“Sākot no šodienas, esi neatkarīgs, skaties pasaulē ar savām acīm, nevis citu acīm. Tiecies pēc piedzīvojuma, kas apliecina, ka esi dzīvs. Riskē iet pa ceļu, pa kuru neviens neuzdrošinās iet.” (Paulu Koelju)
Nav nekas skaistāks par cerību!
Ar iemslu.
Ar humoru un padomiem: Sievietes atklāj, kāds ir bijis viņu briesmīgākais randiņš
Sievietes savā starpā nereti dalās ar padomiem par to, ko vīrietim vajadzētu un ko nevajadzētu darīt randiņa laikā. Aizrādījumu saraksts nav īss: sākot ar sliktām manierēm un beidzot ar šausmīgu izskatu. Tāpat sievietes pastāsta, kāds tad ir bijis viņu briesmīgākais randiņš.
„Neved sievieti uz restorānu, ja tu steidzīgi strēbsi zupu un izmantosi pirkstus, lai no šķīvja izķeksētu pārpalikumus, un pēc tam tos vēl aplaizīsi. Pēc tam viņš pasūtīja vēl divas zupas porcijas, un man nācās uz tām šausmām skatīties vēl un vēl.”
„Vīrietis varētu pasekot līdzi tam, vai uz randiņu viņš ir uzvilcis tīru apģērbu. Kā arī ieklausīties tajā, ko sieviete runā, nevis visu laiku urbties savā telefonā.”
„Reiz es devos uz pirmo randiņu ar puisi, kurš atbrauca man pakaļ ar savu mašīnu.Brauciena laikā viņš sāka driftot diezgan pārpildītās ielās un atteicās apstāties un izlaist mani ārā. Viņš nebija uzvilcis apavus un ēdām mēs ātrās ēdināšanas iestādē. Maksāju par mums abiem es.”
„Reiz man puisis palūdza uz randiņu ierasties sarkanās drēbēs. Es uzvilku sarkanus svārkus un nolakoju sarkanus nagus. Viņš mani aizveda uz vienu no pilsētā populārākajām randiņu vietām un centās pierunāt padejot pie mašīnas, kamēr skanētu dziesmu „Lady in Red”.”
„Visādos veidos akcentē to, ka pēc trim dienām tev ir ieplānots randiņš ar citu sievieti. Uzraksti viņai ziņu, ka esi randiņā ar mani, un pēc tam pastāsti man, ka raksti viņai.”
„Nevajag pārlieku strauji attīstīt attiecības. Nevajag pirmajā tikšanās reizē man fiziski uzmākties vai iepazīstināt ar saviem radiem.”
„Nevajag bāzt savu mēli manā ausī uzreiz pēc mūsu pirmā skūpsta. Nelāga pieredze.”
„Mums bija 15 gadu. Viņš atbrauca man pakaļ ar motociklu. Tiklīdz es uzvilku ķiveri, viņš pateica „Tagad mēs aizbrauksim pie manas vecmāmiņas.” Mēs aizbraucām un viņš mani ar viņu iepazīstināja. Tad viņš teica: „Re, tā meitene, kas man ļoti patīk. Es tev par viņu stāstīju. Es ļoti gribētu aizvest viņu pusdienāt, tāpēc tu varētu man dzimšanas dienai paredzēto naudu uzdāvināt tagad?” Es vienkārši stāvēju malā un jutos ļoti neveikli. ”
„Nevajag teikt sievietei, lai uzliek telefonam paroli. Tu, ko, kamēr es biju tualetē, rakājies manā telefonā?”
Avots: Medialeaks.ru
Ar humoru par seksu: 10 domas, kas nāk prātā sievietēm „sunīšu pozas” laikā
„Sunīšu poza” – tas ir seksīgi un satraucoši. Šī poza ļauj tev baudīt vīrieti, un, tai pat laikā, stimulēt savu G punktu. Taču domas sieviešu galvās ne vienmēr ļauj vienkārši baudīt. Lūk, 12 izplatītākās sieviešu domas, kas ienāk prātā, kad viņās kāds „ieiet” no aizmugures.
„Mans dibens noteikti izskatās satriecoši!”
„Krūtis gan neizskatās tik labi, kā gribētos…”
„Cik bieži man ir jāpagriež galva, lai uz viņu paskatītos?”
„Lūdzu, nesajauc caurumus…”
„Man šķiet, ka es tikko sasmērēju palagu ar lubrikantu.”
„Man nebūs nekas pretī, ja tu pateiksi, cik es esmu seksīga.”
„Viņa rokas uz maniem gurniem. Tas ir kosmoss!”
„Eu! Tu nodarbojies ar seksu, vai nolaid tvaiku?”
„Paņemam pauzi, lai mani ceļgali var atpūsties?”
„Tu jau beidzi, ja?”
Avots: Soulpost.ru
Ar grandiozu pirotehnikas un multimediju šovu izskan Bermudu Divstūra lielkoncerts Arēnā Rīga! (+FOTO)
No falsetiņa, skatītāju kopkora un astoņpadsmit tūkstošu roku okeāna līdz iespaidīgākajam audiovizuālajam šovam, pirotehnikai un īstai ugunij uz “Arēnas Rīga” skatuves. Tā piektdien, 1. septembrī tika aizvadīts hitu karaļu un šovmeņu – grupas “Bermudu Divstūris” grandiozais lielkoncerts “Pirmā rudens diena, bet es jau gaidu vasaru”.
Turpinot ikgadējo tradīciju, grupa “Bermudu Divstūris” 1. septembrī aicināja svinēt vasaras noslēgumu lielkoncertā “Pirmā rudens diena, bet es jau gaidu vasaru”. Pirms grupas uz skatuves kāpa iesildītāji – labākā sliktākā DJ apvienība “BENGERS FM”, kuru veido Marģers Majors un Mārtiņš Dinsbergs.
Galerija
Savukārt, jau plkst. 21.00 uz skatuves kāpa “Bermudu Divstūris”, kuru koncertprogrammu veidoja gan jaunākie hiti no EP “NOGURSTAM septiņos cēlienos”, gan klausītāju iemīļotākie un leģendārākie hiti no citiem albumiem. Īpaši koncertam tika radīts arī gaismu un multimediju šovs, izmantojot mākslīgo intelektu, animācijas un citas jaunākās mūsdienu tehnoloģijas, katru dziesmu veidojot kā atsevišķu performanci ar savu stāstu un specefektiem. Kopumā koncertu apmeklēja teju deviņi tūkstoši grupas fanu.
“Tas adrenalīns, kuru jutām, stāvot pilnas Arēnas priekšā, ir neaprakstāms. Tie bija mūsu mazie, nē – pat ļoti lielie Dziesmu svētki. Mūsu fani – gan mammītes, gan tētuki, gan bērni dziedāja līdzi visām dziesmām, dejoja tā it kā rītdienas nebūtu. Mēs jutāmies kā liela ģimene, ar kuras mīlestību un enerģiju piepildījām visu Arēnu. Un tas viss nebūtu iespējams bez labākās komandas, tāpēc liels paldies mūsu prodakšn menedžerim Raivo Rozenbrikam, skaņu režisoram Ērikam Linkunam, gaismu režisoram Pāvelam Armanim, video māksliniekam Edgaram Sviklim, dejotājiem no “Snick Dance Company”, Kristapam Kalvānam un daudziem citiem, kas radīja kopā ar mums! Varam pačukstēt, ka jau paralēli koncertam, mēs turpinām darbu pie jaunumiem, kuri ilgi nebūs jāgaida,” emocijās pēc koncerta dalās bratuki Biceps un Triceps.
Ar gaumīgu ballīti atklāts grāmatžurnāls IMPERFEKT
Apvienojot spilgtāko Latvijas rakstnieku, publicistu un mākslinieku eliti, radītsjauna koncepta izdevums– grāmatžurnālsIMPERFEKT, kas iznāks četras reizes gadā.Pirmā izdevuma atvēršana notika 13. jūnijā,sievišķīgā un svinīgā gaisotnē, tiekotiesIMPERFEKT zīmola radītājiem, autoriem un sabiedrībā zināmām dāmām.
Pirmajā 200 lappuses biezajā izdevumā spožs autoru kolektīvs lasītājiem piedāvā sarunu par eksistenciāliem jautājumiem ar bīskapu Pēteri Sproģi, kā arī virkni rakstu par vienmēr aktuālām tēmām – sievišķību, seksu, veselīgu ēšanu, ģimeni, karjeru u.c. Arī dzīves baudīšanai grāmatžurnālā veltīta īpaša sadaļa – tajā apkopotas Latvijas gardākās eklērnīcas un ieteikumi labākām vasaras ballītēm. Starp autoru rakstiem ieslēpta arī vasaras pierakstu burtnīca – kalendārs, Noras Ikstenas Gruzijas pavārgrāmata un Elitas Patmalnieces stilizētās modes lapas.
Jauno grāmatžurnālu radījusi Inga Gorbunova kopā ar Danu Sinkeviču, Ievu Ciprusi, Zani Ozolu. Pirmā numura stāstus radījis ekskluzīvs autoru ansamblis – Nora Ikstena, Aivars Vīlipsons, Alise Zariņa, Dace Preisa, Līga Andžāne, Gundega Vārpa, Linda Curika, Gundega Bičevska, Edgars Untāls, Vivita Leismane, Dace Andersone, Sanda Undzēna u.c.
“Žurnālā lasāmi spilgtu autoru raksti par aktuālām tēmām, kā arī, piemēram, Noras Ikstenas un Aivara Vīlipsona topošās grāmatas Ārprātijapirmspublicējums. Tajā apkopotas interesantu un ļoti atšķirīgu sieviešu dzīves pieredzes, koviņas pašas arī aprakstījušas. IMPERFEKT ir žurnāls ar bagātīgu un kvalitatīvu saturu un aizraus ne tikai sievietes –arī vīrieši tajā atradīs sev saistošu lasāmvielu,” stāsta Latvijā pirmā grāmatžurnāla izdevēja un galvenā redaktore Inga Gorbunova.
IMPERFEKT gan nav grāmatžurnāls vien – tas ir koncepts, kas apvieno iespēju gan baudīt labu lasāmvielu, gan iegādātiesdažādas oriģinālas mājlietas, kvalitatīvas somas, kleitas, rotaslietas un citus aksesuārus. Atklāšanas pasākuma gaitā viesiembija arī ekskluzīva iespēja apskatīt daļu no veikalaimperfekt.compreču klāsta.
Novērtēt jauno izdevumu un sveikt tā veidotājus otrdienas vakarā bija ieradušās ap 70 sabiedrībā pazīstamudāmu, viņu vidū arī modes māksliniece un gleznotāja Elita Patmalniece, uzņēmēja Linda Abu Meri, bijusī Saeimas deputāte Inese Šlesere, LTV rīta ziņu vadītāja un žurnāliste Linda Krūmiņa, gleznotāja Sanda Krastiņa, bijusī kamaniņu braucējaIluta Gaile, bērnu apģērbu veikala “Mini Mode” vadītāja Kristīne Līpiņa, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Gunta Līdaka, uzņēmēja Ilze Pīlēna,u.c.
Grāmatžurnāls IMPERFEKT no 13. jūnija pieejamsJāņa Rozes un Zvaigzne ABC grāmatnīcās, portālā imperfekt.com un drīzumā – arī lielākajos Rimi veikalos.
IMPERFEKT cena ir 7,77 EUR. Žurnālu 2017. gadam var arī abonēt.
Ar gaumīgām svinībām Igaunijas uzņēmums Baltika Group atklājis sieviešu apģērbu zīmola Bastion pirmo konceptveikalu Latvijā
20.aprīlī pl.19:00 Igaunijā ražoto sieviešu apģērbu zīmols Bastion par godu pirmā konceptveikala atklāšanai tirdzniecības centrā Domina rīkoja grandiozas svinības, pulcējot vienviet sabiedrībā zināmus uzņēmējus, mūziķus, šovbiznesa un modes industrijas pārstāvjus kā dziedātājas Annija Putniņa, Olga Rajecka, Liera Šteina un Alekss Silvērs,mūziķes māsiņas Kristiāna un Elizabete Balčus, TV seja Vita Balčiunaite un Lelde Lietaviete, radio balss Valdis Melderis, etiķetes eksperte Elena Marga, sabiedrības dāmas un uzņēmējas Marika Ģederte, Kristīne Lindeblate, Tatjana Mackevica, Kristīne Daškova, Zane Samsonova, interjera dizainere Daina Gāga-Ēķe, kā arī šovindustrijas pārstāvjus kā Mārtiņš Kapzems, modes blogeri un zināmi stilisti.
Pasākuma ietvaros ar savu šarmu un balsi ļaudis priecēja krāšņo uzvedumu „Cabaret” zvaigzne – dziedātāja Amber jeb Aija Vītoliņa, par patīkamu muzikālo noskaņu rūpējās stilīgā dīdžejmeitene Cimo, savukārt pasākuma namamātes lomā iejutās sievišķīgā aktrise Marija Linarte, kuru TV skatītāji iepazinuši seriālā “UgunsGrēks”. Zīmola Bastion sadarbības partneri ziedu tirgotava „Lakstos” iepriecināja viesus ar pavasarīgām dekorācijām un profesionālās matu kosmētikas zīmola Wella Proffessional pārstāvji rūpējās par pasākuma dalībnieku un modeļu matu sakārtojumu un viesu dāvanām. Vērtīgas dāvanas bija sarūpējis arī skaistumkopšanas salons Kolonna, kas atrodas turpat t/c Domina 2.stāvā, savukārt apavu zīmols Este nodrošināja apavus modeļiem modes skates ietvaros.
„Mums kā Igaunijas uzņēmuma „Baltika Group”pārstāvniecībai ir tas gods prezentēt pirmo īpašās koncepcijas projektu Latvijā, kura ietvaros būs iespēja iepazīt zīmolu Bastion – uzņēmuma jaunākais zīmols, kas vēl joprojām atrodas attīstības procesā” stāsta „Baltika Latvija” valdes locekle Maruta Ērgle. „Bastion zīmola paplašināšana Latvijā ļauj mums uzrunāt sieviešu auditoriju, kuras novērtē eleganci un sievišķību, savukārt veikala interjers tika veidots sadarbībā ar pasaulē atzīto starptautisko dizaina aģentūru „Dan Pearlman”, noformējot to kā sievietes sapņu drēbju skapi ar sievišķīgas izsmalcinātības elementiem.”
Lai veikalā sieviete rastu asociāciju ar personīgo sapņu garderobi, Bastion veikala iekārtojuma koncepts veidots kā buduārs šobrīd modernajos, maigajos pasteļtoņos, radot izsmalcināta luksusa pieskārienu un intīmu atmosfēru, aizbēgot no ikdienas dzīves steigas un rutīnas. Smalkās misiņa mēbeles, mīkstie plīša paklāji un spoguļu zāle ikvienai veikala apmeklētājai liks justies skaistai un elegantai.
Svinību galvenais notikums bija divu apģērbu kolekciju modes skate.Pasākuma gaitā, malkojot šampanieti un baudot izsmalcinātas uzkodas, viesiem bija iespēja vērot šobrīd iecienītās modeļu aģentūras „Moon Models” modeļu demonstrēto zīmola BASTION pavasara – vasaras kolekciju, kā arī ekskluzīvo apģērbu līniju, kas tapusi sadarbībā ar pasaulē zināmo šampanieti „Moet & Chandon”.
Kā pasākuma viesu uzrunā uzsvēra Bastion kolekcijas vadītāja Kaja Kāsa-Ojavere, zīmola Bastion kolekciju stils ir galvenokārt formāls, taču ar pamanāmu svētku akcentu, kas piestāvēs ikvienai īstai sievietei. Apģērbiem raksturīgi sievišķīgi audumi un piegrieztnes, kas piestāvēs arī pilnīgāku formu īpašniecēm, kuras nebaidās izcelt savu augumu. Apģērbus unikālus padara tas, ka satriecoši auduma raksti ir apvienoti ar īpašām detaļām. Pastāvīgie zīmola klienti jau ievērojuši, ka lielākajā daļā Bastion zīmola apģērbu tiek izmantoti šobrīd aktuālie dzīvnieku printi un sievišķīgas mežģīnes, un galvenā uzmanība tiek vērsta uz apģērba detaļām. Zīmols rada apģērbus sievišķīgām sievietēm, kas spēj novērtēt pašas sevi un kurām ir svarīga apģērba kvalitāte.
Pasākuma laikā izrādīto grezno Bastion 2016.gada pavasara kolekciju raksturo sievišķība un šarms, kas attēlota kā drosmīga juteklība. Modes tendences pasaulē arvien vairāk pievēršas apģērba funkcionalitātei un komfortam, tomēr Bastion sieviete to vienmēr vēlas apvienot ar „Sekss un lielpilsēta” stila ekstravaganci! Visas kolekcijas kleitas akcentē sievietes skaistumu un sievišķīgo figūru. Savukārt vasaras kūrortkolekcija ir mierīgāka un ieturēta aktuālajos pasteļtoņos. Šajā harmoniskajā vasaras kolekcijā dominējošie ir zeltīti bēšie, rozīgie un dūmakaini zilie toņi. Tērpi veidoti no greznām mežģīnēm, satīna, viegla šifona un fliteriem. Kolekcijā iekļauti svārki, topi un dažāda veida kleitas, iekļaujot gan īsas, jutekliskas kleitas, mežģīņu un plūstošas garās kleitas.
Otra modes skates daļa tika veltīta Bastion un Moët & Chandon sadarbības kolekcijasr prezentācijai, kuras iedvesmas avots ir šampanieša trauslie un dzirkstoši burbulīši, dzēriena vilinošā krāsa un greznais dzīvesveids, kas ar to asociējas. Kolekcijas tērpi ir neticami sievišķīgi un mazliet jutekliskāki nekā ierasts, tie liek domāt par šampanieša ballēm un Galā notikumiem. Veikalos šīs kolekcijas eksemplāri būs pieejami šī gada oktobrī.
Patlaban Bastion kolekciju dizainu veido Monika Randloo, Triinu Jõhve un zīmola dibinātāja Meriko Pääro, kas uzņēmumā strādā par radošo konsultanti. 2003. gadā Meriko Pääro saņēma Igaunijas Gada dizainera balvu un 2006. gadā tika nominēta par kandidāti šai pašai balvai. Bastion zīmols ir radīts Igaunijā, 1987. gadā. To radījuši dizaineri Meriko Pääro un Indrek Stahl. Igaunijas modes vēsturē Bastion zīmols ir sniedzis savu ieguldījumu ne vien ar apģērbu modelēšanu, bet tāpat izveidojis arī pirmo Igaunijas modeļu aģentūru un ir organizējis vairākas modes skates Baltijā un Krievijā. Līdztekus sieviešu apģērbiem, zīmols ir radījis apģērbus arī vīriešiem un bērniem, to skaitā sporta apģērbus un aksesuārus. Kopš 2012. gada novembra Bastion zīmols ir daļa no modes apģērbu mazumtirgotāja Baltika Group, kas cenšas saglabāt zīmola īpašo rokrakstu, kā arī tālāk attīstīt zīmola eksporta potenciālu. Bastion zīmolam ir lielas iespējas apgūt plašāku Baltijas tirgu, kā arī apgūt tādus tirgus kā Skandināvija un Austrumeiropa.
Ar galvu nedraudzeejos,paldies..
jaa,nu tas gan ir sasodiiti "gudri" – censties uzlikt birstosho puuderi,bet piemirst,ka uz galda pretii staav iesleegst ventilators.. (t) (e) 😀 melnaas dreebes nu esmu iesveetiijusi ar gaishbruunu rotaajumu.. tudalj jaasatiek jaunie straadaat gribeetaaji un jaaizvadaa apskatee.. nu kur es taada raadiishos? 😀
Ar esošajiem ierobežojumiem Latvijas epidemioloģiskā situācija uzlabosies vien maijā!
Saglabājot esošos ierobežojumus, pie pašreizējā saslimstības ar Covid-19 samazinājuma tempa epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabosies tikai maijā, prognozē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Kā aģentūru LETA informēja SPKC pārstāve Ilze Arāja, ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā joprojām turpina samazināties lēni – salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, saslimstība samazinājusies par 11,2% un atklāti vidēji 592 jauni inficēšanās gadījumi dienā.
SPKC dati liecina, ka Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pagājušās nedēļas beigās bija 461,9 gadījumi, savukārt patlaban tas ir 457,7. Līdz ar to, saglabājot esošos drošības pasākumus, ar pašreizējo lēzeno saslimstības samazinājuma tempu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kad valstī reģistrētu mazāk par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju dienā, varētu sagaidīt maijā.
SPKC jau iepriekš skaidrojis, ka, lai varētu runāt par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kas vienlaikus ļautu salīdzinoši droši mazināt valstī noteiktos drošības pasākumus, saslimstības rādītājam būtu jābūt mazākam par 200 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 jaunatklātu gadījumu dienā.
Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā sasniegts līdz šim lielākais veikto testu skaits – veikti kopumā 81 179 testi. Vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir 5,1%, kamēr pirms septiņām dienām – kopumā veikti 70 477 testi un pozitīvo testu īpatsvars bijis 6,6%. Veikto testu skaita dinamika nedēļas laikā pieaugusi par 15,2%, veicot vidēji 11 542 testus dienā, savukārt vēl pirms septiņām dienām – 10 068 testus dienā.
Aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 4145 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, salīdzinot ar 4667 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām. Analizējot saslimstību reģionos, samazinājums novērots visos Latvijas reģionos, tostarp Rīgā, un visās vecuma grupās, izņemot bērnus. Joprojām vērojams saslimstības pieaugums bērnu vidū vecuma grupā līdz 14 gadiem. Patlaban, pēc SPKC paustā, visaugstākā saslimstība vērojama 10 līdz 19 gadus veco jauniešu vidū.
