Šorīt paskatoties pa logu nu nemaz nešķiet, kad šī ir vasaras diena, līst lietus, debesis tumšas un samākušās. Ko lai uzvelk šodien uz darbu? Pa galvu joņo doma, cik labi būtu, ja nevajadzētu nekur iet no mājas ārā, bet varētu tā laiski gulšņāt dīvānā un saritināties siltā segā. Mierinu sevi ar domu, ka Latvijā ir ļoti nepastāvīgs laiks un drīz šo drūmo laiku nomainīs silts,saulains un pavisam drīz būs ļoti,ļoti silts un varēs sauļoties un peldēties jūrā. P.Bet šajā drēgnajā dienā ,mani iepriecināja jaunais, krāsainais un ar interesantiem rakstiņiem saturīgais jaunais COSMO, jau tagad gaidu vakaru, kad uzvārīšu tēju, ieliešu to savā iemīļotajā krūzē un varēšu sasmelties idejas šai vasarai un padarīt savu vasaru krāsaināku (l)

….

Mēs tikāmies, kā putni tiekas gaisā, Kas iecerēto krastu meklēt prot, Bet tomēr dienas vieglprātīgi kaisot Mēs – šķirāmies – viens otram spītējot Tu pateici, ka nemīli mani Es sapratu – Tev patīk sāpināt Un tonakt, tālām zvaigznēm vēsi zvīļot Mums arī vārdos vēsums jaucās klāt Tik bieži domāju par Tevi…. Un pārmetums man vienmēr līdzi ies "Ja mazāk mīlētu mēs paši sevi, tad Laikam nevarētu izšķirties!"

Esmu sapratusi ka drauzdziba ir svarigaka par milestibu….

Sveikas.Tātad ir piektdienas vakars un manas domas visulaiku mani atsit atpakaļ. Es vienkārši gribētu zināt, kad būs pietiekami? Kad varēs sākt baudīt dzīvi? Šajā vakarā es nedaudz aizdomājos par pagātni, visu kas bija, kad bija labi, un arī kad bija slikti. Un visu šo laiku par to domājot man galvā ir viena liela jautājuma zīme. Manī ir apjukums par to kas vispār notiek. Es jūtu, ka cenšos un daru ko varu, lai viss uz priekšdienām būtu perfekti, bet skumjākais ir tas, ka tāda diena nepienāk. Vienkārši nepienāk. Un arī nepienāks, tāpēc es domāju, kāpēc vispār censties? Gribētos visu atmest un dzīvot kā pašai gribās. Tomēr jūtu, ka tā būtu sliktāk. Varbūt baidos, bet diezvai, es drīzāk ļoti labi zinu pēc pieredzes, ka lai kā es izdomātu mainīt savu uztveri viss atgriezīsies pie tā paša. Viss ies uz apli un beigās ,kā jau atkal, būšu tur kur esmu tagad. Skatoties pagātnē es zinu, ka tad kad bija labi, es par to nemaz nedomāju, es īstenībā nedomāju ne par ko un vēl nebiju piemēslojusi savu prātu ar nevajadzīgām domām. Bet kopš tā ir pagājis krietns laiks, un es nezinu kā lai to visu atgūst atpakaļ. [?]Man nav vajadzīgi kādi komentāri,. Vienkārši es šo gribēju izlikt. Protams, ja esat bijušas līdzīgā situācijā, gribētu zināt kā tikāt ar to galā.

…

….

Gadā ir tikai divas dienas,kurās mēs neko nevaram iesākt: viena ir vakardiena un otra – rītdiena. Tādējādi šodien ir īstā diena,lai mīlētu ,ticētu, darītu un galvenokārt – dzīvotu!

Cik mēs vien par otru zinām? Maz, pavisam maz, It kā kopīgus svētkus svinam, It kā kopīgas darbadienas, Un tomēr – cik maz mēs zinām. Tiekamies kaut kur krustcelēs, Katrs savu kamolu tinam. Bet gudri, cik gudri mēs – Katrs savu olekti liekam Otra dzīvei kā drēbei klāt. Un tad drausmīgi tiekam, Ka nav viss tā, bet ir citādāk, Un izliekamies, ka pazīstam, zinām … Bet zinām tik maz, tik maz – It kā kopīgus svētkus svinam, It kā kopīgas darbadienas … (M.Čaklais)

