18. novembrī ar plašu programmu Rīgā, visā Latvijā un pasaulē nosvinēta Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadiena. Svētku notikumi norisinājās visu nedēļas nogali gan Latvijā, gan vismaz 37 pasaules valstīs. Saņemti neskaitāmi sveicieni no Latvijas draugiem un sabiedrotajiem, Latvijas valsts simtgades svinīgajos pasākumos piedalījās Igaunijas, Islandes un Somijas prezidenti.

 Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadiena Latvijas vēsturē kļuvusi par vienu no visplašāk atzīmētajiem valsts svētkiem, kuros piedalīties gatavojās vairāk nekā 91% Latvijas iedzīvotāju, liecina Kantar TNS veiktā aptauja. Organizatoru aplēses liecina, ka 18. novembrī Rīgā vien svētku notikumus apmeklēja vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku. Īpašs svētku sveiciens sarūpēts 18. novembrī jaundzimušajiem – rakstaini Latvijas cimdi. 18. novembrī Latvijā piedzima 61 mazulis, tostarp dvīnīši.

Lielākā daļa pasākumu 900 notikumu plašajā klāstā bija pieejami bez maksas, un īpaši svētku notikumi norisinājās ikkatrā pašvaldībā. Svētku organizatori veikuši lielu darbu, plānojot Latvijas valsts simtgades programmas kulminācijas nedēļas nogali. Apzināti tika veidota norišu programma dažādos laikos, dažādām gaumēm un dažādās norises vietās. 18. novembra programmu galvaspilsētā kopīgi veidoja Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija, Rīgas pašvaldība.

18.novembra rīts visā Latvijā sākās ar Latvijas rīta ieskandināšanu, paceļot karogus un dziedot valsts himnu. Lielākais karogs pacelts Latvijas Televīzijas un radio tornī, tā izmērs – 800 kvadrātmetru jeb teju divu basketbola laukumu izmērā. Karogi plīvoja visos Latvijas televīzijas un radio torņos. Uzņēmums “Aerones” ar pašu izgudroto augstas celtspējas dronu vienlaikus pacēla gaisā 100 Latvijas karogus. Īpaši notikumi Latvijas rīta ieskandināšanai norisinājās Alsungā, Kolkā, Turaidā, Gaiziņkalnā, Mežotnes pilskalnā, Rāznas ezera krastā un Rīgā – pie Brīvības pieminekļa un Dzegužkalnā.

Svētku programmā norisinājās gan svētku koncerti un izstādes, gan militārā parāde un goda sardzes, kā arī dažādi pasākumi, kas aicināja godināt Latvijas valsts pirmo simtgadi un iedvesmoja nākamajai. Vēstījuma „Es esmu Latvija” zīmē lielākajā daļā pašvaldību notika Latvijas cilvēku godināšanas pasākumi. Valsts svētkus cilvēki svinēja arī sportiskos pārgājienos, skrējienos, orientēšanās spēlēs, kā arī izzinošos pasākumos un zināšanu viktorīnās. Kino mīļotājiem tika piedāvāta plaša Latvijas simtgades filmu programma.

Par svētku emocionāli īpašu brīdi kļuva muzikāls notikums “18.11” pie Brīvības pieminekļa Rīgā, kurā ar dziesmām, dzeju un populāru Latvijas uzņēmēju, sportistu, zinātnieku, mūziķu, kultūras un sabiedrisko darbinieku piedalīšanos tika vēstīta Latvijas vēsture un vērtības caur Brīvības piemineklī kalto tēlu stāstiem. Liela nozīme 18. novembra svinībās, kā ierasts, bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku parādei, godinot un lepojoties ar Latvijas armiju, un gaismas uzvedumam „Saules mūžs” 11. novembra krastmalā. Simtgadē īpaši tika domāts par vakara norisēm – bezmaksas koncerti notika Vecrīgas dievnamos un koncertzālēs, pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī piedzīvoja izrāde „Dzimšanas dienas nakts”, klubos un izklaides vietās notika Simtgades klubu nakts.