Kaimiņvalstī Igaunijā saslimstība turpina pieaugt, un ar 14 dienu kumulatīvo rādītāju 1309,1 Igaunija Covid-19 saslimstības izplatībā ir otrajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Igaunijā, kur mācību process noritēja klātienē, salīdzinot ar Latviju, vecumā no 10 līdz 19 gadiem vērojams divreiz augstāks saslimstības īpatsvars. Tas apliecina, ka mācības klātienē ietekmē bērnu saslimstības īpatsvaru, uzsver SPKC.
Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 0,91, kamēr vēl pirms nedēļas tas bija 0,97. Tas nozīmē, ka patlaban 100 saslimušo teorētiski inficē 91 citu cilvēku.
Tomēr, vērtējot situāciju kopumā, SPKC rezumē, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā aizvien ir ļoti svārstīga un trausla. Vērtējot Covid-19 saslimstību, ko nosaka Lielbritānijas celma izplatība Latvijā, situācijas uzlabošanās paredzama tikai maijā.
SPKC aicina ikvienam Latvijas iedzīvotājam izvērtēt savas ikdienas gaitas – pāriet uz attālināto darbu, ja tas ir iespējams, doties uz veikalu vienam ģimenes loceklim, parādoties kaut nelieliem saslimšanas simptomiem, palikt mājās, un, apmeklējot sabiedriskās vietas, pareizi lietot sejas masku, nosedzot degunu un zodu.
Lai saslimstības izplatība turpinātu samazināties, svarīga ir ikviena līdzcilvēka iesaiste un atbildība, uzsver SPKC.
Ar ērtumu sapņus nepiepildīsi
Šodien, izlasot bloga ierakstu par diviem jauniešiem, kuri apceļo pasauli un beidzot atklāj, ka ne viss ir tik skaisti, kā izskatās sociālajos tīklos, es ļoti priecājos. Uzzinot, ko viņi ir darījuši, lai piepildītu savu sapni, es vairāk novērtēju viņu paveikto. Uzzinot, ka pasaules apceļošanas vārdā viņi ir gatavi tīrīt tualetes un strādāt citus smagus un netīrus darbus, es viņus apbrīnoju vairāk. Katrā ziņā es novērtēju, ka viņi sava sapņa piepildīšanā ir ieguldījuši vairāk pūļu, nekā kabatas naudas izprasīšana no vecākiem vai neticama veiksme loterijā.
Nu tādai brīnumainai veiksmei es vispār neticu 🙂 Vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka veiksmīgu cilvēku labākais sabiedrotais ir ass prāts un uzcītīgs darbs. Ka veiksmi var pievilināt strādājot. Ticu, ja ļoti pūlēsies, tev izdosies sasniegt iecerēto un piepildīt savus sapņus un mērķus. Ja tie vēl nav sasniegti, tātad pietrūkst kāda daļa darba. Kamēr būsi iekārtojusies ērti, iespējams, savus mērķus nesasniegsi. Interesanti, ka bieži vien, lai piepildītu sapņus, nākas riskēt un pamest “drošo zonu”. Akrobātiski lavīties kā pa klints dzegu soli pa solim tuvāk savam sapnim un cerēt, ka viss izdosies. Un nepadoties, līdz iecerētais nav sasniegts.
To arī Tev novēlu – nekad nepadoties, jo, iespējams, tu esi tuvāk, nekā domā.
Ar emocionālu Katrīnas Gupalo koncertu atklāta labdarības akcija “Ziemassvētku ekspresis: Latvija – Ukraina” (+FOTO)
Vakar, 15. decembrī, biedrības “Tavi draugi” telpās Rīgā, Ventspils ielā 50, ar emocionālu solistes un pianistes Katrīnas Gupalo solokoncertu tika atklāta labdarības akcija “Ziemassvētku ekspresis: Latvija–Ukraina”, kuras laikā ikviens aicināts radīt svētku brīnumu un sarūpēt Ziemassvētku dāvanas bērniem Ukrainas bērnunamos. Tāpat akcijas ietvaros cilvēki aicināti ziedot siltās segas, guļammaisus, ziemas drēbes un apavus, kas ar biedrības “Tavi draugi” atbalstu tiks nogādātas kara visvairāk skartajos reģionos.
“Nav iespējams izteikt vārdos to, kas šobrīd jāpiedzīvo tūkstošiem bērnu Ukrainā, kuriem karš ir atņēmis visu – mājas, vecākus, bērnību… Kopīgiem spēkiem mums ir iespēja, lai arī nedaudz, tomēr radīt prieku, ļaut noticēt svētku brīnumam un piepildīt simtiem bērnu sapņu. Esam neizsakāmi pateicīgi, ka jau akcijas pirmajās dienās esam kopīgi sarūpējuši dāvanas teju 400 bērniem – lelles, zīmēšanas piederumus, lukturīšus, skrejriteņus, spēļu mašīnas, mugursomas, skrituļslidas, saldumus un daudz ko citu. Tomēr Ukrainas bērnunamos ir vēl simtiem bērnu, kuriem šie Ziemassvētki noteikti būs citādi. Tāpēc aicinām turpināt sarūpēt dāvanas un nogādāt tās Ziemassvētku ekspresim, lai daudziem jo daudziem ukraiņu bērniem palīdzētu nezaudēt ticību labajam,” stāsta viens no labdarības akcijas iniciatoriem, lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Latvijā “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Labdarības akcijas “Ziemassvētku ekspresis: Latvija–Ukraina” laikā no 15. līdz 19. decembrim sākotnēji tika plānots sarūpēt dāvanas 400 bērniem Ukrainas bērnunamos Černihivas pilsētā, Černihivas un Priluckas apgabalos. Šobrīd šīs dāvanas ir sagādātas, tāpēc akcijas organizatori aicina iepriecināt ar dāvanām vēl vismaz 400 bērnu. Organizatori aicina papildu dāvanas sarūpēt, vadoties jau pēc iepriekš publicēto bērnu vēlmju saraksta interneta vietnē ekspresis.tavidraugi.lv, tādējādi ikvienam kļūstot par Ziemassvētku rūķi, jo bērnu vēlmes lielā mērā atkārtojas un par Ziemassvētku dāvanu priecāsies un to novērtēs katrs mazais ukrainis.
Galerija
“Jau gandrīz 10 mēnešus Ukraina pretojas Krievijas agresijai. Tas ir laiks, kopš Krievijas valdība deva trīs dienas Kijivas ieņemšanai. Tik varonīga Ukrainas aizstāvēšana tiek īstenota, pateicoties Ukrainas armijai, mūsu tautas vienotībai un mūsu draugu sniegtajai palīdzībai no visas pasaules. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas sniedza mums palīdzību un visus 10 mēnešus pastāvīgi turpina palīdzēt Ukrainai, ar ko vien var. Karā laikā parasti visvairāk cieš tieši bērni. Tā ir vismazāk aizsargātā tautas daļa. Ukrainā karadarbības dēļ dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 400 bērnu un aptuveni 1000 bērnu ir ievainoti. Tāpēc viņiem nepieciešama palīdzība. Ukrainas valsts sniedz palīdzību civiliedzīvotājiem, cik vien iespējams, tomēr priekšroka ir armijai, jo bez tās Ukraina savu brīvību nenosargās. Tāpēc citu valstu sniegtā palīdzība ir ļoti nepieciešama, lai šajā Ziemassvētku laikā kaut kādā veidā padarītu mūsu bērnu dzīves kaut nedaudz labākas, lai liktu viņiem sajust, ka ir svētki un dzīve turpinās. Tādēļ es no visas sirds pateicos “Tavu Draugu” un “Eco Baltia” iniciatīvai par šī “Ziemassvētku ekspreša: Latvija–Ukraina” organizēšanu, lai nogādātu dāvanas ukraiņu bērniem – tiem, kam šodien visvairāk nepieciešams, kas visvairāk gaida ziemu, svētkus un brīnumus. Mēs varam sarūpēt šo brīnumu ukraiņu bērniem. No visas sirds pateicos! Kopā mēs uzvarēsim krievu agresoru. Uzvarēsim!” uzsver Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.
Labdarības akcijas laikā iedzīvotāji aicināti sarūpēt ne tikai Ziemassvētku dāvanas bērniem, bet arī ziedot ziemas periodā tik ļoti nepieciešamās lietas – silto ziemas apģērbu, apavus, segas, spilvenus un guļammaisus, kas bez apkures un elektrības palikušajās ēkās Ukrainā var glābt dzīvības. Sarūpēto var nodot biedrības “Tavi draugi” telpās Rīgā, Ventspils ielā 50, kā arī “Ziemassvētku ekspresis: Latvija–Ukraina” pieturvietās un sirsnīgos labdarības koncertos:
- 16. decembrī no plkst. 15.00 līdz 18.00 Dobelē, Dobeles Pils pagalmā, kur koncertu sniegs Patrisha;
- 17. decembrī no plkst. 11.30 līdz 15.30 Valmierā, pie Valmieras kultūras centra, kur koncertu sniegs Grēta Grantiņa;
- 18. decembrī no plkst. 16.00 līdz 19.00 Tukumā, Tukuma pilsētas parkā, kur koncertu sniegs Samanta Tīna;
- 19. decembrī no plkst. 16.00 līdz 20.00 Rīgā, Doma laukumā, Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā, kur norisināsies arī pārsteiguma koncerts.
Tāpat tekstila izstrādājumus līdz 23. decembrim var ievietot “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta sarkanajos tekstila šķirošanas konteineros vairāk nekā 140 vietās visā Latvijā. Pirms ievietošanas konteineros šie ziedojumi jāiepako maisos, kuri jāaizsien. Uz maisiem jānorāda to saturs, apģērbu un apavu izmēri, kā arī maisa ārpusē jāpievieno norāde, ka tas paredzēts “Ziemassvētku ekspresim: Latvija–Ukraina”.
Akcijas “Ziemassvētku ekspresis: Latvija–Ukraina” ietvaros sarūpētās rotaļlietas un saziedoto silto apģērbu, apavus, segas un spilvenus biedrība “Tavi draugi” plāno nogādāt Ukrainā līdz 9. janvārim.
Ar eļļu kaklu nesabojāsi
Tieši kakls pirmām kārtām nodod sievietes vecumu. Tā kā- nepažēlosim 5 minūtes sava laika un palīdzēsim savam kaklam saglabāt slaidumu un tvirtumu.
Ielejiet apakštasītē nedaudz eļļas un uzsildiet to. Tad ar otiņas, vai vates tampona palīdzību klājiet silto eļļu klājiet uz kakla un apklājiet to ar četrās kārtās salocītu kokvilnas audumu, apsienot ar banti, vai lakatiņu.
Tagad uz 30 minūtēm aizmirstiet par kompresi, nodarbojieties ar mājas darbiem, atpūšaties, vai paskatieties TV.
Kad 30 minūtes ir pagājušas noņemiet apsēju. Jūs pamanīsiet, ka no eļļas nebūs ne miņas, sasilusī āda eļļu uzsūca gluži kā sūklis. Āda ir kļuvusi daudz mīkstāka un elastīgāka. Ja jūs apbruņosieties ar pacietību un šo procedūru atkārtosiet katru vakaru 3-4 nedēļas, rezultāti jūs ļoti patīkami pārsteigs!
Ar elektrouzlādes piedzīvojumiem Kurzemē aizvadīts “Latvijas Gada auto 2023” vasaras testa brauciens (+ VIDEO)
Pagājušajā sestdienā Kurzemes pusē aizvadīts konkursa “Latvijas Gada auto 2023” vasaras testa brauciens. Tajā konkursa žūrija un mediju pārstāvji iepazinās ar pirmajiem 14 konkursā pieteiktajiem jaunākajiem auto modeļiem. Tostarp Latvijas pirmizrādi piedzīvoja Alfa Romeo Tonale un modernizētais Citroën C5 Aircross.
Brauciena maršruts veidots, apvienojot dažādas konfigurācijas un seguma ceļus, lai žūrijas biedri un pieaicinātie mediju pārstāvji varētu izmēģināt automobiļus dažādos braukšanas apstākļos, kā arī apmeklējot skaistākās Latvijas vietas – šoreiz caur Aizputei, Kuldīgai, Jaunpilij un Tukumam. Brauciena dalībnieku rīcībā bija 14 “Latvijas Gada auto 2023” pretendenti: Alfa Romeo Tonale, Audi RS3 Limousine, Citroën C5 X, Citroën C5 Aircross, Cupra Born, KIA EV6, KIA Niro, Maserati Grecale, Opel Astra, Renault Megane E-Tech Electric, Škoda Fabia, Škoda Karoq, Volkswagen ID.5 un Volkswagen Taigo. Papildus šiem, braucienā arī devās “Audi e-tron GT”, kas uzvarēja pagājušā gadā nominācijās “Latvijas Gada Premium auto 2022” un “Latvijas Gada auto 2022 Tautas simpātija”.
Video
Autobūves tendences ik gadu atspoguļojas arī konkursa “Latvijas Gada auto” dalībnieku klāstā. Arvien vairāk konkursā tiek pieteikti elektriskie automobiļi. Katru gadu redzams, ka tie kļūst arvien veikt spējīgāki, rafinētāki un saprotamāki. Tomēr e-mobilitātes koncepts gan ne visur ir ikdienišķs. Ja pat uzlādes staciju pārklājums visā Latvijā ir pietiekošs, tad uzlādes vietu skaits (viena katrā stacijā) ir ierobežojošs faktors, lai elektroautomobili varētu pilnvērtīgi izmantot. Īpaši šobrīd, kad pa ceļiem brauc gandrīz 3000 elektriskās piedziņas automobiļi. Kuriozs gadījums brauciena dalībniekus sagaidīja Aizputē. Tur vienīgā uzlādes stacija bija bloķēta, jo stāvlaukums bija kļuvis par svētku tirgus norises vietu – elektrības vietā varēja novērot, kā tiek cepts šašliks.
Māris Ozoliņš, konkursa “Latvijas Gada auto” organizators, “iAuto.lv” redaktors: “Šogad pirmais brauciens tika organizēt no t/c Mols līdz skaistajai Kuldīgai. Šādi izbraucieni ar tik dažādiem auto dod ātru, bet trāpīgu vērtējumu par jaunākajiem auto Latvijā. Diemžēl atklāj arī “ātro” elektrouzlādes tīkla “e-mobi” vājās vietas. Mēs ar saviem 5 elektroauto būtiski noslogojām elektrouzlādes tīklu veselā reģionā. Pēc pusdienām jaunajā Kuldīgas mākslas kvartālā “Duna Brewery & KOPA” sākās elektroauto izdzīvošanas laiks, atslēgas vārds – laiks, kas tad arī tika patērēts, lai atgrieztos uz mūsu bāzes vietu t/c “Mols”. Tas tad arī ir konkursa mērķis, ar autoekspertu palīdzību sniegt atsauksmes par jaunākajiem automobiļiem, kurš auto un kādai situācijai ir piemērots vai tieši pretēji – nepiemērots.”
“Latvijas Gada auto 2023” žūrijas biedru pārdomas pēc aizvadītā brauciena:
Guntars Pulss, zūrijas biedrs un žurnāla “profi Latvija” galvenais redaktors: “Vasaras izbrauciens uz Kurzemi manuprāt kopumā bija ļoti izdevies. Jauks laiks un interesanti auto. No izmēģinātajiem pretendentiem man interesantākie šķita tie, kurus dabā redzēju pirmo reizi. Top trīs šajā pasākumā bija: Alfa Romeo Tonale, Maserati Grecale un elektroauto KIA EV6. Katram no tiem ir savs šarms un ir daudz detaļu, kas piesaista uzmanību. Vēl atsevišķi var pieminēt Audi RS3 Limousine, kurš konkrētajā spilgti zaļajā krāsā sev pievērš skatus pat vienkārši stāvot ielas malā. Taču, ja nolaižamies uz zemes, viens no reāliem pretendentiem uz galveno titulu man jau ir iezīmējies, un tā ir Škoda Fabia. Braukšanas sajūtās ļoti pareizs auto, bez liekām izvirtībām dizainā un tehniskos risinājumos. Turklāt ikdienas lietošanai pilnīgi pietiekamā izmērā, kurš, starp citu, varētu atbilst trešā golfa ietilpībai.
Galerija
Jānis Mežulis, žūrijas biedrs, “Kate” arhitekts, mēbeļu dizainers: “Varētu teikt tā, ka aptuveni šajā pasākumā piedalījās 50 pret 50 iekšdedzes un elektriskās pasaules. Lielais karstums un ātrais maiņu ritms radīja vairākas interesantas atziņas:
– Braucot mierīgā plūsmā, pieklusinot audio sistēmu, ieklausoties auto skaņās, nevarēju noteikt, vai braucu ar elektrisko vai iekšdedzes auto. Nav sajūtamas atšķirības. Pat stāvot uz vietas, nejūtu skaņu atšķirības. Pārstāvētajiem iekšdedzes pretendentiem akustiskais pakojums un dzinēja līdzsvarojums ir tā noslīpēts, ka nav saklausāms. Atšķirības sajūtamas tikai strauji paātrinoties un dzenot auto ar visu spēku uz priekšu.
– Izskatās, ka elektriskais koncepts nav vēl pietiekami nobriedis, lai to varētu izmantot bez rūpīgas maršruta plānošanas, nepieļaujot spontānas lēmumu maiņas. Praktiski visi testā pārstāvētie elektroauto dienas otrajā pusē izrādīja savu īpašo vajadzību pazīmes, kā rezultātā visai grupai vajadzēja mainīt maršrutu plānus, gaidīt un shēmot, vai tiks laikā līdz mājām. Subjektīvi domāju, ka, kamēr nebūs elektro koncepta tehnoloģijas, kas ļaus noripot no vietas 500-1000km, šie spēkrati būs derīgi kā otrie auto tuvajam piepilsētas iedzīvotājam, kuram ienākumi ir stipri virs vidējā.
– Naivās domas, ka elektriskais koncepts varētu kaut kā ietaupīt uz degvielas izmaksu rēķina, izkliedē patreiz pat kvēlāko fanu prātus. Elektrības birža smalki noliek visu pa vietām. Neglābs pat paliels privātais saules bateriju parks ar rezerves akumulatoriem, jo tā izmaksas ir vēl vesela jauna iekšdedzes auto apmērā.
Savukārt 3. septembrī norisināsies “Latvijas Gada auto Testa diena Molā”, kur ikvienam interesentam būs iespēja doties testa braucienā ar konkursa “Latvijas Gada auto 2023” dalībniekiem un citiem jaunākajiem Latvijā pieejamajiem automobiļiem.
Šobrīd konkursam pieteikti 17 jaunākie auto modeļi: Škoda Fabia, Škoda Karoq, Audi RS 3 Limousine, Audi Q4 Sportback e-tron, Volkswagen ID. 5, Volkswagen Taigo, Peugeot 308, Honda HR-V, Renault Megane E-Tech electric, Cupra Born, Maserati Grecale, Citroën C5 X, Citroën C5 Aircross, Mazda CX-60, Alfa Romeo Tonale, KIA EV6 un KIA Niro. Automobiļu pieteikšana konkursam turpināsies līdz šī gada 3. novembrim.
Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, t/c Mols , Zip.lv – gudri sludinājumi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, TV Auto ziņas, Delfi, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, garaza.lv, LAMB, V4 motors.
Ar ekskluzīvu braucienu pa Daugavu atklāta pirmā kuģa-restorāna Baltijā “Rīgas Pērle” piestātne
Rīgā, 11 Novembra krastmalā, svinīgi atklāta pirmā kuģa – Vidusjūras virtuves restorāna “Rīgas Pērle”, jaunā piestātne. Sabiedrībā zināmas personas elegantā ballītē iepazina 330 kvadrātmetru plašo kuģi – restorānu, kas gada siltajā sezonā spēj uzņemt līdz pat 180 viesu, savukārt ziemā vienlaikus vairāk kā 60 gardēžu, piedāvājot apmeklētājiem Vidusjūras reģiona valstu virtuves ēdienus.
Izsmalcinātā pasākuma viesus piestātnē sagaidīja vīns un uzkodas, savukārt pēc oficiālās piestātnes atklāšanas “Rīgas Pērles” apmeklētājiem bija iespēja baudīt gleznainu kruīzu gar Daugavas krastiem. Par pasākuma dienvidniecisko atmosfēru rūpējās vienmēr smaidošais Roberto Meloni. Dziedātājs pasākuma apmeklētājus priecēja ar skaistākajām Itālijas melodijām, kā arī pārsteidza ar iespaidīgu gatavošanas šovu, negaidīti tajā iesaistot arī dziedātāju Samantu Tīnu Poļakovu un atraktīvo Katrīni Saulieti. Kuģa vadība bija parūpējusies par plašu izklaides programmu un dzīvo mūziku visa vakara garumā. Vidusjūras notis bija pamanāmas ne vien restorāna interjerā, bet arī piedāvātajā šefpavāra uzkodu klāstā.
“Šis ir vienīgais restorāns – kuģis Baltijā ar aprīkotu restorāna virtuvi un kruīzu piedāvājumu, kas ietver pilna servisa apmeklētāju apkalpošanu – dzīvo mūziku, vakariņas un ekskursijas pa Daugavu. Turklāt pēc renovācijas un siltināšanas restorāns uz ūdens atvērts viesiem arī ziemā,” stāsta kuģa – restorāna Rīgas Pērle īpašnieks Vjačeslavs Zubkovs.
Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja tādi sabiedrībā pazīstami viesi kā kādreizējā aizsardzības un iekšlietu ministre, tagad viesnīcas «Hotel Roma» vadītāja Linda Abu Meri ar vīru, jaunlaulātie – Anna Lieckalniņa Krimela ar vīru, uzņēmēju Rafaelu Krimelu, kā arī populārās dziedātājas Liene Greifāne, Samanta Tīna Poļakova, Jenny May un Latvijas blondīņu asociācijas prezidente Marika Ģederte. Uz ekskluzīvo notikumu ieradās arī citas prominentas personas – Rīgas „Dinamo” uzbrucējs Kaspars Saulietis ar sievu Katrīni, TV seja Armands Simsons ar sievu un uzņēmēja, veselīga dzīvesveida entuziaste un ezotērikas eksperte Elita Drāke.