…

Varbūt reizēm domāju pārāk daudz, varbūt vienkārši nespēju atslēgties no tā, kas notiek apkārt… Neprotu tā, ka "tas jau notiek ar viņu, mani tas neskar!" Tādēļ vismaz morāli cenšos atbalstīt tos, kam klājas sliktāk nekā man. Un tas nav tādēļ, ka cenšos nopelnīt sev baltos spārnus-man sagādā prieku, skatīties laimīgā sejā, kad es it kā pat neko daudz neesmu izdarījusi vai pateikusi-reizēm pietiek ar pāris vārdiem, lai gan man, gan vēl kādam pasaule liktos skaistāka. Nesaprotu tos, kas kā gliemeži ieraujas savā mājiņā un nedzird un nejūt to, kas notiek apkārt, jo "ak šausmas, kādas man ir problēmas un cik briesmīga mana dzīve!’,kaut arī ir sava māja, darbs un ģimene, kas bezgalīgi mīl… Atbalstu labestības dienas un līdzīgas akcijas, kas notiek Latvijā, bet man šķiet, ka ik dienu ikviens varētu izdarīt kaut ko labu un pasaule kļūtu labāka…Nu labi,šķiet, ka mazliet pārspīlēju, bet vismaz man sirdī ir tā foršā sajūta, kad kādam esmu palīdzējusi… 🙂 🙂 🙂

Manuprāt, jebkura izvēle izriet no mūsu attieksmes , bet vienlaikus no citu attieksmes un uzskatiem, ko tik ļoti baidamies nepieņemt un neizpildīt. Ja kāds kaut ko grib apņemties, priekšā stāv rinda ar iebildumiem un blakus, tāda pati, ar atrunām. Nekam nav brīva vaļa. Bet par šo saucamo ”brīvību”  atbildam un to nosakam paši. Tā ir atbildība būt tādiem kādi patiesībā esam.  Ir jauzņēmās šī atbildība, lai nonāktu tuvāk personīgajai laimei.Piekrītat/Nepiekrītat?

…

Šī laikam nav mana nedēļa..Tik daudz visādu domu prātā, ka nespēju koncentrēties uz strādāšanu. Pašai jau sāk nākt smiekli par to, ka jūtos kā tāda tīne 🙂 Agrāk domāju, ka pēc 25 būšu ārkārtīgi saprātīga un domāšu tikai gudras domas 😀 , bet šķiet ar katru dienu kļūst aizvien trakāk (s)

..,bet mīlestība nesniedz laimi un nekad nav sniegusi. Gluži otrādi, mīlestība – tas ir pastāvīgs nemiers, kaujas lauks, negulētas naktis, kurās tu nepārtraukti uzdod jautājumu, vai esi rīkojies pareizi. Īsta mīlestība sastāv no sakāpinātas jūsmas un agonijas.

cerinji un piparmeetru teeja,PV muuzika. un gribas uzpuceeties un pastilot.

.

Viss kā pasakā, tikai jāzin kā.. 🙂

Nav jums bijušas tādas situācijas, kad liekas, ka viss ko sakāt un darāt ir nepareizi? Es šobrīd tiešām neko nesaprotu. Ja es izdaru vienu – man liekas, ka pareizi būtu bijis darīt pilnīgi otrādi. Ja es izdaru pilnīgi otrādi, tas arī liekas nepareizi… AAA! Nesaprotu, kas ar mani notiek… vai tiešām jūku prātā? :-O

Kā beidzās konkurss ar bildēm, kurās jātmin, kas tas ir? 🙂

Šodien ir ceturtdiena varētu tā kā iet izklaidēties ir arī uzaicinājums un rīt ir brīvdiena, bet šodien vēl uz darbu jāiet pēc kura es būšu noteikti pārgurusi nu i nezinu ko darīt iet vai neiet un sen jau nekur neesmu bijusi nu vispār ļoooooooooti seeeeeeen!!!Nop laikam ka ir jāiet!!! 🙂

