Es vēlējos turpināt savu skrienošu ritmu līdz man palika slikti. Slikti fiziski un garīgi. Es nevarēju saprast no kā, līdz sapratu, ka organisms man kliedz :”Nē! Šodien Tu paliksu gultā un nekur nekustēsies!” Tā arī bija – es nevarēju pakustēties man nebija spēka piezvanīt un pateikt, ka netieku…es vienkārši gulēju veselu dienu līdz nākamajai dienai. Kad piecēlos un sapratu, ka veselu gadu esmu pavadījusi darbos un perfekcioniskā steigā, ka es aizmirsu, ko es daru, nevis ko es daru tieši tagad, bet KO ES DARU?! Es nezināju, ko daru, nezināju, kurp eju. Man nebija laika domāt par saviem sapņiem un sevi, jo es izliku sevi visā pārējā – ikdienā! Atceros, kā draugas teicu šķiroties – man nav laika un nevajag attiecība, jo es nejūtos brīva, man ir darbi un mēŗki. Tā pagāja laiks līdz mans lielais mērķis un darba biedru rokas spiediens par perfekcioniski ideālu prezentāciju šķita bezvērtīgs, jo aizejot mājās mani gaida tikai telpaugs. Ģimenes atbalsts ir liels un mīlestība ir neizsakāmi remdējoša. Bet sapratu, ka vienai nenozīmē būt brīvai. Ne nozīmē ne nieka – vairāk esi ieslēgta rāmjos un ritmā. Trūkst cilvēka, ar kuru justies brīvi – nedomāt vai viss būs perfekti, nedomāt par to, kā izskatīties, ko padomās. Būt sev ļaut vaļu sapņiem un fantāzijai. Bet es nezināju to vēl tad un noraidīju viņu. Tagad viņam ir cita, jauka meitene ar brīvību un lielisku puisi. Kas bijis ir bijis…bet ko tālāk. Negribas atdoties kuram katram piedāvātājam un negribu būt tā meitene, kas dzenas pēc attiecībām. Man tagad ir atvaļinājums veselas divas nedēļas un tad es laižos uz Itāliju. Ko darīt divās nedēļās, ja apzinies, ka nevaru turpmāk dzīvot kā agrāk?
Apzagta Allas Pugačovas un Maksima Galkina māja Izraēlā!
Dziedātājas Allas Pugačovas un humora zvaigznes Maksima Galkina mājvietu Izraēlā apciemojuši zagļi. Paņemtas pilnīgi visas vieglāk iznesamās vērtslietas.
Zagļi cītīgi gatavojušies un uzlauzuši novērošanas kameras, tad iznesuši no mājas vērtslietas un naudu – 500 tūkstošus dolāru!
Pašlaik aplaupīšanu izmeklē Izraēlas likumsargi. Alla un Maksims šo situāciju presei nav komentējuši.
Daudzi joprojām nesaprot Allas un Maksims pārcelšanos uz dzīvi Izraēlā, mūziķa Filipa Kirkorova tēvs Bedross komentējis dziedātājas aizbraukšanu, sakot, ka viņš ir dzirdējis, ka Alla devusies uz Izraēlu, lai ārstētos.
“Kādu tieši slimību ārstēt, nezinu. Iespējams, ka šī informācija ir slepena un viņa nevēlas to atklāt. Tā ir viņas darīšana, mums ir brīva valsts,” tā Allas aizbraukšanu komentē Bedross.
Allas radi, kuri vēkējušies palikt anonīmi portālam “starhit.ru” komentē situāciju:
“Jāsaprot, ka Allai ir cits dzīves līmenis nekā mums, tāpēc viņai ir savas problēmas, bet mums – savas. Visus interesē – kāpēc aizbrauca Pugačova? Kā bija patiesība, mums neteica. Teiksim tā, sen atpakaļ viņa mums teica, ka beigu beigās pārvāksies uz Izraēlu. Visi par to zināja. Varbūt viss vienkārši tā sakrita,” komentē radinieki.
Apvieno vasaras baudīšanu ar rūpēm par saviem matiem!
Vasara ir brīdis, kad pēc iespējas vairāk cenšamies pavadīt laiku pie dabas un jo īpaši saulē, tomēr spēcīgie saules stari ir liels izaicinājums mūsu galvas ādai un matiem. Tie kļūst sausāki, nespodrāki un neveseli, kā arī mēdz zaudēt savu krāsu. Kā apvienot vasaras baudīšanu ar rūpēm par saviem matiem, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Galvassega – pret pārkaršanu un galvas ādas saudzēšanai
Galvas āda vasarā ir īpaši jāsargā. “Spēcīgie saules stari apdraud ne tikai galvu un var izraisīt karstuma vai saules dūrienu, bet arī atņem nepieciešamās minerālvielas un sausina matus. Īpaši svarīgi to atcerēties krāsoto matu īpašniekiem – saules ietekmē mati bojājas vēl vairāk,” skaidro farmaceite.
Lietojot galvassegu, jāpierauga, lai tā netraucētu baudīt vasaras aktivitātes, bet pildītu savas funkcijas. Tā var būt gan speciāla saules cepure ar platām malām, gan lakats vai jebkas cits, kas nerada spiedošu, nekomfortablu sajūtu un ir izgatavots no gaisu caurlaidīga materiāla.
Papildu mitrināšana, papildu vitamīni
Saule, silts vai pat tveicīgs laiks vasaras mēnešos matus sausina, tie var kļūt trausli un sausi. Līdzīgi kā matu balinātājs, UVA un UVB stari negatīvi ietekmē matusastāvā esošo keratīnu, kā arī matu virsējo kārtu. Keratīns nodrošina aizsardzību pret karstuma un saules ietekmi. Ja keratīna līmenis matos ir nepietiekams, tievar kļūt trausli.“Atšķirībā no matiem āda var pati sevi mitrināt, savukārt mati nepieciešamo mitruma līmeni patstāvīgi atgūt nevar. Sausi, dehidrēti mati ir grūti ieveidojami, cieti un nepaklausīgi. Ja matu stāvokļa uzlabošanā nekas netiek darīts, tad ilgtermiņā mati sāk šķelties un lūzt,” skaidro Ieva Zvagule.
„Nē” fēniem un matu veidotājiem
Viena no raksturīgākajām vasaras aktivitātēm ir pelde un ūdens prieku baudīšana – ezerā, dīķī vai jūrā. Tomēr sāļais ūdens kombinācijā ar UV stariem raisa bieži vien neatgriezenisku kaitējumu matu kutikulai – tie kļūst sausi un trausli.Vasaras mēnešos būtu ieteicams atteikties no fēniem un matu veidotājiem, kas papildus sausina matus. Ja tomēr ir nepaciešams lietot kādu no karsējošām ierīcēm, noteikti pirms tam mati jāpabaro ar mitrinošu masku, kā arī jālieto speciālie aizsarglīdzekļi pret karstumu.Pierādīts, ka vasarā mati aug ātrāk, jo paplašinās asinsvadi, kā arī tiem tiek pievadīts papildu gaiss. Tomēr, ja neveicam galvas ādas veselības profilakses pasākumus, tiek traucēta vai pilnībā samazināta matu augšanas spēja.
Dabīgās un citas matu maskas
Lai mati nekļūtu sausi, trausli un nepakļautos UV staru kaitīgajai iedarbībai, ir ieteicams lietot dažādas matu maskas to spīduma un elastības saglabāšanai. Šeit lieti noderēs liepziedu, kumelīšu, nātru un gārsu uzlējumi. Lai mati tiktu mitrināti un bagātināti ar A, B, E, D vitamīniem, to veselību veicinās avokado matu maska:divas ēdamkarotes olīveļļas, vienu ēdamkaroti medus un vienu avokado sajauc krēmveidīgā konsistencē,masku ieklāj matos visā to garumā un patur divdesmit minūtes, pēc tam izskalo.
Autors: Euroaptieka 16.07.2018
Apvērsums sejas kopšanā – Avon Anew E-Defence!
Ārējā vide: UV stari, izplūdes gāzes, piesārņojums, vējš un sals rada ādas kairinājumu un paātrina ādas novecošanos par 80%*. Tieši tāpēc Avon iepazīstina ar unikālu jaunumu – Anew E-Defence.
Līdzeklis aizsargā no ārējās vides iedarbības un aizkavē novecošanos procesu, pateicoties UVA un UVB filtriem un vismodernākajiem antioksidantiem. Nomierina ādas kairinājumu. Tas novērš ādas bojājumus: krunciņas, pigmenta plankumus un ādas sausumu, pateicoties Smart Repair tehnoloģijai,kas palīdz aizstāt bojātās šūnas ar veselīgām. Āda atgūst jauneklīgu izskatu. Līdzeklis baro un mitrina. Āda izskatās veselīgāka un tvirtāka, jo sastāvā esošais sojas pupiņu ekstraksts samazina apsārtumu un izlīdzina ādas toni. jaunāka un veselīgāka āda!
ANEW E- DEFENCE:
– aizsargājošs losjons ar SPF 30 lietošanai dienā ar vieglu, netaukainu sastāvu, kas piemērots arī jutīgai ādai;
– atjaunojošs krēms naktij ar bagātīgu sastāvu, piemērots arī jutīgai ādai.
Esi skaista jebkurā vecumā!
Vienmēr Tavs,
Avon.
* – Saskaņā ar Dermatoloģijas Akadēmijas pētījuma, kas veikts ASV, datiem.
Apvainošanās – kā tikt vaļā no šī nepatīkamā ieraduma attiecībās?
Sievietes prot apvainoties tik spēcīgi, kā neviens cits. It īpaši attiecībā uz vīriešiem. Tad partneris ne tā paskatījās, tad nopirka neīsto šokolādi, tad vispār visu dzīvi izbojāja. Tālāk seko klasiskā klusēšana un atteikšanās tuvoties. Pie tam, sieviete pati arī nervozē, iznīcinot sevi un attiecības, bet ieradums ir spēcīgāks.
Kāpēc sievietēm tik ļoti patīk apvainoties?
Kaut kādā ziņā apvainošanās viņām ir ātrs veids, kā iegūt vēlamo. Lūk, uztaisīja drāmu, uzpūtās, piecirta ar kāju un viss – vīrietim ir jāpelna viņas piedošana ar dāvanām, atvainošanos, atzīšanos mīlestībā. Redz, viņš ir vainīgs pie tā, ka viņai ir slikta oma. Dabiski, šāda pozīcija ir bērnišķīga un atklāj, ka pati sieviete nevēlas uzņemties atbildību par situācija, viņa neprot pat atbildēt par savu garastāvokli. Citi cilvēki un notikumi vada viņas dzīvi, bet, ne viņa. Viņai patīk būt upurim, raudāt un pieprasīt konfekti.
Mēs paši izvēlamies, kā reaģēt
Cilvēka brīvība izpaužas tajā, ka ikvienam pašam ir jāveido sava pasaule, jāizvēlas sava reakcija uz dzīves notikumiem: satraukties, pateikties par mācību vai pasmieties. Ja mēs esam noskaņoti pozitīvi, diena ir izdevusies un iekšējā spēka netrūkst. Taču, kad cerības netiek attaisnotas, iedomātais scenārijs izgāžas, un tad mums gribas izgāzt dusmas uz apkārtējiem, lai tikai paši varētu būt „balti un pūkaini”. Apkārtējie ir vainīgi, tad lai arī labo situāciju un mainās. Taču padomā – kā citi var zināt, ko un kā tieši tu vēlies?
Kāpēc ir muļķīgi apvainoties uz vīrieti?
Tāpēc, ka pati ideja par to, ka vīrieša esamība padarīs tavu dzīvi par pasaku, ir muļķīga. Partneris var būt atbalsts, sniegt kādu labumu, palielināt iekšējo laimi, bet viņa spēkos nav to izveidot no nulles. Viņš nav burvis! Mūsu iekšējā pašsajūta, lēmums būt neapmierinātai vai laimīgai – tā ir mūsu pašu izvēle. Pie tam, nedrīkst aizmirst, ka psiholoģiski sieviete ir spēcīgāka par vīrieti (nekā personīga). Ar savām kaprīzēm un drāmām jebkura no mums ir spējīga nokaitināt par mierīgāko un spēcīgāko vīrieti. Tieši sieviete ir tā, kas mājās veido atmosfēru, jo mēs protam dzīvot ar sirdi.
Veiksmīga sieviete saprot, ka ieradums dusmoties un apvainoties, pamatā, ne pie kā laba neved un radušos konfliktu neatrisina. Bet, ja no šīs emocijas nav nekāda labuma, tad kāda vispār tajā ir jēga?
Pie tam, prasme kontrolēt savu noskaņojumu, nenozīmē, ka tev ir jāapslāpē sevī negatīvisms un jāļauj sev liet virsū dubļus. Nē. Ja tev apvaino, pazemo un nenovērtē, ir jāizdara pareizie secinājumi un jāizsvītro šie cilvēki no savas dzīves. Pavisam.
Atceries, apkārtējie nenes atbildību par tavām jūtām, bet aizvainojums – tas ir brieduma trūkums.
Autors: Dieviete.lv
Aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju mājokļa drošību uztic suņiem!
Aptuveni ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju mājokļa un tajā esošo mantu drošību uztic suņiem, liecina Gjensidige Latvija veiktā pētījuma* dati. Kinologi apstiprina, ka suns nudien var reizēm palīdzēt aizbaidīt zagļus, taču mūsdienās pārsvarā iedzīvotāji suņus uztver kā ģimenes locekļus nevis drošības līdzekli. Apdrošinātāju novērojumi liecina, ka sargsuņus mājās pamazām tomēr aizstāj elektroniskie drošības līdzekļi – signalizācija.
Kinoloģe un audzētāja Liene Zariņa norāda, ka viedoklis par suni – mājas sargu – Latvijā vēl aizvien ir populārs, tomēr suņa loma cilvēku dzīvē arvien vairāk iegūst citu nozīmi. “Cilvēki biežāk iegādājas suni, lai iegūtu sev draugu, kompanjonu vai ģimenes locekli. Tādos gadījumos no suņa sagaida aizvien mazāk agresijas,” stāsta kinoloģe.
Pēc Lienes Zariņas teiktā, mainās arī to cilvēku vajadzības, kas vēršas pie dresūras speciālistiem. “Agrāk suņu saimnieki kinologiem prasīja četrkājainos draugus dresēt tā, lai tie spētu aizsargāt māju, dzīvokli vai teritoriju, taču mūsdienās cilvēki visbiežāk sagaida mīluļu paklausību un līdzsvarotību, daudz laika velta suņu socializācijai, kā arī vēlas iemācīt tiem dažādas komandas” saka kinoloģe Liene Zariņa.
Pēc Gjensidige Latvija Atlīdzību nodaļas vadītāja Alekseja Kozira teiktā, suņi ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs ieņem vietu starp trim populārākajiem mājas aizsargāšanas veidiem. Pētījums arī liecina, ka Latvijā visbiežāk sargsuņus mājās izvēlas cilvēki ar vidējiem ienākumiem, biežāk arī mazpilsētu (25%) un lauku (28%) iedzīvotāji.
“Īpašuma apdrošināšana (44%), drošas atslēgas (44%) un suņi (23%) ir trīs populārākie veidi, kā aizsārgāt savu mājokli. Pirms dažiem gadu desmitiem iespēju kā pasargāt savu māju vai dzīvokli no nevēlamiem viesiem bija ievērojami mazāk, tāpēc suņa turēšana bija viens no efektīvākajiem un pieejamākajiem veidiem. Šī iemesla dēļ nav jābrīnās, ka daļa cilvēku joprojām nevar iztēloties māju bez četrkājainajiem draugiem,” saka A.Kozirs.
Pēc viņa teiktā, mājokļa drošībai aizvien biežāk tiek iegādātas elektroniskas drošības sistēmas. “Tās kļūst aizvien populārākas, jo katru gadu pieaug sistēmu daudzveidība, tās kļūst lētākas un modernākas. Iedzīvotāji saprot arī to, ka viena maģiska līdzekļa mājokļa aizsargāšanai nav, tāpēc biežāk izvēlas kompleksus risinājumus – apdrošina mājokli, izmanto drošas atslēgas un drošības sistēmas,” stāsta apdrošinātājs.
*Reprezentatīvu viedokļu pētījumu 2019. gada februārī veica tirgus pētījumu kompānija “Nielsen”. Pētījuma laikā aptaujāti 1600 Latvijas iedzīvotāji.
Autors: ADB “Gjensidige
Aptuveni 40 skolēnu Covid-19 dēļ netiek pie eksāmeniem (+VIDEO)
Ar eksāmenu angļu valodā šodien 12. klašu beidzējiem sācies eksāmenu laiks. Skolēniem pirms pārbaudījumiem šogad obligāti bija jāveic Covid-19 tests, un no vairāk nekā 17 000 skolēniem aptuveni 40 šonedēļ eksāmenus nevar kārtot, jo viņiem atklāta inficēšanās ar koronavīrusu, atklāj izglītības un zinātnes ministre. Vairākās skolās pie eksāmeniem netika pielaisti arī tie skolēni, kas atzīti par kāda inficētā kontaktpersonām.
Video
Gandrīz 15 tūkstoši jauniešu visā Latvijā šodien devās uz izglītības iestādēm, lai klātienē kārtotu centralizēto eksāmenu angļu valodā. Skolēni atzina – attālinātās mācības varētu ietekmēt eksāmenu rezultātus.
Aptieku kosmētikas priekšrocības gada aukstajos mēnešos
Gada vēsais laiks prasa īpašas rūpes par sejas ādu. Katram ādas tipam un stāvoklim ir būtiski izvēlēties piemērotu kopšanu un kosmētiku, lai tā sniegtu vēlamo efektu. Mūsdienās šādas konsultācijas lieliski spēj sniegt farmaceiti – jau sen garām laiks, kad aptieka bija tikai medikamentu iegādes vieta. Farmaceitu un konsultantu kompetenču lauks ir būtiski paplašinājies, un viņiem bez bažām ir vērts uzticēt sava sejas ādas tipa noteikšanu.
“Kad gaisa temperatūra noslīd zem +10 grādiem un sākas apkures sezona, āda pastiprināti cieš no apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes. Sejas ādā esošie asinsvadi sašaurinās, un āda saņem mazāk barības vielu, tādēļ tā kļūst sausāka, kairināta, zūd arī tās tvirtums un nereti sākas lobīšanās. Apkures sezonas sākšanās padara gaisu telpās izteikti sausāku, nereti arī putekļainu, un tas atspēlējas ādas izskatā un veselībā. Turklāt sejas ādai ir jātiek galā arī ar krasajām temperatūras svārstībām, ja ārā ir lieli mīnusi, bet iekštelpās – plusi. Tāpēc ziemā īpaši jārūpējas par atbilstošu sejas kopšanu,” skaidro “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
Lai varētu pareizi izmantot produktus, kas paredzēti konkrētu problēmu risināšanai, ir svarīgi precīzi zināt savu ādas tipu. Taukainai ādai vajadzīga efektīva poru attīrīšana un līdzekļi ar neitrālu pH līmeni, kas samazina baktēriju veidošanos. Sausai ādai jāsniedz maiga attīrīšana un maksimāla mitrināšana vai barošana, lai atjaunotu ādas aizsargbarjeru un aizsardzību pret ārējo apstākļu kaitīgo ietekmi. Savukārt kombinētai sejas ādai ir svarīgi pielāgot produktus un kopšanu katrai zonai individuāli.
Eko vai aptiekās pieejamā dermo kosmētika?
Plašajā kosmētikas piedāvājumā iespējams viegli apjukt. Lai gan ilgās pēc dabai draudzīgiem produktiem skatiens tiecas pēc uzraksta “eko”, izrādās, ādai ekoloģiskā kosmētika ne vienmēr būs labākais draugs. Tajā izmantotajiem augiem gan visbiežāk piemīt ārstnieciskas spējas, taču tas ne vienmēr garantē kosmētikas kvalitāti un iedarbību, jo visbiežāk šāda kosmētika ir derīga ļoti īsu periodu, ņemot vērā tās sastāvu. Turklāt ekoloģiskā kosmētika nespēj iedarboties uz ādas dziļākajiem slāņiem.
Atšķirībā no dažādos veikalos nopērkamās jeb tā saucamās masu kosmētikas, kas iedarbojas tikai uz ādas virsslāni – epidermu un nereti satur dažādas alerģiju izraisošas krāsvielas, konservantus un smaržvielas, tikai aptiekās pieejamā dermo kosmētika ādu gan dziļi kopj, gan ārstē. “Dermo kosmētika ir pielāgota katram ādas tipam, kopjoša un droša. Tās kvalitāti pēc īpašiem klīniskiem pētījumiem garantē ārsti un farmaceiti – pie šādas kosmētikas izveides strādā gan dermatalogi, gan farmaceiti un kosmetologi, garantējot vislabāko rezultātu. Iegādājoties aptiekā kosmētiku ar “dermo” apzīmējumu, nenāksies vilties – to funkcijas pilnībā atbilst tam, kas uz iepakojuma ir norādīts,” skaidro Ieva Zvagule.
Dermo kosmētika labvēlīgi iedarbojas uz ādas dziļākajiem slāņiem, veicinot mitrināšanu un reģenerāciju, kā arī nodrošinot labvēlīgus pretnovecošanās procesus. To lietošana ir ieteicama gan cilvēkiem bez ādas problēmām, gan arī tiem, kuriem tās ir specifiskas, piemēram, rozācija, atopiskais dermatīts, pinnes un citas ādas slimības.
Āda jābaro!
“Ziemā ir svarīgi katru dienu lietot barojošus krēmus, kas nostiprina ādas aizsargslāni, tāpat jāievēro pareiza sejas ādas attīrīšana, izmantojot pieniņu vai micelāro ūdeni. Īpaša uzmanība jāpievērš ādas mitrināšanai no iekšpuses – jādzer pietiekami daudz ūdens un jāuzņem daudz augļu un dārzeņu, kas satur vērtīgus vitamīnus, antioksidantus un mikroelementus. Papildus ieteicams lietot arī aptiekā nopērkamos skaistuma vitamīnus ādai, matiem un nagiem – tie satur A, B, C un citus ādas funkcijām svarīgus vitamīnus un mikroelementu kompleksus,” stāsta farmaceite.
Vējainā un drēgnā laikā ieteicams lietot ne tikai mitrinošus, bet arī bagātīgas konsistences sejas krēmus. Tie satur eļļas, kas palīdz atjaunot ādas aizsargkārtu, mazina sejas ādas iekaisumu un kairinājumu. Barojoši krēmi īpaši nepieciešami cilvēkiem ar jutīgu ādu. Kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles atzīmes, mitrinošie krēmi jutīgu ādu sala laikā var kairināt un pat apsaldēt.
Ieva Zvagule skaidro, ka ziemā jārūpējas ne tikai par sejas, bet arī lūpu ādu – tā aukstajā laikā īpaši jāsaudzē, jo tauku dziedzeru lūpās ir ievērojami mazāk nekā sejas ādā: “Mitrinošs lūpu balzams ir lieta, ko nedrīkst aizmirst mājās, tam jābūt līdzi visur, kur dodamies. Grūtāk ir sadziedēt sasprēgājušas lūpas, nekā rūpēties par tām profilaktiski.”
Mirdzumu – ne tikai svētkos!
Lai āda diendienā izskatītos veselīga un starojoša, tai vajadzīga ne tikai tīrīšana, barošana un aizsardzība, bet arī tonizēšana, kas mazina sejas pelēcību. Veiksmīgu efektu var panākt, izmantojot sejas maskas un kosmētiskos līdzekļus ar vitamīnu kompleksiem, antioksidantiem, iedarbīgiem augu ekstraktiem un citām aktīvām sastāvdaļām – tie mitrinās ādu, piesātinās to ar vērtīgām vielām un aizsargās no apkārtējās vides un kaitīgo radikāļu iedarbības. Vēl labāku efektu sniedz ampulas un kapsulas, kas satur serumus (daži ražotāji tos sauc arī par koncentrātiem, bio kompleksiem un esencēm), jo serumi ir daudzkārt iedarbīgāki par krēmiem.
Kvalitāte attiecas ne tikai uz aptiekās pieejamo kosmētiku, bet arī uz klientu apkalpošanu, atgādina “Euroaptiekas” farmaceite: “Aptiekās strādā farmaceiti – tas nozīmē, ka klientus apkalpo profesionāļi. Konsultējoties ar farmaceitiem aptiekās par kosmētikas izvēli, tiks ieteikts ne tikai labākais līdzeklis, bet arī saņemti ieteikumi par vispārēju ādas kopšanu.”
Autors: Euroaptieka
Aptieciņa mājdzīvniekam: Kāpēc svarīga, un ko tajā glabāt?
Daudzu cilvēku laimīga dzīve nav iedomājama bez suņiem un kaķiem – četrkājainie draugi sagādā daudz prieka un pārsteigumu. Taču tā ir arī liela atbildība un rūpes, un jārēķinās, ka, dzīvniekam piedzīvojot negaidītas veselības problēmas, var nākties šķirties no pamatīgām naudas summām par mīluļa ārstēšanu. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – lai arī preventīvas rūpes par mazo draugu veselību palīdzēs izvairīties no negaidītām saslimšanām, un arī apdrošināšana var būt neatsverams atspaids brīžos, kad mīlulis tomēr nonācis klīnikā, tāpat kā cilvēkam, arī dzīvniekam reizēm var būt nepieciešama pirmā palīdzība, un arī dažas veselības likstas ir iespējams atrisināt bez veterinārārsta apmeklējuma. Šādās situācijās ļoti noderīga var izrādīties mājas aptieciņa, kuras saturs sarūpēts īpaši četrkājainajam mīlulim.
Aptieciņa mājas mīlulim – ko sarūpēt un ko “aizņemties” no cilvēkiem paredzētiem medikamentiem
Mājas aptieciņa mājdzīvniekam būs lielisks palīgs brīžos, kad četrkājainajam draugam nepieciešama tūlītēja pirmā palīdzība. Laikus sarūpēts un vienkopus uzglabāts, viss nepieciešamais ļaus pilnvērtīgi pievērsties rūpēm par dzīvnieku tā vietā, lai to krīzes brīdī paniski meklētu.
“Mājas aptieciņā noteikti vajadzētu atrasties visam, kas paredzēts brūču apkopei: dezinfekcijas līdzeklim, pārsējiem, marles tamponiem; tāpat noderēs arī bezrecepšu medikamenti pret caureju, ērču izņemšanas pincete vai āķis. Aptieciņā var atrasties arī digitālais termometrs, aukstuma elements, nagu knaiblītes, ausu un acu tīrīšanas līdzekļi un speciālās mitrās salvetes kroku tīrīšanai,” stāsta Madara Lāce, klīnikas “Pet City Candera” galvenā veterinārārste un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Mazo dzīvnieku veterinārās klīnikas veterinārārste.