“Rīgas Pērle” restorānā ir 60 sēdvietas, bet kopējā platība kuģī – restorānā ir 330 m2, no kuriem vairāk kā puse jeb 180 m2 atvēlēti āra klājam, savukārt 150m2 kuģa apakšējā klājā izvietots slēgtais restorāns. Kuģis – restorāns Rīgas Pērle būvēts 1987.gadā, vēlāk renovēts un siltināts, ļaujot kuģī izvietot restorānu, kas viesiem pieejams visos gadalaikos. Kuģis ir īpašs ar to, ka ir platākais (8m) un stabilākais upes kuģis.
Ar dzelzi bagātas pusdienu receptes mazulim
Maza bērna uztura prasības ir daudz augstākas nekā pieaugušajam – mazulim jāuzņem līdz pat septiņām reizēm vairāk uzturvielu. Viens no elementiem, kura deficīts bērnu organismā Latvijā un pasaulē vērojams visbiežāk, ir dzelzs. Lai mazulis izaugtu vesels un stiprs, ar dzelzi bagāti produkti ir neatņemama mazuļa ēdienkartes sastāvdaļa. Iedvesmojot vecākus gatavot veselīgas, uzturvielām bagātas un mazulim piemērotas maltītes, kampaņas “Mazais nav lielais” vēstnese Laura Grēviņa un uztura speciāliste Guna Rijkure piedāvā divas pusdienu receptes – vienkāršas, ātri pagatavojamas maltītes, kuras nodrošina arī mazulim nepieciešamo dienas dzelzs devu.
1 – 3 gadus vecam bērnam uz kilogramu ķermeņa svara jāuzņem 5,5 reizes vairāk dzelzs nekā pieaugušajam. Dzelzs rūpējas par mazuļa fizisko un garīgo attīstību – vairo mazuļa enerģiju, nodrošina muskuļu funkcijas, “atbild” par smadzeņu attīstību. Dzelzs dienas deva atkarīga no mazuļa vecuma un svara, taču vidēji 1 – 3 gadus vecam bērnam jāuzņem aptuveni 8 mg dzelzs dienā. Ja mazulim trūkst dzelzs, bērns ir saguris un biežāk slimo; mazulim var būt sausi mati un nagi, bāla āda. Ja bērns pēkšņi sāk ēst neēdamas lietas, piemēram, mālu, kaļķi vai zemi, tas var liecināt par dzelzs trūkumu.
SALDO KARTUPEĻU BIEZENIS AR GAĻAS & BIEŠU BUMBIŅĀM
Visai ģimenei (4 personām)
Sastāvdaļas:
Biezenim:
1 kg saldo kartupeļu
30 g sviesta
Šķipsniņa sāls
1 tējkarote kaltēta vai svaiga timiāna
Gaļas biešu bumbiņām:
500 g maltas liellopa gaļas
1 vārīta biete
Šķipsniņa sāls
½ tējkarote timiāna
1 ķiploka daiviņa
½ tējkarote sarkanās paprikas pulvera
Pagatavošana:
Saldos kartupeļus nomizo, sagriež kubiņos, uzvāra un pēc tam nokāš.
Kad kartupeļi atdzisuši līdz aptuveni 40°C, tiem pievieno sāli, sviestu, timiānu un visu sablendē, līdz izveidojas biezenis.
Bieti sarīvē un sajauc ar liellopa gaļu un sāli, sarkanās paprikas pulveri un sasmalcinātu ķiploka daiviņu. Veido bumbiņas.
Bumbiņas cep sakarsētā pannā vai krāsnī uz cepamā papīra (15 minūtes 190°C).
Saldo kartupeļu biezeni pasniedz ar biešu – gaļas bumbiņām.
ZAĻĀS BROKOĻU UN PROSAS PANKŪCIŅAS
~8 pankūkas
Sastāvdaļas:
50 g brokoļa
25 g prosas
2 olas
20 g rīvēta cietā siera
50 g pilngraudu kviešu miltu
½ tējkarote cepamā pulvera
Pagatavošana:
Prosu noskalo. Uzvāra ūdeni, ieber tajā prosu un vāra aptuveni 15-20 minūtes.
Sarīvē brokoli. Olu sajauc ar brokoli, sieru un novārīto prosu.
Pievieno miltus, cepamo pulveri, sāli un samaisa.
Cep sakarsētā pannā no abām pusēm.
Lai veicinātu vecāku izpratni un atgādinātu par piemērotu uzturu mazuļiem pēc viena gada vecuma, Aptamil3 sadarbībā ar ekspertiem uzsācis izglītojošu kampaņu vecākiem “Mazais nav lielais”. Kampaņas laikā vecāki tiek izglītoti par mazu bērnu uztura principiem, kā arī mācās gatavot mazulim piemērotas maltītes ēdiena gatavošanas meistarklasēs Lauras Grēviņas vadībā.
Video
Autors: Mazais nav lielais
Ar Covid-19 saslimušo skaits Latvijā sasniedzis 139
Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 Latvijā apstiprināta vēl 15 cilvēkiem, tādējādi kopumā saslimušo skaits sasniedzis 139, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Aizvadītājā diennaktī veikts 681 izmeklējums personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, savukārt līdz šim Latvijā kopumā veikti 5127 šādi izmeklējumi.
Jau ziņots, ka no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Autors: nozare.lv
22.03.2020.
Ar Covid-19 saslimušo skaits Latvijā pārsniedz 300, trīs cilvēki saskārušies ar smagiem slimības simptomiem! (+VIDEO)
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 25 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 305 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Iepriekšējā diennaktī veikti 1046 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 12 748 Covid-19 testi.
SPKC informēja, ka kopumā slimnīcās ar Covid-19 ārstējas 21 cilvēks, tomēr trīs no viņiem stacionēti ar smagu slimības gaitu.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs aģentūrai LETA norādīja, ka trim personām, kuru slimības gaita ir smaga, ir pneimonija un viņi ir skābekļa atkarīgi.
Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.
Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos”.
Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Video
Autors: nozare.lv
28.03.2020.
Ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits pasaulē pārsniedz 507 000
Visā pasaulē ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits ir pieaudzis līdz vismaz 507 203, liecina vietnes “Worldometer” līdz pirmdienas vakaram apkopotā informācija no oficiāliem avotiem.
196 valstīs un atkarīgajās teritorijās inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta vismaz 10 382 389 cilvēkiem.
Tiek uzskatīts, ka vismaz 5 620 028 no inficētajiem jau ir izveseļojušies, tai skaitā vismaz 1 104 046 ASV, 733 848 Brazīlijā, 403 430 Krievijā, 335 272 Indijā.
ASV reģistrēti 128 747 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi, Brazīlijā – 58 314, Lielbritānijā – 43 575, Itālijā – 34 744, Francijā – 29 813, Spānijā – 28 346, Meksikā – 26 648.
ASV ir apstiprināti 2 674 400 inficēšanās gadījumi, Brazīlijā – 1 368 195, Krievijā – 641 156, Indijā – 567 536, Lielbritānijā – 311 965, Spānijā – 296 050, Peru – 282 365, Čīlē – 275 999, Itālijā – 240 436, Irānā – 225 205, Meksikā – 216 852, Pakistānā – 206 512, Turcijā – 198 613, Vācijā – 195 341, Saūda Arābijā – 186 436, Francijā – 164 260.
Ķīnā, kur pērn decembrī sākās jaunā koronavīrusa uzliesmojums, līdz šim ir reģistrēti 83 512 inficēšanās gadījumi, tai skaitā 4634 nāves gadījumi.
Vislielākā nāves gadījumu skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu ir Beļģijā – 84 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Lielbritānijā – 64, Spānijā – 61, Itālijā – 57, Zviedrijā – 53 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Eiropā ir reģistrēti 2 426 570 inficēšanās un 190 996 nāves gadījumi, Ziemeļamerikā – 3 115 706 inficēšanās un 167 051 nāves gadījums, Āzijā – 2 256 298 inficēšanās un 55 729 nāves gadījumi, Dienvidamerikā – 2 178 376 inficēšanās un 83 387 nāves gadījumi, Āfrikā – 395 311 inficēšanās un 9899 nāves gadījumi, Okeānijā – 9407 inficēšanās un 126 nāves gadījumi.
Dati iegūti, apkopojot pasaules valstu oficiālo institūciju un Pasaules Veselības organizācijas datus.
Taču patiesais inficēto skaits, domājams, ir lielāks, jo daudzās valstīs testi tiek veikti tikai vissmagākajos saslimšanas gadījumos.
Autors: Nozare.lv
30.06.2020.
Ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits pasaulē pārsniedz 140 000
Ar koronavīrusu saistīto nāves gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 140 000, un teju divas trešdaļas no tiem ir Eiropā, liecina ziņu aģentūras AFP ceturtdien līdz plkst.21 apkopotie dati.
No dzīves aizgājuši 140 902 cilvēki, kas bija saslimuši ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, 92 900 no tiem Eiropā.
Apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits pārsniedzis 2,1 miljonus, un teju puse no tiem ir Eiropā.
Visvairāk ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu – 31 590 – ir ASV, tālāk drūmās statistikas saraksta augšgalā seko Itālija ar 22 170 un Spānija ar 19 130 nāves gadījumiem.
Datu apkopojums veikts, izmantojot nacionālo dienestu un Pasaules Veselības organizācijas datus.
Autors: nozare.lv
17.04.2020.
Ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits Lielbritānijā pārsniedz jau 50 000
Lielbritānijā nāves gadījumu skaits, kad bijušas aizdomas par saistību ar Covid-19 vai arī tās ir apstiprinātas, pārsniedzis 50 000, otrdien pavēstīja valdība.
Uzņēmējdarbības ministrs Aloks Šarma atsaucās uz Nacionālās statistikas biroja (ONS) analīzi, kurā konstatēts, ka uzliesmojumā no dzīves aizgājuši 50 107 cilvēki.
ONS apkopojis datus par visiem gadījumiem līdz 29.maijam, kad miršanas apliecībās minēts Covid-19 vai arī par to bijušas aizdomas.
Oficiāli valdība epidēmijas statistikā uzskaita tikai tos nāves gadījumus, kad aizgājējam bijis pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Šis skaitlis kopš pirmdienas pieaudzis par 286 līdz 40 883.
Atbilstoši gan vienai, gan otrai datu apkopošanas metodei Covid-19 upuru skaits Lielbritānijā ir lielākais Eiropas valstu vidū un otrs lielākais pasaulē aiz ASV.
Kā otrdien norādīja Šarma, inficēšanās un nāves gadījumu skaits sarūk, un karantīnas ierobežojumus, kas bijuši spēkā kopš marta, iespējams atvieglot vēl vairāk.
Mazāk svarīgie veikali Anglijā varēs atsākt darbu 15.jūnijā, ja tie ievēros vadlīnijas veselības un drošības jomā, sacīja ministrs.
Krogi un restorāni varēs atsākt darbu ne ātrāk kā 4.jūlijā, viņš piebilda.
Autors: nozare.lv
10.06.2020.
Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs spēkā līdz 7.februārim
Ar Covid-19 pandēmijas mazināšanu saistītie ierobežojumi valstī būs spēkā līdz 7.februārim, otrdien mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Par ierobežojumu turpināšanu otrdien konceptuāli vienojusies valdība un Krīzes vadības padome, tomēr gala lēmums par konkrētiem ierobežojumiem tiks pieņemts ceturtdien, 21.janvārī, gaidāmajā valdības sēdē.
Kariņš atzina, ka šonedēļ pirmo reizi vērojama Covid-19 izplatības stabilizēšanās, tomēr situācija slimnīcās saglabājas izteikti kritiska.
“Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums pagarināt esošos ierobežojumus līdz 7.februārim, savukārt mazajām klasēm no nākamās pirmdienas mācības notiks attālināti,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka ceturtdien tiks lemts par esošo ierobežojumu turpināšanu, nevis jaunu ieviešanu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka līdz 7.februārim saglabāsies arī prasība iedzīvotājiem nedēļas nogalēs ievērot komandantstundu.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
Tomēr vairāki no tiem ir spēkā līdz 25.janvārim, piemēram, pienākums iedzīvotājiem brīvdienās ievērot komandantstundu, kā arī noteikti ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu un tirdzniecības jomām, arī izglītību.
Līdz 25.janvārim ir aizliegti skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās un fotopakalpojumi klātienē, izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem, kā arī saimnieciskie pakalpojumi klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Tāpat aizliegtas dzinējmedības.
Ar Covid-19 Latvijā miruši vēl divi cilvēki!
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) svētdien saņēmis divus ziņojumus par mirušiem cilvēkiem, kas bija inficējušies ar Covid-19.
Viens pacients, kurš bija vecuma grupā no 80 līdz 85 gadiem, sestdien stacionēts Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) smagā stāvoklī ar pneimoniju. Viņam tika veikts Covid-19 tests, kas bija pozitīvs. Bojā gājušajam bija vairākas blakussaslimšanas.
Otrs pacients, kurš arī bija vecuma grupā no 85 līdz 90 gadiem, miris Vidzemes slimnīcā, kur bija stacionēts pirms mēneša. Viņam bija vairākas hroniskas slimības. Testējot slimnīcas personālu un nodaļas pacientus, viņam tika noteikts Covid-19 pozitīvs tests.
Kopumā Latvijā līdz šim miruši pieci cilvēki, kas bija inficējušies ar Covid-19 infekciju, par vēl diviem cilvēkiem, kuri miruši ārpus stacionāra, SPKC gaida pataloganatoma slēdzienu, lai noteiktu nāves cēloni.
Sestdien Latvijā konstatēts 21 jauns Covid-19 saslimšanas gadījums, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 651 cilvēkam, liecina SPKC apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī veikti 418 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 28 214 analīzes.
Patlaban 43 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 41 ar vidēju slimības gaitu, bet divi – ar smagu slimības gaitu.
Veselības ministre Ilze Viņķele sociālajā tīklā “Twitter” norāda, ka, lai gan paplašinātas testējamo grupas un arī ģimenes ārsti var nosūtīt pacientus uz Covid-19 testēšanu, testu skaits brīvdienās sarucis.
“Analizējam cēloņus un veiksim algoritma izmaiņas, mudinot testēties. Plaša testēšana joprojām ir mūsu mērķis un būtisks pretepidēmijas pasākums,” raksta Viņķele.
SPKC pārstāve Ilze Arāja aģentūrai LETA sacīja, ka mazāks sestdien veikto testu skaits varētu būt skaidrojams ar to, ka testēšanas vietas Lieldienās strādā brīvdienu režīmā.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.
Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.
Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.
Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
12.04.2020.
Ar C vitamīnu ne vienmēr pietiek! Kā vēl rudenī stiprināt imunitāti?
Par imūnsistēmas stiprināšanu jādomā visa gada garumā. Nereti cilvēku zināšanas par imunitātes veicināšanu aprobežojas ar C vitamīna uzņemšanu sezonā, kad biežāk gadās slimot ar saaukstēšanos un gripu. Tomēr ar C vitamīnu ne vienmēr var pietikt. Kādi vitamīni un minerālvielas vēl papildus jāuzņem, lai gādātu par spēcīgāku imunitāti, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
D vitamīns – labāk uzņemt atsevišķi, nevis vitamīnu kompleksā
Imunitātei visvairāk nepieciešami ir A, C, D, E vitamīni, arī tādas minerālvielas kā cinks, selēns, dzelzs un varš, kas piedalās imūnās sistēmas procesos un darbojas kā antioksidanti, aizsargājot šūnas no nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem. Nereti vairākus šos vitamīnus un minerālvielas cilvēki uzņem kopā, lietojot kādu multivitamīnu kompleksu vai minerālvielu preparātu. “Protams, īstermiņā ātrai imunitātes stimulēšanai to var darīt, pirms tam par multivitamīnu izvēli konsultējoties ar farmaceitu. Tomēr es teiktu, ka daudz mērķtiecīgāk ir uzņemt mono vitamīnu vai minerālvielu, lietojot tos pa vienam atsevišķi, lai tie iedarbotos uz imūno sistēmu,” iesaka Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Runājot par D vitamīnu, tā koncentrācijai asinīs jābūt no 50 līdz 70 ng/ml, lai cilvēks justos droši, ka imunitāte vitamīna deficīta dēļ necietīs. “Kaut arī zināms, ka saules gaismas ietekmē notiek dabiska D vitamīna sintēze ādā, mūsu platuma grādos šādi sasniegt vajadzīgo D vitamīna koncentrāciju asinīs un to uzturēt visticamāk neizdosies. Tādēļ D vitamīnu visu gadu iesaka uzņemt papildus. Pēdējo gadu laikā D vitamīns ir izpelnījies zinātnieku uzmanību, veikta virkne pētījumu un pierādīts, ka tiem, kuriem D vitamīna organismā patiek, arī imūnā sistēma labāk spēj turēties pretī kaitīgiem ārējās vides faktoriem, vīrusiem un baktērijām,” piebilst Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.
Palutiniet zarnu mikrobiomu, tas stiprinās imunitāti!
Imunitāte sākas zarnu traktā. Šis apgalvojums vairākkārt dzirdēts no speciālistiem, tāpēc ikdienā neviļus nākas aizdomāties, ko vēl varētu darīt zarnu traktā mītošā mikrobioma labā, lai šī baktēriju saime atalgotu cilvēku ar labu imunitāti. Labās baktērijas mijiedarbojas ar imūnajām šūnām, kas atrodas zarnu sieniņās. Šīs mijiedarbības rezultātā tiek veicināta jaunu imūno šūnu attīstība, kas savukārt stiprina organisma kopējo imunitāti. Tomēr jāatceras, ka zarnās mīt ne tikai labās, bet arī ”sliktās” baktērijas un būtu jāgādā, lai mikrobiomā valdītu labo baktēriju pārsvars.
Lai labās baktērijas mikrobiomā būtu vairākumā, jāievēro veselīgs dzīvesveids, atturoties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, jāizvairās no stresa, jāgādā par pilnvērtīgu miega režīmu un atpūtu, jāatrod laiks aktivitātēm ar mērenu un regulāru fizisko slodzi. Tāpat labajām baktērijām var izdabāt ar pilngraudu, skābpiena, fermentētiem produktiem un dārzeņiem ēdienkartē, B grupas vitamīniem, kā arī probiotiķiem, ko lieto pēc slimošanas un antibiotiku kursa. “Antibiotikas nešķiro, tās iznīcina visas baktērijas – gan sliktās, gan labās. Lai atkal nodrošinātu veselīgu baktēriju sastāvu un caur zarnu gļotādu organismā spētu uzsūkties aktīvās vielas, vitamīni, atjaunotos imūnās sistēmas darbība, noteikti vēlams lietot probiotiķus. Arī profilaktiskos nolūkos imunitātes stiprināšanai probiotiķus var lietot 2-3 nedēļas kursa veidā,” iesaka Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.
B grupas vitamīni un E duets veselībai
Arī par B grupas un E vitamīnu uzņemšanu būtu jāpadomā. “B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstošie vitamīni, kas jāuzņem katru dienu. Tie iesaistās vairākās organisma bioķīmiskajās reakcijās, tādējādi veicinot efektīvu imūnās sistēmas darbību. Savukārt E vitamīns ir ļoti spēcīgs antioksidants, kas pasargā visas organisma šūnas, tai skaitā arī imūnās, tāpēc tam ir būtiska nozīme imunitātes stiprināšanā,” skaidro Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Tāpat ieteicams ēdienkartē iekļaut piena produktus, gaļu un pākšaugus, lai uzņemtu B grupas vitamīnus, bet neaizmirst arī par graudaugu un eļļu lietošanu uzturā, jo tajos ir E vitamīns.
C vitamīnu lielās devās īslaicīgu periodu!
Nevar noliegt, ka C vitamīns čakli paveic daudzus labus darbus organismā: veicina kolagēna sintēzi, brūču sadzīšanu, aizsargā šūnas no brīvajiem radikāļiem, stiprina asinsvadu sieniņas, palīdz uzsūkties dažādām minerālvielām un pozitīvi iedarbojas arī uz imunitātes stiprināšanu. Ja dienas laikā tiek apēsti divi trīs kivi vai citrusaugļi, sauja upeņu vai skābētu kāpostu porcija, cilvēks var būt drošs, ka vajadzīgā C vitamīna dienas deva ir uzņemta! “Ja ir sajūta, ka tūlīt slimība būs klāt, var stiprināt organisma aizsargspējas, lietojot C vitamīnu lielās devās no 1g līdz pat 2 g dienā. Tiesa, to nedrīkst darīt ilgāk par 2-4 nedēļām, jo ilgstoši uzņemtas palielinātas C vitamīna devas pārslogo nieres un var veidoties nierakmeņi. Arī imunitāti nav ieteicams pārstimulēt ar ilgstoši lietotiem vitamīniem, jo tas paaugstina autoimūnu slimību risku nākotnē,” brīdina Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.
Kas vēl palīdzēs stiprināt imunitāti?
- Regulāras fiziskās aktivitātes ar zemu vai mērenu slodzi. 30 minūšu pastaiga katru dienu, nūjošana, vingrošana, dziļā elpošana apgādās organismu ar papildus skābekli, mazinās stresu, ļaus atslābināties un uzlabos kopējo veselības stāvokli.
- Rūdīšanās. Ja to uzsāk pakāpeniski, pareizi un dara regulāri, sadraudzēšanās ar aukstumu palīdz organismam pielāgoties nelabvēlīgiem apstākļiem un uzreiz nesaslimt. Rūdīšanos var sākt, ja guļamistabā pazemina temperatūru līdz +18 grādiem, mazgājas kontrastdušā, vēdina telpas, cik vien iespējams staigā basām kājām, arī vēsā laikā neģērbjas pārlieku silti.
- Izgulēšanās. Miegā organisms ražo vielu – citokīnu, kas palīdz imūnsistēmai cīnīties pret vīrusiem un baktērijām. Tāpat miegā sintezējas hormoni – melatonīns un serotonīns, kas darbojas pret stresa izsaucēju hormonu – kortizolu. Kā zināms, ilgstoši paaugstināts kortizola līmenis nevienam par labu nenāk, jo nomāc gan pretvīrusu, gan pretvēža imunitāti.