Mēs vienmēr cenšamies iedomāties,kas ar mums notiks tālāk. Kāda būs mūsu nākotne. Ko mēs satiksim šodien. Ko varētu ieplānot rīt. Bet dažreiz labākais ir vienkārši peldēt pa straumi [ bet tikai dažreiz, jo pārāk bieža "peldēšana pa straumi" var nodarīt lielu postu]. Tad nu tā es peldēju pa straumi sestdien : Pamodos plkst. 10 un sapratu, ka pa šitik draņķīgu laiku neko nevarēšu izdarīt, taču… es kļūdījos. Zini ko var izdarīt lietainā laikā? 😀 Iekāpt pirmajā autobusā autoostā [ nezinot uz kurieni tas kursē] aizbraukt līdz gala pieturai, pastaigāt tajā vietā pāris stundas un doties atpakaļ. Bet par visu pēc kārtas. Iekāpu autobusā, samaksāju par biļeti [kaut kādus 2 ls, ja pareizi atceros] un aizbraucu uz Jēkabpili. Nepazīstama vieta, lietus, bet te es pamanu ūdenstilpni ar pīlēm. Nopirku maizi, atjozu atpakaļ pie pīlēm un sāku tās barot, beigās, lai gan slapja, taču laimīga aizgāju uz autobusu un devos mājās. Karsta vanna un tēja sastādīja man tā vakara kompāniju. Nu un kas? Labākais jau bija tas,ka to dienu veltīju sev . Un nemaz nav svarīgi ,ka nekas nebija saplānots, reizēm vienā mirklī izdomāts plāns ir 1000 reizes vērtīgāks par to ,ko perinam mēnešiem. 🙂 P.s. bilde atrasta i-neta resursos. 😉

Nu tad sveiki! Beidzot man ir blogs kuraa runaat visadas mulkjiibas 😀 es seezhu darbaa,briivdienaaa, un nav man ko citu padarīt kaa tikai straadaat… kkaa stulbi 😀 draugi aizbrauca uz jurmalu! Bet dzīve rulllee! 😉

es beidzot piereģistreejos… 😀

Kaut kur izlasīju anekdoti, joku (vai vēl kā viņu, lai nosauc), ka vīrieši pēc pamošanās izskatās tikpat seksīgi un labi kā pirms gulētiešanas, bet sievietes gan ir mazliet noplukušas.. 😉 Smieklīgi vai nav, bet tā arī ir,jo reti kura sieviete (protams,ir arī izņēmumi) spēj izskatīties lieliski gan ar, gan bez kosmētikas.. Piederu pie tām, kura, uzliekot kosmētiku, it kā uzliek sev citu seju. Reiz man viens cilvēks, ieraugot manu bildi bez kosmētikas, prasīja, vai tā vispār esmu es (t)

redz-kā izrādās attiecibas prasa daudz enerģiju. ņemot vērā to,ka man ir koledza kurā sākās māciba kura ilgs 8 nedēļas,un kurā var nopelnīt diezgan daudz kredīt punktus+ katru nedēļas dienu strādāju + vel ”jastrada” pie attiecībām- esu looti nogurusi. kopš sesdienas nesu bijusi majas- sonakt pirmo nakti čučēšu savā gultiņā 😀 vakar un aizvakar gaju 40 minutes ar kājām pie savējā jo pavisam vnk negribēju but viena,bez viņa. šodien palikshu mājās bet jau rīt mr paliks pie manīm- jau tagad ilgojos (zinu zinu muļķigi). bet tik loti esu pieradusi pie sava mr. tā kā zinu ka kas par daudz,tas par skadi esam izlēmušas ,ka taisisim meiteņu vakaru. beidzot man bus iespeja uzvilkt savu jauno kleitu un zaketiti. uzvelkot jutos tā itkā varetu kāpt uz sarkano paklāju. ha ha )lai gan noteikti tik labi nemaz neizskatas)tas gan notiks tikai nākamajā nedēļas nogalē,bet vismaz ir kautkas ko gaidīt 🙂 jauku Jums šo vakaru dāmas

