Ievērojamu daļu ikdienas suns pavada, gaidot saimnieka pārrašanos mājās. Daudzi mīluļi saimnieka prombūtni uztver mierīgi, taču dažiem tā sagādā raizes. Prombūtnes ilgumu ietekmē saimnieka dzīvesveids un darba specifika, tomēr Ministru kabineta mājdzīvnieku labturības likums nosaka, ka šis laiks nedrīkst pārsniegt desmit stundas. Lai gan suns mājās drīkst palikt viens teju visu dienu, šo laiku nav ieteicams pavadīt bezdarbībā. Ieteikumos, kā suns laiku vienatnē var pavadīt interesanti un pat noderīgi, dalās Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede.

Galvenie iemesli, kādēļ suns, paliekot mājās viens, sastrādā “nedarbus”, ir augsts enerģijas līmenis un garlaicība. “90% “nedarbu” suņi paveic aiz garlaicības. Bet vai mēs varam viņus par to vainot?” spriež kinoloģe. Viņa skaidro: “Iedomājies sevi suņa vietā – katru dienu ilgstoši palikt mājās vienam bez mērķa un uzdevuma. Dažreiz suņi uzdevumus sev izdomā paši, bet ne vienmēr saimniekam tie ir pa prātam, tomēr par šādām izdarībām suni sodīt nedrīkst. Šāda mīluļa uzvedība ir signāls, ka saimniekam jārīkojas. Var sākt ar garām un aktīvām pastaigām, kuru laikā sunim tiek ļauts kārtīgi izostīt apkārtni un nokārtoties tik reižu, cik vien tas vēlas. Šādi suns tiek nodarbināts, mazinot iespēju, ka tas nokārtosies, paliekot viens. Svarīgi atcerēties, ka par nokārtošanos saimnieka prombūtnes laikā suni sodīt nedrīkst, jo, iespējams, mīlulis vienkārši nevarēja nociesties.”

Nodrošini suni ar vienatnē veicamām aktivitātēm.

Arī vienatnē pavadītais laiks var būt interesants, ja saimnieks parūpējies par interesantām nodarbēm. Lūk, vairāki ieteikumi aktivitātēm, lai suns laiku nepavada bezdarbībā.

• Sarūpē sunim vairākas rotaļlietas, lai, kļūstot garlaicīgi, mīlulim ir iespēja nomainīt mantu. Sunim jau no kucēna ķepas jāiemāca spēlēties ar rotaļlietām, un to var paveikt, aktīvi iesaistoties rotaļu procesā. Ne visi suņi prot spēlēties, tādēļ saimnieka uzdevums ir mīlulim to iemācīt. 
• Piedāvā gardumu rotaļlietas – ar to palīdzību sunim iespējams nodrošināt vismaz stundu garu mentālā treniņa stimulāciju. Šādās rotaļlietās var ievietot suņu gardumus un citus sunim piemērotus produktus, piemēram, zemesriekstu sviestu bez pievienota cukura un sāls.
• Nodarbini suni ar “prāta spēlēm”, rotaļu paklājā paslēpjot kārumus, kuri, izmantojot ožu, sunim ir jāatrod. Šādus paklājus piedāvā gan ārvalstu, gan vietējie ražotāji.
• Suņiem ļoti patīk vērot apkārt notiekošo – daži suņi pat stundām var skatīties pa logu. Tādēļ padomā, vai pie loga ir iespējams iekārtot sunim paredzētu vietiņu. 

Rimi Mājdzīvniekiem eksperte uzsver, ka suņa aktivitātes un rotaļlietas ik pa laikam vajadzētu mainīt: “Katru dienu spēlēties ar vienu un to pašu mantu var kļūt apnicīgi, tādēļ pamēģini ieviest rotaļlietu un aktivitāšu rotāciju ik pa 2–3 dienām. Savu prombūtnes laiku vari dažādot, algojot suņu pastaigu “aukli” jeb cilvēku, kurš ar suni dosies pastaigās, kamēr esi prom. Tomēr visvairāk suns priecāsies par iespēju doties uz darbu kopā ar saimnieku vismaz vienu vai divas dienas nedēļā.” Ir dažādi veidi, kā suņa ikdienu padarīt interesantāku un daudzveidīgāku – izvēle ir atkarīga no suņa rakstura un saimnieka izdomas.

Video

Par klubu Rimi Mājdzīvniekiem

Rimi Mājdzīvniekiem apvieno mājdzīvnieku saimniekus un mīļotājus, sniedzot viņiem padomus un iedvesmojošus ieteikumus četrkājaino mīluļu audzināšanai un aprūpei, kopīgām aktivitātēm un laika pavadīšanai, aizraujošām rotaļām, kā arī nodrošina izdevīgus piedāvājumus mājdzīvnieku pārtikas un gardumu izvēlē. Vairāk: https://www.rimi.lv/majdzivniekiem.

Trešajai daļai jeb 34% Latvijas iedzīvotāju svarīgs faktors, ceļojot kopā ar bērniem, ir mazāki izdevumi par transportu, liecina AAS BALTA (PZU grupa) pavasarī veikta aptauja*. Tādēļ viens no ērtākajiem transportlīdzekļiem ģimenei, kas sniedz brīvību un iespēju jebkurā brīdī mainīt ceļojuma plānus, ir automašīna. Apdrošinātājs atgādina – ceļojot automašīnā kopā ar bērniem, sevišķi jāseko līdzi tam, lai mazais pasažieris nepārkarstu un dzertu pietiekami daudz ūdens, taču vienlaikus vecākiem jāvelta gana daudz enerģijas ceļojuma sagatavošanai, lai bērnam brauciens šķistu aizraujošs un visa ģimene gūtu prieku par kopīgo piedzīvojumu.

Svarīgi veidot patīkamas asociācijas

Psiholoģe Natālija Dauberga uzsver – garāks brauciens automašīnā kopā ar bērnu var būt pārbaudījums, jo bērni nav tik pacietīgi kā pieaugušie: “Vecākiem ir jāņem vērā atšķirība starp bērnu un pieaugušo un jārēķinās ar iespējamām grūtībām un niķiem. Ir bērni, kuri nevēlas braukt ar auto. Šāda problēma gan ir ļoti individuāla un saistīta ar bērna vecumu, temperamenta iezīmēm un citiem iemesliem, piemēram, traumu savulaik piedzīvotas avārijas rezultātā. Atkarībā no iemesliem un bērna vecuma pieeja katrā situācijā būs citāda. Ar lielāku bērnu var mēģināt sarunāt, var izspēlēt spēles par braukšanu ar auto vai konsultēties ar speciālistu. Savukārt ja bērnam tā ir pirmā ceļošanas pieredze, ieteicams padomāt, kā to padarīt pēc iespējas patīkamāku. Piemēram, uz to var raudzīties, kā uz pirmo dienu bērnudārzā – sākumā bērns tajā paliek uz īsāku laiku, nevis uz pilnu dienu, un tad pakāpeniski pierod pie ilgākas uzturēšanās. Līdzīgi var darīt ar braukšanu automašīnā. Ļoti svarīgi ir arī parūpēties par to, lai automašīnā būtu kaut kas tāds, kas bērnam ļoti patīk un ir pieejams tikai tur, piemēram, īpaša rotaļlieta vai spēle.”