- Homeopātiskie līdzekļi un fitoterapija arī nāks par labu organisma aizsargspēju stiprināšanai. Tos var lietot gan profilaktiski, gan saslimšanas sākumā, lai atvieglotu slimības simptomus un saīsinātu slimošanas laiku.
Ar aizturētu elpu
Šķiet, nebūs melots, ja teikšu, ka darbs sieviešu žurnālā man ir sniedzis ļoti plašas teorētiskās zināšanas par visdažādākajām dzīves tēmām. Dzīvesstils, fitness, veselība, sekss, mode, skaistums un attiecības ir tikai daži būtiski elementi, uz kuriem balstās mana darbadiena. Par visām šīm tēmām es domāju, rakstu un runāju katru dienu, tāpēc līdz vienam mirklim biju diezgan pārliecināta, ka ar dažādām sievišķīgām krīzes situācijām protu tikt galā visai nevainojami.
Tu izšķīries? Sazvani draudzenes, nopērc saldējumu un vīnu un izraudies viņām uz pleca. Bet nākamajā dienā – ej paceltu galvu un baudi visu, ko dzīve tev sniedz. Tu esi satikusi savu Lielisko, kura priekšā ļogās ceļi, bet tu nezini, kādi ir viņa īstie nodomi? Fck it, piezvani viņam un noskaidro to pati. Taču brīdī, ka es patiešām esmu šādās vai līdzīgās situācijās… iestājas īsta panika! Noteikti arī tu zini to sajūtu, kad prātu aizmiglo skumjas vai gluži otrādi – sajūsma vai pat neprātīga iemīlēšanās. Un šādās situācijās šķiet, ka tavs gadījums pavisam noteikti ir izņēmums – viņš noteikti nav kretīns (lai gan par to liecina visas kretīnisma pazīmes, par kurām esmu rakstījusi žurnālā) un mums noteikti kaut kas var izdoties (pat ja ir skaidrs, ka viņa acīs esi tikai vienas nakts meitene). Un tad vēl draudzenes! 🙂 “Viņš noteikti ir aizņemts, tāpēc nevar piezvanīt”, “viņš vienkārši ir pārāk kautrīgs, jo tu viņam nenormāli patīc” un citi brīnišķīgi mierinājumi, ar kuriem mēs viena otru cenšamies uzmundrināt, kad ceļā pagadās pa kādam nelietim. Kā tad īsti ir labāk – stoiskā mierā pieņemt likteni un gatavoties uz to ļaunāko vai gluži otrādi, noticēt draudzeņu mierinājumam, cīnīties par savu iespēju un ticēt līdz pēdējam, ka tieši tu šoreiz esi izņēmums. Ka tieši šoreiz viss būs tā… pa skaisto. Bet ja nu beigās atkal sasodīti sāpēs?
Kuru pozīciju izvēlies tu – ļaujies emocijām vai centies tās ierobežot, lai vēlāk sāpētu mazāk?
Ar aizkustinošu kampaņu iezīmē Coca-Cola Ziemassvētku simtgadi! (+VIDEO)
Šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns un neparedzams, tāpēc svētku laiks šogad ir īpaši gaidīts katrā ģimenē. Tādēļ ar Ziemassvētku tradīcijām bagātais zīmols Coca-Cola aicina novērtēt mūsu tuvinieku klātbūtni gan klātienē, gan virtuāli, jo vislabākā dāvana, ko varam dāvināt ikvienam Ziemassvētku laikā esam mēs paši. Lai manifestētu tuvības svarīgumu un iezīmētu 100 gadus ar Coca-Cola Ziemassvētkos, zīmols ir radījis aizkustinošu kampaņu, sadarbojoties ar Oskara godalgām apbalvoto Jaunzēlandes izcelsmes režisoru Taiku Vaititi (Taika Waititi).
Kopā būšanas prieks
Gadu desmitiem televīzijas ekrānos ir parādīti daudzi neaizmirstami Ziemassvētku mirkļi, ko radījis zīmols Coca-Cola, sākot no Ziemassvētku vecīša debijas pirms gandrīz 90 gadiem, ikoniskās Ziemassvētku kravas mašīnas ar „Svētki tuvojas” melodiju, līdz pat iecienītajām leduslāču reklāmām. Šī gada kampaņa sagaida Ziemassvētku vecīti atpakaļ kā mūsu mīļāko svētku varoni.
Jaunā 2020. gada globālā svētku reklāma “Vēstule”, atklāj Ziemassvētku burvību cerību pilnā pasakā par tēva neizsīkstošo mīlestību pret meitu un piedzīvojumiem pilno ceļojumu, lai piepildītu meitas Ziemassvētku vēlēšanos. Tas atdzīvina vēstījumu “Šajos Ziemassvētkos dod kaut ko, ko vari dot tikai Tu – sevi pašu,” mudinot cilvēkus būt patiesi klātesošiem vienam ar otru.
Nele Normaka (Nele Normak), Coca-Cola komunikācijas vadītāja Baltijā, stāsta: “Coca-Cola saikne ar Ziemassvētkiem ir īpaša, un mēs esam ļoti lepni par zīmola spēcīgo mantojumu un tradīcijām šajā gada laikā. Mēs ceram, ka ar jauno Ziemassvētku kampaņu, kurā attēlots mūsu ikoniskais un iemīļotais Ziemassvētku vecītis, sniegsim svētku sajūtu ikkatram šī gada noslēgumā, kas ir bijis pārbaudījumiem pilns tik daudziem cilvēkiem visā pasaulē. Kampaņas vēstījums ir par to, kā novērtēt un būt kopā ar tiem, kurus mīlam, gan virtuāli, gan fiziski, jo vislabākā dāvana, ko varam dāvināt ikvienam Ziemassvētku laikā esam mēs paši.”
Video
Simts gadi Ziemassvētku kopā ar Coca-Cola
Kamēr jaunā kampaņa uzsāk svētku sezonu, šeit ir trīs fakti, kurus daudzi nezina par 100 aizvadītiem Ziemassvētkiem kopā ar Coca-Cola:
Pirmais Coca-cola Ziemassvētku vecītis
Mākslinieks Hadons Sandbloms (Huddon Sundblom), kurš radīja Coca-Cola Ziemassvētku vecīti, sākotnēji gleznoja vecīša smaidīgo seju pēc drauga, pensionēta pārdevēja Lū Prentisa (Lou Prentiss) dzīvespriecīgajām, nedaudz krunkainajām iezīmēm. Pēc L. Prentisa aiziešanas mūžībā, H. Sandbloma paziņa ieteica, ka nav labāka pēcteča par pašu mākslinieku. Kad H. Sandbloms ieskatījās spogulī, viņam bija jāpiekrīt. Viņš vairs nemeklēja citu modeli.
Ziemassvētku vecītis kā svētku ikona
Kā liecība par Coca-Cola Ziemassvētku vecīša sērijas ietekmi, H. Sandbloma vecīša gleznas ir izstādītas vairākos prestižos muzejos, iepirkšanās mekās un iecienītās vietās, tostarp Luvrā Parīzē, Ontario Karaliskajā muzejā Toronto, Zinātnes un rūpniecības muzejā Čikāgā, Isetan universālveikalā Tokijā un NK universālveikalā Stokholmā.
Ziemassvētku vecītis cauri laikiem
H. Sanbloma Ziemassvētku vecītis ne tikai ieveda patērētājus svētku laikā visā pasaulē, bet viņa rotaļlietas atspoguļoja arī tā brīža dāvanu tendences. Agrīnā reklāmā Ziemassvētku vecītis atstāj koka rotaļlietas un lelles zem eglītes, bet 20. gs. 30. gadu beigās, vecītis jau spēlējas ar elektrisko vilcienu komplektu un helikopteru. Pat Otrā pasaules kara laikā Ziemassvētku vecītis savā maisā nēsāja kara obligācijas, lai atbalstītu kara centienus.
Ar 24h diennaktī ir par maz.
Sākšu ar to, ka man nepietiek ar 24 stundām diennaktī. Ja dzīvotu ideālā pasaulē, gribētu, lai diennaktī atliek 12h laika miegam, jo tieši guļot mēs iegūstam Ērkšķrozītes skaistumu. 8 stundas vajadzētu pavadīt darbā. 1 stundu ceļā uz un no darba. 1 stunda nesteidzīgam gājienam veikalā, lai izvēlētos labāko vīnu piektdienas vakaram, svaigāko gaļu maltītei. 2 stundas vajadzētu atlicināt gaļas šmorēšanai. Nu jo vairāk laika, jo var gardāku un veselīgāku maltīti pagatavot. Noteikti vajadzētu arī laiku iemīļotajām TV pārraidēm, tā kā ikdienā man ir tikai viena mīļa pārraide, kas ilgs 30 minūtes, bet ja ierēķina reklāmu garumu,tad jau sanāk gandrīz vesela stunda. Tad 2h grāmatu un preses izdevumu lasīšanai guļot gultā. 1h skaistumkopšanai, tur gan var tā aši-pāris minūtes no rīta un pāris minūtes vakarā. Bet kur laiks hobijam? Ar to, kas patīk gribētos nodarboties katru dienu, tātad vēl + 2 vai 3 h diennaktī,kas atvēlētas vaļaspriekiem. Visbeidzot 2h tupēšanai internetā – atbildēšana uz e-pastiem, draugiem.lv vēstuļu lasīšana, jā, jā, vēl Brain dienas spēlītes. Kur lai tādu laiku dabū? Pie tam, es strādāju 2 darbus un vēl neesmu sākusi mācīties. Ir vēl vajadzīgs laiks mācībām, nodarbībām zīmēšanā, gleznošanā un floristikā. Nesanāk, laika pietrūkst un kas rodas? Tāda viena vienīga neapmierinātība, jo pirmajā vietā darbs, tātad – nauda! Šeit es piekristu tam, ka laiks ir nauda. Ja šī būtu ideālā pasaule, tad manā diennaktī būtu vismaz 35 stundas. Vai divas diennaktis nevarētu skaitīt kā vienu? Vai arī – negulēt vispār?
Ar 13 nominācijām “Homo Novus” ir vispārstāvētākā filma “Lielajā Kristapā”(+FOTO)
Trešdien, 3.oktobrī, paziņoti nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti. Visvairāk nomināciju (kopumā 13) ieguvusi latviešu simtgades spēlfilma “Homo Novus”, kas tostarp nominēta tādās kategorijās kā – gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma un labākais spēlfilmas režisors.
“Lielais Kristaps” ir nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums, kas kino skatītājiem un nozares profesionāļiem dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas. “Homo Novus” spēlfilma kopumā nominēta 13 kategorijās – kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma, labākā spēlfilmas režisora balvai nominēta Anna Viduleja, labākais spēlfilmas operators – Jānis Eglītis, labākā aktiera titulam nominēts Kaspars Znotiņš un Igors Šelegovskis, labākās aktrises otrā plāna lomā – Agnese Cīrule un Guna Zariņa, labākais aktieris otrā plāna lomā – Andris Keišs un Kaspars Zvīgulis, labākais mākslinieks – Kirils Šuvalovs, labākais kostīmu mākslinieks – Liene Rolšteina, labākais grima mākslinieks – Ilze Trumpe, kā arī labākais komponists – Raimonds Pauls. “Lielais Kristaps” šogad norisināsies no 9.-15. novembrim kinoteātros “Splendid Palace” un “Kino Bize”. Pasākuma kulminācija būs balvu pasniegšanas ceremonija, kas norisināsies 13. novembrī.
“Homo Novus” spēlfilma skatītājus līdz šim nav atstājusi vienaldzīgus, apburot ar intriģējošo sižetu, spilgtiem tēliem un, protams, izcilu māksliniecisko izpildījumu un muzikālo pavadījumu. Romantisko intrigu un pārpratumu komēdiju, sākot no 28.septembra, iespējams vērot Latvijas kinoteātros – septembra noslēdzošajā nedēļas nogalē “Homo Novus” spēlfilmu bija devušies novērtēt jau vairāk nekā 11 tūkstošu skatītāju, kas ir viens no labākajiem nedēļas nogales rezultātiem pēdējo gadu Latvijas spēlfilmu kontekstā.
Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. „Homo Novus” galvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās ir Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars.Filmas veidotāju vidū ir arī operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis.
Spēlfilmu „Homo Novus” finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un tirdzniecības centrs „Galerija Centrs”. Filmas pirmizrādi atbalsta Medicīnas sabiedrība “ARS”un AS “Latvijas Balzams”, kā pasākuma oficiālo dzērienu nodrošinot Latvijā radīto dzirkstošo vīnu “Rīgas Prestige Cuvee”. Filma top studijā „Film Angels Productions”, un tās tapšanā palīdzību un atbalstu sniedz „BBrental”, SDG, „Vairāk saules”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Antīko automobiļu klubs, Rīgas Motormuzejs, „Latvijas Mobilais telefons”, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, „Valsts nekustamie īpašumi”, „Altum”, SIA „Vaļņu nams 11”, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, „iDeal”, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, „Latvijas dzelzceļš”, Latvijas Nacionālā opera un balets, LU Botāniskais dārzs, Astrīde Peka-Skulme, Stīna Skulme-Balode un citi. Filmas izplatītājs Latvijā ir uzņēmums „ACME Film”.
05.10.2018.
Apzināšanās, kas ir un kas nav.
Es vēlējos turpināt savu skrienošu ritmu līdz man palika slikti. Slikti fiziski un garīgi. Es nevarēju saprast no kā, līdz sapratu, ka organisms man kliedz :”Nē! Šodien Tu paliksu gultā un nekur nekustēsies!” Tā arī bija – es nevarēju pakustēties man nebija spēka piezvanīt un pateikt, ka netieku…es vienkārši gulēju veselu dienu līdz nākamajai dienai. Kad piecēlos un sapratu, ka veselu gadu esmu pavadījusi darbos un perfekcioniskā steigā, ka es aizmirsu, ko es daru, nevis ko es daru tieši tagad, bet KO ES DARU?! Es nezināju, ko daru, nezināju, kurp eju. Man nebija laika domāt par saviem sapņiem un sevi, jo es izliku sevi visā pārējā – ikdienā! Atceros, kā draugas teicu šķiroties – man nav laika un nevajag attiecība, jo es nejūtos brīva, man ir darbi un mēŗki. Tā pagāja laiks līdz mans lielais mērķis un darba biedru rokas spiediens par perfekcioniski ideālu prezentāciju šķita bezvērtīgs, jo aizejot mājās mani gaida tikai telpaugs. Ģimenes atbalsts ir liels un mīlestība ir neizsakāmi remdējoša. Bet sapratu, ka vienai nenozīmē būt brīvai. Ne nozīmē ne nieka – vairāk esi ieslēgta rāmjos un ritmā. Trūkst cilvēka, ar kuru justies brīvi – nedomāt vai viss būs perfekti, nedomāt par to, kā izskatīties, ko padomās. Būt sev ļaut vaļu sapņiem un fantāzijai. Bet es nezināju to vēl tad un noraidīju viņu. Tagad viņam ir cita, jauka meitene ar brīvību un lielisku puisi. Kas bijis ir bijis…bet ko tālāk. Negribas atdoties kuram katram piedāvātājam un negribu būt tā meitene, kas dzenas pēc attiecībām. Man tagad ir atvaļinājums veselas divas nedēļas un tad es laižos uz Itāliju. Ko darīt divās nedēļās, ja apzinies, ka nevaru turpmāk dzīvot kā agrāk?
Apzagta Allas Pugačovas un Maksima Galkina māja Izraēlā!
Dziedātājas Allas Pugačovas un humora zvaigznes Maksima Galkina mājvietu Izraēlā apciemojuši zagļi. Paņemtas pilnīgi visas vieglāk iznesamās vērtslietas.
Zagļi cītīgi gatavojušies un uzlauzuši novērošanas kameras, tad iznesuši no mājas vērtslietas un naudu – 500 tūkstošus dolāru!
Pašlaik aplaupīšanu izmeklē Izraēlas likumsargi. Alla un Maksims šo situāciju presei nav komentējuši.
Daudzi joprojām nesaprot Allas un Maksims pārcelšanos uz dzīvi Izraēlā, mūziķa Filipa Kirkorova tēvs Bedross komentējis dziedātājas aizbraukšanu, sakot, ka viņš ir dzirdējis, ka Alla devusies uz Izraēlu, lai ārstētos.
“Kādu tieši slimību ārstēt, nezinu. Iespējams, ka šī informācija ir slepena un viņa nevēlas to atklāt. Tā ir viņas darīšana, mums ir brīva valsts,” tā Allas aizbraukšanu komentē Bedross.
Allas radi, kuri vēkējušies palikt anonīmi portālam “starhit.ru” komentē situāciju:
“Jāsaprot, ka Allai ir cits dzīves līmenis nekā mums, tāpēc viņai ir savas problēmas, bet mums – savas. Visus interesē – kāpēc aizbrauca Pugačova? Kā bija patiesība, mums neteica. Teiksim tā, sen atpakaļ viņa mums teica, ka beigu beigās pārvāksies uz Izraēlu. Visi par to zināja. Varbūt viss vienkārši tā sakrita,” komentē radinieki.
Apvieno vasaras baudīšanu ar rūpēm par saviem matiem!
Vasara ir brīdis, kad pēc iespējas vairāk cenšamies pavadīt laiku pie dabas un jo īpaši saulē, tomēr spēcīgie saules stari ir liels izaicinājums mūsu galvas ādai un matiem. Tie kļūst sausāki, nespodrāki un neveseli, kā arī mēdz zaudēt savu krāsu. Kā apvienot vasaras baudīšanu ar rūpēm par saviem matiem, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Galvassega – pret pārkaršanu un galvas ādas saudzēšanai
Galvas āda vasarā ir īpaši jāsargā. “Spēcīgie saules stari apdraud ne tikai galvu un var izraisīt karstuma vai saules dūrienu, bet arī atņem nepieciešamās minerālvielas un sausina matus. Īpaši svarīgi to atcerēties krāsoto matu īpašniekiem – saules ietekmē mati bojājas vēl vairāk,” skaidro farmaceite.
Lietojot galvassegu, jāpierauga, lai tā netraucētu baudīt vasaras aktivitātes, bet pildītu savas funkcijas. Tā var būt gan speciāla saules cepure ar platām malām, gan lakats vai jebkas cits, kas nerada spiedošu, nekomfortablu sajūtu un ir izgatavots no gaisu caurlaidīga materiāla.
Papildu mitrināšana, papildu vitamīni
Saule, silts vai pat tveicīgs laiks vasaras mēnešos matus sausina, tie var kļūt trausli un sausi. Līdzīgi kā matu balinātājs, UVA un UVB stari negatīvi ietekmē matusastāvā esošo keratīnu, kā arī matu virsējo kārtu. Keratīns nodrošina aizsardzību pret karstuma un saules ietekmi. Ja keratīna līmenis matos ir nepietiekams, tievar kļūt trausli.“Atšķirībā no matiem āda var pati sevi mitrināt, savukārt mati nepieciešamo mitruma līmeni patstāvīgi atgūt nevar. Sausi, dehidrēti mati ir grūti ieveidojami, cieti un nepaklausīgi. Ja matu stāvokļa uzlabošanā nekas netiek darīts, tad ilgtermiņā mati sāk šķelties un lūzt,” skaidro Ieva Zvagule.
„Nē” fēniem un matu veidotājiem
Viena no raksturīgākajām vasaras aktivitātēm ir pelde un ūdens prieku baudīšana – ezerā, dīķī vai jūrā. Tomēr sāļais ūdens kombinācijā ar UV stariem raisa bieži vien neatgriezenisku kaitējumu matu kutikulai – tie kļūst sausi un trausli.Vasaras mēnešos būtu ieteicams atteikties no fēniem un matu veidotājiem, kas papildus sausina matus. Ja tomēr ir nepaciešams lietot kādu no karsējošām ierīcēm, noteikti pirms tam mati jāpabaro ar mitrinošu masku, kā arī jālieto speciālie aizsarglīdzekļi pret karstumu.Pierādīts, ka vasarā mati aug ātrāk, jo paplašinās asinsvadi, kā arī tiem tiek pievadīts papildu gaiss. Tomēr, ja neveicam galvas ādas veselības profilakses pasākumus, tiek traucēta vai pilnībā samazināta matu augšanas spēja.
Dabīgās un citas matu maskas
Lai mati nekļūtu sausi, trausli un nepakļautos UV staru kaitīgajai iedarbībai, ir ieteicams lietot dažādas matu maskas to spīduma un elastības saglabāšanai. Šeit lieti noderēs liepziedu, kumelīšu, nātru un gārsu uzlējumi. Lai mati tiktu mitrināti un bagātināti ar A, B, E, D vitamīniem, to veselību veicinās avokado matu maska:divas ēdamkarotes olīveļļas, vienu ēdamkaroti medus un vienu avokado sajauc krēmveidīgā konsistencē,masku ieklāj matos visā to garumā un patur divdesmit minūtes, pēc tam izskalo.
Autors: Euroaptieka 16.07.2018
Apvērsums sejas kopšanā – Avon Anew E-Defence!
Ārējā vide: UV stari, izplūdes gāzes, piesārņojums, vējš un sals rada ādas kairinājumu un paātrina ādas novecošanos par 80%*. Tieši tāpēc Avon iepazīstina ar unikālu jaunumu – Anew E-Defence.
Līdzeklis aizsargā no ārējās vides iedarbības un aizkavē novecošanos procesu, pateicoties UVA un UVB filtriem un vismodernākajiem antioksidantiem. Nomierina ādas kairinājumu. Tas novērš ādas bojājumus: krunciņas, pigmenta plankumus un ādas sausumu, pateicoties Smart Repair tehnoloģijai,kas palīdz aizstāt bojātās šūnas ar veselīgām. Āda atgūst jauneklīgu izskatu. Līdzeklis baro un mitrina. Āda izskatās veselīgāka un tvirtāka, jo sastāvā esošais sojas pupiņu ekstraksts samazina apsārtumu un izlīdzina ādas toni. jaunāka un veselīgāka āda!
