Dažās sezonās topa augšgalā ir oranža lūpukrāsa, dažās rozā vai jauna matēta tekstūra. Taču 2018.gada pavasara nogalē un vasarā uzmanība ir jāpievērš vienam lūpu produktam – šķidrajai lūpukrāsai ar metālisku mirdzumu!
Vasara ir laiks, kad ļauties drosmei un eksperimentiem, tāpēc pārsteidz pati sevi un izvēlies metālisku midzumu. Ja tev šķiet, ka šī tendence ir nedaudz par agresīvu, izvēlies pavisam maigu toni, kuru uzklāj nelielā kārtā pa virsu savai ierastajai ikdienas lūpukrāsai. Ieskaitīts tiek jebkurš mēģinājums likt metālisko lūpukrāsu lietā!
Vienkārša recepte, kura tev palīdzēs atcerēties vasaru. Tā noteikti patiks arī tavai ģimenei un draugiem!
Sastāvdaļas:
1/2 glāzes brūkleņu, dzērvenēm un upeņu (jebkura kombinācija)
1/2 glāzes auzu milti (vari izmantot arī parastos miltus)
1 tējkarote cepamā pulvera
1/2 tējkarote sāls
1/2 tējkarote kanēļa
1/2 tase cukura
1/2 tase nedaudz izkausēta sviesta
2 olas
1 tējkarote vaniļas ekstrakta
1/2 glāze piena
Norādes:
Sāc ar ogu sagatavošanu. Rūpīgi nomazgā brūklenes, dzērvenes un upenes, un pēc tam izkārto tās uz papīra dvieļa, lai novērstu lieko mitrumu.
Uzsildi savu cepeškrāsni līdz 180°C un ieliec papīra mafinu formas mafinu traukā.
Lielā bļodā sajauc auzu miltus, cepamo pulveri, sāli un kanēli. Šī sausā maisījuma izmantošana palīdzēs iegūt mafinām lielisku tekstūru.
Otrā bļodā samaisi kopā cukuru un izkausētu sviestu. Pievieno olas pa vienai, iepriekš kārtīgi sakuļot.
Pēc tam pievieno vaniļas ekstraktu un pienu, turpini kārtīgi visu maisīt.
Pēc tam sausos un šķidros maisījumus savieno kopā, iegūstot viendabīgu mīklu. Pievieno sagatavotās ogas un viegli tās iemaisi.
Sadali mafinu mīklu vienmērīgās devās mafinu traukos. Formas aizpildi apmēram līdz 2/3 augstumam.
Ieliec mafinus cepeškrāsnī un cep apmēram 20-25 minūtes vai līdz tie kļūst zeltaini un izcepti iekšienē. Lai pārbaudītu gatavību, izmanto kociņu, iestiprinot to mafinu centrā – ja tas iznāk tīrs, mafini ir gatavi.
Kad mafini ir gatavi, izņem tos no cepeškrāsns un atdzesē.
Tagad vari baudīt šos sulīgos un garšīgos brūkleņu, dzērveņu un upeņu mafinus kopā ar tēju vai kafiju. Labu apetīti!
Vienkārši pagatavojami, sātīgi, silti un oriģināli kartupeļu salāti ar sinepju mērci – šis būs tavas vasaras favorīts!
Sastāvdaļas:
500 g jauno kartupeļu,
sauja valriekstu, 1 aklažāns,
6-8 ķiršu tomātu,
1 daiviņa ķiploka,
1 ēdamkarote sinepju sēklu,
1 ēdamkarote saldo sinepju,
½ ēdamkarote citrona sulas,
¼ glāze olīveļļas,
1 tējkarote medus,
sīpolloki un baziliks.
Pagatavošana:
Kārtīgi nomazgā un nosusini kartupeļus, sadursti tos ar dakšu, apsmidzini ar eļļu un apber ar sāli un pipariem.
Atsevišķi sagriez baklažānu, uzber sāli un noliec malā.
Uzsildi cepeškrāsni līdz 220 grādiem, liec iekšā kartupeļus un cep 30-35 minūtes (vai kamēr gatavs).
Aptuveni pēc 15 minūtēm kartupeļu pannā samet arī baklažānu.
Kamēr dārzeņi ir cepeškrāsnī, var gatavot sinepju mērci. Sajauc abus sinepju veidus ar citronu sulu un medu. Pievieno šķipsniņu sals. Pakāpeniski pievieno arī olīveļļu.
Gatavos dārzeņus atdzesē 5-7 minūtes. Pēc tam kartupeļus mazliet saspied (tas ļaus mērcei labāk uzsūkties).
Samaisi siltos dārzeņus ar sagatavoto mērci un atstāj uzsūkties (aptuveni stundu).
Pasniedz, pievienojot sagrieztus tomātus, zaļumus un riekstus.
Temperatūras stabiņam pārsniedzot 20 grādu atzīmi beidzot varam atļauties izvēlēties brīvāku vasaras apģērbu. Protams, ikvienu sievieti, skatoties skapī, ir piemeklējusi sajūta, ka nav ko vilkt mugurā – viss ir apnicis un vairs nav modē. Kā izvēlēties ilgtspējīgu apģērbu, kas nekad nenoveco un labi kopts gadiem saglabā savu aktualitāti? Kopā ar modes un dzīvesstila satura veidotāju Kristīni Krišjāni un multizīmolu veikala “VAN GRAAF” ceļvedi pārskati savu skapi un papildini to ar klasiskām apģērbu un aksesuāru vērtībām, kas kļūs par pamatu desmitiem kapsulu kombināciju.
Vasara ir tas laiks, kad vēlamies būt spilgtas, pamanāmas, vieglas un mazliet rotaļīgas. Savu individuālo stilu ikviena var izpaust, izvēloties sev tīkamas apģērba krāsas, siluetu, tekstūru un rakstus, piemēram, ziedu motīvu, ģeometriskas formas, strīpas vai citus vizuālos akcentus. Pasaules modes nami katru jaunu sezonu iesāk ar jaunām apģērbu tendencēm un stilistiku, vai nu radot pilnīgi jaunas apģērbu līnijas, formas un krāsu salikumus vai balstoties uz klasiskām vērtībām. Ar jauno, moderno un aktuālo savu garderobi noteikti var papildināt, taču mūslaikos, kad arvien vairāk sākam domāt par ekoloģiju un ilgtspējību, ir vērtīgi pārdomāt savas vēlmes un to, cik ilgi konkrēto apģērbu vai aksesuārus lietosim arī pēc šīs sezonas beigām.
Agrākie pētījumi liecina, ka, piemēram, briti, iegādājas ap 50 miljoniem apģērba vienību brīvdienām, kas tiks uzvilktas tikai 1 reizi.[1] Bet kopumā katru gadu tiek izmesti 92 miljoni tonnu apģērba, 57% no tiem nonāk atkritumu poligonos, kur pārstrādājas desmitiem un pat simtiem gadu.[2]
Šādos apstākļos ir īpaši svarīgi izdarīt pārdomātas izvēles. Tātad, kas ir ilgtspējīgas vasaras garderobes stūrakmeņi?
Lai arī kādi krāsu salikumi, toņkārtas un gammas šovasar ir modē, visaktuālākā vasaras krāsa vienmēr būs baltā – skaidro Kristīne Krišjāne. Baltu apģērbu varam kombinēt ar jebkuru citu krāsu un rakstu, lai cik raibs tas būtu. Baltais padara koptēlu tīru, piešķir tam svaigumu, vieglumu un arī klasiskāku koptēlu. Vieni no vērtīgākajiem pirkumiem noteikti būs balta kreklblūze un balts T-krekls. Abus šos apģērbus var kombinēt praktiski ar jebko. Izvēlies brīvāka piegriezuma siluetus, kas derēs gan šobrīd, gan rudenī, gan iespējams pēc dažiem gadiem. Arī tad, ja neesi supermodele ar 90-60-90 parametriem, ievies šīs pamatvērtības savā skapī un atceries, ka apģērbs, kas neiespīlē ķermeņa aprises, bet ļauj tam justies brīvi, izskatās komplimentējoši ikvienai sievietei visos vecumos.
Galerija
Vēl viena stabila un gadiem nemainīga vērtība ir linu vai līdzīga viegla auduma krekls – tas vienmēr piešķirs vasarīgu vieglumu un svaigumu un noderēs gan ofisa dāmām, gan dodoties uz pludmali vai kā papildinājums kleitai kokteiļballītē.
Vēl viens klasisks vasaras apģērbs ir džinsu jaka. Tās silueti iespējams mainās no oversized līdz “uz auguma” siluetam, taču džinss joprojām ir nemainīga vērtība. Atrodi sev piemērotāko modeli, kas vienlīdz labi piestāvēs svārkiem, kleitai vai biksēm. Pat pēc vairākkārtējas mazgāšanas un ilgstošas lietošanas, kā arī izbalēšanas saulē džinsa audums nezaudē savu aktualitāti un nekad nenoveco, bet kļūst arvien robustāks un interesantāks. Tieši tāpēc mammas jaunības garderobē atrasta džinsa jaka ļoti iespējams būs aktuāla joprojām.
Un kā ķirsis uz tortes Tavu koptēlu izcels aksesuāri. Oriģināla un nemainīga vasaras vērtība – salmu cepure, kas sargās gan sejas ādu, gan redzi, jo, atceries – vasarā ir īpaši augsts ultravioletais starojums un tieši seja bieži vien cieš pirmā. Un, protams, sieviete neiziet no mājas bez rokassomiņas. Kad vēl, ja ne vasarā izvēlēties salmu, pītu vai līdzīgu somu, kurā paslēpt visu ikdienā nepieciešamo. Somas no dabiskiem materiāliem ir bijušas aktuālas vienmēr un lai kādas modes tendences nāktu un ietu, šāda soma būs noderīga katrā vasarā un ārzemju ceļojumā uz siltākiem krastiem.
Atceries – vasara ir ziedēšanas laiks. Gan dabā, gan attiecībās, gan arī garderobē. Ja gada vēsajā sezonā esam konservatīvākas, tad vasara ir laiks, kad atļauties vairāk. Taču visam jābūt līdzsvarā. Izvērtē, kāda ir Tava skapja ietilpība un vai tiešām ir vajadzība papildināt garderobi. Ja tā ir, izvēlies drēbes un aksesuārus, kas kalpos ilgstoši, un noderēs visdažādākajās dzīves situācijās, nevis pārklāsies ar putekļiem pēc 1 reizi apmeklēta pasākuma. Universālas lietas ir vieglāk savstarpēji kombinēt, turklāt tās piešķir eleganci ikvienam tēlam – iespējams tieši balts T-krekls vai kreklblūze, džinsu jaka, salmu cepure un soma var kļūt par Taviem ikdienas pavadoņiem vasarā.
Nomizo bietes, sagriez vidēji lielos gabalos, kārto uz cepešpannas, aplej nedaudz ar eļļu un liec krāsnī cepties 180 grādos uz 40 minūtēm līdz 1 stundai, līdz gatavas.
Kad bietes gatavas, izņem tās no krāsns un liec traukā marinēties, pievienojot šallotes sīpola marinādi.
Ņem trīs bļodiņas, vienā ber rīvmaizi, otrā – miltus, trešajā – ar dakšiņu sakultu olu.
Nelielā katliņā uzsildi eļļu. Pa vienai ņem sniega bumbu, to apviļā miltos, tad olā un rīvmaizē. To atkārto ar visām. Kad eļļa uzkarsusi, pa vienai Sniega bumbās liec cepties katliņā, katru cepot apmēram 2 minūtes. Izņem ārā un liec uz salvetītes nosusināties.
Sagriez tomātus, avokado, sajauc ar sinepju dīgstiem, pistācijām un nedaudz olīveļļas.
Traukā kārto marinētās bietes, tomātus, avokado ar dīgtiem un riekstiem, kā arī cepto sieru.
Pasniedz kā pamatēdienu vai piedevu.
Padoms: Siltā laikā bietes var cept arī ārā uz grila, un ēdiens vislabāk garšos pie dabas.
Recepšu un fotogrāfiju autores: Justīne un Monika, Divi10.com
Bērnu vasaras brīvlaiks vecākiem nereti sagādā raizes: atvaļinājums darbā ir vien dažas nedēļas, bet bērni mājās veselus trīs mēnešus. Ar ko viņi nodarbosies, kas pieskatīs? Kā plānot vasaru, lai tā būtu bez raizēm gan bērniem, gan vecākiem? Konsultē Maija Dubava, ārste psihoterapeite Veselību centru apvienības poliklīnikā Aura.
Viens no priekšnoteikumiem labam vasaras brīvlaikam: komunikācija ar citiem bērniem, kopīgas rotaļas, peldēšanās un citas fiziskas aktivitātes. Tiesa, pusaudži diez vai būs priecīgi par perspektīvu vadīt vasaru tālu no ierastās vides un skolas draugiem, saka Maija Dubava.
Dzīve turpinās
Lai arī mācību gads beidzies, bērnu dzīve turpinās un tas, kāda ir viņu vasara, vistiešākajā veidā saistīts ar vecāku dzīvesveidu, jo bērns ir ģimenes spogulis, neatkarīgi no gadalaika. Laika, ko vecāki pavada kopā ar bērnu, nevar būt par daudz. Galvenais, lai tas bērnu nenomāc, radot neapmierinātību un dusmas.
Ja vecākiem svarīgas aktivitātes un izaugsme, bērni pārņems šo dzīves modeli. Psihoterapeite teic: «Ja vecāki ir aktīvi: apmeklē pasākumus, skrien, nūjo, dodas izbraucienos ar velosipēdiem vai pie jūras, turklāt dara to kopā ar bērniem, arī viņi jutīs vajadzību organizēt savu brīvo laiku. Vecāki spēj bērnu dzīvi ievirzīt noteiktā gultnē, ja piedāvā iesaistīties sporta aktivitātes, mākslas vai mūzikas nodarbībās, ja no agras bērnības lasa bērniem grāmatas, kas ar laiku kļūst par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Šo bērnu vasaras plāni ir zināmi, jau beidzoties mācību gadam: vasaru viņi parasti pavada, apmeklējot nodarbības vai dodoties uz kādu nometni.
Noteikumu rullis
Zināms, prognozējams dienas ritējums palīdz organizēt laiku un sniedz bērnam nepieciešamo drošības izjūtu. Te lieti noder ģimenes pārrunas, kurās izrunāt un pieņemt abām pusēm saprotamus un izdevīgus noteikumus, noslēdzot vienošanos, kas paredz arī abpusēju ieguvumu.
«Skolas laikā galvenais bija mācību darbs, bet par to, kas ir svarīgākais vasarā, kādi ir bērna pienākumi šajā laikā, vecākiem un bērniem ir jāvienojas. Pilsētas bērniem pienākumu droši vien nebūs pārāk daudz, sarakstā var iekļaut, piemēram, istabas uzkopšanu, pastaigas ar suni, noteikta skaita lappušu izlasīšanu obligātās literatūras grāmatā un vakara sarunas par lasīto. Te gan jāpiebilst, ka ne katrā ģimenē bērni lasīšanu uztver kā pienākumu, kas jāapraksta noteikumos. Dažiem grāmatu lasīšana ir aizraušanās un bauda,» atzīst Maija Dubava.
Jo lielāks ir bērns, jo noteikumiem jābūt abpusēji saskaņotākiem un pieņemamiem. Vislabāk, ja tos fiksē rakstiski. «Ir divi kardināli atšķirīgi audzināšanas veidi: prasīgais un neprasīgais. Audzināšana ar prasībām arī var būt divējāda: viena ir autoritāra, otra – audzināšana ar autoritāri, kas balstīta uz vienošanos: tu izdari to, par ko esam vienojušies un es izpildu savu vienošanās daļu. Par noteiktu vienošanās punktu izpildi bērnus var stimulēt ar apbalvojumu – kādu īpašu lietu, pasākuma apmeklējumu vai naudu – nekā slikta tajā nav. Ja bērns zina, ka saņems apbalvojumu, viņam ir motivācija censties. Cits jautājums – cik lietderīgi ir bērnu ar pienākumu un noteikumu sarakstu atstāt mājās vienu. Kā viņš sevi kontrolēs? Godīgi pierakstīs, cik pavadījoslaika lasot, cik pie datora, vai varbūt sāks melot? Tas atkarīgs no tā, kā ir attīstījušās bērna paškontroles spējas un super ego.»
Bīstamie kārdinājumi
Nereti vecāki bažījas par to, ka brīvlaikā bērns pārāk daudz laika pavada pie datora. Psihoterapeite norāda: «Dators un telefons ir tāds pats ļaunums, kā atkarību izraisošas vielas. Tehnoloģijas apēd laiku un, ja nepārtraukti sēž pie datora, sociālajos tīklos, bērns dzīvo svešu dzīvi, zaudējot savējo. Savulaik ļoti traumēti bērni psihoterapeitam stāstīja, ka vecāki dzer un viņus sit, bet tagad aizvien izplatītāks kļūst cits iemesls: vecāki ir pārņemti ar datoru, televizoru vai viedtālruni. Tā ir atkarība! Ja vecākiem tas ir svarīgāk par laiku, ko varētu pavadīt kopā ar bērnu, arī bērns kļūs par tādu pašu atkarīgo.»
Vai vasara ir arī citu kārdinājumu aktualizēšanās laiks? Diez vai. Lai izmēģinātu alkoholu vai ievilktu pirmo dūmu, neviens pusaudzis negaidīs vasaru, tomēr vecāku bažas var saasināties kaut vai tādēļ, ka tieši vasarā bērns vairāk laika pavada savā nodabā, draugu lokā.
«No alkohola izmēģināšanas bērnu ir grūti pasargāt – šāda reize, visticamāk, var pienākt katram. Turpina dzeršanu vai ne, tas atkarīgs no personības struktūras, ko uzbūvējusi ģimene. Narkologi atzīst: no visiem, kas sāk lietot atkarību izraisošās vielas, viena trešā daļa to neturpina nemaz, viena trešā daļa turpina, taču kontrolē, bet viena trešā daļa kļūst atkarīgi. Tāda pati statistika attiecas arī uz anoreksiju: trešdaļa meiteņu, kuras uzsāk diētu, kādā brīdī nonāk galējībās. Cilvēka psihe diemžēl ir tendēta uz atkarībām, bet, ja ģimenei ir raksturīgas labās atkarības – mūzika, māksla, sports –, kas izmaina emocionālo fonu, tad tās var pasargāt no bīstamajām atkarībām.»