Friday- aizejot uz darbu biju smaidiga un prieciiga,kaa nekaa- piektdiena ir klaat. uznjemshanaa sanjemot savu ”pasi” ar ko atver durvis man uzreiz pazinjoja ,ka mans smaids pavisam driz no sejas pazudiis,jo neviens iznemot mani nav ieradies darbaa. taatad chetru cilveku vietaa biju tikai es . bet darbs protams bija japadara tikuntaa. nu neko, sanjeemos un dariju kas jaadara. kad darbs gaaja uz beigaam sanjemu sms no maasicas vai negribu aiziet uz kadu kokteili,jo musu kopiga draudzene dabujusi jaunu darbu. taa nu es peec darba- ne sapucejusies,ne ladzigi uzkrasojusies devos uz baaru. ierodoties izradijaas ka tas ir karaoke baars tad nu tagad esu bez balss 😀 izblavos pamatiigi . Sat- Sestdienas riitaa piemodamies (es un maneejais) ar ”draugu” pohu. bet tikuntaa pec izdertas kafijas devamies uz ”arnold klark” skatities auto. tad nu sho ceturdien sanjemsim savu pavisam jauno,smuko ”kjirsiiti”. sarkanu- mazda takuya. iegadajamies auto un man bija jasak taisiities prieksh meitenju pasakuma. ap septinjiem jau biju no maajas araa ar shampiiti padusee,gatava svineeties. vakars bija tiesham izdevis. bija feini satikt savas daamas un izklaideties bez puishiem 🙂 Sun- shoreiz uzmodos bez ”drauga” pohas,jo iepriekseja vakaraa dzeru dikti piesardzigi un pratigi. pievacu maaju un bija jaasaak atkal puceties,jo gajam uz mana teeta dzimshanas dienas pusdienaam. svediena bija vismierigaakaa diena. bez dsatraukumiem,vnk jauki pavadits laiks gimenes lokaa. ceru ka arii Jums daamas nedelas nogale bija izdevusies 😉

🙂 🙂 🙂

Saule, Juua, milotais cilveks, forshi cilveki ar kuriem sapazinamies, Shisha, baseins, hotelis, miegs, romantika, vasaas svelme, kaisle, miers, dejas z baara letes, muzika, kalni …. jeb-> es un mans Mr esam atpakal no atvalinajuma 🙂

šodien atkal neesmu izgulējusies. nu kas ar mani ir? 😀 naktī cēlos, bet šodien gan pie vainas nebija suņi un lietus!! 😀 caurš miegs, jopcik žēl, protams, jo gribas normāli izgulēties!! tas rītam :

ciw ciw visas dailjaas. es te paarak biezi vairs neiegriezos jo apzinos,ka lasit par manam attiecibam nav parak intresanti 😀 bet te nu es atkall esu. nu esam sadarijushi viskautko a so laiku. piektdien gaajam pie maneeja tantes uz gimenes vakarinjaam, iepazinos atkal ar jauniem cilvekiem. taa ka esu diezgan kautriga iepazistoties ar jauniem cilvekiem- tas man vienmer ir tads neliels stress. bet bija vairak neka jauki. vinja gimene tapat kaa vinsh ir loti atverts. sestdien gajam pie manas masicas uz baliti. pec tam uz klubu. sanaca mums neliels kaskis,nekas nopietns,bet es bik uzmetu lupu,tapec katrs palikam sava dzivokli. bet vakar man gribot negribot bija jaiet pie vinja jo bijam sarunajushi ka musu draugi brauks uz vakarinjam. satikamies,izrunajamies un viss atkal ir labi. izrunashanas vienmer palidz 🙂 vakar vakars bija viens no visjaukakajiem vakariem pedeja menesha laikaa. bija tik mierigi jauks vakars sedejam edam vakarinjas ,smejamies kopa ar draugiem, es pirmo reizi tris gadu laika pameginaju est galju . sakuma loti maz,maigu vistas galu bet izskatas ka es lenam vareshu atsakt to est. speeleejam ”friends” speli,es gan zaudeju bet man tikunta bija jautri 😀 kad draugi aizbrauca vakars veljoprojam turpinajas tikpat jauks ka iesaakaas. tagad sezu skatos ”amerciac next top model” un domaju ka vajadzetu kerties klat koledzas darbiem ,bet taads slinkums. 😀

SWEIKI jaukaas:)kaa jutamies? shodien dieninja oij tada jaukaa,kaa ta vien gribas nomest visu lieko(zabakus,salles,metelus,arii uzkratos ziemas labumus)un gozeeties sauliite… TAtad par ko ir shis staasts?es domaju ka daudzas man piekritiis kad mainot sawu dziivi tas ir pilniigi normali ka baidies.baidies vai vis izdosies..varbuut, lai labaak sapratsu ko ar to domaju saksu ar to ka pametu darbu,kas man maigi saktot riebaas,aizgaju no sawiem veciishiem,un tgd meginu dzivot sew, norobezot sewi no visa, lai pa solitim ietu pretii sawam merkim… kapeec norobezoju,jo vieglaak to izdariit neklausoties ko par to domaa citi:)vai ne taa? tad nju taa jautajums=vai kada man piekritiis kad tikai nebaidoties un neskatoties atpakal vari sasniegt to ko velies??? mierinu sewi ar domu=JA NE LABAAK TAD SAVAADAK:) ps.ceru uz jusu atsauciibu:) 🙂

rīt pēdējais eksāmens un sesija beidzot būs beigusies 😀 varēs sākt baudīt vasaru pa īstam 😉

