16.7 C
Rīga
piektdien, 22 maijs, 2026
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 406

Aptauja: Šobrīd tuvinieku strīdi notiek biežāk nekā pavasarī

Aizvien pieaugošā Covid-19 izplatība ir liels izaicinājums ne vien Latvijas veselības aprūpes sistēmai, bet arī iedzīvotāju mentālajai veselībai un cilvēku savstarpējām attiecībām. Straujās pārmaiņas ikdienā, satraukums par veselību un nākotni, kā arī attālinātais darbs un bērnu mācības rada papildu slodzi un var saasināt arī savstarpējās attiecības. Dati parāda, ka 13% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 laikā  biežāk sākuši strīdēties ar tuviniekiem (3% – izteikti biežāk, 10% – nedaudz biežāk nekā parasti). Salīdzinājumā ar šī gada aprīlī veikto aptauju rudenī strīdi ar tuviniekiem notiek biežāk, jo pavasarī tikai 6% atzīmējuši, ka attiecības ar tuviniekiem pasliktinājušās un strīdi kļuvuši par biežāku parādību.

Tāpat jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati parāda, ka 78% Covid-19 attiecības ar tuviniekiem nav mainījis, 5% pauduši viedokli, ka strīdu šobrīd ir mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Krīzes uztveres fāzes

Sistēmiskā ģimenes psihoterapeite un pedagoģijas doktore Maija Biseniece skaidro, ka vairāku psihoterapijas virzienu pētnieki ir izdalījuši cilvēku reakcijas fāzes krīzes situācijās, kur katrai ir raksturīgas atšķirīgas izjūtas. Pirmā ir šoks – iekšējs apdullums, emocionāla anestēzija, kurai seko nākamā fāze ar izjūtu, ka “tā ir kļūda”, “tas nenotiek – tā nevar būt”, psihe mēģina izglābties, noliedzot situāciju un attālinot sevi no šiem notikumiem. Pēc tam sākas aizsardzības mehānisms – noliegums – pretestība sarežģītai informācijai, piemēram, ka cilvēks ir inficējies. Sākot samierināties ar notikumu, cilvēki nonāk dusmu un vainošanas fāzē. Droši vien katrs ir izjutis vēlmi vainot dažādu valstu valdības, veselības organizācijas vai līdzcilvēkus. Aiz spēcīgajām dusmām slēpjas citas dziļākas izjūtas – bezspēcība, ievainojamība un kontroles zaudēšana. Šajā pandēmijas laikā pētnieki izceļ, ka izteikti izjūtam – kontrole pār pasauli vairs nav pašu cilvēku rokās. Tad rodas vēlme pieslieties kādai sazvērestības teorijai, kas novērš uzmanību no nepatīkamajām izjūtām par kontroles zudumu pār savu dzīvi, jo tās piedāvā vienkāršu skaidrojumu. Kontroles trūkums var izraisīt paniskas bailes, dziļu izmisumu, panikas lēkmes un vientulības izjūtu, kas virza uz izolētību un depresiju, ko raksturo nemiers un apjukums un raksturīgās psihosomatiskās izpausmes. Eksperte uzsver, ka šajā laikā ir izteikta iekšēja cīņa starp divām atšķirīgām tendencēm. No vienas puses, ir vēlme, lai nekas nemainās un situācija būtu kā agrāk, bet no otras puses, ir sapratne, ka gaidāmas izmaiņas un ierobežojumi, kuriem jāpielāgojas. 

Savstarpējās attiecības pandēmijas laikā

M. Biseniece norāda, ka gan visā sabiedrībā kopumā, gan katrā ģimenē atsevišķi katrs pārdzīvo Covid-19 radītās emocionālās svārstības, un savstarpējās attiecības tiek īpaši bojātas, ja dažādu jautājumu risināšanā tiek izmantotas dusmas vai aizkaitinājums. Šobrīd daudz laika tiek pavadīts kopā un tuvinieki nonāk daudz ciešākā kontaktā, kas, iespējams, lielai daļai cilvēku atšķiras no ierastā ikdienas ritma. Turklāt ir jādalās ar telpu, laiku, datoru un citiem sadzīves priekšmetiem, kas var radīt nesaprašanos un konfliktus. Tāpat svarīga ir laika un pienākumu godīga sadale. Piemēram, ja abiem vecākiem mājās ir jāstrādā un arī jāveic vecāku pienākumi, sekojot bērna mācībām, tad ir nepieciešama skaidra un godīga vienošanās. Pretējā gadījumā konflikti ir neizbēgami. 

M. Biseniece norāda, ka Covid-19 laikā spriedze īpaši pieaug pāru attiecībās, jo pret svešiniekiem cilvēkam ir tendence būt uzmanīgam un kontrolēt savas emocionālās izpausmes, bet pret savējiem emociju kontrolei nepietiek spēka un tā mazinās. Speciāliste uzsver, ka vēl sliktāk ir gadījumos, kad tuvinieki tiek izmantoti, lai izlādētu savas negatīvās emocijas, trauksmi un dusmas, aiz kurām patiesībā slēpjas bailes. Tas ģimenes locekļus atgrūž, uzkrājas aizvainojumi un vairojas dusmu enerģija. Ir ļoti svarīgi, ka ģimenē katrs pieliek savus pūliņus un neļaujas emociju izvirdumiem, kas pašam konkrētajā brīdī sniedz atvieglojuma sajūtu, bet ilgtermiņā rada attiecību sarežģījumus. 

Attiecību stiprināšana Covid-19 laikā

Krīzes situācijās attiecību nozīme tuvinieku vidū tikai pieaug, jo savstarpējais atbalsts vislabāk palīdz tikt cauri grūtībām. M. Biseniece uzsver, ka krīze ir laiks, kad sevišķi svarīga ir abpusēja laika un pienākumu plānošana – kopīgi jāvienojas par darbu, bērniem un mājasdarbiem veltīto laiku, kā arī citiem pienākumiem. Jāatceras, ka ģimene ir komanda, kurai arī jāstrādā kā komandai, proti, visiem kopā. Tāpat speciāliste atgādina, ka krīzes laiks sniedz iespēju mācīties uzklausīt, nepārtraukt, izprast atšķirīgas emocijas un saprast arī pašiem sevi. Laikā, kad internetā parādās daudz dažādu sazvērestības teoriju un pretrunīgu viedokļu, jācenšas neuzspiest savu viedokli kā vienīgo pareizo.  

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.

APTAUJA: SIEVIETES VALENTĪNDIENĀ LABPRĀTĀK SAŅEMTU ZIEDUS, VĪRIEŠI –PARTNERES GATAVOTAS ROMANTISKAS VAKARIŅAS VAI CEĻOJUMU

Publicitates foto Pexels.com

Tuvojoties mīlestības svētkiem jeb Valentīndienai, cilvēki steidz lūkot, ar ko iepriecināt savas otrās pusītes. Lai noskaidrotu, kas šogad ir visgaidītākais pārsteigums Valentīndienā, t/c “Origo” aptaujāja vairāk nekā 2 000 cilvēkus.

Savās atbildēs visbiežāk respondenti atzīmēja, ka Valentīndienā vēlas saņemt ziedus (19%), romantisku atputu SPA centrā (17%), mājās gatavotas vakariņas (13%), ceļojumu (12%) un juvelierizstrādājumus (12%). Tomēr atšķirīgas vēlmēs ir vērojamas starp dzimumiem. Ja sievietes vēlas, lai kungi viņas lutina ar ziediem (24%) vai romantisku atpūtu SPA centrā (18%), tad kungi vēlas doties kādā ceļojumā (17%) vai baudīt mīļotās pagatavotas vakariņas romantiskā gaisotnē (17%).

Lai arī romantiska atpūta SPA centrā kopumā ir viens no biežāk atzīmētajiem variantiem, kā visiecienītāko dāvanu to izvēlas gan sievietes, gan vīrieši vecumā no 25 līdz 39 gadiem (20%), un īpaši sievietes vecuma grupā no 39-55 gadiem (26%).

“Tuvojoties Valentīndienai, nomnieku novērojumi liecina, ka pircēji arvien vairāk meklē un interesējas par dāvanām pretējam dzimumam, un meklē padomu pie pārdevējiem. Tā kā esam arī pilsētas transporta centrālais mezgls, steidzoties pie savām otrajām pusēm, cilvēki pa ceļam bieži iegādājas ziedus un saldumus. Tomēr tik pat liela daļa cilvēku pret dāvanu izvēli attiecas nopietnāk un pavada ilgāku laiku, izvēloties, ar ko iepriecināt savus mīļos,” savos novērojumos dalās tirdzniecības centra “Origo” vadītājs Aleksandrs Ņemirovskis. 

Arī šajos svētkos tirdzniecības centrs “Origo” ir apkopojis vairākas idejas dāvanām viņai un viņam, kas Valentīndienu padarīs īpaši personisku.

DĀVANU IDEJAS VIŅAI

  1. Biļetes uz pasākumu elegantā ietvarā

Mēdz teikt, ka dāvanas iesaiņojums ir neatņemama tās sastāvdaļa. Tāpēc iepriecini savu mīļoto ar elegantu vakara somiņu, kurā vari paslēpt Valentīndienas pārsteigumu – koncerta vai teātra biļetes uz kuru doties svētku pievakarē. 

  1. Rokas pulkstenis

Rotaslietas novērtēs jebkura dāma, tāpēc pulkstenis būs droša izvēle, jo tā būs ne vien skaista un praktiska dāvana, bet arī ir gaumīgs ikdienas aksesuārs, kurā ieskatoties, mīļotā ikreiz atcerēsies par tā dāvinātāju.

  1. Iepirkšanās diena divatā

Nav noslēpums, ka viena no sieviešu vājībām ir kurpes, tādēļ mīļoto iepriecināsi, ļaujot viņai vaļu tās izvēlēties un veltot dienu, lai iepirktos. To var noformēt gan kā dāvanu karti, gan kā radoši uzrakstītu vēstuli. Protams, šajā iepirkšanās ceļojumā dodies savai mīļotajai līdzi.

  1. Personalizēts kulons

Sieviete ļoti novērtē, ka mīļotais atceras abiem nozīmīgus notikumus un datumus. Izvēlies kulonu, ko personalizē ar jums abiem nozīmīgu ierakstu, vai datumu, piemēram, dienu, kad iepazināties. Šāds kulons būs lielisks aksesuārs, savukārt tajā ietvertais notikums allaž paliks atmiņā. 

  1. Ceļojuma soma vai kosmētikas maks

Elegants kosmētikas maks skaistuma piederumu organizēšanai vai sievišķīga ceļojumu soma iepriecinās partneri, kurai komandējumi un ceļošana ir gluži vai ikdiena. Turklāt nākamo kopīgo ceļojumu varat saplānot jau Valentīndienas vakarā!

DĀVANU IDEJAS VIŅAM

  1. Vīna piederumi

Mēdz teikt, ka vīrieša gaume ir jāvērtē pēc vīna izvēles, taču vīna malkošanas process kļūst vēl baudāmāks ar elegantiem vīna servēšanas piederumiem. Komplektā ar izsmalcinātu vīnu un mīļotās sabiedrību, Valentīndiena būs romantiskiem brīžiem pilna.

  1. Tauriņš

Kakla tauriņš, kurš nu ir ieguvis otro elpu, jau izsenis ir simbolizējis vīrišķīgu eleganci. Izvēloties šādu dāvanu, droši variet arī ieplānot apmeklēt teātri vai operu.

  1. Sporta “gadžeti”

Ja vīrietis ikdienā aizraujas ar sportiskām aktivitātēm, tad viņu noteikti iepriecinās kāds no daudzajiem sportam paredzētajām “gadžetiem”, piemēram, viedpulkstenis, kas fiksēs paveikto, vai arī izturīga videokamera, spilgtāko mirkļu iemūžināšanai.

  1. Grāmata

Mīļoto patiesi interesējoša grāmata būs paliekoša un personiska dāvana, kas apliecinās, cik labi pazīsti savu otro pusīti.

  1. Masāžas eļļa un pirts piederumi

Pēc nogurdinošas darba nedēļas īpaši patīkami ir relaksēties karstā pirtī. Turklāt ar veselīgām un aromātiskām eļļām šo procedūru var pārvērst romantiskā masāžā.

Aptauja veikta t/c “Origo” sociālo mediju vietnēs, un kopumā uz to atbildējuši 2120 interneta lietotāji, no kuriem lielāko daļu jeb 1678 atbildes ir sniegušas  sievietes.

Par t/c “Origo”:

“Origo” ir mūsdienīgs iepirkšanās centrs pašā Rīgas centrā blakus centrālajam pilsētas transporta mezglam. Tā kā tirdzniecības centrs ir savienots ar centrālo dzelzceļa staciju, tam ir liela loma gājēju ikdienas dzīvē. “Origo” ir lielisks paraugs daudzfunkcionālai attīstībai, apvienojot iepirkšanos, ēdināšanu, pakalpojumus un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tirdzniecības centrs “Origo” ir GALACTICO alianses biedrs.

 

Aptauja: puse strādājošo turpina veikt darba uzdevumus arī atvaļinājumā 

Katrs otrais jeb 51% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, secināts vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu atvaļinājumu paradumu tendences. Turklāt katrs septītais strādājošais starp aptaujas respondentiem atzina, ka šajā gadā atvaļinājumu neplāno izmantot. 

Aptaujas rezultāti atklāja, ka visbiežāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistītus uzdevumus turpina veikt vadības pozīcijās strādājošie –  80% augstākā, 78% vidējā un 70% zemākā līmeņa vadītāji. Salīdzinoši retāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistīti uzdevumi bijuši, piemēram, speciālistiem 43%, asistentiem 34%, strādniekiem 33%.  

“Salīdzinot šī gada aptaujas rezultātus ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms diviem gadiem, jāsecina, ka tendences atvaļinājuma izmantošanā nav mainījušās, joprojām lielai daļai atvaļinājums ir vien periods, kurā, iespējams, mierīgākā režīmā veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Lai jebkuram darbiniekam, neatkarīgi no ieņemamā amata un pienākumiem, būtu iespēja doties atvaļinājumā un pilnībā atpūsties no ikdienas darba pienākumiem, saglabājot savu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, būtiska ir atvaļinājumu plānošana, ietverot arī prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu,” norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. “Arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu darbā, tieši pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai un aktivitāšu plānošanai ārpus darba ikdienas dzīves, ir ļoti būtiska loma, ko nevajadzētu ignorēt.”

Katrs ceturtais jeb 25% strādājošo aptaujas dalībnieku atzīmēja, ka atvaļinājuma laikā atbildēja uz telefona zvaniem, 12% veica darbu ar datoru, tikpat, 12%, vismaz reizi atvaļinājuma laikā atgriezās darbā, lai veiktu kādu uzdevumu, turklāt 2% atvaļinājumu pārtrauca un atgriezās darbā.  

Atgriežoties no atvaļinājuma, gandrīz 17% jeb katrs sestais apgalvo, ka nejūtas atpūties, 56% jūtas daļēji atpūtušies, bet 28% atklāja, ka pēc atvaļinājuma ir pilnībā atpūtušies. Salīdzinoši lielāks skaits strādājošo, kuri pēc atvaļinājuma nejūtas atpūtušies, ir vecuma grupā no 25 līdz 54 gadiem. 

Katrs trešais šobrīd strādājošais starp aptaujas dalībniekiem atzina, ka atvaļinājuma grafiks ir atkarīgs no sezonalitātes – 12% atklāja, ka vasaras sezona pārstāvētajā nozarē ir ļoti noslogota, tāpēc šajā periodā parasti nav iespējams, tikpat daudzi, 12%, atzina, ka ziemas periodā atvaļinājumu iegūt ir grūtāk, 4% pavasaris, bet 3% rudens sezona ir ļoti aktīva un parasti atvaļinājumā tikt ir daudz grūtāk. Savukārt, 11% ir citi ietekmējošie ar nozari saistošie faktori, atvaļinājuma plānošanā, bet 58% atvaļinājuma grafiku sezonalitāte un nozares specifika  neietekmē un to var salīdzinoši brīvi plānot. 

Respondenti, kuri norādīja, ka atvaļinājumu jau izmantojuši, visbiežāk to pavadījuši Latvijā, 53%, ārzemēs 18%, bet 29% atzina, ka atvaļinājumu plāno, lai to izdotos pavadīt gan atpūtai Latvijā, gan ārpus tās.

Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja, kas norisinājās no šī gada 25. jūlija līdz 12. augustam interneta vidē, piedalījās 961 respondents.

Autors: CV-Online Latvia

15.09.2019.

Aptauja: Pieaug iedzīvotāju vēlme pēc cenzūras

Sieviete

Sieviete

Šogad pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka būtu jāaizliedz cilvēkiem izteikt tādus politiskus uzskatus, kas varētu kaitēt valstij, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šī gada sākumā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, vai, viņuprāt, būtu jāaizliedz cilvēkiem izteikt tādus politiskus uzskatus, kas varētu kaitēt valstij.

Janvārī 27% pilnībā piekrita minētajam apgalvojumam, šādi domājošu cilvēku īpatsvaram gada laikā pieaugot par sešiem procentpunktiem. Vēl 41% minētajam apgalvojumam piekrita daļēji. Līdz ar to kopumā cenzūru atbalstītu 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Šogad fiksētais rādītājs ir viens no augstākajiem pēdējo gadu laikā.

Pretēju viedokli šogad pauduši 24% iedzīvotāju. Pret viedokļu paušanas ierobežošanu kopumā šogad iestājušies par pieciem procentpunktiem mazāk respondentu nekā pērn.

Vēl 12% iedzīvotāju nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Autors: nozare.lv

09.05.2020.

Aptauja: Pandēmijas laikā daļa Latvijas iedzīvotāju veselīgam uzturam pievērš vairāk uzmanības

Covid-19 infekcijas uzliesmojums būtiski mainījis iedzīvotāju ikdienu un līdz ar to arī ēšanas paradumus – tā atzinis katrs sestais jeb 17% Latvijas iedzīvotāju, liecina “Mēness aptieka” un tirgus pētījumu aģentūras “NielsenIQ” veiktā aptauja. 

Aptaujas dati liecina, ka 9% jeb teju katrs desmitais atklājis, ka savā ēdienkartē iekļāvis vairāk veselīgas pārtikas. Savukārt 7% respondentu mainījuši ēšanas paradumus, šajā laikā vairāk sekojot produktu uzturvērtībai, tikmēr 2% atklāj, ka izvēlas tikai un vienīgi vitamīniem un uzturvielām bagātu pārtiku. Visvairāk ēšanas paradumus mainījuši gados jauni cilvēki vecumā no 16 līdz 24 gadiem (50%), taču pozitīvas izmaiņas ikdienas uzturā veikuši arī cilvēki vecumā no 45 līdz 64 gadiem (35%).

Tajā pašā laikā 72% no aptaujas dalībniekiem nav mainījuši savus ēšanas paradumus un 10% par to nav pat aizdomājušies. Visbiežāk ēšanas paradumus nav mainījuši iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Iespējams, tā kā  vairumam iedzīvotāju jāapvieno attālinātais darbs ar rūpēm par ģimeni un bērniem, maltīšu plānošanai un veselīgas diētas plāna izstrādei laika nepietiek. 

“Veselīgs miegs un pareizs uzturs būtiski ietekmē mūsu darba spējas un stresa toleranci. Tas ir it īpaši svarīgi dzīvojot šajā stresa pilnajā pandēmijas laikā. Uzņemot visas organismam nepieciešamās uzturvielas un nodarbojoties ar sportu svaigā gaisā mēs stiprinām savu imunitāti un organisma uzņēmību pret vīrusiem. Tāpat īpaši būtu jāpievērš uzmanība skolēnu ēdienkartes sagatavošanai – lai tā būtu pilnvērtīga un augošam organismam piemērota,” stāsta “Mēness aptieka” eksperte uztura speciāliste Veselības centru apvienībā Anita Baumane. 

Nacionāli reprezentatīvu Omnibusa aptauju veica tirgus pētījumu aģentūra “NielsenIQ”un tajā piedalījās 1600 respondenti no visas Latvijas, vecumā no 16 līdz 64 gadiem.

„Mēness aptiekas” ekspertes VCA uztura speciālistes Anitas Baumanes padomi, kā nodrošināt organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem un uzturvielām, gatavojot veselīgas maltītes laikā, kad svaigu sezonālo augļu un dārzeņu uzņemšana mūsu platuma grādos ir ierobežota.

D vitamīns 

Imunitātes normālas funkcionēšanas nodrošināšanā ir nepieciešami vitamīni, kā arī minerālvielas, ko pietiekamā daudzumā var uzņemt ar sabalansētu uzturu. Izņēmums ir D vitamīns, kuru vēlams lietot bagātinātāja vai medikamenta veidā, konsultējoties ar speciālistu. D vitamīna avots uzturā ir treknās jūras zivis, olas dzeltenums un produkti, kas ir mākslīgi bagātināti ar D vitamīnu, tomēr šādi uzņemta D vitamīna deva nepietiekama. 

Omega-3 

Būtu vērts pieminēt arī omega-3, īpaši EPA un DHA, ko var uzņemt ar dzīvnieku valsts produktiem, piemēram, lasi, sardīnēm un citām treknām jūras zivīm. Ja zivis uzturā nelieto, vismaz divas reizes nedēļā, papildus ieteicams uzņemt omega-3 kā uztura bagātinātāju, tā kā omega-3 ir vajadzīgas šūnu membrānai. Jo kvalitatīvāka būs šūnu membrāna, jo stiprāka imūnsistēma, kā arī labākas atmiņas spējas, stabilāka nervu sistēma.

C vitamīns 

Tas ir allaž uzskatīts par vienu no galvenajiem vitamīniem, kas stiprina imunitāti. Lai gan ierasts domāt, ka visbagātākais ar C vitamīnu ir citrons, taču upenes vai smiltsērkšķi noteikti satur vairāk C vitamīna. Tiesa, sasaldējot ogas, C vitamīns samazinās par apmēram 30 %, taču tas ir atkarīgs no tā, cik ātri pēc novākšanas ogas tiek sasaldētas. Pietiekami daudz C vitamīnu satur arī paprika, ko var iegādāties veikalā  cauru gadu. Katrā gatavošanas reizē vajadzētu censties pievienot dažādus dārzeņus, kas nebūt nav sarežģīti. Piemēram, omletei var pievienot papriku vai citus dārzeņus. Izcils C vitamīna avots ir cepeškrāsnī ar mizu cepti kartupeļi. 

Dzelzs 

Tas pašlaik tiek izcelts kā viena no svarīgām minerālvielām Covid-19 profilaksē. Pastāv uzskats, ka vislabāk organismā dzelzs uzsūcas no sarkanās gaļas, tomēr zinātnieki konstatējuši, ka gaļēdāju asinīs nav augstāks dzelzs līmenis nekā tiem, kas gaļu ēd reti. Liesa gaļa ir labs dzelzs avots. Lai sekmētu dzelzs uzsūkšanos, nepieciešams C vitamīns, tādēļ liesu gaļu vislabāk pasniegt kopā ar dārzeņiem. Dzelzi satur arī augu valsts produkti – lēcas, turku zirņi, mandeles, linsēklas un čia sēklas. Gatavojot zupu vai dārzeņu sautējumu, būtu vērtīgi pievienot lēcas, savukārt, gatavojot svaigus salātus, vienu ēdamkaroti linsēklu vai sauju sasmalcinātu mandeles. Ir vērts atcerēties, ka dzelzs uzsūkšanos labāk veicina C vitamīns, tādēļ gan gaļu un augu valsts produktus ieteicams ēst kopā ar salātiem, augļiem, dārzeņiem un garšaugiem. Dzelzi satur, piemēram, kaltēts baziliks, kas izcili papildinās ēdiena garšu. 