Lielie bērni – aukles
Kuplāku ģimeņu vecāki nereti vasaras brīvlaiku sagaida ar atvieglojumu: būs, kas pieskata mazos bērnus. Taču perspektīva kļūt par vasaras aukli lielajiem bērniem nešķiet pievilcīga. Bērns, iespējams, vēl neapzinās, ka liela ģimene ir bagātība un brāļi vai māsas var būt gan labākie draugi, gan konkurenti. Maija Dubava uz to raugās šādi:
«Nekur citur bērni tā neiemācās draudzēties, konkurēt, strīdēties un salabt, kā tas izdodas ģimenē. Protams, ka vecākie bērni mēdz pieskatīt jaunākos, tomēr vecākiem ir jāizvērtē, ko lielais bērns spēj un ko ne. Ja pirmsskolas vecuma meitenei ir jāpieskata zīdainis, tas nav pieļaujams, bet, ja vecākajam bērnam ir vismaz 13 gadu un mazākais ir pamatskolas vecumā – kāpēc ne? Vecākiem ir jārēķinās, ka lielie bērni būs neapmierināti un dusmīgi, un nebūt ne sajūsmā par pieskatīšanu. Taču jāatceras, ka visi sasniegumi dzīvē izdodas tikai tad, ja kaut kas tiek ziedots: ziedo laiku, ko varētu pavadīt ar draugiem, bet iemācies rūpēties, tanī pašā laikā bērns iemācoties arī valdīt savas dusmas. Pieskatīšana, protams, nedrīkst aizņemtu visu lielā bērna laiku, turklāt par to viņam ir jāsaņem arī kāds gandarījums. Ja vecākajam bērnam brāļa vai māsas pieskatīšana bijusi traumatiska un šo traumu viņš nes sevī, arī būdams pieaudzis, visticamāk bērns tolaik nav spējis tikt galā ar pienākumiem. Mazs, trīs četrus gadus vecs bērns ir grūti pieskatāms – viņam piemīt tikai konkrētā domāšana un viņa dzīves aktualitāte ir rotaļas. Savukārt lielākajam bērnam jau ir attīstīta loģiskā domāšana. Uzticot lielajam bērnam mazāko pieskatīšanu, vecākiem jāsaprot, ka šis pienākums ir jādozē. Tā ir vecāku atbildība.»
Brīvlaika plānošana
Lai vasara nesagādā raizes, bērnu brīvlaiks ir jāplāno laikus. Jau ziemā jāapdomā, vai ir pārgājieniem atbilstošs apģērbs, vai ir teltis un velosipēdi. Vasara ir laba iespēja ģimenei maksimāli daudz laika pavadīt kopā, taču aktīvās atpūtas budžets ir jāveido krietni iepriekš.
Vasarai vajadzētu dot bērniem arī intelektuālo ieguvumu, lasot grāmatas, tostarp obligāto literatūru, tādēļ pie grāmatām bērns jāpievilina visos pieejamos veidos. «Vecākiem vajadzētu rūpīgi izvēlēties labas, interesantas un aizraujošas grāmatas. Bērnus var pieradināt klausīties grāmatas arī audioierakstā. Klausoties var ļaut vaļu fantāzijai, un tā ir liela priekšrocība, salīdzinot ar kino, kur satura ainas jau ir acu priekšā,» atzīst psihoterapeite.
Izvēloties bērnam vasaras nometni, vecākiem jāorientējas uz tām, kas ir jēgu un var papildināt bērna zināšanas. Vecākiem jāmeklē tas, kas bērnu interesē, kas viņam patīk un padodas.
Vasara kā terapija
Ja vecāki domā, ka bērnam ir uzvedības problēmas un vēlas izmantot vasaru, lai tās atrisinātu ar psihologa vai psihoterapeita palīdzību, vispirms viņiem jādodas pie speciālista bez bērna.
«Bieži vien vecāki atved bērnu un saka: mans bērns ir slims, viņš ir jāārstē. Bet izšķiršanās faktiski ir par trim lietām: vai bērnam tiešām ir vajadzīga psihoterapija, vai viņam vispār ir vajadzīga speciālista palīdzība, un, vai patiesībā tieši vecāki nav tie, kuriem vajadzīga palīdzība. Visbiežāk tomēr ir jāsāk ar vecākiem: jāparunā par viņu problēmām, par to, kas notiek viņu dzīvē. Katram ir izcelsmes ģimene, un trauksme par bērnu parasti ir saistīta ar vecāka paša pieredzi. Visvērtīgāk, ja vecāki var nokāpt no sāpīgajām problēmām, paskatīties uz tām no malas un runāt par savām grūtībām. Jo mierīgāki un pašpārliecinātāki kļūs vecāki, jo vieglāk sakārtosies bērna dzīve. Psihoterapija nav ārstēšana, tā ir kopēju risinājumu meklēšana,» teic VCA psihoterapeite Maija Dubava.
Mājas aptieciņu pirms brīvlaika ir vērts pārskatīt
Drošs paliek drošs – ir vērts pārskatīt mājas aptieciņas saturu, pirms vasaras brīvlaika. “Kaut kur taču mums bija tie plāksteri!” – kam gan nav gadījies šādi iesaukties, kad bērnu aktivitātes ir apturējusi, piemēram, neliela trauma, noberzums. „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva vērš uzmanību, ka, gūstot jebkādu traumu, tā vispirms ir jānovērtē – jāsaprot, vai ir nepieciešama medicīniskā palīdzība, vai tomēr var tikt galā saviem spēkiem. “Ja trauma nav smaga, savainoto vietu, atbilstoši tam, kāda ir brūce, apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli un izolē no apkārtējās vides iedarbības, tātad – aplicē plāksteri vai uzklāj gelu, kas izveido aizsargājošo plēvīti. Brūces apstrādei noteikti ir jāizmanto aptiekā iegādāts dezinfekcijas līdzeklis, nevis kāds alkoholisks dzēriens vai odekolons.
Tātad šiem aptiekas produktiem ir jābūt mājas aptieciņā tur, kur bērns atrodas vasaras brīvlaikā – pie vecvecākiem, vasaras mājā tāpat kā alerģiskas reakcijas gadījumā lietojamiem līdzekļiem . Vasaras nometņu vadītājiem arī allaž jārūpējas, lai pirmās nepieciešamības aptieciņa būtu labi nodrošināta.” Ir vajadzīgi līdzekļi gremošanas traucējumu gadījumiem, jo var gadīties iedzīvoties vēdera sāpēs un pat caurejā. Noderēs absorbenti – aktivētā ogle, diosmektīts. Ja bērnam ikdienā ir jālieto zāles kādas hroniskas slimības ārstēšanai, pirms brīvdienām vai, dodoties izbraukumā uz vairākām dienām, vajadzētu pārliecināties, ka tās ir pietiekamā daudzumā. Vasarā ir jāgādā par ādas un acu aizsardzību, aizsardzību pret saules kaitīgo iedarbību. Ja āda ir bojāta, vajadzētu izvelēties krēmu ar dekspantenolu, kas veicinās mikrobrūču dziedēšanu. Acis arī pelnījušas rūpes. Saulesbrilles un acu aizsardzība ir pat ļoti aktuāla. Nozīmīgi ir iegādāties līdzekļus, kas palīdz izvairīties no kukaiņu kodumiem. Vasarā allaž svarīgi nepārkarst, lietot galvassegu, ģērbies, atbilstoši laika apstākļiem (arī padomājot, kā maksimāli izvairīties, lai nepiesūcas ērce) un atcerēties laikus pieteikami padzerties. Ceru, ka ieradums padzerties ūdeni siltā vasaras dienā ir jau kļuvis par labu paradumu arī bērnu un jauniešu vidū,” novēlot krāsainas un bagātas vasaras brīvdienas ārstes stāstīto vēl papildina „Mēness aptiekas farmaceite Linda Fevraļeva.
1. jūnijs ir ne tikai skolēnu vasaras brīvlaika pirmā diena, bet arī Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Šajā dienā daudzviet Latvijā gaidāmi skaisti, vērienīgi un ģimeniski pasākumi. Bezmaksas pasākumu ceļvedis Latvijas pilsētās.
Rīgā – Bērnu dienas festivāls
Koncerti, plaša spēļu zona, brīvdabas kino un boulings, zinātniskie eksperimenti, aizraujošas meistarklases, vizināšanās ar kartingiem un vēl daudzas citas interesantas aktivitātes 1. jūnijā varēs baudīt Rīgā – “Esena dārzos”. Šis būs neaizmirstams piedzīvojums visai ģimenei! Pašiem mazākajiem būs sava īpašā rotaļu telts, rotaļlaukums un lielā smilšu kaste. Festivāla laikā bērniem būs lieliska iespēja noskatīties animācijas filmu par Loti – “Lote un pazudušie pūķi”.
Līdzi ieteicams ņemt savus piknika groziņus, lai, atvelkot elpu no smiekliem, priekiem un dauzīšanās, varētu baudīt nesteidzīgas pusdienas pie dabas. Piknikošanu varēs papildināt ar gardumiem no vafeļu darbnīcas, saldumiem no “Laimas” un graudaugu pārslām “Milzu!”.
Pasākuma norises laiks: no plkst. 11.00 līdz 15.00.
Adrese:“Esena Pārdaugavas dārzi”, Dzirciema iela 123.
Valmierā – aktīvās atpūtas pasākums
Valmieras estrādē notiks aktīvās atpūtas festivāls ģimenēm – “Kids Wonderland”. Pasākuma galvenais notikums – ģimeņu stafetes dažādās šķēršļu, talantu un atjautības jomās. Saliedēšanās aktivitātēs varēs piedalīties ikviens ģimenes locekli, bet galvenā balva, par kuru cīnīsies ģimenes, būs “Sportiskākās ģimenes” tituls.
Saliedēšanās aktivitātes notiks, sākot no plkst. 11.00, visas dienas garumā.
Adrese: Valmieras estrāde, Dīvaliņa iela 10A.
Siguldā – pilsētas svētki
No 31. maija līdz 2. jūnijam – Mīlētākās pilsētas svētkos – ikviens novadnieks un pilsētas viesi ir gaidīti Siguldā, lai baudītu plašo svētku programmu. Sestdien, 1. jūnijā, plkst. 10.00 siguldiešus modinās novada pūtēju orķestris un svētku īpašie viesi – instrumentālais ansamblis “Sambrassa” no Vācijas, bet Svētku laukumā turpināsies Siguldas novada uzņēmēju izstāde “Nākotnes burziņš”, projekta “Novadu garša” aktivitātes un svētku restorāns “Vasaras garšu dārzs”. No plkst. 15.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un laukumā pie kultūras centra “Siguldas devons” ar baudāmiem koncertiem priecēs Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi. Būs arī kāds pavisam īpašs koncerts jeb muzikāli teatrālā dziesmuspēle par Siguldu bērna acīm – “Es esmu Sigulda”.
Adrese:Siguldas dzelzceļa stacijas laukums, Ausekļa iela 6; laukums pie kultūras centra “Siguldas devons”, Pils iela 10.
Salaspilī – novada svētki “Ar savējiem būt roku rokā”
No 25. maija līdz 2. jūnijam Salaspilī tiek svinēti novada svētki. Izklaides iespējas visai ģimenei!
1. jūnijā novada iedzīvotāji un viesi varēs apmeklēt amatnieku un mājražotāju tirdziņu, kā arī piedalīties lielajā svētku gājienā un fotografēties kopbildei Latvijas kontūrā. Svētkus papildinās “Lustīgā ziņģu un danču andele” ar Liepājas teātra aktrišu kopu, dažādas bērnu izklaides un sporta pasākumi. Vakarā uz novada svētku galvenās skatuves pulcēsies tādi mākslinieki kā “Triānas parks” un Agnese Rakovska, “The Sound Poets”, Gacho, Ralfs Eilands ar pavadošo grupu un “Pulse Effect”. Koncerta noslēgumā – svētku uguņošana.
Adrese: Salaspils Sporta nama stadions, Rudzu iela 2; kultūras nams “Rīgava” un Rīgavas mūzikas un mākslas dārzs, Līvzemes iela 7; Nacionālais botāniskais dārzs, Miera iela 1.
Kuldīgā – jauniešu diena
Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs aicina uz jauniešu svētkiem. Pasākumā jauniešiem būs iespēja ne tikai skatīties ekstrēmās sacensības, bet arī tajās piedalīties. Tāpat varēs iesaistīties mūsdienu deju un kustību festivālā. Kuldīgas novada jaunieši svētku laikā varēs tikties ar dažādu nozaru personībām.
Pasākuma sākums plkst. 12.00.
Adrese:Kuldīgas pilsētas estrāde, Pētera iela 5.
Cēsīs – bērnu svētki
Maija parkā un tā apkārtnē 1. jūnijā tiks atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Tie ir svētki, kas Cēsīs kļuvuši par skaistu un krāšņu tradīciju, kopā pulcējot ģimenes ar bērniem. Pasākuma laikā ikvienam būs iespēja iesaistīties radošās, izzinošās un izglītojošās aktivitātēs, piedalīties sportiskās spēlēs un baudīt muzikālu koncertu.
Pasākuma norises laiks: no plkst. 11.00 līdz 15.00.
Adrese: Maija parks, Lenču iela 2.
Daugavpilī – aktīva atpūta visai ģimenei
Brīvlaika pirmā diena tiks atzīmēta arī Daugavpilī! Pasākuma ideja – radīt sacensību garu bērniem un jauniešiem, lai šo dienu pavadītu kopā ar ģimeni un, izpildot uzdevumus, iegūtu vērtīgas balvas, kā arī baudītu muzikāla koncerta priekšnesumus. Piedalīties sacensībās varēs komandās, sākot no diviem cilvēkiem. Komandām būs jāpārvar stafetes un citi šķēršļi.
Svētku apmeklētājus priecēsDaugavpils dejotāji un dziedātāji, kuri papildinās jautrās ģimeņu stafetes ar muzikāliem un radošiem priekšnesumiem.
Pasākuma norises laiks: no plkst. 16.00 līdz 19.00.
Adrese:Daugavpils centrālais parks, Raiņa iela 27.
Jēkabpilī – jautri svētki bērniem
Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas atzīmēšana Jēkabpilī kļuvusi par skaistu un neaizmirstamu tradīciju. Svētki sāksies ar jestru gājienu, kurā pievienosies arī Lācītis, Vāvere, Princese un mazie poniji. Kena parkā uz estrādes skatuves uzstāsies tādi mūziķi kā Aija Andrejeva, Marts Kristiāns Kalniņš un Goran Gora. Svētku laikā izklaides visām gaumēm – “Kurmja rakums”, “Galda boulings”, “Trakais braucējs” un citas atrakcijas. Būs radiovadāmo mašīnu trase un elektroauto noma, kā arī dažādas radošās darbnīcas, sporta sektori, piepūšamās atrakcijas, seju apgleznošana, karuseļi, popkorns un cukurvate! Šajā dienā ikviens mazais pasākuma apmeklētājs aicināts ietērpties princeses vai prinča tērpā un piedalīties “Princešu un Prinču parādē”.
Pasākuma norises laiks: no plkst. 11.00 līdz 14.00.
Adrese:Kena parks, Dambja iela 19.
Bauskā – ģimeņu sporta diena
Bauskas pilsētas stadionā norisināsies Sporta diena, kur vecāki ar savām atvasēm varēs ģimeniski, sportiski un radoši pavadīt laiku. Sportiskajās aktivitātēs pirmsskolas vecuma bērni varēs piedalīties gan individuāli, gan kopā ar vecākiem. Paši mazākie svētku apmeklētāji aicināti ņemt līdzi savus braucamos – skrejriteņus, skrituļslidas, velosipēdus u.c. Sporta dienā bērniem būs iespēja sacensties skriešanas disciplīnās, pieveicot lielo stadiona apli. Būs arī rāpošanas čempionāts mazuļiem. Līdzās sportiskajām aktivitātēm būs tādas interesantas un izzinošas nodarbes kā bērnu un jauniešu zinātnes skolas “Laboratorium” eksperimentu šovs, iluzionista Edžus triki un radošā darbnīca “Dārziņš uz palodzes”. Uzstāsies popgrupa “Aprīļa pilieni” un mūsdienu deju grupa “Lēra”.
Ģimeņu sporta dienas sākums plkst. 12.00.
Adrese: Bauskas pilsētas stadions, Uzvaras iela 10/1.
Vasara – laiks, ko gribam baudīt un atpūsties, – diemžēl var saistīties arī ar urīnceļu infekciju saasināšanos, jo to skaits vasaras laikā mēdz pieaugt. Kas tam ir par iemeslu un ko darīt, lai mazinātu urīnceļu infekciju risku? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Galvenie urīnceļu infekciju iemesli vasarā
Vasaras laikā palielinās urīnceļu infekciju skaits, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. To var skaidrot ar to, ka paaugstinās gaisa temperatūra, kas ir labvēlīga vide baktēriju augšanas un vairošanās procesam. Tāpat karstajās vasaras dienās vairāk zaudējam šķidrumu svīstot, un, ja netiek uzņemts pienācīgs ūdens daudzums, veidojas dehidratācija, kas arī veicina urīnceļu infekciju risku. Turklāt arī laika pavadīšana pie ūdens slapjos peldkostīmos vai slapjās drēbēs ir veicinošs faktors infekcijai, jo baktērijām patīk mitra un silta vide. Arī uzturēšanās ūdens tilpnēs paaugstina risku infekcijai, jo ūdenstilpnēs dzīvo dažādas baktērijas, kas var iekļūt urīnceļos. Tāpat, balstoties uz datiem, tiek uzskatīts, ka vasarā arī paaugstinās seksuālās aktivitātes līmenis, kas arī var veicināt infekciju attīstību.
Biežākās problēmas un riski
Visbiežāk urīnceļu infekciju rezultātā attīstās uretrīts, cistīts jeb urīnpūšļa iekaisums un pielonefrīts, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Biežāk urīnceļu infekciju riskam ir pakļautas sievietes, jo sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks un platāks, tādējādi infekciju iekļūšana un pārvietošanās uz augšējiem urīnceļiem ir vieglāka. Taču vasaras karstais laiks paaugstina urīnceļu infekciju attīstības risku arī tiem pacientiem, kuriem jau ir urīnceļu infekciju riska faktori, piemēram, pacientiem ar urīnkatetriem, urīnceļu patoloģijām, kā arī pacientiem ar nomāktu imūnsistēmu.
Parasti ar urīnceļu infekcijām var tikt galā, lietojot antibiotikas, taču gadās, ka nepieciešama arī ārstēšana stacionārā, uzsver ārste.
Galvenie urīnceļu problēmu simptomi
Ir svarīgi zināt un atpazīt galvenos urīnceļu infekciju simptomus, kā arī sūdzību gadījumā savlaicīgi vēsties pie ārsta. Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, galvenie simptomi urīnceļu infekciju gadījumos ir:
sāpīga, dedzinoša urinācija;
imperatīva, bieža urinācija;
urinācija mazos daudzumos;
urīns ir duļķains, ar asins piejaukumu, sliktu aromātu;
vēdersāpes;
drudzis, paaugstināta temperatūra;
slikta dūša, vemšana;
sāpes mugurā, sānos;
vīriešiem var būt sāpes sēkliniekos, sāpes ejakulācijas laikā.
Visu šo sūdzību gadījumos ir jāvēršas pie ārsta!
Urīnceļu infekciju profilakse
Lai pēc iespējas samazinātu risku saskarties ar urīnceļu infekcijām, ir būtiski atcerēties par profilaksi. Ģimenes ārste Z. Zitmane un klīniskā farmaceite I. Priedniece sniedz vienkāršus padomus par to, ko varam darīt, lai mazinātu urīnceļu infekciju risku.
Vasaras karstajās dienās uzņemiet pienācīgu šķidruma daudzumu.
Pēc peldēšanās pārvelciet sausu peldkostīmu vai drēbes. Neatrodieties ilgi slapjās drēbēs, kā arī nevelciet ciešu, piespīlētu apģērbu.