Palasīju savu iepriekšējo blogu 😀 haha, DEPRESIJA. 😀 Man vienmēr likās, ka mainīt savu domāšanu un attieksmi uz lietām ir ļooti grūti. reizēm pat neiespējami.. Bet patiesībā tas ir tiiik vienkārši. Vienu rītu pamodos un ārā spīdēja superīga saulīte, likās, ka vasara. Uzreiz iekšā tāds kā klikšķis – jāiet un kaut kas jādara. Saņēmos un sakārtoju skapi 😀 tas ir varoņdarbs, jo mans skapis bija, tā teikt, miskaste 😀 bet pie lietas – savācos visas drēbes, kuras es nu nekad nevilkšu, saliku maisā un devos uz sarkano krustu atdot tās kādam, kuram viņas tiešām noderēs. Es sajutos kā paveikusi varoņdarbu. Tik laba sajūta sen nebija bijusi 🙂 Un tieši tad es sapratu, ka MAN iet pasakaini salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem es tā drēbītes aiznesu. Banāls notikums, jā, bet tas ir mainījis ļoti daudz. 🙂 Nesen arī sāku vingrot un veselīgāk ēst, uzreiz pašsajūta uz visiem 1000000000! Es jūtos tiiik labi!! 🙂

Sveikas meitenes,kuras šodien apmekle tadu pasakumu kā studentu paradīze..?

Labriit, meitenes! Visaam prieciigu Liigoshanu un veiksmiigus papardes zieda mekleejumus! 🙂

Savulaik Andrē Moruā ir teicis: “ Jūs jau zināt – sieviete var būt personība vai lieta. Viņa ir personība, ja, dzīvojot kopā ar vīrieti, ko mīl, ir pratusi saglabāt savu neatkarību un pati valda pār savām domām, jūtām, iecerēm un miesu. Turpretī, ja sieviete ļauj pret sevi izturēties kā pret lietu kaut arī skaistu un dārgu, taču bez savas gribas, kas pakļauta kunga un pavēlnieka vēlmēm un kaprīzēm, un ir līdzīga gardam ēdienam, ko bauda ikreiz, kad sāk mocīt izsalkums – viņa neapšaubāmi ir lieta.”

šodien izgāju no darba laimīga 🙂 nezinu kāds tam pamats, bet nāca apziņa, ka man ir vislabākie kolēģi 🙂 un garīgais tik labs par spīti tam, ka šodien paziņoja par algas samazinājumu. zinājāt, ka jau zied pienenes 🙂 un koki tik zaļi, un debesis tik zilas! 🙂

shoedien sastrīdējos ar savu vīrieti…pilnīgi ne par ko…laikam vinjam pārāk liela slodze darbā, nezinu, es arī tāda uzvilkusies biju!sākām bļaut viens uz otru un tad viņam vnk palūdzu lai izlaiž mani no mašīnas…un tā šodien no paša rīta neesam runājuši un tikušies…ir tāds rūgtums sirdī, jo saprotu, ka nemaz nebija iemesla "secepties"bet tā nu sanāca…gribas uzraxtīt viņam vai pazvanīt, bet neceļas roka atkal būt tai, kura cenšas izlīgt:( esam kopā jua vairāk kā gadu, un strīdamies regulāri, zinu ka tas ir tikai normāli, bet man "besī"viņa visas greizsirdības scēnas un pārspīlēšana.. 🙁

Mēs katrs noteikti pavadam loti daudz lauka pie sava iemilota datora – darba un majas.. un cik lietderigi ir pavadits sis laiks, ko pavadi pie PC?!.. tapec nenoslinkosim un nobalsosim =) atbalstisim viens otru =).. http://www.cinzano.lv/dalibnieces/1-nedela/176/ un tad, kad labais darbinjs ir padarits, dodamies lauka – svaiga gaisa, aizbraucam uz juru un atpusamies! =) vieksmigu jums dienu un neaizmirst kartigi atpusties!