Kā rīkoties, ja bērns tomēr sāk niķoties vai nevēlas turpināt braucienu? Psiholoģe saka – katrs vecāks savu bērnu pazīst vislabāk un zina, līdz kādai robežai bērnam var ļaut niķoties. Vecākiem vienmēr jābūt tiem, kas nosaka robežas un neatkāpjas no tām neatkarīgi no tā, vai tas ir brauciens ar auto vai jebkura cita dzīves situācija. Taču vienlaikus ir jāsaprot niķošanās iemesli: ja bērnam kaut kas sāp, jārīkojas citādi nekā tad, ja bērns ar savu uzvedību tikai pārbauda vecāku pacietību. 

Jā vai nē viedierīcēm brauciena laikā?

Daži vecāki cenšas bērnu izklaidēt ar viedierīcēm. Te jāņem vērā katras ģimenes paradumi: dažās ģimenēs bērnam viedierīces netiek piedāvātas maksimāli ilgi, citās valda brīvāka attieksme. Taču jebkurā gadījumā vajadzētu ievērot katrā konkrētajā vecumposmā pieļaujamo laiku, ko mazais var pavadīt pie ekrāna. Ja ikdienā ģimene veic salīdzinoši nelielus pārbraucienus, piemēram, 20 minūtes, un bērns ir pieradis ceļā izmantot planšeti, 4 stundu garš brauciens var izrādīties milzīgs izaicinājums. Tāpēc ir jārada interese ne tikai par viedierīcēm. Tās var būt vārdu spēles vai mūzika, kas mazajam patīk; lielākam bērnam var uzdot dažādus uzdevumus, mācot interesēties par apkārtējo pasauli.

“Jebkurā gadījumā vecākiem nevajadzētu lolot cerību, ka viss ritēs gludi – ir jāsagatavojas dažādiem scenārijiem, lai būtu mazāk stresa, ja kaut kas tiešām nenotiek, kā plānots. Tieši pieaugušo spēja saglabāt mieru ir veiksmīga ceļojuma atslēga – ar skaidru galvu spējam labāk pielāgoties situācijai un izmantot spontānu radošumu,” atgādina Natālija Dauberga.

Ceļojot savā automašīnā, par drošību jārūpējas tāpat kā jebkurā citā ceļojumā

Kā liecina BALTA statistika, visbiežāk ģimenes ar bērniem ceļo uz tuvākajām Eiropas Savienības valstīm – populāri galamērķi ir Lietuva, Igaunija, Polija, Slovākija, Čehija, Vācija, kur var ērti un salīdzinoši ātri nokļūt ar automašīnu. Iecienīti galamērķi ir arī dažādi apskates objekti tepat, Latvijā.

Kā liecina šajā pavasarī veiktā BALTA aptauja, noteicošais kritērijs, ceļojot kopā ar bērniem, 49% Latvijas iedzīvotāju ir iespēja baudīt daudzveidīgas izklaidējošas un izglītojošas aktivitātes visai ģimenei – apmeklēt baseinus, zoodārzus, muzejus, pludmales utt. 

“Visai ģimenei kopā dodoties ceļojumā, maršruts jāveido tā, lai prieks par ceļošanu būtu visiem. Protams, ceļojot kopā ar bērniem, ir jārēķinās ar biežākām pauzēm, lai izstaipītos un izkustētos, tāpat jāparūpējas par atbilstošām naktsmītnēm un maltītēm. Taču vienlaikus lielāka uzmanība jāpievērš arī drošībai. Jaunāki bērni vēl paši neprot novērtēt situāciju un izlemt, kad viņiem ir pārāk auksti vai pārāk karsti, kad jāpadzeras, vai rokas ir gana tīras, bet tieši šādas detaļas var izrādīties izšķiroši svarīgas, lai ceļojums izdotos lielisks. Gan 2021., gan 2022. gadā ap 70% atlīdzību pieteikumu saistībā ar bērniem un ceļošanu bijuši saistīti ar dažādām veselības problēmām. Kā rāda BALTA pieredze, vairums veselības problēmu, kas piemeklē bērnus ceļojumos, ir saistītas ar klimata maiņu, gaisa kondicionētāju darbību un neierastu ēdienu,” stāsta BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Plānojot tuvākus un tālākus ceļojumus, BALTA eksperte iesaka ģimenēm jau laikus padomāt arī par ceļojuma apdrošināšanu, kas var sniegt būtisku atbalstu negaidītās situācijās. Vidējā atlīdzība par likstām, kas piemeklējušas mazos ceļotājus, pēdējos gados svārstās ap 400 eiro. 

Kā rāda aptaujas dati, katrs desmitais aptaujātais atzīst, ka nekad neapdrošinās, un ir vecāki, kuri apdrošina tikai sevi vai tikai bērnus. BALTA atgādina, ka izdevumi par medicīnisko palīdzību un repatriāciju var būt ļoti lieli, no dažiem simtiem un pat līdz desmitiem tūkstošiem eiro, tāpēc apdrošināšana ir labs atbalsts. 

Lai kā gribētos, nav iespējams pasargāt bērnu pilnīgi visās situācijās, bet, rūpīgi plānojot ceļojumu un zinot, kā rīkoties ceļojumu laikā, var izvairīties no nepatīkamām situācijām un padarīt savu ceļojumu par lielisku ģimenes kopābūšanu un emocionālu atpūtu. 

Padomi, ko ņemt vērā, kopā ar bērniem dodoties ceļojumā ar automašīnu

• Mašīnai jābūt aprīkotai ar speciāliem bērnu sēdekļiem atbilstoši vecumam.
• Svarīgi, lai mašīnā darbojas gaisa kondicionētājs, kas ir īpaši būtiski karstā laikā.
• Mašīnā jābūt pietiekamam daudzumam dzeramā ūdens un jārūpējas, lai bērns pietiekami bieži padzertos, sevišķi tad, ja galamērķis ir dienvidu zemes, kur saule pamatīgi karsē.
• Pārtikas produkti jātransportē, ievērojot uzglabāšanai piemērotu temperatūras režīmu (piemēram, aukstumsomā), lai ceļojumu neizbojātu vēdera problēmas.
• Jāparūpējas par ērtu gulēšanu brauciena laikā – jābūt līdzi bērna sedziņai, spilvenam utt.
• Maršruts jāplāno ar regulārām pieturvietām, vēlams, tur, kur bērns arī emocionāli atpūtīsies. Ja ceļojums ir garš, laikus jāpadomā par naktsmītnēm.
• Ieteicams regulāri apstāties, lai izstaipītos, izkustētos un ieelpotu svaigu gaisu. Tomēr nedrīkst ļaut bērnam skraidīt gar automaģistrāli vai pa stāvlaukumu! Ievērojiet satiksmes noteikumus arī ceļojuma galamērķī.
• Svarīga ir higiēna – mašīnā jābūt roku dezinfekcijas līdzekļiem, salvetēm pietiekamā daudzumā. 
• Daudziem bērniem transportlīdzekļos sametas nelabi, tāpēc vajadzētu parūpēties par līdzekļiem pret sliktu dūšu, piemēram, ingvera tabletēm vai konfektēm. Bērnam, kuru moka nelabums, vajadzētu sēdēt automašīnas priekšējā sēdeklī un izvairīties no lasīšanas vai skatīšanās viedtālrunī.
• Ieteicams iegādāties transportlīdzekļa apdrošināšanu, kas ietver palīdzību uz ceļa, jo, notiekot negadījumam vai rodoties tehniskām problēmām, palīdzība ietvers arī pasažieru transportēšanu uz tuvāko viesnīcu. 

