādās izsargāšanās iespējas

Pirms atsākt dzimumdzīvi, ir svarīgi apmeklēt ginekologu un pārrunāt šim dzīves brīdim piemērotāko kontracepciju!

Bērna zīdīšanas laikā ir piemērotas visas kontracepcijas metodes, izņemot kombinēto hormonālo kontracepciju (kombinētās orālās kontracepcijas tabletes, riņķīti, plāksteri, u.c.).

Ļoti efektīvu kontracepciju pēc dzemdībām nodrošina hormonālās pretapaugļošanās tabletes. Barojot bērnu ar krūti drīkst lietot tikai progestīnu saturošās kontracepcijas tabletes (POK), jo tās neietekmē mātes piena daudzumu un kvalitāti, kā arī neatstāj iespaidu uz mazuļa veselību. Šīs kontracepcijas tabletes ginekologi ļauj lietot zīdošām mātēm no sestās nedēļas pēc dzemdībām. Jebkurā gadījumā pirms sākt šo tablešu lietošana ginekologam jāveic apskate un jāizslēdz iespēja, ka jau būtu iestājusies grūtniecība.

Bērna zīdīšanas laikā var izvēlēties arī kādu no barjermetodēm – prezervatīvus, sūkļus, diafragmu. Var izmantot arī spermicīdus jebkurā to formā (krēms, svecītes, gēls u.c.). Viena no izsargāšanās metodēm, ko pielieto pēc dzemdībām, ir spirāle, taču to var izmantot tikai tad, kad sievietei jau ir bijis vismaz pāris mēnešreižu.

Ja sieviete bērniņu nebaro ar krūti, viņa jau no ceturtās nedēļas var sākt lietot kombinētos orālos kontracepcijas (KOK) līdzekļus jeb kontracepcijas tabletes.

 

Autors: Divi gani – sabiedriskās attiecības 30.07.2018

Mūžīgā mīlestība

Viņi satikās, iemīlējās (ideālākajā variantā – no pirmā acu skatiena) un dzīvoja laimē un mīlestībā līdz sirmam vecumam. Izklausās pēc īstas pasakas, bet es nešaubos, ka arī reālajā dzīvē ir sastopami daudzi šādi gadījumi. Diezgan spilgts piemērs, vismaz priekš manis, ir mani vecāki, kuri ir kopā nu jau vairāk nekā 40 gadus un vēl joprojām dzīvo mīlestībā un saticībā. Nesen mani ļoti aizkustināja kāds stāsts par diviem cilvēkiem, kas savu lielo mīlestību otrreiz sastapa jau sirmā vecumā. Lai šis stāsts ir kā vēl viens apliecinājums lielajam mīlestības spēkam.

Stāsts ir par diviem sirmgalvjiem kaut kur tālu, tālu Krievijā. Viņa – tantiņa tā ap gadiem 90, veca kukažiņa ar smaidīgām un mīlestības pilnām acīm. Paklusām viņa stāsta par savu kavalieri – viņam ir tikai 70, gara sirma bārda un arī tās pašas smaidīgās, mīlestības pilnās acis. Viņi abi bija palikuši vieni paši un domāja, ka šādā vientulībā būs jāpavada dzīves pēdējie gadi, bet tad notika brīnums – viņi satika viens otru un iemīlējās. Dzīve nu ir ieguvusi pavisam citu krāsu un garšu, vecā sieviete stāsta, ka, pateicoties mīlestībai, viņa vairs neslimo un nedzer it nekādas zāles. Viņa jūtas laimīga un grib dzīvot kopā ar savu mīlestību vēl vismaz gadus trīsdesmit.

Izrādās, ka agrāk (vismaz Krievijā tā esot bijis) vecus un vientuļus cilvēkus mūža nogalē pārcēla uz dzīvi kaut kur nomalē, lai nemaisās pa kājām un mierīgi sagaida savu pēdējo stundiņu. Jo nebija pieņemts, ka cilvēki šādos gados varētu vēlreiz iemīlēties un sākt ar kādu dzīvot kopā. Starp citu, arī slavenā krievu ragana baba Jaga bijusi vien tāda veca, pamesta večiņa, kura aiz lielās vientulības un skumjām esot sākusi darīt visādas "nejaukas lietas". Tad jau labāk, lai dzīvo mūžīgā mīlestība!

Mūžīgā klasika: Modīgas idejas sarkana manikīra cienītājām

Sarkani nagi – tā ir klasika, kura neizzūd. Viss sākās pagājušā gadsimta 60-tajos gados, kad itāļu dizaineru modes skatēs modeļu pirkstus rotāja īsi, koši sarkani nagi. Kaislīgās itālietes ātri pārtvēra šo tendenci, un drīz vien tā kļuva populāra visā pasaulē.

Sarkanā krāsa lieliski akcentēs tavu pašpārliecinātību un seksualitāti. Pie tam, sarkani nagi ir lielisks aksesuārs tavam kopējam tēlam. Smelies idejas!

https://www.instagram.com/p/BcAvSHqD1ES/?tagged=rednails

https://www.instagram.com/p/BcB0wp5jf0I/?tagged=rednails

https://www.instagram.com/p/BcBY-t4nRvc/?tagged=rednails

 

Autors: Dieviete.lv

Mūžīgā cīņa: Piecas lietas, kas nogalina tavu pašpārliecinātību

Untitled by Gabriela Tulian on 500px.com

Par sevi pārliecināti cilvēki nereti apkārtējos izraisa apbrīnu. Paskatoties uz viņiem, rodas sajūta, ka viņiem viss izdodas, un tieši tāpēc viņi par sevi ir pārliecināti. Patiesībā, viņi vienkārši zina, kā izvairīties no domām un emocijām, kas ir spējīgas viņu pašvērtējumu iedragāt.

Salīdzināšana

Kopš bērnības mēs pastāvīgi konkurējam ar apkārtējiem. Taču uzvarēt šajā “cīņā” ne vienmēr ir iespējams. Tā vietā labāk vajadzētu pajautāt sev: “Vai es esmu sevis labākā versija?” Lai tas izdotos, būs nepieciešams godīgi atzīt savas stiprās un vājās personības puses. Ja tu patiesi vēlies visu laiku uzvarēt un būt labāka, nekā vakar, tad tev būs jāiegulda daudz laika sevis attīstībā. Laika, lai skatītos uz to, kā iet citiem, tev vienkārši nebūs.

Pagātnes neveiksmes

Ir nepieciešama liela drosme, lai samierinātos ar pagātnes notikumiem un, neraugoties uz to, turpināt tiekties pēc jaunām virsotnēm. Koncentrējies uz to, lai uzvarētu, un neļauj neveiksmēm novērst tavu uzmanību.

Sagatavotības trūkums

Katra diena sniedz mums iespējas sagatavoties nākotnes uzvarām. Lai dzīvotu, kā uzvarētājs, ir jādomā, kā uzvarētājam. Katrs, kurš kaut reizi kļūst par čempionu, zina, cik daudz pūliņu aiz tā visa slēpjas.

Tu esi gatava vairāk pūlēties? Tu esi gatava paciest neērtības, lai tiktu līdz rezultātam? Ja tā ir, tad sāc strādāt jau šodien. Pašpārliecinātība atnāks kopā ar nepieciešamajām prasmēm un pieredzi.

Bailes

Bailes no nosodījuma – tās ir lielākās bailes, kuras daudziem traucē sasniegt vēlamo. Patiesībā, apkārtējo viedoklim nav nekāda spēka, ja tu tam nepievērs pārlieku lielu uzmanību. Tas, kam tu tici, ir daudz svarīgāks par jebkādām bailēm un trauksmēm.

Negatīvā domāšana

Nekad neaizmirsti, ka tev ir tūkstošiem iespēju. Dzen projām domas, kuras velk tevi atpakaļ un iedveš tevī bezcerīguma sajūtu. Pieradini sevi domāt loģiski, jo no tā ir atkarīga ne vien tagadnes oma, bet arī tava nākotne.

Atceries, ka pārliecība par sevi ir daudzu uzvaru sekas, un bieži vien arī iemesls. Tu esi pietiekami spēcīga un gudra, lai sasniegtu visu, ko vēlies. Nešaubies par sevi!

 

Avots: Lifehacker.ru

Mūžībā devusies seriāla “Noziegumam pa pēdām” zvaigzne Andžela Lensberija (+VIDEO)

96 gadu vecumā Losandželosā otrdien no dzīves aizgājusi īru un angļu izcelsmes aktrise Andžela Lensberija, kas daudziem atmiņā palikusi ar rakstnieces detektīves Džesikas Flečeres lomu televīzijas seriālā “Murder, She Wrote” (“Noziegumam pa pēdām”).

“Dāmas Andželas Lensberijas bērni ar skumjām paziņo, ka viņu māte mājās Losandželosā mierīgi miegā aizgājusi no dzīves tikai piecas dienas pirms savas 97.dzimšanas dienas,” teikts ģimenes paziņojumā.

Video

Karjeras gaitā, kas ilga vairāk nekā septiņus gadu desmitus, Lensberija filmējusies aptuveni 60 filmās un atveidojusi galvenās lomas Brodvejas mūziklos.

Viņa godalgota ar sešiem “Zelta globusiem”, piecām “Tony” balvām, bet 2013.gadā saņēmusi goda “Oskaru” par mūža ieguldījumu.

Mūžībā devusies rakstniece Andra Neiburga

62 gadu vecumā mūžībā aizgājusi izcilā latviešu rakstniece Andra Neiburga, vēsta kultūras interneta žurnāls “satori.lv”.

Andra Neiburga dzimusi 1957.gada 16.janvārī. Rakstniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, strādājusi izdevniecībā “Avots” par māksliniecisko redaktori, bijusi Latvijas Jauno literātu apvienības vadītāja un konsultante, žurnāla “Karogs” redakcijas kolēģijas locekle un māksliniece, viesnīcas “Neiburgs” īpašniece. Viņa arī apsaimniekojusi savas dzimtas namīpašumus, norāda “satori.lv”.