ANEW E- DEFENCE:
– aizsargājošs losjons ar SPF 30 lietošanai dienā ar vieglu, netaukainu sastāvu, kas piemērots arī jutīgai ādai;
– atjaunojošs krēms naktij ar bagātīgu sastāvu, piemērots arī jutīgai ādai.
Esi skaista jebkurā vecumā!
Vienmēr Tavs,
Avon.
* – Saskaņā ar Dermatoloģijas Akadēmijas pētījuma, kas veikts ASV, datiem.
Apvainošanās – kā tikt vaļā no šī nepatīkamā ieraduma attiecībās?
Sievietes prot apvainoties tik spēcīgi, kā neviens cits. It īpaši attiecībā uz vīriešiem. Tad partneris ne tā paskatījās, tad nopirka neīsto šokolādi, tad vispār visu dzīvi izbojāja. Tālāk seko klasiskā klusēšana un atteikšanās tuvoties. Pie tam, sieviete pati arī nervozē, iznīcinot sevi un attiecības, bet ieradums ir spēcīgāks.
Kāpēc sievietēm tik ļoti patīk apvainoties?
Kaut kādā ziņā apvainošanās viņām ir ātrs veids, kā iegūt vēlamo. Lūk, uztaisīja drāmu, uzpūtās, piecirta ar kāju un viss – vīrietim ir jāpelna viņas piedošana ar dāvanām, atvainošanos, atzīšanos mīlestībā. Redz, viņš ir vainīgs pie tā, ka viņai ir slikta oma. Dabiski, šāda pozīcija ir bērnišķīga un atklāj, ka pati sieviete nevēlas uzņemties atbildību par situācija, viņa neprot pat atbildēt par savu garastāvokli. Citi cilvēki un notikumi vada viņas dzīvi, bet, ne viņa. Viņai patīk būt upurim, raudāt un pieprasīt konfekti.
Mēs paši izvēlamies, kā reaģēt
Cilvēka brīvība izpaužas tajā, ka ikvienam pašam ir jāveido sava pasaule, jāizvēlas sava reakcija uz dzīves notikumiem: satraukties, pateikties par mācību vai pasmieties. Ja mēs esam noskaņoti pozitīvi, diena ir izdevusies un iekšējā spēka netrūkst. Taču, kad cerības netiek attaisnotas, iedomātais scenārijs izgāžas, un tad mums gribas izgāzt dusmas uz apkārtējiem, lai tikai paši varētu būt „balti un pūkaini”. Apkārtējie ir vainīgi, tad lai arī labo situāciju un mainās. Taču padomā – kā citi var zināt, ko un kā tieši tu vēlies?
Kāpēc ir muļķīgi apvainoties uz vīrieti?
Tāpēc, ka pati ideja par to, ka vīrieša esamība padarīs tavu dzīvi par pasaku, ir muļķīga. Partneris var būt atbalsts, sniegt kādu labumu, palielināt iekšējo laimi, bet viņa spēkos nav to izveidot no nulles. Viņš nav burvis! Mūsu iekšējā pašsajūta, lēmums būt neapmierinātai vai laimīgai – tā ir mūsu pašu izvēle. Pie tam, nedrīkst aizmirst, ka psiholoģiski sieviete ir spēcīgāka par vīrieti (nekā personīga). Ar savām kaprīzēm un drāmām jebkura no mums ir spējīga nokaitināt par mierīgāko un spēcīgāko vīrieti. Tieši sieviete ir tā, kas mājās veido atmosfēru, jo mēs protam dzīvot ar sirdi.
Veiksmīga sieviete saprot, ka ieradums dusmoties un apvainoties, pamatā, ne pie kā laba neved un radušos konfliktu neatrisina. Bet, ja no šīs emocijas nav nekāda labuma, tad kāda vispār tajā ir jēga?
Pie tam, prasme kontrolēt savu noskaņojumu, nenozīmē, ka tev ir jāapslāpē sevī negatīvisms un jāļauj sev liet virsū dubļus. Nē. Ja tev apvaino, pazemo un nenovērtē, ir jāizdara pareizie secinājumi un jāizsvītro šie cilvēki no savas dzīves. Pavisam.
Atceries, apkārtējie nenes atbildību par tavām jūtām, bet aizvainojums – tas ir brieduma trūkums.
Autors: Dieviete.lv
Aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju mājokļa drošību uztic suņiem!
Aptuveni ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju mājokļa un tajā esošo mantu drošību uztic suņiem, liecina Gjensidige Latvija veiktā pētījuma* dati. Kinologi apstiprina, ka suns nudien var reizēm palīdzēt aizbaidīt zagļus, taču mūsdienās pārsvarā iedzīvotāji suņus uztver kā ģimenes locekļus nevis drošības līdzekli. Apdrošinātāju novērojumi liecina, ka sargsuņus mājās pamazām tomēr aizstāj elektroniskie drošības līdzekļi – signalizācija.
Kinoloģe un audzētāja Liene Zariņa norāda, ka viedoklis par suni – mājas sargu – Latvijā vēl aizvien ir populārs, tomēr suņa loma cilvēku dzīvē arvien vairāk iegūst citu nozīmi. “Cilvēki biežāk iegādājas suni, lai iegūtu sev draugu, kompanjonu vai ģimenes locekli. Tādos gadījumos no suņa sagaida aizvien mazāk agresijas,” stāsta kinoloģe.
Pēc Lienes Zariņas teiktā, mainās arī to cilvēku vajadzības, kas vēršas pie dresūras speciālistiem. “Agrāk suņu saimnieki kinologiem prasīja četrkājainos draugus dresēt tā, lai tie spētu aizsargāt māju, dzīvokli vai teritoriju, taču mūsdienās cilvēki visbiežāk sagaida mīluļu paklausību un līdzsvarotību, daudz laika velta suņu socializācijai, kā arī vēlas iemācīt tiem dažādas komandas” saka kinoloģe Liene Zariņa.
Pēc Gjensidige Latvija Atlīdzību nodaļas vadītāja Alekseja Kozira teiktā, suņi ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs ieņem vietu starp trim populārākajiem mājas aizsargāšanas veidiem. Pētījums arī liecina, ka Latvijā visbiežāk sargsuņus mājās izvēlas cilvēki ar vidējiem ienākumiem, biežāk arī mazpilsētu (25%) un lauku (28%) iedzīvotāji.
“Īpašuma apdrošināšana (44%), drošas atslēgas (44%) un suņi (23%) ir trīs populārākie veidi, kā aizsārgāt savu mājokli. Pirms dažiem gadu desmitiem iespēju kā pasargāt savu māju vai dzīvokli no nevēlamiem viesiem bija ievērojami mazāk, tāpēc suņa turēšana bija viens no efektīvākajiem un pieejamākajiem veidiem. Šī iemesla dēļ nav jābrīnās, ka daļa cilvēku joprojām nevar iztēloties māju bez četrkājainajiem draugiem,” saka A.Kozirs.
Pēc viņa teiktā, mājokļa drošībai aizvien biežāk tiek iegādātas elektroniskas drošības sistēmas. “Tās kļūst aizvien populārākas, jo katru gadu pieaug sistēmu daudzveidība, tās kļūst lētākas un modernākas. Iedzīvotāji saprot arī to, ka viena maģiska līdzekļa mājokļa aizsargāšanai nav, tāpēc biežāk izvēlas kompleksus risinājumus – apdrošina mājokli, izmanto drošas atslēgas un drošības sistēmas,” stāsta apdrošinātājs.
*Reprezentatīvu viedokļu pētījumu 2019. gada februārī veica tirgus pētījumu kompānija “Nielsen”. Pētījuma laikā aptaujāti 1600 Latvijas iedzīvotāji.
Autors: ADB “Gjensidige
Aptuveni 40 skolēnu Covid-19 dēļ netiek pie eksāmeniem (+VIDEO)
Ar eksāmenu angļu valodā šodien 12. klašu beidzējiem sācies eksāmenu laiks. Skolēniem pirms pārbaudījumiem šogad obligāti bija jāveic Covid-19 tests, un no vairāk nekā 17 000 skolēniem aptuveni 40 šonedēļ eksāmenus nevar kārtot, jo viņiem atklāta inficēšanās ar koronavīrusu, atklāj izglītības un zinātnes ministre. Vairākās skolās pie eksāmeniem netika pielaisti arī tie skolēni, kas atzīti par kāda inficētā kontaktpersonām.
Video
Gandrīz 15 tūkstoši jauniešu visā Latvijā šodien devās uz izglītības iestādēm, lai klātienē kārtotu centralizēto eksāmenu angļu valodā. Skolēni atzina – attālinātās mācības varētu ietekmēt eksāmenu rezultātus.
Aptieku kosmētikas priekšrocības gada aukstajos mēnešos
Gada vēsais laiks prasa īpašas rūpes par sejas ādu. Katram ādas tipam un stāvoklim ir būtiski izvēlēties piemērotu kopšanu un kosmētiku, lai tā sniegtu vēlamo efektu. Mūsdienās šādas konsultācijas lieliski spēj sniegt farmaceiti – jau sen garām laiks, kad aptieka bija tikai medikamentu iegādes vieta. Farmaceitu un konsultantu kompetenču lauks ir būtiski paplašinājies, un viņiem bez bažām ir vērts uzticēt sava sejas ādas tipa noteikšanu.
“Kad gaisa temperatūra noslīd zem +10 grādiem un sākas apkures sezona, āda pastiprināti cieš no apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes. Sejas ādā esošie asinsvadi sašaurinās, un āda saņem mazāk barības vielu, tādēļ tā kļūst sausāka, kairināta, zūd arī tās tvirtums un nereti sākas lobīšanās. Apkures sezonas sākšanās padara gaisu telpās izteikti sausāku, nereti arī putekļainu, un tas atspēlējas ādas izskatā un veselībā. Turklāt sejas ādai ir jātiek galā arī ar krasajām temperatūras svārstībām, ja ārā ir lieli mīnusi, bet iekštelpās – plusi. Tāpēc ziemā īpaši jārūpējas par atbilstošu sejas kopšanu,” skaidro “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
Lai varētu pareizi izmantot produktus, kas paredzēti konkrētu problēmu risināšanai, ir svarīgi precīzi zināt savu ādas tipu. Taukainai ādai vajadzīga efektīva poru attīrīšana un līdzekļi ar neitrālu pH līmeni, kas samazina baktēriju veidošanos. Sausai ādai jāsniedz maiga attīrīšana un maksimāla mitrināšana vai barošana, lai atjaunotu ādas aizsargbarjeru un aizsardzību pret ārējo apstākļu kaitīgo ietekmi. Savukārt kombinētai sejas ādai ir svarīgi pielāgot produktus un kopšanu katrai zonai individuāli.
Eko vai aptiekās pieejamā dermo kosmētika?
Plašajā kosmētikas piedāvājumā iespējams viegli apjukt. Lai gan ilgās pēc dabai draudzīgiem produktiem skatiens tiecas pēc uzraksta “eko”, izrādās, ādai ekoloģiskā kosmētika ne vienmēr būs labākais draugs. Tajā izmantotajiem augiem gan visbiežāk piemīt ārstnieciskas spējas, taču tas ne vienmēr garantē kosmētikas kvalitāti un iedarbību, jo visbiežāk šāda kosmētika ir derīga ļoti īsu periodu, ņemot vērā tās sastāvu. Turklāt ekoloģiskā kosmētika nespēj iedarboties uz ādas dziļākajiem slāņiem.
Atšķirībā no dažādos veikalos nopērkamās jeb tā saucamās masu kosmētikas, kas iedarbojas tikai uz ādas virsslāni – epidermu un nereti satur dažādas alerģiju izraisošas krāsvielas, konservantus un smaržvielas, tikai aptiekās pieejamā dermo kosmētika ādu gan dziļi kopj, gan ārstē. “Dermo kosmētika ir pielāgota katram ādas tipam, kopjoša un droša. Tās kvalitāti pēc īpašiem klīniskiem pētījumiem garantē ārsti un farmaceiti – pie šādas kosmētikas izveides strādā gan dermatalogi, gan farmaceiti un kosmetologi, garantējot vislabāko rezultātu. Iegādājoties aptiekā kosmētiku ar “dermo” apzīmējumu, nenāksies vilties – to funkcijas pilnībā atbilst tam, kas uz iepakojuma ir norādīts,” skaidro Ieva Zvagule.
Dermo kosmētika labvēlīgi iedarbojas uz ādas dziļākajiem slāņiem, veicinot mitrināšanu un reģenerāciju, kā arī nodrošinot labvēlīgus pretnovecošanās procesus. To lietošana ir ieteicama gan cilvēkiem bez ādas problēmām, gan arī tiem, kuriem tās ir specifiskas, piemēram, rozācija, atopiskais dermatīts, pinnes un citas ādas slimības.
Āda jābaro!
“Ziemā ir svarīgi katru dienu lietot barojošus krēmus, kas nostiprina ādas aizsargslāni, tāpat jāievēro pareiza sejas ādas attīrīšana, izmantojot pieniņu vai micelāro ūdeni. Īpaša uzmanība jāpievērš ādas mitrināšanai no iekšpuses – jādzer pietiekami daudz ūdens un jāuzņem daudz augļu un dārzeņu, kas satur vērtīgus vitamīnus, antioksidantus un mikroelementus. Papildus ieteicams lietot arī aptiekā nopērkamos skaistuma vitamīnus ādai, matiem un nagiem – tie satur A, B, C un citus ādas funkcijām svarīgus vitamīnus un mikroelementu kompleksus,” stāsta farmaceite.
Vējainā un drēgnā laikā ieteicams lietot ne tikai mitrinošus, bet arī bagātīgas konsistences sejas krēmus. Tie satur eļļas, kas palīdz atjaunot ādas aizsargkārtu, mazina sejas ādas iekaisumu un kairinājumu. Barojoši krēmi īpaši nepieciešami cilvēkiem ar jutīgu ādu. Kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles atzīmes, mitrinošie krēmi jutīgu ādu sala laikā var kairināt un pat apsaldēt.
Ieva Zvagule skaidro, ka ziemā jārūpējas ne tikai par sejas, bet arī lūpu ādu – tā aukstajā laikā īpaši jāsaudzē, jo tauku dziedzeru lūpās ir ievērojami mazāk nekā sejas ādā: “Mitrinošs lūpu balzams ir lieta, ko nedrīkst aizmirst mājās, tam jābūt līdzi visur, kur dodamies. Grūtāk ir sadziedēt sasprēgājušas lūpas, nekā rūpēties par tām profilaktiski.”
Mirdzumu – ne tikai svētkos!
Lai āda diendienā izskatītos veselīga un starojoša, tai vajadzīga ne tikai tīrīšana, barošana un aizsardzība, bet arī tonizēšana, kas mazina sejas pelēcību. Veiksmīgu efektu var panākt, izmantojot sejas maskas un kosmētiskos līdzekļus ar vitamīnu kompleksiem, antioksidantiem, iedarbīgiem augu ekstraktiem un citām aktīvām sastāvdaļām – tie mitrinās ādu, piesātinās to ar vērtīgām vielām un aizsargās no apkārtējās vides un kaitīgo radikāļu iedarbības. Vēl labāku efektu sniedz ampulas un kapsulas, kas satur serumus (daži ražotāji tos sauc arī par koncentrātiem, bio kompleksiem un esencēm), jo serumi ir daudzkārt iedarbīgāki par krēmiem.
Kvalitāte attiecas ne tikai uz aptiekās pieejamo kosmētiku, bet arī uz klientu apkalpošanu, atgādina “Euroaptiekas” farmaceite: “Aptiekās strādā farmaceiti – tas nozīmē, ka klientus apkalpo profesionāļi. Konsultējoties ar farmaceitiem aptiekās par kosmētikas izvēli, tiks ieteikts ne tikai labākais līdzeklis, bet arī saņemti ieteikumi par vispārēju ādas kopšanu.”
Autors: Euroaptieka
Aptieciņa mājdzīvniekam: Kāpēc svarīga, un ko tajā glabāt?
Daudzu cilvēku laimīga dzīve nav iedomājama bez suņiem un kaķiem – četrkājainie draugi sagādā daudz prieka un pārsteigumu. Taču tā ir arī liela atbildība un rūpes, un jārēķinās, ka, dzīvniekam piedzīvojot negaidītas veselības problēmas, var nākties šķirties no pamatīgām naudas summām par mīluļa ārstēšanu. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – lai arī preventīvas rūpes par mazo draugu veselību palīdzēs izvairīties no negaidītām saslimšanām, un arī apdrošināšana var būt neatsverams atspaids brīžos, kad mīlulis tomēr nonācis klīnikā, tāpat kā cilvēkam, arī dzīvniekam reizēm var būt nepieciešama pirmā palīdzība, un arī dažas veselības likstas ir iespējams atrisināt bez veterinārārsta apmeklējuma. Šādās situācijās ļoti noderīga var izrādīties mājas aptieciņa, kuras saturs sarūpēts īpaši četrkājainajam mīlulim.
Aptieciņa mājas mīlulim – ko sarūpēt un ko “aizņemties” no cilvēkiem paredzētiem medikamentiem
Mājas aptieciņa mājdzīvniekam būs lielisks palīgs brīžos, kad četrkājainajam draugam nepieciešama tūlītēja pirmā palīdzība. Laikus sarūpēts un vienkopus uzglabāts, viss nepieciešamais ļaus pilnvērtīgi pievērsties rūpēm par dzīvnieku tā vietā, lai to krīzes brīdī paniski meklētu.
“Mājas aptieciņā noteikti vajadzētu atrasties visam, kas paredzēts brūču apkopei: dezinfekcijas līdzeklim, pārsējiem, marles tamponiem; tāpat noderēs arī bezrecepšu medikamenti pret caureju, ērču izņemšanas pincete vai āķis. Aptieciņā var atrasties arī digitālais termometrs, aukstuma elements, nagu knaiblītes, ausu un acu tīrīšanas līdzekļi un speciālās mitrās salvetes kroku tīrīšanai,” stāsta Madara Lāce, klīnikas “Pet City Candera” galvenā veterinārārste un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Mazo dzīvnieku veterinārās klīnikas veterinārārste.
Mājdzīvnieki ārkārtējās situācijās var lietot arī atsevišķus medikamentus no cilvēka mājas aptieciņas, tāpēc būtu svarīgi parūpēties, lai tie būtu pieejami ja ne abās, tad vismaz vienā no aptieciņām. “No cilvēku medikamentiem dzīvniekiem var dot antihistamīnus pret alerģisku reakciju, No-Spa pie vēdera sāpēm, dažus pretcaurejas medikamentus – silīcija gelu, aktivēto ogli, Sorbex, Smecta. Tomēr pirms jebkādu medikamentu lietošanas ieteicams sazināties ar klīniku par to, vai medikaments nav toksisks, un kādu devu lietot,” aicina veterinārārste.
Veterinārie izdevumi – vairākos simtos eiro
Preventīvas rūpes par mājdzīvnieku ir jo īpaši svarīgas, lai ne vien maksimāli pasargātu savu mīluli no iespējamiem veselības sarežģījumiem, bet arī justos droši un pasargāti, ja kas tiešām atgadījies. Šī gada pirmajos sešos mēnešos BALTA saņemti 400 atlīdzību pieteikumi par dzīvnieku veselības problēmām un izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis vairāk nekā 40 000 eiro. Atlīdzību pieteikumiem mēdz būt visdažādākie iemesli – no sagrieztām ķepām līdz pat dzemdību komplikācijām, bet visbiežāk neparedzētus veterinārmedicīniskos izdevumus sagādā saindēšanās, plaušu slimības, acu un ausu iekaisumi, dažādas traumas, mežģījumi, kukaiņu kodumi un apēsti svešķermeņi.
“Līdz šim lielāko atlīdzību BALTA izmaksājusi 1500 eiro apmērā par bojāgājušu vācu aitu suni, taču naudā nav iespējams atmaksāt sirdssāpes par mīluļa zaudējumu. Atlīdzības par veterinārajiem izdevumiem var sasniegt vairākus simtus eiro, taču, caurskatot pieteikumus, redzam, ka ir bijuši gadījumi, kad ārstēšanas izmaksas pārsniegušas pat 1000 eiro. Tā gadījies kāda mīluļa īpašniekam, kura dzīvnieku nācās operēt plīsušu krustenisko saišu dēļ. Redzot pieaugošās ārstēšanas summas, pēdējā laikā apdrošinātāji palielina limitu veterinārajiem izdevumiem, kas klientam nodrošina “mīkstāku” drošības spilvenu, piedzīvojot neparedzēti lielus tēriņus par dzīvnieka veselību,” stāsta BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons.
BALTA mājdzīvnieku apdrošināšanu piedāvā jau vairāk nekā 15 gadus, taču tieši pēdējo trīs gadu laikā tā piedzīvojusi vislielāko izaugsmi. “Jāsaka, ka šobrīd tikai speram pirmos soļus Rietumeiropas virzienā. Pēc mūsu aplēsēm Latvijā ir apdrošināti vien 2,5% no visiem reģistrētajiem suņiem un kaķiem. Mūsu kaimiņiem Igaunijā šis rādītājs jau tuvojas 7,5%, savukārt Lielbritānija uzlikusi augstu latiņu ar 60%. BALTA novērojumi liecina, ka visbiežāk tiek apdrošināti suņi, veidojot 80% no mūsu portfeļa,” atklāj Armands Lagons.
Aptaukošanās vēstneši – kas liecina par lieko svaru nākotnē?