Mājdzīvnieki ārkārtējās situācijās var lietot arī atsevišķus medikamentus no cilvēka mājas aptieciņas, tāpēc būtu svarīgi parūpēties, lai tie būtu pieejami ja ne abās, tad vismaz vienā no aptieciņām. “No cilvēku medikamentiem dzīvniekiem var dot antihistamīnus pret alerģisku reakciju, No-Spa pie vēdera sāpēm, dažus pretcaurejas medikamentus – silīcija gelu, aktivēto ogli, Sorbex, Smecta. Tomēr pirms jebkādu medikamentu lietošanas ieteicams sazināties ar klīniku par to, vai medikaments nav toksisks, un kādu devu lietot,” aicina veterinārārste.
Veterinārie izdevumi – vairākos simtos eiro
Preventīvas rūpes par mājdzīvnieku ir jo īpaši svarīgas, lai ne vien maksimāli pasargātu savu mīluli no iespējamiem veselības sarežģījumiem, bet arī justos droši un pasargāti, ja kas tiešām atgadījies. Šī gada pirmajos sešos mēnešos BALTA saņemti 400 atlīdzību pieteikumi par dzīvnieku veselības problēmām un izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis vairāk nekā 40 000 eiro. Atlīdzību pieteikumiem mēdz būt visdažādākie iemesli – no sagrieztām ķepām līdz pat dzemdību komplikācijām, bet visbiežāk neparedzētus veterinārmedicīniskos izdevumus sagādā saindēšanās, plaušu slimības, acu un ausu iekaisumi, dažādas traumas, mežģījumi, kukaiņu kodumi un apēsti svešķermeņi.
“Līdz šim lielāko atlīdzību BALTA izmaksājusi 1500 eiro apmērā par bojāgājušu vācu aitu suni, taču naudā nav iespējams atmaksāt sirdssāpes par mīluļa zaudējumu. Atlīdzības par veterinārajiem izdevumiem var sasniegt vairākus simtus eiro, taču, caurskatot pieteikumus, redzam, ka ir bijuši gadījumi, kad ārstēšanas izmaksas pārsniegušas pat 1000 eiro. Tā gadījies kāda mīluļa īpašniekam, kura dzīvnieku nācās operēt plīsušu krustenisko saišu dēļ. Redzot pieaugošās ārstēšanas summas, pēdējā laikā apdrošinātāji palielina limitu veterinārajiem izdevumiem, kas klientam nodrošina “mīkstāku” drošības spilvenu, piedzīvojot neparedzēti lielus tēriņus par dzīvnieka veselību,” stāsta BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons.
BALTA mājdzīvnieku apdrošināšanu piedāvā jau vairāk nekā 15 gadus, taču tieši pēdējo trīs gadu laikā tā piedzīvojusi vislielāko izaugsmi. “Jāsaka, ka šobrīd tikai speram pirmos soļus Rietumeiropas virzienā. Pēc mūsu aplēsēm Latvijā ir apdrošināti vien 2,5% no visiem reģistrētajiem suņiem un kaķiem. Mūsu kaimiņiem Igaunijā šis rādītājs jau tuvojas 7,5%, savukārt Lielbritānija uzlikusi augstu latiņu ar 60%. BALTA novērojumi liecina, ka visbiežāk tiek apdrošināti suņi, veidojot 80% no mūsu portfeļa,” atklāj Armands Lagons.
Aptaukošanās vēstneši – kas liecina par lieko svaru nākotnē?
Mūsdienās aptaukošanās ir viena no aktuālākajām tēmām, kas kādā dzīves posmā liks aizdomāties teju katram otrajam. Šodienas apstākļi sniedz neierobežotas iespējas baudīt dažādus ēdienus un nedēļas nogalēs laiski atpūsties dīvānā, taču dzīvesveids nereti atspoguļojas arī ārēji un izpaužas kā liekais svars. Tomēr nekad nav par vēlu paķert sevi aiz rokas un rūpīgāk organizēt savu ikdienu, lai ilgāk saglabātu slaidās aprises.
Svara maiņa katram notiek individuāli – vienam agrāk, vienam vēlāk, tomēr katram reiz pienāk mirklis, kad dzīvesveids sāk atstāt kādas pēdas ķermenī. Ja kāds skolas laikā var lepoties, ka var pārtikt tikai no našķiem un liekajos kilogramos neiedzīvojas, bet citam katra bulciņa ir redzama jau pusaudžu gados, atzīmē uztura speciāliste Lizete Puga.
Vispārīgi ņemot, svars un tā izmaiņas visbiežāk notiek aptuveni 20 gadu vecumā, kad diezgan diametrāli mainās dzīvesveids, tādēļ mainās ķermenis un ne vienmēr pie izmaiņām ir vainojams ”vielmaiņas ātrums”. Iemesls meklējams mūsu dzīvesveidā – cik daudz guļam, cik daudz kustamies, ko ēdam, ko domājam, kā strādājam un kā atpūšamies, savu lomu spēlē arī iedzimtība un citi faktori, kas nosaka ”vielmaiņas ātrumu”. Šis lielums ir nenotverams un nav iekustināms ar visādiem brīnumlīdzekļiem, tāpēc tas “neizkustēsies” tikai ar kanēļūdeņa, aukstas dušas palīdzību, vai diētas divu nedēļu garumā, bet ir jāmaina kopumā viss dzīvesveids, domāšana un garšu izjūta.
Apkopojām dzīvesveida paradumus, kas laika gaitā var palielināt vidukļa izmēru:
- Ēdienreižu izlaišana
Reizēm mierīgi papusdienot neatliek laika vai gadās aizgulēties un brokastis iet secen. Vienas ēdienreizes izlaišana ilgākā laika periodā neietekmēs svaru, bet, ja šāda organisma mocīšana kļūst par ikdienu, tas sāks atspēlēties kā svara izmaiņas.
Jau izsenis ir zināms, ka strikti diētas ierobežojumi visbiežāk beidzas ar uzēšanos, kuras iemesls visbiežāk ir gan neapdomīgā ēšana pārējās ēdienreizēs, gan arī stress un diskomforts, ko izraisa izsalkums. Brīdī, kad izlaid ēdienreizi, organisms to uztver kā signālu, ka ir jāuzņem vairāk pārtikas nākamajā reizē un jāuzkrāj rezerves. Turklāt izsalkuma iespaidā visbiežāk izvēlēsies tieši neveselīgāku pārtiku, jo zemais cukura līmenis mudinās ātri atgūt enerģiju un rīkoties impulsīvi maltītes izvēles ziņā.
Rīkojies tieši pretēji – ievēro visas ēdienreizes – gan brokastis, pusdienas, vakariņas, gan arī palutini sevi ar kādu kārumu, piemēram, augļiem, riekstiem, musli batoniņu, žāvētiem augļiem vai šokolādes gabaliņu. Sabalansēts uzturs un ēdienreizes palīdzēs uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs, vielmaiņa darbosies efektīvāk un organisms būs vesels.
- Nepatīkams darbs
Nav noslēpums, ka nepatīkams darbs kādā brīdī izraisa pieņemšanos svarā. Tas var būt saistīts ar stresu, nepiemērotām darba stundām, piemēram, naktsmaiņām vai garām darba stundām un neizgulēšanos. Viens no iemesliem var būt fizisko aktivitāšu trūkums, jo darbs aizņem lielāko daļu laika un pēc darba dienas beigām ir grūti atrast motivāciju doties uz sporta zāli vai nedaudz izkustēties mājās.
Otrs iemesls ir mierinājuma meklēšana ēdienā. Ēdiens mums, cilvēkiem, asociējas ar kaut ko labu, tam ir tāda ”mātes” loma, kas rūpējas un iepriecina. Tamdēļ bieži vien cilvēkiem patīk ēst dēļ garlaicības, skumjām, prieka visās dzīves situācijās. Tomēr lai arī cik efektīvi ēdiens spētu mazināt stresu un nepatiku, tas var atspēlēties kā svara pieaugums. Šī iemesla dēļ ir svarīgi prast atrast līdzsvaru starp emociju “apēšanu” un patiesu izsalkumu. Tas nozīmē, ka ir jāpadomā, kā tikt galā ar stresu – tā var būt darba maiņa, vēršanās pēc palīdzības pie psihoterapeita vai rūpīgāka darba organizēšana.
- Pārmaiņas dzīvē
Lielas un straujas pārmaiņas dzīvē nozīmē arī dzīvesveida maiņu. Par lūzuma punktu cilvēku dzīvēs uzskata laiku, kad pabeidzam mācības vidusskolā vai augstskolā. Skolā ir nodrošinātas obligātas sporta nodarbības, vienots un noteikts pusdienlaiks, mācību režīms un mājasdarbi. Tiklīdz mācību posms beidzas un ir jāsāk pašam lemt par ikdienas kārtību, fiziskajām nodarbēm un laiku, kad ēst un kad nē, sāk parādīties liekie kilogrami, vai otrādāk. Tas pats notiek, ja aizej no darba un kādu laiku izbaudi bezdarbnieka dzīvi vai dodies strādāt uz ārzemēm – arī šādā situācijā mainās ikdiena un režīms, turklāt klāt var nākt emocionālā ēšana.
Šķir tālāk un uzzini vēl trīs iemeslus:
Aptaukošanās un diabēts: Kāpēc jāārstē kopā?
Gan aptaukošanās slimība, gan otrā tipa cukura diabēts ir cieši saistīti, un, ārstējot vienu, var novērst otru. Kurpretim neārstējot – pieaug abu izplatība. Kāpēc tā, skaidro Dr.med., endokrinoloģe un Diabēta federācijas vadītāja Indra Štelmane. Nianses par minerālvielu un vitamīnu papildu uzņemšana cukura diabēta pacientam raksturo “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa.
“Lai gan daudziem šķiet, ka aptaukošanās gadījumā svarīgākie ir treneri un uztura speciālisti, tomēr šīs slimības gadījumā – un aptaukošanās IR slimība – viens no nozīmīgākajiem profesionāļu komandā ir endokrinologs,” uzsver endokrinoloģe Indra Štelmane. Ārste skaidro, ka, lai gan dzīvesveida maiņa un palīdzība, lai to paveiktu, ir būtiska, tomēr priekšplānā izvirzās vajadzība apturēt ķermeņa masas pieaugumu un iespējami efektīvi samazināt to, novēršot lielu apdraudējumu veselībai un pat dzīvībai.
Var šķist, ka aptaukošanos ir vienkārši izskaidrot. Ja cilvēks uzņem vairāk kaloriju nekā iztērē un “nodedzina”, viņš pieņemas svarā. Tomēr patiesais aptaukošanās slimības izskaidrojums nav tik vienkāršs. Aptaukošanās ir sarežģīta hroniska slimība, un svara zaudēšana šīs slimības gadījumā nav jautājums tikai par to, ka vajag mazāk ēst un vairāk kustēties. Patiesībā aptaukošanos var ietekmē ģenētika, fizioloģija, vide, nodarbošanās un izglītības līmenis un tas, kas notiek smadzenēs. Izpratne par šiem faktoriem ir ļoti svarīga, jo aptaukošanās ir cieši saistīta ar citām slimībām, tostarp 2. tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un noteiktiem vēža veidiem. Nemaz nerunājot par stigmu un aizspriedumiem, no kuriem katru dienu cieš miljoniem aptaukošanās slimības pacientu visā pasaulē. Medicīnas eksperti arvien vairāk atzīst aptaukošanos kā hronisku slimību. Dažam tas var būt pārsteigums, tomēr cilvēkiem, kas no tā cieš, šī atziņa ir liels atvieglojums. Kādēļ tā? Jo vieš skaidrību, ka aptaukošanās nav vienkārši gribasspēka trūkums vai “nepareiza dzīvesveida” problēma. Proti, tās cēloņi ir ārkārtīgi daudzveidīgi, sākot no ģenētiskās novirzes līdz smadzeņu ķīmijai, un tā nebūt nav viegli ārstējama kaite. Lūk, tikai daži no aptaukošanos ietekmējošajiem faktoriem!
- Cilvēks var piedzimt ar tendenci pieņemties svarā. Tāpat kā kāds piedzimst ar noteiktu acu krāsu.
- Jāņem vērā arī fizioloģiskie aspekti. Kad cilvēks ēd, hormonu signāli no kuņģa un zarnu trakta tiek “tulkoti” kā samazināta bada un palielināta sāta sajūta. Tā smadzenes kontrolē ēdiena uzņemšanu. Taču dažkārt šis “tulkošanas process” ir traucēts.
- Daudzi vispārējās labklājības, vides aspekti un dzīvesveids var izraisīt svara pieaugumu. Tas, kur cilvēks dzīvo, viņu ieskaujošā kultūra var ietekmēt aptaukošanās risku.
Liekais svars un aptaukošanās ir daudzu bīstamu kaišu palaidējmehānisms un līdz ar smēķēšanu tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem maināmajiem riska faktoriem, kas stāv ceļā veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem. Taču tieši 2.tipa cukura diabēta gadījumā aptaukošanās slimība ir absolūtā risku galvgalī. Tas tādēļ, ka pārmērīga ķermeņa tauku uzkrāšanās var pavisam tieši kļūt par 2. tipa cukura diabēta iemeslu, savukārt 2. tipa diabēta risks palielinās lineāri, palielinoties ķermeņa masas indeksam. Proti, aptaukošanās izplatības pieaugums visā pasaulē vienlaikus ir izraisījis 2. tipa diabēta izplatības pieaugumu.
Svarīgākais par diabētu
“Lai sāktu runāt par diabētu, vispirms jānošķir 1. tipa cukura diabēts, kas ir autoimūna slimība, ar ko parasti saslimst bērni un gados jauni cilvēki. Autoimūnā procesa rezultātā aizkuņģa dziedzerī iet bojā insulīnu ražojošās šūnas, un tas vairs insulīnu neražo, rodas absolūts insulīna trūkums. Bez insulīna organisms nespēj ar uzturu uzņemto glikozi pārvērst enerģijā. Turpmāk visas dzīves laikā ir jālieto insulīna injekcijas un jānosaka glikozes līmenis asinīs,” skaidro Indra Štelmane.
Ar 2. tipa cukura diabētu ir citādi – šajā kaitē var “iedzīvoties”. Tā ir sarežģīta hroniska slimība, kas rodas, ja organisms nespēj insulīnu efektīvi izmantot, (insulīna rezistence) kā arī ar laiku insulīna ražošana izsīkst.
Insulīns un tā nozīme
Insulīns ir aizkuņģa dziedzeri ražots hormons, kas kontrolē glikozes daudzumu asinīs. Neefektīva insulīna darbība vai pārāk maz insulīna nozīmē, ka organisms nespēj izmantot glikozi no pārtikas. Kad tas notiek, glikozes līmenis asinīs paaugstinās, un laika gaitā šis paaugstinātais līmenis bojā asinsvadus, samazinot skābekļa piegādi un barības vielām bagātas asinis visiem orgāniem. Tādēļ diabēta pacientam ir nepieciešama palīdzība, lai viņa organisms spētu labāk izmantot glikozi un tās “uzkrāšanās” dēļ neizraisītos komplikācijas.
Dzīve pēc 2. tipa cukura diabēta diagnozes mainās, ir jāievieš jauna rutīna un ieradumi – nāksies kontrolēt asinīs glikozes līmeni un ir jāpārskata ēšanas ieradumi. Tas noteikti jāapvieno ar veselīgāku uzturu un aktīvāku dzīvesveidu. Diemžēl 2. tipa cukura diabēts ir progresējoša slimība, un lielai daļai pacientu būs jāsāk lietot medikamenti, piemēram, GLP-1 vai insulīns.
2. tipa cukura diabēts datos un skaitļos
Pēdējo piecdesmit gadu laikā 2. tipa cukura diabēta gadījumu skaits visā pasaulē ir strauji pieaudzis. Mūsdienās ar šo slimību dzīvo simtiem miljonu cilvēku, radot spriedzi gan pašam pacientam, gan viņa ģimenei un arī veselības aprūpes sistēmai.
- Aptuveni 90% no visiem cukur diabēta gadījumiem pasaulē ir 2. tipa cukura diabēts.
- Vairāk nekā 483 miljoni cilvēku visā pasaulē dzīvo ar 2. tipa cukura diabētu.
- 2. tipa cukura diabēta pacientiem ir 2-4 reizes lielāka sirdslēkmes vai insulta varbūtība nekā tiem, kam tā nav.
- 50% no visiem pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu to nezina, jo nav diagnosticēti.
Kāpēc svars atgriežas?
Gandrīz visi cilvēki, kas pašu spēkiem cīnījušies ar aptaukošanos, ir piedzīvojuši liekā svara atgriešanos. Lai saprastu aptaukošanos, ir jāsaprot, kas notiek smadzenēs. Šķiet, ka vēsturiski cilvēka organisms ir radīts, lai uzkrātu iespējami vairāk kaloriju. Visticamāk, tāpēc, ka tūkstošiem gadu tas ir bijis izdzīvošanas pamata mehānisms. Diemžēl šis mehānisms grauj cilvēkus, kuri dzīvo ar aptaukošanos un cīnās, lai zaudētu svaru. Viņu organisma “programmēšanas darbi”, lai atgrieztos pie sākotnējā svara, padara cīņu teju bezjēdzīgu. Smadzenēs šķietami ir slēdzis, kas burtiski nobloķē enerģijas patēriņu, līdz cilvēks ir atguvis zaudētos kilogramus.
Zinātnieki cenšas precīzi noteikt, kur tieši smadzenēs šāds “slēdzis” varētu atrasties, un izpētīt, vai tas ir kas tāds, ko var kontrolēt ar zālēm, lai, iespējams, kādu dienu cilvēki ar aptaukošanos varētu “atiestatīt” savu svaru uz jaunu, veselīgāku sākuma punktu.
Līdztekus vēl daudz darba jāiegulda, lai palielinātu sabiedrības izpratnes līmeni, cīnītos pret stigmatizāciju un diskrimināciju.
Aptaukošanās ārstēšana – profilakses stūrakmens
“Aptaukošanās ir izplatīts, ja ne pats prognozējamākais 2. tipa diabēta riska faktors. Ne velti diabēta skrīnings ir indicēts VISIEM pacientiem ar aptaukošanos,” skaidro endokrinoloģe Indra Štelmane, uzsverot, ka aptaukošanās ārstēšana ir 2. tipa diabēta profilakses un ārstēšanas stūrakmens. “Svara samazināšana nodrošina diabēta profilaksi, kontroli un dažos gadījumos arī remisiju.”
Šie ir daži dati un skaitļi, kas to skaidri apliecina!
- Diabēta risks vīriešiem palielinās no 7% līdz 70%, ja ķermeņa masas indekss (ĶMI) palielinās no mazāk nekā 18,5 kg/m līdz vairāk nekā 35 kg/m.
- Diabēta risks sievietēm palielinās no 12% līdz 74% ar vienādām ĶMI vērtībām.
- Svara zudums ievērojami samazina diabēta sastopamību riska grupās. Piemēram, mērens svara samazinājums (5–10% no sākotnējā svara) un fiziskās aktivitātes palielināšana līdz vismaz 150 minūtēm nedēļā, samazināja diabēta sastopamību par vairāk nekā 50%.
Kas saista aptaukošanos ar diabētu?
Indra Štelmane skaidro, ka šūnu un fizioloģiskie mehānismi, kas ir atbildīgi par saikni starp aptaukošanos un 2. tipa diabētu, ir sarežģīti un ietver aptaukošanās izraisītas izmaiņas β šūnu funkcijās, taukaudu bioloģijā un vairāku orgānu insulīna rezistencē. Izklausās gaužām nesaprotami, taču ārste mierina, ka pacienta stāvoklis, ja vien ārstēšanu sāk laikus, bieži vien ar atbilstošu palīdzību, kuras būtisks nosacījums ir svara zudums, tiek uzlabots un normalizēts.
Kāpēc nepietiks tikai ar labo gribu un dažiem trenera vai uztura speciālista padomiem vien? Ārste lēš, ka, pirmkārt, aptaukošanās nenoris dažos mēnešos, parasti ķermeņa masa ir pieaugusi ilgākā laika posmā, cilvēks jau ir izmēģinājis diētas, tostarp gaužām kaitīgas, daudzi ir arī sportojuši. Taču nu tas vairs intensīvi nav iespējams. Tāpat pacienti ir piedzīvojuši stigmatizāciju un atstumtību, kas rada depresīvu fonu un vēl vairāk traucē meklēt palīdzību. Visbeidzot, pacientu ar aptaukošanos un diabētu ārstēšana ir komplekss pasākums, kas tostarp ietver dzīvesveida izmaiņas, kam seko farmakoloģiskā ārstēšana un bariatriskā ķirurģija, ja tāda tiek rekomendēta. Ar pareizu aprūpi cilvēki ar aptaukošanos var sasniegt ilgstošu, noturīgu svara zudumu, krietni uzlabojot savus veselības rādītājus.
Kādi ir šādas aprūpes mērķi?
- Noteikt dzīvesveida riska faktorus un, lai uzsāktu ārstēšanu, izplānot iedarbīgas un agresīvas modifikācijas stratēģijas.
- Izvēlēties un uzsākt piemērotu farmakoloģisko ārstēšanu, kas ietekmē abas slimības – aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu.
- Nosacīt indikācijas ķirurģiskai iejaukšanās gadījumā, ja pacientam ir gan aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēts.
- Izstrādāt sadarbības plānu ar profesionāļu komandu, lai izglītotu, ārstētu un uzraudzītu pacientus un maksimāli uzlabotu ārstēšanas, tostarp mentālās veselības, rezultātus.
Vai minerālvielu un vitamīnu papildu uzņemšana var būt noderīgi cukura diabēta pacientam?
“Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa uzsver: “Farmaceiti dažkārt sastop cilvēkus, kuri aizraujas ar pašārstēšanos un ārsta izrakstīto zāļu vietā vēlas uztura bagātinātājus. Ir arī tādi, kuri lieto zāles un vienlaikus bez konsultācijas ar farmaceitu lieto arī dažādus uztura bagātinātājus, neiedziļinoties, kā cukura diabēta gadījumā papildu uzņemtas minerālvielas vai vitamīni “uzvedas” organismā.”
Daiva Āboliņa atgādina, ka tieši farmaceits ar savām zināšanām var būt noderīgs, lai tiktu skaidrībā par visām iespējamām mijiedarbībām, blakusparādībām, kā arī par dažādu uzturvielu lietošanas lietderīgumu. Farmaceite norāda: “Pašlaik nav ticamu pierādījumu tam, ka ir, piemēram, kādas augu izcelsmes vielas, kas var palīdzēt kontrolēt cukura diabētu vai tā komplikācijas, ir pieejami vienīgi iegūtie rezultāti, pētot atsevišķas piedevas.”
Lūk, daži secinājumi, kas gūti, caurskatot pasaulē veiktos pētījumus un to pārskatus!
- Izpētīts, ka zems D vitamīna līmenis organismā ir saistīts ar paaugstinātu 2. tipa diabēta attīstības risku cilvēkiem ar prediabētu (stāvokli pirms slimības, ko dēvē arī par ogļhidrātu tolerances traucējumiem).
- Citā pārskatā norādīts, ka D vitamīna papildināšana samazina 2. tipa diabēta risku cilvēkiem ar prediabētu, taču ieguvums varētu attiekties tikai uz cilvēkiem, kam nav aptaukošanās.
- Magnijs ir svarīgs organisma spējai pārstrādāt glikozi. Zināms, ka cilvēkiem, kuriem ir augstāks risks saslimt ar cukura diabētu, tas samazinās, ja uzturā ir vairāk magnija. Atklāts, ka magnija piedevas var uzlabot jutību pret insulīnu. Jāņem vērā, ka uztura bagātinātājos esošo magniju nedrīkst lietot daudzumos, kas pārsniedz augšējo robežu.
- Daudzos pārtikas produktos atrodamais hroms ir būtisks mikroelements – ja uzturā ir pārāk maz hroma, organisms nevar efektīvi izmantot glikozi. Taču secināts, ka hroma piedeva uztura bagātinātajā var arī izraisīt sāpes vēderā un vēdera uzpūšanos.
Farmaceite Daiva Āboliņa saka: “Ikvienam ir svarīgi pašam uzņemties atbildību par veselību – konsultēties gan ar ārstu, gan aptiekā ar farmaceitu par jebkādām papildu vielām, ko lieto, un citām darbībām, ko ieteicams veikt savas veselības labā, jo īpaši, ja konstatēta aptaukošanās vai citi cukura diabēta riski.”
Aptaukošanās novērsējs! Viena karote dienā palīdzēs jums tikt vaļā no 15 kilogramiem mēnesī!
Vislabākais veids, kā notievēt, ir tāds, kur tiek paātrināta vielmaiņa organismā. Pastāv vairāki dabīgi produkti, kas to veicina.
Irānas Medicīnas universitātes zinātnieki veica pētījumu par lieko svaru sievietēm. Viņi izveidoja divas grupas no 44 sievietēm, kurām bija novērojama aptaukošanās.
Trīs mēnešu garumā abu grupu sievietes dienā uzņēma ne mazāk par 500 kalorijām, ēdot tikai veselīgus produktus. Pirmā grupa ēdienā izmantoja 3 gramus timiāna pūdera kopā ar 140 gramiem jogurta. Otrā grupa apēda tikai jogurtu. Pēc trim mēnešiem grupa, kura jogurtam pievienoja timiānu, notievēja par 7 kilogramiem vairāk, nekā grupa, kura timiānu nelietoja.
Sieviete ietinās plēvē. Nākamajā rītā viņa bija nesaprašanā!
AVOTS
Aptaukošanās – mūsdienu satraucošā tendence!
Tam visam talkā var nākt dažādi uztura bagātinātāji un medikamenti. Šobrīd aptiekās pieejamo tievēšanas līdzekļu klāsts ir samērā plašs. Vairumam no tiem nav nepieciešama recepte, tomēr pirms iegādes vajadzētu konsultēties ar speciālistu. Tādējādi pareizi izvēlēts tievēšanas līdzeklis var kļūt par uzticamu sabiedroto cīņai ar lieko svaru. Neviens uztura bagātinātājs vai medikaments nav brīnumlīdzeklis, tomēr tievēšanas procesā, ievērojot veselīgu, sabalansētu diētu un fiziskās aktivitātes, tas var ievērojami pāatrināt vēlamā rezultāta sasniegšanu. Galēji smagas aptaukošanās ārstēšanai pielieto arī ķirurģiskas operācijas, kuru mērķis ir samazināt kuņģa apjomu.