Foto

View this post on Instagram

#india #kerala

A post shared by Andra Neiburga (@andraneiburga) on

Neiburgas pirmā literatūras publikācija nodrukāta 1985.gadā – stāsts “Spīdēja saule” laikrakstā “Literatūra un Māksla”. Izdotas trīs Neiburgas grāmatas – 1988.gadā stāstu krājums “Izbāzti putni un putni būros”, 1991.gadā garstāsts bērniem “Stāsts par Tilli un Suņu vīru” un 2004.gadā stāstu krajums “Stum, stum”. Neiburgas stāsti tulkoti angļu, vācu, franču, dāņu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, igauņu un lietuviešu valodā. Viņa arī rakstījusi slejas laikrakstam “Diena”.

Neiburga latviski tulkojusi Mihaila Bulgakova romānu “Suņa sirds”, Oskara Vailda lugu “Ideāls vīrs” izrādei Liepājas teātrī, tulkojusi un lokalizējusi Artura Šniclera lugu “Aplis” izrādei “Rondo” Jaunajā Rīgas teātrī, sarakstījusi scenāriju filmai “Mazās kaislības” (režisors Oļegs Rozenbergs). Pēc Neiburgas darbiem 1996.gadā uzvesta izrāde bērniem “Tille un Suņu vīrs”, 2002.gadā ierakstīts Latvijas Radio iestudējums un tapusi stāsta ekranizācija. 2012.gadā viņas stāsti tika izmantoti izrādē “Stum, stum” Jaunajā Rīgas teātrī.

Par stāstu krājumu “Stum, stum” Neiburga 2004.gadā saņēmusi laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā, par garstāstu “Stāsts par Tilli un Suņuvīru” 1993.gadā saņēmusi Latvijas Bērnu literatūras prēmiju “Pastariņa prēmija” un 2002.gadā arī Autortiesību Bezgalības balvu.

2017.gadā notika viņas daiļradei veltīta konference “Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls”, 2018.gadā tika izdots tāda paša nosaukuma rakstu krājums – pirmā zinātniskā grāmata, kas veltīta Neiburgas daiļradei, liecina kultūras interneta žurnāla “satori.lv” apkopotā informācija.

Autors: nozare.lv/satori.lv

 

Mūžībā devusies pirmā Vensdija Adamsa, aktrise Lisa Loringa (+VIDEO)

64 gadu vecumā mīžībā devusies iemīļotā aktrise Lisa Loringa, kura vislabāk pazīstama kā pirmā aktrise, kas spēlējusi Vensdiju Adamsu televīzijas komēdijseriālā “Adamsu ģimene”.

Aktrises meita Vanesa Fomberga žurnālam “Variety” apstiprinājusi, ka viņas māte sestdien mirusi no insulta.

“Viņa aizgāja mierīgi, abām meitām turot viņas roku,” pausts Fombergas paziņojumā. Aktrises draudzene Lorija Džeikobsone, ziņojot par viņas nāvi sociālajā tīklā “Facebook”, norādījusi, ka Loringa “pārcietusi smagu insultu, ko izraisījusi smēķēšana un augsts asinsspiediens”.

Video

“Viņa atradās pie dzīvības atbalsta sistēmas trīs dienas. Vakar viņas ģimene pieņēma sarežģītu lēmumu to noņemt, un viņa vakar vakarā devās mūžībā,” svētdien rakstīja Džeikobsone. “Viņas vārds ir iestrādāts plašajā popkultūras audumā, un mūsu sirdīs vienmēr viņa vienmēr paliks kā Vensdija Adamsa.”

Aktrise Džena Ortega, kura Vensdiju attēlo “Netflix” seriālā, Džimija Felona šovā decembrī atklājai, ka ļoti ciena savas priekšteces darbu un ļoti iedvesmojusies no aktrises, lai attēlotu Vensdiju.

Video

Mūžībā devusies Nacionālā teātra aktrise Helga Dancberga

Mūžībā devusies Nacionālā teātra aktrise Helga Dancebrga, teikts viņas dēla, mācītāja Krista Kalniņa “facebook” kontā.

“Mūsu mīļā mammīte, Helga Dancberga, vakardien, dienu pirms savas dzimšanas dienas, devās mūžībā. Mēs pateicamies Dievam par viņas dzīvi, kas bija tik krāsaina un bagāta,” teikts ierakstā.

Dancberga dzimusi 1941.gada 18.novembrī Rīgā. Beigusi Rīgas 1.vidusskolu, Dailes teātra 3.studiju. Strādājusi Valmieras Drāmas teātrī, Liepājas teātrī, bet kopš 1975.gada ir Nacionālā teātra aktrise.

1984.gadā absolvējusi Latvijas Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātnes fakultātes Režijas nodaļu.

“Ja radošās darbības sākumā Helga Dancberga nospēlējusi vairākas jauno varoņu mīlētāju lomas, kuram raksturīgs gara spēks, spīts un tiešums, tad aktrises humora izjūta ar laiku ļauj viņai kļūt galvenokārt par spilgtu raksturlomu tēlotāju ar plašu emocionālo amplitūdu – no lietišķas līdz romantiskai būtnei,” teikts teātra mājaslapā.

Dancberga arī tika uzņemta Latvijas Teātra Zelta fondā, kurā tiek uzņemti skatuves mākslinieki, kuri devuši īpašu ieguldījumu teātra nozarē.

Atvadu dievkalpojums notiks 22.novembrī plkst.12 no Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas. Pēc atvadu dievkalpojuma visi dosies uz Pleskodāles kapiem. Atvadīšanās brīdis sakot ar plkst.11.

Video

Foto

Autors: nozare.lv

19.11.2019.

Mūžībā devusies Maestro Raimonda Paula sieva Lana Paula (+VIDEO)

Pēc slimības 84 gadu vecumā mūžībā devusies Lana Paula, maestro Raimonda Paula sieva, ziņo Latvijas Televīzija. Iepriekš ziņots, ka Lanapagājušajā gadā pārcieta kājas operāciju, taču pēdējā laikā viņas veselība bija pasliktinājusies. Maestro un Lana pagājušajā gadā atzīmēja 60. kāzu jubileju.

Video (Lana Paula stāsta par Maestro.)

Mūžība devusies literatūrzinātniece un teātra kritiķe Silvija Radzobe

69 gadu vecumā mūžība devusies literatūrzinātniece un teātra kritiķe Silvija Radzobe, sociālajā vietnē “Twitter” ziņo Latvijas Televīzijas Ziņu dienests.

Radzobe dzimusi 1950.gadā un bija latviešu teātra kritiķe, teātra zinātniece un vēsturniece, rakstniece, Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekle un Latvijas Universitātes profesore.

Kopumā viņa publicējusi vairāk nekā 500 recenzijas un rakstus, kļūstot par vienu no vadošajām teātra kritiķēm Latvijā.

Viņa pētījusi Aleksandra Čaka daiļradi, sarakstījusi apceri “Brošūra par manu naidu” un pētījumu “”Kosmopolītu” lieta un Aleksandrs Čaks”.

Radzobe 2007.gadā saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu par kolektīvā pētījuma “Teātra režija Baltijā” vadīšanu, kā arī 2020.gadā saņēma Normunda Naumaņa Gada balvu kritikā.

Radzobe bijusi almanaha “Teātris un dzīve” sastādītāja, monogrāfijas “Latvijas teātris. 70.gadi” un “Latvijas teātris.80.gadi” līdzautore, kā arī pēc viņas iniciatīvas un viņas vadībā tapis kolektīvais pētījums “20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā”.

Video

Autors: nozare.lv

21.04.2020.

Mūžībā devusies itāļu aktrise Džina Lolobridžida, kura agrāk uzskatīta par pasaulē skaistāko sievieti (+VIDEO)

Romas klīnikā 95 gadu vecumā mirusi itāļu aktrise un fotogrāfe Džina Lolobridžida, kas bija viena no pēdējām Holivudas zelta laikmeta ikonām, pirmdien tviterī paziņoja Itālijas kultūras ministrs Dženaro Sandžuliāno.

“Ardievas sudraba ekrāna dīvai, kas vairāk nekā pusgadsimtu bija Itālijas kino vēstures galvenā varone. Viņas šarms paliks mūžīgs,” pēc Itālijas ziņu aģentūras ANSA ziņojuma par viņas nāvi rakstīja Sandžuliāno.

Aktrise pazīstama ar lomām Luidži Komenčīni 1953.gada lentē “Pane, amore e fantasia” (“Maize, mīlestība un fantāzija”) un Žana Delanuā 1956.gada filmā “Notre-Dame de Paris” (“Parīzes Dievmātes katedrāle”), viņas ekrāna partneru vidū ir daudzas tā laika spilgtākās zvaigznes, arī Erols Flins, Bērts Lankasters un Hemfrijs Bogarts.

Video

Lolobridžida dzimusi 1927.gada 4.jūlijā Subjako, kalnu ciematā 50 kilometrus uz austrumiem no Romas.

Plašāku ievērību aktrise izpelnījās ar lomu Džona Hjūstona 1953.gada filmā “Beat the Devil”, kur viņa spēlēja kopā ar Bogartu.

Bogarts tolaik par Lolobridžidu sacīja, ka, salīdzinot ar viņu, “Merilina Monro izskatās kā Šērlija Templa”.

Karjera gaitā Lolobridžida izcīnījusi septiņas Davida di Donatello balvas, kas ir Itālijas “Oskaru” ekvivalents.

70.gados viņa no aktiermākslas pievērsās tēlniecībai un fotožurnālistikai, cita starpā viņa arī intervējusi un fotografējusi Kubas līderi Fidelu Kastro.

Mediju pastiprinātas uzmanības lokā Lolobridžida atkal nonāca 2021.gadā, kad aktrise par saviem īpašumiem tiesājās ar dēlu.

Itālijas Augstākā tiesa nolēma, ka Lolobridžidai nepieciešams likumīgs aizbildnis, lai aktrisi pasargātu no negodprātīgiem viņas mantas tīkotājiem, ņemot vērā, ka viņas realitātes uztvere paliek vājāka.

Mūžībā devusies gleznotāja Džemma Skulme (+VIDEO)

Šorīt 94 gadu vecumā mūžībā devusies gleznotāja Džemma Skulme, apstiprināja viņas mazdēls Jānis Skulme.

Informāciju par atvadīšanos no māksliniece publiskos vēlāk. “Ceram, ka Dievs viņu pieņems pie sevis,” pauda gleznotājas mazdēls.