B12 vitamīns 

B12 vitamīns ir svarīgs imunitātes normālai funkcionēšanai. Tiesa, šo  vitamīnu satur vienīgi dzīvnieku izcelsmes produkti, tostarp gaļa, zivis, piena produkti, olas. Izcils produkts ir biezpiens, ko var pasniegt brokastīs ar rudzu maizes šķēli. Bērniem noteikti garšos biezpiena plācenīši. Maizes šķēlei var uzlikt sagrieztu vārītu liesu gaļu. Lielisks olbaltumvielu produkts ir olas. Olbaltumvielas nepieciešamas kā sportistiem un pieaugušajiem, tā arī bērniem, kam olbaltumvielas svarīgas augšanas un attīstības procesos, jo tās veido, atjauno un aizsargā organisma audus. 

Jāņem vērā, ka cīsiņi, sardeles un citi gaļas izstrādājumi nebūs labs olbaltumvielu avots un, jo īpaši, ar baltmaizi. Baltmaizi ieteicams izvelēties pēc iespējas retāk, jo tajā ir nepietiekams tik ļoti noderīgo šķiedrvielu daudzums. 

Augu valsts produkti satur B12 vitamīnu vienīgi tad, ja produkts ir speciāli bagātināts ar B12 vitamīnu. Vegāniem būtu rūpīgi jāseko līdzi B12 vitamīnam līmenim organismā. 

Našķi 

Šis ir laiks, kad var mēģināt eksperimentēt ar nekaitīgu našķu pagatavošanu, aicinot talkā arī bērnus. Piemēram, pagatavot konfektes vai batoniņus no žāvētiem augļiem, auzu pārslām un riekstiem. Tos var sasaldēt un katru dienu apēst ierobežotu daudzumu. Šāds našķis noteikti satur mazāk cukura, vairāk vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu nekā tie, kas nopērkamie veikalā. 

Kustības

Valstī noteikto ierobežojumu dēļ lielāko daļu laika nākas pavadīt mājās, tādēļ svarīgi samērojiet ēdienkarti ar fizisko aktivitāti, izvērtējot arī porciju lielumu, lai saglabātu ķermeņa svaru normāla svara robežās. Šī ziema ir dāsna – sniega un iespēju to izbaudiet netrūkst, tādēļ tās noteikti ir jāizmanto, dodoties uz kalnu vai mežu. Ja ne, tad var  izmantojiet arī treneru piedāvātos online treniņus. Iespēju ir tik daudz, ka meklēt attaisnojumus slinkošanai nudien nav pamata. 

Emocionālā ēšana 

Protams, ir iestājies nogurums un Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi izraisa negatīvas emocijas un stresu, kas, iespējams, mudina kompensēt sliktās izjūtas ar ēdienu pat tad, ja ēst vairs negribas. Apzinoties, ka tas notiek, būtu jāatbild sev uz jautājumu: kāda vajadzību šobrīd ierobežoju un aizvietoju ar ēšanu? Un pēc tam vajadzētu meklēt nodarbes konkrētas vajadzības aizvietošanai, piemēram, ar fiziskām aktivitātēm vai pastaigām svaigā gaisā. 

Lieko kilogramu uzņemšana piepūli neprasa, taču to zaudēšana gan prasīs lielu darbu un, sliktākā gadījumā, nopietni cietīs arī veselība. Pašlaik arī bērnu ikdiena ir citāda un tā var ietekmēt gan ķermeņa svaru, gan veselību, ja lielākā dienas daļa būs pavadīta pie datora, turklāt ik pa laikam uzēdot saldumus, čipsus un dzerot saldinātus dzērienus.  Ilgstoši piekopjot šādus ikdienas paradumiem, kādā brīdī pie durvīm var klauvēt 2. tipa cukura diabēts. 

Saudzējiet sevi un savus tuvos! Ēdiet veselīgi, ar mēru un daudz kustieties!

Aptauja: Latvijas sievietēm ķibelēs ar auto palīdz vīrs vai mīļotais draugs

Sievietes Latvijā jautājumos, kas saistīti ar automašīnu, visbiežāk palīdzību meklē pie mīļotā vīrieša. To, ka tehniskas ķibeles ar auto vai situācijas saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu palīdz risināt vīrs vai mīļotais draugs, atzīst 44% dāmu – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Drošas Braukšanas Skolas veiktā aptauja.

No tehniskām nebūšanām ar auto nav pasargāts neviens, un to apliecina arī aptaujas rezultāti – vien 2% tās dalībnieču atzīmēja, ka nekad nav saskārušās ar tādām situācijām.

“Īpaši ziemā dažādas likstas piemeklē autovadītājus daudz biežāk. Kā liecina ERGO tehniskās palīdzības dienesta dati, ziemas periodā biežākās ķibeles, ar ko kopumā saskaras šoferi, ir problēmas ar dzinēju un izlādējies akumulators. Vīriešiem risinājumi un atbildes dažādos ar auto lietām saistītos jautājumos mēdz nākt vieglāk, sievietes, iespējams, ir nedrošākas un vēlas vairāk ļauties kungu atbalstam. Arī mēs apdrošināšanas sabiedrībā ERGO nereti novērojam situācijas, kad dāmām iesniegt atlīdzību pieteikumus, piemēram, pēc ceļu satiksmes negadījuma palīdz vīrietis,” stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors.

Kā liecina aptauja, piektajai daļai sieviešu palīdz kāds no tuviniekiem, kas pārstāv stipro dzimumu – tēvs vai brālis, bet 13% parasti vēršas pie sev zināma, uzticama cilvēka, kurš strādā autoservisā. Desmitā daļa dāmu izmanto KASKO pakalpojumu, kas nodrošina palīdzību uz ceļa, savukārt tikai nedaudz vairāk kā 8% apgalvo, ka auto jautājumos pašas ar visu ļoti labi tiek galā.

ERGO un Drošas Braukšanas skolas speciālisti transportlīdzekļu vadītājiem – gan sievietēm, gan vīriešiem – iesaka:

  • Veikt regulāru ziemas riepu pārbaudi un nepieciešamības gadījumā arī ziemas beigās izšķirties par jaunu riepu iegādi.
  • Pirms ziemas veikt vējstiklu slotiņu maiņu.
  • Pārliecināties, vai auto lukturi ir tīri un spuldzes ir pietiekami spožas.
  • Pārliecināties par automašīnas akumulatora resursu. Ja tas ir līdz 3 gadus vecs, tad problēmām nevajadzētu būt.
  • Sagatavot kvalitatīvuledus skrāpi un sniega tīrīšanas slotiņu, kā arī ieteicams līdzi vadāt sniega lāpstu un trosi.
  • Pēc automašīnas mazgāšanas nosusināt un apstrādāt auto durvju blīvgumiju ar silikonu, lai aukstajā laikā neaizsaltu automašīnas durvis.

Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem internets kā maize un gaiss – pamatvajadzību augšgalā

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkad agrāk, un pēdējos gados mobilais internets pārliecinoši kļuvis par visbiežāk izmantoto pakalpojumu Latvijā. Šobrīd viedierīce ar interneta pieslēgumu ir gluži kā maize un gaiss – bez tā savu ikdienu nevar iedomāties 95% Latvijas iedzīvotāju, liecina Latvijas Mobilais Telefons veiktā aptauja.

Līdzās internetam bieži izmantotie pakalpojumi, bez kuriem nav iedomājama Latvijas iedzīvotāju ikdiena, ir iespēja veikt attālinātus maksājumus un bankas norēķinus (58%), kā arī izmantot sabiedrisko transportu (35%). Tomēr internets pārspēj visu, turklāt tas vienlīdz svarīgs ir gan kungiem (94%), gan dāmām (95%), kā arī dažāda gadagājuma cilvēkiem.

“Latvijā, kas ir viena no mobilā interneta pieejamības un arī patēriņa līdervalstīm, iedzīvotāji vairs nevar iedomāties savu ikdienu bez interneta un priekšrocībām, ko sniedz iespēja neatkarīgi no atrašanās vietas to izmantot. Un ne velti, mūsdienās dzīvesveids ir daudz dinamiskāks nekā, piemēram, gadus divdesmit atpakaļ. Tādēļ mobilais internets, ko var uzskatīt par nākamo fiksētā interneta paaudzi, daudz efektīvāk apmierina modernā cilvēka vajadzības,” pauž Juris Binde, Latvijas Mobilais Telefons prezidents.

Pat, dodoties ceļojumā, Latvijas iedzīvotāji, pirmkārt, izvēlētos ņemt ierīci ar interneta pieslēgumu (85%) un tikai tad higiēnas piederumus (73%), grāmatas vai žurnālus laika īsināšanai (37%). Tiesa, kam gan aizņemt vietu koferī ar drukātu lasāmvielu, ja internetā var atrast gana daudz vērtīgas informācijas? Tieši iespēja nekavējoties tīmeklī atrast meklēto informāciju ir galvenā interneta priekšrocība, kuru kā primāro atzīmē gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 71% Latvijas iedzīvotāju. Tikai trešdaļa novērtē iespēju sekot līdzi aktuālo ziņu plūsmai (33%) un iespēju attālināti iepirkties vai veikt maksājumus. Interesanti, jo vecāks interneta lietotājs, jo lielāku nozīmi tas piešķir iespējai sekot līdzi jaunākajām ziņām. Savukārt jauniešiem līdz 30 gadu vecumam būtiskāk šķiet jebkurā laikā klausīties sev tīkamu mūziku.

Lai gan internets pārņēmis gandrīz visu aptaujas dalībnieku domas un ikdienas gaitas, dažiem joprojām ir svarīgs veselīgs dzīvesveids – 27% aptaujāto ceļojumā ņemtu līdzi sporta un aktīvās atpūtas inventāru. Bez aktīvās atpūtas piederumiem savu ceļojumu biežāk nekā pārējie nespēj iedomāties pilsētnieki, kas dzīvo ārpus Rīgas (33%). Savukārt nepārtrauktas saziņas iespējas, ko sniedz internets, kā galveno priekšrocību min vidēji 29% aptaujāto, biežāk – latvieši (36%), kliedējot mītu par latvieti kā introvertu un savrupu viensētas iemītnieku.

Aptauju veicis Latvijas Mobilais Telefons sadarbībā ar Snapshots 2018. gada oktobrī. Interneta interviju formā aptaujāti 701 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Autors: Lmt

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji veģetāras maltītes izvēlas ziņkāres vadīti!

Biežākais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji iegādātos veģetāru maltīti ātrās ēdināšanas restorānos, ir jaunas garšas meklējumi un ziņkāre, liecina lielākā ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Somijā un Baltijas valstīs “Hesburger” veiktā iedzīvotāju aptauja. Tam seko tādi faktori kā zemāka cena vai draugu un paziņu ieteikumi, kas pamudina izvēlēties veģetārus ēdienus ierasto gaļas ēdienu vietā.

Mūsdienās dažādu apsvērumu dēļ pieaug veģetāra uztura popularitāte, tostarp arī ātrās ēdināšanas iestādēs. Veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka galvenie iemesli veģetāras maltītes izvēlei dažādu vecumu kategorijās ir līdzīgi. Kā biežāko iemeslu, kāpēc izvēlēties veģetāru maltīti, 37% respondentu ir norādījuši jaunas garšas meklējumus un ziņkāri. Tam seko finansiālais aspekts, proti, 17% respondentu veģetāro maltīti izvēlētos, jo tai ir zemāka cena nekā tradicionālajai maltītei, kuras sastāvā ir gaļa. Tikmēr 14% seko draugu un paziņu ieteikumiem. 

Atšķirībā no citām vecuma grupām, iedzīvotāji vecumā no 18-29 gadiem ir lielāki veģetāras maltītes cienītāji. Tikai 28% ir norādījuši, ka tās šobrīd nav saistošas, kamēr 46% to izvēlētos ziņkāres vadīti, bet 38% zemākas cenas dēļ. 

Tikai 3% respondentu norādīja, ka ikdienā arī ātrās ēdināšanas restorānos izvēlētos veģetāru maltīti, jo tā ir daļa no viņu dzīvesveida. Savukārt tikai 2% ir norādījuši, ka veģetārs uzturs šobrīd ir modē. Tas norāda, ka patērētāji veģetāro uzturu uztver atbildīgi un to ievieš dažādu apsvērumu dēļ, bet ne tāpēc, lai justos piederīgi jaunam modes kliedzienam.  

Iepriekš tika informēts, ka, reaģējot uz augošo pieprasījumu veģetāro ēdienu patēriņā, “Hesburger” aprīļa sākumā iepazīstināja ar jaunu produktu līniju “Veke”. “Hesburger” attīstības direktore Ieva Salmela norāda: “Mainoties patērētāju profilam, mūsu uzdevums ir inovatīvi pieiet sortimenta daudzveidības radīšanai, lai ikviens restorāna viesis atrastu sev piemērotāko maltīti. Veicot vairākas patērētāju paradumu aptaujas, noskaidrojām, ka Baltijā arvien lielāks skaits iedzīvotāju izvēlētos veģetārus ēdienus, ja tie būtu plašāk pieejami restorāna ēdienkartē. Šobrīd  redzam, ka  jaunais produkts ir pieprasīts, un tas liek domāt, ka veģetārās kategorijas attīstībai mūsu restorānos ir nākotne.”

*Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” šā gada aprīlī un tajā piedalījās 1007 respondenti no Latvijas (atbildes sniegšanai bija iespējami vairāki atbilžu varianti).

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Hesburger

08.05.2020.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji par īsto “Latvijas garšu” sauc rupjmaizi  

Kas Latvijas iedzīvotājiem visvairāk asociējas ar nacionālo garšu? “Latvijas garša” iedzīvotājiem visbiežāk tiek saistīta ar paaudžu tradīcijām, vietējo produktu kvalitāti un mājās gatavotām maltītēm. Pārliecinošs līderis “Latvijas garšu” sarakstā ir rupjmaize, ko savā TOP 3 min lielākā daļa jeb 78% aptaujas dalībnieku, liecina Rimi veiktā aptauja* programmā Audzē Latviju, kurā šogad iesaistījies arī mūziķis Dons, atklājot, ka viņa Latvijas garša ir medus. Aptaujas otrajā vietā iedzīvotājiem ierindojas pelēkie zirņi ar speķi, bet trešajā – Jāņu siers, apliecinot, ka tradicionāli ēdieni joprojām veido būtisku mūsu identitātes daļu. 

Latvijas iedzīvotāji kopumā ir ļoti uzticīgi vietējiem produktiem. Lielākā daļa (70%) aptaujāto apzināti izvēlas un iegādājas Latvijā ražotus produktus, ja tie ir pieejami. Katrs trešais (33%) norāda, ka viņu izvēle par labu vietējiem produktiem atkarīga no cenas un pieejamības. Savukārt izcelsmes valsts nav svarīga vien 3% Latvijas iedzīvotāju. 

“Latvijas garša ir stāsts par mūsu saknēm un ikdienas izvēlēm. Vietējie produkti nav tikai ēdiens – tie ir ieradumi, kas veido kopīgu identitāti un stiprina mūsu valsti. Latvija ir mūsu cilvēki, tāpēc šogad esam apvienojuši spēkus ar mūziķi Donu, kopīgi atbalstot un uzrunājot gan vietējos ražotājus, gan iedzīvotājus. Ar programmu Audzē Latviju vēlamies izcelt šo vērtību un iedrošināt cilvēkus turpināt izvēlēties vietējo, vienlaikus nodrošinot, lai Latvijas produkti būtu pieejami un izdevīgi ikvienam – kā gudra izvēle ikdienas pirkumos,” norāda Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. 

Programmas Audzē Latviju vēstnesis, mūziķis Dons, kura radošajā darbībā bieži skan stāsti par Latviju, uzsver: “Man Latvija ir cilvēki. Tie raksta mūsu valsts vēsturi un veido nākotni. Ne velti saka, ka kopā mēs esam spēks. Un spēks rodas no mūsu zemes, kurai ir īpaša garša un sajūta. Man Latvijas garša vienmēr saistās ar medu, kā arī citām latviskām garšām – biezpienu, saldskābmaizi un kūpinātām butēm. Tā ir sajūta, kas rodas no vietējiem produktiem, bērnības pieredzēm un cilvēkiem, kuri veido mūsu tradīcijas.” 

Arī vietējo produktu izvēles motivācija ir pārliecinoša. Vismaz katrs ceturtais (26%) uzsver, ka priekšroku dod Latvijā ražotiem produktiem, jo, viņuprāt, vietējie produkti garšo labāk. Tikpat nozīmīga ir arī vēlme atbalstīt Latvijas ražotājus (25%), kas vairumam ir būtiska vērtība, sastādot ikdienas iepirkumu grozu. Savukārt vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju (21%) uzskata, ka vietējie produkti ir svaigāki un kvalitatīvāki. 

Visbiežāk no vietējiem produktiem Latvijas iedzīvotāju iepirkumu grozā nonāk Latvijā ražota maize (84%), savukārt nākamā populārākā kategorija ir piens un piena produkti (66%), kas daudziem veido būtisku uztura daļu. Gandrīz puse iedzīvotāju (49%) regulāri iegādājas arī vietējos gaļas izstrādājumus, bet vairāk nekā trešdaļa (36%) priekšroku dod svaigiem Latvijas dārzeņiem un augļiem. 

*Aptauju 2025. gada novembrī veica pētījumu centrs Norstat, aptaujājot 1343 visas Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji ir uzskatāmi par mierīgiem un saprātīgiem mīlniekiem

Beauty couple in passionate embrace in bed

Beauty couple in passionate embrace in bed

Lielākā daļa jeb 44% Latvijas iedzīvotāju, esot kopā ar mīļoto, ir prātīgi un neļaujas tādai kaislei, kas var kaitēt pašam vai partnerim, – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO aptauja, kas veikta internetā. To skaitā 34% aptaujāto uzskata, ka tuvība, kurā kāds var ciest, nav pieļaujama nekādos apstākļos.

Tajā pašā laikā 27% iedzīvotāju ir gadījies aizrauties un, piemēram, satvert mīļoto pārāk cieši vai kaisles brīdī sasisties uzgrūžoties sienai, mēbelēm, auto vai citiem objektiem. 14% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka ir kādā citā veidā nejauši savainojuši sevi vai partneri. To, ka kaisles mirkļos gadījies būt neuzmanīgiem, biežāk atzīst vīrieši nekā sievietes.

“Lai arī vairākums cilvēku tuvības mirkļus nesaista ar iespēju gūt kādu savainojumu, tomēr dzīvē negadījumi var piemeklēt mūs visdažādākajās situācijās. Lai gan šādu statistiku neapkopojam, jāatzīst, ka nelaimes gadījumu apdrošināšanas praksē mēdz būt negadījumi, kad klienta aprakstītā situācija liecina – trauma, iespējams, gūta samērā romantiskos apstākļos,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Kopumā, kā liecina aptauja, Latvijas iedzīvotāji ir uzskatāmi par mierīgiem un saprātīgiem mīlniekiem, un zaudējumi, kas radušies kaisles dēļ, arī apdrošinātāja pieredzē sastopami reti vai to detaļas tiek noklusētas.

Tajā pašā laikā nelaimes gadījumu apdrošināšanas segmentā vērojams pieteikto atlīdzību skaita pieaugums. Piemēram, pērn, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pieaugums bija mērāms 13%. ERGO dati liecina, ka gadu no gada raksturīgās traumas ir līdzīgas – dažādu veidu sastiepumi, smadzeņu satricinājumi, grieztas brūces un kaulu lūzumi. Pieaugušie visbiežāk traumas gūst negadījumos sportojot, pārvietojoties ar moto transportu, kā arī atpūšoties un izklaidējoties.

Aptauja: Katrs trešais atzīst, ka dzimumu nevienlīdzība ir aizvien aktuāla problēma Latvijā

Saskaņā ar globālā šokolādes, mājdzīvnieku barības un pārtikas produktu ražotāja “Mars” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veikto aptauju, 32% iedzīvotāju dzimumu nevienlīdzību uzskata par aizvien neatrisinātu problēmu Latvijā. Papildus tam, 41%respondentu norāda, ka šī problēma ir atrisināta tikai atsevišķās jomās. Cilvēki kā vissvarīgākās jomas, kurās uzņēmumiem būtu jāstrādā pie dzimumu vienlīdzības uzlabošanas, atzīmējuši līdzvērtīga atalgojuma nodrošināšanu un stereotipu mazināšanu par tā dēvētajām “vīriešu” un “sieviešu” profesijām, kā arī īpašām dzimumu lomām ikdienas dzīvē. 

Dzimumu nevienlīdzība ir aktuāla problēma jau vairāku gadu garumā. Pat pirms COVID-19 pandēmijas, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) lēsa, ka plaisas novēršana starp dzimumu atšķirīgajām iespējām, prasīs vairāk nekā gadsimtu. Šobrīd ANO norāda, ka pandēmija ir atvirzījusi progresu dzimumu nevienlīdzības mazināšanā par 25 gadiem. Un šīs problēmas ietekme ir īpaši postoša sieviešu vidū.

Nesen veiktā aptaujā Latvijā secināts, ka, pēc 32% iedzīvotāju domām, dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir vēl joprojām neatrisināta problēma. Vislielākais īpatsvars respondentu, kuri dzimumu nevienlīdzību saskata kā aktuālu problēmu, ir jaunāko iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem (45%). Tikmēr 41% to uzskata par atrisinātu problēmu tikai noteiktās jomās. 15% respondentu norāda, ka tā ir atrisināta problēma, taču ir jāturpina darbs, lai tā atkārtoti nesamilztu. To aptaujas dalībnieku vidū, kuri uzskata, ka dzimumu nevienlīdzība ir atrisināta problēma, 22% ir vīriešu un 8% – sieviešu.

Ješima Ozēra, “Mars” tirgus direktore Baltijas valstīs, norāda, ka biznesam ir nozīmīga loma dzimumu līdztiesības stiprināšanā ne tikai darba vidē, bet arī sabiedrībā kopumā. “Ir nepieciešama liela drosme un stingra nostāja, lai paustu savu viedokli un iestātos par vienlīdzīgām dzimumu tiesībām un iespējām. Atšķirībā no vīriešiem, sievietes bieži vien, pirmkārt, domā par citiem, pirms lūdz ko sev. Un arī biznesa vidē ir līdzīgi. Tāpēc 2021. gadā, lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību, kurā sievietes varētu pilnībā izmantot savu potenciālu, “Mars” ir uzsācis pasaules mēroga iniciatīvu #HereToBeHeard. Šī iniciatīva aicina sievietes paust savu viedokli, neatkarīgi no viņu rases, vecuma, seksualitātes, reliģijas un kompetencēm, ar mērķi veidot iekļaujošāku uzņēmējdarbības vidi un radīt pasauli, kurā visas daiļā dzimuma pārstāves var plaukt,” norāda J.Ozēra. 