Labrīt/labdien, mīļā Cosmo meitene. Šoreiz es vēlos parunāt par tēmu "brīvdiena klubā" veidojot atsauci uz Mīļuka izveidoto aktuālo diskusiju. Man vienkārši sanāca dusma – smieklīgi, vai ne (?) – jo tomēr es pati esmu bijusi šādā gluži nē, bet ļoti līdzvērīgā situācijā un pat vel tālāk. Vēlējos pastāstīt Jums, kuras domā, ka pati sieviete vienmēr ir vainīga un pastāstīt pati sev, ka esmu malacis, jo ar visu tieku lieliski galā. Tātad. Pirmkārt, es nekad neeju uz Vecrīgu vai kādu citu pasākumu viena – draugi, gan vienmēr smaidot saka – miesasargi aŗī var nākt. Bet mācība man ir smaga un es tiešām pilnīgi nekad neeju pirmkārt, ar kaut kādām mistiskām draudzenēm, jo viņas visas ir tikpat neaizsargātas kā es un otrkārt, vienai man šķiet ir pilnīgs neprāts iet, jo tu esi vēl neaizsargāta, pat tad, ja izvēlies apreibinošās dziras nelietot. Varbūt, sauciet mani par paranoitiķi, taču mana pieredze rāda, ka tā ir vienīgā izeja. Tātad vienmēr ejot kaut kur ballēties ņemam līdzi – puisi, kurš gan vajadzības gadījumā var tevi panest, kurš bezizejas gadījumā var tevi fiziski aizstāvēt un kurš vienmēŗ nostājas tavā pusē un ir gatavs patēlot tavu dusmīgo puisi, ja kādam neaiziet, ka deja ir tikai deja. Un man tiešām ir paziņu lokā daudz šādu puišu. Kuri ir man tikai labi draugi un kuriem pašiem ir meitenes un kuri tālāk attiecībā uz savam meitenēm praktizē tieši šos pašus pamatnoteikumus piektdienas ballītēm. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka drīkstam piedzerties kā rukši, bet tas mūs pasargās tad, ja kaut ko iebērs glāzītē un palīdzēs nokļūt mājās tiklīdz būs viss pieņēmis pārlieku lielus apgriezienus. Kas attiecas uz pašu situāciju – arī man ir gadījies atmosties gultā kailai pie paziņas. It kā iepazināmies, mēnesi draudzējamies un tad viņš uzaicināji mani pie sevis uz bāru. Aizgāju viss bija kārtībā un no viena brīža pazūd filma. Tad rīts – aizslēgtas durvis privātmājai un puisis pats apmierināts ar situāciju un savu rīcību. Zinot, kas noticis es sevi valdīju un kļuvu draudzīga, lai iztiktu, bez liekiem ekscesiem un iespējamas turpmākas vardarbības. Pagāja laiciņš un atskanēja teksts "lūk, tavs telefons, es nezinaju, ka tu visu uztversi tik mierīgī". Vēlāk satiku vienu meieteni, bijuso klasesbiedreni, kura teica, redzējusi, kā mani bezsamaņā ieliek mašīnā tajā vakarā. Bet viņa redzieties padomāju, ka tā tam ir jābūt – nav pat klāt pienākusi. Lieki piebilst, ka vēlāk man bija morāli pārmetumi sev un lieki piebilst, ka es labu laiku nekur negāju – bet problēmu, tas neatrisina un atmiņas neizgaisina. Ar laiku sāku runāt par šo lietu kā pieredzi bagātinošu notikumu un man tiešām ir žēl meitenes, kuras var vazāties kailas pa Vecrīgas ielām un, kuras piedalās Slapjo kreklu konkursos turpat uz letes un tamlīdzīgi. Bet es pilnīgi vienmēr redzot meiteni, kurai ir kādas problēmas, vai kura knapi kājās turās, sūtu savu "miesasargu" noskaidrot situāciju. Un, kas attiecas uz policiju – tik tiešām, ja viņi paši nebrauc tev pakaļ – nav jēgas doties pie viņiem. Gadījās tā, ka darba dienas vakarā gāju cauri Audēju ielai uz Krastmalu – džinsās, džemperī un botās. Un mani piekāva – divi pajoliņi. Protams, kad es atjēdzos sapratu, ka jāzvana policijai – apzagta es nebiju, es nezinu, aks viņiem nepatika. Bet tur man pasgaidroja – veiks ekspertīzi, rakstīs iesniegumu, bet vairumā gadījumu vairāk neko arī neatklāj. Es jutos pārāk slikti, lai vēl brauktu uz Matīsa ielu un tādeļ sazvanīju draugus, kuri mani gaidīja un veiksmīgi nokļuvu mājās, velāk man konstatēja smadzeņu satricinājumu – smagus sasitumus un tamlīdzīgi. Bet ko viņiem vajadzeja un kāda bija viņu motivācija – vellns zina. Tādēļ skeptiķēm, kuram viss šis liekas paranoitiski un tām, kuras uzskata, ka meitenes pašas vainīgas – lūdzu domājiet ko Jūsu sacītais nozīmē cilvēkam, kuram kas tāds ir bijis jāpiedzīvo. Reizēm apstākļi ir cūkas un reizēm komentāri ar nosodošu piegaršu ir aizvainojoši. Bet visām pārējām es tomēr iesaku, rūpīgi izvēlēties ar ko doties izkalidēties un rūpīgi izvēlēties vietas un starp katru kokteilīti izdzert glāzi ūdens. Un vienmēr nēsāt līdzi aktīvo ogli, jo tā ir absorbējoša un prezervatīvus – ja ne pašu avāriju. Jauku dienu, mīļā Cosmo meitene. 😉