Mūsdienās aptaukošanās ir viena no aktuālākajām tēmām, kas kādā dzīves posmā liks aizdomāties teju katram otrajam. Šodienas apstākļi sniedz neierobežotas iespējas baudīt dažādus ēdienus un nedēļas nogalēs laiski atpūsties dīvānā, taču dzīvesveids nereti atspoguļojas arī ārēji un izpaužas kā liekais svars. Tomēr nekad nav par vēlu paķert sevi aiz rokas un rūpīgāk organizēt savu ikdienu, lai ilgāk saglabātu slaidās aprises.
Svara maiņa katram notiek individuāli – vienam agrāk, vienam vēlāk, tomēr katram reiz pienāk mirklis, kad dzīvesveids sāk atstāt kādas pēdas ķermenī. Ja kāds skolas laikā var lepoties, ka var pārtikt tikai no našķiem un liekajos kilogramos neiedzīvojas, bet citam katra bulciņa ir redzama jau pusaudžu gados, atzīmē uztura speciāliste Lizete Puga.
Vispārīgi ņemot, svars un tā izmaiņas visbiežāk notiek aptuveni 20 gadu vecumā, kad diezgan diametrāli mainās dzīvesveids, tādēļ mainās ķermenis un ne vienmēr pie izmaiņām ir vainojams ”vielmaiņas ātrums”. Iemesls meklējams mūsu dzīvesveidā – cik daudz guļam, cik daudz kustamies, ko ēdam, ko domājam, kā strādājam un kā atpūšamies, savu lomu spēlē arī iedzimtība un citi faktori, kas nosaka ”vielmaiņas ātrumu”. Šis lielums ir nenotverams un nav iekustināms ar visādiem brīnumlīdzekļiem, tāpēc tas “neizkustēsies” tikai ar kanēļūdeņa, aukstas dušas palīdzību, vai diētas divu nedēļu garumā, bet ir jāmaina kopumā viss dzīvesveids, domāšana un garšu izjūta.
Apkopojām dzīvesveida paradumus, kas laika gaitā var palielināt vidukļa izmēru:
- Ēdienreižu izlaišana
Reizēm mierīgi papusdienot neatliek laika vai gadās aizgulēties un brokastis iet secen. Vienas ēdienreizes izlaišana ilgākā laika periodā neietekmēs svaru, bet, ja šāda organisma mocīšana kļūst par ikdienu, tas sāks atspēlēties kā svara izmaiņas.
Jau izsenis ir zināms, ka strikti diētas ierobežojumi visbiežāk beidzas ar uzēšanos, kuras iemesls visbiežāk ir gan neapdomīgā ēšana pārējās ēdienreizēs, gan arī stress un diskomforts, ko izraisa izsalkums. Brīdī, kad izlaid ēdienreizi, organisms to uztver kā signālu, ka ir jāuzņem vairāk pārtikas nākamajā reizē un jāuzkrāj rezerves. Turklāt izsalkuma iespaidā visbiežāk izvēlēsies tieši neveselīgāku pārtiku, jo zemais cukura līmenis mudinās ātri atgūt enerģiju un rīkoties impulsīvi maltītes izvēles ziņā.
Rīkojies tieši pretēji – ievēro visas ēdienreizes – gan brokastis, pusdienas, vakariņas, gan arī palutini sevi ar kādu kārumu, piemēram, augļiem, riekstiem, musli batoniņu, žāvētiem augļiem vai šokolādes gabaliņu. Sabalansēts uzturs un ēdienreizes palīdzēs uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs, vielmaiņa darbosies efektīvāk un organisms būs vesels.
- Nepatīkams darbs
Nav noslēpums, ka nepatīkams darbs kādā brīdī izraisa pieņemšanos svarā. Tas var būt saistīts ar stresu, nepiemērotām darba stundām, piemēram, naktsmaiņām vai garām darba stundām un neizgulēšanos. Viens no iemesliem var būt fizisko aktivitāšu trūkums, jo darbs aizņem lielāko daļu laika un pēc darba dienas beigām ir grūti atrast motivāciju doties uz sporta zāli vai nedaudz izkustēties mājās.
Otrs iemesls ir mierinājuma meklēšana ēdienā. Ēdiens mums, cilvēkiem, asociējas ar kaut ko labu, tam ir tāda ”mātes” loma, kas rūpējas un iepriecina. Tamdēļ bieži vien cilvēkiem patīk ēst dēļ garlaicības, skumjām, prieka visās dzīves situācijās. Tomēr lai arī cik efektīvi ēdiens spētu mazināt stresu un nepatiku, tas var atspēlēties kā svara pieaugums. Šī iemesla dēļ ir svarīgi prast atrast līdzsvaru starp emociju “apēšanu” un patiesu izsalkumu. Tas nozīmē, ka ir jāpadomā, kā tikt galā ar stresu – tā var būt darba maiņa, vēršanās pēc palīdzības pie psihoterapeita vai rūpīgāka darba organizēšana.
- Pārmaiņas dzīvē
Lielas un straujas pārmaiņas dzīvē nozīmē arī dzīvesveida maiņu. Par lūzuma punktu cilvēku dzīvēs uzskata laiku, kad pabeidzam mācības vidusskolā vai augstskolā. Skolā ir nodrošinātas obligātas sporta nodarbības, vienots un noteikts pusdienlaiks, mācību režīms un mājasdarbi. Tiklīdz mācību posms beidzas un ir jāsāk pašam lemt par ikdienas kārtību, fiziskajām nodarbēm un laiku, kad ēst un kad nē, sāk parādīties liekie kilogrami, vai otrādāk. Tas pats notiek, ja aizej no darba un kādu laiku izbaudi bezdarbnieka dzīvi vai dodies strādāt uz ārzemēm – arī šādā situācijā mainās ikdiena un režīms, turklāt klāt var nākt emocionālā ēšana.
Šķir tālāk un uzzini vēl trīs iemeslus:
Aptaukošanās un diabēts: Kāpēc jāārstē kopā?
Gan aptaukošanās slimība, gan otrā tipa cukura diabēts ir cieši saistīti, un, ārstējot vienu, var novērst otru. Kurpretim neārstējot – pieaug abu izplatība. Kāpēc tā, skaidro Dr.med., endokrinoloģe un Diabēta federācijas vadītāja Indra Štelmane. Nianses par minerālvielu un vitamīnu papildu uzņemšana cukura diabēta pacientam raksturo “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa.
“Lai gan daudziem šķiet, ka aptaukošanās gadījumā svarīgākie ir treneri un uztura speciālisti, tomēr šīs slimības gadījumā – un aptaukošanās IR slimība – viens no nozīmīgākajiem profesionāļu komandā ir endokrinologs,” uzsver endokrinoloģe Indra Štelmane. Ārste skaidro, ka, lai gan dzīvesveida maiņa un palīdzība, lai to paveiktu, ir būtiska, tomēr priekšplānā izvirzās vajadzība apturēt ķermeņa masas pieaugumu un iespējami efektīvi samazināt to, novēršot lielu apdraudējumu veselībai un pat dzīvībai.
Var šķist, ka aptaukošanos ir vienkārši izskaidrot. Ja cilvēks uzņem vairāk kaloriju nekā iztērē un “nodedzina”, viņš pieņemas svarā. Tomēr patiesais aptaukošanās slimības izskaidrojums nav tik vienkāršs. Aptaukošanās ir sarežģīta hroniska slimība, un svara zaudēšana šīs slimības gadījumā nav jautājums tikai par to, ka vajag mazāk ēst un vairāk kustēties. Patiesībā aptaukošanos var ietekmē ģenētika, fizioloģija, vide, nodarbošanās un izglītības līmenis un tas, kas notiek smadzenēs. Izpratne par šiem faktoriem ir ļoti svarīga, jo aptaukošanās ir cieši saistīta ar citām slimībām, tostarp 2. tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un noteiktiem vēža veidiem. Nemaz nerunājot par stigmu un aizspriedumiem, no kuriem katru dienu cieš miljoniem aptaukošanās slimības pacientu visā pasaulē. Medicīnas eksperti arvien vairāk atzīst aptaukošanos kā hronisku slimību. Dažam tas var būt pārsteigums, tomēr cilvēkiem, kas no tā cieš, šī atziņa ir liels atvieglojums. Kādēļ tā? Jo vieš skaidrību, ka aptaukošanās nav vienkārši gribasspēka trūkums vai “nepareiza dzīvesveida” problēma. Proti, tās cēloņi ir ārkārtīgi daudzveidīgi, sākot no ģenētiskās novirzes līdz smadzeņu ķīmijai, un tā nebūt nav viegli ārstējama kaite. Lūk, tikai daži no aptaukošanos ietekmējošajiem faktoriem!
- Cilvēks var piedzimt ar tendenci pieņemties svarā. Tāpat kā kāds piedzimst ar noteiktu acu krāsu.
- Jāņem vērā arī fizioloģiskie aspekti. Kad cilvēks ēd, hormonu signāli no kuņģa un zarnu trakta tiek “tulkoti” kā samazināta bada un palielināta sāta sajūta. Tā smadzenes kontrolē ēdiena uzņemšanu. Taču dažkārt šis “tulkošanas process” ir traucēts.
- Daudzi vispārējās labklājības, vides aspekti un dzīvesveids var izraisīt svara pieaugumu. Tas, kur cilvēks dzīvo, viņu ieskaujošā kultūra var ietekmēt aptaukošanās risku.
Liekais svars un aptaukošanās ir daudzu bīstamu kaišu palaidējmehānisms un līdz ar smēķēšanu tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem maināmajiem riska faktoriem, kas stāv ceļā veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem. Taču tieši 2.tipa cukura diabēta gadījumā aptaukošanās slimība ir absolūtā risku galvgalī. Tas tādēļ, ka pārmērīga ķermeņa tauku uzkrāšanās var pavisam tieši kļūt par 2. tipa cukura diabēta iemeslu, savukārt 2. tipa diabēta risks palielinās lineāri, palielinoties ķermeņa masas indeksam. Proti, aptaukošanās izplatības pieaugums visā pasaulē vienlaikus ir izraisījis 2. tipa diabēta izplatības pieaugumu.
Svarīgākais par diabētu
“Lai sāktu runāt par diabētu, vispirms jānošķir 1. tipa cukura diabēts, kas ir autoimūna slimība, ar ko parasti saslimst bērni un gados jauni cilvēki. Autoimūnā procesa rezultātā aizkuņģa dziedzerī iet bojā insulīnu ražojošās šūnas, un tas vairs insulīnu neražo, rodas absolūts insulīna trūkums. Bez insulīna organisms nespēj ar uzturu uzņemto glikozi pārvērst enerģijā. Turpmāk visas dzīves laikā ir jālieto insulīna injekcijas un jānosaka glikozes līmenis asinīs,” skaidro Indra Štelmane.
Ar 2. tipa cukura diabētu ir citādi – šajā kaitē var “iedzīvoties”. Tā ir sarežģīta hroniska slimība, kas rodas, ja organisms nespēj insulīnu efektīvi izmantot, (insulīna rezistence) kā arī ar laiku insulīna ražošana izsīkst.
Insulīns un tā nozīme
Insulīns ir aizkuņģa dziedzeri ražots hormons, kas kontrolē glikozes daudzumu asinīs. Neefektīva insulīna darbība vai pārāk maz insulīna nozīmē, ka organisms nespēj izmantot glikozi no pārtikas. Kad tas notiek, glikozes līmenis asinīs paaugstinās, un laika gaitā šis paaugstinātais līmenis bojā asinsvadus, samazinot skābekļa piegādi un barības vielām bagātas asinis visiem orgāniem. Tādēļ diabēta pacientam ir nepieciešama palīdzība, lai viņa organisms spētu labāk izmantot glikozi un tās “uzkrāšanās” dēļ neizraisītos komplikācijas.
Dzīve pēc 2. tipa cukura diabēta diagnozes mainās, ir jāievieš jauna rutīna un ieradumi – nāksies kontrolēt asinīs glikozes līmeni un ir jāpārskata ēšanas ieradumi. Tas noteikti jāapvieno ar veselīgāku uzturu un aktīvāku dzīvesveidu. Diemžēl 2. tipa cukura diabēts ir progresējoša slimība, un lielai daļai pacientu būs jāsāk lietot medikamenti, piemēram, GLP-1 vai insulīns.
2. tipa cukura diabēts datos un skaitļos
Pēdējo piecdesmit gadu laikā 2. tipa cukura diabēta gadījumu skaits visā pasaulē ir strauji pieaudzis. Mūsdienās ar šo slimību dzīvo simtiem miljonu cilvēku, radot spriedzi gan pašam pacientam, gan viņa ģimenei un arī veselības aprūpes sistēmai.
- Aptuveni 90% no visiem cukur diabēta gadījumiem pasaulē ir 2. tipa cukura diabēts.
- Vairāk nekā 483 miljoni cilvēku visā pasaulē dzīvo ar 2. tipa cukura diabētu.
- 2. tipa cukura diabēta pacientiem ir 2-4 reizes lielāka sirdslēkmes vai insulta varbūtība nekā tiem, kam tā nav.
- 50% no visiem pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu to nezina, jo nav diagnosticēti.
Kāpēc svars atgriežas?
Gandrīz visi cilvēki, kas pašu spēkiem cīnījušies ar aptaukošanos, ir piedzīvojuši liekā svara atgriešanos. Lai saprastu aptaukošanos, ir jāsaprot, kas notiek smadzenēs. Šķiet, ka vēsturiski cilvēka organisms ir radīts, lai uzkrātu iespējami vairāk kaloriju. Visticamāk, tāpēc, ka tūkstošiem gadu tas ir bijis izdzīvošanas pamata mehānisms. Diemžēl šis mehānisms grauj cilvēkus, kuri dzīvo ar aptaukošanos un cīnās, lai zaudētu svaru. Viņu organisma “programmēšanas darbi”, lai atgrieztos pie sākotnējā svara, padara cīņu teju bezjēdzīgu. Smadzenēs šķietami ir slēdzis, kas burtiski nobloķē enerģijas patēriņu, līdz cilvēks ir atguvis zaudētos kilogramus.
Zinātnieki cenšas precīzi noteikt, kur tieši smadzenēs šāds “slēdzis” varētu atrasties, un izpētīt, vai tas ir kas tāds, ko var kontrolēt ar zālēm, lai, iespējams, kādu dienu cilvēki ar aptaukošanos varētu “atiestatīt” savu svaru uz jaunu, veselīgāku sākuma punktu.
Līdztekus vēl daudz darba jāiegulda, lai palielinātu sabiedrības izpratnes līmeni, cīnītos pret stigmatizāciju un diskrimināciju.
Aptaukošanās ārstēšana – profilakses stūrakmens
“Aptaukošanās ir izplatīts, ja ne pats prognozējamākais 2. tipa diabēta riska faktors. Ne velti diabēta skrīnings ir indicēts VISIEM pacientiem ar aptaukošanos,” skaidro endokrinoloģe Indra Štelmane, uzsverot, ka aptaukošanās ārstēšana ir 2. tipa diabēta profilakses un ārstēšanas stūrakmens. “Svara samazināšana nodrošina diabēta profilaksi, kontroli un dažos gadījumos arī remisiju.”
Šie ir daži dati un skaitļi, kas to skaidri apliecina!
- Diabēta risks vīriešiem palielinās no 7% līdz 70%, ja ķermeņa masas indekss (ĶMI) palielinās no mazāk nekā 18,5 kg/m līdz vairāk nekā 35 kg/m.
- Diabēta risks sievietēm palielinās no 12% līdz 74% ar vienādām ĶMI vērtībām.
- Svara zudums ievērojami samazina diabēta sastopamību riska grupās. Piemēram, mērens svara samazinājums (5–10% no sākotnējā svara) un fiziskās aktivitātes palielināšana līdz vismaz 150 minūtēm nedēļā, samazināja diabēta sastopamību par vairāk nekā 50%.
Kas saista aptaukošanos ar diabētu?
Indra Štelmane skaidro, ka šūnu un fizioloģiskie mehānismi, kas ir atbildīgi par saikni starp aptaukošanos un 2. tipa diabētu, ir sarežģīti un ietver aptaukošanās izraisītas izmaiņas β šūnu funkcijās, taukaudu bioloģijā un vairāku orgānu insulīna rezistencē. Izklausās gaužām nesaprotami, taču ārste mierina, ka pacienta stāvoklis, ja vien ārstēšanu sāk laikus, bieži vien ar atbilstošu palīdzību, kuras būtisks nosacījums ir svara zudums, tiek uzlabots un normalizēts.
Kāpēc nepietiks tikai ar labo gribu un dažiem trenera vai uztura speciālista padomiem vien? Ārste lēš, ka, pirmkārt, aptaukošanās nenoris dažos mēnešos, parasti ķermeņa masa ir pieaugusi ilgākā laika posmā, cilvēks jau ir izmēģinājis diētas, tostarp gaužām kaitīgas, daudzi ir arī sportojuši. Taču nu tas vairs intensīvi nav iespējams. Tāpat pacienti ir piedzīvojuši stigmatizāciju un atstumtību, kas rada depresīvu fonu un vēl vairāk traucē meklēt palīdzību. Visbeidzot, pacientu ar aptaukošanos un diabētu ārstēšana ir komplekss pasākums, kas tostarp ietver dzīvesveida izmaiņas, kam seko farmakoloģiskā ārstēšana un bariatriskā ķirurģija, ja tāda tiek rekomendēta. Ar pareizu aprūpi cilvēki ar aptaukošanos var sasniegt ilgstošu, noturīgu svara zudumu, krietni uzlabojot savus veselības rādītājus.
Kādi ir šādas aprūpes mērķi?
- Noteikt dzīvesveida riska faktorus un, lai uzsāktu ārstēšanu, izplānot iedarbīgas un agresīvas modifikācijas stratēģijas.
- Izvēlēties un uzsākt piemērotu farmakoloģisko ārstēšanu, kas ietekmē abas slimības – aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu.
- Nosacīt indikācijas ķirurģiskai iejaukšanās gadījumā, ja pacientam ir gan aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēts.
- Izstrādāt sadarbības plānu ar profesionāļu komandu, lai izglītotu, ārstētu un uzraudzītu pacientus un maksimāli uzlabotu ārstēšanas, tostarp mentālās veselības, rezultātus.
Vai minerālvielu un vitamīnu papildu uzņemšana var būt noderīgi cukura diabēta pacientam?
“Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa uzsver: “Farmaceiti dažkārt sastop cilvēkus, kuri aizraujas ar pašārstēšanos un ārsta izrakstīto zāļu vietā vēlas uztura bagātinātājus. Ir arī tādi, kuri lieto zāles un vienlaikus bez konsultācijas ar farmaceitu lieto arī dažādus uztura bagātinātājus, neiedziļinoties, kā cukura diabēta gadījumā papildu uzņemtas minerālvielas vai vitamīni “uzvedas” organismā.”
Daiva Āboliņa atgādina, ka tieši farmaceits ar savām zināšanām var būt noderīgs, lai tiktu skaidrībā par visām iespējamām mijiedarbībām, blakusparādībām, kā arī par dažādu uzturvielu lietošanas lietderīgumu. Farmaceite norāda: “Pašlaik nav ticamu pierādījumu tam, ka ir, piemēram, kādas augu izcelsmes vielas, kas var palīdzēt kontrolēt cukura diabētu vai tā komplikācijas, ir pieejami vienīgi iegūtie rezultāti, pētot atsevišķas piedevas.”
Lūk, daži secinājumi, kas gūti, caurskatot pasaulē veiktos pētījumus un to pārskatus!
- Izpētīts, ka zems D vitamīna līmenis organismā ir saistīts ar paaugstinātu 2. tipa diabēta attīstības risku cilvēkiem ar prediabētu (stāvokli pirms slimības, ko dēvē arī par ogļhidrātu tolerances traucējumiem).
- Citā pārskatā norādīts, ka D vitamīna papildināšana samazina 2. tipa diabēta risku cilvēkiem ar prediabētu, taču ieguvums varētu attiekties tikai uz cilvēkiem, kam nav aptaukošanās.
- Magnijs ir svarīgs organisma spējai pārstrādāt glikozi. Zināms, ka cilvēkiem, kuriem ir augstāks risks saslimt ar cukura diabētu, tas samazinās, ja uzturā ir vairāk magnija. Atklāts, ka magnija piedevas var uzlabot jutību pret insulīnu. Jāņem vērā, ka uztura bagātinātājos esošo magniju nedrīkst lietot daudzumos, kas pārsniedz augšējo robežu.
- Daudzos pārtikas produktos atrodamais hroms ir būtisks mikroelements – ja uzturā ir pārāk maz hroma, organisms nevar efektīvi izmantot glikozi. Taču secināts, ka hroma piedeva uztura bagātinātajā var arī izraisīt sāpes vēderā un vēdera uzpūšanos.
Farmaceite Daiva Āboliņa saka: “Ikvienam ir svarīgi pašam uzņemties atbildību par veselību – konsultēties gan ar ārstu, gan aptiekā ar farmaceitu par jebkādām papildu vielām, ko lieto, un citām darbībām, ko ieteicams veikt savas veselības labā, jo īpaši, ja konstatēta aptaukošanās vai citi cukura diabēta riski.”
Aptaukošanās novērsējs! Viena karote dienā palīdzēs jums tikt vaļā no 15 kilogramiem mēnesī!
Vislabākais veids, kā notievēt, ir tāds, kur tiek paātrināta vielmaiņa organismā. Pastāv vairāki dabīgi produkti, kas to veicina.
Irānas Medicīnas universitātes zinātnieki veica pētījumu par lieko svaru sievietēm. Viņi izveidoja divas grupas no 44 sievietēm, kurām bija novērojama aptaukošanās.
Trīs mēnešu garumā abu grupu sievietes dienā uzņēma ne mazāk par 500 kalorijām, ēdot tikai veselīgus produktus. Pirmā grupa ēdienā izmantoja 3 gramus timiāna pūdera kopā ar 140 gramiem jogurta. Otrā grupa apēda tikai jogurtu. Pēc trim mēnešiem grupa, kura jogurtam pievienoja timiānu, notievēja par 7 kilogramiem vairāk, nekā grupa, kura timiānu nelietoja.
Sieviete ietinās plēvē. Nākamajā rītā viņa bija nesaprašanā!