*Aptauju veicis Norstat 2023. gada martā, aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

Vienalga kāda ir tava brīvdienu aktīvās pavadīšanas izvēle – ģimenes izbrauciens ar velosipēdiem, pārgājiens, atpūta pie ūdeņiem vai ceļojums pāri robežām, pienācīga sagatavošanās, domājot par veselību un iespējamiem negadījumiem, ļaus justies drošāk un pilnvērtīgi izbaudīt brīvdienas.

“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone saka: “Ar sagatavošanos aktīvām brīvdienām var būt kā ar lietussarga ielikšanu somiņā, dodoties ārā no mājām – ja to paņemsi, lietus visticamāk nebūs, bet, ja aizmirsīsi, lietussargs izrādīsies pat ļoti vajadzīgs. Tādēļ – lai cik bezrūpīgi šķiet brīvdienu plāni, mazs mirklis pārdomām par to, vai pa rokai būs viss veselībai svarīgais, lai to uzturētu vai novērstu kādas ķibeles sekas, noteikti nenāk par ļaunu.” 

Gudra plānošana un kompakta aptieciņa

Patīkami pārsteigumi priecē vienmēr, taču nepatīkami var sabojāt brīvdienas visiem. Tādēļ pirms došanās brīvdienās ir vērts izveidot sarakstu ar veselībai nepieciešamajām lietām un rūpīgi salikt tās līdzi ņemamā somā, viegli pieejamā nodalījumā. Protams, šādas aptieciņas saturs atšķirsies atkarībā no atpūtnieku individuālajam vajadzībām, tomēr dažas zāles un medicīnas preces būs universālas ikvienam jebkurā vecumā un jebkādā aktīvā brīvdienu pavadīšanas programmā.

“Visu brīvdienu aptieciņai nepieciešamo var iedalīt piecās grupās – medikamenti, pirmās palīdzības līdzekļi, higiēnas līdzekļi, krēmi vai losjoni aizsardzībai pret sauli un kukaiņu atbaidīšanas līdzekļi. Šķiet daudz, tomēr varu apgalvot, ka tie neveidos tik nozīmīgu svaru un neaizņems somā tik lielu vietu, lai no šāda veselībai svarīga satura atteiktos,” teic farmaceite.  

Medikamenti 

1. Ikdienā lietojamās zāles

Ja dienā zāles jālieto vairākas reizes vai brīvdienu plāni ārpus mājām paredzēti vairākām dienām, noteikti jāņem līdzi medikamenti, ko lieto hroniskas slimības ārstēšanai, vai kas ir nepieciešami noteiktu iespējamo stāvokļu (piemēram, migrēnas saasinājuma) novēršanai.

• Pret sāpēm

Nesteroīdais pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis, ko aptiekā var iegādāties bez receptes, būs noderīgs, ja piemeklē galvassāpes (menstrualās u.c.), ja sāpes radušās kritiena, sastiepuma rezultātā.

• Gremošanas sistēmai

Nereti brīvdienās pie dabas vai kādā kafejnīcā baudītais ēdiens var radīt gremošanas traucējumus. Lai tos novērstu, aptieciņā var ielikt gremošanas fermentus saturošu medikamentu, ka arī kuņģa skābi mazinošu līdzekli.

Noteikti jāņem līdzi arī līdzeklis pret caureju, piemēram, aktivētā ogle vai diosmektīts. 

• Pret alerģijas simptomiem

Antihistamīna līdzeklis ir īpaši svarīgi tiem, kuri ir alerģiski, pakļauti sezonālajai alerģijai jeb siena drudzim. Došanās pie dabas var izraisīt alerģiskus simptomus (acu asarošana, nieze, šķaudīšana), kas traucēs izbaudīt brīvdienas.

Pirmajai palīdzībai 

1. Līdzeklis brūču dezinficēšanai 

Ūdeņraža peroksīds brūču tīrīšanai un dezinficēšanai, aerosols, ziede vai gels brūču apstrādei, kas palīdz novērst infekcijas attīstību brūcē.

• Antibakteriālie plāksteri

Plāksteri jāiegādājas dažādu izmēru, jo var būt nepieciešami gan nelielai tulznai, gan pamatīgam nobrāzumam.

• Elastīgā saite 

Elastīgā saite noderēs, piemēram, traumētas potītes, ceļgala, elkoņa vai plaukstas aptīšanai.

• Marle (5 – 10 cm plata)

Ja ir dažādi plāksteri, marle var nebūt obligāta, tomēr ieteicams paņemt, jo tā var noderēt, ja gadījusies kāda lielāka brūce. Tad jāizmanto arī līmlente, ar ko var fiksēt marli, lai tā nenoslīd. 

• Uzreiz lietojami aukstuma maisiņi 

Paredzēti traumu un apdegumu dzesēšanai, var lietot arī izmežģījuma, sastiepuma gadījumā. Pieejami aptiekās.

• Šķēres (ar noapaļotiem galiem) 

Ar tām ir visērtāk nogriezt marli, taču, ja līdzņemšanai piemērotu šķēru nav, var izlīdzēties ar saliekamo nazi, kam taču vajadzētu būt, dodoties pārgājienā vai izbraucienā uz vairākām dienām.

• Pincete un speciālā pincete ērču noņemšanai

Var noderēt gan parasta pincete, ko izmantot gadījumā, ja no brūces jāizņem kāds svešķermenis, jāizvelk skabarga vai dzelonis, gan arī speciālā pincete, kas paredzēta pareizai piesūkušās ērces izvilkšanai.

Higiēnai

1. Antiseptiskas salvetes

Šīs salvetes nepieciešamas, lai dezinficētu instrumentus, piemēram pinceti vai rokas.

• Antibakteriālas salvetes vai cita veida līdzeklis rokām 

Vajadzīgas roku dezinfekcijai gan pirms brūces apstrādes, gan pirms ēdienreizes, ja nav iespējams rokas nomazgāt ar ziepēm zem tekoša ūdens. 

• Vienreiz lietojamie gumijas cimdi

Ieteicams izmantot, apkopjot asiņojošu brūci.

Drošībai saulē

1. Saules aizsargkrēms 

Uzturoties saulē ilgstoši – dodoties velo izbraucienā vai atpūšoties pie ūdeņiem – noteikti vajadzētu izvelēties aizsargkrēmu ar SPF 30 vai vairāk.

• Želeja saules apdegumiem

No apdeguma var izvairīties, ja lieto situācijai un ādas tipam atbilstošu saules aizsarglīdzekli, taču, ja tomēr gadījies apdedzināt ādu, tai nekavējoties ir jāsniedz palīdzība, uzklājot alvejas želeju.

Komfortam un cīņai pret insektiem

1. Līdzeklis bērniem 

Jāizvēlas speciāli bērniem paredzēts līdzeklis kukaiņu atbaidīšanai. Tas nedrīkst saturēt vairāk par 10% – 15% dietiltoluamīda (DEET), jo, uzsūcoties organismā caur ādu, sastāvā esošā ķīmiskā viela var nodarīt kaitējumu veselībai. Jāņem vērā, ka zīdaiņiem līdz divu mēnešu vecumam šādus līdzekļus lietot nedrīkst.

• Līdzeklis pieaugušajiem

Pieaugušajiem būs piemērots līdzeklis, kas satur 30% – 50% DEET vai līdz 15% pikaridīna.

