Agrā pavasarī ikvienu no mums piemeklē kakla sāpes. Visbiežāk to izraisa vīrusi un baktērijas, taču tas nebūt nav vienīgais iemesls, kas negaidīti liek mūsu balsīm skanēt klusāk. Retāk apskatīts, bet visnotaļ būtisks kakla sāpju iemesls ir balss aparāta pārpūle darba specifikas dēļ. Par kakla sāpēm kā arodslimību stāsta arodārste Vaira Cīrule.

Visas kakla sāpes nav vienādas

“Skolotāji, īpaši mūzikas un sporta, pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki, skatuves mākslinieki, juristi, kā arī mūsdienīgākas profesijas pārstāvji – zvanu centra operatori, nereti saskaras ar darba specifikas izraisītām kakla sāpēm,” stāsta Cīrule. Viņa norāda, ka bieži vien cilvēki nemaz nespēj noteikt kakla sāpju cēloni, un aicina tam pievērst pastiprinātu uzmanību – ja kakla sāpes, kas radušās pārpūles dēļ, mēģina ārstēt ar līdzekļiem, kas tiem nav paredzēti, vēlamo iznākumu nesagaidīsim.

Kā atšķirt kakla sāpes, ko izraisa bakteriālā vai vīrusa infekcija, no sāpēm, kas radušās slodzes rezultātā? “Vīrusu izraisītas kakla sāpes parasti ir vieglas vai vidēji stipras, siekalu rīšana nesagādā lielas problēmas, temperatūra ir paaugstināta vai augsta, uz mandelēm nav aplikuma. Var būt sauss klepus, aizsmakums. Simptomi sākas strauji, dažu stundu vai dienu laikā. Tā kā vīrusiem ir izteikta sezonalitāte, parasti novērojam, ka slimo arī citi ģimenes locekļi. Baktēriju izraisītas kakla sāpes ir citādākas. Sāpes ir stipras, rīšana ir izteikti sāpīga, ķermeņa temperatūra sasniedz 38°C, uz mandelēm var būt strutas. Nereti to pavada palielināti zemžokļa limfmezgli un nogurums. Savukārt pārslodzes – ilgstošas un skaļas runāšanas vai dziedāšanas – rezultātā simptomi attīstās pakāpeniski, ilgākā laika periodā – līdz pat vairākiem gadiem. Šādas kakla sāpes nepavadīs  paaugstināta temperatūra un citas akūtu saslimšanu pazīmes,” informē speciāliste.

Pirmais solis – jāiet pie ģimenes ārsta

Ikdienas steigā un aizņemtībā mēs bieži atstājam kakla sāpes pašplūsmā – ļaujam tām pāriet pašām. Tā rīkoties nav prātīgi. Ģimenes ārsti labi pazīst savus pacientus, zina viņu hroniskās saslimšanas, profesijas, ieradumus, tāpēc spēj sniegt objektīvu skatījumu par kakla sāpju iemeslu.  “Svarīgi ir atcerēties, ka darbā pārpūlēts kakls vieglāk piesaista infekciju izsaucējus. Ja pacientam darbs ir radījis izmaiņas balsenē, rīkles gļotādā, imunitātes traucējumus, viņš noteikti ir vairāk pakļauts vīrusu infekcijas ietekmei, kā arī saslimšana noris smagāk un tā ir ilgstošāka,” brīdina ārste.

Kakla sāpes kā arodslimība

Kas atšķir vīrusa vai baktēriju izraisītās kakla sāpes no arodslimības? Arodslimību ārste atklāj, ka biežākās sūdzības skolotājiem, skatuves māksliniekiem un citiem lielrunātājiem ir aizsmakums un diskomforta sajūta kaklā. Svarīgi ir arī pavērot, vai kakla sāpes seko darba slodzei: varbūt mācību gada laika sūdzības ir izteiktākas, bet vasarā, brīvlaikā tās samazinās vai izzūd pavisam? “Izplatītākās slimības, kas saistītas ar balss saišu pārslodzi, ir hronisks laringīts, balss saišu mezgliņi, balss saišu kontaktčūlas un fonastēnija. Sūdzību “klāstā” ir balss saspringums vai nogurums, aizsmakums runas laikā, balss aizlūzums, tās pazušana uz vairākām minūtēm, krekšķināšana, klepošana runas laikā, sāpju vai svešķermeņa sajūta kaklā. Apkārtējiem var likties, ka cilvēks runā tik klusi, ka viņu grūti sadzirdēt. Pirmais solis, kā jau noskaidrojām, ir ģimenes ārsts, taču diagnozi precizē otolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārsts. Pēc šī speciālista slēdziena, ja ir pietiekams darba stāžs profesijā, cilvēks var kārtot arodsaslimšanu un saņemt atbalstu rehabilitācijas pasākumu veikšanai. Protams, sūdzības par aizsmakumu, sāpēm kaklā un “krekšķi” var būt arī pie citām saslimšanām. Pie vainas var būt, piemēram, ekstraezofagāla atviļņa slimība, vienkāršā valodā runājot – ja kuņģa skābe atplūst atpakaļ rīklē, mutē, aizdegunē un degunā. Šajos gadījumos balsene ir apsārtusi, novērojama tūska, un simptomi visbiežāk parādās nakts un agra rīta stundās. Dažreiz sāp tik stipri un specifiski, ka to var sajaukt ar plaušu saslimšanām un sirds lēkmi! Ilgstošas kakla sāpes un balts aplikums var būt pie tādām saslimšanām kā infekciozā mononukleoze. Šīs diagnozes apstiprināšanai jāveic asins analīze,” stāsta Cīrule.