Viņa piebilst, ka šobrīd ir noslēgusies iniciatīvas #HereToBeHeard pirmā fāze, kurā tika apkopoti sieviešu viedokļi. Tālāk tos analizēs Oksfordas Universitātes Saida Biznesa skola programmas “Oxford Future of Marketing Initiative” ietvaros. Pētījuma rezultāti tiks paziņoti šī gada vasarā, vienlaikus informējot par “Mars” tālākajiem rīcības plāniem, tostarp kompānijas politiku, kas vēl vairāk varētu palīdzēt īstenot un atbalstīt uzņēmuma apņemšanos veicināt sieviešu iespējas.  

Tikmēr, pievēršot plašāku uzmanību dzimumu nevienlīdzībai darbavietās Latvijā, respondentiem tika lūgts atzīmēt darba vides jomas, kurās šī problēma ir jārisina visvairāk. Lielākā daļa respondentu jeb gandrīz 40% norādīja, ka vienlīdzīgs atalgojums ir viena no jomām, kurā darba devējiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība dzimumu vienlīdzības uzlabošanā. Turpretim 26% norādīja, ka uzņēmumiem ir jāsamazina stereotipi par tā dēvētajām “vīriešu” un “sieviešu” profesijām, kā arī īpašām dzimumu lomām ikdienas dzīvē. Bet 12% uzsvēra, ka organizācijām vairāk jādomā par papildu atbalstu jaunajām māmiņām. 10% no aptaujātajiem ir vienisprātis, ka uzņēmumos ir nepieciešama vienlīdzīga dzimumu klātbūtne vadības līmeņa amatos.

“Es esmu pārliecināta, ka uzņēmumi spēj darīt vairāk, nekā tikai paust savu viedokli dzimumu līdztiesības jautājumos. Proti, tiem ir visas iespējas rādīt reālu piemēru. Piemēram, pēdējos gados “Mars” ir sasniedzis vienlīdzīga atalgojuma nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem visu 130 000 darbinieku vidū, no kuriem vairāk nekā puse ir sievietes. Uzņēmums ir arī sasniedzis dzimumu pārstāvības balansu vadības līmeņa komandās 43% apmērā, ar mērķi nākotnē to panākt 100%. Mēs visi zinām, ka, lai atrisinātu šo problēmu, būs nepieciešams vairāk nekā gads, tomēr Covid-19 ir pierādījusi nepieciešamību pēc tūlītējas rīcības,” secina J.Ozēra. 

*Aptauju īstenoja “Mars” sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija” 2021. gada martā. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondenti visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Aptauja: Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir piedzīvojis slīkšanu!

Ne visi slīkšanas gadījumi beidzas ar noslīkšanu, tomēr statistika ir dramatiska: slīkšanu kaut reizi savā mūžā ir piedzīvojis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktajā aptaujā. Diemžēl Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka šogad ūdeņi laupījuši jau 85 dzīvības. Apdrošinātājs sadarbībā ar ekspertiem no biedrības “Peldēt droši” atgādina, ka ar peldētprasmi vien var nepietikt, lai glābtu dzīvību – uz un pie ūdens jebkurā situācijā jāievēro īpaša piesardzība. 

Saskaņā ar aptaujas datiem biežāk satraucošas situācijas ūdenī vai pie ūdenstilpēm piedzīvo vīrieši: 42% aptaujāto vīriešu pretstatā 33% sieviešu atzinuši – vai nu ir slīkuši paši, vai bijuši liecinieki tam, kā slīkst kāds cits; guvuši traumas vai redzējuši citus savainojamies. Iespējams, tas skaidrojams ar faktu, ka vīrieši biežāk nodarbojas ar aktīvo atpūtu uz ūdens un dažādiem ūdenssporta veidiem. Piemēram, aptaujas dati liecina, ka ar laivošanu regulāri nodarbojas katrs desmitais vīrietis un tikai 6% sieviešu.

Traumas gūst, arī mierīgi atpūšoties

Neapdomīgas rīcības vai neveiksmīgas nejaušības rezultātā slīkšanu piedzīvo un dažādas traumas – sasitumus, lūzumus, grieztas brūces – gūst arī cilvēki, kuri pie ūdeņiem pavada šķietami mierīgus brīžus. BALTA pieredzē fiksēti gadījumi, kad cilvēki sagriezušies uz asiem akmeņiem un gliemežvākiem upes gultnē vai pludmalē pamestiem stikliem; traumējuši kājas, lecot ūdenī no laivas vai laipas; guvuši lūzumus, paslīdot un neveiksmīgi krītot; savainojušies ar makšķerāķiem; peldoties nav sadalījuši teritoriju ar čūsku un tikuši sakosti; guvuši smagas traumas pēc kritiena no ūdensmotocikla. Kādu vīrieti viņa draugi ālējoties pagrūduši, kā rezultātā cilvēks neveiksmīgi kritis uz galvas ūdenī un guvis kakla skriemeļu lūzumu.

“Diemžēl viens no šogad bojāgājušajiem cilvēkiem bija arī BALTA klients, kas vēlreiz mums atgādina – atpūšoties pie ūdens, tieši tāpat kā jebkur citur, cilvēkus var pārsteigt dažādas negaidītas situācijas. Atpūta pie ūdens rada papildu bīstamību – ja cilvēks guvis traumu ūdenī, noslīkšanas risks ir daudz lielāks, sevišķi tad, ja peldētprasme nav no labākajām. Turklāt mazāk zināmās peldvietās nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt ūdenstilpes gultne. Tāpēc ikreiz ir jāparūpējas par savu drošību, izvēloties tikai labi zināmu peldvietu, atturoties no pārgalvīgiem lēcieniem ūdenī un izvairoties no peldēšanās vienatnē. Tāpat nedrīkst izjokot draugus, grūžot viņus ūdenī – neviens nevar būt drošs, vai cilvēks krītot negūs traumas un vai viņa peldētprasme būs gana laba, lai spētu izkļūt krastā,” atgādina Ludmila Ščegoļeva, BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja.

Ūdens kompetence nav tikai peldētprasme

Kā rāda aptauja, ūdenssports un potenciāli traumatiska aktīvā atpūta nav starp Latvijas iedzīvotāju iecienītākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem: ar veikbordu vai kaitbordu nodarbojas tikai 1% aptaujāto, bet regulāri supo 3% Latvijas iedzīvotāju; lielākoties cilvēki laiku pie ūdens pavada, lai nopeldētos. Biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze atgādina – ūdens kompetence nav tikai peldētprasme, bet virkne dažādu prasmju, kas jāapgūst, lai satraucošās situācijās palielinātu izredzes izdzīvot. 

“Vasarā katru nedēļas nogali noslīkstot iet bojā kāds cilvēks; jo traģiskāk, ja bērns. Cilvēku drošību uz un pie ūdens veido peldētprasme, sabiedrības kopējā un katra indivīda izpratne par drošu atpūtu pie ūdens, un tas ir arī labiekārtotu peldvietu jautājums. Drošības sajūta ir katra individuālo prasmju un vides sakārtotības kopums. Piemēram, norādes un atpazīstami pludmales apzīmējumi palīdz nelaimes lieciniekiem precīzi norādīt atrašanās vietu. Nereti nepietiekami sakārtota infrastruktūra liedz glābšanas dienestiem un mediķiem piekļūt nelaimes vietai. Pašvaldībām jāizvērtē peldvietas un jābūt soli priekšā, ja nelaime notiks,” aicina Zane Gemze.

BALTA un “Peldēt droši” aicina atpūtniekus izvēlēties tikai oficiālās peldvietas. Lūk, 12 būtiski ieteikumi, ko vērts paturēt prātā.

• Ja esi pārkarsis, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu straujas ķermeņa temperatūras maiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.

• Ne mirkli nenovērs uzmanību no bērna! Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt – bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.

• Neesi pārdrošs – neriskē! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.

• Atceries, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači, bumbas u. c.) ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums! Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste.

• Jau iepriekš ar bērniem pārrunā, kā rīkoties situācijā, ja notikusi nelaime!

• Ņem vērā, ka bīstamākās traumas tiek gūtas, lecot ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, tāpēc, pirms to dari, izvērtē, vai to tiešām vajag!

• Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, velc glābšanas vesti! Neaizmirsti to uzvilkt arī bērnam.

• Vienmēr pieskatiet viens otru, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt!

• Nepeldies viens! Ja ūdenī radīsies problēmas, līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt.

• Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā!

• Nekad nedodies peldēt, ja esi lietojis alkoholu!

• Atceries – ārkārtas situācijā zvani 112!

Aptauja: katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ģimenes ārstu apmeklē reizi divos gados vai pat retāk

Kopumā 72% Latvijas iedzīvotāju ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi  gadā (40% – vairākas reizes gadā, 32% – reizi gadā), 9% pie ģimenes ārsta dodas reizi divos gados,  12% – retāk, bet vēl 2% snieguši atbildi, ka ģimenes ārstu neapmeklē vispār. Tāpat iedzīvotājiem tika vaicāts, vai pēdējā gada laikā ir veikta pilnās asins ainas noteikšana. Aptauja parāda: 67% pēdējā gada laikā ir veikuši analīzes pilnās asins ainas noteikšanai, kamēr 31% to darījis nav, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Aptaujas rezultāti atklāj arī to, ka cītīgāk ģimenes ārstu apmeklē sievietes, krievvalodīgie iedzīvotāji, kā arī seniori. Starp sievietēm ģimenes ārstu vismaz reizi gadā apmeklē 76%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 68%. Pēc sarunvalodas ģimenē savu ģimenes ārstu vismaz reizi gadā apmeklē 72% latviešu un 73% krievu. Attiecībā uz analīžu veikšanu BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka pilnas asins ainas noteikšanai lielākās atšķirības veidojas pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa. Pamatizglītību ieguvušo iedzīvotāju vidū pilnās asins ainas analīzes ir veikuši 53%, iedzīvotājiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 64%, bet no aptaujātajiem augstāko izglītību ieguvušajiem iedzīvotājiem 69% pēdējā gada laikā ir veikuši analīzes pilnas asins ainas noteikšanai.

Neatliec pamata veselības pārbaudes!

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka profilakses nolūkos ģimenes ārstu būtu vēlams apmeklēt vismaz reizi gadā, savukārt īpaši svarīgi regulāri apmeklēt ģimenes ārstu ir bērniem līdz 18 gadu vecumam (sevišķi tas attiecas uz zīdaiņiem, lai novērtētu bērnu fizisko un garīgo attīstību), kā arī pacientiem ar hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimību pacientiem, lai novērtētu nozīmēto terapiju efektivitāti un slimību dinamiku. Tāpat ārste norāda, ka arī pilno asins ainu profilaktiski būtu ieteicams veikt reizi gadā. Turklāt šo analīžu veikšanai noteikti nevajadzētu gaidīt pirmos slimības simptomus, jo izmaiņas asins ainā var būt pirms simptomu parādīšanās.

Ko par veselību atklāj pilnā asins aina?

Pilna asins aina sniedz informāciju par eritrocītu, hemoglobīna, trombocītu, leikocītu un to formu koncentrāciju asinīs. Šo asins šūnu izmaiņas var liecināt par dažādam saslimšanām. Samazināts eritrocītu skaits var būt pie akūta vai hroniska asins zuduma, samazinātas eritrocītu veidošanās dēļ, kas ir pie dzelzs, B12, folskābes anēmijas, kā arī pie hroniskām nieru slimībām, ļaundabīgu audzēju, hronisku iekaisumu, infekciju un hormonālu traucējumu gadījumos. Eritrocītu daudzums var samazināties arī pastiprinātas noārdīšanās dēļ, kas vērojams iedzimtu slimību gadījumos, kā arī pie smagām infekcijām, apdegumiem un saindēšanās, kā arī, ja pacientam ir sirds mākslīgie vārstuļi. Paaugstinātu eritrocītu daudzumu vēro gadījumos, kad asinīs ir samazināts skābekļa daudzums, piemēram, atrodoties augstu kalnos, hronisku plaušu, nieru, sirds slimību gadījumos,  ļaundabīgu audzēju gadījumos, kā arī hormonpreparātu lietošanas dēļ, piemēram, lietojot vīrišķos hormonus, eritropoetīnu. 

Ārste Z. Zitmane norāda, ka hemoglobīna daudzuma samazināšanās un paaugstināšanās iemesli ir līdzīgi kā eritrocītiem. Savukārt palielināts leikocītu skaits ir novērojams infekciju, iekaisumu, ļaundabīgu audzēju hronisku iekaisumu slimību, kā arī smagu vielmaiņu problēmu gadījumos, pēc stipras asiņošanas, operācijas un pēc smaga fiziska un garīga darba. Attiecībā uz leikocītu samazināšanos speciāliste stāsta, ka tā var rasties virālu, bakteriālu infekciju gadījumos, konkrētu medikamentu lietošanas dēļ, kā arī  folijskābes, B12 anēmiju, hronisku aknu iekaisumu gadījumos.

Trombocītu skaits palielinās smagu akūtu un hronisku iekaisumu un infekciju gadījumos, pēc smagiem ievainojumiem, operācijām, asiņošanām, smagas fiziskas slodzes, kā arī asins šūnu bojājumu gadījumos. Trombocītu skaits samazinās vīrusu infekciju, iekaisumu, ļaundabīgu saslimšanu, aknu cirozes vai mākslīgo sirds vārstuļu gadījumos. Z. Zitmane uzsver, ka asins analīžu rezultāti noteikti ir jāpārrunā ar ārstu, jo ne vienmēr izmaiņas asins analīzē liecina par patoloģiju.

Speciāliste atgādina, ka regulārs ģimenes ārsta apmeklējums un pilnas asins ainas analīžu veikšana ir būtiski profilakses pasākumi, kas palīdz savlaicīgi atklāt kādas slimības esamību un sākt ārstēšanu.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Aptauja: Katram desmitajam ir kāda pārtikas produkta nepanesība!

Katram desmitam Latvijas iedzīvotājam ir kāda pārtikas produkta nepanesība, kamēr 80% respondentu norādījuši, ka viņiem šādas nepanesības nav, bet vēl 10% nevarēja sniegt precīzu atbildi. Taču gandrīz divas trešdaļas no tiem respondentiem (65%), kuriem ir pārtikas produktu nepanesība, neievēro nekādu īpašu diētu. Šādu diētu ievēro vien aptuveni trešdaļa (31%) no respondentiem ar pārtikas nepanesību — 9% to ievēro vienmēr, 14% — dažkārt, bet 8% — reti, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes kompāniju SKDS.

Nedaudz biežāk apstiprinoši par pārtikas produktu nepanesību atbildējušas sievietes, no kurām pozitīvu atbildi sniegušas 13%, kamēr no vīriešiem – 8%. Kā izplatītākie pārtikas produkti, kas izraisa nepanesību, aptaujā atzīti laktoze (3% aptaujāto), piena olbaltums (2%), citrusaugļi (1%), kvieši un glutēns (1%), rieksti (1%), zivis un jūras veltes (1%), olas (0,3%) vai citi produkti (4%).

Kā norāda Veselības centrs 4 filiāles Anti-Aging Institute uztura speciāliste Tatjana Korjagina, biežāk sastopamās pārtikas nepanesības izraisa piens un piena produkti, glutēns, kofeīns, fruktoze, salicilāti, amīni un sulfīti. Pazīmes, kas liecina par pārtikas nepanesību, var būt gremošanas traucējumi pēc dažu produktu apēšanas, taču nenotiek nekādas imūnsistēmas atbildes reakcijas. Simptomi parādās pāris stundu laikā pēc tam, kad ir ēsts aizdomās turamais produkts. Simptomi var parādīties arī pēc 48 stundām un turpināties pat dienām ilgi, kas apgrūtina vainīgā produkta atklāšanu.

Pārtikas nepanesība ir nealerģiska reakcija uz pārtikas produktu, kas norāda uz grūtībām pārstrādāt noteiktus pārtikas produktus. Tā nav alerģija, un tā nav dzīvībai bīstama, bet daži simptomi var būt līdzīgi, skaidro speciāliste.

Pārtikas produktu nepanesības cēloņi ir:

• enzīmu trūkums,

• individuāla jutība,

• pārtikas toksīni,

• dabīga histamīnu klātbūtne produktos.

Kā diagnosticēt?

Nepanesību pret pārtikas produktiem ir grūti diagnosticēt, jo simptomu ir ļoti daudz, skaidro T. Korjagina. Pārtikas produktu nepanesību diagnosticē ar izslēgšanas diētām, līdz simptomi pazūd, bet ne ilgāk par 2–6 nedēļām. Pēc tam no uztura izslēgtie produkti pakāpeniski pa vienam ik pēc pāris dienām atkal jāiekļauj uzturā.

Jāņem vērā, ka IgG antivielu klātbūtne (ko uzrāda pārtikas nepanesības testi) nenozīmē to, ka tās ir vainojamas pie pacienta simptomiem.

Lai labāk izprastu pārtikas nepanesības cēloni, ieteicams rakstīt uztura dienasgrāmatu, iekļaujot informāciju par to, cikos ēdat, ko ēdāt un dzērāt un vai parādījās simptomi. Ar šiem pierakstiem var doties pie uztura speciālista, lai kopīgi risinātu problēmu.

Kas jāņem vērā, ja ir kāda pārtikas produkta nepanesība? 

Piens un piena produkti.Šo produktu nepanesību izraisa laktoze jeb piena cukurs, kura sadalīšanai nepieciešams enzīms laktāze. Laktozes nepanesību var noteikt, veicot laktozes tolerances testu, laktozes elpas testu vai arī nododot fēču analīzes. Biežākās sūdzības ir par kuņģa zarnu trakta simptomiem un sliktu dūšu.

Glutēns.Glutēns ir augu valsts olbaltumviela, ko galvenokārt satur kvieši, rudzi un mieži. Ne-celiakijas izraisīta glutēna nepanesība skar aptuveni 0,5–13 % populācijas. Izteikta sensitivitāte pret glutēnu var radīt gremošanas trakta simptomus, galvassāpes, nogurumu, locītavu sāpes, anēmiju, depresiju vai trauksmi, kā arī izsitumus uz ādas.

Salicilāti. Salicilāti ir dabīgi savienojumi, kurus augi izveido kā aizsargmehānismu pret vides stresoriem, tādiem kā insekti un slimības. Salicilātus dabiski satur augļi, dārzeņi, tēja, kafija, garšvielas, rieksti un medus. Tos bieži izmanto arī kā pārtikas konservantus, un tie var būt pievienoti medikamentiem. Simptomi: aizlikts deguns, deguna blakusdobumu infekcijas, deguna polipi, astma, caureja, zarnu iekaisums un nātrene.

Pilnībā izslēgt salicilātus no uztura ir neiespējami, bet vajadzētu atturēties no kafijas, rozīnēm, apelsīniem un garšvielām, kā arī izvēlēties kosmētiku un medikamentus, kas nesatur salicilātus.

Kofeīns. Kofeīnu var atrast gan lielā daļā dzērienu (kafijā, tējā, enerģijas dzērienos), gan arī šokolādē. Simptomi: paātrināta sirdsdarbība, trauksme, bezmiegs, nervozitāte un nemiers.

Fruktoze. Fruktoze ir augļos un dārzeņos, kā arī medū, agaves un kukurūzas sīrupā. Cilvēkiem ar fruktozes nepanesību tā netiek efektīgi absorbēta organismā. Neabsorbētā fruktoze ceļo uz resno zarnu, kur to fermentē zarnu baktērijas un rada diskomforta sajūtu. Biežākie fruktozes nepanesības simptomi ir reflukss jeb atvilnis, gāzes, caureja, slikta dūša, vēdersāpes, vemšana un vēdera pūšanās.

Vēlams izslēgt no uztura produktus, kuros ir daudz fruktozes: gāzētos, saldinātos dzērienus, medu un agaves sīrupu, ābolus, ābolu sulu un ābolu sidru, produktus, kas satur kukurūzas sīrupu ar augstu fruktozes saturu, atsevišķus augļus – arbūzus, saldos ķiršus un bumbierus un noteiktus dārzeņus, piemēram, zaļos zirnīšus.

Amīni. Amīnus ražo baktērijas produktu uzglabāšanas laikā vai fermentēšanas procesā. Ar šo pārtikas nepanesību visbiežāk saista histamīnu. Simptomi amīnu nepanesībai: šķaudīšana, nieze un asarojošas acis, lai izdalītu no organisma potenciāli bīstamos iebrucējus. 

Biežākais iemesls: traucēta divu enzīmu (diamīna oksidāzes un N-metiltransferāzes) darbība, kas ir atbildīgi par histamīna sadalīšanu.

Histamīna nepanesības simptomi: ādas pietvīkums, galvassāpes, nātrene, nieze, trauksme, vēdera krampji, caureja un zems asinsspiediens. 

Produkti, kas satur histamīnu: žāvēta gaļa un kūpinātās zivis, žāvētie augļi, citrusaugļi un avokado, izturētie sieri, alkoholiskie dzērieni – alus, vīns, sidrs.

Sulfīti. Sulfīti ir ķīmiski savienojumi, kurus izmanto kā pārtikas konservantus. Produkti, kas dabiski satur sulfītus ir vīnogas un nogatavinātie sieri. Biežākie simptomi ir nātrene, pietūkusi āda, sarkšana, aizlikts deguns, pazemināts asinsspiediens, caureja, sēkšana un klepošana.

Sulfītus var saturēt žāvēti augļi, vīns un ābolu sidrs, konservēti dārzeņi un marinēti produkti, mērces, kartupeļu čipsi, alus un tēja, konditorejas izstrādājumi.

Lai risinātu pārtikas produktu nepanesības problēmu, T. Korjagina iesaka ievērot specialu diētu, kā arī vērsties pie uztura speciālista pēc konsultācija.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Aptauja: īpašu “Paldies!” par darbu svētkos visvairāk ir pelnījuši mediķi

Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēki, kuri strādā svētku laikā, piemēram gadu mijā, ir pelnījuši īpašu “Paldies!”, jo ir emocionāli ļoti grūti nepavadīt svētkus kopā ar sev tuviem, mīļiem cilvēkiem. Turklāt katrs otrais uzskata, ka vislielāko “Paldies!” par darbu svētkos ir pelnījuši mediķi, liecina mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu  kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati*.

Lai gan Ziemassvētku priekšvakars un Vecgada vakars ir svētki visiem, ne visi tos var piedzīvot īstajā datumā vai kopā ar ģimeni, draugiem. Lai mēs varētu baudīt svētkus, daudzu profesiju pārstāvji, piemēram, apsargi, mediķi, pārdevēji, sabiedriskā transporta vadītāji, ugunsdzēsēji u.c. šajos svētkos strādā ilgas un vēlas stundas.

Lielāka daļa jeb 42% aptaujāto uzskata, ka svētkos strādājošajiem ir jāpasaka īpašs “Paldies!”, lai kaut nedaudz viņus iepriecinātu. Katrs trešais norāda, ka tas jādara, lai parādītu, ka šo cilvēku darbs tiek novērtēts, bet katrs piektais uzsver, ka teikt “Paldies!” ir tikai pieklājīgi. Interesanti, ka kurzemnieki vairāk nekā citu reģionu iedzīvotāji uzskata, ka “Paldies!” teikšana ir pieklājības norma, kamēr latgalieši biežāk norāda, ka pateicības galvenais iemesls ir iepriecināt cilvēkus svētkos.