„Esam aizvadījuši spilgtām emocijām bagātu Latvijas simto dzimšanas dienu, kuras piepildīšanā ieguldītas simtiem cilvēku idejas, iniciatīvas un pasākumi – vai tā bija dzimtas koka veidošana, rakstainu cimdu adīšana bērniem, svētku pasākumi skolās vai muzikāli jaundarbi Latvijai – daudziem Latvijas cilvēkiem savu ideju īstenošana bija patiess sirdsdarbs. Īpašs gandarījums ir par paliekošām vērtībām: ozolu jaunaudzi apkārt Latvijas robežai, Latvijas simtgades filmu panākumiem, komponistu jaundarbiem ciklā „Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”, niansēs pārdomāto „Latvijas gredzenu”, kas godā cēla kultūrvēsturisko novadu savdabību, izcilām mākslas un vēstures izstādēm gan Latvijā, gan ārvalstīs, jaunām iespējām pasaules grāmatu tirgos mūsu rakstniekiem un pārliecinošu Nacionālās operas un baleta, kā arī Nacionālā teātra 100. sezonas aizsākumu. Vairākas simtgades iniciatīvas, kā Latvijas skolas soma un Nacionālās enciklopēdijas veidošana, vēl rit pilnā sparā. Tāpat otrās simtgades pirmajā gadā godā celsim vēl citas mūsu nacionālās kultūras un izglītības institūcijas – Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitāti, Mūzikas un Mākslas akadēmijas, to dibināšanas simtgadi sagaidot. Savukārt sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiek veidotas izglītojošas programmas Brīvības cīņu un Latvijas armijas simtās gadadienas atzīmēšanai. Taču šodien vēlos teikt lielu paldies 18. novembra svētku rīkotājiem, dalībniekiem un apmeklētājiem, visiem, kas domās un darbos ir bijuši, ir un būs kopā ar Latviju gan ikdienā, gan svētkos,” pauž kultūras ministre Dace Melbārde.

Pasaulē no 16. līdz 19. novembrim Latvijas valsts simtgade, sanākot kopā latviešiem, viņu tuviniekiem un draugiem, tika svinēta ASV, Austrālijā Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kanādā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Tās bija gan svinīgas pieņemšanas, gan izstādes un koncerti ar šajās valstīs mītošu latviešu mūziķu piedalīšanos. Arī citās valstīs visu novembri norisinājās plaša starptautiskās diplomātijas programma, kuras tapšanā piedalījušās Latvijas vēstniecības, konsulāti un diasporas organizācijas visā pasaulē.

Latvijas draugi un sabiedrotie gan 18. novembrī, gan svētku gaidās sūtīja sveicienus, izgaismojot dažādus arhitektūras un dabas objektus Latvijas karoga krāsās. Sarkanbaltsarkanā gaismu noformējumā rotājās Trīs krustu kalns un divi pilsētas tilti Viļņā, Igaunijas valdības ēka, Brīvības laukums un Tartu iela Tallinā, Igaunijas Nacionālais muzejs Tartu, Niagāras ūdenskritums uz ASV un Kanādas robežas, Morisona tilts ASV pilsētā Portlendā, Sanfrancisko rātsnams Kalifornijas pavalstī, Grandparka strūklaka Losandželosā, Kalifornijā, un vairāki objekti Kanādā: Hamiltonas pilsētas zīme un domes ēka Ontario provincē, Toronto pilsētas zīme, Kanādas “nacionālais” tornis (TV CN Tower), Britu Kolumbijas multifunkcionālais stadions (BC Place) Vankūverā, kā arī High Level Bridge  – tilts pār Ziemeļsaskačevānas upi Edmontonā. Latvijas karoga krāsās zaigojusi arī Somijas Ārlietu ministrijas ēkas ziemeļu fasāde Helsinkos, Telavivas pašvaldības ēka Izraēlā, Polijas prezidenta pils Varšavā un “Lanterna” Itālijas pilsētā Dženovā – trešā augstākā un otrā vecākā darbojošās bāka pasaulē. Bet Latvijas valsts svētku dienā Briselē, Beļģijā, pilsētas simbols Manneken Pis bija tērpts latviešu tautas tērpā.

Pēc svētkiem pasākumu organizētāji un visi iesaistītie vēlreiz nāks kopā, lai analizētu visas situācijas un izmantotu gūto pieredzi turpmāk.

Apkopoti video sveicieni Latvijas valstij no ārvalstīm:

Autors: Kultūras ministrija

20.11.2018.