Skulme dzimusi 1925.gada 20.septembrī gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. 1949.gadā viņa absolvējusi Latvijas valsts Mākslas akadēmijas (tagad Latvijas Mākslas akadēmija) Monumentālās glezniecības nodaļu. Tāpat 1949.gadā viņa sākusi piedalīties izstādēs, strādājusi monumentālās glezniecības, plakātu mākslas, grāmatu mākslas jomā.

Skulme tiek uzskatīta par nozīmīgu padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotāju. Māksliniece līdzdarbojās Atmodas kustībā, 1988.gadā viņa bija Latvijas Tautas frontes (LTF) veidotāju skaitā un 1989.gadā tika ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā.

Skulme bijusi arī LPSR Augstākās Padomes deputāte. Skulme 1998.gadā parakstījusi Tautas partijas manifestu.

Gleznotāja ir vairāku prēmiju un apbalvojumu laureāte, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmusi arī Ministru kabineta balvu par izcilu devumu Latvijas mākslas un sabiedriskajā dzīvē.

Skulme bijusi precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru un gleznotāju Ojāru Ābolu, ir divi bērni – mākslinieki Juris Dimiters un Marta Skulme, kā arī vairāki mazbērni.

Video

Autors: nozare.lv

09.11.2019.

Mūžībā devusies galda spēļu leģenda: “Catan” autors Klauss Toibers (+VIDEO)

Nedēļas sākumā galda spēļu pasauli pāršalca neaprakstāmi skumja vēsts – 70 gadu vecumā mūžībā devies četru “Spiel des Jahres” balvu ieguvušās spēles “Catan” autors Klauss Toibers.

Toibera ģimenes pārstāvji ziņoja, ka Toibergs dzīvību zaudēja 1. aprīlī cīņā ar pēkšņu, bet smagu slimību.

Bijušais vācu zobārsts ar galda spēļu dizainu sāka nodarboties pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kopumā izstrādājot vairāk nekā desmit spēļu, no kurām četras saņēmušas prestižo “Spiel des Jahres” balvu kā gada labākā spēle. Slavenākā no tām ir 1995. gadā iznākusī spēle “Catan”, kas kļuvusi par vienu no visu laiku populārākajām un nozīmīgākajam spēlēm šī hobija vēsturē. 

Pēc Toibera nāves “Catan Studio” nācis klajā ar ziņojumu, ka “Catan” autors ir bijis viens no galda spēļu industrijas leģendārākajiem pārstāvjiem. “Viņš ne tikai radījis vienu no visu laiku zināmākajām spēlēm, bet arī palīdzējis veidot vācu spēļu žanru un turpinās iedvesmot spēlētājus paaudzēm ilgi,” pausts “Catan Studio” ziņojumā.

Video

“Klausa ieguldījums galda spēļu industrijā ir neizmērojams, mēs viņu atcerēsimies kā jauku un pašaizliedzīgu cilvēku, iedvesmojošu līderi un pats galvenais – kā draugu,” pauž “Catan Studio” vadītājs Pīts Fenlons.

Toibers ir atstājis lielu ietekmei ne tikai uz galda spēļu hobiju Vācijā un pasaulē, bet arī Baltijā. Tieši viņa radītais šedevrs “Catan” ir spēlējis lielu lomu galda spēļu kompānijas “Brain Games” vēsturē.

“Spēle “Catan” ir galvenais iemesls, kāpēc tika radīts “Brain Games”. Tieši pirms 20 gadiem mēs nolēmām dibināt uzņēmumu un izdot spēli “Catan” latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Pašlaik “Brain Games” grupā tiek nodarbināti teju 100 darbinieki no visas Baltijas, tiek vadīti 14 veikali, esam līdzdibinātāji galda spēļu ražotnei un izdevuši savas spēles, kas tiek pārdotas vairāk nekā 40 valstīs. Tas viss sākās, pateicoties Toibera “Catan”,” saka “Brain Games” grupas vadītājs Egils Grasmanis.

“Man bija tas gods vairākkārt satikt Toiberu un pateikties viņam par visu. “Catan” ir mainījusi neskaitāmas dzīves, un esmu drošs, ka viņa ietekme turpināsies arī nākotnē. Toibers mūs ir pametis, taču “Catan” vienmēr būs ar mums. Tā vienmēr būs mana mīļākā galda spēle,” piebilst Grasmanis, kurš izsaka dziļāko līdzjūtību Toibera tuviniekiem un draugiem.

Visas “Brain Games” komanadas vārdā sakām lielu paldies Toiberam par neskaitāmām prieka emocijām pie galda spēļu galdiem visā Baltijā! Domās esam ar viņa ģimeni. Lai vieglas smiltis!

Mūžībā devusies Džozefīne Tjūsone jeb Burkā kundzes kaimiņiene (+VIDEO)

91 gada vecumā mirusi aktrise Džozefīne Tjūsone, kuru TV skatītāji vislabāk atceras kā Hiacintes Burkā toleranto kaimiņieni Elizabeti Vordenu.

Aktrise Džozefīne Tjūsone devusies mūžībā Londonā aprūpes namā. Interesanti, ka šajā aprūpes namā savas vecumdienas pavada britu izklaides industrijas cilvēki.

Video

Aktrise mūžā nospēlējusi vairākus desmitus lomu teātrī un līdz pat 2015. gadam piedalījās dažādās TV filmās. Visas pasaules popularitāti viņa iemantoja ar Lizas lomu seriālā “Smalkais stils”. Lizas tēls bija ārkārtīgi nozīmīgs, viņa bija diezgan liels pretstats Hiacintes Burkā tēlam, jo Liza bija ļoti pieklājīga, toleranta pret Burkā izdarībām, bet ārkārtīgi neveikla – viņa bieži saplēsa kādu tasīti, kad viesojās pie Hiacintes dzert tēju.

Komēdijseriāls “Smalkais stils” uzņemts no 1990. līdz 1995. gadam un tam ir 44 sērijas. Latvijas Televīzija šo seriālu demonstrē jau gadiem ilgi.

Mūžībā devusies amerikāņu rakstniece Mērija Higinsa Klārka (+VIDEO)

No dzīves 92 gadu vecumā aizgājusi amerikāņu rakstniece, populārā detektīvromānu autore Mērija Higinsa Klārka, piektdien pavēstīja Klārkas izdevniecība.

“92 gadu vecumā viņa mierīgi aizgāja no dzīves, līdzās esot ģimenei un draugiem,” piektdien vakarā tviterī pavēstīja izdevniecība “Simon & Schuster”. Viņas trilleri tikai ASV vien pārdoti vairāk nekā 100 miljonos eksemplāros.

Klārkas romāni tulkoti 35 valodās, arī latviešu valodā, bet vairāk nekā 20 darbi pārtapuši televīzijas un kino filmās.

Karjeras gaitā viņa saņēmusi daudzas godalgas, arī Francijas Lielo kriminālliteratūras balvu 1980.gadā, bet Amerikas Detektīvromānu rakstnieku apvienība 2000.gadā viņu pasludināja par Edgara Alana Po balvu lielmeistari.

Klārkas pirmais romāns “Where are the Children?” iznāca 1975.gadā, un tam bijuši 75 papildu metieni. Pēc otrā romāna “A Stranger is Watching” iznākšanas 1978.gadā viņa kļuva par miljonāri. Par bestselleriem kļuva vairums nākamo trilleru, arī “Before I say Goodbye” (2000) un “On the Street Where You Live” (2001), kas ierindojās laikraksta “New York Times” bestselleru saraksta pirmajā vietā.

Video

Autors: nozare.lv/Dieviete.lv

Mūžībā devusies aktrise Velta Skurstene (+VIDEO)

Šodien 91 gada vecumā mūžībā devusies aktrise Velta Skurstene, vēsta “Latvijas Radio”, atsaucoties uz aktrises meitu Zani Lāci.

Skurstene dzimusi 1930.gada 19.decembrī Talsos, liecina Latvijas Radošo savienību padomes informācija. 1951.gadā viņa pabeidza Natālijas Draudziņas ģimnāziju Rīgā un iestājās Valsts Teātra institūtā.

No 1956. līdz 1958.gadam Skurstene strādāja Valsts Leļļu teātrī. No 1958. līdz 1989.gadam – Valsts Jaunatnes teātrī. Paralēli darbam teātrī viņa piedalījusies dažādos iestudējumos un raidlugās “Latvijas Televīzijā” un “Latvijas Radio”. Daudziem atmiņā ir viņas attēlotais skurstenslauķa zēns Gustiņš, kā arī Sietiņienes loma filmā “Dāvana vientuļai sievietei”.

Video

Savulaik Skurstene sadarbojās ar skaņu ierakstu firmu “Melodija”, ierakstot lugas un pasakas bērniem.

Aktrise filmējusies vairākās filmās – “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Dāvana vientuļai sievietei”, “Meldru mežs”, “Un rasas lāses rītausmā”, “Džimlai Rūdi rallallā!”, kā arī “Latvijas Televīzijas” filmā “Aktrise Ragārēs”.

Mūžībā devusies aktrise un bijusī Saeimas deputāte Ausma Kantāne

Svētdien 80 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise un bijusī Saeimas deputāte, dzejnieka Imanta Ziedoņa atraitne Ausma Kantāne-Ziedone, sociālajos tīklos pavēstījis ārlietu ministrs.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1941.gada 10.novembrī Rīgā dzimusī Kantāne-Ziedone 1963.gadā beigusi Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļu, iegūstot aktiermeistarības specialitāti.

Uzreiz pēc tam viņa sākusi strādāt par aktrisi Dailes teātrī. Dzīves laikā Kantāne-Ziedone veikusi dažādus sabiedriski nozīmīgus darbus, arī skolojusi citus, tai skaitā strādājusi par pasniedzēju Rīgas Doma kora skolā.

Kantāne-Ziedone tika ievēlēta 8.Saeimā un 9.Saeimā. Savas dzīves laikā viņa saņēmusi vairākus apbalvojumus un goda rakstus, tai skaitā arī Triju Zvaigžņu ordeņa 3.šķiru.