Mūsu dzīvesveids ir ļoti dažāds. Tāpat dažāda ir mūsu iedzimtība. Viena daļa cilvēku, kurus daba ir apveltījusi ar aktīvāku vielmaiņu, var atļauties visu, citiem organisms ir taupīgāks, un līdz ar to varbūtība iedzīvoties liekos kilogramos ir stipri lielāka. Tas, ka ir dažādi ķermeņa uzbūves tipi, ir absolūti normāli, ir slaidāki vīrieši un sievietes, ir druknāki kungi un mollīgākas dāmas. Ja šīs tendences ietilpst kaut kādos rāmjos un tiek kontrolētas, tad tas ir pat jauki, jo dažādība vienmēr ir interesantāka par vienveidību, un, galvenais, tas nav bīstami veselībai.
Tomēr LR Veselības ministrijas Sabiedrības veslības aģentūras pētījumi par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem faktoriem atklāj satraucošu ainu. 2006. gadā apkopotie dati rāda, ka 12,3% vīriešu un 18,1% sieviešu ir aptaukojušies (ĶMI lielāks kā 30), bet vēl 32,2% vīriešu un 27,5% sieviešu ir lieks svars (ĶMI 25 – 30), kas arī var radīt veselības problēmas.
Daudzkārt, visā pasaulē veikti pētījumi apliecina to, ka lieks svars un aptaukošanās ir nopietns riska faktors daudzām hroniskām slimībām. Te būtu jāmin paaugstināts asinsspiediens, otrā tipa cukura diabēts, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs un, protams, asinsvadu skleroze, kas skar gan sirds (infarkts), gan galvas smadzeņu (insults) asinsvadus. Arī locītavu un mugurkaula problēmas biežāk mēdz būt liekā svara īpašniekiem.
Ja liekie kilogrami sāk nopietni apdraudēt veselību, tad rīcības programma ir jāveido. Mērķis – uzlabot pašajūtu, būt aktīvam, paēdušam un, protams, kļūt slaidākam!
Jauna gada sākums ir laiks, kad pieaug tendence īstenot apņemšanos. Gribētu novēlēt, lai šajā jautājumā pietiktu pacietība, izturība un veselīga attieksme pret savu ķermeni un veselību!
Dr. Andis Brēmanis
Neatkarīgais eksperts, dietologs
Latvijas Diētas ārstu asociācijas prezidents
Vairāk informāciju par tievēšanu skatiet šeit.
Aptauja: Vismaz 4 no 10 Latvijas iedzīvotājiem izjūt spēcīgu “Covid-19 nogurumu”
Ieilgstot Covid-19 krīzei un valstī noteiktajiem ierobežojumiem, ievērojami palielinās iedzīvotāju mentālās veselības slodze, kā arī pastiprinās t. s. Covid-19 nogurums, kas ietver fizisku un mentālu panīkumu, ko rada ilgstoši saslimšanas riski, ierobežojumi, būtiskas izmaiņas ikdienā, stress, klātienes komunikācijas trūkums un informācijas pārbagātība. Analizējot iedzīvotāju pašvērtējumu, jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj, ka izteikti spēcīgu Covid-19 nogurumu izjūt 42% Latvijas iedzīvotāju (10 baļļu skalā savu Covid-19 nogurumu vērtē no 8 līdz 10), vidēju Covid-19 nogurumu (atzīmes 5 līdz 7) izjūt 29%, savukārt ar nelielu Covid-19 nogurumu saskaras 28% respondentu (atzīmes 1 līdz 4).
Analizējot datus pēc dzimuma, izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 48% sieviešu un 37% vīriešu. Raugoties pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, lielāku Covid-19 nogurumu izjūt krievvalodīgie. Latviešu vidū izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 42% aptaujāto, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 48%.
Vai ievērojam valstī noteiktos ierobežojumus?
Tāpat pētījuma ietvaros iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par to, cik lielā mērā viņi ievēro valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus (1 – pilnībā neievēro, 10 – pilnībā ievēro). Kopumā 33% atbildēja, ka pilnībā ievēro valstī noteiktos ierobežojumus (atzīmējuši 10), 51% savas uzvedības atbilstību Covid-19 ierobežojumiem novērtējis ar 8 un 9, kamēr 9% sev atzīmējuši 6 un 7, bet vēl 7% ierobežojumu ievērošanu novērtējuši ar atzīmi 5 vai zemāk. Arī šeit atklājās, ka rūpīgāk Covid-19 ierobežojumiem līdzi seko sievietes. Gandrīz vai pilnībā visu ievēro (atzīmes 8-10) ievēro 91% sieviešu, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir 78%. Rūpīgāk Covid-19 ierobežojumus ievēro iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, kamēr salīdzinoši vismazāk tos ievēro jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Aprēķinot vidējo aritmētisko ierobežojumu ievērošanas pašvērtējumu abās vecuma grupās, atklājas, ka vecumā no 18 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir 7,91, savukārt starp iedzīvotājiem vecumā virs 55 gadiem – 9,04.
Viena no atslēgām – mazināt informācijas apjomu
Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka, turpinoties Covid-19 krīzei, aizvien vairāk saasinās dažādi mentālās veselības riski, īpaši cieš pusaudži un cilvēki, kuri šajā laikā ir zaudējuši ienākumus. Arī sociālajiem medijiem ir gan spriedzi, gan t. s. Covid-19 nogurumu pastiprinošs efekts, jo tur ikdienā ir novērojama izteikta agresivitāte un spēcīga viedokļu dalīšanās. Šobrīd sociālajos medijos ir ļoti daudz emocionāli kaitīgas informācijas, kas veicina pārmērīgu satraukšanos, baidīšanos, agresiju un dusmu izvirdumus. Tādēļ ieteicams samazināt informācijas patēriņu, īpaši emocionāli jutīgiem cilvēkiem.
Skaidrojot, kādēļ sievietes izjūt spēcīgāku Covid-19 nogurumu, bet vienlaikus rūpīgāk ievēro ierobežojumus, speciālists norāda, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad ir ilgstošs satraukums un neziņa par turpmāko dzīvi. Tāpat jāņem vērā, ka ir iespējams veidot arī saistību starp ierobežojumu ievērošanu un Covid-19 nogurumu, respektīvi, rūpīgāka sekošana līdzi ierobežojumiem prasa lielāku piepūli un uzmanību, tādēļ arī nogurums var pastiprināties. Saistībā ar jauniešiem eksperts norāda, ka gados jauni cilvēki krietni mazāk sasaista sevi ar Covid-19 saslimšanas riskiem, kā arī atsevišķai daļai ir svarīgi izrādīt savu protestu, pārkāpt ierobežojumus, demonstrēt brīvību un komunicēt ar vienaudžiem.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laikā no 20. līdz 23. janvārim, aptaujājot 1713 respondentus.
Aptauja: Visbiežākais stresa iemesls darbavietā ir problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā
Strādājošajiem visbiežāk stresu darbavietā izraisa problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā, uz ko norādījuši 25% aptaujas dalībnieku. Tikmēr 26% aptaujāto darbā stresa nav vispār.
Kā liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja „Kas Jums darbavietā izraisa stresu?”, otrs populārākais stresa iemesls, uz ko norādījuši 18% respondentu, ir pienākumu apjoms un to izpildes termiņi, tikmēr 14% strādājošo stresu izraisa neapmierinoši darba apstākļi. 7% aptaujas dalībnieku sūdzas par kontroli no vadības puses, 5% respondentu uztraucas par sacensību darbinieku starpā, 3% aptaujāto ir grūtības iekļauties kolektīvā, bet 2% strādājošo nomoka pārlieku liela atbildība.
„Aptaujas dati apliecina, ka liela loma darbinieku stresa mazināšanā ir darba devējam. Lai gan problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā nereti rada darbinieku cilvēciski savstarpējās attiecības, tomēr visbiežāk šis termins attiecināms tieši uz komunikāciju starp dažādu amatu pārstāvjiem un darba pienākumu sadalīšanu vai pēctecību,” aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. „Neskaidri noteiktas kompetences vai pienākumu pārklāšanās ir pimsākums dažādām nesaskaņām, kas nereti rezultējas ar darba nekvalitatīvu izpildi.” Kolosovs skaidro, ka uzvarētājs ir tas uzņēmums, kas ir stingri noteicis katra darbinieka atbildības robežas un darba apjomu, un kura vadība regulāri uzklausa darbiniekus.
Aptauja arī parāda, ka darbavietā mazāk stresu izjūt strādājošie vecumā virs 35 gadiem. Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši kā stresa iemeslu darbā minējušas pienākumu apjomu un termiņus, problēmas uzņēmuma iekšējā komunikācijā un grūtības iekļauties kolektīvā. Tikmēr stiprā dzimuma pārstāvji biežāk norādījuši uz neapmierinošiem darba apstākļiem un kontroli no vadības puses. Par pārlieku lielo atbildību lielākoties ir uztraukušies strādājošie vecumā līdz 35 gadiem.
„Jāatceras arī, ka stresa līmenis katram darbiniekam var būt individuāls pat identiskās situācijās, tādēļ gan pieņemot jaunu darbinieku, gan izvērtējot jau esošā sniegumu, ir jāņem vērā katra cilvēka individualitāte un jāatrod viņam vispiemērotākā pozīcija,” norāda K.Kolosovs. Lai uzlabotu situāciju darba vidē, speciālists aicina arī pašus darbiniekus būt atklātiem un nekautrēties ar darba devēju izrunāt problēmsituācijas.
Tikmēr The American Institute of Stress pētījums liecina, ka stress darbavietā nav tieši saistīts ar kādu konkrētu profesiju, bet gan ar daudziem citiem faktoriem. Viens no noteicošajiem ir tieši darba vide un tas, cik konkrētais cilvēks tai ir piemērots. Piemēram, pētījums policistu vidū atklājis, ka daudziem no viņiem daudz lielāku stresu izraisa darbs ar papīriem, nekā draudi, kas saistīti ar noziedznieku meklēšanu. Kopumā vislielākais stresa veicinātājs darbā ir nepiemērota slodze. Tā par iemeslu problēmām darbā kļūst vidēji 46% gadījumu. Otrajā vietā ar 28% ierindojas cilvēciskie faktori, kas saistīti ar konkrēto personu, 20% gadījumu pie stresa darbavietā vainojams disbalanss starp darbu un personisko dzīvi, savukārt 6% strādājošo stress darbavietā rodas darba drošības trūkuma dēļ.
CV Market aptaujā “Kas Jums darbavietā izraisa stresu?” kopumā piedalījās 785 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem.
Autors: CV Market/ 23.11.2017
Aptauja: Vēlme vakcinēties pret Covid-19 pieaug
Ja plaša vakcinācija pret Covid-19 sāktos šobrīd, to būtu gatavi saņemt 54% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (31% – jā, 23% – drīzāk jā), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1700 Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar oktobra beigās iegūtajiem datiem, šobrīd iedzīvotāju gatavība vakcinēties ir augstāka, jo rudenī pret Covid-19 bija gatavi vakcinēties 47% respondentu (20% – jā, 27% – drīzāk jā). Tāpat janvāra beigās iegūtie dati atklāj, ka vakcinēties neplāno 31% (14% – drīzāk nē, 17% – nē), savukārt 15% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Atšķirības starp grupām
Augstāku gatavību vakcinēties pret Covid-19 uzrāda sievietes. Vīriešu vidū vakcinēties pret Covid-19 plāno 52% aptaujāto, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 57%. Starp vecumu grupām visbiežāk pret Covid-19 plāno vakcinēties iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem, kamēr visretāk – jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Vecumā no 55 līdz 74 gadiem būtu gatavi vakcinēties 61% aptaujāto, bet jauniešu vidū tikai 44%. Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas latviešu valodā runājošie ir biežāk norādījuši, ka vakcinēsies pret Covid-19. Latviešu vidū pret Covid-19 vakcinēties plāno 57% aptaujāto, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 38%. Interesanti, ka kopš oktobra beigām ir ievērojami palielinājušās atšķirības tieši pēc ģimenē lietotās sarunvalodas. Oktobrī pret Covid-19 bija gatavi vakcinēties 47% aptaujāto latviešu (20% – jā, 27% – drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% – jā, 18% – drīzāk jā). Redzams, ka krievvalodīgo gatavība vakcinēties trīs mēnešu laikā ir nedaudz samazinājusies, kamēr latviešu vidū tā ir pieaugusi.
Kā darbojas vakcīna?
Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle skaidro, ka organismā ar vakcīnu ievada m-RNS daļiņu, kas dod impulsu cilvēka organismam sintezēt SARS-CoV-2 vīrusa pīķa olbaltumu un organisma imūnā sistēma veido pretvielas jeb antivielas pret vīrusu. Ja vakcinēts cilvēks, kura organismā ir šīs antivielas, sauktas arī par imūnglobulīniem, ieelpo SARS-CoV-2 vīrusu, tad antivielas vīrusu neitralizē un slimība neattīstās. Cilvēks, kura asinīs ir antivielas pret konkrēto infekcijas aģentu, ir imūns pret šo aģentu un nevar saslimt. Ar vakcīnu palīdzību cilvēka organismā izstrādājas specifiska imunitāte. Eksperte uzsver, ka Eiropā pret Covid-19 infekciju izstrādātās vakcīnas ir piereģistrētas pēc trešās klīnisko pētījumu fāzes ar paātrinātas reģistrācijas nosacījumiem. Galvenās prasības – vakcīnām jābūt drošām un efektīvām, ko klīniskie pētījumi ir pierādījuši. Kolektīvās jeb t. s. “pūļa” imunitātes iegūšanai jāvakcinē ne mazāk kā 70% no pieaugušajiem iedzīvotājiem. Eiropas Savienības izvirzītais mērķis ir panākt šādu vakcinācijas aptveri līdz 2021. gada augustam.
Blaknes
Vakcīnu iespējamās blakusparādības (lieto arī apzīmējumu “nevēlami notikumi pēc vakcinācijas”) ir aprakstīti vakcīnu reģistrācijas dokumentācijā. Tās ir lokālas reakcijas vakcīnas ievadīšanas vietā, tādas kā apsārtums, pietūkums vai sāpes injekcijas vietā. Prof. B. Rozentāle skaidro, ka retāk ir arī vispārēja organisma reakcija pēc vakcīnas ievadīšanas: paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, vājums, muskuļu sāpes un locītavu sāpes. Minētās parādības izzūd 24-48 stundu laikā pēc vakcinācijas.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laika posmā no 20. līdz 23. janvārim, aptaujājot 1713 respondentus.
Aptauja: Vairums iedzīvotāju veselības aprūpes problēmās vaino nesakārtoto sistēmu
Vairums iedzīvotāju veselības aprūpes pašreizējās problēmās vaino nesakārtoto sistēmu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Pērn decembrī iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, kas, viņuprāt, vainojams pie problēmām pašreizējā veselības aprūpē – nepietiekams finansējums vai nesakārtota sistēma.
Vairums jeb 65% aptaujāto atzina, ka šādās problēmas vainojama nesakārtotā veselības aprūpes sistēma. Šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars pēdējos gados ir aptuveni nemainīgs, svārstoties pāris procentpunktu robežās.
Savukārt aptuveni katrs ceturtais jeb 27% aptaujāto uzskata, ka pie minētajām problēmām vainojams nepietiekamais finansējums. Šādu viedokli paudošu iedzīvotāju īpatsvars lielāks bijis 2003. un 2013.gadā, kad šis rādītājs fiksēts 35% līmenī.
Tikmēr astoņi procenti aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Aptauja: Vairums iedzīvotāju vēlas būtiski mainīt savu pašreizējo dzīvi
Vairums Latvijas iedzīvotāju vēlas būtiski mainīt savu pašreizējo dzīvi, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
2020.gada decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik bieži viņi izjūt vēlmi būtiski mainīt savu pašreizējo dzīvi.
Aptaujā noskaidrots, ka šādu vēlmi kopumā izjūt lielākā daļa jeb 81,9% iedzīvotāju – 51,4% aptaujāto šādu vēlmi izjūt dažkārt, savukārt vēl teju katrs trešais jeb 30,5% aptaujāto – bieži.
Jaunākais rādītājs ir augstākais pēdējo sešu gadu laikā, turklāt to iedzīvotāju īpatsvars, kas par vēlmi būtiski mainīt savu dzīvi domā bieži, gada laikā pieaudzis par aptuveni septiņiem procentpunktiem.
Turpretim vēl 13,2% iedzīvotāju atzina, ka nekad nejūt vēlmi būtiski izmainīt savu dzīvi.
Savukārt pieci procenti aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Aptauja: Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šogad nav satikuši savus radiniekus
39 % Latvijas iedzīvotāji šogad ne reizi nav satikuši un, visticamāk, arī Ziemassvētkos nesatiks savus radiniekus, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. Vairākums iedzīvotāju (71%) tāpēc jūtas apbēdināti, tomēr katrs trešais norādījis, ka svētku izjūtu palīdzētu radīt pārsteiguma dāvana no līdzcilvēkiem. Aicinot cilvēkus iepriecināt savus tuvākos Latvijā un ārzemēs Brīvdabas muzeja e-gadatirgus uzsāk kampaņu “Ar mīļumu”, kas piedāvā jau iesaiņotas dāvanas nosūtīt uzreiz saņēmējam.
Lielāko daļu (71%) no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šogad nav bijusi iespēja satikt savus radiniekus, šis fakts nomāc, viņi jūtas vientuļi un pat dusmīgi. Visbiežāk savus radiniekus nav satikuši seniori (41%), kas varētu būt skaidrojams ar to, ka cilvēki gados ir viena no Covid-19 lielākajām riska grupām. Līdz ar to, baidoties no vīrusa, ģimenes locekļi šobrīd izvēlas nesatikties ar senioriem.
“Šogad svētki noteikti būs citādi, nekā esam pieraduši, tomēr mums joprojām ir iespēja saglabāt tik iemīļoto Ziemassvētku tradīciju – savu tuvāko apdāvināšanu. 37 % aptaujāto norādījuši, ka būtu priecīgi saņemt pārsteiguma dāvanu, jo tas ir veids, kā šogad visdrošāk varam parūpēties viens par otru un izrādīt mīļumu. Tāpēc mēs sadarbībā ar Brīvdabas muzeja e-gadatirgus dalībniekiem uzsākam Ziemassvētku kampaņu “Ar mīļumu”, kurā egadatirgus.lv var iegādāties jau iesaiņotas dāvanas, kas pa tiešo tiks nosūtītas adresātam. Iegādājoties dāvanas virtuālajā gadatirgū, iespējams iepriecināt mīļos un vienlaikus atbalstīt arī vietējos amatniekus un mājražotājus,” stāsta Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.
Teju puse aptaujāto (47%) piekrīt, ka pandēmijas ierobežojumu laikā ir grūtāk uzturēt attiecības ar līdzcilvēkiem, jo cilvēki kopumā ir kļuvuši negatīvāki, vieglāk aizkaitināmi un neiejūtīgāki. Tomēr par spīti arvien jauniem un stingrākiem ierobežojumiem, piektdaļa iedzīvotāju meklē veidus, kā turpināt izrādīt rūpes, iejūtību un piedāvāt palīdzību.
Lai atvieglotu rūpes par dāvanām, kampaņā “Ar mīļumu” tās var izvēlēties vietējo amatnieku platformā www.egadatirgus.lv. Tirgotāji dāvanu glīti iesaiņos, pievienos personalizētu kartīti un ar projekta lieldrauga DPD starpniecību nogādās tieši saņēmējam. Tirgotāji, kas piedāvā iegādāties jau iesaiņotu dāvanu, mājaslapā atzīmēti ar atpazīšanās zīmi “Ar mīļumu”.
Brīvdabas muzeja e-gadatirgū apvienojušies jau vairāk nekā 220 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas, piedāvājot gan tradicionālus, gan mūsdienīgus darinājumus. Mājaslapā iespējams iegādāties vairāk nekā 2500 preču dažādās kategorijās, piemēram, tekstils, rotaslietas, pārtika un dzērieni. Pirmajos trīs darbības mēnešos egadatirgus.lv apmeklējuši vairāk nekā 46 tūkstoši interesentu.
Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dienā izdzer tikai litru ūdens vai pat mazāk!
Pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai katru dienu ir nepieciešams uzņemt aptuveni 2 litrus ūdens, jo tas regulē virkni veselībai un dzīvībai nozīmīgu procesu. Vienlaikus BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju dienā izdzer vidēji 1 litru ūdens vai pat mazāk, un tikai katrs trešais jeb 35% respondentu dienā izdzer aptuveni 2 litrus ūdens. Aptaujā secināts, ka 5% aptaujāto dienā vidēji izdzer 3 litrus ūdens vai pat vairāk, savukārt 3% snieguši atbildi, ka ūdeni ikdienā faktiski nelieto.
Pētījumā atklāts, ka mazāk ūdeni uzņem sievietes. Vīriešu vidū dienā vidēji 2 litrus ūdens izdzer 40% aptaujāto, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 31%. Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, ūdeni kopumā vairāk ikdienā uzņem gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem vidēji 2 litrus dienā izdzer 45% aptaujāto, vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem – ir 37%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem – 41%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 33%, vecumā no 55 līdz 63 gadiem – 28% un vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 32%.
Ūdens neatsveramā nozīme
Cilvēka organisms sastāv aptuveni no 60% ūdens. Tādēļ regulāra un pietiekama ūdens uzņemšana ir nepieciešama, lai organismā nodrošinātu homeostāzi jeb iekšējās vides nemainīgumu. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka pietiekama ūdens uzņemšana palīdz regulēt organisma temperatūru, izvadīt vielmaiņas gala produktus caur svīšanu, urināciju, defekāciju, uzlabot fizisko stāvokli un gremošanas procesus, kā arī vitamīnu, minerālvielu un citu nozīmīgu barības vielu uzsūkšanos. Tāpat pietiekama ūdens uzņemšana uzlabo metabolismu, palīdz zaudēt svaru, uzlabo kognitīvās spējas un vispārējo garastāvokli, aizsargā audu un locītavu veselības stāvokli, uzlabo šķidruma cirkulāciju organismā, kā arī samazina dažādu saslimšanu attīstību, piemēram, nierakmeņu veidošanos, aizcietējumu rašanos, hipertensiju un urīnceļu infekciju attīstību. Samazināts ūdens patēriņš var radīt dehidratāciju. Vieglos gadījumos parādās slāpes, sausa mute, samazināts urīna daudzums un tumša urīna krāsa, kā arī samazinās darbaspējas un apetīte, var būt galvassāpes, nogurums, pasliktinās ādas, audu un locītavu stāvoklis. Smagākos gadījumos tiek traucēta termoregulācija, paātrinās elpošana, sirdsdarbība, kam var pievienoties apjukums, šoks, krampji, akūta nieru mazspēja un pat nāve, norāda speciāliste.
Vēlamais ūdens daudzums
Vidēji dienā pieaugušam cilvēkam ieteicams izdzert 8 līdz 13 glāzes ūdens, kas atbilst aptuveni 2 litriem ūdens dienā. Vienlaikus Z. Zitmane uzsver, ka ūdens uzņemšanas daudzumu ietekmē vairāki faktori:
- klimata josla, vides temperatūra – ūdens patēriņš pieaugs karstās, mitrās vai sausās, kā arī kalnainās vietās;
- diēta – lietojot uzturā kofeīnu saturošus dzērienus, asus, sāļus vai saldus ēdienus, nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu;
- aktivitātes līmenis – fizisko aktivitāšu laikā ūdens ir jāuzņem pastiprināti;
- veselības stāvoklis – paaugstinātas temperatūras, vemšanas, šķidras vēdera izejas gadījumā nepieciešams papildu šķidrums;
- grūtniecības un krūts barošanas periodā nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu, ar krūti barojošas sievietes šķidrumu var uzņemt līdz pat 4 litriem dienā;
- uzmanīgiem jābūt ar kafiju, saldinātiem dzērieniem, alkoholu – lietojot šos dzērienus, būtu vēlams uzņemt papildu šķidrumu.
Attiecībā uz pārmērīgu ūdens uzņemšanu Z. Zitmane norāda: ja ūdens tiek uzņemts vairāk, nekā organisms spēj to izvadīt, var attīstīties elektrolītu disbalanss, samazinās nātrija jonu daudzums, kā rezultātā var parādīties galvassāpes, slikta dūša, vemšana un apjukums. Smagākos gadījumos arī krampji, muskuļu vājums, bezsamaņa un koma. Par uzņemtā šķidruma daudzumu organismā var liecināt urīna krāsa – koncentrēts urīns jeb tumša urīna nokrāsa liecina par nepietiekamu šķidruma uzņemšanu, bet hiperhidratācijas gadījumā urīns ir caurspīdīgs. Ja hidratācija ir pietiekamā līmenī, urīns ir viegli dzeltens.
Kā ar kafiju?
Kopumā 79% Latvijas iedzīvotāju ikdienā dzer kafiju. No aptaujātajiem 24% dienā vidēji izdzer vienu kafijas tasīti, 28% – 2, 15% – 3, 8% – 4, 4% – 5 un vairāk tasītes, kamēr 18% kafiju ikdienā nelieto, bet 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, atklāj BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti. Z. Zitmane skaidro, ka dienā atļautā kofeīna deva ir līdz 400 mg, kas atbilst aptuveni 4 kafijas krūzēm. Pārmērīgi lietojot kafiju vai kofeīnu saturošus dzērienus, var rasties miega traucējumi, nervozitāte, aizkaitināmība, nogurums, paātrināta sirdsdarbība, muskuļu trīce un galvassāpes. Kafija un kofeīnu saturoši dzērieni var pastiprināt arī atsevišķu medikamentu efektu. Eksperte atgādina, ka kafiju nav ieteicams lietot vakarpusē, jo tā var izraisīt un pastiprināt miega traucējumus, izjaucot miega ciklus. Tā rezultātā naktī var nenākt miegs, bet nākamajā dienā var būt nogurums un miegainība.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Aptauja: Vai Covid-19 laiks ir ietekmējis iedzīvotāju miega kvalitāti?
Pēdējā mēneša laikā 23% iedzīvotāju ir saskārušies ar miega traucējumiem (4% – bieži, 10% – dažreiz, 9% – reti), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 cilvēkus. Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, kad kopumā 29% iedzīvotāju piedzīvoja miega traucējumus, Covid-19 otrajā vilnī miega kvalitātes rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Tāpat aptaujā secināts, ka 74% respondentu miega kvalitāte pēdējā mēneša laikā nav mainījusies.