AVOTS
Aptaukošanās – mūsdienu satraucošā tendence!
Tam visam talkā var nākt dažādi uztura bagātinātāji un medikamenti. Šobrīd aptiekās pieejamo tievēšanas līdzekļu klāsts ir samērā plašs. Vairumam no tiem nav nepieciešama recepte, tomēr pirms iegādes vajadzētu konsultēties ar speciālistu. Tādējādi pareizi izvēlēts tievēšanas līdzeklis var kļūt par uzticamu sabiedroto cīņai ar lieko svaru. Neviens uztura bagātinātājs vai medikaments nav brīnumlīdzeklis, tomēr tievēšanas procesā, ievērojot veselīgu, sabalansētu diētu un fiziskās aktivitātes, tas var ievērojami pāatrināt vēlamā rezultāta sasniegšanu. Galēji smagas aptaukošanās ārstēšanai pielieto arī ķirurģiskas operācijas, kuru mērķis ir samazināt kuņģa apjomu.
Mūsu dzīvesveids ir ļoti dažāds. Tāpat dažāda ir mūsu iedzimtība. Viena daļa cilvēku, kurus daba ir apveltījusi ar aktīvāku vielmaiņu, var atļauties visu, citiem organisms ir taupīgāks, un līdz ar to varbūtība iedzīvoties liekos kilogramos ir stipri lielāka. Tas, ka ir dažādi ķermeņa uzbūves tipi, ir absolūti normāli, ir slaidāki vīrieši un sievietes, ir druknāki kungi un mollīgākas dāmas. Ja šīs tendences ietilpst kaut kādos rāmjos un tiek kontrolētas, tad tas ir pat jauki, jo dažādība vienmēr ir interesantāka par vienveidību, un, galvenais, tas nav bīstami veselībai.
Tomēr LR Veselības ministrijas Sabiedrības veslības aģentūras pētījumi par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem faktoriem atklāj satraucošu ainu. 2006. gadā apkopotie dati rāda, ka 12,3% vīriešu un 18,1% sieviešu ir aptaukojušies (ĶMI lielāks kā 30), bet vēl 32,2% vīriešu un 27,5% sieviešu ir lieks svars (ĶMI 25 – 30), kas arī var radīt veselības problēmas.
Daudzkārt, visā pasaulē veikti pētījumi apliecina to, ka lieks svars un aptaukošanās ir nopietns riska faktors daudzām hroniskām slimībām. Te būtu jāmin paaugstināts asinsspiediens, otrā tipa cukura diabēts, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs un, protams, asinsvadu skleroze, kas skar gan sirds (infarkts), gan galvas smadzeņu (insults) asinsvadus. Arī locītavu un mugurkaula problēmas biežāk mēdz būt liekā svara īpašniekiem.
Ja liekie kilogrami sāk nopietni apdraudēt veselību, tad rīcības programma ir jāveido. Mērķis – uzlabot pašajūtu, būt aktīvam, paēdušam un, protams, kļūt slaidākam!
Jauna gada sākums ir laiks, kad pieaug tendence īstenot apņemšanos. Gribētu novēlēt, lai šajā jautājumā pietiktu pacietība, izturība un veselīga attieksme pret savu ķermeni un veselību!
Dr. Andis Brēmanis
Neatkarīgais eksperts, dietologs
Latvijas Diētas ārstu asociācijas prezidents
Vairāk informāciju par tievēšanu skatiet šeit.
Aptauja: Vismaz 4 no 10 Latvijas iedzīvotājiem izjūt spēcīgu “Covid-19 nogurumu”
Ieilgstot Covid-19 krīzei un valstī noteiktajiem ierobežojumiem, ievērojami palielinās iedzīvotāju mentālās veselības slodze, kā arī pastiprinās t. s. Covid-19 nogurums, kas ietver fizisku un mentālu panīkumu, ko rada ilgstoši saslimšanas riski, ierobežojumi, būtiskas izmaiņas ikdienā, stress, klātienes komunikācijas trūkums un informācijas pārbagātība. Analizējot iedzīvotāju pašvērtējumu, jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj, ka izteikti spēcīgu Covid-19 nogurumu izjūt 42% Latvijas iedzīvotāju (10 baļļu skalā savu Covid-19 nogurumu vērtē no 8 līdz 10), vidēju Covid-19 nogurumu (atzīmes 5 līdz 7) izjūt 29%, savukārt ar nelielu Covid-19 nogurumu saskaras 28% respondentu (atzīmes 1 līdz 4).
Analizējot datus pēc dzimuma, izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 48% sieviešu un 37% vīriešu. Raugoties pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, lielāku Covid-19 nogurumu izjūt krievvalodīgie. Latviešu vidū izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 42% aptaujāto, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 48%.
Vai ievērojam valstī noteiktos ierobežojumus?
Tāpat pētījuma ietvaros iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par to, cik lielā mērā viņi ievēro valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus (1 – pilnībā neievēro, 10 – pilnībā ievēro). Kopumā 33% atbildēja, ka pilnībā ievēro valstī noteiktos ierobežojumus (atzīmējuši 10), 51% savas uzvedības atbilstību Covid-19 ierobežojumiem novērtējis ar 8 un 9, kamēr 9% sev atzīmējuši 6 un 7, bet vēl 7% ierobežojumu ievērošanu novērtējuši ar atzīmi 5 vai zemāk. Arī šeit atklājās, ka rūpīgāk Covid-19 ierobežojumiem līdzi seko sievietes. Gandrīz vai pilnībā visu ievēro (atzīmes 8-10) ievēro 91% sieviešu, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir 78%. Rūpīgāk Covid-19 ierobežojumus ievēro iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, kamēr salīdzinoši vismazāk tos ievēro jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Aprēķinot vidējo aritmētisko ierobežojumu ievērošanas pašvērtējumu abās vecuma grupās, atklājas, ka vecumā no 18 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir 7,91, savukārt starp iedzīvotājiem vecumā virs 55 gadiem – 9,04.
Viena no atslēgām – mazināt informācijas apjomu
Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka, turpinoties Covid-19 krīzei, aizvien vairāk saasinās dažādi mentālās veselības riski, īpaši cieš pusaudži un cilvēki, kuri šajā laikā ir zaudējuši ienākumus. Arī sociālajiem medijiem ir gan spriedzi, gan t. s. Covid-19 nogurumu pastiprinošs efekts, jo tur ikdienā ir novērojama izteikta agresivitāte un spēcīga viedokļu dalīšanās. Šobrīd sociālajos medijos ir ļoti daudz emocionāli kaitīgas informācijas, kas veicina pārmērīgu satraukšanos, baidīšanos, agresiju un dusmu izvirdumus. Tādēļ ieteicams samazināt informācijas patēriņu, īpaši emocionāli jutīgiem cilvēkiem.
Skaidrojot, kādēļ sievietes izjūt spēcīgāku Covid-19 nogurumu, bet vienlaikus rūpīgāk ievēro ierobežojumus, speciālists norāda, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad ir ilgstošs satraukums un neziņa par turpmāko dzīvi. Tāpat jāņem vērā, ka ir iespējams veidot arī saistību starp ierobežojumu ievērošanu un Covid-19 nogurumu, respektīvi, rūpīgāka sekošana līdzi ierobežojumiem prasa lielāku piepūli un uzmanību, tādēļ arī nogurums var pastiprināties. Saistībā ar jauniešiem eksperts norāda, ka gados jauni cilvēki krietni mazāk sasaista sevi ar Covid-19 saslimšanas riskiem, kā arī atsevišķai daļai ir svarīgi izrādīt savu protestu, pārkāpt ierobežojumus, demonstrēt brīvību un komunicēt ar vienaudžiem.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laikā no 20. līdz 23. janvārim, aptaujājot 1713 respondentus.
Aptauja: Visbiežākais stresa iemesls darbavietā ir problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā
Strādājošajiem visbiežāk stresu darbavietā izraisa problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā, uz ko norādījuši 25% aptaujas dalībnieku. Tikmēr 26% aptaujāto darbā stresa nav vispār.
Kā liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja „Kas Jums darbavietā izraisa stresu?”, otrs populārākais stresa iemesls, uz ko norādījuši 18% respondentu, ir pienākumu apjoms un to izpildes termiņi, tikmēr 14% strādājošo stresu izraisa neapmierinoši darba apstākļi. 7% aptaujas dalībnieku sūdzas par kontroli no vadības puses, 5% respondentu uztraucas par sacensību darbinieku starpā, 3% aptaujāto ir grūtības iekļauties kolektīvā, bet 2% strādājošo nomoka pārlieku liela atbildība.
„Aptaujas dati apliecina, ka liela loma darbinieku stresa mazināšanā ir darba devējam. Lai gan problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā nereti rada darbinieku cilvēciski savstarpējās attiecības, tomēr visbiežāk šis termins attiecināms tieši uz komunikāciju starp dažādu amatu pārstāvjiem un darba pienākumu sadalīšanu vai pēctecību,” aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. „Neskaidri noteiktas kompetences vai pienākumu pārklāšanās ir pimsākums dažādām nesaskaņām, kas nereti rezultējas ar darba nekvalitatīvu izpildi.” Kolosovs skaidro, ka uzvarētājs ir tas uzņēmums, kas ir stingri noteicis katra darbinieka atbildības robežas un darba apjomu, un kura vadība regulāri uzklausa darbiniekus.
Aptauja arī parāda, ka darbavietā mazāk stresu izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem. Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši kā stresa iemeslu darbā minējušas pienākumu apjomu un termiņus, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā. Tikmēr stiprā dzimuma pārstāvji biežāk norādījuši uz neapmierinošiem darba apstākļiem un kontroli no vadības puses. Par pārlieku lielo atbildību lielākoties ir uztraukušies strādājošie vecumā līdz 35 gadiem.
„Jāatceras arī, ka stresa līmenis katram darbiniekam var būt individuāls pat identiskās situācijās, tādēļ gan pieņemot jaunu darbinieku, gan izvērtējot jau esošā sniegumu, ir jāņem vērā katra cilvēka individualitāte un jāatrod viņam vispiemērotākā pozīcija,” norāda K.Kolosovs. Lai uzlabotu situāciju darba vidē, speciālists aicina arī pašus darbiniekus būt atklātiem un nekautrēties ar darba devēju izrunāt problēmsituācijas.
Tikmēr The American Institute of Stress pētījums liecina, ka stress darbavietā nav tieši saistīts ar kādu konkrētu profesiju, bet gan ar daudziem citiem faktoriem. Viens no noteicošajiem ir tieši darba vide un tas, cik konkrētais cilvēks tai ir piemērots. Piemēram, pētījums policistu vidū atklājis, ka daudziem no viņiem daudz lielāku stresu izraisa darbs ar papīriem, nekā draudi, kas saistīti ar noziedznieku meklēšanu. Kopumā vislielākais stresa veicinātājs darbā ir nepiemērota slodze. Tā par iemeslu problēmām darbā kļūst vidēji 46% gadījumu. Otrajā vietā ar 28% ierindojas cilvēciskie faktori, kas saistīti ar konkrēto personu, 20% gadījumu pie stresa darbavietā vainojams disbalanss starp darbu un personisko dzīvi, savukārt 6% strādājošo stress darbavietā rodas darba drošības trūkuma dēļ.
CV Market aptaujā “Kas Jums darbavietā izraisa stresu?” kopumā piedalījās 785 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem.
Autors: CV Market/ 23.11.2017
Aptauja: Vēlme vakcinēties pret Covid-19 pieaug
Ja plaša vakcinācija pret Covid-19 sāktos šobrīd, to būtu gatavi saņemt 54% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (31% – jā, 23% – drīzāk jā), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1700 Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar oktobra beigās iegūtajiem datiem, šobrīd iedzīvotāju gatavība vakcinēties ir augstāka, jo rudenī pret Covid-19 bija gatavi vakcinēties 47% respondentu (20% – jā, 27% – drīzāk jā). Tāpat janvāra beigās iegūtie dati atklāj, ka vakcinēties neplāno 31% (14% – drīzāk nē, 17% – nē), savukārt 15% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Atšķirības starp grupām
Augstāku gatavību vakcinēties pret Covid-19 uzrāda sievietes. Vīriešu vidū vakcinēties pret Covid-19 plāno 52% aptaujāto, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 57%. Starp vecumu grupām visbiežāk pret Covid-19 plāno vakcinēties iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem, kamēr visretāk – jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Vecumā no 55 līdz 74 gadiem būtu gatavi vakcinēties 61% aptaujāto, bet jauniešu vidū tikai 44%. Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas latviešu valodā runājošie ir biežāk norādījuši, ka vakcinēsies pret Covid-19. Latviešu vidū pret Covid-19 vakcinēties plāno 57% aptaujāto, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 38%. Interesanti, ka kopš oktobra beigām ir ievērojami palielinājušās atšķirības tieši pēc ģimenē lietotās sarunvalodas. Oktobrī pret Covid-19 bija gatavi vakcinēties 47% aptaujāto latviešu (20% – jā, 27% – drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% – jā, 18% – drīzāk jā). Redzams, ka krievvalodīgo gatavība vakcinēties trīs mēnešu laikā ir nedaudz samazinājusies, kamēr latviešu vidū tā ir pieaugusi.
Kā darbojas vakcīna?
Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle skaidro, ka organismā ar vakcīnu ievada m-RNS daļiņu, kas dod impulsu cilvēka organismam sintezēt SARS-CoV-2 vīrusa pīķa olbaltumu un organisma imūnā sistēma veido pretvielas jeb antivielas pret vīrusu. Ja vakcinēts cilvēks, kura organismā ir šīs antivielas, sauktas arī par imūnglobulīniem, ieelpo SARS-CoV-2 vīrusu, tad antivielas vīrusu neitralizē un slimība neattīstās. Cilvēks, kura asinīs ir antivielas pret konkrēto infekcijas aģentu, ir imūns pret šo aģentu un nevar saslimt. Ar vakcīnu palīdzību cilvēka organismā izstrādājas specifiska imunitāte. Eksperte uzsver, ka Eiropā pret Covid-19 infekciju izstrādātās vakcīnas ir piereģistrētas pēc trešās klīnisko pētījumu fāzes ar paātrinātas reģistrācijas nosacījumiem. Galvenās prasības – vakcīnām jābūt drošām un efektīvām, ko klīniskie pētījumi ir pierādījuši. Kolektīvās jeb t. s. “pūļa” imunitātes iegūšanai jāvakcinē ne mazāk kā 70% no pieaugušajiem iedzīvotājiem. Eiropas Savienības izvirzītais mērķis ir panākt šādu vakcinācijas aptveri līdz 2021. gada augustam.
Blaknes
Vakcīnu iespējamās blakusparādības (lieto arī apzīmējumu “nevēlami notikumi pēc vakcinācijas”) ir aprakstīti vakcīnu reģistrācijas dokumentācijā. Tās ir lokālas reakcijas vakcīnas ievadīšanas vietā, tādas kā apsārtums, pietūkums vai sāpes injekcijas vietā. Prof. B. Rozentāle skaidro, ka retāk ir arī vispārēja organisma reakcija pēc vakcīnas ievadīšanas: paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, vājums, muskuļu sāpes un locītavu sāpes. Minētās parādības izzūd 24-48 stundu laikā pēc vakcinācijas.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laika posmā no 20. līdz 23. janvārim, aptaujājot 1713 respondentus.
Aptauja: Vairums iedzīvotāju veselības aprūpes problēmās vaino nesakārtoto sistēmu
Vairums iedzīvotāju veselības aprūpes pašreizējās problēmās vaino nesakārtoto sistēmu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Pērn decembrī iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, kas, viņuprāt, vainojams pie problēmām pašreizējā veselības aprūpē – nepietiekams finansējums vai nesakārtota sistēma.
Vairums jeb 65% aptaujāto atzina, ka šādās problēmas vainojama nesakārtotā veselības aprūpes sistēma. Šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars pēdējos gados ir aptuveni nemainīgs, svārstoties pāris procentpunktu robežās.
Savukārt aptuveni katrs ceturtais jeb 27% aptaujāto uzskata, ka pie minētajām problēmām vainojams nepietiekamais finansējums. Šādu viedokli paudošu iedzīvotāju īpatsvars lielāks bijis 2003. un 2013.gadā, kad šis rādītājs fiksēts 35% līmenī.
Tikmēr astoņi procenti aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Aptauja: Vairums iedzīvotāju vēlas būtiski mainīt savu pašreizējo dzīvi
Vairums Latvijas iedzīvotāju vēlas būtiski mainīt savu pašreizējo dzīvi, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
2020.gada decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik bieži viņi izjūt vēlmi būtiski mainīt savu pašreizējo dzīvi.
Aptaujā noskaidrots, ka šādu vēlmi kopumā izjūt lielākā daļa jeb 81,9% iedzīvotāju – 51,4% aptaujāto šādu vēlmi izjūt dažkārt, savukārt vēl teju katrs trešais jeb 30,5% aptaujāto – bieži.
Jaunākais rādītājs ir augstākais pēdējo sešu gadu laikā, turklāt to iedzīvotāju īpatsvars, kas par vēlmi būtiski mainīt savu dzīvi domā bieži, gada laikā pieaudzis par aptuveni septiņiem procentpunktiem.
Turpretim vēl 13,2% iedzīvotāju atzina, ka nekad nejūt vēlmi būtiski izmainīt savu dzīvi.
Savukārt pieci procenti aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Aptauja: Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šogad nav satikuši savus radiniekus
39 % Latvijas iedzīvotāji šogad ne reizi nav satikuši un, visticamāk, arī Ziemassvētkos nesatiks savus radiniekus, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Vairākums iedzīvotāju (71%) tāpēc jūtas apbēdināti, tomēr katrs trešais norādījis, ka svētku izjūtu palīdzētu radīt pārsteiguma dāvana no līdzcilvēkiem. Aicinot cilvēkus iepriecināt savus tuvākos Latvijā un ārzemēs Brīvdabas muzeja e-gadatirgus uzsāk kampaņu “Ar mīļumu”, kas piedāvā jau iesaiņotas dāvanas nosūtīt uzreiz saņēmējam.
Lielāko daļu (71%) no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šogad nav bijusi iespēja satikt savus radiniekus, šis fakts nomāc, viņi jūtas vientuļi un pat dusmīgi. Visbiežāk savus radiniekus nav satikuši seniori (41%), kas varētu būt skaidrojams ar to, ka cilvēki gados ir viena no Covid-19 lielākajām riska grupām. Līdz ar to, baidoties no vīrusa, ģimenes locekļi šobrīd izvēlas nesatikties ar senioriem.
“Šogad svētki noteikti būs citādi, nekā esam pieraduši, tomēr mums joprojām ir iespēja saglabāt tik iemīļoto Ziemassvētku tradīciju – savu tuvāko apdāvināšanu. 37 % aptaujāto norādījuši, ka būtu priecīgi saņemt pārsteiguma dāvanu, jo tas ir veids, kā šogad visdrošāk varam parūpēties viens par otru un izrādīt mīļumu. Tāpēc mēs sadarbībā ar Brīvdabas muzeja e-gadatirgus dalībniekiem uzsākam Ziemassvētku kampaņu “Ar mīļumu”, kurā egadatirgus.lv var iegādāties jau iesaiņotas dāvanas, kas pa tiešo tiks nosūtītas adresātam. Iegādājoties dāvanas virtuālajā gadatirgū, iespējams iepriecināt mīļos un vienlaikus atbalstīt arī vietējos amatniekus un mājražotājus,” stāsta Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.
Teju puse aptaujāto (47%) piekrīt, ka pandēmijas ierobežojumu laikā ir grūtāk uzturēt attiecības ar līdzcilvēkiem, jo cilvēki kopumā ir kļuvuši negatīvāki, vieglāk aizkaitināmi un neiejūtīgāki. Tomēr par spīti arvien jauniem un stingrākiem ierobežojumiem, piektdaļa iedzīvotāju meklē veidus, kā turpināt izrādīt rūpes, iejūtību un piedāvāt palīdzību.
Lai atvieglotu rūpes par dāvanām, kampaņā “Ar mīļumu” tās var izvēlēties vietējo amatnieku platformā www.egadatirgus.lv. Tirgotāji dāvanu glīti iesaiņos, pievienos personalizētu kartīti un ar projekta lieldrauga DPD starpniecību nogādās tieši saņēmējam. Tirgotāji, kas piedāvā iegādāties jau iesaiņotu dāvanu, mājaslapā atzīmēti ar atpazīšanās zīmi “Ar mīļumu”.
Brīvdabas muzeja e-gadatirgū apvienojušies jau vairāk nekā 220 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas, piedāvājot gan tradicionālus, gan mūsdienīgus darinājumus. Mājaslapā iespējams iegādāties vairāk nekā 2500 preču dažādās kategorijās, piemēram, tekstils, rotaslietas, pārtika un dzērieni. Pirmajos trīs darbības mēnešos egadatirgus.lv apmeklējuši vairāk nekā 46 tūkstoši interesentu.
Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dienā izdzer tikai litru ūdens vai pat mazāk!
Pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai katru dienu ir nepieciešams uzņemt aptuveni 2 litrus ūdens, jo tas regulē virkni veselībai un dzīvībai nozīmīgu procesu. Vienlaikus BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju dienā izdzer vidēji 1 litru ūdens vai pat mazāk, un tikai katrs trešais jeb 35% respondentu dienā izdzer aptuveni 2 litrus ūdens. Aptaujā secināts, ka 5% aptaujāto dienā vidēji izdzer 3 litrus ūdens vai pat vairāk, savukārt 3% snieguši atbildi, ka ūdeni ikdienā faktiski nelieto.
Pētījumā atklāts, ka mazāk ūdeni uzņem sievietes. Vīriešu vidū dienā vidēji 2 litrus ūdens izdzer 40% aptaujāto, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 31%. Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, ūdeni kopumā vairāk ikdienā uzņem gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem vidēji 2 litrus dienā izdzer 45% aptaujāto, vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem – ir 37%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem – 41%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 33%, vecumā no 55 līdz 63 gadiem – 28% un vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 32%.