Ievērojiet pareizu tualetes higiēnu – noslaucīties no priekšas uz mugurpusi, lai samazinātu risku urīnceļos nonākt baktērijām no zarnu trakta.
Pēc seksa veiciet urināciju – tas var samazināt risku infekcijai.
Ievērojiet vispārējo higiēnu un izvēlieties intīmo zonu higiēnai atbilstošus līdzekļus.
Lietojiet probiotikas – tām ir labvēlīga ietekme.
Stipriniet vispārējo organisma imunitāti, ikdienā piekopjot veselīgu dzīvesveidu. Palīdzēs arī D un C vitamīna uzņemšana.
Ārstniecības augu spēks
Kā stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece, urīnceļu veselībai var noderēt dažādi ārstniecības augu preparāti, piemēram, tādi, kas satur miltenes, brūklenes un bērzu lapas, lupstāja un pētersīļa saknes, zeltgalvītes, tīruma kosas, maura sūrenes un augstiņa lakstus, kumelītes ziedus un citus. Šiem augiem piemīt antiseptiskas, diurētiskas, spazmolītiskas un pretiekaisuma īpašības. Vislabāk ir izmantot dažādu drogu maisījumus. Ārstniecības augu ekstraktus izmanto tablešu, kapsulu, kā arī pastu iekšķīgai lietošanai ražošanai. Šos preparātus izmanto kā papildu līdzekļus urīnceļu infekciju gadījumā, arī profilaktiski, lai novērstu nieru un urīnceļu akmeņu veidošanos. Tos lieto kursu veidā, un ārstēšanas laikā pastiprināti ir jāuzņem šķidrums.
Izsenis urīnceļu veselībai ir lietotas dzērvenes. Tās rada nelabvēlīgu vidi baktēriju attīstībai un neļauj baktērijām piestiprināties pie urīnceļu sieniņām. Dzērveņu preparāti pieejami dažādos veidos – sulas, tabletes, kapsulas un sīrupi. Tomēr jāņem vērā, ka vienas pašas dzērvenes vai to sula nebūs ārstniecības līdzeklis, kas var izārstēt urīnceļu infekciju. Tās var lietot papildus vai lai novērstu saslimšanu. Uztura bagātinātājos kapsulu veidā aktīvās vielas būs koncentrētākā veidā, tādējādi tie būs noderīgāki urīnceļu veselībai un vienlaikus noderēs arī kā imunitāti stiprinošs līdzeklis.
Atcerieties – urīnceļu infekciju gadījumā ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, jālieto ārsta noteiktie medikamenti, ievērojot visas rekomendācijas.
šodien jūtu, ka varu elpot. pēdējās nedēļas dzīvoju tādā trauksmē, īsti nemaz neapzinoties iemeslu tai. nebij pat laika apstāties un padomāt. BET VAJADZĒJA. ai kā vajadzēja, mierīgi paņemt pārtraukumu kaut uz pusstundu, un veltīt to SEV. apsolos vairs tā negrēkot, un neskriet pa galvu pa kaklu. bet labāk jau nesolīt neko. dzīvē visādi iet, un gan jau neizbēgšu arī es vēlreiz no tādiem sevis mocīšanas maratoniem. tomēr galvenais ir laikā attapties. un es to esmu izdarījusi. pāris nedēļas veselībai nekaitē, toties ja šādā vāveres ritenī iesprūst uz gadiem.. tad gan laikam grūti izlekt no tā ārā.
Badošanās nepalīdzēs izskatīties satriecoši peldkostīmā, bet pareiza ēšana gan. Noslēpums slēpjas veselīgas pārtikas lietošanā un pareizā kaloriju dedzināšanā.
Vasarā ir vieglāk sekot šim plānam, jo karstā laikā neprasās ēst augstu tauku procentu saturošus un smagus ēdienus. Labākie ēdieni svara zaudēšanai vasarā ir viegli, atspirdzinoši, svaigi un, visbiežāk, nav gatavoti karstā virtuvē.
Eksperti saka, ka vieglākais veids, kā zaudēt svaru vasarā ir izmantot visu, ko sniedz daba. Augļi un dārzeņi vasarā ir savā labākajā kondīcijā. Apciemo vietējo lauku labumu tirdziņu un piekrāmē pilnu maisiņu ar veselīgiem, dabīgi audzētiem produktiem. Turklāt, šie ēdieni nesatur daudz kalorijas, tāpēc ir vitamīniem un barības vielām bagāti.
‘’Vasarā izvēlies veselīgu un svaigu ēdienu! Būsi pārsteigta, cik lieliska būs pašsajūta un cik tie ir gardi, ‘’ apgalvo veselības speciāliste Sūzana Mora. ‘’Ievāc ražu vasarā un sasaldē tos ziemai. Pēc tam baudi svaigas ogas, melones, zaļumus, tomātus, gurķus un citus labumus, arī kad vasara jau aizgājusi.’’
Bonusā, aizmirsti par porciju daudzumu. Kad ēd svaigi un zaļi, ierobežojums neeksistē. ‘’Tieši šādi, tu it nemaz neapdraudi savu figūru, ‘’apgalvo Sūzena.
Lai ietaupītu sev laiku virtuvē, sāc ar zaļumiem, kurus var tikai nomazgāt, sagriezt un likt mutē. Ja gribas kaut ko vairāk, var pievienot vistu, gatavu buljonu vai citus dārzeņus. Iepriekš pagatavoti ēdieni var maksāt dārgāk, bet tie aiztaupīs laiku virtuvē.
Šeit ir dietoloģes top ieteiktie ēdieni, svara samazināšanai:
Aukstās zupas:
Uztura speciālistes mīļākais zemo kaloriju ēdiens. Viņa apgalvo, ka dievina visādus veselīgus ēdienus, bet aukstā zupa ir pirmajā vietā. Tādas aukstās zupas kā gospačo vai gurķu-diļļu zupa ir ideāla maltīte.
‘’Pētījums vēsta, ka aukstā zupa kā pirmais ēdiens, aizpildīs vēderu tik ļoti, ka no pamatēdiena tik daudz negribēsies.’’
Arbūzs:
Kuram gan nepatīk iekosties rozā, sulīgā un atvēsinošā arbūzā, kad ārā ir karsts un saulains?
‘’Puse no arbūza sastāv no ūdens, ‘’apgalvo Mora. ‘’Tas ir lielisks veids kā apmierināt slāpes un kārdinājumu pēc našķiem.’’
Grilēti dārzeņi:
Vasara nav iedomājama bez grilētiem dārzeņiem. Dietoloģe iesaka turēt ledusskapī plati ar grilētiem cukinī, pipariem, sīpoliem, burkāniem, baklažāna, sparģeļiem un ķiplokiem. Tos var izmantot tādiem ēdieniem kā:
Grilētu dārzeņu un kazas siera salāti
Grilētu dārzeņu tortiljas
Grilēti dārzeņi, cietais siers, svaigi zaļumu makaroni un maizītes
Salāti
Salāti vasarā strādā kā ātri pagatavojams un veselīgs ēdiens, kuram nevajag speciālas receptes. ‘’Vienkārši noskalo produktus un veido tos, kā pati vēlies: griez, smalcini, piemet augļus, zaļumus, riekstus vai itin jeb ko, kas tev visvairāk garšo. Visu saliec kopā un maltīte gatava dažās minūtēs, ’’ tā iesaka veselības speciāliste Mora. ‘’Ja vēlies salātiem pievienot gaļu, nepārspīlē ar daudzumu un uztver to kā piedevu, nevis pamatu’’.
Zemu vai kaloriju nesaturoši dzērieni:
Smūtīji, kola, atspirdzinoši saldinātāji un citi dzērieni, šķiet ļoti labi, kad ārā ir karsts un spiedīgs laiks. Tikpat ātri, cik tos var izdzert, tikpat ātri klāt ir kalorijas. Toties, tie mazina slāpes, bet nesamazina izsalkumu, tāpēc tie ir jāizvēlas īpaši uzmanīgi.
Šeit ir daži piemēri, kādus dzērienus izvēlēties, lai organisms būtu pateicīgs un netiktu uzņemtas pārlieku daudz kalorijas:
Augu alus vai apelsīnu dzēriens – satur 100 kalorijas. (1/2 krūzes vaniļas saldēts jogurts, 12 uncēs augu alus vai apelsīnu sodas)
Skābs citronu-granātābolu dzēriens – satur 35 kalorijas. (12 unces gāzēta citronu ūdens, kopā ar 1 citrona sulu un ¼ glāzes granātābolu sulas, pasniegtas ar ledu).
Lielā, saldētā StarbucksLatte – satur 110 kalorijas.
Kārdinājumam vasaras brīvlaiks, diemžēl, neeksistē un vēlēšanās pēc kā salda var sabojāt tavus diētas plānus. Dietoloģe iesaka: ‘’Aizmirsti par kaloriju bagātajiem, pārsaldinātajiem produktiem un izvēlies dabīgus, veselīgus našķus, kas apmierinās kārdinājumu pēc saldumiem.’’
Veselīgo našķu ieteikumi:
Cepts banāns, pasniegts ar zemu tauku saturošu jogurtu
Līdz vasaras saulgriežiem atlikušas 29 dienas, un Latvijā ir sācies divu mēnešu periods ar gada augstāko ultravioleto radiāciju, atgādina speciālisti.
Visaugstāko punktu debesīs saule sasniegs laikā ap 20.jūniju. Ultravioletā starojuma intensitāti ietekmē ne tikai saules staru krišanas leņķis, bet arī ozona daudzums stratosfērā.
Šajās dienās virs Latvijas ozona daudzums stratosfērā ir nedaudz lielāks nekā citos gados, un ultravioletās radiācijas indeksa maksimālā vērtība svārstās ap piekto līmeni.
No saules visvairāk jāsargājas laika periodā no plkst.12 līdz 15. Bez aizsargkrēma vēlams sauļoties tikai no rīta vai pievakarē.
Lai izvairītos no apdegumiem, kas ir galvenais riska faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībā, uzsākot sauļošanās sezonu, sākumā saulē drīkst atrasties tikai pavisam neilgu laiku, vēlāk sauļošanās ilgumu var palielināt.
No saules stariem visvairāk jāuzmanās cilvēkiem ar gaišu ādu un blondiem vai rudiem matiem, kuriem ir daudz vasaras raibumu. Ļoti uzmanīgiem jābūt arī citiem cilvēkiem, kuriem agrāk bijuši saules apdegumi, tāpat no saules īpaši jāsargā bērni.
No ultravioletajiem stariem jāsargā arī acis, turklāt jāņem vērā, ka daudzas virsmas, it īpaši ūdens un gaišas smiltis, atstaro lielu daļu saules staru.
Vislielāko risku veselībai rada sauļošanās solārijā un dienvidu zemēs, kur ultravioletā radiācija ir daudz spēcīgāka nekā Latvijā.
Sveikas visas, kas pašlaik lasa šo manu rakstu 🙂 Es kā viena no daudzam ļoti gaidiju vasaru, un nu jau ta ir gandrīz pusē, bet es vēl neko nēesmu izdarījusi.Mans uzksats ir tāds, ka sēdēt mājās bezdarbībā ir noželojami, bet pašalaik es to daru 😀 Varbūt kāds nu jums dara tapat 😀 ? Un tās kuras kaut, ko dara, ko jūs darat un ,ko vaŗetu ietk man, nu, lai nav garlaicigi. Es daudz lasu, dziedu, vingroju, bet to darīt es visu laiku neavru.Man gribās sevi kaut kā attīstīt, ko jūs iesakat, varbut kāda no jums man pasviedīs labu ideju sava brīvā laika aizpildīšanai 🙂
šeit vēl neesmu rakstījusi, sajūta ir vairāk tāda, kā rakstīt privātu dienasgrāmatu tādā Bridžitas Džounsas vai Sekss un Lielpilsēta meiteņu stilā, kur ar manu privāto un ne tik privāto dzīvi varēs iepazīties aktīvas, modernas un interesantas 21.gs sievietes, jo pieļauju domu, ka šeit blogo galvenokārt tieši šādas auditorijas pārstāves. 🙂 Sākšu jau ar to, ka man pilnīgi oficiali ir iestājusies vasara un galvā viens gadalaiks pirms tam – pavasaris. Pašreiz man vēl būtu jānododas kursa darbam, jāsaliek visi punkti uz "i" (nu labi jāpiestrādā krietni vien vairāk, jo man pietrūkst vēl vienas nodaļas par par sievietes stāvokli ģimenē), jo darba gala variantu jānodod jau otrdien, bet nu tā negribas ņemties gar tiem romiešu civiltiesību pamatiem. Akademiskās lietas gribot negribot nobīdās kaut kādā attālākā plānā, jo primārā lieta man tomēr ir tā privātā dzīve, kura pašreiz sasniegusi kulmināciju. Man jau nu liekas, ka siltais laiks vīriešiem ir absolūti sajaucis galvu, pagājušajā nedēļā man bija trīs uzaicinājumi uz trima dažādiem randiņiem. Nevarētu teikt, ka iepriekš būtu izcēlusies ar tādu randiņu aktivitāti, ņemot vērā, ka ziemā vispār bija "patukšais" periods. Lūk, ko dara īsi svārki un skaistas kājas. 😀 Vardu sakot, nu jau laikam varu sākt uzskatīt, ka man ir attiecības, jo randiņš ar Edgaru bija vairāk nekā labs, lai gan viņam nekādu dižo plānu vakram nebija, mēs tik un tā kopā pavadījām 7h (man tas ir daudz), pusnaktī kājām no centra devāmies pie manis (nekas, ka kājām soļojām cauri visai Rīgai – skupsti pie katras sarkanās gaismas luksaforā man lika vienkārši starot). Muļķīgi ir uzskatīt, ka skūpsīšanās pirmajā (manā gadījumā gan tas bija pirmais "oficiālais" randiņš ar Edgaru, jo pirms tam jau bija vairāki kontakti) ir kaut kas slikts, uzskatu, ka tas ir tikai normāli, savā ziņā pat nepieciešams. 🙂 Pašreiz mani gan nomāc tikai viena lieta – esmu pārlieku patstāvīga un man vairāk nekā patīk brīvas meitenes statuss, tomēr šo vīrieti es negrasos izlaist no saviem nagiem, jo domājams, ka aiz manis jau stāv sieviešu rinda, kas gaida, kad viņš atbrīvosies un būs kaut nedaudz pieejamāks, nezinu kā lai viedo pareizu tēlu ar vīrieti pie rokas. Vismuļķīgākais tagad būtu, ja es tiktu uzskatīta par kāda draudzeni (tikai), jo mans ego to nepārciestu, laikam esmu pārāk spēcīga personība. :-/ Vsara man atnes jaunas vēsmas visādā ziņā, jo nu jau grasos arī mainīt dzīvesvietu. Esmu sapratusi, ka dzīve LU kojās ir vairāk nekā nepieņemama, kur nu vēl ar šādām istabas biedrenēm, kuras mani mēģina izkvēpināt no istabas ar baltu sveču dūmiem kā tādu nelabo vai arī mēģina izēst mani no istabas vairāk nekā skaļi un publiski apspriežot ne vien manu privāto, bet arī seksuālo dzīvi. Bāc, un es viņām kādreiz uzticējos… Lai nu kā, tagag jau es dzīvošu otrā Rīgas galā un cerams ar viņām man nāksies saskrieties pa retam vienīgi universitātes gaiteņos (cerams, ka tas būs tiešām reti). Jaunā vieta būs daudz izdevīgāka visādā ziņā, jo par gandrīz to pašu īres maksu saņemšu daaaaaaaaaauuuuuuuuudz labākus dzīves apstākļus, pie tam tas būs balkus labākās draudzenes dzīves vietai un arī jaunais mīļotais būs tikai 15min attālumā. Skan jauki, tikai tagad jāizdomā kā lai nogādā visas savas mantas uz jauno dzīokli, būs nepieciešams bez maz vai furgons. 😛 šai reizei pietiks, laikam tomēr jāpievēršas tām Romas civiltiesībām, nedrīkst taču aizmirst, ka nākamajā nedēļā sākas sesija (kā es ienīstu šo vārdu). Jauku dienu visām vēlot – Mendija
Kad pienāk vasara, pienāk arī laiks atvaļinājumiem un atpūtai pie jūras, baseina vai dīķa. Tādā gadījumā, kā zināms, bez peldkostīma visticamāk neiztiksi. Lai izskatītos tajā cik vien labi var, izvēlies peldkostīmu, kas atbilst tavam figūras tipam.
Figūras tips: Smilšu pulkstenis (Krūtis un gurni vienādi, viduklis – izteikts)
Šādai figūrai peldkostīmu izvēlēties ir diezgan vienkārši, jo gandrīz visi veidi izskatīsies labi. Vienīgais, kam jāpievērš uzmanība ir — cik lielas ir tavas ķermeņa aprises un, kāds ir ādas stāvoklis.
Šādai figūrai vislabāk piestāvēs peldkostīms, kurš vizuāli samazinās gurnus un palielinās ķermeņa augšdaļu. Var izvēlēties gan divdaļīgo, gan viendaļīgo peldkostīmu, tikai ir jāatceras dažas viltības:
1.Augšdaļai ir jābūt ar striķīšiem, kas sienas ap kaklu. Tādējādi ķermeņa augšdaļa izskatīsies platāka.
2.Krūšu daļā dod priekšroku lieliem zīmējumiem vai horizontālām svītrām, bet apakšu atstāj vienkrāsainu vai ar vertikālām svītrām.
3.Izvēlies biksītes bez striķīšiem.
4.Eksperimentē ar krāsām — apakšu atstāj tumšu, bet augšu izvēlies košu.
Figūras veids: Apgrieztais trijstūris (Pleci ir platāki par gurniem)
Šai figūrai ir nepieciešams peldkostīms, kurš spēs vizuāli samazināt plecu daļu, un uzmanību pievērst gurniem. Daži noteikumi:
1.Peldkostīma augšdaļā ir jābūt platākām siksniņām.
2.Krūšu daļā izvēlies vertikālas līnijas.
3.Biksītes izvēlies ar volāniem un striķīšiem.
4.Augšdaļu izvēlies vienkrāsainu, bet apakšdaļu — krāsainu un spilgtu.
Šis figūras tips pieprasa vidukļa izcelšanu. Vislabāk to spēs darīt viendaļīgais peldkostīms. Lūk, daži padomi:
Viendaļīgajā peldkostīmā krūšu un gurnu rajonā ir nepieciešami zīmējumi, izgriezumi un volāni, kas vizuāli palielinās šīs ķermeņa daļas, vidukli padarot vizuāli šaurāku.
Pievērs uzmanību modeļiem, kuros ir acīmredzams akcents viduklī — josta, krokojumi, krāsu pārejas.
3.Pievērs uzmanību «monokini» modeļiem, kas ir bikini un viendaļīgā peldkostīma apvienojums.
Mazas krūtis — šis jautājums ir viegli atrisināms ar push-up krūštura palīdzību, rakstiem, drapējumiem un dažādiem citiem dekoratīviem elementiem.