Pavasarī Covid-19 bija kas jauns, nezināms un biedējošs, tādēļ, iespējams, tam bija lielāks efekts arī uz cilvēku miega kvalitāti, tomēr šobrīd situācija turpina saasināties un vispārējā satraukuma līmenim atkal varētu būt vērojams pieaugums, situāciju vērtē psihoterapeits Andris Veselovskis. Ja vasarā situācija normalizējās un cilvēki atguva pārliecību par pārskatāmu nākotni, ienākumiem un veselību, tad šobrīd situācija strauji virzās pretējā virzienā. Skaidrs, ka krīze liek pastiprināti domāt par veselību, darbu un jaunajiem apstākļiem, turklāt jāatceras, ka krīzes laiks cilvēkus sašķeļ arī pēc darba apjoma – daļai darba nav un miega kvalitāti ietekmē tieši satraukums par ienākumiem, savukārt citiem darba apjoms ir ievērojami audzis, radot pārslodzi un miega traucējumus, piemēram, veselības aprūpes darbiniekiem. Tāpat miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas. Vienlaikus eksperts atklāj, ka daļa cilvēku mēģina “miegā paslēpties”, guļot pārmērīgi daudz un tādējādi cenšoties izvairīties no pastāvošām problēmām.
Eksperts norāda, ka miega uzlabošanai svarīgi ir mazināt vispārējo stresa līmeni. Skaidrs, ka ir nepieciešams iegūt uzticamu aktuālo informāciju par valstī notiekošo, tomēr ziņu skatīšanos būtu vēlams ierobežot līdz vienai reizei dienā, lai lieki nenoslogotu prātu un neradītu papildu negatīvas domas. Šobrīd īpaši svarīgas ir kustības – fiziskas aktivitātes un komunikācija ar citiem, pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem. Tāpat katram ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns tuvākajām dienām, šobrīd labāk fokusēties uz to, kas katram jāizdara tuvā un pārredzamā nākotnē. Speciālists atgādina, ka stresa samazināšanai der aktivitātes, kuras sniedz pozitīvas emocijas: dziedāšana, pastaigas, literatūra, filmas, meditācija un citas.
Pirms došanās gulēt būtu ieteicams nedarīt neko uzbudinošu, piemēram, izvairīties no telefona un datora lietošanas, kā arī nevajadzētu aizrauties ar trekniem ēdieniem un alkoholu. Pirms miega var palasīt labu grāmatu vai paklausīties mierīgu mūziku. Tāpat svarīgi, ka vide guļamistabā ir mierīga, klusa un pietiekami tumša. Jāatgādina arī par piemērota matrača un spilvena izvēli.
Speciālists aicina krīzi pieņemt kā šī brīža dzīves sastāvdaļu un dzīvot ar pārliecību, ka ar šiem izaicinājumiem var tikt galā.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2779 respondentus.
Aptauja: Trešdaļa dāvanu iesaiņojuma nonāk sadzīves atkritumos
Līdz ar Ziemassvētku tuvošanos arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju steidz sarūpēt dāvanas saviem tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. Lai gan, kā ierasts, svarīgākais ir dāvanu saturs, vairāk nekā divas trešdaļas jeb 65% Latvijas iedzīvotāju mēdz parūpēties arī par atbilstošu dāvanas noformējumu, liecina Latvijas Zaļā Punkta aptauja par dāvanu saiņošanas paradumiem. Diemžēl vienprātības par to, ko iesākt ar dāvanu papīriem, maisiņiem un citiem iesaiņojuma veidiem pēc dāvanu izsaiņošanas, iedzīvotāju vidū nav, un 31% aptaujāto tos vienkārši izmet sadzīves atkritumos.
Kā rāda aptaujas rezultāti, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dāvanu iesaiņošanai izvēlas dāvanu papīru un papīra dāvanu maisiņus, bet ievērojami mazāk ir tādu, kas dāvanas ievieto kartona kastītēs, auduma maisiņos, ietin kreppapīrā vai īpašā plastikāta materiālā. Diemžēl tikai 25% iedzīvotāju dāvanu iesaiņojumus pirms izmešanas sašķiro pēc iepakojuma veida un izmet konkrētajam materiālam paredzētajā šķiroto atkritumu konteinerā. Viskūtrākie dāvanu iesaiņojuma šķirotāji ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri arī salīdzinoši retāk pēc dāvanu atvēršanas iesaiņojumu glabā un izmanto atkārtoti, bet ievērojami biežāk nekā citas sabiedrības grupas izmet to sadzīves atkritumos (53%).
“Kuram gan nepatīk saņemt dāvanas! Tikpat svarīgs ir arī dāvināšanas prieks, redzot, ka izdevies “trāpīt desmitniekā” un pasniegt otram kaut ko ļoti kārotu un skaistu. Taču tajā brīdī, kad dāvana izsaiņota, ietinamais materiāls visbiežāk kļūst par atkritumiem. Apkārtējā vide gan nav pārāk priecīga, ja to “apdāvinām”, izmetot šos atkritumus, kur pagadās – sevišķi, ja dāvanu iesaiņojums ir neorganisks, piemēram, plastikāta iesaiņojuma materiāli. Tādēļ svētku laikā aicinām divreiz padomāt, vai dāvana tās saņēmējam sagādās lielāku prieku, ja būs ietīta košā plastikāta plēvē? Vai varbūt bez šāda iesaiņojuma var iztikt un dāvanu noformēt, izmantojot radošākus paņēmienus un dabai draudzīgus materiālus, tādus kā papīrs, kartons un dažādi dabas materiāli? Mēs iesakām parūpēties par dāvanu iesaiņojuma otro dzīvi, atrodot tam atkārtotu pielietojumu vai vismaz izmetot to tam paredzētajā vietā,” norāda Latvijas Zaļā Punkta direktors Kaspars Zakulis.
Tiesa, aptauja uzrāda arī kādu pozitīvu tendenci, proti, kopumā vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēc dāvanu atvēršanas tās iesaiņojumu izmanto atkārtoti. Kā skaidro Latvijas Zaļā Punkta direktors, tas ir saprātīgs risinājums ne tikai no vides aizsardzības, bet arī finansiālā aspekta. Jo, lai gan vairāk nekā ceturtdaļa jeb 28% Latvijas iedzīvotāju uzskata tēriņus Ziemassvētku vai Jaungada dāvanu saiņošanai par lieku naudas izšķērdēšanu, vairumam tomēr ir svarīgi parūpēties par skaistu iesaiņojumu. Dāvanu noformējumam ik gadu tiek atvēlēta naudas summa, kas svārstās no dažiem desmitiem centu līdz vairāk nekā 20 eiro. Tikai aptuveni trešā daļa jeb 33% aptaujāto atzīst, ka dāvanu saiņošanai tērē līdz 5 eiro, 18,9% – tam atvēl 5-10 eiro, 6,8% – 10-20 eiro, bet 7,3% dāvanu saiņošanai tērē vairāk nekā 20 eiro.
Latvijas Zaļais Punkts iedzīvotāju aptauju veica sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018. gada novembrī, internetā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Latvijas Zaļais punkts
Aptauja: Teju puse Latvijas iedzīvotāju izjutuši sabiedrības agresiju… Covid-19 sekas?
Teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no sabiedrības, liecina aptieku tīkla “Apotheka” un tirgus pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja.
Aptaujā tostarp secināts, ka 22% respondentu pēdējā mēneša laikā izjutuši agresivitāti no līdzcilvēkiem, bet 24% atzinuši, ka paši pēdējā mēneša laikā jutušies agresīvāk noskaņoti nekā ierasts.
Visvairāk sabiedrības agresiju izjutušas sievietes, kuras šādu nostāju paudušas 51% gadījumu, bet vīrieši to izjutuši retāk, proti, kopumā 43% aptaujāto pauduši šādu nostāju.
Ar sabiedrības agresiju visvairāk saskārušies jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas sniedza šādu atbildi 60% gadījumu. Vecuma grupā no 30 līdz 59 gadiem to izjutuši 48% iedzīvotāju, bet vecumā no 60 līdz 74 gadiem – 38% iedzīvotāju.
Arī līdzcilvēku agresiju nedaudz biežāk izjutušas sievietes. Attiecīgi 24% aptaujāto sieviešu pauduši šādu nostāju, kamēr vīriešu vidū – 21%. Visvairāk ar to sastapušies jaunāki cilvēki – teju katrs trešais jeb 28% aptaujāto vecumā no 18 līdz 39 gadiem, 24% – vecumā no 40 līdz 49 gadiem, 20% – vecumā no 50 līdz 59 gadiem un 13% – vecumā no 60 līdz 74 gadiem.
Katra ceturtā respondente norāda, ka biežāk nekā parasti jutušās agresīvi, kamēr vīrieši vidū šādu nostāju pauž 22%. Agresīvs noskaņojums visvairāk (36%) novērots no 18 līdz 29 gadu vecumā, bet vismazāk – 50 līdz 74 gadu vecumā, kur šādu atbildi snieguši 16% aptaujāto.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Norstat” laika posmā no 8. līdz 15.decembrim, aptaujājot 1010 respondentus.
Aptauja: Teju katrs ceturtais iedzīvotājs pie datora vidēji dienā pavada vismaz 9 stundas!
Ilgstoša atrašanās pie datora un viedierīcēm ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan darba, gan izklaides vajadzībām. To apliecina arī jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti. Pētījumā secināts, ka 4% respondentu gan darba, gan izklaides vajadzībām pie datora vai viedierīcēm katru dienu pavada vidēji līdz vienai stundai, 20% – 1-2 stundas, 24% aptaujāto – 3-4 stundas, 13% – 5-6 stundas, 14% – 7-8 stundas, 16% – 9-10 stundas, savukārt 7% katru dienu vidēji pie datora un viedierīcēm pavada 11 un vairāk stundas.
Pētījuma rezultātos secināts, ka kopumā vidēji ilgāku laiku pie datora un viedierīcēm pavada sievietes. 26% aptaujāto sieviešu pie datora un viedierīcēm vidēji dienā pavada 9 stundas un ilgāk, savukārt vīrieši vidū šis pats rādītājs ir 20%. Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, visvairāk pie datora un viedierīcēm laiku pavada iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. 42% aptaujāto šīs vecuma grupas respondentu pie datora un viedierīcēm dienā pavada 9 stundas un vairāk, kam seko iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (30%) un jaunieši no 18 līdz 24 gadiem (23%). Reģionālā griezumā 32% rīdzinieku norādījuši, ka pie datora un viedierīcēm dienā vidēji pavada 9 stundas un vairāk, kam seko Vidzemes iedzīvotāji (22%), kurzemnieki (18%), Latgales reģiona iedzīvotāji (16%) un zemgalieši (16%).
Sēdošā dzīvesveida sekas
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids var izraisīt aptaukošanos, paaugstināt sirds un asinsvadu slimību riskus, pasliktināt plaušu veselību, radīt papildu slodzi kauliem, kā arī izraisīt galvassāpes un muskuļu novājināšanos. Ilgstošs darbs pie datora var negatīvi ietekmēt redzi – acis tiek mirkšķinātas retāk, tāpēc rodas acu sausums, kas izraisa nogurumu un diskomfortu, dažkārt var pat rasties iekaisums. Tāpat var rasties arī muguras problēmas – ilgstoši sēžot, mugurkaula jostas daļas muskuļi atslābst un samazinās jostas daļas izliekums. Tā rezultātā palielinās spiediens uz starpskriemeļu diskiem, kas bieži vien izraisa sāpes. Speciāliste atgādina, ka, ilgstoši lietojot datora tastatūru un peli, var rasties karpālā kanāla sindroms, kas var radīt sāpes un tirpoņu plaukstās un pirkstos.
Kā mazināt sēdošā dzīvesveida riskus?
Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka cilvēkiem, kuriem ir sēdošs dzīvesveids, ir īpaši jārūpējas par veselīgu un sabalansētu uzturu. Saldumu un citu uzkodu vietā būtu ieteicams izvēlēties svaigus dārzeņus vai augļus, sulu un gāzētu dzērienu vietā izvēlēties ūdeni vai tēju. Veselīgāk būtu ņemt līdzi uz darbu mājās pagatavotas pusdienas, nevis izvēlēties pusfabrikātus vai maizītes. Strādājot pie datora, vēlams ik pēc 40-60 minūtēm izkustēties, piemēram, pastaigāties pa biroju vai izstaipīties. Šajā laikā ieteicams arī vēdināt darba kabinetu, lai atgriežoties varētu strādāt svaigā gaisā. Acu atpūtināšanai pauzes jātaisa biežāk, bet īsākas, piemēram, ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes jāskatās tālumā, piemēram, ārā pa logu.
Lai mazinātu sēdošā dzīvesveida negatīvo ietekmi, uz darbu ieteicams doties kājām. Katru dienu vēlams pastaigāties 30-60 minūtes, kā arī ieteicams nodarboties ar citām sportiskām aktivitātēm. Nav ieteicams bez ārsta konsultācijas veikt spēka treniņus, tā vietā labāk izvēlēties skriešanu, peldēšanu, slēpošanu vai dejošanu, kur jāizmanto vairākas muskuļu grupas.
Tāpat īpaša uzmanība ir jāpievieš darba vietas iekārtojumam – ieteicams izvēlēties ergonomisku krēslu ar regulējamu augstumu un muguras daļas leņķi. Jāsēž tā, lai kājas balstītos pret grīdu, ceļiem jābūt 90 grādu leņķī, bet elkoņus vajadzētu atbalstīt pret galdu tā, lai pleci nebūtu sasprindzināti. Datora monitoram jāatrodas acu līmenī, lai nebūtu jāsasprindzina mugura. Ja lieto peli, vēlams izmantot mīkstu paliktni plaukstas locītavas atbalstam.
Sociālo tīklu lietošana
Viens no populārākajiem laika pavadīšanas veidiem pie datora vai viedierīcēm ir sociālo tīklu lietošana. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: lielākā daļa jeb 86% respondentu ikdienā lieto sociālos tīklus. Vidēji līdz vienai stundai dienā sociālajos tīklos pavada 38% respondentu, 1-2 – 29%, 3-4 stundas – 12%, bet vairāk nekā 5 stundas dienā sociālajos tīklos pavada 6% aptaujāto, savukārt 13% sociālos tīklus nelieto. Pētījuma rezultātos secināts, ka izteikti biežāk sociālos tīklos lieto jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kā arī, palielinoties respondentu vecumam, sociālajos tīklos pavadītā laika daudzums samazinās.
Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka mūsdienās virtuālā telpa ir kļuvusi par būtisku reālās dzīves sastāvdaļu, tomēr cilvēkam ir svarīgi atrast līdzsvaru starp virtuālo un klātienes komunikāciju. Speciālists skaidro, ka problēmas rodas tad, kad cilvēks “iestrēgst” un kļūst atkarīgs tikai no vienas vides, piemēram, ja jaunietis pārāk aizraujas ar datorspēlēm un nespēj komunicēt ar vecākiem un vienaudžiem. Tāpat cilvēki var kļūt atkarīgi cits no cita arī “reālajā dzīvē,” tādējādi nespējot apgūt modernās tehnoloģijas.
Psiholoģiskā apbalvojuma meklējumos
Dr. A. Veselovskis norāda, ka sociālajos tīklos līdzīgi kā reālajā vidē veidojas interešu grupas un informācijas burbuļi. Ja cilvēks sociālajos tīklos dalās ar pārdomām, idejām, bildēm un video, tiek saņemta atgriezeniskā saite (iespēja uzspiest “patīk,” “dalīties” un “komentēt”), kas rada jaunu stimulu dalīties ar saturu, lai turpinātu saņemt cilvēku novērtējumu. Tā rezultātā cilvēks var pazaudēt sevi, zaudēt kopainu par apkārt notiekošo, kā arī kļūt par atkarīgu no citu cilvēku uzspiestajiem “patīk.”
Eksperts arī norāda, ka Covid-19 krīze ir saasinājusi sabiedrības iekšējās attiecības, jo nepārtraukti parādās informācija par to, kā būtu pareizi rīkoties, cilvēki tiek ierobežoti, parādās ekonomiskie un veselības riski. Ņemot vērā, ka cilvēki nereti informāciju gūst tieši no sociālajiem tīkliem, būtu ieteicams dozēt informācijas patēriņu, piemēram, ziņas skatīties reizi dienā, lai uzzinātu aktuālos notikumus. Pretējā gadījumā cilvēki pārmērīgi satraucas, pasliktinās miegs, saasinās attiecības ģimenē un vājinās darbaspējas. Tāpēc ieteicams meklēt jaunas ķermeni un prātu stiprinošas aktivitātes, piemēram, sports, pastaigas (ārpus pūļa), dziedāšana, dejošana, kā arī jāmeklē jauni hobiji.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada martā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Autors: Benu Aptieka
Aptauja: Šobrīd tuvinieku strīdi notiek biežāk nekā pavasarī
Aizvien pieaugošā Covid-19 izplatība ir liels izaicinājums ne vien Latvijas veselības aprūpes sistēmai, bet arī iedzīvotāju mentālajai veselībai un cilvēku savstarpējām attiecībām. Straujās pārmaiņas ikdienā, satraukums par veselību un nākotni, kā arī attālinātais darbs un bērnu mācības rada papildu slodzi un var saasināt arī savstarpējās attiecības. Dati parāda, ka 13% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 laikā biežāk sākuši strīdēties ar tuviniekiem (3% – izteikti biežāk, 10% – nedaudz biežāk nekā parasti). Salīdzinājumā ar šī gada aprīlī veikto aptauju rudenī strīdi ar tuviniekiem notiek biežāk, jo pavasarī tikai 6% atzīmējuši, ka attiecības ar tuviniekiem pasliktinājušās un strīdi kļuvuši par biežāku parādību.
Tāpat jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati parāda, ka 78% Covid-19 attiecības ar tuviniekiem nav mainījis, 5% pauduši viedokli, ka strīdu šobrīd ir mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Krīzes uztveres fāzes
Sistēmiskā ģimenes psihoterapeite un pedagoģijas doktore Maija Biseniece skaidro, ka vairāku psihoterapijas virzienu pētnieki ir izdalījuši cilvēku reakcijas fāzes krīzes situācijās, kur katrai ir raksturīgas atšķirīgas izjūtas. Pirmā ir šoks – iekšējs apdullums, emocionāla anestēzija, kurai seko nākamā fāze ar izjūtu, ka “tā ir kļūda”, “tas nenotiek – tā nevar būt”, psihe mēģina izglābties, noliedzot situāciju un attālinot sevi no šiem notikumiem. Pēc tam sākas aizsardzības mehānisms – noliegums – pretestība sarežģītai informācijai, piemēram, ka cilvēks ir inficējies. Sākot samierināties ar notikumu, cilvēki nonāk dusmu un vainošanas fāzē. Droši vien katrs ir izjutis vēlmi vainot dažādu valstu valdības, veselības organizācijas vai līdzcilvēkus. Aiz spēcīgajām dusmām slēpjas citas dziļākas izjūtas – bezspēcība, ievainojamība un kontroles zaudēšana. Šajā pandēmijas laikā pētnieki izceļ, ka izteikti izjūtam – kontrole pār pasauli vairs nav pašu cilvēku rokās. Tad rodas vēlme pieslieties kādai sazvērestības teorijai, kas novērš uzmanību no nepatīkamajām izjūtām par kontroles zudumu pār savu dzīvi, jo tās piedāvā vienkāršu skaidrojumu. Kontroles trūkums var izraisīt paniskas bailes, dziļu izmisumu, panikas lēkmes un vientulības izjūtu, kas virza uz izolētību un depresiju, ko raksturo nemiers un apjukums un raksturīgās psihosomatiskās izpausmes. Eksperte uzsver, ka šajā laikā ir izteikta iekšēja cīņa starp divām atšķirīgām tendencēm. No vienas puses, ir vēlme, lai nekas nemainās un situācija būtu kā agrāk, bet no otras puses, ir sapratne, ka gaidāmas izmaiņas un ierobežojumi, kuriem jāpielāgojas.
Savstarpējās attiecības pandēmijas laikā
M. Biseniece norāda, ka gan visā sabiedrībā kopumā, gan katrā ģimenē atsevišķi katrs pārdzīvo Covid-19 radītās emocionālās svārstības, un savstarpējās attiecības tiek īpaši bojātas, ja dažādu jautājumu risināšanā tiek izmantotas dusmas vai aizkaitinājums. Šobrīd daudz laika tiek pavadīts kopā un tuvinieki nonāk daudz ciešākā kontaktā, kas, iespējams, lielai daļai cilvēku atšķiras no ierastā ikdienas ritma. Turklāt ir jādalās ar telpu, laiku, datoru un citiem sadzīves priekšmetiem, kas var radīt nesaprašanos un konfliktus. Tāpat svarīga ir laika un pienākumu godīga sadale. Piemēram, ja abiem vecākiem mājās ir jāstrādā un arī jāveic vecāku pienākumi, sekojot bērna mācībām, tad ir nepieciešama skaidra un godīga vienošanās. Pretējā gadījumā konflikti ir neizbēgami.
M. Biseniece norāda, ka Covid-19 laikā spriedze īpaši pieaug pāru attiecībās, jo pret svešiniekiem cilvēkam ir tendence būt uzmanīgam un kontrolēt savas emocionālās izpausmes, bet pret savējiem emociju kontrolei nepietiek spēka un tā mazinās. Speciāliste uzsver, ka vēl sliktāk ir gadījumos, kad tuvinieki tiek izmantoti, lai izlādētu savas negatīvās emocijas, trauksmi un dusmas, aiz kurām patiesībā slēpjas bailes. Tas ģimenes locekļus atgrūž, uzkrājas aizvainojumi un vairojas dusmu enerģija. Ir ļoti svarīgi, ka ģimenē katrs pieliek savus pūliņus un neļaujas emociju izvirdumiem, kas pašam konkrētajā brīdī sniedz atvieglojuma sajūtu, bet ilgtermiņā rada attiecību sarežģījumus.
Attiecību stiprināšana Covid-19 laikā
Krīzes situācijās attiecību nozīme tuvinieku vidū tikai pieaug, jo savstarpējais atbalsts vislabāk palīdz tikt cauri grūtībām. M. Biseniece uzsver, ka krīze ir laiks, kad sevišķi svarīga ir abpusēja laika un pienākumu plānošana – kopīgi jāvienojas par darbu, bērniem un mājasdarbiem veltīto laiku, kā arī citiem pienākumiem. Jāatceras, ka ģimene ir komanda, kurai arī jāstrādā kā komandai, proti, visiem kopā. Tāpat speciāliste atgādina, ka krīzes laiks sniedz iespēju mācīties uzklausīt, nepārtraukt, izprast atšķirīgas emocijas un saprast arī pašiem sevi. Laikā, kad internetā parādās daudz dažādu sazvērestības teoriju un pretrunīgu viedokļu, jācenšas neuzspiest savu viedokli kā vienīgo pareizo.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.
APTAUJA: SIEVIETES VALENTĪNDIENĀ LABPRĀTĀK SAŅEMTU ZIEDUS, VĪRIEŠI –PARTNERES GATAVOTAS ROMANTISKAS VAKARIŅAS VAI CEĻOJUMU
Tuvojoties mīlestības svētkiem jeb Valentīndienai, cilvēki steidz lūkot, ar ko iepriecināt savas otrās pusītes. Lai noskaidrotu, kas šogad ir visgaidītākais pārsteigums Valentīndienā, t/c “Origo” aptaujāja vairāk nekā 2 000 cilvēkus.
Savās atbildēs visbiežāk respondenti atzīmēja, ka Valentīndienā vēlas saņemt ziedus (19%), romantisku atputu SPA centrā (17%), mājās gatavotas vakariņas (13%), ceļojumu (12%) un juvelierizstrādājumus (12%). Tomēr atšķirīgas vēlmēs ir vērojamas starp dzimumiem. Ja sievietes vēlas, lai kungi viņas lutina ar ziediem (24%) vai romantisku atpūtu SPA centrā (18%), tad kungi vēlas doties kādā ceļojumā (17%) vai baudīt mīļotās pagatavotas vakariņas romantiskā gaisotnē (17%).
Lai arī romantiska atpūta SPA centrā kopumā ir viens no biežāk atzīmētajiem variantiem, kā visiecienītāko dāvanu to izvēlas gan sievietes, gan vīrieši vecumā no 25 līdz 39 gadiem (20%), un īpaši sievietes vecuma grupā no 39-55 gadiem (26%).
“Tuvojoties Valentīndienai, nomnieku novērojumi liecina, ka pircēji arvien vairāk meklē un interesējas par dāvanām pretējam dzimumam, un meklē padomu pie pārdevējiem. Tā kā esam arī pilsētas transporta centrālais mezgls, steidzoties pie savām otrajām pusēm, cilvēki pa ceļam bieži iegādājas ziedus un saldumus. Tomēr tik pat liela daļa cilvēku pret dāvanu izvēli attiecas nopietnāk un pavada ilgāku laiku, izvēloties, ar ko iepriecināt savus mīļos,” savos novērojumos dalās tirdzniecības centra “Origo” vadītājs Aleksandrs Ņemirovskis.
Arī šajos svētkos tirdzniecības centrs “Origo” ir apkopojis vairākas idejas dāvanām viņai un viņam, kas Valentīndienu padarīs īpaši personisku.
DĀVANU IDEJAS VIŅAI
- Biļetes uz pasākumu elegantā ietvarā
Mēdz teikt, ka dāvanas iesaiņojums ir neatņemama tās sastāvdaļa. Tāpēc iepriecini savu mīļoto ar elegantu vakara somiņu, kurā vari paslēpt Valentīndienas pārsteigumu – koncerta vai teātra biļetes uz kuru doties svētku pievakarē.
- Rokas pulkstenis
Rotaslietas novērtēs jebkura dāma, tāpēc pulkstenis būs droša izvēle, jo tā būs ne vien skaista un praktiska dāvana, bet arī ir gaumīgs ikdienas aksesuārs, kurā ieskatoties, mīļotā ikreiz atcerēsies par tā dāvinātāju.
- Iepirkšanās diena divatā
Nav noslēpums, ka viena no sieviešu vājībām ir kurpes, tādēļ mīļoto iepriecināsi, ļaujot viņai vaļu tās izvēlēties un veltot dienu, lai iepirktos. To var noformēt gan kā dāvanu karti, gan kā radoši uzrakstītu vēstuli. Protams, šajā iepirkšanās ceļojumā dodies savai mīļotajai līdzi.