Jāpiebilst, ka 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka “Paldies!” par darbu svētkos strādājošajiem būtu kā īpaši jāsaka tieši viņu darba devējam. Tādējādi, respondentu vērtējumā labākie veidi, kā pateikties par darbu svētkos strādājošajiem, ir: nauda (52%) un dāvanu kartes (20%). Savukārt katrs piektais ir pārliecināts, ka to var darīt arī mutiski. 

Arī BITES komanda ir pārliecināta, ka pateikts “Paldies!” ir efektīvs veids, kā pateikties kādam par darbu. Tāpēc šogad operators turpina pērn aizsākto iniciatīvu, kuras mērķis ir neaizmirst par cilvēkiem, kuri svētkus pavada darbā, rūpējoties par to, lai tie ir izdevušies citiem.

“Nenoliedzami, iemesli, kāpēc cilvēki strādā svētkos, ir ļoti dažādi. Tomēr viņi visi ir pelnījuši pateicību par savu darbu. Un pateikt “Paldies!” ir ļoti vienkārši, kā arī tas neko nemaksā. Tajā pašā laikā šim vārdam piemīt liels spēks – #kopāspēks, kas iepriecina, iedvesmo un ļauj padarīt svētkus skaistākus visiem! Tāpēc BITE aicina šajos svētkos vairāk smaidīt un biežāk teikt “Paldies!” cilvēkiem, kuri strādā. Esmu pārliecināts, ka tā mums izdosies nostiprināt “Paldies!” teikšanas tradīciju ne vien svētkos, bet arī ikdienās, tā veidojot ikdienas komunikāciju daudz sirsnīgāku,” tā Kaspars Buls, BITES vadītājs.

Arī viens no šīs iniciatīvas vēstnešiem – mūziķis un dīdžejs Markus Riva – ir pārliecināts, ka pateikts “Paldies!” ir labākais veids, kā novērtēt svētkos strādājošo darbu.

“Cilvēki, kuri strādā svētkos, gādā par to, lai mēs tos varētu sagaidīt bez liekām raizēm, pie bagātīgi klāta galda, laicīgi nokļūstot savā galamērķī, kā arī staigājot pa tīrām  ietvēm. Arī es pats esmu vēlu vakarā, pašā pēdējā mirklī skrējis uz veikalu, lai sagādātu svētku galdam aizmirstās lietas. Vārdiem, līdzīgi kā darbiem, ir liels spēks. Tāpēc savu “Paldies!” par darbu svētkos veltu pārdevējām un taksometru šoferiem,” saka M. Riva.

Savukārt improvizācijas teātra “Spiediens” aktrise un radio personība Sanda Dejus ir pārliecināta, ka cilvēkus uzmundrina ikviens “Paldies!”, taču īpaša nozīme tiem ir tieši svētku laikā.

“Arī es zinu, ko nozīmē strādāt svētkos. Pirms vairākiem gadiem, kad vēl strādāju bankas konsultāciju centrā, Latvija piedzīvoja valūtas maiņu un iestājās eirozonā. Banka paredzēja, ka klientiem būs daudz jautājumu, tāpēc mūsu nodaļa strādāja arī gadu mijā. Toreiz Latvijā ciemojās mana māsīca ar vīru no Vācijas. Protams, sagaidīt Jauno gadu šķirti mums visiem bija gana liels izaicinājums. Tomēr, lai mani iepriecinātu, uzmundrinātu, viņi piezvanīja uz konsultāciju nodaļu un novēlēja laimīgu Jauno gadu, kas sagādāja lielu prieku. Tas apliecina, ka sirsnīgos vārdos slēpjas liels spēks,” tā S.Dejus.

Pateikt sirsnīgu “Paldies!” svētkos strādājošajiem var gan klātienē, gan attālināti. Piemēram, šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ierakstīt savu virtuālo sveicienu interneta vietnē “siltisvetki.bite.lv”. Katrs no šiem “Paldies!” tiks noformēts kā oriģināls apsveikums – īpaša Ziemassvētku zvaigzne ar unikālu kodu.

Apsveikumus – šīs zvaigznes, kuras var pasniegt kā dāvanu svētkos strādājošajiem, pieejamas BITES klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Tāpat tās tiks izplatītas plaši apmeklētās vietās Rīgā, piemēram, kinoteātros, vilcienos, slidotavās, pie Laimas pulksteņa u.c., . Ievadot interneta vietnē “siltisvetki.bite.lv” zvaigznēs iestrādātos kodus, apsveikumu saņēmējiem ir iespēja noklausīties kādu no virtuālajā krātuvē iesūtītajiem “Paldies!” sveicieniem.

Aptauja veikta 2018.gada decembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem.

Autors: Bite

16.12.2018.

 

 

Aptauja: Iedzīvotāju satraukums par Covid-19 atkal pieaug

Latvijā turpina pieaugt iedzīvotāju satraukums saistībā ar Covid-19 izplatību un valstī noteiktajiem ierobežojumiem. Jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka 10 baļļu skalā savu satraukumu ar 9 un 10 novērtējuši 20% aptaujāto iedzīvotāju, kas pārsniedz gan 2020. gada martā, gan oktobrī iegūtos datus, kad ļoti augsts satraukuma līmenis bija attiecīgi 18% un 11% iedzīvotāju. Tāpat jaunākie dati liecina, ka vidēji augsts satraukuma līmenis (7 un 8) saglabājas 27% respondentu, vidējs (5 un 6) – 25%, savukārt zems satraukuma līmenis ir 29% Latvijas iedzīvotāju.  

Ilgstošās krīzes sekas

Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka šobrīd joprojām saglabājas augsti Covid-19 saslimšanas rādītāji, krīze ir ieilgusi, ierobežojumi kopumā nemazina saslimstību, kā arī vakcinēšanas ātrums pagaidām nerada cerības par ātru izeju no krīzes. Eksperts norāda, ka šobrīd Latvija atpaliek vakcinēšanas skaitļos, kā arī aizvien spēcīgāk parādās, ka veselības aizsardzības sistēma Latvijā ilgstoši ir bijusi nepietiekami finansēta. Šobrīd visā pasaulē vērojama mentālās veselības pasliktināšanās, Latvijā šī situācija varētu būt īpaši smaga, jo mentālās veselības aprūpe nekad nav bijusi prioritāte. 

Dr. A. Veselovskis norāda, ka šai krīzei būs smagas sekas, jo atšķirībā no 2008. gada finanšu krīzes šoreiz mijiedarbojas trīs negatīvie faktori:

  • bioloģiskais – jauns un bīstams vīruss;
  • sociāli psiholoģiskais – panika, kas joprojām turpinās, izraisot mentālus traucējumus un neefektīvu lēmumu pieņemšanu;
  • ekonomiskais – grūtības izdzīvot un neskaidrība par nākotni.

Visvairāk cieš trūcīgie un ekonomiski neaizsargātie, kā arī cilvēki ar paaugstinātu trauksmes un depresivitātes līmeni. Situācijai neuzlabojoties, mentālās veselības traucējumu skaits turpinās pieaugt, tāpat arī neārstētu hronisku somatisku slimību daudzums, savukārt ģimenēs, kurās cietīs vecāki, automātiski cietīs arī bērni.

Kuras grupas uztraucas vairāk?

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šoreiz dati parāda, ka par Covid-19 vairāk uztraucas sievietes. Starp vīriešiem savu satraukumu par Covid-19 kā ļoti augstu vērtē 14% aptaujāto, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 26%. Kopumā iedzīvotājos vislielāko satraukumu rada bailes par tuvinieku veselību (59,3%), risks pašiem saslimt ar Covid-19 un iespējamās komplikācijas (42%), kā arī atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildība pret valstī noteikto ierobežojumu ievērošanu (39,1%). Tāpat būtiski satraukumu rada arī neziņa par valsts ekonomisko darbību (29,1%), situācija darbā (24,3%), medicīnisko preču un pakalpojumu pieejamība (13,3%), kā arī masku valkāšana un citi ierobežojumi (11,8%). Gan sievietes, gan vīrieši visvairāk uztraucas par tuvinieku veselību (attiecīgi 67,8% un 50,5%), sievietes vairāk satraucas par risku pašām saslimt ar Covid-19 (49,9% un 33,9%), savukārt vīriešus vairāk uztrauc situācija darbā un potenciālā darba zaudēšana (sievietes – 22,6%, vīrieši – 26%).

Dr. A. Veselovskis skaidro, ka vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad ir ilgstošs satraukums un neziņa par turpmāko dzīvi.

Lai mazinātu stresu un satraukumu, kas radies Covid-19 izplatības dēļ, Dr. A. Veselovskis iesaka rīkoties pragmatiski un racionāli, piekopt aktīvu dzīvesveidu, labu miegu un izmēģināt jaunas nodarbes, saglabāt pozitīvu domāšanu, nepakļauties bailēm un negatīviem scenārijiem, kā arī pakāpeniski mācīties sadzīvot ar nezināmo.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 20. līdz 23. janvārim aptaujājot 1713 respondentus.

Aptauja: Iedzīvotāji Latvijā nav gatavi pārmaksāt par produkta iepakojumu!

Lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” un pētījuma kompānijas “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem noskaidrots, ka pircēji nav gatavi pārmaksāt par produkta iepakojumu un to uzskata par lielāko pārtikas iepakojumu kļūdu. Par otru lielāko produkta iepakojuma kļūdu respondenti uzskata gadījumus, ja iepakojums nav funkcionāls, savukārt trešajā vietā ierindojas pārāk raibi un grūti salasāmi iepakojumi.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 66% respondentu uzskata, ka produkta iepakojuma galvenās funkcijas ir nodrošināt produkta uzglabāšanas nosacījumus atbilstoši produkta kvalitātes, higiēnas un drošības standartiem, kā arī tam ir jābūt funkcionālam. Savukārt katrs trešais norāda, ka iepakojums palīdz pircējam noorientēties produkta sastāvā un tas ir pirmais indikators, ka produkts ir kvalitatīvs.

“Forevers” valdes loceklis Andrejs Ždans uzsver: “Tendences rāda, ka pircēji nav gatavi maksāt par dārgu iepakojumu, jo īpaši, ja tā pašizmaksa ir lielāka par nopirkto produktu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pirms vairākiem gadiem mainījām savu stratēģiju, katrā ražošanas posmā ieviešot praktisku risinājumu, lai klientiem nevajadzētu pārmaksāt, vienlaikus nezaudējot, bet gan ceļot paša produkta kvalitāti. Tieši tāpēc mūsu ražotās produkcijas iepakojumi dizaina ziņā ir vienkārši, bet savā funkcionalitātē – praktiski. Ir redzams, ka princips “mazāk ir vairāk” ienāk arī Latvijas pārtikas industrijā un pircēji aizvien vairāk atbalsta šo dzīvesveidu un domāšanu.”

Analizējot, kādu īpatsvaru ražošanas izmaksās veido iepakojuma izdevumi, A. Ždans norāda, ka “Forevers” produktu iepakojums veido vidēji līdz 5% no kopējās produkta cenas. Jāpiebilst gan, ka nozarē ir arī ražotāji, kas reizēm liek akcentu uz produkta iepakojumu un tā dizainu, tādejādi nesamērīgi paaugstinot kopējo produkta cenu. Eksperts lēš, ka gala produkta sadārdzinājums, izvēloties ne vienmēr racionālāko no iespējamajiem iepakojumiem, varētu būt pat 30% – 40% robežās.

Mainās iepakojuma tendences

Starptautiskā pieredze rāda, ka nozarē ienāk funkcionāli iepakojumi, un gaļas ražotāji arvien vairāk pievēršas minimālismam iepakojumam dizaina ziņā. Šī ir fundamentāla attieksmes maiņa, kas pakāpeniski ienāk arī Latvijas tirgū, uzsverot efektīvu resursu pārdali, ņemot vērā samērā īso iepakojuma dzīves ciklu. Arī aptaujas dati apstiprina līdzīgu tendenci – vairāk nekā puse jeb 55% respondentu uzskata, ka pārāk raibs un spilgts iepakojums ir šķērslis, lai uztvertu uz tā norādīto informāciju.

Situācija atšķiras Premium un Ekoproduktu iepakojumiem, kuru ražošanai galvenokārt tiek izmantoti dabīgi materiāli un pielietotas ekoloģiskas iepakojumu ražošanas tehnoloģijas.

Tāpat ražotāji savā sortimentā ievieš produktus, kas fasēti tā saucamajos “Gudrajos” iepakojumos. Tas nozīmē, ka iepakojums spēj ilgāk nodrošināt produkta uzglabāšanas nosacījumus.

“Sekojot gaļas produktu patēriņa tendencēm un tam, ka Latvijā ir samērā liels mājsaimniecību skaits ar 1-2 cilvēkiem, ražotāji tirgū ievieš arī mazos iepakojuma formātus, kas atvieglo produkta uzglabāšanu un noietu. Domāju, ka mazie iepakojumi būs aktuāli arī turpmāk, jo tie ir pakārtoti mūsdienu cilvēku steidzīgajam dzīves ritmam. Tas parādījās arī sadarbībā ar “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā – lielākā daļa mājsaimniecību gaļas produktus pērk vienai līdz trīs dienām, kas nozīmē, ka tieši mazāka tilpuma iepakojumi ir parocīgāki un atbilst pircēju ikdienas paradumiem,” piebilst A. Ždans.

*Aptauja veikta 2018. gada decembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem.

Autors: Forevers

09.01.2019.

 

 

Aptauja: Grāmatas, kuras lasa mūsu Dievietes jeb lasāmvielu ieteikumi visām gaumēm!

Nesen mūsu Instagram (https://www.instagram.com/dievietelv/) izveidojām aptauju, kurā lūdzām mūsu lasītājām dalīties ar viņu iecienītākajām grāmatām. Pienācis laiks uzzināt, kuras ir šīs grāmatas! Ja tev nav plānu brīvdienām vai arī Covid-19 pandēmija ļauj nedaudz atvilkt elpu, tad noteikti izpēti šo sarakstiņu!

 

Top 3 grāmatas, kuras atkārtojās visbiežāk:

1. Saplēstās mežģīnes, Debesis pelnos, Samaitātā, Sasietā (Autore – Karīna Račko)

2. After grāmatu sērija (Autore – Anna Toda)

3. Tarakāni manā galvā (Autores – Zane Zusta, Diāna Zande)

 

Citas pērles, kuras vērts izlasīt:

– Dvēseļu putenis (Autors – Grīns Aleksandrs)

–  Savu komētu nedzird (Autore – Eleonora Troja)

–  Bezvēsts pazudušās (Autore – Lelde Kavaļova)

– Latvietes karma un Ardienu karma (Autore – Inta Blūma)

– Jēru klusēšana (Autors: Tomass Hariss)

– Ko es skaidri zinu (Autore: Opra Vnfrija)

– Detektīva grāmatu sērija (Autors: Jū Nesbē)

– Izaugt (Autore: Mišela Obama)

– Sestā sieva (Autore: Inga Grencberga)

 

Komentāros dalies ar saviem grāmatu ieteikumiem!

 

Autors: Dieviete.lv

Aptauja: Gandrīz pusei strādājošo Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi atvaļinājuma plānus

Gandrīz puse jeb 49% strādājošo atzina, ka ārkārtas stāvoklis valstī un izsludinātie ierobežojumi COVID 19 dēļ ir ietekmējuši un mainījuši atvaļinājuma plānus, secināts vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu šī gada atvaļinājuma tendences. Visbiežāk izmaiņas notikušas gan mainot un pārskatot atvaļinājuma periodu, gan tā gala mērķi, bet katrs ceturtais jeb 25%, kuru ir skārušas atvaļinājuma izmaiņas pēdējo mēnešu laikā, norādīja, ka atvaļinājumu nācās pilnībā atcelt, savukārt 6% norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā ir bijuši bezalgas atvaļinājumā. Vairums izmaiņas šī gada atvaļinājuma plānos ir bijušas vidējā un zemākā līmeņa vadītājiem, speciālistiem un asistējošo pozīciju darbiniekiem. Tāpat arī tādās nozarēs strādājošajiem kā finanses un grāmatvedība, tūrisms un sabiedriskā ēdināšana, kultūra un sports, pakalpojumi, mediji un sabiedriskās attiecības, kā arī medicīna. 

Gandrīz katrs trešais jeb vairāk nekā 32% darba ņēmēju līdz jūlija mēnesim jau bijuši atvaļinājumā, bet 51% to vēl plāno izmantot līdz gada beigām, savukārt 17% strādājošo atzina, ka šogad atvaļinājumu neplāno izmantot.

“Šī gada pirmā pusgada notikumi ir atstājuši būtisku ietekmi uz daudziem, liekot pārskatīt un mainīt ikdienas paradumus un plānus. Daļai tas nozīmēja līdz šim nezināmu pieredzi kā dīkstāve, daļai strādājošo tika samazināta darba slodze vai pat pārtrauktas darba attiecības, savukārt citi gluži pretēji saskārās ar strauju darba apjoma pieaugumu. Turklāt attālinātais darbs prasa arī darba un privātās dzīves apvienošanu un tā balansu, ko ne visiem ikdienas dzīvē izdevās veiksmīgi īstenot,” norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. “Darba devējiem un darba ņēmējiem vajadzētu rast iespēju atvaļinājumam, lai saglabātu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, īpaši, ja šis periods ir prasījis papildus slodzi. Atvaļinājuma plānošana nozīmē gan darba prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu, gan pilnvērtīgas un kvalitatīvas atpūtas organizēšanu.”

Pēc aptaujas rezultātiem atvaļinājuma laikā vismaz kādu no darba uzdevumiem šogad ir veikuši 42% aptaujāto darba ņēmēju. Visbiežāk respondenti norādīja, ka atvaļinājuma laikā atbildēja uz telefona zvaniem ar darbu saistītos jautājumos 15%, vismaz reizi atvaļinājuma laikā atgriezās darbā, lai veiktu kādu uzdevumu 13%, vismaz reizi strādāja ar datoru darba vajadzībām 11%, bet 3% norādīja, ka atvaļinājumu nācās pārtraukt un atgriezties darbā.

Atgriežoties no atvaļinājuma, gandrīz katrs piektais jeb 19% apgalvoja, ka nejūtas atpūties, kas ir par pāris procentiem vairāk nekā aptaujā pirms gada. Puse strādājošo jeb 51% atzina, ka jūtas daļēji atpūtušies, bet turpat katrs trešais jeb 30% atklāja, ka pēc atvaļinājuma jūtas pilnībā atpūtušies. 

Aptaujas rezultāti norāda, ka būtiski pieaudzis to strādājošo skaits, kuri savu atvaļinājumu ir pavadījuši vai plāno pavadīt Latvijā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par 28% vairāk. 

Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, kas norisinājās no šī gada 11. līdz 30. jūnijam interneta vidē, piedalījās 793 respondentu. 

Autors: CV-Online Latvia

14.07.2020.

Aptauja: Gandrīz katrs trešais pandēmijas laikā sācis ēst vairāk!

Kopumā 29% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pandēmijas laikā ir sākuši ēst vairāk (11% – Covid-19 laikā ēd ievērojami vairāk, 18% – mazliet vairāk), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS. Tāpat 58% respondentu ēšanas paradumi pandēmijas laikā nav mainījušies, 9% atbildējuši, ka pašlaik ēd mazāk nekā normālos apstākļos, kamēr 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. 

Sievietes ēd nedaudz vairāk, vīrieši – mazkustīgāki!

Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši atbildējušas, ka pandēmijas laikā ēd vairāk nekā parasti (30% pret 29%). Bet jāizceļ, ka vīriešu vidū ir novērojams lielāks fiziskās slodzes samazinājums – 41% aptaujāto vīriešu atzinuši, ka kopš Covid-19 sākuma viņiem ir mazāk fizisko aktivitāšu, bet starp sievietēm šādu atbildi sniedza 33%. Fizisko aktivitāšu daudzums Covid-19 laikā ir palielinājies 20% sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 12%. Tāpat aptaujā secināts, ka vīrieši mazāk uzturas svaigā gaisā – 31% vīriešu apgalvo, ka Covid-19 laikā svaigā gaisā dodas retāk nekā iepriekš, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 23%.

Jaunieši – ēd vairāk, kustās mazāk!

Līdztekus tam, ka 29% pandēmijas laikā sākuši ēst vairāk, ir svarīgi piebilst, ka vairāk nekā katrs trešais jeb 37% aptaujāto ir atzinuši, ka viņi Covid-19 laikā ir samazinājuši fizisko aktivitāšu daudzumu. Analizējot datus pēc vecuma, secināms, ka Covid-19 laikā visvairāk sākuši ēst jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (36%), kam seko vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem (35%) un respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem (30%). Īpaši mazkustīgāki kopš Covid-19 sākuma ir tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem 46% šobrīd fizisko aktivitāšu daudzums ir mazāks nekā iepriekš. Tāpat šajā iedzīvotāju grupā 35% aptaujāto kopš Covid-19 sākuma mazāk uzturas svaigā gaisā, kamēr pārējās vecuma grupās šis samazinājums ir 10% līdz 13% robežās.

Speciālista skaidrojums

Satraukumu rada fakts, ka daļa iedzīvotāju, īpaši jaunieši, pandēmijas laikā mazāk uzturas ārā, mazāk kustas, bet ēd vairāk. Psihoterapeits Andris Veselovskis norāda, ka laikā, kad ir pastiprināts spiediens uz garīgo veselību, fiziskās aktivitātes un svaigs gaiss var būtiski uzlabot emocionālo labsajūtu, savukārt ilgstoši pārmērīga vai pārlieku pazemināta apetīte ir brīdinājuma signāls, kas liecina par trauksmes un depresijas izpausmēm.

Eksperts skaidro, ka situācijās, kad cilvēks netiek galā ar dzīvi, īpaši krīzes situācijās, tiek meklēti veidi, kā sevi mierināt, tostarp ēdot, dzerot vai smēķējot. Sajūtot diskomfortu ķermenī, piemēram, trauksmi, bezcerību un bailes, cilvēks meklē labas sajūtas – ēdiena sajūta mutē ir pazīstama, patīkama un mazina diskomfortu ķermenī. Jaunieši pašlaik visvairāk izjūt ikdienas socializācijas trūkumu, savukārt vēl daļai sabiedrības ir iestājusies bezcerības sajūta, kas tiek mierināta ar biežāku ledusskapja atvēršanu. 

Vēl viens iemesls lielākam ēdiena patēriņam pandēmijas laikā ir salīdzinoši vieglā piekļuve pārtikai, jo, strādājot no mājām, ēdiens atrodas “rokas attālumā,” bet, dodoties uz darbu, ir jāapmeklē veikals, kā arī jātērē nauda un laiks, kas daļu cilvēku tomēr attur no lielāka ēdiena daudzumu patēriņa.

Psihoterapeits aicina meklēt šim laikam atbilstošus mērķus un mācīties sadzīvot ar šiem apstākļiem, jo nav zināms, cik ilgi tie turpināsies. Pieņemot situāciju, ir daudz vieglāk virzīties uz priekšu. Tāpat, protams, ir būtiski regulāri kustēties, doties svaigā gaisā, priecāties par to, kas ir, un fokusēties uz labajām lietām dzīvē.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1713 respondentus.

Aptauja: Desmitdaļai darbinieku patīk strādāt no mājām kailiem

Vairāk nekā desmitajai daļai jeb 11% mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbiniekiem pasaulē pandēmijas apstākļos patīk strādāt no mājām kailiem, neuzvelkot drēbes, liecina kiberdrošības uzņēmuma “Kaspersky” pasūtīts starptautisks pētījums, kurā noskaidrota 8000 MVU darbinieku rīcība pandēmijas laikā.