Vasara beidzot ir tik tuvu, ka šķiet – varam aizsniegt to ar roku un jau tūliņ izbaudīt tās priekus: atvaļinājumu, atpūtu pie dabas un, protams, sauļošanos, klausoties hipnotiskās jūras viļņu skaņās.
Taču neaizmirsti – vasaras spožā saule un sauļošanās ir īsts pārbaudījums mūsu ādas veselībai! Neriskē ar savas ādas veselību – rūpējies par to atbilstoši laikapstākļiem un, ja dodies sauļoties, atceries pamata noteikumus, kas ļaus ādu pasargāt. Kā to darīt pareizi – konsultē BENU Aptiekasskaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko.
Sauļošanās sezonas atklāšana
Pēc ilgajiem ziemas un pavasara mēnešiem parasti esam tā noilgojušies pēc saules, ka gadu no gada pieļaujam vienu un to pašu kļūdu – pārāk strauju sauļošanās sākumu. Proti, jau pirmajā sauļošanas reizē pavadām pārāk ilgu laiku intensīvajos saules staros un gūstam apdegumus. Arī sauļošanās aizsargkrēmu pašā sezonas sākumā mēdzam izvēlēties nepareizi – lietojot to pašu, ar ko noslēdzām iepriekšējo sezonu.
Ar ko tad jāsāk?
Pirmkārt – pareiza aizsargkrēma izvēle. Atsākoties sauļošanās sezonai, jāņem vērā tas, ka pa ziemu mūsu āda ir kļuvusi gaišāka un daudz jutīgāka pret saules stariem, tādēļ sākumā ir jāizvēlas aizsargkrēms ar augstāku aizsardzības līmeni, nekā izmantojām vasaras beigās. Cilvēkiem ar gaišu un jutīgu ādu ieteicamais aizsarglīmenis ir SPF 50. SPF (sun protection factor) jeb saules aizsardzības faktors ir skaitlis, kas norāda, cik augsta ir šī līdzekļa aizsardzības pakāpe pret saules stariem. Jo skaitlis ir lielāks, jo spēcīgāka ir aizsardzība. Tā, piemēram, līdzeklis ar SPF 50 aizsargā ādu no 98% saules staru. Tas ir ieteicams cilvēkiem ar gaišu ādu un gaišiem matiem, arī bērniem un pusaudžiem.
Savukārt aizsarglīdzekļi ar SPF 30 derēs cilvēkiem ar tumšāku ādu un brūniem matiem. Zemāks skaitlis nozīmē, ka tiek aizturēts mazāk staru, kas savukārt var veicināt ādas apdegumu un fotonovecošanos. Tādēļ sauļojoties saules aizsargkrēmus ar zemāku aizsardzību nebūtu vēlams izmantot.
Dienas krēms ar SPF 10 līdz SPF 20 ir domāts gadījumiem, kad cilvēks neapmeklē pludmali. Ikdienas lietošanai, kad lielu daļu dienas pavadām telpās un saulē neuzturamies daudz, ar to var pietikt.
Tomēr jāpatur prātā – mūsu āda un tās vajadzības var būt ļoti dažādas, tādēļ līdzeklis, kas vienam der ļoti labi, citam var būt pavisam nepiemērots. Tāpēc aizsargkrēms ir jāizvēlas pēc savas ādas fenotipa. Ja to vēl nezini, to var ātri un vienkārši noskaidrot BENU Aptiekās, piesakoties ādas stāvokļa pārbaudei vai vēršoties pie sava dermatologa.
Otrkārt – laika izvēle. Vēl viens būtisks faktors, kas īpaši jāievēro sauļošanas sezonas sākumā, bet, ieteicams, visas sezonas garumā, ir sauļošanās laiks. Pa dienu saules stari ir īpaši aktīvi, tādēļ vispiemērotākais laiks, kad sauļoties, ir līdz plkst. 10:00 no rīta un pēc 16:00 pēcpusdienā.
Treškārt – jāapbruņojas ar pacietību.Ir jābūt gatavam iedegt pakāpeniski. Sāc ar 10-15 minūšu garu saules peldi, ar laiku šo ilgumu pakāpeniski palielinot.
Pirms un pēc sauļošanās
Lai sagatavotu ādu saules peldēm, talkā nāks skrubis – tas palīdzēs attīrīt ādu no atmirušām šūnām un veicinās vienmērīgāku iedegumu. Protams, pirms sauļošanās uzklāj izvēlēto saules aizsargkrēmu.
Savukārt pēc sauļošanās lieto mitrinošu krēmu – īpaši pievērs uzmanību tādām sastāvdaļām kā pantenols un alvejas lapu sula. Šie komponenti nomierinās sakairinātu ādu, intensīvi mitrinās un palīdzēs ādai atjaunoties.
Savukārt no uztura bagātinātājiem saglabāt ādas skaistumu un izvairīties no priekšlaicīgas novecošanās palīdzēs antioksidanti – Omega-3, beta-karotīns un C vitamīns. Tie būs Tavi galvenie palīgi ceļā uz skaistu un veselu ādu!
Sargā bērnus no saules!
Bez aizsardzības cilvēka āda saulē var apdegt 10-20 minūšu laikā, bet bērna āda apdeg trīsreiz ātrāk, tādēļ pasargā bērnu ādu ar atbilstošu, bērnu ādai paredzētu saules aizsargkrēmu. Turklāt bērniem līdz trīs gadu vecumam nebūtu vēlams sauļoties, jo āda ir vēl pārāk jutīga.
Jāatceras arī par savu veselību – piemēram, cilvēki ar ādas slimībām drīkst sauļoties, tikai konsultējoties ar ārstu, arī sirds slimniekiem sauļošanās nav vēlama. Piesardzīgiem jābūt arī senioriem! Tādēļ vienmēr jāpatur prātā, ka jāsauļojas ar prātu un saprātīgos apjomos, jāizvēlas atbilstoši aizsarglīdzekļi un par jebkādām neskaidrībām jākonsultējas ar farmaceitu vai ārstu, neatstājot novārtā savu veselību!
šodien atgriezos no šīs vasaras pirmā brīvdabas festivāla. un lai gan manas acis vēl aizvien ir daļēji aizklātas ar miegu, iekšā rosās tāds patīkams pēc festivālu nogurums. iepriecinoši. + pliko dibenu skaits, ko šajās 3 dienās izdevās redzēt ir vov vov kur jauks ;D
Šīs ir mans Pirmais šīs vasaras BLOGS @cosmo.lv -Nav pieticis laika, bet tagat nav ko darīt, tāpec mana aktuālā Problēma. Vispār tādās vienas konkrētas problēmas man nav- 😀 Bet ir daudzs patīkamas lietas, esmu ieguvusi jaunus draugus, kas mani priecē. Esmu apņēmības pilna. Visas šīs 5 dienas esmu skrējusi un tagat vēl viena apņemšanās vismaz reizi nedēļa kaut ko ieblogot, kas ir vesalīgi, man liekās. Beidzot, beidzot, esmu tik priecīga ka dabū Millēnijum "Meitene kas izpostīja siseņpūzni" 3 daļu, grūti naktīs aiziet čučēt, neizlasot vismaz vienu nodaļu ;] MAN šaausmīgi patīk šī grāmata, bet man tracina tie sarežģījumi, laikam esmu pārāk jūtīga brīžiem, pašai pa sevi smiekli nāk ka es stresoju par to ka viņi nezin ka viņu telefon sarunas noklausās 😀 Vispār varbūt kāda var ieteikt kādu labu grāmatu, laiskām vasaras dienām, vienalga par žandru ? ^^ -izbaudat skaisto laiku (l)
1. Istabas mušām, lai arī viņas dzīvo 14 dienas, ir ļoti laba dzirde. Viņas visas zum fa mažora tonalitātē.
2. Strausi spēj skriet ātrāk par zirgiem, bet strausu tēviņš var rēkt ne sliktāk par lauvu.
3. Sikspārņi – vienīgie zīdītāji, kuri var lidot.
4. Ķenguri izmanto asti līdzsvaram, ja jūs paceltu ķengura asti, tas nevarētu palekt.
5. Pēc statistikas datiem uz akra zemes ir 50000 zirnekļu.
6. Tīģeriem svītras ir tikpat unikālas, kā cilvēkiem pirkstu nospiedumi.
7. Ja jums pēkšņi iekodis krokodils, pietiek ar spēcīgi uzspiest viņam uz acīm, un viņš tūdaļ jūs atlaidīs.
8. Blusas lec augstumā, kas 200 reizes pārsniedz viņu izmēru, tas būtu tāpat, ja cilvēks varētu uzlēkt uz Ostankina TV torni.
9. Kaķiem katrā ausī ir 32 muskuļi.
10. Ziloņi var saost ūdeni 5 kilometru attālumā.
11. Koalām ir viscietākā ēdienkarte, tikai eikaliptu lapas.
12. Ja bebri negrauztu kokus un nenoslīpētu ar to savus zobus, tad viņu zobi varētu pārdurt viņu smadzenes.
13. Uz vienu cilvēku ir 1 miljons skudru.
14. Austeres maina dzimumu atkarībā no tā, kāds dzimums labāk piemērots pārošanai.
15. Taureņa acī ir 1000 lēcu.
16. Ķirzakām ataug aste, bet gliemeži var ataudzēt acis.
17. Bruņurupučus var atšķirt pēc balss, tēviņi rukšķ, bet mātītes svilpo. Interesanti, kā viņi viens otru saprot.
18. Žirafēm nav balss saišu.
19. 1/10 koku mežā iestādījušas vāveres, kuras tajos dzīvo.
20. Kuprainais valis izdod visskaļāko skaņu no visiem planētas iemītniekiem.
21. Suņu deguna nospiedumi ir unikāli.
22. Jūras zirdziņa pārvietošanās ātrums ir 0,01 km/h.
23. Cūkām ir sava valoda, un zinātnieki ir noteikuši vairāk kā 20 dažādas standarta skaņas, kuras apzīmē vēlmes un emocijas.
24. Franču pūdelis patiesībā ir no Vācijas.
25. Kolibri – vienīgie putni, kas spēj lidot atpakaļgaitā.
Mūsdienās televīzijas seriālu zvaigznes ir kas vairāk par skaistām sejām, jo ārpus filmēšanas laukuma šīs sievietes iestājas par to, kas patiesi rūp. Viņas cīnās par sieviešu tiesībām, mudina aizdomāties par vides piesārņojumu vai atbalsta traģēdiju upuru tuviniekus, vēsta kanāli FOX un “Fox Life”.
Līdz ar laikiem, arī sieviešu tēli televīzijas pārraidēs piedzīvoja kardinālas pārmaiņas. Pēdējās desmitgadēs arvien vairāk tiek uzņemti seriāli, kuri stāsta par spēcīgām un iedvesmojošām personībām.
Tomēr ne visur cīņa par līdztiesību ir uzvarēta – daudzās pasaules valstīs sievietes reālajā dzīvē joprojām pelna mazāku atalgojumu kā vīrieši. Dažās valstīs, piemēram, Afganistānā, meitenēm valdošā “Taliban” režīma likumu dēļ ir praktiski liegtas tiesības uz pilnvērtīgu izglītību.
Lai atgādinātu par sieviešu tiesībām, kopš 1911. gada pasaulē atzīmē Starptautisko sieviešu dienu. Savukārt 1977. gadā Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālā asambleja ieteica dalībvalstīm katru gadu svinēt cīņu par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.
Kanāli FOX un “Fox Life” sveic Starptautiskajā sieviešu dienā un aicina tuvāk iepazīties ar iecienītu seriālu sieviešu personāžiem un aktrisēm, kuras tos atveido!
Seriāla “Dumpiniece” galvenās lomas atveidotāja – aktīviste ne tikai uz ekrāna
Seriāla “Dumpiniece” (“Rebel”), kas skatāms sestdienās plkst. 21.00 kanālā “Fox Life”, veidotājus iedvesmoja patiess stāsts par amerikāņu aktīvisti Ērinu Brokoviču. Viņa bija vientuļā māte un bezdarbniece, kas kļuva par jurista palīdzi. Ērina gandrīz vienpersoniski uzvarēja tiesā pret Kalifornijas uzņēmumu, kurš bija apsūdzēts pilsētas ūdensapgādes sistēmas piesārņošanā. Par šo stāstu 2000. gadā bija uzņemta arī mākslas filma ar Džūliju Robertsu galvenajā lomā.
Anniju Bello, kuras iesauka ir Rebel jeb Dumpiniece, tēlo lieliskā amerikāņu aktrise Keitija Sīgala. Latvijas skatītāji viņu pazīst pēc tādiem kulta seriāliem, kā “Precējis. Ir bērni”, kur viņa atveidoja Pegiju Bandiju un “Anarhijas dēli”, kur viņa iejutās galvenā varoņa mātes lomā.
Keitijas tēvs Boriss bija ebreju izcelsmes emigrants no Ukrainas. Viņš bija aktieris un režisors. Tieši viņa režisētajā filmā “Reimonda kļūdas” (“The Failing of Raymond”) 17 gadus jaunā Keitija nospēlēja savu debijas lomu. Viņa tēloja psihiski nelīdzsvarotu pacienti.
Taču lielā Keitijas izlaušanās šovbiznesa pasaulē notika dažus gadus vēlāk. 1987. gadā viņa saņēma nīgrā apavu pārdevēja Ala Bandija sievas lomu komēdijseriālā “Precējies. Ir bērni”. Jāpiebilst, ka Pegijas Bandijas vizuālais tēls lielā mērā ir Keitijas nopelns. Proti, uz provēm viņa atnāca rudā parūkā, kas turpmākos desmit gadus būs Pegijas izskata neatņemama sastāvdaļa.
Seriāla uzņemšanas laikā aktrise piedzīvoja personīgu traģēdiju. 1991. gadā viņa neplānoti palika stāvoklī ar savu pirmdzimto un seriāla veidotāji nolēma iestrādāt līniju ar grūtniecību sižetā. Taču septītajā mēnesī Keitijai piedzima meita, kura, diemžēl, neizdzīvoja. Scenāristiem nekas cits neatlika, kā pagriezt sižetu tā, it kā Pegijas grūtniecība būtu bijis tikai sapnis. Nākamās divas Keitijas grūtniecības seriāla uzņemšanas laikā vairs netika iekļautas sižetā. 1994. gadā viņai piedzima meita Sāra Greisa, bet 1996. gadā dēls Džeksons Džeims. Jaunākā meita, Esme, piedzima 2007. gadā ar surogātmātes palīdzību. Tolaik aktrisei bija 52 gadi.
Keitijas spožā atgriešanās uz ekrāniem notika 2008. gadā Džeksa Tellera (Jax Teller) mātes lomā seriālā “Anarhijas dēli”(“Sons of Anarchy”), kurš stāsta par motociklistu kluba biedru skarbo ikdienu. Par šo lomu 2011. gadā aktrise saņēma vienu no prestižākajiem apbalvojumiem – “Zelta globusu”. Starp citu, šajā seriālā Keitija nodemonstrēja arī savu dziedātājas talantu, ierakstot virkni dziesmu šova skaņu celiņam. Jāatzīmē, ka Keitija nekad nav pārstājusi muzicēt un, paralēli aktrises karjerai, ierakstījusi vairākus visnotaļ veiksmīgus mūzikas albumus.
Keitijai ar viņas seriāla “Dumpiniece” varoni ir daudz kopīga – abas ir stipras un neatkarīgas sievietes. Viņas bijušas laulībā trīs reizes un Annijai, tāpat ka aktrisei, ir trīs, nu jau pieauguši vai gandrīz pieauguši, bērni. Abas iestājas par taisnību un gatavas cīnīties par to, kas viņām šķiet pareizs.
2016. gadā pēc Floridas geju klubā notika apšaude, kuras laikā gāja bojā 49 apmeklētāji un vēl vairāk nekā 50 tika ievainoti. Toreiz aktrise aktīvi iesaistījās un kopā ar 49 slavenībām ierakstīja video, kurā katrs no viņiem izstāsta kāda no upuru dzīvesstāstiem, tādējādi cīnoties pret naida noziegumiem.
“Kāsla metodes” aktrisei rūp vides aizsardzība
Apburošā serbu izcelsmes Kanādas aktrise Stana Katiča daudzu televīzijas skatītāju sirdis iekaroja ar drošsirdīgās Ņujorkas policistes Keitas Beketas lomu detektīvseriālā “Kāsla metode”. Viņas talantīgais tēlojums skatāms ik darbdienu vakaru plkst. 21.00 kanālā “Fox Life”.
Pirms iekāpt Beketas augstpapēžu zābakos, Stana parādījās slavenajā franšīzē par Viņas Majestātes aģentu Džeimsu Bondu. Filmā “Mierinājuma kvants” (“Quantum of Solace”), kura iznāca 2008. gadā oktobrī, Katičai bija atvēlēta Kanādas drošības dienesta darbinieces Korinas Vino loma.
Tajā pašā gadā aktrise tika izvēlēta Keitas Beketas lomai “Kāsla metodē”. Turpmākos astoņus gadus Stana tēloja rakstnieka Ričarda Kāsla mūzu, vēlāk arī mīļoto sievieti. Jāsaka gan, ka aiz kadrā abu aktieru attiecības bija ļoti saspringtas. Īpaši tās pasliktinājās pēdējo sezonu uzņemšanas laikā. Proti, galveno lomu atveidotāji viens ar otru vispār nesarunājās, lai gan viņu spēlētie varoņi bija kaislīgi iemīlējušies.
Seriāla producenti mēģināja panākt, lai aktieri salīgst mieru un pat apmaksāja viņiem kopīgus seansus pie psihoterapeita, taču tas nepalīdzēja. Pēc astotās sezonas Katiča bija spiesta seriālu pamest. Par iemeslu tam bija gan sliktās attiecības ar Kāsla lomas atveidotāju Neitanu Filjonu, gan arī viņas neveiksmīgs mēģinājums panākt taisnīgāku atalgojumu. Jāpiebilst, ka neilgi pēc aktrises aiziešanas, tika pieņemts lēmums nefilmēt jaunas “Kāsla metodes” sezonas.
Pēc “Kāsla metodes” Katiča trīs sezonas spēlēja galveno lomu seriālā “Absentia”, kas stāsta par bijušās Federālā Izmeklēšanas biroja darbinieces Emīlijas Bīrnas gaitām.
Līdzās veiksmīgai aktrises karjerai, Stana, kura tekoši runā serbu, angļu, franču un itāļu valodās, ir pazīstama vides aktīviste. Kopā ar “Kāsla metodes” kolēģi Sīmusu Dīveru (Seamus Deaver), kurš seriālā tēloja detektīvu Kevinu Raienu, Stana uzsāka “The Alternative Travel Project” jeb Alternatīvas pārvietošanās projektu. Tas mudina cilvēkus kaut uz dienu atteikties no personīgā transporta izmantošanas, tādējādi mazinot savu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Daiļā aktrise ir precējusies ar savu ilggadējo draugu Krisu un 2022. gada vasarā abi sagaidīja savu pirmdzimto.
Seriāla “Svešais starp savējiem” zvaigzne iestājas par sieviešu tiesībām
Seriāls “Svešais starp savējiem” (“Homeland”), kurš skatāms darbadienu vakaros plkst. 22.00 kanālā FOX, stāsta par neatlaidīgās Amerikas Centrālās Izlūkošanas dienesta aģenti Keriju Matisoni.