Video (2016. gads “Portrets 101”)

Mūžībā devusies aktrise Svetlana Bless (+VIDEO)

Dažas nedēļas pirms savas 80 gadu jubilejas piektdien mūžībā devusies aktrise Svetlana Bless, starp kuras spilgtākajām lomām bija Žurka Kornēlija, informē Latvijas Nacionālais teātris (LNT).

1942.gada 4.novembrī Krievijā, Omskas apgabalā dzimusī Bless 1962.gadā beigusi Rīgas 5.vidusskolu, vēlāk mācījusies Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuru absolvējusi 1964.gadā. Savukārt 1968.gadā viņa absolvējusi Klaunādes un muzikālā žanra nodaļu Cirka un estrādes mākslas skolā Maskavā.

No 1969. līdz 1976.gadam Bless strādājusi Valmieras Drāmas teātrī, bet 1977.gadā sākusi darbu LNT.

Kā rakstīts LNT simtgadei veltītajā mājaslapā, Bless bija plaša diapazona komiskas ievirzes aktrise. Viņas mākslai bija raksturīga izkopta forma, tēlojums reizēm balansēja uz ekscentriskas klaunādes robežas, turklāt arī dramatiskajās lomās Bless izmantoja spēles teātra paņēmienus.

Video

Aktrises spēlējusi tādās izrādēs kā “Lielā cerību stunda” (1977), “Pasaulīt, tu ļaužu ēka…” (1978), “Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties” (1985), “Ar būdu uz baznīcu” (1987), “Ar Dievu pie zemes” (1991), “Emīls un Berlīnes zēni” (1979), “Trešais vārds” (1996) un “Mērnieku laiki” (1980). Tomēr viena no spilgtākajām lomām pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņai bija Žurka Kornēlija, kopš 1994.gada satīriski atspoguļojot aktuālas parādības politikā un sadzīvē.

Teātra zinātniece Ieva Struka LNT mājaslapā raksta: “Šodien gribas piesaukt Kornēlijas spožumu, kas, cita starpā, bija arī ārējs. Viņas kostīms spīdēja un vizuļoja, viņa šarmēja un koķetēja, viņa jokoja un nesa cauri tos, kam pieder vara un pie kuriem ikdienas skatītājs “tiek klāt” tikai Saeimas vēlēšanās, viņa radīja ilūziju, ka caur smiekliem var atrisināt problēmas, un vēl – žurka Kornēlija bija gudra, viņai bija tiešais “vads” ar augšām, proti, viņa zināja vairāk nekā ikdienas skatītājs. Uz allaž bēdīgā, nošņurkušā un vārā [aktiera Jāņa Skaņa atveidotā] Circeņa fona Kornēlija jutās kā dāma. Te nu mūža otrajā pusē bija pienākusi viņas zvaigžņu stunda, kurai pamati tika ielikti tik smalkajā profesionālās izglītības iestādē Maskavā.”

Veselībai sašķoboties un Kornēlijas un Circeņa savienībai noejot no teātra skatuves, māksliniecei neieslīgt vientulībā palīdzēja meita – VDT aktrise Ieva Puķe, kura ir mantojusi mātes teicamo humora izjūtu, aso prātu un perfekto formas izjūtu, raksta Struka.

Par nopelniem “politiskās kultūras” laukā 2000.gadā Bless saņēmusi Spēlmaņu nakts speciālbalvu.

Mūžībā devusies aktrise Regīna Razuma (+VIDEO)

Šī nedēļa iesākās ar skumju vēsti – mūžībā devusies aktrise, daudzu teātra un kino lomu iemiesotāja Regīna Razuma. Aristokrātiska noslēpumainība, šarms, latviešu Grēta Garbo – ar šādiem vārdiem cildināta aktrise, kuras pirmā loma kino bija lentē “Tauriņdeja” 1971. gadā, bet pāris gadus vēlāk Regīna Razuma spoži iedzīvināja Austras Zīles lomu filmā “Ceplis”.

Video

Mūžībā devusies aktrise Megija Smita (+VIDEO)

89 gadu vecumā piektdien mirusi angļu kino un teātra aktrise Megija Smita, kas savu pirmo Oskaru saņēma vēl 1969.gadā, bet 21.gadsimtā iemantoja jaunus fanus ar lomām Harija Potera kino sāgā un seriālā “Downton Abbey” (“Dauntonas abatija”).

Smita no dzīves aizgājusi piektdienas agrā rītā Londonas slimnīcā, pavēstīja aktrises dēli Kriss Larkins un Tobijs Stīvenss.

Video

Par lomu filmā “The Prime of Miss Jean Brodie” (“Džīnas Brodijas jaunkundzes labākie gadi”) Smita 1969.gadā saņēma labākās aktrises Oskaru un Britu akadēmijas (BAFTA) balvu. 

1978.gadā viņa saņēma Oskaru par otrā plāna lomu filmā “California Suite” (“Kalifornijas viesnīca”).

Mūžībā devies viens no pasaulē izcilākajiem diriģentiem – Mariss Jansons (+VIDEO)

Sestdien, 30.novembrī, Sanktpēterburgā mūžībā aizgājis izcilais diriģents Mariss Jansons.

Jansons ilgstoši sirdzis ar sirds slimību, tādēļ pēdējā laikā atcēla vairākus koncertus, taču oktobra beigās pēc sešu mēnešu pārtraukuma Jansons stājās pie diriģenta pults kopā ar savu Bavārijas Radio simfonisko orķestri. Krievijas medijos kā Jansona nāves cēlonis minēta akūta sirds mazspēja.

Jansons dzimis 1943.gada 10.janvārī Rīgā latviešu diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē.

1946.gadā viņa tēvs Arvīds Jansons tika uzaicināts strādāt par Jevgeņija Mravinska asistentu Leņingradas filharmonijā, un 1956.gadā arī ģimene pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur tēvs bija diriģents Ļeņingradas filharmonijā.

Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā, papildinājās pie Hansa Svarovska Vīnes Mūzikas augstskolā (1969) un pie Herberta fon Karajana Zalcburgā.

1996.gadā operas “La Bohčme” diriģēšanas laikā Oslo Jansons pārcieta smagu sirdlēkmi.

No 1973.gada Jansons vadīja daudzus slavenus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV, tostarp bijis Ļeņingradas Filharmonijas diriģenta asistents, kā arī vadījis Oslo Filharmonijas orķestri, Pitsburgas Simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri un Amsterdamas Karalisko “Concertgebouw” orķestri.

2006.gadā, 2012.gadā un 2016.gadā Jansons vadījis Vīnes filharmonijas Jaunā Gada koncertus.

Pasaulē slavenais diriģents saņēmis daudzas nozīmīgas balvas. 1999.gadā viņš kļuva par Britu Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli, savukārt 2001.gadā – par Vīnes “Gesellschaft der Musikfreunde” goda locekli. 2000.gadā viņam piešķirts Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts. 2006.gadā viņš saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

2006.gadā Jansons saņēma “Grammy” balvu kategorijā “Labākais orķestra sniegums” kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri un kori par Šostakoviča 13.simfonijas izpildījumu.

“Jo vairāk no dvēseles var dot, jo vairāk diriģents to var parādīt skaņdarbā” – tā par savu profesiju izteicies viens no pasaulē slavenākajiem diriģentiem Mariss Jansons.

Video

Autors: Panorāma/Nozare.lv/Dieviete.lv

01.12.2019.

Mūžībā devies seriāla “Draugi” zvaigzne Metjū Perijs (+VIDEO)

Losandželosā 54 gadu vecumā mirusi populārā seriāla “Friends” (“Draugi”) zvaigzne Metjū Perijs, vēsta mediji.

Aktieris sestdien tika atrasts miris savās mājās Losandželosā. Domājams, ka viņš noslīcis, vēstīja laikraksts “Losandželosas Times” un tīmekļa vietne TMZ, kas pirmās paziņoja par Perija nāvi.

Video

Aktieris pasaules slavu iemantoja kā viens no 90.gadu komēdijseriāla “Friends” (“Draugi”) sešiem draugiem – Čandlers Bings. Perijam bija nopietnas problēmas ar narkotikām un alkoholu un viņš neslēpa savu cīņu ar atkarībām.

Raidorganizācija CNN ziņoja, nav aizdomu par vardarbīgu nāvi, taču šobrīd policija izmeklē notikušo.

Mūžībā devies šefpavārs Mārtiņš Rītiņš

Foto: Ekrāna attēls no @martinsritins Instagram

72 gadu vecumā mūžībā devies pavārs un kulinārijas TV raidījumu vadītājs Mārtiņš Rītiņš, ziņo “Latvijas Radio”.

10. janvārī kļuva zināms, ka šefpavārs Mārtiņš Rītiņš nonācis slimnīcā ar Covid-19. Mārtiņš bija vakcinējies, kā arī saņēmis balstvakcīnu.

Mārtiņš devies mūžībā Stradiņa slimnīcā, kurā nonāca pēc saslimšanas ar Covid-19 pagājušā gada decembra beigās.

Dzimis un izglītojies Anglijā, daļu dzīves pavadījis Kanādā, bet kopš 1993. gada dzīvoja Latvijā.

1971. gadā absolvējis Vestminsteras tehnikumu Londonā. No 1970. gadu vidus līdz 1990. gadu sākumam strādājis dažādos ēdināšanas uzņēmumos viesnīcu tīklā Grand Metropolitan Hotels. No 1984. līdz 1992. gadam bija Toronto uzņēmuma Martins Catering Ltd īpašnieks.

1993. gadā Mārtiņš pārcēlies uz dzīvi Latvijā, un gadu vēlāk kļuvis par tikko izveidotā restorāna “Vincents” direktoru un šefpavāru, kur šo amatu ieņēma līdz 2017. gadam. 2020. gadā M. Rītiņš atgriezās kā restorāna “Vincents” direktors un līdzīpašnieks.

1995. gada M. Rītiņš sāka vadīt televīzijas raidījumu “Kas var būt labāks par šo?”, kura filmēšana tika pārtraukta 2015. Mārtiņš 2018. gadā atgriezās televīzijā ar raidījumu “Tuč, tuč Rītiņš”, ko rāda kanālā LNT. 2007. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Izsakām visdziļāko līdzjūtība Mārtiņa Rītiņa ģimenei.