Ūdens neatsveramā nozīme
Cilvēka organisms sastāv aptuveni no 60% ūdens. Tādēļ regulāra un pietiekama ūdens uzņemšana ir nepieciešama, lai organismā nodrošinātu homeostāzi jeb iekšējās vides nemainīgumu. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka pietiekama ūdens uzņemšana palīdz regulēt organisma temperatūru, izvadīt vielmaiņas gala produktus caur svīšanu, urināciju, defekāciju, uzlabot fizisko stāvokli un gremošanas procesus, kā arī vitamīnu, minerālvielu un citu nozīmīgu barības vielu uzsūkšanos. Tāpat pietiekama ūdens uzņemšana uzlabo metabolismu, palīdz zaudēt svaru, uzlabo kognitīvās spējas un vispārējo garastāvokli, aizsargā audu un locītavu veselības stāvokli, uzlabo šķidruma cirkulāciju organismā, kā arī samazina dažādu saslimšanu attīstību, piemēram, nierakmeņu veidošanos, aizcietējumu rašanos, hipertensiju un urīnceļu infekciju attīstību. Samazināts ūdens patēriņš var radīt dehidratāciju. Vieglos gadījumos parādās slāpes, sausa mute, samazināts urīna daudzums un tumša urīna krāsa, kā arī samazinās darbaspējas un apetīte, var būt galvassāpes, nogurums, pasliktinās ādas, audu un locītavu stāvoklis. Smagākos gadījumos tiek traucēta termoregulācija, paātrinās elpošana, sirdsdarbība, kam var pievienoties apjukums, šoks, krampji, akūta nieru mazspēja un pat nāve, norāda speciāliste.
Vēlamais ūdens daudzums
Vidēji dienā pieaugušam cilvēkam ieteicams izdzert 8 līdz 13 glāzes ūdens, kas atbilst aptuveni 2 litriem ūdens dienā. Vienlaikus Z. Zitmane uzsver, ka ūdens uzņemšanas daudzumu ietekmē vairāki faktori:
- klimata josla, vides temperatūra – ūdens patēriņš pieaugs karstās, mitrās vai sausās, kā arī kalnainās vietās;
- diēta – lietojot uzturā kofeīnu saturošus dzērienus, asus, sāļus vai saldus ēdienus, nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu;
- aktivitātes līmenis – fizisko aktivitāšu laikā ūdens ir jāuzņem pastiprināti;
- veselības stāvoklis – paaugstinātas temperatūras, vemšanas, šķidras vēdera izejas gadījumā nepieciešams papildu šķidrums;
- grūtniecības un krūts barošanas periodā nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu, ar krūti barojošas sievietes šķidrumu var uzņemt līdz pat 4 litriem dienā;
- uzmanīgiem jābūt ar kafiju, saldinātiem dzērieniem, alkoholu – lietojot šos dzērienus, būtu vēlams uzņemt papildu šķidrumu.
Attiecībā uz pārmērīgu ūdens uzņemšanu Z. Zitmane norāda: ja ūdens tiek uzņemts vairāk, nekā organisms spēj to izvadīt, var attīstīties elektrolītu disbalanss, samazinās nātrija jonu daudzums, kā rezultātā var parādīties galvassāpes, slikta dūša, vemšana un apjukums. Smagākos gadījumos arī krampji, muskuļu vājums, bezsamaņa un koma. Par uzņemtā šķidruma daudzumu organismā var liecināt urīna krāsa – koncentrēts urīns jeb tumša urīna nokrāsa liecina par nepietiekamu šķidruma uzņemšanu, bet hiperhidratācijas gadījumā urīns ir caurspīdīgs. Ja hidratācija ir pietiekamā līmenī, urīns ir viegli dzeltens.
Kā ar kafiju?
Kopumā 79% Latvijas iedzīvotāju ikdienā dzer kafiju. No aptaujātajiem 24% dienā vidēji izdzer vienu kafijas tasīti, 28% – 2, 15% – 3, 8% – 4, 4% – 5 un vairāk tasītes, kamēr 18% kafiju ikdienā nelieto, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, atklāj BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti. Z. Zitmane skaidro, ka dienā atļautā kofeīna deva ir līdz 400 mg, kas atbilst aptuveni 4 kafijas krūzēm. Pārmērīgi lietojot kafiju vai kofeīnu saturošus dzērienus, var rasties miega traucējumi, nervozitāte, aizkaitināmība, nogurums, paātrināta sirdsdarbība, muskuļu trīce un galvassāpes. Kafija un kofeīnu saturoši dzērieni var pastiprināt arī atsevišķu medikamentu efektu. Eksperte atgādina, ka kafiju nav ieteicams lietot vakarpusē, jo tā var izraisīt un pastiprināt miega traucējumus, izjaucot miega ciklus. Tā rezultātā naktī var nenākt miegs, bet nākamajā dienā var būt nogurums un miegainība.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Aptauja: Vai Covid-19 laiks ir ietekmējis iedzīvotāju miega kvalitāti?
Pēdējā mēneša laikā 23% iedzīvotāju ir saskārušies ar miega traucējumiem (4% – bieži, 10% – dažreiz, 9% – reti), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 cilvēkus. Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, kad kopumā 29% iedzīvotāju piedzīvoja miega traucējumus, Covid-19 otrajā vilnī miega kvalitātes rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Tāpat aptaujā secināts, ka 74% respondentu miega kvalitāte pēdējā mēneša laikā nav mainījusies.
Pavasarī Covid-19 bija kas jauns, nezināms un biedējošs, tādēļ, iespējams, tam bija lielāks efekts arī uz cilvēku miega kvalitāti, tomēr šobrīd situācija turpina saasināties un vispārējā satraukuma līmenim atkal varētu būt vērojams pieaugums, situāciju vērtē psihoterapeits Andris Veselovskis. Ja vasarā situācija normalizējās un cilvēki atguva pārliecību par pārskatāmu nākotni, ienākumiem un veselību, tad šobrīd situācija strauji virzās pretējā virzienā. Skaidrs, ka krīze liek pastiprināti domāt par veselību, darbu un jaunajiem apstākļiem, turklāt jāatceras, ka krīzes laiks cilvēkus sašķeļ arī pēc darba apjoma – daļai darba nav un miega kvalitāti ietekmē tieši satraukums par ienākumiem, savukārt citiem darba apjoms ir ievērojami audzis, radot pārslodzi un miega traucējumus, piemēram, veselības aprūpes darbiniekiem. Tāpat miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas. Vienlaikus eksperts atklāj, ka daļa cilvēku mēģina “miegā paslēpties”, guļot pārmērīgi daudz un tādējādi cenšoties izvairīties no pastāvošām problēmām.
Eksperts norāda, ka miega uzlabošanai svarīgi ir mazināt vispārējo stresa līmeni. Skaidrs, ka ir nepieciešams iegūt uzticamu aktuālo informāciju par valstī notiekošo, tomēr ziņu skatīšanos būtu vēlams ierobežot līdz vienai reizei dienā, lai lieki nenoslogotu prātu un neradītu papildu negatīvas domas. Šobrīd īpaši svarīgas ir kustības – fiziskas aktivitātes un komunikācija ar citiem, pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem. Tāpat katram ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns tuvākajām dienām, šobrīd labāk fokusēties uz to, kas katram jāizdara tuvā un pārredzamā nākotnē. Speciālists atgādina, ka stresa samazināšanai der aktivitātes, kuras sniedz pozitīvas emocijas: dziedāšana, pastaigas, literatūra, filmas, meditācija un citas.
Pirms došanās gulēt būtu ieteicams nedarīt neko uzbudinošu, piemēram, izvairīties no telefona un datora lietošanas, kā arī nevajadzētu aizrauties ar trekniem ēdieniem un alkoholu. Pirms miega var palasīt labu grāmatu vai paklausīties mierīgu mūziku. Tāpat svarīgi, ka vide guļamistabā ir mierīga, klusa un pietiekami tumša. Jāatgādina arī par piemērota matrača un spilvena izvēli.
Speciālists aicina krīzi pieņemt kā šī brīža dzīves sastāvdaļu un dzīvot ar pārliecību, ka ar šiem izaicinājumiem var tikt galā.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2779 respondentus.
Aptauja: Trešdaļa dāvanu iesaiņojuma nonāk sadzīves atkritumos
Līdz ar Ziemassvētku tuvošanos arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju steidz sarūpēt dāvanas saviem tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. Lai gan, kā ierasts, svarīgākais ir dāvanu saturs, vairāk nekā divas trešdaļas jeb 65% Latvijas iedzīvotāju mēdz parūpēties arī par atbilstošu dāvanas noformējumu, liecina Latvijas Zaļā Punkta aptauja par dāvanu saiņošanas paradumiem. Diemžēl vienprātības par to, ko iesākt ar dāvanu papīriem, maisiņiem un citiem iesaiņojuma veidiem pēc dāvanu izsaiņošanas, iedzīvotāju vidū nav, un 31% aptaujāto tos vienkārši izmet sadzīves atkritumos.
Kā rāda aptaujas rezultāti, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dāvanu iesaiņošanai izvēlas dāvanu papīru un papīra dāvanu maisiņus, bet ievērojami mazāk ir tādu, kas dāvanas ievieto kartona kastītēs, auduma maisiņos, ietin kreppapīrā vai īpašā plastikāta materiālā. Diemžēl tikai 25% iedzīvotāju dāvanu iesaiņojumus pirms izmešanas sašķiro pēc iepakojuma veida un izmet konkrētajam materiālam paredzētajā šķiroto atkritumu konteinerā. Viskūtrākie dāvanu iesaiņojuma šķirotāji ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri arī salīdzinoši retāk pēc dāvanu atvēršanas iesaiņojumu glabā un izmanto atkārtoti, bet ievērojami biežāk nekā citas sabiedrības grupas izmet to sadzīves atkritumos (53%).
“Kuram gan nepatīk saņemt dāvanas! Tikpat svarīgs ir arī dāvināšanas prieks, redzot, ka izdevies “trāpīt desmitniekā” un pasniegt otram kaut ko ļoti kārotu un skaistu. Taču tajā brīdī, kad dāvana izsaiņota, ietinamais materiāls visbiežāk kļūst par atkritumiem. Apkārtējā vide gan nav pārāk priecīga, ja to “apdāvinām”, izmetot šos atkritumus, kur pagadās – sevišķi, ja dāvanu iesaiņojums ir neorganisks, piemēram, plastikāta iesaiņojuma materiāli. Tādēļ svētku laikā aicinām divreiz padomāt, vai dāvana tās saņēmējam sagādās lielāku prieku, ja būs ietīta košā plastikāta plēvē? Vai varbūt bez šāda iesaiņojuma var iztikt un dāvanu noformēt, izmantojot radošākus paņēmienus un dabai draudzīgus materiālus, tādus kā papīrs, kartons un dažādi dabas materiāli? Mēs iesakām parūpēties par dāvanu iesaiņojuma otro dzīvi, atrodot tam atkārtotu pielietojumu vai vismaz izmetot to tam paredzētajā vietā,” norāda Latvijas Zaļā Punkta direktors Kaspars Zakulis.
Tiesa, aptauja uzrāda arī kādu pozitīvu tendenci, proti, kopumā vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēc dāvanu atvēršanas tās iesaiņojumu izmanto atkārtoti. Kā skaidro Latvijas Zaļā Punkta direktors, tas ir saprātīgs risinājums ne tikai no vides aizsardzības, bet arī finansiālā aspekta. Jo, lai gan vairāk nekā ceturtdaļa jeb 28% Latvijas iedzīvotāju uzskata tēriņus Ziemassvētku vai Jaungada dāvanu saiņošanai par lieku naudas izšķērdēšanu, vairumam tomēr ir svarīgi parūpēties par skaistu iesaiņojumu. Dāvanu noformējumam ik gadu tiek atvēlēta naudas summa, kas svārstās no dažiem desmitiem centu līdz vairāk nekā 20 eiro. Tikai aptuveni trešā daļa jeb 33% aptaujāto atzīst, ka dāvanu saiņošanai tērē līdz 5 eiro, 18,9% – tam atvēl 5-10 eiro, 6,8% – 10-20 eiro, bet 7,3% dāvanu saiņošanai tērē vairāk nekā 20 eiro.
Latvijas Zaļais Punkts iedzīvotāju aptauju veica sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018. gada novembrī, internetā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Latvijas Zaļais punkts
Aptauja: Teju puse Latvijas iedzīvotāju izjutuši sabiedrības agresiju… Covid-19 sekas?
Teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, liecina aptieku tīkla “Apotheka” un tirgus pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja.
Aptaujā tostarp secināts, ka 22% respondentu pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no līdzcilvēkiem, bet 24% atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts.
Visvairāk sabiedrības agresiju izjutušas sievietes, kuras šādu nostāju paudušas 51% gadījumu, bet vīrieši to izjutuši retāk, proti, kopumā 43% aptaujāto pauduši šādu nostāju.
Ar sabiedrības agresiju visvairāk saskārušies jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas sniedza šādu atbildi 60% gadījumu. Vecuma grupā no 30 līdz 59 gadiem to izjutuši 48% iedzīvotāju, bet vecumā no 60 līdz 74 gadiem – 38% iedzīvotāju.
Arī līdzcilvēku agresiju nedaudz biežāk izjutušas sievietes. Attiecīgi 24% aptaujāto sieviešu pauduši šādu nostāju, kamēr vīriešu vidū – 21%. Visvairāk ar to sastapušies jaunāki cilvēki – teju katrs trešais jeb 28% aptaujāto vecumā no 18 līdz 39 gadiem, 24% – vecumā no 40 līdz 49 gadiem, 20% – vecumā no 50 līdz 59 gadiem un 13% – vecumā no 60 līdz 74 gadiem.
Katra ceturtā respondente norāda, ka biežāk nekā parasti jutušās agresīvi, kamēr vīrieši vidū šādu nostāju pauž 22%. Agresīvs noskaņojums visvairāk (36%) novērots no 18 līdz 29 gadu vecumā, bet vismazāk – 50 līdz 74 gadu vecumā, kur šādu atbildi snieguši 16% aptaujāto.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Norstat” laika posmā no 8. līdz 15.decembrim, aptaujājot 1010 respondentus.
Aptauja: Teju katrs ceturtais iedzīvotājs pie datora vidēji dienā pavada vismaz 9 stundas!
Ilgstoša atrašanās pie datora un viedierīcēm ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan darba, gan izklaides vajadzībām. To apliecina arī jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti. Pētījumā secināts, ka 4% respondentu gan darba, gan izklaides vajadzībām pie datora vai viedierīcēm katru dienu pavada vidēji līdz vienai stundai, 20% – 1-2 stundas, 24% aptaujāto – 3-4 stundas, 13% – 5-6 stundas, 14% – 7-8 stundas, 16% – 9-10 stundas, savukārt 7% katru dienu vidēji pie datora un viedierīcēm pavada 11 un vairāk stundas.
Pētījuma rezultātos secināts, ka kopumā vidēji ilgāku laiku pie datora un viedierīcēm pavada sievietes. 26% aptaujāto sieviešu pie datora un viedierīcēm vidēji dienā pavada 9 stundas un ilgāk, savukārt vīrieši vidū šis pats rādītājs ir 20%. Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, visvairāk pie datora un viedierīcēm laiku pavada iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. 42% aptaujāto šīs vecuma grupas respondentu pie datora un viedierīcēm dienā pavada 9 stundas un vairāk, kam seko iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (30%) un jaunieši no 18 līdz 24 gadiem (23%). Reģionālā griezumā 32% rīdzinieku norādījuši, ka pie datora un viedierīcēm dienā vidēji pavada 9 stundas un vairāk, kam seko Vidzemes iedzīvotāji (22%), kurzemnieki (18%), Latgales reģiona iedzīvotāji (16%) un zemgalieši (16%).
Sēdošā dzīvesveida sekas
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids var izraisīt aptaukošanos, paaugstināt sirds un asinsvadu slimību riskus, pasliktināt plaušu veselību, radīt papildu slodzi kauliem, kā arī izraisīt galvassāpes un muskuļu novājināšanos. Ilgstošs darbs pie datora var negatīvi ietekmēt redzi – acis tiek mirkšķinātas retāk, tāpēc rodas acu sausums, kas izraisa nogurumu un diskomfortu, dažkārt var pat rasties iekaisums. Tāpat var rasties arī muguras problēmas – ilgstoši sēžot, mugurkaula jostas daļas muskuļi atslābst un samazinās jostas daļas izliekums. Tā rezultātā palielinās spiediens uz starpskriemeļu diskiem, kas bieži vien izraisa sāpes. Speciāliste atgādina, ka, ilgstoši lietojot datora tastatūru un peli, var rasties karpālā kanāla sindroms, kas var radīt sāpes un tirpoņu plaukstās un pirkstos.
Kā mazināt sēdošā dzīvesveida riskus?
Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka cilvēkiem, kuriem ir sēdošs dzīvesveids, ir īpaši jārūpējas par veselīgu un sabalansētu uzturu. Saldumu un citu uzkodu vietā būtu ieteicams izvēlēties svaigus dārzeņus vai augļus, sulu un gāzētu dzērienu vietā izvēlēties ūdeni vai tēju. Veselīgāk būtu ņemt līdzi uz darbu mājās pagatavotas pusdienas, nevis izvēlēties pusfabrikātus vai maizītes. Strādājot pie datora, vēlams ik pēc 40-60 minūtēm izkustēties, piemēram, pastaigāties pa biroju vai izstaipīties. Šajā laikā ieteicams arī vēdināt darba kabinetu, lai atgriežoties varētu strādāt svaigā gaisā. Acu atpūtināšanai pauzes jātaisa biežāk, bet īsākas, piemēram, ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes jāskatās tālumā, piemēram, ārā pa logu.
Lai mazinātu sēdošā dzīvesveida negatīvo ietekmi, uz darbu ieteicams doties kājām. Katru dienu vēlams pastaigāties 30-60 minūtes, kā arī ieteicams nodarboties ar citām sportiskām aktivitātēm. Nav ieteicams bez ārsta konsultācijas veikt spēka treniņus, tā vietā labāk izvēlēties skriešanu, peldēšanu, slēpošanu vai dejošanu, kur jāizmanto vairākas muskuļu grupas.
Tāpat īpaša uzmanība ir jāpievieš darba vietas iekārtojumam – ieteicams izvēlēties ergonomisku krēslu ar regulējamu augstumu un muguras daļas leņķi. Jāsēž tā, lai kājas balstītos pret grīdu, ceļiem jābūt 90 grādu leņķī, bet elkoņus vajadzētu atbalstīt pret galdu tā, lai pleci nebūtu sasprindzināti. Datora monitoram jāatrodas acu līmenī, lai nebūtu jāsasprindzina mugura. Ja lieto peli, vēlams izmantot mīkstu paliktni plaukstas locītavas atbalstam.
Sociālo tīklu lietošana
Viens no populārākajiem laika pavadīšanas veidiem pie datora vai viedierīcēm ir sociālo tīklu lietošana. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: lielākā daļa jeb 86% respondentu ikdienā lieto sociālos tīklus. Vidēji līdz vienai stundai dienā sociālajos tīklos pavada 38% respondentu, 1-2 – 29%, 3-4 stundas – 12%, bet vairāk nekā 5 stundas dienā sociālajos tīklos pavada 6% aptaujāto, savukārt 13% sociālos tīklus nelieto. Pētījuma rezultātos secināts, ka izteikti biežāk sociālos tīklos lieto jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kā arī, palielinoties respondentu vecumam, sociālajos tīklos pavadītā laika daudzums samazinās.
Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka mūsdienās virtuālā telpa ir kļuvusi par būtisku reālās dzīves sastāvdaļu, tomēr cilvēkam ir svarīgi atrast līdzsvaru starp virtuālo un klātienes komunikāciju. Speciālists skaidro, ka problēmas rodas tad, kad cilvēks “iestrēgst” un kļūst atkarīgs tikai no vienas vides, piemēram, ja jaunietis pārāk aizraujas ar datorspēlēm un nespēj komunicēt ar vecākiem un vienaudžiem. Tāpat cilvēki var kļūt atkarīgi cits no cita arī “reālajā dzīvē,” tādējādi nespējot apgūt modernās tehnoloģijas.
Psiholoģiskā apbalvojuma meklējumos
Dr. A. Veselovskis norāda, ka sociālajos tīklos līdzīgi kā reālajā vidē veidojas interešu grupas un informācijas burbuļi. Ja cilvēks sociālajos tīklos dalās ar pārdomām, idejām, bildēm un video, tiek saņemta atgriezeniskā saite (iespēja uzspiest “patīk,” “dalīties” un “komentēt”), kas rada jaunu stimulu dalīties ar saturu, lai turpinātu saņemt cilvēku novērtējumu. Tā rezultātā cilvēks var pazaudēt sevi, zaudēt kopainu par apkārt notiekošo, kā arī kļūt par atkarīgu no citu cilvēku uzspiestajiem “patīk.”
Eksperts arī norāda, ka Covid-19 krīze ir saasinājusi sabiedrības iekšējās attiecības, jo nepārtraukti parādās informācija par to, kā būtu pareizi rīkoties, cilvēki tiek ierobežoti, parādās ekonomiskie un veselības riski. Ņemot vērā, ka cilvēki nereti informāciju gūst tieši no sociālajiem tīkliem, būtu ieteicams dozēt informācijas patēriņu, piemēram, ziņas skatīties reizi dienā, lai uzzinātu aktuālos notikumus. Pretējā gadījumā cilvēki pārmērīgi satraucas, pasliktinās miegs, saasinās attiecības ģimenē un vājinās darbaspējas. Tāpēc ieteicams meklēt jaunas ķermeni un prātu stiprinošas aktivitātes, piemēram, sports, pastaigas (ārpus pūļa), dziedāšana, dejošana, kā arī jāmeklē jauni hobiji.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada martā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Benu Aptieka