Riskējot ar savu un, daudzos gadījumos arī ar citu, cilvēku dzīvībām, Kerija astoņu sezonu garumā novērš terora aktus un citus noziegumus gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Vācijā, Afganistānā, Libānā un citās pasaules valstīs. Par Kerijas lomu amerikāņu aktrise Klēra Deinsa saņēma divas “Emmy” un divas “Zelta globusa”, kā arī daudzas citas prestižās balvas.
Savu pirmo līgumu ar talantu aģentu apdāvinātā meitene parakstīja jau 12 gadu vecumā. Savukārt jau divus gadus vēlāk viņa ieguva pirmo lielo lomu jauniešu seriālā “Mana tā saucamā dzīve” (“My so called life”). Viņas partneris bija tolaik topošais “Oskara” balvas laureāts Džareds Leto (Jared Leto). Par Andželas Čeisas lomu Klēra saņēma savu pirmo “Zelta globusu”, kā arī bija nominēta “Emmy” balvai.
Jāpiebilst, ka Klērai filmēšanas laikā bija tikai 14 gadi, savukārt Džaredam, kurš tēloja viņas ekrāna mīlestību Džordanu Katalano – 23 gadi. Kad bija jāfilmē skūpstīšanas ainas, Džaredam nācās Klērai mācīt, kā tas pareizi darāms.
Pirmā galvenā loma uz lielā ekrāna Klērai bija Džuljeta režisora Bāza Lurmena uzņemtajā mūsdienīgajā Viljama Šekspīra lugas interpretācijā. Romeo lomu šajā filmā nospēlēja Leonardo Dikaprio. “Romeo un Džuljetas” režisors pēc abu kopīgā darba Deinsu salīdzināja kā viņas paaudzes Merilu Strīpu. Tāds pielīdzinājums tik talantīgai aktrisei bija visai glaimojošs 16 gadus jaunai meitenei, taču Klēra uz viņu liktas cerības attaisnoja un turpmākajos gados nospēlēja daudzas spožas lomas. Starp citu, 2002. gadā iznākušajā filmā “Stundas” (“The Hours”) Klēra spēlēja Merilas Strīpas varones meitu.
Aktrise publiski vairākkārt izteikusies, ka kopš sešu gadu vecuma apmeklē psihologu. Bērnībā viņai bija tik ļoti dzīvīga iztēle, ka viņa nevarēja aizmigt. Mazā Klēra stāstīja vecākiem, ka redz spokus, dēmonus un citas izdomātas radības. Lai palīdzētu meitai tikt vaļā no bailēm, vecāki pierakstīja Klēru pie speciālista. Pusaudzes gados psihologs palīdzēja aktrisei palikt pie veselā saprāta pēc tam, kad viņa kļuva populāra. Aktrise intervijās atzīst, ka arī vēlāk dzīvē psihologa atbalsts bija ļoti noderīgs.
Deinsa, kura sauc sevi par feministi un sieviešu tiesību aktīvisti, atbalsta labdarības organizāciju “Afghan Hands”, kuras mērķis ir palīdzēt sievietēm Afganistānā cīņā par izglītību, lielāku atalgojumu un iespēju būt vairāk neatkarīgām no vīriešiem. Tāpat arī aktrise daudzus gadus atbalsta mājaslapu “Donors Choose”, ar kuras starpniecību skolotāji var pieteikt savus projektus un saņemt nepieciešamo atbalstu.
Deinsa ir precējusies ar kolēģi, aktieru Hjū Densiju (Hugh Dancy)- abi kopā audzina divus dēlus. Šī gada janvārī kļuva zināms, ka aktrise ir trešā bērna gaidībās.
Kanāli FOX un “Fox Life” sveic Starptautiskajā sieviešu dienā un aicina pavadīt jauku vakaru pie ekrāniem, redzot talantīgās un spēcīgās sievietes iecienītos seriālos!
Mūsu lasītājs Lauris vēlas dalīties savā pieredzē ar emocionālo vardarbību – kā pašam nemanot no upura var kļūt par varmāku. Aicinām izlasīt ikvienam un apdomāt.
Pēc šķiršanās no mīļotās sievietes, es sāku vainot citus pie savu attiecību nebūšanām, jo visos saskatīju vainīgos, taču vaina bija mūsos abos ne apkārtējos. Man visi likās vainīgi, jo atbalstīja viņu un turpina atbalstīt, viņa sevi bija padarījusi par upuri, par cietēju uzstājot tikai uz to ka mana rīcība ir bijusi pie vainas, taču kā mēs visi zinām no senas latviešu parunas „Viena pagale nedeg”.
Mūsu laulības laikā kura ilga 5.gadus un kurā dzima divi dēliņi (viens miris) es nebiju tas ideālākais vīrs, taču savu sievu un dēliņu mīlēju no visas sirds un mīlu vēl joprojām.
Jau mūsu kopdzīves laikā viens otru emocionāli ietekmējām, ierobežojot un apspiežot katra individualitāti, nepielāgojoties viens otram. Ikreiz pēc strīdiem, asakām vārdu pārmaiņām es draudēju iet kārties un visādi citādi sev kaitēt, nevēlējos viņu pazaudēt un domāju ka tā atplauks agrākais mīļums… Tikai tagad apzinos to ka tas viss bija nepareizi….
Lielākā emocionāla vardarbība pret mani tika veikta pēdējos mēnešos kad vēl dzīvojām kopā… Vienu dienu man tika paziņots: Es tevi nemīlu, un man no tevis astma rauj…. Tas man bija trieciens, jo līdz šim viens otram teicām šos maģiskos trīs vārdus un atbalstījām viens otru.. Taču tad gaismā nāca fakts ka sieva jau pāris mēnešus sarakstās ar ārzemnieku kuram atzīstas mīlestība un mani nomelno, mērķtiecīgi sevi ceļot slavas saulītē…. Es sāku strādāt ar sevi, mainīties, lai glābtu laulību un ģimeni, lai būtu ikdienas kopā ar dēlu… Nevēlējos pazaudēt no savas ikdienas šo mazo mīļo dvēselīti… Tā ka līdz šim biju lietojis daudz vieglo alkoholu, pārstāju to darīt, lai sievai pierādītu ka viņas un bērna dēļ esmu gatavs uz visu.. Sāku pavadīt daudz vairāk laika ar dēlu ko līdz šim noguruma dēļ pēc darba nebiju tik daudz darījis, priecājos ar viņu kopā par to ka ir atsākusi darba gaitas jomā kas viņai patīk un padodas, gaidīju no darba ar siltām vakariņām un kafiju gultā ik dienu centos pasniegt, un visādi citādi viņu centos iepriecināt lai mūsu attiecības glābtu…. Taču sieva turpināja iesāktās darbības atkārtojot tekstus un turpinot saraksti ( kaut bija solijusi to pārtraukt) tikai tagad sarakste jau sāka notikt citās vietās… Visi mani pūliņi bija velti… Nekas no tā ko centos darīt netika novērtēts.. Mani sāka vairoties dusmas, aizvainojums, greizsirdība un nesaprašana… Nesapratu kā cilvēks ar kuru kopā pavadīti nepilni 9 gadi un kopā piedzīvotas lielākās traģēdijas un prieki spēj tā izrīkoties… Piedāvāju apmeklēt mediatoru, ģimenes psihologu, lai saglabātu attiecības un veidotu bērnam laimīgu nākotni veselīgā ģimenē, bet viss ko saņēmu pretī bija „Man to nevajag, ar mani viss ir ok”… Tā rezultātā dzima ass strīds ar abpusēju grūstīšanos. Manī bija nervu sabrukums…
Nākoša dienā ejot uz darbu vēl sievai rakstīju, atvainojos, lūdzos taču viss velti… Manas mantas kamēr atrados 24 stundu maiņā tika aizvestas uz agrāko dzīves vietu bez jebkādiem paskaidrojumiem… Padarot mani par pamestu mājdzīvnieku…
Turpmākos mēnešus līdz pat šai dienai nekādi neizdodas likt otrai pusei atmaigt un pierunāt uz mierīgu atrisinājumu. Uz tādu kas netraumētu bērnu. Visa mana komunicēšana atduras kā pret sienu, un rezultātā manī eksplodē emocijas un dusmas, sāku apvainot, draudēt un aizskart, atkal dzimst mana emocionālā vardarbība… Pēc šādiem emociju uzplūdumiem mani pārņem liels kauns, cenšos sievai paskaidrot kāpēc tas tā ir, bet mani nedzird, bet tieku mērķtiecīgi pataisīts par grēkāzi un vainīgo vēl joprojām… Labi ka bērnu nav sākusi ierobežot, kāds sākumā bija viņas plāns, aizbildinoties ka es neesot normāls un adekvāts ( ierobežots laiks jau ir, bet vismaz ir) Brīžiem gribas viņai pajautāt, ja jau tev bērns ir tika svarīgs tad kāpēc laupi bērnam laimīgu bērnību, laimīgu ģimeni… Ja jau tik ļoti viszinoša esi kāpēc nevēlies apmeklēt ģimenes psihologu, mediatoru… Mēs taču esam pieauguši un spējam pielāgoties, strādāt ar attiecībām lai tās būtu veselīgas…. Bet nekādi nespēju pajautāt, jo zinu ka atkal mani nedzirdēs….
Ik reiz kad dēls ir pie manis viņš stāsta ka gribot mammu un tēti kopā. Ikreiz, kad vedu atpakaļ, bērns jautā vai samīļošu mammu. Sakot to sievai tieku apvainots bērna iespaidošanā un ka 3,6 gadus vecs bērns neko vēl nesaprotot… Man tas liekas smieklīgi jo bērns redz, saprot un jūt… Arī sievai esmu teicis lai ieklausās bērnā… Taču vai viņa to dara nezinu….
Ko ar šo visu es vēlējos pateikt???
Mīļie cilvēki, nenodariet viens otram sāpes un vismazāk bērnam… Ieklausieties viens otrā un risiniet lietas bērnu laimes dēļ, neignorējiet jūtas, ieklausieties…. Ne jau stipru jūs padarīs tas ka esat no problēmām aizbēguši, bet gan tas ka būsiet problēmas risinājuši un atrisinājuši vienota mērķa vadīti….
P.s. Vairāk esmu izklāstījis kā es jūtos taču to kā jutās otra puse es nevaru…. Rakstīju to ko jutu un sajutos… Kā reaģēju…. Taču vienu zinu es savu sievu joprojām mīlu un esmu gatavs piedot visu…
Ja arī tu vēlies padalīties kādā savā pieredzes stāstā, raksti mums uz redakcija@dieviete.lv.
Notievēt ir pavisam vienkārši, jo atliek tikai paātrināt vienmaiņu – tāds stereotips ir nereti dzirdams no cilvēkiem, kuri vēlas tikt vaļā no liekajiem kilogramiem. Daļēja taisnība tur ir – jo aktīvāk organisms pārstrādā ēdienu enerģijā, jo vieglāk „kūst” svars. Taču no otras puses, vielu apmaiņa ir sarežģīts un individuāls process, kuru ne vienmēr var ietekmēt. Taču pamēģināt var, vai ne? Portāls „Lifehacker” ir sagatavojis dažus ieteikumus.
ĒD TUMŠO ŠOKOLĀDI
To, ka šokolāde ar kakao saturu vismaz 70% palīdz tikt galā ar stresu, zina daudzi. Taču tas nav vienīgais šī ēdiena labums.
Zinātnieki ir noskaidrojuši (pētījums – http://pubs.acs.org/doi/abs/10.1021/pr900607v), ka ikdienā atliek apēst 40 g šī produkta, un jau pēc divām nedēļām vielmaiņas procesi paātrināsies.
VELTI SPORTAM MAZĀK LAIKA
10-15 minūšu aktīvs treniņš ir efektīvāks, nekā stundu ilgs skrējiens vai joga. Labāk vairākas reizes veic intensīvus treniņus īsāku laiku un ieturi īsas pauzes.
20 reizes ātri atspiedies no grīdas, 20 sekundes atelpojies, atkal 20 reizes atspiedies.
Minūti ātri palēkā ar lecamauklu, 15 sekundes atpūties, tad atkal minūti palēkā.
Ar tādu režīmu jau pēc pāris nedēļām vielmaiņas procesi paātrināsies.
ELPO DZIĻĀK
Dažkārt lasi par kārtējo diētu un gribas tā kārtīgi nopūsties. Pareizi! Elpo dziļāk un lēnāk!
Loģika šeit ir vienkārša: jo dziļāk tu elpo, jo vairāk skābekļa nonāk asinīs un jo aktīvāk notiek vielmaiņas process, kurā tauki un cukurs tiek pārvērsti enerģijā.
DZER AUKSTU ŪDENI
Katrs tievētājs noteikti ir dzirdējis padomu: ja 20-30 minūtes pirms ēšanas izdzersi glāzi ūdens, apēdīsi mazāk. Bet, vai tu zināji, ka, ja dzersi aukstu ūdeni, efekts būs lielāks?
Auksts ūdens ne tikai piepildīs vēderu, bet arī liks organismam patērēt liekās kalorijas, lai sasildītos.
ĒD PIRMS GULĒTIEŠANAS
Izklausās šausmīgi, vai ne? Taču Floridas Universitātes zinātnieki (pētījums – https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4997367/) ir noskaidrojuši, ka vieglas uzkodas pirms gulētiešanas spēj uzlabot vielu apmaiņu naktī, daļēji aktivizējot arī tauku pārstrādi. Tikai neaizraujies!
IZGULIES
Miega trūkums ir taisnais ceļš pretīm vielmaiņas palēlināšanai un liekā svara uzņemšanai. Daļēji tas ir tādēļ, ka neizgulēšanās strauji pazemina leptīna līmeni, kas regulē apetīti un enerģijas patēriņu.
Iegaumē: veselīgs miegs svara normalizēšanas procesā ir tikpat svarīgs kā regulāri treniņi un sabalansēts uzturs.
Visi strādā. Visi iet uz darbu, katru rītu iziet no mājām ārā un pavēlā pievakarē atnāk noguris pie sievas mājās. Kas tas ir – strādāt?
Pasens amerikāņu teiciens vēsta- ja “tu” kaut ko dari un par to maksā, tad tas ir darbs. Patiesi, darbs kā jēdziens kādreiz bija (un pa lielam vēl ir) ekvivalents sapratnei: iztikas sagādāšana. Gadsimtiem un gadu tūkstošiem. Tikko kā iztināmies ārā no mērkaķu līmeņa, nokāpām no kokiem un rokā kā darbarīku paņēmām pirmo nūju.
Darbs – ir arī ar augstāku garīgo līmeni. Caur darbu mēs katrs padarām šo pasauli labāku. Vēl vairāk, tā ir mūsu misija. Ne jau “lai slaistītos” – mēs staigājam pa Zemes virsmu. Katrā brīdī- kad mēs pieliekam savus spēkus, lai kaut drusciņ padarītu mūsu planētu labāku- tad mēs darām darbu.
Visumā es saskatu 4 veidus, kā saprotu darba jēdzienu…
* Ir darbs ģimenē – izaudzināt jaunu gudro paaudzi: tas ir smags darbs. Kas pa lielākai daļai ir uz sievietes jeb “vājā dzimuma” pleciem. Jāsaka, aiz saviem lielajiem aizspriedumiem- mēs bērnu ikdienas audzināšanu neuzskatām par darbu, lai gan šajā lietā tiek irguldīts gan spēks, gan zināšanas, gan arī finansu līdzekļi. Tālākā balva: bērni tālākos gados parūpējas par pensijas gadu vecākiem.
* Ir mums pierastais ikdienas darbs – kad noteiktā laikā uz noteiktu maiņu aizejam kustināt rokas un smadzenes, lai priekšniekam sagādātu peļņu un pašiem iztikas algu. Vai arī strādājam Valsts darbu kā ierēdņi. Parasti tas gan tas netiek mīlēts, vien ir algas sagādes līdzeklis. Pēc darba – nepaliek nekādi uzkrājumi vecumdienām, lielajos dzīves gados ir paplāna iztikšana no valsts pensijas.
* Ir darbs kā dzīvesveids. Kad darbs sakrīt ar hobiju. Tā ir māksla, tas ir profesionālais sports. Tiek piepildītas ambīcijas, taču ienākumi ir svārstīgi un reizēm pat nelieli vai nemaz. Vecumdienās esam atkarīgi no jaunākajiem radiniekiem.
* Bet ir arī -uzņēmējdarbība. Tur “maizes garoza” ir darba sākuma periodā. Kad ir jāveic ieguldījumi, jāizlieto daudz garīgie un fiziskie spēki bez tūlītējas atdeves. Tā nāk vēlāk. BET- šis ir vienīgais dzīvesveids (uzņēmējam ir savs dzīves gājums taču), kas vecuma galā dod nodrošinājumu.
Visumā – caur darbu mēs katrs kaut ko atstājam pasaulei. Un ko atstājam aiz sevis: tas ir pats pats galvenais.
Dažām sievietēm ir viegli palikt stāvoklī, dažām viegli noris grūtniecība, dažām viegli iet ar bērnu audzināšanu un dažām sievietēm pusaudžu gadi nesagādā grūtības. Taču mūsdienās nav neviena sieviete, kurai ir paveicies ar visām šīm lietām. Māmiņdienas kartiņa ir lieliska vieta, kur atzīt un uzteikt upurus, kurus tava māte ir nesusi audzinot tevi.
1.Runā par laiku, kad viņa ir atbalstījusi tevi
Vai tās ir bijušas situācijas, kad tev vajag uzlabot garastāvokli , vai bijusi vajadzība pēc viņas klātbūtnes brīdī, kad kāds salauzis tavu sirdi. Pasakies viņai par atbalstu un rūpēm, kuras viņa tev sniegusi. Cēlusi tavu pašapziņu un bijusi blakus visos brīžos. Ne tikai skumjos, bet arī priecīgos un smieklu pilnos brīžos.
2.Saki to, ko tu viņā visvairāk apbrīno
Pašas labākās domas, kuras tev saistās ar savu mammu, ieliec kartiņā. Lai arī ko tu viņā tik ļoti mīlētu, vai apbrīnotu- dari to viņai zināmu. Viņa jutīsies patiesi novērtēta.
3.Piemini kādu smieklīgu bērnības atgadījumu
Katrai mammai ir stāsts par saviem bērniem, kuru viņa atceras tā, it kā tas būtu noticis vēl vakar. Atgādini viņai vienu, kas viņai vienmēr liks smieties līdz asarām. Liels pluss tam visam būtu, ja tu vēl pieminētu kādu sīkumu, kuru šo visu gadu laikā nebiji atklājusi.
4.Raksti par mācībām, kuras viņa tev devusi
Tavā dzīvē noteikti ir bijušas situācijas, kad tu rīkojies un domā gluži kā tava mamma. Dalies ar šo stāstu, pastāsti kā tas beidzās un pateicies par to, ka viņa tevi tik labvēlīgi ietekmējusi.
5.Atvainojies viņai
Ja šo gadu laikā ir sakrājies, kas tāds, par ko tu vēlies viņai atvainoties, vai izteikt kaut ko, par ko izjūti nožēlu, šis ir īstais brīdis, lai pateiktu to, kā jūties. Vari būt pārliecināta par to, ka tava mamma to novērtēs.