Līdztekus strādāšanai kailam, kas nebūt nav vidusmēra parādība, lielākā daļa pētījuma respondentu izmantoja iespēju strādāt vaļīgā apģērbā – 48% ir pieraduši pie šī dzīvesveida un gribētu to nākotnē padarīt par normu.

Citi darbinieku iemīļotie jauninājumi ietver vēlu celšanos darbdienās (36%), “Netflix” maratonskatīšanos (23%) un strādāšanu ārā – dārzā vai uz balkona (27%).

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem darbinieki, kas strādā attālināti, šogad saskārās ar garīgās veselības un labklājības problēmām, piemēram, bērnu aprūpes grūtībām un digitālo savienojamību, tomēr citi biroju darbinieki, kuri pārgāja uz tāldarbu, bija priecīgi par šo iespēju un iepazina dažus slepenus prieciņus, ko tagad vēlas paturēt.

Darbiniekus iepriecināja arī atvadas no ilgajiem braucieniem uz darbu, jo varēja celties piecas minūtes pirms darba sākuma, turklāt 36% labprāt nosnaudās pa dienu.

Turpinot iepazīt doto apstākļu priekšrocības, 27% ļaužu patīk strādāt ārā – dārzā vai uz balkona, un 23% darbā pat izdodas “Netflix” maratonskatīšanās. Citi darbinieku iemīļotie prieciņi ietver vairāk laika videospēlēm (18%), pusdienas līdzņemšanai (16%) un retāku mazgāšanos dušā (8%).

“Kaspersky” uzdeva neatkarīgajai pētniecības firmai “Censuswide” 2020.gada oktobrī veikt 8076 MVU (10-250 darbinieku) strādājošo aptauju Apvienotajos Arābu Emirātos, Apvienotajā Karalistē, ASV, Beļģijā, Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Francijā, Itālijā, Japānā, Krievijā, Ķīnā, Luksemburgā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Spānijā, Turcijā un Vācijā.

Aptauja: Darba dienās teju puse Latvijas iedzīvotāju mēdz izlaist pusdienas

Mūsdienu dzīves ritms kļūst arvien dinamiskāks, un nereti šķiet, ka visu darbu paveikšanai ar 24 stundām diennaktī ir par maz. Līdz ar saspringtu darba grafiku katrs otrais steidzīgais Latvijas iedzīvotājs laika taupīšanas nolūkos visbiežāk atsakās no tik nepieciešamās pusdienu pauzes un savu brīvo laiku ziedo virsstundu darbam, liecina Narvesen veiktā iedzīvotāju aptauja. Iedzīvotāju vērtējumā vissteidzīgākie ir medicīnas nozares darbinieki.

Mediķus par visdinamiskāko profesiju sauc teju puse Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 14% akcentē tieši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvjus. Kā otra dinamiskākā profesija tiek minēti pārtikas veikalu kasieri un pārdevēji (24%), bet trešajā vietā – ugunsdzēsēji un glābēji (23%). Tiem seko policisti (20%) un šoferi – sabiedriskā transporta vadītāji, tālbraucēji (16%).

Kopumā 40% respondentu atzīst, ka lielas slodzes gadījumā bieži neatliek laika ieturēt pilnvērtīgu maltīti, kā arī veikt citas veselībai nozīmīgas darbības – atvēlēt pietiekami daudz laika miegam (40%), atpūtināt acis pēc darba pie datora (40%) un izkustēties pēc darba monotonā pozā (37%). Salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām un lauku reģioniem, par pilnvērtīgu ēdienreizi darba steigā visbiežāk piemirst rīdzinieki (46%), kā arī vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Noslogotās darba dienās no pusdienām mēdz atteikties vairāk nekā puse ražošanas nozarē strādājošo (53%), katrs otrais tirdzniecības jomas pārstāvis un 49% banku, apdrošināšanas un finanšu sektora darbinieku. Kā liecina aptaujas dati, steigā izlaista ēdienreize mēdz atstāt nelabvēlīgas sekas uz darbinieku labsajūtu un darba spējām. Gandrīz divas trešdaļas respondentu apstiprina, ka, izlaižot maltīti, izjūt enerģijas trūkumu un nogurumu (60%), kļūst nervozi un viegli aizkaitināmi (42%).”

Lūgti novērtēt savu dzīvesveidu, Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka visvairāk rūpējas par pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu (33%), kā arī laiku, kas pavadīts svaigā gaisā (30%). Katrs piektais iedzīvotājs seko līdzi, lai viņa maltītes būtu pilnvērtīgas un sabalansētas. Veselīgas maltītes par sava dzīvesveida sastāvdaļu biežāk sauc iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (26%) ar ienākumiem virs 900 EUR (28%).

Kā norāda Narvesen mārketinga vadītāja Ilze Dumceva, pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu cilvēku steidzīgais un dinamiskais ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā arvien biežāk rosina domāt par veselīgākiem ēdieniem un dzērieniem pa ceļam, kas īpaši pieprasīti aktīvo un steidzīgo profesiju pārstāvju vidū.

“Mūsu aptaujā 74% iedzīvotāju norādīja, ka ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus. To redzam arī ikdienā – ja vēl pirms pāris gadiem ēst pa ceļam nozīmēja paķert hotdogu, tad šodien cilvēki, īpaši steidzīgie pilsētnieki, aizvien biežāk dod priekšroku veselīgākām alternatīvām. Padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības veltām savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas. Šogad Narvesen kvalitātes zīmes Fresh&Tastysortimentā papildus iekļāvis, piemēram, superfoodsalātus un aukstā spieduma smūtijus, sulas un šotus “Paleo”. Mēs veidojam sortimentu tā, lai Narvesen var iegādāties pilnvērtīgu un garšīgu maltīti. Pateicoties ērtajam iepakojumam, piedāvājums ir piemērots arī steidzīgajiem, kas vēlas baudīt ko veselīgu, esot ceļā. Svaigi, garšīgi un pa ceļam!” stāsta Ilze Dumceva.

Narvesen aptauja veikta 2018. gada decembrī sadarbībā ar interneta aptauju paneli Snapshots. Aptaujā piedalījās 733 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.

Autors: Narvesen

08.01.2019.

Aptauja: Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība uztrauc 56% Latvijas iedzīvotāju

Paaugstinoties Covid-19 saslimstības rādītājiem, kopumā 56% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka viņus satrauc Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība (42% – drīzāk uztrauc, 14% – ļoti uztrauc), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra sākumā aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentus. Tāpat 40% sniedza atbildi, ka omikrona izplatība Latvijā kopumā viņus neuztrauc (23% – drīzāk neuztrauc, 17% – pilnībā neuztrauc). Tikmēr uz jautājumu, vai sliktākais Covid-19 pandēmijas posms jau ir aiz muguras, 34% atbildēja apstiprinoši, 42% sliecās domāt, ka sliktākais pandēmijas posms vēl ir priekšā, bet gandrīz katrs ceturtais jeb 24% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.   

Salīdzinot ar aizvadītā gada novembra datiem, janvāra sākumā ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka sliktākais Covid-19 posms vēl ir tikai priekšā, jo pērn novembrī šādi domāja vairāk nekā ¾ jeb 77% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā 44% tam drīzāk piekrita, bet 33% tam piekrita pilnībā. Tikmēr 10% sliecās piekrist, ka sliktākais pandēmijas posms jau ir aiz muguras (7% tam drīzāk piekrita, 3% – pilnībā piekrita), bet vēl 13% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.  

Biežāk satraucas sievietes un latvieši

Ievērojami biežāk Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība uztrauc sievietes – viņu vidū satraukumu izrāda 62% respondentu (44% – drīzāk uztrauc, 18% – ļoti uztrauc), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 49% (39% – drīzāk uztrauc, 10% – ļoti uztrauc). Tikmēr vīrieši biežāk sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms vēl ir tikai priekšā – tam piekrīt 47% vīriešu (drīzāk piekrīt – 32%, pilnībā piekrīt – 15%) un 39% sieviešu (drīzāk piekrīt – 31%, pilnībā piekrīt – 8%). 

Analizējot rezultātus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, secināms, ka biežāk par Covid-19 omikrona paveida straujo izplatību raizējas latvieši. Krievvalodīgo vidū minētā Covid-19 paveida izplatība kopumā uztrauc 42% respondentu (25% – drīzāk uztrauc, 17% – ļoti uztrauc), kamēr latviešiem šis rādītājs ir 58% (44% – drīzāk uztrauc, 14% – ļoti uztrauc). Tāpat latvieši nedaudz biežāk sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms vēl ir tikai priekšā – tam piekrīt 42% latviešu (drīzāk piekrīt – 32%, pilnībā piekrīt – 10%) un 41% krievvalodīgo (drīzāk piekrīt – 24%, pilnībā piekrīt – 17%).

Vecāka gada gājuma cilvēki – bažīgāki, jaunieši – pesimistiskāki

Raugoties pēc respondentu vecuma, atklājas, ka Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība vairāk uztrauc gados vecākus cilvēkus, bet jaunieši biežāk sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 posms vēl ir tikai priekšā. Vecumā no 55 līdz 74 gadiem 65% respondentu norādījuši, ka viņus uztrauc Covid-19 omikrona paveida izplatība (47% – drīzāk uztrauc, 18% – ļoti uztrauc), kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs svārstās no 42% līdz 60%. Tikmēr jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk norāda, ka sliktākais Covid-19 izplatības posms vēl ir gaidāms, – šādu viedokli pauž 49% minētās vecuma grupas pārstāvju (drīzāk piekrīt – 29%, pilnībā piekrīt – 20%), kam seko vecuma grupa no 55 līdz 74 gadiem, kur šādi sliecas domāt 46% (drīzāk piekrīt – 35%, pilnībā piekrīt – 11%), bet pārējās vecuma grupas šis rādītājs ir no 38% līdz 42%.   

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra sākumā aptaujājot 1854 respondentus.

Aptauja: Cilvēkiem no kaķiem vajadzētu aizgūt spēju pateikt “Nē!”, bet no suņiem – uzticību līdzcilvēkiem

Saskaņā ar mājdzīvnieku barības zīmolu „Whiskas” un „Pedigree” un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” veikto aptauju, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, TOP 3 īpašības, ko cilvēkiem vajadzētu aizgūt no suņiem, ir prieks par mazām ikdienas lietām, nesalaužama uzticība līdzcilvēkiem, kā arī spēja izbaudīt mirkli un sajust apkārtējo cilvēku noskaņojumu. Tikmēr TOP 3 īpašības, kas cilvēkiem būtu jāaizgūst no kaķiem, ir – neatkarība un individualitāte, spēja vienmēr “piezemēties uz četrām kājām” un spēja pateikt “Nē!”.

Pašreiz Latvijā noris draudzīgas balsošanas sacensības “Suns vai kaķis?”, kuru mērķis ir ne tikai mudināt sabiedrību iestāties par dzīvnieku labturību un aizsardzību, bet arī noteikt, vai mēs esam suņu vai kaķu cilvēku valsts. Latvijas iedzīvotāji ir aicināti balsot īpašā tiešsaistes platformā www.sunsvaikakis.lv. Šobrīd aktuālie balsošanas sacensību “Suns vai kaķis?” rezultāti rāda, ka mūsu sabiedrībā ir vairāk suņumīļu. Proti, 50,3 % savu balsi ir atdevuši par suņiem, savukārt 49,7 % – par kaķiem.

Mūsdienās mājdzīvnieki ir ģimenes locekļi, kas palīdz atraisīt cilvēkos pašas labākās īpašības un var iemācīt saviem īpašniekiem daudzas prasmes. Kaķiem un suņiem ir dažādi raksturi, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ sabiedrībā ir kaķumīļi un suņumīļi.

Saskaņā ar balsošanas sacensību ietvaros veikto aptauju, 66% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka cilvēkiem no suņiem būtu jāaizgūst priecāšanās par mazām ikdienas lietām. Savukārt 48% respondentu domā, ka tā ir nesalaužama uzticība līdzcilvēkiem. Tikmēr 33% ir vienlīdz pārliecināti, ka tai ir jābūt spējai izbaudīt mirkli un sajust apkārtējo cilvēku noskaņojumu. 29% šīs aptaujas dalībnieku arī norāda uz spēju sajust nepatikšanas un vajadzīgos brīžos būt atturīgiem, bet 28% domā, ka cilvēkiem no suņiem būtu jāpārņem spēja būt atvērtiem par emocijām.

Jānis Krīvēns, mūziķis un suņa Pūčs īpašnieks, ir novērojis, ka viņa sunim piemīt gan kaķiem, gan suņiem raksturīgas īpašības: “Pūčs ir netipiski nosvērts, mierīgs un pašpietiekams. Es daudz laika pavadu strādājot ar datoru, darbojoties pie dažādiem projektiem, tāpēc dienas laikā nevaru pievērst viņam pietiekami lielu uzmanību. Taču tas viņu nemaz nesatrauc, jo viņu raksturo pāris labas kaķu īpašības. Piemēram, īpašs uzsvars uz pašpietiekamību. Man labpatīk domāt, ka viņš ir intelektuālis savas burvīgās dabas dēļ.”

Aptaujas laikā Latvijas iedzīvotāji tika arī lūgti novērtēt, kuras kaķu īpašības, viņuprāt, cilvēkiem vajadzētu aizgūt. Vairāk nekā puse jeb 52% respondentu atzina, ka cilvēkiem no kaķiem vajadzētu aizgūt neatkarību un individualitāti, bet 51% – spēju vienmēr “piezemēties uz 4 kājām” jeb, citiem vārdiem sakot, spēju izkļūt no nepatikšanām. Nedaudz mazāk, proti, 40% aptaujas dalībnieku atzīmēja, ka cilvēkiem jāaizgūst kaķu spēja pateikt “Nē!”, kad tas ir nepieciešams. Katrs trešais respondents norādīja uz kaķu prasmi neatlaidīgi pastāvēt par savu mērķi un patstāvību, kā arī uzticību un lojalitāti saviem tuvākajiem cilvēkam, tikmēr 19% uzsvēra rotaļīgumu.

Laura Ikauniece, Latvijas vieglatlēte un kaķu īpašniece, atzīst, ka nevar iedomāties savas mājas bez saviem mīluļiem. “Kaķi ir tik ziņkārīgi, neatkarīgi un gudri. Viņi vienmēr uzlabo garastāvokli. Tādas majestātiskas būtnes. Manuprāt, kaķis veido mājīguma sajūtu, attīra māju no sliktām enerģijām un vēl spēj ar murrāšanu palutināt savu saimnieku.”

Viņa papildina, ka balsošanas sacensības “Suns vai kaķis?” joprojām noris. Balsot var līdz pat 4. oktobrim, kad visā pasaulē tiks atzīmēta Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena. Kampaņas izskaņā mājdzīvnieku barības zīmoli „Whiskas” un „Pedigree” ziedos 7 tonnas mājdzīvnieku barības dzīvnieku patversmēm visā Latvijā, proti, dzīvnieku patversmēm “Ulubele”, “Labās Mājas”, “Slokas dzīvnieku patversme”, “Jelgavas dzīvnieku patversme”, “Pūkainis.lv”, “Liberta” un  “Ar sirdi delnā”.

*Aptauju 2020. gada jūlijā/augustā veica “Mars” zīmoli “Whiskas” un “Pedigree”, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Šajā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu no visas Latvijas.

Aptauja: Cik daudz iedzīvotāji zina par aknu veselību?

Tikai 36% Latvijas iedzīvotāju zina, kādi simptomi liecina par aknu veselības problēmām, 46% aptaujāto aknu slimību pazīmes neatpazīst, kamēr 18% respondentu konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Zinošāki aknu veselības jautājumos ir gados vecākie iedzīvotāji. Jauniešu vidū (no 18 līdz 24 gadiem) tikai 28% zina par aknu slimību simptomiem, kamēr starp vecāka gadagājuma cilvēkiem (64 līdz 75 gadi) šis rādītājs ir 49%

Aknu funkcijas

Lai arī svētki šogad noritēs šaurā ģimenes lokā un mierīgākā gaisotnē nekā citus gadus, paredzams, ka ēdienu un dzērienu patēriņš svētku brīvdienās pieaugs, kas palielina arī aknu noslodzi. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka aknu galvenās funkcijas ir žults produkcija un izdalīšana, bilirubīna, hormonu, holesterīna veidošana un izdalīšana, asiņu attīrīšana no toksiskām vielām, piemēram, alkohola, medikamentiem un hormoniem. Tāpat aknās tiek uzkrāts glikogēns, kā arī mikroelementi – cinks, dzelzs, varš, magnijs un vitamīni – A, D, E, K un B12. Aknās tiek sintezētas olbaltumvielas, piemēram, albumīns, kā arī asins recēšanas faktori un globulīni.

Izplatītākās slimības

Visbiežāk sastopamās aknu slimības ir vīrusu izraisīti hepatīti – A, B un C hepatīts. Tāpat aknu slimību lokā iekļaujama taukainā hepatoze, autoimūns hepatīts, hepatocelulāra karcinoma, dažādi labdabīgi aknu veidojumu, alkohola izraisīts aknu bojājums un aknu ciroze. Aknu slimības var būt lēni progresējošas un sākotnēji neizraisīt sūdzības, bet, regulāri kontrolējot aknu rādītājus asins analīzēs, ir iespējams šīs slimības atklāt agrīni.

  • A hepatīta gadījumā var būt pazemināta ēstgriba, nespēks, slikta dūša, paaugstināta ķermeņa temperatūra, kā arī biežāka vēdera izeja. Saslimstot ar A hepatītu, pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns. Z. Zitmane norāda, ka A hepatīts nekļūst hronisks un parasti neatstāj sekas uz aknu veselību, tomēr ir arī izņēmumi. 
  • Akūts B hepatīts ir reti. Bieži vien pacienti nezina, ka ir inficējušies ar B hepatītu, jo slimība pārsvarā norit bez simptomiem līdz brīdim, kad veidojas dekompensēta aknu ciroze. Slimības prodroma periodā var būt nespecifiskas sūdzības – nespēks, slikta dūša, drudzis, diskomforta sajūta labajā paribē un sāpes locītavās.
  • C hepatīts izpaužas ar akūtu un hronisku hepatītu. Bieži akūts C hepatīts var noritēt bez simptomiem, bet var būt arī nespecifiskas sūdzības – nogurums, slikta dūša, sāpes vai diskomforts labajā paribē, kā arī dzelte. Hroniska C hepatīta gadījumā sūdzības arī ir nespecifiskas – nespēks, slikta dūša, sāpes muskuļos, locītavās, masas zudums, sāpes labajā paribē.
  • Autoimūnu hepatītu norise var būt dažāda – no asimptomātiskas līdz pat akūtai aknu šūnu mazspējai. Sūdzības bieži vien var būt arī nespecifiskas – nespēks, slikta dūša, vēdersāpes, ādas nieze, sāpes mazajās locītavās. 
  • Alkohola izraisītu bojājumu gadījumā klīnika arī var būt no bezsimptomu līdz pat akūtai aknu mazspējai. Var būt iepriekš minētie nespecifiskie simptomi, pieaugoša dzelte, asiņošana, paaugstināta temperatūra, ascīts, kā arī var būt traucēta pacienta apziņa un mentālā funkcija. Līdzīgi aknu bojājumi ir arī taukainajai hepatozei. 
  • Aknu cirozes gadījumā ir nespēks, masas zudums, samazināta apetīte, objektīvi atrodama palielināta akna, liesa, šķidrums vēdera dobumā, paplašinātas vēdera priekšējās sienas vēnas, dzelte, asiņošana no barības vada vēnām, sirds disfunkcija, kā arī var iestāties aknu koma un to encefalopātija. 

Riska faktori

Z. Zitmane skaidro, ka aknu veselības riska faktori ir pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, mazkustība, 2. tipa cukura diabēts, tetovējumu un pīrsinga veikšana. Tāpat paaugstināts saslimšanas risks ir intravenozo narkotiku lietotājiem, kas izmanto vienu injekciju adatu, kā arī iedzimtība un neaizsargāts dzimumakts. Iedzīvotāju vērtējumā kā trīs aknu veselībai kaitīgākie faktori tika norādīti alkohols (91%), uzturs – taukaini, asi un sāļi ēdieni (71%) un nepamatota medikamentu lietošana (57%). 

Diagnostika un ārstēšana

Aknu saslimšanas var diagnosticēt, veicot asins bioķīmiju, nosakot bilirubīnu, aknu transamināzes, sārmaino fosfatāzi un gamma glutamiltranspeptidāzi, kā arī nosakot antivielas uz vīrushepatītiem. No instrumentālām izmeklēšanas metodēm visbiežāk pielieto vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un datortomogrāfiju. Sākotnēji pacients var vērsties pie ģimenes ārsta, kas tālāk izraksta nosūtījumu pie aknu speciālista – hepatologa. Attiecībā uz aknu slimību ārstēšanu Z. Zitmane norāda, ka pret A  un B hepatītu ir pieejamas vakcīnas. Tāpat B un C hepatīta, kā arī autoimūna hepatīta gadījumos ir pieejami medikamenti, ar kuriem ir iespējams uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, samazinot nepieciešamību aknu transplantācijai. Aknu audzēju gadījumos ārstēšana un tās efektivitāte ir atkarīga no slimības stadijas, katra situācija jāizvērtē individuāli.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Z. Zitmane aicina ievērot mērenību gan ēdienu, gan dzērienu lietošanā. Jāatceras, ka labāk ēst biežāk un mazākām porcijām, kā arī noteikti atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Aptauja: Baraks un Mišela Obamas ir apbrīnotākie cilvēki pasaulē

President Barack Obama and First Lady Michelle Obama record a message for ABC "Good Morning America" anchor Robin Roberts, in the Library of the White House, Feb. 19, 2013. (Official White House Photo by Pete Souza) This official White House photograph is being made available only for publication by news organizations and/or for personal use printing by the subject(s) of the photograph. The photograph may not be manipulated in any way and may not be used in commercial or political materials, advertisements, emails, products, promotions that in any way suggests approval or endorsement of the President, the First Family, or the White House.Ê

 

Baraks un Mišela Obamas ir apbrīnotākie cilvēki pasaulē, liecina piektdien publicētie institūta “YouGov” rīkotās aptaujas rezultāti.

Kā norāda “YouGov”, šī ir pirmā reize, kad bijušais ASV prezidents sasniedzis vīriešu saraksta augšgalu kopš pētījuma “Pasaules visapbrīnotākais” sākšanas 2014.gadā.

Miljardieris un uzņēmuma “Microsoft” līdzdibinātājs Bils Geitss šogad atrodas otrajā vietā, noslīdot no pirmās vietas pērn.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir trešais pasaulēs apbrīnotākais vīrietis, liecina “YouGov” aptaujas rezultāti.

Starp sievietēm visapbrīnotākā joprojām ir Mišela Obama, otrajā vietā atrodoties aktrisei Andželīnai Džolijai, bet trešajā – karalienei Elizabetei II. Pagājušajā gadā otro un trešo vietu attiecīgi ieņēma televīzijas personība Opra Vinfrija un Džolija.