Mūžībā devies scenogrāfs Andris Freibergs (+VIDEO)

Otrdien, 18.oktobrī, mūžībā devies scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors Andris Freibergs, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.

Freibergs bija ilggadējs Latvijas Nacionālās operas darbinieks, goda scenogrāfs un konsultants, norādīts Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) tīmekļvietnē.

Viņš veidojis scenogrāfijas vairāk nekā 200 iestudējumiem ne vien LNOB, bet arī citos Latvijas teātros un ārzemēs – Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Armēnijā, Polijā, Vācijā, Venecuēlā, Itālijā un citviet.

Freibergs saņēmis virkni apbalvojumu, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeni, Prāgas Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles sudraba medaļu par scenogrāfiju baletam “Credo”, Lielo mūzikas balvu par operas “Alčīna” iestudējumu.

Tāpat viņš saņēmis Igaunijas labākā scenogrāfa balvu, septiņas “Spēlmaņu nakts” balvas par labāko scenogrāfiju un vienu par labākajiem kostīmiem, divas zelta medaļas par studentu ekspozīcijām Prāgas kvadriennālē, Itālijas augstāko teātra balvu “Il Premio Ubu”, Izcilības balvu kultūrā un citas.

Video

Freibergs organizējis savu darbu personālizstādes Rīgā, Krakovā un Maskavā.

Scenogrāfs dzimis 1938.gada 24.oktobrī Videnieku mājās, Skrundā. Viņš pabeidzis mācības Pumpura pamatskola Skrundā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Valsts Mākslas akadēmija.

No 1965. līdz 1973.gada Freibergs bija Andreja Upīša Akadēmiskā drāmas teātra mākslinieks inscenētājs, no 1973. līdz 1992.gadam – Valsts Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks, no 2002. līdz 2005.gadam – Dailes teātra galvenais mākslinieks, no 1992. līdz 2019.gadam – Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs.

Freibergs bija Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pedagogs kopš 1971.gada, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs kopš 1994.gada, LMA profesors kopš 1996.gada, LMA emeritētais profesors kopš 2010.gada.

Tāpat viņš ir bijis Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs kopš 1968.gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1969.gada, bet Krievijas Mākslas akadēmijas goda loceklis kopš 2015.gada.

Atzīmējot mākslinieka 75 gadu jubileju, 2013.gadā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Rīgā bija skatāma Freiberga izstāde “Andris Freibergs. Scenogrāfija”. Izstādē bija skatāmi maketi, videoieraksti, instalācija un fotogrāfijas no 49 iestudējumiem, kas tapuši sadarbībā ar režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Uldi Pūcīti, Oļģertu Kroderu, Fēliksu Deiču, Arnoldu Liniņu, Mihailu Gruzdovu, Romānu Kozaku, Alvi Hermani, Veru Elšlegeli, Elmo Nīganenu, Aleksandru Morfovu, Kristīnu Vuss, Andreju Žagaru, Gintaru Varnu, horeogrāfēm Maiju Murdmā un Allu Sigalovu, izraisot patiesu interesi un apbrīnu Latvijas kultūras nozarē un saņemot balvu “Kilograms kultūras 2013”. Šā gada martā izstāde tika atklāta arī A. A. Bahrušina Teātra muzejā Maskavā.

Būdams Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Freibergs izaudzinājis vairākas scenogrāfu paaudzes. Ieguldītais darbs vainagojies Prāgas scenogrāfijas kvadriennālē – lielākajā starptautiskajā scenogrāfijas izstādē. 2015.gadā pirmo reizi Prāgas kvadriennāles pastāvēšanas vēsturē tika piešķirta Scenogrāfijas skolotāja balva par darbu, kas iedvesmojis paaudzes – to saņēma Freibergs.

Savukārt akadēmijas scenogrāfijas nodaļas studentu izstāde “Sākums”, kuras kurators bija Freibergs, ieguva zelta medaļu par daudzsološāko scenogrāfijas studentu sniegumu, un visi izstādes darbu autori tika atzīti par daudzsološākajiem scenogrāfijas talantiem.

Mūžībā devies režisors Mihails Gruzdovs (+VIDEO)

Šorīt 69 gadu vecumā nomiris režisors un aktiermeistarības pasniedzējs Mihails Gruzdovs, svētdien paziņoja Dailes teātris.

Gruzdovs dzimis 1953.gadā Valmierā. Studēja Vahtangova teātra augstskolas režijas fakultātē, deviņdesmito gadu sākumā strādāja par Sanktpēterburgas studijteātra “Krustceles” režisoru, bija arī šī teātra galvenais režisors un pasniedza aktiermeistarību un režiju Sanktpēterburgas Teātra akadēmijā.

Video

Kopš 1993.gada sāka iestudēt izrādes Latvijas teātros. Kopš 2001.gada Gruzdovs bija Latvijas Kultūras akadēmijas docents, aktiermeistarības pedagogs, kā arī maģistrantūras režijas meistarības docētājs. 

Aktieru trupas aicināts un atbalstīts, Gruzdovs 2002.gadā kļuva par Dailes teātra māksliniecisko vadītāju. No 2005. līdz 2009.gadam Gruzdovs bija Dailes teātra galvenais režisors. 

Gruzdovs iestudējis izrādes arī citos Latvijas teātros, tostarp Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, Valmieras teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Gruzdovs vairākkārt saņēmis gan “Spēlmaņu nakts” nominācijas, gan balvas par labākajām izrādēm.

Režisors 2008.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Mūžībā devies pašmāju iemīļotais mūziķis Valters Frīdenbergs

Šodien Latviju ir pāršalkusi skumja vēsts pēc smagas cīņas ar vēzi, mūžībā devies iemīļotais mūziķis un Latvijas televīzijas raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” vadītājs Valters Frīdenbers.

Pagājušajā ziemā Valters lūdzu palīdzību Latvijas tautai, lai varētu turpināt vēža ārstēšanu Vācijā. Sabiedrības atsaucība bija liela un palīdzēja liels skaits labdaru.

Aprīlī Valters atgriezās mājās un turpināja piedalīties LTV raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” filmēšanā. Taču šodien, 17.oktobrī Valters devies aizsaulē.

Valters bija Latvijā iemīļots mūziķis, kurš savu karjeru sāka Latvijas radio bērnu vokālajā ansamblī “Dzeguzītē”. Plašāk pazīstams viņš kļuva būdams grupas “Putnu balle” dalībnieks. Valters arī kopā ar Kārli Būmeisteru pārstāvēja Latviju Eirovīzijā 2005.gadā. Vēlāk viņš kļuva par grupas “Tumsa” vokālistu.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Valtera ģimenei, tuvākajiem cilvēkiem, draugiem un kolēģiem!

Foto: No privātiem arhīviem  17.10.2018. 

Mūžībā devies mūziķis Gvido Linga

Foto: LETA, Evija Trifanova

Šodien mūžībā devies rokgrupas “Linga” dibinātājs un līderis, kā arī daudzu dziesmu autors Gvido Linga, atsaucoties uz mūziķa ģimeni, ziņo Latvijas Radio.

Linga aizsaulē devies 51 gada vecumā. 

Linga pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados dziedāja grupās “Ārprāc” un “Zig Zag”, bet 1988.gadā nodibināja grupu “Linga”.

Grupa ātri kļuva par vienu no populārākajām Latvijas rokgrupām ar tādiem hitiem kā “Nāc dejot”, “Šeit šeit”, “Krodziņš” un “Signe melo”.

Linga bijis arī Latvijas Radio 2 dīdžejs.

Gvido iepriekš nebija nekādu slimību, līdz pirms piecām dienām viņam pēkšņi sākās ļoti nopietnas problēmas ar sirdi, pastāstīja mūziķa vecākais brālis Igors Linga. Gvido sirds apstājās ātrās palīdzības mašīnā, bet mediķu pūles viņu atgrieza šajā saulē. Piecas dienas Gvido turējās, līdz devās aizsaules gaitās. 

“Esam totālā šokā, kāpēc viņš [Gvido] aizgāja. Viņš vispār nesūdzējās, katru dienu smējāmies, dzinām jokus,” teica Igors Linga. “Ja citreiz zini, ka cilvēks aizies, šoreiz pat neiedomājāmies par tādu jēdzienu.”

Igors Linga no sirds pateicās mediķiem par viņu ieguldīto enerģiju un pašatdevi cīņā par brāļa dzīvību.

Mūžībā devies Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs Rolands Tjarve

Šodien mūžībā aizgājis Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs Rolands Tjarve, aģentūrai LETA apstiprināja Tjarves kolēģe, Latvijas Universitātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane.

Lasmane pauž visdziļāko līdzjūtību Tjarves dzīvesbiedrei, mammai, pārējiem tuviniekiem un draugiem, “kuri Rolandam nekad netrūka”.

Profesore sacīja, ka Tjarve bijis ļoti labs, sirsnīgs un izpalīdzīgs kolēģis.

LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Komunikācijas studiju nodaļa paziņojumā SZF mājaslapā norādījusi, ka šodienas “rīts nesis ļoti negribētu un bezgala sāpīgu ziņu – cīņā ar smagu slimību zaudējis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes mācībspēks un Multimediju studijas vadītājs Rolands Tjarve”.

Komunikācijas studiju nodaļas pārstāvji uzsver, ka Tjarves aiziešana mūžībā ir “neiedomājami nežēlīgs zaudējums” tuviniekiem, studentiem, daudzajiem draugiem un kolēģiem.

Atskatoties uz viņa iesaisti studiju procesā, kolēģi norāda, ka Tjarve LU docētājiem pievienojās 2002.gadā. Viņš pirmkursniekiem pasniedza vairākus ievadkursus komunikācijas zinātnē, otrā un trešā kursa studentiem – kursus par Latvijas mediju vidi un multimediju producēšanu. 

“Viņš bija savējais studentu vidū. Viņš necēla augstu pārākuma sienu starp sevi un viņa klausītājiem. Lekcijās viņš dzīvi un ieinteresēti iepazīstināja auditoriju ar komunikācijas un mediju pētniecības pamatiem,” teikts nodaļas paziņojumā.

LU SZF 2010.gada rudenī dibinātais studentu medijs “Kivi TV” bija Rolanda Tjarves lolojums un lepnums. 