Vardarbība ir jānosauc vārdā un par to ir jārunā, uzsver Anda Švinka, krīzes un konsultāciju centra “Skalbes” vadītāja, kura arī aicina vērsties pēc palīdzības gan tos, kuri piedzīvojuši kādu no vardarbības formām, gan tos, kuri apzinās, ka ir vardarbīgi un vēlas to mainīt un dzīvot veselīgākās attiecībās.
Kā atpazīt vardarbību un kā palīdzēt, ja tā skar mūs pašus vai kādu tuvu cilvēku?
Pirmais signāls – man kāds dara pāri. Es nejūtos labi, tas ir kaut kas, kas man liek justies nelīdzvērtīgam un tā ir tā iekšējā sajūta, kuru noteikti vajadzētu ņemt vērā. Tas var būt emocionāli, fiziski, ekonomiski, nedot naudu, izolēt. Vardarbība nav tikai zilumi. Bieži vien tās ir dziļas dvēseliskas rētas, kuras ārēji nemaz neredz.
Kas ir tas, ka traucē izbeigt vardarbīgas attiecības?
Kāpēc mēs paliekam vardarbīgās attiecībās? Tur ir vairāki iemeslu un viens no nozīmīgākajiem ir tas, ka mēs katrs vēlamies būt mīlēti un gribam sev tuvu cilvēku. Vardarbības attiecības neizslēdz, ka tur ir mīlestība, simpātijas, arī pieradums. Ir zināms, ka vardarbībai ir savi cikli – ir spriedze, kad notiek vardarbība, tad ir tāds “medusmēneša” periods, kad vardarbības veicējs atvainojas un šķietami viss ir kārtībā. Un, tajā periodā cietušais protams, tic un cer, ka kaut kas minīsies.
Otrs iemesls – nereti vardarbība tiek normalizēta. Īpaši, ja paši augot esam piedzīvojuši vardarbību, mēs to varētu uzskatīt par normu, jo brīdī, kad notiek vardarbība bērnībā, bērns to pieņem kā “normalitāti”, lai varētu tālāk turpināt dzīvot. Bērni šādā veidā neapzināt padara pasauli sev apkārt vieglāku. Lai vēlāk dzīvē kaut ko šajā mainītu, ir jāatpazīst vardarbība un jāatzīst – tas patiešām notiek ar mani.
Vai ir maināms tas, ja attiecībās ir sācies vardarbīgs attiecību modelis? Vai ir jāmūk prom, jeb tomēr abām pusēm strādājot pie šī, ir iespējamas izmaiņas?
Pieredze rāda, ka tas ir iespējams, bet ir jāstrādā abām pusēm. Vai iemācītā uzvedība, paterni mainīsies, garantijas nav, bet pirmais solis, ko var darīt ir pateikt savas robežas. Jā, bieži vien ir jāmūk prom no attiecībām, bet ir arī veiksmīgi iznākumi.
Kā var atpazīt savā draugā/draudzenē, ka tiek piedzīvota vardarbība? Kādiem signāliem pievērst uzmanību?
Protams, visvieglāk būs pamanīt fiziskas vardarbības sekas, piemēram, zilumu, nobrāzumu. Tad vienmēr vajadzētu pajautāt, no kurienes tas ir, galvenais neizlikties, it kā nekas nebūtu noticis.
Ja tā būs emocionāla vardarbība, to būs grūtāk pamanīt, bet draugs, kas to piedzīvo varētu kļūt agresīvāks vai tieši otrādi – klusāks, ierāvies sevī. Mēs jau intuitīvi jūtam, ka ar draugu kaut kas nav labi, ka ir savādāk nekā bija. Ja tas jautājums tev iekšēji ir radies: “Varbūt tur kaut kas nav labi!”, tad pajautā savam draugam: “Vai Tev viss ir OK?”. Nereti cietušais teiks, ka nokrita, vai uzskrēja kaut kam virsū un nerunās par vardarbību, bet tas nekas. Vienreiz, otreiz un kādā brīdī, iespējams, cietušais sajutīsies gana droši, ka var uzticēties un izstāstīs, kas īsti notiek. Galvenais, neizlikties, ka neredzi. Neesi vienaldzīgs. Uzjautā!
Kāpēc vardarbībā cietušajiem nereti ir izteikta vainas sajūta par notikušo?
Jā, nereti vardarbībā cietušajam rodas vainas vai kauna sajūta dēļ tā, ka arī viņš ir piedalījies šajā vardarbības aktā – tikai viņš nav varējis pateikt “nē”. Bieži vien upura “nē” neko nemaina, bet sajūta cietušajam ir, ka “es taču varēju to nepieļaut”.
Kā palīdzēt, ja redzu, ka līdzcilvēks piedzīvo vardarbību?
Vardarbība ir jāsauc vārdā! Nosaukt lietas īstajos vārdos! “Es esmu pamanījis, ka tev ir zilumi un man ir sajūta, ka tu piedzīvo vardarbību. Vai tevi kāds sit? Kā es tev varu palīdzēt”. Tad cilvēks saklausa, “pieskarās” realitātei un, iespējams, ir gatavāks kaut ko mainīt esošajā situācijā. Tiešais vārds it kā atver durvis un cilvēks saprot, ka šeit var par to runāt atklāti, jo viss jau ir nosaukts īstajos vārdos.
Kā palīdzēt sev, ja esi tas dusmīgais, tas varmāka?
Pajautā sev – kāpēc es to daru. Un, ja apzinies, ka tev nepatīk tas, ko dari, ja negribi būt tāds, kāds šobrīd esi, tad meklē palīdzību! Saproti, ka šī nav norma un tev ir iespēja saņemt palīdzību. Galvenais – rīkojies! Kā pirmais solis var būt zvans uz vardarbības prevencijas tālruni: 22 04 52 25.
Kad vardarbības upuri vēršas pēc palīdzības policijā, viņi jau vairākkārt ir cietuši no varmākas. To apstiprina likumsargi. Bet, kad varmāka tiek sodīts, bieži arī tas viņu neaptur. Piemēram, aptuveni 40 procentos gadījumu tiek pārkāpts tiesas lēmums par netuvošanos, un tad varmākam stājas spēkā kriminālatbildība. Bet vai sods pārtrauc vardarbību – par to šovakar rubrikā “Apburtais loks.
Vai iespējams laboties un saglabāt ģimeni? Tas izdodas ļoti retos gadījumos, jo parasti cilvēkiem savu uzvedības modeli mainīt ir grūti. Nereti varmāka un arī cietušais citām attiecībām izvēlas līdzīgus partnerus. Vairāk mainās tie, kuri vēlas atgūt bērnu aprūpes tiesības. Tomēr bieži šādiem cilvēkiem nepieciešama uzraudzība visas dzīves garumā. Par to, turpinot materiālu sēriju “Apburtais loks.
Māte, kas nespēj pamest bērnu vardarbīgo tēvu, vai bērns, kurš ik dienu cieš, klausoties vecāku strīdos, un noraugās viņu kautiņos. Lai gan tas viss lielākoties notiek prom no sabiedrības acīm, nereti arī kaimiņi vai paziņas nojauš, ka tuvumā kādā ģimenē daļa no ikdienas ir vardarbība. Kā reaģēt, kā palīdzēt? Par to šovakar materiālu sērija “Apburtais loks.
Sižetu sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” vairāk pievēršas tam, kā un kāpēc varmācīgas attiecības piecieš pieauguši cilvēki. Bet nedrīkst aizmirst, ka vardarbība ģimenē skar arī bērnus – gan emocionāli, gan bieži viņi cieš arī fiziski un seksuāli. Un, ja lieta nonāk līdz kriminālprocesam, tad reizēm cietušajam bērnam par pieredzēto nākas stāstīt divas, trīs un pat četras reizes. No smagas vardarbības cietušiem tas ir īpaši traumējoši.
Gatavojoties labdarības maratonam “Dod pieci”, turpinām iepazīstināt ar dažādām vardarbības sejām. Šodien stāstīsim par vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Kopš augusta, kad Valsts policijai, konstatējot vardarbību ģimenē, ir jāraksta speciāls ziņojums, kļuvis skaidrs, ka liela vardarbībā cietušo grupa ir seniori. Piemēram, Rīgā trīs mēnešu laikā aptuveni katrs trešais no 233 ziņojumiem bijis saistīts ar vardarbību pret senioriem.
Aiii,taa gribeetos pamalkot salda un veesa sidra bundzinju siltaa anglju pievakaree. ta4u miiljais saka- nedriikst! pat ne kvasu 😀 … Jo ilgak te dzivoju, jo trakak sirds raujas uz majam, reizem gribas aizbegt,ne par ko nedomajot.elpot citu gaisu,redzeet citus cilvekus… vienreiz izrauties no visa,lai nav jaadomaa,vispaar!kaut diennakti… tagad es saprotu savu mammu,kura kadreiz man stastiija cik gruti ir dzivot sveshuma,kad tev neviena nav. Un katru reizi,kad dzirdeju shos vardus,domaju pie sevis- nu kas par muljkibam,karteja cikstesana. Tikai tagad,kad reizem sirds saapes jau skrien paari malaam,saprotu,cik gruti vinai bija! Laikam mees sievietes tadas esam- gatavas pamest visu,visu deelj viena cilveka. jo taj bridi nemaz nedomaajam,par tiem,kuriem pietruuksim… Sasodiits,ticiet,es katru riitu lasu Lv zinjas,katru dienu sausminos,par-ak sausmas, cik debiilo valdiibu,par kaarteejiem cenu un nodoklu paaugstinaajumiem,bet bljaaviens,ta4u taapat sapnoju par laimigu dzivi tur kaadreiz.Kaut gan, kaada no manis latviete. Bet kaa sheit jau viss zied! (l) Pasaka!Un zaljas zaales smarzha,putnu civinaasana,saulainie riiti manaa logaa,Jeezinj,es priecaajos par to,kam agraak nepieveersu nekaadas uzmaniibas!Kaa cilveeki mainaas. uz maiju nopirktas biletes uz lv un atpakalj.Smiekliigi,dziivoju 10 min no lidostas un tik ilgi nevaru aizlidot uz maajaam. laikam taas ir bailes..
Mēnesi, bet, ja vajadzēs, arī divus vai trīs, atsevišķas Latvijas skolas, atsevišķas pilsētas vai pat visi valsts skolēni mācību vielu varēs apgūt, skolu neapmeklējot. To šodien paziņoja Izglītības un zinātnes ministrija.
Kā rīkoties, atbildīgie sola lemt pēc skolēnu brīvlaika. Bet skolās plānu par mācībām attālināti uztver atšķirīgi. No vienas puses – jau tagad daudzi uzdevumi un pārbaudes darbi ir pieejami e-vidē. Skolēni to prot un dara. No otras puses – lai mācītu un mācītos tiešsaistē, ir jābūt jaudīgam interneta pieslēgumam un datoram. Taču ne visās ģimenēs Latvijā tā ir. No Siguldas turpina Aija Kinca.
Varbūt.. es Tev stāstišu… Varbūt klusēšu.. bet varbūt..tikai skatīšos un smaidīšu Un Tu..? Ko Tu darisi..? Iesi prom.. un Visiem teiksi.. esmu jukusi.. Ko tu teiksi ko tu dariisi…?? Ja tu iesi.. prom.. es smiesos..raudasu..kliegsu.. Ko es darisu.. varbut es dzivoju fantazijas… Ka lai es zinu.. kas ir isteniba… un kas iluzija… Nebeidzamu vardu kaujas Tu dursi ar vardiem..Tik sapigi.. es luksos lai tu nedari ta.. bet tu smiesies.. un tad ir jajauta kurs ir jucis…. Es Vai tu…? es skatiisos tevi.. bet tu man siitisi…sitisi… lidz es noasinjosu.. dvesele.. leni un klusi… Es tev neteiksu neko.. vien skatiisos.. bet tu smaiidisi un smiesies.. Varbut. aiziesi..bet varbut..ne… un ja aiziesi.. tad es smiesos.. un tad… bus ta..ka.. mes tie jukusie.. Nesaprotamie Bet es smiesos.. par to.. Ka tu nesaproti…. kas tie mes.. dzives Jukusie
2020.-2021.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā varētu būt tikai vienu vai divus grādus augstāka par normu, liecina Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra publiskotā prognoze.
Ja šī prognoze piepildīsies, gaidāmā ziema būs aptuveni četrus grādus vēsāka par pagājušo ziemu, kas kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. 2019.-2020.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra sasniedza +2,7 grādus, par 1,7 grādiem pārspējot iepriekšējās siltākās – 1924.-1925.gada – ziemas rekordu.
Jaunākās sezonālās prognozes, kas balstītas uz Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem, liecina, ka visu tuvāko mēnešu – septembra, oktobra, novembra, decembra, janvāra, februāra un marta – vidējā gaisa temperatūra gaidāma pusgrādu līdz divus grādus virs normas.
Iepriekš prognozes vēstīja, ka gaidāmā ziema būs kādus divus grādus vēsāka par 2019.-2020.gada ziemu.
Nokrišņu daudzums caurmērā tiek prognozēts atbilstošs daudzu gadu vidējam lielumam. Siltās jūras un valdošo rietumu vēju ietekmē Kurzemē, īpaši atklātas jūras piekrastē, tiek prognozēts lielāks nokrišņu daudzums. Novembris visā valstī varētu būt sausāks nekā parasti.
Atšķirībā no iepriekšējās ziemas, kad laikapstākļus Ziemeļeiropā teju nepārtraukti noteica Atlantijas cikloni, 2020.-2021.gada ziemā palaikam tiek prognozēti anticikloni, kas periodiski apturēs silta un mitra gaisa ieplūšanu no Atlantijas okeāna.
kā lai saņemas? kur lai iegūst dzīvesprieku..? liekas, ka esmu iztukšota. pēdējā laikā liela apetīte parādījusies, seja drūma, vss slikti. pa darbu ar neiet kā gribētos. ir apnicis knapināties, gribas normāli dzīvot, bet saprotu, ja nedarīšu to ko daru ar prieku, tad neko nesasniegšu. gandarījuma nekāda.. gribu pārliecību par sevīm; gribu mīlestību; gribu draudzību; gribu pārticību; šodien vnk eju gulēt. centīšos rītdienu iesākt ar smaidu.
http://kalorijas.lv/2/?7240 apkaro problēmas sakni – ēšanas paradumus. Ar tās palīdzību Jūs ātri iemācīsieties pareizi sastādīt savu ēdienkarti, kas ir sabalansēta un veselīga, iekļaujot tajā arī savus mīļākos ēdienus. Mūsu programma piedāvā vienīgo pareizo liekā svara zaudēšanas veidu – lēni un pakāpeniski. Tikai tad rezultāts būs noturīgs, jo organismam ir iespēja pakāpeniski pierast pie jaunā ēšanas režīma, neizsaucot pretreakciju.
Brīžiem liekas, ka dzīve mums ik pa brīdim uzkrauj kādu smagu nastu un smagi stradajot, mēs to pamazām noveļam no pleciem. Attiecības ir sarežģīta nasta, ja abiem nav vienādi stipras jūtas.
Kādu laiku atpakaļ, izklaidējoties iepazinos ar puisi, no tā vakara bijām nešķirami, viss lieliski, un pat paši nespējām nobrīnīties cik ātri mums viss notiek,viss saskan, viss tik labi…
Pagāja kāds laiks un jūtu-kaut kas nav kārtībā, laikam jau mums sievietēm tomēr ir iekšējā intuīcija. Manas aizdomas apstiprinājās- puisim vajagot padomāt… Man punķi un asaras, negulētas naktis un jau skaidrs ka attiecībām gals klāt! Izrunājāmies, mierīgi izbeidzām attiecības, tikai tādēļ, ka ka viņam nav tik stipru jūtu kā man, tikai tāpēc, ka viņš pats nezin ko vēlas…
Tā nu aizritēja pāris dienas, visu šo laiku bijām kontaktējušies, un solis pa solim atkal viss jaukais atpakaļ-atkal esam kopā! Man tauriņi vēderā un liekas ka laime staro man pa visiem galiem arā, pat aiz prieka raudiens nāca!
Nepagāja ne ilgs laiciņš, ka vienu dienu jūtu, nav viņš tik mīļš, tāds atturīgs, domīgs. Baidījos par to , ka tas atkārtosies, un tas notika atkal…
Viņš nezin ko grib, viņam laikam patīkot labāk būt vienam, tā viņš esot pieradis…Kad pajautāju par jūtām, viņš atbildēja, lai neuzdodot tik grūtus jautājumus! Mēs satikāmies, runājām, viņš teica, ka jūtas neesot tik stipras, ka viņš nezinot, kas ar viņu notiekot, nezin ko pats grib… Tajās pašās minūtēs viņš apskauj un noskūpsta mani, bet nē, tomēr viss…
Tā arī viss ir beidzies…
Tikai mana neizpratne, simtiem neatbildētu jautājumu! Nav jau kam jautāt un nav kas atbildēs!
Kāpēc viņš runāja par nākotni?Kāpēc viņš iepazīstināja mani ar savu ģimeni? Kāpēc šķiroties vēl skūpsta un apskauj? Kāpēc viņš vēl uztur ar mani kontaktus? Varbūt viņš baidās no manis,no mana patiesuma? Vai no attiecībām? Bet varbūt viņam tā bija tikai izklaide? Bet viss likās tik īsti un patiesi…
Varbūt tiešām nebija lemts…Varbūt liktenis nav tā lēmis…
Esmu optimiste, dzīve turpinās, sāpes dziedē laiks, nekas nepazūd, bet ar laiku tomēr norimstas un ar to ir jāsamierinās…
Šis nav pirmais gadījums, kad ar mani tā notiek, tas notiek regulāri, draudzenes saka ka varbūt man ir uzlikts bezlaulības vainags vai lāsts. Bet te man atkal rodas jautājums vai tādi ir…?
Nevar jau tā būt, ka dzīvē vienmēr iet slikti,tam es neticu.Noteikti dzīvē viss iegrozīsies savās sliedēs un notiks, tas kam ir jānotiek!
Laikam tiešam liktenis nebija lēmis šo reizīti un visas iepriekšējās arī nē…Nebija lemts!
Sveikas meitenes…Taatad saaksu ar to ka,dziivoju ar puisi,es dziivoju pie vina…un vienmeer kad sastridamies,vins saka lai es eju projaam..mums ir divi beerni kopiigi..esu izmisuma,jo nevelos lai vinas dzivotu bez teva..ari vinu nevaru pamest jo milu,bet vina attieksme pret mani ir neizturama..kaa kautko neizdaru ka vinam vajag,ta man esot jaiet citur dzivot,man viss aiz vina jaaizvaac un vis jadara ka vins grib es pat nevaru pa telefonu normali parunaat,kad prasa kas man zvana,nedo Dievs ja kads puisis uzzvaniss…kopa dzivojam jau 4gadus…bet man neliekas ka vins mani miileetu,liekas ka vinam mani vajag lai es vinam majau tiiriitu un zekes mazgaatu,,varbuut varat kko ieteikt?