😎 😎 😎 😎 😎

nu tad par mūsu 13. februāra mīlestības dienu… kā zināt bijām sarunājuši iet uz restorānu 14 datuma vietā 13,bet plāni atkal mainijās. atteicām galdiņu pavisam (tajā restorāna laikam vairs nerādisimies,jo šitā mainam plānus). tad nu manējais teica lai sešos (13 datumā) esu pie viņa. aizgāju,ielaidu pati sevi iekšā,jo man ir atslēga,ieeju un dzīvoklis tumšs. tā kā sarunājām ka nekā nesvinēsim vnk pavadisim vakaru kopā un biju atnākusi ātrāk domāju,ka viņš aizkavējies treniņos. kad vēru vaļā durvis uz dzīvojamo istabu visa istaba bija svecēs… mans mr gaidija mani ar ziediem rokā un saldumiem visapkārt.. apsēdināja mani,uzsedza siltu,pukainu pledu,uzlika romantisku mūziku un pazuda virtuvē. pec paris sekundēm atnesa pašgatavotu kokteil (mango+mango sula+apelsins+malibu+ledus+blenderis :D) un atkal pazuda virtuvē,kameer es pilnībā relaksējos,nebeidzu beikt smaidīt… jau atkal pec paris minutēm atnesa vakariņas. varēja redzēt,ka viņš bija pacenties. tuča steiks+cepeškrāsni cepti medus mērcē,citronā cepti kartupelīši kuri bija super kraukšķigi,garšīgi un svaigu puupiņu,zirnišu salāti. + velāk saldajā karameļu siera-kūka. . atlikušo vakaru līdz 3rītā pavadijām apskāvušies runājot.. pilnigi par visu,pēc šādām sarunām liekas,ka esam vel tuvāki.. katrā ziņā mums bija izdevušies pašiem savi ”mīlestības-svētki. mes nosvinējām savas jūtas un apsolijām,ka liksim viens otram smaidīt,manīt ka mīlam viens otru katru dienu,ne tikai pienākuma pēc vienu reizi gadā… (l)

Sveiki viesiem! 🙂 Ir jau diez gan pavēls un vēl daudz kas jāpadara(varu derēt, ka ārā joprojām līst), bet tas nebūt neattur no bloga uzrakstīšanas. Ja runāju par to – kā man kopumā pagāja diena – varu teikt, ka ļooti slapji un lietaini, jo bija jābrauc uz Rīgu kopā ar klasesbiedreni uz LKK "atvērtajām lekcijām", jo plānojam tur stāties pēc vidusskolas. Lai nu kā – nebiju paņēmusi līdzi lietussargu un manai jakai nebija kapuces, tādēc saliju pamatīgi. :’-( Bet vismaz kaut kādai "extrai" jau jābūt – lai būtu ko atcerēties. 😀 Tagad laimīgi sēžu siltumā un dzeru (nez kuro) tējas krūzi un atpūšos. Lai jauks atlikušais vakars un atcerieties rīt uzvilkt ko siltāku, jo sola tak vētru. :-O 🙂