Kā var pasargāt savu balss aparātu no sāpēm?

Vaira Cīrule iesaka: izvairieties no pārmērīgas vai nepareizas balss izmantošanas un izmantojiet palīgierīces! Skatuves māksliniekiem un pat skolotājiem var noderēt mikrofons, savukārt sporta skolotājiem un treneriem svilpe. Ne mazāk svarīgi ir apmeklēt ģimenes ārstu, otolaringologu un citus speciālistus. Vai esat dzirdējuši par tādu profesiju kā foniatrs? Tas ir ārsts, kas specializējies tieši balss saišu saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā un var palīdzēt tiem, kas balss aparātu pārpūlējuši, pildot savus darba pienākumus.

Iepriekš jau noskaidrojām, ka pārpūlēts kakls vieglāk “piesaista” infekcijas, taču šī sakarība darbojas abos virzienos – lai saglabātu kaklu kā savu darbarīku, sezonālās infekcijas jāārstē atbildīgi! Jādzer siltie dzērieni, jālieto aerosoli, pretiekaisuma un pretsāpju medikamenti. Nedrīkst aizmirst arī par kakla skalošanu. Mājas apstākļos kaklu var skalot ar mārsila, kumelīšu vai kliņģerīšu uzlējumiem, taču efektīvāk būtu izmantot aptiekās nopērkamās ūdenī šķīdināmās tabletes un pulverus, piemēram, Furasol. Visbeidzot, svarīga ir stresa profilakse un kaitīgu ieradumu ierobežošana. Atmetiet smēķēšanu – un kakls teiks jums paldies!

Kamēr vieni priecājas par silto pavasara saulīti un aizvien gaišākiem vakariem, citi, kuri ir alerģiski pret dažāda veida putekšņiem, ar bažām gaida ziedēšanas laiku. Pavasarī pie farmaceita pēc palīdzības vēršas ne viens vien aptiekas apmeklētājs, kam ik gadu šajā sezonā parādās dažādi alerģijas izraisīti simptomi, tāpēc Euroaptiekas galvenā farmaceite Zane Melberga dalās vērtīgos padomos, kas varētu palīdzēt šo laiku vieglāk pārdzīvot.

“Alerģija ir neadekvāta organisma reakcija, kad cilvēka imūnsistēma pārmērīgi reaģē uz visādi citādi nekaitīgu vielu, ko sauc par alergēnu. Organisms sāk cīnīties ar alergēnu, kā rezultātā izdalās histamīns un parādās simptomi – sarkanas, pietūkušas acis, tekošs deguns, nieze u. c. Alerģijas simptomi var izpausties dažādās organisma vietās – vienam uz gļotādām (degunā, acīs), bet citam uz ādas, izraisot niezi vai izsitumus. Lai no deguna izvadītu alergēnus, histamīns mēdz izraisīt arī uzkrītoši biežu šķaudīšanu,” skaidro Euroaptiekas farmaceite Zane Melberga.

Alerģija vai parastas iesnas

Pavasarī, kad parādās pirmās siltās dienas, cilvēki, kas visu tumšo ziemu ilgojušies pēc saules, pārsteidzīgi mēdz nomainīt savu ziemas jaku uz pavasara trenci. Tas visai bieži beidzas ar saaukstēšanos un iesnām. Tieši šī iemesla dēļ atšķirt saaukstēšanās radītās iesnas no pavasara alerģijas izraisītajām nav nemaz tik vienkārši. “Cilvēks var pamanīt tādu kā tendenci: katru gadu pavasarī kaut kādā brīdī ir ļoti slikti, asaro acis, rodas iesnas. Vajadzētu padomāt, vai tā gadījumā nav alerģija. Laimīgā kārtā mūsdienās to ir pavisam viegli pārbaudīt, veicot analīzes, kurās var konstatēt, vai ir kāda alerģija uz putekšņu veidiem,” skaidro farmaceite. 