Progresīvās briļļu lēcas ir lielisks risinājums tiem, kuri nēsā brilles gan tuvumam, gan tālumam. Šīm lēcām ir pakāpeniska optiskā stipruma pāreja, kas nodrošina labu redzamību jebkurā attālumā. Lēcas augšdaļā ir optiskais stiprums, kas ļauj redzēt tālumā, lēcas vidusdaļā optiskais stiprums ir tāds, kāds nepieciešams redzamībai vidējā attālumā, bet lēcas apakšdaļā – redzamībai tuvumā.
Nepieciešamība pēc redzes korekcijas gan tuvumā, gan tālumā rodas apmēram ap 40 gadu vecumu, tāpēc brilles ar progresīvām lēcām pamatā iegādājas cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Šādas brilles noteikti izvēlēsies cilvēki, kuriem dienas laikā bieži jāmaina skatīšanās attālums un nav vēlmes visu laiku mainīt vai ņemt nost brilles. Pārsvarā tās ir sievietes, kuras brilles uztver arī kā skaistu aksesuāru. Nereti tie ir ārsti un citu profesiju pārstāvji, kuru ikdiena sastāv no komunikācijas ar cilvēkiem, biežas pārvietošanās un redzes piepūles tuvumā.
Optometriste stāsta: “Cilvēki biežāk sākuši lietot progresīvās lēcas brillēs, kļuvuši izglītotāki šajā jautājumā. Klienti aizvien vairāk novērtē šo lēcu priekšrocību. Acīm šādās brillēs ir iespēja izvēlēties mazāko nepieciešamo stiprumu caur kuru skatīties un to var izdarīt tikai nedaudz pakustinot galvu uz augšu vai uz leju.”
Vision Express dati liecina, ka Ventspilī, trešdaļa pacientu, kuriem ir atšķirīga redze tuvumā un tālumā, lieto progresīvās brilles.
Runājot par cenas atšķirību, iegādājoties brilles ar progresīvajām lēcām, optometriste Jeļena Stūriška paskaidro: “Izvēloties progresīvās brilles ir jārēķinās ar sākotnēji lielākām izmaksām, salīdzinot ar viena attāluma brillēm. Tas gan nenozīmē, ka tas būs dārgāk par divām atsevišķām brillēm, jo viss ir atkarīgs arī no izvēlēto briļļu ietvaru cenas. Reizēm cilvēkam ir jāpieņem lēmums trīs dažādas brilles vai brilles ar progresīvajām lēcām, kas ilgtermiņā skatoties ir finansiāls ietaupījums un ikdiena kļūst ērtāka.”
Brilles ar progresīvām lēcām vizuāli neatšķiras no brillēm kurām ir viena attāluma lēcas. Jeļena Stūriška skaidro: “Brillēs ar progresīvajām lēcām vairs nevar redzēt pāreju, tās izskatās kā viena attāluma brilles. Vizuāli no malas nevar pateikt, ka briļļu lietotājam tuvumā un tālumā ir jālieto atšķirīgi stiprumi. Šobrīd pieejamās progresīvās briļļu lēcas nodrošina ērtu, lēzenu stipruma maiņu. Progresīvo lēcu ražotāji nepārtraukti strādā pie to uzlabojumiem, lai klientam nodrošinātu maksimāli ērtāku lietošanu.”
Klientos bieži rodas šaubas par jaunu produktu kvalitāti un to efektivitāti, tāpēc dodoties uz vizīti pie optometrista, speciālistam tiek uzdoti dažādi mītiski jautājumi. Dažus no populārākajiem komentē Vision Express optometriste Jeļena Stūriška.
Mīts:Uzsākot lietot brilles pastāvīgi, redze pasliktināsies.
Optometristes komentārs:No briļļu lietošanas redze nepasliktināsies. Tā ir fizioloģija, ka noteiktā periodā rodas atšķirība starp tāluma un tuvuma redzi. Brilles ar progresīvajām lēcām šādā gadījumā ir ļoti laba izvēle, jo ļauj izmantot katrai situācijai atbilstošo stiprumu. Nevajadzēs datorā piespiedu kārtā skatīties caur stiprākām, lasīšanai paredzētajām brillēm. Iegādājoties brilles ar progresīvajām lēcām, ar tām drīkst staigāt visu dienu, bet var lietot arī tikai noteiktos brīžos, kad ir vēlme labāk redzēt. Redze var mainīties neatkarīgi no briļļu lietošanas. Atšķirība ir tāda, ka lietojot brilles, būs nodrošināta skaidra redze, savukārt, nelietojot brilles, acis būs saspringumā, bet galu galā tuvumā redze mainīsies abos gadījumos.
Mīts:Kaimiņš / radinieks iegādājās brilles ar progresīvajām lēcām un nevarēja pierast. Ar progresīvajām brillēm viss griežotiesun izplūst.
Optometristes komentārs:Iegādājoties šīs brilles ir ļoti būtiska atbilstoša ietvara izvēle un precīza briļļu recepte. Ja klients ievēro redzes speciālista norādes un pareizi sapratis, kā jālieto brilles, tad sarežģījumu nebūs. Ja tomēr ir grūtības pierast, tad jādodas uz optiku, bieži vien visu var atrisināt ar ietvara pieregulēšanu.
Mīts:Kolēģei bija brilles ar progresīvajām lēcām, es uzlaikoju, man bija slikti, nepatika.
Optometristes komentārs: Svešas brilles lietot nedrīkst, tas ir ļoti individuāli, tajās redzes kvalitāte var izpalikt.
Interneta dzīlēs var atrast visādus brīnumus, kas saistīti ar nagu, apģērba vai grima modi. Šoreiz tās ir varavīksnes uzacis – vasarai piemērota tendence vai kaut kas pilnīgi lieks? Varbūt piemēroti festivālu laikam?
Sievietes sāka pievērst uzmanību varavīksnes krāsas uzacīm pēc tam, kad tādas uzzīmēja blogere un Instagram lietotāja (kurai ir 10,2 miljoni sekotāju!) @nikkietutorials.
Kāpēc viņa vispār to darīja? Tāpēc, ka dažas dienas pirms fotogrāfijas un pamācību video publicēšanas viņa zaudēja savu brāli, kurš ļoti lepojās ar to, ko viņa dara. Tāpēc viņa gribēja uztaisīt krāsainu video, lai liktu apkārtējiem pasmaidīt. Viņa pat nenojauta, ka citas sievietes izdomās atkārtot viņas paveikto.
Citas sievietes atzīst, ka šis noteikti nav sliktākais veids, kā izcelt savas uzacis (ja salīdzina ar citām uzacu tendencēm, kas ir bijušas). Tā kā, ja vēlies izcelties un palikt citiem atmiņā, izveido sev varavīksnes uzacis!
Veselīga ēdienkarte nav iedomājama bez dažādiem sezonas dārzeņiem un augļiem. Tie satur ievērojamu daudzumu vērtīgu vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu, kas labvēlīgi ietekmē mūsu pašsajūtu un veselību, sniedz ikdienā nepieciešamo enerģiju un samazina iespējamo saslimšanu risku. Lai pirms ziemas sezonas būtu iespējams uzņemt pēc iespējas daudzveidīgākas uzturvielas, ir svarīgi, lai maltītē iekļautie produkti būtu ne vien sezonāli, bet arī dažādām krāsām bagāti. Kādas īpašības piemīt atšķirīgu krāsu augļiem un dārzeņiem, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
„Dārzeņi, augļi un ogas ir viena no svarīgākajām ēdienkartes sastāvdaļām – saskaņā ar speciālistu rekomendācijām ik dienas nepieciešams apēst vismaz piecas saujas jeb 500 gramu dārzeņu un augļu. Ieturot maltīti, dārzeņiem jāatvēl puse šķīvja, savukārt augļi un ogas kalpos kā lielisks aizvietotājs neveselīgiem našķiem. Veselībai vērtīgāki ir sezonālie produkti, jo tie satur ievērojami vairāk vitamīnu un minerālvielu, tāpēc rudens ir īstais laiks, kad ne vien ēst tos svaigā veidā, bet arī sagatavot gardus un veselīgus krājumus ziemai. Lai gan itin visi dārzeņi un augļi satur dažādus vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas un antioksidantus, atšķirīgu krāsu produktiem ir specifisks sastāvs un līdz ar to – atšķirīgi ieguvumi veselībai. Dārzeņu un augļu krāsu nosaka to sastāvā esošie fitoelementi – dabīgi savienojumi, kas darbojas kā antioksidanti. Lai nodrošinātu organismu ar iespējami daudzveidīgākām uzturvielām, ēdienkartē jāiekļauj visu krāsu dārzeņi un augļi,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Sarkans
Sarkanās krāsas augļi un dārzeņi ir vērtīgs C un A vitamīna, kālija un antioksidantu avots. Tie rūpējas par sirds veselību un profilaksi, samazina onkoloģisko saslimšanu risku, uzlabo muskuļu tonusu un smadzeņu darbību, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz ādas veselību. Sarkano nokrāsu piešķir likopēns – spēcīgs antioksidants, kas samazina prostatas un krūts vēža risku un mazina sirds un plaušu slimību iespējamību.
Rudens ēdienkartē vērts iekļaut tomātus, kas satur 13 dažādus vitamīnus un 17 minerālvielas. Gardo tomātu iespējams lietot gan svaigā veidā, piegriežot maltītei vai pievienojot salātiem, gan termiski apstrādātu. Turklāt apstrāde nebūt nekaitēs tomāta uzturvērtībai, tieši otrādi – vārot tomātus 15 minūtes, likopēna daudzums var palielināties pat pusotru reizi.
Gardais redīss var būt gan piedeva maltītei, gan veselīga uzkoda. Tas ir bagāts ar C vitamīnu, kāliju un šķiedrvielām, un labvēlīgi iedarbojas uz imunitāti, gremošanas sistēmu un sirds un elpceļu veselību. Redīsam piemīt interesanta garša, kas variē starp asu un saldenu, padarot šo nelielo dārzeni par lielisku piedevu zupām, salātiem un sviestmaizēm.
Vērtīgs ēdienkartes papildinājums būs arī rudens ogu karalienes – dzērvenes un brūklenes. Šīs meža ogas palīdz stiprināt imunitāti, tādējādi noderot saaukstēšanās un citu vīrusu slimību profilaksei. Dzērvenes normalizē sirdsdarbību un asinsspiedienu, uzlabo vielmaiņu, mazina iekaisuma procesus un noder urīnceļu saslimšanu profilaksei, savukārt brūklenes veicina kuņģa darbību un pazemina asinsspiedienu. Ogu sezonas laikā dzērvenes un brūklenes ieteicams ēst svaigā veidā, taču tās var spiest sulā, izmantot morsa pagatavošanai vai sasaldēt, lai ēstu visas ziemas garumā.
Dzeltens un oranžs
Dzeltenās un oranžās krāsas dārza veltes stiprina imunitāti un nervu sistēmu, palīdz novērst iekaisumus un sirds saslimšanas, labvēlīgi iedarbojas uz redzi un var samazināt onkoloģisko slimību risku. Šīs krāsas dārzeņi un augļi ir īpaši bagātīgs C vitamīna avots un satur fitoelementu beta karotīnu, kas organismā pārveidojas par A vitamīnu. A vitamīns palēnina novecošanās procesus un stiprina imunitāti, uzlabo plaušu veselību un vielmaiņu, kā arī mazina onkoloģisko saslimšanu un sirds un asinsvadu slimību risku.
Oranžā milzu oga ķirbis satur varu, magniju, kāliju, dzelzi, C, E, P un B grupas vitamīnus, kā arī citas vērtīgas uzturvielas, kas palīdzēs kā stiprināt imunitāti, tā uzlabot sirds un asinsvadu, ādas, gremošanas sistēmas un redzes veselību. Ķirbja mīkstumu var izmantot, lai pagatavotu zupas, sautējumus, sacepumus un pat konditorejas izstrādājumus, savukārt mizas var sakaltēt, bet sēklas izmantot kā veselīgu uzkodu. Termiski apstrādājot ķirbi, vērtīgo vielu daudzums samazinās, tāpēc to var izmantot, spiežot sulas, tomēr jāņem vērā, ka tās nav paredzēts uzglabāt – svaigā sula jāizdzer uzreiz.
Burkāns nodrošinās organismu ar kāliju, dzelzi, kalciju, mangānu, A, C, K un B vitamīniem, stiprinot sirds, kaulu un acu veselību, rūpējoties par skaistu ādu un aizkavējot novecošanos. Pateicoties tā saldajai garšai un pagatavošanas veidu daudzveidībai, burkāns būs gan gards našķis, gan noderīga piedeva teju katrai maltītei. Spiežot burkānu sulu, noteikti jāpievieno neliels daudzums olīveļļas, linsēklu vai citas dabīgās eļļas, tā veicinot vērtīgo vielu uzsūkšanos organismā.
Viens no Latvijas senākajiem sakņaugiem kālis satur C un PP vitamīnus, ievērojamu daudzumu šķiedrvielu, olbaltumvielas un ēteriskās eļļas. Kālis veicina gremošanas sistēmas darbību, uzlabo asinsriti un stiprina imunitāti, to var ēst gan svaigā veidā, gan cept, sautēt un vārīt. Tiesa, pēc apstrādes kālis jāapēd trīs stundu laikā, pretējā gadījumā noārdīsies vērtīgais C vitamīns.
Zaļš
Zaļie augļi un dārzeņi rūpējas par sirds un asinsvadu veselību, stiprina kaulus un zobus, noder dažādu saslimšanu profilaksei, kā arī mazina iekaisuma procesus un aizsargā acu veselību. Zaļie lapu dārzeņi tāpat satur arī folskābi, kas īpaši noderīga sievietēm grūtniecības laikā. To sastāvā atrodams arī hlorofils, kas paaugstina dzelzs rezerves organismā, aizsargā šūnas un palīdz atjaunot to bojājumus.
Krustziežu dzimtas dārzeņi, piemēram, kāposti, brokoļi, rukola un puķkāposti, ir lielisks C vitamīna, mangāna, kālija un šķiedrvielu avots. Tajos atrodami ķīmiski savienojumi, kas palīdz onkoloģisko saslimšanu profilaksei, pasargā šūnas un spēcina imunitāti. Kāpostus vislabāk lietot svaigā veidā, salātos vai skābētus, savukārt puķkāposti un brokoļi saglabā savas vērtīgās īpašības, arī tos cepot, vārot, tvaicējot vai blanšējot.
Pākšaugi – dažāda veida zirņi un pupas – samazina sliktā holesterīna līmeni, stiprina sirds un asinsvadu veselību, turklāt satur daudz olbaltumvielu, tādējādi tie ir īpaši vērtīgi tiem, kuri ikdienā nelieto gaļu. Ja, ēdot pākšaugus, novērojami gremošanas sistēmas darbības traucējumi, tie jāsāk lietot uzturā pakāpeniski, bet pirms pagatavošanas tos nepieciešams izmērcēt.
Zilajiem, violetajiem un purpursarkanajiem augļiem un dārzeņiem to specifisko toni piešķir spēcīgs antioksidants anticionīns, kas palīdz novērst sirds slimības, uzlabo atmiņu, aizsargā urīnceļu veselību, aizkavē šūnu novecošanos un veicina gremošanas sistēmas darbību.
Bietes satur betaīnu, kas palīdz organismam veidot organisko vielu holīnu, kas uzlabo aknu šūnu darbību un samazina iekaisumu. Bietēs esošie nitrāti nodrošina organismu ar enerģiju, bet folskābe veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos. Bietes iespējams vārīt, tvaicēt un marinēt, tomēr vislabāk tās lietot svaigi spiestas sulā. Lai mazinātu sulas specifisko garšu, to var atšķaidīt ar ūdeni vai pievienot tai citu augļu vai dārzeņu sulu.
Piesātināti violetais baklažāns satur dzelzi, kāliju, mangānu, B vitamīnu un citas vērtīgas vielas, kas palēnina novecošanos, mazina sirds slimību risku un palīdz izvadīt no organisma kaitīgās vielas. Tā kā svaigā veidā baklažānam piemīt specifiski rūgta garša, to nepieciešams cept vai grilēt, pirms pagatavošanas nomizojot.
Mellenes noder redzes un sirds veselībai, aizkavē novecošanos un normalizē vielmaiņu, turklāt tām ir izteikti salda garša, kas padara tās kā par gardu našķi, tā veselīgu piedevu dažādiem desertiem. Sezonas laikā mellenes vislabāk ēst svaigas, bet ziemai tās iespējams uzglabāt, vārot ievārījumu, saldējot vai žāvējot.
Kā uzturā iekļaut vairāk augļu un dārzeņu?
„Latvijā ir daudz pašmāju augļu un dārzeņu, kas nereti nepelnīti tiek atstāti novārtā, taču, iekļaujot tos ēdienkartē, iespējams būtiski uzlabot veselību un pašsajūtu. Nav jābaidās no eksperimentiem, bet jāatrod tie produkti, kas patiešām garšo, tādējādi tos būs vieglāk iekļaut ikdienas uzturā. Katrā ēdienreizē centies apēst vismaz vienu augli vai dārzeni. Brokastu omletei iespējams pievienot zaļumus, bet jogurtam vai putrai – augļus. Vienmēr pievieno dārzeņus pusdienu un vakariņu pamatēdienam, bet desertā vai uzkodām starp ēdienreizēm dod priekšroku augļiem. Bagātini maltītes ar garšaugiem un sagatavo augļus un ogas ziemai. Rūpējoties par veselīgu ēdienkarti, ātri vien uzlabosies pašsajūta un ārējais izskats, turklāt sabalansēts uzturs – tas ir ilgtermiņa ieguldījums veselībā,” norāda Apotheka farmaceite Laila Zālīte.
Rudens pārsteidz ar ražas daudzkrāsainību. Atliek iziet cauri tirgum, kad gribas visu un uzreiz – dzeltenas pupiņas, rozā un svītrainus tomātus, tumši sarkanus kāpostus, oranžus burkānus.
Ēdienkartē ik dienu nepieciešams iekļaut vismaz 500 g vai trīs porcijas dārzeņu, piemēram, brokastīs svaigu tomātu un kādu salātlapu ar gardu maizīti, pusdienās tradicionālos burkānu un kāpostu salātus, bet vakariņās vieglu dārzeņu sacepumu. Izklausās gardi, vai ne? Tomēr neviens pārtikas produkts nav sava veida superprodukts, ar ko iespējams nodrošināt visas organismam nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas. Tāpēc viens no veselīga uztura galvenajiem ieteikumiem ir dažādība.
Uzskata, ka violetās krāsas dārzeņos un augļos (baklažānos, mellenēs, upenēs, granātābolos, violetajos kāpostos un citos) atrodas vieni no spēcīgākajiem antioksidantiem – antociāni. To koncentrāciju nosaka arī krāsas intensitāte un produkta svaiguma pakāpe. Antociāni organismā uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, gan normalizējot asinsspiedienu, gan uzlabojot holesterīna līmeni organismā.
Zaļās krāsas dārzeņi un augļi (kāposti, āboli, brokoļi, kabači u.c.) satur daudz bioloģiski aktīvo pigmentu hlorofilu, karotinoīdus, kā arī K vitamīnu un folskābi. Šīs krāsas dārzeņi un augļi var uzlabot asinsriti un redzi, augstā folskābes satura dēļ tie īpaši ieteicami grūtniecības laikā.