“Kad brīvdienu aptieciņa ir nokomplektēta, svarīgi pārbaudīt, vai līdzi paņemto medikamentu derīguma termiņi ir spēkā un vai zāles ir iesaiņotas tā, lai tām nevar piekļūt bērni. Ne mazāk svarīgi ir instruēt bērnus par drošības pasākumiem ceļā, mežā, pie ūdeņiem,” izdevušās brīvdienas vēlot, atgādina farmaceite Ērika Pētersone.  

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”.„Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Vasara ir atvaļinājumu, izbraucienu un festivālu laiks! Lai pilnvērtīgi izbaudītu visu, ko vasaras festivāli sniedz, jāņem vērā pamatnoteikumi savas veselības uzturēšanai un labsajūtai. Kas būtu jāiekļauj vasaras festivālu aptieciņā un kā sevi pasargāt no saules apdegumiem, karstuma dūriena un vēdera likstām, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Nē – vēdera likstām!

Būtiska lieta, kam jāpievērš uzmanība festivālu laikā, ir roku higiēna un uzturs. Lai sevi pasargātu, jāatceras gan par pareizu roku higiēnu, gan pārtikas drošību, tāpēc aptieciņā noteikti iekļauj: mitrās salvetes, roku dezinfekcijas līdzeklis, kā arī līdzekļus, kas palīdzēs gremošanas traucējumu gadījumā.

• Protams, vislabāk roku mazgāšanai izmantot ziepes un ūdeni, uzsver farmaceite, taču, ja rokas nav iespējams nomazgāt, var izmantot dezinficējošos līdzekļus un mitrās salvetes. Rokām jābūt tīrām, jo, ar rokām pieskaroties mutei, degunam un acīm, varam pārnest dažādus slimību (elpceļu un zarnu trakta saslimšanu) ierosinātājus  no virsmām, priekšmetiem vai pēc tiešiem kontaktiem. Rokas noteikti jānomazgā pirms un pēc ēšanas, ēst gatavošanas un ēdiena pasniegšanas, pēc tualetes apmeklēšanas, pēc deguna šņaukšanas, klepošanas vai šķaudīšanas, kā arī visos citos gadījumos, kad rodas šaubas par roku tīrību. 
• Personīgai higēnai ķermenim var izmantot mitrās salvetes, kas attīra un aizsargā ādu.
• Gremošanas traucējumu gadījumā, kad apēsts par daudz, noderēs gremošanu veicinoši līdzekļi – fermentu preparāti tablešu vai kapsulu veidā, kas palīdzēs sašķelt pārtiku, savukārt caurejas gadījumā noderēs aktivētā ogle tabletēs vai kapsulās, diosmektīta pulveri vai silīcija gels kuņģa-zarnu traktam.
• Farmaceite atgādina, ka medikamentus nedrīkst lietot kopā ar alkoholu!

Saules apdegumi un karstuma dūriens

Lai gan vasara nav iedomājama bez saules, jāatceras, ka pārmērīga atrašanās tiešos saules staros var būt bīstama veselībai. Dodoties uz festivālu, aptieciņā noteikti jāiekļauj saules aizsargkrēms, līdzeklis pret saules apdegumiem, kā arī līdzi jāpaņem galvassega, saulesbrilles, piemērots apģērbs un ūdens!

Farmaceite I. Priedniece skaidro, ka īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem gados, grūtniecēm, bērniem, kā arī hronisku saslimšanu gadījumā un lietojot noteiktus medikamentus. Lai izvairītos no karstuma dūriena un saules apdegumiem:

• ilgstoši nevajadzētu atrasties atklātā saulē un karstās, nevēdinātās telpās;
• jāizvēlas vieglas un gaišas drēbes no dabīgiem materiāliem – lina vai kokvilnas, galvai noteikti jābūt nosegtai ar galvassegu – cepuri vai lakatiņu, kā arī jāatceras par saulesbrillēm acu aizsardzībai;
• nevajadzētu aizmirst par pietiekama ūdens daudzuma uzņemšanu, jo notiek pastiprināta svīšana;
• jāizvairās no alkohola, kofeīnu saturošu un saldinātu, kā arī ļoti aukstu dzērienu lietošanas; 
• āra aktivitātēm jābūt samērīgām, ņemot vērā gan laika apstākļus, gan veselības stāvokli;
• jāizvairās no smagas fiziskas slodzes saulē;
• jāizvēlas piemēroti saules aizsarglīdzekļi (krēmi, fluīdi, geli, pieniņi un citi veidi) ar SPF 50 aizsargfiltru, lai tie nodrošinātu aizsardzību gan pret UVA, gan pret UVB stariem. Saules aizsargkrēms jālieto arī apmākušās dienās!
• saules aizsargkrēms jāuzklāj ādai 15–30 min. pirms atrašanās saulē, kā arī tos nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc 2 stundām un pēc pastiprinātas svīšanas un peldēšanās. 

Gadījumā, ja sanācis apdegt saulē, I. Priedniece iesaka uzturēties ēnā vai telpās, atvēsinot ādu ar vēsām ūdens kompresēm, dušu vai peldi. Lai ādu nomierinātu, mitrinātu, veicinātu dzīšanu un ādas atjaunošanos, tai uzklāj vieglas konsistences līdzekli – putas, krēmu, gelu, kas satur dekspantenolu, alveju vai hialuronskābi. Pēc apdegšanas saulē jāseko līdzi šķidruma uzņemšanai un papildus jādzer ūdens, jo tas organismā tiek pastiprināti zaudēts. Sāpju mazināšanai var izdzert bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Turklāt būtiski ādai ļaut sadzīt, turpmākās dienas izvairoties no saules stariem. Nopietnākos gadījumos jāvēršas pie ārsta.

Festivālu aptieciņa

Ja saules aizsargkrēms un līdzekļi roku higiēnai un vēdera labsajūtai jau sagatavoti, vērts padomāt arī par:

• plāksteriem, marles saitēm un salvetēm, līdzekli brūču apstrādei, kas būs noderīgi nelielām brūcēm. Noberztiem papēžiem tulznu gadījumā vislabāk palīdzēs plāksteri ar hidrokoloīda slāni;
• pretodu līdzekli un pretalerģijas medikamentiem iekšķīgai un ārīgai lietošanai, kurus lieto niezes mazināšani pie ādas reakcijām pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem;
• pretsāpju un temperatūru mazinošiem līdzekļiem;
• medikamentiem, ko ārsts nozīmējis patstāvīgai lietošanai hronisku slimību gadījumā;
• ja līdzi dodas bērni, arī bērniem piemērotiem līdzekļiem.

Atcerieties, ka arī pēc festivāliem nepieciešams parūpēties par pietiekama ūdens daudzuma uzņemšanu, ieteicams ieturēt vieglākas maltītes, labi izgulēties un izkustēties! Lai droša un piedzīvojumiem bagāta vasara! 

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem šogad noslīkuši jau 72 cilvēki, no tiem 29 – peldsezonas laikā, kas sākās 15. maijā. Arī apdrošināšanas sabiedrībai BALTA (PZU grupa) par letāliem gadījumiem šogad jau nācies izmaksāt nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzības. Apgāzušās laivas, pārvērtēti spēki, pelde alkohola reibumā, viltīgas straumes – dzīvības ūdeņos var izdzist ļoti ātri, ko apliecina ne vien nesen notikušais traģiskais negadījums jūrā, kur noslīka vairāki cilvēki, bet arī teju ik dienu operatīvo dienestu ziņotā informācija par slīkušiem vai bojā gājušiem cilvēkiem ūdenstilpēs. Glābšanas, peldēšanas un apdrošināšanas eksperti atgādina – lai atpūta pie ūdens nebeigtos ar traģēdiju, svarīgi izvērtēt, cik droša ir peldvieta, nedoties peldēties vienatnē un alkohola reibumā, ūdenstilpņu tuvumā pieskatīt bērnus, kā arī atsvaidzināt zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu. 