“YouGov” divu pakāpju procesā 42 valstīs izvaicāja 45 000 cilvēku. Vispirms viņiem tika vaicāts par visvairāk apbrīnotajiem vīriešiem un sievietēm. No šiem vārdiem tika sastādīti divi saraksti ar visbiežāk minētajiem vīriešiem un sievietēm un saraksti katrai valstij tika papildināti ar reģionā slavenām personībām.

Visbeidzot no maija līdz septembrim cilvēkiem tika vaicāts, kurus cilvēkus viņi apbrīno lielā mērā, varot izvēlēties vairākus variantus, un kuru cilvēku apbrīno visvairāk. Pēc šīm atbildēm tika aprēķināti procenti, uz kuriem balstīts reitings, paskaidroja “YouGov”.

Aptauja: Ar matu veselības problēmām saskaras 53% iedzīvotāju

Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto ir saskārušies ar matu veselības problēmām. Visizplatītākā no tām ir matu izkrišana, ar ko saskārušies 26% aptaujāto, taukainu matu problēma satrauc 16% aptaujāto, sausi mati – 11%, trausli mati – 10%, bet vel 8% aptaujāto saskārušies ar dažādām citām matu problēmām. Vien 42% aptaujāto norādījuši, ka viņi nesaskaras ar matu problēmām, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Biežāk satrauc sievietes

Kā atklāj pētījuma dati, biežāk to, ka saskaras ar matu problēmām, norādījušas sievietes. 31% aptaujāto sieviešu atzīst, ka saskārušās ar matu izkrišanu, kamēr no vīriešiem tie ir vien 22%. Ar matu taukainības problēmu saskārušās 18% sieviešu un 13% vīriešu, ar matu sausumu – 17% sieviešu un vien 5% vīriešu, savukārt ar trauslu matu problēmu – 18% sieviešu un tikai 2% vīriešu. BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko skaidro, ka tradicionāli sievietes vairāk uzmanības pievērš matu izskatam un kopšanai, līdz ar to arī biežāk pamana dažādas ar matu veselību un izskatu saistītas problēmas un nianses.

Kā uzsver speciāliste, ir būtiski meklēt un saprast šo problēmu cēloni, lai spētu tās risināt. Tā, piemēram, matu taukainību ļoti bieži jauc ar svīšanu. Pārmērīgas matu taukošanās iemesls var būt hormonālais disbalanss, vienlaikus tas var būt arī nepiemērotas un nepareizas kopšanas rezultāts. Šādas problēmas gadījumā jālieto balansējošie šampūni, kas regulē tauku dziedzeru darbību, un jāatturas no pārmērīgas matu attaukošanas, jo tā sausinās galvas ādu un matus un pastiprinās jau esošo problēmu. Tikmēr matu izkrišanai var būt sezonāls iemesls, taču vienlaikus to var veicināt arī dažādas veselības problēmas. Tādēļ, ja matu izkrišana ir ļoti izteikta un nepāriet, ir jāvēršas pie speciālista. Matu izkrišanas mazināšanai un matu sakņu stiprināšanai ir pieejami dažādi produkti, tai skaitā speciāli losjoni un ampulas. Noderēs arī speciāli vitamīnu un minerālvielu kompleksi, kas palīdzēs stiprināt matus.

Tāpat jāņem vērā, ka ziemā jebkurš matu tips kļūst sausāks nekā parasti, jo ir vairāki kairinošie faktori – centrālā apkure, sals, vējš un vēss gaiss. Sausu matu kopšanai talkā nāks matu maskas katru trešo mazgāšanas reizi, kā arī serumi, kas sargās matus no mitruma zuduma, apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes un mehāniskas iedarbības.

Jo jaunāks – jo vairāk satraukuma par matiem

Interesanti, ka tieši jaunāki cilvēki (vecuma grupas 18-24 un 25-34 gadi) biežāk norādījuši, ka saskaras ar matu problēmām. Tā, piemēram, to, ka saskārušies ar matu izkrišanu, visvairāk norāda respondenti vecuma grupā no 18 līdz 21 gadam (34% aptaujāto), bet vismazāk respondenti vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem (20%). Ar matu taukainību visvairāk saskārušies respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (26%), bet vismazāk – vecumā no 55 līdz 75 gadiem (9%). Sausu matu problēmu visbiežāk atzīmējuši respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (20%), visretāk – vecumā no 45 līdz 63 gadiem (5%). Savukārt trausli mati visvairāk satrauc respondentus vecumā no 18 līdz 24 gadiem (16%), bet vismazāk – no 35 līdz 44 gadiem (6%).

Speciāliste skaidro, ja jaunākiem cilvēkiem parasti ir lielāka vēlme eksperimentēt ar dažādiem matu kopšanas un veidošanas līdzekļiem, tādēļ var saasināties dažādas matu problēmas. Turklāt bieži vien paiet ilgāks laiks, līdz cilvēks atrod sev piemērotākos kopšanas līdzekļus un sarod ar savu matu tipu.

Cepuri biežāk valkā vīrieši

Lielākā daļa jeb 58% respondentu gada aukstajā laikā vienmēr valkā cepuri. 19% respondentu to dara reizēm, bet 11% — reti. Tikmēr 12% respondentu ir norādījuši, ka viņi gada aukstajā laikā cepuri nevalkā vispār. 

Visatbildīgāk cepuri ziemas laikā valkā vīrieši – 66% aptaujāto vīriešu norādījuši, ka cepuri ziemas laikā valkā vienmēr, savukārt no sievietēm cepuri ziemā vienmēr valkā 51%. Reizēm cepuri valkā 17% vīriešu un 20% sieviešu, bet reti – 10% vīriešu un 11% sieviešu. Vien 7% vīriešu norādījuši, ka cepuri nevalkā nemaz, kamēr no sievietēm tie ir 17%. 

Pieaugot respondentu vecumam, palielinās to respondentu īpatsvars, kuri gada aukstajā laikā valkā cepuri. Vecuma grupā 18-24 gadi cepuri nevalkā 20% respondentu, 25-34 gadu grupā cepuri nevalkā 14%, 35-44 gadu grupā – 15%, 45-54 gadu grupā – 13%, 55-64 gadu grupā 9% un 64-75 gadu grupā vien 6%.

N. Gavriļčenko uzsver, ka cepures nevalkāšana aukstā laikā rada salšanas risku, kas var vājināt imunitāti un veicināt saaukstēšanos. Nereti gan sarežģītu matu sakārtojumu īpašnieki izvairās no cepures, jo tā bojā frizūru vai mazina matu sakārtojuma apjomu. Taču ir jāņem vērā, ka temperatūras svārstības ietekmē asins cirkulāciju, kā rezultātā mata folikuls saraujas un mats nesaņem vajadzīgās barības vielas. Organismam ir daudz svarīgāk saglabāt siltumu organisma iekšienē, savukārt mati nav primāri izdzīvošanai, tādēļ tie var ciest pirmie. Protams, nevajadzētu aizrauties ar pārspīlējumiem, jo arī pārmērīga cepures valkāšana var radīt diskomfortu un problēmas – veicināt baktēriju un mikrobu vairošanos, īpaši pastiprināti sasvīstot, un var parādīties tāda problēma kā blaugznas. Tāpēc, esot iekštelpās, cepure tomēr būtu jāvelk nost. 

Matu kopšana ziemā

Parasti ziemā pastiprinās tādas sūdzības kā matu elektrizācija, mati biežāk ir sausi, trausli, nespodri un grūti izķemmējami. N. Gavriļčenko uzsver – matu kopšanas rutīna nav grūta un to ir viegli atcerēties. Katru reizi izmantojiet trīs produktus: divus izskalojamos (šampūns un kondicionieris vai maska) un vienu neizskalojamu (krēms, sprejs, serums). Atcerieties – ja lietojat karstus veidošanas instrumentus, papildus noteikti lietojiet termoaizsargājošus līdzekļus. Tāpat reizi desmit dienās noderēs galvas ādas skrubis, lai veicinātu asinsriti un attīrītu galvas ādu no atmirušajām šūnām. Nelietojiet “brīnumreceptes” no interneta – nesmērējiet matos majonēzi, olīveļļu, sviestu un pārtikas želatīnu un citus līdzīgus produktus! Izmantojiet līdzekļus, kas atbilst jūsu matu tipam, un konsultējieties ar speciālistu par jums piemērotāko līdzekļu izvēli. 

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Aptauja: 95% Latvijas iedzīvotāju mēdz našķēties starp galvenajām ēdienreizēm

Ziemassvētku brīvdienas un gada nogale kopumā daudziem asociējas ne vien ar īpašu ģimeniskuma sajūtu, bet arī bagātīgāk klātu galdu un dažādiem kārumiem. Tomēr jāuzmanās, lai našķēšanās nekļūtu par ikdienas sastāvdaļu, neizjauktu ēšanas režīmu un neaizstātu pilnvērtīgu uzturu. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 95% Latvijas iedzīvotāju starp galvenajām ēdienreizēm mēdz ēst našķus (14% – bieži, 46% – dažkārt, 35% – reti), kamēr 5% aptaujāto starp ēdienreizēm nenašķējas. 

Aptaujā secināts, ka ar našķēšanos starp galvenajām ēdienreizēm vairāk aizraujas sievietes un jaunieši. 11% aptaujāto vīriešu atzinuši, ka starp ēdienreizēm našķējas bieži, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 17%. Starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 28% atbildēja, ka starp ēdienreizēm mēdz bieži našķēties, bet gados vecāku cilvēku vidū tas tiek darīts krietni retāk, piemēram, vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar našķēšanos bieži aizraujas 13% iedzīvotāju, bet vecumā no 64-75 gadiem – 9%. Interesanti, ka starp ēdienreizēm vairāk našķējas cilvēki ar augstāko izglītību. Gan pamatizglītību, gan vidējo izglītību ieguvušo vidū starp ēdienreizēm bieži našķējas 12% aptaujāto, savukārt starp cilvēkiem ar augstāko izglītību bieži ar našķēšanos aizraujas 16% respondentu.

Našķēšanās – kāpēc to darām?

Neskaitot garšas kārpiņu palutināšanu, našķēšanās, tostarp konfekšu, šokolādes, cepumu un smalkmaizīšu ēšana starp galvenajām ēdienreizēm, laika gaitā var kļūt par neveselīgu ieradumu. Sertificētā uztura speciāliste Liene Sondore uzsver: kāds mazs našķis nevienam ļaunumu nenodarīs, bet jāuzmanās no situācijas, kad našķēšanās notiek visas dienas garumā. Bieža našķēšanās var būt saistīta ar to, ka pamata ēdienreižu laikā nepietiekami ir uzņemtas svarīgākās uzturvielas – olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti un tauki. Tāpat maltītes, iespējams, tiek ēstas steigā un porcijas lielums un ēdiena sastāvdaļas neatbilst cilvēkam nepieciešamajam enerģijas līmenim. Arī stress ir viens no biežākajiem cēloņiem, kas izraisa gan pārēšanos, gan biežu našķēšanos. Pārmērīga stresa vai nesakārtotu attiecību apstākļos našķis pirmajā brīdī tiek uztverts kā “plāksteris”, lai vismaz uz brīdi uzlabotos pašsajūta. 

L. Sondore, skaidrojot, kādēļ ar našķēšanos biežāk aizraujas jaunieši, norāda, ka nereti jauniešiem ir steidzīgāks un mazāk sakārtots dienas režīms, tostarp ilgs nomodā pavadītais laiks un viedierīču lietošana. Tā rezultātā tiek izlaistas maltītes un pilnvērtīgs uzturs biežāk tiek aizstāts ar našķiem. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem parasti ir noteikts darba ritms un ģimene, tādēļ ir nepieciešama dienas un arī maltīšu plānošana gan sev, gan ģimenei. Nereti tieši ģimene ir tā, kas uzturam liek pievērst pastiprinātu uzmanību.

Veselīgās alternatīvas

Bieža našķēšanās ar produktiem, kuros ir daudz cukura, sliktas kvalitātes pārstrādātu tauku un vienkāršo ogļhidrātu, ne vien veicinās liekā svara parādīšanos, bet ilgtermiņā var arī saasināt vielmaiņas problēmas, paaugstināt sirds un asinsvadu slimību riskus, kā arī pastiprināt nogurumu, nemieru un galvassāpes. Ja ir nepārvarama vēlme kaut ko uzkost starp ēdienreizēm, vispirms ir jāatrod “savs našķis” – jāsaprot, kas garšo un ir pēc iespējas veselīgs un jācenšas našķēšanos kontrolēt, to savlaicīgi plānojot un paņemot līdzi uz darbu vai skolu. L. Sondore atgādina: lai arī ik pa laikam kāds apēsts kārums par ļaunu nenāks, tomēr ikdienā saldumus labāk aizstāt ar riekstiem, žāvētiem augļiem, graudu batoniņu, mājās ceptu auzu cepumu, burkāniem, ķiršu tomātiņiem vai kādu siera šķēli. 

Aptauja: 81% Latvijas iedzīvotāju ir kāda apņemšanās, kā padarīt savu dzīvi labāku

Jaunajā gadā vairāk nekā trešdaļa jeb 38% iedzīvotāju apņemas sekot līdzi uzturam un veltīt vairāk laika saviem vaļaspriekiem (31%), tā liecina “Fissman” veiktā aptauja, kas tapusi sadarbībā ar “Snapshots”.  

 Sagaidot 2019.gadu, kopumā 81% Latvijas iedzīvotāju ir kāda apņemšanās, kā padarīt savu dzīvi labāku. Visaktīvāk Jaunā gada apņemšanās kaldina jaunieši vecumā līdz 30 gadiem (92%) un vidēji augstu ienākumu saņēmēji (91%).

Kā rāda “Fissman” aptauja, sekošana līdzi uzturam (41%), laiks sev (35%), ceļojumi (31%) un sportiskas dabas apņemšanās (30%) sievietēm raksturīgas vairāk nekā vīriešiem. Savukārt, vīrieši apņemas nākošajā gadā biežāk būt kopā ar ģimeni (26% vīriešu pret 22% sieviešu). Kopumā raugoties, Jaunā gada apņemšanās daudz izteiktāk nodarbina sieviešu prātus, proti, gandrīz piektā daļa (22%) Latvijas vīriešu neko neapņemas Jaunajā gadā.

“Iedzīvotāju aptauja rāda, ka ar augstāku apņēmību ēst veselīgi (50%), sportot (40%), sākt krāt naudu (40%) un iemācīties, ko jaunu (35%) izceļas jaunieši vecumā līdz 30 gadiem”, atzīmē “Fissman” valdes priekšsēdētāja Kristīne Ginķo.

Kā liecina “Fissman” aptauja, salīdzinoši plašam cilvēku lokam raksturīga arī apņemšanās vairāk ceļot (28%), vairāk nodarboties ar sportu (27%), sākt veidot uzkrājumus (26%), biežāk būt kopā ar ģimeni (24%) un iemācīties, ko jaunu (24%).

“Snapshots interneta aptauja veikta no 2018. gada 26.novembrim līdz 3.decembrim, aptaujājot 719 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopskaitam.

Autors: Fissman

13.12.2018.

 

 

Aptauja: 80% iedzīvotāju skrejriteņus uzskata par bīstamiem satiksmē 

Lielākā daļa jeb 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata elektriskos skrejriteņus par bīstamiem satiksmē, un teju 40% norāda, ka paši vai viņu tuvinieki ir piedzīvojuši situācijas, kurās skrejritenis radījis apdraudējumu, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja*. Savukārt kā lielāko ieguvumu, ko sniegs elektroskrejriteņu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) ieviešana no 1. jūlija, aptaujātie visbiežāk min cietušajam garantēto kompensāciju. 

Iedzīvotāju bažas pieaugušas 

Pēdējos gados pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei, ir palielinājies arī iedzīvotāju satraukums par šo braucamrīku ietekmi uz satiksmes drošību. Salīdzinājumam – 2019. gadā ERGO veiktajā aptaujā 73% respondentu norādīja, ka elektroskrejriteņi, viņuprāt, ir bīstami satiksmē, bet šogad šādu viedokli pauž jau 80%. 

Bažas lielā mērā balstītas personiskajā pieredzē – ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto atzīst, ka viņi vai viņu tuvinieki ir vairākkārt pieredzējuši situācijas, kad elektroskrejriteņi radījuši apdraudējumu, bet 15% respondentu to piedzīvojuši vismaz vienu reizi. 

OCTA iegāde – jau pirms 1. jūlija 

“Gan situācijas ielās, gan aptaujas rezultāti liecina, ka skrejriteņu radītais risks apkārtējiem un pašiem to vadītājiem ir pavisam reāls, līdz ar to ir pieaugusi nepieciešamība arī pēc skaidrākiem drošības principiem un atbildības mehānismiem. Skrejriteņu OCTA darbosies līdzīgi kā OCTA automašīnām, nodrošinot atlīdzību cietušajai pusei, ja skrejriteņa vadītājs būs izraisījis negadījumu un radījis zaudējumus citiem transportlīdzekļiem, cilvēkiem, tostarp gājējiem, vai īpašumam,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis. 

Lai elektroskrejriteņu īpašnieki apdrošināšanu varētu iegādāties laikus un 1. jūlijā dotos ceļā bez satraukuma par polises esamību, ERGO elektroskrejriteņu OCTA tirdzniecību tiešsaistē sākusi jau 10. jūnijā. 

OCTA neattieksies uz gadījumiem, kad skrejriteņa vadītājs nodarīs bojājumus pats savam braucamrīkam vai savas vainas dēļ gūs traumas. Taču, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu jeb sadursmi ar gājēju, velosipēdu, citu skrejriteni vai kādu no elektromobilitātes rīkiem, mopēdu, motociklu, automašīnu vai arī braucot sabojās īpašumu, piemēram, mājas žogu, elektroskrejriteņu OCTA kompensēs zaudējumus cietušajai pusei. Tieši to – atlīdzību cietušajam – visvairāk iedzīvotāju (39%) uzskata par galveno ieguvumu, ko sniegs skrejriteņu OCTA ieviešana. 

Savukārt 27% respondentu pauž pārliecību, ka OCTA veicinās skrejriteņu vadītāju atbildīgāku braukšanu, bet 12% sagaida, ka pēc OCTA ieviešanas kopumā uzlabosies satiksmes drošība un mazināsies negadījumu un cietušo skaits. Tikmēr 21% aptaujāto domā, ka elektroskrejriteņu OCTA neko nemainīs. 

Saskaņotais paziņojums  

“Piedzīvojot iepriekš minētos negadījumus satiksmē, ikreiz aicinām izvērtēt situāciju un to, vai nepieciešams saukt policiju. Ja negadījums nav smags, ieteicams aizpildīt saskaņoto paziņojumu, kas ir ērti izdarāms Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja mobilajā lietotnē. To var darīt tad, ja negadījumā nav cietušo, transportlīdzekļi var turpināt ceļu un nav nepieciešama to evakuācija, kā arī nav nodarīts bojājums trešās personas mantai, piemēram žogam vai ēkas stiklojumam. Pretējā gadījumā situācijas fiksēšanai ir jāizsauc policija, bet cietušo glābšanai un traumu ārstēšanai – neatliekamā medicīniskā palīdzība,” uzsver R. Čaklis. 

Tāpat viņš atgādina par pasākumiem, kas jāievēro satiksmes un katra personīgajai drošībai: “Līdz 17 gadu vecumam obligāti lietot aizsargķiveri, uz skrejriteņa nepārvadāt pasažierus, nepārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu, kas ir 25 km/h, un ievērot citus satiksmes noteikumus, tostarp nebraukt reibumā un nepamest ceļu satiksmes negadījuma vietu. Tas viss ir ļoti būtiski mūsu kopējai drošībai, bet pēdējās divas lietas – arī OCTA atlīdzības izmaksai. Proti, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu, braucot reibumā, vai pametīs negadījuma vietu, ir jārēķinās gan ar sodu, gan OCTA atlīdzības regresu. Tādēļ pat it kā nevainīgos gadījumos, piemēram, kad elektroskrejritenis garāmbraucot saskrāpē stāvošu automašīnu, nedrīkst pamest notikuma vietu, ir jāsagaida cietušā auto īpašnieks, lai noformētu saskaņoto paziņojumu, vai jāinformē policija.” 

Līdz 30. jūnijam ERGO piedāvā īpaši izdevīgu cenu elektroskrejriteņu OCTA – apdrošināšana uz 6 mēnešiem tikai par 1 eiro. Plašāka informācija šeit! 

Aptauju pēc ERGO pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat”, 2025.gada maijā Latvijā tiešsaistē aptaujājot 1010 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

Par ERGO 

Lielākā daļa jeb 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata elektriskos skrejriteņus par bīstamiem satiksmē, un teju 40% norāda, ka paši vai viņu tuvinieki ir piedzīvojuši situācijas, kurās skrejritenis radījis apdraudējumu, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja*. Savukārt kā lielāko ieguvumu, ko sniegs elektroskrejriteņu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) ieviešana no 1. jūlija, aptaujātie visbiežāk min cietušajam garantēto kompensāciju. 

Iedzīvotāju bažas pieaugušas 

Pēdējos gados pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei, ir palielinājies arī iedzīvotāju satraukums par šo braucamrīku ietekmi uz satiksmes drošību. Salīdzinājumam – 2019. gadā ERGO veiktajā aptaujā 73% respondentu norādīja, ka elektroskrejriteņi, viņuprāt, ir bīstami satiksmē, bet šogad šādu viedokli pauž jau 80%. 

Bažas lielā mērā balstītas personiskajā pieredzē – ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto atzīst, ka viņi vai viņu tuvinieki ir vairākkārt pieredzējuši situācijas, kad elektroskrejriteņi radījuši apdraudējumu, bet 15% respondentu to piedzīvojuši vismaz vienu reizi. 

OCTA iegāde – jau pirms 1. jūlija 

“Gan situācijas ielās, gan aptaujas rezultāti liecina, ka skrejriteņu radītais risks apkārtējiem un pašiem to vadītājiem ir pavisam reāls, līdz ar to ir pieaugusi nepieciešamība arī pēc skaidrākiem drošības principiem un atbildības mehānismiem. Skrejriteņu OCTA darbosies līdzīgi kā OCTA automašīnām, nodrošinot atlīdzību cietušajai pusei, ja skrejriteņa vadītājs būs izraisījis negadījumu un radījis zaudējumus citiem transportlīdzekļiem, cilvēkiem, tostarp gājējiem, vai īpašumam,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis. 

Lai elektroskrejriteņu īpašnieki apdrošināšanu varētu iegādāties laikus un 1. jūlijā dotos ceļā bez satraukuma par polises esamību, ERGO elektroskrejriteņu OCTA tirdzniecību tiešsaistē sākusi jau 10. jūnijā. 

OCTA neattieksies uz gadījumiem, kad skrejriteņa vadītājs nodarīs bojājumus pats savam braucamrīkam vai savas vainas dēļ gūs traumas. Taču, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu jeb sadursmi ar gājēju, velosipēdu, citu skrejriteni vai kādu no elektromobilitātes rīkiem, mopēdu, motociklu, automašīnu vai arī braucot sabojās īpašumu, piemēram, mājas žogu, elektroskrejriteņu OCTA kompensēs zaudējumus cietušajai pusei. Tieši to – atlīdzību cietušajam – visvairāk iedzīvotāju (39%) uzskata par galveno ieguvumu, ko sniegs skrejriteņu OCTA ieviešana. 