Kolēģi norāda, ka Tjarve bija viens Latvijas Televīzijas organizatoriskiem pārveidotājiem no valsts par sabiedrisko mediju. Viņš iestājies par uzticamu un kvalitatīvu žurnālistiku gan pētniecībā, gan studentu lekcijās un semināros. Tjarves raksti publicēti krājumos “Latvijas Universitātes Raksti”, “Agora” un kolektīvajās monogrāfijās “Baltic Media in Transition”, “Informācijas vide Latvijā” un “Latvijas mediju vides daudzveidība”.

“Tjarve prata nevainojami organizēt atbildīgas diskusijas, radīt to jēgpilnumu, aicinot to dalībniekus domāt un darīt, vadot tās dzīvi un ieinteresēti. Viņam bija arī fotogrāfa un operatora talants, kamera viņa rokās it kā pati atrada cilvēku, lietu un vides labāko vizuālo tēlu,” uzsver fakultātes kolēģi.

SZF mācībspēki zaudējuši sirsnīgu un vienmēr palīdzēt gatavu kolēģi, pausts paziņojumā. “Vienmēr atvērts sarunai, vienmēr līdzi dzīvojošs citiem, nesavtīgs un izpalīdzīgs. Pietrūks viņa labestīgās asprātības, patiesuma, ieinteresētības mediju notikumos, demokrātiskas sabiedrības un Latvijas attīstībā,” akcentē viņa darba biedri, paužot visdziļāko līdzjūtību dzīvesbiedrei, tuviniekiem un draugiem. 

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Tjarve dzimis 1966.gadā. 1991.gadā beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļu.

1989.gadā sācis darbu laikrakstā “Vefietis”, vēlāk bijis Latvijas Radio programmu vadītājs. 1994.kļuva par Valsts reformu ministrijas preses sekretāru, kā arī strādāja kā toreizējā Ministru prezidenta Māra Gaiļa padomnieks preses sekretārs.

1995.gadā Saeima viņu ievēlēja par Nacionālā radio un televīzijas padomes locekli, savukārt 1998.gadā Tjarve kļuva par Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru, šajā amatā nostrādājot līdz 2002.gadam, kad viņš no amata tika atcelts.

Savas karjeras laikā Tjarve bijis arī lidsabiedrības “airBalitc”, Elektronisko sakaru direkcijas padomes loceklis.

Tjarve ilgstoši bijis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas lektors, kā arī ieņēmis Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departamenta mediju direktora amatu.

Autors: nozare.lv

11.04.2020.

Mūžībā devies ilggadējais Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis (+VIDEO)

28.martā 80 gadu vecumā mūžībā devies ilggadējais Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis, informē Latvijas Nacionālais teātris.

Kublinskis dzimis 1939.gada 12.aprīlī. Pēc Rīgas 2.vidusskolas pabeigšanas, 1957.gadā viņš sāka strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī par mēbeļnieku rekvizitoru, pēcāk viņam uzticēja epizodiskas lomas un dalību masu skatos, līdz viņš saņēma Klaida lomu Teodora Dreizera “Amerikāņu traģēdijā”, norādīts interneta vietnē “100.teatris.lv”.

Paralēli darbam teātrī Kublinskis iestājās Valsts Konservatorijas režijas nodaļā, kuru absolvēja ar Grigorija Kanaviča drāmu “Lai viņš iet projām”. Kopš 1964.gada viņš bija Nacionālā teātra režisors.

Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava “posteņa” pārmantotāju. Divus gadus Kublinskis bija teātra mākslinieciskais vadītājs.

Kublinskis tandēmā ar Jaunušanu ir bijis arī jaunās aktieru paaudzes audzinātājs – aktieru meistarības pedagogs, vairākiem Nacionālā teātra aktieru kursiem iestudējot diplomdarba izrādes.

Enciklopēdijas “Teātris un kino biogrāfijās” otrajā sējumā norādīts, ka Kublinskis bijis viesrežisors Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī, Rostokas Tautas teātrī, Vācijā un Maskavas teātrī “Sovremeņņik”, Krievijā.

Tāpat Kublinskis režisējis Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertu 1973.gadā un Latvijas valsts proklamēšanas dienas atcerei veltīto sarīkojumu 1988.gadā.

Par nopelniem latviešu teātra attīstībā režisors apbalvots Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 2017.gadā Kublinskis saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Kolēģu vārdā rakstot atvadu vārdus, Nacionālā teātra pārstāve Ieva Struka norādīja, ka daudz no režisora Kublinska mācījušies tādi aktieri kā Evija Krūze, Ainārs Ančevskis, Mārcis Maņjakovs, Liene Gāliņa, Jānis Āmanis, Madara Saldovere un Kaspars Dumburs.

Pateicoties Kublinskim, pārliecinoši Nacionālā teātrī savu vietu ieguva aktrise Lolita Cauka, lielas lomas pie viņa nospēlēja Māra Zemdega, bez Kublinska izrādēm grūti esot iedomāties arī Kārļa Sebra, Jāņa Kubiļa, Inta Burāna, Ģirta Jakovļeva, Ulda Dumpja mūžu.

Pie Kublinska nozīmīgākajām izrādēm pieder traģēdijas un drāmas, ieskaitot Viljama Šekspīra “Romeo un Džuljeta”, Henrika Ibsena “Heda Gablere” un “Spoki”, Artura Millera “Skats no tilta”, Maksa Friša “Santakrusa”, Judžina O’ Nīla “Garās dienas ceļš uz nakti”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Aija” un daudzas citas.

Kā raksta Struka, Kublinskis smalki sajuta arī to stīgu, ko sauc par ikdienas cilvēka priekiem un bēdām, un tapa “Acālija”, tapa “Hamilkāra kungs”, tapa “Bezkaunīgie veči”, “Kaktusa zieds” un “Pie zelta ezera” un, atkal jāsaka – daudzas citas. Visbeidzot – teātra repertuārā joprojām ir salonkomēdija “Tik mīla vien”, kas iestudēta 2008.gadā un tā ilgmūžībā pārspējusi jebkuru Nacionālā teātra jaunāko laiku izrādi.V

Video

Autors: Nozare.lv/Latvijas Nacionālais teātris

Mūžībā devies hita “Gangsta’s Paradise” izpildītājs (+VIDEO)

 Losandželosā 59 gadu vecumā no dzīves aizgājis amerikāņu reperis “Coolio”, kas vislabāk ir pazīstams ar 1995.gada hitu “Gangsta’s Paradise”, trešdien pavēstīja mūziķa menedžeris.

Nāves iemesls pagaidām netiek izpausts.

“Coolio” atrasts bez dzīvības pazīmēm trešdienas pēcpusdienā drauga mājā vannas istabā, tīmekļa ziņu vietnei TMZ apliecināja mūziķa menedžeris Džaress Pouzijs.

“Coolio” repera karjeru sāka Kalifornijā 80.gadu beigās, bet starptautisku atzinību izpelnījās 1995.gadā ar kompozīciju “Gangsta’s Paradise”, kas bija dzirdama filmā “Dangerous Minds” (“Bīstamie prāti”).

Video

Nākamajā gadā par šo kompozīciju “Coolio” saņēma “Grammy” balvu kategorijā “Labākais repa solo priekšnesums”.

Dziesma ar motīvu, kas aizgūts no Stīvija Vondera 1976.gada kompozīcijas “Pastime Paradise”, visā pasaulē tika pārdota vairākos miljonos eksemplāru, 16 pasaules valstīs tā nonāca hitparāžu virsotnēs, kā arī kļuva par 1995.gada “Billboard” dziesmu numur viens.

Mūžībā devies grupas “Depeche Mode” dibinātājs Endrū Flečers (+VIDEO)

Angļu elektroniskās mūzikas grupas “Depeche Mode” dibinātājs un taustiņinstrumentālists Endrū Flečers ir miris 60 gadu vecumā, ceturtdien paziņoja šī grupa.

Flečers ar iesauku “Flečs” 1980.gadā piedalījās “Depeche Mode” dibināšanā Eseksas grāfistes Bezildonas pilsētā. 2020.gadā grupa tika iekļauta Rokenrola Slavas zālē.

“Mēs esam šokēti un lielu skumju pārņemti par mūsu mīļā drauga, ģimenes locekļa un grupas biedra pāragro aiziešanu. Flečam tiešām bija zelta sirds un viņš vienmēr bija tur, kad bija vajadzīgs atbalsts, dzīva saruna, laba pasmiešanās vai auksta [alus] pinte. Mūsu sirds ir ar viņa ģimeni, un mēs lūdzam jūs paturēt to savās domās un respektēt tās privātumu šajā grūtajā laikā,” paziņoja “Depeche Mode”.

Video

Flečers piedzima 1961.gadā Notingemā, bet vēlāk pārcēlās uz Bezildonu, kur viņš kopā ar Mārtinu Goru un Vinsu Klārku 1980.gada martā nodibināja grupu “Composition of Sound”. Pēc dziedātāja Deiva Gahana iesaistīšanās grupa tai pašā gadā tika pārdēvēta par “Depeche Mode”, aizgūstot šo nosaukumu no kāda franču žurnāla nosaukuma. 

Kad Klārks aizgāja no grupas, lai piedalītos grupas “Yazoo” izveidošanā, “Depeche Mode” pievērsās gotiskākam stilam un guva milzu panākumus starptautiskā mērogā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā.

Flečers piedalījās visos 14 studijā ierakstītajos “Depeche Mode” albumos.  

Mūžībā devies dziesminieks Haralds Sīmanis (+VIDEO)

Ceturtdien, 1. decembrī, mūžībā devies dziesminieks Haralds Sīmanis, vēsta mūziķis Andris Grunte, kurš ar Sīmani bieži kopā muzicējis.

Mūziķis dzimis 1951.gada 12.jūnijā Cēsīs. Sīmanis ir latviešu dziesminieks, kurš pēc profesijas bija jumiķis. Mākslinieks muzikālo izglītību nebija ieguvis, bet ģitāras un ērģeļu spēli apguva pašmācības ceļā.