Glābt slīkstošos steidzas gandrīz katru dienu

Ugunsdzēsēji glābēji šogad no ūdenstilpēm izcēluši jau 72 bojāgājušo, no tiem 29 tieši peldsezonā. Aizvadītajā gadā ūdenstilpēs gāja bojā vairāk cilvēku nekā ugunsgrēkos. Vasarā gandrīz ik dienu glābēji steidzas uz izsaukumiem, lai glābtu cilvēkus, kas iekļuvuši nelaimē, peldoties vai pārvietojoties ar kādu no ūdens transportlīdzekļiem. 

“Katru gadu ūdens paņem gandrīz 100 cilvēku dzīvības. Vairākus desmitus nelaimē nokļuvušo ugunsdzēsējiem glābējiem izdodas izglābt. Latvija šajā jomā ir pirmajās vietās Eiropā, un to mainīt var tikai iedzīvotāju uzvedības maiņa. Lielākā daļa negadījumu nenotiktu, ja cilvēki rīkotos atbildīgi – izvērtētu riskus un ievērotu drošas atpūtas nosacījumus. Un tas nav nekas sarežģīts – nepeldēt alkohola reibumā, nelēkt ūdenī no paaugstinājuma, pieskatīt bērnus un lietot glābšanas vestes. Aicinu apzināties, ka drošība sākas ar atbildīgu rīcību!” atgādina VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.    

Katrs trešais slīkušais – alkohola reibumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sniegtā informācija apliecina, ka pērn gada laikā kopumā ārkārtas dienesta mediķi ir snieguši palīdzību iedzīvotājiem pēc slīkšanas 109 izsaukumos. Zīmīgi, ka katrā trešajā izsaukumā, kad cilvēks ir slīcis, lietots arī alkohols. Kā atzīmē mediķi, tieši alkohola lietošana, atpūšoties pie ūdens, un pārgalvība, peldoties vai lecot uz galvas ūdenī, ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ visbiežāk notiek nelaimes – cilvēki iet bojā vai gūst smagas traumas. Piemēram, lecot uz galvas ūdenī, sekas var būt tik smagas, ka cilvēks atlikušo dzīvi ir piekalts ratiņkrēslam, ja vispār izdzīvo. 

Tāpat gadu no gada mediķiem nākas piedzīvot situācijas, kad jāveic reanimācijas pasākumi pēc slīkšanas arī bērniem, tāpēc ikvienam jāatceras – ja tuvumā ir ūdenstilpe, mazus bērnus pat uz mirkli nedrīkst atstāt vienus bez uzraudzības. Lai gan ārkārtas tālruņa 113 mediķi, notiekot nelaimei, vienmēr pa telefonu sniegs padomus, kā palīdzēt cietušajam, kamēr NMPD brigāde ir ceļā, katram iedzīvotājiem tomēr būtu jāzina arī tas, kā sniegt pirmo palīdzību. Šīs zināšanas katrs var atkārtot NMPD mājaslapas sadaļā “Kā palīdzēt cietušajam”: https://www.nmpd.gov.lv/lv/ko-darit-traumu-un-nelaimes-gadijumos

Nav viena algoritma, kā izglābties slīkstot

Peldēšanās ir lieliska aktivitāte, kas sagādā daudz prieka, uzlabo pašsajūtu un sniedz patīkamu veldzi karstā vasaras dienā. Taču jāapzinās, ka nepārdomāta rīcība var novest pie traģiskām sekām, turklāt nav vienādu situāciju, cilvēki ūdenī saskaras ar dažādiem izaicinājumiem – muskuļu krampjiem, traumām, spēcīgām straumēm, pēkšņām veselības problēmām, spēku izsīkumu, un arī reakcijas un iespējas izglābties katrā situācijā var būt dažādas. BALTA šogad izmaksājusi atlīdzības par vairākiem noslīkšanas gadījumiem, un tie visi atšķirīgi: cilvēki gājuši bojā, peldoties jūrā, apgāžoties laivai, automašīnai ieslīdot ūdenī. 

Savukārt viena apdrošināšanas atlīdzība atteikta, jo cilvēks noslīcis, būdams stiprā alkohola reibumā, un par šādiem gadījumiem apdrošinātāji atlīdzības neizmaksā.

“Diemžēl nav viena iepriekš paredzama veida, kā par simt procentiem izvairīties no nelaimēm uz ūdeņiem. Vienīgā recepte ir apdomīga, atbildīga rīcība, adekvāti novērtējot apstākļus un savus spēkus, un pat tad nav drošas garantijas, ka izdosies izbēgt no nelaimes, ja cilvēks nonāks sarežģītā situācijā. Nekāda finansiāla atlīdzība nespēs remdēt sāpes par zaudēto līdzcilvēku un izpostīto dzīvi, tāpēc atkal un atkal aicinām cilvēkus būt ļoti uzmanīgiem, dodoties peldēties vai pavadot laiku pie ūdeņiem,” uzsver BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva. 

Arī biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze atgādina – galvenais priekšnoteikums, lai sevi un tuviniekus pasargātu pie ūdeņiem, ir atbildīga rīcība. “Mēs par daudz meklējam attaisnojumus tam, kāpēc cilvēki noslīkst, taču galvenais, lai nelaime nenotiktu, ir neriskēt – nepeldēties vienatnē un vietās, kur nav droši, neiet jūrā, kad lieli viļņi, valkāt glābšanas vesti, atrodoties laivā. Jāsaprot, ka nav vienotu algoritmu, kā izglābties, – katra situācija ir unikāla. Visi saprot, ja iesi ugunī – sadegsi, tieši tāpat jāapzinās riski, esot pie ūdens. Kad iestājas panika, viss reiz lasītais aizmirstas, bet jebkurš risks var novest nāvē,” apzināties savas darbības sekas aicina Zane Gemze. Viņa atgādina – tikai regulāri praktiski treniņi veido automātiskas rīcības krīzes situācijā; ar to vien, ka reizi piecos gados noklausies lektora teikto, nepietiek. 

Ekspertu ieteikumi drošai atpūtai pie ūdens

• Izvēlies zināmu un drošu peldvietu. Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās – vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas, labiekārtotas un kurās dežurē glābēji.
• Peldies vietās, kur iespējams piebraukt ar auto – ja būs nepieciešama glābēju palīdzība, izšķiroša nozīme būs sekundēm.
• Pat ja peldvietā ir glābēju stacija, vienmēr parūpējies, lai tevi redz ģimene vai draugi. Nekad nepeldies vienatnē.
• Nodarbojoties ar jebkādu ūdens sporta veidu, obligāti velc peldvesti. Laivojot glābšanas veste ir obligāti jāuzvelk bērniem, bet arī pieaugušos aicinām to lietot.
• Ja esi sakarsis, ūdenī jāiet lēnām, lai nerastos krampji kājās vai rokās.
• Lēkšana uz galvas ūdenī ir bīstama arī šķietami drošās un zināmās vietās – tas var beigties arī ar nāvi vai dzīvi ratiņkrēslā. Apstākļi atklātā ūdenstilpē ir mainīgi, piemēram, ūdens līmenis var būt nokrities, kļuvis seklāks, zemūdens straume atnesusi neredzamu baļķi utt.
• Nekādos apstākļos neatstāj bērnus ūdenstilpju tuvumā bez uzraudzības, pat ne uz īsu mirkli.
• Neej peldēties reibumā, nelieto alkoholu, ja plāno peldēties, vai ūdens transportlīdzekļos.
• Neej peldēties, ja jūrā ir lieli viļņi.
• Ja redzi kādu slīkstam, zvani 112! Rūpīgi izvērtē savas spējas palīdzēt – diemžēl nereti noslīkst gan slīcējs, gan glābējs. 