Urbānā dzīvesveida ietekme uz alerģiju izplatību

Jautāta, kurus cilvēkus visbiežāk piemeklē alerģijas, farmaceite uzsver alerģiju izplatības ciešo saistību ar urbāno dzīvesveidu. “Jo vairāk mēs dzīvojam pilsētā, jo viss dabiskais mūsu organismam šķiet svešāks. Tā galvenokārt ir jaunākā paaudze, kas aizbrauc uz laukiem un piedzīvo alerģiskas reakcijas. Vairums pilsētās dzīvojošo jauniešu ikdienā atrodas ļoti tālu no dabas, tāpēc viss dabiskais sāk kļūt kaitniecisks. Ir arī vecāki, kas pārspīlē ar sterilitāti savu bērnu apkārtnē – piemēram, grīdu tīra ar antiseptiskām salvetēm. Šāda pārspīlēta tīrība nenāk par labu, jo tieši saskarē ar dažādiem mikroorganismiem mēs stiprinām savu imunitāti. Ja dzīvojam pārspīlēti sterilā vidē, tad viens izbrauciens uz ziedošu pļavu var beigties slikti,” uzsver farmaceite.

Izplatītākie alerģijas izraisītāji pavasarī

• Ziedputekšņi (piemēram, no alkšņa, gobas, bērza, lazdas).
• Zāle (pavasara otrajā pusē).
• Putekļi uz ielām.

Efektīvākās metodes alerģijas simptomu mazināšanai

Ne tikai ziedputekšņi mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas, bet arī putekļi, kas pēc garās ziemas sakrājušies ielās. Tiklīdz laiks kļūst sausāks, pietiek vien uzpūst vējam, lai putekļi nonāktu gan degunā, gan acīs, gan uz ādas, tāpēc, pārnākot mājās, svarīgi ir pārģērbties, kārtīgi nomazgāt rokas, paskalot degunu ar sālsūdeni. Augu ziedēšanas laikā ieteicams turēt logus aizvērtus un vismaz pirms gulētiešanas noskaloties dušā, lai dienas laikā uz miesas sakrātie putekļi un putekšņi nenonāktu uz palagiem, tādējādi turpinot savu negatīvo iedarbību uz organismu.

Alerģiskiem cilvēkiem farmaceite iesaka pievērst pastiprinātu uzmanību putekšņu koncentrācijai gaisā. Par to itin viegli var pārliecināties, internetā apmeklējot vietējās laikapstākļu prognožu vietnes. Tur var atrast arī detalizētu informāciju par putekšņu veidiem, kas konkrētajā dienā konstatēti gaisā. “Ja zināt, ka jums ir alerģija, piemēram, pret bērzu radītajiem putekšņiem, bērzu ziedēšanas periodā mēģiniet izvairīties no došanās dabā. Tas ievērojami atvieglos jūsu ikdienu,” ierosina farmaceite.

Bezrecepšu medikamenti 

Aptiekās ir pieejami dažādi medikamenti – tabletes un speciāli aerosoli degunam. Ir arī plašs klāsts dabiskas izcelsmes līdzekļu, kas netiek pieskaitīti pie medikamentiem, piemēram, jūras ūdens, ar ko var skalot degunu, lai mazinātu tūsku. 

Ir līdzekļi, kas veidoti uz celulozes bāzes. Iepūšot tos degunā, elpošanas laikā putekšņiem ir mazāk vietas, kur pieķerties, līdz ar to daļēji tiek bloķēta putekšņu nokļūšana uz gļotādas.

No bezrecepšu medikamentiem var izvēlēties antihistamīna līdzekļus, kas bloķē histamīnu izdalīšanos. Jāpiebilst, ka jaunākās paaudzes medikamenti mazāk izraisa miegainību.

Euroaptiekas galvenā farmaceite Zane Melberga iesaka jau laikus sagatavoties ziedēšanas laikam, gādājot, lai mājas aptieciņā būtu antihistamīna līdzeklis, acu pilieni un deguna aerosols, kas būtu pieejami brīdī, kad parādās pirmie alerģijas simptomi. 

Lai atrastu tieši sev piemērotāko risinājumu alerģijas simptomu mazināšanai, aicinām konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.