Sarkani augļi un ogas ir bagāti ar spēcīgiem antioksidantiem – likopēnu, hesperedīnu u.c. Tie spēj samazināt organismā esošo brīvo radikāļu graujošo darbību, onkoloģisko slimību risku, iekaisumu procesus, uzlabo organisma imūnās spējas.
Dzeltenās un oranžās krāsas dārzeņi un augļi (ķirbji, cidonijas, burkāni un smiltsērkšķi) satur flavonoīdus, bēta un alfa karotīnu, kas organismā tālāk pārveidojas par A vitamīnu, uzlabojot imūno sistēmu, kā arī ādas un gļotādu veselību. Šīs krāsas dārzeņu sastāvā papildus esošās balastvielas palīdz kontrolēt cukura līmeni.
Katrai krāsai ir sava nozīme veselības uzlabošanā, un tieši tāpēc daudzveidība ikdienas ēdienkartē ir ļoti svarīga, protams, neaizmirstot arī baltos augu valsts produktus.
Koki ir dabas bagātība par kuru jābūt gan pateicīgiem, gan priecīgiem un, ja tāds ir arī pašu īpašumā, tad prieks ir jo lielāks, vai ne? Diemžēl citreiz nākas saskarties ar zināmām grūtībām, tā gadījās arī Sārai Sandersai no Everetas (Vašingtonā).
Blakus viņas mājai augu skaists ciedru koks. Viss jau būtu kārtībā, bet vietējās varas iestādes uzskatīja, ka šis koks neiederas pilsētvidē, tas ir vecs un pat kļuvis par draudu apkārtējajiem. Tika pieprasīts koku nocirst.
Vairākums vienkārši nodotu šo koku sazāģēšanai, bet tikai ne šī atjautīgā sieviete. Viņa sazinājās ar kādu sev zināmu kokgriezēju un piedāvāja tam īstenot interesantu projektu. Viņa vēlējās no vecā ciedru koka izveidot mazu bibliotēku.
Beigu iznākums pārsteidza un iedvesmoja daudzus. Tagad blakus Sāras mājai gandrīz vienmēr var sastapt kādu, kurš lūko pēc jaunas lasāmvielas vai ievieto mazajā bibliotēkā jaunu grāmatu. Jebkurā gadījumā – par šo projektu vienaldzīgo nav.
Lūk šādi, pateicoties sievietes entuziasmam un brīnišķīgajai idejai, koks ne tikai ieguvis iespēju jaunai dzīvei un pielietojumam, bet arī kļuvis noderīgs apkārtējajiem. Skatāmies un mācāmies!
Ir bijuši laiki, kad pāvests Romā apvienoja gan garīgo, gan laicīgo varu; ir bijuši pāvesti, kuri paši ir iesaistījušies nežēlīgos karos un intrigās; vēl citiem ir nācies izlemt, ko darīt apkārt notiekošajām zvērībām.
Jaunā dokumentālā filma “Pāvests pret Hitleru”, kas svētdien 19.februārī skatāma kanālā “National Geographic”, atklās līdz šim maz zināmas Otrā pasaules kara epizodes un meklēs atbildi uz jautājumu, vai pāvests Pijs XII darīja pietiekami ebreju aizsardzībai Romā un Eiropā. Cik daudz viņš zināja par fašistu zvērībām?
Pirms filmas “National Geographic” piedāvā atskatīties vēsturē un uzzināt par to, ar cik lielām zvērībām dažādos laikos ir nācies saskarties pāvestiem.
Sv. Pēteris (32-67)
Par pirmo pāvestu nav īpaši daudz vēsturiski ticamas informācijas, ja vien neņem vērā faktu, ka, iespējams, tāds vispār ir bijis. Taču par viņa dzīvi un nāvi stāsta leģendas. Romas imperatora Nerona vajāšanu laikā Sv. Pēteris labprātīgi nodeva sevi tiesas rokās. Kad viņu sodīja ar nāvi, sitot krustā, pāvests mierīgi lūdza, lai to dara ar galvu uz leju, lai neatdarinātu Dievu. Krustā sišana ir viena no briesmīgākajām nāves soda metodēm, un Sv.Pēteris to padarīja vēl briesmīgāku, lai apmierinātu savu mirušo labāko draugu. Jā, un kopš pāvesta Pētera nāves viens no pāvesta simboliem ir uz leju vērsts krusts.
Sv. Leo (440-461)
Iespējams, jūs esat dzirdējuši par huņņu vadoni Atilu, kuram sagādāja prieku slaktiņi visā Eiropā. Savukārt Leo I bija izglītots pāvests, kuram vairāk par ķeceru dedzināšanu patika rakstīt garlaicīgus burtus. 452.gadā Atila ar savu armiju devās uzbrukumā Romai, raisot paniku iedzīvotājos. Ko darīja pāvests? Izdzirdot, ka tuvojas asinskāri barbari, Leo I devās tiem pretī un uzrunāja ienaidnieku. Tas nostrādāja: Atila saudzēja Romu. Nav zināms, ko Leo teica, tādēļ var pieņemt pat ideju, ka Atilam spokosies Sv.Pētera gars.
Stefans VI (896–897)
Pāvestam Stefanam VI bija lielas nežēlīgas ambīcijas. Uzreiz pēc stāšanās amatā viņš lika izrakt sava priekšgājēja, pāvesta Formoza mirstīgās atliekas un nodot tiesai. Kaunpilnajā Mirušo sinodē viņš lika vēlreiz tiesāt līķi, kas tika ietērpts pāvesta drānās, to atzina par vainīgu un par sodu iemeta upē. Tiesa, pēc dažiem mēnešiem pats Stefans VI tika iemests cietumā un nožņaugts. Viņu pēc nāves reabilitēja pāvests Sergijs III.
Sergijs III (904–911)
Desmitais gadsimts bija asiņains laiks. Romu kontrolēja karojoši despoti, pāvesta institūcija bija zaudējusi labo slavu, bet likuma vara nedarbojās. Jaunais pāvests Sergijs III ar savu privāto armiju devās to iekarot, pa ceļam nogalinot ikvienu ienaidnieku. Arī divus iepriekšējos pāvestus. Vēl viņš paveda augstdzimušu romiešu piecpadsmitgadīgo meitu un pavadīja gadus, radot pēcnācējus. Sergija III ārlaulības dēls kļuva par pāvestu Jāni XI. Vēsturnieki šo vardarbības periodu, kas plosīja centrālo Itāliju, nodēvēja par “pornokrātiju”.
Jānis XII (955–964)
Šķiet, nav pāvesta, kas būtu bijis netikumīgāks par Jāni XII. Vēsturnieki min, ka viņš apsūdzēts slepkavībās, izvarošanās, dedzināšanās, sātanismā, pārvērtis Sv. Laterāna pili par prieka namu, no pāvesta kases sedzis azartspēļu parādus un kādu desmitgadīgu zēnu ordinējis par bīskapu. Jānis XII apvienoja gan Romas laicīgo, gan arī garīgo varu. Laicīgos likumus viņš parakstīja kā Oktaviāns, bet pāvesta bullas – kā Jānis XII. Runā, ka viņu nogalināja kāds greizsirdis, kas pieķēra pāvestu gultā kopā ar savu sievu.
Foto: National Geographic Channels/Lukas Šalna
Urbāns VI (1378-1389)
Itāļi cerēja, ka pēc Urbāna VI nokļūšanas amatā beigsies franču dominance baznīcā. Taču brutālā vadības stila dēļ viņš ātri zaudēja savus atbalstītājus, tādēļ trīspadsmit franču kardināli jau pēc dažiem mēnešiem paziņoja, ka vēlēšanas nav notikušas, un par pāvestu ievēlēja Klementu VII. Šā notikuma radītās jukas baznīcā ilga vairākas desmitgades. Urbānam VI patika iedzert. Runā, ka svinībās pēc ievēlēšanas pāvesta amatā viņš izdzēris vairāk nekā jebkurš cits. Tad Urbāns apvainojās uz vairākiem kardināliem, kas pēc viņa pavēles tika spīdzināti un nogalināti. Galu galā tika nogalināts arī pats pāvests.
Pijs II (1458–1464)
1459.gadā Osmaņu impērija klauvēja pie Eiropas durvīm un pāvests Pijs II metās cīņā, aicinot visu Eiropu apvienoties krusta karā pret Turciju. Šajā karā pāvesta intereses saskanēja ar osmaņu vasaļvalsts Valahijas gospodara Vlada III Drakulas interesēm. Ar pāvesta svētību Vlada pils tika pārvērta par īstu kautuvi, kurā robežu pārkāpušie turku kareivji tika saplosīti gabalos. Kad osmaņi iekaroja Vlada pili, viņi mežā atrada 20 000 uz mietiem uzdurtu karavīru. Tas bija pietiekami, lai turki steigtos atpakaļ.
Aleksandrs VI (1492-1503)
Pāvestu Aleksandru VI (Rodrigo Bordžu) var vērtēt dažādi. Viņš bija mecenāts, kas pasūtīja darbus, piemēram, Mikelandželo. Taču vienlaikus Aleksandrs VI bija korumpēts intrigants, kas nopirka gan savu amatu, gan arī iekārtoja savus ģimenes locekļus siltās vietiņās. Jā, izrādās, ne visi pāvesti saglabāja celibātu. Iespējams, daļa apvainojumu bija safabricēti (ir zināms par orģijām pilī, pasūtītām slepkavībām, u.t,t.), tomēr Aleksandram bija septiņi bērni no vismaz divām sievietēm. Savu meitu Lukrēciju pāvests izmantoja politiskajās intrigās, trīs reizes izprecinot cerībā izveidot spēcīgas alianses.
Pijs V (1566-1572)
Tas bija Reformācijas laikmets, kad visā Eiropā notika cīniņi ticības vārdā. Šodien vislabāk zināma pāvesta Pija V dusmu lēkme, kas noveda pie Anglijas karalienes Elizabetes I ekskomunikācijas. Pēc pievienošanās baznīcai 14 gadu vecumā viņš iesaistījās inkvizīcijā, kur “biedēja citus inkvizitorus ar savām ārprātīgajām slāpēm pēc asinīm”. Kalpojot Romā, Pijs V vienkārši nogalināja savus ienaidniekus, galu galā kļūstot par pāvestu. Tad viņš atgriezās pie savas lielās mīlestības pret inkvizīciju, līdz visi Romas ebreji bija izsūtīti, savukārt protestanti uzlūkoti ar ārkārtīgiem aizspriedumiem. Pijs V radīja priekšnoteikumus Sv. Bērtuļa nakts slaktiņam Parīzē, kad katoļi nogalināja 30 000 hugenotu.
Pijs XII (1939-1958)
Pijs XII kļuva par pāvestu īsti pirms vispostošākā kara, kāds līdz šim ir pieredzēts. Itāliju kontrolēja Musolīni fašisti, Hitlers gatavojās saplosīt Eiropu tūkstoš gabaliņos. Pāvests bija starpnieks starp britu izlūkdienestu un dažiem augstiem vācu virsniekiem, kas plānoja atentātu pret Hitleru. 1942.gadā viņš bija viens no retajiem cilvēkiem Eiropā, kas publiski (radio runā) iebilda pret nacistu īstenoto rasu tīrīšanu. Pijs XII palīdzēja dažiem simtiem ebreju aizbēgt no Vācijas. Tāpat tiek uzskatīts, ka ebreju deportācija no Romas būtu bijusi daudz ļaunāka, ja pāvests nebūtu iejaucies. Tiesa, viņš skaļi nerunāja par holokaustu un, iespējams, zināja par nacistu nelietībām jau ilgu laiku pirms sāka ko darīt šajā jomā.
Filma “Pāvests pret Hitleru” sākas ar ainu pirms Pirmā pasaules kara: divi katoļu jaunieši saņem svēto sakramentu . Viens no tiem ir Ādolfs Hitlers, bet otrs – Eižēnio Pačelli, nākamais pāvests Pijs XII. Tālāk divu stundu garumā filmas režisors Kriss Kasels ved skatītājus mežonīgā ceļojumā starp Hitlera Vāciju un Pačelli Romu, atklājot līdz šim maz zināmas Otrā pasaules kara laika epizodes. Pāvests bija dziļi iesaistīts sazvērestībā pret Hitleru, kad kļuva skaidrs, ka tas varētu novērst holokaustu un Eiropas izpostīšanu.
Nepalaid garām – dokumentālā filma “Pāvests pret Hitleru” “National Geographic” būs skatāma svētdien 19.februārī plkst. 18:00!
Sastāvdaļas: 50 g makaronu, 70 g mocarellas siera, 100 g ķiršu tomātiņu, 3-4 bazilika lapas, 2 ēdamkarotes olīveļļas, 1 ēdamkarote balzamiko etiķa.
Pagatavošana:
Makaronus izvāra (bet vāra pāris minūtes mazāk, nekā ir noteikts), atdzesē. Tomātus sagriež uz pusēm, sagriež sieru. Visu sajauc kopā, pieliek baziliku, eļļu un balzamiko etiķi.
Šī gada aprīlī LUSH pašā Londonas sirdī, Oksfordstrītā, atvēra līdz šim lielāko zīmola firmas veikalu, kurā produktu piedāvājums vairākas reizes pārsniedz citās valstīs pieejamo. Par godu šim īpašajam notikumam LUSH prezentēja arī 200 jaunus un ekskluzīvus ķermeņa kopšanas produktus, no kuriem daļa tagad ir pieejami arī Latvijā. Iepazīsties arLUSH jaunumiem – vannas bumbām!
Frozen vannas bumba
Šis maģiskais maisījums no uzmundrinošā greipfrūta un apelsīnkoka ziediem no Tunisijas izkausēs pat visaukstākās sirdis. Vannojies aizsalušā ezerā ar šo mirdzoši zilo ledus bumbu vairākos slāņos, kura ap tevi radīs sniegbaltas vērpetes sudrabainā starojumā un ienesīs siltumu un izkausēs pat saltākās sirdis. Kāp vannā, ieelpo dziļi un let it go (palaid to vaļā). Vegāniem draudzīgs produkts.
The Experimenter vannas bumba Pilnmetrāžas filma tavā vannā. Galvenajās lomās spilgtas krāsas, sprakšķošas konfektes un maiga Godīgās tirdzniecības vaniļa. Iedvesma šai bumbai gūta no zīmola veidotā Experimenter video klipa. Šī saldi smaržojošā bumba radīs īstu krāsu eksploziju un krāsainus virpuļus, kas ideāli parāda LUSH radošumu. Vegāniem draudzīgs produkts.
Intergalactic vannas bumba Kontrolē šo bumbu no zemes. Kļūsti par galaktikas sargātāju, kamēr bumba eksplodē tavā vannā. Kāp uz klāja un dodies dziļi kosmosā ar šo starpgalaktiku vannas bumbu. Noskaties kā zvaigžņu putekļi (sprakšķošās konfektes) griežas ap tavu orbītu, pārvēršot vannu mākoņu galaktikā, un izbaudi tās ūdeņaini samtaino smaržu, ko sniedz greipfrūts, ciedra koksne un piparmētra. Vegāniem draudzīgs produkts.
Novembris ir sarkanās un baltās krāsas laiks. Svētku sajūtu var lieliski papildināt šo krāsu kontrastu izmantojot arī ēdienu pagatavošanā, piemēram, uzmeistarojot baltsarkanu pannakotu ar granātābolu želeju.
Vaniļas un jogurta pannakotas pagatavošanai jums būs nepieciešamas sešas 200 ml glāzītes, liela paplāte, lai vieglāk ieliktu ledusskapī.
Sastāvdaļas pannakota slānim
3 želatīna lapiņas
100 ml saldā krējuma
100 ml piena
100 g pūdercukura
1 vaniļas pāksts, tikai sēklas
300 g grieķu jogurta
Sastāvdaļas želejas kārtai
135 g sausās aveņu želejas
300 ml granātābolu sulas
Dekorēšanai
1/2 granātābola, tikai sēkliņas
Ieliec želatīna plāksnītes bļodiņā ar aukstu ūdeni un atstāj uzbriest piecas minūtes. Saldo krējumu, pienu, cukuru un vaniļas pākstis ievieto mazā katliņā un uzmanīgi karsē, tikai tik ilgi, līdz cukurs ir izkusis, laiku pa laikam apmaisot.
Jogurtu ielej lielā traukā, izmaisa, lai tas kļūst vienmērīgs, un noliek malā. Krēmīgo maisījumu noņem no uguns, kad tas ir gatavs.
Želatīns jau ir kļuvis mīksts, to izņem no trauka un nospiež lieko ūdeni. Plāksnītes pievieno krēmīgajai masai, to maisa, līdz želatīns ir izšķīdis. Ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai apmēram 10 – 15 minūtes.
Sagatavo glāzītes. Jums būs nepieciešamas sešas 200 ml caurspīdīgas glāzītes. Tā kā pannakotas slāni labāk ir veidot ieslīpu, tad būs nepieciešams kaut kas, pret ko glāzītes vienā pusē atbalstīt. Šim nolūkam var izmantot olu kartonu, sagumzītus papīra dvieļus, u.t.t. Kā pamatni var izmantot lielu paplāti, tā būs vieglāk glāzītes ievietot ledusskapī.
Kad pannakota maisījums atdzisis, pārlej to pāri jogurtam un uzmanīgi samaisa. Gatavo maisījumu salej glāzītēs. Uzmanīgi ievieto paplāti ledusskapī un atstāj uz vienu vai divām stundām, vai tik ilgi, kamēr masa ir viegli sarecējusi.
Gatavo želeju – aveņu želeju ieber mērkrūzē. Aplej ar 200 ml tikko uzvārīta ūdens un maisa, līdz želeja izšķīst. Iemaisa granātābolu sulā, tad dzesē līdz istabas temperatūrai. Pārliecinieties, ka želeja patiešām ir atdzisusi, lai neizbojātu pannakotas slāni.
Izņem glāzītes ar pannakotu no ledusskapja. Pārlej pāri želeju, vienmērīgi izlīdzina. Tad ievieto glāzītes ledusskapī uz divām stundām vai tik ilgi, kamēr želeja ir sastingusi.
Pirms pasniegšanas pārkaisa ar granātābolu sēkliņām un novieto uz paplātes ar mazu karotīti. Desertu dažas dienas var glabāt ledusskapī.
Olas dzeltenums 1
Piens 150 ml
Cukurs 60g
Vaniļas cukurs 1 tējkarote
Milti 1/2 tējkarotes
Pagatavošana:
Katliņa liek olas dzeltenumu,cukuru,miltus visu samaisa, atšķaida ar siltu pienu un vāra .Katlu liek uz neliela uguns visu laiku Intensīvi maisa,līdz sabiezē,pievieno vaniļas cukuru (ja mērcē izveidojas kunkuļi izkāš caur smalku sietiņu). Vaniļas mērci atdzesē. Uz šķīvja liek(pankūkas, krēmu un vel ko sirds velas) un pāri pārlej vaniļas mērci. Veiksmi gatavošanā! Lai jums labi garšo! Uz tikšanos.