- Personalizēts kulons
Sieviete ļoti novērtē, ka mīļotais atceras abiem nozīmīgus notikumus un datumus. Izvēlies kulonu, ko personalizē ar jums abiem nozīmīgu ierakstu, vai datumu, piemēram, dienu, kad iepazināties. Šāds kulons būs lielisks aksesuārs, savukārt tajā ietvertais notikums allaž paliks atmiņā.
- Ceļojuma soma vai kosmētikas maks
Elegants kosmētikas maks skaistuma piederumu organizēšanai vai sievišķīga ceļojumu soma iepriecinās partneri, kurai komandējumi un ceļošana ir gluži vai ikdiena. Turklāt nākamo kopīgo ceļojumu varat saplānot jau Valentīndienas vakarā!
DĀVANU IDEJAS VIŅAM
- Vīna piederumi
Mēdz teikt, ka vīrieša gaume ir jāvērtē pēc vīna izvēles, taču vīna malkošanas process kļūst vēl baudāmāks ar elegantiem vīna servēšanas piederumiem. Komplektā ar izsmalcinātu vīnu un mīļotās sabiedrību, Valentīndiena būs romantiskiem brīžiem pilna.
- Tauriņš
Kakla tauriņš, kurš nu ir ieguvis otro elpu, jau izsenis ir simbolizējis vīrišķīgu eleganci. Izvēloties šādu dāvanu, droši variet arī ieplānot apmeklēt teātri vai operu.
- Sporta “gadžeti”
Ja vīrietis ikdienā aizraujas ar sportiskām aktivitātēm, tad viņu noteikti iepriecinās kāds no daudzajiem sportam paredzētajām “gadžetiem”, piemēram, viedpulkstenis, kas fiksēs paveikto, vai arī izturīga videokamera, spilgtāko mirkļu iemūžināšanai.
- Grāmata
Mīļoto patiesi interesējoša grāmata būs paliekoša un personiska dāvana, kas apliecinās, cik labi pazīsti savu otro pusīti.
- Masāžas eļļa un pirts piederumi
Pēc nogurdinošas darba nedēļas īpaši patīkami ir relaksēties karstā pirtī. Turklāt ar veselīgām un aromātiskām eļļām šo procedūru var pārvērst romantiskā masāžā.
Aptauja veikta t/c “Origo” sociālo mediju vietnēs, un kopumā uz to atbildējuši 2120 interneta lietotāji, no kuriem lielāko daļu jeb 1678 atbildes ir sniegušas sievietes.
Par t/c “Origo”:
“Origo” ir mūsdienīgs iepirkšanās centrs pašā Rīgas centrā blakus centrālajam pilsētas transporta mezglam. Tā kā tirdzniecības centrs ir savienots ar centrālo dzelzceļa staciju, tam ir liela loma gājēju ikdienas dzīvē. “Origo” ir lielisks paraugs daudzfunkcionālai attīstībai, apvienojot iepirkšanos, ēdināšanu, pakalpojumus un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tirdzniecības centrs “Origo” ir GALACTICO alianses biedrs.
Aptauja: puse strādājošo turpina veikt darba uzdevumus arī atvaļinājumā
Katrs otrais jeb 51% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, secināts vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu atvaļinājumu paradumu tendences. Turklāt katrs septītais strādājošais starp aptaujas respondentiem atzina, ka šajā gadā atvaļinājumu neplāno izmantot.
Aptaujas rezultāti atklāja, ka visbiežāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistītus uzdevumus turpina veikt vadības pozīcijās strādājošie – 80% augstākā, 78% vidējā un 70% zemākā līmeņa vadītāji. Salīdzinoši retāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistīti uzdevumi bijuši, piemēram, speciālistiem 43%, asistentiem 34%, strādniekiem 33%.
“Salīdzinot šī gada aptaujas rezultātus ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms diviem gadiem, jāsecina, ka tendences atvaļinājuma izmantošanā nav mainījušās, joprojām lielai daļai atvaļinājums ir vien periods, kurā, iespējams, mierīgākā režīmā veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Lai jebkuram darbiniekam, neatkarīgi no ieņemamā amata un pienākumiem, būtu iespēja doties atvaļinājumā un pilnībā atpūsties no ikdienas darba pienākumiem, saglabājot savu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, būtiska ir atvaļinājumu plānošana, ietverot arī prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu,” norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. “Arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu darbā, tieši pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai un aktivitāšu plānošanai ārpus darba ikdienas dzīves, ir ļoti būtiska loma, ko nevajadzētu ignorēt.”
Katrs ceturtais jeb 25% strādājošo aptaujas dalībnieku atzīmēja, ka atvaļinājuma laikā atbildēja uz telefona zvaniem, 12% veica darbu ar datoru, tikpat, 12%, vismaz reizi atvaļinājuma laikā atgriezās darbā, lai veiktu kādu uzdevumu, turklāt 2% atvaļinājumu pārtrauca un atgriezās darbā.
Atgriežoties no atvaļinājuma, gandrīz 17% jeb katrs sestais apgalvo, ka nejūtas atpūties, 56% jūtas daļēji atpūtušies, bet 28% atklāja, ka pēc atvaļinājuma ir pilnībā atpūtušies. Salīdzinoši lielāks skaits strādājošo, kuri pēc atvaļinājuma nejūtas atpūtušies, ir vecuma grupā no 25 līdz 54 gadiem.
Katrs trešais šobrīd strādājošais starp aptaujas dalībniekiem atzina, ka atvaļinājuma grafiks ir atkarīgs no sezonalitātes – 12% atklāja, ka vasaras sezona pārstāvētajā nozarē ir ļoti noslogota, tāpēc šajā periodā parasti nav iespējams, tikpat daudzi, 12%, atzina, ka ziemas periodā atvaļinājumu iegūt ir grūtāk, 4% pavasaris, bet 3% rudens sezona ir ļoti aktīva un parasti atvaļinājumā tikt ir daudz grūtāk. Savukārt, 11% ir citi ietekmējošie ar nozari saistošie faktori, atvaļinājuma plānošanā, bet 58% atvaļinājuma grafiku sezonalitāte un nozares specifika neietekmē un to var salīdzinoši brīvi plānot.
Respondenti, kuri norādīja, ka atvaļinājumu jau izmantojuši, visbiežāk to pavadījuši Latvijā, 53%, ārzemēs 18%, bet 29% atzina, ka atvaļinājumu plāno, lai to izdotos pavadīt gan atpūtai Latvijā, gan ārpus tās.
Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja, kas norisinājās no šī gada 25. jūlija līdz 12. augustam interneta vidē, piedalījās 961 respondents.
Autors: CV-Online Latvia
15.09.2019.
Aptauja: Pieaug iedzīvotāju vēlme pēc cenzūras
Šogad pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka būtu jāaizliedz cilvēkiem izteikt tādus politiskus uzskatus, kas varētu kaitēt valstij, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Šī gada sākumā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, vai, viņuprāt, būtu jāaizliedz cilvēkiem izteikt tādus politiskus uzskatus, kas varētu kaitēt valstij.
Janvārī 27% pilnībā piekrita minētajam apgalvojumam, šādi domājošu cilvēku īpatsvaram gada laikā pieaugot par sešiem procentpunktiem. Vēl 41% minētajam apgalvojumam piekrita daļēji. Līdz ar to kopumā cenzūru atbalstītu 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Šogad fiksētais rādītājs ir viens no augstākajiem pēdējo gadu laikā.
Pretēju viedokli šogad pauduši 24% iedzīvotāju. Pret viedokļu paušanas ierobežošanu kopumā šogad iestājušies par pieciem procentpunktiem mazāk respondentu nekā pērn.
Vēl 12% iedzīvotāju nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Autors: nozare.lv
09.05.2020.
Aptauja: Pandēmijas laikā daļa Latvijas iedzīvotāju veselīgam uzturam pievērš vairāk uzmanības
Covid-19 infekcijas uzliesmojums būtiski mainījis iedzīvotāju ikdienu un līdz ar to arī ēšanas paradumus – tā atzinis katrs sestais jeb 17% Latvijas iedzīvotāju, liecina “Mēness aptieka” un tirgus pētījumu aģentūras “NielsenIQ” veiktā aptauja.
Aptaujas dati liecina, ka 9% jeb teju katrs desmitais atklājis, ka savā ēdienkartē iekļāvis vairāk veselīgas pārtikas. Savukārt 7% respondentu mainījuši ēšanas paradumus, šajā laikā vairāk sekojot produktu uzturvērtībai, tikmēr 2% atklāj, ka izvēlas tikai un vienīgi vitamīniem un uzturvielām bagātu pārtiku. Visvairāk ēšanas paradumus mainījuši gados jauni cilvēki vecumā no 16 līdz 24 gadiem (50%), taču pozitīvas izmaiņas ikdienas uzturā veikuši arī cilvēki vecumā no 45 līdz 64 gadiem (35%).
Tajā pašā laikā 72% no aptaujas dalībniekiem nav mainījuši savus ēšanas paradumus un 10% par to nav pat aizdomājušies. Visbiežāk ēšanas paradumus nav mainījuši iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Iespējams, tā kā vairumam iedzīvotāju jāapvieno attālinātais darbs ar rūpēm par ģimeni un bērniem, maltīšu plānošanai un veselīgas diētas plāna izstrādei laika nepietiek.
“Veselīgs miegs un pareizs uzturs būtiski ietekmē mūsu darba spējas un stresa toleranci. Tas ir it īpaši svarīgi dzīvojot šajā stresa pilnajā pandēmijas laikā. Uzņemot visas organismam nepieciešamās uzturvielas un nodarbojoties ar sportu svaigā gaisā mēs stiprinām savu imunitāti un organisma uzņēmību pret vīrusiem. Tāpat īpaši būtu jāpievērš uzmanība skolēnu ēdienkartes sagatavošanai – lai tā būtu pilnvērtīga un augošam organismam piemērota,” stāsta “Mēness aptieka” eksperte uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane.
Nacionāli reprezentatīvu Omnibusa aptauju veica tirgus pētījumu aģentūra “NielsenIQ”un tajā piedalījās 1600 respondenti no visas Latvijas, vecumā no 16 līdz 64 gadiem.
„Mēness aptiekas” ekspertes VCA uztura speciālistes Anitas Baumanes padomi, kā nodrošināt organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem un uzturvielām, gatavojot veselīgas maltītes laikā, kad svaigu sezonālo augļu un dārzeņu uzņemšana mūsu platuma grādos ir ierobežota.
D vitamīns
Imunitātes normālas funkcionēšanas nodrošināšanā ir nepieciešami vitamīni, kā arī minerālvielas, ko pietiekamā daudzumā var uzņemt ar sabalansētu uzturu. Izņēmums ir D vitamīns, kuru vēlams lietot bagātinātāja vai medikamenta veidā, konsultējoties ar speciālistu. D vitamīna avots uzturā ir treknās jūras zivis, olas dzeltenums un produkti, kas ir mākslīgi bagātināti ar D vitamīnu, tomēr šādi uzņemta D vitamīna deva nepietiekama.
Omega-3
Būtu vērts pieminēt arī omega-3, īpaši EPA un DHA, ko var uzņemt ar dzīvnieku valsts produktiem, piemēram, lasi, sardīnēm un citām treknām jūras zivīm. Ja zivis uzturā nelieto, vismaz divas reizes nedēļā, papildus ieteicams uzņemt omega-3 kā uztura bagātinātāju, tā kā omega-3 ir vajadzīgas šūnu membrānai. Jo kvalitatīvāka būs šūnu membrāna, jo stiprāka imūnsistēma, kā arī labākas atmiņas spējas, stabilāka nervu sistēma.
C vitamīns
Tas ir allaž uzskatīts par vienu no galvenajiem vitamīniem, kas stiprina imunitāti. Lai gan ierasts domāt, ka visbagātākais ar C vitamīnu ir citrons, taču upenes vai smiltsērkšķi noteikti satur vairāk C vitamīna. Tiesa, sasaldējot ogas, C vitamīns samazinās par apmēram 30 %, taču tas ir atkarīgs no tā, cik ātri pēc novākšanas ogas tiek sasaldētas. Pietiekami daudz C vitamīnu satur arī paprika, ko var iegādāties veikalā cauru gadu. Katrā gatavošanas reizē vajadzētu censties pievienot dažādus dārzeņus, kas nebūt nav sarežģīti. Piemēram, omletei var pievienot papriku vai citus dārzeņus. Izcils C vitamīna avots ir cepeškrāsnī ar mizu cepti kartupeļi.
Dzelzs
Tas pašlaik tiek izcelts kā viena no svarīgām minerālvielām Covid-19 profilaksē. Pastāv uzskats, ka vislabāk organismā dzelzs uzsūcas no sarkanās gaļas, tomēr zinātnieki konstatējuši, ka gaļēdāju asinīs nav augstāks dzelzs līmenis nekā tiem, kas gaļu ēd reti. Liesa gaļa ir labs dzelzs avots. Lai sekmētu dzelzs uzsūkšanos, nepieciešams C vitamīns, tādēļ liesu gaļu vislabāk pasniegt kopā ar dārzeņiem. Dzelzi satur arī augu valsts produkti – lēcas, turku zirņi, mandeles, linsēklas un čia sēklas. Gatavojot zupu vai dārzeņu sautējumu, būtu vērtīgi pievienot lēcas, savukārt, gatavojot svaigus salātus, vienu ēdamkaroti linsēklu vai sauju sasmalcinātu mandeles. Ir vērts atcerēties, ka dzelzs uzsūkšanos labāk veicina C vitamīns, tādēļ gan gaļu un augu valsts produktus ieteicams ēst kopā ar salātiem, augļiem, dārzeņiem un garšaugiem. Dzelzi satur, piemēram, kaltēts baziliks, kas izcili papildinās ēdiena garšu.
B12 vitamīns
B12 vitamīns ir svarīgs imunitātes normālai funkcionēšanai. Tiesa, šo vitamīnu satur vienīgi dzīvnieku izcelsmes produkti, tostarp gaļa, zivis, piena produkti, olas. Izcils produkts ir biezpiens, ko var pasniegt brokastīs ar rudzu maizes šķēli. Bērniem noteikti garšos biezpiena plācenīši. Maizes šķēlei var uzlikt sagrieztu vārītu liesu gaļu. Lielisks olbaltumvielu produkts ir olas. Olbaltumvielas nepieciešamas kā sportistiem un pieaugušajiem, tā arī bērniem, kam olbaltumvielas svarīgas augšanas un attīstības procesos, jo tās veido, atjauno un aizsargā organisma audus.
Jāņem vērā, ka cīsiņi, sardeles un citi gaļas izstrādājumi nebūs labs olbaltumvielu avots un, jo īpaši, ar baltmaizi. Baltmaizi ieteicams izvelēties pēc iespējas retāk, jo tajā ir nepietiekams tik ļoti noderīgo šķiedrvielu daudzums.
Augu valsts produkti satur B12 vitamīnu vienīgi tad, ja produkts ir speciāli bagātināts ar B12 vitamīnu. Vegāniem būtu rūpīgi jāseko līdzi B12 vitamīnam līmenim organismā.
Našķi
Šis ir laiks, kad var mēģināt eksperimentēt ar nekaitīgu našķu pagatavošanu, aicinot talkā arī bērnus. Piemēram, pagatavot konfektes vai batoniņus no žāvētiem augļiem, auzu pārslām un riekstiem. Tos var sasaldēt un katru dienu apēst ierobežotu daudzumu. Šāds našķis noteikti satur mazāk cukura, vairāk vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu nekā tie, kas nopērkamie veikalā.
Kustības
Valstī noteikto ierobežojumu dēļ lielāko daļu laika nākas pavadīt mājās, tādēļ svarīgi samērojiet ēdienkarti ar fizisko aktivitāti, izvērtējot arī porciju lielumu, lai saglabātu ķermeņa svaru normāla svara robežās. Šī ziema ir dāsna – sniega un iespēju to izbaudiet netrūkst, tādēļ tās noteikti ir jāizmanto, dodoties uz kalnu vai mežu. Ja ne, tad var izmantojiet arī treneru piedāvātos online treniņus. Iespēju ir tik daudz, ka meklēt attaisnojumus slinkošanai nudien nav pamata.
Emocionālā ēšana
Protams, ir iestājies nogurums un Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi izraisa negatīvas emocijas un stresu, kas, iespējams, mudina kompensēt sliktās izjūtas ar ēdienu pat tad, ja ēst vairs negribas. Apzinoties, ka tas notiek, būtu jāatbild sev uz jautājumu: kāda vajadzību šobrīd ierobežoju un aizvietoju ar ēšanu? Un pēc tam vajadzētu meklēt nodarbes konkrētas vajadzības aizvietošanai, piemēram, ar fiziskām aktivitātēm vai pastaigām svaigā gaisā.
Lieko kilogramu uzņemšana piepūli neprasa, taču to zaudēšana gan prasīs lielu darbu un, sliktākā gadījumā, nopietni cietīs arī veselība. Pašlaik arī bērnu ikdiena ir citāda un tā var ietekmēt gan ķermeņa svaru, gan veselību, ja lielākā dienas daļa būs pavadīta pie datora, turklāt ik pa laikam uzēdot saldumus, čipsus un dzerot saldinātus dzērienus. Ilgstoši piekopjot šādus ikdienas paradumiem, kādā brīdī pie durvīm var klauvēt 2. tipa cukura diabēts.
Saudzējiet sevi un savus tuvos! Ēdiet veselīgi, ar mēru un daudz kustieties!
Aptauja: Latvijas sievietēm ķibelēs ar auto palīdz vīrs vai mīļotais draugs
Sievietes Latvijā jautājumos, kas saistīti ar automašīnu, visbiežāk palīdzību meklē pie mīļotā vīrieša. To, ka tehniskas ķibeles ar auto vai situācijas saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu palīdz risināt vīrs vai mīļotais draugs, atzīst 44% dāmu – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Drošas Braukšanas Skolas veiktā aptauja.
No tehniskām nebūšanām ar auto nav pasargāts neviens, un to apliecina arī aptaujas rezultāti – vien 2% tās dalībnieču atzīmēja, ka nekad nav saskārušās ar tādām situācijām.
“Īpaši ziemā dažādas likstas piemeklē autovadītājus daudz biežāk. Kā liecina ERGO tehniskās palīdzības dienesta dati, ziemas periodā biežākās ķibeles, ar ko kopumā saskaras šoferi, ir problēmas ar dzinēju un izlādējies akumulators. Vīriešiem risinājumi un atbildes dažādos ar auto lietām saistītos jautājumos mēdz nākt vieglāk, sievietes, iespējams, ir nedrošākas un vēlas vairāk ļauties kungu atbalstam. Arī mēs apdrošināšanas sabiedrībā ERGO nereti novērojam situācijas, kad dāmām iesniegt atlīdzību pieteikumus, piemēram, pēc ceļu satiksmes negadījuma palīdz vīrietis,” stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors.
Kā liecina aptauja, piektajai daļai sieviešu palīdz kāds no tuviniekiem, kas pārstāv stipro dzimumu – tēvs vai brālis, bet 13% parasti vēršas pie sev zināma, uzticama cilvēka, kurš strādā autoservisā. Desmitā daļa dāmu izmanto KASKO pakalpojumu, kas nodrošina palīdzību uz ceļa, savukārt tikai nedaudz vairāk kā 8% apgalvo, ka auto jautājumos pašas ar visu ļoti labi tiek galā.
ERGO un Drošas Braukšanas skolas speciālisti transportlīdzekļu vadītājiem – gan sievietēm, gan vīriešiem – iesaka:
- Veikt regulāru ziemas riepu pārbaudi un nepieciešamības gadījumā arī ziemas beigās izšķirties par jaunu riepu iegādi.
- Pirms ziemas veikt vējstiklu slotiņu maiņu.
- Pārliecināties, vai auto lukturi ir tīri un spuldzes ir pietiekami spožas.
- Pārliecināties par automašīnas akumulatora resursu. Ja tas ir līdz 3 gadus vecs, tad problēmām nevajadzētu būt.
- Sagatavot kvalitatīvuledus skrāpi un sniega tīrīšanas slotiņu, kā arī ieteicams līdzi vadāt sniega lāpstu un trosi.
- Pēc automašīnas mazgāšanas nosusināt un apstrādāt auto durvju blīvgumiju ar silikonu, lai aukstajā laikā neaizsaltu automašīnas durvis.
Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem internets kā maize un gaiss – pamatvajadzību augšgalā
Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkad agrāk, un pēdējos gados mobilais internets pārliecinoši kļuvis par visbiežāk izmantoto pakalpojumu Latvijā. Šobrīd viedierīce ar interneta pieslēgumu ir gluži kā maize un gaiss – bez tā savu ikdienu nevar iedomāties 95% Latvijas iedzīvotāju, liecina Latvijas Mobilais Telefons veiktā aptauja.
Līdzās internetam bieži izmantotie pakalpojumi, bez kuriem nav iedomājama Latvijas iedzīvotāju ikdiena, ir iespēja veikt attālinātus maksājumus un bankas norēķinus (58%), kā arī izmantot sabiedrisko transportu (35%). Tomēr internets pārspēj visu, turklāt tas vienlīdz svarīgs ir gan kungiem (94%), gan dāmām (95%), kā arī dažāda gadagājuma cilvēkiem.
“Latvijā, kas ir viena no mobilā interneta pieejamības un arī patēriņa līdervalstīm, iedzīvotāji vairs nevar iedomāties savu ikdienu bez interneta un priekšrocībām, ko sniedz iespēja neatkarīgi no atrašanās vietas to izmantot. Un ne velti, mūsdienās dzīvesveids ir daudz dinamiskāks nekā, piemēram, gadus divdesmit atpakaļ. Tādēļ mobilais internets, ko var uzskatīt par nākamo fiksētā interneta paaudzi, daudz efektīvāk apmierina modernā cilvēka vajadzības,” pauž Juris Binde, Latvijas Mobilais Telefons prezidents.
Pat, dodoties ceļojumā, Latvijas iedzīvotāji, pirmkārt, izvēlētos ņemt ierīci ar interneta pieslēgumu (85%) un tikai tad higiēnas piederumus (73%), grāmatas vai žurnālus laika īsināšanai (37%). Tiesa, kam gan aizņemt vietu koferī ar drukātu lasāmvielu, ja internetā var atrast gana daudz vērtīgas informācijas? Tieši iespēja nekavējoties tīmeklī atrast meklēto informāciju ir galvenā interneta priekšrocība, kuru kā primāro atzīmē gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 71% Latvijas iedzīvotāju. Tikai trešdaļa novērtē iespēju sekot līdzi aktuālo ziņu plūsmai (33%) un iespēju attālināti iepirkties vai veikt maksājumus. Interesanti, jo vecāks interneta lietotājs, jo lielāku nozīmi tas piešķir iespējai sekot līdzi jaunākajām ziņām. Savukārt jauniešiem līdz 30 gadu vecumam būtiskāk šķiet jebkurā laikā klausīties sev tīkamu mūziku.
Lai gan internets pārņēmis gandrīz visu aptaujas dalībnieku domas un ikdienas gaitas, dažiem joprojām ir svarīgs veselīgs dzīvesveids – 27% aptaujāto ceļojumā ņemtu līdzi sporta un aktīvās atpūtas inventāru. Bez aktīvās atpūtas piederumiem savu ceļojumu biežāk nekā pārējie nespēj iedomāties pilsētnieki, kas dzīvo ārpus Rīgas (33%). Savukārt nepārtrauktas saziņas iespējas, ko sniedz internets, kā galveno priekšrocību min vidēji 29% aptaujāto, biežāk – latvieši (36%), kliedējot mītu par latvieti kā introvertu un savrupu viensētas iemītnieku.
Aptauju veicis Latvijas Mobilais Telefons sadarbībā ar Snapshots 2018. gada oktobrī. Interneta interviju formā aptaujāti 701 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Autors: Lmt
Aptauja: Latvijas iedzīvotāji veģetāras maltītes izvēlas ziņkāres vadīti!
Biežākais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji iegādātos veģetāru maltīti ātrās ēdināšanas restorānos, ir jaunas garšas meklējumi un ziņkāre, liecina lielākā ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Somijā un Baltijas valstīs “Hesburger” veiktā iedzīvotāju aptauja. Tam seko tādi faktori kā zemāka cena vai draugu un paziņu ieteikumi, kas pamudina izvēlēties veģetārus ēdienus ierasto gaļas ēdienu vietā.
Mūsdienās dažādu apsvērumu dēļ pieaug veģetāra uztura popularitāte, tostarp arī ātrās ēdināšanas iestādēs. Veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka galvenie iemesli veģetāras maltītes izvēlei dažādu vecumu kategorijās ir līdzīgi. Kā biežāko iemeslu, kāpēc izvēlēties veģetāru maltīti, 37% respondentu ir norādījuši jaunas garšas meklējumus un ziņkāri. Tam seko finansiālais aspekts, proti, 17% respondentu veģetāro maltīti izvēlētos, jo tai ir zemāka cena nekā tradicionālajai maltītei, kuras sastāvā ir gaļa. Tikmēr 14% seko draugu un paziņu ieteikumiem.
Atšķirībā no citām vecuma grupām, iedzīvotāji vecumā no 18-29 gadiem ir lielāki veģetāras maltītes cienītāji. Tikai 28% ir norādījuši, ka tās šobrīd nav saistošas, kamēr 46% to izvēlētos ziņkāres vadīti, bet 38% zemākas cenas dēļ.
Tikai 3% respondentu norādīja, ka ikdienā arī ātrās ēdināšanas restorānos izvēlētos veģetāru maltīti, jo tā ir daļa no viņu dzīvesveida. Savukārt tikai 2% ir norādījuši, ka veģetārs uzturs šobrīd ir modē. Tas norāda, ka patērētāji veģetāro uzturu uztver atbildīgi un to ievieš dažādu apsvērumu dēļ, bet ne tāpēc, lai justos piederīgi jaunam modes kliedzienam.
Iepriekš tika informēts, ka, reaģējot uz augošo pieprasījumu veģetāro ēdienu patēriņā, “Hesburger” aprīļa sākumā iepazīstināja ar jaunu produktu līniju “Veke”. “Hesburger” attīstības direktore Ieva Salmela norāda: “Mainoties patērētāju profilam, mūsu uzdevums ir inovatīvi pieiet sortimenta daudzveidības radīšanai, lai ikviens restorāna viesis atrastu sev piemērotāko maltīti. Veicot vairākas patērētāju paradumu aptaujas, noskaidrojām, ka Baltijā arvien lielāks skaits iedzīvotāju izvēlētos veģetārus ēdienus, ja tie būtu plašāk pieejami restorāna ēdienkartē. Šobrīd redzam, ka jaunais produkts ir pieprasīts, un tas liek domāt, ka veģetārās kategorijas attīstībai mūsu restorānos ir nākotne.”
*Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” šā gada aprīlī un tajā piedalījās 1007 respondenti no Latvijas (atbildes sniegšanai bija iespējami vairāki atbilžu varianti).
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Hesburger
08.05.2020.
Aptauja: Latvijas iedzīvotāji par īsto “Latvijas garšu” sauc rupjmaizi
Kas Latvijas iedzīvotājiem visvairāk asociējas ar nacionālo garšu? “Latvijas garša” iedzīvotājiem visbiežāk tiek saistīta ar paaudžu tradīcijām, vietējo produktu kvalitāti un mājās gatavotām maltītēm. Pārliecinošs līderis “Latvijas garšu” sarakstā ir rupjmaize, ko savā TOP 3 min lielākā daļa jeb 78% aptaujas dalībnieku, liecina Rimi veiktā aptauja* programmā Audzē Latviju, kurā šogad iesaistījies arī mūziķis Dons, atklājot, ka viņa Latvijas garša ir medus. Aptaujas otrajā vietā iedzīvotājiem ierindojas pelēkie zirņi ar speķi, bet trešajā – Jāņu siers, apliecinot, ka tradicionāli ēdieni joprojām veido būtisku mūsu identitātes daļu.
Latvijas iedzīvotāji kopumā ir ļoti uzticīgi vietējiem produktiem. Lielākā daļa (70%) aptaujāto apzināti izvēlas un iegādājas Latvijā ražotus produktus, ja tie ir pieejami. Katrs trešais (33%) norāda, ka viņu izvēle par labu vietējiem produktiem atkarīga no cenas un pieejamības. Savukārt izcelsmes valsts nav svarīga vien 3% Latvijas iedzīvotāju.
“Latvijas garša ir stāsts par mūsu saknēm un ikdienas izvēlēm. Vietējie produkti nav tikai ēdiens – tie ir ieradumi, kas veido kopīgu identitāti un stiprina mūsu valsti. Latvija ir mūsu cilvēki, tāpēc šogad esam apvienojuši spēkus ar mūziķi Donu, kopīgi atbalstot un uzrunājot gan vietējos ražotājus, gan iedzīvotājus. Ar programmu Audzē Latviju vēlamies izcelt šo vērtību un iedrošināt cilvēkus turpināt izvēlēties vietējo, vienlaikus nodrošinot, lai Latvijas produkti būtu pieejami un izdevīgi ikvienam – kā gudra izvēle ikdienas pirkumos,” norāda Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.
Programmas Audzē Latviju vēstnesis, mūziķis Dons, kura radošajā darbībā bieži skan stāsti par Latviju, uzsver: “Man Latvija ir cilvēki. Tie raksta mūsu valsts vēsturi un veido nākotni. Ne velti saka, ka kopā mēs esam spēks. Un spēks rodas no mūsu zemes, kurai ir īpaša garša un sajūta. Man Latvijas garša vienmēr saistās ar medu, kā arī citām latviskām garšām – biezpienu, saldskābmaizi un kūpinātām butēm. Tā ir sajūta, kas rodas no vietējiem produktiem, bērnības pieredzēm un cilvēkiem, kuri veido mūsu tradīcijas.”
Arī vietējo produktu izvēles motivācija ir pārliecinoša. Vismaz katrs ceturtais (26%) uzsver, ka priekšroku dod Latvijā ražotiem produktiem, jo, viņuprāt, vietējie produkti garšo labāk. Tikpat nozīmīga ir arī vēlme atbalstīt Latvijas ražotājus (25%), kas vairumam ir būtiska vērtība, sastādot ikdienas iepirkumu grozu. Savukārt vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju (21%) uzskata, ka vietējie produkti ir svaigāki un kvalitatīvāki.
Visbiežāk no vietējiem produktiem Latvijas iedzīvotāju iepirkumu grozā nonāk Latvijā ražota maize (84%), savukārt nākamā populārākā kategorija ir piens un piena produkti (66%), kas daudziem veido būtisku uztura daļu. Gandrīz puse iedzīvotāju (49%) regulāri iegādājas arī vietējos gaļas izstrādājumus, bet vairāk nekā trešdaļa (36%) priekšroku dod svaigiem Latvijas dārzeņiem un augļiem.
*Aptauju 2025. gada novembrī veica pētījumu centrs Norstat, aptaujājot 1343 visas Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Aptauja: Latvijas iedzīvotāji ir uzskatāmi par mierīgiem un saprātīgiem mīlniekiem
Lielākā daļa jeb 44% Latvijas iedzīvotāju, esot kopā ar mīļoto, ir prātīgi un neļaujas tādai kaislei, kas var kaitēt pašam vai partnerim, – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO aptauja, kas veikta internetā. To skaitā 34% aptaujāto uzskata, ka tuvība, kurā kāds var ciest, nav pieļaujama nekādos apstākļos.
Tajā pašā laikā 27% iedzīvotāju ir gadījies aizrauties un, piemēram, satvert mīļoto pārāk cieši vai kaisles brīdī sasisties uzgrūžoties sienai, mēbelēm, auto vai citiem objektiem. 14% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka ir kādā citā veidā nejauši savainojuši sevi vai partneri. To, ka kaisles mirkļos gadījies būt neuzmanīgiem, biežāk atzīst vīrieši nekā sievietes.
“Lai arī vairākums cilvēku tuvības mirkļus nesaista ar iespēju gūt kādu savainojumu, tomēr dzīvē negadījumi var piemeklēt mūs visdažādākajās situācijās. Lai gan šādu statistiku neapkopojam, jāatzīst, ka nelaimes gadījumu apdrošināšanas praksē mēdz būt negadījumi, kad klienta aprakstītā situācija liecina – trauma, iespējams, gūta samērā romantiskos apstākļos,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.
Kopumā, kā liecina aptauja, Latvijas iedzīvotāji ir uzskatāmi par mierīgiem un saprātīgiem mīlniekiem, un zaudējumi, kas radušies kaisles dēļ, arī apdrošinātāja pieredzē sastopami reti vai to detaļas tiek noklusētas.
Tajā pašā laikā nelaimes gadījumu apdrošināšanas segmentā vērojams pieteikto atlīdzību skaita pieaugums. Piemēram, pērn, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pieaugums bija mērāms 13%. ERGO dati liecina, ka gadu no gada raksturīgās traumas ir līdzīgas – dažādu veidu sastiepumi, smadzeņu satricinājumi, grieztas brūces un kaulu lūzumi. Pieaugušie visbiežāk traumas gūst negadījumos sportojot, pārvietojoties ar moto transportu, kā arī atpūšoties un izklaidējoties.
Aptauja: Katrs trešais atzīst, ka dzimumu nevienlīdzība ir aizvien aktuāla problēma Latvijā
Saskaņā ar globālā šokolādes, mājdzīvnieku barības un pārtikas produktu ražotāja “Mars” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veikto aptauju, 32% iedzīvotāju dzimumu nevienlīdzību uzskata par aizvien neatrisinātu problēmu Latvijā. Papildus tam, 41%respondentu norāda, ka šī problēma ir atrisināta tikai atsevišķās jomās. Cilvēki kā vissvarīgākās jomas, kurās uzņēmumiem būtu jāstrādā pie dzimumu vienlīdzības uzlabošanas, atzīmējuši līdzvērtīga atalgojuma nodrošināšanu un stereotipu mazināšanu par tā dēvētajām “vīriešu” un “sieviešu” profesijām, kā arī īpašām dzimumu lomām ikdienas dzīvē.
Dzimumu nevienlīdzība ir aktuāla problēma jau vairāku gadu garumā. Pat pirms COVID-19 pandēmijas, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) lēsa, ka plaisas novēršana starp dzimumu atšķirīgajām iespējām, prasīs vairāk nekā gadsimtu. Šobrīd ANO norāda, ka pandēmija ir atvirzījusi progresu dzimumu nevienlīdzības mazināšanā par 25 gadiem. Un šīs problēmas ietekme ir īpaši postoša sieviešu vidū.
Nesen veiktā aptaujā Latvijā secināts, ka, pēc 32% iedzīvotāju domām, dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir vēl joprojām neatrisināta problēma. Vislielākais īpatsvars respondentu, kuri dzimumu nevienlīdzību saskata kā aktuālu problēmu, ir jaunāko iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem (45%). Tikmēr 41% to uzskata par atrisinātu problēmu tikai noteiktās jomās. 15% respondentu norāda, ka tā ir atrisināta problēma, taču ir jāturpina darbs, lai tā atkārtoti nesamilztu. To aptaujas dalībnieku vidū, kuri uzskata, ka dzimumu nevienlīdzība ir atrisināta problēma, 22% ir vīriešu un 8% – sieviešu.
Ješima Ozēra, “Mars” tirgus direktore Baltijas valstīs, norāda, ka biznesam ir nozīmīga loma dzimumu līdztiesības stiprināšanā ne tikai darba vidē, bet arī sabiedrībā kopumā. “Ir nepieciešama liela drosme un stingra nostāja, lai paustu savu viedokli un iestātos par vienlīdzīgām dzimumu tiesībām un iespējām. Atšķirībā no vīriešiem, sievietes bieži vien, pirmkārt, domā par citiem, pirms lūdz ko sev. Un arī biznesa vidē ir līdzīgi. Tāpēc 2021. gadā, lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību, kurā sievietes varētu pilnībā izmantot savu potenciālu, “Mars” ir uzsācis pasaules mēroga iniciatīvu #HereToBeHeard. Šī iniciatīva aicina sievietes paust savu viedokli, neatkarīgi no viņu rases, vecuma, seksualitātes, reliģijas un kompetencēm, ar mērķi veidot iekļaujošāku uzņēmējdarbības vidi un radīt pasauli, kurā visas daiļā dzimuma pārstāves var plaukt,” norāda J.Ozēra.
Viņa piebilst, ka šobrīd ir noslēgusies iniciatīvas #HereToBeHeard pirmā fāze, kurā tika apkopoti sieviešu viedokļi. Tālāk tos analizēs Oksfordas Universitātes Saida Biznesa skola programmas “Oxford Future of Marketing Initiative” ietvaros. Pētījuma rezultāti tiks paziņoti šī gada vasarā, vienlaikus informējot par “Mars” tālākajiem rīcības plāniem, tostarp kompānijas politiku, kas vēl vairāk varētu palīdzēt īstenot un atbalstīt uzņēmuma apņemšanos veicināt sieviešu iespējas.
Tikmēr, pievēršot plašāku uzmanību dzimumu nevienlīdzībai darbavietās Latvijā, respondentiem tika lūgts atzīmēt darba vides jomas, kurās šī problēma ir jārisina visvairāk. Lielākā daļa respondentu jeb gandrīz 40% norādīja, ka vienlīdzīgs atalgojums ir viena no jomām, kurā darba devējiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība dzimumu vienlīdzības uzlabošanā. Turpretim 26% norādīja, ka uzņēmumiem ir jāsamazina stereotipi par tā dēvētajām “vīriešu” un “sieviešu” profesijām, kā arī īpašām dzimumu lomām ikdienas dzīvē. Bet 12% uzsvēra, ka organizācijām vairāk jādomā par papildu atbalstu jaunajām māmiņām. 10% no aptaujātajiem ir vienisprātis, ka uzņēmumos ir nepieciešama vienlīdzīga dzimumu klātbūtne vadības līmeņa amatos.
“Es esmu pārliecināta, ka uzņēmumi spēj darīt vairāk, nekā tikai paust savu viedokli dzimumu līdztiesības jautājumos. Proti, tiem ir visas iespējas rādīt reālu piemēru. Piemēram, pēdējos gados “Mars” ir sasniedzis vienlīdzīga atalgojuma nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem visu 130 000 darbinieku vidū, no kuriem vairāk nekā puse ir sievietes. Uzņēmums ir arī sasniedzis dzimumu pārstāvības balansu vadības līmeņa komandās 43% apmērā, ar mērķi nākotnē to panākt 100%. Mēs visi zinām, ka, lai atrisinātu šo problēmu, būs nepieciešams vairāk nekā gads, tomēr Covid-19 ir pierādījusi nepieciešamību pēc tūlītējas rīcības,” secina J.Ozēra.
*Aptauju īstenoja “Mars” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija” 2021. gada martā. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondenti visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Aptauja: Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir piedzīvojis slīkšanu!
Ne visi slīkšanas gadījumi beidzas ar noslīkšanu, tomēr statistika ir dramatiska: slīkšanu kaut reizi savā mūžā ir piedzīvojis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktajā aptaujā. Diemžēl Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka šogad ūdeņi laupījuši jau 85 dzīvības. Apdrošinātājs sadarbībā ar ekspertiem no biedrības “Peldēt droši” atgādina, ka ar peldētprasmi vien var nepietikt, lai glābtu dzīvību – uz un pie ūdens jebkurā situācijā jāievēro īpaša piesardzība.
Saskaņā ar aptaujas datiem biežāk satraucošas situācijas ūdenī vai pie ūdenstilpēm piedzīvo vīrieši: 42% aptaujāto vīriešu pretstatā 33% sieviešu atzinuši – vai nu ir slīkuši paši, vai bijuši liecinieki tam, kā slīkst kāds cits; guvuši traumas vai redzējuši citus savainojamies. Iespējams, tas skaidrojams ar faktu, ka vīrieši biežāk nodarbojas ar aktīvo atpūtu uz ūdens un dažādiem ūdenssporta veidiem. Piemēram, aptaujas dati liecina, ka ar laivošanu regulāri nodarbojas katrs desmitais vīrietis un tikai 6% sieviešu.
Traumas gūst, arī mierīgi atpūšoties
Neapdomīgas rīcības vai neveiksmīgas nejaušības rezultātā slīkšanu piedzīvo un dažādas traumas – sasitumus, lūzumus, grieztas brūces – gūst arī cilvēki, kuri pie ūdeņiem pavada šķietami mierīgus brīžus. BALTA pieredzē fiksēti gadījumi, kad cilvēki sagriezušies uz asiem akmeņiem un gliemežvākiem upes gultnē vai pludmalē pamestiem stikliem; traumējuši kājas, lecot ūdenī no laivas vai laipas; guvuši lūzumus, paslīdot un neveiksmīgi krītot; savainojušies ar makšķerāķiem; peldoties nav sadalījuši teritoriju ar čūsku un tikuši sakosti; guvuši smagas traumas pēc kritiena no ūdensmotocikla. Kādu vīrieti viņa draugi ālējoties pagrūduši, kā rezultātā cilvēks neveiksmīgi kritis uz galvas ūdenī un guvis kakla skriemeļu lūzumu.
“Diemžēl viens no šogad bojāgājušajiem cilvēkiem bija arī BALTA klients, kas vēlreiz mums atgādina – atpūšoties pie ūdens, tieši tāpat kā jebkur citur, cilvēkus var pārsteigt dažādas negaidītas situācijas. Atpūta pie ūdens rada papildu bīstamību – ja cilvēks guvis traumu ūdenī, noslīkšanas risks ir daudz lielāks, sevišķi tad, ja peldētprasme nav no labākajām. Turklāt mazāk zināmās peldvietās nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt ūdenstilpes gultne. Tāpēc ikreiz ir jāparūpējas par savu drošību, izvēloties tikai labi zināmu peldvietu, atturoties no pārgalvīgiem lēcieniem ūdenī un izvairoties no peldēšanās vienatnē. Tāpat nedrīkst izjokot draugus, grūžot viņus ūdenī – neviens nevar būt drošs, vai cilvēks krītot negūs traumas un vai viņa peldētprasme būs gana laba, lai spētu izkļūt krastā,” atgādina Ludmila Ščegoļeva, BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja.
Ūdens kompetence nav tikai peldētprasme
Kā rāda aptauja, ūdenssports un potenciāli traumatiska aktīvā atpūta nav starp Latvijas iedzīvotāju iecienītākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem: ar veikbordu vai kaitbordu nodarbojas tikai 1% aptaujāto, bet regulāri supo 3% Latvijas iedzīvotāju; lielākoties cilvēki laiku pie ūdens pavada, lai nopeldētos. Biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze atgādina – ūdens kompetence nav tikai peldētprasme, bet virkne dažādu prasmju, kas jāapgūst, lai satraucošās situācijās palielinātu izredzes izdzīvot.
“Vasarā katru nedēļas nogali noslīkstot iet bojā kāds cilvēks; jo traģiskāk, ja bērns. Cilvēku drošību uz un pie ūdens veido peldētprasme, sabiedrības kopējā un katra indivīda izpratne par drošu atpūtu pie ūdens, un tas ir arī labiekārtotu peldvietu jautājums. Drošības sajūta ir katra individuālo prasmju un vides sakārtotības kopums. Piemēram, norādes un atpazīstami pludmales apzīmējumi palīdz nelaimes lieciniekiem precīzi norādīt atrašanās vietu. Nereti nepietiekami sakārtota infrastruktūra liedz glābšanas dienestiem un mediķiem piekļūt nelaimes vietai. Pašvaldībām jāizvērtē peldvietas un jābūt soli priekšā, ja nelaime notiks,” aicina Zane Gemze.
BALTA un “Peldēt droši” aicina atpūtniekus izvēlēties tikai oficiālās peldvietas. Lūk, 12 būtiski ieteikumi, ko vērts paturēt prātā.
• Ja esi pārkarsis, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu straujas ķermeņa temperatūras maiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
• Ne mirkli nenovērs uzmanību no bērna! Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt – bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.
• Neesi pārdrošs – neriskē! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.
• Atceries, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači, bumbas u. c.) ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums! Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste.
• Jau iepriekš ar bērniem pārrunā, kā rīkoties situācijā, ja notikusi nelaime!
• Ņem vērā, ka bīstamākās traumas tiek gūtas, lecot ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, tāpēc, pirms to dari, izvērtē, vai to tiešām vajag!
• Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, velc glābšanas vesti! Neaizmirsti to uzvilkt arī bērnam.
• Vienmēr pieskatiet viens otru, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt!
• Nepeldies viens! Ja ūdenī radīsies problēmas, līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt.
• Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā!
• Nekad nedodies peldēt, ja esi lietojis alkoholu!
• Atceries – ārkārtas situācijā zvani 112!
Aptauja: katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ģimenes ārstu apmeklē reizi divos gados vai pat retāk
Kopumā 72% Latvijas iedzīvotāju ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi gadā (40% – vairākas reizes gadā, 32% – reizi gadā), 9% pie ģimenes ārsta dodas reizi divos gados, 12% – retāk, bet vēl 2% snieguši atbildi, ka ģimenes ārstu neapmeklē vispār. Tāpat iedzīvotājiem tika vaicāts, vai pēdējā gada laikā ir veikta pilnās asins ainas noteikšana. Aptauja parāda: 67% pēdējā gada laikā ir veikuši analīzes pilnās asins ainas noteikšanai, kamēr 31% to darījis nav, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Aptaujas rezultāti atklāj arī to, ka cītīgāk ģimenes ārstu apmeklē sievietes, krievvalodīgie iedzīvotāji, kā arī seniori. Starp sievietēm ģimenes ārstu vismaz reizi gadā apmeklē 76%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 68%. Pēc sarunvalodas ģimenē savu ģimenes ārstu vismaz reizi gadā apmeklē 72% latviešu un 73% krievu. Attiecībā uz analīžu veikšanu BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka pilnas asins ainas noteikšanai lielākās atšķirības veidojas pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa. Pamatizglītību ieguvušo iedzīvotāju vidū pilnās asins ainas analīzes ir veikuši 53%, iedzīvotājiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 64%, bet no aptaujātajiem augstāko izglītību ieguvušajiem iedzīvotājiem 69% pēdējā gada laikā ir veikuši analīzes pilnas asins ainas noteikšanai.
Neatliec pamata veselības pārbaudes!
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka profilakses nolūkos ģimenes ārstu būtu vēlams apmeklēt vismaz reizi gadā, savukārt īpaši svarīgi regulāri apmeklēt ģimenes ārstu ir bērniem līdz 18 gadu vecumam (sevišķi tas attiecas uz zīdaiņiem, lai novērtētu bērnu fizisko un garīgo attīstību), kā arī pacientiem ar hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimību pacientiem, lai novērtētu nozīmēto terapiju efektivitāti un slimību dinamiku. Tāpat ārste norāda, ka arī pilno asins ainu profilaktiski būtu ieteicams veikt reizi gadā. Turklāt šo analīžu veikšanai noteikti nevajadzētu gaidīt pirmos slimības simptomus, jo izmaiņas asins ainā var būt pirms simptomu parādīšanās.
Ko par veselību atklāj pilnā asins aina?
Pilna asins aina sniedz informāciju par eritrocītu, hemoglobīna, trombocītu, leikocītu un to formu koncentrāciju asinīs. Šo asins šūnu izmaiņas var liecināt par dažādam saslimšanām. Samazināts eritrocītu skaits var būt pie akūta vai hroniska asins zuduma, samazinātas eritrocītu veidošanās dēļ, kas ir pie dzelzs, B12, folskābes anēmijas, kā arī pie hroniskām nieru slimībām, ļaundabīgu audzēju, hronisku iekaisumu, infekciju un hormonālu traucējumu gadījumos. Eritrocītu daudzums var samazināties arī pastiprinātas noārdīšanās dēļ, kas vērojams iedzimtu slimību gadījumos, kā arī pie smagām infekcijām, apdegumiem un saindēšanās, kā arī, ja pacientam ir sirds mākslīgie vārstuļi. Paaugstinātu eritrocītu daudzumu vēro gadījumos, kad asinīs ir samazināts skābekļa daudzums, piemēram, atrodoties augstu kalnos, hronisku plaušu, nieru, sirds slimību gadījumos, ļaundabīgu audzēju gadījumos, kā arī hormonpreparātu lietošanas dēļ, piemēram, lietojot vīrišķos hormonus, eritropoetīnu.
Ārste Z. Zitmane norāda, ka hemoglobīna daudzuma samazināšanās un paaugstināšanās iemesli ir līdzīgi kā eritrocītiem. Savukārt palielināts leikocītu skaits ir novērojams infekciju, iekaisumu, ļaundabīgu audzēju hronisku iekaisumu slimību, kā arī smagu vielmaiņu problēmu gadījumos, pēc stipras asiņošanas, operācijas un pēc smaga fiziska un garīga darba. Attiecībā uz leikocītu samazināšanos speciāliste stāsta, ka tā var rasties virālu, bakteriālu infekciju gadījumos, konkrētu medikamentu lietošanas dēļ, kā arī folijskābes, B12 anēmiju, hronisku aknu iekaisumu gadījumos.
Trombocītu skaits palielinās smagu akūtu un hronisku iekaisumu un infekciju gadījumos, pēc smagiem ievainojumiem, operācijām, asiņošanām, smagas fiziskas slodzes, kā arī asins šūnu bojājumu gadījumos. Trombocītu skaits samazinās vīrusu infekciju, iekaisumu, ļaundabīgu saslimšanu, aknu cirozes vai mākslīgo sirds vārstuļu gadījumos. Z. Zitmane uzsver, ka asins analīžu rezultāti noteikti ir jāpārrunā ar ārstu, jo ne vienmēr izmaiņas asins analīzē liecina par patoloģiju.
Speciāliste atgādina, ka regulārs ģimenes ārsta apmeklējums un pilnas asins ainas analīžu veikšana ir būtiski profilakses pasākumi, kas palīdz savlaicīgi atklāt kādas slimības esamību un sākt ārstēšanu.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Aptauja: Katram desmitajam ir kāda pārtikas produkta nepanesība!
Katram desmitam Latvijas iedzīvotājam ir kāda pārtikas produkta nepanesība, kamēr 80% respondentu norādījuši, ka viņiem šādas nepanesības nav, bet vēl 10% nevarēja sniegt precīzu atbildi. Taču gandrīz divas trešdaļas no tiem respondentiem (65%), kuriem ir pārtikas produktu nepanesība, neievēro nekādu īpašu diētu. Šādu diētu ievēro vien aptuveni trešdaļa (31%) no respondentiem ar pārtikas nepanesību — 9% to ievēro vienmēr, 14% — dažkārt, bet 8% — reti, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes kompāniju SKDS.
Nedaudz biežāk apstiprinoši par pārtikas produktu nepanesību atbildējušas sievietes, no kurām pozitīvu atbildi sniegušas 13%, kamēr no vīriešiem – 8%. Kā izplatītākie pārtikas produkti, kas izraisa nepanesību, aptaujā atzīti laktoze (3% aptaujāto), piena olbaltums (2%), citrusaugļi (1%), kvieši un glutēns (1%), rieksti (1%), zivis un jūras veltes (1%), olas (0,3%) vai citi produkti (4%).
Kā norāda Veselības centrs 4 filiāles Anti-Aging Institute uztura speciāliste Tatjana Korjagina, biežāk sastopamās pārtikas nepanesības izraisa piens un piena produkti, glutēns, kofeīns, fruktoze, salicilāti, amīni un sulfīti. Pazīmes, kas liecina par pārtikas nepanesību, var būt gremošanas traucējumi pēc dažu produktu apēšanas, taču nenotiek nekādas imūnsistēmas atbildes reakcijas. Simptomi parādās pāris stundu laikā pēc tam, kad ir ēsts aizdomās turamais produkts. Simptomi var parādīties arī pēc 48 stundām un turpināties pat dienām ilgi, kas apgrūtina vainīgā produkta atklāšanu.
Pārtikas nepanesība ir nealerģiska reakcija uz pārtikas produktu, kas norāda uz grūtībām pārstrādāt noteiktus pārtikas produktus. Tā nav alerģija, un tā nav dzīvībai bīstama, bet daži simptomi var būt līdzīgi, skaidro speciāliste.
Pārtikas produktu nepanesības cēloņi ir:
• enzīmu trūkums,
• individuāla jutība,
• pārtikas toksīni,
• dabīga histamīnu klātbūtne produktos.
Kā diagnosticēt?
Nepanesību pret pārtikas produktiem ir grūti diagnosticēt, jo simptomu ir ļoti daudz, skaidro T. Korjagina. Pārtikas produktu nepanesību diagnosticē ar izslēgšanas diētām, līdz simptomi pazūd, bet ne ilgāk par 2–6 nedēļām. Pēc tam no uztura izslēgtie produkti pakāpeniski pa vienam ik pēc pāris dienām atkal jāiekļauj uzturā.
Jāņem vērā, ka IgG antivielu klātbūtne (ko uzrāda pārtikas nepanesības testi) nenozīmē to, ka tās ir vainojamas pie pacienta simptomiem.