Savukārt 27% respondentu pauž pārliecību, ka OCTA veicinās skrejriteņu vadītāju atbildīgāku braukšanu, bet 12% sagaida, ka pēc OCTA ieviešanas kopumā uzlabosies satiksmes drošība un mazināsies negadījumu un cietušo skaits. Tikmēr 21% aptaujāto domā, ka elektroskrejriteņu OCTA neko nemainīs. 

Saskaņotais paziņojums  

“Piedzīvojot iepriekš minētos negadījumus satiksmē, ikreiz aicinām izvērtēt situāciju un to, vai nepieciešams saukt policiju. Ja negadījums nav smags, ieteicams aizpildīt saskaņoto paziņojumu, kas ir ērti izdarāms Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja mobilajā lietotnē. To var darīt tad, ja negadījumā nav cietušo, transportlīdzekļi var turpināt ceļu un nav nepieciešama to evakuācija, kā arī nav nodarīts bojājums trešās personas mantai, piemēram žogam vai ēkas stiklojumam. Pretējā gadījumā situācijas fiksēšanai ir jāizsauc policija, bet cietušo glābšanai un traumu ārstēšanai – neatliekamā medicīniskā palīdzība,” uzsver R. Čaklis. 

Tāpat viņš atgādina par pasākumiem, kas jāievēro satiksmes un katra personīgajai drošībai: “Līdz 17 gadu vecumam obligāti lietot aizsargķiveri, uz skrejriteņa nepārvadāt pasažierus, nepārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu, kas ir 25 km/h, un ievērot citus satiksmes noteikumus, tostarp nebraukt reibumā un nepamest ceļu satiksmes negadījuma vietu. Tas viss ir ļoti būtiski mūsu kopējai drošībai, bet pēdējās divas lietas – arī OCTA atlīdzības izmaksai. Proti, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu, braucot reibumā, vai pametīs negadījuma vietu, ir jārēķinās gan ar sodu, gan OCTA atlīdzības regresu. Tādēļ pat it kā nevainīgos gadījumos, piemēram, kad elektroskrejritenis garāmbraucot saskrāpē stāvošu automašīnu, nedrīkst pamest notikuma vietu, ir jāsagaida cietušā auto īpašnieks, lai noformētu saskaņoto paziņojumu, vai jāinformē policija.” 

Aptauja: 62% sieviešu uzņēmēju Latvijas biznesa vidi vērtē kā nelabvēlīgu un attīstībai traucējošu

Kā informē portāls “Nozare.lv” Latvijas biznesa vidi kā nelabvēlīgu un attīstībai traucējošu vērtē 62% sieviešu uzņēmēju, liecina sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Latvijas Fakti” veiktā biedrības “Līdere” aptauja “Sievietes uzņēmējdarbībā”.

Minētais rādītājs kopš 2012.gadā veiktās aptaujas pieaudzis par 24 procentpunktiem.

Galvenais iemesls respondentu kritiskajam Latvijas biznesa vides vērtējumam ir valsts īstenotā nodokļu politika. Nodokļu apmēru starp trīs nozīmīgākajiem apstākļiem, kas kavē uzņēmuma attīstību, ierindojušas 82% aptaujāto sieviešu. Tāpat kā problēmu uzņēmuma attīstībai 49% respondentu norāda nesakārtoto likumdošanu, bet 32% sieviešu uzsver kvalificēta darbaspēka trūkumu. Aptaujas dalībnieces kā aktuālu problēmu minējušas arī kontrolējošo institūciju lielo skaitu un kontroļu formālo saturu.

Vienlaikus aptaujā konstatēts, ka 95% sieviešu uzņēmēju nenožēlo lēmumu darboties biznesā. Kā svarīgākos iemeslus uzņēmējdarbības sākšanai aptaujātās norādīja iespēju darīt darbu, kas patīk (88%), iespēju būt neatkarīgai (85%) un iespēju realizēt sevi (82%). Kaut gan 75% sieviešu uzskata, ka nav atšķirības, vai biznesu uzsāk sieviete, vai vīrietis, tomēr gandrīz puse (48%) domā, ka sievietēm veidot karjeru ir grūtāk, nekā vīriešiem.

Aptauja liecina, ka 95% respondentu saņem ģimenes atbalstu, kaut gan 72% aptaujāto uzskata, ka joprojām lielākā daļa ģimenes un saimniecības rūpju gulstas uz sievietēm. Tomēr šajā jomā vērojami uzlabojumi – pirms 10 gadiem 83% sieviešu uzskatīja, ka uz viņām gulstas lielākā daļa mājas rūpju. Tāpat minētajā laika posmā samazinājies to sieviešu skaits, kuras uzskata, ka darbs aizņem visu viņu brīvo laiku – patlaban tā domā 49% uzņēmēju, pirms 10 gadiem tā uzskatīja 69% aptaujāto sieviešu.

Uzņēmēja un biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna norādīja, ka Latvija ir starp Eiropas līderiem pēc sieviešu īpatsvara uzņēmējdarbībā un biznesa vadībā. Tomēr, viņasprāt, kritisku vērtējumu šā gada pētījumā īpaši veicināja 2017.gadā īstenotās izmaiņas nodokļu politikā, kur vēl joprojām ir ļoti daudz neskaidrību un neziņas.

Aptauja “Sievietes uzņēmējdarbībā” šogad īstenots jau septīto reizi, sniedzot ieskatu sieviešu uzņēmēju uzskatu dinamikā kopš 2003.gada. Pētījumā telefonintervijās tika aptaujātas 200 Latvijas sievietes uzņēmējas.

Biedrība “Līdere” jau 15 gadus apvieno sociāli atbildīgas uzņēmējas un vadītājas, kuras ir gatavas veltīt savu laiku iekļaujošas biznesa vides un kultūras veidošanai un jauno uzņēmēju mentoringam.

 

Autors: Nozare.lv 16.02.2018

Aptauja: 55% strādājošo virsstundas netiek apmaksātas

Vairāk nekā puse nodarbināto strādā virsstundas, un 55% no viņiem tās netiek apmaksātas, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā „Vai Jūs strādājat virsstundas?” 30% respondentu apgalvojuši apstiprinoši, norādot, kas tās gan nav apmaksātas, 26% aptaujāto virsstundas nestrādā vispār, 25% aptaujas dalībnieku to dara un saņem papildus samaksu, savukārt 19% strādājošo virsstundu darbu izvēlas reti.

No visiem tiem, kuri apstiprinājuši, ka strādā virsstundas, 55% tās netiek apmaksātas, savukārt 45% saņem papildus samaksu.

„Nereti darba līgumos jau pienākumu aprakstā tiek paredzēts darba laiks ārpus vispārpieņemtajām darba stundām, līdz ar to liekot darbiniekam domāt, ka tas ietilps viņa pamatpienākumos, un papildus samaksa nepienākas. Taču tā tam nebūtu jābūt,” aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. Viņš skaidro, ka šādu tendenci bieži rada arī situācijas, kurās virsstundu darbu ir grūti precīzi definēt. Piemēram, darbiniekam tiek uzdots konkrēts pienākumu apjoms ar noteiktu gala termiņu, taču netiek prasīts, lai tas tiek darīts ārpus oficiālā darbalaika, lai gan ir skaidrs, ka šādu apjomu nav iespējams paveikt noteiktajās darba stundās. 

Aptaujas dati arī parāda, ka vairākumā gadījumu virsstundas strādā vīrieši. Gan stiprā dzimuma pārstāvji, gan sievietes vecumā līdz 35 gadiem biežāk norādījušas, ka papildu darbs ir apmaksāts, savukārt nodarbinātie virs 35 gadiem biežāk apgalvo, ka virsstundas strādā bez papildus atalgojuma.

Papildu darbs biežāk tiek apmaksāts transporta un loģistikas nozarē, klientu apkalpošanas, būvniecības un nekustamā īpašuma jomā, savukārt biežāk virsstundas neapmaksā asistēšanas, administrēšanas, cilvēkresursu un finanšu nozarēs. Izteikti nevienlīdzīga situācija ir pārdošanas un mazumtirdzniecības jomās strādājošajiem. Ievērojams skaits aptaujas dalībnieku, kuri darbojas šajā nozarē, norādījuši, ka virsstundas viņu darbadevējs apmaksā, tikpat daudz respondentu atklājuši, ka par šādu papildus darbu lielāku atalgojumu nesaņem.

Lai šādas situācijas nerastos, K.Kolosovs iesaka, jau slēdzot darba līgumu, īpašu uzmanību pievērst darba stundu skaitam un to samaksai, kā arī atalgojumam svētku dienās un nakts stundās. Savukārt uzņemoties papildpienākumus, darbiniekam izvērtēt, vai tas neprasīs papildus laiku ārpus noteiktā darba laika, un ja tā, pārrunāt ar darba devēju, atalgojuma sistēmu šādā gadījumā. Savukārt darba devējiem jāatceras, ka apmaksāt virsstundas ir ne tikai pienākums, bet arī uzticams veids, kā iegūt lojālus darbiniekus un kvalitatīvi paveiktu darbu.

Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā situācija ir nedaudz labāka. Tur CV Market veiktā aptauja liecina, ka 54% strādājošo virsstundas tiek apmaksātas, 46% darbinieku naudu par papildus darbu nesaņem.

CV Market aptaujā “Vai Jūs strādājat virsstundas?” kopumā piedalījās 740 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem. Aptauja tika veikta no 17.11.2017 – 7.12.2017

 

Autors: CV Market 13.12.2017

Aptauja: 48% iedzīvotāju nav veikuši D vitamīna analīzes

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā nav veikuši D vitamīna analīzes, bet gandrīz tikpat jeb 47% atzīst, ka pēdējā gada laikā D vitamīna analīzes ir veikuši. Turklāt biežāk D vitamīna analīzes ir veikušas sievietes. Šādi secināts VIGANTOLVIT un GEMIUS Latvia veiktajā aptaujā.

Kā atklāj pētījums – no tiem aptaujātajiem, kas veikuši D vitamīna analīzes, gandrīz puse jeb 47% šādas analīzes veic reizi gadā, vēl 26% aptaujāto D vitamīna analīzes veic retāk nekā reizi gadā, savukārt 18% – reizi pusgadā un 6% vēl biežāk nekā reizi pusgadā.

Kā skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane, D vitamīna noteikšana nav rutīnas analīze. Taču tā būtu jāveic, ja pacientam ir riska faktori D vitamīna deficītam, piemēram, maz laika tiek pavadīts saules gaismā, tumša ādas krāsa, nieru saslimšanas, uzsūkšanās traucējumi kuņģa un zarnu traktā, Krona slimība, celiakija, striktas diētas un vegānisma gadījumā, kā arī – ja ir sūdzības par ilgstošu nogurumu, muskuļu sāpēm, biežām augšējo elpceļu saslimšanām, kaulu lūzumiem. Tāpat D vitamīna līmeni iesaka noteikt pirms šī vitamīna lietošanas uzsākšanas, kā arī trīs mēnešus pēc ārstniecisko devu saņemšanas, lai noteiktu, vai var turpināt balstdevas vai jākoriģē D vitamīna ārstnieciskās devas.

Lai noteiktu D vitamīna līmeni, nav nepieciešama īpaša sagatavošanās analīzēm. To var darīt jebkurā diennakts laikā, kā arī neatkarīgi no maltīšu ieturēšanas, uzsver ārste.

Biežāk analīzes veic sievietes

Pētījums atklāj, ka sievietes ievērojami biežāk norādījušas, ka ir veikušas D vitamīna analīzes pēdējā gada laikā. 56% aptaujāto sieviešu norāda, ka ir veikušas D vitamīna analīzes, kamēr no vīriešiem tie ir vien 39%. Savukārt atbildi, ka D vitamīna analīzes nav veiktas, ir sniegušas 40% aptaujāto sieviešu un 56% aptaujāto vīriešu.

Ģimenes ārste Z. Zitmane atzīst, ka arī praksē ir novērots, ka biežāk D vitamīna līmeni asinīs nosaka sievietes. To varētu skaidrot ar to, ka sievietes bieži vien ir vērīgākas pret savu veselību, salīdzinot ar vīriešiem, un biežāk lasa informatīvos materiālus par veselību, šajā gadījumā – par D vitamīna nozīmīgumu organismā. Tādēļ bieži vien šādas analīzes ir pašu pacienšu iniciatīva.

Visretāk D vitamīna līmeni pārbauda jaunieši

Biežāk D vitamīna analīzes ir veikuši respondenti 35-44 gadu vecumā, no kuriem 50% gada laikā ir veikuši D vitamīna līmeņa analīzes, bet visretāk 18-24 gadus veci respondenti, no kuriem 37% gada laikā ir veikuši šādas analīzes. Pēdējā gada laikā D vitamīna analīzes vecuma grupās no 55 līdz 74 gadiem ir veikuši 49% respondentu, bet vecuma grupās 25-34 un 45-54 gadi – 48% respondentu.

Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka D vitamīna noteikšanas ieteicamais biežums nav atkarīgs no vecuma grupas. Ir jāvērtē pacienta sūdzības, kā arī riska faktori D vitamīna deficītam, kas var būt aktuāli jebkurā vecumā.

Speciāliste atgādina – D vitamīnam ir būtiska loma organisma darbības uzturēšanā. Tas piedalās kaulu attīstībā un mineralizācijā, veicinot kalcija un fosfora absorbciju un tādējādi regulējot kalcija un fosfora līmeni serumā. D vitamīnam ir liela nozīme arī imūnsistēmas darbībā, tas kavē autoimūnu saslimšanu attīstīšanos, tam piemīt pretvēža darbība, turklāt tas samazina sirds un asinsvadu saslimšanu risku un 1. un 2. tipa cukura diabēta attīstīšanās risku, kā arī samazina insulīna rezistenci diabēta pacientam. Šis vitamīns ietekmē neirokognitīvās funkcijas (atmiņu, uzmanību, domāšanas procesus) un samazina muskuļu vājumu. Vairāku pētījumu dati liecina, ka atbilstoša D vitamīna deva labvēlīgi ietekmē visas orgānu sistēmas. 

Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT sadarbībā ar pētījumu centru Gemius Latvia šī gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1341 respondents.

VIGANTOLVIT ir pasaulē atzīts D vitamīna uztura bagātinātāju zīmols. VIGANTOLVIT ir D vitamīna uztura bagātinātāji, kas ir ražoti Itālijā un pieejami labākajās Latvijas aptiekās bez receptes. VIGANTOLVIT produktu oficiālais izplatītājs Latvijā ir medikamentu vairumtirgotājs TAMRO.

Aptauja: 38% Latvijas vīriešu dāvanu izvēles procesu izjūt kā galvassāpes!

Šī gada decembra sākumā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka dāvanu iegādes process lielai daļai iedzīvotāju sagādā grūtības. Kopumā dāvanu iegādi kā lielāku vai mazāku apgrūtinājumu izjūt 70% Latvijas iedzīvotāju. Visgrūtāk klājas vīriešiem – 38% no visiem atzīst, ka šo procesu izjūt drīzāk kā galvassāpes.

Šī mēneša sākumā veiktās aptaujas dati apliecina – Ziemassvētku dāvanu pirkšana, tuvinieku un draugu apdāvināšana Latvijā ir stabila tradīcija, ko atzīst 90% aptaujāto.42% iedzīvotāju atzīst, ka saskaras ar grūtībām izdomāt, ko dāvināt.Bet tikai aptuveni trešdaļa (35%) iedzīvotāju atminas, ko saņēmuši dāvanā pērnajos svētkos.

“Lai piešķirtu dāvanām emocionālu vērtību, šogad sadarbībā ar SOS Bērnu ciematu asociācijulīdz 31. decembrim t/p Alfaiespējams iegādāties dāvanu, kas ir ziedojums. Proti, dāvana jeb sertifikāts skaistas apsveikuma kartītes formātā apliecinās, ka tās saņēmēja vārdā veikts ziedojums SOS bērnu ciematiem.Bijām pārsteigti, ka saskaņā ar aptauju aptuveni 713 000 iedzīvotāju tikai daļēji vai vispār neizjūt gandarījumu par saņemto dāvanu. Tādēļ, manuprāt, ir tik ļoti svarīgi meklēt dāvanas, kas paliek arī emocionālā atmiņā. Un šis ziedojums noteikti tāds būs ne tikai dāvinātājam un saņēmējam, bet arī 800 SOS ciematu bērniem,” atzīst t/p Alfavadītāja Irīna Toropova.

Visi ienākumi šīs labdarības akcijas ietvaros, kas norisināsies līdz 31. decembrim, 100% apmērā tiks novirzīti SOS Bērnu ciematu asociācijai. T/p Alfa un SOS Bērnu ciematu asociācijabūs pateicīga par katru noziedoto eiro centu, taču, lai saņemtu sertifikātu, ziedojumam jābūt vismaz 5 EUR vērtībā. Aicinām arī uzņēmējus šajos svētkos darīt labus darbus un izvērtēt, vai tieši šī nebūs īstā dāvana, ar ko pārsteigt savus sadarbības partnerus.

Autors: Alfa

Foto: Toms Uļjanovs

22.12.2018.

Aptauja: 32 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērniem skolā vislielāko stresu rada bailes pieļaut kļūdas un negatīvs vērtējums  

Trešdaļa jeb 32 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērniem skolā vislielāko stresu rada bailes pieļaut kļūdas un saņemt negatīvu vērtējumu, noskaidrots Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā*. Kā otrs biežākais iemesls, kas bērniem skolā rada stresu, minēta sociālā spriedze, piemēram, draugu trūkums – to norādījuši 19 % aptaujāto.  

Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” pētījums atklāj arī citus iemeslus, kas, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, bērniem skolā rada stresu. Kā liecina rezultāti, 18 % aptaujāto uzskata, ka galvenais stresa avots ir pārmērīgs mājasdarbu daudzums, bet 10 % respondentu norādījuši, ka stresu rada publiska uzstāšanās klases priekšā. Savukārt retāk minēti tādi faktori kā nogurums un miega trūkums, kā arī laika trūkums atpūtai, hobijiem un darbam – šos iemeslus minējuši attiecīgi 8 % un 4 % respondentu. 

Sanita Simtiņa, Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” direktore, norāda: “Interesanti, ka saskaņā ar pētījuma datiem jaunākajā auditorijā vecumā no 18 līdz 29 gadiem bailes pieļaut kļūdas un saņemt negatīvu vērtējumu norādījusi teju puse jeb 41 % aptaujāto. Šāds rezultāts, iespējams, liecina par respondentu personīgo pieredzi, kas savulaik nav pamanīta vai risināta. Līdz ar to vēlos uzsvērt, cik svarīga ir gan pedagogu, gan sociālo un speciālo pedagogu savlaicīga iesaiste, laikus identificējot problēmas, kas izglītojamajam rada stresa vai trauksmes sajūtu. Nereti secinām, ka izglītojamajam nepieciešams vien ilgāks laiks, lai pilnvērtīgi apgūtu mācību vielu un sagatavotos pārbaudes darbiem, un, kad izglītojamais ir ieguvis pārliecību par saviem spēkiem, likumsakarīgi uzlabojas arī sniegums mācībās un mazinās gan stress, gan baiļu sajūta.” 

Viņa papildina, ka pētījuma rezultāti apliecina, ka izglītojamo vidū stresa situācijas var rasties dažādos veidos, proti, daļa to saista ar pārmērīgu mācību slodzi un mājasdarbu apjomu, savukārt citi ar publisku uzstāšanos vai vērtēšanas situācijām. Līdz ar to ir būtiski piedāvāt dažādas mācību formas, piemēram, tālmācībā bērns var apgūt mācību saturu sev atbilstošā tempā un drošā vidē mājās, kas nereti būtiski mazina stresu, kas saistās ar socializēšanos. 

Papildu stresa cēloņi – arī mobings  

Aptaujas dati norāda, ka vēl 9 % respondentu norādījuši vēl citus iemeslus, kas, viņuprāt, bērniem skolā rada stresu. Piemēram, visbiežāk respondenti norādījuši tādus aspektus kā nepraktisku pieeju mācībām un pārmērīgu informācijas apjomu, mobingu un disciplīnas trūkumu izglītības iestādēs.  

Turpina Sanita Simtiņa: “Arī Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” pētījumā, ko veicām izglītojamo un viņu vecāku vidū, apliecina, ka nereti bērni, uzsākot mācības tālmācībā, to dara, jo iepriekšējā mācību vidē ir saskarušies ar mobingu vai veselības problēmām. Savukārt citi vecāki kā galveno iemeslu min pārmērīgu mācību slodzi – lielu mājasdarbu apjomu, garas stundas izglītības iestādē un pastāvīgu spiedienu uz mācību rezultātiem. Līdz ar to atšķirīgā vecāku pieredze apliecina, ka mūsdienās ir svarīgi piedāvāt dažādas mācību formas, kas pielāgotas bērna individuālajām vajadzībām. Piemēram, ir izglītojamie, kuri paralēli mācībām profesionāli attīstās sportā vai mākslā, apmeklē pulciņus vai īsteno savus hobijus. Tieši šādos gadījumos bērni un vecāki nereti izjūt pārslodzi un izvēlas tālmācību kā iespēju līdzsvarot mācības ar citām dzīves jomām.” 

*Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” aptauja tika īstenota 2025. gada oktobrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

Aptaujā noskaidrotas Latvijas iedzīvotāju mīļākās krāsas

Latvijas iedzīvotājiem mīļākie ir zilie (32%) un zaļie (28%) krāsu toņi – noskaidrots Samsung QLED TV veiktajā aptaujā. Ko šīs krāsas simbolizē un ar ko saistāmas simpātijas pret tām – skaidro krāsu terapeite.

Patika pret zilo un zaļo krāsu vīriešiem un sievietēm Latvijā ir vienāda, taču būtiski tā atšķiras latviešu un cittautiešu starpā. Ja Latvijā dzīvojošie cittautieši zilo par savu iecienītāko nosauc nedaudz vairāk kā 40% gadījumu, tad latvieši – vien 28%. Apgriezta situācija ir ar zaļo krāsu – to par sev tīkamāko nosaukusi vairāk kā ceturtdaļa (27%) aptaujāto latviešu, kamēr mazākumtautību vidū tā iet pie sirds tikai katram piektajam (22%), atklāj Samsung QLED TV pētījums.

Krāsu terapeite un psiholoģe Elizabete Ozola min vairākus iemeslus Latvijas iedzīvotāju labpatikai pret zaļo un zilo krāsu. “Latvijas daba ir bagāta ar šīm krāsām, esam mežu un ezeru zeme, turklāt atrodamies pie jūras. Šī iemesla dēļ arī zilā un zaļā jeb jūra, upe un mežs vēsturiski ir bijuši simboli iztikai un fiziskajai izdzīvošanai,” stāsta E.Ozola.

Viņa piebilst – tā kā mūsu valsts iedzīvotāji pēc uzvedības modeļa un rakstura iezīmēm ir vairāk atturīgi, intraverti, vēsi, tad loģiska ir arī patika pret melanholiskajiem zilajiem un harmoniskajiem zaļajiem toņiem. Krāsu terapeite min, ka papildu faktors simpātijām pret šīm krāsām varētu būt meklējams tajā, ka tās palīdz atslābināties un nomierināties straujajā ikdienā.