Pērnā gadsimta 70.gados Sīmanis sāka sadarbību ar dzejnieku Arvīdu Ulmi. 1976.gadā tika radīta poēma ērģelēm “Mīlestība nekad nebeidzas” ar Ulmes vārdiem, savukārt 1978.gadā top dziesmu cikls “Likteņa lietavas”, 1979.gadā – “Par zāli, sāli un Tevi”.

Video

Mūziķis ir izdevis vairākus albumus. Viens no viņa populārākajiem skaņdarbiem ir balāde “Ezers”, kuru viņš 1980.gadā izpildīja “Mikrofona dziesmu aptaujas” noslēguma koncertā un pēc šīs uzstāšanās mākslinieks ieguva plašāku atpazīstamību.

Astoņdesmito gadu vidū Sīmanis attālinājās no lielās skatuves, lai strādātu individuāli. Kopš deviņdesmitajiem gadiem viņš regulāri apbraukājis Latvijas baznīcas ar savu dziesmu koncertiem.

Mūžībā devies Asteriksa komiksu autors Albērs Uderzo (+VIDEO)

Francijā 92 gadu vecumā no dzīves aizgājis populārā komiksu cikla “Asterikss un Obelikss” mākslinieks Albērs Uderzo, otrdien pavēstīja viņa ģimene.

“Albērs Uderzo nomira miegā savās mājās Neijī pēc pārciestas sirdstriekas, kas nav saistīta ar koronavīrusu,” ziņu aģentūrai AFP sacīja mākslinieka znots Bernārs de Šuasī. “Pāris pēdējās nedēļas viņš bija ārkārtīgi noguris.”

Uderzo komiksu par Asteriksu kopā ar rakstnieku Renē Gosini radīja 1959.gadā. Asteriksa debija notika Francijas-Beļģijas komiksu žurnālā “Pilote”.

Neuzvaramā galla un viņa raženā partnera Obeliksa piedzīvojumi strauji iemantoja popularitāti un tika tulkoti vairākos desmitos valdu.

Ciklā ir 38 grāmatas, un pēdējā tika publicēts pērn. Tiesa gan, Uderzo pārtrauca komiksa sižeta ilustrēšanu, kad 1977.gadā no dzīves aizgāja Gosini.

Uderzo un Gosini tiek uzskatīti par modernā komiksa un grafiskā romāna žanra aizsācējiem, un visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 370 miljoni viņu grāmatu. Daudzi sižeti ekranizēti, kļūstot par multiplikācijas un mākslas filmām.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

 

Mūžībā devies ārsts un politiķis Leopolds Ozoliņš (1937 – 2021)

“Liepas satumst, lapās apklust vēji,

Savāds gurdums zāli lejup māc.”

Tieši šai Aleksandra Čaka dzejai mūziku 50. gadu sākumā sakomponēja Leopolds Ozoliņš.

Dziļās skumjās paziņojam, ka 2021. gada 11. janvāra vakarā P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā pēc ilgas un grūtas slimības mūžībā aizgāja ārsts, zinātnieks, politiķis, Latvijas patriots un mākslinieks Leopolds Ozoliņš (26.06.1937-11.01.2021).

Leopolds Ozoliņš mācījies Leona Paegles 1. vidusskolā (tagad – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), no 1954. līdz 1960. gadam studēja Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte). Lielāko dzīves daļu strādāja Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā (tagad – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca), kur viņš veica sarežģītas un novatoriskas operācijas. Ar sanitāro aviāciju lidoja uz Latvijas novadu slimnīcām, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem ar smagiem apdegumiem un traumām.

1991. gadā līdz ar atjaunoto Latvijas valsti dibina uzņēmumu “Dr. Leopolds” (tas darbojas joprojām), kur uzsāka paša izgudroto ārstniecības līdzekļu ražošanu “Comsi” un “Amicos”. Dr. Leopolds Ozoliņš ir saņēmis septiņas LPSR zinātniskās autorapliecības un vairākas racionalizācijas priekšlikumu apliecības. Apdegumu un inficētu brūču ārstējošais putu aerosols “Olazols” joprojām tiek ražots Krievijā un Ukrainā.

Dr. Leopolds Ozoliņš 1988. gada devās palīgā Armēnijas zemestrīcē cietušajiem, vedot līdzi paša izgudrotās zāles, kā arī 1989. gadā piedalījies glābšanas darbos pēc Ufas dzelzceļa katastrofas. 1991. gada janvārī piedalījās barikādēs un tās aizstāvjus apgādāja ar paša izgudrotajiem medikamentiem pirmajai palīdzībai.

L. Ozoliņa aktīvā politiskā darbība aizsākās ar vides objektu aizsardzības projektiem. 1989. gadā pirmajās brīvajās vēlēšanās Padomju Savienībā kā neatkarīgais kandidāts tika ievēlēts par PSRS Tautas deputātu no Latvijas.

Interesants fakts notika 1989. gada 14. decembrī, kad fotogrāfija ar Leopoldu Ozoliņu no PSRS Tautas deputātu sēdes tika publicēta lielākajos pasaules medijos, kā “International Herald Tribune”, “Chicago Tribune”, “The Times Today`Word”, “Комсомольская правда” un citos izdevumos uz pirmā vāka. Fotogrāfija brīvajā presē tika parakstīta, ka latvieši jau jūtas brīvi PSRS.

Bija ievēlēts kā deputāts 6. Saeimā (“Tēvzemei un Brīvībai”, vēlāk – Tautas kopas “Brīvība” frakcijā), 8. un 9. Saeimā (pārstāvēja ZZS) un Jūrmalas domē. 

2010. gadā par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā periodā “Tautas deputāti no 1989. gada līdz 1991. gadam” Leopolds Ozoliņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Atvadīšanās no Leopolda Ozoliņa notiks šo sestdien, 16. janvārī, no pulksten 13 Jūrmalā, Jaundubultu kapsētā. Vairāk informācijas, kā arī iespēja dalīties savās atmiņās ir šajā interneta vietnē: https://ej.uz/Leopolds 

Leopolda Ozoliņa dzīvesbiedre Ieva, dēli Pauls un Māris

Leopolds Ozoliņš
Leopolds Ozoliņš
Leopolds Ozoliņš
Leopolds Ozoliņš ar dēlu Paulu
Leopolds Ozoliņš ar dzīvesbiedri Ievu Ozoliņu

Mūžībā devies aktieris Robijs Koltreins, kurš Harija Potera filmās attēloja Hagridu (+VIDEO)

72 gadu vecumā mūžībā devies aktieris Robijs Koltreins, kurš “Harija Potera” filmās attēloja tik iemīļoto Hagridu.

Robijs ir arī filmējies Džeimsa Bonda filmās “Goldeneye” un “The World Is Not Enough”, kā arī ITV detektīvdrāmā “Cracker”.

To, ka aktieris ir devies mūžībā, apstiprināja viņa aģente Belinda Raita. Paziņojumā viņa norādīja, ka aktieris miris slimnīcā netālu no Folkērkas Skotijā.

Video

Līdzjūtību izteikusi arī “Harija Potera” autore Džoanna K. Roulinga:

Mūžībā devies aktieris Pēteris Liepiņš

FOTO: Dailes teātris

10. maijā, pēc ilgas slimības mūžībā devies Dailes teātra aktieris Pēteris Liepiņš. 

“Dziļās sērās ziņojam, ka pēc ilgas slimības šodien mūžības ceļos devies mūsu Pēteris Liepiņš. Esam zaudējuši sirsnīgu, atsaucīgu, ar lielisku humora izjūtu apveltītu kolēģi, kurš mīlēja teātri un kuru mīlēja teātrī. Esam zaudējuši izcilu aktieri, kura mums ļoti ļoti pietrūks,” vēstīts Dailes teātra sociālajos tīklos. 

Liepiņš mācījies Meņģeles pamatskolā, pēc tam – Ērglu vidusskolā. Pēc skolas beigšanas un dienesta Padomju armijā iestājies Dailes teātra ceturtajā studijā, kuru beidzis 1971.gadā.

Vienlaikus viņš ieguva Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes augstāko izglītību specialitātē “Profesionālā teātra un kino aktieris”. Liepiņš bija Dailes teātra aktieris kopš 1966.gada

1973.gadā Liepiņš kļuvis par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, 1986.gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu.

Savukārt 2002.gadā viņš saņēma balvu, kas nosaukta viņa vecākā brāļa Edgara Liepiņa vārdā. 2002.gadā aktieri apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Mūžībā devies aktieris Leons Krivāns (+VIDEO)

82 gadu vecumā mūžībā devies latviešu aktieris Leons Krivāns. Par aktiera nāvi sociālajā vietnē “Facebook” paziņojusi viņa meita.

Aktieris dzimis 1938.gada 17.aprīlī celtnieka ģimenē. 1956.gadā viņš beidzis Rīgas 6.vidussskolu. Mācību laikā Krivāns darbojies celtnieku kultūras nama “Oktobris” dramatiskajā ansamblī, norādīts enciklopēdijā “Teātris un kino biogrāfijās” 2.sējumā.

Pēc Dailes teātra 3.studijas beigšanas bijis teātra aktieris no 1962. līdz 1992.gadam. Diplomdarba izrādē Krivāns veiksmīgi atveidoto Stuklas lomu Rūdolfa Blaumaņa “Ugunī” spēlējis arī Dailes teātra iestudējumā 1963. un 1966.gadā.

Enciklopēdijā rakstīts, ka karjeras sākumā aktiera puiciskais tiešums un aizrautība dominējusi viņa atveidotajās žanriski atšķirīgajās jauniešu lomās, taču vēlāk Krivāns skatuves izpausmēs akcentējis tēla domāšanas un situācijas paradoksus, savukārt popularitāti guvis ar komiski saasinātiem raksturtēliem.

Video

Krivāna veidotie raksturi kinofilmās bijuši komiski, ar tieksmi uz ekscentriku. Viņš atveidojis tādus personāžus kā Artūru 1965.gada filmā “”Tobago” maina kursu”, Frīdi 1967.gada filmā “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, Spuļģi 1973.gada filmā “Dāvana vientuļai sievietei” un Grigalu 1982.gada filmā “Tereona galva” un citās. Epizodiskās lomās aktieri varēja redzēt arī tādās filmās kā 1961.gada “Kārkli pelēkie zied”, 1966.gada “Purva bridējs”, 1968.gada filmā “Mērnieku laiki”, 1972.gada filmā “Vella kalpi Vella dzirnavās” un 1982.gada “Aizmirstās lietas”.