Lai labāk izprastu pārtikas nepanesības cēloni, ieteicams rakstīt uztura dienasgrāmatu, iekļaujot informāciju par to, cikos ēdat, ko ēdāt un dzērāt un vai parādījās simptomi. Ar šiem pierakstiem var doties pie uztura speciālista, lai kopīgi risinātu problēmu.
Kas jāņem vērā, ja ir kāda pārtikas produkta nepanesība?
Piens un piena produkti.Šo produktu nepanesību izraisa laktoze jeb piena cukurs, kura sadalīšanai nepieciešams enzīms laktāze. Laktozes nepanesību var noteikt, veicot laktozes tolerances testu, laktozes elpas testu vai arī nododot fēču analīzes. Biežākās sūdzības ir par kuņģa zarnu trakta simptomiem un sliktu dūšu.
Glutēns.Glutēns ir augu valsts olbaltumviela, ko galvenokārt satur kvieši, rudzi un mieži. Ne-celiakijas izraisīta glutēna nepanesība skar aptuveni 0,5–13 % populācijas. Izteikta sensitivitāte pret glutēnu var radīt gremošanas trakta simptomus, galvassāpes, nogurumu, locītavu sāpes, anēmiju, depresiju vai trauksmi, kā arī izsitumus uz ādas.
Salicilāti. Salicilāti ir dabīgi savienojumi, kurus augi izveido kā aizsargmehānismu pret vides stresoriem, tādiem kā insekti un slimības. Salicilātus dabiski satur augļi, dārzeņi, tēja, kafija, garšvielas, rieksti un medus. Tos bieži izmanto arī kā pārtikas konservantus, un tie var būt pievienoti medikamentiem. Simptomi: aizlikts deguns, deguna blakusdobumu infekcijas, deguna polipi, astma, caureja, zarnu iekaisums un nātrene.
Pilnībā izslēgt salicilātus no uztura ir neiespējami, bet vajadzētu atturēties no kafijas, rozīnēm, apelsīniem un garšvielām, kā arī izvēlēties kosmētiku un medikamentus, kas nesatur salicilātus.
Kofeīns. Kofeīnu var atrast gan lielā daļā dzērienu (kafijā, tējā, enerģijas dzērienos), gan arī šokolādē. Simptomi: paātrināta sirdsdarbība, trauksme, bezmiegs, nervozitāte un nemiers.
Fruktoze. Fruktoze ir augļos un dārzeņos, kā arī medū, agaves un kukurūzas sīrupā. Cilvēkiem ar fruktozes nepanesību tā netiek efektīgi absorbēta organismā. Neabsorbētā fruktoze ceļo uz resno zarnu, kur to fermentē zarnu baktērijas un rada diskomforta sajūtu. Biežākie fruktozes nepanesības simptomi ir reflukss jeb atvilnis, gāzes, caureja, slikta dūša, vēdersāpes, vemšana un vēdera pūšanās.
Vēlams izslēgt no uztura produktus, kuros ir daudz fruktozes: gāzētos, saldinātos dzērienus, medu un agaves sīrupu, ābolus, ābolu sulu un ābolu sidru, produktus, kas satur kukurūzas sīrupu ar augstu fruktozes saturu, atsevišķus augļus – arbūzus, saldos ķiršus un bumbierus un noteiktus dārzeņus, piemēram, zaļos zirnīšus.
Amīni. Amīnus ražo baktērijas produktu uzglabāšanas laikā vai fermentēšanas procesā. Ar šo pārtikas nepanesību visbiežāk saista histamīnu. Simptomi amīnu nepanesībai: šķaudīšana, nieze un asarojošas acis, lai izdalītu no organisma potenciāli bīstamos iebrucējus.
Biežākais iemesls: traucēta divu enzīmu (diamīna oksidāzes un N-metiltransferāzes) darbība, kas ir atbildīgi par histamīna sadalīšanu.
Histamīna nepanesības simptomi: ādas pietvīkums, galvassāpes, nātrene, nieze, trauksme, vēdera krampji, caureja un zems asinsspiediens.
Produkti, kas satur histamīnu: žāvēta gaļa un kūpinātās zivis, žāvētie augļi, citrusaugļi un avokado, izturētie sieri, alkoholiskie dzērieni – alus, vīns, sidrs.
Sulfīti. Sulfīti ir ķīmiski savienojumi, kurus izmanto kā pārtikas konservantus. Produkti, kas dabiski satur sulfītus ir vīnogas un nogatavinātie sieri. Biežākie simptomi ir nātrene, pietūkusi āda, sarkšana, aizlikts deguns, pazemināts asinsspiediens, caureja, sēkšana un klepošana.
Sulfītus var saturēt žāvēti augļi, vīns un ābolu sidrs, konservēti dārzeņi un marinēti produkti, mērces, kartupeļu čipsi, alus un tēja, konditorejas izstrādājumi.
Lai risinātu pārtikas produktu nepanesības problēmu, T. Korjagina iesaka ievērot specialu diētu, kā arī vērsties pie uztura speciālista pēc konsultācija.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Aptauja: īpašu “Paldies!” par darbu svētkos visvairāk ir pelnījuši mediķi
Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēki, kuri strādā svētku laikā, piemēram gadu mijā, ir pelnījuši īpašu “Paldies!”, jo ir emocionāli ļoti grūti nepavadīt svētkus kopā ar sev tuviem, mīļiem cilvēkiem. Turklāt katrs otrais uzskata, ka vislielāko “Paldies!” par darbu svētkos ir pelnījuši mediķi, liecina mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati*.
Lai gan Ziemassvētku priekšvakars un Vecgada vakars ir svētki visiem, ne visi tos var piedzīvot īstajā datumā vai kopā ar ģimeni, draugiem. Lai mēs varētu baudīt svētkus, daudzu profesiju pārstāvji, piemēram, apsargi, mediķi, pārdevēji, sabiedriskā transporta vadītāji, ugunsdzēsēji u.c. šajos svētkos strādā ilgas un vēlas stundas.
Lielāka daļa jeb 42% aptaujāto uzskata, ka svētkos strādājošajiem ir jāpasaka īpašs “Paldies!”, lai kaut nedaudz viņus iepriecinātu. Katrs trešais norāda, ka tas jādara, lai parādītu, ka šo cilvēku darbs tiek novērtēts, bet katrs piektais uzsver, ka teikt “Paldies!” ir tikai pieklājīgi. Interesanti, ka kurzemnieki vairāk nekā citu reģionu iedzīvotāji uzskata, ka “Paldies!” teikšana ir pieklājības norma, kamēr latgalieši biežāk norāda, ka pateicības galvenais iemesls ir iepriecināt cilvēkus svētkos.
Jāpiebilst, ka 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka “Paldies!” par darbu svētkos strādājošajiem būtu kā īpaši jāsaka tieši viņu darba devējam. Tādējādi, respondentu vērtējumā labākie veidi, kā pateikties par darbu svētkos strādājošajiem, ir: nauda (52%) un dāvanu kartes (20%). Savukārt katrs piektais ir pārliecināts, ka to var darīt arī mutiski.
Arī BITES komanda ir pārliecināta, ka pateikts “Paldies!” ir efektīvs veids, kā pateikties kādam par darbu. Tāpēc šogad operators turpina pērn aizsākto iniciatīvu, kuras mērķis ir neaizmirst par cilvēkiem, kuri svētkus pavada darbā, rūpējoties par to, lai tie ir izdevušies citiem.
“Nenoliedzami, iemesli, kāpēc cilvēki strādā svētkos, ir ļoti dažādi. Tomēr viņi visi ir pelnījuši pateicību par savu darbu. Un pateikt “Paldies!” ir ļoti vienkārši, kā arī tas neko nemaksā. Tajā pašā laikā šim vārdam piemīt liels spēks – #kopāspēks, kas iepriecina, iedvesmo un ļauj padarīt svētkus skaistākus visiem! Tāpēc BITE aicina šajos svētkos vairāk smaidīt un biežāk teikt “Paldies!” cilvēkiem, kuri strādā. Esmu pārliecināts, ka tā mums izdosies nostiprināt “Paldies!” teikšanas tradīciju ne vien svētkos, bet arī ikdienās, tā veidojot ikdienas komunikāciju daudz sirsnīgāku,” tā Kaspars Buls, BITES vadītājs.
Arī viens no šīs iniciatīvas vēstnešiem – mūziķis un dīdžejs Markus Riva – ir pārliecināts, ka pateikts “Paldies!” ir labākais veids, kā novērtēt svētkos strādājošo darbu.
“Cilvēki, kuri strādā svētkos, gādā par to, lai mēs tos varētu sagaidīt bez liekām raizēm, pie bagātīgi klāta galda, laicīgi nokļūstot savā galamērķī, kā arī staigājot pa tīrām ietvēm. Arī es pats esmu vēlu vakarā, pašā pēdējā mirklī skrējis uz veikalu, lai sagādātu svētku galdam aizmirstās lietas. Vārdiem, līdzīgi kā darbiem, ir liels spēks. Tāpēc savu “Paldies!” par darbu svētkos veltu pārdevējām un taksometru šoferiem,” saka M. Riva.
Savukārt improvizācijas teātra “Spiediens” aktrise un radio personība Sanda Dejus ir pārliecināta, ka cilvēkus uzmundrina ikviens “Paldies!”, taču īpaša nozīme tiem ir tieši svētku laikā.
“Arī es zinu, ko nozīmē strādāt svētkos. Pirms vairākiem gadiem, kad vēl strādāju bankas konsultāciju centrā, Latvija piedzīvoja valūtas maiņu un iestājās eirozonā. Banka paredzēja, ka klientiem būs daudz jautājumu, tāpēc mūsu nodaļa strādāja arī gadu mijā. Toreiz Latvijā ciemojās mana māsīca ar vīru no Vācijas. Protams, sagaidīt Jauno gadu šķirti mums visiem bija gana liels izaicinājums. Tomēr, lai mani iepriecinātu, uzmundrinātu, viņi piezvanīja uz konsultāciju nodaļu un novēlēja laimīgu Jauno gadu, kas sagādāja lielu prieku. Tas apliecina, ka sirsnīgos vārdos slēpjas liels spēks,” tā S.Dejus.
Pateikt sirsnīgu “Paldies!” svētkos strādājošajiem var gan klātienē, gan attālināti. Piemēram, šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ierakstīt savu virtuālo sveicienu interneta vietnē “siltisvetki.bite.lv”. Katrs no šiem “Paldies!” tiks noformēts kā oriģināls apsveikums – īpaša Ziemassvētku zvaigzne ar unikālu kodu.
Apsveikumus – šīs zvaigznes, kuras var pasniegt kā dāvanu svētkos strādājošajiem, pieejamas BITES klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Tāpat tās tiks izplatītas plaši apmeklētās vietās Rīgā, piemēram, kinoteātros, vilcienos, slidotavās, pie Laimas pulksteņa u.c., . Ievadot interneta vietnē “siltisvetki.bite.lv” zvaigznēs iestrādātos kodus, apsveikumu saņēmējiem ir iespēja noklausīties kādu no virtuālajā krātuvē iesūtītajiem “Paldies!” sveicieniem.
Aptauja veikta 2018.gada decembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem.
Autors: Bite
16.12.2018.
Aptauja: Iedzīvotāju satraukums par Covid-19 atkal pieaug
Latvijā turpina pieaugt iedzīvotāju satraukums saistībā ar Covid-19 izplatību un valstī noteiktajiem ierobežojumiem. Jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka 10 baļļu skalā savu satraukumu ar 9 un 10 novērtējuši 20% aptaujāto iedzīvotāju, kas pārsniedz gan 2020. gada martā, gan oktobrī iegūtos datus, kad ļoti augsts satraukuma līmenis bija attiecīgi 18% un 11% iedzīvotāju. Tāpat jaunākie dati liecina, ka vidēji augsts satraukuma līmenis (7 un 8) saglabājas 27% respondentu, vidējs (5 un 6) – 25%, savukārt zems satraukuma līmenis ir 29% Latvijas iedzīvotāju.
Ilgstošās krīzes sekas
Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka šobrīd joprojām saglabājas augsti Covid-19 saslimšanas rādītāji, krīze ir ieilgusi, ierobežojumi kopumā nemazina saslimstību, kā arī vakcinēšanas ātrums pagaidām nerada cerības par ātru izeju no krīzes. Eksperts norāda, ka šobrīd Latvija atpaliek vakcinēšanas skaitļos, kā arī aizvien spēcīgāk parādās, ka veselības aizsardzības sistēma Latvijā ilgstoši ir bijusi nepietiekami finansēta. Šobrīd visā pasaulē vērojama mentālās veselības pasliktināšanās, Latvijā šī situācija varētu būt īpaši smaga, jo mentālās veselības aprūpe nekad nav bijusi prioritāte.
Dr. A. Veselovskis norāda, ka šai krīzei būs smagas sekas, jo atšķirībā no 2008. gada finanšu krīzes šoreiz mijiedarbojas trīs negatīvie faktori:
- bioloģiskais – jauns un bīstams vīruss;
- sociāli psiholoģiskais – panika, kas joprojām turpinās, izraisot mentālus traucējumus un neefektīvu lēmumu pieņemšanu;
- ekonomiskais – grūtības izdzīvot un neskaidrība par nākotni.
Visvairāk cieš trūcīgie un ekonomiski neaizsargātie, kā arī cilvēki ar paaugstinātu trauksmes un depresivitātes līmeni. Situācijai neuzlabojoties, mentālās veselības traucējumu skaits turpinās pieaugt, tāpat arī neārstētu hronisku somatisku slimību daudzums, savukārt ģimenēs, kurās cietīs vecāki, automātiski cietīs arī bērni.
Kuras grupas uztraucas vairāk?
Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šoreiz dati parāda, ka par Covid-19 vairāk uztraucas sievietes. Starp vīriešiem savu satraukumu par Covid-19 kā ļoti augstu vērtē 14% aptaujāto, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 26%. Kopumā iedzīvotājos vislielāko satraukumu rada bailes par tuvinieku veselību (59,3%), risks pašiem saslimt ar Covid-19 un iespējamās komplikācijas (42%), kā arī atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildība pret valstī noteikto ierobežojumu ievērošanu (39,1%). Tāpat būtiski satraukumu rada arī neziņa par valsts ekonomisko darbību (29,1%), situācija darbā (24,3%), medicīnisko preču un pakalpojumu pieejamība (13,3%), kā arī masku valkāšana un citi ierobežojumi (11,8%). Gan sievietes, gan vīrieši visvairāk uztraucas par tuvinieku veselību (attiecīgi 67,8% un 50,5%), sievietes vairāk satraucas par risku pašām saslimt ar Covid-19 (49,9% un 33,9%), savukārt vīriešus vairāk uztrauc situācija darbā un potenciālā darba zaudēšana (sievietes – 22,6%, vīrieši – 26%).
Dr. A. Veselovskis skaidro, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad ir ilgstošs satraukums un neziņa par turpmāko dzīvi.
Lai mazinātu stresu un satraukumu, kas radies Covid-19 izplatības dēļ, Dr. A. Veselovskis iesaka rīkoties pragmatiski un racionāli, piekopt aktīvu dzīvesveidu, labu miegu un izmēģināt jaunas nodarbes, saglabāt pozitīvu domāšanu, nepakļauties bailēm un negatīviem scenārijiem, kā arī pakāpeniski mācīties sadzīvot ar nezināmo.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 20. līdz 23. janvārim aptaujājot 1713 respondentus.
Aptauja: Iedzīvotāji Latvijā nav gatavi pārmaksāt par produkta iepakojumu!
Lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” un pētījuma kompānijas “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem noskaidrots, ka pircēji nav gatavi pārmaksāt par produkta iepakojumu un to uzskata par lielāko pārtikas iepakojumu kļūdu. Par otru lielāko produkta iepakojuma kļūdu respondenti uzskata gadījumus, ja iepakojums nav funkcionāls, savukārt trešajā vietā ierindojas pārāk raibi un grūti salasāmi iepakojumi.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 66% respondentu uzskata, ka produkta iepakojuma galvenās funkcijas ir nodrošināt produkta uzglabāšanas nosacījumus atbilstoši produkta kvalitātes, higiēnas un drošības standartiem, kā arī tam ir jābūt funkcionālam. Savukārt katrs trešais norāda, ka iepakojums palīdz pircējam noorientēties produkta sastāvā un tas ir pirmais indikators, ka produkts ir kvalitatīvs.
“Forevers” valdes loceklis Andrejs Ždans uzsver: “Tendences rāda, ka pircēji nav gatavi maksāt par dārgu iepakojumu, jo īpaši, ja tā pašizmaksa ir lielāka par nopirkto produktu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pirms vairākiem gadiem mainījām savu stratēģiju, katrā ražošanas posmā ieviešot praktisku risinājumu, lai klientiem nevajadzētu pārmaksāt, vienlaikus nezaudējot, bet gan ceļot paša produkta kvalitāti. Tieši tāpēc mūsu ražotās produkcijas iepakojumi dizaina ziņā ir vienkārši, bet savā funkcionalitātē – praktiski. Ir redzams, ka princips “mazāk ir vairāk” ienāk arī Latvijas pārtikas industrijā un pircēji aizvien vairāk atbalsta šo dzīvesveidu un domāšanu.”
Analizējot, kādu īpatsvaru ražošanas izmaksās veido iepakojuma izdevumi, A. Ždans norāda, ka “Forevers” produktu iepakojums veido vidēji līdz 5% no kopējās produkta cenas. Jāpiebilst gan, ka nozarē ir arī ražotāji, kas reizēm liek akcentu uz produkta iepakojumu un tā dizainu, tādejādi nesamērīgi paaugstinot kopējo produkta cenu. Eksperts lēš, ka gala produkta sadārdzinājums, izvēloties ne vienmēr racionālāko no iespējamajiem iepakojumiem, varētu būt pat 30% – 40% robežās.
Mainās iepakojuma tendences
Starptautiskā pieredze rāda, ka nozarē ienāk funkcionāli iepakojumi, un gaļas ražotāji arvien vairāk pievēršas minimālismam iepakojumam dizaina ziņā. Šī ir fundamentāla attieksmes maiņa, kas pakāpeniski ienāk arī Latvijas tirgū, uzsverot efektīvu resursu pārdali, ņemot vērā samērā īso iepakojuma dzīves ciklu. Arī aptaujas dati apstiprina līdzīgu tendenci – vairāk nekā puse jeb 55% respondentu uzskata, ka pārāk raibs un spilgts iepakojums ir šķērslis, lai uztvertu uz tā norādīto informāciju.
Situācija atšķiras Premium un Ekoproduktu iepakojumiem, kuru ražošanai galvenokārt tiek izmantoti dabīgi materiāli un pielietotas ekoloģiskas iepakojumu ražošanas tehnoloģijas.
Tāpat ražotāji savā sortimentā ievieš produktus, kas fasēti tā saucamajos “Gudrajos” iepakojumos. Tas nozīmē, ka iepakojums spēj ilgāk nodrošināt produkta uzglabāšanas nosacījumus.
“Sekojot gaļas produktu patēriņa tendencēm un tam, ka Latvijā ir samērā liels mājsaimniecību skaits ar 1-2 cilvēkiem, ražotāji tirgū ievieš arī mazos iepakojuma formātus, kas atvieglo produkta uzglabāšanu un noietu. Domāju, ka mazie iepakojumi būs aktuāli arī turpmāk, jo tie ir pakārtoti mūsdienu cilvēku steidzīgajam dzīves ritmam. Tas parādījās arī sadarbībā ar “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā – lielākā daļa mājsaimniecību gaļas produktus pērk vienai līdz trīs dienām, kas nozīmē, ka tieši mazāka tilpuma iepakojumi ir parocīgāki un atbilst pircēju ikdienas paradumiem,” piebilst A. Ždans.
*Aptauja veikta 2018. gada decembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem.
Autors: Forevers
09.01.2019.
Aptauja: Grāmatas, kuras lasa mūsu Dievietes jeb lasāmvielu ieteikumi visām gaumēm!
Nesen mūsu Instagram (https://www.instagram.com/dievietelv/) izveidojām aptauju, kurā lūdzām mūsu lasītājām dalīties ar viņu iecienītākajām grāmatām. Pienācis laiks uzzināt, kuras ir šīs grāmatas! Ja tev nav plānu brīvdienām vai arī Covid-19 pandēmija ļauj nedaudz atvilkt elpu, tad noteikti izpēti šo sarakstiņu!
Top 3 grāmatas, kuras atkārtojās visbiežāk:
1. Saplēstās mežģīnes, Debesis pelnos, Samaitātā, Sasietā (Autore – Karīna Račko)
2. After grāmatu sērija (Autore – Anna Toda)
3. Tarakāni manā galvā (Autores – Zane Zusta, Diāna Zande)
Citas pērles, kuras vērts izlasīt:
– Dvēseļu putenis (Autors – Grīns Aleksandrs)
– Savu komētu nedzird (Autore – Eleonora Troja)
– Bezvēsts pazudušās (Autore – Lelde Kavaļova)
– Latvietes karma un Ardienu karma (Autore – Inta Blūma)
– Jēru klusēšana (Autors: Tomass Hariss)
– Ko es skaidri zinu (Autore: Opra Vnfrija)
– Detektīva grāmatu sērija (Autors: Jū Nesbē)
– Izaugt (Autore: Mišela Obama)
– Sestā sieva (Autore: Inga Grencberga)
Komentāros dalies ar saviem grāmatu ieteikumiem!
Autors: Dieviete.lv
Aptauja: Gandrīz pusei strādājošo Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi atvaļinājuma plānus
Gandrīz puse jeb 49% strādājošo atzina, ka ārkārtas stāvoklis valstī un izsludinātie ierobežojumi COVID 19 dēļ ir ietekmējuši un mainījuši atvaļinājuma plānus, secināts vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu šī gada atvaļinājuma tendences. Visbiežāk izmaiņas notikušas gan mainot un pārskatot atvaļinājuma periodu, gan tā gala mērķi, bet katrs ceturtais jeb 25%, kuru ir skārušas atvaļinājuma izmaiņas pēdējo mēnešu laikā, norādīja, ka atvaļinājumu nācās pilnībā atcelt, savukārt 6% norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā ir bijuši bezalgas atvaļinājumā. Vairums izmaiņas šī gada atvaļinājuma plānos ir bijušas vidējā un zemākā līmeņa vadītājiem, speciālistiem un asistējošo pozīciju darbiniekiem. Tāpat arī tādās nozarēs strādājošajiem kā finanses un grāmatvedība, tūrisms un sabiedriskā ēdināšana, kultūra un sports, pakalpojumi, mediji un sabiedriskās attiecības, kā arī medicīna.
Gandrīz katrs trešais jeb vairāk nekā 32% darba ņēmēju līdz jūlija mēnesim jau bijuši atvaļinājumā, bet 51% to vēl plāno izmantot līdz gada beigām, savukārt 17% strādājošo atzina, ka šogad atvaļinājumu neplāno izmantot.
“Šī gada pirmā pusgada notikumi ir atstājuši būtisku ietekmi uz daudziem, liekot pārskatīt un mainīt ikdienas paradumus un plānus. Daļai tas nozīmēja līdz šim nezināmu pieredzi kā dīkstāve, daļai strādājošo tika samazināta darba slodze vai pat pārtrauktas darba attiecības, savukārt citi gluži pretēji saskārās ar strauju darba apjoma pieaugumu. Turklāt attālinātais darbs prasa arī darba un privātās dzīves apvienošanu un tā balansu, ko ne visiem ikdienas dzīvē izdevās veiksmīgi īstenot,” norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. “Darba devējiem un darba ņēmējiem vajadzētu rast iespēju atvaļinājumam, lai saglabātu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, īpaši, ja šis periods ir prasījis papildus slodzi. Atvaļinājuma plānošana nozīmē gan darba prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu, gan pilnvērtīgas un kvalitatīvas atpūtas organizēšanu.”
Pēc aptaujas rezultātiem atvaļinājuma laikā vismaz kādu no darba uzdevumiem šogad ir veikuši 42% aptaujāto darba ņēmēju. Visbiežāk respondenti norādīja, ka atvaļinājuma laikā atbildēja uz telefona zvaniem ar darbu saistītos jautājumos 15%, vismaz reizi atvaļinājuma laikā atgriezās darbā, lai veiktu kādu uzdevumu 13%, vismaz reizi strādāja ar datoru darba vajadzībām 11%, bet 3% norādīja, ka atvaļinājumu nācās pārtraukt un atgriezties darbā.
Atgriežoties no atvaļinājuma, gandrīz katrs piektais jeb 19% apgalvoja, ka nejūtas atpūties, kas ir par pāris procentiem vairāk nekā aptaujā pirms gada. Puse strādājošo jeb 51% atzina, ka jūtas daļēji atpūtušies, bet turpat katrs trešais jeb 30% atklāja, ka pēc atvaļinājuma jūtas pilnībā atpūtušies.
Aptaujas rezultāti norāda, ka būtiski pieaudzis to strādājošo skaits, kuri savu atvaļinājumu ir pavadījuši vai plāno pavadīt Latvijā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par 28% vairāk.
Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, kas norisinājās no šī gada 11. līdz 30. jūnijam interneta vidē, piedalījās 793 respondentu.
Autors: CV-Online Latvia
14.07.2020.
Aptauja: Gandrīz katrs trešais pandēmijas laikā sācis ēst vairāk!
Kopumā 29% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pandēmijas laikā ir sākuši ēst vairāk (11% – Covid-19 laikā ēd ievērojami vairāk, 18% – mazliet vairāk), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS. Tāpat 58% respondentu ēšanas paradumi pandēmijas laikā nav mainījušies, 9% atbildējuši, ka pašlaik ēd mazāk nekā normālos apstākļos, kamēr 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Sievietes ēd nedaudz vairāk, vīrieši – mazkustīgāki!
Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši atbildējušas, ka pandēmijas laikā ēd vairāk nekā parasti (30% pret 29%). Bet jāizceļ, ka vīriešu vidū ir novērojams lielāks fiziskās slodzes samazinājums – 41% aptaujāto vīriešu atzinuši, ka kopš Covid-19 sākuma viņiem ir mazāk fizisko aktivitāšu, bet starp sievietēm šādu atbildi sniedza 33%. Fizisko aktivitāšu daudzums Covid-19 laikā ir palielinājies 20% sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 12%. Tāpat aptaujā secināts, ka vīrieši mazāk uzturas svaigā gaisā – 31% vīriešu apgalvo, ka Covid-19 laikā svaigā gaisā dodas retāk nekā iepriekš, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 23%.
Jaunieši – ēd vairāk, kustās mazāk!