Dzīvē iekārtots, ka vecāki un vecvecāki ir tie, kas no mazotnes rūpējas par jaunākajiem dzimtas pārstāvjiem, nododot savu gudrību un dzīves mācības. Tomēr pienāk brīdis, kad īpaša uzmanība nepieciešama ģimenes senioriem, jo fiziskas un emocionālas izmaiņas ir daļa no dabiskā novecošanās procesa. Ārsti iesaka pievērst īpašu uzmanību trīs veselības pazīmēm, kas ļaus savlaicīgi atpazīt potenciālos veselības riskus un ļaus senioram ilgāk saglabāt pilnvērtīgu, patstāvīgu, no citu palīdzības neatkarīgu dzīvi. 

Atmiņas pasliktināšanās

Atmiņas problēmas ir daļa no normālā novecošanas procesa. Seniors var aizmirst vai samaksājis rēķinus, vai iedzēris zāles. Tomēr dažām pazīmēm jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo aptuveni 10% no senioriem pēc 70 gadu vecuma var attīstīties demence, tajā skaitā tās visbiežāk sastopamā forma – Alcheimera slimība. Tās pirmās pazīmes iekļauj grūtības izteikties, piemēram, cilvēks pēkšņi “zaudējis vārdus”, nespēj pilnvērtīgi noformulēt savu domu. Tāpat jāpievērš uzmanību ikdienas darbu izpildei, vai ierastu darbu izpilde neaizņem daudz vairāk laika nekā ierasts. Īpaša vērība nepieciešama, ja tiek aizmirsti lielāki, neseni dzīves notikumi, piemēram, konkrētas vietas apmeklēšana, saruna ar kādu tuvinieku utt. 

Jo vecāks cilvēks kļūst, jo lielāka iespēja, ka šī slimības attīstīsies. Demenci nav iespējams izārstēt, bet ir vairākas metodes, kā iespējams atvieglot tās gaitu. Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ir tās savlaicīgas atklāšana. Vieglas demences gadījumā cilvēks joprojām spēj par sevi parūpēties, pagatavojot ēst, pēc iepriekš izveidota sarakst dodoties uz veikalu un veikt citas, ierastas darbības. Tomēr nopietnākos gadījumos nereti nepieciešama speciālistu palīdzība. 

Izmaiņas ēšanas paradumos un svara zudums

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja asociētā profesore Dr. med. Laila Meija skaidro, ka liela daļa senioru savā dzīves laikā var saskarties ar uzturvielu nepietiekamību jeb malnutrīciju: “Šī diagnoze nozīmē, ka cilvēka organisms neuzņem nepieciešamo uzturvielu daudzumu, kas vajadzīgs, lai organisms varētu pilnvērtīgi darboties.  Tai var būt vairāki iemesli, ne tikai finanšu līdzekļu trūkumi. Vecuma ietekmē mainoties garšas izjūtai, ēdiens vairs šķietami negaršo, cilvēkam zūd apetīte vai motivācija pagatavot pilnvērtīgu maltīti. Tāpat ir gadījumi, kad seniors zobu problēmu vai kādas slimības ietekmē, nevar sakošļāt vai norīt “parasto” ēdienu. Riska zonā ir gan seniori, kas dzīvo paši savās mājās, gan tie, kas atrodas aprūpes centros.”

Uzturvielu nepietiekamība var veidoties arī citu nopietnu slimību rezultātā, piemēram, pēc insulta. “Visbiežākā komplikācija, ar kuru sastopas līdz pat 50% no insulta pacientiem, ir rīšanas traucējumi. Šī iemesla dēļ, pacienti nereti neuzņem ikdienā nepieciešamās barības vielas vai šķidruma daudzumu. Tādēļ ir ļoti svarīgi sadarboties vairāku speciālistu komandai, lai problēmu laicīgi izvērtētu un pacientam piemeklētu individuālu medicīnisku papilduzturu. Tas veicina ātrāku atlabšanu pēc insulta, mazina komplikāciju, piemēram, izgulējumu risku, veicina jau esošo brūču, izgulējumu ātrāku sadzīšanu. Vecākiem cilvēkiem bieži ir samazinātas fiziskās rezerves un spēja pielāgoties akūtu slimību stāvokļiem, tādēļ laicīgi sniedzot palīdzību, var veicināt ātrāku atgriešanos ikdienas aktivitātēs,” skaidro neiroloģe Iveta Haritončenko.  

Savlaicīgi neatklāti uztura nepietiekamības gadījumi paaugstina risku saslimt ar infekcijas slimībām, kā arī –  jebkura slimība norit smagāk, jālieto vairāk zāļu, ārstēšanās un atveseļošanās process ir ilgāks, pastāv augstāks komplikāciju risks. Tāpat pasliktinās cilvēka dzīves kopējā kvalitāte, palielinot seniora atkarību no līdzcilvēku atbalsta. Lai pamanītu uzturvielu nepietiekamību, nepieciešams pievērst uzmanību dažiem galvenajiem simptomiem: cilvēks neplānoti zaudē vairāk nekā 5% no ķermeņa masas 3 mēnešu laikā. Senioram pasliktinājusies apetīte, viņš izjūt hronisku nogurumu, lēnāk dzīst brūces. Novērojama muskuļu masas samazināšanās, piemēram, apģērbi vai gredzeni pēkšņi kļūst par lielu. Ja radušās aizdomas, ka Tavs tuvinieks cieš no uzturvielu nepietiekamības, obligāti nepieciešams vērsties pie ārsta. Ārsts sniegs ieteikumus par uztura korekcijām, vai nepieciešamības gadījumā – nozīmēs uz konsultāciju uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetā. Tajā, pēc iepazīšanās ar pacienta situāciju, tiks izrakstīts katram piemērotākais medicīniskais papilduzturs. No 1. aprīļa pacientiem ar atbilstošām diagnozēm valsts apmaksā medicīnisko papilduzturu. Medicīniskais papilduzturs nodrošina organismam nepieciešamās uzturvielas, tostarp, olbaltumvielas, vitamīnus, minerālvielas, kā arī dod papildu enerģiju. Valsts kompensācijā ir iekļauts arī dzeršanai gatavs medicīniskais papilduzturs šķidrā formā, pudelītēs. Pēc medicīniskā papilduztura receptes izrakstīšanas RAKUS, tas tiks piegādāts uz pacienta mājām tuvāko dienu laikā. Dažiem pacientiem šāda palīdzība nepieciešama tikai dažas nedēļas, kamēr citam – visu dzīvi.