2018.gada 3.maijā viņš saņēma IV šķiras Atzinības krustu “Par radošo mūža ieguldījumu Latvijas teātra un kino mākslā”.

Mūžībā devies “Mūzikas skaņu” aktieris Kristofers Plamers (+VIDEO)

ASV 91 gada vecumā miris kanādiešu aktieris Kristofers Plamers, kurš savas vairākas desmitgades ilgās karjeras laikā savulaik tēlojis ļoti populārajā filmā “Mūzikas skaņas”.

Plamers tēloja kapteini fon Trapu 1965.gada filmā “Mūzikas skaņas”, kas viņu kopā ar partneri Džūliju Endrjūsu padarīja par zvaigznēm.

2012.gadā Plamers ieguva “Oskaru” otrā plāna aktiera kategorijā par veikumu kinolentē “Beginners”, 82 gadu vecumā kļūstot par vecāko šīs balvas ieguvēju aktieru kategorijās.

Plamers miris savās mājās Kontektikutā.

Video

Mūžībā aizsaukts LTV raidījumu vadītājs Mārtiņš Ķibilds (+VIDEO)

Vakar pēkšņi miris televīzijas raidījumu veidotājs un vadītājs Mārtiņš Ķibilds, liecina “Vides filmu studijas” (VFS Films) ieraksts sociālajā medijā “Facebook”.

“Mūsu viena no dedzīgākajām liesmām ir pārdegusi un izdegusi,” teikts publikācijā.

Tāpat ierakstā lūgts cienīt Ķibilda piederīgo privātumu, uzsverot, ka ģimene plašākus komentārus par notikušo patlaban nesniegs.

Visa informācija par atvadīšanos tiks laikus publicēta lapā “fb.me/KibildsAtvadas”, kas veltīta atvadām no Ķibilda.

Ķibilds Latvijas Televīzijā veidojis un vadījis tādus raidījumus kā “Atslēgas”, “Adreses” un “Kultūrdeva”. Agrāk viņš bijis arī raidījuma “Gribi būt miljonārs?” vadītājs.

Ķibilds bijis arī Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs.

Līdzjūtību Ķibilda tuviniekiem mikroblogošanas vietnē “Twitter” izteicis Valsts prezidents Egils Levits, kā arī Latvijas Televīzijas kolektīvs.

Video (2017. gada intervija ar TV personību)

Autors: nozare.lv/Latvijas Radio 5

27.10.2019.

Mūžībā aizgājusi Valmieras teātra aktrise Ruta Birgere

Naktī uz sestdienu 95 gadu vecumā mūžībā aizgājusi Latvijas teātra Zelta fondā uzņemtā Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktrise, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere Ruta Birgere.

Saskaņā ar informāciju VDT mājaslapā, Birgere dzimusi 1924.gada 7.maijā Rīgā, beigusi pilsētas 2.ģimnāziju, bet par aktrisi VDT sākusi strādāt 1950.gadā. Pirms tam Birgere gadu nostrādājusi toreizējā Drāmas jeb tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Pirmā loma VDT Birgerei bijusi 1950.gada uzvedumā “Dienvidos no 38.paralēles”. Vēlāk viņa spēlējusi tādās izrādēs kā “Precības” (1951, 1970), “Mežs” (1953), “Mīla stiprāka par nāvi” (1954), “Seši mazi bundzenieki” (1955), “Maija un Paija” (1960), “Saules bērni” (1961),

 “Zaļā zeme” (1965), “Tēvocis Vaņa” (1983), “Ugunī” (1987), “Kraujēnu mantinieki” (1989), “Meldermeitiņa” (1991), “Leļļu nams” (1994), “Zelta aunāda” (1994), “Edith Piaf” (1995), “Filumena Marturano” (1995), “Anna Kareņina” (1996), “Mērnieku laiki” (1998), “Minhauzena precības”(1998), “Dzīvais mironis” (1999), “Vasaras ļaudis” (2000), “Aizbirušais avots” (2004), “Idiots” (2006), “Ķiršu dārzs” (2009), “Karalis Līrs nabagmājā” (2009), “No saldenās pudeles” (2010), “Šveiks” (2012), “Raudupiete” (2013), “Pārpratums” (2017) un citās.

Birgere filmējusies arī dažās kino lentēs, tai skaitā viņa iejutusies vecmammas lomā Renāra Vimbas filmā “Es esmu šeit”, kura 2016.gada festivālā “Lielais Kristaps” tika atzīta par gada labāko spēlfilmu. Savukārt 2016.gada 9.maijā pirmizrādi piedzīvoja par Birgeri uzņemtā Lienes Laviņas-Kalnaellas dokumentālā filma “Tev, Rūķi!”.

Par Rūķi Birgeri sauca kolēģi VDT, jo viņa vienmēr bija “klātesoša, uzmanīga, visu zinoša un saprotoša, un mazliet mistiska būtne”, atceras teātra kolektīvs. Pēc kolēģu paustā, Birgere iemiesoja “Latvijas laika” izpratni par lietu kārtību un tādiem jēdzieniem kā darbs, uzticība, gods, viņa bija nerimtīga darbā un “mainīja temperatūru un atmosfēru, parādoties uz skatuves”.

VDT mājaslapā Birgere raksturota kā “smalka, sievišķīga māksliniece, kas saviem jaunības laika tēliem piešķīra lirisku smeldzi un apvaldītu temperamentu, bet pēdējo gadu lomās burtiski kūsā no enerģijas, asprātības un viegluma, kāds raksturīgs tiem, kas zina ko vairāk gan dzīvē, gan mākslā”.

2001.gadā Birgerei pasniegta VDT balva par mūža ieguldījumu, 2009.gadā aktrisei piešķirts Triju zvaigžņu ordenis, bet 2013.gadā viņa uzņemta Latvijas teātra Zelta fondā.

Video

Foto

View this post on Instagram

Rūķim aizmiegot ???? “Kad viņa parādās, telpā mainās enerģija,” teica režisors Elmārs Seņkovs. Teātrī gandrīz katram ir iesauka: nevis palama, bet “ īstais vārds”, kas palaikam izsaka cilvēka būtību. Ruta Birgere Valmieras teātrī bija Rūķis. Vienmēr klātesoša, uzmanīga, visu zinoša un saprotoša, un mazliet mistiska būtne. Tāpat kā Oļģerts Kroders, tāpat kā Džemma Skulme Rutiņa iemiesoja “Latvijas laika” izpratni par lietu kārtību un tādiem jēdzieniem kā darbs, uzticība, gods. Nerimtīga darbā, viņa tiešām mainīja temperatūru un atmosfēru, parādoties uz skatuves. Savam teātrim uzticīga līdz nāvei, viņa prata redzēt jauno un nebaidījās no tā. Pazīt viņu bija prieks, būt viņas uzmanības un mīlestības lokā – gods un laime. Agrā sestdienas rītā Rūķis aizmiga. Saldu dusu, Rūķīt! Varbūt Tavs gars tepat vien Valmieras teātrī paliks. Informācija par atvadīšanos no mūsu mīļās Rutiņas sekos.

A post shared by Valmieras drāmas teātris (@valmieras_teatris) on

Autors: nozare.lv

Mūžībā aizgājis ilggadējais LNT žurnālists Ivo Goldmanis

Mūžībā aizgājis bijušais ilggadējais LNT žurnālists Ivo Goldmanis.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja viņa kādreizējais kolēģis Edgars Barbaks, Goldmanis miris pēc ilgstošas un ļoti smagas slimošanas ar Covid-19.

Barbaks norādīja, ka pēc agrākajām problēmām pagātnē Goldmanim situācija bija uzlabojusies, viņš arī strādājis.

Pēc Goldmaņa aiziešanas mūžībā ģimene aicina ievērot privātumu, piebilda viņa kolēģis.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Goldmanis savulaik LNT veidoja ārzemju ziņas, kā arī strādāja kā moderators.

Mūžībā aizgājis Deivids Brauns

Ar skumjām paziņojam, ka 1.februārī 93 gadu vecumā pēc ilgas slimības savās mājās Manhetenā miris filmu producents Deivids Brauns, kas vairāk kā piecdesmit gadus bija precējies ar žurnāla "Cosmopolitan" ilggadējo redaktori Helēnu Gērliju Braunu.

Deividam Braunam sešdesmit gadu garumā bijusi leģendāra karjera filmu producēšanas jomā – viņš ir bijis nominēts "Oskara" balvai par labāko filmu četras reizes: par Spīlberga trilleri "Jaws" ("Žokļi"), Sidneja Lūmeta drāmu "The Verdict" ("Spriedums"), "A Few Good Men" ("Daži labi vīri") un "Chocolat" ("Šokolāde").

Pirms Holivudas filmu industrijas iekarošanas 1951.gadā Deividam Braunam bija ļoti veiksmīga žurnālista karjera – ieskaitot  atbildīgā redaktora amatu žurnālā "Cosmopolitan". Tieši pagājušā gadsimta 60. gados meklējami "Cosmopolitan" panākumu pirmsākumi, kad Helēna Gērlija Brauna radīja "Cosmo meiteni". "Cosmopolitan" no necila interešu žurnāla ne vien kļuva par visvairāk pirkto mēneša žurnālu, bet arī veicināja sociālas pārmaiņas, iedrošinot jaunas sievietes tiekties pēc visa, ko tās vēlas savā dzīvē.

Deivids Brauns producējis arī Brodvejas mūziklus – "The Sweet Smell of Success" 2002.gadā un "Dirty Rotten Scoundrels" 2005.gadā, kas abi bijuši nominēti "Tony" balvai kā labākie mūzikli. Kā radošs rakstnieks viņš ir bijis arī autors vairākām grāmatām, ieskaitot 2006.gadā izdoto "Brown's Guide to the Good Life Without Tears, Fears or Boredom".

Mēs esam ļoti pagodināti, ka žurnālam "Cosmopolitan" ir bijusi tik vienreizēja iespēja strādāt kopā ar Deividu un ka viņa darbi turpinās iepriecināt cilvēkus visā pasaulē.

helen_gurlydavid_brown_645Foto: Bulls Press