Līdztekus tam, ka 29% pandēmijas laikā sākuši ēst vairāk, ir svarīgi piebilst, ka vairāk nekā katrs trešais jeb 37% aptaujāto ir atzinuši, ka viņi Covid-19 laikā ir samazinājuši fizisko aktivitāšu daudzumu. Analizējot datus pēc vecuma, secināms, ka Covid-19 laikā visvairāk sākuši ēst jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (36%), kam seko vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem (35%) un respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem (30%). Īpaši mazkustīgāki kopš Covid-19 sākuma ir tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem 46% šobrīd fizisko aktivitāšu daudzums ir mazāks nekā iepriekš. Tāpat šajā iedzīvotāju grupā 35% aptaujāto kopš Covid-19 sākuma mazāk uzturas svaigā gaisā, kamēr pārējās vecuma grupās šis samazinājums ir 10% līdz 13% robežās.
Speciālista skaidrojums
Satraukumu rada fakts, ka daļa iedzīvotāju, īpaši jaunieši, pandēmijas laikā mazāk uzturas ārā, mazāk kustas, bet ēd vairāk. Psihoterapeits Andris Veselovskis norāda, ka laikā, kad ir pastiprināts spiediens uz garīgo veselību, fiziskās aktivitātes un svaigs gaiss var būtiski uzlabot emocionālo labsajūtu, savukārt ilgstoši pārmērīga vai pārlieku pazemināta apetīte ir brīdinājuma signāls, kas liecina par trauksmes un depresijas izpausmēm.
Eksperts skaidro, ka situācijās, kad cilvēks netiek galā ar dzīvi, īpaši krīzes situācijās, tiek meklēti veidi, kā sevi mierināt, tostarp ēdot, dzerot vai smēķējot. Sajūtot diskomfortu ķermenī, piemēram, trauksmi, bezcerību un bailes, cilvēks meklē labas sajūtas – ēdiena sajūta mutē ir pazīstama, patīkama un mazina diskomfortu ķermenī. Jaunieši pašlaik visvairāk izjūt ikdienas socializācijas trūkumu, savukārt vēl daļai sabiedrības ir iestājusies bezcerības sajūta, kas tiek mierināta ar biežāku ledusskapja atvēršanu.
Vēl viens iemesls lielākam ēdiena patēriņam pandēmijas laikā ir salīdzinoši vieglā piekļuve pārtikai, jo, strādājot no mājām, ēdiens atrodas “rokas attālumā,” bet, dodoties uz darbu, ir jāapmeklē veikals, kā arī jātērē nauda un laiks, kas daļu cilvēku tomēr attur no lielāka ēdiena daudzumu patēriņa.
Psihoterapeits aicina meklēt šim laikam atbilstošus mērķus un mācīties sadzīvot ar šiem apstākļiem, jo nav zināms, cik ilgi tie turpināsies. Pieņemot situāciju, ir daudz vieglāk virzīties uz priekšu. Tāpat, protams, ir būtiski regulāri kustēties, doties svaigā gaisā, priecāties par to, kas ir, un fokusēties uz labajām lietām dzīvē.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1713 respondentus.
Aptauja: Desmitdaļai darbinieku patīk strādāt no mājām kailiem
Vairāk nekā desmitajai daļai jeb 11% mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbiniekiem pasaulē pandēmijas apstākļos patīk strādāt no mājām kailiem, neuzvelkot drēbes, liecina kiberdrošības uzņēmuma “Kaspersky” pasūtīts starptautisks pētījums, kurā noskaidrota 8000 MVU darbinieku rīcība pandēmijas laikā.
Līdztekus strādāšanai kailam, kas nebūt nav vidusmēra parādība, lielākā daļa pētījuma respondentu izmantoja iespēju strādāt vaļīgā apģērbā – 48% ir pieraduši pie šī dzīvesveida un gribētu to nākotnē padarīt par normu.
Citi darbinieku iemīļotie jauninājumi ietver vēlu celšanos darbdienās (36%), “Netflix” maratonskatīšanos (23%) un strādāšanu ārā – dārzā vai uz balkona (27%).
Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem darbinieki, kas strādā attālināti, šogad saskārās ar garīgās veselības un labklājības problēmām, piemēram, bērnu aprūpes grūtībām un digitālo savienojamību, tomēr citi biroju darbinieki, kuri pārgāja uz tāldarbu, bija priecīgi par šo iespēju un iepazina dažus slepenus prieciņus, ko tagad vēlas paturēt.
Darbiniekus iepriecināja arī atvadas no ilgajiem braucieniem uz darbu, jo varēja celties piecas minūtes pirms darba sākuma, turklāt 36% labprāt nosnaudās pa dienu.
Turpinot iepazīt doto apstākļu priekšrocības, 27% ļaužu patīk strādāt ārā – dārzā vai uz balkona, un 23% darbā pat izdodas “Netflix” maratonskatīšanās. Citi darbinieku iemīļotie prieciņi ietver vairāk laika videospēlēm (18%), pusdienas līdzņemšanai (16%) un retāku mazgāšanos dušā (8%).
“Kaspersky” uzdeva neatkarīgajai pētniecības firmai “Censuswide” 2020.gada oktobrī veikt 8076 MVU (10-250 darbinieku) strādājošo aptauju Apvienotajos Arābu Emirātos, Apvienotajā Karalistē, ASV, Beļģijā, Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Francijā, Itālijā, Japānā, Krievijā, Ķīnā, Luksemburgā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Spānijā, Turcijā un Vācijā.
Aptauja: Darba dienās teju puse Latvijas iedzīvotāju mēdz izlaist pusdienas
Mūsdienu dzīves ritms kļūst arvien dinamiskāks, un nereti šķiet, ka visu darbu paveikšanai ar 24 stundām diennaktī ir par maz. Līdz ar saspringtu darba grafiku katrs otrais steidzīgais Latvijas iedzīvotājs laika taupīšanas nolūkos visbiežāk atsakās no tik nepieciešamās pusdienu pauzes un savu brīvo laiku ziedo virsstundu darbam, liecina Narvesen veiktā iedzīvotāju aptauja. Iedzīvotāju vērtējumā vissteidzīgākie ir medicīnas nozares darbinieki.
Mediķus par visdinamiskāko profesiju sauc teju puse Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 14% akcentē tieši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvjus. Kā otra dinamiskākā profesija tiek minēti pārtikas veikalu kasieri un pārdevēji (24%), bet trešajā vietā – ugunsdzēsēji un glābēji (23%). Tiem seko policisti (20%) un šoferi – sabiedriskā transporta vadītāji, tālbraucēji (16%).
Kopumā 40% respondentu atzīst, ka lielas slodzes gadījumā bieži neatliek laika ieturēt pilnvērtīgu maltīti, kā arī veikt citas veselībai nozīmīgas darbības – atvēlēt pietiekami daudz laika miegam (40%), atpūtināt acis pēc darba pie datora (40%) un izkustēties pēc darba monotonā pozā (37%). Salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām un lauku reģioniem, par pilnvērtīgu ēdienreizi darba steigā visbiežāk piemirst rīdzinieki (46%), kā arī vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Noslogotās darba dienās no pusdienām mēdz atteikties vairāk nekā puse ražošanas nozarē strādājošo (53%), katrs otrais tirdzniecības jomas pārstāvis un 49% banku, apdrošināšanas un finanšu sektora darbinieku. Kā liecina aptaujas dati, steigā izlaista ēdienreize mēdz atstāt nelabvēlīgas sekas uz darbinieku labsajūtu un darba spējām. Gandrīz divas trešdaļas respondentu apstiprina, ka, izlaižot maltīti, izjūt enerģijas trūkumu un nogurumu (60%), kļūst nervozi un viegli aizkaitināmi (42%).”
Lūgti novērtēt savu dzīvesveidu, Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka visvairāk rūpējas par pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu (33%), kā arī laiku, kas pavadīts svaigā gaisā (30%). Katrs piektais iedzīvotājs seko līdzi, lai viņa maltītes būtu pilnvērtīgas un sabalansētas. Veselīgas maltītes par sava dzīvesveida sastāvdaļu biežāk sauc iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (26%) ar ienākumiem virs 900 EUR (28%).
Kā norāda Narvesen mārketinga vadītāja Ilze Dumceva, pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu cilvēku steidzīgais un dinamiskais ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā arvien biežāk rosina domāt par veselīgākiem ēdieniem un dzērieniem pa ceļam, kas īpaši pieprasīti aktīvo un steidzīgo profesiju pārstāvju vidū.
“Mūsu aptaujā 74% iedzīvotāju norādīja, ka ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus. To redzam arī ikdienā – ja vēl pirms pāris gadiem ēst pa ceļam nozīmēja paķert hotdogu, tad šodien cilvēki, īpaši steidzīgie pilsētnieki, aizvien biežāk dod priekšroku veselīgākām alternatīvām. Padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības veltām savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas. Šogad Narvesen kvalitātes zīmes Fresh&Tastysortimentā papildus iekļāvis, piemēram, superfoodsalātus un aukstā spieduma smūtijus, sulas un šotus “Paleo”. Mēs veidojam sortimentu tā, lai Narvesen var iegādāties pilnvērtīgu un garšīgu maltīti. Pateicoties ērtajam iepakojumam, piedāvājums ir piemērots arī steidzīgajiem, kas vēlas baudīt ko veselīgu, esot ceļā. Svaigi, garšīgi un pa ceļam!” stāsta Ilze Dumceva.
Narvesen aptauja veikta 2018. gada decembrī sadarbībā ar interneta aptauju paneli Snapshots. Aptaujā piedalījās 733 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.
Autors: Narvesen
08.01.2019.
Aptauja: Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība uztrauc 56% Latvijas iedzīvotāju
Paaugstinoties Covid-19 saslimstības rādītājiem, kopumā 56% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņus satrauc Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība (42% – drīzāk uztrauc, 14% – ļoti uztrauc), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra sākumā aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentus. Tāpat 40% sniedza atbildi, ka omikrona izplatība Latvijā kopumā viņus neuztrauc (23% – drīzāk neuztrauc, 17% – pilnībā neuztrauc). Tikmēr uz jautājumu, vai sliktākais Covid-19 pandēmijas posms jau ir aiz muguras, 34% atbildēja apstiprinoši, 42% sliecās domāt, ka sliktākais pandēmijas posms vēl ir priekšā, bet gandrīz katrs ceturtais jeb 24% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Salīdzinot ar aizvadītā gada novembra datiem, janvāra sākumā ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka sliktākais Covid-19 posms vēl ir tikai priekšā, jo pērn novembrī šādi domāja vairāk nekā ¾ jeb 77% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā 44% tam drīzāk piekrita, bet 33% tam piekrita pilnībā. Tikmēr 10% sliecās piekrist, ka sliktākais pandēmijas posms jau ir aiz muguras (7% tam drīzāk piekrita, 3% – pilnībā piekrita), bet vēl 13% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Biežāk satraucas sievietes un latvieši
Ievērojami biežāk Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība uztrauc sievietes – viņu vidū satraukumu izrāda 62% respondentu (44% – drīzāk uztrauc, 18% – ļoti uztrauc), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 49% (39% – drīzāk uztrauc, 10% – ļoti uztrauc). Tikmēr vīrieši biežāk sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms vēl ir tikai priekšā – tam piekrīt 47% vīriešu (drīzāk piekrīt – 32%, pilnībā piekrīt – 15%) un 39% sieviešu (drīzāk piekrīt – 31%, pilnībā piekrīt – 8%).
Analizējot rezultātus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, secināms, ka biežāk par Covid-19 omikrona paveida straujo izplatību raizējas latvieši. Krievvalodīgo vidū minētā Covid-19 paveida izplatība kopumā uztrauc 42% respondentu (25% – drīzāk uztrauc, 17% – ļoti uztrauc), kamēr latviešiem šis rādītājs ir 58% (44% – drīzāk uztrauc, 14% – ļoti uztrauc). Tāpat latvieši nedaudz biežāk sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms vēl ir tikai priekšā – tam piekrīt 42% latviešu (drīzāk piekrīt – 32%, pilnībā piekrīt – 10%) un 41% krievvalodīgo (drīzāk piekrīt – 24%, pilnībā piekrīt – 17%).
Vecāka gada gājuma cilvēki – bažīgāki, jaunieši – pesimistiskāki
Raugoties pēc respondentu vecuma, atklājas, ka Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība vairāk uztrauc gados vecākus cilvēkus, bet jaunieši biežāk sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 posms vēl ir tikai priekšā. Vecumā no 55 līdz 74 gadiem 65% respondentu norādījuši, ka viņus uztrauc Covid-19 omikrona paveida izplatība (47% – drīzāk uztrauc, 18% – ļoti uztrauc), kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs svārstās no 42% līdz 60%. Tikmēr jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk norāda, ka sliktākais Covid-19 izplatības posms vēl ir gaidāms, – šādu viedokli pauž 49% minētās vecuma grupas pārstāvju (drīzāk piekrīt – 29%, pilnībā piekrīt – 20%), kam seko vecuma grupa no 55 līdz 74 gadiem, kur šādi sliecas domāt 46% (drīzāk piekrīt – 35%, pilnībā piekrīt – 11%), bet pārējās vecuma grupas šis rādītājs ir no 38% līdz 42%.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra sākumā aptaujājot 1854 respondentus.
Aptauja: Cilvēkiem no kaķiem vajadzētu aizgūt spēju pateikt “Nē!”, bet no suņiem – uzticību līdzcilvēkiem
Saskaņā ar mājdzīvnieku barības zīmolu „Whiskas” un „Pedigree” un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” veikto aptauju, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, TOP 3 īpašības, ko cilvēkiem vajadzētu aizgūt no suņiem, ir prieks par mazām ikdienas lietām, nesalaužama uzticība līdzcilvēkiem, kā arī spēja izbaudīt mirkli un sajust apkārtējo cilvēku noskaņojumu. Tikmēr TOP 3 īpašības, kas cilvēkiem būtu jāaizgūst no kaķiem, ir – neatkarība un individualitāte, spēja vienmēr “piezemēties uz četrām kājām” un spēja pateikt “Nē!”.
Pašreiz Latvijā noris draudzīgas balsošanas sacensības “Suns vai kaķis?”, kuru mērķis ir ne tikai mudināt sabiedrību iestāties par dzīvnieku labturību un aizsardzību, bet arī noteikt, vai mēs esam suņu vai kaķu cilvēku valsts. Latvijas iedzīvotāji ir aicināti balsot īpašā tiešsaistes platformā www.sunsvaikakis.lv. Šobrīd aktuālie balsošanas sacensību “Suns vai kaķis?” rezultāti rāda, ka mūsu sabiedrībā ir vairāk suņumīļu. Proti, 50,3 % savu balsi ir atdevuši par suņiem, savukārt 49,7 % – par kaķiem.
Mūsdienās mājdzīvnieki ir ģimenes locekļi, kas palīdz atraisīt cilvēkos pašas labākās īpašības un var iemācīt saviem īpašniekiem daudzas prasmes. Kaķiem un suņiem ir dažādi raksturi, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ sabiedrībā ir kaķumīļi un suņumīļi.
Saskaņā ar balsošanas sacensību ietvaros veikto aptauju, 66% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka cilvēkiem no suņiem būtu jāaizgūst priecāšanās par mazām ikdienas lietām. Savukārt 48% respondentu domā, ka tā ir nesalaužama uzticība līdzcilvēkiem. Tikmēr 33% ir vienlīdz pārliecināti, ka tai ir jābūt spējai izbaudīt mirkli un sajust apkārtējo cilvēku noskaņojumu. 29% šīs aptaujas dalībnieku arī norāda uz spēju sajust nepatikšanas un vajadzīgos brīžos būt atturīgiem, bet 28% domā, ka cilvēkiem no suņiem būtu jāpārņem spēja būt atvērtiem par emocijām.
Jānis Krīvēns, mūziķis un suņa Pūčs īpašnieks, ir novērojis, ka viņa sunim piemīt gan kaķiem, gan suņiem raksturīgas īpašības: “Pūčs ir netipiski nosvērts, mierīgs un pašpietiekams. Es daudz laika pavadu strādājot ar datoru, darbojoties pie dažādiem projektiem, tāpēc dienas laikā nevaru pievērst viņam pietiekami lielu uzmanību. Taču tas viņu nemaz nesatrauc, jo viņu raksturo pāris labas kaķu īpašības. Piemēram, īpašs uzsvars uz pašpietiekamību. Man labpatīk domāt, ka viņš ir intelektuālis savas burvīgās dabas dēļ.”
Aptaujas laikā Latvijas iedzīvotāji tika arī lūgti novērtēt, kuras kaķu īpašības, viņuprāt, cilvēkiem vajadzētu aizgūt. Vairāk nekā puse jeb 52% respondentu atzina, ka cilvēkiem no kaķiem vajadzētu aizgūt neatkarību un individualitāti, bet 51% – spēju vienmēr “piezemēties uz 4 kājām” jeb, citiem vārdiem sakot, spēju izkļūt no nepatikšanām. Nedaudz mazāk, proti, 40% aptaujas dalībnieku atzīmēja, ka cilvēkiem jāaizgūst kaķu spēja pateikt “Nē!”, kad tas ir nepieciešams. Katrs trešais respondents norādīja uz kaķu prasmi neatlaidīgi pastāvēt par savu mērķi un patstāvību, kā arī uzticību un lojalitāti saviem tuvākajiem cilvēkam, tikmēr 19% uzsvēra rotaļīgumu.
Laura Ikauniece, Latvijas vieglatlēte un kaķu īpašniece, atzīst, ka nevar iedomāties savas mājas bez saviem mīluļiem. “Kaķi ir tik ziņkārīgi, neatkarīgi un gudri. Viņi vienmēr uzlabo garastāvokli. Tādas majestātiskas būtnes. Manuprāt, kaķis veido mājīguma sajūtu, attīra māju no sliktām enerģijām un vēl spēj ar murrāšanu palutināt savu saimnieku.”
Viņa papildina, ka balsošanas sacensības “Suns vai kaķis?” joprojām noris. Balsot var līdz pat 4. oktobrim, kad visā pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena. Kampaņas izskaņā mājdzīvnieku barības zīmoli „Whiskas” un „Pedigree” ziedos 7 tonnas mājdzīvnieku barības dzīvnieku patversmēm visā Latvijā, proti, dzīvnieku patversmēm “Ulubele”, “Labās Mājas”, “Slokas dzīvnieku patversme”, “Jelgavas dzīvnieku patversme”, “Pūkainis.lv”, “Liberta” un “Ar sirdi delnā”.
*Aptauju 2020. gada jūlijā/augustā veica “Mars” zīmoli “Whiskas” un “Pedigree”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Šajā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu no visas Latvijas.
Aptauja: Cik daudz iedzīvotāji zina par aknu veselību?
Tikai 36% Latvijas iedzīvotāju zina, kādi simptomi liecina par aknu veselības problēmām, 46% aptaujāto aknu slimību pazīmes neatpazīst, kamēr 18% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Zinošāki aknu veselības jautājumos ir gados vecākie iedzīvotāji. Jauniešu vidū (no 18 līdz 24 gadiem) tikai 28% zina par aknu slimību simptomiem, kamēr starp vecāka gadagājuma cilvēkiem (64 līdz 75 gadi) šis rādītājs ir 49%
Aknu funkcijas
Lai arī svētki šogad noritēs šaurā ģimenes lokā un mierīgākā gaisotnē nekā citus gadus, paredzams, ka ēdienu un dzērienu patēriņš svētku brīvdienās pieaugs, kas palielina arī aknu noslodzi. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka aknu galvenās funkcijas ir žults produkcija un izdalīšana, bilirubīna, hormonu, holesterīna veidošana un izdalīšana, asiņu attīrīšana no toksiskām vielām, piemēram, alkohola, medikamentiem un hormoniem. Tāpat aknās tiek uzkrāts glikogēns, kā arī mikroelementi – cinks, dzelzs, varš, magnijs un vitamīni – A, D, E, K un B12. Aknās tiek sintezētas olbaltumvielas, piemēram, albumīns, kā arī asins recēšanas faktori un globulīni.
Izplatītākās slimības
Visbiežāk sastopamās aknu slimības ir vīrusu izraisīti hepatīti – A, B un C hepatīts. Tāpat aknu slimību lokā iekļaujama taukainā hepatoze, autoimūns hepatīts, hepatocelulāra karcinoma, dažādi labdabīgi aknu veidojumu, alkohola izraisīts aknu bojājums un aknu ciroze. Aknu slimības var būt lēni progresējošas un sākotnēji neizraisīt sūdzības, bet, regulāri kontrolējot aknu rādītājus asins analīzēs, ir iespējams šīs slimības atklāt agrīni.
- A hepatīta gadījumā var būt pazemināta ēstgriba, nespēks, slikta dūša, paaugstināta ķermeņa temperatūra, kā arī biežāka vēdera izeja. Saslimstot ar A hepatītu, pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns. Z. Zitmane norāda, ka A hepatīts nekļūst hronisks un parasti neatstāj sekas uz aknu veselību, tomēr ir arī izņēmumi.
- Akūts B hepatīts ir reti. Bieži vien pacienti nezina, ka ir inficējušies ar B hepatītu, jo slimība pārsvarā norit bez simptomiem līdz brīdim, kad veidojas dekompensēta aknu ciroze. Slimības prodroma periodā var būt nespecifiskas sūdzības – nespēks, slikta dūša, drudzis, diskomforta sajūta labajā paribē un sāpes locītavās.
- C hepatīts izpaužas ar akūtu un hronisku hepatītu. Bieži akūts C hepatīts var noritēt bez simptomiem, bet var būt arī nespecifiskas sūdzības – nogurums, slikta dūša, sāpes vai diskomforts labajā paribē, kā arī dzelte. Hroniska C hepatīta gadījumā sūdzības arī ir nespecifiskas – nespēks, slikta dūša, sāpes muskuļos, locītavās, masas zudums, sāpes labajā paribē.
- Autoimūnu hepatītu norise var būt dažāda – no asimptomātiskas līdz pat akūtai aknu šūnu mazspējai. Sūdzības bieži vien var būt arī nespecifiskas – nespēks, slikta dūša, vēdersāpes, ādas nieze, sāpes mazajās locītavās.
- Alkohola izraisītu bojājumu gadījumā klīnika arī var būt no bezsimptomu līdz pat akūtai aknu mazspējai. Var būt iepriekš minētie nespecifiskie simptomi, pieaugoša dzelte, asiņošana, paaugstināta temperatūra, ascīts, kā arī var būt traucēta pacienta apziņa un mentālā funkcija. Līdzīgi aknu bojājumi ir arī taukainajai hepatozei.
- Aknu cirozes gadījumā ir nespēks, masas zudums, samazināta apetīte, objektīvi atrodama palielināta akna, liesa, šķidrums vēdera dobumā, paplašinātas vēdera priekšējās sienas vēnas, dzelte, asiņošana no barības vada vēnām, sirds disfunkcija, kā arī var iestāties aknu koma un to encefalopātija.
Riska faktori
Z. Zitmane skaidro, ka aknu veselības riska faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, mazkustība, 2. tipa cukura diabēts, tetovējumu un pīrsinga veikšana. Tāpat paaugstināts saslimšanas risks ir intravenozo narkotiku lietotājiem, kas izmanto vienu injekciju adatu, kā arī iedzimtība un neaizsargāts dzimumakts. Iedzīvotāju vērtējumā kā trīs aknu veselībai kaitīgākie faktori tika norādīti alkohols (91%), uzturs – taukaini, asi un sāļi ēdieni (71%) un nepamatota medikamentu lietošana (57%).
Diagnostika un ārstēšana
Aknu saslimšanas var diagnosticēt, veicot asins bioķīmiju, nosakot bilirubīnu, aknu transamināzes, sārmaino fosfatāzi un gamma glutamiltranspeptidāzi, kā arī nosakot antivielas uz vīrushepatītiem. No instrumentālām izmeklēšanas metodēm visbiežāk pielieto vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un datortomogrāfiju. Sākotnēji pacients var vērsties pie ģimenes ārsta, kas tālāk izraksta nosūtījumu pie aknu speciālista – hepatologa. Attiecībā uz aknu slimību ārstēšanu Z. Zitmane norāda, ka pret A un B hepatītu ir pieejamas vakcīnas. Tāpat B un C hepatīta, kā arī autoimūna hepatīta gadījumos ir pieejami medikamenti, ar kuriem ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, samazinot nepieciešamību aknu transplantācijai. Aknu audzēju gadījumos ārstēšana un tās efektivitāte ir atkarīga no slimības stadijas, katra situācija jāizvērtē individuāli.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, Z. Zitmane aicina ievērot mērenību gan ēdienu, gan dzērienu lietošanā. Jāatceras, ka labāk ēst biežāk un mazākām porcijām, kā arī noteikti atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Aptauja: Baraks un Mišela Obamas ir apbrīnotākie cilvēki pasaulē
Baraks un Mišela Obamas ir apbrīnotākie cilvēki pasaulē, liecina piektdien publicētie institūta “YouGov” rīkotās aptaujas rezultāti.
Kā norāda “YouGov”, šī ir pirmā reize, kad bijušais ASV prezidents sasniedzis vīriešu saraksta augšgalu kopš pētījuma “Pasaules visapbrīnotākais” sākšanas 2014.gadā.
Miljardieris un uzņēmuma “Microsoft” līdzdibinātājs Bils Geitss šogad atrodas otrajā vietā, noslīdot no pirmās vietas pērn.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir trešais pasaulēs apbrīnotākais vīrietis, liecina “YouGov” aptaujas rezultāti.
Starp sievietēm visapbrīnotākā joprojām ir Mišela Obama, otrajā vietā atrodoties aktrisei Andželīnai Džolijai, bet trešajā – karalienei Elizabetei II. Pagājušajā gadā otro un trešo vietu attiecīgi ieņēma televīzijas personība Opra Vinfrija un Džolija.
“YouGov” divu pakāpju procesā 42 valstīs izvaicāja 45 000 cilvēku. Vispirms viņiem tika vaicāts par visvairāk apbrīnotajiem vīriešiem un sievietēm. No šiem vārdiem tika sastādīti divi saraksti ar visbiežāk minētajiem vīriešiem un sievietēm un saraksti katrai valstij tika papildināti ar reģionā slavenām personībām.
Visbeidzot no maija līdz septembrim cilvēkiem tika vaicāts, kurus cilvēkus viņi apbrīno lielā mērā, varot izvēlēties vairākus variantus, un kuru cilvēku apbrīno visvairāk. Pēc šīm atbildēm tika aprēķināti procenti, uz kuriem balstīts reitings, paskaidroja “YouGov”.