Garastāvokļa maiņa un “neko nevēlos darīt”

Vai Tavam tuviniekam zudusi interese par saviem hobijiem? Viņš nelabprāt iziet no mājas un socializējas ar citiem, nevēloties satikties ar ģimeni un draugiem? Vai viņš guļ ilgāk nekā parasti un kļuvis apātiski? Šis var liecināt par pirmajām depresijas pazīmēm. Diemžēl, senioru vidū tā nav reta parādība un vecumdienās tā var attīstīties četras reizes biežāk nekā jaunībā. Tās izpausmi var veicināt kāda tuvinieka, partnera vai pat mājdzīvnieka nāve, neapmierinātība ar savu dzīves situāciju, vientulības vai pamestības izjūta. Depresija var attīstīties arī medicīnisku apstākļu dēļ, piemēram, kad dažādu slimību rezultātā tiek ierobežota cilvēka ierastā dzīve vai patstāvība.  Depresiju var pavadīt trauksme, nemiers, miega traucējumi. Dažkārt tā var pāriet pati no sevis vai ar līdzcilvēku iesaisti – biežāku senioru apmeklēšanu, to iekļaušana kopējos notikumos un pasākumos, Tomēr, ja pēc ilgāka laika perioda nav novērojami uzlabojumi, ir vērts aizdomāties par profesionāļu palīdzību. 

Pievēršot pastiprinātu uzmanību savu tuvinieku veselībai, varam uzlabot to ikdienas dzīvi un paildzināt laimīgu mūžu. Galvenais – būt vērīgiem un nepieciešamības gadījumā, nebaidīties iesaistīties. 

Agrāk bija pieņemts, ka bērnam, kurš sasniedzis gada vecumu, jau vajadzētu staigāt vai vismaz spert pirmos patstāvīgos soļus. Bet ko darīt, ja mazulis šajā vecumā to vēl nedara? Par iespējamiem risinājumiem stāsta Rimi Bērniem kustības un stājas eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

Kad bērnam vajadzētu sākt staigāt?

“Jebkura zīdaiņa galamērķis ir no guļus pozīcijas piecelties kājās – vertikalizēties,” stāsta Rimi Bērniem eksperte. “Patlaban vairs nav strikti noteiktu robežu, kad bērnam būtu jāsāk staigāt. Nepieciešams vērtēt mazuļa attīstību kopumā. Piemēram, ja bērns sāk velties septiņu mēnešu vecumā, diez vai viņš sāks staigāt, sasniedzot pirmo dzimšanas dienu. Tam nepieciešams ilgāks laiks.”

Saskaņā ar jaunākajām nostādnēm bērns var nestaigāt līdz pat pusotra gada vecumam. Ja tas nenotiek vēl divu gadu vecumā, tad gan vecākiem būtu jāsāk domāt, kas tam ir par iemeslu, un jāvēršas pie speciālista – ģimenes ārsta, pediatra vai fizioterapeita. 

Kādi var būt aizkavēšanās iemesli?

Tam, ka vairāk nekā pusotru gadu vecs bērns vēl nestaigā, var būt ļoti dažādi cēloņi un iemesli.

1. Neatbilstoša vide. Ilgstoši atrodoties šauri ierobežotā vidē, piemēram, bērnu manēžā vai šūpuļkrēslā, mazulis tiek imobilizēts. Tā kā kustību amplitūda ir ierobežota, viņam nav iespējas mācīties staigāt.

2. Neatbilstošs apģērbs un apavi. Staigāšanas apguvi var aizkavēt arī tas, ja bērns pastāvīgi tiek saģērbts tā, ka viņam ir grūti kustēties, vai uzvilktas zeķes, kas slīd pa grīdu.

3. Baiļu sajūta. Ja bērns pēc rakstura ir bailīgs, piesardzīgs, viņš pastāvīgi meklē atbalsta punktus, kur pieturēties, – mammas roku, mēbeles, manēžas malas. Atbalsta punktus neatrodot, šādi mazuļi no stāvus stāvokļa parasti atgriežas rāpošanas pozīcijā.

4. Motivācijas trūkums. Ja visas rotaļlietas un priekšmeti, kas mazuli saista, atrodas uz grīdas vai tuvu tai, viņam nav lielas intereses celties kājās.

5. Pazemināts muskuļu tonuss.

6. Neiroloģiskas, ortopēdiskas vai ģenētiskas slimības.

Ieteikumi problēmas risināšanai

“Ja bērns nestaigā tāpēc, ka viņam tiek vilkts pārāk ciešs apģērbs vai slīdošas zeķes, risinājums, protams, ir pavisam vienkāršs. Tā vietā vajadzētu izvēlēties ērtu apģērbu un zeķītes ar neslīdošu pēdas daļu. Bet vislabāk tomēr ļaut pa grīdu pārvietoties kailām pēdām,” uzsver Rimi Bērniem eksperte.

Ja iespējamais nestaigāšanas iemesls ir ilgstoša atrašanās ļoti ierobežotā vidē, vecākiem vajadzētu atteikties no manēžas un citu palīgrīku izmantošanas. Tā vietā labāk būtu lietot Pikleres sētiņu vai arī vispār neierobežot telpu, kurā bērns mājās var pārvietoties. Tikai jāatceras, ka pirms tam teritorija jāpadara mazulim droša! 

“Savukārt bailīgam bērnam, kurš nepārtraukti meklē atbalsta punktus, vajadzētu izvairīties dot roku – vienu vai abas. Konstatējot, ka šādi var ērti pārvietoties, mazulis ilgstoši var turpināt prasīt vecāku palīdzību un nemaz necensties tikt galā patstāvīgi. Turklāt nākotnē tas var būt iemesls stājas problēmām. Ejot pie rokas, mazulis atbalstās, pārnes svaru uz vienu pusi vai arī stiepjas uz pirkstgaliem,” atzīmē Jekaterina Bovtramoviča. 

Lai motivētu bērnu pārvietoties stāvus, rotaļlietas un viņu interesējošus sadzīves priekšmetus, piemēram, televizora pulti, ieteicams novietot pēc iespējas augstāk. Ja bērns vēl mazliet baidās staigāt, telpā var izvietot krēslus un citas mēbeles, lai sākotnēji būtu iespēja pieturēties, bet ar laiku tos pabīdīt arvien tālāk citu no cita.  

Daži būtiski jautājumi

Vai var izmantot bērnu staiguli?

Nē, tas nav vajadzīgs. Staiguļi veicina staigāšanu uz pirkstgaliem un nepareizu svara sadalījumu. 

Vai mājās vajag vilkt apavus? 

Apavi bērnam var traucēt attīstīties. Mājās labāk vai nu izvēlēties zeķītes ar neslīdošu pēdas daļu, vai arī ļaut pārvietoties plikām kājām, lai mazulis sajustu grīdas virsmu. Tas dos iespēju pēdai labāk attīstīties, būt mobilai un vienlaikus stabilai. 

Vai bērnam vajag likt ķiveri, lai pasargātu galvu no sasitumiem?

Līdz bērns sāk staigāt, viņš ļoti daudz krīt un bieži dabū sasitumus. Smagas galvas traumas gadās salīdzinoši reti, līdz ar to lietot ķiveri nav nepieciešams. Ja vesels bērns nepārtraukti būs pasargāts, viņš kļūs bailīgs un nebūs gatavs grūtībām, kas viņu sagaida nākotnē.