No vairāk nekā 100 dažādām krāsām Latvijas iedzīvotāji kā sev mīļākās nosaukuši arī rozā un sarkanās krāsas. Rozīgos un lillā toņus kā mīļākos minējusi piektdaļa sieviešu, kamēr vīriešu vidū tos kā saistošus atzīmējuši 14% aptaujāto. Lai savas mīļākās un vēl miljardu citu krāsu būtu iespējams baudīt pilnā spektrā un visaugstākajā kvalitātē, Samsung ir radījis QLED TV ar kvantu punktu tehnoloģiju, kas krāsas ataino atbilstoši realitātei.

Arī Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji kā savu mīļāko krāsu paletē nosauc tieši zilo. Lietuvā tai seko zaļā, melnā, sarkanā un dzeltenā krāsa, savukārt Igaunijā topa otro vietu ieņēmusi melnā krāsa, aiz sevis atstājot zaļo un violeto. Latvijā melno kā savu mīļāko nosaukuši vien 3% aptaujāto.

Aptauja liecina: Rīdziniekiem no televizora atteikties ir divtik grūti

Piektdaļa galvaspilsētas iemītnieku atzinuši, ka nebūtu gatavi pilnībā atteikties no televizora savās mājās, atklāts Samsung QLED TV veiktajā aptaujā. Savukārt citās Latvijas pilsētās un lauku reģionos līdzīgi domā vien vidēji 10% aptaujāto, tādējādi laužot stereotipu, ka rīdziniekiem ikdienas steigā laika televizora vērošanai neatliek.

Latvijas iedzīvotāji atklājuši, ka būtu ar mieru bez televizora iztikt līdz trīs dienām (18%) vai nedēļu (17%). Pavisam neliela daļa – vien 11% – apgalvo, ka varētu no TV ierīces mājās atteikties pat mēnesi. Turklāt gan Igaunijā, gan Lietuvā iedzīvotāji saviem TV ir pieķērušies vairāk – Igaunijā no tā atteikties pat uz pāris dienām nevēlētos 16%, Lietuvā – 14%, kamēr Latvijā vidēji 11%.

Savukārt pat trešdaļa Latvijas iedzīvotāju norāda uz gatavību ziedot savu TV pat ilgāk nekā mēnesi, secināts Samsung QLED TV aptaujā. Turklāt interesanti, ka salīdzinoši lielāko gatavību atteikties no televizora uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi, pauž cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem (52%). Pēc šī vecuma vērojama sakarība – jo vecāks respondents, jo lielāka kļūst TV loma tā ikdienā.

Skatās televīziju, mazāk izmanto citas iespējas

Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši tradicionāli TV iespēju izmantošanā – lielākā daļa jeb 85% savā TV vēro pamatā tikai dažādas klasiskās televīzijas pārraides. Vien trešdaļa TV mēdz skatīties arī tiešsaistes kanālus, piemēram, Netflix vai Youtube, bet nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa – arī cita veida saturu, piemēram, filmas no multimediju atskaņotāja.

“Vien 16% aptaujāto savu televizoru izmanto, lai baudītu paša veidotu saturu – video un foto. Es ieteiktu šo iespēju izmēģināt biežāk, jo mūsdienās pat ļoti kvalitatīvu saturu var radīt ar viedtālruni. Piemēram, foto vai video kopīga skatīšanās pēc ceļojuma noteikti ir lielisks kopā būšanas iemesls ģimenei,” iesaka Samsung sadzīves elektronikas biznesa direktors Baltijā Sergejs Kostjučenko.

 

Par aptauju:

Aptauju pēc Samsung QLED TV pasūtījuma veicis Omnicom Media Group Snapshots 2017. gada maijā, aptaujājot 702 respondentus Latvijā, 500 Igaunijā un 886 Lietuvā, vecumā no 15-70 gadiem.

Aptauja liecina: Katrs ceturtais iedzīvotājs “piekrīt” lietotņu noteikumiem, tos neizlasot!

Populārākās viedtālruņu lietotnes ne tikai izklaidē, bet arī palīdz plānot ikdienu, uzturēt sevi formā vai arī ātri un ērti komunicēt ar citiem. Taču, pateicoties saistošajam lietotņu saturam un nemitīgai lietotāju iesaistei, tās bieži var kalpot kā platforma ļaunprātīgai programmatūrai, dodot hakeriem ērtu piekļuvi privātiem datiem. Lai gan kiberdrošības noziegumu popularitāte pieaug, tehnoloģiju uzņēmuma Huawei veiktā aptauja* liecina, ka gandrīz ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju vieglprātīgi lejuplādē viedtālruņu lietotnes, nelasot to lietošanas noteikumus un datu aizsardzības politiku.

“Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka “es piekrītu lietošanas noteikumiem” ir visbiežāk sastopamie meli interneta vidē, jo lietotāji bieži vien nevelta laiku un uzmanību, lai izlasītu lietošanas noteikumus un vienkārši izvēlas opciju “piekrītu”, tādēļ tieši nedrošu lietotņu lejuplādēšana kļuvusi par vienu no populārākajiem kiberdrošības draudiem. Mūsdienās tālruņi satur ļoti daudz personiskas informācijas un daudzas viedtālrunī esošās lietotnes nodrošina piekļuvi bankas vai citiem kontiem, kas satur sensitīvu informāciju. Turklāt visticamāk, arī viedtālrunī ir tieša piekļuve personīgajam un darba e-pastam, īsziņām un sociālo mediju kontiem, kurus ļaundari var izmantot, lai nozagtu lietotāja identitāti,” stāsta Gunta Kursiša, “Huawei Mobile Services” Biznesa attīstības vadītāja Latvijā. 

Aptauja liecina, ka tieši mileniāļi, paaudze, kas attīstījusies reizē ar viedierīcēm, pret lietotņu lejuplādēšanu attiecas visneuzmanīgāk – nieka 6% vienmēr izlasa lietošanas noteikumus, taču 23% atzīst, ka tos lasa, bet tomēr reti. Pretēji tam, vispiesardzīgākie ir iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem, no kuriem 35% apstiprina, ka vienmēr izlasa lietošanas noteikumus. “Svarīgi ir arī pievērst uzmanību tam, no kurienes lietotnes tiek iegūtas un kā attiecīgā platforma uzrauga tajā pieejamo lietotņu drošību. Piemēram, Huawei AppGallery veic lietotņu verifikāciju vairākos līmeņos un gandrīz 30% no lietotnēm tiek noraidītas, jo tās neiztur pārbaudes un neatbilst drošības standartiem,” skaidro Gunta Kursiša.  

Lai izvairītos no nepārbaudītām lietotnēm, eksperte iesaka pirms lejuplādēšanas izlasīt lietotnes aprakstu un atsauksmes, jo bieži vien citi lietotāji jau ir sūdzējušies par lietotnes nedrošību. Tā pat, pirms aizrauties ar lietotņu lejuplādēšanu, ieteicams pārbaudīt vai tālrunī ir ieslēgta attiecīgā drošības programmatūra, kas pasargā lietotāju un tā datus no kiberdraudiem. “Lejuplādējot katru lietotni nepieciešams izlasīt lietošanas noteikumus, kam piekrītam. Taču, ja lietotne jau ir lejuplādēta, tad ieteicams pievērst uzmanību tam, kā tā izmanto lietotāja datus un īpaši jāuzmanās no aizdomīgām reklāmām un citiem uznirstošiem logiem. Un visbeidzot, ja lietotne ir nedroša vai novērota tās vai paša viedtālruņa aizdomīga darbība, tad nepieciešams nekavējoties lietotni dzēst,” turpina G.Kursiša.

Pat ja lietotājs ir pārliecināts, ka pārzina visas lietotnes savā viedtālrunī, ir svarīgi paturēt prātā, ka arī šķietami drošās un uzticamās lietotnes, gluži tā pat kā viedierīces, regulāri jāatjauno, jo to izveidotāji nepārtraukti uzlabo dažādas funkcijas, tai skaitā, atjauno un pievieno papildu drošības rīkus, lai izvairītos no nevēlamiem draudiem. 

Par aptauju:

Aptauja par viedtālruņu kiberdrošības prasmes līmeni Baltijas valstīs, pēc tehnoloģiju uzņēmuma pasūtījuma, veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Rait Group” 2020. gada oktobrī un tajā piedalījās 370 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Aptaujā atklājas, ka jauniešu ikdienas varoņi ir viņu vecāki

Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītie Baltā galdauta svētki šogad tiek aizvadīti varonības zīmē, kas ir šī gada Latvijas valsts simtgades programmas vadmotīvs. Līdz ar aicinājumu pie balti klātiem galdiem īpaši godināt mūsdienu Latvijas varoņus, ir noskaidrots, kā varonību saredz mūsdienu jaunieši.

Aptaujātie 6. – 12. klašu skolēni varonību saista ar patriotismu un spēju aizstāvēt savu pārliecību, bet līdzās atpazīstamiem sportistiem un mūziķiem par saviem ikdienas varoņiem lepni sauc vecākus un vecvecākus.

 Varonīga rīcība, aizstāvot savu pārliecību par neatkarīgu valsti, bija pamatā 1919. gada norisēm, kas veidoja neatkarīgu Latviju. Savukārt varonība mūsu nākamās simtgades paaudzei nebūt nenozīmē tikai pārdrošu rīcību ekstrēmās situācijās. Galvenie mūsdienu Latvijas varoņi ir cilvēki, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas varēt, rīkoties un nepalikt vienaldzīgi. Jauniešu vērtējumā dominē trīs galvenie varonīgas rīcības raksturojumi:

  • nesavtīga palīdzība apkārtējiem, nepaliekot vienaldzīgam pret cita nelaimi;
  • drosme paust un aizstāvēt savus uzskatus – rīkoties, lai mainītu situāciju;
  • cieņa pret valsti, lepni nesot tās vārdu pasaulē.

Vairāk nekā ceturtdaļa (27%) aptaujāto skolēnu kā vienu nu svarīgākajām varoņa īpašībām norādījuši drosmi. Par nākamajām būtiskākajām mūsdienu varoņa īpašībām izvēlētas labsirdība (16%) un gudrība (11%). Arī godīgums un neatkarība ir starp biežāk minētajām īpašībām. Kāds 9. klases skolēns skaidro, ka “šīs īpašības nepieciešamas, lai varonis būtu patstāvīgs un rīkotos plašākas sabiedrības interesēs”. Interesanti, ka bieži minēta pacietība un spēja saglabāt mieru ekstrēmās situācijās.

Dažādos reģionos redzamas atšķirīgas varonības iezīmes, ko uzsver skolēni. Rīgā no varoņa papildus tiek sagaidīta spēja saglabāt vēsu prātu ārkārtas situācijās un pieņemt pārdomātus lēmumus. Tāpat arī būtiska ir cieņa pret ikvienu kultūru. Kurzemes skolēni ir pārliecināti, ka varonim jāspēj pieņemt cilvēkus, kuri ir citādāki un jāspēj uzņemties atbildību par savu rīcību, kā arī jārīkojas brīžos, kad citi to nespēj. Bet Vidzemes skolēni saka, ka varonis nebaidās īstenot savas idejas un pieņem drosmīgus lēmumus. Zemgales skolēni varonī saskata vēlmi un spēju darīt lietas, kas sniedz labumu plašākai sabiedrībai nevis atsevišķiem cilvēkiem. Savukārt Latgales jaunieši – veidot lielas ģimenes, kā arī veicināt valsts attīstību un uzplaukumu, palīdzot līdzcilvēkiem.

Nošķirot no vērtējuma neapšaubāmi varonīgas profesijas, kā ugunsdzēsējus, ārstus, policistus un karavīrus, par savā ikdienā svarīgiem varoņiem skolēni vienbalsīgi sauc vecākus un audžuvecākus, vecvecākus un skolotājus. Šīs ir personas, kuras iedvesmo mūsdienu jauniešus un rāda tiem piemēru ikdienā. Mammas tiek cildinātas par sava laika ziedošanu un tēti par palīdzēšanu tikt ārā no nepatikšanām. Kāds skolēns norāda: “Vecāki strādā, lai mums būtu labāka dzīve”. Attiecībā uz vecvecākiem, īpaši Rīgas skolēni novērtē paveikto barikāžu laikā, bet kopumā tiek atzinīgi vērtēta spēja saglabāt pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Runājot par skolotāju varonību, 8. klases skolniece saka: “Skolotāji cenšas audzināt labus cilvēkus no mums. Viņi iemāca jaunu redzējumu uz lietām apkārt, motivē mācīties.”

Jauniešu veidotajā varoņu topā parādās arī pašlaik aktuālas slavenības un vēsturiskas personības. Kā svarīgākie Latvijas valsts veidotāji minēti Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Vaira Vīķe Freiberga, Jānis Čakste un Dainis Īvāns. Krišjānis Barons novērtēts kā Latvijas kultūras pamatlicējs, bet Oskars Kalpaks un Žanis Lipke skolēnu vidū ir patiesi kara laika varoņi. 

Mūzikas žanrā neapšaubāms līderis – Raimonds Pauls, kurš “visu dzīvi velta sevi mūzikai un nes Latvijas vārdu pasaulē”. Tad seko Renārs Kaupers ar grupu “Prāta Vētra” un Aminata, kurai “pietika drosmes pārstāvēt Latviju Eirovīzijā”. Kāds arī atzīst, ka varonis varētu būt Dons, jo nav viegli piepildīt Arēnu Rīga.

Runājot par sportistiem, skolēni novērtē viņu milzīgo darbu, neatlaidību un talantu, kā arī to, ka, esot slaveni, viņi neaizmirst lepni nest Latvijas vārdu pasaulē. Visbiežāk minēti Kristaps Porziņģis, Mairis Briedis, Oskars Ķibermanis, Māris Štronbergs, Zemgus Girgensons un Jeļena Ostapenko.

Turpinot tradīciju 4. maijā sanākt pie balti klātiem galdiem kopā ar draugiem, ģimenēm, darba kolektīviem un kopienām, ikviens ir aicināts atcerēties ne vien mūsu senču varonību, bet arī novērtēt un iedvesmoties no tiem cilvēkiem, kuri ir mums līdzās un katru dienu paveic savu lielo vai mazo varoņdarbu.

4. maijā ikviens aicināts dalīties ar svētku mirkļiem sociālajos tīklos, foto un ierakstiem pievienojot tēmturus #LV100 #brīvība #BaltāGaldautaSvētki, un pieteikt savu Baltā galdauta svētku norises vietu digitālajā kartē, kas tapusi sadarbībā ar pasākumu platformu Kurp.es: kurpes.lv/lv100.

Autors: Kultūras ministrija

Apsver vēl vienu vienreizēju pabalstu pensionāriem!

Labklājības ministrija (LM) piedāvā decembrī vēlreiz piešķirt vienreizēju maksājumu pensionāriem, liecina Saeimas mājaslapā publicētā LM prezentācija par atbalsta piedāvājumu mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensācijai.

Pensionāriem ar pensiju līdz 300 eiro tiek piedāvāts piešķirt 200 eiro piemaksu, savukārt pensijai virs 300 eiro vienreizējais maksājums būtu tik liels, lai pensija sasniegtu 500.

Šādu vienreizēju maksājumu tiek piedāvāts veikt katru gadu. 2023.gadā šādu vienreizēju maksājumu veiktu, par atskaites punktu ņemot 80% no ienākumu mediānas. Plānots, ka katru gadu šāda vienreizēja maksājuma veikšana izmaksātu ap 43 miljoniem eiro.

Pensiju indeksāciju šogad paredzēts veikt 1.septembrī, nevis 1.oktobrī. Pensiju indeksācija mēnesi agrāk nekā parasti izmaksās 26 miljonus eiro un attieksies uz aptuveni 563 000 iedzīvotāju.

Ministrijā norāda, ka paredzēts, ka no 2023.gada 1.janvāra iedzīvotāju minimālo ienākumu slieksnis nevarēs būt zemāks par 20% no ienākumu mediānas. Valsts budžeta līdzfinansējumu garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu nodrošināšanai paredzēts nodrošināt 50% apmērā.

No 2023.gada 1.janvāra arī paredzēts noteikt lielākus koeficientus mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam aizsargātajām grupām. To paredzēts palielināt atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem, atsevišķi dzīvojošiem cilvēkiem ar invaliditāti un mājsaimniecībām ar bērniem.

LM norāda arī uz ieceri no 2023.gada palielināt minimālo algu līdz 640 vai 700 eiro.

Apsver iespēju nākamo Eirovīziju rīkot Lielbritānijā, nevis Ukrainā (+VIDEO)

Šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja, kara plosītā Ukraina, nespēs nākamgad sarīkot konkursu, piektdien pavēstīja Eiropas Raidsabiedrību savienība (EBU), piebilstot, ka izskata jautājumu, vai konkursu varētu rīkot otrās vietas ieguvēja Lielbritānija.

“Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, [Ukrainas raidsabiedrība UA] nevar izpildīt drošības un norises garantijas, kas raidsabiedrībai ir jāsniedz, lai uzņemtu, organizētu un producētu Eirovīzijas dziesmu konkursu,” paziņojumā skaidroja EBU.

Video

EBU “tagad sāk diskusijas ar [britu raidsabiedrību] BBC kā šā gada otrās vietas ieguvēju par to, lai potenciāli uzņemtu 2023.gada Eirovīzijas dziesmu konkursu Apvienotajā Karalistē”.

Apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis jau 6 miljonus!

Apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits ar jauno koronavīrusu kopš pandēmijas sākuma pasaulē pārsniedzis sešus miljonus, liecina jaunākie Džonsa Hopkinsa universitātes apkopotie dati.

Vīrusa izraisītā slimība Covid-19 prasījusi kopumā gandrīz 370 000 cilvēku dzīvības. Vissmagāk pandēmija skārusi Amerikas Savienotās Valstis, kur slimības upuru skaits nedēļas vidū pārkāpa 100 000 robežu, bet saslimušo skaits tuvojas 1,8 miljoniem.

Brazīlijā inficēšanās ar vīrusu apstiprināta aptuveni 498 000 cilvēkiem, Krievijā – mazliet pāri par 396 000. Otrais augstākais mirstības līmenis aiz ASV fiksēts Lielbritānijā, kur Covid-19 prasījusi 38 458 cilvēku dzīvības, trešajā vietā ir Itālija ar 33 340 nāves gadījumiem.

 

Autors: nozare.lv
31.05.2020.

Apskaužamā dzīvnieku pasaule: Panda paēd brokastis un atkal dodas atpūsties (+ VIDEO)

Vai tu kādreiz esi sapņojusi būt par kādu dzīvnieku? Ātru? Izveicīgu? Gudru? Bet, varbūt tādu, kuram dzīvē vispār nav nekādu rūpju? Mēs vienu tādu zinām!

Video ir redzams, kā panda mierīgi sēž, ēd savas brokastis un uzreiz pēc tam vēl izlemj atlaisties. Cilvēkus tas uzjautrina, bet pandai nav nekādas intereses viņiem pievērst uzmanību. Kādēļ tas būtu jādara, ja atpūta ir svarīgāka? Pavisam noteikti daudzi tajā brīdī pandas bezrūpīgo dzīvi apskauda…

Autors: Dieviete.lv

Apskati, kā smieklīgos komiksos tiek iemūžināta dzīve ar kaķiem. Atpazīsti sevi?

Kāda sieviete savā Instagram kontā ir sākusi publicēt mazus komiksiņus, kas atklāj, kāda ir viņas ikdienas dzīve ar kaķiem. Interesanti ir tas, ka daudzi cilvēki tajos var atpazīt sevi un savus minkas.

Vai atpazīsti arī sevi?

Apskati, cik skaisti ir izrotāts Baltais nams (+VIDEO)

 

Amerikas Savienoto valstu pirmā lēdija savā Instagram kontā dalījusies ar ieskatu Baltā nama Ziemassvētku dekoros. Varam redzēt daudz izrotātu egļu, smalkus rotājumus, ornamentus, kokgriezumus un pompozi izgreznotas zāles. Vai tu gribētu paciemoties Baltajā namā pirms Ziemassvētkiem?

Autors: Dieviete.lv

Apskati skolas busu, kurš pārveidots par modernu mājokli! (+VIDEO)

Vai esi domājusi par ekonomisku nestandarta tipa mājokli? Šajā video redzēsi skolnieku busu, kurš pārtapis īstā meistardarbā, varbūt laiks kam jaunam? Domājams, ka Latvijas laikapstākļu dēļ šis bus nebūtu piemērots mūsu klimatam, bet tas varētu kalpot par fantastisku vasarnīcu.

Video

Autors: Dieviete.lv

Apskati Pilgrim rotaslietu ziemas kolekciju!

Pilgrim dizaineri šosezon daudz spēlējušies ar melno krāsu un Swaroski neatkārtojamo mirdzumu, piešķirot rotaslietām eleganci. Tomēr tieši ziemas kolekcijā sievietes varēs atļauties izcelt savu personību arī ar spilgtiem aksesuāriem un drosmīgiem dizainiem. Jaunie pulksteņi visās varavīksnes krāsās ar Swaroski kristāliem ir ziemas sezonas must-have aksesuārs.

3_430_11

Savukārt roka iedvesmotās masīvās ādas rokassprādzes dažādās piesātinātās krāsās vai vintage stila piespraudes un brošas būs efektīvs aksesuārs ikdienas valkāšanai.

2_430_07

Ziemassvētku dāvanām Pilgrim ir sarūpējis mīļus nieciņus – apzeltītus un apsudrabotus piekariņus ar Ziemassvētku tematiku, kuru filigrānais skaistums pārsteigs ikvienu saņēmēju. Bet, gatavojoties Ziemassvētku ballēm, Pilgrim iesaka neaizmirst par greznu rotaslietu komplektu vai atsevišķu elegantu kaklarotu. Pilgrim ziemas kolekcijā dominē drosmīgas krāsu kombinācijas – sākot ar militāri zaļo un tirkīzzilo, līdz pat klasiski romantiskiem toņiem. Visas rotaslietas ir roku darbs, pārklātas ar 16 karātu zeltu, hematītu vai sudrabu.

1_430_08

Apskati patiesi pārsteidzošas fotogrāfijas, kas pārkāpj visus fizikas likumus

Kad tu internetā redzi kādu diezgan dīvainu un traku bildi, tev uzreiz prātā iešaujas doma: «Kā viņi to izdarīja?» Tā vien šķiet, ka zemāk apkopotās fotogrāfijas pārkāpj visus fizikas likumus. Taču patiesībā tas nebūt tā nav. Ja tu kaut mazliet šos likumus pārzini, tu vari darīt brīnumu lietas. Apskati pati!

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

Avots: Brightside.me

Apskati fotogrāfijas: Cilvēki, kas zina, kā ir jāpozē pie statujām

Aizmirsti par garlaicīgām bildēm, kur tu vienkārši stāvi pie kādas statujas vai pieminekļa. Ir pienācis laiks būt mazliet radošākam! Un mēs tev piedāvājam dažus lieliskus variantus iedvesmai:

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

Šķir tālāk un smejies vēl!

Apskati foto no Bikini Bash 2011!

Saule, jūra, lieliska mūzika un simtiem meiteņu bikini peldkostīmos… Vakar, 23. jūlijā tika aizvadīta jau otrā lieliskā Bikini Bash ballīte, kuras laikā meitenes pludmales smiltīs izveidoja vārdu "Cosmo". Lai gūtu ieskatu, kā norisinājās Cosmo pasākums Dzintaru pludmalē, aplūko fotogrāfijas! 

Klikšķini šeit, lai aplūkotu Bikini Bash 2011 fotogrāfijas!

1...405406407...458Lapa 406 no 458

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2026 Dieviete