Par programmu Rimi Bērniem

Rimi Bērniem ir programma Latvijas bērnu priekam un veselībai. Tā apvieno ekspertus, kuri dalās iedvesmojošos padomos par uztura, emocionālās un fiziskās veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, izglītību un kvalitatīvu izklaidi, uzrunājot gan vecākus, gan bērnus. Rimi Bērniem īsteno arī dažādas sociālas iniciatīvas, atbalstot bērnus, jauniešus un ģimenes visā Latvijā. Dalība programmā sniedz iespēju saņemt īpašus piedāvājumus ģimenēm ar bērniem Rimi veikalos, kā arī izmantot īpašas iepirkšanās atlaides bērnu jubilejās. Vairāk: https://www.mansrimi.lv/berniem/.

Kafija nav tas produkts, no kura jāatsakās veselīga dzīvesveida tīkotājiem, jo šis dzēriens veselībai sniedz arī daudz pozitīvu ieguvumu. Cits jautājums – ko iesākt, ja kafija negaršo vai arī veselības dēļ no kafijas lietošanas iesaka atturēties? Aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Ivanda Krastiņa iesaka četras alternatīvas, kā vēl var tikt pie mundruma devas.

Neiesaka menopauzes periodā un tukšā dūšā

Kad darba dunā pēkšņi ir sajūta, ka enerģijas “baterijas” izlādējušās, krītas darba spējas, grūti koncentrēties, piezogas nogurums, tasīte kafijas palīdz, tonizē organismu, uzmundrina, lai atkal varētu turpināt iesāktos darbus ar pilnu jaudu. “Kafija ir arī lielisks antioksidantu avots, pasargā šūnas no pāragras novecošanās, veicina arī laimes hormonu dopamīna un seratonīna izdalīšanos – cilvēks pēc kafijas tasītes malkošanas vienkārši jūtas priecīgāks. Tomēr jāņem vērā, ka īslaicīgi kafija paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, tāpēc tiem, kuriem ir hipertensija vai paātrināts pulss, pret kafijas lietošanu nedrīkst izturēties vieglprātīgi – jāzina, cik tasītes dienā drīkst lietot un kad jāmeklē cita alternatīva. Arī tad, ja cilvēkam ir sūdzības par jutīgu kuņģa zarnu traktu un viņš stāsta, ka pēc kafijas baudīšanas vēders pūšas, dedzina pakrūtē, labāk padomāt par citiem variantiem, kā sevi tonizēt. Neieteiktu kafiju lietot arī tukšā dūšā, lai nekairinātu kuņģa gļotādu, bet sievietēm menopauzes laikā kafija jāmalko īpaši prātīgi – dzērienam piemīt urīndzenošas īpašības, kas traucē kalcija uzsūkšanos organismā, kā arī pastiprināti izvada citas minerālvielas,” stāsta Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Vienlaikus jāņem vērā, ka gadījumos, ja tiek lietots kāds uztura bagātinātājs, it sevišķi kalcija preparāti, no kafijas lietošanas ieteicams atturēties vai izvēlēties kādu no četrām citām alternatīvām, kas sniegs mundruma devu. 

1. Garšīgā alternatīva

Arī cigoriņu kafija, zaļā, Roibuša vai Mačas tēja, kā arī kakao nodrošinās gandrīz tādu pašu enerģijas devu kā kafija, tonizēs ķermeni, veicinās koncentrēšanās spējas, bet šajos dzērienos būs ievērojami mazāks kofeīna saturs. Arī svaigi spiesta citrusaugļu sula vai ūdens glāzē izšķīdināts C vitamīns tonizēs. “Ja pa rokai ir tumšās šokolādes gabaliņš, žāvēti augļi vai rieksti, tā būs laba uzkoda, kas sniegs ātru enerģiju. Piemēram, žāvētās un svaigās aprikozēs ir daudz kālija, kalcija, dzelzs, bet dateles mazina nogurumu, uzlabo asins sastāvu. Savukārt, garastāvokļa uzlabošanai var pagatavot dzērienu “zelta piens”, siltam pienam pievienojot mazliet kurkumas, maltu melno piparu un tējkaroti medus, ja vien cilvēkam nav alerģijas pret bišu produktiem. Arī bišu produkti – medus, peru pieniņš, bišu maize – palīdz gan stiprināt imunitāti, gan vairot enerģiju,” iesaka Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

• Vienkāršākā alternatīva

Atcerieties par ūdeni! Katru dienu ieteicams uzņemt vismaz 1,5-2 litrus ūdens, lai nepieļautu, ka ķermenis sāk zaudēt šķidrumu, jo tad krītas arī enerģijas līmenis, cilvēks jūtas slābans, ir izteikts nogurums un miegainība. 

• Vides alternatīva

Tiklīdz cilvēks sajūt nogurumu, būtu ieteicams plaši atvērt logus un ļaut telpā ieplūst svaigam gaisam. Reizēm tieši skābekļa, nevis kofeīna trūkums ir tas, kas organismam vajadzīgs. Enerģijas būs vairāk arī pēc pastaigas svaigā gaisā.

• Dzīvesveida alternatīva

Ja vien ir tāda iespēja, arī pieaugušam cilvēkam ieteicams gulēt diendusu. Pat 30 minūtes snaudas spēj atjaunot enerģijas līmeni, uzlabot koncentrēšanās spēju, atmiņu, garastāvokli, atraisīt radošumu un veicināt produktīvu strādāšanu arī dienas otrajā pusē. Ja tiek meklēta alternatīva kafijai, arī kontrastduša no rītiem ir labs risinājums. Svarīgi kontrastdušu noslēgt ar vēsu ūdeni, lai tonizētu asinsvadus. Tomēr rūdīšanos jāuzsāk pakāpeniski, katru rītu ūdens temperatūru pazeminot par 1-2 grādiem. Tāpat ieteicams padomāt, vai nav pienācis laiks ieturēt “viedierīču diētu”? “Arī pārmērīga telefonu un datoru lietošana (it īpaši pirms gulētiešanas) var izraisīt hroniska noguruma sajūtu,” saka Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. “Jāļauj smadzenēm atpūsties – tad arī spēka un enerģijas būs vairāk.”

Tā pati kafija, tikai veselīgāk pagatavota

Arī situācijās, ja kafijas lietošanai ierobežojumu nav, jācenšas to pagatavot pareizi, lai gūtu maksimālo labumu no šī dzēriena. “Ideāla kafija ir tāda, kas pagatavota no vidēji apgrauzdētām kafijas pupiņām – tādā kafijā būs ne tikai kofeīns, bet arī gana daudz antioksidantu. Kad kafijas biezumiem krūzītē uzliets vārošs ūdens, nogaida 4 minūtes un tad kafiju nolej, izkāš caur sietu vai citādi atdala no biezumiem. Jo ilgāk dzērienā būs kafijas biezumi, jo lielākā koncentrācijā tajā būs kofeīns,” veselīgu veidu, kā pagatavot kafiju, iesaka farmaceite Ivanda Krastiņa. Tiem, kuri ir lieli latte vai cappuccino cienītāji, bet vēlas atbrīvoties no liekā svara, piena vietā pie kafijas var lietot mandeļu, sojas vai kokosriekstu pienu.

Jāņem vērā!

Ja nogurums un enerģijas trūkums ir izteikts un ieildzis, nav jāaizraujas ar nemitīgu organisma tonizēšanu dažādos veidos, bet labāk runāt ar ārstu, jo iemesls enerģijas trūkumam, miegainībai, nogurumam var liecināt arī par:

• vairogdziedzera darbības traucējumiem,
• mazasinību,
• miega traucējumiem,
• fizisku un emocionālu pārslodzi,
• zāļu lietošanas indikācijām, ja tiek lietoti medikamenti asinsspiediena un holesterīna līmeņa samazināšanai.